Valdība šodien lēma piešķirt līdzekļus 142 290 eiro apmērā kompensāciju izmaksāšanai par gadījumu, kad ar vakcināciju pret Covid-19 pacientam nodarīts kaitējums veselībai.

Zāļu valsts aģentūra (ZVA) 2022.gada 1.decembrī pieņēma lēmumu piešķirt kompensāciju 142 290 eiro apmērā par vakcīnas pret Covid-19 infekciju “Comirnaty” blakusparādību izraisīto smagu kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai.

Līdzekļus Veselības ministrijai piešķirs no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Kā aģentūrai LETA apstiprināja ZVA, šis ir ceturtais gadījums, kurā pieņemts lēmums izmaksāt kompensāciju. 

Vienā gadījumā bija nolemts piešķirt kompensāciju 10 000 eiro apmērā par “Pfizer” vakcīnas pret Covid-19 blakusparādību izraisīto vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai, savukārt otrā gadījumā nolemts izmaksāt maksimālo kompensāciju 142 290 eiro apmērā, jo tika atzīts, ka vakcinēšanās ar “AstraZeneca” vakcīnu pret Covid-19 izraisījusi smagu kaitējumu pacientes dzīvībai, kas novedis pie pacientes nāves. ZVA pieņēma lēmumu kompensāciju izmaksāt pacienta mantiniekiem proporcionāli mantojuma daļai, tas ir katram no trim mantiniekiem 47 430 eiro.

Tāpat ZVA iepriekš bija lēmusi piešķirt kompensāciju 5000 eiro apmērā par vakcīnas pret Covid-19 infekciju “Jcovden” (“Janssen”) blakusparādību izraisīto vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai.

LETA jau rakstīja, ka lēmumus par kompensāciju piešķiršanu pieņem ZVA. Saskaņā ar Covid-19 infekcijas pārvaldības likumu pieteikums izmaksāt kompensācijas var iesniegt ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no vakcinācijas dienas.

Kompensāciju var pieprasīt tie cilvēki, kuri vakcināciju veikuši Latvijā ar Eiropas Zāļu aģentūrā reģistrētu vakcīnu un veselībai vai dzīvībai nodarītais kaitējums ir tieši saistīts ar vakcīnas izraisītu blakusparādību, kas norādīta zāļu jeb vakcīnu lietošanas instrukcijā, kā rezultātā radušies paliekoši vai ilgstoši veselības traucējumi, kuru dēļ pacienta pašaprūpe un funkcionalitāte nav atjaunojusies vismaz 26 nedēļu laikā.

Lai iesniegtu kompensācijas pieprasījumu, iedzīvotājiem jāaizpilda iesnieguma forma un jāpievieno ārstniecības personas slēdziens par iespējamo cēloņsakarību ar Covid-19 vakcīnas izraisīto blakusparādību un pacienta veselībai vai dzīvībai nodarīto kaitējumu, kā arī medicīniskie dokumenti, kas to apliecina.

Pacienta nāves gadījumā kompensācijas prasījuma iesniegumu var iesniegt pacienta mantinieks, pievienojot apliecību par laulātā mantas daļu vai mantojuma apliecību un patologanatomiskās izmeklēšanas protokolu vai tiesu medicīnas eksperta atzinumu.

Vienlaikus nav paredzēts kompensēt kaitējumu pēc vakcīnas pret Covid-19, ja pacienta kaitējums veselībai vai dzīvībai nav tieši saistīts ar vakcīnas pret Covid-19 blakusparādību. Piemēram, ja persona apgalvo, ka tās izraisītais ceļu satiksmes negadījums ir radies personas ģībšanas dēļ, un šī ģībšanas epizode ir Covid-19 vakcīnas blakusparādības izraisīta, tad ir jāņem vērā, ka nav iespējams minēto situāciju pierādīt un tiešā veidā to nebūs iespējams saistīt ar iespējamo vakcīnas pret Covid-19 blakusparādību.

