Saskaņā ar “timeanddate.com” datiem ziemas saulgriežu brīdis būs pirmdien plkst.12.02. Rīgā saule lēks deviņos un rietēs plkst.15.44, līdz ar to dienas garums būs vien sešas stundas un nepilnas 44 minūtes.
Salīdzinājumam – gada garākajā dienā, 21.jūnijā, saules spīdēšanas ilgums galvaspilsētā bija 17 stundas un 52 minūtes.
Gada īsākās dienas ilgums citviet valstī būs no sešām stundām un 26 minūtēm Latvijas tālākajā ziemeļu punktā Rūjienas novadā līdz septiņām stundām un divām minūtēm valsts tālākajā dienvidu punktā Daugavpils novadā.
Visagrāk – plkst.8.38 – saule lēks valsts galējos dienvidaustrumos, Baltkrievijas pierobežā, savukārt vēlākais saullēkts būs Ovišragā, Ventspils novadā, – plkst.9.14. Saule visagrāk rietēs Krievijas pierobežā Alūksnes un Viļakas novadā, kur saulriets būs jau plkst.15.26, bet Rucavas novada dienvidrietumos saule rietēs plkst.16.02.
Pēc ziemas saulgriežiem katra diena kļūs arvien garāka, bet nakts – īsāka. Tomēr saullēkts līdz decembra beigām kļūs vēl par minūti vēlāks, un dienas garums pieaugs vēlāka saulrieta dēļ.
Astronomiskais pavasaris sāksies 20.martā, bet jau 18.martā diena kļūs garāka par nakti.
Jau ziņots, ka solārā ziema jeb gada ceturksnis, kurā Zemes ziemeļu puslode saņem vismazāko Saules gaismas daudzumu, sākās 6.novembrī un noslēgsies 4.februārī.
Savukārt meteoroloģiskā ziema, diennakts vidējai gaisa temperatūrai piecas dienas pēc kārtas noslīdot zem nulles, sākās novembra beigās valsts austrumos un 7.decembrī Latvijas lielākajā daļā.
High school students wearing N95 face masks sitting at desks in the classroom during maths lesson. In the background female teacher writing on the blackboard.
Iepriekšējā diennaktī reģistrēts 61 pārkāpums, kad nav ievērotas Covid-19 apkarošanas dēļ noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, aģentūra LETA uzzināja Valsts policijā (VP).
Visvairāk pārkāpumu reģistrēti par “covidpass.lv” anketas neaizpildīšanu, par ko ierosināta 31 lieta. Tāpat 14 pārkāpumi reģistrēti par pulcēšanās aizlieguma neievērošanu.
VP informēja, ka desmit lietvedības uzsāktas par sejas aizsega nelietošanu, bet trīs – par pašizolācijas neievērošanu.
Policija aicina sabiedrību ievērot noteiktās epidemioloģiskās prasības, lietot sejas aizsegu, kā arī nepulcēties piketos un masu pasākumos.
Jau vēstīts, ka sods par epidemioloģisko drošības prasību neievērošanu fiziskām personām ir līdz 2000 eiro, bet juridiskām – līdz 5000 eiro. Tāpat par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu var tikt noteikta arī kriminālatbildība.
“Ferratum Group” starptautiskā pētījuma rezultāti liecina, ka 27% Latvijas iedzīvotāju COVID-19 radīto seku dēļ ir satraukti par iespēju zaudēt darbu, bet 23% respondentu pandēmijas dēļ ir samazinājušies ienākumi. Vienlaikus pētījumā secināts, ka 64% iedzīvotāju ikmēneša ienākumi nav samazinājušies, bet 51% nesatraucas par iespēju zaudēt darbu.
Esošā situācija ietekmējusi iedzīvotāju finanšu paradumus, proti, 46% respondentu norādījuši, ka ir centušies samazināt savus izdevumus, kamēr 27% to nav darījuši. Arī attiecībā uz uzkrājumiem situācija ir diversificēta – ja 68% respondentu COVID-19 laikā nav izveidojuši uzkrājumus, tad 14% aptaujāto norādījuši, ka tas ir izdevies.
“Aptaujas rezultāti liecina, ka no vienas puses, salīdzinoši maz cilvēku satraucas par iespēju zaudēt darbu un ceturtajai daļai respondentu COVID-19 dēļ ir samazinājušies ienākumi. No otras puses, iedzīvotāji ir kļuvuši nedrošāki, ko atspoguļo patērētāju uzvedība un plāni tuvojošos svētku kontekstā – proti, gandrīz 60% Latvijas iedzīvotāju prognozē, ka, salīdzinājumā ar pagājušā gada Ziemassvētkiem, tērēs mazāk. Prognozēšana šajā laikā ir ļoti nepateicīgs uzdevums pat labākajiem ekonomistiem, tādēļ nav pārsteidzoši, ka sabiedrība arī zināmā mērā “taustās” attiecībā uz turpmākajām norisēm un reaģē atbilstoši aktuālajiem apstākļiem,” stāsta “Ferratum Group” pārstāvniecības Latvijā vadītājs Artis Bērziņš.
COVID-19 pandēmija ir atstājusi arī citas ne mazāk būtiskas implikācijas uz sabiedrības ikdienas paradumiem. Bez tam, ne tikai negatīvas. 65% iedzīvotāju šogad ir atcēluši visus savus ceļojumu plānus. Atcelto ceļojumu uz ārzemēm vietā iedzīvotāji izmanto izdevību apceļot dzimto Latviju, un nereti atklāj jaunas vietas un aizraujošus dabas skatus. Vienlaikus gandrīz 50% sākuši baudīt un novērtēt ikdienišķās lietas, piemēram, vakariņas ģimenes lokā vai savu hobiju pilnveidošana, bet vairāk nekā trešdaļa (34%) aptaujāto daudz vairāk nekā iepriekš novērtē sarunas ar draugiem un ģimeni tiešsaistē vai pa tālruni, kas palīdz pārdzīvot izolāciju daudz vieglāk.
“Šis laiks atstās būtiskas pēdas ilgtermiņā uz to, kā funkcionē mūsu sabiedrība. Nedrošība un neziņa no vienas puses; jaunu paradumu ieviešana un atklāšana – no otras. Tomēr “gaisma tuneļa galā” kļūst arvien redzamāka un ceru, ka no šī laika sabiedrība turpmākajam paņems līdzi labākās lietas un paradumus – spēju pielāgoties jauniem apstākļiem, lēnprātību un savstarpēju cieņu, tādā veidā kļūstot par labāku sabiedrību,” uzsver A.Bērziņš.
Sīkāk ar “Ferratum Group” Ziemassvētku Barometra aptaujas rezultātiem iespējams iepazīties www.ferratumbarometer.com/lv/.
Aptauju veica “Ferratum Grupa”, aptaujājot savus aktīvos klientus 12 valstīs, izmantojot interneta aptaujas metodi. Aptaujā piedalījās 20 000 mājsaimniecību, respondentu vecums no 18 līdz 61 gadam. Aptaujā iekļauto mājsaimniecību vidusmēra izmērs bija 2,7 cilvēki.
Latvijā turpina pieaugt slimnīcās ievietoto smagi slimo Covid-19 pacientu skaits, un pagājušajā diennaktī tas pirmo reizi pārsniedzis 50, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati.
Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 870 Covid-19 gadījumi, bet 18 Covid-19 pacienti miruši, kas ir trešais augstākais līdz šim vienā dienā mirušo cilvēku skaits, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
No pagājušajā diennaktī mirušajiem viens bijis vecumā no 40 līdz 45 gadiem, divi – no 55 līdz 60 gadiem, viens – no 60 līdz 65 gadiem, viens – vecumā no 65 līdz 70 gadiem, pieci bija vecuma grupā no 70 līdz 75 gadiem, divi – no 75 līdz 80 gadiem, pieci bija vecumā no 80 līdz 85, bet viens bijis vecuma grupā no 85 līdz 90 gadiem. Kopumā līdz šim Latvijā miruši 427 cilvēki, kuriem apstiprināta saslimšana ar Covid-19.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 10 057 Covid-19 testi, no tiem pozitīvi bijuši 8,7%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo 14 dienu laikā inficējušos personu kopskaits ir 9510, bet 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir 495,3 gadījumi.
Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati liecina, ka pagājušajā diennaktī stacionāros ievietoti 103 jauni Covid-19 pacienti, tajā skaitā trīs pacienti tika pārvesti. Pašlaik stacionāros ārstējas 848 pacienti. No tiem 52 ir ar smagu slimības gaitu, bet 796 – ar vidēji smagu slimības gaitu.
Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīti 114 pacienti. Kopumā no stacionāra tikuši izrakstīti 2511 Covid-19 pacienti.
Latvijā ar Covid-19 līdz šim saslimuši 30 297 cilvēki, savukārt kopumā veikti 780 983 Covid-19 testi.
Atbilstoši pašreizējām prognozēm, vakcinācija pret Covid-19 Latvijā varētu sākties 28.decembrī, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Ņemot vērā, ka tiek plānots pirmās vakcīnas pret Covid-19 saņemt jau līdz gada beigām, 28.decembrī Latvijā sāks darboties desmit vakcinācijas pret Covid-19 kabineti. Tajos vakcīnu varēs saņemt ārstniecības personāls, kas strādā ar Covid-19 pacientiem un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieki.
Ja Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ieteiks reģistrēt “BioNTech un Pfizer” izstrādāto vakcīnu pirmdien, 21.decembrī, tad dažu dienu laikā Eiropas Komisija (EK) lemtu par reģistrācijas apliecības piešķiršanu, kas ir derīga visās Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs. Pēc tam vakcīnu var sākt nogādāt vienlaikus uz visām ES valstīm, tostarp Latviju.
Visi minētie datumi var mainīties, jo oficiāli ne EZA, ne EK šos datumus no savas puses nav apstiprinājuši.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) uzsver, ka vakcinācijas uzsākšana nav sacensība uz ātrumu. “Mūsu prioritāte ir pārliecība, ka visas iesaistītās puses ir zinošas un gatavas darbam. Atgādinu, ka ir daļa informācijas, ko ES valstis saņems tikai brīdī, kad EZA vakcīnu ieteiks reģistrēt,” norāda ministre.
Viņa tostarp skaidro, ka Latvija ir izdarījusi visu, lai būtu gatava vakcīnu saņemt, organizēt tās izplatīšanu un piedāvātu to saņemt pirmajai sabiedrības grupai, kas šobrīd ir visneaizsargātākā – mediķi, kas strādā ar Covid-19 pacientiem, un NMPD darbinieki.
Vakcinēšanās pret Covid-19 būs brīvprātīga, tostarp veselības aprūpes darbiniekiem. Ņemot vērā vakcīnu pakāpenisko ienākšanu tirgū, sākumā tiks vakcinētas visneaizsargātākās Latvijas sabiedrības grupas. Mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu veselības aprūpes sistēmas darbu, kā arī samazināt mirstības un saslimstības radīto slogu uz veselības aprūpes sistēmu.
Plānots, ka pēc citu vakcīnu izvērtēšanas EZA un pēc to reģistrēšanas ES, nākamā gada janvārī Latvijai tiks piegādātas arī citu ražotāju vakcīnas, piemēram, “Moderna” un “AstraZeneca” izstrādātās vakcīnas.
Kā vēstīts, pirmie Latvijā vakcīnas saņems veselības aprūpes darbinieki, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem slimnīcās un NMPD. Pēc tam secīgi vakcinēties varēs pārējie veselības aprūpes darbinieki, sociālās aprūpes centru darbinieki un klienti, cilvēki ar hroniskām slimībām un cilvēki no 60 gadu vecuma, kā arī operatīvo dienestu darbinieki, izglītības iestāžu darbinieki, cilvēki ieslodzījuma vietās un visi pārējie Latvijas iedzīvotāji.
Plānots, ka visi pārējie Latvijas iedzīvotāji varēs vakcinēties, sākot ar 2021.gada otro ceturksni.
Pirms apstiprināšanas visas vakcīnas, tostarp vakcīnas pret Covid-19, ES tāpat kā jebkuras citas zāles tiek pārbaudītas pēc vienādi augstiem kvalitātes, drošuma un efektivitātes standartiem.
Atšķirīgais Covid-19 vakcīnu gadījumā ir tas, ka to izstrādes un potenciālās apstiprināšanas ātrums ir daudz lielāks, ņemot vērā steidzamo nepieciešamību pēc vakcīnas sabiedrības veselības aizsardzībai ārkārtas apstākļos. Tāpēc gan uzraugošās institūcijas, gan izstrādātāji ir ieguldījuši un apvienojuši vēsturiski nebijušu apjomu zinātnes, cilvēku un finanšu resursus, kā arī radikāli mainīta sadarbības operativitāte starp vakcīnu reģistrēšanu uzraugošajām iestādēm un vakcīnu izstrādātājiem.
Šogad saistībā ar pandēmijas ieviestajiem ierobežojumiem daudziem svētkos nesanāks klātienē satikt draugus, ģimeni, vecvecākus un vecākus. Kā nesaskumt par nošķirtību un rast svētku noskaņu? Ieteikumos dalās BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, psihoterapeits Andris Veselovskis un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Kā skaidro psihoterapeits A. Veselovskis, šobrīd daudzi cilvēki skumst par to, ka nevar svinēt svētkus, kā ierasts. Taču nevajadzētu fokusēties uz to, kas nav pieejams, un dramatizēt situāciju, iesaka speciālists. Tā vietā varam meklēt pozitīvās iespējas, ko varam izmantot, piemēram, “tikties” ar draugiem un radiem tiešsaistē.
Vienlaikus šis ir laiks, ko varam izmantot, lai atpūstos. Var palasīt grāmatas, var izmantot laiku, lai atskatītos uz aizgājušo gadu. Uz notiekošo būtu jācenšas skatīties kā uz izaicinošu piedzīvojumu un jaunu pieredzi, nevis sodu. Jāpasaka sev: “Varam pielāgoties. Varam pierast pie jaunajiem apstākļiem. Tiksim galā!”
“Attālinātie svētki” jeb tiešsaistes svinības
Jau pavasarī strauji pieauga dažādu tiešsaistes risinājumu lietošanas popularitāte. Arī tagad, svinot svētkus “attālināti”, tie varētu būt labs risinājums. Psihoterapeits iesaka skatīties uz attālināto komunikāciju kā uz labu iespēju, ko izmantot savā labā. Katrai ģimenei ieteicams meklēt savus variantus, kas būtu ērtāki un pieejamāki.
Attālinātā komunikācija ir atšķirīga no klātienes komunikācijas, un tas, kā to uztveram, katram var būt atšķirīgi. Taču pārsvarā cilvēki pierod pie attālinātās komunikācijas un izmanto to kā labu iespēju un ērtu risinājumu. Ir arī cilvēki, kam ļoti pietrūkst fiziskas klātbūtnes un fiziska kontakta. Viņiem būtu jāmeklē fizisks kontakts ar tuvajiem ģimenes locekļiem – apķerties, pieskarties, samīļoties. It īpaši tas attiecas uz bērniem, ja viņi vairs netiekas ar saviem spēļu biedriem. Ja neviena nav fiziski blakus, risinājums būtu vairāk komunicēt attālināti – runāties, dalīties ar savām emocijām. Varbūt var piezvanīt kādam vecam draugam vai kādam sen neredzētam tuviniekam.
Kā atbalstīt seniorus un iepriecināt bērnus?
Arvien aktuālāks kļūst jautājums: kā šajā laikā varam atbalstīt vecvecākus, seniorus, kas izjūt skumjas par to, ka svētki, iespējams, jāpavada vienatnē? Speciālists iesaka – biežāk viņiem piezvaniet! Parunājieties, aizsūtiet īsziņu vai fotogrāfijas. Ja vecvecāki lieto viedtālruņus, veidojiet Whatsapp grupas ģimenei, kurās var ikdienā padalīties ar labām ziņām. Tāpat ieteicama ir šāda aktivitāte: lai seniori katru dienu fiksē 10 labas lietas un pieraksta dienasgrāmatā. Tas trenēs pozitīvo skatījumu uz ikdienu. Var likt uzsvaru arī uz kustību un piemērotām aktivitātēm – piemēram, katru dienu nostaigāt noteiktu attālumu un piefiksēt rezultātus.
Savukārt, lai rūpētos par bērnu labsajūtu šajā laikā, pavadiet vairāk laika kopā ar viņiem. Meklējiet jaunas aktivitātes – pārgājieni, spēles, kopīga grāmatu lasīšana. Ja vecāki tiks galā ar sevi, bērni arī tiks galā.
Neļaujieties sakāpinātam satraukumam!
Lai stress par esošo situāciju nepāraugtu pārāk lielā satraukumā, speciālists iesaka fokusēties uz parastām ikdienas lietām un norisēm un priecāties par saviem tuvajiem. Censties nedomāt satraucošas, negatīvas domas – tas nekādi nepalīdzēs! Biežāk atgādiniet sev: “Tiksim galā! Tā ir neparasta pieredze. Es pierodu pie nenoteiktības, neskaidrības – arī tā var dzīvot. Es spēju adaptēties un saglabāt veselīgu pašapziņu dažādos apstākļos.”
Lai arī šis emocionāli saspringtais laiks var raisīt vairāk strīdu tuvinieku starpā, no strīdiem nav jābaidās. Taču strīdam būtu jābūt uz risinājumu vērstam. Katrs pēc iespējas mierīgi izsaka savu viedokli, arī neapmierinātību. Taču nevajadzētu traumēt un pazemot tuvos cilvēkus. Prasme strīdēties ir liela māksla, uzsver psihoterapeits.
Praktiski padomi svētku priekam
Šajā laikā bērni un mazbērni var iepriecināt savus vecākus un vecvecākus vai citus ģimenes locekļus un draugus ar vienkāršiem, jaukiem apsveikumiem:
pašiem izgatavot un nosūtīt pa pastu apsveikuma kartīti;
iedziedāt Ziemassvētku dziesmiņu un nosūtīt to kā apsveikumu;
nofilmēt kādu video sveicienu, ko nosūtīt vecvecākiem, vecākiem, radiniekiem;
mazie bērni var piezvanīt un noskaitīt dzejolīti;
vienkārši biežāk piezvanīt un aprunāties par ikdienas gaitām;
pievienot vecākus, radus Whatsapp grupā un dalīties ar jaunumiem, lai vecvecāki un vecāki jūtas piederīgi.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa iesaka saglabāt optimismu un katrā lietā vai darbībā atrast prieku un iedvesmu. Šobrīd ir grūts laiks ikvienam, bet lieks stress iekšēji, ar negatīvām domām, nespēj samazināt ikdienā notiekošo. Ja tomēr ir grūti iemigt, ieteicams pirms miega veikt tējas rituālu. Ir pieejami speciāli tēju maisījumi vakaram, arī piparmētru lapu tēja vai kumelīte spēs nomierināt un atslābināt satrauktu prātu. Savukārt ikdienas gaitās neaizmirstiet stresu mazināt ar magnija preparātiem un nervu sistēmu stiprināt ar B grupas vitamīniem.
Mēs varam katru dienu izbaudīt un pakārtot sev, piemēram, iesākt to ar iedvesmojošu rīta pastaigu un noslēgt, vakarpusē nūjojot tuvākajā mežā vai parkā. Monotonas kustības rada domu skaidrību un jaunas idejas iedvesmai. Pie fiziskām kustībām piederas veselīgs uzturs, un šobrīd, iespējams, dažiem ir brīvāks laiks, lai izstudētu uztura speciālista ieteiktos padomus un sasniegtu jau gadiem sen atliktos mērķus.
Rūpējieties par savu un savas ģimenes emocionālo labsajūtu, saglabājot mieru un optimismu. Iedvesmu un spēku rodiet veselīgās aktivitātēs svaigā gaisā, atbalstiet ģimenes seniorus, neaizmirstot ar viņiem regulāri sazināties, un svētku svinēšanai ar draugiem izmantojiet drošus tiešsaistes risinājumus. Lai ģimeniski, droši un veselīgi svētki!
Eglīte. Rotāšana. Dāvanas. Saiņošana. Svētku mielasts. Kad lai to visu paspēj? Steiga un stress Ziemassvētkos ir jau ikgadējs standarts, taču gan jau ir efektīvāks veids, kā plānot vismaz daļu no uzdevumiem. Svētku mielasts noteikti ir vislaikietilpīgākais un piņķerīgākais process.
Gan Ziemassvētku vakarā, gan iepriekšējā dienā cenšamies pagatavot visgardāko, bagātāko un skaistāko mielastu saviem mīļajiem. Dažiem palīgā nāk ģimenes, citi cīnās paši, taču katrs no mums vēlētos skaisto svētku dienu izbaudīt mierīgi.
Kanāla “FOX Life” rūķīši apkopojuši septiņus Džeimija Olivera padomus, kā ērtāk un efektīvāk izplānot Ziemassvētku mielasta gatavošanas procesu.
Pārliecinies par saviem krājumiem
Viss vienkāršais ir ģeniāls, ne tā? Virtuvē darbojāmies visa gada garumā un pēkšņi attopamies bez cepamā papīra, pārtikas plēves, kādas īpašas garšvielas un ar tukšu sāls trauku? Visvienkāršākais, kā mēs varam izvairīties no pēdējā brīža skrējiena uz pārpildīto veikalu, ir izskatīt krājumus ar lietām, kuras bieži vien beidzas neīstajā laikā – folija, atkritumu maisi, garšvielu maisījumi, cepamie maisi, skaidiņas piparkūku rotāšanai, augstākā labuma milti un citas lietas, kuras ikdienā lietojam samērā reti.
Gatavo ar mīlestību
Iespējams, izklausās amizanti, varbūt citam tas ir pašsaprotami, bet tik tiešām ēdiens ir gardāks, ja to gatavojam domājot labas domas un darām to ar prieku. “Ziemassvētku dienā steidzīgi cenzdamies visu izdarīt, mēs zaudējam galveno vērtību – mīlestību. Šo “garšvielu” nevajag aizmirst, jo tā ir pati, pati galvenā,” uzsver šefpavārs Olivers.
Pasūti jau iepriekš tiešsaistē
Mēs ļoti labi zinām, ka Ziemassvētku iepirkumu groziņš vienmēr ir krietni smagāks. Šobrīd mums ir pieejama lieliska iespēja pasūtīt pārtiku internetā un saņemt to pie mūsu durvīm. “Sapērciet smagākos produktus un citas gatavošanai nepieciešamās preces internetā, un pirms svētkiem apmeklējiet veikalu tikai, lai iegādātos svaigus dārzeņus un gaļu,” iesaka Olivers.
