Situācija ar Covid-19 valstī kļūst arvien kritiskāka, pēc koalīcijas partiju sanāksmes uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Šonedēļ jaunus ierobežojumus valdība neplāno noteikt, taču pagaidām neesot arī iemesla pārskatīt jau pieņemtos drošības pasākumus, piemēram, prasību jaunāko klašu skolēniem pēc Jaunā gada skolā nēsāt sejas maskas.

Pret to platformā “manabalss.lv” parakstījušies vairāk nekā 27 tūkstoši cilvēku. Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Dombrava norādīja, ka par šādu soli vēlas padziļinātu diskusiju. Tikmēr premjers uzsvēra, ka valdība stingri seko ekspertu ieteikumiem un skolēni pēc ziemas brīvdienām varētu mācīties bez maskām tikai tad, ja saslimstība ar Covid-19 būs samazinājusies.

Video

Covid-19 pandēmija noteikti ir mainījusi pastnieku un kurjeru ikdienu. Cilvēki arvien vairāk iepērkas interneta veikalos un šobrīd dažādu sūtījumu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu pieaudzis par septiņdesmit procentiem. Ar ko jārēķinās, ja vēlaties uz Ziemassvētkiem nosūtīt dāvanu vai apsveikuma kartīti saviem tuviniekiem?

Video

Nevari vai negribi likt masku? paliec mājās! Tieši tik vienkārša šobrīd ir izvēle. Panorāmas uzrunātie aktieri un dziedātāji, kuru ikdienu valstī spēkā esošie epidemioloģiskie ierobežojumi skāruši ļoti tieši un nepastarpināti, ir skarbi. Viņi uzskata, ka nevienam nav tiesību riskēt ar līdzcilvēku veselību vai pat dzīvību sava egoisma dēļ.

Video

Lai arī līdz šim Covid-19 izraisītā krīze nav būtiski ietekmējusi bezdarba rādītājus, pandēmijas lielākā ietekme uz atalgojumu un bezdarbu vēl ir tikai gaidāma, jo ziema dažās nozarēs būs ļoti grūta, intervijā aģentūrai LETA prognozēja personālatlases kompānijas “Amrop” vadošā partnere Aiga Ārste-Avotiņa.

“Bezdarbs, visdrīzāk, pieaugs. Darbinieku pieejamība tirgū jau ir palielinājusies, un tas savukārt koriģēs arī algas. Tāpat noteikti korekcijas parādīsies darba devēju un ņēmēju sadarbības veidā – arvien vairāk mēs redzēsim nodarbinātību uz noteiktu laiku, uz projektiem. Būs daudz vairāk un elastīgāki nodarbinātības varianti,” pauda Ārste-Avotiņa.

Viņa sacīja, ka, atšķirībā no iepriekšējām krīzēm, pandēmija ir ietekmējusi vienlaicīgi visas nozares, visus uzņēmumus. Iepriekš vienmēr bija tā, ka noteiktus sektorus krīze skar pirmos, bet līdz pārējiem tās ietekme nonāk ar trīs mēnešu, pat pusgada novēlošanos un tie paspēj labāk sagatavoties. Tagad šajā situācijā visi ir iesviesti praktiski vienlaicīgi. Līdz ar to nav iespēju paskatīties, kā citi reaģē, kā tiek galā, un izmaiņas visās nozarēs notiek salīdzinoši ātrā tempā.

“Ir redzams arī tas, ka liela daļa uzņēmumu ir mainījuši atalgojuma politiku. Es domāju, ka aptuveni 65% ir iesaldējuši jaunu darbinieku pieņemšanu darbā. Arī attīstības projekti daļā organizāciju pašlaik ir “uz pauzes”,” pauda “Amrop” pārstāve.

Viņa piebilda, ka apstākļos, kad ekonomika un tirgus neaug, darba devēji pārskata arī darbinieku sniegumu un tos, kuri uzrāda sliktus rezultātus vai nepievieno vērtību uzņēmumam, sāk atlaist.

“Līdz šim lielākā daļa darba devēju ir samazinājuši slodzes, mēģinot tomēr saglabāt darbinieku komandas. Te es, protams, nerunāju par tādām nozarēm kā tūrisms un viesmīlības bizness, kuru šī krīze skāra fundamentāli. Šajās nozarēs diemžēl nācās atlaist lielāko daļu darbinieku neatkarīgi no viņu snieguma. Manuprāt, šie procesi turpināsies un lielai daļai darba devēju nāksies pieņemt nepopulārus lēmumus,” sacīja Ārste-Avotiņa.

Vienlaikus viņa norādīja, ka viennozīmīgi pašlaik nevar vērtēt valsts ieviesto atbalsta mehānismu lietderību. No vienas puses, tie palīdz izdzīvot grūtībās nokļuvušiem uzņēmumiem, no otras, arī paildzina tādu uzņēmumu “lēno nāvi”, kuru biznesa modelis bija uzbūvēts uz nepilnīgu nodokļu nomaksu vai, kuriem ir citas nepārvaramas problēmas. Tas savukārt kavē to darbinieku pārkvalificēšanos un jauna darba devēja atrašanu.

“Amrop” vadošā partnere aicināja darba devējus izmantot iespēju, ka pašlaik Latvijā ir atgriezušies daudzi Latvijas valstspiederīgie, kuri strādāja citās valstīs.

“Darba devējiem ir kritiski svarīgi šos cilvēkus uzrunāt un piesaistīt, jo caurmērā tie ir cilvēki, kuri ir guvuši daudzveidīgāku pieredzi, zina valodas un pēc savas būtības ir uzņēmīgāki. Ar dažādām remigrācijas programmām viņus bija grūti piedabūt atgriezties. Taču, ja tagad daļa ir atgriezusies, tad viņi ir “jāķer ciet” un jāizmanto iespēja, ka arī Eiropā daļa nozaru ir “uz pauzes” un tajās darba vietas tik ātri nemaz neatjaunosies,” sacīja Ārste-Avotiņa.

Jau vēstīts, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā faktiskais bezdarba līmenis šogad oktobrī bija 7,7%, kas salīdzinājumā ar septembri ir par 0,3 procentpunktiem mazāk. Vienlaikus arī Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētā bezdarba līmenis oktobrī sarucis par 0,3 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,4%. Salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri faktiskā bezdarba līmenis pieaudzis par 2,1 procentpunktu, bet reģistrētā bezdarba līmenis palielinājies par 1,7 procentpunktiem.

Savukārt vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa Latvijā šogad trešajā ceturksnī par pilnas slodzes darbu bija 1147 eiro, kas ir par 5,9% jeb 64 eiro vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2020.gada trešajā ceturksnī augusi par 7,1%, sasniedzot 1144 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 3,3%, sasniedzot 1160 eiro.

Līdz trešdienai Latvijā nav gaidāmi nokrišņi, bet, sākot ar ceturtdienu, palaikam iespējams neliels sniegs un atkala jeb sasalstošs lietus, liecina sinoptiķu prognozes.

Nedēļas pirmajā pusē skaidrākais laiks būs austrumu novados, vairāk mākoņu – Kurzemē. Dienvidaustrumu vēja ātrums nedaudz mazināsies. Minimālā gaisa temperatūra būs -4..-9 grādi, neliels sals saglabāsies arī dienā.

Nedēļas otrajā pusē debesis, visticamāk, klās mākoņi. Prognozes par gaisa temperatūru un nokrišņiem pagaidām ir dažādas. Iespējams, nedēļas siltākā diena būs piektdiena, kad termometra stabiņš var pakāpties līdz -1..+3 grādiem.

Ja diennakts vidējā gaisa temperatūra arī tad saglabāsies negatīva, 7.decembrī Latvijā kopumā būs iestājusies meteoroloģiskā ziema. Tā sākas, ja piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir nulle grādu vai zemāka.

Jau ziņots, ka šonedēļ pamazām aizsals dīķi, ezeri un upju lēnākie posmi. Savukārt prognozes Ziemassvētkiem liecina, ka nav gaidāms ne liels sals, ne siltuma rekordi. Pastāv augsta varbūtība, ka vismaz valsts austrumu daļu klās sniegs.

39 % Latvijas iedzīvotāji šogad ne reizi nav satikuši un, visticamāk, arī Ziemassvētkos nesatiks savus radiniekus, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. Vairākums iedzīvotāju (71%) tāpēc jūtas apbēdināti, tomēr katrs trešais norādījis, ka svētku izjūtu palīdzētu radīt pārsteiguma dāvana no līdzcilvēkiem. Aicinot cilvēkus iepriecināt savus tuvākos Latvijā un ārzemēs Brīvdabas muzeja e-gadatirgus uzsāk kampaņu “Ar mīļumu”, kas piedāvā jau iesaiņotas dāvanas nosūtīt uzreiz saņēmējam. 

Lielāko daļu (71%) no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem šogad nav bijusi iespēja satikt savus radiniekus, šis fakts nomāc, viņi jūtas vientuļi un pat dusmīgi. Visbiežāk savus radiniekus nav satikuši seniori (41%), kas varētu būt skaidrojams ar to, ka cilvēki gados ir viena no Covid-19 lielākajām riska grupām. Līdz ar to, baidoties no vīrusa, ģimenes locekļi šobrīd izvēlas nesatikties ar senioriem. 

“Šogad svētki noteikti būs citādi, nekā esam pieraduši, tomēr mums joprojām ir iespēja saglabāt tik iemīļoto Ziemassvētku tradīciju – savu tuvāko apdāvināšanu. 37 % aptaujāto norādījuši, ka būtu priecīgi saņemt pārsteiguma dāvanu, jo tas ir veids, kā šogad visdrošāk varam parūpēties viens par otru un izrādīt mīļumu. Tāpēc mēs sadarbībā ar Brīvdabas muzeja e-gadatirgus dalībniekiem uzsākam Ziemassvētku kampaņu “Ar mīļumu”, kurā egadatirgus.lv var iegādāties jau iesaiņotas dāvanas, kas pa tiešo tiks nosūtītas adresātam. Iegādājoties dāvanas virtuālajā gadatirgū, iespējams iepriecināt mīļos un vienlaikus atbalstīt arī vietējos amatniekus un mājražotājus,” stāsta Luminor bankas vadītāja Latvijā Kerli Gabrilovica.

