Rudens un ziema ir tas laiks, kad pastiprināti jāpievērš uzmanība ādas stāvoklim. Tāpat kā mēs nomainām savas vasaras drēbes pret siltajām, tā arī āda būtu jāsagatavo gaidāmajām laika pārmaiņām. Visintensīvāk laika apstākļi uz ādu iedarbojas, kad valda ļoti sauss gaiss un zemas temperatūras, tātad ziemā, bet arī rudenī āda reaģē, jo iekštelpās gaiss ir silts un sauss apkures dēļ, bet, izejot ārā, sastopamies ar vēju un vēsu gaisu. Tādēļ šis ir periods, kad saasinās daudzas dermatoloģiskās problēmas. Kā palīdzēt savai ādai šajā laikā, iesaka BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ārste-rezidente dermatoloģijā Zane Prikule-Rūsiņa un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Gaisam kļūstot sausam, palielinās transepidermālais ūdens zudums, kas nozīmē, ka āda pastiprināti zaudē mitrumu un kļūst sausa, skaidro ārste Z. Prikule-Rūsiņa. Samazinās dabīgo mitrinošo faktoru produkcija ādā un palielinās brīvo taukskābju līmenis. Tas noved pie ādas barjeras disfunkcijas un padara ādu ievainojamāku pret ārējās vides faktoriem, piemēram, dažādiem kairinātājiem un alergēniem. Daļai cilvēku ilgstoši sausa āda, mēģinot uzturēt mitrumu, sāk producēt vairāk tauku jeb sebuma, lai to pasargātu no izžūšanas, un tad sausa āda var kļūt par taukainu vai kombinēta tipa ādu. Visu šo faktoru kopums var veicināt slimību attīstīšanos vai arī to uzliesmojumus.

Saglabāt labi mitrinātu un veselīgu ādu rudenī un ziemā nav viegls uzdevums, bet īpaši sarežģīti tas ir cilvēkiem ar jau esošām ādas problēmām. Ādai agresīvie laikapstākļi rada uzliesmojumus tādām saslimšanām kā seborejas dermatīts, akne, atopiskais dermatīts, psoriāze un citām.

Ādas problēmas, kas ir aktuālas rudens un ziemas periodā

Seborejas dermatīts. Tā ir bieži novērojama problēma, kas var skart cilvēkus jebkurā vecumā.Tam raksturīga apsārtusi, niezoša āda ar nelielu, dzeltenīgu zvīņu (ādas plēksnīšu) rašanos vietās, kur ir daudz tauku dziedzeru – pie deguna, ap muti, uz vaigiem un pieres, uzacīs, ārējā auss ejā, aiz ausīm, galvas matainajā daļā, kā arī retākos gadījumos citur uz ķermeņa. Matos seborejas dermatīts parasti tiek saukts par blaugznām.

Mehānisms, kā tas attīstās, skaidrojams ar dažādu komponentu mijiedarbību. Pārāk aktīvie tauku dziedzeri palielinātā daudzumā producē taukus, un tā ir barības viela uz ādas dzīvojošajai Malassezia sēnītei. Tos apēdot, tā nedaudz pārveido šos taukus un līdz ar to mainās arī ādas barjera. Daļai cilvēku šīs pārmaiņas rada iekaisumu un attīstās seborejas dermatīts. 

Šī ir hroniska kaite, kas, reiz sākusies, nemēdz pāriet pati no sevis. Bez ārstēšanas reizēm ir uzlabojumi, bet tiem parasti seko uzliesmojumi. Terapija sastāv no medikamentiem, kas mazina iekaisumu, aizvāc zvīņas jeb ādas plēksnītes un iedarbojas pret Malassezia sēnīti.

Akne jeb pinnes. Akne ir mata folikula iekaisīga slimība, kuru tautā sauc par pinnēm. Tas ir ādas stāvoklis, kad tauku dziedzeri ražo pārāk daudz sebuma, kas kopā ar ādas šūnām nosprosto matu folikulus, tad pievienojas bakteriāla infekcija, ko rada Cutibacterium acnes, un iekaisums. Uz ādas novēro dažādus izsitumu veidus – melnus punktiņus, strutu pūslīšus, mezgliņus un retos gadījumos cistas. Tie visbiežāk veidojas uz sejas, bet var būt arī uz muguras un krūšu daļā. Cilvēkiem, kuriem veidojas pinnes, visbiežāk ir taukains vai kombinēts ādas tips, kas nozīmē, ka vietām āda ir sausa un vietām taukaina. Parasti valda maldīgs uzskats, ka taukaina āda nav jāmitrina, taču, ja ādai trūkst mitruma, tā cenšas to kompensēt, producējot vēl vairāk tauku. 

Ja ir novērojamas pinnes, tad laikus jādodas pie ārsta, lai tiktu izstrādāts individuāls terapijas plāns, jo aknes izsitumi nereti atstāj pēdas – gan rētas, gan pēciekaisuma hiperpigmentāciju.

Atopiskais dermatīts. Parasti tas sākas bērna vecumā un var turpināties tālākajos dzīves gados. Raksturīgākās izpausmes ir sārta āda, nieze, izsitumi, ādas plaisāšana un zvīņošanās. Izsitumu vietas atkarīgas no pacienta vecuma, bet visbiežāk tie parādās roku un kāju ieloku virsmās.Šīs slimības rašanās mehānismi ir sarežģīti un ietver dažādus faktorus, tai skaitā ģenētiskos, kad ir iedzimts ādas barjerfunkcijas traucējums. Tajā nav pietiekami daudz lipīdu, tāpēc āda ir sausa, ieplaisājusi un alergēniem ir viegli tajā iekļūt un radīt iekaisumu.Būtiska ir ādas mitrināšana jau pie pirmajām uzliesmojuma pazīmēm – niezes, apsārtuma, sausas ādas, lai iekaisums neprogresētu.

Psoriāze. Tā var sākties jebkurā vecumā, bet ir divi slimības maksimumi: 20-30 un 50-60 gadu vecumā. Tā ir imūnās sistēmas radīta slimība, kad ādas šūnām tiek sūtīts signāls pastiprināti dalīties, pat 10 reizes ātrāk nekā normālām šūnām. Tās nespēj nolobīties, tāpēc izveidojas piepacelts, sarkans, ar baltām zvīņām klāts pleķis. Trauma var radīt jaunu pleķu parādīšanos. Elkoņi, ceļgali un skalps ir zonas, kas tiek skartas visbiežāk. Āda no perēkļiem nepārtraukti lobās, tā ir sausa, reizēm niez un rada diskomfortu.Lai mazinātu simptomus un uzlabotu dzīves kvalitāti, jālieto medikamenti, kas nomāc iekaisumu, piebremzē šūnu straujo dalīšanos, kā arī aizvāc ‘’liekās’’ ādas šūnas. 

