2.2 C
Rīga
svētdien, 14 decembris, 2025
Home Blog Page 83

Padomi skaistām lūpām, kas nebaidās ziemas sala

Ja lūpu āda ir veselīga un nesagādā mums raizes, tad reizēm pat neaizdomājamies par īpašu tās kopšanu. Taču ziemas laikā lūpu āda daudziem mēdz sagādāt raizes – rodas diskomforts, sausuma sajūta, lūpu āda sprēgā un ir nelīdzena. Ko darīt, lai nesaskartos ar šīm lūpu ādas problēmām? Kā mazināt lūpu ādas diskomfortu un kopt sausas, sasprēgājušas lūpas? Noderīgos padomos dalās BENU Aptiekas skaistuma konsultante Natālija Gavriļčenko.

Pašgatavots lūpu skrubis īpaši maigai ādai

Ziemas laikā ir ļoti svarīgi pareizi kopt lūpas, lai tās ir maigas, pievilcīgas un jūtas labi. Lai to nodrošinātu, reizi nedēļā ieteicams uztaisīt lūpu skrubi. Ja šāda līdzekļa nav jūsu kosmētikas somiņā, nevajag uztraukties, to  varat viegli uztaisīt paši! Nelielu daudzumu auzu miltu sajauciet ar augu eļļu (labi derēs olīveļļa, linsēklu eļļa, kokosriekstu eļļa), uzlieciet iegūto skrubi uz lūpām un ar maigām kustībām masējiet aptuveni minūti, tad noskalojiet ar siltu ūdeni. 

Lūpu kopšanas produktu veidi:

  • Lūpu zīmuļi – tā saucamās higiēniskās lūpu krāsas jeb lūpu balzami. Tie ir gan ar mitrinošu, gan ar barojošu iedarbību un der ikvienam ikdienas lietošanai.
  • Lūpu krēmi – ir kopjošāki un intensīvāki pēc savas darbības. Tie atjauno un dziedē, tādēļ ir ideāls palīgs sausām, sprēgājošām lūpām.
  • SOS balzami – tie parasti ir iepakoti burciņās un ir izmantojami ne vien lūpām, bet arī īpaši sakairinātai, izteikti sausai, sūrstošai ādai.

Kā izvēlēties piemērotāko lūpu kopšanas līdzekli?

Izvēloties lūpu balzamu ziemas periodam, vadieties pēc savām vajadzībām un pievērsiet uzmanību vērtīgām eļļām balzama sastāvā, piemēram, gurķeņu eļļai, žožoba eļļai, šī sviestam. 

Protams, ziemas dienās neaizmirstiet īpaši piedomāt par lūpu ādas aizsardzību no apkārtējās vides negatīvās ietekmes – sala, vēja, mitruma. Tādēļ, pirms došanās ārpus telpām, vienmēr lietojiet lūpu balzamu. Ir pieejami lūpu balzami, kas ir barojošāki un speciāli piemēroti tieši ziemas laika apstākļiem. Savukārt dienās ar spožākiem saules stariem īpaši noderīgi būs lūpu balzami ar UV filtru.

Pilnveidojiet ēdienkarti

Ja lūpas bieži sagādā diskomfortu, pārdomājam ēdienkarti! Pilnveidojiet to, pievienojot vērtīgās taukskābes, piemēram, treknas zivis, avokado, olīveļļu, kā arī pilngraudu maizi un griķus. Neaizmirstiet arī par grūbām, auzu pārslām un citiem vērtīgiem graudaugiem. Tie ir lielisks B grupas vitamīnu avots. Savukārt no uztura bagātinātājiem lūpu ādas veselībai var noderēt naktssveces un zivju eļļa.

Dekoratīvās kosmētikas ietekme

Lai lūpas nebūtu pārsausinātas, ikdienā ieteicams retāk izmantot matējošas lūpu krāsas. Ja tomēr ir sanācis lietot spēcīgāku lūpu dekoratīvo kosmētiku un jūtat lūpu ādas diskomfortu vai vienkārši ir vēlme palutināt savas lūpas, izmantojiet mitrinošu masku. Ja pa rokai nav speciālas maskas lūpām, izmantojiet šim nolūkam jebkuru mitrinošo sejas masku. Saudzīgi uzlieciet to plānā kārtā uz lūpu ādas un klusējiet 10-15 minūtes. Pēc tam maskas atliekas noņemiet ar salveti vai iemasējiet lūpās, vai rīkojieties atbilstoši līdzekļa lietošanas aprakstam. Jebkura lūpu krāsa pēc maskas lietošanas turēsies ilgāk un klāsies vienmērīgāk, jo lūpu āda būs labi mitrināta un lūpas izskatīsies pilnīgākas.

Lietojot lūpu dekoratīvo kosmētiku, ir svarīgi atcerēties par pienācīgu lūpu ādas attīrīšanu no tās. Šim nolūkam izmantojiet maigu pieniņu vai speciālu līdzekli dekoratīvās kosmētikas noņemšanai no acīm un lūpām.

BENU Aptiekas ir daļa no Eiropas mēroga aptieku tīkla, kas apvieno aptuveni 700 aptieku Čehijā, Šveicē, Nīderlandē, Ungārijā, Serbijā, Slovākijā, Igaunijā un Lietuvā. BENU Aptieku tīkls ir viens no vadošajiem zāļu mazumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā, kas apvieno vairāk nekā 81 aptieku visos lielākajos valsts reģionos. BENU Aptiekās Latvijā strādā vairāk nekā 400 darbinieku.

Dīkstāves ēnā: Skaistumkopšanas nozarē strādājošie izjūt arvien lielāku spiedienu! (+VIDEO)

Lai arī ar Covid-19 saistītos ierobežojumus valdība tagad sola pārskatīt 7.februārī, ņemot vērā saslimstības kritērijus, nav izslēgts, ka arī tad pie agrākās dzīves neatgriezīsimies. Skaistumkopšanas nozarē, kurā ir pilnīga dīkstāve, krīzi tas padziļina. Turklāt nozarē strādājošie izjūt arvien lielāku spiedienu no klientiem pakalpojumu sniegt. Tam pretī – līdz šim nepilnīgais valsts atbalsts un neziņa, kad oficiāli varēs atsākt strādāt.

Video

Pasliktinājusies jauniešu garīgā veselība (+VIDEO)

Covid laiks nav saudzējis Latvijas jauniešus. Lai gan pati saslimstība viņu vidū nav tik izplatīta, bērniem un pusaudžiem jūtami pasliktinājusies garīgā veselība. Pat 70 procenti aptaujāto atzinuši, ka piedzīvo nomāktību un depresiju. Bet grūtības mācīties ir gandrīz visiem.

Video

Nedēļas nogalē par komandantstundas pārkāpumiem sākti 1009 administratīvā pārkāpuma procesi (+VIDEO)

Nedēļas nogalē par komandantstundas pārkāpumiem sākti 1009 administratīvā pārkāpuma procesi, šorīt intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Viņš atzina, ka pārkāpumu skaits nemazinās un tas ir tāds pats kā iepriekšējās nedēļas nogalēs. “Domāju, ka kopumā cilvēku attieksme nav mainījusies un joprojām policijas darbiniekiem jāsaskaras ar nepatīkamiem gadījumiem, kad personas izrāda agresiju,” sacīja Krapsis.

Video

Valsts policija sadarbībā ar pašvaldības policiju, Valsts robežsardzi un Zemessardzi kopumā pārbaudīja 11 561 personas, lielākoties iedzīvotājiem atrodoties uz ielas attaisnojošu iemeslu dēļ. No pārbaudītajām personām 8804 gadījumos cilvēki bija aizpildījuši pašapliecinājumus, 561 gadījumā personām tika doti preventīvie norādījumi, nepiemērojot sodu.

Jau ziņots, ka naktī uz svētdienu komandantstundas kontroles laikā policija pieķērusi vairākus pārkāpējus, kuri bija sēdušies pie auto stūres lielā alkohola reibumā, liecina Valsts policijas sniegtā informācija.

Naktī uz svētdienu Valsts policija sadarbībā ar pašvaldības policiju, Valsts robežsardzi un Zemessardzi pārbaudīja 4996 personas, lielākoties iedzīvotājiem atrodoties uz ielas attaisnojošu iemeslu dēļ. No pārbaudītajām personām 3783 gadījumos cilvēki bija aizpildījuši pašapliecinājumus, 561 gadījumā personām tika doti preventīvie norādījumi, nepiemērojot sodu.

Par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu sākti 418 administratīvā pārkāpuma procesi. Tāpat sagatavots 101 ziņojums administratīvā pārkāpuma procesa sākšanai iecirknī.

Nespējot uzrādīt izziņu par negatīvu Covid-19 testu, pagājušajā nedēļā lidojumi uz Rīgu atteikti 24 personām

Nespējot uzrādīt izziņu par negatīvu Covid-19 testu, kas veikts ne vēlāk kā 72 stundas pirms iekāpšanas lidmašīnā, pagājušajā nedēļā lidojumi uz Rīgu atteikti kopumā 24 personām, aģentūrai LETA pavēstīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) ārkārtas situāciju un komunikācijas vadītājs Aivis Vincevs.

Viņš arī norādīja, ka lidostā “Rīga”, atkārtoti pārbaudot Covid-19 testu esamību, pagājušajā nedēļā, proti, no 18. līdz 24.janvārim, būtiski pārkāpumi nav konstatēti.

Tāpat Vincevs atzīmēja, ka par jaunajiem noteikumiem, kas no pirmdienas paredz tikai viena veida testu – polimeriāzes ķēdes reakcijas – izziņu uzrādīšanu iebraucējiem, CAA iepriekš izdevusi atbilstošu paziņojumu gaisa telpas lietotājiem, kā arī lidosta ir informējusi pārvadātājus par nepieciešamību pirms iekāpšanas pārbaudīt vai pasažieriem ir negatīvs konkrētā testa veids.

“Ņemot vērā līdzšinējo papildus prasību ieviešanu un to, ka bija pārejas laiks, par ko pasažieri laikus tika informēti, nav sagaidāms, ka jaunās prasības ieviešana būs apgrūtinoša. Vienlaikus aicinām pasažierus, kuri ceļo gan uz Latviju, gan uz citām valstīm, laikus pārliecināties par papildus prasībām, kas tiek ieviestas saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanu,” pauda CAA pārstāvis.

Jau ziņots, ka no 15.janvāra, lai ieceļotu Latvijā, nepieciešams apliecinājums par negatīvu Covid-19 testu, kas veikts ne vēlāk kā pirms 72 stundām ieceļošanas brīdī.

Savukārt no pirmdienas Latvijā var ieceļot, uzrādot tikai viena veida – polimeriāzes ķēdes reakcijas – negatīvu Covid-19 testu. Personām, kuras nesen – laika periodā līdz trim mēnešiem – ir izslimojušas Covid-19, jāuzrāda ārsta izziņa, ka persona nav infekcioza.

Par 2020.gada vārdu izraudzīts “sejauts”, par nevārdu – “vaibs”

Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa par 2020.gada vārdu ir izvēlējusies “sejautu”, savukārt par gada nevārdu atzīts “vaibs”.

Kā preses konferencē informēja Rīgas Latviešu biedrības pārstāvis Uģis Nastevičs, kategorijai “Gada vārds” tika iesūtīti daudz jaunu vārdu, kādus iepriekš konkursa rīkotāji nebija saņēmuši. 

Nastevičs norādīja, ka 2020.gada vārda finālisti bija “mājsēde”, “kovidioti”, “burbulis” un “sejauts”. Viņš skaidroja, ka ar “mājsēdi” saprasti pārvietošanās ierobežojumi, “kovidioti” apzīmē tos, kam par Covid-19 ir cits viedoklis, “sejauts” – lietots mutes un deguna sejas aizsega vietā, bet “burbulis” – tuvējais informācijas un cilvēku saskares loks vīrusa ierobežošanas nolūkā.

Savukārt 2020.gada nevārda finālisti bija “ekrānšāviņš”, kas apzīmē ekrānuzņēmumu, “vaibs” – gaisotni, noskaņu, “podkāsts” – raidierakstu un “mājsaimniecība”, kas apzīmē mājsaimi. Šai kategorijā uzvarēja nevārds, žargonvārds “vaibs”.

Žūrijas loceklis Egīls Zirnis stāstīja, ka 2020.gadā latviešu valodas lietotāji ir atgriezušies “reālajā dzīvē”, jo ja iepriekš populārākie vārdi, nevārdi un savārstījumi lielākoties saistījās ar datorterminu tulkošanu, tad 2020.gada vārdi, nevārdi un spārnotie teicieni saistījās ar reāli piedzīvoto, piemēram, “mājsēde”, “pilnestrāde”, “Draugi, nav labi!” un citiem.

Pasākuma rīkotāji lēmuši šogad neizziņot pērnā gada savārstījumu, jo tie lielākoties atrasti sociālajos tīklos “Twitter” un “Facebook”, savukārt par spārnoto teicienu izraudzīts – “Mēs paliekam darbā jūsu dēļ. Jūs palieciet mājās mūsu dēļ!”.

Nastevičš pasākuma noslēgumā aicināja ikvienu interesentu arī turpmāk sekot līdzi šī konkursa aktivitātēm un iesūtīt savus vārdus, nevārdus, savārstījumus un spārnotos teicienus Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopai.

Ir redzami pirmie vakcinācijas rezultāti, jo ir jūtama neliela saslimstības mazināšanās mediķu vidū!

Ir redzami pirmie vakcinācijas rezultāti, jo ir jūtama neliela saslimstības mazināšanās starp medicīnas darbiniekiem, intervijā LTV raidījumam “Rīta panorāma” sacīja Paula Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.

Viņš kā piemēru minēja, ka, ja pirms mēneša regulāri slimoja ap 200 medicīnas darbiniekiem, tad šobrīd saslimst 130 līdz 140 cilvēki.

Tomēr viņš atzīst, ka viena no lielākajām problēmām arvien ir personāla trūkums, jo arvien tuvāk slimnīca ir tai robežai, kad vajadzēs sākt šķirot pacientus. “Situācija šajā jautājumā ir diezgan kritiska, katru dienu mēģinām pārkārtot slimnīcas darbu, arī meklējam personālu,” piebilda Muciņš.

