Lai kādas būtu mūsu attiecības ar ķirbjiem – vai tie garšo vai nemaz nav mūsu gaumē –, tos nevar nepamanīt! Rudenī košie un daudzveidīgie ķirbji rotā veikalu un tirgu stendus, tiek izmantoti pārtikā un kā dekora elements. Kas vērtīgs šajā populārajā rudens veltē un kāpēc to vajadzētu iekļaut uzturā? Stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. 

Rudens laiks – ķirbju laiks! Ķirbi mēdz pamatoti dēvēt par lielāko un vērtīgāko ogu, kas no mizas līdz sēklām sniedz patiesu labumu mūsu organismam, saka sertificēta uztura speciāliste L. Sondore. Ķirbis garšas ziņā ir ļoti pateicīga  daudzu ēdienu sastāvdaļa, tas papildina teju ikvienu ēdiena recepti, nedominē ar savu garšu, bet piešķir krāsu, apjomu un tumīgumu.

Kas vērtīgs ķirbī?

Ķirbī atrodami daudzi vitamīni un minerālvielas – tas mūsu organismu papildina  ar  A, K, E, C, B6 vitamīnu, dzelzi, kāliju, magniju, fosforu, varu, beta karotinoīdiem, kas ir spēcīgi antioksidanti, rūpējas par veselību kopumā un pasargā mūsu šūnas no brīvo radikāļu iedarbības, stāsta uztura speciāliste.

Turklāt ķirbis satur šķīstošās un nešķīstošās šķiedrvielas. Ķirbja mīkstuma pamatmasā ir pektīnvielas, kas ir šķiedrvielas. Tās labvēlīgi iedarbojas uz zarnu traktu. Pektīnvielas rūpējas, lai no organisma tiktu izvadīti nevēlamie savienojumi, kā arī lai nepaaugstinātos cukura un holesterīna līmenis. Regulāri ēdot šķiedrvielām bagātus produktus, normalizējas vēdera izeja un uzlabojas pašsajūta.

Klīniskā farmaceite I. Priedniece norāda, ka papildus lielajam šķiedrvielu daudzumam, ķirbī ir arī augsts ūdens daudzums, kas kopumā padara to par pārtikas produktu ar zemu kaloriju saturu. Papildus jau nosauktajiem vitamīniem un minerālvielām, ķirbī ir arī folijskābe, luteīns un zeaksantīns. Ķirbju aktīvo vielu sastāvs noder imūnsistēmas stiprināšanai, redzes, sirds un asinsvadu sistēmas, ādas un gļotādu veselībai. Ķirbjiem  dzelteno vai oranžo krāsu nosaka beta karotīns – tādējādi, jo ķirbja krāsa ir košāka un izteiktāka, jo vairāk tā sastāvā beta karotīna. Ķirbis palīdz arī aizcietējumu gadījumā, jo veicina vēdera izeju. Tam piemīt urīnu un žulti dzenoša darbība, turklāt tas stiprina  urīnceļu muskulatūru.

Vērtīgās ķirbju sēklas

Mūsu organismam svarīgās vielas satur ne vien pats ķirbis, bet arī tā sēklas, kas ir bagātas ar eļļu, olbaltumvielām, minerālvielām – cinku, selēnu, magniju, varu, dzelzi, kā arī E vitamīnu, karotinoīdiem, aminoskābēm, flavonoīdiem un fitosteroliem, saka BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece. Ķirbju sēklām piemīt pretiekaisuma un urīndzenošas īpašības, tās izmanto arī kā attārpošanas līdzekli, pie urīna nesaturēšanas, prostatas saslimšanu gadījumā, kā žultsdzenošu un diurētisku līdzekli. 

Ķirbju sēklu pulveri vai ekstraktu izmanto uztura bagātinātājos, kas paredzēti vīriešu veselībai,  kā arī prostatas un urīnpūšļa veselībai kopā ar vitamīniem, minerālvielām un citiem ārstniecības augu ekstraktiem. Tāpat no ķirbju sēklām iegūst eļļu, kas ir bagāta ar polinepiestinātajām Omega-6 taukskābēm. Tā satur arī E vitamīnu, cinku, selēnu un karotinoīdus un ir pieejama ne tikai šķidrā veidā, bet arī  kapsulās. Ķirbju sēklu eļļu preparātos parasti kombinē kopā ar zivju eļļu, olīveļļu, upeņu sēkliņu eļļu. Tā labvēlīgi iedarbojas uz sirds un asinsvadu sistēmu, imūnsistēmu, aknu, redzes, prostatas un urīnpūšļa veselību. Turklāt šo eļļu izmanto arī kosmētiskajos līdzekļos – matu un ādas kopšanai. Taču to var izmantot arī salātu un citu auksto ēdienu pagatavošanā, taču to nekarsē!

Kā ķirbi vislabāk iekļaut uzturā?

Lai ķirbis sniegtu patiesu labumu veselībai, nepietiks vien ar ķirbju kēksiņa baudīšanu! Ķirbis savā ēdienkartē ir jāieplāno regulāri – tad jūs rūpēsieties arī par savu  acu, ādas, sirds un asinsvadu veselību, uzsver uztura speciāliste L. Sondore. Taču, lai izmantotu ķirbi kā mazkaloriju piedevu ēdienam, nepanējiet to un pievienojiet tam daudz miltu, cukura un tauku! 100 grami ķirbja satur vidēji 90 % ūdens, 1,2 gramus olbaltumvielas, 0,1 gramu tauku, 2,2 gramus ogļhidrātu un 24,6 kcal. Iespējams, ka uz šo oranžo ogu būtu jāpaskatās kā uz vērtīgu veselības veicinātāju un jāiekļauj rudens un ziemas sezonā savā ēdienkartē regulāri.

Ikdienā gatavojiet ķirbi zupās – pievienojiet gabaliņos sagrieztu ķirbi pirms gatavošanas beigām. Gatavojiet ķirbi biezzupās – tas labi saderēs ar papriku, sīpoliem, tomātiem, lēcām, šķeltajiem zirņiem vai kartupeļiem, olīveļļu. Izteiktākai garšai apcepiet ķirbi cepeškrāsnī kopā ar citām saknēm, garšsaknēm, svaigu rozmarīnu, timiānu, ķimenēm un tad gatavojiet biezzupas! Gatavošanas laikā būs nelieli vitamīnu zudumi, taču tādi ir visiem produktiem termiskās apstrādes laikā. 

