London Escorts sunderland escorts asyabahis.org dumanbet.live pinbahiscasino.com sekabet.net www.olabahisgir.com maltcasino.net faffbet-giris.com asyabahisgo1.com www.dumanbetyenigiris.com pinbahisgo1.com sekabet-giris2.com www.olabahisgo.com maltcasino-giris.com faffbet.net betforward1.org www.betforward.mobi 1xbet-adres.com 1xbet4iran.com romabet1.com www.yasbet2.net www.1xirani.com www.romabet.top www.3btforward1.com 1xbet https://1xbet-farsi4.com بهترین سایت شرط بندی betforward
5.2 C
Rīga
sestdien, 19 oktobris, 2024
Home Blog Page 130

Nākamnedēļ Latvijā atgriezīsies siltāki laikapstākļi

Nākamnedēļ Latvijā pakāpeniski paaugstināsies gaisa temperatūra un mitrums, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un “Global Forecast System”.

Šī nedēļas nogale būs vēsākā kopš pagājušās ziemas. Pierimstot vējam, sestdien un svētdien laiks vairs nešķitīs tik auksts kā piektdien. Mākoņi daļēji segs debesis, vietām nedaudz īslaicīgi snigs, ceļi būs sausi.

Nedēļas izskaņā gaisa temperatūra būs 0..-6 grādi, vietām austrumu novados, debesīm tumsā skaidrojoties, gaiss atdzisīs līdz pat -10 grādiem. Nākamnedēļ no rietumiem palielināsies ciklona ietekme. Palaikam gaidāmi nokrišņi – lielākā daļa neliels lietus. Dažbrīd ceļi var kļūt slideni.

Gaisa temperatūra nedēļas vidū paaugstināsies līdz +3..+9 grādiem. Nedēļas beigās, visticamāk, kļūs vēsāks un vietām snigs.

Autors: nozare.lv

22.11.2019.

Piesakies un iekļūsti Dieviete.lv 2020.gada kalendārā!

Nav noslēpums, ka Latvijā mīt daudz skaistu sieviešu. Tāpēc mēs, sieviešu dzīvesstila portāls Dieviete.lv, esam nolēmuši šo skaistumu celt gaismā, izdodot Dieviete.lv kalendāru 2020.gadam! Esi parliecināta, ka esi piemērota kandidāte kādam no 12 mēnešiem? Tad piesakies!

Kā notiks atlase?

Sievietes iesūtīs skaistāko/interesantāko/labāko fotogrāfiju;
Iesūtītās un apstiprinātās fotogrāfijas iekļūs sociālo tīklu kontu Facebook.com/Dievietelv un Draugiem.lv/Dievietelv balsošanā;
Apkopojot balsojumu, 12 labākās iesūtītās fotogrāfijas tiks iekļautas 2020.gada Dieviete.lv kalendārā.

Kas jādara?

Ja Tev ir vismaz 18 gadi, iesūti fotogrāfiju*, kurā esi redzama Tu;
Pastāsti, kāpēc tieši Tu un Tava fotogrāfija esi piemērota kalendāram;
Pastāsti, kā Tu saproti teicienu „Dieviete-Sieviete”;
Pievieno arī vārdu, uzvārdu, vecumu, kontaktinformāciju un nodarbošanos.
Visu informāciju līdz 20.12 sūti uz e-pastu dieviete@dieviete.lv
Kalendārā iekļuvušās sievietes dāvanā saņems kalendāru 2020.gadam!

 
Dieviete.lv – Sievišķība, kurai var pieskarties!

 

* Atsūtot savu fotogrāfiju, Tu apstiprini, ka tā ir Tava fotogrāfija, un Tu piekrīti, ka portāls Dieviete.lv fotogrāfiju drīkst izmantot un publicēt pēc saviem ieskatiem bez atlīdzības, un autortiesības par fotogrāfiju pāriet portālam Dieviete.lv. Fotogrāfijai ir jābūt augstas izšķirtspējas (tādai, lai var drukāt kalendārā).

 
Autors: Dieviete.lv

21.11.2019.

Kādēļ Elizabete II nepaklausīja tēvu, karali Džordžu VI un apprecēja mīļoto Filipu?

20.novembrī 93 gadus vecā Lielbritānijas karaliene Elizabete II un 98 gadus vecais princis Filips atzīmēja savu 72. kāzu gadadienu! Keita Midltone un princis Viljams savā Instagram profilā publicēja attēlu, kurā Elizabete II un Filips redzami pavisam, pavisam jauni. Šādi Kensingtonas hercogi publiski apsveikuši viņas Augstību un princi Filipu ar 72 kāzu gadadienu.”Apsveicam Viņas Augstību karalieni un Viņa Augstību, princi Filipu ar 72 kāzu gadadienu,” – teikts publikācijā.

Elizabete apprecējās ar Filipu Mauntbatenu 1947.gada 20.novembrī. Par šo ģimenei svarīgo notikumu atcerējās tieši Keita Midltone. Kembeidžas hercogu Instagram kontā tika publicētas divas fotogrāfijas, pirmajā fotogrāfijā pāris tikai nesen uzsākuši kopdzīvi, bet otrajā fotogrāfijā redzams pāra nesen uzņemtais foto. 

Zināms gan, ka paši gaviļnieki tieši šajā datumā bijuši šķirti, jo karaliene Elizabete II atradās Londonā, bet princis Filips – Sandringemas pilī Norfolkas grāfistē.

Interesanti, ka karaliene un princis Filips bija pazīstami jau 13 gadus pirms viņi nosvinēja kāzas! Romantiskas jūtas uzplauka tikai ar laiku, tas notika aptuveni 8 gadus pirms kāzu atzīmēšanās, kad jaunā princese Elizabete apciemoja militāro jūrnieku koledžu Dortmundē, kur tolaik mācījās princis Filips.

Elizabetes tēvs, karalis Džordžs VI bijis negatīvī noskaņots pret šīm attiecībām. Prinča Filipa tēvs, grieķu princis Andrejs, bijis draudzīgās attiecībās ar Āfolfu Hitleru. Princis Filips tolaik bijis visai nabadzīgs un pilnīgi neko nevarēja dot Elizabetei, izņemot savu titulu. Pāra mīlestība bija lielāka par Elizabetes tēva iebildumiem. Elizabete saulaulājās tēvam nezinot un viņam nācās “piekāpties”, lai vēlāk uzrīkotu “īstās” kāzas. Savas mīļotās dēļ princis Filips atteicās jebkad pretendēt uz karaļa titulu, kā arī nomainīja ticību no pareizticības uz katoļu ticību, taču vēlāk viņam tika piešķira Edinburgas hercoga titulu.

Elizaebetes un Filipa laulībā dzimuši četri bērni – vecākais dēls, princis Čārlzs, princese Anna, princis Endrjū un princis Edvards. Viņiem ir arī bagātīgs pulciņš mazbērnu un mazmazbērnu. Karaliene Elizabete II ir ļoti labās attiecībās ar mazdēla sievu Keitu  Midltoni un, iespējams, vēlētos viņu redzēt tronī tad, kad pati vairs nevarēs šos pienākumus pildīt. Jāņem vērā, ka karaliskās ģimenes noteikumi gan nosaka, ka pirmais rindā uz troni pēc karalienes ir viņas un prinča Filipa vecākais dēls, princis Čārlzs.

Foto

Autors: Dieviete.lv

Kā palīdzēt darbiniekam ar izdegšanas sindromu?

Profesionāla izdegšana ir nelabvēlīga reakcija uz stresu darbā, kas rodas tad, ja cilvēks diendienā dara to, kas nav viņam piemērots. Auto nozare nav izņēmums. Katram cilvēkam ir savi talanti un stiprās puses, kuras, ikdienā piemērojot, varam sasniegt labākus rezultātus ar mazāku piepūli. Kad cilvēks izvēlas darbu, kas viņam nav piemērots, agri vai vēlu uzkrājies stress sāks izpausties kā psihofiziskas reakcijas uz ikdienas situācijām. Un tomēr cilvēki izvēlas nepiemērotas profesijas, trenējas “pareizi” runāt intervijās, un vadītāji bieži vien pieņem darbā amatam neatbilstošus darbiniekus. Visbiežāk – atalgojuma dēļ. Vai tiešām nauda vienmēr spēj motivēt? Manuprāt, nē. Gluži otrādi, pārmērīgi koncentrējoties uz peļņu, ieguvējs nav neviens – ne uzņēmums kopumā, ne darbinieks, un arī ne klients. Mainīgā atalgojuma sistēma jau pamatā nosaka to, ka cilvēks bez papildu stimula nestrādās pietiekami labi.

Vai tiešām vislabāk strādājam naudas dēļ?

Auto nozarē pastāv vienota motivēšanas sistēma: automašīnu pārdevējiem maksā par pārdotajiem spēkratiem, bet autoservisu mehāniķiem – par nostrādātajām darba stundām. Pirmajā acumirklī varētu šķist, ka tas ir loģiski un darbiniekiem gana ienesīgi. Taču, aplūkojot situāciju rūpīgāk, redzam, ka nereti uzņēmuma vadība šādi faktiski deleģē atbildību par pareizo darbinieku izvēli un uzņēmuma rezultātiem zemāka līmeņa darbiniekiem. Proti, ja vadītājs nav pietiekami spējīgs atlasīt sev atbilstošu komandu un nevēlas vai nespēj uzņemties atbildību par uzņēmuma peļņu, bet, slēpjoties aiz motivācijas sistēmas, liek saviem darbiniekiem būtībā kļūt par individuāliem uzņēmējiem, sistēma no motivējošas kļūst par izdedzinošu. Uz darbinieka pleciem tiek uzkrauta pārāk liela atbildība, jo viens cilvēks nevar sasniegt veiksmīgus pārdošanas rezultātus – tam ir vajadzīgs komandas darbs. 

Mēdz teikt, ka cilvēki daudz strādā naudas dēļ, vēl vairāk – cilvēku dēļ, bet visvairāk – mērķa, jēgas dēļ. Manuprāt, nauda ir visvākājais motivācijas instruments, lai panāktu darbinieku atdevi. Nauda spēcīgāk darbojas tur, kur cilvēki dara fizisku darbu. Bet, tiklīdz parādās darbs ar cilvēkiem, sarežģītām iekārtām, apkalpojošo sfēru, darbiniekiem ir ļoti svarīgi, lai viņi varētu konsultēties, saņemt atbalstu, paļauties uz sadarbību ar priekšniecību. Ja darbiniekiem jāstrādā kā individuālajiem uzņēmējiem, kopējais uzņēmuma rezultāts neizbēgami buksē, jo pārāk daudz laika nākas patērēt informācijas aprites trūkuma un savstarpējo attiecību problēmu risināšanai. Koncentrējoties tikai uz naudu, vienīgais ieguvums, visticamāk, būs nepatīkams mikroklimats darbavietā.

Dažādos dzīves posmos ir vajadzīgi dažādi motivējoši bonusi

Protams, cilvēki ir dažādi: vienus patiešām motivē nauda un materiāli labumi, citus – kolēģu atzinība, kamēr vēl kādu – iespēja kāpt pa karjeras kāpnēm. Turklāt cilvēku motivācija laika gaitā mainās. Varbūt šodien darbinieku pretī izcilam rezultātam dzen spiedīgi finansiāli apstākļi, bet pēc gada viņš gribēs mācīties un gūt jaunu pieredzi. Visā pasaulē tiek meklētas labas motivācijas sistēmas, taču viena ideālā vēl joprojām nav atrasta. 

Kādi tad ir veselīgi priekšnosacījumi motivācijas sistēmu attīstībai? Manuprāt, uzņēmuma vadītājam ir jāspēj pielāgot sistēmu tirgus vajadzībām, darbinieku vēlmēm un klientu interesēm. Tātad sistēmai ir jābūt dzīvai un elastīgai, jo  varbūt šodien būs vajadzīgs viens risinājums, kas fokusēts drīzāk uz klienta vēlmju apmierināšanu, bet rīt – jau cits, kur ņemtas vērā darbinieka intereses. Tikko sistēma tiek nofiksēta, tā zaudē efektivitāti. Ja darba devējs maksā par rezultātu, darbiniekam ir jājūtas pārliecinātam, ka viņš šo rezultātu patiešām var sasniegt. Svarīgi, lai uzņēmums veidotu komandu ar kopīgiem mērķiem un cieņpilnu, gādīgu attieksmi pret katru komandas locekli. Ja tas viss ir – arī rezultāti un peļņa neizpaliks. Taču, maksājot naudu par rezultātu, bet ignorējot mērķus un attiecības, sistēma nestrādās efektīvi. Ja viss, par ko darbinieks ikdienā domā, ir nopelnāmā summa, cietīs arī klients – darbinieks būs ieinteresēts pārdot ātrāk un vairāk, nevis to, kas klientam patiešām vajadzīgs.

Kā palīdzēt darbiniekam ar izdegšanas sindromu?

Redzot darbinieku uz izdegšanas robežas, ir svarīgi mudināt viņu izvēlēties citu nodarbošanos, kas vairāk atbilstu viņa būtībai. Ideāli, ja uzņēmumam ir vakances, ko piedāvāt. Iespējams, cilvēkam vienkārši ir vajadzīga atpūta, un darba devēja pienākums būtu sekot līdzi, lai darbinieki regulāri dotos atvaļinājumā. Jebkurā gadījumā pirmais solis ir atklāta saruna. Trauksmes, signāli, kurus nevajadzētu ignorēt – ja darbinieks pastāvīgi sūdzas par bezmiegu, netiek galā ar darbu, pat strādājot garas stundas, kļūst nelaipns, slikti jūtas, ir pārņemts ar darbu. Ignorējot šīs pazīmes un ļaujot darbiniekam izdegt, smagākos gadījumos cilvēks var zaudēt darbaspējas pat uz vairākiem mēnešiem. Daudz auglīgāk ir uzaicināt darbiniekus uz atklātu sarunu par viņu vēlmēm un vajadzībām, un, kas zina – varbūt arī pasaulē ideāla motivācijas sistēma nav atrasta, bet jūsu uzņēmumam tāda ir iespējama!

Autors: Domenikss

Lai glābtu dzīvības labdarības koncertā tiks vākti ziedojumi

2019. gada 3. decembrī pl. 19.00 Lielajā ģildē Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonds organizē labdarības koncertu “Es nākšu, lai Tu dzīvotu”, ar mērķi vākt līdzekļus savulaik ilggadējas LNSO mārketinga vadītājas Sondras Zaļupes un citu metastātiskās melanomas pacientu ārstēšanai. 

Koncertā piedalīsies tautā iemīļotie dziedātāji Linda Leen un Daumants Kalniņš, vokālā grupa Latvian Voices, pianists Andrejs Osokins, saksofonists Kārlis Vanags, sitaminstrumentālistu ansamblis Perpetuum ritmico, dejas māksliniece Alise Putniņa, LNSO sitaminstrumentālistu ansamblis, kā arī LNSO un Latvijas Radio bigbenda mūziķi.

Šobrīd Latvijā ir vairāki metastātiskas melanomas pacienti (BRAF pozitīvi), kuri vairs neatbilst kompensējamo zāļu izrakstīšanas nosacījumiem un viņu dzīvība bez zālēm ir nopietni apdraudēta.

