Drebuļi ir ātra un ritmiska muskuļu raustīšanās, kas – tāpat kā žagas vai šķaudīšana – nav kontrolējama. Visbiežāk drebuļi rodas brīžos, kad ķermenim ir auksti, taču tiem var būt arī citi iemesli, kurus nedrīkst atstāt bez ievērības. Vairāk par to, kas var likt ķermenim drebēt un kā to novērst, skaidro aptieku tīkla Apotheka farmaceite Anna Kivleniece. 

“Drebuļi rodas, muskuļiem ritmiski saspringstot un atslābstot – tādā veidā ķermenis sevi pasargā no siltuma zuduma. Papildus var parādīties arī zosāda un pacelties ķermeņa matiņi. Taču jāņem vērā, ka muskuļu drebēšana ir veids, kā organisms reaģē uz dažādiem faktoriem –  ne tikai uz temperatūras izmaiņām, bet arī, piemēram, uz iekšējām izjūtām. Tāpat drebuļus izsauc arī dažādas saslimšanas – gan baktēriju, gan vīrusu izraisītas, piemēram, pneimonija, gripa, malārija, urīnceļu infekcijas un gastroenterīts,” stāsta farmaceite Anna Kivleniece.

#1 Izmaiņas temperatūrā

Kad ķermeņa temperatūra nokrītas zemāk par komforta temperatūru, var sākties drebuļi – tādā veidā ķermenis uz īsu brīdi palielina siltuma radīšanu. Taču šī komforta temperatūra, kurā ķermenis jūtas labi, katram ir atšķirīga. Tā, piemēram, bērni, kuriem ir mazāks daudzums ķermeņa tauku, izteiktāk izjūt pazeminātu temperatūru nekā pieaugušie. Jutīgums pret aukstumu var mainīties arī laika gaitā, kā arī veselības stāvokļa dēļ. Arī ūdens un vējš liek izteiktāk izjust aukstumu, tāpēc tik bieži drebuļi rodas pēc peldes.

#2 Adrenalīna paaugstināšanās

Arī spēcīgas emocijas, piemēram, bailes un stress var izraisīt drebuļus – tas saistīts ar adrenalīna līmeņa paaugstināšanos asinīs. Adrenalīns ir hormons, kura izdalīšanos veicina dažādi nervu sistēmas kairinājumi. Adrenalīns atrodams arī anestezējošajos līdzekļos, kurus izmanto, piemēram, pirms zobu ārstēšanas, tāpēc dažiem cilvēkiem arī tie var izraisīt drebuļus. 

#3 Hronisks stress

Cilvēkiem, kuri piedzīvo hronisku stresu, drebuļi ir biežāki, tāpēc tā var būt pazīme, ka jāpārdomā savs dzīvesveids. Ja drebuļiem pievienojas elpas trūkums, slikta dūša vai sirdsklauves, tas var liecināt par panikas lēkmi, kuru noteikti nedrīkst atstāt bez ievērības.

#4 Bakteriāla infekcija

Drebuļi var būt arī viens no veidiem, kā organisms reaģē uz bakteriālu infekciju. Ja drebuļiem pievienojas arī citi simptomi, piemēram, drudzis vai citas gripai līdzīgas sūdzības, nepieciešams vērsties pie speciālista – jo ātrāk identificējat drebuļu cēloni, jo ātrāk var uzsākt ārstēšanu. 

#5 Pazemināta glikozes koncentrācija asinīs

Tāpat drebuļi var liecināt arī par pazeminātu glikozes koncentrāciju asinīs vai pat hipoglikēmiju. Tas ir aktuāli cukura diabēta slimniekiem, kuri lieto cukura līmeni pazeminošās zāles vai insulīnu. Ja parādās drebuļi, tas nozīmē, ka pēc iespējas ātrāk jāuzņem kāds ātrais ogļhidrāts – tā var būt smalkmaizīte, saldums vai cita ātrā uzkoda. Ja drebuļi parādās ļoti bieži, jāsazinās ar ārstu un jāpārskata izvēlētā terapija, iespējams, zāles netiek lietotas pareizi. Drebuļi mēdz izpausties arī kā medikamentu blakusparādība, un tos var izraisīt gan ikdienā lietoti pretsāpju-pretiekaisuma līdzekļi, gan recepšu medikamenti.

Silts apģērbs un ūdens dzeršana

Drebuļus, kas radušies temperatūras izmaiņu dēļ, iespējams novērst, apģērbjoties siltāk. Cilvēkiem, kuri ir jutīgi pret aukstumu, savā dzīvojamajā telpā jāseko līdzi, lai temperatūra būtu piemērota. Tāpat, dodoties ārpus mājas, vienmēr jāatceras paņemt līdzi siltāku jaku, ko nepieciešamības gadījumā varētu uzvilkt. Savukārt, ja drebuļi ir saaukstēšanās vai bakteriālas infekcijas simptoms, papildus noteiktajai ārstēšanai ieteicams apsegties ar vieglu segu. Tāpat nepieciešams dzert vairāk ūdens, vēlams, lai tas ir istabas temperatūrā, jo auksts ūdens var izsaukt papildu drebuļu epizodi. Retos gadījumos drebuļi var parādīties arī pēc pārāk daudz kofeīna uzņemšanas, un arī tādos gadījumos pats svarīgākais ir uzņemt daudz ūdens.

“Ja drebuļi parādās bez pārtraukuma un saglabājas ilgāk nekā 48 stundas, kā arī tiem pievienojas tādi simptomi kā vemšana vai sāpes vēderā, sāpīga urinēšana un citi, nepieciešams nekavējoties meklēt speciālistu palīdzību,” brīdina farmaceite Anna Kivleniece.

Piparkūkas ir viens no senākajiem un iecienītākajiem Ziemassvētku našķiem, kas savu popularitāti saglabā arī mūsdienās. Kāpēc tieši šāds pikants našķis ir kļuvis par svētku neatņemamu sastāvdaļu? Kā varam dažādot piparkūku mīklas sastāvu, lai tās būtu veselīgākas? Kādi citi veselīgi ziemas našķi iederēsies gan svētku laikā, gan ikdienā? Padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Piparkūku vēsture

Piparkūkas, medus rauši ir ēdiens ar ļoti senu vēsturi, pat ar 5000 gadus senu! Tās cepa gan Senajā Romā, Senajā Grieķijā, ziedoja dievībām un lietoja veselības stiprināšanā. Mūsu Eiropas pusē pirmoreiz rakstos piparkūku cepšana pieminēta Nirnbergā 1395. gadā. Piparkūkas galvenokārt ziemā cepa mūki, savukārt mūķenes cepa medus raušus un pārdeva tos aptiekās pie klosteriem. Mīklas sastāvs bija līdzīgs kā šodien – medus, pipari, ingvers, kanēlis, muskatrieksts un citas garšvielas, kam tika piedēvētas ārstnieciskas īpašības, īpaši medum. Tās bija ļoti dārgas, jo pašas izejvielas tolaik bija pieejamas vien retajam. Ir zināms, ka piparkūkas, līdzīgas, kā mēs tās cepam šodien, uz Latviju ir atceļojušas no Vācijas. 17. gadsimtā Vācijā bija piparkūku ģildes un piparkūku cepšana bija amats, stāsta L. Sondore.

Kāds ir piparkūku popularitātes noslēpums?

Piparkūku fenomens varētu būt smaržā, garšvielās, mīklas gatavošanā – tai ir jānobriest, „visām garšvielām jāsadraudzējas”, lai kāda īpaši nedominētu, uzsver uztura speciāliste. Kad smarža, tām cepoties, piepilda māju, tā rada svētku sajūtu. Savukārt dekorēšana un krāsainās glazūras tik ļoti patīk bērniem! 

Veselīgākas variācijas

Mūsdienās ir tik daudz iespēju dažādot tradicionālo piparkūku recepti, lai gan tādas vienas, īstās receptes jau nemaz nav, saka uztura speciāliste. Medus un garšvielas, īpaši pipari, paliek nemainīgas. Pārējo – variējam, kā nu kuram tīk. Kviešu miltu vietā  var izmantot rudzu, speltas vai citus miltus, kas ļauj dažādot cepumu struktūru – no cietiem, kraukšķīgiem līdz mīkstiem. Var variēt ar cukuru un tā daudzumu, bet neaizstājams mīklā ir medus. Jāatceras, ka piparkūkas ir tikai našķis ar savu sastāvu un arī formu. 

