Attālinātais darbs nosaka, ka daudz vairāk laika pavadām pie datora – ierasto klātienes sapulču vietā tās noris tiešsaistē, bieži vien arī komunikācija ar kolēģiem “pārceļas” uz video zvaniem. Acu diskomforts, biežāka acu mirkšķināšana un pat galvassāpes – tās ir vien dažas no sekām acu veselībai, ko rada neskaitāmas stundas pie datora ekrāna. “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga skaidro, kā parūpēties par acu veselību un, kā redzei nenodarīt kaitējumu, strādājot no mājām.

Ieteikumi redzes atpūtināšanai

Maldīgs ir uzskats, ka televizora, datora, planšetdatora vai telefona izmantošana bojā redzi. Redzi bojā ierīču neadekvāti ilga lietošana bez pārtraukuma, kādēļ acis tiek mirkšķinātas daudz retāk, līdz ar to, redzei sākot migloties, acis var sākt sāpēt vai pat asarot. Piemēram, ja ierasti minūtē pamirkšķinām vidēji 12-15 reizes, tad lūkojoties kāda no tuvumā esošajiem ekrāniem, skaits var samazināties pat uz pusi, tāpēc ik pa brīdim jāatceras novērst acis no monitora, lai paraudzītos tālumā. Atrodoties pie datora ilgstoši, jāatceras ik pēc 20 minūtēm paņemt pārtraukumu, lai atpūtinātu acis. Savukārt, ja kontaktlēcu lietotājiem nepieciešams pavadīt ilgstošu laiku pie datora, ieteicams labāk izvēlēties brilles, jo tās labāk pasargās acis no izžūšanas. 

Tāpat farmaceite iesaka apgūt trīs vienkāršus vingrinājumus, kas palīdzēs saglabāt acu veselību. Sākumā ar acīm nepieciešams paskatīties uz augšu un tad uz leju, tad pa labi un pa kreisi. Kā trešais vingrinājums – ar acīm zīmējiet horizontālu astoņnieku, sākumā uz vienu pusi un tad uz otru. Katru no acu vingrinājumiem nepieciešams veikt nesteidzīgi, kustību atkārtojot astoņas līdz desmit reizes. 

Vitamīnu nozīme acu veselībai

Dažas no pazīmēm, kas liecina par A vitamīna trūkumu organismā ir redzes pasliktināšanās nepietiekamā apgaismojumā un krēslas laikā. Šis vitamīns piedalās svarīgāko vielu sintēzes procesā acu tīklenes šūnās, kā arī aizsargā acis no ultravioletā starojuma ietekmes. A vitamīnu iespējams uzņemt ar uzturu, ēdot tādus produktus kā burkānus, ķirbjus, papriku, mellenes, aknas, mencu aknu eļļu, kā arī sieru. Taču farmaceite atgādina, ka ne mellenes, ne burkāni “neatbrīvos” no briļļu nēsāšanas. Lai nodrošinātu A vitamīna veiksmīgu uzsūkšanos organismā, nepieciešama arī cinks un selēns, tāpēc ieteicams izvēlēties uztura bagātinātājus, kuros vienkopus pieejami vairāki organismam vajadzīgie vitamīni. Tie pieejami gan ierastu tablešu un kapsulu formā, gan arī kā pilieni, ko drīkst lietot kā bērni, tā arī pieaugušie. 

Acu veselībai nozīmīgs ir arī C vitamīns – tas stiprina mazās kapilāru sieniņas un pasargā pret asinsizplūdumiem acīs. C vitamīnu satur spināti, kāposti, kartupeļi, mežrozīšu augļi, upenes, smiltsērkšķi un citi produkti. Nozīmīgs ir arī E vitamīns, kas aizsargā šūnu membrānu, kavē kataraktas attīstību un atrodams visās nerafinētajās eļļās, sēklās, riekstos, mandelēs, valriekstos. 

Kādus acu pilienus izvēlēties?

Aptiekās pieejams plašs acu pilienu klāsts, kas atšķiras gan pēc to konsistences (viskozie pilieni un gēli), gan pēc to iedarbības. “Euroaptieka” aptiekās pieejami pilieni acu mitrināšanai, sausās acs sindromam, pārpūlētām un nogurušām acīm, kā arī iekaisumu un alerģisku reakciju mazināšanai, taču pirms to iegādes nepieciešams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, kas ieteiks vispiemērotāko pilienu veidu. 

Farmaceite atgādina, ka kontaktlēcu īpašniekiem jābūt piesardzīgiem acu pilienu izvēlē un pirms to iegādes jānoskaidro, vai tos atļauts lietot kopā ar kontaktlēcām, pretējā gadījumā tie var izraisīt acu asarošanu, miglošanos, niezi vai arī sabojāt kontaktlēcu. Jāatceras, ka acu pilieniem nereti var arī būt salīdzinoši īss termiņš, piemēram, no to atvēršanas brīža tie var būt derīgi četras nedēļas.

Rūpes par acu veselību arī ārtelpās

Acīm iespējams nodarīt kaitējumu ne tikai ilgstoši atrodoties pie datora, bet arī atrodoties tiešos saules staros. Tas jāatceras ne tikai vasarā, bet arī rudenī un ziemā jeb neatkarīgi no gadalaika dienās, kad novērota spilgta saules gaisma. Lai pasargātu acis, ieteicams izvēlēties saulesbrilles ar UV staru aizsargfiltru, kas pasargās acis no saules kaitīgo staru iedarbības.

Covid-19 apstākļos “Euroaptieka” aicina nepieciešamos recepšu un valsts kompensējamos medikamentus, kā arī citas aptiekā pieejamās preces pasūtīt ar piegādi uz vēlamo adresi visā Latvijā, izmantojot “Euroaptieka” jauno pakalpojumu “Medikamentu piegāde mājās”. Lai saņemtu pakalpojumu, kā arī pilnvērtīgu farmaceita konsultāciju, jāzvana “Euroaptieka” farmaceitam pa tālruni 20369469 darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00. 

Novembris jau izskaņā, straujiem soļiem tuvojas Ziemassvētki. Pandēmija šogad ievērojami samazinās viesu skaitu, taču tas nenozīmē, ka nevaram sarūpēt skaistas dzīres sev un saviem vistuvākajiem. Lai tradicionālie 12 ēdieni nešķistu tik “smagi” un būtu ne mazāk gardi, ir laiks gatavošanā izmēģināt tā dēvētos veselīgos miltus.

Vairums recepšu gatavošanai paredzēts izmantot kviešu miltus, taču tos nereti pilnībā vai daļēji var aizstāt ar dažādiem citiem miltiem, piemēram, speltas, auzu, griķu vai kukurūzas un citu pilngraudu miltiem. Tiesa, arī to sastāvs atšķiras no kviešu miltiem, tāpēc “Herkuless” jauno produktu tehnoloģe Natālija Lagzdiņa stāsta, kā izmantot pilngraudu miltus gatavojot gardumus mājās tā, lai rezultāts atbilstu iecerētajam.

