London Escorts sunderland escorts asyabahis.org dumanbet.live pinbahiscasino.com sekabet.net www.olabahisgir.com maltcasino.net faffbet-giris.com asyabahisgo1.com www.dumanbetyenigiris.com pinbahisgo1.com sekabet-giris2.com www.olabahisgo.com maltcasino-giris.com faffbet.net betforward1.org www.betforward.mobi 1xbet-adres.com 1xbet4iran.com romabet1.com www.yasbet2.net www.1xirani.com www.romabet.top www.3btforward1.com 1xbet https://1xbet-farsi4.com بهترین سایت شرط بندی betforward
15.6 C
Rīga
ceturtdien, 10 oktobris, 2024
Home Blog Page 77

Kas gaidām seriāla “Sekss un lielpilsēta” turpinājumā? (+VIDEO)

Sex and the City: The Movie (2008) L to R: Kristin Davis, Sarah Jessica Parker and Cynthia Nixon

Iemīļotā Amerikāņu aktrise Sāra Džesika Pārkere pastāstījusi vairāk par seriāla “Sekss un lielpilsēta” (“Sex and the City”) turpinājumu, kurā viņa spēlēs galveno lomu. Interesanti, ka arī kulta seriālā tiks parādīts laiks, kurā norisinās Covid-19 pandēmija. Tā vien liekas, ka arī 2021. gadā bez Covid nekur…

Jau 10. janvārī tapa zināms, ka platforma HBO Max, kuras saturs pieejams “LMT Viedtelevīzijā”, uzņems deviņdesmito gadu populārā seriāla “Sekss un lielpilsēta” turpinājumu.

Video

Jaunākajā žurnāla “Vanity Fair” intervijā aktrise Sāra Džesika Pārkere (Kerijas Bredšovas lomas atveidotāja) pavēstija, ka ar nepacietību gaida galīgo scenāriju, pie kura strādā Maikla Patrika Kinga vadītā komanda. Sāra paziņoja, ka viņa kopā ar Kristīnu Deivisu (Šarlotes lomas atveidotāja) un Sintiju Niksoni (Mirandas lomas atveidotāja) ir ļoti satrauktas un priecīgas atgriezties pie savām piecdesmitgadīgajām varonēm. Miranda un Šarlote seriāla turpinājumā ir pusaudžu mātes! Bēdīgi, bet viena no satraucošākajām varonēm nebūs redzama seriāla turpinājumā, tā ir neviena cita kā – Samanta (aktrise Kima Ketrela).

“Nez, kas viņas tagad ir šajā pasaulē? Vai esam pielāgojušās mūsdienu apstākļiem? Vai viņas izmanto sociālos medijus?” aktrise apcer intervijā.


Par savu varoni Keriju aktrise intervijā turpina uzdot jautājumus, neviļus arī dodot mājienus par seriāla turpinājumā notiekošo: “Kāda ir Kerijas, kurai aizvien nav ģimenes, dzīve? Kur viņa atrodas profesionāli? Kā visas šīs politiskās izmaiņas ietekmēja viņas darbu? Vai viņa joprojām raksta? Vai viņa ir uzrakstījusi vēl kādas grāmatas? Vai arī viņai ir podkāsts? Ko viņai tagad nozīmē mode? Kā ir mainījusies draudzeņu draudzība?”

Jaunā sezona sastāvēs no desmit pusstundu garām epizodēm.

Kulta seriāls “Sekss un lielpilsēta” ir amerikāņu seriāls, kuru telekanāls HBO raidīja no 1998. līdz 2004. gadam. Seriālam ir arī divas filmas, kuras iznāca 2008. gadā, bet otrā daļa 2010. gadā.

No nākamās nedēļas atsevišķos veikalos varēs iegādāties visas preces un darbosies grāmatnīca

No nākamās nedēļas atsevišķos veikalos varēs iegādāties visas preces un darbosies grāmatnīcas, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija par otrdien valdībā lemto.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) mikroblogošanas vietnē “twitter” pavēstīja, ka valdība otrdien konceptuāli atbalstījusi drošas tirdzniecības konceptu, kas ietver vēl stingrāku drošības prasību ieviešanu. 

“Pārejas periodā – no 8.februāra tirdzniecību klātienē ar visu preču sortimentu varēs nodrošināt veikali, kur pārsvarā tirgo pārtiku un higiēnas preces, kā arī grāmatnīcas,” informēja Vitenbergs.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka valdība konceptuāli piekritusi Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumam atļaut atsevišķos veikalos tirgot visas preces, bet stingri ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības.

Valdībā lemtais neparedz, ka darbu pilnībā nevarēs atsākt visas tirdzniecības vietas. Izmaiņas attieksies uz tām tirdzniecības vietām, kuras varēs izpildīt prasību, ka lielākā daļa tirdzniecībā esošo produktu ir pārtika vai higiēnas preces.

Detalizētāku informāciju par ierobežojumu mīkstināšanu sniegs Ekonomikas ministrija.

Tāpat valdība nav pilnībā atteikusies no prasības par ārkārtējās situācijas laikā tirgojamo preču sarakstu, vienlaikus nolemts to papildināt ar tādā precēm kā sēklas un stādi.

Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 izplatības mazināšanu valstī līdz 7.februārim ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā ir ieviesta virkne ierobežojumu.

Ārkārtējo situāciju Latvijā pagarinās līdz aprīlim

Otrdien Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē panākta vienošanās ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināt līdz 6.aprīlim, mediju pārstāvjus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, ārkārtējā situācija tika izsludināta 2020.gada 9.novembrī. Ārkārtējās situācijas laikā ir noteikta virkne ierobežojumu.

Veselības ministrija (VM) otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē piedāvāja risinājumu, ka ārkārtējo situāciju varētu izbeigt, ja saslimstība ar Covid-19 samazinātos trīs reizes.

Sēdes laikā tika pieņemts zināšanai VM sagatavotais informatīvais ziņojums par Covid-19 izplatības risku novērtējumu un uz tiem balstītu lēmumu pieņemšanu par piesardzības un drošības pasākumu ieviešanu. Tiesa, ministrijai tika uzdots to pilnveidot.

Ziņojumā VM rosinājusi ieviest jaunu Covid-19 izplatības vadības risku stratēģiju, aizvietojot līdzšinējo pieeju ierobežojumu pārskatīšanā ar “luksofora principu”, proti, nosakot četras epidemioloģisko rādītāju grupas, atbilstoši kurām tiek noteikti ierobežojumi.

Pašlaik Latvija atrodas pirmajā jeb tumši sarkanajā kategorijā, jo 14 dienās reģistrēti vidēji 561,26 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

No VM priekšlikuma izriet, ka ārkārtējā situācija valstī būtu saglabājama tik ilgi, kamēr Latvija atrodas tumši sarkanajā kategorijā, bet ārkārtējā situācija būtu atceļama tiklīdz Latvija nonāktu otrajā jeb sarkanajā kategorijā, vienlaikus nedaudz mīkstinot atsevišķu ierobežojumus.

Otrā jeb sarkanā kategorija paredz, ka valstī joprojām ir augsta Covid-19 riska situācija, bet 14 dienu saslimstība būtu robežās no 100 līdz 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šajā gadījumā varētu nedaudz mīkstināt pulcēšanās ierobežojumus, varētu nedaudz atvieglot tirdzniecību, atļaut individuāla sporta nodarbības iekštelpās, pakāpeniski atjaunot klātienes mācības, atļaut apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas vietas.

Trešā jeb oranžā kategorija paredz, ka valstī ir vidēja Covid-19 riska situācija, bet 14 dienu saslimstība nokristos no 20 līdz 100 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šajā fāzē varētu vēl vairāk mīkstināt ierobežojumus, tostarp atļaujot pulcēties, tirgoties, darboties kultūrvietām, sporta nodarbības iekštelpās.

Beidzamā jeb zaļā kategorija iestātos zema riska situācijā, kas būtu, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 nokristos līdz 20 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šādā situācijā būtu iespējams atgriezties pie ikdienas dzīves ar nelieliem ierobežojumiem.

Ziņojumā VM norādīja, ka ir jāturpina esošie piesardzības un drošības pasākumi, līdz tiek sasniegts 14 dienu kumulatīvās saslimstības ar Covid-19 rādītājs zem 200 uz 100 000 iedzīvotājiem. Tāpat jāveic situācijas novērtējums reizi trijās nedēļās, lai apzinātu noteikto piesardzības un drošības pasākumu efektivitāti un lemtu par to pārskatīšanu.

Lemjot par piesardzības un drošības pasākumu pārskatīšanu, VM rosina ņemt vērā, ka piesardzības un drošības pasākumu mazināšanas iespējas ir saistītas ar to, cik lielā mērā izdodas novērst Covid-19 ievešanas riskus no ārvalstīm.

Tāpat, lemjot par piesardzības un drošības pasākumu mazināšanu, prioritāri ieteikts veikt pasākumus, lai uzlabotu izglītības pakalpojumu pieejamību bērniem.

VM ziņojumā norāda, ka arī turpmāk ir jāstiprina pasākumi pret Covid-19 ievešanu no ārvalstīm un izplatību valsts teritorijā, aizliedzot maznozīmīgus ceļojumus un ieviešot pienākumu ceļotājiem deklarēt ceļojuma mērķi. Tāpat rosināts pārskatīt un samazināt personu grupas, kam ir noteikti izņēmumi Covid-19 testa veikšanai un pašizolācijai, ieceļojot Latvijā.

Attiecībā uz ceļošanu VM arī iesaka pastiprināt atbildību un kontroli par “Covidpass” aizpildīšanas kvalitāti un to, kā ieceļotāji ievēro noteiktās pašizolācijas prasības.

VM arī iesaka nekavējoties pastiprināt atbildību un kontroli par epidemioloģiskās drošības prasību neievērošanu. Ministrija aicina īpašu uzmanību pievērst izolācijas un mājas karantīnas prasību neievērošanai, piesaistot valsts un pašvaldības policiju, kā arī paredzot iespējas inficēto personu piespiedu izolācijai, ja tiek pārkāptas izolācijas prasības.

Tāpat rosināts pastiprinātu uzmanību pievērst piesardzības un drošības pasākumu neievērošanai sabiedriskās vietās un pakalpojumu sniegšanas vietās.

Vienlaikus VM norāda, ka gadījumā, ja tiks stiprinātas prasības ceļošanai un epidemioloģiskās drošības uzraudzība, tad arī varētu lemt par nelielu piesardzības un drošības pasākumu mazināšanu, stabilizējoties epidemioloģiskajai situācijai. Respektīvi, ja, nesamazinoties veikto Covid-19 testu skaitam, būs novērojama saslimstības samazināšanās vismaz par 10% un nepieaugs stacionēto pacientu skaits.

Šādā gadījumā varētu atjaunot klātienes mācības, sākot ar 1.-2.klases skolēniem, un individuālām konsultācijām skolas vecuma bērniem, kas pakļauti sociālās atstumtības riskam. Savukārt turpmākajā periodā, ja epidemioloģiskā situācija nepasliktinās un to pieļauj, varētu lemt par klātienes mācību paplašināšanu skolas vecuma bērniem, ņemot vērā izglītības prioritātes un piesardzības pasākumu nodrošināšanas iespējas.

Tāpat, stabilizējoties epidemioloģiskajai situācijai, varētu pārskatīt ierobežojumus tirdzniecības nozarē, ieviešot drošas tirdzniecības konceptu, proti, atceļot klātienes tirdzniecībai atļauto preču sarakstu, nosakot konkrētus pienākumus tirdzniecības vietām, lai tiktu kontrolēts cilvēku skaits tirdzniecības vietā, kā arī nosakot konkrētu pienākumu tirdzniecības vietām kontrolēt epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu.

Tāpat būtu nosakāms aizliegums reklamēt klātienē iegādājamās preces, kā arī noteikt atbildību, kontroles un soda mehānismus tirdzniecības vietām par epidemioloģiskās drošības prasību neievērošanu.

56% iedzīvotāju Covid-19 pandēmijas laikā sākuši biežāk gatavot mājās

Gatavošana mājās ikdienā ir jaunā realitāte daudzās Latvijas ģimenēs – 56% iedzīvotāju norādījuši, ka gatavo mājās biežāk nekā laikā pirms Covid-19 pandēmijas, un tikai katrs piektais plāno atgriezties pie agrākajiem paradumiem, liecina 2020. gadā veiktais NielsenIQ pētījums. Pieaugusi arī veselīgu maltīšu nozīme ikdienā.Pielāgojoties patērētāju paradumu maiņai, Rimi paplašinājis Rimi Gardēžu komandu līdz 10 garšas un ēdiena ekspertiem, kuri arī turpmāk izglītos par daudzveidīgu uzturu, iepazīstinās ar jaunām garšām un palīdzēs ikvienam attīstīt pavārmākslas prasmes. 

Kā liecina NielsenIQ aptauja, veselīgs dzīvesveids Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgs arī pandēmijas laikā: puse no pircējiem pēdējā gada laikā mērķtiecīgi izdarījuši izvēles par labu veselīgu produktu iegādei. To apliecina arī fakts, ka pērnā gada pēdējā ceturksnī Rimi veikalos par 10% pārdotajās vienībās pieaudzis pieprasījums pēc augļiem un dārzeņiem, bet pieprasījums pēc vietējiem āboliem – teju par 25% pārdotajās vienībās. Tāpat aizvien pieprasītāks kļūst ekoloģisko augļu un dārzeņu sortiments Rimi veikalos, piemēram, āboli, banāni, kukurūza, kartupeļi, bietes, burkāni, sīpoli, selerijas un kāposti. Kā liecina NielsenIQ pētījuma dati, puse pircēju norāda, ka dod priekšroku pašmāju ražotāju produkcijai, un katrs trešais pārliecinās, vai viņa iegādātie produkti ir draudzīgi videi. 

“Pircēju paradumu izmaiņas parāda, ka mājsēdes apstākļi mudina cilvēkus pievērst lielāku uzmanību savam uzturam. Tāpēc pircēju vēlmes iet roku rokā ar vietējo un veselīgo produktu sortimenta paplašināšanu Rimi veikalos, ko veicina arvien pieaugošā interese par šādiem produktiem. Teju par 10% ir audzis pieprasījums pēc produktiem, kas iekļauti Rimi Labākai dzīvei programmā, tāpēc pērn šo sortimentu esam paplašinājuši par 16% – pieejami jau 622 dažādi produkti ar pazeminātu sāls, cukura daudzumu un bez ĢMO, bet ar paaugstinātu uzturvērtību. Gardēžu programmas attīstība jaunā kapacitātē un kvalitātē ir loģisks turpinājums, kā varam iedvesmot cilvēkus dažādot ēdienkarti un apgūt jaunas prasmes un zināšanas par veselīgu uzturu, lai ikdienā varētu labāk rūpēties par savu labsajūtu, neraugoties uz vairākiem izaicinājumiem, ar ko sastopamies,” atklāj Rimi Latvia kategoriju departamenta direktors Milans Blūms. 

Mājās gatavota maltīte ir svarīgāka nekā agrāk, sevišķi brokastis, ko mājās gatavo trīs ceturtdaļas iedzīvotāju, un vakariņas, ko ārpus mājas ēd vien 4%, liecina NielsenIQ pētījuma dati. Tāpēc Rimi Gardēžu programmas mērķis ir iedvesmot Latvijas iedzīvotājus daudzveidīgu ēdienu pagatavošanai mājās, palīdzot arī iepazīt Latvijas ražotājus un to produktus gan receptēs, gan īpašos projektos. Piecu gadu laikā Rimi Gardēžu programmas ietvaros radītas vairāk nekā 600 receptes, bet ēdiena gatavošanas un veselīga uztura iemaņas apguvuši gan pieaugušie, gan gandrīz 20 000 skolēnu visā Latvijā. 

Šobrīd Rimi Gardēžu komandā darbojas desmit ēdienu gatavošanas eksperti un garšas entuziasti. Pasaules garšas turpinās atklāt pavārs Mārtiņš Sirmais, bet Ilze Jurkāne nodosies latvisko garšu meklējumiem. Vīnzinis Mārcis Mitrevics skaidros vīna garšu saderību, savukārt bārmenis Ilmārs Munkevics būs ceļabiedrs pārējo dzērienu garšu pasaulē. Signe Meirāne ļausies izsmalcinātām modernās virtuves garšām, bet kopā ar Lieni Zemīti ikviens varēs uzburt īsto svētku garšu. Uztura speciāliste Olga Ļubina iepazīstinās ar veselīgas ēšanas pamatprincipiem, kamēr pavārs Normunds Baranovskis iedvesmos gatavot mājās, piešķirot ierastajām receptēm jaunas garšu notis. Gardēžu komandu papildina arī kafijas garšu pazinējs Raimonds Zadvornovs  un vegānu dzīvesveida speciālists Edgars Sanders.

Gardēži foto un video formātā piedāvās iepazīt jaunas receptes un padomus ēst gatavošanai mājās, kā arī kopā meklēt jaunas un atklāt labi aizmirstas vai Latvijas virtuvē nekad nebijušas garšas. 

Kas jāņem vērā, iegādājoties uztura bagātinātājus tuviniekiem?

Šobrīd, kad sabiedrībā tiek pievērsta īpaša uzmanība veselības stiprināšanai, iedzīvotāji bieži vien vēršas aptiekā, lai iegādātos nepieciešamo ne tikai sev, bet arī tuviniekiem – gan ikdienas vajadzībām, gan dāvanai svētkos. Kā izvēlēties piemērotākos un veselības stāvoklim atbilstošākos uztura bagātinātājus tuviniekiem, skaidro Apotheka sertificētā farmaceite, “Gada farmaceite 2020” Mārīte Šukele.

Vitamīni var mijiedarboties ar medikamentiem 

Pirmkārt, lai iegādātos kādam citam uztura bagātinātājus vai vitamīnus, jāzina, vai cilvēks šobrīd jau lieto konkrētus medikamentus un vitamīnus, jo tie savā starpā var mijiedarboties – pasliktināt vai tieši pretēji, pastiprināt viens otra iedarbību. Tieši šis ir galvenais iemesls, kādēļ ikvienam pirms uztura bagātinātāju lietošanas tik svarīgi konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. Tāpat jāzina arī par cilvēka pamatsaslimšanām, piemēram, cukura diabētu, paaugstinātu vai pazeminātu asinsspiedienu. 

Būtiski arī zināt par alerģijām un cilvēka ēšanas paradumiem. Pirms izvēlēties uztura bagātinātājus kopā ar farmaceitu jāiepazīstas ar to sastāvu, lai pārliecinātos, ka uztura bagātinātāju sastāvā nav vielas, kas varētu izraisīt alerģiju. Tāpat  jāņem vērā, ka ne visi vitamīni un uztura bagātinātāji būs piemēroti vegāniem un veģetāriešiem, jo bieži vien tajos tiek izmantoti dzīvnieku valsts produkti. Kad jau zināmas šīs pamatlietas, farmaceits, ņemot vērā cilvēka dzimumu un vecumu, varēs ieteikt piemērotākos produktus.

Vitamīnu kompleksi dažādām vajadzībām

Ja uztura bagātinātājs paredzēts kā dāvana, universālākie ir dažādi vitamīnu kompleksi. Dāmas visbiežāk interesē vitamīnu kompleksi skaistumam – ādai, matiem, nagiem. Sportistiem piemērots būs vitamīnu un minerālvielu komplekss aktīviem cilvēkiem, savukārt cilvēkiem ar lielu psihoemocionālo slodzi ikdienā ieteicami vitamīni garīgā līdzsvara un atmiņas veicināšanai. Senioriem noderēs ne tikai multivitamīnu komplekss, bet arī vitamīni acu vai sirds veselībai. 

“Aptiekās pieejams arī ļoti plašs ārstniecisko tēju klāsts, kas palīdz ne tikai sasildīties drēgnajos vakaros, bet var uzlabot arī pašsajūtu. Piemēram, baldriāna tēja var mazināt nemieru un satraukumu, bet ugunspuķes tēja palīdz zarnu traktam,” stāsta farmaceite Mārīte Šukele.

D vitamīns un Omega-3 noderēs ikvienam

Viens no pieprasītākajiem produktiem ir D vitamīns, jo tas nepieciešams teju katram Latvijas iedzīvotājam,  īpaši ziemā. Tam ir svarīga loma dažādu organisma funkciju nodrošināšanai – stipriem kauliem, spēcīgai imunitātei, enerģijai, taču ar uzturu to pietiekamā daudzumā uzņemt ir sarežģīti. Arī zivju eļļa noderēs ikvienam, jo tajā esošās Omega-3 nepiesātinātās taukskābes labvēlīgi ietekmē ādas, matu, sirds un asinsvadu veselību, kā arī palīdz uzturēt možu prātu.

Tikai reģistrētus uztura bagātinātājus!