Tūkstošiem bērnu Ukrainā karš ir atņēmis gan mājas, gan vecākus – šie Ziemassvētki viņiem būs pavisam citādi. Piepildot svētku gaidīšanas laiku ar labestību un rūpēm, biedrība “Tavi draugi” un lielākā vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Latvijā “Eco Baltia” aicina ikvienu kļūt par daļu no “Ziemassvētku ekspreša: Latvija – Ukraina”, lai laikā no 15. līdz 19. decembrim kopīgiem spēkiem sarūpētu Ziemassvētku dāvanas 400 bērniem Ukrainas bērnunamos. Tāpat akcijas ietvaros cilvēki aicināti ziedot siltās segas, guļammaisus, ziemas drēbes un apavus, kas ar biedrības “Tavi draugi” atbalstu tiks nogādātas kara visvairāk skartajos reģionos.

“Bērni ir visvieglāk ievainojamā sabiedrības daļa, kura cieš no kara. Ukraiņu bērni pašlaik cieš visvairāk, jo teroristu valsts – Krievija, mēģina iznīcināt gan Ukrainu kā valsti, gan tās tautu, izvirzot par prioritāti ukraiņu bērnu slepkavības, sakropļošanu un ņirgāšanos. Lai saglabātu Ukrainas nāciju, es aicinu atbalstīt ukraiņu bērnus, kuru ir zaudējuši šajā kara savus tuviniekus, vai kļuvuši par karadarbības vai krievu noziedznieku, izvarotāju un marodieru  armijas darbību upuriem, uzsvēra Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko.

Labdarības akcijas “Ziemassvētku ekspresis: Latvija – Ukraina” organizatori ar Ukrainas bērnu namu Čerņigovas pilsētā, Čerņigovas un Priluckij apgabalos starpniecību ir apkopojuši teju 400 bērnu vēstules Ziemassvētku vecītim. Tās aplūkojamas biedrības “Tavi draugi” tīmekļvietnē www.tavidraugi.lv. Ikviens ir aicināts izvēlēties kādu no bērnu vēstulēm un sarūpēt tās autoram svētku dāvanu, kļūstot par Ziemassvētku vecīti. Sarūpētās dāvanas, siltās drēbes, segas un spilvenus var nodot biedrības “Tavi draugi” telpās Rīgā, Ventspils ielā 50, kā arī “Ziemassvētku ekspresis: Latvija – Ukraina” pieturvietās un sirsnīgos labdarības koncertos: 

• 16. decembrī no plkst.15:00 līdz 18:00 Dobelē, Dobeles Pils pagalmā, kur koncertu sniegs Patrisha;
• 17. decembrī no plkst.11:30 līdz 15:30 Valmierā, pie Valmieras kultūras centra, kur koncertu sniegs Grēta Grantiņa;
• 18. decembrī no plkst.16:00 līdz 19:00 Tukumā, Tukuma pilsētas parkā, kur koncertu sniegs Samanta Tīna;
• 19. decembrī no plkst.16:00 līdz 20:00 Rīgā, Doma laukumā, Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņā, kur norisināsies arī pārsteiguma koncerts.

Kampaņas atklāšanas pasākums notiks trešdien, 15.decembrī, Rīgā, biedrības “Tavi draugi” telpās, Ventspils ielā 50, kurā ar sirsnīgu solokoncertu uzstāsies soliste un pianiste Katrīna Gupalo.

“Ziemassvētku gaidīšana ir laiks, kad, apliecinot mīlestību un rūpes, steidzam sagādāt svētku veltes saviem tuvākajiem, it īpaši bērniem. Diemžēl daudziem bērniem tepat netālu – Ukrainā, svētkus ģimenes lokā ir laupījis karš. Lai atgrieztu ticību brīnumam un iepriecinātu vismaz daļu šo bērnu, esam apņēmušies viņiem sarūpēt Ziemassvētku dāvanas. Skaidrs, ka esošajos apstākļos svētku svinēšana pieaugušajiem Ukrainā varbūt nav prioritāte, bet mēs varam kaut nedaudz palīdzēt ienest svētku sirsnību un brīnumu mazo ukraiņu sirdīs. Viņi gaida svētkus un nav zaudējuši ticību labajam,” norāda biedrības “Tavi draugi” dibinātājs Ulvis Noviks.

