Pasaules Veselības organizācijas (PVO) otrdien pauda satraukumu, ka jaunā koronavīrusa izplatību veicina divdesmitgadnieki, trīsdesmitgadnieki un četrdesmitgadnieki, no kuriem daudzi pat nezina, ka ir inficējušies, jo viņiem ir viegli simptomi vai tādu nav vispār, radot draudus slimības riskam pakļautajām grupām.
PVO šomēnes paziņoja, ka visā pasaulē inficēto vidū palielinājusies jauniešu proporcija, radot draudus slimības riskam pakļautajām grupām, tostarp gados veciem cilvēkiem un slimiem cilvēkiem blīvi apdzīvotās vietās ar vājiem veselības aizsardzības dienestiem.
“Epidēmija mainās,” virtuālā brīfingā pavēstīja PVO Klusā okeāna rietumu reģionālais direktors Takeši Kasai. “Divdesmitgadnieki, trīsdesmitgadnieki un četrdesmitgadnieki arvien vairāk veicina izplatību. Daudzi nezina, ka ir inficējušies.”
Par inficēšanās gadījumu pieaugumu pēdējā laikā ziņo valstis, par kurām šķita, ka tās vīrusu pakļāvušas kontrolei.
“Tas, ko mēs novērojam, nav vienkārši atkārtošanās. Mēs uzskatām, ka mēs Āzijas-Klusā okeāna reģionā esam iegājuši jaunā pandēmijas fāzē,” sacīja Kasai.
Vienlaikus viņš pavēstīja, ka, lai arī novērotas jaunā koronovīrusa mutācijas, PVO joprojām to uzskata par relatīvi stabilu.
Sestdien PVO paziņoja, ka inficēšanās līmenis ar jauno koronavīrusu sasniedzis rekordlielu atzīmi, diennakts laikā ar to inficējoties teju 300 000 cilvēku.
Kopš pandēmijas sākuma ar jauno koronavīrusu inficējušies vairāk nekā 21 miljons cilvēku, bet vairāk nekā 770 000 cilvēku miruši.
Saeima šodien pieņēma paziņojumu, kurā aicina Baltkrievijā organizēt atkārtotas valsts prezidenta vēlēšanas, ļaujot tajās piedalīties opozīcijai uz vienlīdzīgiem noteikumiem.
Paziņojumu atbalstīja 80 deputāti. Paziņojuma projektu iepriekš bija atbalstījusi Saeimas Ārlietu komisija. Aicinājums par atkārtotām vēlēšanām paziņojumā tika iekļauts pēc Saeimas deputātes Kristas Baumanes (AP) rosinājuma.
Saeima aicina Baltkrievijas valsts prezidenta vēlēšanas atkārtoti noturēt saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem, nodrošinot opozīcijai vienlīdzīgu piekļuvi visiem valdības kontrolētajiem plašsaziņas līdzekļiem un ļaujot tai piedalīties vēlēšanās uz vienlīdzīgiem noteikumiem.
Video
Tāpat deputāti aicina atkārtotās vēlēšanās Baltkrievijā radīt taisnīgus apstākļus un iespējas visiem kandidātiem, lai tie varētu īstenot patiesu priekšvēlēšanu kampaņu. Šajās vēlēšanās jānodrošina starptautisko novērotāju klātbūtne, kā arī tas, ka visos vēlēšanu komisiju līmeņos ir pārstāvēti visu vēlēšanu kandidātu atbalstītāji, norādīts pieņemtajā dokumentā.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (VL-TB/LNNK) norādīja, ka Saeimas paziņojums ir sagatavots, lai varētu paust oficiālu pozīciju par situāciju kaimiņvalstī pēc 9.augustā notikušajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kuras neatbilda starptautiskajiem standartiem un kuras nebija nedz brīvas, nedz godīgas. Baltkrievijā notiek lielākie protesti kopš neatkarības atgūšanas, kurās piedalās simtiem tūkstoši cilvēku, uzsvēra Ārlietu komisijas vadītājs.
Kols norādīja, ka Baltkrievijā vairāki tūkstoši cilvēki ir aizturēti, simtiem cilvēku ir ievainoti. Politiķis vērsa uzmanību režīma veiktajai cilvēku nogalināšanai, spīdzināšanai un sišanai. Deputāts uzsvēra, ka šajā situācijā Latvijai ir jābūt kopā ar baltkrievu tautu, kad viņai jāstājas pret tirānu. Ārlietu komisijas vadītājs arī norādīja, ka kopīgā nostāja ir jākoordinē Eiropas Savienībā un plašākā līmenī.
Deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pauda cerību, ka baltkrievu tautas centieni vainagosies panākumiem. Politiķe akcentēja, ka ir jāizbeidz vardarbība pret miermīlīgajiem iedzīvotājiem. Reizniece-Ozola norādīja, ka īstermiņa ekonomiskās intereses nevar būt svarīgākas par cilvēktiesību ievērošanu. Politiķe norādīja, ka jārēķinās, ka baltkrievu tautas cīņa būs ilga, jo vadonim vairs nav kur atkāpties. Tāpat esot jāņem vērā, ka Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai būs nepieciešams atbalsts, sacīja deputāte.
Reizniece-Ozola pauda, ka Latvijai ir jābūt gatavai bēgļu uzņemšanai no kaimiņvalsts. Atbalsta sniegšanā baltkrieviem esot jāizmanto Eiropas līmeņa institūciju platformas, ja nepieciešams, rosinot sankciju noteikšanu režīmam, pauda ZZS deputāte. Ja notiks varas maiņa, tad valsts sistēma iedzīvotājiem būtu jāveido no jauna, neļaujot zemes iztirgošanu ārzemniekiem par grašiem un nepieļaujot uzņēmumu “prihvatizēšanu”, uzsvēra politiķe. Viņa arī aicināja Saeimā izveidot Baltkrievijas tautas atbalsta grupu.
Deputāte Baumane sacīja, ka notikumi Baltkrievijā rada viņā gan šausmas, gan prieku – šausmas izraisa brutāla izrēķināšanās ar tautu, savukārt priecājas viņa par to, ka šī režīma dienas esot skaitītas. Viņasprāt, esam liecinieki arī PSRS beigām, jo Baltkrievija esot pēdējā valsts ar padomju ideoloģiju un vērtībām. “Mēs nevaram visu laiku skatīties pār plecu, gaidot, ko pateiks lielāks un spēcīgāks. Esam Baltkrievijas tuvi kaimiņi, un ir pienāci laiks Saeimai teikt savu vārdu – vēlēšanas jārīko atkārtoti,” sacīja politiķe.
Deputāts Ivars Zariņš (S) uzsvēra, ka “Saskaņas” ieskatā vēlēšanas Baltkrievijā noteikti nav bijušas godīgas un ir jāiestājas par Baltkrievijas tautu. Tomēr savu runu viņš faktiski veltīja Latvijā pastāvošās kārtības kritizēšanai. Viņš pauda, ka Saeima patlaban demonstrē “liekulības paraugstundu”, jo Latvijas iedzīvotājiem vēlēt Valsts prezidentu nav iespējas. “Kuluāru sarunās tika teikts, ka tautas vēlēts prezidents varas kliķei nebūs ērts,” sacīja Zariņš.
Kritiskus vārdus saviem kolēģiem veltīja arī opozīcijas deputāte Ļubova Švecova (S), pieļaujot, ka koalīcijas politiķi izmanto situāciju Baltkrievijā, lai pievērstu sev uzmanību. Viņa pauda neizpratni, kāpēc atbildīgās ministrijas ieturējušas klusu pozīciju, un pieļāva, ka tas darīt, lai “neietu pret iedzīvotāju viedokļa straumi”, kā arī nekonfliktētu ne ar Lukašenko, ne citām lielvarām.
“Kur jūs bijām pirms pusgada, diviem mēnešiem, kad Baltkrievijā sākās aktīva gatavošanās vēlēšanām? Latvijas paziņojumi ir bezjēdzīgi pēc būtības,” izteicās Švecova. Viņa pastāstīja, ka Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests bloķējis tikai Baltkrievijas opozīcijas politiķu naudas kontus, lai arī mūsu valstī esot arī Lukašenko komandas nauda.
Opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko pārmeta, ka Latvija pirms vēlēšanām neiebilda tam, ka tajās nevarēs būt klāt starptautiskie novērotāji. Politiķe pārmeta divkosību Latvijā pie varas esošajiem, arī Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), kas pirms vēlēšanām neiebilda tam, ka Aleksandrs Lukašenko atkal mēģinās palikt amatā.
Varētu novēlēt baltkrievu tautai spēcīgus līderus, kuri varētu palīdzēt tautai plaukt un valstij kļūt labākai, bet pašā Latvijā tādu līderu nav, apgalvoja deputāte, pēc kuras domām, Latvijas politiķi varot vien pamācīt baltkrievus, “kā izputināt valsti, kā zaudēt neatkarību, kā liekties Starptautiskā valūtas fonda (SVF) priekšā un pēc SVF rosinājuma ieviest nekustamo īpašumu nodokli, tādējādi izdzenot savus tautiešus no mājām”.
Cits opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S), uzsvēra, ka vēlēšanas kaimiņvalstī nav bijušas godīgas, ko apliecina arī šīs valsts iedzīvotāju došanās protesta akcijās, nebaidoties no represijām un par savu veselību. “Mums ir morāls pienākums paust savu viedokli par notiekošo – gan vēlēšanu norisi, gan represijām un vardarbību, gan arī cilvēktiesību pārkāpumiem, bet par valsts nākotni lēmumu var pieņemt tikai Baltkrievijas tauta vēlēšanās, kurās neviens neiejaucas,” teica politiķis.
Viņš domā, ka starp Latvijas politiķiem ir arī tādi, kuri situāciju Baltkrievijā izmanto savā “svētajā karā starp rietumiem un austrumiem” un kuri iepriekš Baltkrievijas opozīcijā neesot saskatījuši pietiekamu nacionālismu. “Latvijai ir jāatturas no jebkādiem mēģinājumiem tiešā veidā iejaukties notiekošajos procesos Baltkrievijā,” teica politiķis. Viņš bažījas par lēmumu sniegt finansiālu atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, jo tādējādi Latvija iejauksies kaimiņvalstī notiekošajos procesos.
Valdošās koalīcijas politiķe Inese Lībiņa-Egnere (JV) norādīja, ka tas ir tikai likumsakarīgi, ka parlamentārās debatēs tiek lemts par to, kā atbalstīt Baltkrievijas tautu tās centienos, turklāt arī citās Baltijas valstīs notiek šāds darbs. Viņa akcentēja, ka Baltkrievijas tauta ir jāatbalsta.
Deputāts Artūrs Toms Plešs (AP) pauda, ka 21.gadsimtā cilvēki nav pelnījuši tikt dauzīti vai spīdzināti par savu domu un ideju paušanu un nevar tik sodīti par savu politisko izvēli, taču tas pašlaik notiek Baltkrievijā. Deputātam cerību raisot tas, ka Baltkrievijā simtiem tūkstošu cilvēku protestos iestājas par cilvēktiesībām un demokrātiju.
Opozīcijas deputāts Aldis Gobzems priecājās par baltkrievu tautas drosmi un eiropeiskumu, kas savu pozīciju pauž bez vardarbības, veikalu postīšanas un pat savācot atkritumus pēc sevis. Viņš aicināja Latvijas tautu ņemt piemēru no kaimiņvalsts iedzīvotājiem, kuri miermīlīgi pieprasa demokrātiju, kuras, viņaprāt, pietrūkstot arī Latvijā. Arī viņš kritizēja to, ka Latvijas tautai nav iespējas vēlēt prezidentu, kā arī to, ka Latvijai nebūtu jāmāca citas valstis par to, kas ir demokrātija, ja pašai tādas īsti neesot. “Mums nekad nav bijis savas ārpolitikas, mēs tikai pieslēdzamies kādai pozīcijai,” domā politiķis.
Kols pateicās debatētājiem, kuri ir pauduši atbalstu Baltkrievijas tautai. Politiķis, komentējot Zariņa pausto, ka Valsts prezidentu Latvijā joprojām nevēl tauta, norādīja, ka Latvija jau tika dibināta kā parlamentāra republika, tāpēc salīdzinājums nav vietā. Reizē Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā kļuvušas caurspīdīgas, ieviešot atklātu balsojumu, norādīja Kols.
Attiecībā uz Saeimas paziņojumā minēto iespējamo finansiālo atbalstu baltkrieviem politiķis pauda, ka nesaprot, kāpēc ir radies priekšstats, ka tas nozīmētu iejaukšanos iekšlietās un kaut ko provocēt. Līdzekļi nepieciešami, piemēram, juridiskās palīdzības sniegšanai cilvēkiem, pret kuriem režīms nepamatoti ierosinājis krimināllietas, norādīja Kols. Tāpat esot nepieciešams sniegt atbalstu cilvēkiem, pret kuriem režīma pārstāvji izrīkojušies zvērīgi, tajā skaitā ziņots arī par izvarošanas gadījumiem.
Politiķis Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka nedrīkst pieļaut ne rietumu, ne austrumu iejaukšanos baltkrievu tautas pašnoteikšanās procesos. Arī viņš izteica bažas par līdzekļu piešķiršanu Baltkrievijas NVO, uzsverot, ka Latvija nebūtu priecīga, ja, piemēram, kāda cita valsts finansētu kādas kreisas organizācijas Latvijā. Viņaprāt, svarīgākais ir panākt vardarbības un represiju izbeigšanu Baltkrievijā, lēmumu pieņemšanu atstājot kaimiņvalsts pilsoņu ziņā.
Deputāts Mārtiņš Bondars (AP) pauda, ka parlaments dara savu darbu, jo tā pienākums ir pausts savu pozīciju un solidaritāti. Viņš mudināja Latvijas iedzīvotājus un parlamentu rīkoties tā, lai Baltkrievijas iedzīvotāji, kuri to vēlas, varētu strādāt Eiropā un Latvijā. Viņš aicināja “atvērt savas mājas durvis viņiem”.
Opozīcijas politiķis Sergejs Dolgopolovs (S) piekrita, ka katra normāla cilvēka pienākums ir nosodīt nepamatotas represijas pret miermīlīgiem protestētājiem. Viņš uzsvēra, ka Latvija varētu mācīties no tā, kas notiek Baltkrievijā. Viņaprāt, valdībai jādomā par to, ka nepildītie solījumi var izraisīt līdzīgu reakciju arī pie mums, akcentējot, ka šādu neizpildītu solījumu un likuma normu ir ļoti daudz. Arī ārlietu resora darbs būtu jāuzlabo. Dolgopolovs atgādināja, ka īpaši daudz nekas nav mainījies Baltkrievijas režīmā daudzu gadu gaitā, tāpēc viņam būtu bijis interesanti paklausīties, kādas būtu Kariņa un Valsts prezidenta Egila Levita uzrunas, tiekoties ar Lukašenko, kas tika uzaicināts uz Latviju. Arī finansiālais atbalsts, ko Latvija plāno piešķirt, nevarētu būt mērķēts konkrētām biedrībām.
Saeima paziņojumā pauž satraukumu par represijām un vardarbību pret pilsoniskās sabiedrības locekļiem un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, uzsverot, ka tiesības paust savu viedokli brīvās vēlēšanās ir viena no demokrātijas pamatvērtībām, savukārt vārda brīvība un pulcēšanās brīvība ir cilvēka pamattiesības.
Parlamenta lēmumā Latvijas valdība aicināta atbalstīt Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām, kas atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem un vēlēšanu rezultātu viltošanu. Tāpat Latvijas valdība un ES institūcijas aicinātas sniegt atbalstu Baltkrievijas sabiedrībai, tostarp finansiālo atbalstu kaimiņvalsts pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu attīstībai.
Saeima aicina Baltkrievijas varas iestādes nekavējoties pārtraukt spēka pielietošanu un vajāšanu, atbrīvot visus politieslodzītos un tos, kuri pēdējās dienās ir prettiesiski aizturēti.
Deputāti arī aicina reabilitēt atbrīvotos politiski ieslodzītos un pilnībā atjaunot viņu pilsoniskās un politiskās tiesības un nodrošināt demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Baltkrievijas ratificētajiem starptautiskajiem un reģionālajiem cilvēktiesību instrumentiem.
Saeima arī aicina Baltkrievijas valdību nekavējoties sākt dialogu ar opozīciju un pilsonisko sabiedrību, lai izvairītos no turpmākas vardarbības un īstenotu pārmaiņas, kuras Baltkrievijas iedzīvotāji uzskata par vēlamām un vajadzīgām.
Parlamenta paziņojumā uzsvērts, ka 9.augustā notikušās prezidenta vēlēšanas neatbilda Baltkrievijas starptautiskajām saistībām un pasaulē atzītiem demokrātijas un tiesiskuma standartiem, un tās nebija brīvas un godīgas.
Pieņemtajā dokumentā akcentēts, ka pašreizējā Baltkrievijas varas iestāžu rīcība pārkāpj starptautiski atzītās cilvēktiesību normas un demokrātijas principus. Deputāti arī norāda, ka dialogs sabiedrībā un reformas sekmēs Baltkrievijas attīstību, palīdzot veicināt draudzīgas kaimiņattiecības ar mūsu reģiona valstīm, kā arī atjaunojot veiksmīgu sadarbību ar ES.
Dokumenta noslēgumā Saeima apliecina nemainīgu atbalstu Baltkrievijas suverenitātei, iedzīvotāju labklājībai un pamattiesībām.
Jau ziņots, ka Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā un citās pilsētās notiek protesti, kas vērsti pret 9.augustā notikušo Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātiem, kurus opozīcija uzskata par viltotiem, kā arī pret nežēlīgo vardarbību, kas tikusi vērsta pret protestētājiem.
Baltkrievijas Centrālā vēlēšanu komisija piektdien publiskoja galīgo šo vēlēšanu rezultātu versiju, saskaņā ar kuriem Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska – 10,1%. Tomēr iedzīvotāji publiski lielākoties norāda, ka balsojuši par Tihanovsku, nevis Lukašenko.
Vardarbīgi apspiežot protestus pret acīmredzamiem pārkāpumiem vēlēšanu norisē un rezultātu viltošanu, Baltkrievijā cietuši vai aizturēti tūkstošiem cilvēku. Slimnīcās ārstējas vairāk nekā 250 cietušo, un ir arī bojāgājušie.
Jaunava. Jaunava ir pašpietiekams cilvēks. Visbiežāk attiecības viņa uztver ar analītisku prātu un no valdonīgas pozīcijas. Jaunava automātiski tur lielāko daļu cilvēku izstieptas rokas attālumā, kamēr nepārliecināsies, ka viņiem var uzticēties. Mīlestībā viņa nav vienkāršākā personība. Lai viņa varētu iemīlēt kādu, viņai ir jāatlaiž sava aizsardzība un jāatveras. Tiklīdz viņa to izdarīs, parādīsies viņas labākā personības puse.
Skorpions. Skorpions ir karaliene, kura nezina, ko vēlas. Viņa ir vai nu vēsa, vai nu dedzinoši karsta, tāpēc ir grūti saprast, kāda kurā dienā viņa būs. Viņas uzvedība var nogurdināt, tāpēc arī attiecības ātri izjūk. Kamēr Skorpions nenobriedīs emocionāli, tikmēr viņa nebūs gatava reālām attiecībām.
