6 C
Rīga
sestdien, 28 februāris, 2026
Facebook Instagram Telegram Twitter Youtube
Home Blog Page 99

Skolu reorganizācijas aizsegā Jūrmalā plāno daudzmiljonu būvniecības projektu, satraukti vecāki

Foto: Dieviete.lv

Jūrmalas dome plāno dibināt jaunu pamatskolu, ieguldot telpu pārbūvē teju 10 miljonus eiro, kaut gan tajā mācās vien 137 bērni un arī apkaimē nav pietiekami bērnu, kas nākotnē apmeklēs šo skolu. Lai pamatotu steigā virzīto būvniecības ieceri, neinformējot vecākus, sākta Jūrmalas Alternatīvās skolas reorganizācija, kas vecākos raisa bažas par domes ieceri skolu likvidēt.

Jūrmalas dome ceturtdien, 24.septembrī plāno izskatīt lēmumprojektu, kas paredz reorganizēt Jūrmalas Alternatīvo skolu un Lielupes pamatskolu, to vietā dibinot jaunu izglītības iestādi – Jūrmalas Aspazijas pamatskolu.

Šis lēmumprojekts ir sagatavots sasteigti dažu nedēļu laikā, bez detalizēti izstrādāta reorganizācijas plāna. Ar ieceri nav iepazīstināti izglītojamo bērnu vecāki. Iepazīstoties ar fragmentāro informāciju par reorganizācijas plāniem, var secināt, ka faktiski Jūrmalas dome ir iecerējusi likvidēt Jūrmalas Alternatīvo skolu (JAS) – bērniem draudzīgu mācību iestādi ar augstu izglītības kvalitāti, īpašu metodoloģisko pieeju un tradīcijām.

Pret minēto Jūrmalas domes lēmumu sākta parakstu vākšana arī platformā manabalss.lv – https://manabalss.lv/par-jurmalas-alternativas-skolas-sasteigtas-reorganizacijas-partrauksanu/show

Vienlaikus ir zināms, ka Jūrmalas pilsētas dome gatavojas slēgt gandrīz 10 miljonus eiro vērtu līgumu par būvdarbiem topošās Jūrmalas Aspazijas pamatskolas mājvietā – Lielupes pamatskolā. Tās apkaimē nav pietiekams deklarēto obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu skaits. Vairākus gadus pēc kārtas šajā skolā ir samazinājies izglītojamo bērnu skaits – 2017.gadā palika vien 200 bērnu, lai gan ir vieta 400 audzēkņiem, tādejādi skola sasniedza zemāko rādītāju Jūrmalā pēc skolēnu skaita uz paredzētajām vietām. Šajā mācību gadā Lielupes pamatskolā palikuši tikai 137 izglītojamie.

Minētā statistika liek domāt, ka Jūrmalas domes lēmums par JAS un Lielupes pamatskolas reorganizāciju nav saistīts ar izglītības procesu loģisku plānošanu un vēlmi uzlabot izglītības kvalitāti Jūrmalā, bet gan ar vēlmi īstenot dārgu būvniecības projektu. Proti, reorganizācija jaunajai skolai nodrošinātu 400 skolēnu skaitu “uz papīra”, kas ļautu pamatot domes plānoto daudzmiljonu būvniecības ieceri Lielupes pamatskolā.

Ar šādu pieeju Jūrmalas dome grauj valstī nule aizsākto kompetenču izglītības pieeju, jo tieši JAS jau daudzu gadu garumā bijusi to reto skolu vidū, kas veiksmīgi īsteno jauno pieeju praksē, nodrošinot augstus mācību rezultātus. Skolu apvienošanas rezultātā šis darbs tiks iznīcināts, jo aizies ilggadējie JAS pedagogi, kas šīs metodes īsteno.

Dome nav sniegusi skaidrojumu, kā jaunveidojamajā skolā tiks īstenotas JAS izglītības programmas, kā mācību procesā tiks piemērotas JAS metodiskās iestrādes, kā tiks nodrošināta JAS tradīciju turpināšana, kas veido skolas īpašo vidi un nodrošina augstu pieprasījumu pēc JAS sniegtās izglītības.

Protestējot pret domes lēmumu, ko ceturtdien, 24.septembrī plkst. 11:00 plānots izskatīt Jūrmalas domes sēdē, vecāki aicina domes priekšsēdētāju Gati Truksni atlikt lēmuma pieņemšanu un sākt dialogu ar vecākiem, lai saglabātu JAS un tajā īstenoto izglītības pieeju. Vēstule ar vecāku parakstiem tiks nosūtīta arī izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai.

Arī pati Jūrmalas dome lēmumprojektā par skolu reorganizāciju neslēpj, ka skolu reorganizācijas lēmums tiek virzīts, “lai nodrošinātu, ka 2021./2022.mācību gadā atjaunotajā skolas ēkā izglītību iegūtu apmēram 400 1.- 9. klašu izglītojamie, kas nodrošinātu pārbūvētās ēkas telpu racionālu izmantošanu”.

Diemžēl šajā mācību gadā Jūrmalas domes neskaidrā nostāja jautājumā par JAS nākotni veicinājusi to, ka no aptuveni 160 JAS skolēniem (2019./2020. m.g.) 32 šogad turpina mācības citās skolās.

Jāuzsver, ka JAS pastāvēšanas laikā vienmēr spējusi piesaistīt skolēnus. Daudzi bērni uz JAS brauc no Rīgas, kas apliecina šīs skolas konkurētspēju citu skolu vidū. Diemžēl paredzams, ka JAS reorganizācijas gadījumā liela daļa JAS audzēkņu izvēlēsies citu izglītības iestādi. Tātad JAS un Lielupes pamatskolu apvienošanas rezultātā izvirzītais Jūrmalas domes mērķis “nodrošinātu pārbūvētās ēkas telpu racionālu izmantošanu” netiks panākts vai arī tiks sasniegts īslaicīgi, nesaimnieciski izmantojot nodokļu maksātāju naudu par iecerētajiem būvdarbiem jaunajā skolas ēkā.

DIEVIETE.LV ATZIŅA 3000

Un tagad vienkārši pasaki “Paldies” par to, kas tev ir!

Jauns skandāls: Megana Mārkla nebeidz pārsteigt

NADI, FIJI - OCTOBER 25: Prince Harry, Duke of Sussex and Meghan, Duchess of Sussex attend the Unveiling of the Labalaba Statue Meghan, Duchess of Sussex looking straight to camera on October 25, 2018 in Nadi, Fiji. The Duke and Duchess of Sussex are on their official 16-day Autumn tour visiting cities in Australia, Fiji, Tonga and New Zealand. (Photo by Chris Jackson/Getty Images)

Megana Mārkla un princis Harijs turpina savu cīņu par taisnību, pašlaik viņa un Harijs tiesājoties ar britu medijiem. Pavisam nesen Megana pārtraukusi sadarbību ar savu advokātu Deividu Šerbornu, kurš bija arī prinča Harija mammas, princeses Diānas, juridiskais pārstāvis!

Deivids juridiski pārstāv tādas slavenības kā aktieri Džoniju Depu, ASV prezidentu Donaldu Trampu, dziedātāju Eltonu Džonu, futbolistu Deividu Bekhemu, mūziķi Miku Džegeru, modeli Keitu Mosu, aktrisi Keitu Vinsletu, aktieri Džūda Lovu un daudzus citus ietekmīgus cilvēkus.

Megana pārtraukusi sadarbību ar Deividu pēc tam, kad šī gada maijā viņas intereses tiesā piedzīvoja zaudējumu pret izdevumu “Mail on Sunday”. Šis zaudējums Meganai un Harijam izmaksāja aptuveni 69 000 eiro. Meganas jaunais advokāts ir Džastins Rašbruks, kurš kā izrādās ir Deivida Šerborna lielākais konkurents!

Džastins paspējis piedalīties kādā tiesas sēdē kā Meganas advokāts. Sēdē par galveno tēmu tika izvirzīts jautājums par nesen iznākušo grāmatu “Finding Freedom: Harry and Meghan and the Making of a Modern Royal Family”, grāmata stāsta par prinča Harija un Meganas Mārklas dzīvi. Izdevuma “Mail on Sunday” juristi centušies pierādīt, ka Megana ir sadarbojusies ar grāmatas autoriem – Omīdu Skobiju un Karolīnu Djurānu, un pati personīgi izpaudusi visu informāciju par sevi. Džastins pastāvēja uz to, ka ne Megana, ne viņas vīrs nav autoriem snieguši nekādas intervijas vai nodevuši privātās fotogrāfijas, kuras ir izmantotas grāmatas lappusēs. Nākošā tiesas sēde norisināsies vien 2021.gada 11.janvārī.

Brīvdienās saglabāsies silts laiks, bet pūtīs brāzmains vējš

Šīs nedēļas nogalē Latvijā gaidāms septembra beigām neraksturīgi silts laiks, taču pastiprināsies dienvidaustrumu vējš, prognozē sinoptiķi.

Ceturtdien un piektdien vietām īslaicīgi līs un dārdēs pērkons, nokrišņi vairāk skars valsts rietumu pusi. Pūtīs lēns līdz mērens dienvidu, dienvidaustrumu vējš un gaisa temperatūra īpaši nemainīsies.

Sestdien un svētdien, iespējams, būs sauss un saulains laiks. Austrumu, dienvidaustrumu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 10-15 metriem sekundē. Gaisa temperatūra naktīs pazemināsies līdz +8..+16 grādiem, maksimālā temperatūra būs +19..+25 grādi.

Līdz 27.septembrim turpinās krist siltuma rekordi. No pirmdienas kļūs vēsāks, bet nokrišņu, visticamāk, joprojām būs maz.

Jau ziņots, ka augstākā gaisa temperatūra, kas Latvijā reģistrēta septembra beigās, ir +25,5 grādi 1975.gada 26.septembrī un 1942.gada 30.septembrī, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

“Emmy” balvu ceremonija piedzīvojusi rekordzemus reitingus! (+VIDEO)

ASV televīzijas godalgu “Emmy” ceremonijas reitingi šogad sasnieguši rekordzemu līmeni, liecina uzņēmuma “Nielsen” dati. Ceremoniju šogad skatījušies vien 6,1 miljons skatītāju.

Trīs stundu garā ceremonijā, ko telekanālā ABC vadīja Džimijs Kimels, pārspējusi pērno antirekordu, kad ceremoniju telekanālā “Fox” skatījās 6,9 miljoni.

Video

Lielo izklaides industrijas ceremoniju vidū “Emmy” sarīkojums bija pirmais, kas notika virtuālā formātā.

Covid-19 krīzes piesardzības pasākumu dēļ Kimels ceremoniju vadīja tukšā arēnā.

“Emmy” ceremonijai par auditoriju nācās konkurēt ar svētdienas vakara futbola maču kanālā NBC un Nacionālās Basketbola līgas Rietumu konferences finālu kanālā TNT.

Kaut arī konkurence bija spēcīga un apstākļi ceremonijas norisei neparasti, reitingu kritums ir tendence, kas vērojama vairāku gadu garumā. Vēl 2013.gadā ceremoniju skatījās 17,7 miljoni skatītāju.

Ceremonijā svētdien Losandželosā triumfēja seriāli “Succession” un “Schitt’s Creek”.

Pāri darījumi mācību iestādēs – sabiedrības problēma, kuru nedrīkst ignorēt

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma, bērni ir atgriezušies skolās un citās mācību iestādēs. Vieni uz skolu dodas ar prieku, savukārt citiem atgriešanās skolā rada bažas un satraukumu. Pētījumi liecina, ka Latvijā ir ļoti augsti mobinga rādītāji, kas īpaši izpaužas tieši mācību iestādēs. Par to, kas ir mobings, kā tas izpaužas un kā to laikus pamanīt un novērst, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, izglītības un skolu psiholoģe, psiholoģijas doktore Ilze Damberga un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Mobings un tā izpausmes veidi

Mobings ir darīšana pāri, tiranizēšana, ko bieži vien jauc ar konfliktu, jo kaut kādā ziņā tie ir līdzīgi, bet ir dažas būtiskas atšķirības. Mobingā vienmēr ir kāds vājāks un kāds stiprāks, kura mērķis ir darīt pāri vājākajam. Mobings notiek konsekventi, tā nav vienreizēja situācija, kā, piemēram, konflikts, kurā ir strīda avots un kura pamatā ir pastāvēšana par savām vajadzībām vai sava viedokļa aizstāvēšana. 

Pastāv dažādi mobinga veidi:

  • emocionālais mobings, kad apsaukājas vai izsaka piezīmes;
  • attieksme, kad neaicina ciemos, ignorē un izolē no informācijas plūsmas;
  • fizisks mobings, kad dara pāri – piemēram, sit, grūsta, atņem mantas.

Visbiežāk mobings sākās 4. vai 5. klasē, taču var ilgt arī līdz 8. un 9. klasei – tie ir pusaudžu gadi, kad tiek risinātas savstarpējās attiecības un vienaudžu viedoklis kļuvis ļoti svarīgs. Psiholoģe Ilze Damberga uzsver, ka mobinga pirmās pazīmes un starpgadījumi, kā pierādīts pētījumos un praksē, novērojami jau 3-4 gadu vecumā, taču tad tas notiek retāk un pieaugušie daudz ātrāk pāridarīšanu var pārtraukt.

Mobinga ietekme uz bērna veselību

Mobinga sekas var būt ļoti smagas un bieži vien ilgstoši paliekošas. Bērnu, kurš ikdienā saskaras ar mobingu, var piedzīvot tādas emocijas kā nomāktība, trauksme, panikas lēkmes un pat pašnāvnieciskas domas vai pat pašnāvības mēģinājums. Var parādīties arī fiziski traucējumi – grūtības aizmigt, ēšanas traucējumi, galvassāpes, slikta dūša, vemšana vai caureja. Izmaiņas var būt vērojamas arī bērna uzvedībā, kā, piemēram, noslēgšanās, izvairīšanās, raudulīgums vai tieši pretēji – viegls aizkaitinājums un dusmas. Dr. I. Damberga atgādina, ka mobings bieži atstāj paliekošas sekas, arī bērnam pieaugot, kas var izpausties pazeminātā pašvērtējumā, paaugstinātā trauksmes līmenī, panikas lēkmēs u. tml. 

Mobinga pazīmes

Kā stāsta Dr. I. Damberga, ja bērns cieš no mobinga skolā, viņš to visdrīzāk slēps no vecākiem, pieaugušajiem un neizrādīs to. Psiholoģe uzsver, ka visbiežāk bērni, kas cieš no mobinga, izjūt ļoti lielu kaunu un jūtas vainīgi pie tā, ka viņus apceļ. 

5 pazīmes, kas var liecināt, ka bērns cieš no mobinga skolā

  • Bērns saka, ka negrib iet uz skolu!
  • Bērns, uzsākot skolas gaitas, ir priecīgs un patīkami satraukts, taču pēc laika viņam skola riebjas.
  • Bērnam pazeminās sekmes.
  • Bērns biežāk sāk slimot ar saaukstēšanās slimībām, bieži sūdzas par galvas vai vēdera sāpēm.
  • Bērnam svētdienas vakarā vai skolas rītā parādās veselības problēmas, piemēram, paaugstināta temperatūra.

Kā rīkoties, ja bērns cieš no mobinga?

Ļoti būtiska šādā situācijā ir tieši pieaugušo reakcija un rīcība. Liela daļa skolotāju un vecāku mūsdienās kļūst arvien izglītotāki un ātrāk sāk reaģēt, ja pamana pirmās mobinga pazīmes, tāpēc pirmais padoms bērniem, kuri saskaras ar šādām vardarbības izpausmēm, būtu vērsties pie pieaugušā – klases audzinātāja, skolas psihologa, vecākiem! Mobings ir sabiedrības problēma, jo tas notiek tad, ja to akceptē apkārtējie, kas to redz, – klusē, ignorē, nepalīdz, nereaģē. Jo vairāk cilvēku sāks iejaukties un nosodīt šo rīcību, jo lielākas iespējas, ka pāri darīšana laika gaitā mazināsies. 

Padomi vecākiem 

  • Nekritizējiet un nevainojiet bērnu! Kad vecāks uzzina, ka viņa bērnam dara pāri, ļoti būtisks ir emocionālais atbalsts! 
  • Runājiet ar bērnu! Svarīgi bērnam, kuru apceļ, stāstīt, ka viņš pie tā nav vainīgs. Bērns var atšķirties no citiem, bet tas nedod tiesības citiem pret viņu slikti izturēties. 
  • Lūdziet palīdzību klases audzinātājam! Vecākiem būtu jādodas uz skolu pie klases audzinātāja izrunāt situāciju, kuru tālāk risina skola – runājot ar pāridarītāju un pārējo klasi! Ir pierādīts, ka mobinga situācijās ir svarīgi runāt ar aculieciniekiem – malā stāvētājiem, jo pāridarītājs aktivizējas tieši tad, kad neviens neko nedara.
  • Ja bērns vēlas, vērsieties pie speciālista! Ja ir tāda iespēja, tad ieteicams vērsties pie psihologa , kas strādā skolā, kurā notiek mobings. Skolas psihologs var organizēt tālāko darbu skolā gan ar cietušo, gan pāridarītāju, gan pārējo klasi. Psihologs var palīdzēt bērnam mainīt domāšanu par to, ka bērns nav vainīgs, ja pret viņu tiek vērsts mobings.
  • Ja bērns apceļ citus, jānovēro, vai šādu uzvedību neizraisa problēmas ārpus skolas – vecāku šķiršanās, nesaskaņas mājās, vecāku neuzliktās robežas, kas reizēm veicina pāridarīšanu. Ir vecāki, kas uzskata – ja bērns dara pāri, viņš tādā veidā izrāda savas līdera prasmes, iniciatīvu, bet jāatceras, ka agresīva uzvedība ir problemātiska uzvedība. Vecākiem būtu ļoti skaidri jāpasaka, ka tā nedrīkst darīt! Jo vecākam ir labākas attiecības ar bērnu, jo bērns vairāk šīm uzliktajām robežām pakļausies. 
  • Izskaidrojiet bērnam, kas ir mobings un ko tas var nodarīt! Vecākiem būtu regulāri bērnam jāmāca, ka citu apcelšana nav viņa tiesības un to nedrīkst darīt! Protams, ja tas nestrādā, var brīdināt par dažādām sekām – kabatas naudas samazināšanu, skolas maiņu. Ja problēma nav ielaista, pāridarītājs ieklausās vecākos un pārtrauc mobingu, jo reizēm pats nemaz neapzinās savu rīcību. 

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa stāsta, ka vecāki aptiekā vēršas pēc palīdzības tad, kad situācija jau ir redzama un jūtama, ne pie pirmajiem simptomiem. Jebkurā gadījumā šādās situācijās ir ieteicams vērsties pie speciālista – ja bērns ir pārlieku satraukts un kad vecāku saruna, iespējams, vairs nepalīdz. Lai mazinātu stresu un nervozitāti, ieteicams lietot magniju saturošus medikamentus un uztura bagātinātājus. Nemierīgam bērnam uz nakti var dot nomierinošus augu sīrupus. Ja bērns ir ļoti aktīvs, ieteicams lietot uztura bagātinātāju ar Omega taukskābēm un magniju košļājamu kapsulu veidā. Tāpat jau izsenis izslavētā zivju eļļa palīdzēs sirds un asinsvadu, kā arī nervu sistēmai. Bērns ir ģimenes spogulis, tāpēc ieteiktu katram pārdomāt un paskatīties uz sevi no malas, varbūt šāds attiecību modelis ir ieviesies ģimenes ikdienā un risinājums ir meklējams šī modeļa maiņā, ne vien bērna uzvedības korekcijā.

