Pilnvērtīga atpūta vasarā ir nozīmīgs pamats, lai arī rudens un ziemas periodā labs noskaņojums un veselība saglabātos. Speciālisti iesaka neaizmirst veselīgos ieradumus, ko aizvadītajos mēnešos izdevies ieviest savā ikdienā.  Pēc garās saulainās atvasaras apkopotajos “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktās aptaujas rezultātos lielākā daļa (65%) no aptaujātajiem ir atbildējuši, ka aizvadītajā vasarā izdevies atpūsties, uzlabojot garastāvokli un psiholoģisko noskaņojumu.

Pēc ģimenes ārstes Veselības centru apvienībā (VCA) Jekaterinas Āboliņas vērojumiem vasarā uzlabotais  noskaņojums rudenī vēl krietnu laiku saglabājas. “Cilvēki, kuri patiešām ir atpūtušies, nevis risinājuši savas dzīves problēmas atvaļinājuma laikā – slimo retāk, ir mierīgāki, pozitīvāk noskaņoti. Šogad vasarā bija labvēlīgi laika apstākļi atpūtai, arī atvasaras periodā septembrī tik daudz saulainu dienu, kuru mums tā pietrūkst gada tumšajā laikā,” komentē ģimenes ārste Jekaterinas Āboliņa. Ārste savā praksē ir novērojusi, ka citiem gadiem šāds pacilāts garastāvoklis pēc vasaras saglabājas aptuveni līdz oktobra sākumam, kad noskaņojumu vairāk sāk ietekmēt vēsais, lietainais rudens laiks, pārdomas par tuvojošos ziemu, taču iespējams, ka šogad tik ilgā atvasara šo periodu būs pagarinājusi.

Uz jautājumu: “Vai jums vasarā izdevās atpūsties tā, lai uzlabotu garastāvokli, psiholoģisko noskaņojumu?” 17% respondentu  atbildējuši  –  noteikti jā – un  48%  –   drīzāk jā. Savukārt 22% snieguši atbildi –  drīzāk nē, bet 7% –  noteikti nē. Vēl 6% šajā jautājumā viedokļa nebija.  

Kā “vasaras efektu” noturēt iespējami ilgāk

Vasara, siltais rudens sākums ir labs laiks, lai uzsāktu kādus veselīgus ieradumus, piemēram, daudz staigātu, skrietu, ēstu veselīgāk, rūdītos, meditētu, nodarbotos ar jogu vai sākt rakstīt dienasgrāmatu par dienā piedzīvoto. “Turpinot šos ieradumus arī ziemas periodā, mums rodas stabilitātes sajūta, jo rutīna palīdz smadzenēm iegūt kontroles sajūtu, kas, savukārt, mazina trauksmi un ar to saistīto stresu. Šie ieradumi arī palīdzēs stiprināt veselību un ļaus izvairīties no biežākas slimošanas ziemas periodā. Nav jāaizmirst arī par vitamīnu lietošanu – mūsu ģoegrāfiskajā joslā cilvēkiem visbiežāk trūkst D vitamīna. Tas tad arī būtu jālieto, par devu vienojoties ar savu ģimenes ārstu,” atgādina Jekaterina Āboliņa.

Atsevišķos gadījumos, ja atpūsties neizdodas un cilvēka trauksme vai nomāktība ir pārmērīga, jādomā arī par iespējamo nervu sistēmas saslimšanu depresiju, norāda Jekaterina Āboliņa: “Sīkāk iztaujājam pacientu par pašsajūtu, miega kvalitāti, garastāvokļa izmaiņām, ikdienas aktivitātēm un spēju tās veikt. Dažreiz ģimenes ārsts izraksta medikamentus vai rekomendē lietot kādus uztura bagātinātājus, taču atsevišķos gadījumos, kad stāvoklis ir sarežģītāks, pacients tiek novirzīts pie speciālista – psihiatra vai psihoterapeita, lai saņemtu nepieciešamo profesionālo palīdzību sakarā ar viņa veselības traucējumiem.”

Aptaujā vairums (23%) to, kuri skaidri zina, ka vasarā uzlabojuši garastāvokli un psiholoģisko noskaņojumu, ir jaunieši vecumā no 18-29 gadiem, kā arī Rīgā, Pierīgā un Zemgalē dzīvojošie, kā arī tie, kuri savā profesionālajā darbā ir vadītāji vai arī pašreiz nestrādā un darbu arī nemeklē. Savukārt to, kuri atbildējuši ar – drīzāk jā, vairums ir vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Atbildi – noteikti nē – vairāk snieguši iedzīvotāji vecumā no 30-39 gadiem un tie, kuri dzīvo Kurzemē. Starp tiem, kuri visbiežāk savās atbildēs norādījuši, ka aizvadītajā vasarā nav izdevies atpūsties tā, lai uzlabotos psiholoģiskais noskaņojums, visvairāk ir strādnieku bez noteiktas kvalifikācijas – 18%. Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” 2024. gada augustā veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Nāk rudens ar vēsāku laiku, lietu un tumšākiem vakariem. Gribot negribot daudzi no mums šajā laikā sajūt enerģijas krišanos un biežāk izjūt skumjas. Vai tā ir normāla parādība, kā tikt galā ar rudenīgajām skumjām un kā rūpēties par savu emocionālo pašsajūtu, konsultē BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, psihoterapeits Andris Veselovskis un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Rudenī mūsu platuma grādos cilvēki parasti sāk justies skumjāki, nomāktāki, trauksmaināki, atzīst psihoterapeits A. Veselovskis. Tas ir saistīts ar gaismas un saules daudzuma samazināšanos un cilvēka organisma bioķīmiskām reakcijām. Rudeņos parasti pieaug depresivitāte un trauksme cilvēkiem ar bioloģisku predespozīciju. Ja nomāktība un trauksme ir dažas dienas, satraukumam nav pamata. Taču, ja garastāvoklis ir būtiski pazemināts ilgāk par divām nedēļām, tad tas jau norāda uz depresiju un ir jāmeklē palīdzība pie speciālista, lai ātrāk tiktu ārā no nepatīkamā stāvokļa, uzsver psihoterapeits. Ir ļoti būtiski neignorēt šo simptomu un būt vērīgiem un atbildīgiem pret savu emocionālo pašsajūtu.

Kā izvairīties no “rudens skumjām”?

Šajā laikā cilvēkiem, kuri rudeņos jūtas sliktāk, nevajadzētu palielināt ne fizisku, ne emocionālu slodzi, bet drīzāk slodzi vajadzētu samazināt, saka psihoterapeits A. Veselovskis. Ir jārūpējas par veselīga dzīvesveida pamatiem – rūpes par sevi, veselīgs miegs un pietiekama izgulēšanās, sabalansēts uzturs, atpūta, hobiji un regulāra fiziska aktivitāte, kā arī labu attiecību uzturēšana. Visi šie faktori palīdz cīnīties pret iekšēju tumsu, aukstumu un trauksmi. Vienlaikus atcerieties – pārmērīga alkohola lietošana pastiprina depresiju!

Ko darīt brīžos, kad jūtamies slikti, zaudējuši enerģiju un motivāciju? Vienmēr ir jāatceras, ka nomāktība ir pārejoša, uzsver A. Veselovskis. Nesabīstieties un nesatraucieties par to, ka šobrīd varbūt nav tik daudz enerģijas un prieka kā vasarā. Nodarbojieties ar tām lietām, kas jums patīk un sagādā prieku. Kustieties, tiecieties ar draugiem, pasportojiet – atrodiet nodarbi, kas motivētu jūs nesēdēt vieniem mājās. Centieties izkustēties un izstaigāties arī tad, ja to negribas.

