Latvijas Republika tika proklamēta 1918.gada 18.novembrī plkst.16 Otrajā pilsētas teātrī, tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī.

Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludināja, ka “Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme, Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts, kuras Satversmi un attiecības ar ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce, sasaukta uz vispārēju, abu dzimumu tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata”.

Šo notikumu lielā mērā sekmēja Pirmā pasaules kara notikumi Krievijā, Vācijā, Anglijā un citās valstīs.

1918.gadā pēc Brestļitovskas līguma parakstīšanas starp padomju Krieviju un Vāciju visu Latvijas teritoriju okupēja vācu karaspēks. 1917.gada septembrī latviešu politisko partiju vadītāji nodibināja kopēju organizāciju – Demokrātisko bloku. Otra politiskā organizācija bija Latvijas Pagaidu nacionālā padome, kurā ietilpa lielākā politiskā partija – Latvijas Zemnieku savienība (LZS). Tiek uzskatīts, ka neatkarīgās Latvijas valsts proklamēšanas tiešais impulss bija Vācijas impērijas sabrukums, jo 1918.gada 9.novembrī Vācijā izcēlās revolūcija, un ķeizars Vilhelms II aizbēga uz Nīderlandi, līdz ar to Vācija bija spiesta parakstīt pamiera noteikumus.

Šajā pašā dienā Anglijas ārlietu ministrs lords Artūrs Balfūrs vēstulē Latviešu Pagaidu nacionālās padomes Ārlietu nodaļas vadītājam Zigfrīdam Annai Meierovicam rakstīja: “Viņa Majestātes valdība ir raudzījusies ar visdziļāko līdzjūtību uz latviešu tautas centieniem un viņas gribu atsvabināties no vācu jūga. Tā ar prieku atkal apliecina savu gatavību dot pagaidu atzīšanu Latviešu nacionālajai padomei kā “de facto” neatkarīgai iestādei līdz laikam, kamēr Miera konference liks pamatus brīvības un laimes jaunam laikmetam priekš Jūsu tautas.”

Tad Latvijā sākās aktīva politiskā rosība, jo 1918.gada 17.novembra vakarā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krāšanas un aizdošanas kases valdes priekšsēdētāja un vienlaikus Rīgas pilsētas mēra Gustava Zemgaļa miteklī Rīgā, Suvorova ielā 3 (tagad Kr.Barona iela) tika nodibināts Latvijas “priekšparlaments”, Tautas padome, kurā apvienojās gan Demokrātiskā bloka, gan Latvijas Pagaidu nacionālajā padomē ietilpstošās partijas.

1918.gada 18.novembrī Tautas padome Nacionālā teātra telpās proklamēja Latvijas Republikas neatkarību.

Neraugoties uz baltvācu muižniecības atklāti negatīvo attieksmi, divas mazākas baltvācu partijas ieguva pārstāvniecību Latvijas Tautas padomē, un pirmajā valdībā bija viens ministrs vācietis.

Tautas padomē bija pārstāvētas visas politiskās partijas, izņemot lieliniekus un galēji labējos. Pirmā pagaidu valdība bija pilsoniska. Taktisku apsvērumu dēļ sociāldemokrāti izšķīrās palikt ārpus valdības.

Par Latvijas pirmo Ministru prezidentu Tautas padome ievēlēja Zemnieku savienības līderi Kārli Ulmani. Par ārlietu ministru kļuva Zigfrīds Anna Meierovics. Par Tautas padomes prezidentu un līdz ar to arī par valsts pagaidu galvu tika izraudzīts advokāts Jānis Čakste.

Toreiz jaunās valdības situācija bija ļoti sarežģīta: tās rīcībā nebija nekāda varas aparāta. Vissvarīgākais uzdevums bija izveidot savus bruņotos spēkus, bet Vācijas armijas vadība kavēja mobilizācijas pasākumus un drīzāk bija gatava iznīcināt savus ieroču krājumus, nekā nodot tos jaunajai valstij.

Jaunajai valdībai nebija gandrīz nekādu iespēju un līdzekļu novērst sarkano strēlnieku uzbrukumu, kurā Rīga tika ieņemta 1919.gada janvārī. Cīņa ar Pētera Stučkas padomju valdību un Bermonta vadītajiem vācu un krievu dumpiniekiem 1919.gadā saliedēja ap jauno valdību plašas tautas masas, un tā turpināja pastāvēt 22 gadus, lai atkal atdzimtu pēc 50 gadu ilgas okupācijas.

Par godu Latvijas Republikas proklamēšanai šodien jāizkar valsts karogs.

Personas bez sejas maskām nedrīkstēs ielaist publiskās iekštelpās, savukārt pakalpojuma sniedzējs nevarēs apkalpot personu bez sejas maskas, paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.

Veselības ministrijā (VM) skaidroja, ka joprojām ir personu loks, kas iekštelpās, piemēram, tirdzniecības centros nelieto vispār vai neatbilstoši lieto mutes un deguna aizsegus normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos, tādējādi pakļaujot gan sevi, gan arī citas personas inficēšanās riskam ar Covid-19 infekciju.

“Līdz ar to, lai pēc iespējas novērstu attiecīgu komercdarbību veidu aizliegšanu vai pārlieku ierobežošanu, ir nepieciešams noteikt, ka pasākuma organizatoram vai saimnieciskā pakalpojuma sniedzējam ir aizliegts sniegt pakalpojumu personai, kura neievēro pasākuma organizatora vai saimnieciskā pakalpojuma sniedzēja lūgumu ievērot epidemioloģiskās drošības prasības,” atzina VM.

Vienlaikus izmaiņas noteikumos paredz, ka pasākuma organizatoram, saimnieciskā pakalpojuma sniedzējam vai ēkas īpašniekam būs jānodrošina, ka iekštelpās netiek ielaistas personas, kuras nelieto mutes un deguna aizsegus vai tos lieto neatbilstošā veidā – neaizsedzot mutes un deguna atveri. Pakalpojuma sniedzējiem būs jānodrošina, ka šādām personām netiek sniegti pakalpojumi.

Par pasākuma organizatoram, saimnieciskā pakalpojuma sniedzējam un ēku īpašniekam noteikto pienākumu nepildīšanu Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā tiks paredzēta administratīvā atbildība. Pašvaldības policija un Valsts policija tiks noteikta par šo administratīvo pārkāpumu procesa veicēju.

Prasība par obligātu sejas maskas lietošanu publiskās iekštelpās stāsies spēkā 19.novembrī.

Trešdien gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +6..+9 grādiem valsts austrumos un +10..+12 grādiem pārējā Latvijā, pārspējot 18.novembra siltuma rekordus, prognozē sinoptiķi.

Dienvidu, dienvidrietumu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 12-17 metriem sekundē, naktī piekrastē gaidāmas brāzmas līdz 20 metriem sekundē.