“Šobrīd, kad vairāk iepērkamies internetā, jābūt īpaši vērīgiem, lai nenopirktu nereģistrētus uztura bagātinātājus, kuru kvalitāte un drošums Latvijā nav pārbaudīti. Lai arī nereģistrētus uztura bagātinātājus Latvijā pārdot ir aizliegts, ikdienā mēdzam saskarties ar situācijām, kad cilvēki ārpus aptiekām ir tādus iegādājušies. Lai no šādām situācijām izvairītos, jāpārliecinās, ka apmeklētā interneta vietne drīkst pārdot  uztura bagātinātājus un tie ir reģistrēti Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Uztura bagātinātāju reģistrā, kas ir publiski pieejams ikvienam iedzīvotājam,” brīdina farmaceite Mārīte Šukele.

Latvijā norisinājusies unikāla operācija, kura glābj vēža pacientes dzīvību! (+VIDEO)

Latvijas Onkoloģijas centra ārstu komandai pirmo reizi izdevies veikt unikālu un sarežģītu žultspūšļa audzēja operāciju. 73 gadus vecai sievietei izņemts audzējs un atjaunots žultsvads. Smago operāciju neiztur katrs trešais pacients. Tādēļ tik sarežģītas ķirurģiskas manipulācijas veic vadošās klīnikas ASV, Japānā un Itālijā.

Video

Latvijā Covid-19 saslimstība ir sliktāka nekā patlaban vidēji Eiropā (+VIDEO)

Nav iepriecinoša – tā situāciju ar Covid-19 saslimstību žurnālistiem pēc sadarbības padomes raksturoja veselības ministrs Daniels Pavļuts. Latvija ir tālu no rādītāja, kas būtu jāsasniedz, proti 200 saslimušie uz 100 000 iedzīvotājiem. Turklāt Latvijā situācija šajā ziņā ir pat sliktāka nekā patlaban vidēji Eiropā, sacīja veselības ministrs.

Video

Video pirmizrāde: 25.01.1991. Barikāžu upuru bēres (+VIDEO)

Piedāvājam noskatīties unikālus video materiālus no Barikādēm. Šajā video redzams 1991.gada 21.janvāris

Ja video redzi sevi vai kādu sev pazīstamu personu, tad, lūdzu, komentārā uzraksti video redzamās personas vārdu uzvārdu un laiku video, kad minētā persona ir redzama! Šie video vēl nekur iepriekš nav publicēti.

Vēl video atradīsi zem raksta – Barikāžu pirmā diena 13.01.1991. Pulcēšanās krastmalā un Doma laukumā, Barikāžu nakts no 13.01.1991. uz 14.01.1991. un Barikādes no 15.01.1991. uz 16.01.1991. Doma laukums, Saeima, Televīzija, TV tornis.

Video

1991. gada janvāra Barikādes bija process, kad desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju laika posmā no 1991. gada 13. līdz 27. janvārim Rīgā un citviet cēla un sargāja improvizētas barikādes, lai nepieļautu Latvijas neatkarības atjaunošanas pretinieku – padomju karaspēka, Rīgas OMON īpašo uzdevumu vienības u.c. spēku – mēģinājumu ar vardarbību atjaunot padomju varu Latvijā, ieņemot valsts pārvaldes institūciju ēkas Rīgā. Daži vēsturnieki par barikāžu laiku sauc visu periodu no janvāra līdz pat augustam, kad tika atjaunota pilna Latvijas neatkarība, jo tikai tad uzceltās barikādes sāka jaukt nost.

Barikāžu celtniecības nepieciešamību pašā Rīgas sirdī izraisīja neilgi pirms tam 1991. gada 13. janvāra agrā rītā notikušais padomju karaspēka uzbrukums televīzijas tornim Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, kuru aizstāvēja tūkstošiem neapbruņotu cilvēku. Padomju karaspēks, kura uzdevums bija ar varu sagraut atjaunotās Lietuvas Republikas neatkarību, mēģināja triecienā ieņemt televīzijas torni, kā rezultātā karavīri atklāja uguni uz pūli, savukārt tanki sabrauca vairākus torņa aizstāvjus, kopumā nogalinot 14 un ievainojot vairāk nekā 100 cilvēkus.[1] Šis noziegums ļāva noprast, kā Maskava plāno sagraut neatkarības kustību arī Latvijā, kā rezultātā 13. janvāra dienā Rīgā Krastmalā Latvijas Tautas Fronte (LTF) rīkoja Vislatvijas protesta akciju, kurā piedalījās vairāk nekā 500 tūkstoši cilvēku. Akcijas laikā Latvijas Republikas Augstākās padomes (LR AP) priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns teica radio uzrunu, kurā aicināja tautu aizstāvēt stratēģiskos Latvijas Republikas objektus Rīgā, pēc kā sākās barikāžu celtniecība Vecrīgā un citviet pilsētā.[2]

Barikāžu laikā Rīgas OMON speciālo uzdevumu vienība un citi bruņoti propadomiski formējumi veica vairākas provokācijas un uzbrukumus barikāžu aizstāvjiem un valsts institūcijām, līdz 1991. gada 20. janvāra naktī omonieši, kopā ar kādu citu Maskavas sūtītu spēku, no Bastejkalna puses uzbruka LR Iekšlietu ministrijai Raiņa bulvārī 6, kuru aizstāvēja Bauskas miliči (toreizējais apzīmējums policistiem). Haotiskajā uzbrukumā gāja bojā un tika ievainoti ne tikai ministrijas aizstāvji, bet omoniešu un nezināmā spēka lodes ķēra arī civiliedzīvotājus, kas atradās Bastejkalnā. Uzbrukumā gāja bojā miliči Sergejs Konoņenko un Vladimirs Gomonovičs, skolnieks Edijs Riekstiņš un slavenais kinooperators Andris Slapiņš, kas tobrīd filmēja notiekošo, savukārt februārī no smagiem ievainojumiem mira operators Gvido Zvaigzne.[3]

Pēc uzbrukuma un omoniešu negaidītās aizbraukšanas ievainotie tika aizvesti uz Paula Stradiņa un Rīgas 1. klīnisko slimnīcu[4], prom aizvedot arī kritušos. LR Augstākās Padomes kritušo un ievainoto ziņojumu saturs rāda, ka sākumā nevienam nav bijis skaidrs, kas ir bijuši nogalinātie, vienīgo atpazīstot Andri Slapiņu, kura vārds parādās jau pirmajos sarakstos. Tomēr, pat nezinot visu ievainoto un bojāgājušo vārdus, LR Augstākā Padome izrādīja upuriem godu, 21. janvāra sēdes sākumā ievērojot klusuma brīdi.

Pārskats 

00:00​ Saeima 21. janvāris.

Kad no Latvijas rajoniem ieradās ar ieročiem bruņota milicija, nācu pie slēdziena, ka no ieroču pielietošanas mums neizvairīties. Nolēmu, ka Augstākās Padomes pagalmā jāierīko no smilšu maisiem ugunspunkti ar šaujamlūkām. Abu parlamenta ēku pirmajos stāvos logi jānodrošina ar smilšu maisiem. Man piekrita O. Kostanda. Pēc viņa iniciatīvas tika atvesti lietoti miltu maisi un vairākas mašīnas ar smiltīm. Vienu ugunspunktu ierīkojām pie Augstākās Padomes komisijas ēkas pēdējā loga tā, lai vajadzības gadījumā varētu šaut gar parlamenta nama labām sienām un arī pa logu atiet ēkā. Otrs ugunspunkts tika ierīkots pie parlamenta ēkas stūra, trešais pie Sv. Jēkaba katedrāles aizmugures durvīm, lai šāvēji varētu atiet caur baznīcu uz tās galveno ieeju

25.janvāris 1991.gads

1:33​ Atvadīšanās LU Aulā

Plkst.10.00 no LU ēkas izvadīti tika trīs 20.janvāra omon nošautie upuri – 41 gadus vecais režisors un operators Andris Slapiņš, 27 gadus vecais LR Iekšlietu ministrijas (IeM) milicijas leitnants Sergejs Konoņenko un 18 gadus vecais Rīgas 65. vidusskolas skolnieks Edijs Riekstiņš. Ceturto – 31 gadu veco LR IeM Rīgas Proletāriešu rajona (tagad Vidzemes priekšpilsētas) milici Vladimiru Gomanoviču – pēc ģimenes lūguma aizveda apbedīšanai uz dzimtas kapiem Baltkrievijā.

Pulksten 13.00 sākās zārku nešana uz Brīvības pieminekli

6:42​ Pie Brīvības pieminekļa, LU

13.30 sākās piemiņas mītiņš pie Brīvības pieminekļa

9:20​ Kronvalda parks

10:17​ Bēru gājiens Pēc uzrunām zārki tika ievietoti transporta mašīnās/katafalkos un vesti uz Otrajiem Meža kapiem.

13:28​ Kapsētā

17:51​ Pie Brīvības pieminekļa

5.februāris 1991.gads

18:56​ Atvadīšanās baznīcā Gvido Zvaigzne

24:09​ Bēru gājiens

Vēl par šo tēmu:

Savāc 10 000 parakstu iniciatīvai, lai Latvijā varētu legalizēt eitanāziju (+VIDEO)

Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” savākti 10 000 parakstu par iniciatīvu Latvijā legalizēt eitanāziju jeb ar nolūku izraisītu otra cilvēka nāvi ar mērķi atvieglot nenovēršamas un neatgriezeniskas viņa sāpes un ciešanas. Parakstu vākšana tika sākta 2017. gada martā, un bija vajadzīgi nepilni četri gadi, lai savāktu vajadzīgo daudzumu un iniciatīvu nodotu izskatīšanai Saeimā.

Video

Nepierādītās efektivitātes dēļ rosina sejas vairogus turpmāk ļaut lietot tikai kopā ar sejas masku!

Veselības ministrija rosina sejas vairogus vairs neklasificēt kā mutes un deguna aizsegus, tos ļaujot lietot tikai kombinācijā ar medicīnisko vai nemedicīnisko sejas masku, liecina valdības dienas kārtībā iekļautais Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekts.

Šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” paredz, ka sabiedriskās vietās iekštelpās jāvalkā mutes un deguna aizsegs – medicīniskā sejas maska, nemedicīniskā (higiēniskā vai auduma) sejas maska vai sejas vairogs.

VM skaidro, ka šobrīd ir pierādīts, ka gan vienreizlietojamo medicīnisko sejas masku, gan daudzreizlietojamo nemedicīnisko sejas masku lietošana samazina risku pārnest Covid-19 infekciju no cilvēka uz cilvēku. Savukārt sejas vairogu efektivitāte nav pierādīta.

Ministrijā uzsver, ka mutes un deguna aizsega lietošanas mērķis sabiedriskās vietās primāri ir novērst SARS-CoV-2 piesārņoto elpošanas ceļu pilienu nokļūšanu apkārtējā vidē, tādēļ mutes un deguna aizsegam cieši ir jāpieguļ sejai, ko nodrošina sejas maska, savukārt gar vairoga malām elpošanas ceļu pilieni brīvi nokļūst apkārtējā vidē.

Attiecīgi, lai novērstu to, ka plaši tiek izplatīti un lietoti nepiemēroti mutes un deguna aizsegi, VM rosina noteikt, ka kā mutes un deguna aizsegu var lietot tikai medicīnisko sejas masku vai daudzreizlietojamo nemedicīnisko jeb higiēnisko sejas masku.

Savukārt sejas vairogi var tikt lietoti, lai pasargātu acu gļotādu vai seju no pieskaršanās ar piesārņotām rokām, bet ne elpošanas ceļu pilienu uztveršanai, tādēļ sejas vairogu var lietot tikai kombinācijā ar sejas masku, rosina noteikt ministrija.

Paredzēts, ka par minēto jautājumu šodien lems valdībā.

Mazāka māja lielākai dzīve un finansiālai brīvībai! (+VIDEO)

Mazāk ir vairāk! Šī ģimene izvēlējās pārdot savu lielo māju pilsētā, pārcelties uz citu valsti un uzcelt mazu māju. Tādejādi tika samazināti izdevumi un iegūta lielāka finasiālā brīvība, paaugstinot viņu dzīves kvalitāti! Jaunais mājoklis ļāvis šim pārim izkļūt no parādiem. Debai un Pēterim šis lēmums bija saistīts ar iespēju būt blakus savai ģimenei un koncentrēties uz patiesi svarīgām lietām. 

Video

Svētdien Latvijā atklāts brīvdienām liels Covid-19 gadījumu skaits

Aizvadītajā diennaktī Latvijā atklāti 411 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem šogad svētdienās, kad tradicionāli būtiski sarūk veikto testu skaits.

Svētdien saņemta informācija par septiņu ar koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija. Līdz ar to Latvijā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits sasniedzis 66 652, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits sasniedzis 1202, kas ir 1,8% no visiem inficētajiem.

Starp septiņiem mirušajiem divi cilvēki bijuši vecumā no 35 līdz 45 gadiem, viens – vecumā no 55 līdz 60 gadiem, divi – vecumā no 70 līdz 75 gadiem, vēl divi – vecumā no 80 līdz 85 gadiem.

Svētdien Latvijā veikti 3944 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī pieaudzis līdz 10,4%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās Latvijā ar Covid-19 kopumā inficējušās 10 744 personas. Savukārt 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir 563,2 gadījumi.

Aizvadītajā diennaktī slimnīcās nogādāti 70 Covid-19 pacienti, kamēr no tām izrakstīti 17 pacienti, līdz ar to slimnīcās esošo Covid-19 pacientu kopskaits pieaudzis līdz 1097, kas ir par 36 pacientiem vairāk nekā diennakti iepriekš, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

No visiem stacionāros esošajiem pacientiem 988 Covid-19 slimnieki ir ar vidēji smagu slimības gaitu, kas ir par 40 sasirgušo vairāk nekā dienu iepriekš. Tikmēr smagā stāvoklī esošo Covid-19 pacientu skaits ir samazinājies par četriem – līdz 109 pacientiem.

Kopš Covid-19 parādīšanās Latvijā kopumā 6173 sasirgušie pametuši stacionārus.

Mode un dzīves baudīšana starpkaru laika fotogrāfijās 19.gs.20./30. gadi (+VIDEO)

Mākslas zinātnieci, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāju Natāliju Jevsejevu, pētot materiālus topošajai izstādei “Starpkaru laika karnevāli Rīgā”, piesaistīja aizvadītā gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu fotogrāfijas. Skaistums bija Art Deco laika vērtība. Fotogrāfijas krājās datora mapītē un Natālija sāka par tām stāstīt Instagramas vietnē. Tā ir vēl viena pievienotā vērtība, gatavojoties izstādei “Starpkaru laika karnevāli Rīgā”. Ar Natāliju Jevsejevu tikās žurnāliste Ilze Strenga.

Video

Regulāru krūšu pašpārbaudi veic tikai 13% sieviešu, katra piektā to nedara vispār…

Gandrīz puse jeb 46% aptaujāto sieviešu apmeklē ginekologu reizi gadā, taču visretāk ginekologu apmeklē jaunas sievietes (18-24 gadi) un seniores (64-75 gadi). Vecuma grupā 18-24 gadi 16% respondenšu atzina, ka nekad nav apmeklējušas ginekologu. Savukārt vien 13% sieviešu reizi mēnesī veic krūšu pašpārbaudi un 20% to neveic vispār, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringā, kas veikts sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.

Ginekologu visbiežāk apmeklē sievietes vecumā no 25 līdz 45 gadiem

Kā atklāj pētījuma dati, gandrīz visas aptaujātās sievietes (93%) mēdz apmeklēt ginekologu, bet tikai 46% to dara reizi gadā. 7% aptaujāto sieviešu ginekologu apmeklē vairākas reizes gadā, 20% — reizi divos gados, bet retāk nekā reizi divos gados ginekologu apmeklē 20% sieviešu. Ginekologu vismaz reizi gadā biežāk apmeklē 25–54 gadus vecas sievietes.

Ārste-rezidente ginekoloģijā un dzemdību specializācijā Katrīna Puriņa-Liberte skaidro, ka pirmo reizi ginekologu vajadzētu apmeklēt, sākoties pusaudžu vecumam, kad sākas menstruālais cikls vai arī parādās kādas sūdzības, piemēram, aizkavējoties pirmajām mēnešreizēm. Tomēr vēlams pirmo vizīti ieplānot, nesagaidot kādas sūdzības, bet lai iepazītos ar savu, iespējams, topošo ginekologu un pirmā vizīte būtu izglītojoša, ar iespēju uzzināt vairāk par savu menstruālo ciklu un higiēnu, iespējamām sūdzībām, kad būtu jāvēršas pie ginekologa, un saņemtu atbildes uz interesējošiem jautājumiem.

Ginekologs ir tas uzticamais ārsts, kas sievietei būtu jāapmeklē visu mūžu, sākoties reproduktīvajam vecumam un līdz pat dzīves beigām. Piemēram, jaunietēm vecumā no 18 līdz 24 gadiem ginekologu vajadzētu apmeklēt, jo šis ir reproduktīvais vecums ar aktīvu dzimumdzīvi un lielāku seksuāli transmisīvo slimību risku. Tāpēc šajā vecumposmā vajadzētu doties pie ginekologa, kas palīdzētu atrast drošu kontracepcijas metodi vai arī izglītotu par sagatavošanos plānotai grūtniecībai.

Vizīte pie ginekologa vismaz reizi gadā

Dr. Puriņa-Liberte uzsver, ka ginekologs tomēr būtu jāapmeklē reizi gadā. Tas ir viens no tiem ārstiem, ar kuriem sieviete tiekas visbiežāk, tāpēc tas var būt speciālists, kurš palīdz nepalaist garām arī kādas citas veselības problēmas – ginekologs ir atbildīgs arī par sievietes krūšu veselību, tādēļ katrā vizītē tiek pārbaudītas arī krūtis. Ielaistas saslimšanas ārstēt ir daudz grūtāk nekā jau agrīni pamanītas sūdzības vai citu simptomātiku, tāpēc regulārās un savlaicīgas pārbaudes ir ļoti svarīgas.

Pirmais ginekologa apmeklējums

Pirmā vizīte pie ginekologa var sagādāt nelielu uztraukumu, jo nav zināms, ko no tās gaidīt. Dr. Puriņa-Liberte pirms pirmās vizītes iesaka sagatavoties, lai sagādātu sev pēc iespējas mazāk uztraukuma un justos ērti.

  • Veic izpēti! Pirms pirmā ginekologa apmeklējuma vajadzētu veikt iepazīšanos gan ar ārstu praksēm, gan ārstiem, lai atrastu savu uzticamo ārstu. Nereti tas ārsts, ko iesaka mamma, vecmāmiņa vai draudzenes nederēs arī tev, jo katras sievietes vēlmes un gaidas no ginekologa mēdz būt atšķirīgas.
  • Sagatavojies vizītei! Iepazīsties ar to, kas ir ginekologs un ko sagaidīt no pirmās vizītes. Uz vizīti noteikti ieteicams sagatavot arī menstruāciju kalendāru un informāciju par savu menstruālo ciklu – cik gados sākušās mēnešreizes, cik tās ir biežas, vai novērojams pirmsmenstruālais sindroms, un citu būtisku informāciju par ciklu.
  • Ieplāno vizīti sev ērtā laikā! Dr. Puriņa-Liberte iesaka ieplānot vizīti mierīgā dienā, lai tā nav sasteigta. Būtu vēlams atvēlēt laiku pirms vizītes, lai noskaņotos. Ginekologu nevajadzētu apmeklēt menstruāciju laikā, ja nav akūtu sūdzību.
  • Sagatavo jautājumus, kurus vēlies uzdod ārstam! Noteikti būtu vērtīgi jau iepriekš uzrakstīt uz lapas jautājumus, ko vēlas uzdot savam ginekologam. Nereti, apmeklējot ārstu, mēdz būt satraukums, tāpēc būtu vēlams mājās sagatavot jautājumus par visu, ko gribi noskaidrot, lai kaut ko neaizmirstu pajautāt.
  • Tev nav jādodas vienai! Līdz 14 gadiem meitenēm uz vizīti jāierodas ar mammu, taču pēc 14 gadu vecuma var ierasties arī vienatnē. Savukārt topošajām māmiņām Covid-19 pandēmijas laikā uz vizīti diemžēl partneris līdzi netiek aicināts, taču, kad epidemioloģiskie apstākļi būs atgriezušies normas robežās, arī partneris var doties līdzi uz vizītēm.

Krūšu pašpārbaudes

Aptuveni divas trešdaļas aptaujāto sieviešu (68%) veic krūšu pašpārbaudi. 8% sieviešu to dara vairākas reizes mēnesī, 13% — reizi mēnesī, 12% — reizi pāris mēnešos, 12% — reizi pusgadā, bet 23% —retāk nekā reizi pusgadā. Krūšu pašpārbaudi sev neveic 20% respondenšu.  Arī krūšu pašpārbaudes retāk veic jaunas sievietes. Vecuma grupā 18-24 gadi 18% respondenšu norādījušas, ka krūšu pašpārbaudes veic reizi mēnesī, 14% – reizi pāris mēnešos, 4% – reizi pusgadā, 13% – retāk, bet 31% to neveic vispār, kamēr 20% sniegušas atbildi “grūti atbildēt”.