Ēdiet ķirbi svaigajos salātos kopā ar selerijas sakni, puraviem, skābākas šķirnes āboliem, dzērvenēm, brūklenēm. Papildiniet salātus ar labas kvalitātes olīveļļu, ķirbju sēklu, linsēklu vai citu eļļu vai jogurtu, skābo krējumu pēc izvēles. 

Spiediet ķirbju sulu un papildiniet to ar eļļu. Ķirbju sulai ir neitrāla garša, un tā labi saderēs ar citiem dārzeņiem.

Izmēģiniet pagatavot spagetti ar ķirbi, kas ir ovālas formas un izcepts cepeškrāsnī ar ķiplokiem, sāli un olīveļļu – tas garšos izcili.

Izmantojamas arī ķirbju mizas?

Uzturā  var lietot arī ķirbju mizas, saka uztura speciāliste L. Sondore. Cepamos  ķirbjus pirms gatavošanas nemizo, bet cep un ēd ar mizu. Ķirbju mizas dabīgi satur želatīnu, kas organismā veicina skrimšļu atjaunošanos un darbojas kā dabīgs glikozamīns. Lai tas tā būtu realitātē – ķirbji un to miza uzturā jālieto regulāri, ik dienas, nevis kampaņveidīgi. Šim nolūkam ķirbju mizas var  sagatavot  katrs pats mājās – mizas izžāvē cepeškrāsnī vai dārzeņu žāvētājā un samaļ. Lieto ik dienas pie ēdieniem.

Ķirbja uzglabāšana

Ja pēc gatavošanas paliek pāri ķirbis – sautēts, svaigs, gabaliņos,  to var uzglabāt saldētavā un izmantot pēc nepieciešamības, iesaka uztura speciāliste L. Sondore. Mazuļu vecāki šādi var uzglabāt ķirbi mazuļa biezenīšiem.  

Veseli ķirbji ir jāglabā sausā, vēsākā vietā. Ierasts ir ķirbjus uzglabāt uz skapjiem, bet tieši tur ir siltākā vieta istabā. Labāka izvēle būtu uz grīdas. 

Ķirbju recepte izmēģināšanai

Uztura speciāliste L. Sondore iesaka ķirbju receptes izmēģināšanai:

Ķirbis desertā. Nepieciešamās sastāvdaļas: branga šķēle stingras konsistences ķirbja (piemēram,  riekstu ķirbja), kanēļa standziņa, citrons, pāris krustnagliņas, anīsa zvaigznīte, muskavado cukurs. Pasniegšanai – jogurts pēc izvēles.

Pagatavošanas gaita: ķirbi nomizo, sagriež palielākos gabaliņos. Veidnē liek ķirbi, pievieno rīvētu citrona miziņu, garšvielas, uzspiež citrona sulu un pārkaisa ar cukuru. Cep ~160 grādos aptuveni 40 minūtes (cepšanas laiks ir atkarīgs no krāsns jaudas un ķirbja šķirnes). Ķirbim jāizcepas, nevis jāizšķīst. Pasniedz ar  jogurtu vai pēc izvēles ar plombīra saldējumu.

Ķirbju salāti. Nepieciešamās sastāvdaļas: šķēle stingra ķirbja, ½ selerijas saknes (var būt arī kālis), 1 neliels sīpols, 2 skābas šķirnes āboli, skābais krējums vai jogurts bez piedevām, sāls, zaļumi pēc izvēles.

Pagatavošanas gaita: ķirbi, seleriju, ābolus sarīvē, sīpolu smalki sagriež. Bļodā sajauc visas sastāvdaļas ar krējumu vai jogurtu. Pārkaisa ar zaļumiem vai rudens ogām – brūklenēm, dzērvenēm.

Ķirbju zupas “sagatave”. Nepieciešamās sastāvdaļas: ½  neliela ķirbja, 1 liels sīpols, 2 vietējās paprikas, 4–5 tomāti, 2 ķiploka galviņas, Extra virgin olīveļļa, sāls, svaigs rozmarīns.

Pagatavošanas gaita: uz pannas liek gabalos sagrieztu ķirbi, uz pusēm pārgrieztus tomātus, papriku, ķiploka galvas un četrās daļās sagrieztu sīpolu. Uzkaisa sāli, bagātīgi pārslaka ar eļļu, pievieno rozmarīnu vai citu garšaugu pēc izvēles, cep cepeškrāsnī 200 grādos aptuveni 30 minūtes. Sagatavi izmanto – biezzupās, biezeņos vai saldēšanai. Padoms: šādā veidā gatavo ķirbi ar mizu – pēc izcepšanas mīkstumu ir viegli atdalīt!

Lai veselīgs ķirbju laiks!

Mācību gada pirmais mēnesis mēdz būt trauksmains. Visa skolai nepieciešamā sagāde vien ir ko vērta, jo allaž kaut kas nav bijis vajadzīgo lietu sarakstā vai tomēr vēl piemirsies! Taču, neatkarīgi no tā, vai bērns sper pirmos soļus pirmsskolas iestādē, turpina mācības vidusskolā vai varbūt ģimenē ir gan bērnudārznieks, gan students, prātā ir paturami vairāki ar veselību saistīti aspekti.

Trīs speciālisti – klīniskā un veselības psiholoģe Veselības centru apvienībā Kristīne Baranovska, sertificētā uztura speciāliste Veselības centru apvienībā Anita Baumane un “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza apkopojušas svarīgāko, kas ļaus ģimenēm mācību gada laikā justies drošāk un pārliecinošāk. Speciālistes uzsver, ka mācības jebkurā līmenī gan no skolēna vai studenta, gan no ģimenes prasa daudz, tādēļ laba veselība, kas uzturama ar veselīgu dzīvesveidu, protams, ir pamatu pamats. Tomēr, kā liecina mediķu pieredze, daži faktori ir svarīgāki nekā citi.   

1. Sekojiet līdzi vakcinācijas kalendāram

Imunizācija jeb vakcinācija ir novērsušas neskaitāmus slimību un invaliditātes gadījumus, un tā katru gadu izglābj miljoniem dzīvību. Ir ļoti svarīgi visai ģimenei izprast vakcinēšanās jēgu. Dati visā pasaulē liecina, ka, neraugoties uz milzīgo uzlabojumu veselības aprūpes jomā, ko mums nodrošina pieejamās vakcīnas, no vakcīnregulējamām infekcijas slimībām cilvēki joprojām mirst vai iedzīvojas invaliditātē, kas neizbēgami ir slogs un pārbaudījums ikvienai ģimenei.