Visā valstī gaidāms apmācies laiks, palaikam līs, daudzviet būs arī dūmaka.

Rīgā Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā gaidāms neliels lietus un dūmaka, stiprāk līs nakts otrajā pusē. Dienvidu, dienvidrietumu vēja ātrums brāzmās sasniegs 15 metrus sekundē, dienas gaitā vējš mazliet pierims. Gaisa temperatūra naktī nepazemināsies un dienā pakāpsies līdz +11..+12 grādiem.

Jau ziņots, ka līdz šim augstākā gaisa temperatūra, kas galvaspilsētā reģistrēta 18.novembrī, ir +10,4 grādi 1980.gadā, savukārt visas valsts rekords ir +12,2 grādi 2002.gadā Daugavpilī, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Pagājušā gada 18.novembrī gaisa temperatūra pakāpās līdz +8..+11 grādiem un piecās novērojumu stacijās piekrastē tika pārspēts siltuma rekords.

Koronavīruss uz durvju roktura, televīzijas pults vai ūdens krāna var saglabāties arī pēc tam, kad pats tā nēsātājs jau izveseļojies. Lai iegūtu pierādījumus tam, cik ilgi vīruss ir sastopams mājsaimniecībās Latvijā, valsts zinātniskā institūta BIOR paspārnē notiek pētījums tieši par vīrusa paliekām to cilvēku mājās, kuri to izslimojuši.

Video

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien uzsvēris, ka neatzīst sakāvi vēlēšanās, lai gan tviterī pirmo reizi izteicās, ka demokrātu kandidāts Džo Baidens ir uzvarējis.

“Viņš uzvarēja, jo vēlēšanas bija krāpšana,” tviterī pavēstīja Tramps, bet drīz pēc tam paziņoja, ka neatzīst sakāvi, un uzsvēra, ka Baidens uzvarējis tikai “viltus mediju acīs”.

Video

Baidens guvis uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās ar 306 elektoru balsīm, bet pašreizējais prezidents Tramps izcīnījis 232 elektoru balsis, piektdien ziņoja vadošie Savienoto Valstu televīzijas kanāli.

Lai gan mediji Baidenu par vēlēšanu uzvarētāju pasludināja jau 7.novembrī, Tramps atteicies atzīt savu sakāvi.

Tramps ierosinājis tiesas prāvas vairākos štatos, apstrīdot vēlēšanu iznākumu, bet nav sniedzis konkrētus pierādījumus, kas atbalstītu apgalvojumus par krāpšanos, un pagaidām visas prasības bijušas nesekmīgas.

Vairāk nekā pusei jeb kopumā 53% pagājušajā nedēļā atklāto Covid-19 pacientu patlaban nav zināms inficēšanās avots, žurnālistiem pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Tas nozīmē, ka kopš novembra pirmās nedēļas – no 2. līdz 8.novembrim – ir pieaudzis to saslimušo īpatsvars, kuriem nav atrasti inficēšanās avoti.

Video

Savukārt no tiem 47%, kuriem inficēšanās avotu var atrast, lielākā daļa jeb 38% inficējušies ģimenes locekļu vidū. Vēl 19% inficējušies darbavietās.

Epidemiologs vērsa uzmanību, ka ievērojami pieaudzis ārstniecības iestādēs inficējušos cilvēku īpatsvars. Ja vēl novembra pirmajā nedēļā šis īpatsvars bija 13,5%, tad patlaban tas jau ir pieaudzis līdz 17%.

Tikmēr izglītības iestādēs inficējušies 9% no visiem Covid-19 pacientiem, kuriem ir zināms inficēšanās avots. Vienlaikus SPKC eksperts uzsvēra, ka novērots arī pieaugums to Covid-19 pacientu īpatsvarā, kuri inficējušies privātos pasākumos. Patlaban 6% izsekojamo gadījumu inficēšanās avots ir saistīts ar privātu pasākumu.

Kā ziņots, nedēļā no 2. līdz 8.novembrim 52% gadījumu varēja noteikt inficēšanās avotu. No visiem izsekojamajiem gadījumiem mājsaimniecībās bija inficējušies 37,4%, darbā – 23,4%, bet ārstniecības iestādēs 13,5%. Ja salīdzina ar nedēļu iepriekš, tad lielākās izmaiņas pirms nedēļas tika novērotas tieši ārstniecības iestādēs, jo pirms divām nedēļām šajās vietās bija inficējušies 8%.

Tāpat aizvadītajā nedēļā 8,9% inficējušies izglītības iestādēs, 6% sociālās aprūpes centros, 2,2% privātos pasākumos, 0,9% atpūtas, izklaides pasākumos, 0,5% kultūras, reliģiskos pasākumos, 0,3% ieslodzījumā, 0,2% ar interešu izglītību saistītos pasākumos un 0,2% sporta pasākumos.

Vairāk nekā pusei jeb kopumā 53% pagājušajā nedēļā atklāto Covid-19 pacientu patlaban nav zināms inficēšanās avots, žurnālistiem pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Tas nozīmē, ka kopš novembra pirmās nedēļas – no 2. līdz 8.novembrim – ir pieaudzis to saslimušo īpatsvars, kuriem nav atrasti inficēšanās avoti.

Savukārt no tiem 47%, kuriem inficēšanās avotu var atrast, lielākā daļa jeb 38% inficējušies ģimenes locekļu vidū. Vēl 19% inficējušies darbavietās.

Epidemiologs vērsa uzmanību, ka ievērojami pieaudzis ārstniecības iestādēs inficējušos cilvēku īpatsvars. Ja vēl novembra pirmajā nedēļā šis īpatsvars bija 13,5%, tad patlaban tas jau ir pieaudzis līdz 17%.

Tikmēr izglītības iestādēs inficējušies 9% no visiem Covid-19 pacientiem, kuriem ir zināms inficēšanās avots. Vienlaikus SPKC eksperts uzsvēra, ka novērots arī pieaugums to Covid-19 pacientu īpatsvarā, kuri inficējušies privātos pasākumos. Patlaban 6% izsekojamo gadījumu inficēšanās avots ir saistīts ar privātu pasākumu.

Kā ziņots, nedēļā no 2. līdz 8.novembrim 52% gadījumu varēja noteikt inficēšanās avotu. No visiem izsekojamajiem gadījumiem mājsaimniecībās bija inficējušies 37,4%, darbā – 23,4%, bet ārstniecības iestādēs 13,5%. Ja salīdzina ar nedēļu iepriekš, tad lielākās izmaiņas pirms nedēļas tika novērotas tieši ārstniecības iestādēs, jo pirms divām nedēļām šajās vietās bija inficējušies 8%.

