Piedāvājam vēl vienu testu, kurā vari uzzināt nedaudz vairāk par savu personību. Ko tu ievēroji pirmo?
Seja
Ja pirmo ievēroji seju, tad tu esi cilvēks, kurš ļaujas liktenim. Tev nepatīk ietekmēt notikumus, tu tici, ka visam ir lemts iet savu gaitu un iejaukšanās to var tikai negatīvi ietekmēt.
Dejotāji
Ja pirmo ievēroji pāri, kurš ļaujas dejai, tad tu esi ļoti pozitīvi noskaņota persona. Katrā situācijā tu centies saskatīt labo un nekad neliec savu fokusu uz neveiksmēm. Tevi varētu dēvēt par īstu romantiķi!
72 gadu vecumā mūžībā devies pavārs un kulinārijas TV raidījumu vadītājs Mārtiņš Rītiņš, ziņo “Latvijas Radio”.
10. janvārī kļuva zināms, ka šefpavārs Mārtiņš Rītiņš nonācis slimnīcā ar Covid-19. Mārtiņš bija vakcinējies, kā arī saņēmis balstvakcīnu.
Mārtiņš devies mūžībā Stradiņa slimnīcā, kurā nonāca pēc saslimšanas ar Covid-19 pagājušā gada decembra beigās.
Dzimis un izglītojies Anglijā, daļu dzīves pavadījis Kanādā, bet kopš 1993. gada dzīvoja Latvijā.
1971. gadā absolvējis Vestminsteras tehnikumu Londonā. No 1970. gadu vidus līdz 1990. gadu sākumam strādājis dažādos ēdināšanas uzņēmumos viesnīcu tīklā Grand Metropolitan Hotels. No 1984. līdz 1992. gadam bija Toronto uzņēmuma Martins Catering Ltd īpašnieks.
1993. gadā Mārtiņš pārcēlies uz dzīvi Latvijā, un gadu vēlāk kļuvis par tikko izveidotā restorāna “Vincents” direktoru un šefpavāru, kur šo amatu ieņēma līdz 2017. gadam. 2020. gadā M. Rītiņš atgriezās kā restorāna “Vincents” direktors un līdzīpašnieks.
1995. gada M. Rītiņš sāka vadīt televīzijas raidījumu “Kas var būt labāks par šo?”, kura filmēšana tika pārtraukta 2015. Mārtiņš 2018. gadā atgriezās televīzijā ar raidījumu “Tuč, tuč Rītiņš”, ko rāda kanālā LNT. 2007. gadā apbalvots ar piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Azartspēļu lietotnes, kas sola vieglus laimestus tūkstošu apmērā, iepazīšanās portāli, kur cilvēki jau gaida rindā, lai iepazītos ar tevi, un no konta regulāri atvilkti pāris eiro par mobilajām spēlītēm, kuras vairs nemaz nav tavā telefonā – internetā un mobilo lietotņu tirgū iespējas pazaudēt naudu ir ik uz stūra, tādēļ Citadeles eksperti ir apkopojuši lietas, kas jāņem vērā, lai tava vai bērnu sērfošana internetā mūsdienās būtu drošāka, un pats galvenais – vai ir iespējams atgūt naudu?
“Gluži kā jebkur citur – internetā, klātienē, arī mobilajās lietotnēs ir jāievēro piesardzība, ja izmantojat savu bankas karti vai pieejas datus. Piesardzība gan tāpēc, ka mobilās lietotnes, iepazīšanās portāli, investīciju platformas, azartspēļu lietotnes ir krāpnieku plaši iecienīti rīki, lai izplatītu vīrusus vai iegūtu klientu naudu, gan tāpēc, ka mobilās lietotnes bieži ietver abonēšanas maksu pēc izmēģinājuma perioda beigām vai savos noteikumos iekļauj piekrišanu automātiskai maksājumu veikšanai bez klienta papildus apstiprinājuma. Ja neizlasām noteikumus rūpīgi un tomēr nevēlamies par lietotni maksāt, tad abonements ir jāaptur lietotnes noteikumos paredzētajā kārtībā. Nepietiek ar lietotnes izdzēšanu. Līdz ar to varam arī savas neuzmanības dēļ pazaudēt naudu,” norāda Kaspars Briška, Citadeles Informācijas tehnoloģiju drošības daļas vadītājs.
Padomā divreiz pirms dalies ar saviem finanšu datiem
Vienmēr jādomā ne tikai par to, kādas lietotnes instalējat savā telefonā vai datorā, bet arī, kur ievadāt savus finanšu datus – bankas kartes numuru, internetbankas lietotājvārdu. Pirms ievadīt savus datus, jāveic rūpīga izpēte, piemēram, par attiecīgo pakalpojuma nodrošinātāju sameklējot atsauksmes internetā. Tajā brīdī, kad nododiet kartes datus trešajām personām, krāpniekiem atveras milzīgs iespēju logs, un viņi jūsu pieejas informāciju var iesaistīt ne tikai vienā viltus projektā, bet arī citās shēmās.
Ja ir situācija, kad krāpniekiem izdevies iegūt jūsu bankas kartes datus, tad pareizākais būtu esošo bankas karti bloķēt, paziņojot par gadījumu bankai un pasūtot jaunu karti, lai krāpnieki nevar izmantot jūsu kartes datus citu shēmu realizēšanā vai pārdot tos tālāk melnajā tirgū.
Uzmanies, lietojot iepazīšanās portālus vai azartspēļu platformas
Lejuplādējot lietotnes, sevišķu uzmanību jāpievērš sektoriem, kur dažāda veida krāpniecības elementi ir īpaši populāri.
Viens no spilgtākajiem piemēriem ir iepazīšanās portāli. Skaidrs, ka cilvēkiem ir dabīga vēlme iepazīties, un krāpnieki šo mēdz izmantot, būvējot viltus portālus vai lietotnes, kur lietotājiem tiek mānīgi teikts, ka ar viņiem vēlas iepazīties, piemēram, desmit pretējā dzimuma pārstāvji, bet, lai to varētu izdarīt, jāsamaksā desmit eiro. Tāpat nauda tiek prasīta, lai palielinātu iepazīšanās rādiusu un tādējādi saņemtu iespēju iepazīt jaunus lietotājus, kas jau it kā ir gatavi iepazīties tieši ar tevi.
Otra riskantākā kategorija ir dažāda veida spēles un, it sevišķi, azartspēles, kur krāpnieki mēdz izmantot banku nosaukumus vai logo, lai veicinātu uzticamības pakāpi attiecīgajai platformai. Turklāt krāpšanās mehānisms ir pietiekami noslīpēts, jo krāpnieciskas azartspēles tiek reklamētas arī sociālajos tīklos, piemēram, Instagram un Tik-Tok, kur ar spilgtiem video rullīšiem, banku logotipiem un vizualizētiem naudas kontiem tiek parādīts, ka ātri un bez piepūles var laimēt desmit vai pat vairāk tūkstošus eiro. Azartspēļu krāpnieki ir tik prasmīgi, ka, cenšoties shēmu izveidot šķietami uzticamu vairākos līmeņos, zem šādām spēlēm Google Play platformā mēdz būt simtiem pozitīvas atsauksmes, ko reģistrējuši viltus lietotāji, visbiežāk, izmantojot pāris vārdus vai ļoti īsas, pozitīvas frāzes, piemēram, laba spēle, lieliska atpūta, u.tml.
Lai atpazītu šādas lietotnes, kas izmanto viltotas atsauksmes, jāpievērš uzmanība tieši negatīvajām atsauksmēm un informācijai par naudas vai datu izkrāpšanu tajās.
Instalē bērnu pārraudzīšanas opciju
Viens no pirmajiem soļiem, kas būtu jāizdara, ja savu telefonu dodat bērnam, ir vecāku kontroles aktivizēšana konkrētajā viedtālrunī. To iespējams atrast telefona iestatījumos. Tas ļaus pasargāt savus datus un lietotnes no bērnu darbībām. Savukārt, lai spētu izsekot līdzi, kādas lietotnes bērns lejuplādē savā telefonā, nepieciešams aktivizēt vecāku kontroles jeb parental controls attiecīgā telefona lietotņu veikalā – Google Play, Apple Store, App Galery utt. Tas ļaus ne tikai apstiprināt dažādu lietotņu lejupielādi, bet arī pirkumus vai abonementus pašas programmas lietošanā.
Ieslēdz notifikācijas
Ja dodam bērnam darboties ar savām ierīcēm, piemēram, viedtālruni vai planšeti, tad būtiski arī aktivizēt notifikācijas gan par lietotnes ielādi, gan maksājumiem un to apstiprināšanu. Tas ļaus tūlītēji pēc ierīču lietošanas pārskatāmā veidā rezumēt bērna paveikto un, ja nepieciešams, operatīvi atteikties no pasūtītajiem pakalpojumiem. Sākumā var šķist, ka skaņas signāls par katru darbību var būt kaitinošs, taču, ja atvase vairākās lietotnēs izvēlas apmaksātus pakalpojumus, tad pāris eiro mēnesī var sasummēties un gada laikā iztērētā summa var būt vērā ņemama. Tāpat ieteicams aktivizēt paziņojumus par veiktajiem maksājumiem Citadeles mobilajā lietotnē. Nepieciešamības gadījumā Citadeles mobilajā lietotnē iespējams arī atslēgt maksājumu veikšanas iespēju internetā.
Vienojies par atļautajām spēlēm
Ideālajā variantā ar atvasēm ir atrunāts konkrēts izmantojamo lietotņu/spēļu kopums, piemēram, trīs līdz četras lietotnes, ko bērniem atļauts lietot brīvajos brīžos. Tas atļaus vecākiem atļauto lietotņu sarakstā ievietot tādas spēles, kurās nav iespējams veikt papildus pirkumus, tādējādi mazinot iespēju iedzīvoties finansiālos zaudējumos.
Ja tomēr ir vēlme bērniem ļaut uzturēties mobilajās lietotnēs, kurās ir iespējams veikt norēķinus, veido sarakstu ar konkrēto lietotņu nosaukumiem. Tas noderēs brīžos, kad bērns būs veicis kādu pirkumu, bet vēlāk kāda iemesla dēļ lietotni nolēmis izdzēst. Šādā gadījumā no konta nauda tiktu noskaitīta joprojām, bet lietotņu saraksts ļautu ātri vien “naudas zagli” identificēt.
Vai un kā var atgūt naudu?
Abonējot lietotnes, parasti kartes reģistrācijas vai pirmā pirkuma brīdī tiek pieprasīta drošā autorizēšanās jeb secure authorization metode, kas nozīmē, ka ielogošanās vai pirkuma veikšana jāapstiprina ar divu faktoru autentifikāciju caur Mobile Scan vai Smart-ID. Šos pieejas kodus, kas tiek saņemti autorizēšanās apstiprināšanai, nekad nedrīkst nodot citu personu rīcībā. Reģistrējot maksājumu karti, rūpīgi jāiepazīstas ar lietotnes noteikumiem un citiem paziņojumiem lietotnē, jo nereti lietotņu noteikumi paredz, ka, apstiprinot kartes reģistrāciju, maksātājs piekrīt turpmāko maksājumu automātiskai ieturēšanai bez drošās autorizēšanās. Ja darījums vai kartes reģistrācija un ar to saistītie noteikumi apstiprināti ar drošu autorizēšanās metodi, bankai nav pamata šo darījumu apstrīdēt. Tomēr, ja klients ir pārliecināts, ka nav darījumu apstiprinājis, jāsāk ar vēršanos pie tirgotāja, rakstot iesniegumu lietotnes izstrādātājiem un skaidrojot notikušo – piemēram, pirkumu apstiprinājis bērns vai tas noticis kļūdas dēļ. Gadījumos, kad lietotne ir legāla un ar pretimnākošu komandu, dialogs var būt auglīgs un situācija atrisināta.
Gadījumos, kad tirgotājs atsaka un ir pārliecība, ka darījums veikts nesankcionēti, vai ir aizdomas par krāpniecību, tad nepieciešams rakstīt reklamāciju bankai, kas ir izsniegusi jūsu maksājumu karti. Reklamācija ir iesniegums bankai, kuru var aizpildīt savā internetbankā. Svarīgi atcerēties, ka reklamāciju process iespējams tikai tajos gadījumos, ja maksājums veikts ar maksājumu karti.
Laikā pirms un pēc Valentīndienas gaisā virmo ne tikai sirsnīgas un romantiskas, bet arī seksuālas noskaņas. Veikalu plaukti pilni ar specifisku preču klāstu, vīna un saldumu nodaļas izceļ romantiskiem mirkļiem piemērotu produkciju. Tas ir jauki, jo tieši svētku un tuvības pandēmijas laikā daudziem varētu pietrūkt, tomēr ir vērts padomāt arī par drošību. „Labs sekss ir drošs sekss,” universālo patiesību atgādina „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs.
„Lai seksa laikā sevi pasargātu, kautrībai nav vietas. Labāk pārvarēt īsu neomulības brīdi, nekā vēlāk cīnīties ar sekām,” saka „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs.Par seksuālo drošību noteikti mazāk jāraizējas tiem, kuriem ir pastāvīgas attiecības, taču arī tādas neizveidojas no zila gaisa, un visiem stabilajiem pāriem kaut kad ir bijusi pirmā tuvības reize. Nav šaubu, daudzu ilgtermiņa attiecību un, iespējams, pat ģimeņu pamati tiks ielikti arī šā gada Valentīndienā. Taču, ja viss nenotiek kā nākas, iespējams, būs jārisina smagas problēmas.
Farmaceits uzskaita biežākās kļūdas un jautājumus, kādi netiek uzdoti pirms seksuālām attiecībām.
Kā ar STS?
“Seksuāli transmisīvās slimības ir infekcijas slimības, kurām mēdz būt arī viegli vai pat nepamanāmi simptomi. Ja esi seksuāli aktīvs, konsultējies ar ārstu par nepieciešamo testēšanu un pārbaudēm – asins vai urīna analīzēm. Un atceries, ka vienīgais drošais veids, kā no STS izvairīties, ir prezervatīva lietošana. Lielākā daļa dzimstības kontroles veidu, piemēram, tabletes vai intrauterīnās ierīces neaizsargās no STS,” norāda farmaceits.
Sekss bez prezervatīva
Tā ir rupja kļūda. Lietojot prezervatīvu, samazinās ne tikai infekcijas risks, bet arī neplānotas grūtniecības iestāšanās iespēja. “Aptiekās pieejami dažādu veidu prezervatīvi – lielāki un mazāki, biezāki un plānāki, ar reljefu vai smaržu. Tomēr vissvarīgākā prezervatīva funkcija ir aizsardzība. Labākai prezervatīva slīdēšanai ieteicams izmantot lubrikantu, lai berzes rezultātā prezervatīvs netiktu sabojāts. Tiesa, ir pieejami arī tādi prezervatīvi, kas jau satur īpaši iestrādātu lubrikantu.
Nepareiza prezervatīva lietošana
“Prezervatīvi palīdz pasargāt no STS un grūtniecības, bet tikai tad, ja tos lieto pareizi. Prezervatīvs jāliek uz piebrieduša dzimumlocekļa, pārliecinoties, ka prezervatīva galā nav palicis gaiss, un tikai tad tas jāritina uz leju. Pēc dzimumakta jāpietur prezervatīva pamatni un tas jānovelk. Pirms prezervatīva lietošanas vajadzētu pārbaudīt derīguma termiņu. Ja, izņemot no iepakojuma, prezervatīvs ir sauss, lipīgs vai pārlieku stingrs, tas nav drošs lietošanai,” saka farmaceits un piebilst, ka dažkārt, stājoties seksuālās attiecībās, tiek pieļauta muļķīga kļūda – neizmantot prezervatīvu, jo partneriem nav STS simptomu. “Vienmēr vajag paturēt prātā, ka simptomu neesamība neizslēdz STS, un tas nozīmē, ka seksa laikā pastāv risks inficēties.”
Pieņēmums, ka anālais sekss pasargā no grūtniecības
Izredzes palikt stāvoklī no anālā seksa ir mazas, taču tas ir iespējams – sperma var pārvietoties no tūpļa uz maksts zonu. Tomēr galvenā problēma, piekopjot anālo seksu, ir STS – taisnās zarnas audi ir plāni un var viegli plīst, palielinot inficēšanās risku. Tādēļ arī anālā seksa laikā ir jālieto prezervatīvs un noteikti arī lubrikants. Bez tā berzes rezultāta prezervatīvs var pārplīst.
Pārliecība, ka mēnešreižu laikā sekss ir drošs
Grūtniecība visbiežāk iestājas tad, kad olnīcas izdala olšūnu jeb ovulācija laikā, kas ir aptuveni menstruālā cikla vidū. Šajās 5-7 dienās (skaitot ovulācijas dienu un 3-5 dienas pirms tam) sievietes organisms ir visauglīgākais. Ja ir īsāks menstruālais cikls un dzimumattiecības notiek tuvu mēnešreižu beigām, olšūnai pastāv iespēja tikt apaugļotai arī dažas dienas vēlāk.
Pirmajā seksa reizē nevar palikt stāvoklī
Daži joprojām tic mītam, ka pirmajā seksa reizē sieviete nevar palikt stāvoklī, taču tā nav taisnība. Ikreiz, kad sperma atrodas makstī vai vulvas apvidū, pastāv grūtniecības iespēja. Tādēļ arī pirmajā dzimumaktā noteikti vajadzētu lietot prezervatīvu vai citu pretapaugļošanās līdzekli.
Pārtrauktais dzimumakts garantē aizsardzību
Pārtrauktais akts nozīmē, ka vīrietis dzimumlocekli izņem no maksts pirms ejakulācijas. Tomēr risks pastāv vairāku iemeslu dēļ. Lai to savlaicīgi izdarītu, ir nepieciešama paškontrole, turklāt spermatozoīdi var nokļūt makstī ar preejakulātu – šķidrumu, ko izdala dzimumloceklis pirms ejakulācijas. Šī metode nepasargā arī no STS.
Visu atrisina maksts skalošana pēc seksa
Maksts skalošana ar ūdeni vai īpašu šķīdumu neaizsargā ne no grūtniecības, ne STS. Tieši pretēji – skalošana var izplatīt infekciju tālāk citās reproduktīvās sistēmas daļās, piemēram, dzemdē, olvados. Šī apšaubāmā metode noteikti nav labākais veids, kā izvairīties no infekcijas slimībām vai grūtniecības.
„Drošs sekss pasargā no liekām raizēm par iespējamajām problēmām, taču mēs, farmaceiti ik dienu aptiekā redzam, ka ne viens vien par drošu seksu laikus nav padomājis. Aptieka ir īstā vieta, kur taujāt pēc patiešām uzticamiem aizsardzības līdzekļiem,” patīkamu un drošu Valentīndienu vēlot, saka “Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs.
Latvijas Televīzijas (LTV) konkursa “Supernova 2022” žūrijas un LTV pārstāvji lēmuši vietu konkursa finālā piešķirt arī Mikam Dukuram, informēja televīzijas pārstāvji.
LTV norāda, ka šāds lēmums pieņemts, jo pusfināla tiešraidē 5.februārī neparedzētas tehniskas kļūmes dēļ mākslinieka dziesma “First Love” izskanēja bez iecerētajiem skaņas efektiem.
Kā ziņots, konkursa “Supernova 2022” finālā, kas notiks 12.februārī, iekļuvuši arī “Inspo” ar dziesmu “A Happy Place”, Aminata ar dziesmu “I’m Lettting You Go”, Linda Rušeniece ar dziesmu “Pay My Own Bills”, “Mēs jūs mīlam” ar dziesmu “Ritch Itch”, Elīna Gluzunova ar dziesmu “Es pabiju tur”, “Citi zēni” ar dziesmu “Eat Your Salad”, “Bermudu divstūris” ar dziesmu “Bad”, “Bujāns” ar dziesmu “He, She, You & Me”, Miks Galvanovskis ar dziesmu “I’m Just a Sinner” un Raum ar dziesmu “Plans”.
Video
Savukārt pusfināla barjeru nepārvarēja Beatrise Heislere ar dziesmu “On the Way Home”, Katō ar dziesmu “Promises”, Markus Riva ar dziesmu “If You’re Gonna Love Me”, Miks Dukurs ar dziesmu “First Love”, Patriks Peterson ar dziesmu “Can’t Get You Outta My Head”, apvienība “The Coco’nuts” ar dziesmu “In And Out of the Dark”, kā arī Zelma ar dziesmu “How”.
