Amerikas kinoakadēmijas balvu pasniegšana jeb Oskara balvu pasniegšana katru gadu neapšaubāmi ir viens no gaidītākajiem kino notikumiem Holivudā un citur pasaulē.
Noskaties 13 pašus apkaunojošākos Oskara balvas pasniegšanas brīžus šajā video! Sākot no kritieniem uz sarkanā paklāja līdz pat absurdi apkaunojošām pateicības runām runām un nepareizu rezultātu paziņošanai!
Video
Noskaties fascinējošu stāstu, kas atspoguļots dokumentālajā filmā par Lielbritānijas vecākajām mammām un vecākajiem tētiem!
Stundu garajā filmā tiek apcilāta tēma, vai laist pasaulē mazuli vecākiem, kas ir jau gados, ir prātīga doma. Vai lēmums par bērna radīšanu salīdzinoši vēlu, ir savtīgs? Filmā parāda īstus piemērus ar ģimenēm, kurās bērni nākuši pasaulē jau visai briedušiem pāriem.
Video
Pagājušajā diennaktī reģistrēts līdz šim lielākais jauno Covid-19 gadījumu skaits – 148 inficētie, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Aizvadītajā diennaktī arī mirusi ar Covid-19 inficēta persona vecuma grupā no 30 līdz 35 gadiem.
Pēdējās diennakts laikā veikti 4759 Covid-19 izmeklējumi, kas ir viens no augstākajiem diennaktī veikto testu skaitiem. Tikmēr līdz šim Latvijā kopumā veikti 382 949 izmeklējumi, saslimušas 3204 personas, bet 1329 – izveseļojušās.
Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem pagājušajā diennaktī bijis – 3,1%. SPKC iepriekš skaidrojis, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Detalizētāku informāciju par jaunajiem saslimšanas gadījumiem SPKC sola publicēt vēlāk.
Vadoties pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, pagājušajā diennaktī stacionēti kopumā seši Covid-19 pacienti. Kopumā stacionāros ārstējas 63 pacienti, no kuriem 54 ar vidēji smagu slimības gaitu, bet deviņi ir ar smagu slimības gaitu. Vienlaikus aizvadītajā diennaktī no stacionāra izrakstīti 12 pacienti, līdz ar to kopumā no stacionāra izrakstīti 277 pacienti, starp kuriem ir gan atlabušie, gan mirušie.
26 gadus veca sieviete ar retu stāvokli, kas padara viņas izskatu gadu desmitiem vecāku, izaicina skaistuma standartus, kļūstot par modeli.
Cerot iekļūt modeļu industrijā, Sara Geurts no Mineapoles (Minesota) ir apņēmības pilna veidot veiksmīgu modeles karjeru, neraugoties uz cīņu ar “Dermatosparaxis Ehlers-Danlos” sindromu – ģenētisku stāvokli, kas viņai atstāj pārlieku nokarenu ādu. Skaties video!
Video
Pepija ir topošā suņu feja, kas dzimusi februārī un tiek gatavota ļoti atbildīgai profesijai – kļūt par suni-terapeitu. Viņa ir branga auguma Pireneju kalnu suņu meitene, taču raksturā – enerģiska, rotaļīga un, pats galvenais, labsirdīga. Tā ir suņu-terapeitu galvenā rakstura īpašība, jo šo suņu ikdienas darbs ir uzlabot pašsajūtu vientuļiem, noskumušiem un slimiem cilvēkiem. Līdz 8. novembrim “Narvesen” sadarbībā ar biedrību “Suns ar misiju” aicina ziedot suņu terapijas atbalstam.
Suņi-terapeiti – četrkājains mīlestības iemiesojums
Biedrības “Maigais suns” suņu audzētājs un kinologs, Pepijas skolotājs Viktors Mucenieks atklāj – daudzviet Eiropā kanisterapija jeb suņu terapija ir ļoti populāra, taču Latvijā tā ir salīdzinoši jauna prakse. Ar suņu-terapeitu apmācību nodarbojas entuziasti, oficiālas organizētas apmācības notiek samērā reti, tomēr katram sunim-terapeitam ir jānokārto eksāmens un jāsaņem atbilstošs sertifikāts. Tas galvenokārt apliecina, ka suns ir speciāli apmācīts būt kopā ar cilvēku, ļaut sevi glaudīt un bužināt svešiniekiem, savaldīties negaidītās situācijās. Suņa-terapeita darbs ir doties uz aprūpes centriem, speciālajām skolām, pie individuāliem klientiem utt., lai ar savu klātbūtni uzlabotu iemītnieku pašsajūtu un noskaņojumu.
Visā pasaulē nepārspēti suņi-terapeiti ir zeltainie retrīveri un labradori. Šim darbam nedrīkst izmantot medību un sargsuņu šķirnes, kuru instinkti neatbilst nesteidzīgam maigumam un neizsmeļamai pacietībai. Taču arī Pireneju kalnu suns nav gluži tipisks terapeits – pirenejieši arī ir sargsuņi, taču to funkcija bijusi sargāt ganāmpulkus no vilkiem un lāčiem, nevis cilvēkus vai mantas no citiem cilvēkiem. Pirmie šīs šķirnes suņi terapeita darbam Latvijā apmācīti pirms aptuveni 10 gadiem, iedvesmojoties no lieliskajiem rezultātiem, ko tie uzrādījuši ASV kara veterānu psiholoģiskās rehabilitācijas programmā. Pārsteigti par panākumiem bijuši pat Eiropas kanisterapijas pirmrindnieki poļi, kas sākumā nav ticējuši lielo, lācīgo suņu maigajai dabai.
Apmācīti mīlēt
“Topošie četrkājainie terapeiti tiek noskatīti jau bērnībā – izvēlamies kucēnus no adekvātiem, perspektīviem vecākiem, kas palielina iespēju, ka arī mazuļi ir mantojuši labo raksturu. Šos suņus audzinot, mēs tiem būtībā jau kopš pašas bērnības melojam – šiem suņiem ir jātic, ka visi cilvēki ir draugi,” ar smaidu stāsta Viktors Mucenieks.
Vēl pirms speciālās apmācību nometnes kucēni mēdz doties līdzi pieaugušajiem suņiem-terapeitiem uz sociālās aprūpes centriem, lai iepazītos ar cilvēku daudzveidību, saskartos ar specifiskām smaržām un neierastām situācijām. “Ar laiku, kad kucēns paaugas un sāk blēņoties, mācām viņu nekost – nevis tāpēc, ka nedrīkst, bet tāpēc, ka cilvēkam sāp. Pareizi apmācītam sunim varēsiet ielikt roku mutē, un viņš to mierīgi izlaidīs no mutes. Mēs zinām, ka svešam sunim nekad nedrīkst tuvoties no mugurpuses vai aiztikt asti, bet šie suņi ir speciāli apmācīti tā, lai viņiem varētu nākt klāt jebkurā veidā. Šiem suņiem jāapgūst bezgalīga mīlestība pret cilvēku un jākļūst atkarīgiem no glāstiem,” saka kinologs.
Palīdz rast vēlmi dzīvot
Lai gan šobrīd Covid-19 radītie ierobežojumi neļauj suņiem-terapeitiem strādāt tikpat aktīvi kā agrāk, normāla to ikdiena ir ap 200 izbraukumu gadā – uz speciālajām skolām pie bērniem ar īpašām vajadzībām, jauniešu dienas centriem, veco ļaužu pansionātiem.
“Kad atbraucam ciemos, cilvēku pirmā reakcija parasti ir sajūsma, ieraugot suni, kas labvēlīgi ietekmē imūnsistēmu un asinsriti, jo izdalās laimes hormoni un vairojas prieka sajūta. Ja bērnam ir kustību traucējumi, ļaujam gulēt sunim blakus vai pat uz suņa un vismaz uz to brīdi nedomāt, ka kaut kas sāp. Bērni labprāt cenšas glaudīt suni arī ar mazkustīgo vai sāpošo roku, un tas ir labs treniņš,” stāsta Viktors Mucenieks. Viņš novērojis, ka bērniem, kuri baidās no suņiem, šīs bailes parasti izzūd laika intervālā no vienas dienas līdz četriem mēnešiem. Viņš gan atgādina, ka bērnam, kurš pieradis pie labestīga suņa, noteikti jāmāca, ka svešus suņus bez atļaujas aiztikt nedrīkst, jo ne visi ķepaiņi būs sajūsmā par draudzības piedāvājumu.
“Arī veco ļaužu tikšanās ar mūsu suņiem mēdz būt ļoti emocionālas, jo nereti tās pavada atmiņas par saviem sunīšiem. Cilvēki jautā, kad mēs atkal atbrauksim, ļoti gaida, šīs tikšanās viņos raisa vēlmi dzīvot tālāk,” novērojumos dalās kinologs.
Aicina atbalstīt suņu-terapeitu apmācību
Latvijā ir vajadzīga jauna suņu-terapeitu paaudze, jo vecāka gadagājuma suņiem jau laiks doties pelnītā pensijā un laiski izbaudīt vecumdienas.
“Mēs patiesi novērtējam ikvienu sociālo projektu, ko realizē biedrība “Suns ar misiju”. Priecājamies, ka mūsu vērtības saskan un rodam kopīgus risinājumus arī suņu atbalstam, kuri nereti pilda nenovērtējamu misiju – vai tā būtu suņu terapija, darbs dienestā vai draudzība, mīlestība un drošība, ko suns sniedz savam cilvēkam,” saka SIA “Narvesen Baltija” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.
Līdz 8. novembrim visos “Narvesen” veikalos Latvijā iespējams ziedot sociālās aprūpes centros dzīvojošo senioru un bērnu psiholoģiskam atbalstam ar suņa – terapeita palīdzību. Saziedotie līdzekļi palīdzēs nodrošināt suņa-terapeita apmācību, uzturēšanu un projekta administratīvos izdevumus.
17. oktobrī ar Krūts veselības dienu modes un izklaides centra Rīga Plaza 1. stāvā tiks atzīmēta kampaņas “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu” desmitā gadadiena. Pasākumu būs iespējams vērot tiešraidē kampaņas Facebook lapā: www.facebook.com/Laidzivotu.
Pasākuma ietvaros no plkst. 11:00 līdz 16:00 1. stāva centrālajā laukumā pie informācijas centra ikvienai sievietei būs iespēja saņemt bezmaksas konsultāciju pie ginekoloģes un pēc iepriekšēja pieraksta veikt krūšu pašpārbaudi sertificētas speciālistes vadībā. Tāpat pēc iepriekšēja pieraksta autostāvvietā pie Rīga Plaza MFD mobilās diagnostikas vienība veiks mamogrāfijas un krūšu ultrasonogrāfijas pārbaudes. Vietu skaits uz pārbaudēm ir ierobežots. Pierakstīties ir iespējams līdz 16. oktobra plkst. 17:00, zvanot pa tālruni 27883443. Mamogrāfijas pārbaudēm var pieteikties ar uzaicinājuma vēstuli uz valsts apmaksāto skrīningu vai ar ārsta nosūtījumu, samaksājot pacientu iemaksu EUR 3,00 apmērā. Krūšu ultrasonogrāfijas pārbaudes maksa ir EUR 20,00.
Krūts veselības dienu plkst. 11:00 atklās preses konference, kurā piedalīsies:
Kampaņas “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!” mērķis ir aicināt sievietes rūpēties par savu veselību, izmantojot valsts apmaksātās krūts mamogrāfijas pārbaudes, un izglītot par agrīnas diagnostikas nozīmi krūts vēža ārstēšanā un personalizētas terapijas nozīmīgumu. Kampaņu rīko Latvijas sieviešu volontieru biedrība “VITA”, Latvijas Basketbola savienība un Latvijas Onkologu asociācija.
Šā gada 5. novembrī pirmizrādi piedzīvos režisora Matīsa Kažas komēdija “Kino un mēs”, kas vienlaikus iezīmē Latvijā vēl nebijušas mūsdienīgas kino formas pieteikumu – filmizrādi, kurā apvienoti teātra un kino elementi. Filmas līdzautori un lomu atveidotāji ir Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs, Liepājas teātra aktieris Egons Dombrovskis un improvizācijas teātra aktieris, stand-up komiķis Jānis Skutelis.
“Komēdija “Kino un mēs” ir jaunas kino formas pieteikums Latvijas kino vēsturē. Jāsaka, pagāja diezgan ilgs laiks, līdz nonācām pie tās pašreizējā formāta – filmizrādes, kur vienā nepārtrauktā, teju pusotru stundu garā kadrā aktieri nemitīgi maina gan tēlus, gan aktierspēles modalitātes. Esmu patiesi gandarīts gan par rezultātu, gan azartu, ar kādu aktieri strādāja pie šī projekta. Viņu talants ir izrādes dzinējspēks. Tomēr man kā kinorežisoram bija nepieciešams laiks, lai pierastu pie nosacītības pakāpes, ko pieļauj teātra izrāde, bet kas tradicionālam kino nav raksturīga,” stāsta režisors Matīss Kaža.
Filmizrādē “Kino un mēs” Matīss Kaža kopā ar Latvijā pazīstamo aktieru un filmas līdzautoru trijotni – Andri Keišu, Egonu Dombrovski un Jāni Skuteli – pievēršas iemīļotajām padomju gados uzņemtajām latviešu filmām “Ezera sonāte”, “Mērnieku laiki” un “Dubultslazds”, mēģinot saprast, kāpēc tās uzņēma tieši tā. Kas notiktu, ja “Mērnieku laiku” Ķenci spēlētu Jānis Skutelis? Ko darītu Andris Keišs, ja viņam būtu jāiemiesojas Gunāra Cilinska ādā? Vai Egonam Dombrovskim izdotos atveidot Kinostudijas leģendāro bojeviku režisoru Aloizu Brenču? Kāpēc, no mūsdienu skatu punkta raugoties, padomju laiku filmās aktieri spēlē tik savādi un pat pārspīlēti?
Aktieru trijotne, atveidojot režisorus, operatorus, scenāristus, kritiķus un aktierus, ar komiskām un izklaidējošām ainām atklāj leģendārās Rīgas Kinostudijas aizkulises. Izrādās, slavenie režisori, operatori un aktieri piedzīvojuši dažādas amizantas likstas un savstarpējus konfliktus, lai radītu mākslas darbus, kas tagad jau kļuvuši par plaši pazīstamu klasiku. Filmizrāde piedāvās kuriozus no uzņemšanas laukumiem, mākslas padomes sēdēm, ieskatu vēstures lappusēs un kino klasikas ainu inscenējumus jaunos un negaidītos veidos. Vienlaikus “Kino un mēs” stāsta arī par Rīgas Kinostudiju laikā, kad kino industrija bez tās nebija iedomājama.
Video
Filmizrāde “Kino un mēs” Latvijas kinoteātros skatāma no 6. novembra. Tās režisors ir Matīss Kaža, operators Aleksandrs Grebņevs, mākslinieks Rūdolfs Baltiņš, kostīmu māksliniece Līga Krāsone, skaņu režisors Jevgenijs Načiss. Izrādes dramaturģiju veidojuši tās aktieri, balstoties Rīgas Kino muzeja materiālos, kinofilmu scenārijos, kino vēstures un teorijas grāmatās, intervijās ar Rīgas Kinostudijas aktieriem un darbiniekiem, kā arī pašu fantāzijā. Filma tapusi studijās Fenixfilm un Deep Sea Studios.
Kembridžas hercogiene Keita Mildtone pavisam nesen apmeklējusi Reproduktīvās bioloģijas Institūtu Londonā, šajā vizītē Keita devās viena, bet viņa atzinusi, ka šī vizīte viņai bijusi psiholoģiski smaga, jo tajā ticis runāts par bērniņa zaudēšanu grūtniecībasv laikā. Saseksas hercogiene satikusies ar ģimenēm, kas savā dzīvē ir pārdzīvojuši šo traģēdiju.
Šajā vizītē Keita Midltone vēlējās vairāk uzzināt par labdarības organizācijas “Tommy’s” darbību. “Tommy’s” fonds kopā ar zinātniekiem pēta tos iemeslus, kas ir vainojami arī pie agrīnas zīdaiņu nāves. Keitai bija iespēja iejuties zinātnieka lomā, piemērot balto laboratorijas halātu un pētot mikroskopā dzīvos organismus. Vizītes ietvaros Keita bija izvēlējusies gaumīgu kleitu no zīmola “Emilia Wickstead” tumši zilā krāsā. Kleitas kleita ārkārtīgi akcentējusi viņas slaido augumu.
Foto no Keitas vizītes
Vizītē Hercogiene bija ieradusies sieviešķīgā sejas maskā. Keita Lielbritānijā ir uzsākusi jaunu trendu, proti, ziedu apdrukas sejas maskas. Britu karaliskās ģimenes fani ir visai satraukti par Keitas figūru, nav nekāds noslēpums, ka Keita vienmēr bijusi ārkārtīgi tieva. Šī paša iemesla dēļ pirms nu jau 9 gadiem cilvēki satraucās vai hercogiene maz var iznēsāt bērnu. “Keita, tu esi tik tieva, ka drīz pazudīsi!” – tā sociālajās vietnēs raksta fani.
Jāpiebilst gan, ka valdībai pārliecināt sabiedrību par jauno prasību nepieciešamību kļūs tikai grūtāk, ja paši politiķi šos noteikumus publiski ignorēs. Tā kāda vērīga skatītāja šodien novēroja, ka Saeimas deputāts no koalīcijā esošās partijas “Attīstībai/Par!” lielveikalā iepērkas, nelietojot mutes un deguna aizsegu.
Bondars sazvanīts “Panorāmai” skaidroja, ka sejas masku aizmirsis un turpmāk tā vairs nedarīšot.
Video
Deputāts metās sevi aizstāvēt
Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 ir mākslīgi radīta laboratorijā, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Šogad oktobrī iedzīvotāji tika lūgti vērtēt vairākas versijas, kas saistībā ar Covid-19 izcelšanos izskanējušas sabiedrībā.
Video
50% aptaujāto sliecās domāt, ka Covid-19, visticamāk, ir mākslīgi radīts laboratorijā. Šādu pozīciju pārstāvošie ir izplatīti visās vecuma grupās, tomēr biežāk šāds viedoklis ir cilvēkiem vecumā no 55 līdz 63 gadiem.
