Lai arī Covid-19 izplatība un tās temps Latvijā ir zemāka nekā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, tas nedod pamatu nerīkoties, šodien Saeimas deputātiem, skaidrojot ārkārtējās situācijas nepieciešamību, pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Politiķe atzina, ka pavasari un vasaru Latvija aizvadīja salīdzinoši sekmīgi, savukārt tagad ārkārtējā situācija nepieciešama, lai nenokļūtu stāvoklī, kurā ir daudzas ES valstis. Latvijā inficēšanās pieaugums bija krietni lēnāks un teju ar mēneša nobīdi – vēl 2.oktobrī Latvijas 14 dienu kumulatīvie rādītāji bija 19,5 gadījumi uz 100 000 cilvēku, bet pārējās Baltijas valstīs inficēšanās kāpums bija krietni straujāks, pārsniedzot 40 gadījumus uz 100 000. 

“Tobrīd bijām vieni no tiem, kam ir zemākie rādītāji Eiropā. Lai arī joprojām saslimstības pieaugums ir zemāks nekā citviet, tas nedod pamatu nerīkoties,” uzsvēra ministre, piebilstot, ka patlaban Eiropā vidējais radītājs ir 496 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, bet Latvijā – 178 uz 100 000.

“Svarīgi rīkoties tagad, jo pakāpenisku ierobežojumu sērija bija jau no oktobra, bet bija jāsecina, ka tas bija nepietiekami,” uzsvēra Viņķele, norādot, ka Latvijā salīdzinājumā ar pavasari praktiski nav mainījusies iedzīvotāju kustība, lai arī ir spēkā virkne ierobežojumu. Viņa akcentēja, ka, kopīgiem spēkiem mazinot kontaktus, ir jāpanāk, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma varētu palīdzēt gan Covid-19 pacientiem, gan arī visiem tiem, kam nepieciešama palīdzība, jo “pandēmijas laikā citas slimības nepaiet malā”.

Viņķele arī uzsvēra, ka vajadzētu turēties Covid-19 atvēlamo gultu skaita rezervju jeb 400-450 gultu robežās, paužot cerību, ka arī turpmāk Latvijā stacionēšanas īpatsvars saglabāsies mazāks nekā citās valstīs. Stāstot par epidemioloģisko datu korelāciju vairāku nedēļu griezumā, Viņķele uzsvēra, ka tieši tas ir bijis viens no būtiskajiem apsvērumiem lēmuma pieņemšanai.

“Politiķu uzdevums ir balansēt epidemioloģisko faktu kopumu un rīkoties apzinīgi, izlēmīgi un nesēt paniku,” teica Viņķele, lūdzot Saeimu atbalstīt ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Kā ziņots, Saeima šodien lems par no pirmdienas izsludinātās ārkārtējās situācijas pārapstiprināšanu. Valdības lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu jau stājies spēkā pirmdien. Likums paredz, ka Saeima lemj par jau spēkā esošas ārkārtējās situācijas pārapstiprināšanu. Parlaments to var arī neapstiprināt.

Covid-19 ierobežošanai no 9.novembra līdz 6.decembrim Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija. Šāds lēmums piektdien pieņemts valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Ārkārtējās situācijas laikā ir atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē. Minētais aizliegums neattiecas uz ārtelpās organizētām sapulcēm, gājieniem un piketiem. Tāpat noteikti vairāki citi būtiski ierobežojumi. Piemēram, sabiedriskās ēdināšanas vietās atļauts izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai, līdz ar to tajās ir aizliegts ieturēt maltīti uz vietas.

Latvijā 39% iedzīvotāju galvenais ikdienas stresa avots ir nauda un finanses, iepazīstinot ar “Swedbank” pētījuma “Finanss un stress” rezultātiem, stāstīja “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Pētījuma rezultāti parāda, ka finanses ir trešais biežākais stresa avots aiz darba, ko kā galveno stresa avotu norādījuši 44% respondentu, un veselības, ko norādījuši 40% aptaujāto. Savukārt 23% kā galveno stresa avotu norādījuši attiecības un 15% – ģimeni. Savukārt teju piektdaļai jeb 19% iedzīvotāju ikdienā nekas īpaši nerada stresu.

Kropa stāstīja, ka par naudu biežāk raizējas jauni cilvēki vecumā no 19 līdz 29 gadiem, rīdzinieki un pašnodarbinātas personas. Turklāt finanšu jautājumi rada bažas arī iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem vai tiem, kuri šobrīd ir bez darba.

Vismazāk par naudu un finansēm uztraucas pensijas un pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Turklāt 34% aptaujātajiem vecumā no 60 līdz 74 gadiem nekas īpaši nerada stresu.

Kopumā finansiālas dabas apgrūtinājumus pēdējo sešu mēnešu laikā ir piedzīvojuši 78% Latvijas mājsaimniecību.

Pēdējā pusgada laikā 40% aptaujāto ir raizējušies par grūtībām uzkrāt naudu ilgtermiņā, 30% – par dzīvošanu no algas līdz algai, bet 29% – izjutuši vainas apziņu par naudas tērēšanu nesvarīgām lietām.

No aptaujātajiem 36% atzīst, ka par ģimenes finansēm nākas satraukties tikai dažas reizes gadā, bet 12% šādu stresu neizjūt nekad. Toties puse no visiem Latvijas iedzīvotājiem par finanšu situāciju uztraucas katru mēnesi vai biežāk, 14% – katru dienu. Tas ir ievērojams trauksmes līmenis, ar ko ik dienas jāsaskaras un jātiek galā.

Pētījuma rezultāti parāda, ka finanšu stress ietekmē arī citas dzīves jomas – visbiežāk jeb 43% gadījumu tas negatīvi atsaucas uz veselību, 24% – uz attiecībām ar tuviniekiem, 17% – uz darba produktivitāti, 12% – uz attiecībām ar kolēģiem. Savukārt 32% aptaujāto norādījuši, ka finanšu stress negatīv ietekmi citās jomās neatstāj.

Visbiežāk jeb 39% gadījumu aptaujātie norādījuši, ka, lai mazinātu finanšu jautājumu radīto stresu, rūpīgāk pievēršas budžeta plānošanai. 37% finanšu jautājumu radīto stresu mazina pievēršoties hobijiem un atpūtai, bet 30% – savlaicīgi veidojot uzkrājumu neparedzētām dzīves situācijām

Katrs ceturtais iedzīvotājs jeb 27% aptaujāto ir gatavi par šīm lietām izrunāties ar kādu tuvinieku. Tikai 4% meklē par personīgajām finansēm pieejamo informāciju, apmācības, lasāmvielu, un 3% – vēršas pēc profesionāla padoma finanšu lietu sakārtošanai.

Pētījuma rezultāti arī parāda, ka 68% aptaujāto uzskata, ka viņiem ir pietiekamas zināšanas, lai veiksmīgi rīkotos ar naudu.

Turklāt 65% aptaujāto ir neapmierināti ar savu finansiālo situāciju, 41% norādījis, ka finansiālā situācija ierobežo darīt to, kas ir svarīgi. Savukārt 40% aptaujāto pauduši, ka viņiem naudas lietās nevalda kārtība.

No visiem aptaujātajiem 34% uztraucās, vai tiks galā ar regulārajiem ikmēneša tēriņiem, 16% – jūtas bezpalīdzīgi, domājot par finansēm, 12% mājsaimniecību šobrīd ir pārāk daudz parādu, bet 11%, uztraucoties par finansēm, tērē vairāk.

Kropa skaidroja, ka šis ir pirmais šāda veida pētījums, bet to noteikti būtu noderīgi atkārtot, lai redzētu salīdzinoši, jo šogad noteikti papildu stresu par finansēm rada arī pasaulē valdošā Covid-19 pandēmija.

Aptauja tika veikta šogad augustā interneta vidē. Tajā piedalījās 1027 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Cukurs un milti, nevis augļi un dārzeņi ir pamats, kas veido lielu daļu skolu sarūpēto paciņu skolēniem attālinātās mācīšanās laikā. Lai situāciju mainītu, vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” kopā ar uztura speciālistiem analizē skolēnu paciņu saturu un izstrādā citus – uzturvielām bagātākus – risinājumus. Skolas aicinātas iesaistīties!

Vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” ir saņēmusi vecāku sūdzības un izteiktās bažas par produktu pakām, ko skolas pusdienu vietā nodrošina attālinātās mācīšanās laikā. Ja tiek tērēta nauda ar mērķi atbalstīt ģimenes, tad to varētu darīt prātīgāk, – tā organizācijai teic vecāki. “Šobrīd, kad daudzu skolēnu dzīvesveids kļuvis mazkustīgs esošās situācijas dēļ, jo īpaši būtu jādomā par bērnu uzturu. Paciņām vajadzētu būt tādām, kas vecākiem palīdz nodrošināt sabalansētu uzturu, taču realitāte ir satraucoša,” saka vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. 

“Jau pavasarī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē “Mammamuntetiem.lv” norādīja, cik būtiski ir pievērst uzmanību skolēnu paciņu saturam. Tobrīd no atsevišķiem politiķiem saņēmām norādi, ka esam nepateicīgi. Tas bija pandēmijas sākums, kad daudzas lietas notika steigā, taču tagad bija laiks – visa vasara – gatavoties un paciņu saturu uzlabot. Nedrīkst spēlēties ar bērnu šā brīža un nākotnes veselību!” 

Produktu paku analīzē un alternatīvu izstrādē iesaistījušās trīs uztura speciālistes: Olga Ļubina, Guna Bīlande un Ksenija Andrijanova. Speciālistes ir nepatīkami pārsteigtas par situāciju, kad daudziem bērniem Latvijā pusdienu vietā tiek piedāvāti produkti, kas ir ar nabadzīgu šķiedrvielu saturu, turpretī pārbagāti ar cukuru un sāli. “Ir svarīgi, lai bērnu uzturā būtu vitamīni, minerālvielas, šķiedrvielas, kas palīdzētu nodrošināt veselību ilgtermiņā, bet to nemanu vairumā pārtikas paku, ko nodrošina izglītības iestādes,” vērtē Guna Bīlande.

Piektā daļa pusaudžu Latvijā cieš no liekā svara 

“Šo paciņu mērķis ir aizvietot siltās pusdienas skolēniem no 7. līdz 12. klasei, kuri Covid-19 ierobežojumu dēļ ir spiesti mācīties attālināti. Taču daudzu paciņu saturs pārsteidz. Reti kurā var atrast ābolus vai īstos kartupeļus un burkānus! Ņemot vērā, ka Latvijā jau piektā daļa pusaudžu cieš no liekā svara vai aptaukošanās, piedāvāt šādas pusdienu paciņas nozīmē provocēt šīs problēmas attīstību vēl vairāk,” sašutumu pauž sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.

Ar Olgu Ļubinu vienisprātis ir uztura speciāliste Guna Bīlande: “Izskatot pārtikas paku saturu, ir diezgan baisa sajūta, jo pamatā ir redzams, ka bērnu ēdināšanai tiek piedāvāti produkti, kas satur daudz ātro ogļhidrātu, sāli un cukuru, – saldās brokastu pārslas, saldinātas brokastu putras, makaroni, pankūku maisījumi, sulas, saldinātie jogurti, batoniņi, gaļas konservi… “Melnajā sarakstā” iekļauju arī zupas burciņās – tās ir sāls bombas!” Speciāliste skaidro, ka tieši ātrie ogļhidrāti, cukurs un sāls ir aptaukošanos veicinošie faktori, ko šobrīd papildina samazināta fiziskā aktivitāte. “Aptaukošanās tendences* Latvijā – it īpaši bērnu un pusaudžu vidū – ir biedējošas un nedrīkst palikt bez ievērības!” uzskata Guna Bīlande. 

