Kukaiņi vasarā ir tik par dabiska parādība, kā sniegs ziemā, tiesa, tie var sagādāt daudz nepatīkamu sajūtu, tādēļ, sastopoties ar kukaiņiem, kas kož vai dzeļ, ir labi būt gatavam.
Gatavība nozīmē gan profilakses pasākumus, kas spētu pasargāt no kukaiņu uzmākšanās, gan arī pa rokai esošus līdzekļus pirmajai palīdzībai, ja kāds, piemēram, ods, dundurs, ērce, bite vai lapsene ir pastrādājusi savus nedarbus, radot alerģisku organisma atbildes reakciju.
Ģimenes ārste Linda Šauriņa stāsta, ka saistībā ar kodumiem viņas praksē visbiežāk vēršas mazu bērnu vecāki: “Bērniem asinsvadi ir tuvu ādai, tie ātri paplašinās, bieži pēc kodiena vai dzēliena veidojas tūska. Ja pampums ir galvas apvidū, parasti vecākiem tas rada lielu satraukumu.”
Ārste norāda, ka organisma reakcija var būt viegla, vidēji smaga vai smaga. “Ja tūlīt sniedz pirmo palīdzību, viegla reakcija parasti pāriet dažu stundu laikā. Vidēji smagas reakcijas gadījumā pampums, apsārtums, karstums koduma vai dzēliena vietā pieturas pāris dienu, savukārt, ja ir smaga reakcija, kas ietver, piemēram, elpošanas traucējumus, ir nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība,” skaidro ārste un aicina paturēt prātā, ka nelielais ādas bojājums, kas radies iekošanas vai iedzelšanas rezultātā, savā ziņa ir vārti infekcijas iekļūšanai organismā. “Dzelonis ir svešķermenis, ko organismam vajadzētu atgrūst, taču, ne vienmēr tā notiek. Ja tas paliek, var veidoties iekaisums, arī strutaina infekcija, tādēļ dzeloni vienmēr vajadzētu izvilkt – tas nav sarežģīti. Ja tomēr neizdodas, var vērsties ģimenes ārsta praksē akūtajā stundā, daudzās poliklīnikās pieņem dežūrārsti, visbeidzot – ir arī stacionāru uzņemšanas nodaļas.”
Kā līdz tam nenonākt?
“Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza uzsver, ka noteikti vajadzētu parūpēties par to, lai ne bērnu, ne pieaugušo kukaiņi neapdraud. Šim nolūkam vai izmantot repelentus – dažādus līdzekļus kukaiņu aizbaidīšanai. Repelenti iedalās divās grupās – ķīmiska un dabīga sastāva.
Ķīmiskie repelenti
“Ķīmiskie repelenti būtībā ir atļautie pesticīdi. Tie var būt pieejami gan aerosola, gan gela formā. Cik ilgi repelents ir iedarbīgs, atkarīgs no aktīvās vielas koncentrācijas. Nav tā, ka kāds līdzeklis ir labāks, kāds – sliktāks. Tiem ir atšķirīga koncentrācija un, līdz ar to, atšķirīgs iedarbības ilgums,” skaidro farmaceite un piebilst, ka ražotāji norāda arī, vai līdzekli drīkst lietot mazi bērni, pusaudži, grūtnieces, vai tomēr tikai pieauguši cilvēki. “Līdzekļa lietošanai atbilstoši norādēm, ir ļoti liela nozīme. Piemēram, ja repelents ir paredzēts bērniem, to drīkst lietot vienu vai divas reizes dienā, savukārt, ja tas ir pieaugušajiem, tad biežāk – trīs, četras reizes dienā.”
Jebkurš repelents visaktīvākais ir tūlīt pēc lietošanas – tad patiešām insekti turas pa gabalu. Aptuveni pēc stundas var novērot, ka odi aizvien pietuvojas, aktivizējas un rodas vēlme repelenta pārklājumu atjaunot, taču jāpatur prātā, ka ķīmiskie repelenti ir pesticīdi, kas nelielās devās tomēr caur ādu var uzsūkties organismā (īpaši, caur bērna ādu!), tādēļ, tos lietojot, ir jāvadās nevis pēc odu daudzuma un to aktivitātes, bet gan pēc attiecīga līdzekļa lietošanas instrukcijas. “Repelents, protams, pilda atbaidīšanas funkciju, taču ne trīs, četru metru diapazonā. Odi tur pat vien riņķos, tikai tie būs dezorientēti un neatpazīs cilvēkus kā košanai iekārojamus objektus.”