Ja rītos jums trūkst motivācijas dienas gaitām, centieties saplānot dienu jau iepriekšējā vakarā un no rīta sekot savam plānam. Tas nekas, ka, iespējams, lietas notiks grūtāk – ejiet cauri šim grūtajam laikam un nepadodieties. Taču atcerieties – ja ir grūti strādāt, pasliktinājies miegs, ir ēstgribas traucējumi ilgāk par divām nedēļām, jāvēršas pie speciālista – palīdzēs ģimenes ārsts, psihoterapeits, psihiatrs.

Vitamīnu un minerālvielu nozīme

Kā skaidro BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece, labai pašsajūtai nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas visa gada garumā ir jāuzņem ar pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu. Vienlaikus nepietiekams D vitamīna līmenis ir lielākajai daļai iedzīvotāju – tādēļ tas jālieto papildus, taču iepriekš ieteicams noteikt tā līmeni asinīs. Enerģijas samazināšanos var izsaukt B grupas vitamīnu, D un C vitamīna, magnija un dzelzs trūkums. Magnijs un B grupas vitamīni veicina normālu nervu sistēmas darbību un nodrošina normālu enerģijas ieguves vielmaiņu.

Nepareiza diēta arī var sekmēt nogurumu un enerģijas trūkumu. Ēdot nesamērīgi un pārāk daudz saldumu, treknu, sāļu ēdienu, tiek pārslogota gremošanas sistēma un sekmēta citu veselības problēmu, piemēram, kuņģa un zarnu trakta, aknu slimību, aptaukošanās, insulīna rezistences, cukura diabēta, sirds un asinsvadu slimību, imūnsistēmas darbības traucējumu, attīstība.

Ārstniecības augu spēks

Satraukumu, stresa, trauksmes, arī miega traucējumu gadījumā noderēs ārstniecības augi ar nomierinošu iedarbību, piemēram, piparmētra, melisa, baldriāns, raudene, kumelīte, mātere, asinszāle, apinis, lavanda, stāsta klīniskā farmaceite I. Priedniece. Savukārt vakara relaksējošam rituālam var izmantot gan tasi nomierinošas tējas – melisa, raudene, vīgrieze, gan vannai var izmantot ārstniecības augus un to ēteriskās eļļas (lavandas, kumelītes, raudenes, liepziedus). Šajā laikā var būt aktuāli šādi ārstniecības augi un to preparāti kopējai labsajūtai un organisma stiprināšanai:

Asinszāle – taipiemīt nomierinoša iedarbība, kā arī gremošanu veicinoša, antibakteriāla un pretvīrusu darbība. Ar tās līdzekļu lietošanu jābūt uzmanīgiem vasarā, jo tie var izsaukt pastiprinātu jutību pret sauli, arī apmeklējot solāriju, kā arī lietojot vienlaicīgi ar citiem medikamentiem, jo var ietekmēt to iedarbību. 

Ugunspuķe – tai piemīt relaksējoša, pretiekaisuma un organismu stiprinoša iedarbība. To lieto galvassāpju un satraukuma mazināšanai, vielmaiņas traucējumu gadījumā, arī ādas slimību gadījumā.

Vīgriezes – izmanto saaukstēšanās gadījumā un sāpju mazināšanai, piemīt pretiekaisuma un sviedrējoša iedarbība, lieto kā nomierinošu līdzekli satraukumu un miega traucējumu gadījumā.

Liepziedi – mazina drudzi, nomierina, stiprina imunitāti. Izmanto saaukstēšanās, augšējo elpceļu iekaisumu un galvassāpju gadījumā.

Ehinācija – tai piemīt imunitāti stiprinoša un pretvīrusu, antibakteriāla darbība

Deviņvīruspēka ziedi – izmanto klepus gadījumā, lai veicinātu atkrēpošanu. Piemīt pretiekaisuma darbība, noder pie saaukstēšanās un gripas.

Mežrozīšu, smiltsērkšķu un upeņu augļi – bagāti ar vitamīniem, īpaši ar C vitamīnu, noder kā vitamīnu avots.

Melnā plūškoka ziediem un augļiem piemīt pretiekaisuma, pretsāpju, arī antibakteriāla un pretvīrusu iedarbība. Šī droga palīdz nodrošināt normālu imūnsistēmas darbību. Ieteicams lietot gan saaukstēšanās gadījumā, gan profilaksei, kā arī bronhīta un sinusīta gadījumos. Uztura bagātinātājos plaši izmanto melnā plūškoka ogu ekstraktu imūnsistēmas atbalstam.

Atcerieties, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu! Ja emocionālo problēmu simptomi 7–14 dienu laikā nemazinās vai pastiprinās, ir jāvēršas pie ārsta.

Izbaudiet rudeni!

Abi speciālisti novēl izbaudīt rudeni un neļauties negatīvām emocijām. Atrodiet veidu un laiku, kā izbaudīt skaisto rudens dabu, vairojot pozitīvās emocijas, sportojot un dodoties pastaigās, pārgājienos, pavadot laiku pie dabas, saka farmaceite I. Priedniece. Regulāras un atbilstošas fiziskās aktivitātes ir nepieciešamas ikvienam, jo palīdz rūpēties par savu organismu, kā arī mazināt nogurumu, palielinot enerģiju un uzlabo garastāvokli, jo veicina laimes hormona endorfīna izdalīšanos, kā arī tas ir lielisks veids, kā stiprināt imūnsistēmu.

Vērojiet skaisto sev apkārt, saka psihoterapeits A. Veselovskis. Priecājieties par tuvajiem cilvēkiem un vairāk uzmanības pievērsiet tam, kas dzīvē labs un izdodas. Mazāk domājiet par negatīvajām lietām.

Miega eksperte apgalvo, ka miegs ir labas ikdienas pamats, jo tikai atpūtušies mēs varam būt produktīvi, enerģiski un veseli. Šķiet, mēs paši to arvien vairāk apzināmies – nesen veiktā aptaujā atklājies: četri no pieciem Latvijā aptaujātajiem miegu atzīst par svarīgu priekšnosacījumu labai veselībai, emocionālai labsajūtai un pat panākumiem dzīvē. Tomēr aptuveni 50 % aptaujāto atzīst, ka, guļot nepietiekami daudz, jūtas noguruši.

Miega eksperte Natālija Bērziņa uzsver, ka laba miega pamatā ir četri svarīgi faktori: ilgums jeb cik stundu mēs guļam, kvalitāte, regularitāte jeb regulārs gulētiešanas un mošanās laiks, un, visbeidzot, gulētiešanas laiks atbilstoši individuālajiem hronotipiem. “Literatūrā minēts, ka lielākajai daļai cilvēku vajadzētu gulēt septiņas līdz deviņas stundas kvalitatīva, mierīga un nepārtraukta miega. Miega kvalitāti nodrošina tādi faktori kā vide, gulētiešanas rituāli un tas, kā ikdienā tiekam galā ar stresu,” apgalvo miega eksperte Natālija Bērziņa.

Vai ir vērts dusmoties uz sevi, ja nav izdevies izgulēties?

IKEA veiktā aptauja Latvijā liecina, ka ne vienam vien ir negatīvas izjūtas attiecībā uz miega ilgumu. “Trīs no pieciem cilvēkiem apgalvo, ka vismaz dažkārt stresu sagādā neizgulēšanās, kuras pamatā ir dzīves apstākļi, citas prioritātes, nepiemērota vide guļamistabā vai nepietiekami ilgs miegs. Dažiem miegs saistās ar vainas izjūtu. Tāpēc mēs vēlamies pētīt ar miegu saistītos mītus un censties uzlabot attiecības ar miegu,” saka IKEA korporatīvo pakalpojumu vadītāja Renata Dante.