Melanomas zāļu kompensācijas sistēma Latvijā nav atbilstoša starptautiskām vadlīnijām un neatbilst pacientu interesēm, jo ārstus ierobežo zāļu izrakstīšanas nosacījumi. 

Ārstam jābūt iespējai izvēlēties pirmās un otrās līnijas terapiju visiem melanomas pacientiem, ņemot vērā pacienta stāvokli, melanomas tipu un citus uz pierādījumiem balstītās starptautiskajās vadlīnijās minētos kritērijus, nozīmējot  imūnterapiju kā pirmās līnijas preparātu neatkarīgi no BRAF mutācijas statusa, savukārt BRAF pozitīviem pacientiem starptautiskās vadlīnijas pēc mērķterapijas paredz pāreju uz imūnterapiju kā otrās līnijas preparātu. Diemžēl šobrīd Zāļu iegādes un kompensācijas sistēmas ietvaros otrās līnijas terapija Latvijā netiek nodrošināta.

BRAF pozitīvu metastātiskas melanomas pacientu ārstēšana ar mērķterapiju ir ātri efektīva, diemžēl, lielai daļai pacientu vidēji gada laikā iestājas rezistence. Paredzamā dzīvildze ir 6-9 mēneši, ja netiek uzsākta 2. līnijas ārstēšana ar imūnterapiju. 2019. gadā vairāki pacienti nomira, jo viņiem tika atteikta ārstēšana tieši zāļu izrakstīšanas nosacījumu dēļ. 

Uzliekot nepamatotus izrakstīšanas ierobežojumus, neapstiprinot zāles kompensējamo zāļu sarakstā, katru reizi kādam pacientam tiek parakstīts nāves spriedums. 

Melanomas ārstēšanā nav lētāku alternatīvu zāļu, tieši tāpēc melanomas pacienti ir sliktākā situācijā nekā citu Eiropas Savienības dalībvalstu melanomas pacienti un arī sliktākā situācijā par daudziem citiem onkoloģiskiem pacientiem.

Melanomas pacientiem veltītā labdarības koncerta “Es nākšu, lai tu dzīvotu” mērķis ir rast līdzekļus metastātiskas melanomas BRAF pozitīvo pacientu zālēm, ko Latvijā valsts neapmaksā, kā arī pievērst sabiedrības uzmanību melanomas ārstēšanas kritiski zemajam finansējumam mūsu valstī. 

LNSO direktore Indra Lūkina uzsver, cik svarīgi sniegt palīdzīgu roku nelaimē nonākušajiem: “LNSO mūziķi un darbinieki otro reizi piedalīsies LNSO Fonda rīkotajā labdarības koncertā, lai palīdzētu savākt līdzekļus melanomas slimnieku ārstēšanai nepieciešamajiem medikamentiem. Pirmo reizi šo akciju uzsākām, vēloties palīdzēt kolēģes Sondras Zaļupes ārstēšanai, taču iedziļinoties situācijā, sapratām, ka ar vienreizēju akciju nav pietiekami. Tā kā valsts budžetā nav paredzēti līdzekļi dažādu nozaru medicīniskām vajadzībām, mūsuprāt, pareizais veids šobrīd  problēmas risināšanai  ir  sabiedrības iesaistīšanās. Sabiedrības saliedēšanās jeb solidaritāte, par ko prezidents Egils Levits runāja 18.novembrī pie Brīvības pieminekļa. Šajā gadījumā solidaritāte ar melanomas slimniekiem. Katram ir savs veids, kā iesaistīties un palīdzēt – mūziķi to darīs, sniedzot koncertu un aicinot katru ziedot pēc savām iespējām.”

Melanoma ir bīstamākais ļaundabīgo ādas audzēju veids. Ja melanoma netiek laicīgi pamanīta, tai var rasties metastāzes jeb vēža šūnu izplatīšanās caur asins plūsmu vai limfātisko sistēmu. 

Ik gadu Latvijā melanomu atklāj vidēji 200 cilvēkiem un katru gadu ar melanomu mirst ~ 80 cilvēku. Ja vēl pirms desmit gadiem, attīstoties metastāzēm, šo vēzi Latvijā nebija iespējams ārstēt, un pacients bija nolemts nāvei, šodien, izmantojot jaunākās paaudzes terapiju, arī melanoma kļūst par hronisku slimību. Diemžēl, valsts budžetā nav atrasti līdzekļi melanomas pacientu dzīvībai nepieciešamajām zālēm, un daudzu  pacientu vienīgā cerība ir ziedojumi.

Biļetes uz koncertu “Es nākšu, lai Tu dzīvotu” par ziedojumiem iespējams iegādāties Biļešu Paradīzes kasēs un internetā: www.bilesuparadize.lv

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: Soli priekšā melanomai

21.11.2019.

“Ķepa uz sirds” klausāms arī radio formātā

Iemīļotais raidījums “Ķepa uz sirds” tagad ir klausāms arī pilnīgi jaunā – radio formātā. Tas pie klausītājiem nāk ik svētdienu no 11:00 līdz 12:00 tiešraidē Radio SWH ēterā ar iespēju to pēcāk klausīties raidījuma mājaslapā. Jauno raidījumu vada Arturs Krūzkops un Inese Kreicberga.

“Šī mums ir jauna pieredze un reizē izaicinājums – radio ēterā stāstīt un izglītot par labākām rūpēm un atbildīgu attieksmi pret dzīvniekiem. TV raidījums gadu gaitā ir kļuvis skatītāju iemīļots un guvis atzinību, kas sniedz mums iedrošinājumu augt un aptvert plašāku – arī radio auditoriju – rūpēs par dzīvniekiem,” stāsta TV un radio raidījuma “Ķepa uz sirds” idejas autore un žurnāliste Inese Kreicberga.

Gan jaunā radio, gan ierastā televīzijas raidījuma pamatdoma saglabājas nemainīga – informatīvi izglītojošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku pareizu kopšanu un audzināšanu, speciālistu padomiem un ieteikumiem, kā arī dzīvnieku aizsardzības jautājumiem un daudzām citām aktuālām tēmām.

Inese Kreicberga akcentē: “Esam īpaši pateicīgi Borisa un Ināras Teterevu fondam, kas atbalstījis TV raidījumu daudzus gadus kopš tā iznākšanas brīža 2011. gada 15. janvārī un palīdz īstenot arī šī jaunā radio raidījuma ieceri.

Esam pārliecināti, ka radio raidījums paplašina iespējas klātienes sarunai, jautājumiem un atbildēm tiešraidē par dzīvniekiem un viņu draugiem būtiskām tēmām. Ar TV un radio palīdzību mēs spēsim gan parādīt, gan pastāstīt vairāk un arī atbildēt uz vairāk jautājumiem.”

Radio SWH studijā raidījuma vadītāji aicina pieredzējušus dzīvnieku ekspertus, lai skaidrotu pareizas dzīvnieku kopšanas un audzināšanas jautājumus, apskata dzīvnieku uzvedības problēmas, atbild uz klausītāju jautājumiem, kā arī iepazīstina ar slavenībām un viņu mīluļiem.

Ar raidījumu palīdzību ir izdevies atrast mājas un mīlošus saimniekus jau tūkstošiem suņu, kaķu un citu dzīvnieku, kurus pametuši bezatbildīgi cilvēki.

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: Radio SWH

21.11.2019.

Kuri 7 automobiļi turpinās cīņu par prestižo “Latvijas Gada auto 2020” titulu (+VIDEO)

Pēc “Lielā testa brauciena”, kurš notika Carnikavā ar bāzes vietu viesu namā “PortLand” pie Gaujas, iestājies pārdomu brīdis. Kurš no rekordlielā konkursa dalībnieku skaita iekļūs finālistu septītniekā, un kurš auto izcīnīs vietu papildnomināciju trijniekā?

Konkursam ir pieteikts tik liels pretendentu skaits kā vēl nekad – 35 modeļi, kas pārklāj izvēles spektru no mazā un paša jaunākā modeļa Latvijā “Peugeot 208” līdz premium segmenta smagsvariem, kā “BMW X5”, “Mercedes-Benz GLE”, “Porsche Macan S” vai elektroauto “Audi e-tron”.

Māris Ozoliņš konkursa “Latvijas Gada auto” organizators: “Žūrijas un Tautas balsojums katru gadu būtiski atšķiras, un galvenie iemesli ir, ka žūrija bez emocionālā patīk/nepatīk ņem vērā arī tādus vērtēšanas kritērijus kā izmaksas, virsbūve, braukšana un atbilstība Latvijas tirgum. Abi balsojuma rezultāti ir interesanti, piemēram, pirms gada “Tautas” balsojumā uzvarēja “Lamborghini Urus”, bet žūrijas balsojumā “Kia Ceed”. Piekritīsiet, ka uzvarētāji ir ļoti atšķirīgi!”

Video

Auto entuziasti un interneta lietotāji sāk vērtēt visus 35 jaunākos automobiļus, kuri nominēti “Latvijas Gada auto 2020 Tautas simpātijas” balsojumam. Ir sācies Tautas balsojums interneta portālā https://gadaauto.iAuto.lv – tā dalībnieki papildus var laimēt Kia Xceed vai Renault Clio uz nedēļas nogali ar pilnu degvielas tvertni. 

Apmeklējot tirdzniecības centru Mols, var skatīt lielformāta “Latvijas Gada auto 2020” dalībnieku foto izstādi un arī balsot par “Tautas” simpātiju.

Galerija

Konkurss “Latvijas Gada auto” tiek organizēts no 1998.gada jau 21. reizi, šī gada pretendenti ir (pieteikšanas secībā): Mitsubishi ASX, Mitsubishi L200, BMW X5, Mercedes–Benz GLE, Mercedes–Benz CLA, Seat Tarraco, Cupra Ateca, Jeep Wrangler no 45, Citroën C5 Aircross, Kia Xceed, Kia ProCeed, Škoda Scala, Škoda Kamiq, Volkswagen T-Cross, Volkswagen Passat, Porsche Macan S, Hyundai i30 Fastback N, Hyundai Santa Fe, Hyundai Kona Hybrid, Renault Clio, Renault Megane R.S. Trophy, Mazda CX-30, Range Rover Evoque, Ford Ranger Raptor, Ford Focus ST, Ssangyong Korando, Audi A1 Sportback, Audi e-tron, Audi Q3 Sportback, Toyota Camry, Toyota Rav4, Toyota Corolla TS, Toyots Supra, Peugeot 208 un Suzuki Jimny.

Informatīvi atbalsta: iAuto.lv, Dieviete.lv, Delfi, Latvijas Avīze, Tvnet, Dieviete.lv, Jauniauto.lv, Auto ziņas, garaza.lv, dzivoklis.lv. Atbalsta: t/c Mols, viesnīca „ Avalon Hotel & Conferences”, LAMB, V4 motors, Venden un Intergaz.

Autors: Latvijas Gada auto

Latvijas vārds izskanējis populārā “Netflix” seriālā (+VIDEO)

Nesen iznāca “Netflix” seriāla “The End of the F***ing World” otrā sezona, sezonas pirmajā sērijā tiek pieminēta Latvija! 

Latvija pieminēta pirmās sērijas sākumā, kad māte pārbauda savas meitas zināšanas ģeogrāfijā. Viņu dialogs:
Māte: Austrija?
Meita: Vīne!
Māte: Ķīna?
Meita: Pekina!
Māte: Kongo Demokrātiskā Republika?
Meita: Kinšasa!
Māte: Latvija?
Meita: Kijeva.
Māte: Jūtos tā, it kā būtu dabūjusi pa seju.

Savā Twitter kontā ar šiem jaunumiem dalijās arī Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš, kurš seriālu skatās krievu valodā. Viņa Twitter ir redzama seriāla aina, kurā pieminēts Latvijas vārds.

Seriāls ir par diviem jauniešiem, Džeimsam ir 17 gadu, un viņš ir pārliecināts, ka ir psihopāts. Alisei arī ir septiņpadsmit, bet viņa ir dumpīga jauniņā skolā, kura Džeimsā saskata iespēju aizbēgt no savas nelaimīgās dzīves mājās, jo viņas mamma ir jaunās attiecībās ar visai perversu tipu. 

Seriālam “The End of the F***ing World” kopumā ir divas sezonas,  zināms, ka šī ir seriāla noslēdzošā sezona un par spīti serialā popularitātei un fanu pulkam, trešā sezona netiek plānota. Scenārija autors uzskata, ka “The End of the F***ing World” pēdējāi sezonai ir lielisks noslēgums, tomēr pauž minējumus, ka situācija var mainīties un trešā sezonā var arī tapt. Jau sākotnēji seriālam paredzētas vien divas sezonas un scenārijs trešajai nav uzrakstīts.

Ļoti interesanti, ka kompānija “Netflix” šomēnes ar vietējās kastinga aģentūras starpniecību sāka meklēt Latvijā dzīvojošus krievvalodīgos aktierus, vīriešus vecumā no 60 līdz 80 gadiem! Filmēšna norisināsies novembra beigās un decembra sākumā Berlīnē vai Toronto.

Video

Autors: Dieviete.lv

Princis Viljams un Keita pārkāpj karalisko etiķeti! (+FOTO)

Slavenā ķermeņa valodas eksperte un psiholoģe Džūdija Džeimsa ir novērtējusi Kembridžas hercogu pēdējo parādīšanos sabiedrībā. Keita Midltone un princis Viljams, nesen apmeklējuši kādu saviesīgu pasākumu, kurā uzvedušies gluži kā jaunlaulātie!

Viljams un viņa mīļotā sieva Keita ir pāris jau kopš studiju gadiem. Viņiem ir arī trīs kopīgi bērni. Pirms dažām dienām Keita un Viljams demonstrēja, ka aizvien ir ļoti iemīlējušies. Šajā nedēļas nogalē pāris apmeklēja labdarības teātra izrādi, izrāde notika “Palladium” zālē Londonā. Ķermeņa valodas eksperte Džūdija atklāj, ka pāris esot atgādinājuši “iemīlējušos divus cilvēkus, kas ir satikušies pirmajā randiņā”.

“Viņu ķermeņu valoda nepārprotami liecināja par to, ka viņi ir kā tikko iemīlējies pāris,” – sacīja Džūdija. Karaliskās ģimenes pārstāvjiem ir jāievēro stingra uzvedības etiķete, etiķetē ietilpst arī noteikums par to, ka  sabiedriskos pasākumos nav ieteicams izrādīt pieķeršanos savam partnerim. Šoreiz Viljams un Keita atkāpās no šiem striktajiem noteikumiem. “Tas norāda uz ļoti tuvām attiecībām, kad ir grūti “noturēties” nepieskarties savam partnerim pat zinot, ka etiķete to stingri ierobežo,” – sacīja psiholoģe.Princis Viljams pa priekšu palaida savu sievu, viņš vairākas reizes maigi noglāstīja viņas muguru un pieskārās viņas plaukstai.  Jāpiebilst, ka pāris vienmēr izcēlies ar pareizu uzvedību, tomēr šoreiz tas bija izņēmums un pāris apliecināja, ka ir ļoti pieķērušies viens otram,” – sacīja eksperte!