• Samaziniet pie ekrāniem pavadīto laiku

Ir saprotams, ka cilvēki tagad vairāk nekā jebkad agrāk izmanto savas viedierīces, tai skaitā – lai socializētos. Taču pārāk daudz laika pavadīšana pie ekrāniem var negatīvi ietekmēt veselību. Parasti satraucamies tikai par bērniem, kuri vairs nelasa grāmatas un nesporto tik daudz, kā pāris iepriekšējās paaudzes. Taču vienoti noteikumi attiecībā uz viedierīču izmantošanas laiku ir visas ģimenes jautājums. No ekrāniem – televizora, datora, telefona – būs jāatraujas visiem, sākot no vectētiņa un beidzot ar mazmeitu. 

• Atpazīstiet ēšanas traucējumus

Neraugoties uz ēšanas traucējumu plašo ietekmi, to smagums bieži tiek slēpts aiz slēgtām durvīm, liekot daudziem (neatkarīgi no vecuma) cīnīties vienatnē, kamēr sabiedrība vēl līdz galam neaptver problēmas vērienu. Atrašanās vienaudžu vidū pusaudžiem un jauniešiem nereti izraisa vēlmi atbilst kādiem noteiktiem standartiem, tostarp attiecībā uz ārējo izskatu. “Ja vecākiem nebūs iemaņu, kā runāt un rīkoties šādās situācijas, ja kāds no ģimenes locekļiem pats regulāri iekrīt neadekvātu “diētu” slazdos, vai nezina cita ceļa kā aizliegumus vai kaunināšanu, problēma tikai samilzīs,” teic uztura speciāliste Anita Baumane.

• Identificējiet un risiniet vientulību un atstumšanu

Lai gan mums ir iespējas izmantot sociālos tīklus un citus virtuālos saziņas līdzekļus, daudzi joprojām jūtas vientuļi. Pat, ja sākotnēji nav manāmu seku, ilgstoša vientulība rada hronisku stresu, kam var būt tālejoša ietekme uz cilvēka veselību un labklājību. Ja pamanāt bērna vai pusaudža uzvedībā norobežošanos, tā ir jāuztver kā nopietns signāls, ko nedrīkst atstāt pašplūsmā. Dažreiz pamanīšana prasa būt gatavam dzirdēt, pa īstam klausīties, dot laiku.

5. Mobinga jeb ņirgāšanās risināšana

Dažiem bērniem skola nozīmē arī mobingu jeb ņirgāšanos. Ņirgāšanās ir vardarbības veids izglītības vidē, kas ietver agresīvu uzvedību ar tīšu, naidīgu nolūku radīt ciešanas. Lai gan šāda uzvedība kādreiz tika pieņemta par teju neizbēgamu bērnības “iesvaidīšanas” rituālu, mūsdienās tā ir atzīta par nopietnu problēmu.

Global Shapers Riga Hub sociālā projekta “#Neklusē” ietvaros 2020./2021. mācību gadā veikta pētījuma rezultāti atklāja, ka 46% no Latvijas skolniekiem ir saskārušies ar ņirgāšanos pēdējo 12 mēnešu laikā.

Mobings vai ņirgāšanās var izpausties dažādos veidos, tostarp:

• fiziskā ņirgāšanās, kas ietver sišanu, grūšanu un speršanu, kā arī bērna īpašuma iznīcināšanu;
• verbālā ņirgāšanās – apsaukāšanu, aizvainošanu, pazemošanu, iebiedēšanu;
• sociālā ņirgāšanās ietver baumu izplatīšanu, bērna apkaunošanu sabiedriskā vietā vai izslēgšanu no grupas;
• kiberņirgāšanās – draudēšanu vai kaitējuma nodarīšanu, izmantojot e-pastu, interneta vietnes, sociālos medijus, īsziņas vai elektroniski kopīgotus video un fotoattēlus.

Mobings var būt par iemeslu vājam akadēmiskam sniegumam, potenciāli var paaugstināt depresijas, trauksmes, miega un citu psihisku traucējumu risku. Atsevišķos gadījumos mobings var paaugstināt paškaitējuma un pašnāvības risku.  

Mobinga situācijas atrisinājums ir cieņpilna komunikācija un abpusēja vienošanās starp upuri un pāridarītāju par ņirgāšanās pārtraukšanu.

Ja situācija kļūst kritiska, jāvēršas pie kāda, kuram ir vara kaut ko mainīt,  piemēram, pie skolas direktora vai tiesībsargājošas institūcijas.

“Svarīgi atcerēties: ja bērns piedzīvojis jebkāda veida ņirgāšanos, savlaicīga psiholoģiskās palīdzības nodrošināšana palīdzēs mazināt traumējošā notikuma sekas un ietekmi uz normālu turpmāko attīstību,” teic psiholoģe Kristīne Baranovska.

• Uzziniet, kā novērst RSV

Pagājušajā gripas sezonā bērnu slimnīcas pārpildīja pacienti, kuri, līdztekus Covid-19, saskārās ar vēl kādu draudu: respiratoro sincitiālo vīrusu (RSV). Šķiet, ka šis mācību gads nebūs izņēmums. “Lai samazinātu RSV izplatību un ietekmi, var īstenot vairākus preventīvus pasākumus. Pirmkārt, uzzināt vairāk par šo slimību, otrkārt – sagatavoties jau laikus. Par abiem vispieejamākā informācija un tūlītēji risinājumi gūstami aptiekā,” padomu sniedz “Mēness aptiekas” farmaceite. Specifisku medikamentu šim vīrusam nav, var vienīgi ārstēt simptomus un atvieglot bērna stāvokli. “Mājās vajadzētu būt ibuprofēnu vai paracetamolu saturošam līdzeklim, arī kādam no gļotādu mitrinošiem deguna aerosoliem un medikamentam deguna tūskas mazināšanai, ja tas ir nepieciešams. Saslimšanas gadījumā jāuzņem pietiekami daudz ūdens un īpašu uzmanību jāpievērš, ja bērns ir alerģisks vai ja viņam ir bronhiālā astma. Svarīgi, lai jau laikus mājās būtu pieejami visi nepieciešamie recepšu medikamenti, ka arī nebulaizers, kurā iepildīt medikamentu vai fizioloģisko šķīdumu,” skaidro Ieva Virza. 