Mīklas gatavošanai ir jāparedz laiks, vēlams garšvielas malt mājās, lai saglabātu to aromātu. Piparkūku krāsai var izmantot dažādus cukura sīrupus, melasi vai pievienot dedzināto cukuru. Mīklas gatavošanā ir jābūt izveicīgam, jo jādarbojas ar ļoti karstu masu. Senos laikos piparkūku mīklu gatavoja vasarā, arī mūsdienās piparkūku mīklu gatavo labu laiku pirms svētkiem.

Veselīgie siltie dzērieni svētku galdam un ikdienai

Kā ierasts, ziemai piestāv silti dzērieni, īpaši pēc garām pastaigām! Gatavojiet tos, par pamatu izmantojot augļu sulu vai mājās gatavotu sīrupu, pievienojiet kanēli, ingveru, krustnagliņas vai piparkūku garšvielas. Dzērienam var pievienot žāvētus ābolus, saldētas ogas – katra piedeva dzērienu bagātinās ar savu garšu un krāsu. Piemēram, cidoniju-ābolu sulas dzēriens ar garšvielām, smiltsērkšķu un pīlādžu ogām. 

Pašgatavots kārums kā dāvana

Laikā, kad nevaram tikties ar mūsu mīļajiem, mēs varam sagatavot un aizvest vai nosūtīt viņiem pašgatavotas paciņas. Piemēram, laba ideja ir sagatavot burkā ierauga maizes sastāvdaļas un pievienot recepti vai uzdāvināt piparkūku mīklu, cepumu vai kēksu sastāvdaļas – visas saliktas traukā, ar pievienotu skaisti rotātu recepti un pagatavošanas gaitu. Var  izcept kūku vai kūkas sagataves un aizsūtīt tās. Tad katrs mājās pagatavo pildījumu un kopīgi, bet attālināti ietur svētku maltīti. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā, katram esot savā mājā un pie ekrāna, varam visi kopā baudīt šādu ēdienu.

Recepte: Ziemassvētku deserts burciņā

Nepieciešams: žāvēti augļi pēc izvēles, jogurts bez piedevām, brūkleņu ievārījums, saldētas ogas (izmanto neatlaidinātas), rudzu rīvmaize, kanēlis, rīvēta citrona miziņa. Pasniegšanai: neliela izmēra burciņa, trauciņš ar vāku.

Pagatavošana: žāvētus augļus (ābolus, plūmes vai citus) aplej ar karstu ūdeni, izmērcē, samaļ, atstājot nelielus gabaliņus. Pievieno jogurtu bez piedevām, rīvētu citrona miziņu, kanēli, samaisa. Tad rudzu rīvmaizei pievieno kanēli, apgrauzdē uz sausas pannas. Burciņā liek nedaudz rīvmaizes, uzliek nedaudz ievārījuma, uzber ogas un liek žāvēto augļu krēmu. Kārtas var atkārtot. Noslēdz ar krēma kārtu, ogām un dekorē ar saberztām piparkūkām.

Svētku galdam

Šogad, kad ir ierobežotas tikšanās un svētki noritēs šaurā ģimenes lokā, svētku galdam var kopīgi izlemt gatavot pamatēdienu un desertu vai uzkodas. Uzkodas var būt mazi, divkumosu sklandrauši – ar rudzu miltu pamatnīti, ko patiks veidot bērniem, ar pildījumu pēc izvēles – saldu, sāļu, veģetāru vai vegānu. Var kopā gatavot dārzeņu salmiņus un pasniegt tos ar krējuma vai bezpiedevu jogurta mērci. Uzcept mazas kotletītes vai mini karstmaizītes un pasniegt tās ar svaigiem salātiem. Laba izvēle būs pašu cepta maize ar mājās gatavotu pastēti, ar dažādām zirņu vai pupiņu pastām. Ievērojot latviešu tradīcijas, var pagatavot zirņu pikas – mazas kā „trifeļu konfektes”. Ja mājās ir mazi bērni – izvēlieties tādus ēdienus, ko varat kopīgi gatavot un tad kopā saklāt svētku galdu.  Atcerieties – šis noteikti ir laiks, kad nav jāpārēdas! 

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas klīniska farmaceite Ilze Priedniece uzskata – tieši bagātīgais garšvielu sastāvs, kas piparkūkām piešķir aromātu un garšu, rada svētku sajūtu un prieku. Turklāt visas tradicionālās piparkūku garšvielas satur ēteriskās eļļas, kam piemīt veselīgas īpašības.

• Kanēlis. Kanēļkoka mizu izmanto pie gremošanas traucējumiem un vēdera uzpūšanās, arī sliktas dūšas, saaukstēšanās gadījumā. Kanēli izmanto arī uztura bagātinātājos, kas palīdz uzturēt normālu glikozes līmeni.
• Koriandrs. Koriandra sēklu droga uzlabo gremošanu un apetīti, mazina vēdera uzpūšanos. To izmanto atkrēpošanai klepus gadījumā, tam piemīt arī nomierinošas īpašības.
• Muskatrieksts uzlabo ēstgribu un gremošanu, taču tas jālieto uzmanīgi, lai nepārdozētu. Turklāt to nedrīkst lietot grūtnieces.
• Krustnagliņas veicina gremošanu, ārīgi tās lieto pret sāpēm, arī zobārstniecībā – tās mazina sāpes un darbojas antiseptiski.
• Melnie un smaržīgie pipari veicina gremošanu.
• Kardamons. Kardamona sēklu droga uzlabo gremošanu un ēstgribu. Tās izmanto pie gremošanas traucējumiem un vēdera uzpūšanās
• Ingvers. Ingvera sakneņiem piemīt pretiekaisuma, sviedrējoša iedarbība. To izmanto gremošanas traucējumu gadījumā, pie saaukstēšanās. Tas palīdz arī pret sliktu dūšu.

Protams, gan ar pārlieku piparkūku ēšanu, gan ar garšvielu patēriņu nevajadzētu aizrauties! Atcerieties, ka piparkūkas tomēr ir salds našķis, bet garšvielas jālieto atbilstošos, saprātīgos apjomos. Lai garšām un aromātiem bagāti svētki! Neaizmirsīsim par garšaugu un garšvielu bagātīgo klāstu, ko varam izmantot! Lai izdodas izcept aromātiskas un ļoti gardas piparkūkas!

Priecīgus un mierpilnus svētkus un stipru veselību!

Ir gada tumšākais laiks, biežāk tiek novērota migla, palielinās arī nokrišņu daudzums un vējš. Šis ir laiks, kad suņu saimniekiem īpaši jārūpējas par savu un mīluļu drošību pastaigu laikā, ja došanās ārpus mājas  notiek diennakts tumšajā laikā vai mijkrēslī. Rimi Mājdzīvniekiem eksperte un kinoloģe Ļena Valdmane iepazīstina ar trīs veidiem, kā pastaigu laikā ievērot galveno noteikumu gan sunim, gan saimniekam – būt pamanāmam! 

Atstarotāji un atstarojošie elementi

Ļena Valdmane norāda, ka izmantot atstarotājus ir lētākais un vienkāršākais veids, kā būt labāk pamanāmam diennakts tumšajā laikā. “Pirmkārt, suņa saimniekam jāparūpējas par to, lai viņš ir pamanāms, otrkārt, jāgādā, lai tumsā saredzams ir arī četrkājainais mīlulis. Daudzas šobrīd veikalos pieejamās suņu kakla siksnas un pavadas jau ir aprīkotas ar atstarojošiem elementiem, bet, ja tādu nav, var izmantot visparastākos piemērota izmēra atstarotājus, piestiprinot tos gan pie suņa kakla siksnas, gan pie pavadas. Ja pastaigām tiek izmantota parasta saite, tad atstarotājus ieteicams piestiprināt abos tās galos – gan tuvāk kakla siksnai, gan tuvāk otram pavadas galam, kurā bieži ir cilpa ērtākai turēšanai, kā arī pa 1‒2 atstarotājiem pavadas centrā. Ja suns tiek vests pastaigā ar regulējamu flexi tipa pavadu, tad atstarotāju var pielīmēt vai piestiprināt pie roktura, kā arī pie kakla siksnas. Iesaku ņemt vērā, ka maza izmēra sunīšiem šādi piekariņu tipa atstarotāji var traucēt, savukārt suņiem ar bagātīgu apmatojumu tie būs mazāk pamanāmi un savu funkciju nepildīs pilnvērtīgi, tādēļ ir vērts padomāt par papildu risinājumiem,” stāsta Rimi Mājdzīvniekiem eksperte.