Ko darīt, lai novērstu slimības uzliesmojumus? 

• Savs ikdienas ādas kopšanas plāns. Ir svarīgi, lai būtu savs ādas kopšanas plāns, kas ietver attīrīšanu, eksfoliāciju jeb atmirušo ādas šūnu noņemšanu un mitrināšanu. Tam būtu jābūt pielāgotam atkarībā no sezonas un laikapstākļiem. Plānu vajadzētu izveidot kopā ar speciālistu, kas ieteiks ādas tipam atbilstošus līdzekļus.
• “Nē” smaržvielām un ēteriskajām eļļām. Ja āda ir jutīga, kairināta un sausa, tad noteikti jāizvairās no produktiem, kas satur smaržvielas un ēteriskās eļļas, jo tās tikai pastiprinās ādas jutību.
• Nemazgāties karstā dušā vai vannā. Nevajadzētu seju mazgāt ar karstu ūdeni un iet karstā vannā vai dušā, jāmazgājas siltā ūdenī. Vēlams dušā nepavadīt vairāk kā 5 minūtes, bet vannā – kā 15 minūtes. Ieteicams izmantot speciālus mazgāšanās līdzekļus, kuri nenomazgā ādas dabīgos mitrinošos faktorus.
• Nenoslaucīt ādu sausu. Pēc dušas vai vannas ādu nevajag nosusināt pavisam sausu un tad uzklāt mitrinošos produktus, tieši otrādāk – ādai jābūt nedaudz mitrai pirms to uzklāšanas. 
• Dzeramais ūdens. Caur ādu dienā vidēji pazaudējam 300-400 ml ūdens, tāpēc dzeramais ūdens ikdienā jāuzņem pietiekamā daudzumā un jāatceras, ka kafija un tēja dehidratē!
• Atbilstošs apģērbs. Jāizvēlas sezonai atbilstošs apģērbs, kā arī tāds, kas ādu lieki nekairina. Neaizmirsti par cimdiem!
• Veselīgs uzturs. Tam, ko mēs ēdam, ir nozīme arī ādas veselībā, tāpēc ēdienam būtu jābūt sabalansētam, bagātam ar vitamīniem un Omega taukskābēm. 

Kad jādodas pie ārsta?

Diemžēl minētās saslimšanas nepāriet pašas no sevis, bet tās ir iespējams kontrolēt, mazināt traucējošos un dzīves kvalitāti mazinošos simptomus, kā arī novērst to progresiju. Ja ir aizdomas par kādu no tām vai citām dermatoloģiskām slimībām, jādodas pie dermatologa, lai tās varētu diagnosticēt un izveidot pacientam specifisku terapijas un profilakses plānu, kas ietvers gadalaikam un ādas tipam atbilstošu kopšanu. 

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa stāsta, ka psoriāzes, seborejas un atopiskā dermatīta terapijā plaši tiek lietoti pretiekaisuma līdzekļi kortikosteroīdu veidā. Tāpat lokāli lieto salicilātu saturošus krēmus un ziedes, kā arī krēmus, kas mazina iekaisumu un plēkšņu uzkrāšanos. Ja nepieciešams, tiek arī lietota perorāla terapija, ko nozīmē ārstējošais ārsts. 

Tāpat aptiekās tiek gatavotas zāles pēc pasūtījuma dažādiem gadījumiem, piemēram, ja pieejamie gatavie ādas kopšanas līdzekļi vairs nedod rezultātus vai rada lokālu kairinājumu, kas pasliktina ādas stāvokli. Tos izmanto arī kā alternatīvu gatavajiem līdzekļiem vai tad, ja terapijā nepieciešamas noteiktas vielas vai to kombinācijas, kuru nav gatavos līdzekļos. Pagatavojamās zāles izraksta ārsts.

Savukārt no augu ārstniecības līdzekļiem tiek lietotas trejdaivu sunīšu un kumelīšu tējas ādas peldes. Ādas veselībai par labu nāk arī iekšķīgi lietojamie vitamīni. Tā, piemēram, A un E vitamīns, kā arī Omega-3 taukskābes ir lieliski antioksidanti, kā arī tām piemīt pretiekaisuma īpašības. Tikmēr D vitamīns un arī probiotiķi ļoti labi palīdzēs mazināt gan simptomus, gan iekaisuma procesus pie tādiem iekaisīgiem ādas bojājumiem kā psoriāze vai dermatīts.

Farmaceite novērojusi, ka Latvijā ir ļoti plaši izplatīti gan dažāda veida dermatīti, gan psoriāze. Visvairāk aptiekā pēc palīdzības vēršas vecāki, kas cenšas kaut nedaudz atvieglot savu bērnu diskomfortu, sadzīvojot ar šīm saslimšanām.

Ar plaušu vēzi mūsdienās saslimst arvien vairāk cilvēku, taču agrīna diagnostika un modernas ārstēšanas iespējas ļauj ievērojami pagarināt pacienta dzīves ilgumu. Ar mērķi sniegt Latvijas iedzīvotājiem saprotamu un zinātniski pamatotu informāciju par plaušu vēzi, ir izstrādāta mājaslapa www.plausuvezis.lv. Vairāk par plaušu vēža atklāšanas un ārstēšanas iespējām, kādas šobrīd ir pieejamas pacientiem, stāsta dr. Artjoms Špaks, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra virsārsts-torakālais ķirurgs, bronhologs, Latvijas Torakālo ķirurgu biedrības viceprezidents.

Kādi ir biežākie simptomi, kas likuši pacientiem vērsties pie ārsta?

Runājot par pacientiem ar plaušu vēzi, ir jāsaprot, ka tā ir ļoti viltīga slimība, kas ilgu laiku var attīstīties bez simptomiem. Tas ir fakts, ka lielākā daļa pacientu atnāk pie ārsta brīdī, kad slimība jau ir vēlīnā stadijā, kad ārstēšanas iespējas jau ir ierobežotas. Simptomi parasti ir klepus. Ne vienmēr tas ir klepus ar asins piejaukumu krēpām, kā pārsvarā tiek uzskatīts. Tas ir diezgan reti, aptuveni 15% gadījumu. Var būt arī sauss, kairinošs klepus. Gadījumos, ja audzējs pieguļ pleirai un kairina starpribu nervu, var būt arī sāpes. Ilgu laiku audzējs var attīstīties  pilnīgi bez simptomiem. Reizēm simptomi jau rodas nevis no paša audzēja, kas atrodas plaušās, bet no metastāzēm, piemēram, galvas smadzenēs vai kaulos.  Paļauties tikai uz sūdzībām vai simptomiem nevar. Ja mēs runājam par veiksmīgu agrīna vēža ārstēšanu, tad pamatā ir agrīna diagnostika. Jo vairāk audzēju  tiks atrasti agrīnā stadijā, jo radikālāka terapija ir iespējama. To var izdarīt tikai ar skrīningu, kas  ir zemas devas datortomogrāfija, ar kuru var  konstatēt maza izmēra audzēju plaušās. Tādējādi iespējams samazināt mirstību par aptuveni 20%.  Kā arī, lai efektīvi cīnītos ar plaušu vēzi, vajag cīnīties arī ar smēķēšanu.

