Aizvadītajā diennaktī Latvijā atklāti 1103 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi un saņemta informācija par 12 ar koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Inficēto skaits diennaktī ir augstākais kopš 20.janvāra.

Līdz ar to Latvijā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits sasniedzis 63 027, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits sasniedzis 1138, kas ir 1,82% no visiem inficētajiem.

Pirmdien Latvijā veikti 12 197 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 9%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Starp 12 mirušajiem viens cilvēks ir no 55 līdz 60 gadu vecumam, četri no 60 līdz 70 gadiem, četri no 70 līdz 80 gadiem, divi no 80 līdz 85 gadiem, bet viens mirušais ir vecuma grupā no 90 līdz 95 gadiem.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās Latvijā ar Covid-19 kopumā inficējušās 10 995 personas. Savukārt 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir 576,4 gadījumi.

Video (Saruna ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu)

Patlaban nevar runāt par būtiskiem Covid-19 izplatības dēļ noteikto ierobežojumu atvieglojumiem pēc 7.februāra, otrdien pēc valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdes žurnālistiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu valstī līdz 7.februārim ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu. 

Kariņš atzina, ka vēl tiks diskutēts par situāciju pēc 7.februāra, tomēr patlaban runāt par ierobežojumu mīkstināšanu esot pāragri.

“Ja kopīgi varam noturēties, ļaujot samazināties saslimstības skaitļiem, tad projekcijas rāda, ka februāra beigās vai marta sākumā varētu nonākt līdz skaitlim, kad varētu izsvērt kaut ko mainīt atvieglojumu ziņā,” skaidroja Kariņš, piebilstot, ka patlaban epidemiloģiskā situācija neļauj domāt par atvieglojumiem pēc 7.februāra.

Premjera vērtējumā, Covid-19 apkarošanā Latvija ir uz pareizā ceļa, tomēr tas vēl ir jānoiet. “Tas, ko tagad darām, ir pareizais virziens, jo saslimstības skaitļi samazinās, nevis palielinās,” uzsvēra Kariņš.

Video

Darbu sāk Vakcinācijas birojs, kura galvenais uzdevums – nodrošināt, lai vakcinēšanas process ritētu gludi un savu poti pret Covid-19 bez aizķeršanās varētu saņemt ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš to vēlēsies. Birojam, visticamāk, būs ne tikai jārisina loģistikas un iepirkumu jautājumi, bet arī jāpārliecina sabiedrība vakcinēties. Jo pašlaik šo iespēju izmantot plāno tikai puse Latvijas sabiedrības. Tā liecina pēc sabiedrisko mediju portāla “lsm.lv” pasūtījuma veiktais SKDS pētījums.

Video

No 25. janvāra Latvijā var ieceļot, uzrādot negatīvu Covid-19 testu, kas veikts pēc starptautiski atzītas precīzākas metodes. To sauc arī par PCR testu. Par to, lai šāds tests būtu veikts, ir atbildīgs pats braucējs. To stingri pārbauda aviopārvadātāji, taču ne sauszemes pārvadātāji.

Video

Plašākā un spēcīgākā nokrišņu zona valsti šķērsos laikā no nakts uz otrdienu līdz trešdienas pusdienlaikam. Šajā periodā visā Latvijā gaidāms sniegs un slapjš sniegs, Latgalē arī lietus. Sēlijā un Vidzemē uzsnigs līdz 15-25 centimetriem svaiga sniega; tā kā tas būs slapjš un lēnā vēja dēļ sniegs krāsies uz kokiem, liecot un laužot to zarus, jārēķinās ar pārrāvumiem elektrolīnijās. Būs arī sarežģīti braukšanas apstākļi – ceļi būs piesniguši, slideni, būs slikta redzamība.

Gaisa temperatūra otrdien un trešdien būs +2..-4 grādu robežās.

Nedēļas otrajā pusē snigs mazāk, bet joprojām kaut daļā Latvijas katru dienu. Kļūs vēsāks, temperatūra dienās būs 0..-5 grādi, bet naktīs pārsvarā -2..-7 grādi, vietām, debesīm skaidrojoties, līdz -10..-12 grādiem. Nedēļas nogalē var veidoties arī migla un sarma.

Video

Lai arī ar Covid-19 saistītos ierobežojumus valdība tagad sola pārskatīt 7.februārī, ņemot vērā saslimstības kritērijus, nav izslēgts, ka arī tad pie agrākās dzīves neatgriezīsimies. Skaistumkopšanas nozarē, kurā ir pilnīga dīkstāve, krīzi tas padziļina. Turklāt nozarē strādājošie izjūt arvien lielāku spiedienu no klientiem pakalpojumu sniegt. Tam pretī – līdz šim nepilnīgais valsts atbalsts un neziņa, kad oficiāli varēs atsākt strādāt.

Video

Covid laiks nav saudzējis Latvijas jauniešus. Lai gan pati saslimstība viņu vidū nav tik izplatīta, bērniem un pusaudžiem jūtami pasliktinājusies garīgā veselība. Pat 70 procenti aptaujāto atzinuši, ka piedzīvo nomāktību un depresiju. Bet grūtības mācīties ir gandrīz visiem.

