Vakar mūsu filmēšanas grupa bija lieciniece vēl kādam nozīmīgam notikumam. Bijām klāt, kad filmu studija “Mistrus Media” Rīgas ielās sāka uzņemt daudzsēriju filmu “Emīlija. Latvijas preses karaliene”. Tā vēstīs par preses brīvību un unikālas, spēcīgas un spilgtas personības lomu pagājušā gadsimta 20. un 30. gadu Latvijā. Starp citu, preses karalieni Emīliju Benjamiņu filmā atveido aktrise Guna Zariņa.
Video
Pagājušajā diennaktī stacionēti 65 Covid-19 pacienti, kopējam slimnīcās ievietoto pacientu skaitam sasniedzot 410, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.
Šis ir līdz šim lielākais vienā diennaktī stacionēto Covid-19 pacientu skaits. Līdz šim augstākais rādītājs bija 9. un 14.novembrī, kad vienā diennaktī tika stacionēti 52 Covid-19 pacienti.
Arī kopējais patlaban slimnīcās esošo Covid-19 sasirgušo skaits pirmo reizi pārsniedz 400 pacientu robežu. Ceturtdien slimnīcās ārstējās 395 Covid-19 pacienti.
No visiem stacionētajiem 387 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet vēl 23 ar smagu. Tādējādi kopš ceturtdienas vidēji smagā stāvoklī esošo pacientu apmērs ir pieaudzis par 15, kamēr smagi slimo skaits ir palicis nemainīgs.
Tikmēr pagājušās diennakts laikā no slimnīcām ir izrakstīti 45 Covid-19 pacienti, kopējam līdz šim no stacionāriem izrakstīto skaitam sasniedzot 925.
Kā vēstīts, veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš norādījusi, ka Covid-19 pacientu gultasvietu robeža, pie kuras nav būtiski jāierobežo plānveida veselības aprūpes pasākumi, ir starp 450 līdz maksimums 500 gultām.
Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 380 Covid-19 gadījumi, bet pieci sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Aizvadītajā diennaktī veikti 7016 Covid-19 testi, bet pozitīvo testu īpatsvars bijis 5,4%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Līdz šim Latvijā inficēšanās ar Covid-19 ir apstiprināta kopumā 12 102 personām, bet no Covid-19 uz 17.novembri bija izveseļojušies 1557 cilvēki.
https://infogram.com/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy
Labdarības maratons “Dod pieci!” šogad notiks no 17. līdz 23. decembrim. To rīko sabiedriskie mediji – Latvijas Radio, Latvijas Televīzija un portāls lsm.lv. Atbalstot labdarības maratonu „Dod pieci!”, kura tēma šogad ir vardarbības mazināšana ģimenē, vairāk nekā divdesmit Latvijā un pasaulē pazīstamu mūziķu radījuši tā oficiālo himnu “Es zinu, Tu esi”.
”Šī dziesma ir kā himna tam, ka tev ir vismaz viens cilvēks, kurš tiešām tic – tu vari izkļūt no ikvienas bēdas. Lielākas vai mazākas,” stāsta himnas mūzikas autors Jānis Šipkēvics.
Himnas vārdus sarakstījusi Inga Cipe, bet tās ierakstā piedalījušies dažādu mūzikas žanru mūziķi – Iveta Apkalna, Renārs Kaupers, Ksenija Sidorova, Linda Leen, Kristīne Balanas, Intars Busulis, Valters Pūce, Laima Jansone, Aija Andrejeva, Dons, Reinis Sējāns, Ralfs Eilands, Māra Upmane-Holšteine, Jānis Aišpurs, Goran Gora, Evija Vēbere, Tautumeitas, Aminata, Agnese Rakovska, Patrisha, Carnival Youth, Viņa.
Video
Rudenī, saasinoties Covid-19 krīzei un pastiprinoties valstī noteiktajiem ierobežojumiem, 10% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka sākuši biežāk lietot alkoholu (3% izteikti biežāk, 7% – nedaudz biežāk), kas ir mazāks rādītājs nekā šī gada aprīlī, kad apstiprinošu atbildi par alkohola patēriņa pieaugumu sniedza 16% aptaujāto, atklāts jaunākajos BENU Aptiekas Stresa termometra rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar uzņēmumu GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 2700 iedzīvotājus.
Tāpat aptaujā secināts, ka rudenī izmaiņas alkohola patēriņā nav novērojuši 56% respondentu, 11% alkoholu lieto mazāk nekā parasti, savukārt 22% alkoholu nelieto vispār. Vienlaikus rudenī daļai iedzīvotāju ir pieaudzis tabakas patēriņa īpatsvars – aprīlī veiktajā aptaujā 6% atzina, ka Covid-19 laikā smēķēt sākuši biežāk, savukārt rudenī šādu atbildi sniedza jau 8% respondentu.
Mentālās veselības problēmu saasināšanās
Ieilgusī Covid-19 krīze un jaunie dzīves apstākļi ir nopietns pārbaudījums ne vien fiziskajai, bet arī mentālajai un emocionālajai labsajūtai. Aizvien biežāk eksperti Covid-19 kontekstā piemin tieši krīzes radītos mentālās veselības sarežģījumus, kas nereti liek meklēt veidus kā atslābināties un uz brīdi aizmirst par problēmām. To apstiprina arī narkoloģe-psihoterapeite Ilze Maksima. Speciāliste norāda, ka pandēmijas laiks ir liels pārbaudījums visai cilvēcei, turklāt no dažādiem aspektiem, jo daļai darba ir kļuvis vairāk, bet vairumam tomēr ir diezgan liels stress par to, ka tiek apdraudēts viss, kas līdz šim ir darīts, plānots un lolots.
Krīzes atslēga – spēja pielāgoties apstākļiem
Lai šajos apstākļos izdzīvotu, daba cilvēkam ir paredzējusi adaptācijas spējas. Tās ir atkarīgas no iekšējiem resursiem un ārējiem apstākļiem. Kā viens no adaptācijas spēju galvenajiem mehānismiem ir cilvēka garīgā veselība, un tās spēja tikt galā ar sarežģījumiem. Ilgstoša stresa gadījumā ir divi iznākumi. Viens – cilvēks var pielāgoties un iemācīties sadzīvot ar ilgtošo stresa situāciju, gūstot pēc iespējas mazākus zaudējumus un iegūstot garīgā stāvokļa līdzsvarotību. Otrs – netikt ar to galā un nepārdomāti izvēlēties kaut ko, kas palīdz tikai īstermiņā, lai arī šis šķietami labais palīgs rada vēl lielākus ilgtermiņa zaudējumus. Šeit I. Maksima min kaitīgo ieradumu efektu vai tā saucamo pašārstēšanos, kur tiek izmantots alkohols, nikotīns, nomierinoši medikamenti, narkotiskās vielas, sociālie tīkli, azartspēles un citi atkarību izraisoši procesi.
Kāpēc lietojam?
Krīzes laikā cilvēks saņem virkni negatīvu emociju – satraukums, bailes, nomāktība, skumjas un vientulība, kas ilgtermiņā noplacina cilvēka garīgos resursus. Cilvēks sāk fokusēties uz neveiksmēm un negācijām, nepamanot pozitīvās lietas. Ja redz negatīvo, var rasties vēlme no tā izvairīties. To var izdarīt, lietojot dažādas vielas, kas negatīvās emocijas īslaicīgi slāpē un iedod “anestēziju.” Psihoaktīvās vielas vai stimulējošie procesi pārstimulē mūsu baudas centrus centrālajā nervu sistēmā un rada pozitīvisma un labsajūtas “plūdus”, pēc kuriem iestājas “sausums”, kura laikā rodas vēlme lietot vēl, lai atkal būtu labi. I. Maksima norāda, ka veselības saglabāšanas nolūkos dažādās valstīs tiek runāts par mazāka riska alkohola devām, kuras rekomendē nepārkāpt, lai nepieaugtu atkarību riski.Sievietēm tiek minēta glāze vīna, vīriešiem – divas, pārtraukumi starp lietošanas reizēm, maksimālo devu nepārkāpšana utt. Tomēr šie nosacījumi nevar iekļaut katra individuālos riskus, tāpēc šeit liela nozīme ir kritiskajai domāšanai un sabiedrības izglītošanai. Atkarīgam cilvēka šīs minimālo devu rekomendācijas neder, jo šis cilvēks alkoholu nedrīkst lietot vispār.
Kaitīgos ieradumus veicinoši faktori
Atkarība ir biopsihosociāla slimība, kuras rāšanos nosaka vairāki priekšnosacījumi – ģenētiskie, individuālie, sociālie, fizikāli-ģeogrāfiskie, kā arī medicīniskā aprūpe. Kā būtiskākos no minētajiem var minēt ģenētisko predispozīciju un individuālo garīgās veselības stāvokli. Ja ģimenē kādam vecākam vai vecvecākam ir atkarība vai pārmērīgas lietošanas forma, tad būtiski jāizvērtē paša izvēle attiecībā uz vielu vai procesu lietošanu, jo tie var izsaukt nevēlamu piesaisti. Šie veselības priekšnosacījumi var būt gan kā riski, gan arī kā sargājošie faktori, tāpēc ir svarīgi saprast sevi un savas adaptācijas spējas, nevis tikai pakļauties reklāmām un stereotipiem.
Riski un sekas
Pārmērīga un regulāra alkohola lietošana noved pie atkarības. Sākumā ir lietošanas biežuma un devu pieugums. Laika gaitā parādās arī psiholoģiskās atkarības elementi – vēlme atkārtot lietošanu jau pēc paša iniciatīvas, rodot dažādus iemeslus, lai iedzertu utt. Parādoties sociālajām sekām un tuvāko cilvēku bāžām, tās tiek uztvertas ar pretestību un noliegšanu, ka viss tiek kontrolēts. Šķirtne starp pārmērīgu un kaitīgu lietošanu un atkarību ir abstinences stāvoklis jeb paģiras. Paģiras, kurās stāvokli var uzlabot atkārtota alkohola lietošana. Tā rodas fiziskā atkarība. Protams, ļoti nevēlamas sekas var būt arī nenonākot līdz slimībai, bet iekuļoties lielās nepatikšanās, esot reibuma stāvoklī vai gūstot traumu, kas ietekmē visu turpmāko dzīvi. I. Maksima uzsver, ka ikvienam cilvēkam ir risks kļūt par atkarīgu no vielām un procesiem, ja savlaicīgi netiek izvērtēti riski un kritiski novērtēta paša uzvedība un izvēles.
Kā neļauties kārdinājumam?
Krīzes laikā ir īpaši svarīgi balstīties uz kritisko domāšanu un pārbaudītiem informācijas avotiem, kā arī sekot līdzi savām prioritātēm un mentālās veselības līdzsvaram. Ja ir slikta pašsajūta, alkohols vai cigarete noteikti nav vienīgie veidi kā sev palīdzēt un atslābināties. Jāsaprot, kas šādās reizēs labāk palīdz. Kā daži no ieteikumiem ir sen aizmirsti hobiji, sports, saziņa ar ģimeni, radiem un draugiem, spēles, mūzika, literatūra un citi. Ja kaitīgās vielas nav pirmā un vienīgā izvēle, tad atkarību risks uzreiz kļūst mazāks. I. Maksima atgādina, ka ļaušanās atkarību kārdinājumam ir liels slogs sabiedrības veselībai, savukārt pašam cilvēkam tas nozīmē zaudētus dzīves gadus, kas ir milzīga vērtība. Speciāliste aicina – nezaudēsim savu vērtību! Ja ir šaubas par sevi, labāk lūgt palīdzību profesionāļiem, kas var sniegt atbildes un palīdzēt ar risinājumiem.
Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, laika posmā no 20. līdz 21. oktobrim aptaujājot 2779 respondentus.
No piektdienas par mutes un deguna aizsega nelietošanu normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos piemēros brīdinājumu vai naudas sodu līdz 50 eiro, paredz grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.
Likumā arī noteikts, ka pašvaldības nodrošina, ka no šodienas trūcīgām un maznodrošinātām personām ir pieejami mutes un deguna aizsegi. Kā skaidroja Tieslietu ministrijas pārstāve Laila Medina, šai vajadzībai ir paredzēts iegādāties vairākkārt lietojamās maskas divu eiro vērtībā, kuras varēs mazgāt vismaz 30 reizes.
Kā datums masku izdalīšanai tika noteikts 20.novembris, jo masku lielo iepirkumu paredzēts veikt līdz 15.novembrim.
Policija sabiedriskās vietās varētu veikt atsevišķus masku nēsāšanas kontroles pasākumus.
Valsts policija (VP) atbilstoši savai kompetencei un resursiem turpina uzraudzīt, lai tiktu ievērotas Covid-19 infekcijas ierobežošanai noteiktās drošības prasības, aģentūrai LETA skaidroja VP Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Policija, iespējams, veiks atsevišķus kontroles pasākumus, lai pārbaudītu vai iedzīvotāji lieto mutes un deguna aizsegus publiskās vietās. Tāpat, saņemot informāciju par iespējamiem pārkāpumiem, policija uz to reaģēs.
Policijas mērķis nav sodīt, bet gan preventīvi skaidrot un veicināt izpratni par ārkārtējo situāciju, kā arī panākt, lai iedzīvotāji izturas atbildīgi un ievēro noteiktos ierobežojumus.
“Katrs gadījums ir vērtējams individuāli – policija vērtēs atbildību atbilstoši situācijai un apstākļiem, tostarp brīdinot un veicot pārrunas. Ja tiks konstatēti apzināti, klaji pārkāpumi – par to pienāksies sods,” norādīja Grāvīte.
Cilvēka papilomas vīruss (CPV) ir plaši sastopams vīruss, ar ko dzīves laikā ir inficējušies līdz pat 80% pasaules iedzīvotāju. CPV rada dažādus ādas bojājumus – kārpas, kandilomas un papilomas – un izraisa vairāk nekā 5% visu ļaundabīgo audzēju, tostarp dzemdes kakla vēzi. Ar mērķi atklāt slimību agrīnā stadijā valsts apmaksā bezmaksas dzemdes kakla vēža skrīningu sievietēm vecumā no 25 gadiem, taču atsaucība uzaicinājumam ir zema – tā nesasniedz pat 40%.
Inficēšanās ar CPV
Dzemdes kakla vēzis ir otra izplatītākā onkoloģiskā saslimšana Latvijā sievietēm vecumā līdz 45 gadiem. Ik gadu to šo diagnozi ārsta kabinetā izdzird teju 250 sievietes visā Latvijā. Galvenais dzemdes kakla vēža cēlonis ir augsta riska cilvēka papilomas vīrusa (CPV) ilgstoša atrašanās gļotādas šūnās. Ar CPV var inficēties tieša kontakta laikā – gan sadzīves, gan dzimumkontaktu ceļā. Caur mikroplaisu vīruss iekļūst cilvēka ādas un gļotādas šūnu kodolā jeb galvenajā informācijas nesējā un sāk vairoties. Prezervatīvu lietošana neizslēdz CPV inficēšanās risku, jo inficēšanās ir iespējama, piemēram, tikai ar rokām vien aizskarot abu partneru dzimumorgānus vai orālā seksa laikā. Tādēļ labākais veids, kā izvairīties no CPV infekcijas, ir vakcinācija.
