Vairāk nekā 200 cilvēku pulcējās Esplanādē, Rīgā, tā paužot atbalstu Saeimas deputātam Aldim Gobzemam. Viņš savus atbalstītājus aicināja iznākt ielās, lai demonstrētu neapmierinātību ar esošās varas attieksmi pret sabiedrību. Gobzems Latvijas Televīzijai norādīja, ka daļa viņa atbalstītāju atrodas ārzemēs, bet viņš ir apmierināts ar to, cik sanākuši.

Video

Veselības ministre Ilze Viņķele savā Twitter kontā ir ievietojusi it kā nevainīgu aptauju. Aptaujas ir labs veids, kā uzzināt viedokli, tāpēc ir ļoti svarīgi atbilžu variantiem nosegt visus iespējamos viedokļus. Aicinām turpmāk pievērst uzmanību, ka vajadzētu būt arī tādiem atbilžu variantiem, kā “vispār nevajag”, “vajag samazināt”, “vēl nezinu” un “nav viedokļa”.

Gaidīsim tavu viedokli komentāru sadaļā!

Pēc piektdien notikušās valdības sēdes par Covid-19 jautājumiem veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) sajūta bijusi kā pēc “smagas laušanās ar lāčiem”, tā politiķe šodien pastāstīja savas pārstāvētās partijas “Kustība “Par!”” kongresā.

Viņķele to teica saistībā gan ar valdības lēmumu atcelt 11.oktobrī plānoto maratonu Rīgā, gan par citu valdības pārstāvju paustajiem redzējumiem, kā Covid-19 izplatības apstākļos jāveido ierobežojumu politika.

Politiķe norādīja, ka pēc valdības sēdes “ķermenis un prāts ir samīcīts” un īsti nevarot saprast, kas ir noticis. Viņķele sacīja, ka līdz vakardienas valdības sēdei “gods kam gods” Covid-19 pandēmijas laikā izdevās noturēt to, ka sabiedrības veselības jautājumi ir no ideoloģijas brīvi un ka epidemioloģiskie lēmumi ir “tīra zinātne”.

Savukārt piektdien šajos jautājumos ir uzvarējušas “bailes un nedrošība”, akcentēja politiķe. Viņķele uzsvēra, ka cik būs viņas spēkos un, lai ko tas “maksātu”, kā arī “ar milzīgu” vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) atbalstu, turpinās strādāt, lai vispirms tiktu pieņemti ekspertu lēmumi un pēc tam sekotu politiskais izpildījums. Politiķe pauda pārliecību, ka ir iespējams īstenot uz pierādījumiem balstītu pieeju.

Viņķele norādīja, ka situācija vairs nav tāda, kā pavasarī, kad valdība lielā mērā lēma, kas ir aizliegts. Pašlaik par vīrusu ir daudz vairāk zināms un ir iespējams daudz niansētākā veidā pieiet regulējuma veidošanai, pauda politiķe. Veselības ministre skaidroja, ka varam ilgāk paturēt vaļā to, kas nav vīrusa skarts, piemēram, mazās kafejnīcas, lai tās būt labāk sagatavotas situācijai, ja apstākļi ar Covid-19 izplatību kļūs sliktāki.

Viņķele arī norādīja, ka Covid-19 dēļ pasauli vairs neslēgs ciet jeb nebūs tāda “lockdown”, kas nozīmētu visu robežu aizslēgšanu. Veselības ministre akcentēja, ka pašlaik cīņas sauciens ar Covid-19 ir “individuāla atbildība”.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē lēma atcelt šajā nedēļas nogalē plānoto “Rimi” Rīgas maratonu.

Respektējot valdības lēmumu, 30. “Rimi” Rīgas maratons pirmoreiz pastāvēšanas vēsturē norisināsies virtuāli. Dalībnieki savas izvēlētas distances skries jebkur Latvijā un pasaulē, rezultātus ar viedierīču palīdzību automātiski fiksējot “Rimi” Rīgas maratona virtuālajā skriešanas platformā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) valdības sēdē uzsvēra, ka patlaban valstī ir vērojams Covid-19 uzliesmojums, tādējādi Latvijas saslimstības rādītājs ir pārsniedzis vairāku Eiropas valstu rādītājus. “Šādos apstākļos, kad pieņemam noteikumus par pulcēšanās ierobežojumiem, noturēt galvaspilsētā maratonu ir neprāts,” pauda Kariņš.

Konceptuāli par Rīgas maratona atcelšanu iestājās valdības vairākums, izņemot Viņķeli, izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) un labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV).

Jau vēstīts, ka iepriekš bija plānots, ka “Rimi” Rīgas maratonā 10.oktobra un 11.oktobra nedēļas nogalē dažādu distanču trasēs izkliedēti startētu vismaz 15 000 Latvijas dalībnieku un “saujiņa” ārvalstnieku.

Video

Pagājušajā diennaktī galvaspilsētā reģistrēts 41 inficētais, kas ir lielākais inficēto skaits Rīgā jau otro dienu pēc kārtas, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Rīgā ar Covid-19 saslimuši 414 cilvēki.

Salīdzinoši strauji saslimšana augusi arī Latgalē. 11 jauni inficētie reģistrēti Daugavpilī un kopumā ar Covid-19 saslimuši 220 daugavpilieši. 11 inficētie pagājušajā diennaktī reģistrēti arī Krāslavas novadā, kur tagad ir sasirguši 52 iedzīvotāji.

Jēkabpilī reģistrēti seši jauni saslimušie, kopējam inficēto skaitam sasniedzot 15 iedzīvotājus.

Kurzemē pagājušajā diennaktī visvairāk saslimušo reģistrēts Talsu novadā, kur inficēto skaits audzis par septiņiem, sasniedzot 42 cilvēkus. Dundagas novadā saslimuši vēl četri iedzīvotāji un kopumā tur ar Covid-19 inficējušies 35 iedzīvotājiem.

Jauni inficētie reģistrēti arī Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī, Kuldīgas, Olaines, Aizputes, Salaspils, Daugavpils, Siguldas, Preiļu, Ropažu un Saulkrastu novadā. Infekcija atgriezusies Sējas novadā, kur iepriekš visi saslimušie bija atlabuši.

26 no jaunajiem inficētajiem ir vecumā no 50 līdz 59 gadiem, 16 – vecumā no 30 līdz 39 gadiem, bet 11 saslimušie ir vecumā no desmit līdz 19 gadiem, kā arī no 20 līdz 29 gadiem un arī no 40 līdz 49 gadiem. Citās vecuma grupās saslimušo ir mazāk.

Kā vēstīts, pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēti 89 jauni saslimšanas gadījumi ar Covid-19.

Līdz šim lielākais vienā diennaktī reģistrētais jauno Covid-19 gadījumu skaits bija 137 – 9.oktobrī, kad tas otro dienu pēc kārtas pārsniedza simts gadījumus.