Video

Nedēļas nogalē par komandantstundas pārkāpumiem sākti 1009 administratīvā pārkāpuma procesi, šorīt intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Viņš atzina, ka pārkāpumu skaits nemazinās un tas ir tāds pats kā iepriekšējās nedēļas nogalēs. “Domāju, ka kopumā cilvēku attieksme nav mainījusies un joprojām policijas darbiniekiem jāsaskaras ar nepatīkamiem gadījumiem, kad personas izrāda agresiju,” sacīja Krapsis.

Video

Valsts policija sadarbībā ar pašvaldības policiju, Valsts robežsardzi un Zemessardzi kopumā pārbaudīja 11 561 personas, lielākoties iedzīvotājiem atrodoties uz ielas attaisnojošu iemeslu dēļ. No pārbaudītajām personām 8804 gadījumos cilvēki bija aizpildījuši pašapliecinājumus, 561 gadījumā personām tika doti preventīvie norādījumi, nepiemērojot sodu.

Jau ziņots, ka naktī uz svētdienu komandantstundas kontroles laikā policija pieķērusi vairākus pārkāpējus, kuri bija sēdušies pie auto stūres lielā alkohola reibumā, liecina Valsts policijas sniegtā informācija.

Naktī uz svētdienu Valsts policija sadarbībā ar pašvaldības policiju, Valsts robežsardzi un Zemessardzi pārbaudīja 4996 personas, lielākoties iedzīvotājiem atrodoties uz ielas attaisnojošu iemeslu dēļ. No pārbaudītajām personām 3783 gadījumos cilvēki bija aizpildījuši pašapliecinājumus, 561 gadījumā personām tika doti preventīvie norādījumi, nepiemērojot sodu.

Par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu sākti 418 administratīvā pārkāpuma procesi. Tāpat sagatavots 101 ziņojums administratīvā pārkāpuma procesa sākšanai iecirknī.

Nespējot uzrādīt izziņu par negatīvu Covid-19 testu, kas veikts ne vēlāk kā 72 stundas pirms iekāpšanas lidmašīnā, pagājušajā nedēļā lidojumi uz Rīgu atteikti kopumā 24 personām, aģentūrai LETA pavēstīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) ārkārtas situāciju un komunikācijas vadītājs Aivis Vincevs.

Viņš arī norādīja, ka lidostā “Rīga”, atkārtoti pārbaudot Covid-19 testu esamību, pagājušajā nedēļā, proti, no 18. līdz 24.janvārim, būtiski pārkāpumi nav konstatēti.

Tāpat Vincevs atzīmēja, ka par jaunajiem noteikumiem, kas no pirmdienas paredz tikai viena veida testu – polimeriāzes ķēdes reakcijas – izziņu uzrādīšanu iebraucējiem, CAA iepriekš izdevusi atbilstošu paziņojumu gaisa telpas lietotājiem, kā arī lidosta ir informējusi pārvadātājus par nepieciešamību pirms iekāpšanas pārbaudīt vai pasažieriem ir negatīvs konkrētā testa veids.

“Ņemot vērā līdzšinējo papildus prasību ieviešanu un to, ka bija pārejas laiks, par ko pasažieri laikus tika informēti, nav sagaidāms, ka jaunās prasības ieviešana būs apgrūtinoša. Vienlaikus aicinām pasažierus, kuri ceļo gan uz Latviju, gan uz citām valstīm, laikus pārliecināties par papildus prasībām, kas tiek ieviestas saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanu,” pauda CAA pārstāvis.

Jau ziņots, ka no 15.janvāra, lai ieceļotu Latvijā, nepieciešams apliecinājums par negatīvu Covid-19 testu, kas veikts ne vēlāk kā pirms 72 stundām ieceļošanas brīdī.

Savukārt no pirmdienas Latvijā var ieceļot, uzrādot tikai viena veida – polimeriāzes ķēdes reakcijas – negatīvu Covid-19 testu. Personām, kuras nesen – laika periodā līdz trim mēnešiem – ir izslimojušas Covid-19, jāuzrāda ārsta izziņa, ka persona nav infekcioza.

Ir redzami pirmie vakcinācijas rezultāti, jo ir jūtama neliela saslimstības mazināšanās starp medicīnas darbiniekiem, intervijā LTV raidījumam “Rīta panorāma” sacīja Paula Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.

Viņš kā piemēru minēja, ka, ja pirms mēneša regulāri slimoja ap 200 medicīnas darbiniekiem, tad šobrīd saslimst 130 līdz 140 cilvēki.

Tomēr viņš atzīst, ka viena no lielākajām problēmām arvien ir personāla trūkums, jo arvien tuvāk slimnīca ir tai robežai, kad vajadzēs sākt šķirot pacientus. “Situācija šajā jautājumā ir diezgan kritiska, katru dienu mēģinām pārkārtot slimnīcas darbu, arī meklējam personālu,” piebilda Muciņš.