No pusfināla “Supernovas” fināla šovam sākotnēji kvalificējās desmit dalībnieki, kuri ieguva skatītāju un žūrijas vērtējuma ieguva augstāko vērtējumu. Gan pusfinālā, gan finālā skatītāju īsziņu un telefonbalsojuma rezultātus saskaita kopā ar žūrijas balsojuma rezultātiem.
Dziesmu un izpildītāju iekļūšanu “Supernova 2022” pusfinālā noteica LTV izvēlētā žūrija. Konkursa mērķis ir atrast mākslinieku un populārās mūzikas skaņdarbu, kas pārstāvēs Latviju “Eirovīzijas” dziesmu konkursā Turīnā šogad maijā.
Personības testi turpina piesaistīt tūkstošiem interneta lietotāju uzmanību sociālajos tīklos. Daudzi no šiem psiholoģiskajiem testiem var parādīt aspektus, kurus tu iepriekš par sevi nezināji. Viss, kas tev jādara, ir jāatbild uz vienkāršu jautājumu: ko tu ievēroji vispirms?
Zirgi
Ja redzēji zirgus, tad tev ir ļoti grūti uzticēties un atklāties, iespējams, ka esi piedzīvojusi smagu šķiršanos. Tu baidies no mīlestības, bet pēc dabas esi ļoti romantisks cilvēks. Klusībā tu ceri atrast to īsto un vienīgo.
Seja
Ja redzēji seju, tad tu neiespringsti uz sava “īstā” atrašanu. Tu tici un esi pārliecināta, ka dzīves gaitā atradīsi sev piemērotu partneri. Tu neļaujies skumjām un neveiksmēm, kuru dēļ kāds cits varētu baidīties mīlēt.
Nepareizi izvēlētas fiziskas aktivitātes var radīt veselības problēmas ilgtermiņā. Dodoties kopā ar bērnu baudīt ziemas priekus, ir svarīga ne tikai kalna atrašanās vieta, bet arī pārvietošanās līdzeklis, kādu esat izvēlējušies.Kā parūpēties par sava bērna drošību?
“Bērna skelets iziet noteiktus etapus, noteiktā vecumā notiek noteiktu kaulu struktūru skrimšļaudu nomaiņa uz kaulaudiem – tādiem kā mums, pieaugušiem cilvēkiem. Un skrimslis pats par sevi ir pakļauts lielākai deformācijai, lielākam traumatismam,” skaidro fizioterapeits Vadims Puharts.
Pērn populārākie jaundzimušo meiteņu un zēnu vārdi bija Olivers un Emīlija, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotā statistika.
Kopumā pagājušajā gadā vārds Olivers dots 185 zēniem, savukārt par Emīliju nosauktas 234 meitenes.
No zēnu vārdiem vecāki pērn saviem mazuļiem bieži izvēlējušies arī vārdus Marks, Roberts, Gustavs, Jēkabs, Emīls, Kārlis, Adrians, Daniels un Ralfs.
Savukārt pērn dzimušajām meitenēm īpaši populāri vārdi bijuši Sofija, Alise, Marta, Amēlija, Paula, Anna, Emma, Dārta un Elza.
Tādi meiteņu vārdi kā Emīlija, Sofija un Alise pēdējos gados ieņem stabilu pozīciju starp populārākajiem. Savukārt zēnu vārds Roberts populārāko vārdu topā ir vairāk nekā 20 gadus, un tas bija 2019.gada biežāk izraudzītais vārds zēniem.
Lielbritānijas karaliene Elizabete II šogad 6.februārī atzīmēja 70 gadus kopš viņa ir kāpusi tronī. Savas valdīšanas jubilejas runā viņa darīja zināmu, ka vēlas, lai viņas vecākā dēla prinča Čārlza sieva hercogiene Kamilla saņemtu titulu. Beidzot karaliene paziņoja arī to, ka pēc savas valdīšanas beigām gribētu, lai Čārlzs kļūtu par karali.
“Es zinu, ka pēc manas valdīšanas beigām par Lielbritānijas karali kļūs princis Čārlzs, es vēlētos viņu atbalstīt un izteikt savu atbalstu arī viņa sievai Kamillai. Es patiesi un no sirds vēlētos, lai tad, kad šis brīdis pienāks, Kamilla saņemtu konsortes karalienes titulu un turpinātu savu uzticamo darbu šai valstij,” – savās sajūtās dalījās karaliene.
Video
Savā ziņojumā Elizabete II izteica savu pateicību savam mīļotajam vīram princim Filipam par viņa atbalstu visas valdīšanās laikā. Filips devās mūžībā pagājušā gada aprīlī
Prinča Čārlza un hercogienes Kamillas oficiālie pārstāvji paziņojuši, ka Čārlzs ar sievu ir aizkustināti par karalienes vārdiem. Kad par karali tiks kronēts princis Čārlzs, Kamilla oficiāli iegūs karalienes titulu. Konsortes karalienes tituls ir sociāls tituls, kuram nepiemīt politiska vara.
Dažiem karaliskās ģimenes faniem šis paziņojums šķiet nesaprotams, jo bieži tika runāts par to, ka Elizabete II gatavo valdīšanai savu mazdēlu princi Viljamu un viņa sievu Keitu Midltoni.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) rosina valdību veidojošām partijām vienoties par drošības pasākumu mazināšanas plānu, kas īstenojams pakāpeniski trīs soļos, tostarp no marta atcelt liegumu darboties slēgtajām nozarēm un atteikties no Covid-19 sertifikātiem veikalos, informēja Veselības ministrijas pārstāvji.
Pavļuts uzskata, ka Covid-19 pandēmijas omikrona vilnis ir jāpārvar droši un atbildīgi, kā arī vienkārši un visiem saprotami. Tāpēc Pavļuts aicina koalīcijas partnerus vienoties par drošības pasākumu mazināšanas plānu, kas īstenojams trīs būtiskos soļos, pakāpeniski atceļot liegumus un atvieglojot nozaru darbu.
“Vienlaikus valdībai jāņem vērā, ka situācija veselības aprūpē arvien vēl ir ļoti sarežģīta un saslimstības samazinājums sagaidāms tikai februāra otrajā pusē,” pauž Pavļuts.
Viņš atgādina, ka drošības pasākumu mazināšanu ir sākta skolās, kurās pašlaik epidemioloģiskā situācija stabilizējas. No nākamās nedēļas kā pirmajiem būtiski atvieglojumi paredzēti bērniem – no 14.februāra skolēniem un pedagogiem, kuri kļuvuši par Covid-19 slimnieka kontaktpersonām, netiek piemēroti karantīnas nosacījumi.
“Tāpat plānots, ka no 16.februāra atvieglosim karantīnas nosacījumus arī pirmsskolās, interešu izglītību un dažādus pasākumus bērni varēs apmeklēt, neuzrādot testu rezultātus, uz bērniem neattieksies drošības zonas, kā arī viņi varēs bez ierobežojumiem doties “zaļajā” vidē,” informē ministrs.
Vienlaikus skolēnu un skolotāju drošībai skolās saglabāsies visaptveroša testēšana.
Tāpat veselības ministrs rosina no 1.marta īstenot līdz šim apjomīgāko drošības pasākumu mazināšanu, tostarp atcelt liegumu darboties pašlaik slēgtajām nozarēm, piemēram, naktsklubiem un atrakcijām, atcelt darba laika ierobežojumus un kvadrātmetru prasības pakalpojumos, atcelt ventilācijas, distanču un attālinātā darba prasības, kas paliks rekomendējošas. Politiķis arī rosina atcelt prasību pēc Covid-19 sertifikāta mazumtirdzniecībā, vienlaikus, līdzīgi kā Lietuvā, saglabāt prasību vienam apmeklētājam nodrošināt 15 kvadrātmetru platību.
Politiķis iesaka arī būtiski palielināt maksimālā apmeklētāju skaita prasību organizētos pasākumos – no 500 līdz 3000 cilvēkiem, tajos nevajadzēs reģistrēt apmeklētājus. Ierosinājums ir arī būtiski palielināt maksimālo cilvēku skaitu privātos pasākumos – iekštelpās no desmit līdz 50, ārā no 20 līdz 100 cilvēkiem -, nebūs noteikti grupu lielumi amatieru aktivitātēs, sportā, izglītībā.
Tūrisma nozarē plānots ievērot Eiropas Savienības prasību minimumu – atļauju nebūtiskai ieceļošanai no visām valstīm ar Covid-19 sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testu bez pašizolācijas prasības.
Vienlaikus veselības ministrs rosina saglabāt medicīnisko masku vai FFP2 respiratoru lietošanu iekštelpās, kā arī Covid-19 sertifikātu lietošanu vidēs, kurās ir palielināts risks, piemēram, pulcējas lielāks skaits cilvēku un nav iespējams kontrolēt distances vai netiek lietotas medicīniskās maskas vai FFP2 respiratori, tai skaitā pasākumos, naktsklubos, atrakcijās, sportā, amatieru aktivitātēs, ēdināšanā, reliģiskos pasākumos un pakalpojumos, kur netiek lietotas maskas, kā arī darbā ar klientiem.
Ja situācija slimnīcās būs stabila un Latvijā būs ne vairāk kā 25 jaunu hospitalizēto Covid-19 pacientu dienā no 1.aprīļa plānots atcelt arī pārējos drošības pasākumus, informē ministrijā.
Kā ziņots, Ministru kabinets par epidemioloģisko ierobežojumu mazināšanu plāno vienoties nākamās nedēļas valdības sēdē 15.februārī. Tiek pieļauts, ka ierobežojumu mazināšana stātos spēkā no 1.marta.
Pakistānā dziednieks iedzinis sievietei galvā naglu, lai garantētu dēla piedzimšanu.
Dziednieki, kuru prakse sakņojas mistiskajā islāma ticības novirzienā sūfismā, ir plaši izplatīti Pakistānā, neskatoties uz vairāku islāma skolu pretestību.
Dienvidāzijā plaši tiek uzskatīts, ka dēls atnesīs vecākiem lielāku finansiālo drošību nekā meitas.
Dziednieka apstrādātā sieviete ieradās slimnīcā Pešāvarā pēc tam, kad pati bija nesekmīgi mēģinājusi izvilkt naglu no galvas ar knaiblēm, ziņu aģentūrai AFP trešdien atklāja ārsts Haiders Hāns.
“Viņa bija pie samaņas, bet cieta milzīgas sāpes,” atklāja ārsts, kurš izvilka naglu.
Sieviete, kurai jau ir trīs meitas, sacīja, ka ir stāvoklī ar ceturto meitu, piebilda Hāns.
Rentgena uzņēmumā redzams, ka piecus centimetrus garā nagla izdzīta cauri sievietes pierei, bet nav skārusi smadzenes.
Hāns pieļauj, ka nagla tikusi iedzīta ar āmuru vai citu smagu priekšmetu.
Sieviete sākotnēji slimnīcā stāstīja, ka pati iedzinusi naglu galvā, paklausot dziednieka padomam, bet vēlāk atzinās, ka to izdarījis dziednieks.
Pešāvaras policija tagad meklē sievieti, lai viņu nopratinātu un notvertu dziednieku, AFP paziņoja pilsētas policijas priekšnieks.
Mēs visi vēlamies būt spēcīgi un vareni un pēc saviem noteikumiem spēt iekarot pasauli. Mūsu mazās dīvainības un personības iezīmes padara mūs tādus, kādi mēs esam. Un spēks rodas no apņēmības, autoritātes un jūtīguma. Astroloģija ir veids, kā uzzināt par savām īpašībām, personības iezīmēm. Uzzini, kuras horoskopa zīmes ir spēcīgas gan fiziski, gan garīgi!
Lauva
Lauvas ir dzimuši līderi. Šīs zīmes cilvēkus nevar pieradināt, tāpat kā lauvu. Viņi ir mežonīgi un precīzi zina, kā likt pasaulei dejot pēc viņu stabules. Viņi ir arī ļoti populāri, jo ātri spēj pielāgoties. Lauvām raksturīgs ir dāsnums un šīs horoskopa zīmes pārstāvji lieliski pārvar dzīves uzliktās grūtības.
Mežāzis
Viņi vienmēr ir gatavi sliktākajam. Viņi ir vieni no strādīgākajiem cilvēkiem un arī lieliski motivētāji. Viņi nekad nesabojājas ne fiziski, ne emocionāli un ir gatavi atdot visu, lai sasniegtu savus mērķus un ambīcijas. Mežāzis ir horoskopa zīme, kura lieliski tiek galā ar spriedzi.
Skorpions
Viņi ir veiksmīgi, spēcīgi un neatlaidīgi. Viņu raksturīgākā iezīme ir tā, ka viņi precīzi zina, kā kontrolēt cilvēkus, lai iegūtu to, ko viņi vēlas. Kad Skorpions ir izdomājis savu mērķi, tad nav pilnīgi nekas un neviens, kurš varētu viņus apturēt.
Vērsis
Viņi ir emocionāli ļoti spēcīgi. Viņi zina mīlestības un komforta cenu un ir gatavi cīnīties, lai to iegūtu. Viņi vienmēr būs blakus saviem tuvajiem, lai palīdzētu dažādās grūtībās un jauki pavadītu laiku. Vērša zīmē dzimušie ir tendēti uz ģimeni.
Auns
Viņi ir radoši, dinamiski un ugunīgi. Kad viņus kaut kas interesē, viņi domā par izaugsmi. Viņi ir spēcīgi savā veidā; viņi precīzi zina, kas padarīs viņus par vissvarīgāko figūru starp visiem, un tāpēc viņi neapstāsies, kamēr nesaņems to, ko vēlas. Auns ir viena no mērķtiecīgākajām horoskopa zīmēm.
Ja tu attēlā redzi divus kaķus, tas nozīmē, ka dažreiz tu pārāk daudz domā ko par tevi padomās citi. Šāda rīcība tev liek aizmirst par savu laimi. Vai tev vispār patīk cilvēki, kuriem centies izpatikt? Nemitīga izdabāšana citiem ir sevis nolikšana otrajā plānā, bet tā tam noteikti nav jābūt.
Suns
Ja tu redzēji suni, tas nozīmē, ka tev ir grūti izveidot stabilas attiecības. Problēma ir tajā, ka tu baidies tikt sāpināta, tādēļ iesaisties attiecībās, kurām jau sākotnēji neredzi nākotni. Ja jau zini, ka nekas nesanāks, tad tas arī neraisīs nekādas lielās sāpes šo personu pazaudējot. Labāk riskē un ļaujies jūtām, jo mānīt sevi un citus nav laba ideja!
Sākoties atkušņiem, autovadītājiem uz ielām un ceļiem jābūt sevišķi uzmanīgiem – bedru ir arvien vairāk. Ceļu uzturētāji, pašvaldības un ceļu būvētāji atzīst – trūkst naudas, tāpēc ik pavasari ar bedrēm būs jāsamierinās, bet šis gads īpaši iezīmīgs ar sliktas kvalitātes ceļiem visā valstī.
Valsts prezidents Egils Levits sagaida nopietnus Covid-19 prasību atvieglojumus no marta, bet līdz tam, pēc viņa domām, no 15.februāra līdz 1.martam būtu jāpagarina Covid-19 sertifikāta derīguma termiņš balstvakcīnu nesaņēmušajiem.
Pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) runājot par saslimstību valsī, valsts pirmā persona pieļāva, ka saslimstības pīķi varētu sasniegt šonedēļ un nākamnedēļ. Savukārt no 1.marta, prezidenta ieskatā, jābūt nopietniem atvieglojumiem visos ierobežojumos. Levits norādīja, ka valdība par detaļām vēl vienosies, bet, prezidenta ieskatām, tiem katrā ziņā ir jābūt nopietniem atvieglojumiem.
Tāpat Valsts prezidents pavēstīja, ka no marta jācenšas sinhronizēt ierobežojumus vai ierobežojumu atcelšanu ar Igauniju un Lietuvu. Pēc Levita paustā, Veselības ministrijām būs jārunā savā starpā, lai panāktu sinhrono regulējumu.
Prezidenta ieskatā svarīgi ir arī tas, ka 15.februārī beigsies Covid-19 sertifikāta derīguma termiņš apmēram 40 000 iedzīvotāju.
“Ja mēs zinām, ka 1.martā būs ļoti nopietni atvieglojumi, tad cilvēkiem, kuriem nebūs sertifikāta un kuriem būs nepieciešams ievērot ierobežojumus, [piemērot šīs prasības] nebūtu samērīgi un pareizi. Domāju, ka sertifikāta derīguma termiņš jāpagarina līdz 1.martam, lai atvieglojumi būtu visiem. Manuprāt, sertifikāta derīguma termiņš ir jāpagarina,” sacīja Levits.
Video
Savukārt premjers norādīja, ka valstī pieņemtā Covid-19 stratēģija ir pareiza un arī turpinās tāda būt. Tas attiecoties uz balstvakcināciju, respiratoru vai medicīnisko masku valkāšanu un biežu testēšanos. Kariņš norādīja, ka kombinētā stratēģija paredz arī biežu testēšanu, arī ar paštestiem.
“Katram būtu jāuzņemas individuālā atbildība. Šis ir veids, kā mums būtu jāvirzās uz priekšu, proti, tālāk prom no ierobežojumiem un [uz] lielāku individuālo atbildību un aizsardzību. Ja skatās uz mirstības no Covid-19 datiem, tiem cilvēkiem, kuri saņēmuši balstvakcināciju, ir 40 reizes mazāka varbūtība nomirt no koronavīrusa, nekā cilvēkam, kas nav vakcinējies. Arī pret jauno Covid-19 paveidu vakcinācija ir ļoti nozīmīga,” atzīmēja Kariņš.
Viņš aicināja līdzcilvēkus izmantot iespēju saņemt balstvakcināciju, kā arī tos, kuri vēl nav vakcinējušies, to izdarīt, jo diemžēl pandēmija nav beigusies un Covid-19 nav kļuvis mazāk bīstams cilvēkiem, kuri nav pasargāti ar vakcīnas dotajām priekšrocībām.
Kariņš atzīmēja, ka otrdien, 15.februārī, valdība plāno pieņemt gala stratēģiju, kā sabiedrība varēs “iziet” no pašreiz spēkā esošajiem ierobežojumiem. Tāpat veselības ministram Danielam Pavļutam (AP) ir uzdots pēc iespējas saskaņot Latvijas nostāju ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem.
Kā skaidroja Ministru prezidents, Baltijas valstis veido vienotu ekonomisko telpu, tāpēc ir saprātīgi, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai būtu līdzīgas prasības. Patlaban ir skaidrs, ka sertifikāts daudz kur vairs nebūs obligāti jāuzrāda. Kariņš atzina, ka pašreiz tiek runāts par detaļām, kādi būtu pārējie nosacījumi. Viņš pieļāva, ka vietās, kur tiek valkātas maskas, turpmāk vairs nebūs obligāti jāuzrāda Covid-19 sertifikāts.
LETA jau rakstīja, ka koalīcija šonedēļ turpinās diskusijas par iespēju “pārbīdīt” vakcinācijas sertifikāta pret Covid-19 derīguma termiņa spēkā stāšanos no 15.februāra, izriet no ministru diskusijām otrdienas valdības sēdē.
Vairāki ministri rosināja par prasību lemt jau otrdienas Ministru kabineta sēdē, tomēr tam nepiekrita veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP). Viņš pauda, ka vairākās valdības sēdēs līdz šim ir runāts par balstvakcināciju un tās svarīgumu. Iepriekšējo sēžu laikā paustās ministru nostājas bijušas atšķirīgas no otrdien valdības sēdē paustajiem apsvērumiem.
Tādēļ Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicināja atbalstīt nozares ministra viedokli un jautājumu neforsēt, turpinot sarunas. “Es būtu gatavs, protams, jebkurā brīdī sasaukt sēdi, un mums jau ir ierasts, mums ir vairākkārt bijušas rakstveida sēdes. Ja ir kāds lēmums, kuru mums vajadzētu pieņemt pirms mūsu kārtējās sanākšanas, mēs to arī parasti darām,” sacīja Kariņš.
Veselības ministrs, komentējot šo jautājumu, argumentēja, ka kopš decembra ir būtiski krities to cilvēku skaits, kuriem sertifikāta nav, tādēļ šobrīd, valdībai, ieņemot atšķirīgu nostāju šajā jautājumā, sabiedrībā tas varētu tikt uztvers kā balstvakcinēties atturošs signāls, turklāt, mainot līdzšinējo pozīciju, Ministru kabinets varētu pieņemt lēmumu, kas nav konsekvents iepriekš paustajam.
