15.1 C
Rīga
svētdien, 19 maijs, 2024
Home Blog Page 101

Stāsts, kurš pierāda, ka mīlestība ir stiprāka par likteni

 

Lai arī liktenim nav iespējams pavēlēt, tas nav iemesls, lai neticētu īstai mīlestībai, tādu mīlestību nespēj skart pat laika zobs!

Stāsts:

Tas bija kārtējais rīts slimnīcā, kad pulksten 8.30 kāds sirms vīrs ap 80 gadu vecuma atnāca izņemt šuves no pirksta. Bija redzams, ka viņš steidzas, un satrauktā balsī teica, ka esot svarīga tikšanās pulksten 9, uz kuru viņam jāpaspēj. Par nožēlu man bija viņam jāatsaka, jo visi dakteri bija aizņemti un tikai pēc stundas atbrīvotos. Tomēr, redzot ar kādu nožēlu un uztraukumu acīs viņš sēdēja un skatījās pulkstenī, mani pārņēma līdzjūtība. Es nolēmu palīdzēt viņam, kaut arī mana maiņa bija beigusies. Apskatot viņa brūci, secināju, ka brūce ir labi sadzijusi un diegus var izņemt.

Darbojoties ap viņa brūci, es nenoturējos un pajautāju: ”Jums noteikt bija pieteikta vizīte pie ārsta, ja jau jūs steidzaties?” Sirmais kungs atbildēja: ”Nē, ne gluži tā. Man jāpaspēj uz slimnīcu pabarot savu slimo sieviņu.” Tad es apjautājos: ”Kas viņai kaiš?” Viņš atbildēja, ka viņai diemžēl konstatēta Alcheimera slimība. Kamēr mēs runājāmies es paspēju izņemt šuves un apstrādāt brūci. Paskatījos uz pulksteni un pajautāju: ”Sieva neuztrauksies, ja jūs mazliet kavēsieties?”
Man par pārsteigumu sarunu biedrs atbildēja: ”Viņa mani neatpazīst jau pēdējos piecus gadus. Viņa pat nezin, kas es viņai esmu”, pakratot galvu viņš piebilda. Pārsteigts es teicu: ”Un jūs tāpat ejat pie viņas katru rītu, pat neskatoties uz to, ka viņa nezin, kas jūs esat?” Viņš pasmaidīja un kā tēvs uzsita man pa plecu: ”Viņa nezin, kas es esmu. Bet es zinu, kas ir viņa.”

Es ar grūtībām noturēju asaras. Bet tiklīdz viņš aizgāja, pār manu ķermeni pārskrēja skudriņas un es aizdomājos: ”Jā, tā ir tieši tā mīlestība, par kuru es esmu sapņojis visu dzīvi…” Pat neskatoties uz viņas slimību, viņa ir pati laimīgākā sieviete pasaulē, jo viņai ir tik rūpīgs un mīlošs vīrs.
Patiesa mīlestība nav fiziska ķermeņa kaisle un romantika. Patiesa mīlestība ir spēja pieņemt visu — visu, kas bija, ir un būs.

Autors: Kāda daktera stāsts

TOP 10 indīgie istabas augi

Slimību profilakses un kontroles centrs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Botāniskais dārzu izveidojis lielisku informatīvu materiālu, kurā var iepazīties ar 10 indīgiem istabas augiem.

Starp 10 indīgiem istabas augiem ir:

  • Parastais Oleandrs
  • Raibā Dīfenbahija
  • Andrē Antūrija
  • Raibā Kodija
  • Greznā Eiforbija
  • Kaučuka fikuss
  • Baltdzīslu eiforbija
  • Trejšķautņu eiforbija
  • Mīnija Klīvija
  • Mazziedu brunfelzija

Istabas augiem ir indīgas lapas, augu sulas un, kopjot šos augus, iesaka vilkt cimdus. 

 

Autors: Slimību profilakses un kontroles centrs/Dieviete.lv

Kā pareizi rūpēties par matu veselību vasarā?

Vasarā ir būtiski parūpēties ne vien par ādas, bet arī matu veselību, jo saules stari, temperatūras maiņas, hlorēts un sāļš jūras ūdens nelabvēlīgi ietekmē matu stāvokli, padarot tos trauslus, nespodrus un sausus. Kā vasarā pareizi parūpēties par saviem matiem, lai tie būtu mirdzoši, mīksti un veselīgi, skaidro BENU Aptiekas skaistuma konsultante Natālija Gavriļčenko.

Matu kopšanas līdzekļu klāsts ir ļoti plašs. Lai atrastu sev piemērotākos un ieviestu efektīvāko matu kopšanas rutīnu, jāsaprot, kāda ir matu struktūra, to stāvoklis, kā arī jāizvērtē savi ikdienas paradumi.

Skaistuma konsultante skaidro – pavasarī un vasarā saule mēdz būt ļoti spēcīga, tāpēc no saules jāuzmanās krāsotu, īpaši blondu, matu īpašniecēm, jo krāsoti un balināti mati, kuriem pēc ķīmiskās apstrādes ir noārdījusies dabīgā hidrolipīdu kārta, ātrāk izdala mitrumu un visvairāk cieš no saules nelabvēlīgās ietekmes.

Kādus matu kopšanas līdzekļus izmantot?

Matu kopšanai ieteicams izmantot vismaz trīs kopšanas līdzekļus – maigu šampūnu, kondicionieri vai masku un krēmu vai spreju. Skaistuma konsultante atgādina, ka šampūns jāizmanto divas reizes, tad dvielī nosusinātos matos jāliek kondicionieris vai maska, kura beigās rūpīgi jāizskalo. Vasaras periodā, kad saule ir aktīva, krāsotiem matiem ieteicams izmantot masku vai spreju, jo šādi līdzekļi ir daudz kopjošāki un mitrinošāki un satur UV filtrus, kuri pasargā matus no izbalēšanas.  

Vasarā būtu vēlams atteikties no ļoti karsta fēna, matu pannas vai lokšķērēm. Bet, ja ir nepieciešamība tos izmantot, vēlams lietot speciālus līdzekļus aizsardzībai pret karstumu, kā arī kopjošu pieniņu vai losjonu matu ieveidošanai un nogludināšanai. Šie produkti nodrošina vieglu fiksāciju, mirdzumu un papildus mitrina matus. Ieteicams izvairīties no matu lakas izmantošanas, jo tā satur spirtu un sausina matus. Ja mati ir grūti ķemmējami, skaistuma konsultante iesaka pēc mazgāšanas izmantot neizskalojamus, mitrinošus balzāmus. Tie darbojas kā atšķetinošs līdzeklis un pasargā matus no mitruma zuduma. 

Matu aizsardzība pludmalē

Vasarā, dodoties uz pludmali, jāatceras par galvassegu, kura veidota no dabīgiem materiāliem. Garus matus ieteicams sasiet astē vai sapīt bizē, izmantojot gumijas no zīda vai spirālītes, jo tās netraumē matus. No sprādzēm un citiem dzelzs elementiem labāk atteikties. 

Skaistuma konsultante uzsver, ka pēc peldēšanās jūrā mati obligāti jāmazgā, jo sāls kristāli noārda hidrolipīdu kārtu, tos sausinot. Pēc peldes jūrā un matu mazgāšanas ieteicams lietot intensīvi atjaunojošu masku vai, nekrāsotu matu īpašniecēm, dziļi mitrinošu matu masku, lai matos atjaunotu spīdumu un veselīgu izskatu. 

Neaizmirstiet par vitamīniem un veselīgu uzturu!

Matu kopšana ar dažādiem matu kopšanas līdzekļiem var radīt simptomātiskus uzlabojumus, taču matu izskatu būtiski ietekmē arī dažādu vitamīnu un vielu trūkums. Skaistuma speciāliste iesaka matu vitamīnus lietot pavasarī un rudens/ziemas periodā vismaz trīs mēnešus un atcerēties arī par vērtīgām taukskābēm – Omega-3 un 6, uzturā lietojot, piemēram, zivis, olīveļļu un papildus arī naktssveces eļļu.

 

Autors: Benu Aptieka

ASV turpinās protesti pret rasismu un policijas vardarbību (+VIDEO)

ASV jau astoto dienu nerimstas protesti, kurus izsaukusi melnādainā Džordža Floida nāve policijas aizturēšanas operācijas laikā, un otrdien Savienoto Valstu pilsētu ielās atkal izgājuši desmitiem tūkstošiem cilvēku.

Ņujorkā protesti atkal pārauguši sadursmēs ar policiju, veikalu demolēšanā un marodierismā. Lielas demonstrācijas un mītiņi notikuši arī Losandželosā, Filadelfijā, Atlantā, Sietlā un Hjūstonā.

Vašingtonā protestētāji pulcējās netālu no parka, no kura tie tika padzīti pirmdien, lai prezidents Donalds Tramps varētu no Baltā nama nokļūt līdz vandāļu izdemolētajai vēsturiskajai Svētā Jāņa baznīcai un pie tās nofotografēties. Prezidents par šo soli izpelnījās asu reliģisko līderu un politisko pretinieku kritiku.

Lai gan dienas laikā protesti pret policijas vardarbību lielākoties ir miermīlīgi, pēc tumsas iestāšanās tie jau ierasti pāraug grautiņos, kuru laikā vērojami vandālisma akti, ļaunprātīga dedzināšana un laupīšana.

Video

Taču aizvadītajā naktī ziņots par mazāku skaitu laupīšanu un vardarbīgu incidentu nekā iepriekšējās naktīs.

Vašingtonā demonstranti, iestājoties tumsai, atteicās izklīst un pakļauties varasiestāžu izsludinātajai komandantstundai. Nacionālās gvardes karavīri patrulēja pie Baltā nama un virs pilsētas riņķoja helikopteri.

Televīzijā pārraidītajos video redzams, kā policija pēc pusnakts pielieto asaru gāzi, taču kopumā protesti noritējuši mierīgi.

Naktī uz otrdienu divās no pilsētām, kur notika protesti, tika sašauti arī pieci policisti, bet otrdien pie kāda izlaupīta veikala tika nošauts atvaļināts Sentluisa policijas kapteinis.

Hjūstonā, kur Floids uzauga un nākamnedēļ tiks apglabāts, demonstrācijā piedalījās aptuveni 60 000 cilvēku.

“Šī diena ir (..) par Džordža Floida ģimeni, mēs gribam, lai viņi zina, ka Džordžs nemira velti,” protestētāju pūlim sacīja Hjūstonas mērs Silvestrs Tērners.

Arī Ņujorkā tūkstošiem cilvēku, ignorējot komandantstundu, kas sākās plkst.20.00, turpināja savu gājienu pa Manhetenas un Bruklinas ielām.

Protestētāji, kas mēģināja šķērsot Manhetenas tiltu, uz ilgāku laiku tika apturēti, bet pēc tam viņiem tika ļauts atgriezties Bruklinā, no notikuma vietas vēsta laikraksta “New York Times” žurnālists.

Taču Ņujorkas mērs Bils de Blāzio raidorganizācijai CNN sacīja, ka otrdiena bijusi daudz mierīgāka, un uzslavēja plašo policijas klātbūtni ielās.

Tikmēr Minesotā sākta izmeklēšana par cilvēktiesību ievērošanu Mineapolisas policijas departamentā, aplūkojot pēdējā desmitgadē piekoptās  iespējamās “sistemātiskās diskriminējošās prakses”.

Arī bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs jaunākais aicinājis ASV izmeklēt tās “traģiskās kļūdas” un ieklausīties to daudzo balsīs, kas cieš un sēro.

Losandželosā policisti un mērs Ēriks Garseti nometās ceļos, ar šo simbolisko žestu izrādot solidaritāti protestētājiem. Pēc tam Garseti uzaicināja protestētāju līderus uz sarunu pilsētas domē.

Taču vakarā protestētāji sapulcējās pie mēra rezidences, un ziņu aģentūras AFP žurnālists novēroja, ka aptuveni 200 cilvēki atteicās izklīst un galu galā tika aizturēti.

Neskatoties uz vardarbību, saskaņā ar pirmdien un otrdien veikto aptauju vairums amerikāņu atbalsta protestētājus.

64% respondentu, kurus pēc aģentūras “Reuters” pasūtījuma intervējis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums “Ipsos”, pauduši simpātijas pret ļaudīm, kas izgājuši ielās, kamēr pretēju viedokli izteikuši tikai 27%, bet deviņi procenti nav varējuši uz šo jautājumu atbildēt.

Vairāk nekā 55% amerikāņu izteikušies, ka neatbalsta veidu, kādā Tramps mēģina tikt galā ar protestiem. Tostarp 40% respondentu pauduši “kategorisku” neapmierinātību ar Trampa gatavību izmantot pat armiju nekārtību apslāpēšanai. Tikai trešdaļa amerikāņu pauduši atbalstu prezidenta nostājai, lai gan vispārēju atbalstu Trampa politikai izteikuši 39% aptaujāto.

Saskaņā ar ziņām, ko otrdien sniedzis Nacionālās gvardes komandieris, šobrīd 18 000 gvardu sniedz atbalstu tiesībsargāšanas iestādēm jau 29 pavalstīs.

Taču Tramps draudējis nepieciešamības gadījumā iesaistīt arī armiju.

Pentagons jau nosūtījis apmēram 1600 karavīru, kas izvietoti Vašingtonā un tās apkārtnē.

Trampa kareivīgais tonis jau izsaucis satraukumu daļā esošo un bijušo militārpersonu.

“Amerika nav kaujas lauks. Mūsu līdzpilsoņi nav ienaidnieki,” tviterī norādījis atvaļinātais ģenerālis un bijušais apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs Mārtins Dempsijs.

Bijušais viceprezidents Džo Baidens, kurš ir paredzamais demokrātu kandidāts uz Balto namu, nosodīja protestētāju apspiešanu un solīja ievēlēšanas gadījumā risināt sistemātiskā rasisma problēmu.

“Donalds Tramps ir pārvērtis šo valsti kaujas laukā, kam stimulu dod veci aizvainojumi un jaunas bailes,” runā Filadelfijā, ko arī skārusi vardarbība, sacīja Baidens.

ASV arī izpelnījusies netipisku kritiku no sabiedrotajiem, tostarp Vācijas, Lielbritānijas un Austrālijas.

Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss izteicies, ka protesti pret rasismu esot saprotami un pilnībā leģitīmi.

“Es ceru, ka šie miermīlīgie protesti neieslīgs dziļāk vardarbībā, bet vēl vairāk es ceru, ka tie nesīs izmaiņas Savienotajās Valstīs,” žurnālistiem sacīja Māss.

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv

Aizvadītajā diennaktī atklāti 8 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi!

Pagājušajā diennaktī, veicot kopumā 1561 Covid-19 testu, atklāti astoņi inficēšanās gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles  centra apkopotā informācija.

Līdz šim Latvijā veikti 112 965 izmeklējumi, saslimušas 1079 personas, bet 760 izveseļojušās. Kopumā miruši 24 Covid-19 pacienti.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā nav stacionētu pacientu ar Covid-19. Kopumā stacionāros ārstējas 11 pacienti, no kuriem astoņi pacienti ir ar vidēji smagu, bet trīs pacienti ar smagu slimības gaitu.

Līdz šim no stacionāra izrakstīti 162 pacienti.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

Autors: nozare.lv

03.06.2020.

Iemīļoti mūziķi uzstāsies trīs labdarības auto koncertos t/c “Domina Shopping” jumta stāvvietā

Šonedēļ, 4., 5. un 6. jūnijā tirdzniecības centra (t/c) “Domina Shopping” A puses jumta stāvvietā, 4. stāvā norisināsies nebijušu un ļoti aizkustinošu notikumu sērija Latvijas mūzikas dzīvē – trīs labdarības AUTO KONCERTI, kuros muzicēs tautā ļoti iecienīti mūziķi, kā Carnival Youth, Dziļi violets, Dakota, Ducele un Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra (LNSO) klaviertrio. Labdarības koncertu mērķis ir atbalstīt projektu “Dots devējam atdodas”, tāpēc visi līdzekļi par iegādātajām biļetēm tiks novirzīti radošo jomu pārstāvju atbalstam, kuri Covid-19 izraisītās krīzes dēļ palikuši bez iztikas līdzekļiem. Biļetes pieejamas Biļešu Servisa kasēs un t/c “Domina Shopping” informācijas centrā.