DIEVIETE.LV ATZIŅA 2199

Tu vienmēr vari vairāk, pat tad, kad domā, ka tas vairs nav iespējams

Jau pēc nedēļas norisināsies Latvijā grandiozākais Forums LĪDERE

Šobrīd esošā situācija maina gan pasauli, gan ikdienu un mūs pašas. Taču nemainīgi gaidīti paliek visi skaistie notikumi un brīži, kuri liek paspert pāris soļus ārpus ierastā un saskatīt savā dzīvē kādu košu saules staru. Latvijas aktīvajām uz izaugsmi vērstajām sievietēm šis notikums noteikti būs Forums LĪDERE, kas, daudzu neaizmirstamu mirkļu piesātināts, oktobra sākumā priecēs jau trešo reizi.

Sekojot epidemioloģiskās drošības noteikumiem un rekomendācijām, pasākuma norisē veiktas būtiskas korekcijas, pārceļot to no ceriņu smaržas piesātinātā maija uz ne mazāk apburošo viršu ziedēšanas laiku, 2. oktobri. Līdztekus datumam mainīta arī foruma norises vieta, kas nu būs izstāžu centrs “Ķīpsala”, ļaujot šos iedvesmas svētkus baudīt droši, taču ne mazāk skaisti. 

Iedvesmas un izaugsmes pasākums Forums LĪDERE jau kļuvis teju par tradīciju un ļoti gaidītu pasākumu, kas par spīti situācijai pasaulē, ikvienu aktīvo, atvērto sievieti priecēs arī šogad. Gādājot ne tikai par to, lai apmeklētājām pasākums būtu patiešām īsti svētki, pilni iedvesmas, pozitīvu emociju, neaizmirstamu brīžu un jaunu tikšanos, Forums LĪDERE organizatori parūpēsies arī par to, lai ikviena dalībniece justos droši. Tieši tāpēc par pasākuma norises vietu izvēlētas plašās un ērtās izstāžu centra “Ķīpsala” telpas. Tāpat apmeklētājām būs pieejami roku dezinfekcijas līdzekļi un izsniegtas sejas maskas, ko varēs nēsāt pēc pašu vēlmes.  

Šogad pasākums vienuviet pulcēs 1000 dalībnieces, kuras varēs klausīties un baudīt 20 iedvesmojošu un sirdsgudru lektoru uzstāšanos. Savukārt Forums LĪDERE organizatoru sarūpētā bezmaksas tiešraide ļaus smelties iedvesmu un drosmi jaunām virsotnēm visām tām sievietēm, kuras pasākumu nevar apmeklēt. 

Arī šogad Forums LĪDERE programma sadalīta trīs lielās daļās. Pirmajā no tām saturs saistīts ar profesionālo izaugsmi un to, kā sasniegt vairāk. Šeit uzreiz jāsaka, ka vēl viena nemainīga tradīcija ir pasākumu atklājošais foruma prologs, ar kuru arī šogad uzstāsies Vaira Vīķe-Freiberga. Otrā daļa veltīta attiecībām, ģimenei un mijiedarbībai. Savukārt noslēdzošā Forums LĪDERE daļā tiks aktualizēta sievietes personiskā attīstība, mudinot sapņot drošāk. 

Starp lekcijām, kurās uzstāsies gan sabiedrībā zināmas personības, gan jomas eksperti, apmeklētājām tiks sarūpēti dažādi pārsteigumi, kas visas dienas garumā ļaus baudīt pasākumu ar visām maņām un katru šūniņu. Tie būs gan muzikāli priekšnesumi, gan dažādas citas mākslinieciskās performances. Papildus prieka un patīkama satraukuma brīžus apmeklētājām sagādās laimes rats ar iespēju uzgriezt vērtīgas un unikālas balvas. Protams, ka ļoti īpaša nozīme būs arī kulināriem pārsteigumiem un saldiem brīžiem, par ko parūpēsies Forums LĪDERE partneri. 

Šis viss un vēl daudz citu pārsteigumu veidos 2. oktobri – dienu ārpus ierastā, svētku dienu, dienu, kad baudīt, būt bezrūpīgai un vienkārši laimīgai!

Latvijā fiksēts kopš aprīļa lielākais vienā dienā reģistrēto Covid-19 slimnieku skaits!

Pagājušajā diennaktī, veicot 2690 Covid-19 testus, Latvijā reģistrēti 34 jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Šis ir lielākais vienā dienā reģistrētais pacientu skaits kopš 3.aprīļa, kad tika konstatēti 35 inficētie.

SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka 24 saslimušie ir kontaktpersonas, no kuriem 19 ir viena uzņēmuma darbinieki. Astoņi saslimušie ir atgriezušies no ārvalstīm, tostarp Krievijas, Turcijas un ASV. Vēl divām personām tiek precizēti inficēšanās apstākļi. Epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās.

Līdz šim Latvijā kopumā veikti 299 085 Covid-19 izmeklējumi, saslimušas 1560 personas un 1248 izveseļojušās, bet 36 mirušas.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā nav stacionētu pacientu ar Covid-19. Kopumā stacionāros ārstējas desmit pacienti, no kuriem visi ir ar vidēji smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāra izrakstīti 216 pacienti, starp kuriem ir gan veselie, gan mirušie.

Organisma norūdīšana – biežākās kļūdas un ieteikumi pareizai uzsākšanai

Rūdīšanās un peldes vēsajā gada laikā kļūst arvien populārākas un pulcē arvien prāvāku piekritēju pulku. Taču vai tas ir vienīgais veids, kā varam norūdīt savu organismu? Ko rūdīšanās nozīmē mūsu organismam un kā to veikt pareizi? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, viens no CrossFit kustības pamatlicējiem Latvijā, treneris Kaspars Zlidnis un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

No fiziskā viedokļa jebkāda veida rūdīšanās ir ķermeņa stiprināšana un imunitātes veicināšana, lai tā būtu noturīgāka pret dažādiem ārējiem kairinātājiem – vīrusiem, parazītiem un vides faktoriem, piemēram, temperatūras svārstībām. Vienkārši sakot, rūdīšanās sagatavo ķermeni dažāda veida stresiem, lai tas nebūtu tik ievainojams, esot ārpus komforta zonas, skaidro Kaspars Zlidnis. Ieguvumi ir arī psiholoģiski, jo, regulāri rūdoties, ilgtermiņā mēs stiprinām nervu sistēmu un kļūstam emocionāli stabili un līdzsvaroti.  

Kas norūda mūsu organismu?

Ķermeņa rūdīšana ir organisma pakļaušana stresam un zināmam šokam. Jebkuri fiziski un psiholoģiski pārbaudījumi ir organisma stiprināšana. Tās var būt regulāras fiziskas aktivitātes, ziemas peldes, kontrastdušas, saunas apmeklējums, elpošanas vingrinājumi, meditācija, atteikšanās no uztura uz vienu vai vairākām dienām. Šīs visas aktivitātes ilgtermiņā organismu spēcina, nomierina, atjauno un uzlādē. Rūdīšanās mērķis ir atslābināt, nomierināt un attīrīt ķermeni un prātu no lieka saspringuma. 

Kā pareizi uzsākt rūdīšanos?

Arī vasarā peldoties, mēs rūdāmies, jo ķermenis tiek trenēts temperatūras svārstībām un vēlāk vieglāk tiek galā ar saaukstēšanās un dažādām vīrusu saslimšanām, taču, ja ir vēlme praktizēt ziemas peldes, tad vēlams tās vismaz reizi nedēļā turpināt arī rudenī un ziemā, lai ķermeni pieradinātu pie pakāpeniskas temperatūras pazemināšanās, stāsta K. Zlidnis.

Runājot par ziemas peldēm, labi atbilst teiciens “tas viss ir galvā”. Cilvēks, kurš ūdenī dodas nesagatavots, baiļu pārņemts, visticamāk, saaukstēsies. Tādēļ rūdīšanās jāsāk ar fizisku iesildīšanos un psiholoģisku noskaņošanos. Iesildīšanos var veikt ar pāris dinamiskiem vingrojumiem vai lēnu skrējienu. Psiholoģiski sagatavoties var palīdzēt dažādi elpošanas vingrinājumi, kas nomierina prātu un atslābina ķermeni.  

Visbiežākā kļūda ir pakļaušanās modes tendencēm, rūdīšanos un ziemas peldes veicot sociālo mediju bildēm, nevis savai veselībai, darot to neregulāri un nesagatavojot organismu pakāpeniski.  Ieiešana ūdenī jāveic lēni un apzināti, nevis kliedzot un lecot ūdenī. Kad ārā ir sals, vēlams vilkt čības, cimdus un cepuri, jo ķermenis siltumu visātrāk zaudē caur pirkstu galiem un galvu. Pēc peldes ātri jāsaģērbjas, īpaši, ja ārā ir sals un vējš. Apģērbam jābūt ērti un ātri uzvelkamam, jo vienā brīdī sasiet apavu auklu kļūst neiespējami, jo pirksti sāk no aukstuma sastingt.  

Katram sava rūdīšanās!

Rūdīšanās ieteicama ir visiem, tikai jautājums ir par pakāpenisku organisma sagatavošanu, apjomu, intensitāti un regularitāti. Bērniem, pensionāriem, grūtniecēm vai sportistiem rūdīšanās atšķirsies pēc veida – vienam pietiks pastaigāt ar basām kājām rasā, otrs varēs gulēt ledus vannā piecas un vēl vairāk minūtes. Katram ir jāatrod sev piemērotākais veids, kā stiprināt savu organismu.

Lai rūdīšanās radītu pozitīvu efektu un ietekmi uz cilvēka dzīvi kopumā, jāsaprot, ka aukstuma peldes ir tikai viens no paņēmieniem, kā normalizēt un līdzsvarot organisma iekšējo orgānu sistēmas un dzīvības procesus. Rūpes par veselību ir vesels dažādu aktivitāšu kopums, kas sevī ietver fizisku rūdīšanos, prāta attīrīšanu un kontroli, emocionālu stabilitāti, atvērtu un mīlošu sirdi un intelektuālu pilnveidi. Vesela miesa un gars ir cilvēka kvalitatīvas dzīves pamats. 

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa uzsver – lai arī kādu rūdīšanās veidu esat iecerējuši, sāciet pakāpeniski un atcerieties par mērenību, vērojiet, kā reaģē Jūsu organisms.

Rūdīšanās ir procedūru kopums, kas palīdz palielināt izturību pret nelabvēlīgiem vides faktoriem un uzlabo termoregulāciju. Svarīgi rūdīšanās procesu uzsākt jau bērnībā, kad termoregulācija ir attīstības stadijā un veidojas arī imūnbioloģiskās aizsardzības mehānismi. Šī procedūra padara organismu izturīgu pret saaukstēšanos un dažādām citām slimībām, kā arī uzlabo vielmaiņu un asinsriti.

Taču katram rūdīšanās intensitāte un veids var atšķirties, tādēļ ir svarīgi sekot līdzi sava organisma reakcijai, tādējādi atrodot sev piemērotāko veidu. Turklāt rūdīšanos savā ikdienā varam ieviest pamazām un sākotnēji ar pavisam nelielām ikdienas paradumu izmaiņām, piemēram, ilgākām pastaigām vēsā laikā, nepārtuntulēšanos, pakāpeniski nedaudz samazinot ūdens temperatūru dušā un citādi rodot veidus, kā nostiprināt un norūdīt savu organismu. Uzsākot rūdīšanos pakāpeniski un pārdomāti, to būs vieglāk ieviest kā ikdienas paradumu un dzīves sastāvdaļu.

Ar jaunu sezonu atgriežas Elenas Didženeresas šovs, baumas par toksisku darba vidi tiek kliedētas (+VIDEO)

Ir pienācis laiks jaunai Elenas šova sezonai. Vasarā paklīda runas, ka Elenas darbinieki saņem visai daudz Elenas kritikas, viņa esot toksiska un ļauna persona. Netrūka slavenības, kuras apstiprināja šīs runas. Viss aizgāja tik tālu, ka maz trūka, lai šovs nemaz nepiedzīvotu savu jauno sezonu!

Elena ilgi izvairījās no komentāru sniegšanas, bet uzsākot jaunu sezonu, viņa pauž cerību, ka Covid-19 laikā viņai un viņas komandai izdosies vismaz vienu stundu dienā priecēt cilvēkus ar šova jauno sezonu. Elena atvainojās visiem, kurus jebkad ir sāpinājusi, viņa sola, ka šovs piedzīvos pozitīvas pārmaiņas.

Video

DIEVIETE.LV ATZIŅA 2198

Lietas, kas mani padara atšķirīgu, ir lietas, kas mani padara par mani

Vinnijs Pūks

Fizisko atktivitāšu nepieciešamība: Kas liecina par rudens depresijas klātesamību?

Iestājoties astronomiskajam rudenim, dienas gaišais laiks kļūs ievērojami īsāks, siltos saules starus aizvien straujākā tempā nomainīs tumšie vakari; migla, vējš un lietavas kļūs par biežāku dabas parādību. Nereti pārejas posms no vasaras uz rudeni vairumam cilvēku sagādā sliktāku pašsajūtu un noskaņojumu.

Lai uzlabotu mentālās veselības stāvokli un izvairītos no sezonālās depresijas, speciālisti iesaka regulāri nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm un piekopt aktīvāku dzīvesveidu. Pozitīva saistība starp fiziskajām aktivitātēm un depresiju pierādīta arī daudzos pētījumos. Vairāk par fizisko aktivitāšu mijiedarbību ar mentālo veselību komentē Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docētājs Artūrs Miksons un MyFitness sertificēts fitnesa treneris Kārlis Birmanis. 

Kas liecina par rudens depresijas klātesamību?

Rudenī viens no izplatītākajiem garastāvokļa maiņu cēloņiem ir samazināta saules gaismas iedarbība. Atsaucoties uz Skotijas nacionālā veselības informācijas dienesta publikāciju, saules gaisma var ietekmēt dažādas smadzeņu ķīmiskās vielas un hormonus. Pastāv teorija, ka saules gaisma stimulē smadzeņu daļu, ko sauc par hipotalāmu, kas kontrolē garastāvokli, apetīti un miegu. Līdz ar to saules gaismas samazināšanās rezultātā var tikt traucēts ķermeņa iekšējais pulkstenis, izraisot depresijas sajūtu. Depresijas visbiežāk sastopamākie simptomi ir ilgstošs enerģijas trūkums, miega traucējumi, samazināta koncentrēšanās spēja, nemiers, skumjas, bezcerības un nomāktības sajūta, vainas apziņa, vienaldzība, intereses zudums par vaļaspriekiem un grūtības izjust prieku.

Fiziskās aktivitātes – efektīvs līdzeklis kā nenonākt depresijas varā

Fiziskās aktivitātes bieži vien tiek asociētās, kā iedarbīgs līdzeklis ātrai svara samazināšanai vai muskuļu masas palielināšanai, taču ļoti svarīgs aspekts ir to spēcīgā ietekme uz cilvēka mentālo veselību un labsajūtu. ASV Veselības un cilvēkresursu departamenta 2008. gada publikācijā norādīts, ka pieaugušajiem, kas piedalās ikdienas fiziskajās aktivitātēs, pastāv aptuveni par 20 – 30% mazāks depresijas un demences risks. Fiziskās aktivitātes var stimulēt kopējo emocionālo labsajūtu, uzlabojot uztveri par sevi un pašcieņu, garastāvokli un miega kvalitāti. Tāpat regulāras fiziskās aktivitātes samazina trauksmes un noguruma līmeni.

Hārvardas T.H. Čanas Sabiedrības veselības skolas pēcdoktoranta Karmela Čoja vadītajā pētījumā apstiprināta izvirzītā hipotēze, ka fizisko aktivitāšu ieviešana var būt efektīva depresijas profilakses stratēģija. Pētījums atklāja, ka dienā veikts 15 minūtes ilgs skrējiens vai stundu ilga pastaiga samazina smagas depresijas risku par 26%. Pētījuma rezultāti liecina, ka gan augstas intensitātes aktivitātes formas, piemēram, aerobie vingrinājumi, dejas un trenažieri, gan zemākas intensitātes treniņi, tostarp joga un stiepšanās, bija saistītas ar samazinātu depresijas riska līmeni. Kopumā pētījuma dalībniekos varēja novērot par 17% mazāku varbūtību jaunām depresijas epizodēm, iekļaujot savā kopējā nedēļas rutīnā četru stundu ilgas fiziskās aktivitātes. Tādējādi papildus depresijas simptomu mazināšanai pētījuma rezultāti pierāda, ka pieturēšanās pie regulāra aktivitāšu grafika palīdz pasargāt no turpmākajiem depresijas uzplaiksnījumiem.”

Tāpat līdzīgs ieteicamais fizisko aktivitāšu daudzums norādīts arī Lielbritānijas Veselības, fiziskās aktivitātes, veselības uzlabošanas un aizsardzības departamenta apkopotajā fizisko aktivitāšu rokasgrāmatā. Proti, nedēļas laikā kopējai vidējas intensitātes aktivitātei vajadzētu būt vismaz 150 minūtes ilgai vai 30 minūtes vismaz 5 dienas nedēļā. Alternatīvi, salīdzināmus ieguvumus var panākt, piekopjot nedēļas laikā 75 minūtes ilgas intensīvas intensitātes aktivitātes vai kombinējot mērenas un spēcīgas intensitātes aktivitātes. Pieaugušajiem vajadzētu arī veikt fiziskas aktivitātes, lai uzlabotu muskuļu spēku vismaz divas dienas nedēļā. Zinātniski pierādīts, ka pēc fiziskajām aktivitātēm tādas izmaiņas kā labs garastāvoklis un labvēlīgas izmaiņas glikozes un tauku metabolismā notiek līdz 24–48 stundām pēc aktivitātes, tādēļ cilvēkiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību un kopēju pašsajūtu, ieteicams būt vismaz mēreni aktīviem katru dienu. Fizisko aktivitāšu laikā organisms pastiprināti izdala ķīmisku vielu – endorfīnus, kas sarunvalodā pazīstams arī kā laimes hormons. Endorfīni organismā izraisa pozitīvu sajūtu, mazina sāpju uztveri un nomierina. Tādēļ bieži vien sajūta, kas seko pēc skrējiena vai treniņa, tiek raksturota kā “eiforiska”.

“Cilvēkiem, kuriem ir nosliece uz depresiju, praksē var būt grūtāk sevi piespiest izkļūt no mazkustīgā dzīves ritma, jo viņiem pasīvā pozīcija būs savā veidā pazīstama un izdevīga (ne labā nozīmē), un izkļūšana no šī loka nereti ir sarežģīts process. Taču fiziskās aktivitātes, it sevišķi, grupu nodarbības, ir labs veids, kā vismaz sākuma posmā saņemt motivāciju un atbalstu no apkārtējiem. Fizisko aktivitāšu rezultātā tiks lielākā un jaudīgākā apjomā iekustināta nervu sistēma, imūnsistēma un endokrīnā sistēma, kas pirms tam visticamāk ir darbojusies pieklusinātā režīmā, tādējādi, uzlabojot kopējo labsajūtu,” iesaka psihoterapeits Artūrs Miksons.