Uztura speciāliste: mūsu bērnus drīzāk nobeigs aptaukošanās, nevis Covid-19

“Ņemot vērā aptaukošanās globālās pandēmijas mērogus, mūsu bērnus visdrīzāk piebeigs liekais svars, nevis Covid-19,” savos izteikumos par esošo situāciju ar skolu produktu pakām bērniem tieša ir uztura speciāliste Guna Bīlande. “Tas uzturs, ko mēs bērniem mācām un rādām šodien, ir tas, ko viņi apgūs un izvēlēsies nākotnē. Ja bērns tagad tiek radināts uzturā lietot lētākos pieejamos makaronus un tautā tā sauktās “tušonkas”, tad cik veselu sabiedrību mēs sagaidām nākotnē?” retoriski vaicā Guna Bīlande. 

Uztura speciāliste Olga Ļubina norāda: “Ja pusdienas tiktu dotas skolā, tajās nedrīkstētu pasniegt kartupeļu biezeni, kas gatavots no kartupeļu sausā maisījuma. Tad kāpēc tiek uzskatīts, ka šādus produktus vajadzētu ēst mājās?” Viņa ir kritiska arī pret saldinātajiem produktiem: “Saldās brokastu pārslas, ko esmu redzējusi paciņu bildēs, uz vienu porciju satur vismaz divas tējkarotes cukura. Viena glāze jogurta ar piedevām satur aptuveni trīs līdz piecas tējkarotes cukura, kas praktiski ir maksimāli atļautā pievienotā cukura dienas deva.” Uztura speciālistes ir neizpratnē, kāpēc ir izvēlēti produkti ar šādu sastāvu.

Uztura speciālistes iesaka

Viņas slavē tās skolas, kas paciņās bērniem ieliek pilngraudu auzu pārslas, griķus, Latvijas ābolus un burkānus, žāvēto riekstu un augļu maisījumus un citus vispārzināmus veselīgus produktus. “Ierosinājums būtu pārskatīt pusdienu paciņu saturu un ieviest tajās produktus ar augstāko bioloģisko vērtību, piemēram, pilngraudu auzu pārslas, griķus, miežus, brūnos rīsus vai makaronus no cieto kviešu šķirnēm vai īstus kartupeļus. No olbaltumvielas saturošiem produktiem dot priekšroku pupiņām, zirņiem, lēcām, un iespēju robežās būtu labi šo pusdienu paciņu bagātināt ar sieru vai biezpienu un pienu, kas būtu ražots Latvijā, tādējādi vienlaikus atbalstot arī vietējos ražotājus un saimniekus. Saldajā varētu pievienot augļus, piemēram, ābolus, bumbierus vai arī citrusaugļus,” iesaka Olga Ļubina.

Kā var iesaistīties skolas un ēdinātāji

Uztura speciālistes izsaka pārliecību: lai gan budžets dažādās pašvaldībās bērnu ēdināšanai ir atšķirīgs, uzskatām, ka šīs pakas var piepildīt ar vērtīgāku saturu. Tāpēc tuvākajās dienās speciālistes gatavos piedāvājumus skolas uztura paku saturam, ko vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” nodos atbildīgajām ministrijām, aicinot problēmu risināt valstiskā līmenī. Tāpat vecāku organizācija aicina skolas un ēdinātājus, kas vēlas mainīt produktu pakas, iesaistīties – to var darīt, pašiem vēlreiz izvērtējot piedāvāto produktu paku vai arī sazinoties ar “Mammamuntetiem.lv” (e-pasts:  HYPERLINK “mailto:fonds@mammamuntetiem.lv”fonds@mammamuntetiem.lv), lai saņemtu uztura speciālistu izstrādātos piedāvājumus. 

* Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojumā, kas publicēts 2018. gada februārī, ir norādīts, ka pasaules iedzīvotāju aptaukošanās kopš 1975. gada ir trīskāršojusies un pašlaik lielākā daļa šādu cilvēku dzīvo valstīs, kurās liekais svars izraisa vairāk nāves gadījumu nekā nepietiekams svars. Vēl satraucošāks ir fakts, ka pasaulē ir nu jau vairāk nekā 340 miljoni bērnu un pusaudžu vecumā no 5 līdz 19 gadiem, kuriem ir liekais svars vai pat aptaukošanās. [1; 2]  PVO uzsver būtisku faktu – aptaukošanās ir novēršama.

Izmantotā literatūra

 HYPERLINK “”1. OECD. Obesity Update. 2017. Pieejams:  HYPERLINK “http://www.oecd.org/els/health-systems/Obesity-Update-2017.pdf” \n _blankwww.oecd.org/els/health-systems/Obesity-Update-2017.pdf.

2. Obesity and Overweight Fact Sheet. 2018. February 2018. Pieejams: http://www.who.int/news-room/factsheets/detail/obesity-and-overweight.

ASV farmācijas giganta “Pfizer” un Vācijas kompānijas “BioNTech” kopīgi izstrādātā vakcīna pret jauno koronavīrusu trešajā izmēģinājumu fāzē uzrādījusi 90% efektivitāti pret inficēšanos ar Covid-19, pirmdien paziņoja kompānijas.

Saskaņā ar sākotnējiem rādītājiem, pacientiem aizsardzība pret inficēšanos parādījusies septiņas dienas pēc otrās no divām devām un 28 dienas pēc pirmās devas.

“Mūsu Covid-19 vakcīnas trešās fāzes izmēģinājumu pirmie rezultāti sniedz sākotnējās liecības par mūsu vakcīnasspēju novērst Covid-19,” paziņoja “Pfizer” priekšsēdētājs un izpilddirektors Alberts Burla. “Mēs esam ievērojami tuvāk tam, lai sniegtu cilvēkiem visā pasaulē nepieciešamo izrāvienu un un palīdzētu izbeigt šo veselības krīzi.”

Vadoties pēc piegāžu aplēsēm, kompānijas paziņoja, ka prognozē piegādāt 50 miljonus devu šogad un līdz 1,3 miljardiem devu nākamgad.

Video

Abas kompānijas paziņoja, ka nākamajā nedēļā varētu lūgt ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes (FDA) atļauju vakcīnasārkārtas izmantošanai.

Vakcīnu BNT162b2 Vācijas kompānija “BioNTech” izstrādāja janvāra vidū un jūlija beigās dažādās valstīs sākās tās trešā izmēģinājumu fāze.

Potenciālā vakcīna līdz šim izmēģināta uz vairāk nekā 43 500 cilvēkiem, no kuriem 38 955 līdz 8.novembrim saņēmuši otro devu.

Pētījuma laikā līdz svētdienai reģistrēti 94 saslimšanas gadījumi ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19.

Izmēģinājumu dalībniekus turpinās novērot vēl divus gadus pēc otrās devas saņemšanas. Šajā laikā vakcīnasizstrādātāji cer noteikt, cik vakcīna ir efektīva ne tikai inficēšanās ar Covid-19 novēršanai, bet arī to, kā tā aizsargā Covid-19 pacientus no nopietnām komplikācijām.

ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētājs demokrātu kandidāts Džo Baidens ziņas par vakcīnu nodēvēja par cerību, taču brīdināja, ka priekšā vēl ir ilga cīņa.

“Es apsveicu izcilās sievietes un vīriešus, kas palīdzēja radīt šo izrāvienu un dot mums tik daudz iemesla cerībai,” pavēstīja Baidens. “Vienlaikus ir svarīgi saprast, ka cīņas beigas pret Covid-19 būs pēc mēnešiem.”

Ziņas par vakcīnu apsveica arī ASV prezidents Donalds Tramps, tviterī tās raksturojot kā “lieliskas”.

„Mēs, sievietes, rūpes par savu veselību bieži atstājam otrajā plānā. Vienmēr svarīgāka ir ģimene un darbs, tikai pēc tam es pati, jo šķiet, ka es jau ar visu tikšu galā.” Tā stāsta Tatjana Gabrusenoka. Viņai šobrīd ir 62 gadi, un Tatjana jau vairāk nekā divus gadus cīnās ar diagnozi „vēzis”. Saņem invaliditātes pensiju 200 eiro mēnesī un ļoti cer, ka mediķu ārstēšanās rekomendācijas un līdzcilvēku atbalsts viņai palīdzēs uzvarēt agresīvo slimību.

Tatjana ir jūrmalniece, bet viņas darba karjera bijusi saistīta arī ar Rīgu. Pēc tehnikuma beigšanas padomju laikos strādājusi rūpnīcā „Alfa”, kur bijusi jaunās elektroniskās aparatūras izmēģinātāja operatore un testējusi militāro lidmašīnu detaļas. Pēc tam vēl 13 gadi nostrādāti šūšanas fabrikā Jūrmalā un 25 gadi skolā, veicot tehniskā darbinieka pienākumus. 

Slimība pielavījās negaidīti. Tatjana atceras, ka sajutusi pietūkumu padusē, kur bija izveidojies neliels bumbulītis. Nebija nekādu sāpju. Sākumā viņa domāja, ka, strādājot skolā, caurvējā, vienkārši apaukstējusies. Tomēr apmeklējums pie ķirurga lika domāt par nopietnāku diagnozi, un Tatjanai tika veikta ultrasonogrāfija. Diemžēl tā liecināja, ka limfmezgli ir palielināti. Tad bija virkne citu izmeklējumu, un diagnoze – limfmezglu un trīskārši negatīvs krūts audzējs. 

„Nemaz negribu to atcerēties, biju ļoti satriekta un uztraukusies. Tad sākās ārstēšanas process.” Veicot ģenētiskās analīzes, atklājās, ka slimību Tatjana pārmantojusi no vecmāmiņas, kurai arī bijis krūts audzējs. Tatjanas meita Irina ir viens no lielajiem balstiem šajā grūtajā laikā. Arī Irina veikusi pārbaudi, kur, par laimi, konstatēts, ka meitai nav šīs pārmantotās slimības. Tatjana atceras: „Kad apmeklēju Stradiņa slimnīcu, grūti skatīties, cik daudz cilvēku tur ir ar vēža diagnozi, pat jaunas meitenes pusaugu vecumā.” Tāpēc viņa ikvienai sievietei iesaka iet uz pārbaudēm laikus, labāk biežāk nekā retāk, jo šī slimība var būt ļoti viltīga. 

Meita Irina stāsta, ka pirmajai ķīmijterapijai nebija nekādu rezultātu, pēc tam bija neskaitāmas staru terapijas procedūras un divas operācijas. Pēc tam riņķa dancis sākās no sākuma gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, jo nākamajai ķīmijterapijai jau bija labi rezultāti. „Mēs jau priecājāmies, ka viss tīrs, un sešus mēnešus mammas organisms atpūtās no medikamentiem,” atceras Irina. Tomēr audzējs atgriezās. Kādā reizē Tatjana atkal sataustīja sāpīgu bumbulīti operācijas rētas vietā, kas izrādījās zemādas vēzis ar metastāzēm pleca limfmezglos. Šajā gadījumā operācija nebija iespējama, un Tatjanai tika izrakstīta ķīmijterapija tablešu formā. Diemžēl šai terapijai bija ļoti smagas blaknes, un viņa pat nespēja patstāvīgi kustēties. No nozīmētajiem trim kursiem viņa izdzēra tikai divus. 