Labdarības akcijas laikā iedzīvotāji aicināti sarūpēt ne tikai Ziemassvētku dāvanas bērniem, bet arī ziedot ziemas periodā tik ļoti nepieciešamās lietas – silto ziemas apģērbu, apavus, segas, spilvenus un guļammaisus, kas, bez apkures un elektrības palikušajās ēkās Ukrainā var glābt dzīvības. Minētos tekstila izstrādājumus var nodot gan “Ziemassvētku ekspresis: Latvija – Ukraina” pieturvietās un biedrībā “Tavi draugi”, gan līdz 23.decembrim ievietot “Eco Baltia vide” un Latvijas Zaļā punkta sarkanajos tekstila šķirošanas konteineros vairāk nekā 120 vietās visā Latvijā. Pirms ievietošanas konteineros šos ziedojumus jāiepako maisos, kuri jāaizsien. Uz maisiem jānorāda to saturu, apģērbu un apavu izmērus, kā arī maisu ārpusē jāpievieno norādi, ka tas paredzēts “Ziemassvētku ekspresim: Latvija – Ukraina”.

“Kopš kara sākuma Ukrainā ar “Eco Baltia” kolēģiem darām visu iespējamo, lai palīdzētu Ukrainas brīvības cīnītājiem un šīs valsts iedzīvotājiem – gan tiem, kas par spīti karam joprojām dzīvo Ukrainā, gan tiem, kuri devušies bēgļu gaitās un patvērumu raduši Latvijā. Kā organizācijas “Uzņēmēji mieram” vieni no dalībniekiem Ukrainas atbalstam esam ziedojuši jau vairāk nekā 265 000 eiro. Nodrošinām sezonālo apģērbu un apavu ziedošanas un atlases procesu, kā arī esam nosūtījuši uz Ukrainu vides apsaimniekošanas ekipējumu. Ekspresim esam sarūpējuši siltās segas, aicinot akcijā iesaistīties arī mūsu klientus, partnerus un darbiniekus. Saliekot spēkus kopā, varam palīdzēt ukraiņiem gan materiāli, gan arī vairot viņos spēku un ticību cīņā par savu brīvību. Mēs neapstāsimies un turpināsim sniegt atbalstu un aicinām to iespēju robežās darīt ikvienam. Katrs eiro, katra siltā sega, apavu pāris vai pārtikas paka ir nenovērtējams atbalsts Ukrainai cīņā par viņu un viņu bērnu nākotni brīvā valstī,” pauž “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Akcijas “Ziemassvētku ekspresis: Latvija – Ukraina” ietvaros sarūpētās rotaļlietas un saziedoto silto apģērbu, apavus, segas un spilvenus biedrība “Tavi draugi” plāno nogādāt Ukrainā līdz 9. janvārim.

Kampaņas organizatori pasakās par palīdzību akcijas norisē arī “Pixelart Production”, Dobeles svecēm, “Universal Music”, “Inspired Connect”, “Cēsu alus”, “Fazer Latvija”, Latvijas Zaļajam punktam, “Eco Baltia vide”, “Hanzas Maiznīca”, Caffeine.

Pirmdien, 12.decembrī, un otrdien, 13.decembrī, autovadītāji sabiedrisko transportu Rīgā varēs izmantot bez maksas, kontrolei uzrādot derīgu transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē.

Lēmums pieņemts saistībā ar meteorologu prognozēm par gaidāmo puteni, lai mazinātu satiksmes intensitāti stipras snigšanas laikā vai pēc tās, tādējādi atvieglojot ielu uzturēšanas tehnikas darbu.