Kopumā slimnīcā šajā otrajā vakcinācijas ciklā katrs sestais mediķis jeb vairāk nekā 450 cilvēku ir pārslimojuši Covid-19. Šobrīd slimo 130 personas, vēl aptuveni 15 ir kontaktpersonas. Viņš atzīst, ka ir vakcinējusies vairāk nekā puse – 1600 darbinieki no 3000, divas trešdaļas šobrīd ir pasargāti – tie, kas ir vakcinējušies, un tie, kas ir nesen pārslimojuši. Tāpat turpina uzrunāt kolēģus vakcinēties, bet nevienu nevar piespiest to darīt, jo tā ir brīvprātīga izvēle.

“Redzot to, kā mums ir gājis pirmajā vakcinācijas pret Covid-19 posmā ar ārstniecības personām, jāatzīst, ka mērķis vakcinēt visus Latvijas iedzīvotājus ir ļoti ambiciozs. Protams, laiks rādīs, ko mēs reāli varam izdarīt, lai pārliecinātu visu sabiedrību vakcināciju veikt,” sacīja Muciņš.

Jau ziņots, ka 18.janvārī vakcinācijas otro devu pret Covid-19 sāka saņemt mediķi, kuri pirmo poti saņēma pagājušā gada beigās.

Vakcinācijas otrais aplis notiks tajās pašās slimnīcās, kur tā tika sākta, proti, trīs universitātes slimnīcās un septiņās reģionālajās slimnīcās.

Atbilstoši instrukcijai vienai personai jāievada divas vakcīnu devas. Vakcīnu devas, kas bija paredzētas pirmajai vakcinācijai, patlaban ir jau gandrīz izlietotas. Pirmreizējā vakcinācija atsāksies brīdī, kad Latvija saņems nākamās vakcīnas, ziņo Veselības ministrija.

Otrdien un trešdien, 26.-27.janvārī, vietām Latvijā – galvenokārt Zemgalē un Vidzemē, tai skaitā Rīgā, – var uzsnigt vairāk nekā 30 centimetru sniega, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes. 

Ilgstošus un spēcīgus nokrišņus sagādās ciklons, kas no Ukrainas rietumiem pārvietosies uz Latviju un pieņemsies spēkā. Valsts austrumos daļa nokrišņu būs lietus, bet centrālajos un rietumu novados galvenokārt snigs. Līdz trešdienas pēcpusdienai vietām var uzsnigt 30, varbūt pat 40 centimetru sniega.

Sagaidāms, ka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izsludinās oranžo brīdinājumu par ļoti stipru sniegu vai sarkano brīdinājumu par ekstremāli stipru sniegu. Kopš trīspakāpju brīdinājumu sistēmas ieviešanas Latvijā ne reizi nav izsludināts sarkanais brīdinājums sniega dēļ.

Saskaņā ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra informāciju intensīvākā snigšana gaidāma Sēlijā, Zemgales austrumu daļā un Vidzemes dienvidrietumu daļā, tai skaitā Rīgā. Citas prognozes pieļauj iespēju, ka visvairāk snigs Zemgales rietumu daļā vai pat Kurzemē.

Snigšanas laikā gaisa temperatūra būs aptuveni nulle grādu un pastiprināsies vējš no ziemeļu puses, līdz ar to vietām gaidāms arī putenis. Dažviet zem sniega svara var lūzt koki.

Nākamās nedēļas otrajā pusē gaidāms neliels līdz mērens sals, daudzviet snigs.

Pagājušajā naktī visā Latvijā pārbaudīti vairāk nekā sešarpus tūkstoši cilvēki, skaidrojot, kāpēc komandantstundas laikā viņi atrodas uz ielas un vai ir aizpildīti pašapliecinājumi. Aizturēti arī vairāki agresīvi komandantstundas noteikumu pārkāpēji. Mūsu filmēšanas grupa nakts reidā devās kopā ar Jelgavas policijas vienībām.

Video

Līdz ar lēmumu pagarināt visus Covid-19 ierobežojumus līdz 7. februārim, valdība konceptuāli vienojusies, ka jaunāko klašu skolēni pirmdien skolās tomēr vēl neatgriezīsies un mācības atsāks attālināti. Šāda kārtība bija spēkā arī pagājušā mācību gada pavasarī. Cik tam gatavi ir mazo skolēnu vecāki, un kādi ir ieteikumi?

Video

Vakcinācijas tempi pret Covid-19 ar otro poti saglabājas zemi – piektdien vakcīnas otro devu saņēmuši 17 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Ar vakcīnas otro poti Latvijā sāka vakcinēt šonedēļ. Pirmdien tika vakcinēts 571 cilvēks, otrdien – 804, trešdien -750, taču ceturtdien temps kritās un tika vakcinēti vien 13 cilvēki. Arī piektdien vakcinācijas tempi saglabājās zemi. NVD iepriekš skaidroja, ka iepriekš publiskotais vakcinēto cilvēku skaits dažu dienu laikā var mainīties, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem dati par vakcinācijas faktu “E-veselības” sistēmā tiek ievadīti vienas līdz piecu darbdienu laikā pēc vakcinācijas fakta.