Tāpat aizvadītajā nedēļā 8,9% inficējušies izglītības iestādēs, 6% sociālās aprūpes centros, 2,2% privātos pasākumos, 0,9% atpūtas, izklaides pasākumos, 0,5% kultūras, reliģiskos pasākumos, 0,3% ieslodzījumā, 0,2% ar interešu izglītību saistītos pasākumos un 0,2% sporta pasākumos.

Šonedēļ “Panorāmā” jau stāstījām, ka līdz ar Covid-19 uzliesmojumiem mācīties attālināti arvien biežāk spiesti arī mazie sākumskolas skolēni. Pēc šī sižeta esam saņēmuši ziņas no vairākiem vecākiem, kas satraucas arī par saviem pusaudžiem. Daudziem krītas sekmes, zūd motivācija, sākas psiholoģiskas problēmas.

Video

Nākamnedēļ Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi, brāzmains vējš un nokrišņi, kā arī siltuma rekordi, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes.

Nedēļas sākumā ienāks siltāks gaiss no Rietumeiropas, bet valsts galējos austrumos īslaicīgi ieplūdīs vēsāks gaiss no Krievijas. Palaikam līs, Latgalē un Vidzemes austrumu daļā arī snigs un vietām veidosies sniega sega. Pūšot mēreni stipram dienvidu vējam, Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies līdz +8..+11 grādiem, bet otrdien valsts austrumu pierobežā tā noslīdēs līdz -1 grādam.

18.novembrī iespējams lietus, pūtīs mēreni stiprs dienvidrietumu vējš un gaisa temperatūra valsts rietumu un centrālajā daļā sasniegs +9..+12 grādus, pārspējot siltuma rekordus.

Silts un vējains laiks gaidāms arī ceturtdien, bet nedēļas nogalē visā valstī kļūs vēsāks, brīžiem iespējams lietus un sniegs.

Latvijā līdzīgi kā citviet Eiropā šogad Covid-19 pandēmijas dēļ izpaliks simtiem cilvēku lielas Jaunā gada svinības, aģentūrai LETA prognozēja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Runājot par pašreizējiem Covid-19 ierobežojumiem, ministre skaidroja, ka “tie visilgāko laiku saglabāsies tieši uz pasākumiem – uz pasākumu dalībnieku skaitu un norises veidu”. “Pilnīgi droši varam prognozēt, ka simtiem cilvēku jaunā gada svinēšana šogad nebūs, pie tam nebūs ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā kopumā,” norādīja politiķe.

Pēc viņas paustā, tas, ko jau šobrīd droši var teikt par Jaunā gada svinībām un Ziemassvētkiem, ir, ka tās būs ģimenes lokā un klusas.

Lai gan esot pamats pārliecībai, ka četru nedēļu laikā izdosies nostabilizēt un arī samazināt inficēšanos, tas joprojām nozīmētu, ka ierobežojumi un drošības pasākumi nepazudīs. “Tā nu būs tā jaunā realitāte diemžēl,” piebilda politiķe.

Jau ziņots, ka Covid-19 ierobežošanai līdz 6.decembrim ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā spēkā ir virkne ierobežojumu.

Ārkārtējās situācijas laikā ir atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē. Minētais aizliegums neattiecas uz ārtelpās organizētām sapulcēm, gājieniem un piketiem ar dalībnieku skaitu līdz 50.

Ārkārtējās situācijas laikā privātos pasākumos ir atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus un ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām, izņemot bēres. Bērēs ir atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus, bet no vairākām mājsaimniecībām.

Kultūrvietās, izstāžu norises vietās, sporta, reliģiskās darbības veikšanas vietās darbu var sākt ne agrāk kā plkst.6 un beigt ne vēlāk kā plkst.20, izņemot sporta centrus, kas darbību var beigt ne vēlāk kā plkst.22.

Pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēti 395 jauni Covid-19 slimnieki, bet pieci pacienti, kuriem bija apstiprināta inficēšanās, miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

No aizvadītajā diennaktī mirušajiem pacientiem viena persona ir vecuma grupā no 65 līdz 70, viena – no 70 līdz 75 gadiem, vēl viena vecuma grupā no 75 līdz 80 gadiem, divas – no 85 līdz 90 gadiem.

Pagājušajā diennaktī veikti kopumā 6442 Covid-19 testi, savukārt pozitīvo gadījumu īpatsvars ir 6,1%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Līdz šim Latvijā inficēšanās ar Covid-19 ir apstiprināta kopumā 10 231 personām, bet no Covid-19 izveseļojies 1515 cilvēki.

Tieši saslimšanas piektā diena var būt tā, kad koronavīrusa gaita no vieglas pēkšņi strauji kļūst smaga. Taču ne visi pacienti jūt skābekļa daudzuma samazināšanos asinīs. Tāpēc ģimenes ārsti aicina sekot līdzi savam pulsam un sirdsdarbībai un prātīgi lietot medikamentus.

Video

Brīvdienas vajadzētu pavadīt svaigā gaisā, nevis veikalā, aicina Veselības ministrija. Ja iespējams, ministrija mudina labāk iepirkties internetā un izvēlēties bezkontaktu piegādi. 

Savukārt, iepērkoties veikalā, ir jālieto sejas maska un jāievēro divu metru distance, atgādina VM, aicinot arī nedrūzmēties veikala ailēs, pie plauktiem un kasēm.

Ministrija arī mudina izveidot pirkumu sarakstu, lai iepirkšanās būtu pēc iespējas īsāka. Tāpat tā aicina doties iepirkties retāk, iegādājoties preces ilgākam laikam.

Ministrija atgādina, ka slimam iepirkšanās vietas apmeklēt nevajadzētu.

Kā vēstīts, šajās un arī citās brīvdienās un svētku dienās līdz pat ārkārtējās situācijas beigām tirdzniecības centri Latvijā darbosies ierobežotā režīmā, bet lielie būvniecības preču, saimniecības preču un mēbeļu veikali būs slēgti, paredz valdībā pieņemtie lēmumi saistībā ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Ārkārtējās situācijas laikā no 9.novembra līdz 6.decembrim brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros strādās tikai pārtikas veikali, aptiekas, veterinārās aptiekas un dzīvnieku barības veikali. Tāpat tirdzniecības centros darbosies grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, optikas veikali, higiēnas preču veikali, kā arī telekomunikāciju preču pakalpojumu vietas.

Saskaņā ar piektdienas vakarā valdības ārkārtas sēdē papildus pieņemto lēmumu, brīvdienās un svētku dienās nedrīkstēs darboties arī tādi veikali kā “Jysk”, “Cenu klubs” un citi, kas atrodas tirdzniecības centros. Savukārt higiēnas preču veikalu, piemēram, “Drogas”, darbība būs atļauta gan tirdzniecības centros, gan ārpus tiem.