Daudzveidīgu dažādu žanru mūziku un lielisku mūziķu klātesamību varēs droši vērot savos automobiļos trīs dienu garumā:

  • ceturtdien, 4. jūnijā, plkst. 20.00 būs iespēja baudīt Latvijas publikas iemīļoto un populāro grupu “Carnival Youth” un “Dziļi violets” koncertu;
  • piektdien, 5. jūnijā, plkst. 20.00 skatītājus priecēs tautiskas un jestras mūzika grupas “Dakota” un “Ducele” azartiskā uzstāšanās; 
  • sestdien, 6. jūnijā, plkst. 20.00 klasiskās mūzikas gardēžus pārsteigs viens no izcilākajiem kameransambļiem – Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra (LNSO) klaviertrio, kura sastāvā jau 10 gadus spēlē tādi profesionāļi kā Indulis Cintiņš, Dace Zālīte-Zilberte un Mārtiņš Zilberts.  

Labdarības pasākumu organizēšana un atbalstīšana Dominai ir bijusi nozīmīga vienmēr. Arī projektu “Dots devējam atdodas” informatīvi atbalstījām jau tā pirmajā posmā, kad, uzsākot ziedošanas kampaņu, portālā lsm.lv tiešraidēs bija vērojami ziedojumu pop-up vakara šovi ar dažādu Latvijā zināmu radošo personību uzstāšanos. Tādēļ līdz šim nebijis notikums – labdarības auto koncerti uz Dominas jumta, ir mūsu ilgi lolots un gaidīts notikums. Mums ir svarīgi atbalstīt savus līdzcilvēkus, it īpaši šajā sarežģītajā laikā. Šobrīd daudzās nozarēs strādājošie izjūt milzum lielas pārmaiņas – radošo profesiju pārstāvji, kā, piemēram, mūziķi, aktieri, mākslinieki, ir vieni no tiem, kuri ārkārtas situācijas dēļ jūtas īpaši smagi. Baudot daudzveidīgu mūziku klātienē, saulrietā ar lielisku panorāmas skatu, turklāt droši un visiem aktuālajiem priekšrakstiem atbilstoši, ar mūsu visu atbalstu varam palīdzēt Latvijas kultūras jomā strādājošajiem izdzīvot,” komentē Dina Bunce, t/c “Domina Shopping” direktore. 

Foto

Bieži kultūras darbinieki darbojas “idejas vārdā”, un viņu ienākumi jau miera laikos ir uz izdzīvošanas robežas. Absurdi, bet tieši šo personu radītie materiāli ir tie, kuri mums šajā laika posmā ļauj pavadīt mūsu ikdienu mentālā harmonijā, jo to saražotie darbi – grāmatas, filmas, mūzika un izrādes ir tie, kurus mēs patērējam visvairāk. Mēs mīlam un labprāt patērējam vietējo kultūru, balsojot par to ar savu naudu, tāpēc izlēmām veidot šo ziedošanas kampaņu, kas gan vāc ziedojumus, gan pievērš uzmanību neaizsargātajam kultūras cilvēka stāvoklim neparedzētos apstākļos,” uzsver “Dots devējam atdodas” radošā direktore Una Rozenbauma.

Ziedošanas kampaņa “Dots devējam atdodas” sniedz iespēju katram, kurš to vēlas, pateikties mūsu radošajiem cilvēkiem, kuru darbi turpina mūs iepriecināt, bet, kuri paši krīzes dēļ nevar nopelnīt sev iztiku. Akcija ir labākais veids, kā pateikt Latvijas kultūras jomas darbiniekiem: “Jūs esat mums vajadzīgi!”. Projektam iespējams ziedot portālā ziedot.lv, saite ziedojumiem šeit: https://www.ziedot.lv/dots-devejam-atdodas-3678

Ērtai  koncerta baudīšanai grupu muzikālo izpildījumu varēs dzirdēt īpaši izveidotā radio frekvencē automašīnu skaļruņos. Koncerta norises vietā, kas ir t/c “Domina Shopping” A puses autostāvvietas jumta 4. stāvs, Ieriķu iela 3, Rīgā. Iebraukšana atļauta tikai vieglajām automašīnām, savukārt iebraukšanas karti automašīnai koncertā var iegādāties iepriekšpārdošanā “Biļešu Servisa” tīmekļa vietnē www.bilesuserviss.lv un tirdzniecības vietās, tai skaitā arī t/c “Domina Shopping” informācijas centrā, ievērojot obligāto 2 m distanci. Viena automašīnas iebraukšanas karte jeb koncerta biļete paredzēta vienai automašīnai. Saskaņā ar LR Kultūras ministrijas 12. maija rīkojumu, vienā automašīnā var atrasties viena persona vai personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā.  Koncerta norises vietā tiks veikti visi valstī noteiktās ārkārtējās situācijas drošības pasākumi, tādēļ koncerta laikā no automašīnām izkāpt nav atļauts. Ar pilniem koncertu apmeklēšanas noteikumiem aicinām iepazīties šeit: https://www.domina-shopping.lv/lv/jaunumi/labdaribas-auto-koncerti-uz-dominas-jumta/. 

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

03.05.2020.

Tiek plānota vienota “virtuālās klases” platforma!

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar Valsts izglītības satura centru (VISC) plāno veidot vienotu “virtuālās klases” platformu , kas novērstu to, ka mācību process notiek ļoti daudz dažādās platformās, preses konferencē atklāja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

VISC vadītājs Guntars Catlaks informēja par IZM un “Edurio” veiktās aptaujas datiem, kurā skolēni atzina, ka attālināto mācību procesa laikā viņiem nepatika, ka saziņa ar skolu norisinās dažādās platformās. Skolēniem pietrūcis arī vienotas platformas, kurā varētu strādāt.

Ministre skaidroja, ka vienotas platformas izveide novērstu vienu no būtiskākajiem trūkumiem, un jaunas vielas skaidrošana un saziņa starp skolēniem un skolotājiem notiku vienā platformā. Tāpat šajā platformā varētu tikt uzdoti arī uzdevumi.

Šuplinska norādīja, ka saistībā ar vienotas “virtuālās klases” izveidi ministrija jau vairākkārt ir tikusies ar IT nozares pārstāvjiem, kuri IZM piedāvāja par pamatu izmantot vairākas platformas, ko attālinātā mācību procesā jau izmantoja skolas.

Pēc politiķes paustā, šī vienotā platforma tiks veidota uz kāda prototipa pamata, taču vēl nav zināms, cik lielā mērā tā būs piemērojama un finansiāli pielāgojama Latvijas iespējām. Vienlaikus ministre uzsvēra, ka būs konkurss un nozares pārstāvjiem būs iespēja tajā piedalīties.

Tāpat viņa atklāja, ka šobrīd iegūtais finansējums Covid-19 seku mazināšanai, proti, daļa no tā, iespējams, varētu tikt paredzēta šīs platformas izveidei.

Catlaks uzsvēra, ka uzsākot attālināto mācību procesu VISC izdeva vadlīnijas, kas paredzēja, ka skolai jāveido kopēju stratēģiju par digitālo pratību izmantošanu, taču pietrūkusi integrēta vide.

“Ja skola strādā ar dažādām platformām, tas rada lielu sarežģītību. Pietrūkst vienotas platformas un pie tās izveides mēs strādāsim, lai skolotāji un skolēni neemigrētu starp dažādām vietnēm un strādātu vienotā vidē,” pauda Catlaks.

Autors: nozare.lv

03.06.2020.

Dieviete.lv Atziņa 2081

Ārpusē vesela pasaule gaida, lai tu to iepazīsti

– Debija Makombera

10 šķēršļi starp jums un jūsu laimīgo dzīvi

1. Nepabeigtie darbi

Atbrīvojieties no pagātnes, nosakiet un sakārtojiet nepabeigtos darbus. Pabeidziet visu, ko esat iesācis: projektu, diētu, konfliktu, saistības, kuras esat uzņēmies – izpildiet tās, uzticiet citam cilvēkam vai vienkārši atsakies no tām.
 
2. Tagadnes ignorēšana

Šodien – tas ir visu „šodien” , kas bija pirms tam rezultāts. Labi nodzīvota tagadne dabiski veido brīnišķīgu nākotni. Ietaupiet dolāru šodien un rīt jums būs vairāk naudas. Apēdiet šodien par 500 kalorijām mazāk un rīt jūs sāksiet zaudēt svaru. Tikai tas, ko jūs darāt šodien, ietekmē jūsu nākotni.
 
3. Prioritāšu trūkums

Nekad nenodarbojieties ar to, ko visvairāk gribas, tieši tajā momentā, kad to visvairāk gribas. Ja jūs tik vienkārši reaģējat uz tuvāko lietu, kura ir nokļuvusi jūsu redzes lokā, jums nekad nebūs pietiekami laika nodarboties ar to, kas patiešām ir svarīgs. Neiedaliet laiku atbilstoši jūsu prioritātēm. Iedaliet prioritātes atbilstoši jūsu laikam.
 
4. Pašapmāns

Melot sev – viena no bīstamākajām sevis necieņas formām. Padomājiet par gadījumiem, kad jūs nebijāt godīgs pats pret sevi un kā to var izlabot. „Es vairs nekad neizlikšos, ka man ir vienalga, ko es lieku savā mutē”. „Es vairs nekad neizlikšos, ka budžeta pārtērēšana ir normāla parādība”.
 
5. Izdabāšana cilvēkiem

Ja jūs vienmēr sakāt „jā”, pat tad ja gribas teikt „nē” – jūs būsiet nelaimīgs, jūs zaudēsiet kontroli pār savu laiku un enerģiju jebkura cilvēka dēļ, kurš jums ir kaut ko lūdzis. Atbrīvojiet sevi, iemācieties aizstāvēt savas robežas.
 
6. Enerģijas noplūde

Ikdienas krīzēm un problēmām nav jārada enerģijas noplūdi. Lai jūsu dzīve rit pēc jūsu saraksta. Izdariet apzinātu izvēli: vienkāršojiet savus uzdevumus, organizējiet savu apkārtni tādam dzīves veidam, kādu jūs gribat dzīvot.
 
7. Sūdzēšanās jautājumu vietā

Jūs saņemsiet tieši tik, cik esat lūdzis. Sūdzēšanās – tā ir pasīvā pozīcija, nevis aktīvā. Apzināti lieciet saprast cilvēkiem, ka jūs gribat lūgt viņiem, nevis sūdzēties.
 
8. Nepietiekamas rezerves

Ja jums nav rezervju, jūs pieņemsiet lēmumus, kuri tiks balstīti uz trūkumu… naudas, laika, enerģijas. Tas radīs kļūdas un labvēlīgu iespēju zaudēšanu. Sistemātiski izslēdziet no savas dzīves noteiktas lietas tik ilgi, kamēr jums nebūs pietiekamu laika un naudas rezervju. Tad uzsāciet vadoties no šī stāvokļa.
 
9. Nepilnību slēpšana

Lai jūsu trūkumi palīdz jums būt godīgākam. Informējiet cilvēkus: „Esmu nepacietīgs, lūdzu, dodiet man zināt, ja palaidīšu garām to, kas jums ir nesaprotams” . „Es nemāku glabāt noslēpumus, lūdzu, nestāstiet man to, ko es varu izpļāpāt citiem”.
 
10. Vēlēšanās plānošanas vietā

Sāciet! Dariet kaut ko! Ja jūs visu laiku sēdēsiet un „vēlēsieties”, lai notiek kaut kas pats no sevis, diez vai jūs to sagaidīsiet. Radiet plānu un sāciet darboties!

 

Autors: Dieviete.lv

Afroamerikāņa Džordža Floida nāve oficiālā autopsijā atzīta par slepkavību! (+VIDEO)

Afroamerikāņa Džordža Floida nāve ASV Mineapoles pilsētā ir “slepkavība”, kas izdarīta, veicot “kakla saspiešanu”, atzīts pirmdien publiskotā oficiālas autopsijas slēdzienā.

46 gadus vecais Floids miris no “sirds un plaušu darbības apstāšanās kā likuma sargu veiktas (..) kakla saspiešanas radīta sarežģījuma”, un nāves veids ir “slepkavība”, paziņoja Minesotas štata Henepinas apgabala tiesu mediķa iestāde.

Autopsijas slēdzienā arī minētas nozīmīgas Floida veselības problēmas – arteriosklerotiska un hipertoniska sirds slimība, intoksikācija ar fentanilu, nesena metamfetamīna lietošana.  

Paziņojumā piebilsts, ka konstatētais nāves veids juridiski nenosaka apsūdzētā vainu vai nodomu.

Tajā uzsvērts, ka saskaņā ar Minesotas štata likumu “tiesu mediķa iestāde ir neitrāls un neatkarīgs birojs, kas ir nošķirts un atšķirīgs no jebkādas prokuratūras iestādes vai likuma sargu aģentūras”.

Privātā autopsijā, kuru pasūtīja Floida ģimene, konstatēts, ka viņš miris nosmokot kakla saspiešanas dēļ, bet viņam iepriekš neesot bijušas nopietnas veselības problēmas, kas būtu vainojamas viņa nāvē. 

Sākotnējā provizoriskā autopsijā, kuras slēdzienu apstrīdēja Floida ģimene, bija konstatēts, ka Floids miris aizturēšanas laikā, bet nekas neliecinot par viņa nosmakšanu, un ka viņam bijušas veselības problēmas un iespējama intoksikācija ar vielām viņa organismā. 

Floids 25.maijā nomira policijas veiktas aizturēšanas laikā. Viņa aizturēšanas videoieraksts izprovocēja plašus protestus ASV pilsētās pret policijas vardarbību.

Floids tika aizturēts Mineapolē, policijai izmeklējot apsūdzības par viltotas banknotes izmantošanu.

Video redzams un dzirdams, kā roku dzelžos saslēgtais Floids ir nogāzts zemē un saka, ka nevar paelpot, kamēr viens no policistiem tur celi uz Floida kakla. Notikuma vietā redzami arī citi policisti.

Policists Dereks Šovens, kurš video redzams, turot celi uz Floida kakla, piektdien tika aizturēts un apsūdzēts slepkavībā. Pārējie video redzamie policisti  ir atstādināti no amata pienākumiem, bet viņiem apsūdzības nav izvirzītas.    

Video

Autors: nozare.lv

02.06.2020.

Pienācis laiks ceļot? Pēc ieceļošanas Latvijā no vairuma Eiropas valstu vairs nebūs jādodas 14 dienu pašizolācijā

Sākot ar rītdienu, 3.jūniju, pēc ieceļošanas Latvijā no vairuma Eiropas valstu vairs nebūs jādodas 14 dienu pašizolācijā, otrdien lēmusi valdība.

Ministru kabinets veicis grozījumus rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā, nosakot, ka 14 dienu pašizolācija nebūs jāievēro cilvēkiem, kuri ieradīsies valstī no Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) tīmekļvietnē publicētām valstīm, kurās 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 15.

SPKC pašlaik publicētā jaunākā informācija ir par 29.maiju, kad minētais rādītājs zemāks par 15 bija Luksemburgā, Nīderlandē, Itālijā, Dānijā, Polijā, Rumānijā, Francijā, Somijā, Vācijā, Čehijā, Igaunijā, Austrijā, Bulgārijā, Lietuvā, Ungārijā, Norvēģijā, Šveicē, Kiprā, Grieķijā, Islandē, Slovākijā, Horvātijā, Slovēnijā un Lihtenšteinā.

Savukārt kumulatīvā Covid-19 saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju lielāka par 15 bija Zviedrijā, Lielbritānijā, Portugālē, Beļģijā, Maltā, Īrijā un Spānijā, attiecīgi, iebraucot Latvijā no šīm valstīm, joprojām būs jāievēro divu nedēļu pašizolācija.