Pagājušajā diennaktī kopumā vakcinēti 213 cilvēki, no tiem 196 saņēmuši vakcīnas pret Covid-19 pirmo poti. Kopš vakcinēšanas sākuma decembra beigās vakcīnas pret Covid-19 pirmo poti saņēmuši 16 741 cilvēks, bet otro – 2155 cilvēki.

Piektdien vakcīnas pirmo poti saņēma 95 ārstniecības personas un 101 ārstniecības iestāžu darbinieks, savukārt otro poti saņēma 13 ārstniecības personas un četri ārstniecības iestāžu darbinieki.

Visvairāk ar pirmo poti cilvēki pret Covid-19 piektdien vakcinēti Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā – 100, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā – 69, medicīnas sabiedrībā “ARS”- 20, Jelgavas pilsētas slimnīcā – 6, un Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā – 1.

Otro poti 11 cilvēki saņēmuši Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, bet seši – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Līdz piektdienai vakcinācijas procesā izlietotas 17 724 “BioNTech” un “Pfizer” vakcīnas un 1172 “Moderna” vakcīnas.

Jau ziņots, ka 18.janvārī vakcinācijas otro devu pret Covid-19 sāka saņemt mediķi, kuri pirmo poti saņēma pagājušā gada beigās.

Vakcinācijas otrais aplis notiks tajās pašās slimnīcās, kur tā tika sākta, proti, trīs universitātes slimnīcās un septiņās reģionālajās slimnīcās.

Atbilstoši instrukcijai vienai personai jāievada divas vakcīnu devas. Vakcīnu devas, kas bija paredzētas pirmajai vakcinācijai, patlaban ir jau gandrīz izlietotas. Pirmreizējā vakcinācija atsāksies brīdī, kad Latvija saņems nākamās vakcīnas, ziņo Veselības ministrija.

Kā siļķes mucā. Šādiem vārdiem kāda Panorāmas skatītāja raksturo šonedēļ Rīgas sabiedriskajā transportā piedzīvoto situāciju, kas radījusi bažas par to, kā galvaspilsētā tiek ievērotas epidemiologu rekomendācijas. Viens no iemesliem – tas, ka “Rīgas satiksme” pirmdien atcēla vairākus reisus it kā pasažieru trūkuma dēļ. Kā tiek uzraudzīts cilvēku daudzums transportlīdzekļos un cik piepildīti tie ir rīta un vakara stundās, kad allaž ir lielākais braucēju skaits, zina stāstīt Dāvids Freidenfelds

Video

Līdz 20.janvārim par novērotām iespējamām “Pfizer/BioNTech” pret Covid-19 vakcīnas blaknēm pēc otrās devas saņemšanas Latvijā ziņots 14 reizes, aģentūra LETA uzzināja Zāļu valsts aģentūrā (ZVA).

Šajā laikā ar otro vakcīnas devu Latvijā vakcinēti 2126 cilvēki, līdz ar to par blaknēm ziņojis mazāk nekā 1% vakcinēto, uzsvēra aģentūrā.

ZVA informēja, ka pēc otrās vakcīnas devas ievadīšanas tādas reakcijas kā sāpes un pietūkums injekcijas vietā, nogurums, drudzis un muskuļu sāpes var izpausties biežāk, nekā pēc pirmās vakcīnas devas. Tas esot saistīts ar imūnas atbildes veidošanās mehānismu.

Vienlaikus tiek uzsvērts, ka šīs reakcijas nav saistītas ar Covid-19 infekciju, jo Covid-19 vakcīnas ir nedzīvas un nespēj ierosināt īstu infekciju.

Kopumā no 2020.gada 28.decembra, kad Latvijā tika uzsākta vakcinācija pret Covid-19, līdz 2021.gada 20.janvārim ir vakcinēti 16 278 cilvēki. Kopējais veikto vakcināciju skaits bijis 18 404, kas ietver gan vakcināciju ar pirmo, gan ar otro devu.

Video

Šajā laika posmā ZVA kopumā ir saņemti 60 ziņojumi par Covid-19 vakcīnu blaknēm, tai skaitā pieci ziņojumi par “Moderna” izstrādātās vakcīnas blaknēm un 55 ziņojumi par “Pfizer/BioNTech” vakcīnas blaknēm. Aģentūrā atgādināja, ka vakcinācija pret Covid-19 ar “Moderna” izstrādāto vakcīnu Latvijā ir uzsākta tikai šā gada 13.janvārī, bet ar “Pfizer/BioNTech” vakcīnu – 2020.gada 28.decembrī.

Pēc ZVA paustā, saņemto ziņojumu analīze liecina, ka galvenokārt ziņots par jau zināmām un lietošanas instrukcijā norādītām Covid-19 vakcīnu blaknēm, kas ir vieglas un parasti pārgāja vienas līdz divu dienu laikā.

Visbiežāk norādītās blaknes ir sāpes vakcīnas ievadīšanas vietā, apsārtums, tūska, limfmezglu jutīgums, vispārējas sūdzības par nogurumu, paaugstinātu ķermeņa temperatūru, drudzi, galvassāpēm, sliktu dūšu, locītavu un muskuļu sāpēm, kā arī ādas jutīgums, rīkles kairinājums un tirpšanas sajūta. Līdzīgas šādas vakcīnizraisītas reakcijas novērojamas arī citu vakcīnu lietošanas gadījumā.