Speltas milti

Speltas (plēkšņu) kvieši ir viena no senākajām graudaugu kultūrām. Atšķirībā no citām kviešu šķirnēm, speltas graudus klāj plēksnes, kas pasargā graudus no slimībām un kaitēkļiem, kā arī sniedz izturību pret apkārtējās vides piesārņojumu. Šiem miltiem piemīt augstāka uzturvērtība, jo ražošanā tiek samalts viss speltas grauds, kas sevī glabā organismam tik ļoti vērtīgās uzturvielas. Lai gan speltas graudos ir sastopams glutēns, tas tomēr ir citādāks nekā tradicionālajos kviešu graudos sastopamais. Tas šķīst ātrāk, tādēļ, ja izmantojiet konditorejā speltas miltus, uzmanieties, lai mīkla netiktu pārmaisīta, pretējā gadījumā jūsu gatavotais gardums var izdoties ļoti ciets. 

“Milti ir ļoti būtiska sastāvdaļa mīklas gatavošanā. Ne visi milti derēs visu veidu mīklām. Piemēram, speltas milti lieliski der rauga, smilšu, pankūku, piparkūku un kēksu mīklai, bet kārtainās mīklas vai vafeļu mīklas pagatavošanai labāk izvēlēties tradicionālos kviešu miltus,” uzsver Natālija. 

Auzu milti

Pilngraudu auzu milti ir bagātīgi ar šķiedrvielām, īpaši ar superšķiedru beta-glikānu! Šī īpaši vērtīgā šķiedrviela ir kā organisma spēkstacija, kas spēj samazināt sliktā holesterīna un cukura līmeni asinīs, veicināt svara zaudēšanu un ilgāk saglabāt sāta sajūtu un enerģiju. Papildu augstajai uzturvērtībai, auzu milti konditorejas izstrādājumam piešķirs patīkamu saldumu un konsistenci. “Herkuless” jauno produktu tehnoloģe Natālija Lagzdiņa iesaka, aizvietot 5% no receptē paredzētajiem kviešu miltiem ar auzu miltiem, lai konditorejas izstrādājumi ilgāk saglabātos svaigi un piešķirtu tiem augstāku uzturvērtību. Šādi var papildināt rauga un smilšu mīklu, arī biskvīta, pankūku un piparkūku mīklu, un pat kēksu un virtuļu mīklu!

“Cepot maizi, es iesaku aizvietot 10% no kviešu miltiem ar auzu miltiem, tā auzu miltiem piemītošās īpašības palīdzēs maizei mazliet ilgāk saglabāties svaigai un mīkstai,” saka Natālija. 

Rudzu milti

Rudzu miltu sastāvā sastopamas daudzas būtiskas aminoskābes – B un E vitamīni, minerālvielas un mikroelementi (magnijs, dzelzs, cinks un mangāns). Rudzu graudos sastopamajām šķiedrvielām piemīt augsta ūdens saistītspēja, tādēļ gatavojot mīklu no rudzu miltiem der atcerēties, ka tai jāpievieno vairāk ūdens nekā mīklai, kuras pagatavošanā izmanto kviešu miltus. 

No rudzu miltiem gatavojam latviešiem tik ļoti mīļo rupjmaizi, kas tikai pierāda to, ka šie milti lieliski der rauga mīklai, bet tos var izmantot arī citās mīklās, aizstājot daļu kviešu miltu, piemēram, smilšu, pankūku, piparkūku vai kēksu mīklas gatavošanā. Natālija iesaka pirms rudzu maizes mīklas iejaukšanas, miltus pāris minūtes sasildīt cepeškrāsnī – tas palīdzēs mīklai rūgšanas procesā, lai izceptā maize sanāktu mīksta un ar patīkamu struktūru..

Tas nebūt nenozīmē, ka šos miltus nevaram izmantot arī citos izstrādājumos. Šos miltus var lieliski izmantot, kā panējumu gaļai un zivīm. Turklāt produkti, kas cepti izmantojot rudzu miltus ilgāk saglabā svaigumu. 

Griķu milti

Pilngraudu griķu milti ir ārkārtīgi vērtīgi, jo satur trīsreiz vairāk dzelzs nekā citu graudaugu milti.

Tajos ir vērtīgas aminoskābes, B grupas vitamīni, kālijs un magnijs. Tiem raksturīga saldena garša, tāpēc griķu milti labi noder smilšu, pankūku, piparkūku un kēksu mīklu papildināšanai, aizstājot daļu kviešu miltu ar griķu miltiem. 

“Konditorejas izstrādājums, kas gatavots izmatojot tikai griķu miltus ir sauss, tāpēc nepieciešams pievienot piedevas, kas šo trūkumu spēj novērst. Piemēram, kēksu un pankūku mīklai var pievienot daudz smalki sagrieztu ābolu, savukārt plātsmaizi var pārklāt ar glazūru vai ar bagātīgu skābā krējuma mērci,” iesaka Natālija. 

Lai neapmaldītos dažādos “miltu labirintos” un uzzinātu vairāk, kā dažādu miltu atšķirīgās nianses var ietekmēt ēdiena gala rezultātu, “Herkuless” ir uzsācis jaunu izglītojošu kustību “Herkulesa Cepamakadēmija”. Pirmā bezmaksas meistarklase tiešsaistē notiks jau 2.decembrī plkst.19.00, un tā būs veltīta dabīgā ierauga maizes pagatavošanai! Meistarklases norises tiešsaistes saite un parole tiks nosūtīta tiem, kas būs tai reģistrējušies līdz 1.decembrim ieskaitot. Reģistrācija saitē – https://rigas-dzirnavnieks.lv/cepamakademija/

Divas dienas, kuras vajadzētu atbrīvot no bažām un bailēm:
Viena no tām ir vakardiena ar savām kļūdām un rūpēm, neveiksmēm, sāpēm un bažām. Taču vakardiena ir pagājusi un vienmēr – nesasniedzama. Visas atmiņas visā pasaulē mums nevar atdot vakardienu. Mēs nekādi nevaram vēlreiz atkārtot to, ko darījām vakar. Mēs nevaram izdzēst vārdu, ko teicām vakar. Taču vakardiena ir pagājusi.

Otra diena, par kuru mums nevajag bažīties, ir rītdiena. Rītdiena ar jauniem pienākumiem, jaunām grūtībām, lieliem solījumiem un maziem to izpildījumiem. Taču arī rītdiena nav mūsu varā, mēs to nevaram kontrolēt. Rīt saule lēks vai nu spoža, vai aiz mākoņiem, bet lēks. Taču kamēr tā lēks, mums nav nekādas daļas par rītdienu, jo tā vēl nav pienākusi.