Dr. Puriņa-Liberte uzsver, ka sievietei pašai savas krūtis ir jāiepazīst un noteikti regulāri jāseko līdzi to veselībai. Reizi gadā to noteikti izdarīs arī ārsts, taču krūšu pašpārbaudei būtu jākļūst par katras sievietes rutīnu ik mēnesi, jo svarīgākais ir tas, ka sieviete savas krūtis pazīst un ir pirmā, kas var pamanīt kādas pārmaiņas, pievēršot uzmanību veidojumiem un sacietējumiem.

Svarīgākais ir krūšu pārbaudes veikt regulāri un pareizi. To ieteicams darīt uzreiz pēc mēnešreizēm vai līdz 5 dienām pēc mēnešreizēm, stāsta Dr. Puriņa-Liberte. Kā pareizi veikt krūšu pašpārbaudi, noteikti izstāstīs jūsu ginekologs, taču arī internetā medicīnas lapās ir pieejama noderīga informācija ikvienai sievietei par krūšu pašpārbaudes veikšanu.

Situācija Latvijā

Vērojot atsaucību uz valsts apmaksātajiem dzemdes kakla vēža un krūts vēža skrīninga izmeklējumiem, situācija valstī varētu būt krietni labāka, atzīst Dr. Puriņa-Liberte. Ir pacientes, kas ginekologu apmeklē reizi gadā un rūpīgi izturas pret savu veselību, bet tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Daļa sieviešu, iespējams, vēl nav atradušas savu ārstu vai maldīgi uzskata, ka šiem izmeklējumiem ir vajadzīga liela nauda. Vēl viens no iemesliem ir bailes no iespējamas saslimšanas. Taču sievietēm vajadzētu saprast, ka pie ārsta nav jāvēršas tikai ar sūdzībām, ārstam vajadzētu būt tādam speciālistam, pie kura doties, lai rūpētos par savu veselību profilaktiski un novērstu slimības, pirms tās vēl ir sākušās. Dr. Puriņa-Liberte aicina ikvienu sievieti atrast savu uzticamo ārstu un pārbaudīties katru gadu. Gada sākums ir brīnišķīgs laiks, kad apmeklēt ārstu un pārbaudīt savu veselību, jo profilakse ir labas veselības pamatā. Arī Covid-19 pandēmijas laikā ambulatorie ginekoloģiskie pakalpojumi joprojām ir pieejami –protams, ievērojot visus epidemioloģiskos drošības pasākumus un rūpīgi plānojot vizītes.

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījumā aptaujāti 1005 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Veikali meklē iespējas pārdot iekārotās preces (+VIDEO)

Kopš 21.decembra klātienē var nopirkt tikai noteiktas preces, kas iekļautas Ekonomikas ministrijas izveidotā sarakstā. Bet jāteic, virkne tirgotāju gan legāli, gan ne tik legāli atraduši veidus, kā tam cilvēkam, kurš tomēr atnācis uz veikalu, pārdot visu, ko acis kāro un maks ļauj.

De facto pārliecinājās, ka, piemēram, Depo, izmantojot juridiskā klienta karti, pilnīgi legāli var nopirkt jebko. Šonedēļ jau vairāki politiķi izteikušies, ka jāmeklē jauni varianti, kā kovid apstākļos droši organizēt tirdzniecību un tirgotāji kopā ar Ekonomikas ministriju izstrādājuši priekšlikumus veikalu atvēršanai.

Video

Ekonomikas ministrija piedāvās valdībai lemt par klātienē iegādājamo preču klāsta paplašināšanu

Ekonomikas ministrija (EM) piedāvās valdībai lemt par klātienē iegādājamo preču klāsta paplašināšanu un epidemioloģiski drošu iepirkšanos,

EM atzina, ka epidemioloģiskā situācija Latvijā vēl neuzrāda tik pozitīvas tendences, kas ļautu valdībai atcelt visus noteiktos ierobežojumus, tostarp tirdzniecības organizēšanā un ikviena cilvēka ikdienā. Tāpat spēkā esošie drošības pasākumi tirdzniecībā ir sasnieguši mērķi – ir mazinājusies cilvēku pulcēšanās veikalos un cilvēki tirdzniecības vietās pavada īsāku laiku.

Tajā pašā laikā EM pauda, ka ilgstoši šāds ierobežojums nevar pastāvēt, jo iedzīvotājiem ir konkrētas vajadzības, piemēram, ziemas apģērbs, apavi bērniem, lietas saimniecībā utt, ko objektīvi ir grūti iegādāties attālināti. Tāpēc ministrija kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru ir izstrādājusi konceptuālu piedāvājumu drošas tirdzniecības nodrošināšanai.

EM informēja, ka pamatā piedāvājums ietver augstākas prasības tirgotājiem apmeklētāju plūsmu vadībai un kontrolei, kā arī pastiprinātu kontrolējošo institūciju darbu, vienlaikus aicinot arī pircējus ievērot epidemioloģiskās drošības pasākumus un tirgotāju norādījumus tirdzniecības vietās. Lai mazinātu apmeklētāju drūzmēšanās risku tirdzniecības vietās, piedāvāts izkliedēt apmeklētāju plūsmu pa daudzām tirdzniecības vietām.

Tas nozīmē, ka pastāv ierobežojumi arī tirdzniecībā. Tādējādi līdz 7.februārim var darboties tirdzniecības vietas, kurās tirgo atsevišķas produktu grupas – pārtikas preces, higiēnas preces, pirmās nepieciešamības saimniecības preces, mobilo telefonu priekšapmaksas kartes, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus, dzīvnieku barību un preces, preses izdevumus, sabiedriskā transporta biļetes, mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus, pašu ražoto lauksaimniecības produkciju, kā arī ziedus.

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka pašreiz cīņā ar Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu dēļ tirgošanai aizliegto preču sarakstā esošās lietas vajadzētu ļaut tirgot vismaz darba dienās.

20.janvārī valdība lēma uzdot EM izstrādāt priekšlikumu par mazumtirdzniecības vietu darbību pēc 7.februāra, kas patlaban ir noteikts kā ārkārtējās situācijas beigu datums. Ministrijai jāizstrādā tādi priekšlikumi, kas neapdraud epidemioloģiskās drošības situāciju.

Vērojams neliels saslimstības ar Covid-19 pieaugums (+VIDEO)

Vērojams neliels saslimstības ar Covid-19 pieaugums. Turklāt Latvijā situācija ir smagāka, nekā Eiropas Savienībā vidēji. Mums ir desmitais augstākais saslimstības rādītājs. Arī aizvadītajā diennaktī no visiem testētajiem 9,9% Covid testu bija pozitīvi.

Video

Slēpošanas trases rezervē pat nedēļu iepriekš! (+VIDEO)

lgstošā snigšana, kas aizvadītajās dienās gandrīz visā Latvijā radīja galvassāpes sētniekiem un ceļu uzturētājiem, ir pa prātam ziemas baudītājiem. Visas populārākās slēpošanas trases ir rezervētas vismaz nedēļu uz priekšu. Ierobežojumu dēļ apmeklētāju gan ir krietni mazāk nekā iepriekšējos gados šādā laikā.

Video

Ziemas nedrošākais prieks: Kāpšana uz aizsalušām ūdenstilpnēm

Tiklīdz iestājas faktiskā ziema, liela daļa pieaugušo un bērnu ar nepacietību gaida ledus sasalšanu uz ūdenstilpēm. Diemžēl nereti cilvēki ignorē noteikumus par drošu uzturēšanos uz ledus, tādējādi apdraudot sevi. Arī šogad jau publiskajā telpā skaļi izskanējuši vairāki gadījumi, kad glābējiem nācies steigties palīgā gan ledū ielūzušiem bērniem, pieaugušajiem un pat mājdzīvniekiem. Gjenisdige Latvija aicina – pirms kāpt uz ledus, pārliecinies, vai tas ir pietiekami izturīgs, lai uz tā droši atrastos.

Ik gadu saskaramies ar vienu un to pašu problēmu – nelaimes gadījumiem uz ledus, kas atsevišķos gadījumos beidzas ar letālām sekām. Šādi gadījumi pieaug līdz ar temperatūras svārstībām – ledum regulāri sasalstot un atkūstot.

“Viss ir atkarīgs no laika apstākļiem, kas katru gadu ir atšķirīgi. Naktīs zemā temperatūrā veidojas ledus kārta, taču dienas laikā zem saules stariem tas kļūst porains un nestabils. Šobrīd lielākajā daļā valsts reģionu ir ledus atkušanas periods, un sakarā ar nestabilu temperatūru vairumā ūdenstilpņu klāj plāns ledus,” uzsver Personu apdrošināšanas produktu vadītājs Kārlis Eberhards. 

Ledus izturība 

Parasti ūdenstilpes nesasalst vienmērīgi. Visstingrāk ledus sasalst seklās ūdenstilpnēs, gar krastiem un tikai pēc tā vidusdaļā. Ledus ir biezāks seklumos, ezeru un ūdenstilpņu līčos, karjeros un upēs ar klusu straumi. Savukārt vietās ar spēcīgu straumi ledus vienmēr ir plānāks, jo straume traucē ledus sasalšanas procesam.

Ir svarīgi pievērst uzmanību! Bīstamākais ledus ir porains, ar dzeltenīgu nokrāsu vai blāvi balts. Ja temperatūra vairākas dienas nesamazinās zem nulles grādiem, vizuāli ledus var nemainīties, taču tā izturība mazinās par 25%. Visplānākais ledus ir atrodas pie niedru biezokņiem, krūmiem un kokiem, kas aug gar krastiem. Īpaša piesardzība ir jāievēro arī jau izveidotu āliņģu tuvumā – tie var būt pilnībā neredzami, ja tos klāj sniegt, taču to tuvumā vienmēr ir ledus ir slapjš. Savukārt caurspīdīgs ledus ar zilganu vai zaļganu nokrāsu tiek uzskatīts par izturīgu.

Kādā gadījumā drīkst kāpt uz ledus? 

Pirms kāpšanas uz ledus, jāpārliecinās par tā izturību. Ledum ir jābūt vismaz 15 cm biezam, lai uz tā kāpt būtu droši. Šādā gadījumā uz ledus var kāpt, taču ne mazāk kā 5-6 metru attālumā no citiem, lai nerastos pārsvars. Slidot uz atklātas ūdenstilpnes ir droši, ja ledus biezums ir vismaz 20 cm – slidojot pārvietošanās ir strauja un līdz ar to nav iespējams pārbaudīt ledus izturība, tādēļ arī risks uzbraukt uz trauslāka ledus slāņa palielinās. Jāpatur prātā, ka, iestājoties pat īsam atkusnim, ledus ievērojami vājinās un uz tā iziet ir bīstami. 

Noskaidrot, vai ledus ir pietiekami izturīgs vai nē, dažreiz ir iespējams uzkāpjot uz tā ar pilnu svaru. Ja pēc pāris soļiem ledus ir jūtami stabils un nerod krakšķēšanu un plaisas, tad uz tā atrasties drīkst, ievērojot piesardzības noteikumus. Savukārt, ja pēc pārbaudes ledus izdala ūdeni, uz tā labāk nekāpt – ledus nav pietiekami sasalis un var neizturēt cilvēka svaru. 

Ko darīt, ja cilvēks nonācis zem ledus

Ja atrodoties uz ledus un izdzirdat stipru krakšķēšanu zem kājām, pirmkārt, ir jāapstājas un jāpaskatās, vai nav radusies stipra plaisa. Tiklīdz ledus sāk lūzt, ir nepieciešams vienmērīgi apgulties uz virsmas. Kad tas izdarīts, rāpus jādodas krasta virzienā.

Ja tomēr ir iznācis ielūzt ledū, galvenais ir saglabāt mieru un rīkoties ātri. Ja ir neieciešams izkļūt no ūdens paša spēkiem, ir nepieciešams viegli atspiesties uz ledus klāja ar plaši atplestām rokām un tādējādi mēģināt izkļūt no ūdens. Ja pamanāt, ka zem ledus ir nokļuvis kāds cits, nekavējoties jāvēršas pie glābšanas dienesta, zvanot pa tālruni 112. Tikmēr ir nepieciešams izmantot virvi vai koku, ko padot nelaimē nonākušajam. Kad zem ledus nonākušais to ir satvēris, tas jāvelk ar visu svaru. 

Gjensidige Latvija atgādina, ka atbilstība iepriekš minētajiem noteikumiem padarīs uzturēšanos uz ledus mazāk riskantu, taču negarantēs simtprocentīgu drošību. Tādēļ ir ieteicams izvērtēt alternatīvas un atrast ziemas hobiju, kas nedraudēs drošībai un veselībai.

Kas jāzina par palielinātiem limfmezgliem?

Pēc slimošanas mēdzam pamanīt, ka ir palielinājušies limfmezgli. Taču, vai zinām, kādēļ tā notiek? Kāda ir limfmezglu funkcija organismā, kā palīdzēt organismam atjaunoties pēc slimošanas, kam pievērst uzmanību un kādus simptomus nedrīkstam ignorēt? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Limfmezglu funkcija organismā

Limfātisko sistēmu veido limfvadi, limfmezgli un limfa. Šī sistēma nodrošina limfas filtrāciju, starpšūnu šķidruma savākšanu un aizvadīšanu uz venozo sistēmu, tā ir nozīmīga imūnsistēmas daļa, kas nodrošina imūnšūnu “informēšanu” par antigēniem organismā, tauku savākšanu un transportēšanu no gremošanas sistēmas, skaidro ģimenes ārste Zane Zitmane.

Limfātiskā sistēma sākas starpšūnu spraugās ar limfkapilāriem, kas atrodas visos orgānos, izņemot smadzenes, acs ābola cīpsleni, lēcu, skrimšļus un placentu. Taču atsevišķās ķermeņa vietās atrodas limfmezglu grupas, piemēram, padusēs, cirkšņa, galvas un kakla rajonā.

Ja ir palielināti limfmezgli…

Bieži vien varam novērot, ka pēc dažādām saslimšanām palielinās limfmezgli. Visbiežāk tā notiek pēc vīrusinfekcijām, bet tie var palielināties arī dažādu bakteriālu infekciju, autoimūnu un onkoloģisko saslimšanu gadījumos.

Tā notiek, jo limfmezglos atrodas dažādas imunitātes šūnas, kas filtrē pieplūdušo limfu no svešām daļiņām, vīrusiem, baktērijām un uztver tās. Kad limfmezglā nonāk mikrobu antigēni, tad sākas imūno šūnu (limfocītu un makrofāgu) aktivācija, pieaug to skaits, izdalās citokīni, kā rezultāta limfmezgli palielinās – veidojas limfadenopātija.

Ja limfmezgli palielinās pēc infekcijām, tad par to nevajadzētu satraukties, skaidro ārste. Jāatzīmē, ka limfmezgli parasti palielinās tajā ķermeņa rajonā, kur ir infekcija, bet ir arī izņēmumi. Parasti palielinātie limfmezgli pāriet 10-14 dienu laikā un to izmēram nevajadzētu pārsniegt zirņa lielumu. Ja limfmezgli palielinās bez redzama iemesla un pārsniedz zirņa lielumu, tad būtu nepieciešama ārsta apskate, uzsver speciāliste.

Pazīmes, ko nedrīkst ignorēt

Pie ārsta būtu jāvēršas, ja vērojama limfadenopātija bez redzama iemesla vai limfmezgli ir lielāki par 1 cm, ja ir neizskaidrojami liels nogurums, ja attīstās limfadēma – tas ir stāvoklis, kad tiek bloķēti limfas atteces ceļi, kā rezultātā limfa nespēj plūst, veidojas tūska, parasti kādā no ekstremitātēm, diskomforts, smaguma sajūta. Tāpat pie ārsta jāvēršas arī tad, ja attīstās limfadenīts – tas ir limfmezgla iekaisums, parasti limfmezgls ir sāpīgs, āda apsārtusi un jutīga.

Lai rūpētos par limfātiskās sistēmas veselību, ārste iesaka lietot pietiekamu šķidruma daudzumu, ikdienā nodarboties ar regulāram fiziskajām aktivitātēm, lietot sabalansētu uzturu un izvairīties no toksīnu ietekmes.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa skaidro – palielināti limfmezgli bieži vien parādās pie vīrusa izraisītām saslimšanām. Lai palīdzētu organismam labāk un ātrāk atjaunoties pēc vīrusu izslimošanas un saaukstēšanās, ir ieteicams pilnvērtīgs uzturs, kā arī antioksidantu lietošana atveseļošanās periodā. Tāpat šajā periodā ieteicams lietot D vitamīnu, probiotiķus, cinku, kurkuma un plūškoka  ekstraktu, kā arī C vitamīnu samērīgās devās.

Imunitāti spēcinošas īpašības piemīt arī apelsīnu, greipfrūtu sulai un sulu kokteiļiem, piemēram – ābolu, burkānu un apelsīnu sulas kokteilim, kā arī sarkanās bietes, burkāna, ingvera un apelsīna sulas kokteilim. Arī kvalitatīva tomātu sula satur daudz magnija, A, B6, B9, C un K vitamīna, kas spēcinās novājināto imunitāti. Uzņemtajam šķidruma daudzumam jābūt atbilstošam katra personīgajam veselības stāvoklim. Jāņem arī vērā, ka dažkārt pārāk daudz vitamīnu dzērienu var radīt lieku slodzi nierēm.

Gadījumos, kad pēc slimošanas ir palielināti limfmezgli, palīdzēs arī atbilstoši fiziski vingrinājumi, masāžas, sarkanā āboliņa uztura bagātinātāju lietošana, neapstrādātu augļu un dārzeņu lietošana uzturā, jo tie satur daudz dabisko fermentu, kas veicina toksisko vielu izvadi no organisma. Būtiska ir arī atbilstoša apģērba izvēle – jo pieguļoša veļa un ciešas bikses traucē normālu limfātisko atteci!

Arī pirmdien Latvijā gaidāms gan sniegs, gan saule

Pirmdien Latvijā saglabāsies mainīgs mākoņu daudzums un lielā valsts daļā īslaicīgi snigs, vietām – mēreni stipri, prognozē sinoptiķi.

Intensīvākā snigšana gaidāma Vidzemes galējos ziemeļos – vietām Salacgrīvas un Rūjienas pusē.

Pūtīs lēns līdz mērens dienvidrietumu vējš. Gaisa temperatūra būs -1..-8 grādi naktī un +2..-3 grādi dienas vidū.

Rīgā pirmdien nedaudz īslaicīgi snigs un uzspīdēs saule. Vējš galvenokārt lēni pūtīs no dienvidrietumiem. Gaisa temperatūra naktī pazemināsies līdz -5 grādiem, dienā gaiss iesils līdz nulle grādiem.

“Muzikālās bankas” 2020.gada vērtīgākās dziesmas titulu iegūst Intara Busuļa dziesma “Dejo vientulību”(+VIDEO)

Latvijas Radio 2 aptauja “Muzikālā banka 2020” vērtīgākās dziesmas titulu ieguva Intara Busuļa dziesma “Dejo vientulību”, aģentūru LETA informēja Latvijas Radio Komunikācijas un multimediju daļas vadītāja Ieva Aile.

Par otru vērtīgāko dziesmu tika atzīta Carnival Youth izpildītā “Vasara bez internetiem”, savukārt trešo vietu ieņēma Triānas parka un Igo kompozīcija “Mālos pelēkos”. Par gada vērtīgākas dziesmas titulu šovakar sacentās 15 klausītāju iemīļotākās un žūrijas atzinību guvušās kompozīcijas.

Intars Busulis, saņemot apbalvojumu, pateicās visiem draugiem – balsotājiem, klausītājiem un skatītājiem, atzīstot, ka sākotnēji dziesma bija kā eksperiments, bet dziesma viņam ir ļoti tuva un dvēseliska, iespējams, tas arī nolasījās. Līdz ar uzvaru šovakar, “Muzikālās bankas” vērtīgākās dziesmas titulu Busulis ieguvis jau trešo reizi. 2017.gadā Busulis triumfēja ar dziesmu “Nākamā pietura – depo”, savukārt 2008.gadā – ar kompozīciju “Brīvdiena”.

Video

Skatītāju un klausītāju tiešraides balsojumā šī gada mīlētāko dziesmu TOP3 ir Intara Busuļa kompozīcija “Dejo vientulību”, Triānas parka un Igo dziesma “Mālos pelēkos” un Ivo Fomina “Lai jau deg”.

Ja vērtētu tikai ekspertu padome, otrās un trešās vietas ieguvēji atšķirtos – pirmā vieta nemainīgi būtu Intara Busuļa izpildītajai “Dejo vientulību”, otrā – The Sound Poets “Tavs karogs”, bet trešā – DAGAMBA ar Patrishu par dziesmu “Stāvēt tuvāk”.