ZVA aicina pacientus vērsties pie sava ārsta, ja pēc vakcīnas saņemšanas rodas bažas par novērotajām blaknēm. Aģentūrā norādīja, ka gan ārsts vai farmaceits, gan pacients var ziņot par konstatētām zāļu, to vidū arī vakcīnu, izraisītām blaknēm ZVA.

Jau ziņots, ka Eiropas Savienībā (ES) apstiprinātā Covid-19 vakcīna “Comirnaty”, ko izstrādājuši uzņēmumi “Pfizer” un “BioNTech”, paredzēta koronavīrusa infekcijas novēršanai personām vecumā no 16 gadiem, bet uzņēmuma “Moderna” izstrādātā vakcīna – personām vecumā no 18 gadiem.

Pēc ZVA sniegtās informācijas, klīniskajos pētījumos ar vakcīnu “Comirnaty” kopumā piedalījās aptuveni 44 000 cilvēku, savukārt “Moderna” vakcīnas klīniskos pētījumos piedalījās aptuveni 30 000 cilvēku, un pētījumos abas vakcīnas uzrādīja teju identisku iedarbīgumu simptomātiskas slimības novēršanai, un šīs vakcīnas atbilst visām stingrajām drošuma prasībām.

“Bondiādes” kārtējās filmas “No Time To Die” (“Nav laika mirt”) pirmizrāde Covid-19 pandēmijas dēļ atkal atlikta.

Tagad paredzēts, ka 25.filma par superaģentu Džeimsu Bondu savu pasaules pirmizrādi piedzīvos 8.oktobrī, teikts paziņojumā, kas publicēts tīmekļa vietnē “007”.

Video

Sākotnēji tika plānots, ka pēdējā Daniela Kreiga iemiesošanās aģenta “007” tēlā uz ekrāniem nonāks jau 2019.gada oktobrī, taču pirmizrāde tika atlikta līdz 2020.gada aprīlim, jo tika nomainīts filmas režisors, Denija Boila vietā stājoties Kerijam Fukunagam.

Pēc tam “No Time To Die” kļuva par pirmo filmu, kuras pirmizrāde tika atcelta koronavīrusa pandēmijas dēļ, pārceļot to uz 2020.gada novembri, bet vēlāk – uz 2021.gada martu.

Pēc tam jau daudzu citu filmu pirmizrādes tikušas atliktas.

Izklaides nozares gigants “Warner Bros” tagad devis triecienu visai līdzšinējai kino industrijai, paziņojot, ka visu uzņēmuma ražoto filmu pirmizrādes gaidāmas 2021.gada decembrī tīmeklī vienlaikus ar to izrādīšanas sākumu ASV kinoteātros.

Starp lentēm, kas nonāks “HBO Max” straumēšanas vietnē ir “Godzilla vs Kong”, “Dune” un “Matrix 4”.

Tomēr “No Time To Die” producenti līdz šim noraidījuši iespēju, ka viņu filma varētu parādīties kādā no straumēšanas vietnēm.

Kinostudijas “Metro-Goldwyn-Mayer” pārstāvis žurnālam “Variety” oktobrī norādījis ka lente “netiek pārdota” un ka studija vēlas skatītājiem saglabāt iespēju to skatīties kinoteātrī.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) ceturtdien aicināja Eiropas valstis gatavoties tuvāko nedēļu laikā izvērst stingrākus pasākumus un paātrināt vakcinācijas kampaņas, ņemot vērā riskus, ko rada koronavīrusa lipīgāko paveidu izplatīšanās.

Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm “ir jārēķinās ar Covid-19 gadījumu skaita pieaugumu, ņemot vērā variantu ar palielinātu pārnesamību pakāpenisko izplatību un iespējamo dominēšanu”, teikts ECDC jaunākajā ziņojumā.

“Galvenais vēstījums – tuvāko nedēļu laikā gatavoties reaģēšanas pasākumu ātrai stingrības eskalācijai, lai garantētu veselības aprūpes jaudas un lai paātrinātu vakcinācijas kampaņas,” norādīja ECDC.

Izplatīšanās “ātrums un mērogi” būs atkarīgi no preventīvo pasākumu līmeņa un konsekvences pieturoties pie šiem pasākumiem.

Apvienotajā Karalistē identificēti 16 800 Covid-19 vīrusa lipīgākā, Lielbritānijā sākotnēji konstatētā varianta gadījumi, bet vēl 2000 – 60 citās valstīs, arī 23 ES un EEZ valstīs.

Dienvidāfrikā identificēti 349 cita lipīgākā varianta gadījumi, kas sākotnēji konstatēts šajā valstī. Vēl 570 gadījumi identificēti citās 23 valstīs, ieskaitot 27 gadījumus desmit ES un EEZ valstīs.

Video

Atsevišķos gadījumos nācies atcelt otro vakcīnu pret Covid-19 devu mediķiem, jo laikā starp pirmo un otro devu tie saslimuši ar Covid-19, intervijā Latvijas Radio apliecināja Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska.