Pagājušajā diennaktī veikts 4710 Covid-19 tests, bet pozitīvo testu īpatsvars sasniedzis 1,89%.

Līdz šim Latvijā kopumā veikti 358 498 Covid-19 izmeklējumi, saslimušas 2596 personas, bet 1322 izveseļojušās.

Jau ziņots, ka stacionāros patlaban ārstējas 52 Covid-19 pacienti, kas ir līdz šim augstākais slimnīcās esošo sasirgušo skaits, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati.

Pagājušās diennakts laikā slimnīcās ievietoti vēl astoņi pacienti ar Covid-19.

No visiem stacionētajiem, 47 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet pieci ir ar smagu slimības gaitu.

Līdz šim no stacionāra izrakstīti 247 pacienti, starp kuriem ir gan atlabušie, gan mirušie.

Iepriekšējais antirekords tika sasniegts vakar, kad slimnīcās bija ievietoti kopumā 47 Covid-19 pacienti.

Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē lēma atcelt šajā nedēļas nogalē plānoto “Rimi” Rīgas maratonu.

Uzklausot teju visu valdības pārstāvju paustās bažas par Rīgas maratona rīkošanu laikā, kad valstī aug saslimstība ar Covid-19, “Rimi” Rīgas maratona direktors Aigars Nords ministriem skaidroja, ka Rīgas maratons iecerēts divas dienas un deviņās dažādās distancēs, turklāt visa pasākuma laikā netikšot pārkāpti valstī paredzētie noteikumi.

Nords uzsvēra, ka maratona rīkotāji visu vasaru sadarbojās ar Veselības ministriju un Slimību kontroles un profilakses centru, lai nodrošinātu pasākumu bez inficēšanās riskiem.

Tajā pašā laikā Nords atzina, ka pasākuma rīkotāji respektēs jebkādu lēmumu, kādu valdība pieņems. Ja gadījumā valdība lems par maratona atcelšanu, Nords aicināja ministrus ievērot tiesiskās paļāvības principu un, ņemot vērā, ka pasākums tiek atcelts pēdējā brīdī, valdībai būtu jālemj par kompensāciju pasākuma rīkotājiem.

Viedokļi Twitter:

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) Norda uzrunu nodēvēja par “tik arogantu”, kādu sen nav piedzīvojis. Politiķis teica, ka situācija veselības problēmām mainās burtiski pēdējo dienu laikā.

“Pandēmija arī neprasa atļauju ne valdībā, ne Saeimā,” uzsvēra Rinkēvičs, piebilstot arī to, ka, runājot par tiesisko paļāvību un kompensācijām, šis gadījums nedrīkst tikt skatīts atrauti no citiem gadījumiem. Rinkēvičs aicināja atcelt maratonu.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) uzvēra, ka no drošības viedokļa vienmēr pastāv riski. “Jūs nekad nenokontrolēsiet cilvēkus, kas nāk skatīties. Pasākums ir ļoti populārs, tas pulcē daudzus cilvēkus, liela daļa ieies vietējā veikalā paņemt maizīti. Blakus ir tik daudz risku, kas no jums nav atkarīgi, un par tiem ir jādomā,” brīdināja politiķis.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka patlaban valstī ir vērojams Covid-19 uzliesmojums, tādējādi Latvijas saslimstības rādītājs ir pārsniedzis vairāku Eiropas valstu rādītājus. “Šādos apstākļos, kad pieņemam noteikumus par pulcēšanās ierobežojumiem, noturēt galvaspilsētā maratonu ir neprāts,” pauda Kariņš.

Konceptuāli par Rīgas maratona atcelšanu iestājās visi ministri, izņemot veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP), izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) un labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV).

Diskutējot par veidu, kā valdība varētu juridiski atcelt šo pasākumu, Valsts kancelejas pārstāvji norādīja, ka Ministru kabinets nevar liegt privāta pasākuma rīkošanu, turklāt šāds lēmums var tikt apstrīdēts Satversmes tiesā.

Lai rastu juridiski korektu formulējumu privāta pasākuma atcelšanai, valsts pārvaldes juristi pēc 20 minūšu ilgas apspriešanās piedāvāja veikt grozījumus noteikumus “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, tajā ietverot punktu, kas paredz, ka no 10.oktobra līdz 31.decembrim nedrīkstēs organizēt pasākumus ārā, kur piedalītos vairāk nekā 300 cilvēki un kuros notiktu aktīva cilvēku kustība, piemēram, skriešana, maratons.

Kā ziņots, bija plānots, ka “Rimi Rīgas maratonā” 10.oktobra un 11.oktobra nedēļas nogalē dažādu distanču trasēs izkliedēti startēs vismaz 15 000 Latvijas dalībnieku un “saujiņa” ārvalstnieku.

Sadarbībā ar Veselības ministriju, Slimību profilakses un kontroles centru un Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestu “Rimi Rīgas maratona” organizatori bija izstrādājuši virkni pasākumu Covid-19 risku mazināšanā, informēja pasākuma organizatori.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrēts līdz šim lielākais Covid-19 gadījumu skaits – kopumā 137 jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Līdz šim lielākais vienā diennaktī reģistrētais jauno Covid-19 gadījumu skaits bija 109 – 7.oktobrī, kad tas pirmo reizi pārsniedza simts gadījumus.

Pagājušajā diennaktī veikts 4551 Covid-19 tests, bet pozitīvo testu īpatsvars sasniedzis 3%. SPKC iepriekš norādījis, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Līdz šim Latvijā kopumā veikti 353 788 Covid-19 izmeklējumi, saslimušas 2507 personas, bet 1322 izveseļojušās.

SPKC norāda, ka detalizētāka informācija par jaunajiem saslimšanas gadījumiem tiks publicēta vēlāk.

Jau ziņots, ka stacionāros patlaban ārstējas 47 Covid-19 pacienti, kas ir līdz šim augstākais slimnīcās esošo sasirgušo skaits, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati.

Pagājušās diennakts laikā slimnīcās ievietoti vēl desmit pacienti ar Covid-19.

No visiem stacionētajiem 42 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet pieci ir ar smagu slimības gaitu.

Līdz šim no stacionāra izrakstīti 244 pacienti, starp kuriem ir gan atlabušie, gan mirušie.

Iepriekšējais antirekords tika sasniegts 14. un 15.aprīlī, kad slimnīcās bija ievietoti kopumā 46 Covid-19 pacienti.

Rakstnieki, mediķi, mākslinieki, uzņēmēji un ģimenes cilvēki atziņu krājumā “Mana atziņa 2020” dalās pārdomās un pieredzē par pandēmijas laiku. Kas bija viegli? Kas grūti? Vai gūtās atziņas noderēs arī priekšdienām? Krājumu, kurā apkopotas vairāk nekā 100 atziņas, sagatavojusi Latvijas vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv”, un tas lasāms bez maksas elektroniskā formātā.