Teju puse aptaujāto (47%) piekrīt, ka pandēmijas ierobežojumu laikā ir grūtāk uzturēt attiecības ar līdzcilvēkiem, jo cilvēki kopumā ir kļuvuši negatīvāki, vieglāk aizkaitināmi un neiejūtīgāki. Tomēr par spīti arvien jauniem un stingrākiem ierobežojumiem, piektdaļa iedzīvotāju meklē veidus, kā turpināt izrādīt rūpes, iejūtību un piedāvāt palīdzību.  

Lai atvieglotu rūpes par dāvanām, kampaņā “Ar mīļumu” tās var izvēlēties vietējo amatnieku platformā www.egadatirgus.lv. Tirgotāji dāvanu glīti iesaiņos, pievienos personalizētu kartīti un ar projekta lieldrauga DPD starpniecību nogādās tieši saņēmējam. Tirgotāji, kas piedāvā iegādāties jau iesaiņotu dāvanu, mājaslapā atzīmēti ar atpazīšanās zīmi “Ar mīļumu”. 

Brīvdabas muzeja e-gadatirgū apvienojušies jau vairāk nekā 220 amatnieki un mājražotāji no visas Latvijas, piedāvājot gan tradicionālus, gan mūsdienīgus darinājumus. Mājaslapā iespējams iegādāties vairāk nekā 2500 preču dažādās kategorijās, piemēram, tekstils, rotaslietas, pārtika un dzērieni. Pirmajos trīs darbības mēnešos egadatirgus.lv apmeklējuši vairāk nekā 46 tūkstoši interesentu. 

Latvijā pēc ļoti optimistiska vērtējuma vakcinācijas vilnis pret Covid-19 varētu sākties februārī, portālam “lsm.lv” atklājusi Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska.

Pēc tam, kad vakcīnu būs reģistrējusi Eiropas Zāļu aģentūra, paies vismaz vel pāris nedēļu, lai vakcīnu nogādātu vispirms ES valstīs un pēc tam vakcinācijas kabinetos. “Tāpēc pēc ļoti optimistiska vērtējuma, pati vakcinācija varētu sākties februārī,” norādīja Zavadska.

Par samaksu, tostarp privātajās klīnikās, šīs vakcīnas nebūs pieejamas. Visas riska grupas tiks vakcinētas pēc kārtas – mediķi, cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem, policisti, skolotāji un tā tālāk. “Ja pēc tam mēs redzēsim, ka vakcīnas vēl būs atlikušas, paplašināsim loku, kam tās būs pieejamas. Bet noteikti nebūs tā, ka privātās klīnikas sāks veidot savas maksas rindas,” norādījusi Zavadska.

Sākumā vakcināciju veiks slimnīcas, iespējams, arī mobilās brigādes. Pēc tam pakāpeniski iesaistīsies lielie medicīnas centri, bet vēlāk droši vien arī ģimenes ārsti.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka saskaņā ar Pasaules Veselības organizācija prognozēm visu valstu vajadzības pēc vakcīnām tiks apmierinātas līdz nākamā gada septembrim. “Tā nemēdz būt, ka uzreiz, janvārī, tiks izgatavots pietiekami daudz vakcīnu visiem,” piebildis eksperts.

Runājot par imunitātes ilgumu, Zavadska norāda, ka dažiem pacientiem vakcīnu izstrādātāju brīvprātīgajās testēšanas grupās jau vasarā tika veikts pilns vakcinācijas kurss. Pagaidām neizskatās, ka antivielu koncentrācija viņiem pazeminās, taču, vai imunitāte turēsies gadu, divus vai piecus, pagaidām nav skaidrs. Pagaidām šī infekcija neizskatās pēc tādas, pret kuru pietiks vakcinēties reizi mūžā.

Tāpat patlaban nav iespējams pateikt, vai sabiedrībai nāksies ilgi sadzīvot ar Covid-19. Pastāv daudz infekcijas slimību, kuru uzliesmojumi notiek viļņveidīgi, ar maksimumiem ik pēc trim vai pieciem gadiem, bet starp uzliesmojumiem ir saslimstības kritums. Iespējams, ka ar Covid-19 būs analoģiski, un liela daļa pasaules iedzīvotāju galu galā iegūs imunitāti – vai nu no vakcīnas, vai izslimojot.

Zavadska arī norādīja, ka Eiropas Savienībā pieteikumus paātrinātai izvērtēšanai iesnieguši visi trīs vakcīnu ražotāji – “Pfizer”, “Moderna” un “AstraZeneca”, bet kuru no tām pirmo apstiprinās Eiropas Zāļu aģentūra, pašlaik nav iespējams pateikt. Latvija saista lielas cerības ar visām trim vakcīnām. 

Iedzīvotājiem nebūs īpašas iespējas izvēlēties, kuru no pieejamajām vakcīnām saņemt. “Iespējams, viena vakcīna būs efektīvāka gados vecākiem cilvēkiem, cita – jauniešiem. To mēs vērtēsim. Tomēr kopumā, protams, īpašas iespējas izvēlēties nebūs,” uzsvēra Zavadska.

Jau ziņots, ka Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) šonedēļ saņēma divus pieteikumus reģistrēt vakcīnas pret Covid-19 – no uzņēmumiem “BioNTech” un “Pfizer”, kā arī farmācijas kompānijas “Moderna”.

Rekomendāciju par “BioNTech” un “Pfizer” izstrādāto vakcīnu EZA plāno sniegt līdz 29.decembrim, savukārt par “Moderna” vakcīnu – līdz 12.janvārim. Ja tiks secināts, ka šīs vakcīnas ir efektīvas, kvalitatīvas un drošas, EZA rekomendēs Eiropas Komisijai tās apstiprināt jeb reģistrēt. Tiklīdz vakcīnu reģistrēs Eiropas Savienībā (ES), iespējami īsā laikā – no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem – tā būs pieejama vienlaikus vienādos apjomos visās ES dalībvalstīs.

Latvijas Veselības ministrija aplēsusi, ka Latvijas iedzīvotāju vakcinēšana pret Covid-19 2021.gadā varētu izmaksāt 26,7 miljonus eiro. Šīs izmaksas iekļautu samaksu par vakcīnām, to piegādi, loģistiku un ievadi, un tās plānots segt no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem izdevumiem.

Tikmēr VM valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško šonedēļ Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atklāja, ka pastāv cerība pirmās vakcīnas pret Covid-19 saņemt jau līdz Ziemassvētkiem vai nākamā gada sākumā.

Viņa sacīja, ka plānots sākumā saņemt 6000 vakcīnu, kas tiks izmantotas tieši mediķu vakcinēšanai.

Kā bērnam izskaidrot, kāpēc nepieciešama maska? Psihologi saka – viss atkarīgs tikai un vienīgi no vecāku attieksmes. Pat viena negatīva piezīme vai izsmiešana var maskas nēsāšanu padarīt grūtu.

Video

Platformas ManaBalss darba deviņos gados šis ir ātrākais temps, kādā iniciatīva ir guvusi tik pārliecinošu atbalstu!

Iniciatīvas prasība ir atcelt valdības lēmumu obligāti valkāt sejas maskas 1.-4. klašu skolēniem no 2021. g. 4. janvāra. “Ja ministri šādu lēmumu pieņem mēnesi pirms regulējuma stāšanās spēkā, tad viņi neslēpj to, ka paši netic sevis pieņemto ierobežojumu efektivitātei,” cita starpā argumentē iniciatīvas autore.

Pasaules Veselības organizācija nosaka, ka bērniem no 6 līdz 11 gadu vecumam masku valkāšana var tikt rekomendēta, norāda autore. Ja tas tiek īstenots, tam ir jānotiek pieaugušo kontrolē. “Tas nozīmē, ka skolotājiem papildus būs jāseko tam, lai maskas tiek valkātas pareizi. Tas nozīmēs viņiem papildu slodzi un laika tērēšanu jau tā apgrūtinātos mācīšanas apstākļos. Kopš 2020. gada septembra bērni netiek izlaisti no klasēm starpbrīžos, tāpēc jau ir vērojams svaiga gaisa trūkums telpās, kur viņi pastāvīgi atrodas.”

Valdībai, iespējams, būs jāpārskata savs lēmums, ka līdz ar ārkārtējās situācijas pagarināšanu sākumskolēniem skolā stundu laikā, gan ārpus skolas būs jānēsā maskas, intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” 3. decembrī sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Iniciatīva ar šādu prasību ManaBalss platformā pirmās diennakts laikā ir savākusi jau 20 tūkstošus parakstu, tā ir iesniegta Saeimā, un iedzīvotāju atbalsts šai prasībai turpina augt. 

Iesniegtā inicatīva:

Prasām atcelt valdības lēmumu obligāti valkāt sejas maskas 1.-4. klašu skolēniem no 2021. g. 4. janvāra. Ja ministri šādu lēmumu pieņem mēnesi pirms regulējuma stāšanās spēkā, tad viņi neslēpj to, ka paši netic sevis pieņemto ierobežojumu efektivitātei.