Perfektie krāsnī ceptie kartupeļi
Garšīgākie kartupeļi izdosies tad, ja pirms cepšanas tos nedaudz pavārīsim. Šādi sagatavoti kartupeļi izcepsies ar mīkstu vidiņu, kraukšķīgu garoziņu un nebūs pilnībā sausi. Vāriet tikai 15 minūtes. Taču, lai samazinātu pienākumu skaitu svētku dienā, Olivers iesaka kartupeļus izvārīt iepriekšējā vakarā. “Ja ledusskapī vairs nav vietas, tad atceries par savu vēso lodžiju, garāžu vai koridoru – arī šīs vietas būs pietiekami labas, lai uzglabātu kartupeļus,” atgādina Džeimijs. Pirms cepšanas pavārs iesaka apslacīt kartupeļus ar eļļu, pievienot šķipsniņu sāls un, ja vēlamies būt pa visam ekstrēmi, – tad arī pievienojam ķimenes.
Smeķīgais cepetis
Galvenais dekors un gardums mūsu galdā – cepetis. Skaista, smaržīga, garda cūkgaļas kakla karbonāde, pīle vai zoss – kā to panākt? Iepriekšējā vakarā izvēlies sev tīkamāko garšvielu buķeti – arī klasiskā “sāls un pipari” derēs. Nomizojiet vairākas ķiploku daiviņas. Gaļā izdariet dziļus, bet īsus griezienus – tā, lai tajos varētu ielikt ķiploka daiviņas. Tad cepetī iemasējiet eļļu un garšvielas, blakus gaļai pielieciet pāris kadiķogas un aptiniet ar pārtikas plēvi. Ļaujiet gaļai marinēties vismaz 24 stundas.
Šis jums atvieglos darbus tieši pirms svētku vakariņām, jo atliks vien ielikt gaļu cepamajā maisā, izdarīt tajā četrus iegriezumus, lai tas neuzpūšas krāsnī, un sākt cept gaļu divas stundas pirms pasniegšanas.
Baudījums acīm
Mēs allaž piedomājam, lai vakariņu galds būtu gana bagātīgs, visi būtu paēduši un ar laimīgiem vēderiem. Taču atcerēsimies, ka sākumā cilvēks bauda lielisko smaržu, pēc tam ar acīm ierauga savu maltīti un tikai beigās ar garšas kārpiņām ķeras visam klāt.
Vienkāršākais veids, kā noformēt galdu, noteikti ir sveces, salvetes un eksotikai – kāds zaļumiņš. “Servjetes aptiniet ar lentīti, pielieciet klāt koriandra kātiņu un čili piparu, lai dekors būtu Ziemassvētku toņos. Uzlieciet uz galda pāris sveces un pievienojiet vārdu kartītes. Kartīšu izveidošana ir arī lielisks veids, kā nodarbināt bērnus,” iesmej Olivers.
Svētki jau no paša rīta
Svētki virmo gaisā jau mēnesi un emociju uzplūdums sit augstu vilni – tā diena ir klāt, taču lielākie brīnumi tikai vakarā. Tematiskas brokastis Ziemassvētku rītā noteikti vēl vairāk iepriecinās jūsu ģimeni. Sagatavojiet savu mīļāko pankūku mīklu, izņemiet no pieliekamā bērnu iecienītāko ievārījumu, sev un partnerim uzvāriet gardu kafiju un sāciet rītu nesteidzīgā gaisotnē, pie pankūku smaržojoša galda.
Televīzijas kanāls “FOX Life” piedāvā vienkāršu recepti no Džeimija Olivera krājumiem, kuru varēsiet pagatavot skatoties raidījumu “Džeimija Olivera Ziemassvētki” ceturtās adventes rītā, 20.decembrī plkst. 08.00.
Ziedkāposta cepetis
Sastāvdaļas
4 ķiploka daiviņas
1 tēj.k. kaltēta paprikas pulvera
½ buntīte svaiga timiāna
Olīveļļa
1 citrons
1 liels ziedkāposts (bez lapām aptuveni 1 kg)
4 ēd.k. sausa sarkanvīna
400 g konservētu tomātu
40 g mandeļu skaidiņas
½ buntīte svaiga pētersīļa
Pagatavošana
Cepeškrāsni uzsildiet līdz 180ºC grādiem. Piestā lieciet nomizotas ķiploka daiviņas, kaltētas paprikas pulveri un timiāna lapiņas (pusi no visas buntītes). Visu kārtīgi saspiediet, pēc tam pievienojiet olīveļļu un garšvielas pēc savām vēlmēm. Atsevišķā traukā ierīvējiet pusi citrona mizas. Ziedkāpostam noplūciet lapas, nedaudz izgrieziet pamatni ar kātu, lai dārzenis stabili stāvētu un negāztos. Nepieciešams arī iegrieziet krustu tā pamatnē. Piestā izveidoto paprikas masu uzklājiet uz ziedkāposta un lieciet to karstumizturīgā traukā ar augstām malām. Apslakiet ar sarkanvīnu un izspiediet pusi citrona sulas. Visu pārklājiet ar foliju un lieciet cepties uz stundu, pēc tam cepiet vēl 20 minūtes, bet bez folija cepurītes.
Pēc tam izņemiet trauku no krāsns, apkārt ziedkāpostam lieciet sagrieztus tomātus, pāri pārberiet sarīvēto citrona mizu un atlikušās timiāna lapiņas. Tad ziedkāpostu nepieciešams cept vēl desmit minūtes, līdz gardums kļuvis zeltaini brūns. Pa šo laiku uz pannas grauzdējiet mandeļu skaidiņas un, kad jau teju tās ir pabeigtas, tad pievienojiet sīki sakapātas pētersīļa lapiņas. Visu maisiet kopā, lai pētersīlis saplok. Pasniedzot ziedkāpostu, riekstu masu lietojiet kā garšīgu dekoru, un “zaļo cepeti” baudiet ar sviesta pupiņām, rīsiem vai gardiem kartupeļiem.
Nav nekā maģiskāka par aromātu, kas piepilda māju, apvienojot smaržīgo piparu, krustnagliņu, kanēļa, ingvera, piparu un ar cukuru sajaukta sviesta notis. Piparkūku cepšana ir burvīga Ziemassvētku sajūtas radīšanas aktivitāte, tādēļ, radot svētkus kopā, vēlamies jums piedāvāt trīs gardas piparkūku receptes, ko pagatavot kopā ar tuvajiem, vai relaksējoties vienatnē ar kādu skaistu svētku dziesmu fonā.
“Piparkūku recepšu ir daudz – no tumšām un cieti kraukšķīgām līdz sulīgām un biezām vai trauslām un kraukšķīgām kā cukurs. Mums, latviešiem, laikam vismīļākās ir tās, kurās ir visas pikantās garšvielas. Tās ir nedaudz tumšākas, skaisti karamelizētas un kraukšķīgas, ar medu, sviestu, tumīgu muscavado cukuru un pašu gatavotas olbaltuma vai gatavās cukura masas rotājumiem,” savas mīļākās piparkūku garšas atklāj Signe Meirāne.
“Aizvietojot vien pāris sastāvdaļas, arī vegāni var pilnvērtīgi baudīt Ziemassvētku tradicionālos ēdienus. Ieteiktu nepārspīlēt ar ēdienu daudzveidību, dažreiz ir labāk pagatavot mazāk, nekā uz dullo sataisīt 30 ēdienu, kas pēc tam paliks pāri. Protams, svētki nav iedomājami bez piparkūkām, tāpēc, gatavojot piparkūku mīklu, sviestu aizvietojam ar kokosa taukiem. Liekot lietā iztēli, fantāziju un nelielas zināšanas, varam ne tikai garšīgi paēst, bet arī pārsteigt mūsu ģimenes ar gardiem, daudzveidīgiem ēdieniem,” ko jaunu iesaka pamēģināt vegāno ēdienu pavārs un Rimi Gardēdis Edgars Sanders.
Trīs gardas svētku piparkūku mīklas receptes iesaka Rimi Gardēži Signe Meirāne un Edgars Sanders.
Katliņā liec cukuru, sīrupu, pienu un kokosa taukus. Uzsildi uz mazas uguns un maisi, līdz cukurs izšķīdis. Ļauj atdzist līdz istabas temperatūrai. Bļodā liec miltus, garšvielas, cepamo pulveri un pievieno cukura-kokosa tauku masu. Visu kārtīgi samaisi, līdz izveidojas mīkla. To liec ledusskapī uz 2 stundām. Pēc tam izrullē mīklu aptuveni 4 mm biezumā, izspied vēlamās formiņas un liec cepties 200 grādos uz 5–6 minūtēm.
Medainās piparkūkas (30 minūtes, 800–900 g)
Sastāvdaļas
300 g sīrupa;
300 g medus;
350 g gaiši brūnā cukura (vai baltā);
220 g sviesta, izkausēta;
3 vidēja lieluma olas, sakultas ar dakšiņu;
1 tējk. cepamā pulvera;
1 kg kviešu miltu;
šķipsniņa sāls
Garšvielas:
1 tējk. kanēļa;
10 krustnagliņas;
1/4 tējk. kardamona;
1 tējk. ingvera pulvera;
1/4 tējk. svaigi rīvēta muskatrieksta;
10 smaržīgie pipari;
5 melnie pipari
Pagatavošana
Liec visas garšvielas kafijas dzirnaviņās vai blenderī un samal vienmērīgā pulverī.
Gatavo mīklu. Uzvāri katlā sīrupu kopā ar medu un 150 g cukura, lai sāk burbuļot. Noņem katlu no liesmas un atdzesē remdenu. Sajauc 900 g miltu ar garšvielām, sāli un cepamo pulveri. Olas saputo ar mikseri ar atlikušo cukuru, lai veidojas gaisīga masa.
Sīrupam pievieno miltus, olas un sviestu, visu mīcot, lai veidojas vienmērīga un spīdīga, bet ne ķepīga mīkla. Kādā brīdī būs jāpievieno vēl atlikušie 100 g (un dažreiz pat vairāk) miltu. Ietin un ieliec uz dažām stundām ledusskapī un pēc tam cep. Var cept arī pēc vairākām dienām vai pat nedēļām, tikai mīkla 2 stundas pirms tam jāizņem no ledusskapja.
20. gs. sākuma piparkūkas (30 minūtes, 800 g)
Sastāvdaļas
400 g tumšā cukura sīrupa;
200 g gaiši brūnā cukura (vai baltā);
170 g sviesta, izkausēta;
2 vidēja lieluma olas, sakultas ar dakšiņu;
1 g sodas;
600–700 g kviešu miltu;
šķipsniņa sāls
Garšvielas:
1 tējk. kanēļa;
10 krustnagliņas;
1/4 tējk. kardamona;
1 tējk. ingvera pulvera;
1/4 tējk. svaigi rīvēta muskatrieksta;
10 smaržīgie pipari;
5 melnie pipari
Pagatavošana
Liec visas garšvielas kafijas dzirnaviņās vai blenderī un samal vienmērīgā pulverī. Gatavo mīklu. Uzvāri katlā sīrupu, cukuru un sviestu, lai sāk burbuļot. Noņem katlu no liesmas. Sajauc pusi miltu ar garšvielām un sāli un iemaisi sīrupā, lai veidojas vienmērīga mīkla un atlec no katla malām. Otru daļu miltu samaisi ar sodu. Pievieno mīklai kopā ar olām un samaisi. Kad kļūst grūti maisīt, liec uz galda un samīci mīklu, lai ir gluda un spīdīga. Var gadīties, ka jāpievieno vairāk miltu (tas atkarīgs no miltiem). Ja tā notiek, liec klāt miltus pa daļām, katru reizi iemīcot, bet ar maksimāli mazāku mīcīšanu. Jo vairāk mīcām, jo cietākas piparkūkas. Mīklai jābūt spīdīgai, vijīgai, bet ne ķepīgai. Ietin un ieliec uz dažām stundām ledusskapī, un tā būs gatava cepšanai.
Ziemassvētkos radiniekus apcienot nedrīkst, un svētkus ļauts svinēt tikai savā mājsaimniecībā, piektdien preses konferencē sacīja VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa.
Saistībā ar Covid-19 izplatību patlaban ir aizliegts rīkot arī privātus pasākumus un privātu pulcēšanos, izņemot pasākumus vienas mājsaimniecības ievaros. Savukārt, ja nepieciešams nodrošināt personas aprūpi vai ja persona mājsaimniecībā dzīvo viena, pieļaujami apmeklējumi, bet ne vairāk kā divu mājsaimniecību ietvaros. Tāpat izņēmums attiecināms uz bērēm ārtelpās un kristību ceremonijām neatliekamos gadījumos, kad atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus, bet ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām.
Līviņa teica, ka ceturtdien valdība pieņēma stingrākus ierobežojumus, saprotot, ka Latvijā līdz šim nav izdevies stabilizēt situāciju ar Covid-19 infekcijas izplatību, un, lai veselības aprūpes sistēma tiktu ar to galā.
Līviņa uzsvēra, ka šis ir Ziemassvētku laiks, tāpēc ministrijā aicina sabiedrību šos svētkus svinēt, bet darīt to droši. Viņa norādīja, ka Ziemassvētkus drīkst svinēt mājās, savā ģimenes lokā – vienā mājsaimniecībā. Proti, cilvēki kuri ikdienā dzīvo kopā drīkst kopā svinēt svētkus.
Tāpat VM eksperte norādīja, ka ārā kopā drīkst pastaigāties divi cilvēki, kas nedzīvo vienā mājsaimniecībā, bet ārtelpās nav atļauts rīkot privātus pasākumus.
Vienlaikus viņa aicināja atcerēties par visiem tuviniekiem, tomēr izvairīties viņus apciemot klātienē. Tāpat viņa norādīja, ka nevar aizmirst gados vecākus cilvēkus, kam šis ir tiešām grūts laiks, jo viņiem visvairāk jāpiesargājas.
“Ja rados ir gados vecāki tuvinieki, izvairīsimies viņus satikt klātienē, bet varam piezvanīt un aizsūtīt dāvanas,” pauda Līviņa.
Vienlaikus, runājot par iepirkšanos, arī to VM aicina darīt attālināti. Taču, ja tas nav iespējams, tad ministrijā aicina plānot savus pirkumus, lai uz veikalu nebūtu jādodas katru dienu, bet pēc iespējas retāk. “Infekcijas izplatība ir nekontrolēta. Mazāk nekā 50% saslimušo var pateikt, kur ir inficējušies,” atzīmēja Līviņa, piebilstot, ka Covid-19 infekciju iespējams “satikt” jebkurā vietā, tāpēc, jo mazāk cilvēki ies ārpus mājām, jo lielāka iespēja pasargāt tuviniekus un nesaslimt.
Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai valdība ceturtdien lēma par stingrāku ierobežojumu ieviešanu no 21.decembra. Ierobežojumi būs spēkā trīs nedēļas līdz 11.janvārim, un tie neskars iedzīvotāju pārvietošanās brīvību.
Ierobežojumi attieksies uz pulcēšanos un tirdzniecību. Vienlaikus noteikts, ka 1.-6. klašu skolēniem par vienu nedēļu tiks pagarināts brīvlaiks.
Saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu no 6.novembra līdz 11.janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija.
Saistībā ar Covid-19 izplatību ir aizliegts rīkot arī privātus pasākumus un privātu pulcēšanos, izņemot pasākumus vienas mājsaimniecības ievaros. Savukārt, ja nepieciešams nodrošināt personas aprūpi vai ja persona mājsaimniecībā dzīvo viena, pieļaujami apmeklējumi, bet ne vairāk kā divu mājsaimniecību ietvaros. Tāpat izņēmums attiecināms uz bērēm ārtelpās un kristību ceremonijām neatliekamos gadījumos, kad atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus, bet ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām.
Tikai 36% Latvijas iedzīvotāju zina, kādi simptomi liecina par aknu veselības problēmām, 46% aptaujāto aknu slimību pazīmes neatpazīst, kamēr 18% respondentu konkrētu atbildi sniegt nevarēja, secināts BENUAptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Zinošāki aknu veselības jautājumos ir gados vecākie iedzīvotāji. Jauniešu vidū (no 18 līdz 24 gadiem) tikai 28% zina par aknu slimību simptomiem, kamēr starp vecāka gadagājuma cilvēkiem (64 līdz 75 gadi) šis rādītājs ir 49%
Aknu funkcijas
Lai arī svētki šogad noritēs šaurā ģimenes lokā un mierīgākā gaisotnē nekā citus gadus, paredzams, ka ēdienu un dzērienu patēriņš svētku brīvdienās pieaugs, kas palielina arī aknu noslodzi. Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka aknu galvenās funkcijas ir žults produkcija un izdalīšana, bilirubīna, hormonu, holesterīna veidošana un izdalīšana, asiņu attīrīšana no toksiskām vielām, piemēram, alkohola, medikamentiem un hormoniem. Tāpat aknās tiek uzkrāts glikogēns, kā arī mikroelementi – cinks, dzelzs, varš, magnijs un vitamīni – A, D, E, K un B12. Aknās tiek sintezētas olbaltumvielas, piemēram, albumīns, kā arī asins recēšanas faktori un globulīni.
Izplatītākās slimības
Visbiežāk sastopamās aknu slimības ir vīrusu izraisīti hepatīti – A, B un C hepatīts. Tāpat aknu slimību lokā iekļaujama taukainā hepatoze, autoimūns hepatīts, hepatocelulāra karcinoma, dažādi labdabīgi aknu veidojumu, alkohola izraisīts aknu bojājums un aknu ciroze. Aknu slimības var būt lēni progresējošas un sākotnēji neizraisīt sūdzības, bet, regulāri kontrolējot aknu rādītājus asins analīzēs, ir iespējams šīs slimības atklāt agrīni.
A hepatīta gadījumā var būt pazemināta ēstgriba, nespēks, slikta dūša, paaugstināta ķermeņa temperatūra, kā arī biežāka vēdera izeja. Saslimstot ar A hepatītu, pēc dažām dienām parādās dzelte un tumšs urīns. Z. Zitmane norāda, ka A hepatīts nekļūst hronisks un parasti neatstāj sekas uz aknu veselību, tomēr ir arī izņēmumi.
Akūts B hepatīts ir reti. Bieži vien pacienti nezina, ka ir inficējušies ar B hepatītu, jo slimība pārsvarā norit bez simptomiem līdz brīdim, kad veidojas dekompensēta aknu ciroze. Slimības prodroma periodā var būt nespecifiskas sūdzības – nespēks, slikta dūša, drudzis, diskomforta sajūta labajā paribē un sāpes locītavās.
C hepatīts izpaužas ar akūtu un hronisku hepatītu. Bieži akūts C hepatīts var noritēt bez simptomiem, bet var būt arī nespecifiskas sūdzības – nogurums, slikta dūša, sāpes vai diskomforts labajā paribē, kā arī dzelte. Hroniska C hepatīta gadījumā sūdzības arī ir nespecifiskas – nespēks, slikta dūša, sāpes muskuļos, locītavās, masas zudums, sāpes labajā paribē.
Autoimūnu hepatītu norise var būt dažāda – no asimptomātiskas līdz pat akūtai aknu šūnu mazspējai. Sūdzības bieži vien var būt arī nespecifiskas – nespēks, slikta dūša, vēdersāpes, ādas nieze, sāpes mazajās locītavās.
Alkohola izraisītu bojājumu gadījumā klīnika arī var būt no bezsimptomu līdz pat akūtai aknu mazspējai. Var būt iepriekš minētie nespecifiskie simptomi, pieaugoša dzelte, asiņošana, paaugstināta temperatūra, ascīts, kā arī var būt traucēta pacienta apziņa un mentālā funkcija. Līdzīgi aknu bojājumi ir arī taukainajai hepatozei.
Aknu cirozes gadījumā ir nespēks, masas zudums, samazināta apetīte, objektīvi atrodama palielināta akna, liesa, šķidrums vēdera dobumā, paplašinātas vēdera priekšējās sienas vēnas, dzelte, asiņošana no barības vada vēnām, sirds disfunkcija, kā arī var iestāties aknu koma un to encefalopātija.
Riska faktori
Z. Zitmane skaidro, ka aknu veselības riska faktori ir pārmērīga alkohola lietošana, aptaukošanās, mazkustība, 2. tipa cukura diabēts, tetovējumu un pīrsinga veikšana. Tāpat paaugstināts saslimšanas risks ir intravenozo narkotiku lietotājiem, kas izmanto vienu injekciju adatu, kā arī iedzimtība un neaizsargāts dzimumakts. Iedzīvotāju vērtējumā kā trīs aknu veselībai kaitīgākie faktori tika norādīti alkohols (91%), uzturs – taukaini, asi un sāļi ēdieni (71%) un nepamatota medikamentu lietošana (57%).
Diagnostika un ārstēšana
Aknu saslimšanas var diagnosticēt, veicot asins bioķīmiju, nosakot bilirubīnu, aknu transamināzes, sārmaino fosfatāzi un gamma glutamiltranspeptidāzi, kā arī nosakot antivielas uz vīrushepatītiem. No instrumentālām izmeklēšanas metodēm visbiežāk pielieto vēdera dobuma ultrasonogrāfiju un datortomogrāfiju. Sākotnēji pacients var vērsties pie ģimenes ārsta, kas tālāk izraksta nosūtījumu pie aknu speciālista – hepatologa. Attiecībā uz aknu slimību ārstēšanu Z. Zitmane norāda, ka pret A un B hepatītu ir pieejamas vakcīnas. Tāpat B un C hepatīta, kā arī autoimūna hepatīta gadījumos ir pieejami medikamenti, ar kuriem ir iespējams uzlabot pacienta dzīves kvalitāti, samazinot nepieciešamību aknu transplantācijai. Aknu audzēju gadījumos ārstēšana un tās efektivitāte ir atkarīga no slimības stadijas, katra situācija jāizvērtē individuāli.