Pāris sēdēdami ložā, pēc aculiecinieku stāstītā, vairākas reizes skatījās viens otram acīs. Arī sarunājoties ar citiem cilvēkiem, Keita un Viljams bieži ieskatījās viens otram acīs. Tas ir klasisks mīlas skatiens. Eksperte neslēpj, ka viņasprāt karaliskai pāris attiecībās un laulībā ir ļoti laimīgi, jo ir ļoti saderīgs pāris, jo jau kopš pirmajām dienām, kad princis Viljams iepazīstināja ar savu mīļoto Keitu, bija jūtams, ka šie cilvēki atrodušies uz viena viļņa.

Foto

Autors: Dieviete.lv

Novembra izskaņā Latvijā gaidāms noturīgāks sals!

Tuvākajās dienās ar brāzmainu dienvidaustrumu vēju Latvijā ieplūdīs sausāks un vēsāks gaiss, prognozē sinoptiķi

Vēl ceturtdien gaisa temperatūra būs virs nulles atzīmes. Piektdienas rītā Latvijas austrumos termometra stabiņš noslīdēs līdz -4..-7 grādiem, citviet valstī gaisa temperatūra svārstīsies ap nulli.

Ceturtdien un piektdien dienvidaustrumu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 10-15 metriem sekundē, un vējā laiks šķitīs aukstāks. Sestdien un svētdien vēja ātrums mazināsies. Nedēļas nogalē mākoņu daudzums būs mainīgs, nav gaidāmi lieli nokrišņi. Gaisa mitrums būs zemākais kopš pavasara.

Valsts lielākajā daļā neliels sals gaidāms visu nedēļas nogali. Dažviet austrumu novados, debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra pazemināsies līdz -10 grādiem. Sagaidāms, ka nākamnedēļ gaisa temperatūra un mitrums pakāpeniski pieaugs. Iespējami nokrišņi, īpaši nedēļas otrajā pusē.

Autors: nozare.lv

20.11.2019.

Akcijā “Pērc, ziedo, pabaro” aicina atbalstīt Latvijas dzīvnieku patversmju iemītniekus

Rūpējoties par mūsu četrkājainajiem draugiem, kam šobrīd nav savu māju, Rimi Latvia sadarbībā ar Mars Inc. no 19. novembra līdz 16. decembrim jau piekto reizi rīko labdarības akciju “Pērc, ziedo, pabaro”. Tās ietvaros ikviens iedzīvotājs ir aicināts atbalstīt patversmēs mītošos dzīvniekus, iegādājoties un ziedojot dzīvnieku barību un citus mājdzīvniekiem piemērotus produktus Rimi veikalos visā Latvijā.

Latvijā dzīvnieku patversmēs mitinās vairāki simti suņu un kaķu. Ikviens no tiem ir atkarīgs ne tikai no saviem aprūpētājiem – patversmes darbiniekiem un pašvaldības –, bet arī no cilvēku ziedojumiem. Lai viena patversme spētu pabarot visus iemītniekus, katru dienu ir nepieciešami 25 līdz 50 kg barības, turklāt patversmēm lielākoties nākas paļauties uz sabiedrības atbalstu.

“Dzīvnieki paši nevar palūgt palīdzību, tāpēc mums, cilvēkiem, ir jārūpējas par viņiem. Akcija “Pērc, ziedo, pabaro” ir lieliska iespēja ikvienam sniegt savu atbalstu. Pat tad, ja kādu apstākļu dēļ nevarat dot mājas patversmē mītošam sunim vai kaķim, šis gan ir pa spēkam ikvienam – pievienot savam pirkumu grozam dažus iepakojumus dzīvnieku barības vai kādu citu noderīgu preci un aiznest to līdz akcijas kastei. Tas neaizņems daudz laika, bet sniegs būtisku atbalstu patversmei un iepriecinās kādu ķepaini,” stāsta dzīvnieku aizsardzības biedrības DzīvniekuSOS pārstāve Sandra Brasliņa 

Lai pabarotu visus Latvijas patversmēs dzīvojošos ķepaiņus, ik mēnesi ir vajadzīgas aptuveni 20 tonnas barības, turklāt bez pārtikas suņiem un kaķiem, gluži tāpat kā cilvēkiem, ir arī citas ikdienas vajadzības. 

“Esam saņēmuši lielu mūsu pircēju atsaucību iepriekšējās četrās “Pērc, ziedo, pabaro” akcijās, kad kopā dzīvnieku vajadzībām saziedojām vairākus desmitus tonnu barības un citus ķepaiņiem tik nepieciešamos produktus. Dzīvnieku barība, kaķu smiltis, rotaļlietas – arī šoreiz mazie draugi 11 dzīvnieku patversmēs visā Latvijā būs pateicīgi par ikvienu ziedojumu. Palīdzēsim iepriecināt un nodrošināt pilnvērtīgu ikdienu tiem ķepaiņiem, kam šobrīd savu māju nav!” aicina Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Regīna Ikala.

Akcijas atbalstītāji ir aicināti iegādāties dzīvniekiem nepieciešamos produktus un tos ievietot “Pērc, ziedo, pabaro” ziedojumu kastēs 32 Rimi  Hyper, 34 Rimi Super un 49 Rimi Mini veikalos visā Latvijā. Papildus pircēju ziedojumiem arī akcijas rīkotāji – Rimi Latvia un Mars Inc. – ziedos vairākas tonnas barības un smilšu četrkājaino patversmes iemītnieku atbalstam. 

Autors: Rimi

20.11.2019.

Hronisko slimību pacientu mēdz aizmirst savlaicīgi iegādāties recepšu medikamentus!

Starp pacientiem, kuri ilgstoši lieto recepšu medikamentus, gandrīz katrs ceturtais (23%) mēdz aizmirst savlaicīgi iegādāties ārstēšanai nepieciešamās zāles. Īpaši satraucoši dati ir vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem, kurā pat 42% aptaujāto, kas ilgstoši lieto recepšu medikamentus, aizmirst par savlaicīgu medikamentu iegādi, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos. Tāpēc, sākot ar šī gada novembri, BENU Aptieka kā pirmais aptieku tīkls Latvijā ievieš jaunu farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu – Medikamentu lietošanas atgādinājuma programmu, kuras mērķis ir atvieglot to pacientu ikdienu, kuriem ir nepieciešams ilgstoši lietot recepšu medikamentus. 

BENU Aptiekas veiktā Veselības monitoringa rezultāti atklāj: 41% Latvijas iedzīvotāju nepieciešams ilgstoši lietot recepšu medikamentus. Pārsteidzoši rezultāti parādās vecumā grupā no 65 līdz 74 gadiem, kur 79% aptaujāto ilgstoši lieto recepšu medikamentus, kamēr vecumā grupās no 18 līdz 24 gadiem un 25 līdz 34 gadiem šis rādītājs ir attiecīgi 33% un 17%. Novērojama sakarība, ka, pieaugot respondentu vecumam, pieaug to respondentu īpatsvars, kuri vienmēr atceras iegādāties recepšu medikamentus. Salīdzinājumā ar ģimenēm, kurās runā latviešu valodā, krievvalodīgie biežāk norādījuši, ka ilgstoši lieto recepšu medikamentus (48% pret 38%). Reģionālā griezumā medikamentus visvairāk ilgstoši lieto Latgales iedzīvotāji (45%), kam seko Zemgale (43%), savukārt Kurzemē, Vidzemē un Rīgā recepšu medikamentus ilgstoši lieto vidēji 40% aptaujāto. 

“Kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes nozīme gan Latvijā, gan pasaulē nemitīgi turpina pieaugt, aptiekām kļūstot par vēl būtiskāku veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļu, kas ne tikai nodrošina medikamentu pieejamību atbilstoši visiem kvalitātes un drošības standartiem, bet arī informē un izglīto pacientus par profilaksi, veselīgu dzīvesveidu un uzturu. BENU Aptieka ir nolēmusi spert nākamo soli augstvērtīgas un uz klientu vajadzībām balstītas farmaceitiskās aprūpes sniegšanā – mums ir prieks, ka BENU Aptieka ir pirmais aptieku tīkls Latvijā, kas saviem klientiem piedāvā jaunu un inovatīvu farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu – Medikamentu lietošanas atgādinājuma programmu, īpašu uzmanību pievēršot hroniskajiem slimniekiem un pacientiem, kuri ilgstoši lieto recepšu medikamentus. Pirms šī farmaceitiskā pakalpojuma ieviešanas veicām ievērojamu pētniecisko darbu, aptaujājot gan hroniskos slimniekus, gan arī vairāk nekā 150 ģimenes ārstus, tādējādi gūstot gan pacientu, gan speciālistu apstiprinājumu tam, ka savlaicīga recepšu medikamentu iegāde ir viens no būtiskākajiem sekmīgas ārstēšanas terapijas priekšnosacījumiem,” skaidro BENU Aptiekas direktore Anete Rožkalna.

Šā gada novembrī BENU Aptiekas veiktajā pētījumā, balstoties uz 150 ģimenes ārstu atbildēm, secināts, ka pacienti regulāri aizmirst savlaicīgi iegādāties recepšu medikamentus. 68,7% aptaujāto ģimenes ārstu norādījuši, ka savā praksē ir saskārušies ar šādu problēmu, bet 20% snieguši atbildi “reti.” 77,3% aptaujāto ģimenes ārstu ir vienisprātis, ka izrakstīto recepšu medikamentu nelietošana vai īslaicīga pārtraukšana bez ārsta ziņas var radīt nopietnas sekas cilvēka veselībai, savukārt 15,3% ārstu norādījuši, ka šim apgalvojumam drīzāk piekrīt nekā nepiekrīt. Lielākā daļa aptaujāto ģimenes ārstu (77,9%) norāda, ka pilnībā vai drīzāk sliecas atbalstīt tāda risinājuma ieviešanu, kas atgādinātu gan par medikamentu savlaicīgu iegādi, gan lietošanu tiem paredzētajā laikā. Uzdodot jautājumu par to, kurām vecuma grupām Medikamentu lietošanas atgādinājuma programma būtu sevišķi būtiska, ģimenes ārsti norādījuši, ka visbiežāk par savlaicīgu medikamentu iegādi aizmirst seniori virs 65 gadiem (44,7%), kā arī  jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem (40,7%), cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem (36%) un vecumā no 35 līdz 44 gadiem (36%).

Medikamentu lietošanas atgādinājuma programmai iespējams pieteikties jebkurā BENU Aptiekā. Programma ir pieejama visiem BENU Lojalitātes programmas dalībniekiem. Turklāt, piesakoties Medikamentu lietošanas atgādinājuma programmai, klientam tiek piešķirts augstākais klientu lojalitātes statuss ar lielāko procentu uzkrājumu. Zāļu lietošanas atgādinājumu var iestatīt BENU Aptiekas mobilajā aplikācijā.

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2019. gada aprīlī, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. 

Autors: Benu Aptieka

20.11.2019.

Harijs un Megana jau saplānojuši savus Ziemassvētkus!

Princis Harijs un Megana Mārkla, kā ziņojām, nolēmuši šogad Ziemassvētkus nepavadīt kopā ar britu karalisko ģimeni! Harijs un Megana saņēmuši uzaicinājumu no 93 gadus vecās Lielbritānijas karalienes Elizabetes II, bet tas jaunās ģimenes domas nav mainījis. Jaunā ģimene dosies uz Ameriku un svētkus svinēs kopā ar ar Meganas mammu – Doriju.

Interesanti, ka princis Harijs līdz šim vienmēr Ziemassvētkus atzīmēja Sandringemas savrupnamā Norfolkā kopā ar visu lielo karalisko ģimeni. Vienīgais izņēmums bijs 2012.gadā, kad viņš dienēja Afganistānā. Megana Mārkla kopā ar britu karalisko ģimeni Ziemassvētkos ir bijusi divreiz. Princis Harijs ar siltām sajūtām atcerējies kādus ziemassvētkus, kurus pavadīja kopā ar savu mīļoto sievieti Meganu un savu vecmāmiņu, karalieni Elizabeti II. Harijs atzinis ka karaliskajai ģimenei paticis svinēt Ziemassvētkus kopā ar Meganu.

Pēc svinīgajām vakariņām kopā ar karalieni Elizabeti II pāris devās pie Harija vecākā brāļa – prinča Viljama un viņa sievas, Keitas Midltones. “Mums bija ļoti jautri kopā ar brāli un Keitu, mēs kopā skraidījām pa lielo namu kopā ar viņu bērniem,” – atmiņās padalījies princeses Diānas jaunākais dēls. Šobrīd Saseksas hercogiem ir sācies sešu nedēļu ilgais atvaļinājums!

Foto

Autors: Dieviete.lv

Ziemassvētku tirdziņi Rīgā trešo gadu pēc kārtas atzīti par ekonomiski izdevīgākajiem Eiropā!

Ziemassvētku tirdziņi Rīgā trešo gadu pēc kārtas atzīti par ekonomiski izdevīgākajiem Eiropā, pavēstīja Rīgas Tūrisma attīstības birojs, atsaucoties uz Apvienotās Karalistes kompānijas “Post Office” barometra pētījuma datiem.

Pētījuma dati liecina, ka divām personām nedēļas nogalē Rīgā izmaksā 497 mārciņas jeb 580,32 eiro.

Pētījumā tika aptaujātas 13 Eiropas pilsētas – Berlīne, Budapešta, Kopenhāgena, Krakova, Lille, Minhene, Prāga, Rīga, Stokholma, Strasbūra, Tallina, Vīne un Zagreba.

Otrajā vietā aiz Rīgas ierindota Horvātijas galvaspilsēta Zagreba, kur nedēļas nogale divām personām izmaksātu 523 mārciņas jeb 610,67 eiro, savukārt trešajā vietā – Igaunijas galvaspilsēta Tallinā, kurā izmaksas būtu 531 mārciņa jeb 620,02 eiro.

Vienlaikus Francijas pilsētā Lillē divām personām nedēļas nogale izmaksātu 575 mārciņas (683,07 eiro), bet Čehijas galvaspilsētā Prāgā – 612 mārciņas (714,59 eiro).

Tajā pašā laikā visdārgāk no pētījumā iekļautajām pilsētām tūristiem izmaksātu ceļojums uz Austrijas galvaspilsētu Vīni, kur cenas ir par 36% augstākas nekā Rīgā – nedēļas nogale divām personām šajā pilsētā izmaksātu 777 mārciņas jeb 907,25 eiro.

RTAB valdes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds norādīja – lai gan Rīgā ir pāris patstāvīgie Ziemassvētku tirdziņi, tie rada svētku sajūtu pilsētā un ik gadu piesaista tūkstošiem apmeklētāju, kas savukārt Rīgu ievieto līdzās tādiem populāriem tirdziņu galamērķiem kā Vīne un Berlīne. “Rīgas augstais rezultāts “Post Office” veidotajā aptaujā sasniegts, jo, salīdzinot ar citām valstīm, lētākas ir bijušas lidojuma un uzturēšanās izmaksas, kas veido lielākās ceļojuma izmaksas,” viņš skaidroja. 

Barometra pētījumā iekļautas izmaksas divām personām par tiešo lidojumu turp un atpakaļ no Londonas uz konkrēto pilsētu un “B&B” naktsmītne, transporta biļetes no lidostas uz centru, divas trīs kārtu vakariņas ar vīnu, kafijas cena, kā arī tirdziņos pieejamo dzērienu un uzkodu cenas.

“Post Office” Eiropas Ziemassvētku tirdziņu barometrs tika veikts balstoties uz nacionālo un reģionālo tūrisma biroju sniegto informāciju.

