Vāja imunitāte, trausli kauli un slikta pašsajūta? Pie vainas, iespējams, ir D vitamīna deficīts organismā. Šobrīd par D vitamīna nozīmi vispārējās veselības uzlabošanā tiek plaši runāts, taču vai zinājāt, ka D vitamīna ārstniecisko īpašību atklājumi saistīti ar rahīta ārstēšanas iespēju meklējumiem? Par D vitamīna vēsturi un tā lielo nozīmi veselības uzturēšanā BENU Zāļu enciklopēdijas kampaņas ietvaros stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

D vitamīna vēsture

D vitamīna vēsture aizsākās pirms vairākiem gadu simtiem, kad tika aprakstītas rahīta izpausmes. Šo slimību raksturo kaulu attīstības traucējumi, kaulu deformācijas, smagākos gadījumos mugura kļuva līka, parādījās defekti mugurkaulā, kā arī veidojās kāju deformācijas, stāsta klīniskā farmaceite I. Priedniece. D vitamīna atklāšana saistāma ar līdzekļu meklējumiem rahīta ārstēšanai, tāpēc to mēdza saukt arī par antirahīta vitamīnu, kā arī par saules vitamīnu. Laika gaitā rahīta ārstēšanai un arī profilaksei ieteikts uzturēties saulē un lietot uzturā noteiktus produktus, piemēram, dzīvnieku aknas un zivju eļļu. Jau 1919. gadā britu bioķīmiķis sers Edvards Melanbijs (Edward Mellanby), veicot novērojumus ar dzīvniekiem un dodot tiem zivju eļļu, secināja, ka tā satur tādu sastāvdaļu kā D vitamīnu, kas ļauj ārstēt rahītu. Savukārt 1928. gada Nobela prēmiju ķīmijā par sterolu pētījumiem un to saistību ar vitamīniem ieguva vācu ķīmiķis Ādolfs Vindauss (Adolf Windaus), kas pierādīja, ka D vitamīns veidojas no ergosterola ultavioletās gaismas ietekmē.* 

Šiem atklājumiem bija būtiska loma cilvēku veselībā, jo tie ar laiku sniedza iespēju izmantot D vitamīnu rahīta profilaksei zīdaiņiem, rahīta, osteomalācijas un osteoporozes gadījumā, kā arī D vitamīna deficīta gadījumā un tā profilaksei.

D vitamīna nozīme organismā

Agrāk D vitamīna uzņemšanai izmantoja dažādus veidus, taču šodien mēs to ērti un vienkārši varam uzņemt dažādu D vitamīna uztura bagātinātāju un preparātu veidā. D vitamīnam ir ļoti plaša nozīme mūsu organismā. Tas regulē kalcija un fosfora vielmaiņu, palīdz uzturēt kaulu un zobu veselību, ir nepieciešams normālai kaulu augšanai un attīstībai bērniem. Tāpat D vitamīns ir nepieciešams normālai muskuļu darbībai, tas veicina normālu imūnsistēmas darbību un ir vajadzīgs nervu un hormonālajai sistēmai, sirds un asinsvadu sistēmas veselībai, kā arī onkoloģisko saslimšanu riska mazināšanai, uzsver klīniskā farmaceite I. Priedniece.

Svarīgs ne tikai ziemā

Arvien vairāk tiek runāts par to, ka D vitamīnu ieteicams uzņemt visa gada garumā, ne vien tā tumšajos mēnešos, jo nepietiekams D vitamīna līmenis ir novērots lielākajai daļai iedzīvotāju, stāsta farmaceite. D vitamīns UV staru ietekmē tiek sintezēts ādā un tad no sākuma aknās un pēc tam nieru audos tiek pārveidots bioloģiski aktīvajā formā. D vitamīnu satur zivju aknas, zivju eļļa, olas dzeltenums, sviests, siers, treknas zivis, aknas, bet ar uzturu to nevaram uzņemt pietiekami. 

Pirms D vitamīna lietošanas jānosaka D vitamīna līmenis asinīs, lai to koriģētu līdz optimālam līmenim (45–55 ng/ml), kā arī regulāri tas jākontrolē. Ziemas mēnešos īpaši aktuāla ir D vitamīna funkcija imūnsistēmas atbalstam, pieaugot saslimstībai ar vīrusu saslimšanām.

D vitamīna trūkuma gadījumā  daļai cilvēku var nebūt sūdzību vai var būt grūtības tās atpazīt, tādēļ profilaktiskās D vitamīna līmeņa pārbaudes ir jo īpaši svarīgas. Savukārt daļa pacientu D vitamīna trūkums liks sevi manīt ar tādiem simptomiem kā nogurums un nespēks, muskuļu un kaulu sāpes, bieža slimošana, arī depresija. Tāpat ļoti būtiski, ka bērniem D vitamīna trūkums var izsaukt augšanas traucējumus, nemieru, svīšanu, nemierīgu miegu, bet pieaugušajiem – osteoporozi. 

Kas jāzina par pareizu D vitamīna lietošanu?

D vitamīns ir taukos šķīstošais vitamīns, kuru iesaka lietot maltītes laikā, jo taukvielas veicina šī vitamīna uzsūkšanos, skaidro klīniskā farmaceite I. Priedniece. To var lietot jebkurā dienas laikā. 

D vitamīna līdzekļu izvēle ir plaša, tie pieejami dažādās formās – pilieni, spreji, kapsulas, tabletes, košļājamās pastilas, kas ļauj ikvienam izvēlēties piemērotu līdzekli – gan bērniem, gan pieaugušajiem atbilstošā devā un ērtu lietošanai. 

Piemērotāko līdzekli jums palīdzēs izvēlēties ārsts vai farmaceits. Kā arī atcerieties, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.

Uzziniet ik mēnesi

Raksts tapis BENU Zāļu enciklopēdijas kampaņas ietvaros. BENU Zāļu enciklopēdijas kampaņas rakstu sēriju par nozīmīgajiem atklājumiem farmācijas jomā ik mēnesi iespējams atrast BENU Aptiekas komunikācijas kanālos – sociālajos tīklos un mājaslapas BENU.lv bloga sadaļā. 

* Avots: www.nobelprize.org

Saaukstēšanos jeb augšējo un vidējo elpceļu iekaisumu izraisa dažādi vīrusi, kas pastāvīgi cirkulē gaisā un ieperinās elpceļu gļotādās. Slimības izraisītos simptomus var mēģināt mazināt ar dabiskiem – augu izcelsmes līdzekļiem. 

Kāpēc ziemā slimojam?

Novājināts organisms, nepilnvērtīgs uzturs, fiziska vai garīga pārpūle, aukstums un mitrums ir lieliska vide dažādu slimību izraisītājiem. Ne vienam vien garie ziemas mēneši izraisa arī nomāktu garastāvokli un pat stresu. Diemžēl ilgtermiņā stress var ietekmēt uzņēmību pret vīrusu slimībām imūnsistēmas nomāktības dēļ.

“Saaukstēšanās ir viegla pašlimitējoša vīrusa infekcijas slimība. Tā var pāriet bez jebkādas ārstēšanas un parasti ir bez komplikācijām. Pirmie saaukstēšanās simptomi ir organisma atbildes reakcija uz vīrusu iedarbību: kairinājuma sajūta degunā, aizlikts deguns vai izdalījumi no tā, šķavas, iesnas, kakla sāpes, klepus, galvassāpes, muskuļu sāpes, vispārējs nespēks, arī paaugstināta temperatūra. Simptomu dēļ var tikt traucēts miegs.

Plašu apkopojumu par dažādu augu terapeitiskajām īpašībām, tostarp, ārstējot augšējo elpceļu vīrusu infekcijas, savulaik ir veicis bioloģijas zinātņu doktors un ārstniecības augu speciālists Dailonis Pakalns. Pateicoties no viņa gūtajām zināšanām, varu dalīties ar pārbaudītu informāciju par augu dziednieciskajam īpašībām, ko noteikti ir vērts izmantot, lai atvieglotu nelāgo pašsajūtu un veicinātu atlabšanu,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Turonoka, mudinot rūpēties par savu veselību gudri un vaicāt padomu farmaceitam. 