MyFitness privātais treneris Kārlis Birmanis iesaka efektīvākās aktivitātes mentālās veselības uzlabošanai

“Ikvienam iesaku rūpēties par savu sirds un elpošanas sistēmas veselību. Efektīvākais veids, kā to darīt ir izturības treniņi aerobajā zonā. Tas nozīmē, ka slodzes laikā ir iespējams normāli elpot (bez aizelšanās) un ķermenim ar elpošanu tiek nodrošināts pietiekams skābekļa daudzums. Piemēram, tie ir fiziskās izturības treniņi, kas jāpielāgo individuāli katra sagatavotības līmenim, iespējām un gaumei. Sliktas fiziskās sagatavotības personai pat ātra soļošana var būt labs aerobais treniņš, citiem lēna skriešana, peldēšana, airēšana, riteņbraukšana, turot pietiekamu mīšanās slodzi. Riteņbraukšana transporta režīmā var nebūt ar trenējošu efektu, ja pārvietosies sēžot uz riteņa un ripinoties un apstājoties pie luksoforiem, tādā gadījumā soļošana būs daudz lietderīgāka. Protams, arī slidošana, slēpošana, un citas aktivitātes, kuras ir veicamas ar tūkstošiem atkārtojumu cikliskās kustībās,” stāsta treneris Kārlis Birmanis. 

Birmanis vērš uzmanību, ka “Aerobās izturības trenēšana paaugstina skābekļa izmantošanu un plaušu tilpuma palielināšanu, kā arī sirds muskuļa tilpuma paaugstināšanos. Tas nozīmē, ka ar vienu elpas vilcienu, ar vienu sirds sitienu organisms spēj efektīvāk sevi apgādāt ar asinīm un skābekli. Arī ikdienā, miera stāvoklī var būt zemāks pulss, kas savukārt ļauj optimāli izmantot sirds resursus un tas ir ļoti noderīgi arī stresa menedžmenta situācijās. Ja organisms spēj sevi labāk apgādāt ar skābekli, tam ir augstākas darbaspējas, stresa noturība, labāka atjaunošanās” Aerobās izturības treniņš ikvienam cilvēkam nāk par labu – gan augsta līmeņa atlētam, gan cilvēkiem, kurš apmeklē vienkārši spēka treniņus sporta zālē, gan ikdienas cilvēkam, kuram nav atlētisku mērķu. 

“Iespringstot uz sistemātiskiem treniņiem, tā ir sava veida pieturēšanās pie rutīnas, taču mentālai veselībai ir nepieciešama ne vien fiziska slodze ar fizisku nogurumu, bet arī hobijs jeb aizraušanās. Par hobiju netiek uzskatīti 5 fiziskās piepūles treniņi nedēļā, fiziska slodze ir stresors organisms un tā ir cieši jāplāno ar atjaunošanās. Tāpēc ikvienam cilvēkam, mentālās vēlības uzlabošanai ir nepieciešams hobijs. Aizraušanās, kas nav saistīta ar absolūtu iedziļināšanos par to vai sanāk, vai nesanāk – tam ir jāsniedz bauda. Kādam tā var būt grāmatas lasīšana, kādam makšķerēšana vai tamborēšana. Jebkas, kur ir jāizmanto prāts, taču tam nevajadzētu būt saistītam ar sacensību spriedzi, stimulu un pārdzīvojumu, ja gadījumā vēlamais rezultāts nav sasniegts,” norāda MyFitness privātais treneris Kārlis Birmanis.

Līdz šim Covid-19 gadījumi atklāti jau 7 mācību iestādēs!

Latvijā pieaug mācību iestādēs atklāto Covid-19 gadījumu skaits un patlaban inficētie reģistrēti piecās skolās, kā arī vienā augstskolā un bērnudārzā, otrdien žurnālistiem pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.

Arī no pirmdien atklātajiem 34 gadījumiem viens ir saistīts ar skolu, atklāja epidemiologs. SPKC dati rāda, ka kopumā vakar Covid-19 konstatēts pieciem cilvēkiem, kas ir skolas vecumā.

Pēc eksperta sniegtās informācijas, teju visos gadījumos atklāts tikai viens saslimšanas gadījums visā mācību iestādē, un inficēšanās nav notikusi pašā izglītības iestādē, tomēr inficēti bērni tajās ir pabijuši.

Vienā gadījumā gan esot notikusi iekšējā infekcijas izplatīšanās, atzīmēja Perevoščikovs. Viņš skaidroja, ka runa ir par klasi, kurai iepriekš tika noteikta mājas karantīna pēc Covid-19 gadījuma atklāšanas. Šis inficēšanās gadījums nācis gaismā epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātā.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā aģentūrai LETA apliecināja, ka pēdējās dienās saslimšana ar Covid-19 konstatēta Rīnūžu vidusskolā un pirmsskolas izglītības iestādē “Blāzmiņa”, kas abas atrodas Vecmīlgrāvī.

SPKC aģentūrai LETA apstiprināja, ka visi mācību iestādēs konstatētie Covid-19 saslimšanas gadījumi joprojām ir aktīvi, proti, saslimušie vēl nav izveseļojušies.

Jau ziņots, ka Rīgas Austrumu vidusskola bija pirmā mācību iestāde, kurā šoruden tika konstatēta saslimšana ar Covid-19. Vēlāk atklājās, ka Covid-19 slimnieks konstatēts arī Daugavpils 16.vidusskolā.

Inficēšanās ar Covid-19 aizvadītajā nedēļā atklāta arī kādam vispārējās izglītības iestādes pedagogam un kādam augstskolas studentam, aģentūrai LETA pastāstīja SPKC pārstāve Ilze Arāja.

Viņa teica, ka no piektdien jaunatklātajiem 17 Covid-19 inficēšanās gadījumiem viens ir saslimšanas gadījums pedagogam vispārizglītojošā skolā Rīgā. Šajā gadījumā noteiktas inficētā kontaktpersonas, kas ir vienas klases ietvaros.

Savukārt cits inficēšanās gadījums konstatēts kādam augstskolas studentam. Arī šajā gadījumā noteiktas kontaktpersonas, kuru vidū ir gan citi studenti, ar kuriem inficētajam kopā bija lekcijas, gan arī pasniedzēji. Visām kontaktpersonām noteikta karantīna, kas, iespējams, varētu nozīmē arī attālinātas mācības šiem studentiem.

DIEVIETE.LV ATZIŅA 2197

Vienmēr esi pati sev karaliene!

Prinča Viljama un Keitas bērnu privilēģijas ir pamatīgi aizskārušas skolēnu vecākus! (+VIDEO)

LONDON, UNITED KINGDOM - SEPTEMBER 5: Princess Charlotte arrives for her first day of school, with her brother Prince George and her parents the Duke and Duchess of Cambridge, at Thomas's Battersea in London on September 5, 2019 in London, England. (Photo by Aaron Chown - WPA Pool/Getty Images)

Keita Midltone un princis Viljams paguvuši izpelnīties citu vecāku nosodījumu, kuru bērni mācās vienā skolā ar  princi Džordžu un princesi Šarloti. Citu skolēnu vecākus neapmierina tas, ka karaliskajai ģimenei atļauts mazliet vairāk nekā viņiem…

Vairums Lielbritānijas skolnieku septembra sākumā uzsāka skolas gaitas. Kembridžas hercogu bērni arī nebija izņēmums. Sākotnēji Keita un Viljams domāja, ka bērnu mācības turpinās mājās, bet tomē situācija mainījās, princis Džordžs un princese Šarlote atgriezās St. Thomas’s Preparatory School Londonā.

Video (video no pirmās skolas dienas)

Esošās pandēmijas dēļ skolā veiktas vairākas izmaiņas. Saistībā ar Covid-19, vecākiem ir aizliegts ieiet skolas teritorijā. Izrādās, ka šādi noteikumi neattiecas uz princi Viljamu un Keitu Midltoni. Viņiem aizvien ir atļauts ieiet skolas teritorijā! Vecāki bērnus pavada uz skolu un dodas tiem pakaļ pēc skolas, citiem bērni jāgaida pie skolas vārtiņiem. “Princis Džordzš un princese Šarlote ir apmierināti, ka var atkal satikt savus skolas draugus. Lai gan pārējo bērnu vecāki sagaida pēc mācībām savas atvases pie skolas vārtiem.” – kāda aculiecinieka vārdus citē izdevums “The Irish Sun”.

Šāda situācija ir raisījusi ne pārāk labvēlīgu atmosfēru skolā – pārējo bērnu vecāki mācību iestādes vadībai izteikuši savu neapmierinātību, kāpēc “viņiem tiek atņemti bērni pie ieejas skolā”, kamēr “dažiem” ir atļauts iet iekšā. Vecāki, kuri par savu bērnu mācībām šajā privātskolā maksā tieši tādu pašu samaksu kā Keita Midltone un princis Viljams, akcentējuši, ka neizprot šo “privilēģiju” pamatotību!

Kardašjanu ģimenes spilgtākie sarkanā paklāja momenti (+VIDEO)

Šis ir video, kurā redzami spilgtākie Kardašjanu ģimenes sarkanā paklāja momenti. Tu redzēsi dažādas modes skates, apbalvošanas ceremonijas, sadarbības ar dizaineriem un daudz ko citu. Iedvesmojies!

Video

Aizturēta sieviete, kura ASV prezidentam Donaldam Trampam nosūtījusi aploksni ar nāvējošu indi! (+VIDEO)

ASV varasiestādes aizturējušas sievieti, kas prezidentam Donaldam Trampam nosūtījusi aploksni ar nāvējošo indi rīcinu, paziņojušas Savienoto Valstu amatpersonas.

Sieviete, kurai bijis šaujamierocis, aizturēta svētdien robežas šķērsošanas laikā Ņujorkas štata Bufalo pilsētā, ierodoties no Kanādas.

ASV mediji ziņo, ka pagājušajā nedēļā atklāta no Kanādas nosūtīta aploksne ar rīcinu, kas bijusi adresēta Trampam. Tomēr vēstule Balto namu nav sasniegusi, jo visi pasta sūtījumi pirms nogādāšanas Baltajā namā tiek pārbaudīti.

Sīkākas ziņas par aizturēto sievieti un to, kāpēc viņa nosūtījusi Trampam rīcinu,  publiski nav pieejamas.

Video

Turpinās parakstu vākšana par dzemdību nodaļu neslēgšanu (+VIDEO)

Lai arī Veselības ministrija ir paziņojusi, ka šobrīd notiek slimnīcu darbības izvērtējums un konkrēti lēmumi nav pieņemti, ziņas par Kuldīgas un Dobeles Dzemdību nodaļu slēgšanu satraukušas ne vienu vien iedzīvotāju, īpaši Kuldīgas pusē. Daudz jautājumu un neskaidrības ir arī mediķiem. Portālā Manabalss.lv parakstu vākšana sākta pirms nepilna mēneša. Šobrīd to jau ir vairāk nekā seši tūkstoši.

Balsot vari šeit – https://manabalss.lv/nelikvidesim-slimnicas/show

Video

Ieskaties ikgadējā “Emmy” balvu pasniegšanas ceremonijā! (+VIDEO)

Ikgadējā “Emmy” balvu pasniegšanas ceremonijā svētdien Losandželosā, kurā tika godināti labākie seriāli, triumfēja “Succession” un “Schitt’s Creek”.

HBO seriāls “Succession” ieguva visprestižāko balvu “Labākais dramatiskais seriāls”,  bet Džeremijs Strongs par tēlojumu šajā seriālā tika godināts kā labākais aktieris dramatiskajā seriālā.  “Succession” režisors Andrijs Parehs ieguva balvu kategorijā “labākais dramatiskā seriāla režisors”, bet par labākā dramatiskā seriāla scenārija autoru tika atzīts seriāla scenārists Džesijs Ārmstrongs.

Video

Kanādas seriāls “Schitt’s Creek” ieguva pavisam deviņas balvas, tostarp tika atzīts par labāko komēdijseriālu. Galveno lomu tēlotāji Jūdžins Levijs un Ketrīna O’Hara tika apbalvoti kā labākais komēdijseriāla aktieris un labākā komēdijseriāla aktrise, savukārt šajā seriālā tēlojošie Daniels Levijs un Ennija Mērfija tika godalgoti kā labākais komēdijseriāla otrā plāna aktieris un labākā komēdijseriāla otrā plāna aktrise. Dens Levijs ieguva balvu par labāko komēdijseriāla scenāriju, bet kopā ar Endrjū Sividino – arī par labāko komēdijseriāla režiju.

24 gadus vecā Zendaja tika atzīta par labāko dramatiskā seriāla aktrisi par lomu HBO seriālā “Euphoria”.  Līdz ar to viņa kļuvusi ar jaunāko aktrisi, kas ieguvusi šo balvu.

Kā labākais otrā plāna aktieris dramatiskajā seriālā tika apbalvots Bilijs Krūdaps par lomu “Apple TV+” seriālā “The Morning Show”. Savukārt kā labākā otrā plāna aktrise dramatiskajā seriālā tika godalgota Džūlija Gārnere par tēlojumu “Netflix” seriālā “Ozark”.

Lai gan ceremonijas norises vieta bija Losandželosas arēna “Staples Center””,  koronavīrusa pandēmijas dēļ tā notika virtuāli – zālē nebija skatītāju, bet pasākuma dalībnieki teica runas videokonferences režīmā.  Uz “Staples Center” skatuves gan bija pasākuma vadītājs, televīzijas sarunu šova zvaigzne Džimijs Kimels.

Ceremonija “Primetime Emmy Awards”, kuru rīko Amerikas Televīzijas akadēmija, šogad notika jau 72.reizi.

Atkal nepietiek naudas mediķu algām solītajā apmērā (+VIDEO)

Lai arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš iepriekš uzsvēra, ka likumā solītais mediķu algas pieaugums nākamgad tiks nodrošināts, patiesībā ar tam rezervētajiem 183 miljoniem eiro nepietiek solījuma izpildei pilnā apmērā. Turklāt tas nav viss. Veselības ministrija, saprotot, ka vairāk naudas visdrīzāk arī nedabūt, aicina mediķus ar šo rezervēto, tā jau nepietiekamo naudu vēl padalīties citiem mērķiem, jo algu palielināšana nav vienīgās vajadzības. Kā izveidojusies šāda situācija un ko sagaidīt?

Video

DIEVIETE.LV ATZIŅA 2196

Tur, kur mēs esam gaidīti, mēs vienmēr ierodamies laikus

Paulu Koelju

T/c “Domina Shopping” aicina uz vērienīgu Ābolu festivālu!

Ābolu ražas laiks ir klāt! Tāpēc ikviens interesents ir aicināts kopā ar savu ģimeni un draugiem apmeklēt šī rudens sulīgākos un kraukšķīgākos svētkus – “Ābolu festivālu”, kas norisināsies t/c “Domina Shopping” C ieejas skvērā 24. septembrī no plkst. 16.00 līdz 22.00. Pasākuma laikā darbosies Latvijas zemnieku tirdziņš, kurā līdzās dažnedažādiem āboliem  būs iespēja iegādāties arī citus lauku labumus un veltes, savukārt īpašajā “Maxima” ābolu stendā būs pieejami saldi piedāvājumi un sulīgas izklaides ābolu cienītājiem. Pasākuma apmeklētāji varēs piedalīties lielākā ābolu kalna būvniecībā Latvijā, izklaidēties dažādos konkursos un baudīt muzikālus sveicienus no Latvijā iemīļotiem mūziķiem. Ieeja festivālā bezmaksas. 

“Rudens mums visiem ir zināms ne tikai kā jauno kolekciju un skolas gaitu uzsākšanu laiks, bet arī periods, kad varam pateikties dabai par bagātīgo rudens ražu. Esam priecīgi, ka šogad Dominas skvēru piepildīs Latvijas zemnieku saimniecības, kas mūs visus priecēs ar gardiem lauku labumiem. Aicinu ikvienu izmantot šo brīnišķīgo iespēju pavadīt ģimenisku pēcpusdienu rudens noskaņās!” komentē t/c Domina Shopping direktore Dina Bunce.

Ābolu festivāla laikā ikvienam būs iespēja iegādāties gardos ābolus, to sulas un dažādus našķus, kā arī citus lauku labumus Rudens ražas tirdziņā, ko nodrošina zemnieki no visas Latvijas. Aizraujošākai pēcpusdienai apmeklētāji varēs piedalīties dažādos konkursos, kā arī baudīt muzikālus pārsteigumus gan lieliem, gan maziem. Par līksmu atmosfēru rūpēsies pasākuma vadītājs Kaspars Zlidnis un īpašais viesis – Trakais purva ābol(i)s Roberts Gobziņš. Vakara noslēgumā plkst. 20.00 visus Ābolu festivāla apmeklētājus priecēs Andra Ērgļa un Antras Stafeckas koncerts. 

“Aicinām ikvienu Ābolu festivāla apmeklētāju iegriezties “Maxima” īpašajā ābolu stendā, kurā būs iespēja gan nobaudīt saldus gardumus, gan  uzzināt veselīgas un īpaši garda receptes no āboliem, kā arī piedalīties garākās ābolu mizas rekorda uzstādīšanas konkursā. Papildus tam, “Maxima” ir sagatavojusi īpašu pārsteigumu visiem ābolu cienītājiem – 24. septembrī visas dienas garumā “Maxima” veikalos visā Latvijā būs iespēja iegādāties ābolus ar īpašu atlaidi  20% apmērā,” komentē SIA “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Ikviens pasākuma apmeklētājs ir aicināts līdzi ņemt vai uz vietas iegādāties ābolu, lai kopīgiem spēkiem uzbūvētu lielāko ābolu kalnu Latvijā. Visi āboli, kas tiks izmantoti ābolu kalna veidošanai, tiks ziedoti Rīgas Nacionālajam Zooloģiskajam dārzam. 

Pārvietošanās ierobežojumi uz Eiropas valstīm: Pašizolācija būs jāievēro arī pēc atgriešanās no Lietuvas

Turpmāk pašizolācija būs jāievēro arī pēc atgriešanās Latvijā no Lietuvas, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija.

Līdz ar to, sākot ar 19.septembri, pašizolācija būs jāievēro, atgriežoties vai ierodoties no visām Latvijas kaimiņvalstīm.

Iepriekš, atgriežoties Latvijā no Covid-19 smagāk skartajām valstīm, bija jāievēro 14 dienu ilga pašizolācija, taču kopš 17.septembra šis obligātās pašizolācijas ilgums ir samazināts līdz desmit dienām. Tomēr vienlaikus 14 dienu pašizolācijas prasība joprojām attiecas uz tām personām, kuras ir kontaktējušās ar Covid-19 inficēto.

Tāpat 14 dienu pašizolācijas prasība vispārējā gadījumā arī turpmāk attieksies uz personām, kuras ir nodarbinātas ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes institūcijās un izglītības iestādēs un kuras ir tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem, piemēram, ārsti, kuri sniedz palīdzību pacientam, vai skolotāji, kuri strādā ar bērniem.

Vienlaikus arī šajā gadījumā tiek pieļauts izņēmums – šie cilvēki astotajā dienā pēc attiecīgās valsts pamešanas varēs veikt Covid-19 testu. Ja tests būs negatīvs, tad personas 11.dienā pēc attiecīgās valsts pamešanas varēs atgriezties darbā klātienē. Ja persona nevēlēsies testu veikt, tad pašizolācijas ilgums joprojām būs 14 dienas.