RTAB dibināts 2009.gada oktobra beigās. Tā dibinātāji ir Rīgas dome (70%), Latvijas nacionālā aviosabiedrība “airBaltic” (10%), Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (10%) un Latvijas Tūrisma aģentu asociācija (10%). RTAB nodarbojas ar tūrisma veicināšanu un Rīgas tūrisma iespēju popularizēšanu ārvalstīs. Birojs par savas darbības un radītā Rīgas zīmola vadmotīvu izvirzījis principu “Labi rīdziniekam – labi tūristam”.

Autors: nozare.lv

19.11.2019.

Šogad labdarības maratons Dod Pieci būs rekordgarš

Šī gada labdarības maratons “Dod Pieci!”, kas veltīts neārstējami slimu cilvēku dzīves nogalei un paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidei Latvijā, būs garākais, kāds līdz šim bijis, sasniedzot rekordu – 152,5 stundas dzīvā ētera. No 17. līdz 23. decembrim, vairāk nekā 6 diennaktis Latvijas Radio 5 – pieci.lv dīdžeji Toms Grēviņš, Magnuss Eriņš un Marta Grigale īstenos unikālu labdarības formātu, kas paģērē ievērot vairākus noteikumus.

Īpaši veidotā stikla studijā pilsētvidē, Doma laukumā, tiešraidē tiks atskaņos tikai ziedotāju izvēlētas dziesmas par minimālo ziedojumu 5 eiro, kas nodrošinās vienu speciālās šķidrās pārtikas ēdienreizi cilvēkiem, kuri paši vairs nevar paēst.

No šodienas Latvijas Radio ēterā, sociālajos tīklos, interneta vietnēs, kā arī Latvijas Televīzijā un pilsētvidē sākas Dod Pieci kampaņa, kurā tiek skaidrots šī gada tēma un ziedojuma mērķis. Komunikācijas kampaņā uzsvērts, ka dzīves beigās rūpes par cilvēku ir tik pat svarīgas kā dzīves sākumā. Uzmanība un rūpes, kas nepieciešamas paliatīvs aprūpes pacientam, no ģimenes nereti prasa tik pat daudz laika un resursu, kā aprūpējot mazuli. Tomēr atbalsts šīm ģimenēm ir minimāls- tās saskaras ar informācijas vakuumu, neziņu, lielām izmaksām, laika trūkumu un emocionālu spriedzi.

Labdarības maratona atklāšana notiks 17. decembrī plkst. 12:00 Doma laukumā, kad trīs dīdžejus ieslēgs stikla studijā. Projekta formāts paredz, ka dīdžeji studijas telpas nedrīkst pamest līdz maratona noslēgumam, 23. decembra plkst. 20:30.

“Man ir sajūta, ka šogad labdarības maratona visu laiku garākais norises laiks – 152,5 stundas – nebūs vienīgais rekords. Ticu, ka ar šī gada tēmu mēs uzrunāsim īpaši daudz cilvēku, jo diemžēl ikviens no mums jau ir sastapies vai nākotnē sastapsies ar kāda mīļa cilvēka došanos mūžībā. Mēs esam gatavi uzklausīt un sadzirdēt rekordlielu skaitu ar stāstiem un pieredzēm, lai kopīgi mainītu sistēmu un nedziedināmi slimajiem cilvēkiem nodrošinātu iespējami labāku dzīves noslēdzošo posmu. Dzīves beigās rūpes par cilvēku ir tikpat svarīgas kā sākumā, un es uzskatu, ka mēs kā sabiedrība varam daudz ko mainīt šajā jomā,” saka “Dod Pieci!” stikla studijas DJ Marta Grigale.

Labdarības maratons “Dod Pieci!” ir daļa no starptautiska projekta “Serious Request”, kura ietvaros vairākās Eiropas valstīs ik gadu notiek labdarības maratoni. Pirmā stikla studija darbojās 2004. gada pirmssvētku laikā Nīderlandes pilsētā Utrehtā, savukārt pirmais labdarības maratons Latvijā noritēja 2014. gada decembrī. Līdz šim maratona garums dažādos gados bijis no 144 līdz 149 stundām. Projekta formāts paredz vairākus noteikumus, kuri jāievēro visiem tā veidotājiem.

Līdztekus tam, ka dīdžejiem ir jādzīvo īpašā stikla studijā pilsētvidē, kuru viņi nedrīkst pamest visu maratona norises laiku, viņiem arī jāievēro īpaša diēta, pārtiekot tikai no dārzeņu vai augļu smūtijiem. Savukārt gadījumā, ja sabiedrības ziedoto dziesmu skaits nav pietiekams 24/7 tiešraides nodrošināšanai, formāts paredz “klusumu ēterā”, signalizējot par krīzi.

“Šogad mūsu smūtiju diēta tik ļoti sasaucas ar labdarības maratona tēmu un ziedojumu vākšanu specializētai šķidrajai pārtikai nedziedināmi slimajiem cilvēkiem. Savulaik, projekta “Serious Request” pirmsākumos kolēģi Nīderlandē vēlējās mazināt valdošo sabiedrības tendenci pirmssvētku laikā tik daudz domāt par sevi un to, ko dāvināsim, ēdīsim un dzersim. Tā vietā labdarības maratona veidotāji aicināja aizdomāties par tiem cilvēkiem, kuriem iztērētie līdzekļi ir patiesi nepieciešami. Lai uzsvētu šo ziņu, viņi sešas dienas pārtika tikai no smūtijiem. Tā ir iegājusies kā tradīcija un stingrs noteikums, kas jāievēro visiem dīdžejiem cauri gadiem,” skaidro pieci.lv dīdžejs Toms Grēviņš.

“Pieci.lv ēterā labdarības maratona laikā klusums vēl nav iestājies, bet pirmais gads bija izaicinošs un neliegšos, ka brīžiem šķita – tas var notikt. Visu labdarības maratonu uzdevums ir celt gaismā neērtas tēmas, tās par kurām sabiedrība labprātāk izvēlas klusēt – tās nodēvēja par “klusajām krīzēm” jeb “silent crisis”. Domāju, ka šī gada tēma ar to lieliski ilustrē. Nedziedināmi slimi cilvēki mūža nogalē nereti kļūst “neredzami”. Paliatīvās aprūpes nodaļās vietu skaits nav pietiekams, lielākoties rūpes gulstas uz ģimenes pleciem. Katrs iet cauri šai izmisuma zonai un informācijas vakuumam, kā spēj. Tā nedrīkst būt,” uzsver Magnuss Eriņš, kurš Dod Pieci! labdarības maratonā piedalās jau kopš pirmā norises gada.

Jau ziņots, ka šogad, paužot pārliecību, ka mūža izskaņā cilvēkam jāsaņem tik pat daudz rūpju, cik dzīves sākumā un ikviens ir pelnījis atstāt šo pasauli cieņpilni, sabiedriskie mediji sadarbībā ar Ziedot.lv aktualizē paliatīva aprūpes sistēmas problēmas Latvijā.

Paliatīvajā aprūpē nonāk visu vecumu cilvēki ar ļoti dažādām diagnozēm, bet kopsaucējs ir viens – slimība ir neārstējama. Paliatīvās aprūpes uzdevums ir nevis ārstēšana, bet ciešanu atvieglošana, sniedzot visaptverošu aprūpi, kas iekļauj sāpju un citu simptomu, sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmu kontroli, nodrošinot arī psihoemocionālo atbalstu. Svarīgi ir nodrošināt pacientam nepieciešamās vajadzības neatkarīgi no vietas, kur viņš atrodas – gan mājās, gan slimnīcā, ar nolūku saglabāt labāko iespējamo dzīves kvalitāti, līdz iestājas nāve. Latvijā neārstējami slimu cilvēku aprūpē situācija ir skaudra – pacienti un ģimenes, kuri tur nonāk, sakaras ar sistēmas nepilnībām – informācijas trūkumu par valsts nodrošināto aprūpi, zināšanu trūkumu par to, kā aprūpēt savus tuviniekus un lieliem izdevumiem, kuri ne vienmēr spēj nodrošināt vismaz ciešamu dzīves kvalitāti mūža nogalē.

Visi labdarības maratonā iegūtie līdzekļi tiks nodoti Ziedot.lv rīcībā, lai tiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama specializēta šķidrā pārtika vai valsts neapmaksātā enterālā barošana, nodrošinātu pietiekamu un sabalansētu uzturu. Enterālā barošana nepieciešama cilvēkiem, kuri nespēj uzņemt atbilstošu uzturu dabiskā veidā, tie ir cilvēki, kuriem nedarbojas rīšanas reflekss, viņi nevar paši apēst, sakošļāt un norīt ēdienu, tāpēc tiek nodrošināta nozīmīgo uzturvielu ievadīšana organismā. Liela pacientu grupa ir tāda, kuri var uzņemt pārtiku, tomēr nepietiekamā daudzumā, vai nevar uzņemt cieto pārtiku – te risinājums ir šķidrās pārtikas maisījumi, kas ir bagāti ar nepieciešamajām uzturvielām, lai pēc iespējas mazinātu pacientu diskomfortu un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Ņemot vērā Ziedot.lv pieredzi, sabiedrības ziedojumus varēs izmantot arī citiem atbalstošās terapijas mērķiem – fizioterapeita vizīte mājās, uztura speciālista konsultāciju apmaksai, specializētā transporta pakalpojumu izdevumu segšanai, lai, piemēram, gulošu pacientu nogādātu ārstniecības iestādē vai specializētu aprūpes preču iegādei. No ziedojumiem netiks segti medikamenti.

Par labdarības maratonu “Dod Pieci!”

Ik gadu labdarības maratons aktualizē kādu sabiedrībā nozīmīgu tēmu un atbalsta tās sabiedrības grupas, kurām tas ir patiesi nepieciešams. Ziedojumi līdz šim ir novirzīti vientuļiem senioriem, bērniem ar īpašam vajadzībām, vēža slimnieku sociālajai rehabilitācijai, atbalsta programmai ģimenēm, kuras vēlas audzināt bērnus no bērnu namiem, ka arī jauno vecāku mācību programmas izveidei un veselīgas piesaistes veidošanai. Labdarības maratona virsmērķis ir cilvēciskāka vide – katrs “Dod Pieci!” stāsts ir par to, kur mums kā sabiedrībai ar sevi vēl jāstrādā.

Labdarības maratonu “Dod Pieci!” rīko Latvijas Radio sadarbībā ar Latvijas Televīziju, sabiedrisko mediju portālu lsm.lv un labdarības organizāciju Ziedot.lv. Liels paldies maratona partneriem un atbalstītajiem, bez kuru līdzdalības maratona norise nebūtu iespējama: informācijas tehnoloģiju uzņēmumam “Tieto Latvia” un Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņam par finansiālu atbalstu. Tāpat paldies reklāmas aģentūras “DDB Lavija” komandai un digitālā satura mārketinga aģentūrai “New Black”. Informatīvi labdarības maratona norisi atbalsta lielformāta un digitālās vides reklāmas mediji “Visual Media” un “Clear Channel”, kā arī viena no vadošajām izdevniecībām Latvijā “Žurnāls Santa”.

Foto

Autors: Latvijas Radio

Šodien tiek svinēta Starptautiskā vīriešu diena

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) par Starptautisko vīriešu dienu ir noteikusi 19. novembri, kas kā vīriešu diena tiek atzīmēts ik gadu.

Šīs dienas galvenais mērķis ir vērst uzmanību un dzimumu līdztiesības jautājumiem, vīriešu fizisko un garīgo veselību, vīriešu sociālo un emocionālo labklājību, kā arī nozīmīgo lomu sabiedrībā, ģimenē un bērnu audzināšanā.
Nav noslēpums, ka Latvijā šīs dienas popularizēšana pagaidām norit ļoti gausi un klusi, lai neteiktu, ka tā nenotiek vispār. Nav skaidrs, kādēļ citas svarīgas un mazsvarīgas starptautiski atzīmējamās dienas tiek sabiedrībā popularizētas, bet par Starptautiskās vīriešu dienas eksistenci liela daļa sabiedrības nemaz nenojauš. Kamēr Latvijā valda dezinformācija par vīriešu dienu, sievietes, mulstot, kurā dienā sveikt savus vīriešus, nereti izvēlas tos nesveikt vispār, bet vīrieši jūtas apdalīti un aizvainoti par tiem veltītas dienas neesamību. Lai kliedētu maldus un neskaidrību par vīriešu dienu, veiksim nelielu ieskatu Starptautiskās vīriešu dienas vēsturē un būtībā.

Starptautiskās vīriešu dienas svinēšanas pirmsākumi ir meklējami 1999. gadā, kad šo dienu oficiāli sāka atzīmēt Trinidada un Tobago. Vēlāk šīs dienas svinēšanu sāka piekopt arī Karību salu un Austrālijas, kā arī Ziemeļamerikas, Āzijas, Āfrikas, Eiropas un ANO valstu indivīdi un organizācijas. Šodien Starptautiskā vīriešu diena tiek svinēta vairāk nekā 70 pasaules valstīs.
Šīs svētku dienas iniciators ir profesors Tomas Ousters (Thomas Oaster), kurš 1992. gada 7. februārī 19. novembri pasludināja par Starptautisko vīriešu dienu, tomēr oficiāli tā tika atzīta vien 1999. gadā, Trinidadā un Tobago. Jāpiemin, ka visilgāk Starptautiskā vīriešu diena tiek svinēta Maltā, kur tā tiek atzīmēta kopš 1994. gada 7. februāra.

Autors: Draugiem.lv

19.11.2019.

Mūžībā devusies Nacionālā teātra aktrise Helga Dancberga

Mūžībā devusies Nacionālā teātra aktrise Helga Dancebrga, teikts viņas dēla, mācītāja Krista Kalniņa “facebook” kontā.

“Mūsu mīļā mammīte, Helga Dancberga, vakardien, dienu pirms savas dzimšanas dienas, devās mūžībā. Mēs pateicamies Dievam par viņas dzīvi, kas bija tik krāsaina un bagāta,” teikts ierakstā.

Dancberga dzimusi 1941.gada 18.novembrī Rīgā. Beigusi Rīgas 1.vidusskolu, Dailes teātra 3.studiju. Strādājusi Valmieras Drāmas teātrī, Liepājas teātrī, bet kopš 1975.gada ir Nacionālā teātra aktrise.

1984.gadā absolvējusi Latvijas Konservatorijas Kultūras un mākslas zinātnes fakultātes Režijas nodaļu.

“Ja radošās darbības sākumā Helga Dancberga nospēlējusi vairākas jauno varoņu mīlētāju lomas, kuram raksturīgs gara spēks, spīts un tiešums, tad aktrises humora izjūta ar laiku ļauj viņai kļūt galvenokārt par spilgtu raksturlomu tēlotāju ar plašu emocionālo amplitūdu – no lietišķas līdz romantiskai būtnei,” teikts teātra mājaslapā.

Dancberga arī tika uzņemta Latvijas Teātra Zelta fondā, kurā tiek uzņemti skatuves mākslinieki, kuri devuši īpašu ieguldījumu teātra nozarē.

Atvadu dievkalpojums notiks 22.novembrī plkst.12 no Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas. Pēc atvadu dievkalpojuma visi dosies uz Pleskodāles kapiem. Atvadīšanās brīdis sakot ar plkst.11.