Ārstēšana bija nonākusi strupceļā, tāpēc tika nolemts veikt vēl vienu onkoloģisko analīzi, kāda Latvijā netiek veikta. Materiāls tika sūtīts uz Beļģiju, lai saprastu, kā organisms reaģē uz medikamentiem un kā izvēlēties veiksmīgāku un organismu saudzējošu ārstēšanas metodi. Šī analīze tika veikta pat divas reizes, jo pirmajā reizē nebija pietiekams materiāla daudzums. Meita Irina atceras, ka šai analīzei 3000 eiro savākusi ģimene un draugi, palīdzēja arī citi līdzcilvēki. Analīzes rezultātā ķīmijterapeiti nozīmēja Tatjanai lietot divu preparātu kombināciju – atezolizumabu un nab-paklitakselu, kas diemžēl nav valsts kompensējamo medikamentu sarakstā. Ik mēnesi šīs zāles izmaksā līdz 5850 eiro. Pusgada kursam kopā nepieciešami 34 920 eiro. Tatjanas ģimenei šādu līdzekļu nav, tāpēc viņa lūdz līdzcilvēku palīdzību.

Tatjanai šobrīd sāp roka: „Man ir izoperēti limfmezgli, un tajā vietā ir izveidojusies čūla, kas ir ļoti sāpīga. Pēc ķīmijterapijas parādījusies alerģija, kas uz ķermeņa rada pūžņojošas pūtītes, kuras niez un ļoti sāp. Bet es mēģinu to paciest. Mani atbalsta ģimene un draugi, tikai tā varu izturēt. Tāpat esmu pateicīga ikkatram, kurš man palīdz, varbūt mani nemaz nepazīstot.” Tatjana vēlētos, lai valsts vairāk rūpētos par sievietēm:

„Mēs esam gan mammas, gan meitas, gan vecmāmiņas – sabiedrības pamats. Mums ir liela slodze, bet tad, kad tu nonāc nelaimē, tad tu vairs neesi valstij vajadzīgs, jo neesi darba tirgū.”

Neskatoties uz fiziskajām sāpēm, Tatjana ir optimiste un ļoti vēlas redzēt izaugam savus piecus mazbērnus. Kad jaunākā mazmeita vēl bija ceļā uz piedzimšanu, Tatjana uzzināja par savu diagnozi. Tad meita Irina sacīja: „Mammu, mēs viņu kopā vedīsim gan uz bērnudārzu, gan arī vēlāk uz skolu.” Tagad mazmeita iet bērnudārzā. 

Katrs cilvēks grib būt vesels un ir pelnījis līdzcilvēku atbalstu. Tādēļ Tatjana saka: „Es neesmu slimāka par citiem vai īpašāka. Es tikai gribu būt atkal vesela un iepriecināt citus, dodot kaut ko labu arī citiem cilvēkiem.” Tatjanas un viņas ģimenes ticība labajam sakņojas arī Dievā, jo tikai cilvēciskiem spēkiem ar šo slimību tikt galā ir grūti. „Ikviena dzīvība ir mediķu un Dieva rokās,” uzskata Tatjana.

Lai palīdzētu Tatjanai Gabrusenokai, ir atvērts ziedojumu konts portālā Ziedot.lv: https://www.ziedot.lv/palidziba-tatjanai-gabrusenokai-3796″ https://www.ziedot.lv/palidziba-tatjanai-gabrusenokai-3796

Kampaņas “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!” mērķis ir aicināt sievietes rūpēties par savu veselību, izmantojot valsts apmaksātās krūts mamogrāfijas pārbaudes, un izglītot par agrīnas diagnostikas nozīmi krūts vēža ārstēšanā un personalizētas terapijas nozīmīgumu. Kampaņu rīko Latvijas sieviešu volontieru biedrība “VITA”, Latvijas Basketbola savienība un Latvijas Onkologu asociācija.

Vairāk par kampaņas aktivitātēm: www.facebook.com/Laidzivotu

SMTV Eiropas mūzikas balvu (MTV EMA) ceremonijā svētdienas vakarā galvenās godalgas ieguvuši dienvidkorejiešu popgrupa BTS un amerikāņu popzvaigzne “Lady Gaga”.

BTS ieguva balvas četrās galvenajās kategorijās, tostarp triumfēja kategorijā “labākā dziesma” ar “Dynamite” un kategorijā “labākā grupa”, bet “Lady Gaga” ieguva labākā mākslinieka apbalvojumu.

Jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ MTV EMA ceremonija šogad tika filmēta vairākās vietās Eiropā. Pasākumu vadīja grupa “Little Mix” un ar priekšnesumiem uzstājās dziedātāji Ališa Kīza, Sems Smits, “Doja Cat” un “DaBaby”.

“Lady Gaga”, kura bija nominēta vislielākajam skaitam balvu, uzveica Hariju Stailzu, Džastinu Bīberu, Duu Lipu, Mailiju Sairusu un “The Weeknd” cīņā par labākā mākslinieka balvu.

Video

Taču “Lady Gaga” zaudēja kategorijā “labākais video”, kur balvu ieguva “DJ Khaled” par videoklipu dziesmai “Popstar”.

Amerikāņu repere “Cardi B” ieguva balvu kategorijā “labākais hiphopa izpildītājs”, grupa “Coldplay” ieguva apbalvojumu kategorijā “labākais rokmūzikas izpildītājs”, amerikāņu dziedātāja Heilija Viljamsa tika godalgota kategorijā “labākais alternatīvais izpildītājs”, bet “Little Mix” ieguva balvu kategorijā “labākais popmūzikas izpildītājs”.

Kategorijā “labākais latīņamerikāņu izpildītājs” balvu saņēma kolumbiešu dziedātāja “Karol G”, kas ieguva arī balvu par labāko sadarbību.

Par labāko elektroniskās mūzikas izpildītāju tika atzīts Dāvids Geta, kurš MTV EMA ceremonijā uzstājās no skatuves Budapeštā.

Kategorijās “labākais jaunais izpildītājs” un “labākais izrāviens” balvas ieguva attiecīgi “Doja Cat” un “YUNGBLUD”.

Trešo gadu pēc kārtas tika piešķirta arī MTV EMA “paaudžu pārmaiņu” balva, ko šogad ieguva piecas sievietes, kas cīnās par rasu vienlīdzību un sociālo taisnīgumu pasaulē: Kiki Mordi, Temi Mvale, Katerhī Potdžanaporna, Luiza Brasila un Rakele Vilisa.

Ceremonijā tika godināts arī  amerikāņu ģitārists, komponists un producents Edijs van Halens, kurš aizgāja mūžībā pagājušajā mēnesī.

1994.gadā aizsāktās MTV EMA ceremonijas ir viens no diviem lielākajiem MTV organizētajiem šoviem. Otrs ir MTV Video mūzikas balvu ceremonijas, kas tiek rīkotas ASV kopš 1984.gada.

Vakar pirmizrādi piedzīvoja LTV Ziņu Dienests veidota dokumentālā filma “Covid-19 pozitīvs”, kas stāsta par tiem, kuriem vīruss atņēmis pašus mīļākos cilvēkus, un par tiem, kuri joprojām cenšas slimību uzvarēt. Filmu vari noskatīties ŠEIT: https://replay.lsm.lv/…/ltv-dokumentala-filma-covid-19…

Cilvēka prāts joprojām nav izdibinājis Covid-19 vīrusa viltīgo, neparedzamo un nāvējošo dabu. Saņemot analīžu rezultātus, kur rakstīts SARS-CoV-2 – pozitīvs, sākas organisma cīņa. Vairums tajā uzvar un daži veiksminieki pat nepamana, ka izslimojuši to. Zaudē galvenokārt veci un slimi cilvēki, taču ne tikai. Vīruss ir nežēlīgs slepkava. Tas nogalina arī cilvēkus spēka gados un neskaita ģimenes locekļus. Arvien vairāk ārsti lauza galvu, kāpēc tik daudz slimo vīrieši vecumā ap 40 – 50 gadiem, kāpēc, saņemot pozitīvus analīžu rezultātus, cilvēks jūtas šķietami vesels, bet pēc dažām dienām jau ir pieslēgts skābekļa aparātam vai pat mākslīgai elpināšanai. Latvijas Televīzijai vairāki cilvēki, kuriem tuvinieki miruši no Covid-19, uzticēja savus stāstus. Savus mīļos viņi saņēma plastmasa maisos, neatvērtos zārkos un atvadīties no viņiem nevarēja.

Žurnāla “Ir” redaktore Nellija Ločmele, kurai no Covid-19 nomira vīrs Rolands Tjarve, stāsta, ka viena no skarbākajām atziņām ir tas, ka elpināšanas aparāts nepalīdz. Tajā brīdī, kad cilvēks tam tiek pieslēgts, ir skaidrs, ka tas tikai atliek nāves brīdī, tāpēc nav jēgas skaitīt elpināšanas aparātus. Galvenais iemesls, kāpēc viņa piekrita intervijai, ir daļā sabiedrības joprojām valdošais viedoklis, ka vīrusa dēļ uzvedība un paradumi nav jāmaina. Taču vīrusu uzšķaudīt, mēs, paši nezinot, varam jebkuram, un nezinām, vai viņa organisms būs tik spēcīgs, lai uzvarētu cīņu ar vīrusu.

Sabiedriskā mediju portāla lsm.lv žurnālists Aleksandrs Krasņitskis savu tēti Juriju pēdējo reizi redzēja, kad viņu uz Ogres slimnīcu aizveda Neatliekamā medicīniskā palīdzība. Viņa tētis bija zinātnieks ar asu prātu, kuram prāta rotaļas patika spēlēt ar savu dēlu. Iespējams, ka tieši Ogres slimnīcā tētis tika aplipināts ar Covid-19, jo tieši tas rakstīts nāves izrakstā. Aleksandrs ir skarbs. Viņaprāt, tie, kas uzspļauj drošības pasākumiem, ir pašnāvnieki, kas staigā apkārt ar munīcijas vestēm.

Liene Liepa ir jaunākā Covid-19 upure Latvijā, viņai bija 34 gadi. No Covid-19 nomira arī viņas tētis Imants. Lienes brālis Kalvis Liepa saka, ka pats kādreiz jokojis par Covid-19 un ticējis sazvērestības teorijām, taču personīgā traģēdija atvēra acis. Viņam joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu, kāpēc tuvinieki saslima, kāpēc saslimušais tētis netika aizvests uz Rīgu un stundu gulēja gultā ar izkritušu katetru.

Vīrusa ļaunā daba ir tāda, ka tas aizsprosto plaušas tik ļoti, ka asinis vairs nesaņem skābekli un cilvēks nomirst. Pirmo reizi, veidojot filmu «Covid-19 pozitīvs», žurnāliste Aija Kinca pabija arī vietā, kur ārsti cīnās par smagi saslimušajiem pacientiem, un tur, kur zem mikroskopiem cenšas izdibināt vīrusa neparedzamo un nāvējošo dabu.