Tāpēc prasām neīstenot valdības pieņemto lēmumu par obligātu masku valkāsanu sākumskolas skolēniem no 2021. g. 4. janvāra. Pasaules Veselības organizācija nosaka, ka bērniem no 6 līdz 11 gadu vecumam masku valkāšana var tikt rekomendēta. Turklāt, ja tā tiek īstenota, tai jānotiek pieaugušo kontrolē. Tas nozīmē, ka skolotājiem papildus būs jāseko tam, lai maskas tiek valkātas pareizi. Tas nozīmēs viņiem papildu slodzi un laika tērēšanu jau tā apgrūtinātos mācīšanas apstākļos. Kopš 2020. gada septembra bērni netiek izlaisti no klasēm starpbrīžos, tāpēc jau ir vērojams svaiga gaisa trūkums telpās, kur viņi pastāvīgi atrodas. Masku valkāšana nozīmēs, ka bērni ieelpos vēl mazāk svaiga gaisa, kas nepieciešams viņu normālai attīstībai un veselībai. Turklāt šāda ierobežojuma pieņemšana jau 2020. gada 1. decembrī dod sabiedrībai skaidru signālu: arī pēc mēneša mūsu līdz šim pieņemtie ierobežojumi nedos nekādu pienesumu vīrusa izplatības ierobežošanai. Tas ir nepieņemami, jo valdība solīja sekot situācijas dinamikai un skaitļiem, un pieņemt lēmumus par jauniem ierobežojumiem, balstoties uz tiem.

Uzklausot šo iniciatīvu, mūsu sākumskolu skolēni būs veselīgāki un brīvi ieelpos jau tā klašu telpās ierobežoto skābekli. Bērni nav lielākie slimotāji valstī, tāpēc šie ierobežojumi attiecībā uz viņiem nav samērīgi.

Iesniegumu vari apskatīt šeit – https://manabalss.lv/par-valdibas-lemuma-par-obligatu-masku-nesasanu-berniem-skolas-atcelsanu/show

Izsaki savu viedokli komentāros!

Māte, kas nespēj pamest bērnu vardarbīgo tēvu, vai bērns, kurš ik dienu cieš, klausoties vecāku strīdos, un noraugās viņu kautiņos. Lai gan tas viss lielākoties notiek prom no sabiedrības acīm, nereti arī kaimiņi vai paziņas nojauš, ka tuvumā kādā ģimenē daļa no ikdienas ir vardarbība. Kā reaģēt, kā palīdzēt? Par to šovakar materiālu sērija “Apburtais loks.

Video

Šorīt, pirms vēl lielākā daļa Latvijas bija modusies, Stradiņa slimnīcā atvēra jau trešo karantīnas nodaļu. Tajā ievietoti Covid-19 slimnieki ar insultiem, infarktiem, plaušu karsoņiem un citām smagām slimībām.

Visi tie, kuri par savu dzīvību cīnās arī jaunajā nodaļā, nav anonīmi cilvēki, viņi ir kāda vectētiņš, mamma, dēls, māsa. Kādam attālāks radinieks, draugs, paziņa vai kolēģis. Tagad viņiem var palīdzēt tikai mediķi. Trešās karantīnas nodaļas virsārsts Kārlis Rācenis piekrita dalīties ar savām izjūtām par to, kādēļ pašlaik dažas pavisam vienkāršas lietas – ierobežot sociālos kontaktus, ievērot distanci, lietot maskas un vislabāk – vispār nedoties uz publiskām vietām – ir dzīvības cenā.

Video

Maskavā sestdien sākta bezmaksas vakcinēšana pret Covid-19 ar Krievijā radīto vakcīnu “Sputņik V”, kurai sākotnēji aicināti pieteikties veselības aprūpes, izglītības un sociālo dienestu darbinieki.

Pilsētas poliklīnikās izveidoti aptuveni septiņdesmit vakcinācijas punkti. Uz vakcinēšanos var pieteikties cilvēki vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kas nesirgst ar hroniskām slimībām un nav slimojuši pēdējo divu nedēļu laikā, izņemot topošās māmiņas un sievietes, kuras baro bērnu ar krūti.

Viss process aizņem nepilnu stundu, ieskaitot anketas aizpildīšanu, ārsta apskati, vakcīnas sagatavošanu un 30 minūšu novērošanu pēc vakcinēšanas.

Kā šīs nedēļas vidū pavēstīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, tuvākajā laikā tiks saražoti aptuveni divi miljoni vakcīnas “Sputņik V” devu un valstī varēs sākties masveida vakcinācija, savukārt vicepremjere Tatjana Goļikova izteikusies, ka līdz nākamās nedēļas beigām vakcinācija sāksies visos Krievijas reģionos.

Par pasaulē pirmās Covid-19 vakcīnas reģistrāciju Krievija paziņoja jau augustā, izpelnoties starptautisko ekspertu kritiku, jo tobrīd tā bija izmēģināta tikai pavisam nelielam skaitam cilvēku.

Aizvadītajos mēnešos, lai gan klīniskie pētījumi nav pabeigti, vakcinēšanās tika piedāvāta mediķiem un skolotājiem, arī vairākas augstas amatpersonas paziņoja, ka ir to saņēmušas, un šonedēļ tika sākta Krievijas Jūras spēku kuģu apkalpju vakcinācija pirms došanās misijās.

Tikmēr medicīnas darbinieku arodapvienības “Ārstu alianse” vadītāja Anastasija Vasiļjeva radiostacijai “Eho Moskvi” pašreizējo vakcinācijas kampaņu nosaukusi par “smieklīgu politisko akciju”, norādot, ka pagaidām nav skaidri zināms, cik šī efektīva un droša ir šī vakcīna. Pēc viņas teiktā, pētījumi veikti ar nepietiekamu skaitu brīvprātīgo, bet šim jautājumam veltītajos zinātniskajos rakstos var atrast daudz neprecizitāšu.

Maskavā ik dienas tiek reģistrēta vidēji ceturtā daļa no kopējā Krievijā jaunatklāto inficēšanās gadījumu skaita. Sestdien ziņots, ka aizvadītājā diennaktī galvaspilsētā inficēšanās apstiprināta vēl 7993 cilvēkiem, bet visā valstī – 28 782 cilvēkiem. Tas ir lielākais vienā dienā atklātais saslimušo skaits kopš pandēmijas sākuma.

Kopējais ar jauno koronavīrusu inficēto skaits Krievijā pārsniedzis 2,4 miljonus, šai ziņā tā ierindojas ceturtajā vietā pasaulē aiz ASV, Indijas un Brazīlijas, bet vīrusa izraisītā slimība Covid-19 valstī prasījusi kopskaitā 42 684 cilvēku dzīvības.

Brīvdienās tirdzniecības vietās Latvijā varēs tirgot arī auto piederumus, preses izdevumus, dzīvnieku pārtiku un “e-talonus”, piektdien lēma valdība, precizējot otrdien pieņemtos Covid-19 ierobežojumus.

Piektdien notika Ministru kabineta sēde aptaujas kārtībā, kurā tika lemts par Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumiem veikt labojumus brīvdienās pieejamo preču klāstā ārkārtējās situācijas laikā.

Video

Valdības lēmums paredz, ka ārkārtējās situācijas laikā degvielas uzpildes stacijās (DUS) varēs tirgot preces, kas nepieciešamas automašīnu drošai lietošanai un šo preču nepieejamība var radīt satiksmes drošības apdraudējumu.

EM piebilda, ka līdz ar to ir būtiski atļaut DUS pieejamo preču tirdzniecību. Vienlaikus brīvdienās DUS nevarēs tirgot alkoholu un tabakas izstrādājumus, lai neradītu negodīgas konkurences apstākļus ar citām tirdzniecības vietām.

Vienlaikus valdība lēma atļaut tirgot preses izdevumus, lai iedzīvotājiem būtu iespējams saņemt aktuālo informāciju.

Papildus tam tiks atļauta arī sabiedriskā transporta biļešu tirdzniecība, lai nodrošinātu, ka iedzīvotājiem brīvdienās ir iespējams izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus un iegādāties biļetes ne tikai transporta līdzeklī, bet arī tirdzniecības vietās.

Valdība lēma, ka tirdzniecības vietās varēs iegādāties arī dzīvnieku barību.

Vienlaikus EM atgādināja, ka tirdzniecība internetā brīvdienās netiks ierobežota.

LETA jau vēstīja, ka Ministru kabinets 1.decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11.janvārim, vienlaikus nosakot virkni ierobežojumu, tostarp tirdzniecības jomā.

Ar valdības lēmumu, ārkārtējās situācijas laikā brīvdienās veikalos varēs iegādāties tikai pārtikas un higiēnas preces, varēs darboties aptiekas, tajā skaitā veterinārās aptiekas.

Nedēļas nogalēs un svētku dienās veikalos nedrīkstēs tirgot tādas preces kā alkohols un cigaretes.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības sēdes skaidroja, ka šīs normas mērķis ir ierobežot tādus preču tirdzniecību, kas nav pirmās nepieciešamības. “Pamata doma ir, ka sestdienas un svētdienas nav iepirkšanās dienas, tās nav dienas, kad varam atļauties uz veikalu, tikties ar draugiem,” sacīja Kariņš.

Jau ziņots, ka ārkārtējā situācija valstī ir spēkā no 6.novembra.

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 794 Covid-19 gadījumi, savukārt 11 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Trīs no mirušajām personām bijušas vecumā no 60 līdz 70 gadiem, sešas no 75 līdz 85 gadiem un divas vecākas par 85 gadiem. Kopumā līdz šim Latvijā mirušas 253 ar jauno koronavīrusu inficētas personas.

Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 8695 Covid-19 testi, no kuriem pozitīvi bijuši 9,1%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Latvijā līdz šim ar Covid-19 saslimušas 20 787 personas, bet kopš vakardienas izveseļojušies vēl 17 cilvēki, tādējādi uz 5.decembri, atbilstoši SPKC apkopotajai informācijai, izveseļojušies bija 1866 cilvēki. 

Covid-19 krīze ir nopietns pārbaudījums ikvienam, tomēr īpaši sarežģīts šis laiks ir tiem, kuru veselība un nākotne lielā mērā ir atkarīga no apkārtējo cilvēku un visas sabiedrības atbalsta, kā piemēram, bērnu onkoloģijas pacienti, kuru atbalstam arī šogad BENU Aptieka sadarbībā ar Bērnu slimnīcas fondu (BSF) organizē labdarības akciju Ar sirsnību pret slimību! Ziedo kopā ar BENU! 