Arī paši mūziķi – finālšova 15 vērtīgāko dziesmu izpildītāji – pirmajā vietā pārliecinoši lika Intara Busuļa dziedāto “Dejo vientulību”. Otro vietu, mūziķuprāt, bija pelnījusi Aminata ar “Šis ir mans laiks”, savukārt trešo – Carnival Youth dziesma “Vasara bez internetiem”.

“Muzikālās bankas” vērtīgākā dziesma tiek noteikta vairākās kārtās. Pirmajās divās kārtās balsis nodeva “Muzikālās bankas” ekspertu padome un klausītāji aptaujas mājas lapā www.muzikalabanka.lv. Savukārt trešajā, noslēdzošajā balsojuma kārtā, tika summēti pirmo divu kārtu un tiešraides telefonbalsojuma rezultāti. Finālšova skatītāju un klausītāju balsis ietekmēja 50% no kopvērtējuma.

Šonedēļ Latvijā neatrod vīrusa Lielbritānijas paveidu (+VIDEO)

Ir arī labas ziņas – aizvadītajā nedēļā Latvijā paņemtajos un nule izanalizētajos paraugos nav atrastas Covid-19 izraisošā vīrusa lipīgākās mutācijas. Biomedicīnas pētījumu centrā zinātnieki analizēja 15 paraugus, kas viņiem tika nodoti ar aizdomām par iespējamu vīrusa Lielbritānijas paveidu. Lielākā daļa saslimušo, kuru paraugi tika analizēti, bija iebraukuši no Lielbritānijas. Tomēr viņi nebija inficēti ar vīrusa lipīgāko paveidu.

Video

Rīgas 1. slimnīcā izveidota Covid-19 nodaļa! (+VIDEO)

Rīt pacientiem durvis vērs vēl viena jauna Covid-19 nodaļa – Rīgas 1. slimnīcā. Tajā plānots uzņemt tos pacientus, kurus būs izrakstījušas universitātes slimnīcas, bet kuriem vēl aizvien būs nepieciešama hospitalizācija.

Video

Latvijas sabiedrības attieksme pret bērnu fizisku sodīšanu aizvien ir visai iecietīga (+VIDEO)

Attēlam ir ilustratīva nozīme

Sabiedrībā valda iecietība pret vardarbību pret bērnu, secināts Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nesen veiktajā aptaujā. Tajā piedalījušies vairāk nekā 1000 bērnu vecāku, un noskaidrots, ka vairāk nekā puse no viņiem bērnu iepļaukāšanu, raušanu aiz matiem vai uzsišanu pa dibenu uzskata par pieņemamu audzināšanas metodi. Biežāk fizisku sodīšanu izmanto tie vecāki, kuri paši bērnībā tikuši pērti.

Video

Ja Latvijā sāksies trešais Covid-19 uzliesmojums: Stacionāros varētu nonākt 3000 pacientu! (+VIDEO)

Ja Latvijā sāksies trešais Covid-19 uzliesmojums, kurā cilvēki inficēsies ar jauno – lipīgāko vīrusa paveidu, slimnīcās varētu nonākt divas, trīs reizes vairāk pacientu, norāda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule.

Video

Rīgas 1. slimnīcā izveidota Covid-19 nodaļa

Muskuļu sāpes: Kas tās izraisa un kad par tām jāsāk uztraukties?

Neregulāras muskuļu sāpes ir normāla parādība, it īpaši tad, ja ikdienā cilvēks ir aktīvs vai ar sportiskām aktivitātēm sācis nodarboties pavisam nesen. Visbiežāk šīs sāpes pāriet pāris dienu laikā bez medicīniskas ārstēšanas, tomēr ir gadījumi, kad muskuļu sāpes var signalizēt arī par kādu saslimšanu. Vairāk par to, kāpēc fiziskās aktivitātes var izraisīt muskuļu sāpes, kā mājas apstākļos palīdzēt tās ātrāk novērst  un kad muskuļu sāpēm jāsāk pievērst pastiprināta uzmanība, skaidro aptieku tīkla Apotheka farmaceite Laila Zālīte. 

“Bieži vien, iesākot jaunu gadu, iedzīvotāji apņemas sākt nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, taču tikpat ātri to arī pārstāj darīt. Viens no iemesliem ir diskomforts, kas pārņem pēc fiziskas slodzes, jeb sāpes muskuļos. Lai no tā izvairītos un nezaudētu vēlmi vairāk kustēties, svarīgi apzināties, kāpēc šīs sāpes veidojas, ko darīt citādi un kas var palīdzēt tās ātrāk mazināt,” atgādina farmaceite.

Biežākie muskuļu sāpju izraisītāji 

Muskuļu sāpes visbiežāk izraisa pārlieku liela fiziskā slodze un sasprindzinājums – tas nozīmē, ka pārāk ilgi un intensīvi veiktas sportiskās aktivitātes vai nepierasta slodze, kad tās nav uzsāktas pakāpeniski vai slodze bijusi pēc ilgāka pārtraukuma. Jāpatur gan prātā, ka muskuļu sāpes var būt arī simptoms nepilnīgam uzturam, piemēram, magnija trūkumam, kā arī dažādām vīrusu saslimšanām, piemēram, gripai.

Sāpes izraisa pienskābe un muskuļu tūska

Smagas un ķermenim neierastas slodzes gadījumā muskuļi strādā tik intensīvi, ka asinis nespēj piegādāt nepieciešamo skābekļa daudzumu. Kad asinīs trūkst skābekļa, glikoze, kas, savukārt, dod enerģiju muskuļiem, tiek šķelta bez skābekļa jeb anaerobos apstākļos un rodas pienskābe. Pienskābe uzkrājas muskuļos, jo asinsrite nespēj to izskalot ārā, un kairina nervu galus, tādējādi rodas muskuļu sāpes un dedzināšana. Šīs sāpes turpinās dažas stundas pēc fiziskās slodzes, kamēr asinis pienskābi izskalo no muskuļiem. Savukārt sāpes, kas jūtamas nākamajās dienās, izraisa muskuļu tūska un muskuļu mikroplīsumi to pārslogotākajās vietās.

Ūdens un regulāras fiziskās aktivitātes

Ja muskuļu sāpes izraisījis sasprindzinājums vai fiziskās aktivitātes, ir jāievēro daži svarīgi un jau labi zināmi priekšnoteikumi. Pirmkārt, fiziskās aktivitātes ir jāuzsāk pakāpeniski un regulāri, otrkārt – pirms un pēc tām ir jāizstaipās. Tikpat svarīgi ir uzņemt arī pietiekami daudz ūdens, īpaši dienās, kad paredzētas aktivitātes. Savukārt sēdoša darba darītājiem regulāri jāpieceļas un jāizstaipās, lai mazinātu muskuļu sasprindzinājuma un spriedzes risku. 

Kad labāk aukstā dušā, bet kad – siltā vannā?

Uzreiz pēc pārslodzes ieteicama auksta ūdens duša vai aukstuma komprese, kas veicinās asinsriti, paātrinot muskuļu atgūšanos no pārslodzes un veicinot mikroplīsumu sadzīšanas procesu. Uzreiz pēc treniņa var smērēt arī atvēsinošās ziedes un gelus, kuri satur levomentolu. Nākamajā dienā derēs silta vanna, arī sildošās ziedes, kuru sastāvā ir kampars, dimetilsulfoksīds vai terpentīneļļa – tās palīdzēs uzlabot asinsriti. Ja ir jūtamas ļoti spēcīgas sāpes muskuļos, nākamajā dienā nekādā gadījumā nedrīkst gulēt, bet ir jākustas, vislabākais līdzeklis pret diskomfortu būs viegls treniņš. Arī maiga masāža virzienā no lejas uz augšu atvieglos stāvokli. 

Kad vērsties pēc palīdzības?

Ja sāpju cēlonis ir spriedze, trauma vai stress, cilvēki parasti izjūt diskomfortu noteiktā ķermeņa daļā. Tomēr, ja šīs sāpes turpinās ilgstoši, ir grūtības veikt konkrētas kustības vai tās ir ļoti ierobežotas, ieteicams vērsties pie speciālista – fizioterapeita vai kineziologa –, kurš izvērtēs ķermeņa muskuļu darbību un novērsīs to darbības traucējumus. Savukārt, kad sāpes rodas visā ķermenī, tas, visticamāk, ir saistīts ar infekciju vai kādu citu saslimšanu, un arī tādos gadījumos noteikti jādodas pie ārsta.

Vakarā un naktī vietām valstī, arī Rīgā, ļoti stipri snigs

Sestdienas vakarā un naktī uz svētdienu no jūras nākoši sniega mākoņi visvairāk nokrišņu atnesīs Rīgas līča rietumu un dienvidu piekrastei, kā arī Vidzemes dienvidu daļai, tai skaitā galvaspilsētai, prognozē sinoptiķi.

Minētajā teritorijā vietām uzsnigs vairāk nekā desmit centimetru sniega. Svētdien no rīta un dienā josla ar stipru snigšanu pārvietosies uz ziemeļaustrumiem – tā šķērsos Vidzemi. Valsts lielākajā daļā samazināsies mākoņu daudzums un kaut brīdi spīdēs saule.

Ilgstoša un stipra snigšana gaidāma tikai vietām, bet lielā valsts daļā tuvākajā diennaktī snigs īslaicīgi.

Stipras snigšanas dēļ Kurzemē spēkā dzeltenais, bet Zemgalē, Vidzemē un Rīgā – oranžais brīdinājums, ko izsludinājis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Pūtīs mērens rietumu vējš, piekrastē vietām brāzmās līdz 15 metriem sekundē, tādēļ vietām arī putinās.

Gaisa temperatūra naktī pazemināsies līdz -1..-8 grādiem un dienā būs +1..-4 grādi.

Rīgā stipra snigšana var turpināties līdz svētdienas rītam, dienā uzspīdēs saule. Naktī arī puteņos, pilsētas ziemeļos gaidāmas ziemeļrietumu vēja brāzmas līdz 14 metriem sekundē. Gaisa temperatūra būs 0..-3 grādi, no rīta tā var noslīdēt līdz -6 grādiem.

“AstraZeneca” vakcīna apstiprināta izmantošanai Eiropas Savienībā

Eiropas Komisija (EK) piektdien apstiprinājusi kompānijas “AstraZeneca” vakcīnu izmantošanai Eiropas Savienībā (ES), paziņoja ES veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu.

“Mēs nepārtraukti turpināsim mūsu centienus, lai nodrošinātu piekļuvi Eiropas Savienības pilsoņiem un tālāk, cik vien iespējams,” tviterī raksta Kirjakidu.

EK prezidente Urzula fon der Leiena pirms tam atkārtoja prasību, lai vakcīnas tiktu piegādātas laikā.

“Es sagaidu, ka kompānija piegādās 400 miljonus devu, kā norunāts,” tviterī pavēstīja Leiena. “Mēs turpināsim darīt visu, ko varam, lai nodrošinātu vakcīnas eiropiešiem, mūsu kaimiņiem un partneriem visā pasaulē.”

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) piektdien rekomendēja EK apstiprināt “AstraZeneca” vakcīnu visiem cilvēkiem vecumā virs 18 gadiem, norādot, ka tā uzskata, ka tā ir efektīva arī gados vecākiem cilvēkiem.

“EZA ir rekomendējusi reģistrācijai “AstraZeneca” vakcīnu, lai novērstu koronavīrusa slimību cilvēkiem no 18 gadu vecuma,” teikts Amsterdamā bāzētās EZA paziņojumā.

Kā pavēstīja EZA, “vēl nav pietiekami daudz rezultātu par vecākiem [izmēģinājumu] dalībniekiem” virs 55 gadiem, taču ir “sagaidāma aizsardzība”, jo viņiem tika konstatēta imūna reakcija, un balstoties uz pieredzi ar citām vakcīnām.

“EZA zinātniskie eksperti uzskata, ka vakcīnu var lietot vecākiem cilvēkiem,” teikts EZA paziņojumā. “No notiekošajiem pētījumiem, kas ietver lielāku gados vecāku dalībnieku īpatsvaru, ir gaidāms vairāk informācijas.”

EZA apstiprinājums bija gaidāms, taču bija jautājumi, vai tā sekos Vācijas piemēram, kas to nav rekomendējusi cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem.

“Es šodienas rekomendāciju mēs tālāk paplašinām ES valstīs pieejamo vakcīnu loku, lai pakļautu kontrolei šo pandēmiju” preses konferencē EZA galvenajā mītnē Amsterdamā pavēstīja EZA direktore Emera Kuka. “Neviena no tām pati par sevi nav burvju nūjiņa, bet kopā tās dod mums vajadzīgos instrumentus un iespējas.”

“AstraZeneca” un Oksfordas Universitātes izstrādātā vakcīna dažādos klīniskajos izmēģinājumos uzrādījusi 60% efektivitāti, teikta EZA paziņojumā.

“AstraZeneca” aizstāvējusi vakcīnas lietošanu visās vecuma grupās, un kompāniju atbalsta arī Lielbritānija, kas ar tās vakcīnu plaši potē gados vecus cilvēkus.

Eiropas Savienība līdz šim ir apstiprinājusi divas Covid-19 vakcīnas, no kurām vienu izstrādāja ASV kompānija “Pfizer” un Vācijas uzņēmums “BioNTech”, bet otru – ASV uzņēmums “Moderna”.

“AstraZeneca” un Oksfordas Universitātes izstrādāto vakcīnu ir lētāk ražot nekā konkurentiem, vieglāk uzglabāt un transportēt.

“AstraZeneca” brīdinājusi, ka Covid-19 vakcīnas piegādes Eiropas Savienībai kavēsies, jo sarucis ražošanas apjoms.

Līdz ar EZA rekomendāciju EK apstiprināt ražotāja “AstraZeneca” vakcīnu Latvija ir pavirzījusies soli tuvāk pirmo šī ražotāja vakcīnu piegāžu saņemšanai februārī, kā tas patlaban plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders.

“”AstraZeneca” ir tā vakcīna, uz ko likts uzsvars Latvijas vakcīnu portfelī, tāpēc šis lēmums mums ir ļoti būtisks,” skaidroja VM pārstāvis. Kā jau iepriekš ziņots, šī vakcīna no pārējām atšķiras ar tās relatīvi zemo cenu un vieglāku uzglabāšanu un transportēšanu.

Saskaņā ar ražotāja sniegto informāciju Nacionālajam veselības dienestam, “AstraZeneca” sākotnēji šī gada pirmajā ceturksnī Latvijai solīja piegādāt 423 957 vakcīnas devas, tomēr patlaban, vadoties pēc vakar valdībā atbalstītā vakcinācijas plāna, šo devu apjoms sarucis līdz 108 791.

Saražota, bet neapēsta: ik gadu visā pasaulē iet bojā trešā daļa pārtikas produktu!

ANO lēš, ka līdz gadsimta vidum pasaules iedzīvotāju skaits sasniegs 9 miljardus. Lai visus pabarotu, pasaulei par 70 % būs jāsamazina līdzšinējais pārtikas zudums. Tā ir visu pārtikas piegādes ķēdes dalībnieku – ražotāju, tirgotāju un patērētāju – kopīga atbildība, kurā mazumtirgotājiem ir lieliska iespēja kļūt par labu pārmaiņu radītājiem.

Kā liecina ANO Vides programmas apkopotā statistika, aptuveni trešā daļa ik gadu pasaulē saražotās pārtikas jeb aptuveni 1,3 miljardi tonnu produktu iet bojā vai nonāk atkritumos. Visbiežāk – ik gadu visā pasaulē 40–50 % apmērā – šāds liktenis piemeklē augļus un dārzeņus. Tāpat pasaules iedzīvotāju maltītēm iet secen aptuveni 30 % graudaugu, 20 % eļļas augu, gaļas un piena produktu un 30 % zivju. Eiropā un Ziemeļamerikā gada laikā uz katru iedzīvotāju atkritumos nonāk 95–115 kg pārtikas, kamēr Āfrikā, Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā – tikai 6–11 kg. Eiropā vien ar atkritumos nonākušo pārtiku varētu pabarot 200 miljonu cilvēku. 

Pārtikas izšķērdēšana nozīmē arī lielu nevajadzīgu resursu patēriņu, tostarp ūdens, zemes, enerģijas, darbaspēka un kapitāla izšķērdēšanu, un nevajadzīgi rada siltumnīcefekta gāzu emisijas, veicinot globālo sasilšanu un klimata pārmaiņas. Ceturtā daļa pasaules saldūdens krājumu tiek izlietota, lai izaudzētu pārtiku, kas tā arī netiek apēsta. Ar šo ūdens daudzumu pietiktu 9 miljardiem cilvēku, katram lietojot 200 litru ūdens dienā. 

“Pārtikas atkritumu mazināšana ir gan katra cilvēka atbildība, pārskatot savus ēšanas, maltīšu plānošanas un iepirkšanās paradumus, gan uzņēmumu uzdevums, plānojot pārtikas piegādes ķēdes. Mazumtirgotāju priekšrocība ir to atrašanās vieta piegādes ķēdē – starp piegādātāju un pircēju, ar savu piemēru ietekmējot abas puses un mudinot uz noteiktu rīcību. “Narvesen” iestājas par atbildīgu patēriņu, tādēļ tirdzniecības vietās pēc pulksten 18.00 piešķiram 50% atlaidi visiem pārtikas ledusskapī izvietotajiem produktiem un smalkmaizītēm, bet produktiem ar tās pašas dienas derīguma termiņu – 30% atlaidi, tā aicinot patērētājus iegādāties tieši šos produktus, lai tie nenonāktu atkritumos,” stāsta SIA “Narvesen Baltija” mārketinga un komunikācijas departamenta direktore Ilze Dumceva.

Pārtikas zudums (food loss)  rodas pārtikas ražošanas un piegādes procesā. Parasti tā ir  pārtikas daudzuma vai kvalitātes samazināšanās, pirms nonākšanas veikalu plauktos, restorānos vai uz patērētāju šķīvjiem. Savukārt pārtikas nonākšana atkritumos (food waste) ir mazumtirgotāju, pārtikas pakalpojumu sniedzēju un patērētāju darbību sekas. Atšķirībā no situācijas jaunattīstības valstīs, rūpnieciski attīstītajās valstīs patērētāju paradumiem ir milzīga nozīme. Valstīs ar vidējiem un augstiem ienākumiem pārtika tiek izšķiesta galvenokārt piegādes ķēdes pēdējos posmos, ko veicina koordinācijas trūkums starp piegādes ķēdes dalībniekiem. 

“Viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem mazumtirgotājiem ir savu klientu paradumu un vajadzību pārzināšana. kas ļauj veikt rūpīgu plānošanu un pārdomātas piegādes, kā arī izvēlēties atbilstošus sadarbības partnerus. Jo precīzāk zinām, kas vajadzīgs mūsu klientiem, jo trāpīgāk veidojam mūsu sortimentu un izvairāmies no pārtikas nonākšanas atkritumos,” norāda Ilze Dumceva.

Turpina pārkāpt mājsēdi (+VIDEO)

Naktī uz sestdienu uzsākti teju 500 administratīvie procesi par komandantstundas pārkāpšanu. Lielākā daļa Rīgas reģionā.

Video

Padomi: Cik bieži un kāpēc vecākiem būtu jāatvainojas bērniem?

“Lūdzu, piedod!” – īsi vārdi, kas pasaka daudz. Atvainošanās norāda uz to, ka cienām otra izjūtas un nožēlojam nodarīto. Kādās situācijās vecākiem būtu jāatvainojas bērniem, cik vecam bērnam vajadzētu atvainoties, bet kā tajā pašā laikā neieslīgt pārlieku lielā vainas izjūtā un atvainošanās bezgalīgumā, stāsta Rimi Bērniem emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte.

Atvainoties nav viegli. Taču, lai atvainošanās iegūtu dziļāku jēgu, ir svarīgi arī pateikt, par ko atvainojamies, piemēram “piedod, lūdzu, man nebija taisnība” vai “piedod, lūdzu, es pārkāpu mūsu norunu, bet apsolu, ka turpmāk centīšos to ievērot”. Tādās situācijās bērns dzird un saprot, par ko vecāks viņam atvainojas. Tas māca arī bērnam pašam atvainoties – ne tikai formāli, bet saprast un aizdomāties, par ko īsti šī atvainošanās ir. Ar īsu, bet konkrētu atvainošanos sniedzam gan atvainošanās žestu, gan izpratni, par ko atvainojamies.  “Vecāku atvainošanās bērnam māca līdzpārdzīvojumu un vairo empātiju. Tā sniedz apziņu, ka arī bērna sajūtas ir svarīgas, un māca bērnam emociju apzināšanos kā uzvedības cēloni (biju dusmīgs un nokaitināts, tāpēc runāju asi). Tāpat tas vairo bērna emocionālo inteliģenci: ar atvainošanos mācām, ka zināma uzvedība var būt sāpīga otram cilvēkam,“ stāsta psiholoģe. 

