26 C
Rīga
svētdien, augusts 9, 2020

Cīņa par varu jeb biroja intrigas

 

Runā, ka eņģeliski baltajos tērpos ģērbtās balerīnas cīņā par solo partijām viena otrai puantēs bērušas sasmalcinātus stiklus. Runā, ka sarkanajās sutanās tērptie kardināli cīņā par baznīcas amatiem viens otram biķeros kaisījuši šķipsniņu indes. Runā, ka smalki ģērbti augstmaņi senos laikos cīņā par zemi viens otram vienkārši izdūruši acis. Arī tā, protams, var cīnīties. Par laimi mūsdienās cīņas par varu norisinās ar daudz civilizētākām metodēm. Taču, iespējams, ka ikdienišķo biroja intrigu dēļ tev tā nemaz nešķiet.

Marta (28),
juridiskā konsultante sabiedrisko attiecību firmā

"Kad tikko sāku strādāt šajā darbā, man nezināmu iemeslu dēļ pret mani tūlīt nostājās gan mana priekšnieka sekretāre, gan firmas īpašnieka personīgā palīdze. Jau pirmajās dienās gluži vai juku prātā – viņas abas nemitīgi žēlojās abiem maniem priekšniekiem! Tad es pārāk vēlu esot ieradusies darbā, tad es ne tā runājot pa telefonu un apkaunojot firmu. Bez tā visa vēl dzirdēju runas, ka es vispār esot lieka mūsu uzņēmumā, jo vienīgais, ko es darot ar patiesu aizrautību – dzerot kafiju, un vispār no manis neesot nekāda labuma. Cietos cik varēju. Bet kad jau biju novesta tik tālu, ka biju gatava sarīkot skandālu un ar lielu blīkšķi aiziet no darba, izlēmu vēl pieteikties pēdējai sarunai ar priekšnieku.
Kad boss mani paaicināja uz savu kabinetu, viņš smaidīja un jautrā balsī vaicāja, ko tad es tādu esot izdarījusi, kas sakaitinājis nevis vienu, bet pat divas sekretāres. Teikt, ka man bija nepatīkami to dzirdēt, nozīmē vispār neko nepateikt! Pūlējos runāt ar šīm harpijām, noskaidrot, ko tieši esmu viņām nodarījusi un izdzirdēju atbildi, kas mani tiešām šokēja: "Nemaz neiedomājies, ka tev izdosies savaldzināt mūsu šefus!" Un tas viss notika pusotru mēnesi pirms manām kāzām, kad vienīgais vīrietis, par kuru es domāju, bija mans topošais vīrs! Lai pārtrauktu šo absurdu, nācās lūgt palīdzību tai pašai vadībai, kuras dēļ gāja vaļā lielais kašķis. Acīmredzot šefi ar savām palīdzēm bija runājuši nopietni, jo kopš tā mirkļa viņas mani lika mierā. Boss gan vēl ilgi centās man ieskaidrot, ka šīs, nabadzītes, firmā sākušas strādāt jau pirms veselas mūžības, jūtas šeit kā mājās un tāpēc jebkuras pārmaiņas, kas saistītas ar paplašināšanos, uztver pārlieku sāpīgi. Pagājis jau pusotrs gads, es mierīgi un kārtīgi pildu savus pienākumus, bet tās abas fūrijas ar mani pat kārtīgi nesveicinās."