Vakcīna pret CPV
CPV infekcijai nav simptomu, tādēļ tā paliek nepamanīta, kamēr vīruss inficē dzemdes kakla gļotādas un ādas šūnas. Vairumā gadījumu cilvēka imūnsistēma pati uzvar vīrusu, un tas ar laiku izzūd, neatstājot sekas uz cilvēka veselību. Taču daļā gadījumu, ja cilvēka organisms ir novājināts, var attīstīties onkoloģiskas saslimšanas, visbiežāk – dzemdes kakla vēzis. Vakcīna pret CPV palīdz ne tikai aizsargāt no CPV izraisītu bojājumu un dzemdes kakla vēža attīstības, bet arī aizsargā pret labdabīgajiem CPV tipiem, kas var izraisīt dzimumorgānu kārpas un elpceļu papilomatozi. Vakcinēties pret CPV ir iespējams jebkurā vecumā. Latvijā meitenes no 12 līdz 17 gadu vecumam bez maksas var saņemt vakcīnu pret deviņiem CPV tipiem jeb tā saucamo deviņvalento vakcīnu. To veic pie ģimenes ārsta atbilstoši imunizācijas kalendāram, vakcīnu ievadot augšdelma muskulī vai gurnā.
Pie ginekologa reizi trijos gados – par velti!
Ikviena sieviete vecumā no 25 līdz 70 gadiem reizi trijos gados saņem savas deklarētās dzīvesvietas pastkastītē vēstuli ar aicinājumu doties uz profilaktisku apskates vizīti pie ginekologa un veikt onkocitoloģisko uztriepi dzemdes kakla vēža pārbaudei. Vēstulē ir norādītas gan dzīvesvietai tuvākās pārbaudes veikšanas vietas, gan minēts, kur meklēt ārstu sarakstu, kuriem ir līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). Ja sieviete izvēlas doties pie ginekologa, kuram ir līgums ar NVD, ginekoloģiskā pārbaude un uztriepes izmeklēšana ir bez maksas. Ja sieviete vēlas uz pārbaudi doties pie sava ginekologa, kurš nesniedz valsts apmaksātos pakalpojumus, no valsts budžeta tiek apmaksāta tikai uztriepes mikroskopiskā izmeklēšana, taču maksa par vizīti ir jāsedz pašai. Ja sieviete pastkastītē nav saņēmusi uzaicinājuma vēstuli vai tā ir nozudusi, nav jāsatraucas, jo informācija par uzaicinājumu uz pārbaudi ārstniecības iestādēs ir pieejama elektroniski. Vēstule ir derīga trīs gadus līdz nākamās uzaicinājuma vēstules saņemšanai, tomēr ir ieteicams izmeklējumu veikt dažu mēnešu laikā no vēstules saņemšanas dienas. Ja sievietei vēl nav iestājusies menopauze, vēlamais uztriepes paņemšanas laiks ir 8.-19. diena pēc menstruāciju sākuma.
Izmaiņas šūnās nenozīmē audzēju
Ņemot vērā, ka pirmās pārmaiņas dzemdes kakla gļotādā parastas ginekoloģiskās apskates laikā vēl nav saskatāmas, un sieviete neizjūt nekādus slimības simptomus, skrīninga mērķis ir laikus atklāt pirmsvēža izmaiņas dzemdes kakla šūnās un dzemdes kakla vēzi, tā ievērojami palielinot izredzes slimību izārstēt pavisam. Ginekoloģiskās pārbaudes laikā ārsts no dzemdes kakla ārpuses un dzemdes kakla priekšējās daļas nesāpīgi pāris sekunžu laikā paņem uztriepi ar šūnu paraugu. Paraugs tiek nosūtīts uz laboratoriju, kur to rūpīgi ar mikroskopu izmeklē, lai noteiktu, vai tajā ir kādas šūnu izmaiņas, kam nepieciešams pievērst uzmanību. Ja veiktās analīzes uzrāda izmaiņas šūnās, tas uzreiz nenozīmē, ka sievietei ir ļaundabīgs audzējs. Ja sievietei ir atklātas izmaiņas dzemdes kakla šūnās, ārsts veic bezmaksas CPV testu. Ja sievietei atklāj CPV, viņa tiek novirzīta pie kolposkopijas speciālista, kurš veic detalizētu dzemdes kakla, maksts un vulvas apskati ar palielinājuma palīdzību. Gadījumā, ja bojājums ir vieglas pakāpes, visbiežāk organisms pats ar to tiek galā, un sievietei pēc laika būs jāierodas uz atkārtotu pārbaudi. Šajā laikā var lietot vaginālo Papilocare gelu, kas veido aizsargplēvīti dzemdes kakla gļotādā, radot aizsargbarjeru un kavējot CPV iesaistīšanos šūnā. Tas palīdz novērst jaunu bojājumu veidošanos un darbojas kā papildu līdzeklis jau radušos bojājumu ātrākai izzušanai. Gadījumos, kad tiek konstatēts vidēji smagas vai smagas pakāpes bojājums, speciālists visbiežāk rekomendēs specifisku ārstēšanu.
Aizdomās par cilvēku tirdzniecību Latgales konditorejas uzņēmumā policija aizturējusi un tiesa apcietinājusi uzņēmēju Jāzepu Zukulu, kurš ir konditorejas izstrādājumu ražotāja “Adugs” valdes priekšsēdētājs, noskaidroja aģentūra LETA.
Valsts policija grupas līderi raksturo kā personu, kas ir pazīstama noziedzīgajā vidē Latgalē un kurai ir plaši sakari arī politiskajās aprindās reģionā.
Valsts policija aģentūru LETA informēja, ka policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ir ziņojuši par piespiedu darbu. Reaģējot uz saņemto informāciju, aprīlī VP Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē tika sākts kriminālprocess pēc par cilvēku tirdzniecību, ja to izdarījusi organizēta grupa, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa un par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu.
Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka šajā Latgalē bāzētajā konditorejas uzņēmumā tikuši ilgstoši ekspluatēti vairāki trešo valstu pilsoņi, izmantojot viņu ievainojamības stāvokli, nemaksājot tiem algu par darbu pilnā apmērā un iedzenot viņus nesamērojami lielā parādu jūgā. Strādniekiem atņemtas pases, pret viņiem pielietota fiziska vardarbība un draudēts ar izraidīšanu no valsts gadījumā, ja viņi neievēros visas noziedzīgā grupējuma izvirzītās prasības. Policija nodarbināto cilvēku valstspiederību aģentūrai LETA neatklāja.
Pagājušajā nedēļā, 10.novembrī, VP amatpersonas veica kratīšanas un personu aizturēšanas Jaunjelgavas novadā, Līvānos, Aizkrauklē, Daugavpilī un Ķekavā. Kopumā ir pārmeklēti 22 objekti un kratīšanu laikā izņemta skaidra nauda – apmēram 150 000 eiro, dārglietas, munīcija un citi priekšmeti, kam varētu būt lietisko pierādījumu nozīme kriminālprocesā.
Tajā pašā datumā policisti aizturēja arī organizētās grupas trīs dalībniekus, vīriešus, kas tiek turēti aizdomās par minētajiem noziegumiem – 1955.gadā dzimušo grupas līderi un uzņēmuma īpašnieku, kā arī 1974. un 1986.gadā dzimušus līdzdalībniekus.
Gžibovska atklāja, ka grupas līderis ir pazīstams noziedzīgajā vidē Latgalē, turklāt viņam esot plaši sakari arī politiskajās aprindās reģionā. Minētā persona jau iepriekš bija nonākusi tiesībsargājošo institūciju redzeslokā par dažādiem noziegumiem – izvairīšanos no nodokļu nomaksas, vides piesārņošanu, noziedzīgiem nodarījumiem pret pārvaldības kārtību un citiem pārkāpumiem. Savukārt pārējie divi aizdomās turētie vīrieši iepriekš nebija nonākuši policijas redzeslokā.
Grupas līderim tiesa ir piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu. Savukārt pārējiem grupas locekļiem tiesa piemēroja drošības līdzekli – apcietinājumu – ar iespēju aizstāt to ar drošības naudu. Aģentūrai LETA zināms, ka 1955.gadā dzimušo Zukulu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apcietinājusi 11.novembrī un tagad tiesas lēmums pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesā.
Uzņēmuma “Adugs Latvija” ražotnē Līvānos aģentūrai LETA atklāja, ka Zukuls pašlaik neatrodas darba vietā, taču plašākus komentārus nesniedza. Uzņēmuma birojs Ķekavā nebija sazvanāms. Savukārt Zukula telefons patlaban ir atslēgts.
VP aicina atsaukties arī citus, kuri varētu būt kļuvuši par cilvēktirdzniecības upuriem, strādājot šo personu pakļautībā, kā arī tiek aicināti atsaukties iedzīvotāji, kuru rīcībā varētu būt izmeklēšanā noderīga informācija. Sazināties ar policiju iespējams, zvanot pa tālruņa numuru 110 vai rakstot e-pastu uz “onap@vp.gov.lv”.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Zukula un “Adugs” vārdi masu medijos parādījušies saistībā ar vairākām strīdīgām situācijām, tostarp saistībā ar krimināllietām. 2008.gadā Nodarbinātības valsts aģentūras Preiļu filiāle izsniegusi darba atļaujas Līvānu konditorejas izstrādājumu ražošanas uzņēmumā “Adugs” 30 viesstrādniekiem no Uzbekistānas. Uzņēmums nepieciešamību pēc viesstrādniekiem toreiz pamatoja ar kvalificētu speciālistu trūkumu Latvijā.
Pagājušajā gadā Valsts vides dienests (VVD) ziņoja, ka VP sākusi kriminālprocesu par ilgstošu neattīrītu ražošanas un sadzīves notekūdeņu novadīšanu vidē, radot būtisku kaitējumu videi un valsts interesēm. VVD Daugavpils reģionālā vides pārvalde konstatēja, ka no 2016.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 30.aprīlim nekustamajā īpašumā, kura īpašnieks ir SIA “LīvMet”, maizes cepšanas un konditorejas izstrādājumu ražotnes “Adugs Production” teritorijas tiešā tuvumā Celtniecības ielā 21a, Līvānos, vidē tika novadīti 2654,9 kubikmetri neattīrītu ražošanas un sadzīves notekūdeņu. VVD lietā ir pieteicis materiālā zaudējuma kompensāciju par videi nodarītajiem zaudējumiem 2436 eiro apmērā.
“Adugs” vārds figurēja arī krimināllietā par balsu pirkšanu 12.Saeimas vēlēšanās par labu sarakstam “Saskaņai”. Zukuls Preiļu tiesā 2016.gadā atzina, ka aģitējis vēlēšanās balsot par partiju “Saskaņa”. Zukuls klāstīja, ka vienā uzņēmuma maiņā aģitējis balsot par “Saskaņu”. Viņš esot palūdzis vienu no lietā apsūdzētajiem, uzņēmumā strādājošo Anatoliju Sprogi parunāt ar cilvēkiem šajā sakarā. Naudu viņš nevienam neesot piedāvājis, neesot runāts arī par alkoholu vai algas pielikumu.
Savukārt ražotnes maiņas vadītāja Gaļina Krjukova atzina, ka viņas tiešais priekšnieks Sproge lūdzis paaģitēt maiņas darbiniekus 25-27 cilvēkus balsot par “Saskaņas” sarakstu, liekot krustiņu pirmajam numuram Andrejam Elksniņam. Taču viņa tomēr aicinājusi cilvēkus iet uz velēšanām un balsot pēc sirdsbalss.
Zukuls tiesā norādīja, ka Elksniņš uzņēmumā “Adugs” esot ticies ar biznesmeņiem. Tāpat Zukuls atzina, ka arī toreizējais partijas “Vienotība” politiķis Dzintars Zaķis piedāvājis viņam sadarboties un pirkt balsis par labu “Vienotībai”, taču viņš no šī piedāvājuma esot atteicies.
Šajā lietā bija apsūdzētas divas personas – Sproge un Fjodors Martinovs.
Pēc “Firmas.lv” datiem, Zukuls ir īpašnieks kompānijās SIA “Adugs Production”, SIA “Adugs Latvija”, SIA “Adugs”, SIA “Astar”, SIA “Ražošanas komercfirma “Vidzus”, SIA “Debess ūdens zeme” un SIA “Asond”.
Tostarp lielākā kompānija ir “Adugs Production”, kuras apgrozījums 2019.gadā samazinājās par 1,4% un bija 12,842 miljoni eiro. Kompānija pēdējos trīs gadus strādājusi ar zaudējumiem, kas pārsniedz 500 000 eiro, tostarp 2019.gadā “Adugs Production” zaudējumi bija 523 134 eiro, 2018.gadā – 590 242 eiro, bet 2017.gadā – 547 831 eiro.
“Adugs Production” reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 67 050 eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Kipras “Silobrands Limited”, bet patiesais labuma guvējs – Zukuls.
Popularitāti iemantojušais seriāls The Crown stāsta par britu karaļnama dzīvi. Ceturtās sezonas epizodē “Pasaka” jaunā princese Diāna (atveido Emma Korina) skrituļojot pa zeltītajām Bekingemas pils galerijas zālēm, klausoties mūziku viņas Walkman mūzikas atskaņotājā. Bet cik tuvu patiesībai tas ir?
Vai princese Diāna tiešām skrituļoja pa karalienes pils zālēm? Vai arī tā vienkārši ir spilgta fikcija par to, kā nelaiķa Diāna ieveda pilī savu jautro personību? “Tā ir taisnība!” seriāla producents O’Beirns stāsta laikrakstam Vogue, atklājot, ka pētnieku grupa atrada arī pierādījumus tam, ka Diāna naktī pirms kāzām ar savu velosipēdu braukājusi apkārt pilij, taču viņiem to nav izdevies iekļaut seriāla epizodē. O’Beirns piebilda: “ir visai grūti skrituļot uz vairākiem no pils paklājiem. Es domāju, ka viņa, iespējams, pieturējās pie mazāk interesantiem pils nostūriem, taču mēs vēlējāmies Diānas skrituļošanu parādīt jau seriālā iepriekš redzētajās pils telpās.”
Video
Pēc tam, kad Brianna Lokvuda saskarās ar problēmām ieņemt bērniņu, viņa nolēma apsvērt iespēju nolīgt surogātmāti. Viņas māte Džūlija bija tā, kura ieteica meklēt surogātmāti un visbeidzot arī labprātīgi piekrita iznēsāt Briannas bērnu. Tagad 51 gadus vecā topošā vecmāmiņa dāvā savai meitai Briannai iespēju tikt pie sava mazuļa. Noskaties sižetu!
Ko tu par to domā?
Video
Mums visapkārt dzīvo daudz izcilas un ģeniālas personības, kuras spēj iedvesmot un sniegt vienkāršas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem. Skaties, klausies, saredzi un sadzirdi …
Video
Pirmajās 24 stundās pēc nonākšanas grāmatnīcu plauktos ASV un Kanādā pārdoti teju 890 000 bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas jaunās grāmatas “A Promised Land” (“Apsolītā zeme”) eksemplāru, nodrošinot tai labas izredzes kļūt par vispārdotāko ASV prezidenta memuāru grāmatu jaunākajā vēsturē.
Pirmās dienas pārdošanos datos, kas ir rekords izdevniecībai “Penguin Random House”, iekļauti arī dati par iepriekš pasūtītajām grāmatām, e-grāmatām un audio gāmatām.