Strēlnieks. Strēlnieks ir enerģisks, impulsīvs un brīvību mīlošs cilvēks. Kaut kādā ziņā tas viņu padara par interesantu partneri, ar kuru nekad nebūs garlaicīgi. Taču no citas puses viņa gandrīz nekad neapstājas pie kaut kā viena. Viņa ir nepārtrauktā kustībā, jaunu piedzīvojumu un adrenalīna meklējumos. Viņa nespēj iedomāties, ka varētu palikt kaut kur uz vietas, tāpēc arī nereti partneri viņai mainās.
Ūdensvīrs. Noslēgta personība. Viņa nav radusi atklāt savu patieso dabu un ielaist cilvēkus savā pasaulē. Mīlestību pret Ūdensvīru sarežģī arī fakts, ka viņa vienmēr ietur distanci starp sevi un lielāko daļu cilvēku. Ūdensvīram ir vajadzīgs cilvēks, kuram viņa patiesi varēs uzticēties un jutīsies komfortabli. Ja tādu cilvēku izdosies sastapt, viņa varēs gan iemīlēties, gan iemīlēt un tapt mīlēta.
Svētdien Latvijā reģistrēts viens jauns Covid-19 saslimšanas gadījums, kopumā veicot 888 testus, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka saslimušais bijis kāda cita jau iepriekš inficētā kontaktpersona.
Līdz šim Latvijā kopumā veikti 226 524 izmeklējumi uz Covid-19, saslimšana konstatēta 1323 personām, no kurām 1078 jeb 81,5% izveseļojušās.
Latvijā līdz šim ir mirušas 32 personas, kurām bija konstatēts Covid-19, jeb 2,4% no atklātajiem inficēšanās gadījumiem.
Pēdējās diennakts laikā slimnīcā stacionēts viens jauns Covid-19 pacients. Šobrīd stacionāros ārstējas pieci pacienti, no kuriem visi ir ar vidēji smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāriem ir izrakstīti 198 Covid-19 pacienti, starp kuriem ir gan tie, kas izveseļojušies, gan tie, kas miruši.
Brīnumaini, bet Kembridžas hercogieni Keitu Midltoni neatpazina 87 gadus vecā Džoanna Drjū-Smita. Džoanna nav dzimusi Lielbritānijā, Keita atjokoja pretī, lai neradītu nepatīkamu pārsteigumu.
Karaliskajā ģimenē bez humora neiztikt – kā princis, tā hercogiene bieži vien arī saviesīgos pasākumos mēdz pajokot un pat izjokot viens otru. Pavisam nesen, kādā publiskā pasākumā, kurš norisinājās Kārdifas pilsētā, Keita to veiksmīgi nodemonstrēja. Pensionāre Džoanna Drjū-Smita nav atpazinusi Keitu Midltoni, jo viņai uz sejas bijusi aizsargmaska. Gados vecā sieviete pieņēma, ka hercogiene ir prinča Viljama asistente. Keita to uzskatīja par visai komisku atgadījumu, nevis par iemeslu, lai snobiski apvainotos. Lai izvairītos no neveikla brīža, hercogiene acumirklī atjokoja pretī. “Un, tā, Viljam, es esmu tava asistente un jau diezgan ilgu laiku!” – izdevumam “Marie Claire” padalījušies aculiecinieki, kas piedalījušies minētajā pasākumā.
ASV prezidentam Donaldam Trampam nomiris jaunākais brālis Roberts, teikts Baltā nama paziņojumā.
Tramps piektdien bija paudis bažas par brāļa veselību un todien apmeklēja viņu Ņujorkas slimnīcā. Informācija par Roberta Trampa slimību netiek atklāta.
Viņam 26.augustā būtu palikuši 72 gadi, vēsta laikraksts “Washington Post”.
Roberts Tramps agrāk bija menedžeris ģimenes kompāniju grupā “Trump Organization”.
Gandrīz 80% 12 gadnieku ir bojāti zobi un šajā vecumā vidēji nepieciešams labot 3 zobus, tā liecina Slimību un Profilakses kontroles centra pētījums.
Bērnu vecāki, kā vienu no galvenajiem iemesliem min garās rindas un bezmaksas zobārstniecības nepieejamību valstī, īpaši akūtās situācijās. Lai to nodrošinātu šobrīd portālā manabalss.lv uzsākta parakstu vākšana.
Ir jāpanāk, lai katrā Latvijas reģionā ir pieejami, valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi visu diennakti bērniem līdz 18 gadu vecumam. Saskaroties ar akūtu situāciju, īpaši pēc darba laika, brīvdienās un svētku dienās, nav iespējams saņemt valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus. Privātā sektora zobārstniecības prakses piedāvā pakalpojumus visu diennakti, septiņas dienas nedēļā, taču ne visām ģimenēm ir pietiekami finanšu līdzekļi, lai to atļautos. Zobārstniecības pakalpojumam ir jābūt pieejamam visu diennakti, lai nepieļautu situāciju, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība netiek sniegta kādā noteiktā jomā, īpaši bērniem. 2016. gadā Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums liecina, ka 79,2% respondentu kā būtiskāko iemeslu zobārsta neapmeklēšanai norāda, ka nevar to atļauties. Daudzas ģimenes saskārušās ar garajām rindām, lai saņemtu valsts apmaksātos zobārstniecības pakalpojumus. Jāgaida ir vairāki mēneši, nereti pat līdz gadam. Līdz ar to daudzi nevar laicīgi saņemt nepieciešamo pakalpojumu, un zobu veselības stāvoklis pasliktinās, kas savukārt var izraisīt jau akūtas problēmas. Pat Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā nav pieejami zobārsta pakalpojumi visu diennakti akūtu situāciju risināšanai. Tas ir traģiski, ja valsts nevar palīdzēt bērnam, kad ļoti sāp un kad tiek pat apdraudēts citu zobu veselības stāvoklis. Ir jāpanāk, lai bērns zina – ja ļoti sāp, tad viņam palīdzēs! Bērnam nav jādzird: “Meitiņ, dēliņ, pacieties. Mēs meklējam un nevaram atrast zobārstu.” Vecākiem ar raudošiem bērniem nebūtu jāsēž garajās “dzīvajās” rindās pie zobārsta vai profesionālajā, bet noslogotajā, Rīgas Stradiņa Universitātes Stomatoloģijas institūtā ar cerību, ka speciālists paspēs pieņemt un palīdzēt līdz darba dienas beigām. Visu cieņu zobārstniecības speciālistiem, bet arī viņu resursi ir ierobežoti, un nebūtu korekti prasīt veikt darbu par ļoti zemu darba samaksu visas diennakts laikā. Masu medijos pieejama informācija, ka pat Aizsardzības ministrija tērē līdzekļus jauniešu zobu labošanai, jo nav laicīgi iepriekš saņemta nepieciešamā aprūpe. Sliktais zobu veselības stāvoklis ietekmē jauniešu karjeras iespējas aizsardzības jomā. Tāpēc spersim pirmo soli, lai panāktu valsts apmaksātus diennakts zobārstniecības pakalpojumus katrā Latvijas reģionā. Nākamais solis- pietiekama finansējuma piešķiršana savlaicīgai zobārstniecības pakalpojuma saņemšanai, lai mazinātu šīs ārkārtas situācijas. Mums ir jāpalīdz mūsu bērniem, lai viņu smaids bērnībā, pusaudžu gados un jau pieaugušiem būtu priecīgs un veselīgs!
Tāpēc prasām Saeimai, lai jau 2021. gadā vai tuvākajā budžeta gadā pēc iniciatīvas iesniegšanas tam tiktu rasts finansējums. Piedāvājam divus iespējamos risinājumus: 1. piešķirt finansējumu 2021. gada valsts budžetā un vidēja termiņa budžetā, lai nodrošinātu darba algas zobārstniecības speciālistiem, kā arī lai nodrošinātu atbilstīgus resursus pakalpojuma sniegšanai – telpas, iekārtas, medikamentus u.c.; 2. izstrādāt mehānismu, kā kompensēt 100% apmērā izdevumus par bērnam līdz 18 gadu vecumam ārkārtas situācijā sniegto zobārstniecības pakalpojumu.
Sabiedrības ieguvums būs bērnu drošība un apziņa, ka akūtā situācijā var saņemt valsts apmaksātu zobārsta palīdzību katrā Latvijas reģionā. Šādi netiks pieļauta arī kopējās veselības pasliktināšanās ilgtermiņā. Un tiks palīdzēts ģimenēm ar zemu ienākumu līmeni, kuras nevar atļauties apmaksāt bērnam šādu maksas pakalpojumu.
Apavu ražotāja “Nike” sērijas “Air Jordan 1” apavu pāris, kas slavenajam Maiklam Džordanam reiz bija kājās pārbaudes mačā Itālijā, ceturtdien “Christie’s” izsoļu namā tika pārdots par 615 000 ASV dolāru (aptuveni 520 000 eiro).
Slavenais Džordans konkrēto apavu pāri izmantoja 1985.gada pārbaudes spēlē Itālijā, kur vienā no epizodēm pēc bumbas trieciena grozā no augšas, sīkās druskās izšķīda groza vairogs.
“Šie ir oriģinālie Džordana apavi ar īstu stikla gabalu zolē,” teica izsoles organizatore Keitlina Donovana.
Džordans todien ar šiem apaviem kājās guva 30 punktus.
Maijā jaunu pārdošanas rekordu sasniedza cits izsolītais Džordana apavu pāris, ko šā brīža īpašnieks savā rīcībā ieguva par 560 000 ASV dolāriem (aptuveni 474 000 eiro). Tikmēr pēdējais apavu pāris, kas jaunu saimnieku ieguva ceturtdien, izsolē tika ievietots ar sākuma cenu 650 000 ASV dolāru (550 000 eiro).
Paredzams, ka Džordana spēļu aksesuāri tik lielu vērtību ieguvuši pēc nesen publicētās daudzsēriju filmas “Last Dance”, kurā galvenais varonis ir pats Džordans. Daudzsēriju filmā tiek atspoguļoti Džordana un arī Čikāgas “Bulls” vienības spilgtākie mirkļi NBA, tostarp sešu čempiontitulu izcīnīšana.
Pēdējo trīs gadu laikā 36% Latvijas iedzīvotāju vismaz pāris reizes mēnesī ir mocījušies ar spēcīgām galvassāpēm (5% — vairākas reizes nedēļā, 7% — reizi nedēļā, 24% — pāris reizes mēnesī), 34% no spēcīgām galvassāpēm cieš pāris reizes gadā, 17% — retāk, bet 11% pēdējo trīs gadu laikā ar spēcīgām galvassāpēm nav saskārušies, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Ar galvassāpēm biežāk mokās sievietes un cilvēki ar zemiem ienākumiem
Pētījumā atklāts, ka ar spēcīgām galvassāpēm biežāk saskaras sievietes un iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem. Vismaz pāris reižu mēnesī ar spēcīgām galvassāpēm mokas 41% sieviešu, kamēr vīriešu vidū šis rādītājs ir 30%. Zemu ienākumu grupā 49% respondentu vismaz pāris reizes mēnesī cieš no spēcīgām galvassāpēm, savukārt vidēju un augstu ienākumu grupās šie rādītāji ir 35% un 26%. Turklāt īpaši satraucoši ir tas, ka iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem 10% no spēcīgām galvassāpēm cieš vairākas reizes nedēļā, kamēr starp iedzīvotājiem ar vidējiem un augstiem rādītājiem šis rezultāts ir 2%.
Galvassāpju tipoloģija
Galvassāpes ir diskomforts un sāpju sajūta galvas un kakla apvidū. Tās pēc būtības iedalās divās grupās – primāras un sekundāras galvassāpes, skaidro ģimenes ārste Zane Zitmane. Pie primārām galvassāpēm pieder sāpes, kurām nav izskaidrojams rašanās cēlonis, kā arī nevar pilnīgi precīzi noteikt ārstēšanu, lai tās novērstu. Pie šī tipa galvassāpēm visbiežāk sastopamas saspringuma galvassāpes (galvenokārt rodas no muskuļu saspringuma sejas, kakla un plecu rajonā) un migrēna (saistīta ar galvas asinsvadu paplašināšanos). Galvenie šo galvassāpju cēloņi ir stress, psihoemocionāli pārdzīvojumi, pārslodze darbā u.c. faktori.
Sekundāru galvassāpju cēloņi ir dažādas slimības, piemēram, vīrusu saslimšanas ar augstu temperatūru, iesnas, paaugstināts asinsspiediens, traumas, organiskas izmaiņas, piemēram, sievietēm bieži tās var būt hormonālas svārstības, vai ķīmisku vielu iedarbības dēļ, piemēram, pēc medikamentu vai alkohola lietošanas.
Migrēna versus cita veida galvassāpes
Migrēna ir viens no galvassāpju veidiem. Klasiski migrēna izpaužas ar stiprām, pulsējošām sāpēm, kas lokalizējas vienā galvas pusē. Bieži šīs sāpes pavada slikta dūša, vemšana, kā arī palielināta jutība pret gaismu un trokšņiem. Nereti cilvēki pirms migrēnas izjūt tā saucamo auru, kas izpaužas ar tādu kā mirgojošu gaismu vai zibšņiem acu priekšā un izkropļotu redzi. Savukārt cita veida galvassāpes vairāk lokalizējas kādā konkrētā galvas rajonā, piemēram, pieres daļā, deniņos un pakausī, taču to intensitāte katram cilvēkam var atšķirties. Parastas galvassāpes lielākoties pāriet pēc pretsāpju medikamenta iedzeršanas, tomēr migrēnai tas ne vienmēr palīdzēs. Tādēļ migrēnai jālieto specifiskie pretmigrēnas preparāti (triptāni). Cilvēki, kuri cieš no migrēnas, parasti tās tuvošanos nojauš, jo kā priekšvēstnešus bieži vien izjūt auru. Diemžēl migrēna nav pilnībā novēršama un izārstējama, skaidro Z. Zitmane.
Kādas ir sekas?
Pārliecinoši lielākajai daļai respondentu (77%) galvassāpju dēļ kavēt darbu nav nācies, 1% respondentu pēdējo trīs gadu laikā šī iemesla dēļ darbu kavējis pāris reizes mēnesī, 2% — pāris reizes gadā, bet 5% — retāk, kamēr vēl 13% atzīmēja, ka viņiem šis jautājums nav aktuāls, jo viņi pagaidām nestrādā. Regulāri spēcīgas galvassāpes samazina labsajūtu un pasliktina dzīves kvalitāti, jo cilvēks sāpju dēļ nespēj pilnvērtīgi domāt un strādāt.
Kā sev palīdzēt?
Pētījums parāda, ka apmēram divas trešdaļas (65%) respondentu spēcīgu galvassāpju gadījumā lieto pretsāpju medikamentus. 37% respondentu dodas gulēt, bet 28% dodas pastaigā svaigā gaisā. Citi atbilžu varianti ir minēti ievērojami retāk. Ārste Z. Zitmane norāda, ka katram cilvēkam sāpju slieksnis ir savādāks, vienam tas ir mēreni izteikts, cits jau pie niecīgām sāpēm izjutīs lielu diskomfortu. Sāpju gadījumā jāseko savai pašsajūtai. Ja sāpes rada lielu diskomfortu, tad var lietot pretsāpju medikamentus. Galvassāpes var remdēt arī miers, atpūta, ūdens padzeršanās, vēsa komprese uz pieres. Ja galvassāpes ir biežas, spēcīgas un pretsāpju medikamenti nepalīdz, tad nevajadzētu lielos daudzumos atkārtoti lietot pretsāpju medikamentus, bet vērsties pie sava ģimenes ārsta, lai noskaidrotu sāpju cēloņus.
Vai iespējams izvairīties?
Lai samazinātu galvassāpju iespējamību, būtiska nozīme ir pareizam diennakts režīmam, jo organismam katru dienu ir nepieciešams pietiekams laiks atpūtai un miegam. Tāpat noteikti jāatceras par pietiekamu šķidruma lietošanu – vismaz 2 litrus dienā. Z. Zitmane atgādina arī par sakārtotu darba režīmu – pie datora vai vienā pozā jāstrādā 45 minūtes, bet pēc tam jāņem 15 minūšu pauze. Ir skaidrs, ka pilnībā izvairīties no psihoemocionāliem pārdzīvojumiem vai stresa nav iespējams, tomēr, ja ir sajūta, ka tas sāk traucēt, ir jāmeklē veidi, kā atpūsties. Ja galvassāpes piemeklē bieži, nevajadzētu aizrauties ar pašārstēšanos, bet apmeklēt savu ģimenes ārstu, lai noskaidrotu galvassāpju cēloni un iespēju robežās piemeklētu ārstēšanu.
Laimīgam nav iespējams būt pastāvīgi, tomēr reizēm šķiet, ka daži tavi paziņas vai draugi ir laimīgāki par tevi. Uzskats, ka citiem iet labāk ir tikai mākslīga ilūzija, jo neviens taču nelielās ar savām problēmām, tikai mēs katrs zinam kā ir patiesībā. Iemācies būt laimīga ar tādu dzīvi, kāda tā ir šobrīd, pat ja tajā radušies vairāki šķēršļi. Iedvesmojies un ieklausies šajos padomos!
Neiespringsti – Esi līksmāka un neuztver visu tik nopietni. Viens no lielākajiem stresa izraisītājiem ir uztraukšanās par problēmām, kuras tu nemaz nespēj risināt un kuras tevi nemaz neskar.
Iemācies piedot – Neļauj sevi pārņemt dusmām, aizvainojumam vai atriebības alkām. Ja piedod citiem un palaid vaļā aizvainojumu, tu atbrīvo sevi pilnvērtīgākai dzīvei. Pieņem citu atvainošanos pat tad, ja tā nav tāda, kādu vēlējies sagaidīt.
Izvirzimērķus – Centies izvirzīt ilgtermiņa mērķus, ne velti saka, ka sapņi ir mērķi ar noliktu termiņu!
Esi tu pati – Iemācies būt sev labākais draugs, atklājies sev pilnībā, uzticies sev. Kas tu vēlies būt? Ko vēlies sasniegt? Kas padara tevi patiesi laimīgu?
Padari laimīgu kādu citu – Dāvā prieku kādam citam, un tu sapratīsi cik īstenībā ir viegli gūt laimi!
Ļaujies dažādībai – Pētījumi liecina, ka vislaimīgākie ir tie, kas savu dzīvi piepilda ar visdažādākajām nodarbēm. Viņi mācās, veido karjeru, nodarbojas ar dažādiem hobijiem, sporto, izklaidējas, domā. Ja kādā no jomām iestājas rutīna, tad tā tiek nomainīta pret citu aktivitāti.
Esi pateicīga – Iespējams, ka šo padomu būsi dzirdējusi ne reizi vien, un tomēr iemācies pateikties un novērtēt to, kas tev ir dots. Nesūksties par to, kā tev nav!
Pieņem labo un ļauno – Mēs nespējam mainīt pagātni, bet varam baudīt tagadni un padarīt pozitīvāku nākotni. Nedrīkst domāt negatīvi! Labais bez ļaunā nemaz nevar pastāvēt!
Vairāk smaidi – Tu būsi pārsteigta, cik ļoti smaidīšana var ietekmēt tavu noskaņojumu. Ja spēj sevi piespiest kādā ne visai patīkamā situācijā pasmaidīt un pat iesmieties, uzreiz jutīsi, kā uzlabojas tavs garastāvoklis.
Iebiezināto pienu un kokosriekstu skaidiņas sajauc viendabīgā, stingrā masā un ieliek uz laiciņu ledusskapī, līdz tā nedaudz sacietē. Veido nelielas bumbiņas, kam viducī iespiež pa mandelei. Bumbiņas apviļā kokosriekstu skaidiņās un uz 24 stundām ieliek ledusskapī. Garžos lieliski!
Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par minimālas algas celšanu līdz 630 eiro.
Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Kristaps Toms Gūtmanis. Viņš skaidroja, ka Latvija jau kopš 2004.gada ir Eiropas Savienības dalībvalsts, bet vēl aizvien ar vienu no zemākajām minimālajām mēnešalgām dalībvalstu vidū – tikai 430 eiro bruto (pirms nodokļu nomaksas), kā arī pati zemākā minimālā mēnešalga Baltijas valstīs.
Idejas autors uzsvēra, ka Lietuvā no 2019.gada minimālā mēnešalga ir 555 eiro bruto, savukārt Igaunijā – 540 eiro bruto. Savukārt Rietumeiropas valstīs minimālās algas apmērs pārsniedz 1000 eiro.
Zemā minimālā mēnešalga Latvijā ir iemesls vairākām iedzīvotāju sociālajām problēmām valstī un veicina plašu emigrāciju no Latvijas uz ārzemēm, kur ir labvēlīgāki finansiālie apstākļi, uzskata Gūtmanis. Viņaprāt, nepietiekamās minimālās mēnešalgas dēļ jaunieši pēc studijām Latvijas augstskolās, sevišķi ja viņi strādā valsts uzņēmumos, kā arī dažādu mazkvalificēto darbu veicēji pēc tehnikuma vai profesionālās vidusskolas, ir spiesti turpināt dzīvot vecāku ģimenē.
“No Latvijas minimālās mēnešalgas nav iespējams pilnā apjomā samaksāt par īri, pārtiku, citām precēm un pakalpojumiem, nodrošināt pilnvērtīgu veselības aprūpi, turpināt izglītību un plānot rūpes par nākamo ģimeni. Tas ir pamatā daudzu Latvijas iedzīvotāju augošajai neapmierinātībai pret valsti, kā arī iedzīvotāju nebeidzamajam emigrācijas vilnim, kur ir augstākas minimālās mēnešalgas un labvēlīgāki sociālie apstākļi pilnvērtīgai dzīvei,’ pausts iniciatīvas pieteikumā.
Tādēļ viņš rosina paaugstināt Latvijas minimālo mēnešalgu līdz 630 eiro mēnesī bruto. Ņemot vērā, ka šīs iniciatīvas atbalsta vākšanai un tās ieviešanai būs vajadzīgs kāds laiks, 630 eiro minimālā alga Gūtmaņa ieskatā tās ieviešanas brīdī būs samērā adekvāts līmenis, lai “no savas sociālās atpalicības mēs sāktu piedzīt abu pārējo Baltijas valstu sociālo līmeni”.
Iniciatīvas autors uzskata, ka šādu pārmaiņu rezultātā Latvijā veidosies labvēlīgāka sociālā un ekonomiskā vide sevišķi tām iedzīvotāju grupām, kuru ienākumi ir valsts minimālās mēnešalgas apmērā.
Veicot 1881 Covid-19 testu, pagājušajā diennaktī reģistrēti septiņi jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka četri saslimušie ir iepriekš saslimušajiem kontaktpersonas, divi saslimušie atgriezušies no Itālijas un Francijas, ar vienu personu uzsākta saziņa, lai precizētu papildus informāciju.
Latvijā kopā veikti 224 412 izmeklējumi, saslimušas 1315 personas un 1078 izveseļojušās, 32 mirušas.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā stacionēts viens pacients ar Covid-19. Kopumā stacionāros ārstējas četri pacienti, no kuriem visi ar vidēji smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāra izrakstīti 198 Covid-19 pacienti, starp kuriem ir gan tie, kas izveseļojušies, gan tie, kas miruši.
Keita Midltone veiksmīgi diktē britu modi, visi seko līdzi viņas apģērbu izvēlei, īpaši tādēļ, ka hercogiene nereti izvēlas apģērbu no pavisam ikdienišķiem veikaliem.
Pavisam nesen Keita Midltone izgāja sabiedrībā ar puķainu sejas masku. Smieklīgi, bet tagad šis ir modes kliedziens visā Lielbritānijā. Tieši šāds spēks ir Keitas tēlam, visas sievietes grib viņai līdzināties. Šādu masku pieprasījums ir strauji palielinājies.
Dažu stundu laikā šādas maskas kļūst par ļoti pieprasītu preci Lielbritānijā. Briti tam pat ir devuši nosaukumu “Keitas efekts”. Izrādās, šis “izpirkšans” efekts attiecas ne tikai uz apģērbu, aksesuāriem un apaviem, bet arī uz puķainajām sejas maskām!
Video
Puķainā Keitas sejas maksa ir no zīmola “Amaia London” ar ko Keita apmeklēja divus labdarības pasākumus, nākošajā dienā šī maska tika pilnībā izpārdota visā Londonas teritorijā un pat interneta veikalos.
14. augustā Babītes pagasta Piņķos durvis vēris ilgi gaidītais Eiropas līmeņa modes zīmolu outlet ciemats Via Jurmala Outlet Village. Baltijā šis ir pirmais outlet ciemats zem klajas debess, kas nodrošinās pilnīgi unikālu iepirkšanās pieredzi.
Via Jurmala Outlet Village ir vieta, kur visa gada garumā apmeklētājiem būs iespēja iegādāties pasaulē populāru un iecienītu zīmolu iepriekšējo sezonu un outlet konceptam īpaši veidotu kolekciju preces par 30 līdz 70% zemākām cenām.
Galerija
“Atšķirībā no citām pasaules modes galvaspilsētām, Rīgā nav izteikta rajona vai iepirkšanās ielas, kurā koncentrētos vairāki modes zīmolu veikali,” stāsta projekta attīstītājs un uzņēmuma Outletico valdes loceklis Andrejs Dozorcevs. “Tagad mēs šādu vietu esam radījuši. Outlet ciemats atrodas nedaudz ārpus pilsētas, pie šosejas, kas savieno Rīgu un Jūrmalu, pa kuru gada ietvaros pārvietojas aptuveni 13 miljoni automašīnu. Būtisks ir faktors, ka ekonomiski izdevīgs būvniecības projekts un zemākas piepilsētā esošo zemes vienību cenas, ir palīdzējušas samazināt kopējās projekta izmaksas, tādējādi ļaujot īrniekiem piedāvāt izdevīgus nomas nosacījumus,” informē A. Dozorcevs.
Via Jurmala Outlet Village ir iespējams iegādāties tādu zīmolu preces kā Guess, Puma, Tommy Hilfiger, Ecco, Stefanel, Levi’s, Hugo Boss, Ermenegildo Zegna, Camel Active, Lee Wrangler, Billionaire, Brunello Cucinelli, Pako Lorente un daudzus citus.
Starp teju 100 zīmoliem, galvenokārt ir pieejamas modes preces aktīva dzīves veida piekritējiem, kuri augstu novērtē apģērba kvalitāti un funkcionalitāti. Tāpat arī būs pieejami Premium klases, kā arī Latvijā vēl nebijuši zīmoli, kas pircējiem ļaus papildināt savu garderobi ar ko jaunu un atšķirīgu.
“Situācija, kas izveidojusies pasaulē saistībā ar koronavīrusa izplatību paguvusi ieviest būtiskas izmaiņas gandrīz visās dzīves sfērās,” turpina stāstīt A. Dozorcevs. “Veselības drošības jautājums mums ir īpaši svarīgs. Vēlos atzīmēt, ka projekta unikalitāte slēpjas faktā, ka katram veikalam, kafejnīcai, restorānam un atpūtas vietai ir sava neatkarīga gaisa ventilācijas un kondicionēšanas sistēma, kā arī sava ieeja.
Ņemot vērā situāciju, ka masu pasākumi valstī ir aizliegti, nav iespējams sarīkot lielus atklāšanas svētkus, kā to bijām plānojuši, taču esam pārliecināti, ka mājīgās kafejnīcas, restorānu terases, svaigais piejūras gaiss, kā arī Vidusjūras stila ēkas un ieliņas, apmeklētājiem garantēs lielisku atmosfēru un neaizmirstamus iepirkšanās svētkus.”
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ir licis izmeklēt masveidīgo protestētāju aizturēšanu, un vairāk nekā 1000 no aizturētajiem ir atbrīvoti, ceturtdienas vakarā paziņoja parlamenta augšpalātas Republikas padomes priekšsēdētāja Natālija Kočanova.
Kočanova valsts televīzijā sacīja, ka Lukašenko licis amatpersonām “noskaidrot visus aizturēšanas gadījumus”.
“Līdz šim vakaram ir atbrīvoti vairāk nekā 1000 cilvēku,” viņa piebilda.
Video
Daļa aizturēto protestētāju naktī uz piektdienu atbrīvoti no Minskas Centrālā likumpārkāpēju izolatora, kas ir pazīstams kā “Okrestina”, no notikumu vietas vēsta Vācijas raidsabiedrības DW korespondents.
Daudzi cilvēki, iznākuši brīvībā no Minskas cietuma, stāstīja par spīdzināšanu, pārpildītām kamerām, sūdzējās par badu un slāpēm.
Daudziem atbrīvotajiem bija nepieciešama medicīniskā palīdzība. Daži uzreiz tika aizvesti uz slimnīcām, citi saņēma palīdzību turpat uz vietas.
Pie Minskas cietuma naktī bija ieradies arī Baltkrievijas iekšlietu ministra vietnieks Aleksandrs Barsukovs.
Atbildot uz žurnālistu jautājumu, kāpēc cilvēki sūdzas par cietsirdīgu izturēšanos, viņš sacīja: “Nekādas cietsirdīgas izturēšanās nav bijis.”
Baltkrievijas drošības dienestiem vardarbīgi apspiežot protestus pret acīmredzamajiem pārkāpumiem prezidenta vēlēšanu norisē un rezultātu viltošanu, Baltkrievijā tika aizturēti 6700 cilvēku un simtiem ievainoti.
Valsts iedzīvotāju reakcija uz protestu vardarbīgo apspiešanu nebija tāda, uz kādu bija cerējuši varas pārstāvji – visā valstī sievietes baltās drānās un ar puķēm rokās sastājās “solidaritātes ķēdēs”, strādnieki lielajos uzņēmumos sanāksmēs pieprasīja varasiestādēm izbeigt patvarīgo aizturēšanu, izmeklēt pilsoņu piekaušanu, pārskaitīt vēlēšanu biļetenus vai arī atzīt par vēlēšanu uzvarētāju opozīcijas kandidāti Svetlanu Tihanovsku.
Nakts uz piektdienu – jau piektā pēcvēlēšanu protestu nakts – pagājusi bez vardarbības pret protestētājiem, arī “cilvēki melnā” vairs nemedīja naksnīgos gājējus.
Piektdienas rītā cilvēki Minskā un citās Baltkrievijas pilsētās atkal pulcējas protesta akcijās – viņi protestē pret spīdzināšanu, cietsirdīgu izturēšanos, ņirgāšanos un sišanu. To pieredzējuši gan pēcvēlēšanu protestu dalībnieki, gan aizturētie nejaušie garāmgājēji.
Saskaņā ar oficiālajiem provizoriskajiem rezultātiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,08% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska – 10,09%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti.
Iestājoties pubertātei un tīņu vecumam, ierasti atsaucīgie un smaidīgie bērni piedzīvo nozīmīgas fizioloģiskas un psihoemocionālas pārmaiņas. Tā rezultātā nereti notiek attālināšanās no vecākiem, pieaug konfliktu riski, tīņiem veidojas saasināta pasaules uztvere, kā arī parādās vēlme pēc brīvības un pozitīva vienaudžu vērtējuma. Sīkāk par tīņu vecuma raksturojumu un to, kā šo vecumu veiksmīgi pārdzīvot, stāsta BENUAptiekas piesaistītā eksperte, sistēmiskā ģimenes psihoterapeite un pedagoģijas doktore Maija Biseniece.
Kad sākas tīņu vecums?
Pusaudžu vecumā jānošķir bioloģiskais un psiholoģiskaistīņu vecuma sākums. Meitenēm bioloģiski pusaudžu vecums sākas, kad parādās pirmās menstruācijas. No šī brīža meitene var palikt stāvoklī un dzemdēt. Zēniem fizioloģiskā nobriešana sākas aptuveni 11,5 gadu vecumā un ilgst līdz 16, bet dažreiz 18 gadiem. Dzimumnobriešana katram var būt atšķirīga, bet pārāk agra vai vēla dzimumnobriešana var negatīvi ietekmēt tīņa pašvērtējumu, jo šajā vecumā pusaudžiem ir svarīgi, lai viņu fiziskā attīstība noritētu tāpat kā vienaudžiem. Aizkavēta fiziskā nobriešana rada psiholoģiskas grūtības abiem dzimumiem.
M. Biseniece skaidro, ka šobrīd gan no bioloģiskā, gan psiholoģiskā viedokļa pusaudžu vecums sākas apmēram par diviem trim gadiem ātrāk nekā pirms vienas vai divām paaudzēm. Savukārt atbilde uz jautājumu, kad beidzas pusaudžu vecums, arī nav vienkārša, jo pieauguša cilvēka pazīme ir prasme uzņemties atbildību par savu lēmumu. Respektīvi, pusaudžu un jauniešu vecums beidzas tobrīd, kad tiek pieņemta pieauguša cilvēka vērtību sistēma – cilvēks var brīvi izvēlēties, taču pats atbild par savu izvēli. Tās ir vienas monētas divas puses – gan brīvība, gan atbildība vienlaikus.
Tīņu emocionālie pārdzīvojumi
Pusaudžu periodā personības attīstībā notiek šķelšanās un individualizācija. Atdalīšanās no vecākiem, emocionālo saišu atraisīšana no bērnībā svarīgajiem cilvēkiem nav viegla. Pusaudzis stumj prom savu bērnības pieķeršanos vecākiem un atbrīvoto vietu piepilda ar pieķeršanos sev pašam, tas izskaidro pusaudžu pieaugošo egoismu. No vienas puses, pusaudzis izjūt prieku par iespēju brīvi pieņemt lēmumu, brīvību domāt un rīkoties pēc sava prāta, bet no otras puses, tīnis var izjust lielu tukšumu un savu nenozīmīgumu. Tur, kur iepriekš bija ļoti nozīmīga un emocionāla saite ar vecākiem, tagad ir tukšums. Tas var izraisīt milzīgu trauksmi, kuras mazināšanai tiek meklēti arī tādi risinājumi kā izklaides un spēles, sekss, alkohols un narkotikas. Pusaudžu uzvedība ir grūti paredzama, dažreiz viņi rīkojas kā pieaugušie, dažreiz ir impulsīvi kā bērni, kas kaut ko vēlas – tepat un tūlīt, bet ja nenotiek, tad nevajag, rīkojas neprognozējami un nespēj paši paredzēt savas darbības – tā ir bērnišķu un pieaugušo personības komponentu mozaīka, uzsver M. Biseniece.
No vecākiem pie draugiem
Atdalīšanās no vecākiem nozīmē to, ka pusaudzis pārdzīvo šķiršanās nomāktību un vientulību. Katrs pusaudzis ir pretrunīgs savās iekšējās izjūtās un mēģinājumos atdalīties no vecākiem. Pusaudžu perioda sākumā gan meitenes, gan zēni atkarību no mammas uztver kā draudīgu un māte kļūst par tēlu, ar kuru īpaši jācīnās un no kura jāturas pa gabalu, norāda M. Biseniece. Pusaudžiem ļoti būtiski ir tas, vai izdodas izveidot emocionāli veiksmīgas attiecības ar vienaudžiem un atrast jaunus pieķeršanās objektus. Ar vienaudžiem var izjust kopību, tuvību, apbrīnu, konkurenci, skaudību, strīdus, dvēseles tuvību – jūtas, kas agrāk izbaudītas kopā ar tuviniekiem.
Lai atdalītos no mātes, meitenes pusaudžu perioda sākumā aktīvi meklē un konkurē par pretējā dzimuma sabiedrību. Savukārt zēni, lai izvairītos no nepieciešamības pēc mātes, patvērumu meklē attiecībās ar tēvu un citiem zēniem. No vienaudžiem un jaunatnes kultūras pusaudzis saņem nepieciešamo atbalstu, lai atdalītos no vecākiem. Grupā ir vieglāk apšaubīt vecāku nozīmību un kopīgi izvēlēties piemērotu mūziku, ģērbšanās stilu, runas veidu, hobijus un vērtējumus.
Ko vecākiem labāk nedarīt un neteikt?
Pieaugušie, komunicējot ar pusaudžiem, satraucas, kad, šķiet, tik prātīgi runājošs cilvēks pēkšņi rīkojas kā pilnīgs bērns. Tas ir pavisam normāli, jo izprast pusaudža uzvedību kā pieauguša cilvēka nav iespējams. Tāpat nav vērts pārmest – Tu kā mazs bērns…. Pieaugušajiem visu laiku jāpielāgojas, jāadaptējas pusaudža stāvokļa svārstībām, palīdzot un parādot, kā pārvarēt dzīves ikdienas krīzes, jo vēl nav iegūta izturība (angliski resilience) – prasme pretoties, saņemot dzīves sitienus. Tāpēc nebūtu varbūt īpaši vērts no šiem jaunajiem cilvēkiem sagaidīt neatlaidību, pacietību, konsekvenci kā no pieaugušā. Nav vērts moralizēt. Šī pretošanās prasme ir atkarīga no vecāku sniegtā piemēra, kā viņi paši pārdzīvo neveiksmes, kā bērniem parāda, ko darīt, kā pārvarēt grūtības. – “Neveiksme? Viss ir kārtībā, Tu pamēģināji.” Iznāk arī pašiem vecākiem vairāk darboties un atcerēties teicienu –“Stiprs ir nevis tas, kurš nepakrīt, bet gan tas, kurš pakritis spēj piecelties”.
Vēlamie soļi no vecāku puses
Jāatceras, ka pusaudži un jaunieši vēl tikai mācās veidot tuvākas attiecības, viņi šajā jomā ir iesācēji un pastāv liela iespējamība, ka viņi piedzīvos sarūgtinājumu un vilšanos. Tādēļ pusaudžiem ir vajadzīgi saprotoši pieaugušie, kuri var mierināt un palīdz pārvarēt krīzes. M. Biseniece skaidro, ka robežu noteikšana ģimenē lielākoties ir saistīta ar pusaudžu drošību, tomēr ir svarīgi, ka ar jauniešiem tiek diskutēts, jo tā viņi iemācās paust savus uzskatus un darīt zināmas savas robežas. Pusaudžiem ir jāzina noteikumi: kad ir jābūt mājās, kur drīkst atrasties, ka nedrīkst lietot alkoholu un narkotikas. Svarīgi, ka vecāki izvēlas “cīnīties gudri” un neļaujas apjukumam, kad pusaudzis manipulē, stāstot, kas ir atļauts “visiem citiem”. Kontakts ar pusaudzi ir vissvarīgākais, jo pusaudzim ir būtiski izjust drošību, piederības izjūtu un pieņemšanu, un to patiesi var sniegt tikai vecāki.
Farmaceita komentārs
BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece skaidro, ka tīņa organismam nepieciešamo vislabāk ir uzņemt ar sabalansētu uzturu, kurā ir pietiekami daudz augļu un dārzeņu, graudaugu un piena produktu, kā arī zivs un dzīvnieku un putnu gaļas. Tāpat noteikti jāseko līdzi cukura un sāls patēriņam un tauku saturam uzturā. Bieži vien ar uzturu pietiekamā līmenī netiek uzņemtas omega taukskābes, tāpēc zivju eļļa būtu lietojama papildus. Pusaudžiem ir svarīgi arī B grupas vitamīni, vitamīni A un D, kā arī dzelzs, kalcijs un magnijs.
