-15.5 C
Rīga
trešdien, 21 janvāris, 2026
Home Blog Page 88

Vingrošana mājās: Covid-19 laikā mazinās fizisko aktivitāšu daudzums

Sporta zāļu slēgšana un biežāka uzturēšanās mājās ir sekmējusi to, ka Covid-19 laikā 20% Latvijas iedzīvotāju ar fiziskajām aktivitātēm nodarbojas mazāk nekā pirms krīzes, kamēr 62% fizisko aktivitāšu daudzums šajā laikā nav mainījies. Vienlaikus 15% aptaujāto atzinuši, ka Covid-19 laikā kustas vairāk nekā pirms tam (6% – ievērojami vairāk, 9% – nedaudz vairāk), secināts BENU Aptiekas Stresa termometra rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar uzņēmumu GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 2700 iedzīvotājus. Lai arī kopumā fizisko aktivitāšu daudzums ir mazinājies, 32% respondentu atzinuši, ka Covid-19 laikā savai imunitātei pievērš lielāku uzmanību nekā pirms tam, piemēram, papildus uzņem vitamīnus un cenšas saglabāt mierīgu ikdienas ritmu.

Tāpat aptaujā atklāts, ka 63% aptaujāto par savu imunitāti rūpējas tikpat daudz kā pirms krīzes, 1% par imunitāti rūpējas mazāk, savukārt 4% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Spēja pielāgoties

Viens no CrossFit kustības pamatlicējiem Latvijā, treneris Kaspars Zlidnis skaidro, ka cilvēkiem ir sarežģīti mainīt ikdienas kārtību un īsā laikā pakārtot to mainīgajiem Covid-19 ierobežojumiem. Lai cilvēki pierastu un pielāgotos jaunajiem apstākļiem, ir vajadzīgs laiks. Tas attiecas arī uz sporta nodarbībām, kas šobrīd nav atļautas tādā apjomā un intensitātē kā iepriekš. Jau bez ierobežojumiem cilvēkam ir grūti atrast motivāciju sportot, bet šobrīd darīt to vienam pašam mājas apstākļos bez trenera klātbūtnes, atbilstoša inventāra un gaisotnes ir vēl sarežģītāk. 

Vingrošana mājās

Eksperts uzsver, ka vingrošana nav rakešu zinātne, drīzāk tā ir psiholoģiska spēja pielāgoties jaunajiem apstākļiem un rast motivāciju vismaz 40 minūtes izkustēties mājās vai ārā. Profesionālajā sportā šie ierobežojumi ir daudz kritiskāki, tomēr minimālais ikdienas kustību apjoms neko pārāk specifisku nenozīmē – pietiek ar locītavu izapļošanu, pāris spēka vingrinājumiem lielākajām muskuļu grupām, dažiem stiepšanās vingrinājumiem un intensīvāku pastaigu vai lēnu skrējienu pie mājām. K. Zlidnis norāda, ka, vingrojot bez papildu smaguma, traumu iespējamība ir neliela. Turklāt ierobežojumi ir tikai uz noteiktu laiku, tādēļ baidīties no tālejošām sekām nav vērts. Veselīgs dzīvesveids nav īstermiņa nodarbe, tas ir veselību veicinošu aktivitāšu kopums visas dzīves garumā, tādēļ jāpielāgojas apstākļiem un jāturpina darīt visu iespējamo sava organisma stiprināšanā. Treneru konsultācijas un privāti treniņi iespējami ir arī tiešsaistes režīmā, tādēļ jāizmanto tās iespējas, kuras šobrīd ir pieejamas, lai mazinātu mazkustības riskus. 

Kustības un emocionālā labsajūta

Fiziskās aktivitātes ir viens no veidiem, kā novērst domas un mazināt satraukumu par krīzi. Cilvēka emocionālo līdzsvaru lielā mērā nosaka tas, kam ikdienā tiek pievērsta lielāka uzmanība. Patērējot negācijas un bailes, cilvēkus pašus pārņem baiļu un nedrošības sajūta, kas atņem ievērojamus enerģijas resursus un pasliktina emocionālo labsajūtu. Tā vietā, lai veltītu vairāk laika ģimenei un rūpētos par mentālo un fizisko veselību, liela uzmanība tiek pievērsta apkārt esošajām negācijām. K. Zlidnis aicina vairāk uzturēties dabā. Tas palīdzēs attīrīt prātu, turklāt ir labs un visiem pieejams izkustēšanās veids. Attiecībā uz imunitātes stiprināšanu jāatceras, ka to veido ļoti daudzi aspekti, tostarp veselīgs un pilnvērtīgs uzturs, kvalitatīvs miegs un stresa kontrole. Tuvojoties Ziemassvētkiem, speciālists atgādina par regulāru kustību nozīmi un mērenības ievērošanu ēdienu un dzērienu patēriņā.

Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 2779 respondentus.

Hronisks stress, pazemināts glikozes līmenis un citi drebuļu izraisītāji!

Drebuļi ir ātra un ritmiska muskuļu raustīšanās, kas – tāpat kā žagas vai šķaudīšana – nav kontrolējama. Visbiežāk drebuļi rodas brīžos, kad ķermenim ir auksti, taču tiem var būt arī citi iemesli, kurus nedrīkst atstāt bez ievērības. Vairāk par to, kas var likt ķermenim drebēt un kā to novērst, skaidro aptieku tīkla Apotheka farmaceite Anna Kivleniece. 

“Drebuļi rodas, muskuļiem ritmiski saspringstot un atslābstot – tādā veidā ķermenis sevi pasargā no siltuma zuduma. Papildus var parādīties arī zosāda un pacelties ķermeņa matiņi. Taču jāņem vērā, ka muskuļu drebēšana ir veids, kā organisms reaģē uz dažādiem faktoriem –  ne tikai uz temperatūras izmaiņām, bet arī, piemēram, uz iekšējām izjūtām. Tāpat drebuļus izsauc arī dažādas saslimšanas – gan baktēriju, gan vīrusu izraisītas, piemēram, pneimonija, gripa, malārija, urīnceļu infekcijas un gastroenterīts,” stāsta farmaceite Anna Kivleniece.

#1 Izmaiņas temperatūrā

Kad ķermeņa temperatūra nokrītas zemāk par komforta temperatūru, var sākties drebuļi – tādā veidā ķermenis uz īsu brīdi palielina siltuma radīšanu. Taču šī komforta temperatūra, kurā ķermenis jūtas labi, katram ir atšķirīga. Tā, piemēram, bērni, kuriem ir mazāks daudzums ķermeņa tauku, izteiktāk izjūt pazeminātu temperatūru nekā pieaugušie. Jutīgums pret aukstumu var mainīties arī laika gaitā, kā arī veselības stāvokļa dēļ. Arī ūdens un vējš liek izteiktāk izjust aukstumu, tāpēc tik bieži drebuļi rodas pēc peldes.

#2 Adrenalīna paaugstināšanās

Arī spēcīgas emocijas, piemēram, bailes un stress var izraisīt drebuļus – tas saistīts ar adrenalīna līmeņa paaugstināšanos asinīs. Adrenalīns ir hormons, kura izdalīšanos veicina dažādi nervu sistēmas kairinājumi. Adrenalīns atrodams arī anestezējošajos līdzekļos, kurus izmanto, piemēram, pirms zobu ārstēšanas, tāpēc dažiem cilvēkiem arī tie var izraisīt drebuļus. 

#3 Hronisks stress

Cilvēkiem, kuri piedzīvo hronisku stresu, drebuļi ir biežāki, tāpēc tā var būt pazīme, ka jāpārdomā savs dzīvesveids. Ja drebuļiem pievienojas elpas trūkums, slikta dūša vai sirdsklauves, tas var liecināt par panikas lēkmi, kuru noteikti nedrīkst atstāt bez ievērības.

#4 Bakteriāla infekcija

Drebuļi var būt arī viens no veidiem, kā organisms reaģē uz bakteriālu infekciju. Ja drebuļiem pievienojas arī citi simptomi, piemēram, drudzis vai citas gripai līdzīgas sūdzības, nepieciešams vērsties pie speciālista – jo ātrāk identificējat drebuļu cēloni, jo ātrāk var uzsākt ārstēšanu. 

#5 Pazemināta glikozes koncentrācija asinīs

Tāpat drebuļi var liecināt arī par pazeminātu glikozes koncentrāciju asinīs vai pat hipoglikēmiju. Tas ir aktuāli cukura diabēta slimniekiem, kuri lieto cukura līmeni pazeminošās zāles vai insulīnu. Ja parādās drebuļi, tas nozīmē, ka pēc iespējas ātrāk jāuzņem kāds ātrais ogļhidrāts – tā var būt smalkmaizīte, saldums vai cita ātrā uzkoda. Ja drebuļi parādās ļoti bieži, jāsazinās ar ārstu un jāpārskata izvēlētā terapija, iespējams, zāles netiek lietotas pareizi. Drebuļi mēdz izpausties arī kā medikamentu blakusparādība, un tos var izraisīt gan ikdienā lietoti pretsāpju-pretiekaisuma līdzekļi, gan recepšu medikamenti.

Silts apģērbs un ūdens dzeršana

Drebuļus, kas radušies temperatūras izmaiņu dēļ, iespējams novērst, apģērbjoties siltāk. Cilvēkiem, kuri ir jutīgi pret aukstumu, savā dzīvojamajā telpā jāseko līdzi, lai temperatūra būtu piemērota. Tāpat, dodoties ārpus mājas, vienmēr jāatceras paņemt līdzi siltāku jaku, ko nepieciešamības gadījumā varētu uzvilkt. Savukārt, ja drebuļi ir saaukstēšanās vai bakteriālas infekcijas simptoms, papildus noteiktajai ārstēšanai ieteicams apsegties ar vieglu segu. Tāpat nepieciešams dzert vairāk ūdens, vēlams, lai tas ir istabas temperatūrā, jo auksts ūdens var izsaukt papildu drebuļu epizodi. Retos gadījumos drebuļi var parādīties arī pēc pārāk daudz kofeīna uzņemšanas, un arī tādos gadījumos pats svarīgākais ir uzņemt daudz ūdens.

“Ja drebuļi parādās bez pārtraukuma un saglabājas ilgāk nekā 48 stundas, kā arī tiem pievienojas tādi simptomi kā vemšana vai sāpes vēderā, sāpīga urinēšana un citi, nepieciešams nekavējoties meklēt speciālistu palīdzību,” brīdina farmaceite Anna Kivleniece.

Uzzini, cik daudz naudas Ziemassvētku dāvanām iztērē Elizabete II (+VIDEO)

LONDON - DECEMBER : (NO PUBLICATION IN UK MEDIA FOR 28 DAYS) Queen Elizabeth II stands in the Music Room of Buckingham Palace after recording her Christmas day message to the Commonwealth on December 2008 in London, England. (Anwar Hussein Collection/Rota/WireImage)
FOTO: Getty Images

Ziemassvētki ir vieni no skaistākajiem un mīļākajiem svētkiem daudzās ģimenēs – arī britu karaliskajā ģimenē! Parasti šajā laikā monarhi sapulcējas pie kopīga pusdienu galda un šos svētkus atzīmē vairāku dienu garumā Sandringemas savrupnamā, kas pieder Lielbritānijas karalienei Elizabetei II. Interesanti, ka šī būs pirmā reize, kad 34 gadu laikā šī tradīcija tiks lauzta.

Elizabetei II katru gadu Ziemassvētku dāvanās iztērē aptuveni 30 000 eiro un šīs dāvanas ir domātas ne tikai ģimenes locekļiem, bet arī pilnīgi visiem karaliskās ģimenes darbiniekiem. Karaliskā ģimene vairākās intervijās izteikusies, ka viņi paši viens otram ģimenes lokā drīzāk dāvina simboliskas dāvanas un cenšas neizlutināt savus bērnus… Vairāk par vērtīgām un noderīgām dāvanām šajā laikā tiekot domāts tieši attiecībā pret pils darbiniekiem, jo šis pandēmijas laiks visiem ir bijis smags.

Pandēmija ir ieviesusi savas korekcijas arī britu karaliskās ģimenes tradīcijās. Lielbritānijā, līdzīgi kā daudzās Eiropas valstīs šobrīd, ir izsludināta ārkārtas situācija, kuras laikā ir aizliegts tikties pat ar savas ģimenes locekļiem, tas attiecas arī uz britu karalisko ģimeni. 94 gadus vecajai karalienei ir četri bērni un astoņi mazbērni, un sešiem no viņiem ir jau pašiem savas ģimenes – saprotams, ka drošības apsvērumu dēļ tāda kompānija nevarēs pulcēties kopā.

Elizabete II kopā ar savu vīru, princi Filipu Ziemassvētkus plāno aizvadīt Vindzoras pilī. Šajā rezidencē pāris atrodas jau 9 mēnešus un diemžēl lielāko daļu viņi nesatiek nevienu, izņemot savus darbiniekus.

Video

Piparkūku garšvielu noslēpums un citi svētku našķi!

Piparkūkas ir viens no senākajiem un iecienītākajiem Ziemassvētku našķiem, kas savu popularitāti saglabā arī mūsdienās. Kāpēc tieši šāds pikants našķis ir kļuvis par svētku neatņemamu sastāvdaļu? Kā varam dažādot piparkūku mīklas sastāvu, lai tās būtu veselīgākas? Kādi citi veselīgi ziemas našķi iederēsies gan svētku laikā, gan ikdienā? Padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Piparkūku vēsture

Piparkūkas, medus rauši ir ēdiens ar ļoti senu vēsturi, pat ar 5000 gadus senu! Tās cepa gan Senajā Romā, Senajā Grieķijā, ziedoja dievībām un lietoja veselības stiprināšanā. Mūsu Eiropas pusē pirmoreiz rakstos piparkūku cepšana pieminēta Nirnbergā 1395. gadā. Piparkūkas galvenokārt ziemā cepa mūki, savukārt mūķenes cepa medus raušus un pārdeva tos aptiekās pie klosteriem. Mīklas sastāvs bija līdzīgs kā šodien – medus, pipari, ingvers, kanēlis, muskatrieksts un citas garšvielas, kam tika piedēvētas ārstnieciskas īpašības, īpaši medum. Tās bija ļoti dārgas, jo pašas izejvielas tolaik bija pieejamas vien retajam. Ir zināms, ka piparkūkas, līdzīgas, kā mēs tās cepam šodien, uz Latviju ir atceļojušas no Vācijas. 17. gadsimtā Vācijā bija piparkūku ģildes un piparkūku cepšana bija amats, stāsta L. Sondore.

Kāds ir piparkūku popularitātes noslēpums?

Piparkūku fenomens varētu būt smaržā, garšvielās, mīklas gatavošanā – tai ir jānobriest, „visām garšvielām jāsadraudzējas”, lai kāda īpaši nedominētu, uzsver uztura speciāliste. Kad smarža, tām cepoties, piepilda māju, tā rada svētku sajūtu. Savukārt dekorēšana un krāsainās glazūras tik ļoti patīk bērniem! 

Veselīgākas variācijas

Mūsdienās ir tik daudz iespēju dažādot tradicionālo piparkūku recepti, lai gan tādas vienas, īstās receptes jau nemaz nav, saka uztura speciāliste. Medus un garšvielas, īpaši pipari, paliek nemainīgas. Pārējo – variējam, kā nu kuram tīk. Kviešu miltu vietā  var izmantot rudzu, speltas vai citus miltus, kas ļauj dažādot cepumu struktūru – no cietiem, kraukšķīgiem līdz mīkstiem. Var variēt ar cukuru un tā daudzumu, bet neaizstājams mīklā ir medus. Jāatceras, ka piparkūkas ir tikai našķis ar savu sastāvu un arī formu. 

Mīklas gatavošanai ir jāparedz laiks, vēlams garšvielas malt mājās, lai saglabātu to aromātu. Piparkūku krāsai var izmantot dažādus cukura sīrupus, melasi vai pievienot dedzināto cukuru. Mīklas gatavošanā ir jābūt izveicīgam, jo jādarbojas ar ļoti karstu masu. Senos laikos piparkūku mīklu gatavoja vasarā, arī mūsdienās piparkūku mīklu gatavo labu laiku pirms svētkiem.

Veselīgie siltie dzērieni svētku galdam un ikdienai

Kā ierasts, ziemai piestāv silti dzērieni, īpaši pēc garām pastaigām! Gatavojiet tos, par pamatu izmantojot augļu sulu vai mājās gatavotu sīrupu, pievienojiet kanēli, ingveru, krustnagliņas vai piparkūku garšvielas. Dzērienam var pievienot žāvētus ābolus, saldētas ogas – katra piedeva dzērienu bagātinās ar savu garšu un krāsu. Piemēram, cidoniju-ābolu sulas dzēriens ar garšvielām, smiltsērkšķu un pīlādžu ogām. 

Pašgatavots kārums kā dāvana

Laikā, kad nevaram tikties ar mūsu mīļajiem, mēs varam sagatavot un aizvest vai nosūtīt viņiem pašgatavotas paciņas. Piemēram, laba ideja ir sagatavot burkā ierauga maizes sastāvdaļas un pievienot recepti vai uzdāvināt piparkūku mīklu, cepumu vai kēksu sastāvdaļas – visas saliktas traukā, ar pievienotu skaisti rotātu recepti un pagatavošanas gaitu. Var  izcept kūku vai kūkas sagataves un aizsūtīt tās. Tad katrs mājās pagatavo pildījumu un kopīgi, bet attālināti ietur svētku maltīti. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā, katram esot savā mājā un pie ekrāna, varam visi kopā baudīt šādu ēdienu.

Recepte: Ziemassvētku deserts burciņā

Nepieciešams: žāvēti augļi pēc izvēles, jogurts bez piedevām, brūkleņu ievārījums, saldētas ogas (izmanto neatlaidinātas), rudzu rīvmaize, kanēlis, rīvēta citrona miziņa. Pasniegšanai: neliela izmēra burciņa, trauciņš ar vāku.

Pagatavošana: žāvētus augļus (ābolus, plūmes vai citus) aplej ar karstu ūdeni, izmērcē, samaļ, atstājot nelielus gabaliņus. Pievieno jogurtu bez piedevām, rīvētu citrona miziņu, kanēli, samaisa. Tad rudzu rīvmaizei pievieno kanēli, apgrauzdē uz sausas pannas. Burciņā liek nedaudz rīvmaizes, uzliek nedaudz ievārījuma, uzber ogas un liek žāvēto augļu krēmu. Kārtas var atkārtot. Noslēdz ar krēma kārtu, ogām un dekorē ar saberztām piparkūkām.

Svētku galdam

Šogad, kad ir ierobežotas tikšanās un svētki noritēs šaurā ģimenes lokā, svētku galdam var kopīgi izlemt gatavot pamatēdienu un desertu vai uzkodas. Uzkodas var būt mazi, divkumosu sklandrauši – ar rudzu miltu pamatnīti, ko patiks veidot bērniem, ar pildījumu pēc izvēles – saldu, sāļu, veģetāru vai vegānu. Var kopā gatavot dārzeņu salmiņus un pasniegt tos ar krējuma vai bezpiedevu jogurta mērci. Uzcept mazas kotletītes vai mini karstmaizītes un pasniegt tās ar svaigiem salātiem. Laba izvēle būs pašu cepta maize ar mājās gatavotu pastēti, ar dažādām zirņu vai pupiņu pastām. Ievērojot latviešu tradīcijas, var pagatavot zirņu pikas – mazas kā „trifeļu konfektes”. Ja mājās ir mazi bērni – izvēlieties tādus ēdienus, ko varat kopīgi gatavot un tad kopā saklāt svētku galdu.  Atcerieties – šis noteikti ir laiks, kad nav jāpārēdas! 

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas klīniska farmaceite Ilze Priedniece uzskata – tieši bagātīgais garšvielu sastāvs, kas piparkūkām piešķir aromātu un garšu, rada svētku sajūtu un prieku. Turklāt visas tradicionālās piparkūku garšvielas satur ēteriskās eļļas, kam piemīt veselīgas īpašības.

  • Kanēlis. Kanēļkoka mizu izmanto pie gremošanas traucējumiem un vēdera uzpūšanās, arī sliktas dūšas, saaukstēšanās gadījumā. Kanēli izmanto arī uztura bagātinātājos, kas palīdz uzturēt normālu glikozes līmeni.
  • Koriandrs. Koriandra sēklu droga uzlabo gremošanu un apetīti, mazina vēdera uzpūšanos. To izmanto atkrēpošanai klepus gadījumā, tam piemīt arī nomierinošas īpašības.
  • Muskatrieksts uzlabo ēstgribu un gremošanu, taču tas jālieto uzmanīgi, lai nepārdozētu. Turklāt to nedrīkst lietot grūtnieces.
  • Krustnagliņas veicina gremošanu, ārīgi tās lieto pret sāpēm, arī zobārstniecībā – tās mazina sāpes un darbojas antiseptiski.
  • Melnie un smaržīgie pipari veicina gremošanu.
  • Kardamons. Kardamona sēklu droga uzlabo gremošanu un ēstgribu. Tās izmanto pie gremošanas traucējumiem un vēdera uzpūšanās
  • Ingvers. Ingvera sakneņiem piemīt pretiekaisuma, sviedrējoša iedarbība. To izmanto gremošanas traucējumu gadījumā, pie saaukstēšanās. Tas palīdz arī pret sliktu dūšu.

Protams, gan ar pārlieku piparkūku ēšanu, gan ar garšvielu patēriņu nevajadzētu aizrauties! Atcerieties, ka piparkūkas tomēr ir salds našķis, bet garšvielas jālieto atbilstošos, saprātīgos apjomos. Lai garšām un aromātiem bagāti svētki! Neaizmirsīsim par garšaugu un garšvielu bagātīgo klāstu, ko varam izmantot! Lai izdodas izcept aromātiskas un ļoti gardas piparkūkas!

Priecīgus un mierpilnus svētkus un stipru veselību!

Kādēļ vecākām sievietēm patīk jaunāki vīrieši?

Mūsdienās arvien vairāk sieviešu izvēlas satikties ar jaunākiem vīriešiem. Tādas slavenības kā Keita Mosa, Prijanka Čopra un Heidija Kluma neuzskata vecumu par šķērsli mīlestības jautājumā, tad kāpēc mums vajadzētu? Agrāk satikšanās ar jaunākiem vīriešiem sabiedrībā bija mazāk pieņemama – taču mēs domājam, ka viss ir mainījies.

Kāpēc ir sievietes, kuras izvēlas jaunākus vīriešus?

Jaunāki vīrieši sievietēm pievilcīgāk smaržo.

Tas ir tāpēc, ka viņu ķermenis ir viņu veselības virsotnē. Pētījumi rāda, ka jo vecāki mēs kļūstam, jo spēcīgāk mēs smaržojam, mainoties ķermeņa smaržai. Jaunie vīrieši, visticamāk, arī lieto spēcīgas smaržas, lai saglabātu asumu! Ir vērts atzīmēt, ka smaržas ir milzīga pievilcības sastāvdaļa.

Jaunāki vīrieši pasauli piedzīvo atšķirīgi.

Tā kā viņi ir citas paaudzes pārstāvji, viņi var rīkoties pilnīgi savādāk. Tas var atvērt sievietes domas, jo viņi parāda, kā lietas tiek darītas šodien, iepazīstinot ar pilnīgi jaunu pasauli. Tas var būt jautri abiem, jo viņi var dalīties savās 2 pasaulēs kopā.