Pasaules mediji ar prieku reaģējuši uz Donalda Trampa sakāvi ASV prezidenta vēlēšanās, taču brīdinājuši jaunievēlēto prezidentu Džo Baidenu, ka viņu sagaida milzu izaicinājumi, lai sadziedētu ASV.

“Jauna rītausma Amerikai,” vēsta Lielbritānijas laikraksts “The Independent”, publicējot attēlu ar Baidenu un viceprezidenti Kamalu Harisu, kura kļuvusi par pirmo tumšādaino sievieti šajā amatā.

Tabloīds “The Sunday People” ar lielajiem burtiem vēsta: “DIEVS SVĒTĪ AMERIKU.”

Vācijas laikraksts “Bild” publicējis Trampa attēlu un virsrakstu “Aiziešana bez cieņas”.

“Kāda atbrīvošana, kāds atvieglojums,” vēsta Vācijas kreisi orientētais laikraksts “Suddeutsche Zeitung”. Taču tas norāda, ka Baidens “manto smagu nastu”, kādas nav bijis viņa priekšgājējiem, un brīdina, ka ir neiedomājami, ka Tramps varētu atzīt sakāvi.

Austrālijā Rūperta Mērdoka mediju impērijai piederošais tabloīds “Daily Telegraph” arī koncentrējas uz to, ka Tramps nepieņems sakāvi.

Spānijas centriski labējais laikraksts “El Mundo” vēsta, ka Baidena uzvara ir atvadas no Trampa populisma un raksturo Harisu kā “atjaunotnes simbolu”.

Video

Zviedrijas lielākā avīze “Dagens Nyheter” savam rakstam likusi virsrakstu “Rūgtena uzvara – Baidenam būs grūtības sadziedēt ASV”.

Avīze raksturo Baidena solījumu atgriezties pie normālā kā “neiespējamo misiju”.

“Vēlēšanu rezultāti rāda dziļi sašķeltu valsti un Baidenam būs grūti īstenot reformu programmu, kuru viņš apsolījis saviem vēlētājiem,” raksta “Dagens Nyheter”.

Savukārt Zviedrijas konservatīvais laikraksts “Svenska Dagbladet” brīdina par briesmām, kuras rada miljoniem amerikāņu, kuri turpinās ticēt Trampa teiktajam, ka vēlēšanas viņam tikušas nozagtas.

Pirmdien naktī un no rīta Latvijas lielākajā daļā gaisa temperatūra pazemināsies līdz 0..-4 grādiem, atsevišķos ceļu posmos var veidoties apledojums, prognozē sinoptiķi.

Norimstot vējam, vietām gaidāma arī migla un sarma. Dažviet piekrastē un zem mākoņiem nekļūs vēsāks par +1..+4 grādiem.

Pirmdien daudzviet valstī debesis aizklās mākoņi, galvenokārt Kurzemē un Vidzemē gaidāms neliels lietus. Pūtīs lēns līdz mērens rietumu, dienvidrietumu vējš, gaiss iesils līdz +3..+8 grādiem, vietām piekrastē – līdz +10 grādiem.

Rīgā pirmdien gaidāms mainīgs mākoņu daudzums, bez būtiskiem nokrišņiem. Pūtīs lēns rietumu, dienvidrietumu vējš. Gaisa temperatūra naktī pazemināsies līdz +3 grādiem, vietām piepilsētā – līdz -1 grādam. Maksimālā temperatūra dienā būs +7..+8 grādi.

Demokrātu kandidāts uz ASV prezidenta amatu Džo Baidens pēc uzvaras vēlēšanās aicināja uz vienotību valstī un apsolīja jaunu dienu Amerikai.

Savā pirmajā uzrunā valstij kopš uzvaras Baidens no savām mājām Delavēras štata Vilmingtonā solīja “nevis šķelt, bet vienot”, vēršoties tieši pie Donalda Trampa atbalstītājiem, norādot, ka “viņi nav mūsu ienaidnieki, viņi ir amerikāņi”.

“Dosim viens otram iespēju,” sacīja Baidens, aicinot valsti “pazemināt temperatūru”.

“Lai šī drūmā demonizācijas ēra Amerikā beidzas, šeit un tagad,” pavēstīja Baidens.

Viņš arī solīja, ka “padarīs Ameriku atkal cienītu pasaulē”.

Pievērošoties koronavīrusa pandēmijai, kas prasījusi vairāk nekā 237 000 amerikāņu dzīvību, Baidens pavēstīja, ka pirmdien izveidos vadošo zinātnieku darba grupu.

Savukārt ASV senatore Kamala Harisa, kas kļūs par pirmo melnādaino sievieti ASV viceprezidenta amatā, savā uzvaras runā sestdien solīja, ka nebūs pēdējā sieviete šajā amatā.

Video

“Lai arī es varētu būt pirmā sieviete šajā amatā, es nebūšu pēdējā,” uzrunā Vilmingtonā pavēstīja Harisa. “Jo ikviena meitene šovakar redz, ka šī ir iespēju valsts.”

Harisa solīja cīnīties, lai “iznīdētu sistemātisko rasismu”, taču līdzīgi kā Baidens aicināja uz vienotību, sakot, ka amerikāņi “ievēlējuši prezidentu, kas pārstāv labāko mūsos”.

Harisa uzrunā pieminēja arī savu māti Šjamalu Gopalanu, kas emigrēja no Indijas 19 gadu vecumā un mira 2009.gadā.

“Varbūt viņa ne gluži iztēlojās šo brīdi,” sacīja Harisa. “Taču viņa tik ļoti ticēja Amerikai, kur ir iespējams šāds brīdis. Tāpēc es domāju par viņu un sieviešu paaudzēm – melnādainajām, aziātēm, baltajām, latīņamerikānietēm un pamatiedzīvotājām – mūsu valsts vēsturē, kuras pavēra ceļu šim brīdim šovakar.”

56 gadus vecā Harisa tiek uzskatīta arī par iespējamo Baidena pēcteci, kura varētu kļūt par pirmo sievieti ASV prezidenta krēslā.

ASV prezidenta vēlēšanās uzvarējis demokrātu kandidāts Džo Baidens, kas pārspējis pašreizējo Baltā nama saimnieku Donaldu Trampu, sestdien paziņojuši vairāki vadošie Savienoto Valstu televīzijas kanāli.

Saskaņā ar CNN, NBC un CBS aplēsēm Baidens ir guvis uzvaru Pensilvānijas pavalstī, tādējādi nodrošinot sev vismaz 273 elektoru balsis.

Video

View this post on Instagram

America, I’m honored that you have chosen me to lead our great country. The work ahead of us will be hard, but I promise you this: I will be a President for all Americans — whether you voted for me or not. I will keep the faith that you have placed in me.

A post shared by Joe Biden (@joebiden) on Nov 7, 2020 at 8:52am PST

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 404 Covid-19 gadījumi, savukārt viens sasirgušais ir miris, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Tas ir līdz šim lielākais vienā diennaktī atklāto jaunu Covid-19 gadījumu skaits.

Mirusī persona bijusi vecumā no 80 līdz 85 gadiem. 

Pagājušajā diennaktī valstī veikti kopumā 6651 Covid-19 testi, un 6,1% gadījumu tie bijuši pozitīvi. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Līdz šim saslimšana ar Covid-19 Latvijā ir apstiprināta kopumā 7880 personām, savukārt no Covid-19 izveseļojušās 1444 personas.

Līdz šim kopumā ziņots par 96 personu nāvi, kurām bijusi apstiprināta inficēšanās ar Covid-19.

82 gadu vecumā mūžībā devies latviešu aktieris Leons Krivāns. Par aktiera nāvi sociālajā vietnē “Facebook” paziņojusi viņa meita.

Aktieris dzimis 1938.gada 17.aprīlī celtnieka ģimenē. 1956.gadā viņš beidzis Rīgas 6.vidussskolu. Mācību laikā Krivāns darbojies celtnieku kultūras nama “Oktobris” dramatiskajā ansamblī, norādīts enciklopēdijā “Teātris un kino biogrāfijās” 2.sējumā.

View this post on Instagram

🕯️ 82 gadu vecumā mūžībā devies aktieris Leons Krivāns. To sociālajā vietnē “Facebook” pavēstījusi viņa meita. Izsakām līdzjūtību ģimenei, draugiem un talanta cienītājiem.

A post shared by LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) on Nov 7, 2020 at 12:34am PST

Pēc Dailes teātra 3.studijas beigšanas bijis teātra aktieris no 1962. līdz 1992.gadam. Diplomdarba izrādē Krivāns veiksmīgi atveidoto Stuklas lomu Rūdolfa Blaumaņa “Ugunī” spēlējis arī Dailes teātra iestudējumā 1963. un 1966.gadā.

Enciklopēdijā rakstīts, ka karjeras sākumā aktiera puiciskais tiešums un aizrautība dominējusi viņa atveidotajās žanriski atšķirīgajās jauniešu lomās, taču vēlāk Krivāns skatuves izpausmēs akcentējis tēla domāšanas un situācijas paradoksus, savukārt popularitāti guvis ar komiski saasinātiem raksturtēliem.

Video

Krivāna veidotie raksturi kinofilmās bijuši komiski, ar tieksmi uz ekscentriku. Viņš atveidojis tādus personāžus kā Artūru 1965.gada filmā “”Tobago” maina kursu”, Frīdi 1967.gada filmā “Kapteiņa Enriko pulkstenis”, Spuļģi 1973.gada filmā “Dāvana vientuļai sievietei” un Grigalu 1982.gada filmā “Tereona galva” un citās. Epizodiskās lomās aktieri varēja redzēt arī tādās filmās kā 1961.gada “Kārkli pelēkie zied”, 1966.gada “Purva bridējs”, 1968.gada filmā “Mērnieku laiki”, 1972.gada filmā “Vella kalpi Vella dzirnavās” un 1982.gada “Aizmirstās lietas”.

2018.gada 3.maijā viņš saņēma IV šķiras Atzinības krustu “Par radošo mūža ieguldījumu Latvijas teātra un kino mākslā”.

Ārkārtējās situācijas laikā vecāko klašu skolēni un studenti, kuru studiju programmu apguve nav saistīta ar praktisku darbību, turpinās mācības attālināti, šodien ārkārtas sēdē lēma valdība.

Ļaujot turpināt sniegt bērnu uzraudzības pakalpojumu, Ministru kabinets lēma ārkārtējās situācijas laikā pārtraukt mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs un nodrošināt mācības attālināti, vienlaikus ļaujot klātienē mācīties mazāko klašu skolēniem un tiem izglītojamajiem, kuru izglītības programmu apguve saistīta ar praktisku darbību.

Tas nozīmē, ka lēmums pārtraukt klātienes mācības neattieksies uz pirmsskolas izglītības programmas apguvi, vispārējās izglītības programmas apguvi no 1. līdz 6.klasei, profesionālās un augstākās izglītības programmu praktiskās daļas apguvi, kura nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei un kuru nav iespējams veikt attālināti, un klīnisko praksi rezidentūrā, kā arī programmas apguvi sociālās korekcijas izglītības iestādē “Naukšēni”, speciālās izglītības iestādēs un tādās izglītības iestāžu speciālās izglītības klasēs, kurās īsteno speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, kā arī speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem.