Situācijas, kad vecākiem būtu jāatvainojas bērnam

Kā norāda Iveta Aunīte, vecākiem būtu jāatvainojas par katru savu rīcību, kurā viņi ir vainīgi, neatkarīgi no tā, cik bērnam ir gadu vai mēnešu. Bērns, kurš vēl nerunā, tāpat saprot. Piemēram, ja vecāks nejauši, ģērbjot zīdaini, ieskrāpē viņam, būtu jauki, ja pieaugušais mazo piekļautu sev klāt un īsi atvainotos. Tas veicinās ciešākas attiecības ar mazuli un var nostiprināt paradumu atvainoties par nodarīto, nevis šādas situācijas vienkārši ignorēt. 

Par kopīgo noteikumu neievērošanu

“Vēlams, lai ģimenē būtu zināmi noteikumi, kuri pasaka, kas ir pieļaujams un kas – nē. Piemēram, noruna, ka katrs savus netīros traukus nomazgā pats, noliek netīrās drēbes vietā un neapsaukājas. Ja vecāki neievēro kādu no ģimenes noteikumiem, būtu vēlams atvainoties bērnam, piemēram, par to, ka nav nolikuši vietā savas mantas,” norāda Rimi Bērniem eksperte. Ja vecāki ir pārkāpuši kādu no kopīgajām norunām, ir vietā atvainoties un izteikt cerību vai solījumu, ka labosies. 

Ja emociju varā vecāki ir pateikuši lietas, ko nožēlo

Psiholoģe norāda, ka mēs visi esam cilvēki un, saprotams, arī vecāki nogurst un emociju vai noguruma brīžos pasaka bērnam kaut ko tādu vai tādā intonācijā, kā nemaz nedomā. Arī šī ir situācija, kuru nevajadzētu ignorēt un atstāt novārtā, bet gan atvainoties: “Piedod, es šodien darbā biju ļoti nogurusi, un man ir žēl, ka es ar tevi tik asi runāju.” Vecākiem jāatzīst, ka tā ir bijusi kļūda, un jāpaskaidro, kāpēc tā notikusi. Tādā veidā bērnam tiek mācīts, ka tas ir iemesls, par ko atvainoties. 

Ja vecāki ir kaut ko izdarījuši netīšām

Ja vecākiem nejauši ir gadījies saplēst vai sabojāt kādu bērna mantu, arī par to ir jāatvainojas. Tas, ka lieta ir sabojāta nejauši, nenozīmē, ka par to nevajadzētu atvainoties. Pat ja liekas, ka tas ir nieks, bērnu var apbēdināt pat mazas figūriņas saplīšana vai iemīļotā apģērba sabojāšana. Šādā gadījumā vecākiem ir nevis jāvaino apstākļi, kāpēc tā ir noticis, bet godīgi jāizsaka nožēla un jāpajautā bērnam, kā šo zaudējumu var kompensēt. 

Ja nav glabāts vecākiem uzticētais noslēpums

Gadās, kad bērns uztic noslēpumu kādam vai abiem no vecākiem, taču vecāks to pastāsta vai nu otram vecākam, vai vēl kādam citam. Tādā gadījumā ir jārēķinās, ka tas ir nopietna situācija un vecākam būs ne tikai jāatvainojas, bet arī jābūt gatavam, ka būs vajadzīgs laiks, līdz viņš atjaunos bērna uzticēšanos. Savukārt, ja noslēpums ir nopietns un par smagām tēmām, kurās varētu būt nepieciešama speciālistu iesaiste, būtu vēlams iedrošināt bērnu, lai mudinātu šo lietu risināt visai ģimenei kopā. 

Ja vecāki nejauši pārkāpj privātuma robežas

Psiholoģe stāsta, ka, bērnam pieaugot, vecākiem var gadīties nejauši pārkāpt privātuma robežas. Pienāk brīdis, kad bērns vēlēsies, lai, ienākot viņa istabā, vecāki pieklauvē. Vecākiem ir jāvēro šīs robežas, un, ja sanāk tās pārkāpt, vajadzētu atvainoties. “Piemēram, ja vecāks pārsteidz bērnu vannasistabā mazgājamies, vietā būtu atvainoties, sakot: “Piedod, es nezināju, ka tu šeit esi.” Tas bērnam mazinās uztraukumu, ka vecāki turpinās nākt bez brīdinājuma viņa privātajā telpā vai laikā, kad viņš mazgājas. Tas arī nostiprinās apziņu, ka tad, kad bērnam būs kādas privātas lietas, vecāki bez brīdinājuma tajās neiejauksies”, iesaka Iveta Aunīte.

Kad ir par daudz

Atvainošanās ir vajadzīga, taču, ja vecāki sāk pārlieku daudz paskaidrot un izklāstīt savu nožēlu, bērnam var tikt iedota nevajadzīga vara, un viņš var sākt ar aizvainojumu mēģināt dabūt sev kādu labumu. Ar vienu atvainošanos un īsu izklāstu, par ko vecāks atvainojas, ir pietiekami, nav nepieciešams ieslīgt garās diskusijās vai sevi šaustīt par senākiem notikumiem. Ja vecāks vienu reizi aizkavējas darbā un nokavē bērna izņemšanu no dārziņa, pietiek ar vienu īsu, bet patiesu atvainošanos pēc šā notikuma, un nav vajadzīgs vēl gadiem par to atvainoties.

Botičelli glezna izsolīta par 80 miljoniem dolāru (+VIDEO)

Tīmekļa izsolē itāļu Renesanses mākslinieka Sandro Botičelli glezna pārdota par 80 miljoniem ASV dolāru, (66 miljoni eiro) pavēstījis izsoļu nams “Sotheby’s”.

Gleznas cena kopā ar komisijas maksu sasniedz 92 miljonus dolāru, un tas ir jauns rekords izsolēs pārdotajiem Botičelli darbiem.

Gleznas jaunā īpašnieka vārdu “Sotheby’s” neatklāj.

Video

Mākslas darbs, kurā attēlots jauns vīrietis, tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām Renesanses gleznām, kas atrodas privātās nokās, norādīja izsoļu nams.

“Viens no nozīmīgākajiem jebkura perioda portretiem, kas jebkad nonācis izsolē, un viens no zīmīgākajiem Florences Renesanses darbiem izsolē sasniedzis 92,2 miljonus [dolāru],” tviterī pavēstīja “Sotheby’s”.

Glezna “Jauns vīrietis ar medaljonu” tapusi 15.gadsimta beigās, bet 18.gadsimtā to iegādājies kāds britu aristokrāts.

Pēc nonākšanas privātās rokās darbs tā pēdējam īpašniekam, kura vārds arī nav zināms, izsolē tika pārdots par miljonu dolāru.

Glezna pēdējo 50 gadu laikā aizdota vairākiem pasaules muzejiem.

Covid-19 ierobežojumus solās padarīt jēgpilnākus un efektīvākus!

Valdības uzdevums būs padarīt ierobežojumus jēgpilnākus un efektīvākus, ceturtdien preses konferencē paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka viņš personīgi saprot cilvēku nogurumu un neizpratni par ierobežojumiem, kas noteikti ar mērķi mazināt Covid-19 izplatību.

Kariņš arī atgādināja, ka galvenais uzdevums ir mazināt saslimstību ar Covid-19, tomēr valdības uzdevums būs pārskatīt kopējos ierobežojumus, padarot tos jēgpilnākus un efektīvākus.

Pēc Kariņa teiktā, valdība kopējo ierobežojumu izvērtējumu plāno veikt nākamnedēļ.

Ministru prezidents jau iepriekš pauda, ka valdībā vēl gaidāmas diskusijas par situāciju pēc 7.februāra, tomēr viņš atzina, ka patlaban runāt par ierobežojumu mīkstināšanu ir pāragri.

“Ja kopīgi varam noturēties, ļaujot samazināties saslimstības skaitļiem, tad projekcijas rāda, ka februāra beigās vai marta sākumā varētu nonākt līdz skaitlim, kad varētu izsvērt kaut ko mainīt atvieglojumu ziņā,” skaidroja Kariņš, piebilstot, ka patlaban epidemiloģiskā situācija neļauj domāt par atvieglojumiem pēc 7.februāra.

Saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu valstī līdz 7.februārim ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu.

Februāra pirmajā pusē pastiprināsies sals

Šīs nedēļas nogalē vietām Latvijā uzsnigs aptuveni 20 centimetru sniega, bet nākamajā un aiznākamajā nedēļā visā valstī pastiprināsies sals, vēsta “Global Forecast System” prognoze.

No jūras nākošas mākoņu joslas stiprāko snigšanu janvāra izskaņā atnesīs vietām Vidzemē un, iespējams, arī Ziemeļkurzemē. Piekrastē arī putinās. Pastāv iespēja, ka dažviet Vidzemē, tai skaitā Rīgā un galvaspilsētas apkārtnē, uzsnigs pat vairāk nekā 20 centimetru sniega. Savukārt valsts dienvidrietumu daļā nokrišņu būs maz.

Gaisa temperatūra tikpat kā nemainīsies, bet no pirmdienas, 1.februāra, kļūs vēsāks. Nākamās nedēļas nogalē sals vietām var pastiprināties līdz 20 vai vairāk grādiem. Mēneša pirmajā pusē valsts austrumos termometra stabiņš kādā naktī var noslīdēt līdz -30 grādiem.

Palielinoties aukstumam, nokrišņu kļūs mazāk un debesis biežāk skaidrosies. Vējš pārsvarā būs lēns un mainīga virziena.

Ierasto produktu gardās alternatīvas: Kā ikdienā ēst veselīgāk?

Jauns gads ir sācies, un nu laiks īstenot savas Jaungada apņemšanās! Daudzi solījušies šogad ēst veselīgāk, vairāk sportot un kopumā ievērot veselīgāku dzīvesveidu. Kā to panākt, izvairoties no skarbām diētām, bet neatsakoties no gardām maltītēm, stāsta Rimi veselīgas ēšanas eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.

Raksti uztura dienasgrāmatu!

“Pats svarīgākais ceļā uz veselīgāku uzturu ir pārskatīt savu ikdienas uzturu un saprast, ko varētu darīt citādi,” saka Olga Ļubina. “Varbūt tu apēd pārāk daudz ogļhidrātu vai taukus saturošu produktu? To palīdzēs saprast uztura dienasgrāmata, kurā vismaz trīs dienas precīzi pieraksti visu, ko apēd. Pārlasi un pārdomā, ko varētu darīt citādi.” Ja ar dienasgrāmatas ierakstiem nepietiek un paša spēkiem netiec galā, Olga Ļubina iesaka doties uz konsultāciju pie uztura speciālista, kurš palīdzēs saprast, kur slēpjas uztura kļūdas. Taču vairumā gadījumu dienasgrāmata palīdzēs novērtēt, cik daudz lieku našķu nedēļā iegādājies un kādus produktus varētu aizstāt ar veselīgākām, bet ne mazāk garšīgām alternatīvām.

Gatavo mājās!

Pēc uztura dienasgrāmatas izvērtēšanas, iespējams, nonāksi pie secinājuma, ka tavā uzturā prevalē pusfabrikāti un dažādās ēdināšanas iestādēs pirkti ēdieni. Ja tā ir, vislabākais, ko vari darīt savas veselības labā šogad, – sākt ēst vairāk mājās gatavota ēdiena, iesaka uztura speciāliste. 

“Gatavojot mājās, tu vari kontrolēt pievienoto tauku, sāls un cukura daudzumu, iegādāties kvalitatīvāku pārtiku, izvēlēties liesāku gaļu un nepievienot ēdieniem saldo krējumu, majonēzi vai citas ar taukiem bagātas mērces un piedevas. Majonēzes vietā izmanto liesāku krējumu vai grieķu jogurtu, tā mazinot uzņemto piesātināto taukskābju daudzumu. Tādējādi tu uzlabo uztura bioloģisko vērtību, padarot to veselīgāku un bagātinot ar vērtīgām uzturvielām,” skaidro Rimi veselīgas ēšanas eksperte. 

Balto miltu vietā – pilngraudu produkti

Olga Ļubina iesaka padomāt, kādus produktus ikdienas ēdienkartē varētu aizvietot ar veselīgākām alternatīvām: “Piemēram, ja ikdienā lieto makaronus no augstākā labuma miltiem, centies tos aizvietot ar pilngraudu makaroniem, bet baltos rīsus – ar brūnajiem. Tā uzņemsi vairāk mikroelementu – minerālvielu, vitamīnu, šķiedrvielu. Šādas izmaiņas uzturā uzlabos gremošanas trakta darbību un mikrofloru, kā arī veicinās zarnu peristaltiku. Pilngraudu produktos atrodamās šķiedrvielas arī mazina glikozes un holesterīna uzsūkšanos. Turklāt pilngraudu produktu lietošana var veicināt ātrāku sāta sajūtu, tādējādi mazinot apēstā ēdiena daudzumu.” 

Dažādo ikdienas maltīti ar eksotiskiem graudaugiem

Iespējams, šogad ir īstais laiks pagaršot produktus, ko pirms tam neesi lietojis uzturā! Izmēģini bulguru, kvinoju, amarantu vai kamutu. Kvinoja un amarants ir īpaši ar to, ka nesatur glutēnu, tāpēc tos uzturā var lietot cilvēki ar autoimūno saslimšanu – celiakiju – vai tie, kuriem jāievēro citas eliminācijas diētas uzskatu vai veselības dēļ. Kvinoja un amarants satur arī vairāk olbaltumvielu nekā kvieši, un kvinojā ir visas esenciālās aminoskābes, ko mūsu organisms nespēj sintezēt pats. Tāpēc īpaši svarīgi to iekļaut maltītēs cilvēkiem, kuri nelieto uzturā dzīvnieku valsts produktus un tāpēc var piedzīvot aminoskābju deficītu organismā. 

Vairāk labo tauku, mazāk – nevērtīgo

Pasaules Veselības organizācija rekomendē izvairīties no piesātināto taukskābju lietošanas ikdienā, lai mazinātu kardiovaskulāro saslimšanu risku. 

“Iesaku izvēlēties liesāko gaļu, piemēram, cūkgaļas kakla karbonādes vietā ņemt cūkgaļas fileju, cūkgaļas karbonādi bez kaula, vistas fileju vai liellopa gaļu. Tāpat ieteicams lietot uzturā piena produktus ar samazinātu tauku daudzumu, piemēram, saldo krējumu aizvietot ar kafijas krējumu, skābo krējumu – ar grieķu jogurtu, bet majonēzi – ar grieķu jogurtu, kam pievienotas sinepes,” iesaka Rimi veselīgas ēšanas eksperte Olga Ļubina. 

Mazinot piesātināto tauku daudzumu uzturā, vienlaikus būtu jāvairo uzņemtais labo tauku apjoms, ceļot galdā treknās zivis vai pievienojot ēdienam extra virgin olīveļļu, ķirbju sēklu, valriekstu, avokado vai mandeļu eļļu. Šīs eļļas nav jālieto lielos daudzumos, aptuveni 1–2 tējkarotes eļļas nodrošinās pietiekamu mono- un polinepiesātināto taukskābju uzņemšanu, kam ir svarīga loma organisma imūnsistēmas un hormonālajā darbībā. Šīs eļļas ir ne tikai veselīgas, bet arī garšīgas, tāpēc, pievienojot tās ēdieniem, bagātināsi arī ēdiena garšu! 

Onkoloģe: “Vēzis nav paņēmis brīvdienas pandēmijas laikā”

Covid-19 pandēmija ir atstājusi ne tikai emocionālu un finansiālu nospiedumu, bet arī paliekošas sekas veselības aprūpes sistēmā. Neaizsargātākā populācija šādos apstākļos ir pacienti ar onkoloģiskām slimībām. Par šī brīža situāciju onkoloģijas nozarē stāsta Latvijas onkologu ķīmijterapeitu asociācijas vadītāja dr. Aija Geriņa-Bērziņa.

Vai pandēmijas laiks liek paskatīties uz onkoloģiju citādāk?

Pandēmijas laiks uzliek zināmu slogu ne tikai pacientiem, bet arī mums – ārstiem. Pacientiem pirms katras terapijas ir jāveic Covid-19 tests, lai izslēgtu vīrusa klātbūtni. Testa veikšana ir gan fiziski, gan psiholoģiski nomācoša procedūra, īpaši pacientiem ar jau tā smago diagnozi. Ārstiem, savukārt, ir jāuzņemas lielāks risks, nozīmējot pretvēža terapiju, kas var nomākt pacienta imūnsistēmu. Bet vēzis “brīvdienas” nav paņēmis, tas ir jāārstē!

Vai varētu būt situācija, ka onkoloģijas pacienti terapiju nesaņem?

Vienīgā situācija, kad onkoloģijas pacienti terapiju nesaņem, ir tad, ja to nepieļauj paša pacienta vispārējais stāvoklis. Tā ir situācija, ja pacientam ir pozitīvs Covid-19 tests vai nopietnas blakusslimības, kuru dēļ pretvēža terapiju saņemt nav iespējams tās toksicitātes dēļ.

Vai onkoloģisko ārstēšanu ir iespējams uz laiku atlikt? Vai terapiju tomēr jāuzskata par dzīvību glābjošu, neatliekamu ārstēšanu?

Ir vairākas situācijas onkoloģijā, kad pretvēža terapija tiešām ir dzīvību glābjoša vai neatliekama ārstēšana. Piemēram, pacientam ar pilnīgu zarnu nosprostojumu audzēja dēļ ir jāveic atslogojoša operācija – zarnas atveres (stomas) izveide vēdera priekšējā sienā. Pretējā gadījumā pacients var nomirt dažu dienu laikā. Otrs piemērs ir pacients ar izplatītu sīkšūnu plaušu vēzi, kas nospiež bronhus un centrālos asinsvadus un rada izteiktu elpas trūkumu, smakšanas sajūtu. Tas ir akūti ārstējams ar staru terapiju un ķīmijterapiju. Šeit nelīdzēs antibiotiķi vai pretiekaisuma līdzekļi, jo tie ir pārāk vāji, lai “sagrautu” vēža šūnu.

Kuras diagnozes patiešām nevar gaidīt?

Ja runājam par vēža diagnozi, tā gaidīt nevar, jo vēzis uz vietas nestāv, tas turpina augt un attīstīties. Ja vēzis ir izplatījies organismā un izraisījis asiņošanu, sāpes vai citas blaknes, ir jāuzsāk sistēmiska ārstēšana. Ķīmijterapijas blaknes mēs varam kontrolēt un laicīgi novērst, taču vēža radītās blaknes bieži vien ir grūti paredzamas un kontrolējamas. Veiksmīga vēža ārstēšana ir savlaicīga ārstēšana.


Kā jūtas onkologi, daudzu gadu garumā strādājot ar smagi slimiem pacientiem?

No vienas puses, ar gadiem strādāt paliek arvien grūtāk, jo uzkrājas piedzīvotā pieredze, ārstējot pacientus ar vēža diagnozi. Ne vienmēr izdodas pacientam palīdzēt, to nosaka daudzi faktori. Ja kādam liekas, ka mums kā ārstiem tā ir ikdienas rutīna, tad gribu teikt, ka ārsti ir tādi paši cilvēki un emocionāli smagi pārdzīvo savu pacientu nāvi. Īpaši, ja tas ir bijis gados jauns cilvēks, kuram ir palikusi ģimene un mazi bērni. No otras puses, pēdējos 15 gados terapijas iespējas onkoloģijā ir ļoti attīstījušās. Vēzis no neārstējamas slimības ir kļuvis par hronisku slimību, kuru ir iespējams kontrolēt. Ar jauniem un progresīviem zāļu līdzekļiem pacientam ar izplatītu audzēju var pagarināt dzīvildzi par diviem, četriem un vairāk gadiem. Tas dod cerības un pozitīvas emocijas mūsu darbā.

Kādos brīžos Jūs priecājieties par savu izvēli strādāt onkoloģijas nozarē?

Mana nokļūšana onkoloģijā bija pavisam nejauša, bet gadu gaitā to neesmu nožēlojusi, jo iespējas palīdzēt vēža pacientiem ir ļoti augušas. Onkoloģijā, kā es stāstu studentiem, apvienojas visa medicīna, jo, ārstējot vēža pacientus, ir jāņem vērā visas citas blakusslimības un patoloģijas, jāzina, kā tās ārstēt. Onkoloģija ir viena no tām nozarēm, kas attīstās visstraujāk, jo, pateicoties zinātniskiem pētījumiem, ienāk jaunas, inovatīvas zāles, un vēža ārstēšanas vadlīnijas mainās 3-5 gadu periodā. Tas neļauj ieslīgt rutīnā, un līdz ar to ir interesanti strādāt.

Plašāka informācija plaušu vēža pacientiem: www.plausuvezis.lv. 

Policija pārtrauc 16 cilvēku ballīti! (+VIDEO)

Aizstāt klātienes lekcijas ar attālinātām mācībām – to studenti vēl var pieciest. Daudz grūtāk viņiem ir atteikties no ierastajām klātienes ballītēm. Policija šonedēļ kādā Rīgas dzīvoklī pārtraukusi 16 jauniešu ballīti, kurā apmaiņas studenti no Francijas un Itālijas atzīmēja ierašanos Latvijā. Iecerētā sanākšana beidzās ar vairākos simtos eiro mērāmiem sodiem katram dalībniekam.