Video
Vienīgā kāda Baltā nama iemītnieka grāmata, kas pārdošanas tempu ziņā iznākšanas sākumposmā līdzinās eksprezidenta memuāru panākumiem, ir bijušās pirmās lēdijas Mišelas Obamas grāmata “Becoming” (“Izaugt”), kas pirmajā dienā pēc iznākšanas 2018.gadā tika pārdota 725 000 eksemplāru, bet šobrīd visā pasaulē pārdoto eksemplāru skaits pārsniedzis desmit miljonus.
Salīdzinot, pirmajā dienā pēc iznākšanas Ziemeļamerikā tika pārdoti 400 000 eksprezidenta Bila Klintona grāmatas “My Life” (“Mana dzīve”) eksemplāru un 220 000 eksprezidenta Džordža Buša grāmatas “Decision Points” (“Izšķiršanās brīži”) eksemplāru.
Visstraujāk pārdotā grāmata pēdējā laikā bijusi Dž.K.Roulingas Harija Potera sāgas septītā un noslēdzošā grāmata “Harry Potter and the Deathly Hallows” “Harijs Poters un Nāves dāvesti”). Tā iznāca 2007.gadā, un pirmo 24 stundu laikā tika pārdoti vairāk nekā astoņi miljoni tās eksemplāru.
Latvijas pilsoņus aicina sagatavoties jaunajiem imigrācijas noteikumiem Apvienotajā Karalistē, kas stāsies spēkā no 2021.gada 1.janvāra, aģentūru LETA informēja Apvienotās Karalistes vēstniecības Preses un sabiedrisko attiecību speciāliste Andra Jakoviča.
Viņa minēja, ka Apvienotās Karalistes valdība ir sākusi Eiropas mēroga informatīvu kampaņu, lai palīdzētu Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem sagatavoties jaunajai imigrācijas sistēmai, kas stāsies spēkā no nākamā gada.
Vairumam jauno vīzu veidu varēs pieteikties no šā gada 1.decembra, savukārt studentu vīzām ir iespējams pieteikties jau šobrīd.
Jakoviča atgādināja, ka brīvā cilvēku pārvietošanās starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti beigsies šā gada 31.decembrī, un Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices pilsoņiem vairs nebūs automātisku tiesību ilgstoši uzturēties un strādāt Apvienotajā Karalistē.
Apvienotā Karaliste ieviesīs jaunu, uz punktiem balstītu imigrācijas sistēmu, kas būs vienāda ES un citu valstu pilsoņiem. Par prioritārām tikšot uzskatītas iemaņas un talanti, nevis izcelsmes valsts.
Latvijas pilsoņiem, kuri šobrīd nedzīvo Apvienotajā Karalistē vai kuru tiesības negarantē Izstāšanās līgums, un kuri vēlās, sākot no nākamā gada, studēt vai strādāt Apvienotajā Karalistē, būs jāatbilst noteiktiem kritērijiem un jāpiesakās vīzai jaunās imigrācijas sistēmas ietvaros.
Vienlaikus vēstniecības pārstāve norādīja, ka joprojām Apvienotajā Karalistē būs iespējams viesoties arī bez vīzas – uz laiku līdz sešiem mēnešiem, piemēram, apmeklējot to kā tūristam, apciemojot ģimeni un draugus, kā arī piedaloties īstermiņa mācību vai ar uzņēmējdarbību saistītās darbībās, piemēram, pasākumos un konferencēs.
Jakoviča uzsvēra, ka izmaiņas imigrācijas sistēmā neietekmēs tos ES pilsoņus, kuri ir ieguvuši tiesības uzturēties Apvienotajā karalistē ES Pastāvīgā statusa shēmas ietvaros.
Manikīra un pedikīra meistari pirmdien, 23.novembrī, no plkst.9 līdz 10 pie Saeimas ēkas Rīgā piketā pieprasīs atļauju atsākt darbu, kas aizliegts ārkārtējās situācijas laikā, informē piketa organizatore Anastasija Rozonova.
Skaistumkopšanas nozares pārstāvji vēloties pierādīt, ka var nodrošināt drošu vidi klientam un meistaram manikīra un pedikīra procedūras laikā.
“Lai to nodrošinātu, mums ir viss nepieciešamais – sejas maskas, cimdi, atdalošie ekrāni, pietiekamā platība, kā arī visu instrumentu un virsmu dezinfekcija. Lūgsim atļaut mums atsākt darbu, izpildot un ievērojot visus drošības pasākumus,” piketa mērķus ieskicēja Rozonova.
Nozares pārstāvji piketā gribot pastāstīt, kā visas drošības prasības pakalpojuma sniegšanas laikā tiek nodrošināti. Plānots, ka pasākumā piedalīsies ap 50 cilvēku.
Rīgas domē aģentūrai LETA apliecināja, ka piketa norise ir saskaņota. Arī domē pieteiktais pasākuma dalībnieku skaits ir 50.
Jau ziņots, ka valdība nolēma uz ārkārtējās situācijas laiku aizliegt skaistumkopšanas, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumus, izņemot friziera pakalpojumus. Friziera pakalpojumu sniedzējam uzlikts pienākums nodrošināt, ka pakalpojumi tiek sniegt tikai pēc iepriekšēja pieraksta, vienam apmeklētājam ir paredzēti vismaz desmit kvadrātmetri no apmeklētājiem pieejamās telpu platības.
Dažādu profesiju pārstāvjiem diena bieži vien paiet sēdus. Viens no tādiem ir mūziķis un režisors Arstarulsmirus, kura ikdiena paiet rakstot un veidojot dziesmas. Kā atzīst pats mūziķis, liela daļa viņa darba dienas paiet sēdus, un, kaut arī viņš regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, pirms gada saskāries ar mūsdienās ļoti izplatītu problēmu – hemoroīdu iekaisumu.
Mūsdienās šī tiek uzskatīta par delikātu tēmu, par ko liela daļa cilvēku kautrējas runāt, taču aktīvam vīrietim šī problēma var bojāt dzīves kvalitāti, tādēļ hemoroīdu slimība ir jāārstē un Arstarulsmirus nekautrējas par to runāt publiski. Raidījuma ietvaros Arstarulsmirus devās uz Veselības centrs 4 filiāli Baltijas Vēnu klīnika pie ķirurga, proktologa Andra Gardovska, lai noskaidrotu kādas ārstēšanas metodes būtu jāpielieto hemoroīdu problēmu risināšanā, kā arī to, kāpēc ir svarīgi laicīgi doties pie speciālista, lai izvairītos no iespējamas saslimšanas.
Video
Šis Covid-19 laiks ir bijis visai spraigs mums visiem. Tieši tādēļ ir vērtīgi uzzināt par dažiem visai foršiem YouTube kanāliem. Ieteikumos dalās Dieviete.lv redaktore Krista Klentaka.
Paliec mājās, sargā sevi un savus mīļos!
Video
Vēl par šo tēmu:
Bagātība ne vienmēr ir mērāma naudā. Tā uzskata arī kandavnieki Meta un Leons Krautmaņi, kuri šoruden nosvinējuši briljanta kāzas jeb 75 gadus kopā. Viņu lielākā bagātība ir 15 mazbērni, 28 mazmazbērni un divi mazmazmazbērni un kā paši ģimenē rēķinājuši – katrs piektais Kandavā dzīvojošais ir tuvāks vai tālāks rads. Pie Krautmaņiem viesojās Zemgales Televīzija.
Video
Šajā nedrošības un pārmaiņu laikā Latvijas iedzīvotājiem nepieciešama pacietība un apziņa, ka šī brīža grūtības ir pārejošas un mēs tās pārvarēsim, savā runā Latvijas Republikas proklamēšanas 102.gadadienā sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Valsts prezidents uzsvēra, ka tāpat ir nepieciešamas rūpes vienam par otru un cilvēcība, tālredzība, kas šodienā ļauj saskatīt jaunas iespējas, kā arī kopapziņa, darot Latvijas valsti drošu, lepnu un skaistu.
“Šogad ārkārtas situācijā mēs savas valsts dibināšanas svētkus svinam klusāk nekā citkārt. Uz laiku esam spiesti palēnināt savu dzīves tempu. Tas nevienam nav viegli. Taču tas ir nepieciešams, lai glābtu dzīvības un sargātu veselību, lai neļautu ekonomikai vēl straujāk slīdēt lejup. Var teikt droši – nākamajā gadā šī pasaules krīze tiks pārvarēta,” uzsvēra Levits.
Valsts prezidents atgādināja, ka tikpat nozīmīgi kā vienmēr mūs uzrunā vārdi “Dievs, svētī Latviju!”, kas ir tautas lūgšana, un tie ir tautas gribas un spēka vārdi – dziesma, kas pirms pēc Satversmes sapulces lēmuma kļuva par mūsu valsts himnu.
“”Laid mums tur laimē diet,” skan himnas vārdi. Šķiet, neatbilst šim laikam, kad nevaram, kopā nākot, svinēt savas valsts gadadienu, būt klāt mūsu armijas parādē vai svētku uguņošanā. Tomēr arī šodien mēs domājam par šiem vārdiem – tiem pašiem vārdiem, kas skan liela prieka un kopības brīžos kā ikreiz Dziesmu svētkos. Tiem pašiem vārdiem “Laid mums tur laimē diet mūs’ Latvijā,” ko pie sevis dziedāja Lidija Doroņina-Lasmane un neskaitāmi citi latvieši Sibīrijas lēģeros. Tur himna deva cerību, kurā patverties, lai izdzīvotu,” sacīja Levits.
Viņš norādīja, ka 100 gadus kā valsts himna, bet vēl ilgāk – jau gandrīz 150 gadu – “Dievs, svētī Latviju!” skan mūsu zemē gan mierīgos, gan priecīgos, gan tautai traģiskos laikos.
Levits uzsvēra, ka himna ir vecāka par valsti, tā ir dziesma, kas palīdzēja valstij tapt. “Iesākumā kāds acīgs krievu cara cenzors aizliedza vārdu Latvija, tā vietā ļaujot minēt vien Baltiju. Viņš nojauta enerģiju, ko Latvijas vārds, skaļi izdziedāts, dotu latviešu pašapziņai. Toreiz vārda Latvija aprises vēl tikai skaidrojās un nozīmes dziļums tapa. Baumaņu Kārlis, mūsu himnas autors, tautas ilgas ietvēra vārdā. Vārds palīdzēja tapt valstij,” sacīja Levits.
Valsts prezidents uzsvēra, ka vārdi “Laid mums tur laimē diet mūs’ Latvijā” pauž tautas gribu un apziņu par savām tiesībām, jo sapnis par “Mūs’ Latvijā”, kas īstenojās 1918.gada 18.novembrī, vēl bija jānosargā Neatkarības kara kaujās. Latvijas “de iure” atzīšana, kam pavisam drīz – janvārī – tiks svinēta simtgade, starptautiski apliecināja šīs tautas dabiskās tiesības.
Levits atgādināja, ka vārdus “Mūs’ Latvijā!” latviešu tauta neaizmirsa okupācijas laikā un dziedāja tad, kad no jauna bija jāatgūst neatkarība, kā arī to, ka himnas vārdi “Laid mums tur laimē diet mūs’ Latvijā” ietver dziļāku priekšstatu par sevi, par savu tautu un mūsu nākotni.
“Mēs vēlamies brīvi, bez iejaukšanās un netraucēti paši veidot savu zemi un savu valsti – “Mūs’ Latviju”. Mēs nelūdzam atļauju, mēs apliecinām savu gribu. Himna neprasa laimi kāda viena “es” labumam. Himna nepazīst egoismu. Tā pazīst tikai “mēs” un “mums”. Latvija ir mūsu, mēs visi kopā gribam tur laimīgi būt. Tas ir ļoti demokrātisks apliecinājums. Mēs visi piedalāmies, veidojot Latviju tādu, kādu paši gribam. Mums īpašu. Visiem uzņemoties atbildību par kopīgo un citam par citu,” sacīja Levits.
Valsts prezidents uzsvēra, ka himnā izdziedātā “laime” nav tikai tiecība vai sapņi, tā ietver apņēmību un gribu, cilvēka būtībā ielikto un tautai kā kopumam dabiski piemītošo gribu veidot dzīvi labāku un laimīgāku.
“Laime kā pilnība, uz ko tiekties, mērķis, kas vienmēr attālinās, jo sasniegtais nekad nebūs tik labs, lai nevarētu būt vēl labāk. Pilnības piepildījums vienmēr ir nākotnē, bet tiecībā uz to mēs darām šodienas darbus,” sacīja Levits.
Video
Latvijas Republika tika proklamēta 1918.gada 18.novembrī plkst.16 Otrajā pilsētas teātrī, tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī.
Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludināja, ka “Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme, Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts, kuras Satversmi un attiecības ar ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce, sasaukta uz vispārēju, abu dzimumu tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata”.
Šo notikumu lielā mērā sekmēja Pirmā pasaules kara notikumi Krievijā, Vācijā, Anglijā un citās valstīs.
1918.gadā pēc Brestļitovskas līguma parakstīšanas starp padomju Krieviju un Vāciju visu Latvijas teritoriju okupēja vācu karaspēks. 1917.gada septembrī latviešu politisko partiju vadītāji nodibināja kopēju organizāciju – Demokrātisko bloku. Otra politiskā organizācija bija Latvijas Pagaidu nacionālā padome, kurā ietilpa lielākā politiskā partija – Latvijas Zemnieku savienība (LZS). Tiek uzskatīts, ka neatkarīgās Latvijas valsts proklamēšanas tiešais impulss bija Vācijas impērijas sabrukums, jo 1918.gada 9.novembrī Vācijā izcēlās revolūcija, un ķeizars Vilhelms II aizbēga uz Nīderlandi, līdz ar to Vācija bija spiesta parakstīt pamiera noteikumus.
Šajā pašā dienā Anglijas ārlietu ministrs lords Artūrs Balfūrs vēstulē Latviešu Pagaidu nacionālās padomes Ārlietu nodaļas vadītājam Zigfrīdam Annai Meierovicam rakstīja: “Viņa Majestātes valdība ir raudzījusies ar visdziļāko līdzjūtību uz latviešu tautas centieniem un viņas gribu atsvabināties no vācu jūga. Tā ar prieku atkal apliecina savu gatavību dot pagaidu atzīšanu Latviešu nacionālajai padomei kā “de facto” neatkarīgai iestādei līdz laikam, kamēr Miera konference liks pamatus brīvības un laimes jaunam laikmetam priekš Jūsu tautas.”
Tad Latvijā sākās aktīva politiskā rosība, jo 1918.gada 17.novembra vakarā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krāšanas un aizdošanas kases valdes priekšsēdētāja un vienlaikus Rīgas pilsētas mēra Gustava Zemgaļa miteklī Rīgā, Suvorova ielā 3 (tagad Kr.Barona iela) tika nodibināts Latvijas “priekšparlaments”, Tautas padome, kurā apvienojās gan Demokrātiskā bloka, gan Latvijas Pagaidu nacionālajā padomē ietilpstošās partijas.
1918.gada 18.novembrī Tautas padome Nacionālā teātra telpās proklamēja Latvijas Republikas neatkarību.
Neraugoties uz baltvācu muižniecības atklāti negatīvo attieksmi, divas mazākas baltvācu partijas ieguva pārstāvniecību Latvijas Tautas padomē, un pirmajā valdībā bija viens ministrs vācietis.
Tautas padomē bija pārstāvētas visas politiskās partijas, izņemot lieliniekus un galēji labējos. Pirmā pagaidu valdība bija pilsoniska. Taktisku apsvērumu dēļ sociāldemokrāti izšķīrās palikt ārpus valdības.