Pieaugušo profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmu apguve tiks nodrošināta attālināti, izņemot tādas praktiskās daļas apguvi, kura nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei un kuru nav iespējams veikt attālināti

Interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu apguve tiks nodrošināta attālināti, bet klātienē iekštelpās – tikai individuāli (izņemot personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā) vai tikai vienas izglītības iestādes grupas vai klases izglītojamiem, kuri vienlaikus nav citu grupu vai klašu izglītojamie (izņemot izglītības iestādes, kurās vienlaikus ar vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmu īsteno arī profesionālās ievirzes izglītības programmu). Klātienē nav atļauti koru un pūšamo instrumentu kolektīvu mēģinājumi.

Ja izglītības iestādei, izglītības iestādes izglītojamam vai nodarbinātajam Slimību profilakses un kontroles centrs noteicis obligātus pretepidēmijas pasākumus, izglītības iestādei par šo faktu un turpmāko rīcību nekavējoties informēt Izglītības kvalitātes valsts dienestu.

Jau ziņots, ka Covid-19 ierobežošanai no pirmdienas, 9.novembra, līdz 6.decembrim Latvijā izsludinās ārkārtējo situāciju.

Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Ārkārtējo situāciju valdība var atcelt pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Atkarībā no apdraudējuma veida un intensitātes valdība ārkārtējo situāciju var izsludināt visā valstī, valsts daļā, administratīvās teritorijas daļā.

Par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu likums paredz piemērot naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz 2000 eiro, bet bet juridiskajai personai – no 140 līdz 5000 eiro.

Saskaņā ar likumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu lemj Ministru kabinets. Savukārt Saeimas Prezidijam šāds lēmums nekavējoties jāiekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā un par to ir jābalso parlamentāriešiem.

Covid-19 ierobežošanai no pirmdienas, 9.novembra, līdz 6.decembrim Latvijā izsludinās ārkārtējo situāciju.

Šāds lēmums piektdien pieņemts valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Ārkārtējās situācijas laikā būs atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē. Minētais aizliegums neattieksies uz ārtelpās organizētām sapulcēm, gājieniem un piketiem.

Ārkārtējās situācijas laikā privātos pasākumos būs atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus un ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām, izņemot bēres. Bērēs būs atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus.

Kultūrvietās, izstāžu norises vietās, sporta, reliģiskās darbības veikšanas vietās darbu varēs sākt ne agrāk kā plkst.6 un beigt ne vēlāk kā plkst.20, izņemot sporta centrus, kas darbību varēs beigt ne vēlāk kā plkst.22.

Tiks arī aizliegti un atcelti visi sporta pasākumi, piemēram, sacensības, paraugdemonstrējumi, priekšnesumi, izņemot starptautisko olimpisko sporta federāciju sporta sacensību kalendārā iekļautās sporta sacensības pieaugušo izlašu sportistiem, ja tās norisinās bez skatītājiem. Ierobežojums arī neattieksies uz komandu sporta spēļu starptautiskās un augstāko līgu sporta sacensībām, kurās piedalās tikai pilngadīgi profesionāli sportisti.

Ar ārkārtējo situāciju saistītos izdevumus finansēs no institūcijām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, kā arī pēc institūciju motivēta pieprasījuma no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Šādos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņems Ministru kabinets.

Savukārt nozaru ministrijas apkopos un iesniegs Finanšu ministrijā personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu.

Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Ārkārtējo situāciju valdība var atcelt pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Atkarībā no apdraudējuma veida un intensitātes valdība ārkārtējo situāciju var izsludināt visā valstī, valsts daļā, administratīvās teritorijas daļā.

Par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu likums paredz piemērot naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz 2000 eiro, bet bet juridiskajai personai – no 140 līdz 5000 eiro.

Saskaņā ar likumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu lemj Ministru kabinets. Savukārt Saeimas Prezidijam šāds lēmums nekavējoties jāiekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā un par to ir jābalso parlamentāriešiem.

Šonedēļ Rīgā norisinās konkursa “Latvijas Gada auto 2021” žūrijas testa braucieni, kura laikā žūrija vērtē jaunākos auto modeļus. Konkursam kopā pieteikts 25 automobiļi. Atspoguļojoties tirgus tendencēm, būtiski pieaudzis elektromobiļu skaits – uz titulu “Latvijas Gada auto 2021” pretendē septiņi elektromobiļi. 5. un 6. novembrī visi automobiļi ir apskatāmi Vecrīgā, Doma laukumā, bet 7. un 8. novembrī tirdzniecības centrā Mols.

Šogad dalībnieki ir: Škoda Octavia, Volkswagen Golf, Volkswagen ID.3 1st Edition, Seat Leon, Seat Ateca, Nissan Juke, Peugeot 2008, Peugeot e-2008, KIA XCeed PHEV, KIA e-Niro, KIA Sorento, Mercedes-Benz GLB, BMW 5.sērija, Mini Cooper SE, Alfa Romeo Stelvio, Land Rover Defender, Honda e, Ford Puma, Audi e-tron Sportback, Renault Captur E-Tech Plug-in Hybrid, Renault Zoe, Toyota Yaris Hybrid, Hyundai i30, Citroën C3 un Citroën C5 Aircross Hybrid.

Saskaņā ar konkursa nolikumu, konkursā drīkst pieteikt tikai pašus jaunākos auto modeļus, kuri Latvijā pirmo reizi ir reģistrēti pēc 2019. gada 1. oktobra.

5. un 6. novembrī Rīgā, Doma laukumā notiek konkursa foto un video sesija, kuras laikā ikvienam būs iespējams apskatīt visus automobiļus vienuviet. Savukārt no 6. līdz 8. novembrim konkursa žūrijas biedri ķersies pie automobiļu vērtēšanas, nosakot septiņus finālistus. Pretendenti tiek vērtēti, piešķirot punktus dažādos kritērijos, piemēram, virsbūve, braukšana, izmaksas un atbilstība Latvijas tirgum. Papildus titulam “Latvijas Gada auto 2021” tiks arī noteikti laureāti citās nominācijās, kā “Premium”, “Eko”, “Apvidus”, “Ģimenes” u.c. 

COVID-19 pandēmijas dēļ ieviestie ierobežojumi ir izmainījuši arī konkursa norisi. “Šogad mums izpalika tradicionālie pavasara un rudens mediju testa braucieni, kuros parasti devāmies uz attālākiem Latvijas reģioniem. Arīdzan ir ievērojami samazināts žūrijas biedru skaits līdz 12, lai spētu organizēt automobiļu testēšanu individuālajos testa braucienos. Taču šonedēļ mums izdevās iespaidīga visu jaunāko automobiļu foto sesija Doma laukumā” stāsta konkursa “Latvijas Gada auto” organizētājs Māris Ozoliņš.

Galerija

Jaunākos automobiļus vērtēs: “Latvijas Autoinženieru asociācijas” valdes loceklis Agris Staņēvičs, “Auto Ziņas” TV autožurnālists Aldis Zelmenis, “Latvijas Avīze” auto žurnālists un žūrijas priekšsēdētājs Atis Jansons, “Profi Latvija” autožurnālists Guntars Pulss, “TVNET Auto” redaktors Ingars Tenis, “Auto Ziņas” TV un radio StarFM raidījums “Autopilots” autožurnālists Normunds Avotiņš, “Tet” infrastruktūras atbalsta nodaļas vadītājs Jānis Rapa, “LAMB” prezidents Juris Zvirbulis, autoservisa “V4motors” SIA valdes loceklis Raimonds Volonts, “DELFI Auto” redaktors Raimonds Zandovskis, , “Tavs Auto TV” galvenais redaktors Roberts Jansons un “Auto Bild Latvija” redaktors Toms Timoško.

Uzvarētāji papildu nominācijās un galvenā titula “Latvijas Gada auto 2021” uzvarētājs tiks paziņots interneta tiešraidē 3. decembrī plkst. 20:00.

Informatīvi atbalsta: Zip.lv – gudri sludinājumi, Delfi, iAuto.lv, Latvijas Avīze, Auto ziņas, Dieviete.lv, Auto Bild, Jauniauto.lv, garaza.lv, dzivoklis.lv. Atbalsta: t/c Mols, LAMB, V4 motors.

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 357 Covid-19 gadījumi, savukārt septiņi sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

No mirušajiem viena persona bijusi vecumā no 45 līdz 50 gadiem, viena – vecuma grupā no 65 līdz 70 gadiem, bet piecas – no 80 līdz 95 gadiem. Šis ir līdz šim lielākais vienā diennaktī reģistrētais mirušo Covid-19 pacientu skaits.

Līdz šim kopumā ziņots par 95 personu nāvi, kurām bijusi apstiprināta inficēšanās ar Covid-19.

Pagājušajā diennaktī valstī veikti kopumā 7018 Covid-19 testi un 5,1% gadījumu tie bijuši pozitīvi. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Pagājušajā diennaktī slimnīcās ievietoti 34 Covid-19 pacienti, kamēr kopumā ārstniecības iestādēs patlaban stacionēti 258 sasirgušie, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. No visiem stacionētajiem 247 ir ar vidēju slimības gaitu, bet 11 – ar smagu.

Pagājušajā diennaktī no slimnīcām izrakstīti kopumā 18 Covid-19 pacienti. Tādējādi līdz šim no stacionāriem izrakstīti 537 koronavīrusa pacienti.

Līdz šim saslimšana ar Covid-19 Latvijā ir apstiprināta kopumā 7476 personām, savukārt no Covid-19 izveseļojušās 1444 personas.

Kinostudijas “Warner Bros.” filma “Raganas” (“The Witches”) izsaukusi kritiku paralimpisko sportistu saimē, jo tā radot negatīvu iespaidu par personām ar invaliditāti.

Filmā, kas veidota pēc Roalda Dāla 1983.gadā izdotās bērnu noveles ar tādu pašu nosaukumu, aktrises Anna Heteveja un Oktāvija Spensera attēlo raganas ar nepilnīgām ekstremitātēm.

Filmas 2020.gada versijas reklāmas rullīšos bija arī pamācība “kā identificēt raganas”.

Lielbritānijas parapeldētāja un paratriatloniste Klēra Kešmora bija viena no pirmajām, kas vērsa uzmanību uz to, ka filma rada negatīvas asociācijas par personām ar invaliditāti. Filmā redzētais viņu ļoti sarūgtinājis un viņa kinostudijai ieteica, ka vajadzēja pakonsultēties pirms tās pirmizrādes.

“Gribam, lai invaliditāte tiktu uztverta kā normāla īpašība un pasniegta pozitīvā gaismā, nevis asociēta ar briesmīgām un ļaunām raganām,” sociālajā vietnē “Instagram” raksta Kešmora.

Tāpat arī parapeldētāja Emija Merena kritizēja filmu par to, ka atšķirīgas personas pasniedz briesmīgā un dēmoniskā gaismā. Situācijai uzmanību pievērsusi arī Starptautiskā Paralimpiskā komiteja (IPC).

Pēc saņemtā kritikas viļņa “Warner Bros.” atvainojās personām ar invaliditāti.

“Pielāgojoties oriģinālajam stāstam, strādājām kopā ar dizaineriem un māksliniekiem, lai izveidotu jaunu interpretāciju spīlēm, kādas tās ir aprakstītas grāmatā. Mūsu nolūks nevienā brīdī nebija, lai cilvēki domātu, ka šīs izdomātās, pārcilvēciskās būtnes reprezentē viņus,” teikts kinostudijas paziņojumā.