Atstarojošie iemauktiņi un vestes

“Atstarojošie iemaukti un vestes ir ļoti praktisks un ērts risinājums suņa drošībai. Iemauktiņi un vestes, kas izgatavotas no gaismu atstarojoša materiāla, pārklāj gan suņa plecus un sānus, gan daļēji muguru, līdz ar to ir labāk pamanāmas. Nedz suņa izmērs, nedz apmatojums nebūs noteicošais, ja suņa īpašnieks mājas mīluļa drošībai izvēlēsies tieši vesti. Šis ir ļoti labs risinājums pastaigām apdzīvotā vietā, satiksmes tuvumā, jo veste ļaus autovadītājiem savlaicīgi (jau aptuveni 140 m attālumā) pamanīt suni, bez atstarotāja tie ir vien 25‒40 m,” norāda Ļena Valdmane.

LED kakla siksnas un piekariņi

Kinoloģe stāsta, ka LED kakla siksnas un piekariņi ir mūsdienīgāks un nedaudz dārgāks risinājums, taču tas kļūst aizvien pieejamāks un populārāks. LED gaismas mirgojošais piekariņš, kas piestiprinās pie kakla siksnas, ir mazāk funkcionāls, jo to ir grūtāk pamanīt. “Šis  būs labs risinājums pastaigām drošā, slēgtā teritorijā, piemēram, privātmājas pagalmā, lai varētu mājas mīluli pieskatīt. Savukārt LED kakla siksnas, kas ir pieejamas dažādās krāsās un kam parasti ir vismaz divi, bet biežāk trīs darbības režīmi – vienmērīga gaisma, lēni mirgojoša gaisma un ātri mirgojošā gaisma –, būs piemērots risinājums pastaigām gan pilsētā, gan mazāk apgaismotās vietās (mežā, nomaļās vietās, laukā). LED siksnas darbībai nepieciešamas baterijas (suņa īpašniekam jārūpējas par savlaicīgi bateriju nomaiņu, lai svarīgā brīdī suns pēkšņi nekļūtu neredzams), tās ir labi pamanāmas vidēji 400‒500 m rādiusā, ir mitruma un aukstuma izturīgas, “ skaidro Rimi Mājdzīvniekiem eksperte. 

“Svarīgi ne vien piestiprināt kādu atstarojošu elementu, bet pārliecināties, ka tas tiešām pilda savu funkciju – ka jūsu mīlulis ir labi pamanāms gājējiem un autobraucējiem gan apgaismotā ietves posmā, gan tumšākā pagalma nostūrī, gan stāvot, gan skrienot dažādos virzienos un skatoties no dažādām pusēm. Lai mums drošas, interesantas un spilgtas pastaigas arī gada tumšākajos mēnešos,” novēl kinoloģe Ļeņa Valdmane

Mūsdienu tehnoloģiju pasaulē daudzi cilvēki nevar iedomāties savu dzīvi bez austiņām. Ja kādreiz tās lietoja galvenokārt profesionālo pienākumu veicēji, tad šodien ikdienā tās lieto praktiski ikviens. Pircēji, iegādājoties austiņas, pievērš uzmanību to tehniskajiem parametriem, taču aizmirst par monētas otru pusi – drošību. Gjensidige Latvija vērš uzmanību uz dzirdes sistēmas noslogojuma riskiem, ko izraisa pārmērīga austiņu lietošana.

Trokšņa slodzei ir negatīva ietekme uz cilvēka ķermeni, jo tā ietekmē gan nervu, sirds, asinsvadu un pat gremošanas sistēmu. Taču visvairāk no trokšņainām skaņām cieš dzirdes orgāns. Pasaules Veselības organizācijas statistikas dati liecina, ka vairāk nekā 1,1 miljardam bērnu, pusaudžu un jauniešu ir aizdomas par dzirdes traucējumiem austiņu lietošanu dēļ. Taču dzirdes traucējumi visbiežāk liek par sevi manīt un tiek konstatēti pēc daudziem gadiem, kad sekas ir neatgriezeniskas.

“Dzirdes traucējumi rodas tādēļ, ka cilvēka dzirdes sistēmas muskuļi dabiski aizsargājas tikai no neregulārām skaņām. Kad skaņa ir spēcīga, muskuļi saspringst, tādējādi aizsargājot īpaši jūtīgās dzirdes šūnas. Šie muskuļi nevar būt ilgstošā sasprindzinājumā, tādēļ klausoties skaļu mūziku austiņās, tie nodrošina tikai daļēju aizsardzību,” stāsta Gjensidige Latvija Veselības, Ceļojumu un nelaimes gadījumu atlīdzību grupas vadītāja Zane Johansone.

Intensīva skaņas jauda

Cilvēka dzirdei ir droša skaņa ar jaudu no 40 līdz 60 decibeliem (dB), kas ir zema skaļuma austiņu skaņa. Tāpēc vidēja skaļuma skaņu, kuras intensitāte ir 85 dB, var klausīties daudzas stundas bez pārtraukuma. Taču augstākas intensitātes skaņu klausīšanās nav droša. Piemēram, pilna skaļuma skaņu, kuras jauda ir 100–105 dB austiņās var klausīties tikai 10 minūtes. Šādas intensitātes mūzikas klausīšanās austiņās var izraisīt reiboni, atmiņas un veiktspējas pasliktināšanos un samazināt koncentrēšanās spējas.

“Intensīvas, skaļas mūzikas klausīšanās austiņās ir riskanta, jo dzirdes zuduma attīstība notiek pakāpeniski. Cilvēks var ilgstoši nemanīt dzirdes sistēmas izmaiņas, kā rezultātā palielinās risks, ka traucējumi tiks konstatēti par vēlu – kad ir ievērojami samazinājusies runas uztvere un pasliktinājusies vestibulārā aparāta darbība,” skaidro Z.Johansone.

Izolācija no apkārtējiem trokšņiem

Austiņām ir divi trokšņu slāpēšanas veidi – pasīvā trokšņu slapēšana (PNC) un aktīvā trokšņu slāpēšana (ANC). Pasīvā trokšņu slāpēšanas metode aiztur neregulāras, augstas frekvences skaņas. PNC veida austiņas nebloķē pilnībā apkārtējos trokšņus, tādēļ, neskatoties uz mūzikas skaļumu, noteiktas fona skaņas būs tāpat dzirdamas.

Savukārt aktīvā trokšņu slāpēšana paredz trokšņa līmeņa samazināšanu līdz pat tā pilnīgai izolācijai no pastāvīgām zemes frekvences fona skaņām. Šāda trokšņu slāpēšanas metode pilnībā dzēš fona skaņas, un šādu austiņu lietotājs dzirdēs tikai izdoto radīto skaņu bez fona trokšņiem. 

Lai gan trokšņu slāpēšanas funkcija ir parocīga austiņu lietotājiem, tā ir arī nedroša, jo to lietotājs daļēji vai pilnībā tiek izolēts no visiem apkārtējās vides signāliem. Īpaši riskanta ir šādu austiņu lietošana, piedaloties ceļa satiksmē, jo to lietošana samazina uzmanību, un austiņu lietotājs var viegli nokļūt zem automašīnas riteņiem vai gūt citas traumas. 

Gjensidige Latvija atgādina, ka austiņu radītais spiediens var radīt neatgriezenisku kaitējumu, jo dzirde ir viena no svarīgākajiem cilvēku maņu orgāniem, pateicoties kurai, cilvēks spēj ne izprast apkārtējās skaņas un komunicēt. “Pieaugušais visdrīzāk spēj saprast, ja viņa dzirde pasliktinās. Taču, ilglaicīgi izmantojot austiņas un tādējādi pieradinot dzirdes sistēmu pie intensīvas skaņas, pastāv iespējamība, ka dzirdes traucējumus pats nespēs konstatēt, jo ir pie tiem pieradis,” uzsver Zane Johansone. 