Tāpat politiķis atklāja, ka pirmdien koalīcijas sanāksmē esot panākta vienošanās, ka koalīcijai būšot vēl viena diskusija, kur tiks panākta principāla vienošanās par to, kāda būs turpmākā valdības politika sertifikātu jautājumā. Balstoties uz šo, ministrs aicināja otrdienas valdības sēdē “neforsēt termiņu izmaiņas”, tā vietā vienojoties par šo jautājumu turpmākās diskusijās, kas savukārt ļautu gala lēmumu pieņemt jebkurā no turpmākajām dienām.
Pašreizējais regulējums paredz, ka no 15.februāra Latvijā stāsies spēkā vakcinācijas pret Covid-19 sertifikātu derīguma termiņš, kas attieksies uz pakalpojumu saņemšanu un pasākumu apmeklēšanu epidemioloģiski drošā vidē, kur nepieciešams uzrādīt vakcinācijas sertifikātu. Vakcinācijas derīguma termiņš netiks attiecināts uz personām līdz 18 gadiem, jo šai iedzīvotāju grupai balstvakcinācija pašlaik nav nepieciešama. Darba pienākumu veikšanai joprojām saglabājas prasība, pēc pabeigtas primārās vakcinācijas un balstvakcinācija tiek stingri rekomendēta.
Šā gada 12. februārī norisināsies Latvijas Nacionālās dziesmu atlases “Supernova 2022” fināls. Tajā tiks noskaidrots mūziķis, kurš pārstāvēs Latviju starptautiskajā dziesmu konkursā Eirovīzija, kas norisināsies Itālijā, Turīnā jau 10. maijā. Konkurence šogad ir sīva, bet ko prognozē bukmeikeri?
5. februārī norisinājies “Supernova 2022” pusfināls, kurā noskaidroti konkursa finālisti. Konkursa “Supernova 2022” pusfinālā tika aizvadīta sīva cīņa, aiz strīpas atstājot pat konkursa veterānus – mūziķus Marku Rivu un Miku Dukuru. Par iespēju pārstāvēt Latviju “Eirovīzijā” cīņu turpinās desmit mūziķi, kuru priekšnesumi ir viens par otru atšķirīgāki.
“Vēl joprojām uzskatām, ka galvenais favorīts uzvarai ir Aminata. Cieši seko apvienība “Bujāns”, “Bermudu Divstūris” un “Citi Zēni”. Daudz, protams, noteiks tas, vai Aminatai izdosies uzstāties klātienē. Kopumā izskatās, ka ir izkristalizējušies top 4 līdz 5 dalībnieki. Tomēr gala vērtējums pieder žūrijai. Pēdējos gados tieši žūrijas lēmums bijis izšķirošais, jo skatītāju galvenie favorīti palikuši bez biļetēm uz Eirovīziju,” stāsta “Betsafe” pārstāvis Valters Rozmanis.
Lai gan dziedātāja Aminata veselības apstākļu dēļ pusfināla priekšnesumu izpildīja no savas dzīvesvietas, skatītājiem otrpus ekrāna tāpat izdevās sajust viņas spēcīgo vokālu. Aminatas veselība atgriežas un finālā mūziķe, visticamāk, uzstāsies klātienē. Vaicājot, kādas ir prognozes, Aminata ir kodolīga: “Šobrīd aktīvi gatavojos priekšnesumam, un fokusējos tikai uz to, lai izdarītu labāko!”.
“Bermudu Divstūris” uz skatuves kāpa jaunā vizuālā tēlā un pārsteidza ar asprātīgu horeogrāfiju. “Finālā noteikti pārsteigsim ar savu dzirksteļojošo enerģiju, swagu un odziņu, ko pagaidām vēl neatklāsim. Pārsteiguma elements būs un Bermudu Divstūris ir gatavs Itālijai! Dziesma “BAD” ir labākā sliktākā dziesma, kas izpildīta Eirovīzijā. Mēs spēsim pārsteigt visu Eiropu ar ko vēl nebijušu,” tā par savu sestdienas priekšnesumu stāsta grupas dalībnieki Bicepss un Tricepss.
Duets “Bujāns”, ieturot 80to gadu stilistiku, vēstīja par vispasaules mīlestību. Dažas sabiedrības grupas mēļo, ka viņu izpildītajā dziesmā aktualizēti sociāli jautājumi, kas īpaši aktuāli LGBTQ kopienai. Paši mūziķi par sestdien gaidāmo priekšnesumu izsakās tā: “Šajā gadījumā runāt par priekšnesuma tehnisko pilnveidojumu, ir pilnīgi lieki, jo mīlestība tehniku nepazīst. Savas uzstāšanās un šovprogrammas mēs pilnveidojam ik mirkli, tāpēc tas pārsteidzošais būs, ar kādu aizrautību, degsmi, jaudu un sirds siltumu mēs turpināsim savu vēsti nest klausītājiem. Mēs vēlamies šo mīlestības putekļu mākoni pārpūst pāri visai pasaulei, tāpēc iespēja mūsu ziņojumam izskanēt uz vēl lielākas skatuves, būtu ļoti jauka.”
Uzlecošās zvaigznes – puišu grupa “Citi Zēni” – ar savu divdomīgo dziesmu uzrunā veģetāriešus un vides aktīvistus, iekarojot fanus pat ārzemēs. Proti, “Tik tok” platformā ir atrodami vairāk nekā 5,5 tūkstoši īsie video ar grupas dziesmas vārdiem, bet kādus pārsteigumus no puišiem varam sagaidīt sestdien?
“”Citi Zēni” ir Supernovas debitanti, attiecīgi mūsu mērķis ir pārsteigt skatītājus ar ko līdz šim neredzētu. Mēs nešausim specefektus, neizģērbsimies puskaili un arī bikses vēlreiz neplīsīs. Mēs centīsimies demonstrēt, ka latvieši spēj radīt gaumīgu, stilīgu un iespaidīgu pasaules līmeņa šovu, kurš spētu cīnīties par augstu vietu Turīnā. Pusfinālā esam guvuši pieredzi, tagad liksim to lietā. Mēs zinām, ka šī dziesma būtu unikāla uz Eirovīzijas lielās skatuves. Dziesma “Eat Your Salad” jau ir piesaistījusi milzu uzmanību pasaules mērogā sociālajos tīklos (TikTok dziesmai ir pāri 50 miljoniem skatījumu), kā arī to ir pieņēmusi Eirovīzijas fanu bāze. Arī nenopietnas lietas var būt jēgpilnas. Mēs ticam, ka spētu uzrunāt Eiropu ar savu pozitīvo enerģiju, jaudu un jauneklību. Ceram, ka šo sestdien mums noticēs arī visa Latvija,” stāsta grupas “Citi Zēni” solists Jānis Pētersons.
Augstākās prognozes uzvarai konkursā joprojām ir Aminatai – tās vērtējamas ar 20% iespējamību. Tikpat augstu novērtētas arī grupas “Citi Zēni” izredzes. Arī Intara Busuļa un Reiņa Sējāna apvienības “Bujāns” iespējamība doties uz Turīnu vērtējama diezgan augstu, proti, tā novērtēta ar 17%, bet galvenos favorītus noslēdz “Bermudu Divstūris” ar 11% uzvaras iespējamību. Iespējamība, ka Nacionālās atlases konkursā uzvarēs kāds cits finālists vērtējama niecīga, tā uzskata “Betsafe” bukmeikeri.
Tāpat kā pusfinālā, arī finālā gala rezultātu noteiks skatītāju telefonbalsojuma un žūrijas vērtējuma kopsumma. Katrai skatītāju balsij būs liela nozīme, jo konkurence ir sīva un ikviens telefonbalsojums var ietekmēt rezultātu. Skatītāji par savu favorītu varēs balsot neierobežotā skaitā – gan sūtot īsziņas, gan zvanot.
Šogad žūrijas sastāvs paliek neatklāts un to izziņos tikai pēc starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa. Zināms, ka tajā ir pārstāvji no Latvijas mūzikas industrijas, pasākumu jomas un televīzijas, kā arī ir piesaistīti ārvalstu profesionāļi.
Medija “Talk Sport” reportieris Maiks Bensons savā “Twitter” profilā stāsta, ka Džeikam Polam pajautājis, ko viņš domā par sportistiem, kuri viņu izaicinājuši boksa ringā.
Latviešu boksa zvaigzne Mairis Briedis jau vairākus mēnešus centies pievērst populārā amerikāņa Džeika Pola uzmanību. Pirmais viņa solis bija uztetovēt Pola vārdu sev uz kājas, vēlāk Briedis viņam veltījis dziesmu…
Video
“Pajautāju Džeikam Polam par nesenajiem Tonija Beljū, Maira Brieža un Polija Malinadži izteikumiem, viņš atbildēja: “Godīgi sakot, es pat nezinu, kas viņi ir. Viņi visi visticamāk vienkārši nespēj sagaidīt algas dienu”.”
Ar Džeika Pola intervijas video padalījies arī latviešu bokseris Mairis Briedis.
Pols Briedi sākotnēji Mairi Briedi nosaucis par “Mario”, bet vēlāl komentējis, ka pat nezina, kas viņš ir. Pols arī esot redzējis Brieža tetovējumu, bet neesot sapratis, ko viņš īsi grib…
“Daudzi cilvēki mani izaicina un man tas šķiet jautri,” tā intervijā saka Pols. Viņš vairs nepievēršot lielu uzmanību šiem izaicinātājiem, bet vairāk koncentrējoties uz to, ar ko cīnīties vēlas viņš pats.
Asked Jake Paul about recent comments from Tony Bellew, Mairis Briedis and Paulie Malignaggi, he replied: “I don’t know who half these guys are to be honest… All these guys are probably just looking for a payday.”
Sāpes, tirpšana plaukstās un pēdās, ožas zudums, miega traucējumi un citas neiroloģiska rakstura problēmas aizvien biežāk seko pēc pārslimota Covid-19. Ambulatori ir pieejamas gan diagnostikas iespējas, gan arī terapijas, kas šādā situācijā varētu palīdzēt, skaidro Jānis Mednieks, neirologs, Veselības centru apvienības (VCA) Neiroloģijas dienesta vadītājs.
Neiroloģiskas sekas – aizvien biežāk
“Novērojumi liecina, ka, vīrusam mutējot, tā variācijas kļūst arvien vairāk neirotropas, plaušu izpausmes atstājot otrajā plānā. Neiroloģiskās komplikācijas var iedalīt divās grupās – tās, kas skar centrālo nervu sistēmu (CNS), un tās, kas skar perifēro, tai skaitā veģetatīvo nervu sistēmu. CNS gadījumā ir skartas galvas smadzenes, raksturīgi garšas, ožas traucējumi, vērojami kognitīvie, psihiskie traucējumi, kas var izpausties kā garastāvokļa maiņa, tā pasliktināšanās, pat akūtas psihozes epizodes,” skaidro VCA neirologs Jānis Mednieks.
Ārsts uzsver, ka Covid-19 var ievērojami saasināt jebkādu autoimūno slimību, jo organisma reakcija uz vīrusu, kas izpaužas ar imūnās atbildes pieaugumu, var veicināt citu simptomu izpausmi. “Autoimūnās reakcijas rezultātā var attīstīties polineiropātija jeb perifēro nervu bojājums, skarot smalkās nervu šķiedras, kam nav nervu apvalka – jūtams notirpums plaukstās un pēdās, mēdz būt dedzināšanas sajūta.”
Neirologs uzskata, ka dažkārt pārāk ātri un nepamatoti cilvēki pieņem, ka Covid-19 sekas nav iespējams mazināt vai novērst. “Jā, daudzos gadījumos patiešām stāvokli nav iespējams uzlabot vai uzlabojums ir minimāls, tomēr pirms pieņemt, ka nevar līdzēt neko, vēlams doties pie neirologa. Iespējas ir!”
Ko dod kvantitatīvā sensorā testēšana?
Šī metode palīdz noteikt perifērās nervus sistēmas bojājumus, tātad – tikt skaidrība par to, kādēļ tirpst un sāp plaukstas un pēdas. Šādas sekas ne vienmēr ir tieši saistītas ar to, cik smagi pārslimots Covid-19. Dažreiz slimības gaita ir bijusi samēra viegla.
“Kvantitatīvās sensorās testēšanas laikā tiek radīta siltuma vai aukstuma sajūta uz plaukstām un pēdām un pacientam ir jāatzīmē, kādā siltuma un aukstuma līmenī mainās sajūtas. Analizējot iegūtos datus, varam spriest par to, vai temperatūras uztveršanas slieksnis ir vai nav adekvāts, kas, savukārt, ļauj secināt – ir bojājums smalkajās nervu šķiedrās vai nav.”
Perifērās nervu sistēmas bojājumi ir saistīti ar autoimūno mehānismu, tātad – tas ir nevis vīrusa tieši izraisīts audu bojājums, bet gan vīrusa izraisītas pārlieku izteiktas imūnas reakcijas nodarīts audu bojājums.
Kas ir slīpā galda tests?
Tikai veicot izmeklējumus var konstatēt, kādu ļaunumu veģetatīvajai nervu sistēmai nodara koronovīruss. Slīpā galda tests domāts sirds un asinsvadu sistēmas veģetatīvo traucējumu noteikšanai. “Izmeklējuma laikā pacients atrodas horizontālā stāvoklī, viņam pievieno asinsspiediena un pulsa mērītāju. Šīs ierīces ļauj mērīt asinsspiedienu pie katra pulsa viļņa, iegūstot nepārtrauktus asinsspiediena datus. Pieceļoties vertikāli, asinsspiediens var nedaudz samazināties. Ja samazinās ievērojami, iespējams, tas liecina par ortostatisku hipotensiju,” saka neirologs. Vēl viena problēma, ko var konstatēt vertikālā stāvoklī, ir stipri paaugstināts pulss bez būtiskas asinsspiediena pazemināšanās jeb posturāla ortostatiska tahikardija. “No tā varam secināt, ka veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas ir atbildīga par asinsspiedienu un pulsa kontroli, nestrādā kā nākas. Šāda rakstura sūdzības nereti ir Covid-19 pārslimojušiem jauniem cilvēkiem, kuriem nav paliekošu plaušu bojājumu, taču ir fiziskās slodzes tolerances traucējumi. Dažkārt vienīgais, ko izmeklējumi atklāj ir, cik izteikti sirds ritms mainās veģetatīvās nervu sistēmas ietekmē.”
Daļai pārslimojušo sūdzības var saglabāties pus gadu un ilgāk. Bieži vien šādi dzīves kvalitāte zūd jauniem cilvēki, jo tieši viņiem imūnā atbildes reakcija uz kairinātāju ir aktīvāka nekā vecāka gadagājuma cilvēkiem, turklāt tipiski autoimunās slimības attīstās 20 līdz 40 gadu posmā. “Problēmu pastiprina tas, ka jauniem cilvēkiem ir prasīgāka attieksme pret dzīves kvalitāti – viņi ir bijuši darbspējīgi, aktīvi un tagad ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski asi izjūt savu spēju zudumu,” saka neirologs.
Kā iespējams ārstēt?
Ja bojāta perifērā nervu sistēma
Perifēro nervu problēmas, polineiropātijas ārstē ar imūnsupresējošiem medikamentiem, kas nomāc pārmērīgo imūno reakciju, mazinot izpausmes. “Parasti nozīmē aktīvu, taču īsu glikokortikosteroīdu terapijas kursu, lai zāles neradītu blakusparādības. Atsevišķos gadījumos var tikt pieņemts lēmums par imūnglobulīna terapiju, ko iespējams saņemt ambulatori. Piemēram, sieviete ar sāpīgam izpausmēm rokās, plaukstās, pēdās lietoja glikokrtikosteroīdus, līdzteku medikamentiem sāpju ārstēšanai, taču reakcija bija vāja. Ārstu konsīlijs viņai nozīmēja intravenozi injicējamu imunglobulīnu (individuiālās kompensācijas kārtībā). Paciente ambulatori saņēma piecu dienu kursu un prognoze par stāvokļa uzlabošanos ir laba.”
Ja ir konstatēti CNS traucējumi
Tipiskākie centrālās nervu sistēmas traucējumi pēc pārslimota Covid-19 ir miega, ožas un garšas traucējumi.
Miegs
“Ja Covid-19 sekas izpaužas kā miega traucējumi, neirologa ambulatorajā praksē ir pieejami dažāda veida miega un elpošanas izmeklējumi – polisomnogrāfija, poligrāfija, CO2 līmeņa mērīšana nomodā vai miegā caur ādu. Arī tas ir svarīgi – bieži vien skābekļa piesātinājums asinīs ir labs, taču plaušās krājas ogļskābā gāze, jo gaiss neapmainās.”
“Ja miega traucējumi ir mokoši, tie samazina dzīves kvalitāti, noteikti ir nepieciešama speciālista konsultācija. Vieglākā gadījumā saprast, kādas bezrecepšu zāles izvelēties var palīdzēt farmaceits. Piemēram, ja ir grūtības iemigt, var mēģināt lietot melatonīnu saturošu līdzekli vai kādu fitopreparātu, kas paredzēts miega kvalitātes uzlabošanai,” atgādina „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs.
Oža
Pierādīts, ka ārstējot ožas zudumu, efektīvs ir intensīvais ožas treniņš – sagatavotos vairāku veidu intensīvas smaržas produktus citu pēc cita osta aptuveni minūti. Ožas treniņu veic vairākas reizes dienā.
“Tiesa, smaržu nesajušana ir tikai viena no iespējamām ožas problēmām. Dažkārt oža atjaunojas, taču tas notiek patoloģiski – cilvēks vai nu spontāni sajūt nepatīkamas smakas vai arī smaržas, kas kādreiz bijušas tīkamas, tagad izraisa nepatiku un diskomfortu. Medicīniski to sauc par kakosmiju. Lai šo patoloģisko sajūtu nomāktu, pacientiem izraksta pretepilepsijas līdzekļus.
Covid-19 var būt arī tādas sekas, kā īslaicīgas ožas lēkmes. Tad ir jāveic elektroencefalogramma un jāmeklē epileptiska aktivitāte galvas smadzenēs, kas var apstiprināt diagnozi. Terapijai lieto pretepilepsijas līdzekļus, kas šādos gadījumos ir efektīvi. ”
Epileptiska aktivitāte smadzenēs
Zinātnisko publikāciju dati liecina, ka Covid-19 var izraisīt epileptisko aktivitāti smadzenēs vai pat epileptisku stāvokli, kurā patoloģiska smadzeņu aktivitāte ir nepārtraukta. Neirologs norāda: “Ja akūtā situācija ir izārstēta, parasti mazinās arī lēkmes. Savukārt, ja pacientam pirms slimošanas ar Covid-19 ir bijusi epilepsija, vīruss stāvokli mēdz pasliktināt – var būt lēkmju skaita pieaugums. Nav izslēgts arī, ka Covid-19 var radīt izmaiņas galvas smadzenēs, izraisot epilepsiju, kas iepriekš nav bijusi.”
Vai no sekām var izvairīties?
Jānis Mednieks uzskata, ka aktīvs dzīvesveids pirms slimošanas ir efektīvs līdzeklis iespējamo Covid-19 seku mazināšanā: “Jā, fiziskā aktivitāte spēj ietekmēt to, kādas būs slimības sekas. Fiziski aktīvam cilvēkam ir mazāk izteikta sāpju sajūta, fiziskās aktivitātes uzlabo garastāvokli. Jaunākie pētījumi apliecina, ka fiziska aktivitāte palielina endogēno opioīdu izdalīšanos galvas smadzenēs.” “Kad ārsts zāles ir izrakstījis, farmaceita kompetence ir pārliecināties, ka nav risku nelabvēlīgai mijiedarbībai ar citiem pacienta jau lietotiem medikamentiem, izskaidrot, kā tās pareizi lietot, lai gūtu maksimālu labumu,” piebilst Vadims Brižaņs.
Ja tomēr Covi-19 pārslimošana ir radījusi neiroloģiskas sekas, jāņem vērā, ka veselības atgūšanas periods var būt ilgs. Tomēr ārstu pieredze palielinās, izmeklēšanas metodes pilnveidojas, turklāt tās iespējams veikt ambulatori, un medikamentozajai terapijai tiek piemeklētas jau zināmas, pārbaudītas zāles, ar ko daudzos gadījumos var sasniegt gluži labus rezultātus.
Zāļu valsts aģentūra (ZVA) pašlaik ir izvērtējusi 22 ziņojumus par cilvēku nāvi neilgi pēc vakcinēšanās pret Covid-19, un 21 gadījumā nav apstiprināta saistība ar vakcināciju, bet viens letāls gadījums Latvijā ir “ticami saistāms” ar “AstraZeneca” vakcīnas lietošanu, informēja ZVA Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dita Okmane.