Šāds slimības rašanās scenārijs tuvāks ir cilvēkiem ar zemāku izglītības līmeni, tomēr arī 44% aptaujāto ar augstāko izglītību par Covid-19 rašanās avotu uzskata laboratoriju. Salīdzinoši biežāk šādi domā arī strādnieki, individuālā darba veicēji un mājsaimnieces, kā arī Latgales un Zemgales iedzīvotāji.
Teju katrs trešais iedzīvotājs uzskata, ka Covid-19 ir radies dabīgi – tas, piemēram, varētu būt sikspārņu, pangolīnu vai kādu citu dzīvu radību vīruss, kas nelaimīgas apstākļu sagadīšanās dēļ ir pārnesies uz cilvēkiem.
Šāda scenārija piekritēji salīdzinoši biežāk ir gados jaunāki cilvēki – aptaujā minētajam apgalvojumam piekrita 50% aptaujāto vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Attiecīgi ievērojami biežāk nekā citu nodarbju pārstāvji šādu viedokli pauduši studenti, kā arī Rīgā dzīvojošie.
Nevienai no minētajām versijām nepiekrīt 6% aptaujāto, savukārt vēl 14% nespēja sniegt konkrētu viedokli šajā jautājumā.
Gan Lāčplēša dienu 11.novembrī, gan Latvijas Republikas Proklamēšanas dienu 18.novembrī šogad Rīgā atzīmēs bez ierastajiem masu pasākumiem, tostarp bez tradicionālā svētku salūta, aģentūru LETA informēja Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļa.
Tajā pašā laikā pašvaldība meklē citus risinājumus, lai svētku svinīgā un patriotiskā sajūta pilsētā saglabātos.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments kopā ar pasākumu rīkošanā iesaistītajām valsts un pašvaldības institūcijām šobrīd apspriež, kā organizējami gaidāmie svētki, lai ievērotu jau šobrīd noteiktās, un iespējams, arī novembrī aktualizētās nepieciešamās sociālās distancēšanās prasības.
Ievērojot epidemioloģisko drošību, valsts svētkos šogad nebūs ierastie, tradicionāli kupli apmeklētie pasākumi, tādi kā uguņošanas priekšnesums 11.novembra krastmalā un svētku svinības pie Brīvības pieminekļa.
Pilsēta šajā laikā būs saposta svētku noformējumā – karoglentes pie apgaismes stabiem uz tiltiem un ceļu pārvadiem, karogkonstrukcijas pilsētas skvēros un laukumos, dzīvās uguns noformējums un vides objekti kanālmalā.
Šobrīd svētku programmā iekļauto koncertu un pasākumu norise tiek pārplānota, lai tos varētu apmeklēt noteiktais apmeklētāju skaits un tie notiktu saskaņā ar epidemioloģiskajām prasībām. Ir plānots palielināt iecerēto svētku koncertu skaitu un iedzīvotājiem piedāvāt vairākus koncertu norises laikus.
Līdztekus valsts svētku atzīmēšanai, notiks arī gaismas ikgadējais festivāls “Staro Rīga”, tomēr arī fesivāla norise tiks transformēta atbilstoši tajā brīdī valstī spēkā esošajiem normatīviem saistībā ar Covid – 19 izplatības ierobežošanu.
Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde, par gaismas festivālu “Staro Rīga” plānotas sarunas ar epidemiologiem, policistiem, lai rastu optimālāko variantu festivāla norisei šajā laikā.
Viņa arī skaidroja, ka svētkos paredzētie koncerti tiek plānoti mazākam apmeklētāju skaitam, atbilstoši epidemioloģiskajām prasībām.
Dzimumzīmes mēdz būt dažādas, dažas no tām nav visai glaimojošas. Šī stāsta varone jau gadiem ilgi sadzīvo ar dzimumzīmi, kuras dēļ cilvēki pat jautājuši vai viņa ieskrējusi durvīs.
Jaunā sieviete gadiem ilgi slēpusi savu dzimumzīmi, bet vēlāk izveidoja Instagram profilu ar kura palīdzību atbalsta cilvēkus, kuri saskarās ar šo pašu problēmu. Mūsdienās ar lāzera palīdzību šādas dzimumzīmes iespējams padarīt mazāk pamanāmas, šajā video redzēsi, kādus brīnumus spēj paveikt mūsdienu medecīna.
Video
Katru gadu 15. oktobrī tiek atzīmēta Vispasaules roku mazgāšanas diena, kurā cilvēkiem tiek atgādināta pareizas roku higiēnas nozīme. Tomēr šogad Covid-19 radīto risku dēļ pareizai roku mazgāšanai ir sevišķi nozīmīga loma sabiedrības veselībā, profilaksē un pandēmijas ierobežošanā. Tādēļ par pareizu roku mazgāšanu stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Nezūdošā aktualitāte
Roku mazgāšana ir viens no vienkāršākajiem, bet efektīvākajiem profilakses pasākumiem infekcijas slimību ierobežošanai. Tā palīdz pasargāt no gremošanas trakta un augšējo elpceļu infekcijām, tostarp Covid-19, skaidro Z. Zitmane. Jāatceras, ka infekcijas slimību profilaksē svarīgs ir nevis roku mazgāšanas skaits, bet gan situācijas, kad tas ir īpaši svarīgi, piemēram:
Vēl viens būtisks aspekts, kas pastiprina roku mazgāšanas nozīmi, ir cilvēka tieksme bieži pieskarties sejai. Piemēram, Sidnejā Jaundienvidvelsas universitātes epidemiologi ir noskaidrojuši, ka cilvēks stundas laikā sejai vidēji pieskaras vairāk nekā 20 reižu. Ja pieskaršanās sejai vai mutei notiek ar netīrām rokām, tad palielinās risks saslimt ar kādu no infekcijas slimībām.
Pareiza roku mazgāšanas secība
Tāpat, lai mazinātu infekcijas slimību risku, svarīgi ir mazgāt rokas pareizi. BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa uzsver, ka rokas jāmazgā, izmantojot tekošu, vēlams, siltu ūdeni un ziepes. Tikai ar tīru ūdeni rokas nevar pilnībā nomazgāt – neizmantojot mazgāšanas līdzekļus, patogēnie mikroorganismi tiek nomazgāti tikai daļēji. Mazgāšanas līdzekļi satur aktīvās vielas, ar kuru palīdzību no rokām tiek nomazgāti gan acīmredzamie netīrumi, gan nevēlamie mikroorganismi. Dabīgā ādas mikroflora veido arī mūsu imunitāti, tāpēc antibakteriālus mazgāšanas līdzekļus būtu ieteicams lietot tikai rokām! Ārste Z. Zitmane norāda, ka pareiza roku mazgāšanas secība ir šāda:
Ārste Z. Zitmane skaidro, ka biežākās roku mazgāšanas kļūdas ir ziepju nelietošana, ziepju nepareiza izmantošana (piemēram, saziepētas tiek tikai plaukstu iekšpuses), roku ziepēšana zem ūdens strūklas, kā arī pieskaršanās izlietnes virsmai roku mazgāšanas laikā.
Roku dezinfekcija
Pareiza roku higiēna ietver roku mazgāšanu, kā arī roku dezinfekciju, kas īpaši svarīga ir sabiedriskās vietās, kad nav pieejamas ziepes un tīrs, tekošs ūdens, piemēram, pēc pieskaršanās biežāk izmantotajām koplietošanas virsmām (durvju rokturi, gaismas slēdži un lifta pogas, stieņi sabiedriskajā transportā, publiski lietojami ekrāni pakomātiem un autostāvvietu automātiem, skaidras naudas darījumi un PIN koda ievadīšana). Šādos gadījumos jālieto roku dezinfekcijas līdzeklis, kura sastāvā ir vismaz 70% etanola. Savukārt mājās īpaša uzmanība jāpievērš ūdens krānu, tualetes podu, durvju rokturu, telefonu ekrānu un galda virsmu dezinfekcijai, kā arī trauku un apģērba mazgāšanai. Z. Zitmane skaidro, ka pēc ēdienreizēm nepieciešama trauku mazgāšana vismaz 70oC temperatūrā, savukārt, ja mājās ir infekciju vai Covid-19 slimnieks, tad tā gultasveļa un apģērbs veļas mašīnā jāmazgā visaugstākajā iespējamajā temperatūrā (70-90o C).
Audžuģimenēm, uzņemot bērnu, jāzina, no kādas vides viņš nācis, ceturtdien Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) organizētajā konferencē “Vecāks, bērns, sabiedrība” pauda psihoterapeits Artūrs Miksons.
Ārsts atzina, ka, uzņemot bērnu, ģimenei sarežģītākais uzdevums ir palīdzēt viņam izsērot to, kas piedzīvots, un pieņemt viņa jūtas. Novērots, ka nereti, nonākot audžuģimenē, bērns kļūst depresīvs, nomākts vai pat agresīvs, un tad audžuģimene meklē vainu sevī, uzskatot, ka netiek galā ar uzticētajiem pienākumiem.
“Bērns cenšas saprast, kāpēc vieni no viņa atteicās, kāpēc šī ģimeni viņu paņēma. Viņš mēģina saprast, vai šī realitāte, kurā ir nonācis, ir īstā. Svarīgi, lai audžuģimene zina, no kurienes bērns nāk, lai saprastu, kāds ir bērna fons,” uzskata Miksons, par absurdu saucot piedzīvotās situācijas, kad ģimenēm datu aizsardzības nolūkā bērna līdzšinējā pieredze netiek atklāta.
Viņaprāt, ģimenei, lai vieglāk izprastu bērna problēmas, jāzina, vai viņš ir piedzīvojis vardarbību, vai ģimenē ir bijušas narkotikas, vai bērns bijis pilnībā atstāts novārtā. Zinot šo “fona informāciju”, ģimenēm būs vieglāk saprast bērna rīcības motīvu un izvairīties no konfliktsituācijām, pārliecināts speciālists.
Tāpat ir situācijas, kad ģimenes ekspektācijas par bērnu nesakrīt ar to, kas ir realitātē, un arī šajā gadījumā audžuvecāki nereti sāk vainot sevi. Bieži problēmas audžuģimenēs rodas arī pašu vecāku līdzšinējās pieredzes un piedzīvotā savā bērnībā dēļ.
Bet atbalsta centra “Tilts” pārstāve un adoptētāja Lilija Geža aicināja audžuģimenes nebaidīties saņemt speciālistu palīdzību. Viņa klāstīja, ka psihoterapija un arī attiecīgā literatūra palīdzējusi viņai pieņemt, ka ģimenē nevar būt savu bioloģisko bērnu, un atbalsts bijis nepieciešams arī tad, kad jau pirmajā naktī pēc bērna adoptēšanas gaidas no viņa sasistas “kā kuģis pret klinti”.
“Katrs ir aicināts palīdzēt bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, bet ne katrs ir aicināts kļūt par audžuģimeni, adoptētāju vai aizbildni,” pauda Geža, piebilstot, ka nereti topošās audžuģimenes romantizē bērna ienākšanu ģimenē, neuzklausot arī speciālistu padomus.
Savukārt VBTAI priekšnieks Jānis Ābele aicināja pašvaldības vienkopus apkopot informāciju par audžuģimenēm un citiem bērnu likumiskajiem pārstāvjiem pieejamiem pakalpojumiem, jo bieži vien, meklējot atbalstu, apjūk gan pašas audžuģimenes, gan jomas pārstāvji.
Līdzīgas konferences par dažādiem bērnu attīstības posmiem notiks arī Kuldīgā un Madonā.
Jau ziņots, ka šodien Jelgavas pamatskolas “Valdeka” attīstības centrā notiek VBTAI organizētā konference “Vecāks, bērns, sabiedrība” ar mērķi atbalstīt un iedrošināt ikvienu ģimeni, kas uzņēmusi bez vecāku gādības palikušu bērnu kādā no ārpusģimenes aprūpes formām.
Konferences mērķgrupa ir vecāki, aizbildņi un audžuģimenes, pedagogi, atbalsta speciālisti, kā arī bāriņtiesu un sociālo dienestu pārstāvjiem.
VBTAI skaidro, ka lēmums atvērt savas mājas kādam bez ģimenes palikušam bērnam nav viegls. Šī izšķiršanās prasa lielu pārliecību par saviem spēkiem, vēlmi palīdzēt un, galvenais, – daudz mīlestības. Vienlaikus, kā norāda VBTAI, nepieciešama arī sapratne, ka dzīve vairs nekad nebūs tāda pati, kā pirms šī lēmuma.
Megana Mārkla riskē pazaudēt savu fanu atbalstu. Saseksas hercogiene iespējams, ka pat par to neizdomājoties ir ļāvusi saprast, ka “parastiem cilvēkiem” viņa nav sasniedzama.
Agrāk Megana savu slavu guva ar dalību seriālā “Ģēnijs uzvalkā”, bet vēlāk viņa jau kļuva par britu karaliskās ģimenes locekli, kas viņas popularitāti nesalīdzināmi palielināja. Pēc tam, kad Megana ar princi Hariju tomēr nevēlējās saistīties ar britu karalisko ģimeni un pildīt tās pienākumus, daudzi cerēja, ka hercogiene kļūs pieejamāka “parastajiem cilvēkiem”, tomēr, kā izrādās, noticis pretēji. Megana ir pamanījusies iesaistīties dažādos vērienīgos komercprojektos, un daļa no tiem paredz arī uzstāšanos samitos. Agrāk Meganas Mārklas pārdomas vai viedokli varēja dzirdēt teju vai jebkurš, kas interesējas par konkrēto tēmu, tagad šāda iespēja ir vien retajam.
Samitā “Fortune’s Most Powerful Women Next Gen” Megana dalījās pieredzē, kā viņai izdodas būt viedokļu līderei “starp neskaitāmiem cilvēkiem”. Lai noskatītos 15 minūtes garo video ar Meganas Mārklas viedokli, ir jāsamaksā 1750 ASV dolāru, ziņo izdevums “Daily Mail”. Šis ir visai “interesanti”, jo nav jau nekāds noslēpums, ka pasaulē norisinās visai daudz pasākumu, kuros runā slavenības, bet parasti šādu summu sasniedz biļetes, kuras ļauj pasākumu apmeklēt klātienē, ne 15 minūšu video, kurā Megana motivē cilvēkus…
“Es mīlu un cienu Meganu, taču man nav tādas naudas, lai noklausītos viņas runu. Apvainojoši”, “Viņa bija tā, kas visu laiku akcentēja vienlīdzību, bet pēc būtības pati to tagad neievēro”, “Megana savu ambīciju dēļ ir zaudējusi saprātu. Nauda viņas vērtību sarakstā ir aiz cilvēcības faktora”, “Lika vilties cena un pati Megana”, “Lūk, tā slava un nauda sabojā mūs…” – šādi izsakās Meganas fani.
Komentāri no Meganas Mārklas puses vēl nav sniegti.
Video
Pīters Koens iegādājoties šo māju saskārās ar kādu problēmu, māja nāca komplektā ar diviem ielas kaķiem, kuri bija raduši dzīvoties tās pagalmā un tika pabaroti no iepriekšējo saimnieku rokas. Ar laiku Pīters iemīļoja šos kaķus, bet viens no tiem gāja bojā, jo kaķu dzīve, kura nenorit iekštelpās ir visai bīstama un neparedzama.
Vēlāk arī otrs kaķis guva nopietnus ievainojumus un Pīteram dzima kāda oriģināla ideja, bija skaidrs, ka kaķa ikdienai tagad būs jānorit iekštelpās, bet kur likt kaķa enerģiju? Pīters savai jaunajai mājai radīja pavisam oriģinālu dizainu, proti, tagad mājas sienas un griestus rotā sarežģīti gājēju celiņi, tuneļi, platformas, un laktas. Šī ir viena jautra mājas, kas tev noteikti jāapluko. Tagad Pīters katru gadu uzņem jaunu kaķi un nu viņam ir 15 mājas kaķi, kuri galvenokārt izglābti no dzīves patversmē.
Video
Ja tev ir sāpīgas mēnešreizes, tad tev noteikti jānoskatās šis video! Šie ir vingrinājumi, kuri atslābinās tavus muskuļus un palīdzēs nejust tik spēcīgas mēnešreižu sāpes.
Video
Kā jau katru rudeni, arī šogad 10. oktobrī (oktobra otrā sestdiena) pie tirdzniecības centra “Mols” tika plānots konkursa “Latvijas Gada auto testa diena Molā”. Organizatori jau laicīgi paredzēja iespējamo vīrusa uzliesmojumu un pasākums šogad ieplānoja 5.septembrī.
Saskaņā ar spēkā esošajiem pulcēšanas ierobežojumiem, apmeklētājiem bija iespēja piedalīties dažādās aktivitātēs – veikt izmēģinājuma braucienus ar titula pretendentiem un jaunākajiem auto modeļiem, kā arī piedalīties bezmaksas drošas braukšanas semināros.
Video
Kā interesantu jauninājumu var minēt to, ka vairāki auto dīleri bija atveduši ne tikai testa automašīnas ar kurām notika izmēģinājuma braucieni, bet arī izvietojuši statiskus auto, kurus klātesošie visas dienas garumā varēja mierīgi iepazīt. Pasākuma ietvaros notika arī Latvijas mēroga pirmizrādes – plašākai publikai pirmo reizi tika demonstrēts karstais elektoauto jaunums “Honda e”, kā arī kompaktais krosovers “Ford Puma”.
Sadarbībā ar gudru sludinājumu portālu “Zip.lv” visiem autovadītājiem un autovadītājām tika piedāvāta iespēja laimēt “Mercedes-Benz GLC” uz nedēļas nogali. Visātrākais veiklības brauciena dalībnieks ar laiku 1:01 bija Aigars Vidins.
Īpašais pārsteigums dienas vidū bija divu Lietuvas triku motobraucēju “stunt rider” šovs.
Māris Ozoliņš, konkursa “Latvijas Gada auto” organizators: “Testa diena “Molā” ir ļoti vērtīgs pasākums visiem, kuri ir jauna ģimenes automobiļa meklējumos, jo vienuviet ir iespēja salīdzināt tiešos konkurentus no dažādiem auto ražotājiem. “Latvijas Gada auto” teltī bija iespēja klātienē aprunāties ar konkursa žūrijas biedriem, kuri dalījās ar savu viedokli un ieteikumi jaunu auto iegādes procesā. Turklāt auto pārstāvji bija parūpējušies par izdevīgākiem auto iegādes noteikumiem, kā rezultātā vairāki auto arī tika pārdoti.”