Tuvojoties Ziemassvētkiem, Z. Zitmane aicina ievērot mērenību gan ēdienu, gan dzērienu lietošanā. Jāatceras, ka labāk ēst biežāk un mazākām porcijām, kā arī noteikti atturēties no pārmērīgas alkohola lietošanas.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada oktobrī, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Ja tu gribi vīrietim parādīt to, ka mīli viņu, bet negribi tik bieži to teikt skaļi, ir citi veidi, kā to var izdarīt. Pats elegantākais un patīkamākais veids – izrādīt rūpes un maigumu, lai viņš vienmēr atcerētos to, ka tu viņu saproti un pieņem. Lūk, dažas idejas!
Palīdzi viņam pārprogrammēt domas
Gan jau tev ir zināma tā situācija – jūs atnākat mājās no darba, apskaujaties, pajautājat kā pagāja darba diena, bet viņš nav spējīgs atbildēt. Viņš it kā ir mājās, bet it kā arī nav. Tevi tas kaitina, un ir saprotams, kādēļ. Taču daudziem vīriešiem ir nepieciešams laiks, lai pārslēgtos no darba uz mājām. Viņam vajag nedaudz laika, lai pārslēgtu nopietno darba personību uz maigo mājas personību.
Aprunājies ar viņu par šo tēmu (bet ne uzreiz pēc darba). Noskaidro, cik daudz laika viņam vajag, lai pārslēgtu domas un, kā tu viņam vari palīdzēt. Gan jau viņš novērtēs tavu vēlmi palīdzēt.
Ieklausies viņā
Kad viņš nākamreiz palūgs nedalītu tavu uzmanību, kad stāstīs kaut ko par politiku, sportu, jauno kafijas automātu darbā vai mašīnu, apstājies un paklausies. Ja jūsu sarunā visu laiku iejauksies kliedzoši bērni vai naža trokšņi, kad tu griez dārzeņus, vīrietis nodomās, ka tu viņā it nemaz neklausies.
Protams, atlikt visus darbus un apsēsties parunāt ir dārgs prieks, jo tieši tāpēc, ka tu spēj darīt vairākas lietas reizē, viņam vakarā uz galda parādās siltas vakariņas. Var pamēģināt parunāt pa telefonu, kad ej pa ielu vai arī daļu darbu uzticēt bērniem un atbrīvot pāris minūtes sarunai aci pret aci.
Ļauj viņam satikties ar draugiem
Ja jūs esat ļoti tuvi, tas ir lieliski, taču ik pa laikam katram cilvēkam ir jārod iespēja pavadīt laiku arī ar kādu citu. Visbiežāk tie ir draugi, jo sarunās un kopīgās aktivitātēs daudzi gūst jaunu enerģijas devu.
Protams, viņam nav ar draugiem jātiekas katru vakaru, kamēr tu sēdi mājās un pārliecinies par to, ka viss ir tīrs un maltītes gatava. Viena, divas reizes mēnesī ir pilnībā pietiekami, it īpaši tāpēc, ka vēl ir arī ģimenes locekļi, kuri ik pa laikam jāapciemo un darba, kuru katru dienu jāapmeklē. Šāds noteikums attiecas arī uz tevi.
Dod to, ko viņš vēlas
Mazas mīlestības izpausmes sniedz attiecībām vairāk labuma, nekā varētu šķist. No rīta piecelies agrāk un uztaisi viņam brokastis, ja tu parasti vēl guli. Ja viņš pēc darba ir ļoti noguris, aizej viņa vietā uz veikalu. Tas viss parāda to, ka viņš tev ir svarīgs. Un tici, tu tiksi apbalvota ar līdzīgu uzvedību no viņa puses.
Izsaki viņam komplimentus
Tie vīriešiem patīk un viņi prot tos novērtēt. It īpaši, ja darba diena nav bijusi visai veiksmīga un mājās viņu gaida mīloša un atbalstu raisoša sieviete.
Ļauj viņam sapņot
Ja viņš tev pastāstīs, ka vēlas doties apceļot pasauli, nesteidzies izteikt frāzes „par kādu naudu?” un „kur mēs liksim bērnus?”. Mums visiem patīk pasapņot. Tieši tāpēc pacenties reaģēt pozitīvi. Pat, ja tas ir grūti.
Pārsteidz viņu ar gardu maltīti
Mēdz būt tā, ka jūs abi esat pārāk noguruši, lai gatavotu vakariņas. Taču kādu reizi noteikti apkopo savus spēkus un dodies iekarot virtuvi. Ja tu nemāki gatavot vai pavisam nav tam laika, atceries, ka pat vienkāršākās sviestmaizes var pasniegt tā, ka vīrietis izjutīs visu tavu mīlestību.
Ja desmit dienu laikā nemainīsies epidemioloģiskā situācija, būs jāievieš plaši pārvietošanās ierobežojumi, ceturtdien preses konferencē paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Esam apkopojuši jaunākos ieviestos ierobežojumus:
Attālināti no mājām ir jāstrādā ikvienam, kuram darba specifika to atļauj!
Ikvienam, kuram darba specifika atļauj strādāt attālināti no mājām, tas ir jādara, turklāt darba devēja ir pienākums nodrošināt šādu iespēju, otrdien lēma valdība.
Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne, šie nosacījumi attiecas gan uz valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, gan privātiem uzņēmumiem.
Tas nozīmē, ka klātienē strādās, piemēram, pārdevēji, šoferi, krāvēji, policisti, ugunsdzēsēji, apsardzes darbinieki, radio un televīzijas raidījumu diktori un operatori, mediķi un citi, bet ne, piemēram, biroja darbinieki.
Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu no 6.novembra līdz 11.janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija.
No 21.decembra uz trim nedēļām noteikti vēl papildu drošības pasākumi, kas būs vērsti uz to, lai ikviens iedzīvotājs satiktu pēc iespējas mazāk citu cilvēku ārpus savas mājsaimniecības.
Šāds lēmums pieņemts, lai pasargātu sevi un citus no iespējamās inficēšanas ar Covid-19.
Veselības ministrija izprot, ka tas radīs grūtības un sarežģīs ikdienu, bet vienlaikus lūdz ikvienu iedzīvotāju sadarboties, lai kopā varētu mazināt infekcijas izplatību un nepārslogotu slimnīcu iespējas palīdzēt pacientiem neatliekamās situācijās.
No pirmdienas būs aizliegti visi skaistumkopšanas pakalpojumi un dzinējmedības
No pirmdienas, 21.decembra, līdz 11.janvārim Latvijā būs aizliegti visi skaistumkopšanas pakalpojumi un dzinējmedības, paredz ceturtdien valdībā atbalstītie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
No valdības lēmuma izriet, ka turpmākās trīs nedēļas skaistumkopšanas nozare nedrīkstēs strādāt, tostarp nevarēs sniegt frizieru pakalpojumus.
Šajā periodā nedrīkstēs veikt arī fotosesijas un sniegt citus foto pakalpojumus, izņemot foto dokumentiem.
Vienlaikus sporta inventāra nomas pakalpojumus drīkstēs sniegt tikai ārpus telpām.
Nenotiks arī dzinējmedības.
Veselības ministrijā skaidroja, ka šie pakalpojumi ierobežoti, vērtējot vairākus aspektus, piemēram, vai pakalpojumu sniedz ilgāk par 15 minūtēm (kopā ar laiku uzgaidāmajā telpā), vai ir tiešs cilvēku kontakts pakalpojumu sniegšanas laikā, vai ir iespējams lietot sejas masku (piemēram, pie kosmetologa un fotosesijās tās nelieto), lielāko uzsvaru liekot uz kritēriju, vai bez šī pakalpojuma cilvēks var iztikt trīs nedēļas.
“Mērķis ir samazināt cilvēku skaitu, ko ikdienā satiekam,” piebilda ministrijā.
Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai valdība ceturtdien lēma par stingrāku ierobežojumu ieviešanu. Ierobežojumi būs spēkā trīs nedēļas – līdz 11.janvārim un tie neskars iedzīvotāju pārvietošanās brīvību. Ierobežojumi attieksies uz pulcēšanos un tirdzniecību.
Vienlaikus noteikts, ka 1.-6. klašu skolēniem par vienu nedēļu tiks pagarināts brīvlaiks.
Saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu no 6.novembra līdz 11.janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija.
Ārkārtējās situācijas laikā noteikts pienākums nēsāt sejas maskas visās iekštelpās, tostarp sabiedriskajā transportā, izņemot mājās.
Ārkārtējās situācijas laikā ierobežos tirdzniecību, bet paplašina iegādājamās preču grupas
Laika posmā no sestdienas, 19.decembra līdz 11.janvārim tirdzniecībā katru dienu tiks piemērots regulējums, kas līdz šim attiecās uz brīvdienām un svētku dienām, vienlaikus tiks paplašinātas iegādājamās preču grupas, ko šajā laikā drīkstēs tirgot, paredz ceturtdien valdībā pieņemtie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
Varēs darboties tirdzniecības vietas, kurās drīkst tirgot pārtikas preces, higiēnas preces, pirmās nepieciešamības saimniecības preces, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus, dzīvnieku barību un preces, preses izdevumus, sabiedriskā transporta biļetes, mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus, pašu ražoto lauksaimniecības produkciju, mobilo telefonu priekšapmaksas kartes, kā arī ziedus un Ziemassvētku eglītes.
Tāpat drīkst tirgot vairumtirdzniecībā būvniecības preces (būviztrādājumus).
Turpmākajās trīs nedēļās varēs darboties arī aptiekas, tajā skaitā veterinārās aptiekas, optikas preču veikali, degvielas uzpildes stacijas.
Detalizētāku regulējumu tirdzniecības vietām, tai skaitā preču sarakstus, sagatavos Ekonomikas ministrija.
Tāpat kā līdz šim tirdzniecība internetā netiks ierobežota.
Vienlaikus tirdzniecības vietām pastiprinātas arī prasības – vienam apmeklētājam būs jānodrošina ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no pieejamās telpu platības, apmeklētāju veikalā nedrīkstēs būt vairāk kā pieejamo ratiņu vai groziņu, savukārt uz veikalu drīkstēs doties tikai pa vienam – līdzi drīkst nākt bērni līdz 12 gadu vecumam vai nepieciešamības gadījumā asistents.
Ar grozījumiem rīkojumā īpaši uzsvērts, ka ikvienam, kuram darba specifika atļauj strādāt attālināti no mājām, tas ir jādara. Darba devēja pienākums ir to nodrošināt. Šie nosacījumi attiecas gan uz valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, gan privātiem uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka klātienē strādās, piemēram, pārdevēji, šoferi, krāvēji, policisti, ugunsdzēsēji, apsardzes darbinieki, radio un televīzijas raidījumu diktori un operatori, mediķi un citi, bet ne, piemēram, biroja darbinieki.
Precizēta arī norma attiecībā uz ēdināšanu – tikai ražošanas uzņēmumus, kur nav iespējams nodrošināt drošas ēšanas pauzes, drīkstēs ēdināšanu nodrošināt uz vietas, ja vienlaikus ēd tikai tie cilvēki, kuri ikdienā ir kopā, pie galdiņa sēž tikai viens cilvēks un tiek ievērota divu metru distance.
Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai valdība ceturtdien lēma par stingrāku ierobežojumu ieviešanu no 21.decembra.
Ierobežojumi būs spēkā trīs nedēļas līdz 11.janvārim un tie neskars iedzīvotāju pārvietošanās brīvību.
Ierobežojumi attieksies uz pulcēšanos un tirdzniecību.
Vienlaikus noteikts, ka 1.-6. klašu skolēniem par vienu nedēļu tiks pagarināts brīvlaiks.
Saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu no 6.novembra līdz 11.janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija.
Ārkārtējās situācijas laikā noteikts pienākums nēsāt sejas maskas visās iekštelpās, tostarp sabiedriskajā transportā, izņemot mājās.
Pasažieru skaits sabiedriskajā transportā nedrīkst pārsniegt 50% no transportlīdzekļa ietilpības. Ja nav iespējams kontrolēt pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, tad transporta līdzeklī jābūt norādēm par sēdvietu izmantošanu, nodrošinot fizisko distancēšanos.
Līdz 11.janvārim pārtraukta visu kultūrvietu, izstāžu, kā arī gadatirgu, tai skaitā Ziemassvētku tirdziņu darbība. Ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus, apmeklētājiem joprojām būs pieejami muzeji. Bibliotēkas drīkst klātienē izsniegt grāmatas līdzņemšanai.
No 21.decembra nestrādās bibliotēkas un apmeklētājiem būs slēgtas muzeju iekštelpas
Pastiprinot Covid-19 ierobežošanas pasākumus, no 21.decembra līdz 11.janvārim nestrādās bibliotēkas un apmeklētājiem būs slēgtas muzeju iekštelpas, šodien lēma valdība.
Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) komunikācijas speciāliste Anna Strapcāne, grozījumos par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredzēts, ka noteiktajā laikā nestrādās arī izstāžu vietas un citas kultūrvietas. Tāpat nedrīkstēs organizēt gadatirgus, ieskatot arī Ziemassvētku tirdziņus.
Lai gan apmeklētājiem būs slēgtas muzeju iekštelpas, turpinās darboties muzeju brīvdabas teritorijas, kurās būs jānodrošina cilvēku vienvirziena kustību, jānovērš cilvēku plūsmu sastapšanās un jānodrošina vismaz divu metru distancēšanās. Ar šādiem nosacījumiem darboties varēs arī dabas takas, norādīja Strapcāne.
LETA jau rakstīja, ka saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu no 6.novembra līdz 11.janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Ārkārtējās situācijas laikā noteikts pienākums nēsāt sejas maskas visās iekštelpās, tostarp sabiedriskajā transportā, izņemot mājās.
Tāpat Covid-19 izplatības ierobežošanai valdība ceturtdien lēma par stingrāku ierobežojumu ieviešanu no 21.decembra. Ierobežojumi būs spēkā trīs nedēļas līdz 11.janvārim un tie neskars iedzīvotāju pārvietošanās brīvību
Amatieru sporta treniņi varēs notikt tikai ārpus telpām
Amatieru sporta treniņi no 21.decembra drīkstēs notikt tikai ārpus telpām, tajos pulcējot līdz desmit cilvēkiem un neizmantojot ģērbtuves, paredz ceturtdien pieņemtais valdības lēmums.
Tas nozīmē, ka sporta klubi neuzņems klientus iekštelpās – nestrādās trenažieru zāles un nevarēs doties uz klubu trenēties individuāli, skaidroja valdībā.
Kā vēstīts, no 21.decembra uz trim nedēļām noteiktie drošības pasākumi būs vērsti uz to, lai ikviens iedzīvotājs satiktu pēc iespējas mazāk citu cilvēku ārpus savas mājsaimniecības. Ierobežojumi neskars iedzīvotāju pārvietošanās brīvību.
Šāds lēmums pieņemts, lai pasargātu sevi un citus no iespējamās inficēšanas ar Covid-19.
Veselības ministrija izprot, ka tas radīs grūtības un sarežģīs ikdienu, bet vienlaikus lūdz ikvienu iedzīvotāju sadarboties, lai kopā varētu mazināt infekcijas izplatību un nepārslogotu slimnīcu iespējas palīdzēt pacientiem neatliekamās situācijās.
1.-6.klašu skolēniem ziemas brīvlaiks pagarināts līdz 8.janvārim
Latvijas izglītības iestādēs 1.-6.klašu skolēniem ziemas brīvlaiks tiek pagarināts par vienu nedēļu, proti, līdz 8.janvārim, ceturtdien lēmusi valdība.
Klātienē, pat ne individuāli, nenotiks nekāda veida praktiskās nodarbības. Arī profesionālajā un augstākajā izglītībā, dažādos kursos nodarbības drīkstēs notikt tikai attālināti. Izņēmums ir klīniskā prakse rezidentūrā.
Interešu izglītība un dažādi mēģinājumi arī drīkstēs notikt tikai attālināti, liecina valdības lēmums.
Kā vēstīts, no 21.decembra uz trim nedēļām noteiktie drošības pasākumi būs vērsti uz to, lai ikviens iedzīvotājs satiktu pēc iespējas mazāk citu cilvēku ārpus savas mājsaimniecības.
Šāds lēmums pieņemts, lai pasargātu sevi un citus no iespējamās inficēšanas ar Covid-19.
Veselības ministrija izprot, ka tas radīs grūtības un sarežģīs ikdienu, bet vienlaikus lūdz ikvienu iedzīvotāju sadarboties, lai kopā varētu mazināt infekcijas izplatību un nepārslogotu slimnīcu iespējas palīdzēt pacientiem neatliekamās situācijās.
ASV pirmā lēdija Melānija Trampa apmeklēja bērnu slimnīcu Vašingtonā, lai lasītu pasaku grāmatu mazajiem pacientiem.
Melānija apsēdusies pie lielas Ziemassvētku egles un lasījusi vienu no triloģijas stāstiem par ģimenes Ziemassvētku rotājumu kolekciju, kas naktī maģiski atdzīvojas. Šī bijusi pēdējā reize, kad Melānija apmeklēja slimnīcu, būdama pirmās lēdijas statusā!
Presei paziņojumā teikts, ka ASV pirmās lēdijas lasījumu klausījās divi bērni – sešus un astoņus gadus vecas meitenītes, kuras abas sēdēja uz paklāja Melānijas priekšā.
Slimnīcā Melānija ieradās sejas maskā, bet, lasot grāmatu to noņēmusi. Šo rīcību sociālajos tīklos pamatīgi kritizēja cilvēki, norādot, ka tā tiek pārkāpti slimnīcas noteikumi laikā, kad visā pasaulē ir tik kritiska situācija ar Covid-19.
Slimnīcas noteikumos minēts, ka visiem apmeklētājiem jālieto sejas maskas.
Šajā tumšajā laikā, kad spēkā ir dažādi Covid-19 ierobežojumi, jāatrod veidi, kā citam citu iepriecināt. Viens no veidiem ir izrotāt mājas un dārzus ar gaismiņām. Vismaz tā domā vairāki Šauļu iedzīvotāji.
Dziedātāja Ieva Akuratere un ģitārists Aivars Hermanis izdevuši dziesmu “Ziemas dārzs”. Tā iekļauta mūziķu jaunajā koncertprogrammā ar tādu pašu nosaukumu.
“Manam brīnumam notic tas, kurš pats ir pieredzējis brīnuma iespējamību. Citiem mēs varam izstāstīt ceļu uz turieni. Kad ir atrasts savējais noslēpums, tad izrādās, ka mūs visus vieno šī laimes pastāvēšana, tikai mēs katrs to mīlam mazliet savādāk. Skaisti ir mīlēt tā, kā es jūtu ,nevis, kā mani pamāca! Skaisti ir meklēt!…Jo slepenajā Ziemas dārzā rotaļājas Ziemassvētku Gars, kuru mēs jūs aicinām saklausīt un ieraudzīt caur mūzikas skaņu plūdumu…” par dziesmu saka Ieva Akuratere.
Video
Dziesmas “Ziemas dārzs” vārdu autore ir Ieva Akuratere, mūzikas autors – Aivars Hermanis. Dziesmas ierakstā piedalās taustiņinstrumentālists Raimonds Macats.
Dziesma iekļauta Ievas Akurateres un Aivara Hermaņa ziemas noskaņu koncertprogrammā “Ziemas dārzs”, kuras pirmatskaņojums gan šogad izpaliks, bet, cerams, nākamajā gadā tā izskanēs daudzās Latvijas pilsētās un laukos.
Mūziķi novēl visiem gaišus un mierpilnus Ziemassvētkus!
Pagājušajā diennaktī atklāti 1040 Covid-19 gadījumi, kas ir līdz šim lielākais inficēto skaits diennaktī, kamēr 12 Covid-19 pacienti miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Līdz ar to otro diennakti pēc kārtas Latvijā atklāts līdz šim lielākais Covid-19 gadījumu skaits.
No pagājušajā diennaktī mirušajiem divi bijuši vecumā no 50 līdz 60 gadiem, pieci – no 60 līdz 70 gadiem, četri – no 70 līdz 80 gadiem, bet vēl viens – vecumā no 80 līdz 90 gadiem. Kopumā līdz šim Latvijā miruši 394 cilvēki, kuriem apstiprināta saslimšana ar Covid-19.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 10 344 Covid-19 testi, no tiem pozitīvi bijuši 10%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Latvijā ar Covid-19 līdz šim saslimuši 28 535 cilvēki, savukārt kopumā veikti 761 178 Covid-19 testi.
Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo 14 dienu laikā inficējušos personu kopskaits ir 9228, bet 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir 480,6 gadījumi.
Coronavirus in China. Novel coronavirus (2019-nCoV), people in white medical face mask. Concept of coronavirus quarantine vector illustration. Seamless pattern.
Ņemot vērā dienestu rekomendācijas, Rīgas dome nav saskaņojusi pasākuma rīkošanu pret Covid-19 ierobežojumiem, kas bija paredzēts svētdien, mikroblogošanas vietnē “Twitter” paziņoja pilsētas mērs Mārtiņš Staķis (APP).
Viņš skaidroja, ka Rīgas pašvaldības izpilddirektores pienākumu izpildītājas Elīnas Trautmanes lēmums par sapulces aizliegšanu ir tapis saskaņā ar dienestu rekomendācijām.
“Mēs necīnāmies pret piketiem, mēs cīnāmies pret vīrusu. Vakar dzīvību zaudēja 25 cilvēki, 1000 jauni saslimušie. Tie ir mūsu cilvēki,” norādīja politiķis.
Viņš uzskata, ka pašvaldība nedrīkst pieļaut cilvēku apdraudēšanu.
Ceturtdien Trautmane bija sasaukusi speciālu sanāksmi, lai, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, spriestu par svētdien nodibinājuma “Tautas varas fronte” pieteikto protesta akciju.
Video
Sapulcē 11. novembra krastmalā bija pulcējušies vairāki simti cilvēku, bet pie Brīvības pieminekļa bija sanākuši vairāk nekā simt protestētāju.
Iepriekš Staķis pauda, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai būtu jāaizliedz protesta akcijas. Politiķis uzsvēra, ka vārda brīvība ir būtiska, taču, vērtējot sestdien, 12.decembrī, notikušos protesta pasākumus, kļuvis skaidrs, ka pasākumu rīkotāji ne tikai nevarēja, bet arī negribēja ievērot ierobežojumus.
Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele (AP) pēc otrdien notikušās valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdes sacīja, ka netiekot plānots aizliegt ārkārtējās situācijas laikā rīkot protesta akcijas. Paužot personisko viedokli, Viņķele sacīja, ka izteikšanās brīvība ir nostiprināta Satversmē, tāpēc cilvēkiem būtu jāparedz šāda iespēja.
“Lai arī kāda nesena pieredze mums būtu, šis būtu saglabājams. Bet, ja ir bažas, ka potenciālie protestu dalībnieki negrasās ievērot noteikumus, tad tas ir norišu atļaujas izsniegšanas un kontroles mehānisma jautājums,” sacīja ministre.
Kā ziņots, 12.decembrī Rīgā notika divi protesta pasākumi, kuru laikā tika pārkāpti vairāki Covid-19 ierobežošanas pasākumu noteikumi, tostarp pasākumos piedalījās vairāk nekā 25 cilvēki un viņi neievēroja distancēšanos.
Likumsargi centās iedzīvotājus izklīdināt ar skaļruņos atskaņotiem aicinājumiem nepulcēties un nekavējoties izklīst, pretējā gadījumā solot saukt pie likumā paredzētās atbildības.
Doma laukumā izbūvētā stikla studijā šodien plkst.12 atklās labdarības maratonu “Dod pieci!”, kas šogad aicina ziedot no vardarbības ģimenē cietušajiem, aģentūru LETA informēja Latvijas Radio (LR) pārstāve Daiga Konošonoka.
Stikla studijā darbosies “LR 5 – Pieci.lv” dīdžeji – Toms Grēviņš, Magnuss Eriņš un Elīna Baltskara, lai sešu diennakšu garumā tiešraidē atskaņotu tikai par ziedojumiem izvēlētas dziesmas. Pēc Konošonokas paustā, ar sabiedrības ziedojumu atbalstu tiks izveidots ātrās reaģēšanas jeb krīzes fonds, kas sniegs tiešu palīdzību vardarbības upuriem neatliekamu situāciju risināšanai.
Labdarības maratonu “Dod pieci!” atklās “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta. Pirmais viesis būs Valsts prezidents Egils Levits, kurš veiks ziedojumu no stikla studijas. Skanēs arī maratona himna “Es zinu, tu esi” un nākamo 152 stundu garumā tiks atskaņotas tikai par ziedojumiem izvēlētas dziesmas. Katru dienu studijā viesosies dažādi eksperti, sabiedrībā zināmi cilvēki un populāri mūziķi.
LR pārstāve pavēstīja, ka “Ziedot.lv”, sadarbībā ar nevalstiskām organizācijām (NVO) Latvijā, nodrošinās atbalstu, lai par ziedotajiem līdzekļiem cietušie saņemtu steidzami nepieciešamu palīdzību īslaicīgai pajumtei, medicīniskai palīdzībai, ekspertīžu apmaksai, ēdienam, transportam, mentoram un citām vajadzībām. Labdarības maratona “Dod pieci!” partneri būs ikviena biedrība, organizācija, sociālais dienests vai policija, kas palīdz vardarbības upuriem. Palīdzības saņemšanas pieteikuma anketu jau patlaban var aizpildīt mājaslapā “dodpieci.lv”.
Video
Dod Pieci 2020 himna – Es zinu, Tu esi
Konošonoka pauda aicinājumu ikvienam ziedot “Dod pieci!” apmaiņā pret iecienītākās dziesmas atskaņošanu “LR 5 – Pieci.lv” ēterā. Ziedojumus, sākot no 5 eiro, var veikt tīmekļvietnē “dodpieci.lv”. Savukārt līdz 27.decembrim skaidras un bezskaidras naudas ziedojumus var veikt “Circle K” degvielas uzpildes stacijās visā Latvijā, bet līdz 10.janvārim “Dod pieci!” ziedojumus varēs veikt “Ziedot.lv” mājaslapā.
No 17.decembra līdz 23.decembrim skaidras naudas ziedojumus varēs veikt arī pie labdarības maratona stikla studijas Vecrīgā, Doma laukumā. LR pārstāve uzsvēra, ka, ziedojot klātienē, maratona organizētāji lūdz ievērot drošības ierobežojumus un divu metru distanci. Ja ziedotājs vēlas ziedot ar dziesmu, naudas ziedojuma kastē jāievieto arī iepriekš sagatavota lapiņa ar skaidri salasāmu dziesmas nosaukumu un izpildītāja vārdu.
Konošonoka atzīmēja, ka līdz 23.decembrim notiek arī “Dod pieci!” labdarības izsoles tīmekļvietnē “dodpieci.lv”, kur vairāksolīšanā var tikt pie ekskluzīvām lietām, kas maratona laikā arvien tiek papildinātas. Jau norit izsole par Imanta Ziedoņa muzejam no Indijas atsūtīto mākslinieces Fatimas Ahmedas gleznu. Savukārt sporta līdzjutēji varēs iegūt īpašumā boksera Maira Brieža, hokejista Laura Dārziņa, hokeja kluba “Dinamo Rīga”, Latvijas Futbola izlases un citu lietas.
Tāpat, pēc LR paustā, mūzikas cienītāji var ziedot par iespēju dzirdēt savā mājvietā grupu “Čipsis un dullais” un kopā ar grupu “Singapūras Satīns” uzspēlēt peintbola maču. Mājokļu attīstītāja “Bonava” projektā “Krasta kvartāls” iespējams izsolīt atpūtu un ēdināšanu paraugdzīvoklī. Dalība izsolē ir vienreizējs ziedojums 5 eiro vērtībā, kas automātiski nonāk “Ziedot.lv” rīcībā un tiek pieskaitīts “Dod pieci!” maratona ziedojumiem. Izsoles likme ar minimālo augšupejošo soli ir 1 eiro. Brīdī, kad piedāvātā likme tiek pārsolīta, tās iesniedzējs saņem e-pastu.
Labdarības maratona gaitai būs iespējams sekot līdzi 24 stundas diennaktī “LR 5 – pieci.lv” ēterā, video tiešraidē tīmekļvietnē “dodpieci.lv”. Par dienas aktualitātēm informēs portāls “lsm.lv” un Latvijas Televīzijas 1.kanāla reportāžās. Visas nakts garumā labdarības maratona notikumiem varēs sekot līdz “LTV1” un “LR1”. Labdarības maratons noslēgsies 23.decembrī, plkst.20.00.
Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, labdarības maratona organizatori aicina iespēju robežās izvēlēties bezskaidras naudas ziedojuma veikšanu attālināti.
Covid-19 izplatības ierobežošanai valdība šodien lems par stingrāku ierobežojumu ieviešanu no 21.decembra.
Ministru kabinets otrdien vienojās par stingrākiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem no 21.decembra, tomēr gala lēmums tiks pieņemts šodien.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien žurnālistiem stāstīja, ka ceturtdien valdība lems par jauniem ierobežojumiem, kas stāsies spēkā 21.decembrī un būs spēkā trīs nedēļas.
Pēc Kariņa teiktā, ierobežojumi neskars pārvietošanās brīvību.
Vienlaikus valdība lems par skolēnu ziemas brīvlaika pagarināšanu par vienu nedēļu. Tāpat tiks sagatavoti īpaši ieteikumi, kā ģimenēm Ziemassvētkus pavadīt pēc iespējas drošāk.
Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele (AP) otrdien informēja, ka Veselības ministrija (VM) Covid-19 ierobežošanai piedāvā padarīt bargākus ierobežojumus tirdzniecībā, kā arī aizliegt norises iekštelpās.
Patlaban VM izstrādātajā grozījumu projektā piedāvāts padarīt stingrākus tirdzniecības ierobežojumus, taču tie neskartu ne pārtikas, ne pirmās nepieciešamības preces.
Tāpat plānots pagarināt skolēnu ziemas brīvlaiku, kā arī aizliegt visa veida aktivitātes, kuras “var vispārējas veselības vārdā izlaist pāris nedēļas”, piemēram, iekštelpu treniņi, mēģinājumi un citas nodarbes.
Pulcēšanās ierobežojumus VM piedāvājums neparedz, turklāt netiekot plānots arī aizliegt ārkārtējās situācijas laikā rīkot protesta akcijas. Paužot personisko viedokli, Viņķele sacīja, ka izteikšanās brīvība ir nostiprināta Satversmē, tāpēc cilvēkiem būtu jāparedz šāda iespēja.
Trešdien Valsts prezidents Egils Levits un Ministru prezidents uzsvēra, ka trešdien publicētie Covid-19 saslimstības dati liecina par vēl stingrāku ierobežojumu nepieciešamību.
Jau ziņots, ka trešdien Latvijā atklāts līdz šim lielākais Covid-19 gadījumu skaits – 1023 sasirgušie, bet 25 Covid-19 pacienti miruši, kas ir atkārtots augstākais rādītājs, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Iepriekš SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atzina, ka pašreizējie Covid-19 epidemioloģiskie rādītāji Latvijā liek prognozēt, ka līdz gada beigām slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits pārsniegs 1000.
Tuvojas gada visgaidītākais brīdis, kad jo īpaši vēlamies būt kopā ar saviem tuvajiem un mīļajiem. Ziemassvētkus var uzskatīt arī par svētkiem, kuros ir visvairāk pārsteigumu, brīnumu, jautrības, dāvanu, taču tas ir arī laiks, kad tiek izšķērdēts vislielākais pārtikas apjoms. AS “Putnu fabrika Ķekava” eksperti ir apkopojuši dažus padomus, lai palīdzētu jums samazināt pārtikas izšķērdēšanu šajā brīvdienu sezonā.
Pārtikas izšķērdēšana – tā ir pārtikas izmešana, ja tā joprojām ir pat ēdama. Izšķērdēšana notiek, ja ledusskapī kaut kas sabojājas tāpēc, ka tas nav laikus apēsts, vai arī, ja uz šķīvja ir pārāk daudz ēdiena, kura atlikumi tiek izmesti, nevis atstāti apēšanai vēlāk.
Iemesli, kāpēc pārtika tiek izšķērdēta
Galvenie iemesli, kāpēc tiek izšķērdēta pārtika ir tas, ka bieži vien cilvēki iepērkas izsalkuši, iegādājas ēdienu vairāk nekā tas ir nepieciešams, kā arī sarūpēto nepareizi uzglābājam. Tāpat arī svētku laikā sagatavojam ēdienu ievērojami vairāk nekā to spējam apēst. Nereti mēs izmetam pārtikas pārpalikumus, lai gan tos iespējams atbilstoši saglabāt vai, termiski apstrādājot, izmantot citas maltītes pagatavošanā. Samazinot pārtikas izšķērdēšanu, mēs varam būt apzinīgāki sociālās un vides aizsardzības kontekstā.
Pārtikas izšķērdēšanas ierobežošana
Samazinot pārtikas izšķērdēšanu, mēs arī samazinām pārtikas izdevumus un ietekmi uz vidi. Neatkarīgi no tā, vai atrodaties mājās, skolā vai darbā, ļoti viegli var samazināt pārtikas izšķērdēšanu. “Putnu fabrikas Ķekava” eksperti iesaka šādus vienkāršus soļus:
Mazāka porcija katrā ēdienreizē. Pārliecinieties, ka, piemēram, Ziemassvētku vakarā, sākot ikgadējo un tradicionālo “svētku izēšanos”, uz šķīvja liekat mazas porcijas un izmantojat mazāka izmēra traukus. Liela izsalkuma gadījumā varat paņemt papildporciju.
Kārtība pieliekamajā un ledusskapī. Pirms iegādāties pārtiku, vienmēr pārbaudiet krājumus, kas ir mājās. Svētku galdā vispirms lieciet to, kas iegādāts pirms kāda laika. Bieži vien ledusskapja dziļākajā stūrī ir tieši tas, kas vajadzīgs un kas nav jāpērk. Tikpat būtiska ir arī pareiza pārtikas produktu uzglabāšana.
Esiet radoši ar produktu pārpalikumiem. Tā vietā, lai mestu tos prom to, izmantojiet tos citu ēdienu pagatavošanai. Piemēram, dārzeņu mizas un vistas kaulus var izmantot zupas buljona pagatavošanai, bet no pārpalikušās maizes var pagatavot maizes grauzdiņus. Pāri palikušo gaļu var sacept ar rīsiem un dārzeņiem vai sagriezt salātos. Ja gadījumā ir palicis kāds auglis – sablenderējiet to gardā un veselīgā smūtijā.
Mazāk ir vairāk jeb iepērcieties gudri. Mēs bieži pērkam tik daudz par daudz ēdienu, ka daļa vienkārši sabojājas. Pirkumus plānojiet pirms iepirkšanās, nepērciet pārmērīgi lielus daudzumus, kā arī atcerieties, ka reklāmas sauklis “Pērc 2, bet maksā tikai par 1!” derēs tikai tādā gadījumā, ja to visu spēsit apēst.
Nav skaistumkonkurss. Ja augļi vai dārzeņi ir neparastas formas, nemetiet tos uzreiz prom. Izmantojiet tos zupām, sautējumiem, krēmzupām vai smūtijos.
Dalīties nozīmē rūpēties. Ja ir pārāk daudz pārtikas, atcerieties par kaimiņiem.
Uzglabājiet pārpalikumus pareizi!
Atkarībā no pārtikas veida, tā būs jāglabā ledusskapī, saldētavā, skapīšos vai uz plauktiem. Pareiza saglabāšana ir būtiska, lai produkts ilgāk būtu derīgs. Ēdiena pārpalikumiem jāļauj atdzist līdz istabas temperatūrai pirms tie nonāk ledusskapī. Izvairieties no skārda bundžām, jo ledusskapī tās var dot skārda garšu to saturam. Ēdiena pārpalikumi var tikt izmantoti citās maltītēs, ja vien sekosiet šiem vienkāršajiem ieteikumiem:
atdzesējiet pārpalikumus pēc iespējas ātrāk, ideālā gadījumā divu stundu laikā;
sadaliet tos atsevišķās porcijās un lieciet ledusskapī vai saldētavā;
ledusskapī atstātie pārpalikumi jāapēd nākamo divu dienu laikā;
atkārtoti sildot pārpalikumus, jāpārliecinās, ka tie tiek karsēti līdz ir pilnībā karsti;
atkausētu pārtiku var karsēt tikai vienreiz, jo atkārtota saldēšana un karsēšana palielina risku, ka pārtika nav ēdama;
saldējumu un citus saldētus produktus nevajadzētu likt atpakaļ saldētavā pēc tam, kad tie jau ir vienreiz atkausēti.
Šie vienkārši ieteikumi ikvienam palīdzēs ietaupīt laiku, naudu un vēl būtiskāk – samazinot pārtikas izšķērdēšanu, sniegt savu ieguldījumu apkārtējās vides saudzēšanā un dabas resursu aizsardzībā.
Happy couple Christmas shopping during the pandemic wearing a facemask and looking at a shop window while carrying bags
Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāts līdz šim lielākais Covid-19 gadījumu skaits – 1023 sasirgušie, bet 25 Covid-19 pacienti miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
No pagājušajā diennaktī mirušajiem viens bija vecumā no 50 līdz 55 gadiem, seši – no 65 līdz 75 gadiem, desmit – no 75 līdz 85 gadiem, septiņi – vecumā no 85 līdz 95 gadiem, bet vēl viens – vecumā no 95 līdz 100 gadiem. Kopumā līdz šim Latvijā miruši 382 cilvēki, kuriem apstiprināta saslimšana ar Covid-19.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 9887 Covid-19 testi, no tiem pozitīvi bijuši 10,3%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Latvijā ar Covid-19 kopumā līdz šim saslimuši 27 495 cilvēki.
Savukārt līdz šim kopumā veikti 750 834 Covid-19 testi.
Covid-19 izplatības ierobežošanai Ministru kabinets vienojies par stingrākiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem no 21.decembra, tomēr gala lēmums tiks pieņemts ceturtdien, 17.decembrī.
Otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē tika diskutēts par vēl lielāku ierobežojumu ieviešanu.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien žurnālistiem stāstīja, ka ceturtdien valdība lems par jauniem ierobežojumiem, kas stāsies spēkā 21.decembrī un būs spēkā trīs nedēļas.
Pēc Kariņa teiktā, ierobežojumi neskars pārvietošanās brīvību.
Vienlaikus valdība ceturtdien lems par skolēnu ziemas brīvlaika pagarināšanu par vienu nedēļu.
Tāpat tiks sagatavoti īpaši ieteikumi, kā ģimenēm Ziemassvētkus pavadīt pēc iespējas drošāk.
Premjers stāstīja, ka pēc medicīnas ekspertu skaidrotā, situācija veselības aprūpes sistēmā ir raksturojama kā “kara medicīna”, jo pieaugošā Covid-19 pacientu skaita dēļ slimnīcas ir spiestas samazināt savu pakalpojumu klāstu.
“Cīņā ar Covid-19 dienā zaudējam desmit cilvēku dzīvības, kas nav pieņemami,” uzsvēra Kariņš.
Ministru prezidents aicināja sabiedrību izmantot gaidāmo svētku klusuma periodu, lai būtiski panāktu saslimstības samazināšanos.
Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 587 jauni Covid-19 gadījumi, bet pieci sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
No pagājušajā diennaktī mirušajiem divi bija vecumā no 50 līdz 65 gadiem, divi – no 75 līdz 85 gadiem, bet vēl viens – no 95 līdz 100 gadiem. Kopumā līdz šim Latvijā miruši 357 cilvēki, kuriem apstiprināta saslimšana ar Covid-19.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 9400 Covid-19 testi, no tiem pozitīvi bijuši 6,2%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits sasniedzis 841.
Iepriekš SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atzina, ka pašreizējie Covid-19 epidemioloģiskie rādītāji Latvijā liek prognozēt, ka līdz gada beigām slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits pārsniegs 1000.
Sporta zāļu slēgšana un biežāka uzturēšanās mājās ir sekmējusi to, ka Covid-19 laikā 20% Latvijas iedzīvotāju ar fiziskajām aktivitātēm nodarbojas mazāk nekā pirms krīzes, kamēr 62% fizisko aktivitāšu daudzums šajā laikā nav mainījies. Vienlaikus 15% aptaujāto atzinuši, ka Covid-19 laikā kustas vairāk nekā pirms tam (6% – ievērojami vairāk, 9% – nedaudz vairāk), secināts BENU Aptiekas Stresa termometra rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar uzņēmumu GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 2700 iedzīvotājus. Lai arī kopumā fizisko aktivitāšu daudzums ir mazinājies, 32% respondentu atzinuši, ka Covid-19 laikā savai imunitātei pievērš lielāku uzmanību nekā pirms tam, piemēram, papildus uzņem vitamīnus un cenšas saglabāt mierīgu ikdienas ritmu.
Tāpat aptaujā atklāts, ka 63% aptaujāto par savu imunitāti rūpējas tikpat daudz kā pirms krīzes, 1% par imunitāti rūpējas mazāk, savukārt 4% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Spēja pielāgoties
Viens no CrossFit kustības pamatlicējiem Latvijā, treneris Kaspars Zlidnis skaidro, ka cilvēkiem ir sarežģīti mainīt ikdienas kārtību un īsā laikā pakārtot to mainīgajiem Covid-19 ierobežojumiem. Lai cilvēki pierastu un pielāgotos jaunajiem apstākļiem, ir vajadzīgs laiks. Tas attiecas arī uz sporta nodarbībām, kas šobrīd nav atļautas tādā apjomā un intensitātē kā iepriekš. Jau bez ierobežojumiem cilvēkam ir grūti atrast motivāciju sportot, bet šobrīd darīt to vienam pašam mājas apstākļos bez trenera klātbūtnes, atbilstoša inventāra un gaisotnes ir vēl sarežģītāk.
Vingrošana mājās
Eksperts uzsver, ka vingrošana nav rakešu zinātne, drīzāk tā ir psiholoģiska spēja pielāgoties jaunajiem apstākļiem un rast motivāciju vismaz 40 minūtes izkustēties mājās vai ārā. Profesionālajā sportā šie ierobežojumi ir daudz kritiskāki, tomēr minimālais ikdienas kustību apjoms neko pārāk specifisku nenozīmē – pietiek ar locītavu izapļošanu, pāris spēka vingrinājumiem lielākajām muskuļu grupām, dažiem stiepšanās vingrinājumiem un intensīvāku pastaigu vai lēnu skrējienu pie mājām. K. Zlidnis norāda, ka, vingrojot bez papildu smaguma, traumu iespējamība ir neliela. Turklāt ierobežojumi ir tikai uz noteiktu laiku, tādēļ baidīties no tālejošām sekām nav vērts. Veselīgs dzīvesveids nav īstermiņa nodarbe, tas ir veselību veicinošu aktivitāšu kopums visas dzīves garumā, tādēļ jāpielāgojas apstākļiem un jāturpina darīt visu iespējamo sava organisma stiprināšanā. Treneru konsultācijas un privāti treniņi iespējami ir arī tiešsaistes režīmā, tādēļ jāizmanto tās iespējas, kuras šobrīd ir pieejamas, lai mazinātu mazkustības riskus.
Kustības un emocionālā labsajūta
Fiziskās aktivitātes ir viens no veidiem, kā novērst domas un mazināt satraukumu par krīzi. Cilvēka emocionālo līdzsvaru lielā mērā nosaka tas, kam ikdienā tiek pievērsta lielāka uzmanība. Patērējot negācijas un bailes, cilvēkus pašus pārņem baiļu un nedrošības sajūta, kas atņem ievērojamus enerģijas resursus un pasliktina emocionālo labsajūtu. Tā vietā, lai veltītu vairāk laika ģimenei un rūpētos par mentālo un fizisko veselību, liela uzmanība tiek pievērsta apkārt esošajām negācijām. K. Zlidnis aicina vairāk uzturēties dabā. Tas palīdzēs attīrīt prātu, turklāt ir labs un visiem pieejams izkustēšanās veids. Attiecībā uz imunitātes stiprināšanu jāatceras, ka to veido ļoti daudzi aspekti, tostarp veselīgs un pilnvērtīgs uzturs, kvalitatīvs miegs un stresa kontrole. Tuvojoties Ziemassvētkiem, speciālists atgādina par regulāru kustību nozīmi un mērenības ievērošanu ēdienu un dzērienu patēriņā.
Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 2779 respondentus.