Ņemot vērā Covid-19 gadījumu skaita pieaugumu, tiek aizliegti regulārie pasažieru pārvadājumi arī uz Čehiju. Šis aizliegums stāsies spēkā pirmdien, 21.septembrī.

Latvijā patlaban ir otrā zemākā saslimstība ar Covid-19 no visām Eiropas valstīm, kurās ir reģistrēti Covid-19 gadījumi. Patlaban šis rādītājs Latvijas gadījumā ir 4,4 pacienti uz 100 000 iedzīvotājiem. Tikmēr kaimiņvalstī Lietuvā tas ir 18,8 gadījumi, bet Igaunijā – 25,4.

Visaugstākā saslimstība ar Covid-19 Eiropas reģionā ir Andorā, Spānijā un Francijā. Šajās valstīs un tostarp Čehijā, Monako, Luksemburgā un Maltā šis rādītājs pārsniedzis 100 gadījumu robežu.

Latvijas valdība ir nolēmusi atļaut avioceļojumus uz valstīm, kurās divkārtīgi pārsniegts vidējais 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītājs Eiropas Savienībā (ES), vienlaikus nosakot, ka pēc atgriešanās no šīm valstīm būs obligāti jāievēro pašizolācija. Atbilstoši Eiropas SPKC publiskotajiem datiem, vidējais 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs ES patlaban ir 76, tādējādi robežkritērijs pārvadājumu aizliegumam no pirmdienas būs 152 uz 100 000 iedzīvotāju. Atbilstoši SPCK datiem Čehijā 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju piektdien bija 166,2.

Patlaban pasažieru pārvadājumu aizliegums tiek attiecināts arī uz Spāniju, Franciju un Andoru.

Turpmāk pašizolācija Latvijā būs jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur kopumā 28 ES vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kā arī caur Monako, Andoru un Sanmarīno jeb kopumā 31 valsti.

Minēto 28 ES vai EEZ valstu vidū ir Igaunija, Lietuva, Slovēnija, Itālija, Slovākija, Luksemburga, Vācija, Rumānija, Spānija, Beļģija, Bulgārija, Malta, Zviedrija, Šveice, Čehija, Nīderlande, Portugāle, Islande, Francija, Polija, Horvātija, Austrija, Dānija, Lielbritānija, Īrija, Grieķija, kā arī Norvēģija un Ungārija.

Attiecībā uz valstīm, kas ir ārpus ES un EEZ vai Apvienotajās Karalistes, pašizolācija turpmāk būs jāievēro, ceļojot no Tunisijas, Kanādas un Gruzijas. Tikmēr šo valstu vidū pašizolācijas prasība vairs netiek attiecināta uz Austrāliju, Japānu, Jaunzēlandi, Ruandu, Dienvidkoreju, Taizemi un Urugvaju.

Valdība iepriekš lēma, ka personas, kuras dzīvo Latvijas pierobežā (izņemot Valku) un ikdienā dodas uz darbu vai izglītības iestādi Lietuvā vai Igaunijā, varēs turpināt to darīt. Vienlaikus šīm personām esot Latvijā, piemēram, atgriežoties pēc darba, būtu jāievēro pašizolācijas principi.

Tas nozīmē, ka ikdienā šīs personas varēs brīvi doties uz Igauniju un Lietuvu, kā arī atpakaļ uz Latviju gadījumos, kad tas nepieciešams darba pienākumu pildīšanai Lietuvā vai Igaunijā. Šādās situācijās personai būs jāspēj uzrādīt nodarbinātības faktu apliecinošu dokumentu.

Tāpat izņēmums attiecas uz gadījumiem, kad nepieciešams saņemt bērnu uzraudzības pakalpojumus vai apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi vai lai apmeklētu izglītības iestādes, kā arī interešu izglītības pulciņus, ja persona var uzrādīt izglītības iestādes izsniegtu izziņu.

Izņēmums tiek pieļauts arī, lai pavadītu personas ar speciālām vajadzībām uz izglītības iestādi, piemēram, skolām un bērnudārziem, kā arī interešu izglītību vai lai saņemtu ārsta nozīmētus veselības aprūpes pakalpojumu, kas nav pieejami Latvijas teritorijā.

Personas varēs šķērsot arī valsts robežu, ja nepieciešams organizēt vai apmeklēt bēres.

Savukārt, atgriežoties Latvijā, piemēram, vakarā pēc darba pienākumu veikšanas Lietuvā vai Igaunijā, šīm personām būtu jāizvairās pakļaut citas personas inficēšanās riskam, kas nozīmē neuzņemt viesus, neorganizēt un neapmeklēt privātas tikšanās, neapmeklēt sabiedriskas un publiskas vietas un telpas, kur uzturas daudz cilvēku.

Tāpat šīm personām, veicot darba pienākumus vai sniedzot pakalpojumu, ir jāievēro noteiktie piesardzības pasākumi, kā arī, uzturoties sabiedriskās vietās, jālieto mutes un deguna aizsegs. Vienlaikus, parādoties kādām elpceļu infekcijas slimības pazīmēm, personai uzreiz jānodrošina pašizolācija un jāsazinās ar ārstu.

Valdības lēmums arī paredz, ka pašizolācija nebūs jāievēro personām, kuras Latviju šķērsos tranzītā. Tas nozīmē, ka tranzītā ceļojošām personām Latvijas teritorija būs jāšķērso ilgākais 12 stundu laikā, neparedzot nakšņošanu Latvijas teritorijā.

Īpašs regulējums attiecināts arī uz robežpilsētu Valkas un Valgas iedzīvotājiem. Lai netiktu ievērojami traucēta Valkas un Valgas iedzīvotāju ikdienas dzīve, saņemot ikdienas pakalpojumus, kā arī netiktu ierobežota uzņēmējdarbība šo pilsētu teritorijā, Ministru kabinets noteicis, ka Valkas un Valgas pašvaldību iedzīvotāji varēs neievērot pašizolāciju, ja tie ikdienā šķērsos Latvijas sauszemes robežu ar Igauniju.

Tas attiecināms uz personām, kuras ir deklarētas šajā teritorijā. Savukārt, ja personas Valkā ieradīsies no cita Igaunijas reģiona, piemēram Tallinas, pašizolācija būs jāievēro.

Jānis Timma ar Annu Sedokovu slepus apprecējušies! (+VIDEO)

Latviešu basketbolists Jānis Timma salaulājies ar savu mīļoto sievieti, Krievijas popzvaigzni Annu Sedokovu. Par šo svarīgo dzīves notikumu liecina abu slavenību ieraksti vietnē “Instagram”.

Pāris gredzenus mijis jau 6. septembrī, tomēr tas ticis turēts noslēpumā. Svinīgā ceremonija norisinājusies Barvikhā (pilsētiņā netālu no Maskavas).

Video

Foto

View this post on Instagram

Mr. & Mrs. Timma 🖤

A post shared by 𝕁𝔸ℕ𝕀𝕊 𝕋𝕀𝕄𝕄𝔸 (@janis.timma) on

Kā pareizi kopt savus matus?

Nav noslēpums, ka nepareiza un neatbilstoša matu kopšana nesniegs jums vēlamos rezultātus un skaistus matus. Turklāt svarīgi ir apzināties, ka ar nepareizu kopšanu varam pastiprināt un pat radīt dažādas matu un galvas ādas problēmas. Kādas ir izplatītākās matu kopšanas kļūdas un kāda kopšana ir piemērota katram matu tipam? Konsultē BENU Aptiekas skaistuma konsultante Natālija Gavriļčenko.

Kā skaidro skaistuma konsultante, ikdienas matu kopšanā bieži vien pavisam neapzināti pieļaujam kļūdas, kas bojā matus. Piemēram, ļoti bieži cilvēki matu žāvēšanai neizmanto fēnu, bet žāvē tos dabīgā veidā, uzskatot, ka fēns nodarīs matiem pāri. Šāds risinājums var derēt īsiem un ātri žūstošiem matiem, taču garākus un biezākus matus patiesībā labāk žāvēt ar fēnu, izmantojot silta gaisa jeb vidējo režīmu (nevis karsto) un neturot fēnu pārāk tuvu matiem. Ja mati ilgstoši ir slapji vai mitri, tie kļūst viegli ievainojami un trauslāki, jo matu šķiedras piebriest un kļūst daudz neaizsargātākas pret ārējo faktoru ietekmi. Jo ilgāk mati paliek mitri, jo vairāk ir iespēju tos traumēt. Piebriedis mats spiež uz olbaltumvielām mata sastāvā, bojājot tīklveida savienojumus. Tādēļ nav ieteicams arī doties gulēt ar slapjiem matiem, jo tas padara matus trauslus un lūstošus. Saudzīga izžāvēšana ar fēnu palīdzēs izvairīties no šīs negatīvās ietekmes. Īpaši ieteicams tas ir taisno matu īpašniecēm. Taču dabīgi žāvēt matus var gadījumā, ja mati ir lokaini un gribas dabīgās lokas saglabāt. Tad tīros matos jāieklāj krēms lokainiem matiem un jāļauj matiem izžūt. 

Vēl viena ļoti izplatīta kļūda ir slapju matu ķemmēšana. Ja to darāt, tad tikai ļoti saudzīgi, sākot ar matu galiņiem. Tāpat nevajag turēt matos maskas un kondicionierus ilgāku vai īsāku laiku, nekā ir norādīts uz iepakojuma. Vienmēr sekojiet produktu lietošanas instrukcijai, lai iegūtu vislabāko efektu.

Jutīga galvas āda

Vislielākā kļūda, kopjot jutīgu galvas ādu, ir agresīvu galvas skrubju lietošana. Dodoties pie friziera, laikus pabrīdiniet par galvas ādas jutīgumu, lai izvairīties no agresīvām matu krāsām un pārāk intensīviem līdzekļiem, kas varētu kairināt galvas ādu. 

Jutīgai galvas ādai jāizvēlas produkti, kuru sastāvā ir nomierinošas vielas vai augu ekstrakti ar nomierinošu efektu. Jutīga galvas āda reaģē uz agresīviem produktiem ar niezi, apsārtumu, velkošu sajūtu un diskomfortu, tāpēc jāizvēlas šampūns jutīgai galvas ādai. Savukārt kondicionieris jāizvēlas atbilstoši matu garumam un stāvoklim, piemēram, sausiem, krāsotiem vai cita tipa matiem. Papildus lietojiet nomierinošus tonikus vai serumus galvas ādai.

Sausiem matiem

Sausi mati var būt dabīgi sausi (piemēram, bieži lokainu matu īpašniecēm) un mehāniski bojāti (taisnojot ar matu panniņu, veidojot ar lokšķērēm un citādi iedarbojoties uz matu struktūru). Šādiem matiem ir raksturīga pūkošanās un spurošanās, tie nespīd, ir grūti ķemmējami un viegli lūzt. Šādu matu kopšanai ieteicams lietot matu maskas katru trešo mazgāšanas reizi un neaizmirst par serumiem. Tie jāieklāj tīros, dvielī nosusinātos matos. Serumi palīdzēs pasargāt matus no mitruma zuduma, apkārtējās vides nelabvēlīgās ietekmes un mehāniskas iedarbības.

Sausu matu gadījumā noteikti nevajadzētu lietot paštaisītas maskas (piemēram, majonēzi, olas ar konjaku, medu un citas mājās gatavots maskas). Nesmērējiet matos olīveļļu! Lietojiet speciālus produktus, kuri palīdzēs aizpildīt bojātas vietas. Ņemiet vērā, ka, ja mats ir ļoti sauss un bojāts, to nevar ieveidot un tas izskatās neestētiski. Labāk nogrieziet bojātos un sausos matu galus un piemērojiet attiecīgu kopšanu, lai mati augtu veselīgāki. Atcerieties vienmēr lietot trīs matu kopšanas produktus: divus izskalojamos, vienu neizskalojamo. Tas nogludinās matu kutikulu un palīdzēs saglabāt mitrumu matā līdz nākamajai mazgāšanas reizei. 

Krāsotiem matiem

Visbiežākās kopšanas kļūdas krāsotu matu gadījumā ir nelietot produktus krāsotiem matiem. Rezultātā matu krāsa ātri izbalēs. Tāpat, ja lietosiet tikai šampūnu, mati nesaņems pilnvērtīgu kopšanu. Savukārt, nelietojot galvassegu pludmalē un saulainās vasaras dienās, mati kļūs sausi un ātri zaudēs krāsas pigmentus. 

Krāsotu matu kopšanai lietojiet speciāli krāsotiem matiem paredzētus šampūnus un citus matu kopšanas līdzekļus. To galvenais mērķis ir saglabāt krāsas spilgtumu pēc iespējas ilgāk, neļaut tai izbālēt, kā arī mitrināt matus. 

Taukainiem matiem

Taukainu matu pareizai kopšanai no sākuma jāatrod cēlonis pārmērīgai galvas ādas taukainībai. Tas var būt hormonālais disbalanss vai nepareiza matu un galvas ādas kopšana. Šī matu tipa kopšanai ieteicams lietot balansējošus šampūnus, lai regulētu tauku dziedzeru darbību un koptu matus. Atcerieties – nevajag pārmērīgi attaukot un sausināt galvas ādu. Tas tikai saasinās problēmu. Ieteicamais risinājums ir censties līdzsvarot tauku dziedzeru darbību, lietojot atbilstošus, līdzsvarojošus produktus.

Matu izkrišana

Arī pastiprinātas matu izkrišanas gadījumā ļoti būtiski ir noskaidrot matu izkrišanas cēloni – vai tā ir sezonālā matu izkrišana vai kas cits. Ik dienu mums izkrīt ap 100-150 matu. Ja, izvelkot caur matiem roku, tajā paliek līdz 5 matiņiem, viss ir normāli. Taču, ja vairāk, jāvēršas pie speciālista. Šajā gadījumā kopā ar šampūnu pret matu izkrišanu ieteicams lietot arī losjonu vai ampulas, kuras palīdzēs stiprināt matu folikulus. Tāpat ieteicami arī vitamīni un minerālvielas, kas palīdzēs nodrošināt visu nepieciešamo veselīgai matu augšanai. 

Blaugznas un galvas ādas zvīņošanās

Dažādām blaugznām, kā arī specifiskām problēmām, tādām kā psoriāze un seborejisks dermatīts (diagnozi uzstāda ārsts), ir paredzēti speciālie šampūni, kuri ne vien mazina blaugznu veidošanos un diskomforta sajūtu, bet arī cīnās ar problēmas cēloni. Ilgstošas galvas ādas zvīņošanās un blaugznu gadījumā ir jāvēršas pie speciālista, lai noskaidrotu problēmas iemeslu un piemērotāko risinājumu.

Ieteikums visiem matu tipiem

Skaistuma konsultante iesaka – nevajag mēģināt ietaupīt uz savu matu rēķina. Labāk izvēlēties atbilstošus un kvalitatīvākus produktus – tas atmaksāsies ilgtermiņā. 

Atcerieties pareizi attīrīt matus un galvas ādu, mazgājot divas reizes ar šampūnu un lietojot kondicionieri, balzamu vai masku. Nekad neizlaidiet trešo soli – krēmu, serumu, spreju, termoaizsargājošu vai citu līdzīgu produktu pēc jūsu izvēles. 

Uzturā lietojiet vērtīgas Omega-3, Omega-6 un Omega-9 taukskābes. Atcerieties – beztauku diēta padara matus trauslus, lūstošus un nespodrus, bet ādu – sausu un blāvu. Lietojiet uzturā aminoskābēm bagātu pārtiku. Savukārt, ja lietojat vitamīnus matiem, tie jālieto vismaz trīs mēnešus, lai sasniegtu rezultātu.

Pievērsiet uzmanību stresa līmenim – tas ir galvenais ienaidnieks mūsu ādas un matu skaistumam! Centieties nodrošināt sev veselīgu miegu un aukstā laikā neaizmirstiet par cepuri! 

Viens pārāk ilgi dzīvo pie mammas, otrs nebrauc lasīt ābolus. Vecāki un pieaugušie bērni uz nažiem

Daudz ir padomu par to, kā aprūpēt zīdaini vai veidot attiecības ar skolas vecuma bērniem, tomēr tas, kā mazināt konfliktus pieaugušo bērnu un vecāku vidū, ir reti apskatīts. Par to, kā izstumt pieaugušu dēlu no vecāku ligzdas, kā pateikt vecākiem, ka negribas braukt uz kartupeļu talku, un kāpēc paaudžu starpā rodas konflikti, stāsta Artūrs Utināns, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents.

Saruna ar ārstu psihoterapeitu Artūru Utinānu noris sarunu festivālā “Lampa”, to vada vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Konflikts starp paaudzēm – ielikts gēnos

Kā stāsta Artūrs Utināns, konflikts starp paaudzēm var būt noteikts jau gēnu līmenī: “Evolūcijas teorijas apgalvo, ka konflikts starp paaudzēm ir ģenētiski iekodēts, tas ir bijis visās paaudzēs pirms mums un par dažādām lietām. Konflikts gēnu līmenī ir tādā ziņā, ka evolūciju vada vairošanās un vajadzība atstāt savus gēnus. Ir vairāki vairošanās varianti: viens, kad bērni rada savus bērnus, vai vēl viens – kad bērni pieskata savus aizvien jaunākos brāļus un māsas. No vienas puses vecāki var vēlēties, lai bērni paliek pie viņiem un pieskatīt savu bērnu bērnus (pie reizes arī sajust atbalstu vecumdienās), no otras – lai bērni darbojas neatkarīgi un audzina paši savus bērnus.”

Paaudzes, kas cita uz citu bļauj

Negribot jāatzīst, ka bļaušana un balss pacelšana ir izplatīts veids, kā ģimene un paaudzes savā starpā sarunājas. “Bļaušana arī nāk no evolūcijas – tā palīdz mums kā vecākiem parādīt, ka dusmās mēs esam briesmīgi, un vienlaikus aktivē bērnā bailes. Ja bērnā aktivē bailes, viņš pakļaujas. Ja uz bērnu kliedz bieži, tas aktivē ne tikai bailes, bet jau pakļaušanās dziņu. Ir izpētīts, ka ir gadījumi, ka šādiem bērniem vai nu biežāk attīstās depresija, vai pie citas gēnu kombinācijas – bērni sāk imitēt agresīvo vecāku uzvedību. Pēc tam bērni izaug un ļoti bieži arī ar partneri sarunājas bļaustoties. Instinkts cilvēkā ir tas pats – panākt, lai partneris pakļaujas, bet tā vietā partneris apvainojas, distancējas, attiecības kļūst sliktākas. Un to redz viņu bērni. Bļaustīšanās un būšana uz nažiem, kas psiholoģijā ir destruktīvais uzvedības paterns, aiziet no paaudzes paaudzē. Daļēji tas ir gēnos. Tas ir bijis efektīvs bērnībā – bērnus var iebiedēt, bet, izmantojot to pret pieaugušu partneri, viņu, visticamāk, nevar sabiedēt, tieši otrādi –  var panākt pretēju efektu,” skaidro Artūrs Utināns, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents.