“Šis – Covid-19 – gads ir kļuvis par ģimenes saliedēšanās gadu. Tik daudz laika esam bijuši spiesti būt plecu pie pleca! Prieks, pārgurums, sirsnība, dusmas – emocijas un mirkļi bijuši dažnedažādie. Un – kas to zina, kas vēl sagaidāms… Tāpēc apkopojām vairāk nekā 100 atziņu, lai paraudzītos, kā ģimenēm Latvijā ir klājies,” par atziņu krājuma izdošanu saka vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. Ģimenēm viņa saka paldies par izturību un, publicējot savu atziņu sociālajos tīklos, aicina izmantot tēmturus #ĢimenesDienaKatruDienu un #ManaAtziņa2020.

Elektronisko atziņu krājumu “Mana atziņa 2020” bez maksas vari apskatīt www.mammamuntetiem.lv

“Stress izjauca jebkādu ikdienas ēšanas ritmu, ēdienreizes daudziem kļuva haotiskas, un šķiet, ka ledusskapis virinājās nepārtraukti. Tagad strādājam ar sekām, un iet mums grūti.”

Mana atziņa 2020

Gundega Rudzīte-Aņiščenko, “Willow Med” sertificēta uztura speciāliste

“Covid-19 paralizēja tūrisma nozari. Ceļojumu konsultanti kļuva par psihologiem, zibensnovedējiem un pareģiem. Vismaz to sagaidīja klienti, kuru ilgi plānotie ceļojumi nu bija kaķim zem astes.”

Ludmila Glazunova, tūrisma eksperte

“No ārsta darba puses bija labi, ka slimnīcā pēc palīdzības vērsās tie, kam tā tiešām bija vajadzīga, un ar pirmo temperatūras pacēlumu un vēmienu ļoti labi tika galā mājas apstākļos. Diemžēl līdz ar ārkārtējās situācijas beigām šis aplamais paradums ir atgriezies.”

Dace Zavadska, bērnu infektoloģe un Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā

“Vienu brīdi gan pamanīju, ka sarunājos ar kaķi, televizoru, sienām, bet citādi tas nebija grūts laiks, jo bija ļoti laba televīzijas programma. Skatījos filmas, izrādes, ko citādi nebūtu iespēja noskatīties. Bet, tā kā esmu riska grupā – seniore ar hroniskām slimībām –, jūtos tāda kā vainīga. Apkārt dzirdu viedokļus, ka mūsu – veco un slimo – dēļ slēdz ciet skolas, bankrotē uzņēmumi, un jaunie cilvēki paliek bez darba. Bēdīgi, ka tādus uzskatus dzirdu arī no dažiem ārstiem…” Elvīra Brūvere, pensionēta epidemioloģe, mamma un vecmāmiņa

“Mums patīk sev piedēvēt vairāk varas pār savu dzīvi, nekā tas realitātē ir. Mēs nevaram visu saplānot un kontrolēt. Tāpēc viena no labākajām un noderīgākajām īpašībām ir elastība.”
Līga Bernāte, psihoterapeite, 3 bērnu mamma 

“Jaunajiem vecākiem pandēmijas laikā ir gājis ļoti labi! Jo – tēti bija mājās! Pēcdzemdību periodā nedrīkstēja pie jaunajiem nākt vecās omes un opji, kuriem tik ļoti patīk jaunajiem mācīt, kā ir “pareizi”. Šis laiks bija izcils!”

Inga Babure, dūla, Latvijas Dūlu apvienības valdes priekšsēdētāja

“Grūtības cilvēkus norūda, ieslēdzas saglabāšanās instinkts, kas mums ir dots no dabas. Kad ir viegli, cilvēks kļūst slinks un pierod, ka viss nāk pats no sevis; kad ir grūtības, atraisās iepriekš nepamanītas spējas un prasmes.”
Rolands Valdemārs, tētis, zvērināts advokāts

“Novērtēju, ka slimnīcas vadība pateicās par darbu. Reiz pat kāds vecāks kungs uz nodaļu atnesa siltus pīrādziņus un kafiju – kā pateicību par mūsu darbu. Aizkustinoši.”

Sintija Ērcīte, Kuldīgas slimnīcas Uzņemšanas nodaļas vecākā māsa

“Jo ilgāk dzīvojam ar šo vīrusu apkārt, jo mainīgākas kļūst atziņas par Covid-19 laiku. Sākumā mācījos dzīvot no nedēļas uz nedēļu – priecājos par katru darbā pavadītu dienu, par bērniem priekšā nolasītu vakara pasaciņu, par iespēju pavasara ziedonī nesteidzīgi izbraukt ar riteni. Vēlāk katra satikšanās ar mīļajiem ārpus ģimenes kļuva par svētkiem. Ceru saglabāt šo sajūtu un pastumt malā bailes, kas, protams, bija pandēmijas sākuma neatņemama sastāvdaļa.”

Gunita Krilova, Mammamuntetiem.lv redaktore, rakstniece 

„Galvenais, ko par pandēmijas laiku dzirdu no bērniem, – ir krietni vairāk un kvalitatīvāk pavadīta laika ar vecākiem. Tas ir laiks, kad maza pastaiga kļūst par grandiozu ceļojumu, kad brauciens ar riteni pārtop Disnejlendas atrakcijā un patiess kļūst teiciens – mazāk ir vairāk.”

Ilze Galeniece, pirmsskolas pedagoģe

“Daudzbērnu ģimenei raksturīgās regulārās dzirksteles laukos kliedēt bija daudz vienkāršāk, tāpēc pārcēlāmies uz Bausku pie vecmāmiņas. Mēs piestrādājām pie tā, lai katram skolēnam būtu sava unikālā darba vieta un savs stūris. Novēroju – lai dzīve visiem kopā izdotos veiksmīga, katram ir nepieciešami apmēram 20 kvadrātmetri telpas.”
Žurnālists un četru bērnu tēvs Ansis Bogustovs

“Manas trīs atziņas: 1) mēs lieliski varam iztikt arī ar mazākiem līdzekļiem; 2) izrādās, mums kā pārim patīk pārgājieni; 3) šis ir brīdis izvērtēt savas prasmes un saprast, ko ir vērts attīstīt.”

Karīna Palma, mamma, strādā “Madara Cosmetics”

“Ko sēsi, to pļausi. Mēs ar vīru laikam bijām iepriekš ko ļoti labu iesējuši mūsu mīlestībā un attiecībās. Tas krīzes brīdī ļāva turpināt būt mīlestībā, kas atbalsta un paceļ.”

Marta Romanova-Jēkabsone, mamma, filmu producente un sabiedrisko attiecību speciāliste

“Mammamuntetiem.lv” projektu atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds.

Latvijā ir devītais augstākais pašnāvību skaits pasaulē uz 100 000 iedzīvotājiem, tā liecina Pasaules veselības organizācijas dati. Pērn Latvijā dzīvību sev atņēma 288 cilvēki, viņu vidū – 40 pusaudži un jaunieši. Bet šā gada astoņos mēnešos labprātīgi no dzīves aizgājuši jau 210 cilvēki, un patlaban to skaits, visticamāk, ir vēl lielāks. Kā pazīt pašnāvnieciskas tieksmes un kā palīdzēt tiem, kuriem ir depresijas pazīmes?