Kas labi der profilaksei?

Būtiski ir ierobežot saaukstēšanos, pirms tā ietekmē organismu. Viens no pirmajiem līdzekļiem ir zāļu tējas, kas satur rožukopaugļus, plūškoku, liepu ziedu, hibiska kauslapas, avenes, melisas, zemenes lapas, fenheļa augļus. “Tējas var stiprināt organisma dabīgās aizsargspējas un paaugstināt izturību pret nelabvēlīgu vides faktoru ietekmi, tāpat tās veicina sviedru unurīna izdalīšanos, regulē vielmaiņu, labvēlīgi ietekmē elpošanas sistēmu. 

Jo īpaši ziemas sezonā ir svarīgi pareizi atbalstīt organisma imūnsistēmu. Saaukstēšanās slimību profilaksei var noderēt mārsils, ehinācija un medus. Ieteicama varētu būt arī šāda zāļu tēja: piparmētras lapas un plūškoka ziedi pa divām daļām, plūškoka augļi un ingvera sakneņi pa vienai daļai (var pievienot arī deviņvīru spēka ziedus). Dzer gandrīz karstu pa tasei vairākas reizesdienā,” stāsta farmaceite un papildina, ka nespecifisko imunitāti var stimulēt arī avenes lapu tēja un rožu kopaugļi, kas bagāti ar vitamīniem, īpaši, ar C vitamīnu.

Kādu efektu gaidīt no augu terapijas?

Saaukstēšanās slimības ārstēšanas mērķis ir atvieglot un mazināt tās izraisītos  simptomus. Farmaceite Ieva Turonoka skaidro: “Ārstēšana ietver emocionāla līdzsvara saglabāšanu,  mieru, atpūtu un miegu, vieglu veselīgu uzturu, pastiprinātušķidruma  uzņemšanu un siltu dzērienu lietošanu. Ja ir tikko parādījušies pirmie saaukstēšanās simptomi, labākā izvēle ir viss iepriekš minētais un dabiskie līdzekļi – zāļu tējas. Ja slimību ārstē ar  medikamentiem, zāļu tējas var lietot kā spēcinošu, uzmundrinošu, vitamīniem bagātu palīglīdzekli.”

Zāļu tēju gatavošanai var izmantot pretiekaisuma un temperatūru   pazeminošās drogas, piemēram, anīsa augļus, melisas unpiparmētras lapas. “Pārbaudīts līdzeklis ārstēšanai mājas apstākļos ir zāļu tējas un siltas kāju vannas (sākuma temperatūra ap33°C, 20 minūšu laikā to paaugstinot aptuveni līdz 38°C), kam seko atpūta siltā gultā, lai veicinātu svīšanu. Īpaši ieteicamas ir vītolu mizas, liepu, vīgriezes  un plūškoka ziedu tējas. Tējas aizkavē slimības tālāku  attīstību, var palīdzēt uzturētoptimālas organisma funkcijas un ir nozīmīgs visa organisma veselības balsts.

Augšējo elpceļu iekaisumu ārstēšanai kā atkrēpošanu veicinošas, arī mīkstinošas, antialerģiskas, nomierinošas, stimulējošas,diurētiskas un antiseptiskas drogas var minēt gaiļbiksītes saknes un deviņvīru spēka ziedus.” 

Kādi augi un kam noder? 

Pret gļotādu iekaisumu un krēpu sastrēgumu novēršanai

Ieteicama plūškoka un liepu ziedu kombinācija, kas darbojas pret gļotādu iekaisumu un novērš  krēpu sastrēgumu, ir ar sviedrējošu un diurētisku efektu. Tēja jādzer , ja  ne karsta, tad ļoti silta vismaz trīs reizes dienā. Ja saaukstēšanos pavada drudzis,  zāļu tēju papildina ar melisas, meža avenes un zemenes lapām, rožu kopaugļiem, kas bagāti ar C vitamīnu. 

Pretmikrobu darbībai 

Var lietot ķimenes un fenheļa augļu, piparmētru lapu, timiāna un mārsila lakstu tējas. Šo tēju maisījumos der iekļaut arī augus arpretiekaisuma un temperatūru pazeminošām īpašībām, piemēram, plūškoka ziedus, vītolu mizu. Lietderīgi būs atkrēpošanuveicinoši augi – ceļteku lapas, plūškoka  ziedi. Ieteicams lietot arī augus, kam piemīt antialerģiskas īpašības un kas veicina audu reģenerāciju, atbalsta imūnsistēmu, nomierina, palielina labsajūtu, piemēram, piparmētras un melisas lapas, vitamīnus saturoši augļi un ogas. Aptiekas piedāvājumā ir gan augu monotējas gan augu maisījumi tējas pagatavošanai. 

Mutes dobuma un rīkles skalošanai

Saaukstēšanās sākumā ieteicams veikt mutes dobuma un rīkles skalošanu un tvaika inhalācijas, izmantojot uzlējumus,novārījumus un preparātu atšķaidījumus. Skalošana var būt lietderīga  ausu un rīkles iekaisumu gadījumos, tīrot muti un rīkli, kamēr tiek ārstētas iekaisušās gļotādas. Skalojumi parasti satur ēteriskās eļļas un ēteriskās eļļas saturošo augu drogu pagatavojumus. Izmanto arī augus ar pretiekaisuma īpašībām, piemēram, kumelītes ziedus un miecvielas saturošus augus.Uzlējumus gatavo no kliņģerītes, plūškoka, kumelītes ziediem, salvijas, eikalipta lapām, asinszāles lakstiem, savukārt novārījumiem lieto ozolu vai vītolu mizu. Farmaceitam var pavaicāt padomu pareizai izvēlei katram konkrētajam gadījumam.

Inhalācijām

Par tvaika inhalācijām speciālistu viedokļi dalās – tās tiek gan kritizētas, gan atzītas par efektīvam noteiktās situācijās. “Tvaika inhalācijām izmanto priedes pumpurus, salvijas un eikalipta lapas, asinszāles lakstus, kumelītes ziedus, arī attiecīgās ēteriskās eļļas. Ir zināms, ka ļoti mazs daudzums ēteriskās eļļas tomēr vairāk stimulē nekā nomāc deguna skropstiņepitēlija kustības.Inhalācijas uzlabo sekrēciju un neļauj izžūt  deguna gļotādai, palīdz uzturēt skropstiņaparātu. Tiesa, veicot tvaika inhalācijas, jāuzmanās, lai neapplaucētu gļotādas, nodarot lielāku kaitējumu.

Aizlikta deguna, iesnu atvieglošanai

Saaukstēšanās slimību gadījumā ir svarīgi uzturēt mitras gļotādas. Degunam ieteicamāki ir hidrofilie preparāti, jo tie nebojādeguna epitēlija skropstiņaparātu. Taukainiem preparātiem ir divi nopietni trūkumi: tie nesajaucas ar deguna gļotām, tāpēcnerodas adekvāts kontakts ar deguna gļotādu, un tie stipri samazina skropstiņepitēlija kustības. Skropstiņepitēlijs netiek bojāts,ja aktīvo ingredientu ievada, piemēram, deguna aerosola veidā.

“Aizlikta deguna terapijā lokāli lietojot piparmētras un eikalipta eļļas, var uzlaboties pašsajūta, turklāt netiek nomāktas organisma aizsargspējas. Jāņem vērā ēterisko eļļu lietošanas risks bērniem. Piparmētras eļļu nevajadzētu lietot zīdaiņiem un maziem bērniem sejas apvidū, jo reflektori var apstāties elpošana,” skaidro farmaceite.