Par Latvijas pirmo Ministru prezidentu Tautas padome ievēlēja Zemnieku savienības līderi Kārli Ulmani. Par ārlietu ministru kļuva Zigfrīds Anna Meierovics. Par Tautas padomes prezidentu un līdz ar to arī par valsts pagaidu galvu tika izraudzīts advokāts Jānis Čakste.
Toreiz jaunās valdības situācija bija ļoti sarežģīta: tās rīcībā nebija nekāda varas aparāta. Vissvarīgākais uzdevums bija izveidot savus bruņotos spēkus, bet Vācijas armijas vadība kavēja mobilizācijas pasākumus un drīzāk bija gatava iznīcināt savus ieroču krājumus, nekā nodot tos jaunajai valstij.
Jaunajai valdībai nebija gandrīz nekādu iespēju un līdzekļu novērst sarkano strēlnieku uzbrukumu, kurā Rīga tika ieņemta 1919.gada janvārī. Cīņa ar Pētera Stučkas padomju valdību un Bermonta vadītajiem vācu un krievu dumpiniekiem 1919.gadā saliedēja ap jauno valdību plašas tautas masas, un tā turpināja pastāvēt 22 gadus, lai atkal atdzimtu pēc 50 gadu ilgas okupācijas.
Par godu Latvijas Republikas proklamēšanai šodien jāizkar valsts karogs.
Klusāk un mazākā pulkā nekā citus gadus Valsts svētki godināti Vašingtonas latviešu skolā. 18.novembra svinības te ir nemainīga tradīcija, lai atgādinātu bērniem viņu izcelsmi un palīdzētu saglabāt latvietību mainīgajā pasaulē.
Video
Automobiļu elektrifikācija ir nonākusi arī līdz konkursam “Latvijas Gada auto 2021”. Šogad pieteikti septiņi elektromobiļi, kas ir lielākais šī veida automobiļu skaits konkursa vēsturē. Vai kāds no tiem kļūs par “Latvijas Gada auto 2021” titula ieguvēju?
Konkursa rīkotājs Māris Ozoliņš domā, ka starp septiņiem finālistiem viens vai vairāki elektriskie automobiļi visdrīzāk būs, bet par nešaubīgu titula iegūšanu gan nevar 100% apgalvot: “Tituls “Latvijas Gada auto 2021” ir kompromiss starp izmaksām un to, ko automobilis spēj piedāvāt. To joprojām spēj arī modeļi ar iekšdedzes un hibrīda dzinējiem.”
Video
To, kuri jaunākie auto modeļi iekļūs “Latvijas Gada auto 2021” finālā un kurš no tiem iegūs galveno balvu izlemj konkursa žūrija. Šogad samazinātā – 12 žūrijas biedru sastāvā. Žūrija veic testa braucienus un vērtē pretendentus pēc vairākiem kritērijiem, piemēram, virsbūves, dzinējiem un to variantiem, braukšanas, ergonomikas, multimedijiem, izmaksām un atbilstības Latvijas tirgum. Uzskaitīto kritēriju kopums ietekmē to, kurš automobilis kļūs par Latvijas Gada auto.
Tagad jebkurš interneta lietotājs var balsot par savu “Latvijas Gada auto 2021 Tautas simpātiju” https://gadaauto.iAuto.lv, turklāt laimēt jauno Kia Sorento uz nedēļas nogali ar pilnu degvielas tvertni brīvdienu braucienam! Klātienē par visiem 25 pretendentiem var balsot tirdzniecības centrā Mols.
Konkursā “Latvijas Gada auto 2021” ir pieteikti: Škoda Octavia, Volkswagen Golf, Volkswagen ID.3 1st Edition, Seat Leon, Seat Ateca, Nissan Juke, Peugeot 2008, Peugeot e-2008, KIA XCeed PHEV, KIA e-Niro, KIA Sorento, Mercedes-Benz GLB, BMW 5.sērija, Mini Cooper SE, Alfa Romeo Stelvio, Land Rover Defender, Honda e, Ford Puma, Audi e-tron Sportback, Renault Captur E-Tech Plug-in Hybrid, Renault Zoe, Toyota Yaris Hybrid, Hyundai i30, Citroën C3 un Citroën C5 Aircross Hybrid.
Informatīvi atbalsta: Zip.lv – gudri sludinājumi, Delfi, iAuto.lv, Latvijas Avīze, Auto ziņas, Dieviete.lv, Auto Bild, Jauniauto.lv, garaza.lv, dzivoklis.lv. Atbalsta: t/c Mols, LAMB, V4 motors.
Personas bez sejas maskām nedrīkstēs ielaist publiskās iekštelpās, savukārt pakalpojuma sniedzējs nevarēs apkalpot personu bez sejas maskas, paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.
Veselības ministrijā (VM) skaidroja, ka joprojām ir personu loks, kas iekštelpās, piemēram, tirdzniecības centros nelieto vispār vai neatbilstoši lieto mutes un deguna aizsegus normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos, tādējādi pakļaujot gan sevi, gan arī citas personas inficēšanās riskam ar Covid-19 infekciju.
“Līdz ar to, lai pēc iespējas novērstu attiecīgu komercdarbību veidu aizliegšanu vai pārlieku ierobežošanu, ir nepieciešams noteikt, ka pasākuma organizatoram vai saimnieciskā pakalpojuma sniedzējam ir aizliegts sniegt pakalpojumu personai, kura neievēro pasākuma organizatora vai saimnieciskā pakalpojuma sniedzēja lūgumu ievērot epidemioloģiskās drošības prasības,” atzina VM.
Vienlaikus izmaiņas noteikumos paredz, ka pasākuma organizatoram, saimnieciskā pakalpojuma sniedzējam vai ēkas īpašniekam būs jānodrošina, ka iekštelpās netiek ielaistas personas, kuras nelieto mutes un deguna aizsegus vai tos lieto neatbilstošā veidā – neaizsedzot mutes un deguna atveri. Pakalpojuma sniedzējiem būs jānodrošina, ka šādām personām netiek sniegti pakalpojumi.
Par pasākuma organizatoram, saimnieciskā pakalpojuma sniedzējam un ēku īpašniekam noteikto pienākumu nepildīšanu Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā tiks paredzēta administratīvā atbildība. Pašvaldības policija un Valsts policija tiks noteikta par šo administratīvo pārkāpumu procesa veicēju.
Prasība par obligātu sejas maskas lietošanu publiskās iekštelpās stāsies spēkā 19.novembrī.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) paudusi, ka diabēts ir sasniedzis epidēmijas apmērus – katras desmit sekundes pasaulē kāds mirst no diabēta izraisītām veselības problēmām. Statistika neiepriecina arī Latvijā – arvien pieaug saslimšana ar 2. tipa cukura diabētu, kas tiek dēvēts par mūsdienu dzīvesstila slimību. 14. novembris ir Pasaules Diabēta diena, tāpēc “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga skaidro, ar ko atšķiras 1. un 2. tipa diabēts, kāpēc diabēts ir bīstams un kā sevi no tā pasargāt.
Kas ir 1. un 2. tipa diabēts?
Cukura diabēts ir hroniska vielmaiņas slimība, kam raksturīgs paaugstināts cukura (glikozes) līmenis asinīs un ar to saistītie veselības traucējumi. 1. tipa cukura diabēta gadījumā organisms pats nespēj ražot insulīnu – slimība parasti izpaužas agri un nav atkarīga no dzīvesveida, ieradumiem. Taču 2. tipa cukura diabēts parādās vēlāk un visbiežāk ir neveselīga dzīvesveida sekas – insulīns organismā tiek ražots nepietiekami un šūnām ir izmainīta spēja uzņemt glikozi.
SPKC 2017. gada pētījums atklāj, ka Latvijā ar cukura diabētu slimo 88 951 cilvēki no kuriem 64% ir sievietes. Lielākās atšķirības starp dzimumiem vērojamas tieši 2. tipa cukura diabēta pacientiem – līdz 59 gadu vecumam ieskaitot dzimumu proporcija ir līdzīga, tomēr sākot ar 60 gadu vecumu, pacientu-sieviešu skaits strauji pieaug.
Farmaceite norāda, ka saslimšana ar diabētu saistāma ar zināšanu trūkumu. Respektīvi, zināšanu trūkums novedot pie neregulāras diagnostikas. Kā, piemēram, 2. tipa diabēts, attīstoties lēnām un varot noritēt bez pamanāmiem simptomiem, tāpēc, ja pat nav sūdzību par pašsajūtu, cukura līmeni asinīs nepieciešams pārbaudīt vismaz reizi gadā, mērījumu rezultātus apspriežot ar ģimenes ārstu vai farmaceitu.
Kāpēc diabēts ir bīstams?
Pieaugušajiem ar cukura diabētu ir divas līdz trīs reizes augstāks infarkta un insulta risks. Šiem slimniekiem ir traucēta asinsrite kājās – lielo un mazo asinsvadu bojājumi, kā arī perifēra neiropātija jeb nervu galu bojājumi, kā dēļ ir lielāka iespējamība veidoties nedzīstošām brūcēm, kas pārvēršas čūlās un tā sauktajās diabētiskajās pēdās. Cukura diabēts ir arī viens no galvenajiem nieru mazspējas cēloņiem.
Ar kādām grūtībām saskaras diabēta pacienti?
Farmaceite skaidro, ka diabēts ir ne tikai slimība, bet arī dzīvesveids, kuram jāpielāgojas un, kas pieprasa veselīgu uzturu un fiziskas aktivitātes. Cilvēkam jāmācās sadzīvot ar diabētu, izprotot uz šķīvja uzliktā un apēstā ēdiena sakarību ar glikometra rādījumu, lai turpmāk varētu izvairīties no krasām cukura līmeņa svārstībām un līdz ar to arī slimības komplikāciju draudiem. Katru reizi, kad nolemts mainīt dzīves ierasto kārtību – palielināt fizisko vai darba slodzi, krasi izmainīt ēdienkarti u.tml., tas jādara vienlaikus ar cukura līmeņa asinīs mērījumiem, konstatējot tā ietekmi uz slimības norisi. Ārsts pēc paškontroles mērījumiem noteiks nepieciešamās izmaiņas medikamentu devās, diētā un fiziskās slodzes režīmā.
“Euroaptieka” sadarbībā ar Latvijas Diabēta federāciju veica aptauju, kuras rezultāti atklāja, ka diabēta pacientiem nav psiholoģiska atbalsta no apkārtējās sabiedrības – ir slikta izpratne par diabētu, turklāt ir vairāki maldīgi uzskati par to. Piemēram, 12% jeb gandrīz katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka diabēta pacienti nevar strādāt algotu darbu, kas neatbilst patiesībai.
Sarežģījumus ikdienā sagādā arī tas, ka diabēta pacientiem regulāri jāseko līdzi ēdienu izvēlei un porcijas izmēriem, jo cilvēkiem ar cukura diabētu ir jāzina uzņemto ogļhidrātu daudzums, kas organismā sašķeļoties, palielina glikozes daudzumu asinīs, līdz ar to, pacientam regulāri jāseko līdzi, vai tas nepārsniedz normu. Sarežģītāk var būt reizēs, kad paredzētas maltītes ārpus mājas vai dodoties ciemos.
Visai bieži diabēta pacientiem var nākties saskarties arī ar artēriju sašaurināšanos vai asinsrites pasliktināšanos pēdās un kāju lejasdaļā, kas var izraisīt diabētisko pēdu un sausu ādu. Tās pazīmes visbiežāk tiek novērotas nakts laikā, kad cilvēks izjūt spēcīgu dedzināšanu un/vai durstošu sajūtu tieši pēdās. Ikdienā pazīmes var novērot, ja jūtamas sāpes tieši pēdās, pēdu āda kļūst nejutīga vai ir izteiktas temperatūras izmaiņas tajās. Pēdu āda pamazām kļūst nejutīgāka, pacients bieži vien nepamana dažādu tulznu, brūču vai citu traumu sekas.
Diabēta pacientiem lielu morālu atbalstu sniedz farmaceits, kas konsultēs, ja radušās bažas par medikamentu devas daudzumu, kosmētiskiem līdzekļiem diabētiskai pēdai, kā par citiem jautājumiem.
Pieci ieteikumi, kā izvairīties no riska saslimt ar diabētu
1. Veselīgs un sabalansēts uzturs
Uzturam nav jābūt ierobežojošam, taču jāraugās, lai tas ir veselīgs un sabalansēts, pilns uzturvielu un vitamīnu. Katru dienu jāuzņem dārzeņi, pilngraudu produkti, zema tauku satura piena produkti. Jāizvairās no saldumiem, saldinātiem dzērieniem, balto miltu izstrādājumiem. Jāizvērtē, vai produkts nesatur t.s. slēpto cukuru, kas atrodams pusfabrikātos, gatavajās mērcēs, saldinātajos piena produktos.
Aptaukošanās un neveselīgs uzturs veicina insulīna rezistences attīstīšanos – šūnas nespēj pietiekami labi uzņemt un izmantot glikozi, līdz ar to asinīs pieaug glikozes līmenis. Rezultātā tiek ražots vairāk insulīna, lai palīdzētu glikozi nogādāt šūnās. Kad organisma spēja ražot pietiekami insulīnu, lai noturētu normālu glikozes līmeni, tiek izsmelta, pamazām attīstās 2. tipa cukura diabēts.
2. Regulāras fiziskas aktivitātes
Ikdienā jāievieš regulāras fiziskās aktivitātes un jāseko līdzi ķermeņa svaram. Aptaukošanās gadījumā svara zaudēšana uzlabos veselību – liekā svara zudums uzlabo ķermeņa spēju pārstrādāt glikozi un izvairīties no 2. tipa diabēta.
3. Nē – smēķēšanai
Smēķējot tiek sašaurināti asinsvadi, paaugstināts asinsspiediens un stimulēts kateholamīnu izdalīšanās, kas veicina insulīna rezistenci, tāpēc var palielināties diabēta saslimšanas risks.
4. Regulāras glikozes līmeņa pārbaudes
Sākotnējā slimības stadijā cilvēks nekādus specifiskus simptomus neizjūt, bet, ja cilvēkam ir stipras slāpes, ļoti bieža urinēšana, ja bez zināma iemesla krītas svars, mainās redzes asums, tad, iespējams, ka glikozes līmenis asinīs ir augsts, bet slimība ilgāku laiku nav bijusi diagnosticēta. Gadiem ilgi var nebūt pat sūdzību, tādēļ svarīgas ir periodiskas veselības pārbaudes, tostarp svarīgi 1 reizi gadā veikt glikozes pārbaudi. Farmaceite norāda, ka regulāri kontrolējot glikozes līmeni asinīs iespējams ilgtermiņā panākt diabēta, sirds un asinsvadu slimību pacientu veselības stāvokļa uzlabošanu. Šīs pārbaudes ir noderīgas arī pacientiem, kuriem ir regulāri jāveic cukura līmeņa pārbaudes organismā, lai pēc tam ārstējošam ārstam būtu pilnīga aina par svarīgāko rādītāju dinamiku.