“Warner Bros.” arī uzsver, ka filma ir par labestības un draudzības spēku.

Roberta Zemeka režisētā filma savu pirmizrādi piedzīvoja oktobrī.

Video

Tuvākajās desmit dienās laikapstākļus Latvijā noteiks anticiklons, tāpēc būs maz nokrišņu, pūtīs lēns vējš un gaisa temperatūra pazemināsies, prognozē sinoptiķi.

Līdz nākamās nedēļas sākumam daudzviet Latvijā gaidāms neliels lietus, nokrišņi pārsvarā būs īslaicīgi. Turpmāk iespējams galvenokārt tikai smidzinošs lietus, sīks sniegs un migla. Gaidāms lēns mainīga virziena vējš un bezvējš.

Šīs nedēļas nogalē gaisa temperatūra vēl sasniegs +8..+13 grādus. Nākamnedēļ kļūs vēsāks un, ja izklīdīs mākoņi, gaisa temperatūra naktīs un no rītiem noslīdēs nedaudz zem nulles.

Saskaņā ar pašreizējo “Global Forecast System” prognozi novembra vidū Latvijā, galvenokārt valsts austrumu daļā, var iestāties meteoroloģiskā ziema – diennakts vidējā gaisa temperatūra var kļūt negatīva.

Jau ziņots, ka sākusies solārā ziema – gada ceturksnis, kurā Zemes ziemeļu puslode saņem vismazāko Saules gaismas daudzumu. Savukārt astronomiskā ziema sāksies tikai 21.decembrī, kad būs ziemas saulgrieži. Meteoroloģiskā ziema iestāsies tad, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra vismaz piecas dienas pēc kārtas būs zemāka par nulli.

Jauna veida sejas aizsargmaskas, kas vienlaikus pilda arī respiratora funkciju. Šie ir jauna tipa respiratori. Tie ir pirmie pasaulē un radīti tieši Latvijā, konkrētāk, Rīgas tehniskajā universitātē. Kā Latvijas zinātniekiem, nākot talkā cīņā ar Covid-19, izdevies radīt jauna veida sejas maskas?

Video

Atkārtotas ārkārtējās situācijas izsludināšanas gadījumā varētu atjaunot dīkstāves pabalstus un subsidēt darba vietas, informē Finanšu ministrijā (FM).

Ceturtdien notikušajā finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam Covid-19 apstākļos bijusi vienisprātis, ka, atkārtoti iestājoties ārkārtējai situācijai, būs jānodrošina atbalsts gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem.

Paredzams, ka FM sagatavos ziņojumu par atbalsta pasākumu virzieniem un iesniegs to izskatīšanai Ministru kabinetā brīdī, kad valdība lems par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. FM atturējās komentēt, vai šāds ziņojums tik sagatavots uz piektdienas, 6.novembra, valdības ārkārtas sēdi, kurā plānots lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

No FM sniegtās informācijas izriet, ka nodarbinātajiem atkārtotas ārkārtējās situācijas apstākļos valsts varētu sniegt kombinētu atbalstu, proti, atjaunot dīkstāves pabalstu izmaksu, savukārt tiem uzņēmumiem, kuri Covid-19 krīzē turpina darbu par spīti apgrozījuma kritumam, varētu ieviest subsidēto darba vietu atbalsta pasākumus.

FM piebilda, ka visi atbalsta pasākumi tiks izstrādāti, ņemot vērā valstī noteikto ierobežojumu apmēru un Covid-19 izplatību. Patlaban ministrija nevarēja sniegt detalizētu informāciju par plānotajiem atbalsta veidiem, jo vēl nav lemts par ārkārtējās situācijas izsludināšanu un attiecīgi nav zināms, kuras jomas skars valstī ieviestie ierobežojumi.

LETA jau vēstīja, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība piektdien, 6.novembrī, plāno lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī no pirmdienas, 9.novembra.

Pēc otrdien, 3.novembrī, notikušās valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka eksperti gatavo dokumentus par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī un atbalsta mehānismiem ekonomikai. Tos plānots izskatīt piektdien.

Pēc Kariņa teiktā, patlaban nav zināms, cik ilgi varētu ilgt ārkārtējā situācija. “Ja valdība pieņems lēmumu, tad ārkārtējās situācijas ilgums būs atkarīgs no tā, kā valstī veiksies ar slimības savaldīšanu,” skaidroja premjers.

Vaicāts, vai valdībai jau ir zināmi kādi konkrēti ierobežojumi, kas varētu stāties spēkā līdz ar ārkārtējo situāciju, Kariņš atzina, ka piektdien tiks izskatīti ekspertu sagatavotie dokumenti, piebilstot, ka mērķis ir darīt visu, lai maksimāli samazinātu cilvēku kontaktēšanās iespējas.

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 367 Covid-19 gadījumi, kas ir līdz šim lielākais vienā diennaktī konstatētais sasirgušo skaits, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Pagājušajā diennaktī arī veikts līdz šim lielākais Covid-19 testu skaits – 7564, un 4,85% gadījumu tie bijuši pozitīvi. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Aizvadītajā diennaktī miruši trīs Covid-19 pacienti, kuriem bija apstiprināta inficēšanas ar Covid-19. Divi mirušie pacienti bijusi vecuma grupā no 70 līdz 75 un vēl viens – no 90 līdz 95 gadiem. Līdz šim ziņots par 88 personu nāvi, kurām bijusi apstiprināta inficēšanās ar Covid-19.

Līdz šim saslimšana ar Covid-19 Latvijā ir apstiprināta kopumā 7119 personām, savukārt no Covid-19 līdz izveseļojušās 1444 personas.

Iepriekš augstākais vienā diennaktī atklātais gadījumu skaits bija 4.novembrī, kad tika konstatēti 313 Covid-19 gadījumi.

Līdzīgi kā tagad ir pienācis jau otrais pandēmijas vilnis, arī feminisma kustībai bija vairāki “viļņi”. Pirmais uzplaiksnījums bija novērojams 19.gadsimta beigās, vēlāk 20.gadsimta vidū un trešais norisinās kopš 20.gadsimta beigām līdz pat šim brīdim. Lielos vilcienos esam ieskicējuši zināmāko notikumu gaitu, bet kuras dāmas slēpjas aiz panākumiem bagātās aktīvistu kustības?

No 8.novembra kanālā “FOX Life” būs skatāms drāmas seriāls “Amerikas sievietes”, kurā tiks atainota sociālā kustībā 19. gadsimta 70. gados, lai veicinātu grozījumus Vienlīdzības tiesībās. “FOX Life” ir apkopojis svarīgāko informāciju par 6 no feministēm, kuras atveidotas jaunajā seriālā. 

Galvenā loma drāmas seriālā piešķirta Keitai Blanšetai (Cate Blanchett). Viņa atveido galveno no aktīvistēm ceļā pret dzimumu vienlīdzību – Filisu Šlafliju (Phyllis Schlafly). Filisa savos uzskatos bija tradicionāla – pret sieviešu nodarbinātību, pret homoseksuālām attiecībām, pret abortu. Filisa uzskatīja, ka sievietes vieta ir mājās – rūpēties par ģimeni un būt par izcilu sievu vīram, kurš par viņu rūpējas un gādā. Šlaflijai patika šis dzīves veids un viņa lēma veidot savu grupējumu un sacelties pret visām aktīvistēm, kuras tiecās pēc dzimumu vienlīdzības.

Viennozīmīgi, vienu no spožākajiem feministu aprindu vārdiem atveido Margo Martindale (Margo Martindale) – Bellu Abzugu (Bella Abzug). Abzuga bija amerikāņu juriste, ASV pārstāve, sabiedriskā aktīviste un Sieviešu kustības vadītāja. 1971. gadā Abzuga pievienojās citām vadošajām feministēm, piemēram, Glorijai Šteinemai (Gloria Steinem), Šērlijai Šišolmai (Shirley Chisholm) un Betijai Frīdanai (Betty Friedan), lai nodibinātu Nacionālo sieviešu politisko apvienību (NWPC). Abzuga dibināja un vadīja vairākas sieviešu aizstāvības organizācijas, 1979. gadā – “Sievietes ASV”, un turpināja vadīt feministu aizstāvības pasākumus, piemēram, kalpoja par sieviešu vienlīdzības dienas Ņujorkas marta maršalu 1980. gada 26. augustā. 1970. gadā Abzugas pirmais kampaņas sauklis bija: “Šīs sievietes vieta ir pārstāvju palātā.”

Gloriju Steinemu seriālā “Amerikas sievietes” atveido izcilā Roza Birna (Rose Byrne). Glorija 1960. gadu beigās un 70. gadu sākumā kļuva nacionāli atzīta par Amerikas feministu kustības vadītāju. Neskatoties uz ietekmi feministu kustībā, Steinema izpelnījās kritiku no dažām feministēm, kuras apšaubīja, vai viņa ir apņēmusies veikt šo kustību vai izmanto to, lai popularizētu savu krāšņo tēlu. Arī mūsdienās Steinema ir aktīva savu uzskatu realizētāja – 2015. gadā viņa pievienojās 30 starptautiski vadošajām miera uzturētājām un kopā ar Mairadu Magvairi (Maireadu Maguire) kļuva par 2015. gada sieviešu gājiena goda līdzpriekšsēdētāju Korejā. Tā rīkos starptautiskus miera simpozijus gan Phenjanā, gan Seulā, kuros sievietes no Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas varēs dalīties pieredzē un idejās par sieviešu mobilizēšanu, lai apturētu Korejas krīzi. 

Šērliju Šišlomu seriālā atveido Uzo Aduba, kura pasaulē plašāk pazīstama kā viena no neatkārtojamajām aktrisēm cietuma drāmas seriālā “Orange is the New Black”. Šērlija 1968. gadā viņa kļuva par pirmo afroamerikāņu sievieti, kas ievēlēta Amerikas Savienoto Valstu kongresā. Šišolmas runa “Par vienlīdzīgu tiesību grozījumu”, kas teikta 1970. gadā, ir iekļauta kā Nr. 91 Amerikas retorikas 20. gadsimta 100 populārāko runu sarakstā. Šērlija kļuva par pirmo melnās partijas galveno kandidātu, kas kandidēja uz ASV prezidenta amatu 1972. gada ASV prezidenta vēlēšanās, padarot viņu arī par pirmo sievieti, kura jebkad kandidējusi uz Demokrātiskās partijas prezidenta nomināciju.

Pasaulē iemīļotā Elizabete Benksa (Elizabeth Banks) atveido izcilo Džilu Rukelšausu (Jill Ruckelshaus), kura ir bijusī īpašā asistente un Baltā nama Sieviešu programmu biroja vadītāja. Viņa piedalījās 1977. gada Nacionālo sieviešu konferencē Hjūstonā kā bijusī komisijas priekšsēdētāja. Pēc konferences viņa tika nosaukta par vienu no prezidenta Nacionālās sieviešu padomdevējas komitejas loceklēm, kuras līdzpriekšsēdētāja bija Bella Abzuga. Viņa kopā ar vēl 24 citām loceklēm atkāpās no komitejas 1979. gada janvārī, reaģējot uz Abzugas atlaišanu.