Jau iepriekš bija noteikts, ka pašizolācija nav jāievēro Latvijas valstspiederīgajiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri pēdējo 14 dienu laikā nav apmeklējuši citas valstis, izņemot Latviju, Lietuvu vai Igauniju.

Jau vēstīts, ka patlaban visiem ceļotājiem, kuri atgriežas Latvijā no ārvalstīm, izņemot Baltijas valstis, 14 dienas jāievēro pašizolācija.

Iepriekš ārlietu ministrs Edgars Rinkēviča (JV) pauda, ka līdz 15.jūnijam lielākā daļa Eiropas varētu kļūt “ceļot brīva” – tās ietvaros varētu būt iespējams brīvi pārvietoties, vairs neprasot ievērot 14 dienu pašizolācijas prasību pēc robežu šķērsošanas.

Jūnija vidū ES arī kopīgi lems par robežu atvēršanu vai neatvēršanu trešajām valstīm, bet līdz tam ceļojumu attiecībās ar šīm valstīm ministrs izmaiņas neprognozē.

Autors: nozare.lv

02.06.2020.

Donalds Tramps draud ievest armiju, ja netiks izbeigti vardarbīgie protesti. Ņujorkā izsludināta komandanta stunda! (+VIDEO)

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien draudēja ievest armiju, ja štatu gubernatori un pilsētu mēri nesekos viņa padomam ievest Nacionālo gvardi, lai izbeigtu vardarbīgos protestus pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves.

“Tie nav mierīgu protestu akti, tie ir pašmāju terorisma akti,” Tramps sacīja pie Baltā nama, kamēr uz protestētājiem ārpus tā teritorijas tika raidīta asaru gāze.

Viņš aicināja štatu gubernatorus “dislocēt Nacionālo gvardi pietiekamā skaitā, lai mēs dominētu ielās”.

“Ja pilsēta vai štats atsakās rīkoties, tad es dislocēšu ASV armiju un ātri atrisināšu problēmu viņu vietā,” sacīja prezidents.

Ņujorkas mērs Bils de Blāzio pirmdien izsludināja pilsētā komandanta stundu no plkst.23 līdz plkst.5, ASV pilsētās turpinoties vardarbīgiem pretrasisma protestiem pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves.

“Mēs atbalstām mierīgu protestu,” sacīja de Blāzio, kurš arī pateica, ka pieņēmis lēmumu par komandanta stundu, konsultējoties ar Ņujorkas štata gubernatoru Endrū Kuomo.

Mērs un gubernators kopīgā paziņojumā sacīja, ka pilsētā tiks divkāršota policijas klātbūtne, “lai palīdzētu novērst vardarbību un īpašuma bojāšanu”, sevišķi komerciālajos rajonos, tostarp Manhetenā, kur jau ir izsistas veikalu vitrīnas un notikušas to izlaupīšanas.

“Mēs nevaram ļaut, ka vardarbība grautu šī brīža vēstījumu. Tas ir pārāk svarīgs, un šis vēstījums ir jāsadzird,” teica de Blāzio.

Neilgi pēc šī paziņojuma Kuomo savā intervijā raidsabiedrībai MSNBC pauda bažas, ka protesti ar tūkstošiem cilvēku piedalīšanos var izplatīt Covid-19, kuras pandēmijā Ņujorka bija kļuvusi par vienu no epicentriem.

Kuomo sacīja, ka viņš atbalsta “protestētājus un viņu vēstījumu”, tomēr “vardarbība un laupīšana, kas notikusi Ņujorkā, ir nākusi par sliktu pilsētai, štatam un visai šai nacionālajai kustībai, graujot šo taisnīgo lietu un novirzot no tās”.

Kā ziņots, ASV jau gandrīz nedēļu notiek protesti, ko izraisīja Džordža Floida nāve aizturēšanas laikā Mineapolē un kas tagad pārauguši grautiņos un laupīšanās.

Video

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv
 
02.06.2020.

Pagājušajā diennaktī atklāti 5 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi

Pagājušajā diennaktī, veicot kopumā 1681 Covid-19 testu, atklāti pieci inficēšanās gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles  centra apkopotā informācija.

Līdz šim Latvijā veikti 111 404 izmeklējumi, saslimušas 1071 personas un, 760 izveseļojušās. Kopumā miruši 24 Covid-19 pacienti.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā nav stacionētu jeb slimnīcā ievietotu pacientu ar Covid-19. Kopumā stacionāros ārstējas 14 pacienti, no kuriem 11 pacienti ar vidēji smagu, bet trīs pacienti ar smagu slimības gaitu.

Līdz šim no stacionāra izrakstīti 159 pacienti.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

Autors: nozare.lv

02.06.2020.

Dieviete.lv Atziņa 2079

Ar īstajiem vārdiem var pārvietot kalnus. Vai sagāzt tos

– Reimonds Khuri

Princese Diāna jutās tik sāpināta par vīra afēru, ka vairs nekad nespēja uzvilkt zīmola “Chanel” apģērbus un aksesuārus!

Prinča Čārlza bijušās sievas princeses Diānas nāve bija viens no traģiskākajiem notikumiem karaliskajā ģimenē. Pāra attiecības bija ļoti smagas, princese Diāna piedzīvoja lielas sāpes, jo vīrs viņu krāpa ar citu sieviete. Diāna šīs afēras dēļ piedzīvoja svara problēmas un dažādas citas psiholoģikas kaites. Kad Lielbritānijas karalienes Elizabetes II dēls pārliecinājās par savām jūtām pret savu tagadējo sievu Kamillu, lēdijas Diānas ciešanas turpinājās. Pēc pāra šķiršanās Diānas dzīve kardināli mainījās un tas atspoguļojās pat uz viņas izvēlēm, kas attiecas uz modes zīmoliem.

Diāna bija īsta modes dāma, ne mazums sieviešu dievināja viņas gaumi un centās Diānai līdzināties. Diāna bija iemīļojusi vairākus modes zīmolus, bet viens no zīmoliem kļuva par viņas ļaunāko murgu. Viņa vairs nekad nespēja uzvilkt “Chanel” apģērbu un aksesuārus.

Austrāliešu dizaineris Džeisons Brandsons, kurš strādāja ar princesi Diānu 1996.gadā, atklāja šo noslēpumu – viņa tik ļoti necieta šo zīmolu! Toreiz Diāna esot kādam svinīgam pasākumam izvēlējusies kleitu no modes nama “Versace” un dizaineris piedāvājis vizuālo tēlu papildināt ar elegantām kurpītēm no “Chanel”, bet viņa kategoriski atteikusies! “Nē, es nevaru valkāt “Chanel”, tas man atgādina par viņu abu vārdu burtiem,” –  (angļu valodā prinča Čārlza vārds ir “Charles”, bet Kamillas – “Camilla” – red.)

Tieši zīmola logotips un nosaukums princesei Diānai visu viņas dzīvi asociējās ar Kamillas un Čārlza savienību! Par abu savienību atgādina ne tikai nosaukums, bet arī “Chanel” zīmola logo. Jāņem vērā, ka šāda Diānas rīcība ir visai cilvēcīga, mums katram ir kas tāds, kas atgādina par ko nepatīkamu…

Autors: Dieviete.lv

15 triki, lai pārvarētu slinkumu!

Kā jūs domājat, kas ir galvenais ienaidnieks, kurš aizkavē panākumus, veicina bezdarbību,visādi jauc plānus un neļauj strādāt? Pareizi, slinkums. Kā cīnīties ar to un sasniegt augstus rezultātus, neskatoties ne uz ko? Šis raksts ir veltīts cīņai pret slinkumu un motivācijas paņēmieniem.

1. Atpūtieties un izguļaties!

Lai efektīvi strādātu nepieciešams atjaunot spēkus, bet pēc tam var arī iekarot panākumu virsotnes.

2. Sastādiet darba plānu!

Tas organizē darbu un laiku, pie tam, izsvītrotie paveiktie darbi motivē virzīties tālāk. Ieviesiet praksē laika – menedžmenta tehnoloģiju.

3. Apziniet savus spēkus!

Ja jums pašlaik nav pieredzes veikt vairākus darbus uzreiz, sākumā ieviesiet likumu veikt vienu darbu, bet līdz galam un kvalitatīvi. Citādi jūs “iestigsiet” iesāktu, bet nepabeigtu darbu “purvā”.

4. Paredziet darāmā darba veikšanas termiņus!

Tā jūs darāmo darbu neatliksiet uz pēdējo brīdi un arī labāk domāsiet.

5. Apsveriet, kādu labumu jūs gūsiet no paveiktā darba!

Un nedomājiet par grūtībām, kas jūs sagaida šī darba veikšanai.

6.Apbalvojiet, uzslavējiet sevi par paveikto darbu!

Apsoliet sev, ka paveicot darbu, jūs noskatīsieties iemīļoto seriālu vai tiksieties ar draugiem.

7. Atzīmējiet progresu!

Pierakstiet, ko jūs paspējāt izdarīt dienas garumā. Ja vakarā šajā sarakstā nebūs neviena ieraksta, jums būs kauns par to, ka diena nodzīvota nelietderīgi.

8. Vērojiet citu cilvēku panākumus!

Iedvesmojieties no viņu padarītā, sasniegtā. Labsirdīgi apskaudiet viņus un esiet labāks par viņiem!

9. Esiet aktīvs!

Ievērojiet veselīgas dzīves normas, nodarbojieties ar sportu. Lai jums ir vēlēšanās efektīvi nodzīvot katru dienu. Stipriniet ne tikai miesu, bet arī garu.

10. Dodiet sev solījumus!

Piemēram, dodiet sev solījumu, ka sāksiet strādāt pēc pusstundas.Un noteikti izpildiet šo solījumu, tā jūs sevi sāksiet cienīt.

11. Sadaliet darāmo darbu daļās!

Virzīties pretī mērķim maziem solīšiem ir vieglāk, jūs pat nepamanīsiet, ka esiet visu padarījuši.

12 Atrodiet kādu, kas jūs motivēs!

Piemēram, darba kolēģi, kam jūs atskaitīsieties par paveikto.

13. Radiet sev izaicinājumus!

Lai darbs jums kļūst par savdabīgu uzvaru. Pārbaudiet savu gribasspēku.

14. Padomājiet par nepatikšanām, kas jūs sagaida, ja jūs nepaveiksiet darbu.

Jūs stundu smagi pastrādāsiet, tādā veidā atbrīvojoties no daudzām problēmām. Tas ir tā vērts!

15. Izrādiet interesi!

Ja veicamais darbs liekas neinteresants, diezin vai ir vērts velti tērēt laiku tā veikšanai. Atrodiet nodarbošanos, kas jums patīk, tad arī iemeslu slinkot kļūs mazāk!

 

Autors: Dieviete.lv

Bērna nervozitātes cēloņi: Kā vecāku strīdi ietekmē bērnu labsajūtu?

1. jūnijā tika atzīmēta Starptautiskā Bērnu aizsardzības diena, kurā sabiedrībai tiek atgādināts par dažādiem ar bērnu fizisko un psiholoģisko labsajūtu saistīti jautājumi. Īpaši svarīgi tas ir šobrīd, kad Covid-19 izraisītā krīze un sociālās distancēšanās ierobežojumi iedzīvotājiem ir radījusi pastiprinātu trauksmi, nedrošību, kā arī ietekmējusi tuvinieku savstarpējās attiecības. To apliecina arī jaunākie BENU Aptiekas Stresa termometra rezultāti. Tajos atklāts, ka 18% respondentu ārkārtas situācijas laikā ar tuviniekiem strīdas biežāk nekā parasti (3% izteikti biežāk, 15% nedaudz biežāk nekā iepriekš), 69% pauduši viedokli, ka nekādas izmaiņas nav novērojuši, bet vēl 10% Covid-19 laikā ar tuviniekiem strīdas mazāk nekā parasti. Par to, kā tuvinieku strīdi un attiecības ģimenē ietekmē bērnu un jauniešu labsajūtu, stāsta Latvijas Ģimenes psihoterapeitu biedrības valdes priekšsēdētāja, sistēmiskā ģimenes psihoterapeite, pedagoģijas doktore Maija Biseniece.

Bērnu psiholoģiskās labsajūtas priekšnoteikumi

Dr. M. Biseniece skaidro, ka bērnam ir vajadzīga droša vide un cilvēki, kam var uzticēties. Bērnam ir nepieciešama izjūta, ka ir pieaugušais, kurš par viņu ir atbildīgs, nodrošinās vajadzību pēc drošības un radīs piederības izjūtu. Pieaugušie bērnam nodrošina fizioloģiskās vajadzības – ēdienu, mieru, miegu, siltumu un vēsumu, saskarsmi ar dabu un apkārtējo. Bērns augot varēs mācīties saprast, ko uztver un sajūt, un doties tālāk apmierināt savu vajadzību izpētīt pasauli ap sevi, darīt to, kas patīk, un apmierināt savu vajadzību pēc pašrealizācijas un patstāvības. Pieaugušie palīdz bērnam pārvarēt bailes tikt atraidītam vai pamestam, kas ir, kā šobrīd skaidro, mantota no senčiem ar dziļi iesakņojušajām bailēm zaudēt saikni, kas nodrošina piederību un sadarbību un līdz ar to izdzīvošanu draudīgajā pasaulē. Tāpat bērnam ir vajadzība, lai vecāki, vecvecāki un citi pieaugušie atzītu viņa realitāti, pieņemtu un atzītu bērna prasmes. No pieaugušo attieksmes bērnā veidojas izjūta – tāds, kāds es esmu, esmu labs, pareizs un mīlēts. Ikviens bērns sirds dziļumos tiecas pēc tuvības un mīlestības, bet viņā ir arī bailes un aizsargreakcijas, kas pasargā no vilšanās un sāpēm. Bērni jūtas drošībā un var attīstīties, ja:

  • saņēmuši rūpes;
  • guvuši izdevušos un drošu piesaistes pieredzi;
  • guvuši patstāvīguma un pašatbildības pieredzi;
  • guvuši pieredzi paust savu gribu un aizsargāt sevi;
  • guvuši jutekliskā prieka pieredzi;
  • guvuši pieredzi, ka viņu pasaule ir lielākas pasaules un veseluma daļa.

Bērnu nervozitātes cēloņi

Eksperte skaidro, ka, pirms bērna nervozitāte parādās ārēji, parasti ir kāds cēlonis, kas skar visu ģimeni, piemēram, krīze valstī, darba zaudēšana kādam no vecākiem, Covid-19 saslimšanas riski. Tāpat bērni ir jutīgi pret izmaiņām arī vecvecāku ģimenē, piemēram vecmāmiņas slimība, vectēva aiziešana pensijā, naudas grūtības u. tml. Spēcīgas reakcijas var būt arī uz izmaiņām ģimenes sistēmā – piedzimst vēl kāds brālītis vai māsiņa, vecmāmiņa atnāk dzīvot ģimenē, vecākā māsa aiziet no mājām un apprecas, un daudzi citi sagaidāmi ģimenes dzīves notikumi. Nemieru rada arī nozīmīgas sociālās un attīstības izmaiņas – bērns, kurš auga mājās, sāk iet skolā, ģimene pārceļas uz citu dzīvesvietu, visu laiku bērns apmeklējis bērnudārzu vai skolu, bet tagad jābūt mājās, kāds no vecākiem tiek būtiski paaugstināts amatā vai gluži pretēji pēkšņi saslimst, vai visiem jāstrādā no mājām. Ja vecākiem pārmaiņu laikā izdodas bērniem nodrošināt viņu pamatvajadzības, sniegt emocionālo siltumu, atbilstoši izskaidrot situāciju, atbalstīt vecumposma attīstības krīzēs, parādīt, kā tikt galā ar grūtībām, atpazīt, pieņemt un pārvaldīt savas emocijas, tad bērni ar vecāku palīdzību pārvar augšanas grūtības un trauksmi. Ja vecāki bērnu vajadzībām nepievērš uzmanību, nav atbalstoši un ir noraidoši, slēpti vai atklāti vardarbīgi, vecāku un bērnu starpā rodas konflikti, kas ir biežākie bērnu nervozitātes un somatizācijas cēloņi. Arī pētījumi ir parādījuši, ka biežākie konfliktu cēloņi ir: 

  • vecāku neprasme regulēt un nostiprināt saskarsmi ar bērniem;
  • audzināšana pārsvarā izpaužas pamācībās, aizliegumos un sodos;
  • vecāki nepietiekami pazīst un uzklausa savus bērnus;
  • vecākiem ir vājas zināšanas par bērna tipoloģiskajām īpatnībām un psihiskās attīstības pazīmēm attiecīgajā vecumā;
  • nepietiekama iedziļināšanās bērna rīcībā un uzvedības iespējamajā motivācijā;
  • pieaugušo nesaskaņotās prasības un savstarpējie konflikti pārī.