Mums katram ir tikai viena diena – šodiena. Katrs cilvēks vienas dienas cīniņu ar dzīvi var izturēt. Mēs salūztam tikai tad, kad šodienai pieliekam klāt šo mūžības nastu – vakardienu un rītdienu. Nevis šāsdienas piedzīvojumi ieved cilvēku ārprātā, bet sirdsapziņas pārmetumi un rūgtums par to, kas notika vakardien un bažas par to, kas notiks rīt.

Tāpēc dzīvosim tikai šodien!

Ja būtu jāveido ārstniecības augu tops, Latvijā pirmo vietu ar visai lielu varbūtību varētu ieņemt kumelīte jeb Matricaria recutita. Kāpēc tā, stāsta „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. 

Latvijas žeņšeņs

Vieglās, bet efektīvās iedarbības dēļ nav brīnums, ka kumelītei piedēvē universālas iedarbības statusu. Parādoties pirmajām saaukstēšanās vai kādas citas saslimšanas pazīmēm, tā pirmā dodas cīņā. Ne tikai dzeramā veidā – arī kumelīšu eļļa, iespēja izmērcēties kumelīšu vannā vai arī smaržīgs un nomierinošs kumelītes ziedu spilvens uzskatāms par dziedniecisku. Šīs drogas vēsturei var izsekot no viduslaikiem līdz pat Senajai Ēģiptei, Romai un Grieķijai – visur kumelīte ārstējusi daudzas slimības. Tās lietošana medicīnā bija tik plaša, ka kumelīti, varbūt gan ne iedarbības, bet nozīmības ziņā, droši var salīdzināt ar žeņšeņa lomu Austrumos. Interesanti, ka vairākās valodās kumelītes nosaukums ir saistīts ar āboliem, piemēram, sengrieķu valodā – zemes ābols vai spāņu – mazais ābols. 

Miers un miegs

Kumelītes spēcīgās ietekmes pamatā ir nomierinoša iedarbība – tā palīdz cīnīties ar stresu un pat uzmanības deficīta sindromu. Kumelītes tēja un eļļa vecāko paaudžu mammām un tētiem arī lieliski palīdzējusi aizmidzināt zīdaiņus un bērnus, kam bija grūti sagaidīt miega peli. Tā bieži tiek izmantota aromterapijā – pētījumi pierāda, ka masāža ar eļļai pievienotu kumelītes ekstraktu uzlabo omu un pašvērtējumu, kā arī līdzīgi tējai palīdz tikt galā ar stresu, teic Ērika Pētersone.

Pirmā palīdzība vēderam

Mazliet rūgtā garša padara kumelīti par lielisku toniku aknām un gremošanas sistēmai. Ar kumelītes palīdzību tiek stimulēta kuņģa sulu izdalīšanās, kas savukārt palīdz nomierināt vēdergraizes. Tādējādi kumelīte jau pati par sevi ir efektīvs līdzeklis pret nelabumu, bet maksimālu efektu var sasniegt, lietojot to kopā ar ingveru. 

Profilaksei un veselai ādai

Saturot pretiekaisuma, antibakteriālus un citus savienojumus, kumelīte ir arī labs profilaktisks līdzeklis. Drogas palīdz gan stiprināt imūnsistēmu, gan pastiprināt audu spējas atjaunoties. Dermatīta un vienkāršu ādas traumu gadījumā mazgāšana ar kumelītes tēju vai pat pilna pelde vannā palīdz paātrināt ārstēšanās vai dzīšanas procesu. 

RECEPTES

Kumelīšu tēja

Lai panāktu stipru, gremošanas uzlabošanai domātu tēju, kumelītes jāaplej ar vārošu ūdeni un jānotur vismaz 20 minūtes. Vienkāršai mierinošai tējai – kumelītes uzlejamas uz 5 līdz 10 minūtēm. Droši tējai var pievienot medu vai citronu – kas labāk tīk. Ja nelabi ap dūšu, kā papildinājums palīdzēs ingvers vai piparmētra.

Pietūkušu acu gadījumā var sagatavot kumelīšu kompreses. Vispirms pagatavo stipru tēju, to atdzesē, un tad seko vismaz pusstundu ilga atpūta ar kompresi uz acīm! 

Kumelīšu vanna

Ūdens caurlaidīga audekla maisiņā (ja tāda nav, tad kārtīgi izmazgātā zeķē!) ieber vismaz sauju ar auzu pārslām un pievieno kumelītes tā, lai pārslu būtu aptuveni piecas reizes vairāk. Aplej ar karstu ūdeni uz 10 minūtēm. Maisiņu var izmantot kā kompresi vai arī aromātisku un relaksējošu vannas piedevu, vai kā sūkli ādas masāžai. Auzu pārslu ekstrakts tiek izmantots daudzu ādas veselības produktu ražošanā, un tas labi sader ar kumelītēm, pastiprinot efektu. Palīdz pret iekaisumiem, saules apdegumu vai vienkārši sausas ādas gadījumā. Stiprāku, patīkamu smaržu var panākt, piepilinot klāt kumelīšu vai lavandas ekstraktu.

BLAKUSEFEKTI

„Kumelītei ir asinis šķidrinošs efekts – bez ārsta atļaujas to nevajadzētu dzert cilvēkiem, kas jau lieto asinis šķidrinošas zāles vai kam ir problēmas ar asins sarecēšanu,” atgādina „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. Svarīgi pieminēt, ka grūtniecēm rīta nelabuma mazināšanai kumelītes tēja nav vēlama, jo, kaut nav konkrētu pētījumu, ir iemesls domāt, ka kumelīte palielina aborta risku.

Avots: „Veselības noslēpumi” 2019. 

Diagnoze “cukura diabēts” ir dzīvesveids, ar kuru nākas sadzīvot ne tikai pašam slimniekam, bet arī līdzcilvēkiem. Rimi Bērniem ekspertes – ārste pediatre Sanita Mitenberga un sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina – skaidro, kā sadzīvot ar cukura diabētu ne tikai mazajam pacientam, bet arī cilvēkiem, kuri ikdienā ir ar viņu kopā. 

Kas ir cukura diabēts?

“Bērniem izplatītāks ir 1. tipa cukura diabēts, tomēr mūsdienās sastopami arī 2. tipa cukura diabēta gadījumi, kas saistīti ar lieko svaru un neveselīgu dzīvesveidu. Agrāk ar 2. tipa cukura diabētu slimoja pieaugušie vecumā pēc 40–45 gadiem, bet šobrīd tas novērojams jau pusaudžu vecumā,” stāsta ārste pediatre Sanita Mitenberga. 