Pirmdien un otrdien par braukšanai sabiedriskajā transportā derīgu dokumentu tiks uzskatīta vieglā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība jeb tehniskā pase, kas jāuzrāda tikai kontroles laikā. Domē uzsver, ka tehniskā pase nav jārāda transportlīdzekļa vadītājam.

Šo iespēju var izmantot jebkura pilngadīga persona, autovadītāja apliecībai nav obligāti jābūt līdzi. Reģistrācijas apliecība apliecinās, ka konkrētais transportlīdzeklis tajā brīdī neatrodas satiksmē, kas ir pašvaldības mērķis.

Par “sniega biļešu” tālāku ieviešanu tiek lemts atkarībā no meteoroloģiskajām prognozēm, tādēļ pašvaldība aicina sekot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu kontos, vietnē “riga.lv” un medijos.

Jaunās nedēļas sākumā Latviju no dienvidaustrumiem šķērsos plaša nokrišņu zona, daudzviet gaidāma ilgstoša un stipra snigšana, tāpēc jau no svētdienas vakara līdz otrdienas vakaram valstī būs spēkā oranžais laika apstākļu brīdinājums, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.

Naktī uz pirmdienu ļoti stiprs sniegs un putenis gaidāms austrumu rajonos, savukārt pirmdien dienā stiprs sniegs un putenis gaidāms vietām rietumu rajonos. Puteņa laikā brīžiem redzamība pasliktināsies līdz 100-500 metriem, kā arī uz ceļiem veidosies sniega sanesumi.

Paredzams, ka ļoti stipra snigšana plašās teritorijās traucēs transporta kustību uz ceļiem un dzelzceļiem, gaisa satiksmi, kā arī gājēju pārvietošanos un citas āra aktivitātes. Šādos laika apstākļos, pārvietojoties pa ceļiem, jābūt ļoti uzmanīgiem un galamērķa sasniegšanai jāieplāno ilgāks laiks.

Ja hidrometeoroloģiskie apstākļi ir radījuši postījumus, kas apdraud cilvēku veselību un dzīvību, komunikācijas vai sabiedriskā transporta kustību, jāzvana pa vienoto ārkārtas palīdzības tālruņa numuru 112.

Trešdaļa rīdzinieku vēlas pārcelties dzīvot uz citurieni, liecina pētījumu kompānijas “Latvijas fakti” augustā un septembrī veiktā rīdzinieku aptauja.

Uz jautājumu “Vai Jūs gribētu dzīvot citā vietā Latvijā (nevis Rīgā)?” apstiprinoši atbildēja 31% aptaujāto rīdzinieku. Savukārt 69% atbildēja noliedzoši.

Vairāk pārcelšanos prom no Rīgas vēlas vīrieši, respondenti vecumā no 25 līdz 34 gadiem, cilvēki ar augstāko izglītību, strādājošie ar augstu ienākumu līmeni.

Vēlmi pārcelties dzīvot prom no Rīgas apstiprinājuši cilvēki ar bērniem un rīdzinieki kuriem ir automašīnas.

Vairāk vēlmi pamest Rīgu pauda latvieši, bet mazāk – krievi.

Uz jautājumu, vai tuvāko piecu gadu laikā tiek plānots pārcelties uz citu dzīvesvietu, 62% atbildēja noliedzoši, norādot, ka paliks dzīvot esošajā dzīvesvietā.

Visvairāk – 13% aptaujāto atzina, ka apsver iespēju pārcelties uz citu valsti, 9% – uz Pierīgu, 8% – uz citu vietu Latvijā, bet 7% uz citu Rīgas apkaimi. Vēl 4% plāno pārcelties uz citu dzīvesvietu savā apkaimē.

Kā galvenais iemesls, lai pārceltos dzīvot prom no Rīgas minēta iespēja būtu tuvāk dabai, un dzīvot zaļākā vidē. Šādu atbildi snieguši 18% aptaujāto.