Gandrīz 40% no mums gultā valkā pidžamas. Bet tas, ko mēs izvēlamies valkāt gultā, faktiski var ietekmēt mūsu miegu, izskatu un pat veselību.

Tāpēc mēs nolēmām noskaidrot, kas būtu labākā naktsveļas izvēle:

Tas ietekmē jūsu miega kvalitāti.

Gulēšana pārāk siltā pidžamā nozīmē, ka jūs varat pavadīt nemierīgu nakti, jo jūsu ķermenim visu nakti jāuztur pareizā temperatūra. Ideāls audums pirms gulētiešanas ir kokvilna, jo tā ļauj jūsu ādai elpot un palīdz justies ērti. Vēl viena lieliska naktsveļas materiāla izvēle ir lins, kas ir elpojošs un absorbējošs, taču tas var nebūt tik mīksts kā kokvilna.

Jums var rasties pumpas.

Kad miegā svīstat, tas var izraisīt īpaša veida izsitumus, kas pazīstami kā sviedru pūtītes. Siltuma un berzes kombinācija no jūsu nosvīdušās pidžamas var izraisīt poru aizsērēšanu, kas savukārt jums vairāk kairinās ādu. Nakts bambusa auduma izvēle no bambusa auduma var palīdzēt novērst pūtītes, jo šim audumam ir pretmikrobu īpašības. Tas ir pat mīkstāks un absorbējošāks nekā kokvilna, un tas var būt tieši tas, kas jums nepieciešams, lai labi izgulētos.

Tas var izraisīt infekcijas.

Ja jūs svīstat naktī, jums ir lielāka iespēja saslimt ar ādas infekciju. Baktērijas labāk aug mitrās un tumšās vietās, un, kad jūs pārklājaties ar siltu drēbju slāņiem un segu, jūs faktiski varat izveidot perfektu augsni mikrobiem.

Tas var ietekmēt reproduktīvo veselību.

Vīrieši, kuri naktīs nevalkā bikses, var uzlabot spermas kvalitāti, liecina pētījums. Kad jūs ejat gulēt, valkājot stingru apakšveļu vai siltu pidžamu, jūsu dzimumorgānu reģions, visticamāk, sasvīdīs. Tas var ietekmēt arī sieviešu auglību, jo sviedru pārpalikums var izraisīt iekaisumu un infekcijas.

Tas neļauj jūsu ķermenim dabiski regulēt temperatūru.

Ja jums ir pārāk karsts gultā, jūsu galvenā temperatūra nevarēs pazemināties, un tas neļaus jums labi gulēt. Zemāka temperatūra naktī palīdz jūsu ķermenim labāk atgūties un var pat uzlabot vielmaiņu. Ja jūs vēlaties valkāt kaut ko citu, nevis kokvilnas pidžamu, zīda varētu būt laba izvēle.

Vai jums patīk gulēt siltā vai vieglā pidžamā?

Viens no argumentiem, ko min cilvēki, kas iebilst sejas aizsargmasku valkāšanai ir, ka to lietošana nopietni apdraud veselību. Vai tā ir?

Video

Lai arī Covid-19 apstākļos ik dienu nākas lietot sejas aizsargmaskas, rūpes par skaistu un veselīgu smaidu neviens nav atcēlis. Zobu un mutes higiēnai jāpievērš tikpat liela uzmanība, cik jebkurai citai ķermeņa kopšanas procedūrai, un ir būtiski apzināties, ka ar regulāru zobu tīrīšanu vien nepietiek. Kas jāņem vērā, izvēloties zobu un mutes kopšanas līdzekļus, kā arī, kas liecina par to, ka laiks apmeklēt zobārstu, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

1. Izvēlies sev atbilstošu zobu birsti

Zobu birstes tiek iedalītas četros veidos – cietas, vidēji cietas, mīkstas un ļoti mīkstas. Lai saviem zobiem izvēlētos piemērotāko variantu, ieteicams konsultēties ar zobārstu, lai novērstu risku traumēt zobus un smaganas. Farmaceite norāda, ka reizēm cilvēki iegādājas zobu birstes ar cietiem sariem, domājot, ka tad tās zobus tīrīs labāk, taču patiesībā ir tieši pretēji. Zobu suka ar mīkstiem sariem ir elastīgāka un labāk pielāgojas zobu formai, piekļūstot arī grūti aizsniedzamām vietām mutes dobumā un netraumējot smaganas. Pirms zobu birstes iegādes ieteicams pievērst uzmanību arī tās sariņiem – jo dažādāka garuma sariņi, jo labāk sariņi palīdzēs notīrīt aplikumu. Farmaceite atgādina, ka pareizas zobu birstes izvēle ir tikai daļa no uzvaras. Svarīgs ir arī zobu tīrīšanas ilgums un tehnika, jo zobu aplikumu nav iespējams vienkārši aizskalot vai notīrīt ar dažām ātrām zobu birstes kustībām. Zobi jātīra ar ātrām kustībām, nepielietojot lielu spēku. 

Šobrīd aptiekās iespējams iegādāties arī elektroniskās zobu birstes, kuru sariņu vibrācija sašķeļ aplikumu ar frekvenci vairāk nekā 30 000 birstes kustību minūtē, birstes galviņai kustoties no augšas uz leju, vienlaikus nodrošinot zobu birstes piekļuvi arī grūti aizsniedzamām vietām. Elektriskā zobu birste ir arī laba dāvanas opcija svētkos kā pieaugušajiem, tā arī bērniem, kuriem, iespējams, līdz šīm zobu tīrīšana nav bijusi iecienītākā nodarbe. 

2. Lieto savām vajadzībām piemērotu zobu pastu 

Izvēloties zobu pastu, nepieciešams pievērst uzmanību tās sastāvam, kā arī katra cilvēka individuālajām vajadzībām. Ne vienmēr dārgākās zobu pastas ir labākas. Zobu pastas iedalāmas divās grupās – higiēniskajās un ārstnieciski profilaktiskajās pastās. Higiēniskās jeb universālās zobu pastas attīra un atsvaidzina, tās ir pastas, kuras vairums cilvēku lieto ikdienā. Ja nav specifisku mutes dobuma problēmu, ar šīm pastām pilnīgi pietiek. Savukārt ārstnieciski profilaktiskās pastas ir paredzētas kariesa, zobu jutības un iekaisumu novēršanai, kuras parasti rekomendē zobārsts.

Visas zobu pastas satur abrazīvas vielas, smaržvielu un garšvielu savienojumus. Lielākā daļa veikalos nopērkamo zobu pastu satur fluorīdu, dabā sastopamu minerālu, kas uz zobu emaljas veido cietu slānīti, sargājot zobus no bojāšanās. Daudzu pastu sastāvā ir krīts, kālija karbonāts vai alumīnija dioksīds, taču tās ir stipri abrazīvas vielas – tādēļ farmaceite ierosina labāk izvēlēties zobu pastas, kuru sastāvā ir silīcija dioksīds. Jebkurai pastai labs papildinājums ir ārstnieciskie augi un dabiskas vielas ar pretiekaisuma iedarbību – kumelīte, salvija, tējas koks, kliņģerīte, dažādas mētras, propoliss. Savukārt tiem, kuriem svarīgs žilbinošs smaids, var izmēģināt kādu no zobu pastām ar balinošu efektu, taču jāņem vērā, ka to sastāvs ir īpaši abrazīvs, tāpēc balinošās pastas jālieto ar mēru, lai nebojātu zobu emalju, kas var izraisīt gluži pretēju efektu cerētajam.

Bērniem paredzētās pastas krietni atšķiras no pieaugušajiem domātām zobu pastām. Tās ir īpaši aromātiskas, ar dažādām garšām un iepakojumiem, kas mudina mazuļus apgūt zobu tīrīšanas prasmes, bet pats galvenais – tās drīkst norīt. Bērni līdz septiņu gadu vecumam vēl tik labi netiek galā ar zobu tīrīšanu un neprot izskalot muti, tāpēc nedrīkst lietot pieaugušajiem paredzētu pastu, kuru norijot var kaitēt bērna veselībai. Bērniem paredzētās zobu pastas var būt ar fluoru vai bez tā, taču tajās nav abrazīvu un balinošu vielu, jo piena zobiem tādas nav vajadzīgas. Lai tomēr izvēlētos pastu, kas labi paveic savu uzdevumu, par bērniem piemērotāko ieteicams konsultēties ar zobārstu, zobu higiēnistu vai farmaceitu.