Jaunāki vīrieši ir stilīgāki.

© W8Media / MEGA/Mega Agency/East News

Parasti ir zināms, ka jauneklīgi puiši pievērš lielāku uzmanību tam, kā viņi izskatās un ģērbjas. Piemēram, viņi var izvēlēties stilu, nevis komfortu un sekot līdzi jaunākajām tendencēm. Faktiski saskaņā ar vienu pētījumu, kā vīrieši ģērbjas, ir svarīga daļa no tā, kas sievietēm šķiet pievilcīgs, jo viņiem šķiet izšķiroša nozīme tam, kā cilvēks sevi prezentē.

Jaunāki vīrieši ir enerģijas pilni.

Tas ir neizbēgams faktors, jo šī enerģija var pievienot attiecībām jaunu pieredzi. Jaunāki vīrieši var vēlēties izmēģināt jaunas lietas un palikt kustībā, kas var nozīmēt kopīgas unikālas aktivitātes, kuras parasti nedarītu. Tas var palīdzēt saglabāt attiecības aizraujošas un piedzīvojumu pilnas.

Jaunāki vīrieši var būt glaimojošāki.

© WENN.com/agefotostock/East News

Diemžēl starp sievietēm pastāv liela konkurence, un, kad jauni puiši dodas pie vecākām sievietēm, to bieži var svinēt. Mūsdienu sabiedrībā sievietes, kuras ir vecākas par 30 gadiem, daudzi uzskata par vecām, it īpaši, ja viņas ir vientuļas. Tāpēc, kad jaunāks vīrietis satiekas ar vecāku sievieti, viņš ignorē šos aizspriedumus un izrāda viņai pelnīto atzinību.

Jaunāki vīrieši vēl (obligāti) nevēlas bērnus.

© AFP/EAST NEWS

Kad pāri kļūst vecāki, viņi var sajust spiedienu. Tomēr puiši, kuriem pulkstenī ir mazāk numuru, iespējams, vēl ir tālu no tā, ka vēlas bērnus, kas var būt lieliski, ja sieviete nevēlas bērnus. Interesanti, ka vīrieši pēdējos gados vairāk kavē bērnu radīšanu, daudzi izvēlas veidot ģimeni trīsdesmit gadu vecumā un vēlāk.

Jaunākiem vīriešiem ir vairāk laika jums.

Laulības šķiršana, karjera un vilšanās – iepazīšanās ar kādu jaunāku cilvēku parasti nozīmē, ka jūs varat izlaist šo bagāžu. Visticamāk, ka jaunāki puiši nav aizņemti ar saviem iepriekšējās laulības bērniem vai biznesu. Tas nozīmē, ka viņš tik daudz nedala savu laiku starp sievieti un citiem galvenajiem pienākumiem viņa dzīvē, piemēram, bērniem.

Jaunāki vīrieši ir auglīgāki.

Tas var darboties labi, ja plānojat kopīgus bērnus, jo jaunāks ir vīrietis, jo viņš, iespējams, ir auglīgāks.

Ko jūs domājat par iepazīšanos ar jaunāku vīrieti?

Kāda ir tava seksuālā veselība pandēmijas laikā?

Covid-19 pandēmija savā veidā ir skārusi katru no mums – ģimeni kā mikrokosmu, sabiedrību kopumā, valsti un pasauli. Tā ir iedragājusi ekonomiku, atstājot bez līdzekļiem miljoniem cilvēku pasaulē, radot bailes un neziņu par rītdienu. Šī ir neordināra situācija, kādu mēs vēl neesam piedzīvojuši, un tā ir atstājusi ietekmi arī uz medicīnas aprūpi. Infekcijas slimību ārstēšana, intensīvā terapija un neatliekamā medicīna pašlaik atrodas dramatiskā situācijā.

Latvija kopā ar vēl 32 valstīm vasarā veica pētījumu, lai noskaidrotu, kā pandēmija ietekmējusi seksuālo un reproduktīvo veselību un pāru attiecības. Pētījuma „I-SHARE” (International Sexual Health and Reproductive Health Survey in the time of COVID-19) rezultāti gada nogalē tiks prezentēti gala ziņojumā, un tiks publicētas rekomendācijas politikas veidotājiem un to īstenojošām institūcijām. RSU Sabiedrības veselības institūta direktore profesore Gunta Lazdāne atzīst, ka līdzās pandēmijas ietekmei uz ekonomiku tā ļoti būtiski ir skārusi attiecības ģimenē, seksuālo dzīvi, ģimenes plānošanu, kontracepcijas lietošanu un veicinājusi vardarbības pieaugumu. Tomēr izdarīt vienotus un vispārinātus secinājumus nevar, jo cilvēki mums līdzās ir dažādi un Covid-19 ietekme uz viņiem arī var būt citāda. Profesore G. Lazdāne ir gandarīta, ka šim jautājumam tiek pievērsta pienācīga uzmanība: „Man ir liels prieks veikt pētījumu valsts pētījumu programmas (VPP) ietvaros par sabiedrības veselības nopietnu komponentu – seksuālo un reproduktīvo veselību. Tas, ka šī joma ir iekļauta VPP, apliecina, ka politikas veidotāji saprot, ka seksuālā un reproduktīvā veselība mums ir svarīga. Jo bieži varam dzirdēt arī atrunu, ka mums taču ir Covid-19, mums ir „karš”, bet jūs te ar savu seksu.” Cilvēks ir seksuāla būtne, seksuālā dzīve ir ļoti svarīga mūsu dzīves sastāvdaļa. To nedrīkst atstāt novārtā. 

Pašlaik daudzās valstīs notiek pētījumi, kas saistīti ar Covid-19 ietekmi uz visdažādākajiem procesiem. Tostarp arī ASV Guttmacher Institute pētījums par seksuālo un reproduktīvo veselību 2020. gadā, kurā apskatīti pieci galvenie kritēriji: grūtniecības plānošana, kontracepcijas lietošana, kontracepcijas un klātienes ginekoloģisko pakalpojumu pieejamība, attālināta iespēja saņemt kontracepciju, vardarbība no seksuālā partnera puses. Vairāki ASV pētījuma aspekti sakrīt ar Latvijā veiktā pētījuma jautājumiem, bet „I-SHARE” aptauja ir plašāka. Profesore G. Lazdāne uzteic ikvienu pētījumu, kas šobrīd notiek, jo iegūtie dati palīdz izstrādāt jaunus un efektīvus algoritmus, lai uzlabotu seksuālo un reproduktīvo veselību: „Jau februārī Ķīnā, kurā ir miljoniem iedzīvotāju un kur ir ļoti aktuāli jautājumi par kontracepciju, parādījās pirmās publikācijas par tēmu, kā tieši Covid-19 ietekmēs ģimenes. Tomēr ne tikai ģimenes, bet arī ekonomiku, jo Ķīnā ražo ļoti daudz medikamentu, tostarp arī kontracepcijas līdzekļus.” 

Kāda ir seksuālā un reproduktīvā veselība pandēmijas laikā

Šobrīd  reproduktīvās veselības jomā svarīgākais jautājums ir ģimenes plānošana, kontracepcijas līdzekļu pieejamība un lietošana. Tomēr tikpat nopietni jādomā par grūtniecības norisi un mātes mirstību pandēmijas laikā. „Neaizmirsīsim, ka grūtniecības plānošanā nopietna loma ir arī neauglības ārstēšanai, kā arī grūtniecības pārtraukšanai dažādu iemeslu dēļ. Kāda būs šo pakalpojumu pieejamība? Covid-19 sākoties, to varēja tikai modelēt,” uzsver G. Lazdāne. Pēc šādas modelēšanas 132 zema un vidēja ienākuma valstīs, pie kurām Latvija nepieder, secināts, ka par 10% samazinās ilgstoši lietojamo kontracepcijas medikamentu lietošana. Tā rezultātā būs vairāk nekā 15 miljoni neplānotu grūtniecību. Nebūs pieejama arī aprūpe grūtniecēm un jaundzimušajiem, un ir izskaitļoti aptuveni 28 000 mātes nāves gadījumu. Satraucoši ir arī prognozētie dati par abortu, jo varētu būt nepieejams aborts drošos apstākļos ar pārbaudītām mūsdienīgām metodēm, un tas var beigties ar vairāk nekā 3 miljoniem nedrošu abortu un vismaz 1000 sieviešu nāvi. Kā nākamo ļoti svarīgu aspektu profesore G. Lazdāne min seksuāli transmisīvo slimību un HIV diagnostiku un ārstēšanu. Vienlaikus pandēmija aktualizē jau tā sensitīvo jautājumu par vardarbību ģimenēs, lielākoties pret sievieti, bet vardarbība savstarpējās attiecībās skar arī vīriešus, jo tā ne vienmēr ir fiziska. Tā var būt arī emocionāla un ekonomiska vardarbība. Šie dati, lai arī tieši nav pielīdzināmi Latvijas situācijai, liek domāt, kā mēs no šīs situācijas varētu iziet labāk. 

Tabu tēma un izglītības trūkums

Seksualitāte, reproduktīvā veselība un arī kontracepcija nav aktuālākās tēmas mūsu politikas veidošanā, kaut gan tās tiešā veidā ietekmē valsts ekonomiskos rādītājus un nodokļu ieņēmumus. Vienlaikus arī sabiedrībā par to runā salīdzinoši maz, jo tā joprojām ir tabu tēmu sarakstā. ASV Guttmacher Institute pētījuma aptaujā visā Amerikā piedalījās vairāk nekā 2000 respondentu, bet mūsu aptaujā Latvijā bija 1173 respondenti. „Kur Amerika, kur Latvija…” saka G. Lazdāne, precizējot, ka 88% no Latvijā aptaujātajiem respondentiem ir dāmas un tikai 12% – kungi. Tas pierāda to, ka sabiedrībā vēl valda uzskats, ka ģimenes plānošana un kontracepcija ir tikai sievietes atbildība. „Mums nav izglītības šajā jomā. Skolās šādu stundu nav, bet ģimenēs par to negrib vai neprot runāt,” secina G. Lazdāne. Joprojām ir dzirdami argumenti, ka „laikos, kad mēs augām, par to nestāstīja, kāpēc lai tagad būtu citādi”. Viens no galvenajiem pētījuma secinājumiem saistās tieši ar seksuālo izglītību. Dzimumaudzināšanai ir ļoti liela nozīme ne tikai meiteņu veselības saglabāšanā un veicināšanā, bet arī zēnu attieksmes veidošanā pret šiem jautājumiem. Vēl jo vairāk šajā laikā, kad visapkārt ir tik daudz pretrunīgas informācijas, jāveido skaidra un saprotama komunikācija ar sabiedrību.

Kontracepcija ģimenes plānošanā pandēmijas laikā

Mūsu veiktās aptaujas dati liecina, ka, tāpat kā 2013. gada publikācijās par iedzīvotāju reproduktīvo veselību, respondenti atzīst, ka visbiežāk kā kontracepcijas metodi izvēlas prezervatīvu. Tos var nopirkt lielveikalā, degvielas uzpildes stacijā un pasūtīt e-vidē ar piegādi mājās. Profesore G. Lazdāne atzīst, ka būtu interesanti uzzināt, cik cilvēku šādu iespēju izmanto. No aptaujātajiem šajā pētījuma sadaļā hormonālās metodes lietoja 13,8%, hormonālo spirāli 6,9% un gandrīz 23% – pārtraukto dzimumaktu. Dabiskās kontracepcijas metodes lieto vairāk par 14% respondentu, bet to efektivitāte (aizsardzība pret neplānotu grūtniecību) ir zemāka nekā mūsdienīgām metodēm. G. Lazdāne cer, ka LR Veselības ministrijas atbalstītais “Pētījums par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem”, kas uzsākts šogad, bet uz laiku ir pārtraukts, sniegs vispusīgāku informāciju, reprezentatīvus datus, aptaujājot 4000 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Mēs ceram, ka attiecībā uz kontracepciju būs labāki rezultāti, jo pašlaik ir pieejamas visdažādākās mūsdienīgas kontracepcijas metodes.  

Uz jautājumu, vai pandēmija ietekmējusi grūtniecības plānošanu, speciāliste atbild, ka pagaidām par to vēl ir grūti spriest, jo Covid-19 ekspozīcija nav bijusi ļoti ilga. Lielākoties cilvēki domā par bērniņu un plāno grūtniecību tad, kad jūtas salīdzinoši droši, tāpēc šis rādītājs var būt gan ar plus, gan mīnus zīmi. G. Lazdāne: „No praktizējošiem ginekologiem dzirdam ziņas, ka sievietes grūtniecības uzskaitē stājas vairāk nekā iepriekš. Tomēr par reāliem datiem varēsim spriest tikai nākamgad. Tāpēc negribētu šādu spekulāciju izteikt.” Vienlaikus aptauja liecina, ka 20% respondentu atzīst, ka seksuālā aktivitāte tomēr samazinās. Viena trešdaļa no pāriem, gan vīrieši, gan sievietes, atzīmē, ka ir vairāk spriedzes. Daļai sieviešu samazinās apmierinātība ar seksuālo dzīvi, kamēr vīriešiem šis faktors īpaši nemainās. Vienlaikus nesamazinās seksuālās partnerattiecības ārpus ģimenes tiem, kuriem tādas ir. 

Attālinātās konsultācijas 

Covid-19 pandēmijas laikā mēs ne tikai esam aicināti iespēju robežās strādāt un mācīties attālināti, bet arī medicīniskās konsultācijas saņemt attālināti. Profesore G. Lazdāne stāsta, ka aptaujā iegūtie dati liecina, ka 30% respondentu savas vizītes tiešām dažādu iemeslu dēļ bija atcēluši. Šajā kontekstā jāsaprot, cik lielā mērā, piemēram, ambulatorā vizīte uzskatāma par neatliekamu. Šeit pastāv riski, jo gadījumā, ja sievietei paredzēta kontracepcijas līdzekļa ievadīšana, ko klātienē veic medicīnas personāls, karantīnas gadījumā vizīte nav iespējama. Tādā gadījumā pāris varētu izmantot attālinātu konsultāciju un vienoties par citu kontracepcijas metodi, izvēloties e-vidē izrakstītos medikamentus. Profesore G. Lazdāne akcentē dažādu pieredzi citās valstīs šo problēmsituāciju risināšanā: „Attālinātās konsultācijas var sniegt ne tikai ginekologs, bet arī ģimenes ārsts un vecmāte, lai mazinātu stresu un neziņu.” Pašlaik arvien vairāk medicīnas aprūpes darbinieku ir spiesti atrasties pašizolācijā, jo ir kontaktpersonas statusā. Tomēr viņi labprāt sniegtu konsultācijas attālināti, ja vien šī sistēma tiktu sakārtota juridiski un finansiāli – tā liecina mūsu pētījumā veiktās mērķa grupu sarunas un intervijas ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, uzsver G. Lazdāne.

Palīdzēt varētu arī nevalstiskās organizācijas, kurām jau ir pieredze seksuālajā un reproduktīvajā veselībā un kuras varētu sniegt atbalstu, piemēram, HIV pacientiem, kas arī ir viena no riska grupām. Cilvēki, kuriem diagnosticēts HIV, dzīvo lielā stresā, bailēs par inficēšanos ar vēl vienu slimību. Vienkārša telefona saruna ar atbalsta grupas personu varētu daudz ko atrisināt, mazināt spriedzi un sniegt padomu un palīdzību, īpaši cilvēkiem ar zemu ienākumu un izglītības līmeni. 

Cilvēktiesības un sabiedrības veselības riski

Viens no jautājumiem, kas aktualizējies pandēmijas laikā, ir dzīvesbiedra klātbūtne ģimenes dzemdībās, kas ārkārtējās situācijas laikā daudzās dzemdību nodaļās objektīvu iemeslu dēļ bija liegta. Gunta Lazdāne: „Kopā ar Latvijas Universitātes asociēto profesori Solvitu Olsenu esam analizējuši radušos situāciju un juridiskās tiesības. Protams, ka riski vienmēr pastāv un ar tiem saskārušās visas valstis. Tomēr, ja pieņem kādu lēmumu, tam ir jābūt juridiski pamatotam un par to skaidri jāinformē sabiedrība.” Pētījuma laikā daudzi topošie tēvi atzinuši, ka galvenais, lai sievai un bērnam ir vislabākā aprūpe un viņi ir drošībā. Tomēr daudzi pāri pandēmijas laikā izvēlējušies dzemdēt tajās ārstniecības iestādēs, kur partnera klātbūtne dzemdībās nebija liegta. Analizējot datus, ir redzama tendence, ka Rīgas Dzemdību namā, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā krīzes ierobežojumu laikā, sākot ar martu un līdz jūnijam, dzemdību skaits ir krities par 10–12%.  

Dzemdēt vai vispār nedzemdēt

Lēmumu par kontracepciju nevajag atlikt uz rītdienu, jo rīt nekas nemainīsies, rezumē profesore G. Lazdāne. Viņa ieteic izmantot efektīvus ilgtermiņa kontracepcijas līdzekļus, lai gadījumā, ja grūtniecība nav plānota, neiedzīvotos vēl papildu problēmās, ko tāpat mums visiem radījusi Covid-19 pandēmija. It īpaši, ja sievietei ir neplānota grūtniecība un viņa vēlas to pārtraukt, ja viņa ir bijusi saskarsmē ar Covid-19 vai viņai jābūt pašizolācijā, tad tas var būt sarežģīti. G. Lazdāne: „Piemēram, sieviete nāk ar visiem dokumentiem pārtraukt grūtniecību, bet tests izrādās pozitīvs. Viņai saka: izārstēsiet Covid-19, un tad nāciet atkal.” Tādas situācijas ir arī citviet pasaulē. Daudzviet tas ļāvis attīstīties telemedicīnai ne tikai konsultāciju jomā, bet arī konsultējot sievieti medikamentozā aborta veikšanā attālināti. Ja pāris ir reproduktīvā vecumā, bet bērnus vairs nevēlas, profesore ieteic pašlaik tomēr izvēlēties atgriezeniskas kontracepcijas metodes, jo pēc ķirurģiskām manipulācijām reprodukcija dabiskā ceļā praktiski nav iespējama. „Bet ja nu pēc Covid pārdomāsiet?” jautā G. Lazdāne.

Savukārt tiem, kas vēlas laist pasaulē bērnus, nav citu rekomendāciju kā mīlestība, pozitīvas emocijas, veselīgas seksuālās attiecības, pilnvērtīgs uzturs, fiziskās aktivitātes, D vitamīns un folskābe. Vienkāršas lietas, kuras palīdz gan grūtniecības plānošanā, gan cīņā pret Covid-19.

Padomi: Drošas pastaigas ar suni gada tumšajos mēnešos

attentive dog during the hunting season equipped with a safety vest in signal color


Ir gada tumšākais laiks, biežāk tiek novērota migla, palielinās arī nokrišņu daudzums un vējš. Šis ir laiks, kad suņu saimniekiem īpaši jārūpējas par savu un mīluļu drošību pastaigu laikā, ja došanās ārpus mājas  notiek diennakts tumšajā laikā vai mijkrēslī. Rimi Mājdzīvniekiem eksperte un kinoloģe Ļena Valdmane iepazīstina ar trīs veidiem, kā pastaigu laikā ievērot galveno noteikumu gan sunim, gan saimniekam – būt pamanāmam! 

Atstarotāji un atstarojošie elementi

Ļena Valdmane norāda, ka izmantot atstarotājus ir lētākais un vienkāršākais veids, kā būt labāk pamanāmam diennakts tumšajā laikā. “Pirmkārt, suņa saimniekam jāparūpējas par to, lai viņš ir pamanāms, otrkārt, jāgādā, lai tumsā saredzams ir arī četrkājainais mīlulis. Daudzas šobrīd veikalos pieejamās suņu kakla siksnas un pavadas jau ir aprīkotas ar atstarojošiem elementiem, bet, ja tādu nav, var izmantot visparastākos piemērota izmēra atstarotājus, piestiprinot tos gan pie suņa kakla siksnas, gan pie pavadas. Ja pastaigām tiek izmantota parasta saite, tad atstarotājus ieteicams piestiprināt abos tās galos – gan tuvāk kakla siksnai, gan tuvāk otram pavadas galam, kurā bieži ir cilpa ērtākai turēšanai, kā arī pa 1‒2 atstarotājiem pavadas centrā. Ja suns tiek vests pastaigā ar regulējamu flexi tipa pavadu, tad atstarotāju var pielīmēt vai piestiprināt pie roktura, kā arī pie kakla siksnas. Iesaku ņemt vērā, ka maza izmēra sunīšiem šādi piekariņu tipa atstarotāji var traucēt, savukārt suņiem ar bagātīgu apmatojumu tie būs mazāk pamanāmi un savu funkciju nepildīs pilnvērtīgi, tādēļ ir vērts padomāt par papildu risinājumiem,” stāsta Rimi Mājdzīvniekiem eksperte.

Atstarojošie iemauktiņi un vestes

“Atstarojošie iemaukti un vestes ir ļoti praktisks un ērts risinājums suņa drošībai. Iemauktiņi un vestes, kas izgatavotas no gaismu atstarojoša materiāla, pārklāj gan suņa plecus un sānus, gan daļēji muguru, līdz ar to ir labāk pamanāmas. Nedz suņa izmērs, nedz apmatojums nebūs noteicošais, ja suņa īpašnieks mājas mīluļa drošībai izvēlēsies tieši vesti. Šis ir ļoti labs risinājums pastaigām apdzīvotā vietā, satiksmes tuvumā, jo veste ļaus autovadītājiem savlaicīgi (jau aptuveni 140 m attālumā) pamanīt suni, bez atstarotāja tie ir vien 25‒40 m,” norāda Ļena Valdmane.

LED kakla siksnas un piekariņi

Kinoloģe stāsta, ka LED kakla siksnas un piekariņi ir mūsdienīgāks un nedaudz dārgāks risinājums, taču tas kļūst aizvien pieejamāks un populārāks. LED gaismas mirgojošais piekariņš, kas piestiprinās pie kakla siksnas, ir mazāk funkcionāls, jo to ir grūtāk pamanīt. “Šis  būs labs risinājums pastaigām drošā, slēgtā teritorijā, piemēram, privātmājas pagalmā, lai varētu mājas mīluli pieskatīt. Savukārt LED kakla siksnas, kas ir pieejamas dažādās krāsās un kam parasti ir vismaz divi, bet biežāk trīs darbības režīmi – vienmērīga gaisma, lēni mirgojoša gaisma un ātri mirgojošā gaisma –, būs piemērots risinājums pastaigām gan pilsētā, gan mazāk apgaismotās vietās (mežā, nomaļās vietās, laukā). LED siksnas darbībai nepieciešamas baterijas (suņa īpašniekam jārūpējas par savlaicīgi bateriju nomaiņu, lai svarīgā brīdī suns pēkšņi nekļūtu neredzams), tās ir labi pamanāmas vidēji 400‒500 m rādiusā, ir mitruma un aukstuma izturīgas, “ skaidro Rimi Mājdzīvniekiem eksperte. 

“Svarīgi ne vien piestiprināt kādu atstarojošu elementu, bet pārliecināties, ka tas tiešām pilda savu funkciju – ka jūsu mīlulis ir labi pamanāms gājējiem un autobraucējiem gan apgaismotā ietves posmā, gan tumšākā pagalma nostūrī, gan stāvot, gan skrienot dažādos virzienos un skatoties no dažādām pusēm. Lai mums drošas, interesantas un spilgtas pastaigas arī gada tumšākajos mēnešos,” novēl kinoloģe Ļeņa Valdmane

Intensīvas mūzikas klausīšanās austiņās var radīt neatgriezeniskus dzirdes traucējumus!