Video

Aizvadītajā diennaktī Covid-19 Latvijā atklāts 109 cilvēkiem, kas ir līdz šim lielākais vienas dienas laikā konstatēto gadījumu skaits, informē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Pēdējā diennaktī veikti kopumā 4416 Covid-19 izmeklējumi. No visiem pagājušā diennaktī veiktajiem testiem pozitīvi bijuši 2,47%. SPKC norādījis, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

SPKC sola detalizētāku informāciju par jaunajiem saslimšanas gadījumiem sniegt vēlāk.

Pēdējās diennakts laikā stacionēti desmit Covid-19 pacienti, informē Nacionālais veselības dienests. Patlaban stacionāros ar šādu diagnozi ārstējas kopumā 42 pacienti, no tiem 37 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet pieci ar smagu slimības gaitu. No stacionāra līdz šim izrakstīti 239 Covid-19 slimnieki, starp kuriem ir gan atlabušie, gan mirušie.

Kopumā līdz šim Latvijā veikti 349 237 Covid-19 izmeklējumi. Infekcija līdz šim konstatēta 2370 cilvēkiem, no kuriem uz 6.oktobri 1322 personas bija atveseļojušās. Tādējādi patlaban ir 1048 aktīvi saslimšanas gadījumi.

Covid-19 vakcīna, visticamāk, parādīsies gada beigās, tomēr tas nenozīmē, ka cilvēkus uzreiz varēs vakcinēt atbilstoši valsts primārajām vajadzībām, trešdien žurnālistiem prognozēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Pabeigta vakcīna varētu tikt piegādāta nākamā gada sākumā, piebilda epidemiologs.

Pēc viņa paustā, Eiropas Savienības (ES) valstu vidū valda zināma vienprātība, ka “mums vajadzētu nodrošinās kritisko valsts funkciju veikšanu, piešķirot vakcīnas tiem pārstāvjiem, kas ir iesaistīti šajās funkcijās, ieskaitot medicīnas darbiniekus, kā arī tos cilvēkus, kuriem saslimšana ar Covid-19 varētu izraisīt nopietnas veselības problēmas”.

Pēc pašreizējām aplēsēm, kas saistītas ar ES vasarā izvirzīto vakcīnu iepirkumu, plānots saražot divus miljardus devu, kas, kā norādīja epidemiologs, nozīmētu, ka tikai nākamajā septembrī būtu iespējams vakcinēt plānoto cilvēku apmēru, kas ietver arī riska grupas.

Pereovščikovs skaidroja, ka ES tika nolemts noslēgt priekšapmaksas līgumu, ar kopumā ar deviņiem ražotājiem. Trīs no tiem ir gandrīz pabeiguši klīnisko pētījumu fāzi, bet viens no tiem ir uzsācis reģistrācijas procesu.

Starp šiem deviņiem ražotājiem kopumā ir pieci atšķirīgi vakcīnu tipi. “Principā tie ir dažādi veidi, bet tehnoloģijas ir aprobētas, kas ļauj paātrināt šo procesu,” skaidroja epidemiologs, piebilstot, ka iespēja iegādāties vakcīnas ES robežās visiem būs vienāda, noslēdzot papildu līgumus.

Epidemiologs atzīmēja, ka nosacīti ir apstiprinātas trīs vakcīnas: divas – Ķīnā, un viena – Krievijā, bet ar lieliem nosacījumiem.

Jau ziņots, ka Veselības ministrija aģentūrai LETA iepriekš pavēstīja, ka Latvijā plānots vakcinēt aptuveni 800 000 iedzīvotāju.

Pasažieru viedokļi par obligātu sejas aizsargmasku lietošanu sabiedriskajā transportā.

Video

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus normatīvajā aktā, kas regulēs Covid-19 apkarošanai paredzētās ieceļotāju uzskaites kontroles informācijas sistēmas darbību.

Iekšlietu ministrija (IeM) jau iepriekš saņēma valdības akceptu par finansējuma piešķiršanu šādas sistēmas izveidošanai, un speciālisti plāno, ka sistēma sāks darboties no 12.oktobra.

IeM Informācijas centra vadītāja Līga Lapiņa šodien valdības sēdē norādīja, ka sistēmas mērķis nav vērsts uz sodīšanu. Tāpat patlaban sadarbībā ar Valsts kanceleju tiek strādāts pie komunikācijas plāna par to kā sabiedrībai izplatīt informāciju par nepieciešamību ieceļotājiem reģistrēties šajā sistēmā.

Sistēmas ieviešanai ir nepieciešami grozījumi vairākos normatīvajos aktos. Saeima jau 1.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likums paredz Covid-19 izplatības draudu mazināšanai un personu, kurām noteikta mājas karantīna vai izolācija, uzraudzības nodrošināšanai izmantot jaunu informācijas sistēmu.

Sistēma sniegs atbalstu Slimību profilakses un kontroles centram epidemioloģiskās izmeklēšanas veikšanā, gan Veselības inspekcijai epidemioloģisko prasību ievērošanā un personu uzraudzībā. Tāpat tā palīdzēs darbā Valsts policijai un pašvaldības policijai, kā arī sniegs atbalstu Veselības inspekcijai personu uzraudzības nodrošināšanā.

Personu uzraudzības informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, to iekļaušanas kārtību un glabāšanas termiņu jānosaka Ministru kabinetam (MK).

Ņemot vērā minēto, valdība otrdien atbalstīja grozījumus MK noteikumos, kas paredz, ka pirms ierašanās Latvijas persona apliecina, ka, ierodoties Latvijā, ievēros valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Apliecinājuma anketa būs jāaizpilda vietnē “www.covidpass.lv”. Apliecinājuma anketa jāiesniedz ne agrāk kā 48 stundas pirms Latvijas robežas šķērsošanas.

Personai tiks nodrošināts apliecinājuma anketas iesniegšanas apstiprinājums ar tajā norādītu QR kodu lietošanai mobilajā ierīcē, uzrādot attiecīgo apstiprinājumu “www.covidpass.lv”, kā arī nosūtot uz apliecinājuma anketā norādīto personas elektroniskā pasta adresi.

Personai, kura ieceļo Latvijā, izmantojot starptautiskā pārvadājuma pakalpojumu, būs jāuzrāda pārvadātājam minētās anketas iesniegšanas apstiprinājums izdrukātā formā vai mobilajā ierīcē.

Pārvadātājs, vizuāli apskatot personas uzrādīto apstiprinājumu vai ar mobilo ierīci pārbaudot apstiprinājumā norādīto QR kodu, pārliecināsies, ka persona iesniegusi anketu. Apstiprinājuma neuzrādīšanas gadījumā pārvadātājs varēs atteikt personai iekāpšanu transportlīdzeklī vai piedāvāt nekavējoties aizpildīt anketu.

