Vēl pirms pāris nedēļām kāda no kolēģēm savā blogā rakstīja, ka šosezon modē esot sarkanais un visas šī toņa nokrāsas un variācijas. Atzīšos – sarkanā nav mana mīļākā krāsa. Tad jau drīzāk viltīgā lapsu-rudā, apelsīnu oranžā vai nu… tāda, kādā bīgliem tie plankumi uz muguras.
Bet ir kāds kods, kurā ietverta sarkanā iedarbojas trāpīgi un dziļi: PANTONE 201C, PANTONE White 2:1:2. Tikai kāda nianse – diez vai es, šādi saģērbusies, tramvajā, uz ielas vai skrienot brīvdienu krosiņu gar jūru netikšu pavadīta aizdomīgiem un neizpratnes pilniem skatieniem (labākajā gadījumā kāds noturēs par olimpiskās komandas dalībnieku).
Sarkans – balts – sarkans. Šo krāsu salikumu mums obligāti pienākas "valkāt" 11 dienas gadā un ieteicams vēl 22, laikā no plkst. 9 rītā līdz 21 vakarā. Drīkst, protams, arī citās sev un citiem nozīmīgās reizēs un vietās, bet tik, cik atļauj likums un, ak, jā – tradīcija!
Kādreiz, kad ilgāku laiku dzīvoju tepat, pie dienvidu kaimiņiem, man bija zeķes Lietuvas karoga krāsās. Un ne jau tāpēc, lai demonstrētu kaut kādu "pie kājas" attieksmi. Tā bija vēl viena iespēja parādīt, ka nāku no šīs valsts. Un, turklāt, nezinu nevienu, kuram tās nebūtu patikušas vai raisītu kādus iebildumus. Bet es noteikti priecātos, ja būtu varējusi uzvilkt sarkanbaltas zeķītes, cepuri, vai cimdus. Tikai kaut kā tā… neuzdrošinājos? Kur ir tā robeža starp svētumu un patosu, neaizskaramu cieņu un dzīvu, siltu, bet nenoliedzami lepnu sajušanu?
Tā nu ir sanācis, ka katru gadu rudens/ziemas ballīšu sezonu uzsākam tieši ar "Latvijas dzimšanas dienas ballīti" – ja tā to drīkst nosaukt. Un tad jau tālāk Ziemassvētki, Vecgada vakars un Jaungada karnevāli… Nav jau tā, ka tagad lieku visus svētkus vienā plauktā, bez jebkādas vēsturiskās atmiņas. Bet mazliet vairāk prieka un cēli nesta viegluma gan gribētos (līdzīgi, kā par tām zeķēm). Jo sarkanais un baltais tik ļoti piestāv tumšajām novembra debesīm!
Šodien esam tieši pa vidu: starp 11 un 18, starp sarkano un… sarkano. Gribētos domāt, ka uz baltā – vismaz katrs savā saulainajā novembra pirmdienā. Ja saka, ka dzīve esot kā zebra vai klavieru taustiņi, kur melnās svītras mijas ar baltajām, varbūt mums, latviešiem, baltās mijas ar sarkanajām? Nē, ne tām asins un neļķu sarkanajām, bet tādām, ko paši pieticīgi dēvējam par karmīnu, bet starptautiski (un tik visu izsakoši) daudziem bez mazākajām šaubām ir skaidrs, ka šī krāsa ir Latvian Red.
Daudz laimes Dzimšanas dienā!