Kristīne (24),
topošā ārste – pediatre

"Tā kā dienas nodaļā studēju medicīnu, bet mani vecāki nav tik bagāti, lai varētu apmaksāt manas studijas un dzīvošanu, jau pašā studiju sākumā nācās meklēt darbu. Nezinu, ko tik labu biju izdarījusi iepriekšējā dzīvē, lai man tā veiktos – atradu apkopējas darbu kādā privātviesnīcā. Mans pienākums bija uzturēt kārtībā visu trīs stāvu gaiteņus, kafejnīcu, nelielu suvenīru veikaliņu un vēl šādas tādas telpas. Darbu parasti sāku pussešos no rīta un jau ap deviņiem viss bija paveikts. Samaksa par šo darbu, kas kaulus tiešām nelauza, arī bija brīnišķīga – uz rokas saņēmu 300 latus, kas laikam ir lielākā apkopējas alga, par kādu vispār esmu dzirdējusi.
Visus trīs gadus, kamēr strādāju šajā viesnīcā, tās īpašniece – dzīvespriecīga sieviete ap gadiem piecdesmit – mani vai ikdienas slavēja par rūpīgi padarīto darbu. Viņa apgalvoja, ka tik rūpīga apkopēja viņas uzņēmumā sen neesot redzēta. Par uzslavām, loģiski, priecājos, tāpēc darbu centos padarīt vēl labāk. Ak, jā! Divas reizes gadā īpašniece visam nelielajam viesnīcas kolektīvam rīkoja arī ballītes, kurās pie reizes svinēja Jāņus un Ziemassvētkus un ar bagātīgām dāvanām sveica darbiniekus pagājušajās vārda un dzimšanas dienās.
Liels bija mans pārsteigums, kad pēc triju gadu darba šajā uzņēmumā, viesnīcas tehniskā direktore, kura līdz šim mani vispār knapi ievēroja, pēkšņi vai ik rītu sāka ierasties darbā un pārbaudīt manu veikumu. Turklāt atklājās, ka pēkšņi mans darbs ir padarīts nekvalitatīvi – paklāji neesot iztīrīti pietekami rūpīgi, putekļi neesot noslaucīti un sienas noberztas. Turklāt viņa to parasti paziņoja dienesta telpās, klātesot arī pārējiem darbiniekiem. Jutos ārkārtīgi pazemota. Vēl jo vairāk tāpēc, ka zināju – darbu esmu padarījusi pēc labākās sirdsapziņas. Šādu teroru izturēju divarpus mēnešus, bet pēc tam uzrakstīju atlūgumu. Tikai pēc tam no bijušajām kolēģēm uzzināju, ka tehniskā direktore mani centās izēst tāpēc, lai manā vietā varētu tikt viņas brāļa draudzene."

Elīna (29),
televīzijas projektu vadītāja

"Ikdienā man ir jārūpējas par filmēšanas procesa administratīvo pusi – jāvienojas par filmēšanas laiku, jādabū dažādas atļaujas, jāorganizē filmēšanas grupas nokļūšanu vajadzīgajā vietā, kā arī jārūpējas par sižeta varoņu atrašanu un daudz ko citu. Lai to izdarītu, loģiski, nepieciešami plaši sakari un milzīgs saraksts ar dažādu cilvēku kontaktiem un citu nepieciešamu informāciju. Šajā sarakstā iekļauts viss iespējamais – sākot ar slavenību telefona numuriem, beidzot ar dažādu bāru, restorānu un pat policijas atbildīgajām personām. Loģiski, es televīzijā neesmu vienīgā administratore, tādas ir vairākas un katrai no mums ir savi raidījumi, par kuriem esam atbildīgas. Līdz šim visas administratores savā starpā bija ļoti draudzīgas, atsaucīgas, regulāri apmainījās ar informāciju un padomiem. Mūsu vidū gan bija arī viena, piedodiet, īsta biroja maita, kas bojāja dzīvi visiem, kas pagadījās pa ceļam, taču savu darbu viņa darīja labi un tāpēc vadība pievēra acis uz viņas izlēcieniem.
Taču kādu dienu pēkšņi aptvēru, ka kolēģes man vairs negrib dot nevienu man nepieciešamo telefona numuru un no manis tā kā izvairās. Kad vaicāju, kas noticis, gluži kā sarunājušas visas teica – nekas. Tikai no savas draudzenes, kas ir sekretāre, uzzināju – jau pieminētā biroja maita visām administratorēm izkladzinājusi, ka es esot bijusi pie producentiem un centusies dabūt sev arī citus projektus. Ar radušos situāciju tiku galā viegli. Iegāju intrigantes kabinetā, kārtīgi izbļaustījos, apsolīju, ka iešu pie vadības un izstāstīšu par viņas intrigām. Viņa tikai smaidīja, bet redzēju, ka ir nobijusies. Jau pēc pāris dienām tiku pie vajadzīgajiem telefona numuriem. Un tomēr – dažas administratores attiecībā pret mani joprojām saglabā piesardzību."