Kopumā slimnīcā šajā otrajā vakcinācijas ciklā katrs sestais mediķis jeb vairāk nekā 450 cilvēku ir pārslimojuši Covid-19. Šobrīd slimo 130 personas, vēl aptuveni 15 ir kontaktpersonas. Viņš atzīst, ka ir vakcinējusies vairāk nekā puse – 1600 darbinieki no 3000, divas trešdaļas šobrīd ir pasargāti – tie, kas ir vakcinējušies, un tie, kas ir nesen pārslimojuši. Tāpat turpina uzrunāt kolēģus vakcinēties, bet nevienu nevar piespiest to darīt, jo tā ir brīvprātīga izvēle.

“Redzot to, kā mums ir gājis pirmajā vakcinācijas pret Covid-19 posmā ar ārstniecības personām, jāatzīst, ka mērķis vakcinēt visus Latvijas iedzīvotājus ir ļoti ambiciozs. Protams, laiks rādīs, ko mēs reāli varam izdarīt, lai pārliecinātu visu sabiedrību vakcināciju veikt,” sacīja Muciņš.

Jau ziņots, ka 18.janvārī vakcinācijas otro devu pret Covid-19 sāka saņemt mediķi, kuri pirmo poti saņēma pagājušā gada beigās.

Vakcinācijas otrais aplis notiks tajās pašās slimnīcās, kur tā tika sākta, proti, trīs universitātes slimnīcās un septiņās reģionālajās slimnīcās.

Atbilstoši instrukcijai vienai personai jāievada divas vakcīnu devas. Vakcīnu devas, kas bija paredzētas pirmajai vakcinācijai, patlaban ir jau gandrīz izlietotas. Pirmreizējā vakcinācija atsāksies brīdī, kad Latvija saņems nākamās vakcīnas, ziņo Veselības ministrija.

Video pirmizrāde: Barikādes no 15.01.1991. uz 16.01.1991. Doma laukums, Saeima, Televīzija, TV tornis (+VIDEO)

Piedāvājam noskatīties unikālus video materiālus no Barikādēm. Šajā video redzams laika posms no 15.01.1991. uz 16.01.1991.

Ja video redzi sevi vai kādu sev pazīstamu personu, tad, lūdzu, komentārā uzraksti video redzamās personas vārdu uzvārdu un laiku video, kad minētā persona ir redzama! Šie video vēl nekur iepriekš nav publicēti.

Vēl video atradīsi zem raksta – Barikāžu pirmā diena 13.01.1991. Pulcēšanās krastmalā un Doma laukumā un Barikāžu nakts no 13.01.1991. uz 14.01.1991. 

Video

Pārskats (15.janvāris 1991.gads.)

0:00 Doma laukums

2:00 Pie Saeimas

2:38 Tēja Doma laukumā

2:56

3:17 Padomju armijas helikopters vēro barikādes

4:00 Medpunkts Doma baznīcā

6:42 Barikādes pie Latvijas radio, Doma laukums

9:34 Smilšu iela

9:57 Zviedru vārti

10:09 Ministru kabinets

11:43

12:22 Miliči

13:00 Zviedru vārti

13:57 Doma baznīca

16:17 Barikādes

Pārskats (16.janvāris 1991.gads.)

17:18 Salu tilts – smagā tehnika

18:38 Televīzija

21:57 TV tornis

26:01 Doma laukums

26:44 Televīzija

Leopolds Ozoliņš režisors, operators 

Pauls Ozoliņš operators

Vēl par šo tēmu:

Nākamās nedēļas pirmajā pusē vietām valstī gaidāma ļoti stipra snigšana

Otrdien un trešdien, 26.-27.janvārī, vietām Latvijā – galvenokārt Zemgalē un Vidzemē, tai skaitā Rīgā, – var uzsnigt vairāk nekā 30 centimetru sniega, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes. 

Ilgstošus un spēcīgus nokrišņus sagādās ciklons, kas no Ukrainas rietumiem pārvietosies uz Latviju un pieņemsies spēkā. Valsts austrumos daļa nokrišņu būs lietus, bet centrālajos un rietumu novados galvenokārt snigs. Līdz trešdienas pēcpusdienai vietām var uzsnigt 30, varbūt pat 40 centimetru sniega.

Sagaidāms, ka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izsludinās oranžo brīdinājumu par ļoti stipru sniegu vai sarkano brīdinājumu par ekstremāli stipru sniegu. Kopš trīspakāpju brīdinājumu sistēmas ieviešanas Latvijā ne reizi nav izsludināts sarkanais brīdinājums sniega dēļ.

Saskaņā ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra informāciju intensīvākā snigšana gaidāma Sēlijā, Zemgales austrumu daļā un Vidzemes dienvidrietumu daļā, tai skaitā Rīgā. Citas prognozes pieļauj iespēju, ka visvairāk snigs Zemgales rietumu daļā vai pat Kurzemē.

Snigšanas laikā gaisa temperatūra būs aptuveni nulle grādu un pastiprināsies vējš no ziemeļu puses, līdz ar to vietām gaidāms arī putenis. Dažviet zem sniega svara var lūzt koki.

Nākamās nedēļas otrajā pusē gaidāms neliels līdz mērens sals, daudzviet snigs.

Joprojām neievēro komandantstundu! (+VIDEO)

Pagājušajā naktī visā Latvijā pārbaudīti vairāk nekā sešarpus tūkstoši cilvēki, skaidrojot, kāpēc komandantstundas laikā viņi atrodas uz ielas un vai ir aizpildīti pašapliecinājumi. Aizturēti arī vairāki agresīvi komandantstundas noteikumu pārkāpēji. Mūsu filmēšanas grupa nakts reidā devās kopā ar Jelgavas policijas vienībām.

Video

Aizkustinošs video, kurā redzams meitenītes prieks par Harija Potera grāmatām braila rakstā! (+VIDEO)

Lai gan Ziemassvētku laiks jau ir pagājis, vēlējāmies jums parādīt, cik priecīga ir kāda meitenīte, kura Ziemassvētkos saņēma visas 7 Harija Potera grāmatas braila rakstā.

Painteresējoties, nosakidrojām, ka katra no gŗamatām maksā 70 līdz 180 ASV dolārus un nemaz nav tik viegli pieejamas, kā tas varētu likties. Varētu domāt, ka pasaule šobdrīd ir kļuvusi pieejamāka cilvēkiem ar redzes un cita veida traucējumiem, taču par nožēlu jāatzīst, ka tā tas nav. Meklējot internetā informāciju par Harija Potera grāmatām braila rakstā informācija ir, maigi izsakoties, visai skopa. Aizdomāsimies par to, cik daudz mums ir dots ar to vien, ka esam veseli, un būsim par to pateicīgi.

Video

Pētījums: 71% aptaujāto iedzīvotāju ir saskārušies ar pazeminātu D vitamīna līmeni organismā

Kā liecina uzņēmuma Fazer Latvija un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktais pētījums,* tad 71% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar pazeminātu D vitamīna līmeni organismā, savukārt tikai 27% norādījuši, ka savu D vitamīna līmeni organismā novērtē kā pietiekamu. Tāpat aptaujā noskaidrots, ka 99% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka D vitamīnam ir neatsverama loma cilvēka veselības nodrošināšanā un tas atbild par nozīmīgu funkciju pildīšanu mūsu organismā. 

Vaicāti par kādu funkciju nodrošināšanu mūsu ķermenī atbild D vitamīns, 43% no aptaujātajiem atzina, ka uzskata, ka D vitamīns mūsu ķermenī nodrošina normālu imūnsistēmas darbību. Savukārt, 21% minēja, ka D vitamīns palīdz uzturēt zobu veselību. 23% aptaujāto respondentu uzskatīja, ka D vitamīns palīdz nodrošināt normālu smadzeņu darbību, atbild par stipriem un spēcīgiem kauliem un palīdz uzturēt normālu muskuļu darbību (37%), kā arī palīdz ķermenim cīnīties ar infekcijām (34%) un gādā par možumu un labsajūtu (33%). 57% no aptaujātajiem atzina – D vitamīns nodrošina visu augstāk minēto funkciju darbību mūsu ķermenī. 

“Aptaujas rezultāti liecina par to, ka cilvēki ir informēti, ka D vitamīns ir būtisks mūsu ķermeņa pilnvērtīgai darbībai vairākos aspektos. Protams, galvenais virziens ir tas, ka D vitamīns veicina kalcija un fosfora uzsūkšanos organismā, kas ir ļoti būtiski, lai būtu stipri kauli un zobi. Tas ir ļoti svarīgi augošā vecumā bērniem, lai notiktu adekvāta skeleta veidošanās, kā arī vecākiem cilvēkiem osteoporozes profilaksei. Papildus tam D vitamīns pilda arī citas svarīgas funkcijas, piemēram, nodrošina normālu imūnsistēmas darbību. Tāpat arī garastāvoklis, darba spējas, nogurums, apātija vai depresija savā ziņā arī saistīta ar D vitamīna pietiekamību ēdienkartē. Kopumā svarīgas ir visas šīs funkcijas un, lai tās nodrošinātu, ikvienam cilvēkam dienā būtu jāuzņem 10 mikrogrami (µg) jeb 400 SV D vitamīna,” skaidro Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs un diētas ārsts Dr. Andis Brēmanis.

“Sekojot līdzi aktualitātēm, kad Latvijas iedzīvotājiem rudens – ziemas periodā bieži vien ir nepieciešams papildus uzņemt D vitamīnu, mēs Fazer turpinām radīt inovāciju maizes tirgū un vienai no pircēju iemīļotām produktu līnijām receptūrā esam pievienojuši D vitamīnu, un jau pavisam drīz pircējiem būs iespēja meklēt jaunos produktus veikalu plauktos. Fazer mērķis ir radīt produktus ar pievienoto vērtību, rūpējoties par ikviena labsajūtu un pilnvērtīgu maltīti, tādēļ ceram, ka gaidāmā produktu līnija ne vien iepriecinās gardēžus un padarīs mūsu ikdienu labāku, bet arī vērsīs uzmanību uz D vitamīna nozīmīgumu veselības un labas pašsajūtas nodrošināšanā,” stāsta “Fazer Latvija” mārketinga vadītāja Zane Bērziņa.

*Pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”. Pētījums veikts laika posmā no 22.12.2020. – 30.12.2020., un tajā piedalījās 500 respondenti.

Holivuda ir sākusi ražot filmas, kur notikumi norisinās Koronavīrusa laikā! (+VIDEO)

Holivuda ir sākusi ražot filmas, kur notikumi norisinās Koronavīrusa laikā. Filmā “Locked Down” vienu no galvenajām lomām spēlē aktrise Anna Hetaveja. Filma ir par pāri – neapmierinātu kurjeru un modes kompānijas direktori, kuri dzīvo Londonā COVID-19 pandēmijas lokdauna laikā. Apstākļu sakritības rezultātā viņi izlemj nolaupīt 3 miljonus mārciņu vērtu dimantu no Londonas veikala “Harrods”. Vai tas viņiem izdosies un kādu lomu filmā spēlēs Covid-19?

Video

Viņu apbrīno daudzi: Mākslinieks, kurš spēj zīmēt bez apstājas pat, ja tā ir vesela istaba! (+VIDEO)

Iepazīsties ar mākslinieku Mr. Doodle! Viņš vēl būdams zēns apzīmēja visu – savas klades, vecāku mēbeles un skolas solus, taču tagad viņa hobijs ir pārvērties karjerā. Viņš savu tehniku raksturo kā OCD – obsesīvu, kompulsīvu zīmēšanu! Viņa darbi atrodami MTV logotipā, Adidas apģērbā un citur. Noskaties video, kur Mr. Doodle apzīmē veselu istabu! Viņš stāsta, ka reiz vēlētos to izdarīt ar veselu savrupmāju.

Video

Jaunnedēļ 1.-4. klašu skolēni atsāks mācības attālināti (+VIDEO)

Līdz ar lēmumu pagarināt visus Covid-19 ierobežojumus līdz 7. februārim, valdība konceptuāli vienojusies, ka jaunāko klašu skolēni pirmdien skolās tomēr vēl neatgriezīsies un mācības atsāks attālināti. Šāda kārtība bija spēkā arī pagājušā mācību gada pavasarī. Cik tam gatavi ir mazo skolēnu vecāki, un kādi ir ieteikumi?

Video

Vakcinācijas tempi pret Covid-19 ar otro poti saglabājas zemi

Vakcinācijas tempi pret Covid-19 ar otro poti saglabājas zemi – piektdien vakcīnas otro devu saņēmuši 17 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Ar vakcīnas otro poti Latvijā sāka vakcinēt šonedēļ. Pirmdien tika vakcinēts 571 cilvēks, otrdien – 804, trešdien -750, taču ceturtdien temps kritās un tika vakcinēti vien 13 cilvēki. Arī piektdien vakcinācijas tempi saglabājās zemi. NVD iepriekš skaidroja, ka iepriekš publiskotais vakcinēto cilvēku skaits dažu dienu laikā var mainīties, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem dati par vakcinācijas faktu “E-veselības” sistēmā tiek ievadīti vienas līdz piecu darbdienu laikā pēc vakcinācijas fakta.

Pagājušajā diennaktī kopumā vakcinēti 213 cilvēki, no tiem 196 saņēmuši vakcīnas pret Covid-19 pirmo poti. Kopš vakcinēšanas sākuma decembra beigās vakcīnas pret Covid-19 pirmo poti saņēmuši 16 741 cilvēks, bet otro – 2155 cilvēki.

Piektdien vakcīnas pirmo poti saņēma 95 ārstniecības personas un 101 ārstniecības iestāžu darbinieks, savukārt otro poti saņēma 13 ārstniecības personas un četri ārstniecības iestāžu darbinieki.

Visvairāk ar pirmo poti cilvēki pret Covid-19 piektdien vakcinēti Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā – 100, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā – 69, medicīnas sabiedrībā “ARS”- 20, Jelgavas pilsētas slimnīcā – 6, un Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā – 1.

Otro poti 11 cilvēki saņēmuši Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, bet seši – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Līdz piektdienai vakcinācijas procesā izlietotas 17 724 “BioNTech” un “Pfizer” vakcīnas un 1172 “Moderna” vakcīnas.

Jau ziņots, ka 18.janvārī vakcinācijas otro devu pret Covid-19 sāka saņemt mediķi, kuri pirmo poti saņēma pagājušā gada beigās.

Vakcinācijas otrais aplis notiks tajās pašās slimnīcās, kur tā tika sākta, proti, trīs universitātes slimnīcās un septiņās reģionālajās slimnīcās.