3. Lai palīdzētu saglabāt zobu veselību – izmanto zobu diegu

Tīrot zobus ar zobu birsti un pastu, zobi tiek notīrīti tikai daļēji – neskartas paliek zobu starpas, kurās sakrājies mīkstais aplikums, ko var iztīrīt tikai ar zobu diegu. Zobu diegošanu ieteicams veikt katru rītu un vakaru, sliktākajā gadījumā – vismaz trīs reizes nedēļā. Aptiekās iespējams iegādāties trīs veidu zobu diegus. Pirmais no tiem ir tradicionālais zobu diegs – tas var būt ar garšām, vaskots, nevaskots, ar vitamīniem, mentola smaržu, ar fluorīdu. Otrais veids ir lentas, kas tāpat nopērkamas ar smaržām un garšām, taču atšķirībā no zobu diega, tā ir plakana, slidena, zīdīga un piemērota vietām, kurām grūti piekļūt. Piemēram, saspiestiem zobiem, īpaši šaurām spraugām, kurās klasiskais diegs netiek iekšā. Trešais veids ir superfloss diegs, kas domāts dažādām mutē esošām konstrukcijām, piemēram, tiltiem un breketēm, kā arī gadījumos, kad smaganas ir atkāpušās. 

4. Lieto mutes skalojamo līdzekli

Mutes skalojamais līdzeklis ir ieteicams papildinājums zobu tīrīšanai ikdienā. Tie palīdz iznīcināt baktērijas un kavē zobakmens veidošanos un smaganu iekaisumu, taču pat vislabākais skalojamais līdzeklis ir tikai papildinošs tīrīšanas līdzeklis un nevar aizstāt zobu suku un diegu. Tos ieteicams lietot no rīta un vakarā, vienai mutes skalošanas reizei veltot vien 30 sekundes laika. 

Covid-19 apstākļos “Euroaptieka” aicina nepieciešamos recepšu un valsts kompensējamos medikamentus, kā arī citas aptiekā pieejamās preces pasūtīt ar piegādi uz vēlamo adresi visā Latvijā, izmantojot “Euroaptieka” jauno pakalpojumu “Medikamentu piegāde mājās”. Lai saņemtu pakalpojumu, kā arī pilnvērtīgu farmaceita konsultāciju, jāzvana “Euroaptieka” farmaceitam pa tālruni 20369469 darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Mūsdienās gudrības zobiem praktiska pielietojuma vairs nav, tomēr to potenciālā izraušana biedē daudzus, tādēļ nereti izvairīšanās no zobārsta ilgst līdz brīdim, kad problēmas saasinās, parādās pirmās nopietnās sāpes un zoba izraušana ir vienīgais risinājums. Tādēļ par gudrības zobu specifiku stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Estētikas klīnikas zobārste Darja Ķīse un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa. 

Sākotnēji – mamuta gaļas sakošļāšanai

Gudrības zobi cilvēkiem ir palikuši mantojumā no akmens laikmeta priekštečiem, kad cietāka ēdiena, piemēram, mamuta gaļas, sakošļāšanai bija nepieciešami spēcīgi žokļi un zobi, tomēr laika gaitā cilvēku ēdienkarte ir ievērojami mainījusies un mūsdienās tiek lietota mīksta un termiski apstrādāta pārtika. Tieši uztura maiņa ir veicinājusi to, ka cilvēka žoklis ir kļuvis šaurāks, bet gudrības zobi zaudējuši savu praktisko funkciju, skaidro D. Ķīse.  

Gudrības zobu parādīšanās ir saistīta ar vecumu – to sakņu attīstība sākas 15-17 gadu vecumā, bet to augšana notiek līdz aptuveni 25 gadu vecumam. D. Ķīse uzsver, ka katrs pacients ir individuāls un nekad nebūs divu pacientu ar vienādām gudrības zobu šķilšanās īpatnībām. Vienam pacientam visu četru gudrības zobu šķilšanās notiek vieglā formā un bez īpašām sūdzībām, citam – katru gudrības zobu šķilšanos pavada sāpes, lokāls iekaisums un diskomforts. Speciāliste skaidro, ka apmēram 92% pieaugušo ir visi četri gudrības zobi (vismaz aizmetņa stadijā), kamēr ap 8% cilvēku gudrības zobi nav vērojami vispār, pat aizmetņa stadijā, kas liecina par individuālu īpatnību, nevis patoloģiju. Kopumā aptuveni 25%  cilvēku gudrības zobi neizšķiļas un paliek žokļa kaulā.

Gudrības zobu šķilšanās

Pārsvarā gudrības zobu šķilšanās process ir apgrūtināts, kas skaidrojams ar pārāk šauru žokli, kurā nevar izvietoties maksimālais zobu skaits. Tieši vietas trūkums izraisa zobu saspiestību. Turklāt gudrības zobi var mainīt savu novietojumu – atrasties žokļa kaulā zem leņķa, horizontālā stāvoklī vai šķilties tikai daļēji, izraisot smaganas iekaisumu un sagādājot pacientam košļāšanas grūtības, traumējot vaiga gļotādu, kā arī bieži bojājot blakus zobus. Gudrības zobu šķilšanās laikā pacients izjūt diskomfortu, ko pavada sāpes, smaganu tūska, 80% cilvēku tiek provocēts akūtais iekaisums – perikoronīts. Smagana ap zobu, kurš šķiļas, pietūkst un izveido kapuces formu, zem kuras krājas ēdiena atliekas un aplikums, kā rezultātā vairojas baktērijas. Tas izraisa lokālu sastrutojumu un nepatīkamu smaku no mutes dobuma. Tāpat pacientu bieži pavada galvassāpes un paaugstināta temperatūra. D. Ķīse uzsver, ka šādos gadījumos vienīgais risinājums ir zoba izraušana.

Raut vai neraut?

Ja gudrības zobs ir pilnībā izšķīlies, atrodas savā vietā un pacients to var tīrīt, bet tam ir neliels kariozs bojājums, tad šādā gadījumā zobu ārstēt var. Ja žoklī ir vietas trūkums, tad gudrības zobam nākas pašam meklēt ceļu, lai izšķiltos, izraisot pārējo zobu saspiestību. Šajā gadījumā sarežģījumi ir neizbēgami un labākais risinājums ir zoba izraušana. 

Pēc gudrības zoba izraušanas noteikti ir jāievēro visas ķirurga rekomendācijas – jālieto pretsāpju medikamenti, prettūskas preparāti un antibiotikas, ja izrautajam zobam ir bijis iekaisums. Divas stundas nedrīkst ēst, mute manipulācijas dienā ļoti viegli jāizskalo, bet nedrīkst šķidrumu strauji izspļaut, jo tādējādi tiek izkustināts asins receklis, kas sedz brūci un pasargā no asiņošanas. Otrajā un trešajā dienā pēc ķirurģiskās manipulācijas var parādīties sāpes un tūska. D. Ķīse uzsver, ka tā ir normāla organisma atbildes reakcija uz ķirurģisku iejaukšanos. Ja sāpes nepāriet vai pastiprinās, tad, iespējams, pēc gudrības zoba izraušanas ir iekaisusi pati brūce. Tādā gadījumā ir jādodas pie ķirurga, kur brūce tiek izskalota un ieliktas zāles. Tāpat eksperte norāda, ka dažas dienas pēc zoba izraušanas varētu būt ierobežota mutes atvēršana, grūtības košļāt un norīt, tāpēc ieteicams lietot viegli sakošļājamu pārtiku.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa stāsta, ka pēc gudrības zoba izraušanas pirmo 24 stundu laikā nebūtu ieteicams zoba izraušanas vietu aiztikt, kā arī vēlams, lai šajā vietā nenokļūtu ēdiena paliekas. Pēcāk muti var skalot ar vieglu sālsūdens šķīdumu un, ja ir asiņošana, uz brūces var uzlikt mitru tējas tamponu, kas satur miecvielas ar savelkošu darbību.