Klepus ārstēšanai

Klepus ir reflekss, organisma atbildes reakcija jebkuram elpceļu funkcijas mehāniskam traucējumam, tostarp, gļotādu iekaisumam infekcijas rezultātā. Klepošana saglabā krūtis un elpceļus brīvus no gļotām vai citām kairinošām daļiņām. Taču hronisks vaismags klepus var liecināt par kādu nopietnu slimību vai traucējumu. “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Turonoka uzsver: “Klepus pats par sevi nav slimība, bet tikai simptoms. Klepus var būt sauss vai produktīvs, kas nozīmē, ka klepojot tiek izdalītaskrēpas. Klepus ir akūts, ja ilgst ne vairāk par 2–3 nedēļām, vai hronisks, ja ilgst vairāk par četrām nedēļām.” 

Ārstēšanā nozīmīgi var būt fitopreparāti, svarīgs ir dzīvesveids un režīms, kā arī jādzer pietiekami daudz šķidruma, lai sašķidrinātu krēpas. Obligāti jāpārtrauc smēķēšana, jālikvidē gaisa piesārņojums darbā un mājās. 

Akūts klepus, kas saistīts ar saaukstēšanos, gripu vai deguna dobuma infekcijām, parasti sākas pēkšņi. Klepus, kas saistīts arplaušu infekcijām, piemēram, bronhīts, arī sākas pēkšņi un pēc tam ieilgst. Savukārt, hroniskā klepus iemesli ir astma, alerģija, hroniska obstruktīva plaušu slimība, sinusīts ar gļotu izdalīšanos krūtīs, smēķēšana, vides piesārņojums.

“Svarīgi ievērot simptomus, kas pavada klepu. Lai mazinātu klepu, samazina kakla kairinājumu, nomāc perifēro un centrāloklepus refleksu. Klepu var ārstēt ar fizikālām un farmakoloģiskām metodēm vai arī abām vienlaikus. Fizikālās metodes ir gaisamitrināšana, tvaika inhalācijas, šķidrumu dzeršana. Medikamentozie pasākumi ir augu un ēterisko eļļu pievienošana vannām un inhalācijām, atkrēpošanu veicinošo augu preparātu lietošana,” atgādina farmaceite. 

Kāds pretklepus līdzeklis būs noderīgs?

Ir divu veidu pretklepus līdzekļi – centrālās darbības pretklepus līdzekļi, kas nomāc klepus refleksu, un perifērās darbībaspretklepus līdzekļi. Zāļu tējās izmanto tikai perifērās darbības pretklepus līdzekļu grupai piederošas augu drogas – māllēpes lapas, gaiļbiksītes, ālantes, lakricu, altejas saknes, linsēklas, mārsila lakstus. Tējām ieteicamā piedeva ir medus.

“Visos gadījumos jābūt skaidrībai, vai augu produkti ir atkrēpošanu veicinošas klepus zāles, kas izraisa atbildes reakciju unkrēpu atdalīšanos, vai arī klepu nomācošas, kas var atvieglot sausu, rejošu klepu. Ja klepu izraisa sausas bronhu gļotādas,jāpalielina bronhu dziedzeru sekrēcija un jāsašķidrina izdalītais bronhu sekrēts. Tādējādi pretklepus līdzekļu darbība daļējisaskan ar atkrēpošanu veicinošo līdzekļu darbību. Piemēram, anīsa augļu ēteriskā eļļa ir tiešās darbības atkrēpošanas līdzeklis,kā sastāvā esošais anetols izdalās tieši caur bronhu dziedzeriem. Tas reflektoriski stimulē elpošanu, veicina trahejas, rīkles un bronhu gļotādu sekrēciju, sekmējot atkrēpošanu.

Labi noder arī sūkājamās pastilas, sīrupi un kakla aerosoli, kas satur islandes ķērpi, kliņģerītī, lakricu, efeju vai smiltsērkšķi,” norāda farmaceite Ieva Turonoka. 

Ne viens vien pieaugušais ir vēlējies līdz galam izprast –  vai vecākiem bija taisnība, kad bērnībā, kā likums, bija jālieto zivju eļļa? Turklāt –  vai šis produkts var aizstāt D vitamīna uzņemšanu organismā? 

Zivju eļļa lielākoties visiem pazīstama jau kopš bērnības. Gados vecākiem cilvēkiem kādreiz burtiski piespieda lietot šo negaršīgo substanci – skolā, dārziņā un mājās. Kāpēc? Lai stiprinātu imunitāti un uzlabotu vispārējo veselības stāvokli. Tagad zivju eļļu var paslēpt kapsulās, īpašās košļājamajās tabletēs, un to specifisko garšu vairs nejūtam. Viens un divi, un tablete jau izšķīdusi organismā.

Noskaidrot, no kā gatavo zivju eļļu un vai tā organismam patiešām ir veselīga un ko saka zinātne, palīdzēs “Mēness aptiekas” farmaceite Jeļena Bebre.

Pirms 150 gadiem aptiekārs Norvēģijā pamanīja saikni starp lielo zivju daudzumu piekrastes reģionu iedzīvotāju uzturā un viņu veselību. Viņš pirmais arī sācis ražot zivju eļļu medicīniskos nolūkos. To kā aptiekas produktu parasti iegūst no mencu un citu saldūdens zivju aknām. Tās sastāvā ir taukos šķīstošie A, D, F, E vitamīni un Omega-3 taukskābes. Turklāt zivju eļļā ir daži ķīmiski elementi: kālijs, dzelzs, jods, cinks un fosfors.

Vērtīgi, ka zivju eļļa ir Omega-3 taukskābju avots uzturā. Organismam taukskābes nepieciešamas dažādām funkcijām, sākot ar muskuļu aktivitāti un beidzot ar šūnu augšanu, kā arī sirds veselībai. Jāzina, ka mums tik nepieciešamās taukskābes (kā Omega-3) organisms pats diemžēl nesintezē. Lai šīs tik vajadzīgās skābes saņemtu kopā ar ēdienu, ēdienkartē jāiekļauj treknas zivis, piemēram, lasis, skumbrija, forele, vēžveidīgie, mīdijas, austeres un krabji. Turklāt arī daļa riekstu, sēklas un augu eļļas satur Omega-3, tomēr cita veida – šādu taukskābi sauc par alfa-linolēnskābi.

Atbalsts sirdij

Veselības jomas eksperti ir vienisprātis, ka preparāti, kas ietver zivju eļļu, var palīdzēt sirds veselībai, tomēr tos nevar uzskatīt par līdzekli, kas var izārstēt slimību.

Ir dati, ka zivju eļļas lietošana ir saistīta ar būtisku infarkta riska samazināšanos. Hārvarda universitātes zinātnieku pirms dažiem gadiem veiktajā pētījumu apkopojumā konstatēts, ka, katru dienu uzņemot aptuveni 840 miligramus (aptuveni ¼ tējkarotes) zivju eļļas, par 8 % samazinās risks nomirt no sirdslēkmes vai koronārās sirds slimības.

Joprojām nevar droši apgalvot, ka uztura bagātinātāju, kuru sastāvā ir zivju eļļa, lietošana būtiski uzlabotu sirds veselību un samazinātu insulta risku. Grūti pierādīt, ka tieši zivju eļļa izraisa sirds veselības uzlabošanos. Jo cilvēki, kas lieto uztura bagātinātājus, var spert arī citus soļus savas sirds un asinsrites sistēmas darbības uzlabošanai, piemēram, būt fiziski aktīvi un rūpēties, lai uzturs būtu sabalansēts. Tomēr ir vērojama likumsakarība: jo vairāk katru dienu cilvēks uzņem Omega-3, jo vairāk viņš saudzē savu sirdi.

Virkne pētījumu liecina par nelielu asinsspiediena samazināšanos cilvēkiem, kuri zivju eļļu uzņem uztura bagātinātāju veidā. Ir dažādi pierādījumi, ka zivju eļļas labvēlīgā ietekme varētu būt lielāka cilvēkiem ar vidēji smagu vai smagu arteriālo hipertensiju nekā tiem, kuru asinsspiediens ir paaugstināts pavisam nedaudz.