Atbilstoši instrukcijai vienai personai jāievada divas vakcīnu devas. Vakcīnu devas, kas bija paredzētas pirmajai vakcinācijai, patlaban ir jau gandrīz izlietotas. Pirmreizējā vakcinācija atsāksies brīdī, kad Latvija saņems nākamās vakcīnas, ziņo Veselības ministrija.

Kā siļķes mucā: Drūzma Rīgas sabiedriskajā transportā (+VIDEO)

Kā siļķes mucā. Šādiem vārdiem kāda Panorāmas skatītāja raksturo šonedēļ Rīgas sabiedriskajā transportā piedzīvoto situāciju, kas radījusi bažas par to, kā galvaspilsētā tiek ievērotas epidemiologu rekomendācijas. Viens no iemesliem – tas, ka “Rīgas satiksme” pirmdien atcēla vairākus reisus it kā pasažieru trūkuma dēļ. Kā tiek uzraudzīts cilvēku daudzums transportlīdzekļos un cik piepildīti tie ir rīta un vakara stundās, kad allaž ir lielākais braucēju skaits, zina stāstīt Dāvids Freidenfelds

Video

Par iespējamām blaknēm pēc otrās pret Covid-19 vakcīnas devas saņemšanas ziņots 14 reizes! (+VIDEO)

Līdz 20.janvārim par novērotām iespējamām “Pfizer/BioNTech” pret Covid-19 vakcīnas blaknēm pēc otrās devas saņemšanas Latvijā ziņots 14 reizes, aģentūra LETA uzzināja Zāļu valsts aģentūrā (ZVA).

Šajā laikā ar otro vakcīnas devu Latvijā vakcinēti 2126 cilvēki, līdz ar to par blaknēm ziņojis mazāk nekā 1% vakcinēto, uzsvēra aģentūrā.

ZVA informēja, ka pēc otrās vakcīnas devas ievadīšanas tādas reakcijas kā sāpes un pietūkums injekcijas vietā, nogurums, drudzis un muskuļu sāpes var izpausties biežāk, nekā pēc pirmās vakcīnas devas. Tas esot saistīts ar imūnas atbildes veidošanās mehānismu.

Vienlaikus tiek uzsvērts, ka šīs reakcijas nav saistītas ar Covid-19 infekciju, jo Covid-19 vakcīnas ir nedzīvas un nespēj ierosināt īstu infekciju.

Kopumā no 2020.gada 28.decembra, kad Latvijā tika uzsākta vakcinācija pret Covid-19, līdz 2021.gada 20.janvārim ir vakcinēti 16 278 cilvēki. Kopējais veikto vakcināciju skaits bijis 18 404, kas ietver gan vakcināciju ar pirmo, gan ar otro devu.

Video

Šajā laika posmā ZVA kopumā ir saņemti 60 ziņojumi par Covid-19 vakcīnu blaknēm, tai skaitā pieci ziņojumi par “Moderna” izstrādātās vakcīnas blaknēm un 55 ziņojumi par “Pfizer/BioNTech” vakcīnas blaknēm. Aģentūrā atgādināja, ka vakcinācija pret Covid-19 ar “Moderna” izstrādāto vakcīnu Latvijā ir uzsākta tikai šā gada 13.janvārī, bet ar “Pfizer/BioNTech” vakcīnu – 2020.gada 28.decembrī.

Pēc ZVA paustā, saņemto ziņojumu analīze liecina, ka galvenokārt ziņots par jau zināmām un lietošanas instrukcijā norādītām Covid-19 vakcīnu blaknēm, kas ir vieglas un parasti pārgāja vienas līdz divu dienu laikā.

Visbiežāk norādītās blaknes ir sāpes vakcīnas ievadīšanas vietā, apsārtums, tūska, limfmezglu jutīgums, vispārējas sūdzības par nogurumu, paaugstinātu ķermeņa temperatūru, drudzi, galvassāpēm, sliktu dūšu, locītavu un muskuļu sāpēm, kā arī ādas jutīgums, rīkles kairinājums un tirpšanas sajūta. Līdzīgas šādas vakcīnizraisītas reakcijas novērojamas arī citu vakcīnu lietošanas gadījumā.

ZVA aicina pacientus vērsties pie sava ārsta, ja pēc vakcīnas saņemšanas rodas bažas par novērotajām blaknēm. Aģentūrā norādīja, ka gan ārsts vai farmaceits, gan pacients var ziņot par konstatētām zāļu, to vidū arī vakcīnu, izraisītām blaknēm ZVA.

Jau ziņots, ka Eiropas Savienībā (ES) apstiprinātā Covid-19 vakcīna “Comirnaty”, ko izstrādājuši uzņēmumi “Pfizer” un “BioNTech”, paredzēta koronavīrusa infekcijas novēršanai personām vecumā no 16 gadiem, bet uzņēmuma “Moderna” izstrādātā vakcīna – personām vecumā no 18 gadiem.

Pēc ZVA sniegtās informācijas, klīniskajos pētījumos ar vakcīnu “Comirnaty” kopumā piedalījās aptuveni 44 000 cilvēku, savukārt “Moderna” vakcīnas klīniskos pētījumos piedalījās aptuveni 30 000 cilvēku, un pētījumos abas vakcīnas uzrādīja teju identisku iedarbīgumu simptomātiskas slimības novēršanai, un šīs vakcīnas atbilst visām stingrajām drošuma prasībām.

Video pirmizrāde: Barikāžu nakts no 13.01.1991. uz 14.01.1991. (+VIDEO)

Noskaties ekskluzīvu video materiālu no pirmās Barikāžu nakts! Ja video redzi sevi vai kādu sev pazīstamu personu, tad, lūdzu, komentārā uzraksti video redzamās personas vārdu uzvārdu un laiku video, kad minētā persona ir redzama! Šis video vēl nekur iepriekš nav publicēts un rada īpašu tā brīža sajūtu.

Cilvēki naktī uz 14.janvāri apsargāja Lavijas televīziju Zaķusalā. Nupat bija sabraukusi un uzstādīta smagā tehnika no lauku rajoniem. Cilvēki sēdēja pie ugunskuriem un bija gatavi apsargāt televīziju. Pie pašas Ministru padomes ēkas ir redzams uz jumta plīvojošs Latvijas karogs, it visur ir ļoti daudz cilvēku. Arī Vecrīgā un vairākās Rīgas ielās pašā centrā atradās smagā tehnika. Viena no šadām ielām ir K. Barona iela. Redzams arī, kā pretī Nacionālajam teātrim ielas, kuras ved uz Vecrīgu, tika sargātas ar barikādēm un tehniku. Tālāk redzams, kā Vecrīgā ļaužu pārpildītajā Doma laukumā cilvēki ar patriotiskām sajūtām pulcējušies pie ugunskuriem un dzied dziesmas. Aukstajā laikā šie cilvēki varēja sildīties Doma baznīcā, kurā notika dievkalpojumi un tika spēlēta ērģeļu mūzika. Daļa cilvēku, kuri bija noguruši, izmantoja iespēju pagulēt uz baznīcas soliņiem.

Video

Pārskats:

00:01 – Zaķusala

04:30 – Ministru padome

07:15 – Vecrīga

08:14 – Doma laukums

09:42 – Doma baznīca

13:19 – Doma laukums

20:11 – Nacionālais teātris

21:27 – K. Barona iela

21:50 – Vecrīga

23:05 – Doma laukums

24:58 – Doma baznīca

Leopolds Ozoliņš režisors, operators 

Pauls Ozoliņš operators

Vēl par šo tēmu:

Pēc vakcinēšanas ar Pfizer un BioNTech vakcīnām Norvēģijā nomira 29 sirmgalvji. Kā to vērtē pasaulē?

Ķīniešu veselības eksperti aicina Norvēģiju un citas valstis apturēt uz mRNS balstītu  COVID-19 vakcīnu lietošanu, ko ražojuši tādi uzņēmumi kā Pfizer. Par vakcīnas drošības nenoteiktību vecāka gadagājuma cilvēku vidū liecina tas, ka 29 sirmjgalvji mira neilgi pēc vakcīnas saņemšanas. 

Līdz šim Norvēģija ir ziņojusi par 29 nāves gadījumiem saistībā ar vakcināciju. “Līdz šim ir izvērtēti 13 no tiem. Biežas blakusparādības, iespējams, ir veicinājušas smagu gaitu vājiem gados vecākiem cilvēkiem,” savā tīmekļa vietnē teikusi Norvēģijas Zāļu aģentūra. Visi nāves gadījumi ir bijuši vājiem, veciem pacientiem pansionātos. Visiem ir vairāk nekā 80 gadu, un dažiem no tiem ir vairāk nekā 90 gadu, ziņoja Norvēģijas mediji. Norvēģijā tiek izmantotas divas COVID-19 vakcīnas – Comirnaty – no BioNTec / Pfizer un Moderna. Vakcīnas ir izstrādātas, izmantojot mRNS tehnoloģiju, un tās ir saņēmušas pagaidu apstiprinājumu ES, ziņo aģentūra. Norvēģija decembra beigās uzsāka masveida vakcinācijas kampaņu, kurā vakcinācija vispirms tika piedāvāta visvecākajiem pilsoņiem un pansionātu iemītniekiem, tostarp tiem, kuri vecāki par 85 gadiem. Norvēģijas Zāļu aģentūra atzina, ka pētījumos, kas ir pamats vakcīnas pagaidu apstiprināšanai, piedalījās ļoti maz cilvēku, kas vecāki par 85 gadiem, un ir maz zināms par to, kā jebkādas blakusparādības ietekmēs šīs vecuma grupas. Ķīniešu eksperti teica, ka nāves gadījums ir jānovērtē piesardzīgi, lai saprastu, vai nāvi izraisīja vakcīnas vai arī pilnīgi citi šo personu iepriekšējie apstākļi. Lai gan divas līdz šim Eiropā apstiprinātām Covid-19 vakcīnām ar mRNS tehnoloģiju tika pārbaudītas uz desmitiem tūkstošu cilvēku, ieskaitot brīvprātīgos, kas sasnieguši 80 un pat 90 gadus, vidējais izmēģinājuma dalībnieks tomēr bija 50 gadu vecumā. Turpretī, pirmie cilvēki, kas daudzās vietās pašlaik tiek imunizēti, ir vecāka gada gājuma ļaudis, kuriem ir liels vīrusa saslimstības risks. 

Arī Austrālija, kurai ir noslēgts līgums par 10 miljoni Pfizer vakcīnu piegādi, pauž bažas un pieprasa skaidrojumu no vakcīnas ražotāja un Norvēģijas valdības. (Australian officials seeking information from Pfizer, Norwegian experts after aged care residents die following coronavirus jab – ABC News)

Tikmēr Vuhanas universitātes virologs Jans Džankiju laikrakstam Global Times sacīja, ka, ja pierādītu, ka nāves gadījumus izraisa vakcīnas, būtu konstatējams, ka Pfizer vakcīnas un citu mRNS vakcīnu ietekme nav tik laba, kā gaidīts. MRNS vakcīnas iemāca cilvēka šūnām veidot olbaltumvielu, lai izraisītu imūnreakciju. Tad imūnā atbilde var pasargāt cilvēkus no inficēšanās, ja reālais vīruss iekļūst ķermenī. Tikmēr mRNS vakcinācijas procesā var attīstīties toksiskas vielas; tādējādi vakcīnu drošību nevar pilnībā nodrošināt, sacīja Jangs. Bet tas neattiecas uz inaktivētām vakcīnām Ķīnā, kurām ir nobriedušas tehnoloģijas, sacīja Jangs. Pekinā dzīvojošais imunologs, kurš pieprasīja anonimitāti, piektdien laikrakstam Global Times teica, ka pasaulei ir jāaptur Pfizer pārstāvētās vakcīnas mRNA COVID-19 lietošana, jo šī jaunā tehnoloģija nav pierādījusi drošību plaša mēroga lietošanā vai novēršanā. Viņš teica, ka cilvēkiem, kas vecāki par 80 gadiem, ir vājāka imūnsistēma un viņi ir vairāk pakļauti nelabvēlīgai ietekmei, tāpēc viņiem vajadzētu ieteikt lietot zāles imūnsistēmas uzlabošanai. Ķīna ir sākusi vakcināciju cilvēkiem vecumā no 18 līdz 59 gadiem, jo ​​klīnisko pētījumu laikā ar vakcīnām statistikas dati par 60 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem vecumā no 18 gadiem bija salīdzinoši nelieli. “Tādējādi mēs nevaram pilnībā noteikt šo divu grupu efektivitāti un blakusparādības,” laikrakstam Global Times sacīja Pekinā bāzēts veselības eksperts, kurš lūdza būt anonīms. (Chinese health experts call to suspend Pfizer’s mRNA vaccine for elderly after Norwegian deaths – Global Times)

Norvēģijas zāļu aģentūra ir izteikusi pieņēmumu, ka Covid-19 vakcīnas varētu būt pārāk riskantas ļoti veciem un neārstējami slimiem cilvēkiem. Norvēģijas Sabiedrības veselības institūts spriež, ka tiem, kuriem ir vājums vissmagākajā pakāpē, pat salīdzinoši vieglas vakcīnas blakusparādības var izraisīt nopietnas sekas. Un šiem cilvēkiem atlikušais mūža ilgums tik un tā esot ļoti īss. Proti, vakcīnas ieguvums varētu būt niecīgs vai nebūtisks. 

Tikmēr paši ražotāji Pfizer un BioNTech sadarbojas ar Norvēģijas regulatoru, lai izmeklētu nāves gadījumus Norvēģijā. “Līdz šim notikušo incidentu skaits nav satraucoši liels un atbilst cerētajam,” sacīja Pfizer. (Norway Raises Concern Over Vaccine Jabs for the Elderly (bloomberg.com))

Jaunās Džeimsa Bonda filmas pirmizrāde atkal atlikta (+VIDEO)

“Bondiādes” kārtējās filmas “No Time To Die” (“Nav laika mirt”) pirmizrāde Covid-19 pandēmijas dēļ atkal atlikta.

Tagad paredzēts, ka 25.filma par superaģentu Džeimsu Bondu savu pasaules pirmizrādi piedzīvos 8.oktobrī, teikts paziņojumā, kas publicēts tīmekļa vietnē “007”.

Video

Sākotnēji tika plānots, ka pēdējā Daniela Kreiga iemiesošanās aģenta “007” tēlā uz ekrāniem nonāks jau 2019.gada oktobrī, taču pirmizrāde tika atlikta līdz 2020.gada aprīlim, jo tika nomainīts filmas režisors, Denija Boila vietā stājoties Kerijam Fukunagam.