“Neskatoties uz Covid-19 radītajiem riskiem iedzīvotāju veselībai, Latvijas veselības aprūpes sistēmai, ekonomikai un citām nozarēm, BENU Aptieka turpina mūsu sirsnīgo draudzību ar Bērnu slimnīcas fondu. Tāpat kā līdz šim, mūsu labdarības akcijas mērķis ir ne vien organizēt ziedojumu vākšanu mazo onkoloģijas pacientu ārstēšanai un iesaistīties ziedošanā pašiem, bet arī aktualizēt bērnu onkoloģijas tēmu sabiedrībā un informēt vecākus par pieejamo informatīvo, emocionālo un finansiālo atbalstu bērna saslimšanas gadījumā,” uzsver BENU Aptiekas direktore Anete Rožkalna. 

BSF vadītāja Liene Dambiņa stāsta, ka, lai arī valsts sedz lielāko daļu no onkoloģijas ārstniecības izmaksām, tomēr joprojām ir izdevumi, kuriem ir nepieciešams visas sabiedrības atbalsts. “Bērnu onkoloģijas gadījumos ārstēšana ir īpaši sarežģīta, emocionāli smaga, kā arī bieži vien nepieciešama ilgstoša atrašanās stacionārā, tādēļ visu izmaksu segšanai ir nepieciešami ievērojami līdzekļi un arī ziedotāju atbalsts. Turklāt ir svarīgi, ka bērni un ģimenes palīdzību saņem savlaicīgi. Tāpēc esam ļoti pateicīgi, ka BENU Aptieka ir uzņēmums, kas arī šajos krīzes apstākļos turpina atbalstīt mazos onkoloģijas pacientus. Šogad, pateicoties BENU Aptiekas ziedojumam, esam varējuši palīdzēt jau 28 ģimenēm,” uzsver L. Dambiņa. 

Ikdienā BSF cieši sadarbojas ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Hematoonkoloģijas nodaļu, kur atbalsts tiek sniegts gan pacientiem un viņu ģimenēm, gan arī nodaļas infrastruktūras uzlabošanai (telpas, aprīkojums) un personālam, rūpējoties par viņu tālākizglītību. Līdz šim saziedotie līdzekļi ģimenēm palīdzējuši segt PET izmeklējumu izmaksas, valsts neapmaksātu medikamentu iegādi, ļāvuši segt ceļa izmaksas, kā arī ārstniecības iespējas ārzemēs. L. Dambiņa skaidro, ka finansiāli vislielākā palīdzība tiek novirzīta tieši medikamentiem, kas, bērnam esot slimnīcā, ir valsts apmaksāti, bet ārpus slimnīcas ir jāsedz no vecāku personīgajiem līdzekļiem. “Dažkārt vienam bērnam mēneša izmaksas ir pat 2000 eiro apmērā un ilgst pusgada garumā, tāpēc ļoti svarīga ir tieši ziedotāju palīdzība,” uzsver L. Dambiņa.

Līdztekus finansiālajam atbalstam BSF palīdz organizēt arī psiholoģisko atbalstu, kas ir nepieciešams gan mazajiem pacientiem un viņu tuviniekiem, gan arī nodaļas personālam. Psiholoģiskais atbalsts ietver ne vien speciālistu konsultācijas, bet arī dažādu pasākumu rīkošanu nodaļā, kas uzmundrina gan mazos pacientus un viņu ģimenes, gan arī personālu. “Piemēram, šogad īstenojām Sirdsauklīšu projektu, ko ļoti atzinīgi novērtēja vecāki, jo viņiem bija iespēja vismaz pāris stundas atpūsties un paveikt savas lietas, kamēr mazos pieskatīja auklītes,” par paveikto stāsta L. Dambiņa.

Kopš 2017. gada labdarības akcijā Ar sirsnību pret slimību! Ziedo kopā ar BENU! kopumā saziedoti jau 57 tūkstoši eiro, palīdzot vairāk nekā 100 bērniem ar onkoloģiskām saslimšanām. Arī šogad līdz decembra beigām ikvienam ir iespēja atbalstīt mazos onkoloģijas pacientus, ziedojot savus BENU Aptiekas lojalitātes kartē uzkrātos līdzekļus BSF. Turklāt labdarības akcijas noslēgumā BENU Aptieka dubultos klientu saziedoto naudas summu un nodos to BSF.

Līdz pat 20. decembrim ikviens labdaris ir gaidīts virtuālajā “Laimas” labdarības namiņā, lai palīdzētu kopīgiem spēkiem piepildīt 1 200 bērnu sapņus par maģisko Ziemassvētku brīnumu un sen kārotām dāvanām. Pirmajās divās darbības nedēļās “Laimas” labdarības namiņš virtuāli apmeklēts vairāk nekā 7 000 reižu un 365 bērnu vēlmes jau ir piepildītas, 428 kartītes atrodas pie saviem labdariem un tuvākajā laikā tiks īstenotas, savukārt vēl 428 bērnu sapņi gaida atbalstu. Šogad, rādot piemēru un iedvesmojot citus šajos svētkos palīdzēt tiem, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams, virtuālo “Laimas” labdarības namiņu apmeklē arī vairākas sabiedrībā zināmas personības, tostarp Latvijas Valsts prezidents Egils Levits ar kundzi Andru Leviti, Anna Rozīte, Sanda Dejus un citi.

Par virtuālā “Laimas” labdarības namiņa atbalstīšanu televīzijas un radio personība Sanda Dejus stāsta: “Priecājos, ka arī šogad projekts notiek un ka man ir iespēja būt daļai no šī sirdssiltā pasākuma. Mūsu ģimenē “Laimas” labdarības namiņa apciemošana ir ikgadēja un mīļa tradīcija. Ar vīru to aizsākām, kad vēl nebijām vecāki, bet nu jau dāvanas gādājam un gatavojam kopā ar meitiņu. Labi darbi ir liela šī laika vērtība, kas ļauj iepriecināt līdzcilvēkus un gūt prieku arī pašiem.”

“Darīt labu citiem noteikti vajadzētu visa gada garumā ne tikai gadu mijā. Ziemassvētku laiks ir īpašs ar to, ka tas mums atgādina, ka vēl bez ikdienas pienākumiem un savām rūpēm ir kaut kas ļoti būtisks – ticība brīnumiem un citu iepriecināšana. Man prieks, ka “Laimas” labdarības namiņš mums atgādina par to jau vairākus gadus un dod iespēju radīt prieku bērniem! Un jūs jau zināt, ka tas, kas dāvina bieži vien pat ir lielāks ieguvējs par dāvanas saņēmēju,”uzsver TV raidījumu un pasākumu vadītāja Anna Rozīte. 

Kā jau ziņots iepriekš, 2020. gada 20. novembrī virtuāli durvis vēris “Laimas” labdarības namiņš, aicinot sagādāt prieku un radīt Ziemassvētku brīnumu vairāk nekā 1 200 bērniem no ģimenēm ar dažādiem sociālajiem statusiem no 11 Latvijas pilsētām un novadiem.

Turpinot pagājušajā gadā aizsākto tradīciju, pirmās bērnu veidotās kartītes no virtuālā “Laimas” labdarības namiņa izvēlējās Valsts prezidents Egils Levits ar kundzi Andru Leviti.

Arī šogad bērnu zīmētajās kartītēs minētās vēlmes ir ļoti daudzveidīgas – apģērbs, rotaļlietas, segas un spilveni, skolai nepieciešamas lietas, mūzikas instrumenti un daudz kas cits kvalitatīvai brīvā laika pavadīšanai un talantu attīstīšanai. Papildus tam bērni šogad vairāk kā citus gadus lūdz arī datorus, kas nepieciešami attālināto mācību apguvei. Tehnoloģijām (datoriem, mobilajiem tālruņiem), lielajam sporta inventāram un mūzikas instrumentiem nav jābūt pilnībā jauniem, bet tiem ir jābūt teicamā darba kārtībā.  

Ikviens atbalstītājs var apmeklēt “Laimas” labdarības namiņu virtuāli no 20. novembra līdz 20. decembrim projekta mājaslapā www.laimasnamins.lv. Virtuālajā namiņā ir iespēja iepazīties ar visām bērnu gatavotajām kartītēm un vēlmēm, kā arī ērti izvēlēties sev sirdij tuvākās, kuras ir vēlme un iespējas piepildīt.  Kad kartīte izvēlēta un dāvana sarūpēta, aicinām aizpildīt piegādes formu projekta mājaslapā www.laimasnamins.lv. Ikviens dāvanu varēs ērti nodot tuvākajā “DPD” paku skapī vai bodē (kādā no 222 “Pick up” punktiem visā Latvijā) vai lielākas dāvanas nosūtīt ar ”DPD” kurjeru bez maksas.

Nedaudz vairāk nekā puse (56 %) Latvijas iedzīvotāju diennaktī guļ mazāk par septiņām stundām, un vēl teju ceturtdaļa (24 %) cieš no bezmiega, liecina jaunākais “Mana aptieka un Apotheka Veselības indeksa” pētījums. Speciālisti norāda, ka pilnvērtīgs miegs ir viena no svarīgākajām cilvēka pamatvajadzībām, kas ne tikai palīdz ķermenim saglabāt veselību, bet arī var laikus novērst fiziskas un psihiskas saslimšanas. 