Pēdējā mēneša laikā 23% iedzīvotāju ir saskārušies ar miega traucējumiem (4% – bieži, 10% – dažreiz, 9% – reti), secināts BENU Aptiekas Stresa termometra rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar uzņēmumu GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 2700 cilvēkus. Salīdzinājumā ar šī gada aprīli, kad kopumā 29% iedzīvotāju piedzīvoja miega traucējumus, Covid-19 otrajā vilnī miega kvalitātes rādītāji ir nedaudz uzlabojušies. Tāpat aptaujā secināts, ka 74% respondentu miega kvalitāte pēdējā mēneša laikā nav mainījusies.

Pavasarī Covid-19 bija kas jauns, nezināms un biedējošs, tādēļ, iespējams, tam bija lielāks efekts arī uz cilvēku miega kvalitāti, tomēr šobrīd situācija turpina saasināties un vispārējā satraukuma līmenim atkal varētu būt vērojams pieaugums, situāciju vērtē psihoterapeits Andris Veselovskis. Ja vasarā situācija normalizējās un cilvēki atguva pārliecību par pārskatāmu nākotni, ienākumiem un veselību, tad šobrīd situācija strauji virzās pretējā virzienā. Skaidrs, ka krīze liek pastiprināti domāt par veselību, darbu un jaunajiem apstākļiem, turklāt jāatceras, ka krīzes laiks cilvēkus sašķeļ arī pēc darba apjoma – daļai darba nav un miega kvalitāti ietekmē tieši satraukums par ienākumiem, savukārt citiem darba apjoms ir ievērojami audzis, radot pārslodzi un miega traucējumus, piemēram, veselības aprūpes darbiniekiem. Tāpat miega traucējumi rodas no tā, ka cilvēks savā prātā mēģina atrisināt radušās problēmas. Prāts nespēj apstāties, ir pārāk uzbudināts un nereti apstrādā visus negatīvos scenārijus, respektīvi, cilvēka prāts šādos brīžos pārcenšas, radot jaunas problēmas. Vienlaikus eksperts atklāj, ka daļa cilvēku mēģina “miegā paslēpties”, guļot pārmērīgi daudz un tādējādi cenšoties izvairīties no pastāvošām problēmām.

Eksperts norāda, ka miega uzlabošanai svarīgi ir mazināt vispārējo stresa līmeni. Skaidrs, ka ir nepieciešams iegūt uzticamu aktuālo informāciju par valstī notiekošo, tomēr ziņu skatīšanos būtu vēlams ierobežot līdz vienai reizei dienā, lai lieki nenoslogotu prātu un neradītu papildu negatīvas domas. Šobrīd īpaši svarīgas ir kustības – fiziskas aktivitātes un komunikācija ar citiem, pozitīvi noskaņotiem cilvēkiem. Tāpat katram ir nepieciešams skaidrs rīcības plāns tuvākajām dienām, šobrīd labāk fokusēties uz to, kas katram jāizdara tuvā un pārredzamā nākotnē. Speciālists atgādina, ka stresa samazināšanai der aktivitātes, kuras sniedz pozitīvas emocijas: dziedāšana, pastaigas, literatūra, filmas, meditācija un citas. 

Pirms došanās gulēt būtu ieteicams nedarīt neko uzbudinošu, piemēram, izvairīties no telefona un datora lietošanas, kā arī nevajadzētu aizrauties ar trekniem ēdieniem un alkoholu. Pirms miega var palasīt labu grāmatu vai paklausīties mierīgu mūziku. Tāpat svarīgi, ka vide guļamistabā ir mierīga, klusa un pietiekami tumša. Jāatgādina arī par piemērota matrača un spilvena izvēli.

Speciālists aicina krīzi pieņemt kā šī brīža dzīves sastāvdaļu un dzīvot ar pārliecību, ka ar šiem izaicinājumiem var tikt galā. 

Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 2779 respondentus.

Aukstais gada periods vienmēr pieprasa īpašas rūpes par roku ādu – zemā gaisa temperatūra un mitrums ārā, siltais un sausais gaiss iekštelpās ādu izsausina, savukārt šī brīža režīms ar biežo roku dezinficēšanu ir papildu kairinājums, kas grauj ādas aizsargspējas un bojā to. Kāpēc šobrīd ir īpaši svarīgi pievērst uzmanību roku kopšanai un kā šajos apstākļos saglabāt ādas veselību, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.

“Ādas veselības stāvokli ietekmē gan fizikāli, gan ķīmiski faktori. Fizikālie faktori ir gaisa temperatūra, mitrums, saules radiācija, vējš, arī traumas, piemēram, apdegumi, apsaldējumi, bet ķīmiskie faktori ir dažādi ķermeņa kopšanas un mazgāšanas, tīrīšanas un arī dezinfekcijas līdzekļi, ko lietojam ikdienā. Biežā roku mazgāšana un dezinficēšana īpaši nelabvēlīgi ietekmē roku ādas stāvokli, jo ūdens – gan karsts, gan auksts – ir fizikāls kairinātājs, savukārt ziepes – ķīmisks, tāpēc šobrīd ir īpaši svarīgi par roku ādu pareizi parūpēties,” stāsta farmaceite Ivanda Krastiņa.

Ādas veselībai ne tikai estētiska nozīme

Ādas aizsargfunkcijas veic tās augšējais slānis jeb epiderma, kam ir trīs slāņi – pirmais slānis jeb mantija, kas aizsargā ādu no izžūšanas un ietauko to, raga kārta, kas saglabā ādā mitrumu un aizsargā to no kairinātājiem, un graudainais slānis, kas uztur ādā pietiekošu mitruma līmeni. Kamēr visi trīs epidermas slāņi spēj optimāli veikt savas aizsargfunkcijas, jūtamies komfortabli un āda izskatās veselīga. Savukārt, ja kādā brīdī ādu ietekmējošie faktori šo aizsargbarjeru izjauc, āda kļūst sausa, raupja, apsārtusi, niezoša ar iekaisuma pūslīšiem. Ja attieksme pret ādas kopšanu ir vieglprātīga, tā ātri vien var kļūt sausa un sprēgājoša, bet smagākos gadījumos var rasties pat nopietni ādas bojājumi, kam var pievienoties arī infekcija. 

Labāk izvēlēties dezinfekcijas līdzekļus ar glicerīnu vai pantenolu

Izvēloties dezinfekcijas līdzekli, vēlams dot priekšroku tādam, kura sastāvā ir glicerīns, pantenols vai kāds cits ādu mīkstinošs un aizsargājošs līdzeklis. Noteikti jāizvairās no roku dezinfekcijas, atrodoties ārpus telpām, jo tas ādai būs dubults šoks. Vislabāk rokas dezinficēt vēl iekštelpās un tad, dodoties  ārā, uzvilkt cimdus, kas pasargās ādu no aukstuma, mitruma un vēja. Savukārt, atrodoties mājās, rokas labāk mazgāt ar ziepēm un ūdeni, nevis dezinficēt ar spirtu saturošiem līdzekļiem, jo roku mazgāšana ir ādai saudzīgāka. Arī ziepju izvēlei ir būtiska nozīme, svarīgi pievērst uzmanību to sastāvam – vislabāk, ja ziepēm pievienotas eļļas, šī sviests, omega taukskābes un vitamīni, kas ādu pabaros. 

Parūpēties par ādu arī pēc gumijas cimdu lietošanas

Pēc roku mazgāšanas ieteicams tās katru reizi iesmērēt ar mitrinošu vai barojošu roku krēmu. Mitrinošais krēms ātri iesūksies ādā un ļaus uzreiz turpināt dienas darbus, bet, ja ir iespēja  ļaut krēmam iesūkties ilgāk, tad labāk izmantot biezākus, barojošus roku krēmus. Arī pirms gulētiešanas ieteicams izmantot treknu ziemas krēmu. Krēms noteikti jāuzsmērē uz rokām arī pēc gumijas cimdu lietošanas, jo, lai arī tie pasargā ādu no ķīmiskajiem kairinātājiem, āda tajos ir mitrumā un vēsumā, un šie faktori arī atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz ādu. 

Kā izvēlēties piemērotāko roku krēmu?