• Izvairieties no apstrādātiem pārtikas produktiem

Cilvēkiem, kuru ikdiena ir lielā mērā noslogota, ātrās uzkodas var kļūt par normu, tā upurējot veselīga uztura ieguvumus par labu ērtībām. Lai gan tas var būt ērti, regulāra ultraapstrādātas pārtikas lietošana palielina veselības komplikāciju risku, tostarp sirds un asinsvadu slimības, dažus vēža veidus, aptaukošanos un 2. tipa cukura diabētu. Taču var būt arī grūti noteikt, kad šie ēdieni ir jūsu vai bērna šķīvī. Ja ģimenē ir skolas vecuma bērni, būtu vēlama uztura speciālista konsultācija. Konsultācijas laikā speciālists “draudzīgi” pastāstīts par to, kāpēc ir svarīgi ēst pareizi, atbilstoši savam vecumam un dzīvesveidam, un kā uzturs ietekmē veselību ilgtermiņā. 

• Laikus vakcinējieties pret gripu

Vakcinēties pret gripu šogad ir ārkārtīgi svarīgi, jo līdztekus gripai, cirkulēs arī citi vīrusi. Atcerieties, ka katra saslimšana imunitāti grauj, bet vakcīnas to spēcina! Veicot šo vienkāršo, bet nozīmīgo soli, katrs var aktīvi piedalīties sabiedrības veselības veicināšanā. Uzziniet vairāk par gripas vakcīnu pirms gripas sezonas sākuma pie sava ģimenes ārsta.

• Novērsiet norovīrusa izplatīšanos

Šķiet, ka ikviens ir pieredzējis pēkšņus vēdera darbības traucējumu izpausmes – caureju, vemšanu vai abus simptomus vienlaikus. Tādā gadījumā palikšana mājās var būt vienīgais plāns nākamajai dienai vai divām. Ticamākais vaininieks ir norovīruss, un tas var piemeklēt ikvienu jebkurā laikā. Farmaceite iesaka pavisam vienkāršus profilakses pasākumus, kas būtu jāzina ikvienam bērnam, savukārt vecākiem mājas aptieciņā vajadzētu būt preparātiem simptomu atvieglošanai. “Pirmais noteikums, protams, ir personīgās higiēnas ievērošana – roku mazgāšana vienmēr pēc tualetes un pirms ēdienreizes. Ja skolēnam somā ir kāds auglis vai cita uzkoda, piemēram, riekstiņi, vēlams līdzās turēt mitrās salvetes roku dezinfekcijai, ko lietot pirms ķerties pie našķiem. Vecākiem vajadzētu mājas aptieciņā turēt līdzekli pret caureju, piemēram, tādu, kas satur aktivēto ogli vai smektīnu. Ja bērnam ir caureja, nevajag aizmirst par dehidratācijas risku un pietiekamā daudzumā lietot ūdeni vai speciālus medikamentus, kas satur organismam nepieciešamos elektrolītus,” skaidro farmaceite.

Rūpējieties par acu veselību

Pirmo skolas gadu uzsākot, redzes pārbaude ir obligāta, taču vēlāk labas redzes faktu sākam uztvert kā pašsaprotamu. Tomēr acu veselība var būtiski ietekmēt ne tikai mācību procesu, bet dzīves kvalitāti kopumā. Tādēļ acu veselība jātur godā un, ja rodas kaut mazākās problēmas, jādara viss, lai redze nepasliktinātos – sākot no dzīvesveida izmaiņām līdz regulārām pārbaudēm pie oftalmologa. 

Praktizējiet veselīgus miega ieradumus

Stress skolā un slimības ir tikai daži, kaut ļoti būtiski faktori, kas var traucēt labi izgulēties. Var būt grūti precīzi noteikt, kādi pasākumi jāveic, lai uzlabotu miega higiēnu. Ja bērnam ir miega traucējumi, iespējams, būs nepieciešama vizīte pie miega speciālista. Stresa faktorus var palīdzēt pārvarēt psihologs. Reizēm pie vainas var būt vēlas un pārlieku sātīgas ēdienreizes. Psiholoģe min, ka bērnu stresu var ietekmēt arī vecāku trauksme, tādēļ nereti vēlās došanās pie miera un mokošie rīti ir jārisina visas ģimenes līmenī, nevis tikai, sūtot skolēnu gultā. Farmaceite piebilst, ka dažkārt pavisam vienkārši, aptiekā iegādājami nomierinoši bezrecepšu līdzekļi vai ārstniecisko augu tējas krūze vēlā pēcpusdienā vecākiem var būt pietiekošs risinājums. 

Atvēliet laiku brokastīm

Brokastis ir ne tikai pirmā ēdienreize – tas ir arī svarīgs dienas sākuma brīdis. Ja brokastu laiks būs haotisks un juceklīgs, tas var nelabvēlīgi tikt atsaukties uz turpmāko dienu un tātad – arī mācību procesu. Svarīgi neuzvelt visu atbildību par brokastu un rīta cēlienu vienam ģimenes loceklim, uzsver psiholoģe, brīdinot, ka šādā versijā juceklis ir teju vai garantēts. 

Uztura speciālista padomi par brokastu organizēšanu ir neatsverami, ietverot zināšanas ne tikai par veselīguma norādēm, bet arī optimālu un racionālu pagatavošanas veidu un piemērotāko produktu iegādi. Steidzīgajos darba dienu rītos, dažkārt ir grūti izdomāt, ko veselīgu skolēnam pasniegt brokastīs. Tomēr, ja ģimenes ēdienkarti saplāno nedēļai, tas nemaz nav sarežģīti. Piemēram, vairākām dienām var pagatavot veselīgus auzu vai citu graudu cepumus, izcils ēdiens, kas nebūt neprasa daudz laika pagatavošanai, ir smūtijs. Ir arī citi daudzveidīgi veselīgu brokastu varianti.

Braši suņi un kaķi, kas kopā ar cilvēkiem apceļo pasauli un kopā metas pat vistrakākajos piedzīvojumos, raisa apkārtējo apbrīnu un sajūsmu sociālajos tīklos, bet vēl vairāk prieka sagādā saviem saimniekiem. Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa)atgādina – ceļojums kopā ar četrkājaino draugu var sagādāt brīnišķīgu pieredzi, taču tam jāgatavojas ne mazāk atbildīgi kā jebkuram ceļojumam: arī četrkājainos draugus, tāpat kā cilvēkus, mēdz piemeklēt dažādas likstas un veselības problēmas, kas var ne vien krietni sabojāt omu un radīt pamatīgu robu budžetā, bet arī nopietni apdraudēt mīluļa dzīvību. 