Pētījuma rezultāti rāda, ka miegam vismazāk laika velta jauni cilvēki vecumā no 24–34 gadiem (37 %) un vīrieši (40 %), savukārt visvairāk guļ seniori (52 %) un sievietes (48 %). Vienlaikus seniori (43 %) un sievietes (29 %) ir arī tā iedzīvotāju grupa, kas visbiežāk norāda, ka mēdz piedzīvot bezmiegu vai citus miega traucējumus. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka cilvēki nereti pie nogulētajām nakts stundām pieskaita arī to laiku, kas naktī pavadīts nomodā, piemēram, pieceļoties un pēc tam atkal nevarot iemigt. Gan senioriem, gan sievietēm visbiežāk miega traucējumi rodas dažādu satraukumu dēļ – par veselību, ikdienas pienākumiem, finansēm. Willow Med klīniskā psiholoģe un Baha ziedu terapijas speciāliste Ginta Slišāne skaidro, ka miegs būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti, psiholoģisko veselību un savstarpējās attiecības ar apkārtējiem, tāpēc ir svarīgi izprast nekvalitatīvā miega cēloņus un tos laicīgi novērst. 

Izņēmumu nav – visiem cilvēkiem diennaktī jāguļ vismaz septiņas stundas 

“Cilvēki mūsdienās mēdz nenovērtēt miega nepieciešamību, turklāt ir gadījumi, kad tie, kuri spēj funkcionēt arī pēc četrām piecām stundām miega, uzskata to par sava veida panākumu. Šāda uzvedība raksturīgāka ir vīriešiem, sievietes tomēr ikdienā vairāk piedomā pie tā, lai naktī veltītu pietiekami daudz laika miegam. Sievietēm arī biežāk neizgulēšanās iemesli ir saistīti ar ārējiem apstākļiem, piemēram, rūpēm par bērniem – barošanu,  bērnu slimošanu –, kamēr vīrieši vairāk paši izvēlas ilgāk skatīties seriālus vai spēlēt datorspēles. Praksē gan ir pierādījies, ka nav tādu cilvēku, kuri, vidēji guļot piecas vai pat mazāk stundas diennaktī, ilgtermiņā jutīsies un arī izskatīsies labi – agrāk vai vēlāk tas var novest līdz izdegšanai, vieglai aizkaitināmībai, koncentrēšanās spēju grūtībām, paaugstinātai trauksmei,” stāsta G. Slišāne. 

Traucēts miegs – viens no pirmajiem depresijas vēstnešiem

Miega traucējumus vairumā gadījumu izraisa stress, fiziskas saslimšanas, maiņu darbs un dažādi kaitīgie ieradumi, piemēram, alkohols, neveselīga ēšana un pārmērīga viedierīču lietošana, īpaši neilgi pirms gulētiešanas. Psiholoģe uzsver, ka neizgulēšanās iemesli ir saistīti arī ar cilvēka psihoemocionālo stāvokli, un nereti tieši tas ir viens no pirmajiem signāliem par jau esošu vai potenciālu psihisku saslimšanu. Ja pēdējo divu nedēļu laikā novērotas vairākas epizodes, kas liecina par miega traucējumiem, tad pirmais solis ir mēģinājums izprast bezmiega cēloni. Ja tas neizdodas pašam, tad ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta, kas noteiks, vai iemesls ir fiziska vai tomēr psiholoģiska saslimšana, un palīdzēs rast piemērotāko risinājumu. 

Vai ziemā ir jāguļ vairāk? 

Ziemas mēnešos biežāk jūtams nogurums un miegainība, taču tas vien nenozīmē, ka nepieciešams gulēt ilgāk. Cilvēks nav lācis, tāpēc ieteicams visu gadu ievērot veselīgu un vienādu miega ritmu, neatkarīgi no gadalaika vai laikapstākļiem. Turklāt ziemā jābūt īpaši uzmanīgiem – brīžos, kad ir lielāka vēlme gulēt, pastāv lielāks risks iedzīvoties miega problēmās, jo, arī guļot par daudz, tiek nodarīts kaitējums veselībai.  

“Vēlme gulēt ziemā ir lielāka, jo ir mazāk saules un dienas gaismas kopumā, tātad – arī mazāk stimulu pašiem būt aktīviem. Tumšajā laikā arī melatonīns – viela, kas smadzenēs tiek ražota tumsā un palīdz regulēt miega-nomoda ritmu, – izstrādājas citādi – no serotonīna – hormona, kas kontrolē mūsu garastāvokli un atbild par laimes un labsajūtas sajūtu. Tā daudzums ir atkarīgs no tā, cik bieži uzturamies dienas gaismā – jo lielāka serotonīna bāze, jo labāk jūtamies paši un arī labāk guļam. Dienās, kas ir pelēkas – bez saules –, ieteicams papildus lietot dienasgaismas lampas – tas vairos cilvēka prieku dienas laikā un palīdzēs ātrāk un labāk iemigt vakarā,” saka Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.

Pašpārbaudes jautājumi – vai es guļu pietiekami? 

G. Slišāne piebilst, ka par miega traucējumiem nevar uzskatīt celšanos naktī, lai dotos uz labierīcībām, jo tas ir normāls, fizioloģisks process, uztraukumam pamats ir tikai tad, ja pēc tam neizdodas ilgstoši iemigt. Speciāliste vērš uzmanību arī uz otru galējību – pārlieku ilgu gulēšanu, kas var liecināt par psiholoģiskiem traucējumiem, izraisot  apātiju un koncentrēšanās grūtības. Tas ir neveselīgs stāvoklis, jo piezogas vienaldzība pret sevi un apkārtni, darbu atlikšana un tādos brīžos cilvēks esošo stāvokli jūt kā nepatīkamu, bet pieļauj kā normu un nesūdzas.

“Galvenais atskaites punkts ir pašsajūta – kā jūtamies no rīta? Vai ir enerģija, spēks, spējam koncentrēties darbam vai citiem pienākumiem? Ja no rīta jau ap 10.00–11.00 ir sajūta, ka atkal varētu aizmigt, ja vien būtu tāda iespēja, tas noteikti ir iemesls pārskatīt savus gulēšanas paradumus. Līdzīgi ar kofeīnu – ja krūze kafijas ir obligāta nepieciešamība, lai pamostos, tā var būt zīme, ka cilvēks cieš no miega trūkuma. Un ir pilnīgi dabiski un normāli vakarā ap 20.00 justies nogurušam un jau domāt par saviem ikvakara rituāliem un par gulētiešanu,” stāsta speciāliste. 

Par pētījumu: 

“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir ikgadējs Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērījums. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, ik gadu tiešajās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits – 1000 cilvēki vecumā no 18 līdz 75 gadiem. 

Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem Krimināllikumā paredzēts naudassods, piespiedu darbs vai brīvības atņemšana līdz 5 gadiem. Tomēr veterinārārsti un dzīvnieku aizstāvji uzskata, ka šim sodam jābūt bargākam!

Zane Zvirbule portālā ManaBalss.lv ir ierosinājusi pievērst uzmanību šim jautājumam:

Vēlos mainīt Dzīvnieku aizsardzības likuma 59. pantu – “Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrdesmit līdz septiņsimt naudas soda vienībām, nosakot dzīvnieku turēšanas tiesību aizliegumu uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā”. Vēlos, lai sodi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem ir ievērojami lielāki – sākot no 1000 eiro un lai sodītai personai vairs nebūtu iespējas turēt nekādus dzīvniekus pēc pārkāpuma veikšanas.

Ja cilvēks ir pārkāpis šo likumu, ir jāizveido sistēma – reģistrs, kurā tas uzrādās. Šai sistēmai ir jābūt pieejamai visām dzīvnieku patversmēm, dzīvnieku audzētājiem un, iespējams, arī plašākai sabiedrībai. Ja sodāmajai personai ir vēl citi dzīvnieki, tie ir jāatsavina likuma noteiktajā kārtībā. Šis cilvēks ir jāievieto sistēmā nekavējoties, lai neapdraudētu citu dzīvnieku veselību un dzīvību. Tāpat lūdzu izvērtēt iespēju efektīvākai dzīvnieku labturības kontrolei tieši kontroles funkciju nošķir no Pārtikas un veterinārā dienesta un to deleģēt sabiedriskajiem inspektoriem, t.i., dzīvnieku aizsardzības organizācijām.

Tā mainīsies sabiedrības attieksme pret dzīvniekiem. Iedzīvotāji sapratīs, ka dzīvnieks nav priekšmets, un katrai cilvēku darbībai pret dzīvu radību ir sekas. Jo atbildīgāki cilvēki kļūs pret dzīvniekiem, jo atbildīgāki kļūs šo cilvēku bērni. Bērni ņem piemēru no saviem vecākiem un, ja viņi redzēs, ka vecāku attieksme pret dzīvnieku ir laba, tie nekad slikti neizturēsies arī pret saviem dzīvniekiem. Ilgtermiņā tas atvieglos darbu patversmēm, jo patversmes zinās, kādās rokās viņi atdod savus dzīvniekus. Arī paši cilvēki kļūs atbildīgāki, tāpēc patversmēs nonāks mazāk dzīvnieku, un mazāk dzīvnieku tiks atdoti atpakaļ. Jo, apzinoties soda lielumu, cilvēks padomās divreiz, pirms nopirks vai adoptēs dzīvnieku. Latvija vienmēr ir centusies būt tuvāk Eiropai. Apvienotajā Karalistē par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem sods var sasniegt 20’000 mārciņas, dzīvnieku turēšanas aizliegumu uz mūžu un pat cietumsodu. Austrijā Dzīvnieku Aizsardzības likums paredz, ka cilvēkam pret dzīvnieku ir jāaizturas ar tādu pašu uzmanību, kā pret cilvēku, un pārkāpumi pret dzīvniekiem ir kriminālnoziegumi, kas ir sodāmi ar cietumsodu. Šādu piemēru ir daudz, un Latvijai ir beidzot jābūt vienā līmenī ar Eiropu un jāizbeidz dzīvnieku mocības!