Pusaudžiem ir pieejami speciāli viņu vecumam izstrādāti vitamīnu un minerālvielu kompleksi tablešu vai košļājamu tablešu veidā. Tie lietojami kursu veidā paaugstinātas slodzes gadījumā, sportojot vai pēc slimībām, tomēr pirms to lietošanas jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu. Noteikti jāatceras par fiziskām aktivitātēm, pietiekamu ūdens uzņemšanu, pastaigām svaigā gaisā, sabalansētu miega un atpūtas režīmu, kā arī vēlams neaizrauties ar pārlieku laika pavadīšanu pie datora, TV un telefona.
Atvaļinājumu laiks rit pilnā sparā, un šogad to daudzi izbauda, apmeklējot vietējos dabas objektus un apskates vietas, dodoties pārgājienos un visādi citādi baudot dabu. Tomēr jāpatur prātā, ka kukaiņiem šis ir aktivitātes laiks un to kodiens var nepatīkami ietekmēt atpūtas plānus. Kā pasargāt sevi no ērču, odu, dunduru un citu kukaiņu kodumiem, pareizi izvēloties repelentus? Konsultē BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ļubova Blaževiča.
Repelenti ir vielas, kuras atbaida kukaiņus no tuvošanās vai saskaršanās ar apstrādāto virsmu, skaidro Ļ.Blaževiča. Visbiežāk tie ir pieejami spreju, aproču un zīmuļu formā, taču ir arī kukaiņu atbaidoši geli, krēmi, losjoni, plāksteri un mitrās salvetes.
Sitnētiskie un dabīgie repelenti
Sastāva ziņa repelentus iedala sintētiskajos un dabīgajos. Sintētiskie repelenti parasti satur tādas vielas kā DEET, IR-3535, pikaridīnu vai permetrīnu. Ar sintētiska sastāva repelentiem jābūt uzmanīgākiem! Pievērsiet uzmanību to sastāvam un, balstoties uz to, izdariet izvēli, kurš līdzeklis jums būs piemērotāks. Piemēram, DEET viela iedarbojas uz kukaiņu ožas receptoriem un dezorientē tos. Parasti repelentu produktos DEET koncentrācija ir 10-35%, kas nodrošina 3-6 stundu aizsardzību, bet bērniem domātos līdzekļos tā koncentrācija ir līdz 10%. Tas var kairināt ādu, tādēļ to iesaka nelietot zem apģērba, bet tikai uz atklātām ādas vietām un nomazgāt, tikko aizsarglīdzeklis vairs nav nepieciešams.
Savukārt repelentos izmantotajai IR-3535 vielai piemīt ilgāka darbība nekā DEET, un tā ir drošāka bērniem, grūtniecēm un barojošām māmiņām.
Sintētiskajos repelentos mēdz izmantot arī pikaridīnu. Tas ir bez smakas un nekairina ādu, bet tā efektivitāte ir pielīdzināma DEET 10% koncentrācijai.
Īpaši uzmanīgiem jābūt arī ar permetrīnu saturošajiem repelentiem. Tos drīkst izmantot tikai uz drēbēm un virsmām (teltis, moskītu tīkli), bet nedrīkst lietot uz ādas! Tā darbība saglabājas līdz pat divām nedēļām arī pēc apģērba mazgāšanas.
Savukārt no dabīgās izcelsmes vielām repelentos izmanto augu eļļas, piemēram, citroneikalipta eļļu (Eucalyptus citriodora), ko droši var izmantot no 3 gadu vecuma. Tāpat izmanto arī citronellas eļļu, kā arī piparmētras, bazilika, ķiploka, ģerānijas, lavandas, tējas koka, kliņģerīšu un sojas eļļu. Šīs dabīgās izcelsmes vielas saturošie aerosoli nodrošina 6-9 stundu aizsardzību, bet aproce atbaida kukaiņus līdz pat vienam mēnesim. Biežāk šādi produkti sastopami aptieku sortimentā.
Farmaceite aicina vienmēr izlasīt repelentu sastāvu un izdarīt apzinātu izvēli par labu vienam vai otram produktam vai konsultēties ar speciālistu par piemērotākā līdzekļa izvēli.
Lietojiet pareizi!
Tā kā repelenti satur aktīvas vielas ar spēcīgu iedarbību, ir svarīgi tos lietot pareizi un ievērot piesardzību to lietošanas laikā, tāpēc farmaceite iesaka paturēt prātā šos priekšnoteikumus:
DEET vai IR-3535 saturošus repelentus var lietot tikai uz atklātiem ādas apgabaliem, bet nedrīkst lietot zem apģērba.
Aerosola uzklāšanai uz sejas sākumā tas ir jāpūš uz rokām un tad jāuzklāj uz sejas, neskarot acu un mutes zonu.
Repelenti sāk darbību uzreiz pēc to uzklāšanas, tāpēc tie jāizmanto tikai tad, kad jau esat dabā. Uzpūšot aerosolus slēgtā telpā (mājās, mašīnā vai bērnu ratiņos), tie tiks ieelpoti, kas var kairināt elpceļus un izsaukt alerģijas vai citas veselības problēmas.
Repelents nedrīkst saskarties ar bojātu, kairinātu ādu.
Repelentu aerosolus nedrīkst pūst tuvu ēdienam.
Pēc repelentu uzklāšanas jānomazgā rokas ar ziepēm un ūdeni.
Atgriežoties iekštelpās, repelenti jānomazgā ar ziepēm un ūdeni.
Drošības nolūkos jebkāda sastāva repelentus nav ieteicams lietot bērniem, kas jaunāki par 3 gadiem. Dabīgas vielas saturošus līdzekļus ir pieļaujams lietot no 6 mēnešu vecuma vietās, kur ir augsts smagu vektora pārnēsātu slimību risks.
Neaizmirstiet par mājas mīluļiem!
Dodoties pie dabas, neaizmirstiet par līdzi paņemtajiem mājas mīluļiem. Atcerieties – mājas mīluļiem nedrīkst lietot cilvēkiem domātus repelentus!
Visdrošāk ir izvēlēties tieši konkrētai sugai domātus preparātus. Ir līdzekļi ar dabīgām sastāvdaļām – citronellas, eikalipta, verbenas, lavandas, priedes, rozmarīna, bazilika, piparmētras, fenheļa, nīma sēklu eļļu. Ir arī repelenti ar sintētisku sastāvu, bet ar pierādītu nekaitīgumu dzīvniekiem. Aptieku sortimentā ir dzīvnieku kaklasiksnas pret kukaiņiem, šķidrumi, arī ultraskaņas ierīces-repelenti. Konsultējieties ar speciālistu, lai izvēlētos jūsu mājas mīlulim vispiemērotāko un drošāko risinājumu.
Jau pēc divām nedēļām klāt jaunais mācību gads. Vismaz pagaidām, plānots ka skolēni mācīsies klātienē.
Jau no pirmās skolas dienas mācību iestādēm būs jānodrošina epidemioloģiskās drošības prasības un – ja situācija kļūs siktāka – ir gatavi arī plāni B un pat C
Acis ir kā mūsu vizītkarte, kas spēj paust, kā mēs jūtamies gan emocionāli, gan fiziski. Acu zona ir arī tā, kur parasti tiek lietots visvairāk dekoratīvās kosmētikas, arī ūdensnoturīgās. Āda ap acīm ir jutīgāka un maigāka, tādēļ to vieglāk var ietekmēt nepareiza kosmētikas izvēle un neveselīga dzīvesveida sekas. Kā pareizi rūpēties par ādu ap acīm, lai izskatītos labi? Konsultē BENU Aptiekas skaistuma konsultante Natālija Gavriļčenko.
Āda ap acīm ir vismaigākā un visjutīgākā zona, skaidro N.Gavriļčenko. Šajā zonā nav tauku dziedzeru un dermas slānis ir ļoti plāns, tāpēc ātri zaudē elasticitāti mīmiskās slodzes un dehidratācijas dēļ, kā arī citu ārēju un iekšēju faktoru ietekmes rezultātā.
Kā pareizi kopt?
Pamatu pamats, kopjot ādu ap acīm, ir maiga attīrīšana un intensīva mitrināšana. Lietojot krēmu ādai ap acīm, tas ir maigi jāiemasē ar zeltnešiem apļveida kustībām, ievērojot Langera līnijas – virzienā no acs ārējā kaktiņa un iekšējo, nedaudz piepaceļot pie uzacs visaugstākās vietas.
Viens brīnumlīdzeklis, kas derētu visiem, šajā gadījumā nav iespējams, jo visi mēs esam dažādi un ādas tipi un stāvokļi atšķiras. Tāpēc kosmētikas līdzekļi ādas ap acīm kopšanai jāizvēlas atbilstoši savam ādas tipam un stāvoklim – piemēram, sausai vai taukainai ādai. Tāpat padomājam arī par jums aktuālajiem papildu efektiem, piemēram, cīņu ar pirmajām krunciņām, gaismu atstarojošiem elementiem – ādas izskata uzlabošanai, iedarbību tūskas mazināšanai un citiem.
Nenodariet maigajai ādai ap acīm pāri! Visbiežāk pieļautās kļūdas šajā gadījumā ir pārāk bieza krēma slāņa uzklāšana, paštaisītas maskas ar nezināmas izcelsmes sastāvdaļām, arī augļu un dārzeņu aplikācijas uz plakstiņiem. Esiet piesardzīgi un neļaujieties nepārdomātiem eksperimentiem!
Kā ar dekoratīvo kosmētiku?
Lietot dekoratīvo kosmētiku var, taču jāizvēlas produkti, kuri nekairina zonu ap acīm, uzsver skaistuma konsultante. Atcerieties, ka obligāti rūpīgi jānotīra visa dekoratīvā kosmētika, ko lietojat. Ja lietojat korektorus vai konsīlerus, jāņem vērā, ka tie sausina maigo ādu ap acīm. Tāpēc palutiniet zonu ap acīm ar mitrinošām maskām vai patčiem. Taču atcerieties – maskas, patčus un līdzīgus līdzekļus var lietot tad, ja tie ir pārbaudīti un nekairina ādu ap acīm.
Ja ir nepieciešams, droši var lietot ūdensnoturīgo kosmētiku, taču šeit vissvarīgākais būtu atcerēties par pienācīgu attīrīšanu. Tā jāveic ar līdzekli ūdensnoturīgās kosmētikas noņemšanai, jo tas palīdzēs daudz ātrāk noņemt kosmētiku un izvairīties no mehāniskiem kairinājumiem.
Maskas un kompreses
Bieži vien dzirdēts ieteikums ir zonai ap acīm uzlikt gurķa šķēlīti vai izlietotu tējas maisiņu. Taču skaistuma konsultante pret gurķu un tējas paciņu kompresēm ir skeptiska, jo mēs nekad nezinām, kas pievienots rūpnieciski ražotai tējai un kā audzēti veikalā pirktie gurķi. Turklāt āda ap acīm ir tik maiga un viegli kairināma! Tādēļ konsultante iesaka labāk neriskēt un lietot speciālus līdzekļus, kas domāti tieši šai zonai, lai izvairītos no alerģiskām reakcijām.
Lai panāktu labāku efektu, var lietot patčus, kas pirms tam paturēti ledusskapī durvju nodalījumā, kur nav pārāk vēss. Tāpat zonai ap acīm var izmantot ledus kubiņus, taču to pagatavošanai jāizmanto attīrīts ūdens vai nestipra zaļā tēja. Šādu ledus kubiņu var ietīt tīrā, maigā audumā un pamasēt ar to sejas ādu, taču nedrīkst koncentrēties uz vienu zonu ilgāk kā 1-2 minūtes. Tāpat nedrīkst spiest un pielietot spēku. Jābūt uzmanīgiem arī ar ārstniecisko augu uzlējumiem, jo, gribot kā labāk, var nodarīt sev pāri, piemēram, pārsausinot ādu ap acīm.
Ieteikums ik dienai
Sargājiet acu zonas ādu no laikapstākļu nelabvēlīgās ietekmes – vasarā lietojiet saulesbrilles, kas būs ieteicamas spožas saules gadījumā arī rudenī un ziemā.
Paturiet prātā – galvenie produkti ikdienas kopšanai acu zonai ir dekoratīvās kosmētikas noņēmējs un intensīvi mitrinošs krēms. Tāpat atcerieties par veselīgu miegu un pilnvērtīgu uzturu, jo nebūs jēgas cīnīties ar tūsku, lietojot kosmētiskos līdzekļus, ja regulāri vakarā ēdīsiet pārāk sāļus un pikantus ēdienus, neizgulēsieties un nerūpēsieties par vispārējo ādas veselību.
Šogad, tuvojoties jaunajam mācību gadam, vecāki piesardzīgi izvērtē skolēnam nepieciešamo lietu sarakstu, liecina iepirkšanās centra internetā 220.lv veiktā vecāku aptauja* par gatavošanos skolai. Tajā noskaidrots – gandrīz katrs trešais vecāks neizslēdz, ka nāksies pārskatīt ģimenē esošo viedierīču skaitu un to kvalitāti. Tikmēr 18% ir pārliecināti, ka ierīces vajadzēs pirkt, turklāt uzmanība tiks pievērsta arī ergonomiskas mācību vides iekārtošanai mājās.
COVID-19 pandēmija parādīja, cik efektīvi var organizēt savu ikdienu, ja ir pieejams nepieciešamais tehnoloģiju aprīkojums. Kaut arī jau iepriekš darbus varēja organizēt attālināti, skolēnu ikdiena no mājām vēl nebija iedomājama. Pēc UNESCO** apkopotajiem datiem, pandēmijas laikā skolu slēgšanas rezultātā visā pasaulē tika ietekmēti vairāk nekā 60% pasaules skolēnu.
Vecāki pārdomā viedierīču iegādi
220.lv sadarbībā ar pētījumu kompāniju „Norstat Latvija“ veiktā skolas vecuma bērnu vecāku aptauja Baltijas līmenī atklāj, ka, lai arī Latvijā aptaujātie vecāki vēl nesteidzas ar lēmuma pieņemšanu par vajadzīgajiem pirkumiem skolai, aptuveni trešā daļa jeb 26% vecāku neizslēdz iespēju, ka nāksies pārskatīt ģimenē esošo viedierīču skaitu un to kvalitāti. Lietuvā šādu vecāku ir vairāk – 35%, savukārt Igaunijā, līdzīgi kā pie mums, 27%.
„Gatavošanās skolai ir sava sezonalitāte, kas sākas jūlija beigās un turpinās visu augustu un pat septembra sākumu. Piemēram, ja salīdzinām ar maija mēnesi, tad augustā ir vērojams skolas preču kategorijas pieaugums par piecām reizēm. Nenoliedzami, ka šogad pirkumu sarakstu ietekmē aizvadītā mācību gada noslēgums, kad skolas gaitas tika organizētas no mājām. Šī pieredze un arī nezināmais par mācību procesa tālāko organizēšanu šogad vecākiem liek piesardzīgi plānot vajadzīgos pirkumus, neizslēdzot, ka ierastā pirkuma saraksta augšgalā dominēs pavisam citas preces, piemēram, dažādas viedierīces vai mēbeles, sekojot līdzi to atbilstībai visiem ergonomikas nosacījumiem,“ norāda 220.lv komunikācijas un mārketinga vadītāja Līga Bubko.
Lielākās atšķirības vecāku paradumos ir vērojamas atšķirīgās vecuma grupās. Vecāki vecumā līdz 29 gadiem ir atvērtāki viedierīču iegādei un par to nepieciešamību ir pārliecināti 22% respondentu, kamēr vecuma grupā no 50-59 tikai 6%. Jāpiebilst, ka vieni no tehnoloģiju lielākajiem cienītājiem dzīvo tieši Zemgalē, kur 30% vecāku apsver jaunu viedierīču iegādi.
Joprojām pieprasītas ir arī tradicionālās kancelejas preces
Tajā pašā laikā 35% vecāku norādījuši, ka lielāko izdevumu daļu arī šogad tomēr veltīs tādām skolai nepieciešamām lietām kā kancelejas preces, mugursoma, apģērbs. Kaimiņvalstīs situācija ir līdzīga – 35% respondentu Igaunijā atzīst, ka lielākos tēriņus paredz par kancelejas precēm, savukārt Lietuvā tā uzskata 34% aptaujāto.
Arī L.Bubko norāda: “Jaunie vecāku paradumi liecina, ka šobrīd liels uzsvars tiek likts uz tehnoloģijām, jo mācību procesa interaktivitāte paliek aizvien lielāka, tādējādi “viedās skolas” konceptam kļūstot par realitāti, nevis nākotni. Raksturojot pirktākās preces, kas iemanto ģimeņu uzmanību, jāmin, ka topa augšgalā ierindojas tādas preces kā elektroniskās piezīmju grāmatas, viedpulksteņi, mobilie telefoni, ārējie akumulatori jeb “Power Bank” un austiņas.“
*Aptaujā piedalījās 1086 respondenti no Baltijas valstīm, kuriem ģimenē ir vismaz viens bērns, kurš jaunāks par 18 gadiem. Aptauja veikta 2020. gada jūlijā.
** UNESCO pētījums par COVID-19 ietekmi uz izglītību, 2020.
Ir jāstiprina Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) kolektīvs un jāattīsta iestāde tā, lai tā pārtaptu no kontrolējošas un uzraugošas par darbu koordinējošu, konsultējošu un metodoloģisku atbalstu sniedzošu institūciju, kas palīdz gan ģimenēm, gan bāriņtiesām un skolām, ceturtdien, iepazīstoties ar kolektīvu, uzsvēra jaunais inspekcijas vadītājs Jānis Ābele.
“Tieši preventatīvais darbs ir tas, kas palīdzēs tikt galā ar šo jomu labāk,” uzskata Ābele.
Iepazīstoties ar darba kolektīvu, jaunais inspekcijas vadītājs pauda apņemšanos uzklausīt darbiniekus un sadzirdēt sūdzības vai ieteikumus no kolektīva puses.
Video
Tāpat Ābele uzsvēra, ka “katras pārmaiņas būs iepriekš analizētas un skaidri pamatotas”. Jaunajam iestādes vadītājam arī ir būtiski, lai darbinieki vienmēr ir informēti par visām gaidāmajām izmaiņām un viņu viedoklis tiktu sadzirdēts.
Uzsākot darbu šajā amatā, Ābele izvirzījis divus pamatprincipus – atklātību un komandas darbu. “Ja mēs strādājam komandā, mums jābūt atklātiem vienam pret otru. Ja mums ir problēmsituācijas – runājam, ja ir idejas vai priekšlikumi iniciatīvām – es esmu ļoti atvērts,” pauda jaunais VBTAI vadītājs.
Arī labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) akcentēja, ka, lai uzlabotu bērnu tiesību aizsardzības iestāžu darbību, VBTAI ir jākļūst no sodošas par metodisku institūciju.
Bāriņtiesu reformas kontekstā ministrija bija iesaistījusies dialogā ar bāriņtiesām, kuru pārstāvji norādījuši, ka līdz šim nav bijis gana metodiskā atbalsta, proti, norādījumi, kā labāk rīkoties katrā situācijā. Tāpēc inspekciju nolemts pārveidot tā, lai viena no tās primārajām funkcijām būtu sadarbības veicināšana ar sociālajiem dienestiem un padomu sniegšana bāriņtiesām, skaidroja Petraviča.