Ilgstoši strīdi – uzticēšanās zuduma sākums

Dr. M. Biseniece norāda, ka parasti tie, kuri ir iesaistīti strīdā, koncentrējas tikai uz sevi, un bērni tiek atstāti emocionālā novārtā. Bērni, īpaši pusaudži, bieži jūtas vainīgi un atbildīgi par vecāku strīdiem, jo tieši viņi nereti ir vecāku strīdu objekts.  Bērni jūt sarežģīto ģimenes situāciju, kas viņos izraisa apjukumu un nedrošību. Tas noved pie ticības un uzticēšanās zuduma vecākiem. Ja pieaugušo konflikti ieilgst, bērni ir pastāvīgā lojalitātes konfliktā, “vecāku sašķeltība” kļūst par bērna “iekšējo sašķeltību.” Bērni atšķirīgi reaģē uz vecāku pārdzīvojumiem un ciešanām, ko sagādā konflikti. Tas atkarīgs no viņu personības, vecuma un ģimenes struktūras. Visbiežāk tie ir uzvedības traucējumi – “ieraugiet mani!,” kam seko  agresivitāte, dusmu uzliesmojumi, nepaklausība, noslēgšanās sevī, izvairīšanās no mācībām vai pat bēgšana no mājām. Ir bērni, kuri ieraujas sevī – “aizbēg” un nevēlas kontaktēties ar cilvēkiem. Var parādīties depresīvs noskaņojums. Bieži vien redzamākie ir mācīšanās traucējumi un sekmju pasliktināšanās. Ieilgusī spriedzes situācija var izraisīt psihosomatiskus simptomus: vispārēju trauksmi, sāpes krūtīs, vēderā, galvassāpes u.c. Situācijai turpinoties vēl ilgāk, bērnam var veidoties attīstības regresija, parādās izpausmes, kas raksturīgas jaunākam vecumposmam: nakts enurēze, bailes no zaudējuma, bailes no tumsas, runāšana maza bērna valodā, tiki u. tml. Ja konflikti saasinās un pieaugušie nedomā par konstruktīvu risinājumu, spriedzes situācija un simptomi tikai pieaug. Vēlams būtu to saprast laicīgi un meklēt palīdzību.

Konfliktu pamatā – komunikācijas iemaņu trūkums!

Strīdi bieži vien ģimenēs ir par ikdienas sīkumiem un pāraug konfliktos. Tam attīstoties vēl tālāk, konflikti noved pāri pie domas par šķiršanos. Par konfliktu un šķiršanās cēloņiem ir daudz pētījumu. Pārsteidzoši, ka visbiežākais ir komunikācijas iemaņu trūkums. Nereti veidojas situācija, kad, izejot ārpus mājām, cilvēks spēj sevi kontrolēt, bet tuvāko cilvēku klātbūtnē mēdz neievērot elementāras ikdienas komunikācijas un uzvedības normas. Lai ģimene funkcionētu, ir svarīgas lomas, partneriem var būt neapmierināta vajadzība pēc dažādām lomām un pretrunas lomu izpildīšanā. Ģimenes dzīvē ir jāpieņem dažādi lēmumi, tāpēc lēmuma pieņemšanas iemaņu trūkums var radīt nopietnas pretrunas, kā arī izjauc līdzsvaru ģimenē. Ja gadu gaitā sākotnējie konflikti ir noklusēti jeb “paslaucīti zem tepiķīša”, tie samilzt un izvēršas izvirdumā, kas kādam no pāra var būt liels pārsteigums. Pāra dzīves ētikas neievērošana un cieņas trūkums vienam pret otru parasti noved pie nopietniem konfliktiem, ciešanām un šķiršanās. Pārī ir nepieciešams atrast vajadzīgo līdzsvaru starp tuvību un distanci, kas uzlabos gan savstarpējās attiecības, gan arī bērnu labsajūtu. 

Vēlamais uzvedības modelis krīzes pārvarēšanai

BENU Aptiekas Stresa termometra rezultāti parāda, ka 10% aptaujāto Covid-19 krīzes laikā strīdas mazāk nekā parasti. Dr. M. Biseniece skaidro, ka tās ir ģimenes, kurās pieaugušie ir atraduši veidu, kā nodrošināt intimitātes un individualitātes līdzsvaru. Tas nozīmē, ka ģimenes locekļi ir katrs par sevi un dara savas lietas, netraucē citus un rēķinās ar viņu vajadzībām. Respektīvi, pavada laiku gan kopā, gan atsevišķi, ievērojot cits cita intereses. Pieaugušie ciena viens otru, runā par savām domām, jūtām, dalās pārdomās un pārdzīvojumos. Ģimenē ir izstrādāta vērtību sistēma un pastāv noteikti likumi. Bērniem tiek dots emocionāls siltums un drošības izjūta. Vecāki labi sadarbojas un ir vienoti audzināšanas pamatjautājumos. Ar bērniem pārrunā viņu stiprās un vājās puses, un to, kā tās var attīstīt. Bērni apgūst, kā risināt konfliktus un tikt galā ar grūtībām. Neraugoties uz grūtībām, ģimenes locekļi nodrošina savstarpēju atbalstu un katra ģimenes locekļa autonomiju. Konfliktos izdodas panākt kompromisu. Ģimene vēlas attīstīties – dot iespēju katram ģimenes loceklim apmierināt vajadzību augt un attīstīties dažādās jomās. 

Autors: Benu Aptieka

Godā Latviju: Norisināsies skrējiens apkārt Latvijai “Gaismas ceļš”

Sadarbojoties biedrībai “1836”, Stirnubuks.lv un garo distanču skrējējam Dinam Vecānam, sākot ar 16. jūniju norisinās četru dienu garš lāpu skrējiens pa 1836 kilometru garo robežu – “Gaismas ceļš”. Skrējiena dalībnieki veiks distanci nesot lāpas, no kurām skrējiena laikā tiks iedegti 87 ugunskuri, izgaismojot Latvijas pierobežu un radot Gaismas un Mīlestības ceļu, kas “apņems” mūsu valsti. 

Uzsākot “Gaismas ceļa” skrējienu, 16. jūnijā Krāslavā tiks iedegtas divas gaismas lāpas, kuras uzsāks ceļu pretī viena otrai. Tās nesīs divas skrējēju komandas – Ziemeļaustrenis un Dienvidrietenis. Katra dosies savā virzienā, lai, noslēdzot skrējienu, satiktos Kolkas ragā. Pa ziemeļu pusi dosies 46 komandas, savukārt, pa Dienvidu – 41 komanda. Skrējiena mērķis ir izveidot nepārtrauktu “Gaismas ceļa” ritējumu, kuru nodrošinās skrējēju komandas, nododot gaismas stafeti ik pēc ~20 km. Katra komanda, noslēdzot savu skrējiena posmu, iedegs simbolisku ugunskuru, izgaismojot Latvijas robežu. 

“Esam gandarīti, ka varam īstenot šādu projektu. Manuprāt, ir būtiski cilvēkiem atgādināt, ka Latvija ir skaista valsts, kur ir ļoti daudz ko redzēt un ar ko lepoties. Šis skrējiens ir tikai par un ap Latviju! Tāpēc, atbilstoši skrējiena dalībniekiem, esam izvēlējušies optimālu distanci, kas ļaus izbaudīt skrējienu un pierobežas dabu,” uzsver biedrības “1836” vadītājs Enriko Podnieks. “1836 kilometru garais ceļš, kas būs skrējiena distance, pirms diviem gadiem tika izveidots par godu Latvijas simtgadei. Tas simbolizē ceļu uz brīvību un ļauj ieraudzīt mūsu zemes unikalitāti dabā, vēsturē un cilvēkos. Šis gads visā pasaulē radījis lielu neziņu un licis domāt par to, kādas ir mūsu prioritātes dzīvē. Veidojot šo “Gaismas ceļu”, vēlamies dalīties priekā, pateikties mūsu tautai un Latvijai, vairojot Gaismu sevī.”

Svarīgi un pat vēlams ir iepazīt ne tikai pierobežu, bet arī visu Latviju! Domāju, ka „Gaismas ceļš” var būt labs pirmais solis, kur kopā ar domubiedriem noskriet pirmos 20 km. Iespējams, tas skrējiena dalībniekus motivēs atgriezties sākumpunktā, lai veiktu visu „1836” ceļu. Ceļojot pa Latviju, vienmēr varam gūt jaunas vēsmas, atklāt līdz šim neiepazītas vietas. Šis brīdis, kad daba mostas un viss zied, manuprāt, ir labākais laiks, lai iepazītu savu valsti un dotos skrējienā. Es noteikti varu garantēt, ka, veicot „1836” ceļu, ikviens gūs lieliskas emocijas un vērtīgu pieredzi,” stāsta garo distanču skrējējs Dins Vecāns. 

Rimants Liepiņš, taku skrējienu seriāla „Stirnu buks” organizators aicina: „Saulgriežos katram latvietim esot jāiededzina ugunskurs, tas mums esot asinīs! Tad iedegsim tos visapkārt Latvijai, attīrīsim savu zemi un domas, pakustināsim kājas! Par lielu un stipru Latviju!” 

“Mēs īpaši aicinām tās pašvaldības, kuras atrodas pierobežā, kļūt par “Gaismas vēstnešiem”, proti, sagaidīt un pavadīt skrējiena dalībniekus, stafetes maiņas punktos un visiem kopīgi iedegt “Gaismas ceļa” ugunskurus,” uzsver Enriko Podnieks. 

Ņemot vērā pašreizējo situāciju, jāievēro arī zināmi drošības pasākumi. Tāpēc stafetes komandas sastāvēs no 3 cilvēkiem un ceļa laikā tās pavadīs tehniskais auto. Arī skrējiena laikā iedegtie ugunskuri, tiks rūpīgi uzraudzīti, lai izvairītos no negadījumiem.

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: Gaismas ceļš

01.06.2020.

Vai mēs vispār varam runāt par tādu jēdzienu kā „droša sauļošanās”?

Pludmales sezona ir klāt, un pēc saules izslāpušie nomet liekos apģērba gabalus, lai baudītu siltumu. Taču, pirms došanās atklātā saulē, ir jāatceras par ādas aizsardzību. Ik gadu vairāk kā 200 cilvēkiem Latvijā tiek konstatēts ādas vēzis jeb melanoma. Par to, kā  sevi pasargāt no šīs saslimšanas un kā rūpēties par savu ādu vasaras sezonā, pieredzē dalās dermatoloģe Evita Jakušonoka.

Kas ir galvenie melanomas riska faktori?

Melanomas galvenie riska faktori ir iedzimtība un saules radītais ultravioletais starojums. Lielāks risks saslimt ar melanomu ir tiem, kuriem ģimenē bijuši melanomas gadījumi, kā arī cilvēkiem ar noteiktu fenotipu. 

Ja cilvēkam ir ļoti gaiša ādas krāsa, gaiši vai rudi mati un vasaras raibumi, risks ir lielāks. Parasti šie cilvēki arī ātrāk apdeg saulē. Arī tiem, kuriem ir daudz dzimumzīmju, lielas dzimumzīmes (lielākas par 5 mm) vai netipiski ādas veidojumi, melanomas risks ir augstāks. 

Pie riska faktoriem var minēt arī paaugstinatu jutību pret sauli. Jo lielāka jutība pret sauli, jo lielāka korelācija ar ādas ļaundabīgajiem audzējiem. Jutība pret sauli palielinās brīžos, kad mums ir zema imunitāte, kā arī pie atsevišķu medikamentu lietošanas.

Diemžēl mēs nevaram mainīt savus gēnus un ārējā izskata īpatnības, taču mēs varam novērst riska faktorus, kas saistīti ar saules negatīvo ietekmi, un aizsargāt savu ādu, lai dzīves laikā melanoma mums neattīstītos.

Vai ir atšķirība starp sauļošanos saulē un solārijā?

Jā, atšķirība noteikti ir. Sauļošanās solārijā ir bīstamāka kā sauļošanās saulē. Solārija starojums satur līdz pat 99% ultravioletos A starus jeb UVA starus, kas ir kancerogēni un var izraisīt ādas vēzi. Turklāt, sauļojoties solārijā, mēs varam gūt tikai iedegumu, taču neuzņemam D vitamīnu. Palielināts risks dzīves laikā saslimt ar melanomu ir tiem, kuri solāriju regulāri ir apmeklējuši līdz 25 gadu vecumam. 

Jāpiebilst gan, ka jebkura sauļošanās ir uzskatāma par melanomas riska faktoru, tāpēc vēlme iegūt pēc iespējas tumšāku iedegumu ir pretrunā ar ādas veselību.

Kapēc, Jūsuprāt, cilvēki ir aizrāvušies ar sauļošanos?

Manuprāt, daudzi joprojām dzīvo ar mītu, ka skaista āda ir iedegusi āda. Aristokrātijas laikā bālums bija skaistuma etalons, bet tumša āda bija vienkāršu strādnieku pazīme. Šo viedokli lauza Koko Šanele, pasludinot, ka brūna āda ir veselīga un skaista. Taču šobrīd pasaulē pamazām atgriežas tendence, ka skaists ir viss, kas ir dabīgs, tātad arī bāla āda. Es kā dermatologs varu piekrist, ka gaiša āda ir ne vien skaista, bet arī vesela. Ja cilvēks ļoti vēlas iegūt tumšāku ādas toni, mūsdienās ir pieejami dažādi tonējošie kosmētikas līdzekļi, kā arī mākslīgais iedegums, kas rada tādu pašu efektu, taču neapdraud veselību.

Vai mēs vispār varam runāt par tādu jēdzienu kā „droša sauļošanās”?

Droša sauļošanās ir tikai tāda sauļošanās, pirms kuras vismaz 20 – 30 minūtes uz ādas tiek uzklāti aizsarglīdzekļi. Ja ieziežamies tikai esot pludmalē, pirmās 20 minūtes mūsu āda nebūs aizargāta, jo vajadzīgs laiks, lai aizsarglīdzekļi absorbētos ādā. 

Mēs neatzīstam par drošu sauļošanos bez aizsargkrēma, pat ja tās ir tikai pārdesmit minūtes. Noteikti nevajadzētu sauļoties laikā, kad ir aktīvā saule, t.i., no 11.00 – 16.00, jo tad UV indekss ir visaugstākais. 

Dažkārt cilvēki nelieto aizsarglīdzekļus, jo uzskata, ka tas neļaus viņiem uzņemt organismam nepieciešamo D vitamīnu. Patiesībā, lai uzņemtu D vitamīna ikdienas devu, mums pietiek 15 – 20 minūtes uzturēties saulē ar atklātu seju un plaukstām. Nav speciāli javelk peldkostīms un jadodas uz pludmali, pietiek saulainā laikā aiziet uz veikalu vai uz darbu. Turklāt, atrodoties saulē mēs varam uzņemt D vitamīnu tikai konkrētajai dienai, jo mūsu ķermenis neveido D vitamīna rezerves. 