Video

Foto

Autors: nozare.lv

19.11.2019.

Latvijā tiek atzīmēta valsts proklamēšanas 101.gadadiena

Latvijas Republika tika proklamēta 1918.gada 18.novembrī plkst.16 Otrajā pilsētas teātrī, tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī.

Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludināja, ka “Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme, Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts, kuras Satversmi un attiecības ar ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce, sasaukta uz vispārēju, abu dzimumu tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata”. 

Šo notikumu lielā mērā sekmēja Pirmā pasaules kara notikumi Krievijā, Vācijā, Anglijā un citās valstīs.

1918.gadā pēc Brestļitovskas līguma parakstīšanas starp padomju Krieviju un Vāciju visu Latvijas teritoriju okupēja vācu karaspēks. 1917.gada septembrī latviešu politisko partiju vadītāji nodibināja kopēju organizāciju – Demokrātisko bloku. Otra politiskā organizācija bija Latvijas Pagaidu nacionālā padome, kurā ietilpa lielākā politiskā partija – Latvijas Zemnieku savienība (LZS). Tiek uzskatīts, ka neatkarīgās Latvijas valsts proklamēšanas tiešais impulss bija Vācijas impērijas sabrukums, jo 1918.gada 9.novembrī Vācijā izcēlās revolūcija, un ķeizars Vilhelms II aizbēga uz Nīderlandi, līdz ar to Vācija bija spiesta parakstīt pamiera noteikumus.

Šajā pašā dienā Anglijas ārlietu ministrs lords Artūrs Balfūrs vēstulē Latviešu Pagaidu nacionālās padomes Ārlietu nodaļas vadītājam Zigfrīdam Annai Meierovicam rakstīja: “Viņa Majestātes valdība ir raudzījusies ar visdziļāko līdzjūtību uz latviešu tautas centieniem un viņas gribu atsvabināties no vācu jūga. Tā ar prieku atkal apliecina savu gatavību dot pagaidu atzīšanu Latviešu nacionālajai padomei kā “de facto” neatkarīgai iestādei līdz laikam, kamēr Miera konference liks pamatus brīvības un laimes jaunam laikmetam priekš Jūsu tautas.”

Tad Latvijā sākās aktīva politiskā rosība, jo 1918.gada 17.novembra vakarā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krāšanas un aizdošanas kases valdes priekšsēdētāja un vienlaikus Rīgas pilsētas mēra Gustava Zemgaļa miteklī Rīgā, Suvorova ielā 3 (tagad Kr.Barona iela) tika nodibināts Latvijas “priekšparlaments”, Tautas padome, kurā apvienojās gan Demokrātiskā bloka, gan Latvijas Pagaidu nacionālajā padomē ietilpstošās partijas.

1918.gada 18.novembrī Tautas padome Nacionālā teātra telpās proklamēja Latvijas Republikas neatkarību.

Neraugoties uz baltvācu muižniecības atklāti negatīvo attieksmi, divas mazākas baltvācu partijas ieguva pārstāvniecību Latvijas Tautas padomē, un pirmajā valdībā bija viens ministrs vācietis.

Tautas padomē bija pārstāvētas visas politiskās partijas, izņemot lieliniekus un galēji labējos. Pirmā pagaidu valdība bija pilsoniska. Taktisku apsvērumu dēļ sociāldemokrāti izšķīrās palikt ārpus valdības.

Par Latvijas pirmo Ministru prezidentu Tautas padome ievēlēja Zemnieku savienības līderi Kārli Ulmani. Par ārlietu ministru kļuva Zigfrīds Anna Meierovics. Par Tautas padomes prezidentu un līdz ar to arī par valsts pagaidu galvu tika izraudzīts advokāts Jānis Čakste.

Toreiz jaunās valdības situācija bija ļoti sarežģīta: tās rīcībā nebija nekāda varas aparāta. Vissvarīgākais uzdevums bija izveidot savus bruņotos spēkus, bet Vācijas armijas vadība kavēja mobilizācijas pasākumus un drīzāk bija gatava iznīcināt savus ieroču krājumus, nekā nodot tos jaunajai valstij.

Jaunajai valdībai nebija gandrīz nekādu iespēju un līdzekļu novērst sarkano strēlnieku uzbrukumu, kurā Rīga tika ieņemta 1919.gada janvārī. Cīņa ar Pētera Stučkas padomju valdību un Bermonta vadītajiem vācu un krievu dumpiniekiem 1919.gadā saliedēja ap jauno valdību plašas tautas masas, un tā turpināja pastāvēt 22 gadus, lai atkal atdzimtu pēc 50 gadu ilgas okupācijas.

Par godu Latvijas Republikas proklamēšanai šodien jāizkar valsts karogs.

Šodien visā Latvijā notiks dažādi svinīgi pasākumi par godu Latvijas 101.gadadienai.

Autors: nozare.lv

18.11.2019.

9 amizanti fakti par lidošanu un lidostām!

Piekritīsiet, ka ceļošanu ar lidmašīnu un došanos uz lidostu reizēm uztveram kā nedaudz romantisku un satraucošu piedzīvojumu. Un ne mirkli nedomājam par to, ka lidosta ir sarežģīts organisms, kur ceļotāju ierastās gaitas savijas ar kontrabandistu aktivitātēm un darbinieku veiktajiem pienākumiem. 

Par to, kā Dienvidamerikas noslogotākās lidostas – Sanpaulu (Brazīlija) – drošības dienests cīnās ar nelegālām aktivitātēm, tostarp kokaīna kontrabandu un viltotiem dokumentiem, var noskatīties raidījumu cikla “Lidostas drošības dienests: Brazīlija” jaunākajās sērijās, kas “National Geographic” skatāmas ceturtdienu vakaros. 

Lidostas, protams, nav tikai nelegāļu aktivitātes, tādēļ “National Geographic” ir apkopojis vairākus amizantus faktus par lidostām un ceļošanu ar lidmašīnām. 

Izbirusī sīknauda – labs lidostu budžeta papildinājums 

Bieži vien mums kabatās krājas aizmirstas vai pavirši iemestas monētiņas. Izejot drošības pārbaudes, jakas un somas ir jānodot kopā ar citām mantām. Tas rada iespēju sīknaudai “aizceļot” prom. Tie var būt gan daži centi, gan krietna naudas summa. ASV Transporta drošības aģentūra ziņo, ka lidostu kontrolpunktos pērn kopā savākti 960 105,49 dolāri (864 492,61 eiro), turklāt summa ar katru gadu kļūst aizvien lielāka. Vismazākā summa – 204,89 dolāri (184,49 eiro) tika “izkaisīta” Kasperas – Natronas lidostā Vaiomingas štatā. Pasažieru “aizmirstā” naudiņa nonāk lidostu īpašumā un tiek izmantota drošības pasākumu pilnveidošanai vai, piemēram, norāžu tulkošanai dažādās valodās. 

Īpašnieku nepieprasītās aizmirstās mantas tiek izlozētas vai izsolītas īpašās izsolēs

Lidostā atstātās vai nozaudētās lietas nonāk mantu glabātuvē. Tiesa, lidsabiedrības mēģina identificēt iespējamo īpašnieku, lai atdotu aizmirsto priekšmetu, taču jebkurā gadījumā tās vienu vai vairākus mēnešus tiek uzglabātas mantu glabātuvē. Pēc tam bezsaimnieka mantas tiek ziedotas labdarības organizācijām vai arī pārdotas īpašās izsolēs. Izsoļu namu vietnēs lasāmajos mantu sarakstos ir atrodamas dažnedažādas lietas, sākot ar koferiem līdz pat kosmētikas komplektiem.

Nekas nedrīkst novērst uzmanību drošības instruktāžas laikā, arī mobilais telefons 

Vēl pirms lidmašīnas pacelšanās gaisa kuģa apkalpe aicina pasažierus izslēgt mobilos telefonos vai vismaz iestatīt lidojuma režīmu. Iemesls: ieslēgti mobilie telefoni var radīt kļūmes lidmašīnas iekārtām un lidojumu vadības torņiem. Proti, zvanīšanas laikā tālrunis meklē tuvāko mobilo torni, ar kuru izveidot savienojumu. Ja to vienlaikus dara vairāki simti pasažieru telefonu, tad, iespējams, kaut kādi traucējumi varētu rasties. Tiesa, modernās aeronavigācijas sistēmās ir iebūvēta aizsardzas sistēma pret šādām problēmām, taču desmit vai divdesmit gadus vecām lidmašīnām riski varētu būt lielāki. Turklāt ieslēgtas ierīces novērš pasažieru uzmanību drošības instruktāžas laikā, savukārt pļāpašana lidojot var radīt lieku spriedzi starp pasažieriem. 

Aizliegtos šķidrumus var pārvadāt sasaldētā veidā

Šķiet, ikviens kādreiz būs pukojies par pārvadājamo šķidruma ierobežojumiem – viens litrs 100ml mazā tilpuma trauciņos. Tādēļ bieži vien nākas atstāt mājās mīļākās smaržas vai krēmu. Bet attapīgie pasažieri ir izdomājuši, kā var mēģināt apiet šos ierobežojumus. Proti, šķidrumus var sasaldēt un pārvadāt cietā veidā. Tiesa, šis triks būs veiksmīgs tikai tad, ja drošības pārbaudes laikā šķidrums būs pilnībā sasalis. 

Burtam “X” lidostu īsajos nosaukumos (IATA kodos) nav nekādas dziļākas jēgas

Daudzu lidostu saīsinātajos nosaukumos pēdējais burts ir “X”. Piemēram, starptautiskās lidostas “Rīga” kods ir RIX. Taču šim burtam nav nekādas dziļākas jēgas. 1938.gadā Starptautiskā gaisa transporta asociācija (IATA) nolēma mainīt lidostu kodēšanas formātu no divu burtu kodiem uz trīs burtu kodiem. Lidostu kodiem, kuros bija tikai divi burti, beigās tika pievienots “X”, lai tie atbilstu jaunajam kodēšanas standartam. Parasti lidostas kodu veido no pilsētas vai lidostas nosaukuma pirmajiem trīs burtiem, taču dažādu apstākļu dēļ daudzu kodi nav veidoti atbilstoši šim. Arī tāpēc, ka lielpilsētās mēdz būt vairākas lidostas. 

10 km augstumā neviens ēdiens negaršo labi 

Ja jālido agri no rīta vai nav paspēts paēst pirms lidojuma, tad nekas cits neatliek, kā ēst gaisā. Taču neatkarīgi no izvēlētās maltītes, nekas negaršo tik labi, kā bija cerēts. Taču nav vērts gausties ne par nekvalitatīvu pārtiku, ne par neprasmīgu pavāru. Augstu gaisā ēdiens garšo sliktāk un tam ir zinātnisks izskaidrojums – garšas kārpiņas sausā gaisa, zemā spiediena un arī fona trokšņa dēļ nestrādā tik labi kā uz zemes. Proti, to jutīgums pret saldu un sāļu garšu ir par apmēram 30% mazāks. Desmit kilometru augstumā gaiss ir sausāks nekā lielakajā daļā tuksnešu, bet vīnam būs raksturīga skābāka un tanīniem bagātāka garša. 

Drošībai lidmašīnas iluminatoros ir iestrādāti miniatūri atgaisošanas caurumiņi

Sēžot lidmašīnā pie loga, reizēm uz tā var pamanīt dažas sasalušas sniegpārsliņas un stiklā iestrādātu mazu caurumiņu. Tas ir ventilācijas vai atgaisošanas caurumiņš, kas pilda svarīgu drošības funkciju. Tipiskam iluminatoram ir trīs slāņi, iekšējais, ko reizēm dēvē arī par apķēpāšanas slāni, pilda tikai vienu funkciju – aizsargāt nākamo slāni. Vidējais slānis,  kurā ir iestrādāts atgaisošanas caurums, un ārējais slānis ir vissvarīgākie. Proti, logu konstrukcija ir veidota tā, lai mazinātu un izturētu spiediena atšķirības lidmašīnas iekšpusē un ārpusē. Rūtis, protams, ir izturīgas pašas par sevi, taču vidējā slāņa atgaisošanas caurumiņa mērķis ir ļaut līdzsvaroties spiedienam starp salonu un iluminatora gaisa slāni tā, lai salona spiediens spiestu tikai uz ārējo rūti. 

Sena aviācijas tradīcija: lidmašīnas kapteinis un otrais pilots ēd dažādas maltītes 

Formāli tādu noteikumu nav, taču daļa lidsabiedrību nevēlas, lai lidmašīnas apkalpes locekļi ēstu vienu un to pašu maltīti, uzskatot,ka tādējādi tiek mazināts ar pārtiku saistītu saslimšanu (saindēšanās) risks un uzlabota drošība. Ja nu kāds no ēdieniem izraisa saindēšanos, tad nesaslimst abi – kapteinis un otrais pilots. Kapteinim parasti piešķirot biznesa klases maltīti, bet otrajam pilotam – ekonomiskās klases.  

Pēc lidmašīnu atstātās “astes” var prognozēt laika apstākļus konkrētajā dienā

Lidmašīnu baltās “astes” rodas tā paša iemesla dēļ, kura dēļ aukstā laikā var redzēt elpu. Dzinēju karstās, mitrās izplūdes gāzes sajaucas ar atmosfēru, kurai tik lielā augstumā ir zemāks spiediens un temperatūra. Ūdens tvaiki, kas atrodas izplūdes gāzēs, kondensējas un var pat sasalt. Atkarībā no lidmašīnas augstuma, atmosfēras temperatūras un mitruma, kondensāta blīvums, ilgums un apjoms būs atšķirīgs. To var izmantot laika apstākļu prognozēšanai. Retinātas, īslaicīgas “astes” liecina par zemu mitrumu lielā augstumā un skaidru laiku, savukārt blīvs, ilgi neizzūdošs kondensāts – par augstu mitruma līmeni un var kalpot kā agrīns vētras indikators. 

Skaties labākos stāstus par drošības dienestu ikdienu Sanpaulu starptautiskajā lidostā dokumentālajā raidījumā “Lidostas drošības dienests: Brazīlija” “National Geographic” ceturtdienās plkst. 22:00!

Autors: National Geographic

17.11.2019.

Turpina palielināties Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums

Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums 1990.gadā bija 34 gadi, savukārt līdz 2018.gadam tas pieaudzis līdz 44 gadiem, liecina “Eurostat” pētījums “Ageing Europe”.

Minētajā pētījumā arī, balsoties uz statistiku, izteikta prognoze, ka 2050.gadā Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums sasniegs 47 gadus.

Latvijā iedzīvotāju vidējais vecums visos trīs pētījumā apskatītajos gados ir tuvu Eiropas Savienības (ES) vidējam rādītājam. Lai gan visās ES valstīs kopš 1990.gada ir novērojams iedzīvotāju vidējā vecuma pieaugums, iedzīvotāju novecošana visizteiktākā ir Itālijā un Portugālē.

Pētījuma autori norāda, ka iedzīvotāju novecošanu visvairāk ietekmē sociālā un ekonomiskā attīstība un dzimstība.

No 2018.gada datiem par relatīvo sieviešu daudzumu pret vīriešiem izriet, ka no visām ES valstīm tieši Latvijā starp iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem sieviešu īpatsvars ir vislielākais, proti, vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem, sievietes ir par 1,7 reizēm vairāk nekā vīriešu. Vidēji ES valstīs šī proporcija ir 1,3.