Nebrauc lasīt ābolus, neizvācas no mājas

Konfliktu veidi, ar kuriem sastopas mūsdienu pieaugušie bērni attiecībās ar saviem vecākiem, ir visdažādākie. Piemēram, ir pierādījies, ka ģimenēs, kurās ir daudz meitu, kāda no meitām biežāk paliek dzīvot ar māti, jo jūtas vainīga atstāt māti. It kā pusapzināti atsakās no savām ambīcijām, vienlaikus ciešot. Tāpat daudz konfliktu rodas no tā, ka pieaugušie bērni vēlas noteiktu autonomiju. “Mūsdienu sabiedrība ir individualizēta, nevis kolektīva. Ja agrāk cilvēks bija kā skudra skudru pūznī, kur galvenais bija cilts vai etniskā grupa, tad mūsdienās par vērtību ir kļuvusi autonomija,” stāsta speciālists, norādot, ka vecākajai paaudzei to var būt grūti pieņemt. Tas savukārt rada konfliktus.

Kā izgrūst četrdesmitgadīgu putnēnu no ligzdas?

Arvien biežāk ir vērojamas situācijas, kad pieaugušie bērni pārāk ilgi paliek vecāku mājās un netiecas iekārtot paši savu dzīvi. Jautāts, vai biežāk vīrieši izvēlas palikt pie vecākiem nekā sievietes, Artūrs Utināns teic, ka tā nevarētu apgalvot, taču tieši vīrieši par šādu izvēli tiek nosodīti biežāk. “Ja meita dzīvo ar māti, tas netiek uzskatīts par kaut ko ārkārtēju. Ir pieņemts, ka sievietei ir jāgaida savs līgavainis, bet vīrietim pašam jāmeklē līgava,” skaidro speciālists. Viņš norāda – vecākiem, kas vēlas “izgrūst no ligzdas” jau pieaugušu putnēnu, jāsāk domāt, kā nospraust robežas un dot pieaugušajam bērnam laiku, lai viņš “nostājas uz savām kājām”.

“Šādam vīrietim motivācija varētu būt ilgtermiņa romantiskās attiecības – ilgtermiņa, nevis īstermiņa. Attiecības ar sievieti viņam var likt atskārst, ka jādomā par savu dzīvokli, par pelnīšanu,” situāciju iezīmē speciālists. Otrs jautājums, kas iezīmējas, – vai maz vīrietis prot nodibināt šādas attiecības? Ja vīrietim nav vēlmes pēc ģimenes, būs grūti atrast motivāciju, taču vecākiem ir jānovelk robežas un jāsaprot, ka tas ir bērna labā. “Vecākiem ir jāmāk paskaidrot. Tā ir vecāku gudrība – pateikt, ka tas ir bērna labā,” norāda speciālists. Viņš arī piebilst, ka, visticamāk, šādam vīrietim, kas vēl trīsdesmit četrdesmit gadu vecumā nav atradis savu vietu dzīvē, skolas laikā no vecāku puses ir iztrūkusi kopīga darbošanās, runas par nākotni un profesijas izvēli.

Kas nolasīs ābolus?!

Cita ir situācija, kad pieaugušie bērni nodibina savu ģimeni, viņiem piedzimst bērni un jaunā ģimene vēlas zināmu autonomiju, bet vecākā paaudze sagaida, ka jaunie iesaistīsies dzimtas dzīvē, mājas un dārza darbos tāpat kā līdz šim, piemēram, lasīs ābolus, ravēs dārzu, apmeklēs iepriekš ģimenē kā tradīciju iedibinātos pasākumus. Artūrs Utināns ir novērojis, ka viens no veidiem, kā jaunās ģimenes mēģina risināt šādas problēmas, ir, piedāvājot vecākiem finansiālu palīdzību. ““Vai tev vajag kartupeļus? Es nopirkšu!” – saka jaunie. Ja gribi darīt pats – dari pats, cik vari. Problēmas rodas, kad jaunajiem ir vainas apziņa un nespēja saviem vecākiem pateikt nē. Zemapziņā tās var būt bailes no atstumtības, no vecāku mīlestības zuduma. Tomēr bez autonomijas iegūšanas laba pieeja ir godīgums vai pat radikāls godīgums. Ir godīgi jāpasaka, ka gribi atpūsties! Kartupeļu nolasīšana ir ellīgs darbs! Jā, tas var arī būt iegansts, lai atvilinātu bērnus, un tā vecākiem ir dzīves jēga – joprojām rūpēties par bērniem,” stāsta speciālists, norādot, ka vecākiem arī pēc bērnu pieaugšanas ir vajadzīgs atrast dzīves jēgu.


Vai no aizvainojuma var nomirt? 

Nereti var šķist – attiecības ar vecākiem ir tik sliktas, ka labāk nogriezt tās kā ar nazi un nekontaktēties. Tomēr, lai to darītu, ir nepieciešams arī sava veida briedums, un tur ir savi riski. Ārsts psihoterapeits Artūrs Utināns skaidro, ka aizvainojums un vainas apziņa ir biežas parādības konfliktējošās dažādu paaudžu attiecībās. “Aizvainojums ir morāles vērtējums, kas ir vērsts pret citiem, bet vainas apziņa un kauns ir morāle, kas vērsta pret sevi. Ir gadījumi, kad šīs abas emocijas cilvēkā spēcīgi dominē vienlaikus,” stāsta Artūrs Utināns. Bērniem veidojas vainas apziņa un bailes no vecāku aizvainojuma reakcijām. Aizvainojums, kas mēdz nākt no vecākās paaudzes puses, nav slimība, bet gan emocijas: “Aizvainojums un apvainošanās nav ne insults, ne vēzis, ne kāda cita kaite.” Viņš atzīmē, ka ir gadījumi, kad aizvainojums ir tik liels, ka mēdz saasināties veselības problēmas, tomēr šīs abas lietas vajadzētu atdalīt. Nevajadzētu baidīties, ka vecāki izjūt aizvainojumu. Drīzāk – vairāk skaidrot savu dzīves pozīciju un vecāku aizvainojums pamazām norims.

Zelta padomi vecākiem

Ir ļoti grūti pieaugušā vecumā mainīt paradumus, taču tas ir iespējams. “Vecākiem ir jāmācās pieņemt savu bērnu emocijas, ir jāveicina bērnu autonomija. Ar ko precēties, kur strādāt – tie ir pašu bērnu lēmumi. Tāpat ir jāļauj bērniem mācīties pašiem no savām kļūdām, jāatmet pārāk augstas prasības pret bērniem, un viņus nedrīkst par katru pieļauto kļūdu pārmēru kritizēt,” rezumē speciālists.

Pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atklāj unikālu vides instalāciju – “Piemēslot nav māksla” (+VIDEO)

Foto: Kaspars Dobrovoļskis

Aicinot piedalīties Pasaules talkā, 18. septembrī AS Latvijas valsts meži (LVM) kopā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM) akcijā “Piemēslot nav māksla” atklāj neparastu vides objektu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību atkritumu piesārņojuma problemātikai Latvijas mežos.  Instalācijā latviešu mākslinieka Riharda Zariņa ofortu var aplūkot caur “realitātes” jeb piesārņojuma filtru. 

Akcijā “Piemēslot nav māksla”, kas veltīta mežu aizsardzībai pret atkritumiem, pirmo reizi apvienojas  LVM un LNMM. Tajā cilvēki tiek aicināti pievērst uzmanību mežu piesārņojuma problemātikai, apzināties savu atbildību pret dabu, iesaistīties Pasaules talkā (19. septembrī), savācot atkritumus no mežiem, kā arī veidot ieradumu – ikdienā uz mežu doties ar tukšu atkritumu maisiņu, lai varētu savākt atrastos gružus.  

Video

“Pagājušajā gadā no mežiem izvesti teju 2 tūkstoši kubikmetru atkritumu, kas pielīdzināms apmēram 26 vilcienu kravas vagoniem. Lai risinātu mežu tīrības problēmu, pirmkārt, būtu svarīgi ieviest PET pudeļu depozītu sistēmu. Plastmasas atkritumi veido vairāk nekā pusi no visiem atkritumiem. Otrkārt, daba kļūs tīrāka tad, ja atkritumi uzreiz nonāks tiem paredzētajās vietās. Izdevumi par atkritumu izvešanu varēja tikt novirzīti atpūtas vietu labiekārtošanai. Šajā akcijā aicinām sabiedrību nemēslot dabā, piedalīties mežu sakopšanas darbos un arī citkārt, dodoties mežā, palīdzēt dabai, paņemot līdzi atrastos atkritumus.  Lai sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju, esam vienojušies kopīgā sadarbībā ar LNMM, caur mākslas prizmu parādot, ko esam nodarījuši mežiem pēdējo simts gadu laikā,” skaidro Tomass Kotovičs, AS „Latvijas valsts meži” Komunikācijas daļas vadītājs.

LVM pārvalda un apsaimnieko 1,6 miljonus hektāru valsts mežu jau 20 gadus, sniedzot Latvijas iedzīvotājiem iespēju brīvi pārvietoties un atpūsties tajos. Šogad mežos būtiski pieaudzis apmeklētāju skaits, tāpēc vides jautājumiem jāpievērš vēl lielāka sabiedrības uzmanība. Pērn savākto atkritumu apjoms, salīdzinot ar 2018. gadu, būtiski pieauga, sasniedzot rekordlielu skaitli pēdējo desmit gadu griezumā. Mežos tiek izgāzti būvgruži, atstāti sadzīves atkritumi, tostarp televizori un ledusskapji, kā arī mētājas atpūtnieku nesavāktās skārdu bundžas, PET pudeles un citi gruži. Šāds piesārņojums rada bīstamu kaitējumu florai un faunai.

Vides instalācijas pamatā ir LNMM kolekcijā esoša darba – Riharda Zariņa gleznas “Mūža mežs” (1900-1910) – atainojums, kuru papildina vēl viens slānis: tīra, neskarta meža aina, kam priekšplānā ir atkritumi. Vides objekts simboliski ataino saikni starp mākslu un dabu, parādot cilvēka negatīvo ietekmi un ļaunprātīgās rīcības sekas.  

“Rihards Zariņš ir viens no Latvijas nacionālās mākslas pamatlicējiem. Visu savu mūžu viņš ir veltījis Latvijas kultūras un mākslas vērtību saglabāšanai, domājot par mūsu tautas nākamajām paaudzēm. Pateicoties “Latvijas valsts mežu” iniciatīvai izmantot Riharda Zariņa darbu “Mūža mežs” kā aicinājumu rūpēties par dabu un apkārtējo vidi, tiek atkal apliecināta mākslinieka spēja ietekmēt Latvijas nākotni. Priecājamies, ka Rihards Zariņš turpina nest savu vēstījumu arī mūsdienās, aicinot kopt un saglabāt ne tikai kultūras, bet arī dabas vērtības,” stāsta Māra Lāce, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore. 

LNMM izstādi «Rihards Zariņš (1869–1939). Ko Latvijas meži šalc» un vides objektu “Piemēslot nav māksla” varēs aplūkot līdz šā gada 25. oktobrim.

KONTEKSTS

AS “Latvijas valsts meži” kampaņai “Nemēslo mežā!” – 15 gadi

  • Kopš 2005. gada LVM īsteno sociālo kampaņu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību atkritumu problēmām mežos.
  • Kampaņas galvenais tēls ir Cūkmens, kas aktīvi piedalās pasākumos visā Latvijā un, izglītojot sabiedrību, rūpējas par mežu tīrību.
  • Kampaņā tiek īstenota arī ekoprogramma “Cūkmena detektīvi”, kas paredzēta 5 līdz 7 gadus veciem bērniem. Tās pamatā ir praktiska darbošanās, vienlaikus bērniem apgūstot zināšanas par mežu un meža produktiem. Šogad teju 4000 bērnu izzinājuši mežu arī attālināti.

LVM statistika 

  • Pēdējo 10 gadu laikā no mežiem izvesti 15 171 m3 atkritumu. 
  • Desmit gados par atkritumu izvešanu uzņēmums samaksājis vairāk nekā 635 000 eiro. Pērn, salīdzinot ar 2018. gadu, uzņēmuma iztērēto līdzekļu apjoms atkritumu izvešanai pieaudzis par 32%.
  • Vismazākais izvesto atkritumu daudzums pēdējā dekādē bijis 2017. gadā (1100 m3), taču nākamajos gados bijis straujš pieaugums, negatīvu rekordu sasniedzot 2019. gadā – 1997 m3.

Atkritumu nonākšanas mežos iemesli

  • Pašvaldību līmenī nesakārtota atkritumu apsaimniekošana un šķirošana 
  • Vasarnīcu atpūtnieki nenoslēdz līgumus par atkritumu apsaimniekošanu
  • Būvniecības atkritumu izvešanas augstās izmaksas
  • Zināšanu trūkums par atkritumu kaitējumu dabai 
  • Bezrūpīga, bezatbildīga attieksme pret dabas vērtībām

PET pudeļu depozītu sistēmas ieviešana:

Kā liecina pasaules pieredze, depozītu sistēmas ieviešana ir efektīvs veids, kā samazināt PET pudeļu nonākšanu atkritumos, tostarp dabā. 

Kaimiņvalstīs: Igaunijā depozītu sistēmu ieviesa 2005. gadā, savukārt Lietuvā – 2016. gadā. Latvijā šo sistēmu plānots ieviest 2022. gadā.

Pēc SKDS datiem vēl 2008. gadā iedzīvotāji bija skeptiski noskaņoti par PET pudeļu depozītu sistēmas ieviešanu Latvijā, 9.1% – “drīzāk” neatbalstīja vai “nemaz” neatbalstīja šo ieceri, 7% bija grūti pateikt savu nostāju un tikai 51% iedzīvotāju “pilnībā” atbalstīja. Sākot ar 2010. gadu iedzīvotāju nostāja ir mainījusies par labu depozītu sistēmas ieviešanai, 2019. gadā jau  92,6 % iedzīvotāju to  “pilnībā” atbalstīja vai “drīzāk” atbalstīja.

2019. gadā vislielākais atbalsts PET pudeļu depozītsistēmas ieviešanā izrādījies Kurzemes reģionā (91% iedzīvotāju – “pilnībā” atbalsta; vidēji Latvijas laukos šis rādītājs ir 75%), savukārt vismazākais – Rīgā (63% – “pilnībā” atbalsta), turklāt publiskajā sektorā 74% nodarbināto “pilnībā” atbalsta, kamēr privātajā sektorā to ir par 6% mazāk, “pilnībā” atbalsta arī 72% iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem, kamēr ar augstiem ienākumiem pārliecināto atbalstītāju skaits ir par 13% mazāk.

Atkritumu sadalīšanās ilgums

  • Polietilēna maisi (sadalās 200 – 1000 gadu laikā) 
  • Plastmasas pudeles  (sadalās 200 – 500 gadu laikā)
  • Stikla pudeles (dabā nesadalās)
  • Alumīnija skārdenes (sadalās 200-500 gadu laikā)
  • Putuplasts (sadalās līdz 90 gadu laikā)
  • Cigaretes izsmēķi (sadalās 10-20 gadu laikā)
  • Baterijas (sadalās 100 gadu laikā)
  • Ādas apavi (sadalās līdz 40 gadu laikā)

Sabiedrības atbildība

  • Izmest atkritumus mežā ir aizliegts.
  • Par atkritumu izmešanu mežā pienākas administratīvais sods un jāsedz ar atkritumu savākšanu radītie zaudējumi.
  • Meža īpašniekam ir pienākums sakopt piesārņoto teritoriju.
  • Par pamanītu piesārņojuma vietu jāziņo pašvaldības policijai, pašvaldības atbildīgajām iestādēm vai VVD.

Saistītie normatīvie akti

  • Atkritumu apsaimniekošanas likums.
  • Meža likums.
  • Administratīvās atbildības likums.

Pazūd kaķis, bet izrādās, ka tam atrasts jauns saimnieks. Zādzība vai saprotama rīcība? (PAPILDINĀTS)

Mums ar savu stāstu padalījās Oļegs, kura sirds ir pilna, jo viņa mīlulis esot atdots citiem cilvēkiem!

Oļegs savulaik kaķi izglābis no Rīgā, Matīsa ielā sadegušas mājas, tad kaķītis vēl bijis maziņš. Tā jaunais ģimenes iemītnieks, kuram tika dots vārds Kevins pie Oļega nodzīvoja pusgadu, līdz kādu dienu pazuda. Kaķītis esot laists arī āra gaitās, Oļegs dzīvo Jūrmalā un kaķis bieži pastaigājies gar kāpām, bet vienmēr atradis savu ceļu mājup. Tad vienu dienu viņš tā arī nav pārnācis. Ģimene pamatīgi uztraukusies, izmeklējusies kaķi, bet nodomāja, ka, iespējams, to saplosījis kāds meža zvērs. Tad pēc aptuveni jau 3 nedēļām Oļega sieva ar meitu satika kādu sievieti, kura it kā glābjot kaķus, un sieviete paziņoja, ka nesen ir izglābusi melnu, jaunu runcīti. Viņa esot kaķi pieradinājusi un vēlāk notvērusi. Bija skaidrs, ka runa ir par pazudušo Kevinu. Šī kaķu glābēja iedeva sievietes telefona numuru, kura Jūrmalā aktīvi glābjot pamestos kaķus. Sieviete vārdā Irīna esot dzīvnieku aizstāve, kura uzskata, ka viņas draudzene ir izglābusi Kevinu, Kevins ir ticis kastrēts un jau atdots jauniem saimniekiem. Oļegs pajautājis Irīnai jauno saimnieku telefona numuru, jo viņš ļoti vēlas atgūt mīluli un paskaidrot “jaunajiem saimniekiem” situāciju, bet Irīna, kurai ļoti rūp dzīvnieku labklājība izlēmusi, ka Kevinam jāpaliek pie jaunajiem saimniekiem un atasakās dot telefona numuru.

Oļega ģimene ir ļoti satriekta un ilgojas pēc sava mīluļa. Oļegs lūdza mūsu palīdzību, jo nav skaidrs ko darīt šādā situācijā, tomēr mēs ļoti ceram, ka ģimene atgūs savu mīluli. Protams, ka jaunie saimnieki noteikti vēlējušies labu, bet Kevinu ļoti gaida mājās.

Situācija no Irīnas skatu punkta

Es saņēmu ziņu, ka Jūrmalā, precīzāk Majoros klaiņo kaķis. Kaķītis regulāri staigājot gar jūru un gar kāpām, dzīvojoties pie miskastēm un atrodas teritorijā, kurā to var saplosīt meža zvēri, piemēram, lapsas. Sieviete, kura novērojusi šo situāciju, apgalvoja, ka šādi tas norisinās jau kādu laiku, viņa esot apstaigājusi tuvākās mājas un nevienam par kaķi nav bijusi nekāda informācija. Kaķītim biju gatava sniegt palīdzību, esam atvēruši biedrību, kura rūpējas par pamestiem kaķiem un mēs tiem meklējam pienācīgus saimniekus. Strādāju un savā brīvajā laikā palīdzu patversmēm, ielas kaķiem. Un visiem šiem kaķiem mēs sniedzam veterināru palīdzību, sterilizējam, vakcinējam un meklējam mājas. Ja mūsu iedzīvotāji būtu atbildīgi par saviem dzīvniekiem, tāda problēma,ka klajņojoši dzīvnieki Latvijā, sen jau būtu atrisināta. Kā tas ir citās Eiropas Valstīs.