Parakstīties vari šeit – https://manabalss.lv/bargakus-sodus-par-cietsirdigu-izturesanos-pret-dzivniekiem/show

Populārākās viedtālruņu lietotnes ne tikai izklaidē, bet arī palīdz plānot ikdienu, uzturēt sevi formā vai arī ātri un ērti komunicēt ar citiem. Taču, pateicoties saistošajam lietotņu saturam un nemitīgai lietotāju iesaistei, tās bieži var kalpot kā platforma ļaunprātīgai programmatūrai, dodot hakeriem ērtu piekļuvi privātiem datiem. Lai gan kiberdrošības noziegumu popularitāte pieaug, tehnoloģiju uzņēmuma Huawei veiktā aptauja* liecina, ka gandrīz ceturtā daļa jeb 24% Latvijas iedzīvotāju vieglprātīgi lejuplādē viedtālruņu lietotnes, nelasot to lietošanas noteikumus un datu aizsardzības politiku.

“Vairāki pētījumi ir pierādījuši, ka “es piekrītu lietošanas noteikumiem” ir visbiežāk sastopamie meli interneta vidē, jo lietotāji bieži vien nevelta laiku un uzmanību, lai izlasītu lietošanas noteikumus un vienkārši izvēlas opciju “piekrītu”, tādēļ tieši nedrošu lietotņu lejuplādēšana kļuvusi par vienu no populārākajiem kiberdrošības draudiem. Mūsdienās tālruņi satur ļoti daudz personiskas informācijas un daudzas viedtālrunī esošās lietotnes nodrošina piekļuvi bankas vai citiem kontiem, kas satur sensitīvu informāciju. Turklāt visticamāk, arī viedtālrunī ir tieša piekļuve personīgajam un darba e-pastam, īsziņām un sociālo mediju kontiem, kurus ļaundari var izmantot, lai nozagtu lietotāja identitāti,” stāsta Gunta Kursiša, “Huawei Mobile Services” Biznesa attīstības vadītāja Latvijā. 

Aptauja liecina, ka tieši mileniāļi, paaudze, kas attīstījusies reizē ar viedierīcēm, pret lietotņu lejuplādēšanu attiecas visneuzmanīgāk – nieka 6% vienmēr izlasa lietošanas noteikumus, taču 23% atzīst, ka tos lasa, bet tomēr reti. Pretēji tam, vispiesardzīgākie ir iedzīvotāji vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem, no kuriem 35% apstiprina, ka vienmēr izlasa lietošanas noteikumus. “Svarīgi ir arī pievērst uzmanību tam, no kurienes lietotnes tiek iegūtas un kā attiecīgā platforma uzrauga tajā pieejamo lietotņu drošību. Piemēram, Huawei AppGallery veic lietotņu verifikāciju vairākos līmeņos un gandrīz 30% no lietotnēm tiek noraidītas, jo tās neiztur pārbaudes un neatbilst drošības standartiem,” skaidro Gunta Kursiša.  

Lai izvairītos no nepārbaudītām lietotnēm, eksperte iesaka pirms lejuplādēšanas izlasīt lietotnes aprakstu un atsauksmes, jo bieži vien citi lietotāji jau ir sūdzējušies par lietotnes nedrošību. Tā pat, pirms aizrauties ar lietotņu lejuplādēšanu, ieteicams pārbaudīt vai tālrunī ir ieslēgta attiecīgā drošības programmatūra, kas pasargā lietotāju un tā datus no kiberdraudiem. “Lejuplādējot katru lietotni nepieciešams izlasīt lietošanas noteikumus, kam piekrītam. Taču, ja lietotne jau ir lejuplādēta, tad ieteicams pievērst uzmanību tam, kā tā izmanto lietotāja datus un īpaši jāuzmanās no aizdomīgām reklāmām un citiem uznirstošiem logiem. Un visbeidzot, ja lietotne ir nedroša vai novērota tās vai paša viedtālruņa aizdomīga darbība, tad nepieciešams nekavējoties lietotni dzēst,” turpina G.Kursiša.

Pat ja lietotājs ir pārliecināts, ka pārzina visas lietotnes savā viedtālrunī, ir svarīgi paturēt prātā, ka arī šķietami drošās un uzticamās lietotnes, gluži tā pat kā viedierīces, regulāri jāatjauno, jo to izveidotāji nepārtraukti uzlabo dažādas funkcijas, tai skaitā, atjauno un pievieno papildu drošības rīkus, lai izvairītos no nevēlamiem draudiem. 

Par aptauju:

Aptauja par viedtālruņu kiberdrošības prasmes līmeni Baltijas valstīs, pēc tehnoloģiju uzņēmuma pasūtījuma, veikta sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Rait Group” 2020. gada oktobrī un tajā piedalījās 370 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Konkursa “Latvijas Gada auto 2021” galveno titulu sīvā konkurencē ieguvusi jaunā “Škoda Octavia” (64 balles), par sešām ballēm pārspējot otrās vietas ieguvēju jauno “Peugeot 2008” (58), paziņots ceturtdienas vakarā, 3. decembrī, notikušajā konkursa noslēguma TV un interneta video tiešraidē.

Jaunā “Octavia” nodrošinājusi “Škoda” markai “Latvijas Gada auto” titulu otro gadu pēc kārtas – pērn šajā konkursā laurus plūca “Kamiq” modelis. Turklāt šī ir jau otrā “Octavia” paaudze, kas saņem “Latvijas Gada auto” titulu, iepriekšējās paaudzes “Octavia” to ieguva 2013. gadā kā “Latvijas Gada auto 2014”.

VIDEO ŽŪRIJAS TOP 7:

VIDEO Elektro auto TOP 7: 

Uzvarētājs tika noskaidrots, žūrijai balsojot par septiņiem finālistiem. Kopumā konkursam šogad bija pieteikti 25 jaunākie auto modeļi, kas pretendēja arī uz tituliem konkursa atsevišķajās nominācijās. 

Trešo vietu “Latvijas Gada auto 2021” žūrijas balsojumā, kurā piedalījās 12 autožurnālisti un nozares profesionāļi, ieguva “SEAT Leon” (52), bet pēc pirmā trijnieka finālisti sarindojās šādā secībā – ceturto vietu ieguva “Toyota Yaris Hybrid” (41), piekto “Volkswagen ID.3” (39), sesto “Renault Zoe” (28) un septīto “Kia Sorento” (18).

Galerija

Laureāti “Latvijas Gada auto 2021” papildu nominācijās:

“Latvijas Gada auto 2021 Inovācijas balva” – “Renault Captur E-Tech Plug-in Hybrid”;

“Latvijas Gada auto 2021 Modernizācija” – “SEAT Ateca”;

“Latvijas Gada auto 2021 Dizaina balva” – “Honda e”;

“Latvijas Ģimenes Auto 2021” – “Škoda Octavia”;

“Latvijas Mazais auto 2021” – “Toyota Yaris”;

“Latvijas Eko auto 2021” – “Toyota Yaris”;

“Pilsētas apvidus auto 2021” – “Renault Captur”

“4×4 Apvidus Auto 2021” – “Land Rover Defender”;

“Latvijas Sportiskākais auto 2021” – “Alfa Romeo Stelvio”;

“Latvijas Premium Auto 2021” – “Audi e-tron Sportback”;

“Latvijas Elektroauto 2021” – “Renault Zoe”;

“Latvijas Gada auto 2021 Tautas simpātija” – BMW 5. sērija.

Atšķirībā no citām nominācijām, par kurām balso tikai konkursa žūrija, “Tautas simpātijas” nominācijā savu viedokli varēja izteikt ikviens interesents, balsojot klātienē tirdzniecības centrā “Mols” vai internetā. Pavisam tika saņemti nepilni divi tūkstoši balsu, no kuriem vairāk nekā ceturtdaļa tika atdota tieši par BMW modernizēto 5. sērijas sedanu.

Māris Ozoliņš, “Latvijas Gada auto” konkursa organizators: “Šogad ir īpašs gandarījums pēc veiksmīgi aizvadītā konkursa, jo bija daudz izaicinājumu gan valstij kopumā, gan arī mums. Taču izdarot izmaiņas – samazinot žūrijas biedru skaitu un aktivitātes pārnesot pamatā uz vasaras mēnešiem – tika aizvadīts pilnvērtīgs “Latvijas Gada auto” konkurss. Tāpat izdevās noorganizēt tradicionālo testa dienu “Molā” ar iespaidīgu motošovu, kā arī visus Gada auto pretendentus vienkopus skaisti safotografēt Doma laukumā ar tam sekojošiem žūrijas individuālajiem testa braucieniem. Tāpat vēlamies pateikties auto marku pārstāvjiem, kuri šajā sarežģītajā gadā izrādīja lielu aktivitāti un kopumā spējām pulcēt 25 pretendentus, un šāds automobiļu skaits ir salīdzināms arī ar dažiem citiem iepriekšējiem konkursa gadiem. No pasaules tendencēm lokālajā konkursā redzam elektromobiļu pieplūdumu – no 25 pretendentiem septiņi bija tieši simtprocentīgi elektriski.”

Kopumā konkursā bija pieteikti 25 jaunākie auto modeļi. Konkursam varēja pieteikt tikai jaunākos auto modeļus, kas Latvijas tirgū nonākuši pēc 2019. gada 1. oktobra. Finālā iekļuva septiņi pretendenti, kuri saņēma vislielāko žūrijas balsu skaitu pēc “Lielā testa brauciena”, kas norisinājās novembrī. “Latvijas Gada auto” konkurss šogad notika 23. reizi savā pastāvēšanas vēsturē.

Konkursā “Latvijas Gada auto 2021” bija pieteikti 25 jaunākie automobiļi Latvijā: “Alfa Romeo Stelvio”, “Audi e-tron Sportback”, BMW 5. sērija, “Citroën C3”, “Citroën C5 Hybrid”, “Ford Puma”, “Honda e”, “Hyundai i30 Wagon”, “Kia e-Niro”, “Kia Sorento”, “Kia XCeed PHEV”, “Land Rover Defender”, “Mercedes-Benz GLB”, “Mini Cooper SE”, “Nissan Juke”, “Peugeot 2008”, “Peugeot e-2008”, “Renault Captur E-Tech Plug-in Hybrid”, “Renault Zoe”, “SEAT Ateca”, “SEAT Leon”, “Škoda Octavia”, “Toyota Yaris Hybrid”, “Volkswagen Golf” un “Volkswagen ID.3”.

