3. martā tika atzīmēta Dzirdes diena, kad tiek aktīvāk runāts par dzirdes problēmām, dzirdes veselības saglabāšanu un profilaksi. Taču, vai zinām, kā attālinātais darbs un mūsu ikdienas ieradumi var ietekmēt dzirdes veselību? Vai apzināmies, ka akūtu dzirdes problēmu gadījumā pie ārsta ir jādodas nekavējoties? Ko varam darīt dzirdes veselības profilaksei ik dienas? Stāsta BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, LOR klīnikas un Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas otolaringologs Askolds Akers un BENU Apiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Kamēr par attālinātā darba ietekmi uz redzi, muskuļu saspringumu un muguras veselību dzirdam daudz un varam viegli nojaust to arī paši, tad par dzirdes veselību šajā saistībā tiek runāts retāk. Taču, kā skaidro otolaringologs Askolds Akers, ar nepareiziem ieradumiem un vieglprātīgu attieksmi pret dzirdes veselību varam iedzīvoties dažādās ausu un dzirdes problēmās. Un otrādi – saudzīgi izturoties pret dzirdi, varam to ilgāk saglabāt labu.
Attālinātais darbs un dzirdes veselība
Troksnis ir viens no pamata cēloņiem iegūtām dzirdes problēmām. Attālinātā darba laikā par šī kaitīgā trokšņa iemeslu var kļūt bieža austiņu lietošana un pārmērīgs skaļums tajās. Ja vairāki cilvēki cenšas strādāt un mācīties vienās mājās, var būt grūti iztikt bez austiņu lietošanas, tādēļ jācenšas mazināt to negatīvo ietekmi. Šim nolūkam labāk izvēlēties tādas austiņas, kas ir uzliekamas virsū ausīm – tās mazāk iespaido dzirdi, nevis mazās austiņas, kas liekamas ausī iekšā. Tāpat jāizvēlas pēc iespējas klusāks skaļums un jālieto austiņas pēc iespējas īsāku laiku.
Vēl viens būtisks faktors, runājot par dzirdi, ir sēdošs darbs. Sēžot, piemēram, pie datora, tiek nepareizi noslogota kakla un plecu daļa, līdz ar to ar laiku var veidoties dažāda veida problēmas kakla skriemeļos, kas var ietekmēt asins apgādi galvai un arī asīm. Tādēļ auss ir kā spogulis, kas parāda, ja kaut kas iekšēji nav labi, un viens no iemesliem troksnim ausīs var būt nepareiza sēdēšanas un darba poza, stāsta ārsts.
Ko darīt profilaksei?
Ja cilvēks visu dienu no deviņiem rītā līdz pieciem vakarā sēž nepareizā pozā, jau 30 gados var sākties pamanāmas dzirdes problēmas. Šis faktors ir ļoti aktuāls mājsēdes laikā, jo daudziem, kas saskārušies ar attālināto darbu, mājās nav pareizi iekārtota darba vieta, tādējādi visu darba laiku ķermenis atrodas neergonomiskā pozīcijā. Tātad ir jāsāk ar pareizu darba vietas iekārtošanu, kā arī pēc iespējas ik pa laikam jāveic vingrinājumi, kas palīdz atvieglot muskuļu spriedzi. Vislabāk šādu nelielu vingrošanu būtu veikt ik pēc 45 minūtēm vai stundas. Īpaši aktuāli te būs vingrinājumi kakla un plecu zonai, kas noņems spriedzi un palīdzēs atslogot muskuļus. Tašu, ja jūtat, ka šī problēma ir nopietnāka un vingrošana nelīdz, ir jādodas pie fizioterapeita, lai to risinātu, iesaka A. Akers.