Pie Jums nonāk pacienti ar aizdomām par plaušu vēzi. Kas ir nepieciešams, lai to apstiprinātu? 

Daļai pacientu pietiek ar klīnisku un radioloģisku diagnozi. Kā arī ir pacienti ar smagām blakus  slimībām, kuriem  specifiska terapija nav iespējama. Tas nozīmē, ka smaga vispārējā stāvokļa dēļ pacientam nevar piedāvāt ne ķīmijterapiju, ne staru terapiju, ne operāciju, un tā ir kategorija, kura saņem paliatīvo  aprūpi. Eiropā tie ir aptuveni 15% no visiem plaušu vēža pacientiem. Pārējiem pacientiem nepieciešama papildus izmeklēšana ar invazīvām metodēm diagnozes morfoloģiskai apstiprināšanai. Tas nozīmē, ka tā ir kāda veida biopsija jeb audu paraugs no audzēja. Mums ir pieejami vairāki moderni biopsijas paņemšanas veidi. Mikroskopā iespējams redzēt audzēja šūnas. Patologs apstiprina, ka šis izmeklējumā redzamais process ir plaušu vēzis, kā arī precizē audzēja veidu.

Ko vajadzētu zināt pacientam, pirms braukt uz specializētu centru pie plaušu ķirurga? Kas pacientu sagaida pēc diagnozes uzstādīšanas? 

Daļa pacientu atnāk uz pieņemšanu pie ķirurgiem vai pneimonologiem nezinot, kāpēc viņi ir atnākuši. Ticis atrasts kāds veidojums vai aizēnojums un tad pirmo reizi šo diagnozi pacienti dzird pie mums pieņemšanas laikā. Laika ir maz un jautājumu ir daudz, bet mēs cenšamies izskaidrot, kāda ir problēma. Parasti, kad mēs piedāvājam biopsiju vai operāciju, mēs vēlamies pierādīt vai izslēgt sliktāko scenāriju, kas ir plaušu vēzis. Ja mums ir pamatotas aizdomas, ka tas ir plaušu vēzis, jārīkojas ātri. Protams, cilvēkam ir grūti pieņemt šo diagnozi. Īpaši, ja tas notiek tik ātri. Mēs cenšamies izrunāt ar pacientu diagnostikas un ārstēšanas plānu. Bez pareizi uzstādītas diagnozes cilvēks netik pie pareizas ārstēšanas. Plaušu vēzis ir liela ļaundabīgu audzēju grupa, kuru apvieno šis nosaukums, bet zem tā ir simts dažādu audzēju. Tie visi uzvedas citādāk, tāpēc ir būtiski noteikt audzēja veidu.

Ceru, ka arī pie mums parādīsies plaši pieejama ģenētiska audzēja testēšana  un genotipa noteikšana. Tas sniedz ļoti daudz informācijas onkologiem par medikamentu izvēli, un pret ko audzējs var būt jutīgs vai nejutīgs. 

Kādas cerības sniedz modernā terapija – ķirurģiskā, staru, medikamentozā? 

Jo ātrāk mēs diagnosticējam audzēju, jo lielākas izredzes ir izdzīvot ilgu mūžu. Stadijas ir parametrs, kuru izmanto onkoloģijā, kad runā par prognozi. Ja tā ir, piemēram, 1.  stadija plaušu vēzim, tad no 100 cilvēkiem ap 90 nodzīvos vismaz 5 gadus. Tas ir ļoti labs rādītājs. Tomēr, ja tā ir pēdējā plaušu vēža stadija, 4.B stadija,  5 gadu dzīvildze ir pielīdzināma nullei. Tāpēc nepieciešams pēc iespējas ātrāk precizēt diagnozi un noteikt stadiju. Pie agrīnas stadijas tā ir ķirurģiska ārstēšana – mēs veicam gan modernas endoskopiskas operācijas, gan klasiskas liela apjoma operācijas. Tomēr jāatceras, ka vēzis ir visa organisma slimība. Slimības process ir plašs, un, kad audzējs jau ir izplatījies, ir nepieciešama ķīmijterapija. Tā ir sistēmiska terapija, tā ietekmē visu organismu un šie medikamenti cirkulē kopā ar asinīm gandrīz jebkurā organisma vietā. Šobrīd onkoloģija strauji attīstās un arvien vairāk jaunu medikamentu kļūst pieejami Latvijas iedzīvotājiem.

Kā pašreizējā situācija saistībā ar pandēmijas stāvokli pasaulē ir ietekmējusi ārstniecības procesu pacientiem ar onkoloģiskām slimībām?

Reizēm rodas iespaids, ka, kopš mums ir sākusies Covid-19 pandēmija, nav nevienu citu saslimšanu, un vienīgā aktuālā tēma ir Covid. Tomēr vēzis negaida, kad beigsies pandēmija,  tāpēc mēs cenšamies sniegt neierobežotu palīdzības apjomu onkoloģisiem pacientiem kā pirms Covid, tā arī Covid laikā. Stradiņa slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centrā mēs varam nodrošināt pacientiem praktiski visu izmeklējumu un procedūru klāstu, kā to nosaka mūsdienu laba klīniskā prakse. Turklāt mūsu slimnīcā šogad parādījās iespēja veikt endobronhiālās sonoskopijas. Tā ir viena no diagnostikas metodēm pacientiem ar plaušu vēzi. Var teikt, ka šobrīd Latvijā mēs esam aprīkoti ar modernākajām tehnoloģijām diagnostikai. Galvenais, lai pacienti paši nebaidās nākt, kā arī ģimenes ārsti sūta pacientus pie mums. Jāņem vērā, ka  mums visiem šobrīd ir jāizvairās no kontaktiem Covid dēļ. Vizīte pie ārsta arī ir kontakts. Pastāv pacientu grupa, kura izvairās no konsultācijām, reizēm arī bez Covid saslimšanas riska. Protams, pacients labprātāk paliktu mājās, lai gan laiks plaušu vēža ārstēšanā ir viens no būtiskākajiem faktoriem. 