Tāpat, ministres ieskatā, VBTAI un visai bērnu aizsardzības struktūrai būtu vairāk jāiesaistās prevencijas darbā – sadarbībā tostarp ar mācību un ārstniecības iestādēm, jau agrīni konstatējot riskus ģimenēs, lai izvairītos no situācijām, kad bērns ir jāizņem no ģimenes.
Pašlaik VBTAI ir tā, kas uzrauga un soda, bet, kā atklāja Petraviča, veikt šo funkciju iestādei ir izaicinoši. “Mēs varam iet un norādīt bāriņtiesām, ka kaut kas nav izdarīts, bet par cik tās ir pašvaldības pakļautībā esošas iestādes ar pašvaldības ieceltiem darbiniekiem, mums īsti nevar veidoties veiksmīga sadarbība,” sacīja politiķe.
Tāpēc pēc reformas sociālie darbinieki bāriņtiesās tiks izraudzīti atklātos konkursos un tos sertificēs VBTAI. Ministres ieskatā, šī ir viena no būtiskākajām izmaiņām, ko reforma nesīs, jo patlaban šos darbiniekus izrauga pašvaldība un nereti tie ir nodarbināti uz nepilnu laiku.
Bāriņtiesu reformu drīzumā skatīs valdībā, bet pēc tam, ja tā gūs Ministru kabineta atbalstu, varēs virzīt izmaiņas likumdošanā, lai jau pēc nākamā gada pašvaldību vēlēšanām šī reforma būtu īstenota.
Jau ziņots, ka Labklājības ministrija (LM) rosina pārstrukturizēt VBTAI, izveidojot Centrālo bērnu tiesību aizsardzības iestādi, kas pārraudzīs bāriņtiesas, turklāt ministrija arī mudina domāt par bāriņtiesu skaita mazināšanu un to locekļu izraudzīšanos konkursā, lai novērstu iespējamu pašvaldību ietekmi uz lēmumiem.
LM rosina veidot savādu institūciju uz esošās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas institucionālās bāzes. Jaunais modelis paredzētu, ka bāriņtiesas kā pašvaldības dibinātas iestādes atradīsies Centrālās bērnu tiesību aizsardzības iestādes funkcionālā padotībā.
Tādējādi, kā skaidro ministrijā, tiktu nodrošināts tiešs valsts uzraudzības un kontroles mehānisms bērnu tiesību aizsardzības jomā, valstij uzņemoties atbildību par bāriņtiesu funkciju izpildi aizgādnības, aizbildnības, adopcijas un bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzības jautājumos, kā arī normatīvo aktu piemērošanā un to interpretācijā.
Zināms, ka britu karaliskajā ģimenē ir visai daudz noteikumu, Keita Midltone vienmēr rūpējas par to, lai nekad netiktu pārkāptas etiķetes prasības. Interesanti, ka Keita nekad nav redzēta ar spilgtu dekoratīvo kosmētiku un izteiksmīgi lakotiem nagiem .
Izrādās, ka britu karaliskās ģimenes pārstāves nedrīkst pārspīlēt ar savu vizuālo tēlu. Koša nagu laka ir uzskatāma par vulgāru, tas pats attiecas uz meikapu, piemēram, košām lūpām! Britu karaliskās ģimenes etiķetē ir norādīts, ka ģimenes sievietes drīkst lietot kosmētiku, kura ir dabiskos toņos un tas pats attiecas arī uz nagu laku. Pārsteidzoši, bet karaliskās ģimenes pārstāvjiem pat nav ļauts apmeklēt plastiko ķirurgu! Sievietēm arī ir aizliegts pieaudzēt mākslīgās skropstas un matus.
Keita Midltone ir īsta Elizabetes II mīlule, ne velti tiek apspriests, ka Keita būtu lieliska Anglijas karaliene. Saseksas hercogiene Megana Mārkla, savulaik, šos noteikumus bieži pārkāpa, labi, ka tagad viņai tie nav jāievēro.
Kāds ir tavs viedoklis par šādiem noteikumiem? Vai 21.gadsimtā būtu jānotiek kādām etiķetes izmaiņām?
Veicot 2226 Covid-19 testus, pagājušajā diennaktī reģistrēti desmit jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka pieci saslimušie atgriezušie no ārvalstīm – Somijas, Krievijas, Lietuvas, Albānijas un Zviedrijas. Savukārt atlikušie pieci bijuši tiešā kontaktā ar saslimušu personu.
Latvijā kopumā veikti 218 756 izmeklējumi, inficēšanās apstiprināta 1303 personām, no kurām 1078 ir izveseļojušās, bet 32 mirušas.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā nav stacionētu pacientu ar Covid-19. Kopumā stacionāros ārstējas seši pacienti, no kuriem visi ar vidēji smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāra izrakstīti 195 Covid-19 pacienti, starp kuriem ir gan tie, kas izveseļojušies, gan tie, kas miruši.
Vērtējot savu matu veselību, 26% Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem aktuālākā matu veselības problēma ir matu izkrišana, 16% kā problēmu atzīmējuši taukainus matus, 11% sausus matus, 10% trauslus matus, 8% norādījuši, ka saskaras ar citām matu veselības problēmām, bet 42% ar matu problēmām pašlaik nesaskaras, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa jaunākajos datos, kas iegūti sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Tāpat pētījums atklāj, ka visbiežāk ar matu veselības problēmām saskaras iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem. Piemēram, zemu ienākumu grupā 32% norādījuši, ka saskaras ar matu izkrišanu, kamēr starp iedzīvotājiem ar vidēji zemiem ienākumiem šis rādītājs ir 31%, bet cilvēkiem ar augstiem ienākumiem – 24%. Interesanti, ka iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem ar matu izkrišanu saskaras visretāk – tikai 18% atzīmējuši, ka viņiem ir aktuāla šī matu veselības problēma.
Kas ietekmē matu veselību?
Mati ir viena no skaistākajām cilvēka rotām, tomēr to veselību ietekmē gan organisma iekšējie, gan arī ārējie vides faktori un matu kopšanas paradumi. BENU Aptiekas skaistuma konsultante Natālija Gavriļčenko skaidro, ka matu veselību ietekmē vispārējais veselības stāvoklis, uztura paradumi, stress, ārējā vide (saule, sāls, hlorēts ūdens), mehāniskā ietekme (ķemmēšana, veidošana, pīšana, sasiešana ar gumijām, matu sprādžu lietošana), ķīmiskā apstrāde (krāsošana, balināšana, ilgviļņi, keratīna taisnošanas procedūras), kā arī ikdienas paradumi un matu kopšanas līdzekļu izvēle. Savukārt matu izkrišanu papildus minētajiem faktoriem veicina arī vitamīnu un mikroelementu trūkums, ļoti stingru diētu ievērošana, vairogdziedzera un galvas ādas slimības, ģenētiskie faktori, spēcīgu medikamentu lietošana un gaisa temperatūras svārstības.
Matu problēmas aktuālākas sievietēm un jauniešiem
Pētījumā secināts, ka sievietes krietni biežāk nekā vīrieši norāda uz pastāvošajām matu veselības problēmām. Matu izkrišanu kā sev aktuālu problēmu atzīmēja 31% sieviešu un 22% vīriešu, taukainus matus – 18% sieviešu un 13% vīriešu, sausus matus – 17% sieviešu un 5% vīriešu, trauslus matus – 18% sieviešu un tikai 2% vīriešu. Tāpat interesanti, ka gados jaunāki respondenti biežāk nekā seniori norāda uz matu veselības problēmām. Piemēram, starp jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem 33% atzīmējuši, ka saskaras ar matu izkrišanu, vecumā no 35 līdz 44 gadiem šis rādītājs ir 28%, bet starp respondentiem vecumā no 55 līdz 63 gadiem tikai 20% noradījuši, ka pašlaik saskaras ar matu izkrišanu. Skaistuma eksperte N. Gavriļčenko skaidro, ka par matu veselību uztraucas arī vīrieši, tomēr ne katrs vīrietis ir gatavs regulāri veltīt laiku matu kopšanas procedūrām.
Biežākās matu kopšanas kļūdas
Ļoti bieži tiek izvēlēti nepareizi matu kopšanas līdzekļi. Tāpat nereti ir novērojama nepietiekama matu kopšana, piemēram, ja mati ir krāsoti vai katru dienu tiek veidoti ar karstiem instrumentiem, tad pilnvērtīgai matu kopšanai ar šampūnu noteikti nepietiks, uzsver N. Gavriļčenko. Būs nepieciešams arī kondicionieris, matu maska, kā arī līdzeklis, kas pasargā no augstām temperatūrām. Tāpat sievietes bieži domā, ka mati izkrīt, bet patiesībā tie ir sausi, trausli un lūzt, nevis izkrīt. Sausiem matiem ir nepieciešama intensīva mitrināšana un arī līdzeklis, kas matos noturēs mitrumu, piemēram, serums, losjons vai sprejs. Taukainu matu gadījumā ir nepieciešams sebumu regulējošs šampūns, kondicionieris un matu maska.
Tāpat speciāliste atgādina, ka skaistu un veselīgu matu pamatā ir pilnvērtīgs aminoskābēm un proteīniem bagāts uzturs, taukskābes (Omega3 un Omega6), pilnvērtīgs miegs, kā arī saudzīgi un pārdomāti matu kopšanas paradumi, pēc iespējas mazāk lietojot matu taisnotājus un lokšķēres.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada jūnijā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Vērtējot savu svaru, 69% Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem ir liekais svars (31% — nedaudz palielināts svars, 38% — ievērojami palielināts svars), 25% savu svaru vērtē kā optimālu, bet vēl 5% savs svars šķiet nepietiekams, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa jaunākajos datos, kas iegūti sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Speciālisti skaidro, ka liekais svars ne vien paaugstina dažādu slimību riskus, bet arī nopietni ietekmē cilvēka pārliecību un emocionālo labsajūtu.
Paaugstinātam svaram paaugstināti veselības riski!
Liekā svara parādīšanos var sekmēt vairāki faktori. Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka liekais svars rodas mazkustīga dzīvesveida rezultātā ar nepareiziem ēšanas paradumiem un nepietiekamu miegu. Tāpat jāņem vērā iedzimtība – bērnam, kura vienam no vecākiem ir aptaukošanās, ir 40% iespēja ciest no aptaukošanās, savukārt, ja abi vecāki ir aptaukojušies, šī varbūtība ir pat 80%, norāda ārste. Liekā svara rezultātā var veidoties virkne veselības problēmu:
sāpes locītavās, īpaši ceļos;
paaugstināts asinsspiediens un citas sirds slimības;
apgrūtināta elpošana, tā var izraisīt arī galvassāpes un miegainību;
onkoloģiskas saslimšanas;
2. tipa cukura diabēts.
Ārste atgādina, ka optimālā svara robežu noteikšanai visbiežāk tiek izmantots ķermeņa masas indekss (ĶMI). To aprēķina, svaru (kg) dalot ar augumu (m) kvadrātā – ĶMI = svars (kg) : augums (m)2. Vienlaikus speciāliste vērš uzmanība uz to, ka ķermeņa masas indekss var uzrādīt lieku ķermeņa masu arī muskuļotiem cilvēkiem, kam nav liekā svara.
Liekā svara psiholoģiskās sekas
Paaugstināts svars būtiski ietekmē ne vien fizisko, bet arī emocionālo un psiholoģisko labsajūtu. Liekais svars var radīt negatīvu iespaidu uz personas pašvērtējumu, veicināt sociālo izolēšanos un depresiju. To pastiprina mūsdienās dominējošais uzskats, ka pievilcīgs un veiksmīgs ir tieši tievs cilvēks, skaidro psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis. Saistībā ar ēšanas paradumiem eksperts norāda: ja cilvēks ēd pārmērīgi daudz vai arī tieši pretēji – ļoti maz, tas liecina par kādu saslimšanu vai arī psiholoģiskām problēmām. Ēšanas traucējumi var liecināt par depresijas, trauksmes neirozi, atkarību un daudzu citu psihisku traucējumu esamību. A. Veselovskis uzsver, ka šādos gadījumos noteikti jāizvairās no pašpārmetumiem par liekā svara esamību, jo pārmērīga sevis kritizēšana vai noniecināšana trauksmi tikai pastiprina. Ir svarīgi sevi pieņemt, tostarp arī ar nelielu lieko svaru, bet vienlaikus meklēt risinājumus, kā atrast interesantas un patīkamas fiziskās aktivitātes un saprast paaugstinātas vai pazeminātas apetītes cēloņus. Tāpat ir svarīgi nebaidīties lūgt apkārtējo palīdzību – vērsties gan pie speciālistiem, gan arī tuviniekiem, lai saņemtu lielāku psiholoģisko atbalstu cīņā ar liekajiem kilogramiem un zemo pašvērtējumu.
Riska grupā bērni un seniori
BENU Aptiekas Veselības monitoringa dati liecina, ka, pieaugot iedzīvotāju vecumam, pieaug respondentu īpatsvars, kas savu svaru vērtē kā paaugstinātu. Starp jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem 48% uzskata, ka viņiem ir paaugstināts svars (31% – nedaudz paaugstināts, 17% – izteikti paaugstināts), vecumā no 25 līdz 34 gadiem šis rādītājs ir 61% (31% – nedaudz paaugstināts, 30% – izteikti paaugstināts), savukārt vecāka gadagājuma respondentu vidū (no 64 līdz 75 gadiem) kopumā 79% savu svaru vērtē kā paaugstinātu (32% – nedaudz paaugstināts, 47% – izteikti paaugstināts). Ārste Z. Zitmane skaidro, ka novecošanās rezultātā palēninās vielmaiņa, kā arī samazinās vajadzība uzņemt enerģiju, tomēr liela daļa cilvēku saglabā tādus pašus ēšanas paradumus kā pirms tam, proti, uzņem pārāk daudz kaloriju, uzturā iekļaujot baltmaizi, margarīnu un pārāk maz dārzeņu. Tāpat gados vecākiem pacientiem liekais svars varētu rasties, jo dažādu iemeslu dēļ ir maz fizisku aktivitāšu. Otra riska grupa ir bērni – saskaņā ar Veselības ministrijas datiem, aptuveni ceturtajai daļai sākumskolas bērnu Latvijā ir liekais svars. Jāuzsver, ka tieši šajā laika posmā bērniem nostiprinās uztura un fizisko aktivitāšu paradumi, tāpēc vecākiem un skolotājiem ir jārūpējas, lai bērni jau no mazotnes apzinātos veselīga dzīvesveida nozīmi un to veidojošos elementus.
Veselīga uztura nozīme
Ārste Z. Zitmane uzsver, ka svara samazināšanai būtiskākie faktori ir tieši fiziskās aktivitātes un uzturs, tomēr svara samazināšanas plāna izstrādē ir vēlams konsultēties ar ārstu. Lai panāktu pārmaiņas un zaudētu lieko svaru, dienā ir jāuzņem mazāk kaloriju, nekā tiek patērēts. Organisms vidēji dienā patērē apmēram 1200 kcal, kurām pieskaitās vēl aptuveni 500-600 kcal atkarībā no fiziskajām aktivitātēm un to intensitātes. Ārste skaidro, ka visas kalorijas nevajadzētu uzņemt vienā ēdienreizē – veselīgāk ir ēst 4-5 reizes dienā, bet mazākās un vieglākās porcijās. Tāpat jāizvairās no trekniem ēdieniem, balto miltu produktiem (piemēram, baltmaize, bulciņas, pica), saldumiem, cukurotiem dzērieniem, kā arī jāierobežo alkoholisko dzērienu patēriņš. Tā vietā ieteicams ēst vairāk dārzeņu, baltos miltu izstrādājumus aizstāt ar pilngraudu produktiem un ikdienā lietot pietiekamu daudzumu ūdens.
Atbilde liekajam svaram meklējama kustībās
Aptaujas dati parāda, ka iedzīvotāji, kuri regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, retāk savu svaru vērtē kā paaugstinātu. Respondentu vidū, kuri katru dienu nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, 37% savu svaru vērtē kā optimālu, savukārt starp iedzīvotājiem, kuri ar fiziskām aktivitātēm nenodarbojas, šādu atbildi sniedza tikai 21%.
Lai pievērstos aktīvam dzīvesveidam, ikdienas paradumus var sākt mainīt pakāpeniski, piemēram, mašīnas vietā braukt ar velosipēdu vai iet kājām, lifta vietā izvēlēties kāpnes. Ja ir ļoti liels liekais svars, labāk sākt ar pastaigām ātrā tempā (5 km 40 minūtēs vismaz 3 reizes nedēļā) vai nūjošanu. Svara zaudēšanai efektīva ir arī skriešana, peldēšana, dejošana un aerobika. Z. Zitmane atgādina, ka strauja svara zaudēšana organismam var radīt ievērojamu stresu, izraisot galvas reiboņus, nespēku, matu izkrišanu un trauslus nagus. Veselīga svara zaudēšana ir mīnus 0,5 līdz 1kg nedēļā. Ļoti strauji zaudējot svaru, ir diezgan liela iespēja, ka zaudētie kilogrami drīz atgriezīsies. Jāsaprot, ka uztura un fizisko aktivitāšu paradumi ir jāmaina pavisam, nevis īslaicīgi. Tiklīdz cilvēks atgriežas pie vecajiem paradumiem, atgriežas arī zaudētie kilogrami.
Riskus rada arī nepietiekams svars!
Pētījuma rezultāti parāda, ka 5% Latvijas iedzīvotāju savu svaru vērtē kā nepietiekamu. Īpaši augsts šis rādītājs ir vecumā no 18 līdz 24 gadiem (11%), kā arī no 25 līdz 34 gadiem (8%). Nepietiekams svars var izraisīt nogurumu, nespēku, galvas reiboņus, ādas problēmas un dzelzs deficītu. Z. Zitmane skaidro, ka nepietiekams svars var būt iedzimts, bet tas var liecināt arī par dažādām slimībām. Tāpēc, dodoties pie ģimenes ārsta, par to noteikti ir jāinformē. Lai iegūtu optimālu svaru, dienā jāapēd par aptuveni 500 kcal vairāk, nekā tiek patērēts. Arī šajā gadījumā vēlams ēst 4-5 reizes dienā, respektīvi, papildus brokastīm, pusdienām un vakariņām jāieturas vēl divas reizes ar vieglākām uzkodām (salātiem, musli, glāzi svaigi spiestas sulas, vrapu u. tml.). Ieteicams ēst vairāk gaļas un zivju produktu. Tomēr arī pacienti, kas vēlas panākt svara pieaugumu, nedrīkst aizrauties ar pusfabrikātiem un saldumiem, jo tie var izraisīt citas veselības problēmas. Turklāt jāatceras, ka arī svara pieaudzēšanai svarīgas ir fiziskās aktivitātes.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada jūnijā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Vasaras pilnbriedā dārzos ir atrodami teju vai visi vitamīni, minerālvielas un antioksidanti! Šajā laikā dārza veselīgās karalienes ir upenes un jāņogas. Tās satur daudz vērtīgu vielu, kas stiprina mūsu organismu, turklāt upenes tiek uzskatītas arī par līderi C vitamīna satura ziņā. Ko šīs ogas sniedz mūsu organisma veselībai un kā tās visveselīgāk izmantot? Padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Upenes un jāņogas bagātīgi satur C vitamīnu, organiskās skābes, ēteriskās eļļas, pektīnus, balastvielas. Antioksidanti aizsargā organismu no brīvajiem radikāļiem, uzlabo asinsriti, bet ogās esošie flavonoīdi stiprina sīko asinsvadu sieniņas un samazina to caurlaidību. Ogās ir maz kaloriju, tās satur dabīgos augļu cukurus un vienlaikus ir skābenas, savukārt ēteriskās eļļas piešķir tām specifisko aromātu un garšu, stāsta L. Sondore.