Zelta likums – ik vakaru dodies pie miera un ik rītu mosties vienā laikā

Miega eksperte Natālija Bērziņa atgādina, ka mūsu ķermenim ir dabiski diennakts ritmi, kas ietekmē miega ilgumu. Šie ritmi katram ir citādi, un tas rada atšķirīgus dabiskos gulētiešanas un mošanās modeļus. Izšķirošais faktors ir gulēt ieteiktās septiņas līdz deviņas stundas un savu miega grafiku pielāgot ikdienas pienākumiem un bioloģiskajām vajadzībām.

“Gulētiešanas laiks jāizvēlas atbilstoši dzīvesveidam, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo miega ilgumu. Lai gan nemainīgs miega grafiks ir labvēlīgs organisma diennakts ritmiem un uzlabo miega kvalitāti, tas nenozīmē, ka gulētiešanas laikam ir jābūt, piemēram, tieši pulksten 22.00. Gulētiešanas un mošanās laika nemainīgums ir svarīgs, bet konkrētais gulētiešanas laiks var atšķirties atkarībā no individuālā grafika. Pētījumi liecina, ka daudz svarīgāk ir ievērot regulāru miega režīmu – pat nedēļas nogalēs –, nevis konkrētu gulētiešanas laiku. Neregulārs miega režīms var izjaukt diennakts ritmu un negatīvi ietekmēt miega kvalitāti, garastāvokli un vispārējo veselības stāvokli,” atklāj N. Bērziņa. Svarīgi saprast, ka tas attiecas uz cilvēkiem, kurus nemoka bezmiegs, jo bezmiegu vēlams risināt, apmeklējot kognitīvi biheiviorālo terapiju.

Pārtikas, kofeīna un alkohola lietošana mazina miega kvalitāti

Aptauja liecina, ka katram ceturtajam respondentam Latvijā ir grūtības aizmigt, bet 41 % respondentu nav apmierināti ar miega kvalitāti. N. Bērziņa apgalvo, ka tam var būt dažādi iemesli, tai skaitā noteikti ieradumi, piemēram, kofeīna un alkohola lietošana vai vakariņošana vēlu vakarā.

Dienas pēdējās ēdienreizes laiks ietekmē iemigšanu un miega kvalitāti. Dienas pēdējo maltīti ieteicams ieturēt divas līdz trīs stundas pirms gulētiešanas. Tas dod organismam pietiekami daudz laika ēdiena sagremošanai un var palīdzēt mazināt diskomforta un gremošanas traucējumu risku miega laikā. Ēšana īsi pirms gulētiešanas var izraisīt biežu mošanos naktī un mazināt miega efektivitāti. Ja pirms gulētiešanas esi izsalcis, vislabāk būtu izvēlēties vieglas un viegli sagremojamas uzkodas (piemēram, mazliet jogurta). Centies neieturēt apjomīgas vai bagātīgas maltītes īsi pirms gulētiešanas.

“Kofeīns ir centrālās nervu sistēmas stimulators, kas var aizkavēt iemigšanu un pazemināt miega kvalitāti. Lai mazinātu kofeīna ietekmi uz miegu, ieteicams to nelietot vismaz sešas stundas pirms gulētiešanas. Pret kofeīnu jutīgiem cilvēkiem šis periods var būt nedaudz ilgāks. Un, lai gan sākotnēji alkohols var radīt miegainību un ļaut ātrāk aizmigt, vēlāk naktī tas var traucēt miegu, izraisot biežu mošanos un mazinot miega kvalitāti,” saka N. Bērziņa.

IKEA sadarbībā ar zinātniekiem un citiem jomas ekspertiem īsteno kampaņu “Mosties! Laiks izgulēties” ar mērķi veicināt sabiedrības un darbinieku izpratni par laba un regulāra miega nozīmi.

“Aptauja liecina, ka neizgulējušies cilvēki ir negatīvāk noskaņoti, biežāk pieļauj kļūdas un viņiem ir grūtāk saprasties ar apkārtējiem, komandas biedriem un klientiem. Tāpēc runāt par miega nozīmi mums ir svarīgi gan kā zīmolam, kas iestājas par labāku ikdienas dzīvi mājās, gan kā darba devējam, kam rūp darbinieki un viņu darba un privātās dzīves līdzsvars,” saka IKEA pārstāve R. Dante.

* Par aptauju

Reprezentatīvo tiešsaistes aptauju IKEA uzdevumā veica Norstat 2024. gada jūlijā. Aptaujā piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Ik gadu 29. septembrī tiek atzīmēta Pasaules sirds diena, pievēršot īpašu uzmanību sirds slimību profilakses lielajai nozīmei. Viens no būtiskākajiem sirds veselības faktoriem ir savlaicīga vēršanās pie speciālista, pārbaužu veikšana un pacienta līdzestība. Par to, kādas sirds veselības pārbaudes ir noderīgas ikvienam, kā rūpēties par sirds veselību ikdienā un ilgtermiņā, stāsta BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, Veselības centrs 4 kardiologs, ehokardiogrāfijas un elektrokardiogrāfijas speciālists Ņikita Nazarenko un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā. Kā komentē kardiologs Ņ. Nazarenko, šādai statistikai ir vairāki cēloņi, un viens no tiem ir pacientu līdzestības trūkums un cilvēciskie faktori. Liela daļa sirds slimību ir hroniskas, un to simptomi var ilgi neizpausties, līdz ir radušās kādas komplikācijas un sarežģījumi, kas sāk traucēt cilvēkam dzīvot. Tas ir tīri cilvēcīgi – nepievērst uzmanību kaut kam, kas pagaidām it kā netraucē, kā tas mēdz notikt ar paaugstinātu asinsspiedienu vai holesterīna līmeni. Tomēr jāsaprot, ka savlaicīga diagnostika ievērojami ietekmē to, cik veiksmīgi varam šo problēmu risināt un mazināt veselības riskus.

Tāpat liela nozīme ir iedzīvotāju informētībai par sirds veselību – šis faktors uzlabojas, iedzīvotāji Latvijā visos vecumos kļūst arvien izglītotāki sirds veselības jautājumos, tomēr vēl ir daudz, kur augt, saka kardiologs. Vienlaikus sabiedrībā joprojām ir ļoti izplatīti daudzi kaitīgie ieradumi, kuriem ir ievērojama negatīva ietekme uz sirds veselību.

Izplatītākās sirds veselības problēmas

Kā skaidro kardiologs Ņ. Nazarenko, izplatītākās sirds un asinsvadu sistēmas slimības un problēmas ir paaugstināts asinsspiediens jeb arteriāla hipertensija, koronārā sirds slimība, kas izpaužas kā holesterīna uzkrāšanās sirds asinsvados un var izraisīt miokarda infarktu vai insultu, un arī priekškambaru mirgošana jeb fibrilācija, kas ir viena no biežākajām sirds aritmijām. Diemžēl to novēro arvien jaunākiem pacientiem, arī 40 gadu vecumā tas nav retums. Arī hroniska sirds mazspēja, kas var būt sarežģījums jebkurai sirds slimībai, kas ir ielaista un nav pietiekami labi un laicīgi ārstēta. Liela ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmas veselību ir arī cukura diabētam, kas paaugstina sirds un asinsvadu slimību risku.

Izplatītākie simptomi, kas liecina par sirds veselības problēmām:

• Neskaidras sāpes krūšu kaula rajonā, plecos, kaklā, mugurā, pakrūtē. Sevišķi, ja tās notiek pie jebkādas fiziskas slodzes, ieskaitot arī staigāšanu mierīgā tempā, kāpšanu pa kāpnēm.
• Elpas trūkums jeb aizdusas sajūta miera stāvoklī vai pie fiziskas slodzes.
• Galvas reiboņi.
• Ģīboņi.
• Sirds pārsitienu sajūta – bieži vien pacienti to apraksta kā sirds kūleņošanu.