Lai gan no pētījuma datiem redzams, ka visās ES valstīs sieviešu un vīriešu skaita disbalanss pieaug ar vecumu, Latvijā tas notiek relatīvi vairāk – starp iedzīvotājiem vecumā no 75 līdz 84 gadiem sievietes ir par 2,4 reizēm vairāk nekā vīrieši. Savukārt visvecāko iedzīvotāju vidū jeb starp tiem, kam ir vairāk nekā 85 gadi, šis rādītājs ir 3,6.

Līdzīga situācija ir novērojama visās Baltijas valstīs. Pētījuma autori atzīmē, ka Baltijas valstīs ir vislielākā atšķirība starp starp dzimumu vidējiem vecumiem un mūža ilgumiem, tajā pašā laikā, arī ir novērojams viszemākais vīriešu īpatsvars pret sievietēm.

Pētījums liecina, ka vecumā virs 65 gadiem sievietes daudz biežāk dzīvo vienas. Lai gan statistiski Latvijā tas ir novērojam mazāk nekā pārējās Baltijas valstīs, aptuveni 45% sieviešu šajā vecuma grupā dzīvo vienas, kamēr vīrieši šajā vecumā vieni dzīvo tikai 22% gadījumu.

Vidēji ES valstīs sievietes šajā vecuma grupā arī biežāk dzīvo sociālās aprūpes iestādēs, savukārt Latvija šajā ziņā ir viens no izņēmumiem, kur abi dzimumi vienlīdzīgos daudzumos apmetas uz dzīvi pansionātos. Šī iezīme ir raksturīga visām Baltijas valstīm.

Eurostat pētījuma “Ageing Europe” mērķis ir aplūkot un apvienot dažādus ES valstu vecāko iedzīvotāju statistikas rādītājus, lai precīzāk definētu problēmas, ar ko ikdienā saskaras šī sociālā grupa. Autoru mērķis ir arī izcelt ES valstu demogrāfiskos faktorus, kas saistīti ar vecumu un novecošanu.

Pētījumā izmantotie dati tika iegūti no 2018.gada demogrāfiskajiem rādītājiem, savukārt pats “Eurostat” pētījums tika publicēts šī gada 18.oktobrī.

Autors: nozare.lv

17.11.2019.

Uzzini, pēc kā savā dzīvē tiecas katra zodiaka zīme

Divpadsmit zīmes piedāvā dažādus padomus katram tipam, kas ir saistīti ar viņu dzīvi. Iespējams, pirmajā mirklī var šķist, ka tās nebūs pareizās atbildes, bet varbūt ir nepieciešama tikai neliela motivācijas deva, lai ievirzītu visu jaunās sliedēs. Katrai Zodiaka zīmei ir atšķirīgi dzīves mērķi, iekšējie sirds saucieni. Šis raksts, iespējams, palīdzēt atklāt tavas slēptākās vēlmes dzīvē.

Auns

Tev būtu jābūt dzīvei, kurā katru dienu ir kāds jauns piedzīvojums – nav svarīgi, liels vai mazs!

Vērsis

Šīs zīmes cilvēki, dīvainā kārtā, vēlas problēmas, ar kurām paši spētu tikt galā. Vēlēšanās paļauties tikai uz sevi ir vēršu dzīves mērķis.

Dvīņi

Tu vēlies dzīvi, kurā tevi neviens netiesātu. Tas tev ļautu būt tev pašam, bez bailēm, ka kāds varētu nesaprast.

Mūžībā aizgājusi Valmieras teātra aktrise Ruta Birgere

Naktī uz sestdienu 95 gadu vecumā mūžībā aizgājusi Latvijas teātra Zelta fondā uzņemtā Valmieras Drāmas teātra (VDT) aktrise, Triju zvaigžņu ordeņa kavaliere Ruta Birgere.

Saskaņā ar informāciju VDT mājaslapā, Birgere dzimusi 1924.gada 7.maijā Rīgā, beigusi pilsētas 2.ģimnāziju, bet par aktrisi VDT sākusi strādāt 1950.gadā. Pirms tam Birgere gadu nostrādājusi toreizējā Drāmas jeb tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī.

Pirmā loma VDT Birgerei bijusi 1950.gada uzvedumā “Dienvidos no 38.paralēles”. Vēlāk viņa spēlējusi tādās izrādēs kā “Precības” (1951, 1970), “Mežs” (1953), “Mīla stiprāka par nāvi” (1954), “Seši mazi bundzenieki” (1955), “Maija un Paija” (1960), “Saules bērni” (1961),

 “Zaļā zeme” (1965), “Tēvocis Vaņa” (1983), “Ugunī” (1987), “Kraujēnu mantinieki” (1989), “Meldermeitiņa” (1991), “Leļļu nams” (1994), “Zelta aunāda” (1994), “Edith Piaf” (1995), “Filumena Marturano” (1995), “Anna Kareņina” (1996), “Mērnieku laiki” (1998), “Minhauzena precības”(1998), “Dzīvais mironis” (1999), “Vasaras ļaudis” (2000), “Aizbirušais avots” (2004), “Idiots” (2006), “Ķiršu dārzs” (2009), “Karalis Līrs nabagmājā” (2009), “No saldenās pudeles” (2010), “Šveiks” (2012), “Raudupiete” (2013), “Pārpratums” (2017) un citās.

Birgere filmējusies arī dažās kino lentēs, tai skaitā viņa iejutusies vecmammas lomā Renāra Vimbas filmā “Es esmu šeit”, kura 2016.gada festivālā “Lielais Kristaps” tika atzīta par gada labāko spēlfilmu. Savukārt 2016.gada 9.maijā pirmizrādi piedzīvoja par Birgeri uzņemtā Lienes Laviņas-Kalnaellas dokumentālā filma “Tev, Rūķi!”.

Par Rūķi Birgeri sauca kolēģi VDT, jo viņa vienmēr bija “klātesoša, uzmanīga, visu zinoša un saprotoša, un mazliet mistiska būtne”, atceras teātra kolektīvs. Pēc kolēģu paustā, Birgere iemiesoja “Latvijas laika” izpratni par lietu kārtību un tādiem jēdzieniem kā darbs, uzticība, gods, viņa bija nerimtīga darbā un “mainīja temperatūru un atmosfēru, parādoties uz skatuves”.

VDT mājaslapā Birgere raksturota kā “smalka, sievišķīga māksliniece, kas saviem jaunības laika tēliem piešķīra lirisku smeldzi un apvaldītu temperamentu, bet pēdējo gadu lomās burtiski kūsā no enerģijas, asprātības un viegluma, kāds raksturīgs tiem, kas zina ko vairāk gan dzīvē, gan mākslā”.

2001.gadā Birgerei pasniegta VDT balva par mūža ieguldījumu, 2009.gadā aktrisei piešķirts Triju zvaigžņu ordenis, bet 2013.gadā viņa uzņemta Latvijas teātra Zelta fondā.

Video

Foto

View this post on Instagram

Rūķim aizmiegot ???? “Kad viņa parādās, telpā mainās enerģija,” teica režisors Elmārs Seņkovs. Teātrī gandrīz katram ir iesauka: nevis palama, bet “ īstais vārds”, kas palaikam izsaka cilvēka būtību. Ruta Birgere Valmieras teātrī bija Rūķis. Vienmēr klātesoša, uzmanīga, visu zinoša un saprotoša, un mazliet mistiska būtne. Tāpat kā Oļģerts Kroders, tāpat kā Džemma Skulme Rutiņa iemiesoja “Latvijas laika” izpratni par lietu kārtību un tādiem jēdzieniem kā darbs, uzticība, gods. Nerimtīga darbā, viņa tiešām mainīja temperatūru un atmosfēru, parādoties uz skatuves. Savam teātrim uzticīga līdz nāvei, viņa prata redzēt jauno un nebaidījās no tā. Pazīt viņu bija prieks, būt viņas uzmanības un mīlestības lokā – gods un laime. Agrā sestdienas rītā Rūķis aizmiga. Saldu dusu, Rūķīt! Varbūt Tavs gars tepat vien Valmieras teātrī paliks. Informācija par atvadīšanos no mūsu mīļās Rutiņas sekos.

A post shared by Valmieras drāmas teātris (@valmieras_teatris) on

Autors: nozare.lv

Kas jāņem vērā, ja pārvadā suni sabiedriskajā transportā?

Suņa pārvadāšana sabiedriskajā transportā nav retums. Reizēm arī īss brauciens ar sabiedrisko transportu var pārvērsties īstā pārdzīvojumā gan saimniekam, gan sunim, kluba Rimi Mājdzīvniekiem suņu dzīves eksperte un kinoloģe Ļena Valdmane stāsta par svarīgāko, lai nokļūšana galamērķī sagādātu prieku, nevis raizes.

“Ja suns ir vesels, audzināts, zina pamata komandas – “blakus”, “sēdi” vai “guli”, ir pieradis pie pilsētas burzmas un intensīvas satiksmes, šāda suņa pārvadāšana sabiedriskajā transportā, visticamāk, nesagādās problēmas nedz saimniekam, nedz citiem pasažieriem. Taču pirmais brauciens sabiedriskajā transporta radīs stresu ikvienam sunim”, stāsta Ļena Valdmane, piebilstot, ka suns savlaicīgi un pakāpeniski jāpieradina. “Atceries, ka sunim būs vajadzīgs laiks, lai pierastu pie regulāras pārvietošanās sabiedriskajā transportā. Parūpējies par suni un nodrošini tam komfortablu braucienu – ērtu kakla siksnu vai iemauktiņus, pavadu, atbilstoša izmēra uzpurni vai somu maza izmēra sunim, rekomendē kinoloģe Ļena Vladmane. 

Kā pieradināt?

Kā stāsta Rimi Mājdzīvniekiem eksperte, kucēnu var sākt pieradināt pie braukšanas sabiedriskajā transportā no 4 mēnešu vecuma, veidojot pozitīvas asociācijas ar braukšanu transportā. Līdzīgs princips attiecināms arī uz pieaugušu suni. Ir atšķirība, vai suns ar sabiedrisko transportu brauc tikai pie vetārsta, vai arī līdz suņu pastaigu laukumam, kur suns var izskrieties un izbaudīt rotaļas ar sugas brāļiem. Sabiedriskais transports – pozitīva pieredze!

“Pirms izbaudīt pirmo braucienu, kucēnam/sunim jābūt pieradinātam pie pavadas un uzpurņa vai somas (konteinera), ja tas ir maza izmēra suns. Sākumā jāpieradina mierīgi uzturēties sabiedriskā transporta tuvumā un pieturvietās. Pat ja kucēns vai suns ir apguvis komandu “blakus”, “guli” vai “sēdi”, atceries, ka stresa situācijā tas var apjukt un šo komandu neizpildīt’’, par gatavošanos pirmajam braucienam sabiedriskajā transportā stāsta kinoloģe, piebilstot, ka jābūt pacietīgam, jāņem līdzi kāds kārums un jāpaslavē suns par labu uzvedību.  

Pirmajam braucienam izvēlies īsāko maršrutu (1–2 pieturas), kā arī laiku, kad transportā ir mazāk pasažieru. Sunim jāpierod pie sabiedriskā transporta durvīm, trokšņa, kustības, bremzēšanas, paziņojumiem. Ja suns jūtas drošāk un mierīgāk vai ir paredzēts garāks brauciens,  var paņemt līdzi sedziņu, kur sunim atgulties. “Jāatceras, ka suņa vestibulārais aparāts stabilizēsies līdz 1–1,5 gadu vecumam; līdz tam laikam sunim var būt slikta dūša un pastiprināta siekalošanās braukšanas laikā. Ja esi pamanījis, ka kucēnam ir nosliece uz siekalošanos, neaizmirsti paņemt dvielīti vai salvetes. Padomā arī par laikapstākļiem. Iespējams, svelme nav labākais laiks pirmajiem ceļojumiem ar suni sabiedriskajā transportā, bet to var darīt tieši tagad – vēlā rudenī un zemas periodā”, iesaka kinoloģe Ļena Valdmane. 

Parūpējies par suņa komfortu un netraucē citiem pasažieriem!

“Ja suns ceļo somā vai speciāli paredzētajā konteinerī, novieto to klēpī vai pie krēsla. Ja suns ir liela vai vidēja izmēra, turi to īsā pavadā sev blakus. Suns nedrīkst sēdēt uz pasažieriem paredzētā krēsla, kā arī nav ieteicams vidēja izmēra suni turēt klēpī, jo, transportam strauji bremzējot, gan suns, gan saimnieks var gūt savainojumus”, stāsta kinoloģe un atgādina – pat ja suns ir draudzīgs un tu esi 100% pārliecināts par sava suņa uzvedību, neaizmirsti par uzpurni.

Sunim sabiedriskajā transportā jāuzvedas mierīgi, neitrāli pret citiem pasažieriem. 

Ļena Valdmane stāsta, ka saimniekam ir jārūpējas par to, lai suns sabiedriskajā transportā būtu maksimāli pasargāts no traumām – lai citi pasažieri neuzkāpj tam uz astes vai ķepas, lai neglauda bez atļaujas vai, vēl labāk, neglauda vispār – suņa uzvedība būs neitrāla un mierīga. Ne vienmēr saimnieks spēj nolasīt suņa stresa signālus, svešu cilvēku pieskārieni var radīt sunim papildu stresu, savukārt izteikti draudzīgu suni tie uzbudinās, un suns arī citos braucienos tieksies pēc cilvēku uzmanības un glāstiem. Taču mūsu mērķis ir mierīgs suns, kas atrodas blakus saimniekam. “Var iemācīt sunim komandu “mājiņa”, kad, saimniekam stāvot kājās, suns ieņem pozīciju starp saimnieka kājām”, stāsta kinoloģe, tādējādi sunim būs daudz ērtāk pārvietoties sabiedriskajā transportā (saimnieka kājas kalpos kā papildu balsts un pasargās suni no citu pasažieru drūzmēšanās).

Kluba Rimi Mājdzīvniekiem suņu dzīves eksperte un kinoloģe Ļena Valdmane atgādina, ka sunim nepieciešama laba pastaiga gan pirms, gan pēc brauciena sabiedriskajā transportā. “Ieplānojot braucienu jaunā maršrutā, piemēram, starppilsētu autobusā, jāpārliecinās, vai ar suni šajā transporta veidā ir atļauts braukt un kādi ir dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi attiecīgajā maršrutā. Suns sabiedriskajā transportā vienmēr piesaistīs citu pasažieru uzmanību. Tādēļ būs labāk, ja saimnieks ir atbildīgs un suns – labi audzināts. Ar audzinātu un socializētu suni ceļošana ir daudz patīkamāka”, norāda kinoloģe. 

Ikvienam suņa saimniekam jāatceras, ka:

  • sabiedriskajā transportā atļauts pārvadāt suni, turot to īsā pavadā, un sunim jābūt ar uzpurni;
  • par dzīvnieka pārvadāšanu jāiegādājas vienreizēja dzīvnieka pārvadāšanas jeb bagāžas biļete (piemēram, Rīgas Satiksmes transportā bagāžas biļetes cena ir 1,50 EUR);
  • bez maksas un bez uzpurņa drīkst pārvadāt maza izmēra dzīvniekus, ja tos pārvadā piemērotā somā vai konteinerī kā rokas bagāžu;
  • suni-pavadoni drīkst pārvadāt bez maksas (personai uzrādot statusu apliecinošu dokumentu);
  • pārvadājot suni sabiedriskajā transportā, līdzi jābūt mājas (istabas) dzīvnieka pasei ar derīgu vakcināciju pret trakumsērgu. Nevakcinētus un ar infekcijas slimībām slimus dzīvniekus pārvadāt aizliegts.