Ārkārtējās situācijas laikā tādi veikali kā “Depo”,”K-Senukai”, “Kurši”, “Ikea” un citi, kuru kopējā tirdzniecības platība ir virs 10 000 kvadrātmetru, brīvdienās un svētku dienās strādāt nedrīkst. Savukārt, ja veikalu platība ir zem 10 000 kvadrātmetru, to darbība ir atļauta.

EM norādīja, ka veikalu, kuru platība ir mazāka par 10 000 kvadrātmetru, darbība netiek ierobežota un tādos veikalos drīkst tirgoties ar visplašāko un dažādāko preču sortimentu.

Megana Mārkla un princis Harijs esot sastrīdējušies ASV prezidenta vēlēšanu dēļ. Megana esot atbalstījusi prezidenta kandidātu Džo Baidenu, bet princis Harijs atturējies no sava viedokļa paušanas, jo saskaņā ar britu karaliskās ģimenes noteikumiem, monarhi nedrīkst politikā nostāties vienas vai citas partijas pusē. Iespējams, ka tieši tas ir saniknojis Meganu!

Megana pamatīgi sadusmojusies uz Hariju un paziņojusi, ka vēlas pabūt viena un devusies uz Meksiku. Interesantākais ir tas, ka agrāk pildot karaliskos pienākumus, Megana pamatīgi uztraukusies, ka viņai nav laika savam dēlam Ārčijam, bet tagad viena devusies apdomāties…

Video

3.septembrī kļuva zināms, ka pāris oficiāli atsakās no karaliskajiem pienākumiem un piederības britu karaliskajai ģimenei. Tas gan nav traucējis abiem pelnīt iztiku, jo pāris noslēdzis daudzmiljonu līgumu ar kino magnātu “Netflix”. Tika baumots arī, ka tiks filmēts realitātes šovs par viņu privāto dzīvi.

Jau kadu laiku medijos klīst runas, ka prinča Harija un Meganas Mārklas ģimenē radušās domstarpības. Saseksas hercogu kaimiņi kļuvuši par lieciniekiem tam, ka princis Harijs milzīgajā Santabarbaras mājā dienu no dienas pavadot viens pats ar dēliņu Ārčiju un suņiem. Megana katru dienu dodas strādāt uz netālu esošo restorānu, kurā viņa izveidojusi savu ofisu.

Svarīgi pieminēt, ka Megana Mārkla iespējams ir stāvoklī un abu ģimenē gaidām pieaugums, bet nav nekādu tālāku komentāru vai pierādījumu par to, ka šie jaunumi ir patiesi.

Salīdzinājumā ar pavasari, šobrīd iedzīvotāji par Covid-19 uztraucas mazāk, secināts jaunākajos “Benu aptiekas Stresa termometra” rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar uzņēmumu “Gemius”, aptaujājot vairāk nekā 2700 Latvijas iedzīvotāju.

Dati liecina, ka šobrīd kopumā 11% Latvijas iedzīvotāju savu satraukumu saistībā ar Covid-19 izplatību vērtē kā ļoti augstu – desmit baļļu skalā sniedzot atbildi deviņi. Tikmēr 30% respondentu satraukuma līmenis ir vidēji augsts, proti, septiņu līdz astoņu baļļu apmērā. Savukārt 25% savu satraukumu vērtē kā vidēju, kamēr 33% aptaujāto satraukums par Covid-19 izplatību ir zems vai ļoti zems.

Līdz ar to jaunākie dati parāda, ka salīdzinājumā ar pavasari iedzīvotāju satraukums ir samazinājies, jo marta beigās veiktajā aptaujā ļoti augsts satraukuma līmenis bija 18%, vidēji augsts – 34%, vidējs – 27%, zems vai ļoti zems – 21%.

Psihiatre-psihoterapeite Sandra Pūce skaidro, ka tāda mēroga pandēmiju, kāda pavasarī pārņēma pasauli, sabiedrība vēl nebija piedzīvojusi. Notikumi ļoti spraigi tika atspoguļoti masu informācijas līdzekļos – ziņas par simtiem tūkstošu cilvēku nāvi, kadri no Ķīnas un citām vīrusa smagi skartajām valstīm ar tukšajām pilsētām, zārku pārpildītiem laukumiem un mediķu izmisumu radīja ļoti augstu satraukumu visās pasaules valstīs.

Pēc viņas paustā, tajā brīdī pandēmija vēl bija kaut kas ļoti jauns, nezināms un biedējošs, kā arī pasaulei nebija vienotas stratēģijas pandēmijas uzveikšanai, tāpēc cilvēki gaidīja rīcību no valstu vadītājiem un veselības aprūpes speciālistiem, bet viņiem pavasarī vēl nebija atbilžu, jo nebija pieredzes un zināšanu šāda veida pandēmijas ierobežošanai. Tas satraukuma līmeni cilvēkos paaugstināja vēl vairāk, norāda psihiatre.

Savukārt šobrīd zināšanas par jauno vīrusu ir neizmērojami plašākas, atzīmē eksperte, skaidrojot, ka līdz ar to gan speciālistu, gan politiķu vidū ir lielāka skaidrība par to, kā rīkoties, tādēļ kopumā sabiedrības uztraukuma līmenis šobrīd ir mazāks nekā pavasarī. Tāpat speciāliste norāda, ka Covid-19 saslimstības ziņā mierīgā vasara sabiedrību “iemidzināja”, kā rezultātā arī kopējais satraukuma līmenis mazinājās.

Aptaujas rezultāti atklāj, ka joprojām trīs Latvijas iedzīvotāju nozīmīgākie stresa cēloņi ir bailes par savu un tuvinieku veselību (62,5%), sabiedrības daļas bezatbildība pret noteiktajiem ierobežojumiem (48,6%), kā arī bailes par valsts ekonomiskās darbības apstāšanos (37,6%).

Tāpat starp nozīmīgākajiem satraukuma cēloņiem ir situācija darbā – iespējamā darba zaudēšana, algas samazināšanās vai sava biznesa zaudēšana, par kuru vēsta 28,9%, un neziņa par medicīnisko preču un pakalpojumu pieejamību, kas satraukumu rada 21,7% aptaujāto. Masku valkāšana un citi ierobežojumi uztrauc 9,5% aptaujāto, savukārt 4,1% ir satraukušies par to, ka atkal var nākties strādāt attālināti.

Sieviešu vidū ļoti augsts satraukuma līmenis par Covid-19 ir 14%, kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 8%, bet vidēji augsts satraukuma līmenis ir 33% sieviešu un 28% vīriešu. Analizējot faktorus, kuri rada lielāko satraukumu, gan sievietes, gan vīrieši visvairāk uztraucas par savu un tuvinieku veselību – attiecīgi 67,8% un 57,1%. Vīriešus vairāk uztrauc situācija darbā un potenciālā darba zaudēšana – 31,8% snieguši šādu atbildi, kamēr sieviešu vidū – 26,8%.