Eksperte skaidro, ka 2. tipa cukura diabētu ārstē ar veselīgu uzturu, tabletēm un/vai insulīnu. Ar 1. tipa cukura diabētu saslimst galvenokārt bērnībā. Vienīgā izdzīvošanas iespēja ir regulāras insulīna injekcijas. 1. tipa cukura diabēts, ar ko biežāk slimo bērni un jauni cilvēki, nozīmē, ka aizkuņģa dziedzeris neražo insulīnu vai ražo to nepietiekamā daudzumā. Insulīns ir hormons, kas nepieciešams, lai katra organisma šūna saņemtu asinīs esošo glikozi un pārvērstu to enerģijā.  Bez insulīna organisms nespēj dzīvot – glikoze uzkrājas asinīs, cilvēkam rodas nespēks. Ilgstoši esot bez insulīna, iespējams saindēties ar ketonvielām (acetonu), un bez ārstēšanas cilvēks var aiziet bojā. 

Diabēts ir plaši izplatīta slimība, bet tā nav lipīga, to nevar nodot otram ar pieskārieniem, siekalām vai kādā citā veidā.  Nepareizs ir uzskats, ka ar diabētu var saslimt, pārmērīgi ēdot saldumus.

Kas jāzina bērniem

Kad bērns vai pusaudzis atgriežas izglītības iestādē pēc saslimšanas ar diabētu, ir ļoti svarīgi, lai viņš pastāstītu saviem draugiem, ko viņš zina par diabētu un kā jārīkojas hipoglikēmijas (pazemināts cukura līmenis asinīs) gadījumā. Vēl labāk, ja diabēta māsa var atnākt uz klasi un visiem, kuri nonāk saskarē ar bērnu, kam ir diabēts, izstāstīt par diabētu un tā problēmām. Īpaši svarīgi, lai šādu tikšanos apmeklētu fiziskās audzināšanas skolotājs. Tā vajadzētu darīt arī tad, ja bērns maina klasi vai skolu. 

Bērnam ar cukura diabētu jāzina, ka sliktas pašsajūtas vai kādu problēmu gadījumā viņš var vērsties pie ikviena bērnudārza vai skolas darbinieka un ka viņam noteikti sniegs palīdzību. Tādēļ, pirms uzsākt skolas gaitas, ir svarīgi informēt visu skolas personālu par to, ka bērnam ir diabēts. 

Skolas biedriem, it sevišķi klasesbiedriem, jābūt informētiem par skolēnu, kuram ir diabēts, lai vajadzības gadījumā varētu palīdzēt. Pret audzēkņiem ar cukura diabētu ir jāizturas tieši tāpat kā pret jebkuru bērnu, nav pieļaujama ne īpaša izcelšana, ne atstumšana. Klases mikroklimatā jārada pozitīva vide, lai bērnam ar diabētu nebūtu kauns par to runāt, iedrošina Sanita Mitenberga. 

Bērnam ar 1. tipa cukura diabētu vienmēr jābūt līdzi: 

– insulīnam un aprīkojumam tā injicēšanai (parasti tas izskatās kā neliela pildspalva),

– glikometram, teststrēmelēm un diabēta dienasgrāmatai,

– “uzkodu kārbiņai” hipoglikēmijas profilaksei un ārstēšanai. Tās var būt glikozes tabletes, augļu sula, graudaugu batoniņš, uzkodas vai sviestmaize; 

– ūdenim vai dzērienam ar zemu cukura saturu.

Kas par bērnu ar cukura diabētu jāzina skolotājiem

Intelektuālā ziņā šie bērni neatpaliek no citiem audzēkņiem, taču pazemināta vai paaugstināta cukura līmeņa asinīs dēļ var būt grūtāk koncentrēties. Ja jūtat, kā bērns kļūst pārlieku emocionāls, tas var būt par iemeslu straujām cukura līmeņa izmaiņām asinīs un izsaukt negaidītu hipoglikēmiju vai hiperglikēmiju, stāsta Rimi Bērniem eksperte, ārste pediatre Sanita Mitenberga. 

Svarīgi bērniem ar diabētu pirms eksāmeniem apjautāties, vai viss kārtībā, un pārliecināties, ka bērns ir kaut ko paēdis vai paņēmis līdzi kādu uzkodu. Arī klases izbraukumos, ekskursijās, pārgājienos un citos pasākumos jāpārliecinās, lai bērns savlaicīgi paēstu. 

Domājot par fiziskajām aktivitātēm, bērni, kuriem ir diabēts, ne tikai drīkst nodarboties ar sportu, bet tas viņiem ir nepieciešams. Jāatceras, ka sportošana pazemina cukura līmeni asinīs, un sporta skolotājiem būtu jāpievērš pastiprināta uzraudzība bērniem, kuriem ir diabēts, norāda Sanita Mitenberga. 

Hipoglikēmija un kā uz to reaģēt

Hipoglikēmija ir pazemināts cukura līmenis asinīs. To var izraisīt vairāki apstākļi: 

– nepietiekama vai novēlota pārtikas uzņemšana,

– pārāk liela insulīna deva,

– stresa situācija,

– pastiprināta fiziskā aktivitāte.

Ja bērnam ir pazemināts cukura līmenis, pēc iespējas ātrāk jāapēd vai jāiedzer kāds no šiem produktiem: graudu cukurs (2–3 gab.), glikozes tabletes (2–4 gab.), karote medus, konfektes (2–3 ledenes), 10–12 vīnogas, baltmaizes gabaliņš, cepums, salda tēja (ar 2–3 tējk. cukura), salda sula (1/2–1 glāze).

Ja bērnam ir hipoglikēmija (trīce, krampji, līdzsvara zudums vai pat iestājas bezsamaņa), viņš nekādā gadījumā nedrīkst piedalīties aktīvās fiziskās nodarbībās! Jebkuru samaņas traucējumu gadījumā jānodrošina drošs ķermeņa stāvoklis – stabila sānu guļa, arī fiksācija (ja ir krampji). Ar glikometru jānosaka cukura līmenis asinīs, par situācijas nopietnību stāsta Rimi Bērniem eksperte Sanita Mitenberga. 

Ja bērna cukura līmenis ir zem 4 mmol/L:

• cukura līmeņa paaugstināšanai jāievada muskulī atbilstoša glikagona deva pēc instrukcijas;
• ja nav glikagona – jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība (tālrunis – 113), minot iemeslu – smaga hipoglikēmija diabēta slimniekam;
• nedrīkst bērnam bezsamaņā dot ne ēst, ne dzert, jo var aizrīties!

Ja izglītības iestādē mācās ar cukura diabētu slims bērns, iestādes pirmās palīdzības sniegšanai medpunkta ledusskapī noteikti ir jāglabā glikagons.