Drebuļi ir ātra un ritmiska muskuļu raustīšanās, kas – tāpat kā žagas vai šķaudīšana – nav kontrolējama. Visbiežāk drebuļi rodas brīžos, kad ķermenim ir auksti, taču tiem var būt arī citi iemesli, kurus nedrīkst atstāt bez ievērības. Vairāk par to, kas var likt ķermenim drebēt un kā to novērst, skaidro aptieku tīkla Apotheka farmaceite Anna Kivleniece.
“Drebuļi rodas, muskuļiem ritmiski saspringstot un atslābstot – tādā veidā ķermenis sevi pasargā no siltuma zuduma. Papildus var parādīties arī zosāda un pacelties ķermeņa matiņi. Taču jāņem vērā, ka muskuļu drebēšana ir veids, kā organisms reaģē uz dažādiem faktoriem – ne tikai uz temperatūras izmaiņām, bet arī, piemēram, uz iekšējām izjūtām. Tāpat drebuļus izsauc arī dažādas saslimšanas – gan baktēriju, gan vīrusu izraisītas, piemēram, pneimonija, gripa, malārija, urīnceļu infekcijas un gastroenterīts,” stāsta farmaceite Anna Kivleniece.
#1 Izmaiņas temperatūrā
Kad ķermeņa temperatūra nokrītas zemāk par komforta temperatūru, var sākties drebuļi – tādā veidā ķermenis uz īsu brīdi palielina siltuma radīšanu. Taču šī komforta temperatūra, kurā ķermenis jūtas labi, katram ir atšķirīga. Tā, piemēram, bērni, kuriem ir mazāks daudzums ķermeņa tauku, izteiktāk izjūt pazeminātu temperatūru nekā pieaugušie. Jutīgums pret aukstumu var mainīties arī laika gaitā, kā arī veselības stāvokļa dēļ. Arī ūdens un vējš liek izteiktāk izjust aukstumu, tāpēc tik bieži drebuļi rodas pēc peldes.
#2 Adrenalīna paaugstināšanās
Arī spēcīgas emocijas, piemēram, bailes un stress var izraisīt drebuļus – tas saistīts ar adrenalīna līmeņa paaugstināšanos asinīs. Adrenalīns ir hormons, kura izdalīšanos veicina dažādi nervu sistēmas kairinājumi. Adrenalīns atrodams arī anestezējošajos līdzekļos, kurus izmanto, piemēram, pirms zobu ārstēšanas, tāpēc dažiem cilvēkiem arī tie var izraisīt drebuļus.
#3 Hronisks stress
Cilvēkiem, kuri piedzīvo hronisku stresu, drebuļi ir biežāki, tāpēc tā var būt pazīme, ka jāpārdomā savs dzīvesveids. Ja drebuļiem pievienojas elpas trūkums, slikta dūša vai sirdsklauves, tas var liecināt par panikas lēkmi, kuru noteikti nedrīkst atstāt bez ievērības.
#4 Bakteriāla infekcija
Drebuļi var būt arī viens no veidiem, kā organisms reaģē uz bakteriālu infekciju. Ja drebuļiem pievienojas arī citi simptomi, piemēram, drudzis vai citas gripai līdzīgas sūdzības, nepieciešams vērsties pie speciālista – jo ātrāk identificējat drebuļu cēloni, jo ātrāk var uzsākt ārstēšanu.
#5 Pazemināta glikozes koncentrācija asinīs
Tāpat drebuļi var liecināt arī par pazeminātu glikozes koncentrāciju asinīs vai pat hipoglikēmiju. Tas ir aktuāli cukura diabēta slimniekiem, kuri lieto cukura līmeni pazeminošās zāles vai insulīnu. Ja parādās drebuļi, tas nozīmē, ka pēc iespējas ātrāk jāuzņem kāds ātrais ogļhidrāts – tā var būt smalkmaizīte, saldums vai cita ātrā uzkoda. Ja drebuļi parādās ļoti bieži, jāsazinās ar ārstu un jāpārskata izvēlētā terapija, iespējams, zāles netiek lietotas pareizi. Drebuļi mēdz izpausties arī kā medikamentu blakusparādība, un tos var izraisīt gan ikdienā lietoti pretsāpju-pretiekaisuma līdzekļi, gan recepšu medikamenti.
Silts apģērbs un ūdens dzeršana
Drebuļus, kas radušies temperatūras izmaiņu dēļ, iespējams novērst, apģērbjoties siltāk. Cilvēkiem, kuri ir jutīgi pret aukstumu, savā dzīvojamajā telpā jāseko līdzi, lai temperatūra būtu piemērota. Tāpat, dodoties ārpus mājas, vienmēr jāatceras paņemt līdzi siltāku jaku, ko nepieciešamības gadījumā varētu uzvilkt. Savukārt, ja drebuļi ir saaukstēšanās vai bakteriālas infekcijas simptoms, papildus noteiktajai ārstēšanai ieteicams apsegties ar vieglu segu. Tāpat nepieciešams dzert vairāk ūdens, vēlams, lai tas ir istabas temperatūrā, jo auksts ūdens var izsaukt papildu drebuļu epizodi. Retos gadījumos drebuļi var parādīties arī pēc pārāk daudz kofeīna uzņemšanas, un arī tādos gadījumos pats svarīgākais ir uzņemt daudz ūdens.
“Ja drebuļi parādās bez pārtraukuma un saglabājas ilgāk nekā 48 stundas, kā arī tiem pievienojas tādi simptomi kā vemšana vai sāpes vēderā, sāpīga urinēšana un citi, nepieciešams nekavējoties meklēt speciālistu palīdzību,” brīdina farmaceite Anna Kivleniece.
LONDON - DECEMBER : (NO PUBLICATION IN UK MEDIA FOR 28 DAYS) Queen Elizabeth II stands in the Music Room of Buckingham Palace after recording her Christmas day message to the Commonwealth on December 2008 in London, England. (Anwar Hussein Collection/Rota/WireImage)
FOTO: Getty Images
Ziemassvētki ir vieni no skaistākajiem un mīļākajiem svētkiem daudzās ģimenēs – arī britu karaliskajā ģimenē! Parasti šajā laikā monarhi sapulcējas pie kopīga pusdienu galda un šos svētkus atzīmē vairāku dienu garumā Sandringemas savrupnamā, kas pieder Lielbritānijas karalienei Elizabetei II. Interesanti, ka šī būs pirmā reize, kad 34 gadu laikā šī tradīcija tiks lauzta.
Elizabetei II katru gadu Ziemassvētku dāvanās iztērē aptuveni 30 000 eiro un šīs dāvanas ir domātas ne tikai ģimenes locekļiem, bet arī pilnīgi visiem karaliskās ģimenes darbiniekiem. Karaliskā ģimene vairākās intervijās izteikusies, ka viņi paši viens otram ģimenes lokā drīzāk dāvina simboliskas dāvanas un cenšas neizlutināt savus bērnus… Vairāk par vērtīgām un noderīgām dāvanām šajā laikā tiekot domāts tieši attiecībā pret pils darbiniekiem, jo šis pandēmijas laiks visiem ir bijis smags.
Pandēmija ir ieviesusi savas korekcijas arī britu karaliskās ģimenes tradīcijās. Lielbritānijā, līdzīgi kā daudzās Eiropas valstīs šobrīd, ir izsludināta ārkārtas situācija, kuras laikā ir aizliegts tikties pat ar savas ģimenes locekļiem, tas attiecas arī uz britu karalisko ģimeni. 94 gadus vecajai karalienei ir četri bērni un astoņi mazbērni, un sešiem no viņiem ir jau pašiem savas ģimenes – saprotams, ka drošības apsvērumu dēļ tāda kompānija nevarēs pulcēties kopā.
Elizabete II kopā ar savu vīru, princi Filipu Ziemassvētkus plāno aizvadīt Vindzoras pilī. Šajā rezidencē pāris atrodas jau 9 mēnešus un diemžēl lielāko daļu viņi nesatiek nevienu, izņemot savus darbiniekus.
Piparkūkas ir viens no senākajiem un iecienītākajiem Ziemassvētku našķiem, kas savu popularitāti saglabā arī mūsdienās. Kāpēc tieši šāds pikants našķis ir kļuvis par svētku neatņemamu sastāvdaļu? Kā varam dažādot piparkūku mīklas sastāvu, lai tās būtu veselīgākas? Kādi citi veselīgi ziemas našķi iederēsies gan svētku laikā, gan ikdienā? Padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Piparkūku vēsture
Piparkūkas, medus rauši ir ēdiens ar ļoti senu vēsturi, pat ar 5000 gadus senu! Tās cepa gan Senajā Romā, Senajā Grieķijā, ziedoja dievībām un lietoja veselības stiprināšanā. Mūsu Eiropas pusē pirmoreiz rakstos piparkūku cepšana pieminēta Nirnbergā 1395. gadā. Piparkūkas galvenokārt ziemā cepa mūki, savukārt mūķenes cepa medus raušus un pārdeva tos aptiekās pie klosteriem. Mīklas sastāvs bija līdzīgs kā šodien – medus, pipari, ingvers, kanēlis, muskatrieksts un citas garšvielas, kam tika piedēvētas ārstnieciskas īpašības, īpaši medum. Tās bija ļoti dārgas, jo pašas izejvielas tolaik bija pieejamas vien retajam. Ir zināms, ka piparkūkas, līdzīgas, kā mēs tās cepam šodien, uz Latviju ir atceļojušas no Vācijas. 17. gadsimtā Vācijā bija piparkūku ģildes un piparkūku cepšana bija amats, stāsta L. Sondore.
Kāds ir piparkūku popularitātes noslēpums?
Piparkūku fenomens varētu būt smaržā, garšvielās, mīklas gatavošanā – tai ir jānobriest, „visām garšvielām jāsadraudzējas”, lai kāda īpaši nedominētu, uzsver uztura speciāliste. Kad smarža, tām cepoties, piepilda māju, tā rada svētku sajūtu. Savukārt dekorēšana un krāsainās glazūras tik ļoti patīk bērniem!
Veselīgākas variācijas
Mūsdienās ir tik daudz iespēju dažādot tradicionālo piparkūku recepti, lai gan tādas vienas, īstās receptes jau nemaz nav, saka uztura speciāliste. Medus un garšvielas, īpaši pipari, paliek nemainīgas. Pārējo – variējam, kā nu kuram tīk. Kviešu miltu vietā var izmantot rudzu, speltas vai citus miltus, kas ļauj dažādot cepumu struktūru – no cietiem, kraukšķīgiem līdz mīkstiem. Var variēt ar cukuru un tā daudzumu, bet neaizstājams mīklā ir medus. Jāatceras, ka piparkūkas ir tikai našķis ar savu sastāvu un arī formu.
Mīklas gatavošanai ir jāparedz laiks, vēlams garšvielas malt mājās, lai saglabātu to aromātu. Piparkūku krāsai var izmantot dažādus cukura sīrupus, melasi vai pievienot dedzināto cukuru. Mīklas gatavošanā ir jābūt izveicīgam, jo jādarbojas ar ļoti karstu masu. Senos laikos piparkūku mīklu gatavoja vasarā, arī mūsdienās piparkūku mīklu gatavo labu laiku pirms svētkiem.
Veselīgie siltie dzērieni svētku galdam un ikdienai
Kā ierasts, ziemai piestāv silti dzērieni, īpaši pēc garām pastaigām! Gatavojiet tos, par pamatu izmantojot augļu sulu vai mājās gatavotu sīrupu, pievienojiet kanēli, ingveru, krustnagliņas vai piparkūku garšvielas. Dzērienam var pievienot žāvētus ābolus, saldētas ogas – katra piedeva dzērienu bagātinās ar savu garšu un krāsu. Piemēram, cidoniju-ābolu sulas dzēriens ar garšvielām, smiltsērkšķu un pīlādžu ogām.
Pašgatavots kārums kā dāvana
Laikā, kad nevaram tikties ar mūsu mīļajiem, mēs varam sagatavot un aizvest vai nosūtīt viņiem pašgatavotas paciņas. Piemēram, laba ideja ir sagatavot burkā ierauga maizes sastāvdaļas un pievienot recepti vai uzdāvināt piparkūku mīklu, cepumu vai kēksu sastāvdaļas – visas saliktas traukā, ar pievienotu skaisti rotātu recepti un pagatavošanas gaitu. Var izcept kūku vai kūkas sagataves un aizsūtīt tās. Tad katrs mājās pagatavo pildījumu un kopīgi, bet attālināti ietur svētku maltīti. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā, katram esot savā mājā un pie ekrāna, varam visi kopā baudīt šādu ēdienu.
Recepte: Ziemassvētku deserts burciņā
Nepieciešams: žāvēti augļi pēc izvēles, jogurts bez piedevām, brūkleņu ievārījums, saldētas ogas (izmanto neatlaidinātas), rudzu rīvmaize, kanēlis, rīvēta citrona miziņa. Pasniegšanai: neliela izmēra burciņa, trauciņš ar vāku.
Pagatavošana: žāvētus augļus (ābolus, plūmes vai citus) aplej ar karstu ūdeni, izmērcē, samaļ, atstājot nelielus gabaliņus. Pievieno jogurtu bez piedevām, rīvētu citrona miziņu, kanēli, samaisa. Tad rudzu rīvmaizei pievieno kanēli, apgrauzdē uz sausas pannas. Burciņā liek nedaudz rīvmaizes, uzliek nedaudz ievārījuma, uzber ogas un liek žāvēto augļu krēmu. Kārtas var atkārtot. Noslēdz ar krēma kārtu, ogām un dekorē ar saberztām piparkūkām.
Svētku galdam
Šogad, kad ir ierobežotas tikšanās un svētki noritēs šaurā ģimenes lokā, svētku galdam var kopīgi izlemt gatavot pamatēdienu un desertu vai uzkodas. Uzkodas var būt mazi, divkumosu sklandrauši – ar rudzu miltu pamatnīti, ko patiks veidot bērniem, ar pildījumu pēc izvēles – saldu, sāļu, veģetāru vai vegānu. Var kopā gatavot dārzeņu salmiņus un pasniegt tos ar krējuma vai bezpiedevu jogurta mērci. Uzcept mazas kotletītes vai mini karstmaizītes un pasniegt tās ar svaigiem salātiem. Laba izvēle būs pašu cepta maize ar mājās gatavotu pastēti, ar dažādām zirņu vai pupiņu pastām. Ievērojot latviešu tradīcijas, var pagatavot zirņu pikas – mazas kā „trifeļu konfektes”. Ja mājās ir mazi bērni – izvēlieties tādus ēdienus, ko varat kopīgi gatavot un tad kopā saklāt svētku galdu. Atcerieties – šis noteikti ir laiks, kad nav jāpārēdas!
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas klīniska farmaceite Ilze Priedniece uzskata – tieši bagātīgais garšvielu sastāvs, kas piparkūkām piešķir aromātu un garšu, rada svētku sajūtu un prieku. Turklāt visas tradicionālās piparkūku garšvielas satur ēteriskās eļļas, kam piemīt veselīgas īpašības.
Kanēlis. Kanēļkoka mizu izmanto pie gremošanas traucējumiem un vēdera uzpūšanās, arī sliktas dūšas, saaukstēšanās gadījumā. Kanēli izmanto arī uztura bagātinātājos, kas palīdz uzturēt normālu glikozes līmeni.
Koriandrs. Koriandra sēklu droga uzlabo gremošanu un apetīti, mazina vēdera uzpūšanos. To izmanto atkrēpošanai klepus gadījumā, tam piemīt arī nomierinošas īpašības.
Muskatrieksts uzlabo ēstgribu un gremošanu, taču tas jālieto uzmanīgi, lai nepārdozētu. Turklāt to nedrīkst lietot grūtnieces.
Krustnagliņas veicina gremošanu, ārīgi tās lieto pret sāpēm, arī zobārstniecībā – tās mazina sāpes un darbojas antiseptiski.
Melnie un smaržīgie pipari veicina gremošanu.
Kardamons. Kardamona sēklu droga uzlabo gremošanu un ēstgribu. Tās izmanto pie gremošanas traucējumiem un vēdera uzpūšanās
Ingvers. Ingvera sakneņiem piemīt pretiekaisuma, sviedrējoša iedarbība. To izmanto gremošanas traucējumu gadījumā, pie saaukstēšanās. Tas palīdz arī pret sliktu dūšu.
Protams, gan ar pārlieku piparkūku ēšanu, gan ar garšvielu patēriņu nevajadzētu aizrauties! Atcerieties, ka piparkūkas tomēr ir salds našķis, bet garšvielas jālieto atbilstošos, saprātīgos apjomos. Lai garšām un aromātiem bagāti svētki! Neaizmirsīsim par garšaugu un garšvielu bagātīgo klāstu, ko varam izmantot! Lai izdodas izcept aromātiskas un ļoti gardas piparkūkas!
Priecīgus un mierpilnus svētkus un stipru veselību!
Mūsdienās arvien vairāk sieviešu izvēlas satikties ar jaunākiem vīriešiem. Tādas slavenības kā Keita Mosa, Prijanka Čopra un Heidija Kluma neuzskata vecumu par šķērsli mīlestības jautājumā, tad kāpēc mums vajadzētu? Agrāk satikšanās ar jaunākiem vīriešiem sabiedrībā bija mazāk pieņemama – taču mēs domājam, ka viss ir mainījies.
Kāpēc ir sievietes, kuras izvēlas jaunākus vīriešus?
Tas ir tāpēc, ka viņu ķermenis ir viņu veselības virsotnē. Pētījumi rāda, ka jo vecāki mēs kļūstam, jo spēcīgāk mēs smaržojam, mainoties ķermeņa smaržai. Jaunie vīrieši, visticamāk, arī lieto spēcīgas smaržas, lai saglabātu asumu! Ir vērts atzīmēt, ka smaržas ir milzīga pievilcības sastāvdaļa.
Tā kā viņi ir citas paaudzes pārstāvji, viņi var rīkoties pilnīgi savādāk. Tas var atvērt sievietes domas, jo viņi parāda, kā lietas tiek darītas šodien, iepazīstinot ar pilnīgi jaunu pasauli. Tas var būt jautri abiem, jo viņi var dalīties savās 2 pasaulēs kopā.
Parasti ir zināms, ka jauneklīgi puiši pievērš lielāku uzmanību tam, kā viņi izskatās un ģērbjas. Piemēram, viņi var izvēlēties stilu, nevis komfortu un sekot līdzi jaunākajām tendencēm. Faktiski saskaņā ar vienu pētījumu, kā vīrieši ģērbjas, ir svarīga daļa no tā, kas sievietēm šķiet pievilcīgs, jo viņiem šķiet izšķiroša nozīme tam, kā cilvēks sevi prezentē.
Tas ir neizbēgams faktors, jo šī enerģija var pievienot attiecībām jaunu pieredzi. Jaunāki vīrieši var vēlēties izmēģināt jaunas lietas un palikt kustībā, kas var nozīmēt kopīgas unikālas aktivitātes, kuras parasti nedarītu. Tas var palīdzēt saglabāt attiecības aizraujošas un piedzīvojumu pilnas.
Diemžēl starp sievietēm pastāv liela konkurence, un, kad jauni puiši dodas pie vecākām sievietēm, to bieži var svinēt. Mūsdienu sabiedrībā sievietes, kuras ir vecākas par 30 gadiem, daudzi uzskata par vecām, it īpaši, ja viņas ir vientuļas. Tāpēc, kad jaunāks vīrietis satiekas ar vecāku sievieti, viņš ignorē šos aizspriedumus un izrāda viņai pelnīto atzinību.
Kad pāri kļūst vecāki, viņi var sajust spiedienu. Tomēr puiši, kuriem pulkstenī ir mazāk numuru, iespējams, vēl ir tālu no tā, ka vēlas bērnus, kas var būt lieliski, ja sieviete nevēlas bērnus. Interesanti, ka vīrieši pēdējos gados vairāk kavē bērnu radīšanu, daudzi izvēlas veidot ģimeni trīsdesmit gadu vecumā un vēlāk.
Laulības šķiršana, karjera un vilšanās – iepazīšanās ar kādu jaunāku cilvēku parasti nozīmē, ka jūs varat izlaist šo bagāžu. Visticamāk, ka jaunāki puiši nav aizņemti ar saviem iepriekšējās laulības bērniem vai biznesu. Tas nozīmē, ka viņš tik daudz nedala savu laiku starp sievieti un citiem galvenajiem pienākumiem viņa dzīvē, piemēram, bērniem.
Covid-19 pandēmija savā veidā ir skārusi katru no mums – ģimeni kā mikrokosmu, sabiedrību kopumā, valsti un pasauli. Tā ir iedragājusi ekonomiku, atstājot bez līdzekļiem miljoniem cilvēku pasaulē, radot bailes un neziņu par rītdienu. Šī ir neordināra situācija, kādu mēs vēl neesam piedzīvojuši, un tā ir atstājusi ietekmi arī uz medicīnas aprūpi. Infekcijas slimību ārstēšana, intensīvā terapija un neatliekamā medicīna pašlaik atrodas dramatiskā situācijā.
Latvija kopā ar vēl 32 valstīm vasarā veica pētījumu, lai noskaidrotu, kā pandēmija ietekmējusi seksuālo un reproduktīvo veselību un pāru attiecības. Pētījuma „I-SHARE” (International Sexual Health and Reproductive Health Survey in the time of COVID-19) rezultāti gada nogalē tiks prezentēti gala ziņojumā, un tiks publicētas rekomendācijas politikas veidotājiem un to īstenojošām institūcijām. RSU Sabiedrības veselības institūta direktore profesore Gunta Lazdāne atzīst, ka līdzās pandēmijas ietekmei uz ekonomiku tā ļoti būtiski ir skārusi attiecības ģimenē, seksuālo dzīvi, ģimenes plānošanu, kontracepcijas lietošanu un veicinājusi vardarbības pieaugumu. Tomēr izdarīt vienotus un vispārinātus secinājumus nevar, jo cilvēki mums līdzās ir dažādi un Covid-19 ietekme uz viņiem arī var būt citāda. Profesore G. Lazdāne ir gandarīta, ka šim jautājumam tiek pievērsta pienācīga uzmanība: „Man ir liels prieks veikt pētījumu valsts pētījumu programmas (VPP) ietvaros par sabiedrības veselības nopietnu komponentu – seksuālo un reproduktīvo veselību. Tas, ka šī joma ir iekļauta VPP, apliecina, ka politikas veidotāji saprot, ka seksuālā un reproduktīvā veselība mums ir svarīga. Jo bieži varam dzirdēt arī atrunu, ka mums taču ir Covid-19, mums ir „karš”, bet jūs te ar savu seksu.” Cilvēks ir seksuāla būtne, seksuālā dzīve ir ļoti svarīga mūsu dzīves sastāvdaļa. To nedrīkst atstāt novārtā.