Galerija
“Latvijas Gada auto 2020 testa dienā Molā” piedalījās: “Alfa Romeo Stelvio”, “BMW 5. sērija”, “Ford Puma”, “Honda CR-V Hybrid”, “Honda e”, “Jeep Wrangler”, “Kia XCeed”, “Kia e-Niro” elektroauto, “Mercedes-Benz GLB” “Mercedes-AMG GLE Coupe”, “Mini Cooper SE” elektroauto, “Nissan Juke”, “Peugeot 2008”, “Seat Leon”, “Škoda Octavia” un “Volkswagen Golf”.
Konkursā “Latvijas Gada auto 2021” drīkst piedalīties tikai paši jaunākie autoražotāju modeļi, kurus drīkst pieteikt līdz šā gada 5. novembrim. Šobrīd ir pieteikti: “Škoda Octavia”, “Volkswagen Golf”, “Volkswagen ID.3 1st Edition”, “Seat Leon”, “Seat Ateca”, “Nissan Juke”, “Peugeot 2008”, “Peugeot e-2008”, “Kia XCeed PHEV”, “Kia e-Niro”, “Mercedes-Benz GLB”, “BMW 5.sērija”, “Mini Cooper SE”, “Alfa Romeo Stelvio”, “Land Rover Defender, “Honda e”, “Ford Puma” un “Audi e-tron Sportback”.
Informatīvi atbalsta: Zip.lv – gudri sludinājumi, Delfi, iAuto.lv, Latvijas Avīze, Auto ziņas, Dieviete.lv, Auto Bild, Jauniauto.lv, garaza.lv, dzivoklis.lv. Atbalsta: t/c Mols, LAMB, V4 motors.
“Kā rudens, tā atkal iesnas!” – šādi gribas iesaukties, kad rudens nācis ne vien ar lapu dzeltēšanu, bet arī ar drēgniem un mitriem laikapstākļiem, kuru dēļ ātri vien iespējams tikt pie iesnām. Iesnas jāārstē 7-10 dienas, bet ja tas netiek darīts, ieilgušas iesnas var radīt virkni citu saslimšanu. Kā pareizi ārstēt iesnas un kā rūpēties par sava deguna veselību rudenīgā laikā, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
Pieci ieteikumi pareizai iesnu ārstēšanai
1. Izkarsējies
Ja ir runa par akūtām iesnām, tad pašā sākuma stadijā ieteicams iet uz pirti. Pirts neārstē tieši iesnas, bet palīdz tikt galā ar vīrusu infekciju. Pirtī mēs daudz svīstam, līdz ar to vīrusi tiek pastiprināti izvadīti no organisma, uzlabojas asinsrite, uz brīdi arī deguns labāk elpo. Bet, ja deguna blakusdobumos jau ir strutas vai arī ir temperatūra un galvassāpes, tad pirtī nekādā gadījumā nedrīkst iet, jo var rasties komplikācijas. Mājas apstākļos iespējams izkarsēt kājas karstā ūdenī, kam pievienots sinepju pulveris. Pēc tam uz pēdām ieteicams uzsmērēt terpentīna ziedi un uzvilkt vilnas zeķes, kas uzturēs kājas siltumā un uzlabos asins cirkulāciju.
2. Neaizraujies ar deguna šņaukšanu
Šņaucot degunu, nevajadzētu pārcensties – vispirms jāizšņauc viena nāss, tad otra. Gaisu nedrīkst pūst stipri un caur abām nāsīm vienlaikus. Ja degunu šņauc nepareizi, infekcija var nonākt dzirdes kanālos un novest pie vidusauss iekaisuma, iespējamas arī citas komplikācijas. Farmaceite norāda, ka labs deguna dobuma attīrīšanas paņēmiens ir deguna skalošana, izmantojot izotonisko jūras ūdeni (0,9%). Tā galvenais uzdevums ir mitrināt deguna gļotādu un palīdzēt sašķidrināt gļotas, no kurām tik viegli nav atbrīvoties. Taču, lai mazinātu deguna gļotādas tūsku ieteicams lietot hipertonisko jūras ūdeni (2,3%). Šo procedūru tomēr nevajag veikt pārāk bieži, lai neizskalotu vajadzīgo deguna dabisko mikrofloru. Ja iesnas ir bērnam, kurš pats degunu vēl nemaz neprot pats izšņaukt vai arī ir grūtības, ieteicams iegādāties aspiratoru jeb ierīci deguna sekrēta atsūkšanai, kas radīta, lai atsūktu traucējošos izdalījumus un ļautu bērnam atkal justies labi. Ierīce ir droša, higēniska un vienkārša lietošanā.
3. Iesnas un miegs
Miega trūkums padara cilvēka organismu jutīgāku pret slimībām, samazinot organisma dabiskās aizsargspējas, tādēļ tam ir būtiska loma gan bērnu, gan pieaugušo imunitātes stiprināšanā un veselībai kopumā. Taču, ja iesnu dēļ ir grūtības gulēt, lai atvieglotu elpošanu miegā, ieteicams aptuveni par 20% paaugstināt pagalvi. Elpošanas atvieglošanai naktīs iespējas izmantot īpašus pie gultas vai apģērba stiprināmus plāksterus. To sastāvā ir eikalipta, lavandas un piparmētras ēteriskās eļļas, kas atbrīvos degunu un atvieglos elpošanu. Labākam naktsmieram neaizmirstiet pirms miega izvēdināt guļamistabu – svaigais gaiss sekmēs veselīgu miegu, norūdīs un stiprinās imunitāti.
4. Izvēlies piemērotus līdzekļus
“Euroaptieka” farmaceite iesaka izvēlēties iekšķīgi lietojamus augu izcelsmes pretiesnu līdzekļus, kas palīdz mazināt iekaisumu, veicina gļotainā šķīduma izdalīšanos no deguna dobuma un tā blakusdobumiem, veicinot elpceļu veselību un palielinot organisma dabiskās aizsargspējas. Ja deguns ir stipri aizlikts, tūskas mazināšanai īslaicīgi var lietot ksilometazolīnu vai oksimetazolīnu saturošus deguna pilienus. Aptiekās pieejamas arī tabletes un sīrupi, kuru sastāvā esošās ķīmiskās vielas sašaurinās asinsvadus un mazinās deguna gļotādas tūsku, atvieglojot elpošanu caur degunu, kā arī mazinot deguna niezi, šķaudīšanu, acu asarošanu un galvassāpes. Farmaceite norāda, ka ar šādu līdzekļu lietošanu jābūt piesardzīgam – tos nedrīkst lietot ilgstoši, un šādi pretiesnu līdzekļi sīrupu vai tablešu formā nav piemēroti maziem bērniem. Lai izvēlētos piemērotākos līdzekļus, ko lietot iesnu gadījumā, ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.
5. Izvērtē nepieciešamību apmeklēt ārstu
Ar iesnu ārstēšanu jābūt piesardzīgiem, jo arī nepareizi ārstētas iesnas var novest pie deguna dobuma gļotādas slāņa noārdīšanās, nespējot veikt nepieciešamo aizsargfunkciju. Ja saslimšana pieaugušajiem ilgst vairāk par 10 dienām, bet bērniem vairāk par 3-4 dienām – nepieciešams vērsties pie ārsta. Tāpat jārīkojas, ja ir spiedošas sāpes pierē, dzelteni, strutaini izdalījumi un temperatūra, tad iesnu ārstēšana mājās tiešām beidzas un ir jādodas pie ģimenes ārsta, kas izvērtēs situāciju un paredzēs īpašu ārstēšanas kursu vai arī norīkos pie lora.
Preventīvie pasākumi
Lai izvairītos no iespējamas saaukstēšanās un iesnām, jo īpaši rudens drēganajā laikā, nepieciešams parūpēties par preventīviem imunitātes stiprināšanas pasākumiem. Jāatceras ikdienā lietot vismaz 2-3 litrus ūdens, kā arī jāparūpējas par sabalansētu uzturu, uzņemot pēc iespējas vairāk vitamīniem bagātus augļus un dārzeņus. Papildu tam iespējams lietot uztura bagātinātājus, kas satur imūnsistēmu stimulējošas vielas, piemēram, ehināciju, mežrozītes, ķiploku, plūškoka, greipfrūta sēklu ekstraktus.
Iesnu profilaksei farmaceite iesaka lietot organisma aizsargspējas stiprinošus līdzekļus, kuru sastāvā ir C vitamīns un cinks. Ieteicams lietot arī gēlus, kas plānā slānī jāuzziež deguna gļotādai un uz ādas tieši zem nāsīm. To sastāvā ir augu izcelsmes un aktīvo vielu komplekss, kam ir antibakteriāla un pretvīrusu iedarbība, savukārt to lietojot iesnu gadījumā, tas mazinās deguna gļotādas sekrēciju un tūsku.
Nelabvēlīgu ārējo apstākļu ietekmē, iesnas var saasināties, tāpēc nepieciešams izvēlēties laika apstākļiem piemērotu apģērbu. Organisms jāsargā gan no aukstuma, gan pārkaršanas. Jārūpējas, lai kājās būtu atbilstoši apavi un tās nebūtu slapjas. Nedrīkst aizmirst arī par gaisa temperatūrai piemērotu galvassega.
Emocionālu Covid-19 pieredzes stāstu sociālajā tīklā “Facebook” publicējusi valmieriete Rita Eglīte.
Viņa pirms dažām dienām savus draugus un paziņas aicināja pret koronavīrusa izraisīto slimību izturēties ļoti nopietni un stāstīja, kā viņa saslimusi un kā norit slimības gaita. Taču ieraksts sociālajā tīklā izpelnījies ļoti pretrunīgu reakciju. Lūk, ieskats Ritas stāstā.
Video
Pagājušajā diennaktī kopumā atklāti 102 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Aizvadītājā diennaktī veikts līdz šim lielākais Covid-19 testu skaits – 5078 izmeklējumi. Līdz ar to pozitīvo testu īpatsvars ir 2%, kas ir ievērojami zemāks apjoms nekā tika konstatēts vēl aizvadītās nedēļas beigās.
Vēl pirmdien, vadoties pēc svētdienas datiem, šis rādītājs bija 4,3%. SPKC iepriekš skaidrojis, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Līdz šim Latvijā veikti 373 523 izmeklējumi, saslimušas 2942 personas, bet 1325 personas izveseļojušās.
Detalizētāku informāciju par jaunajiem saslimšanas gadījumiem SPKC sola vēlāk.
Jau ziņots, ka stacionāros šobrīd ārstējas 75 Covid-19 pacienti, kas ir līdz šim lielākais slimnīcās ievietoto pacientu skaits, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati.
Pagājušajā diennaktī stacionēti kopumā deviņi Covid-19 pacienti, savukārt četri pacienti pametuši stacionāru.
No šobrīd stacionētajiem 67 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet astoņi ir ar smagu slimības gaitu.
Kopumā līdz šim no stacionāra izrakstīti 256 Covid-19 pacienti, starp kuriem ir gan mirušie, gan atlabušie.
Video
Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā
Mobilo sakaru operators “Tele2” brīdina par strauju krāpniecisko zvanu pieaugumu no eksotiskajām valstīm un aicina iedzīvotājus šiem numuriem nekādā gadījumā neatzvanīt, ja neviens radinieks vai paziņa neatrodas šajās valstīs. Krāpniecisko zvanu skaits pēdējā ceturksnī palielinājies par aptuveni 45%, un “Tele2” īpaši aicina klientus par tiem informēt savus vecākās paaudzes tuviniekus, kuriem risks ciest no krāpniekiem ir daudz lielāks.
Visbiežāk Latvijas mobilo telefonu lietotāji saņem zvanus no Āfrikas, Latīņamerikas un Āzijas. Krāpnieki uzpīkstina un gaida, kad atzvanīs, tādējādi izkrāpjot naudu no klientiem. Šo krāpniecības veidu sauc par vangiri (wangiri), un šos zvanus veic robots, kas īsā laikā spēj piezvanīt lielam skaitam numuru.
“Šis ir krāpšanas veids, kas ir bijis, ir un būs populārs visā pasaulē, jo pret to īsti nevar cīnīties. Neatzvanīt uz nepazīstamiem ārzemju numuriem pašlaik ir vienīgais efektīvais cīņas veids ar šo krāpniecību, ko iesaka eksperti visā pasaulē. Mēs aicinām iedzīvotājus būt uzmanīgiem, īpaši brīdināt savus vecākus, vecvecākus un citus vecāka gada gājuma cilvēkus neuzķerties uz šādiem zvaniem. Arī mēs rūpīgi sekojam līdzi situācijai un bloķējam šos numurus,” saka “Tele2” klientu apkalpošanas departamenta direktore Marita Romanovska.
Ja rodas šaubas par zvanītāju, “Tele2” iesaka nosūtīt īsziņu uz numuru, no kura zvanīts, pajautājot, kas zvana. Vēl ir iespējams numuru pārbaudīt interneta meklētājā, piemēram, “Google”, jo parasti no šādas krāpniecības cieš daudzi cilvēki un par krāpnieku izmantotajiem telefonu numuriem jau var būt atrodama informācija internetā un sociālajos tīklos.
Ja ir aizdomas par šādiem krāpniecības mēģinājumiem, iedzīvotāji ir aicināti nekavējoties sazināties ar savu mobilo sakaru operatoru, lai varētu bloķēt izejošos zvanus uz krāpniecisko numuru diapazonu.
Rudens Rīgas restorānu nedēļas laikā labākie Rīgas restorāni sagatavojuši īpašus piedāvājumus gardēžiem, kuri ir gatavi ļauties baudpilnam garšas piedzīvojumam par īpaši pievilcīgu cenu – 20-25 eiro par trīs ēdienu maltīti.
Dieviete.lv ir izvēlējusies 10 restorānus, kuriem dod priekšroku (saraksts sastādīts alfabēta secībā).
Vai jau esi baudījusi maltīti kādā no šiem restorāniem? Kurš ir tavs favorīts?
Atgādinām, ka rudens Rīgas restorānu nedēļa norisinās no 12.oktobra līdz 25.oktobrim.
Mūsu TOP10
Nepieciešams
Labas kvalitātes steiks
Avokado vai vīnogu kauliņu eļļa
Sviests
Ķiploks
Sāls
Pipari
Čuguna panna un gaļas termometrs
Pagatavošana
Lai sanāktu labs steiks, ir jābūt labai gaļai un pats svarīgākais ir termometrs, lai gaļu nepārceptu.
Mēs gaļu izņemam ārā no ledusskapja jau laicīgi pirms pagatavošanas. Ja plānojam to ēst pusdienās, tad izņemam gaļu jau no rīta, lai steika gaļa pie gatavošanas jau būtu telpas temperatūrā. Tad ņemam čuguna pannu un uzskarsējam to līdz 200-220 grādiem, un vēlams izmantojam avokado vai vīnogu kauliņu eļļu.
Pirms steiku liekam uz pannas, to ar salveti nosusinam, lai tas būtu pilnībā sauss un ieliekam apcepties uz 3 minūtēm vienu pusi, un uz 3 minūtēm otru pusi.
Pēc 6 minūtēm uzliekam sviestu gan uz steikta, gan pannā. Vēl pieliekam ķiploku un, ja var, tad izkusušo sviestu vēl lejam ar karoti virsū un pēc minūtes vēlreiz apgriežam steiku, atkal pieliekam sviestu gan virspusē gan uz pannas un atkal cilājam. Medium rare versija jāgatavo 8 līdz 10 minūtes. Vislabākais tādēļ ir lietot termometru, un pie 50 līdz 55 grādu temperatūras ņemt gaļu nost. Tas jāievēro tāpēc, ka temepratūra vēl 5 minūtes pieaugs.
Gaļu noņem nost, uzliek uz koka dēlīša atpūsties, apakšā uz dēlīša zem gaļas uzberam sāli, piparus, un virs gaļas arī sāli un piparus.
Turpinoties saslimstības ar Covid-19 pieaugumam, tiek plānots noteikt obligātu sejas masku valkāšanu arī tirdzniecības vietās, stacijās, kultūras iestādēs, baznīcās un citviet, paredz valdībā iesniegtie grozījumi noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.
Proti, mutes un deguna aizsegi būtu jālieto tirdzniecības vietās – veikalos, tajā skaitā, lielveikalos, pastos, degvielas uzpildes stacijās un citās vietās, kur notiek tirdzniecība. Tāpat to lietošana būtu obligāta dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās, kā arī kultūras vietās un reliģiskās darbības veikšanas vietās, ja tajās nenotiek pasākums, kas organizēts fiksētās, personalizētās sēdvietās.
Mutes un deguna aizsegi būtu jālieto arī, piemēram, muzeju, izstāžu zāļu, bibliotēku, reliģisko darbības vietu apmeklētājiem, ja viņi turp ir devušies apskatīt muzeja ekspozīciju, izstādi, piedalīties dievkalpojumā vai citu analoģisku iemeslu dēļ. Tomēr, ja šajās vietās, piemēram, bibliotēkā vai reliģiskās darbības vietā tiek rīkots pasākums, kurā personas atrodas fiksētās personalizētās sēdvietās, personām mutes un deguna aizsegi nebūs jālieto.
Mutes un deguna aizsegi būtu jālieto arī darbiniekiem, kas strādā minētajās vietās un no apmeklētājiem nav nodalīti ar fizisku barjeru, norāda Veselības ministrija (VM).
Ņemot vērā, ka vietās, kur šobrīd nav noteikti cilvēku skaita ierobežojumi, līdzīgi kā sabiedriskajā transportā, ir lielāka cilvēku plūsma, ir iespējams, ka kontaktā, kas varētu pārsniegt 15 minūtes, nonāk lielāks skaits cilvēku, norāda VM.
Ministrijā skaidro, ka Covid-19 izplatība ir saistīta ar to, ka sabiedrībā neievēro noteiktos piesardzības pasākumus, distancēšanos, roku higiēnu un pulcēšanās ierobežojumus. Īpaši tas notiekot neorganizētos pasākumos, kur nav atbildīgā, kas rūpētos par piesardzības pasākumu plānošanu un ieviešanu.
Pienākumu lietot mutes un deguna aizsegus minētajās vietās ir paredzēts ieviest no 14.oktobra, lai pēc iespējas ātrāk sāktu Covid-19 ierobežošanas pasākumus plašākā sabiedrībā.