Video

Attālinātajās mācībās jau saskata problēmas! (+VIDEO)

Ir pagājušas 4 dienas, kopš visas klašu grupas mācās attālināti, un pašvaldībās jau izkristalizējušās pirmās problēmas. Viena no tām ir tehniskais nodrošinājums. Latvijas Pašvaldību savienība ziņo, ka valstī trūkst 87 tūkstoši datoru. Izglītības un zinātnes ministrija ziņo, ka visus skolēnus ar tehniku nevarēs nodrošināt.

Liepājas izglītības pārvalde, veicot aptaujas par attālināto mācību procesu, secinājusi, ka lielākais slogs pašlaik ir tieši audzēkņu vecākiem – daudzi no viņiem nevar atprasīties no darba, lai bērnam būtu klāt mācību laikā. Uztraukums ir arī par izglītības kvalitāti.

Video

5 padomi: Ko darīt, ja ir aizsmakusi balss?

Balss ikdienā pilda ļoti svarīgu funkciju, jo cilvēks pēc dabas ir sociāla būtne, kam nepieciešams komunicēt ar apkārtējiem. Tāpēc brīžos, kad balss aizsmok vai “pazūd pavisam”, jūtams izteikts diskomforts un pat ikdienišķas darbības kļūst grūtāk paveicamas. Visbiežāk aizsmakums ir simptoms kādai no elpceļu saslimšanām, un to pavada arī sauss klepus, taču tas nav vienīgais aizsmakuma cēlonis. Vairāk par to, kas rada aizsmakumu un ko darīt, lai balsi pēc iespējas ātrāk atgūtu, skaidro aptieku tīkla Apotheka farmaceite Līga Cīrule.

“Aizsmakusi balss var izklausīties elpojoša, raupja, saspringta, var būt arī izmaiņas skaļumā vai tembrā. Jāatceras gan, ka balss aizsmakums ir simptoms, nevis slimība, un tā cēloņi var būt dažādi, tomēr, par laimi, visbiežāk tie nav nopietni un pazūd īsā laika posmā. Taču, ja aizsmakums saglabājas ilgāk par desmit dienām, ir nepieciešams konsultēties ar ārstu,” norāda farmaceite Līga Cīrule.

Laringīts – visbiezākais iemesls aizsmakumam

Visbiežāk aizsmakums saistīts ar balsenes iekaisumu jeb laringītu. Balsenes iekaisumu var izraisīt vīrusa infekcija jeb saaukstēšanās vīrusi, bakteriāla infekcija vai balss saišu pārpūlēšana, piemēram, kliedzot vai dziedot. Akūta vīrusa izraisīts laringīts ir pašlimitējošs, proti, tam nav nepieciešama speciāla ārstēšana, un tas pāriet desmit dienu laikā. Laringīta simptomi var būt arī kairinoša sajūta un sāpes kaklā, kā arī sauss klepus. Savukārt, ja laringīts norit ilgāk par trim nedēļām, tas uzskatāms par hronisku. 

Nozīme arī balsenes uzbūvei

“Saaukstēšanās vīrusi ir ļoti dažādi – ir vīrusi, kuri iedzīvojas balsenē un rada tur iekaisumu, bet ir tādi, kas tajā neiedzīvojas, un tāpēc ne visiem vienmēr pie saaukstēšanās ir arī aizsmakusi balss. Tāpat arī pie balss pārslodzes – ir cilvēki, kuri pēc skaļas dziedāšanas koncertā nākamajā dienā neizjutīs nekādas izmaiņas, bet kāds “paliks bez balss” – tas atkarīgs no katra cilvēka balsenes uzbūves, muskulatūras un balss saitēm,” skaidro farmaceite.

5 padomi, ko darīt, ja aizsmakusi balss

#1 Arī čukstēt nedrīkst!

Lai aizsmakums mazinātos, pats svarīgākais ir balseni atpūtināt. Pāris dienas jāizvairās no runāšanas, kliegšanas, dziedāšanas. Maldīgi uzskatīt, ka čukstēt drīkst, jo arī tā ir balss saišu nodarbināšana un nav mazāk kaitīga kā runāšana normālā balss tonī.

#2 Silti dzērieni

Ja balss aizsmakusi, nepieciešams kakla gļotādu mitrināt, dzerot daudz šķidruma. Vislabāk palīdzēs silti dzērieni, piemēram, tēja, buljons vai zupa, taču tie nedrīkst būt karsti, jo tas var radīt vēl lielāku pietūkumu.

#3 Sūkājamās tabletes

Palīdzēt pret balss aizsmakumu var arī sūkājamās pastilas, tabletes un konfektes, jo, sūkājot tās, izdalās siekalas un kakls tiek mitrināts.

#4 Inhalācija

Inhalācija mitrina balsenes gļotādu un mazina tūsku. Ir vairākas iespējas, kā to darīt – visdrošākais un ērtākais variants ir izmantot tvaika inhalatorus un elpot fizioloģisko šķīdumu. Taču, ja mājās nav inhalatora, var katliņā novārīt kumelītes ziedus, salvijas lapas vai priežu pumpurus un elpot to tvaikus. Ar inhalācijām mājas apstākļos gan jābūt uzmanīgiem, nedrīkst elpot pavisam karstus tvaikus, lai neapdedzinātu elpceļus. Kā arī starp inhalācijas trauku un seju jāievēro 20–30 centimetrus liels attālums. 

#5 Nē kafijai, alkoholam un cigaretēm

Kofeīns un alkohols vēl vairāk sausina kakla gļotādu, tāpēc jāizvairās no to lietošanas. Tāpat jāizvairās no smēķēšanas, jo tabakas dūmi ir vistiešākie balsenes kairinātāji. Smēķētājiem nereti ir piesmakusi balss, kas liecina par pastāvīgu balsenes kairinājumu.

Arī kuņģa skābes reflukss, alerģijas un stress var radīt aizsmakumu

Ja balss aizsmakums turpinās ilgāk par desmit dienām, jāapmeklē ārsts, lai izzinātu tā iemeslu. Aizsmakuma cēloņi var būt dažādi, piemēram, kuņģa skābes reflukss – kad kuņģa skābe ieplūst atpakaļ barības vadā. Tāpat to var izraisīt arī smēķēšana, pārmērīga klepošana, alerģija, psihogēnie faktori, piemēram, stress, vairogdziedzera slimības, rīkles bojājums, kā arī izaugumi uz balss saitēm (polipi), labdabīgie un ļaundabīgie audzēji.

Ārkārtējo situāciju nāksies pagarināt un valdībai jāturpina finansiāli palīdzēt krīzes skartajiem (+VIDEO)

Pašlaik ir skaidrs, ka ārkārtējo situāciju nāksies pagarināt, reizē valdībai ir jāturpina finansiāli palīdzēt krīzes skartajiem cilvēkiem, jo sevišķiem ģimenēm ar bērniem, aģentūrai LETA norādīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

Viņa sacīja, ka, ja vēl iepriekšējie saslimstības dati bija cerīgi, tad trešdien publicētajos datos atkal ar Covid-19 saslimušo skaits bija pāri tūkstotim. Tāpat jāņem vērā joprojām ļoti lielais Covid-19 pacientu skaits slimnīcās, uzsvēra Mūrniece.

Politiķe piekristu, ka ārkārtējā situācija ir jāpagarina, jo nav cita risinājuma, lai pasargātu cilvēku dzīvības un veselību.

Reizē attiecībā uz ierobežojumiem Ekonomikas ministrijai un Krīzes vadības grupai ir elastīgi jāseko līdzi to atbilstībai un jāpārskata atbilstoši situācijai, lai tie būtu loģiski saprotami cilvēkiem, skaidroja Saeimas priekšsēdētāja.

Vaicāta par to, vai nepieciešama vēl papildu finanšu līdzekļu piešķiršana krīzes skartajiem iedzīvotājiem, Mūrniece atbildēja apstiprinoši, ka valdībai ir jāturpina palīdzēt cilvēkiem. Politiķe norādīja, ka nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK atbalsta arī tā dēvētās “helikoptera naudas” piešķiršanu, jo sevišķi atbalstot ģimenes ar bērniem.

Kā ziņots, pašlaik ārkārtējā situācija noteikta līdz 7.februārim, taču Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādījis, ka patlaban nevar runāt par būtiskiem Covid-19 izplatības dēļ noteikto ierobežojumu atvieglojumiem pēc šī datuma.

Video (Veicot Covid-19 genoma izpēti, konstatē tikai Latvijai raksturīgas mutācijas)

Pētnieki Latviju Covid-19 pandēmijas pārvaldībā 98 valstu vidū ierindo starp 10 labākajām!

Jaunā koronavīrusa pandēmijas pārvaldībā vislabāk veicies Jaunzēlandei un vissliktāk – Brazīlijai, savukārt Latvija šai ziņā ir 9.vietā, Igaunija – 11., bet Lietuva – 19.vietā, konstatēts Austrālijas neatkarīgās domnīcas “Lowy Institute” ceturtdien publicētā pētījumā.

Pētījumā pavisam 98 valstis tika novērtētas pēc sešiem kritērijiem – apstiprināto inficēšanās gadījumu skaita, nāves gadījumu skaita, apstiprināto inficēšanās gadījumu skaita uz miljonu iedzīvotāju,  nāves gadījumu skaita uz miljonu iedzīvotāju, apstiprināto inficēšanās gadījumu skaita attiecības pret testu skaitu, veikto testu skaita uz 1000 iedzīvotājiem.

“Šie indikatori kopā norāda uz to, cik labi vai slikti valstis ir pārvaldījušas pandēmiju 36 nedēļās pēc to 100. apstiprinātā Covid-19 gadījuma,” teikts pētījumā.

Valstis tika novērtētas ar punktiem skalā no 0 (vissliktākais rezultāts) līdz 100 (vislabākais rezultāts). Ķīna pētīijumā netika iekļauta publiski pieejamu testēšanas datu trūkuma dēļ.

Pirmajā desmitā bija Jaunzēlande ar 94,4 punktiem, Vjetnama ar 90,8 punktiem, Taivāna ar 86,4 punktiem, Taizeme ar 84,2 punktiem, Kipra ar 83,3 punktiem, Ruanda ar 80,8 punktiem, Islande ar 80,1 punktu, Austrālija ar 77,9 punktiem, Latvija ar 77,5 punktiem, un Šrilanka ar 76,8 punktiem. 

Igaunija ar 76,4 punktiem bija 11.vietā, bet Lietuva ar 69,7 punktiem – 19.vietā.

No citām Eiropas valstīm Malta bija 14.vietā ar 73,3 punktiem, Somija – 17. ar 70,4 punktiem, Norvēģija – 18. ar 70,0 punktiem, Slovākija – 22. ar 64,5 punktiem, Dānija – 23. ar 62,9 punktiem, Grieķija – 32. ar 58,4 punktiem, Slovēnija – 33. ar 58,1 punktu, Zviedrija – 37. ar 55,5 punktiem, Austrija – 42. ar 52,8 punktiem, Īrija – 43. ar 51,3 punktiem, Serbija – 51. ar 46,8 punktiem, Ungārija – 51. ar 46,3 punktiem, Šveice – 53. ar 46,3 punktiem, Horvātija – 54. ar 45,9 punktiem, Vācija – 55. ar 45,8 punktiem, Itālija – 59. ar 40,4 punktiem, Baltkrievija – 60. ar 39,7 punktiem, Portugāle – 63. ar 38,9 punktiem, Polija – 65. ar 38,4 punktiem, Lielbritānija – 66. ar 37,5 punktiem, Bulgārija – 67. ar 37,4 punktiem, Beļģija – 72. ar 35,6 punktiem, Francija – 73. ar 34,9 punktiem, Nīderlande – 75. ar 33,5 punktiem, Krievija – 76. ar 32,0 punktiem, Spānija – 78. ar 31,2 punktiem, Rumānija – 81. ar 25,4 punktiem, Ukraina – 90. ar 20,7 punktiem.

Dienvidkoreja bija 20.vietā ar 69,4 punktiem, Japāna – 45. ar 50,1 punktu, Kanāda – 61. ar 39,5 punktiem, Turcija – 74. ar 34,3 punktiem, Dienvidāfrika – 82. ar 25,4 punktiem, Indija – 86. ar 24,3 punktiem, ASV – 94. ar 17,3 punktiem, Irāna – 95. ar 15,9 punktiem, Kolumbija – 96. ar 7,7 punktiem, Meksika – 97. ar 6,5 punktiem, Brazīlija – 98. ar 4,3 punktiem.    

Trešdien dzīvība izdzisusi arī kādam ar Covid-19 sasirgušam jaunietim!

Trešdien Latvijā atklāti 965 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi un saņemta informācija par desmit ar koronavīrusu sasirgušu cilvēku, tostarp viena jaunieša nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Līdz ar to Latvijā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits sasniedzis 63 992, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits sasniedzis 1148, kas ir 1,82% no visiem inficētajiem.

Trešdien Latvijā veikti 10 982 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem bijis 8,8%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Starp desmit mirušajiem viens cilvēks ir vecumā no 20 līdz 25 gadiem, viens – no 40 līdz 45 gadiem, viens – no 60 līdz 65 gadiem, divi – no 70 līdz 80 gadiem, bet pieci mirušie ir vecuma grupā no 80 līdz 85 gadiem.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās Latvijā ar Covid-19 kopumā inficējušās 11 010 personas. Savukārt 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir 577,1 gadījumi.

Aptauja: 48% iedzīvotāju nav veikuši D vitamīna analīzes

Gandrīz puse jeb 48% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pēdējā gada laikā nav veikuši D vitamīna analīzes, bet gandrīz tikpat jeb 47% atzīst, ka pēdējā gada laikā D vitamīna analīzes ir veikuši. Turklāt biežāk D vitamīna analīzes ir veikušas sievietes. Šādi secināts VIGANTOLVIT un GEMIUS Latvia veiktajā aptaujā.

Kā atklāj pētījums – no tiem aptaujātajiem, kas veikuši D vitamīna analīzes, gandrīz puse jeb 47% šādas analīzes veic reizi gadā, vēl 26% aptaujāto D vitamīna analīzes veic retāk nekā reizi gadā, savukārt 18% – reizi pusgadā un 6% vēl biežāk nekā reizi pusgadā.

Kā skaidro ģimenes ārste Zane Zitmane, D vitamīna noteikšana nav rutīnas analīze. Taču tā būtu jāveic, ja pacientam ir riska faktori D vitamīna deficītam, piemēram, maz laika tiek pavadīts saules gaismā, tumša ādas krāsa, nieru saslimšanas, uzsūkšanās traucējumi kuņģa un zarnu traktā, Krona slimība, celiakija, striktas diētas un vegānisma gadījumā, kā arī – ja ir sūdzības par ilgstošu nogurumu, muskuļu sāpēm, biežām augšējo elpceļu saslimšanām, kaulu lūzumiem. Tāpat D vitamīna līmeni iesaka noteikt pirms šī vitamīna lietošanas uzsākšanas, kā arī trīs mēnešus pēc ārstniecisko devu saņemšanas, lai noteiktu, vai var turpināt balstdevas vai jākoriģē D vitamīna ārstnieciskās devas.

Lai noteiktu D vitamīna līmeni, nav nepieciešama īpaša sagatavošanās analīzēm. To var darīt jebkurā diennakts laikā, kā arī neatkarīgi no maltīšu ieturēšanas, uzsver ārste.

Biežāk analīzes veic sievietes

Pētījums atklāj, ka sievietes ievērojami biežāk norādījušas, ka ir veikušas D vitamīna analīzes pēdējā gada laikā. 56% aptaujāto sieviešu norāda, ka ir veikušas D vitamīna analīzes, kamēr no vīriešiem tie ir vien 39%. Savukārt atbildi, ka D vitamīna analīzes nav veiktas, ir sniegušas 40% aptaujāto sieviešu un 56% aptaujāto vīriešu.

Ģimenes ārste Z. Zitmane atzīst, ka arī praksē ir novērots, ka biežāk D vitamīna līmeni asinīs nosaka sievietes. To varētu skaidrot ar to, ka sievietes bieži vien ir vērīgākas pret savu veselību, salīdzinot ar vīriešiem, un biežāk lasa informatīvos materiālus par veselību, šajā gadījumā – par D vitamīna nozīmīgumu organismā. Tādēļ bieži vien šādas analīzes ir pašu pacienšu iniciatīva.

Visretāk D vitamīna līmeni pārbauda jaunieši

Biežāk D vitamīna analīzes ir veikuši respondenti 35-44 gadu vecumā, no kuriem 50% gada laikā ir veikuši D vitamīna līmeņa analīzes, bet visretāk 18-24 gadus veci respondenti, no kuriem 37% gada laikā ir veikuši šādas analīzes. Pēdējā gada laikā D vitamīna analīzes vecuma grupās no 55 līdz 74 gadiem ir veikuši 49% respondentu, bet vecuma grupās 25-34 un 45-54 gadi – 48% respondentu.

Ģimenes ārste Z. Zitmane uzsver, ka D vitamīna noteikšanas ieteicamais biežums nav atkarīgs no vecuma grupas. Ir jāvērtē pacienta sūdzības, kā arī riska faktori D vitamīna deficītam, kas var būt aktuāli jebkurā vecumā.

Speciāliste atgādina – D vitamīnam ir būtiska loma organisma darbības uzturēšanā. Tas piedalās kaulu attīstībā un mineralizācijā, veicinot kalcija un fosfora absorbciju un tādējādi regulējot kalcija un fosfora līmeni serumā. D vitamīnam ir liela nozīme arī imūnsistēmas darbībā, tas kavē autoimūnu saslimšanu attīstīšanos, tam piemīt pretvēža darbība, turklāt tas samazina sirds un asinsvadu saslimšanu risku un 1. un 2. tipa cukura diabēta attīstīšanās risku, kā arī samazina insulīna rezistenci diabēta pacientam. Šis vitamīns ietekmē neirokognitīvās funkcijas (atmiņu, uzmanību, domāšanas procesus) un samazina muskuļu vājumu. Vairāku pētījumu dati liecina, ka atbilstoša D vitamīna deva labvēlīgi ietekmē visas orgānu sistēmas. 

Aptauju veica D vitamīna zīmols VIGANTOLVIT sadarbībā ar pētījumu centru Gemius Latvia šī gada oktobrī, aptaujājot Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem par D vitamīna lietošanas paradumiem. Pētījumā piedalījās 1341 respondents.

VIGANTOLVIT ir pasaulē atzīts D vitamīna uztura bagātinātāju zīmols. VIGANTOLVIT ir D vitamīna uztura bagātinātāji, kas ir ražoti Itālijā un pieejami labākajās Latvijas aptiekās bez receptes. VIGANTOLVIT produktu oficiālais izplatītājs Latvijā ir medikamentu vairumtirgotājs TAMRO.

Galvenais riska faktors priekšvēža izmaiņu un vēža attīstībai: Smēķēšana un alkohols

Latvijā katru gadu dzemdes kakla vēzis tiek atklāts aptuveni 250 sievietēm, un tā ir trešā biežāk sastopamā onkoloģiskā slimība sievietēm līdz 45 gadu vecumam, kuru >99% gadījumu izraisa cilvēka papilomas vīruss (CPV). Kopš 2010. gada meitenes no 12 līdz 18 gadu vecumam var saņemt vakcīnu pret šo vīrusu, un ir cerības, ka nākotnē vakcinācijas aptvere Latvijā sasniegs tādus apmērus, kad saslimstība ar dzemdes kakla vēzi un citām CPV izraisītām onkoloģiskām slimībām būtiski samazināsies, kā to jau tagad pierāda citu valstu pieredze. Ginekoloģe un kolposkopijas speciāliste Kristīne Pčolkina ir pārliecināta, ka vakcinācija pret CPV var glābt daudzas dzīvības, tai skaitā – vīriešu. 

Kas ir CPV vīruss, kāda ir tā būtība? Kopš kura laika šis vīruss ir zināms pasaulē? 

Hipotēzi par to, ka cilvēku papilomas vīrusam ir liela loma dzemdes kakla vēža attīstībā, 1976. gadā pirmo reizi izteica virusologs profesors Haralds Curhauzens. 80. gadu sākumā profesors ar kolēģiem atklāja vīrusa augsta riska onkogēnos 16. un 18. tipus. Par šo atklājumu 2009. gadā profesors ar kolēģiem saņēma Nobela prēmiju medicīnā.