Mūsdienu tehnoloģiju pasaulē daudzi cilvēki nevar iedomāties savu dzīvi bez austiņām. Ja kādreiz tās lietoja galvenokārt profesionālo pienākumu veicēji, tad šodien ikdienā tās lieto praktiski ikviens. Pircēji, iegādājoties austiņas, pievērš uzmanību to tehniskajiem parametriem, taču aizmirst par monētas otru pusi – drošību. Gjensidige Latvija vērš uzmanību uz dzirdes sistēmas noslogojuma riskiem, ko izraisa pārmērīga austiņu lietošana.

Trokšņa slodzei ir negatīva ietekme uz cilvēka ķermeni, jo tā ietekmē gan nervu, sirds, asinsvadu un pat gremošanas sistēmu. Taču visvairāk no trokšņainām skaņām cieš dzirdes orgāns. Pasaules Veselības organizācijas statistikas dati liecina, ka vairāk nekā 1,1 miljardam bērnu, pusaudžu un jauniešu ir aizdomas par dzirdes traucējumiem austiņu lietošanu dēļ. Taču dzirdes traucējumi visbiežāk liek par sevi manīt un tiek konstatēti pēc daudziem gadiem, kad sekas ir neatgriezeniskas.

“Dzirdes traucējumi rodas tādēļ, ka cilvēka dzirdes sistēmas muskuļi dabiski aizsargājas tikai no neregulārām skaņām. Kad skaņa ir spēcīga, muskuļi saspringst, tādējādi aizsargājot īpaši jūtīgās dzirdes šūnas. Šie muskuļi nevar būt ilgstošā sasprindzinājumā, tādēļ klausoties skaļu mūziku austiņās, tie nodrošina tikai daļēju aizsardzību,” stāsta Gjensidige Latvija Veselības, Ceļojumu un nelaimes gadījumu atlīdzību grupas vadītāja Zane Johansone.

Intensīva skaņas jauda

Cilvēka dzirdei ir droša skaņa ar jaudu no 40 līdz 60 decibeliem (dB), kas ir zema skaļuma austiņu skaņa. Tāpēc vidēja skaļuma skaņu, kuras intensitāte ir 85 dB, var klausīties daudzas stundas bez pārtraukuma. Taču augstākas intensitātes skaņu klausīšanās nav droša. Piemēram, pilna skaļuma skaņu, kuras jauda ir 100–105 dB austiņās var klausīties tikai 10 minūtes. Šādas intensitātes mūzikas klausīšanās austiņās var izraisīt reiboni, atmiņas un veiktspējas pasliktināšanos un samazināt koncentrēšanās spējas.

“Intensīvas, skaļas mūzikas klausīšanās austiņās ir riskanta, jo dzirdes zuduma attīstība notiek pakāpeniski. Cilvēks var ilgstoši nemanīt dzirdes sistēmas izmaiņas, kā rezultātā palielinās risks, ka traucējumi tiks konstatēti par vēlu – kad ir ievērojami samazinājusies runas uztvere un pasliktinājusies vestibulārā aparāta darbība,” skaidro Z.Johansone.

Izolācija no apkārtējiem trokšņiem

Austiņām ir divi trokšņu slāpēšanas veidi – pasīvā trokšņu slapēšana (PNC) un aktīvā trokšņu slāpēšana (ANC). Pasīvā trokšņu slāpēšanas metode aiztur neregulāras, augstas frekvences skaņas. PNC veida austiņas nebloķē pilnībā apkārtējos trokšņus, tādēļ, neskatoties uz mūzikas skaļumu, noteiktas fona skaņas būs tāpat dzirdamas.

Savukārt aktīvā trokšņu slāpēšana paredz trokšņa līmeņa samazināšanu līdz pat tā pilnīgai izolācijai no pastāvīgām zemes frekvences fona skaņām. Šāda trokšņu slāpēšanas metode pilnībā dzēš fona skaņas, un šādu austiņu lietotājs dzirdēs tikai izdoto radīto skaņu bez fona trokšņiem. 

Lai gan trokšņu slāpēšanas funkcija ir parocīga austiņu lietotājiem, tā ir arī nedroša, jo to lietotājs daļēji vai pilnībā tiek izolēts no visiem apkārtējās vides signāliem. Īpaši riskanta ir šādu austiņu lietošana, piedaloties ceļa satiksmē, jo to lietošana samazina uzmanību, un austiņu lietotājs var viegli nokļūt zem automašīnas riteņiem vai gūt citas traumas. 

Gjensidige Latvija atgādina, ka austiņu radītais spiediens var radīt neatgriezenisku kaitējumu, jo dzirde ir viena no svarīgākajiem cilvēku maņu orgāniem, pateicoties kurai, cilvēks spēj ne izprast apkārtējās skaņas un komunicēt. “Pieaugušais visdrīzāk spēj saprast, ja viņa dzirde pasliktinās. Taču, ilglaicīgi izmantojot austiņas un tādējādi pieradinot dzirdes sistēmu pie intensīvas skaņas, pastāv iespējamība, ka dzirdes traucējumus pats nespēs konstatēt, jo ir pie tiem pieradis,” uzsver Zane Johansone. 

Latvijas slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaits sasniedzis 841

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 587 jauni Covid-19 gadījumi, bet pieci sasirgušie miruši, savukārt slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits sasniedzis 841, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

No pagājušajā diennaktī mirušajiem divi bija vecumā no 50 līdz 65 gadiem, divi – no 75 līdz 85 gadiem, bet vēl viens – no 95 līdz 100 gadiem. Kopumā līdz šim Latvijā miruši 357 cilvēki, kuriem apstiprināta saslimšana ar Covid-19.

Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 9400 Covid-19 testi, no tiem pozitīvi bijuši 6,2%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Latvijā ar Covid-19 kopumā līdz šim saslimuši 26 472 cilvēki. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka 14 dienās ar Covid-19 saslimušo kopskaits ir 8785 personas.

Savukārt līdz šim kopumā veikti 740 947 Covid-19 testi.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati liecina, ka pagājušajā diennaktī stacionēti 133 Covid-19 pacienti, no kuriem viens pārvests, savukārt no slimnīcām izrakstīti 90 pacienti, līdz ar to patlaban kopumā slimnīcās ārstējas 841 Covid-19 pacients.

No visiem pašlaik slimnīcās stacionētajiem Covid-19 pacientiem 798 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 43 – ar smagu slimības gaitu. Līdz šim kopumā stacionārus pametuši 2146 pacienti.

Kāpēc pat ziemā jums nevajadzētu gulēt biezā pidžamā?

Gandrīz 40% no mums gultā valkā pidžamas. Bet tas, ko mēs izvēlamies valkāt gultā, faktiski var ietekmēt mūsu miegu, izskatu un pat veselību.

Tāpēc mēs nolēmām noskaidrot, kas būtu labākā naktsveļas izvēle:

FOTO: Bright Side

Tas ietekmē jūsu miega kvalitāti.

Gulēšana pārāk siltā pidžamā nozīmē, ka jūs varat pavadīt nemierīgu nakti, jo jūsu ķermenim visu nakti jāuztur pareizā temperatūra. Ideāls audums pirms gulētiešanas ir kokvilna, jo tā ļauj jūsu ādai elpot un palīdz justies ērti. Vēl viena lieliska naktsveļas materiāla izvēle ir lins, kas ir elpojošs un absorbējošs, taču tas var nebūt tik mīksts kā kokvilna.

Jums var rasties pumpas.

Kad miegā svīstat, tas var izraisīt īpaša veida izsitumus, kas pazīstami kā sviedru pūtītes. Siltuma un berzes kombinācija no jūsu nosvīdušās pidžamas var izraisīt poru aizsērēšanu, kas savukārt jums vairāk kairinās ādu. Nakts bambusa auduma izvēle no bambusa auduma var palīdzēt novērst pūtītes, jo šim audumam ir pretmikrobu īpašības. Tas ir pat mīkstāks un absorbējošāks nekā kokvilna, un tas var būt tieši tas, kas jums nepieciešams, lai labi izgulētos.

Tas var izraisīt infekcijas.

Ja jūs svīstat naktī, jums ir lielāka iespēja saslimt ar ādas infekciju. Baktērijas labāk aug mitrās un tumšās vietās, un, kad jūs pārklājaties ar siltu drēbju slāņiem un segu, jūs faktiski varat izveidot perfektu augsni mikrobiem.

Tas var ietekmēt reproduktīvo veselību.

Vīrieši, kuri naktīs nevalkā bikses, var uzlabot spermas kvalitāti, liecina pētījums. Kad jūs ejat gulēt, valkājot stingru apakšveļu vai siltu pidžamu, jūsu dzimumorgānu reģions, visticamāk, sasvīdīs. Tas var ietekmēt arī sieviešu auglību, jo sviedru pārpalikums var izraisīt iekaisumu un infekcijas.

Tas neļauj jūsu ķermenim dabiski regulēt temperatūru.

Ja jums ir pārāk karsts gultā, jūsu galvenā temperatūra nevarēs pazemināties, un tas neļaus jums labi gulēt. Zemāka temperatūra naktī palīdz jūsu ķermenim labāk atgūties un var pat uzlabot vielmaiņu. Ja jūs vēlaties valkāt kaut ko citu, nevis kokvilnas pidžamu, zīda varētu būt laba izvēle.

Vai jums patīk gulēt siltā vai vieglā pidžamā?

Tests: Jūsu īkšķa forma var kaut ko atklāt par jūsu personību!

Mūsu rokas var daudz atklāt par mums, pat pirksta forma var daudz pateikt kriminālistam, īpaši īkšķis, kuru bieži pat neuzskata par pirkstu. Tas ir unikāls, jo tam ir 2 falangas, nevis 3, un tas kontrolē jūsu rokrakstu. Šis cipars padara mūs atšķirīgus salīdzinājumā ar citiem dzīvniekiem, bet arī savā starpā. Vienkārši ieskatieties īkšķa formā.

Īkšķa tips var atklāt kaut ko par jūsu personību. Apskatiet attēlu un atrodiet aprakstu zemāk.

Jūsu īkšķis izskatās kā A tipa

Ja abas īkšķa falangas ir vienādas, jūs esat līdzsvarots cilvēks, kurš cenšas rast harmoniju un mieru. Cilvēki ar šādu īkšķa formu lielākoties ir mierīgi un labi sarunājas un māca, un visas jūsu zināšanas tiek pārbaudītas kopā ar dzīvi.

Jums apkārt ir daudz draugu un radinieku, kuriem nepieciešama jūsu uzmanība vai labs padoms, jo jūs izrādāt empātiju kā neviens cits.

Īkšķis izskatās pēc B veida

Ja jūsu pirmā īkšķa daļa ir garāka par otro, tad jūs esat perfekcionists. Jūs esat ļoti veltīts savām idejām un nekad neesat apmierināts ar detaļām. Visam jābūt ideālam un kārtīgam, un jums vienmēr ir kaut kas, kas jums jāpanāk.

Dažreiz jūs esat apsēsts ar kādu ideju, bet vienmēr atrodiet pieticīgu veidu, kā gūt panākumus. Cilvēki ciena jūs par jūsu godīgumu un var paļauties uz jūsu vārdu.

Jūsu īkšķis izskatās pēc C veida

Ja īkšķa apakšējā daļa ir lielāka nekā augšdaļa, jūs esat cītīgs darbinieks. Dzīve, iespējams, nedod jums vienkāršu veidu, kā gūt panākumus, taču jūs pārvarēsiet visus šķēršļus un vienmēr atradīsit labo. Cilvēki ar šo īkšķa formu ir pārliecināti un gudri. Jūs ienesat iedvesmu katrā sapnī.

Jūsu idejas vienmēr ir skaidras, un nav daudz lietu, kas jūs mulsina, tāpēc darbā jūs ļoti bieži novērtē kā uzticamu cilvēku.

Jūsu īkšķis ir elastīgs

Ja jums ir elastīgs pirksts, jūs esat izteiksmīgāks un emocionālāks nekā cilvēki ar taisniem īkšķiem. Šo formu sauc arī par stopētāja īkšķi. Tādi cilvēki kā jūs viegli pielāgojas mainīgajiem apstākļiem un jaunajai videi.

Jūs esat ļoti radošs un māksliniecisks. Māksla ir radīta jums. Personas ar elastīgu īkšķi ir atvērtas pasaulei un ir ļoti ziņkārīgas. Viņu prāts atrod interesantus problēmu risināšanas un mērķu sasniegšanas veidus.

Īkšķis ir taisns

Ja tas ir taisns un nav elastīgs, jūs esat spītīgs cilvēks, kuram patīk dominēt. Daži cilvēki varētu domāt, ka jūs ar savu pokera seju izskatāties kā akmens, taču apbrīno, ka pildāt savus solījumus. Viņi vienmēr var paļauties uz tevi.

Dažreiz cilvēki var mēģināt izmantot jūsu uzticību un spēju turēt vārdu, taču lielākoties jūs varat visu uzreiz analizēt un izdarīt pareizo izvēli, nekaitējot sev.

Kāda veida īkšķis jums ir? Pastāstiet mums komentāru sadaļā zemāk un dalieties ar draugiem, ja mūsu raksts jums bija interesants.

Attālināto mācību rezultātā izdegšana vērojama gan pedagogiem, gan skolēniem!

Covid-19 dēļ ieviesto attālināto mācību rezultātā izdegšana vērojama gan pedagogiem, gan skolēniem, liecina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) veiktā aptauja.

Kā preses konferencē norādīja LPS padomniece izglītības un zinātnes jautājumos Ināra Dundure, izglītības iestādes aptaujā atzīmējušas, ka izdeg ne tikai pedagogi, bet arī skolēni. Daļa skolēnu attālināto mācību procesā saskaras ar nopietnām psiholoģiskām problēmām un noslēdzas sevī. Esot arī skolēni, kuriem ir psiholoģisks diskomforts, jo viņiem mājās nav atbilstoša datora vai tehnisku iespēju dēļ viņi nevar pieslēgties tiešsaistē kopā ar citiem klases biedriem, piemēram, viņi var pieslēgties tikai pēc vecāku darba laika, jo dala vienu datoru, kā arī citu apsvērumu dēļ.

Dundure uzsvēra, ka ļoti daudzas skolas sniedza komentārus par to, kādas problēmas jārisina, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību šai laikā, un būtiskākais, ko uzsvērušas skolas, ir nepietiekamais izglītības iestāžu, skolēnu un pedagogu tehnoloģiskais nodrošinājums.

Skolu ieskatā, esošais tehnoloģiskais nodrošinājums neļauj nodrošināt kvalitatīvas izglītības pieejamību valstī, kā arī neesot iespējams izmantot digitālos resursus kompetencēs balstīta izglītības satura ieviešanā.

Aptaujā iegūtie dati liek secināt, ka pieaug sociālekonomiskā ietekme uz skolēnu iespējām iegūt izglītību, teica Dundure, piebilstot, ka vairākās skolās un mājsaimniecībās ir nepietiekams un lēns interneta ātrums.

176 skolas uzskatot, ka tām nav tāds interneta ātrums, kas nodrošina atbilstošu datu pārraidi attālinātam mācību procesam – vairākām skolām neesot nodrošināts “Pēdējās jūdzes pieslēgums”.

Aptaujas veicēju ieskatā nepieciešams atvērt valsts finansētu programmu skolēnu, pedagogu un izglītības iestāžu nodrošinājumam ar stacionārajiem datoriem, portatīvajiem datoriem un planšetēm, lai iespējami drīz ikvienam Latvijas skolās nodrošinātu pilnvērtīgu attālināto mācību procesu, un ieviestu tādus tehnoloģiskus risinājumus, kas ļautu pielietot mūsdienu vajadzībām atbilstošu digitālo mācību saturu un izmantot atbilstošas metodes izglītības procesā.

Lai novērstu sociālekonomiskās situācijas ietekmi uz skolēnu iespēju saņemt kvalitatīvu izglītību, kā prioritāti būtu jānosaka skolēnu apgāde ar nepieciešamo datortehniku, priekšroku dodot bērniem no maznodrošinātajām un daudzbērnu ģimenēm, uzsvēra LPS padomniece izglītības un zinātnes jautājumos.

Tāpat Dundure teica, ka Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam rīcības virzienā “Digitālās prasmes un izglītība” būtu jāiekļauj tēmu par skolēnu, pedagogu un izglītības iestāžu nodrošinājumu ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām – mācību platformām, vebkamerām, stacionārajiem datoriem, portatīvajiem datoriem un planšetēm.

Kā ziņots, LPS aptaujas dati liecina, ka Latvijā portatīvie datori nepieciešami vēl aptuveni 18% jeb 36 347 izglītojamajiem, bet planšetes – 4% jeb 8140 skolēniem.

Pirmdien preses konferencē Dundure atklāja, ka aptauja norisinājās no 5.novembra līdz 11.decembrim, un tās mērķis bija noskaidrot, vai skolām ir viss nepieciešamais kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai, tostarp, stabils interneta pieslēgums, viedierīces, kas aprīkotas ar nepieciešamo programmatūru, vebkamerām un mikrofoniem, kā arī citi instrumenti.

Aptaujā atklājies, ka kopējais nepieciešamo ierīču skaits skolās ir 86 896, ieskaitot nepieciešamo gan skolēniem, gan skolotājiem. No nepieciešamajām ierīcēm 53 747 ir portatīvie datori, 20 561 – planšetdatori un 12 588 – stacionārie datori.

Kopumā 36,51% jeb 9214 skolotājiem vēl nepieciešams portatīvais dators, bet 6% jeb 1527 – planšetdators. Savukārt skolās nepieciešami vēl 11 786 planšetdatori, 8186 – portatīvie datori, 9468 – stacionāro datoru komplekti, kas skolās jau nolietojušies un ir maināmi, un 3120 stacionāro datoru komplekti, ko nepieciešams iegādāties papildus.

Epidemiologs: Līdz gada beigām Covid-19 pacientu skaits slimnīcās noteikti pārsniegs 1000

Pašreizējiem Covid-19 epidemioloģiskie rādītāji liek prognozēt, ka līdz gada beigām slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits pārsniegs 1000, pirmdien preses konferencē prognozēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

“Pie 600 saslimšanas gadījumiem katru dienu mēs redzēsim, ka 15% nonāks slimnīcās. Tādējādi slimnīcās līdz gada beigām ievietoto skaits noteikti pārsniegs 1000 pacientus,” skaidroja Perevoščikovs, uzsverot, ka “slimnīcas būs pārpildītas, jo izrakstīs mazāk nekā ievietos”.

Vaicāts, vai nevajadzētu ieviest papildu ierobežojumus, eksperts tiešu atbildi nesniedza, bet apgalvoja, ka patlaban noteikti nevarētu runāt par ieviesto drošības pasākumu un ierobežojumu mīkstināšanu. “Joprojām, neraugoties uz stabilizāciju, cipari ir nenormāli augsti,” vērtēja Perevoščikovs.

“Mums ir svarīgi ņemt vērā, kas notiek,” izteicās epidemiologs, norādot, ka tieši uz gada nogali un svētku periodu cilvēki vairāk pulcējas un apmeklē pasākumus.

Jau ziņots, ka aizvadītajā nedēļā par 34,8% pieaudzis stacionēto pacientu skaits, kamēr citos epidemioloģiskajos rādītājos vērojama zināma stabilizācija, žurnālistiem sacīja Perevoščikovs.

Pagājušajā nedēļā tika stacionēti kopumā 654 Covid-19 pacienti jeb vidēji 93 sasirgušie dienā.

Salīdzinot pagājušās nedēļas datus ar aizpagājušo nedēļu, vērojams gadījumu skaita pieaugums 0,6% apmērā. Nedēļā no 30.novembra līdz 6.decembrim tika atklāti kopumā 4338 Covid-19 gadījumi, bet pagājušajā nedēļā – 4362.

Megana Mārkla nokaitinājusi karaliskās ģimenes fanus (+VIDEO)

Saseksas hercogiene Megana Mārkla kļuvusi par 2020.gada vispopulārāko britu karaliskās ģimenes locekli. Meganas reitings sasniedzis 14,5%, tādējādi viņa ir apgājusi Keitu Midltoni, kura šajā aptaujā ieguvusi 14,4%, kā arī karalieni Elizabeti II, kuras rezultāts ir 14,3%. Interesanti, ka Megana Mārkla, tāpat kā princis Harijs kopš šī gada sākumā oficiāli vairs nav britu karaliskās ģimenes locekļi.

Prinča Harija popularitāte ir kritusies, tomēr tik un tā viņš ir apgājis savu vecāko brāli, princi Viljamu un šajā popularitātes sarakstā ieguvis godpilno ceturto vietu! Par visnepopulārāko britu karaliskās ģimenes locekli ir kļuvis karalienes Elizabetes II dēls, princis Endrjū, kurš savācis 8%.

Rezultāti iegūti pēc interneta vietnēs meklētajiem vārdiem tādās populārās vietnēs kā YouGov, Google un Instagram – šos datus analizējusi vietne “OnBuy”. Skatoties rezultātus atsevišķi, vietnē Instagram pārliecinoši pirmajā vietā ierindojusies Keita Midltone, tādejādi tieši šajā platformā viņa ir populārāka par Meganu.

Ne mazums britu karaliskās ģimenes fanu ir dusmīgi par šo rezultātu, jo neuzskata, ka Meganu vairs vajadzētu pieskaitīt pie karaliskās ģimenes.

Video

Darba tiesības pandēmijas laikā: Vai kontaktpersonai pienākas valsts apmaksāta darba nespējas lapa? (+VIDEO)

Situācijas, kā ikviens no mums var kļūt par kontaktpersonu cilvēkam, kas saslimis ar Covid-19, ir ļoti dažādas. Iespējams, saslimis kāds no mājsaimniecības locekļiem, piemēram, bērns, vīrs vai sieva. Iespējams, esam kontaktējušies ar saslimušu darba kolēģi. Vai kontaktpersonai pienākas valsts apmaksāta darba nespējas lapa un kā tiek piešķirts kontaktpersonas statuss.

Video

Lielā Talka: Rūpējoties par savu veselību, jāpaliek atbildīgiem pret dabu un apkārtējo vidi!

Cīņā ar jauno koronavīrusu kā viens no iedarbīgiem ieročiem uz doto brīdi ir higiēniskās sejas maskas. Tomēr, rūpējoties par savu pašu drošību, mēs varam nodarīt nopietnu kaiti mūsu videi un pasaules ekosistēmai, ja vien neiemācīsimies atbildīgi rīkoties ar izlietotiem aizsargrīkiem. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas augšupielādētajiem vēsturiskajiem datiem tiek prognozēts, ka aptuveni 75 procenti izmantoto masku, kā arī citi ar pandēmiju saistīti atkritumi, nonāks atkritumu poligonos vai peldēs jūrās. Tāpēc tieši šajā laikā ir būtiski runāt un domāt par to, kā pareizi rīkoties pandēmijas laikā, lai mazinātu vides piesārņojuma riskus. 