Tāpat kā līdz šim, šī prasība neattiektos uz bērniem līdz 13 gadu vecumam.
Mutes un deguna aizsegs ir medicīniskā vai nemedicīniskā jeb higiēniskā sejas maska, vizieris vai vairogs.
VM arī rosina noteikt lielākus pulcēšanās ierobežojumus, tostarp privātos pasākumos un restorānos, paredz valdībā iesniegtie grozījumi noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.
VM norādīja, ka Covid-19 izplatība ir saistīta ar to, ka sabiedrībā neievēro noteiktos piesardzības pasākumus, distancēšanos, roku higiēnu, pulcēšanās ierobežojumus u.c. Īpaši tas notiek neorganizētos pasākumus, kur nav atbildīgā, kas rūpētos par piesardzības pasākumu plānošanu un ieviešanu.
“Tādēļ ir jānosaka, ka privātos pasākumos drīkst pulcēties ne vairāk kā 30 cilvēku. Minētais skaits tiek pielīdzināts iepriekš noteiktajām cilvēku grupām, kas drīkstēja pulcēties, neievērojot distancēšanos, sporta treniņos, bērnu nometnēs un tamlīdzīgi. Tāpat tiek noteikts, ka privātos pasākumos ārtelpās nedrīkst pulcēties vairāk kā 300 cilvēku,” rosina ministrija.
Tā kā augsta riska vide Covid-19 izplatībai ir arī izklaides vietas, kurās tiek lietots alkohols un notiek nekontrolēta cilvēku pulcēšanās, kā arī apzinoties to, ka lielākā daļa šo uzņēmumu ir reģistrējušies kā ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, VM rosina ierobežot minēto pakalpojumu sniegšanas laiku un cilvēku skaitu, kas šajās vietās uzturas.
Ar grozījumiem noteikumos rosināts noteikt, ka ēdināšanas pakalpojumi tiek sniegti līdz plkst.24, izņemot ēdienu līdzņemšanai, kā arī plānots noteikt, ka pie viena galdiņa varēs atrasties ne vairāk kā četri cilvēki, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi.
Par visām šīm iecerēm vēl lems valdība.
Jau ziņots, ka Latvijā jau trīs nedēļas tiek novērots straujš saslimstības ar Covid-19 pieaugums.
Pievienojies diskusijai Dieviete.lv forumā – https://lilit.dieviete.lv/forums/topic/219641-covid-19-un-sejas-maskas-tagad-obligatas/
Šī Pils atrodas Vācijā un tā jau 850 gadus pieder vienai dzimtai. Elcu ģimene ir šī nama saimnieki jau kopš 1157. gada, īpašumā dzīvojušas 34 paaudzes! Elcu ģimenes pils ir viena no skaistākajām un populārākajām visā Vācijā, gadu laikā neviens nav šo pili apdraudējis un tā ir pilnība neskarta. Intereanti, ka Elcu ģimene šo īpašumu ļauj apskatīt tūristiem, bet paši jau kādu laiku tajā vairs nedzīvo. Pils apārtne ir pilnībā noslēgta un pati pils atgādina mazu pilsētiņu.
Video
Rīta panorāmā uzsākta jauna sižetu sērija, kas veltīta padomiem, kā rīkoties Covid-19 pandēmijas laikā. Pirmais sižets veltīt ķirurģiskajām jeb medicīnas maskām. Kā tās pareizi lietot? kādas sekas var būt nepareizi, valkājot aizsargmasku?
Video
12. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules redzes diena, kuras mērķis ir pievērst uzmanību redzes veselībai un tās profilaksei. Taču ikdienā reti kurš apzinīgi rūpējas par savu redzes veselību, arī profilaktiskās vizītēs pie oftalmologa jeb acu ārsta pacienti bieži vien dodas daudz retāk, nekā būtu nepieciešams. Kādas ir izplatītākās acu saslimšanas, cik liela loma ir iedzimtībai un ko paši varam darīt savas redzes veselības labā? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas ārste-oftalmoloģe Marija Klindžāne un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Tā kā dzīves līmenis aug, medicīnas tehnoloģijas attīstās straujāk un parādās dažādas mikrooperāciju iespējas, varētu domāt, ka arī acu veselības problēmām vajadzētu mazināties. Tomēr tendence visā pasaulē ir tieši pretēja – redzes veselība pasliktinās. Kā liecina Pasaules veselības organizācijas (PVO) dati, vismaz 2,2 miljardiem pasaules iedzīvotāju ir redzes traucējumi. Protams, tie visi nav smagi gadījumi, tomēr pieaugošā tendence ir skaidra, stāsta M. Klindžāne. 2017. gada PVO statistikā ar smagiem vai vidēji smagiem redzes traucējumiem pasaulē tika uzskaitīti 217 miljoni iedzīvotāju, bet 2050. gadā šis skaits tiek prognozēts aptuveni 588 miljoni, kas ir pieaugums vairāk nekā divas reizes.
Izplatītākie redzes traucējumi un saslimšanas
Katarakta ir viens no izplatītākajiem redzes traucējumu un akluma iemesliem visā pasaulē, izraisot gandrīz 45% no visiem akluma gadījumiem. Taču, kā uzsver ārste, šāda statistika veidojas uz jaunattīstības un citu valstu rēķina, kur ir ļoti daudz iedzīvotāju, bet maz resursu, lai šo problēmu risinātu. Būtiski ir tas, ka kataraktas izraisītais aklums ir novēršams – kataraktu var ļoti veiksmīgi operēt un novērst. Palīdzēt kataraktas pacientiem var arī diezgan ielaistos gadījumos, tomēr, protams, rezultāts būs daudz labāks, uzsākot ārstēšanu savlaicīgi. Pēdējos gados Latvijā ir krietni palielinājies kataraktas operāciju skaits un šīs problēmas risināšanai tiek piešķirts ievērojami lielāks valsts atbalsts.
Glaukoma ir otrs ļoti būtisks akluma iemesls un liela problēma arī Latvijā. Vidēji pasaulē tā ir 2-3% iedzīvotāju. Protams, tas nenozīmē, ka visus šos pacientus sagaida nenovēršams aklums. Tomēr jāņem vērā, ka, lai arī cik labi un daudzveidīgi šobrīd ir medikamenti, ķirurģijas un diagnostikas metodes, agrīnas diagnostikas iespējas ar optiski koherento tomogrāfiju (OCT), kas ļauj daudz agrīnāk diagnosticēt glaukomu vēl pirms defektiem redzes laukā, diemžēl daļa pacientu tomēr atnāk pie ārsta par vēlu, kad ir attīstījusies redzes nerva neatgriezeniska atrofija.Otra problēma ir tā, ka mēdz būt tādas glaukomas formas, kas, pat laicīgi uzsākot ārstēšanu, nepadodas terapijai un ķirurģijai, un atrofiskās izmaiņas redzes laukos un redzes nervā turpina progresēt. Pēc PVO datiem apmēram 12% gadījumu akluma iemesls ir tieši glaukoma.
Vecuma sklerotiskā mākulas deģenerācija mūsdienās kļūst izplatītāka. Tiek uzskatīts, ka pasaulē ar šo problēmu saskaras 8,7% iedzīvotāju. Tā neizraisa pilnīgu aklumu, taču cilvēkam zūd spēja lasīt, izšķirt burtus un atpazīt sejas vaibstus. Protams, tas, ka cilvēki dzīvo ilgāk, veicina procentuālo pacientu skaita pieaugumu, tomēr vienlaikus vecuma sklerotiskā mākulas deģenerācija parādās arvien jaunākiem cilvēkiem. Tie vairs nav tikai 85-90 gadu veci pacienti, bet arī 60-65 gadu un pat vēl jaunāki, kam parādās deģeneratīvas izmaiņas.
Ir arī virkne citu saslimšanu, piemēram, radzenes problēmas, gan sēnīšu keratīti, ganmikrobi, kas apraud acs veselību kontaktlēcu lietotājiem, kuri neievēro higiēnas noteikumus. Radzenes distrofiskās izmaiņas atrisināt var radzenes transplantācija.
Turklāt jāņem vērā arī tas, ka acu veselība un saslimšanas nereti ir saistītas ar citām veselības problēmām, piemēram, cukura diabētu (diabētiskā retinopātija), tādēļ diabēta pacientiem ir īpaši apzinīgi jāseko savai acu veselībai un regulāri jāapmeklē acu ārsts.
Acu veselības problēmas var būt simptoms dažādu sistēmisku saslimšanu gadījumos, piemēram, reimatiskās saslimšanas, tuberkuloze, seksuāli transmisīvās slimības, pusaudžiem – juvenilais idiopātiskais artrīts un citos gadījumos. Tādēļ acu veselības sūdzības nedrīkstam ignorēt nevienā vecumā.
Redzes veselības problēmu iemesli
Mūsdienās ir pierādīts, ka redzes problēmu gadījumos liela nozīme ir ģenētiskai predispozīcijai, skaidro M. Klindžāne. Piemēram, glaukomai divās trešdaļās gadījumu noteicošais faktors var būt tieši ģenētiskā predispozīcija. Acu veselību būtiski ietekmē arī ģenētiski vielmaiņas traucējumi un saslimšanas, piemēram, cukura diabēts. Tāpēc ārsts pacientam jautās, vai vecākiem, vecvecākiem ir glaukoma, cukura diabēts vai citas sistēmiskas saslimšanas.
Taču ģenētiku mēs būtībā nevaram izmainīt, savukārt ir virkne citu faktoru, ar ko paši nodarām lielu ļaunumu savai acu veselībai. Pirmkārt, tā ir smēķēšana – tā veicina ne vien redzes, bet arī daudzu citu veselības problēmu attīstību. Otrkārt – nepareizs uzturs. Kaut arī Latvijā mēs ēdam salīdzinoši veselīgi, tomēr neveselīgs uzturs var radīt nopietnas veselības problēmas. Problēmas pastiprina aptaukošanās, sēdošs darbs, mazkustīgums – visi šie faktori ir komplektā un būtiski ietekmē mūsu veselību.
Vēl viens būtisks faktors, ko bieži aizmirstam, ir saulesbrilles. Šobrīd sāk vairāk runāt par acu aizsardzību no ultravioletās saules gaismas, kas ir kaitīga gan tīklenei (īpaši zilā spektra gaisma), gan arī radzenei un lēcai (var veicināt kataraktas attīstību). Turklāt bieži vien šajā ziņā aizmirstam par bērniem – arī viņiem vajadzētu saulesbrilles un ne tikai vasarā, bet arī ziemā, kad ir sniegs, kas atstaro spožo saules gaismu.
Protams, ļoti daudz šobrīd tiek runāts par datoru, televīzijas, viedtālruņu un dažādu citu ierīču pārmērīgo lietošanu. Taču tās pašas par sevi tik ļoti nebojā redzi. Te jautājums ir par redzes higiēnu un darba vietas iekārtošanu – vai dators ir novietots pareizi, vai ir pareizais apgaismojums, attālums līdz cilvēka acīm, vai ekrāns nav par spilgtu, neskaidru, netīrs vai novecojis, un, protams, par lietošanas ilgumu. Diemžēl ir cilvēki, kas lieto datoru 12 un pat 14 stundas dienā. Turklāt reti kurš ikdienā atceras, ka stundas laikā vismaz piecas minūtes vajadzētu atpūtināt acis – nevis datora vietā pievēršoties telefonam, bet gan skatoties tālumā, piemēram, pa logu, debesīs, uzsver ārste.
Kad jāvēršas pie ārsta?
Pašai pirmajai acu pārbaudei ir jānotiek drīz pēc piedzimšanas, jau dzemdību nodaļā pārbaudot, vai nav iedzimtas glaukomas vai kataraktas. Tāpat ir ļoti svarīgi aizvest bērnu pie acu ārsta 2-3 gadu vecumā, lai novērstu vājredzību ar vienu vai pat abām acīm refrakcijas jeb staru fokusēšanas traucējumu dēļ. Medicīniski to sauc par ambliopiju, bet bērnam tā ir “slinkā acs”, kurā ir traucēta tīklenes svarīgākās daļas attīstība. Diemžēl šo stāvokli turpmākajā dzīve nevar uzlabot nedz ar brillēm, nedz ar operāciju. Pasaulē refrakcijas problēmas 124 miljoniem cilvēku ir būtisks vājredzības un pat akluma iemesls. Agrīni diagnosticējot un piemeklējot korekcijas līdzekļus, šiem cilvēkiem iespējams palīdzēt. Vēlāk, kad 6-7 gadu vecumā tiek veikta acu pirmsskolas pārbaude, jau var būt par vēlu šo problēmu risināt un bērnam palīdzēt.
Vēlāk skolas vecuma bērns jau parasti pats pateiks, ja radusies kāda problēma ar redzi. Protams, tad nekavējoties jāvēršas pie speciālista. Pieaugušajiem līdz 40 gadu vecumam ieteicams vismaz reizi piecos gados doties profilaktiskā vizītē pie oftalmologa arī tad, ja nav nekādu sūdzību. Savukārt 40-60 gadu vecumā profilaktiskās vizītes jāveic reizi divos gados, bet pēc 60 – reizi gadā. Protams, ja ģimenē ir jau zināmas kādas redzes problēmas, speciālista konsultācija ieteicama biežāk.
Cilvēki nedrīkst ignorēt tādas sūdzības kā redzes pasliktināšanās vai miglošanās, sāpes acī, apsārtums. Ļoti nopietns simptoms ir fotofobija (bailes no gaismas), parasti tā kombinējas ar “sarkano aci”, sāpēm, kas īpaši pastiprinās pie palpācijas. Tas var norādīt uz ļoti nopietnu iekaisumu, un šajā gadījumā ir steidzami jādodas pie ārsta.
Neatliekamos gadījumos, piemēram, ar acs traumu, pēkšņu redzes zudumu, uzreiz jādodas pie dežūrārsta, piemēram, veselības centrā “Biķernieki” vai Stradiņa slimnīcā. Līdzīgi jārīkojas, ja parādās gaismas uzplaiksnījumi, zibeņošana, dzirksteļošana acī, kas ir ļoti nopietni simptomi.
Cilvēkiem nereti var būt citi simptomi, piemēram, peldošas “mušiņas” redzes laukā, kropļojas priekšmetu aprises, taisnās līnijas kļūst izliektas – arī šajos gadījumos noteikti jādodas pie acu ārsta.
Ko varam darīt profilaksei?
Acu veselības veicināšanai noder vispārējā veselīga dzīvesveida padomi, stāsta M. Klindžāne. Tā, piemēram, ļoti būtisks ir pareizs uzturs un aktīvs dzīvesveids. Acu veselībai svarīgi ir uzturā lietot daudz dārzeņu, īpaši zaļos – brokoļus, spinātus, kāpostus un citus. Ļoti noderīgi ir arī oranžie dārzeņi – burkāni, tomāti, paprika, ķirbji –, kas satur svarīgo A vitamīnu un karotīnu, kurš ir vajadzīgs acīm. Iesaka arī treknās zivis, aknas, mencu aknu eļļu, sieru. Savukārt mellenēs ir antocianidīni – ļoti noderīgi pigmenta reģenerācijai, tīklenes mākulai. Taču ar melleņu ēšanu vien parasti nepietiks, tādēļ var lietot melleņu koncentrētos preparātus – īpaši ziemas mēnešos, kad ar uzturu mēdzam uzņemt mazāk vērtīgo vielu. Šajā laikā, ja ir vēlme un iespējas, var lietot uztura bagātinātājus ar luteīnu un zeaksantīnu. Noderēs arī vitamīni – antioksidanti, piemēram, C vitamīns. Svarīgs ir arī A vitamīns, beta karotīns, PP vitamīns, kas stiprina asinsvadu sieniņas. No minerālvielām ieteicams cinks un selēns, kas veicina A vitamīna uzsūkšanos. Ļoti būtiska ir higiēna – mājās, pie datora, darba vietā, arī ūdens, gaisa, uztura kvalitāte. Liels ieguldījums būtu tas, ja iedzīvotāji būtu informēti un izglītoti redzes veselības un profilakses jautājumos, un savlaicīgi dotos pie ārsta gan sūdzību gadījumā, gan profilaksei.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Z. Ozoliņa stāsta, ka aptiekā pie farmaceita vēršas gan akūtos, gan hroniskos gadījumos. Akūti gadījumi izpaužas kā trauma, sūdzības par izdalījumiem no acīm vai arī pirmie alerģiskie simptomi – acu nieze, dedzinoša sajūta vai asarošana. Šādos gadījumos pacientam vienmēr tiek ieteikta konsultācija pie speciālista. Kā hronisku gadījumu varētu uzsvērt acu nogurumu vai saspringumu un izteiktākas sūdzības par acs asarošanu, kas visbiežāk ir cilvēkiem, kuri strādā ar datoru. Profilaksei pieejami acu mitrinošie pilieni, dabīgie uztura bagātinātāji un acu higiēnas līdzekļi, piemēram, salvetes acu plakstiņu kopšanai.
Izteiktās tehnoloģiju attīstības dēļ gandrīz katrs no mums pavada noteiktu laiku pie televizora, datora ekrāna, nemaz nerunājot par viedtālruņu ikdienas lietošanu, kas ietekmē mūsu redzi. Rezultātā sausās acs sindroms sastopams ļoti bieži, īpaši biroja darbiniekiem, jo visa diena tiek pavadīta darbā ar datoru. Kontaktlēcu lietotājiem iesakām acu pilienus bez konservanta, kurus var lietot, neizņemot kontaktlēcas no acs. Daļu acu pilienu nedrīkst pilināt, ja acī ir kontaktlēca. Ja rodas sūdzības vai acs ābola apsārtums, nekādā gadījumā nedrīkst lietot kontaktlēcas. Tāpat sausās acs sindromu var izraisīt sauss gaiss, apkure vai, piemēram, hormonālas izmaiņas. Saviem pacientiem iesakām tā saucamās “mākslīgās asaras”, kas ne vien mitrina, bet arī veicina šūnu atjaunošanos. Izteiktu simptomu gadījumā acu pilienus tomēr iesaka oftalmologs, un, izvērtējot simptomus, pacientam tiek nozīmēti acu pilieni bez konservantiem, ar dažādām fizikālām īpašībām, antibakteriālie vai hormonālie pilieni.