Ko vajadzētu ievērot cilvēkiem, kuru darbs ir saistīts ar ilgstošu atrašanos ārā? Ceļu strādniekiem, dārzniekiem un citiem?

Ja mūsu darbs vai hobijs ir saistīts ar ilgstošu atrašanos ārtelpās, pirms došanas ārā no mājas noteikti vajadzētu uzklāt saules aizsarglīdzekļus un neaizmirst tos atjaunot ik pēc 2 – 3 stundām. Noteikti būtu jālieto arī galvassega un, ja iespējams, arī saulessbrilles. Tāpat būtu jāpiedomā pie apģērba. Neskatoties uz to, ka laiks ir karsts, labāk izvēlēties gaišu, plānu apģērbu, taču ar garām rokām. Šortu vietā priekšroka būtu dodama biksēm, bet sintētisku audumu vietā –  kokvilnai, jo kokvilna neveicina UV staru uzsūkšanos. Sintētiski apģērbi pret ultravioleto starojumu tik labi neaizsargā.

Saules aizsarglīdzekļi būtu jālieto arī šoferiem, kuri garas stundas pavada ceļā. Automašīnas stikls nelielu daļu ultravioleto staru tomēr izlaiž cauri. Ne velti tālbraucējiem bieži viena sejas puse ir vairāk iesauļota un ātrāk noveco.

Ko nozīmē uz saules aizsarglīdzekļiem norādītais SPF marķējums? Kā orientēties plašajā piedāvājuma klāstā?

SPF norāde garantē, ka saules aizsarglīdzeklis pasargās no UVB starojuma. To, vai konkrētais līzeklis pasargā arī no UVA starojuma, jāskatās atsevišķi, lasot aprakstu par līdzekli. 

Cilvēkiem Latvijā pārsvarā ir 2 un 3 ādas fototips, kas ir diezgan gaišs un jutīgs pret sauli, tāpēc es kā dermatalogs vasaras laika dodoties atklātā saulē pilnīgi visiem ieteiktu lietot aizsarglīdzekļus ar faktoru SPF50. Šie līdzekļi bloķēs 98% UVB starus, bet, piemēram, SPF15 bloķēs tikai 93% UVB starus. Pavasara un rudens periodā, ilgāk uzturoties saulē, var lietot līdzekļus ar faktoru SPF30. Bieži vien saules aizsargfaktors SPF30 tiek iestrādāts sejas dienaskrēmos.

Aizsarglīdzekļi ir dažāda veida – krēmi, gēli, pieniņi, losjoni, spreji. Cilvēkiem ar sausu ādu vairāk būs piemēroti krēma konsistences līdzekļi, cilvēkiem ar taukainu sejas ādu vai pusaudžiem, kam ir kombinēta āda, vairāk būs piemēroti gēli vai losjoni, kas neaizsprostos poras, savukārt jutīgai ādai piemērotāki būs gēli vai pieniņi. Spreja formai priekšroku bieži dod vīrieši, jo šos līdzekļus atliek uzsmidzināt un nevajag izsmērēt uz sejas vai ķermeņa ar rokām.

Vai ultravioletā starojuma intensitāte ir saistīta ar to, cik augsta ir temperatūra?

Parasti lielāka iespēja gūt apdegumus ir tieši karstā laikā, taču UV indekss nekorelē ar gaisa temperatūru. Piemēram, kalnos, kur ir ļoti labas atstarošanās iespējas, UV intensitāte ir ļoti augsta, tāpēc tur var viegli apdegt arī pie zemas temperatūras. Vasaras laikā lielākas atstarošanas iespējas ir ūdens tuvumā, jo tas spēj atstarot līdz pat 25% un saules iedarbība var būt spēcīgāka arī mēreni siltā dienā.

Kādos gadījumos būtu jāapmeklē dermatologs?

Ja īsā periodā tiek pamanītas izmaiņas dzimumzīmēs vai netipiski ādas veidojumi, noteikti vajadzētu atrādīties dermatologam un veikt ādas veidojumu pārbaudi. Tiem, kuriem ir daudz tetovējumu, var būt grūti pašiem pamanīt kādu jaunu veidojumu vai izmaiņas esošajas dzimumzīmēs, tāpēc šai cilvēku grupai āda jāpārbauda īpaši rūpīgi.

Būtisku lomu aizdomīgu dzimumzīmju atklāšanā var nospēlēt frizieris, masieris, fizioterapeits vai jebkurš cits pakalpojumus sfēras pārstāvis, kas ikdienā ir ciešā kontaktā ar cilvēku ķermeņiem. Svarīgi, la viņš neklusētu, bet saudzīgi mudinātu savu klientu doties pie ārsta pārbaudīties.

Taču arī cilvēkiem, kuriem nav nekādu sūdzību, profilakses nolūkos reizi gadā būtu rekomendēts veikt dermatoskopiju. Agrīnās stadijās melanomu vai citus ādas audzējus cilvēks pats nevar pamanīt, kā arī nebūs izmēra vai formas izmaiņas, tāpēc svarīgas ir ikgadējās pārbaudes ar dermatoskopu, kur mēs spējam vizualizēt sīkās struktūras izmaiņas.  

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: Soli priekšā melanomai

Priecīgas ziņas! Pagājušajā diennaktī nav atklāti jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi

Pagājušajā diennaktī, veicot kopumā 652 Covid-19 testus, nav atklāti jauni inficēšanās gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles  centra apkopotā informācija.

Līdz šim Latvijā veikti 109 723 izmeklējumi, saslimušas 1066 personas un, atbilstoši 30.maija datiem, 745 izveseļojušās.

Kopumā miruši 24 Covid-19 pacienti.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā nav stacionētu jeb slimnīcā ievietotu pacientu ar Covid-19. Kopumā stacionāros ārstējas 18 pacienti, no kuriem 15 pacienti ar vidēji smagu, bet trīs pacienti ar smagu slimības gaitu.

Līdz šim no stacionāra izrakstīti 155 pacienti.

Autors: nozare.lv

01.06.2020.

Afroamerikāņa nāve kļuvusi par iemeslu protestiem divdesmit ASV pilsētās, izsludināta komandantstunda! (+VIDEO)

Aptuveni divdesmit lielajās ASV pilsētās izsludināta komandantstunda un vairāki štati mobilizējuši Nacionālo gvardi saistībā ar plašiem vardarbīgiem protestiem un grautiņiem pēc policijas aizturētā afroamerikāņa Džordža Floida nāves Mineapolē.

Pašā Mineapolē, kur grautiņi turpinājušies jau piekto nakti, policija pret protestētājiem laidusi darbā asaru gāzi un trokšņu granātas. Sadursmes izraisījušās Čikāgā un Ņujorkā, Filadefijā protestētāji dauzījuši skatlogus, Losandželosā aizdedzinājuši policijas mašīnu. 

Čikāgā, Atlantā, Losandželosā un vēl pārdesmit lielajās pilsētās nakts stundās aizliegts uzturēties ielās.

ASV prezidents Donalds Tramps vardarbībā, laupīšanā un dedzināšanā apsūdzējis radikāli kreisos spēkus, paziņojot, ka grautiņu rīkotāji apkauno Floida piemiņu.

Tikmēr Demokrātu partijas prezidenta amata kandidāts bijušais viceprezidents Džo Baidens nosodījis vardarbību, bet vienlaikus uzsvēris, ka ASV pilsoņiem ir tiesības rīkot demonstrācijas.

Jau ziņots, ka Mineapolē piektdien tika aizturēts policists Dereks Šovens, kurš apsūdzēts par aizturētā Floida nāvi.

Šovens bija redzams sabiedrības sašutumu izraisījušajā video, vismaz piecas minūtes turot celi uz aizturētā Floida kakla. Protesti sākās pēc tam, kad sociālajos medijos parādījās video ar Floida aizturēšanas gaitu. 

46 gadus vecais Floids pirmdien Mineapolē tikai aizturēts, policijai izmeklējot apsūdzības par viltotas banknotes izmantošanu.

Video redzams un dzirdams, kā roku dzelžos saslēgtais Floids ir nogāzts zemē un saka, ka nevar paelpot. Viens no policistiem tur celi uz Floida kakla. Notikuma vietā redzami arī citi policisti.

Video (situācija ASV)

Džordža Floida nežēlīgā aizturēšana, kura izraisījusi sašutumu visā ASV!

Foto

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv

Startējis “SpaceX” pilotējamais kosmosa kuģis. Šis ir pirmais ASV pilotējamais lidojums kosmosā kopš 2011.gada! (+TIEŠRAIDE)

Sestdien veiksmīgi startējis ASV privātā uzņēmuma “SpaceX” kosmosa kuģis, lai nogādātu Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS) divus amerikāņu astronautus.

“SpaceX” raķete “Falcon 9” plkst.22.22 pēc Latvijas laika startēja no Kenedija kosmosa centra Floridā, lai nogādātu orbītā kosmosa kuģi “Crew Dragon” ar Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) astronautiem Bobu Bēnkenu un Daglasu Hērliju.

Apmēram 12 minūtes pēc starta kosmosa kuģis “Crew Dragon” veiksmīgi atvienojies no nesējraķetes otrās pakāpes un ir ceļā uz SKS.

ASV prezidents Donalds Tramps, kurš notiekošo vēroja no Kenedija kosmosa centra, “SpaceX” startu raksturoja ar vārdiem: “Tas ir neticami.”

Plānots, ka “Crew Dragon” lidojums uz SKS prasīs 19 stundas.

Sākotnēji starts bija paredzēts trešdien, taču tas tika atlikts nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ.

Tas ir pirmais ASV pilotējamais lidojums kosmosā kopš 2011.gada, kad tika izbeigta atspoļkuģu izmantošana. Kopš tā laika ASV astronauti devušies uz SKS ar Krievijas kosmosa kuģiem “Sojuz”. 

Pirmais “SpaceX” pilotējamais lidojums Vašingtonai ir būtisks divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, lai pārtrauktu NASA atkarību no Krievijas, un, otrkārt, lai gūtu ietekmi privātajā Zemes zemās orbītas tirgū, kas atvērts tūristiem un uzņēmējiem.

Tiešraide

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv

31.05.2020.

Apstiprināto Covid-19 gadījumu skaits pasaulē pārsniedzis jau 6 miljonus!

Apstiprināto inficēšanās gadījumu skaits ar jauno koronavīrusu kopš pandēmijas sākuma pasaulē pārsniedzis sešus miljonus, liecina jaunākie Džonsa Hopkinsa universitātes apkopotie dati.

Vīrusa izraisītā slimība Covid-19 prasījusi kopumā gandrīz 370 000 cilvēku dzīvības. Vissmagāk pandēmija skārusi Amerikas Savienotās Valstis, kur slimības upuru skaits nedēļas vidū pārkāpa 100 000 robežu, bet saslimušo skaits tuvojas 1,8 miljoniem.

Brazīlijā inficēšanās ar vīrusu apstiprināta aptuveni 498 000 cilvēkiem, Krievijā – mazliet pāri par 396 000. Otrais augstākais mirstības līmenis aiz ASV fiksēts Lielbritānijā, kur Covid-19 prasījusi 38 458 cilvēku dzīvības, trešajā vietā ir Itālija ar 33 340 nāves gadījumiem.

 

Autors: nozare.lv
31.05.2020.

Saslimušo skaits turpina samazināties. Aizvadītajā diennaktī Latvijā konstatēts tikai viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums

Arī aizvadītajā diennaktī Latvijā konstatēts tikai viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Sestdien Latvijā veikti 897 Covid-19 testi.

SPKC sniegtie dati liecina, ka jauns inficēšanās gadījums konstatēts Garkalnes novadā, un saslimušais ir vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Iepriekš Garkalnes novadā vairs nebija aktīvu infekcijas gadījumu, bet pēdējā diennaktī atkal konstatēts saslimušais. Kopumā līdz šim Garkalnes novadā bijuši deviņi saslimšanas gadījumi.

Aktīvas saslimšanas reģistrētas 50 pašvaldībās, tostarp, Alūksnes, Amatas, Ādažu, Babītes, Bauskas, Burtnieku, Cēsu, Daugavpils, Durbes, Garkalnes, Grobiņas, Ikšķiles, Kārsavas, Kocēnu, Kokneses, Krustpils, Kuldīgas, Ķeguma, Ķekavas, Lielvārdes, Limbažu, Līgatnes, Mazsalacas, Mārupes, Olaines, Ozolnieku, Pārgaujas, Priekuļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Rūjienas, Salacgrīvas, Salaspils, Sējas, Siguldas, Skrundas, Smiltenes, Stopiņu, Talsu, Tukuma, Valkas un Vecpiebalgas novados, kā arī Ventspilī, Valmierā, Jūrmalā, Liepājā, Daugavpilī, Jēkabpilī un Rīgā.

Kopš testēšanas sākuma Latvijā veikts 109 071 izmeklējums, saslimušas 1066 un izveseļojušās 745 personas, bet miruši 24 cilvēki.

SPKC informē, ka pēdējās diennakts laikā slimnīcā nav ievietots neviens pacients ar Covid-19. Kopā stacionāros ārstējas 18 pacienti, no kuriem 15 ir ar vidēji smagu un trīs ar smagu slimības gaitu.

Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, kopā no stacionāra izrakstīti 155 pacienti.

Autors: nozare.lv

31.05.2020.

Kāda bija populārākā frizūra deviņdesmito gadu beigās? (+VIDEO)

1997. gads bija tetovējumu, uzlīmju, kaklarotu, auduma, mugursomu un Tamagučī ēra. Ja runājam par frizūrām, tad jaunieši deviņdesmitajos mīlēja eksperimentēt ar matiem. Iespējams, ka pie vainas plašais matu rotu piedāvājums, sākot ar matu gumijām un beidzot ar traku formu plastmasas rotājumiem, piemēram, taureņu un citu zvēru matusprādzēm.

Tipiskākā frizūra varēja pastāvēt no 10 matu gumijām un dažādām krāsainām sprādzītēm. Protams, ka nedrīkst aizmirst par populāro filmu un seriālu zvaigžņu frizūrām, kuras gribēja visi! Īpaši pieprasīta bija Dženiferas Enistones frizūra vai arī Megas Raienas nevīžīgais izskatas… Interesanti, ka aktrise Dženifera Anistone, kura seriālā “Friends” atveidoja Reičelu, uzskatīja, ka viņas populārā un tik iemīļotā frizūra ir vienkārši briesmīga! Vīrieši mēģināja līdzināties tādām zvaigznēm, kā Džordžs Klūnijs, kas savulaik filmējās seriālā “Ātrā palīdzība”.

Video

Autors: Dieviete.lv

5 briesmīgu randiņu stāsti

Vai esi piedzīvojusi briesmīgu randiņu, tādu kuru atceroties nāk smiekli vai no kauna gribas ielīst zemē? Šeit 5 stāsti, kuri nudien šķiet kā no kādas Holivudas filmas. Atceries, ka ar savu slikto vai apkaunojošo randiņu stāstu vari dalīties arī tu. Raksti uz dieviete@dieviete.lv

1. Pirmais randiņš un rokkoncerta apmeklējums šķita lieliska ideja, līdz mēs “nejauši” satikām viņa bijušo un pēc pirmajiem.

2. Kamēr es centos notiesāt savu risoto, viņš palīda zem galda, novilkta man apavus un sāka masēt pēdas. Tā bija dīvainākā pirmā randiņa pieredze.

3. Es patiešām nezinu vai viņam bija problēmas ar gremošanu vai mutes refleksiem, taču viss šķīvja saturs no viņa mutes lidoja manā ēdienā. Aizbildinoties ar slikt pašsajūtu, es pametu randiņu badā.

4. Pēc vakariņām restorānā puisis sāka kabatās bāzt galda piederumus. Uz jautājumu: “Ko tu dari?” saņēmu atbildi: “Ja iegriežos lombardā, man sanāks aliņš vakaram.”

5. Atnākot no tualetes, secināju, ka mans pavadonis ir devies prom, atstājot mani ar rēķinu, kurā bija iekļautas ne tikai mūsu abu vakariņas, bet arī dārgā (viņa pasūtītā) šampanieša pudele.