Ārkārtīgi liels vienreiz lietojamo sejas masku skaita pieaugums visā pasaulē ir neizbēgamas COVID-19 pandēmijas sekas, kas, kalpojot mūsu pašu veselībai, acīmredzami nodara kaitējumu apkārtējai videi. Amerikas zinātnes progresa asociācijas (American Association of the Advancement Science) izdotā žurnāla “Science” publicētā pētījuma dati rāda, ka gadījumā, ja katrs pasaules iedzīvotājs ievēros likumu izmantot vienu vienreiz lietojamu sejas masku dienā, pandēmijas beigās tas varētu rezultēties vismaz 129 miljardu sejas masku izšķērdēšanu ikmēnesī.

Runājot par sejas maskām, svarīgi saprast – ja pat uz tām norādīts, ka tās esot ekoloģiskas vai ir otrreizējas pārstrādes produkts, nevar uzreiz tikt uzskatītas par videi nekaitīgām, jo pašas maskas nebūt nav pārstrādājamas un mēdz sastāvēt no dažādiem materiāliem. Medicīnas apstākļos ir ieviestas sistēmas šādu aizsargierīču iznīcināšanai, kas parasti ietver segregāciju un sadedzināšanu, bet plašākai sabiedrībai maskas jāutilizē pašiem, kas bieži rada grūtības un izraisa diskusijas.

Jāatceras, ka sejas maskas tieši tāpat kā vienreizējie cimdi nav šķirojams atkritums, kā arī tās nevajadzētu izmest plastmasai vai papīram paredzētajos konteineros. Papildus, izlietoto masku un cimdu nodošana otrreizējai pārstrādei var radīt arī nopietnus draudus citiem cilvēkiem – pārstrādes darbiniekiem, ja masku nēsājis ar COVID-19 inficēts cilvēks. Izlietotās sejas maskas un cimdus iesaka iesaiņot maisiņā un izmest sadzīves atkritumu konteinerā. 

Ja jūtat atbildības sajūtu ne vien pret savu un savu tuvinieku veselību, bet arī pret apkārtējo visu un mūsu planētas veselību, iesaku iegādāties atkārtoti izmantojamas auduma maskas. Vairāki pētījumi liecina, ka atkārtoti lietojamas auduma maskas, uzšūtas no kvalitatīviem materiāliem ar atbilstošu dizainu, darbojas gandrīz tikpat labi kā vienreizējās lietošanas maskas, kā arī tās ir daudz veselīgākas apkārtējai videi. Lai nodrošinātu, ka vairākas reizes lietojama maska pilda savu funkciju, tā jāuzglabā tīrā vietā un tā regulāri jāmazgā, vēlams arī gludināt. Pārliecinieties, ka esat pareizi noņēmis masku (nepieskaroties pie mutes aizsega zonas) un mazgājiet vai dezinficējiet rokas gan pirms, gan pēc pieskaršanās tai. 

Atkārtoti izmantojamās maskas ar nomaināmiem filtriem ir cilvēkiem un videi daudz draudzīgākas. Būtiski, lai mēs paliktu atbildīgi un apzinīgi savā izvēlē, izvēloties apstākļiem un situācijai atbilstošus aizsargrīkus un domājam par to pienācīgu apsaimniekošanu un utilizēšanu. Redzot pašreizējo situāciju, uzskatu, ka ilgtermiņā vajadzētu daudz nopietnāk domāt par to, lai dažāda veida aizsargrīku ražošanā izmantotu pārstrādājamus materiālus. Tādā veidā tie kalpotu gan sabiedrībai, gan neapdraudēs mūsu planētu. Sejas maskas, iespējams, būs mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa vēl kādu laiku, bet ar pandēmijas izraisīto vides piesārņojumu būs jācīnās ne vien mums, bet arī mūsu pēctečiem. Tāpēc vēlos atgādināt: daba nav miskaste, kurā var izmest visu, kas mums vairs nav noderīgs.

Kā pandēmija ietekmēja iemīļoto seriālu filmēšanas procesu

Iestājoties Covid-19 pandēmijai, ietekmētas tika daudz nozares, viena no tām – radošā industrija. Vairākiem seriāliem aizkavējās sērijas, citiem tika pārcels pirmizrādes datums, taču drosmīgākie un uzņēmīgākie pielāgojās situācijai un turpināja darbu.

Seriālu un televīzijas šovu filmēšana vīrusa laikā ir izaicinošs process, tomēr par laimi, saskaņā ar dažādiem pastiprinātiem drošības pasākumiem, darbu ir atsākušas vairākas slavenības, ko ierasts redzēt mūsu TV ekrānos. Pielāgošanās, diskusijas un izmaiņas – šie ir tikai daži vārdi, kas apraksta jaunās pasaules pieņemšanu un attēlošanu pasaulslavenos seriālos. 

Kanāls “FOX Life” ir ieskatījies dažādu seriālu filmēšanas procesā Covid-19 laikā, noskaidrojot, kā vīruss ietekmējis un izmanījis filmēšanas gaitu. 

Klusums “Grejas Anatomijas” grimētavās

Pasaulslavenais seriāls un visilgāk ēterā esošā medicīnas drāma “Grejas Anatomija” pavasarī pārtrauca 16.sezonas filmēšanu pandēmijas dēļ, nepaspējot izlaist trīs pēdējās sezonas sērijas. Tomēr sperot drosmīgus soļus, seriāla jaunajā sezonā tiek attēlota realitāte tam, kas notiek visā pasaulē.

Tālab, lai 17.sezona pasaulei nebūtu jāgaida vairākus gadus, “Grejas anatomijas” filmēšanas komanda izlēma rīkoties un, pieņemot drošības pasākumu vadlīnijas, filmēt jauno sezonu. 

“Mums nācās samazināt filmēšanas laiku no 12 stundu dienām uz 10. Un visu ierobežojumu dēļ arī filmēšana bija krietni lēnāka, bet es lepojos ar padarīto, jo varētu teikt, ka “no jauna izgudrojām velosipēdu,” atklāj seriāla galvenā scenāriste Krista Vernofa (Krista Vernoff).

Laikā starp ainu filmēšanām visi aktieri un teritorijā esošie darbinieki vilka maskas, cimdus un vizierus. Noteikti skarbākais no drošības pasākumiem bija tas, ka visai filmēšanas komandai tika veikti Covid-19 testi trīs reizes nedēļā un stingri uzraudzīta veselība. Grimēšanas treileros valdīja klusums, lai mazinātu vīrusa izplatību. Vizāžistiem un frizieriem obligāti jālieto cimdi, un neskatoties uz to, ka arī sejas maskas tika lietotas, meistariem tika aizliegts sarunāties, jo aktieri grimēšanas laikā ir bez maskas. Arī kamerām, ar kurām filmēts seriāls, tika uzstādītas pietuvinošas lēcas, lai filmēšanas komandu varētu novietot pēc iespējas tālāk no aktieriem. 

Lielos pūliņus nofilmēt 17.sezonu “Grejas anatomijai” varēsim vērtēt jau 13.decembrī, kad notiks jaunās sezonas pirmizrāde kanālā “FOX Life” pulksten. 21.00.

Jaunais standarts seriālā “Mēs” 

Pasaule izskatījās pavisam citādāk, kad tika sākta seriāla “Mēs” (This is Us)  4. sezonas filmēšana. Seriāla producentam Danam Fogelamanam (Dan Fogelman) šis bijis pārdomu gads, jo jāpieņem lēmums: dot iespēju skatītājiem aizbēgt no koronavīrusa burbuļa vai mēģināt to atspoguļot caur iemīļoto varoņu acīm. 

“Mēs nolēmām doties tālāk un tvert izaicinājumus, uzlabojot jau esošo sižetu, kā arī mēģināt aprast ar izmaiņām,” atzīst Fogelmans. Piektās sezonas filmēšana tika atlikta vairākus mēnešus, tādējādi procesa atsākšana bijis atbildīgs notikums – tika veikta aktieru testēšana, distances ievērošana. Seriāla veidotāji bija gatavi izmantot pat manekenus dažādām intīmām ainām. “Mēs centāmies nodrošināt pēc iespējas mazāku fizisko kontaktu. Kad pabeidzām filmēt ainu, katrs aktieris atgriezās sev atdalītā telpā un pavadīja laiku tikai tur, kas aktieriem arī bija kā jauns piedzīvojums, ” piebilst producents. Filmēšanas komanda arī dalījās ar iespaidiem un foto no seriāla aizkulisēm sociālajos tīklos, uzsverot aizsardzības pasākumu nozīmi.

Seth Gilliam as Father Gabriel Stokes, Lindsley Register as Laura, Kenric Green as Scott, Christian Serratos as Rosita Espinosa – The Walking Dead _ Season 10, Episode 10 – Photo Credit: Bob Mahoney/AMC

“Staigājošo miroņu” bari kļuvuši krietni retāki

Ņemot vērā to, ka šova 10.sezonas pēdējā sērija aizkavējās par pus gadu, 11.sezonas filmēšana ir liels izaicinājums. Producenti lēma, ka 10.sezonu papildinās ar vēl sešām sērijām pirms TV ekrānus sasniegs jaunā,  pēdējā sezona. 

Jaunākās sērijas manāmi atšķiras no ierastā, jo producentiem bija jāgarantē droša seriāla uzņemšana. Filmēšanas laukumā atradās noteikts skaits cilvēku, arī seriāla ainās bija mazāk tēli nekā ierasts redzēt – zombiju pulki pārvērtušies par Trīs musketieru savienību.  Līdz ar to skatītāji jaunajā sezonā neredzēs zombiju ierasto tuvību. 

Seriāla režisors Franks Darabonts (Frank Darabont) atklāj, ka filmēšanas laukumā pat izveidota mobilā laboratorija, kas apstrādā veiktos Covid-19 testus, lai process notiktu ātrāk.  Kā arī higiēnas standarti ir pilnībā mainīti – aktieriem vairs nav kopīgā friziera un vizāžista treilera, katrs atrodas atsevišķā istabā, kā arī filmēšanas procesā klāt ir epidemiologs, kas sniedz konsultācijas un atbild par visu veselību un drošību. Kā arī tiek ievērota distancēšanās un lietotas maskas, kuras pēc epidemiologa ieteikumiem, ir visefektīvākās. 

Tomēr “Staigājošie miroņi” seriāla veidotāji ir pārliecināti – ja paša seriāla būtība ir par zombiju pandēmiju un apokalipsi, tad arī Covid-19 vīrusa pandēmijai nevajadzētu būt šķērslim filmēšanas procesā. 

Apstādināta filmēšana un vairākkārt pārcelta 3. sezonas pirmizrāde seriālam “Amerikāņu nozieguma stāsts”

Katru sezonu seriāls “Amerikāņu nozieguma stāsts” (American Crime Story) velta kādam īpaši mīklainam, taču visiem zināmam, noziegumam, kuru veikusi Amerikas sabiedrībā plaši pazīstama persona. Pirmā sezona tika veltīta vairākās slepkavībās apsūdzētajam  O. Dž. Simpsonam, otrā atspoguļoja stāstu par to kā Floridā tika nogalināts itāļu modes dizaineris Džanni Versače (Gianni Versace). Trešajā sezonā paredzēts sižets par 42. Amerikas savienoto valstu prezidenta Bila Klintona impīčmentu un tā iemeslu. Hilarijas Klintones vīru apsūdzēja noziegumā pret Amerikas valsti, jo Klintons meloja un centās paslēpt romānu ar Baltā nama praktikanti, 22 gadus veco Moniku Levinski (Monica Lewinsky). 

Seriāla producenti atklāj, ka jaunā sezona tiek filmēta ar Monikas Levinski klātbūtni. “Es nebūtu gatavs uzņemt seriālu par Moniku, tas būtu nepareizi – stāstīt kāda cita, dzīva cilvēka stāstu. Vēl pietam Monika ir kļuvusi par aktīvisti, kura cīnās pret mobingu, ar ko arī pati saskārusies laikā, kad Bils centies paslēpt viņu romānu,” stāsta seriāla galvenais producenta Raiens Mērfijs (Ryan Murphy).

Sākotnēji augsti novērtētā seriāla “Amerikāņu nozieguma stāsts” trešās sezonas pirmizrāde bija paredzēta divus mēnešus pirms ASV prezidenta vēlēšanām, bet tika pārcelta vismaz pus gadu vēlāk. Taču līdz ar šī gada martu, kad pandēmija pāršalca pasauli, filmēšana atkal tika iesaldēta un atsākta tikai rudenī, ap laiku, kad bija paredzēta trešās sezonas pirmizrāde. Tagad tā ir pārcelta uz nezināmu datumu 2021.gadā.

Uz COVID-19 pārbauda arī kaķus! (+VIDEO)

Ar Covid-19 slimo arī kaķi. Un slimo daudz īsāku laiku un atveseļojas ātrāk nekā cilvēks. Līdz šim pozitīvs kaķis Latvijā nav atrasts, taču atsevišķi testi ir uzrādījuši antivielas. Kaķis ir viens no populārākajiem mājdzīvniekiem. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē pēta koronavīrusu izplatību kaķu populācijā, tostarp meklē arī COVID 19 ierosinātāju.

Video

Vai sejas aizsargmasku valkāšanai apdraud veselību? (+VIDEO)

Viens no argumentiem, ko min cilvēki, kas iebilst sejas aizsargmasku valkāšanai ir, ka to lietošana nopietni apdraud veselību. Vai tā ir?

Video

Prognozē, ka Ziemassvētki būs bez sniega

Noturīgs sals un sniegs Ziemassvētkos Latvijā nav gaidāms, liecina pašreizējās sinoptiķu prognozes.

Pirms svētkiem un, visticamāk, arī Ziemassvētku brīvdienās laikapstākļus ietekmēs Atlantijas cikloni, kas gaidāmi Eiropas ziemeļrietumu daļā, un anticiklons, kas gaidāms Krievijā vai plašā Eiropas austrumu un dienvidu daļā.

Līdz ar to valdošā gaisa plūsma būs no rietumiem vai dienvidiem, tā nodrošinās samērā siltus un mitrus laikapstākļus. Aukstāks laiks iespējams gadījumā, ja palielināsies anticiklona ietekme un ienāks sals no austrumiem vai dienvidaustrumiem.

Latvijas austrumu daļā izredzes sagaidīt baltus Ziemassvētkus ir nedaudz lielākas nekā citviet valstī; pastāv arī kailsala varbūtība.

Saskaņā ar pašreizējo “Global Forecast System” prognozi gan pirmssvētku dienās, gan pašos Ziemassvētkos gaisa temperatūra Latvijā pārsvarā būs -1..+4 grādi, Kurzemē brīžiem gaidāms siltums līdz +7 grādiem. Palaikam būs nokrišņi, visbiežāk gaidāms neliels lietus. Uz ceļiem bieži veidosies apledojums, sevišķi Vidzemē un Latgalē, reizēm gaidāma arī migla.

Kāpēc ar zobu tīrīšanu vien nepietiek? Farmaceita ieteikumi veselīgam smaidam

Lai arī Covid-19 apstākļos ik dienu nākas lietot sejas aizsargmaskas, rūpes par skaistu un veselīgu smaidu neviens nav atcēlis. Zobu un mutes higiēnai jāpievērš tikpat liela uzmanība, cik jebkurai citai ķermeņa kopšanas procedūrai, un ir būtiski apzināties, ka ar regulāru zobu tīrīšanu vien nepietiek. Kas jāņem vērā, izvēloties zobu un mutes kopšanas līdzekļus, kā arī, kas liecina par to, ka laiks apmeklēt zobārstu, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

1. Izvēlies sev atbilstošu zobu birsti

Zobu birstes tiek iedalītas četros veidos – cietas, vidēji cietas, mīkstas un ļoti mīkstas. Lai saviem zobiem izvēlētos piemērotāko variantu, ieteicams konsultēties ar zobārstu, lai novērstu risku traumēt zobus un smaganas. Farmaceite norāda, ka reizēm cilvēki iegādājas zobu birstes ar cietiem sariem, domājot, ka tad tās zobus tīrīs labāk, taču patiesībā ir tieši pretēji. Zobu suka ar mīkstiem sariem ir elastīgāka un labāk pielāgojas zobu formai, piekļūstot arī grūti aizsniedzamām vietām mutes dobumā un netraumējot smaganas. Pirms zobu birstes iegādes ieteicams pievērst uzmanību arī tās sariņiem – jo dažādāka garuma sariņi, jo labāk sariņi palīdzēs notīrīt aplikumu. Farmaceite atgādina, ka pareizas zobu birstes izvēle ir tikai daļa no uzvaras. Svarīgs ir arī zobu tīrīšanas ilgums un tehnika, jo zobu aplikumu nav iespējams vienkārši aizskalot vai notīrīt ar dažām ātrām zobu birstes kustībām. Zobi jātīra ar ātrām kustībām, nepielietojot lielu spēku. 

Šobrīd aptiekās iespējams iegādāties arī elektroniskās zobu birstes, kuru sariņu vibrācija sašķeļ aplikumu ar frekvenci vairāk nekā 30 000 birstes kustību minūtē, birstes galviņai kustoties no augšas uz leju, vienlaikus nodrošinot zobu birstes piekļuvi arī grūti aizsniedzamām vietām. Elektriskā zobu birste ir arī laba dāvanas opcija svētkos kā pieaugušajiem, tā arī bērniem, kuriem, iespējams, līdz šīm zobu tīrīšana nav bijusi iecienītākā nodarbe. 

2. Lieto savām vajadzībām piemērotu zobu pastu 

Izvēloties zobu pastu, nepieciešams pievērst uzmanību tās sastāvam, kā arī katra cilvēka individuālajām vajadzībām. Ne vienmēr dārgākās zobu pastas ir labākas. Zobu pastas iedalāmas divās grupās – higiēniskajās un ārstnieciski profilaktiskajās pastās. Higiēniskās jeb universālās zobu pastas attīra un atsvaidzina, tās ir pastas, kuras vairums cilvēku lieto ikdienā. Ja nav specifisku mutes dobuma problēmu, ar šīm pastām pilnīgi pietiek. Savukārt ārstnieciski profilaktiskās pastas ir paredzētas kariesa, zobu jutības un iekaisumu novēršanai, kuras parasti rekomendē zobārsts.

Visas zobu pastas satur abrazīvas vielas, smaržvielu un garšvielu savienojumus. Lielākā daļa veikalos nopērkamo zobu pastu satur fluorīdu, dabā sastopamu minerālu, kas uz zobu emaljas veido cietu slānīti, sargājot zobus no bojāšanās. Daudzu pastu sastāvā ir krīts, kālija karbonāts vai alumīnija dioksīds, taču tās ir stipri abrazīvas vielas – tādēļ farmaceite ierosina labāk izvēlēties zobu pastas, kuru sastāvā ir silīcija dioksīds. Jebkurai pastai labs papildinājums ir ārstnieciskie augi un dabiskas vielas ar pretiekaisuma iedarbību – kumelīte, salvija, tējas koks, kliņģerīte, dažādas mētras, propoliss. Savukārt tiem, kuriem svarīgs žilbinošs smaids, var izmēģināt kādu no zobu pastām ar balinošu efektu, taču jāņem vērā, ka to sastāvs ir īpaši abrazīvs, tāpēc balinošās pastas jālieto ar mēru, lai nebojātu zobu emalju, kas var izraisīt gluži pretēju efektu cerētajam.

Bērniem paredzētās pastas krietni atšķiras no pieaugušajiem domātām zobu pastām. Tās ir īpaši aromātiskas, ar dažādām garšām un iepakojumiem, kas mudina mazuļus apgūt zobu tīrīšanas prasmes, bet pats galvenais – tās drīkst norīt. Bērni līdz septiņu gadu vecumam vēl tik labi netiek galā ar zobu tīrīšanu un neprot izskalot muti, tāpēc nedrīkst lietot pieaugušajiem paredzētu pastu, kuru norijot var kaitēt bērna veselībai. Bērniem paredzētās zobu pastas var būt ar fluoru vai bez tā, taču tajās nav abrazīvu un balinošu vielu, jo piena zobiem tādas nav vajadzīgas. Lai tomēr izvēlētos pastu, kas labi paveic savu uzdevumu, par bērniem piemērotāko ieteicams konsultēties ar zobārstu, zobu higiēnistu vai farmaceitu.

3. Lai palīdzētu saglabāt zobu veselību – izmanto zobu diegu

Tīrot zobus ar zobu birsti un pastu, zobi tiek notīrīti tikai daļēji – neskartas paliek zobu starpas, kurās sakrājies mīkstais aplikums, ko var iztīrīt tikai ar zobu diegu. Zobu diegošanu ieteicams veikt katru rītu un vakaru, sliktākajā gadījumā – vismaz trīs reizes nedēļā. Aptiekās iespējams iegādāties trīs veidu zobu diegus. Pirmais no tiem ir tradicionālais zobu diegs – tas var būt ar garšām, vaskots, nevaskots, ar vitamīniem, mentola smaržu, ar fluorīdu. Otrais veids ir lentas, kas tāpat nopērkamas ar smaržām un garšām, taču atšķirībā no zobu diega, tā ir plakana, slidena, zīdīga un piemērota vietām, kurām grūti piekļūt. Piemēram, saspiestiem zobiem, īpaši šaurām spraugām, kurās klasiskais diegs netiek iekšā. Trešais veids ir superfloss diegs, kas domāts dažādām mutē esošām konstrukcijām, piemēram, tiltiem un breketēm, kā arī gadījumos, kad smaganas ir atkāpušās. 

4. Lieto mutes skalojamo līdzekli

Mutes skalojamais līdzeklis ir ieteicams papildinājums zobu tīrīšanai ikdienā. Tie palīdz iznīcināt baktērijas un kavē zobakmens veidošanos un smaganu iekaisumu, taču pat vislabākais skalojamais līdzeklis ir tikai papildinošs tīrīšanas līdzeklis un nevar aizstāt zobu suku un diegu. Tos ieteicams lietot no rīta un vakarā, vienai mutes skalošanas reizei veltot vien 30 sekundes laika. 

Covid-19 apstākļos “Euroaptieka” aicina nepieciešamos recepšu un valsts kompensējamos medikamentus, kā arī citas aptiekā pieejamās preces pasūtīt ar piegādi uz vēlamo adresi visā Latvijā, izmantojot “Euroaptieka” jauno pakalpojumu “Medikamentu piegāde mājās”. Lai saņemtu pakalpojumu, kā arī pilnvērtīgu farmaceita konsultāciju, jāzvana “Euroaptieka” farmaceitam pa tālruni 20369469 darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Vardarbība ģimenē: Kā lieku reiz netraumēt bērnus? (+VIDEO)

Sižetu sērijā “Apburtais loks. Vardarbība ģimenē” vairāk pievēršas tam, kā un kāpēc varmācīgas attiecības piecieš pieauguši cilvēki. Bet nedrīkst aizmirst, ka vardarbība ģimenē skar arī bērnus – gan emocionāli, gan bieži viņi cieš arī fiziski un seksuāli. Un, ja lieta nonāk līdz kriminālprocesam, tad reizēm cietušajam bērnam par pieredzēto nākas stāstīt divas, trīs un pat četras reizes. No smagas vardarbības cietušiem tas ir īpaši traumējoši.

Video

Nāve Covid nodaļās ir katru dienu! (+VIDEO)

Ārsti, kuri strādā šajās nodaļās, atzīst, ka tik bieži skatīt nāvi sejā ir ļoti grūti. It īpaši tāpēc, ka daļa mirušo varēja pat nesaslimt, ja būtu valkājuši masku, ievērojuši distanci un citus drošības pasākumus.