Pašlaik daudzās valstīs notiek pētījumi, kas saistīti ar Covid-19 ietekmi uz visdažādākajiem procesiem. Tostarp arī ASV Guttmacher Institute pētījums par seksuālo un reproduktīvo veselību 2020. gadā, kurā apskatīti pieci galvenie kritēriji: grūtniecības plānošana, kontracepcijas lietošana, kontracepcijas un klātienes ginekoloģisko pakalpojumu pieejamība, attālināta iespēja saņemt kontracepciju, vardarbība no seksuālā partnera puses. Vairāki ASV pētījuma aspekti sakrīt ar Latvijā veiktā pētījuma jautājumiem, bet „I-SHARE” aptauja ir plašāka. Profesore G. Lazdāne uzteic ikvienu pētījumu, kas šobrīd notiek, jo iegūtie dati palīdz izstrādāt jaunus un efektīvus algoritmus, lai uzlabotu seksuālo un reproduktīvo veselību: „Jau februārī Ķīnā, kurā ir miljoniem iedzīvotāju un kur ir ļoti aktuāli jautājumi par kontracepciju, parādījās pirmās publikācijas par tēmu, kā tieši Covid-19 ietekmēs ģimenes. Tomēr ne tikai ģimenes, bet arī ekonomiku, jo Ķīnā ražo ļoti daudz medikamentu, tostarp arī kontracepcijas līdzekļus.”
Kāda ir seksuālā un reproduktīvā veselība pandēmijas laikā
Šobrīd reproduktīvās veselības jomā svarīgākais jautājums ir ģimenes plānošana, kontracepcijas līdzekļu pieejamība un lietošana. Tomēr tikpat nopietni jādomā par grūtniecības norisi un mātes mirstību pandēmijas laikā. „Neaizmirsīsim, ka grūtniecības plānošanā nopietna loma ir arī neauglības ārstēšanai, kā arī grūtniecības pārtraukšanai dažādu iemeslu dēļ. Kāda būs šo pakalpojumu pieejamība? Covid-19 sākoties, to varēja tikai modelēt,” uzsver G. Lazdāne. Pēc šādas modelēšanas 132 zema un vidēja ienākuma valstīs, pie kurām Latvija nepieder, secināts, ka par 10% samazinās ilgstoši lietojamo kontracepcijas medikamentu lietošana. Tā rezultātā būs vairāk nekā 15 miljoni neplānotu grūtniecību. Nebūs pieejama arī aprūpe grūtniecēm un jaundzimušajiem, un ir izskaitļoti aptuveni 28 000 mātes nāves gadījumu. Satraucoši ir arī prognozētie dati par abortu, jo varētu būt nepieejams aborts drošos apstākļos ar pārbaudītām mūsdienīgām metodēm, un tas var beigties ar vairāk nekā 3 miljoniem nedrošu abortu un vismaz 1000 sieviešu nāvi. Kā nākamo ļoti svarīgu aspektu profesore G. Lazdāne min seksuāli transmisīvo slimību un HIV diagnostiku un ārstēšanu. Vienlaikus pandēmija aktualizē jau tā sensitīvo jautājumu par vardarbību ģimenēs, lielākoties pret sievieti, bet vardarbība savstarpējās attiecībās skar arī vīriešus, jo tā ne vienmēr ir fiziska. Tā var būt arī emocionāla un ekonomiska vardarbība. Šie dati, lai arī tieši nav pielīdzināmi Latvijas situācijai, liek domāt, kā mēs no šīs situācijas varētu iziet labāk.
Tabu tēma un izglītības trūkums
Seksualitāte, reproduktīvā veselība un arī kontracepcija nav aktuālākās tēmas mūsu politikas veidošanā, kaut gan tās tiešā veidā ietekmē valsts ekonomiskos rādītājus un nodokļu ieņēmumus. Vienlaikus arī sabiedrībā par to runā salīdzinoši maz, jo tā joprojām ir tabu tēmu sarakstā. ASV Guttmacher Institute pētījuma aptaujā visā Amerikā piedalījās vairāk nekā 2000 respondentu, bet mūsu aptaujā Latvijā bija 1173 respondenti. „Kur Amerika, kur Latvija…” saka G. Lazdāne, precizējot, ka 88% no Latvijā aptaujātajiem respondentiem ir dāmas un tikai 12% – kungi. Tas pierāda to, ka sabiedrībā vēl valda uzskats, ka ģimenes plānošana un kontracepcija ir tikai sievietes atbildība. „Mums nav izglītības šajā jomā. Skolās šādu stundu nav, bet ģimenēs par to negrib vai neprot runāt,” secina G. Lazdāne. Joprojām ir dzirdami argumenti, ka „laikos, kad mēs augām, par to nestāstīja, kāpēc lai tagad būtu citādi”. Viens no galvenajiem pētījuma secinājumiem saistās tieši ar seksuālo izglītību. Dzimumaudzināšanai ir ļoti liela nozīme ne tikai meiteņu veselības saglabāšanā un veicināšanā, bet arī zēnu attieksmes veidošanā pret šiem jautājumiem. Vēl jo vairāk šajā laikā, kad visapkārt ir tik daudz pretrunīgas informācijas, jāveido skaidra un saprotama komunikācija ar sabiedrību.
Kontracepcija ģimenes plānošanā pandēmijas laikā
Mūsu veiktās aptaujas dati liecina, ka, tāpat kā 2013. gada publikācijās par iedzīvotāju reproduktīvo veselību, respondenti atzīst, ka visbiežāk kā kontracepcijas metodi izvēlas prezervatīvu. Tos var nopirkt lielveikalā, degvielas uzpildes stacijā un pasūtīt e-vidē ar piegādi mājās. Profesore G. Lazdāne atzīst, ka būtu interesanti uzzināt, cik cilvēku šādu iespēju izmanto. No aptaujātajiem šajā pētījuma sadaļā hormonālās metodes lietoja 13,8%, hormonālo spirāli 6,9% un gandrīz 23% – pārtraukto dzimumaktu. Dabiskās kontracepcijas metodes lieto vairāk par 14% respondentu, bet to efektivitāte (aizsardzība pret neplānotu grūtniecību) ir zemāka nekā mūsdienīgām metodēm. G. Lazdāne cer, ka LR Veselības ministrijas atbalstītais “Pētījums par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem”, kas uzsākts šogad, bet uz laiku ir pārtraukts, sniegs vispusīgāku informāciju, reprezentatīvus datus, aptaujājot 4000 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Mēs ceram, ka attiecībā uz kontracepciju būs labāki rezultāti, jo pašlaik ir pieejamas visdažādākās mūsdienīgas kontracepcijas metodes.
Uz jautājumu, vai pandēmija ietekmējusi grūtniecības plānošanu, speciāliste atbild, ka pagaidām par to vēl ir grūti spriest, jo Covid-19 ekspozīcija nav bijusi ļoti ilga. Lielākoties cilvēki domā par bērniņu un plāno grūtniecību tad, kad jūtas salīdzinoši droši, tāpēc šis rādītājs var būt gan ar plus, gan mīnus zīmi. G. Lazdāne: „No praktizējošiem ginekologiem dzirdam ziņas, ka sievietes grūtniecības uzskaitē stājas vairāk nekā iepriekš. Tomēr par reāliem datiem varēsim spriest tikai nākamgad. Tāpēc negribētu šādu spekulāciju izteikt.” Vienlaikus aptauja liecina, ka 20% respondentu atzīst, ka seksuālā aktivitāte tomēr samazinās. Viena trešdaļa no pāriem, gan vīrieši, gan sievietes, atzīmē, ka ir vairāk spriedzes. Daļai sieviešu samazinās apmierinātība ar seksuālo dzīvi, kamēr vīriešiem šis faktors īpaši nemainās. Vienlaikus nesamazinās seksuālās partnerattiecības ārpus ģimenes tiem, kuriem tādas ir.
Attālinātās konsultācijas
Covid-19 pandēmijas laikā mēs ne tikai esam aicināti iespēju robežās strādāt un mācīties attālināti, bet arī medicīniskās konsultācijas saņemt attālināti. Profesore G. Lazdāne stāsta, ka aptaujā iegūtie dati liecina, ka 30% respondentu savas vizītes tiešām dažādu iemeslu dēļ bija atcēluši. Šajā kontekstā jāsaprot, cik lielā mērā, piemēram, ambulatorā vizīte uzskatāma par neatliekamu. Šeit pastāv riski, jo gadījumā, ja sievietei paredzēta kontracepcijas līdzekļa ievadīšana, ko klātienē veic medicīnas personāls, karantīnas gadījumā vizīte nav iespējama. Tādā gadījumā pāris varētu izmantot attālinātu konsultāciju un vienoties par citu kontracepcijas metodi, izvēloties e-vidē izrakstītos medikamentus. Profesore G. Lazdāne akcentē dažādu pieredzi citās valstīs šo problēmsituāciju risināšanā: „Attālinātās konsultācijas var sniegt ne tikai ginekologs, bet arī ģimenes ārsts un vecmāte, lai mazinātu stresu un neziņu.” Pašlaik arvien vairāk medicīnas aprūpes darbinieku ir spiesti atrasties pašizolācijā, jo ir kontaktpersonas statusā. Tomēr viņi labprāt sniegtu konsultācijas attālināti, ja vien šī sistēma tiktu sakārtota juridiski un finansiāli – tā liecina mūsu pētījumā veiktās mērķa grupu sarunas un intervijas ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, uzsver G. Lazdāne.
Palīdzēt varētu arī nevalstiskās organizācijas, kurām jau ir pieredze seksuālajā un reproduktīvajā veselībā un kuras varētu sniegt atbalstu, piemēram, HIV pacientiem, kas arī ir viena no riska grupām. Cilvēki, kuriem diagnosticēts HIV, dzīvo lielā stresā, bailēs par inficēšanos ar vēl vienu slimību. Vienkārša telefona saruna ar atbalsta grupas personu varētu daudz ko atrisināt, mazināt spriedzi un sniegt padomu un palīdzību, īpaši cilvēkiem ar zemu ienākumu un izglītības līmeni.
Cilvēktiesības un sabiedrības veselības riski
Viens no jautājumiem, kas aktualizējies pandēmijas laikā, ir dzīvesbiedra klātbūtne ģimenes dzemdībās, kas ārkārtējās situācijas laikā daudzās dzemdību nodaļās objektīvu iemeslu dēļ bija liegta. Gunta Lazdāne: „Kopā ar Latvijas Universitātes asociēto profesori Solvitu Olsenu esam analizējuši radušos situāciju un juridiskās tiesības. Protams, ka riski vienmēr pastāv un ar tiem saskārušās visas valstis. Tomēr, ja pieņem kādu lēmumu, tam ir jābūt juridiski pamatotam un par to skaidri jāinformē sabiedrība.” Pētījuma laikā daudzi topošie tēvi atzinuši, ka galvenais, lai sievai un bērnam ir vislabākā aprūpe un viņi ir drošībā. Tomēr daudzi pāri pandēmijas laikā izvēlējušies dzemdēt tajās ārstniecības iestādēs, kur partnera klātbūtne dzemdībās nebija liegta. Analizējot datus, ir redzama tendence, ka Rīgas Dzemdību namā, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā krīzes ierobežojumu laikā, sākot ar martu un līdz jūnijam, dzemdību skaits ir krities par 10–12%.
Dzemdēt vai vispār nedzemdēt
Lēmumu par kontracepciju nevajag atlikt uz rītdienu, jo rīt nekas nemainīsies, rezumē profesore G. Lazdāne. Viņa ieteic izmantot efektīvus ilgtermiņa kontracepcijas līdzekļus, lai gadījumā, ja grūtniecība nav plānota, neiedzīvotos vēl papildu problēmās, ko tāpat mums visiem radījusi Covid-19 pandēmija. It īpaši, ja sievietei ir neplānota grūtniecība un viņa vēlas to pārtraukt, ja viņa ir bijusi saskarsmē ar Covid-19 vai viņai jābūt pašizolācijā, tad tas var būt sarežģīti. G. Lazdāne: „Piemēram, sieviete nāk ar visiem dokumentiem pārtraukt grūtniecību, bet tests izrādās pozitīvs. Viņai saka: izārstēsiet Covid-19, un tad nāciet atkal.” Tādas situācijas ir arī citviet pasaulē. Daudzviet tas ļāvis attīstīties telemedicīnai ne tikai konsultāciju jomā, bet arī konsultējot sievieti medikamentozā aborta veikšanā attālināti. Ja pāris ir reproduktīvā vecumā, bet bērnus vairs nevēlas, profesore ieteic pašlaik tomēr izvēlēties atgriezeniskas kontracepcijas metodes, jo pēc ķirurģiskām manipulācijām reprodukcija dabiskā ceļā praktiski nav iespējama. „Bet ja nu pēc Covid pārdomāsiet?” jautā G. Lazdāne.
Savukārt tiem, kas vēlas laist pasaulē bērnus, nav citu rekomendāciju kā mīlestība, pozitīvas emocijas, veselīgas seksuālās attiecības, pilnvērtīgs uzturs, fiziskās aktivitātes, D vitamīns un folskābe. Vienkāršas lietas, kuras palīdz gan grūtniecības plānošanā, gan cīņā pret Covid-19.
attentive dog during the hunting season equipped with a safety vest in signal color
Ir gada tumšākais laiks, biežāk tiek novērota migla, palielinās arī nokrišņu daudzums un vējš. Šis ir laiks, kad suņu saimniekiem īpaši jārūpējas par savu un mīluļu drošību pastaigu laikā, ja došanās ārpus mājas notiek diennakts tumšajā laikā vai mijkrēslī. Rimi Mājdzīvniekiem eksperte un kinoloģe Ļena Valdmane iepazīstina ar trīs veidiem, kā pastaigu laikā ievērot galveno noteikumu gan sunim, gan saimniekam – būt pamanāmam!
Atstarotāji un atstarojošie elementi
Ļena Valdmane norāda, ka izmantot atstarotājus ir lētākais un vienkāršākais veids, kā būt labāk pamanāmam diennakts tumšajā laikā. “Pirmkārt, suņa saimniekam jāparūpējas par to, lai viņš ir pamanāms, otrkārt, jāgādā, lai tumsā saredzams ir arī četrkājainais mīlulis. Daudzas šobrīd veikalos pieejamās suņu kakla siksnas un pavadas jau ir aprīkotas ar atstarojošiem elementiem, bet, ja tādu nav, var izmantot visparastākos piemērota izmēra atstarotājus, piestiprinot tos gan pie suņa kakla siksnas, gan pie pavadas. Ja pastaigām tiek izmantota parasta saite, tad atstarotājus ieteicams piestiprināt abos tās galos – gan tuvāk kakla siksnai, gan tuvāk otram pavadas galam, kurā bieži ir cilpa ērtākai turēšanai, kā arī pa 1‒2 atstarotājiem pavadas centrā. Ja suns tiek vests pastaigā ar regulējamu flexi tipa pavadu, tad atstarotāju var pielīmēt vai piestiprināt pie roktura, kā arī pie kakla siksnas. Iesaku ņemt vērā, ka maza izmēra sunīšiem šādi piekariņu tipa atstarotāji var traucēt, savukārt suņiem ar bagātīgu apmatojumu tie būs mazāk pamanāmi un savu funkciju nepildīs pilnvērtīgi, tādēļ ir vērts padomāt par papildu risinājumiem,” stāsta Rimi Mājdzīvniekiem eksperte.
Atstarojošie iemauktiņi un vestes
“Atstarojošie iemaukti un vestes ir ļoti praktisks un ērts risinājums suņa drošībai. Iemauktiņi un vestes, kas izgatavotas no gaismu atstarojoša materiāla, pārklāj gan suņa plecus un sānus, gan daļēji muguru, līdz ar to ir labāk pamanāmas. Nedz suņa izmērs, nedz apmatojums nebūs noteicošais, ja suņa īpašnieks mājas mīluļa drošībai izvēlēsies tieši vesti. Šis ir ļoti labs risinājums pastaigām apdzīvotā vietā, satiksmes tuvumā, jo veste ļaus autovadītājiem savlaicīgi (jau aptuveni 140 m attālumā) pamanīt suni, bez atstarotāja tie ir vien 25‒40 m,” norāda Ļena Valdmane.
LED kakla siksnas un piekariņi
Kinoloģe stāsta, ka LED kakla siksnas un piekariņi ir mūsdienīgāks un nedaudz dārgāks risinājums, taču tas kļūst aizvien pieejamāks un populārāks. LED gaismas mirgojošais piekariņš, kas piestiprinās pie kakla siksnas, ir mazāk funkcionāls, jo to ir grūtāk pamanīt. “Šis būs labs risinājums pastaigām drošā, slēgtā teritorijā, piemēram, privātmājas pagalmā, lai varētu mājas mīluli pieskatīt. Savukārt LED kakla siksnas, kas ir pieejamas dažādās krāsās un kam parasti ir vismaz divi, bet biežāk trīs darbības režīmi – vienmērīga gaisma, lēni mirgojoša gaisma un ātri mirgojošā gaisma –, būs piemērots risinājums pastaigām gan pilsētā, gan mazāk apgaismotās vietās (mežā, nomaļās vietās, laukā). LED siksnas darbībai nepieciešamas baterijas (suņa īpašniekam jārūpējas par savlaicīgi bateriju nomaiņu, lai svarīgā brīdī suns pēkšņi nekļūtu neredzams), tās ir labi pamanāmas vidēji 400‒500 m rādiusā, ir mitruma un aukstuma izturīgas, “ skaidro Rimi Mājdzīvniekiem eksperte.
“Svarīgi ne vien piestiprināt kādu atstarojošu elementu, bet pārliecināties, ka tas tiešām pilda savu funkciju – ka jūsu mīlulis ir labi pamanāms gājējiem un autobraucējiem gan apgaismotā ietves posmā, gan tumšākā pagalma nostūrī, gan stāvot, gan skrienot dažādos virzienos un skatoties no dažādām pusēm. Lai mums drošas, interesantas un spilgtas pastaigas arī gada tumšākajos mēnešos,” novēl kinoloģe Ļeņa Valdmane
Mūsdienu tehnoloģiju pasaulē daudzi cilvēki nevar iedomāties savu dzīvi bez austiņām. Ja kādreiz tās lietoja galvenokārt profesionālo pienākumu veicēji, tad šodien ikdienā tās lieto praktiski ikviens. Pircēji, iegādājoties austiņas, pievērš uzmanību to tehniskajiem parametriem, taču aizmirst par monētas otru pusi – drošību. Gjensidige Latvija vērš uzmanību uz dzirdes sistēmas noslogojuma riskiem, ko izraisa pārmērīga austiņu lietošana.
Trokšņa slodzei ir negatīva ietekme uz cilvēka ķermeni, jo tā ietekmē gan nervu, sirds, asinsvadu un pat gremošanas sistēmu. Taču visvairāk no trokšņainām skaņām cieš dzirdes orgāns. Pasaules Veselības organizācijas statistikas dati liecina, ka vairāk nekā 1,1 miljardam bērnu, pusaudžu un jauniešu ir aizdomas par dzirdes traucējumiem austiņu lietošanu dēļ. Taču dzirdes traucējumi visbiežāk liek par sevi manīt un tiek konstatēti pēc daudziem gadiem, kad sekas ir neatgriezeniskas.
“Dzirdes traucējumi rodas tādēļ, ka cilvēka dzirdes sistēmas muskuļi dabiski aizsargājas tikai no neregulārām skaņām. Kad skaņa ir spēcīga, muskuļi saspringst, tādējādi aizsargājot īpaši jūtīgās dzirdes šūnas. Šie muskuļi nevar būt ilgstošā sasprindzinājumā, tādēļ klausoties skaļu mūziku austiņās, tie nodrošina tikai daļēju aizsardzību,” stāsta Gjensidige Latvija Veselības, Ceļojumu un nelaimes gadījumu atlīdzību grupas vadītāja Zane Johansone.
Intensīva skaņas jauda
Cilvēka dzirdei ir droša skaņa ar jaudu no 40 līdz 60 decibeliem (dB), kas ir zema skaļuma austiņu skaņa. Tāpēc vidēja skaļuma skaņu, kuras intensitāte ir 85 dB, var klausīties daudzas stundas bez pārtraukuma. Taču augstākas intensitātes skaņu klausīšanās nav droša. Piemēram, pilna skaļuma skaņu, kuras jauda ir 100–105 dB austiņās var klausīties tikai 10 minūtes. Šādas intensitātes mūzikas klausīšanās austiņās var izraisīt reiboni, atmiņas un veiktspējas pasliktināšanos un samazināt koncentrēšanās spējas.
“Intensīvas, skaļas mūzikas klausīšanās austiņās ir riskanta, jo dzirdes zuduma attīstība notiek pakāpeniski. Cilvēks var ilgstoši nemanīt dzirdes sistēmas izmaiņas, kā rezultātā palielinās risks, ka traucējumi tiks konstatēti par vēlu – kad ir ievērojami samazinājusies runas uztvere un pasliktinājusies vestibulārā aparāta darbība,” skaidro Z.Johansone.
Izolācija no apkārtējiem trokšņiem
Austiņām ir divi trokšņu slāpēšanas veidi – pasīvā trokšņu slapēšana (PNC) un aktīvā trokšņu slāpēšana (ANC). Pasīvā trokšņu slāpēšanas metode aiztur neregulāras, augstas frekvences skaņas. PNC veida austiņas nebloķē pilnībā apkārtējos trokšņus, tādēļ, neskatoties uz mūzikas skaļumu, noteiktas fona skaņas būs tāpat dzirdamas.
Savukārt aktīvā trokšņu slāpēšana paredz trokšņa līmeņa samazināšanu līdz pat tā pilnīgai izolācijai no pastāvīgām zemes frekvences fona skaņām. Šāda trokšņu slāpēšanas metode pilnībā dzēš fona skaņas, un šādu austiņu lietotājs dzirdēs tikai izdoto radīto skaņu bez fona trokšņiem.