Anketā būs jānorāda tādi dati kā savs vārds, uzvārds, personas kods, kontakttālrunis, adrese, ieceļošanas datums un laiks, ieceļošanas veids. Tāpat būs jānorāda ziņas, vai persona Latvijā ieradusies darba vizītē, persona šķērsojusi Latvijas robežu tranzīta nolūkā, kā arī nākamā valsts, uz kuru persona dodas, ja šķērso robežu tranzītā.

Attiecībā par personas uzturēšanos citā valstī pēdējo 14 dienu laikā anketā būs jānorāda konkrētā ārvalsts un izceļošanas datums.

Jaunais regulējums paredz, ka informācijas sistēmā iekļautās ziņas glabās 30 dienas no apliecinājuma anketas iesniegšanas brīža. Savukārt informācijas sistēmā iekļautās ziņas dzēsīs nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc to glabāšanas termiņa beigām.

Saeimā pieņemtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā paredz, ka personai par noteiktā pienākuma iekļaut ziņas personu uzraudzības informācijas sistēmā nepildīšanu piemēros naudas sodu no 10 līdz 2000 eiro.

Tāpat minētā likuma grozījumi paredz, ka policijas darbiniekam, pašvaldības policijas darbiniekam un robežsargam būs tiesības apturēt transportlīdzekli, lai veiktu pārbaudi par ziņu iekļaušanas sistēmā pienākuma izpildi.

Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš iepriekš Saeimas atbildīgajā komisijā skaidroja, ka iedzīvotājiem būs pietiekams laiks, lai atrastu iespēju anketas aizpildīšanai. “Ja cilvēks, piemēram, ir gados un viņš nepārzina informācijas tehnoloģijas, tad viņš varēs atrast radiniekus, ar kuru palīdzību anketu aizpildīt,” piebilda Vītoliņš.

Viņš skaidroja, ka informāciju par pienākumu aizpildīt anketu ieceļotāji saņems mobilo tālruņu īsziņās. Tāpat informācija tiks ievietota publiskajās tīmekļa vietnēs. IeM sola darīt visu nepieciešamo, lai personām savlaicīgi būtu pieejama informācija par prasību aizpildīt anketu.

Jaunā kārtība tiek veidota, jo bija trūkumi papīra anketas aizpildīšanai un policijas problēmas izkontrolēt to, vai ar privātajiem transportlīdzekļiem iebraucošās vai ar kājām robežu šķērsojušās personas ievēro pašizolāciju.

Londona Lesteras laukumā atklāta Harija Potera statuja. Tā ir neticami precīza Harija Potera kopija, viņš redzams uz slotas Nimbus 2000, šī ideja ir ņemta no Harija Potera pirmās filmas “Harijs Poters un Filozofu akmens”.

Bronzas statuja, kurā redzams Harijs, atrodas tikai dažu soļu attālumā no vietas, kur 2001. gada novembrī notikusi filmas “Harijs Poters un filozofa akmens” pasaules pirmizrāde.

Lesteras laukumā redzamas arī citu filmu ikonas – Lorels un Hārdijs, Mērija Popinsa, Misters Bīns, Lācēns Padingtons, Blīkšķu Bannijs.

Fani ir sajūsmā un nav nekāds noslēpums, ka beidzoties Covid-19 pandēmijai, vairums tūristu iekāros apskatīt šo statuju.

Video

Ministri iestājas pret lielākiem ierobežojumiem Covid-19 apstākļos, vienlaikus mudinot stiprināt epidemioloģiskos drošības pasākums, piemēram, strādājot un studējot attālināti.

Pirmdien valdības ārkārtas sēdē ministri pārrunāja ar Covid-19 izplatību saistītus jautājumus, tostarp Veselības ministrijas priekšlikumu, aicinot iedzīvotājus sabiedriskajā transportā lietot sejas maskas.

Valdības sēdes laikā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka masku lietošana sabiedriskajā transportā ir epidemioloģiskās drošības pasākums, nevis ierobežojums. Vienlaikus premjers piebilda, ka būtu apsverams paplašināt masku lietošanu sevišķi vietās, kur nav iespējams ievērot divu metru distanci.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) sēdes laikā rosināja normatīvajos aktos iekļaut normu, kas rekomendē augstskolām iespēju robežās nodrošināt attālinātu studiju procesu. Ministrs novērojis, ka augstskolu vadība, īpaši tā, kura nodrošina humanitāro priekšmetu apguvi, nevēlas piedāvāt risinājumus attālinātam mācību procesam. Ministrs uzskata, ka daudzi pasniedzēji ir gatavi pasniegt lekcijas, izmantojot digitālās iespējas.

Ja situācija netiks mainīta un auditorijās turpināsies plaša pulcēšanās, tad ir tikai laika jautājums, kad, iespējams, kādā no universitātēm būs saslimšanas gadījumi, prognozēja ministrs. “Es nerunāju par topošajiem mediķiem un speciālām profesijām, bet atvainojiet, es neredzu problēmas studēt politoloģiju un jurisprudenci digitālā platformā,” piebilda Ģirģens.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) piebilda, ka pagājušā nedēļā augstskolas tika aicinātas iespēju robežās nodrošināt mācības attālināti. Savukārt izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) atgādināja, ka augstskolām jau augustā tika ieteikts nodrošināt mācību procesu attālināti, tomēr lielākā daļa šo ieteikumu nav ņēmusi vērā.

Vienlaikus Šuplinska informēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija patlaban izstrādā grozījumus Izglītības likumā, kurā tiks iekļauta attālinātā mācību procesa definīcija.

Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) aicināja aktīvāk domāt par darba nodrošināšanu attālināti. Ministra ieskatā, publiskajā sektorā strādājošajiem būtu jārāda priekšzīme un aktīvāk jāveic darbs attālināti. “Tas būtu pirmais solis, kam varētu sekot pārējās iestādes,” uzskata Vitenbergs.

Noslēdzot valdības sēdi, Ministru prezidents aicināja sabiedrību ievērot divu metru distanci, mazgāt rokas un lietot sejas maskas. “Ir aktīvi jādomā līdzi šiem drošības pasākumiem, lai nebūtu jāievieš stingrāki ierobežojošie pasākumi,” uzsvēra Kariņš.

LETA jau vēstīja, ka no 7.oktobra mutes un deguna aizsegu lietošana sabiedriskajā transportā būs obligāta, pirmdien lēma valdība.

Noteikti gan divi izņēmumi. Ņemot vērā, ka maziem bērniem nav iemaņu pareizai sejas maskas lietošanai, kā arī to, ka bērnu vidū Covid-19 izplatībai ir mazāk risku, aizsegu varēs nelietot bērni līdz 13 gadu vecumam

Tāpat arī, ja pasažierim ir acīmredzami kustību traucējumi vai psihiskās veselības traucējumi, kuru rezultātā personai trūkst spēju vai iemaņu mutes un deguna aizsega lietošanai, tā lietošana nav jāpieprasa un personai ir jāļauj uzturēties transporta līdzeklī, skaidro Veselības ministrijā (VM).