Ja saskaraties ar šiem simptomiem, noteikti vērsieties pie ārsta.

Sirds veselības pārbaudes

Lai sekotu līdzi gan sirds, gan vispārējam veselības stāvoklim, arī bez sūdzību esamības profilaktiski vismaz reizi gadā jāveic asins un urīna analīzes, kas ietver vispārējo asins ainu un bioķīmiju, aknu, nieru, cukura līmeņa rādītājus, visas holesterīna frakcijas, iespējams, arī vairogdziedzera hormonus, saka kardiologs Ņ. Nazarenko. Jūsu ģimenes ārsts zinās, kādas analīzes būs nepieciešamas. Kardiologs iesaka ikvienam pēc 40 gadu vecuma ik gadu veikt arī elektrokardiogrammas pārbaudi. Šis izmeklējums ir ļoti vienkāršs un plaši pieejams, un vienlaikus sniedz būtisku informāciju par ļoti daudzām sirds problēmām, kas nepieciešamības gadījumā palīdzēs nozīmēt tālākos izmeklējumus.

Plašāki sirds izmeklējumi parasti tiek veikti ar šīm trim izplatītākajām pārbaudēm:

• Veloergometrija – padziļināta elektrokardiogramma, kas tiek veikta pie fiziskas slodzes uz velotrenažiera ar pakāpeniski pieaugošu slodzi. Šis izmeklējums parādā, kā sirds reaģē uz fizisko slodzi, vai parādās kāds skābekļa trūkums sirds muskulī, kādas aritmijas vai citi traucējumi.
• Ehokardiogrāfija – sirds ultrasonogrāfija, kurā tiek skatīta sirds anatomija (sirds kambari, sirds vārstuļi u. c.) un var noteikt, cik laba vai slikta ir sirds funkcija.
• Holtera monitorēšana – padziļināts elektrokardiogrammas pieraksts vismaz 24 stundu periodā (ir pieejami arī garāki paveidi – 48 vai 72 stundas, vai 5–7 diennaktis, taču izplatītākais ir 24 stundu pieraksts). Šis izmeklējums lielākoties atbild, vai sirdij nav kādas nozīmīgas sirds aritmijas diennakts laikā, jo aparāts pieraksta elektrokardiogrammu gan pie slodzes, gan miega laikā, arī tad, kad cilvēks pats var to nesajust.

Kardiologs iesaka katram šos izmeklējumus veikt vismaz reizi mūžā arī bez sūdzībām, bet, ja ir aizdomas par kādām sirds problēmām, šie izmeklējumi ir jāveic arī atkārtoti, lai vērotu situāciju dinamikā. Tiem, kas nodarbojas ar sportu, neatkarīgi no tā, vai tas ir profesionāli vai hobija līmenī, derētu regulāri veikt vismaz veloergometriju un ehokardiogrāfiju, jo palielināta slodze varētu dažreiz izprovocēt kādas sirds problēmas. Tāpat ieteicams veikt doplerogrāfiju kakla artērijām – īpaši visiem tiem, kam konstatēts paaugstināts holesterīna līmeni asinīs.

Kardiologs uzsver – katram izmeklējuma ir savi mērķi un atbildes, ko tas sniedz. Tādēļ nevajadzētu pieļaut tādu kļūdu – ja vienā izmeklējumā problēmas netiek atrastas, atteikties no pārējiem. Piemēram, ja pacientam ir sūdzības pie slodzes, ehokardiogrāfijā tas var nebūt redzams un būs nepieciešams cits izmeklējums. Tādēļ pacientiem jābūt uzmanīgiem ar izmeklējumu interpretāciju un tā jāatstāj sava ārstējošā ārsta ziņā.

Ieteikumi sirds veselībai un slimību profilaksei

Kā uzsver BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece, par savu vispārējo un sirds veselību ir jārūpējas laikus, ieviešot dzīvesveidā nepieciešamās korekcijas:

• Profilaktiskās pārbaudes. Regulāri jākontrolē asinsspiediens un pulss, jānosaka savs holesterīna un glikozes līmenis, vajadzības gadījumā to samazinot. Jādodas profilaktiskās vizītēs vismaz vienreiz gadā pie sava ārsta un sūdzību gadījumā nedrīkst atlikt vizīti pie speciālista.
• Kaitīgo ieradumu atmešana – smēķēšanas atmešana un alkohola patēriņa ierobežošana.
• Regulāras fiziskās aktivitātes – vismaz 30 minūtes dienā atbilstoši veselības stāvoklim (vingrošana, staigāšana, peldēšana, nūjošana, riteņbraukšana un citas), iztiekot bez pārmērībām. Ieviesiet ikdienā vairāk kustību, sākt vairāk kustēties vai sportot var jebkurā vecumā, un tas ir pierādīts profilaktisks līdzeklis. Mazkustīgs dzīvesveids un palielināts ķermeņa svars ir riska faktors sirds un asinsvadu slimībām.
• Pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs – priekšroka dodama Vidusjūras diētai, samazinot sāls, cukura patēriņu, atsakoties no treknu, pārstrādātu un konditorejas produktu lietošanas. Ēdienkartē jāiekļauj dažādi dārzeņi, pākšaugi, zaļumi, augļi un ogas, rieksti, zivis un jūras produkti, pilngraudu produkti, olīveļļa, liesa gaļa, piena produkti ar zemu tauku saturu, un pietiekami jāuzņem ūdens.
• Rūpes par savu emocionālo labsajūtu – centieties samazināt stresa līmeni, jo tas ietekmē sirds veselību un asinsspiedienu. Kā arī bez ievērības nevajag atstāt miega traucējumus, organismam nepieciešams miegs 7–8 stundu garumā.

Farmaceite stāsta, ka biežākās kļūdas saistībā ar sirds veselību ir novēlota rīcība savas veselības labā, kā arī dzīvesveida ieteikumu neievērošana kardiovaskulāru slimību riska mazināšanai. Savukārt biežākās kļūdas, ko var novērot saistībā ar medikamentu lietošanu sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā ir, kad pacienti zāles lieto neregulāri vai nepareizi, nelieto visus ārsta nozīmētos medikamentus, maina zāļu devas vai pārtrauc lietot zāles bez ārsta ziņas. Visi ārsta nozīmētie medikamenti ir jālieto regulāri – katru dienu nozīmētajā devā un režīmā, bez saskaņošanas ar ārstu zāļu lietošanu nepārtrauc un devas nemaina. Jāņem vērā, ka medikamentu nozīmējums un to devas katram ir individuālas. Nelietojot ārsta nozīmētos medikamentus, sekas var būt dzīvību un veselību ietekmējošas.

I. Priedniece atgādina, ka pacientiem ir iespēja vērsties pie farmaceita ar jautājumiem par pareizu zāļu lietošanu – kad medikamenti lietojami no rīta vai vakarā, pirms vai pēc ēšanas, par to blakusparādībām un par iespējamo zāļu mijiedarbību ar citiem medikamentiem vai uztura bagātinātājiem, kā arī uzturu. Tāpat ar profilaksi saistītos jautājumos un par veselīgu dzīvesveidu saistītām rekomendācijām, par pareizu asinsspiediena mērīšanu, turklāt to var izmērīt arī aptiekā uz vietas.

Rūpējieties par sirds veselību atbildīgi!

Dabā jau jūtamas rudenīgas vēsmas – rīti kļūst dzestrāki, bet vakari – tumšāki. Arvien vairāk apkārt jūtama rudenīga rosība un pārmaiņas. Kā šajā laikā saglabāt možumu, enerģijas līmeni un justies labi gan emocionāli, gan fiziski, noderīgos padomos dalās BENU Aptiekas farmaceite Liene Graudiņa.

Rīta rutīna – pamats visai dienai!