Kas tieši mums lika domāt, ka kaķis ir klaidonis?

Atbilde ir pavisam vienkārša. Kaķim nebija siksniņas, tas nebija čipots, nebija kastrēts, kaķi bija nepieciešams arī attārpot un atblusot. Šāds kaķa stāvoklis neliecināja par to, ka kāds par viņu būtu uzņēmies rūpes. Pēc kāda laika ar mani sazinājās Oļegs, kuram jautāju kādēļ kaķis netika meklēts ātrāk. Uz šo jautājumu saņēmu atbildi, ka saimnieki kaķi nav meklējuši, jo domāja, ka viņu notvēris kāds meža zvērs. Oļegs nebija internetā licis kādu paziņojumu par pazudušu kaķi, nekur nebija izliktas arī kādas lapiņas, ka kaķis ir pazudis. Es sazinājos ar jauno ģimeni, kura visai ātri adoptēja kaķi, un viņi uzzinot par situāciju un apdomājoties, atteicās kaķi atdot. Kaķītis esot saradis ar citiem viņu dzīvniekiem, arī ar suni nav nekādu problēmu, viņiem pat mājās esot kaķiem speciāli paradzēts kaķu voljers. Es visu šo paskaidroju Oļegam, pateicu to, ka neko nevaru darīt, jo ar jauno ģimeni ir noslēgti apdopcijas dokumenti, ja viņi kaķi nevēlas atdot, tad man nav nekādas varas pār to. Mana ikdiena paiet glābjot kaķus, es speciāli nevienam kaķi nezagtu, un tās arī ir izmaksas, kuras mums pašiem jāsedz. Citās valstīs šādu problēmu nav, piemēram, Lietuvā vai Igaunijā. Pie mums, savukārt, ir tikai likums, kuru daudzi neievēro.

SVARĪGI! Ja kaķi nevēlaties čipot, tad tam noteikti nepieciešama siksniņa. Siksniņai vērtīgi pievienot medaljonu ar kaķa adresi, vārdu. Ja uztraucaties, ka kaķis var aizķerties aiz siksniņas, tad tagad iespējams iegādāties siksnas, kuras šādā situācijā atveras, tādejādi neapdraudot mīluļa dzīvību.

Ministru kabineta noteikumi Nr.266

Kaķis, kas ir vecāks par sešiem mēnešiem, var brīvi uzturēties ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, ja kaķis ir sterilizēts.

Kaķim nodrošina:

1. Vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni.

2. Pilnvērtīgu barību.

Diskusija par šo situāciju mūsu forumā – https://lilit.dieviete.lv/forums/topic/219510-pazud-kakis-bet-izradas-ka-tam-atrasts-jauns-saimnieks/

7 veiksmīgas dzīves likumi!

1) Visas radības avots ir tīrā apziņa… iespējas, kas rodas, meklējot veidu kā izpaust neizpausto. 

Un, kad mēs saprotam, ka mūsu patiesā būtība ir viena no iespējām, mēs nostājamies blakus spēkam, kurā savu izpausmi atradis viss Visumā esošais. 

2) Visums darbojas, pateicoties dinamiskai apmaiņai… došana un gūšana ir divi dažādi  Visuma enerģijas plūduma aspekti. Ja mūsos ir vēlme do to, ko paši meklējam, caur mums nebeidz plūst Visuma dāsnums. 

3) Katra rīciba rada spēcīgu enerģiju, kas atgriežas pie mums tāda, kādu esam to radījuši… Ko sējam, to arī pļausim. Ja mēs izvēlamies rīkoties tā, lai vairotu prieku un veiksmi citiem, mūsu karmas augļi būs laime un veiksme. 

4) Dabas gudrība izpaužas viegli un bez piepūles… tā ir bezrūpīga, harmoniska un mīlestbas piepildīta. Ļaujoties harmonijai, priekam un mīlestībai, mēs bez jebkādas piepūles varam gūt panākumus un veiksmi. 

5) Katrā nodomā un vēlmē ir iebūvēts mehānisms, ar kura palīdzību to īstenot…

visu  iespēju valstībā gan nodomam, gan vēlmei ir savs bezgalīgais, organizējošais spēks. Iesējot nodoma sēkliņu auglīgā ausgnē , mēs paļaujamies uz to, ka šis organizējošais spēks darbosies mūsu labā. 

6) Nepieķeršanās slēpj sevi neziņas viedumu… neziņas viedumā apslēpta neatkarība no pagātnes, no zināmā, iespēja izkļut no pagātnes apstākļu cietuma. Ar vēlmi iekļūt nezināmajā un visu iespēju valstībā mēs paļaujamies uz radošo prātu, kas vada Visuma deju. 

7) Katram ir kāds dzīves uzdevums… kāda vienreizēja dāvana vai talants, ko dot citiem. Ja mēs izmantojam savu talantu, lai kalpotu citiem, mēs iepazīstam arī paši sava gara ekstāzi un triumfu, kas ir visu mērķu mērķis.

Dīpaka Čopra

Viņa nopirka vecu lidmašīnu, lai tajā izveidotu savu māju! (+VIDEO)

Džo plūdos zaudēja savu māju, vēlāk nomira viņas vīrs un bija skaidrs, ka viņa nevarēs atļauties jaunu mājokli.

Džo ar saviem bērniem dzīvoja pie draugiem un meklēju izeju no šīs situācijas. Džo strādā par kosmetoloģi un vienīgais ko viņa varēja atļauties iegādāties bija mazs treileris, šāds risinājums nederēja, jo tajā būtu par maz vietas… Tad kāds Džo draugs ierosināja savu ideju, iegādāties nevienam nevajadzīgu lidmašīnu un renovēt to par ģimenes mājokli, vientuļā māmiņa bija sajūsmā par šo ideju un drīz vien viņa tika pie sava sapņu mājokļa!

Video

Majoru pludmale pēc vētras postījumiem. Video no notikuma vietas! (PAPILDINĀTS)

Šodien Eiropas čempionāts pludmales volejbolā pametīs Jūrmalu, lai nedēļas nogalē Majoru pludmalē atgrieztos un noskaidrotu Eiropas čempionus.

Pēc nelabvēlīgajiem laika apstākļiem ceturtdien Jūrmalā piektdien sportisti bez līdzjutēju klātbūtnes cīnīsies četros “Ruukki” Pludmales centra Mārupē laukumoms, lai sestdien un svētdien atsāktu cīņas Jūrmalā.

Video

Nedaudz ir mainījies sacensību grafiks. Vīrieši piektdien aizvadīs otrās grupu turnīra spēles, kā arī izslēgšanas spēļu pirmo kārtu, bet sievietes noskaidros uzvarētājas pirmajās divās “play-off” kārtās.

Par pirmo vietu grupā pirmajā laukumā cīnīsies Eiropas eksčempioni Jānis Šmēdiņš un Aleksandrs Samoilovs (izlikti turnīrā ar 16.numuru) un Mārtiņš Pļaviņš/Edgars Točs (4.).

Šmēdiņa/Samoilova pretinieki plkst.8.30 būs turnīra galvenie favorīti norvēģi Annešs Mūls un Kristians Sērums, bet Pļaviņam un Točam plkst.9.20 pretī stāsies austriešu veterāni Aleksandrs Horsts un Klemenss Doplers (20.).

Četri latviešu pāri cīnīsies par trešo vietu grupā un tiesībām turpināt sacensības izslēgšanas mačos.

Galerija

Plkst.10.10 Arnis Reliņš/Ardis Bedrītis (31.) pirmajā laukumā tiksies ar Francijas duetu Kinsijs E un Arno Gotjē-Ra (18.), plkst.11 turpat Mihails Samoilovs un Aleksandrs Solovejs (30.) stāsies pretī Polijas duetam Mihals Brils/Mikolajs Miščuks (19.).

Diviem Latvijas pāriem paredzētas cīņas ceturtajā laukumā. Plkst.10.10 Mārcis Jirgensons un Rinalds Aišpurs (27.) tiksies ar vāciešiem Filipu Bergmanu un Lukasu Pfrecšneru (22.), bet plkst.11 paredzēta Matīsa Gabdulļina un Artūra Rinkeviča  (24.) debijas cīņā čempionātā ar “King of the Court” balvas ieguvējiem iepriekšējā nedēļā Nīderlandes pilsētā Utrehtā šveiciešiem Marko Kratigeru un Florianu Brēeru (25.).

Gabdulļins nepaspēja laicīgi veikt Covid-19 testu. Tāpēc trešdien duets netika pielaists pirmajai grupas spēlei, kurā latviešiem ‘pret Eiropas eksčempioniem spāņiem Pablo Ereru un Adrianu Gaviru (9.) pienācās zaudējums ar 0-2 (0:21, 0:21).

Plkst.12 izslēgšanas mačus paredzēts sākt sievietēm.

No četriem Latvijas duetiem ierindā palicis vairs tikai viens – Eiropas čempiones Tīna Graudiņa un Anastasija Kravčenoka (5.), kuras kā grupas uzvarētājas cīņu sāks izslēgšanas spēļu otrajā kārtā, savu cīņu uz pirmā laukuma aizvadot plkst17.10.

Viņu pretinieces noskaidrosies spēlē, kurā tiksies itālietes Marta Menegati un Viktorija Orsi Tota (11.) ar Krievijas sportistēm Mariju Bočarovu un Mariju Voroņinu (19.).

Šogad grupu turnīrā katra komanda aizvada tikai divas spēles. Pirmās spēles uzvarētāji noskaidro uzvarētāju grupā, kas uzreiz iekļūst izslēgšanas spēļu otrajā kārtā, bet zaudētāji – “lieko” komandu sacensību turpinājumā.

Eiropas čempionāts pludmales volejbolā Jūrmalā notiek no 15. līdz 20.septembrim. Turnīrs pa 32 pāriem vīriešu un sieviešu konkurencē pulcē labākos Eiropas pludmales volejbola vīriešu duetus no 15 valstīm un sieviešu pārus no 13 valstīm.

Turnīrs Covid-19 pandēmijas dēļ pretendē uz viena no sezonas spēcīgākajiem turnīriem dalībnieku ziņā statusu pasaulē.

Sieviešu turnīrā par galvenajām titula pretendentēm tiek uzskatītas šveicietes – Tanja Hīberli/Nina Bečarta un Joana Heidriha/Anuka Veržē-Deprē, olimpiskā čempione vāciete Laura Ludviga, kas spēlē pārī ar Margaretu Kozuhu, un nīderlandietes Sanne Kaizere un Madeleina Mepelinka un čehietes Marketa Slukova/Barbora Hermanova. Pašreizējās čempiones ir Graudiņa ar Kravčenoku.

Vīriešu konkurencē titulu aizstāv Maskavā uzvarējušie pasaules ranga līderi no Norvēģijas Annešs Mūls un Kristians Sērums. Uzvarēt grib pasaules čempioni no Krievijas Vjačeslavs Krasiļņikovs un Oļegs Stojanovskis, pasaules vicečempioni no Vācijas Jūliuss Tole un Klemenss Viklers, pasaules eksčempioni – nīderlandiešu duets Aleksandrs Brouvers/Roberts Mēvsens, olimpiskie vicečempioni no Itālijas Daniele Lupo/Paolo Nikolai un spāņu veterāni Eiropas eksčempioni Pablo Erera/Adrians Gavira, kā arī citi spēcīgi ārvalstu dueti.

Kaut gan olimpiskais rangs saistībā ar Covid-19 pandēmiju tika iesaldēts šī gada 16.martā, tradicionāli Eiropas čempionāts ir viens no turnīriem, kurā komandas cīnās par olimpiskā ranga punktiem.

Volejbolisti cīnās arī par kopējo balvu fondu 200 000 eiro apmērā.

Lēmums par sacensību organizēšanu Latvijā tika pieņemts Eiropas Volejbola konfederācijas (CEV) 2020.gada 7.jūlija valdes sēdē.

Iepriekšējā Eiropas čempionātā Jūrmalā 2017.gadā par vicečempioniem kļuva Jānis Šmēdiņš un Aleksandrs Samoilovs. 2017.gada augustā Šmēdiņš ar Samoilovu tika līdz finālam, kur piekāpās itāļiem Danielem Lupo un Paolo Nikolai, bet toreiz pārsteidzoši augsto piekto vietu izcīnīja Graudiņa un Kravčenoka, kā arī Mārtiņš Pļaviņš ar Haraldu Regžu.

Šogad Jūrmalā vajadzēja norisināties arī Pasaules tūres posma sacensībām, taču šis turnīrs koronavīrusa pandēmijas dēļ tika pārcelts uz nākamo gadu.

Jūrmalā atceltas Eiropas čempionāta volejbola spēles. Ekskluzīvs video no notikuma vietas! (+VIDEO)

Nākamajā nedēļā Latvijā vēl sola siltus laika apstākļus

Nākamnedēļ Latvijā gaidāms silts laiks un bieži spīdēs saule, vēsta pašreizējā “Global Forecast System” prognoze.

Šīs nedēļas nogalē gaisa temperatūra nepārsniegs +14..+19 grādus, bet nākamās nedēļas saulainākajās un siltākajās pēcpusdienās gaisa temperatūra, visticamāk, būs +19..+24 grādi.

Nav gaidāmas lielas salnas. Dažkārt, norimstot vējam, veidosies migla.

Nokrišņu būs maz – reizēm vietām īslaicīgi līs. Nākamās nedēļas otrajā pusē, iespējams, būs vairāk nokrišņu.

Jau ziņots, ka atbilstoši ilgtermiņa prognozēm gan septembris, gan rudens un ziema kopumā būs nedaudz siltāka par normu. Līdz ar to 2020.-2021.gada ziema gaidāma jūtami vēsāka nekā iepriekšējā, kas kļuva par siltāko ziemu Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

DIEVIETE.LV ATZIŅA 2195

Ja problēmu var atrisināt, nevajag par to uztraukties. Ja problēma ir neatrisināma, uztraukties par to ir bezjēdzīg

Dalailama

Jūrmalā atceltas Eiropas čempionāta volejbola spēles. Ekskluzīvs video no notikuma vietas! (+VIDEO)

Nepiemērotu laika apstākļu un drošības apsvērumu dēļ Jūrmalā ir atceltas visas Eiropas čempionāta pludmales volejbolā ceturtdienas spēles, vēsta Latvijas Volejbola federācija (LVF).

Ziņu aģentūra LETA jau vēstīja, ka spēcīgā vēja dēļ varētu tikt atcelta vismaz daļa ceturtdienas spēļu.

Šobrīd organizatori strādā pie izmaiņām spēļu grafikā.

Sacensību kalendārs pieļauj spēles aizvadīt turpmākajās dienās, godalgoto vietu ieguvējus noskaidrojot laicīgi.

Ceturtdien laukumā bija paredzēts doties sešiem Latvijas vīriešu un vienam sieviešu duetam.

Video

Ceturtdien laukumā bija paredzēts doties sešiem Latvijas vīriešu un vienam sieviešu duetam.

Rīta pusē cīņas grupu turnīrā Jūrmalā bija plānots noslēgt vīriešu duetiem, bet pēc tam aizvadīt pirmās divas izslēgšanas spēļu kārtas volejbolistēm.

Šoreiz grupu turnīrā katra komanda nespēlē ar katru. Pirmās spēles uzvarētāji noskaidro uzvarētāju grupā, kas uzreiz iekļūst izslēgšanas spēļu otrajā kārtā, bet zaudētāji – “lieko” komandu sacensību turpinājumā.

Eiropas čempionāts pludmales volejbolā Jūrmalā notiek no 15. līdz 20.septembrim. Turnīrs pa 32 pāriem vīriešu un sieviešu konkurencē pulcē labākos Eiropas pludmales volejbola vīriešu duetus no 15 valstīm un sieviešu pārus no 13 valstīm.

Galerija

Turnīrs Covid-19 pandēmijas dēļ pretendē uz viena no sezonas spēcīgākajiem turnīriem dalībnieku ziņā statusu pasaulē.

Sieviešu turnīrā par galvenajām titula pretendentēm tiek uzskatītas šveicietes – Tanja Hīberli/Nina Bečarta un Joana Heidriha/Anuka Veržē-Deprē, olimpiskā čempione vāciete Laura Ludviga, kas spēlē pārī ar Margaretu Kozuhu, un nīderlandietes Sanne Kaizere un Madeleina Mepelinka un čehietes Marketa Slukova/Barbora Hermanova. Pašreizējās čempiones ir Graudiņa ar Kravčenoku.

Vīriešu konkurencē titulu aizstāv Maskavā uzvarējušie pasaules ranga līderi no Norvēģijas Annešs Mūls un Kristians Sērums. Uzvarēt grib pasaules čempioni no Krievijas Vjačeslavs Krasiļņikovs un Oļegs Stojanovskis, pasaules vicečempioni no Vācijas Jūliuss Tole un Klemenss Viklers, pasaules eksčempioni – nīderlandiešu duets Aleksandrs Brouvers/Roberts Mēvsens, olimpiskie vicečempioni no Itālijas Daniele Lupo/Paolo Nikolai un spāņu veterāni Eiropas eksčempioni Pablo Erera/Adrians Gavira, kā arī citi spēcīgi ārvalstu dueti.

Kaut gan olimpiskais rangs saistībā ar Covid-19 pandēmiju tika iesaldēts šī gada 16.martā, tradicionāli Eiropas čempionāts ir viens no turnīriem, kurā komandas cīnās par olimpiskā ranga punktiem.

Volejbolisti cīnās arī par kopējo balvu fondu 200 000 eiro apmērā.

Lēmums par sacensību organizēšanu Latvijā tika pieņemts Eiropas Volejbola konfederācijas (CEV) 2020.gada 7.jūlija valdes sēdē.

Iepriekšējā Eiropas čempionātā Jūrmalā 2017.gadā par vicečempioniem kļuva Jānis Šmēdiņš un Aleksandrs Samoilovs. 2017.gada augustā Šmēdiņš ar Samoilovu tika līdz finālam, kur piekāpās itāļiem Danielem Lupo un Paolo Nikolai, bet toreiz pārsteidzoši augsto piekto vietu izcīnīja Graudiņa un Kravčenoka, kā arī Mārtiņš Pļaviņš ar Haraldu Regžu.

Šogad Jūrmalā vajadzēja norisināties arī Pasaules tūres posma sacensībām, taču šis turnīrs koronavīrusa pandēmijas dēļ tika pārcelts uz nākamo gadu.

Panāc, ko vēlies, priecājoties par to, kas tev ir!

Dažs labs viedais mudina mūs baudīt mirkli un priecāties vpar to, kas ir, sakot, ka mūžīgi tiekties pēc lielākiem labumiem un sasniegumiem ir neveselīgi un ir viens no neapmierinātības cēloņiem. Savukārt citi apgalvo, ka cilvēks ir radīts, lai ik dienas dotos laukā no savas komforta zonas un tiektos pēc jaunām augstienēm. Cenšoties izveidot pats savu dzīves filosofiju, kas kalpotu tieši maniem nolūkiem, esmu, galvai kūpot, par šo tēmu domājis ne reizi vien. Šķiet, esmu atradis atbildi, risinājumu, kas man liekas pareizs: esmu sapratis, ka viss āķis ir līdzsvarā. Es to dēvēju par ‘’Mandelas līdzsvaru’’.
Nelsons Mandela, cilvēks, ko es visnotaļ apbrīnoju, reiz teica: ‘’Uzkāpjot augstā kalnā, es aptveru, ka ir vēl daudz jo daudz kalnu, kuros varu uzrāpties. Es mazliet apstājos atvilkt elpu, papriecāties par vareno skatu, kas plešas visapkārt, pārdomāt, cik garu ceļu jau esmu paveicis. Bet atpūsties man ir lemts tikai mazu brīdi, jo līdz ar brīvību nāk arī atbildība, un es neuzdrīkstos uzkavēties, jo mans ilgais ceļš vēl nav galā.’’