Par sejas maskas nelietošanu sabiedriskajā transportā varētu piemērot administratīvo sodu. Otrdien ministriem diskutējot par to, kādā veidā kontrolēt sejas masku lietošanu sabiedriskajā transportā, veselības ministre Ilze Viņķele (AP) rosināja par šīs prasības neievērošanu paredzēt administratīvo sodu.

“Ir gandrīz droši, ka pusgadu būs jādzīvo Covid-19 ēnā. Par masku nelietošanu sabiedriskajā transportā būtu jāparedz administratīvā atbildība. Tas atvieglotu dzīvi kontrolieriem. Es negribētu būt viņu vietā, lai Covid-19 noliedzējam skaidrotu, kāpēc ir jāvelk sejas maskas,” pauda Viņķele.

Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve Laila Medina atzina, ka par šo jautājumu tika diskutēts, tomēr eksperti vienojušies sākotnēji ieviest maigākus pasākumus. Vienlaikus viņa atzina, ka gadījumā, ja sabiedrība ignorēs prasību sabiedriskajā transportā lietot sejas maskas vai arī nebūs iespējams kontrolēt šo prasību, tad tiks vērtēts, kādu atbildību paredzēt par šiem pārkāpumiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piekrita veselības ministres priekšlikumam, rosinot laikus sagatavot priekšlikumu par iespējamo administratīvo atbildību, ja cilvēks sabiedriskajā transportā nelieto sejas masku.

Jau ziņots, ka sabiedriskā transporta kontrolieriem, konduktoriem un autobusu vadītājiem būs tiesības izsēdināt vai neielaist transportlīdzeklī pasažierus, kuri nevalkās mutes un deguna aizsegus, otrdien nolēma valdība.

Ministru kabinets (MK) otrdien atbalstīja Satiksmes ministrijas sagatavotos grozījumus MK noteikumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtību.

Grozījumi nosaka, ka pasažieriem ir pienākums ievērot tīrību un kārtību sabiedriskā transportlīdzekļa salonā, kā arī ievērot normatīvos par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem noteiktās prasības.

Turklāt noteikts, ka kontrolierim un konduktoram būs tiesības izsēdināt no sabiedriskā transportlīdzekļa pasažieri, kurš neievēro normatīvos par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem noteiktās prasības, uzaicinot viņu labprātīgi izkāpt no sabiedriskā transportlīdzekļa nākamajā pieturvietā vai kontroles vietā pilsētas nozīmes maršrutā. Savukārt autobusa vadītājam būs tiesības neuzņemt transportlīdzeklī un no tā izsēdināt pasažierus, kuri neievēros normatīvos par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem noteiktās prasības.

Satiksmes ministrijā skaidro, ka noteikumi jau patlaban paredz, ka bērnu vecumā līdz 15 gadiem kontrolieris drīkst izsēdināt no sabiedriskā transportlīdzekļa tikai tad, ja bērnu nogādā tuvākajā policijas iecirknī. Attiecīgi bērnu vecumā līdz 15 gadiem, ja tas izmantos sabiedriskā transporta pakalpojumus, neievērojot normatīvos par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem noteiktās prasības, no sabiedriskā transportlīdzekļa izsēdināt varēs tikai, lai nogādātu tuvākajā policijas iecirknī.

LETA jau vēstīja, ka pirmdien, 5.oktobrī, valdība ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu par obligātu sejas aizsargmaskas lietošanu sabiedriskajā transportā no trešdienas, 7.oktobra.

Vienlaikus ir noteikti divi izņēmumi. Ņemot vērā, ka maziem bērniem nav iemaņu pareizai sejas maskas lietošanai, kā arī to, ka bērnu vidū Covid-19 izplatībai ir mazāk risku, aizsegu varēs nelietot bērni līdz 13 gadu vecumam. Tāpat, ja pasažierim ir acīmredzami kustību traucējumi vai psihiskās veselības traucējumi, kuru dēļ personai trūkst spēju vai iemaņu mutes un deguna aizsega lietošanai, tā lietošana nav jāpieprasa un personai ir jāļauj uzturēties transporta līdzeklī.

Kā mutes un deguna aizsegu var lietot medicīniskās, nemedicīniskās jeb higiēniskās maskas, kā arī vizierus un sejas vairogus.

Lai gan vairākus mēnešus Latvijā Covid-19 izplatība un situācija kopumā bija mierīga, patlaban, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvijā tiek novērots vislielākais saslimstības pieaugums, preses konferencē paziņoja Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Divās nedēļās tā pieaugusi par 172%, kamēr citviet Eiropā pieaugums ir aptuveni 14%, skaidroja SPKC eksperts, piebilstot, ka Covid-19 atkārtoti pierādījis, ka ļoti īsā laikā var izplatīties zibenīgi un diezgan plaši. “Tas ir zināms signāls, ka vajadzētu rīkoties,” sacīja epidemiologs.

Pēc viņa paustā, joprojām divi svarīgākie pasākumi ir distancēšanās un dezinfekcija.

Par situācijas pasliktināšanos liecinot arī pozitīvo testu īpatsvara pieaugums, kas pēdējās divās nedēļās ir būtiski pieaudzis. Lai gan kritiskais līmenis – 3% – vēl nav pārsniegts, ir novērojama tendence, skaidroja Perevoščikovs.

Covid-19 var izplatīties divas dienas pirms simptomu parādīšanās. Turklāt pirmajās infekcijas dienās simptomi ir teju tādi paši kā pie parastas saaukstēšanās, tomēr pacienti ir jau infekciozi. Svarīgākais nosacījums ir divu metru distances ieturēšana kā arī komunikācijas ilgums.

Lai gan ierasti šo kontaktu var kontrolēt, sabiedriskajā transportā šī kontroles iespēja tiek ierobežota, jo pastāv noteikti reisu laiki, kurus nereti, saskaroties ar pārpildītiem transportlīdzekļiem, pasažieri nevar izlaist. Vienlaikus sabiedriskajā transportā ir ierobežotas iespējas nodrošināt papildu vietas priekš distancēšanās, kā arī telpu vēdināšanu.

Šis saslimstības pieaugums skaidrojams ar vairākiem lieliem uzliesmojumiem, kas atklāti darba kolektīvos, atklāja epidemiologs. Vienlaikus uzliesmojumi atklāti arī hokeja komandās un izglītības iestādēs, kur atklātie gadījumi nav noveduši pie lieliem uzliesmojumiem.

Maska dod papildu efektu arī tiem, kuri nav inficējušies, tomēr vislielākais efekts aizsargmaskai ir inficētas personas citu inficēšanas varbūtības mazināšana.

SPKC joprojām turpina strādāt ar šodienas gadījumiem. Tomēr attiecībā uz pagājušo nedēļu, Perevoščikovs atklāja, ka 86% gadījumu ir jau zināmi inficēšanās avoti.