5. Asinsspiediens normas robežās
Paaugstināts asinsspiediens (virs 140/90 mmHg) rada tonusu jeb nepārtrauktu saspringumu asinsvadiem. Tas laika gaitā negatīvi ietekmē vielmaiņu un maina dažādu organisma procesu norisi, kā rezultātā izmainās arī pārtikas uzsūkšanās, pārstrāde un insulīna izdalīšanās. Asinsspiedienu iespējams samazināt, ievērojot aktīvu dzīvesveidu un palielināt fizisko aktivitāšu slodzi, atbrīvojoties no liekā ķermeņa svara, kā arī samazināt cukura un rafinēto ogļhidrātu uzņemšanu. Efektīvākai asinsspiediena regulēšanai vēl ieteicams samazināt stresa līmeni un lietot dabas produktus, piemēram, aronijas, vilkābeles. Gadījumos, kad asinsspiediens ir pārlieku augsts, pēc ārsta ieteikumiem jālieto medikamenti asinsspiediena mazināšanai.
Covid-19 apstākļos “Euroaptieka” aicina nepieciešamos recepšu un valsts kompensējamos medikamentus, kā arī citas aptiekā pieejamās preces pasūtīt ar piegādi uz vēlamo adresi visā Latvijā, izmantojot “Euroaptieka” jauno pakalpojumu “Medikamentu piegāde mājās”. Lai saņemtu pakalpojumu, kā arī pilnvērtīgu farmaceita konsultāciju, jāzvana “Euroaptieka” farmaceitam pa tālruni 20369469 darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00.
Pēdējos gados arvien vairāk tiek runāts par to, ka antibiotikas bieži tiek lietotas nepareizi – pacientiem neievērojot pareizu lietošanas režīmu vai lietojot nevietā. Tādēļ, sagaidot Eiropas Antibiotiku informācijas dienu, kas ik gadu tiek atzīmēta 18. novembrī, aicinām iepazīties ar būtiskākajiem antibiotiku lietošanas un piesardzības jautājumiem. Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Kā darbojas antibiotikas?
Kā skaidro ģimenes ārste Z. Zitmane, antibiotikas nonāvē baktērijas vai nomāc to augšanu. Tās iedarbojas uz baktērijas šūnas sienu, kavējot tās biosintēzi, iedarbojas uz šūnas proteīnu sintēzi, kavē baktēriju nukleīnskābju sintēzi, kā arī šūnām ir antimetabola aktivitāte – ar šiem mehānismiem tiek panākta baktēriju šūnu nonāvēšana vai apturēta baktēriju vairošanās.
Antibiotikas ir paredzētas tikai bakteriālu infekciju ārstēšanai, piemēram, pneimonijas, sinusītu, otītu, ādas infekciju, urīnceļu un citu infekciju gadījumos. Tās nevajadzētu lietot vīrusu un sēnīšu infekciju gadījumos – tādēļ, lai izvairītos no šādiem gadījumiem, antibiotikas jāuzsāk lietot tikai pēc ārsta nozīmējuma.
BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece stāsta, ka antibiotiku preparāti pieejami dažādās zāļu formās. Ir gan iekšķīgai lietošanai (kapsulās, tabletēs, apvalkotās tabletēs, šķīdināmās vai mutē disperģējamās tabletēs, pulveri iekšķīgi lietojamās suspensijas pagatavošanai), gan ārīgai lietošanai (krēmi, ziedes, losjoni, deguna vai acu pilieni, ziedes, kā arī zāļu formas, kas domātas injekciju veikšanai). Tās izmanto arī kombinācijās ar citām zāļu vielām, piemēram, ar glikokortikoīdiem acu pilienos, krēmos, ziedēs.
Izplatītākās kļūdas antibiotiku lietošanā
Ģimenes ārste norāda, ka tipiskas antibiotiku lietošanas kļūdas ir:
Ārste uzsver, ka ir ļoti būtiski lietot pilnu antibiotiku kursu, kas pacientam ir nozīmēts, lai neveicinātu mikroorganismu rezistences attīstību, kā arī, lai infekcija tiktu izārstēta. Patvaļīgi pārtraucot antibakteriālu kursu, var notikt recidīvs infekcijai, kas var vairāk nereaģēt uz iepriekš lietotajām antibiotikām.
Pareizas lietošanas pamatprincipi
Lietojot antibiotikas, ir stingri jāievēro zāļu lietošanas pamatprincipi: lietot tikai tās antibiotikas, ko nozīmējis ārsts; lietot pareizās devās, noteiktā laikā un noteiktu periodu, uzsver Z. Zitmane. Tāpat, lietojot antibiotikas, ir jāizvairās no produktiem ar augstu kalcija saturu, greipfrūtu sulas, kā arī no alkohola lietošanas. Produkti ar augstu kalcija saturu var kavēt antibiotiku, piemēram, ciprofloksacīna, doksiciklīna, tetraciklīna uzsūkšanos. Savukārt greipfrūta sula var palēnināt antibiotiku izvadi no organisma, tādējādi pastiprinot iespējamo blakusparādību risku. Tas jāņem vērā, lietojot klaritromicīnu, eritromicīnu. Tikmēr alkohola lietošana var pastiprināt blaknes, kā arī samazina organisma aizsargspējas cīņā pret infekciju.
Kā uzglabāt?
Klīniskā farmaceite I. Priedniece uzsver, ka informācija par pareizu uzglabāšanu jāmeklē uz iepakojuma vai lietošanas instrukcijā un jākonsultējas ar farmaceitu. Atcerieties – antibiotikas jāuzglabā bērniem neredzamā un nepieejamā vietā! Uzglabājiet medikamentus oriģinālajā iepakojumā un sargājiet no mitruma. Atkarībā no medikamenta specifikas var būt norādes par īpašu glabāšanu – istabas temperatūrā līdz 25 C, ledusskapī (2-8 C) vai vēsā vietā (8-15 C).
Arī uzglabājot antibiotiku suspensijas, jāpievērš uzmanība informācijai uz iepakojuma par uzglabāšanu pēc to pagatavošanas. Piemēram, acu pilieniem jāievēro derīguma termiņš pēc atvēršanas – par to būs norāde uz iepakojuma.Lai vieglāk atcerēties, kad uzsākta pilienu lietošana, atvēršanas datumu norāda uz iepakojuma.Parasti sagatavoto suspensiju uzglabā ledusskapī 2-8 C temperatūrā un izlieto norādīto dienu laikā. Ir svarīgi sakratīt pudeli pirms katras lietošanas. Šo medikamentu precīzākai dozēšanai iepakojumā parasti ir pievienota šļirce vai karotīte ar atzīmēm.
Probiotiķi – atjaunošanās procesam
Lietojot antibakteriālu terapiju, var rasties baktēriju disbalanss organismā, izraisot dažādas veselības problēmas, piemēram, kuņģa un zarnu trakta traucējumus – aizcietējumus, šķidru vēdera izeju, vēdera pūšanos. Šādos gadījumos būtu ieteicams probiotiķu kurss, lai veicinātu organisma ātrāku atjaunošanos pēc infekcijas un antibiotiku kursa, iesaka ārste. Probiotiķus var lietot gan antibiotiku kursa laikā, gan arī pēc tā. Tos ieteicams lietot pirms maltītes, uzdzerot glāzi ūdens.
Savukārt farmaceite I. Priedniece uzsver – jāatceras, ka probiotiķi jālieto ar vismaz 2 stundas starplaiku no antibiotiku lietošanas. Jāņem vērā, ka arī kuņģa un zarnu trakta mikroflora ir arī mūsu imunitāte, tādēļ par to ir jārūpējas.
Droša utilizācija
Ja pēc ārsta noteiktā terapijas kursa antibiotikas paliek pāri vai tām beidzies derīguma termiņš, tās var nodot aptiekā piemērotai iznīcināšanai, uzsver farmaceite. Katrā zāļu lietošanas instrukcijā ir iekļauta informācija, kā rīkoties, zāles izmetot. Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos! Nevajadzīgās zāles nododiet aptiekā utilizācijai – tas palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi. Pretējā gadījumā zāļu vielas nonāks apkārtējā vidē un veicinās rezistento baktēriju attīstību. Antibiotiku, kā arī citu medikamentu izmešana kanalizācijā vai sadzīves atkritumos kaitē gan cilvēka organismam, gan dzīvniekiem, zivīm, tiem nonākot ūdenstilpnēs.
Medikamenti, kuriem ir beidzies derīguma termiņš, ir ierindojami starp bīstamajiem ķīmiskajiem atkritumiem, tādēļ tos nedrīkst mest ārā kopā ar sadzīves atkritumiem. Ja vecos medikamentus izmet kopā ar sadzīves atkritumiem, tie nonāk lielajās izgāztuvēs, pēc tam augsnē, notekūdeņos. Arī dzīvnieki tos var nejauši apēst. Savukārt, nododot nederīgos medikamentus aptiekā utilizācijai, tie tālāk tiek nodoti bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, kas tos iznīcina, neradot kaitējumu apkārtējai videi.
Zāles kļūst nederīgas, ja:
Neizlietotās vai nederīgās zāles ir jānodod aptiekā, bet pirms tam tās ir jāizņem no ārējā iepakojuma – kastītēm. Savukārt tablešu plāksnītes, pudelītes, ampulas, ziežu tūbiņas un citi līdzīgi iepakojumi pirms nodošanas jāieliek maisiņā. Nederīgās zāles utilizācijai var nodot jebkurā BENU Aptiekā visā Latvijā.
Trešdien gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +6..+9 grādiem valsts austrumos un +10..+12 grādiem pārējā Latvijā, pārspējot 18.novembra siltuma rekordus, prognozē sinoptiķi.
Dienvidu, dienvidrietumu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 12-17 metriem sekundē, naktī piekrastē gaidāmas brāzmas līdz 20 metriem sekundē.
Visā valstī gaidāms apmācies laiks, palaikam līs, daudzviet būs arī dūmaka.
Rīgā Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā gaidāms neliels lietus un dūmaka, stiprāk līs nakts otrajā pusē. Dienvidu, dienvidrietumu vēja ātrums brāzmās sasniegs 15 metrus sekundē, dienas gaitā vējš mazliet pierims. Gaisa temperatūra naktī nepazemināsies un dienā pakāpsies līdz +11..+12 grādiem.
Jau ziņots, ka līdz šim augstākā gaisa temperatūra, kas galvaspilsētā reģistrēta 18.novembrī, ir +10,4 grādi 1980.gadā, savukārt visas valsts rekords ir +12,2 grādi 2002.gadā Daugavpilī, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Pagājušā gada 18.novembrī gaisa temperatūra pakāpās līdz +8..+11 grādiem un piecās novērojumu stacijās piekrastē tika pārspēts siltuma rekords.
Valstī ieviešot ārkārtas stāvokli saistībā ar Covid-19 izplatību, Latvijā sejas maskas nepieciešams lietot ikvienā sabiedriskā vietā. Tomēr ir bijis nepieciešams laiks, lai apgūtu veidus, kā valkāt brilles un sejas masku tā, lai briļļu lēcas neaizsvīstu ieejot veikalā vai iekāpjot sabiedriskajā transportā. Par to, kā izskaidrojama briļļu svīšana un kādi “knifi” palīdzēs no tā izvairīties, stāsta “OC VISION” optometristes.
Kāpēc brilles aizsvīst?
“Brilles aizsvīst fizikālu procesu dēļ, kas visbiežāk notiek pie temperatūras maiņas. Ūdens kondensācijas ceļā, kad siltās gaisa daļiņas nosēžas uz aukstas virsmas, mūsu briļļu lēcas aizsvīst. Rudens un ziemas periodā nākas biežāk sastapties ar šo problēmu, īpaši lietojot sejas masku, tāpēc, ka mūsu izelpa ir siltāka par gaisa temperatūru vietā, kurā atrodamies. Taču, izvēloties pareizos līdzekļus, tā ir viegli atrisināma.
Lai samazinātu briļļu svīšanu, ieteicams izvēlēties briļļu ietvaru no metāla, jo tas balstās uz deguna ar īpašiem balstiņiem, kas neļaus brillēm atrasties tik blīvi pie sevis, bet nodrošinās labāku gaisa ventilāciju starp seju un brillēm. Savukārt izmantojot plastmasas ietvaru, to labāk būtu nepieciešams nobīdīt pāris milimetrus zemāk nekā ierasts. Protams, svarīga ir pareiza sejas maskas lietošana! Neatkarīgi no tā, vai tiek izmantota medicīniskā vai auduma sejas maskas, tai jābūt uzvilktai ar metāla stieplīti uz augšu, pielāgojot to deguna formai. Tā tiks samazināta gaisa plūsma, kas nonāk uz brillēm. Efektīvs risinājums ir gūstams krusteniski sagriežot katru maskas aizausi pirms aizāķēšanas aiz auss, tā palielinot izelpotā gaisa atveres sānos,” informē “OptiO” galvenā optometriste Aiga Ozoliņa.
Līdzekļi, kas pasargā briļļu lēcas no aizsvīšanas
“Vizionette” optometriste Ilze Eriksone: “Viens no pamatnoteikumiem, kuru vajadzētu ievērot ne tikai lietojot masku, bet arī ikdienā – briļļu lēcām jābūt tīrām, jo netīrumi uz lēcu virsmas veicina to svīšanu. Lai samazinātu to iespējamību aizsvīst, optikas veikalos iespējams iegādāties speciālus pretaizsvīšanas līdzekļus. Tie ir pieejami gan kā gēli, spreji, kā arī speciālas salvetes, kas nodrošinās pretaizsvīšanas efektu. Tiesa gan, drošāk šādus līdzekļus ir iegādāties optikas veikalos, jo tā būs iespējams atrast piemērotāko līdzekli, kas būs saderīgas ar briļļu lēcu pārklājumu un to nesabojās.
Ņemot vērā, ka brilles svīst ne vien lietojot masku, bet arī pie gaisa temperatūras maiņas (ieejot/izejot no telpām), veicot mājas darbus, piemēram, gatavojot ēst vai uzturoties vannas istabā, optikās iespējams izgatavot brilles ar pārklājumiem, kas samazinās briļļu lēcu svīšanu, jo tām būs ne vien cietinātais un dzirdinātais klājums, bet arī pretputekļu, pretnetīrumu un hidrofobais pārklājums, kuri samazinās briļļu lēcu aizsvīšanu. Šobrīd, izgatavojot brilles, iespējams iestrādāt speciālu pretaizsvīšanas klājumu, kas atgrūž ūdeni no briļļu lēcas virsmas, padarot ērtāku briļļu lietošanu.”
Iespēja lietot kontaktlēcas
“Kontaktlēcas šajos apstākļos ir lielisks risinājums, jo tās būs pasargātas no aizsvīšanas ne vien sabiedriskajā transportā, bet arī citās ikdienas gaitās. Mūsdienu tehnoloģijas piedāvā iespēju piemeklēt atbilstošas kontaktlēcas arī tiem cilvēkiem, kuri lieto brilles ar astigmātismu jeb cilindriem, kā arī progresīvo briļļu cienītājiem, tāpēc šis varētu būt piemērots brīdis, lai izmēģinātu kontaktlēcu lietošanu. Jāatzīmē gan, ka, izvēloties lietot kontaktlēcas, to nēsātājiem ir nepieciešams rūpīgi sekot līdzi pareizai lēcu kopšanai un atcerēties par acu atpūtināšanu. Kontaktlēcas nav ieteicams lietot ilgāk par 8 – 12 stundām dienā, kā arī būtu nepieciešams ieplānot 1 – 2 dienas nedēļā, kad tās netiek lietotas vispār. Atrodot piemērotākās kontaktlēcas, ikvienu lietotāju aicinātu regulāri sekot līdzi acu labsajūtai, veicot redzes pārbaudi reizi pusgadā,” stāsta “Vision Express” optometriste Jeļena Stūriška.