Vispārējai acu veselībai var lietot uztura bagātinātājus ar melleņu ekstraktu kā dabīgu antioksidantu, luteīnu un zeaksantīnu, kas var palēnināt tādas acu novecošanās pazīmes kā katarakta un mākulas deģenerāciju, cinku, kas iesaistīts acs pigmenta melanīna veidošanās procesā, un, protams, Omega-3 taukskābes, kas nodrošina pareizu acs tīklenes funkciju.
Pirmdien Latvijā atklāti kopumā 75 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Pēdējās diennakts laikā veikti 4433 Covid-19 izmeklējumi, līdz ar to pozitīvo testu īpatsvars ir sarucis līdz 1,69%. Vēl vakar, vadoties pēc svētdienas datiem, šis rādītājs bija 4,3%. SPKC iepriekš skaidrojis, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
SPKC informē par vecuma grupā no 65 līdz 70 gadiem Covid-19 inficētas personas nāvi. Aģentūra LETA šo informāciju, vadoties pēc Nacionālajā veselības dienestā paustā, ziņoja jau pirmdien.
Līdz šim Latvijā veikti 368 445 Covid-19 izmeklējumi, saslimušas 2840 personas, bet 1325 – izveseļojušās.
Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati liecina, ka stacionāros pašlaik ārstējas 70 pacienti ar Covid-19, kas ir līdz šim augstākais slimnīcās esošo sasirgušo skaits.
Pagājušās diennakts laikā slimnīcās ievietoti vēl desmit pacienti ar Covid-19, savukārt pieci saslimušie no slimnīcām izrakstīti.
No visiem stacionētajiem 61 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet deviņi ir ar smagu slimības gaitu. Patlaban sasniegts līdz šim lielākais skaits pacientu ar smagu slimības gaitu – deviņi. Iepriekš augstākais šādu pacientu skaits tika novērots no 23. līdz 26.aprīlim.
Nacionālā veselības dienesta dati par laika periodu no 5. līdz 11.oktbrim liecina, ka vairums jeb 16 no 56 stacionētajiem Covid-19 pacientiem, kuri ir vidēji smagā kondīcijā, ir vecumā no 60 līdz 69 gadiem. Tikmēr vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem ir 12 šādi pacienti. Deviņi stacionētie pacienti, kuriem ir vidēji smaga slimības gaita, ir vecumā no 70 līdz 79 gadiem, bet seši – no 80 līdz 89 gadiem.
Pa četriem katrā vidēji smagā stāvoklī stacionēti pacienti vecuma grupās no 20 līdz 29, no 30 līdz 39 un no 40 līdz 49 gadiem. Patlaban stacionārā ievietota arī persona vecumā no 90 līdz 99 gadiem, kurai slimības gaita ir vidēji smaga.
Tikmēr no kopumā stacionētajiem pacientiem ar smagu slimības gaitu, pa diviem ir vecuma grupās no 40 līdz 49 gadiem un no 60 līdz 69. Vēl viens smagā stāvoklī esošs Covid-19 pacients ir vecumā no 70 līdz 79 gadiem.
Līdz šim no stacionāra izrakstīti 252 pacienti, starp kuriem ir gan atlabušie, gan mirušie.
Video
Aktualitātes par Covid-19 – https://www.spkc.gov.lv/lv/aktualitates-par-covid-19
Smaids esot mūsu skaistākā rota. Taču ko iesākt, ja sakodiena dēļ nemaz negribas plaši smaidīt? Par laimi mūsdienās daudzas sakodiena problēmas ir veiksmīgi risināmas, un visbiežāk skaista smaida iegūšanai talkā nāk breketes. Kas ikvienam būtu jāzina pirms brekešu uzlikšanas? Stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Rīgas Stradiņa Universitātes Ortodontijas katedras docente, sertificēta ortodonte Iveta Jankovska un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Senāk ir dzirdēts priekšstats, ka zobu taisnošana ir jāveic vien bērnu un pusaudžu vecumā, taču mūsdienās ar breketēm redzam visdažādākā vecuma cilvēkus. Vai ir kādi ieteicamie vecumi, kad vislabāk veikt zobu korekciju? Kā skaidro ortodonte I. Jankovska, ortodontiskai zobu korekcijai nav vecuma ierobežojumi. Ārstēšanu var veikt praktiski jebkurā vecumā. Vienīgi jāņem vērā, ka, iespējams, atšķirsies ārstēšanā izmantojamās metodes un ierīces, jo ir gadījumi, kad jauniešiem un bērniem līdzīgā situācijā ārstēšana būtu vienkāršāka un ātrāka nekā pieaugušā vecumā. Taču zobus taisnot nekad nav par vēlu – galvenais, ka ir vēlme un motivācija to darīt!
Kam palīdzēs breketes?
Visbiežāk breketes izmanto sakodiena korekcijai pastāvīgā sakodienā, stāsta I. Jankovska. Tās koriģē zobu pozīciju, izlīdzinot zobu rindu. Tomēr ir gadījumi, kad tikai breketes palīdzēt nevarēs un būs jāizmanto kādas papildu ierīces – ja ir novērojamas arī izteiktas sakodiena problēmas, piemēram, apakšžoklis ir izteikti novirzīts uz aizmuguri.
Jāņem vērā, ka pirms brekešu uzlikšanas noteikti jāapmeklē zobārsts un jāsalabo visi zobi, kā arī jādodas pie zobu higiēnista. Tikai tad uz veseliem un tīriem zobiem tiks stiprināta aparatūra un varēs uzsākt ārstēšanu.
Breketes un zobu tīrīšana
Pēc brekešu uzlikšanas zobi jātīra praktiski pēc katras ēdienreizes, bet obligāti divas reizes dienā – rītā un vakarā. Ja dienas laikā nav iespējas zobus iztīrīt, mutes dobums pēc ēšanas vismaz jāizskalo ar siltu ūdeni vai kādu mutes skalojamo līdzekli. Zobi jātīra ar fluoru saturošu zobu pastu, bet nedrīkst izmantot balinošās. Tāpat reizi dienā zobi arī jādiego ar zobu diegu. Būs arī jāiegādājas papildus jau mājās esošajai zobu birstei (kas var būt gan parastā manuālā, gan elektriskā) vēl divas specifiskas zobu birstes, kas paredzētas tieši brekešu pacientiem, – starpzobu un vienkūlīša zobu birste. Ar breketēm diegošanas un tīrīšanas tehnika nedaudz atšķiras, tādēļ, kā to pareizi darīt, noteikti parādīs un izskaidros ortodonts uzreiz pēc brekešu uzlikšanas.
Arī BENU Aptiekas farmaceite I. Priedniece uzsver – pēc brekešu uzlikšanas rūpīgāk jāpievēršas zobu higiēnai un vismaz divreiz gadā (vai pat biežāk: 3-4 reizes gadā) jāapmeklē zobu higiēnists. Parasti vairums cilvēku zobus tīra divreiz dienā, savukārt, nēsājot breketes, labāk zobu tīrīšanu veikt pēc katras ēdienreizes, lai notīrītu aplikumu, kas sakrājas ap breketēm. Zobu tīrīšana un diegošana prasīs vairāk laika nekā līdz šim. Taču ir ļoti svarīgi to veikt, lai uz breketēm nekrātos aplikums, kas savukārt veicina zobu bojājumu un smaganu iekaisuma rašanos. Tīrot zobus, papildus ierastajai zobu birstei jāizmanto speciālas birstītes un starpzobu birstītes, lai notīrītu virsmas starp breketēm un zem loka. Noderēs arī vienkūlīša zobu birste, kas ērti lietojama breketēm un implantiem. Ir arī speciālas zobu sukas tieši breketēm, kas ir kompaktākas un mazākas, lai efektīvi notīrītu aplikumu un piekļūtu visām grūti aizsniedzamām vietām. Tāpat ir nopērkams speciāls zobu diegs, kas paredzēts brekešu gadījumā un būs ērtāk lietojamas. Savukārt mutes dobuma skalošanas līdzekļus var lietot pēc zobu tīrīšanas, lai stiprinātu zobu emalju.
Aptiekā ir nopērkams arī ortodontisks vasks brekešu lietotājiem. Tas ir bez garšas un uzklājams stiprinājuma vietām, lai mazinātu mutes gļotādas kairinājumu. Ja šaubāties, kādu produktu izvēlēties, droši vērsieties pie farmaceita, kas palīdzēs kopšanas līdzekļu izvēlē.
Breketes un zobu veselība
Ārste atzīst – patiešām valda mīts, ka breketes bojā zobus. Taču ir jāsaprot, ka pašas breketes ir neliels metāla vai keramikas gabaliņš, ko ar speciālu materiālu pielīmē pie zoba, un tas pašu zobu nekādā veidā nebojā. Zobus bojā tieši aplikums, kas ļoti izteikti krājās ap aparatūru un netiek notīrīts. Laba zobu higiēna ir absolūti nepieciešama regulācijas laikā, jo, ja netiks rūpīgi notīrīti visi zobi, tie strauji bojāsies, asiņos smaganas un tas radīs vēl veselu virkni blakņu. Tāpēc, ja pacienta higiēna jau pirms plānotās ārstēšanas ar breketēm ir ļoti slikta, ārsts var pat atteikt zobu regulāciju un to varēs uzsākt tikai tad, kad pacients būs iemācījies un sevi disciplinējis ikdienā tīrīt zobus. Īpaši tas attiecas uz jauniešiem, kuri ar zobu tīrīšanu bieži slinko.
Savukārt, ja ir vēlme papildus stiprināt zobus, farmaceite I. Priedniece iesaka – zobu un kaulu veselībai īpaši noderēs uztura bagātinātāji, kuru sastāvā ir D vitamīns un kalcijs.
Brekešu veidi – kuru izvēlēties?
Vēlamo rezultātu var sasniegt vienlīdz labi ar visa veida breketēm pieredzējuša speciālista rokās, tādēļ tas, kādas breketes pacients izvēlas, ir vairāk gaumes un finansiālais jautājums, un tas tiek izrunāts ar ortodontu, plānojot ārstēšanu, stāsta I. Jankovska.
Visbiežāk izmantotās un zināmās ir metāla breketes. Tās tiek izgatavotas no augstvērtīgu metālu sakausējuma un ir finansiāli vislētākais variants, bet noteikti ne sliktākais. Otrs bieži pielietotais brekešu veids ir estētiskās breketes, kuras izgatavo no keramikas vai sintētiskā safīra. Tās galvenokārt izvēlas pacienti, kuriem ir svarīgi, lai aparatūra būtu pēc iespējas nemanāmāka. Trešais veids ir lingvālās breketes. Tās tiek līmētas uz zoba no mēles puses, līdz ar to tās nav redzamas. Šīs ir dārgākais variants, jo breketes tiek izgatavotas katram pacientam individuāli no zelta sakausējuma.
Vēl viens diezgan populārs variants ir arī pašliģējošās breketes. Tās tiek izgatavotas gan no metāla, gan keramikas, un loks brekešu sistēmā tiek stiprināts nevis ar gumiju vai metāla ligatūru, bet gan ar speciāla mehānisma palīdzību, kas iestrādāts breketē.
Tomēr pašreiz visjaunākā un modernākā metode zobu regulācijai ir izņemamās zobus taisnojošās kapes. Šīs kapes ir pacientam individuāli izgatavotas caurspīdīgas zobu plāksnītes. Katru kapi valkā 10-14 dienas un tad liek nākamo, tā pakāpeniski koriģējot sakodienu. Lai sasniegtu vēlamo rezultātu, kapes ir jānēsā vismaz 22 stundas diennaktī, izņemot tās tikai ēšanas laikā un tīrot zobus. Kapju skaits un ārstēšanas ilgums būs atkarīgs no tā, cik nelīdzeni ir zobi – tās var būt 10-15 kapes vai pat 45 un vairāk sarežģītos gadījumos.
Process un rezultāts
Pati brekešu fiksācija uz zobiem ir pilnībā nesāpīgs process. Zobu sāpīgums un jutīgums var parādīties pēc pāris stundām, kad sākas izmaiņas šūnu līmenī. Sāpju intensitāte ir atkarīga no katra pacienta sāpju sliekšņa – dažiem nesāp gandrīz nemaz, citiem sāp vairāk. Vidēji šīs sajūtas saglabājas pirmās 3 līdz 7 dienas pēc brekešu uzlīmēšanas. Veicot ārstēšanu, ir nepieciešamas regulāras vizītes vidēji reizi 2-3 mēnešos, kad tiek mainīts loks brekešu sistēmā. Arī pēc šīm vizītēm var būt neliels zobu sāpīgums (vienu-divas dienas). Tomēr, ja pacients jūt lielu diskomfortu sāpju dēļ, ieteicams iedzert pretsāpju medikamentus.
Regulācijas laikā nav ieteicams ēst cietu barību, piemēram, riekstus, burkānus, sausiņus, jo ir iespējams, ka, uzkožot uz kā cieta, no zoba atlīmēsies brekete. Jāizvairās arī no lipīgām lietām – čipsiem, cepumiem, īrisu konfektēm, želejkonfektēm, jo tās ļoti saķeras ap breketēm un ir grūti notīrāmas.
Ārstēšanas ilgums galvenokārt ir atkarīgs no sakodiena korekcijas sarežģītības pakāpes, tomēr jārēķinās, ka vidēji tas var prasīt pusotru līdz divus gadus, bet sarežģītos gadījumos tie var būt arī trīs un vairāk gadi.
Kas notiek pēc noņemšanas?
Kad zobi ir iztaisnoti un ir iegūts vēlamais efekts, seko pēdējais, ne mazāk svarīgais zobu taisnošanas etaps – retensijas jeb rezultātu nostiprināšanas periods. Zobiem pēc regulācijas ir vēlme atgriezties savā iepriekšējā pozīcijā un, lai tas nenotiktu, pēc sakodiena korekcijas būs jālieto retensijas aparatūra, kas noturēs zobus esošajā pozīcijā. Retensijas aparatūra var būt gan izņemama – retensijas kape, gan fiksēta – metāla stieplīte, ko no iekšpuses pielīmē priekšējiem sešiem zobiem. Retensijas kape pirmo gadu pēc zobu regulācijas obligāti jālieto katru nakti. Pēc gada kapi jāturpina nēsāt katru otro nakti, ar laiku pamazām samazinot nēsāšanas biežumu.
Ārste uzsver – cilvēka organisms ir dinamiska struktūra un tajā izmaiņas notiek visu mūžu. Arī zobi dzīves laikā nedaudz maina savu pozīciju, neatkarīgi no tā, vai ir bijusi to regulācija, un gribam mēs to vai nē. Tādēļ, ja gribas saglabāt iegūto rezultātu, retensijas kape jālieto praktiski visu mūžu vismaz reizi nedēļā.
Daudzas Eiropas valstis arvien pastiprina ierobežojumus cīņā pret jauno koronavīrusu Covid-19.
Itālijas valdība pastiprinājusi ierobežojumus cīņā pret jauno koronavīrusu, tostarp aizliegti privāti pasākumi un noteikta komandantstunda bāriem un restorāniem, ziņo mediji.
Restorāni un bāri drīkstēs strādāt līdz pusnaktij un no plkst.21 cilvēkiem vairs nebūs atļauts pulcēties pie šīm vietām.
Ziņu aģentūra ANSA vēsta, ka Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte aizvadītajā naktī parakstīja dekrētu par jauniem ierobežojumiem, bet dokuments vēl nav publicēts.
Mediji ziņo, ka kāzās, kristībās un bērēs drīkstēs piedalīties maksimums 30 cilvēki un rekomendēts pat mājās nēsāt maskas, ja viesojas radinieki vai draugi.
Valdība arī aicinājusi cilvēkus izvairīties savās mājās no tikšanās un kopīgām maltītēm ar vairāk nekā sešiem cilvēkiem, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi, un aizliegusi visas skolas ekskursijas.
Tikmēr Veselības ministrija pirmdien samazināja visus karantīnas un izolācijas periodus no 14 dienām uz desmit. Eksperti šo soli atbalstījuši.
Līdz pirmajam oktobrim Itālijā dienā tika reģistrēti nepilni 2000 jaunu Covid-19 gadījumu, bet kopš tā laika inficēto skaits ir pieaudzis un sestdien pārsniedza 5700.
Pirmdien tika reģistrēti 4619 jauni Covid-19 gadījumi, taču nedēļas nogalēs parasti tiek veikts mazāks skaits testu, tādēļ arī pirmdienās skaits ir mazāks.
Itālija līdz šim inficēšanās ar jauno koronavīrusu ir konstatēta 359 569 cilvēkiem, no kuriem miruši 36 205.
Slovākijā no otrdienas aizliegts pulcēties vairāk nekā sešiem cilvēkiem, ja vien viņi visi nav vienas mājsaimniecības locekļi.
Valdība šādu lēmumu pieņēma svētdien līdz ar virkni citu ierobežojumu, tostarp restorāniem no ceturtdienas būs atļauts pārdot ēdienu tikai līdzņemšanai un pilnībā tiks slēgti sporta klubi, saunas un peldbaseini.
Jaunie ierobežojumi cīņā ar Covid-19 ir izraisījuši konfliktu starp populistisko un konservatīvo premjerministru Igoru Matoviču un ekonomikas ministru Rihardu Suliku, kurš pārstāv neoliberālo partiju “Brīvība un Solidaritāte” (SaS).
Suliks atklāti kritizējis valdības rīcību, uzskatot, ka tā pieņem ierobežojumus, kas kaitēs Slovākijas ekonomikai, nepamatojot savus lēmumus ar faktiem.
Slovākijas Veselības ministrijas dati liecina, ka vairums inficēšanās gadījumu notiek kāzās un ģimenes svinībās un nav ticamu datu par inficēšanās risku restorānos un darbavietās.
Matovičs savukārt pirmdien kritizēja Suliku, sakot, ka viņa reakcija ir nepieciešamo ierobežojumu “bezatbildīga sabotāža” un SaS nepieciešams labāks līderis.
Čehija ir noteikusi aizliegumu pulcēties vairāk nekā sešiem cilvēkiem un likusi slēgt bārus, restorānus un klubus, jo inficēšanās ar jauno koronavīrusu šajā valstī ir sasniegusi vienu no augstākajiem līmeņiem Eiropas Savienībā (ES).
Jaunie noteikumi, par kuriem pirmdienas vakarā paziņoja veselības ministrs Romans Prīmula, stāsies spēkā trešdien.