Vīruss pēc izmēriem ir ļoti neliels, bet „gudrs”. Inficējoties ar šo vīrusu, sākotnēji ne sieviete, ne vīrietis nejutīs nekādus simptomus vai būtiskas izmaiņas organismā. Vīruss var iekļūt šūnās caur dzimumkontakta laikā radušos mikroplaisiņu dzimumorgānos. Līdz pirmajām šūnu pārmaiņām var paiet vairāki gadi, un cilvēks var nezināt, ka ir inficējies ar šo vīrusu. Vairumā gadījumu vīrusa infekcija ir pašlimitējoša, kas nozīmē, ka tas vienkārši izzūd no šūnas, būtiski to neietekmējot. Visbiežāk ir sastopamas vieglas pakāpes šūnu izmaiņas, un, vīrusam no šūnas izzūdot, arī pati šūna atgriežas sākotnējā stāvoklī, visbiežāk 6–24 mēnešu laikā. Kāpēc vienai sievietei attīstīsies šūnu izmaiņas, bet citai ne? Liela loma ir riska faktoriem. Smēķēšana un pastiprināta alkohola lietošana ir nopietns riska faktors orāla un/vai ģenitāla CPV persistencei jeb ilgstošai klātbūtnei šūnā, un tas arī ir galvenais riska faktors priekšvēža izmaiņu un vēža attīstībai. Riska grupā ir arī pacientes ar novājinātu imūno sistēmu, piemēram, pacientes, kuras blakusslimību dēļ lieto imunitāti nomācošus medikamentus. Protams, risku inficēties ar CPV palielina arī seksuālā uzvedība, t.i., vairāki dzimumpartneri dzīves laikā. Tiesa gan, pieredze rāda, ka dažreiz pietiek ar vienu dzimumaktu un vienu partneri mūžā, lai inficētos, ja šim partnerim tajā brīdī ir aktīva CPV infekcija. Monogāmās attiecībās (viens partneris mūža laikā) vīruss netiek atrasts. 

Vai ar CPV var inficēties un kļūt par tā nēsātāju, vienlaikus nesaslimstot? 

Jā, tā arī var būt. Mēs katrs varam būt inficēti ar šo vīrusu. Ir pierādīts, ka 80% seksuāli aktīvu sieviešu kaut reizi dzīves laikā ir inficējušās ar CPV, un 40% no viņām inficēšanās ir notikusi tieši pirmo divu gadu laikā pēc dzimumdzīves sākšanas. ~20% gadījumu attīstās dzemdes kakla priekšvēža slimība jeb CIN (cervikāla intraepiteliāla neoplāzija). Tomēr lielākā daļa inficēto nezina, ka ir jebkad ar šo vīrusu inficējušies vai ir tā nēsātāji. Ja runā par dzemdes kakla vēzi, kas ir biežākā slimība, ko izraisa CPV, tas mūsdienās ir pilnībā novēršams. 

Kopš 2009. gada Latvijā katra sieviete vecumā no 25 līdz 70 gadiem tiek aicināta veikt dzemdes kakla vēža skrīninga analīzi. Tā ir uztriepe no dzemdes kakla gļotādas, kas ļauj izvērtēt materiālā esošās šūnas mikroskopiski. Pašlaik esošajās vadlīnijās rekomendēts sievieti, kurai konstatētas mikroskopiskas šūnu izmaiņas, aicināt atkārtoti vērsties pie ginekologa CPV vīrusa analīzes veikšanai vai augstākas pakāpes šūnu izmaiņu gadījumā veikt kolposkopiju, kas ir detalizēta dzemdes kakla, maksts un vulvas apskate palielinājumā. 

Aktīva CPV infekcija ir nozīmīgs marķieris, lai izvērtētu, vai pacientei ir nepieciešama tālāka izmeklēšana, t.i., kolposkopijas veikšana. Kolposkopijas laikā ir iespēja izvērtēt reālo šūnu izmaiņu pakāpi un attiecīgi rīkoties. Ja tiek konstatētas vieglas pakāpes šūnu izmaiņas, tad mēs iesakām atkārtot analīzes un kolposkopiju pēc 6–12 mēnešiem atkarībā no bojājuma izmēriem, lokalizācijas utt. Šajos gadījumos tiek rekomendēta novērošanas taktika, jo >70% gadījumu šīs izmaiņas izzūd divu gadu laikā.

Vidēji smagas un smagas pakāpes šūnu izmaiņu gadījumā parasti tiek rekomendēta ārstēšana – bojājuma izgriešana, kas atbrīvo sievieti no saslimšanas 95–97% gadījumu. Ārstēšana lielākoties tiek veikta lokālā anestēzijā ambulatorās pieņemšanas laikā, un pēc šādas ārstēšanas sieviete var turpināt savas dienas gaitas kā plānots. Pašlaik šī ir vienīgā iespēja atbrīvoties no vidēji smagas vai smagas pakāpes šūnu bojājuma, jo specifisku medikamentu šādu gadījumu ārstēšanai nav.

Jau 10 gadus mums ir pieejama CPV vakcīna. Kā tā darbojas? Kāda ir vakcinācijas politika un kalendārs?

CPV vakcīna bērnu vakcinācijas kalendārā pirmo reizi tika iekļauta 2010. gadā, kad tika sākta 12–15 gadus vecu meiteņu vakcinācija. Vēlāk vakcinēto meiteņu grupa tika paplašināta līdz 18 gadu vecumam. Līdz 2020. gada 1. janvārim valstī bija pieejama divvalentā vakcīna, kas aizsargā pret visagresīvākajiem, biežāk sastopamajiem onkogēnajiem vīrusa tipiem – 16. un 18. tipu. Sākotnēji bija vērojama sabiedrības pretestība, cilvēki uzskatīja, ka vakcīna nav pietiekami izpētīta, jo tā ir jauna, bet tā nebija taisnība. Jau 1990. gadā pirmo reizi laboratorijā tika sintezētas vīrusam līdzīgās daļiņas, pēc kā arī tika iegūta atļauja sākt pašas vakcīnas izstrādi. Sākot no 2006. gada, vakcīna ir ieviesta vakcinācijas kalendāros lielākajā daļā Eiropas, ASV un Austrālijā. Mēs varam lepoties, jo Latvija ir to valstu vidū, kas savas jaunietes vakcinē ar vislabāko, kas šobrīd ir pieejams, – deviņvalento vakcīnu. Šīs vakcīnas sastāvā ir mākslīgi veidotas vīrusam līdzīgas daļiņas, kas izveido organismā antivielas pret septiņiem augsta riska onkogēniem CPV tipiem un diviem zema riska onkogēniem CPV tipiem, kuri visbiežāk veicina dzimumorgānu papilomu jeb kārpu veidošanos. CPV izraisītās papilomas nav ļaundabīgas, bet tā var būt ļoti nepatīkama problēma, kura nomāc gados jaunus pacientus, jo dzimumorgānu rajonā pastiprināti veidojas kārpiņas jeb papilomas, kas var vizuāli izmainīt dzimumorgānus, radīt nepatīkamus simptomus pacientiem un ārstēšana var būt apgrūtinoša, jo papilomu veidošanās mēdz atkārtoties.  

Tas nozīmē, ka tagad vakcinētie jaunieši ir aizsargātāki pret CPV nekā tie, kuri tika vakcinēti pirms 10 gadiem?

Vakcinējoties ar deviņvalento vakcīnu pirms dzimumdzīves sākšanas, efektivitāte var sasniegt pat 90%, divvalentās vakcīnas efektivitāte ir ap 70%. Jāpiebilst, ka neviena no CPV vakcīnām nav tā sauktā „dzīvā vakcīna”, kā jau iepriekš minēju, tās pamatā ir mākslīgi veidotas vīrusam līdzīgas daļiņas, kas, nokļūstot organismā, sekmīgi veicina antivielu veidošanos pret konkrētiem CPV tipiem. Blaknes pēc vakcīnas saņemšanas var būt sāpes un pietūkums injekcijas vietā, nogurums, nespēks, galvassāpes, kas spontāni izzūd dažu dienu laikā. Ir iespējama arī alerģiska reakcija pret vakcīnā esošām vielām, bet Pasaules Veselības organizācijas pētījuma dati liecina, ka tāda var būt 1,7 gadījumos uz miljonu devu. Vakcīna ir ļoti daudz pētīta, un dati liecina, ka tā tiešām ir efektīva. Piemēram, Austrālijā, kur vakcināciju sāka 2006. gadā, tagad uz 100 000 sieviešu ir septiņi dzemdes kakla vēža gadījumi, Eiropā vidēji – 13, bet Latvijā tikmēr – 25. Šī vakcīna ir mūsu bērnu iespēja nākotnē aizmirst par tādu slimību kā dzemdes kakla vēzis. 

Tās meitenes, kas pirmās tika vakcinētas valsts apmaksātajā programmā, tagad ir pieaugušas sievietes. Vai mēs varam jau runāt par vakcīnas efektivitāti Latvijā? 

2010. gadā, kad CPV vakcīna tika iekļauta valsts apmaksāto vakcīnu sarakstā, lielākā daļa vakcinējamo meiteņu bija 12 gadus vecas, un vakcinācijas aptvere pirmajos gados bija nedaudz virs 50%, bet 2016. gadā nokritās zem 50%, tāpēc tuvāko gadu laikā ievērojams uzlabojums attiecībā uz saslimšanas biežumu tikai vakcinācijas dēļ nav gaidāms. Diemžēl joprojām ir novērojama sabiedrības pretestība, kas nopietni ietekmē vakcinācijas aptveri. Ja mēs skatāmies pagājušā gada datus, tad vakcinācijas aptvere meitenēm no 12 līdz 18 gadiem ir nedaudz augusi, bet ne pietiekami, lai varētu runāt par pozitīvu ietekmi uz saslimstības mazināšanos tuvā nākotnē. Gribu ticēt, ka nākamo 7–10 gadu laikā mēs redzēsim labākus rezultātus attiecībā uz saslimstību. 

Ir nepamatots pieņēmums, ka ar CPV inficējas tikai sievietes. Ar CPV var inficēties arī vīrieši, un CPV infekcija vīriešiem var veicināt mutes/rīkles dobuma, anālā kanāla un dzimumlocekļa vēzi. Bieži ir dzirdēts, ka vakcīnu sauc par dzemdes kakla vēža vakcīnu, kas nav tiesa. Tā ir vakcīna pret dažādām CPV izraisītām saslimšanām gan vīriešiem, gan sievietēm. Pētījumi ir pierādījuši, ka, vakcīnu saņemot kaut vienam no partneriem, samazinās vīrusa transmisija jeb pārnešana. Liela daļa Eiropas, Austrālija, ASV un Lielbritānija vakcinē arī zēnus. Tas ir droši, efektīvi un ļoti ieteicami. Diemžēl Latvijā mums pagaidām nav valsts apmaksātas CPV vakcinācijas zēniem, bet cerams, ka tas drīz mainīsies.

Tiem, kas ir vecāki par 18 gadiem, vakcīnas izmaksas jāsedz no saviem līdzekļiem. Personām līdz 15 gadu vecumam iesaka divu devu vakcinācijas shēmu, pēc 15 gadu vecuma tiek rekomendētas trīs devas. Arī 55 gadu vecumā neviens neliedz vakcinēties, bet efektivitāte var būt zemāka nekā personām, kuras saņēmušas vakcīnu pirms dzimumdzīves sākšanas.

Kā pašlaik, Covid-19 laikā, notiek vakcinācija pret CPV vīrusu?

Visbiežāk ģimenes ārsti, viņu medmāsas vai ārstu palīgi informē konkrētas vecuma grupas pacientes vai viņu vecākus, ka ir pienācis laiks vakcinēties pret CPV, izskaidrojot vakcīnas drošumu un nozīmīgumu. Arī lielākie vakcinācijas kabineti un privātās iestādes piedāvā šādu pakalpojumu. 

Vai CPV vīruss sastopams arī pavisam maziem bērniem? 

Bērns ar šo vīrusu retos gadījumos var inficēties no mātes dzemdību laikā, kurai grūtniecības laikā, īpaši trešajā trimestrī, ir bijušas dzimumorgānu papilomas. Tomēr nevajadzētu celt paniku un uzskatīt, ka šādas patoloģijas dēļ nedrīkst dzemdēt pa dabiskiem dzemdību ceļiem. Tā nav, dzemdēt drīkst. Inficēšanās notiek reti, un bērniem sastopamas ir tikai labdabīgas izpausmes, piemēram, papilomas mutes/rīkles dobumā, biežāk balsenē. Bet arī šajā gadījumā uzsvars jāliek uz vakcināciju, jo sievietei, kura ir vakcinēta pret CPV tipiem, kas var izraisīt dzimumorgānu papilomas, šāds risks ir ļoti zems. Dzimumorgānu kārpas var ārstēt gan medikamentozi, gan operatīvi, piemēram, kārpas izgriež, lokāli atsāpinot, vai pacienti no tām atbrīvo, izmantojot krioterapiju.

Latvijas Dzemdes kakla vēža izglītības fonds

Latvijas Dzemdes kakla vēža izglītības fondu mums izdevās nodibināt pagājušā gada augustā. Fonda galvenais mērķis ir izskaust dzemdes kakla vēzi, kā to ir rekomendējusi arī Pasaules Veselības organizācija. Ar fonda palīdzību plānojam izglītot jomas speciālistus un vēlāk arī sabiedrību, jo, tikai visiem kopā strādājot, mums ir cerība sasniegt mērķi. 

Viens no fonda uzdevumiem ir vēl vairāk uzlabot pacientu aprūpes kvalitāti, tas attiecas ne tikai uz dzemdes kakla vēža skrīninga pilnveidošanu, bet arī uz citoloģijas jomu, datu apstrādi, pakalpojumu pieejamību, kas ir ļoti svarīgs posms, lai sievietes nenokļūst līdz dzemdes kakla vēža diagnozei. Labā ziņa ir tā, ka jebkurā no dzemdes kakla priekšvēža posmiem ir iespēja apturēt tālāku slimības attīstību ar vienkāršām ārstēšanas metodēm. Ir svarīgi, lai mums ir ne tikai izglītoti speciālisti, bet arī zinoša sabiedrība. Bieži ir situācijas, kad jauna meitene atnāk uz vizīti, lai iegūtu informāciju par CPV vakcīnu, jo mamma ir pateikusi: nē, tādu vakcīnu tu nesaņemsi, jo… un tad seko kāds no ne visai argumentētiem iemesliem. Te jāatgādina, ka cilvēks par savu vakcināciju ir lemtspējīgs no 14 gadu vecuma, nav jāprasa mammas atļauja – to nosaka Pacientu likuma 13. panta 2. punkts. 

Mūsu darbs ir panākt, lai šaubas par vakcīnas drošumu un efektivitāti sabiedrībā tiktu kliedētas uz visiem laikiem, kā tas ir, piemēram, Austrālijā, kur jauniešu vakcinācijas aptvere valstī ir virs 85%. Vakcinācija ir primārā profilakse cīņā ar dzemdes kakla vēzi. Sekundārā profilakse, bet ne mazāk svarīga, ir dzemdes kakla vēža skrīnings. Tāpēc aicinu ikvienu sievieti atsaukties Nacionālā veselības dienesta aicinājumam un vērsties pie ginekologa vai ģimenes ārsta, lai veiktu analīzi.

Kas ir meža peldes, un kāda ir to ietekme uz veselību? Skaidro eksperti

Var droši apgalvot, ka Latvijas iedzīvotāji ar mežu ir visai tuvās attiecībās, jo ogošana un sēņošana teju vai ierakstīta mūsu DNS. Tāpēc arī aktuālais “shinrin-yoku” jeb meža peldes trends, kas pie mums atceļojis no Japānas, arī itin labi būs saprotams mūsu platuma grādos dzīvojošajiem ļaudīm. Kas īsti ir šī meža terapija, un ar ko tā atšķiras no parastas pastaigas, un kāpēc to nepieciešams ieviest savās ikdienas gaitās, skaidro Fjällräven aktīvās atpūtas eksperts Lauris Piņķis.

Kas “shinrin-yoku” jeb meža peldes? 

“Shinrin” japāņu valodā nozīmē mežs un “yoku” vannošanās jeb pelde. Šī ideja radās Japāna, 1980. gados, un izrādījās ļoti efektīvs līdzeklis, lai pārvarētu ikdienas burzmas un darbā radītā stresa sekas. 

Meža peldes nav sportiskas aktivitātes mežā vai joņošana tam cauri. Tā ir apzināta atrašanās dabā un “savienošanās” ar mežu, izmantojot visas cilvēka maņas – smaržu, dzirdi, redzi, garšu un tausti. Meža peldes laikā ir jāļauj savām maņām uzņemt meža enerģiju, kā rezultātā varam pietuvināmies dabai arvien tuvāk.  

Meža bagātība ir daļa no latviešu identitātes pamata. Tā ir vēlme “ienirt” meža svaigajā gaisā. Pēc garām pastaigām cilvēka prāts ir atvērts un gatavs nākamai dienai. Stress pazudis un ir iekšēja miera sajūta. Caur meža peldēm ir iespējams uzņemt tik ļoti nepieciešamo enerģiju. Ne velti vecmāmiņas liek apķert lielākos kokus mežā, lai pozitīvi uzlādētos. Mežs der ikvienam. Jaunam, vecam, sievietei vai vīrietim. Tā ir vieta, kur katrs spēj uzlādēties un pabūt ar sevi.

Kā notiek meža peldes? 

Sākotnēji nepieciešams atrast sev tīkamu vietu mežā – galvenais, lai kamera, telefons un citas tehnoloģijas netraucē relaksācijas procesam. Pēc tam sāc nesteidzīgu pastaigu, paļaujoties uz saviem iekšējiem instinktiem, kas teiks priekšā ceļu, kurp doties. Tev nav noteikts galamērķis, seko smaržām un skaņām, ieklausies savā ķermenī un ļaujies laikam. Nekas, ja aizej tikai 100 m tālāk vai uz riņķi. Tu izbaudi un uzņem sevī mežu. Visas smaržas, skaņas un apkārt redzamo. 

Pats svarīgākais ir izmantot visas piecas maņas.  Redzēt gaismu, dzirdēt putnu čivināšanu un spārnu kustināšanu, ieelpot meža smaržu, sagaršot svaigo gaisu pie katra elpas vilciena un sajust koka enerģiju caur pieskārieniem. Apgulies uz zemes un ļauj visām maņām apvienoties. Atbrīvojies un ļaujies mežam.

Svaiga gaisa ietekme uz veselību

Svaigs gaiss un pastaigas dabā būtiski ietekmē cilvēka fiziskās un garīgās spējas. Tas uzlabo smadzeņu darbību un darba ražīgumu. Samazina asinsspiedienu, stresu, uzlabo imūnsistēmu, liek organismam ražot hormonus, kas palīdz labāk iemigt, kā arī uzlabo garastāvokli. Ilgas pastaigas svaigā gaisā uzlabo prāta un domāšanas spējas, kā rezultātā smadzenes sāk darboties daudz ātrāk. It sevišķi tagad, kad lielākoties visi strādā no mājām, kur lielākoties gaiss ir sauss, pastaigas laukā ir vēl vairāk nepieciešamas, lai darba produktivitāte nesamazinātos. 

Savukārt koki atbrīvo gaisā bioloģiski aktīvas vielas jeb fitoncīdus, kuru daļiņas var būt daļēji atbildīgas par asinsspiediena samazināšanu, dabisko antivielu ražošanu, stresa samazināšanu un kopējās imūnsistēmas uzlabošanu. 

Arī Latvijas Valsts mežu aizvadītā gada pētījums liecina, ka mežā un svaigā gaisā iedzīvotāji vidēji uzturas 1,5 līdz 2 stundas. Tas ir tieši tik daudz, cik ir nepieciešams, lai piedzīvotu meža doto relaksāciju.

Kā ģērbties, lai peldētu mežā?

Pirms katras meža peldes ir svarīgi izvērēt laikapstākļus, lai piemeklētu pastaigai atbilstošāko apģērbu. Ziemā praktiskākās būs jakas, kas ir ne tikai siltas, bet arī ūdens izturīgas, lai varētu pasargāt no negaidīta lietus vai sniega, piemēram, no G-100 Original Eco materiāla. Zem jakas ieteicams vilkt džemperi, kuram sastāvā ir vilna, jo tas ir ļoti universāls materiāls – tas spēj gan atdzesēt ķermeni, gan sasildīt, kad tas ir nepieciešams. Kājās iesakām vilkt tādus apavus, kas ir ražoti no stingra materiāla un ar rievotu zoli, lai mazinātu paslīdēšanas risku.

Video pirmizrāde: Barikādes un pirmais upuris 16.01.1991. (+VIDEO)

Pirmais barikāžu upuris bija satiksmes ministra šoferis Roberts Mūrnieks (dzimis 1952. gada 4. jūnijā, miris 1991. gada 16. janvārī). Viņš tika nošauts dienesta automašīnā Volga Rīgas OMON uzbrukuma laikā barikādēm pie Vecmīlgrāvja tilta. Reanimācijas nodaļas ārsts noteica diagnozi – šauta brūce pakausī. Galvaskausa rentgena uzņēmumos redzama divās daļās sašķēlusies un smadzeņu centrālajā daļā iestrēgusi lode, kas apstiprina, ka lode izšauta no armijas automātiskā kaujas ieroča.