Izvērtējot šo gadījumu, ZVA secinājusi, ka “patologanatomiskā ekspertīzē konstatēto pārmaiņu cēloniskais sakars ar “AstraZeneca” vakcīnas lietošanu ir vērtējams kā ticams”. Šajā gadījumā konstatēta “AstraZeneca” vakcīnas ļoti reti sastopamā blakusparādība – trombozes un trombocitopēnijas sindroms (TTS).
Mirusī persona bijusi vecuma grupā no 55 līdz 60 gadiem. Vakcinācija veikta 2021.gada aprīlī, bet nāve iestājusies septītajā dienā pēc “AstraZeneca” Covid-19 vakcīnas pirmās devas saņemšanas. Ziņojums par šo gadījumu ZVA saņemts 21.jūlijā.
Kā uzsver ZVA, TTS ir ļoti retos gadījumos novērota blakusparādība tikai vīrusa vektora vakcīnām (“AstraZeneca” un “Johnson&Johnson”), kas dažos gadījumos noris kopā ar asiņošanu un visbiežāk rodas trīs nedēļu laikā pēc vakcinācijas. TTS ir norādīta kā iespējama blakusparādība šo vakcīnu lietošanas instrukcijā un zāļu aprakstā. Savukārt ne “Pfizer-BioNTech”, ne “Moderna” vakcīnām, kas abas ir mRNS jeb ziņneša vakcīnas, TTS nav iekļauts blakusparādību sarakstā.
ZVA skaidro, ka TTS ir būtiski atšķirīgs klīnisks stāvoklis no medicīnā visai bieži sastopamām trombozēm un vienmēr ietver vienlaikus esošu trombocitopēniju jeb samazinātu trombocītu skaitu asinīs. Medicīnā visai bieži sastopamā tromboze bez vienlaikus esošas trombocitopēnijas nav tas pats, kas vakcīnas blakusparādība TTS.
Vērtējot šo gadījumu, ZVA izvērtējusi visu pieejamo informāciju, ietverot personas slimības vēstures datus, informāciju no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, no ģimenes ārsta, no Nacionālā veselības dienesta par lietotām zālēm un veiktiem izmeklējumiem, tiesu medicīniskās ekspertīzes slēdzienu, t.sk. tiesu histoloģiskās izpētes datus, un klīniskā eksperta – hematologa viedokli. ZVA vērtēšanu veikusi, balstoties uz zinātniskām metodēm un prasībām, kas ir vienādas visā Eiropas Savienībā (ES), atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas (PVO) izstrādātiem zāļu drošuma uzraudzības standartizētiem kritērijiem.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts sociālajos tīklos uzsver, ka saistībā ar šo gadījumu valdība izmaksās kompensāciju tuviniekiem.
Pirmo reizi par TTS kā “AstraZeneca” vakcīnas iespējamu blakusparādību Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) un ZVA informāciju vakcinācijas veicējiem, ārstiem un sabiedrībai sniegusi pagājušā gada 19.martā. Attiecīga informācija un vadlīnijas nosūtītas vakcinācijas veicējiem, veselības aprūpes speciālistiem un iekļautas Vakcinācijas rokasgrāmatā. ZVA atgādina, ka ikvienam iedzīvotājam, kurš trīs nedēļu laikā pēc vakcinācijas ar vīrusa vektora vakcīnu, jāpievērš uzmanība un nekavējoties jāvēršas pēc medicīniskas palīdzības, ja tiek novērots elpas trūkums, sāpes krūškurvī, sāpes kājās, kāju pietūkums, nepārejošas sāpes vēderā, spontāna asiņošana, asinsizplūdums vai sīki zemādas asinsizplūdumi.
EZA un ZVA uzsver tūlītējas specializētas medicīniskas palīdzības nozīmi TTS gadījumā. “Ļoti svarīgi ir paturēt prātā, ka personas, kurām trīs nedēļu laikā pēc vakcinācijas ar “AstraZeneca” diagnosticēta trombocitopēnija, aktīvi jāpārbauda, vai nav trombozes pazīmju. Līdzīgi – personām, kurām trīs nedēļu laikā pēc vakcinācijas ir trombozes pazīmes, vai citi nosauktie simptomi, jānosaka trombocītu skaits asinīs,” uzsvērts ZVA paziņojumā.
“AstraZeneca” vakcīna pret Covid-19 ES tika apstiprināta 2021.gada 29.janvārī un tiek izmantota ES valstīs, lai novērstu Covid-19 slimību, kas var radīt nopietnas sekas veselībai, tai skaitā Covid-19 izraisītu hospitalizāciju, ārstēšanos intensīvās terapijas nodaļā, un nāvi. Latvijā jau labu laiku šī vakcīna ir maz pieprasīta.
EZA, Eiropas Komisija, PVO, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs un Imunizācijas valsts padome joprojām uzsver, ka ieguvums no “AstraZeneca” vakcīnas lietošanas joprojām ir lielāks par risku.
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, no 2020.gada 28.decembra līdz 2022.gada 31.janvārim vakcinācija pret Covid-19 ar “AstraZeneca” vakcīnu Latvijā veikta 262 349 reizes. Sākot ar 2021.gada otro pusgadu šīs vakcīnas lietošana Latvijā ir krasi samazinājusies. “AstraZeneca” vakcīna šobrīd tiek lietota ārkārtīgi retos gadījumos – 2022.gada pirmajos mēnešos ir veiktas 68 potes, kas ir 0,03% no pošu kopskaita šajā laika periodā.
Savukārt ES/EEZ līdz 2022.gada 2.janvārim iedzīvotāji bija saņēmuši kopumā aptuveni 69 miljonus “AstraZeneca” vakcīnas devu.
Līdz 2022.gada 31.janvārim ZVA kopumā ir saņemti 48 blakusparādību ziņojumi, kuros sniegta informācija par letāliem gadījumiem, kas ir notikuši vairāku dienu vai vairāku mēnešu laikā pēc vakcinācijas ar kādu no Covid-19 ar vakcīnām. 26 ziņoto gadījumu vērtēšana šobrīd vēl turpinās, jo ir pieprasīti autopsijas rezultāti un cita informācija.
Visus Latvijā saņemtos blakusparādību ziņojumus ZVA ievada arī vienotā ES ziņojumu datu bāzē. Jaunas drošuma informācijas iegūšanai blakusparādību ziņojumi tiek vērtēti EZA zāļu drošuma uzraudzības procedūrās, kurās piedalās visu ES dalībvalstu zāļu aģentūru speciālisti, uzsver ZVA.
ZVA atgādina, ka pie ārsta iedzīvotājiem ir jāvēršas vienmēr, ja viņiem rodas veselības traucējumi, kas rada bažas. Ārsta pienākums ir arī ziņot ZVA par viņu pacientiem novērotām vakcīnu un citu zāļu blakusparādībām, tai skaitā arī tikai aizdomu gadījumā.
Ja godīgi, tad viņiem nav laika, lai koncentrētos sliktajam. Viņi ir aizņemti ar citām lietām – jaunu plānu kalšanu, idejām un domām. Pat, ja kaut kas slikts iekļūst viņu dvēselē, tas ātri vien tiek izmests ārā, tāpēc ka Auni neieciklējas uz negatīvām lietām!
Strēlnieks
Strēlniekiem ir viena no tīrākajām dvēselēm. Viņi vienkārši neprot dusmoties! Lielākais, uz ko viņi ir spējīgi, ir uzmest lūpu. Strēlnieks ir labs cilvēks, tāpēc arī optimists!
Jaunava
Dvēseles daudz laika velta citiem, tam, lai visi apkārtējie būtu laimīgi. Tas, protams, nav pareizi, jo vajag domāt arī par sevi. Jaunava ir ļoti nesavtīga horoskopa zīme.
Ūdensvīrs
Ūdensvīra dvēsele ir gaiša un tīra. Viņš gūst baudījumu no vienkāršām lietām. Apkārtējie varētu domāt, ka Ūdensvīrs ir nelaimīgs un pūcīgs, bet tā notiek visai reti. Vienkārši Ūdensvīram patīk iegrimt savās domās.
Zivis
Viņām patīk lidināties mākoņos. Stundām un dienām ilgi viņas var domāt kādu domu, arī negatīvu, bet cenšas to nedarīt. Zivīm nav raksturīgi padoties vai ļauties kādām grūtībām. Šīs zīmes pārstāvjus var saukt par ļoti mērķtiecīgiem cilvēkiem.
Atzīmējot Drošāka interneta dienu, Latvijā šogad uzmanība tiks pievērsta bērnu pavedināšanai internetā, jo strauji pieaug drossinternets.lv reģistrēto ziņojumu skaits par bērnu seksuālu izmantošanu un bērnu pavedināšanu saturošu materiālu apriti internetā, kā arī par šāda nelegālā satura glabāšanu uz serveriem Latvijā. Reaģējot uz problemātiku, Latvijas Drošāka interneta centrs (drossinternets.lv), Valsts policija un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija aizsāk izglītojošu kampaņu “Bīstamā draudzība internetā!”. Tās laikā bērni un jaunieši, kā arī vecāki un pedagogi ir aicināti aizpildīt ekspertu izstrādāto pašpalīdzības testu sos.drossinternets.lv, lai notestētu, cik droša ir bērna draudzība internetā, uzzinātu, kā atpazīt pavedināšanas gadījumus un – kur meklēt palīdzību.
Šodien, 8.februārī vairāk nekā 170 valstīs visā pasaulē tiek atzīmēta Drošāka interneta diena. Latvijā tā tiek atzīmēta, īpašu uzmanību pievēršot bērnu pavedināšanai internetā. Bērnu pavedināšana internetā ir apzināta manipulācija, draudzīgu attiecību izveidošana ar bērnu vai bērna ģimenes locekļiem, ar mērķi iesaistīt bērnu seksuāla rakstura aktivitātēs.
Aizvadītā gada laikā drošsinternets.lv reģistrēto ziņojumu skaits par bērnu seksuālu izmantošanu un pavedināšanu internetā saturošu materiālu apriti, kā arī nelegāla satura glabāšanu uz serveriem Latvijā pieaudzis vidēji 5 reizes. Ja 2020. gadā saņemti 3993 ziņojumi, tad 2021. gadā tie bijuši 22 925, lielāko daļu gan veido internetā ievietoti bērnu pavedināšanas vai seksuālu izmantošanu saturoši materiāli, kuru glabāšanai izmantoti serveri Latvijā, kas nenozīmē, ka satura radītāji un cietušie bērni ir no Latvijas. Tomēr eksperti atzīst, ka statistika atklāj globālas problēmas nopietnību un iezīmē starptautiskās tendences – saskaņā ar starptautiskās ziņojumu līniju asociācijas INHOPE datiem, kopumā 2020. gadā 50 ziņojumu līnijās visā pasaulē saņemti vairāk nekā 1 miljons 38 tūkstoši ziņojumu, no tiem 267 tūkstoši saturēja bērnu seksuālu izmantošanu un pavedināšanu internetā.
Kā liecina Latvijas Drošāka interneta centra veiktās aptaujas* dati, vecāki uzskata, ka galvenie iemesli, kādēļ notiek bērnu pavedināšana internetā, ir bērnu pavedinātāju viltība un spēja manipulēt ar bērnu, kā nākamos nozīmīgākos iemeslus minot faktu, ka bērni ir neapdomīgi un viņiem trūkst zināšanu, kā no šādām situācijām izvairīties. Tāpat tiek norādīts uz pašu vecāku atbildību, atzīstot, ka bieži bērnu darbības internetā netiek pietiekami uzraudzītas.
Kā stāsta Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska, kampaņa “Bīstamā draudzība internetā” vērsta gan uz bērnu, gan vecāku zināšanu paplašināšanu, sniedzot praktisku informāciju, kā atpazīt, vai pret bērnu ir veikts likumpārkāpums, kā runāt ar bērnu par pavedināšanas risku internetā, kā rīkoties un kur meklēt palīdzību. Turpina M. Katkovska: “Draudzību veidošana internetā ir lielisks veids, kā atrast jaunus domubiedrus, socializēties un paplašināt savu redzesloku. Tomēr, ne viss internetā ir tā, kā tas izskatās, un ne visi interneta lietotāji ir ar labiem nodomiem. Turklāt jāņem vērā, ka ne vienmēr statistika atspoguļo pilnīgu informāciju par seksuāla rakstura noziegumiem internetā, jo ne visi gadījumi nonāk speciālistu redzeslokā un ne vienmēr bērni saprot, ka kļuvuši par pavedināšanas upuriem, tāpēc es ceru, ka izstrādātais tests sos.drossinternets.lv un tā anonīmā aizpildīšana palīdzēs nojaust noklusēto gadījumu apmērus, savukārt preventīvais darbs novērsīs potenciālos gadījumus nākotnē.”
Kā liecina Latvijas Drošāka interneta centra, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un Valsts policijas pieredze, visbiežāk bērni sākotnēji tiek uzrunāti populārākajos sociālajos tīklos vai spēļu platformās un pēc tam tiek pārvilināti uz mazāk kontrolētām platformām, lai turpinātu ar bērnu saraksti, foto apmaiņu un video saziņu.
“Lielā skaitā gadījumu saturu ir radījuši paši bērni, sevi fotografējot, filmējot un kādam nosūtot materiālus, vai arī video platformās sarunājoties ar kādu un atkailinoties kameras priekšā. Dažreiz bērni to dara pēc savas iniciatīvas, dažreiz pēc internetā iepazītas personas lūguma. Bērns, kuram nav pietiekamas zināšanas, šīm provokācijām arī ļaujas. Komunikācijas gaitā noziedznieki parasti cenšas radīt labvēlīgu, draudzīgu gaisotni, uzslavē, iedrošina, izsaka komplimentus. Taču pēc pirmās kailbildes saņemšanas, komunikācijas stils mainās, noziedznieki kļūst uzstājīgi, pieprasa izgatavot un nosūtīt jaunus foto, draudot pretējā gadījumā izplatīt iepriekš atsūtīto foto internetā vai nosūtīt to draugiem un radiniekiem. Diemžēl ne vienmēr bērns jau sākotnējā stadijā apzinās, ka ir kļuvis par pavedināšanas upuri un kautrējas par to runāt. Arī ģimeņu reakcija uz notikušo var būt dažāda, nereti vainojot bērnu. Līdz ar to mums kopīgi ir jādara viss, lai gan bērnam, kurš ir saskāries ar pavedināšanu internetā, gan viņa vecākiem būtu ne tikai izpratne un zināšanas, bet arī skaidrs rīcības algoritms kā rīkoties šādās situācijās,” norāda Valsts policijas Dzimumnoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Oļegs Lavčinovskis.
Raksturojot bērnu pavedināšanas internetā ietekmi uz bērnu un pusaudžu tālāko attīstību, eksperti norāda, ka, saskaroties ar pavedināšanu internetā, bērnam var rasties virkne negatīvu, spēcīgu emociju, piemēram, kauns, vainas sajūta, bezspēcība, bailes, trauksme, arī dusmas, kas traucē bērnam meklēt palīdzību.
“Nereti bērns jūtas viens un izmisis, jo nespēj izkļūt no draudu un prasību loka – vienreiz iekrītot noziedznieku lamatās, bērni mēdz turpināt izpildīt viņu prasības, lai neviens par to neuzzinātu. Piedzīvotais var izmainīt bērna uztveri par sevi un apkārtējo pasauli, par drošību, raisot šaubas un bažas par cilvēkiem un veicinot vēlmi emocionāli norobežoties vai distancēties, neuzticēties, lai vēlreiz nepiedzīvotu sāpīgo pieredzi. Tādēļ mums ir ļoti svarīgi, lai gan bērni, gan vecāki un pedagogi būtu zinoši un spētu laikus atpazīt ļaundarus,” stāsta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja vietniece Gunita Kovaļevska.
Ja rodas aizdomas, ka notikusi bērna pavedināšana internetā, neizdzēsiet saraksti un sociālā tīkla profilu, saglabājiet visus pieejamos pierādījumus. Vērsieties pēc palīdzības, zvanot pa Uzticības tālruni 116111 , sazinieties ar drossinternets.lv vai Valsts policiju. Atpazīt bērna pavedināšanu internetā un uzzināt, kā rīkoties, iespējams arī aizpildot pašpalīdzības testu sos.drossinternets.lv.
Aptauja veikta 2022. gada janvārī, sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”. Aptaujā piedalījušies 702 vecāki, kuriem ir bērni vecumā no 7-17 gadiem.
Uzņēmuma “Meta” savā ikgadējā ziņojumā, kuru pagājušonedēļ iesniedza ASV valdībai, ieskicē vienu no iespējamajiem nākotnes scenārijiem. To, ka datu regulējuma dēļ platformām “Facebook” un “Instagram” iespējams nāksies pārtraukt savu darbību Eiropā!
Interesanti, ka pagaidām “Meta” nav izdevies panākt vienošanos par datu apmaiņu, tādēļ kompānija brīdina par iespējamu “Facebook” un “Instagram” atslēgšanu Eiropā.
“Ja mēs nevarēsim pārsūtīt datus starp dažādām valstīm un reģioniem, kuros darbojamies, vai ja tiks ierobežota iespēja nodot datus starp dažādiem mūsu produktiem un pakalpojumiem, tas varētu ietekmēt to, vai spēsim nodrošināt savus pakalpojumus, kā spēsim nodrošināt savus pakalpojumus un vai varēsim mērķēt reklāmas,” tā teikts ziņojumā.
Kompānija gan uzskata, ka 2022. gadā spēs panākt jaunu vienošanos. Ja tas nenotiks, tad tas var rezultēties ar “Facebook” un “Instagram” pakalpojumu pārtraukšanu Eiropā. Šī problēma ir saistīta ar Eiropā spēkā esošo datu regulējumu, kura dēļ eiropiešu dati nedrīkstētu glabāties serveros ASV. “Meta” norāda, ka šāda iespēja ir nepieciešama, lai lietotājus varētu nodrošināt sociālo tīklu platformu un to reklāmas pakalpojumu darbību.
“Mashable” gan norāda, ka šāda varbūtība ir maz ticama, jo “Facebook” un “Instagram” reklāmas piesaista pircējus. Ņemot vērā, cik lielu iespaidu šādu reklāmas iespēju pazušana atstātu uz Eiropas uzņēmumiem domājams, ka tiks rasts kāds kompromiss.
2. februārī uzņēmējas un realitātes šova zvaigznes Kailijas Dženeres un repera Trevisa Skota ģimenē dzimis otrais mazulis.
Par svinīgajiem jaunumiem Kailija Dženere paziņoja savā “Instagram” profilā. Kailija publicēja fotogrāfiju, kurā redzams, ka viņas jaunākā meita Stormija tur mazuļa rociņu. Pāris sāka tikties 2017. gada aprīlī, dažus mēnešus vēlāk pārim pieteicās meitiņa Stormija, viņa nāca pasaulē 2018. gada 1. februārī. Kailija no plašākas sabiedrības slēpa savu pirmo grūtniecību, bet otrā mazuļa gaidības nepaturēja noslēpumā. Pāris pandēmijas laikā atjaunoja attiecības un izlēma, ka vēlas lielāku ģimeni.
Video
Pāra fani ir diezgan pārliecināti, ka otrā atvase ir puisītis, jo Kailija pie sava jaunākā Instagram ieraksta pievienojusi zilu sirsniņu.
Šodien aizrit 70.gadskārta, kopš tronī kāpa pašreizējā Lielbritānijas karaliene Elizabete II, un viņa kļūs par pirmo britu monarhu, kurš sasniedzis platīna jubileju.
Tomēr šis zīmīgais datums netiks sagaidīts ar plašām svinībām, jo 95 gadus vecā karaliene sava tēva nāves gadadienu tradicionāli aizvada privāti 175 kilometrus uz ziemeļiem no Londonas esošajā Sendringemas īpašumā Norfolkā, kur viņas tēvs karalis Džordžs VI 1952.gada 6.februārī mira ar plaušu vēzi.
Parasti karaliene Sendringemā ģimenes lokā sagaida jau Ziemsvētkus un Jauno gadu, taču šoreiz pandēmijas dēļ došanās uz turieni tika atlikta, un viņa tur ieradās ar helikopteru tikai 23.janvārī.
Nekādi publiski pasākumi svētdien nav paredzēti, taču plašākas svinības tiek plānotas vasarā.