Pārliecinoši pierādīts, ka Omega-3 taukskābes var būtiski samazināt triglicerīdu līmeni asinīs. Šķiet, ir arī neliela augsta blīvuma lipoproteīnu jeb «labā» holesterīna uzlabošanās, lai gan novērota arī zema blīvuma lipoproteīnu jeb «sliktā» holesterīna līmeņa paaugstināšanās.

Zivis ēdienkartē – vismaz divas reizes nedēļā

Kad vecmāmiņas mums deva zivju eļļu, visticamāk, viņām bija taisnība. Produkts domāts cilvēka vispārējai veselības stiprināšanai. Tā zivju eļļa, kas ir sastopama patlaban, ir attīrīta augstā līmenī, izmantojot molekulārās destilācijas metodi, un bieži tai ir patīkama garša.

Par palīdzību sirdij jau noskaidrojām, taču zivju eļļa var palīdzēt mazināt arī sāpes, kliedēt rīta stīvumu un mazināt locītavu jutību cilvēkiem ar reimatoīdo artrītu. Lai gan atvieglojums bieži ir pavisam neliels, tomēr ar to var pietikt, lai mazinātu vajadzību pēc pretiekaisuma līdzekļiem, sīkāk pastāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Jeļena Bebre. 

Vislabāk zivju eļļu uzņemt organismā, biežāk savās pusdienās iekļaujot zivis. Tām vajadzētu būt svaigām, vārītām vai tvaicētām, bet ne ceptām.

Ja neesat aktīvs zivju ēdājs un īpaši nesekojat pilnvērtīgam uzturam, tad arī aptiekā nopirktā zivju eļļa palīdzēs uzturēt veselību. Īpaši par šo līdzekli jādomā, ja ir paaugstināts triglicerīdu līmenis asinīs vai reimatoīdais artrīts.

Izplatīti maldi

Zivju eļļa un D vitamīns ir svarīgās uzturvielas, kas organismam nepieciešamas normālai funkcionēšanai. Taču tie nav savstarpēji aizvietojami, tāpēc katrs no tiem ir izmantojams konkrētā situācijā. Runājiet par to ar ārstu vai farmaceitu!

Svarīgi!

Zivju eļļas lietošanu atbilstoši ieteikumiem parasti uzskata kā drošu. Tomēr pārāk liela zivju eļļas daudzuma uzņemšana var palielināt asiņošanas risku un ietekmēt imūnreakciju.

Pagaidām nav skaidrības par to, vai zivju eļļa būtu iesakāma cilvēkiem, kuriem ir alerģija no jūras veltēm. Tāpēc pirms zivju eļļas lietošanas pārrunājiet šo jautājumu ar savu ārstu vai farmaceitu.

Zivju eļļa kā uztura bagātinātājs reti, bet var izraisīt vieglas blakusparādības, arī grēmas, sliktu dūšu, caureju, izsitumus uz ādas. Savukārt zivju piegaršu un slikto elpu, kas arī var būt, var samazināt, uzņemot zivju eļļu ēšanas laikā.

Kombinējot ar medikamentiem, esiet uzmanīgi!

• Zivju eļļas uzņemšana kombinācijā ar antikoagulantiem un prettrombozes līdzekļiem (t.sk. augu preparātiem un uztura bagātinātājiem) var palielināt asiņošanas risku.
• Lietojot medikamentus (arī augu preparātus un uztura bagātinātājus) un zivju eļļu paaugstināta asinsspiediena gadījumā, tas var pārāk strauji pazemināties.
• Dažu kontraceptīvo preparātu lietošana kopā ar zivju eļļu var mainīt tās ietekmi uz triglicerīdu samazināšanos asinīs.
• Zivju eļļas lietošana kopā ar dažādiem medikamentiem svara samazināšanai var samazināt tajā esošo taukskābju uzsūkšanos. Drošāk būs lietot uztura bagātinātājus un medikamentus ar divu stundu intervālu!

Ja ilgstoši saskaraties ar nogurumu, vājumu, trauksmi, tam var būt pavisam vienkāršs izskaidrojums. Magnija deficīts organismā ietekmē gandrīz jebkuru funkciju, tādēļ pievērsiet uzmanību, vai ikdienā to uzņemat pietiekami. Vairāk par magnija nozīmi stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Magnijs – nozīmīgākā minerālviela 

Magnijs ir viena no vērtīgākajām minerālvielām, jo tieši tas palīdz uzturēt un iedarbināt daudz un dažādus svarīgus procesus mūsu ķermenī, kā, piemēram, enzīmu reakcijas, impulsu pārvadi starp nervu šķiedrām un muskulatūru, šūnu membrānu fosfolipīdu stabilizāciju, šūnu dalīšanās procesu, optimālu asinsspiedienu un sirdsdarbību, kaulu un zobu attīstību un to veselību, normālu nervu sistēmas un muskuļu darbību, kā arī elektrolītu līdzsvaru. Apmēram puse no visa organismā esošā magnija atrodas kaulos, trešdaļa muskuļos, pārējais daudzums mīkstajos audos un aptuveni 1 % serumā. Kopumā tam ir jābūt vismaz 20 līdz 30 gramiem, norāda klīniskā farmaceite I. Priedniece.

Magnijs palīdz nodrošināt normālu enerģijas ieguves vielmaiņu un veicina normālu olbaltumvielu sintēzi. To izmanto migrēnas, sirds un asinsvadu sistēmas slimību profilaksei, kā arī tas nepieciešams serotonīna veidošanas procesā.

Magnija deficīts organismā

Magnija deficīta gadījumā var rasties virkne simptomu – apetītes trūkums, slikta dūša, vemšana, nervozitāte, aizkaitināmība, trauksme, vājums, nemiers, apjukums, depresija, nogurums, miega traucējumi, kuņģa un zarnu trakta traucējumi, sirdsklauves un citi kardiovaskulāri traucējumi, asinsvadu spazmas, muskuļu sasprindzinājums, muskuļu krampji, tirpšana, trīce un citi.

Biežāka vajadzība pēc magnija ir sportistiem, senioriem, grūtniecēm un cilvēkiem, kas ilgstoši saskaras ar palielinātu slodzi un stresu. Magnija deficītam par iemeslu var būt sekojošas situācijas:

• tiek ievērota diēta, ir nepietiekams uzturs vai samazināta uztura uzņemšana;
• biežs alkohola patēriņš;
• grūtniecība, augšanas periods;
• smaga fiziska slodze, regulāras sporta aktivitātes;
• ilgstošs stress;
• cukura diabēts, vielmaiņas traucējumi, kuņģa un zarnu trakta slimības;
• slimības vai situācijas, kad ir apgrūtināta magnija uzsūkšanās vai veicināta tā izdalīšanās – vemšana, caureja, pastiprināta svīšana; 
• medikamentu lietošana – caurejas un diurētiskie līdzekļi, sirds glikozīdi, estrogēni, protonu sūkņu inhibitori, noteiktas antibiotikas, aminoglikozīdi, glikokortikoīdi un citi.

Magnija uzņemšana ar uzturu

Magniju palīdz uzņemt pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs – īpaši pilngraudu produkti, rieksti (Brazīlijas, lazdu, zemesrieksti, mandeles), sēklas, dārzeņi, augļi, kartupeļi, salāti, spināti, banāni, pākšaugi, zivis (tuncis, lasis), piena produkti un gaļa. Taču jāņem vērā, ka no uztura magnijs uzsūcas tikai aptuveni 35 % līdz 50 % apmērā! Turklāt, pārāk daudz lietojot uzturā ar taukvielām un olbaltumvielām bagātus produktus, tiek kavēta magnija uzsūkšanās organismā. Magnija uzsūkšanos kavēs arī alkohols, nikotīnu saturoši produkti, pārāk liels sāls daudzums uzturā, kalciju un fosforu saturoši produkti. Magnija uzsūkšanās tiek kavēta arī, ja trūkst B1 un B6 vitamīna vai ir D vitamīna deficīts. 

Kā pareizi lietot magnija uztura bagātinātājus? 