Saskaņā ar tiem būs aizliegta arī alhokolisko dzērienu publiska patērēšana, bet skolas tiks slēgtas mācībām līdz novembra sākumam un pāries uz tālmācību.
Masku valkāšana būs obligāta ne vien iekštelpās, bet arī sabiedriskā transporta pieturās. Uzņēmumi tomēr turpinās darboties, izņemot bārus, restorānus un klubus.
“Mums kā valstij ir tikai viens mēģinājums pakļaut šo pandēmiju kontrolei, un tam ir jābūt veiksmīgam,” paziņoja premjerministrs Andrejs Babišs.
Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, valstī ir reģistrēts 493,1 Covid-19 infekcijas gadījums uz 100 000 iedzīvotājiem pēdējo 14 dienu laikā, un tas ir augstākais inficēšanās līmenis ES.
Amerikāņu popmūzikas zvaigzne Meraija Kerija ir laidusi klajā savas biogrāfijas grāmatu, kurā viņa stāsta par grūto bērnību un ceļu uz panākumiem. Meraijas māte Patrīcija bija operdziedātāja un dziedāšanas skolotāja, Meraija atceras, ka savas karjeras sākumā izjutusi mātes spiedienu un pat skaudību. Patrīcija reiz teikusi, ka Meraijai jācer kļūt kaut vai uz pusi tik labai dziedātājai kāda ir viņa…
Meraija krietni pārspējusi savas mātes prognozes, jo viņa kļuvusi par vienu no spožākajām mūsdienu popmūzikas zvaigznēm! Savas mātes izteikumus viņa nav aizmirsusi, viņa uzskata, ka šāda rīcība viņai parādījusi arī to, kā viņai noteikti nevajadzētu izturēties pret saviem bērniem. Savus bērnus Meraija uzslavē un nenosoda.
“MAN IR ĻOTI SVARĪGI, LAI mani BĒRNI SAJUSTU, KA ES VIŅUS MĪLU BEZ JEBKĀDIEM NOSACĪJUMIEM un nosodījuma,” UZSVER MERAIJA.
Noklausies Meraijas Kerijas un viņas mātes Patrīcijas kopīgo ziemassvētku dziesmu!
Video
Megana Mārkla negaidīti dalījusies ar privātām atklāsmēm, kas skar viņas privāto dzīvi. Prinča Harija sieva atcerējusies, cik grūti viņai gājis laikā, kad viņa vēl gadīja Ārčiju un laiku, kurā viņš bija vēl nesen dzimis.
Ārčijs pasaulē nāca pagājušā gada maijā, bet rudenī Megana un Harijs devās oficiālā vizītē kopā ar bērnu. Apciemojot Āfrikas valstis, hercogi sniedza visai daudz interviju, kurās godīgi atzinās, cik grūta ir viņu ikdienas dzīve karaliskajā ģimenē. Par to pāris pēc tam tika ļoti skarbi kritizēts, jo šādas “atklāsmes” nav pieņemamas karaliskajā ģimenē. Princis Harijs un Megana piedalījušies podkāstā “Teenager Therapy”, kas rīkots par godu Vispasales psihiskās veselības dienai. Meganai tika uzdots jautājums, vai viņai tagad viss ir kārtībā? Harijs un Megana uz šo jautājumu atbildēja ļoti godīgi un no sirds:
“Tā bija tūres pēdējā diena, Megana bija ļoti nogurusi un iztukšota. Viņa grasījās ielikt vannā Ārčiju un nolikt viņu gulēt. Toreiz viņa vēl aizvien baroja Ārčiju ar krūti,” – stāstīja princis Harijs.
“Patiesībā tas ir kā maratons, starp visiem oficiālajiem pasākumiem un izbraucieniem, tev jāpaspēj aizskriet pie sava dēla, pabarot viņu, pārliecināties, ka viņš nav izsalcis un tā – vairākas reizes dienā,” – atzinusies Megana. Viņa arī pastāstīja, ka tieši tāpēc toreiz godīgi atbildēja, ka ar viņu nekas nav kārtībā. “Toties tagad varu teikt, ka viss ir brīnišķīgi!”
Video
Alise Kukaine pieņem skaudru lēmumu izstāties no plaušu transplantācijas gaidītāju saraksta un liedz arī mākslīgi uzturēt savu dzīvību. Latvija apmaksā plaušu pārstādīšanu, taču realitāte ir skarba. Tā nenotiek tā, kā cerēts. “Alises izvēle”.
Video
Ik gadu Latvijā piesārņota gaisa dēļ mirst 14 reižu vairāk cilvēku nekā autoavārijās. Tādus aprēķinus veikusi Pasaules Veselības organizācija.
Tās ir novēršamas nāves – tā secina Rīgas Stradiņa universitātes zinātnieki, tomēr Latvijā tam pievērš pārāk maz uzmanības. Piemēram, aizvadītajā nedēļā, kad Lietuvu un Latviju sasniedza liels gaisa piesārņojums no mežu ugunsgrēkiem Krievijā, lietuvieši nekavējoties brīdināja iedzīvotājus, bet Latvijas iedzīvotāji brīdinājumu saņēma ar lielu novēlošanos.
Video
Stacionāros pašlaik ārstējas 65 pacienti ar Covid-19, kas ir līdz šim augstākais slimnīcās esošo sasirgušo skaits, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati.
Pagājušās diennakts laikā slimnīcās ievietoti vēl pieci pacienti ar Covid-19.
No visiem stacionētajiem 59 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet seši ir ar smagu slimības gaitu.
Līdz šim no stacionāra izrakstīti 247 pacienti, starp kuriem ir gan atlabušie, gan mirušie.
Iepriekšējais antirekords slimnīcās sasniegts vakar, kad stacionāros bija ievietots 61 Covid-19 pacients.
Video
Katru gadu pavasarī un rudenī Rīgā norisinās īpaši gardēžiem piemērots pasākums – Rīgas restorānu nedēļa. Šogad tās ir veselas divas nedēļas, kuru laikā apmeklētājiem ver vaļā durvis 44 restorāni visā Rīgas pilsētā. Šī ir lieliska iespēja paciemoties vairākos restorānos un par draudzīgām cenām nobaudīt sezonālos gardumus, ko pagatavojuši profesionāli šefpavāri.
Šoruden Rīgas restorānu nedēļa norit no 12. līdz 25. oktobrim, kas ir jau 17. rīkotā restorānu nedēļa. Kā ierasts, restorāni dalās divās cenu kategorijās. Uzkodu, pamatēdienu un desertu iespējams nobaudīt par lielisku cenu – 20 vai 25 eiro.
Ērtākai pārskatīšanai zemāk kartē esam izvietojuši visus restorānus, kas piedāvā savu īpašo rudens ēdienkarti Rīgas restorānu nedēļas ietvaros.
Tumši zilie punkti ir restorāni, kuru piedāvājums maksā 25 EUR personai, bet violetie punkti ir restorāni, kuru piedāvājums maksā 20 EUR personai.
Piedalīšanās restorānu nedēļā ikvienam sniedz iespēju iepazīt jaunas vietas un atrast savu iecienītāko restorānu. Katrs restorāns izceļas ar sezonālās ēdienkartes interpretāciju, interjeru un radīto gaisotni, tāpēc šis ir īstais laiks atrast savu favorītu.
Bieži vien uz restorāniem dodamies svinēt svētkus un īpašus dzīves notikumus un atmosfēra ir izšķirošā – tikai vienam ir svarīga eleganta vide, otram skaists skats un trešajam romantiska noskaņa. Šī gada restorānu nedēļā varēsi apciemot gan klasiska, gan unikāla koncepta restorānus.
Katrs restorāns ir sagatavojis īpaši ekskluzīvu ēdienkarti ar trīs ēdieniem, kurus iespējams nobaudīt tikai un vienīgi šo divu nedēļu laikā Rīgas restorānu nedēļas ietvaros. Ikviena restorāna mērķis ir sniegt apmeklētājiem neatkārtojamu rudens garšu.
Uzkodās un desertos dominē klasika– ķirbju un ābolu garšas. Pamatēdienos ir novērojama plaša gaļas un zivju ēdienu variācija, un teju katra restorāna piedāvājumā par rudeni liek manīt sēnes. Desertu ēdienkartēs īpaši izceļas brūklenes, cidonijas, smiltsērkšķi un citas ogas.
Ābolu deserti, protams, ir neatņemama rudens maltītes sastāvdaļa, tāpēc tie pieejami visdažādākajās variācijas – žavēti āboli, karamelizēti, ābolu zefīri, drumstalkūkas, tartes u.c.
Par papildus cenu iespējams iegādāties maltītei piemeklētu dzērienu. Jāpiebilst, ka šī opcija nav katrā restorānā. Taču restorānu, kas šo iespēju piedāvā, dzērienu cenas ir no 3 līdz 20 EUR.
Nenoliedzami ir manāms, ka ar katru gadu ar vien lielāks cilvēku skaits sāk samazināt gaļas patēriņu uzturā vai nelietot to nemaz, pievēršoties veģetāram vai vegānam dzīvesveidam. Arī restorāni savā piedāvājumā ar katru gadu pievieno ar vien vairāk veģetāras opcijas.
Šogad veģetāra uztura piekritēji var baudīt restorānu nedēļas maltīti 5 restorānos, no kuriem viens ir piemērots arī vegāniem.
Veģetāriešiem šī gada restorānu nedēļas ietvaros būs iespēja nogaršot tādus gardumus kā kartupeļu – dārzeņu slāņmiju ar karamelizētiem āboliem; Latvijas meža sēņu risotto; grilētu riekstu ķirbi; kartupeļu klimpas ar baravikām un kūpinātu vietējais Mozarellas sieru; grilētu vegāno burgeru u.c. ēdienus.
Restorānus meklē šeit – https://restoraniriga.lv/rigas-restoranu-nedela/
Šoruden Siguldā norisināsies Rudens Restorānu nedēļa, kuras galvenais aicinājums ir smelties spēku un ne velti, jo šogad spēks vajadzīgs ikvienam no mums. Septiņos restorānos būs iespēja baudīt maltītes, kas ir veselīgas, vitamīniem un uzturvielām bagātas jeb citiem vārdiem – spēcinošas. Sigulda ir pilsēta, kur top pasaules spēcīgākie un labākie, izcilākie sportiski šeit kaldina savas zelta medaļas, tādēļ spēka vēstneši ir brāļi skeletonisti Martins un Tomass Dukuri.
Gardēžus nedēļas garumā uzņems restorāni “Gadalaiki”, “Fazenda” un “Kungu rija”, viesnīcas “Sigulda” restorāns, gastro grilbārs “Kokos”, “Bīriņu pils restorāns” un arī “Mālpils muižas restorāns”. Kā ierasts, Restorānu nedēļā būs iespēja baudīt trīs ēdienu maltītes par 20 vai 25 eiro.
Lai baudītu Restorānu nedēļas piedāvājumu, apmeklētāji aicināti iepriekš veikt galdiņa rezervāciju, zvanot uz konkrētā restorāna rezervācijas tālruni.
Siguldas Restorānu nedēļas ēdienkartes jau drīzumā būs pieejamas tīmekļa vietnē www.tourism.sigulda.lv.
Tik daudzi no mums vēlas māju tuvu ūdenim. Iedvesmojoties no neticamajām Britu Kolumbijas peldošajām mājām, šī māja atrodas Oklendā, Jaunzēlandē. Tā noteikti pārsteigs!
Šī peldošā māja (saukta par Zilo bruņurupuci) lieliski iederas 12 metru jahtu piestātnē. Tā ir brīnišķīgi veidota tā, lai būtu atvērta, plaša un pilnībā aprīkota, neskatoties uz kompakto izmēru. Mājā ir divas guļamistabas, plaša vannas istaba un augšstāvā ir brīnišķīga atvērta plānojuma virtuve, ēdamistaba un viesistaba.
Šī mājas atrodas tuvu Oklendas pilsētai, un no tās paveras panorāmas skats uz jahtu piestātni un uz pilsētu ārpus tās. Olīvijai un Raienam tās ir mājas, kas ļauj dzīvot sen izsapņotu dzīvesveidu, netālu no pilsētas un tomēr vietā, kur viņi var justies kā pastāvīgā atvaļinājumā.
Izbaudi ekskursiju pa šo brīnišķīgo māju uz ūdens. Laiks iedvesmai!
Video
Vairāk nekā 200 cilvēku pulcējās Esplanādē, Rīgā, tā paužot atbalstu Saeimas deputātam Aldim Gobzemam. Viņš savus atbalstītājus aicināja iznākt ielās, lai demonstrētu neapmierinātību ar esošās varas attieksmi pret sabiedrību. Gobzems Latvijas Televīzijai norādīja, ka daļa viņa atbalstītāju atrodas ārzemēs, bet viņš ir apmierināts ar to, cik sanākuši.
Video
Veselības ministre Ilze Viņķele savā Twitter kontā ir ievietojusi it kā nevainīgu aptauju. Aptaujas ir labs veids, kā uzzināt viedokli, tāpēc ir ļoti svarīgi atbilžu variantiem nosegt visus iespējamos viedokļus. Aicinām turpmāk pievērst uzmanību, ka vajadzētu būt arī tādiem atbilžu variantiem, kā “vispār nevajag”, “vajag samazināt”, “vēl nezinu” un “nav viedokļa”.
Gaidīsim tavu viedokli komentāru sadaļā!
Pēc piektdien notikušās valdības sēdes par Covid-19 jautājumiem veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) sajūta bijusi kā pēc “smagas laušanās ar lāčiem”, tā politiķe šodien pastāstīja savas pārstāvētās partijas “Kustība “Par!”” kongresā.
Viņķele to teica saistībā gan ar valdības lēmumu atcelt 11.oktobrī plānoto maratonu Rīgā, gan par citu valdības pārstāvju paustajiem redzējumiem, kā Covid-19 izplatības apstākļos jāveido ierobežojumu politika.
Politiķe norādīja, ka pēc valdības sēdes “ķermenis un prāts ir samīcīts” un īsti nevarot saprast, kas ir noticis. Viņķele sacīja, ka līdz vakardienas valdības sēdei “gods kam gods” Covid-19 pandēmijas laikā izdevās noturēt to, ka sabiedrības veselības jautājumi ir no ideoloģijas brīvi un ka epidemioloģiskie lēmumi ir “tīra zinātne”.
Savukārt piektdien šajos jautājumos ir uzvarējušas “bailes un nedrošība”, akcentēja politiķe. Viņķele uzsvēra, ka cik būs viņas spēkos un, lai ko tas “maksātu”, kā arī “ar milzīgu” vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) atbalstu, turpinās strādāt, lai vispirms tiktu pieņemti ekspertu lēmumi un pēc tam sekotu politiskais izpildījums. Politiķe pauda pārliecību, ka ir iespējams īstenot uz pierādījumiem balstītu pieeju.
Viņķele norādīja, ka situācija vairs nav tāda, kā pavasarī, kad valdība lielā mērā lēma, kas ir aizliegts. Pašlaik par vīrusu ir daudz vairāk zināms un ir iespējams daudz niansētākā veidā pieiet regulējuma veidošanai, pauda politiķe. Veselības ministre skaidroja, ka varam ilgāk paturēt vaļā to, kas nav vīrusa skarts, piemēram, mazās kafejnīcas, lai tās būt labāk sagatavotas situācijai, ja apstākļi ar Covid-19 izplatību kļūs sliktāki.
Viņķele arī norādīja, ka Covid-19 dēļ pasauli vairs neslēgs ciet jeb nebūs tāda “lockdown”, kas nozīmētu visu robežu aizslēgšanu. Veselības ministre akcentēja, ka pašlaik cīņas sauciens ar Covid-19 ir “individuāla atbildība”.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē lēma atcelt šajā nedēļas nogalē plānoto “Rimi” Rīgas maratonu.
Respektējot valdības lēmumu, 30. “Rimi” Rīgas maratons pirmoreiz pastāvēšanas vēsturē norisināsies virtuāli. Dalībnieki savas izvēlētas distances skries jebkur Latvijā un pasaulē, rezultātus ar viedierīču palīdzību automātiski fiksējot “Rimi” Rīgas maratona virtuālajā skriešanas platformā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) valdības sēdē uzsvēra, ka patlaban valstī ir vērojams Covid-19 uzliesmojums, tādējādi Latvijas saslimstības rādītājs ir pārsniedzis vairāku Eiropas valstu rādītājus. “Šādos apstākļos, kad pieņemam noteikumus par pulcēšanās ierobežojumiem, noturēt galvaspilsētā maratonu ir neprāts,” pauda Kariņš.
Konceptuāli par Rīgas maratona atcelšanu iestājās valdības vairākums, izņemot Viņķeli, izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) un labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV).
Jau vēstīts, ka iepriekš bija plānots, ka “Rimi” Rīgas maratonā 10.oktobra un 11.oktobra nedēļas nogalē dažādu distanču trasēs izkliedēti startētu vismaz 15 000 Latvijas dalībnieku un “saujiņa” ārvalstnieku.
Video
Pagājušajā diennaktī galvaspilsētā reģistrēts 41 inficētais, kas ir lielākais inficēto skaits Rīgā jau otro dienu pēc kārtas, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Rīgā ar Covid-19 saslimuši 414 cilvēki.
Salīdzinoši strauji saslimšana augusi arī Latgalē. 11 jauni inficētie reģistrēti Daugavpilī un kopumā ar Covid-19 saslimuši 220 daugavpilieši. 11 inficētie pagājušajā diennaktī reģistrēti arī Krāslavas novadā, kur tagad ir sasirguši 52 iedzīvotāji.
Jēkabpilī reģistrēti seši jauni saslimušie, kopējam inficēto skaitam sasniedzot 15 iedzīvotājus.
Kurzemē pagājušajā diennaktī visvairāk saslimušo reģistrēts Talsu novadā, kur inficēto skaits audzis par septiņiem, sasniedzot 42 cilvēkus. Dundagas novadā saslimuši vēl četri iedzīvotāji un kopumā tur ar Covid-19 inficējušies 35 iedzīvotājiem.
Jauni inficētie reģistrēti arī Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī, Kuldīgas, Olaines, Aizputes, Salaspils, Daugavpils, Siguldas, Preiļu, Ropažu un Saulkrastu novadā. Infekcija atgriezusies Sējas novadā, kur iepriekš visi saslimušie bija atlabuši.