Pūce skaidro, ka kopumā sievietes vairāk izrāda rūpes un pievēršas garīgām vērtībām, kamēr vīrieši vairāk domā par ģimenes materiālo nodrošinājumu. Arī speciāliste piekrīt, ka satraukuma pamatā ir rūpes par savu un tuvinieku veselību, tomēr papildu slodzi rada arī valstī noteiktie ierobežojumi, piemēram, darba apvienošana ar bērnu uzraudzību un sekošana bērnu tiešsaistes mācībām.

Jebkurš ilgstošs un pārmērīgs satraukums atstāj sekas uz cilvēka veselību, kas var izpausties kā izdegšanas sindroms, depresija, miega traucējumi, garastāvokļa svārstības, nemotivētas emociju un dusmu izpausmes, kā arī var saasināties tieksme pēc atkarību izraisošām vielām. Visbiežāk tas esot alkohols, marihuāna, azartspēles. Ilgstošs stress un emociju apslāpēšana var saasināt arī neirotiskos un somatoformos simptomus vai pat ilgstošākus traucējumus, skaidro speciāliste.

Lai pārvarētu satraukumu, Pūce aicina lieki sevi neuztraukt un nepārpūlēties, patērējot lielu informācijas apjomu. Viens no labākajiem paņēmieniem cīņai ar stresu ir veselīgs miegs, jo izgulējies cilvēks ir apmierināts cilvēks, uzsver speciāliste.

Tāpat ieteicams pēc iespējas vairāk uzturēties svaigā gaisā un censties atrast sava psiholoģiskā komforta zonu. Šo laiku iespējams izmantot lietderīgi, darot tās lietas, kurām nebūtu laika parastā ikdienas rutīnā, piemēram, var klausīties tiešsaistes kursus, pievērsties literatūrai un labām filmām.

Pēc speciālistes paustā, vienmēr der atcerēties, ka emocionālo labsajūtu pastiprina piecas maņu orgānu sistēmas: dzirde, oža, garša, tauste, redze. Tādēļ ir svarīgi novērtēt, cik mums ir sakārtota, patīkama vide, smarža, skaņu fons, sev tīkams mājas tērps un, protams, gastronomiskie prieki.

Eksperte uzsver, ka visa pasaule šobrīd saskaras ar lielām pārmaiņām, kuru ietekmē mainās arī cilvēku līdzšinējie paradumi, turklāt šobrīd tiek piedzīvoti nebijuši telpas un brīvības ierobežojumi. Tas viss pazemina ierasto komforta līmeni, tāpēc svarīgi ir pielāgoties un atrast pārmaiņās pozitīvo – būt inovatīviem, radošiem un izmantot šo laiku lietderīgi.

Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju “Gemius”, laika posmā no 20. līdz 21.oktobrim aptaujājot 2779 respondentus.

“BENU Aptiekas” ir daļa no Eiropas mēroga aptieku tīkla, kas apvieno aptuveni 700 aptieku Čehijā, Šveicē, Nīderlandē, Ungārijā, Serbijā, Slovākijā, Igaunijā un Lietuvā.

Pagājušajā diennaktī atklāti 455 Covid-19 gadījumi, savukārt deviņi pacienti, kuriem bija apstiprināta inficēšanās ar Covid-19, miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Šis ir līdz šim lielākais vienā diennaktī reģistrēto Covid-19 pacientu nāves gadījumu skaits.

No visiem aizvadītajā diennaktī mirušajiem pacientiem trīs bijuši vecuma grupā no 65 līdz 75 gadiem, divi no 75 līdz 85 gadiem un vēl trīs no 85 un 95 gadiem. Viena mirusī persona bijusi vecuma grupā no 45 līdz 50 gadiem. Līdz šim Latvijā mirušas 116 personas, kurām bijusi apstiprināta inficēšanās ar Covid-19.

Pagājušajā diennaktī veikti kopumā 6734 Covid-19 testi, savukārt pozitīvo gadījumu īpatsvars ir 6,76%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Līdz šim Latvijā inficēšanās ar Covid-19 ir apstiprināta kopumā 9836 personām, bet no Covid-19 izveseļojies 1515 cilvēki.

Nākamnedēļ Krievijā pastiprināsies anticiklons un gaidāms sals, bet Latvijā, visticamāk, būs jūtama Atlantijas ciklonu ietekme – laiks varētu kļūt vējaināks un lietaināks, liecina sinoptiķu prognozes.

Saskaņā ar “Global Forecast System” prognozi šīs nedēļas nogalē daudzviet gaidāms neliels lietus, valsts austrumos arī sniegs, pūtīs lēns līdz mērens dienvidu, dienvidaustrumu vējš un gaisa temperatūra būs no 0..+4 grādiem austrumu novados līdz +3..+9 grādiem Kurzemē.

Nākamnedēļ brīžiem iespējami stiprāki nokrišņi, galvenokārt gaidāms lietus. Palaikam palielināsies dienvidu vēja ātrums. Visticamāk, gaisa temperatūra pārsvarā saglabāsies virs nulles, nepārsniedzot +10 grādus.

Konkursa žūrijas noslēdzošais testa brauciens aizvadītajā nedēļas nogalē norisinājās Rīgā un tās apkārtnē ar bāzes vietām Doma laukumā un pie tirdzniecības centra Mols. Šā vairāku dienu pasākuma ietvaros bezceļu trasē kopīgi organizētā izbraucienā žūrijai bija iespēja izmēģināt konkursam pieteiktos pilnpiedziņas krosoverus, kuri pretendē uz nomināciju “4×4 Apvidus auto 2021”.

Šogad nominācijā piedalās pieci automobiļi: elektroauto “Audi e-tron Sportback”, “Kia Sorento”, “Land Rover Defender”, “Mercedes-Benz GLB” un “Seat Ateca”.

Video

Smilšu pakalnos sevi labi apliecināja gan tāds premium segmenta smagsvars, kā elektroauto “Audi e-tron Sprtback”, gan salīdzinoši demokrātiskākais “Seat Ateca”. Šādos apstākļos kārtējo reizi bija iespēja uzskatāmi pārliecināties par dažādu moderno palīgsistēmu efektivitāti. Tiešām ir visnotaļ pārsteidzoši, ko spēj paveikt pat šķietami smagnējs un uz šosejas komfortu orientēts krosovers. 

“Audi e-tron Sprtback” nodemonstrēja, ka elektroauto ar tā vienmērīgo un viedo griezes momenta sadali starp riteņiem ir pārsteidzoši efektīvs smilšainā bezceļā, turklāt caurgājības īpašības krietni uzlabo iespēja ar pneimopiekares palīdzību pacelt virsbūvi un tādējādi ievērojami paaugstināt klīrensu. No testa dalībniekiem ar šādu opciju varēja padižoties arī “Land Rover Defender”. 