14% vēlas pamest Rīgu dzīves dārdzības dēļ, 13% – ģimenes apstākļu dēļ, 10% – darba dēļ, 8% – drošības apsvērumu dēļ, 7% – mājokļa pieejamības dēļ, bet 7% – lai nodrošinātu bērniem piemērotu vidi un pakalpojumus.

Aptaujā tika iztaujāti 2207 Rīgas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem

“Tu nevari strādāt / būt / darīt …” un daudzpunktu vietā katra ieliek to, ko ir dzirdējusi neskaitāmas reizes. Neskatoties uz to, ka rīkoties atbilstoši tam, kā cilvēks vēlas, jau tā ir gana sarežģīti, ņemot vērā pastāvošās normas “kā vajag rīkoties”, sievietēm tas ir vēl grūtāk, jo papildus esošajām normām, tām pievienojas arī uz dzimumu balstīti stereotipi. Rezultātā sieviešu iespējas iegūt labāku, augstāk novērtētu darbu, apgūt netipiskus hobijus, vai veidot no pieņemamā atšķirīgu dzīvesstilu ir vairāk ierobežotas.

Daudzie stereotipi veicina to, ka sievietes kļūst kūtrākas nekā vīrieši un nereti baidās iestāties par savām tiesībām, aizstāvēt savas intereses. Balstoties uz 2021. gada “IT Cosmetics” veikto Sieviešu pašpārliecinātības pētījumu 11 pasaules valstīs, kurā piedalījās 11 176 sieviešu, tika secināts, ka sieviešu pašpārliecība pasaulē ir diezgan zema. 67% britu sieviešu domā, ka viņas neatradīs labāku darbu, ja zaudēs esošo, 56% franču sieviešu netic, ka viņu darbs ir viņu patiesais aicinājums, 64% vācu sieviešu uzskata, ka cilvēki, ko viņas satiek, nav pret viņām laipni un neattiecas pret viņām patiesi. Viss kopā ļauj secināt, ka sievietes nav pārliecinātas par sevi, savām spējām, nozīmīgumu un nopelniem.

Īpaši stipri šī situācija saasinājās līdz ar Covid-19 iestāšanos, jo, kā vēsta 2022. gada Eirobarometra Zibensaptauja dati, pandēmijas ierobežojumi negatīvi ietekmēja sieviešu darba un privātās dzīves līdzsvaru (43%), samazināja iespēju strādāt algotu darbu (20%) un skāruši garīgo veselību (vairāk nekā 30%), tomēr vienlaikus jānorāda, ka tas zināmā mērā ietekmēja visus – gan sievietes, gan vīriešus. Kopumā attālinātais darbs papildus noslogo cilvēka prātu un bieži rada kognitīvu pārslodzi. Tādas kognitīvās funkcijas kā uzmanība, uztvere, domāšana, atmiņa un izziņa, kā arī maņas – redze, dzirde, smarža un pat taktīlās sajūtas, kas piedalās apkārt esošās informācijas apstrādē un analīzē, attālinātā darba gadījumā, savā ziņā jāsadala divos virzienos. Smadzenēm vienlaikus jāapstrādā gan tā situācija, kas norisinās cilvēkam apkārt fiziskajā apkārtnē, gan jākoncentrējas uz notiekošo datora ekrānā. Līdz ar to, varētu izdarīt pieņēmumu, ka, tā kā smadzenes neapstājas darboties nekad, arī cilvēkam miegā esot, strādājot attālināti, šī noslodze pieaug, radot minēto kognitīvo pārslodzi.

Ar socioloģiskām aptaujām ir viens sarežģījums – iegūtie dati balstās aptaujāto subjektīvā vērtējumā, ko nevar uzskatīt par zinātniski pamatotiem secinājumiem, tomēr tie parāda zināmas tendences sabiedrībā, cilvēku attieksmē gan pret sevi, gan citiem, gan veicajamiem uzdevumiem kā ikdienas rutīnā un sadzīvē, tā darbā.