Dažādu profesiju pārstāvjiem diena bieži vien paiet sēdus. Viens no tādiem ir mūziķis un režisors Arstarulsmirus, kura ikdiena paiet rakstot un veidojot dziesmas. Kā atzīst pats mūziķis, liela daļa viņa darba dienas paiet sēdus, un, kaut arī viņš regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, pirms gada saskāries ar mūsdienās ļoti izplatītu problēmu – hemoroīdu iekaisumu.

Mūsdienās šī tiek uzskatīta par delikātu tēmu, par ko liela daļa cilvēku kautrējas runāt, taču aktīvam vīrietim šī problēma var bojāt dzīves kvalitāti, tādēļ hemoroīdu slimība ir jāārstē un Arstarulsmirus nekautrējas par to runāt publiski. Raidījuma ietvaros Arstarulsmirus devās uz Veselības centrs 4 filiāli Baltijas Vēnu klīnika pie ķirurga, proktologa Andra Gardovska, lai noskaidrotu kādas ārstēšanas metodes būtu jāpielieto hemoroīdu problēmu risināšanā, kā arī to, kāpēc ir svarīgi laicīgi doties pie speciālista, lai izvairītos no iespējamas saslimšanas.

Video

Pasaules Veselības organizācija (PVO) paudusi, ka diabēts ir sasniedzis epidēmijas apmērus – katras desmit sekundes pasaulē kāds mirst no diabēta izraisītām veselības problēmām. Statistika neiepriecina arī Latvijā – arvien pieaug saslimšana ar 2. tipa cukura diabētu, kas tiek dēvēts par mūsdienu dzīvesstila slimību. 14. novembris ir Pasaules Diabēta diena, tāpēc “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga skaidro, ar ko atšķiras 1. un 2. tipa diabēts, kāpēc diabēts ir bīstams un kā sevi no tā pasargāt.

Kas ir 1. un 2. tipa diabēts?

Cukura diabēts ir hroniska vielmaiņas slimība, kam raksturīgs paaugstināts cukura (glikozes) līmenis asinīs un ar to saistītie veselības traucējumi. 1. tipa cukura diabēta gadījumā organisms pats nespēj ražot insulīnu – slimība parasti izpaužas agri un nav atkarīga no dzīvesveida, ieradumiem. Taču 2. tipa cukura diabēts parādās vēlāk un visbiežāk ir neveselīga dzīvesveida sekas – insulīns organismā tiek ražots nepietiekami un šūnām ir izmainīta spēja uzņemt glikozi. 

SPKC 2017. gada pētījums atklāj, ka Latvijā ar cukura diabētu slimo 88 951 cilvēki no kuriem 64% ir sievietes. Lielākās atšķirības starp dzimumiem vērojamas tieši 2. tipa cukura diabēta pacientiem – līdz 59 gadu vecumam ieskaitot dzimumu proporcija ir līdzīga, tomēr sākot ar 60 gadu vecumu, pacientu-sieviešu skaits strauji pieaug.

Farmaceite norāda, ka saslimšana ar diabētu saistāma ar zināšanu trūkumu. Respektīvi, zināšanu trūkums novedot pie neregulāras diagnostikas. Kā, piemēram, 2. tipa diabēts, attīstoties lēnām un varot noritēt bez pamanāmiem simptomiem, tāpēc, ja pat nav sūdzību par pašsajūtu, cukura līmeni asinīs nepieciešams pārbaudīt vismaz reizi gadā, mērījumu rezultātus apspriežot ar ģimenes ārstu vai farmaceitu.  

Kāpēc diabēts ir bīstams?

Pieaugušajiem ar cukura diabētu ir divas līdz trīs reizes augstāks infarkta un insulta risks. Šiem slimniekiem ir traucēta asinsrite kājās – lielo un mazo asinsvadu bojājumi, kā arī perifēra neiropātija jeb nervu galu bojājumi, kā dēļ ir lielāka iespējamība veidoties nedzīstošām brūcēm, kas pārvēršas čūlās un tā sauktajās diabētiskajās pēdās. Cukura diabēts ir arī viens no galvenajiem nieru mazspējas cēloņiem.

Ar kādām grūtībām saskaras diabēta pacienti? 

Farmaceite skaidro, ka diabēts ir ne tikai slimība, bet arī dzīvesveids, kuram jāpielāgojas un, kas pieprasa veselīgu uzturu un fiziskas aktivitātes. Cilvēkam jāmācās sadzīvot ar diabētu, izprotot uz šķīvja uzliktā un apēstā ēdiena sakarību ar glikometra rādījumu, lai turpmāk varētu izvairīties no krasām cukura līmeņa svārstībām un līdz ar to arī slimības komplikāciju draudiem. Katru reizi, kad nolemts mainīt dzīves ierasto kārtību – palielināt fizisko vai darba slodzi, krasi izmainīt ēdienkarti u.tml., tas jādara vienlaikus ar cukura līmeņa asinīs mērījumiem, konstatējot tā ietekmi uz slimības norisi. Ārsts pēc paškontroles mērījumiem noteiks nepieciešamās izmaiņas medikamentu devās, diētā un fiziskās slodzes režīmā.

“Euroaptieka” sadarbībā ar Latvijas Diabēta federāciju veica aptauju, kuras rezultāti atklāja, ka diabēta pacientiem nav psiholoģiska atbalsta no apkārtējās sabiedrības – ir slikta izpratne par diabētu, turklāt ir vairāki maldīgi uzskati par to. Piemēram, 12% jeb gandrīz katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka diabēta pacienti nevar strādāt algotu darbu, kas neatbilst patiesībai. 

Sarežģījumus ikdienā sagādā arī tas, ka diabēta pacientiem regulāri jāseko līdzi ēdienu izvēlei un porcijas izmēriem, jo cilvēkiem ar cukura diabētu ir jāzina uzņemto ogļhidrātu daudzums, kas organismā sašķeļoties, palielina glikozes daudzumu asinīs, līdz ar to, pacientam regulāri jāseko līdzi, vai tas nepārsniedz normu. Sarežģītāk var būt reizēs, kad paredzētas maltītes ārpus mājas vai dodoties ciemos. 

Visai bieži diabēta pacientiem var nākties saskarties arī ar artēriju sašaurināšanos vai asinsrites pasliktināšanos pēdās un kāju lejasdaļā, kas var izraisīt diabētisko pēdu un sausu ādu. Tās pazīmes visbiežāk tiek novērotas nakts laikā, kad cilvēks izjūt spēcīgu dedzināšanu un/vai durstošu sajūtu tieši pēdās. Ikdienā pazīmes var novērot, ja jūtamas sāpes tieši pēdās, pēdu āda kļūst nejutīga vai ir izteiktas temperatūras izmaiņas tajās. Pēdu āda pamazām kļūst nejutīgāka, pacients bieži vien nepamana dažādu tulznu, brūču vai citu traumu sekas. 