Galerija

Savukārt ietilpīgie ģimenes krosoveri ar septiņām sēdvietām “Kia Sorento” un “Mercedes-Benz GLB” par spīti savam primārajam mērķim – komfortabli un cienīgi pārvietot savus pasažierus pa dažādas kvalitātes ceļiem, nebūt nebija peramie zēni smilšainos bezceļos. Protams, šo solīdo automobiļu vadītājiem jāsaglabā veselais saprāts, lai neapskādētu priekšējo bamperu apakšējos spoilerus un spožo lakojumu.

Pārsteidza “Seat Ateca” sniegums, kura galvenais trumpis, salīdzinot ar citiem šā testa dalībniekiem, bija relatīvi mazais svars un kompaktie izmēri. “Ateca” modernā pilnpiedziņas sistēma nodrošināja visnotaļ pārliecinošu sniegumu pat ar vasaras riepām.       

Citā līgā spēlēja apvidus auto “Land Rover Defender”, kura konstrukcija un tehniskais aprīkojums ir īpaši piemēroti smagu bezceļu pārvarēšanai. Šķiet, ka katram, kurš izkāpa no piepaceltā “Defender”, seju rotāja plats smaids. 

“Latvijas Gada auto 2021” konkursa žūrijas darbs turpinās. Fināla balsojums un laureātu paziņošana notiks tiešraidē 3. decembrī.

Konkursā “Latvijas Gada auto 2021” ir pieteikti: Škoda Octavia, Volkswagen Golf, Volkswagen ID.3 1st Edition, Seat Leon, Seat Ateca, Nissan Juke, Peugeot 2008, Peugeot e-2008, KIA XCeed PHEV, KIA e-Niro, KIA Sorento, Mercedes-Benz GLB, BMW 5.sērija, Mini Cooper SE, Alfa Romeo Stelvio, Land Rover Defender, Honda e, Ford Puma, Audi e-tron Sportback, Renault Captur E-Tech Plug-in Hybrid, Renault Zoe, Toyota Yaris Hybrid, Hyundai i30, Citroën C3 un Citroën C5 Aircross Hybrid.

Informatīvi atbalsta: Zip.lv – gudri sludinājumi, Delfi, iAuto.lv, Latvijas Avīze, Auto ziņas, Dieviete.lv, Auto Bild, Jauniauto.lv, garaza.lv, dzivoklis.lv. Atbalsta: t/c Mols, LAMB, V4 motors.

Trešdien Latvijā atklāts līdz šim vienā diennaktī lielākais jauno Covid-19 gadījumu skaits – 533 sasirgušie, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Līdz ar to otro dienu pēc kārtas uzstādīts jauns Covid-19 gadījumu negatīvais rekords.

Pagājušajā diennaktī veikti 6833 Covid-19 izmeklējumi, kuri 7,8% gadījumu bijuši pozitīvi. Šis ir viens no līdz šim augstākajiem Covid-19 pozitīvo testu īpatsvariem. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Aizvadītajā diennaktī mirušas divas personas, kurām bija apstiprināta inficēšanās ar Covid-19. Vakar mirušie pacienti bijuši vecuma grupās no 80 līdz 85 gadiem un no 95 līdz 90gadiem. Līdz šim Latvijā mirušas 107 personas, kurām bijusi apstiprināta inficēšanās ar Covid-19.

Līdz šim Latvijā inficēšanās ar Covid-19 ir apstiprināta kopumā 9381 personām, bet no Covid-19 izveseļojies 1515 cilvēki.

Latvijā atklāto Covid-19 gadījumu skaits septiņu dienu periodā ir pieaudzis par 30%, salīdzinot ar iepriekšējām septiņām dienām, žurnālistiem atklāja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Viņš skaidroja, ka 30% tendence tiek novērota vairākas dienas pēc kārtas, tomēr ar nelielām nobīdēm. “Tas liecina, ka situācija attīstās pēc tā saucamā vidējā scenārija – mērena slimības izplatīšanās un mērens pieaugums. Sliktākais variants, kas tika novērots iepriekš, bija pieaugums 60% robežās, tomēr, pēc epidemiologa sacītā, tas notika tikai uz vienu nedēļu.

Optimālākais variants esošajā situācijā epidemiologa ieskatā būtu, protams, ja pieauguma nebūtu, tomēr patlaban “mēs atrodamies pa vidu – starp 60% un 0%”.

Tikmēr hospitalizēto pacientu skaits ir pieaudzis par 28%, kas, pēc epidemiologa sacītā, faktiski iet kopsolī ar saslimstības pieaugumu. Tāpat Perevoščikovs skaidroja, ka aptuveni 15% no šonedēļ atklātajiem gadījumiem nākamajā nedēļā būs nepieciešama hospitalizācija.

Starptautiskā kontekstā Latvija joprojām ir viena no valstīm ar viszemāko saslimstību. “Tādu valstu uz kartes vairs nav palicis daudz. Pat Lietuva sasniedza un pārsniedza Eiropas Savienības vidējo rādītāju,” sacīja Perevoščikovs, piebilstot, ka Latvija joprojām atrodas zem šī rādītāja.

Vienlaikus saglabājas pietiekami stabila, bet lēna pieauguma tendence attiecībā uz pozitīvo Covid-19 testu īpatsvaru. Septiņu dienu periodā vidēji 5% gadījumu Covid-19 tests uzrādījis pozitīvu rezultātu, kamēr iepriekšējā nedēļā šis rādītājs bija 4,5%. Līdz ar to nedēļās laikā pozitīvo Covid-19 testu īpatsvars pieaudzis par 0,5%.

SPKC iepriekš ir skaidrojis, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Tāpat epidemiologs uzsvēra, ka nebūtu pareizi vērtēt situāciju katru dienu pēc attiecīgās dienas datiem, bet gan būtu jāraugās nedēļas vai divu nedēļu periodā, lai varētu noteikt izplatības tendences.

Jau ziņots, ka otrdien Latvijā atklāts līdz šim vienā diennaktī lielākais jauno Covid-19 gadījumu skaits – 453 sasirgušie, liecina SPKC apkopotie dati.

Aizvadītajā diennaktī mirušas divas personas, kurām bija apstiprināta inficēšanās ar Covid-19. Vakar mirušie pacienti bijuši vecuma grupās no 75 līdz 80 gadiem un no 65 līdz 70 gadiem.

Līdz šim Latvijā mirušas 105 personas, kurām bijusi apstiprināta inficēšanās ar Covid-19.

Vakar Latvijā sasniegts lielākais veikto Covid-19 testu rekords un pārbaudīts kopumā 7621 cilvēks. Pagājušajā diennaktī pozitīvo testu īpatsvars sasniedzis 5,9%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Līdz šim Latvijā inficēšanās ir apstiprināta kopumā 8848 personām, bet no Covid-19 izveseļojies 1471 cilvēks.