Dzirdes izmaiņas, kas nāk ar vecumu
Vairums zina, ka ar vecumu parasti dzirde pamazām pasliktinās. Ar vecumu saistītās dzirdes izmaiņas notiek asinsvadu sklerotisku izmaiņu dēļ. Asinsvadi vairs nav tik elastīgi, līdz ar to samazinās asins piegāde kādam orgānam – šajā gadījumā tā ir iekšējā auss. Ja asinis pietiekami nepienāk, visas šūnas netiek pietiekami nodrošinātas ar skābekli un tās kļūs neaktīvākas, noveco – tās vairs nestrādā kā vajag. Parasti šādas izmaiņas parādās ap 60 gadu vecumu, tuvojoties pensijas vecumam. Taču vienlaikus tas ir ļoti atkarīgs no darba apstākļiem un vides, kādā cilvēks pavadījis ikdienu mūža laikā. Strādājot kādā trokšņainākā vidē, piemēram, tipogrāfijā, rūpnīcās, metālapstrādes cehos un citās vietās ar paaugstinātu troksni, tas būtiski ietekmē cilvēka dzirdi. Tādēļ trokšņainos darba apstākļos noteikti ir jālieto austiņas. To pieprasa arī darba drošība.
Dzirdes problēmas var radīt arī skaļu koncertu apmeklēšana, īpaši atrodoties priekšējās rindās, tuvumā skaņas avotiem. Diemžēl ir bijuši pacienti, kas pēc koncerta apmeklējuma paliek ar samazinātu dzirdi tieši trokšņa dēļ, stāsta A. Akers. Tādēļ, apmeklējot īpaši skaļus pasākumus, nevajadzētu būt bezatbildīgiem un jādomā par dzirdes aizsardzību.
Akūtā gadījumā – nekavējoties pie ārsta!
Ārsts uzsver – jebkādu akūtu dzirdes problēmu gadījumā ir nekavējoties jādodas pie ārsta! Piemēram, var būt situācija, kad dzirde pasliktinās vai parādās kādas izmaiņas pēc skaļa koncerta apmeklējuma, kāda negadījuma (tuvumā noticis kāds blīkšķis, sprādziens), kritieniem sportojot, piemēram, vasarā izteiktāk tas ir ar ūdens sporta veidiem, vai notikusi kāda cita trauma. Reizēm cilvēks domā, ka jānogaida – var būt dzirdes traucējums pēc kāda laika pāries. Taču tā noteikti nedrīkst darīt! Akūtu dzirdes problēmu gadījumā laiks ir ļoti svarīgs! Ja bojājums ir novēršams, tad iespējas mazināt negatīvo nodarījumu parasti ir pirmajās 48 stundās, bet labāk vērsties pie ārsta pēc iespējas ātrāk. Tad tiek veikta speciāla terapija, reizēm dienas stacionārā, lai mēģinātu akūti labot radušos dzirdes bojājumus. Ja pacients šādā situācijā pie ārsta atnāk dažas nedēļas vai mēnesi vēlāk, visticamāk, ārsts vairs nevarēs līdzēt.
Akūta dzirdes pasliktināšanās var notikt arī pie akūta vai hroniska vidusauss iekaisuma. Akūtam vidusauss iekaisumam ir raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes un dzirdes pasliktināšanās. Taču, iekaisumam pārejot, dzirdei ir jāatgriežas normā. Savukārt hroniska vidusauss iekaisuma gadījumā, ņemot vērā, kāda tieši ir problēma, ir iespējama arī operācijas – ne vien, lai novērstu hronisko iekaisumu, bet arī, lai uzlabotu dzirdi.
Nē – vates kociņiem!