Lai gan trokšņu slāpēšanas funkcija ir parocīga austiņu lietotājiem, tā ir arī nedroša, jo to lietotājs daļēji vai pilnībā tiek izolēts no visiem apkārtējās vides signāliem. Īpaši riskanta ir šādu austiņu lietošana, piedaloties ceļa satiksmē, jo to lietošana samazina uzmanību, un austiņu lietotājs var viegli nokļūt zem automašīnas riteņiem vai gūt citas traumas.
Gjensidige Latvija atgādina, ka austiņu radītais spiediens var radīt neatgriezenisku kaitējumu, jo dzirde ir viena no svarīgākajiem cilvēku maņu orgāniem, pateicoties kurai, cilvēks spēj ne izprast apkārtējās skaņas un komunicēt. “Pieaugušais visdrīzāk spēj saprast, ja viņa dzirde pasliktinās. Taču, ilglaicīgi izmantojot austiņas un tādējādi pieradinot dzirdes sistēmu pie intensīvas skaņas, pastāv iespējamība, ka dzirdes traucējumus pats nespēs konstatēt, jo ir pie tiem pieradis,” uzsver Zane Johansone.
Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 587 jauni Covid-19 gadījumi, bet pieci sasirgušie miruši, savukārt slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits sasniedzis 841, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
No pagājušajā diennaktī mirušajiem divi bija vecumā no 50 līdz 65 gadiem, divi – no 75 līdz 85 gadiem, bet vēl viens – no 95 līdz 100 gadiem. Kopumā līdz šim Latvijā miruši 357 cilvēki, kuriem apstiprināta saslimšana ar Covid-19.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 9400 Covid-19 testi, no tiem pozitīvi bijuši 6,2%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Latvijā ar Covid-19 kopumā līdz šim saslimuši 26 472 cilvēki. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka 14 dienās ar Covid-19 saslimušo kopskaits ir 8785 personas.
Savukārt līdz šim kopumā veikti 740 947 Covid-19 testi.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati liecina, ka pagājušajā diennaktī stacionēti 133 Covid-19 pacienti, no kuriem viens pārvests, savukārt no slimnīcām izrakstīti 90 pacienti, līdz ar to patlaban kopumā slimnīcās ārstējas 841 Covid-19 pacients.
No visiem pašlaik slimnīcās stacionētajiem Covid-19 pacientiem 798 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 43 – ar smagu slimības gaitu. Līdz šim kopumā stacionārus pametuši 2146 pacienti.
Gandrīz 40% no mums gultā valkā pidžamas. Bet tas, ko mēs izvēlamies valkāt gultā, faktiski var ietekmēt mūsu miegu, izskatu un pat veselību.
Tāpēc mēs nolēmām noskaidrot, kas būtu labākā naktsveļas izvēle:
FOTO: Bright Side
Tas ietekmē jūsu miega kvalitāti.
Gulēšana pārāk siltā pidžamā nozīmē, ka jūs varat pavadīt nemierīgu nakti, jo jūsu ķermenim visu nakti jāuztur pareizā temperatūra. Ideāls audums pirms gulētiešanas ir kokvilna, jo tā ļauj jūsu ādai elpot un palīdz justies ērti. Vēl viena lieliska naktsveļas materiāla izvēle ir lins, kas ir elpojošs un absorbējošs, taču tas var nebūt tik mīksts kā kokvilna.
Jums var rasties pumpas.
Kad miegā svīstat, tas var izraisīt īpaša veida izsitumus, kas pazīstami kā sviedru pūtītes. Siltuma un berzes kombinācija no jūsu nosvīdušās pidžamas var izraisīt poru aizsērēšanu, kas savukārt jums vairāk kairinās ādu. Nakts bambusa auduma izvēle no bambusa auduma var palīdzēt novērst pūtītes, jo šim audumam ir pretmikrobu īpašības. Tas ir pat mīkstāks un absorbējošāks nekā kokvilna, un tas var būt tieši tas, kas jums nepieciešams, lai labi izgulētos.
Tas var izraisīt infekcijas.
Ja jūs svīstat naktī, jums ir lielāka iespēja saslimt ar ādas infekciju. Baktērijas labāk aug mitrās un tumšās vietās, un, kad jūs pārklājaties ar siltu drēbju slāņiem un segu, jūs faktiski varat izveidot perfektu augsni mikrobiem.
Tas var ietekmēt reproduktīvo veselību.
Vīrieši, kuri naktīs nevalkā bikses, var uzlabot spermas kvalitāti, liecina pētījums. Kad jūs ejat gulēt, valkājot stingru apakšveļu vai siltu pidžamu, jūsu dzimumorgānu reģions, visticamāk, sasvīdīs. Tas var ietekmēt arī sieviešu auglību, jo sviedru pārpalikums var izraisīt iekaisumu un infekcijas.
Tas neļauj jūsu ķermenim dabiski regulēt temperatūru.
Ja jums ir pārāk karsts gultā, jūsu galvenā temperatūra nevarēs pazemināties, un tas neļaus jums labi gulēt. Zemāka temperatūra naktī palīdz jūsu ķermenim labāk atgūties un var pat uzlabot vielmaiņu. Ja jūs vēlaties valkāt kaut ko citu, nevis kokvilnas pidžamu, zīda varētu būt laba izvēle.
Mūsu rokas var daudz atklāt par mums, pat pirksta forma var daudz pateikt kriminālistam, īpaši īkšķis, kuru bieži pat neuzskata par pirkstu. Tas ir unikāls, jo tam ir 2 falangas, nevis 3, un tas kontrolē jūsu rokrakstu. Šis cipars padara mūs atšķirīgus salīdzinājumā ar citiem dzīvniekiem, bet arī savā starpā. Vienkārši ieskatieties īkšķa formā.
Īkšķa tips var atklāt kaut ko par jūsu personību. Apskatiet attēlu un atrodiet aprakstu zemāk.
Jūsu īkšķis izskatās kā A tipa
Ja abas īkšķa falangas ir vienādas, jūs esat līdzsvarots cilvēks, kurš cenšas rast harmoniju un mieru. Cilvēki ar šādu īkšķa formu lielākoties ir mierīgi un labi sarunājas un māca, un visas jūsu zināšanas tiek pārbaudītas kopā ar dzīvi.
Jums apkārt ir daudz draugu un radinieku, kuriem nepieciešama jūsu uzmanība vai labs padoms, jo jūs izrādāt empātiju kā neviens cits.
Īkšķis izskatās pēc B veida
Ja jūsu pirmā īkšķa daļa ir garāka par otro, tad jūs esat perfekcionists. Jūs esat ļoti veltīts savām idejām un nekad neesat apmierināts ar detaļām. Visam jābūt ideālam un kārtīgam, un jums vienmēr ir kaut kas, kas jums jāpanāk.
Dažreiz jūs esat apsēsts ar kādu ideju, bet vienmēr atrodiet pieticīgu veidu, kā gūt panākumus. Cilvēki ciena jūs par jūsu godīgumu un var paļauties uz jūsu vārdu.
Jūsu īkšķis izskatās pēc C veida
Ja īkšķa apakšējā daļa ir lielāka nekā augšdaļa, jūs esat cītīgs darbinieks. Dzīve, iespējams, nedod jums vienkāršu veidu, kā gūt panākumus, taču jūs pārvarēsiet visus šķēršļus un vienmēr atradīsit labo. Cilvēki ar šo īkšķa formu ir pārliecināti un gudri. Jūs ienesat iedvesmu katrā sapnī.
Jūsu idejas vienmēr ir skaidras, un nav daudz lietu, kas jūs mulsina, tāpēc darbā jūs ļoti bieži novērtē kā uzticamu cilvēku.
Jūsu īkšķis ir elastīgs
Ja jums ir elastīgs pirksts, jūs esat izteiksmīgāks un emocionālāks nekā cilvēki ar taisniem īkšķiem. Šo formu sauc arī par stopētāja īkšķi. Tādi cilvēki kā jūs viegli pielāgojas mainīgajiem apstākļiem un jaunajai videi.
Jūs esat ļoti radošs un māksliniecisks. Māksla ir radīta jums. Personas ar elastīgu īkšķi ir atvērtas pasaulei un ir ļoti ziņkārīgas. Viņu prāts atrod interesantus problēmu risināšanas un mērķu sasniegšanas veidus.
Īkšķis ir taisns
Ja tas ir taisns un nav elastīgs, jūs esat spītīgs cilvēks, kuram patīk dominēt. Daži cilvēki varētu domāt, ka jūs ar savu pokera seju izskatāties kā akmens, taču apbrīno, ka pildāt savus solījumus. Viņi vienmēr var paļauties uz tevi.
Dažreiz cilvēki var mēģināt izmantot jūsu uzticību un spēju turēt vārdu, taču lielākoties jūs varat visu uzreiz analizēt un izdarīt pareizo izvēli, nekaitējot sev.
Kāda veida īkšķis jums ir? Pastāstiet mums komentāru sadaļā zemāk un dalieties ar draugiem, ja mūsu raksts jums bija interesants.
Covid-19 dēļ ieviesto attālināto mācību rezultātā izdegšana vērojama gan pedagogiem, gan skolēniem, liecina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) veiktā aptauja.
Kā preses konferencē norādīja LPS padomniece izglītības un zinātnes jautājumos Ināra Dundure, izglītības iestādes aptaujā atzīmējušas, ka izdeg ne tikai pedagogi, bet arī skolēni. Daļa skolēnu attālināto mācību procesā saskaras ar nopietnām psiholoģiskām problēmām un noslēdzas sevī. Esot arī skolēni, kuriem ir psiholoģisks diskomforts, jo viņiem mājās nav atbilstoša datora vai tehnisku iespēju dēļ viņi nevar pieslēgties tiešsaistē kopā ar citiem klases biedriem, piemēram, viņi var pieslēgties tikai pēc vecāku darba laika, jo dala vienu datoru, kā arī citu apsvērumu dēļ.
Dundure uzsvēra, ka ļoti daudzas skolas sniedza komentārus par to, kādas problēmas jārisina, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību šai laikā, un būtiskākais, ko uzsvērušas skolas, ir nepietiekamais izglītības iestāžu, skolēnu un pedagogu tehnoloģiskais nodrošinājums.
Skolu ieskatā, esošais tehnoloģiskais nodrošinājums neļauj nodrošināt kvalitatīvas izglītības pieejamību valstī, kā arī neesot iespējams izmantot digitālos resursus kompetencēs balstīta izglītības satura ieviešanā.
Aptaujā iegūtie dati liek secināt, ka pieaug sociālekonomiskā ietekme uz skolēnu iespējām iegūt izglītību, teica Dundure, piebilstot, ka vairākās skolās un mājsaimniecībās ir nepietiekams un lēns interneta ātrums.
176 skolas uzskatot, ka tām nav tāds interneta ātrums, kas nodrošina atbilstošu datu pārraidi attālinātam mācību procesam – vairākām skolām neesot nodrošināts “Pēdējās jūdzes pieslēgums”.
Aptaujas veicēju ieskatā nepieciešams atvērt valsts finansētu programmu skolēnu, pedagogu un izglītības iestāžu nodrošinājumam ar stacionārajiem datoriem, portatīvajiem datoriem un planšetēm, lai iespējami drīz ikvienam Latvijas skolās nodrošinātu pilnvērtīgu attālināto mācību procesu, un ieviestu tādus tehnoloģiskus risinājumus, kas ļautu pielietot mūsdienu vajadzībām atbilstošu digitālo mācību saturu un izmantot atbilstošas metodes izglītības procesā.
Lai novērstu sociālekonomiskās situācijas ietekmi uz skolēnu iespēju saņemt kvalitatīvu izglītību, kā prioritāti būtu jānosaka skolēnu apgāde ar nepieciešamo datortehniku, priekšroku dodot bērniem no maznodrošinātajām un daudzbērnu ģimenēm, uzsvēra LPS padomniece izglītības un zinātnes jautājumos.
Tāpat Dundure teica, ka Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam rīcības virzienā “Digitālās prasmes un izglītība” būtu jāiekļauj tēmu par skolēnu, pedagogu un izglītības iestāžu nodrošinājumu ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām – mācību platformām, vebkamerām, stacionārajiem datoriem, portatīvajiem datoriem un planšetēm.
Kā ziņots, LPS aptaujas dati liecina, ka Latvijā portatīvie datori nepieciešami vēl aptuveni 18% jeb 36 347 izglītojamajiem, bet planšetes – 4% jeb 8140 skolēniem.
Pirmdien preses konferencē Dundure atklāja, ka aptauja norisinājās no 5.novembra līdz 11.decembrim, un tās mērķis bija noskaidrot, vai skolām ir viss nepieciešamais kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai, tostarp, stabils interneta pieslēgums, viedierīces, kas aprīkotas ar nepieciešamo programmatūru, vebkamerām un mikrofoniem, kā arī citi instrumenti.
Aptaujā atklājies, ka kopējais nepieciešamo ierīču skaits skolās ir 86 896, ieskaitot nepieciešamo gan skolēniem, gan skolotājiem. No nepieciešamajām ierīcēm 53 747 ir portatīvie datori, 20 561 – planšetdatori un 12 588 – stacionārie datori.
Kopumā 36,51% jeb 9214 skolotājiem vēl nepieciešams portatīvais dators, bet 6% jeb 1527 – planšetdators. Savukārt skolās nepieciešami vēl 11 786 planšetdatori, 8186 – portatīvie datori, 9468 – stacionāro datoru komplekti, kas skolās jau nolietojušies un ir maināmi, un 3120 stacionāro datoru komplekti, ko nepieciešams iegādāties papildus.
Pašreizējiem Covid-19 epidemioloģiskie rādītāji liek prognozēt, ka līdz gada beigām slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits pārsniegs 1000, pirmdien preses konferencē prognozēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
“Pie 600 saslimšanas gadījumiem katru dienu mēs redzēsim, ka 15% nonāks slimnīcās. Tādējādi slimnīcās līdz gada beigām ievietoto skaits noteikti pārsniegs 1000 pacientus,” skaidroja Perevoščikovs, uzsverot, ka “slimnīcas būs pārpildītas, jo izrakstīs mazāk nekā ievietos”.
Vaicāts, vai nevajadzētu ieviest papildu ierobežojumus, eksperts tiešu atbildi nesniedza, bet apgalvoja, ka patlaban noteikti nevarētu runāt par ieviesto drošības pasākumu un ierobežojumu mīkstināšanu. “Joprojām, neraugoties uz stabilizāciju, cipari ir nenormāli augsti,” vērtēja Perevoščikovs.
“Mums ir svarīgi ņemt vērā, kas notiek,” izteicās epidemiologs, norādot, ka tieši uz gada nogali un svētku periodu cilvēki vairāk pulcējas un apmeklē pasākumus.
Jau ziņots, ka aizvadītajā nedēļā par 34,8% pieaudzis stacionēto pacientu skaits, kamēr citos epidemioloģiskajos rādītājos vērojama zināma stabilizācija, žurnālistiem sacīja Perevoščikovs.
Pagājušajā nedēļā tika stacionēti kopumā 654 Covid-19 pacienti jeb vidēji 93 sasirgušie dienā.
Salīdzinot pagājušās nedēļas datus ar aizpagājušo nedēļu, vērojams gadījumu skaita pieaugums 0,6% apmērā. Nedēļā no 30.novembra līdz 6.decembrim tika atklāti kopumā 4338 Covid-19 gadījumi, bet pagājušajā nedēļā – 4362.
Saseksas hercogiene Megana Mārkla kļuvusi par 2020.gada vispopulārāko britu karaliskās ģimenes locekli. Meganas reitings sasniedzis 14,5%, tādējādi viņa ir apgājusi Keitu Midltoni, kura šajā aptaujā ieguvusi 14,4%, kā arī karalieni Elizabeti II, kuras rezultāts ir 14,3%. Interesanti, ka Megana Mārkla, tāpat kā princis Harijs kopš šī gada sākumā oficiāli vairs nav britu karaliskās ģimenes locekļi.
Prinča Harija popularitāte ir kritusies, tomēr tik un tā viņš ir apgājis savu vecāko brāli, princi Viljamu un šajā popularitātes sarakstā ieguvis godpilno ceturto vietu! Par visnepopulārāko britu karaliskās ģimenes locekli ir kļuvis karalienes Elizabetes II dēls, princis Endrjū, kurš savācis 8%.
Rezultāti iegūti pēc interneta vietnēs meklētajiem vārdiem tādās populārās vietnēs kā YouGov, Google un Instagram – šos datus analizējusi vietne “OnBuy”. Skatoties rezultātus atsevišķi, vietnē Instagram pārliecinoši pirmajā vietā ierindojusies Keita Midltone, tādejādi tieši šajā platformā viņa ir populārāka par Meganu.
Ne mazums britu karaliskās ģimenes fanu ir dusmīgi par šo rezultātu, jo neuzskata, ka Meganu vairs vajadzētu pieskaitīt pie karaliskās ģimenes.
Situācijas, kā ikviens no mums var kļūt par kontaktpersonu cilvēkam, kas saslimis ar Covid-19, ir ļoti dažādas. Iespējams, saslimis kāds no mājsaimniecības locekļiem, piemēram, bērns, vīrs vai sieva. Iespējams, esam kontaktējušies ar saslimušu darba kolēģi. Vai kontaktpersonai pienākas valsts apmaksāta darba nespējas lapa un kā tiek piešķirts kontaktpersonas statuss.
Cīņā ar jauno koronavīrusu kā viens no iedarbīgiem ieročiem uz doto brīdi ir higiēniskās sejas maskas. Tomēr, rūpējoties par savu pašu drošību, mēs varam nodarīt nopietnu kaiti mūsu videi un pasaules ekosistēmai, ja vien neiemācīsimies atbildīgi rīkoties ar izlietotiem aizsargrīkiem. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas augšupielādētajiem vēsturiskajiem datiem tiek prognozēts, ka aptuveni 75 procenti izmantoto masku, kā arī citi ar pandēmiju saistīti atkritumi, nonāks atkritumu poligonos vai peldēs jūrās. Tāpēc tieši šajā laikā ir būtiski runāt un domāt par to, kā pareizi rīkoties pandēmijas laikā, lai mazinātu vides piesārņojuma riskus.
Ārkārtīgi liels vienreiz lietojamo sejas masku skaita pieaugums visā pasaulē ir neizbēgamas COVID-19 pandēmijas sekas, kas, kalpojot mūsu pašu veselībai, acīmredzami nodara kaitējumu apkārtējai videi. Amerikas zinātnes progresa asociācijas (American Association of the Advancement Science) izdotā žurnāla “Science” publicētā pētījuma dati rāda, ka gadījumā, ja katrs pasaules iedzīvotājs ievēros likumu izmantot vienu vienreiz lietojamu sejas masku dienā, pandēmijas beigās tas varētu rezultēties vismaz 129 miljardu sejas masku izšķērdēšanu ikmēnesī.
Runājot par sejas maskām, svarīgi saprast – ja pat uz tām norādīts, ka tās esot ekoloģiskas vai ir otrreizējas pārstrādes produkts, nevar uzreiz tikt uzskatītas par videi nekaitīgām, jo pašas maskas nebūt nav pārstrādājamas un mēdz sastāvēt no dažādiem materiāliem. Medicīnas apstākļos ir ieviestas sistēmas šādu aizsargierīču iznīcināšanai, kas parasti ietver segregāciju un sadedzināšanu, bet plašākai sabiedrībai maskas jāutilizē pašiem, kas bieži rada grūtības un izraisa diskusijas.
Jāatceras, ka sejas maskas tieši tāpat kā vienreizējie cimdi nav šķirojams atkritums, kā arī tās nevajadzētu izmest plastmasai vai papīram paredzētajos konteineros. Papildus, izlietoto masku un cimdu nodošana otrreizējai pārstrādei var radīt arī nopietnus draudus citiem cilvēkiem – pārstrādes darbiniekiem, ja masku nēsājis ar COVID-19 inficēts cilvēks. Izlietotās sejas maskas un cimdus iesaka iesaiņot maisiņā un izmest sadzīves atkritumu konteinerā.
Ja jūtat atbildības sajūtu ne vien pret savu un savu tuvinieku veselību, bet arī pret apkārtējo visu un mūsu planētas veselību, iesaku iegādāties atkārtoti izmantojamas auduma maskas. Vairāki pētījumi liecina, ka atkārtoti lietojamas auduma maskas, uzšūtas no kvalitatīviem materiāliem ar atbilstošu dizainu, darbojas gandrīz tikpat labi kā vienreizējās lietošanas maskas, kā arī tās ir daudz veselīgākas apkārtējai videi. Lai nodrošinātu, ka vairākas reizes lietojama maska pilda savu funkciju, tā jāuzglabā tīrā vietā un tā regulāri jāmazgā, vēlams arī gludināt. Pārliecinieties, ka esat pareizi noņēmis masku (nepieskaroties pie mutes aizsega zonas) un mazgājiet vai dezinficējiet rokas gan pirms, gan pēc pieskaršanās tai.
Atkārtoti izmantojamās maskas ar nomaināmiem filtriem ir cilvēkiem un videi daudz draudzīgākas. Būtiski, lai mēs paliktu atbildīgi un apzinīgi savā izvēlē, izvēloties apstākļiem un situācijai atbilstošus aizsargrīkus un domājam par to pienācīgu apsaimniekošanu un utilizēšanu. Redzot pašreizējo situāciju, uzskatu, ka ilgtermiņā vajadzētu daudz nopietnāk domāt par to, lai dažāda veida aizsargrīku ražošanā izmantotu pārstrādājamus materiālus. Tādā veidā tie kalpotu gan sabiedrībai, gan neapdraudēs mūsu planētu. Sejas maskas, iespējams, būs mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa vēl kādu laiku, bet ar pandēmijas izraisīto vides piesārņojumu būs jācīnās ne vien mums, bet arī mūsu pēctečiem. Tāpēc vēlos atgādināt: daba nav miskaste, kurā var izmest visu, kas mums vairs nav noderīgs.
Iestājoties Covid-19 pandēmijai, ietekmētas tika daudz nozares, viena no tām – radošā industrija. Vairākiem seriāliem aizkavējās sērijas, citiem tika pārcels pirmizrādes datums, taču drosmīgākie un uzņēmīgākie pielāgojās situācijai un turpināja darbu.