Izvēloties roku kopšanas krēmus, jāpievērš uzmanība to sastāvam. Šobrīd nepietiek vien ar mitrinošo krēmu vai losjonu, nepieciešams lietot arī barojošo vai aizsargājošo krēmu – tas būs biezāks, treknāks un paredzēts tieši aukstam laikam, piemēram, Cold jeb ziemas krēms. Krēmu sastāvā jābūt lipīdiem, vaskiem, vazelīnam, lanolīnam, keramīdiem, eļļām, kas papildus pārklās ādu ar tauku kārtiņu un neļaus ādā esošajam mitrumam iztvaikot. Savukārt glicerīns, hialuronskābe, urea papildus piesaistīs ādā mitrumu. Pantenols un vitamīni A, E, F, niacīnamīds, PP, omega taukskābes baros ādas šūnas un ātrāk atjaunos tās. Ja roku āda jau ir ar iekaisuma pazīmēm – apsārtusi, niezoša, stipri raupja –, tad vislabāk izvēlēties krēmus, kuru sastāvā ir pievienoti cinka vai vara sulfāti un cinka oksīds – tiem ir antibakteriāla un aizsargājoša iedarbība, kas veicinās ātrāku ādas dzīšanu un nodrošinās komforta sajūtu.

Mēdz teikt, ka bērnība ieliek pamatus visai turpmākajai dzīvei. Arī cilvēka pašapziņa veidojas bērnībā. Kā audzināt bērnu, lai tas izaugtu par pašpārliecinātu pieaugušo, stāsta Rimi Bērniem emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte.

Pašapziņa ir cilvēka pašvērtējums – cik labs un vērtīgs, viņaprāt, viņš ir, saka Iveta Aunīte. Pašapziņas attīstība galvenokārt notiek trīs vecuma posmos – ja tad viss izdarīts pareizi, samazinās risks, ka, bērnam pieaugot, viņam radīsies problēmas ar pašapziņu.

Pirmais posms – es esmu svarīgs

Pozitīvas pašapziņas veidošanās sākas jau no dzimšanas, un pirmais posms ilgst apmēram līdz gada vecumam. Šajā laikā galvenais uzdevums ir dot bērnam apziņu, ka par viņu rūpējas un ka viņš ir svarīgs. Tas nozīmē – jo precīzāk mamma vai mammu aizvietojošais cilvēks apmierina bērna vajadzības, jo vairāk nostiprina sajūtu, ka mazais ir svarīgs un var kaut ko ietekmēt. 

“Ir ļoti svarīgi, ka mamma šajā neverbālajā periodā pamana bērna vajadzības un spēj atšķirt vienu raudāšanu no citas raudāšanas. Bērns uzvedīsies vienā veidā, ja gribēs ēst, bet citā veidā – ja gribēs tikt ieaijāts. Jo labāk mamma pamana šīs nianses un atsaucas bērna vajadzībām, jo labāk bērnā nostiprinās sajūta, ka viņš var kaut ko ietekmēt,” stāsta Iveta Aunīte. Viņa uzsver, ka saprastas un apmierinātas vajadzības nostiprina bērna paļāvību uz apkārtējo pasauli, kas vēlāk attīstās kā paļāvība pašam uz sevi. “Ja pirmajā dzīves gadā bērns ir guvis sajūtu, ka viņš var paļauties uz pieaugušo, augot bērnam nostiprinās apziņa, ka viņš var paļauties uz sevi,” skaidro Rimi Bērniem eksperte. 

8–9 mēneši un 15 mēneši bērniem ir īpaši nozīmīgs laiks – ja bērns šajos posmos tiek šķirts no mammas (mamma uzsāk darba gaitas, plāno komandējumu vai atvaļinājumu bez bērna), tas var radīt vilšanos un sajūtu, ka bērns tiek pamests. Tas ir trieciens mazuļa pašapziņai. Būtu labāk, ja šķiršanās no mammas nenotiktu šajos periodos, taču, ja citādi nav iespējams, nav jēgas sevi vainot, bet vēlams šo šķiršanos kompensēt ar papildu laiku kopā būšanai un uzmanību.  

Otrais posms – es protu

Nākamais pozitīvās pašapziņas veidošanās posms ir laiks no diviem līdz pieciem sešiem gadiem. Šī posma atslēga uz pozitīvas pašapziņas veidošanos ir tas, kā apkārtējie izturas pret bērna prasmēm un paveikto. 

”Šajā laikā mūsu bērniem vajadzētu justies kā visprasmīgākajiem bērniem pasaulē. Bērniem ir ārkārtīgi būtiski saņemt uzslavas un pozitīvu atgriezenisko saiti atbilstoši bērna vecumam. Skaidrs, ka mēs neaplaudēsim piecgadniekam par staigāšanu, ja viņš staigā jau no gada vecuma, taču viengadniekam, sperot pirmos soļus, vecāku sajūsma ļoti palīdzēs stiprināt pašapziņu,” teic psiholoģe Iveta Aunīte. Uzslavām jābūt adekvātām – gan bērna vecumam, gan veikumam atbilstošām. Būtu aplami par katru nieku rīkot ovācijas, bet bieži novērots, ka lietas, par kurām bērnu varētu uzslavēt, paslīd garām nepamanītas. 

Šajā laikā bērni daudz mēģina un likumsakarīgi – arī kļūdās. Lai nostiprinātu bērnā pozitīvu pašapziņu, nevajadzētu pārlieku žēlot bērnu par neveiksmēm. “Ja bērnam nedod iespēju ik pa laikam piedzīvot zaudējumu, viņš neiemācīsies tikt galā ar neveiksmēm, un pieaugušā vecumā katrs šķērslis var izvērsties par lielu problēmu un triecienu pašapziņai. Jau no mazotnes ir jāiegūst pieredze, ka bērns var piecelties un doties tālāk,” stāsta Iveta Aunīte. Vispostošākais šajā vecumā ir regulāri saņemt atgriezenisko saiti, ka tas, ko mazais dara, pieaugušajiem nav pa prātam. Ja bērns saņem kritiku piecu gadu vecumā, kad veidojas iniciatīva, tas var graut viņa pašapziņu. 

Trešais posms – “super es”

Sešu septiņu gadu vecums ir pēdējā pašapziņas veidošanās stadija, un tās laikā attīstās “super es”. Tas ir bērna priekšstats pašam par sevi, kas balstīts uz visu iepriekšējo posmu pieredzi un atgriezeniskajām saitēm no pieaugušajiem. Šajā vecumā pieaugušo viedoklis par bērnu kļūst par bērna pārliecību par sevi. Ja līdz šim bērns lielākoties ir saskāries ar kritiku un nepiepildītām pieaugušo gaidām, tās kļūst par bērna domām pašam par sevi. To, ko vecāki līdz šim ir prasījuši no bērna, viņš sāk prasīt no sevis. Jo lielāka plaisa starp šīm gaidām un bērna reālajam prasmēm, jo vairāk bērns cieš. Tas ir spēcīgs sitiens pa pašapziņu, kas rezultātā var radīt mazvērtības sajūtu. Tāpat pašapziņai traucē bērna salīdzināšana ar citiem.

Kā stiprināt bērna pašapziņu?

Ir dažas lietas, ko ģimene var darīt, lai stiprinātu bērnu pašapziņu arī vēlāk:

• svarīgi, lai ģimenē starp vecākiem un bērniem būtu ciešas saites, un tās veidojas caur kopā pavadītu laiku. Ir būtiski pavadīt laiku spēlēs un sarunās, dauzoties un ieviešot savus rituālus. Uzsvars nav uz panākumiem, bet gan uz bērnam veltītu uzmanību;
• noteiktas robežas un noteikumi – būtiskas ir ne tikai uzslavas, bet arī vecumam atbilstošas prasības;
• audzināšanā neizmantot sodus – sodi grauj bērna pašapziņu un rada stresu;
• pašapziņai var palīdzēt, ja ģimenē valda taisnīgums – sapratne par to, ka dažādiem bērniem ir atšķirīgas vajadzības, un prasības pret viņiem ir dažādas;
• individuālisma novērtējums – ir labi, ja vecāki priecājas par sava bērna atšķirīgo pieeju uzdevumu risināšanā vai radošuma izpausmēm.