Pēc tam “No Time To Die” kļuva par pirmo filmu, kuras pirmizrāde tika atcelta koronavīrusa pandēmijas dēļ, pārceļot to uz 2020.gada novembri, bet vēlāk – uz 2021.gada martu.

Pēc tam jau daudzu citu filmu pirmizrādes tikušas atliktas.

Izklaides nozares gigants “Warner Bros” tagad devis triecienu visai līdzšinējai kino industrijai, paziņojot, ka visu uzņēmuma ražoto filmu pirmizrādes gaidāmas 2021.gada decembrī tīmeklī vienlaikus ar to izrādīšanas sākumu ASV kinoteātros.

Starp lentēm, kas nonāks “HBO Max” straumēšanas vietnē ir “Godzilla vs Kong”, “Dune” un “Matrix 4”.

Tomēr “No Time To Die” producenti līdz šim noraidījuši iespēju, ka viņu filma varētu parādīties kādā no straumēšanas vietnēm.

Kinostudijas “Metro-Goldwyn-Mayer” pārstāvis žurnālam “Variety” oktobrī norādījis ka lente “netiek pārdota” un ka studija vēlas skatītājiem saglabāt iespēju to skatīties kinoteātrī.

Covid-19 lipīgāko paveidu dēļ aicina gatavoties stingrākiem pasākumiem! (+VIDEO)

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) ceturtdien aicināja Eiropas valstis gatavoties tuvāko nedēļu laikā izvērst stingrākus pasākumus un paātrināt vakcinācijas kampaņas, ņemot vērā riskus, ko rada koronavīrusa lipīgāko paveidu izplatīšanās.

Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm “ir jārēķinās ar Covid-19 gadījumu skaita pieaugumu, ņemot vērā variantu ar palielinātu pārnesamību pakāpenisko izplatību un iespējamo dominēšanu”, teikts ECDC jaunākajā ziņojumā.

“Galvenais vēstījums – tuvāko nedēļu laikā gatavoties reaģēšanas pasākumu ātrai stingrības eskalācijai, lai garantētu veselības aprūpes jaudas un lai paātrinātu vakcinācijas kampaņas,” norādīja ECDC.

Izplatīšanās “ātrums un mērogi” būs atkarīgi no preventīvo pasākumu līmeņa un konsekvences pieturoties pie šiem pasākumiem.

Apvienotajā Karalistē identificēti 16 800 Covid-19 vīrusa lipīgākā, Lielbritānijā sākotnēji konstatētā varianta gadījumi, bet vēl 2000 – 60 citās valstīs, arī 23 ES un EEZ valstīs.

Dienvidāfrikā identificēti 349 cita lipīgākā varianta gadījumi, kas sākotnēji konstatēts šajā valstī. Vēl 570 gadījumi identificēti citās 23 valstīs, ieskaitot 27 gadījumus desmit ES un EEZ valstīs.

Video

Daži mediķi pirms otrās vakcīnas saslimuši ar Covid-19

Atsevišķos gadījumos nācies atcelt otro vakcīnu pret Covid-19 devu mediķiem, jo laikā starp pirmo un otro devu tie saslimuši ar Covid-19, intervijā Latvijas Radio apliecināja Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska.

Imunizācijas valsts padomes vadītāja norādīja, ka viena vakcīnas deva nenodrošina nepieciešamo aizsardzību, tāpēc gadījumā, ja pirms otrās vakcīnas saņemšanas notikusi saslimšana, otro devu cilvēks var saņemt, tiklīdz ir atveseļojies.

“Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā ir atnākuši visi, kas bija saņēmuši pirmo devu. Taču esmu dzirdējusi no citām universitāšu slimnīcām, ka nedaudz ir bijuši tādi gadījumi, kad mediķis saslimis ar Covid-19 pēc pirmās potes. Šādas situācija var notikt, jo pirmā pote negarantē pilnvērtīgu drošību pret vīrusu, taču, pēc izveseļošanās medicīnas darbinieks var saņemt otro poti,” sacīja Zavadska.

Viņa piebilda, ka neiesaka izlaist otro devu, īpaši, ja tam nav pamatota iemesla. Izraēla arī publicējusi datus, kurā teikts, ka viena vakcinācijas deva nenodrošina labu aizsardzību no vīrusa. 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnas devu noteikts tikai “Pfizer” vakcīnām. Pārējām, kuras šobrīd Latvija saņem vai plānojusi saņemt, intervāls ir 28 dienas.

Imunizācijas valsts padomes vadītāja arī vērsa uzmanību uz to, ka novērojumi liecina – saņemot otro vakcīnas devu, tiek piedzīvotas izteiktākas nepatīkamas sajūtas. Piemēram, lielāks nogurums vai sāpes vakcīnas vietā. Tomēr tas ir normāli un nozīmē, ka imūnā sistēma uz vakcīnu reaģē, bet simptomi, kas parasti ir daudzkārt vieglāki par pašu saslimšanu, ilgst tikai vienu vai divas dienas, skaidroja Zavadska.

Jau ziņots, ka salīdzinot ar vakcinācijas tempiem pirmajā posmā, kad pirmajās četrās dienās vakcinācijas devas saņēma 2960 cilvēki, tad otro poti tādā pašā laika posmā saņēmuši 2139 personas, kas ir par 821 cilvēku mazāk, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Ceturtdien vakcinācijas devu pret Covid-19 saņēma tikai 13 cilvēki divās ārstniecības iestādēs. Piemēram, pirmo poti ceturtajā dienā saņēma 698 personas 10 ārstniecības iestādēs.

Kopumā vakcinācijas devas pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un ārstniecības iestāžu darbinieks, no tiem abas potes jau saņēmuši 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Kopējais veikto vakcināciju skaits ir 18 680 devu, no tām trešdien pirmo vakcinācijas devu bija saņēmuši 263, bet jau otro 13 cilvēki.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, pirmdien Latvijā otro poti pret Covid-19 saņēmušu 572 cilvēki, otrdien – 804, trešdien – 750, bet ceturtdien – 13. NVD skaidro, ka iepriekš publiskotais vakcinēto cilvēku skaits dažu dienu laikā var mainīties, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem dati par vakcinācijas faktu “E-veselības” sistēmā tiek ievadīti vienas līdz piecu darbdienu laikā pēc vakcinācijas fakta.

Vakcīnas otro devu saņēmuši kopumā divās ārstniecības iestādēs – Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā – otro vakcīnu saņēma viena personas, bet Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā – 12 cilvēki. Kopumā ceturtdien otro poti saņēma astoņas ārstniecības persona un pieci ārstniecības darbinieki.

Vakcīnas pirmo poti 173 personas saņēma Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā – 84, bet Jelgavas pilsētas slimnīcā seši cilvēki. Kopumā ceturtdien pirmo poti saņēma 168 ārstniecības personas un 95 ārstniecības iestādes darbinieki.

Līdz ceturtdienai vakcinācijas procesā izlietotas 17 528 “BioNTech” un “Pfizer” vakcīnas un 1152 “Moderna” vakcīnas.

Latviešu filma “Dvēseļu putenis” saņēmusi nomināciju “Oskara” kino balvai!

Latviešu kinofilmas “Dvēseļu putenis” mūzikas autore Lolita Ritmanis savā Facebook profilā publicējusi priecīgu ziņu – šīs filmas oriģinālā mūzika nominēta prestižajai “Oskara” kino balvai.

Lolita ir filmas “Dvēseļu putenis” mūzikas autore. Lolita ir dzimusi ASV latviešu ģimenē. Savu karjeru viņa uzsāka Walt Disney un Warner Bros studijās kā filmu un televīzijas raidījumu mūzikas komponiste. Savas karjeras laikā viņa ir radījusi skaņdarbus vairāk nekā 100 filmām, seriāliem un televīzijas programmām. L. Ritmanis ir Emmy balvas laureāte!

Thank you.❤️

Posted by Lolita Ritmanis on Monday, January 18, 2021

Filmas režisors Dzintars Dreibergs laikā, kad filma vēl tikai tapa stāstīja, ka Lolita ir viena no tām komponistēm, kas specializējas tieši kino mūzikā un tas esot milzīgs retums. Kad Lolitas sarakstītā mūzika parādījās filmas tīzerī, nav bijis ne mazāko šaubu, ka ir izdarīta pareizā izvēle.

Video ar filmas mūziku:

Siguldā barikāžu 30. gadadienā izdzīvota īpaša atmiņu noskaņa (+FOTO)

20. janvārī, Latvijā atzīmēja 30 gadu gadadienu kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji aizstāvēja valsts brīvību pret militārām akcijām un neatkarības pretiniekiem. Siguldā barikāžu aizstāvju atceres dienā ikvienam bija iespēja vienoties kopībā pie ugunskuriem, atmodas laiku dziesmās un atmiņu stāstos.

Ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus, Siguldas Svētku laukumā bija apskatāma vienas dienas unikāla ekspozīcija ar 20 autentiskām stāstu planšetēm, kas vēstīja Siguldas novadnieku atmiņu stāstus. Barikāžu dienas noskaņai Svētku laukumā skanēja arī aizgājušajam laikam raksturīga mūzika. Noskaņu palīdzēja uzburt 10 ugunskuri, kā arī stilizētas barikādes ap tiem. Tāpat Siguldas Svētku laukumā bija iespēja vērot filmu “Balti zvani” (1991, režisors Zigurds Vidiņš, 50 min) par 1991. gada janvāra notikumiem Latvijā.

Atceres ekspozīciju veidojis kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar Latvijas Kultūras koledžu. Barikāžu atcere Siguldā Latvijas Kultūras koledžas studentam Mikum Peiseniekam bija kā kvalifikācijas darbs režijā. Galvenais tā mērķis ir atcerēties, pieminēt un izjust pateicību pret cilvēkiem, kuri piedalījās barikādēs vai nu tieši – atrodoties kādā no objektiem, pienesot siltus dzērienus un ēdienus, veidojot muzikālu atmosfēru, vai arī domās – paliekot mājās un gaidot savus mīļos atpakaļ sveikus un veselus. Vēsturiskais notikums pēc režisora M. Peisenieka domām identificē stipru un patriotisku latvieti, tāpēc arī barikāžu atceres dienas veidošanā svarīgi bija parādīt, cik stipri mēs esam un cik daudz kopā spējam paveikt.

Lai barikāžu atceres dienu izbaudītu pilnīgi, vietējās kafejnīcas līdziņemšanai videi draudzīgos traukos piedāvāja baudīt skābu kāpostu zupu un bukstiņputru ar cūkas pavēderi un ceptiem sīpoliem, kā arī grūbu biezputru ar kūpinātu gaļu.

Barikādes bija nozīmīgs tautas pašapziņas un gribas izpausmes brīdis, kad cilvēki bija apņēmības pilni nosargāt savu zemi un brīvību. Tā bija nevardarbīgās pretošanās izpausme, masveidīga gatavība aizsargāties bez ieročiem, kad, Latvijas Tautas frontes aicināti, iedzīvotāji izveidoja barikādes apkārt stratēģiski svarīgiem objektiem Rīgā un citur Latvijā. Pateicoties plašajai sabiedrības iesaistei, neatkarības pretinieku mēģinājums pārņemt varu izgāzās. 1991. gada janvāra barikādes ir arī izcils un unikāls starptautiskas nozīmes nevardarbīgas pretošanās piemērs, kā arī būtiska Latvijas vēstures sastāvdaļa.

Galerija

Foto: Ginta Zīverte

Video pirmizrāde: Barikāžu pirmā diena 13.01.1991. Pulcēšanās krastmalā un Doma laukumā (+VIDEO)

Noskaties ekskluzīvu video materiālu no pirmās Barikāžu dienas! Ja video redzi sevi vai kādu sev pazīstamu personu, tad, lūdzu, komentārā uzraksti video redzamās personas vārdu uzvārdu un laiku video, kad minētā persona ir redzama! Šis video vēl nekur iepriekš nav publicēts un rada īpašu tā brīža sajūtu.

Barikāžu atceres dienas latvieši labprāt piemin kā laiku, kad miermīlīgā veidā civiliedzīvotājiem izdevās nosargāt Latvijas brīvību. Barikāžu veidošana sākās 13. janvāra rītā, pēc tam, kad PSRS karaspēks bija uzbrucis Viļņas Televīzijas torņa aizstāvjiem. Reaģējot uz notikušo, Latvijas Tautas frontes vadītāji Dainis Īvāns un Romualds Ražuks Latvijas Radio aicināja Latvijas iedzīvotājus pulcēties Doma laukumā. Rīdzinieki sāka spontāni veidot barikādes šaurajās Vecrīgas ielās.

Video

Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis deva rīkojumu ievest Rīgā smago lauksaimniecības un celtniecības tehniku, lai bloķētu pieeju barikādēm. Drīz vien no laukiem un mazpilsētām Rīgā ieradās liels daudzums smagsvara automašīnu ar piekabēm, kas bija pildītas ar baļķiem, betona bluķiem, šķembām un citiem celtniecības materiāliem. Automašīnas izvietoja šaurajās Vecrīgas ielās skujiņveidā, lai tankiem padarītu neiespējamu to nostumšanu malā. Galvenie pretinieka uzbrukumi bija plānoti no Daugavmalas cauri Doma laukumam, no Bastejkalna gar Pulvertorni un no Torņa ielas caur Jēkaba ielu galā. Šajos virzienos bija izlikti arī prettanku eži, ko atveda Vecmīlgrāvja zvejnieki. Tāpat tanku slazdus metināja arī uz vietas. Visvājākā vieta bija platais Kaļķu ielas sākums no „Laimas” pulksteņa puses. Galvenie apsargājamie objekti bija Latvijas Republikas Augstākā Padome, LR Ministru padome, Radionams Doma laukumā, Telefona un telegrāfa centrāle Dzirnavu ielā, Radio un televīzijas centrs Zaķusalā, kā arī tilti. Barikādes izveidoja arī Liepājā, Kuldīgā un pie Ulbrokas.

Pārskats:

00:01 – Brīvības piemineklis

00:40 – Doma laukums

04:25 – Krastmala

07:55 – Ministru padome

08:23 – Brīvības piemineklis

08:46 – Krastmala

12:53 – Vecrīga un Brīvības piemineklis

21:35 – Ziedu tirgus iepretim Saktai

22:37 – K.Barona iela

26:51 – Operas nams

28:35 – Krastmala

Leopolds Ozoliņš režisors, operators

Pauls Ozoliņš operators

Dzīve ziemeļos: Ziemā saule virs koku galotnēm uzaust tikai uz vienu stundu! (+VIDEO)

Noskaties iedvesmojošu stāstu par dzīvi ziemeļos, kur ziemā saule virs koku galotnēm uzaust tikai uz vienu stundu, taču, turpretī, vasarā saule pie debesīm paliek 24 stundas diennaktī.