Video
Bekingemas pils paziņojusi, ka karalienes valdīšanas platīna jubilejai par godu šogad notiks ielu ballītes, koncerts ar pasaules “lielākajām izklaides jomas zvaigznēm” un ekskursijām karalienes īpašumos.
Svinību kulminācija būs 2.-5.jūnijā, kad Lielbritānijā būs četras brīvdienas.
Platīna jubilejas svinības sākās jau 10.janvārī ar pavāru sacensībām jaunas pudiņa receptes izstrādē. Uzvarējusī recepte tiks publiskota un pudiņš pasniegts Lielās jubilejas pusdienās jūnija brīvdienu laikā.
Pavāru sacensības jaunu recepšu izveidē ir karaļnama tradīcija. Piemēram, Elizabetes II kronēšanai par godu 1953.gadā tika izgatavota “Kronēšanas cāļa” recepte.
12.-15.maijā vairāk nekā 500 zirgu un 1000 mākslinieku uzstāsies pusotru stundu ilgā izrādē Vindzoras pilī, skatītāju izvedot cauri vēsturei no karalienes Elizabetes I valdīšanai līdz mūsdienām.
2.jūnijā paredzēta tradicionālā militārā parāde “Trooping the Colour”, kura pēdējos divus gadus nav notikusi pilnā apmērā pandēmijas dēļ.
3.jūnijā Svētā Pāvila katedrālē notiks pateicības dievkalpojums par godu karalienes valdīšanai.
Savukārt 4.jūnijā Bekingemas pilī notiks koncerts ar slavenu mākslinieku piedalīšanos. Koncerta dalībnieki pagaidām netiek atklāti, taču šomēnes Lielbritānijas iedzīvotāji varēs pieteikties iespējai iegūt ieejas kartes uz šo pasākumu.
5.jūnijā visi Lielbritānijas iedzīvotāji aicināti piedalīties Lielajās jubilejas pusdienās, kā arī notiks ielu ballītes un citi pasākumi. Jau tagad 1400 cilvēku ir pieteikušies organizēt svētku pusdienas.
Jūlijā Bekingemas pilī, Vindzoras pilī un Holirūdhausas pilī tiks atklātas trīs izstādes par karalienes ceļu uz troni, kronēšanu un jubilejām. Izstādēs būs apskatāmi portreti, kā arī rotaslietas un tērpi no vēsturiskiem notikumiem.
Elizabete ir pirmais britu monarhs, kurš sasniedzis platīna jubileju jeb pavadījis 70 gadus tronī. Karaliene Viktorija tronī pavadīja 63 gadus.
Pasaules vēsturē ilgāk nekā 70 gadus tronī atradušies tikai trīs monarhi. Visilgāk valdījis ir Francijas un Navarras karalis Luijs XIV, kurš 18.gadsimtā tronī pabija 72 gadus un 110 dienas.
Savukārt Taizemes karalis Pūmipons Adunjadēts valdīja no 1946. līdz 2016.gadam, tronī aizvadot 70 gadus un 126 dienas.
Trešais ir Lihtenšteinas firsts Johans II, kurš tronī atradās no 1858. līdz 1929.gadam, tas ir, 70 gadus un 91 dienu.
Arī karalienes valdīšanas zelta un dimanta jubileju svinību kulminācija bija jūnija pirmajā nedēļā, lai sniegtu sabiedrībai iespējas izbaudīt labus laikapstākļus un svētkus.
Pagaidām nav skaidrs, cik daudz pasākumu apmeklēs 95 gadus vecā karaliene, kurai pēc oktobrī slimnīcā pavadītas nakts ārsti ieteica vairākas nedēļas atpūsties. Tās būs pirmās svinības, kurās karalienei līdzās nebūs viņas ilggadējais vīrs Edinburgas hercogs Filips, kurš nomira pagājušajā gadā 99 gadu vecumā.
Gaidāms, ka lielā daļā jubilejas pasākumu piedalīsies britu karaliskās ģimenes pārstāvji, tostarp troņmantnieks princis Čārlzs ar sievu Kamilu.
Platīna jubilejas svinību laikā jūnijā publikai būs atvērti karalienes īpašumi Sendringemā un Balmorālā.
Tāpat cilvēki aicināti iestādīt koku par godu karalienes jubilejai, bet skolēni var veidot darbus par cerību tēmu.
1977.gadā Elizabetes II sudraba jubileju pēc 25 tronī pavadītiem gadiem Lielbritānija atzīmēja ar plašām svinībām ielās un karaliene devās pasaules turnejā.
Savukārt 2002.gadā karalienes zelta jeb 50 gadu jubileja tika atzīmēta ar popmūzikas koncertu Bekingemas pilī, bet dimanta jeb 60 gadu jubileja 2012.gadā tika svinēta ar krāšņu parādi Temzas upē Londonā.
Tikmēr 2017.gadā safīra jeb 65 gadu jubileja tika atzīmēta ar ceremoniāliem lielgabalu zalvēm Londonas centrā, Londonas Tauerā un citviet Lielbritānijā, kā arī parādi Londonā, kurā Pirmā pasaules kara laika artilērijas ieročus vilka zirgi.
Elizabete II par karalieni kļuva 25 gadu vecumā. Kronēšana notika 1953.gada 2.jūnijā.
2015.gada septembrī viņā apsteidza karalieni Viktoriju, kļūstot par Lielbritānijā visilgāk pie varas bijušo monarhu. Pēdējos gados viņa arvien vairāk pienākumu ir nodevusi jaunāku ģimenes locekļu rokās, lai gan arī pati, neskatoties uz cienījamo vecumu, piedalās dažādos pasākumos.
Ziemassvētkos viņa teica tradicionālo televīzijas uzrunu, kurā īpaši akcentēja prinča Filipa zaudējumu, ar kuru laulībā viņa bija aizvadījusi 73 gadus.
Mājaslapā latvija.lv pēc “Latvijas vīru biedrība” ierosinājuma tiek vāktas balsis, lai nostiprinātu Satversmes 110.pantā ietverto ģimenes jēdzienu, uzsverot, ka tā ir savienība starp vīrieti un sievieti.
Balsu vākšanai Centrālā vēlēšanu komisija ir atvēlējusi laiku līdz 2022.gada 29.jūlijam līdz kuram 1/10 daļai vēlētāju ir jānobalso par šo likumprojektu, lai to nodotu Valsts prezidentam. Līdz šim ir savāktas 20 000 balsis.
Grozījums Latvijas Republikas Satversmē Izdarīt Latvijas Republikas Satversmē šādu grozījumu: Izteikt 110.pantu šādā redakcijā: “110. Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti — un ģimeni, kuras pamatā ir laulība, asinsradniecība vai adopcija. Valsts aizsargā bērna tiesības, tostarp arī tiesības augt ģimenē, kuras pamats ir māte sieviete un tēvs vīrietis. Valsts aizsargā vecāku tiesības un viņu brīvību nodrošināt bērniem audzināšanu saskaņā ar savu reliģisko un filozofisko pārliecību. Valsts īpaši palīdz bērniem ar invaliditāti un vecākiem, kas par viņiem gādā, bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības, daudzbērnu ģimenēm, kā arī mātēm un tēviem, kuri bez otra vecāka gādā par bērniem”.
Ir pārkāpta vārda brīvība un notikusi prettiesiska iejaukšanās žurnālistu darbā. Tā konstatējusi tiesa, izskatot Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vēršanos pret raidījumu “Aizliegtais paņēmiens”.
Padome uzskatīja, ka, vērtējot Covid-19 vakcīnu iedarbīgumu, raidījumā nav bijusi nodrošināta pietiekama precizitāte un neitralitāte. Par to Latvijas Televīzijai tika uzlikts sods – 4000 eiro. Tagad tiesa sodu atcēlusi. Tas gan ir pirmās instances spriedums un padome to pārsūdzēs. Tomēr tiesas paustais ir nozīmīgs žurnālistikai turpmāk.
Konjunktivīts ir nepatīkama slimība – acis asaro, grauž, plakstiņi uztūkst. Tam mēdz būt dažāda izcelsme, un dažkārt konjunktivīta iemesls ir tieši Covid-19. Oftalmoloģe Veselības centru apvienībā Irina Korņilova un „Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza norāda atbildes uz jautājumiem – kas konjunktivītu var izraisīt, kā to ārstēt un ko darīt profilaksei?
Iespējams, Covid-19 “Konjunktivīts ir acu apvalka konjunktīvas iekaisums. Tā etioloģija jeb izcelsme var būt dažāda, piemēram, konjunktivīts rodas pēc acs traumas vai attīstās spilgtas saules ietekmē, var būt alerģisks konjunktivīts vai tāds, ko veicinājis sausas acs sindroms. Tomēr lielākoties konjunktivītam ir bakteriāla vai vīrusu, tostarp var būt arī Covid-19, izcelsme,” skaidro Irina Korņilova, oftalmoloģe Veselības centru apvienībā. Ārste atzīst, ka ir grūti izsekot, cik bieži Covid-19 izraisa konjunktivītu. “Ja cilvēks vēršas ar šādām sūdzībām pie oftalmologa un, piemēram, nākamajā vai pēc pāris dienām konstatē, ka ir Covid-19 pozitīvs, oftalmologs visticamāk par to neuzzina. Taču ir pamats domāt, ka konjunktivītu izraisa arī šis vīruss. Covid-19 ir daudz un dažādas izpausmes, un tas var skart gandrīz visas orgānu sistēmas, tādēļ nav pārsteiguma, ka šis vīruss var izraisīt arī konjunktivītu, turklāt, kā vienu no pirmajām pazīmēm.”
Visbiežāk – adenovīrusu izraisīts konjunktivīts Jebkāds adenovīruss var izpausties kā gļotādu iekaisums – deguns tek, acis asaro. “Tāda ir audu reakcija uz vīrusa iekaisumu. Diezgan bieži mēdz būt tā, ka, līdz ar iesnu parādīšanos, iekaist arī acis un tās ir jāārstē. Praksē esmu novērojusi, ka aptuveni divas trešdaļas konjunktivīta gadījumu ierosinātājs ir kāds adenovīruss, gripa vai pat rotavīruss, un bieži vien slimība sāk izpausties tieši kā konjunktivīts, kam vēlāk pievienojas iesnas, temperatūra. Parasti konjunktivīts ilgst trīs līdz piecas dienas. Vīrusa izcelsmes konjunktivīts visbiežāk sākas vienā acī un tad aptuveni vienādi attīstās abās acīs. Vērojams acu apsārtums, asarošana, izteikta plakstiņu tūska, redzes dubultošanās, ir grūti skatīties uz gaismu, var būt nedaudz paaugstināta, 37-37,2 grādu temperatūra. Cik ilgst inkubācijas posms, precīzi pateikt ir grūti. Piemēram, ja bērns atgriezies no skolas, kur kādam klasē ir vīrusa izraisīts konjunktivīts, jau vakarpusē arī viņam var sākt parādīties simptomi. Uzreiz ir jācenšas ievērot higiēnu un, cik iespējams, distancēties no pārējiem ģimenes locekļiem.”
Kā ārstē konjunktivītu? Ārstēšana ir atkarīga no konjunktivīta etioloģijas.
Ja konjunktivīts ir alerģisks
Oftalmoloģe skaidro: “Ja ir alerģisks konjunktivīts, tad parasti lieto antihistamīnu medikamentu, kas samazina tūsku, ja nepieciešams, kādu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekli. Ja alerģiskā izpausme ir spēcīga, ārsts lemj par hormonpreparāta pievienošanu un ārstē pacientu, sadarbojoties ar alergologu vai imunologu.
“Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza stāsta: “Pirms ieteikt zāles, farmaceits noteikti precizēs konjunktivīta izcelsmi. Gan tad, ja konjunktivītam ir alerģiska, gan arī tad, ja tam ir vīrusu vai bakteriāla izcelsme, būtu jārīkojas līdzīgi. Pirmā darbība – acu skalošana, plakstiņa un acs konjunktīvas atbrīvošana no izdalījumiem, otrā – konjunktivīta simptomu mazināšana un novēršana, trešā – slimības seku likvidēšana.
Ja ir konstatēts alerģiskais konjunktivīts, acis skalo, pilinot vairākus pilienus vairākas reizes dienā. Visbiežāk skalošanai izmanto pilienus, kas satur ārstniecisko žibulīti, rudzupuķu ekstraktu, jo tie ir piemēroti dabas līdzekļi tieši neinfekcioza konjunktivīta gadījumā. Plakstiņu un acs virsmas atbrīvošanai no izdalījumiem ieteicams lietot sterilās salvetes acu higiēnai. Tās nesatur krāsvielas, smaržvielas un konservantus, taču satur hialuronskābi, Āzijas vairoglapi, Florences īrisu. Pret alerģisku konjunktivītu ieteicams arī medikaments, kas satur azelastīna hidrohlorīdu. Pilieni ātri novērš alerģisku acu izpausmes, tiem ir tieša iedarbība uz acu konjunktīvu. Tos drīkst lietot arī bērni no četru gadu vecuma, kā arī pilināt profilaktiski, ja ir zināms, ka būs saskare ar alergēnu, piemēram, suņa spalvām, ziedputekšņiem, putekļiem.
Ja alerģija ir plašāka (arī iesnas, nieze), ieteicams lietot sistēmisku antihistamīnu līdzekli. Jaunākās paaudzes antihistamīna līdzekļi ir drošāki – tiem ir mazāk blakņu un tie ir piemēroti arī profilaksei.”
Ja ir vīrusa vai bakterialas izcelsmes konjunktivīts
Farmaceite norāda, ka šāda konjunktivīta gadījumā ārstēšana būtu jāuzsāk maksimāli ātri. “Ieteicams lietot šiem simptomiem paredzētus acu pilienus, kas var saturēt gan augu ekstraktus, gan homeopātisko zāļu kompleksus, piemēram, kliņģerīšu, ceļteku, emblika, kurkuma, Damaskas rozes ekstraktus, kas efektīvi samazina konjunktivīta simptomus.”
Oftalmoloģe norada, ka ir medikamenti, ko izmanto tieši adenovīrusu izraisīta konjunktivīta ārstēšanā, un piebilst, ka citāda terapija būs tad, ja konstatēts herpes vīrusa izraisīts konjunktivīts. “Savukārt bakteriālā konjunktivīta gadījumā ir jāveic speciālas analīzes – uzsējums – un, ņemot vēra baktēriju jutīgumu pret antibiotikām, terapiju nosaka tieši pret to baktēriju, ko uzrāda analīžu rezultāti,” uzsver ārste.
Slimības sekas Sezonālie adenovīrusu izraisīti konjunktivīti ir ierasta slimība. Oftalmoloģe teic, ka, visticamāk, gandrīz 95 procentos gadījumu pēc pārslimota andenovīrusu izraisīta konjunktivīta nebūs nekādu jūtamu seku, tomēr ir iespējami gadījumi, kad sekas var būt nepatīkamas. “Smagākās ir, piemēram, acs radzenes bojājums, asaru ceļu problēmas, redzes izmaiņas, plakstiņu malas hronisks iekaisums. Visbiežāk gan ir sūdzības par diskomfortu un sausuma sajūtu acīs, un dažkārt tā ilgst pat līdz pus gadam,” teic ārste.
Farmaceite novērojusi, ka ilgstošs acs sausums, nogurums, kairinājums mēdz būt jebkura veida pārslimota konjunktivīta gadījumā. “Bojāto acs gļotādu ir nepieciešams atjaunot un, ja to dara mērķtiecīgi, tad var paļauties, ka acis būs veselas, turklāt ieguvušas lielisku aizsargbarjera, lai tajās atkārtoti nenonāktu vīruss, baktērija vai alergēni. Aptiekā pieejami gan pilieni, gan inovatīvi aerosoli, gan uz nakti acī ievadāmi geli. Galvenokārt šie līdzekļi satur dekspantenolu, nātrija hialuronātu, nātrija karboksimetilcelulozi, A un E vitamīnu, hipromelozi. Galvenais šo līdzekļu uzdevums ir novērs sausumu un atjaunot gļotādas veselību.” Oftalmoloģe brīdina, ka atsevišķos gadījumos konjunktivīta gaita var būt ar īpaši smagām izpausmēm. “Tad noteikti nedrīkst nodarboties ar pašārstēšanos. Nereti šādos gadījumos ir jāpievieno speciāla terapija, lai laikus samazinātu konjunktivīta iespējamās negatīvās sekas. Smagas sekas var būt, ja, piemēram, konjunktivītu izraisa herpes vīruss. Ārkārtīgi reti, tomēr ir iespējams pat pilnīgs redzes zudums.”
Ko darīt, sajūtot pirmās pazīmes? Ja ir sajūta, ka acis sāk grauzt, tās asaro, jārīkojas ir tūlīt. Oftalmoloģe iesaka: “Ja lieto kontaktlēcas, tās noteikti ir uzreiz jāizņem. Vajadzētu daudz dzert ūdeni, var lietot C vitamīnu, uz nakti iedzert bezrecepšu antihistamīna preparātu un, ja nepieciešams, bezrecepšu pretiekaisuma zāles. Ja ir temperatūra virs 38 grādiem, tā būtu jāpazemina. Acīs pilina pilienus – mākslīgās asaras. Nekādā gadījumā nedrīkst ķerties pie antibiotikām, ja tās ir palikušas no kādas citas slimošanas reizes! Pirmkārt, katrā konkrētajā gadījumā tās var izrakstīt tikai ārsts. Otrkārt, ja konjunktivītu iztaisījis adenovīruss, ar antibiotikām to neārstē.” Svarīgi ir ievērot personīgo higiēnu – gulēt atsevišķā gultā, lietot savus traukus, dvieļus, nākamās trīs, piecas dienas neapkampties, neskūpstīties, nedoties uz darbu, bērnudārzu vai skolu. Ārste arī norāda, ka tad, ja šī vīrusa infekcija izplatās ģimenē, kurā ir gan bērni, gan pieaugušie, no pirmā inficēšanās gadījuma līdz beidzamajam ģimenes loceklim, kurš saslimst ar konjunktivītu, var paiet pat mēnesis. Konstatējot pirmās saslimšanas pazīmes, noteikti vajadzētu palikt mājās vismaz trīs dienas (atkarība no slimības norises) un ierastajās gaitās doties tikai tad, kad slimība izārstēta. “Lai gan sabiedriskās vietās nēsājam maskas, vīrusu izraisīta saslimšana tomēr notiek, jo saskaramies arī ar dažādām virsmām, piemēram, rokturiem, bankomātiem, pakomātiem, iepirkumu groziem. Turklāt bērni apmeklē skolas un bērnudārzus, kur ir ciešā kontaktā ar vienaudžiem. Konjunktivīta profilakse – regulāri mazgāt rokas un neberzt acis,” uzsver oftalmoloģe Irina Korņilova.
Kembridžas hercogi plāno pamest savus Kensingtonas pils apartamentus un pārcelties uz jaunu māju Vindzorā. tādejādi karaliskais pāris būtu tuvāk karalienei un Keitas ģimenei.
Jaunā ģimenes mājvieta atrodas Bērkšīrā, 40 minūšu attālumā no Londonas. 1721. gadā celtais forts tika plaši atjaunots 19. gadsimtā. Karaliene Viktorija reiz šo ēku izmantojusi kā tējas namu!
Video
Pateicoties tam, ka princis Harijs un Megana atteicās no saviem tituliem, Kembridžas hercogu pārim ir arvien vairāk karalisko pienākumu. Arī karaliene Elizabete II pakāpeniski nodod savus darbu pienākumus jaunākiem karaliskās ģimenes pārstāvjiem, tiek prognozēts, ka tronī varētu kāpt Viljams vai viņa sieva Keita. Princis Čārlzs nav apmierināts ar Viljama un Keitas pārvākšanos un domājams, ka viņu arī satrauc tas, ka viņš varētu nekļūt par nākamo karali. Zināms, ka šobrīd karaliskā ģimene izvēlas vietējās skolas, kurās mācīsies viņu trīs bērni.
4 šķēles baltmaize (var izmantot jau gatavus grazdiņus, kurus veikalā atradīsi pie maizes)
Svaiga citronu sula – 1 /3 gl (ja ir tāda vēlēšanās)
Rīvēts parmezāna siers – daudzums pēc saviem ieskatiem
Cēzara salātu mērce (veikalā ir plaša izvēle)
Ja vēlies, tad vari pievienot ķiršu tomātus!