Lai gan briļļu lietošana kopā ar sejas masku var sākotnēji radīt sarežģījumus, optometristes aicina rīkoties atbildīgi. Briļļu lietošana ir apvienojama ar sejas masku valkāšanu, ja tiek ievēroti daži vienkārši principi, kas samazinās briļļu lēcu aizsvīšanas iespēju!
Koronavīruss uz durvju roktura, televīzijas pults vai ūdens krāna var saglabāties arī pēc tam, kad pats tā nēsātājs jau izveseļojies. Lai iegūtu pierādījumus tam, cik ilgi vīruss ir sastopams mājsaimniecībās Latvijā, valsts zinātniskā institūta BIOR paspārnē notiek pētījums tieši par vīrusa paliekām to cilvēku mājās, kuri to izslimojuši.
Video
Lateksa kostīmi, protams, ka uz modeļu auguma tie izskatās satriecoši, bet kā tie izskatās parastām sievietēm?
Video
Britnija Spīrsa bija viena no pirmajām Holivudas slavenībām, kura aizsāka lateksa kostīmu trendu ar savu leģendāro tērpu dziesmas “Oops!…I Did It Again” videoklipā.
Pēdējā gada laikā ar zobu balināšanu saistītas procedūras ir veikuši 3% Latvijas iedzīvotāju, kamēr absolūti lielākā daļa – 97% respondentu zobus pēdējā gada laikā balinājuši nav. Starp vecuma grupām zobus visbiežāk balinājuši jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem (8%), bet visretāk – iedzīvotāji no 45 līdz 54 gadiem (2%), secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Par zobu balināšanas veidiem un riskiem, izmantojot internetu un “tautas metodes”, stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Estētikas klīnikas zobārste Darja Ķīse.
Žilbinoša smaida meklējumos
Skaists smaids un balti zobi sniedz pārliecību un uzlabo ārējo tēlu. Lai arī pēdējā gada laikā zobu balināšanas procedūras veikuši tikai 3% Latvijas iedzīvotāju, D. Ķīse skaidro, ka praksē par zobu balināšanas iespējām noteikti interesējas vairāk pacientu, bet dažādu apsvērumu dēļ (zobu emaljas stāvoklis, zobu stāvoklis kopumā, finansiālās izmaksas un paradumu maiņa uzturā) izlemj no šīs procedūras atturēties vai atliek to uz vēlāku laiku. Speciāliste norāda, ka daļa pacientu uz konsultāciju par zobu balināšanu ierodas kā uz vienīgo smaida uzlabošanas procedūru, bet pārsvarā tie ir pacienti, kuriem zobu balināšana ir daļa no plašāka ārstēšanas plāna, piemēram, pēc zobu ortodontiskās regulācijas ar kapēm vai breketēm, vai pēc protezēšanas darbiem. Tāpat zobu pārkrāsošanos ietekmē arī uzturs un paradumi, piemēram, smēķēšana. Ja uzturā bieži tiek lietota kafija, melnā tēja (zobus pigmentē arī zaļā tēja), sarkanvīns, bietes, tumšās ogas (upenes, kazenes, mellenes), kā arī sojas mērces, karijs un kurkuma, pēc kāda laika zobu tonis kļūst tumšāks.
Zobu balināšanas veidi
Pastāv vairāki balināšanas veidi. Profesionālās balināšanas pirmais etaps tiek veikts zobārsta krēslā ar speciālām balināšanas sistēmām, kur ietilpst balināšanas lampa un gels, ko uzklāj zobiem. Tam seko mājas balināšanas kurss ar kapēm zobārsta kontrolē, kas uztur un veicina noturīgo efektu pēc pirmā etapa. Nedaudz maigāku un saudzējošāku efektu var panākt tikai ar balināšanas kursu mājās. Šajā gadījumā tiek izgatavotas individuālas balināšanas kapes. Pacients, sekojot zobārsta rekomendācijām, zobu balināšanu veic mājās. Tāpat ir pieejamas arī balinošas un baltinošas zobu pastas. Balinošo zobu pastu sastāvā ir ķīmiskās balinošas vielas ļoti zemā koncentrācijā, savukārt baltinošo zobu pastu sastāvā ir fermenti un vielas, kas iedarbojas un sašķeļ zoba ārējo pigmentu. D. Ķīse uzsver, ka zobu balināšanas metode, kursa ilgums un balinošā gela koncentrācija tiek pielāgota katra pacienta situācijai un balināšanas procedūrai jānotiek stingrā zobārsta uzraudzībā.
Kas jāņem vērā pirms zobu balināšanas?
Pirms zobu balināšanas obligāti ir nepieciešama zobārsta konsultācija, lai izvērtētu mutes dobuma, gļotādas un zobu stāvokli. Jāizvērtē arī emalja, tās biezums, kā arī plaisu un skābju izraisīto bojājumu klātbūtne zobu kakliņu rajonā. Tāpat jāskatās, vai nav smaganu atkāpšanās un zobu jutīguma. Visi šie faktori var būtiski ietekmēt balināšanas procedūru. D. Ķīse skaidro, ka pirms balināšanas procedūras nepieciešams apmeklēt arī higiēnistu un salabot visus kariozos zobus. Ja balinošais gels tiek uz bojāta zoba, procedūras laikā ir risks parādīties izteiktām sāpēm. Jāatceras, ka balinās tikai dabīgi zobaudi, savukārt mākslīgie materiāli, t. i., plombas un zobu kroņi, nebalinās, tāpēc pēc balināšanas kursa beigām ir jāieplāno to nomaiņa. Ja pacients sūdzas par zobu jutīgumu, pirms balināšanas zobārsts rekomendēs iziet kursu ar speciāliem remineralizācijas geliem, kas stiprina zobu emalju un samazina jutīgumu.
Kā ar “tautas līdzekļiem” un internetu?
Zobārste D. Ķīse norāda uz tendenci, ka pēdējā laikā aizvien lielāku popularitāti iegūst zobu balināšanas procedūru veikšana ārpus zobārsta kabineta, piemēram, tirdzniecības centros un kosmetoloģijas salonos. Tomēr zobu balināšana bez zobārsta kontroles ir bīstama, jo ir kritiski svarīgi ievērot visas dezinfekcijas normas un pareizi veikt detalizētu mutes dobuma apskati, noteikt klīnisko situāciju un izvērtēt riskus, uzsver speciāliste.
Tāpat daļa pacientu izmanto arī interneta resursus, lai smeltos idejas ātrai un efektīvai zobu balināšanai, kas arī ir bīstami. D. Ķīse atklāj, ka populārākā “tautas metode” ir zobu tīrīšana ar sodu, dažreiz pievienojot arī citronu. Jāatceras, ka soda ir ļoti abrazīva viela, ar kuru pacients saberž sev plāno zobu emaljas slāni, kas var novest līdz pastāvīgam zobu jutīgumam. Izmantojot šādas metodes un nepareizi tīrot zobus, pacients var iedzīvoties nopietnās zobu veselības problēmās, kas liegs pilnvērtīgi baudīt ēdienu. Eksperte aicina doties pie profesionāla speciālista, nevis uzticēties interneta resursiem un apšaubāmiem zobu balināšanas padomiem.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada augustā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Šī ir Dailes teātra simtgades nedēļa – teātri dibināja 1920.gada19.novembrī. Ideju par savu teātri īstenoja Eduards Smiļģis ar Raini un Aspaziju, Jānis Muncis, Felicita Ertnere un Burhards Sosārs. Dailes teātrim arī jubilejas laiks ir pārbaudījums – pandēmijas ierobežojumu dēļ, izrādes nenotiek, bet kolektīvs strādā – mēģina Māras Zālītes īpaši jubilejai rakstīto lugu “Smiļģis. Ar teātra radošo direktoru un režisoru Viesturu Kairišu tikās žurnāliste Ilze Strenga.
Video
ASV prezidents Donalds Tramps svētdien uzsvēris, ka neatzīst sakāvi vēlēšanās, lai gan tviterī pirmo reizi izteicās, ka demokrātu kandidāts Džo Baidens ir uzvarējis.
“Viņš uzvarēja, jo vēlēšanas bija krāpšana,” tviterī pavēstīja Tramps, bet drīz pēc tam paziņoja, ka neatzīst sakāvi, un uzsvēra, ka Baidens uzvarējis tikai “viltus mediju acīs”.
Video
Baidens guvis uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās ar 306 elektoru balsīm, bet pašreizējais prezidents Tramps izcīnījis 232 elektoru balsis, piektdien ziņoja vadošie Savienoto Valstu televīzijas kanāli.
Lai gan mediji Baidenu par vēlēšanu uzvarētāju pasludināja jau 7.novembrī, Tramps atteicies atzīt savu sakāvi.
Tramps ierosinājis tiesas prāvas vairākos štatos, apstrīdot vēlēšanu iznākumu, bet nav sniedzis konkrētus pierādījumus, kas atbalstītu apgalvojumus par krāpšanos, un pagaidām visas prasības bijušas nesekmīgas.
Vairāk nekā pusei jeb kopumā 53% pagājušajā nedēļā atklāto Covid-19 pacientu patlaban nav zināms inficēšanās avots, žurnālistiem pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Tas nozīmē, ka kopš novembra pirmās nedēļas – no 2. līdz 8.novembrim – ir pieaudzis to saslimušo īpatsvars, kuriem nav atrasti inficēšanās avoti.
Video
Savukārt no tiem 47%, kuriem inficēšanās avotu var atrast, lielākā daļa jeb 38% inficējušies ģimenes locekļu vidū. Vēl 19% inficējušies darbavietās.
Epidemiologs vērsa uzmanību, ka ievērojami pieaudzis ārstniecības iestādēs inficējušos cilvēku īpatsvars. Ja vēl novembra pirmajā nedēļā šis īpatsvars bija 13,5%, tad patlaban tas jau ir pieaudzis līdz 17%.
Tikmēr izglītības iestādēs inficējušies 9% no visiem Covid-19 pacientiem, kuriem ir zināms inficēšanās avots. Vienlaikus SPKC eksperts uzsvēra, ka novērots arī pieaugums to Covid-19 pacientu īpatsvarā, kuri inficējušies privātos pasākumos. Patlaban 6% izsekojamo gadījumu inficēšanās avots ir saistīts ar privātu pasākumu.
Kā ziņots, nedēļā no 2. līdz 8.novembrim 52% gadījumu varēja noteikt inficēšanās avotu. No visiem izsekojamajiem gadījumiem mājsaimniecībās bija inficējušies 37,4%, darbā – 23,4%, bet ārstniecības iestādēs 13,5%. Ja salīdzina ar nedēļu iepriekš, tad lielākās izmaiņas pirms nedēļas tika novērotas tieši ārstniecības iestādēs, jo pirms divām nedēļām šajās vietās bija inficējušies 8%.
Tāpat aizvadītajā nedēļā 8,9% inficējušies izglītības iestādēs, 6% sociālās aprūpes centros, 2,2% privātos pasākumos, 0,9% atpūtas, izklaides pasākumos, 0,5% kultūras, reliģiskos pasākumos, 0,3% ieslodzījumā, 0,2% ar interešu izglītību saistītos pasākumos un 0,2% sporta pasākumos.
Krūts vēža ārstēšanas taktika un izveseļošanās prognoze ir atkarīga ne vien no tā, kurā stadijā vēzis ir atklāts, bet arī no tā, kāds ir tā tips. Par agresīvāko vēža tipu tiek uzskatīts trīskārši negatīvs krūts vēzis. Tā ārstēšanu valsts neapmaksā, un pacienti ir spiesti segt izdevumus no savas kabatas vai lūgt līdzcilvēku palīdzību. Par to, kāpēc šis vēža veids visgrūtāk pakļaujas ārstēšanai un kas var palīdzēt to atklāt ātrāk, stāsta RAKUS Latvijas Onkoloģijas centra onkoloģe – ķīmijterapeite, LU asociētā profesore Alinta Hegmane.
Kas atšķir dažādus krūts vēža tipus vienu no otra?
Atšķirības starp dažādiem krūts vēža tipiem tiek noteiktas, veicot imūnhistoloģisko izmeklējumu. Biopsijas vai operācijas laikā paņemtais audu paraugs tiek nosūtīts uz laboratorisko izmeklēšanu. Ārsts patologs, aplūkojot audu paraugu zem mikroskopa, nosaka, vai audzēja šūnas satur hormonreceptorus (estrogēna un progesterona receptorus), proti, vai tas ir hormonāli jutīgs (HR+ vai HR-), kā arī cilvēka epidermālā augšanas faktora 2 receptorus (HER2 receptorus), proti, vai audzējs ir HER2 pozitīvs vai negatīvs (HER2 + vai HER2-). Atkarībā no tā krūts vēzi iedala HR+/HER2-, HR+/HER2+, HR-/HER2+ un HR-/HER2- jeb trīskārši negatīvajā.
Kas raksturo trīskārši negatīvu krūts vēzi?
Kopumā šis vēža tips ir agresīvāks nekā citi. Tas straujāk progresē, tam ir sliktāka izveseļošanās prognoze un augstāks recidīva risks. Tā kā trīskārši negatīvs krūts vēzis nesatur ne hormonreceptorus, ne HER2 receptorus, uz to nevar iedarboties nedz ar hormonterapiju, nedz mērķterapiju. Tomēr jāpiebilst, ka ne visi trīskārši negatīvie krūts vēži ir vienādi. Arī šī tipa ietvaros var būt audzēji, kas aug straujāk un audzēji, kam ir nedaudz labāka prognoze.
Kas ietekmē to, cik strauji audzējs aug?
To, cik ātri audzējs aug, nosaka divi galvenie faktori. Pirmkārt, tas atkarīgs no diferenciācijas pakāpes. Jo līdzīgāka vēža šūna ir veselajai šūnai, jo tā ir mazāk agresīvāka. Tātad, jo vēzis ir labāk diferencēts (1. vai 2. pakāpe), jo labāka prognoze. Otrs faktors, kas ietekmē vēža šūnu augšanu, ir proliferācijas indekss jeb tas, cik daudz olbaltumvielas Ki-67 atrodas šūnā. Audzēji, kuriem Ki-67 indekss ir augsts, ātrāk dalās un kļūst lielāki.
Cik izplatīts ir šis vēža tips?
Apmēram 10 – 15% no visiem krūts vēža tipiem ir trīskārši negatīvi. Atšķirībā no citiem vēža tipiem, kas biežāk tiek diagnosticēti sievietēm pēc 50 gadu vecuma, šo vēža tipu biežāk konstatē gados jaunām sievietēm.
Kāda nozīme trīskārši negatīva vēža gadījumā ir iedzimtībai?
Pētījumi apliecina, ka lielākā daļa no ģenētiski pārmantotiem vēžiem ir tieši trīskārši negatīvi vēži. Ja sievietei ir informācija par to, ka vairākiem viņas ģimenes locekļiem līdz 50 gadu vecumam ir bijis konstatēts krūts vai olnīcu vēzis, būtu ieteicams veikt ģenētiskās analīzes, lai noteiktu vai viņai nav vēzi izraisošās gēnu mutācijas. Biežākās no tām, ko var noteikt arī Latvijā, ir BRCA1 un BRCA2 mutācijas. Ja sieviete ir augsta riska grupā, viņai jau no agrāka vecuma būtu jāveic regulāra krūšu izmeklēšana, lai vēža attīstības gadījumā atklātu to pēc iespējas agrāk.