Foto un video satura veidotāja ir apmetusies uz dzīvi Zviedrijas ziemeļos, kas ir pateicīga vide vizuālā satura veidošanai. Dabas skati patiesi ir satriecoši. Tāpat arī zvaigžņotās debesis un ziemeļblāzma. Vai tev šāda dzīve šķiet omulīga? Vai tu varētu padzīvot šādos apstākļos?

Video

Kādēļ mums patīk knibināt savu ādu? (+VIDEO)

Vai esi aizdomājusies, kāpēc mēs dažkārt knibinām savu ādu? Piemēram, vēlamies noplēst sausas ādas gabaliņu pie naga vai arī paspaidīt kādu pumpu? Izrādās, ka tam ir psiholoģisks izskaidrojums! Noskaties video un uzzini, kāds!

Video

Palielinās smago Covid-19 pacientu skaits! (+VIDEO)

Lai gan kopumā ar Covid-19 sasirgušo skaits slimnīcās ir sarucis, šī nedēļa sākās ar jauniem melnajiem rekordiem – smagi slimu Covid-19 pacientu skaits slimnīcās jau tuvojas simtam. Par dzīvību cīnās arī jauni cilvēki, un daļa šo cīņu arī zaudē. Pagājušajā diennaktī starp 20 mirušajiem viens cilvēks bija vecuma grupā līdz 35 gadiem.

Video

Pētījums: Vairumam latviešu un krievu vienam pret otru negatīvu jūtu nav

Latvijas sabiedrībā visnoraidošākā attieksme tiek pausta pret musulmaņiem un romiem, savukārt vairumam latviešu un krievu vienam pret otru negatīvu jūtu nav, secināts pētījumā “Starpkultūru stereotipi un aizspriedumi Latvijā”, kuru veikuši Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki.

LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns atzīmēja, ka starpkultūru mijiedarbība izgaismo ne tikai atvērtību citādajam, bet arī aizspriedumainas attieksmes pazīmes. Tas īpaši spilgti esot redzams Latvijas iedzīvotāju atturībā pieņemt citu kultūru cilvēkus kā tuvus ģimenes locekļus vai kā augstas valsts amatpersonas.

Pētījuma rezultāti liecina, ka pret kulturāli visatšķirīgākajām un svešākajām grupām Latvijas sabiedrībā tiek uzturēta vislielākā emocionālā un mijiedarbības distance.

Iedzīvotājiem vissiltākās jūtas ir pret latviešiem un slāvu tautu pārstāvjiem, kas tiek uzskatīti par savējiem. Attieksmē pret zviedriem, ebrejiem un amerikāņiem ir novērojama jau būtiski lielāka emocionālā distance.

Musulmaņi tiek uztverti kā vissvešākā grupa, kurai cieši seko citas kultūras ziņā atšķirīgas grupas, piemēram, afrikāņi, romi, indieši, ķīnieši un uzbeki. Latviešiem ir raksturīgas siltākas jūtas pret rietumniekiem, piemēram, zviedriem, amerikāņiem, bet vēsākas – pret krieviem, krievvalodīgajiem un ebrejiem.

Savukārt Latvijas krievu minoritāte pret latviešiem izjūt mazāku kulturālo distanci. Krievu priekšstatos šī distance ir arī mazāka pret ebrejiem, uzbekiem un musulmaņiem.

Pētījums atklājis, ka Latvijā ar aizspriedumainu attieksmi ir saskārusies neliela sabiedrības daļa, turklāt biežāk krievi nekā latvieši. Iegūtie dati gan neesot ļāvuši spriest, kā un cik bieži ar aizspriedumainu attieksmi saskaras nelielu, bet vizuāli atšķirīgu kultūras grupu pārstāvji, piemēram, indieši vai cilvēki no Āfrikas valstīm. Šī jautājuma noskaidrošanai ir nepieciešams veikt atsevišķu fokusētu pētījumu, uzskata pētījuma autori.

Pētījumā ir detalizēti aplūkoti stereotipi un aizspriedumi par dažādām kultūrām. Iegūtie dati parāda, ka krievi, amerikāņi un zināmā mērā arī ebreji Latvijas sabiedrībā tiek uzskatīti par dominējošām grupām. Šīs grupas netiek uztvertas kā drauds vai slogs, bet tās vienlaikus arī netiek asociētas ar īpaši pozitīvu pienesumu Latvijai. Turpretī musulmaņi un romi tiek saistīti ar vislielāko apdraudējumu, secināts pētījumā. Latvijas iedzīvotājiem musulmaņiem piedēvē vēlmi kulturāli dominēt, bet romiem – sociāli deviantu dzīvesveidu.

Arī afrikāņi bieži tiek uzskatīti par slogu vai draudu Latvijai, tomēr šo grupu, tāpat kā uzbekus un indiešus, iedzīvotāji iztēlojas esam vājākus un pakļautākus.

Latvieši, ukraiņi un zviedri jeb, vispārīgāk izsakoties, eiropieši tiek saistīti ar pozitīvu sociālo un ekonomisko ieguldījumu Latvijā. Šīm grupām daudz retāk tiek piedēvēts augstprātīgums un vēlme dominēt. “Kopumā varam secināt, ka Latvijas sabiedrība arī retāk attiecina negatīvus stereotipus uz kultūras grupām, par kurām tai ir visnenoteiktākie priekšstati,” norāda Kaprāns. Tas izskaidro iedzīvotāju visnotaļ indiferento attieksmi pret ķīniešiem, uzbekiem un indiešiem. Savukārt negatīvai stereotipizācijai un aizspriedumainai attieksmei ir pakļautas kultūras grupas, kas izraisa asociācijas ar apdraudējumu.

Pētnieki norāda, ka priekšstati par šīm grupām ir veidojušies vai nu pastarpinātā un starptautiski mediētā veidā, piemēram, pret musulmaņiem un afrikāņiem, vai kulturāli pārmantotā un privātajā pieredzē iegūtā ceļā, piemēram, pret romiem.

Lai gan divu lielāko Latvijas etnisko grupu – latviešu un krievu – savstarpējos priekšstatos var pamanīt pozitīvus stereotipus, abas grupas būtiski atšķir uztvertais etnocentrisms. Kamēr krievu vidū uzskats, ka latvieši mēģina uzspiest savu kultūru citiem vai īpaši atbalsta savas tautas pārstāvjus, nav izplatīts, daļa latviešu mēdz krievu minoritātei piedēvēt agresīvu etnocentrismu, secinājuši pētnieki.

Tomēr kopumā šis pētījums nepārprotami parādījis, ka vairumam latviešu un krievu vienam pret otru nav negatīvas jūtas un ka starp abām etnokulturālajām grupām ir novērojama relatīvi neliela simboliskā distance, norāda pētnieki.

Viņi norāda, ka šie dati liek arī citādāk raudzīties uz konfliktējošiem (ģeo)politiskiem uzskatiem starp latviešiem un krieviem, jo ideoloģiskā pretstāve acīmredzami neizpaužas arī emocionālā vai kulturālā pretstāvē vienam pret otru. Respektīvi, politiskā un ikdienas sociālo attiecību realitāte pastāv līdzās kā atšķirīgu, bet dažkārt savstarpēji izaicinošu stereotipu un aizspriedumu avoti.

Šajā pētījumā starpkultūru stereotipi un aizspriedumi ir analizēti arī imigrācijas kontekstā. Iegūtie rezultāti liek domāt, ka Latvijas sabiedrībā nav novērojama asa pretestība ekonomiski motivētai imigrācijai, jo tā tiek uzlūkota kā attīstību veicinošs faktors, uzskata pētnieki.

Līdzās darbaspēka remigrācijai Latvijas sabiedrība par prioritāru uzskata nepieciešamību piesaistīt kvalificētus imigrantus un/vai cilvēkus, kas nāk no pazīstamām kultūrām un vizuāli neatšķiras no vietējiem.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem būtu grūti pieņemt imigrantus no svešām kultūrām vai ar citādāku ādas krāsu, kas strādātu publiskajā sektorā.

Vienlaikus var pamanīt samērā spēcīgu konsensu, ka latviešu valodas zināšanām un prasmēm ir jākļūst par būtisku priekšnosacījumu, lai imigranti varētu iekļauties Latvijas sabiedrībā, secina zinātnieki.

3 minūšu rīta rosme prāta spēju uzlabošanai! (+VIDEO)

Neliela izkustēšanās pēc pamošanās ir veids, kā atmosties, sagatavoties dienai un uzlabot prāta spējas. Rīti kļūst gaišāki, tāpēc ikvienam, kuram mācības un darbs notiek attālināti, Rimi Bērniem fiziskās sagatavotības eksperts Kārlis Birmanis iesaka trīs minūšu rīta rosmes vingrojumus. Ideālā variantā rīta rosmi vajadzētu veikt ārā – svaigā gaisā. 

“Kad ķermenis sāk mosties, ir svarīgi, lai acīs ir gaisma – ne jau no telefona ekrāna – un saņemam svaigu gaisu. Dažas minūtes fizisko aktivitāšu ārā būs ieguvums ne tik daudz fiziski, cik mentāli – kognitīvo jeb prāta spēju uzlabošanai dienas garumā,” skaidro eksperts Kārlis Birmanis. Ja ģimene, kurai darbs un mācības šobrīd notiek attālināti, ieviestu šādu rīta rituālu, enerģijas pieplūdums un produktivitāte būtu garantēta. 

Vingrojumu izvēle

Rīta rituāls var būt arī neliela pastaiga svaigā gaisā, tomēr īpaši ieteicami ir vingrojumi, par kuriem ikdienā bieži piemirstas. “Ģimenēm dienas ritms nereti ir izveidojies tāds, ka cilvēki daudz sēž nekustoties, līdz ar to “ierūsē”. Tāpēc kustību daudzveidībai ir īpaši liela nozīme,” stāsta Kārlis Birmanis un iesaka noskatīties padomu video ar trīs minūšu rīta izlocīšanos. Tajā redzamie vingrojumi ir viegli atkārtojami, taču spēs “atmodināt” mājsēdē, iespējams, sagurušo ķermeni un garu. 

Iesildīšanās pirms sportošanas ziemā

Vingrojumu komplekss, kas skatāms video, noderēs arī tiem, kuri pasākuši sportot ārā. “Ziemā pirms došanās sportot ārā ir svarīgi, lai ķermenis ir jau iesildīts un sporta apģērbs ir ķermeņa temperatūrā. Tātad, kad saģērbjamies sporta drēbēs, istabā jāveic dažu minūšu vingrošana, taču cepuri, šalli un cimdus tās laikā nevelkam. Tāpat nedrīkst sasvīst – kolīdz jūtat, ka tūdaļ būs iesvīšana, jāskrien ārā,” iesaka Rimi Bērniem fiziskās sagatavotības eksperts Kārlis Birmanis. Viņš skaidro, ka mūsdienu “gudrie” sintētiskie sporta apģērbi ļoti labi uztur siltumu, taču, lai to uzturētu, šis siltums vispirms ir jārada. 

Video

Eksperts skaidro: Ko darīt, ja salā nav iespējams iedarbināt automašīnu?

Jo zemāks ir termometra stabiņš un garāka nedēļas nogale, jo vairāk problēmu transportlīdzekļu īpašniekiem. Sals ietekmē ne tikai braukšanas, bet arī transportlīdzekļa motora un elektronikas kvalitāti. Gjensidige Latvija atgādina, ka kompetenta sagatavošanās sezonai palīdzēs pasargāt automašīnu no laika apstākļu izaicinājumiem un palielinās izredzes iedarbināt automašīnu pat stipra sala gadījumā.

Salam iestājoties, automašīnas sastopas ar izaicinājumu – akumulatora un dzinēja darbību. Statistika liecina, ka lielākā daļa transportlīdzekļu, kas vecāki par 10 gadiem, sastopas ar problēmām tās iedarbināšanas brīdī. Aukstā laikā jebkura baterija patērē divreiz vairāk enerģijas nekā vasarā, tādēļ automašīnas iedarbināšana var radīt problēmas. Pie -10 grādu temperatūras uzlādēta akumulatora veiktspēja ir aptuveni 40%. Taču automašīnas “spītības” iemesls ne vienmēr ir nolietots akumulators – tas var būt arī vecas sveces, kondensāts degvielas tvertnē, problēmas elektrosistēmā un citi iemesli.

Akumulators 

Pilnībā uzlādēta akumulatora sasalšanas temperatūra ir no -50 līdz -70 grādiem, kas nozīmē, ka uzlādēts akumulators normālos apstākļos nesasalst. Taču, atkarībā no izlādes līmeņa un vecuma, akumulators var sasalt temperatūrā no -10 grādiem.  Ja automašīnu nav iespējams iedarbināt, vispirms ir jāpārbauda ierīces stāvoklis, jāattīra akumulatora klemmes no netīrumiem un jāpievelk kontakts ar uzgriežņu atslēgu. Ja ir laiks, sasalušo akumulatoru ir ieteicams novietot siltā telpā uz 20-30 minūtēm, lai tas uzsilstu līdz istabas temperatūrai. 

“Vadītāji var arī paši noteikt, vai vaina ir akumulatorā. Ja automašīnas starteris griežas ļoti vāji vai negriežas vispār, un, pagriežot aizdedzes atslēgu, dzirdama tikšķēšana, tad visticamāk iemesls ir izlādējies akumulators,” skaidro Gjensidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzības grupas vadītājs Andris Balodis.

Aizdedzes sveces

Vēl viens izplatīts iemesls, kādēļ automašīnu nevar iedarbināt – strāva nesasniedz aizdedzes sveces. Ja ir radusies šāda situācija un tas ir iespējams, tad var izvilkt centrālo vadu no izplatītāja vāka, nogādāt to pie metāla daļas un tad mēģināt iedarbināt automašīnu. Ja dzirksteles neparādās, problēma ir spolē un vados, savukārt, ja rodas spriegums, problēma ir svecēs. 

Aizdedzes sveces var nedarboties, ja tās ir netīras, vai pielietas ar benzīnu, par ko liecina, nesadegušas degvielas smarža. Lai risinātu šo problēmu, ir nepieciešama sveču tīrīšana, kalcinēšana ar gāzi vai arī to nomaiņa pret citām. 