Joprojām lielākā daļa no visiem Covid-19 gadījumiem ir izsekojami, bet, lai izsekojamība būtu labāka nekā līdz šim, epidemiologs iesaka lejupielādēt lietotni “Apturi Covid”, kas palīdz atrast kontaktpersonas, ja gadījumā personai tiek atklāta inficēšanās ar Covid-19. Līdz šim šo aplikāciju ir lejupielādējuši aptuveni 150 000 iedzīvotāji.

Katru nedēļu aptuveni no 20 līdz 30 atklātie Covid-19 gadījumi ir saistīti ar atgriešanos no ārzemēm. Kā atzīmēja SPKC eksperts – šis faktors joprojām tiek novērots.

Vaicāts, kāpēc uz bērniem netiks attiecināta sejas aizsegu lietošanas prasība, Perevoščikovs citu starpā minēja,  ka tikai ārkārtīgi reti tiek konstatēts, ka bērni ir inficējuši kādu sabiedriskā vietā. Turklāt viņi nav galvenie infekcijas izplatības iemesls.

Kā vēstīts, no 7.oktobra mutes un deguna aizsegu lietošana sabiedriskajā transportā būs obligāta, pirmdien lēma valdība.

Noteikti gan divi izņēmumi. Ņemot vērā, ka maziem bērniem nav iemaņu pareizai sejas maskas lietošanai, kā arī to, ka bērnu vidū Covid-19 izplatībai ir mazāk risku, aizsegu varēs nelietot bērni līdz 13 gadu vecumam

Tāpat arī, ja pasažierim ir acīmredzami kustību traucējumi vai psihiskās veselības traucējumi, kuru rezultātā personai trūkst spēju vai iemaņu mutes un deguna aizsega lietošanai, tā lietošana nav jāpieprasa un personai ir jāļauj uzturēties transporta līdzeklī, skaidro Veselības ministrijā.

Mutes un deguna aizsegu lietošana attiecas arī uz skolu autobusiem, kas tiek pielīdzināti sabiedriskajam transportam. Šis drošības pasākums patlaban noteikts uz vienu mēnesi – līdz 6.novembrim.

No 7.oktobra mutes un deguna aizsegu lietošana sabiedriskajā transportā būs obligāta, pirmdien lēma valdība.

Noteikti gan divi izņēmumi. Ņemot vērā, ka maziem bērniem nav iemaņu pareizai sejas masas lietošanai, kā arī to, ka bērnu vidū Covid-19 izplatībai ir mazāk risku, aizsegu varēs nelietot bērni līdz 13 gadu vecumam

Tāpat arī, ja pasažierim ir acīmredzami kustību traucējumi vai psihiskās veselības traucējumi, kuru rezultātā personai trūkst spēju vai iemaņu mutes un deguna aizsega lietošanai, tā lietošana nav jāpieprasa un personai ir jāļauj uzturēties transporta līdzeklī, skaidro Veselības ministrijā (VM).

Mutes un deguna aizsegu lietošana attiecas arī uz skolu autobusiem, kas tiek pielīdzināti sabiedriskajam transportam.

Šis drošības pasākums patlaban noteikts uz vienu mēnesi – līdz 6.novembrim.

Šāda prasība bija spēkā arī vasaras sākumā, tomēr, novērojot saslimstības ar Covid-19 kritumu, tai tika noteikts rekomendējošs raksturs. Tādējādi līdz šim tas bija obligāti, ja persona dodas uz dzīvesvietu, lai tur ievērotu pašizolāciju, vai tai ir augšējo elpceļu infekciju simptomi.

VM skaidro, ka šis nosacījums tiek ieviests uz ierobežotu laiku, jo, sākot no divām nedēļām, var sākt novērot efektu no ieviestā pasākuma un mēneša laikā novērtēt tā noturību. Ja masku lietošanas rezultātā Covid-19 izplatība stabilizēsies vai samazināsies, šo pienākumu varēs atcelt, bet, ja nebūs rezultātu, tad būs jāievieš papildus pasākumi – pulcēšanās ierobežojumi, ierobežojumi pasākumu norisei.

Kā mutes un deguna aizsegu var lietot medicīniskās, nemedicīniskās jeb higiēniskās maskas, kā arī vizierus un sejas vairogus.

Medicīniskās sejas maskas klasificējamas kā medicīniskās ierīces un tās ir izgatavotas no atbilstošiem sertificētiem materiāliem un arī pašas maskas tiek sertificētas un reģistrētas kā medicīnas ierīces. Tās galvenokārt paredzētas profesionālās darbības veikšanai kā individuālais aizsardzības līdzeklis, piemēram veselības aprūpes darbiniekiem.

Nemedicīniskās jeb higiēniskās maskas izgatavo no blīvi austa auduma kombinācijām un tās satur vismaz divus slāņus. Maskai ir cieši jāpieguļ sejai, to piestiprinot ar saitēm aiz ausīm vai sasienot ap galvu. Nemedicīniskās maskas netiek sertificētas. Maskai jābūt tādai, lai tā ļautu brīvi elpot, būtu ērti lietojama un labi piegultu sejai un to nebūtu jāsakārto pieskaroties ar rokām. Maska ir lietojama atkārtoti un ir viegli mazgājama.

Sejas masku ir jānomaina tiklīdz tā ir mitra vai kļuvusi netīra, bet medicīnisko masku lieto apmēram divas līdz trīs stundas. Vienreizlietojamās maskas nedrīkst lietot atkārtoti, skaidro VM.

Kā vēstīts, piektdien tika reģistrēts straujš Covid-19 saslimstības pieaugums, kas pārsniedza nedēļu iepriekš reģistrēto rādītāju divas reizes. Proti, 25.septembrī Covid-19 divu nedēļu kumulatīvās saslimstības rādītājs bija 7,6 uz 100 000 iedzīvotāju, bet piektdien šis rādītājs sasniedza 19,5 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, norāda Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).

Atbilstoši Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, 4.oktobrī šis rādītājs sasniedza 26,3 gadījumus, kas ir līdz šim augstākais reģistrētais kumulatīvais rādītājs. Iepriekš augstākais rādītājs reģistrēts 6.aprīlī, kad tas bija 20,52 gadījumi.

Veicot 1748 Covid-19 izmeklējumus, aizvadītajā diennaktī reģistrēti 40 jauni inficēšanās gadījumi. Attiecīgi pagājušajā diennaktī 2,29% no visiem testiem bijuši pozitīvi. SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Vienlaikus no sestdienas ir paaugstināts slieksnis pašizolācijas prasībai pēc atgriešanās no Covid-19 vairāk skartajām valstīm. Līdz šim pašizolācija bija jāievēro cilvēkiem, kuri ieradušies no valstīm, kurās 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 16. No sestdienas tas paaugstināts līdz 25 gadījumiem.