Cik daudz drīkstam apēst?
Sezonas laikā vislabāk ogas ieteicams ēst svaigas, katru dienu vismaz kādu sauju, un, ja iespējams, turpat no krūma! Dienā ieteicamais ogu un augļu daudzums ir ap 300 gramiem. Ikdienā ogas ir labs papildinājums putrām, biezpienam, desertiem, zaļajiem kokteiļiem un smūtijiem. Svarīgi, ka organismā C vitamīna rezerves var nodrošināt pat līdz sešiem mēnešiem un vasaras pilnbrieds ir īstais laiks, lai stiprinātu organismu rudens un ziemas periodam, ēdot svaigas ogas.
Svaigas ogas sezonā varam izmantot dažādām svaigajām mērcēm pie desertiem, gaļas un zivju ēdieniem un marinēšanai. Lieliski garšos pikantās ogu mērces, kas vārītas ar sarkanajiem sīpoliem, balzamiko un muskovado cukuru.
Dienā ieteicams vidēji uzņemt 75 mg C vitamīna. Savukārt, apēdot 100 gramus svaigu upeņu, kas ir līderis C vitamīna satura ziņā, uzņemsim vidēji 180 mg vitamīna, bet, izdzerot rūpnieciski sagatavotu sulu, – ap 40 mg. Tādēļ ļoti ieteicams upenes ēst arī svaigā veidā, kamēr tas ir iespējams. Tikmēr jāņogās ir vidēji 35 mg C vitamīna uz 100 g svaigu ogu, stāsta uztura speciāliste.
C vitamīna krājums ziemai
Ogas ziemai vērtīgāk ir uzglabāt, sasaldējot tās svaigas – tīras ogas liek saldēšanai paredzētajos trauciņos un ziemā izmanto pēc vajadzības. Šādi var saldēt visas ogas. Tāpat svaigas ogas var sablendēt ar pavisam nelielu cukura daudzumu un sasaldēt. Šāds ogu biezenis būs laba piedeva brokastu putrai, iesaka L. Sondore.
Ogas ziemai var arī kaltēt. Kaltēšanai izmanto veselas un nebojātas ogas. Ziemā tās ir labs papildinājums tējām un visdažādākajiem ēdieniem. Ziemai kaltēt var arī upeņu lapas, kas būs laba piedeva zāļu tējās. Turklāt mūsdienu tehnoloģijas ļauj ogas arī žāvēt, gatavot dažādus ogu pulverus vai to maisījumus un izmantot, pēc vajadzības pievienojot ēdieniem.
Neaizraujies ar našķiem!
Uztura speciāliste atgādina – mājās gatavoti ievārījumi un želejas ar cukuru ir vien salds našķis, jo daļa vērtīgo vitamīnu zūd vārīšanas laikā. Lai būtu maksimāli maz uzturvielu zudumu, nav ieteicams ogas ilgstoši karsēt. Vārīšanas laikā daļa vērtīgo uzturvielu iet bojā, ilgstoši karsējot, C vitamīna zudums var būt no 45 līdz pat 100%!
Tāpat arī sīrupi un saldas ogu sulas būs vien salds dzēriens ar lielu cukura daudzumu, kas nav ieteicami kā ikdienas produkts.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece skaidro – jāņogas un īpaši upenes ir bagātas ar vitamīniem C un P, kā arī B grupas vitamīniem.
Kā drogas izmanto upeņu ogas, ko var žāvēt nelielā temperatūrā cepeškrāsnī vai speciālos kaltēšanas aparātos. Tāpat upeņu ogas izmanto uzlējumu un novārījumu pagatavošanai. Šāda tēja stiprinās organisma aizsargspējas un noderēs kā vitamīnu avots. To izmanto saaukstēšanās un infekcijas slimību gadījumā, jo tai piemīt sviedrējoša un pretiekaisuma iedarbība. Kā drogu zāļu tējās izmanto arī upeņu lapas, kas būs noderīgas arī saaukstēšanās un infekcijas slimību gadījumā, kā arī locītavu slimību gadījumā.
Upeņu pumpurus un lapas izmanto arī kā garšvielu. Piemēram, tagad tā ir aktuāla gurķu konservēšanai.
Arī jāņogas der kā labs C vitamīnu avots, kas palīdzēs stiprināt imunitāti. Tās satur arī P vitamīnu, dzelzi, kāliju un magniju, kā arī šķiedrvielas.
Farmaceite uzsver – abas ogas noder kā organismu stiprinošs līdzeklis, ko ieteicams uzņemt tieši vasarā, svaigā veidā.
Neraugoties uz ekspertu atzinumu, ka gados veciem cilvēkiem ir lielāks risks nomirt no Covid-19, Meksikā vairāki desmiti simtgadnieku ir izveseļojušies no šīs slimības, otrdien informēja varas iestādes.
Meksikā ir reģistrēti 53 tūkstoši nāves gadījumu no jaunā koronavīrusa un vairāk nekā 485 tūkstoši inficēšanās gadījumu.
No šīs slimības Meksikā izveseļojušies 327 993 cilvēki, tai skaitā 53 cilvēki vecumā no 100 līdz 118 gadiem.
Vēl divi simtgadnieki mājās cīnās ar Covid-19, kuras simptomi viņiem parādījās pirms vairāk nekā nedēļas.
Saskaņā ar oficiāliem skaitļiem Meksikā Covid-19 ir diagnosticēta pavisam 78 simtgadniekiem, un 23 no viņiem miruši.
Viens no pārsteidzošākajiem izveseļošanās gadījumiem bija Tabasko štatā, kur 118 gadus vecam vīrietim jūlijā parādījās Covid-19 simptomi. Viņam nebija citu veselības problēmu, kuras palielinātu risku nomirt no jaunā koronavīrusa, un viņam nebija vajadzīgs daudz ārstēties.
No 17.augusta iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, pašreizējo 500 vietā, kā arī tiks mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām, paredz otrdien valdības atbalstītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.
Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārtelpās nav plānotas – tāpat kā patlaban maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000.
Tiek mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot pie viena galdiņa iekštelpās sēdēt astoņiem apmeklētājiem līdzšinējo četru vietā un atsakoties no cilvēku skaita ierobežojuma pie galdiņiem ārtelpās.
Ēdināšanas uzņēmumiem tiks atļauts strādāt līdz plkst.2, proti, par divām stundām ilgāk nekā to pieļauj pašreizējais regulējums. Šis nosacījums attiektos uz vietām, kur pamatpakalpojums ir ēdināšana un kur cilvēki atrodas sēdus pie galdiņiem.
Tāpat tiek samazināta uz vienu cilvēku ēdināšanas vietās, tirdzniecības centros un kultūras norises vietās nosakāmā nepieciešamā platība – no četriem kvadrātmetriem līdz trīs kvadrātmetriem. Savukārt prasība ēdinātājiem nodrošināt divu metru distanci starp galdiņiem tiek saglabāta.
Līdzīgi ierobežojumu mīkstinājumi tiek attiecināti arī uz kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām, kuras arī varēs strādāt līdz plkst.2, un arī tajās vienam cilvēkam būs jānodrošina vairs tikai trīs kvadrātmetru liela platība. Veselības ministrijā (VM) skaidro, ka šādas vietas pamatā ir organizētas un var nodrošināt cilvēku plūsmas kontroli un to kā tiek ievēroti Covid-19 ierobežošanas noteikumi.
Savukārt izklaides vietu, tajā skaitā diskotēku un naktsklubu, kur pamatpakalpojums ir izklaide, piemēram, dejas vai spēles, darbība ir saistīta ar ievērojami augstu Covid-19 izplatības risku. To pierāda gan citās valstīs, gan Latvijā epidemioloģiski izmeklētie gadījumi, atzīmē VM. Tāpēc tām darba laika ierobežojumi netiks mainīti – plānots, ka arī turpmāk tās varēs strādāt ne ilgāk kā līdz plkst.24.
Tāpat šādas vietas arī apmeklē lielāks skaits ārvalstu tūristu un, ņemot vērā to, ka Latvijā vismaz katrs trešais saslimšanas gadījums ar Covid-19 ir saistīts ar atrašanos ārvalstīs, šis ir riskus pastiprinošs apstāklis, skaidrots ministrijā. Tādēļ šo vietu darbība tiek noteikta līdz plkst.24, lai ierobežotu laiku, kad šādās vietās, kur ir apgrūtināta pulcēšanās ierobežojumu kontrole, pulcējas cilvēki.
Tomēr tiek saglabāts nosacījums, ka cilvēku skaits, kas vienlaicīgi pulcējas konkrētā vietā, nedrīkst pārsniegt 50%, ko pieļauj konkrētās vietas kapacitātes.
Ņemot vērā šīs izmaiņas, kā arī to, ka no 1.augusta brīvā dabā vienlaicīgi var pulcēties 3000 cilvēku, tiek pārskatīta norma, kas noteica pienākumu pasākuma organizatoriem vai pakalpojuma sniedzējiem, kuru telpas pārsniedz 1000 kvadrātmetrus, izstrādāt pasākumu plānus, lai ieviestu Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietā vai pasākuma norises vietā.
Jaunā norma paredz to, ka saimnieciskā pakalpojuma sniedzējiem un pasākuma organizētājiem, kuru pasākuma norises laikā vai saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas laikā var pulcēties vairāk kā 500 cilvēku, gan iekštelpās, gan brīvā dabā, ir jāizstrādā pasākumu plāns Covid-19 izplatības ierobežošanai, paredzot cilvēku plūsmu plānošanu un citus pasākumus.
Teātra izrādēs, koncertos un kino seansos skatītāji atrodas savās sēdvietās, tādējādi šie pasākumi ir saistīti ar ievērojami mazāku Covid-19 izplatības risku. Apzinoties arī to, ka šādos pasākumos ir iespējams nodalīt cilvēku plūsmas, attiecībā uz šādiem kultūras pasākumiem tiek veikts izņēmums, pieļaujot to, ka pasākumā var piedalīties vairāk nekā 50% no objektā iespējamās kapacitātes, ja tiek nodrošināts, ka tiek nodalītas cilvēku grupas pa 300, kas savstarpēji nesastopas nevienā pasākuma norises posmā.
Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem ir jānodrošina atsevišķa ieeja, izeja, tualetes un vieta starpbrīžiem. Noteikumi jau šobrīd paredz to, ka, ja kultūras pasākuma norises vietā tiek nodrošināts tas, ka skatītāji atrodas savās sēdvietās, starp sēdvietām jānodrošina viena metra attālums divu metru vietā.
Fiksētas personalizētas sēdvietas nozīmē to, ka katram apmeklētājam ir sava sēdvieta, kas pasākuma norises laikā netiek mainīta un Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologiem, veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, ir iespējams identificēt personu, kas konkrētajā sēdvietā ir atradusies, un sazināties, lai veiktu pretepidēmijas pasākumus.
Informāciju par personu, kas atradusies fiksētajā personalizētajā sēdvietā, epidemioloģiskās izmeklēšanas nolūkiem uzglabā 30 dienas.
Vienlaikus tiek noteikts, ka amatieru koru un ansambļu dalībniekiem ir jāievēro divu metru fiziskā distancēšanās, jo atšķirībā no runāšanas, dziedot veidojas gaisa aerosoli, kuru rezultātā infekcijas pārnešana notiek daudz tālāk.
Šie nosacījumi netiek attiecināti uz profesionāļu kolektīviem, jo tie ir uzskatāmi kā darba kolektīvs, kura dalībnieki atrodas kopā ikdienā, savukārt amatierkolektīvi sapulcējas atsevišķas reizes nedēļā, papildus savām ikdienas gaitām, tādējādi pastāv risks, ka šie cilvēki sastopas ar saviem darba kolēģiem un citiem kolektīviem, tādējādi palielinot infekcijas izplatīšanās risku.
Tāpat tiek noteikts, ka jaunais valstu saraksts, no kurām atgriežoties, ir jāievēro 14 dienu pašizolācija stājas spēkā dienu pēc tā publicēšanas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā, proti sestdien. VM skaidro, ka SPKC šo sarakstu savā tīmekļa vietnē publicē piektdienā, un atbilstoši esošajam regulējam saraksts uzreiz stājas spēkā. Līdz ar to sabiedrībai ir grūtības to piemērot, jo nav iespējams izsekot, no kura brīža jānodrošina attiecīgo nosacījumu ievērošana. Tādēļ tiek rosināts noteikt konkrētu brīdi, kurā SPKC publicētais valstu saraksts tiek piemērots.
Ņemot vērā to, ka ir iespējamas situācijas, kad Latvijas robežu šķērso persona, kas Covid-19 jau ir pārslimojusi un nevar inficēt citus cilvēkus, tiek noteikts, ka šie cilvēki var neievērot pašizolāciju, ierodoties no valsts, kas ir publicēta SPKC tīmekļa vietnē kā valsts attiecībā uz kuru ir attiecināmi īpaši piesardzības vai drošības pasākumi. Šādos gadījumos personas rīcībā būtu jābūt ārsta slēdzienam par pārslimotu Covid-19, kuru persona var uzrādīt ģimenes ārstam. Nepieciešamības gadījumā ģimenes ārsts šīm personām var nozīmēt Covid-19 antivielu testu, lai pārliecinātos par slimības gaitu.
Ņemot vērā to, ka atsevišķās situācijās personām, kurām ir pozitīvs Covid-19 tests, ir nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi ārstniecības iestādē, piemēram, nepieciešams veikt antivielu testu, lai pārliecinātos, vai tiešām persona ir infekcioza, ieviesta iespēja, ka persona, kurai ir apstiprināts Covid-19, var pamest dzīvesvietu, lai ar ārsta norīkojumu apmeklētu ārstniecības iestādi.
Šādā gadījumā persona uz ārstniecības iestādi dodas, maksimāli ievērojot piesardzības pasākums – lietojot medicīnisko sejas maksu, neizmantojot sabiedrisko transportu un ievērojot citus piesardzības pasākumus saskaņā ar ārsta norādījumiem.
Jau ziņots, ka pēdējo nedēļu laikā Covid-19 izplatība pasaulē, tai skaitā arī Eiropas Savienībā (ES) pakāpeniski palielinās. ES Covid-19 saslimstības rādītājs palielinājies par 19%.
Arī Latvijā novērojama neliela kumulatīvā Covid-19 14 dienu saslimstības rādītāja palielināšanās no 1,7, kas bija reģistrēts 27.jūlijā uz 2,9 – 3.augustā. Pagājušajā nedēļā apmēram 35% saslimšanas gadījumu saistīti ar uzturēšanos ārvalstīs. Vietējas izcelsmes Covid-19 saslimšanas gadījumi ir saistīti ar vietējiem perēkļiem.
Tādēļ, ministrijas ieskatā, Latvijā Covid-19 izplatība tiek kontrolēta un ir iespējas mazināt atsevišķus ierobežojumus.
Ministrijā skaidro, ka, lai nodrošinātu sabiedrības līdzestību ieviestajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem, ir jāveic to pakāpeniska mazināšana, situācijā, kad ir zemi Covid-19 izplatības riski valstī.
Vasaras silto un saulaino laiku parasti tiecamies izbaudīt aktīvāk, vairāk kustoties, pie dabas vai nododoties dārza darbiem. Neapšaubāmi, kustības un svaigais gaiss nāk par labu veselībai un emocionālajai pašsajūtai, tomēr vienlaikus jāpatur prātā, ka senioriem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām šis laiks var būt arī pārbaudījums veselībai. Kam pievērst uzmanību senioriem, lai vasarā justos labi un mazinātu veselības riskus? Skaidro BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Karstā laika ietekme
Novecojot organisms kļūst jutīgāks pret karstumu, samazinās tā dabiskās aizsargspējas, pasliktinās termoregulācija, skaidro Z.Zitmane. Tieši tāpēc senioriem vasarā jābūt īpaši uzmanīgiem – ja ir augsta gaisa temperatūra, jāuzturas vietās, kur ir vēsāk, piemēram, telpās vai ēnā. Karstās dienās arī jāpalielina izdzertā ūdens daudzums.
Karstās dienās senioriem ieteicams neatrasties saulē no 11:00 līdz 16:00, jo tad parasti ir viskarstākais laiks. Ja nav iespējams karstajā dienas laikā uzturēties iekštelpās vai ēnā, atrodoties saulē, galvā noteikti jāliek cepure un jāizvēlas brīvs, elpojošs apģērbs, vēlams, gaišā krāsā. Lai izvairītos no saules apdegumiem, ieteicams izmantot saules aizsargkrēmu. Tas jāuzklāj 15-20 minūtes pirms došanās saulē un atkārtoti ik pēc divām stundām un pēc peldēšanās.
Šķidruma uzņemšana
Karstās dienās ieteicams palielināt uzņemto ūdens daudzumu – dienā jāuzņem vismaz 2 litri ūdens. Vēlams šo ūdens daudzumu uzņemt nevis vienā reizē, bet pakāpeniski, piemēram, padzerties ik pēc 15 minūtēm. Uzturoties saulē vai veicot fiziskus darbus, jāuzņem vairāk ūdens. Tāpat ūdeni var uzņemt, ēdot svaigas ogas, augļus un dārzeņus, dzerot sulas, tomēr veselīgāk ir dzert tīru ūdeni, jo tā netiek uzņemtas liekas kalorijas. Nav vēlams ūdens vietā dzert kafiju vai stipru tēju, jo kofeīnu saturoši dzērieni var veicināt organisma atūdeņošanos un pasliktināt pašsajūtu. Savukārt elektrolīti nepieciešami gadījumos, kad cilvēks daudz svīst. Ja dienā uzņem vairāk par 3 litriem ūdens, ieteicams tam pievienot mazliet sāls, lai organismā netrūktu elektrolītu, norāda ārste.
Kustību drošība
Daudziem vasara ir laiks, kas ikdienā ienes daudz vairāk kustību, piemēram, dārza darbi, ko ir iecienījuši arī daudzi seniori. Taču jāņem vērā, ka senioriem, kas ilgāku laiku nav bijusi fiziski aktīvi, fiziskās aktivitātes jāatsāk pakāpeniski. Nevajag pārpūlēties! Jāsāk ar 30 minūtēm fizisku aktivitāšu dienā. Ja pašsajūta nepasliktinās, var fizisko aktivitāšu laiku un intensitāti kāpināt. Dārza darbus vēlams veikt, kad ārā nav pārāk karsts un nav pārāk spoža saule. Darbojoties dārzā, nav ieteicams strādāt, noliecot galvu uz leju, – tas ir kaitīgi mugurai un var izraisīt galvas reiboņus. Pareizāk būtu ravēt, tupot uz ceļiem vai sēžot uz ķeblīša. Vēlams arī ilgstoši neatrasties vienā pozīcijā un ik pēc brīža izkustēties vai izstaipīties.
Senioru sirds veselība
Karsts laiks var veicināt sirds veselības pasliktināšanos. Visbiežāk to izraisa nepietiekama šķidruma uzņemšana karstā laikā. Ja ir hroniskas sirds veselības problēmas, īpaši jāizvairās no fiziskām aktivitātēm karstā laikā un jāuzņem daudz šķidruma. Senioriem ar sirds veselības problēmām nekādā gadījumā nav pieļaujamas krasas temperatūras izmaiņas – dodoties peldēt, ūdenī jāiet pakāpeniski, uzsver ģimenes ārste.