Kāda ir Latvijā pieejamā ārstēšana trīskārši negatīvam krūts vēzim?
Ja trīskārši negatīvs krūts vēzis tiek atklāts pirmajā stadijā, kamēr tas ir mazāks par 5 mm, dažkārt pietiek tikai ar operāciju. Pārējos gadījumos operācijai seko ķīmijterapija. Bieži ārstēšana tiek uzsākta ar pirmsoperācijas ķīmijterapiju, tad seko operācija un, iespējams, staru terapija.
Kādas izmaiņas būtu nepieciešamas trīskārši negatīvā krūts vēža ārstēšanā?
Ja trīskārši negatīvs audzējs ir progresējis jeb metastazējis, jauna ārstēšanas iespēja ir imūnterapija kombinācijā ar ķīmijterapiju. Imūnterapija ir ārstēšanas metode, kas izmanto paša pacienta imūnsistēmu cīņai ar audzēja šūnām. Pētījumi rāda, ka dzīvildzes radītāji ārstējot tikai ar ķīmijterapiju ir vidēji 18 mēneši, bet ārstējot ar imūnterapiju kombinācijā ar ķīmijterapiju 25 mēneši. Latvijā trīskārši negatīva, metastātiska vēža gadījumā imūnterapija pagaidām netiek kompensēta.
Vai Latvijā ir daudz pacientu, kurām ir metastātisks, trīskārši negatīvs krūts vēzis un būtu nepieciešama imūnterapija?
Runa nav par simtiem, bet dažiem desmitiem sieviešu. Pirmkārt, šis nav izplatītākais krūts vēža tips. Otrkārt, ne visām pacientēm, kurām ir trīskārši negatīvs krūts vēzis, imūnterapija strādā, jo audzējs var nebūt jutīgs pret imūnterapiju. To, vai imūnterapija varētu tikt nozīmēta, nosaka veicot īpašas analīzes un nosaka, veicot īpašas analīzes – PD-L1 testu. Ja PD-L1 ekspresija ir vismaz 1% vai vairāk, ir iespējams, ka imūnterapija kopā ar ķīmijterapiju iedarbosies.
Ja Latvijā tiks pieņemts lēmums kompensēt imūnterapiju trīskārši negatīvā krūts vēža pacientēm, noteikti būtu jāparedz arī finansējums testēšanai, lai noteiktu PD – L1 ekspresiju. Ja imūnterapija tiek nozīmēta mērķtiecīgi, tā var ievērojami palielināt dzīvildzi. Kaut arī mēs nevaram garantēt rezultātu, mēs varam darīt labāko, lai arī trīskārši negatīvā krūts vēža pacientēm ar metastātisku krūts vēzi tiktu dota iespēja dzīvot.
Šobrīd par iespēju dzīvot cīnās divas krūts vēža pacientes: Elēna Rituma un Tatjana Gabrusenoka. Abām sievietēm ir nepieciešami īpaši medikamenti trīskārši negatīva krūts vēža ārstēšanai, kurus valsts neapmaksā, tādēļ pacientes lūdz sabiedrības atbalstu. Lai palīdzētu pacientēm, ir atvērti konti ziedojumu portālā Ziedot.lv:
Kampaņas “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!” mērķis ir aicināt sievietes rūpēties par savu veselību, izmantojot valsts apmaksātās krūts mamogrāfijas pārbaudes, un izglītot par agrīnas diagnostikas nozīmi krūts vēža ārstēšanā un personalizētas terapijas nozīmīgumu. Kampaņu rīko Latvijas sieviešu volontieru biedrība “VITA”, Latvijas Basketbola savienība un Latvijas Onkologu asociācija.
Vairāk par kampaņas aktivitātēm un pasākuma tiešraide visas dienas garumā: www.facebook.com/Laidzivotu
Vairāk nekā pusei jeb kopumā 53% pagājušajā nedēļā atklāto Covid-19 pacientu patlaban nav zināms inficēšanās avots, žurnālistiem pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Tas nozīmē, ka kopš novembra pirmās nedēļas – no 2. līdz 8.novembrim – ir pieaudzis to saslimušo īpatsvars, kuriem nav atrasti inficēšanās avoti.
Savukārt no tiem 47%, kuriem inficēšanās avotu var atrast, lielākā daļa jeb 38% inficējušies ģimenes locekļu vidū. Vēl 19% inficējušies darbavietās.
Epidemiologs vērsa uzmanību, ka ievērojami pieaudzis ārstniecības iestādēs inficējušos cilvēku īpatsvars. Ja vēl novembra pirmajā nedēļā šis īpatsvars bija 13,5%, tad patlaban tas jau ir pieaudzis līdz 17%.
Tikmēr izglītības iestādēs inficējušies 9% no visiem Covid-19 pacientiem, kuriem ir zināms inficēšanās avots. Vienlaikus SPKC eksperts uzsvēra, ka novērots arī pieaugums to Covid-19 pacientu īpatsvarā, kuri inficējušies privātos pasākumos. Patlaban 6% izsekojamo gadījumu inficēšanās avots ir saistīts ar privātu pasākumu.
Kā ziņots, nedēļā no 2. līdz 8.novembrim 52% gadījumu varēja noteikt inficēšanās avotu. No visiem izsekojamajiem gadījumiem mājsaimniecībās bija inficējušies 37,4%, darbā – 23,4%, bet ārstniecības iestādēs 13,5%. Ja salīdzina ar nedēļu iepriekš, tad lielākās izmaiņas pirms nedēļas tika novērotas tieši ārstniecības iestādēs, jo pirms divām nedēļām šajās vietās bija inficējušies 8%.
Tāpat aizvadītajā nedēļā 8,9% inficējušies izglītības iestādēs, 6% sociālās aprūpes centros, 2,2% privātos pasākumos, 0,9% atpūtas, izklaides pasākumos, 0,5% kultūras, reliģiskos pasākumos, 0,3% ieslodzījumā, 0,2% ar interešu izglītību saistītos pasākumos un 0,2% sporta pasākumos.
Nav nekāds noslēpums, ka Donalds Tramps visu savu dzīvi ir bijis turīgs un visai aktīvs cilvēks. Viņa ienākumi ir fenomenāli, šajā video redzēsi reklāmas, kurās Donalds piekritis filmēties, tās gan šobrīd tiek uzskatītas par visai “pabriesmīgām”, tomēr pavisam droši var teikt, ka tās bijušas ienesīgas.
Video
Šonedēļ “Panorāmā” jau stāstījām, ka līdz ar Covid-19 uzliesmojumiem mācīties attālināti arvien biežāk spiesti arī mazie sākumskolas skolēni. Pēc šī sižeta esam saņēmuši ziņas no vairākiem vecākiem, kas satraucas arī par saviem pusaudžiem. Daudziem krītas sekmes, zūd motivācija, sākas psiholoģiskas problēmas.
Video
Nākamnedēļ Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi, brāzmains vējš un nokrišņi, kā arī siltuma rekordi, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes.
Nedēļas sākumā ienāks siltāks gaiss no Rietumeiropas, bet valsts galējos austrumos īslaicīgi ieplūdīs vēsāks gaiss no Krievijas. Palaikam līs, Latgalē un Vidzemes austrumu daļā arī snigs un vietām veidosies sniega sega. Pūšot mēreni stipram dienvidu vējam, Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies līdz +8..+11 grādiem, bet otrdien valsts austrumu pierobežā tā noslīdēs līdz -1 grādam.
18.novembrī iespējams lietus, pūtīs mēreni stiprs dienvidrietumu vējš un gaisa temperatūra valsts rietumu un centrālajā daļā sasniegs +9..+12 grādus, pārspējot siltuma rekordus.
Silts un vējains laiks gaidāms arī ceturtdien, bet nedēļas nogalē visā valstī kļūs vēsāks, brīžiem iespējams lietus un sniegs.
Latvijā līdzīgi kā citviet Eiropā šogad Covid-19 pandēmijas dēļ izpaliks simtiem cilvēku lielas Jaunā gada svinības, aģentūrai LETA prognozēja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Runājot par pašreizējiem Covid-19 ierobežojumiem, ministre skaidroja, ka “tie visilgāko laiku saglabāsies tieši uz pasākumiem – uz pasākumu dalībnieku skaitu un norises veidu”. “Pilnīgi droši varam prognozēt, ka simtiem cilvēku jaunā gada svinēšana šogad nebūs, pie tam nebūs ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā kopumā,” norādīja politiķe.
Pēc viņas paustā, tas, ko jau šobrīd droši var teikt par Jaunā gada svinībām un Ziemassvētkiem, ir, ka tās būs ģimenes lokā un klusas.
Lai gan esot pamats pārliecībai, ka četru nedēļu laikā izdosies nostabilizēt un arī samazināt inficēšanos, tas joprojām nozīmētu, ka ierobežojumi un drošības pasākumi nepazudīs. “Tā nu būs tā jaunā realitāte diemžēl,” piebilda politiķe.
Jau ziņots, ka Covid-19 ierobežošanai līdz 6.decembrim ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā spēkā ir virkne ierobežojumu.
Ārkārtējās situācijas laikā ir atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē. Minētais aizliegums neattiecas uz ārtelpās organizētām sapulcēm, gājieniem un piketiem ar dalībnieku skaitu līdz 50.
Ārkārtējās situācijas laikā privātos pasākumos ir atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus un ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām, izņemot bēres. Bērēs ir atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus, bet no vairākām mājsaimniecībām.
Kultūrvietās, izstāžu norises vietās, sporta, reliģiskās darbības veikšanas vietās darbu var sākt ne agrāk kā plkst.6 un beigt ne vēlāk kā plkst.20, izņemot sporta centrus, kas darbību var beigt ne vēlāk kā plkst.22.
Līdz šim vistraģiskāk Covid-19-it infekcija Latvijā ir skārusi Liepu ģimeni no Talsiem. Nedēļas laikā, divās dažādās slimnīcās, no koronavīrusa mira gan tētis, gan meita.
Pēc piedzīvotā un uzklausot mirušās meitas palātas biedres stāstīto, ģimene nolēmusi vērsties Veselības inspekcijā, lūdzot izvērtēt gan sniegto medicīnisko palīdzību, gan elementāru pacientu aprūpes trūkumu Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā.
Video
Šī dziesma seko 30. jūlijā izdotajam singlam “My Future”, kurš Lielbritānijas topā ieņēma augsto septīto pozīciju, bet “Billboard Hot 100” sarakstā ierindojās sestajā vietā! Jaunais singls “Therefore I Am” kļuvis par mūziķes trešo skaņdarbu 2020. gadā.
Video
Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Infekciju nodaļas izolatorā viņas bija divas. Liene Liepa no Talsiem un Diāna Šteinberga no Kuldīgas. Diagnoze abām viena – Covid-19. Saasinoties slimības gaitai, Lieni pārveda uz Rīgu, kur viņa mira. Par aprūpi, par to, cik ļoti trūka pat tik elementāras lietas kā silta tēja vai atbalsts pēc kritiena, Liene vairs nevar pastāstīt. Bet Diāna nespēj klusēt. Aculiecinieks. Palātā ar Covid-19.
Video
Šovā “No Bullshit Experience ar Andri Kiviču” tiek intervēts Rolands, kurš dalās ar savu pieredzi, kad viņš un viņa sieva saņēma atbildi – Covid-19 pozitīvs. Intervijā uzzini, kāda bija Rolanda slimības gaita un tālākās veselības sekas.
Video
Pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēti 395 jauni Covid-19 slimnieki, bet pieci pacienti, kuriem bija apstiprināta inficēšanās, miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
No aizvadītajā diennaktī mirušajiem pacientiem viena persona ir vecuma grupā no 65 līdz 70, viena – no 70 līdz 75 gadiem, vēl viena vecuma grupā no 75 līdz 80 gadiem, divas – no 85 līdz 90 gadiem.
Pagājušajā diennaktī veikti kopumā 6442 Covid-19 testi, savukārt pozitīvo gadījumu īpatsvars ir 6,1%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Līdz šim Latvijā inficēšanās ar Covid-19 ir apstiprināta kopumā 10 231 personām, bet no Covid-19 izveseļojies 1515 cilvēki.
Tieši saslimšanas piektā diena var būt tā, kad koronavīrusa gaita no vieglas pēkšņi strauji kļūst smaga. Taču ne visi pacienti jūt skābekļa daudzuma samazināšanos asinīs. Tāpēc ģimenes ārsti aicina sekot līdzi savam pulsam un sirdsdarbībai un prātīgi lietot medikamentus.
Video
Brīvdienas vajadzētu pavadīt svaigā gaisā, nevis veikalā, aicina Veselības ministrija. Ja iespējams, ministrija mudina labāk iepirkties internetā un izvēlēties bezkontaktu piegādi.
Savukārt, iepērkoties veikalā, ir jālieto sejas maska un jāievēro divu metru distance, atgādina VM, aicinot arī nedrūzmēties veikala ailēs, pie plauktiem un kasēm.
Ministrija arī mudina izveidot pirkumu sarakstu, lai iepirkšanās būtu pēc iespējas īsāka. Tāpat tā aicina doties iepirkties retāk, iegādājoties preces ilgākam laikam.
Ministrija atgādina, ka slimam iepirkšanās vietas apmeklēt nevajadzētu.
Kā vēstīts, šajās un arī citās brīvdienās un svētku dienās līdz pat ārkārtējās situācijas beigām tirdzniecības centri Latvijā darbosies ierobežotā režīmā, bet lielie būvniecības preču, saimniecības preču un mēbeļu veikali būs slēgti, paredz valdībā pieņemtie lēmumi saistībā ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
Ārkārtējās situācijas laikā no 9.novembra līdz 6.decembrim brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros strādās tikai pārtikas veikali, aptiekas, veterinārās aptiekas un dzīvnieku barības veikali. Tāpat tirdzniecības centros darbosies grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, optikas veikali, higiēnas preču veikali, kā arī telekomunikāciju preču pakalpojumu vietas.
Saskaņā ar piektdienas vakarā valdības ārkārtas sēdē papildus pieņemto lēmumu, brīvdienās un svētku dienās nedrīkstēs darboties arī tādi veikali kā “Jysk”, “Cenu klubs” un citi, kas atrodas tirdzniecības centros. Savukārt higiēnas preču veikalu, piemēram, “Drogas”, darbība būs atļauta gan tirdzniecības centros, gan ārpus tiem.
Ārkārtējās situācijas laikā tādi veikali kā “Depo”,”K-Senukai”, “Kurši”, “Ikea” un citi, kuru kopējā tirdzniecības platība ir virs 10 000 kvadrātmetru, brīvdienās un svētku dienās strādāt nedrīkst. Savukārt, ja veikalu platība ir zem 10 000 kvadrātmetru, to darbība ir atļauta.
EM norādīja, ka veikalu, kuru platība ir mazāka par 10 000 kvadrātmetru, darbība netiek ierobežota un tādos veikalos drīkst tirgoties ar visplašāko un dažādāko preču sortimentu.
Viens no grūtākajiem uzdevumiem ir saglabāt pozitīvu prātu pat grūtākajos laikos. Vai tu proti saglabāt optimismu, neraugoties ne uz kādiem apstākļiem? Tam ir nepieciešama īpaša drosme, kas ne katram piemīt. Mēs esam apkopojuši sešas zodiaka zīmes, kuras zina, ka, lai arī kas notiktu, beigās viss būs labi. Citādi nemaz nemēdz būt!