Ko ņemt vērā, plānojot ceļojumu kopā ar mīluli?

Klīnikas “Pet City Candera” galvenā veterinārārste un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Mazo dzīvnieku veterinārās klīnikas veterinārārste Madara Lāce norāda – pirms doties ceļojumā kopā ar suni vai kaķi, noteikti vajadzētu izvērtēt dzīvnieka veselības stāvokli un piemērotību ceļošanai, kā arī ņemt vērā dažus citus svarīgus aspektus.

Vispirms jāapzina katras valsts vietējā likumdošana. “Dažādās valstīs ir dažādas prasības attiecībā uz pārvietošanos kopā ar mājdzīvniekiem, īpaši ārpus Eiropas Savienības. Bieži vien dzīvnieku īpašnieki ar vēlmi gatavoties ceļojumam pie veterinārārsta vēršas novēloti, jo dažkārt visu prasību izpilde var aizņemt vairākas nedēļas vai pat mēnesi,” uzsver veterinārārste. “Ceļojot ar savu mīluli pa Eiropas Savienības valstīm, lielākoties pietiek ar ES lolojumdzīvnieka pasi, mikročipu un derīgu vakcīnu pret trakumsērgu. Tomēr ir svarīgi iepriekš noskaidrot katras valsts prasības saistībā ar trakumsērgas vakcīnām, jo dažas valstis neakceptē ražotāja noteikto vakcīnas darbības ilgumu un pieprasa dzīvniekus revakcinēt katru gadu. Visu aktuālo informāciju var uzzināt attiecīgās valsts veterinārajā dienestā.”

Ceļojot var gadīties šķērsot vairākas valstis, tāpēc, šķērsojot robežu ar mīļdzīvnieku, jārēķinās ar visu valstu prasībām. Vispārējā likumdošana, ceļojot ar auto, kuģi vai lidmašīnu, būtiski neatšķiras, tomēr jāņem vērā katra ceļošanas veida specifika. Piemēram, ja galamērķī plānots nonākt ar lidmašīnu, šāds pakalpojums aviokompānijām jāpiesaka savlaicīgi, jo ir nepieciešams iepriekšējs apstiprinājums. Tāpat jāņem vērā, ka katrai aviokompānijai var arī atšķirties noteikumi attiecībā uz pārvadājamā mājdzīvnieka svaru, izmēru, atrašanās vietu lidmašīnas salonā vai kravas nodalījumā, cenrādi utt. Tas pats sakāms par kuģiem – iespējams, jāiegādājas īpaši numuriņi, kas paredzēti ceļošanai ar dzīvnieku; varbūt dzīvnieks jātur speciālā telpā vai būrī; bet varbūt tas drīkst atrasties tikai automobilī uz mašīnu klāja. Tāpēc, lai ceļojuma laikā nebūtu jārisina neparedzētas situācijas, aicinām jau iepriekš iepazīties ar izvēlētā transporta pakalpojumu sniedzēja noteikumiem un ierobežojumiem, kas attiecināmi uz ceļošanu kopā ar mājdzīvniekiem.

Tomēr Madara Lāce saka – noteikti nevajadzētu baidīties ceļot kopā ar mīluli: “Tā ir brīnišķīga pieredze, pati kopā ar savu suni Zulu esmu apceļojusi jau vairāk nekā 10 valstis – ar kemperi, ar auto un ar kuģi. Kaut arī vienmēr jābūt gataviem pielāgoties situācijai – ne visur mīlulis tiks ielaists, turklāt ne tikai muzejos, veikalos vai kafejnīcās, bet arī dabas rezervātos, – mana personīgā pieredze ir ļoti pozitīva, cilvēki ārzemēs ir atsaucīgi un pretimnākoši.”

Kā mazināt četrkājainā ceļotāja stresu?

• Ceļojuma dienā izved suni garā pastaigā un ļauj izskrieties, lai tas iztērētu pēc iespējas vairāk enerģijas. 
• Suni vai kaķi ieteicams barot ne vēlāk kā sešas stundas pirms lidojuma. Nav ieteicams lidot ar pilnu vēderu, tāpēc lidojuma dienā samazini sava mājdzīvnieka porciju.
• Savlaicīgi pieradini dzīvnieku pie ceļojuma konteinera. Ja tas savā būrī jutīsies ērti, trauksme var būt ievērojami mazāka. Iegādājoties būri, rūpīgi izmēri dzīvnieku un sarūpē aviokompānijas apstiprinātā izmēra būri. Dod dzīvniekam vairākas nedēļas, lai tas pierastu pie jaunā objekta: vispirms novieto tam pieejamā vietā tikai būra apakšējo daļu, tad pakāpeniski pievieno augšdaļu un durvis, kad dzīvnieks ar to jau ir apradis. Rūpējies, lai būris tam saistās ar patīkamām sajūtām!
• Ļauj dzīvnieka pie ceļojumu konteinera pierast pamazām. Vispirms atstāj to konteinerā ar aizvērtām durvīm uz pavisam īsu brītiņu, tad pakāpeniski šo laiku paildzini.
• Socializējiet savu mīluli – māciet viņam uzvesties cilvēku un citu dzīvnieku klātbūtnē. Tas palīdzēs mājdzīvniekam justies pārliecināti un droši dažādās situācijās un vidēs. 
• Veterinārajās klīnikās un aptiekās ir pieejami dažādi bezrecepšu nomierinoši medikamenti, kas palīdz viegla stresa gadījumā. Ja dzīvnieks ir ļoti nervozs, agresīvs vai kā citādi var apdraudēt sevi vai apkārtējos, ieteicams izvērtēt tā piemērotību ceļošanai vai vērsties pie sava veterinārārsta nopietnāka terapijas plāna izveidošanai. 

Kādiem medikamentiem jābūt mīluļa aptieciņā ceļojuma laikā?

Ja dzīvniekam ir kāda hroniska saslimšana, piemēram, cukura diabēts, epilepsija, funkcionāli vairogdziedzera traucējumi, sirds mazspēja u. c., ieteicams nodrošināties ar ikdienā lietojamajiem medikamentiem. “Noteikti vajadzētu iepriekš noskaidrot, kādi riski – ērču, odu pārnēsātas slimības – pastāv katrā valstī, un nodrošināties ar profilaktisku aizsardzību. Tāpat jāņem līdzi viss, kas nepieciešams pirmajai palīdzībai, – līdzekļi brūču apkopei, medikamenti pret caureju, antihistamīni utt. Tomēr smagu veselības sarežģījumu vai pat dzīvnieka nāves gadījumā būtu jāvēršas tuvākajā veterinārajā klīnikā, kur speciālisti zinās, kā rīkoties tālāk. Šādā gadījumā mājdzīvnieka apdrošināšana var būt nozīmīgs finansiāls atbalsts, jo veterinārmedicīnas pakalpojumi var izmaksāt dārgi ne tikai Latvijā,” stāsta veterinārārste.