26 no jaunajiem inficētajiem ir vecumā no 50 līdz 59 gadiem, 16 – vecumā no 30 līdz 39 gadiem, bet 11 saslimušie ir vecumā no desmit līdz 19 gadiem, kā arī no 20 līdz 29 gadiem un arī no 40 līdz 49 gadiem. Citās vecuma grupās saslimušo ir mazāk.
Kā vēstīts, pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēti 89 jauni saslimšanas gadījumi ar Covid-19.
Līdz šim lielākais vienā diennaktī reģistrētais jauno Covid-19 gadījumu skaits bija 137 – 9.oktobrī, kad tas otro dienu pēc kārtas pārsniedza simts gadījumus.
Pagājušajā diennaktī veikts 4710 Covid-19 tests, bet pozitīvo testu īpatsvars sasniedzis 1,89%.
Līdz šim Latvijā kopumā veikti 358 498 Covid-19 izmeklējumi, saslimušas 2596 personas, bet 1322 izveseļojušās.
Jau ziņots, ka stacionāros patlaban ārstējas 52 Covid-19 pacienti, kas ir līdz šim augstākais slimnīcās esošo sasirgušo skaits, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati.
Pagājušās diennakts laikā slimnīcās ievietoti vēl astoņi pacienti ar Covid-19.
No visiem stacionētajiem, 47 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet pieci ir ar smagu slimības gaitu.
Līdz šim no stacionāra izrakstīti 247 pacienti, starp kuriem ir gan atlabušie, gan mirušie.
Iepriekšējais antirekords tika sasniegts vakar, kad slimnīcās bija ievietoti kopumā 47 Covid-19 pacienti.
Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē lēma atcelt šajā nedēļas nogalē plānoto “Rimi” Rīgas maratonu.
Uzklausot teju visu valdības pārstāvju paustās bažas par Rīgas maratona rīkošanu laikā, kad valstī aug saslimstība ar Covid-19, “Rimi” Rīgas maratona direktors Aigars Nords ministriem skaidroja, ka Rīgas maratons iecerēts divas dienas un deviņās dažādās distancēs, turklāt visa pasākuma laikā netikšot pārkāpti valstī paredzētie noteikumi.
Nords uzsvēra, ka maratona rīkotāji visu vasaru sadarbojās ar Veselības ministriju un Slimību kontroles un profilakses centru, lai nodrošinātu pasākumu bez inficēšanās riskiem.
Tajā pašā laikā Nords atzina, ka pasākuma rīkotāji respektēs jebkādu lēmumu, kādu valdība pieņems. Ja gadījumā valdība lems par maratona atcelšanu, Nords aicināja ministrus ievērot tiesiskās paļāvības principu un, ņemot vērā, ka pasākums tiek atcelts pēdējā brīdī, valdībai būtu jālemj par kompensāciju pasākuma rīkotājiem.
Viedokļi Twitter:
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) Norda uzrunu nodēvēja par “tik arogantu”, kādu sen nav piedzīvojis. Politiķis teica, ka situācija veselības problēmām mainās burtiski pēdējo dienu laikā.
“Pandēmija arī neprasa atļauju ne valdībā, ne Saeimā,” uzsvēra Rinkēvičs, piebilstot arī to, ka, runājot par tiesisko paļāvību un kompensācijām, šis gadījums nedrīkst tikt skatīts atrauti no citiem gadījumiem. Rinkēvičs aicināja atcelt maratonu.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) uzvēra, ka no drošības viedokļa vienmēr pastāv riski. “Jūs nekad nenokontrolēsiet cilvēkus, kas nāk skatīties. Pasākums ir ļoti populārs, tas pulcē daudzus cilvēkus, liela daļa ieies vietējā veikalā paņemt maizīti. Blakus ir tik daudz risku, kas no jums nav atkarīgi, un par tiem ir jādomā,” brīdināja politiķis.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka patlaban valstī ir vērojams Covid-19 uzliesmojums, tādējādi Latvijas saslimstības rādītājs ir pārsniedzis vairāku Eiropas valstu rādītājus. “Šādos apstākļos, kad pieņemam noteikumus par pulcēšanās ierobežojumiem, noturēt galvaspilsētā maratonu ir neprāts,” pauda Kariņš.
Konceptuāli par Rīgas maratona atcelšanu iestājās visi ministri, izņemot veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP), izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) un labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV).
Diskutējot par veidu, kā valdība varētu juridiski atcelt šo pasākumu, Valsts kancelejas pārstāvji norādīja, ka Ministru kabinets nevar liegt privāta pasākuma rīkošanu, turklāt šāds lēmums var tikt apstrīdēts Satversmes tiesā.
Lai rastu juridiski korektu formulējumu privāta pasākuma atcelšanai, valsts pārvaldes juristi pēc 20 minūšu ilgas apspriešanās piedāvāja veikt grozījumus noteikumus “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, tajā ietverot punktu, kas paredz, ka no 10.oktobra līdz 31.decembrim nedrīkstēs organizēt pasākumus ārā, kur piedalītos vairāk nekā 300 cilvēki un kuros notiktu aktīva cilvēku kustība, piemēram, skriešana, maratons.
Kā ziņots, bija plānots, ka “Rimi Rīgas maratonā” 10.oktobra un 11.oktobra nedēļas nogalē dažādu distanču trasēs izkliedēti startēs vismaz 15 000 Latvijas dalībnieku un “saujiņa” ārvalstnieku.
Sadarbībā ar Veselības ministriju, Slimību profilakses un kontroles centru un Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestu “Rimi Rīgas maratona” organizatori bija izstrādājuši virkni pasākumu Covid-19 risku mazināšanā, informēja pasākuma organizatori.
Keita Midltone un princis Viljams ir britu iemīļotākais pāris, viņi iedvesmo ar savu ģimenes dzīvi un patiesajām vērtībām. Ne mazums dāmu vēlas līdzināties Keitai. Interesanti, ka Viljams savas sievas dēļ ir pārkāpis kādu karalisko likumu. Kāds tas ir?
Kembridžas hercogiem Lielbritānijā ir dota iesauka “mūsdienu karaļi”. Domājams, ka šī iesauka ir tādēļ, ka princis Viljams un viņa sieva Keita ievēro karaliskās ģimenes etiķeti un lielākoties nekad nepārkāpj karalisko likumu, gluži pretējs stāsts ir par princi Hariju un viņa sievu Meganu…
Savas sievas dēļ princis Viljams pārkāpis kādu senu karaliskās ģimenes likumu, karaliskās ģimenes noteikumi strikti nosaka, ka dzemdību zālē var atrasties tikai pati sieviete un medecīniskais personāls, bet Viljams savas sievas labsajūtas dēļ to pārkāpis.
“Viljams ļoti uztraucās pirms Keitas gaidāmajām dzemdībām. Un tāpēc viņš izlēma, ka viņam ir jābūt klāt šajā atbildīgajā brīdī. Tāpat viņš ļoti iesaistās savu bērnu audzināšanā”, – tā izdevumam “Express UK” britu karaliskās ģimenes eksperts Roberts Leisijs. Interesanti, ka par šo faktu britu mediji klusēja un šī informācija nebija publiski pieejama!
Keita Midltone un princis Viljams audzina trīs bērnus – vecāko dēlu, princi Džordžu, meitu, princesi Šarloti un jaunāko – princi Luisu.
Video
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem 2018. gadā no depresijas simptomiem globāli cieta 264 miljoni cilvēku, izjūtot dzīvesprieka trūkumu, nomāktību, vienaldzību, kā arī miega traucējumus un virkni citu problēmu, kas ilgstošas depresijas gadījumā var novest pat līdz pašnāvībai. Ņemot vērā, ka Latvijā ir devītais augstākais pašnāvību skaits pasaulē uz 100 000 iedzīvotāju, Pasaules Garīgās veselības dienā par psihiskās veselības sarežģījumiem, depresijas profilaksi un ārstēšanu stāsta psihoterapeite-psihiatre Sandra Pūce un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Kas ir depresija?
Depresija ir viens no garastāvokļa traucējumu veidiem, kas ietekmē emocijas, kognitīvās jeb izziņas funkcijas, kā arī uzvedību un ķermeņa fiziskās aktivitātes. Depresija ir viena no visbiežāk sastopamajām psihiskās veselības problēmām. Tā būtiski ietekmē emocijas, domas, uzvedību, kā arī rada fizisku nogurumu un nespēku. Slimības viens no bioloģiskajiem cēloņiem ir hormonālā līdzsvara zudums galvas smadzenēs. Pēc pasaules literatūras datiem tiek uzskatīts, ka ar depresiju dzīves laikā sastopas ap 10% vīriešu un 20% sieviešu. Depresija nopietni ietekmē cilvēka ikdienas aktivitāti un dzīves kvalitāti. Pasliktinās ne tikai psihiskā labsajūta, bet arī organisma funkcionēšana kopumā. Pastāv saistība ar samazinātu darba produktivitāti un paaugstinātu prombūtnes risku darbā, skaidro S. Pūce.
Depresijas dažādās sejas
Depresijas izpausmes veidi var būt dažādi, piemēram:
Pazīmes un riska faktori
Depresijai tāpat kā visām slimībām ir savi diagnostiskie kritēriji. Par depresiju var runāt tikai tad, ja šie kritēriji izpildās vismaz divu nedēļu garumā. Depresija izpaužas kā nomākts garastāvoklis, grūtības izjust prieku, gandarījumu, izteikts enerģijas trūkums un nespēks. Depresijas pacientiem bieži ir pastiprināta vainas sajūta, pašpārmetošas domas, vienaldzīgums pret apkārtējiem, miega traucējumi un izmainīta apetīte. Tāpat depresija var izpausties arī kā kognitīvie traucējumi – uzmanība un koncentrēšanās grūtības, atmiņas traucējumi, grūtības pieņemt lēmumus un risināt problēmas, grūtības plānot ikdienas aktivitātes. Nākotnes redzējums kļūst drūms un pesimistisks, un var attīstīties domas par pašnāvību. Smagas depresijas gadījumā iespējamas pat halucinācijas un īstenībai neatbilstošas, biedējošas domas, kas var radīt nerealitātes sajūtu un atsvešināšanos no apkārt notiekošā.
Saskaņā ar pētījumu datiem sievietēm depresija ir sastopama biežāk nekā vīriešiem, ko saista ar hormonālajām svārstībām. Risks depresijas attīstībai ir cilvēkiem ar paaugstinātu emocionālo un fizisko slodzi, palielinātu stresa līmeni ikdienā. Cilvēkiem pēc smaga tuva cilvēka zaudējuma, šķiršanās, ilgstošas vientulības var parādīties depresijas simptomātika. Ja ģimenes locekļu vidū ir bijušas psihiskas saslimšanas, tad ir lielāka iespēja depresijas attīstībai. Tāpat būtiski paaugstināts risks ir vecāka gadagājuma cilvēkiem un tiem, kuri ir cietuši no vardarbības vai sirgst ar smagām hroniskām somatiskām saslimšanām.
Sekas – fiziskās veselības un attiecību veidošanas problēmas
S. Pūce uzsver, ka depresija ietekmē ne vien psihi, bet visu organismu kopumā. Viens no depresijas simptomiem ir traucēts miegs. Pētījumos tiek minēts, ka 85% depresijas slimnieku cieš no miega traucējumiem. Šeit arī visspilgtāk parādās depresijas būtiskā ietekme uz mūsu fiziskajām spējām – ja nav pilnvērtīga miega, rodas problēmas pilnvērtīgi funkcionēt savās ikdienas aktivitātēs. Smagākas depresijas gadījumā var būt būtiski traucēta atmiņa un problēmu risināšanas spējas, kas ietekmē darba sniegumu.
Cilvēki, kas cieš no depresijas, nemanot atsvešinās no sev tuviem cilvēkiem, nevēlas ar viņiem kontaktēties, pat izvairās no jebkāda kontakta. Turklāt pētījumi rāda, ka bērniem, kuru mātēm ir bijusi depresija, ir daudz augstāks risks depresijas attīstībai dzīves laikā. Tāpēc var teikt, ka depresijai ir būtiska ietekme uz cilvēku savstarpējām attiecībām un fizisko veselību, rezumē eksperte.
Kādas ir depresijas ārstēšanas iespējas?
Depresija pati no sevis nepāriet, tomēr tā ir ārstējama. Ja ir aizdomas par depresijas simptomiem, tad ir jāvēršas pie ģimenes ārsta vai psihiatra, lai pēc iespējas ātrāk saņemtu ārstēšanu un neielaistu depresiju vēl smagāk. Jāuzsver, ka psihiatrs ir tiešās pieejamības ārsts, pie kura nav nepieciešams speciāls nosūtījums, turklāt psihiatriskā ārstēšana lielā mērā ir valsts apmaksāta. Pamatā depresija tiek ārstēta ar antidepresantiem, kas katram pacientam tiek piemeklēti individuāli atbilstoši pacienta specifiskajiem simptomiem un to smagumam. Latvijā aizvien vairāk ir pieejamas dažādas psihiskās rehabilitācijas iespējas, piesaistot arī citu jomu speciālistus. Papildus medikamentozai terapijai pielieto dažādas psihoterapijas metodes, grupu nodarbības un fizioterapiju.
Vieglos un vidēji smagos depresijas gadījumos ārstēšana pārsvarā ir ambulatora, bet smagos gadījumos ir vēlama stacionāra palīdzība, lai samazinātu pašnāvību risku. Latvijā šobrīd ir iespējams ārstēties dienas stacionārā, kas var būt kā alternatīva stacionāram vai arī kā pārejas process no stacionāra uz atgriešanos ierastajā vidē. Tur notiek aktīva pacienta ārstēšana, iesaistot viņu dažādās rehabilitācijas aktivitātēs un individuāli pielāgojot medikamentozo un multidisciplināro terapiju atbilstoši jaunākajām klīniskajām vadlīnijām. Vieglas depresijas gadījumā ir iespējams palīdzēt arī ar sarunām, atbalstu, fiziskām aktivitātēm, dienas režīma sakārtošanu un dažādām psihoterapijas metodēm. Tomēr šeit būtisks nosacījums ir pacienta izpratne par slimības nopietnību un vēlme pašam aktīvi sadarboties, jo bez aktīvas paša pacienta iesaistes rezultāti nav gaidāmi.
Lai pacients veiksmīgi spētu izveseļoties un pilnvērtīgi atgriezties dzīvē, ir nepieciešama abpusēja sadarbība. Cilvēkam ir jāgrib izveseļoties un strādāt ar sevi. Var minēt salīdzinājumu – depresija ir bedre, kurā cilvēks ir iekritis. S. Pūce uzsver, ka ārsts var pasniegt virvi, kāpnes, padot ūdeni un uzmundrināt, bet cilvēkam no bedres ir jāizkāpj ārā pašam. Papildus medikamentozai terapijai pacientam būtu jāizprot savi simptomi un to attīstība, lai varētu novērst atkārtotas depresijas epizodes attīstību. Vēlams ievērot noteiktus dienas režīmus, miega un nomoda ritmu un ēšanas intervālus. Tāpat ir svarīgi fiziski sevi stiprināt ar dažādām aktivitātēm, piemēram, depresijas pacientiem labi palīdz peldēšana, dejošana, nūjošana, stiepšanās un elpošanas vingrojumi.
Antidepresantu darbība
Antidepresantu darbība ir saistīta ar bioķīmiskā līdzsvara atjaunošanu galvas smadzenēs, paaugstinot serotonīna līmeni. To darbība ir pakāpeniska, un pirmo efektu var izjust pēc nedēļas, bet visbiežāk antidepresantu darbība sākas pēc divām nedēļām. Kopumā simptomu korekcija notiek pusotra līdz divu mēnešu laikā. Tad ir jāturpina uzturošā terapija, lai stabilizētu stāvokli. Neviens no antidepresantiem neizraisa atkarību, tie ir jāatceļ saskaņā ar ārsta norādēm. Ja, lietojot antidepresantus, cilvēks neko nav mainījis savā ikdienas dzīvē, nav sapratis savas slimības cēloņus, tad var gadīties, ka, atceļot medikamentus, depresijas simptomātika atgriežas. Tā nav atkarība, bet gan nerisinātas problēmas, norāda S. Pūce. Lai neiekristu depresijas slazdos, BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa aicina domāt par ikdienas līdzsvaru un fiziskās, psihiskās un emocionālās labsajūtas stiprināšanu. Ieteicams sabalansēt darbu ar atpūtu, pavadīt kvalitatīvi laiku kopā ar ģimeni, draugiem un gūt pozitīvas emocijas. Tāpat jāatceras par sportošanu, ieklausīšanos savā ķermenī, kā arī smaidīšanu un jokiem, jo ar veselīgu humoru ir daudz vieglāk pārvarēt visas dzīves likstas un grūtības.
Aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrēts līdz šim lielākais Covid-19 gadījumu skaits – kopumā 137 jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Līdz šim lielākais vienā diennaktī reģistrētais jauno Covid-19 gadījumu skaits bija 109 – 7.oktobrī, kad tas pirmo reizi pārsniedza simts gadījumus.
Pagājušajā diennaktī veikts 4551 Covid-19 tests, bet pozitīvo testu īpatsvars sasniedzis 3%. SPKC iepriekš norādījis, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Līdz šim Latvijā kopumā veikti 353 788 Covid-19 izmeklējumi, saslimušas 2507 personas, bet 1322 izveseļojušās.
SPKC norāda, ka detalizētāka informācija par jaunajiem saslimšanas gadījumiem tiks publicēta vēlāk.
Jau ziņots, ka stacionāros patlaban ārstējas 47 Covid-19 pacienti, kas ir līdz šim augstākais slimnīcās esošo sasirgušo skaits, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati.
Pagājušās diennakts laikā slimnīcās ievietoti vēl desmit pacienti ar Covid-19.
No visiem stacionētajiem 42 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet pieci ir ar smagu slimības gaitu.
Līdz šim no stacionāra izrakstīti 244 pacienti, starp kuriem ir gan atlabušie, gan mirušie.
Iepriekšējais antirekords tika sasniegts 14. un 15.aprīlī, kad slimnīcās bija ievietoti kopumā 46 Covid-19 pacienti.
16 gadu vecumā Kečī lidoja no internātskolas uz Nigēriju, lai nosvinētu Ziemassvētku brīvdienas kopā ar ģimeni. Lidmašīnā bija 109 pasažieri no kuriem 60 skolnieki. Negadījumā mira visi Kečī skolas biedri un avārijā idzīvoja vēl tikai viens pasažieris.