Autors: Dieviete.lv

Svētdien gaidāms vējains laiks

Svētdiena Latvijā būs šīs nedēļas vējainākā diennakts, gaidāmas pārsvarā skaidras debesis, prognozē sinoptiķi.

Ziemeļaustrumu vējš naktī brāzmās pūtīs ar ātrumu 10-15 metri sekundē, no rīta un dienā brāzmu spēks sasniegs 13-18 metrus sekundē.

Vēja ietekmē nakts būs silta – gaisa temperatūra nav gaidāma zemāka par +9..+12 grādiem. Dienā, spoži spīdot saulei, termometra stabiņš ēnā pakāpsies līdz +17..+21 grādam, pretvēja krastā – līdz +14..+16 grādiem.

Arī Rīgā maija pēdējā diennaktī gaidāms skaidrs laiks, ziemeļaustrumu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 15 metriem sekundē. Gaisa temperatūra +12 grādi naktī un ap +20 grādiem pēcpusdienā.

Autors: nozare.lv

30.05.2020.

Pienācis laiks ceļot? Varētu atcelt pašizolāciju ieceļotājiem no vairākām ES valstīm!

Ar Baltijas veselības ministriem tiek strādāts pie kopējas vienošanās, lai pašizolācijas prasību neattiecinātu uz ieceļotājiem no Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimšana ar Covid-19 nepārsniedz 15 uz 100 000 cilvēku, sociālajā vietnē “Twitter” norādījusi veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) uzsvēris, ka, balstoties uz Baltijas valstu veselības un ārlietu ministru sanāksmēs lemto, nākamajā Ministru kabineta sēdē tiks iesniegts priekšlikums par to personu, kuras ieceļo no ES un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm, kurās saslimušo skaits uz 100 000 divu nedēļu laikā nepārsniedz 15, atbrīvošanas no 14 dienu pašizolācijas.

Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstis ir visas ES dalībvalstis, kā arī Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

Patlaban visiem ceļotājiem, kuri atgriežas Latvijā no ārvalstīm, izņemot Baltijas valstis, 14 dienas jāievēro pašizolācija.

Kā vēstīts, Viņķele jau vakar preses konferencē skaidroja, ka Latvijā tiek strādāts pie iespējamas pieejas maiņa attiecībā uz pašizolāciju, kas tiek prasīta no valstī ieceļojošajiem.

Ministre skaidroja, ka ES līmenī pašlaik norit darbs, lai radītu saskaņotas prasības attiecībā uz ceļojumiem starp ES un valstīm, kuras tajā neietilpst.

Paralēli notiek konsultācijas starp Baltijas valstīm par ierobežojumu mīkstināšanu, lai process noritētu iespējami saskaņoti.

Arī Slimību un profilakses kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pieļāvis, ka, iespējams, tuvākajā nākotnē pašizolācija ceļotājiem tiks pārskatīta.

Pēc viņa Latvijas Televīzijai teiktā, Eiropas epidemiologi diskutē par šo jautājumu un piekrīt Eiropas Komisijas viedoklim, ka valstīs, kur saslimstības līmenis un riski ir vienādi, būtu iespējams pārvietoties brīvāk.

Autors: nozare.lv

30.05.2020.

Latvijā konstatēts tiki viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums

Piektdien Latvijā veikti 1243 Covid-19 testi, taču slimība atklāta tikai vienai personai, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Latvijā līdz šim kopā veikti 108 174 izmeklējumi, saslimušas 1065 personas, 745 cilvēki izveseļojušies, bet 24 miruši.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā slimnīcā ievietots viens Covid-19 pacients. Patlaban stacionāros ārstējas 18 pacienti, no kuriem 15 ir ar vidēji smagu, bet trīs pacienti – ar smagu slimības gaitu. Kopumā no stacionāra izrakstīti 155 pacienti.

SPKC sniegtie dati liecina, ka jauns inficēšanās gadījums konstatēts Kocēnu novadā.

Aktīvas saslimšanas joprojām reģistrētas 49 pašvaldībās, tostarp, Alūksnes, Amatas, Ādažu, Babītes, Bauskas, Burtnieku, Cēsu, Daugavpils, Durbes, Grobiņas, Ikšķiles, Kārsavas, Kocēnu, Kokneses, Krustpils, Kuldīgas, Ķeguma, Ķekavas, Lielvārdes, Limbažu, Līgatnes, Mazsalacas, Mārupes, Olaines, Ozolnieku, Pārgaujas, Priekuļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Rūjienas, Salacgrīvas, Salaspils, Sējas, Siguldas, Skrundas, Smiltenes, Stopiņu, Talsu, Tukuma, Valkas un Vecpiebalgas novados, kā arī Ventspilī, Valmierā, Jūrmalā, Liepājā, Daugavpilī, Jēkabpilī un Rīgā.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

Autors: nozare.lv

30.05.2020.

Lieliska iespēja: Laimē kurpes no Samantas Tīnas garderobes!

Latvijas Zaļais punkts, rūpējoties par tīras un sakārtotas vides saglabāšanu ikdienā, maijā uzsāka iniciatīvu “EiRevīzija”, kuras laikā iedzīvotāji tiek aicināti ieviest kārtību savās mājvietās, atbrīvojoties no nevajadzīgajām mantām, tās pareizi sašķirojot. Ikviens iniciatīvas dalībnieks vēl var pagūt pieteikties “EiRevīzijas” konkursam, kura termiņš pagarināts līdz 5.jūnijam, un, iesūtot fotogrāfijas, pretendēt uz ikdienā noderīgām balvām, tostarp stilīgām kurpēm no dziedātājas Samantas Tīnas garderobes.

Izaicinājumu piedalīties “EiRevīzijā” pieņēmusi arī dziesmu konkursa “Eirovīzija” Latvijas fināla “Supernova” uzvarētāja Samanta Tīna, kura nodrošina vienu no konkursa balvām – augstpapēžu kurpes no savas garderobes: “Iniciatīva “EiRevīzija” ir lieliska motivācija, lai beidzot atbrīvotos no lietām, kuras jau ilgu laiku netiek lietotas un gulstas skapju un plauktu tālākajos nostūros. Kādam tās būs stikla burciņas, citam kartona kastītes, bet vēl kādam apģērbs un apavi – tam visam ir iespējams dot otru dzīvi. Es piedalos “EiRevīzijā”, veicot savas garderobes pārkārtošanu, lai dotu jaunas iespējas apģērbam un apaviem, kas laika gaitā man pašai kļuvuši lieki,” pauž Samanta Tīna.

“EiRevīzija” konkurss notiek Latvijas Zaļā punkta Facebook profilā @zaļais.punkts, kur iedzīvotāji aicināti publicēt vai nosūtīt vēstulē savu fotogrāfiju ar atspoguļojumu par dalību mājas revīzijā, atkritumu šķirošanā, “ploging” vai citās vides sakopšanas aktivitātēs. Visi konkursa dalībnieki, kuri līdz 5.jūnijam būs iesūtījuši savas fotogrāfijas, piedalīsies izlozē par patīkamām un ikdienā noderīgām balvām. 

Sašķirotās mantas, ievērojot valstī noteiktās piesardzības prasības, iedzīvotāji var nodot tuvējos atkritumu dalītās vākšanas punktos visā Latvijā. Vieglo iepakojumu (plastmasas, papīra, metāla) un stikla taru iespējams izmest gan publiski pieejamos atkritumu šķirošanas konteineros, gan, atbilstoši atkritumu apsaimniekotāja piedāvājumam, individuāli lietojamajos. Atkritumu šķirošanas laukumos, kuri pieejami visā Latvijā, var nodot arī elektroiekārtas, mēbeles, koka iepakojumu, metālu, autoriepas un citus priekšmetus. Kopš pagājušā gada septembra Rīgā un tuvējā Pierīgā pieejami arī tekstila šķirošanas konteineri, kuri tika uzstādīti Latvijas Zaļā punkta un SIA “Eco Baltia vide” tekstila šķirošanas pilotprojekta ietvaros, kā arī lieliem soļiem jau notiek darbs pie bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītās vākšanas ieviešanas Latvijā. 

Informāciju par dažāda veida atkritumu šķirošanas vietām var atrast Latvijas Zaļā punkta mājas lapā www.zalais.lv  sadaļā “Kur izmest?”, savukārt par pareizu atkritumu šķirošanu – sadaļā “Atkritumu šķirošana”. 

Autors: Latvijas Zaļais punkts

30.05.2020.

Jūrmalas slimnīcai tiek ziedotas 2800 sejas maskas!

Attēlā: Dr. Egons Liepiņš, Jūrmalas slimnīcas valdes priekšsēdētājs un Lauvu kluba “Jūrmala” pārstāvji – Aleksandrs Bērzkalns un Zigmunds Klīvis.

Jūrmalas slimnīca pateicas Lions kustībai par dāsno ziedojumu – 2800 ķirurģiskajām sejas maskām, šīs maskas pasniedza Lauvu klubs “Jūrmala” sadarbībā ar Lions Clubs International! Maskas tiks izmantotas, lai nodrošinātu Jūrmalas slimnīcas personāla aizsardzību COVID-19 izplatības. laikā.

Kas ir Lions kustība?

Lions kustībā ir arī jaunatnes organizācijas ar nosaukumu LEO. LEO jeb Lauvēnu aizsākumi ir meklējami 1957. gadā, un kopš tā laika 130 pasaules valstīs ir vairāk kā 5,500 LEO klubu un 140,000 Lauvēnu. Katrs LEO klubs ir saistīts ar vienu konkrētu Lions klubu. Lauvēnu klubu moto ir (no angļu valodas: LEO- leadership, experience, oppurtunity).

Ziemeļlatvijas Lauvēnu klubs ir pagaidām vienīgais Lauvēnu klubs Latvijā, kas dibināts. Klubu izveidoja – 8 puiši un 8 meitenes, vecumā no 16-26 gadiem, ar mērķi darīt ko labu. Mūsu darbības uzmanības centrā ir palīdzība bērniem un jauniešiem, jo ticam, ka varam ar saviem darbiem rādīt labu piemēru un iepriecināt citus. Uzskatām, ka svarīgi, lai mēs ne tikai kopā veidotu palīdzības aktivitātes, bet arī būtu draugi savā starpā, tādēļ daļa no mūsu aktivitātēm ir vērsta uz komandas saliedēšanu un sadraudzēšanos! 

Visi Ziemeļlatvijas Lauvēni kopā satiekas katra mēneša pirmajā sestdienā Valmierā, taču starp kopīgajām tikšanās reizēm notiek arī valdes tikšanās, un bieži vien arī kopīgas ballītes.

Šobrīd 2015.gadā Ziemeļlatvijas Lauvēnu klubā darbojas 16 biedri vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kuri ikdienā ir skolēni Valmierā vai studenti Rīgā.  Mūsu lokā ir talantīgi jaunieši, kuri spēlē mūzikas instrumentus, glezno, spēlē teātri, dzied koros un dejo, taču spēj atrast laiku, lai palīdzētu arī savai pilsētai un sabiedrībai.

Autors: Dieviete.lv

Megana Mārkla un princis Harijs plāno pārcelties uz Ņujorku! Kas pārim nepatika Losandželosā?

Slavenie Saseksas hercogi pavisam nesen apmetušies uz dzīvi Amerikā, bet nupat atkal grasās pārcelties! Megana Mārkla vēlējās apmesties uz dzīvi Kalifornijā tamdēļ, ka dažu minūšu braucienā no savrupnama, kurā viņi ar princi Hariju un gadu veco dēliņu Ārčiju mitinās tagad, dzīvo viņas mamma Dorija.

Britu karaliskās ģimenes eksperte Britānija Bergere uzskata, ka hercogi ir atraduši jaunu mājokli un grasās pārcelties: šoreiz viņi plāno apmesties Ņujorkā, kā tikko tiks atcelti stingrie ierobežojumi valstī, kas ieviesti sakarā ar koronavīrusa pandēmiju visā pasaulē. “Tik zināmi cilvēki kā Megana un princis Harijs, noteikti, plāno pārcelties uz dzīvi Ņujorkā, jo tur slavenības ļoti reti izseko paparaci,” – saka eksperte. Eksperte arī apgalvo, ka, ka šobrīd, Kalifornijā, Saseksas hercogus izseko ik uz soļa. “Tieši Ņujorka atbilst daudzu slavenību dzīvesvietas prasībām,” – tā uzskata Britānija Bergere.

Autors: Dieviete.lv

Dieviete.lv Atziņa 2073

Tikai retais uzdrīkstas sekot savam sapnim un darīt to, kas tiešām patīk. Tad dari to!

– Gucci

Aizvadītajā diennaktī Covid-19 konstatēts trim iedzīvotājiem

Pēdējā diennaktī konstatēti trīs jauno Covid-19 pacienti, kamēr četri iepriekš inficētie izveseļojušies, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.

Tādējādi līdz šim no Covid-19 atveseļojušies 745 jeb 69,95% sasirgušo.

Pagājušajā diennaktī veikti 1427 Covid-19 testi, bet līdz šim Latvijā kopumā veikts 106 931 izmeklējums, saslimušas 1064 personas, bet 24 mirušas.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā nav stacionētu jeb slimnīcās ievietotu Covid-19 pacientu. Patlaban stacionāros ārstējas 22 pacienti, no kuriem 19 ir ar vidēji smagu, bet trīs pacienti ar smagu slimības gaitu. Kopumā no stacionāra izrakstīti 150 pacienti.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

Autors: nozare.lv

29.05.2020.

258 gadus veca konjaka pudele pārdota par 131 881 eiro! (+VIDEO)

Pudele ar retu 258 gadus vecu franču konjaku ir pārdota izsolē par 118 580 britu mārciņām (131 881 eiro), ceturtdien sociālajā tīklā “Twitter” paziņoja izsoļu nams “Sotheby’s”. 

Ir saglabājušās tikai trīs pudeles ar reto dzērienu “Gautier Cognac 1762”. Pārdotā pudele ar vienu no vecākajiem konjakiem pasaulē ir arī vecākā konjaka pudele, kas pārdota izsolē.

Pudele paaudzēm ilgi bija glabājusies neskarta ģimenes pagrabā, turklāt ir saglabājušās arī tai pievienotās oriģinālās etiķetes.

Franču firmas “Maison Gautier” (Gotjē nams) izlaistā pudele ir pazīstama kā “Lielais brālis” (“Grand Frere”), jo tā ir lielākā no minētajām trim pudelēm un pēdējā, kas pārdota.

Šīs pudeles ”mazā māsa” (”petite soeur”) ir apskatāma Gotjē muzejā Francijas dienvidrietumu pilsētā Egrā, savukārt “mazais brālis” (“petite frere”) tika pārdots izsolē Ņujorkā 2014.gadā. 

“Sotheby’s” stipro dzērienu speciālists Džonijs Fauls sacīja, ka šī pudele “pārsniedz stipro dzērienu kolekcionēšanas pasauli”, un atzīmēja, ka Gotjē nama konjaks “ir pazīstams un cienīts visā pasaulē”.

Fauls pirms tam pastāstīja Lielbritānijas ziņu aģentūrai PA, ka šis konjaks noteikti vēl garšo labi un ir “saglabājis savu raksturu”.

“Mēs varam pieņemt, ka alkohola līmenis tajā ir diezgan augsts, un tas ir darbojies kā konservants simtiem gadu,” teica Fauls. 

Video

Autors: nozare.lv

 

Dieviete.lv Atziņa 2072

Viss, kas tev nepieciešams – kafija un lūpu krāsa!

– Dior

Cik Latvijā ir iedzīvotāju?

Latvijā šā gada sākumā dzīvoja gandrīz 1,908 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 0,6% jeb 12,3 tūkstošiem mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 

Pērn mirušo skaits Latvijā bija zemākais pēdējo 47 gadu laikā.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2019.gadā Latvijā samazinājās par 3,4 tūkstošiem (gadu iepriekš – par 4,9 tūkstošiem), kas ir zemākais rādītājs kopš 1989.gada, bet negatīva dabiskā pieauguma rezultātā – par 8,9 tūkstošiem (9,5 tūkstošiem).