Manuprāt, Nelsons Mandela ar šiem vārdiem vēsta, ka visa pamatā ir līdzsvars. Izbaudi skatu no savas pašreizējās atrašanās vietas. Priecājies par to, cik tālu esi ticis. Esi pateicīgs par to, cik garu posmu jau esi mērojis dzīves ceļojumā. Dzīvo mirklī. Bet atceries arī to, ka tās veltes, kas mīt tevī, sniedz arī lielu atbildību. Uzskatu, ka ikvienam cilvēkam ir ‘’pienākums spīdēt’’. Nevajag gulēt uz vakardienas lauriem un kļūt pašapmiertinātam. Ik katru mīļu dienu mums ir jādodas pasaulē un jārīkojas tā, lai palīdzētu citiem, pašrealizētos un kļūtu par pasaules pilsoņiem. Mums nepagurstoši jādodas pretim savām bailēm un jāpilnveido dzīve. Mums arvien jāpaplašina savs personiskais spēles laukums, liekot lietā savus radošos talantus, – ir jādara, jāpiedzīvo un jāredz vairāk. Manuprāt, šī dziņa pašrealizēties ir iebūvēta mūsu DNS kodā, un to noliegt nozīmē noliegt savu cilvēcisko piederību.


Protams, sapņojot vērienīgāk un paceļot savu personisko latiņu, mēs jutīsim neapmierinātību. Bet šo pasauli ir uzbūvējuši tieši tie, kuriem negāja pie sirds tas, kā bija, un kuri zināja, ka viņu spēkos ir rīkoties labāk. ‘’Parādi man pilnībā pašapmierinātu cilvēku, un es tev parādīšu dabas kļūdu,’’ reiz izteicās Tomass Edisons. Mūsdienās tā runāt ir politnekorekti, es zinu. Bet man šķiet, ka viņam bija taisnība. Izcilākie no mums nekad nebija mierā ar esošo lietu kārtību. Teiksim, Gandijs. Vai Māte Terēze. Vai, piemēram, arhibīskaps Dezmonds Tutu. Un Bils Geits. Un Ein;steins.Protams, Mandela.
Tāpēc priecājies par to, kas tev ir. Un tad celies un dodies pēc tā, ko tu vēlies. Izbaudi kalnā kāpienu. Bet paturi prātā, ka tu taču devies ceļā uz virsotni.

Robins Šarma padoms

DIEVIETE.LV ATZIŅA 2194

Mīlestība ir tikai vārds līdz brīdim, kad ierodas kāds un piešķir tam saturu

Paulu Koelju

Kāpēc esam ar mieru noslīkt zem svešu drēbju kalna?

Apģērbu un tekstila izstrādājumu ražošanas nozare Latvijā ir ļoti eksportspējīga un ar lielu attīstības potenciālu, taču Latvijā ienākošā tekstila plūsma pārsniedz oficiālos statistikas datus. Pēdējo desmit gadu laikā lietotu un gatavu apģērbu imports ir palielinājies trīs reizes, bet katrs iedzīvotājs Latvijā gada laikā iegādājas gandrīz 15 kg apģērba. Kā to atgādina arī kampaņa “Nav, ko vilkt?”, šādā tempā pēc 10–15 gadiem mēs paši noslīksim tekstila atkritumos, kas paradoksālā kārtā nemaz īsti nav mūsu. 

Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais, nodomā ne viens vien Latvijas iedzīvotājs, paverot sava skapja durvis, rūpīgāk ieskatoties un atrodot drēbes, ko nav valkājis jau gadiem. Atšķirībā no iedzīvotājiem Latvijas apģērbu ražotāji zem lieko tekstilizstrādājumu kārtas nesalīkst. 

Latvijas ražojošo uzņēmumu darbībā tekstila atkritumi faktiski neveidojas. Vietējie ražotāji eksportē 90% šeit saražotā apģērba, ieskaitot veļu, līdz ar to no gatavās produkcijas gandrīz nekas nenonāk otrreizējā lietošanā jeb second hand un otrreizējā pārstrādē. Lielākā daļa uzņēmumu, kuri ražo audumus vai segas, ražošanas procesā radušos atkritumus paši arī pārstrādā par otrreiz lietojamām šķiedrām. Saskaņā ar Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) datiem visos Latvijas uzņēmumos kopā rodas 1500–2000 tonnu neapstrādājamo tekstila atkritumu gadā, kas tiek sadedzināti. Salīdzinoši vairāk tekstila atkritumu rodas lielākajiem veļas ražotājiem, taču arī viņiem apģērbu projektēšana un piegriešana mūsdienās ir kļuvusi tik automatizēta, ka auduma atlikumi faktiski ir mazas strēmelītes, ko var tikai sadedzināt. Mazāku apjomu par 2000 tonnām pārstrādei neviena uzņēmuma iekārta neņem pretī, bet lielākas iekārtas nav vērts iegādāties, ja nav, ko pārstrādāt. Tātad puslīdz droši var apgalvot, ka Latvijas apģērbu ražotāji tekstila atkritumus nerada.

Īstajai Latvijas tekstila atkritumu problēmai kājas aug citur: tā ir importa problēma. Ko tad Latvija eksportē un importē? Latvija gadā eksportē 5000–6000 tonnu apģērba, bet importē apmēram 27 000 tonnas. Vairums gatavo apģērbu nāk no Ķīnas, un mēs visi lieliski zinām, ka ķīniešu ražojumu kvalitāte ne vienmēr ir pati augstākā. Tas savukārt nozīmē, ka tās faktiski ir lietas vienai sezonai. Ik gadu Latvijā tiek ievests vairāk nekā 1000 tonnu zeķubikšu, ko pēc nolietošanās var tikai sadedzināt. Tāpat arī krūšturi praktiski nav pārstrādājami, tie satur plastmasas un metāla elementus, mežģīnes, aizdares āķīšus. Pirms pārstrādes tie būtu jāsadala sastāvdaļās, bet to neviens neuzņemsies darīt. Pat tik šķietami nekaitīgi apģērba gabali kā T-krekli tiek pārdoti ar uzšuvēm, apdruku vai pat ar uzlīmēm. Arī tos reāli pārstrādāt ir ļoti grūti, jo viss, kas nav tekstilšķiedra, traucē pārstrādei. No visiem gatavajiem apģērbiem, kas tiek importēti Latvijā, apmēram 30% vienkārši nav pārstrādājami. 

Taču vēl lielāka problēma ir lietotie apģērbi: katru gadu lielākā daļa no Latvijā ievestā apģērba jeb 16 000 tonnu ir importētais second hand, apmēram puse – no Anglijas. Ja agrāk second hand lielākoties bija domāts humāniem mērķiem, tad šobrīd tas ir kļuvis par biznesu: trešā daļa vai pat puse lietoto apģērbu tiek sūtīti tālāk uz attīstības valstīm. Būtībā Latvija ir kļuvusi par Anglijas tekstila atkritumu noliktavu. 

Patiesībā mēs lieliski zinām, kā pārstrādāt tos tekstila atkritumus, kuri pārstrādei ļaujas: nolietotais apģērba gabals ir jāizjauc pa detaļām, jāsaplēš un no tā jāražo jauna šķiedra. Taču te rodas divi plaši lauki izaugsmei. 

Pirmkārt, šāda pārstrādāta šķiedra būs lētāka nekā no jauna ražotā, tāpēc ir vajadzīgi ieguldījumi un subsīdijas no valsts un pašvaldību puses, jo neviens uzņēmējs nedarīs to, kas viņam nenes peļņu. Otrreiz pārstrādātu šķiedru nav iespējams pārdot par tādu cenu, lai atmaksātos tās ražošanas izdevumi. Tekstila atkritumu apsaimniekošana ir vienlīdz pircēju un ražotāju atbildība, taču to var stiprināt ar aktivitātēm no valsts puses, kas ierobežo šo tekstila atkritumu nonākšanu sadzīves atkritumu poligonos.

Otra – daudz lielāka – problēma ir tā, ka, lai pārstrādātu tekstilizstrādājumu, tam ir jābūt tīram, bet pašlaik lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju visus tekstila atkritumus izmet sadzīves atkritumu konteinerā. Tur tekstilizstrādājumi kļūst netīri un vairs nav izmantojami pārstrādei. Arī speciālajos tekstila konteineros nonāk daudz netīru izstrādājumu, kaut arī šie konteineri nav izgāztuve – šajā ziņā mūsu sabiedrībai ir daudz, ko mācīties. Un tagad pieskaitiet šos netīros tekstila atkritumus tiem 30%, kas nav pārstrādājami materiāla īpašību dēļ, un izrādīsies, ka reāli Latvijā paliek labi ja 20% pārstrādājamu tekstila atkritumu no visa milzīgā apjoma. 

Kamēr mēs nemainīsim savus paradumus un neliksim speciālajos konteineros tīras, mazgātas drēbes, šis skaitlis arī nemainīsies. Taču tas nav vienīgais rezultāts, ko var ietekmēt sabiedriskā doma. Vienīgais reālais risinājums, kā nenoslīkt tekstila atkritumos jau tuvākajā nākotnē, ir visā pasaulē ražot mazāk apģērba; lai līdz tam nonāktu, ir jāmainās cilvēku domāšanai, jo, kur nav pieprasījuma, nav arī piedāvājuma. 

Kā sagatavot sēnes uzglabāšanai ziemā

Sēņošanas sezona Latvijā, šķiet, ir nepārtraukts process – gaileņu “medības” vasarā plūstoši pāriet beku un baraviku maratonā agrā rudenī. Pareizi pagatavojot sēnes, savas garšas kārpiņas varēsim lutināt visas ziemas garumā. Gadsimtu gaitā cilvēki ir atraduši daudz veidu, kā pagatavot sēnes un uzglabāt tās ziemai. Populārākos paņēmienus mūsdienīgas saimnieces virtuvē apkopojusi “Kesko Senukai Latvia” mājsaimniecības preču kategorijas vadītāja Līva Briede. 

Sēņu sagatavošanu nedrīkst atlikt uz nākamo dienu

Lai cik kārdinoši šķistu atgulties un atpūsties pēc garas pastaigas pa mežu, jāatceras svarīgs noteikums: sēnes ir jātīra un jāapstrādā tajā pašā dienā, kad tās salasītas. Šo darbu nevar atlikt līdz nākamajai dienai, jo sēnes ļoti ātri bojājas, zaudē uzturvērtību un izdala veselībai kaitīgas vielas. 

“Pārnākot mājās no meža, nesāciet citus darbus. Visātrākais un vieglākais veids, kā sēnes notīrīt, ir iemērkt tās ūdenī, taču tā sēnes zaudē aromātu un lieliskās garšas īpašības. Tāpēc labāku rezultātu iegūsiet, izvēloties ķēpīgāku un laikietilpīgāku apstrādes veidu – tīrīšanu ar nazi. Baravikas, apšubekas, gailenes un sviestbekas uzreiz var likt pannā un cept, visas pārējās sēnes gan ir jāvāra vismaz 10 minūtes. Kad sēnes nogrimst katliņa dibenā un pārstāj veidoties putas, sēnes ir gatavas tālākai apstrādei,” atgādina “Kesko Senukai Latvia” mājsaimniecības preču kategorijas vadītāja Līva Briede. 

Speciāliste iesaka jau laikus pārliecināties, vai virtuvē atrodas viss sēņu pagatavošanai nepieciešamais – ietilpīgs katls un ērta panna, parocīgs nazītis tīrīšanai un, protams, burkas, kurās sagatavotās sēnes uzglabāt. Nedrīkst aizmirst par pienācīgu burku sagatavošanu, tās rūpīgi izmazgājot un izkarsējot, lai meža veltes nenonāktu saskarē ar baktērijām.

Saldētas sēnes – kā no meža

Viens no visērtākajiem veidiem, kā saglabāt sēnes ziemai, ir tās sasaldēt. Saldētas sēnes saglabā tajās esošās uzturvielas un pēc atkausēšanas nezaudē savas garšas īpašības, tādēļ vienmēr garšos kā tikko no meža. Tās ir arī viegli pagatavojamas, vienīgi tām ir jāatrod vieta saldētavā un jāatceras pāris svarīgu lietu. Pirmkārt, nav ieteicams sasaldēt ūdeņainas, sulīgas sēnes, piemēram, apšubekas. Otrkārt, tikai baravikas, gailenes un sviestbekas drīkst sasaldēt bez iepriekšējās novārīšanas. Gailenes pirms sasaldēšanas var apcept pannā. 

“Ja gadījusies bagātīga raža, bet nav piemērota pagraba, kur to visu uzglabāt, labs risinājums ir atsevišķas saldētavas iegāde. Mūsdienās ne vienā vien virtuvē blakus ikdienā lietojamam ledusskapi atrodama arī papildu saldētava, ko daudzas saimnieces izmanto tieši ziemas krājumu uzglabāšanai. Ražotāju sortimentā pieejamas saldētavas ar plašu ietilpības amplitūdu, kas pielāgojamas gan maziem pieliekamajiem, gan plašām virtuvēm, – no kompaktām 72 vai 85 litru tilpuma saldētavām līdz kārtīga ledusskapja izmēra glabātuvēm ar 200 un pat 248 litru ietilpību,” stāsta Līva Briede.

Svaigi sasaldētas sēnes saldētavā drīkst uzglabāt līdz pat gadam, bet pirms saldēšanas novārītas sēnes – tikai četrus mēnešus.  

Aromāta esence – kaltētas sēnes 

Sēņu kaltēšana ir lielisks veids, kā uzglabāt meža velšu krājumus ziemai. Kaltētas sēnes var viegli atpazīt pēc to izcilā aromāta un izteiktās garšas. Žāvēšanai labi noder baravikas, apšubekas, sviestbekas un citas sēnes, kuras nav tārpainas vai bojātas. 

“Speciāli sēņu žāvētāji ir izcils risinājums aizņemtajiem: šajās ierīcēs sēnes tikai jāieliek, automāts visu pārējo izdarīs jūsu vietā, vienīgi jārēķinās, ka šādi žāvētas sēnes mēdz zaudēt daļu aromāta. Elektriskajā dehidratorā var pagatavot dažādus gardus našķus gan no dārzeņiem un augļiem, gan sēnēm. Dehidratora darbības princips ir liekā šķidruma iztvaicēšana zemā temperatūrā apmēram 12–48 stundu laikā atkarībā no produkta veida,” stāsta “Kesko Senukai Latvia” speciāliste. Galvenais ir sēnes nepārkaltēt, lai tās nezaudētu aromātu un uzturvielas. 

Ja laiks ir labs, sēnes var savērt uz auklas un žāvēt saulē, bet tas ir diezgan ilgs process. Vēl viena alternatīva ir sēņu žāvēšana cepeškrāsnī ļoti zemā temperatūrā; kad sēnes jau zaudējušas daļu mitruma, temperatūra jāpaaugstina līdz 60 grādiem. Šis process ilgst dažas dienas, vienīgi jāņem vērā, ka žāvēšanas laikā sēnes izdala diezgan spēcīgu aromātu, tāpēc būtu ieteicams aizvērt dzīvojamo telpu durvis un parūpēties par vēdināšanu. 

“Kaltētas sēnes var uzglabāt burkās vai dabiska auduma maisiņos, tad tās nezaudēs savu lielisko aromātu. Lai tās pagatavotu, atliks vien ielikt kaltētās sēnes siltā ūdenī vai pienā un atstāt uz dažām stundām, bet tālākā pagatavošana ir atkarīga no jūsu fantāzijas: tās var sasmalcināt un apcept ar sīpoliem, iegūto masu izmantot pildījumiem, pievienot zupām un sautējumiem,” iesaka Līva Briede.

Kad saldētavā nav vietas, laiks sālīt un marinēt

Tiem, kam trūkst pacietības sēņu žāvēšanai vai saldētava jau pilna, jāķeras pie sēņu sālīšanas vai marinēšanas. Sēnes var sālīt vairākos veidos: ar silto vai auksto apstrādi. Izvēloties auksto apstrādi, sēnes jāievieto emaljētā traukā, jāpārkaisa ar rupjo sāli, jāpārklāj trauks ar marli, jānoslogo un jāatstāj vēsā vietā uz trim dienām, pēc tam marle jānomaina. Divu nedēļu laikā katru trešo dienu marle jāmaina, pēc tam sēnes var likt burkās un noglabāt vēsumā. 

Karstā sālīšanas metode praktiski neatšķiras no aukstās, vienīgā atšķirība ir tā, ka sālītās sēnes tiek vispirms izvārītas un tām var pievienot papildu garšvielas. Sālītās sēnes vajadzētu izlietot pusgada laikā, un pirms gatavošanas tās labi jānomazgā.

Ja sēnes tiks marinētas, ieteicams izvēlēties vienas sugas jaunās, cietās sēņu galviņas. Notīrītām sēņu galviņām jāuzlej karsta 3–4% etiķa marināde, burkas labi jāaizskrūvē un jāļauj atdzist. 

“Katrai saimniecei ir sava ideālā ziemas sēņu recepte, kas tiek pilnveidota un ar mīlestību gatavota katru gadu. Mazāku ražu var gadīties apēst arī uzreiz pēc salasīšanas – gardā mērcē vai zupā. Tāpēc galvenais, lai būtu labs sēņu gads un aromātiskās meža veltes var nest mājās lieliem groziem,” katra kaislīga sēņotāja ilgas atklāj “Kesko Senukai Latvia” mājsaimniecības preču kategorijas vadītāja Līva Briede. 

DIEVIETE.LV ATZIŅA 2193

Mūsu eņģeļi vienmēr ir kopā ar mums. Un tie bieži vien izmanto kāda cita lūpas, lai mums kaut ko pavēstītu

Paulu Koelju

Donalds Tramps sola jau mēneša laikā vakcīnu pret jauno koronavīrusu! (+VIDEO)

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka jaunā koronavīrusa vakcīna varētu būt pieejama mēneša laikā, taču piebilda, ka pandēmija beigsies pati no sevis.

“Mēs esam ļoti tuvu vakcīnas iegūšanai,” sarunā ar vēlētājiem Pensilvānijā pavēstīja Tramps. “Mēs esam dažu nedēļu attālumā no tās iegūšanas – varētu būt trīs nedēļas, četras nedēļas.”

Tomēr tikai dažas stundas iepriekš sarunā ar telekanālu “Fox News” Tramps paziņoja, ka vakcīna varētu būt “četrās nedēļās, tās varētu būt astoņas nedēļas”.

Video

Demokrāti ir izteikuši bažas, ka Tramps izdara spiedienu uz valdības veselības regulatoriem un zinātniekiem, lai tie steidzami apstiprinātu vakcīnu, kas viņam palīdzētu cīņā par pārvēlēšanu amatā 3.novembrī.

Eksperti norādījuši, ka vakcīna pret koronavīrusu varētu tikt apstiprināta tuvāk gada beigām.