Tikmēr nedaudz pozitīvākas ziņas saņemtas no slimnīcām, no kurām izrakstīts vairāk Covid-19 pacientu, nekā tajās nācies nogādāt. Otrdien slimnīcās ievietots 31 Covid-19 pacients, bet 41 izrakstīts no tām, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati.

Kopumā Latvijas slimnīcās patlaban ārstējas 299 Covid-19 pacienti, no kuriem 282 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 17 ir ar smagu slimības gaitu. Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) ir atzīmējusi, ka Latvijas slimnīcu sistēmai būtu kritiski, ja Covid-19 pacientu skaits slimnīcās sāks sniegties virs 500.

Līdz šim no stacionāriem izrakstīts 671 Covid-19 pacients.

Tuvākajās dienās sāks izdalīt bezmaksas daudzkārt lietojamās sejas maskas mazturīgajiem Rīgā, ceturtdien par to tika informēti Rīgas domes deputāti.

Deputāti šodien pieņēma formālu lēmumu par bezmaksas daudzkārt lietojamo sejas masku izsniegšanu mazturīgajiem. Iedzīvotājiem tiks izdalītas vairākkārt lietojamas maskas, kas ir mazgājamas. Katrai personai tiks izsniegts pa divām maskām.

Sejas aizsegus saņems personas, kurām piešķirts trūcīgas personas vai maznodrošinātas personas statuss, naktspatversmes vai patversmes pakalpojumi, personas, kas saņem aprūpes mājās pakalpojumus, dienas aprūpes centra, dienas centra pakalpojumus un krīzes centra pakalpojumus.

Rīgas domes Labklājības departamentam tiks uzdots nodrošināt, ka, izsniedzot daudzkārt lietojamo sejas masku, personas tiek informētas par to lietošanas kārtību.

Kā šodien tika informēti deputāti, maskas pašvaldība saņems rīt, bet tās vēl būs jāiepako atsevišķos iepakojumos un jāpievieno lietošanas instrukcijas. Līdz ar to masku izdalīšana tiks sākta tuvākajās dienās.

Maskas iegādātas valsts centralizētajā iepirkumā.

Kā ziņots, valdība uzdevusi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram veikt 250 000 sejas masku un 598 025 pāru cimdu iegādi aptuveni pusmiljona eiro vērtībā.

Kā pirmās higiēniskās maskas iedzīvotājiem saņems pašvaldības ar lielāko mazaizsargāto iedzīvotāju skaitu, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.

Rimi un Norstat veiktajā aptaujā 33% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka Latvijas neatkarības pasludināšanas dienas svētku vakariņās galdā cels ēdienus no Latvijā ražotiem produktiem. Vairums jeb 46% iedzīvotāju plāno tērēt no 21 līdz 40 eiro, lai sarūpētu svētku maltīti. 

Aptaujas rezultāti liecina, ka starp iecienītākajiem Latvijā ražotiem produktiem ir augļi, dārzeņi un svaigā pārtika, piemēram, dažāda veida svaigā gaļa, maize, piena produkti un dažādi saldumi. Šogad iedzīvotāji svētkus svinēs mājās – vairums jeb 56% plāno svinēt kopā ar pašiem tuvākajiem, savas mājsaimniecības iedzīvotājiem. Svētku maltītes pirkumi arī tiks veikti pārdomāti – 40% respondentu atzina, ka izvēlēsies cenas ziņā izdevīgākos produktus veikalu plauktos.

60% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka svētku maltīti gatavos paši. Svētku vakariņās galdā tiks celti gaļas ēdieni (81%), dārzeņi un augļi (64%), konditorejas izstrādājumi (63%), salāti (52%). 59% aptaujas dalībnieku atzina, ka svētku vakarā baudīs tēju vai kafiju, savukārt 45% atzina, ka pie svētku maltītes baudīs vīnus vai dzirkstošos vīnus, un vien 15% iedzīvotāju atzina, ka izvēlēsies stipros alkoholiskos dzērienus. 

“Gan ikdienā, gan gatavojoties valsts svētkiem, Rimi veikalos ir nemainīgi plašs vietējo produktu piedāvājums. Aptaujas rezultāti liecina, ka puse no Latvijas iedzīvotājiem jeb 53% uzskata, ka tieši Rimi veikalos ir plašākais vietējo ražotāju produktu klāsts. Šoruden Rimi ir sarūpējis arī Mani Gardumi jaunumus – Tiramisu, Brauniju un Svaigā siera krēma kūku. No konditorejas produktiem pieejamas dažādas mazās kūciņas, pircēju iecienītās tortes, sāļie groziņi un lavaši, pēc kuriem svētku periodā pieprasījums pieaug apmēram par 30%. Tāpat pieejams plašs vietējo gardumu sortiments valsts karoga krāsās, kas lieliski papildinās svētku galdu. Populārākie vīni un dzirkstošie vīni ir Rimi vīnziņa ieteiktie produkti, kas gadu gaitā stabili ieņēmuši vietu Rimi veikalu plauktos. Tādēļ svētku sezonā visiem vīniem ir īpašs piedāvājums, kā arī mūsu klientiem esam sarūpējuši jau devīto vīnu un dzirkstošo vīnu katalogu,“ stāsta Rimi Latvia kategoriju departamenta direktors Milans Blūms. 

Rimi dati liecina, ka pircēji rūpējas par veselīgu ikdienu un arvien biežāk veic veselīgas izvēles ikdienā – par teju 10% ir pieaudzis pieprasījums pēc produktiem, kas iekļauti Rimi Labākai dzīvei programmā. Tāpat 25% aptaujas dalībnieku atzina, ka svētku maltītei izvēlēsies veselīgus produktus. 

Godinot tradīcijas, vairums iedzīvotāju (66%) gatavos maltītes pēc ģimenes receptēm, 44% izmantos internetā pieejamās receptes, savukārt 26% respondentu radīs un gatavos ēdienus paši pēc savas receptes. 

*Rimi un pētījumu aģentūras Norstat aptauja 2020. gada novembrī, kurā piedalījās 1004 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Lāčplēša dienā, 11. novembrī, plkst. 20.00 ekskluzīvi LMT Viedtelevīzijā un lietotnē LMT Straume pirmizrādi piedzīvos audiovizuāls tautas deju koncertuzvedums “Ausa saule pār Latviju”, kurā seši deju kolektīvi vienosies krāšņā un vēl neredzētā priekšnesumā, izdejojot Latviju no Ludzas līdz Grobiņai.

Koncertu veidojis “Deju un dziesmu fonds” – idejas autors Edvards Cīrulis un režisori Juris Gogulis un Jānis Romanovskis, pulcējot ap 160 dalībnieku skaistās Latvijas vietās – Cēsīs, Āraišos, Jelgavā, Rundālē, Ludzā, Liepājā, Bertānos, Grobiņā, Carnikavā un Rīgā.