Kādus našķus drīkst piedāvāt bērnam ar cukura diabētu

Bērniem, kuriem diagnosticē 1. tipa cukura diabētu, attiecībā uz našķu izvēli ir jābūt īpaši piesardzīgiem un jārēķina, cik daudz un ko drīkst apēst, uzsver sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina. Parasti katram cukura diabēta pacientam ir zināms, cik daudz ogļhidrātu saturošu produktu vienā ēdienreizē viņš drīkst apēst. Ierēķinot šo našķi atļautajā ogļhidrātu daudzumā, bērns var apēst arī parastu konfekti vai kūkas gabaliņu. Šajā gadījumā jārēķinās ar straujāku glikozes līmeņa celšanos.

“Ir našķi-diabētiskie produkti, kas cukura vietā satur saldinātājus. Saldinātāji mēdz būt dažādi: dabiskie, piemēram, cukura spirti (ksilitols, sorbitols, eritritols), stēvija, un mākslīgie, piemēram, aspartāms. Pacientiem, kam diagnosticēts cukura diabēts, vēlams izmantot uzturā produktus ar šiem saldinātājiem, taču, sekojot diētai, jārēķinās ne tikai ar cukuriem un cukura aizvietotājiem, ko izmanto produktu ražošanā, bet arī ar citiem ogļhidrātus saturošiem produktiem, piemēram, miltiem. To vietā var izmantot kokosriekstu, mandeļu, ķirbju sēklu miltus”, iesaka Olga Ļubina. 

Gribi, lai tavs bērns uzaugtu par pilnvērtīgu personību, būtu vesels un lieliski spētu sazināties ar citiem cilvēkiem? Pietiek vien paņemt suni, un tā dos tik vērā ņemamu ieguvumu mazā cilvēciņa audzināšanā!

Bērni, kuri dzīvo kopā ar suņiem, mazāk slimo

Dzīvošana vienā mājā ar suni paaugstina bērna imunitāti jebkurā vecumā, tajā skaitā arī zīdainim. Saskaņā ar pētījumiem bērni, kuri atrodas pastāvīgā saziņā ar suni, daudz mazāk slimo ar respiratorām un citām infekciju saslimšanām. Daudzi cenšas no bērnības bērnus norobežot no liekiem mikrobiem, izolējot tos no apkārtējās pasaules un ievietojot sterilos apstākļos. Tas imunitātei tikai kaitē, to pavājina, tad tādi mikrobi, kas dzīvo uz suņa, dara brīnumus – tie stimulē bērna organisma aizsargspēkus.

Sunītis sniedz pārliecību par sevi

Bērns, kurš cieš no nepārliecinātības par sevi, tiek izārstēts no šīs nepatīkamās īpašības ar suņa palīdzību. Atbildība par dzīvas radības kopšanu padara bērnu pārliecinātu par saviem spēkiem, rūpes par draugu audzina raksturu – bērns kļūst stiprāks, sāks sajust savu nozīmīgumu, jo no viņa ir atkarīga mājdzīvnieka dzīvība. Laba ideja ir mācīt bērnu lasīt kopā ar suni. Daži bērni kautrējas lasīt skaļi, lai citi dzird, bet izlasīt mīļāko pasaciņu sunim neviens neatteiksies!

Cīņa ar alerģiju un astmu

Suņa esamība palīdz tikt galā pat ar tādām bērnu nelaimēm kā alerģija un astma. Tas notiek pateicoties brīnumainajai imunitātes paaugstināšanai, par kuru stāstīts augstāk. Tā kā, ja tavs bērns cieš no šīm nelaimēm, tad obligāti iegādājies sunīti!

Vesela sirds

Suņu īpašnieki – visi, gan bērni, gan pieaugušie – ir mazāk pakļauti stresam, šis dzīvnieks brīnumainā kārtā nomierina, noņem trauksmi. Glaudot suni, saimnieks automātiski stiprina savu sirds-asinsvadu sistēmu, jo asinsspiediens samazinās, kad komunicē ar suni, un nervu sistēma atpūšas.

Aktīvs dzīvesveids

Suns veicina mīlestības rašanos bērnam pret sportu, aktīvākam dzīvesveidam. Pastaigas un skrējieni kopā ar suni ir ārkārtīgi vērtīgi bērna fiziskajai veselībai!

Labākais draugs bērniem ar autismu

Mazinot trauksmi, suņi dara brīnumus – viņi rada komfortablus apstākļus pat ļoti tramīgiem bērniem ar autismu, hiperaktīviem bērniem palīdz tikt galā ar izkliedētās uzmanības sindromu.

Suns stiprina ģimeni!

Rūpējoties par suni kopā, visi ģimenes locekļi kļūst draudzīgi, tiek stiprinātas radnieciskās saites. Mīlestība pret draudzīgo un rotaļīgo radījumu neticami vieno visus – brāļus, māsas, laulātos.

Dienas režīms

Suns pieradina bērnu pie dienas režīma, kad vajag agri celties un pastaigāties ar astaino brīnumu. Disciplīna un kārtīgums nāk kopā ar suņa parādīšanos. Lielisks risinājums nekārtīgajiem skolniekiem!

Neaizstājams sarunbiedrs

Sazinoties ar suni, bērni iemācās sazināties ar citiem cilvēkiem! Ja gribi, lai bērnam būtu attīstītas komunikāciju un sociālās prasmes, tad uzdāvini viņam sunīti.

Īsts draugs

Suns māca bērnus mīlēt – tā atdod visu savu mīlestību tīrā veidā, absolūti nesavtīgi. Bērns jūtas mīlēts, vajadzīgs jau no bērnības, tāpēc nākotnē spēs dāvāt savu mīlestību apkārtējiem. Daudzi cilvēki to mūsdienās neprot – cik žēl, ka viņiem bērnībā nav bijuši suņi.

Attīsta mīlestību pret darbu

Strādīgums rodas jau bērnībā, un suns ļoti pozitīvi ietekmē šo īpašību. Lai koptu spalvaino mīluli, vajag pielikt pūles, strādāt. Noslēpums ir tajā, ka bērns centīsies ar prieku sunim par labu, bet darbs ar prieku ir pamats strādīga, enerģiska cilvēka attīstībai.  

Laime

Spēlējoties ar suni, bērns iepazīst patiesu laimi! Ar šo iemeslu vien pietiek, lai iegādātos četrkājaino brīnumu sev mājās.

Pēc šo 12 iemeslu izlasīšanas, kāpēc mājās jāiegādājas suns, tu noteikti gribēsi to uzaicināt uz savām mājām. Kāpēc gan ne? Tavs bērns ir pelnījis iegūt tik brīnišķīgu draugu, un visas pūles, kas tiks veltītas suņa kopšanai, atmaksāsies ar uzviju. Suns padarīs bērnu labāku labāk par pasaules labāko aukli.

SVARĪGI: Atceries, ka suns ir atbildība!

Pēdējo pāris gadu HIV saslimstības tendences ir diezgan iepriecinošas, taču pēc tā nevar spriest par situāciju ilgtermiņā, norādīja HIV pacientu atbalsta biedrības vadītājs Andris Veiķenieks. Pērn Latvijā bija 296 saslimšanas gadījumi, iepriekšējos gadus – 365 vai 360 gadījumi.