Informatīvi atbalsta: Zip.lv – gudri sludinājumi, Delfi, iAuto.lv, Latvijas Avīze, Auto ziņas, Dieviete.lv, Auto Bild, Jauniauto.lv, garaza.lv, dzivoklis.lv. Atbalsta: t/c Mols, LAMB, V4 motors.

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 930 Covid-19 gadījumi, savukārt 11 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Šis ir līdz šim lielākais vienā diennaktī atklāto Covid-19 gadījumu skaits.

Trīs no mirušajām personām bijušas vecumā no 55 līdz 65 gadiem, piecas no – 65 līdz 75 gadiem, bet vēl trīs – no 75 līdz 90 gadiem. Kopumā līdz šim Latvijā mirušas 235 ar jauno koronavīrusu inficētas personas.

Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 8670 Covid-19 testi, no kuriem pozitīvi bijuši 10,7%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Latvijā līdz šim ar Covid-19 saslimušas 19 307 personas, bet kopš vakardienas izveseļojušās vēl 25 personas, tādējādi uz 3.decembri, atbilstoši SPKC apkopotajai informācijai, izveseļojušies bija 1848 cilvēki. Aktīva inficēšanās ar Covid-19 Latvijā patlaban ir 17 224 cilvēkiem.

Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati liecina, ka pagājušajā diennaktī stacionēti 92 Covid-19 pacienti, no kuriem trīs ir pārvesti no citām ārstniecības iestādēm. Kopumā stacionāros ārstējas 552 pacienti, no kuriem 503 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 49 – ar smagu slimības gaitu.

Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīts 51 pacients, tostarp arī trīs pārvestie. Kopumā līdz šim stacionārus pametuši 1485 Covid-19 pacienti.

Sabiedrības integrācijas fonds sadarbībā ar kustību “Gribu palīdzēt bēgļiem” un Latvijas Sarkanais Krusts jau piekto gadu aicina sabiedrību iepriecināt Latvijā dzīvojošos bēgļu un patvēruma meklētāju bērnus ar Ziemassvētku dāvanām. Šogad plānots sagādāt dāvanas bērniem no Afganistānas, Baltkrievijas, Irākas, Krievijas, Sīrijas un Turcijas.*

Zahidam (14 gadi), kā jau daudziem viņa vecuma jauniešiem, ļoti patīk spēlēt futbolu. Kad viņam bija tikai 12 gadi, viņš ieradās Latvijā kopā ar tēti no Afganistānas, bēgot no iesaukšanas karadienastā. Tēvs vēlējās paglābt savu dēlu no kara, meklējot drošu un bērnam saudzīgu vidi. Dzimtenē palika Zahida mamma un māsas, kuras viņš ļoti mīl un vēlas atkal satikt. Zahids mācās vidusskolā Rīgā un brīvi pārvalda latviešu valodu.

Ļena (8 gadi), Igors (4 gadi) un Aleksandrs (3 gadi) Latvijā ieradās kopā ar vecākiem no Krievijas, kur viņu ģimene tika vajāta reliģiskās pārliecības dēļ. Iegūstot mājas Latvijā, Ļena sāka mācīties skolā un ātri apgūt latviešu valodu, bet brāļi tikmēr ar prieku uzsākuši gaitas vietējā bērnudārzā. Latvijā neatsveramu palīdzību sniedza arī vietējā reliģiskā kopiena, palīdzot iedzīvoties. 

Alarai (16 gadi) un Asli (9 gadi) patīk mācīties un padodas ļoti ātri apgūt jaunas zināšanas. Viņas kopā ar mammu un tēti ieradās Latvijā no Turcijas, bēgot no pastāvošās varas veiktās vardarbības, tostarp pret mierīgajiem valsts iedzīvotājiem. Ģimene ir labi iejutusies Latvijā un aktīvi piedalās dažādos pasākumos, kurus organizē gan skola, gan Latvijas Sarkanais Krusts un kustība “Gribu palīdzēt bēgļiem”.

Tie ir daži no bērnu stāstiem, kuri nonākuši Latvijā un veido šeit savu dzīvi. Kā norāda labdarības akcijas organizatori, mērķis ir radīt svētku sajūtu bērniem, kuri šos svētkus svin sev varbūt vēl ne tik pazīstamā vidē. “Vēlamies iepriecināt un iedrošināt bērnus, kuri savā īsajā mūžā, iespējams, piedzīvojuši vairāk nekā lielākā daļa no mums – pieaugušajiem un, neskatoties uz pārdzīvoto, saglabājuši savu prieku un sajūsmu par brīnumu. Turklāt šī ir lieliska iespēja mums dalīties ar savu kultūru un Ziemassvētku svinēšanas tradīcijām,” skaidro Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce. 

Labdarības akcija norisināsies līdz 16.decembrim. Bērni dāvanās visvairāk priecāsies saņemt spēles, grāmatas, rotaļlietas, lelles, siltas drēbes, zīmuļus un flomāsterus, saldumus un sporta piederumus. Plašāka informācija par dāvanu nodošanu, ievērojot valstī noteiktos drošības pasākumus, meklējama Sabiedrības integrācijas fonda mājaslapā.

*Bērnu vārdi mainīti

Rīta panorāmā uzsākusi jaunu sižetu sērijas, kas veltītas darba devēju un darbinieku tiesībām Covid-19 pandēmijas laikā. Strādāšana attālināti, aizsardzības līdzekļu nodrošināšana darbam klātienē, atlaišana, slimības lapas un dīkstāves pabalsti.

Tie ir tikai daži no jautājumiem, kas daudziem rada lielu neskaidrību un par šo visu tuvāko nedēļu laikā jums sniegsim skaidrojumus. Pirmā tēma veltīta attālinātājam darbam. Vai darbinieks pats var izlemt strādāt attālināti? Vai darba devējs var vienpusēji izlemt, ka darbiniekam ir jāstrādā no mājām? Vai darba devējam strādājošais ir jānodrošina ar darbam nepieciešamo aprīkojumu?

Video

Ārkārtējās situācijas laikā netiks ierobežots veikalu darbalaiks darbadienās un būs atvērti muzeji, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Valsts kanceleja trešdien medijiem izplatīja precizētu informāciju par otrdien valdībā atbalstītajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem ārkārtējās situācijas laikā.

Atšķirībā no iepriekš vēstītā, Valsts kancelejā norādīja, ka visi veikali un tirdzniecības centri neatkarīgi no kopējās tirdzniecības platības darba dienās drīkstēs strādāt ierastajā darbalaikā un to darbība netiks ierobežota no plkst.6 līdz 20, kā tika ziņots otrdien.

Tāpat ārkārtējās situācijas laikā apmeklētājiem būs pieejami muzeji, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Vienlaikus Valsts kancelejā precizēja, ka bērniem skolās sejas maskas būs jānēsā sākot no nākamā gada 4.janvāra, bet no septiņu gadu vecuma sabiedriskajā transportā jau no 7.decembra.

LETA jau vēstīja, ka Ministru kabinets otrdien nolēma Covid-19 izplatības ierobežošanas nolūkos pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 11.janvārim, otrdien pēc valdības sēdes masu mediju pārstāvjus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Līdz ar ārkārtējās situācijas pagarināšanu valdība arī nolēma noteikt vairākus jaunus ierobežojumus, taču ne visus no tiem, kurus bija rosinājis Kariņš.

Video

Stingrāki drošības pasākumi tiks ieviesti izglītības jomā, proti, klātienē mācību process drīkstēs notikt tikai bērnudārzos un 1.-4. klasēs. Skolās būs jānodrošina trīs kvadrātmetru platība vienam skolēnam. No 3.decembra bērnudārzos strādājošajiem visu laiku jānēsā maskas. No 4.janvāra skolās maskas jānēsā gan stundu laikā, gan ārpus mācību procesa gan skolēniem, gan skolotājiem.

Covid-19 ierobežošanai valdība nolēma noteikt pienākumu nēsāt sejas maskas visās iekštelpās, izņemot mājās, tātad tās būs jāvalkā arī darba kolektīvos. No veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) teiktā bija noprotams, ka sejas masku darbā var nevilkt darbinieks, kurš viens pats atrodas kabinetā un tikai laikā, kamēr viņš tur ir viens. Kariņš informēja, ka darba ēdnīcas turpmāk drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

Uzņēmējiem vai ēkas īpašniekiem būs jānodrošina, ka persona, kura nelieto mutes un deguna aizsegu vai lieto to neatbilstošā veidā, neaizsedzot degunu un muti, netiek ielaista iekštelpās un šādām personām netiek sniegti pakalpojumi.

Turpmāk sabiedriskajā transportā un ārpus mājām telpās, kur ir vairāk par vienu cilvēku, visiem būs jānēsā sejas maska. Sejas maskas varēs nenēsāt bērni līdz septiņu gadu vecumam un cilvēki, kuri acīmredzamu funkcionālu traucējumu dēļ tās nevar lietot.

Iepriekš bija noteikts, ka sejas maskas drīkst nevalkāt bērni līdz 13 gadu vecumam, bet tagad šis vecums pazemināts. Bērniem no septiņu gadu vecuma mutes un deguna aizsegus sabiedriskajā transportā būs jāsāk lietot no 7.decembra.

Noteikti arī pulcēšanās ierobežojumi, proti, no 3.decembra visā Latvijā ikvienam ikdienas gaitās būs jāievēro “2+2” princips – tātad jāievēro divu metru distance un tikšanās jāierobežo līdz diviem cilvēkiem.