Latvijā mājdzīvniekus apdrošināt nesteidz

Arī BALTA pieredzē gadījumi, kad tiek pieteiktas atlīdzības par mīluļa nāvi ārpus Latvijas robežām, diemžēl laiku pa laikam notiek un ir fiksēti: pirms pāris gadiem izmaksāta kompensācija par sunīti, kas gāja bojā, sunītim un saimniekam atrodoties Norvēģijā. Jāatzīmē gan, ka veterinārie pakalpojumi tiek kompensēti pēc Latvijas izcenojumiem, un mājdzīvnieks ir apdrošināts transportēšanas laikā un ārzemēs, ja ceļojums neilgst vairāk par 30 dienām.

“Kopumā jāteic, ka Latvijai mājdzīvnieku apdrošināšanā vēl ir tāls ceļš ejams: pēc mūsu aplēsēm Latvijā ir apdrošināti mazāk par 5% mājdzīvnieku; tikmēr, piemēram, Lielbritānijā ir apdrošināts katrs otrais. Atlīdzību pieteikumus saņemam visu gadu, kaut arī nedaudz biežāk – laika posmā no aprīļa līdz jūlijam. Pavasarī tas vairāk saistīts ar dzemdību komplikācijām un bronhiālām slimībām, savukārt vasaras mēneši izceļas ar augstāku traumatisma, ērču kodumu un saindēšanās risku, vairāk laika pavadot ārā un arī dodoties tuvākos un tālākos ceļojumos kopā ar četrkājainajiem draugiem,” stāsta BALTA Īpašuma un speciālo produktu pārvaldes vadītājs Armands Lagons.

Šī gada pirmajos astoņos mēnešos saņemti gandrīz 600 atlīdzību pieteikumi par mājdzīvnieku veselības problēmu izraisītiem zaudējumiem vairāk nekā 60 000 eiro apmērā, jau sasniedzot teju visa pagājušā gada rādītājus. Pārsvarā tie ir neparedzēti veterinārmedicīniskie izdevumi par saindēšanos, plaušu slimībām, acu un ausu iekaisumiem, dažādām traumām, mežģījumiem, kukaiņu kodumiem un apēstiem svešķermeņiem. 

Nav šaubu, ka norūdīšanās ir veselīga un ļoti ieteicama bērniem, jo tā paaugstina imunitāti un nostiprina organisma aizsargspēju pretoties infekcijām, turklāt norūdīti bērni vieglāk adaptējas jauniem apstākļiem. Bet vai drīkst rūdīt arī zīdaini? Padomos par zīdaiņa rūdīšanu dažādos vecuma posmos dalās Rimi Bērniemkustības un stājas eksperte, fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča.

“Tikko dzimušu zīdaini vēl nevajadzētu sākt rūdīt, jo viņam ir svarīgi adaptēties jaunajā vidē, kur viss ir jauns un nepazīstams – jaunas smaržas, garšas, sensorās sajūtas. Taču, kad ir pagājušas dažas nedēļas un mazulis sasniedzis mēneša vecumu, var sākt domāt par norūdīšanu,” stāsta Rimi Bērniem eksperte.

• 1–3 mēnešu vecums

Mazuļa norūdīšanu ieteicams sākt ar pavisam vienkāršām un ikdienišķām darbībām, pievēršot īpašu uzmanību bērna uzvedībai un pašsajūtai.

Gaisa peldes

“Zīdaiņa pirmā rūdīšanās varētu būt iespēja katru dienu padzīvoties plikam,” iesaka eksperte. “Ja gaisa temperatūra istabā ir zemāka par 18–20 grādiem, norūdīšanos var sākt ar vienu līdz divām minūtēm dienā, taču, ja istabā ir siltāk, rūdīšanos var sākt ar 5 minūtēm dienā. Svarīgi vērot, lai bērns jūtas ērti un ir omulīgs.” Ar laiku gaisa peldes var kļūt garākas un biežākas.

Pastaigas svaigā gaisā

Pastaigas svaigā gaisā ir ļoti vērtīgas gan bērnam, gan mammai, tādēļ Rimi Bērniem eksperte iesaka pēc iespējas biežāk doties pastaigās mežā vai jūras piekrastē, jo jonizētais jūras gaiss var pozitīvi ietekmēt mazuļa pašsajūtu un kļūt par labu rūdīšanos.

Peldināšana

Peldināšana un mazgāšana ir divas atšķirīgas lietas – peldināšana uzskatāma par norūdīšanās procedūru, tādēļ tās laikā bērnu nav ieteicams mazgāt. Fizioterapeite iesaka mazuļa peldināšanu sākt pakāpeniski: “Sākumā zīdaini var likt mazajā vanniņā uz 5 minūtēm 37 grādu temperatūrā. Kad viņš ir pieradis, var sākt peldināt lielajā vannā un pakāpeniski temperatūru pazemināt no 37 grādiem uz 36 un tad uz 35 grādiem. Bērnam lielā vanna ir kā baseins, kurā viņš var brīvi izkustināt rociņas un kājiņas. Arī šī fiziskā aktivitāte viņu norūdīs.”

Kad zīdainis ir sasniedzis 3 mēnešu vecumu, jau iepriekš minētajām rūdīšanās metodēm var pievienot jaunas.

Dzīvošanās uz grīdas

Trīs mēnešu vecumā zīdainis var sākt dzīvoties uz grīdas, taču svarīgi, lai mazuļa apģērbs ir ērts un lai rokas un pēdas ir plikas. Mazulim var aplikt mazu pakaviņu ar nosacījumu, ka tas netraucē kustēties. Tāpat apkārt var novietot rotaļlietas, ko bērns var trenēties satvert. Eksperte skaidro, ka iespēja brīvi izkustēties kalpos par dabisku vingrošanu, bērnam ļaujot sajust cieto virsmu un savu ķermeni.

Šajā vecumposmā rūdīšanās kļūst aktīvāka, jo bērns ir paaudzies, tādēļ vēlas vairāk kustēties un izzināt pasauli.