Diabēta pacientiem lielu morālu atbalstu sniedz farmaceits, kas konsultēs, ja radušās bažas par medikamentu devas daudzumu, kosmētiskiem līdzekļiem diabētiskai pēdai, kā par citiem jautājumiem. 

Pieci ieteikumi, kā izvairīties no riska saslimt ar diabētu 

1. Veselīgs un sabalansēts uzturs 

Uzturam nav jābūt ierobežojošam, taču jāraugās, lai tas ir veselīgs un sabalansēts, pilns uzturvielu un vitamīnu. Katru dienu jāuzņem dārzeņi, pilngraudu produkti, zema tauku satura piena produkti. Jāizvairās no saldumiem, saldinātiem dzērieniem, balto miltu izstrādājumiem. Jāizvērtē, vai produkts nesatur t.s. slēpto cukuru, kas atrodams pusfabrikātos, gatavajās mērcēs, saldinātajos piena produktos.

Aptaukošanās un neveselīgs uzturs veicina insulīna rezistences attīstīšanos – šūnas nespēj pietiekami labi uzņemt un izmantot glikozi, līdz ar to asinīs pieaug glikozes līmenis. Rezultātā tiek ražots vairāk insulīna, lai palīdzētu glikozi nogādāt šūnās. Kad organisma spēja ražot pietiekami insulīnu, lai noturētu normālu glikozes līmeni, tiek izsmelta, pamazām attīstās 2. tipa cukura diabēts.

2. Regulāras fiziskas aktivitātes

Ikdienā jāievieš regulāras fiziskās aktivitātes un jāseko līdzi ķermeņa svaram. Aptaukošanās gadījumā svara zaudēšana uzlabos veselību – liekā svara zudums uzlabo ķermeņa spēju pārstrādāt glikozi un izvairīties no 2. tipa diabēta.

3. Nē – smēķēšanai

Smēķējot tiek sašaurināti asinsvadi, paaugstināts asinsspiediens un stimulēts kateholamīnu izdalīšanās, kas veicina insulīna rezistenci, tāpēc var palielināties diabēta saslimšanas risks. 

4. Regulāras glikozes līmeņa pārbaudes

Sākotnējā slimības stadijā cilvēks nekādus specifiskus simptomus neizjūt, bet, ja cilvēkam ir stipras slāpes, ļoti bieža urinēšana, ja bez zināma iemesla krītas svars, mainās redzes asums, tad, iespējams, ka glikozes līmenis asinīs ir augsts, bet slimība ilgāku laiku nav bijusi diagnosticēta. Gadiem ilgi var nebūt pat sūdzību, tādēļ svarīgas ir periodiskas veselības pārbaudes, tostarp svarīgi 1 reizi gadā veikt glikozes pārbaudi. Farmaceite norāda, ka regulāri kontrolējot glikozes līmeni asinīs iespējams ilgtermiņā panākt diabēta, sirds un asinsvadu slimību pacientu veselības stāvokļa uzlabošanu. Šīs pārbaudes ir noderīgas arī pacientiem, kuriem ir regulāri jāveic cukura līmeņa pārbaudes organismā, lai pēc tam ārstējošam ārstam būtu pilnīga aina par svarīgāko rādītāju dinamiku.

5. Asinsspiediens normas robežās

Paaugstināts asinsspiediens (virs 140/90 mmHg) rada tonusu jeb nepārtrauktu saspringumu asinsvadiem. Tas laika gaitā negatīvi ietekmē vielmaiņu un maina dažādu organisma procesu norisi, kā rezultātā izmainās arī pārtikas uzsūkšanās, pārstrāde un insulīna izdalīšanās. Asinsspiedienu iespējams samazināt, ievērojot aktīvu dzīvesveidu un palielināt fizisko aktivitāšu slodzi, atbrīvojoties no liekā ķermeņa svara, kā arī samazināt cukura un rafinēto ogļhidrātu uzņemšanu. Efektīvākai asinsspiediena regulēšanai vēl ieteicams samazināt stresa līmeni un lietot dabas produktus, piemēram, aronijas, vilkābeles. Gadījumos, kad asinsspiediens ir pārlieku augsts, pēc ārsta ieteikumiem jālieto medikamenti asinsspiediena mazināšanai.   

Covid-19 apstākļos “Euroaptieka” aicina nepieciešamos recepšu un valsts kompensējamos medikamentus, kā arī citas aptiekā pieejamās preces pasūtīt ar piegādi uz vēlamo adresi visā Latvijā, izmantojot “Euroaptieka” jauno pakalpojumu “Medikamentu piegāde mājās”. Lai saņemtu pakalpojumu, kā arī pilnvērtīgu farmaceita konsultāciju, jāzvana “Euroaptieka” farmaceitam pa tālruni 20369469 darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00. 

Pēdējos gados arvien vairāk tiek runāts par to, ka antibiotikas bieži tiek lietotas nepareizi – pacientiem neievērojot pareizu lietošanas režīmu vai lietojot nevietā. Tādēļ, sagaidot Eiropas Antibiotiku informācijas dienu, kas ik gadu tiek atzīmēta 18. novembrī, aicinām iepazīties ar būtiskākajiem antibiotiku lietošanas un piesardzības jautājumiem. Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Kā darbojas antibiotikas?

Kā skaidro ģimenes ārste Z. Zitmane, antibiotikas nonāvē baktērijas vai nomāc to augšanu. Tās iedarbojas uz baktērijas šūnas sienu, kavējot tās biosintēzi, iedarbojas uz šūnas proteīnu sintēzi, kavē baktēriju nukleīnskābju sintēzi, kā arī šūnām ir antimetabola aktivitāte – ar šiem mehānismiem tiek panākta baktēriju šūnu nonāvēšana vai apturēta baktēriju vairošanās.

Antibiotikas ir paredzētas tikai bakteriālu infekciju ārstēšanai, piemēram, pneimonijas, sinusītu, otītu, ādas infekciju, urīnceļu un citu infekciju gadījumos. Tās nevajadzētu lietot vīrusu un sēnīšu infekciju gadījumos – tādēļ, lai izvairītos no šādiem gadījumiem, antibiotikas jāuzsāk lietot tikai pēc ārsta nozīmējuma.

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece stāsta, ka antibiotiku preparāti pieejami dažādās zāļu formās. Ir gan iekšķīgai lietošanai (kapsulās, tabletēs, apvalkotās tabletēs, šķīdināmās vai mutē disperģējamās tabletēs, pulveri iekšķīgi lietojamās suspensijas pagatavošanai), gan ārīgai lietošanai (krēmi, ziedes, losjoni, deguna vai acu pilieni, ziedes, kā arī zāļu formas, kas domātas injekciju veikšanai). Tās izmanto arī kombinācijās ar citām zāļu vielām, piemēram, ar glikokortikoīdiem acu pilienos, krēmos, ziedēs.