20.janvārī sākās uzbrukums Iekšlietu ministrijas ēkai, kuras apkārtne tika apšaudīta aptuveni 40 minūtes. Vairāki tika ievainoti, taču tajā vakarā bojā gāda 5 cilvēki, tostarp arī Gvido Zvaigzne.

Video

Ja video redzi sevi vai kādu sev pazīstamu personu, tad, lūdzu, komentārā uzraksti video redzamās personas vārdu uzvārdu un laiku video, kad minētā persona ir redzama! 

Pārskats:

00:00

1:09 Ministru kabinets

2:46 Nošauts Roberts Mūrnieks 16.01.1991, sašauta smagā mašīna, Vecmīlgrāvja tilts

6:00 Patrona

7:50 Autobuss pie MK

9:33 Atvadīšanās no Roberta Mūrnieka 19.01.1991.

22:44 Apšaudītā LR Iekšlietu ministrijas ēka 20.01.1991.

24:38 Tauta piemin omon nošautos barikāžu dalībniekus Kronvalda parkā

25:49 Pils ielas barikādes

26:42 Latvijas radio, Doma laukums

26:58 Caurlaides, barikādes pie Saeimas

Leopolds Ozoliņš režisors, operators 

Pauls Ozoliņš operators

Vēl par šo tēmu:

LTV ziņu dienesta dokumentāla filma. “Netīrā zona” (+VIDEO)

Covid-19 slimnīcu karantīnas nodaļas dalās divās zonās ­– tīrajā un netīrajā jeb bīstamajā zonā. Tīrajā zonā vīrusa nav. Tur atrodas ārstu istaba un atpūtas telpa, kur mediķiem uz brīdi atvilkt elpu. Bet aiz īpaši izveidotām slūžām jeb aizsarga, sākas netīrā zona.

Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta komanda pirmo reizi nokļūst tur – netīrajā zonā. Un palātās redzētais ir ļoti smaga Covid-19 realitāte. Tēvs ar dēlu, māte ar meitu – pat vienā nodaļā ir vairākas palātas, kurās par dzīvību cīnās vienas ģimenes divas paaudzes. Satiekam daudzu pacientu iemīļoto profesoru Anatoliju Danilānu, kurš arī bez skābekļa atbalsta netiktu galā ar šo inficēšanos. Jauni un veci, vientuļnieki no pansionātiem, tēti un mammas, kurus mājās gaida mazgadīgi bērni. Vīruss nešķiro.

Filmas autori: Aija Kinca, Ivans Milovs, Dace Kokle un Edmunds Rimšāns.

Video

Aptauja: Vismaz 4 no 10 Latvijas iedzīvotājiem izjūt spēcīgu “Covid-19 nogurumu”

Ieilgstot Covid-19 krīzei un valstī noteiktajiem ierobežojumiem, ievērojami palielinās iedzīvotāju mentālās veselības slodze, kā arī pastiprinās t. s. Covid-19 nogurums, kas ietver fizisku un mentālu panīkumu, ko rada ilgstoši saslimšanas riski, ierobežojumi, būtiskas izmaiņas ikdienā, stress, klātienes komunikācijas trūkums un informācijas pārbagātība. Analizējot iedzīvotāju pašvērtējumu, jaunākie BENU Aptiekas Stresa termometra rezultāti atklāj, ka izteikti spēcīgu Covid-19 nogurumu izjūt 42% Latvijas iedzīvotāju (10 baļļu skalā savu Covid-19 nogurumu vērtē no 8 līdz 10), vidēju Covid-19 nogurumu (atzīmes 5 līdz 7) izjūt 29%, savukārt ar nelielu Covid-19 nogurumu saskaras 28% respondentu (atzīmes 1 līdz 4).

Analizējot datus pēc dzimuma, izteikti spēcīgu nogurumu izjūt 48% sieviešu un 37% vīriešu. Raugoties pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, lielāku Covid-19 nogurumu izjūt krievvalodīgie. Latviešu vidū izteikti spēcīgu nogurumu izjūt 42% aptaujāto, kamēr krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 48%.

Vai ievērojam valstī noteiktos ierobežojumus?

Tāpat pētījuma ietvaros iedzīvotājiem tika lūgts 10 baļļu skalā sniegt pašvērtējumu par to, cik lielā mērā viņi ievēro valstī noteiktos Covid-19 ierobežojumus (1 – pilnībā neievēro, 10 – pilnībā ievēro). Kopumā 33% atbildēja, ka pilnībā ievēro valstī noteiktos ierobežojumus (atzīmējuši 10), 51% savas uzvedības atbilstību Covid-19 ierobežojumiem novērtējis ar 8 un 9, kamēr 9% sev atzīmējuši 6 un 7, bet vēl 7% ierobežojumu ievērošanu novērtējuši ar atzīmi 5 vai zemāk. Arī šeit atklājās, ka rūpīgāk Covid-19 ierobežojumiem līdzi seko sievietes. Gandrīz vai pilnībā visu ievēro (atzīmes 8-10) ievēro 91% sieviešu, savukārt vīriešu vidū šis rādītājs ir 78%. Rūpīgāk Covid-19 ierobežojumus ievēro iedzīvotāji, kuri vecāki par 55 gadiem, kamēr salīdzinoši vismazāk tos ievēro jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Aprēķinot vidējo aritmētisko ierobežojumu ievērošanas pašvērtējumu abās vecuma grupās, atklājas, ka vecumā no 18 līdz 24 gadiem šis rādītājs ir 7,91, savukārt starp iedzīvotājiem vecumā virs 55 gadiem – 9,04.

Viena no atslēgām – mazināt informācijas apjomu

Psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis norāda, ka, turpinoties Covid-19 krīzei, aizvien vairāk saasinās dažādi mentālās veselības riski, īpaši cieš pusaudži un cilvēki, kuri šajā laikā ir zaudējuši ienākumus. Arī sociālajiem medijiem ir gan spriedzi, gan t. s. Covid-19 nogurumu pastiprinošs efekts, jo tur ikdienā ir novērojama izteikta agresivitāte un spēcīga viedokļu dalīšanās. Šobrīd sociālajos medijos ir ļoti daudz emocionāli kaitīgas informācijas, kas veicina pārmērīgu satraukšanos, baidīšanos, agresiju un dusmu izvirdumus. Tādēļ ieteicams samazināt informācijas patēriņu, īpaši emocionāli jutīgiem cilvēkiem. 

Skaidrojot, kādēļ sievietes izjūt spēcīgāku Covid-19 nogurumu, bet vienlaikus rūpīgāk ievēro ierobežojumus, speciālists norāda, ka vēsturiski vīrieši ir bijuši agresīvāki un vismaz ārēji centušies būt neievainojami gan fiziski, gan mentāli, savukārt sieviešu emocionālā pasaule ir plašāka, kā arī viņas spēcīgāk apzinās savas emocijas. Vienlaikus jāņem vērā, ka spēcīgāka emocionālā uztvere var būt nogurdinoša, īpaši Covid-19 laikā, kad ir ilgstošs satraukums un neziņa par turpmāko dzīvi. Tāpat jāņem vērā, ka ir iespējams veidot arī saistību starp ierobežojumu ievērošanu un Covid-19 nogurumu, respektīvi, rūpīgāka sekošana līdzi ierobežojumiem prasa lielāku piepūli un uzmanību, tādēļ arī nogurums var pastiprināties. Saistībā ar jauniešiem eksperts norāda, ka gados jauni cilvēki krietni mazāk sasaista sevi ar Covid-19 saslimšanas riskiem, kā arī atsevišķai daļai ir svarīgi izrādīt savu protestu, pārkāpt ierobežojumus, demonstrēt brīvību un komunicēt ar vienaudžiem. 

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS laikā no 20. līdz 23. janvārim, aptaujājot 1713 respondentus.

Klepus: 3 tipi un nopietni simptomi, kam jāpievērš uzmanība!

Young ill woman in bed at home

Simptoms, kas dzīves laikā mūs skar visai bieži, ir klepus. Tas var traucēt naktsmieru, radīt sāpes krūtīs un pa dienu radīt grūtības pat sarunāties, jo atkal jāklepo. Tāpat arī klepus radītās sekas var būt ne vien traucējošas pašam slimniekam, bet arī kaitinošas apkārtējiem. Kā atšķirt klepus dažādos veidus un to simptomus, kuriem jāpievērš uzmanība, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

Sauss klepus

Sausu un kairinošu klepu, bez krēpām visbiežāk novēro saaukstēšanās sākuma stadijā. Tas rada palielinātu slodzi balss saitēm un kaklam, kas parasti ir arī iekaisis, kā arī tam pievienojas galvas sāpes un pat paaugstināts asinsspiediens. Sauss klepus ārstēšanas gaitā var kļūt par mitru klepu vai arī pasliktināt esošo situāciju un radīt balss aizsmakumu vai pat pāriet balss zudumā. Svarīgi pievērst uzmanību arī tam, vai gadījumā sausu klepu nerada kāda alerģiska reakcija. Piemēram, pret ziedputekšņiem vai mājdzīvniekiem dienas laikā vai naktīs – pret mājas putekļu ērcītēm. 

Farmaceite norāda, ka sausa klepus gadījumā svarīgi lielot daudz šķidruma, kā arī ārstniecības augus vai ēteriskās eļļas preparātus, kas veicinātu atkrēpošanos. Piemēram, gan antibakteriālas, gan krēpu veidošanos veicinošas īpašības ir tādos preparātos kā deviņvīru spēka, liepziedu, piparmētru, priežu pumpuru, lakricas saknes vai līdzīgu augu ekstraktos. 

Sausa klepus gadījumā ieteicams arī inhalācijas. Lai tās veiktu, nepieciešama viena ēdamkarote sasmalcināta eikalipta lapu, viena ēdamkarote kliņģerīšu ziedu un viena ēdamkarote lakricas saknes, ko nepieciešams apliet ar glāzi karsta ūdens. Uzlējumam ļauj ievilkties no piecām līdz desmit minūtēm, tad garaiņus ieelpo. Farmaceite norāda, ka inhalāciju nedrīkst veikt maziem bērniem, savukārt pieaugušie to nedrīkst veikt pie ļoti augstas temperatūras. Farmaceite norāda, ka šobrīd aptiekās pieejami dažādi inhalatori, kas ir droši lietošanā elpošanas ceļu slimības simptomu mazināšanai. Tie palīdz uzņemt medikamentus un mitrināt elpceļus, tvaikā pārvēršot medikamentus un šķidrumus. Tie ir arī īpaši klusi un viegli, tāpēc inhalāciju iespējams veikt arī bērnam guļot.

Mitrs klepus

Parasti mitrs klepus seko pēc sausa klepus, kad ārstēšanās vai organisma imūnās sistēmas darbības rezultātā sāk parādīties gļotas jeb krēpas. Tās var rasties leikocītu darbības rezultātā – tie cīnās ar infekciju, tāpēc klepus kļūst mīksts un mitrs. Sasniedzot šo posmu, būtiski ir attīrīt elpceļus, tādēļ klepu nav ieteicams nomākt. Šādā gadījumā farmaceite rekomendē lietot daudz šķidruma, kā arī ārstniecības tējas, kas palīdzēs krēpas šķidrināt un veicināt to izdalīšanos, kā arī paplašinās bronhus, kas veicinās atkrēpošanos. 

Farmaceite skaidro, ka vairākumā mitra klepus gadījumu ir nepieciešama papildu atkrēpošanu vai atklepošanu veicinošu līdzekļu – sīrupu vai tablešu lietošana. Ja krēpas ir biezas, tad palīdz krēpu šķidrinošie līdzekļi, tās sašķaidot, palīdzot vieglāk atklepoties. Savukārt, ja ir pilnas plaušas un atklepošana nenotiek aktīvi, ir speciāli līdzekļi, kas to veicina. 

Savukārt, ja klepus ilgst vairāk nekā trīs dienas un nejūtam uzlabojumu un pat lietojot preparātus paliek tikai sliktāk, ieteicams konsultēties ar ārstu par tālāko ārstēšanu. 

Akūts un hronisks klepus 

Ja klepus ilgst līdz pat četrām nedēļām, tad tas ir uzskatāms par akūtu. Ja, turpinot ārstēšanu, ārsta uzraudzībā klepus nemitējas astoņu nedēļu laikā, tad to jau uzskata par hronisku un ir jāmeklē cēloņi. 

Farmaceite skaidro, ka pirmsskolas vecuma bērniem biežākie hroniska klepus ierosinātāji ir bakteriāls bronhīts, astma vai aizdegunes tecēšana. Tomēr klepus cēloņu spektrs ir visai plašs, tāpēc nepieciešami rūpīgi izmeklējumi speciālista uzraudzībā. 

Par hronisku klepu var tikt uzskatīts arī “smēķētāja klepus”. Ir cilvēki, kuri var smēķēt ilgstoši un nesaskarties ar “smēķētāju klepu”, savukārt citus tas var sākt mocīt jau neilgi pēc smēķēšanas sākšanas, parādoties regulārām klepus lēkmēm. 

Hronisks klepus var būt arī ļoti bīstamu saslimšanu, piemēram, plaušu tuberkulozes un plaušu vēža, simptoms, tāpēc farmaceite norāda, ka ir ļoti būtiski ilgstoša klepus gadījumā vērsties pie ārsta, lai veiktu nepieciešamās veselības pārbaudes un noskaidrot patiesos klepus cēloņus. 

Neatstāj klepu bez ievērības

Klepus uzdevums ir attīrīt bronhus no dažādiem kairinātājiem – gan tiem, kas tajos iekļuvuši no ārpuses (putekļi, ziedputekšņi, pārtikas daļiņas), gan tiem, kas radušies organismā. Lai arī klepus ir visai bieži novērojams atrast tā cēloni ne vienmēr ir viegli. Lai piemeklētu atbilstošus preparātus klepus ārstēšanai, nepieciešams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, lai noskaidrotu, kāda veida klepus ir, un lai piemeklētu nepieciešamos līdzekļus tā pareizai ārstēšanai. Savukārt, ja līdzekļus pērkam citam cilvēkam vai bērnam, pirms tam jānoskaidro, kāds klepus viņu moka. 

Farmaceite aicina neatstāt klepu bez ievērības, jo tas var būt nopietns slimības simptoms, kas var pāriet pat akūtā un hroniskā formā, ievērojami samazinot dzīves kvalitāti. Piemēram, klepojot saspringst krūškurvja, plecu un skausta muskuļi, tāpēc klepus dēļ nereti var sākt sāpēt visa muskulatūra gluži kā pēc trenažieru zāles apmeklējuma. Savukārt, ja klepus nerimstas jau vairākas dienas, kā arī ir paaugstināta temperatūra un, iespējams, arī citi saaukstēšanās simptomi,  nepieciešams konsultēties ar ārstu par tālāko ārstēšanu un iespējamu pārbaužu veikšanu uz Covid-19. 

Covid-19 apstākļos “Euroaptieka” aicina iedzīvotājus nepieciešamos recepšu un valsts kompensējamos medikamentus, kā arī citas aptiekā pieejamās preces pasūtīt ar piegādi uz vēlamo adresi visā Latvijā, izmantojot “Euroaptieka” pakalpojumu “Medikamentu piegāde mājās”. Rīgā dzīvojošiem tiek nodrošināta ekspress piegāde, ka pasūtījums tiek piegādāts tajā pašā dienā, kā arī norēķināšanās par pakalpojumu būs iespējama piegādes brīdi. Lai saņemtu pakalpojumu, kā arī pilnvērtīgu farmaceita konsultāciju, jāzvana “Euroaptieka” farmaceitam pa tālruni 20369469 darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Padomi vecākiem attālinātā mācību procesa nodrošināšanai mājas apstākļos

Tehnoloģiju straujā attīstība ir padarījusi tiešsaistes mācīšanos un darbu ne tikai iespējamu, bet arī pilnvērtīgu un parocīgu. Mūsdienu tehnoloģijas un interneta savienojuma kvalitāte ievērojami pieveic laika un telpas ierobežojumus, kādi bija to priekštečiem, veicinot efektīvu darbu un mācības arī attālināti. Tādēļ, 1. – 4. klašu skolēniem atsākot mācības attālinātā režīmā, tehnoloģiju uzņēmuma Huawei eksperts piedāvā risinājumus, lai attālinātās mācības  noritētu pēc iespējas produktīvāk un ērtāk gan skolēniem, gan vecākiem.  

Mācību vietas iekārtošana

Šobrīd attālināto mācību režīms vairs nav svešs un noteikti izkristalizējies ir tas, ka arī ģimenēm jāuzņemas lielāka atbildība par bērnu izglītošanu. Tādēļ ieteicams veltīt īpašu uzmanību, lai nodrošinātu bērnu ar visu nepieciešamo veiksmīgai mācību vielas apgūšanai. Noteikti jāpadomā par personalizētu telpu vai istabas daļu, kas veltīta mācībām un vēlams iesaistīt arī pašu bērnu mācību vietas iekārtošanā, jo tas palīdzēs sagatavoties un noskaņoties mācībām.Tāpat noteikti jāpārliecinās, vai bērnam ir piemērota telpa, atbilstošs rakstāmgalds un krēsls, lai ērti mācītos. 

Taču vēlviens svarīgs aspekts ir mācībām nepieciešamo ierīču un programmu nodrošināšana. Svarīgi skolēnam izvēlēties kvalitatīvu un ērtu klēpjdatoru, kurā lejupielādētas attālinātām mācībām un virtuālajām tikšanās reizēm nepieciešamās programmas, piemēram, Zoom un MS Teams. Šīs programmas ir vienas no iecienītākajām, lai skolēni varētu pieslēgties virtuālām mācību stundām un komunicēt ar skolotājiem un pārējiem klasesbiedriem, taču katras skolas un skolotāja izvēles atšķiras. 

Saudzīgas ierīces izvēlēšanās

Līdz ar attālināto mācību režīmu, bērni ievērojami ilgāku laiku pavada pie ekrāniem un viedierīcēm, tādēļ ir vērts padomāt par kvalitātīvu klēpjdatoru, kas ne tikai nodrošinās visas nepieciešamās funkcijas, bet arī nenoslogos un pat aizsargās redzi. “Tehnoloģiju attīstībā arvien lielāks uzsvars tiek likts tieši uz pašu lietotāju un tā pieredzes uzlabošanu, tādēļ redzes pasargāšana ir īpaši svarīga izvēloties klēpjdatoru attālinātām mācībām. Huawei MateBook X Pro 2020 ir 100% sRGB displejs, kā arī 1500: 1 kontrasts un 260 PPI, lai nodrošinātu spilgtus un dabiskus attēlus, kas bez piepūles palielinās un attālinās,” stāsta Aleksandrs Jekimovs, Huawei produktu apmācību vadītājs Latvijā. 

Eksperts piebilst: “Šim klēpjdatoram ir iespējams aktivizēt profesionālu acu aizsardzības režīmu, ja to plānots lietot ilgāku laiku. Šīs režīms, filtrējot kaitīgo zilo gaismu, regulējot spilgtumu un vienlaikus saglabājot dzidru attētu, nenogurdinās un nenoslogos lietotāja acis un tādā veidā ļaus pasargāt bērna redzi ilgstoši pavadot laiku pie datora ekrāna. Papildus tam, šis modelis piedāvā arī uzlabotu 3:2 malu attiecību pilnskata ekrānam, kas ļaus vienlaicīgi redzēt gan skolotāju videozvanā, gan arī veicamos darbus.” 

Mācamies darot kopā

Taču, lai mācības mājās būtu produktīvākas un noritētu gludāk, eksperts iesaka arī padomāt par bērna rutīnas veidošanu. Arī ikdienas grafika izveidošanu var pārvērst par izklaidējošu aktivitāti, kas nesīs rezultātus un ieviesīs struktūru ikdienā. Atkarībā no bērna vecuma, iespējams izveidot dažādus personalizētus digitālus grafikus, kalendārus un cita veida organizatorus, lai sekotu līdzi katru dienu veicamajiem darbiem. Papildus tam, produktivitāti var veicināt arī grafikā laicīgi ieplānoti pārtraukumi un darba sadalīšans mazākos segmentos, kas palīdzēs labāk koncentrēties uz konkrēto darbu. 

Protams, nedrīkst piemirst arī par dažādām aktivitātēm un izkustēšanos svaigā gaisā – ieteicams pieiet brīvā laika pavadīšanai radoši arī mājas apstākļos. Piemēram, tādas fiziskās aktivitātes kā pastaigas vai rotaļas svaigā gaisā uzlabos bērna garastāvokli un atsvaidzinās prātu mācībām. Izkustēšanās būs noderīga ne tikai pēc stundām, bet arī mācību starplaikos – mudiniet bērnu izstaipīties vai pavingrot. Taču galda spēles un dažādi rokdarbi ne tikai attīstīs bērna kreativitāti un ļaus atrauties no skolas darbiem, bet arī kalpos kā lieliska ģimenes izklaide.