Šo problēmu gadījumā tomēr vislabāk ir izmantot autoservisu meistaru palīdzību.

Degvielas padeves sistēma

Ja radušies degvielas padeves sistēmas bojājumi, ir nepieciešams degvielas bākā esošos ledus kristālus izkausēt un nomainīt automašīnas degvielu. Ziemā ir īpaši jāpiedomā pie tā, kādu degvielu izmantot, jo zemas kvalitātes degvielā var būt ūdens – tas izraisīs degvielas sistēmas padeves bojājumus kondensāta dēļ. Tādēļ aukstās sezonas laikā ir ieteicams uzpildīt degvielu tikai pārbaudītās uzpildes stacijās, kā arī neatstāt automašīnu ar tukšu tvertni.

“Tā kā karantīnas laikā cilvēki automašīnas izmanto ievērojami retāk, un atrodoties zemā temperatūrā visu agregātu eļļas ir sastingušas, salā, pirms brauciena uzsākšanas, automašīnu ir nepieciešams kaut nedaudz uzsildīt. Pa to laiku var automašīnu attīrīt no sniega un ledus,“ uzsver A. Balodis.

Piemin barikādēs kritušos (+VIDEO)

Šovakar Zaķusalā kvēlo simbolisks ugunskurs 1991. gada janvāra notikumu atcerei un barikāžu dalībnieku piemiņai. Pirms 30 gadiem 20. janvāris bija barikāžu laika kulminācija. Traģiska. Jo vakars atnāca ar traģiskām ziņām – nošauti pieci cilvēki un vairāk nekā 10 ievainoti! Padomju milicijas specvienība OMON sarīkoja provokāciju – uzbruka Iekšlietu ministrijai, lai apslāpētu tautas vēlmi pēc neatkarības. Kā šodien godināja barikāžu aizstāvjus, atskatās Judīte Čunka.

Video

1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena. Saruna ar Romualdu Ražuku un Renāru Zaļo:

Barikāžu laika atmiņas:

Barikāžu dienas dokumentālos kinokadros:

Barikādēs, smērējot sviestmaizes!

Jaunieši meklē barikāžu laika liecības:

Džo Baidens kļūst par 46.ASV prezidentu! (+VIDEO)

Džo Baidens trešdien devis amata zvērestu, kļūstot par 46.Savienoto valstu prezidentu. Ceremoniju vadīja Augstākās tiesas tiesnesis Džons Robertss.

Savā pirmajā runā prezidenta statusā Baidens uzsvēra, ka “demokrātija ir uzvarējusi” un ka, neskatoties uz uzbrukumu Kapitolijam, kuru pirms divām nedēļām sarīkoja līdzšinējā prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji, varas nodošana notikusi mierīgi.

“Šī ir Amerikas diena. Šī ir demokrātijas diena. Vēstures un cerību, atjaunotnes un apņēmības diena,” norādīja jaunais Baltā nama saimnieks.

Lai gan esam “tik tālu nonākuši, mums vēl tālu ejams,” piebilda Baidens.

Viņš atgādināja, ka valsts piedzīvo “sarežģītus” laikus un ka tai jāpārvar gan Covid-19 pandēmija, gan ekonomikas lejupslīde.

Problēmu pārvarēšanai būs nepieciešams “daudz vairāk par vārdiem, tas prasīs vinetveramāko no visām lietām demokrātijā – vienotību”, norādīja ASV jaunais prezidents.

Viņš aicināja tautu uz vienotību un solīja būt visu amerikāņu prezidents.

Baidens sacīja, ka šodien ar visu savu dvēseli alkst pēc tautas apvienošanas, un aicināja visus amerikāņu pievienoties viņam cīņā par šo mērķi.

“Šis ir mūsu vēsturiskais krīzes un problēmu mirklis, un vienotība ir ceļš uz priekšu. Un mums šim mirklim jāstājas pretī kā Amerikas Savienotajām Valstīm,” sacīja Baidens.

Savā runā, kas ilga 21 minūti, Baidens ieskicēja problēmas, ar kurām būs jācīnās.

“Mums nepieciešams mūsu spēks, lai (..) izturētu šo tumšo ziemu. Mēs ieejam periodā, kas varētu būt smagākais un letālākais vīrusa periods,” norādīja Baidens, aicinot amerikāņus beidzot stāties pretī šai pandēmijai kā vienai tautai.

“Šeit mēs stāvam – tikai dažas dienas pēc tam, kad nevaldāmais pūlis domāja, ka var (..) padzīt mūs no šīs svētās zemes,” sacīja Baidens. “Tas nenotika, tas nekad nenotiks, ne šodien, ne rīt, nekad, nekad.”

Savienotās Valstis saskaras ar “politiskā ekstrēmisma pieaugumu, balto pārākuma sludinātājiem, pašmāju terorismu, kam mums jāstājas pretī, un mēs uzvarēsim”, uzsvēra jaunais prezidents, aicinot ASV “noraidīt kultūru, kurā tiek manipulēts ar faktiem”.

Video

Tavai veselībai: Vienkāršs rīta treniņš, kurš aizņems nieka 10 minūtes! (+VIDEO)

Noskaties video, kur fitnesa trenere demonstrē vienkāršu 10 minūšu ikrīta treniņu, kas piešķirs tavam rītam enerģiju. Nav nepieciešams nekāds ekipējums. Kustība ir labsajūtas pamatā, tāpēc noteikti iesakām katru rītu iesākt ar izkustēšanos. It īpaši šajā savādajā laikā, kad mājas ir mūsu vienīgā trenežieru zāle!

Video

Vairāk nekā 1300 cilvēku iesaistījušies izaicinājumā, katru dienu noejot 10 000 soļu

Lai cīnītos pret nomāktību un stiprinātu imunitāti, domubiedru grupa “Kusties vairāk, jūties labāk” radījusi izaicinājumu, kurā noteikts noiet vismaz 10 000 soļu dienā. Grupa strauji paplašinās un tajā jau ir iesaistījušies vairāk nekā 1300 cilvēku.

Izaicinājuma dalībnieki savu veikumu atspoguļo kopējā atskaites vietnē un dalās ar to sociālajos tīklos ar tēmturi #kustiesvairākjūtieslabāk.

“Mēs apzināmies, ka kustība, sports un pastaigas ir svarīgas veselībai, tomēr reizēm ir grūti saņemties, vēl jo vairāk attālinātā darba apstākļos. Tajā pašā laikā Pasaules veselības organizācijas pētījumi liecina, ka vismaz 10 000 soļu dienā ir svarīgs priekšnoteikums cilvēka veselībai un stiprai imunitātei. Līdz ar šo pētījumu sākās mūsu brīnišķīgais piedzīvojums, kurā iesaistījušies cilvēki ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās.  Tik liela atsaucība norāda uz to, ka aizvien vairāk cilvēkiem ir svarīgi kustēties, un viņi vēlētos savā ikdienā ieviest vairāk kustību, atklājot prieku, ko dod regulāra pastaiga svaigā gaisā,”  norāda iniciatīvas dibinātāja Kristīne Beitika.

Ņemot vērā to, ka izaicinājums, kurš aizsākās 1. jūlijā ir ieguvis lielu atsaucību, tas ir pagarināts uz veselu gadu. Šim izaicinājumam ir radīta īpaša Facebook grupa, kurā dalībnieki var dalīties ar saviem panākumiem un iegūt papildus motivāciju laimēt balvas no izaicinājuma atbalstītājiem.

“Šis izaicinājums būs kas nebijis, jo ziemas tumšie rīti un vakari ievieš sava veida grūtības, bet mēs ticam, ka arī Tu to vari – nāc ar mums kopā, soļo, sajūti kustību prieku! Kusties vairāk un jūties labāk arī Tu!” aicina K. Beitika.

Saite uz Facebook grupu https://www.facebook.com/groups/375615243582560/

Video

Sieviete bez maksts tagad cer kļūt par māti! (+VIDEO)

Noskaties video, kur jauna sieviete, kas dzimusi bez maksts, runā par savu stāvokli un tagad cer kļūt par māti. To, ka viņai nav maksts, viņa uzzināja, kad viņai bija 12 gadus veca.

Jaunietei tika diagnosticēts Mejera-Rokitanska-Kūstera-Hauzera sindroms, kas nozīmē, ka viņai nav maksts kanāla, ir nepareizi izveidota dzemde un dzemdes kakls. Ķirurgi, izmantojot ādu, kas ņemta no viņas dibena, izveidoja cilvēka radītu maksti – ļaujot viņai nodarboties ar seksu un dzīvot normālu dzīvi. Tagad jaunā sieviete un viņas vīrs no cer izveidot ģimeni ar surogātmātes palīdzību.

Video

Keratosis pilaris: Kas ir viena no populārākajām ādas slimībām?

Vai esi kādreiz aizdomājies, kāpēc tavi vaigi vienmēr ir sārti un āda uz rokām un kājām ir tik raupja un klāta ar sīkām, sarkanām pumpiņām? Ļoti iespējams, ka tev ir ādas problēma, ko sauc par keratosis pilaris. Tā ir ļoti bieža ādas slimība, kurai raksturīgi iedzimti pārragošanās traucējumi. Kā šo problēmu risināt, iesaka BENU Aptiekas piesaistītā speciāliste, ārste-rezidente dermatoloģijā Zane Prikule-Rūsiņa un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Kas ir keratosis pilaris un kā tā veidojas?

Ārste skaidro – keratosis nozīmē, ka ir pārāk daudz keratīna, un pilaris jeb pilus – ka ir iesaistīti mati, tātad atmirušas ādas šūnas uzkrājas un nosprosto matu folikulus. Tāir pavisam nekaitīga slimība un parasti rada tikai estētisku defektu. Turklāt patiesībā to novēro tik bieži, ka drīzāk tā uzskatāma par ādas tipu, nevis slimību. Šī problēma rodas, jo ir iedzimts ādas keratinizācijas jeb pārragošanās defekts. Nereti vienam no vecākiem novēro to pašu. Raksturīgās pazīmes parādās jau maziem bērniem, bet ap 20 gadu vecumu tās izpaužas visspilgtāk. Labā ziņa ir tā, ka ar gadiem tās mazinās un nav vairs tik izteiktas. 

Keratosis pilaris var attīstīties jebkurā ķermeņa daļā, kur aug mati, bet visbiežāk to novēro augšdelmu ārējā virsmā, uz kājām visā to garumā, kā arī reizēm uz sēžas. Āda ir izteikti sausa, raupja un atgādina zosādu. Reizēm var būt vaigu vai arī visas sejas ādas apsārtums, kas ir vienmērīgs, nevis punktiņveida kā uz ekstremitātēm. Tipiskās pumpiņas veidojas, jo matu folikulu atverēs uzkrājas vecas jeb atmirušas ādas šūnas un rodas keratotiski korķi. Tie izraisa iekaisumu, tāpēc ap mata folikulu vērojams apsārtums. Ziemā gaiss ir ļoti sauss un siltais, biezais apģērbs, ko valkājam, rada berzi un papildu kairinājumu, tāpēc daudziem šī problēma aukstajos mēnešos kļūst vairāk traucējoša. 

Kā šo problēmu atrisināt?

Izārstēt to nav iespējams, bet var mazināt slimības izraisīto kosmētisko defektu, saka Z. Prikule-Rūsiņa. Ārstēšana ietver ādas mitrināšanu, pārragoto ādas šūnu aizvākšanu, kā arī sārto punktiņu mazināšanu. Diemžēl efekts ir novērojams tikai uz ārstēšanas laiku. Tiklīdz tā tiek pārtraukta, pazīmes atjaunojas, jo mūsu ādas šūnas nepārtraukti dalās un, ja tās netiek aktīvi aizvāktas, tad cilvēkiem, kuriem ir šāds ādas tips, tās uzkrājas un atkal rada raksturīgās pazīmes.

Ādas sausuma novēršana

Ieteicams lietot nesausinošus dušas mazgāšanās līdzekļus, kas ir hipoalerģiski un nesatur ziepes. Dušā jāmazgājas siltā, bet ne karstā ūdenī. Ieteicama emolientu jeb mitrinošu krēmu lietošana ikdienā uzreiz pēc dušas, kā arī vēl papildus, ja iespējams, 1-2 reizes dienā tieši uz problēmzonām.

Atloboši jeb keratolītiski līdzekļi

Pacientiem ar keratosis pilaris ļoti noderīgi ir krēmi vai mazgāšanās līdzekļi, kas satur, piemēram, 10% pienskābes, 2% salicilskābes, 10-12% glikolskābes vai 10-20% urea. Šīs vielas palīdz atmirušajām ādas šūnām nolobīties, tādējādi likvidējot arī keratīna korķus. Vēl rekomendējami A vitamīna jeb retinoīdus saturoši krēmi. Mitrinošie un atlobošie līdzekļi būtu jākombinē, lai panāktu labāku efektu.

Lāzerepilācija

Lai atbrīvotos no liekā apmatojuma, nedrīkst to skūt vai vaksēt, jo tas pastiprinās jau esošo iekaisumu ap matu folikuliem un radīs vēl lielāku kosmētisko defektu. Alternatīva ir lāzerepilācija, kas pat ir vēlama, jo mazinās iekaisumu, skaidro ārste.

Sejas ādas apsārtuma mazināšana ar aparāttehnoloģijām

Lai gan iepriekš minētielīdzekļi uzlabos roku un kāju ādas izskatu, tie tikai mēreni iedarbosies uz sejas ādas apsārtumu. Ja tas ir traucējošs, tad efektīva ir lāzera vai IPL (no angļu val. intense pulsed light) jeb intensīvi pulsējošās gaismas procedūra, kas uz laiku mazinās sārto ādas krāsu.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece ir novērojusi, ka sūdzības par sausu ādu ir sezonālas – izteiktākas ziemā un vasarā. Tagad, iestājoties ziemai, aptiekā vairāk klientu vēršas ar jautājumiem par sausu ādu un  piemērotu kopjošo līdzekļu izvēli. Ziemā ir aktuāli krēmi, kas pasargā ādu no sala, vēja un nelabvēlīgiem laika apstākļiem. To sastāvā ir bišu vasks, pantenols, mandeļu eļļa, šī sviests, lanolīns. Tie atjauno ādas hidrolipīdu slāni, veidojot barjeru pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Īpaši svarīgi tie ir jutīgās zīdaiņu un bērnu ādas aizsardzībai ziemā. Tāpat ziemā ļoti būtiski ir rūpēties par roku ādu, izmantojot aizsargājošos un barojošos  krēmus.

