No 2010. līdz 2017. gadam 9054 Latvijas vīriešiem diagnosticēja prostatas vēzi. Kaut gan agrīnajā stadijā šī slimība ir ārstējama, desmit gadu laikā tā paņēma 3126 vīriešu dzīvību. „Šie ir gadījumi, kad laicīga vizīte pie ārsta varēja izglābt dzīvību, tāpēc mūsu fonda mērķis ir panākt, lai katram Latvijas vīrietim ikgadējā vizīte pie urologa kļūtu par pašsaprotamu veselības pārbaudi,” uzsver biedrības „Fonds Movember Latvija” vadītājs Helmuts Bēķis.
„Problēmas zem jostas apšauba manu vīrišķību”, „Iešu pārbaudīties tikai tad, kad sāpēs”– šādi un līdzīgi aizspriedumi attur vīriešus no vizītes pie urologa. Biedrība aicināja filozofu, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru un vīru grupu kustības veicinātāju Ventu Sīli izskaidrot populārus stereotipus, kuru dēļ bieži esam liecinieki vīriešu paviršai attieksmei pret savu veselību.
„Ar mani nekas slikts nenotiks”
Ja vīrietis ir pārliecināts, kas nekas slikts ar viņu nevar un nedrīkst notikt, tas nozīmē, ka viņš nevēlas par to domāt un uzskata, ka ir tam par jaunu. Slimība neierakstās viņa dzīves plānos. „Šāda bērnišķīgas visspēcības pārliecība liecina par brieduma trūkumu”, skaidro V. Sīlis. Ilgtermiņā šāda attieksme noved pie tā, ka kādu dienu sliktais tomēr notiek, bet ir jau par vēlu.
„Došos pie ārsta, kad sāpēs”
„Vīriešiem ir grūtības aiziet pie ārsta, ja nav pietiekami svarīga iemesla. Piemēram, ir neērti traucēt dakteri, kuram, droši vien, ir smagāki pacienti. Tas ir stereotipisks uzskats par vīrieša dzimumlomu, kas cēlies no priekšstata par vīrieti kā skarbo cīnītāju, kuram raksturīga uzsvērta vienaldzība pret sevi,” stāsta filozofs. Viņš piebilst, ka vienā brīdī vīrietis tomēr aizmirst, ka skarbais cīnītājs asina zobenu, eļļo šauteni un kopumā rūpējas par sevi un savu ekipējumu – tāpēc viņš joprojām ir dzīvs.
„Man ir bail dzirdēt sliktu diagnozi”
Bērnišķīgas bailes no sliktām ziņām neatceļ nelaimi, taču laupa iespēju to novērst, uzsver V. Sīlis. Kā vīrietis var apgalvot, ka rūpējas par ģimeni, ja viņš nespēj parūpēties par sevi? Viņš neiedomājas, kas tad rūpēsies par ģimeni, ja viņš pāragri nomirs. Šī vispārējā nesagatavotība saskarties ar dzīves realitāti nav savienojama ar pieauguša cilvēka atbildību.
„Vizīte pie urologa ir fiziski un emocionāli nepatīkama – man ir bail un kauns”
Kauns no urologa arī ir saistīts ar vīrieša dzimumlomas stereotipu – pārprastu lepnumu, aiz kura slēpjas jutīgums un viegla ievainojamība. Labā ziņa ir tā, ka urologs ir profesionālis, kurš lieliski saprot situācijas delikātās nianses un prot veidot sarunu tā, lai neaizskartu lepnumu. „Kā jau minēju, baidīties no ārstiem ir infantili. Iespējams, tās nebūt nav bailes, bet drīzāk grūtības lūgt un saņemt palīdzību,” skaidro filozofs.
„Problēmas zem jostas apšauba manu vīrišķību”
„Ja vīrietis ir tik ļoti norūpējies par savas vīrišķības ārēju demonstrāciju, tad viņam tās noteikti pietrūkst,” pārliecināts V. Sīlis. Viņš skaidro, ka vīrišķība ietver sevī spēju adekvāti izvērtēt savus spēkus, tai skaitā savu veselības resursu. Tā ir drosme dzīvot saskaņā ar savām pamatvērtībām, starp kurām ir adekvātas rūpes par sevi, nevis tas, ko “citi padomās”.
Arī partnere var iedrošināt vīrieti un iejūtīgi atgādināt, cik svarīgi un atbildīgi ir rūpēties par sevi, ka bezatbildīga attieksme pret savu veselību var atnest ģimenei daudz lielākas bēdas. „Tā viņa sniegs papildu ārējo leģitimāciju, lai vīrietis justos tiesīgs vērsties pēc palīdzības pie ārsta,” saka filozofs.
Novembrī Latvijā jau ceturto gadu tiks atzīmēts „Movember” – vīriešu veselībai veltīts mēnesis. Tā ietvaros „Fonds Movember Latvija” organizē virkni aktivitāšu, lai iedrošinātu vīriešus veikt laicīgu prostatas pārbaudi – nodot asins analīzes, kurās tiek noteikts PSA (prostatas specifiskais antigēns). Ja šis rādītājs ir augsts, nepieciešami papildu izmeklējumi pie urologa.