Izplatītākās kļūdas antibiotiku lietošanā

Ģimenes ārste norāda, ka tipiskas antibiotiku lietošanas kļūdas ir:

• nepamatota antibiotiku lietošana;
• pareiza antibiotiku lietošanas režīma neievērošana, piemēram, trīs reižu vietā lietojot divas reizes;
• antibiotiku lietošanas pārtraukšana, mazinoties simptomiem.

Ārste uzsver, ka ir ļoti būtiski lietot pilnu antibiotiku kursu, kas pacientam ir nozīmēts, lai neveicinātu mikroorganismu rezistences attīstību, kā arī, lai infekcija tiktu izārstēta. Patvaļīgi pārtraucot antibakteriālu kursu, var notikt recidīvs infekcijai, kas var vairāk nereaģēt uz iepriekš lietotajām antibiotikām.

Pareizas lietošanas pamatprincipi

Lietojot antibiotikas, ir stingri jāievēro zāļu lietošanas pamatprincipi: lietot tikai tās antibiotikas, ko nozīmējis ārsts; lietot pareizās devās, noteiktā laikā un noteiktu periodu, uzsver Z. Zitmane. Tāpat, lietojot antibiotikas, ir jāizvairās no produktiem ar augstu kalcija saturu, greipfrūtu sulas, kā arī no alkohola lietošanas. Produkti ar augstu kalcija saturu var kavēt antibiotiku, piemēram, ciprofloksacīna, doksiciklīna, tetraciklīna uzsūkšanos. Savukārt greipfrūta sula var palēnināt antibiotiku izvadi no organisma, tādējādi pastiprinot iespējamo blakusparādību risku. Tas jāņem vērā, lietojot klaritromicīnu, eritromicīnu. Tikmēr alkohola lietošana var pastiprināt blaknes, kā arī samazina organisma aizsargspējas cīņā pret infekciju.

Kā uzglabāt?

Klīniskā farmaceite I. Priedniece uzsver, ka informācija par pareizu uzglabāšanu jāmeklē uz iepakojuma vai lietošanas instrukcijā un jākonsultējas ar farmaceitu. Atcerieties – antibiotikas jāuzglabā bērniem neredzamā un nepieejamā vietā! Uzglabājiet medikamentus oriģinālajā iepakojumā un sargājiet no mitruma. Atkarībā no medikamenta specifikas var būt norādes par īpašu glabāšanu – istabas temperatūrā līdz 25 C, ledusskapī (2-8 C) vai vēsā vietā (8-15 C).

Arī uzglabājot antibiotiku suspensijas, jāpievērš uzmanība informācijai uz iepakojuma par uzglabāšanu pēc to pagatavošanas. Piemēram, acu pilieniem jāievēro derīguma termiņš pēc atvēršanas – par to būs norāde uz iepakojuma.Lai vieglāk atcerēties, kad uzsākta pilienu lietošana, atvēršanas datumu norāda uz iepakojuma.Parasti sagatavoto suspensiju uzglabā ledusskapī 2-8 C temperatūrā un izlieto norādīto dienu laikā. Ir svarīgi sakratīt pudeli pirms katras lietošanas. Šo medikamentu precīzākai dozēšanai iepakojumā parasti ir pievienota šļirce vai karotīte ar atzīmēm.

Probiotiķi – atjaunošanās procesam

Lietojot antibakteriālu terapiju, var rasties baktēriju disbalanss organismā, izraisot dažādas veselības problēmas, piemēram, kuņģa un zarnu trakta traucējumus – aizcietējumus, šķidru vēdera izeju, vēdera pūšanos. Šādos gadījumos būtu ieteicams probiotiķu kurss, lai veicinātu organisma ātrāku atjaunošanos pēc infekcijas un antibiotiku kursa, iesaka ārste. Probiotiķus var lietot gan antibiotiku kursa laikā, gan arī pēc tā. Tos ieteicams lietot pirms maltītes, uzdzerot glāzi ūdens. 

Savukārt farmaceite I. Priedniece uzsver – jāatceras, ka probiotiķi jālieto ar vismaz 2 stundas starplaiku no antibiotiku lietošanas. Jāņem vērā, ka arī kuņģa un zarnu trakta mikroflora ir arī mūsu imunitāte, tādēļ par to ir jārūpējas.

Droša utilizācija

Ja pēc ārsta noteiktā terapijas kursa antibiotikas paliek pāri vai tām beidzies derīguma termiņš, tās var nodot aptiekā piemērotai iznīcināšanai, uzsver farmaceite. Katrā zāļu lietošanas instrukcijā ir iekļauta informācija, kā rīkoties, zāles izmetot. Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos! Nevajadzīgās zāles nododiet aptiekā utilizācijai – tas palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi. Pretējā gadījumā zāļu vielas nonāks apkārtējā vidē un veicinās rezistento baktēriju attīstību. Antibiotiku, kā arī citu medikamentu izmešana kanalizācijā vai sadzīves atkritumos kaitē gan cilvēka organismam, gan dzīvniekiem, zivīm, tiem nonākot ūdenstilpnēs.

Medikamenti, kuriem ir beidzies derīguma termiņš, ir ierindojami starp bīstamajiem ķīmiskajiem atkritumiem, tādēļ tos nedrīkst mest ārā kopā ar sadzīves atkritumiem. Ja vecos medikamentus izmet kopā ar sadzīves atkritumiem, tie nonāk lielajās izgāztuvēs, pēc tam augsnē, notekūdeņos. Arī dzīvnieki tos var nejauši apēst. Savukārt, nododot nederīgos medikamentus aptiekā utilizācijai, tie tālāk tiek nodoti bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, kas tos iznīcina, neradot kaitējumu apkārtējai videi.  

Zāles kļūst nederīgas, ja:

• tām beidzies derīguma termiņš;
• nav zināms zāļu pielietojums;
• nav salasāms zāļu nosaukums;
• zāles ir nepareizi uzglabātas;
• mainījies zāļu izskats, smarža vai garša;
• bojāts iepakojums.

Neizlietotās vai nederīgās zāles ir jānodod aptiekā, bet pirms tam tās ir jāizņem no ārējā iepakojuma – kastītēm. Savukārt tablešu plāksnītes, pudelītes, ampulas, ziežu tūbiņas un citi līdzīgi iepakojumi pirms nodošanas jāieliek maisiņā. Nederīgās zāles utilizācijai var nodot jebkurā BENU Aptiekā visā Latvijā.