Vingrošana

Vecāki var vingrot kopā ar bērnu, tādēļ nav obligāti jādodas pie speciālista. Vingrošana ne tikai palīdz norūdīt mazuli, bet arī stiprina vecāka un bērna savstarpējo emocionālo saikni.

Plikas pēdas

Vasarā bērnam ir iespēja brīvā dabā dzīvoties ar plikām pēdām. Staigāšana un rāpošana pa nelīdzenām virsmām norūda un attīsta muskuļu spēku, savukārt staigāšana un rāpošana pa zālāju dārzā vai pa smiltīm pludmalē var būt lielisks veids, kā iepazīt apkārtējo vidi. Ļaujot mazulim dzīvoties pa zemi ārā, svarīgi izvērtēt drošību, piemēram, jāskatās, lai zāle nav pārāk gara vai asa, lai smiltis nav pārāk karstas, lai uz zemes nav stiklu vai citu asu priekšmetu.

Peldēšana baseinā vai atklātos ūdeņos

Sākot no 6 mēnešu vecuma, bērnu var vest uz nodarbībām peldbaseinā, kā arī ļaut vasarā pamērcēt kājiņas atklātos ūdeņos. Ar peldēšanos jūrā vai ezerā šajā vecumposmā gan jāuzmanās, jo ir iespējami dažādi infekciju riski.

Sauļošanās

Šajā vecumposmā bērns vasarā var padzīvoties saulē laiku, kas nepārsniedz 5 minūtes. “Lai zīdainis varētu pavadīt laiku atklātā saulē, bērnam obligāti jāuzklāj SPF aizsargkrēms un jāuzliek cepurīte. Ja gaisa temperatūra pārsniedz 30 grādus, sauļošanās būtu jāatliek. Noteikti nevajadzētu doties garās pastaigās saulē, kad saules stari apspīd bērna ādu, jo tas var radīt apdegumu un pēc tam arī ādas lobīšanos,” stāsta Rimi Bērniem eksperte.

Rīvēšana ar mitru dvieli

Bērniņu var norīvēt ar mitru un vēsu dvieli. Jekaterina Bovtramoviča iesaka procedūru sākt no kājām un tad pakāpeniski virzīties uz augšu – sākt rīvēt kājiņas, tad muguriņu un rociņas.

Līdz ar rudens tuvošanos Latviju pārņem sēņošanas trakums. Bekas un baravikas, gailenes un bērzlapes gozējas grozos, šķīvjos un sociālo tīklu attēlos, bet, lai tiktu pie kārdinošajām meža veltēm, sēņotājiem reizēm jāpārvar ne mazums šķēršļu – arī visai bīstamu. Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) atgādina – mežā jābūt piesardzīgiem! Pēc ērču un čūsku kodumiem, kā arī traumām, kas gūtas paslīdot vai paklūpot, sēņotājam nereti vajadzīga ilgstoša ārstēšanās.

Neveikls solis var novest pie nopietnām traumām

“Sēņošana, protams, nav pati traumatiskākā izklaide, un ieguvumu noteikti ir vairāk nekā sarežģījumu – pastaiga svaigā gaisā, dabas tuvums un garda sēņu mērce vakariņās pret nelielu iespēju, ka gadīsies savainoties. Tomēr, dodoties mežā, ir jāapzinās riski, sevišķi tad, ja sēņojat vienatnē. Pat ar atbilstošu apģērbu un apaviem var gadīties paslīdēt vai kaut kur aizķerties, un gūtās traumas ne vienmēr ļauj paša spēkiem turpināt ceļu. Par to liecina arī vairāki desmiti atlīdzību pieteikumu par negadījumiem, kurus ik gadu saņemam no sēņošanas entuziastiem,” brīdina BALTA Personu produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.

BALTA pieredzē sēņotājiem atgadījušās dažādas ķibeles. Lielākoties tās saistītas ar neveikli liktu soli, klupienu vai paslīdēšanu, kas beidzas nelāgi. Piemēram, kāds klients pakritis pār celmu un guvis liela kaula lūzumu un ceļa saišu bojājumu. Kāds cits kāpis pāri nokritušam kokam, paslīdējis un kritis uz muguras, piezemējoties uz cita koka.

Pie sēņošanas traumu “žanra klasikas” pieder arī uz nelīdzenas virsmas vai paslīdot izmežģīti ceļi un potītes. 

Sēņošanas aizrautībā īpaši jāuzmanās no zemākiem, nereti kailiem zariem, kurus grūti pamanīt: vairāki klienti traumējuši acis, tajās trāpot kādam zaram. Arī šķēršļu joslu pārvarēšana var beigties visai nepatīkami. Šķērsojot grāvjus, ir rūpīgi jāizvēlas, pie kā pieturēties – kāds sēņotājs neveiksmīgi meklējis atbalstu pie sapuvuša koka, tas lūzis, cilvēks kritis un savainojis pleca saites. Bet vēl kāds cits gribējis šķērsot grāvi, tajā ielecot, taču tas noticis tik neveiksmīgi, ka konstatēts mugurkaula lūzums un bijusi nepieciešama operācija.

Jābūt piesardzīgiem ar meža iemītniekiem!

“Dodoties mežā, jārēķinās, ka mežs ir mājas virknei dzīvu radību. Sēņotāji nereti brien diezgan brikšņainās vietās, tāpēc noteikti jāpadomā par piemērotu apģērbu, lai ērces nevarētu viegli piekļūt ādai. Ērces kodums var izraisīt saslimšanas, kas prasa ilgstošu ārstēšanos. Ja pret ērču encefalītu ir iespējams vakcinēties, tad pret Laimas slimību vakcīnas nav, tāpēc šādos gadījumos apdrošināšana var būt liels finansiāls atspaids,” stāsta Ludmila Ščegoļeva.

Sēņotāji vēršas pie apdrošinātāja ne tikai ar atlīdzību pieteikumiem par ērču kodumu izraisītām slimībām, bet arī par čūsku un lapseņu kodumiem. Piemēram, kāds cilvēks sēņojot sniedzies pēc sēnes zaru kaudzē, un odze iekodusi labās rokas rādītājpirkstā. Divas diennaktis nācies pavadīt slimnīcā un saņemt pretindes devas. Savukārt kāds cits sēņotājs mežā pagadījies pārāk tuvu lapseņu pūznim un ticis sadzelts apmēram 10 vietās. Arī šim cilvēkam nācies meklēt mediķu palīdzību.