Imunizācijas valsts padomes vadītāja norādīja, ka viena vakcīnas deva nenodrošina nepieciešamo aizsardzību, tāpēc gadījumā, ja pirms otrās vakcīnas saņemšanas notikusi saslimšana, otro devu cilvēks var saņemt, tiklīdz ir atveseļojies.

“Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā ir atnākuši visi, kas bija saņēmuši pirmo devu. Taču esmu dzirdējusi no citām universitāšu slimnīcām, ka nedaudz ir bijuši tādi gadījumi, kad mediķis saslimis ar Covid-19 pēc pirmās potes. Šādas situācija var notikt, jo pirmā pote negarantē pilnvērtīgu drošību pret vīrusu, taču, pēc izveseļošanās medicīnas darbinieks var saņemt otro poti,” sacīja Zavadska.

Viņa piebilda, ka neiesaka izlaist otro devu, īpaši, ja tam nav pamatota iemesla. Izraēla arī publicējusi datus, kurā teikts, ka viena vakcinācijas deva nenodrošina labu aizsardzību no vīrusa. 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnas devu noteikts tikai “Pfizer” vakcīnām. Pārējām, kuras šobrīd Latvija saņem vai plānojusi saņemt, intervāls ir 28 dienas.

Imunizācijas valsts padomes vadītāja arī vērsa uzmanību uz to, ka novērojumi liecina – saņemot otro vakcīnas devu, tiek piedzīvotas izteiktākas nepatīkamas sajūtas. Piemēram, lielāks nogurums vai sāpes vakcīnas vietā. Tomēr tas ir normāli un nozīmē, ka imūnā sistēma uz vakcīnu reaģē, bet simptomi, kas parasti ir daudzkārt vieglāki par pašu saslimšanu, ilgst tikai vienu vai divas dienas, skaidroja Zavadska.

Jau ziņots, ka salīdzinot ar vakcinācijas tempiem pirmajā posmā, kad pirmajās četrās dienās vakcinācijas devas saņēma 2960 cilvēki, tad otro poti tādā pašā laika posmā saņēmuši 2139 personas, kas ir par 821 cilvēku mazāk, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Ceturtdien vakcinācijas devu pret Covid-19 saņēma tikai 13 cilvēki divās ārstniecības iestādēs. Piemēram, pirmo poti ceturtajā dienā saņēma 698 personas 10 ārstniecības iestādēs.

Kopumā vakcinācijas devas pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un ārstniecības iestāžu darbinieks, no tiem abas potes jau saņēmuši 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Kopējais veikto vakcināciju skaits ir 18 680 devu, no tām trešdien pirmo vakcinācijas devu bija saņēmuši 263, bet jau otro 13 cilvēki.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, pirmdien Latvijā otro poti pret Covid-19 saņēmušu 572 cilvēki, otrdien – 804, trešdien – 750, bet ceturtdien – 13. NVD skaidro, ka iepriekš publiskotais vakcinēto cilvēku skaits dažu dienu laikā var mainīties, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem dati par vakcinācijas faktu “E-veselības” sistēmā tiek ievadīti vienas līdz piecu darbdienu laikā pēc vakcinācijas fakta.

Vakcīnas otro devu saņēmuši kopumā divās ārstniecības iestādēs – Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā – otro vakcīnu saņēma viena personas, bet Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā – 12 cilvēki. Kopumā ceturtdien otro poti saņēma astoņas ārstniecības persona un pieci ārstniecības darbinieki.

Vakcīnas pirmo poti 173 personas saņēma Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā – 84, bet Jelgavas pilsētas slimnīcā seši cilvēki. Kopumā ceturtdien pirmo poti saņēma 168 ārstniecības personas un 95 ārstniecības iestādes darbinieki.

Līdz ceturtdienai vakcinācijas procesā izlietotas 17 528 “BioNTech” un “Pfizer” vakcīnas un 1152 “Moderna” vakcīnas.

Latviešu kinofilmas “Dvēseļu putenis” mūzikas autore Lolita Ritmanis savā Facebook profilā publicējusi priecīgu ziņu – šīs filmas oriģinālā mūzika nominēta prestižajai “Oskara” kino balvai.

Lolita ir filmas “Dvēseļu putenis” mūzikas autore. Lolita ir dzimusi ASV latviešu ģimenē. Savu karjeru viņa uzsāka Walt Disney un Warner Bros studijās kā filmu un televīzijas raidījumu mūzikas komponiste. Savas karjeras laikā viņa ir radījusi skaņdarbus vairāk nekā 100 filmām, seriāliem un televīzijas programmām. L. Ritmanis ir Emmy balvas laureāte!

Filmas režisors Dzintars Dreibergs laikā, kad filma vēl tikai tapa stāstīja, ka Lolita ir viena no tām komponistēm, kas specializējas tieši kino mūzikā un tas esot milzīgs retums. Kad Lolitas sarakstītā mūzika parādījās filmas tīzerī, nav bijis ne mazāko šaubu, ka ir izdarīta pareizā izvēle.