Kā sākt dienu enerģiski un veselīgi? Parūpējieties par savu rīta rutīnu! Možumu un pozitīvu lādiņu dienai sniegs no rīta veiktas fiziskas aktivitātes – tās var būt kaut vai 5–10 minūtes ilga vingrošana vai kārtīga izstaipīšanās, vai jebkāda cita fiziska aktivitāte, kas jums sagādā prieku, iesaka farmaceite. Sāciet rītu ar glāzi ūdens, kā arī parūpējieties par veselīgām brokastīm, ko izbaudīt. Tām vajadzētu saturēt olbaltumvielas, šķiedrvielas un dabīgo cukuru! Tie var būt augļi, putra, pilngraudu maize, šķiņķis, omlete ar dārzeņiem vai smūtijs.

Taču no kā vajadzētu izvairīties rīta cēliena laikā? Nesāciet dienu ar sociālo tīklu izpēti, iesaka farmaceite. Labāk ieslēgt savu mīļāko mūziku, podkāstu vai audiogrāmatu un doties savā rīta rituālā. 

Dienas noslēgums – ne mazāk svarīgs

Ļoti būtiska ietekme uz mūsu pašsajūtu ir miegam – īpaši to varam izjust tad, kad izjūtam pārmaiņas ikdienā un vidē ap mums. Tāpēc vienmēr ir būtiski rūpēties par miega kvalitāti, lai nodrošinātu organismam atbilstošu atpūtu. Lai veicinātu veselīgu miegu, vismaz stundu pirms plānotā gulētiešanas laika vajadzētu izvairīties no zilo ekrānu lietošanas, tā vietā šo laiku, kas tiek pavadīts pie ekrāna, pirms miega ieteicams aizvietot ar kādu īpašu savu vakara rituālu. Tas varētu būt kāds skaistumkopšanas rituāls vai grāmatas lasīšana ar kādu nomierinošu tēju, iesaka L. Graudiņa. Labākam miegam vakarā var izvēlēties piparmētru, melisas, vīgriezes, baldriāna tējas vai kādu gatavo tēju maisījumu. Neaizmirstiet pirms miega arī izvēdināt telpas un parūpēties par tumšu un ērtu guļvietu.

Ādas kopšanas rituāli rudenim

Rudens ir pārmaiņu laiks – rīti un vakari kļūst dzestrāki, bet dienas vidi vēl jūtas kā vasara. Līdz ar to āda tiek pakļauta gan aukstumam, gan karstumam. Tāpēc ir svarīgi arī rudens laikā, lai arī saules intensitāte mazinās, izmantot sejas kopšanas krēmus ar SPF filtriem vai papildus kopjošajai kosmētikai lietot saules aizsargkrēmus, uzsver farmaceite L. Graudiņa. Sākoties rudens vēsajam laikam, var savus vieglos  ikdienas krēmus vai gēlus nomainīt uz kādu krēmīgāku un barojošu ādas kopšanas līdzekli.

Rudens var būt izaicinošs laiks problemātiskas un aknes skartas ādas īpašniekiem, jo vasaras laikā āda, lai sevi pasargātu no saules, kļūst nedaudz biezāka, bet zem tās visi ar akni saistītie iekaisuma faktori turpinās (un saule tos vēl pastiprina). Mazinoties saules iedarbībai, āda kļūst plānāka un sākas tā sauktais aknes uzliesmojums. Līdz ar to rudenī aknes skartas ādas īpašniekiem ir ieteicams doties pie dermatologa vai arī pievērst papildu uzmanību tam, kādi līdzekļi tiek lietoti ādas kopšanā, lai parūpētos par savu un ādas labsajūtu. 

Ir būtiski arī parūpēties par savu roku ādu un, iestājoties vēsajam laikam, neatlikt cimdu valkāšanu uz vēlāku laiku, jo tā būs pirmā lieta, kas pasargās roku ādu no nelabvēlīgajiem rudens laikapstākļiem. Tāpat noderēs kāds kopjošs un barojošs roku krēms vai balzams.

Rudenim nākot, palutiniet sevi ar kādu skaistumkopšanas rituālu. Izvēlieties tādu, kas jums sagādā prieku. Tas sevī var ietvert vienkārši maskas uzlikšanu un mīļākās tējas malkošanu pēc garas darba dienas. Ejot dušā, papildus var izmantot maigu skrubi, lai pēc dušas āda justos īpaši maiga. Ik pa laikam var sevi palutināt ar kādu skaistumkopšanas procedūru vai masāžu. Galvenais šos rituālus nesasteigt, izbaudīt un varbūt pat apvienot skaistuma rituālu ar atpūtu no viedierīcēm, lai no šī procesa saņemtu maksimālu labumu. 

Vispārējie padomi labai pašsajūtai ikdienā

Lai ikdienā justos labi, ļoti svarīgs ir dzīves veids un tas, kas tiek darīts, lai rūpētos par sevi ilgtermiņā, uzsver farmaceite L. Graudiņa. Šie padomi jums palīdzēs rūpēties par sevi ikdienā:

• Kvalitatīvs miegs. Vīriešiem pietiek ar 7–8 stundām miega, lai justos enerģiski, toties sievietēm būtu nepieciešams ilgāks laiks – 8 līdz pat 10 stundas miega. 
• Fiziskās aktivitātes. Katram tās var atšķirties – vai tas būtu sporta zāles apmeklējums, skriešana, vingrošana mājās, joga vai kas cits, taču katru dienu būtu jāatrod vismaz 10 minūtes, lai izietu pastaigāties svaigā gaisā un izkustēties. 
• Ūdens uzņemšana. Karstais laiks ir aiz muguras, bet tas nemazina to, cik svarīgi ir ikdienā uzņemt pietiekošu ūdens daudzumu. 
• Sabalansēts un veselīgs uzturs. Rudens sezona ir jāizmanto – savs uzturs jāpapildina ar dažādiem Latvijā audzētiem dārza labumiem, kas ir bagāti ar vitamīniem, minerālvielām un šķiedrvielām. 
• Zāļu tējas organisma stiprināšanai. Vēsajos rudens rītos un vakaros var izvēlēties ehinācijas, salvijas, ugunspuķes vai kādus citus tēju maisījumus, kas paredzēti, lai stiprinātu dabiskās organisma aizsargspējas. 
• Rūpes par organisma aizsargspējām. Lai papildus stiprinātu imūnsistēmu, var izvēlēties D un C vitamīnu, kā arī cinku, selēnu vai dzelzi saturošus uztura bagātinātājus. Noderīgi var būt arī multivitamīni, kas jau ir paredzēti imūnsistēmas stiprināšanai ar vai bez augu ekstraktiem. Atcerieties, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.

Farmaceite iesaka –kamēr nav sācies tumšais un lietainais laiks, dodieties pie dabas un izbaudiet rudens košumu ārpus pilsētas burzmas un svaigā gaisā. Kamēr vēl ir iespēja – maksimāli izmantojiet visus svaigos dārza labumus, ko rudens raža mums sniedz!

Lai veselīgs rudens!

Skolas gadi ir nozīmīgs bērna attīstības posms, un sabalansēts uzturs būtiski ietekmē ne tikai fizisko veselību, bet arī kognitīvās funkcijas, piemēram, koncentrēšanās spējas, atmiņu, uztveri, uzmanību un lēmumu pieņemšanu, kas veicina panākumus mācībās. Sabalansēta ēdienkarte var kļūt par slepenu palīgu, kas uzlabo bērna sasniegumus un enerģijas līmeni ikdienā. Par to, kādi produkti būtu jāiekļauj bērna uzturā, stāsta “Euroaptieka” farmaceite un uztura speciāliste Jeļizaveta Krasiļnikova.