Dabiskie repelenti
Dabiskie repelenti satur galvenokārt citronzāli un, atkarībā no aktīvās vielas koncentrācijas, tie ir piemēroti gan grūtniecēm, gan mazuļiem jau no triju, sešu mēnešu vecuma. Farmaceite stāsta, ka pozitīvas atsauksmes ir no vecākiem, kuri izvēlas bērniem paredzētas aprocītes – no sešu mēnešu vecuma tās nēsājamas uz kājas, no trīs gadu vecuma – var likt bērnam uz rokas.
Ģimenes ārste atgādina, ka maziem bērniem vispirms tomēr būtu jāizvēlas viegls, gaišs apģērbs ar garām piedurknēm un starām, arī tā nodrošinot zināmu aizsardzību no kukaiņu uzbrukumiem. “Jebkurš, pat dabīga sastāva repelents var izraisīt ādas reakciju, īpaši, alerģiskiem cilvēkiem, tāpēc apģērbs kā mehāniska barjera varētu būt viens no labiem risinājumiem.”
Farmaceite vērš uzmanību uz to, ka repelenti domāti galvenokārt odu un ērču, ne bišu vai lapseņu atbaidīšanai. “Lapsenes ir jāpieskata, jo tās var būt agresīvas. Pieaugušais zina lapseņu dabu, bērns – nē. Tas nozīme, ka, piemēram, ēdot vai dzerot kaut ko saldu, kas pievilina lapsenes, bērns neapjauš briesmas un no lapsenēm, iespējams, nebūs piesardzīgs. Jāņem vērā, ka lapsenes dzēliens mutes gļotādā vai sejas apvidū ir īpaši bīstams.”
Organisma reakcija: citam viegla, citam – spēcīga
Linda Šauriņa skaidro, ka organisma reakcijas uz kukaiņu kodumiem vienam cilvēkam var būt pavisam vieglas, tikmēr citam – ļoti spēcīgas, taču tās var arī dzīves laikā mainīties. “Mēdz būt tā, ka daudzus gadus nav bijusi alerģiska reakcija, bet tad kāda iemesla dēļ, piemēram, pēc imunitāti izmainošas slimības vai medikamentu lietošanas dzīves laikā, cilvēks ir kļuvis alerģisks.
Dažreiz alerģiska reakcija uz bites, irša, lapsenes dzēlienu vai arī vairākiem kukaiņu kodumiem vienlaikus parādās novēloti – nevis stundas vai divu laikā pēc notikuma, bet, piemēram, nākamajā dienā sākas reiboņi, slikta dūša. Tad gan vajadzētu iedomāties par šo simptomu iespējamo saistību ar iepriekš piedzīvoto nepatīkamo tikšanos ar kukaiņiem un vērsties pie ārsta,” saka ģimenes ārste un mudina tos, kuri jebkad ir piedzīvojuši smagu alerģisku reakciju pēc kukaiņa koduma, laikus nodrošināties – dodoties pie dabas, ņemt līdzi ārsta izrakstītu recepšu medikamentu, ko lietot sakošanas un smagas alerģiskas reakcijas gadījumā. “Par savu alerģiju vajadzētu informēt arī līdzcilvēkus, ar kuriem kopā atpūšaties, izstāstīt, kā viņiem rīkoties, lai nepieciešamības gadījumā sniegtu pirmo palīdzību.”
Pārbaudījums imunitātei
Par ērču pārnēsātām slimībām, šķiet, zina ikviens. Aizvien biežāk parādās ziņas arī par citu kukaiņu, piemēram, odu iespējamām atnestām slimībām. Linda Šauriņa uzsver: “Jebkurš kukainis var pārnēsāt slimības, turklāt, mainoties klimatam, mūsu reģionā ienāk arī šeit neraksturīgas slimības. Taču! Jebkurai kukaiņu pārnēsātai slimībai ir zināma koncentrācija. Ja kukainis iekož un ar šo slimības izraisītāja koncentrāciju organisms ir spējīgs tikt galā, tad cilvēks nesaslimst, bet, ja koncentrācija ir ļoti liela, var saslimt pat tad, ja ar imūnsistēmu viss ir kārtībā.