Autors: Rimi

Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju lepojas ar savu valsti

Latvijas Republikas proklamēšanas 101. gadadienas priekšvakarā vairākums Latvijas iedzīvotāju – 69% – norāda, ka lepojas ar savu valsti, liecina Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja un Norstat veiktā aptauja*. Visbiežāk lepnumu par Latviju pauduši zemgalieši (83%) un vidzemnieki (79%), taču arī pārējos novados un Rīgā vairāk nekā 60% respondentu norādījuši, ka jūtas lepni par Latviju.

Visbiežāk minētais iemesls lepnumam ir Latvijas daba. 86% aptaujāto to izcēluši kā galveno vērtību, kam seko tradīcijas un ar tām saistītie notikumi – Dziesmu un deju svētki, Līgo svinēšana, kā arī citas tautas tradīcijas (60%), kultūras sasniegumi – māksla, mūzika, literatūra, kino (50%) un sportistu panākumi (39%). Dažādas tradīcijas sievietes biežāk minējušas kā lepnuma iemeslu, savukārt vīriešiem svarīgāki ir Latvijas sasniegumi sportā (44% vīriešu pretstatā 35% sieviešu).

Iedzīvotāji kā Latvijas atšķirīgās pozitīvās iezīmes norāda arī vietējos ēdienus, apkārtējos cilvēkus un sabiedrību kopumā, kā arī Latvijā radītās tehnoloģijas un inovācijas. Raksturīgi, ka visvairāk ar Latviju lepojas vecāka gadagājuma iedzīvotāji – 80% aptaujāto vecumā virs 60 gadiem atzinuši, ka kopumā jūtas lepni.

Vairāk nekā puse jeb 57% iedzīvotāju plāno svinēt Latvijas valsts dzimšanas dienu 18. novembrī. Visčaklākie svinētāji ir vidzemnieki – tur svētkiem gatavojas 71% iedzīvotāju. Savukārt Kurzemē valsts svētkus svinēs nepilna puse jeb 48% iedzīvotāju. Desmitā daļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vēl nav izlēmuši, vai svinēs Latvijas valsts 101. dzimšanas dienu.

*Aptauju veica datu ieguves un apstrādes kompānija Norstat 2019. gada oktobrī, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot vismaz 1000 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Autors: Latvijas valsts simtgades birojs

16.11.2019.

Vai Luis Vuitton soma ir tā vērta? (+VIDEO)

Luis Vuitton klasiskā ceļošanas soma tiek tirgota par aptuveni 2000 ASV dolāru. Luis Vuitton laika gaitā ir iemantojis cilvēku cieņu kā statusa simbols, ko valkāt vēlas ikviens.

Taču vai soma, kas maksā tik daudz, ir tā vērta? Vai tā vispār ir piemērota ceļošanai? Nosakties šo video, kur speciālists pastāsta, no kā patiesībā ir gatavota visiem tik labi zināmā zīmola Luis Vuitton ceļojumu soma!

Video

Autors: Dieviete.lv

Ar kādiem izaicinājumiem saskarās diabēta slimnieki?

Mūsdienās visā pasaulē ar diabētu ik dienas sadzīvo vairāk nekā 387 miljoni cilvēku, starp tiem aptuveni 90 000 Latvijas iedzīvotāju. Diabēts nozīmē īpašu uzturu, regulārus cukura līmeņa mērījumus un pastāvīgu medikamentu lietošanu visas dzīves garumā. No 10. novembra līdz mēneša beigām “Euroaptieka” sadarbībā ar Latvijas Diabēta federāciju aicina diabēta pacientus anonīmi aizpildīt anketu, lai noskaidrotu dzīves apstākļus, paradumus un grūtības, ar ko ikdienā nākas saskarties diabēta pacientiem, un uzlabotu sabiedrības zināšanas par to, kā iespējams palīdzēt līdzcilvēkiem ar diabētu.

“Euroaptieka” sadarbībā ar Latvijas Diabēta federāciju aicina ikvienu diabēta slimnieku aizpildīt anketu https://ej.uz/diabetsmanaikdiena, atbildot uz jautājumiem par pareizu insulīna lietošanu un lietošanas paradumiem, lielākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar diabētu, fizisko aktivitāšu daudzumu ikdienā, kā arī citām aktualitātēm. Iegūtā informācija palīdzēs noskaidrot, kas diabēta slimniekiem sagādā vislielākās grūtības ikdienā un kur npeieciešams lielākais sabiedrības atbalsts.

“Latvijā diabēta pacientu skaits 10 gadu laikā ir palielinājies par 57% un turpina augt. Mēs paši varam diabēta pacientu skaitu samazināt. Tāpēc “Euroaptiekas” sociālā projekta ietvaros pievēršam pastiprinātu uzmanību saslimšanai ar I un II tipa diabētu, sniedzot padomus dzīves kvalitātes uzlabošanai. Ne mazāk svarīgi ir uzlabot arī pārējās sabiedrības zināšanas par diabēta simptomiem un rīcību kritiskās situācijās, kas var glābt diabēta slimnieka dzīvību,” stāsta “Euroaptiekas” farmaceite Svetlana Savinova.

Cukura diabēts ir hroniska slimība, kuras galvenā pazīme ir paaugstināts cukura jeb glikozes daudzums asinīs. I tipa diabēts ir iedzimts, un ar to slimo 10–15% diabēta pacientu. Taču II tipa diabēts tiek iegūts dzīves laikā, un ar to saskaras 85–90% no visiem pacientiem. Šī slimība var skart ikvienu, sevišķi cilvēkus virs 40 gadu vecuma, smēķētājus, cilvēkus ar lieko svaru un neveselīga dzīvesveida piekritējus. 

“Par diabētu var teikt, ka tā nav slimība, bet drīzāk dzīvesveids, kurš pieprasa veselīgu uzturu un fiziskas aktivitātes. Vislabāko motivāciju cilvēkam ar diabētu var sniegt viņa tuvinieki, kuri ir informēti par nepieciešamo atbalstu ikdienā. Tomēr arī pašam cilvēkam jābūt atbildīgam un regulāri jāpārbauda cukura līmenis asinīs, it īpaši cilvēkiem ar cukura diabēta riska faktoriem. Tādējādi iespējams konstatēt diabētu tā agrīnajā stadijā un aizkavēt komplikāciju attīstību,” atgādina Latvijas Diabēta federācijas prezidente Dr. Med. Indra Štelmane.

Novembris pasaulē un arī Latvijā tiek atzīmēts kā diabēta mēnesis, tāpēc “Euroaptieka” cukura diabēta pacientiem sarūpējusi īpašus piedāvājumus, turklāt lielākajās “Euroaptiekās” Rīgā, Liepājā, Daugavpilī un Rēzeknē ir iespēja bez maksas noteikt cukura un holesterīna līmeni asinīs. Lai pieteiktos bezmaksas mērījumiem, ikviens interesents tiek aicināts sazināties ar aptieku, iepriekš piezvanot un piesakot vizīti. Vairāk informācijas meklējiet Euroaptiekas mājaslapā. 

Autors: Euroaptieka

Ziedo asinis, lai glābtu dzīvības!

Tikai 45% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi mūžā ir ziedojuši asinis kā donori – secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos. Tāpat atklāts, ka asinis biežāk ziedo tieši vecāka gadagājuma cilvēki, kā arī tie, kuri zina savu asinsgrupu. Ar vērtīgiem ieteikumiem pirms un pēc asins ziedošanas dalās ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa. 

Kāpēc ziedot asinis?

Veselības monitoringa rezultāti atklāj, ka iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 63 un no 64 līdz 75 gadiem ziedo asinis biežāk nekā pārējo vecuma grupu pārstāvji. Z. Zitmane pētījuma rezultātus skaidro ar to, ka kļūšana par asins donoru pozitīvi ietekmē cilvēka veselību. Regulāra asins nodošana organismā stimulē asins sastāva atjaunošanos, mazina akūto un hronisko saslimšanu riskus, kā arī stiprina imunitāti un sniedz gandarījumu par iespēju grūtā brīdī palīdzēt citiem. BENU Aptiekas farmaceite Z. Ozoliņa izceļ arī vairākas praktiskas priekšrocības, piemēram, asins donoriem pienākas valsts apmaksāta brīvdiena, kā arī asins ziedošanas punktos ir iespēja uzzināt pulsu, asinsspiedienu un hemoglobīna līmeni. 

Vai par asins donoru var kļūt jebkurš?

Komentējot faktu, ka 55% Latvijas iedzīvotāju ne reizi nav ziedojuši asinis, ģimenes ārste Z. Zitmane uzsver, ka asins donoru veselībai jāatbilst noteiktiem kritērijiem, jo pretējā gadījumā tas var kaitēt pašiem asins ziedotājiem. 

Kritēriji, kas jāievēro, lai varētu ziedot asinis:

  • vecums no 18 līdz 65 gadiem;
  • ķermeņa svars ir virs 50 kilogramiem;
  • pirms asins nodošanas sievietēm hemoglobīna līmenim jābūt virs 125 g/l, bet vīriešiem virs 135 g/l;
  • asinis var ziedot cilvēki, kuriem nav diagnosticētas medikamentozas vai cita veida alerģiskas reakcijas un kuriem pēdējā pusgada laikā nav bijušas operācijas, fibrogastroskopija, tetovēšana, pīrsings, adatu terapija, ausu caurduršana vai ērces piesūkšanās;
  • pēdējo sešu mēnešu laikā nav apmeklētas endēmiskas valstis jeb vietas, kurām raksturīga pastāvīga noteiktas saslimšanas iespējamība (piemēram, atsevišķas Āfrikas valstis, Ķīna un citas).

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa norāda, ka pirms asins ziedošanas ieteicams labi izgulēties, dzert daudz šķidruma un uzņemt pilnvērtīgu uzturu. Abas speciālistes norāda, ka diennakti pirms asins nodošanas jāatturas no alkohola un trekniem ēdieniem. Esošajiem donoriem Z. Zitmane atgādina par asins nodošanas biežumu – sievietēm gada laikā ieteicams ziedot asinis ne biežāk kā 4 reizes ar 9 nedēļu intervālu, savukārt vīriešiem ne vairāk kā 6 reizes. 

Asins atjaunošanās pamatā atpūta un pilnvērtīgs uzturs

BENU Aptiekas farmaceite Z. Ozoliņa norāda, ka, lai stimulētu asins tilpuma un eritrocītu atjaunošanos, pēc asins nodošanas ieteicams pilnvērtīgi atpūsties un uzturā lietot B9 vitamīnu saturošus pārtikas produktus, piemēram, sparģeļus, zaļos salātus un apelsīnu sulu. Speciāliste uzsver arī riboflavīna jeb B2 vitamīna nozīmi sarkano asinsķermenīšu veidošanās procesā. To iespējams uzņemt ar piena produktiem. Svarīgs ir arī vitamīns B6, kas pārtikā sastopams kartupeļos un banānos. Papildus pilnvērtīgam uzturam un atpūtai, Z. Ozoliņa iesaka lietot arī kādu no aptiekās pieejamajiem B grupas vitamīnu kompleksiem.

Kļūšana par asins donoru ir atbildīga un nesavtīga rīcība, jo var glābt nelaimē nonākušo dzīvības, kā arī uzlabot gan savas, gan citu cilvēku dzīves kvalitāti. Tieši tāpēc šodien, 15. novembrī, uzņēmumu BENU Aptieka un TAMRO Latvia darbinieki specializētā Valsts asinsdonoru centra izbraukuma autobusā ziedo asinis un aicina uz šādu atbildīgu soli ikvienu, kam ir iespēja un atbilstošs veselības stāvoklis.

Autors: Benu Aptieka

15.11.2019.

Aicina uz satikšanos priekšlaikus dzimušus bērnus ar vecākiem

Atzīmējot Pasaules priekšlaicīgi dzimušo bērnu dienu, 17. novembrī Rīgas Lutera draudzes centrā (Torņakalna ielā 5) no pl. 15.00 – līdz 18.00 norisināsies “Satikšanās svētki”. Uz pasākumu aicināta ikviena ģimene, kurā aug priekšlaikus dzimis bērniņš. Tā ir iespēja ne vien satikt citus bērnus un vecākus ar līdzīgu pieredzi, bet arī aprunāties ar speciālistiem. Pasākumu organizē priekšlaikus dzimušo bērnu vecāku biedrība “Esmu klāt”. Dalība ir bez maksas. 

Pasākuma viesus uzrunās Priekšlaikus dzimušo bērnu aprūpes programmas “Drošais apmetnis” patronese Iveta Vējone. Vecākus sveiks Latvijas Neonatologu biedrības vadītāja, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas neonatoloģe Dr. Amanda Smildzere un Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa. 

“Tā ir ne vien skaista satikšanās ģimenēm, bet arī ārstiem un māsiņām, kuri ir liels atbalsts no bērna piedzimšanas brīža līdz braukšanai mājās. Šī kopā sanākšana ir apliecinājums, ka arī paši mazākie aug lieli, gudri un talantīgi, taču nepieciešamības gadījumā šī tikšanās ir iespēja arī aprunāties ar speciālistu un noskaidrot atsevišķus jautājumus,” stāsta A. Smildzere.

Svētku programmā paredzēts labdarības koncerts, kurā piedalīsies Lienes Šomases bērnu un jauniešu radošā studija, māksliniece Inga Karpiča, kā arī vijolnieks Alvis Sebastians Kokins. Īpaši šim pasākumam ir izveidota krāsojamā grāmata, kuras zīmējumu autori ir priekšlaikus dzimuši bērni. Pasākuma laikā vecākiem būs iespēja dalīties atmiņās un pieredzē, kamēr bērni varēs piedalīties muzikālā nodarbībā un radošās aktivitātēs ar krāsainajām smiltīm. 

Par godu priekšlaikus dzimušo bērnu mēnesim priekšlaikus dzimušo bērnu vecāku biedrība “Esmu klāt” ir izveidojusi video, kurā atspoguļota priekšlaikus dzimušu bērnu aprūpe un mediķu atbildīgais darbs. Video var noskatīties šeit: http://ejuz.lv/priekslaikusdzimis. 

Par biedrību “Esam klāt”:

Biedrība “Esmu Klāt” oficiāli tika nodibināta 2017. gada 30. maijā kā kopīga platforma priekšlaikus dzimušo bērnu vecākiem. Tās primārais mērķis ir veicināt vecāku pieredzes apmaiņu un atbalstu. Ikdienā biedrība rīko tikšanās ar tām ģimenēm, kas jau devušies mājup no slimnīcas. Tiek rīkotas diskusijas, pieaicināti speciālisti, kā arī viens no galvenajiem uzdevumiem ir apmeklēt mammas nodaļā – kas ir viens no svarīgākajiem momentiem emocionālā atbalsta nodrošināšanā. 

Autors: Esam klāt

15.11.2019.