Video

Vardarbība ģimenē: Bieži no radiniekiem cieš arī seniori (+VIDEO)

Gatavojoties labdarības maratonam “Dod pieci”, turpinām iepazīstināt ar dažādām vardarbības sejām. Šodien stāstīsim par vardarbību pret vecāka gadagājuma cilvēkiem. Kopš augusta, kad Valsts policijai, konstatējot vardarbību ģimenē, ir jāraksta speciāls ziņojums, kļuvis skaidrs, ka liela vardarbībā cietušo grupa ir seniori. Piemēram, Rīgā trīs mēnešu laikā aptuveni katrs trešais no 233 ziņojumiem bijis saistīts ar vardarbību pret senioriem.

Video

Tests: Kura no šīm personām pieļauj lielāku kļūdu?

FOTO: Konstantin Gusev

Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc cilvēkiem vienkārši patīk veikt viktorīnas un personības testus? Zinātnieki uzskata, ka cilvēki, mēģinot saprast savu dzīvi, mēdz koncentrēties uz trim galvenajiem jautājumiem: Kas es esmu? Kas, pēc citu domām, esmu es? Un kas es vēlos būt? Personības testi palīdz mums jautrā veidā uzzināt atbildes uz šiem nopietnajiem jautājumiem.

Mums patīk mācīties jaunas lietas, it īpaši, ja tas nozīmē uzzināt kaut ko jaunu par mūsu patieso es, tāpēc mēs nolēmām dalīties ar jums šajā īsajā personības pārbaudē.

Rezultāti:

Ja izvēlējāties 1. personu tas nozīmē, ka jūs esat sava veida fatālists (jūš ticat iepriekš noteiktam un nenovēršamam liktenim, dieva gribai). Jūs labprātāk atteiktos, ja uzskatāt, ka situāciju nevar mainīt nekādā veidā. Jūs pieņemat pašreizējos notikumus un apstākļus tādus, kādi tie ir. Jūs nekad neiesākat strīdus un kopumā izturaties mierīgi, jo kautiņi un strīdi jūs tikai satrauc. Jums ir liela sirds, un jūs visvairāk vērtējat godīgumu. Pārtrauciet domāt, ka liktenis ir jau iepriekš noteikts, un atcerieties, ka tas esat jūs, kurš pats izveidojat savu likteni.

Ja izvēlējāties 2. personu, jūs varat raksturot kā personu, kas bieži pieņem pārsteidzīgus lēmumus. Tāpēc nākamreiz, kad jāpieņem lēmums, veltiet laiku un vispirms mēģiniet rūpīgi analizēt kopējo situāciju. Jūs esat mazliet spītīgs un nekad nenožēlojat to, kas palicis pagātnē. Jūs uzņematies pilnu atbildību par saviem lēmumiem un esat atkarīgs tikai no sevis.

Ja izvēlējāties 3. personu. Tu esi īsts cīnītājs! Dažreiz jūs rīkojaties impulsīvi un nekad nepadodaties. Jums ir lieliskas spējas cīnīties līdz galam, kad aizstāvat savu viedokli un lietas, kurām ticat. Jaunu stratēģiju un pieeju izdomāšana it jums no rokas, un tāpēc tādi cilvēki kā jūs parasti ir lieliski biznesa cilvēki un grupas vadītāji.

Ja izvēlējāties 4, personu, tas daudz saka par jūsu dumpīgo dvēseli. Jūs esat gatavs upurēt pat savas intereses, lai kādam kaut ko pierādītu. Jūs ticat saviem principiem un domājat, ka jūsu viedoklis un / vai jūsu lēmums vienmēr ir vislabākais. Atcerieties, ka viedokļu dažādība bieži ļauj labāk izprast situāciju, tāpēc nākamreiz, kad gatavojaties sākt strīdu, mēģiniet izmantot visu savu saprātu un nedaudz ieslēgt empātiju.

Vai šis tests bija precīzs? Dalieties savās domās zemāk esošajos komentāros!

Aptauja: Desmitdaļai darbinieku patīk strādāt no mājām kailiem

Vairāk nekā desmitajai daļai jeb 11% mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbiniekiem pasaulē pandēmijas apstākļos patīk strādāt no mājām kailiem, neuzvelkot drēbes, liecina kiberdrošības uzņēmuma “Kaspersky” pasūtīts starptautisks pētījums, kurā noskaidrota 8000 MVU darbinieku rīcība pandēmijas laikā.

Līdztekus strādāšanai kailam, kas nebūt nav vidusmēra parādība, lielākā daļa pētījuma respondentu izmantoja iespēju strādāt vaļīgā apģērbā – 48% ir pieraduši pie šī dzīvesveida un gribētu to nākotnē padarīt par normu.

Citi darbinieku iemīļotie jauninājumi ietver vēlu celšanos darbdienās (36%), “Netflix” maratonskatīšanos (23%) un strādāšanu ārā – dārzā vai uz balkona (27%).

Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma datiem darbinieki, kas strādā attālināti, šogad saskārās ar garīgās veselības un labklājības problēmām, piemēram, bērnu aprūpes grūtībām un digitālo savienojamību, tomēr citi biroju darbinieki, kuri pārgāja uz tāldarbu, bija priecīgi par šo iespēju un iepazina dažus slepenus prieciņus, ko tagad vēlas paturēt.

Darbiniekus iepriecināja arī atvadas no ilgajiem braucieniem uz darbu, jo varēja celties piecas minūtes pirms darba sākuma, turklāt 36% labprāt nosnaudās pa dienu.

Turpinot iepazīt doto apstākļu priekšrocības, 27% ļaužu patīk strādāt ārā – dārzā vai uz balkona, un 23% darbā pat izdodas “Netflix” maratonskatīšanās. Citi darbinieku iemīļotie prieciņi ietver vairāk laika videospēlēm (18%), pusdienas līdzņemšanai (16%) un retāku mazgāšanos dušā (8%).

“Kaspersky” uzdeva neatkarīgajai pētniecības firmai “Censuswide” 2020.gada oktobrī veikt 8076 MVU (10-250 darbinieku) strādājošo aptauju Apvienotajos Arābu Emirātos, Apvienotajā Karalistē, ASV, Beļģijā, Brazīlijā, Dienvidāfrikā, Francijā, Itālijā, Japānā, Krievijā, Ķīnā, Luksemburgā, Malaizijā, Meksikā, Nīderlandē, Spānijā, Turcijā un Vācijā.

“Time” titulu “Gada cilvēks” iegūst Džo Baidens un Kamala Harisa (+VIDEO)

ASV nedēļas žurnāla “Time” tituls “Gada cilvēks” šogad piešķirts jaunievēlētājiem ASV prezidentam Džo Baidenam un viceprezidentei Kamalai Harisai, ceturtdien paziņoja “Time”.

Video

Uz žurnāla  vāka zem Baidena un Harisas portretiem rakstīts: “Mainot Amerikas stāstu”  (“Changing America’s story”).

Titulu “Gada cilvēks” žurnāls “Time” piešķir vienam vai vairākiem cilvēkiem, kas – pozitīvi vai negatīvi – visvairāk ietekmējuši ziņas aizvadītā gada laikā. Pagājušajā gadā šis tituls tika piešķirts zviedru vides aktīvistei Grētai Tūnbergai.

Par šā gada cilvēkiem izklaidē “Time” atzinis dienvidkorejiešu popgrupu BTS, bet par gada sportistu – amerikāņu basketbolistu Lebronu Džeimsu.

Bez sejas maskām un neatļautā skaitā Rīgā pulcējas Covid-19 ierobežojumu noliedzēji (+VIDEO)

Vides aizsardzības kluba prezidenta rīkotā sapulce, kuras mērķis ir iestāties “par cilvēku ekoloģiju, Covid-19 pamatojumu”, 11.novembra krastmalā sestdien pulcējusi vairāk nekā valstī patlaban atļautos 25 cilvēkus, novēroja aģentūra LETA.

Cilvēkiem turpinot ierasties, sapulce pulcējusi jau ap 400 līdz 500 cilvēku, daļa ir ar sejas maskām, bet galvenokārt sanākušie tās nelieto. Likumsargi cenšas iedzīvotājus izklīdināt ar skaļruņos atskaņotiem aicinājumiem nepulcēties un nekavējoties izklīst, pretējā gadījumā solot saukt pie likumā paredzētās atbildības. Tāpat likumsargi ir izveidojuši sava veida ķēdi starp sanākušajiem un ceļa braucamo daļu, novēroja aģentūra LETA.

Video

Valsts policijā aģentūrai LETA skaidroja, ka 11.novembra krastmalā notiekošajā sapulcē policija, izmantojot tehniskus līdzekļus, fiksē un identificē personas, kuras pārkāpj ārkārtējā situācijā noteiktos ierobežojumus.

Policijā uzsvēra, ka tā patlaban strādā notikuma vietā pēc iepriekš izstrādāta plāna un klātienē pa skaļruņiem sanākušie tiek apziņoti par pulcēšanās ierobežojumiem. Tāpat tiek sāktas arī administratīvās lietvedības par dažādiem pārkāpumiem.

Likumsargi atzīmēja, ka personas, kuras pārkāpj ārkārtējā situācijā noteiktos ierobežojumus, tiks sauktas pie administratīvās atbildības un lēmums par šo pārkāpumu personai tiks nosūtīts elektroniski. Policija vērsa uzmanību, ka sods fiziskām personām par pārkāpumiem ir līdz 2000 eiro, bet juridiskām līdz 5000 eiro.

Arī Rīgas Pašvaldības policijā norādīja, ka situācija 11.novembra krastmalā, kur piketā sapulcējušies vairāki simti cilvēku,  tiek kontrolēta.

Galerija

Vides aizsardzības kluba prezidenta rīkotā sapulce pret Covid-19 ierobežojumiem 11. novembra krastmalā pulcējusi…

Posted by LTV Ziņu Dienests on Saturday, December 12, 2020

“Situācija pašlaik tiek kontrolēta – apmeklētāji skaļruņos tiek brīdināti nedrūzmēties, ar tehniskajiem līdzekļiem tiek fiksēti pārkāpumi, elektroniski tiek sākti administratīvie procesi,” norādīja policijā, piebilstot, ka primārais uzdevums ir nodrošināt sabiedrisko kārtību.

Pasākuma norises apkārtnē redzamas vairākas Rīgas Pašvaldības policijas un Valsts policijas ekipāžas. Likumsargi ieradušies arī zirgu mugurā. Tāpat dežūrē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības glābšanas dienesta darbinieki.

Sanākušie ir dažāda vecuma cilvēki, rokās dažiem ir Latvijas karogi. Liela daļa neievēro divu metru distanci.

Garām norises vietai nepārtraukti brauc automašīnas un neatlaidīgi signalizē ar automašīnu taurēm.

Pasākumu pieteica kluba prezidents Arvīds Ulme, kamēr pats klubs iepriekš vēstīja, ka nolēmis norobežoties no Ulmes vārdā vienpersoniski izplatītā aicinājuma piedalīties šajā sapulcē, uzsverot, ka jebkādi aicinājumi neievērot valstī noteiktos pandēmijas ierobežojumus nav atbalstāmi.

Pasākumā bija pieteikta 25 cilvēku dalība – pulcēt vairāk cilvēku Covid-19 pandēmijas dēļ patlaban ir aizliegts.

Kā vēstīts, Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass šonedēļ norādīja, ka ir beidzies laiks, kad tolerēja pret Covid-19 ierobežojumiem protestējošos.

Viņš sacīja, ka policija ir gatava jebkuram attīstības scenārijam, taču, ņemot vērā saspringto epidemioloģisko situāciju, pret tām personām, kuras apzināti neievēros ierobežojumus, tolerances laiks ir beidzies.

Līdz ar to policija būs gatava izmantot visus tās rīcībā esošos ierobežojošos līdzekļus kārtības nodrošināšanai, komentējot gaidāmos protestus, iepriekš norādīja Lūkass

No šodienas iedzīvotājiem, kuriem radīsies steidzama nepieciešamība saņemt nosūtījumu Covid-19 analīžu veikšanai ārpus…

Posted by LTV Ziņu Dienests on Saturday, December 12, 2020

Komiķe Elena Dedženeresa inficējusies ar Covid-19

NEW YORK, NY - SEPTEMBER 08: Ellen Degeneres hosts 'The Ellen Degeneres Show' Season 13 Bi-Coastal Premiere at Rockefeller Center on September 8, 2015 in New York City. (Photo by James Devaney/GC Images)

Sarunu šova vadītāja Elena Dedženeresa sociālajos tīklos nākusi klajā ar paziņojumu, ka ir Covid-19 pozitīva. 

“Sveicināti, visi. Es vēlos jums pateikt, ka man ir pozitīvs Covid-19 tests. Par laimi, es šobrīd jūtos labi. Visi, kuri bijuši kontaktā ar mani, ir informēti, un es esmu gatava sekot visiem karantīnas nosacījumiem. Tiksimies pēc svētkiem! Lūdzu, palieciet veseli un drošībā!” – 10. decembrī savos sociālajos tīklos paziņoja Elena.

Kā zināms, viņas vadītais “Elenas Dedženeresas šovs” kopš septembra tiek filmēts klātienē, ievērojot visus Covid-19 piesardzības pasākumus. CNN vēsta, ka slavenās komiķes raidījuma filmēšana tiek pārtraukta līdz pat janvārim.

Ko svarīgi zināt par gudrības zobiem?

Mūsdienās gudrības zobiem praktiska pielietojuma vairs nav, tomēr to potenciālā izraušana biedē daudzus, tādēļ nereti izvairīšanās no zobārsta ilgst līdz brīdim, kad problēmas saasinās, parādās pirmās nopietnās sāpes un zoba izraušana ir vienīgais risinājums. Tādēļ par gudrības zobu specifiku stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Estētikas klīnikas zobārste Darja Ķīse un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa. 

Sākotnēji – mamuta gaļas sakošļāšanai

Gudrības zobi cilvēkiem ir palikuši mantojumā no akmens laikmeta priekštečiem, kad cietāka ēdiena, piemēram, mamuta gaļas, sakošļāšanai bija nepieciešami spēcīgi žokļi un zobi, tomēr laika gaitā cilvēku ēdienkarte ir ievērojami mainījusies un mūsdienās tiek lietota mīksta un termiski apstrādāta pārtika. Tieši uztura maiņa ir veicinājusi to, ka cilvēka žoklis ir kļuvis šaurāks, bet gudrības zobi zaudējuši savu praktisko funkciju, skaidro D. Ķīse.  

Gudrības zobu parādīšanās ir saistīta ar vecumu – to sakņu attīstība sākas 15-17 gadu vecumā, bet to augšana notiek līdz aptuveni 25 gadu vecumam. D. Ķīse uzsver, ka katrs pacients ir individuāls un nekad nebūs divu pacientu ar vienādām gudrības zobu šķilšanās īpatnībām. Vienam pacientam visu četru gudrības zobu šķilšanās notiek vieglā formā un bez īpašām sūdzībām, citam – katru gudrības zobu šķilšanos pavada sāpes, lokāls iekaisums un diskomforts. Speciāliste skaidro, ka apmēram 92% pieaugušo ir visi četri gudrības zobi (vismaz aizmetņa stadijā), kamēr ap 8% cilvēku gudrības zobi nav vērojami vispār, pat aizmetņa stadijā, kas liecina par individuālu īpatnību, nevis patoloģiju. Kopumā aptuveni 25%  cilvēku gudrības zobi neizšķiļas un paliek žokļa kaulā.

Gudrības zobu šķilšanās

Pārsvarā gudrības zobu šķilšanās process ir apgrūtināts, kas skaidrojams ar pārāk šauru žokli, kurā nevar izvietoties maksimālais zobu skaits. Tieši vietas trūkums izraisa zobu saspiestību. Turklāt gudrības zobi var mainīt savu novietojumu – atrasties žokļa kaulā zem leņķa, horizontālā stāvoklī vai šķilties tikai daļēji, izraisot smaganas iekaisumu un sagādājot pacientam košļāšanas grūtības, traumējot vaiga gļotādu, kā arī bieži bojājot blakus zobus. Gudrības zobu šķilšanās laikā pacients izjūt diskomfortu, ko pavada sāpes, smaganu tūska, 80% cilvēku tiek provocēts akūtais iekaisums – perikoronīts. Smagana ap zobu, kurš šķiļas, pietūkst un izveido kapuces formu, zem kuras krājas ēdiena atliekas un aplikums, kā rezultātā vairojas baktērijas. Tas izraisa lokālu sastrutojumu un nepatīkamu smaku no mutes dobuma. Tāpat pacientu bieži pavada galvassāpes un paaugstināta temperatūra. D. Ķīse uzsver, ka šādos gadījumos vienīgais risinājums ir zoba izraušana.

Raut vai neraut?

Ja gudrības zobs ir pilnībā izšķīlies, atrodas savā vietā un pacients to var tīrīt, bet tam ir neliels kariozs bojājums, tad šādā gadījumā zobu ārstēt var. Ja žoklī ir vietas trūkums, tad gudrības zobam nākas pašam meklēt ceļu, lai izšķiltos, izraisot pārējo zobu saspiestību. Šajā gadījumā sarežģījumi ir neizbēgami un labākais risinājums ir zoba izraušana. 

Pēc gudrības zoba izraušanas noteikti ir jāievēro visas ķirurga rekomendācijas – jālieto pretsāpju medikamenti, prettūskas preparāti un antibiotikas, ja izrautajam zobam ir bijis iekaisums. Divas stundas nedrīkst ēst, mute manipulācijas dienā ļoti viegli jāizskalo, bet nedrīkst šķidrumu strauji izspļaut, jo tādējādi tiek izkustināts asins receklis, kas sedz brūci un pasargā no asiņošanas. Otrajā un trešajā dienā pēc ķirurģiskās manipulācijas var parādīties sāpes un tūska. D. Ķīse uzsver, ka tā ir normāla organisma atbildes reakcija uz ķirurģisku iejaukšanos. Ja sāpes nepāriet vai pastiprinās, tad, iespējams, pēc gudrības zoba izraušanas ir iekaisusi pati brūce. Tādā gadījumā ir jādodas pie ķirurga, kur brūce tiek izskalota un ieliktas zāles. Tāpat eksperte norāda, ka dažas dienas pēc zoba izraušanas varētu būt ierobežota mutes atvēršana, grūtības košļāt un norīt, tāpēc ieteicams lietot viegli sakošļājamu pārtiku.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa stāsta, ka pēc gudrības zoba izraušanas pirmo 24 stundu laikā nebūtu ieteicams zoba izraušanas vietu aiztikt, kā arī vēlams, lai šajā vietā nenokļūtu ēdiena paliekas. Pēcāk muti var skalot ar vieglu sālsūdens šķīdumu un, ja ir asiņošana, uz brūces var uzlikt mitru tējas tamponu, kas satur miecvielas ar savelkošu darbību.

Vakcinācija nebūs obligāta! (+VIDEO)

“Vakcīna ir mūsu biļete uz salīdzinoši normālu dzīvi, kāda tā bija pirms Covid.” Tā par gaidāmo vakcināciju pret saslimšanu ar Covid-19 izteikusies veselības ministre. Speciālisti norāda – vakcīnu drošums tiek pārbaudīts, to ražotājiem ir jāatbild uz ļoti specifiskiem jautājumiem. Vakcīnas netiks reģistrētas, ja to ieguvumi neatsvērs riskus.

Video

Ziemassvētku laikā neviens nespēj pārspēt Meraiju Keriju! (+VIDEO)

Katru gadu ap šo laiku Amerikas Komponistu, rakstnieku un publicistu biedrība (American Society of Composers, Authors and Publishers jeb ASCAP) Izpēta šis sezonas populārākās dziesmas. Arī šogad topa virsotnē gozējas Maraijas Kerija ar dziesmu “All I Want for Christmas Is You”.

1994. gadā iznākušais Ziemassvetku hits turpina būt vispopulārākā Ziemassvētku dziesma Amerikas radio viļņos!

Video

Jaunākā Meraijas Kerijas Ziemassvētku dziesma

Ja vēl neesi pievērsusies Ziemassvētku melodijām, iedvesmu vari gūt ASCAP apkopotajā 2020. gada Ziemassvētku dziesmu Top 25. Atceries, ka, lai gan daudzas no šīm dziesmām ir jau cienījamā vecumā, tās ir ieskaņojuši arī mūsdienu mākslinieki, kuri tām piešķir jaunu skanējumu.

Dziesmu Tops:

1. „All I Want for Christmas Is You”

2. „It’s Beginning to Look a Lot Like Christmas”

3. „A Holly Jolly Christmas”

4. „Sleigh Ride” 

5. „Let It Snow, Let It Snow, Let It Snow”

6. „Jingle Bell Rock”

7. „Rockin’ Around the Christmas Tree”

8. „Last Christmas” 

9. „It’s the Most Wonderful Time of the Year”

10. „Have Yourself a Merry Little Christmas”

11. „Winter Wonderland”

12. „Santa Claus Is Comin’ to Town”

13. „White Christmas”

14. „Rudolph the Red-Nosed Reindeer” 

15. „The Christmas Song” 

16. „Here Comes Santa Claus (Down Santa Claus Lane)”

17. „Home for the Holidays”

18. „Feliz Navidad”

19. „Happy Holiday/The Holiday Season”

20. „Santa Baby”

21. „Frosty the Snowman”

22. „Jingle Bells”

23. „Underneath the Tree”

24. „You’re a Mean One, Mr. Grinch”

25. „Santa Tell Me”

Aptauja: Vai Covid-19 laiks ir ietekmējis iedzīvotāju miega kvalitāti?

Pēdējā mēneša laikā 23% iedzīvotāju ir saskārušies ar miega traucējumiem (4% – bieži, 10% – dažreiz, 9% – reti), secināts BENU Aptiekas Stresa termometra rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar uzņēmumu GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 2700 cilvēkus. Salīdzinājumā ar šī gada aprīli, kad kopumā 29% iedzīvotāju piedzīvoja miega traucējumus, Covid-19 otrajā vilnī miega kvalitātes rādītāji ir nedaudz uzlabojušies. Tāpat aptaujā secināts, ka 74% respondentu miega kvalitāte pēdējā mēneša laikā nav mainījusies.

Pavasarī Covid-19 bija kas jauns, nezināms un biedējošs, tādēļ, iespējams, tam bija lielāks efekts arī uz cilvēku miega kvalitāti, tomēr šobrīd situācija turpina saasināties un vispārējā satraukuma līmenim atkal varētu būt vērojams pieaugums, situāciju vērtē psihoterapeits Andris Veselovskis. Ja vasarā situācija normalizējās un cilvēki atguva pārliecību par pārskatāmu nākotni, ienākumiem un veselību, tad šobrīd situācija strauji virzās pretējā virzienā. Skaidrs, ka krīze liek pastiprināti domāt par veselību, darbu un jaunajiem apstākļiem, turklāt jāatceras, ka krīzes laiks cilvēkus sašķeļ arī pēc darba apjoma – daļai darba nav un miega kvalitāti ietekmē tieši satraukums par ienākumiem, savukārt citiem darba apjoms ir ievērojami audzis, radot pārslodzi un miega traucējumus, piemēram, veselības aprūpes darbiniekiem. Tāpat miega traucējumi rodas no tā, ka cilvēks savā prātā mēģina atrisināt radušās problēmas. Prāts nespēj apstāties, ir pārāk uzbudināts un nereti apstrādā visus negatīvos scenārijus, respektīvi, cilvēka prāts šādos brīžos pārcenšas, radot jaunas problēmas. Vienlaikus eksperts atklāj, ka daļa cilvēku mēģina “miegā paslēpties”, guļot pārmērīgi daudz un tādējādi cenšoties izvairīties no pastāvošām problēmām.