Arī ar Laimas slimību inficētas ērces piesūkšanās vēl nebūt nenozīmē obligātu saslimšanu. Tūlītēja laboratoriska noskaidrošana, vai ērce ir bijusi inficēta, neko daudz nepalīdzēs, jo nav medikamentu, ko šādā situācija lietot profilaktiski. Pāris nedēļu ir jāvēro ērces piesūkšanās vieta un pašsajūta.”
Ko iesākt ar kodumiem un dzēlieniem?
Nereti no kukaiņu kodumiem neizdodas izvairīties, un sajūtas ir tik nepatīkamas, ka jāmeklē kāds palīdzošs līdzeklis pietūkuma un niezes mazināšanai.
Ieva Virza norāda, ka aptiekā ir pieejami bezrecepšu medikamenti – krēmi un geli ar indikācijām alerģisku reakciju – pietūkuma, apsārtuma, niezes – gadījumā. Daudziem no šiem līdzekļiem ir pretsāpju sastāvdaļa, kas nodrošina lokālu anestezējošu iedarbību, mazina niezi. Tas noteikti ir īpaši svarīgi, ja cietis bērns.
Iekšķīgi lietojami līdzekļi ir antihistamīni jeb pretalerģijas tabletes.
“Katram līdzeklim ir savs iedarbības laiks. Tabletes galvenokārt paredzētas lietošanai vienu reizi dienā, krēms vai gels – divas, trīs reizes dienā. Ir arī papildu līdzekļi, piemēram, visai ģimenei piemērots SOS aerosols – ātrā palīdzība ādai. Tas nesatur ķīmiskas vielas, taču sastāvā ir vielas, kas mazina niezi. Aerosola priekšrocība – var noklāt ne tikai vienu pumpu, bet arī plašāku ādas laukumu, ja, piemēram, pumpa ir jau tā sakasīta, ka šķiet niez visa kāja. Tomēr bērniem pat bezrecepšu medikamentus nedrīkst klāt uz plašiem ādas laukumiem,” skaidro farmaceite un piebilst, ka aptiekās ir pieejami arī tā sauktie filmogeli – uzklājot uz ādas, tie izveido plēvīti, mazinot kairinājumu un niezi.
Noderīgi var būt aukstuma maisiņi. “Tie aptiekās nopērkami gan vienreiz, gan atkārtoti lietojami. Maisiņu var turēt ledusskapī (ne obligāti saldētavā) un, ja nepieciešams, uzlikt uz kodumiem vai sadzeltās vietas, jo arī vēsumam ir niezi un sāpes mazinošs efekts. Vienreiz lietojamo aukstuma maisiņu var ņemami līdzi pārgājienā vai ceļojumā. Ja nepieciešama aukstuma komprese, maisiņu saspiež un ķīmiskas reakcijas rezultātā tas paliek auksts,” stāsta farmaceite un īpaši aicina padomāt par mazuļu labsajūtu – dodoties pie dabas vai ceļojumā ar mazu bērnu, noteikti jāņem līdzi arī piemērots pretsāpju un pretiekaisuma līdzeklis.
4 ieteikumi repelentu lietošanai
- Nevajadzētu uzsmidzināt repelentu uz ādas, ja virsū paredzēts apģērbs (jo īpaši, ja tas ir no sintētiska auduma!). Pareizāk būs apsmidzināt apģērbu un tikai atklātās ādas daļas.
- Ja vajag aizsargāt arī seju, tieši uz tās repelentu neizsmidzina. To dara uz plaukstām un tad uzmanīgi uzklāj līdzekli sejai, izvairoties no tā iekļūšanas acīs.
- Ja pēc repelenta lietošanas peldas, to var atkārtoti izsmidzināt tikai, ja pagājis pietiekami daudz laika kopš pirmās lietošanas reizes. Ja atpūta dabā ietver biežas peldes, labāk atkārtotai uzklāšanai izmantot dabīga sastāva repelentu.
Ja ir lietos repelents, atnākot mājās, gan bērnam, gan pieaugušajam ieteicams nomazgāties dušā.
Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” 2024. gada maijā veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti aptaujā snieguši atbildes, izvēloties vairākus to variantus. Tā atbildējušas 57% sieviešu un 52% vīriešu.