“Pārdomāts uzturs var palīdzēt uzlabot bērna koncentrēšanās spēju un kognitīvās funkcijas, savukārt neveselīga ēdienkarte var novājināt imunitāti, samazināt fizisko un garīgo veiktspēju, kā arī veicināt nepietiekama vai liekā svara problēmas. Uzturā ļoti nozīmīga ir daudzveidība, lai tiktu saņemtas visas nepieciešamās uzturvielas, kā, piemēram, jods, kura deficīts skar bērnus visā pasaulē un kas ir nepieciešams bērna garīgajai attīstībai. Enerģijas nodrošināšanai svarīga loma ir stabilam glikozes līmenim, kuru palīdz uzturēt regulāras, sabalansētas maltītes. Omega-3 taukskābes un antioksidanti ir svarīgi uzvedības problēmu novēršanai, bet B grupas vitamīni stiprina nervu sistēmu. Zems dzelzs līmenis var radīt koncentrēšanās un mācīšanās grūtības, savukārt olbaltumvielām bagāts uzturs uzlabo koncentrēšanos un atmiņu,” skaidro “Euroaptieka” farmaceite un uztura speciāliste Jeļizaveta Krasiļnikova.

“Superēdieni”, kuri palīdz sasniegt labākus rezultātus mācībās

Zivis: Tas ir viens no būtiskākajiem Omega-3 taukskābju avotiem, kas nodrošina normālu smadzeņu darbību un attīstību. Omega-3 veicina jaunu šūnu veidošanos, kas ir svarīgi nervu sistēmas un sirds veselībai. Šīs taukskābes var palīdzēt uzlabot koncentrēšanās spējas, mazināt impulsivitāti un hiperaktivitāti arī bērniem ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu. Omega-3 taukskābes nodrošina labākas mācīšanās, plānošanas un atmiņas spējas. Farmaceite Jeļizaveta Krasiļnikova iesaka bērnu maltītēs iekļaut zivis, piemēram, lasi, foreli, tunci, siļķes vai sardīnes, kā arī jūras veltes, vismaz divas reizes nedēļā. Ja bērniem zivis negaršo, vecākiem jācenšas piedāvāt citus Omega-3 avotus, piemēram, valriekstus, čia sēklas un linsēklas.

Rieksti: Izcils barības vielu avots, kas nodrošina bērniem nepieciešamo E un B grupas vitamīna devu, kā arī kalciju, dzelzi, cinku, kāliju un magniju, kas veicina augšanu, attīstību un kognitīvās funkcijas. Mandeles, Brazīlijas rieksti, Indijas rieksti, lazdu rieksti, pekanrieksti, ciedru rieksti, pistācijas un valrieksti – kādu no šiem riekstiem ieteicams iekļaut bērna uzturā jau no sešu mēnešu vecuma. Farmaceite brīdina, ka zemesrieksti un lazdu rieksti var izraisīt alerģiskas reakcijas, tāpēc ir svarīgi uzmanīgi sekot līdzi iespējamām alerģijas pazīmēm un konsultēties ar ārstu pirms jaunu riekstu ieviešanas bērna uzturā. Ieteicamā porcija dienā bērniem ir apmēram 30 grami jeb neliela sauja riekstu.

Olas: Šis vērtīgais produkts satur visas 9 neaizstājamās aminoskābes, ko organisms pats saražot nespēj. Vienā olā ir aptuveni 6 grami olbaltumvielas, kas veic vitāli svarīgas funkcijas cilvēka organismā, kā, piemēram, uzlabo koncentrēšanos un atmiņu. Tāpat tās ir bagātīgas ar selēnu, fosforu, B2, B12, A un D vitamīnu, holīnu, biotīnu, lecitīnu un antioksidantiem. Olas ir lielisks brokastu ēdiens, jo nodrošinās enerģiju visas dienas garumā. Lai izvairītos no zarnu trakta infekcijām, olas būtiski pirms ēšanas termiski apstrādāt.

Graudaugi: Pilngraudi, kas ietver tādas graudaugu sēklas kā kvieši, mieži un rudzi, ir sevišķi uzturvielām bagāti produkti, kas atbalsta daudzas organisma funkcijas. Tie nodrošina organismu ar šķiedrvielām, kas uzlabo gremošanu un sniedz ilgstošu sāta sajūtu, tāpēc tie ir neatņemama bērna ikdienas uztura sastāvdaļa. Pilngraudi satur arī B grupas vitamīnus, piemēram, niacīnu, tiamīnu un folātu, kā arī cinku, magniju un mangānu. Tādi produkti kā kvinoja, pilngraudu makaroni, pilngraudu maize, auzas, auzu pārslas un brūnie vai savvaļas rīsi ir lieliski piemēroti daudzveidīgām un veselīgām maltītēm. “Euroaptieka” farmaceite atgādina, ka ir svarīgi ievērot porciju lielumus, jo, neskatoties uz pozitīvajām īpašībām, pilngraudu produkti ir arī kalorijām bagāti.

Augļi un dārzeņi: SPKC pētījums* par bērnu uztura paradumiem atklāj, ka Latvijā augļu un dārzeņu patēriņš gan zēniem, gan meitenēm ir nepietiekams. Vidēji tikai katrs piektais pusaudzis Latvijā lieto uzturā augļus un katrs ceturtais – dārzeņus katru dienu. Farmaceite Jeļizaveta Krasiļnikova iesaka vecākiem rādīt piemēru un kopā ar bērniem regulāri ēst dārzeņus. Augļus un dārzeņus ir ieteicams iekļaut katrā ēdienreizē, kopumā patērējot vismaz piecas augļu un dārzeņu porcijas dienā, jo tie nodrošina organismu ar kāliju, folātu, šķiedrvielām, kā arī A, C un K vitamīniem, kas stiprina imunitāti, veicina augšanu un attīstību. Uzturvielām bagātākie dārzeņi ir tumši zaļie, kā brokoļi un spināti, kā arī spilgti sarkanie un oranžie, piemēram, tomāti, ķirbji, saldie kartupeļi un sarkanie pipari. Augļus vislabāk baudīt svaigus, taču arī saldēti vai žāvēti tie būs uzturvielām bagāti. Banāni, āboli, apelsīni, vīnogas, avokado un dažādas ogas, būs ideāla uzkoda mācību laikā.

Kādos gadījumos nepieciešami papildu uztura bagātinātāji?

Ideālā gadījumā sabalansēta maltīte ir viss, kas nepieciešams lielākajai daļai bērnu, kam nav veselības traucējumi. Tomēr, ja bērns ir izvēlīgs ēdējs un viņa auguma un svara parametri neatbilst vecumam, uztura bagātinātāji var palīdzēt nodrošināt trūkstošās uzturvielas. Priekšlaicīgi dzimušiem bērniem bieži ir nepieciešams papildu atbalsts, jo viņu ķermeņi vēl nav pilnībā attīstījušies. Bērniem ar hroniskām slimībām, piemēram, astmu vai biežām plaušu infekcijām, uztura bagātinātāji var palīdzēt nodrošināt nepieciešamās barības vielas un atbalstīt imunitāti. Tāpat bērniem ar pārtikas vai piena nepanesību un alerģijām, kas apgrūtina uzturvielu uzņemšanu, uztura bagātinātāji var palīdzēt novērst konkrēto uzturvielu deficītu. Bērniem, kuriem ir veģetāra vai vegāniska diēta mēdz trūkt dažas būtiskas uzturvielas, piemēram, D vitamīna vai B12 vitamīna, līdz ar to uztura bagātinātāji var palīdzēt papildināt šo vielu trūkumu. Ieteicamais vecums, kad sākt lietot vitamīnu kompleksus, ir no 4 gadu vecuma, tomēr veselības aprūpes speciālisti var ieteikt uzsākt lietošanu agrāk, ņemot vērā bērna individuālās veselības vajadzības.