Minerālviela magnijs ir sastopama gan bezrecepšu medikamentu, gan uztura bagātinātāju sastāvā dažādu sāļu veidā, piemēram, magnija orotāta, magnija laktāta, magnija citrāta, magnija oksīda un magnija bisglicināta veidā. Ērtākai lietošanai un ātrākai iedarbībai sportisti ir iecienījuši magnija preparātus šķidrā veidā, piemēram, dzērienus ar viegli absorbējamo magnija bisglicinātu. 

Magnija uztura bagātinātāji ir pieejami dažādās formās, tādēļ tos var atbilstoši piemeklēt katra cilvēka vecumam un vajadzībām. Aptiekā magnijs ir pieejams tabletēs, kapsulās, pulveros, granulās un gatavu šķidrumu veidā. Magniju plaši izmanto arī dažādos kombinētajos preparātos, piemēram, multivitamīnu un minerālvielu kompleksos, īpaši populāri ir kombinēt to kopā ar B grupas vitamīniem vai kāliju.

Dienā ieteicamā magnija deva pieaugušajiem ir 300 līdz 400 mg, tomēr vispirms ir jāpievērš uzmanība preparāta instrukcijai – cik daudz tas ir jālieto, lai uzņemtu rekomendējamo magnija devu. Šos preparātus var lietot ilgstoši, bet kursa lietošanas biežumu un ilgumu katram cilvēkam pielāgo individuāli, jo tas ir atkarīgs no magnija deficīta pakāpes un sūdzībām. Lietojot magniju, var būt mīksta vēdera izeja vai caureja, īpaši lietojot lielas devas, uzsver I. Priedniece.

Atbilstoši norādījumiem, magniju lieto pirms vai ēdienreizes laikā, parasti  vakarā, lai atslābinātos un būtu labāks un kvalitatīvāks naktsmiers. Magniju var lietot arī dienas laikā kopā ar citiem vitamīniem, taču vispirms ir jāņem vērā vienlaicīgi lietojamo līdzekļu mijiedarbība. Tā, piemēram, magnijs var kavēt dzelzs uzsūkšanos, tādēļ šīs vielas ir jālieto ar 2 līdz 3 stundu starplaiku. Arī lietojot dažādas antibiotikas un citus medikamentus, ir svarīgi saprast to mijiedarbību ar magniju, tādēļ vienmēr pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm un preparātiem, ko lietojat, lai saņemtu konsultāciju par jums piemērotāko lietošanas režīmu. 

Svarīgi! Pirms magnija lietošanas jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu par lietošanas nepieciešamību un ilgumu, it īpaši, ja pirms tam ir novēroti nieru darbības traucējumi.

Ir sākusies gripas epidēmija, turklāt arī saslimstība ar citiem vīrusiem un saaukstēšanos ir augsta! Kā šajā laikā stiprināt organismu, ko darīt pie pirmajiem gripas un saaukstēšanās simptomiem un kā atgūt spēkus un uzlabot pašsajūtu pēc gripas un citu vīrusu izslimošanas, konsultē BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Latvijā ir izsludināta gripas epidēmija, tāpēc šobrīd ir īpaši būtiski rūpēties par profilaksi, stiprināt organismu, censties izvairīties no saslimšanas, kā arī būt informētiem par to, kā rīkoties, saskaroties ar pirmajām gripas vai citu akūtu elpceļu vīrusu pazīmēm, uzsver klīniskā farmaceite I. Priedniece.

Plāns profilaksei

Neviens no mums nevēlas slimot, turklāt gripa var radīt bīstamas komplikācijas mūsu vispārējai veselībai. Ir vairāki svarīgi soļi, ko varam veikt, lai pēc iespējas pasargātu sevi no saslimšanas gan ar gripu, gan citiem aktuālajiem vīrusiem. Klīniskā farmaceite I. Priedniece uzskaita būtiskākos profilakses soļus:

• Lietojiet D vitamīnu! D vitamīns ir universāls vitamīns, kas nepieciešams ļoti daudziem procesiem organismā, tai skaitā veicina normālu imūnsistēmas darbību, vajadzīgs nervu, sirds un asinsvadu sistēmas, kā arī kaulu un zobu veselībai un vispārējai organisma enerģijai. Latvijā tas ir jālieto visu gadu, jo īpaši – vīrusu sezonā!
• Izvairieties no kontakta ar saslimušajiem un no uzturēšanās cilvēku piepildītās telpās!
• Vienmēr atcerieties par roku mazgāšanu!
• Veiciet pretgripas vakcināciju!
• Mājas aptieciņu papildiniet ar gripas eksprestestiem, lai nepieciešamības gadījumā tie jau būtu pa rokai!
• Regulāri vēdiniet telpas un veiciet telpu mitro uzkopšanu!
• Stipriniet organismu ar veselīgu uzturu, pilnvērtīgu miegu, pozitīvām emocijām un piemērotām fiziskajām aktivitātēm!

Ja parādās pirmās gripas vai saaukstēšanās pazīmes

Gripas simptomi ir pēkšņs slimības sākums, paaugstināta temperatūra, galvassāpes, drebuļi, kaulu ‘’laušana’’, sauss klepus, rīkles iekaisums, aizlikts deguns, sāpes vai diskomforta sajūta aiz krūšu kaula un izteikts nespēks. Ko darīt, ja sajūtat šos simptomus? Klīniskā farmaceite iesaka:

• Esiet atbildīgi – palieciet mājās un ievērojiet miera režīmu! 
• Parādoties gripas simptomiem, konsultējieties ar ārstu un ievērojiet ārsta norādījumus, tai skaitā par pretvīrusu medikamentu lietošanu, lai izvairītos no komplikācijām.
• Pastiprināti uzņemiet šķidrumu! Te noderēs zāļu tējas, piemēram, liepziedu, vīgriezes, aveņu. Tāpat aptiekās ir plaši pieejamas arī kompleksās tējas – bronhiem, plaušām, imunitātei –, kuru sastāvā ir dažādi ārstniecības augi.
• Uzņemiet C vitamīnu!
• Nepieciešamības gadījumā lietojiet pretsāpju, temperatūru pazeminošos līdzekļus, kas satur paracetamolu vai ibuprofēnu. 
• Klepus gadījumā noderēs preparāti ar ārstniecības augiem – ceļteku, altejas sakni, deviņvīruspēka ziediem, mārsila lakstiem, lakricas sakni, priežu pumpuriem, māllēpēm un Islandes ķērpja lapoņiem. Tāpat talkā nāks sīrupi vai tabletes, kas ir jāizvēlas atbilstoši sausam klepum vai atklepošanai.
• Pret kakla sāpēm noderēs sūkājamās tabletes vai aerosoli, bet skalošanai izmantojiet kumelītes un kliņģerītes ziedu, mārsila lakstu vai salvijas lapu uzlējumu.
• Iesnu gadījumā degunu var skalot ar jūras ūdeni un lietot deguna pilienus.
• Saaukstēšanās simptomu mazināšanai noder arī tādi ārstniecības augi kā avenes, kumelītes, liepziedi, plūškoka ziedi, vīgriezes, upeņu augļi un lapas, pelašķa laksti. Tie pieejami dažādu preparātu sastāvā – tējās, sīrupos, pastilās, kapsulās, karstajos dzērienos un citos.
• Organisma spēcināšanai palīdzēs preparāti ar ehināciju, ugunspuķi, gaiļbiksītes lapām, kā arī mežrožu un smiltsērkšķu augļiem. 
• Saudzējiet organismu! Nelietojiet alkoholu un izvairieties no smēķēšanas!
• Atcerieties! Ja temperatūra saglabājas ilgāk pa trīs-četrām dienām un pašsajūta neuzlabojas, noteikti ir jāsazinās ar ārstu, lai izvērtētu, vai nav radušās komplikācijas.