Slapjš sniegs, peļķes, auksts vējš un dzestri rīti bieži vien cilvēkiem pazemina imūnsistēmu, aktivizējot dažādus iekaisuma procesus organismā. Viena no nepatīkamākajām kaitēm – apsaldēts urīnpūslis. Baktērijas, kas izraisa urīnceļu iekaisumu, ap urīnpūsli un dzimumorgāniem mitinās visu laiku, taču mitrā, vēsā laikā tās biežāk ierosina iekaisumu. Urīnceļu infekcija ir viena no izplatītākajām bakteriālajām saslimšanām, kas ietekmē dažāda vecuma cilvēkus visā pasaulē. Saskaņā ar Pasaules veselības organizāciju, katra otrā sieviete dzīves laikā ir ieguvusi urīnceļu infekciju. Ko darīt, lai izvairītos no urīnceļu iekaisuma un kā ārstēt saslimšanas gadījumā, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga. 

Kādi ir urīnceļu saslimšanas simptomi? 

Urīnceļu iekaisuma simptomus raksturo stipra, nepārtraukta un neatliekama vēlme urinēt. Urinējot izdalās mazs urīna daudzums, tāpēc rodas dedzinoša un nepatīkama sajūta, kas var novest līdz pat asām sāpēm, kā arī regulāri jūtams spiediens vēdera lejasdaļā. Ja līdz ar pirmajiem simptomiem netiek veikta ārstēšana, tad stāvoklis var pasliktināties un simptomiem pievienojas drudzis, kā arī asins piejaukums urīnā. Šādos gadījumos steidzami nepieciešams vērsties pēc palīdzības pie ārsta. Savukārt, ja urīnceļu iekaisums parādās regulāri, ieteicams  uztaisīt asins analīzes uz seksuāli transmisīvām slimībām (STS), kas ir viens no izplatītākajiem urīnceļu iekaisuma cēloņiem. 

Farmaceite skaidro, ka arī bērniem urīnceļu saslimšanas ir bieži. Maziem bērniem simptomātika nav izteikta, to ir grūtāk noteikt, bet lielākiem bērniem parasti ir sāpīga urinācija, viņi kļūst kašķīgi, neapmierināti, kā arī sūdzas par sāpēm urinācijas beigās. 

Pieci veidi, kā sevi pasargāt no urīnceļu saslimšanām

1. Rūpējies par intīmo zonu un izvēlies atbilstošu apakšveļu 

Farmaceite iesaka atbilstoši rūpēties arī par to, lai intīmā zona būtu tīra, izmantojot speciālus mazgāšanas līdzekļus (ziepes vai putas), ko iespējams iegādāties aptiekā. Parastās ziepes intīmai zonai ir pārāk sārmainas un tām ir augstāks pH līmenis nekā intīmajai zonai nepieciešams, tādējādi ziepes var samazināt ķermeņa dabisko aizsardzību un padarīt to mazāk aizsargātu pret iespējamām infekcijām un kairinājumiem.

Svarīgi ikdienā valkāt dabīga materiāla apakšveļu, piemēram, kokvilnas. Valkājot sintētisku apakšveļu ir lielāka iespējamība sasvīst, veicinot nelabvēlīgas mikrofloras attīstību sievietes dzimumorgānos. Savukārt tas var provocēt bakteriālu iekaisumu, piena sēnītes un citu slimību rašanos. 

2. Dienā izdzer vismaz 2 litrus ūdens

Cilvēkiem, kuriem nav hronisku sirds un nieru slimību, dienā vajadzētu izdzert vidēji divus litrus ūdens, lai organismā nodrošinātu normālu vidi un nepārtrauktu urīna plūsmu, kas neļaus savairoties baktērijām.

3. Ģērbies silti un atbilstoši laika apstākļiem 

Kājām un mugurai vienmēr jābūt siltumā. Visbiežāk ar nepiemērota apģērba izvēli laikapstākļiem grēko sievietes, kurām ir vislielākā iespēja iedzīvoties urīnceļu infekcijās. Lai arī kas būtu modē rudens un ziemas sezonās – svarīgi ir ģērbties silti, bet īsus svārkus, plānas zeķubikses un jaciņas, kas nenosedz jostasvietu, pataupīt gada siltajiem mēnešiem.  

4. Labo baktēriju uzņemšana uzturā 

Lai uzturētu normālu urīnceļu gļotādu, ikdienā ieteicams lietot kefīru, jogurtu un citus fermentētus produktus, kuros ir labās baktērijas jeb laktobaktērijas un bifidobaktērjas. Tās spēcina gļotādas aizsargspēju, nonākot saskarē ar nevēlamajām baktērijām, kas var ierosinās urīnceļu infekcijas. Papildu tam ieteicams lietot C vitamīnu, kas traucē nelabvēlīgo baktēriju augšanai organismā, kā arī mazina iespēju atkārtotai infekcijas attīstībai. Veselam cilvēkam dienā nepieciešami 100 mg C vitamīna, ko iespējams uzņemt gan ar dažādiem uztura bagātinātājiem, gan ar augļiem un dārzeņiem – apelsīniem, greipfrūtiem, citroniem, kāpostiem, papriku un spinātiem. 

5. Sabalansēts darba un atpūtas režīms 

Ilgstošs stress un nogurums ir viens no izplatītākajiem infekciju rašanās cēloņiem. Tāpēc, jo īpaši gada tumšajā sezonā, svarīgi rūpēties par savu labsajūtu un atrast nodarbes, kas ļauj aizmirst par ikdienas rūpēm un vairot pozitīvās emocijas, kā arī jāatceras par regulārām fiziskām aktivitātēm, pilnvērtīgu miegu, kā arī svaigu gaisu. 

Ko darīt saslimšanas gadījumā?

Farmaceite norāda, ka ārstēšanu nepieciešams uzsākt līdz ar pirmajiem simptomiem. Lai veicinātu urīnpūšļa atlabšanu, dienā ieteicams izdzert divus litrus šķidruma, kas ne tikai izskalos baktērijas, bet arī atšķaidīs urīnu, lai tas mazāk kairinātu urīnpūsli. Ieteicams dzert arī dažādas zāļu tējas, kurām piemīt pretiekaisuma, spazmas mazinošas un urīndzenošas īpašības – miltenes, baltdadža, bērza lapu pumpuru islandes ķērpja tējas. Tās ne tikai novērsīs baktēriju vairošanos, bet arī samazinās iekaisumu un veicinās urīnceļu gļotādu atjaunošanos. Savukārt slimošanas laikā jāatsakās no kafijas, alkohola, gāzētu dzērienu, asu ēdienu lietošanas. Dzirkstoši un kofeīnu saturoši dzērieni kairina urīnpūsli un var saasināt jau tā pastiprināto vajadzību bieži urinēt. 

Aptiekās iespējams iegādāties arī dažādus uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir dzērvene, brūklene, miltene vai kumelīte, taču pirms to iegādes ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. Ja kādu no ārstnieciskajām tējām ir grūtības iedzert to specifiskās garšas dēļ, aptiekā iespējams iegādāties kapsulas, kuru sastāvā ir to pašu ziedu ekstrakti, kas tējās. 

Atkarībā no infekcijas smaguma zāles jālieto no 3 līdz pat 14 dienām. Lai gan slimības simptomi parasti izzūd jau pēc pāris dienām, pārtraukt ārstēšanos nav ieteicams, jo šādi infekcija līdz galam netiek izārstēta. Parasti, ja ievēro ārsta norādījumus, urīnizvadsistēmas infekcijas pāriet bez sarežģījumiem. Akūtu iekaisumu svarīgi izārstēt līdz galam, lai neiegūtu hronisku formu. Tad ar ārstniecības augu tēju lietošanu nepietiks un vajadzēs dzert arī ģimenes ārsta izrakstītās antibiotikas. 

Covid-19 apstākļos “Euroaptieka” aicina nepieciešamos recepšu un valsts kompensējamos medikamentus, kā arī citas aptiekā pieejamās preces pasūtīt ar piegādi uz vēlamo adresi visā Latvijā, izmantojot “Euroaptieka” jauno pakalpojumu “Medikamentu piegāde mājās”. Lai saņemtu pakalpojumu, kā arī pilnvērtīgu farmaceita konsultāciju, jāzvana “Euroaptieka” farmaceitam pa tālruni 20369469 darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00.