Valstī ieviešot ārkārtas stāvokli saistībā ar Covid-19 izplatību, Latvijā sejas maskas nepieciešams lietot ikvienā sabiedriskā vietā. Tomēr ir bijis nepieciešams laiks, lai apgūtu veidus, kā valkāt brilles un sejas masku tā, lai briļļu lēcas neaizsvīstu ieejot veikalā vai iekāpjot sabiedriskajā transportā. Par to, kā izskaidrojama briļļu svīšana un kādi “knifi” palīdzēs no tā izvairīties, stāsta “OC VISION” optometristes. 

Kāpēc brilles aizsvīst?
“Brilles aizsvīst fizikālu procesu dēļ, kas visbiežāk notiek pie temperatūras maiņas. Ūdens kondensācijas ceļā, kad siltās gaisa daļiņas nosēžas uz aukstas virsmas, mūsu briļļu lēcas aizsvīst. Rudens un ziemas periodā nākas biežāk sastapties ar šo problēmu, īpaši lietojot sejas masku, tāpēc, ka mūsu izelpa ir siltāka par gaisa temperatūru vietā, kurā atrodamies. Taču, izvēloties pareizos līdzekļus, tā ir viegli atrisināma.

Lai samazinātu briļļu svīšanu, ieteicams izvēlēties briļļu ietvaru no metāla, jo tas balstās uz deguna ar īpašiem balstiņiem, kas neļaus brillēm atrasties tik blīvi pie sevis, bet nodrošinās labāku gaisa ventilāciju starp seju un brillēm. Savukārt izmantojot plastmasas ietvaru, to labāk būtu nepieciešams nobīdīt pāris milimetrus zemāk nekā ierasts. Protams, svarīga ir pareiza sejas maskas lietošana! Neatkarīgi no tā, vai tiek izmantota medicīniskā vai auduma sejas maskas, tai jābūt uzvilktai ar metāla stieplīti uz augšu, pielāgojot to deguna formai. Tā tiks samazināta gaisa plūsma, kas nonāk uz brillēm. Efektīvs risinājums ir gūstams krusteniski sagriežot katru maskas aizausi pirms aizāķēšanas aiz auss, tā palielinot izelpotā gaisa atveres sānos,” informē “OptiO” galvenā optometriste Aiga Ozoliņa. 

Līdzekļi, kas pasargā briļļu lēcas no aizsvīšanas

“Vizionette” optometriste Ilze Eriksone: “Viens no pamatnoteikumiem, kuru vajadzētu ievērot ne tikai lietojot masku, bet arī ikdienā – briļļu lēcām jābūt tīrām, jo netīrumi uz lēcu virsmas veicina to svīšanu. Lai samazinātu to iespējamību aizsvīst, optikas veikalos iespējams iegādāties speciālus pretaizsvīšanas līdzekļus. Tie ir pieejami gan kā gēli, spreji, kā arī speciālas salvetes, kas nodrošinās pretaizsvīšanas efektu. Tiesa gan, drošāk šādus līdzekļus ir iegādāties optikas veikalos, jo tā būs iespējams atrast piemērotāko līdzekli, kas būs saderīgas ar briļļu lēcu pārklājumu un to nesabojās. 

Ņemot vērā, ka brilles svīst ne vien lietojot masku, bet arī pie gaisa temperatūras maiņas (ieejot/izejot no telpām), veicot mājas darbus, piemēram, gatavojot ēst vai uzturoties vannas istabā, optikās iespējams izgatavot brilles ar pārklājumiem, kas samazinās briļļu lēcu svīšanu, jo tām būs ne vien cietinātais un dzirdinātais klājums, bet arī pretputekļu, pretnetīrumu un hidrofobais pārklājums, kuri samazinās briļļu lēcu aizsvīšanu. Šobrīd, izgatavojot brilles, iespējams iestrādāt speciālu pretaizsvīšanas klājumu, kas atgrūž ūdeni no briļļu lēcas virsmas, padarot ērtāku briļļu lietošanu.”

Iespēja lietot kontaktlēcas

“Kontaktlēcas šajos apstākļos ir lielisks risinājums, jo tās būs pasargātas no aizsvīšanas ne vien sabiedriskajā transportā, bet arī citās ikdienas gaitās. Mūsdienu tehnoloģijas piedāvā iespēju piemeklēt atbilstošas kontaktlēcas arī tiem cilvēkiem, kuri lieto brilles ar astigmātismu jeb cilindriem, kā arī progresīvo briļļu cienītājiem, tāpēc šis varētu būt piemērots brīdis, lai izmēģinātu kontaktlēcu lietošanu. Jāatzīmē gan, ka, izvēloties lietot kontaktlēcas, to nēsātājiem ir nepieciešams rūpīgi sekot līdzi pareizai lēcu kopšanai un atcerēties par acu atpūtināšanu. Kontaktlēcas nav ieteicams lietot ilgāk par 8 – 12 stundām dienā, kā arī būtu nepieciešams ieplānot 1 – 2 dienas nedēļā, kad tās netiek lietotas vispār. Atrodot piemērotākās kontaktlēcas, ikvienu lietotāju aicinātu regulāri sekot līdzi acu labsajūtai, veicot redzes pārbaudi reizi pusgadā,” stāsta “Vision Express” optometriste Jeļena Stūriška. 

Lai gan briļļu lietošana kopā ar sejas masku var sākotnēji radīt sarežģījumus, optometristes aicina rīkoties atbildīgi. Briļļu lietošana ir apvienojama ar sejas masku valkāšanu, ja tiek ievēroti daži vienkārši principi, kas samazinās briļļu lēcu aizsvīšanas iespēju! 

Krūts vēža ārstēšanas taktika un izveseļošanās prognoze ir atkarīga ne vien no tā, kurā stadijā vēzis ir atklāts, bet arī no tā, kāds ir tā tips. Par agresīvāko vēža tipu tiek uzskatīts trīskārši negatīvs krūts vēzis. Tā ārstēšanu valsts neapmaksā, un pacienti ir spiesti segt izdevumus no savas kabatas vai lūgt līdzcilvēku palīdzību. Par to, kāpēc šis vēža veids visgrūtāk pakļaujas ārstēšanai un kas var palīdzēt to atklāt ātrāk, stāsta RAKUS Latvijas Onkoloģijas centra onkoloģe – ķīmijterapeite, LU asociētā profesore Alinta Hegmane.

Kas atšķir dažādus krūts vēža tipus vienu no otra?

Atšķirības starp dažādiem krūts vēža tipiem tiek noteiktas, veicot imūnhistoloģisko izmeklējumu. Biopsijas vai operācijas laikā paņemtais audu paraugs tiek nosūtīts uz laboratorisko izmeklēšanu. Ārsts patologs, aplūkojot audu paraugu zem mikroskopa, nosaka, vai audzēja šūnas satur hormonreceptorus (estrogēna un progesterona receptorus), proti, vai tas ir hormonāli jutīgs (HR+ vai HR-), kā arī cilvēka epidermālā augšanas faktora 2 receptorus (HER2 receptorus), proti, vai audzējs ir HER2 pozitīvs vai negatīvs (HER2 + vai HER2-). Atkarībā no tā krūts vēzi iedala HR+/HER2-, HR+/HER2+, HR-/HER2+ un HR-/HER2- jeb trīskārši negatīvajā.