Video

“Par HIV runāt nekad nav bijis ērti, patīkami, jo tā ir slimība, kas nepiestāv smalkai sabiedrībai, bet situācija ir tāda, kāda ir, – seksuāli aktīvi cilvēki ir pakļauti inficēšanās riskam,” norādīja Andris Veiķenieks.

Rudens un ziema ir tas laiks, kad pastiprināti jāpievērš uzmanība ādas stāvoklim. Tāpat kā mēs nomainām savas vasaras drēbes pret siltajām, tā arī āda būtu jāsagatavo gaidāmajām laika pārmaiņām. Visintensīvāk laika apstākļi uz ādu iedarbojas, kad valda ļoti sauss gaiss un zemas temperatūras, tātad ziemā, bet arī rudenī āda reaģē, jo iekštelpās gaiss ir silts un sauss apkures dēļ, bet, izejot ārā, sastopamies ar vēju un vēsu gaisu. Tādēļ šis ir periods, kad saasinās daudzas dermatoloģiskās problēmas. Kā palīdzēt savai ādai šajā laikā, iesaka BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ārste-rezidente dermatoloģijā Zane Prikule-Rūsiņa un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Gaisam kļūstot sausam, palielinās transepidermālais ūdens zudums, kas nozīmē, ka āda pastiprināti zaudē mitrumu un kļūst sausa, skaidro ārste Z. Prikule-Rūsiņa. Samazinās dabīgo mitrinošo faktoru produkcija ādā un palielinās brīvo taukskābju līmenis. Tas noved pie ādas barjeras disfunkcijas un padara ādu ievainojamāku pret ārējās vides faktoriem, piemēram, dažādiem kairinātājiem un alergēniem. Daļai cilvēku ilgstoši sausa āda, mēģinot uzturēt mitrumu, sāk producēt vairāk tauku jeb sebuma, lai to pasargātu no izžūšanas, un tad sausa āda var kļūt par taukainu vai kombinēta tipa ādu. Visu šo faktoru kopums var veicināt slimību attīstīšanos vai arī to uzliesmojumus.

Saglabāt labi mitrinātu un veselīgu ādu rudenī un ziemā nav viegls uzdevums, bet īpaši sarežģīti tas ir cilvēkiem ar jau esošām ādas problēmām. Ādai agresīvie laikapstākļi rada uzliesmojumus tādām saslimšanām kā seborejas dermatīts, akne, atopiskais dermatīts, psoriāze un citām.

Ādas problēmas, kas ir aktuālas rudens un ziemas periodā

Seborejas dermatīts. Tā ir bieži novērojama problēma, kas var skart cilvēkus jebkurā vecumā.Tam raksturīga apsārtusi, niezoša āda ar nelielu, dzeltenīgu zvīņu (ādas plēksnīšu) rašanos vietās, kur ir daudz tauku dziedzeru – pie deguna, ap muti, uz vaigiem un pieres, uzacīs, ārējā auss ejā, aiz ausīm, galvas matainajā daļā, kā arī retākos gadījumos citur uz ķermeņa. Matos seborejas dermatīts parasti tiek saukts par blaugznām.

Mehānisms, kā tas attīstās, skaidrojams ar dažādu komponentu mijiedarbību. Pārāk aktīvie tauku dziedzeri palielinātā daudzumā producē taukus, un tā ir barības viela uz ādas dzīvojošajai Malassezia sēnītei. Tos apēdot, tā nedaudz pārveido šos taukus un līdz ar to mainās arī ādas barjera. Daļai cilvēku šīs pārmaiņas rada iekaisumu un attīstās seborejas dermatīts. 

Šī ir hroniska kaite, kas, reiz sākusies, nemēdz pāriet pati no sevis. Bez ārstēšanas reizēm ir uzlabojumi, bet tiem parasti seko uzliesmojumi. Terapija sastāv no medikamentiem, kas mazina iekaisumu, aizvāc zvīņas jeb ādas plēksnītes un iedarbojas pret Malassezia sēnīti.

Akne jeb pinnes. Akne ir mata folikula iekaisīga slimība, kuru tautā sauc par pinnēm. Tas ir ādas stāvoklis, kad tauku dziedzeri ražo pārāk daudz sebuma, kas kopā ar ādas šūnām nosprosto matu folikulus, tad pievienojas bakteriāla infekcija, ko rada Cutibacterium acnes, un iekaisums. Uz ādas novēro dažādus izsitumu veidus – melnus punktiņus, strutu pūslīšus, mezgliņus un retos gadījumos cistas. Tie visbiežāk veidojas uz sejas, bet var būt arī uz muguras un krūšu daļā. Cilvēkiem, kuriem veidojas pinnes, visbiežāk ir taukains vai kombinēts ādas tips, kas nozīmē, ka vietām āda ir sausa un vietām taukaina. Parasti valda maldīgs uzskats, ka taukaina āda nav jāmitrina, taču, ja ādai trūkst mitruma, tā cenšas to kompensēt, producējot vēl vairāk tauku. 

Ja ir novērojamas pinnes, tad laikus jādodas pie ārsta, lai tiktu izstrādāts individuāls terapijas plāns, jo aknes izsitumi nereti atstāj pēdas – gan rētas, gan pēciekaisuma hiperpigmentāciju.

Atopiskais dermatīts. Parasti tas sākas bērna vecumā un var turpināties tālākajos dzīves gados. Raksturīgākās izpausmes ir sārta āda, nieze, izsitumi, ādas plaisāšana un zvīņošanās. Izsitumu vietas atkarīgas no pacienta vecuma, bet visbiežāk tie parādās roku un kāju ieloku virsmās.Šīs slimības rašanās mehānismi ir sarežģīti un ietver dažādus faktorus, tai skaitā ģenētiskos, kad ir iedzimts ādas barjerfunkcijas traucējums. Tajā nav pietiekami daudz lipīdu, tāpēc āda ir sausa, ieplaisājusi un alergēniem ir viegli tajā iekļūt un radīt iekaisumu.Būtiska ir ādas mitrināšana jau pie pirmajām uzliesmojuma pazīmēm – niezes, apsārtuma, sausas ādas, lai iekaisums neprogresētu.

Psoriāze. Tā var sākties jebkurā vecumā, bet ir divi slimības maksimumi: 20-30 un 50-60 gadu vecumā. Tā ir imūnās sistēmas radīta slimība, kad ādas šūnām tiek sūtīts signāls pastiprināti dalīties, pat 10 reizes ātrāk nekā normālām šūnām. Tās nespēj nolobīties, tāpēc izveidojas piepacelts, sarkans, ar baltām zvīņām klāts pleķis. Trauma var radīt jaunu pleķu parādīšanos. Elkoņi, ceļgali un skalps ir zonas, kas tiek skartas visbiežāk. Āda no perēkļiem nepārtraukti lobās, tā ir sausa, reizēm niez un rada diskomfortu.Lai mazinātu simptomus un uzlabotu dzīves kvalitāti, jālieto medikamenti, kas nomāc iekaisumu, piebremzē šūnu straujo dalīšanos, kā arī aizvāc ‘’liekās’’ ādas šūnas. 