Mūsdienās pieejamo bērnu vitamīnu formu daudzveidība ievērojami atvieglo vecākiem to iekļaušanu ikdienas uzturā. Vitamīni ir pieejami gan košļājamo pastilu, gan gēla želeju, sīrupu un pat gumijas lācīšu formās, padarot to lietošanu ne tikai vienkāršu, bet arī patīkamu bērniem. Īpaši svarīgi ir nodrošināt bērnus ar Omega-3 taukskābēm, kuras iegūt caur uzturu var būt izaicinoši. Talkā var nākt Omega-3 uztura bagātinātāji, kas pieejami ar dažādām garšām, tādējādi nomācot specifisko zivju aromātu. Šādi risinājumi nodrošina, ka nepieciešamie vitamīni un minerālvielas tiek uzņemti regulāri un ar prieku.

*Slimību kontroles un veselības centrs Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums 2022./2023. mācību gada aptaujas rezultāti un tendences(https://www.spkc.gov.lv/lv/media/21564/download?attachment).

Aptieku tīkls “Euroaptieka” ir zāļu mazumtirdzniecības uzņēmums. Latvijā darbojas 56 “Euroaptieka” aptiekas 18 apdzīvotās vietās visā valstī. “Euroaptieka” zīmols pieder uzņēmumam “Euroapotheca”, kam ir aptiekas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Zviedrijā. “Euroaptieka” Latvijā darbojas kopš 2001. gada.

Skolas un pirmsskolas gaitu atsākšana nozīmē ne tikai atgriešanos pie agrās celšanās, bet arī krietni intensīvāku savstarpējo saskarsmi – tādējādi arī lielākas iespējas saslimt. Aicinām iepazīties ar vietējā zāļu ražotāja “Olpha” sagatavotajiem padomiem, kā rudens laikā sniegt atbalstu bērnu imūnajai sistēmai.

Diemžēl pagaidām nav izdomāts brīnumlīdzeklis, ar kura palīdzību varētu panākt, ka bērns, atsākot skolas vai dārziņa gaitas, neslimotu. Taču ir dažas lietas, ko var ņemt vērā, lai palīdzētu stiprināt organisma aizsargspējas.

1. Ierobežot cukura patēriņu

Faktu, ka bērniem un pieaugušajiem jāēd pilnvērtīgi, mēs dzirdam teju katru dienu. Stiprinot imunitāti, svarīgi pieminēt, ka īpaši jāierobežo tie produkti, kas satur pārāk daudz cukura. Lai gan dažādu saldo našķīšu ēšanu vecāki uzskata par neatņemamu daļu no jauko un patīkamo bērnības atmiņu veidošanas, pētījumi apliecina, ka pārlieku liela cukuru saturošu produktu patērēšana var negatīvi ietekmēt imūnsistēmu un tādējādi arī spēju cīnīties ar infekcijām, kādu rudenī ir ne mazums. Lai samazinātu kāri pēc saldumiem, mācību gadam sākoties, vecākiem vajadzētu piedāvāt savām atvasēm veselīgākas alternatīvas, piemēram, augļus vai pilngraudu uzkodas.

• “Atbalstīt” imūnsistēmu

Vasara mums sniedz neskaitāmas iespējas uzņemt vitamīnus no sezonas augļiem, dārzeņiem un ogām. Iestājoties rudenim, mūsu imunitātei nereti ir nepieciešams “atbalsts”, un te labi var noderēt aptiekās nopērkamie uztura bagātināji un vitamīni. Lai izvēlētos nepieciešamo imūnsistēmas atbalstu, vajadzētu par šo jautājumu konsultēties ar ģimenes ārstu, veikt analīzes un rūpīgi ievērot ārsta vai farmaceita norādījumus par noteikto dienas devu.

Lai rudens laikā sniegtu atbalstu bērna imūnajai sistēmai, ir vērts apsvērt arī probiotiķu jeb “labo” baktēriju papildu uzņemšanu, jo veselīga zarnu mikroflora ir viens no mūsu imunitātes balstiem. Ja bērnam nav laktozes vai piena olbaltumu nepanesības, rudens sākumā noteikti ir vērts viņa ēdienkartē iekļaut skābpiena produktus, piemēram, kefīru vai jogurtu, vai arī izvēlēties aptiekā nopērkamās probiotikas.

• Dzert ūdeni

Iestājoties vēsākam laikam, mūsu vēlme regulāri padzerties samazinās. Uzņemt pietiekamu šķidruma daudzumu vajadzētu turpināt arī gada vēsākajos mēnešos! Lai gan galvenajam uzņemtajam šķidrumam vajadzētu būt ūdenim, rudenī bērniem papildus var piedāvāt arī ar ūdeni bagātus augļus un dārzeņus – piemēram, gurķus un arbūzus.

• Ievērot miega higiēnu

Viens no lielākajiem izaicinājumiem gan vecākiem, gan pašiem bērniem ir “pārslēgties” no vasaras uz bērnudārza vai skolas režīmu. Lai agrā celšanās nebojātu bērna pašsajūtu un imunitāti, vecākiem jāsekmē tas, lai viņu atvases laicīgi ietu pie miera. Protams, režīma maiņa nenotiks vienā dienā – tāpēc laicīgu gulētiešanu jāsāk praktizēt vismaz nedēļu pirms mācību gada sākuma. Lai gan teorijā izklausās labi, praksē bieži vien to īstenot grūti, tādēļ svarīgi jauno režīmu sākt ar septembra pirmo nedēļu. Jāatgādina, ka pirmsskolas vecuma bērniem parasti ir nepieciešamas 10 līdz 13 miega stundas naktī, bet skolas vecuma bērniem – 9 līdz 11 stundas.

• Mazināt stresu

Stress ir viens no faktoriem, kas var negatīvi ietekmēt bērna imunitāti. Mācību gada sākums daudziem ir trauksmains laiks, tādēļ vecākiem šajā posmā vajadzētu būt īpaši saprotošiem, pretimnākošiem, kā arī atbildēt uz visiem jautājumiem, kas bērnu satrauc. Īpaši svarīgi tas ir maziem bērniem, kuriem šķiršanās no vecākiem iepriekš nav bijusi ilgāka par dažām stundām. Jauni apstākļi un pāris desmiti klases vai grupas biedru var radīt papildu stresu. Līdzīgi tas ir pirmklasniekiem, kuriem “jāpārslēdzas” no bērnudārza uz skolas režīmu. Vecākiem mācību gada sākumā ir jāmudina bērni meklēt pozitīvo it visā, kas notiek!

• Kustēties!

Fiziskajām aktivitātēm ir nozīmīga loma bērna veselīgas attīstības veicināšanā. Tās palīdzēs arī uzlabot organisma spēju cīnīties ar infekcijām un slimībām. Bērniem un jauniešiem vecumā no 5 līdz 17 gadiem fiziskām aktivitātēm būtu jāvelta viena stunda dienā. Tie var būt dažādi sporta treniņi, vai arī aktīva darbošanās svaigā gaisā, piemēram, spēlējot ķerenes.

Lai aizraujošs, veselīgs un veiksmīgs mācību gads!

Vasara – šķietami populārākais laiks atpūtai, taču pētījuma dati parāda, ka katrs septītais Latvijas un Lietuvas iedzīvotājs šovasar strādā bez atvaļinājuma. Tā rīkoties plānoja arī desmitā daļa igauņu. Eksperti uzsver, ka darbs bez atpūtas ir tiešs ceļš uz emocionāliem un fiziskiem veselības traucējumiem un strādājošam cilvēkam pienācīgai atpūtai būtu nepieciešamas 2–3 nedēļas gadā.