Farmaceite uzsver, ka sausas ādas kopšanai ir svarīgi izvēlēties piemērotus ādas kopšanas līdzekļus – piemēram, ādas attīrīšanai izmantot ziepes nesaturošus līdzekļus ar mitrinošām īpašībām – gelus, krēmus vai eļļas. Pēc dušas ieteicams lietot mitrinošus krēmus un jāatceras, ka tie jāuzklāj atkārtoti dienas laikā un pietiekamā daudzumā. Tos var kombinēt ar keratolītiskiem līdzekļiem.

Līdzekļi ādas kopšanai jāizvēlas bez smaržvielām un krāsvielām, parabēniem un hipoalerģiski. Šie līdzekļi aptiekās pieejami plašā klāstā no dažādām dermatoloģiskās kosmētikas līnijām.

Jāņem vērā, ka ādas sausumu var pastiprināt arī lietotie medikamenti. Par šīm blaknēm jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.

Tāpat ieteicams samērot atpūtas, darba un miega režīmu, mazināt stresu izraisošos faktorus, ikdienā uzņemt pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu un pietiekamu ūdens daudzumu, telpās mitrināt sausu gaisu. Sausai ādai īpaši būtiski ir A, C, E un D vitamīns, Omega-3 taukskābes, naktssveces eļļa un cinks.

Ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 7.februārim

Ar Covid-19 pandēmijas mazināšanu saistītie ierobežojumi valstī būs spēkā līdz 7.februārim, otrdien mediju pārstāvjus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Par ierobežojumu turpināšanu otrdien konceptuāli vienojusies valdība un Krīzes vadības padome, tomēr gala lēmums par konkrētiem ierobežojumiem tiks pieņemts ceturtdien, 21.janvārī, gaidāmajā valdības sēdē.

Kariņš atzina, ka šonedēļ pirmo reizi vērojama Covid-19 izplatības stabilizēšanās, tomēr situācija slimnīcās saglabājas izteikti kritiska.

“Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums pagarināt esošos ierobežojumus līdz 7.februārim, savukārt mazajām klasēm no nākamās pirmdienas mācības notiks attālināti,” sacīja Kariņš, piebilstot, ka ceturtdien tiks lemts par esošo ierobežojumu turpināšanu, nevis jaunu ieviešanu.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) piebilda, ka līdz 7.februārim saglabāsies arī prasība iedzīvotājiem nedēļas nogalēs ievērot komandantstundu.

Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz 7.februārim ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.

Tomēr vairāki no tiem ir spēkā līdz 25.janvārim, piemēram, pienākums iedzīvotājiem brīvdienās ievērot komandantstundu, kā arī noteikti ierobežojumi attiecībā uz pakalpojumu un tirdzniecības jomām, arī izglītību.

Līdz 25.janvārim ir aizliegti skaistumkopšanas, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumi, sporta inventāra noma iekštelpās un fotopakalpojumi klātienē, izņemot fotogrāfiju izgatavošanu dokumentiem, kā arī saimnieciskie pakalpojumi klātienē, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu. Tāpat aizliegtas dzinējmedības.

Video sērijas par 150 gadus vecas mājas atjaunošanu, kurām līdzi seko cilvēki no visas pasaules! (+VIDEO)

Noskaties video sērijas par to, kā pāris nopērk 150 gadus vecu māju un sāk to restaurēt. Cilvēki no visas pasaule seko līdzi video par to, kā abiem avantūristiem klājas, un ziedo naudu mājas restaurācijai.

Līdz šim viņiem ir izdevies mājas grīdā atrast lūku ar zīmīti, ka māja esot apsēsta, kā arī atklāt senu vēstījumu zem istabas tapetēm! Viņi arī ar metāla detektora palīdzību nodarbojas ar senlietu meklēšanu mājas pagalmā! Vai tu kādreiz vēlētos iegādāties senu māju vai muižu?

Video

Latvijā mirušo Covid-19 pacientu skaits pārsniedzis 1000 robežu

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 812 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi un saņemta informācija par 29 ar koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāvi, tādējādi mirušo pacientu skaits pirmo reizi pārsniedzis 1000 robežu, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Līdz ar to Latvijā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits sasniedzis 56 720, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits pirmo reizi pārsniedzis 1000 robežu un patlaban tas ir 1012, kas ir 1,78% no visiem inficētajiem.

Pirmdien Latvijā veikti 13 629 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī nokrities līdz 6%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Starp 29 mirušajiem divi cilvēki bijuši vecumā no 45 līdz 55 gadiem, divi – vecumā no 55 līdz 65 gadiem, četri – vecumā no 65 līdz 75 gadiem, piecpadsmit – vecumā no 75 līdz 85 gadiem un seši – vecumā no 85 līdz 95 gadiem.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās kopumā inficējušās 12 778 personas. Savukārt 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā pēdējās diennakts laikā sasniedza 669,8 gadījumu.

Neredz pamatu domāt par Covid-19 dēļ ieviesto ierobežojumu radikālu mainīšanu

Veselības ministra sniegtā informācija par epidemioloģisko situāciju skaidri liecina, ka nav pamata domāt par ierobežojumu mīkstināšanu vai to radikālu mainīšanu, pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes mediju pārstāvjus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Otrdien valdība un Krīzes vadības padome diskutēs par drošības pasākumiem pēc 25.janvāra, sacīja Kariņš.

Viņš stāstīja, ka veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) koalīcijas partnerus informējis par nopietno situāciju slimnīcās, tāpēc otrdien valdība un Krīzes vadības padome lems par tālāko rīcību, proti, kādi būs vai nebūs ierobežojumi pēc 25.janvāra, kad beigsies termiņš virknei patlaban noteiktu ierobežojumu.

Ministru prezidents norādīja, ka veselības ministra sniegtā informācija par epidemioloģisko situāciju skaidri liecina, ka nav pamata domāt par ierobežojumu mīkstināšanu vai to radikālu mainīšanu.

“Veselības ministrs skaidri uzsvēra, ka nevaram atļauties saslimstībās rādītāju pieaugumu. Iespējams, situācija stabilizējas, bet ir jāpanāk saslimstības samazinājums,” uzsvēra Kariņš.

Premjers piebilda, ka otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē tiks uzklausīta ekspertu sniegtā informācija, tad kopsēdes laikā puses idejiski vienosies par nepieciešamajiem lēmumiem, kas tiks izstrādāti un izskatīti Ministru kabineta sēdē ceturtdien.

Tāpat premjers no finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītās darba grupas šonedēļ sagaida priekšlikumus, kā paplašināt Covid-19 krīzē paredzēto valsts atbalstu uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

LETA jau vēstīja, ka, izvērtējot aktuālos epidemioloģiskos datus, var novērot, ka ieviestie drošības pasākumi ir palīdzējuši nedaudz stabilizēt situāciju, taču saslimstība ar Covid-19 joprojām ir augsta, aģentūru LETA informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja.

Aizvadītajā nedēļā tika atklāti 6096 jauni inficēšanās gadījumi, kamēr nedēļu iepriekš – 4. līdz 10.janvārī – tika atklāts 7071 sasirgušais. Tādējādi pagājušajā nedēļā ik dienu tika atklāti vidēji 871 gadījumi, kamēr – 4. līdz 10.janvārī – vidēji 1010 gadījumi dienā.

Pagājušajā nedēļā tika veikti kopumā 72 045 Covid-19 testi, kas ir 3801 testu mazāk nekā nedēļu iepriekš, un pozitīvo testu īpatsvars bija 8,5%, kamēr pirms septiņām dienām tas bijis 9,3%. Pagājušajā nedēļā vidēji dienā veikti 10 292 testi, bet nedēļu pirms tam – 10 835 testi.

Aizvadītās nedēļas laikā arī nedaudz samazinājies stacionēto Covid-19 pacientu skaits. Slimnīcās nokļuva vidēji 116 cilvēki dienā, kamēr nedēļu iepriekš šis rādītājs bija 134 stacionēti pacienti dienā.

Kā liecina Nacionālā veselības dienesta dati uz 18.janvāri, šobrīd stacionāros ar vidēji smagu un smagu Covid-19 norises gaitu ārstējas kopumā 1172 pacienti, kas ir par 28 pacientiem mazāk nekā pirms septiņām dienām.

LTV ziņu dienesta dokumentāla filma “Netīrā zona”

Covid-19 slimnīcu karantīnas nodaļas dalās divās zonās ­– tīrajā un netīrajā jeb bīstamajā zonā. Tīrajā zonā vīrusa nav. Tur atrodas ārstu istaba un atpūtas telpa, kur mediķiem uz brīdi atvilkt elpu. Bet aiz īpaši izveidotām slūžām jeb aizsarga, sākas netīrā zona.

Intensīvās terapijas nodaļā, kurā 24 stundas diennaktī norit cīņa ar vīrusu, dzirdami medicīnas aparatūras skaņu signāli un redzami pacienti ar augstas un zemākas plūsmas skābekļa maskām. Šeit nokļūst tikai koronavīrusa slimnieki un mediķi. Slimnieki – visbiežāk ar augstu temperatūru, abpusēju plaušu karsoni un apstiprinātu SarsCoV-2 infekciju. Mediķi – aizsargtērpos, ar respiratoriem un brillēm uz sejas, sargājoties no inficēšanās. Jau kustēties šādā tērpā ir grūti, bet ārsti, māsas un māsu palīgi šajos tērpos pavada stundām ilgi. Izmeklē pacientu, dod zāles, ņem analīzes, baro, maina pamperus, slauka sviedrus, apkopj un aprūpē. Covid-19 nodaļās, kurās ir līdz pat 50 gultām, brīvu vietu nav. 

Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta komanda pirmo reizi nokļūst tur – netīrajā zonā. Un palātās redzētais ir ļoti smaga Covid-19 realitāte. Tēvs ar dēlu, māte ar meitu – pat vienā nodaļā ir vairākas palātas, kurās par dzīvību cīnās vienas ģimenes divas paaudzes. Satiekam daudzu pacientu iemīļoto profesoru Anatoliju Danilānu, kurš arī bez skābekļa atbalsta netiktu galā ar šo inficēšanos. Jauni un veci, vientuļnieki no pansionātiem, tēti un mammas, kurus mājās gaida mazgadīgi bērni. Vīruss nešķiro.

Ir ļoti daudzi no papildu skābekļa pilnīgi atkarīgi pacienti, kuriem pēc katras brokastu putras karotes atkal ir jāieelpo skābeklis. Maska uz sejas, putras karote, maska uz sejas, putras karote, maska un dziļa ieelpa, mazliet tējas… Tik smagā ritmā pukst Covid-19 nodaļas sirds. Un diemžēl arī mirstoši cilvēki. Elpas, kas dziest, un melnas asinis, kurās skābekļa tikpat kā vairs nav.

Ārsti atklāti stāsta, ka šis vīruss joprojām ir liels nezināmais. Un, visticamāk, tam ir saistība arī ar ģenētiku. Kādēļ viena ģimene Covid-19 pārslimo kā vieglas iesnas, bet cita nokļūst slimnīcā un zaudē šo cīņu? Kādēļ vissmagāk slimo vīrieši vecumā no 40 līdz 50 gadiem? Kurus viņi vakcinētu pirmos, ja būtu tāda iespēja? Jaungada nakts un 2021.gada pirmā diena P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Karantīnas nodaļās. Prezidenta uzruna mobilajā tālrunī un valsts himna respiratorā. Rezidentu jaunais rūdījums un asaras pieredzējušu ārstu acīs, kad stundu pirms 2021. gada uz mūžu izdziest kolēģis. 

Filmas autori: Aija Kinca, Ivans Milovs, Dace Kokle un Edmunds Rimšāns.

Filmu skaties šeit – https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/17.01.2021-ltv-zinu-dienesta-dokumentala-filma.-netira-zona.id208328/

Video (Ieskats filma)

Lielbirtānijā Covid-19 testu var veikt mājās (+VIDEO)

Lielbritānijā Covid-19 analīzes dienā tiek veiktas vidēji pusmiljonam iedzīvotāju. Koronavīruss tiek testēts medicīnas iestādēs, speciālos testēšanas centros, kā arī patstāvīgi mājās, pasūtot testa komplektu oficiālajā mājaslapā.

Video

Meklēs iespējas samazināt sāls lietošanu Rīgas ielās!

Rīgas domē izveidota darba grupa, kas meklēs risinājumus, kā samazināt sāls lietošanu Rīgas ielās ziemas sezonas laikā, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Darba grupā apvienoti gan deputāti, gan eksperti, kas pārstāv iesaistītos departamentus. To vada Rīgas domes deputāte Mairita Lūse (PP).

Grupas izveidošana ir reakcija uz sabiedrībā pieaugošo neapmierinātību ar sāls daudzumu ziemas sezonā Rīgas ielās, kas nelabvēlīgi ietekmē gan gājējus, gan mājdzīvniekus, gan vidi.

Darba grupai uzdots apzināt, kuras zonas pilsētā varētu būt tās, kur sāls netiek izmantota vispār, piemēram, sabiedriskā transporta pieturas, kā arī apspriest citas iniciatīvas, kas būtu vērstas uz sāls negatīvās ietekmes samazināšanu.

Kā viena no lielākajām problēmsituācijām tiek minēta ietvju pārmērīga kaisīšana ar sāli. Lai mazinātu sāls izmantošanu uz ietvēm, ir plānots izstrādāt ieteikumus ietvju tīrīšanai, un veikt komunikācijas kampaņu sāls izmantošanas samazināšanai.

Tiek apsvērti arī grozījumi saistošajos noteikumos, kas atvieglotu ietvju tīrīšanu, vienlaikus ierobežojot sāls izmantošanu.

Vairākas idejas, kā risināt sāls situāciju pilsētā, izteikuši arī Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti, uzklausot Satiksmes departamenta ziņojumu par sāls izmantošanu pilsētā. Piemēram, izmantojot sāli, pievērst uzmanību apstādījumu un koku pasargāšanai.

Tika rosināts izveidot īpašus norobežojumus ap koku stumbriem, lai sniegs kopā ar sāli nenokļūtu uz koku saknēm. Tāpat tiek aicināts pievērst īpašu uzmanību pētījumu kvalitātei, kas runā par sāls izmantojumu ielu tīrīšanā, lai pārliecinātos, ka lēmumi, kas ietekmē pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitāti un vidi, tiek balstīti zinātniskos un kritiski izvērtētos pētījumos.