Statistikas pārvaldē norādīja, ka aizbraucēju pārsvars pār atbraucējiem iedzīvotāju skaita samazinājumā dominēja no 2008. līdz 2016.gadam, bet, sarūkot emigrācijai, pēdējos trijos gados negatīvais dabiskais pieaugums ir bijis lielāks par negatīvo migrācijas plūsmu starpību. 

Tāpat statistikas pārvalē atzīmēja, ka pēdējos trijos gados iedzīvotāju skaits Latvijā sarūk lēnāk – samazinājuma temps pērn bija 0,6%, kamēr 2018.gadā – 0,7%, bet 2017.gada – 0,8%.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 18,8 tūkstoši bērnu, kas ir par 528 mazāk nekā 2018.gadā, taču nomira 27,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 1101 mazāk. 

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka mirušo skaits pērn Latvijā bija zemākais pēdējo 47 gadu laikā – pēdējo reizi tik zems mirušo rādītājs (27,3 tūkstoši) bija 1972.gadā.

2019.gadā Latvijā no citām valstīm ieradās 11,2 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir par 300 vairāk nekā 2018.gadā, bet aizbrauca 14,6 tūkstoši, kas ir par 1,2 tūkstošiem mazāk. 

No Eiropas Savienības (ES) valstīm pērn Latvijā ieradās 2,5 tūkstoši jeb 23% iebraucēju. 

Vienlaikus statistikas pārvaldē uzsvēra, ka statistikas datu apkopojumā Apvienotā Karaliste vairs netiek iekļauta ES valstu sastāvā. 2019.gadā no Apvienotās Karalistes iebrauca 2,2 tūkstoši cilvēku jeb 19,6% no kopējā imigrantu skaita. 

Savukārt no NVS pērn iebrauca 4,3 tūkstoši cilvēku, tostarp 1,5 tūkstoši ieradās no Ukrainas, bet 1,1 tūkstotis – no Krievijas. 

Pagājušajā gadā 830 iebraucēju ieradās no Indijas, kamēr 2018.gadā no šīs valsts ieradās 938 cilvēki.

2019.gada imigrācijā 5,1 tūkstotis jeb 46% iebraucēju bija remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija. Atlikušo daļu veidoja iebraucēji, kuriem ar Latviju nav juridiskas saistības.

Vienlaikus uz ES valstīm pērn emigrēja 9,2 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir par 1,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Emigrācija uz Apvienoto Karalisti 2019.gadā samazinājās par 30% – emigrēja 2,9 tūkstoši, kamēr 2018.gadā – 4,2 tūkstoši. Uz Vāciju izbrauca 1,5 tūkstoši iedzīvotāju, bet 400-500 cilvēku emigrēja uz Īriju, Norvēģiju un Nīderlandi. 

Pērn par 23% samazinājās emigrācija uz NVS valstīm. 

No aizbraucējiem 72%  bija Latvijas valstspiederīgie, kamēr 2018.gadā šis īpatsvars bija 82%.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka nelielais dzimstības pieaugums 2013.- 2016.gadā veicināja bērnu un jauniešu skaita palielināšanos. 

2020.gada sākumā bērnu un pusaudžu īpatsvars vecumā 0-14 gadi iedzīvotāju kopskaitā bija 16%, kas ir nedaudz vairāk kā 2019.gada sākumā (par 0,1 procentpunktu jeb 108 cilvēkiem). 

Tajā pašā laikā iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā turpināja samazināties – par 15,4 tūkstošiem jeb 1,3%, un joprojām palielinājās iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecuma – 2019.gadā par trim tūkstošiem jeb 0,7%.To īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā palielinājās no 22,8% 2019.gada sākumā līdz 23,1% 2020.gada sākumā.

2019.gadā samazinājās visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits, tostarp poļu – par 2,2%, lietuviešu – par 1,8%, baltkrievu – par 2,2%, bet krievu – par 1,6%. Latviešu skaits samazinājies par 0,4%, taču to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu, pieaudzis par 0,2 procentpunktiem un 2020.gada sākumā bija 62,5%.

Pēc valstiskās piederības 86,3% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (2019.gada sākumā – 86,1%), 10,4% nepilsoņi (10,7%), 2,1% – Krievijas pilsoņi (2,2%) un 1,2% citu valstu pilsoņi. 

No visiem nepilsoņiem 51% dzīvo Rīgā, un tie ir 16% no visiem Rīgas iedzīvotājiem. 

No visiem Latvijas nepilsoņiem 72% iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem, no visiem ārvalstniekiem šādā vecumā ir 62%, un tikai 37% Latvijas pilsoņu ir vecumā virs 50 gadiem.

Bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem 2019.gadā pieauga tikai Pierīgā, taču to īpatsvars reģionu iedzīvotāju kopskaitā gada laikā tikpat kā nemainījās. 

Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars bija Pierīgas reģionā – 18,5% no reģiona iedzīvotāju kopskaita, mazākais – Latgales reģionā – 13,7%. Republikas pilsētās bērnu un pusaudžu īpatsvars svārstījās no 18,4% Jelgavā līdz 14,5% Jūrmalā. Visjaunākais bija Mārupes novads – 28,9% no iedzīvotāju kopskaita bija vecumā līdz 14 gadiem, bet Zilupes, Aglonas, Neretas un Daugavpils novadā – tikai 10,4-10,9%.

Reģiona iedzīvotāju kopskaitā lielākais darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars bija Zemgalē (61,2%), bet mazāks – Kurzemē (59,9%). Darbspējīgo iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā – par tūkstoti, bet visvairāk samazinājās Rīgā – par sešiem tūkstošiem un Latgalē – par četriem tūkstošiem. Republikas pilsētās visvairāk iedzīvotāju darbspējas vecumā bija Rīgā (61,1% no iedzīvotāju kopskaita), bet vismazāk – Valmierā (58,6%), kamēr starp novadiem visvairāk bija Baltinavas (66,3%), bet vismazāk Strenču novadā (56,1%).

Visos reģionos vairāk nekā piektā daļa iedzīvotāju bija vecumā virs 63 gadiem (visvairāk Latgalē – 25,3%, mazāk – Pierīgā (20,5%). Visvairāk senioru bija Strenču novadā – 31,6%, bet vismazāk Mārupes novadā – 10,3%.

2019.gadā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgas reģionā – par 1% jeb 3,9 tūkstošiem. Savukārt lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgales reģionā – par 1,6% jeb 4,3 tūkstošiem. Vienlaikus Vidzemē iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 1,2% jeb 2,2 tūkstošiem, Kurzemē – par 1,1% jeb 2,7 tūkstošiem, bet Zemgalē – par 0,8% jeb 1,9 tūkstošiem. Rīgā iedzīvotāju skaits saruka par 0,8% jeb 5,1 tūkstoti.

Rīgā un Pierīgā dzīvoja vairāk nekā puse jeb 53% valsts iedzīvotāju. Pēdējos gados vērojama tendence, ka galvaspilsētas iedzīvotāji bieži vien pārceļas uz Pierīgu.

Iedzīvotāju skaits saruka arī septiņās republikas pilsētās no deviņām, izņemot Jūrmalu, kur bija pieaugums par 0,7% jeb par 362 cilvēkiem, un Jelgavu – par 0,2% jeb 90 cilvēkiem. 

Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Ventspilī – par 1,4% (471 cilvēku), Rīgā – par 0,8% (5127), Rēzeknē – par 0,7% (207), Daugavpilī – par 0,7% (558), Jēkabpilī – par 0,7% (148), Liepājā – par 0,6% (410), bet vismazāk – Valmierā – par 0,3% (75). 

Izņemot Jūrmalu, pārējās republikas pilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Pozitīvs migrācijas saldo bija Jēkabpilī, Jelgavā, Daugavpilī un Valmierā.

Pērn 20 novados no 110 iedzīvotāju skaits pieauga, un 16 no tiem bija Pierīgas novadi. Vēl neliels iedzīvotāju skaita pieaugums bija arī Ozolnieku, Aknīstes, Vecpiebalgas un Līgatnes novadā. 

Visos 20 novados bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija 11 novados. 

Lielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Stopiņu novadā – par 5,7% jeb 613 cilvēkiem.

Pērn visblīvāk apdzīvoti bija Salaspils, Stopiņu un Mārupes novadi – vidēji 200 cilvēku uz vienu kvadrātkilometru, bet vismazākais iedzīvotāju blīvums bija Rucavas novadā Kurzemē – trīs cilvēki un vienu kvadrātkilometru un Rugāju novadā Latgalē – četri cilvēki uz vienu kvadrātkilometru.

Autors: nozare.lv

29.05.2020.

Mammu un tētu atziņas par ģimenes dzīvi pandēmijas laikā

“Mums šī krīze drīzāk patīk nekā nepatīk!”, “Vakariņās pelmeņi un roltoni”, “Secināju, ka ir jāmācās no bērniem – jāiemācās viņu vieglums” – par to, kā pavadīts sociālās distancēšanās laiks un kādas atziņas tajā gūtas, dalās mammas un tēti. 

Maijs ir Ģimenes dienas mēnesis, un tam par godu vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” sadarbībā ar Labklājības ministriju veidoja stāstu un interviju sēriju “Ģimene tuvplānā”. Apkopojam atklātās un anonīmās sarunās ar mammām un tētiem gūtās atziņas!

Ieguvumi

“Mēs ar ģimeni esam no tiem, kam šī krīze drīzāk patīk nekā nepatīk. Ir tīri labi! Man nav, par ko sūdzēties. Darbs ne man, ne sievai nav zaudēts, līdz ar to finansiālā situācija ģimenē nav mainījusies. [..] Bērni ar mācībām tiek galā paši. [..] Mēs ar dēliem arī iesaistāmies ēst gatavošanā – mizojam kartupeļus, burkānus. Ja bērniem vajag palīdzēt mācībās, vecākajam dēlam es varu līdzēt ar latviešu un krievu valodu, bet matemātika un fizika 9. klasei jau ir diezgan nopietna. Es redzu, ka vecākajam dēlam, piemēram, šāds mācību stils pat nāk par labu, jo reizēm viņam vajag vairāk laika, lai pabeigtu kādu darbu, un viņš var darboties savā tempā. Mums ir labi tas, ka bērni var satikties ar draugiem – iet divatā staigāt pa mežu, tāpēc saikne ar citiem bērniem viņiem nav zudusi.” Aidis Tomsons, 4 bērnu tēvs, Latvijas Radio 1 žurnālists.

“Mēs ik dienu sajūsmināti secinām, ka pārvākšanās uz laukiem ir bijis mūsu dzīves labākais lēmums – to izdarījām jau sen pirms krīzes. Mēs ejam laukā, dzīvojamies tur stundām, nav jādomā par diviem metriem, sejas aizsargmaskām utt.” Lelde Preisa, 3 bērnu mamma no Limbažu novada.

“Secināju, ka ir jāmācās no bērniem – jāiemācās tas vieglums un attieksme, ar kādu bērni izturas pret notiekošo. Mazā meita prasa, lai aizbraucam uz baseinu. Es atbildu, ka baseins nedarbojas, un sāku par to jau “gruzīties”. Tikām bērns saka: “Nu labi, tad ejam makšķerēt!” Krīze nesākas ārā, tā sākas galvā.” Trīs bērnu tēvs no Ropažiem.

“Katra krīze ir arī iespēja – no tās varam iziet daudz stiprāki, tāpēc krīze ir jāizmanto pareizi, ieguldot tajās lietās, kas mūs padara stiprākus.” Ramona Petraviča, labklājības ministre.

“Katrā lietā var meklēt plusus. Kamēr bērni mazi, ir sarežģīti iekļauties ikdienas virpulī, kur pulciņu daudzums un sastrēgumos pavadītās stundas, stresojot, vai varēšu visu paspēt, nozog dārgo laiku būšanai kopā mierā un saticībā. Kamēr visi veseli, var izbaudīt vienotību ģimenē. Var sniegt savas zināšanas bērnu attīstībā visos darbos. Daudzus koncertus un citus kultūras pasākumus var baudīt visi kopā – ģimenē. Paldies visiem māksliniekiem par radošo garu!” Aurēlija Anužīte-Lauciņa, 6 bērnu mamma, aktrise. 

“Dažreiz mēs pasūtām ēdienu uz mājām. Septiņu cilvēku ģimenei šāds prieks izmaksā dārgi, tāpēc biežāk izvēlamies gatavot paši. Tagad ar pasūtījumiem un bezkontakta piegādi smieklīgi ir tas, ka jaunākajiem bērniem ir izveidojies priekšstats, ka pārtika vienkārši uzrodas pie durvīm, turklāt piezvana pati. Piemēram, pica reizi nedēļā nolemj mūs iepriecināt – piezvana pie durvīm un stāv kastēs!” Viktorija Ozola, 5 bērnu mamma no Rīgas.

“Par situāciju, kas ir pasaulē, protams, es nepriecājos, bet citādi šis ir bijis atklājumu laiks pašai par sevi. Man, kas ikdienā esmu ekstraverta pļāpātāja, netipiski bija atklāt, cik ļoti biju noskrējusies tai dzīves ritenī – bērnu vadāšana uz skolām un pulciņiem, uz bērnu ballītēm un izklaides vietām. Darbs norit kā ierasts – darbavietā, bet braucu mierīgi, nestresojot un pat vairs neraujos ar kolēģiem pļāpāt un runāties. Ne pie viena nekur nav jābrauc, neviens nav jāsatiek, nav jāskrien un jāplāno. Sajūta, ka neko nevar nokavēt, un tas ir tik dievīgi! Tagad tikai apjaušu, cik ļoti līdz šim biju iespaidojusies no savā sociālajā burbulī iedvestām domām, ka ir jādzīvo aktīvi un par visu jāinteresējas. Šobrīd atpūtinu domas un nomierinu prātu.” Četru bērnu mamma no Rīgas. 

“Sociālās distancēšanās laiks ir milzīgs ieguvums jaunajiem vecākiem! Kad piedzimst mazulis, ģimenei vajadzētu dot iespēju būt kopā. Ar tēviem atvēlētajām desmit dienām ir par maz, bet nu daudzi tēti ieguva pat vairāk nekā divus mēnešus! Šāda kopā būšana ir ārkārtīgi svarīga gan jaundzimušajam mazulim, gan pārim, gan ģimenei kopumā.” Inga Babure, Latvijas Dūlu apvienības vadītāja un “Skolas Mammām un Tētiem” pasniedzēja. 

“Es beidzot jūtos brīnišķīgi! Man ir pieci bērni, un parasti sevi šaustīju, ka netieku uz tik daudziem kultūras pasākumiem. Sabiedrības spiediena dēļ jutos kā atkritēja. Bet tagad mājās ar bērniem esam visi – es beidzot neesmu izņēmums.” Piecu bērnu mamma no Mārupes. 

“Saprotot, ka darba dzīvē ir lietas, ko nevar ietekmēt, vairāk laika esmu sākusi veltīt sev un ģimenei – mierīgu laiku ar nedalītu uzmanību. Rezultātā man ar pusaugu meitu ievērojami uzlabojās attiecības. Bērniem tiešām vajag tik maz! Pat nevajag smalkas ārpus mājas izklaides, tik daudz dod arī kopā būšana, kurā tempu un nodarbes nosaka pats bērns.” Daudzbērnu mamma no Valmieras. 

Grūtības

“Lielā ģimenē visi ir pieraduši pie trokšņa, burzmas un tā, ka mājās vienmēr kāds ir. Bet šobrīd mājās visi ir visu laiku – tas tomēr nogurdina. Nav atslodzes, kad lielākie bērni aiziet uz dārziņu un skolu un mājās paliek vienīgi dvīņi. Ja mājās ir tikai dvīņi, liekas tāds “tikai” sīkums… Kad mājās ir arī skolēni un bērndārzniece, troksnis ir daudz lielāks. Visi grib darboties, runāt… Un viņi grib ēst! Visu laiku jāgatavo!” Viktorija Ozola, 5 bērnu mamma no Rīgas.