Mēs nevaram apšaubīt un ignorēt cilvēku jūtas un emocijas, jo tās rodas neatkarīgi no tā, vai cilvēks to grib, vai nē. Vienīgais kritērijs ir indivīda spēja tās atpazīt, spēt par tām reflektēt un saregulēt to izpausmes ārējā realitātē citiem pieņemamā veidā, tomēr tās ir un paliek subjektīvās realitātes daļa. Tāpēc psihoterapeiti cilvēka dzimumu neliek kā prioritāru, pamatā tiek domāts par cilvēka raksturu un personību, tā īpatnībām un individuālajām atšķirībām. Savukārt dažādas rakstura iezīmes ir iespējamas abiem dzimumiem. Tas, kas nosaka šīs iezīmes un to ārējās izpausmes, ir dažādu bio – psiho – sociālu faktoru kopums – temperaments, audzināšana un vide. Līdz ar to, mēs nevaram uzskatīt, ka katram dzimumam piemistu kādas specifiskas prāta spējas, kas dotu iespējas sasniegt augstākus rezultātus kādā jomā.

Ja mēs permanenti pieņemam cilvēka psihes topogrāfisko modeli, kas paredz to, ka ikviena cilvēka dzīvi vada un nosaka divas pamatdziņas vai pamatinstinkti – agresīvais un libido, kas ir visu jūtu un emociju avots, tāpat tajā ietilpst arī psihes aizsargmehānismi, mazliet vieglāk izprast cilvēku personību atšķirības. Viss šis kopums nosaka to, ko mēs ikdienas valodā saucam par raksturu un temperamentu. 

Divas pamatdziņas, jeb agresīvais un libido instinkts, piemīt visiem cilvēkiem, neatkarīgi no dzimuma. Agresīvais instinkts ir tas, kas primāri nosaka pirmatnējās emocijas, kas ir vitāli nepieciešamas, lai izdzīvotu – bailes un trauksmi, bet tā ir arī spēja konkurēt, pieņemt izaicinājumus un pārvarēt krīzes, savā ziņā pārvarēt arī sevi, bet tajā noteikti nav vienādības zīmes ar agresīvu uzvedību. Savukārt libido ir ne tikai par seksualitāti, bet arī par spēju mīlēt, empatizēt, rūpēties, būt ieinteresētam un iejūtīgam. Abu šo komponenšu kopums nosaka vai un cik lielā mērā cilvēks būs enerģisks un aktīvs gan ikdienā, gan kā indivīds kopumā. Svarīgi saprast, ka katras dziņas galvenais mērķis ir tapt apmierinātam, bet indivīda uzdevums – spēt šīs dziņas saregulēt tiktāl, ka izlāde notiek citiem akceptējamā veidā.

Līdz ar to, dažādi personības tipi var būt kā vīriešiem, tā sievietēm, jo emocijas ir universālas, tās rodas visiem, bet no personības atšķirībām un īpatnībām, personības brieduma būs atkarīgs, cik cilvēks spēs sevi novērot, lai tās atpazītu un saregulētu to izlādi citiem pieņemamā veidā. Par pretējo liecina tikai mīti, kas balstās stereotipos un pieņēmumos par to, ka sievietes vai vīrieši vienu vai otru lietu spēj vai nespēj izdarīt.