Ari Greinore (Ari Graynor) seriālā “Amerikas sievietes” tikusi iecelta Brendas Feigenas (Brenda Feigen) lomā. Brenda ir feministe, kura 1970. gadā tika ievēlēta par Nacionālās sieviešu organizācijas (NOW) nacionālo likumdošanas viceprezidenti. Feigenas viceprezidentes amata laikā, demokrātu senators no Indiānas štata, Berčš Bejs (Birch Bayh), ASV Senāta Konstitucionālo grozījumu apakškomitejas priekšsēdētājs, lūdza Feigenu koordinēt Senāta liecību par Vienlīdzīgu tiesību grozījumu. 

2000. gadā Feigena publicēja atmiņu grāmatu “Neesmu viena no zēniem: dzīvoju dzīvi kā feministe”, attēlojot savu dzīves pieredzi un juridiskās karjeras laikā piedzīvoto seksismu.

Ar šiem lieliskajiem personāžiem iepazīsties katru svētdienu deviņu nedēļu garumā. No 8.novembra, plkst. 20.05 ieslēdz kanālu “FOX Life” un skaties jauno seriālu “Amerikas sievietes”.

Piektdien sāksies solārā ziema – gada ceturksnis, kurā Zemes ziemeļu puslode saņem vismazāko Saules gaismas daudzumu.

Atbilstoši portālā “timeanddate.com” publicētajiem datiem solārā ziema turpināsies līdz 4.februārim. Šajos trīs mēnešos saules spīdēšanas ilgums Rīgā būs mazāks par astoņām stundām un 43 minūtēm dienā. Īsākā diena būs 21.decembris, kad laika sprīdis starp saules lēktu plkst.9 un rietu plkst.15.43 būs vien sešas stundas un 43 minūtes.

46 dienas pēc ziemas saulgriežiem – 5.februārī – sāksies solārais pavasaris, kas turpināsies līdz 6.maijam. Šajā periodā dienas garums palielināsies no nepilnām deviņām stundām līdz nepilnām 16 stundām.

Nākamā gada gaišākais ceturksnis sāksies 7.maijā un noslēgsies 5.augustā, kad solāro vasaru nomainīs rudens.

Gadalaikus iedala dažādi. Astronomiskais rudens šogad sākās 22.septembrī un noslēgsies 21.decembrī, kad būs ziemas saulgrieži. Astronomiskā ziema turpināsies līdz pavasara ekvinokcijai 20.martā.

Savukārt meteoroloģiskā ziema sākas tad, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra vismaz piecas dienas pēc kārtas ir zemāka par nulli. 2019.-2020.gada tumšajā periodā daudzviet Latvijā meteoroloģiskā ziema neiestājās, bet šogad tā var sākties jau novembra vidū.

Jau ziņots, ka tuvākajos mēnešos gaisa temperatūra Latvijā caurmērā būs virs klimatiskās normas, taču ciklonu aktivitāte prognozēta mazāka nekā pagājušajā ziemā, tādēļ bieži gaidāms mierīgs laiks, savukārt aukstuma periodos vietām iespējama stipra snigšana.

Dānijas Meteoroloģijas institūts paredz, ka novembrī un decembrī laikapstākļus bieži noteiks anticiklons, tādēļ vidējais vēja ātrums un nokrišņu daudzums varētu būt mazāks par normu, savukārt janvārī iespējama Atlantijas ciklonu pastiprināšanās – vējaināks un nokrišņiem bagātāks laiks.

Vidējā gaisa temperatūra Baltijas reģionā un Austrumeiropā gaidāma zemāka nekā pagājušajā ziemā, taču tā joprojām būs virs normas, prognozē “AccuWeather”. Šoziem gaidāmi aukstuma viļņi un periodisks sniegs, kā arī lielāks sniegputeņu risks, lai gan 2020.-2021.gada ziema Ziemeļeiropā nebūs tik vējaina kā iepriekšējā.

ASV prezidenta vēlēšanās Donaldam Trampam ir labāki rezultāti nekā daudzi sagaidīja, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Ojārs Ēriks Kalniņš.

Viņš uzskata, ka ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti būs zināmi tikai pēc vairākām dienām, jo tiek skaitītas arī tās balsis, kas ir ienākušas pa pastu. Tāpat Kalniņš akcentēja, ka nākamās dienas būs izšķirošas, jo abu kandidātu – Trampa un Džo Baidena – vēlēšanās saņemto balsu skaits ir ļoti tuvs un rezultātu varētu izšķirt divi vai trīs ASV štati.

“Jāsaka, ka situācija ir ļoti saspringta un sarežģīta. Turklāt nevienam nav īsti skaidrības nedz par to, kad varētu būt vēlēšanu rezultāti, nedz, kādi tie varētu būt,” pauda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs.

Runājot par Trampa izteikumiem, ka vēlēšanās viņš ir uzvarējis un iespējamo rezultātu apstrīdēšanu tiesā, Kalniņš norādīja, ka šis atbilst pašreizējā ASV prezidenta stilam.

Video

“Viņš vienmēr uzsver pozitīvo arī tad, ja tam nav pamata. Domāju, ka tas ir daļēji psiholoģisks gājiens, lai pamatotu, kāpēc viņš plāno apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, ja, piemēram, būs kādas šaubas. Tas ir Trampa stils – mazliet pārspīlēt situāciju pirms vēl ir zināmi rezultāti,” pauda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs.

Savukārt, pievēršoties jautājumiem, vai patiesībai varētu atbilst prognozes, ka Baidens varētu uzvarēt ar nelielu balsu pārākumu, Kalniņš pieļāva, ka tas ir iespējams. Runa ir par diviem ASV štatiem – Mičiganu un Viskonsinu, proti, ja balsu vairākums būtu Baidena pusē, tas viņam varētu dot zināmu priekšrocību. Tomēr Kalniņš pauda pārliecību, ka neviens no kandidātiem neiegūs pārliecinošu vairākumu, jo notiek cīņa par štatiem un Elektoru kolēģiju.

Runājot par to, vai šīs iespējamais nelielais balsu vairākums par labu vienam vai otram kandidātam neliecina par to, ka ASV sabiedrība ir sašķelta, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs norādīja, ka sabiedrība ir ne tikai sašķelta uz pusēm, bet arī ļoti polarizēta. Viņš norādīja, ka gan labais, gan kreisais spārns savos izteikumos un darbībā ir daudz ekstrēmāki, par ko liecina šī gada laikā notikušās demonstrācijas ASV.

“Neskatoties uz to, kurš no kandidātiem iegūs balsu vairākumu, sabiedrībā būs liela neapmierinātība. Manuprāt, nākamajās nedēļās ASV varētu notikt dažādi negaidīti pavērsieni, jo neapmierināti ar Trampa ievēlēšanu būs tie, kas par viņu nebalsoja. Savukārt, ja uzvarēs Baidens, neapmierināti būs tie, kas balsoja par Trampu,” pauda Kalniņš.

Kā ziņots, Tramps trešdien paziņoja, ka esot uzvarējis otrdien notikušajās prezidenta vēlēšanās, lai gan to iznākums vēl nav zināms, kā arī solīja apstrīdēt balsu skaitīšanu Augstākajā tiesā.

“Mēs gatavojāmies uzvarēt šajās vēlēšanās. Godīgi, mēs uzvarējām šajās vēlēšanās,” sacīja Tramps žurnālistiem Baltajā namā. “Tā ir amerikāņu sabiedrības krāpšana. (..) Mēs gribam, lai balsošana beidzas,” teica ASV prezidents.

Domājams, ka ar teikto par “balsošanu” Tramps gribējis sacīt, ka vēlas, lai netiktu skaitīti tie pa pastu nosūtītie biļeteni, kas saņemti pēc balsošanas laika beigām. Tomēr vēlēšanu komisijām šie biļeteni ir jāņem vērā, ja tie nosūtīti paredzētajā laikā.

Balsu skaitīšana turpinās, un pašlaik demokrātu kandidāts Baidens apsteidz republikāni Trampu iegūto elektoru balsu skaita ziņā, lai gan Trampam vēl ir iespējas uzvarēt Baidenu.

Savukārt Baidena kampaņa paudusi sašutumu par Trampa centieniem ietekmēt balsu skaitīšanu. “Prezidenta paziņojums par mēģinājumu pārtraukt atbilstoši noteikumiem nodoto balsu skaitīšanu bija sašutumu izraisošs, bezprecedenta un nepareizs,” uzsvēra Baidena kampaņas menedžere Džena O’Meilija-Dilona.

“Vēl nekad mūsu vēsturē Savienoto Valstu prezidents nav mēģinājis atņemt amerikāņiem balsi nacionālajās vēlēšanās,” viņa norādīja.

Baidena kampaņas menedžere piebilda, ka Trampam nav juridisku pilnvaru izlemt pasludināt sevi par uzvarētāju vai ietekmēt balsu skaitīšanu.

“Mūsu juristu komandas ir gatavībā,” uzsvērts O’Meilijas-Dilonas izplatītajā paziņojumā.

Savukārt Vācijas aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Karenbauere telekanālam ZDF sacījusi, ka ‘šādi Trampaizteikumi var izraisīt eksplozīvu situāciju un konstitucionālo krīzi.

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 313 Covid-19 gadījumi, kas ir līdz šim lielākais vienā diennaktī konstatēto gadījumu skaits, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Pagājušajā diennaktī veikts rekordliels Covid-19 testu apjoms, kopumā veicot 7328 testus, kuri 4,3% gadījumos bijuši pozitīvi. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Aizvadītajā diennaktī miruši seši pacienti, kuriem bija apstiprināta inficēšanas ar Covid-19. Mirušie pacienti bijusi vecuma grupās no 60 līdz 80 un no 80 līdz 90 gadiem. Līdz šim ziņots par 85 personu nāvi, kurām bijusi apstiprināta inficēšanās ar Covid-19.

Līdz šim saslimšana ar Covid-19 Latvijā ir apstiprināta kopumā 6752 personām, savukārt no Covid-19 līdz izveseļojušās 1444 personas.

Iepriekš augstākais vienā diennaktī atklātais gadījumu skaits bija 29.oktobrī, kad tika konstatēti 284 Covid-19 gadījumi.

Lietuvas valdība trešdien plāno pieņemt lēmumu par valsts mēroga karantīnas ieviešanu no sestdienas uz vismaz trim nedēļām, otrdien paziņojis premjerministrs Sauļus Skvernelis.

“Rīt valdībai tiks ierosināts ieviest vispārēju karantīnu, sākot no šīs nedēļas beigām, domājams, no sestdienas pusnakts,” viņš norādījis pēc Covid-19 krīzes pārvaldības komitejas sēdes.

Kā pastāstījis premjers, valdībai tiks ieteikts ierobežot ēdināšanas iestāžu darbu, atļaujot tām vienīgi izsniegt ēdienu līdzņemšanai. Veikalu un aptieku darbība netiks ierobežota, bet tiem būs jānodrošina sociālā distancēšanās, savukārt frizētavām un skaistuma saloniem būs jāgādā par higiēnas prasību ievērošanu un iepriekšēju reģistrāciju, lai cilvēkiem nebūtu jāgaida rindās.