“Galvenais, lai ir ko ēst, lai ir darbs. Bet grūti tāpat. Atnāku mājās no darba – sieva pie datora, bērni pie datora, neviens ar mani nerunā, jo visi strādā un mācās. Vakariņās pelmeņi un roltoni. Labās dienas mijas ar ne tik labajām. Kopumā nav slikti, bet nav arī viegli.” Daudzbērnu tētis Rīgas.

“Ar skaudību noskatījos uz tiem, kas pārcēlās uz laukiem. Mēs ar diviem maziem bērniem palikām četrās sienās pilsētā. Bija tiešām grūti, tomēr ne tik grūti, lai uz diviem mēnešiem pārceltos pie savas mammas uz laukiem.” Mamma no Rīgas. 

“Tik daudz asaru, cik esmu izraudājusi Covid-19 laikā, nebiju raudājusi sen. Par grūtībām darbā, par bailēm no nākotnē sagaidāmā. Arī par grūtībām pāra attiecībās. Iepriekš šķita, ka dzīve iet kā pa sviestu, un te pēkšņi tev jāiemācās vienoties.” Skolnieka mamma un uzņēmuma vadītāja no Salaspils. 

Par attālināto mācīšanos 

“Mūsu bērni, mācoties attālināti, ir atklājuši, ka mājās ir arī brāļi un māsas, ar kuriem var arī sadarboties. Piemēram, pajautāt brālim padomu, kā atrisināt matemātikas uzdevumu, vai pajautāt māsai, kā atšķirt mūzikas instrumentus. Un, ja mājasdarbā ir jāveido video, tad izrādās, ka var iesaistīt ģimenes locekļus – tas līdz šim ne vienmēr izdevās.” Baiba Ozola, 11 bērnu mamma no Jelgavas. 

“No malas tas varētu izklausīties šādi: “Lotiņ, šodien ētikā ir jāpārrunā, kas ir cieņa! Matilde, tev jau apnika krāsot? Vendija, kur tu atkal esi ierāpusies? Tātad, par cieņu… Jā, Zaķēn, tūliņ iedošu. Vai esi kādreiz dzirdējusi vārdu “cieņa”? Vendij, es zinu, ka tev gribas ēst, tūliņ, tūliņ būs. Cieņa galvenokārt ir attieksme un izturēšanās pret citu cilvēku un pret sevi. Labi, es nolikšu Vendiju čučēt, iedošu Matildei odziņas, tu tikmēr mēģini izpildīt matemātiku. Pēc tam parunāsim par CIEŅU.” Lelde Preisa, 3 bērnu mamma no Limbažu novada.

“Dēls, kuram šķita, ka skolā kādreiz varēja norakstīt, nu saprata, ka tagad nav izvēles un jāmācās vien pašam, citādi mamma ārā no mājas uz skeitparku nelaidīs. Motivācija mācīties kādu laiku mums bija jāmeklē, un atradām to.” Baiba Ozola, 11 bērnu mamma no Jelgavas. 

Latvieši ārzemēs

“Zviedrijas valdība neko daudz neierobežo, bet dod ieteikumus. Es domāju, ka valdībai vienkārši ir bail aizliegt – zviedri ir tik ļoti par savām tiesībām un brīvību. [..] Tā kā Zviedrija ir ļoti augstā vietā pašnāvību skaita ziņā, it sevišķi vecāku cilvēku vidū, arī šis ir faktors, kam sāk vairāk pievērst uzmanību. Tāpat arī depresijai. Daudz zviedru lieto antidepresantus, pat ir atkarīgi no tiem. Un, protams, pašreizējā situācija tikai šo visu pasliktina.” Latviešu mamma Santa, kura ar ģimeni gadiem ilgi dzīvo Zviedrijā. 

“Tiem pāriem, kam jau iepriekš bija problemātiskas attiecības, tagad tas viss trīskāršojās. Tiem cilvēkiem, kam jau bija kādas grūtības ar emocionālo veselību vai, piemēram, atkarībām, tās nopietni saasinājās. Diemžēl man ir vairāki līdzcilvēki, kuri visu pandēmijas laiku diendienā lietoja alkoholu.” Latviešu mamma, kura vairākus gadus dzīvo Vācijā. 

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: Mammām un tētiem

Dieviete.lv Atziņa 2071

Dažkārt var apceļoti visu pasauli, lai saprastu, ka dārgumu lāde ir aprakta pie mājas durvīm…

Tavas domas materializējas: 3 paņēmieni, kuri palīdzēs viegli tikt pie kārotā!

Katrs vēlas būt skaists, bagāts, veiksmīgs un mīlēts. Katrs vēlas kādu materiālu vai emocionālu labumu, taču ne visi zina, kas tam ir nepieciešams. Svarīgāko lomu spēlē tieši cilvēka domas.

Domas materializējas, un nav svarīgi vai tās ir labas, vai sliktas. Dzīve, kādu tu sev vēlies izveidot, arī ir tas, ko tu esi pelnījusi, tāpēc met pie malas negatīvismu. Eksistē daudz stāstu par to, ka cilvēki, kuri kādā dzīves posmā domāja par kaut ko sliktu, to arī dabūja.

Kāpēc ir svarīgi izvairīties no negatīvisma

Domu materializācijas paņēmieni darbojas ne vien pret pozitīvām, bet arī negatīvām domām. Mēs visi esam cilvēki, un neviens no mums nevar pilnībā atslēgt domas no zaudējuma un neveiksmēm. Taču nedrīkst šīm domām kļūt par tavu ikdienu.

Nevar vienkārši kaut ko gribēt un to iegūt. Tajā ir jāiegulda sevi visu. Neveiksmu ziņā nemaz nav jācenšas, jo negatīvā enerģija ir spēcīgāka par pozitīvo. Dabūt ārā no prāta negatīvās domas bieži vien mēdz būt daudz grūtāk, tāpēc vienmēr pievērs uzmanību tam, ko domā. Un nevēli ļaunu citiem. Arī tas tev kaitēs.

Domu materializācijas paņēmieni

Pamatā pastāv trīs paņēmieni, kā likt pozitīvajām domām materializēties.

Pirmais paņēmiens: Regulāri atkārto konkrēto vārdu vai frāzi. Kā jau minējām, pozitīva domāšana ir diezgan sarežģīta, tāpēc tai ir jāvelta vairāk laika un daudz spēka. Sāc ar tādām frāzēm kā „esmu laimīga”, „veiksme ir ar mani”, „es īstenošu savus mērķus” maina tavu domāšanu uz labo pusi. Tas ir labs paņēmiens tiem, kam diezgan bieži svārstās garastāvoklis.

Kad tu jūti, ka esi kļuvusi laimīgāka un veiksmīgāka, pārej nākamajā līmenī. Sāc teikt sev, ka atradīsi savu mīlestību, dibināsi ģimeni, kāpsi pa karjeras kāpnēm, nopelnīsi daudz naudas utt. Kad tu dien dienā saki vienu un to pašu, tu šos vārdus iekal savā domāšanā gluži kā naglas sētā. Visas šīs pozitīvās domas tavā prātā veidos skaistu ainavu.

Otrais paņēmiens: Meditācija. Tā ir iegrimšana savā apziņā. No sākuma tu atslābinies, pēc tam uzstādi un virzi savu enerģētiku tā, kā vajag tieši tev. Šī metode palīdzēs iegūt vēlamo, bet paies kāds laiciņš, kamēr tu iemācīsies sakopot savas domas un meditēt pacietīgi. Ja tu patiesi vēlies izmainīt savu domāšanu, tev tas izdosies.

Trešā metode: Vizualizācija un pozitīva domāšana. Lai tu patiesi saprastu, ko vēlies, tev tas ir konkrēti jāvizualizē. Dzīvo šajā attēlā. Ja tu vēlies iegūt paaugstinājumu darbā, tad iztēlojies, ka pie tevis pienāk priekšnieks un saka, ka tiec paaugstināta amatā. Izdomā katru ainas detaļu. Pastirpini savas domas ar pozitīvām niansēm un vienkārši tici, ka viss būs tā, kā tu vēlies.

Daudzi sportisti un uzņēmēji saka, ka viņu panākumi piedzima viņu galvā, jo viņi redzēja savu nākotni. Viņi vienkārši zināja, ka viss atnāks tieši tā, kā viņi to vēlas.

Ja tu sekosi līdzi vismaz vienai no šīm metodēm, pēc kāda laika tu pavisam noteikti manīsi, kā tava dzīve mainās uz labo pusi un tavas vēlēšanās sāk piepildīties. Notici tam, ko vēlies!

Autors: Dieviete.lv

Baiba Sipeniece – Gavare nemaz nekaunās parādīt visneglītāko lietu savā mājoklī! (+VIDEO)

Ceturtajā “Vakarēšanā ar brāļiem Leperiem” raidījumā viesojās Baiba Sipeniece-Gavare un Elita Patmalniece. Viešņas pārbaudīja savas zināšanas par aizvadītās nedēļas dīvainākajiem ziņu virsrakstiem, atbildēja uz jautājumiem par faktiem, kurus nav kauns nezināt, kā arī izpildīja brāļu, Oskara un Riharda, doto uzdevumu – parādīt, kura ir neglītākā lieta viņu mājās.

Kā pirmā ar savu neglītāko lietu iepazīstināja Baiba Sipeniece-Gavare: “It kā rūķītis, it kā nekas. Bet patiesībā tas ir tualetes poda vāka mētelītis.” Kā Facebook un Youtube skatītājiem atklāja Baiba, tad pie šīs poda vāka mētelīša viņa tikusi pagājušā gada nogalē…

“Mēs cenšamies pirms Ziemassvētkiem ar draugiem sanākt kopā. Bet tā kā ir aizliegts nest dāvanas, tad mēs organizējam s**u loteriju,” – pastāstīja Baiba. Kā izrādījies, tad mētelītis nav bijusi “laimīgā” loze. To kāds no viesiem aizmirsis Baibas mājās. Vakarēšana ar brāļiem Leperiem” ir online raidījums/spēle. Katru pirmdienas vakaru, Oskars un Rihards Leperi uz tiešraidi aicina divus viesus, kuri savā starpā sacenšas zinībās par faktiem, kurus nav kauns nezināt.

Video

Autors: Dieviete.lv

9 jautājumi un atbildes par higiēnas paketēm! (+VIDEO)

 

Uz 9 jautājumiem par higiēnas paketēm atbild vecmātes apmācībā Linda Vītuma un Elīna Čudova.

1. Kas ir higiēnas paketes? Kā tās atšķiras no paketēm?

Par paketēm sauc īpaši iesaiņotu pārsienamo materiālu pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanai. Higiēnas paketes ir uzsūcošs ieliknis, ko ievieto apakšveļā gadījumos, kad no maksts ir asiņaini izdalījumi (piemēram, mēnešreižu laikā).

2. Kā paketes strādā?

Parasti higiēnas pakates katra ir iesaiņota atsevišķi, lai to varētu nemanāmi glabāt somiņā vai makā. Pēc higiēnas paketes izņemšanas no iesaiņojuma, tā tiek ievietota apakšbiksītēs. Paketes iesaiņojumu var izmantot izlietotās paketes ietīšanai. Paketes nedrīkst mest podā, tās pēc izlietošanas, ietītas iesaiņojumā vai tualetes papīrā, metam atkritumu tvertnē. Paketes mainām vairākas reizes dienā, bet ne retāk kā pēc 8 stundām. 

3. Kāds higiēnas paketēm sakars ar higiēnu?

Higiēna ir pasākumu kopums, kas nodrošina cilvēka organisma normālu darbību un veselības saglabāšanu. Ikmēneša asiņainie izdalījumi no maksts, ko sauc par menstruācijām, ir normāla meitenes un sievietes ķermeņa funkcija. Higiēnas paketes nodrošina ērtu šo izdalījumu uzsūkšanu.

4. Cik gados jālieto un vai var lietot arī, ja dejo baletu?

Higiēnas paketes var sākt lietot, kad sākas mēnešreizes. Parasti tas notiek apmēram 12-13 gadu vecumā. Literatūrā tiek minēts, ka fiziski lielas slodzes nodarbēs, kādas ir arī baleta nodarbības, sievietes biežāk izmanto tamponus. Tiek minēts, ka, iespējams, tieši dejotājas un sportistes 8 20.gadsimta 30.gados bija pirmās, kuras sāka izmantot tamponus.

5. Vai tās, kurām klāt ir smarža, ir kādā veidā sliktākas par paketēm bez smaržas?

Smaržu rada un saglabā ķīmiskās vielas, kuru iedarbība uz mūsu ķermeni vēl tiek pētīta. Ir dažas vielas, kuru iedarbība ir jau zināmi kaitīga, piemēram, parabēni. Tā kā ne vienmēr 10 mums ir iespēja noskaidrot, no kādiem tieši materiāliem pakete ir ražota, drošāka izvēle ir pakete bez smaržas.   

6. Kāds gēls ir iekšā paketēs, kāds tam ir sastāvs?

Paketēs tiek izmantots superabsorbējošs hidrogels – nātrija poliakrilāts. Nav pilnīgi izpētīts, kāda ir tā mijiedarība ar citām ķīmiskajām vielām, kas tiek izmantotas pakešu ražošanā. Drošāka izvēle ir lietot paketes, kuru ražošanā ir izmantots pēc iespējas mazāk 11 ķīmisko vielu. 

7. Kāpēc sauc par “higiēnas” paketēm? Kāpēc tieši tās ir jālieto? Kāpēc nelietot ko citu?

Higiēna ir pasākumu kopums, kas nodrošina cilvēka organisma normālu funkcionēšanu un veselības saglabāšanu. 12 Ikmēneša asiņainie izdalījumi no maksts, ko sauc par mēnešreizēm, ir normāla meitenes un sievietes ķermeņa funkcija. Higiēnas paketes nodrošina ērtu šo izdalījumu uzsūkšanu. Šim nolūkam var lietot arī tamponus un mentruālās piltuves.

8. Cik bieži jālieto un kad jāmaina?

Paketes lieto mēnešreižu laikā – parasti 2 – 7 dienas. Paketes maina vairākas reizes dienā, bet ne retāk kā pēc 8 stundām.

9. Vai paketes ir ērtas?

Kādā grāmatā par mēnešreizēm teikts, ka paketes ir ērtas un sniedz mums mieru īpašajās dienās. Kurš no higiēnas produktiem tieši Tev būs visērtākais – paketes, tamponi va menstruālās piltuves, – atklāsi pati. 

Video

Autors: Mammām un Tētiem

28.05.2020.

Miris vēl viens Covid-19 slimnieks, bet inficēšanās atklāta četriem cilvēkiem

Aizvadītajā diennaktī miris vēl viens Covid-19 slimnieks, inficēšanās ar jauno koronavīrusu konstatēta četriem iedzīvotājiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.

Mirušais Covid-19 pacients ir vecuma grupā no 70 līdz 75 gadiem. Šim cilvēkam bija vairākas hroniskas saslimšanas.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā veikts 1951 Covid-19 tests, bet līdz šim kopumā – 105 504 izmeklējumi, saslimusi 1061 persona un, vadoties pēc 26.maija datiem, 741 Covid-19 slimnieks izveseļojies.

Kopumā Latvijā miruši 24 Covid-19 pacienti.

Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta sniegto informāciju, pēdējās diennakts laikā stacionēts jeb ievietots slimnīcā viens pacients ar Covid-19. Kopumā stacionāros patlaban ārstējas 23 Covid-19 pacienti – 20 ar vidēji smagu, bet trīs ar smagu slimības gaitu.

Līdz šim no stacionāra izrakstīti 149 ar jauno koronavīrusu sasirgušie.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

Autors: nozare.lv

28.05.2020.