Pēc NielsenIQ veiktā pētījuma datiem*,  14% Latvijas, 15% Lietuvas un 9% Igaunijas iedzīvotāju šovasar bija plānojuši strādāt bez atvaļinājuma. Novērots, ka atteikties no atpūtas ir nolēmuši vairāk vīriešu nekā sieviešu. Visizteiktāk šī tendence Latvijā vērojama 20-24 gadus vecu cilvēku vidū, no kuriem siltajā gada sezonā no atvaļinājuma grasās atteikties ceturtā daļa. Salīdzinot pilsētas, visbiežāk strādāt bez atvaļinājuma izvēlējušies iedzīvotāji ārpus Rīgas.

Organizāciju psihologs Reinis Lazda uzskata, ka ir svarīgi noskaidrot cēloni darbinieku lēmumam neizmantot atvaļinājumu. “Ir būtiski saprast, kāpēc cilvēks izvēlas atteikties no atvaļinājuma – tā var būt vēlme nopelnīt vairāk, darbinieka vai darba devēja nespēja efektīvi plānot darba uzdevumus vai pat nepārliecinātība par savu vērtību, ja cilvēkam šķiet, ka viņš ir nozīmīgs tikai tad, kad ir darbā. Cilvēks nevar visu gadu strādāt vienādi efektīvi. Un tādā ziņā varbūt ir vērts apsvērt arī atvaļinājumu ziemā, kad saules gaismas trūkuma dēļ cilvēka enerģijas līmenis ir zemāks. Protams, es saprotu, kādēļ cilvēki biežāk izvēlas vasaru – bērniem ir brīvlaiks, ir daudz vairāk iespēju ko darīt tepat mājās. Bet varbūt kādu daļu atvaļinājuma tomēr ir vērts ieplānot drūmākajos ziemas mēnešos, īpaši, ja iespējams doties uz kādu saulaināku vietu. Saules trūkums mūsu pusē tiešām ir hroniska problēma, kuras dēļ attīstās gan sezonālā depresija, gan ir novērota saistība ar pastiprinātu alkohola lietošanu, gan novērojams arī D vitamīna trūkums ar visām izrietošajām sekām,” komentē psihologs.

“Darbs nepārtrauktā režīmā var radīt vairāk problēmu nekā ieguvumu. Mēs uzņēmumā esam izveidojuši vidi, kas ļauj darbiniekiem netraucēti apvienot darba un atpūtas laiku. Novērojam, ka kolēģi arvien biežāk izmanto atvaļinājumu ne tikai vasarā, bet arī citos gadalaikos, piemēram, aprīlī, maijā un septembrī. Atvaļinājums šādā laikā ļauj baudīt siltos klimatiskos apstākļus un ietaupīt, jo aktīvā tūrisma sezona vēl nav sākusies vai jau ir beigusies. Šī pieeja ievērojami veicina raitu darba plūsmu lielākās komandās arī vasaras mēnešos,” komentē apdrošināšanas kompānijas “Gjensidige” Latvijas filiāles vadītāja Sanita Glovecka.

Pēc vadītājas teiktā, uzņēmumā darbinieki saņem papildu atvaļinājuma dienu ik pēc pieciem darba gadiem, piecas dienas ziemas atvaļinājumā un brīvdienu dzimšanas dienā. “Papildu brīvās dienas ļauj darbiniekiem pagarināt garās nedēļas nogales un biežāk atpūsties. Elastīgs darba režīms nodrošina iespēju strādāt pie jūras vai lauku sētās, kur pēc darba var baudīt dabu un atpūsties. Šāda pieeja palīdz līdzsvarot darba un atpūtas laiku, ļaujot cilvēkiem saglabāt enerģiju visu gadu,” novērojusi S. Glovecka.

Psihologs uzsver, ka darba devējam vienmēr vajadzētu būt ieinteresētam pienācīgā darbinieku atpūtā, jo tad, ja strādājošs cilvēks neprot atpūsties, viņš patiesībā nemācēs arī strādāt. “Ja darba devējs atbalsta darbinieku vēlmi ņemt atvaļinājumu, tas ir solis pretī ilgtspējīgai darba videi. Bet, ja tiek veicināta pastāvīga strādāšana bez atpūtas, tas var novest pie izdegšanas, pastiprināta stresa izjūtas un darbinieku demotivācijas. Strādājot bez atpūtas, var rasties miega un gremošanas traucējumi vai panikas lēkmes, nemiers un spriedze. Izdegšanas sindromu pavada pilnīgs emocionāls izsīkums un darba motivācijas zaudēšana. Parasti šādi cilvēki nespēj strādāt, bet tam savukārt ir dažādas nepatīkamas sekas,” brīdina R. Lazda.

Viņš norāda, ka darba ražīguma samazināšanās ir pirmā pazīme tam, ka darbiniekam nepieciešams atpūsties. “Kad uzdevumu izpilde sāk prasīt vairāk laika nekā parasti, tas liecina, ka darbiniekam vajadzīga atpūta. Ja tiek novērotas problēmas ar miegu, pieaug iekšēja spriedze un tiek zaudēta interese par hobijiem, ir pienācis laiks nopietni domāt par atvaļinājumu,” uzsver psihologs.

Tāpat psihologs aicina pilnvērtīgi izmantot arī mazos atvaļinājumus – sestdienas un svētdienas. “Ja vien darba specifika ļauj, atslēdziet ienākošo ziņu paziņojumus, neskatieties e-pastus. Saglabājiet tikai ārkārtas saziņas formu – piemēram, ja patiešām kaut kas neatliekams ir noticis, sarunājiet, ka tādā gadījumā gaidīsiet zvanu. Pēc iespējas vairāk laika pavadiet ārā (ieteikums neattiecas uz tiem, kuri strādā ārā ikdienā), piepildiet laiku ar saistošām nodarbēm. Nav pat tik svarīgi, lai tās vienmēr būtu ļoti patīkamas – reizēm jā, bet citreiz savukārt izmēģiniet kaut ko jaunu, nebijušu,” mudina R. Lazda.

Tomēr jāatgādina, ka dažas dienas ilga atpūta ir vērtīga tad, ja vajag uz mirkli apstāties, smelties jaunus spēkus, bet šāds periods neaizstāj pilnvērtīgu atvaļinājumu. Šobrīd spēkā esošajā Darba likumā paredzēts, ka viens atvaļinājums gada laikā nedrīkst būt īsāks par 14 darba dienām, ieskaitot darbdienas un brīvdienas.

Atpūtas laikā Lazda aicina padomāt arī par aktīvo atpūtu. “Gulēšana pie jūras var būt laba atpūta pirmajās dienās, it īpaši fiziska darba veicējiem, taču sēdoša darba darītājiem es ieteiktu vairāk izkustēties. Protams, reizēm var atļauties atslābināties, bet to nevajadzētu padarīt par galveno atpūtas veidu,” iesaka Reinis Lazda. “Vēl varu rosināt aizdomāties par to, ko mēs īsti saprotam ar vārdu “atpūta”? Kā mēs paši sev to definējam? Liela varbūtība ir, ka atpūta mums nozīmē brīdi, kad varam nedomāt par pienākumiem, bet varam atslābināties, vairāk pievērsties lietām, kuras mums vienkārši patīk. Ne visi cilvēki sev ikdienā godīgi atbild uz jautājumu, kas tad viņiem īsti patīk. Varbūt ir pienācis laiks tam pievērsties un padomāt, lai atpūta patiešām sniegtu gandarījumu.”

*Pēc Apdrošināšanas sabiedrības “Gjensidige” pasūtījuma reprezentatīvā “NielsenIQ” 16–64
gadus vecu Baltijas valstu iedzīvotāju aptauja tika veikta šā gada aprīlī, aptaujājot pa 1600
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas respondentu. Pētījuma pieļaujamā kļūda – 2,45%.