Paredzēts ieteikt atturēties no viesību rīkošanas, bet kāzās un bērēs atļaut piedalīties ne vairāk par desmit cilvēkiem – tikai pašiem tuvākajiem radiniekiem. Arī citās situācijās karantīnas laikā var tikt aizliegta pulcēšanās kopā vairāk nekā divām mājsaimniecībām jeb desmit cilvēkiem, un baznīcās būs aizliegts noturēt dievkalpojumus klātienē, iesakot tos rīkot internetā.

Pārvietošanos starp pilsētām nav paredzēts aizliegt, taču tiks ieteikts no tās pēc iespējas izvairīties.

Valdībai tiks ierosināts aizliegt sporta klubu, baseinu un SPA centru darbību, kā arī dejošanas un dziedāšanas nodarbības, apturēt muzeju, teātru un kinoteātru darbu, bet bibliotēkām atstāt tiesības darboties attālināti, savukārt sporta pasākumus rīkot bez skatītāju klātbūtnes.

Paredzēts rekomendēt gan attālinātu darbu, gan attālinātas mācības augstskolās, kad vien tas iespējams; skolu vecākajās klasēs ieteikt mācības pēc attālinātas vai jauktas sistēmas, savukārt izvēli attiecībā uz bērnudārziem un sākumskolas klasēm domāts atstāt vecāku ziņā.

Lietuvas Nacionālā sabiedrības veselības centra dati liecina, ka 14 dienu kumulatīvais inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju 3.novembrī valstī sasniedzis 334. Pagājušajā nedēļas nogalē vienas diennakts laikā atklāto inficēšanās gadījumu skaits pārsniedza 1000, un otrdien inficēšanās apstiprināta 897 cilvēkiem.

Lietuvas pašvaldības, balstoties uz epidemioloģiskajiem kritērijiem, pašlaik sagrupētas trīs Covid-19 izplatības zonās – sarkanajā, dzeltenajā un zaļajā. Sarkanajā zonā jau iekļautas 34 no 60 pašvaldībām, un vietēja mēroga karantīna izsludināta 21 pašvaldībā, tai skaitā trīs lielākajās pilsētās – Viļņā, Kauņā un Klaipēdā. Vēl 21 pašvaldība ietilpst dzeltenajā zonā un piecas – zaļajā zonā.

Kā pastāstījis Skvernelis, viņš ieteicis atstāt zaļās zonas pašvaldības bez stingrākiem ierobežojumiem, bet pārējie valdības locekļi tam nav piekrituši.

Valsts mēroga karantīna Lietuvā jau bija spēkā no 16.marta līdz 16.jūnijam.

Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība otrdien konceptuāli vienojās ieviest ārkārtējo situāciju, bet gala lēmumu plānots pieņemt piektdien, 6.novembrī.

Pēc valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka šobrīd eksperti gatavo dokumentus par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī un atbalsta mehānismiem ekonomikai. Tos plānots izskatīt piektdien.

Premjers uzsvēra, ka visas valdības kopīga atbildība ir savlaicīgi pieņemt lēmumu, lai samazinātu Covid-19 izplatību Latvijā.

Kariņš jau pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes pauda nostāju, ka, ņemot vērā Covid-19 izplatīšanos, ir pienācis laiks lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā. Tobrīd vairākas citas koalīcijas partijas nesteidza atbalstīt premjera nostāju. 

“Vēroju, ka slimnīcu kapacitāte lēnām un pakāpeniski pārkarst. Ja situācija nemainīsies, tad mums var draudēt tas, ka veselības aprūpes sistēmas pakalpojumi var tikt traucēti pandēmijas dēļ. Šī iemesla dēļ un pozitīvo testu īpatsvaram stabili pārsniedzot 4%, kas atzīts par līmeni, kad slimība izplatās nekontrolēti, domāju, ka mums pienācis laiks izsvērt ārkārtējas situācijas izsludināšanu,” pirmdien teica premjers.

Kariņš uzsvēra, ka tas būtu nepieciešams, lai varētu izsvērt mērus, ko esošais likumdošanas tvērums neatļauj pandēmijas savaldīšanai.

Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī atklāts 171 saslimšanas ar Covid-19 gadījums, bet divi slimnieki miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.

Līdz šim saslimšana ar Covid-19 Latvijā ir apstiprināta kopumā 6439 personām. Kopš 29.oktobra no Covid-19 atlabušas 38 personas, to kopskaitam sasniedzot 1444 cilvēkus.

Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati liecina, ka pagājušajā diennaktī Latvijā stacionēti 36 Covid-19 pacienti, tādējādi atkārtots 28.oktobrī uzstādītais vienā diennaktī slimnīcā nogādāto Covid-19 pacientu skaita rekords. Līdz ar to Latvijas slimnīcās patlaban ārstējas 249 Covid-19 pacienti, no kuriem 236 ir ar vidēju slimības gaitu, bet 13 – ar smagu.

Vecākais karalienes Elizabetes II dēls, princis Čārlzs, drīzumā kāpšot tronī! Tas notiks jau pēc sešiem mēnešiem, laikā kad viņa mammai būs dzimšanas diena, viņa atzīmēs 95. dzimšanas dienu! Par šo faktu paziņojis karaliskās ģimenes biogrāfs Roberts Džobsons.

“Es ticu, ka tad, kad karalienei paliks 95 gadi, viņa dosies ilgi pelnītajā atpūtā,” – Roberts Džobsons teicis kanālā “True Royalty TV”. 21.aprīlī nākošajā gadā Elizabete II svinēs savu dzimšanas dienu.

Elizabetei bija tikai 27 gadi, kad viņa kļuva par Lielbritānijas karalieni pēc sava tēva, karaļa Džordža VI, nāves. Princim Čārlzam šogad, 14.novembrī paliek jau 72 gadi!

“Newsweek” reportieris Džeks Roistons uzskata, ka Lielbritāniju drīzumā sagaida diženas pārmaiņas. “Es domāju, ka karaliene ir ļoti ilgi valdījusi, un ir pienācis tas mirklis, kad viņa troni nodos sava dēla rīcībā. Šaubos vai viņa gribētu piedzīvot tādu situāciju, kad būtu jāpasaka savam dēlam, ka viņš nekad nebūs karalis…,” – tā izteicies Džeks. Nekādi oficiāli komentāri šajā sakarā no britu karaliskās ģimenes vēl nav bijuši. Atgādināsim, ka nākošais rindā uz troni pēc prinča Čārlza ir viņa vecākais dēls, princis Viljams, pēc Viljama seko viņa bērni.

Video

ASV šodien notiek prezidenta vēlēšanas, kurās izšķirsies vai Baltā nama saimnieka godu saglabās republikāņu pārstāvis Donalds Tramps, vai arī viņu nomainīs demokrātu izvirzītais bijušais viceprezidents Džo Baidens.

Tomēr, kampaņai beidzoties, tā arī nav skaidrs, kad kļūs zināmi galīgie vēlēšanu rezultāti, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas dēļ krasi pieaugušo balsošanu pa pastu, kā arī iespējamo rezultātu apstrīdēšanu tiesā.

Gan šie faktori, gan nepieredzētā ASV sabiedrības polarizācija radījusi bažas arī par iespējamajiem nemieriem.

Kamēr neparasti asās debates novedušas pie šķelšanās pat atsevišķu ģimenes locekļu starpā, dažviet veikalnieki jau steidz aizklāt skatlogus ar dēļu vairogiem.

Video

Apliecinājums tam, cik lielas emocijas šoreiz raisījušas vēlēšanas, kā arī, iespējams, tam, cik lielā mērā amerikāņus ir iebiedējusi pandēmija, iepriekšējā balsošanā šogad gan pa pastu, gan iecirkņos nobalsojuši vairāk nekā 93 miljoni vēlētāju.

74 gadus vecais Tramps, kas saskaņā ar aptaujām atpaliek no Baidena, paudis pārliecību, ka arī šoreiz, tāpat kā 2016.gada vēlēšanās, viņa atbalstītāji atkal pārsteigs pasauli.

Tikmēr 77 gadus vecais Baidens paziņojis, ka “divu dienu laikā, mēs varam pielikt punktu prezidentūrai, kas sašķēlusi nāciju. Ir laiks celties [un] atgūt mūsu demokrātiju.”

Aptaujās nacionālā mērogā Baidens atrodas stabilā vadībā, un saskaņā ar vietnes “RealClearPolitics” aplēsto vidējiem aptauju rezultātiem svētdien viņš Trampu apsteidza par 7,2 procentpunktiem.

Tomēr no abām nometnēm pastāvīgi izskan brīdinājumi, ka aptauju veicēji var kļūdīties tāpat, kā 2016.gadā.

Tramps kampaņas laikā organizējis daudzus plaši apmeklētus mītiņus, kuros ļaudis nav ievērojuši nekādu distanci un daudzi nav valkājuši arī maskas.

Tikmēr Baidens rīkojis daudz mazāku skaitu mītiņu, turklāt tajos veikti pasākumi sociālās distances nodrošināšanai un vienmēr pats kandidāts parūpējies uzlikt masku.

Ar to viņš izpelnījies Trampa izsmieklu, lai gan pašam Baltā nama saimniekam nācies neilgu brīdi aizvadīt slimnīcā pēc inficēšanās ar Covid-19.

Bijušais realitātes šovu vadītājs un nekustamo īpašumu magnāts aicinājis uzņēmumus un skolas atsākt darbu, plaši runājot par tautsaimniecības atlabšanas pazīmēm, lai gan ekonomisti uzskata, ka tās esot ļoti vārgas.

Tikmēr Baidens vēl vairāk aktivizējis Trampa kritiku, apgalvojot, ka pašreizējā prezidenta politika cīņā ar Covid-19 bijuši “gandrīz noziedzīga” un prasījusi desmitiem tūkstošiem dzīvību.

Šobrīd vīrus atsācis strauju izplatību visā valstī un kopš pandēmijas sākuma ASV reģistrēti vairāk nekā 230 000 Covid-19 izraisīti nāves gadījumi.

Bažas par iespējamajām sadursmēm vēlēšanu dienas vakarā un arī pēc tam vairojušas ziņas, ka Tramps jau priekšlaicīgi varētu paziņot par savu uzvaru.

Ziņu vietne “Axios” svētdien vēstīja, ka Tramps saviem tuvākajiem līdzgaitniekiem esot paudis nodomu otrdienas vakarā pasludināt sevi par uzvarētāju, ja būs liecības, ka viņš izvirzījies vadībā.

Tramps gan to nosauca par “viltus ziņām”, taču atkārtoti izteicies, ka nebūtu godīgi likt gaidīt uz rezultātiem ilgu laiku pēc vēlēšanām.

Baltā nama saimnieks atkārtoti norādījis, ka balsošanu pa pastu var izmantot vēlēšanu rezultātu viltošanai, un brīdinājis par iespējamo “sajukumu”, ja pietiekami ātri nekļūs zināms nepārprotams uzvarētājs.

Baidens, komentējot šīs ziņas, uzsvēris, ka “prezidents nedrīkst nolaupīt šīs vēlēšanas”.

95. gadadienu svin Latvijas Radio, kas sev un klausītājiem sagādājis īpašu dāvanu – tīmekļa vietni radiofanati.lv. Tajā iespējams ielūkoties radio vēsturē, iepazīt radio personības un noklausīties viņu stāstus. Kolēģe Anete Lesīte šodien kolēģu jubilejas noskaņās satikās ar dažiem Latvijas Radio cilvēkiem un aprunājās par nopietno un nenopietno.

Video