Ieteikums bērniem un mazbērniem
Bērni un mazbērni var palīdzēt senioriem, piemēram, piegādājot pirkumus no veikala, aizvedot pie ārsta nepieciešamības gadījumā, palīdzēt dārza darbos. Noderīgi būtu arī atgādināt par ikdienā lietojamajiem medikamentiem, nepieciešamo šķidruma daudzumu un to, ka pašā dienas karstākajā laikā nav vēlams uzturēties saulē. Jāatceras arī par senioru garīgo veselību – pat tad, ja nav iespējams satikties ar senioru klātienē, nedrīkst aizmirst piezvanīt un apjautāties, kā klājas, lai arī seniori justos iesaistīti sabiedrībā.
Ja nav veselības problēmu, nav nepieciešams veikt īpašas veselības pārbaudes tieši vasaras laikā. Taču, ja rodas kādas problēmas, noteikti jādodas pie ģimenes ārsta vai nepieciešamības gadījumā jāizsauc ātrā palīdzība. Jāatceras, ka ikvienam pacientam reizi gadā vēlams doties pie sava ģimenes ārsta un veikt profilaktisko apskati – tas ir veids, kā laikus pamanīt izmaiņas veselības stāvoklī un izvairīties no saslimšanām. Atgādiniet to ari saviem vecākiem un vecvecākiem, lai mudinātu viņus rūpēties par savu veselību.
Veselības priekšnosacījumi senioriem vasarā
pilnvērtīgs miegs (7-8 stundas diennaktī);
veselīgs, sabalansēts uzturs (svaigi augļi un dārzeņi, piena produkti, mazāk gaļas un treknu produktu, mazāk sāls un cukura);
pietiekams uzņemtā ūdens daudzums;
mērenas fiziskas aktivitātes (piemēram, pastaigas, nūjošana), bet jāizvairās no pārmērīgas fiziskas slodzes un aktivitātēm karstumā;
karstās dienās laikā no 11:00 līdz 16:00 vēlams uzturēties telpās vai ēnā;
dodoties peldēt, ūdenī jāiet pakāpeniski; vēlams peldēties citu cilvēku klātbūtnē, lai nepieciešamības gadījumā varētu saņemt palīdzību;
arī vasarā nedrīkst aizmirst par ikdienā lietojamajiem medikamentiem;
veselības problēmu gadījumā jāvēršas pie ģimenes ārsta.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa senioriem veselībai vasarā iesaka lietot daudz šķidruma, bet hroniskiem kardioloģijas pacientiem būtu vēlams pavērot, vai organisms izvada lieko šķidrumu noteiktā proporcijā uzņemtajam.
Ieteicams uzturēties vēsās telpās, karstā laikā mazāk iepirkties vai apmeklēt saviesīgus pasākumus ārpus telpām! Uz veikalu vai citās nepieciešamās aktivitātes labāk doties agri no rīta vai vēlu vakarā. Taču, ja kaut kur tomēr ir jādodas karstajā laikā, tad censties par to informēt draugus vai radus!
Izziniet hipertermijas simptomus: augsta temperatūra, slikta dūša un vemšana, galvassāpes. Ja ilgstoši esat bijusi saulē un ir kādi no šiem simptomiem, sazinieties ar ārstu! Tomēr ieteicams jau sākotnēji kontrolēt un ierobežot uzturēšanos saulē.
Valkājiet dabīgas izcelsmes auduma apģērbu – no kokvilnas, lina vai zīda. Atturieties no sintētiska apģērba valkāšanas. Aizsargājiet acis no saules negatīvas ietekmes, nēsājot tumšas saules brilles. Neaizmirstiet lietot saules aizsargkrēmus un valkāt cepuri! Arī tad, ja saule vizuāli nav redzama, tāpat ieteicams sevi pasargāt no saules stariem! Savukārt, ja vasaru pavadāt ārpus pilsētas, īpaši ieteicams nodrošināties ar repelentiem, kas palīdzēs izvairīties no kukaiņu un ērču izraisīto kodumu sekām.
Tāpat ir svarīgi pievērst uzmanību zāļu uzglabāšanai. Zāles un uztura bagātinātāji jāuzglabā atbilstoši zaļu aprakstam! Ja istabā ir vairāk nekā 25C grādi, tos vēlams glabāt ledusskapja durvīs vai aukstajā skapī. Par zāļu pareizu uzglabāšanu, lietošanu un citiem saistītiem jautājumiem var bez maksas konsultēties ar klīnisko farmaceitu, zvanot pa tālruni: 62603478 (darba dienās no 9:00 līdz 17:00).
Farmaceite aicina – ja kaimiņos dzīvo kāds seniors, ieteicams apciemot viņu, kā arī iepazīt viņa saslimšanas, lai, kad nepieciešams, varētu sniegt savu palīdzību!
Mellenes ir vienas no visvērtīgākajām Latvijas ogām, jo tās ir ne vien garšīgas un plaši pielietojamas kulinārijā, bet arī ļoti veselīgas. To regulāra iekļaušana uzturā stiprina imunitāti un redzi, kā arī uzlabo atmiņu un kopējo pašsajūtu. Plašāk par iemesliem, kāpēc vasaras sezonā ir svarīgi ēst svaigas mellenes, stāsta BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece.
Melleņuīpašības:
Bagātas ar vitamīniem. Mellenēs ir daudz organismam vērtīgu vielu. Tās satur C, E, K vitamīnus, karotīnus, pektīnvielas, organiskas skābes, B grupas vitamīnus, kā arī flavonoīdus, dzelzi, cinku, kāliju, mangānu un škiedrvielas.
Žāvētu ogu drogu izmanto ar gremošanu saistītu problēmu risināšanā – tās uzlabo gremošanu, kā arī tiek lietotas pret caureju.
Mellenēm piemīt antioksidanta īpašības, kā arī melleņu ekstrakts palīdz uzturēt normālu redzi. Šīs ogas īpaši ieteicamas tiem, kuri daudz strādā ar datoru, vada automašīnu, skatās TV vai daudz lasa.
Melleņu sastāvā esošie antioksidanti pasargā nervu šūnas no nevēlamiem kairinājumiem un palīdz neitralizēt hroniskus iekaisumus. Kā zināms, iekaisumi būtiski paātrina organisma novecošanos.
Ogas palīdz stiprināt imunitāti un atmiņu, kā arī ir vērtīgas sirds un asinsvadu saslimšanu profilaksei.
Melleņu labo garšas īpašību dēļ tās var plaši izmantot kulinārijā gan vieglos vasaras ēdienos un dzērienos, gan arī uzglabājot ziemas mēnešiem. Ikdienā ogas ir labs papildinājums putrām, desertiem, veselīgiem kokteiļiem un smūtijiem.
Melleņu lapu droga pazemina glikozes līmeni asinīs, to izmanto diabēta tēju sastāvā, no lapām gatavo novārījumu. Turklāt lapu drogai ir arī pretiekaisuma darbība. Drogām izmanto žāvētas melleņu ogas un melleņu lapas.
Novārījumu no melleņu ogām un lapām tautas medicīnā izmanto arī ārīgi – mutes un kakla skalošanai kakla un smaganu iekaisumagadījumā un kompresēm ādas slimību gadījumā.
Glāzi melleņu dienā
Salīdzinājumā ar mājās audzētām mellenēm, meža ogas satur vairāk antioksidantu, tomēr arī mājas mellenes ir veselībai ļoti vērtīgas, skaidro BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece. Tāpat speciāliste atgādina, ka sezonas laikā ieteicams uzņemt aptuveni vienu melleņu glāzi dienā, kas ir īpaši labs uztura papildinājums sportistiem. Mellenes plaši tiek izmantotas uztura bagātinātājos – gan to sastāvā, gan kā dabīgs aromatizētājs garšas un krāsas uzlabošanai.
Melleņu ekstrakts ir pieejams koncentrētā veidā kapsulās vai kompleksos līdzekļos acu veselībai, piemēram, kopā ar vitamīniem, zivju eļļu, ārstniecības augu ekstraktiem dažādos veidos – kā tabletes, kapsulas vai košļājamas pastilas. Turklāt arī mitrinošo acu pilienu sastāvā var atrast melleņu ekstraktu.
Aizvadītajā diennaktī, veicot 2328 Covid-19 testus, reģistrēti trīs jauni saslimšanas gadījumi, kamēr izveseļojušies vēl astoņi sasirgušie, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka divi saslimušie ir iepriekš saslimušā kontaktpersonas, savukārt ar vienu personu uzsākta saziņa, lai precizētu papildu informāciju.
Latvijā kopumā veikti 216 530 izmeklējumi, saslimušas 1293 personas un 1078 izveseļojušās, savukārt 32 mirušas.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā nav stacionētu pacientu ar Covid-19. Kopumā stacionāros ārstējas seši pacienti, no kuriem visi ar vidēji smagu slimības gaitu.
Līdz šim no stacionāra izrakstīti 195 Covid-19 pacienti, starp kuriem ir gan tie, kas izveseļojušies, gan tie, kas miruši.
Lai veiksmīgi audzinātu bērnu, ideālajā pasaulē visi pieaugušie, kas iesaistās bērna audzināšanā, to darītu pēc vienotiem principiem. Kāpēc tas ir tik svarīgi un kā uz šādu vienotību virzīties, stāsta psiholoģe, Rimi Bērniem eksperte Iveta Aunīte.
Viens no galvenajiem nosacījumiem bērnu audzināšanā ir konsekvence, tomēr, kā norāda speciāliste, atšķirīgi uzskati par bērnu audzināšanu vēl joprojām ir biežs nesaprašanās iemesls ģimenēs. Reizēm jaunie vecāki pārlieku baidās no pārāk lielas vecvecāku ietekmes, bet citkārt vecvecāki neredz robežas lutināšanai. Ja vecvecākiem tomēr jāpieskata mazbērni ilgāku laiku (piemēram, vasaras mēnešos), Iveta Aunīte iesaka vecākiem dot vecvecākiem atlaides un atkāpties no atsevišķiem noteikumiem. “Viena no vecvecāku funkcijām ir mazliet palutināt mazbērnus – ar uzsvaru uz “nedaudz”,” situāciju no vecvecāku skatupunkta ieskicē speciāliste.
Speciāliste atgādina – noteikumi bērnu audzināšanā nav domāti tam, lai kādu sodītu vai ierobežotu. “Noteikumi pastāv visās veselīgās attiecībās un ir jebkuras veiksmīgas sadarbības pamatā. Noteikumi ir vajadzīgi drošībai. Apēsts kilograms konfekšu, visticamāk, nav nekas labs, bet 2–3 konfektes pēc kārtīgi paēstām pusdienām lielu ļaunumu nenodarīs. Tieši tāpēc, lai veidotu bērnam izpratni par to, kas ir pieļaujams un kas – nē, būtu vēlams vienoties par kopīgiem audzināšanas principiem”, stāsta Rimi Bērniem eksperte.
Vienojies par robežām, lai nerodas dubultie standarti
Lai arī varētu šķist, ka pielāgošanās un spēja reaģēt uz dažādiem noteikumiem bērnos veicina elastību, šādai situācijai, kad vienā mājā valda vieni noteikumi, bet otrā – citi, ir savi riski. Dzīvojot pēc dažādiem noteikumiem, bērnam neveidojas sava uzvedības līnija, viņš zaudē orientierus un iemācās tikai pielāgoties. Tas nozīmē, ka bērnam neveidojas sava griba, stingra nostāja jeb mugurkauls un sapratne par to, kā ir jāuzvedas, kas ir labi vai slikti.
Ja pieaugušie spēj vienoties, sadarboties un bērnus audzināt pēc vienotiem principiem, tas palīdz izvairīties no situācijām, kad bērns jūtas apjucis. Ne mazāk svarīgi ir strīdīgās situācijās negraut vienam otra autoritāti. Tas mēdz notikt ar tādām frāzēm kā “es tev labprāt iedotu konfekti, bet mamma un tētis (vecmāmiņa/vectētiņš) neļauj” vai “es iedošu konfekti, bet nesaki mammai un tētim (vecmāmiņai/vectētiņam)”. Šādas frāzes noved pie dubultiem standartiem un rada stresu bērnam. Ja bērns vecvecākiem jautā pēc kaut kā, ko vecāki nav atļāvuši, vecvecākiem būtu jāsaka: “Kad atnāks mamma, pajautāsim, vai drīkst apēst otru saldējumu.” Tas negraus vecāku autoritāti un veicinās sadarbību pieaugušo starpā.
Ja bērnam trūkst stabilitātes un konsekvences no pieaugušo puses, tas bieži vien atspoguļojas arī nestabilā bērna uzvedībā, tāpēc ir ļoti vēlams rast iespēju bērnu audzināt pēc vienotiem principiem. “Pieaugušie nevar no bērna sagaidīt atbilstošu uzvedību, ja paši dod pretrunīgus noteikumus vai norādījumus. Cik nestabili būs pieaugušie savā starpā, tik nestabila būs arī bērna uzvedība,” riskus iezīmē Iveta Aunīte un piebilst, ka situācijas, kurās veidojas dubultie standarti, nākotnē rada neirotisma risku.
Paslavēt vecvecākus
Reizēm vienošanās par vienotu bērnu audzināšanu nenāk viegli, taču ir vērts papūlēties. Vienkāršs un efektīvs veids, kā panākt vienošanos, būtu paslavēt vecvecākus par lietām, kas viņiem labi izdodas – par pasaciņas lasīšanu, kopīgu makšķerēšanu un tamlīdzīgi. Kad pieaugušie bērni izsaka atzinību saviem vecākiem, tas ļauj viņiem vieglāk uztvert arī lūgumu kaut ko nedarīt vai pārlieku nelutināt mazbērnu. Tas vecvecākiem liks justies novērtētiem, un viņi jutīs, ka pieaugušie bērni ir pateicīgi par to, ko viņi dara mazbērnu labā. Tas arī labāk palīdzēs vienoties par tām lietām, kur vecākiem un vecvecākiem ir atšķirīgi uzskati. “Tas noteikti būtu draudzīgs tonis, kā palūgt vecvecākiem ievērot kādu noteikumu, piemēram – gribētu palūgt nedot gāzētos dzērienus bērnam, labāk iedod viņam savu garšīgo dzērveņu morsu,” idejās dalās eksperte.
Atsaukties uz autoritātēm
Lai vienotos par labākajiem audzināšanas principiem, ir vērts arī atsevišķos jautājumos vecvecākus izglītot vai informēt par jaunākajam tendencēm bērnu audzināšanā, uzturā, psiholoģijā. Protams, tas ne vienmēr nostrādā, un ne vienmēr vecvecāki ņem vērā ārstu vai speciālistu ieteikumus, tomēr ir vērts mēģināt. Jārēķinās ar iespējamu vecvecāku uzskatu, ka, izaudzinot savus bērnus, viņi ir jau visu apguvuši un pēc šīm metodēm var audzināt arī mazbērnus.
Ja vienošanās neizdodas
Ja tomēr sadarbība neveidojas, vecākiem atliek izvēlēties, kā rīkoties. Ir situācijas, kad vecvecāki šķiet vienīgā opcija, kas noteiktā laikā var pieskatīt bērnus. Tomēr, vecākiem jāapzinās, ka bērnu audzināšanas noteikumi pie vecvecākiem var būt atšķirīgi, un jārēķinās, ka pēc dzīvošanās ar vecvecākiem bērnam var būt grūti iekļauties agrākajos rāmjos un atšķirīgi audzināšanas principi var izraisīt diskomfortu un uzvedības problēmas. Lai nerastos šāds nevajadzīgs stress, paši vecāki uz maiņām var vismaz daļēji vadīt laiku pie vecvecākiem, lai kaut nedaudz sekotu līdzi tam, vai noteikumi tiek ievēroti. Tāpat bērnu pieskatīšanai var algot auklīti, ar kuru būs vieglāk vienoties par audzināšanas noteikumiem. Tomēr, ja neviens no šiem variantiem nav iespējams un sadarbība ar vecvecākiem neveidojas, bērnu audzināšana jāuzņemas vecākiem pašiem.
Inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaits pasaulē ir pārsniedzis 20 miljonus, liecina vietnes “Worldometer” apkopotā informācija no oficiāliem avotiem.
196 valstīs un atkarīgajās teritorijās inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta vismaz 20 232 147 cilvēkiem, kā arī reģistrēti 737 674 ar Covid-19 saistīti nāves gadījumi.
Tiek uzskatīts, ka vismaz 13 038 276 no inficētajiem jau ir izveseļojušies, tai skaitā vismaz 2 699 687 ASV, 2 118 460 Brazīlijā, 1 581 640 Indijā, 696 681 Krievijā.
ASV reģistrēti 166 090 ar Covid-19 saistīti nāves gadījumi, Brazīlijā – 101 752, Meksikā – 52 298, Lielbritānijā – 46 526, Indijā – 45 353, Itālijā – 35 209, Francijā – 30 340, Spānijā – 28 576, Peru – 21 072, Irānā – 18 616, Krievijā – 15 001, Kolumbijā – 13 154, Dienvidāfrikā – 10 621, Čīlē – 10 139, Beļģijā – 9872, Vācijā – 9265.
ASV ir apstiprināts 5 246 081 inficēšanās gadījums, Brazīlijā – 3 057 470, Indijā – 2 267 153, Krievijā – 892 654, Dienvidāfrikā – 563 598, Meksikā – 480 278, Peru – 478 024, Kolumbijā – 397 623, Čīlē – 375 044, Spānijā – 370 060, Irānā – 328 844, Lielbritānijā – 311 641, Saūda Arābijā – 289 947, Pakistānā – 284 660, Bangladešā – 260 507, Argentīnā – 253 868, Itālijā – 250 825, Turcijā – 241 997, Vācijā – 218 500, Francijā – 202 775.
Ķīnā, kur pērn decembrī sākās jaunā koronavīrusa uzliesmojums, līdz šim ir reģistrēti 84 668 inficēšanās gadījumi, tai skaitā 4634 nāves gadījumi.
Eiropā ir reģistrēti 3 064 166 inficēšanās un 206 394 nāves gadījumi, Ziemeļamerikā – 6 170 653 inficēšanās un 235 397 nāves gadījumi, Āzijā – 5 120 861 inficēšanās un 111 006 nāves gadījumi, Dienvidamerikā – 4 792 101 inficēšanās un 160 888 nāves gadījumi, Āfrikā – 1 060 336 inficēšanās un 23 634 nāves gadījumi, Okeānijā – 23 309 inficēšanās un 340 nāves gadījumi.
Dati iegūti, apkopojot pasaules valstu oficiālo institūciju un Pasaules Veselības organizācijas datus.
Taču patiesais inficēto skaits, domājams, ir lielāks, jo daudzās valstīs testi tiek veikti tikai vissmagākajos saslimšanas gadījumos.
Populārais žūrijas loceklis Saimons Kauels, bez kura nebūtu iedomājami šovi “X Faktors” un “Britain’s Got Talent”, ir nogādāts slimnīcā. Saimons ir guvis muguras lūzumu!
Saimons Kauels traumu guvis nokrītot no elektriskā riteņa. Nelaimes brīdī viņam blakus atradās sieva Lorīna un viņu sešus gadus vecais dēls Ēriks. Negadījums ir noticis ģimenei piederošajā īpašumā Malibu, kur Saimons uzturas kopš Covid-19 pandēmijas izziņošanas.