Lēmumu paaugstināt šo slieksni pieņēmis SPKC, skaidrojot, ka, pieaugot inficēšanās riskiem Latvijā, šī robežšķirne pārskatīta, to palielinot līdz 25 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem. “Tādējādi atgriežoties no valstīm, kur saslimstības rādītāji ir līdzvērtīgi Latvijai, pašizolācija nav jāievēro,” skaidroja centrā.

Tuvākajās dienās gaisa temperatūra Latvijā pazemināsies, bet aizvien būs augstāka nekā parasti oktobrī, un brīžiem gaidāms lietus, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes.

Oktobrī nereti uzsnieg sniegs, arī pērn pirmais sniegs Latvijā bija jau 5.-6.oktobrī, bet šonedēļ sniegs vēl nav iespējams.

Otrdien gan naktī, gan dienā gaisa temperatūra būs +12..+18 grādi, vietām īslaicīgi līs, naktī iespējamas plašas pērkona lietusgāzes ar vēja brāzmām līdz 20 metriem sekundē; vēja pastiprināšanās gaidāma visā valstī.

Trešdien pūtīs lēns līdz mērens dienvidu, dienvidaustrumu vējš, saule mīsies ar mākoņiem un tikai vietām uzlīs, gaisa temperatūra pēcpusdienā vēl sasniegs +15..+18 grādus.

Nedēļas otrajā pusē maksimālā gaisa temperatūra būs +11..+16 grādi. Naktis kļūs vēsākas, bet salnas nav gaidāmas. Brīžiem līs. Lielas vēja brāzmas tiek prognozētas tikai piekrastē.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pirmdien, 5.oktobrī, sasaucis ārkārtas valdības sēdi, lai lemtu par nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai, aģentūrai LETA apstiprināja premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Kariņš mikroblogošanas vietnē “Twitter” raksta, ka pirmdien plkst.12 ir sasaucis ārkārtas valdības sēdi, lai uzklausītu ekspertu ziņojumu par aktuālo situāciju saistībā ar Covid-19 izplatību un lemtu par nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem vīrusa izplatības ierobežošanai.

Kā ziņots, Veselības ministrija (VM) rosinās valdībai noteikt obligātu sejas aizsegu lietošanu sabiedriskajā transportā, aģentūrai LETA sestdien sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Šāda prasība jau bija spēkā vasaras sākumā.

“Ekspertu ieskatā šis būtu pirmais veicamais Covid-19 ierobežošanas pasākums, tāpēc šāds priekšlikums tiks virzīts izskatīšanai valdībā. Man ir aicinājums iedzīvotājiem jau tagad brīvdienās iegādāties vai šūt sev aizsargmaskas,” sacīja Viņķele.

Ministre skaidroja, ka ierobežojumu ieviešana tiek vērtēta ļoti rūpīgi un VM centīsies virzīties uz priekšu ar jauniem ierobežojumiem tik lēniem soļiem, cik vien tas būs iespējams.

“Mūsu mērķis ir pēc iespējas ilgāk saglabāt klātienes mācību procesu skolās, tāpēc ar jauniem ierobežojumiem nesteigsimies,” skaidroja Viņķele.

Viņa uzsvēra, ka neizskaidrojamo inficēšanās gadījumu skaits liek kļūt piesardzīgiem, taču pagaidām nav pamata ieviest kādus jaunus pulcēšanās vai darba laika ierobežojumus visas valsts mērogā.

“Pagaidām šādi ierobežojumi ieviesti lokālajās Covid-19 uzliesmojuma vietās. Ceram, ka, cik vien ilgi būs iespējams, šādi ierobežojumi visas valsts mērogā nebūs nepieciešami,” piebilda Viņķele.

Latvijā 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) aprēķinātajiem datiem pirmo reizi ir pārsniedzis 23 gadījumu robežu.

Līdz šim augstākais pēdējo divu nedēļu saslimstības ar Covid-19 kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā tika novērots 6.aprīlī, kad tas bija 20,52 gadījumi.

ECDC dati sestdien liecina, ka 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā ir 23,3. Iepriekš augstākais līmenis Latvijā tika sasniegts 6.aprīlī, kad tas bija 20,5.

Pēdējo 14 dienu laikā Latvijā ir atklāti 504 jauni inficētie, liecina Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra dati.

Jaunās Džeimsa Bonda filmas “No Time To Die” (“Nav laika mirt”) veidotāji paziņojuši, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ atkal atliek tās izlaišanu – līdz 2021.gada aprīlim.

Sākotnēji Bonda kinosāgas 25.filmas pirmizrādei Lielbritānijā bija jānotiek 31.martā un pēc tam aprīlī visā pasaulē.

Video

Taču koronavīrusa pandēmijai vēršoties plašumā, kinostudijas MGM, “Universal” un filmas producenti Maikls Vilsons un Barbara Brokoli paziņoja, ka pirmizrāde pārcelta uz 12.novembri.

Piektdien filmas veidotāji pavēstīja, ka tās pirmizrāde tiek vēlreiz atlikta līdz 2.aprīlim, lai to redzētu skatītāji visā pasaulē.

“No Time To Die” būs pēdējā bondiānas filma ar britu aktieri Danielu Kreigu galvenajā lomā.

Līdzās Kreigam jaunajā lentē būs redzams amerikāņu aktieris Rami Maleks, franču aktrise Lea Seidū, briti Reifs Fainss un Bens Višovs.

ASV prezidentam Donaldam Trampam un viņa dzīvesbiedrei Melānijai Trampai konstatēta inficēšanās ar Covid-19, piektdien tviterī pavēstījis Baltā nama saimnieks.

“Mēs nekavējoties sāksim karantīnu un ārstēšanos. Mēs ar to kopīgi tiksim galā!,” piebildis Tramps.

Dažas stundas iepriekš Tramps paziņoja, ka viņš ievēros karantīnu, jo vienai no viņa padomniecēm konstatēta inficēšanās ar Covid-19.

Tikmēr Trampa personiskais ārsts Šons Konlijs paziņojis, ka prezidenta veselības stāvoklis esot “labs” un viņš, lai gan karantīnā, turpinās pildīt savus pienākumus.

Video

Viņš piebildis, ka Tramps un Melānija jūtas labi un savu pašizolācijas periodu aizvadīšot Baltajā namā.

Baltais nams jau atcēlis piektdien paredzēto Trampa priekšvēlēšanas kampaņas mītiņu Floridā, kas ir viens no svarīgākajiem tā dēvētajiem svārstīgajiem štatiem.

Lai gan līdz 3.novembrī gaidāmajām vēlēšanām atlikušas tikai 32 dienas, Trampam, domājams, nāksies atcelt arī citus šonedēļ un nākamnedēļ paredzētos priekšvēlēšanu pasākumus.

Tramps iepriekš izteicies, ka jaunā koronavīrusa pandēmijā, kas prasījusi vairāk nekā 200 000 amerikāņu dzīvības, ASV ļaunākais jau ir aiz muguras. Viņš reti valkāja sejas masku, atzīmējot, ka viņam bieži tiek veikti Covid-19 testi.