Ko darīt, lai novērstu slimības uzliesmojumus? 

• Savs ikdienas ādas kopšanas plāns. Ir svarīgi, lai būtu savs ādas kopšanas plāns, kas ietver attīrīšanu, eksfoliāciju jeb atmirušo ādas šūnu noņemšanu un mitrināšanu. Tam būtu jābūt pielāgotam atkarībā no sezonas un laikapstākļiem. Plānu vajadzētu izveidot kopā ar speciālistu, kas ieteiks ādas tipam atbilstošus līdzekļus.
• “Nē” smaržvielām un ēteriskajām eļļām. Ja āda ir jutīga, kairināta un sausa, tad noteikti jāizvairās no produktiem, kas satur smaržvielas un ēteriskās eļļas, jo tās tikai pastiprinās ādas jutību.
• Nemazgāties karstā dušā vai vannā. Nevajadzētu seju mazgāt ar karstu ūdeni un iet karstā vannā vai dušā, jāmazgājas siltā ūdenī. Vēlams dušā nepavadīt vairāk kā 5 minūtes, bet vannā – kā 15 minūtes. Ieteicams izmantot speciālus mazgāšanās līdzekļus, kuri nenomazgā ādas dabīgos mitrinošos faktorus.
• Nenoslaucīt ādu sausu. Pēc dušas vai vannas ādu nevajag nosusināt pavisam sausu un tad uzklāt mitrinošos produktus, tieši otrādāk – ādai jābūt nedaudz mitrai pirms to uzklāšanas. 
• Dzeramais ūdens. Caur ādu dienā vidēji pazaudējam 300-400 ml ūdens, tāpēc dzeramais ūdens ikdienā jāuzņem pietiekamā daudzumā un jāatceras, ka kafija un tēja dehidratē!
• Atbilstošs apģērbs. Jāizvēlas sezonai atbilstošs apģērbs, kā arī tāds, kas ādu lieki nekairina. Neaizmirsti par cimdiem!
• Veselīgs uzturs. Tam, ko mēs ēdam, ir nozīme arī ādas veselībā, tāpēc ēdienam būtu jābūt sabalansētam, bagātam ar vitamīniem un Omega taukskābēm. 

Kad jādodas pie ārsta?

Diemžēl minētās saslimšanas nepāriet pašas no sevis, bet tās ir iespējams kontrolēt, mazināt traucējošos un dzīves kvalitāti mazinošos simptomus, kā arī novērst to progresiju. Ja ir aizdomas par kādu no tām vai citām dermatoloģiskām slimībām, jādodas pie dermatologa, lai tās varētu diagnosticēt un izveidot pacientam specifisku terapijas un profilakses plānu, kas ietvers gadalaikam un ādas tipam atbilstošu kopšanu. 

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa stāsta, ka psoriāzes, seborejas un atopiskā dermatīta terapijā plaši tiek lietoti pretiekaisuma līdzekļi kortikosteroīdu veidā. Tāpat lokāli lieto salicilātu saturošus krēmus un ziedes, kā arī krēmus, kas mazina iekaisumu un plēkšņu uzkrāšanos. Ja nepieciešams, tiek arī lietota perorāla terapija, ko nozīmē ārstējošais ārsts. 

Tāpat aptiekās tiek gatavotas zāles pēc pasūtījuma dažādiem gadījumiem, piemēram, ja pieejamie gatavie ādas kopšanas līdzekļi vairs nedod rezultātus vai rada lokālu kairinājumu, kas pasliktina ādas stāvokli. Tos izmanto arī kā alternatīvu gatavajiem līdzekļiem vai tad, ja terapijā nepieciešamas noteiktas vielas vai to kombinācijas, kuru nav gatavos līdzekļos. Pagatavojamās zāles izraksta ārsts.

Savukārt no augu ārstniecības līdzekļiem tiek lietotas trejdaivu sunīšu un kumelīšu tējas ādas peldes. Ādas veselībai par labu nāk arī iekšķīgi lietojamie vitamīni. Tā, piemēram, A un E vitamīns, kā arī Omega-3 taukskābes ir lieliski antioksidanti, kā arī tām piemīt pretiekaisuma īpašības. Tikmēr D vitamīns un arī probiotiķi ļoti labi palīdzēs mazināt gan simptomus, gan iekaisuma procesus pie tādiem iekaisīgiem ādas bojājumiem kā psoriāze vai dermatīts.

Farmaceite novērojusi, ka Latvijā ir ļoti plaši izplatīti gan dažāda veida dermatīti, gan psoriāze. Visvairāk aptiekā pēc palīdzības vēršas vecāki, kas cenšas kaut nedaudz atvieglot savu bērnu diskomfortu, sadzīvojot ar šīm saslimšanām.

Ar plaušu vēzi mūsdienās saslimst arvien vairāk cilvēku, taču agrīna diagnostika un modernas ārstēšanas iespējas ļauj ievērojami pagarināt pacienta dzīves ilgumu. Ar mērķi sniegt Latvijas iedzīvotājiem saprotamu un zinātniski pamatotu informāciju par plaušu vēzi, ir izstrādāta mājaslapa www.plausuvezis.lv. Vairāk par plaušu vēža atklāšanas un ārstēšanas iespējām, kādas šobrīd ir pieejamas pacientiem, stāsta dr. Artjoms Špaks, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra virsārsts-torakālais ķirurgs, bronhologs, Latvijas Torakālo ķirurgu biedrības viceprezidents.

Kādi ir biežākie simptomi, kas likuši pacientiem vērsties pie ārsta?

Runājot par pacientiem ar plaušu vēzi, ir jāsaprot, ka tā ir ļoti viltīga slimība, kas ilgu laiku var attīstīties bez simptomiem. Tas ir fakts, ka lielākā daļa pacientu atnāk pie ārsta brīdī, kad slimība jau ir vēlīnā stadijā, kad ārstēšanas iespējas jau ir ierobežotas. Simptomi parasti ir klepus. Ne vienmēr tas ir klepus ar asins piejaukumu krēpām, kā pārsvarā tiek uzskatīts. Tas ir diezgan reti, aptuveni 15% gadījumu. Var būt arī sauss, kairinošs klepus. Gadījumos, ja audzējs pieguļ pleirai un kairina starpribu nervu, var būt arī sāpes. Ilgu laiku audzējs var attīstīties  pilnīgi bez simptomiem. Reizēm simptomi jau rodas nevis no paša audzēja, kas atrodas plaušās, bet no metastāzēm, piemēram, galvas smadzenēs vai kaulos.  Paļauties tikai uz sūdzībām vai simptomiem nevar. Ja mēs runājam par veiksmīgu agrīna vēža ārstēšanu, tad pamatā ir agrīna diagnostika. Jo vairāk audzēju  tiks atrasti agrīnā stadijā, jo radikālāka terapija ir iespējama. To var izdarīt tikai ar skrīningu, kas  ir zemas devas datortomogrāfija, ar kuru var  konstatēt maza izmēra audzēju plaušās. Tādējādi iespējams samazināt mirstību par aptuveni 20%.  Kā arī, lai efektīvi cīnītos ar plaušu vēzi, vajag cīnīties arī ar smēķēšanu.