Seriālu un televīzijas šovu filmēšana vīrusa laikā ir izaicinošs process, tomēr par laimi, saskaņā ar dažādiem pastiprinātiem drošības pasākumiem, darbu ir atsākušas vairākas slavenības, ko ierasts redzēt mūsu TV ekrānos. Pielāgošanās, diskusijas un izmaiņas – šie ir tikai daži vārdi, kas apraksta jaunās pasaules pieņemšanu un attēlošanu pasaulslavenos seriālos.
Kanāls “FOX Life” ir ieskatījies dažādu seriālu filmēšanas procesā Covid-19 laikā, noskaidrojot, kā vīruss ietekmējis un izmanījis filmēšanas gaitu.
Klusums “Grejas Anatomijas” grimētavās
Pasaulslavenais seriāls un visilgāk ēterā esošā medicīnas drāma “Grejas Anatomija” pavasarī pārtrauca 16.sezonas filmēšanu pandēmijas dēļ, nepaspējot izlaist trīs pēdējās sezonas sērijas. Tomēr sperot drosmīgus soļus, seriāla jaunajā sezonā tiek attēlota realitāte tam, kas notiek visā pasaulē.
Tālab, lai 17.sezona pasaulei nebūtu jāgaida vairākus gadus, “Grejas anatomijas” filmēšanas komanda izlēma rīkoties un, pieņemot drošības pasākumu vadlīnijas, filmēt jauno sezonu.
“Mums nācās samazināt filmēšanas laiku no 12 stundu dienām uz 10. Un visu ierobežojumu dēļ arī filmēšana bija krietni lēnāka, bet es lepojos ar padarīto, jo varētu teikt, ka “no jauna izgudrojām velosipēdu,” atklāj seriāla galvenā scenāriste Krista Vernofa (Krista Vernoff).
Laikā starp ainu filmēšanām visi aktieri un teritorijā esošie darbinieki vilka maskas, cimdus un vizierus. Noteikti skarbākais no drošības pasākumiem bija tas, ka visai filmēšanas komandai tika veikti Covid-19 testi trīs reizes nedēļā un stingri uzraudzīta veselība. Grimēšanas treileros valdīja klusums, lai mazinātu vīrusa izplatību. Vizāžistiem un frizieriem obligāti jālieto cimdi, un neskatoties uz to, ka arī sejas maskas tika lietotas, meistariem tika aizliegts sarunāties, jo aktieri grimēšanas laikā ir bez maskas. Arī kamerām, ar kurām filmēts seriāls, tika uzstādītas pietuvinošas lēcas, lai filmēšanas komandu varētu novietot pēc iespējas tālāk no aktieriem.
Lielos pūliņus nofilmēt 17.sezonu “Grejas anatomijai” varēsim vērtēt jau 13.decembrī, kad notiks jaunās sezonas pirmizrāde kanālā “FOX Life” pulksten. 21.00.
Jaunais standarts seriālā “Mēs”
Pasaule izskatījās pavisam citādāk, kad tika sākta seriāla “Mēs” (This is Us) 4. sezonas filmēšana. Seriāla producentam Danam Fogelamanam (Dan Fogelman) šis bijis pārdomu gads, jo jāpieņem lēmums: dot iespēju skatītājiem aizbēgt no koronavīrusa burbuļa vai mēģināt to atspoguļot caur iemīļoto varoņu acīm.
“Mēs nolēmām doties tālāk un tvert izaicinājumus, uzlabojot jau esošo sižetu, kā arī mēģināt aprast ar izmaiņām,” atzīst Fogelmans. Piektās sezonas filmēšana tika atlikta vairākus mēnešus, tādējādi procesa atsākšana bijis atbildīgs notikums – tika veikta aktieru testēšana, distances ievērošana. Seriāla veidotāji bija gatavi izmantot pat manekenus dažādām intīmām ainām. “Mēs centāmies nodrošināt pēc iespējas mazāku fizisko kontaktu. Kad pabeidzām filmēt ainu, katrs aktieris atgriezās sev atdalītā telpā un pavadīja laiku tikai tur, kas aktieriem arī bija kā jauns piedzīvojums, ” piebilst producents. Filmēšanas komanda arī dalījās ar iespaidiem un foto no seriāla aizkulisēm sociālajos tīklos, uzsverot aizsardzības pasākumu nozīmi.
Seth Gilliam as Father Gabriel Stokes, Lindsley Register as Laura, Kenric Green as Scott, Christian Serratos as Rosita Espinosa – The Walking Dead _ Season 10, Episode 10 – Photo Credit: Bob Mahoney/AMC
“Staigājošo miroņu” bari kļuvuši krietni retāki
Ņemot vērā to, ka šova 10.sezonas pēdējā sērija aizkavējās par pus gadu, 11.sezonas filmēšana ir liels izaicinājums. Producenti lēma, ka 10.sezonu papildinās ar vēl sešām sērijām pirms TV ekrānus sasniegs jaunā, pēdējā sezona.
Jaunākās sērijas manāmi atšķiras no ierastā, jo producentiem bija jāgarantē droša seriāla uzņemšana. Filmēšanas laukumā atradās noteikts skaits cilvēku, arī seriāla ainās bija mazāk tēli nekā ierasts redzēt – zombiju pulki pārvērtušies par Trīs musketieru savienību. Līdz ar to skatītāji jaunajā sezonā neredzēs zombiju ierasto tuvību.
Seriāla režisors Franks Darabonts (Frank Darabont) atklāj, ka filmēšanas laukumā pat izveidota mobilā laboratorija, kas apstrādā veiktos Covid-19 testus, lai process notiktu ātrāk. Kā arī higiēnas standarti ir pilnībā mainīti – aktieriem vairs nav kopīgā friziera un vizāžista treilera, katrs atrodas atsevišķā istabā, kā arī filmēšanas procesā klāt ir epidemiologs, kas sniedz konsultācijas un atbild par visu veselību un drošību. Kā arī tiek ievērota distancēšanās un lietotas maskas, kuras pēc epidemiologa ieteikumiem, ir visefektīvākās.
Tomēr “Staigājošie miroņi” seriāla veidotāji ir pārliecināti – ja paša seriāla būtība ir par zombiju pandēmiju un apokalipsi, tad arī Covid-19 vīrusa pandēmijai nevajadzētu būt šķērslim filmēšanas procesā.
Apstādināta filmēšana un vairākkārt pārcelta 3. sezonas pirmizrāde seriālam “Amerikāņu nozieguma stāsts”
Katru sezonu seriāls “Amerikāņu nozieguma stāsts” (American Crime Story) velta kādam īpaši mīklainam, taču visiem zināmam, noziegumam, kuru veikusi Amerikas sabiedrībā plaši pazīstama persona. Pirmā sezona tika veltīta vairākās slepkavībās apsūdzētajam O. Dž. Simpsonam, otrā atspoguļoja stāstu par to kā Floridā tika nogalināts itāļu modes dizaineris Džanni Versače (Gianni Versace). Trešajā sezonā paredzēts sižets par 42. Amerikas savienoto valstu prezidenta Bila Klintona impīčmentu un tā iemeslu. Hilarijas Klintones vīru apsūdzēja noziegumā pret Amerikas valsti, jo Klintons meloja un centās paslēpt romānu ar Baltā nama praktikanti, 22 gadus veco Moniku Levinski (Monica Lewinsky).
Seriāla producenti atklāj, ka jaunā sezona tiek filmēta ar Monikas Levinski klātbūtni. “Es nebūtu gatavs uzņemt seriālu par Moniku, tas būtu nepareizi – stāstīt kāda cita, dzīva cilvēka stāstu. Vēl pietam Monika ir kļuvusi par aktīvisti, kura cīnās pret mobingu, ar ko arī pati saskārusies laikā, kad Bils centies paslēpt viņu romānu,” stāsta seriāla galvenais producenta Raiens Mērfijs (Ryan Murphy).
Sākotnēji augsti novērtētā seriāla “Amerikāņu nozieguma stāsts” trešās sezonas pirmizrāde bija paredzēta divus mēnešus pirms ASV prezidenta vēlēšanām, bet tika pārcelta vismaz pus gadu vēlāk. Taču līdz ar šī gada martu, kad pandēmija pāršalca pasauli, filmēšana atkal tika iesaldēta un atsākta tikai rudenī, ap laiku, kad bija paredzēta trešās sezonas pirmizrāde. Tagad tā ir pārcelta uz nezināmu datumu 2021.gadā.
Ar Covid-19 slimo arī kaķi. Un slimo daudz īsāku laiku un atveseļojas ātrāk nekā cilvēks. Līdz šim pozitīvs kaķis Latvijā nav atrasts, taču atsevišķi testi ir uzrādījuši antivielas. Kaķis ir viens no populārākajiem mājdzīvniekiem. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē pēta koronavīrusu izplatību kaķu populācijā, tostarp meklē arī COVID 19 ierosinātāju.
Noturīgs sals un sniegs Ziemassvētkos Latvijā nav gaidāms, liecina pašreizējās sinoptiķu prognozes.
Pirms svētkiem un, visticamāk, arī Ziemassvētku brīvdienās laikapstākļus ietekmēs Atlantijas cikloni, kas gaidāmi Eiropas ziemeļrietumu daļā, un anticiklons, kas gaidāms Krievijā vai plašā Eiropas austrumu un dienvidu daļā.
Līdz ar to valdošā gaisa plūsma būs no rietumiem vai dienvidiem, tā nodrošinās samērā siltus un mitrus laikapstākļus. Aukstāks laiks iespējams gadījumā, ja palielināsies anticiklona ietekme un ienāks sals no austrumiem vai dienvidaustrumiem.
Latvijas austrumu daļā izredzes sagaidīt baltus Ziemassvētkus ir nedaudz lielākas nekā citviet valstī; pastāv arī kailsala varbūtība.
Saskaņā ar pašreizējo “Global Forecast System” prognozi gan pirmssvētku dienās, gan pašos Ziemassvētkos gaisa temperatūra Latvijā pārsvarā būs -1..+4 grādi, Kurzemē brīžiem gaidāms siltums līdz +7 grādiem. Palaikam būs nokrišņi, visbiežāk gaidāms neliels lietus. Uz ceļiem bieži veidosies apledojums, sevišķi Vidzemē un Latgalē, reizēm gaidāma arī migla.
Lai arī Covid-19 apstākļos ik dienu nākas lietot sejas aizsargmaskas, rūpes par skaistu un veselīgu smaidu neviens nav atcēlis. Zobu un mutes higiēnai jāpievērš tikpat liela uzmanība, cik jebkurai citai ķermeņa kopšanas procedūrai, un ir būtiski apzināties, ka ar regulāru zobu tīrīšanu vien nepietiek. Kas jāņem vērā, izvēloties zobu un mutes kopšanas līdzekļus, kā arī, kas liecina par to, ka laiks apmeklēt zobārstu, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
1. Izvēlies sev atbilstošu zobu birsti
Zobu birstes tiek iedalītas četros veidos – cietas, vidēji cietas, mīkstas un ļoti mīkstas. Lai saviem zobiem izvēlētos piemērotāko variantu, ieteicams konsultēties ar zobārstu, lai novērstu risku traumēt zobus un smaganas. Farmaceite norāda, ka reizēm cilvēki iegādājas zobu birstes ar cietiem sariem, domājot, ka tad tās zobus tīrīs labāk, taču patiesībā ir tieši pretēji. Zobu suka ar mīkstiem sariem ir elastīgāka un labāk pielāgojas zobu formai, piekļūstot arī grūti aizsniedzamām vietām mutes dobumā un netraumējot smaganas. Pirms zobu birstes iegādes ieteicams pievērst uzmanību arī tās sariņiem – jo dažādāka garuma sariņi, jo labāk sariņi palīdzēs notīrīt aplikumu. Farmaceite atgādina, ka pareizas zobu birstes izvēle ir tikai daļa no uzvaras. Svarīgs ir arī zobu tīrīšanas ilgums un tehnika, jo zobu aplikumu nav iespējams vienkārši aizskalot vai notīrīt ar dažām ātrām zobu birstes kustībām. Zobi jātīra ar ātrām kustībām, nepielietojot lielu spēku.
Šobrīd aptiekās iespējams iegādāties arī elektroniskās zobu birstes, kuru sariņu vibrācija sašķeļ aplikumu ar frekvenci vairāk nekā 30 000 birstes kustību minūtē, birstes galviņai kustoties no augšas uz leju, vienlaikus nodrošinot zobu birstes piekļuvi arī grūti aizsniedzamām vietām. Elektriskā zobu birste ir arī laba dāvanas opcija svētkos kā pieaugušajiem, tā arī bērniem, kuriem, iespējams, līdz šīm zobu tīrīšana nav bijusi iecienītākā nodarbe.
2. Lieto savām vajadzībām piemērotu zobu pastu
Izvēloties zobu pastu, nepieciešams pievērst uzmanību tās sastāvam, kā arī katra cilvēka individuālajām vajadzībām. Ne vienmēr dārgākās zobu pastas ir labākas. Zobu pastas iedalāmas divās grupās – higiēniskajās un ārstnieciski profilaktiskajās pastās. Higiēniskās jeb universālās zobu pastas attīra un atsvaidzina, tās ir pastas, kuras vairums cilvēku lieto ikdienā. Ja nav specifisku mutes dobuma problēmu, ar šīm pastām pilnīgi pietiek. Savukārt ārstnieciski profilaktiskās pastas ir paredzētas kariesa, zobu jutības un iekaisumu novēršanai, kuras parasti rekomendē zobārsts.
Visas zobu pastas satur abrazīvas vielas, smaržvielu un garšvielu savienojumus. Lielākā daļa veikalos nopērkamo zobu pastu satur fluorīdu, dabā sastopamu minerālu, kas uz zobu emaljas veido cietu slānīti, sargājot zobus no bojāšanās. Daudzu pastu sastāvā ir krīts, kālija karbonāts vai alumīnija dioksīds, taču tās ir stipri abrazīvas vielas – tādēļ farmaceite ierosina labāk izvēlēties zobu pastas, kuru sastāvā ir silīcija dioksīds. Jebkurai pastai labs papildinājums ir ārstnieciskie augi un dabiskas vielas ar pretiekaisuma iedarbību – kumelīte, salvija, tējas koks, kliņģerīte, dažādas mētras, propoliss. Savukārt tiem, kuriem svarīgs žilbinošs smaids, var izmēģināt kādu no zobu pastām ar balinošu efektu, taču jāņem vērā, ka to sastāvs ir īpaši abrazīvs, tāpēc balinošās pastas jālieto ar mēru, lai nebojātu zobu emalju, kas var izraisīt gluži pretēju efektu cerētajam.
Bērniem paredzētās pastas krietni atšķiras no pieaugušajiem domātām zobu pastām. Tās ir īpaši aromātiskas, ar dažādām garšām un iepakojumiem, kas mudina mazuļus apgūt zobu tīrīšanas prasmes, bet pats galvenais – tās drīkst norīt. Bērni līdz septiņu gadu vecumam vēl tik labi netiek galā ar zobu tīrīšanu un neprot izskalot muti, tāpēc nedrīkst lietot pieaugušajiem paredzētu pastu, kuru norijot var kaitēt bērna veselībai. Bērniem paredzētās zobu pastas var būt ar fluoru vai bez tā, taču tajās nav abrazīvu un balinošu vielu, jo piena zobiem tādas nav vajadzīgas. Lai tomēr izvēlētos pastu, kas labi paveic savu uzdevumu, par bērniem piemērotāko ieteicams konsultēties ar zobārstu, zobu higiēnistu vai farmaceitu.
3. Lai palīdzētu saglabāt zobu veselību – izmanto zobu diegu
Tīrot zobus ar zobu birsti un pastu, zobi tiek notīrīti tikai daļēji – neskartas paliek zobu starpas, kurās sakrājies mīkstais aplikums, ko var iztīrīt tikai ar zobu diegu. Zobu diegošanu ieteicams veikt katru rītu un vakaru, sliktākajā gadījumā – vismaz trīs reizes nedēļā. Aptiekās iespējams iegādāties trīs veidu zobu diegus. Pirmais no tiem ir tradicionālais zobu diegs – tas var būt ar garšām, vaskots, nevaskots, ar vitamīniem, mentola smaržu, ar fluorīdu. Otrais veids ir lentas, kas tāpat nopērkamas ar smaržām un garšām, taču atšķirībā no zobu diega, tā ir plakana, slidena, zīdīga un piemērota vietām, kurām grūti piekļūt. Piemēram, saspiestiem zobiem, īpaši šaurām spraugām, kurās klasiskais diegs netiek iekšā. Trešais veids ir superfloss diegs, kas domāts dažādām mutē esošām konstrukcijām, piemēram, tiltiem un breketēm, kā arī gadījumos, kad smaganas ir atkāpušās.
4. Lieto mutes skalojamo līdzekli
Mutes skalojamais līdzeklis ir ieteicams papildinājums zobu tīrīšanai ikdienā. Tie palīdz iznīcināt baktērijas un kavē zobakmens veidošanos un smaganu iekaisumu, taču pat vislabākais skalojamais līdzeklis ir tikai papildinošs tīrīšanas līdzeklis un nevar aizstāt zobu suku un diegu. Tos ieteicams lietot no rīta un vakarā, vienai mutes skalošanas reizei veltot vien 30 sekundes laika.
Covid-19 apstākļos “Euroaptieka” aicina nepieciešamos recepšu un valsts kompensējamos medikamentus, kā arī citas aptiekā pieejamās preces pasūtīt ar piegādi uz vēlamo adresi visā Latvijā, izmantojot “Euroaptieka” jauno pakalpojumu “Medikamentu piegāde mājās”. Lai saņemtu pakalpojumu, kā arī pilnvērtīgu farmaceita konsultāciju, jāzvana “Euroaptieka” farmaceitam pa tālruni 20369469 darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00.
Sižetu sērijā “Apburtais loks. Vardarbība ģimenē” vairāk pievēršas tam, kā un kāpēc varmācīgas attiecības piecieš pieauguši cilvēki. Bet nedrīkst aizmirst, ka vardarbība ģimenē skar arī bērnus – gan emocionāli, gan bieži viņi cieš arī fiziski un seksuāli. Un, ja lieta nonāk līdz kriminālprocesam, tad reizēm cietušajam bērnam par pieredzēto nākas stāstīt divas, trīs un pat četras reizes. No smagas vardarbības cietušiem tas ir īpaši traumējoši.
Ārsti, kuri strādā šajās nodaļās, atzīst, ka tik bieži skatīt nāvi sejā ir ļoti grūti. It īpaši tāpēc, ka daļa mirušo varēja pat nesaslimt, ja būtu valkājuši masku, ievērojuši distanci un citus drošības pasākumus.
Gatavojoties labdarības maratonam “Dod pieci”, turpinām iepazīstināt ar dažādām vardarbības sejām. Šodien stāstīsim par vardarbību pret vecāka gadagājuma cilvēkiem. Kopš augusta, kad Valsts policijai, konstatējot vardarbību ģimenē, ir jāraksta speciāls ziņojums, kļuvis skaidrs, ka liela vardarbībā cietušo grupa ir seniori. Piemēram, Rīgā trīs mēnešu laikā aptuveni katrs trešais no 233 ziņojumiem bijis saistīts ar vardarbību pret senioriem.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc cilvēkiem vienkārši patīk veikt viktorīnas un personības testus? Zinātnieki uzskata, ka cilvēki, mēģinot saprast savu dzīvi, mēdz koncentrēties uz trim galvenajiem jautājumiem: Kas es esmu? Kas, pēc citu domām, esmu es? Un kas es vēlos būt? Personības testi palīdz mums jautrā veidā uzzināt atbildes uz šiem nopietnajiem jautājumiem.
Mums patīk mācīties jaunas lietas, it īpaši, ja tas nozīmē uzzināt kaut ko jaunu par mūsu patieso es, tāpēc mēs nolēmām dalīties ar jums šajā īsajā personības pārbaudē.
Rezultāti:
Ja izvēlējāties 1. personu tas nozīmē, ka jūs esat sava veida fatālists (jūš ticat iepriekš noteiktam un nenovēršamam liktenim, dieva gribai). Jūs labprātāk atteiktos, ja uzskatāt, ka situāciju nevar mainīt nekādā veidā. Jūs pieņemat pašreizējos notikumus un apstākļus tādus, kādi tie ir. Jūs nekad neiesākat strīdus un kopumā izturaties mierīgi, jo kautiņi un strīdi jūs tikai satrauc. Jums ir liela sirds, un jūs visvairāk vērtējat godīgumu. Pārtrauciet domāt, ka liktenis ir jau iepriekš noteikts, un atcerieties, ka tas esat jūs, kurš pats izveidojat savu likteni.
Ja izvēlējāties 2. personu, jūs varat raksturot kā personu, kas bieži pieņem pārsteidzīgus lēmumus. Tāpēc nākamreiz, kad jāpieņem lēmums, veltiet laiku un vispirms mēģiniet rūpīgi analizēt kopējo situāciju. Jūs esat mazliet spītīgs un nekad nenožēlojat to, kas palicis pagātnē. Jūs uzņematies pilnu atbildību par saviem lēmumiem un esat atkarīgs tikai no sevis.
Ja izvēlējāties 3. personu. Tu esi īsts cīnītājs! Dažreiz jūs rīkojaties impulsīvi un nekad nepadodaties. Jums ir lieliskas spējas cīnīties līdz galam, kad aizstāvat savu viedokli un lietas, kurām ticat. Jaunu stratēģiju un pieeju izdomāšana it jums no rokas, un tāpēc tādi cilvēki kā jūs parasti ir lieliski biznesa cilvēki un grupas vadītāji.
Ja izvēlējāties 4, personu, tas daudz saka par jūsu dumpīgo dvēseli. Jūs esat gatavs upurēt pat savas intereses, lai kādam kaut ko pierādītu. Jūs ticat saviem principiem un domājat, ka jūsu viedoklis un / vai jūsu lēmums vienmēr ir vislabākais. Atcerieties, ka viedokļu dažādība bieži ļauj labāk izprast situāciju, tāpēc nākamreiz, kad gatavojaties sākt strīdu, mēģiniet izmantot visu savu saprātu un nedaudz ieslēgt empātiju.
Vai šis tests bija precīzs? Dalieties savās domās zemāk esošajos komentāros!