Padomi atlabšanas laikam

Vīrusu saslimšanas, tai skaitā gripa, spēj atstāt ilgstošu iespaidu uz mūsu organismu un kopējo pašsajūtu. Nereti pēc izslimošanas jūtamies noguruši, trūkst enerģijas, kā arī var parādīties citas sekas, tādēļ ir svarīgi palīdzēt organismam atjaunoties un atgūt spēkus, stiprinot to. Kas palīdzēs šajā posmā? Farmaceite I. Priedniece iesaka:

• Vadieties pēc savas pašsajūtas un uzreiz nepārslogojiet organismu darbā vai sportojot. Slodze jāpalielina pakāpeniski, un tā katram ir jāizvērtē  individuāli. 
• Rūpējieties par organisma aizsargspējām! Imūnsistēmas stiprināšanai nozīmīgi ir D, C, A un E vitamīns, kā arī selēns un cinks.
• No dabas līdzekļiem imūnsistēmas stiprināšanai lieto ehināciju, ugunspuķi, plūškoku, bišu produktus, mežrozīšu augļus, greipfrūtu sēklu ekstraktu, ķiploku un ingveru. 
• Lietojiet probiotiķus – tie rūpēsies par zarnu trakta mikrofloru un imūnsistēmu.
• Ejiet pastaigās svaigā gaisā un veiciet regulāras, veselības stāvoklim atbilstošas fiziskās aktivitātes. 
• Rūpējieties par veselīgu atpūtu un miegu! Miegam ikdienā jāatvēl 7–8 stundas. Veselīgu miegu veicina vēdinātas telpas, svaigs gaiss, ērta guļvieta, klusums un tumsa. Pirms gulētiešanas nevajadzētu ēst, skatīties TV vai lietot viedierīces, bet labāk palasīt kādu grāmatu vai paklausīties mierīgu mūziku. 
• Katru dienu izvēlieties veselīgu un sabalansētu uzturu, samazinot sāls patēriņu un uzņemot pietiekamu šķidruma daudzumu. Centieties ēdienkartē iekļaut dažādus dārzeņus, augļus, ogas, zivis, pilngraudu produktus, liesu gaļu un piena produktus, kas nodrošina organismu ar vajadzīgajām uzturvielām.
• Ja jūtat, ka nogurums vai citas sūdzības pēc slimošanas tomēr neatkāpjas, konsultējieties ar ārstu.

Par jums piemērotākajiem līdzekļiem profilaksei, kā arī ārstniecības un atjaunošanās procesā vienmēr droši jautājiet BENU Aptiekas farmaceitiem!

Atcerieties! Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai. Pirms zāļu lietošanas lūdzam uzmanīgi  izlasīt lietošanas instrukciju vai atbilstoši informāciju uz iepakojuma. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu.

Uzveiksim gripu kopā!

Uzpūties vēders rada spiedošu pilnuma sajūtu un diskomfortu, ko var veicināt arī ikdienas stress, smēķēšana un hormonālās izmaiņas. Simptomi var būt pārmērīga gāzu veidošanās, vēdergraizes, burkšķēšana. Šāds stāvoklis var ilgt no 24 stundām līdz pat dažām dienām atkarībā no iemesla, ko būtu svarīgi noskaidrot. Kā tikt galā ar šīm traucējošajām sajūtām? 

“Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone atzīst, ka, neatkarīgi no sezonas, vairāk tieši svētku brīvdienas ar bagātīgi klātiem galdiem un pamatīgu izēšanos parasti ir saistāmas ar īstu “uzpūsto vēderu epidēmiju”, kad līdzekļi pret gremošanas traucējumiem tiek gādāti sevišķi bieži. Tomēr pastiprināta gāzu veidošanās vēderā nereti sagādā problēmas arī ikdienā. 

Uzpūšanās cēloņi

Ir daudz iemeslu gāzēm kuņģa zarnu traktā, sākot no nebūtiskiem līdz nopietniem. Ja vēders uzpūšas bieži, parasti, saprotot cēloni, šo problēmu var atrisināt. “Dažkārt tieši iegriešanās aptiekā un saruna ar farmaceitu var būt palīdzoša, lai to noskaidrotu,” uzsver Juta Namsone. Proti, iztaujājot un saņemot atbildes, farmaceits spēj novērtēt stāvokli, kad pareizāk būtu vērsties pie ārsta un kādos gadījums var noderēt ieteikums par bezrecepšu preparātu lietošanu un ēdienkartes maiņu.

Konkrēti pārtikas produkti

Daži pārtikas produkti kuņģa zarnu traktā rada vairāk gāzu nekā citi. Tie būs dārzeņi ar augstu sēra saturu, piemēram, Briseles kāposti, sparģeļi, brokoļi un  pākšaugi. Arī gaisa norīšana ēšanas laikā ir izplatīts iemesls.

Bagātīgas ēdienreizes

Jo lielākas pauzes starp ēdienreizēm, jo lielāks ir izsalkums. Parasti tas ir iemesls apēst vairāk nekā nepieciešams. Vēders netiek galā ar lielām porcijām, un veidojas lielāks gāzu apjoms.

Menstruācijas

Hormonālās izmaiņas menstruāciju laikā var izraisīt vēdera uzpūšanos.

Šķiedrvielu trūkums

Neuzņemot pietiekami daudz šķiedrvielu, apēstais saturs lēni un neefektīvi pārvietojas cauri gremošanas traktam, veicinot gāzu veidošanos.

Mazkustīgs dzīvesveids

Pārāk ilga sēdēšana var saspiest kuņģa saturu (tostarp, zarnu traktu), palēninot gremošanu jeb pārtikas pārstrādi.

Stress

Stress rada saspringumu arī orgānu sistēmās un var palēnināt gremošanu, kas savukārt var izraisīt vēdera uzpūšanos, sāpes vēderā, gremošanas traucējumus.

Citas medicīniskas problēmas

Vēdera uzpūšanās var būt arī nopietnas slimības, piemēram, kairinātu zarnu sindroma, simptoms.

Zarnu mikrofloras līdzsvara izmaiņas

Vēdera uzpūšanās var ietekmēt zarnu mikrofloras izmaiņas. Probiotikas inhibē gāzi veidojošo mikrobu augšanu, cukurus pārstrādā līdz pienskābei, nevis gāzei. 

“Kā redzam, vairumā gadījumu vēdera uzpūšanās ir īslaicīga problēma, ko var un vajag risināt bez milzīgām pūlēm, ilgstošas ārstēšanas un lieliem ieguldījumiem,” skaidro farmaceite. Tikai dažas izmaiņas ikdienas režīmā situāciju var normalizēt. 

Esiet fiziski aktīvi!

Būt fiziski aktīvam ir daudz priekšrocību, tostarp vēdera uzpūšanās riska samazināšana. Vingrojot palielinās asins plūsma uz gremošanas traktu, tādējādi produktīvi virzot uzņemto pārtiku un to pārstrādājot. Nesenā metaanalīze atklāts, ka pastaiga dažas minūtes pēc ēšanas var palīdzēt uzlabot gremošanas procesus un novērst cukura līmeņa paaugstināšanos asinīs. “Nav obligāti jākļūst par sportistu, pietiek iekļaut ikdienas rutīnā vairāk kustību. Dodieties pastaigā, peldieties vai aktīvi spēlējieties kopā ar bērniem! Ar aktivitātes palielināšanu var pietikt, lai vēdera uzpūšanās izzustu.”

Relaksējieties

Stresā gremošanas procesi palēninās. Atbrīvojoties, relaksējoties sistēma atgriežas parasimpātiskā stāvoklī, ļaujot ēdienam vieglāk pārvietoties pa gremošanas traktu. Ir daudz veidu, kā no spriedzes atbrīvot prātu un ķermeni, tostarp silta vanna. Citi veidi, kā atpūsties, ietver kārtīgu izsmiešanos, dziļās elpošanas vingrinājumus, aizraujošas grāmatas lasīšanu, nomierinošas mūzikas klausīšanos un laika pavadīšanu pie dabas.

Veiciet vēdera masāžu

Ja izmaiņas diētā pret uzpūšanos nepalīdz, mēģiniet masēt vēderu. Tas var palīdzēt apēstajam virzīties pa zarnām, mazinot diskomfortu.