“Protams, sēņotājiem jāpatur prātā arī citi riski. Noteikti nevajadzētu likt grozā sēnes, par kurām neesat simtprocentīgi pārliecināti – saindēšanās ar sēnēm var viegli novest pie letālām sekām. Tāpat, dodoties uz mežu, ieteicams labāk izvēlēties tādas vietas, ko pazīstat. Svešā mežā īpaši jāuzmanās no apmaldīšanās, tāpēc līdzi vajadzētu ņemt uzlādētu mobilo telefonu, lai nepieciešamības gadījumā varētu izsaukt palīdzību. Jāparūpējas arī par dzeramo ūdeni – tas noderēs ne tikai pastaigas laikā, bet arī tad, ja mežā gadīsies uzkavēties ilgāk, nekā plānots. Mežs ir brīnišķīga, taču arī bīstama vieta, tāpēc pret to jāizturas ar cieņu,” iesaka BALTA eksperte. 

BALTA eksperti apkopojuši noderīgus ieteikumus, lai sēņošana būtu droša.

• Ja iespējams, nedodies uz mežu vienatnē – drošāk, ja būsi ar kādu kopā.
• Pārliecinies, ka tev ir līdzi uzlādēts mobilais tālrunis. Tas palīdzēs izsaukt palīdzību, ja gadīsies nelaime.
• Paturi prātā kādus zīmīgus orientierus – neparastas formas kokus, ieplakas, stigas, jaunaudzes. Tas palīdzēs neapmaldīties, sevišķi mazāk zināmā mežā. Tomēr labāk izvēlies sēņot vietās, ko labi pārzini.
• Neliec grozā sēnes, kuras nepazīsti!
• Nodrošinies, lai kukaiņi nevarētu pakļūt zem apģērba – ieteicamas ir bikses, kuru galiem pārvilktas pāri zeķes, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošām, krekls jāliek biksēs.
• Valkā gaiša un slīdīga auduma drēbes – uz tām ērces ir labi saskatāmas, tādējādi samazinās iespēja, ka tās pieķersies drēbēm un tālāk nokļūs uz ķermeņa.
• Pastaigas laikā ik pa brīdim aplūko apģērbu, lai laikus notrauktu pamanīto ērci. Tāpat arī pēc pastaigas mājās ieteicams pārbaudīt, vai uz ķermeņa nav ērču.
• Izmanto kukaiņu atbaidīšanas līdzekļus.
• Izvēlies piemērotus apavus, kas neslīd un pasargā kājas no mitruma.
• Jāpievērš uzmanība, vai tuvumā nav dzirdama šņākšana, jo odzes par savu klātbūtni brīdina šņācot.
• Sēņojot, ogojot vai vienkārši pastaigājoties, jāiet smagiem soļiem, stingrāk piesitot kājas pie zemes, jo čūskām nepatīk vibrācija.
• Ja čūska tomēr iekodusi, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību pa tālruni 113. Nomierini un noguldi cietušo, lai viņš pēc iespējas mazāk kustinātu sakosto ķermeņa daļu. Tas kavēs strauju indes izplatīšanos. Sakostā ķermeņa daļa jāpaceļ augstāk par pārējo ķermeni, un uz koduma vietas jāuzliek kaut kas auksts. Nekādā gadījumā nav ieteicams uz koduma vietas likt žņaugu vai pārsējus, kā arī nedrīkst čūskas indi mēģināt izsūkt ar muti un dod kādus medikamentus, jo tas var pasliktināt cietušā stāvokli. 

Iekšējais miers ir vērtīgs stāvoklis, kas palīdz izturēt dzīves izaicinājumus un stresu. Šeit ir daži padomi, kā gūt iekšējo mieru:

Meditācija un dziļā elpošana: Meditācija un dziļā elpošana var palīdzēt nomierināt prātu un uzlabot emocionālo līdzsvaru. Ievies meditāciju ikdienas dzīvē un rezervēt laiku, lai apsēstos klusumā un koncentrētos uz savu elpošanu.

Fiziskās aktivitātes: Regulāras fiziskās aktivitātes palīdz izvadīt stresu un uzlabot garastāvokli. Pastaigas, joga, peldēšana vai citas fiziskas aktivitātes var būt lielisks veids, kā sajust iekšējo mieru.

Laika plānošana: Efektīva laika plānošana un organizēšana var samazināt stresa līmeni. Izmantojiet kalendāru vai uzdevumu sarakstus, lai izveidotu pārskatu par saviem pienākumiem un mērķiem.

Ikdienas refleksija: Atvēliet laiku ikdienas refleksijai. Šī prakse palīdz apzināties savas emocijas, domas un reakcijas. Tas var ļaut jums izvairīties no automātiskās reakcijas uz stresu un rast konstruktīvus risinājumus.

Pareiza gulēšana: Nekvalitatīvs miegs var ietekmēt jūsu emocionālo stāvokli. Padomājiet par saviem miega paradumiem un centieties iegūt pietiekami daudz miega katru nakti!

Piemērots uzturs: Veselīgs uzturs var ietekmēt jūsu garastāvokli un enerģijas līmeni. Ieviesiet sabalansētu uzturu, kurā iekļauti daudzi augļi, dārzeņi, veselīgi graudi un olbaltumvielas.

Mazāk laika pie ekrāniem: Ierobežojiet laiku, ko pavadiet pie datora, telefona un televizora. Ilgs ekrānu skatīšanās var palielināt stresa līmeni un nomākt emocionālo labklājību.

Sociālā dzīve: Uzturiet tuvas attiecības ar draugiem un ģimeni. Saziņa ar citiem un atbalsts no tuviniekiem var palīdzēt mazināt stresu un sniegt emocionālu atbalstu.

Piedzīvojumi brīvā dabā: Laika pavadīšana dabā un piedzīvojumi var palīdzēt atjaunot garīgo spēku un uzlabot iekšējo mieru. Doties pastaigā, kempingā vai vienkārši izbaudīt brīvā dabā pavadīto laiku.

Pateicība: Ikdienas pateicības prakse, kurā izsakāt pateicību par pozitīvajiem notikumiem, var palīdzēt uzlabot garastāvokli.

Fona mūzika mierīgās noskaņās:

Katram cilvēkam ir savs ceļš uz iekšējo mieru, un dažādas metodes var būt piemērotas dažādiem cilvēkiem. Būtiski ir atrast savu ceļu, kas palīdz nomierināt prātu un sirdi!