Pie Jums nonāk pacienti ar aizdomām par plaušu vēzi. Kas ir nepieciešams, lai to apstiprinātu? 

Daļai pacientu pietiek ar klīnisku un radioloģisku diagnozi. Kā arī ir pacienti ar smagām blakus  slimībām, kuriem  specifiska terapija nav iespējama. Tas nozīmē, ka smaga vispārējā stāvokļa dēļ pacientam nevar piedāvāt ne ķīmijterapiju, ne staru terapiju, ne operāciju, un tā ir kategorija, kura saņem paliatīvo  aprūpi. Eiropā tie ir aptuveni 15% no visiem plaušu vēža pacientiem. Pārējiem pacientiem nepieciešama papildus izmeklēšana ar invazīvām metodēm diagnozes morfoloģiskai apstiprināšanai. Tas nozīmē, ka tā ir kāda veida biopsija jeb audu paraugs no audzēja. Mums ir pieejami vairāki moderni biopsijas paņemšanas veidi. Mikroskopā iespējams redzēt audzēja šūnas. Patologs apstiprina, ka šis izmeklējumā redzamais process ir plaušu vēzis, kā arī precizē audzēja veidu.

Ko vajadzētu zināt pacientam, pirms braukt uz specializētu centru pie plaušu ķirurga? Kas pacientu sagaida pēc diagnozes uzstādīšanas? 

Daļa pacientu atnāk uz pieņemšanu pie ķirurgiem vai pneimonologiem nezinot, kāpēc viņi ir atnākuši. Ticis atrasts kāds veidojums vai aizēnojums un tad pirmo reizi šo diagnozi pacienti dzird pie mums pieņemšanas laikā. Laika ir maz un jautājumu ir daudz, bet mēs cenšamies izskaidrot, kāda ir problēma. Parasti, kad mēs piedāvājam biopsiju vai operāciju, mēs vēlamies pierādīt vai izslēgt sliktāko scenāriju, kas ir plaušu vēzis. Ja mums ir pamatotas aizdomas, ka tas ir plaušu vēzis, jārīkojas ātri. Protams, cilvēkam ir grūti pieņemt šo diagnozi. Īpaši, ja tas notiek tik ātri. Mēs cenšamies izrunāt ar pacientu diagnostikas un ārstēšanas plānu. Bez pareizi uzstādītas diagnozes cilvēks netik pie pareizas ārstēšanas. Plaušu vēzis ir liela ļaundabīgu audzēju grupa, kuru apvieno šis nosaukums, bet zem tā ir simts dažādu audzēju. Tie visi uzvedas citādāk, tāpēc ir būtiski noteikt audzēja veidu.

Ceru, ka arī pie mums parādīsies plaši pieejama ģenētiska audzēja testēšana  un genotipa noteikšana. Tas sniedz ļoti daudz informācijas onkologiem par medikamentu izvēli, un pret ko audzējs var būt jutīgs vai nejutīgs. 

Kādas cerības sniedz modernā terapija – ķirurģiskā, staru, medikamentozā? 

Jo ātrāk mēs diagnosticējam audzēju, jo lielākas izredzes ir izdzīvot ilgu mūžu. Stadijas ir parametrs, kuru izmanto onkoloģijā, kad runā par prognozi. Ja tā ir, piemēram, 1.  stadija plaušu vēzim, tad no 100 cilvēkiem ap 90 nodzīvos vismaz 5 gadus. Tas ir ļoti labs rādītājs. Tomēr, ja tā ir pēdējā plaušu vēža stadija, 4.B stadija,  5 gadu dzīvildze ir pielīdzināma nullei. Tāpēc nepieciešams pēc iespējas ātrāk precizēt diagnozi un noteikt stadiju. Pie agrīnas stadijas tā ir ķirurģiska ārstēšana – mēs veicam gan modernas endoskopiskas operācijas, gan klasiskas liela apjoma operācijas. Tomēr jāatceras, ka vēzis ir visa organisma slimība. Slimības process ir plašs, un, kad audzējs jau ir izplatījies, ir nepieciešama ķīmijterapija. Tā ir sistēmiska terapija, tā ietekmē visu organismu un šie medikamenti cirkulē kopā ar asinīm gandrīz jebkurā organisma vietā. Šobrīd onkoloģija strauji attīstās un arvien vairāk jaunu medikamentu kļūst pieejami Latvijas iedzīvotājiem.

Kā pašreizējā situācija saistībā ar pandēmijas stāvokli pasaulē ir ietekmējusi ārstniecības procesu pacientiem ar onkoloģiskām slimībām?

Reizēm rodas iespaids, ka, kopš mums ir sākusies Covid-19 pandēmija, nav nevienu citu saslimšanu, un vienīgā aktuālā tēma ir Covid. Tomēr vēzis negaida, kad beigsies pandēmija,  tāpēc mēs cenšamies sniegt neierobežotu palīdzības apjomu onkoloģisiem pacientiem kā pirms Covid, tā arī Covid laikā. Stradiņa slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centrā mēs varam nodrošināt pacientiem praktiski visu izmeklējumu un procedūru klāstu, kā to nosaka mūsdienu laba klīniskā prakse. Turklāt mūsu slimnīcā šogad parādījās iespēja veikt endobronhiālās sonoskopijas. Tā ir viena no diagnostikas metodēm pacientiem ar plaušu vēzi. Var teikt, ka šobrīd Latvijā mēs esam aprīkoti ar modernākajām tehnoloģijām diagnostikai. Galvenais, lai pacienti paši nebaidās nākt, kā arī ģimenes ārsti sūta pacientus pie mums. Jāņem vērā, ka  mums visiem šobrīd ir jāizvairās no kontaktiem Covid dēļ. Vizīte pie ārsta arī ir kontakts. Pastāv pacientu grupa, kura izvairās no konsultācijām, reizēm arī bez Covid saslimšanas riska. Protams, pacients labprātāk paliktu mājās, lai gan laiks plaušu vēža ārstēšanā ir viens no būtiskākajiem faktoriem.