Sāciet no labās puses pie iegurņa un masējiet uz augšu ar apļveida kustībām, līdz sasniedzat ribu loku. Virzieties uz augšējo kreiso ribu loku un tad uz leju līdz kreisajam gurnam. Nobeidziet apli, virzoties uz augšu līdz nabai. Pēc tam atkārtojiet procesu līdz 10 minūtēm, vienmēr masējot pulksteņrādītāja virzienā. Izpildot šo masāžu pretēji pulksteņrādītāja virzienam, problēma var pasliktināties.

Daži padomi, kā padarīt masāžu efektīvāku:

• masāžu izdariet ar pirkstu galiem, nevis plaukstu;
• izmantojiet masāžas eļļu, lai izvairītos no berzes un vieglāk atbrīvotos. Noderēs, piemēram, vīnogu kauliņu, kokosriekstu, argāna, saulespuķu eļļa vai kāda cita eļļa, kas neizraisa alerģisku reakciju.
• guliet uz muguras, vēlams, uz cietas, līdzenas virsmas. Tas atslābinās vēdera muskuļus un nodrošinās labu piekļuvi visai zonai;
• pēc vēdera iesildīšanas ar pirmo piegājienu, varat turpināt to pašu ar mazliet lielāku spiedienu, izdarot kustības ar pirkstu galiem;
• ja rodas sāpes vai ir nepatīkams jutīgums kādā konkrētā vietā, pārtrauciet masāžu. Tā var būt zīme, ka nodarāt sev pāri, vai sāpēm ir kāds nopietnāks iemesls par gāzu uzkrāšanos.

Dažkārt noder bezrecepšu medikamenti

Aptiekās ir pieejami bezrecepšu medikamenti, kas var palīdzēt atvieglot kuņģa-zarnu trakta darbību – simetikonu saturošas kapsulas vai pilieni (bērniem), košļājamās tabletes vai suspensija ( bērniem). Tie efektīvi mazina gāzu izraisītu vēdera uzpūšanos. Pieejami ir arī laktāzes palīglīdzekļi, piemēram, laktāzes enzīms, kas mazina uzpūšanos piena produktu nepanesības dēļ.

Noderīgi var būt fitopreparāti un zāļu tējas, piemēram, piparmētra, fenhelis, kumelīte, ķimenes, melisa, anīss, diļļu augļi – šie augi satur ēteriskās eļļas, kas atslābina zarnu muskulatūru, saista gāzes un veicina to izvadīšanu. 

Meteorisma gadījumā var līdzēt adsorbents – aktivētā ogle, ko var lietot līdz pat 5 g dienā.

Palīdzīgas var būt probiotikas jeb labvēlīgās baktērijas (bifidobaktērijas un laktobaktērijas), kas veicina kuņģa un zarnu trakta mikrofloras līdzsvara atjaunošanos un nomāc gāzi veidojošo baktēriju darbību. Par piemērotāko medikamentu, konsultējieties ar farmaceitu. 

“Ņemiet vērā, ka bieža vēdera uzpūšanās var nozīmēt arī to, ka nepieciešams ilgtermiņa risinājums,” norāda “Mēness aptiekas”farmaceite Juta Namsone un aicina izvērtēt rekomendācijas, kas varētu būt noderīgas hroniskos gadījumos.

Izvairieties no ēdiena, kas rada daudz gāzu

Gāzes ir izplatīts vēdera uzpūšanās cēlonis, taču no tā var viegli izvairīties, mainot ēdienkarti. Ja gāzu uzkrāšanās ir hroniska problēma, kam nav atrasts fizisks cēlonis, to risina ar izslēgšanas diētas palīdzību. Tās laikā samazina raudzēto pārtikas produktu lietošanu, kā arī to produktu daudzumu, kuros ir oligosaharīdi, disaharīdi, monosaharīdi un polioli. Aplūkosim dažus piemērus.

Raudzēti produkti: marinēti gurķi, kombuča, miso, saldskābmaize, siers.

Oligosaharīdi: kvieši, ķiploki, pākšaugi, sīpoli.

Disaharīdi: piens, jogurts, saldējums.

Polioli: nektarīni, plūmes, aprikozes.

Vajadzētu izvairīties no pārtikas produktiem un dzērieniem, kas izraisa gaisa uzkrāšanos kuņģī un zarnās –  košļājamās gumijas košļāšanas, saldinātiem gāzētiem, sodas dzērieniem. Papildu gaisa iekļūšanu kuņģa un zarnu traktā var veicināt arī dzeršana caur salmiņu. 

Ēdiet mazākas maltītes visas dienas garumā

Bagātīgas maltītes bieži ir vēdera uzpūšanās galvenais vaininieks. Līdz šim tika uzskatīts, ka vislabāk ir ēst trīs vidēji lielas maltītes dienā. Tomēr jaunākie pētījumi liecina, ka, ēdot četras vai piecas mazākas maltītes, var saglabāt sāta sajūtu un izvairīties no pārēšanās. Rezultātā normalizēsies cukura līmenis asinīs, turklāt iegūstami papildus bonusi – var samazināties arī svars un enerģija tiks vienmērīgāk sadalīta visas dienas garumā.

Iekļaujot nelielās ēdienreizēs kompleksos ogļhidrātus, olbaltumvielas, veselīgos taukus, augļus un dārzeņus, iegūstamas visas nepieciešamās uzturvielas, neveicinot uzpūšanos.

Palieliniet šķiedrvielu daudzumu uzturā

Aizcietējums ir bieži sastopams vēdera uzpūšanās cēlonis un šķiedrvielu daudzuma palielināšana var palīdzēt to mazināt.

Ir divu veidu šķiedrvielas, un abām ir pozitīva ietekme uz veselību.

Šķiedrvielas, kas šķīst ūdenī un palīdz regulēt cukura un holesterīna līmeni asinīs.

Šķiedrvielas, kas nešķīst un palīdz pārvietot pārtiku pa gremošanas traktu, mazinot aizcietējumus un vēdera uzpūšanos.

Lai gan šķīstošās šķiedrvielas ļauj justies mazāk izsalkušam, tieši nešķīstošās var palīdzēt pret aizcietējuma izraisītu vēdera uzpūšanos. Šķiedrvielas sastopamas tikai augu izcelsmes produktos. Parasti tajos ir gan ūdenī šķīstošās, gan nešķīstošās šķiedrvielas, atšķiras tikai to attiecība.  

Par labu ūdenī šķīstošo šķiedrvielu avotu uzskatāmas, piemēram, auzu pārslas, rieksti, pupiņas, lēcas, āboli. Ūdenī nešķīstošās šķiedrvielas atrodamas pilngraudu produktos, klijās, dārzeņos, pākšaugos.

Samaziniet sāls patēriņu

Pieaugušajam ieteicams uzņemt ne vairāk kā 5 gramus sāls dienā, proti, pusi tējkarotes. Iespējams, šķitīs, ka tik daudz jau nekam nepievienojam, taču šī ½ tējkarote ietver arī, piemēram, maizei, sieram, desai un citiem gatavajiem pārtikas produktiem un pusfabrikātiem pievienoto sāli. 

“Ja jūtat, ka vēders ir uzpūties, tas var būt tāpēc, ka nātrija patēriņš ir pārāk augsts. Sāls organismā aiztur ūdeni, kas arī ir vēdera uzpūšanās cēlonis. Stingri kontrolējot uzņemtā nātrija daudzumu, vēdera uzpūšanās var pakāpeniski mazināties.”

Atmetiet smēķēšanu

Ja no vēdera pūšanās cieš smēķētājs, ir visai liela varbūtība, ka pie vainas ir tieši šis ieradums, jo smēķētājs organismā “ievelk” daudz vairāk gaisa nekā to dara vidusmēra nesmēķējošs cilvēks. Tomēr farmaceite brīdina, ka zvērinātam pīpmanim mēģinājums atmest smēķēšanu vienas dienas laikā var izraisīt nevēlamas blakusparādības, tāpēc jārīkojas lēni un prātīgi. Farmaceite aicina konsultēties ar ārstu vai atbalsta personu, kura var palīdzēt atbrīvoties no šī kaitīgā ieraduma. Palīdzība rodama arī aptiekā, kur pieejami tādi līdzekļi kā nikotīna saturošas košļājamās gumijas vai plāksteri, arī tabletes, kas satur citizīnu. Vienlaikus farmaceite uzsver, ka nikotīna atmešana var palielināt apetīti: “Parasti to uztver kā trūkumu, taču uz to vajadzētu palūkoties no citas puses. Veselīgs apetītes pieaugums sniedz vairāk iespēju uzņemt šķiedrvielas, kas var mazināt vēdera pūšanos.”