74116421h749045_430

Agnese (30),
liela uzņēmuma mārketinga nodaļas vadītāja

"Kad pārgāju strādāt uz jauno darbu par nodaļas vadītāju, jutu, ka padotie pret mani izturas ar tādu kā nicinājumu. Īsti nesapratu, kāpēc. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pirms vairākiem gadiem biju jau šeit strādājusi un daudzi kolēģi bija man labi paziņas. Pretēji pārējiem jaunajiem kolēģiem, kuri ar mani knapi sveicinājās un runāja tikai par darba jautājumiem, kāda kolēģe jau stipri gados, atklāti man lišķēja. Katru rītu apgalvoja, cik labi es izskatoties, slavēja manas zināšanas un tā tālāk. Gāja mēneši un tikai ar lielām grūtībām beidzot iemantoju jauno kolēģu uzticēšanos. Ar vienu no viņiem – kolēģi ar visasāko mēli beigās itin cieši sadraudzējāmies. Tikai tad uzzināju, ka lielā lišķētāja par mani nemitīgi stāstījusi visādas muļķības – es esot patriekta no iepriekšējā darba par nekvalitatīvu darbu, es īstenībā neko nezinot un mēģinot izbraukt uz viņu panākumiem un tā tālāk. Un tas viss tikai tāpēc, ka intrigante sapņojusi – par nodaļas vadītāju kļūs viņa.
Patlaban jau strādāju citā darbā. Taču zinu, ka intrigantei uz neilgu laiciņu tomēr bija izdevies iekarot nodaļas vadītāja vietu. Tiesa, vadība drīz vien sapratusi savu kļūdu un pārcēlusi viņu par nodaļas vadītāja palīdzi…"

Netici, nebaidies, nelūdz!
Lūk, daži padomi, kas tev neļaus kļūt par biroja intrigu upuri.

1. Runā tieši. Vienmēr centies atklāti pateikt, kas tev darbā patīk un kas nē. Turklāt labāk, ja to darīsi sapulces laikā, visiem dzirdot.
2. Nekādu noslēpumu! Atceries – darbs nav īstā vieta, kur apspriest konfidenciālu informāciju. Pie kafijas tases vari cik tik tīk apspriest to, cik lieli maitas ir vīrieši, bet nekādā gadījumā to nesaki par saviem kolēģiem. Neiztirzā arī viņu algas un izskata īpatnības. Reiz tas viss var tikt vērsts pret tevi.
3. Neizliecies labāka. Nekādā ziņā neslēp savas kļūdas un neizliecies nelabāka nekā esi patiesībā. Pat, ja sanākusi kāda ķibele, labāk atzīties, nevis lūgt kolēģiem, lai tevi piesedz.
4. Nespēlē spēles. Ja redzi, ka kāds no kolēģiem attiecībā pret tevi pēkšņi sāk augstprātīgi klusēt vai izlikties, ka tevi neredz, neatbildi ar to pašu. Pieej un noskaidro, kas noticis.
5. Neskaud! Bez komentāriem.
6. Neatriebies. Ja tev kāds dara pāri, meklē palīdzību pie sava tiešā priekšnieka.
7. Nežēlojies. Ja kāds pret tevi vērpj intrigas, nežēlojies visiem pēc kārtas. Izaicini intrigantu uz sarunas un tieši noprasi, kāpēc šis cilvēks tā rīkojas.
8. Nebaidies! Atceries, ka morālā un ētiskā ziņā gan apkopēja, gan priekšnieks atrodas vienā līmenī. Tāpēc droši stājies pretī katram intrigantam.

 

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your name here
Please enter your comment!

Iepriekšējais rakstsKolēģu tipi
Nākamais rakstsĪsais kurss darbu deleģēšanā