Pagatavošana:
Nogriež maizei garoziņu, sagriež vienādos kubiņos, tad cep, līdz maizes klucīši kļūst viegli brūni. Grauzdiņus jau gatavus ir iespējams iegādāties veikalā. Ieeļļo pannu ar olīveļļu un apcep cāļu filejas no abām pusēm, pēc tam to sagriež plānās šķēlītēs.
Salātu traukā saplēš salātus un pievienp cēzara salātu mērci un rūpīgi apmaisa. Pievieno salātiem sagrieztu cāļu fileju, sarīvētu sieru, grauzdiņus un ķiršu tomātus.
Tā vien šķita, ka attiecības jau sen ir nostabilizējušās un daudz maz saticīgas, bet vienā brīdī viss sabrūk. Laulības krīzes mēdz būt daudziem, bet kādēļ tā notiek? Ne vienmēr pāri šķiras, bet esam apkopojuši 10 biežākos iemeslus, kādēļ šāda attiecību krīze vispār notiek.
Maz sarunu
Sarunas par sadzīves lietām ir obligātas, no tām neizvairīsies. Ko nopirkt veikalā, kad remontēt vannasistabu… Bet, vai jūs vēl par kaut ko citu runājat? Nē? Tad nav jābrīnās, ka attiecības iet uz galu.
Nav kompromisa
Ja attiecībās tiek pieņemts tikai vienas puses viedoklis, tad drīz vien otra puse kļūst izvēlas izstāties no šīs savienības. Gribi vai, nē, bet reizi pa reizei katram ir jāpieņem kopromisi.
Kāds izlemj otru krāpt
Krāpšana ir ļoti sāpīga. Tam cilvēkam, kurš tiek piekrāpts, protams. Jā, var mēģināt piedot un aizmirst, bet, lai attiecības izdotos, šo tematu vairs nedrīkst aizskart. Ja katrā strīdā tiks pieminēts šis grēks, tad labāk uzreiz visu pārtraukt.
Vairs nav nekā kopīga
Katrā savienībā ir jābūt kaut kādām kopīgām interesēm. Ja pārim nav neviena saskarsmes punkta un katras brīvdienas viņi pavada šķirti, tad tādām attiecībām nav nākotnes.
Dzīves grūtības
Varbūt tos 15 gadus jūs dzīvojat mierīgi un saticīgi, bet pēkšņi notiek kaut kas tāds, kas pilnībā maina jūsu dzīvi: tuvinieka nāve, dzīvesvietas maiņa, darba vai sociālā stāvokļa zaudējums utt. Ja pāris negrasās šīm grūtībām tikt pāri kopā, tad nekas neizdosies.
Neviens negrib sevī ko mainīt
Laika gaitā cilvēks mainās. Kāds kļūst gudrāks, kāds aktīvāks, kāds slinkāks. Tas viss ir normāli. Bet, ja viens no partneriem ir “iesprūdis” kādā fāzē vai vecumā, tad ir skaidrs, ka otrs vēlēsies iet uz priekšu un tur viņu ceļi šķirsies.
Trūkst romantikas
Laulībā ir svarīgi izrādīt mīlestību, uzmanību un rūpes. Vienkārši tāpat, neprasot neko pretīm. Ja jūsu attiecības balstās uz “tu man, es tev” principa, tad agrāk vai vēlāk radīsies sajūta, ka jūs esat nevis mīļotie cilvēki, bet gan biznesa partneri.
Maz seksa
Seksuālās attiecības daudzās attiecībās pēc ilgāka laika var pārvērsties par rutīnu vai izzust vispār. Taču tas attiecībās ir ļoti svarīgs. Ja seksa nebūs, ar laiku zudīs arī citas tuvības izpausmes un dvēseliskums.
Finansiāli iemesli
Ne velti psihologi iesaka izrunāt visus ar finansēm saistītos jautājumus vēl pirms laulībām. Visiem jautājumiem ir jāapmierina abas puses. Tu vari gadiem ilgi paciest vīra nesamērīgo tērēšanos, bet kaut kādā brīdī tas apniks.
Dzīvošana kopā, jo ir bērni
Arī šis iemesls noved pie šķiršanās. Kad bērni izaug un aiziet savā dzīvē, tu attopies blakus sev pilnīgi svešam cilvēkam. Jums vairs nav iemeslu palikt kopā, vai ne?
Dziedātāja Aminata savā “Instagram” profilā paziņojusi, ka inficējusies ar Covid-19, tādēļ šī vakara Latvijas Eirovīzijas dziesmu atlases konkursā “Supernova” viņa startēs attālināti.
Savā “Instagram” mūziķe raksta: “Man ir ne pārāk labas ziņas! Dažreiz dzīvē lietas notiek ne tā, kā plānots, un diemžēl es esmu saslimusi… Simptomi man parādījās šīs nedēļas sākumā.”
Aminata neslēpj, ka šobrīd atrodas pašizolācijā un gadījumā, ja viss būs labi, tad viņa varēs to izbeigt nākamās nedēļas nogalē. Tas nozīmē, ka Aminata šovakar nevarēs kāpt uz skatuves.
“Šķiet ironiski, ka visus šos gadus turējos vesela un ne reizi nebiju pārslimojusi… Un pirmo reizi saslimu tieši pirms tik svarīga notikuma savā karjerā,” tā Aminata.
“Tomēr, esmu gatava izmantot vienīgo iespēju, kas man ir – uzstāties attālināti, no mājām! Šobrīd, tas ir vienīgais veids…”
Aminata raksta, ka viņai ir saslimšanas simptomi, taču viņa tik un tā vēlas pārstāvēt savu dziesmu “I’m Letting You Go”.
“Es atvainojos visu skatītāju priekšā, ka nespēšu šodien sniegt pilnvērtīgu priekšnesumu, un ceru uz jūsu sapratni,” raksta mūziķe.
Dziedātāja pauda pateicību par milzīgo atbalstu, uzsverot, ka tas mūziķei daudz nozīmējot.
Video (dziesmas “I’m Letting You Go” mūzikas videoklips)
Šī spalva simbolizē mierīgu un vēsu cilvēku, kuram patīk dzīvot mierā un harmonijā, un tas ir ne tikai sirdsmiers, bet arī mierīga vide mājās. Dažreiz tava “palīdzošā daba” tiek uzskatīta par pašsaprotamu un daži cilvēki tevi uzskata par vāju, kas ir absolūti nekorekti…
2. Spalva
Tu esi perfekcioniste, tev ir augstas prasības pret sevi un citiem. Draugi vienmēr var uz tevi paļauties un visaugstāk novērtē tavu godīgumu, tikai reizēm derētu atcerēties, ka šis godīgums var sāpināt, esi uzmanīga savos izteicienos.
3. Spalva
Šī spalva simbolizē spēcīgu gribasspēku un neatkarību. Tu nemēdz satraukties par citiem cilvēkiem, jo uzskati, ka katrs pats ir savas laimes kalējs. Tu neveiksmes redzi kā “mācībstundas”, tu neatzīsti sakāvi. Tev ir grūti samierināties, ka kāda ideja nav izdevusies, bet tas nebūt nav iemesls lai pazaudētu savu motivāciju.
4. Spalva
Persona, kura izvēlas spalvu ar numuru 4, spēj kļūt par labu vadītāju. Tevi ir ļoti grūti apmuļķot, jo tu ļoti uzticies savam viedoklim. Tu esi ļoti spēcīga personība, kura spēj argumentēt savu viedokli. Cilvēki tevi redz kā līderi un lielisku padomdevēju.
5. Spalva
Cilvēks, kurš izvēlas spalvu pildspalvu ar numuru 5, ir radošs cilvēks un iztēles meistars. Tev ir ļoti jūtīga dvēsele, taču tā ir arī pilna ar bažām, šaubām un bailēm, kas neļauj parādīt savu talantu visu citu priekšā, kas ir ļoti nepieciešams, lai dzīvē gūtu panākumus!
Sagriež sīpolu un ķiploku un cep kopā ar malto gaļu, kamēr malā gaļa tiek cepta, aplej tomātus ar karstu ūdeni. Noņem tomātu miziņu un sagriež tomātus kubiņos. Kad gaļa ir gandrīz gatava, tad pievieno tomātus un cep kamēr tomāti gandrīz izšķīst, pievieno garšvielas vai sāli, nedaudz melnos maltos piparu.
Kad tomāti ir gandrīz izšķīduši, tad pievieno tomātu mērci un pagaida, kad uzmet burbuli un pēc tam saldo krējumu. Nedaudz ietauko trauku, tad klāj mērci plānā kārtiņā, ja garšo pikantāka, tad var katrā kārtā piebērt melnos maltos piparus.
Lai lazanjas plāksnes būtu mīkstas, tās ir jāpavāra katlā. Vienlaicīgi var vārīt 3 plāksnītes, bet nemitīgi jāseko līdzi, lai tās nesalīp, pēc tam plāksnīšu kārtas tiek liktas virsū mērcei viena pēc otras. Šampinjonus ieliek kādā no kārtām pēc savas izvēles. Lazanjas virskārtai uzber labi daudz siera. Ja lazanjas traukam nav vāka, tad pa virsu liek folliju.
Mother holding thermometer in hands, sick little girl lying in bed and keeping her palm on forehead, looks sad and upset, suffering from high temperature, needs treatment and examining by doctor.
Šobrīd ļoti strauji pieaug Covid-19 vīrusa saslimstības rādītāji ne tikai pieaugušo, bet arī bērnu vidū. Tāpat bērniem pieaug saslimstība ar dažādām vīrusa infekcijām. Par to liecina arī “Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai” pieejamie dati[1]. Arī šā brīža mainīgie laikapstākļi, kad vienu dienu ir “mīnusi”, bet nākamajā dienā jau “plusi”,novājina organisma aizsargspējas un veicina elpceļu slimību izraisošo vīrusu izplatīšanos. Šādā situācijā ir būtiski pasargāt savu atvasi no saaukstēšanās un attiecīgi imunitātes pazemināšanās – kā to paveikt pandēmijas laikā, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
Cilvēkiem iegūtā imunitāte attīstās dzīves laikā, tāpēc tas ir tikai normāli, ka bērniem imūnsistēma līdz pat skolas laikam nav pilnvērtīgi attīstījusies. Šī iemesla dēļ paši mazākie mēdz būt uzņēmīgāki pret dažādiem vīrusiem un baktērijām. Taču pavisam izvairīties no nevēlamajiem vīrusiem un baciļiem nav iespējams nevienam – nedz skolas vecuma bērniem, nedz pieaugušajiem. Jāatceras, ka slimošanai ir arī savi ieguvumi – slimojot attīstās un nostiprinās organisma aizsargspējas.
Protams, vecāku uztraukums pandēmijas laikā par bērna katru saaukstēšanos ir saprotams. Lai arī viena brīnumlīdzekļa, kā neslimot nemaz nav, taču ir vairākas vienkāršas lietas, ko iespējams darīt bērna veselības labā ikdienā, lai viņu pasargātu no iespējamās saaukstēšanās.
5 ieteikumi, kā pasargāt bērnu no saaukstēšanās
1. Rūpes par higiēnu
Tas ir saprotams, ka bērni, īpaši bērnudārza vecumā, par savu higiēnu mēdz aizmirst, piemēram, nemazgā pietiekami bieži rokas, šķauda, neliekot roku priekšā degunam vai arī ar pirkstiem aizskar seju, liek tos mutē vai tuvu acīm. Taču pandēmijas laikā pats galvenais priekšnosacījums, lai pasargātu savu atvasi no jebkādām saslimšanām, ir atkārtota izglītošana un atgādināšana par personīgo higiēnu, jo tieši šādā veidā mikrobi daudz ātrāk var iekļūt ķermenī.
Svarīgi ir pārliecināties, ka rociņas tiek mazgātas regulāri – pēc tualetes apmeklējuma, atgriešanās mājās no publiskām vietām vai rotaļām ar citiem bērniem, kā arī pirms ēšanas. Efektīvākā roku mazgāšanas metode ir ar antibakteriālajām ziepēm, kuras var iegādāties aptiekās. To sastāvā var būt arī smiltsērkšķu eļļa, kas mitrinās roku ādu, kas mēdz sasprēgāt, ja aktivitātes tiek aizvadītas sniegā un svaigā gaisā.
Bērniem uz skolu vai bērnudārzu var iedot speciāli bērniem paredzēto roku dezinfekcijas līdzekli, ko var izmantot tad, kad roku mazgāšana ar ziepēm nav iespējama. Specializētajos līdzekļos ir maigāks sastāvs un mazāka spirta koncentrācija, kas pārāk nekaitēs bērnu ādai.
2. Pareiza sejas aizsargmasku lietošana
Pareiza sejas masku lietošana bērnus var pasargāt ne tikai no saslimšanas ar Covid-19, bet arī no citiem vīrusa slimību ierosinātājiem un alergēniem, tāpēc tās ir svarīgi lietot arī pašiem mazākajiem[2], īpaši apmeklējot publiskas vietas. Līdzīgi kā ar roku mazgāšanu, arī par pareizu sejas aizsargmasku lietošanu bērniem ir jāstāsta. Šeit ir ieteikumi, kas būs noderīgi vecākiem, lai rūpētos par pareizu sejas maskas lietošanu bērniem:
Pirms sejas maskas lietošanas rokām jābūt tīrām. Tās vismaz 40 sekundes jāmazgā ar ziepēm un ūdeni. Kā iepriekš minēts – bērnu maigajai ādai aptiekās ir pieejamas piemērotas antibakteriālās ziepes. Ja ūdens nav pieejams, var izmantot speciāli bērniem paredzētu roku dezinfekcijas līdzekli.
Bērna sejas maskai ir jābūt pareizajā izmērā – jānosedz gan mute, gan deguns. Tā nedrīkst atrasties uz vai zem zoda. “Euroaptieka” tīkla aptiekās medicīniskās maskas ir mazāka izmēra un ar dažādiem bērniem atbilstošiem zīmējumiem, kas to valkāšanu var padarīt interesantāku.
Masku jāliek un jānoņem izmantojot gumijas, nevis aiztiekot maskas auduma daļu no priekšpuses.
Kad maskas audums kļūst mitrs, tā ir jānomaina pret jaunu.
Bērniem var piešķirt divas kabatiņas vai kārbiņas. Vienā no tām liek izlietotās maskas, savukārt otrā – jaunās maskas.
Lai vai cik skaistas un ar zīmējumiem bagātas nebūtu draugu maskas, svarīgi atgādināt, ka ar maskām nedrīkst mainīties vai piemērīt, kura drauga maska piestāv vislabāk.
Var būt tā, ka atvase sūdzas, jo sejas maskas gumijas spiež vai berž. Šādos gadījumos vajadzētu pārbaudīt ādu aiz ausīm, jo tā patiešām var būt noberzta vai kairināta. Ieteicams plānā kārtā uzsmērēt bepantēna ziedi, kas noberztās vietas sadziedēs.
3. Vitamīni imunitātes stiprināšanai
Pašus svarīgākos vitamīnus bērnam ikdienā vajadzētu uzņemt ar pilnvērtīgu uzturu, ēdot dažādus augļus un dārzeņus, kas satur dabīgo C vitamīnu. Tie var būt apelsīni, kivi, burkāni, brokoļi vai spināti. C vitamīns ir īpaši svarīgs, jo tas palīdz uzturēt normālu imūnsistēmas darbību. Tāpat svarīgi ir arī tādi vitamīni kā cinks un selēns, kas arī veicina normālu imunitātes darbību. Ar cinku piesātināti ir dažādi rieksti, pilngraudu produkti un ķirbju sēklas, savukārt selēns atrodams zivīs, gaļā un piena produktos.
Ja imunitātes stiprināšanai neizdodas uzņemt vitamīnus nepieciešamajā daudzumā, aptiekās ir pieejami dažādi kompleksie uztura bagātinātāji, kas bērniem ir sevišķi interesantās formās un garšās. Piemēram, zvaigžņu formas želejkonfektes ar ābolu garš ir pietiekami laba motivācija, lai nepieciešamos vitamīnus uzņemtu katru dienu. Tāpat normālas imūnsistēmas darbībai var noderēt melnā plūškoka balzams vai dažādi bišu produkti, piemēram, bišu māšu peru pieniņa kapsulas. Pirms bērnam tiek doti bišu produkti, nepieciešams pārliecināties vai nav alerģiskas reakcijas uz medus produktiem.
4. Priežu ekstrakti
Profilaktiskos nolūkos var lietot speciālos deguna gēlus, kuru sastāvā ir priežu ekstrakts. Tādā veidā rodas aizsargbarjera, kas bērna deguntiņu var pasargāt no dažādiem vīrusiem, kas organismā nonāk caur elpceļiem. Priežu ekstrakta gēls ir jāsmērē vienmērīgā kārtā uz deguna ādas deguna priekštelpā. To ieteicams lietot atkārtoti divas līdz četras reizes dienā.
5. Pilnvērtīgs miegs un svaigs gaiss
Naktsmiers ir viena no bērnu ikdienas dienas svarīgākajām sastāvdaļām. Miegs ir laiks, kad mūsu organisms atjaunojas un atpūšas. Bērniem līdz 10 gadiem ieteicams gulēt 10 līdz 11 stundas, kamēr vecākiem bērniem – 8 līdz 9 stundas. Lai miegs būtu kvalitatīvs, būtiski daļu dienas veltīt fiziskajām aktivitātēm, kā arī laika pavadīšanai ārā, svaigā gaisā. Tas nāk par labu arī bērna fiziskajai sagatavotībai, emocionālajai veselībai, labai sirdsdarbībai un augšanas procesiem. Ja bērns ilgstošākā laika periodā ir nemierīgs un nevar iemigt, kā arī pamostoties nejūtas atpūties, ieteicams konsultēties ar farmaceitu par piemērotākajiem nomierinošajiem līdzekļiem uz augu bāzes.
Šī gada veiktajā “NielsenIQ” pētījumā “Euroaptieka” atkārtoti atzīta par populārāko aptieku tīklu Latvijā, iedzīvotājiem nodrošinot zemākās cenas. Vērtējot aptieku tīklu lojalitātes programmas, iedzīvotāji “Euroaptieka” lojalitātes programmu “Medus karte” atzina par pievilcīgāko starp visiem aptieku tīkliem.
Vai es pietiekami rūpējos par savu bērnu? Varbūt daru to par daudz? Kad teikt “jā” un kad – “nē”? Vai esmu gana stingrs? Vai pietiekami daudz izrādu mīlestību? Un kurā brīdī to daru par daudz? Šie un vēl citi jautājumi bieži vien klejo vecāku prātos.
Informācijas telpa bērnu audzināšanas kontekstā ir pārsātināta ar to, kādiem vecākiem ir jābūt, kas bērnam no vecākiem jāsaņem un vēl visādas citādas “jābūtības” un pienākumi. Tas var raisīt vainas izjūtu par it kā nepareizām rīcībām. Ko nozīmē būt vecākam šajā laikā, un kā pieejamos resursus izmantot savā labā, nevis pret sevi, stāsta jaunā Rimi Bērniem emocionālās veselības eksperte psihoterapeite Laura Valaine.
Jābūt perfektam! Vai tiešām?
Laura Valaine norāda, ka vecāki bieži baidās, ka traumēs savu bērnu, tādēļ uzliek sev nereālistisku latiņu – vienmēr izdarīt pareizās izvēles, teikt pareizos vārdus, būt klāt pareizajā brīdī un veidā. Uz šīs latiņas rakstīts: “Esi perfekts!” Eksperte skaidro, ka tā ir nesasniedzama latiņa. “Jo augstāk to uzliekam, jo vairāk attālinām no savām reālajām spējām, jo vairāk jūtam vainas izjūtu, vilšanos, skaudību, dusmas un citas nepatīkamas emocijas. Šāda ķēdes reakcija nepalīdz būt klātesošiem un autentiskiem vecākiem – tā kaitē vairāk, nekā palīdz. Turklāt tā nemanot izvirza prasības arī bērnam – ja mani vecāki ir tik perfekti, vienmēr zinoši un varoši, arī man tādam jābūt. Bet es nevaru, man nesanāk. Tātad esmu slikts. Sniedzot bērnam it kā to labāko, mēs nevēlamies, lai bērns šādi justos un interpretētu savu būtību,” stāsta Rimi Bērniem emocionālās veselības eksperte.