Eksperts norāda, ka miega uzlabošanai svarīgi ir mazināt vispārējo stresa līmeni. Skaidrs, ka ir nepieciešams iegūt uzticamu aktuālo informāciju par valstī notiekošo, tomēr ziņu skatīšanos būtu vēlams ierobežot līdz vienai reizei dienā, lai lieki nenoslogotu prātu un neradītu papildu negatīvas domas. Šobrīd īpaši svarīgas ir kustības – fiziskas aktivitātes un komunikācija ar citiem, pozitīvi noskaņotiem cilvēkiem. Tāpat katram ir nepieciešams skaidrs rīcības plāns tuvākajām dienām, šobrīd labāk fokusēties uz to, kas katram jāizdara tuvā un pārredzamā nākotnē. Speciālists atgādina, ka stresa samazināšanai der aktivitātes, kuras sniedz pozitīvas emocijas: dziedāšana, pastaigas, literatūra, filmas, meditācija un citas. 

Pirms došanās gulēt būtu ieteicams nedarīt neko uzbudinošu, piemēram, izvairīties no telefona un datora lietošanas, kā arī nevajadzētu aizrauties ar trekniem ēdieniem un alkoholu. Pirms miega var palasīt labu grāmatu vai paklausīties mierīgu mūziku. Tāpat svarīgi, ka vide guļamistabā ir mierīga, klusa un pietiekami tumša. Jāatgādina arī par piemērota matrača un spilvena izvēli.

Speciālists aicina krīzi pieņemt kā šī brīža dzīves sastāvdaļu un dzīvot ar pārliecību, ka ar šiem izaicinājumiem var tikt galā. 

Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 2779 respondentus.

Covid-19 jauno gadījumu skaits Latvijā stabili augsts

Ceturtdien Latvijā atklāti 680 jauni Covid-19 gadījumi, savukārt 15 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Šis ir otrais lielākais vienā diennaktī mirušo Covid-19 pacientu skaits. Līdz šim kopumā Latvijā mirušas 319 personas, kurām bija apstiprināta saslimšana ar Covid-19, jeb 1,3% no inficēto kopskaita.

Viena no ceturtdien no Covid-19 mirušajām personām bijusi vecumā no 45 līdz 50 gadiem, četras – vecumā no 55 līdz 65 gadiem, četras – vecumā no 65 līdz 75 gadiem, piecas – vecumā no 75 līdz 85 gadiem, bet vēl viena – vecumā no 90 līdz 95 gadiem.

Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 10 356 Covid-19 testi, kas ir līdz šim lielākais vienā diennaktī veikto testu skaits. No visiem aizvadītajā diennaktī veiktajiem testiem pozitīvi bijuši 6,6%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Kopumā šīs nedēļas pirmajās četrās dienās Covid-19 saslimstības rādītāji ir nedaudz zemāki nekā iepriekšējā nedēļā – kopējais četru dienu laikā ar Covid-19 saslimušo skaits ir samazinājies no 2918 personām pagājušajā nedēļā līdz 2866 šonedēļ jeb par 1,8%.

Latvijā ar Covid-19 kopumā saslimuši 24 386 cilvēki. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo 14 dienu saslimšana ar Covid-19 apstiprināta kopumā 8578 personām, savukārt senāki saslimšanas gadījumi tiek uzskatīti par tādiem, kas atveseļojušies.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, pagājušās diennakts laikā stacionēti 87 Covid-19 pacienti, tostarp deviņi pārvesti, bet no slimnīcām izrakstīti 73 pacienti, ieskaitot arī deviņus pārvestos pacientus.

Ņemot vērā arī no slimības mirušos, kopējais patlaban slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaits dienas laikā nav būtiski mainījies un stacionāros ārstējas 743 pacienti, no kuriem 703 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 40 – ar smagu slimības gaitu.

Līdz šim kopumā stacionārus pametuši 1936 pacienti.

Kāpēc “kareivis” nav tikai vīriešu dzimtes vārds (+FOTO)

Saistīt dzīvi ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ik gadu izvēlas vairāk nekā 15% sievietes. Vairums sabiedrības armiju uzskata par izteikti vīrišķīgu organizāciju, kur sievietēm ja nu gluži nav vietas, tad katrā ziņā ir ļoti grūti. Tas ir plaši izplatīts stereotips, kuram gan it nemaz nepiekrīt ne armijā dienošie puiši, ne meitenes. 

Pie mīnmetēja ar bizi pār plecu

Mīnmetēju apkalpes komandierei Rūtai Ievai Štībelei ir 24 gadi, un viņa armijā ir jau piecus gadus. Viņas ikdienas pienākumos ietilpst pēc saņemtajiem datiem uzraudzīt mīnmetēju šāviņu uzstādīšanu un pārbaudīt, vai mīnmetēji ir atbilstoši sagatavoti šaušanai. Bērnībā gribējusi kļūt par ceļu policisti, tomēr vidusskolā, darbojoties jaunsargos, nolēmusi dzīvi saistīt ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Pēc obligātās apmācības Alūksnē nonākusi 2. mehanizētajā kājnieku bataljonā, Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē, kur ilgstoši dienējusi Sakaru vadā, bet nu jau vairāk nekā mēnesi darbojas Mīnmetēju vadā. 

“Man šeit nekad nekas nav bijis piespiedu kārtā. Pati esmu izvēlējusies savu ceļu, tāpēc no pieredzes varu teikt – ja tu zini, ko gribi, un nebaidies par to runāt, vari arī darīt tieši to, ko gribi,” stāsta Rūta Ieva. Viņa atzīst, ka sievietēm armijā ir gana plašas iespējas veidot karjeru: “Man patīk būt ārā kopā ar puišiem un komandēt, bet ir sievietes, kuras labāk jūtas biroja darbā. Protams, štābos šādi cilvēki ir ļoti vajadzīgi, viņi arī dara savu darbu, bez kura mēs nevarētu darīt savējo. Protams, sevi ir jāpierāda, nedrīkst sēdēt malā, neko nedarīt un gaidīt, ka viss notiks pats no sevis. Es arī pati esmu gājusi pie komandiera, runājusi, ka gribu iziet tādu vai citu kursu, un nekad nav bijis tā, ka mani neuzklausītu tikai tāpēc, ka esmu sieviete.” 

Ikdienā no dienesta brīvajā laikā Rūta Ieva valkā kleitas – jo sievišķīgākas, jo labāk. Kad tikko iepazīti cilvēki jautā, kur viņa strādā, viņa liek uzminēt. Līdz šim nevienam neesot izdevies – parasti izskan tādas profesijas kā kosmetologs vai frizieris. Cilvēki netic, sak’, nu ko tāda meitene armijā… Viens no smieklīgākajiem jautājumiem, ko viņa dzirdējusi – kā viņa armijā tiekot galā ar saviem garajiem matiem. “Sapinu bizi! Tas jau neko nemaina – gari vai īsi mati,” smejas Rūta Ieva. Brīvajā laikā viņa sporto un atpūšas gluži tāpat kā citas jaunas sievietes.

Citām meitenēm viņa iesaka mest bailes pie malas un sekot savam aicinājumam – ja šķiet, ka īstais ceļš ir armija, tas noteikti jādara. Pašai gan arī nācies saskarties ar apkārtējo aizspriedumiem – ko tu tajā armijā, tev taču jādzemdē. “Nu jā, es dzemdēšu, un viss būs kārtībā! Cilvēki ir iedomājušies, ka te tikai ir šausmīga fiziska slodze. Es esmu izaugusi ar fizisko slodzi, zinu, ka to varu un manai veselībai tas neko sliktu nenodarīs, bet tie, kuri zina, ka varbūt viņiem to nevajag, var izvēlēties citus amatus. Armija – tas nav tikai pa mežiem, kā daudzi ir iedomājušies. Galvenais, kur jāsaņem visi spēki un jāiztur, ir tie trīs pamata apmācības mēneši, kas jāiziet visiem. Pēc tam jau katrs pats izvēlas, ko darīt,” stāsta Rūta Ieva un piebilst – karavīrs drīkst arī raudāt, bet, protams, nevajag to darīt katru reizi, kad ir grūti: “Man pašai ir tā bijis, ka ir grūti. Tad es aizeju kaut kur viena pati, izraudos, un ir labāk. Tas arī ir tāds stereotips, ka armijā nav emociju.”

Tiesa, atlaides tāpēc, ka esi sieviete, arī neviens nedod: “Pēdējos kursos biju vienīgā meitene, divus mēnešus bijām mežā, un vienīgais, kā pārējie centās pret mani jaukāk izturēties, – ļāva ilgāk pagulēt, varbūt to vienu saldumu atdeva. Tā, lai teiktu, tu šeit nederi, – man tā nekad nav bijis. Puiši jau skatās uz mani kā uz biedru, ja redz, ka visu varu, – labi, tu esi mūsējā.”

Galerija

Nevis kā filmās, bet kā dzīvē

Svjatoslavam Priedeslaipam ir 28 gadi. Viņš ir Nacionālo bruņoto spēku 2. mehanizētā kājnieku bataljona Kaujas atbalsta rotas vecākais speciālists. Ikdienā viņš pēc saņemtajām koordinātām aprēķina datus mīnmetēju sagatavošanai darbam un nosūta tos apkalpēm, kas savukārt sagatavo mīnmetēju šaušanai. Par dzīvi armijā viņu, mācoties tehnikumā, ieinteresējis kursabiedrs, kurš bija iestājies Zemessardzē. Tā pēc skolas beigšanas 21 gada vecumā Svjatoslavs pieteicās Nacionālajos bruņotajos spēkos. Alūksnē izgājis pamata apmācības kursu, bet jau skaidri zinājis, kurā vienībā pēc tam gribētu dienēt. Šobrīd viņš veiksmīgi apvieno dienestu ar neklātienes jurisprudences studijām. 

Diendienā strādājot plecu pie pleca gan ar puišiem, gan meitenēm, Svjatoslavs ir pārliecināts, ka armijā vieta atrodas katram, kurš vēlas ar to saistīt savu dzīvi. “Es gan pats nekad neesmu bijis aizspriedumains pret sievietēm armijā, bet cilvēkiem ir dažādi uzskati – ka sievietes ir pārāk emocionālas, ka viņām jādzemdē bērni, bet bērna kopšanas atvaļinājums neiet kopā ar dienestu. Es tam nepiekrītu. Mums tieši kājniekos ir tādas meitenes, kuras visiem džekiem var parādīt velnu. Es daudz labprātāk dienētu plecu pie pleca ar šādām meitenēm,” atzīst Svjatoslavs, piebilstot – panākumi armijā atkarīgi tikai no paša motivācijas un intelektuālās kapacitātes, nevis dzimuma. Uzticība jānopelna gan vīriešiem, gan sievietēm. 

Protams, darbs armijā nav piemērots katram. Svjatoslavs ar smaidu atklāj, ka ne viens vien nāk pieteikties, pārskatījies filmas un seriālus un pārliecināts, ka armijā tikai skraida apkārt un šaudās. Taču ikdiena ir daudzveidīga: dažādas starptautiskas mācības, šaušanas apmācība, braukšanas apmācība dažādām šoferu kategorijām, valodu kursi – pats tikko bijis angļu valodas kursos.

Svjatoslavs strādā no pirmdienas līdz piektdienai plkst. 9.00–17.00 – gluži tāpat kā vairums cilvēku citās darbavietās. Ja plānā paredzēts doties uz mežu, tad gan varot “pazust” uz nedēļu vai divām. Svjatoslavam gan netrūkst arī kuriozas pieredzes, kas saistīta ar cilvēku aizspriedumiem par dzīvi armijā. “Vissmieklīgākais, ar ko man nācies saskarties, – viena jaunkundze pajautāja, kā es tiku ārā no bāzes. Domāja, ka mums ir ieslodzījuma režīms un ka mūs nelaiž ārā. Es tad arī piespēlēju – kā tad, izlauzos, izbēgu, Militārā policija mani tagad meklē! Tas bija visjautrākais,” smej Svjatoslavs. Kāds mazs zēns reiz esot pajautājis, vai visiem armijniekiem ir obligāti jātetovējas, jo tas ir izplatīts stereotips – bravūrīgi mačo vīrieši, kuri pārsvarā tikai sporto un neko citu nedara. Taču Svjatoslavs atgādina – ikviens karavīrs ir tāds pats cilvēks kā visi citi ar savām problēmām un pārdzīvojumiem, kurš tāpat savā reizē apraudas vai izjūt jebkuras citas emocijas.

“Dāvini ziedojot!” akcijā vāc līdzekļus zīdainīšu vecāku emocionālam un informatīvam atbalstam

Lai šā brīža apstākļos palīdzētu zīdaiņu vecāku emocionālam un informatīvam atbalstam, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija un tirdzniecības centrs “Alfa” decembrī īsteno ikgadējo labdarības akciju “Dāvini ziedojot!”. Tās ietvaros ikvienam ir iespēja kādam citam dāvanas vietā veltīt ziedojumu līdzekļus SOS Bērnu ciematam un iegūt skaistu eglīšu rotājumu – koka dzīvnieku figūriņas. Visi akcijas laikā iegūtie līdzekļi tiks izmantoti labdarības mērķiem. 

“Dāvini ziedojot” idejas pamatā ir izvēlēties tādu dāvanu svētkos, kas ne tikai iepriecinātu tās saņēmēju, bet vienlaikus kalpotu sabiedrības labā. Šogad visi labdarības akcijas laikā no 1. līdz 24. decembrim saņemtie ziedojumi 100% apmērā tiks novirzīti Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas programmas “Piedzimstot bērniņam” finansēšanai. 

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja: “Esam pateicīgi tirdzniecības centram “Alfa”, ka jau trešo gadu pēc kārtas gaišajā Ziemassvētku gaidīšanas laikā varam īstenot kopīgu labdarības akciju “Dāvini ziedojot”. Šogad tās mērķis ir īpaši nozīmīgs, jo vāksim ziedojumus, lai 2021. gadā varētu īstenot atbalsta programmu “Piedzimstot bērniņam” jaundzimušo vecākiem. Gada laikā plānojam nodrošināt atbalstu vairāk nekā 100 jaunajām ģimenēm, un šī nodoma īstenošanai nepieciešami 30 000 EUR. Priecāsimies par katru sirsnīgo cilvēku, kas izlems nākt palīgā jaunajiem vecākiem un ziedos šim mērķim t/c “Alfa” vai digitāli SOS Bērnu ciematu asociācijas mājaslapā.” 

“Mazuļa ienākšana ģimenē ir emocionāls brīdis, kas sniedz laimi un vienlaikus prasa daudz rūpju, bet tieši no vecākiem atkarīga stipru ģimeņu veidošanās. Aicinām palīdzēt saziedot Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas iniciatīvai nepieciešamo summu akcijā “Dāvini ziedojot!”. Vēlamies radīt jaunu skatījumu uz svētku dāvanām un to vērtību. Šogad labo nodomu dāvaniņas ir eglīšu rotājumi, kas vienlaikus iepriecinās gan tās saņēmējus, gan arī jaunās ģimenes, kuru atbalstam tiek ziedots,” stāsta t/c “Alfa” vadītāja Liene Apine.

Akcija “Dāvini ziedojot!” norisinās no 1. līdz 24. decembrim. Sākot ar 10. decembri ziedot būs iespējams klātienē, t/c “Alfa” pirmajā stāvā (plkst. 12.00-20.00, t/c darba laikā), pārējā laikā ziedot iespējams digitālā veidā vietnē www.sosbernuciemati.lv. Dāvaniņas ar pievienoto vērtību – eglīšu rotājumus – akcijas stendā t/c “Alfa” varēs saņemt, ja ziedojums ir 10 vai vairāk eiro. Digitālo ziedojumu veicēji dāvaniņas saņemšanai akcijas stendā aicināti uzrādīt e-pastā saņemto ziedojuma apliecinājumu.

Programmu “Piedzimstot bērniņam” īsteno Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija sadarbībā ar PEP mammu biedrību, piedāvājot jaundzimušo bērniņu vecākiem mazuļu pirmajos trīs dzīves mēnešos saņemt bezmaksas informatīvu un emocionālu atbalstu no pirmās emocionālās palīdzības jeb PEP mammām, kā arī, sākot no bērniņa sestā dzīves mēneša, apmeklēt nodarbības mammas-mazuļa atbalsta grupā. Vairāk: www.sosbernuciemati.lv.

Akcijas tēmturis sociālajos tīklos: #dāviniziedojot

Renārs Kaupers komentē inficēšanos ar Covid-19

Pagājušajā nedēļā parādijās runas, ka ar Covid-19 inficējies grupas “Prāta vētra” solists Renārs Kaupers. Nu mūziķis apstiprina, ka viņš izslimojis Covid-19.

Renārs Kaupers 6. decembrī nāca klajā ar paziņojumu sociālajā vietnē Instagram:

Draugi, sirsnīgs sveiciens!! Īsziņas un uzmanība šajās dienās gāž no kājām! Renār, vai viss labi? Kā ar veselību? Steigšu visus nomierināt. Jūtos ļoti labi, esmu vesels un ir pagājušas 3 dienas kopš manas karantīnas un izolācijas beigām. Jā, patiešām, arī mani pirms pāris nedēļām noķēra Covid vīruss, kuru izslimoju salīdzinoši vieglā formā (3 dienas bija gripas sajūta – kaulu laušana un neliela temperatūra). Nu jau vairāk kā 10 dienas jūtos labi un nav ne mazāko slimības simptomu. Sirsnīgs paldies visiem, kas rakstīja uzmundrinošus vārdus šajās dienās! Turpināsim sargāt sevi un citus! Lai priecīga un veselīga 2.Advente visiem!

Veselības aprūpes nozarē izsludina ārkārtas stāvokli (+VIDEO)

Pieaugošā stacionēto Covid-19 pacientu skaita dēļ Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē ceturtdien nolemts izsludināt ārkārtas stāvokli veselības aprūpes sistēmā, žurnālistiem pavēstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.

Tādējādi Veselības ministrija varēs likt otrā un trešā līmeņa slimnīcām pēc iespējas operatīvāk pārņemt pacientus no universitāšu un reģionālajām slimnīcām.

“Vienojāmies, ka tiek veidota īpašas sadarbības teritorijas,” atklāja valsts sekretāre, skaidrojot, ka tās pārraudzīs koordinators, lai varētu varētu operatīvi apmainīties ar informāciju par slimnīcu ieviestajiem pakalpojumu ierobežojumiem.

Līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu “mēs varam arī dot lielākas priekšrocības slimnīcu vadībām”, norādīja Mūrmane-Umbraško, norādot, ka tas tostarp sniegtu lielāku kontroli pār darbinieku atvaļinājumiem.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” atklāja, ka, izsludinot ārkārtas situāciju veselības aprūpes nozarē, slimnīcu vadību rīcībā būs brīvāki instrumenti medicīnas personāla darba pārorganizācijai un pārkārtošanai, kā arī mandāts plānveida pakalpojumu un arī ambulatoro pakalpojumu ierobežošanai, ja tas nepieciešams.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pagājušajā diennaktī stacionēti 102 Covid-19 pacienti. Savukārt kopumā stacionāros patlaban ārstējas 744 pacienti, no kuriem 704 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 40 – smagu slimības gaitu.

Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīti 65 pacienti, bet līdz šim kopumā – 1863.

Trešdien Latvijā atklāti 890 jauni Covid-19 gadījumi, savukārt 11 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Viena no mirušajām personām bijusi vecumā no 55 līdz 60 gadiem, trīs – vecumā no 65 līdz 75 gadiem, trīs – vecumā no 75 līdz 85 gadiem, bet vēl trīs – vecumā no 85 līdz 95 gadiem. Vēl viena no mirušajām personām bijusi vecumā no 95 līdz 100 gadiem. Diennakts laikā 11 mirušie ir atkārtots ceturtais augstākais rādītājs Latvijā.

Līdz šim kopumā mirušas 304 personas, kurām bija apstiprināta saslimšana ar Covid-19.

Šis ir trešais lielākais vienā diennaktī atklāto inficēto skaits līdz šim. Iepriekš lielāks gadījumu skaits tika atklāts 3.decembrī, kad bija reģistrēti 930 Covid-19 gadījumi un 26.novembrī, kad tika fiksēti kopumā 898 saslimšanas ar Covid-19 gadījumi.

Kopumā šīs nedēļas pirmajās trīs dienās Covid-19 saslimstības rādītāji ir nedaudz zemāki nekā iepriekšējā nedēļā – kopējais trīs dienu laikā ar Covid-19 saslimušo skaits ir samazinājies no 2232 personām pagājušajā nedēļā līdz 2186 šonedēļ jeb par 2%.

Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 9642 Covid-19 testi, kas ir līdz šim otrais lielākais veikto testu skaits vienas diennakts laikā. No visiem aizvadītajā diennaktī veiktajiem testiem pozitīvi bijuši 9,2%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Latvijā ar Covid-19 kopumā saslimuši 23 706 cilvēki. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo 14 dienu laikā ir atklāti 8535 Covid-19 gadījumi, savukārt senāki saslimšanas gadījumi tiek uzskatīti par tādiem, kas atveseļojušies.

Video

Trešdien atklāti 890 Covid-19 gadījumi, bet 11 sasirgušie miruši!

Trešdien Latvijā atklāti 890 jauni Covid-19 gadījumi, savukārt 11 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Viena no mirušajām personām bijusi vecumā no 55 līdz 60 gadiem, trīs – vecumā no 65 līdz 75 gadiem, trīs – vecumā no 75 līdz 85 gadiem, bet vēl trīs – vecumā no 85 līdz 95 gadiem. Vēl viena no mirušajām personām bijusi vecumā no 95 līdz 100 gadiem. Diennakts laikā 11 mirušie ir atkārtots ceturtais augstākais rādītājs Latvijā.

Līdz šim kopumā mirušas 304 personas, kurām bija apstiprināta saslimšana ar Covid-19.

Šis ir trešais lielākais vienā diennaktī atklāto inficēto skaits līdz šim. Iepriekš lielāks gadījumu skaits tika atklāts 3.decembrī, kad bija reģistrēti 930 Covid-19 gadījumi un 26.novembrī, kad tika fiksēti kopumā 898 saslimšanas ar Covid-19 gadījumi.

Kopumā šīs nedēļas pirmajās trīs dienās Covid-19 saslimstības rādītāji ir nedaudz zemāki nekā iepriekšējā nedēļā – kopējais trīs dienu laikā ar Covid-19 saslimušo skaits ir samazinājies no 2232 personām pagājušajā nedēļā līdz 2186 šonedēļ jeb par 2%.

Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 9642 Covid-19 testi, kas ir līdz šim otrais lielākais veikto testu skaits vienas diennakts laikā. No visiem aizvadītajā diennaktī veiktajiem testiem pozitīvi bijuši 9,2%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Latvijā ar Covid-19 kopumā saslimuši 23 706 cilvēki. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo 14 dienu laikā ir atklāti 8535 Covid-19 gadījumi, savukārt senāki saslimšanas gadījumi tiek uzskatīti par tādiem, kas atveseļojušies.