Kas raksturo trīskārši negatīvu krūts vēzi?

Kopumā šis vēža tips ir agresīvāks nekā citi. Tas straujāk progresē, tam ir sliktāka izveseļošanās prognoze un augstāks recidīva risks. Tā kā trīskārši negatīvs krūts vēzis nesatur ne hormonreceptorus, ne HER2 receptorus, uz to nevar iedarboties nedz ar hormonterapiju, nedz mērķterapiju. Tomēr jāpiebilst, ka ne visi trīskārši negatīvie krūts vēži ir vienādi. Arī šī tipa ietvaros var būt audzēji, kas aug straujāk un audzēji, kam ir nedaudz labāka prognoze.

Kas ietekmē to, cik strauji audzējs aug?

To, cik ātri audzējs aug, nosaka divi galvenie faktori. Pirmkārt, tas atkarīgs no diferenciācijas pakāpes. Jo līdzīgāka vēža šūna ir veselajai šūnai, jo tā ir mazāk agresīvāka. Tātad, jo vēzis ir labāk diferencēts (1. vai 2. pakāpe), jo labāka prognoze. Otrs faktors, kas ietekmē vēža šūnu augšanu, ir proliferācijas indekss jeb tas, cik daudz olbaltumvielas Ki-67 atrodas šūnā. Audzēji, kuriem Ki-67 indekss ir augsts, ātrāk dalās un kļūst lielāki.

Cik izplatīts ir šis vēža tips?

Apmēram 10 – 15% no visiem krūts vēža tipiem ir trīskārši negatīvi. Atšķirībā no citiem vēža tipiem, kas biežāk tiek diagnosticēti sievietēm pēc 50 gadu vecuma, šo vēža tipu biežāk konstatē gados jaunām sievietēm. 

Kāda nozīme trīskārši negatīva vēža gadījumā ir iedzimtībai?

Pētījumi apliecina, ka lielākā daļa no ģenētiski pārmantotiem vēžiem ir tieši trīskārši negatīvi vēži. Ja sievietei ir informācija par to, ka vairākiem viņas ģimenes locekļiem līdz 50 gadu vecumam ir bijis konstatēts krūts vai olnīcu vēzis, būtu ieteicams veikt ģenētiskās analīzes, lai noteiktu vai viņai nav vēzi izraisošās gēnu mutācijas. Biežākās no tām, ko var noteikt arī Latvijā, ir BRCA1 un BRCA2 mutācijas. Ja sieviete ir augsta riska grupā, viņai jau no agrāka vecuma būtu jāveic regulāra krūšu izmeklēšana, lai vēža attīstības gadījumā atklātu to pēc iespējas agrāk.

Kāda ir Latvijā pieejamā ārstēšana trīskārši negatīvam krūts vēzim?

Ja trīskārši negatīvs krūts vēzis tiek atklāts pirmajā stadijā, kamēr tas ir mazāks par 5 mm, dažkārt pietiek tikai ar operāciju. Pārējos gadījumos operācijai seko ķīmijterapija. Bieži ārstēšana tiek uzsākta ar pirmsoperācijas ķīmijterapiju, tad seko operācija un, iespējams, staru terapija.

Kādas izmaiņas būtu nepieciešamas trīskārši negatīvā krūts vēža ārstēšanā?

Ja trīskārši negatīvs audzējs ir progresējis jeb metastazējis, jauna ārstēšanas iespēja ir imūnterapija kombinācijā ar ķīmijterapiju. Imūnterapija ir ārstēšanas metode, kas izmanto paša pacienta imūnsistēmu cīņai ar audzēja šūnām. Pētījumi rāda, ka dzīvildzes radītāji ārstējot tikai ar ķīmijterapiju ir vidēji 18 mēneši, bet ārstējot ar imūnterapiju kombinācijā ar ķīmijterapiju 25 mēneši. Latvijā trīskārši negatīva, metastātiska vēža gadījumā imūnterapija pagaidām netiek kompensēta. 

Vai Latvijā ir daudz pacientu, kurām ir metastātisks, trīskārši negatīvs krūts vēzis un būtu nepieciešama imūnterapija?

Runa nav par simtiem, bet dažiem desmitiem sieviešu. Pirmkārt, šis nav izplatītākais krūts vēža tips. Otrkārt, ne visām pacientēm, kurām ir trīskārši negatīvs krūts vēzis, imūnterapija strādā, jo audzējs var nebūt jutīgs pret imūnterapiju. To, vai imūnterapija varētu tikt nozīmēta, nosaka veicot īpašas analīzes un nosaka, veicot īpašas analīzes – PD-L1 testu. Ja PD-L1 ekspresija ir vismaz 1% vai vairāk, ir iespējams, ka imūnterapija kopā ar ķīmijterapiju iedarbosies. 

Ja Latvijā tiks pieņemts lēmums kompensēt imūnterapiju trīskārši negatīvā krūts vēža pacientēm, noteikti būtu jāparedz arī finansējums testēšanai, lai noteiktu PD – L1 ekspresiju. Ja imūnterapija tiek nozīmēta mērķtiecīgi, tā var ievērojami palielināt dzīvildzi. Kaut arī mēs nevaram garantēt rezultātu, mēs varam darīt labāko, lai arī trīskārši negatīvā krūts vēža pacientēm  ar metastātisku krūts vēzi tiktu dota iespēja dzīvot.

Šobrīd par iespēju dzīvot cīnās divas krūts vēža pacientes: Elēna Rituma un Tatjana Gabrusenoka. Abām sievietēm ir nepieciešami īpaši medikamenti trīskārši negatīva krūts vēža ārstēšanai, kurus valsts neapmaksā, tādēļ pacientes lūdz sabiedrības atbalstu. Lai palīdzētu pacientēm, ir atvērti konti ziedojumu portālā Ziedot.lv:

Kampaņas “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!” mērķis ir aicināt sievietes rūpēties par savu veselību, izmantojot valsts apmaksātās krūts mamogrāfijas pārbaudes, un izglītot par agrīnas diagnostikas nozīmi krūts vēža ārstēšanā un personalizētas terapijas nozīmīgumu. Kampaņu rīko Latvijas sieviešu volontieru biedrība “VITA”, Latvijas Basketbola savienība un Latvijas Onkologu asociācija.

Vairāk par kampaņas aktivitātēm un pasākuma tiešraide visas dienas garumā: www.facebook.com/Laidzivotu