Kad vērsties pie ārsta?

Reizēm vēdera uzpūšanās signalizē par ko nopietnāku. Piemēram, kopā ar citiem simptomiem, tā var liecināt par kairinātu zarnu sindromu, celiakiju, Krona slimību, čūlaino kolītu, kuņģa-zarnu trakta nosprostojumu, endometriozi, gastrītu, ascītu, vēzi vai aizkuņģa dziedzera mazspēju.

Juta Namsone brīdina: 

“Sazinieties ar savu ārstu, ja novērojat sekojošo:

• vēdera uzpūšanās ir tik spēcīga, ka tas ietekmē spēju veikt ikdienas darbības;
• ir vemšana vai caureja;
• izkārnījumos ir asinis;
• ir hroniskas grēmas;
• jūs zaudējat svaru, neierobežojot sevi ēšanā.”

Silta tēja ir pirmā palīdzība, kas nāk prātā, sajūtot saaukstēšanās simptomus. Katram saaukstēšanās gadījumam ir svarīgi izvēlēties piemērotāko līdzekli, kas palīdzēs mazināt simptomus un neizraisīs nevēlamas blakusparādības. Šādam nolūkam aptiekās ir arī krietni plašs pulverīšu piedāvājums. Tie  paredzēti karsto dzērienu pagatavošanai, turklāt –  dažādu simptomu mazināšanai un atšķirīgām situācijām. Kā nekļūdīties izvēlē un, tos lietojot, nekaitēt veselībai?

“Visi pulverīši, kas paredzēti karsto dzērienu pagatavošanai, lai mazinātu saaukstēšanās simptomus, nebūt nav vienādi un to galvenās atšķirības var iedalīt divās grupās – tādi, kas satur paracetamolu, pretiesnu un pretklepus zāles, un tie, kā sastāvā nav medikamentu, toties ir augu ekstrakti, vitamīni un minerālvielas imunitātes atbalstam. Lūk, kādas saslimšanas pazīmes jāņem vērā, pirms lietot to vai citu karsto dzērienu!” rūpēm par veselību skaidro “Mēness aptiekas” farmaceite Daiva Āboliņa. 

Paaugstināta temperatūra

Ja ķermeņa temperatūra ir paaugstināta, karstā dzēriena pagatavošanai var ņemt talkā pulveri, kas satur paracetamolu – temperatūru pazeminošu aktīvo vielu. Ja ir būtiski paaugstināta temperatūra, turklāt lielāka ķermeņa masa, jāizvēlas tāds preparāts, kam ir arī lielāka paracetamola koncentrācija, lai temperatūru pazeminošais un pretsāpju efekts būtu pietiekams. 

Klepus

Atšķiras arī pretklepus līdzekļi, kas pievienoti pulveriem. Ir kairinošu klepu nomācošas zāles, ko nevajag lietot, ja ir klepus ar krēpām, jo bronhiem ir jāattīrās. “Klepu ar krēpām var mazināt, lietojot krēpas šķidrinošus līdzekļus un dzerot daudz šķidrumu,” skaidro farmaceite.

Iesnas

Karsto dzērienu pulveru sastāvā iekļautie pretiesnu līdzekļi ir dažādi un daži no tiem nebūs ieteicami cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu, jo var paātrināt sirdsdarbību un izraisīt asinsspiediena paaugstināšanos. “Ir iespēja izvēlēties līdzekli, kas neietekmē spiedienu, tādēļ vienmēr ir jākonsultējas ar farmaceitu par karstā dzēriena sastāvu, ja esat hipertensijas pacients,” mudina Daiva Āboliņa.

Svarīgi!

• Daži karstie dzērieni drudža un iesnu mazināšanai izraisa izteiktu miegainību un tos ieteicams lietot tikai pirms iešanas gulēt. 
• Karstie dzērieni nav paredzēti ilgstošai lietošanai! Ja, šādi ārstējoties, triju dienu laikā simptomi nemazinās, jāvēršas pie ārsta.
• Ir pulverīši karsto dzērienu pagatavošanai tieši bērniem no 6 gadu vecuma. Pieejami gan tādi, kas satur paracetamolu un antihistamīnus (tūskas mazināšanai), gan arī tādi, kas satur tikai augu ekstraktus. 
• Grūtniecēm lietot karstos dzērienus nerekomendē. Ja nepieciešams un ir saskaņots ar ārstu, zāles pret temperatūru var uzņemt tablešu veidā.

Nav paaugstinātas temperatūras un deguns nav aizlikts 

Ja nav augstas temperatūras un izteikta deguna aizlikuma, labāk šķidrumu uzņemt ar ārstniecības augu tējām, kam var pievienot medu (ja nav alerģijas) vai aptiekā jautāt pēc spēcīgākiem – augu ekstraktus saturošiem karstajiem dzērieniem. To sastāvā nav medikamentu, tāpēc ir droši arī, piemēram, pacientiem gados, kuriem visticamāk ir kāda hroniska slimība un ikdienā jālieto, iespējams, pat vairāki medikamenti. 

Bez medikamentu karsto dzērienu sastāvā ir dažādi augu ekstrakti, kas palīdz cīnīties ar saaukstēšanās simptomiem: 

• liepziedu ekstrakts šķidrina krēpas un sviedrē;
• plūškoka un kumelītes ekstrakts nomierina iekaisušo kakla gļotādu; 
• cinks un selēns atbalsta imūno sistēmu elpceļu infekcijas gadījumā un šo minerālvielu optimāls daudzums organismā var palīdzēt imūnsistēmai ātrāk uzveikt saaukstēšanos; 
• B grupas vitamīni mazina nogurumu un nespēku. 

Farmaceite uzsver, ka katram saaukstēšanās gadījumam svarīgi izvēlēties piemērotāko līdzekli, kas palīdzēs mazināt simptomus un neizraisīs nevēlamas blakusparādības. Ja nepieciešams, zāļu vielas nesaturošu karsto dzērienu var kombinēt ar paracetamola tabletēm, mazinot galvas, kakla sāpes, temperatūru.

“Jāpatur prāta, ka tēja vai karstais dzēriens jādzer tad, kad tas atdzisis līdz piemērotai temperatūrai – “nededzina” mutes dobumu un rīkli,” konsultē farmaceite.

Ūdens slimošanas laikā – īpaši svarīgs

Papildu šķidruma uzņemšana saaukstēšanās gadījumā ir ārkārtīgi svarīga. “Atveseļošanās būs ātrāka, ja organisms tiks pietiekoši hidratēts. Drudzis un svīšana liek organismam pastiprināti zaudēt šķidrumu, tāpēc nepieciešams to uzņemt vairāk. Turklāt šķidrums mitrina kakla gļotādu, veicina krēpu šķidrināšanu un izvadīšanu. Dienā ir jāuzņem vidēji divi litri šķidruma, un to nav ieteicams darīt, dzerot kofeīnu saturošus dzērienus, piemēram, kafiju. Asi, skābi un pārāk karsti dzērieni var tikai vēl vairāk sakairināt kaklu, ja tas ir iekaisis,” norāda Daiva Āboliņa.

Pirms aptiekas apmeklējuma farmaceite aicina izvērtēt saaukstēšanās simptomus, ja nepieciešams, sazināties ar ģimenes ārstu un noteikti būt atsaucīgiem, ja farmaceits uzdod jautājumus, jo tas palīdzēs piedāvāt tādu līdzekli, kas konkrētajā gadījumā var sniegt labāko terapeitisko efektu.