Video ar filmas mūziku:

Lai gan kopumā ar Covid-19 sasirgušo skaits slimnīcās ir sarucis, šī nedēļa sākās ar jauniem melnajiem rekordiem – smagi slimu Covid-19 pacientu skaits slimnīcās jau tuvojas simtam. Par dzīvību cīnās arī jauni cilvēki, un daļa šo cīņu arī zaudē. Pagājušajā diennaktī starp 20 mirušajiem viens cilvēks bija vecuma grupā līdz 35 gadiem.

Video

Latvijas sabiedrībā visnoraidošākā attieksme tiek pausta pret musulmaņiem un romiem, savukārt vairumam latviešu un krievu vienam pret otru negatīvu jūtu nav, secināts pētījumā “Starpkultūru stereotipi un aizspriedumi Latvijā”, kuru veikuši Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki.

LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns atzīmēja, ka starpkultūru mijiedarbība izgaismo ne tikai atvērtību citādajam, bet arī aizspriedumainas attieksmes pazīmes. Tas īpaši spilgti esot redzams Latvijas iedzīvotāju atturībā pieņemt citu kultūru cilvēkus kā tuvus ģimenes locekļus vai kā augstas valsts amatpersonas.

Pētījuma rezultāti liecina, ka pret kulturāli visatšķirīgākajām un svešākajām grupām Latvijas sabiedrībā tiek uzturēta vislielākā emocionālā un mijiedarbības distance.

Iedzīvotājiem vissiltākās jūtas ir pret latviešiem un slāvu tautu pārstāvjiem, kas tiek uzskatīti par savējiem. Attieksmē pret zviedriem, ebrejiem un amerikāņiem ir novērojama jau būtiski lielāka emocionālā distance.

Musulmaņi tiek uztverti kā vissvešākā grupa, kurai cieši seko citas kultūras ziņā atšķirīgas grupas, piemēram, afrikāņi, romi, indieši, ķīnieši un uzbeki. Latviešiem ir raksturīgas siltākas jūtas pret rietumniekiem, piemēram, zviedriem, amerikāņiem, bet vēsākas – pret krieviem, krievvalodīgajiem un ebrejiem.

Savukārt Latvijas krievu minoritāte pret latviešiem izjūt mazāku kulturālo distanci. Krievu priekšstatos šī distance ir arī mazāka pret ebrejiem, uzbekiem un musulmaņiem.

Pētījums atklājis, ka Latvijā ar aizspriedumainu attieksmi ir saskārusies neliela sabiedrības daļa, turklāt biežāk krievi nekā latvieši. Iegūtie dati gan neesot ļāvuši spriest, kā un cik bieži ar aizspriedumainu attieksmi saskaras nelielu, bet vizuāli atšķirīgu kultūras grupu pārstāvji, piemēram, indieši vai cilvēki no Āfrikas valstīm. Šī jautājuma noskaidrošanai ir nepieciešams veikt atsevišķu fokusētu pētījumu, uzskata pētījuma autori.

Pētījumā ir detalizēti aplūkoti stereotipi un aizspriedumi par dažādām kultūrām. Iegūtie dati parāda, ka krievi, amerikāņi un zināmā mērā arī ebreji Latvijas sabiedrībā tiek uzskatīti par dominējošām grupām. Šīs grupas netiek uztvertas kā drauds vai slogs, bet tās vienlaikus arī netiek asociētas ar īpaši pozitīvu pienesumu Latvijai. Turpretī musulmaņi un romi tiek saistīti ar vislielāko apdraudējumu, secināts pētījumā. Latvijas iedzīvotājiem musulmaņiem piedēvē vēlmi kulturāli dominēt, bet romiem – sociāli deviantu dzīvesveidu.

Arī afrikāņi bieži tiek uzskatīti par slogu vai draudu Latvijai, tomēr šo grupu, tāpat kā uzbekus un indiešus, iedzīvotāji iztēlojas esam vājākus un pakļautākus.

Latvieši, ukraiņi un zviedri jeb, vispārīgāk izsakoties, eiropieši tiek saistīti ar pozitīvu sociālo un ekonomisko ieguldījumu Latvijā. Šīm grupām daudz retāk tiek piedēvēts augstprātīgums un vēlme dominēt. “Kopumā varam secināt, ka Latvijas sabiedrība arī retāk attiecina negatīvus stereotipus uz kultūras grupām, par kurām tai ir visnenoteiktākie priekšstati,” norāda Kaprāns. Tas izskaidro iedzīvotāju visnotaļ indiferento attieksmi pret ķīniešiem, uzbekiem un indiešiem. Savukārt negatīvai stereotipizācijai un aizspriedumainai attieksmei ir pakļautas kultūras grupas, kas izraisa asociācijas ar apdraudējumu.

Pētnieki norāda, ka priekšstati par šīm grupām ir veidojušies vai nu pastarpinātā un starptautiski mediētā veidā, piemēram, pret musulmaņiem un afrikāņiem, vai kulturāli pārmantotā un privātajā pieredzē iegūtā ceļā, piemēram, pret romiem.