Pašlaik Saimons ir nogādāts slimnīcā Losandželosā. Šovmenim svētdienas vakarā tika veikta sešu stundu ilga operācija.
Pirmdien Simons saviem Twitter sekotājiem ziņoja par savu veselības stāvokli. Pēc sešu stundu ilgas operācijas Saimona mugurā ievietots metāla stienis. Nelaime varēja būt daudz skarbāka. Ja trieciens būtu trāpījis tikai centimetru nostāk no mugurkaula smadzenēm, tad Saimons varētu būt pat paralizēts!
Some good advice… If you buy an electric trail bike, read the manual before you ride it for the first time. I have broken part of my back. Thank you to everyone for your kind messages.
Savos sociālajos tīklos viņš atgādina, ka iegādājoties elektrisko riteni, tomēr ir jāiepazīstas ar lietošanas instrukciju. Kā arī slavē mediķu paveikto darbu un pasakās par labajiem vēlējumiem.
Seriāla “Troņu spēles” zvaigznes, angļu aktrises Sofijas Tērneres un viņas vīra, amerikāņu popmūziķa Džo Džonasa ģimenē piedzimis bērns, pirmdien pavēstījuši jaunie vecāki.
“Sofija Tērnere un Džo Džonass ar prieku dara zināmu sava bērna piedzimšanu,” sacīts paziņojumā, ko izplatījusi Džonasa ierakstu kompānija “Republic Records”.
Paziņojumā nav atklāts bērna dzimums, taču amerikāņu plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka piedzimusi meita, kurai dots vārds Villa.
Tērnere, kas seriālā “Troņu spēles” astoņas sezonas atveidoja Sansas Stārkas lomu, un Džonass, kas kļuva pazīstams, kopā ar brāļiem dziedot grupā “Jonas Brothers”, sāka attiecības 2016. gadā un pagājujušajā gadā apprecējās.
Pāris dzīvo Losandželosā, un šis viņiem ir pirmais bērns.
Mūs ieskauj lērums ierīču, bez kurām mēs vairs nespējam iedomāties savu ikdienu, bet cik bieži mēs iedomājamies par to, kā tās līdz mums ir nonākušas? Vairums no šiem izgudrojumiem ir attapīgi un ilgi pārdomāti, bet ikviens būtu pārsteigts uzzinot, cik daudz lietas mūsu dzīvē ir ienākušas nejauši.
Augustā “National Geographic” kanāls saviem skatītājiem piedāvā pavisam jaunu raidījumu, kas vēsta, kā tiek izgatavotas mūsu iemīļotās preces. Raidījums “Izgatavots Vienā Dienā” ļauj skatītājam ielūkoties pasaules lielāko ražotāju ikdienas aizkulisēs. Jauno raidījumu skaties otrdienu vakaros, no 11.augusta pulksten 22.00 kanālā “National Geographic”.
“National Geographic” ir apkopojis piecus stāstus, kas skaidro, kā pie mums ir nonākušas šīs ikdienišķās lietas.
Bērna izgudrotais braila raksts.
Gadsimtiem ilgi neredzīgiem cilvēkiem nebija uztverams nekāda veida teksts. Taču 19. gadsimtā viss mainījās. Luijs Brails (Louis Braille) , parasts puika no Francijas, 3 gadu vecumā guva nopietnu acu traumu un kļuva neredzīgs. Brailam bija 12 gadi, kad viņš uzzināja par klusās saziņas metodi, kas sākotnēji tika radīta Franču karaspēkam. Šo metodi sauca par nakts rakstu, kas bija uz tausti balstīta saziņas sistēma, un tā bija paredzēta kara lauka vajadzībam. Brails aizrautīgi apguva šo jauno pieeju un pat ieviesa tajā uzlabojumus, tādējādi to arī vienkāršojot. Pēc neatlaidīgām pūlēm, 1824. gadā tika radīts Braila raksts, kas ir pazīstams arī mūsdienās. Ar laiku viņa izcilā metode kļuva ļoti populāra un viņa izveidotā sistēma ir saglabājusies nemainīga.
Nejaušais atklājums – mikroviļņu krāsns.
Mikroviļņu krāsns mūsdienās ir gandrīz katrās mājās. Šī visuresošā ierīce dažu minūšu laikā var sasildīt mūsu vakariņas un veikt daudzas citas darbības. Pašas ierīces izgudrošana tiek uzskatīta par izcilu nejaušību. Kāds amerikāņu elektroinženieris Persijs Spensers (Percy Spencer) mājas apstākļos bija veicis dažādus eksperimentus ar magnetronu jeb radaru. Kādu dienu, ieslēdzot magnetronu, inženierim kabatā esot bijusi šokolāde, kas izkususi. Pēc tam, veicot dažādus pētījumus, Spensers saprata, ka ar magnetrona palīdzību var ne tikai izkausēt, bet arī pagatavot un uzsildīt pārtiku. 1953.gadā tika patentēta viņa ideja un radīta pirmā mikroviļņu krāsns. Lai gan tā bija milzīga un 1,5 metru augsta, tā ir kā pamats mūsdienu mikroviļņu krāsnīm, kas atrodas ļoti daudzās virtuvēs.
Veiksmīgs eksperiments ar anastēziju.
Modernā medicīna nebūtu iespējama bez anastēzijas, un arī mūsdienās anastēzija ir ļoti plaši pētīta un attīstīta joma. Bet kādi ir tās pirmsākumi? Pilsoņu kara laikā medicīna bija vēl ļoti primitīva, bet 19. gadsimta 40. un 50.gados mediķi strādāja ļoti smagi, lai izstrādātu spēcīgu pretsāpju līdzekli. Agrīnu anastēzijas formu Masačūstetas vispārējā slimnīcā pirmo reizi izmēģināja zobārsti Viljams T.G. Mortons (William T. G. Morton) un Džons Kolins Varens (John Warren). Abi speciālisti pirmo reizi izmantoja tvaika ieelpošanas metodi kā līdzekli ķirurģisko sāpju mazināšanai operācijas laikā. Operācija bija veiksmīga, tādējādi arī 1846. gada 16. oktobris tiek dēvēts par “Ētera dienu”, kad pirmo reizi tika izmantota šī diatilētera anastēzija. Kopš šī vēsturiskā pavērsiena sasniegumi anestēzijas ievadīšanā un jaunāku anestēzijas līdzekļu izmantošanā attīstīja šo specialitāti līdz pat mūsdienām.
Fenomens: košļājumā gumija.
Lai arī cik neticami tas izklausītos, cilvēki jau 9000 gadus atpakaļ ir košļājuši gumiju dažādās formās. Dažādi materiāli tika košļāti, lai gan mazinātu sāpes, gan cīnītos ar badu. Bet košļājumās gumijas pirmsākumi ir meklējami Ņujorkā, 1850. gadā, kad izgudrotājs Tomass Adams (Thomass Adams) eksperimentēja ar čiku – materiālu, kas ļoti līdzīgs gumijai. Eksperimentējot, viņš saprata, ka šim materiālam ir laba garša. Izgudrotājs izlēma, tā vietā, lai mēģinātu gumiju aizstāt ar čiku, viņš abus materiālus pilnveidos, lai radītu košļājumo gumiju. Un viņam tas izdevās. Meksika kļuva par viņa galveno importa valsti un čiks kļuva par galveno košļājumās gumijas materiālu līdz pat 20. gadsimtam, kad to aizstāja ar sintētiskām sastāvdaļām. Neskatoties uz to, tieši Adamsa ideja ir kā pamats mūsdienās katrā veikalā sastopamajām košļājamajām gumijām, kas tiek pārdotas neskaitāmās garšās un veidos.
No vīna par brendiju.
Brendijs daudziem ir viens no iemīļotākajiem stiprajiem dzērieniem. Arī vēsturiski tas tiek izmantots jau ļoti sen. Bet tā rašanās stāsts ir tīra nejaušība. Kāds holandiešu tirgotājs 16. gadsimta sākumā vēlējās izdomāja veidu, lai ierobežotā kravas telpā nogādātu un transportētu vairāk vīna. Viņš izdomāja no vīna nosmelt ūdeni, pēc tam to pievienojot atpakaļ koncentrētam vīnam galamērķī Holandes ostā. Vēlāk tam atklājās pavisam cita garša, secinot, ka koncentrētais vīns ir daudz garšīgāks. Tas tika nodēvēts par “sadegušo” vīnu un kļuva populārs Vācijā. Vēlāk to pārdēvēja par brendiju.
Raidījuma “Izgatavots Vienā Dienā” skatītājiem tiks atklāts kā radies un mūsdienās tiek ražots daudzās valstīs pazīstamais alkohola zīmos “Jack Daniel’s”, pasaulē slavenās elektriskās Īlona Maska (Elon Musk) automašīnas “Tesla” un daudz citu pasaulē zināmu zīmolu produktu. Otrdienu vakaros atceries slēgt kanālu “National Geographic” un plkst. 22.00 skaties raidījumu “Izgatavots Vienā Dienā”.
Ikgadējā “Emmy” balvu pasniegšanas ceremonija Losandželosā, kurā tiek godināti labākie televīzijas seriāli un to aktieri, jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ šogad notiks virtuāli, paziņojuši organizētāji.
Ceremonija notiks paredzētajā datumā – 20. septembrī, un telekanāls ABC to translēs tiešraidē. Sīkākas detaļas pagaidām netiek atklātas, taču no organizētāju paziņojuma noprotams, ka uz ceremoniju neieradīsies arī tie, kas ir nominēti balvām, tomēr pirms ceremonijas tiks filmēti videosižeti ar viņu piedalīšanos.
“Mēs atzīstam, ka ne tikai nevarēsim sapulcēties vienā vietā, bet arī to, ka šis mūsu pasaulei ir dažādu izaicinājumu pilns laiks,” raksta šova producenti un ceremonijas vadītājs, televīzijas sarunu šova zvaigzne Džimijs Kimels.
Ceremonija “Primetime Emmy Awards”, kuru rīko Amerikas Televīzijas akadēmija, šogad notiks jau 72.reizi.
Vērtējot savu svaru, 69% Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem ir liekais svars (31% — nedaudz palielināts svars, 38% — ievērojami palielināts svars), 25% savu svaru vērtē kā optimālu, bet vēl 5% savs svars šķiet nepietiekams, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa jaunākajos datos, kas iegūti sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Speciālisti skaidro, ka liekais svars ne vien paaugstina dažādu slimību riskus, bet arī nopietni ietekmē cilvēka pārliecību un emocionālo labsajūtu.
Paaugstinātam svaram paaugstināti veselības riski!
Liekā svara parādīšanos var sekmēt vairāki faktori. Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka liekais svars rodas mazkustīga dzīvesveida rezultātā ar nepareiziem ēšanas paradumiem un nepietiekamu miegu. Tāpat jāņem vērā iedzimtība – bērnam, kura vienam no vecākiem ir aptaukošanās, ir 40% iespēja ciest no aptaukošanās, savukārt, ja abi vecāki ir aptaukojušies, šī varbūtība ir pat 80%, norāda ārste. Liekā svara rezultātā var veidoties virkne veselības problēmu:
sāpes locītavās, īpaši ceļos;
paaugstināts asinsspiediens un citas sirds slimības;
apgrūtināta elpošana, tā var izraisīt arī galvassāpes un miegainību;
onkoloģiskas saslimšanas;
2. tipa cukura diabēts.
Ārste atgādina, ka optimālā svara robežu noteikšanai visbiežāk tiek izmantots ķermeņa masas indekss (ĶMI). To aprēķina, svaru (kg) dalot ar augumu (m) kvadrātā – ĶMI = svars (kg) : augums (m)2. Vienlaikus speciāliste vērš uzmanība uz to, ka ķermeņa masas indekss var uzrādīt lieku ķermeņa masu arī muskuļotiem cilvēkiem, kam nav liekā svara.
Liekā svara psiholoģiskās sekas
Paaugstināts svars būtiski ietekmē ne vien fizisko, bet arī emocionālo un psiholoģisko labsajūtu. Liekais svars var radīt negatīvu iespaidu uz personas pašvērtējumu, veicināt sociālo izolēšanos un depresiju. To pastiprina mūsdienās dominējošais uzskats, ka pievilcīgs un veiksmīgs ir tieši tievs cilvēks, skaidro psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis. Saistībā ar ēšanas paradumiem eksperts norāda: ja cilvēks ēd pārmērīgi daudz vai arī tieši pretēji – ļoti maz, tas liecina par kādu saslimšanu vai arī psiholoģiskām problēmām. Ēšanas traucējumi var liecināt par depresijas, trauksmes neirozi, atkarību un daudzu citu psihisku traucējumu esamību. A. Veselovskis uzsver, ka šādos gadījumos noteikti jāizvairās no pašpārmetumiem par liekā svara esamību, jo pārmērīga sevis kritizēšana vai noniecināšana trauksmi tikai pastiprina. Ir svarīgi sevi pieņemt, tostarp arī ar nelielu lieko svaru, bet vienlaikus meklēt risinājumus, kā atrast interesantas un patīkamas fiziskās aktivitātes un saprast paaugstinātas vai pazeminātas apetītes cēloņus. Tāpat ir svarīgi nebaidīties lūgt apkārtējo palīdzību – vērsties gan pie speciālistiem, gan arī tuviniekiem, lai saņemtu lielāku psiholoģisko atbalstu cīņā ar liekajiem kilogramiem un zemo pašvērtējumu.
Riska grupā bērni un seniori
BENU Aptiekas Veselības monitoringa dati liecina, ka, pieaugot iedzīvotāju vecumam, pieaug respondentu īpatsvars, kas savu svaru vērtē kā paaugstinātu. Starp jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem 48% uzskata, ka viņiem ir paaugstināts svars (31% – nedaudz paaugstināts, 17% – izteikti paaugstināts), vecumā no 25 līdz 34 gadiem šis rādītājs ir 61% (31% – nedaudz paaugstināts, 30% – izteikti paaugstināts), savukārt vecāka gadagājuma respondentu vidū (no 64 līdz 75 gadiem) kopumā 79% savu svaru vērtē kā paaugstinātu (32% – nedaudz paaugstināts, 47% – izteikti paaugstināts). Ārste Z. Zitmane skaidro, ka novecošanās rezultātā palēninās vielmaiņa, kā arī samazinās vajadzība uzņemt enerģiju, tomēr liela daļa cilvēku saglabā tādus pašus ēšanas paradumus kā pirms tam, proti, uzņem pārāk daudz kaloriju, uzturā iekļaujot baltmaizi, margarīnu un pārāk maz dārzeņu. Tāpat gados vecākiem pacientiem liekais svars varētu rasties, jo dažādu iemeslu dēļ ir maz fizisku aktivitāšu. Otra riska grupa ir bērni – saskaņā ar Veselības ministrijas datiem, aptuveni ceturtajai daļai sākumskolas bērnu Latvijā ir liekais svars. Jāuzsver, ka tieši šajā laika posmā bērniem nostiprinās uztura un fizisko aktivitāšu paradumi, tāpēc vecākiem un skolotājiem ir jārūpējas, lai bērni jau no mazotnes apzinātos veselīga dzīvesveida nozīmi un to veidojošos elementus.
Veselīga uztura nozīme
Ārste Z. Zitmane uzsver, ka svara samazināšanai būtiskākie faktori ir tieši fiziskās aktivitātes un uzturs, tomēr svara samazināšanas plāna izstrādē ir vēlams konsultēties ar ārstu. Lai panāktu pārmaiņas un zaudētu lieko svaru, dienā ir jāuzņem mazāk kaloriju, nekā tiek patērēts. Organisms vidēji dienā patērē apmēram 1200 kcal, kurām pieskaitās vēl aptuveni 500-600 kcal atkarībā no fiziskajām aktivitātēm un to intensitātes. Ārste skaidro, ka visas kalorijas nevajadzētu uzņemt vienā ēdienreizē – veselīgāk ir ēst 4-5 reizes dienā, bet mazākās un vieglākās porcijās. Tāpat jāizvairās no trekniem ēdieniem, balto miltu produktiem (piemēram, baltmaize, bulciņas, pica), saldumiem, cukurotiem dzērieniem, kā arī jāierobežo alkoholisko dzērienu patēriņš. Tā vietā ieteicams ēst vairāk dārzeņu, baltos miltu izstrādājumus aizstāt ar pilngraudu produktiem un ikdienā lietot pietiekamu daudzumu ūdens.
Atbilde liekajam svaram meklējama kustībās
Aptaujas dati parāda, ka iedzīvotāji, kuri regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, retāk savu svaru vērtē kā paaugstinātu. Respondentu vidū, kuri katru dienu nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, 37% savu svaru vērtē kā optimālu, savukārt starp iedzīvotājiem, kuri ar fiziskām aktivitātēm nenodarbojas, šādu atbildi sniedza tikai 21%.
Lai pievērstos aktīvam dzīvesveidam, ikdienas paradumus var sākt mainīt pakāpeniski, piemēram, mašīnas vietā braukt ar velosipēdu vai iet kājām, lifta vietā izvēlēties kāpnes. Ja ir ļoti liels liekais svars, labāk sākt ar pastaigām ātrā tempā (5 km 40 minūtēs vismaz 3 reizes nedēļā) vai nūjošanu. Svara zaudēšanai efektīva ir arī skriešana, peldēšana, dejošana un aerobika. Z. Zitmane atgādina, ka strauja svara zaudēšana organismam var radīt ievērojamu stresu, izraisot galvas reiboņus, nespēku, matu izkrišanu un trauslus nagus. Veselīga svara zaudēšana ir mīnus 0,5 līdz 1kg nedēļā. Ļoti strauji zaudējot svaru, ir diezgan liela iespēja, ka zaudētie kilogrami drīz atgriezīsies. Jāsaprot, ka uztura un fizisko aktivitāšu paradumi ir jāmaina pavisam, nevis īslaicīgi. Tiklīdz cilvēks atgriežas pie vecajiem paradumiem, atgriežas arī zaudētie kilogrami.
Riskus rada arī nepietiekams svars!
Pētījuma rezultāti parāda, ka 5% Latvijas iedzīvotāju savu svaru vērtē kā nepietiekamu. Īpaši augsts šis rādītājs ir vecumā no 18 līdz 24 gadiem (11%), kā arī no 25 līdz 34 gadiem (8%). Nepietiekams svars var izraisīt nogurumu, nespēku, galvas reiboņus, ādas problēmas un dzelzs deficītu. Z. Zitmane skaidro, ka nepietiekams svars var būt iedzimts, bet tas var liecināt arī par dažādām slimībām. Tāpēc, dodoties pie ģimenes ārsta, par to noteikti ir jāinformē. Lai iegūtu optimālu svaru, dienā jāapēd par aptuveni 500 kcal vairāk, nekā tiek patērēts. Arī šajā gadījumā vēlams ēst 4-5 reizes dienā, respektīvi, papildus brokastīm, pusdienām un vakariņām jāieturas vēl divas reizes ar vieglākām uzkodām (salātiem, musli, glāzi svaigi spiestas sulas, vrapu u. tml.). Ieteicams ēst vairāk gaļas un zivju produktu. Tomēr arī pacienti, kas vēlas panākt svara pieaugumu, nedrīkst aizrauties ar pusfabrikātiem un saldumiem, jo tie var izraisīt citas veselības problēmas. Turklāt jāatceras, ka arī svara pieaudzēšanai svarīgas ir fiziskās aktivitātes.