Auns
Auns spēj saglabāt pozitīvu prātu, ja viņa dzīvē ir kustība un fiziskā slodze. Kad viņam šķiet, ka dzīvē viss griežas pārāk strauji, viņš uzreiz dodas uz deju nodrabību, paskriet vai uz spēka treniņiem, jo tas palīdz viņam „savākties” un koncentrēties. Līdz ar fizisko slodzi ķermenī ieplūst endorfīni, un Auns sāk justies daudz labāk. Fiziskās aktivitātes viņu stimulē, atbrīvo no saspringuma un ļauj labāk gulēt. Tāpēc arī viņam ir vieglāk tikt galā ar dažādām dzīves likstām.
Dvīņi
Dvīņos līdzīgās daļās mīt gan pozitīvais, gan negatīvais, taču priekšroku viņi paši dod pozitīvajam. Viņi cenšas jebkurā noliedzošā situācijā ieraudzīt kaut ko, ko viņi varētu iemācīties un paņemt (vēlams kaut ko labu). Ja tas nenostrādā, Dvīņi koncentrējas uz to, ko viņi var darīt, lai situāciju mainītu. Ja arī šis plāns cietīs neveiksmi, tad Dvīņi vienkārši raudzīsies nākotnē ar cerību un gaidām.
Lauva
Tā kā Lauvām jau kopš dzimšanas piemīt pozitīvs skats uz pasauli, viņi zina, cik svarīgi ir novērtēt to, kas viņiem ir. Viņi regulāri uzdod sev jautājumu „Par ko es varēšu būt pateicīgs nākamajā dienā?”, un tas ļauj viņiem pārdomāt jebkuru situāciju un nokoncentrēties tās atrisināšanai. Pie tam, Lauvas nereti pievēršas brīvprātīgajam darbam vai labdarībai, kas patiesi palīdz viņiem novērtēt savu dzīvi un ar entuziasmu raudzīties nākotnē.
Svari
Svari neliek sev pozitīvi izturēties pret apkārtējo pasauli. Viņi zina, ka tādu attieksmi ir jātrenē pakāpeniski, tāpēc nesteidzas un koncentrējas uz mazām pārmaiņām. Tā kā Svari cenšas būt objektīvi, viņi domā par to, kā uz konkrēto situāciju reaģētu cits cilvēks. Kādu padomu viņš sniegtu? Svari zina, ka neviens nevar būt priecīgs un pozitīvs nepārtraukti, tāpēc viņi cenšas optimistiski uztvert realitāti un vienkārši metodiski kustēties uz priekšu.
Strēlnieks
Kad Strēlniekam gadās kādas nepatikšanas, viņš dara divas lietas: koncentrējas uz kaut ko pozitīvu un katrā situācijā mēģina atrast kaut ko smieklīgu. Viņš ne vienmēr no malas izskatās nopietni, bet smiekli palīdz Strēlniekam atbrīvoties no stresa un saspringuma. Par laimi, Strēlniekam vienmēr ir plāns nākotnei, jo viņš vienmēr domā par braucieniem, nebaidās no pārmaiņām un it visā cenšas saskatīt labo. Rīt atkal ausīs Saule, un tas nozīmē, ka diena būs brīnišķīga… Aptuveni tā domā Strēlnieks.
Ūdensvīrs
Ūdensvīrs nekad negrib grimt negatīvismā, jo no tā ir pārāk grūti tikt ārā. Ūdensvīrs to zina, tāpēc koncentrējas tikai uz pozitīvām lietām. Ja kaut kas slikts arī notiek, Ūdensvīrs uzreiz liek akcentu uz darbībām un lēmumiem. Viņam patīk uz problēmām raudzīties radoši un izdomāt neparastus variantus. Tāpēc, pat, ja problēma ir sāpīga un sarežģīta, viņš tāpat pratīs izgrozīties. Ūdensvīrs cenšas minimāli par kaut ko satraukties, jo viņiem nav laika pesimismam.
Megana Mārkla un princis Harijs esot sastrīdējušies ASV prezidenta vēlēšanu dēļ. Megana esot atbalstījusi prezidenta kandidātu Džo Baidenu, bet princis Harijs atturējies no sava viedokļa paušanas, jo saskaņā ar britu karaliskās ģimenes noteikumiem, monarhi nedrīkst politikā nostāties vienas vai citas partijas pusē. Iespējams, ka tieši tas ir saniknojis Meganu!
Megana pamatīgi sadusmojusies uz Hariju un paziņojusi, ka vēlas pabūt viena un devusies uz Meksiku. Interesantākais ir tas, ka agrāk pildot karaliskos pienākumus, Megana pamatīgi uztraukusies, ka viņai nav laika savam dēlam Ārčijam, bet tagad viena devusies apdomāties…
Video
3.septembrī kļuva zināms, ka pāris oficiāli atsakās no karaliskajiem pienākumiem un piederības britu karaliskajai ģimenei. Tas gan nav traucējis abiem pelnīt iztiku, jo pāris noslēdzis daudzmiljonu līgumu ar kino magnātu “Netflix”. Tika baumots arī, ka tiks filmēts realitātes šovs par viņu privāto dzīvi.
Jau kadu laiku medijos klīst runas, ka prinča Harija un Meganas Mārklas ģimenē radušās domstarpības. Saseksas hercogu kaimiņi kļuvuši par lieciniekiem tam, ka princis Harijs milzīgajā Santabarbaras mājā dienu no dienas pavadot viens pats ar dēliņu Ārčiju un suņiem. Megana katru dienu dodas strādāt uz netālu esošo restorānu, kurā viņa izveidojusi savu ofisu.
Svarīgi pieminēt, ka Megana Mārkla iespējams ir stāvoklī un abu ģimenē gaidām pieaugums, bet nav nekādu tālāku komentāru vai pierādījumu par to, ka šie jaunumi ir patiesi.
Jaunu skanējumu Raimonda Paula dziesmai “Par pēdējo lapu” radījusi dziedātāja Katrīna Gupalo, kuras izpildījumā īpaši izcelts Jāņa Petera teksta smeldzīgais un dramatiskais vēstījums.
Video
Salīdzinājumā ar pavasari, šobrīd iedzīvotāji par Covid-19 uztraucas mazāk, secināts jaunākajos “Benu aptiekas Stresa termometra” rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar uzņēmumu “Gemius”, aptaujājot vairāk nekā 2700 Latvijas iedzīvotāju.
Dati liecina, ka šobrīd kopumā 11% Latvijas iedzīvotāju savu satraukumu saistībā ar Covid-19 izplatību vērtē kā ļoti augstu – desmit baļļu skalā sniedzot atbildi deviņi. Tikmēr 30% respondentu satraukuma līmenis ir vidēji augsts, proti, septiņu līdz astoņu baļļu apmērā. Savukārt 25% savu satraukumu vērtē kā vidēju, kamēr 33% aptaujāto satraukums par Covid-19 izplatību ir zems vai ļoti zems.
Līdz ar to jaunākie dati parāda, ka salīdzinājumā ar pavasari iedzīvotāju satraukums ir samazinājies, jo marta beigās veiktajā aptaujā ļoti augsts satraukuma līmenis bija 18%, vidēji augsts – 34%, vidējs – 27%, zems vai ļoti zems – 21%.
Psihiatre-psihoterapeite Sandra Pūce skaidro, ka tāda mēroga pandēmiju, kāda pavasarī pārņēma pasauli, sabiedrība vēl nebija piedzīvojusi. Notikumi ļoti spraigi tika atspoguļoti masu informācijas līdzekļos – ziņas par simtiem tūkstošu cilvēku nāvi, kadri no Ķīnas un citām vīrusa smagi skartajām valstīm ar tukšajām pilsētām, zārku pārpildītiem laukumiem un mediķu izmisumu radīja ļoti augstu satraukumu visās pasaules valstīs.
Pēc viņas paustā, tajā brīdī pandēmija vēl bija kaut kas ļoti jauns, nezināms un biedējošs, kā arī pasaulei nebija vienotas stratēģijas pandēmijas uzveikšanai, tāpēc cilvēki gaidīja rīcību no valstu vadītājiem un veselības aprūpes speciālistiem, bet viņiem pavasarī vēl nebija atbilžu, jo nebija pieredzes un zināšanu šāda veida pandēmijas ierobežošanai. Tas satraukuma līmeni cilvēkos paaugstināja vēl vairāk, norāda psihiatre.
Savukārt šobrīd zināšanas par jauno vīrusu ir neizmērojami plašākas, atzīmē eksperte, skaidrojot, ka līdz ar to gan speciālistu, gan politiķu vidū ir lielāka skaidrība par to, kā rīkoties, tādēļ kopumā sabiedrības uztraukuma līmenis šobrīd ir mazāks nekā pavasarī. Tāpat speciāliste norāda, ka Covid-19 saslimstības ziņā mierīgā vasara sabiedrību “iemidzināja”, kā rezultātā arī kopējais satraukuma līmenis mazinājās.
Aptaujas rezultāti atklāj, ka joprojām trīs Latvijas iedzīvotāju nozīmīgākie stresa cēloņi ir bailes par savu un tuvinieku veselību (62,5%), sabiedrības daļas bezatbildība pret noteiktajiem ierobežojumiem (48,6%), kā arī bailes par valsts ekonomiskās darbības apstāšanos (37,6%).
Tāpat starp nozīmīgākajiem satraukuma cēloņiem ir situācija darbā – iespējamā darba zaudēšana, algas samazināšanās vai sava biznesa zaudēšana, par kuru vēsta 28,9%, un neziņa par medicīnisko preču un pakalpojumu pieejamību, kas satraukumu rada 21,7% aptaujāto. Masku valkāšana un citi ierobežojumi uztrauc 9,5% aptaujāto, savukārt 4,1% ir satraukušies par to, ka atkal var nākties strādāt attālināti.
Sieviešu vidū ļoti augsts satraukuma līmenis par Covid-19 ir 14%, kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 8%, bet vidēji augsts satraukuma līmenis ir 33% sieviešu un 28% vīriešu. Analizējot faktorus, kuri rada lielāko satraukumu, gan sievietes, gan vīrieši visvairāk uztraucas par savu un tuvinieku veselību – attiecīgi 67,8% un 57,1%. Vīriešus vairāk uztrauc situācija darbā un potenciālā darba zaudēšana – 31,8% snieguši šādu atbildi, kamēr sieviešu vidū – 26,8%.
Pūce skaidro, ka kopumā sievietes vairāk izrāda rūpes un pievēršas garīgām vērtībām, kamēr vīrieši vairāk domā par ģimenes materiālo nodrošinājumu. Arī speciāliste piekrīt, ka satraukuma pamatā ir rūpes par savu un tuvinieku veselību, tomēr papildu slodzi rada arī valstī noteiktie ierobežojumi, piemēram, darba apvienošana ar bērnu uzraudzību un sekošana bērnu tiešsaistes mācībām.
Jebkurš ilgstošs un pārmērīgs satraukums atstāj sekas uz cilvēka veselību, kas var izpausties kā izdegšanas sindroms, depresija, miega traucējumi, garastāvokļa svārstības, nemotivētas emociju un dusmu izpausmes, kā arī var saasināties tieksme pēc atkarību izraisošām vielām. Visbiežāk tas esot alkohols, marihuāna, azartspēles. Ilgstošs stress un emociju apslāpēšana var saasināt arī neirotiskos un somatoformos simptomus vai pat ilgstošākus traucējumus, skaidro speciāliste.
Lai pārvarētu satraukumu, Pūce aicina lieki sevi neuztraukt un nepārpūlēties, patērējot lielu informācijas apjomu. Viens no labākajiem paņēmieniem cīņai ar stresu ir veselīgs miegs, jo izgulējies cilvēks ir apmierināts cilvēks, uzsver speciāliste.
Tāpat ieteicams pēc iespējas vairāk uzturēties svaigā gaisā un censties atrast sava psiholoģiskā komforta zonu. Šo laiku iespējams izmantot lietderīgi, darot tās lietas, kurām nebūtu laika parastā ikdienas rutīnā, piemēram, var klausīties tiešsaistes kursus, pievērsties literatūrai un labām filmām.
Pēc speciālistes paustā, vienmēr der atcerēties, ka emocionālo labsajūtu pastiprina piecas maņu orgānu sistēmas: dzirde, oža, garša, tauste, redze. Tādēļ ir svarīgi novērtēt, cik mums ir sakārtota, patīkama vide, smarža, skaņu fons, sev tīkams mājas tērps un, protams, gastronomiskie prieki.
Eksperte uzsver, ka visa pasaule šobrīd saskaras ar lielām pārmaiņām, kuru ietekmē mainās arī cilvēku līdzšinējie paradumi, turklāt šobrīd tiek piedzīvoti nebijuši telpas un brīvības ierobežojumi. Tas viss pazemina ierasto komforta līmeni, tāpēc svarīgi ir pielāgoties un atrast pārmaiņās pozitīvo – būt inovatīviem, radošiem un izmantot šo laiku lietderīgi.
Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju “Gemius”, laika posmā no 20. līdz 21.oktobrim aptaujājot 2779 respondentus.
“BENU Aptiekas” ir daļa no Eiropas mēroga aptieku tīkla, kas apvieno aptuveni 700 aptieku Čehijā, Šveicē, Nīderlandē, Ungārijā, Serbijā, Slovākijā, Igaunijā un Lietuvā.
Pagājušajā diennaktī atklāti 455 Covid-19 gadījumi, savukārt deviņi pacienti, kuriem bija apstiprināta inficēšanās ar Covid-19, miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Šis ir līdz šim lielākais vienā diennaktī reģistrēto Covid-19 pacientu nāves gadījumu skaits.
No visiem aizvadītajā diennaktī mirušajiem pacientiem trīs bijuši vecuma grupā no 65 līdz 75 gadiem, divi no 75 līdz 85 gadiem un vēl trīs no 85 un 95 gadiem. Viena mirusī persona bijusi vecuma grupā no 45 līdz 50 gadiem. Līdz šim Latvijā mirušas 116 personas, kurām bijusi apstiprināta inficēšanās ar Covid-19.
Pagājušajā diennaktī veikti kopumā 6734 Covid-19 testi, savukārt pozitīvo gadījumu īpatsvars ir 6,76%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Līdz šim Latvijā inficēšanās ar Covid-19 ir apstiprināta kopumā 9836 personām, bet no Covid-19 izveseļojies 1515 cilvēki.
Nākamnedēļ Krievijā pastiprināsies anticiklons un gaidāms sals, bet Latvijā, visticamāk, būs jūtama Atlantijas ciklonu ietekme – laiks varētu kļūt vējaināks un lietaināks, liecina sinoptiķu prognozes.
Saskaņā ar “Global Forecast System” prognozi šīs nedēļas nogalē daudzviet gaidāms neliels lietus, valsts austrumos arī sniegs, pūtīs lēns līdz mērens dienvidu, dienvidaustrumu vējš un gaisa temperatūra būs no 0..+4 grādiem austrumu novados līdz +3..+9 grādiem Kurzemē.
Nākamnedēļ brīžiem iespējami stiprāki nokrišņi, galvenokārt gaidāms lietus. Palaikam palielināsies dienvidu vēja ātrums. Visticamāk, gaisa temperatūra pārsvarā saglabāsies virs nulles, nepārsniedzot +10 grādus.