A. Akers stingri uzsver – pacients pats nedrīkst sev tīrīt ausis! Kad pacients atnāk pie ārsta, ārstam ir mikroskops un āķi vai sūknis, lai varētu redzēt, kas notiek auss ejā un to iztīrītu. Savukārt, ja pacients pats cenšas to darīt ar vates kociņu, pirmkārt, viņš neredz, kas notiek, un var saskrāpēt auss eju. Tajā ir ļoti plāna āda, un tās ievainojums var izraisīt ārējās auss ejas iekaisumu. Turklāt notiekot kādai negaidītai, asai kustībai, var traumēt bungplēvīti, kas ir daudz nopietnāk. Visbiežāk šādas traumas notiek bērniem, vecākiem brāļiem vai māsām mēģinot jaunākajiem tīrīt ausis. Vecākiem noteikti ir jāizrunā ar bērniem, ka šādi rīkoties nedrīkst.
Otrkārt, izmantojot vates kociņus, auss sērs tiek iestumts ausī iekšā. Šādā veidā fiziski nav iespējams iztīrīt sēru ārā no auss! Turklāt pēc tam, iespējams, būs jāvēršas pie speciālista, lai novērstu radīto kaitējumu. Tādēļ paši tīrīt mēs varam vien auss ārpusi, tālāk ir sarkanā līnija, saka ārsts.
Tāpat jāņem vērā, ka sērs izsargā ausi pret mikrobiem, sēnītēm, kā arī mehāniski pasargā auss eju. Sēru izdala speciāli dziedzeri, kas atrodas auss ejā. Kamēr tas notiek normālā daudzumā, problēmas nerodas. Taču, ja sērs izdalās pastiprināti, sāk veidoties tā saucamie sēra korķi. Tie arī var radīt dzirdes pasliktināšanās un, lai no tiem atbrīvotos, ir jādodas pie LORa.
Sērs tiek izgrūsts ārā no auss, kustinot žokļa locītavu – runājot un rijot. Tad to var viegli iztīrīt no auss ārējās daļas. Taču auss sēra izdalīšanās katram ir individuāla – dažiem sērs izdalās vairāk, citiem mazāk, dažiem sēra korķi regulāri sagādā problēmas, bet citiem korķu nav vispār. Ja pacientam traucē ausu sērs, aptiekās ir pieejami sēru šķīdinoši pilieni. Šeit jāatceras, ka jebkuri ausu pilieni jālieto silti – ķermeņa temperatūrā, nevis istabas temperatūrā! Tos pirms pilināšanas var sasildīt plaukstā vai zem ūdens krāna, skaidro A. Akers.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa stāsta – aptiekā ik pa laikam vēršas pacienti ar dzirdes problēmām. Kā vienu no iemesliem var minēt sēra korķu izveidošanos – par tiem jautā diezgan bieži. Retāk tiek minēti citi dzirdes pasliktināšanās iemesli. Biežāk jautājumus izraisa lokāli lietojamo medicīnisko ierīču pareiza lietošana.
Ikdienas dzirdes veselības profilaksei farmaceite iesaka ievērot skaņas skaļumа robežas, piemēram, neklausīties mūziku virs 85 dB. Savukārt, ja darbs ir saistīts ar troksni, regulāri apmeklēt speciālistu un pārbaudīt savu dzirdi. Kā arī ausu higiēnai neizmantot vates kociņus, jo ar tiem auss tiek mehāniski bojāta. Tāpat dzirdi ietekmē perifēro asinsriti sašaurinošo aktīvo vielu (nikotīns, pseidoefedrīns, antihistamīni) lietošana ikdienā.
Ikdienā lietojot vitamīnus un minerālvielas, dažkārt īsti nenojaušam, ko tie veic mūsu organismā. Dzirdes veselībai ļoti svarīgs ir magnijs, kas palīdz novērst dažādus ausu bojājumus. Tāpat svarīgs ir jods, kas palīdz apkopot skaņu. Savukārt cinks aizsargā no vīrusiem un baktērijām. Folijskābe palīdz cīnīties ar brīvajiem radikāļiem, bet D vitamīns nodrošina vidusauss kaulu stiprību. Tāpat A, E u C vitamīns nodrošina spēcīgu antioksidantu darbību un palīdz mazināt dzirdes pasliktināšanās risku.