Sākusies balsošana par “Mola gada auto 2020”

Tirdzniecības centrā “Mols” jau sesto gadu konkursa “Latvijas Gada auto” ietvaros ikvienam interesantam ir iespēja apskatīt lielformāta fotoizstādi un piedalīties balsošanā par sev tīkamāko automašīnu titulam “Mola Gada auto 2020”. Balsošana notiek līdz 30. novembrim, savukārt, titula ieguvējs tiks paziņots 6. decembrī.

Šī gada 12. oktobrī t/c “Mols” autostāvvietā norisinājās konkursa “Latvijas Gada auto testa diena”, kurā ikviens apmeklētājs varēja doties testa braucienos ar automašīnām, kas pretendē uz “Latvijas Gada auto 2020” titulu, noskaidrot visus sev interesējošos jautājumus par un ap jaunajiem auto, kā arī piedalīties veiklības braucienā un bezmaksas semināros par drošu braukšanu.

“Jau sesto gadu ikviens t/c “Mols” apmeklētājs varēs nobalsot par konkursa “Mols Gada auto” titula ieguvēju. Esam priecīgi un gandarīti, ka šī tradīcija turpinās un konkurss gūst arvien lielāku popularitāti un interesi gan no apmeklētāju, gan auto dīleru puses. Šogad ir rekordliels dalībnieku skaits, kas nozīmē arī to, ka t/c “Mols” balsojumā būs sīva cīņa. Par katru pirkumu, kas veikts kādā no t/c “Mols” veikaliem, ikviens saņems balsošanas kuponu, kuru varēs iemest balsošanas kastēs pie auto, kuru apmeklētājs uzskata par cienīgu saukties par “Latvijas Gada auto 2020” Balsošana notiek t/c “Mols” skatuves zonā, kurā ir izstādītas visu dalībnieku – automobiļu lielformāta fotogrāfijas.” stāsta tirdzniecības centra “Mols” menedžere Una Tukiša.

 “Mola simpātija” tiek pieskaitīta pie Vislatvijas vērtējuma, noskaidrojot “Latvijas gada auto 2020 Tautas simpātiju.” Latvijas Gada auto organizators Māris Ozoliņš aicina visus auto entuziastus piedalīties Tautas balsojumā un balsot par savu “Latvijas Gada auto 2020” simpātiju. “Tirdzniecības centrā “Mols” mēs veidojam speciālu lielformāta fotogrāfiju izstādi, kurā ir redzami Pasaules jaunākie automobiļi Latvijas apstākļos. Balsot var gan t/c “Mols”, gan interneta portālā iAuto.lv. Iepriekšējā gadā Tautas balsojumā uzvarēja varenauto Lamborghini Urus, taču jāuzzina, kurš būs šogad,” stāsta M.Ozoliņš. 

“Latvijas Gada auto 2020” titula ieguvējs tiks paziņots svinīgā apbalvošanas ceremonijā 6. decembrī plkst. 20.00. viesnīcā “Avalon hotel & Conferences”.

Konkursam “Latvijas Gada auto 2020” varēja pieteikt tikai pašus jaunākos automobiļus, kuru reģistrācija Latvijā ir pēc 2018. gada 1. oktobra. Kopumā šogad par titulu “Latvijas Gada auto 2020” cīnīsies 35 automobiļi, tai skaitā – Mitsubishi ASX, BMW X5, Toyota Rav4, Suzuki Jimny, Mercedes-Benz GLE, Porsche Macan S, Toyota Supra, Hyundai Santa Fe, Kia Xceed, Seat Tarraco, Audi E-tron, Volkswagen T-Cross un daudzi citi.

Konkursa “Latvijas Gada auto” mērķis ir ar kompetentas žūrijas, autoražotāju un mediju atbalstu pievērst Latvijas sabiedrības uzmanību jaunākajiem autoražotāju sasniegumiem, kas ir pieejami Latvijas tirgū. Šogad galvenais titula ieguvējs tiks paziņots apbalvošanas ceremonijā 6. decembrī, bet līdz tam ikviens var nobalsot par tīkamāko automašīnas modeli. Tituls “Latvijas Gada auto” tiek pasniegts kopš 1998. gada.

Vairāk informācijas par pasākuma norisi: www.mols.lv,  www.gadaauto.lv www.iauto.lv

Autors: Latvijas Gada auto

14.11.2019.

Vai Meganas un Harija ģimenē ir gaidāms pieaugums?

Princis Harijs un Megana Mārkla apciemojuši tās ģimenes, kuru tēti un vīri atrodas armijas iesaukumā. Megana un Harijs apciemoja viņu sievas ar bērniem un kāda divu bērnu māmiņa Sjūzija Stringellova padalijās ar iespaidiem pēc šīs tikšanās.

Princis Harijs ļoti iztaujājis Sjūziju, viņš vēlējies zināt kā tas ir audzināt diva atvases. Sjūzija dalījusies ar dažādiem padomiem un Harijs atzinis, ka viņš sapņo par brālīti mazajam Ārčijam, taču viņš nedaudz baidoties no tik lielas atbildības. Arī vairākas citas māmiņas piebalsoja, ka bija patiešām jūtams, ka princis Harijs un Megana gatavojas savam otrajam bērniņam. Interesanti, ka agrāk princis Harijs atzinies, ka viņi ar Meganu plāno maksimums divus bērnus, jo tādejādi viņi varēs sabalansēt savu darbu ar ģimenes dzīvi. Megana esot padalījusies ar informāciju, ka mazulītis Ārčijs ir sācis rāpot un ka viņam jau ir divi zobi. 

Britu bukmeikeri prāto, ka Meganas un Harija ģimenē piedzims otrais mazulis un ļoti iespējams jau 2020.gadā. Pirms dažām dienām rakstijām, ka Megana un Harijs apmeklēja kādu Piemiņas pasākumu, kurā Meganas izvēlētā kleita daudziem šķita visai aizdomīga un raisīja runas par hercogienes iespējamo grūtniecību.

Foto

View this post on Instagram

‪This evening The Duke and Duchess of Sussex accompanied Her Majesty The Queen and members of @TheRoyalFamily to the annual @RoyalBritishLegion Festival of Remembrance. This special event, which has taken place every year since 1923 at the @RoyalAlbertHall, commemorates all those who have lost their lives in conflicts.‬ • ‪This year’s Festival marked the 75th anniversary of a number of crucial battles of 1944, with a particular emphasis on the collaboration and friendship of the British, Commonwealth and Allied armies who fought them. A unique tribute was given to acknowledge those involved both past and present, culminating in a special parade of some of the last surviving veterans who fought and served in 1944.‬ • ‪Their Royal Highnesses, who last year attended their first Festival of Remembrance together, were honoured to once again pay tribute to all casualties of war and remember those that have made the ultimate sacrifice for their country.‬ ‪#FestivalOfRemembrance ‪#WeWillRememberThem‬ Photo © PA / Royal British Legion

A post shared by The Duke and Duchess of Sussex (@sussexroyal) on

Autors: Dieviete.lv

Samazina bezdarbnieka pabalsta izmaksas laiku un apmēru

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā”, no deviņiem līdz astoņiem kalendārajiem mēnešiem samazinot bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu. Par šie grozījumiem nobalsoja 55 deputāti, savukārt 32 parlamentārieši balsoja pret. Pret šo ieceri asi iebildusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS).

Līdz ar grozījumiem samazināts bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums no deviņiem uz astoņiem kalendārajiem mēnešiem un veiktas izmaiņas bezdarbnieka pabalsta apmērā, samazinot izmaksājamo bezdarbnieka pabalsta proporciju par trešo mēnesi no pilna apmēra uz 75%, par piekto un sesto mēnesi no 75% uz 50% un par septīto un astoto mēnesi no 50% uz 45% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.

Kā apgalvo Labklājības ministrijā (LM), izmaiņas paredzētas, lai motivētu ātrāku un efektīvāku atgriešanos darba tirgū un pilnvērtīgu iekļaušanos sociālās apdrošināšanas sistēmā.

Pārskatot bezdarbnieku pabalstu politiku, tika rasti finanšu līdzekļi, lai paaugstinātu minimālo vecuma pensiju aprēķina bāzi līdz 80 eiro un personām ar invaliditāti no bērnības līdz 122,69 eiro, savukārt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti līdz 80 eiro un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti no bērnības līdz 122,69 eiro.

LM uzsvēra, – ierobežota finansējuma apstākļos izmaiņas bezdarbnieka pabalsta izmaksā ir iespēja daļēji finansēt politikas plānošanas dokumentā “Plāns minimālo ienākumu līmeņa pilnveidošanai 2020.-2021.gadam” noteiktos pasākumus.

Ministrijas ieskatā, bezdarbnieku atgriešanās darba tirgū veicināšana, tādējādi risinot darbaspēka pieejamības problēmu, vienlaikus radot iespēju finanšu līdzekļu novirzīšanai minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai, ir uzskatāms par pietiekami nozīmīgu sabiedrības labumu, kura sasniegšanai pieļaujams samērīgi ierobežot privātpersonu tiesiskās intereses. Līdz ar to LM to uzskata par samērīgu ierobežojumu.

Pret minēto priekšlikumu iestājās opozīcijas deputāti, uzsverot, ka šāds risinājums nav pareizs. Opozīcijas partiju frakcijas rosināja atteikties no pirmajā lasījumā atbalstītajām normām, taču komisijas vairākums šādus priekšlikumus noraidīja. Vienīgais atbalstītais priekšlikums, kura autors ir LM, paredz, ka grozījumi saistībā ar bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu attiecināmi arī uz personām, kuras bezdarbnieka statusu pirmreizēji ieguvušas līdz 2019.gada 31.decembrim.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) brīdinājusi, ka bezdarbnieku pabalstu samazināšana darbiniekam nozīmēs arī mazāku pensiju nākotnē. Vērtējot šo priekšlikumu, LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns paudis, ka “tiesiskais nihilisms diemžēl sasniedzis arī labklājības nozari”.

Baldzēns uzskata, ka darbinieki, kuri šobrīd apzinīgi maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tiek nostādīti ķīlnieku situācijā, tostarp tiek dots signāls – nemaksājiet, jo valstij nevar ticēt.

Autors: nozare.lv
14.11.2019.

Izsludināts papildkoncerts Ineses Galantes fonda rīkotajai “Ziemassvētku prelūdijai” (+FOTO)

14.decembrī plkst. 15:00 Doma baznīcā notiks Ineses Galantes fonda “Ziemassvētku prelūdijas” papildkoncerts. “Mēs esam laimīgi, ka mūsu ikgadējais Ziemassvētku koncerts ir raisījis tik lielu klausītāju interesi – biļetes ir pārdotas pusotru mēnesi pirms pasākuma. Visi mākslinieki ar prieku atbalstīja ideju par otru, dienas koncertu tiem, kuri nepaspēja nopirkt biļetes uz vakara pasākumu. Tāpat ar gandarījumu varu pateikt, ka mūsu mīļajiem klausītājiem būs iespēja noklausīties vairākus nozīmīgus pirmatskaņojumus,” stāsta Inese Galante.  

Leģendārais latviešu ērģelnieks Aivars Kalējs, ar kuru kopā Inese Galante veido koncerta programmu, ir zināms kā retu, zaudētu muzikālo kompozīciju meklēšanas entuziasts. Pirms daudziem gadiem Parīzē Kalējs atklāja aizmirstus dižā franču komponista, XIX gs. romantiķa Šarla Fransuā Guno skaņdarbus. Tie gaidīja īsto brīdi: koncertā “Ziemassvētku prelūdija” šos skaņdarbus Latvijas klausītāji dzirdēs operas dīvas Ineses Galantes izpildījumā. 

Galerija

“Šoreiz mūsu koncerta viesi būs daudzu muzikālu atklājumu liecinieki. Pirms astoņpadsmit gadiem Francijas Nacionālajā bibliotēkā atklāju īstas pasaules klasikas “pērles”, un mēs tās izpildīsim Doma baznīcā. Man pašam viens no neparastākajiem atradumiem bija Guno sakrālais skaņdarbs “Ave Verum”. Šo kompozīciju jauktajam korim un klavierēm mēs izpildīsim tajā retajā variantā, kurš bija publicēts vēl deviņpadsmitā gadsimta nogalē. Tāpat ļoti interesants būs duets Inese Galante un Sergejs Jēgers, kas skatītājiem dziedās brīnišķīgo Guno “Santa Maria”. Daudzi no franču ģēnija skaņdarbiem, kurus mēs iekļāvām programmā, uz lielās skatuves tiks atskaņoti pirmo reizi ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē,” pastāstīja Kalējs.

Pateicoties pirmatskaņojumu skaitam, 2019.gada “Ziemassvētku prelūdijas” programma būs patiešām unikāla, taču netiks aizmirstas arī klausītāju iemīļotās tradicionālās svētku melodijas. Bet uz skatuves kopā ar neatkārtojamo operas dīvu Inesi Galanti būs viņas draugi un populāri mūziķi: kontrtenors Sergejs Jēgers, pianists Andrejs Osokins, komponists un ērģelnieks Aivars Kalējs, kā arī Jāzepa Mediņa mūzikas skolas zēnu koris diriģenta Romāna Vanaga vadībā, kā arī konkursa Ineses Galantes talanti visspilgtākie jaunie izpildītāji, tostarp skatītājus šoreiz priecēs Līga Griķe (kokle) un Reinis Tomiņš (marimba/vibrofons). 

Biļetes pieejamas Biļešu paradīzes tīklā.

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: Ineses Galantes fonds

14.11.2019.

Vistas frikadeļu zupa

Nepieciešams

2.5 l ūdens

Pipari (pēc sajūtām)

Sāls (ja nepieciešams)

1 -2 burkāni

3 kartupeļi

Garšvielu maisījums zupām

Skābais krējums

Vistas frikadelēm

450 g maltas vistas gaļas

1 ola

Nedaudz rīvmaizes

Sāls un pipari (pēc sajūtām)

Pagatavošana 

Pie maltās gaļas klāt piejauc sakultu olu, rīvmaizi , sāli un piparus (pēc sajūtām). Ar ūdenī samitrinātām rokām veido bumbiņveida frikadeles (atceries, ka frikadeles lielums ir gaumes jautājums).

Ūdenī no sākuma liek vārīties kubiņās sagrieztus burkānus (jo tie ilgāk vārās). Tad sagriež kubiņos kartupeļus un liek klāt, pieliek garšvielas.

Kad burkāni un kartupeļi ir mīksti, tad pievieno frikadeles un tās vāra vēl  20 minūtes. Kad pasniedz zupu, tad vari tajai pievienot arī skābo krējumu. 

 

Lai labi garšo!

Autors: Dieviete.lv

Bermudu Divstūris sveic Latviju ar patriotisku dziesmu! (+VIDEO)

Būdami Latvijas patrioti un mīlēdami savu dzimteni, esam sarakstījuši varenu skaņdarbu, stiprai tautai – #SARKANBALTSARKANAIS.

Ballīte ir vieta, kur mēs savedam kopā tautu – tā ir vienota, skaļa un balsīga, tieši tādu arī rakstījām šo dziesmu. 

Mūsu krāsa ir sarkanbaltsarkanā – novēlam šai krāsai mūžību un sveicam Latviju dzimšanas dienā.

Video

14.11.2019.