Tests: Nosauc dzīvnieku, kuru redzēji vispirms!

Karls Jungs 20. gadsimtā kā melu detektoru izmantoja asociatīvos testus, jo tie prasa tūlītēju reakciju un nedod personām iespēju ilgi domāt par redzēto. Tagad mēs centīsimies iegūt kādu informāciju no jūsu zemapziņas, kas kā likums ir paslēpta pat no jums. Atpūtieties, uzticieties zemapziņai, paskatieties uz attēlu un atcerieties simbolu, kuru pamanījāt vispirms.

Kuru dzīvnieku jūs redzējāt vispirms?

Rezultāti:

Kaķis

Šī izvēle norāda uz jūsu nevēlēšanos sākt darba nedēļu, ilgas pēc atvaļinājuma. Jūs ļoti nogurdina darba dienas, jūs vēlaties beidzot atgriezties mājās, apsēsties mājīgā atzveltnes krēslā un lasīt savu iecienīto grāmatu vai skatīties iecienīto TV šovu.

Suns

Jūs jūtat draugu atbalstu un ar šādu palīdzību esat gatavs atrisināt jebkuru radušos problēmu. Cīņas gars ir laba lieta. Bet apsveriet situāciju ar mierīgu prātu, lai redzētu, vai jūs spējat problēmu atrisināt viens pats. Galu galā apkārtējie cilvēki var mainīt tavus plānus un ļaus pieņemt pareizo lēmumu.

Lauva

Jūs esat neatvairāms! Jums to bieži saka, vai ne? Vai tas ir jūsu jaunās frizūras dēļ? Tomēr jums pat nav jāmaina frizūra, lai atstātu iespaidu. Tevī ir kaut kas, kas piesaista cilvēkus, un tas arī rada cieņu un apbrīnu, bet skaudību. Bet nevērtējiet viņus stingri, jo jūs faktiski reizēm uzvedaties nedaudz augstprātīgi. Centieties izturēties pret citiem kā pret vienlīdzīgiem cilvēkiem, nevis tā, kā jūs izturaties pret viņiem tagad.

Zirgs

Pašlaik kaut kas tevi ierobežo un ierobežo brīvību. Varbūt jūs vajājat priekšnieku caur biroju, kliedzot: “Atvaļinājums! Es gribu atvaļinājumu!” Nomierinies. Visi vēlas pārtraukumu. Bet tagad ir nepieciešams saglabāt mieru un parādīt izturību un efektivitāti, ar kuru slavens ir jūsu izvēlētais dzīvnieks.

Gulbis

Tu esi iemīlējies. Tāpēc viss apkārtējais šķiet brīnišķīgs, ieskaitot kašķīgo kasieri, kura ir neapmierināta ne tikai ar savu personīgo dzīvi, bet arī ar katra rindā esošā pircēja personīgo dzīvi. Tas ir brīnišķīgs periods – mēģiniet to pagarināt, ja ne uz pāris mēnešiem, tad vismaz līdz brīdim, kad saņemat algu.

Pingvīns

Kā jums to izdevās redzēt? Paskaties vēlreiz – pingvīna nav. Vai jūs to joprojām redzat? Vainojiet savu bagātīgo iztēli, kas pārsteidz jūsu draugus un mulsina cilvēkus, kuri pirmo reizi satiekas ar jums.

Kuru dzīvnieku jūs redzējāt? Lūdzu, dalieties savos rezultātos komentāros!

D vitamīna uzņemšana un nozīme!

Par D vitamīna nozīmi organismā tiek runāts arvien plašāk. Taču kā patiesībā varam to uzņemt – cik daudz varam uzņemt caur ādu? Kādi individuālie faktori to ietekmē? Vai D vitamīnu caur ādu uzņemam arī ziemā? Skaidro ārste-rezidente dermatoloģijā Zane Prikule-Rūsiņa.

D vitamīns ir viens no taukos šķīstošajiem vitamīniem, bet bieži vien cilvēki nezina, ka tas ir hormons, kura receptori atrodas uz neskaitāmām šūnām, tāpēc tas var ietekmēt vairākus ķermenī noritošos procesus, stāsta ārste. Tas stiprina kaulus, ietekmē sirds un asinsvadu veselību, imūnās un nervu sistēmas darbību, kā arī mazina risku saslimt ar vēzi, autoimūnajām un dažādām ādas slimībām. D vitamīnu varam uzņemt trīs veidos – ar sauli, pārtiku un D vitamīna preparātiem. Savukārt tā sintēze, uzsūkšanās un noārdīšanās atkarīga no vairākiem būtiskiem nosacījumiem – vecuma, kuņģa un zarnu trakta spējas to absorbēt, blakus saslimšanām, ķermeņa svara un citiem faktoriem.

D vitamīna uzņemšana caur ādu

Saule jeb tās ultravioletie (UV) stari ir viens no D vitamīna dabīgajiem avotiem. Šie stari atbild par D vitamīna sintēzi ādā, bet tas, kas sintezējas, ir previtamīns jeb vitamīna priekštecis, nevis aktīvā forma, skaidro Z. Prikule-Rūsiņa. Previtamīns tiks pakļauts dažādiem sarežģītiem procesiem gan aknās, gan nierēs, līdz tas kļūs par aktīvo formu un būs gatavs veikt savas funkcijas. 

Jāņem vērā, ka sekmīgu D vitamīna sintēzi ietekmē vairāki faktori, piemēram, ģeogrāfiskā lokācija, gadalaiks, katra cilvēka individuālais melanīna daudzums ādā, kā arī vispārējais veselības stāvoklis. Latvijā labvēlīgi laika apstākļi D vitamīna uzņemšanai ir no maija līdz augustam. Turklāt, ja āda pēc sauļošanās kļūst sārta, apdeg vai jau ir iesauļota, D vitamīns vairs netiek sintezēts. Gados veciem cilvēkiem vitamīna sintēze no ādas notiek ievērojami lēnāk. 

Valda uzskats, ka ikvienam no mums katru dienu ir jāpavada noteikts laiks saulē, lai mēs iegūtu pietiekami daudz D vitamīna un būtu veseli. Taču mūsdienu uzskati tiek mainīti, jo ir pierādīts, ka ilgstoša atrašanās saulē izraisa ādas šūnu DNS bojājumu. Jo lielāks ir uzkrātais DNS bojājums, jo lielāks risks ir iegūt ādas vēzi, ne tikai bazālo šūnu un plakanšūnu karcinomu, bet arī melanomu, uzsver ārste. Tieši tas pats mehānisms, kas nodrošina D vitamīna sintēzi UV staru ietekmē, noved ādas šūnas pie DNS bojājuma un ādas ļaundabīgiem jaunveidojumiem.

Vai varam uzņemt ar pārtiku?

D vitamīnu ir iespējams uzņemt tikai ar dažiem pārtikas produktiem. Visvairāk tas sastopams lasī, tuncī, makrelē. Vēl to varam uzņemt ar liellopa aknām, olu dzeltenumiem, dažām sēnēm, piemēram, baravikām. Taču, lai tiktu uzņemts dienā nepieciešamais D vitamīna daudzums, šie produkti būtu jāapēd lielos daudzumus, kas nav iespējams, tāpēc tikai ar pārtiku optimālu līmeni sasniegt nav iespējams, skaidro Z. Prikule-Rūsiņa. Pasaulē ir pieejami dažādi produkti, kuros D vitamīns ir mākslīgi pievienots palielinātā daudzumā, piemēram, šokolāde, piens, brokastu pārslas un citi, tomēr šobrīd šādu produktu pieejamība Latvijā ir ļoti maza, tādēļ talkā nāks D vitamīna preparāti.

D vitamīna preparātu izvēle

VIGANTOLVIT un GEMIUS Latvia veiktā aptauja liecina – visbiežāk cilvēki D vitamīna preparātus sākuši lietot, sekojot ārsta rekomendācijām. Tā norādījuši 51% aptaujāto, kas lieto D vitamīnu. Tikmēr 35% D vitamīna preparātus sākuši lietot, balstoties uz savu lēmumu par tā nepieciešamību, 21% vadījušies pēc ģimenes un draugu ieteikumiem, 8% – pēc internetā izlasītās informācijas, 4% – pēc reklāmas, 2% pēc farmaceita ieteikuma, vēl 2% D vitamīnu sākt lietot pamudinājusi izdevīga cena, bet 7%  –  citi iemesli.

Ārste iesaka – lai koriģētu D vitamīna deficītu vai uzņemtu pietiekamu profilaktisko devu, jālieto D vitamīna preparāti. Tie aptiekās ir pieejami dažādās devās un formās – kapsulās, pilienos, sprejos. Katram nepieciešamā deva jānosaka pēc esošā D vitamīna līmeņa asinīs, tāpēc pirms tā lietošanas ir ieteicams veikt asins analīzes.

Cik daudz D vitamīna ir nepieciešams?

  • Pietiekams jeb optimāls D vitamīna līmenis organismā ir 40 – 60 ng/ml.
  • Nepietiekams D vitamīna līmenis ir 20 – 30 ng/ml.
  • D vitamīna deficīts ir tad, ja tas ir mazāks par 20 ng/ml.

Ņemot vērā, ka mūsu zināšanas par D vitamīna nozīmīgumu organisma noritošajos procesos palielinās, ir ļoti būtiski sekot savam D vitamīna līmenim un uzturēt to optimālu.

Aptauju veica D vitamīna zīmols VIGANTOLVIT sadarbībā ar pētījumu centru Gemius Latvia šī gada oktobrī, aptaujājot Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem par D vitamīna lietošanas paradumiem. Pētījumā piedalījās 1341 respondents.

Bieža roku mazgāšana: Kā šajos apstākļos pareizi kopt roku ādu?

Aukstais gada periods vienmēr pieprasa īpašas rūpes par roku ādu – zemā gaisa temperatūra un mitrums ārā, siltais un sausais gaiss iekštelpās ādu izsausina, savukārt šī brīža režīms ar biežo roku dezinficēšanu ir papildu kairinājums, kas grauj ādas aizsargspējas un bojā to. Kāpēc šobrīd ir īpaši svarīgi pievērst uzmanību roku kopšanai un kā šajos apstākļos saglabāt ādas veselību, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.

“Ādas veselības stāvokli ietekmē gan fizikāli, gan ķīmiski faktori. Fizikālie faktori ir gaisa temperatūra, mitrums, saules radiācija, vējš, arī traumas, piemēram, apdegumi, apsaldējumi, bet ķīmiskie faktori ir dažādi ķermeņa kopšanas un mazgāšanas, tīrīšanas un arī dezinfekcijas līdzekļi, ko lietojam ikdienā. Biežā roku mazgāšana un dezinficēšana īpaši nelabvēlīgi ietekmē roku ādas stāvokli, jo ūdens – gan karsts, gan auksts – ir fizikāls kairinātājs, savukārt ziepes – ķīmisks, tāpēc šobrīd ir īpaši svarīgi par roku ādu pareizi parūpēties,” stāsta farmaceite Ivanda Krastiņa.

Ādas veselībai ne tikai estētiska nozīme

Ādas aizsargfunkcijas veic tās augšējais slānis jeb epiderma, kam ir trīs slāņi – pirmais slānis jeb mantija, kas aizsargā ādu no izžūšanas un ietauko to, raga kārta, kas saglabā ādā mitrumu un aizsargā to no kairinātājiem, un graudainais slānis, kas uztur ādā pietiekošu mitruma līmeni. Kamēr visi trīs epidermas slāņi spēj optimāli veikt savas aizsargfunkcijas, jūtamies komfortabli un āda izskatās veselīga. Savukārt, ja kādā brīdī ādu ietekmējošie faktori šo aizsargbarjeru izjauc, āda kļūst sausa, raupja, apsārtusi, niezoša ar iekaisuma pūslīšiem. Ja attieksme pret ādas kopšanu ir vieglprātīga, tā ātri vien var kļūt sausa un sprēgājoša, bet smagākos gadījumos var rasties pat nopietni ādas bojājumi, kam var pievienoties arī infekcija. 

Labāk izvēlēties dezinfekcijas līdzekļus ar glicerīnu vai pantenolu

Izvēloties dezinfekcijas līdzekli, vēlams dot priekšroku tādam, kura sastāvā ir glicerīns, pantenols vai kāds cits ādu mīkstinošs un aizsargājošs līdzeklis. Noteikti jāizvairās no roku dezinfekcijas, atrodoties ārpus telpām, jo tas ādai būs dubults šoks. Vislabāk rokas dezinficēt vēl iekštelpās un tad, dodoties  ārā, uzvilkt cimdus, kas pasargās ādu no aukstuma, mitruma un vēja. Savukārt, atrodoties mājās, rokas labāk mazgāt ar ziepēm un ūdeni, nevis dezinficēt ar spirtu saturošiem līdzekļiem, jo roku mazgāšana ir ādai saudzīgāka. Arī ziepju izvēlei ir būtiska nozīme, svarīgi pievērst uzmanību to sastāvam – vislabāk, ja ziepēm pievienotas eļļas, šī sviests, omega taukskābes un vitamīni, kas ādu pabaros. 

Parūpēties par ādu arī pēc gumijas cimdu lietošanas

Pēc roku mazgāšanas ieteicams tās katru reizi iesmērēt ar mitrinošu vai barojošu roku krēmu. Mitrinošais krēms ātri iesūksies ādā un ļaus uzreiz turpināt dienas darbus, bet, ja ir iespēja  ļaut krēmam iesūkties ilgāk, tad labāk izmantot biezākus, barojošus roku krēmus. Arī pirms gulētiešanas ieteicams izmantot treknu ziemas krēmu. Krēms noteikti jāuzsmērē uz rokām arī pēc gumijas cimdu lietošanas, jo, lai arī tie pasargā ādu no ķīmiskajiem kairinātājiem, āda tajos ir mitrumā un vēsumā, un šie faktori arī atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz ādu. 

Kā izvēlēties piemērotāko roku krēmu?

Izvēloties roku kopšanas krēmus, jāpievērš uzmanība to sastāvam. Šobrīd nepietiek vien ar mitrinošo krēmu vai losjonu, nepieciešams lietot arī barojošo vai aizsargājošo krēmu – tas būs biezāks, treknāks un paredzēts tieši aukstam laikam, piemēram, Cold jeb ziemas krēms. Krēmu sastāvā jābūt lipīdiem, vaskiem, vazelīnam, lanolīnam, keramīdiem, eļļām, kas papildus pārklās ādu ar tauku kārtiņu un neļaus ādā esošajam mitrumam iztvaikot. Savukārt glicerīns, hialuronskābe, urea papildus piesaistīs ādā mitrumu. Pantenols un vitamīni A, E, F, niacīnamīds, PP, omega taukskābes baros ādas šūnas un ātrāk atjaunos tās. Ja roku āda jau ir ar iekaisuma pazīmēm – apsārtusi, niezoša, stipri raupja –, tad vislabāk izvēlēties krēmus, kuru sastāvā ir pievienoti cinka vai vara sulfāti un cinka oksīds – tiem ir antibakteriāla un aizsargājoša iedarbība, kas veicinās ātrāku ādas dzīšanu un nodrošinās komforta sajūtu.

Padomi: Kā veidot bērna pašapziņu dažādos vecuma posmos?

Mēdz teikt, ka bērnība ieliek pamatus visai turpmākajai dzīvei. Arī cilvēka pašapziņa veidojas bērnībā. Kā audzināt bērnu, lai tas izaugtu par pašpārliecinātu pieaugušo, stāsta Rimi Bērniem emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte.

Pašapziņa ir cilvēka pašvērtējums – cik labs un vērtīgs, viņaprāt, viņš ir, saka Iveta Aunīte. Pašapziņas attīstība galvenokārt notiek trīs vecuma posmos – ja tad viss izdarīts pareizi, samazinās risks, ka, bērnam pieaugot, viņam radīsies problēmas ar pašapziņu.

Pirmais posms – es esmu svarīgs

Pozitīvas pašapziņas veidošanās sākas jau no dzimšanas, un pirmais posms ilgst apmēram līdz gada vecumam. Šajā laikā galvenais uzdevums ir dot bērnam apziņu, ka par viņu rūpējas un ka viņš ir svarīgs. Tas nozīmē – jo precīzāk mamma vai mammu aizvietojošais cilvēks apmierina bērna vajadzības, jo vairāk nostiprina sajūtu, ka mazais ir svarīgs un var kaut ko ietekmēt. 

“Ir ļoti svarīgi, ka mamma šajā neverbālajā periodā pamana bērna vajadzības un spēj atšķirt vienu raudāšanu no citas raudāšanas. Bērns uzvedīsies vienā veidā, ja gribēs ēst, bet citā veidā – ja gribēs tikt ieaijāts. Jo labāk mamma pamana šīs nianses un atsaucas bērna vajadzībām, jo labāk bērnā nostiprinās sajūta, ka viņš var kaut ko ietekmēt,” stāsta Iveta Aunīte. Viņa uzsver, ka saprastas un apmierinātas vajadzības nostiprina bērna paļāvību uz apkārtējo pasauli, kas vēlāk attīstās kā paļāvība pašam uz sevi. “Ja pirmajā dzīves gadā bērns ir guvis sajūtu, ka viņš var paļauties uz pieaugušo, augot bērnam nostiprinās apziņa, ka viņš var paļauties uz sevi,” skaidro Rimi Bērniem eksperte. 

8–9 mēneši un 15 mēneši bērniem ir īpaši nozīmīgs laiks – ja bērns šajos posmos tiek šķirts no mammas (mamma uzsāk darba gaitas, plāno komandējumu vai atvaļinājumu bez bērna), tas var radīt vilšanos un sajūtu, ka bērns tiek pamests. Tas ir trieciens mazuļa pašapziņai. Būtu labāk, ja šķiršanās no mammas nenotiktu šajos periodos, taču, ja citādi nav iespējams, nav jēgas sevi vainot, bet vēlams šo šķiršanos kompensēt ar papildu laiku kopā būšanai un uzmanību.  

Otrais posms – es protu

Nākamais pozitīvās pašapziņas veidošanās posms ir laiks no diviem līdz pieciem sešiem gadiem. Šī posma atslēga uz pozitīvas pašapziņas veidošanos ir tas, kā apkārtējie izturas pret bērna prasmēm un paveikto. 

”Šajā laikā mūsu bērniem vajadzētu justies kā visprasmīgākajiem bērniem pasaulē. Bērniem ir ārkārtīgi būtiski saņemt uzslavas un pozitīvu atgriezenisko saiti atbilstoši bērna vecumam. Skaidrs, ka mēs neaplaudēsim piecgadniekam par staigāšanu, ja viņš staigā jau no gada vecuma, taču viengadniekam, sperot pirmos soļus, vecāku sajūsma ļoti palīdzēs stiprināt pašapziņu,” teic psiholoģe Iveta Aunīte. Uzslavām jābūt adekvātām – gan bērna vecumam, gan veikumam atbilstošām. Būtu aplami par katru nieku rīkot ovācijas, bet bieži novērots, ka lietas, par kurām bērnu varētu uzslavēt, paslīd garām nepamanītas. 

Šajā laikā bērni daudz mēģina un likumsakarīgi – arī kļūdās. Lai nostiprinātu bērnā pozitīvu pašapziņu, nevajadzētu pārlieku žēlot bērnu par neveiksmēm. “Ja bērnam nedod iespēju ik pa laikam piedzīvot zaudējumu, viņš neiemācīsies tikt galā ar neveiksmēm, un pieaugušā vecumā katrs šķērslis var izvērsties par lielu problēmu un triecienu pašapziņai. Jau no mazotnes ir jāiegūst pieredze, ka bērns var piecelties un doties tālāk,” stāsta Iveta Aunīte. Vispostošākais šajā vecumā ir regulāri saņemt atgriezenisko saiti, ka tas, ko mazais dara, pieaugušajiem nav pa prātam. Ja bērns saņem kritiku piecu gadu vecumā, kad veidojas iniciatīva, tas var graut viņa pašapziņu. 

Trešais posms – “super es”

Sešu septiņu gadu vecums ir pēdējā pašapziņas veidošanās stadija, un tās laikā attīstās “super es”. Tas ir bērna priekšstats pašam par sevi, kas balstīts uz visu iepriekšējo posmu pieredzi un atgriezeniskajām saitēm no pieaugušajiem. Šajā vecumā pieaugušo viedoklis par bērnu kļūst par bērna pārliecību par sevi. Ja līdz šim bērns lielākoties ir saskāries ar kritiku un nepiepildītām pieaugušo gaidām, tās kļūst par bērna domām pašam par sevi. To, ko vecāki līdz šim ir prasījuši no bērna, viņš sāk prasīt no sevis. Jo lielāka plaisa starp šīm gaidām un bērna reālajam prasmēm, jo vairāk bērns cieš. Tas ir spēcīgs sitiens pa pašapziņu, kas rezultātā var radīt mazvērtības sajūtu. Tāpat pašapziņai traucē bērna salīdzināšana ar citiem.

Kā stiprināt bērna pašapziņu?

Ir dažas lietas, ko ģimene var darīt, lai stiprinātu bērnu pašapziņu arī vēlāk:

  • svarīgi, lai ģimenē starp vecākiem un bērniem būtu ciešas saites, un tās veidojas caur kopā pavadītu laiku. Ir būtiski pavadīt laiku spēlēs un sarunās, dauzoties un ieviešot savus rituālus. Uzsvars nav uz panākumiem, bet gan uz bērnam veltītu uzmanību;
  • noteiktas robežas un noteikumi – būtiskas ir ne tikai uzslavas, bet arī vecumam atbilstošas prasības;
  • audzināšanā neizmantot sodus – sodi grauj bērna pašapziņu un rada stresu;
  • pašapziņai var palīdzēt, ja ģimenē valda taisnīgums – sapratne par to, ka dažādiem bērniem ir atšķirīgas vajadzības, un prasības pret viņiem ir dažādas;
  • individuālisma novērtējums – ir labi, ja vecāki priecājas par sava bērna atšķirīgo pieeju uzdevumu risināšanā vai radošuma izpausmēm.

Šodien notiek atvērtā sēde: “Aktualitātes krūts vēža diagnostikā un ārstēšanā”

Šodien no plkst. 14.00 līdz 16:30 norisināsies Latvijas Onkologu asociācijas (LOA) un  Latvijas Krūts slimību asociācijas (LKSA) rīkotā atvērtā sēde “Aktualitātes krūts vēža diagnostikā un ārstēšanā”, kurā ar lekcijām par krūts vēža diagnostiku un terapiju uzstāsies speciālisti no Latvijas, Itālijas un Polijas. Sēdes tiešraidi būs iespējams skatīties LOA Facebook lapā: https://www.facebook.com/onkologilv.

Sēdē aicināti piedalīties onkologi, ķīmijterapeiti, radiologi, staru terapeiti, patologi, krūts ķirurgi un citi veselības aprūpes speciālisti, kā arī pacientu organizācijas. Tās mērķis ir izglītot speciālistus par modernām diagnostikas un ārstēšanas iespējām, kas ļauj ievērojami uzlabot pacienta dzīves kvalitāti un pagarināt mūža ilgumu. 

Facebook pasākums: https://www.facebook.com/events/415507776481615 

Šis akupresūras masāžas komplekts ir Instagram hīts – mēs to pārbaudījām!