Mītos un stereotipos balstīti pieņēmumi rada sekas ne tikai cilvēku sajūtās, bet arī praktiskās izpausmēs, veidojot noteiktus nosacījumus attiecībā pret kādu no dzimumiem – rada ierobežojumus profesijas izvēlē, darba vidē, algas apmērā u.c. objektīvi vērtējamos faktoros. Pašpārliecinātība ir apziņa, kas pastāv starp personu un tās rīcību. Jo persona ir pārliecinātāka, jo tai ir vieglāk rīkoties – jo persona ir mazāk par sevi pārliecināta, jo vairāk stereotipu un mītu ietekmēs tās apziņu un spēju rīkoties. Rezultātā, ja cilvēkam ir pašpārliecinātības trūkums, tad daudzu stereotipu ietekmē tam rodas grūtības veidot attiecības ar cilvēkiem, rodas nedrošība, bailes, grūtības izturēt kritiku, vajadzība pēc citu uzslavām un novērtējuma. Savukārt tas nav saistīts ar cilvēka dzimumu tiešā veidā, tikai pastarpināti, ņemot vērā stereotipus un to daudzumu par katru dzimumu. Rezultātā sievietes pašapziņa, iespējams, ir zemāka par vīrieša pašapziņu, nevis tāpēc, ka viņa ir sieviete, bet gan tāpēc, ka pašapziņa lielā mērā tiek ietekmēta ar stereotipiem, savukārt par sievietēm to ir vairāk, nekā par vīriešiem.

Dzimumu diskriminācijas problēmu risināšana ir ļoti sarežģīts uzdevums, jo mēs nevaram absolutizēt un visu norakstīt uz diskrimināciju, tādējādi, iespējams, noslēpjot infantilitāti zem ārēji leģitīmiem iemesliem, taču tajā pašā laikā mēs nevaram ignorēt tās pastāvēšanu un ietekmi uz cilvēku dzīvi. Mums ir jāturpina runāt un izglītot sabiedrību par šo jautājumu, taču jāmācās arī tolerēt tos, kuri turpina domāt stereotipos un dzīvot pēc sevis pieņemtiem standartiem. 

Par kampaņu:

Sabiedrības integrācijas fonda kampaņas “Tas nav par dzimumu!” mērķis ir, organizējot mērķtiecīgus atbalsta un tematiskos pasākumus, paaugstināt sabiedrības izpratni un informētību par dzimumu diskriminācijas pamatu, veicināt sabiedrības integrāciju un dažādību, mazināt diskrimināciju un vairot sabiedrības toleranci. 

Kampaņa tiek īstenota Sabiedrības integrācijas fonda pasākumu kopuma “Izstāstīt saliedētību” ietvaros.

Latvijā 45% iedzīvotāju dzīves dārdzības kompensēšanai meklēs papildu darba slodzi, tostarp biežāk iedzīvotāji šo mērķi cer sasniegt, meklējot otro darbavietu, aģentūrai LETA pavēstīja bankas “Citadele” pārstāvji, atsaucoties uz bankas veiktās aptaujas datiem.

Aptaujā 16% kā risinājumu ienākumu līmeņa celšanai izvēlēsies meklēt otru darbavietu – šī opcija populārākā ir vīriešu vidū vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

Vienlaikus 12% naudu pelnīs dažādos gadījuma, tostarp ārštata darbos, 9% plāno uzņemties jaunus darba pienākumus vai lielāku slodzi esošajā darbavietā, savukārt 8% norāda, ka strādās brīvdienās, tādējādi pretendējot uz lielāka atalgojuma saņemšanu.

Aptuveni 8% respondentu centīsies nopelnīt ar pārdošanu – 4% tirgos paštaisītu produkciju, kā arī 4% pārdos savu īpašumu, piemēram, auto, mājokli vai drēbes.

Respondentu vidū 4% ir uzņēmēji, kuri pauduši cerību piesaistīt jaunas peļņas iespējas uzņēmumam. Šādi visbiežāk domā iedzīvotāji no 40 līdz 49 gadu vecumam.

Aptaujas dati rāda, ka 54% iedzīvotāju gaidāmajā ziemā papildu ienākumus nemeklēs. Visbiežāk šis lēmums attiecināms uz iedzīvotājiem, kuri jau pārkāpuši 60 gadu slieksni un līdz ar to ir pensionāri vai pirmspensijas vecumā.

Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par papildu ienākumu meklēšanu šajā ziemā banka “Citadele” kopā ar pētījumu aģentūru “Norstat” veica 2022.gada novembra izskaņā, aptaujājot 1010 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.