Galerija

“Kultūra un valsts identitāte mums jākopj katru mīļu brīdi, tomēr novembra valsts svētku nedēļa ir laiks, kad cilvēki visvairāk alkst pēc pasākumiem, kuri sniedz šīs patriotiskās svētku noskaņas un liek atkal no jauna iemīlēties mūsu zemē, mūsu Latvijā. Mēs vēlamies ikdienas steigā ikvienam atgādināt, kas tad īsti Latviju padara par Latviju, kas mūsu senčus ir mudinājis ticēt mūsu valsts nākotnei, kas viņos radīja un noturēja to dzirksteli – Latviju par savējo saukt!” koncerta iecerē dalās tā idejas autors Edvards Cīrulis.

Koncerta ierakstā sabiedrībā zināmas personības – Lolita Ritmanis, Guntars Račs, Māris Muktupāvels, Jūlija Brauere, Andris Freidenfelds, Katrīna Dimanta, Olga Dreģe, Emīls Balceris, Nora Ikstena, Juris Binde un Dzintars Dreibergs – dalīsies pārdomās par to, kas viņus iedvesmo Latvijā un ko nozīmē būt latvietim. 

“Valsts svētki ir laiks, kad pārdomāt, ko ikviens no mums un mēs visi kopā esam darījuši, lai Latvija kļūtu vēl bagātāka un laimīgāka, lai tā vēl vairāk izceltos starp citām valstīm. Laiks, kad ne tikai gaidīt, ko valsts mums dos, bet apzināties, ka savu valsti mēs veidojam kopā. Kultūra ir viena no mūsu lielākajām bagātībām, unikāla visas pasaules mērogā, tāpēc arī LMT turpina atbalstīt kultūras projektus un izcelt Latvijas kultūras daudzveidību,” pauž Juris Binde, LMT prezidents.

Koncerta tapšanā piedalījušies Latvijas Universitātes deju ansamblis “Pērle”, Rīgas Celtniecības koledžas deju ansamblis “Austris”, Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes “Kultūra” tautas deju ansamblis “Lielupe”, VEF Kultūras pils tautas deju kolektīvs “Zalktis”, Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā Ģilde” deju ansamblis “Daiļrade”, Liepājas Universitātes tautas deju kolektīvs “Banga”un mūziķi Lauris Valters un Ilze Rijniece. 

Viesnīcu nozarei nākamie mēneši būs skarbs pārbaudījums. Ar valdības piešķirto atbalsta finansējumu – 4,7 miljoniem eiro – visiem grūtībās nonākušajiem viesu izmitinātājiem nepietikšot. Zināmu cerību viesnīcniekiem sniedza veselības ministres ideja par valsts apmaksātu pašizolēšanās programmu.

Video

Ja ar esošajiem ierobežojumiem nebūs gana un saslimstības ar Covid-19 pieaugumu tomēr neizdosies apturēt, nākotnē plašāk varētu tikt ierobežota cilvēku pulcēšanās, kā arī tirdzniecības nozare, aģentūrai LETA pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Pēc viņas sacītā, ierobežojumi būtu vēršami uz tām norisēm vai cilvēku uzvedībām, kuras veicina vīrusa izplatību – kontakti un cilvēku mobilitāte.

“Tie nākamie, ja būs nepieciešami, cerēsim, ka nē, ierobežojumi – nu jau vairāk ierobežojumi nekā drošības pasākumi – būs vērsti uz vēl striktāku cilvēku pulcēšanās un pārvietošanās ierobežošanu,” skaidroja Viņķele, piebilstot, ka par piemēru tiek ņemts notiekošais citās valstīs.

“Mums nav bijis tik strikti tas jādara līdz šim – piemēram, tik strikti, ka pat atrašanās ārpus mājas tiek regulēta,” runājot par citviet ieviestajiem ierobežojumiem, atzīmēja politiķe. Viņa tostarp atklāja, ka no citu valstu pieredzes izriet, ka tie būtu vēl plašāki ierobežojumi tirdzniecībai. Šobrīd Latvijā vienīgi lielveikalos brīvdienās ir ciet atsevišķi veikali, kamēr ir valstis, kur vaļā faktiski ir tikai aptiekas un pārtikas veikali.

“Neko jaunu un oriģinālu mēs izdomāt nevarēsim. Būs jāiet to ceļu, ko ir gājušas daudzas Eiropas valstis,” rezumēja Viņķele, vienlaikus paužot cerību, ka ar esošajiem ierobežojumiem tomēr izdosies apturēt saslimstības pieaugumu.

Jau ziņots, ka kopš pirmdienas līdz 6.decembrim valstī ir spēkā ārkārtējā situācija, ar kuru vienlaikus ieviesta virkne jaunu Covid-19 izplatības ierobežošanas drošības pasākumi.

Citu starpā tie paredz, ka ārkārtējās situācijas laikā ir atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē. Minētais aizliegums neattiecas uz ārtelpās organizētām sapulcēm, gājieniem un piketiem ar dalībnieku skaitu līdz 50.

Ārkārtējās situācijas laikā privātos pasākumos ir atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus un ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām, izņemot bēres. Bērēs ir atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus, bet no vairākām mājsaimniecībām.

Kultūrvietās, izstāžu norises vietās, sporta, reliģiskās darbības veikšanas vietās darbu var sākt ne agrāk kā plkst.6 un beigt ne vēlāk kā plkst.20, izņemot sporta centrus, kas darbību var beigt ne vēlāk kā plkst.22.

Lāčplēša dienā plkst.22.10 televīzijas pirmizrādi kanālā LTV1 bez reklāmas pauzēm piedzīvos vēsturiskā kara drāma “Dvēseļu putenis”, informē Latvijas Televīzijas pārstāve Krista Luīze Priedīte.

Savukārt plkst.21.30 skatītāji vēlreiz varēs ieskatīties filmas tapšanas procesā dokumentālajā īsfilmā “Filmas “Dvēseļu putenis” aizkadrā”. Septiņas dienas pēc televīzijas ētera filmu būs iespējams noskatīties sabiedrisko mediju satura atskaņotājā “Replay.lv”.

Video

“Dvēseļu putenis” ieguvis 11 nominācijas nacionālajai kino balvai “Lielais Kristaps”, tostarp kategorijās “Labākā pilnmetrāžas spēlfilma”, “Labākais scenārijs”, “Labākā spēlfilmas režija”, savukārt jaunais Oto Brantevics ir viens no nominantiem kategorijā “Labākais aktierdarbs galvenajā lomā”.

“Dvēseļu putenis” savu kino pirmizrādi piedzīvoja tieši pirms gada. Vēsturiskā kara drāma pēc strēlnieka Aleksandra Grīna romāna motīviem norisinās 100 gadus senā pagātnē un atgādina, ka brīvība bija jāizcīna un jānopelna.