Pediatrs Donalds Vudss Vinnikots (Donald Woods Winnicott) 1953. gadā iepazīstināja pasauli ar terminu gana labs vecāks (good enough parent). Ārsts fokusējās uz mammas un bērna attiecībām. Gadiem ilgā darbā ar ģimenēm Dr. Vinnikots novēroja, ka mamma nav nedz laba, nedz slikta. “Vecāki kopā un katrs par sevi ir atsevišķa un neatkarība vienība. Gana labi vecāki spēj identificēt bērna vajadzības un tad, ņemot vērā bērna spējas pārvarēt neveiksmes, grūtības un nepatīkamas izjūtas, arvien mazāk un mazāk pielāgojas bērna iegribām. Vecāku arvien mazāka pielāgošanās bērna iegribām palīdz bērnam adaptēties reālajā pasaulē un kļūt neatkarīgam,” gana labs vecāks konceptu skaidro psihoterapeite.
Ko nozīmē gana labs vecāks?
Gana labs vecāks nav perfekts. Gana labs vecāks atļauj sev nezināt, nemācēt, kļūdīties. Dažās jomās ir prasīgāks, bet dažās jomās neiespringst. Piemēram, rūpīgi piedomā pie uztura, bet neiespringst uz istabas kārtošanu. Vai rūpīgāk piedomā pie emocionālajām vajadzībām, bet atļauj našķoties ar saldumiem. Saprot, ka varētu vairāk piestrādāt pie kāda konkrēta aspekta, bet nevaino sevi, jo apzinās, ka nevar paspēt itin visu. Vadās pēc saviem principiem un vērtībām un spēj izturēt sekas, kas rodas no nedarīšanas.
Gana labs vecāks lielākoties ir labs vecāks. Zinot, kas bērnam ir nepieciešams, lielākoties to arī dara, piemēram, liek bērnam katru dienu mazgāt zobus, rūpējas par veselīgu ēdienu, ieplāno laiku fiziskajām aktivitātēm, vakarā velta laiku spēlēm un sarunām ar bērnu, interesējas par bērna ikdienu utt. Tomēr reizēm to arī neizdara. Ir labs vecāks 60–70% situāciju.
Kļūdās. Un par kļūdām runā. Vecāki bieži cenšas izvairīties no it kā nepareizām darbībām un lēmumiem, jo negrib, lai bērns justos nepatīkami, piemēram, dusmīgs, bēdīgs, skumjš, vīlies. Ir arī situācijas, ka vecākiem ir bail izrādīt savas nepatīkamās emocijas bērnam, piemēram, vecāks ir dusmīgs uz bērnu, bet cenšas to neizrādīt, lai it kā nenodarītu pāri bērnam. Un, ja tomēr neiztur un sadusmojas, tad vaino sevi un uzskata savu reakciju par neizdošanos un kļūdīšanos. Kļūdoties un pēc tam par šīm situācijām runājot un, iespējams, atvainojoties, jūs bērnam sniedzat divu veidu pieredzi: pirmkārt, bērns nonāk kontaktā ar skarbo dzīves realitāti, ka dzīve var būt netaisnīga un ik pa laikam būs sāpīgas pieredzes; otrkārt, par šīm pieredzēm var runāt, var mācīties empātiju un saprast citu cilvēku rīcības iemeslus, var saņemt atvainošanos par pāridarījumu un kopumā salabot plaisu, kas rodas attiecībās.
Kādēļ būt gana labam vecākam?
“No vecāku skatpunkta raugoties, jūs noņemat sev slogu. Paliek vieglāk, apzinoties savas reālās spējas, – te es varu pacensties, bet šim man šobrīd nav kapacitātes, un tas ir normāli. Jā, bērnam tas varbūt nepatiks, bet visu var pārrunāt un paskaidrot. Jums jāpaļaujas, ka esat izaudzinājis tik stipru bērnu, kurš tiks galā arī ar nepatīkamām izjūtām. Svarīgi, ka es varu būt es pats attiecībās ar bērnu. Savukārt, no bērna skatpunkta, ir svarīgi parādīt, ka vecāks var kļūdīties, tātad arī bērns var kļūdīties! Tas palīdzēs bērnam saprast, ka viņš reizēm var atslābt, bet reizēm vajag pacensties. Bērns var paļauties uz savām sajūtām, ja šodien kaut ko negribas, un nevajag vienmēr visu darīt tikai tāpēc, ka jādara,” gana laba vecāka lomu savstarpējās attiecībās ar bērnu skaidro Laura Valaine.
Nepilna pusgada laikā Covid-19 dēļ ir pieaugusi iedzīvotāju nedrošība par ceļošanu uz ārzemēm un publisku vietu apmeklēšanu. Ja pērnā gada septembrī par ceļošanu uz ārzemēm droši jutās 40% (17% – pilnīgi droši, 23% – drīzāk droši), tad šobrīd šis rādītājs ir 35%. Pieaugusi arī iedzīvotāju nedrošība par publisku vietu apmeklēšanu – šobrīd par publisku vietu apmeklēšanu droši jūtas 54% (16% – pilnīgi droši, 38% – drīzāk droši) respondentu, kamēr 2021. gada septembrī šis rādītājs bija 61% (23% – pilnīgi droši, 38% – drīzāk droši), secināts jaunākajos BENU Aptiekas Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 1800 respondentus.
Saistībā ar publisku vietu apmeklēšanu nedrošību šobrīd izjūt 42% (7% – pilnīgi nedroši, 35% – drīzāk nedroši), bet vēl 4% konkrētu viedokli sniegt nevarēja, kamēr septembrī nedrošību izjuta 32% (6% – pilnīgi nedroši, 26% – drīzāk nedroši). Attiecībā uz ārzemju ceļojumiem nedrošību šobrīd izjūt 50% respondentu (18% – pilnīgi nedroši, 32% – drīzāk nedroši), bet vēl 15% konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Tikmēr septembrī nedrošību par došanos uz ārzemēm izjuta 42% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (17% – pilnīgi nedroši, 25% – drīzāk nedroši), bet vēl 18% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Analizējot datus pēc respondentu dzimuma, secināms, ka ievērojami lielāku nedrošību par ceļošanu uz ārvalstīm izjūt sievietes. Vīriešu vidū ceļot uz ārzemēm droši jūtas 41% (15% – pilnīgi droši, 26% – drīzāk droši), kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir 31% (8% – pilnīgi droši, 23% – drīzāk droši). Attiecīgi nedrošību par ceļošanu uz ārzemēm izjūt 53% sieviešu (21% – pilnīgi nedroši, 32% – drīzāk nedroši) un 47% vīriešu (14% – pilnīgi nedroši, 33% – drīzāk nedroši). Arī saistībā ar publisku vietu apmeklēšanu lielāku nedrošību izjūt sievietes. Vīriešu vidū par publisku vietu apmeklēšanu droši jūtas 57% aptaujāto (20% – pilnīgi droši, 37% – drīzāk droši), kamēr sievietēm šis rādītājs ir 50% (12% – pilnīgi droši, 38% – drīzāk droši), bet nedrošības sajūta pirms publisku vietu apmeklēšanas saglabājas attiecīgi 40% vīriešu (6% – pilnīgi nedroši, 34% – drīzāk nedroši) un 45% sieviešu (9% – pilnīgi nedroši, 36% – drīzāk nedroši).
Raugoties uz datiem pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, redzams, ka latviešu vidū par došanos uz ārvalstīm droši jūtas 54% (15% – pilnīgi droši, 39% – drīzāk droši), kamēr krievvalodīgo vidū šis rādītājs ir 51% (19% – pilnīgi droši, 32% – drīzāk droši). Attiecīgi nedrošību par šo aspektu izjūt 43% latviešu (7% – pilnīgi nedroši, 36% – drīzāk nedroši) un 42% krievvalodīgo (11% – pilnīgi nedroši, 31% – drīzāk nedroši), kamēr 3% latviešu un 8% krievvalodīgo konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Saistībā ar publisku vietu apmeklēšanu drošāk jūtas latvieši – viņu vidū par šo aspektu droši jūtas 54% respondentu (15% – pilnīgi droši, 39% – drīzāk droši), kamēr starp krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 51% (19% – pilnīgi droši, 32% – drīzāk droši). Attiecīgi nedrošību par publisku vietu apmeklēšanu izjūt 43% latviešu (7% – pilnīgi nedroši, 36% – drīzāk nedroši) un 42% krievvalodīgo (11% – pilnīgi nedroši, 31% – drīzāk nedroši). Salīdzinājumā ar septembri nedrošības līmenis par publisku vietu apmeklēšanu ir pieaudzis latviešu, bet samazinājies krievvalodīgo vidū – septembrī saistībā ar šo aspektu droši jutās 64% latviešu (24% – pilnīgi droši, 40% – drīzāk droši) un 36% krievvalodīgo (17% – pilnīgi droši, 19% – drīzāk droši). Attiecīgi nedrošību par publisku vietu apmeklēšanu izjuta 30% latviešu (5% – pilnīgi nedroši, 25% – drīzāk nedroši) un 49% krievvalodīgo (15% – pilnīgi nedroši, 34% – drīzāk nedroši).
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 1854 respondentus.
Arvien biežāk dzirdam speciālistu ieteikumus par to, ka dažādi ausu tīrīšanas ieradumi, piemēram, vates kociņu lietošana, var būt kaitīgi mūsu ausīm un dzirdei. Kā zināt, vai, tīrot ausis ierastajā veidā, nenodarām tām pāri? Kā drīkstam tās pareizi tīrīt un kādos gadījumos ir noteikti jādodas pie speciālista, konsultē BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ļubova Blaževiča.
Tīrām tikai ārpusi!
Cik daudz un kā drīkst tīrīt ausis? Klīniskā farmaceite Ļ. Blaževiča skaidro, ka ausis ir ieteicams tīrīt tikai ārpusē, noslaukot tās ar mitru salveti vai drāniņu. Ja ir nepieciešams iztīrīt ausis vairāk, var izmantot speciālus ausu pilienus.
Specialisti ir vienisprātis, ka ausīs nevajadzētu ievietot jebkādus priekšmetus, tai skaitā arī vates kociņus, jo, šādi tīrot ausis, var nejauši bojāt ausu kanālus un bungplēvīti, vai aizstumt ausu sēru dziļāk un izveidot sēra korķi.
Nevajadzētu arī pārāk bieži tīrīt ausis. Tā saucamais ausu sērs (cerumen) ir dabiska organisma substance, kas mitrina ausi, aizsargā no putekļiem un smalkām gaisā esošām daļiņām. Turklāt tām arī piemīt antibakteriālās īpašības.
Pilieni ausu kopšanai
Ja jūtat, ka ar auss ārējās daļas mazgāšanu nepietiek, talkā var nākt speciāli pilieni ausu kopšanai, kas ir paredzēti dažādām situācijām, stāsta Ļ. Blaževiča. Aptiekā ir pieejami ausu pilienu sēra atmiekšķēšanai un izvadīšanai, kā arī ausu aizkrituma stāvokļa atvieglošanai pēc ūdens procedūrām, ausu iekaisuma ārstēšanai un sāpju mazināšanai.
Pilieniem ir atšķirīgs sastāvs – sākot no dabīgām eļļām (piemēram, olīveļļa) līdz ķīmiskiem komponentiem. Šiem preparātiem var būt atšķirīgs lietošanas veids – daži no tiem ir tikai jāiepilina, citi jāiepilina un pēc tam jāpaguļ, ļaujot tiem iedarboties. Ir arī tādi pilieni, kurus pēc noteikta laika ir nepieciešams izskalot, bet citiem tas nav nepieciešams. Ir pilieni, kurus ir ieteicams pirms lietošanas sasildīt rokās līdz ķermeņa temperatūrai. Par pareizu lietošanu vienmēr konsultējieties ar speciālistu – ārstu vai farmaceitu, kā arī pirms lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju.
Neignorējiet svarīgos simptomus
Farmaceite uzsver, ka nedrīkstam izturēties nevērīgi pret savu ausu veselību, īpaši ņemot vērā mūsdienu dzīvesveida īpatnības – skaļu mūzikas klausīšanos, biežu austiņu lietošanu, trokšņu piesārņojumu ikdienā. Tādēļ, noteiktu simptomu gadījumos, ir jādodas uz konsultāciju pie speciālista.
Simptomi, kuru gadījumā noteikti ir jādodas pie specialista: ausu sāpes, nepārejošā ausu aizkrišanas sajūta, dzirdes pasliktināšanās, džinkstēšana ausīs, nieze ausīs, smaka no ausīm. Nevajadzētu gaidīt, ka simptomi pāries paši no sevis, bet tuvākajā laikā jādodas pie speciālista, jo nogaidīšana var pasliktināt situāciju.
Ausu veselības profilakse
BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ļ. Blaževiča stāsta – no mikroelementiem ausu veselībai īpaši svarīgs ir magnijs, kālijs, cinks un Omega taukskābes, ko papildus uzturam varam uzņemt ar dažādiem preparātiem.
Ausu veselības profilaksei ir svarīga saudzīga attieksme ikdienā. Tā, piemēram, aukstā laikā ausīm ir jānodrošina silta vide, tādēļ ieteicams nēsāt galvassegu, piemēram, cepuri vai lakatu, kas apsedz ausis. Izvairieties no skaļas mūzikas klausīšanas un biežas austiņu lietošanas, kā arī centieties izvairīties no trokšņainas vides. Ja darbs ir saistīts ar skaļu vidi, noteikti jālieto visi nepieciešamie aizsarglīdzekļi, lai sevi pasargātu.
BENU Aptiekas ir daļa no Eiropas mēroga aptieku tīkla, kas apvieno aptuveni 700 aptieku Čehijā, Šveicē, Nīderlandē, Ungārijā, Serbijā, Slovākijā, Igaunijā un Lietuvā. BENU Aptieku tīkls ir viens no vadošajiem zāļu mazumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā, kas apvieno 79 aptiekas visos lielākajos valsts reģionos. BENU Aptiekās Latvijā strādā vairāk nekā 400 darbinieku.
Ekstrēmi laikapstākļi Eiropā, tostarp karstuma viļņi un plūdi, 40 gadu laikā ir nodarījuši zaudējumus par gandrīz 510 miljardiem eiro un prasījuši apmēram 142 000 cilvēku dzīvības, liecina ceturtdien publicēts Eiropas Vides aģentūras (EVA) pētījums.
Laikā no 1980. līdz 2020.gadam apmēram 60% no kopējiem finansiālajiem zaudējumiem radīja neliels skaits – aptuveni 3% – no visiem notikumiem, kas bija saistīti ar ekstrēmiem laikapstākļiem.
Karstuma viļņi bija vainojami 91% no ekstrēmo laikapstākļu izraisītajiem nāves gadījumiem. 2003.gada vasaras karstuma vilnī nomira apmēram 80 000 cilvēku.
Līdzīgi karstuma viļņi pēc 2003.gada prasīja ievērojami mazāk upuru, “jo tika īstenoti pielāgošanās pasākumi dažādās valstīs un no dažādu aktoru puses”, un viens no šādiem pasākumiem bija gaisa kondicionieru uzstādīšana, atzīmēja EVA.
Pasaules Meteoroloģijas organizācija lēš, ka pasaules mērogā ar laikapstākļiem saistīto katastrofu skaits pēdējos 50 gados ir pieaudzis, nodarot lielākus postījumus, bet prasot mazāk cilvēku dzīvību.
EVA atzina, ka Eiropā pēdējo 40 gadu dati neļauj noteikti secināt, vai šis pieaugums bijis klimata izmaiņu dēļ, jo dažādos gados reģistrēti ļoti neregulāri postījumi.
“Visus riskus, kurus mēs aprakstām kā saistītus ar laikapstākļiem un klimatu, ietekmē klimatiskie apstākļi. Tas nav tas pats, kā teikt, ka tos visus ietekmē klimata izmaiņas,” sacīja EVA eksperts Vouters Vannevils.
Eiropā no ekstrēmiem laikapstākļiem 40 gados visvairāk cietusi Vācija, kur tie nodarījuši 107 miljonu eiro zaudējumus un prasījuši 42 000 upurus.
Vācijai seko Francija ar 99 miljonu eiro zaudējumiem un 26 700 cilvēku dzīvībām un Itālija ar 90 miljonu eiro zaudējumiem un 21 600 upuriem.
Apdrošināšana sedza tikai 23% no materiālajiem zaudējumiem Eiropā, bet šajā ziņā starp valstīm bija lielas atšķirības. Rumānijā un Lietuvā apdrošināti bija tikai 1%, toties Nīderlandē – 55% un Dānijā – 56%.
Šajos skaitļos nav iekļautas tādas dabas katastrofas kā zemestrīces un vulkānu izvirdumi, jo tās nav meteoroloģiskas.
Prinča Viljama sieva Keita Midltone šajās dienās apmeklējusi Tvikenhemas stadionu Londonā, viņa izmēģinājusi savas spējas regbijā uzspēlējot kopā ar Anglijas sieviešu komandu.
Pirms spēles Keitas izpļāpājusies par savu ģimenes dzīvi jeb savu atvašu uzvedību.
Video
Keitai un princim Viljamam ir trīs bērni – 8 gadus vecais princis Džordžs, 6 gadus vecā princese Šarlote un 3 gadus vecais princis Luiss.
Keita sieviešu regbija komandai atzinās, ka abi viņas dēli ir lieli regbija fani.
“Džordžs regbiju spēlē savā skolā. Tas ir jauki. Bērniem ļoti patīk, bet Luiss ir kamikadze! Viņš mūs vienmēr uztrauc! Kad viņš kļūs vecāks, tad, nemaz nešaubos, ka viņš vienmēr būs notikumu centrā un mēs varēsim apbruņoties ar lielu pacietību, un doties skaidrot viņa uzvedību,” – smejoties stāstījusi hercogiene.
Kāju vēnu veselības problēmas šobrīd kļūst arvien aktuālākas. To veicina dažādi modernā dzīvesveida faktori, piemēram, sēdošs vai ilgstoši stāvošas darbs. Kādus simptomus nedrīkst ignorēt un kādas ir ārstniecības un profilakses iespējas? Komentē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Veselības centra 4fleboloģe, proktoloģe Anastasija Vaļuka un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Dažādi statistikas dati liecina, ka mūsdienās kāju vēnu problēmas skar 30-40% Eiropas iedzīvotāju, stāsta fleboloģe, proktoloģe Anastasija Vaļuka. Vēnu veselības problēmas var dēvēt par “civilizācijas slimību”, turklāt šī problēma skar arvien plašāku un jaunāku pacientu loku. Šeit nozīme ir ikdienas ritmam – mēs arvien vairāk laika pavadām mazkustīgi, ilgstoši sēžot, vai tieši otrādi – pārspīlējot ar fiziskām aktivitātēm. Turklāt hroniska vēnu mazspēja teju līdzvērtīgi skar gan vīriešus, gan sievietes. Jāņem vērā, ka vēnu mazspēja var sākties nemanāmi ar kāju pietūkumu dienas beigās, niezi, retiem krampjiem, tomēr neārstēta tā var izraisīt pat trofiskas (nedzīstošas) čūlas.
Vēnu problēmas veicinošie faktori
Iedzimtība. Iespēja pārmantot vēnu mazspēju ir augsta (43%) pat tad, ja tā konstatēta tikai vienam no vecākiem, uzsver ārste. Ja no vēnu varikozes cieš abi vecāki, iedzimtas vēnu mazspējas risks pieaug līdz pat 90%. Tomēr šāda statistika nebūtu jāuztver kā nolemtība – apzinoties šo risku, to iespējams mazināt, ievērojot profilaktiskos pasākumus un laikus pievēršot pastiprinātu uzmanību vēnu stāvoklim.
Neveselīgs dzīvesveids un darba apstākļi. Vēnu stāvokli apdraud tie paši faktori, kas nelabvēlīgi ietekmē visu asinsrites sistēmu – mazkustīgs dzīvesveids, liekais svars, smēķēšanā, pārmērīga alkohola lietošana, neveselīga pārtika, pārmērīga sāls lietošana uzturā, kā arī stress un nekvalitatīvs miegs.
Arī darba apstākļi ietekmē vēnu veselību – īpaši kaitīgs ir ilgstoši sēdošs vai (jo īpaši) stāvošs darbs. Vēnu funkcija ir nest venozas asinis prom no kājām uz sirds pusi, pret gravitācijas spēku, un, ja cilvēks vairākas stundas pēc kārtas stāv vai sēž, vēnām ir grūti pildīt savu funkciju.