Kariņš uzsvēra, ka tiek aizliegti privāti pasākumi un pulcēšanās, izņemot pasākumus vienas mājsaimniecības ietvaros.

Valdības lēmums paredz – ja nepieciešams nodrošināt personas aprūpi vai ja persona mājsaimniecībā dzīvo viena, pieļaujami apmeklējumi, bet ne vairāk kā divu mājsaimniecību ietvaros.

Līdz 11.janvārim tiks pārtraukta visu kultūrvietu, izstāžu, kā arī gadatirgu, tai skaitā Ziemassvētku tirdziņu darbība. Bibliotēkas drīkstēs klātienē izsniegt grāmatas līdzņemšanai, darboties varēs arī muzeji.

Bērēs un kristībās neatliekamos gadījumos drīkstēs pulcēties ārpus telpām ne vairāk kā desmit cilvēki, ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām, lietojot mutes un deguna aizsegus. Tikmēr reliģiskās darbības vietās vienlaikus drīkstēs atrasties ne vairāk kā 20% no maksimāli pieļaujamā cilvēku skaita.

Ārkārtējā situācijā drīkstēs notikt organizētās sapulces, piketi un gājieni, bet uz tiem varēs pulcēties ne vairāk kā 25 cilvēki, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības – divu metru fizisku distanci un ievērojot organizatora noteiktās prasības.

Lai pasargātu cilvēkus sabiedriskajā transportā, no 7.decembra tajā pasažieru skaits nedrīkstēs pārsniegt 50% no transportlīdzekļa ietilpības. Ja nebūs iespējams kontrolēt pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, tad transporta līdzeklī jābūt norādēm par sēdvietu izmantošanu, nodrošinot fizisko distancēšanos.

Papildu drošībai, lai gan Covid-19 izplatība lielākoties notiek valsts iekšienē un inficēšanās lielā daļā gadījumu nav izsekojama no 7.decembra sāksies stingrāka Latvijā ieceļojušo cilvēku kontrole, lai pārliecinātos par “Covidpass.lv” aizpildīšanu, tā atvieglojot infekcijas izplatības kontroli. Valsts robežsardze to darīs sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policiju.

Ja ārkārtējās situācijas laikā tiks pieņemts lēmums par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – piemērošanu bērnam, tā izpildi atliks līdz ārkārtējās situācijas termiņa beigām. Ārkārtējās situācijas laikā būs apturēta ieslodzīto pārvietošana starp ieslodzījuma vietām.

Kariņš žurnālistiem skaidroja, ka ierobežojumi stāsies spēkā dažādos datumos, lai būtu iespējams tiem sagatavoties praktiski.

Jau ziņots, ka ārkārtējā situācija valstī ir spēkā no 6.novembra.

Vakcinējot 70 līdz 75% Latvijas iedzīvotāju varētu apturēt Covid-19 izplatīšanos, lai gan ideālā variantā būtu, ja visi Latvijas iedzīvotāji izvēlētos vakcinēties pret Covid-19 vīrusu, šorīt intervijā TV3 raidījumam atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš piebilda, ka pēc epidemiologu aprēķiniem nepieciešams vakcinēt līdz 75% Latvijas iedzīvotāju, lai varētu uzskatīt, ka Covid-19 vīrusa izplatība tiktu apturēta.

“Es saprotu, ka ir daļa sabiedrības, kura varētu atteikties no vakcinācijas, bet es velētos, lai katrs Latvijas iedzīvotājs veiktu vakcināciju, tādējādi vēl vairāk nostiprinātu imunitāti pret vīrusu,” sacīja premjers un piebilda, ka vakcīnu iegādei nauda tiks piešķirta tādā apjomā un tik ilgi, kamēr tas būs neieciešams, jo, lai vakcinētu visus Latvijas iedzīvotājus nepieciešams vismaz 4 miljoni vakcīnu, jo vienam cilvēkam nepieciešamas divas devas.

Lai gan vakcinācija Latvijā varētu sākties janvārī, tas nenozīmē, ka uzreiz tiks atcelti drošības pasākumi, jo pēc viņa domām bez ārkārtējās situācijas statusa atsevišķi drošības pasākumi būs jāievēro līdz vasaras vidum.

Jau ziņots, ka vakcīna pret Covid-19 iedzīvotājiem tiks nodrošināta bez maksas, otrdien pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem uzsvēra Kariņš.

Viņš informēja, ka valdība uzklausīja Veselības ministrijas sagatavoto ziņojumu par vakcinācijas stratēģiju pret Covid-19. Premjera vērtējumā, ziņas par vakcīnu pret Covid-19 ir cerīgas, jo vairāki zāļu ražotāji ir vērsušies Eiropas Zāļu aģentūrā ar piedāvājumu izmantot ražotāju izstrādātās vakcīnas.

Kariņš pieļāva, ka Latvijā vakcinēšana pret Covid-19 varētu sākties janvārī, tomēr prognozējams, ka plašāka vakcinēšana varētu notikt sešus mēnešus pēc pirmo vakcīnu saņemšanas. Viņš uzsvēra, ka valsts iegādāsies šīs vakcīnas un iedzīvotājiem tās nodrošinās bez maksas.

Ministru prezidents aicināja sabiedrību sargāt sevi un apkārtējos līdz brīdim, kad Latvijā būs iespējama plašākas vakcinēšanas iespējas.

Jau ziņots, ka Latvijas iedzīvotāju vakcinēšana pret Covid-19 2021.gadā varētu izmaksāt 26,7 miljonus eiro, aplēsusi Veselības ministrija (VM).

Šīs izmaksas iekļautu samaksu par vakcīnām pret Covid-19, to piegādi, loģistiku un ievadi, un tās plānots segt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem izdevumiem”.

Ministru kabineta ārkārtas sēdē vakar tika izskatīts VM sagatavotais informatīvais ziņojums par vakcinācijas stratēģiju pret Covid-19. Daudzviet Eiropā valstis jau veic pavisam konkrētus vakcinēšanas infrastruktūras sagatavošanas priekšdarbus, lai vakcināciju pret Covid-19 varētu sākt nekavējoties, līdz ko tiks dotas atļaujas pirmo vakcīnu lietošanai. No Latvijas VM sniegtās informācijas noprotams, ka praktiskie vakcinēšanas sagatavošanas darbi vēl ir procesā.

Piemēram, VM norāda, ka “nepieciešams risināt” jautājumus saistībā ar iepirkumiem vakcīnu uzglabāšanai un loģistikas pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī vēl esot jāpilnveido jauna funkcionalitāte e-veselībā, lai varētu norādīt, ka cilvēks ir vakcinējies, un varētu izsekot vakcinācijas efektivitātei.

Saseksas hercogiene Megana Mārkla izdevumam “New York Times” atklājusi, ka vasarā piedzīvojusi spontāno abortu.

mEGANA Mārkla jūlijā sajutusi asas sāpes, kamēr mainījusi dēla Ārčija autiņus. Viņa esot kopā ar dēlu gulējusi uz grīdas no sāpēm un dziedājusi šupuļdziesmu, lai abus nomierinātu. “Kamēr turēju rokās savu pirmdzimto, zināju, ka zaudēšu otru bērniņu,” atklāJA Megana.

“Pēc dažām stundām es gulēju slimnīcas palātā un turēju vīra roku. Es jutu viņa miklo plaukstu un noskūpstīju pirkstu kauliņus, kuri bija mitri no mūsu abu asarām. Ar stiklainām acīm skatījos aukstajās, baltajās sienās un domāju, kā mēs pēc šī atlabsim,” pauž Megana. Pēc bērna zaudēšanas Harijs bijis izmisumā, taču mēģinājis sievai palīdzēt. Jau vēstīts, ka ārvalstu mediji ziņoja, ka prinča Harija sievai Meganai vairs neizdosies noslēpt otro grūtniecību.

Megana un Harijs pagaidām nolēmuši turēt noslēpumā faktu par grūtniecību.Pēdējā laikā Megana izvēlas “overize” stila apģērbu, bet Harijs it kā pēc 2 nedēļām grasoties paziņot karalienei Elizabetei par notikumu… Izdomājums vai patiesība?

Kāds avots atklājis, Megana ir stāvoklī jau teju 6 mēnešus un pārim gaidāma meitenīte!

Video

Pagājušā mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +5,5 grādus, par divām grāda desmitdaļām pārspējot 1928.gada novembra siltuma rekordu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Novērojumu vēsturē siltākais novembris seko otrajam siltākajam oktobrim un trešajam siltākajam septembrim. Turklāt arī šā gada janvāris bija siltākais Latvijas vēsturē, bet februāris un jūnijs – otrais siltākais.

Līdz ar to jau tagad droši var prognozēt, ka 2020.gads kļūs par siltāko Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē, pārspējot pērnā gada rekordu.

Novembra vidējā gaisa temperatūra valstī bija 3,9 grādus augstāka par normu. Zemākā gaisa temperatūra bija -3,9 grādi 9.novembrī Madonā, savukārt mēneša maksimālā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,1 grāds 3.novembrī Ventspilī.

Aizvadītajā mēnesī tika pārspēti 54 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija arī atkārtots Latvijas 18.novembra siltuma rekords un atkārtots Ventspils mēneša rekords.

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembrī bija 53 milimetri jeb 86% no mēneša normas. Visvairāk nokrišņu – 92 milimetri – bija Rucavā, bet vismazāk lija un sniga Dobelē, kur mēneša nokrišņu summa nepārsniedza 23,5 milimetrus.

Vidēji Latvijā novembrī bija 13 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz viens milimetrs. Visvairāk šādu diennakšu – 18 – bija Rucavā un Stendē, bet Staļģenē šāds nokrišņu daudzums tika reģistrēts tikai deviņās diennaktīs.

Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembrī bija 89% – no 84% Ventspilī līdz 94% Alūksnē.

Visstiprākās vēja brāzmas – 28,5 metri sekundē – tika novērotas 19.novembra vakarā Liepājas ostā.