Kečī guva 3 pakāpes apdegumus, 65% viņas ķermeņa guva smagus apdegumus. Jaunās meitenes vecāki pārcēlās no Nigērijas uz ASV, lai Kečī saņemtu labāko aprūpi, viņai tika veiktas vismaz 100 rekonstrukcijas operācijas. Savā brīvajā laikā Kečī patika dziedāt, bet viņa nekad šo hobiju nebija uztvērusi kā ko nopietnu. Pēc avārijas viņās balss bija kļuvusi citšda, viņas mamma bija šokā, ka meita tik lieliski dzied un ieteica viņai to pārvērst karjerā, bet Kečī bija ļoti skeptiska, jo nedomā, ka ar šādu izskatu varētu gūt ievērojamus panākumus. Kāda meitenes draudzene pieteica viņu talantu konkursam “America’s Got Talent”, kurā Kečī guva lieliskus panākumus, tagad viņa ieraksta savas dziesmas un piedalās motivējošu runu pasākumos, kuros stāsta par savu pieredzi pēc avārijas.
Video
Lai mazinātu gadījumu skaitu, kuros mājdzīvnieki paliek bez saimnieka un pajumtes, tirdzniecības centra “Alfa” iniciētās sociālās kampaņas “Mājdzīvnieka mājas ir cilvēks” ietvaros apkopoti padomi, kas var palīdzēt izvērtēt mājdzīvnieku iegādes nepieciešamību.
Latvijā, saskaņā ar PVD reģistra datiem, darbojas 27 dzīvnieku patversmes. Lielākā no tām ir “no-kill” dzīvnieku patversme “Ulubele”. Ikdienā tajā uzturas ap 500 mājdzīvnieku, kuri patversmē nokļuvuši galvenokārt cilvēku bezatbildīgas rīcības un neapdomības rezultātā un, ja vien tie neiegūst jaunu saimnieku, uzturas tajā līdz pat sava mūža galam.
Dzīvnieku patversme “Ulubele” aicina apzināties, ka mājdzīvnieks nav rotaļlieta un sniedz vērtīgu padomus visiem, kuri plāno iegādāties vai adoptēt mājdzīvnieku.
Padomi un ieteikumi atbildīgiem dzīvnieku mīļiem
Lēmums iegādāties mājdzīvnieku jāpieņem visiem ģimenes locekļiem kopā un ir rūpīgi jāizsver visi apstākļi: kurš kādus pienākumus uzņemsies; cik daudz laika varēs veltīt mājdzīvniekam un cik ilgi ikdienā viņam būs jāpaliek vienam; vai sadzīves apstākļi ir atbilstoši jaunajam ģimenes loceklim. Svarīgi arī finansiālie apsvērumi: cik mēnesī var atļauties tērēt dzīvnieka uzturēšanai; vai līdzekļu pietiks, ja dzīvnieks būs jāārstē.
Dzīvnieks nav manta, ar kuru spēlēties, kad ir laiks, un kuru nolikt plauktā, kad apnīk. Īpaši tas attiecas uz kucēnu vai kaķēnu iegādi, kuri sākumā visiem patīk un tiek uztverti kā jauka rotaļlieta. Bieži tiek piemirsts, ka no dzīvnieku mazuļiem nevar prasīt tādu uzvedību kā no pieaugušajiem – viņiem ir daudz enerģijas, viņi vēl nemāk nokārtot dabiskās vajadzības tur un tad, kad to gribētu saimnieks, viņiem niez augošie zobiņi, tāpēc gribas grauzt visu, kas ceļā, viņi ir ziņkārīgi un dara blēņas, gluži kā bērni. Arī dzīvnieki ir pacietīgi jāskolo un jāmāca. Ja neesat gatavi tam veltīt laiku un pacietību, tad labāk iegādāties jau pieaugušu dzīvnieku vai atteikties no domas par mājdzīvnieku.
Pie sadzīves apstākļu izvērtēšanas noteikti jāņem vērā, kādas šķirnes dzīvnieku izvēlēties un to, vai dzīvojat mājā vai dzīvoklī, vai drīzumā plānojat ģimenes pieaugumu, cik aktīvs ir dzīvesveids un kādas aktivitātes ar savu mājdzīvnieku plānojat, ja tas ir suns, kā arī – ko sagaidāt no sava kaķa – regulāru mīļošanos vai neatkarīgu līdzāspastāvēšanu. Diemžēl pieredze liecina, ka cilvēki ļoti bieži izvēlas mājdzīvniekus tikai pēc vizuālā izskata vai tāpēc, ka šķirne kļuvusi populāra kādas filmas vai grāmatas dēļ, nemaz neizvērtējot un neiedziļinoties šķirnes raksturojumā, īpatnībās un atbilstībā savam dzīvesveidam. Dzīvniekam pieaugot, sāk izpausties šķirnei raksturīgās īpašības, un tikai tad saimnieks mēdz apjēgt, ka īsti nespēj tikt ar to galā. Kā labs piemērs ir haskiju šķirne, kas pēdējos gados Latvijā kļuvusi populāra. Ziemeļu suņi, kam gēnos ierakstīta brīvdomība, dzīve āra apstākļos un nepieciešamība pēc fiziskas slodzes ikdienā, savu gaišzilo acu un krāšņā kažoka dēļ patīk daudziem. Dzīve pilsētas dzīvoklī vai nelielā piemājas dārziņā nemainīs haskija dabu un vēlmi pēc plašumiem. Ar pāris pastaigām dienā viņam nepietiek, tā priekš viņiem ir dzīve cietumā. Tieši tāpēc patversmēs haskiji ir ļoti bieži viesi pat vairākkārt, jo viņi alkst pēc plašumiem un skrējiena. Par dažādajām situācijām, kā mājdzīvnieks nokļūst patversmē, var pārliecināties t/c “Alfa” fotoizstādē “Meklējot saimnieku”, kur esam apkopojuši patversmes dzīvnieku likteņus un pieredzi, tostarp piemēru ar haskiju.”
Ļoti rūpīgi jāizvērtē, vai jaunajam ģimenes draugam mājinieki varēs veltīt pietiekami daudz laika. Ja esat aizņemti darbā visu dienu un kopā ar dzīvnieku varat pabūt tikai dažas stundas, tad labāk dzīvnieku neiegādāties. Nolemt viņu ikdienas vientulībai – ir cilvēka egoisms, tāpat laicīgi jāapdomā, kur dzīvnieks paliks laikā, kad dosities komandējumā vai ceļojumā – ja nav iespēja ņemt līdzi, tad savlaicīgi jāvienojas, kas viņu pieskatīs. Jāpadomā, kas parūpēsies par mājdzīvnieku gadījumā, ja esat vienīgais saimnieks un vairs nespēsit to uzturēt veselības vai kādu citu apstākļu dēļ. Dzīvē var gadīties visādi, tāpēc būt atbildīgiem un parūpēties laicīgi par sava četrkājainā drauga likteni ir tikai godīgi pret pieradināto mīluli.
Dzīvnieka iegāde ir visas ģimenes atbildība, tāpēc lēmums jāpieņem kopā. Turpmāk visai ģimenei būtu jāuzņemas rūpes par to. Paļauties uz to, ka bērns turēs solījumu un cītīgi rūpēsies par dzīvnieku, vecākiem nevajadzētu. Tas, protams, ir jāatgādina un jāstimulē un tā ir būtiska audzināšanas sastāvdaļa, taču arguments, ka dzīvnieks vairs nav vajadzīgs, jo bērns par viņu nerūpējas kā solījis, ir bērnišķīga atruna.
Saimnieks ir atbildīgs par to, lai viņa mājdzīvnieki neaizmuktu un neklaiņotu. Ja tomēr tas noticis, savu pazudušo mīluli ir pienākums aktīvi meklēt: jāsniedz informācija internetvietnēs (www.dzivniekupolicija.lv) un sociālajos tīklos, jāinformē patversmes, jāizlīmē sludinājumi. Neviena darbība, kas tiek darīta pazudušā drauga meklējumos, nav lieka! Diemžēl saimnieki bieži vien neiedomājas meklēt savus pazudušos mājdzīvniekus patversmēs, cerot, ka tie mājās pārradīsies paši. Bet, ja suns vai kaķis nokļuvis patversmē, viņš nevar dot ziņu pats. Mēdz gadīties, ka šādās reizēs cieš gan dzīvnieks, gan saimnieks. Kopš 2017.gada 1.janvāra Latvijā ir obligāta suņu čipēšana un reģistrēšana. Ja suns reģistrēts, tad saimnieka informēšana un viņa atgriešanās mājās ir ātra. Diemžēl joprojām liela daļa suņu nav čipēti vai ir čipēti, bet nav reģistrēti, kas nozīmē to, ka patversmē viņš nonāk anonīms, un mēs varam paļauties tikai uz saimnieka apzinīgumu un godaprātu, ka viņš atbrauks pēc sava pazudušā mājdzīvnieka. Pats svarīgākais, kas šajā jautājumā sakāms – MEKLĒJIET savus pazudušos dzīvniekus – neatmetiet cerību arī pēc ilgāka laika! Jo aktīvāk meklēsiet, jo vairāk būs informācijas internetā, jo lielāka iespēja, ka jūsu četrkājainais draugs atgriezīsies mājās!
Mājdzīvnieku sterilizācija Latvijā joprojām ir sasāpējis jautājums. Internetvietnēs vērojam sludinājumus – “atdodu labās rokās”, “dāvinu kucēnus, kaķēnus”. Tiek meklētas mājas negribēti dzimušiem kaķu un suņu mazuļiem. Tā vietā, lai sterilizētu savu mājdzīvnieku vienu reizi viņa mūžā, ik gadu tiek pieļauta situācija, ka atkal un atkal dzimst mājdzīvnieki, kuri tiek izdāļāti pa roku galam vai izmesti un agrāk vai vēlāk nonāk patversmēs. Tāpēc mājdzīvnieku savlaicīga sterilizēšana ir būtisks risinājums šai problēmai. Šobrīd jau vairākas pašvaldības realizē programmu “Noķer – sterilizē – atlaid”, tādējādi uzlabojot situāciju ar bezsaimnieka kaķiem, nepieļaujot to nekontrolētu vairošanos. Esam atbildīgi par saviem mājdzīvniekiem!”
Par sociālo kampaņu “Mājdzīvnieka mājas ir cilvēks”
Kampaņu organizē t/c “Alfa” sadarbībā ar dzīvnieku patversmi “Ulubele” un zoopreču mazumtirdzniecības veikalu tīklu “Dino Zoo”. Tās mērķis ir samazināt to gadījumu skaitu, kad mājdzīvnieki paliek bez saimnieka un pajumtes, kā arī palīdzēt atrast bez saimnieka palikušajiem dzīvniekiem jaunas mājas. Kampaņas atklāšanas pasākumā, šā gada 4.oktobrī, t/c “Alfa” 2.stāvā atklāta dzīvnieku aizsardzībai veltīta fotoizstāde “Meklējot saimnieku”. Helēnas Ertes iemūžinātie “Ulubele” patversmes dzīvnieki un to dzīvesstāsti fotoizstādē aplūkojami līdz šā gada 11.oktobrim.
Papildu informācija par dzīvnieku adopcijas iespējām dzīvnieku patversmē “Ulubele” aplūkojama internetvietnē ulubele.org.
Rakstnieki, mediķi, mākslinieki, uzņēmēji un ģimenes cilvēki atziņu krājumā “Mana atziņa 2020” dalās pārdomās un pieredzē par pandēmijas laiku. Kas bija viegli? Kas grūti? Vai gūtās atziņas noderēs arī priekšdienām? Krājumu, kurā apkopotas vairāk nekā 100 atziņas, sagatavojusi Latvijas vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv”, un tas lasāms bez maksas elektroniskā formātā.
“Šis – Covid-19 – gads ir kļuvis par ģimenes saliedēšanās gadu. Tik daudz laika esam bijuši spiesti būt plecu pie pleca! Prieks, pārgurums, sirsnība, dusmas – emocijas un mirkļi bijuši dažnedažādie. Un – kas to zina, kas vēl sagaidāms… Tāpēc apkopojām vairāk nekā 100 atziņu, lai paraudzītos, kā ģimenēm Latvijā ir klājies,” par atziņu krājuma izdošanu saka vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. Ģimenēm viņa saka paldies par izturību un, publicējot savu atziņu sociālajos tīklos, aicina izmantot tēmturus #ĢimenesDienaKatruDienu un #ManaAtziņa2020.
Elektronisko atziņu krājumu “Mana atziņa 2020” bez maksas vari apskatīt www.mammamuntetiem.lv
“Stress izjauca jebkādu ikdienas ēšanas ritmu, ēdienreizes daudziem kļuva haotiskas, un šķiet, ka ledusskapis virinājās nepārtraukti. Tagad strādājam ar sekām, un iet mums grūti.”
Mana atziņa 2020
Gundega Rudzīte-Aņiščenko, “Willow Med” sertificēta uztura speciāliste
“Covid-19 paralizēja tūrisma nozari. Ceļojumu konsultanti kļuva par psihologiem, zibensnovedējiem un pareģiem. Vismaz to sagaidīja klienti, kuru ilgi plānotie ceļojumi nu bija kaķim zem astes.”
Ludmila Glazunova, tūrisma eksperte
“No ārsta darba puses bija labi, ka slimnīcā pēc palīdzības vērsās tie, kam tā tiešām bija vajadzīga, un ar pirmo temperatūras pacēlumu un vēmienu ļoti labi tika galā mājas apstākļos. Diemžēl līdz ar ārkārtējās situācijas beigām šis aplamais paradums ir atgriezies.”
Dace Zavadska, bērnu infektoloģe un Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā
“Vienu brīdi gan pamanīju, ka sarunājos ar kaķi, televizoru, sienām, bet citādi tas nebija grūts laiks, jo bija ļoti laba televīzijas programma. Skatījos filmas, izrādes, ko citādi nebūtu iespēja noskatīties. Bet, tā kā esmu riska grupā – seniore ar hroniskām slimībām –, jūtos tāda kā vainīga. Apkārt dzirdu viedokļus, ka mūsu – veco un slimo – dēļ slēdz ciet skolas, bankrotē uzņēmumi, un jaunie cilvēki paliek bez darba. Bēdīgi, ka tādus uzskatus dzirdu arī no dažiem ārstiem…” Elvīra Brūvere, pensionēta epidemioloģe, mamma un vecmāmiņa
“Mums patīk sev piedēvēt vairāk varas pār savu dzīvi, nekā tas realitātē ir. Mēs nevaram visu saplānot un kontrolēt. Tāpēc viena no labākajām un noderīgākajām īpašībām ir elastība.”
Līga Bernāte, psihoterapeite, 3 bērnu mamma
“Jaunajiem vecākiem pandēmijas laikā ir gājis ļoti labi! Jo – tēti bija mājās! Pēcdzemdību periodā nedrīkstēja pie jaunajiem nākt vecās omes un opji, kuriem tik ļoti patīk jaunajiem mācīt, kā ir “pareizi”. Šis laiks bija izcils!”
Inga Babure, dūla, Latvijas Dūlu apvienības valdes priekšsēdētāja
“Grūtības cilvēkus norūda, ieslēdzas saglabāšanās instinkts, kas mums ir dots no dabas. Kad ir viegli, cilvēks kļūst slinks un pierod, ka viss nāk pats no sevis; kad ir grūtības, atraisās iepriekš nepamanītas spējas un prasmes.”
Rolands Valdemārs, tētis, zvērināts advokāts
“Novērtēju, ka slimnīcas vadība pateicās par darbu. Reiz pat kāds vecāks kungs uz nodaļu atnesa siltus pīrādziņus un kafiju – kā pateicību par mūsu darbu. Aizkustinoši.”
Sintija Ērcīte, Kuldīgas slimnīcas Uzņemšanas nodaļas vecākā māsa
“Jo ilgāk dzīvojam ar šo vīrusu apkārt, jo mainīgākas kļūst atziņas par Covid-19 laiku. Sākumā mācījos dzīvot no nedēļas uz nedēļu – priecājos par katru darbā pavadītu dienu, par bērniem priekšā nolasītu vakara pasaciņu, par iespēju pavasara ziedonī nesteidzīgi izbraukt ar riteni. Vēlāk katra satikšanās ar mīļajiem ārpus ģimenes kļuva par svētkiem. Ceru saglabāt šo sajūtu un pastumt malā bailes, kas, protams, bija pandēmijas sākuma neatņemama sastāvdaļa.”
Gunita Krilova, Mammamuntetiem.lv redaktore, rakstniece
„Galvenais, ko par pandēmijas laiku dzirdu no bērniem, – ir krietni vairāk un kvalitatīvāk pavadīta laika ar vecākiem. Tas ir laiks, kad maza pastaiga kļūst par grandiozu ceļojumu, kad brauciens ar riteni pārtop Disnejlendas atrakcijā un patiess kļūst teiciens – mazāk ir vairāk.”
Ilze Galeniece, pirmsskolas pedagoģe
“Daudzbērnu ģimenei raksturīgās regulārās dzirksteles laukos kliedēt bija daudz vienkāršāk, tāpēc pārcēlāmies uz Bausku pie vecmāmiņas. Mēs piestrādājām pie tā, lai katram skolēnam būtu sava unikālā darba vieta un savs stūris. Novēroju – lai dzīve visiem kopā izdotos veiksmīga, katram ir nepieciešami apmēram 20 kvadrātmetri telpas.”
Žurnālists un četru bērnu tēvs Ansis Bogustovs
“Manas trīs atziņas: 1) mēs lieliski varam iztikt arī ar mazākiem līdzekļiem; 2) izrādās, mums kā pārim patīk pārgājieni; 3) šis ir brīdis izvērtēt savas prasmes un saprast, ko ir vērts attīstīt.”
Karīna Palma, mamma, strādā “Madara Cosmetics”
“Ko sēsi, to pļausi. Mēs ar vīru laikam bijām iepriekš ko ļoti labu iesējuši mūsu mīlestībā un attiecībās. Tas krīzes brīdī ļāva turpināt būt mīlestībā, kas atbalsta un paceļ.”
Marta Romanova-Jēkabsone, mamma, filmu producente un sabiedrisko attiecību speciāliste
“Mammamuntetiem.lv” projektu atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds.