Mēs viņu arvien biežāk redzam mūsu iecienītāko satura radītāju Instagram kontos, Youtube video un prestižākajos preses izdevumos.Tomēr patiesībā akupresūras masāžas komplekts ir ne tikai mediju radīts fenomens, bet arī speciālistu – fizioterapeitu, rehabilitologu un fizioterapeitu – ieteikts profilaktisks rīks.

Akupresūras masāžas priekšrocības tiek apspriestas arvien biežāk un glaimojošāk. Paredzēts, ka tas dziļi atslābina muskuļus, atbrīvo endorfīnus, samazina stresa un trauksmes līmeni, kā arī ietekmē iekšējo mieru un drošību. Turklāt to var izmantot dažādos veidos – novietojot to uz dīvāna, krēsla vai grīdas, lai varētu baudīt masāžu, skatoties iecienītākos seriālus, lasot grāmatu vai strādājot.

Mēs nolēmām pārbaudīt tā efektivitāti uz savas ādas. Debijas paklāja izvēle bija acīmredzama – mēs izvēlējāmies jau ikoniskā Pranamat ECO zīmola produktus, kuri, starpcitu, ir ražoti tepat Latvijā.

Akupresūras masāžas paklāju pārbauda Dieviete.lv redaktore.

Pēdējie seši mēneši ir izrādījušies grūts paaugstinātas nervu spriedzes un stresa laiks, kas ietekmē ķermeņa vispārējo stāvokli. Manas muguras sāpes un apgrūtinošās migrēnas sāka mani traucēt vairāk nekā iepriekš. Bija arī problēmas ar miegu un enerģijas trūkums vairākas stundas pēc pamošanās. Tāpēc, kad es dzirdēju par slavenā Pranamat ECO masāžas komplekta redakcijas testa plāniem, es nevarēju gaidīt. Lai gan jāatzīst, ka kopā ar patīkamo aizrautību bija arī satraukums. Galu galā pati akupresūras formula rada daudz diskusiju, un no tās gūtā pieredze atšķiras no klasiskā spa apmeklējuma. Ar nelielām bailēm, bet arī ar daudzām cerībām es paņēmu komplektu tirkīzzilajā krāsā. Sākotnējais testēšanas posms – rūpīgs pētījums – pārliecināja mani, ka nav ko baidīties. Pranamat produkti ir sertificēti un klīniski testēti.  Pētījumos tika pierādīts, ka regulāra masāža mazina muguras un galvassāpes, uzlabo miega kvalitāti un ietekmē vispārējo pašsajūtu. Turklāt šie produkti ir izgatavoti no ādai un videi draudzīgiem materiāliem un pildīti ar dabīgām izejvielām. Griķu sēnalas, no kurām izgatavota spilvena iekšpuse, ir ne tikai daudz veselību veicinošu īpašību, bet atam piemīt arī patīkama smarža. Paklāja pildījumā esošā kokosriekstu šķiedra ir ne tikai ekoloģiska, bet arī uzlabo ķermeņa spiediena distribūciju uz paklājiņa, kas ir ļoti svarīgi akupresūrā un tā efektivitātē.  

Es atteicos no bažām par drošību, taču joprojām bija jautājums par Pranamt ECO komplekta izmantošanas prieku un reālajām sekām. Pirmais mēģinājums? Nu, sāpīgi. Visvairāk mani pārsteidza asums: regulāri novietotie dzēlīgie lotosa ziedi nebija tik maigi un lokani, kā es biju iedomājies, bet gan stīvi un cieti. Lai gan sākumā, pēc instrukcijām, es novietoju komplektu nevis uz grīdas, bet gan uz dīvāna un apgūlos plānā kokvilnas treniņtērpā, neērtības sajūta mani pavadīja no sākuma līdz beigām. Ar grūtībām un ar pulksteni rokā es izturēju tikai 15 minūtes. Atvieglojums nāca ar laiku. Ar katru nākamo mēģinājumu bija vieglāk, patīkamāk, ērtāk. Es pamanīju relaksējošu pulsāciju un siltuma sajūtu. Ķermenis ir pieradis pie spiediena tik lielā mērā, ka es vairāk nekā vienu reizi esmu aizmigusi uz paklāja un nogulējusi iecienītā seriāla labākās epizodes. Es pamodos moža un atpūtusies.

Pēc dažu nedēļu testēšanas esmu daudz mierīgāka, man ir vieglāk koncentrēties, un sāpes mugurkaula kakla daļā un jostas rajonā, pat ja tās pilnībā nepazuda, ir ievērojami samazinājušās. Šobrīd ikdienas rituālu paketei ir pievienojusies pusstundu ilga sesija ar Pranamat ECO paklāju un spilvenu, bez kura es vairs nevaru iedomāties savus vakarus.

P.S. Šis komplekts darbojas kā dabisks sāpju remdētājs. Sāpīgajā menstruāciju pirmajā posmā viņš bija neaizvietojams!

Mūsu tests bija ļoti veiksmīgs, taču mēs esam ļoti ieinteresēti, kā akupresūras masāžas komplekts patiks jums. Izmantojot šo iespēju, mums ir atlaide jūsu pirkumiem vietnē Pranamat.lv.

Atlaižu kods DIEVIETE dod jums iespēju iegādāties komplektu par 20% izdevīgāk www.pranamat.lv. Šis atlaižu kods būs spēkā līdz gada beigām. Mūsuprāt, Pranamat kalpos arī kā vērtīga dāvana Ziemassvētkos.

Mēs gaidām jūsu atsauksmes komentāros!

Latvijā Covid-19 vakcīnas plāns esot skaidrs! (+VIDEO)

“Joprojām uzstājīgi gaidu.” Tā, vaicāts par Latvijas Covid-19 vakcinācijas stratēģiju, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Viņš pauda bažas, ka vakcīnas Latvija, iespējams, varētu saņemt, vēl pirms Veselības ministrija būšot izstrādājusi skaidru stratēģiju, ko un kā darīt.

Veselības ministrija raizes noraida. Saskaņā ar vakar valdībā prezentēto stratēģiju – vispirms pret Covid-19 vakcinēs mediķus, pēc tam sociālās aprūpes centru klientus un darbiniekus un tikai tad citas riska grupas. Vai plāns visiem ir skaidrs, un kāds tas ir?

Video

5 veidi, kā sevi pasargāt no urīnceļu saslimšanām

Close-up photo of depressed young woman with abdominal pain, looking at camera, isolated over gray background

Slapjš sniegs, peļķes, auksts vējš un dzestri rīti bieži vien cilvēkiem pazemina imūnsistēmu, aktivizējot dažādus iekaisuma procesus organismā. Viena no nepatīkamākajām kaitēm – apsaldēts urīnpūslis. Baktērijas, kas izraisa urīnceļu iekaisumu, ap urīnpūsli un dzimumorgāniem mitinās visu laiku, taču mitrā, vēsā laikā tās biežāk ierosina iekaisumu. Urīnceļu infekcija ir viena no izplatītākajām bakteriālajām saslimšanām, kas ietekmē dažāda vecuma cilvēkus visā pasaulē. Saskaņā ar Pasaules veselības organizāciju, katra otrā sieviete dzīves laikā ir ieguvusi urīnceļu infekciju. Ko darīt, lai izvairītos no urīnceļu iekaisuma un kā ārstēt saslimšanas gadījumā, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga. 

Kādi ir urīnceļu saslimšanas simptomi? 

Urīnceļu iekaisuma simptomus raksturo stipra, nepārtraukta un neatliekama vēlme urinēt. Urinējot izdalās mazs urīna daudzums, tāpēc rodas dedzinoša un nepatīkama sajūta, kas var novest līdz pat asām sāpēm, kā arī regulāri jūtams spiediens vēdera lejasdaļā. Ja līdz ar pirmajiem simptomiem netiek veikta ārstēšana, tad stāvoklis var pasliktināties un simptomiem pievienojas drudzis, kā arī asins piejaukums urīnā. Šādos gadījumos steidzami nepieciešams vērsties pēc palīdzības pie ārsta. Savukārt, ja urīnceļu iekaisums parādās regulāri, ieteicams  uztaisīt asins analīzes uz seksuāli transmisīvām slimībām (STS), kas ir viens no izplatītākajiem urīnceļu iekaisuma cēloņiem. 

Farmaceite skaidro, ka arī bērniem urīnceļu saslimšanas ir bieži. Maziem bērniem simptomātika nav izteikta, to ir grūtāk noteikt, bet lielākiem bērniem parasti ir sāpīga urinācija, viņi kļūst kašķīgi, neapmierināti, kā arī sūdzas par sāpēm urinācijas beigās. 

Pieci veidi, kā sevi pasargāt no urīnceļu saslimšanām

1. Rūpējies par intīmo zonu un izvēlies atbilstošu apakšveļu 

Farmaceite iesaka atbilstoši rūpēties arī par to, lai intīmā zona būtu tīra, izmantojot speciālus mazgāšanas līdzekļus (ziepes vai putas), ko iespējams iegādāties aptiekā. Parastās ziepes intīmai zonai ir pārāk sārmainas un tām ir augstāks pH līmenis nekā intīmajai zonai nepieciešams, tādējādi ziepes var samazināt ķermeņa dabisko aizsardzību un padarīt to mazāk aizsargātu pret iespējamām infekcijām un kairinājumiem.

Svarīgi ikdienā valkāt dabīga materiāla apakšveļu, piemēram, kokvilnas. Valkājot sintētisku apakšveļu ir lielāka iespējamība sasvīst, veicinot nelabvēlīgas mikrofloras attīstību sievietes dzimumorgānos. Savukārt tas var provocēt bakteriālu iekaisumu, piena sēnītes un citu slimību rašanos. 

2. Dienā izdzer vismaz 2 litrus ūdens

Cilvēkiem, kuriem nav hronisku sirds un nieru slimību, dienā vajadzētu izdzert vidēji divus litrus ūdens, lai organismā nodrošinātu normālu vidi un nepārtrauktu urīna plūsmu, kas neļaus savairoties baktērijām.

3. Ģērbies silti un atbilstoši laika apstākļiem 

Kājām un mugurai vienmēr jābūt siltumā. Visbiežāk ar nepiemērota apģērba izvēli laikapstākļiem grēko sievietes, kurām ir vislielākā iespēja iedzīvoties urīnceļu infekcijās. Lai arī kas būtu modē rudens un ziemas sezonās – svarīgi ir ģērbties silti, bet īsus svārkus, plānas zeķubikses un jaciņas, kas nenosedz jostasvietu, pataupīt gada siltajiem mēnešiem.  

4. Labo baktēriju uzņemšana uzturā 

Lai uzturētu normālu urīnceļu gļotādu, ikdienā ieteicams lietot kefīru, jogurtu un citus fermentētus produktus, kuros ir labās baktērijas jeb laktobaktērijas un bifidobaktērjas. Tās spēcina gļotādas aizsargspēju, nonākot saskarē ar nevēlamajām baktērijām, kas var ierosinās urīnceļu infekcijas. Papildu tam ieteicams lietot C vitamīnu, kas traucē nelabvēlīgo baktēriju augšanai organismā, kā arī mazina iespēju atkārtotai infekcijas attīstībai. Veselam cilvēkam dienā nepieciešami 100 mg C vitamīna, ko iespējams uzņemt gan ar dažādiem uztura bagātinātājiem, gan ar augļiem un dārzeņiem – apelsīniem, greipfrūtiem, citroniem, kāpostiem, papriku un spinātiem. 

5. Sabalansēts darba un atpūtas režīms 

Ilgstošs stress un nogurums ir viens no izplatītākajiem infekciju rašanās cēloņiem. Tāpēc, jo īpaši gada tumšajā sezonā, svarīgi rūpēties par savu labsajūtu un atrast nodarbes, kas ļauj aizmirst par ikdienas rūpēm un vairot pozitīvās emocijas, kā arī jāatceras par regulārām fiziskām aktivitātēm, pilnvērtīgu miegu, kā arī svaigu gaisu. 

Ko darīt saslimšanas gadījumā?

Farmaceite norāda, ka ārstēšanu nepieciešams uzsākt līdz ar pirmajiem simptomiem. Lai veicinātu urīnpūšļa atlabšanu, dienā ieteicams izdzert divus litrus šķidruma, kas ne tikai izskalos baktērijas, bet arī atšķaidīs urīnu, lai tas mazāk kairinātu urīnpūsli. Ieteicams dzert arī dažādas zāļu tējas, kurām piemīt pretiekaisuma, spazmas mazinošas un urīndzenošas īpašības – miltenes, baltdadža, bērza lapu pumpuru islandes ķērpja tējas. Tās ne tikai novērsīs baktēriju vairošanos, bet arī samazinās iekaisumu un veicinās urīnceļu gļotādu atjaunošanos. Savukārt slimošanas laikā jāatsakās no kafijas, alkohola, gāzētu dzērienu, asu ēdienu lietošanas. Dzirkstoši un kofeīnu saturoši dzērieni kairina urīnpūsli un var saasināt jau tā pastiprināto vajadzību bieži urinēt. 

Aptiekās iespējams iegādāties arī dažādus uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir dzērvene, brūklene, miltene vai kumelīte, taču pirms to iegādes ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. Ja kādu no ārstnieciskajām tējām ir grūtības iedzert to specifiskās garšas dēļ, aptiekā iespējams iegādāties kapsulas, kuru sastāvā ir to pašu ziedu ekstrakti, kas tējās. 

Atkarībā no infekcijas smaguma zāles jālieto no 3 līdz pat 14 dienām. Lai gan slimības simptomi parasti izzūd jau pēc pāris dienām, pārtraukt ārstēšanos nav ieteicams, jo šādi infekcija līdz galam netiek izārstēta. Parasti, ja ievēro ārsta norādījumus, urīnizvadsistēmas infekcijas pāriet bez sarežģījumiem. Akūtu iekaisumu svarīgi izārstēt līdz galam, lai neiegūtu hronisku formu. Tad ar ārstniecības augu tēju lietošanu nepietiks un vajadzēs dzert arī ģimenes ārsta izrakstītās antibiotikas. 

Covid-19 apstākļos “Euroaptieka” aicina nepieciešamos recepšu un valsts kompensējamos medikamentus, kā arī citas aptiekā pieejamās preces pasūtīt ar piegādi uz vēlamo adresi visā Latvijā, izmantojot “Euroaptieka” jauno pakalpojumu “Medikamentu piegāde mājās”. Lai saņemtu pakalpojumu, kā arī pilnvērtīgu farmaceita konsultāciju, jāzvana “Euroaptieka” farmaceitam pa tālruni 20369469 darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Izdota grāmata par Margaritas Vilcānes dzīvi (+VIDEO)

Pēc nedēļas 80. jubileju svinēs Margarita Vilcāne. Citas šādas dziedātājas mums nav bijis! Tā par latviešu estrādes zvaigzni izteicies komponists Raimonds Pauls. Cienījamās mākslinieces apaļajai jubilejai par godu izdevniecībā “Latvijas Mediji” ir iznācis muzikoloģes un Latvijas Radio ētera personības Daigas Mazvērsītes veikums – grāmata par Margaritas Vilcānes dzīvi “Mirgo mana Margarita”.

Video

Bermudu Divstūrim jauna mīļākā puķe – “RODODENDRI” (+VIDEO)

Lai gan mūsu profesija – ballīšu meistari, ir dīkstāvē, dziesmas joprojām varam cept un šīs dienas piedāvājumā (ar piegādi) – ”RODODENDRI”. 

Par cik ballītes ir uz pauzes, tad dziesmas tēma šoreiz ne par tām, bet gan par pašu svarīgāko – mīlestību. Daudzi domā, ka mūsu mutēs tikai Zelta zobi, taču stipri vairāk – tur ir komplimenti. 

Esam arī iefilmējuši video, bet, diemžēl, rododendri ziemā neplaukst, tādēļ iztikām ar lilijām. Gluži Ziemassvētku peizāži nav sanākuši, taču nav arī tālu no tiem. 

Par omulīgo lokāciju, Liels Paldies Fantasy.lv

Video

Covid-19 pandēmijas ietekme uz seksuālo un reproduktīvo veselību!

Covid-19 pandēmija ļoti strauji izmainījusi sociālo klimatu un ekonomisko situāciju visā pasaulē, to skaitā arī cilvēku intīmo dzīvi. Esam pieraduši runāt par to, ka pandēmija ir veicinājusi fiziskas un ekonomiskas barjeras, vienlaikus neiedomājoties, kādu ietekmi tā rada dažādām mūsu dzīvei būtiskām jomām – seksuālajai un reproduktīvajai veselībai, ģimenes plānošanai un ar Covid-19 nesaistītu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai. 

Guttmacher Institute* veicis pētījumu par Covid-19 ietekmi uz reproduktīvo veselību ASV, aptaujājot 2009 sievietes vecumā no 18 līdz 49 gadiem. Pētījuma dati ievākti t. s. pirmā Covid-19 viļņa laikā 2020. gada martā un aprīlī. Lai saprastu Covid-19 ietekmes spēku, pētījuma dati ir salīdzināti ar izaicinājumiem seksuālās un reproduktīvās veselības jomā pēc 2008. gada lielās ekonomiskās krīzes. 

Pētījumā ir apskatīti 5 būtiskākie sievietes seksuālās un reproduktīvās veselības aspekti: plānota grūtniecību, kontracepcijas lietošana, pieejamība (kontracepcijai, konsultācijām), e-vizītes kontracepcijas jautājumos, vardarbība no partnera puses. 

Plānota grūtniecību

Vairāk nekā 40% ASV aptaujāto sieviešu Covid-19 pandēmijas dēļ mainījušas ģimenes pieauguma plānus, proti, kad un cik bērnus vēlas. Viena trešdaļa (34%) sieviešu nolēmušas atlikt plānotu grūtniecību vai kopumā šobrīd vēlas mazāku bērnu skaitu nekā pirms Covid-19 izraisītās krīzes. Šāda plānu maiņa skar 37% sieviešu ar zemiem ienākumiem un 32% sieviešu ar vidējiem un augstiem ienākumiem. Tikai 17% sieviešu pandēmijas radītās situācijas dēļ vēlas vairāk bērnu un grūtniecību ātrāk nekā iepriekš plānots. 

Attieksme pret kontracepciju 

34% sieviešu atbildēja apstiprinoši uz apgalvojumu: “Covid-19 pandēmijas dēļ esmu daudz uzmanīgāka nekā iepriekš, lietojot kontracepciju katru reizi, kad man ir seksuālas attiecības”. Pastiprināta uzmanība konsekventai kontracepcijas lietošanai bija raksturīgāka sievietēm, kuras atzīmēja, ka vēlas atlikt grūtniecību jeb vēlas mazāk bērnu pandēmijas dēļ. 

Pieejamība

Vienai trešdaļai ASV aptaujāto sieviešu (33%) pandēmijas ierobežojumu dēļ bija jāatliek jeb jāatceļ vizīte pie speciālista, kurš darbojas seksuālās un reproduktīvās veselības jomā (ginekologs, vecmāte u.c.), vai bija problēmas saņemt ierasto kontracepciju. Daudzas sievietes pauda bažas par savu spēju atļauties kontracepciju (27%), ka arī apmaksāt vizītes un pārbaudes pie speciālista (28%). 

E-vizītes

Vizītes online vidē jeb e-vizītes, pielāgojoties pandēmijas radītiem apstākļiem, ļauj daļai sieviešu saņemt neieciešamās konsultācijas. Tā piemēram, 24% sieviešu, kuras lieto kontracepcijas tabletes, izmantojušas e-vizīti, lai konsultētos ar savu ginekologu un saņemtu kontracepcijas iegādei nepieciešamo recepti. 

Vardarbība 

Īpaši situācijās, kad ir zaudēts darbs, būtiski pieaug vardarbības risks attiecībās, jo finansiālās krīzes un stress ir vardarbību veicinošie faktori. 16% sieviešu, kuras piedalījās pētījumā, atzina, ka jau Covid-19 pandēmijas sākumā ir piedzīvojušas vardarbību no partnera puses (emocionāls pazemojums, piespiedu seksuālas attiecības, fiziska ietekmēšana, biedēšana). 33% no šīm sievietēm atzīmēja, ka viņām nav bijusi iespēja meklēt palīdzību šajā situācijā. 

Finansiālā situācija

Šī gada martā praktiski visa pasaule negaidīti nokļuva “paliec mājās” ierobežojošajā vidē, kas veicināja Covid-19 ierobežošanai nepieciešamo sociālo distancēšanos, taču vienlaikus pastiprināja ekonomisko un sociālo nedrošību. Guttmacher Institute pētījums apliecina sabiedrībā redzamo – pandēmijas radīto slogu dažādas sabiedrības grupas piedzīvo atšķirīgi. Tā piemēram, ASV sievietes biežāk nekā vīrieši ir zaudējušas darbu. Attiecīgi viņām tiek pārtraukta darbavietas nodrošinātā veselības apdrošināšana un samazinās piekļuve veselības pakalpojumiem. 

Vairāk nekā puse (52%) sieviešu apstiprināja, ka viņa pati vai kāds no mājsaimniecības pandēmijas dēļ ir zaudējis darbu vai var strādāt tikai samazinātu darba laiku. Viena trešdaļa sieviešu finansiālo stāvokli 2020. gada aprīlī vērtē kā sliktāku nekā 2019. gada aprīlī. 

41% sieviešu, kurām ir bērni, piekrita apgalvojumam: “Covid-19 pandēmijas dēļ esmu satraukusies, vai spēšu parūpēties par saviem bērniem”. Šo apgalvojumu apstiprināja ne tikai 55% sieviešu ar zemiem ienākumiem, bet arī 35% sieviešu ar vidējiem un augstiem ienākumiem, kas norāda uz vispārējo nedrošību par situāciju, kādā šobrīd dzīvojam. 

Salīdzinājums ar 2008. gada krīzi

Vien pāris mēnešos, Covid-19 pandēmija ir radījusi līdzīgu situāciju kā 2008. gada krīze. Salīdzinot seksuālās un reproduktīvās veselības pētījumus, redzamas kopīgas iezīmes gan sieviešu vēlmē atlikt grūtniecību (36% šobrīd pret 31% 2008. gadā) un plānot mazāk bērnu ģimenē (27% pret 28%), gan bažās par spēju atļauties kontracepciju un ar seksuālo un reproduktīvo veselību saistītus veselības pakalpojumus (25% pret 23%).  Vienlaikus pandēmija vairāk ietekmējusi sieviešu vēlmi rūpīgāk lietot kontracepciju (39% pret 29%), kā arī 39% sieviešu šobrīd saskaras ar kontracepcijas un konsultāciju pieejamības problēmām, savukārt, 2008. gada krīzes laikā ar to saskārās vien 24% sieviešu. 

Pētījums tikai ieskicē apzināto pandēmijas izraisīto ietekmi uz seksuālo un reproduktīvo veselību, taču pilnu situācijas kopainu būs iespējams novērtēt tikai pēc laika. “Paliec mājās” pieredze, augošā ekonomiskā nestabilitāte un traucējumi veselības aprūpes sistēmā Covid-19 pandēmijas laiku padarījusi par nebijušu pieredzi cilvēkiem gan ASV, gan Eiropā un citviet pasaulē. To, kāda būs pandēmijas ietekme uz Latvijas demogrāfisko situāciju un ģimenes plānošanas izvēlnēm, attiecībām ģimenē un kontracepcijas lietošanas paradumiem, speciālistu un veselības pakalpojumu pieejamību, rādīs laiks un arī Latvijā veiktie pētījumi par situāciju seksuālās un reproduktīvās veselības jomā.