Grūtniecība un hormonālie preparāti. Vēnu stāvoklis ir pakļauts hormonālajam fonam. Grūtniecības laikā sievietes organismā notiek hormonālas izmaiņas, kas izraisa gludās muskulatūras tonusa samazināšanos, – tas ietekmē arī vēnu sieniņas, kuras kļūst plānākas un elastīgākas. Vēlākos grūtniecības mēnešos sastrēgumus kāju asinsvados (varikozi) var veicināt palielinātās dzemdes spiediens uz iegurņa vēnām. Palielinoties dzemdei, lai samazinātu šos riskus, sākot jau ar pirmajiem grūtniecības mēnešiem ieteicams valkāt speciālista ieteiktas kompresijas zeķes, uzsver A. Vaļuka.
Vēnu trombožu risku var palielināt arī hormonālās kontracepcijas preparātu lietošana.
Nepiemēroti apavi un apģērbs. Mūsu garderobei jābūt ērtai ne tikai komforta, bet arī veselības dēļ. Ikdienā valkājot augstpapēžu kurpes, apakšstilbu muskuļi visu laiku atrodas iestieptā stāvoklī, tas neļauj muskulim vēnu “masēt” un veicināt normālu asinsriti, rodas venozais sastrēgums. Līdzīgi notiek, valkājot apspīlētas, neelastīga auduma bikses un ilgstoši sēžot ar sakrustotām kājām, – tiek nospiesta paceles un cirkšņa vēna, skaidro speciāliste.
Karstums un pārmērīga fiziskā slodze. Karsēšanās pirtīs vai ilgstoši intensīvi treniņi ne vienmēr pozitīvi ietekmē veselību. Ja cilvēkam ir 3. vai 4. pakāpes vēnu nepietiekamība ar trombožu risku, pirti un karstu vannu apmeklēt nav vēlams. Taču, ja tomēr tās apmeklējat, pēc tam noteikti jāveic kontrastdušas ar auksto ūdeni.
Simptomi, ko nedrīkst ignorēt
Pie vēnu ārsta – flebologa ir jāvēršas laikus, pirms neliels diskomforts pāraug nopietnā saslimšanā, uzsver A. Vaļuka.
Galvenie vēnu problēmu brīdinājuma signāli:
spiedoša smaguma sajūta, diskomforts vai dedzināšanas sajūta apakšstilbos;
krampji apakšstilbu muskuļos naktīs;
neskaidrojama nieze;
kāju pietūkums dienas beigās;
kapilāru zīmējuma parādīšanās;
vēnu mezgliņu veidošanās.
Svarīgi! Pat tad, ja jums nav simptomu, bet ģimenē ir bijušās vēnu problēmas, vai arī, ja darbs ir ilgstoši stāvošs vai sēdošs, ir jānāk uz pārbaudi, lai laikus sāktu profilaktiskos pasākumus.
Ārstēšanas iespējas
Ir ļoti būtiski izvēlēties katra pacienta stāvoklim, dzīvesveidam un iespējām atbilstošu ārstēšanas metodi, skaidro ārste. Pirmais ārstēšanas posms ir precīza diagnostika un atklāta saruna ar flebologu. Zelta standarts vēnu diagnostikā ir izmeklējums ar ultrasonogrāfijas metodi (vēnu duplekssonogrāfija). Mūsdienu vēnu ārstniecības metodes, arī invazīvās, ir maksimāli saudzīgas, pacienta ikdiena un darbaspējas netiek ierobežotas.
Neķirurģiskās metodes: dzīvesveida maiņa, kompresijas terapija (t. s. “vēnu zeķes”), dažādas ziedes. Kompresijas terapijas gadījumā vēnu zeķes ieteicams piemeklēt individuāli – tām ir dažādas kompresijas pakāpes.
Mazinvazīvās metodes izmanto kosmētisku defektu un nelielu vēnu sānu zaru problēmu novēršanai. Tā ir lāzerterapija, putu skleroterapija, termokoagulācija.
Mazinvazīvās ķirurģiskās metodes:
endovenozā lāzerķirurģija;
endovenoza radiofrekvences ķirurģija;
tvaika impulsa metode;
šobrīd progresīvākā ir bioloģiskās līmes metode, kuras laikā ar zondes palīdzību vēnā tiek ievadīta speciāla viela, kas dažu minūšu laikā sacietē un slēdz bojāto vēnu. Šādas manipulācijas veikšanai nav nepieciešama atsāpināšana, un atlabšanas periodā nav nepieciešams valkāt vēnu zeķes, kas ir īpaši ērti gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Atkarībā no konkrētās vēnu problēmas metodes var tikt kombinētas – vēnu sānu zaru varikozes gadījumā iespējama putu skleroterapija, vēnu mezgliņu ķirurģiska izņemšana, totālā lāzerķirurģija (TOTAL EVLA), kuras laikā mazie vēnu zari tiek slēgti ar lāzera palīdzību.
Klasiskā ķirurģija (mūsdienās šo metodi izvēlas arvien retāk): bojātās vēnas tiek izoperētas caur nelielu iegriezumu posmiem.
Atkopšanās laiks un režīms pēc manipulācijām ir atkarīgs no izvēlētās vēnu ārstēšanas metodes. Vēnu operācijas mūsdienās tiek veiktas ātri. Pēc manipulācijas stacionārā jāuzturas vien 1-4 stundas, pēc tam pacients var turpināt ikdienas gaitas (mērenas kustības operācijas dienā ir pat ieteicamas), ievērojot ārsta ieteikumus un atgriežoties pie speciālista uz atkārtotu vizīti.
Divas nedēļas pēc termiskajām operācijām jāizvairās no sportošanas un 4 nedēļas jāvalkā atbilstošas kompresijas zeķes. Savukārt pēc biolīmes metodes ierobežojumu nav.
Vēnu veselības profilakse pašu rokās
Dzīvesveids. Ievērojiet savām spējām atbilstošu aktīvu un veselīgu dzīvesveidu. Nodarbojieties ar fiziskām aktivitātēm, kas uzlabo asinsriti (skriešana, nūjošana, peldēšana, braukšana ar velosipēdu, garas pastaigas).
Veselīgs uzturs. Iekļaujiet savā ikdienas uzturā vairāk svaigu dārzeņu, augļu un ogu, uzņemiet pietiekami daudz šķidruma. Izvairieties no pārsālītiem, eļļā fritētiem, trekniem un cukurotiem ēdieniem un našķiem.
Izvairieties no ilgstošas statiskas sēdēšanas vai stāvēšanas. Ik pa 2 stundām centieties 15 minūtes izkustēties. Ilgstoši nesēdiet sakrustotām kājām. Sēžot ilgstoši pie darba galda, pavingrojiet, paceļot un nolaižot papēžus.
Apavi. Ikdienā izvēlieties ērtus apavus uz vidēji augsta papēža.
Kompresijas zeķes. Izvēlieties atbilstošas kompresijas pakāpes zeķes ikdienas valkāšanai.
Savlaicīgi vērsieties pie speciālistiem:
pie flebologa – regulāras vēnu veselības pārbaudes, ja esat vēnu slimību riska grupā vai pamanāt pirmos simptomus;
pie endokrinologa – hormonālā fona kontrolei;
pie fizioterapeita – piemērotāko fizisko aktivitāšu plāna sastādīšanai un īstenošanai;
pie uztura speciālista – veselīga, individuāla uztura plāna izveide un uzraudzība.
Ir ieteicamas arī fizikālās medicīnas metodes (limfodrenāža, zemūdens masāža, ūdens velotrenažiera nodarbības) un procedūras ādas un muskuļu tonusa uzturēšanai un uzlabošanai, iesaka A. Vaļuka.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece novērojusi, ka klienti visbiežāk sūdzas par smaguma un sāpju sajūtu kājās, kāju pietūkumu dienas beigās, arī par krampjiem.
Vēnu veselībai aptiekās ir pieejami dažādi preparāti gan iekšķīgai, gan ārējai lietošanai. No dabas līdzekļiem izmanto zirgkastaņa preparātus, kam ir vēnas tonizējoša un tūsku mazinoša darbība, tos lieto gan iekšķīgi – tabletēs, gan ārīgi – gelos un krēmos. Lazdu mizu un lapu drogai piemīt pretiekaisuma, vēnas tonizējoša un kapilārus stiprinoša darbība. Kāju noguruma mazināšanai pēc darba dienas, īpaši karstā laikā, vai pēc sporta nodarbībām izmantojami geli ar atvēsinošu iedarbību, kas bez mentola satur arī zirgkastani, arniku, ginku, diosmīnu. Geli ar heparīnu arī palīdz mazināt tūsku un uzlabo mikrocirkulāciju. Venozās asinsrites traucējumu izraisītu sūdzību kā nogurums, smaguma sajūta, tūska un sāpes kājās atvieglošanai lietojami līdzekļi, kuru sastāvā ir diosmīns, hesperidīns un trokserutīns. Izmanto gan iekšķīgai lietošanai kapsulās un tabletēs, gan ārīgi gelos un krēmos. Trokserutīns nostiprina asinsvadu sieniņas un samazina to palielināto caurlaidību. Diosmīns pazīstams kā venotonisks un vazoprotektīvs līdzeklis.
Prinča Viljama sieva Keita Midltone saņēmusi pamatīgu kritiku par pārlieku izteiktu tievumu. Keita atspēkojusi baumas par ēšanas traucējumiem.
Nesen hercogiene pozēja fotogrāfam Paolo Roversi, lai savā dzimšanas dienā varētu priecēt fanus ar jaunām fotogrāfijām. Lai arī lielākā daļa britu šīs fotogrāfijas uztvēra ar sajūsmu, atradīs arī tādi, kas viņu skarbi kritizēja Keitas aprises. Keita esot “pārāk slimīgi” tieva, izskanēja minējuma par anoreksiju.
Video
Parasti Keita nekomentē ziņas par sevi, bet šoreiz viņa pauda pamatīgu sašutumu par šādiem apvainojumiem.
“Keitu šis ļoti apbēdina, jo viņai nekad nav bijušas liekā svars problēmas. Viņa vienmēr tāda ir bijusi.
Keita ir aktīva sieviete, viņa ēd veselīgi un nekad nav saskārusies ar svara problēmām. Hercogiene uzturā lieto daudz zivis un dārzeņus. Brokastīs viņa parasti ēd dažādas putras.
“Keita bieži dzird kritiku par savu izskatu un svaru. Kāds pat teicis, ka viņas svars esot 45 kilogrami. Taču tas ir tālu no patiesības,” – komentē kāds Keitas draugs.
Šis pats draugs arī teicis, ka konkrētā fotosesija šo problēmu vēl vairāk ir aktualizējusi, lai arī līdzīgi komentāri ir bijuši jau agrāk.
Šajā rakstā pastāstīsim, ko dažādas lūpu formas stāsta par to īpašnieces personību tu būsi pārsteigta, cik precīzi šie novērojumi ir!
1.Lielas lūpas
Cilvēki ar biezām un lielām lūpām pēc būtības ir ļoti līdzjūtīgi un gādīgi. Viņiem ir tendence rūpēties par dzīvniekiem un bērniem, šie cilvēki var būt lieliski ārsti vai medmāsas. Viņiem ir iedzimta spēja aizsargāt un dziedināt vājos un bezpalīdzīgos, tas ir viņu aicinājums!
2. Augšējā lūpa ir mazāka par apakšējo
Šādi cilvēki ir izlēmīgi, kā arī draudzīgi, un viņiem var viegli uzticēties. Pēc būtības viņi ir audzinātāji. Viņiem patīk rūpēties par kādu, un viņi ir arī labi aprūpētāji. Šie cilvēki parasti ir lieliski vecāki.
3. Augšējā lūpa ir lielāka nekā apakšējā
Cilvēki ar šāda veida lūpām ir milzīgas uzmanības meklētāji un pārlieku emocionāli. Viņiem patīk būt uzmanības centrā, un viņi darīs visu, lai sasniegtu šo mērķi. Tā kā viņi ir ar ļoti augstu pašpārliecinātību, viņi ir pietiekami harizmātiski. Šie cilvēki lieliski prot jokot un ir talantīgi dejošanā vai dziedāšanā.
4. Ovālas lūpas
Cilvēki ar šādu lūpu struktūru mīl jautrību un piedzīvojumus un ienīst jebkāda garlaicīgu rutīnu. Tie ir klejotāji un pasaules ceļotāji ar pilnu enerģiju un idejām. Nav nekāds pārsteigums, ka šādiem cilvēkiem patīk ceļot pa pasauli, staigāt pa kalniem un gozēties jūras krastos.
5. Izteikta augšējā lūpa
Viņi ir ļoti iespaidojami, zinātkāri un sabiedriski un var viegli un ātri pielāgoties jebkurai videi. Šie cilvēki vienmēr ir gatavi eksperimentiem un jauniem atklājumiem.
6.Parastas lūpas
Šīs lūpas parasti atspoguļo ļoti līdzsvarotu un saprātīgu personību, kas pēc būtības izvairās no riska. Šie cilvēki ir labi klausītāji, lojāli un mierīgi, reti zaudē savaldību. Viņi ir optimistiski, bet arī ļoti prasīgi pret sevi.
Otrdien Latvijā konstatēti 10 610 jauni Covid-19 gadījumi un saņemtas ziņas par 23 inficētu personu nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.
Līdz šim lielākais Covid-19 gadījumu skaits vienā dienā bija fiksēts 29.janvārī, kad inficēšanos konstatēja 9626 cilvēkiem.
No pagājušajā diennaktī konstatētajiem Covid-19 gadījumiem 4221 nebija vakcinēts vai vakcinācijas kursu pabeidzis, savukārt 6389 bija vakcinēti. Kopumā pirmdien laboratoriski veikti 27 869 Covid-19 izmeklējumi, no kuriem 38,1% bijuši pozitīvi.
Divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs pagājušās diennakts laikā ir palielinājies no 4898 līdz 5190 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.
Vakar saņemti ziņojumi par 23 mirušajiem. No tiem divi cilvēki bija vecumā no 40 līdz 49 gadiem, trīs – vecumā no 50 līdz 59 gadiem, trīs – vecumā no 60 līdz 69 gadiem, seši – vecumā no 70 līdz 79 gadiem, pieci – vecumā no 80 līdz 89 gadiem, četri – vecumā no 90 līdz 99 gadiem. 20 no viņiem bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet trīs – vakcinēti.
Kopumā līdz šim Latvijā miruši 4911 ar Covid-19 inficēti cilvēki.
Kopš Covid-19 pandēmijas sākumā šī slimība Latvijā laboratoriski apstiprināta 412 402 cilvēkiem.
Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka ar Covid-19 pēdējās 14 dienās sasirguši 98 260 cilvēki, bet pārējie tiek uzskatīti par slimību pārslimojušiem.
Savukārt Latvijas slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaits pēdējās diennakts laikā ir pieaudzis no 886 līdz 919, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotā informācija.
No visiem patlaban stacionētajiem 846 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 73 – ar smagu slimības gaitu.
Kopumā aizvadītajā diennaktī stacionēti 153 Covid-19 pacienti, bet no slimnīcām tika izrakstīti 107.
Atbilstoši NVD sniegtajiem datiem, no visiem slimnīcās esošajiem pacientiem, kuriem konstatēta inficēšanās ar Covid-19, konkrētā slimība kā pamatdiagnoze ir 507 sasirgušajiem jeb 55,17% no kopējā skaita.
Aukstajā sezonā īpaša kopšana nepieciešama lūpām. Tās var padarīt sausas gan sals un vējš ārā, gan arī pārlieku sausais gaiss telpās, norāda “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.
Ja lūpas sprēgā
Aukstums, mainīgie laikapstākļi, dehidratācija, nepiemērota kosmētika un medikamenti, kas ikdienā jālieto, var padarīt lūpas sausas un plaisājošas. Mikroplaisiņas lūpās sūrst un rada diskomfortu.
Saglabāt lūpas veselīgas ir iespējams, ja, dodoties laukā, seko dažiem gluži vienkāršiem ieteikumiem.
Atrodoties ārā, elpot ieteicams tikai caur degunu, nevis caur muti.
Nelaiziet lūpas! Mitras lupas vējā sasprēgā.
Vienmēr lietojiet lūpu balzāmu vai krēmu, kas pasargā no saules nelabvēlīgās iedarbības.
Sevišķi aukstā laikā, lai pasargātu lūpas, tās var paslēpt šallē.
Kā lūpas pareizi kopt?
Sausas un saplaisājušas lūpas ir pirmais signāls. Pirms došanās ārā vajadzētu lietot barojošu un aizsargājošu lūpu balzāmu. Turklāt visiem – sievietēm, vīriešiem, bērniem.
Nedrīkst aizmirst par mazuli, kurš guļ ratiņos un pastaigas laikā zīž māneklīti. Tas kairina, tādēļ lūpiņas vajadzētu pasargāt ar tieši mazuļiem paredzētu aizsarglīdzekli.
Aptiekās ir plaša līdzekļu izvēlē lūpu ādas pasargāšanai – gan dziedējoši, kurus ieteicams klāt uz nakti, gan arī tādi, kas noderēs dienas laikā.
Izvēlieties lūpu balzāmu ar bišu vasku, šī vai kakao sviestu, mango vai hohoba eļļu – šīs sastāvdaļas pasargās lūpas no sasprēgāšanas.
Labi, ja lūpu balzāma sastāvā ir SPF aizsargfiltrs un antioksidanti (E vitamīns, koenzīms Q10).
Reizi nedēļā var lietot lūpu skrubi, lai noņemtu sauso ādu un lūpu balzāms labāk iedarbotos.
Ikdienā dzeriet daudz šķidruma un telpās izmantojiet gaisa mitrinātāju!
Arī iepriekšējā nedēļā reinfekcijas jeb atkārtotas saslimšanas ar Covid-19 pēc pārslimošanas gadījumu skaits turpināja augt, sasniedzot 9,1% no kopējā saslimušo skaita, liecina Veselības ministrijas uz valdības sēdi sagatavotā informācija.
Kā skaidroja Slimību profilakses un kontroles centrā, reinfekcijas gadījums, pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra definīcijas, ir, kad laika intervāls starp diviem pozitīviem Covid-19 testiem saslimušajam ir 60 dienas vai vairāk.
Ministrijas dati liecina, ka pagājušā gada pēdējā nedēļā šādi bija 3,4% no visiem saslimšanas gadījumiem, kas bija teju divas reizes vairāk nekā konstatēts iepriekš. Šogad šis rādītājs turpinājis augt, gada pirmajā nedēļā sasniedzot 5,6% no visiem atklātajiem gadījumiem, bet otrajā – 7,1%.
Pagājušajā nedēļā šādi bijuši kopumā 4862 Covid-19 gadījumi jeb 9,1% no kopskaita.
Arī veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) valdības sēdē izcēla pieaugošo reinfekcijas gadījumu skaitu.
“To cilvēku skaitā, kuriem bija atklāts Covid-19, faktiski katrs desmitais bija tāds, kas bija slimojis iepriekš. Tā ir tā omikrona īpatnība, ka tas spēj atkārtoti inficēt cilvēkus, kuri ir iepriekš pārslimojuši,” skaidroja ministrs.
Pirmdien, 31.janvārī, tika laimēts lielākais laimests Latvijas momentloteriju vēsturē un pirmais momentloterijas “Pērle” lielajiem laimestiem – 250 000 eiro, pavēstīja izložu rīkotāja VAS “Latvijas loto” pārstāvji.
Laimests ticis kādai 46 gadus vecai rīdziniecei, kura strādā par šuvēju. Laimīgā biļete bija iegādāta SIA “Maxima Latvija” informācijas centrā A. Deglava ielā, Rīgā.
Kā norāda uzņēmumā biļeti, kurā ir četras spēles un papildspēle, laimētāja iegādājusies, jo momentloterija “Pērle” viņai iepatikusies “no pirmās dienas”. “Ziemassvētku sezonas laikā man bija sajūta, ka jānotiek kādam brīnumam, tāpēc gan Pērles, gan citas biļetes iegādājos gan pati sev, gan apdāvināju radiniekus. Redziet, Ziemassvētki beidzās, bet cerība man saglabājās,” viņa stāsta.
Laimētāja bija aprēķinājusi, ka no iepriekš iegādātajām biļetēm mazajos laimestos viņai sakrājušies 30 eiro, tāpēc “Maxima Latvija” veikalā iegādājusies divas “Pērles” biļetes un divas “Simtgades loterijas”. Viena no “Pērles” biļetēm slēpusi 250 000 eiro laimestu.
“Protams, ka es sākumā neticēju. Vīrs arī neticēja. Vēl tagad mums nav īstas pārliecības, ka notikušais ir īstenība,” atzīst laimētāja.
Rīdziniece stāsta, ka jau kopš senākiem laikiem viņai bijis sapnis – ja laimētu loterijā, tad atjaunotu savu veco vasarnīcu.