Tāpat tika diskutēts par izmaksām, kādas rastos, ja sniegu pastiprināti izvestu nevis kaisītu ar sāli, un arī par to, ja kaisīšanai izmantotu smiltis.

Kā ziņots, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja izskatīja jautājumu par sāls kaisīšanu Rīgas ielās.

Deputātiem iesniegtajā Satiksmes departamenta informācijā norādīts, ka kopumā Rīgai ir 34 ielu tīrīšanai un pretslīdes materiālu kaisīšanai paredzētās automašīnas un 16 transportlīdzekļi veloinfrastruktūras tīrīšanai.

Rīgas ielu kopgarums ir 1201 kilometrs. Pašvaldībai jāuztur 139 tilti, tuneļi un viadukti. Tīrāmā platība kopā ir 7,4 miljoni kvadrātmetru.

Kā informē Satiksmes departaments, ja uz ielām veidojas ledus, tad brauktuvju kaisīšanai izmantotās sāls daudzums sasniedz 10 gramus uz vienu kvadrātmetru. Sniega laikā sāls daudzums tiek palielināts līdz 20 – 30 gramiem uz vienu kvadrātmetru brauktuves, bet puteņa laikā – līdz 40 gramiem.

Vispirms tiek kaisītas maģistrālās ielas un ielas, kurās ir sabiedriskā transporta maršruti, veloceliņi un rajona nozīmes ielas.

Saskaņā ar departamenta informāciju, viena kaisīšanas reize pašvaldībai izmaksā 32 350 eiro, bet intensīvas snigšanas laikā – 113 350 eiro.

Kā pozitīvos faktorus sāls izmantošanai, departaments min lētākas izmaksas, piemērotību Latvijas apstākļiem, pasaules pieredzi un ekoloģiskumu, jo sāls esot dabā jau pastāvoša viela.

Kā negatīvu aspektu speciālisti min, ka sāls atstāj baltus traipus, veicina betona un metālu koroziju, kā arī paaugstina grunts mineralizāciju.

Kā alternatīvas sāls izmantošanai ielu kaisīšanai tiek piedāvāti organiskie materiāli – acetāti, formiāti un spirti, kā arī smilts, akmens un koka šķelda.

Atsaucoties uz Rīgas tehniskās universitātes pētījumu, kurā izvērtēta ārvalstu pieredze, tiek norādīts, ka atteikties no sāls lietošanas nebūtu pamatoti un sāls esot pamatreaģents citu attīstīto valstu ceļu uzturēšanai ziemā.

Kādēļ princese Diāna reizēm nēsāja divus rokas pulksteņus? (+VIDEO)

Kāds karaliskās ģimenes fans pamanījis interesantu faktu… 1981.gadā, kad princese Diāna vēl nebija kļuvusi par prinča Čārlza sievu, viņa apmeklējusi polo spēli, kurā spēlējis Lielbritānijas karalienes vecākais dēls un viņai uz rokas bijuši divi rokas pulksteņi. Kāds tam bijis iemesls?

Izrādās, ka izskaidrojums tam, ka Diāna vilkusi divus pulksteņus ir visai sirsnīgs. Kad princis Čārlzs piedalījies polo spēlēs, viņš savu rokas pulksteni atstājis glabāšanā savai līgavai. Tādēļ uz princeses Diānas rokas ir redzami divi pulksteņi – mazākais ir piederējis pašai Diānai, bet lielākais viņas topošajam vīram princim Čārlzam. Čārlzs vienmēr uz spēles laiku ir noņēmis no rokas savu pulksteni.

Interesanti, ka princese Diāna uz rokas paturējusi abus pulksteņus, jo uzskatījusi, ka tādejādi tas Čārlzam nesīs veiksmi. Princese nekad pulskteni nelika savā somiņa, bet vienmēr tribīnes gaidīja savu mīļoto vīrieti ar abiem pulksteņiem uz rokas.

Video

Stāsts par princesi Diānu:

Māmiņa meitai ar dauna sindromu uzdāvina īpašu lelli! (+VIDEO)

Lindsija Filčika ir māmiņa meitai ar dauna sindromu. Viņa stāsta par to, kā sabiedrībā ir nepieciešams pēc iespējas iekļaut cilvēkus ar dauna sindromu.

Lindsija brīvajā laikā sociālajos tīklos dalās ar viņas meitas dzīvi, iedvesmojot cilvēkus visā pasaulē. Lindsija parāda, ka arī bērniņš ar dauna sindromu var nest daudz prieka tā vecākiem. Nenoliedzami jāatzīst, ka šāda bērniņa audzināšana rada grūtības. Lindsija pieliek lielas pūles, lai palīdzētu savai meitiņai justies iederīgai. Piemēram, viņai ir vairākas rotaļļietas, kas līdzinās viņai. Viena no tām ir speciāla lelle, kura ir ražota, lai tā no ārienes līdzinātos bērnam ar dauna sindromu. Ar šādiem un līdzīgiem paņēmieniem Lindsijas meitiņa nejūtas atšķirīga no pārējās pasaules un jūtas mīlēta tāda, kāda viņa ir.

Video

Dabas bagātības: Ārstniecības augi klepus ārstēšanai un imunitātei

Ārstnieciskie augi var būt ļoti noderīgs palīgs gan dažādu saslimšanu profilaksē, gan ārstēšanā. Saaukstēšanās un vīrusu sezonā īpaši aktuāli ir augi imunitātes stiprināšanai, kā arī plaušu veselības profilaksei un klepus ārstēšanai. Taču, arī lietojot ārstniecības augus, ir jāatceras par to pareizu lietošanu un piesardzību. Kādus augu preparātus izvēlēties klepus ārstēšanai un imunitātes stiprināšanai un kā tos pareizi lietot, konsultē BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ļubova Blaževiča.

Augu pasaule ir neizsakāmi bagāta ar vērtīgām sugām, ko cilvēks ir iemācījies lietderīgi izmantot. No augiem ražoto preparātu pielietojums ir visai plašs, tajā skaitā arī cīņā pret saaukstēšanos, klepus ārstēšanā un imunitātes stiprināšanā, stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ļubova Blaževiča.

Plašais augu klāsts plaušu veselībai

Elpceļu veselībai un klepus ārstēšanai izmanto plašu ārstniecības augu klāstu, tai skaitā efeju, priedi, salviju, Islandes ķērpi, lakricu, māllēpi, kumelīti, alteju, liepu, pelašķi, raudeni, ceļteku, sarkano āboliņu, deviņvīru spēku, ālanti, plūškoku, termopsi, dižegli, kadiķi, kā arī eikaliptu, timiānu, mārsilu un vijolīti.

No šiem ārstniecības augiem tiek gatavoti rūpnieciski ražotie vienu vai vairākus komponentus saturošie preparāti, piemēram, sīrupi – biežāk sastopamie ir ar efeju, Islandes ķērpi, ceļteku, mārsilu, priežu pumpuriem, pieejams arī plašs salikto sīrupu klāsts. Tāpat pieejamas kapsulas, tabletes, pilieni, putojošās un sūkājamās tabletes, aerosoli vai tējas, kuras arī var saturēt viena auga drogu vai dažādu augu maisījumu.

Klepus ārstēšanai un profilaksei mēdz veikt inhalācijas. Tām izmanto timiāna, dižegles, kadiķa, eikalipta, lavandas ēteriskās eļļas. Elpošanas sistēmas veselību labvēlīgi ietekmē elpošanas vingrinājumi un aromterapija.

Sildošie līdzekļi pret klepu

Daudzi no bērnības atceras sinepju plāksterus un sildošās ziedes. Arī šodien klepus ārstēšanai izmanto dažādus sildošos līdzekļus. Tie var būt tradicionālie piparu vai sinepju pulveri saturošie plāksteri, kā arī terpentīns (priedes koksnes produkts) eļļas vai ziedes veidā. Tāpat ir lietderīgi taisīt siltas kāju vanniņas ar sinepju pulveri. Taču jāņem vērā, ka grūtniecēm gan šī procedūra nav atļauta!

Piesardzība lietojot

Farmaceite atgādina, ka ne vien lietojot medikamentus, bet arī augu preparātus, ir jābūt piesardzīgiem un jāņem vērā to lietošanas ierobežojumi. Grūtnieces nedrīkst lietot salviju, raudeni, timiānu, lavandu, lakricu, bet ingveru – tikai ārsta norādītās devās. Savukārt vijolītes nevajadzētu lietot ilgstoši, kā arī glomerulonefrīta un hepatīta slimniekiem. Melisu un piparmētru neiesaka cilvēkiem ar zemu asinsspiedienu, bet lakricu nedrīkst lietot hipertoniķi un sirds mazspējas slimnieki. Mārsila lakstu preparātus nevajadzētu lietot ilgstoši, jo tas var izraisīt vairogdziedzera aktivitātes pazemināšanos. Savukārt lielās ceļtekas preparātu lietošana nav ieteicama, ja ir paaugstināts skābes saturs kuņģa sulā, gastrīts vai kuņģa čūla.

Augu tēju pagatavošana

Lai ārstniecības augu tējas saglabātu savas ārstnieciskās spējas, tās ieteicams apliet ar 70-95 C grādus karstu ūdeni, apsegt un ļaut ievilkties 20-40 minūtes. Tās ieteicams lietot aptuveni pusstundu pēc ēšanas jebkurā dienas laikā. Vienīgi, ja uz tējas iepakojuma ir norādīts, ka tā ir nakts tēja, tad tā saturēs augus ar nomierinošu iedarbību, piemēram, kumelīti, melisu, mētras. Tāpēc tās ir ieteicams dzert vakarā.

Bišu produktu ārstnieciskās spējas

Medus ir ļoti vērtīgs dabas produkts, kas satur antioksidantus, aminoskābes, enzīmus, mikroelementus un vitamīnus, un tas ir labs cukura aizvietotājs, saka farmaceite. Tomēr ir arī citi bišu produkti, kas ir ne mazāk veselīgi kā medus, toties ar zemāku kaloriju saturu. Piemēram, 1 tējkarotē medus (21 grams) satur 64 kcal, bet 1 tējkarotē ziedputekšņu ir tikai 16 kcal. Aptieku sortimentā ir arī uztura bagātinātāji, kas satur bišu māšu peru pieniņu un propolisu, kuri ir domāti imunitātes stiprināšanai. Ir arī sūkājamas tabletes ar medu vai propolisu.

Ārstniecības augi stiprai imunitātei

Ar imūnsistēmas uzlabojošu darbību ir pazīstams greipfrūts, ehinācija, melnais plūškoks, kā arī ar vitamīniem bagātie augi – avene, mežrozīte, pīlādzis, upene, smiltsērkšķis. Tie ir sastopami dažādos līdzekļos un formās plašā izvēlē. Aptiekas sortimentā ir preparāti sīrupu (plūškoks, mežrozīte, pīlādzis), kapsulu (dažādas šo augu kombinācijas), pilienu (greipfrūts, ehinācija) veidā vai arī tējas (ehinācija, avene, mežrozīte vai saliktos sastāvos kopā ar citiem augiem vai vielām).

Jāatceras, ka ehinācijas preparātus var lietot no 12 gadu vecuma un tie ir ieteicami tikai slimošanas laikā, turklāt tos nevajadzētu lietot ilgāk par 14 dienām. Savukārt grūtniecības laikā nedrīkst lietot aveņu lapas lielā daudzumā un ilgstoši, uzsver farmaceite.

Ikdienas paradumi imunitātei

Imunitātes stiprināšanai ļoti daudz ko varam darīt, rūpējoties par veselīgiem ikdienas ieradumiem. Ir svarīgi ievērot veselīgus ēšanas paradumus, izvēloties diētu, kas ir bagāta ar augļiem, dārzeņiem, ar pietiekamu olbaltumvielu daudzumu, ierobežojot ogļhidrātu un tauku daudzumu. Gadījumā, ja nesanāk pareizi sabalansēt diētu, talkā var nākt uztura bagātinātāji, kas satur C, A, E, B grupas vitamīnus, selēnu, cinku, koenzīmu Q10, kā arī mūsu platuma grādos ir svarīgi uzņemt zivju eļļu un D vitamīnu.

Imunitāti labvēlīgi ietekmē kvalitatīvs miegs vismaz 7-8 stundas garumā, kā arī aktivitātes svaigā gaisā – pastaigas, skriešana, riteņbraukšana, jebkuras jums piemērotās sporta aktivitātes. Imunitāti stiprina arī rūdīšanās – tā gan noteikti ir jāsāk prātīgi, pakāpeniski pieradinot organismu pie aukstuma procedūrām, kā arī pirms tam vēlams konsultēties ar speciālistu. 

Lielais imunitātes vājinātājs mūsdienu dzīvesveidā ir stress, tāpēc ir ļoti būtiski censties to pārvarēt un pēc iespējas minimizēt.

Katram stāstam ir nozīme: Aicina rakstīt par savu pieredzi Vardarbības arhīvā (+VIDEO)

Tagad katrs, kurš ir pieredzējis vardarbību, var dalīties ar savu pieredzes stāstu vietnē vardarbībasarhīvs.lv. Iesniegtie stāsti tiks saglabāti, lai dokumentētu vardarbības vēsturi Latvijā. Iecere par šāda arhīva izveidi radās sabiedrisko mediju organizētā labdarības maratona “Dod pieci!” laikā, kad savos pieredzes stāstos gan atklāti, gan anonīmi dalījās negaidīti daudz cilvēku.

Video

Sociālās aprūpes centros Covid-19 nespēj apturēt (+VIDEO)

Jau no pērnā gada novembra beigām Covid-19 sāka lielā ātrumā izplatīties sociālās aprūpes centros, neraugoties uz to, ka uz papīra drošības noteikumi ir ļoti stingri.

Cilvēki, kas šajos centros dzīvo, savus tuviniekus nav redzējuši mēnešiem; arī pārvietošanās iespējas ir ļoti ierobežotas, taču, ja vīruss tiek aiz durvīm, apturēt to praktiski neizdodas. Sociālās aprūpes centri inficēšanās vietas ziņā nu ir otrajā vietā aiz, bet vēl pirms mēneša – ceturtā, aiz mājsaimniecībām, darbavietām un ārstniecības iestādēm. Daudzos šādos centros slimība skārusi gandrīz visus iemītniekus un darbiniekus. Veselības inspekcija uzskaita problēmas, taču nereti risinājumi izpaliek.

Video