Lai gan divu lielāko Latvijas etnisko grupu – latviešu un krievu – savstarpējos priekšstatos var pamanīt pozitīvus stereotipus, abas grupas būtiski atšķir uztvertais etnocentrisms. Kamēr krievu vidū uzskats, ka latvieši mēģina uzspiest savu kultūru citiem vai īpaši atbalsta savas tautas pārstāvjus, nav izplatīts, daļa latviešu mēdz krievu minoritātei piedēvēt agresīvu etnocentrismu, secinājuši pētnieki.

Tomēr kopumā šis pētījums nepārprotami parādījis, ka vairumam latviešu un krievu vienam pret otru nav negatīvas jūtas un ka starp abām etnokulturālajām grupām ir novērojama relatīvi neliela simboliskā distance, norāda pētnieki.

Viņi norāda, ka šie dati liek arī citādāk raudzīties uz konfliktējošiem (ģeo)politiskiem uzskatiem starp latviešiem un krieviem, jo ideoloģiskā pretstāve acīmredzami neizpaužas arī emocionālā vai kulturālā pretstāvē vienam pret otru. Respektīvi, politiskā un ikdienas sociālo attiecību realitāte pastāv līdzās kā atšķirīgu, bet dažkārt savstarpēji izaicinošu stereotipu un aizspriedumu avoti.

Šajā pētījumā starpkultūru stereotipi un aizspriedumi ir analizēti arī imigrācijas kontekstā. Iegūtie rezultāti liek domāt, ka Latvijas sabiedrībā nav novērojama asa pretestība ekonomiski motivētai imigrācijai, jo tā tiek uzlūkota kā attīstību veicinošs faktors, uzskata pētnieki.

Līdzās darbaspēka remigrācijai Latvijas sabiedrība par prioritāru uzskata nepieciešamību piesaistīt kvalificētus imigrantus un/vai cilvēkus, kas nāk no pazīstamām kultūrām un vizuāli neatšķiras no vietējiem.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem būtu grūti pieņemt imigrantus no svešām kultūrām vai ar citādāku ādas krāsu, kas strādātu publiskajā sektorā.

Vienlaikus var pamanīt samērā spēcīgu konsensu, ka latviešu valodas zināšanām un prasmēm ir jākļūst par būtisku priekšnosacījumu, lai imigranti varētu iekļauties Latvijas sabiedrībā, secina zinātnieki.

Džo Baidens trešdien devis amata zvērestu, kļūstot par 46.Savienoto valstu prezidentu. Ceremoniju vadīja Augstākās tiesas tiesnesis Džons Robertss.

Savā pirmajā runā prezidenta statusā Baidens uzsvēra, ka “demokrātija ir uzvarējusi” un ka, neskatoties uz uzbrukumu Kapitolijam, kuru pirms divām nedēļām sarīkoja līdzšinējā prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji, varas nodošana notikusi mierīgi.

“Šī ir Amerikas diena. Šī ir demokrātijas diena. Vēstures un cerību, atjaunotnes un apņēmības diena,” norādīja jaunais Baltā nama saimnieks.

Lai gan esam “tik tālu nonākuši, mums vēl tālu ejams,” piebilda Baidens.

Viņš atgādināja, ka valsts piedzīvo “sarežģītus” laikus un ka tai jāpārvar gan Covid-19 pandēmija, gan ekonomikas lejupslīde.

Problēmu pārvarēšanai būs nepieciešams “daudz vairāk par vārdiem, tas prasīs vinetveramāko no visām lietām demokrātijā – vienotību”, norādīja ASV jaunais prezidents.

Viņš aicināja tautu uz vienotību un solīja būt visu amerikāņu prezidents.

Baidens sacīja, ka šodien ar visu savu dvēseli alkst pēc tautas apvienošanas, un aicināja visus amerikāņu pievienoties viņam cīņā par šo mērķi.

“Šis ir mūsu vēsturiskais krīzes un problēmu mirklis, un vienotība ir ceļš uz priekšu. Un mums šim mirklim jāstājas pretī kā Amerikas Savienotajām Valstīm,” sacīja Baidens.

Savā runā, kas ilga 21 minūti, Baidens ieskicēja problēmas, ar kurām būs jācīnās.

“Mums nepieciešams mūsu spēks, lai (..) izturētu šo tumšo ziemu. Mēs ieejam periodā, kas varētu būt smagākais un letālākais vīrusa periods,” norādīja Baidens, aicinot amerikāņus beidzot stāties pretī šai pandēmijai kā vienai tautai.

“Šeit mēs stāvam – tikai dažas dienas pēc tam, kad nevaldāmais pūlis domāja, ka var (..) padzīt mūs no šīs svētās zemes,” sacīja Baidens. “Tas nenotika, tas nekad nenotiks, ne šodien, ne rīt, nekad, nekad.”

Savienotās Valstis saskaras ar “politiskā ekstrēmisma pieaugumu, balto pārākuma sludinātājiem, pašmāju terorismu, kam mums jāstājas pretī, un mēs uzvarēsim”, uzsvēra jaunais prezidents, aicinot ASV “noraidīt kultūru, kurā tiek manipulēts ar faktiem”.

Video