Tramps arī paziņoja, ka koronavīrusa pandēmija “izzudīs”.

“Tā izzudīs bez vakcīnas, bet ar to tā pazudīs daudz ātrāk,” sacīja Tramps.

Aptaujas rāda, ka vairums amerikāņu neatbalsta veidu, kā Tramps risina veselības krīzi.

Jaunākā “NBC News”/”SurveyMonkey Weekly Tracking” aptauja rāda, ka 52% pieaugušo neuzticas Trampa paziņojumiem par vakcīnu, bet uzticas – 26%.

ASV ir pasaulē vislielākais ar jauno koronavīrusu inficējušos skaits – 6,6 miljoni, bet teju 200 000 miruši.

Iemācies pateikt – Nē!

Ik reiz, kad saki jāvārdu kam nesvarīgam, tu atmet ar roku kam nozīmīgam. ‘’Jā’’ teicēji nekad neko varenu nav paveikuši. Iemācīties atteikt ir visnotaļ vērtīgi.
Atsaki draugiem, kas vēlas satikties pie kafijas tases, lai patenkotu. Atsaki kolēģim, kas meklē klausītāju savām negācijām un cinismam. Atsaki radiniekam, kas izsmej tavus sapņus un liek tev šaubīties. Saki ‘’nē’’ sociālajiem pienākumiem, kas atņem laiku un neveicina tavu izaugsmi.
Tu nespēsi būt pa prātam visiem. Labākie no labākajiem to ir sapratuši. Apzinies savas prioritātes. Apzinies savus mērķus. Apzinies, kas tev paveicams tuvākajās nedēļās, mēnešos un gados, lai tu justu, ka esi spēlējis savu labāko lomu dzīves spēlē. Un atsaki visam citam. Protams, ne visi apkārtējie būs ar to mierā. Bet vai tiešām tu labāk dzīvosi, izpatīkot viņiem, nevis saskaņā ar savu iekšējo patiesību un sapņiem?

Robins Šarma padoms

Stāsts pārdomām: Vai vienmēr ir taisnīgi apvainoties?

Reiz nopietni slimu vīrieti ieveda slimnīcas palātā, kurā atradās otrs slimnieks, kas gulēja gultā pie loga. Kad abi iedraudzējās, vīrietis, kurš gulēja pie loga mēdza skatīties pa to ārā un pēc tam dažas turpmākās stundas iepriecēt pie gultas piekalto istabas biedru, dzīvīgi attēlojot pasali ārpusē. Dažas dienas viņš aprakstīja, cik skaisti ir koki parkā iepretīm slimnīcai un kā lapas dejo vējā. Citas dienas viņš izklaidēja savu draugu, sīki atstāstot to, ko darīja cilvēki, kad gāja garām slimnīcai. Tomēr, laikam aizritot, pie gultas piekaltais vīrs kļuva īgns, ka pats nespēj novērot tos brīnumus, kurus viņa draugs aprakstīja. Galu galā viņš sāka pret draugu izjust nepatiku un vēlāk par stipri ienīst.
Kādu nakti pie loga guļošais pacients īpaši spēcīgas klepus lēkmes laikā pārstāja elpot. Otrs vīrs nepiespieda trauksmes pogu pēc palīdzības, bet gan izvēlējās nedarīt neko. Nākamajā rītā pacients, kurš savam draugam bija sagādājis tik daudz laimīgu brīžu, sīki atstāstot pa logu redzamos skatus, tika pasludināts par mirušu un izvests no palātas. Otrs vīrs steidzīgi izteica lūgumu, lai viņa gultu novieto pie loga – lūgumu, kuru slimnieku kopēja arī izpildīja. Bet, kad viņs paraudzījās āra pa logu, atklājās kaut kas tāds, kas lika viņam nodrebēt: logam pretī atradās… kaila ķieģeļu siena.

Slovēnijā atklāta nodedzinātās Melānijas Trampas statujas kopija (+VIDEO)

Slovēnijā pie Sevnicas pilsētas otrdien tika atklāta ASV pirmās lēdijas Melānijas Trampas statuja, kas ir jūlijā nodedzinātas statujas kopija.

Bronzas statuju, kurā Trampa kundze parādīta dabiskā lielumā, ir veidojis amerikāņu konceptuālās mākslas piekritējs Breds Daunijs. Iepriekšējo statuju, kas bija darināta no koka, 4.jūlijā nodedzināja nezināmi vandaļi.

Video

Nodedzinātajā koka statujā Melānija Trampa bija gaišzilā kleitā, kādu viņa valkāja Trampa inagurācijas ceremonijā, un augstpapēžu kurpēs, bet jaunā bronzas statuja ir vienkrāsaina.

Jaunajai statujai blakus pieliktā plāksnē rakstīts, ka tā “veltīta šajā vietā stāvējušā Melānijas pieminekļa mūžīgajai piemiņai”.

Melānija Trampa, dzimusi Knavsa, piedzima 1970.gada 26.aprīlī Novo Mesto pilsētā Slovēnijā, bet uzauga netālu esošajā Sevnicā.

Trampu ģimenes iedvesmoti mākslas darbi ir izraisījuši stipras emocijas Slovēnijā. 2019.gada augustā Selas ciemā pie Kamnikas pilsētas tika uzcelta Donalda Trampa koka statuja, šādi kritizējot populisma politiku, bet šī statuja  decembrī tika pārvietota uz Moravčes ciemu un janvārī tika nodedzināta. 

Daunijs paziņoja, ka viņa veidotā Trampa kundzes statuja ir iecerēta kā “antimonuments, antipropaganda”. Mākslinieks raksturoja to kā “karikatūru”, bet noliedza, ka viņš tiektos pēc pašreklāmas, atklājot šo darbu nepilnus divus mēnešus pirms ASV prezidenta vēlēšanām.

Daunijs pieļāva iespēju, ka viņa darbs varētu nākt par labu Trampa vēlēšanu kampaņai, bet uzstāja, ka viņa iecere ir kritizēt pret imigrantiem vērsto Trampa politiku, atgādinot, ka paša prezidenta sieva savulaik ieceļojusi ASV.  

Statujas atklāšanā klātesošie tika pacienāti ar “Melānijas kūku”, ko pagatavoja kāda Sevnicas maiznīca. Slovēnijā tiek ražotas arī citas Trampa kundzei veltītas preces, tostarp “Melānijas medus” un pat “Melānijas čības”.

Jau šonedēļ kinoteātros – jaunā pašmāju krimināldrāma “Maiņa” (+VIDEO)

Pēc vairāk nekā pusgada klusuma nacionālajā kino jau šo ceturtdien, 17. septembrī, uz kinoekrāniem visā Latvijā nonāks pilnmetrāžas krimināldrāma “Maiņa”, kura balstīta uz patiesiem notikumiem. 

Filmas galvenais varonis Mareks naktīs strādā par taksometra vadītāju, lai uzturētu dēlu. No viņa mašīnas tiek nozagta nauda, kuru Mareks ir parādā priekšniekam par sasisto mašīnu. Viņam pēc iespējas ātrāk jāatpelna nozaudētais, tāpēc cerībā atrast ienesīgus klientus viņš dodas uz lidostu un apbraukā Rīgas viesnīcas. Mareks ignorē nerakstītos taksistu pasaules likumus, kas izjauc trauslo līdzsvaru starp konkurējošām taksometru firmām. Tuvojoties rītam, nozagtā nauda vairs ne tuvu nav viņa lielākā problēma.

Video

“Šī filma ir atmosfērisks vienas nakts brauciens cauri Rīgai, kas skatītājiem atver durvis uz pilsētas daļu, kura ikdienā nav pieejama skatam no ārpuses. Veidojot filmu, vēlējos atsegt šo mikropasauli un dot iespēju skatītājiem nesteidzīgi to novērot. Filmas uzņemšana norisinājās dažādās kolorītās Rīgas vietās, un stāsts ir bagāts ar autentiskām detaļām, tādējādi filma kalpo arī kā omāža pašai pilsētai”, tā filmas režisors Reinis Kalviņš. 

Mareku atveido Liepājas teātra aktieris Edgars Ozoliņš, kurš iepriekš filmējies vairākās Krievijas spēlfilmās: “No pieciem līdz septiņiem” (rež. Aleksandrs Kasatkins), “Kvest” (rež. Andrejs Zagiduļins) un “Mantojums” (rež. Vladimirs Šegoļkovs).   “Galvenā loma vienmēr ir liels izaicinājums ne tikai teātrī, bet arī kino. Protams, lai notiktu liels darbs, ir nepieciešama lieliska komanda. Esmu ārkārtīgi pateicīgs visiem filmēšanā iesaistītajiem cilvēkiem, kuru radošums un nesavtīgais darbs iedvesmoja brīžos, kad tas bija visvairāk nepieciešams. 24 pieredzes bagātas filmēšanas dienas/naktis ir pārtapušas vienā elpu aizraujošā naktī, kuru skatītājiem būs iespēja izdzīvot kopā ar Mareku”, stāsta galvenā varoņa lomas atveidotājs Edgars Ozoliņš. 

Filma vēsta par galvenā varoņa paaudzi, kas dzimusi īsi pirms Latvijas neatkarības, piedzīvojusi neatkarības atgūšanu un savu pieaugšanu 90. gadu pārmaiņu laikā, kad ikviens varēja un mēģināja kļūt par kaut ko citu. Sižets aizgūts no reāliem Latvijas taksistu stāstiem un dokumentāliem notikumiem. Vēl tikai pirms dažiem gadiem 80% taksometru biznesa atradās pelēkajā zonā, un filmas scenārija izveidei izmantoti reāli taksometru šoferu stāsti par viņu ikdienu. 

“Filmas ir jāskatās kinoteātros. Patiess prieks, ka jaunā spēlfilma “Maiņa” Latvijas kinofilmu klāstā ir oriģināls piedāvājums: mūsdienu drāma, pilsētas filma, krimināla rakstura notikumi.”,” atklāj filmas producents Gints Grūbe. Vienlaikus ar pirmizrādi Rīgā, kinoteātrī “Splendid Palace”, filmu varēs skatīties visā Latvijā – gan lielākajos reģionu kinoteātros, gan mazākās kino izrādīšanas vietās.

DIEVIETE.LV ATZIŅA 2192

Laime – tā ir laba veselība un slikta atmiņa!

Ingrida Bergmane

Keita Midltone padalās ar kādu senu traumatisku peieredzi

Prinča Viljama sieva, Keita Midltone, kā izrādās ir baidījusies no britu karaliskās ģimenes tradīcijām. Savulaik viņa nopietni izskatījusi iespēju pārkāpt britu karaliskās ģimenes noteikumus, jo būdama gaidībās ar vecāko dēlu princi Džordžu, viņa gribējusi izvairīties no liekas publicitātes šī notikuma sakarā.

Sākotnēji, gluži tāpat kā Megana Mārkla, arī Keita strikti iebilda pret to, ka viņai dēls būs jālaiž pasaulē Svētas Marijas slimnīcā Londonā. Tradicionāli visi britu karaliskās ģimenes bērniņi ir nākuši pasaulē tieši šīs slimnīcas dzemdību nodaļā. Hercogiene vēlējusies laist dēliņu pasaulē slimnīcā Bārkšīra, tur, kur dzemdēja viņas pašas mamma. Keita atklāja, ka viņai bijis neērti parādīties publikas priekšā un fotografēties nākošajā dienā pēc dzemdībām. Viņa šo pieredzi nosaukusi par “šausmīgām bailēm”. Viņa stāstījusi, ka viņi kopā ar princi Viljamu mājās pie spoguļa esot “izmēģinājuši”, kā iznāks no slimnīcas ar princi Džordžu uz rokām.

“Pēdējās grūtniecības nedēļas Keita pavadīja Baklberijas ciematā pie saviem vecākiem. Arī tādēļ viņa vēlējās mazuli laist pasaulē Bārkšīras slimnīcā. Tomēr noskaidrojies, ka šīs slimnīcas dzemdību nodaļa nav aprīkota ar tādu medicīnisko aparatūru, kādu pieprasa britu karaliskās ģimenes prasības. Fakts, ka šīs nelielās slimnīcas dzemdību nodaļā dzemdē un uzturas britu karaliskās ģimenes pārstāve, varēja lieki satraukt pārējos slimnīcas pacientus. Un tikai Londonā no šīm problēmām varēja izvairīties,” – izdevumam “Marie Claire” padalījusies Kembridžas hercogiem pietuvinātā persona.

Princis Džordžs nāca pasaulē 2013.gada 22.jūlijā, bet jau 23.jūlijā Keita kopā ar princi Viljamu pozēja uz slimnīcas kāpnēm.

Kardašjanu ģimenes smieklīgākie momenti (+VIDEO)

Nesen tika paziņots, ka realitātes šovs “Keeping Up With The Kardashians” pēc 14 gadu ilgas filmēšanas, pātrauks savu pastāvēšanu. Skatītājus gaida vēl 2 jaunas sezonas un tad tās būs beigas Kardašjanu ģimenes ērai. Noskaties smieklīgākos momentus no visām realitātes šova sērijām, smiekli garantēti!

Video

Izplatītākie mīti par imunitāti un padomi tās stiprināšanai

Atgriežoties vēsākam un drēgnākam laikam, aktuālāka kļūst arī saaukstēšanās un vīrusi. Šis ir noslogotāks periods gan bērniem un jauniešiem, gan pieaugušajiem – vairāk stresa, lielāka slodze, vairāk uzturēšanās iekštelpās, kas var vājināt imunitāti. Arī senioriem šajā laikā jākļūst uzmanīgākiem no iespējamas saaukstēšanās un vīrusiem. Kā šajā laikā stiprināt imunitāti un pēc iespējas pasargāt sevi no saslimšanām? Padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Imunitātes stiprināšanas pamatprincipi visos gadalaikos ir vienādi un ietver sabalansētu uzturu, pilnvērtīgu miegu un veselīgas fiziskās aktivitātes svaigā gaisā. Tomēr, atgriežoties vēsajam, mitrajam laikam un palielinoties stresam un ikdienas slodzei, mēdzam daudz vairāk izjust to, ka mūsu organisma dabīgās aizsargspējas krītas. 

Imunitātes stiprināšanai svarīgs ir C vitamīns, uzsver ģimenes ārste Z.Zitmane. Tāpēc šajā laikā vēlams ēst daudz svaigu augļu – īpaši daudz C vitamīna ir kivi, citrusaugļos, dzērvenēs, smiltsērkšķos –, kā arī dārzeņus – papriku, kāpostus. Tāpat var lietot arī dažādas zāļu tējas.

Vai var palīdzēt rūdīšanās? 

Lai norūdītos, rudenī vēlams pāragri nepārtuntulēties, bet tā vietā trenēt organisma termoregulāciju un mācīt sasildīties, skaidro ģimenes ārste. Jāģērbjas tā, lai nesaltu, bet arī, lai nepārkarstu.

Rūdīties var arī, ejot aukstā dušā vai peldoties vēsā ūdenī. Taču organisms pie aukstuma jāpieradina pamazām, piemēram, ik nedēļu dodoties peldēt, ūdens temperatūra ezerā, upē vai jūrā pazeminās pakāpeniski. Tāpat jārīkojas, arī ejot aukstās dušās, – ūdens temperatūra katru reizi mazliet jāpazemina, nevajag uzreiz izmantot visaukstāko ūdeni. Jāļauj ķermenim pierast, pielāgoties un norūdīties.

Imunitāte un stress

Rudens sākums daudziem mēdz būt noslogotāks un nervozāks. Bērnu vecākiem vairāk jāpievēršas bērnu skolas un bērnudārza gaitu atsākšanai, var būt vairāk saslimšanu, mājasdarbu, iespējams, arī lielāka darba slodze. Tas viss var radīt stresu un nogurumu. Savukārt psihoemocionālais stāvoklis var ietekmēt mūsu imunitāti, tāpēc jācenšas uzturēt pozitīvu noskaņojumu un novērst stresa avotus, ja tas ir iespējams. Ja stresa cēloņus novērst nav iespējams, ieteicams doties pie psihologa vai psihoterapeita vai, konsultējoties ar ģimenes ārstu vai farmaceitu, sākt lietot nomierinošus medikamentus. Ļoti svarīgi ir regulāri atvēlēt laiku atpūtai, labāk svaigā gaisā. Tikpat svarīgs stresa mazināšanai ir arī pilnvērtīgs miegs, uzsver ārste.

Imunitāte bērniem

Bērna imunitātes stiprināšanai jāievēro tie paši noteikumi, kas pieaugušajiem. Jāsaprot, ka bērniem slimošana ir normāla imūnsistēmas attīstības daļa, skaidro ārste. Līdz apmēram divu gadu vecumam bērnu vēl aizsargā antivielas no mātes, bet, uzsākot bērnudārza gaitas, apkārt ir vairāk dažādu vīrusu, bet imūnsistēma vēl nav pilnībā nobriedusi, tāpēc pirmsskolas vecuma bērni parasti slimo biežāk.

Imunitātes stiprināšana senioriem

Arī senioriem ir jāievēro tie paši ieteikumi imunitātes stiprināšanai, kas visos citos vecumos. Taču jāņem vērā, ka senioriem bieži vien ir dažādas hroniskas saslimšanas, tāpēc imunitātes stiprināšana ir īpaši nozīmīga. Rūdīšanās senioriem būtu jāveic īpaši pakāpeniski. Turklāt par imunitātes stiprināšanu senioriem vēlams konsultēties ar ģimenes ārstu. Tāpat senioriem, cik iespējams, ieteicams izvairīties no vietām, kur ir īpaši liela iespēja iegūt dažādus vīrusus, – sabiedriskais transports, dažādas publiskas vietas, ko apmeklē daudz cilvēku, u. c.

Izplatītākie mīti par imunitāti

  • Imūnsistēma ir nemainīga – šis mīts nav patiess, jo imunitāte dzīves laikā mainās, tā ir atkarīga no dažādiem faktoriem.
  • Vakcīnas vājina imunitāti – šis mīts nav patiess, jo patiesībā vakcinācija stiprina imūnsistēmu, izstrādājot organismā antivielas pret konkrēto vīrusu un, kad organisms sastop šo vīrusu, tas nav tik bīstams.
  • Jo vairāk uztura bagātinātāju un vitamīnu lieto, jo stiprāka imunitāte – šis mīts nav patiess, jo pārmērīga uztura bagātinātāju lietošana var nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma. Uztura bagātinātāji jālieto, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, un nav vēlams tos lietot bez konkrētas nepieciešamības. 

Imunitātes stiprināšanas pamatnoteikumi vīrusu sezonai:

  • sabalansēts un veselīgs uzturs;
  • fiziskas aktivitātes, vēlams, svaigā gaisā, katru dienu vismaz 1 stundu;
  • pilnvērtīgs miegs;
  • rūdīšanās;
  • roku mazgāšana, higiēna;
  • D vitamīna lietošana;
  • vakcinēšanās pret gripu.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa atgādina, ka vīrusu un saaukstēšanās laikā ir īpaši svarīgi padomāt ne vien par savu, bet arī apkārtējo veselību. Tādēļ, ja esat saaukstējies, nedodieties uz darbu, bet palieciet mājās, līdz veselības uzlabojas. Dažas atpūtas dienas noteikti nāks par labu atlabšanas procesam. Tāpat arī bērnus ar saaukstēšanās pazīmēm nedrīkst laist uz bērnudārzu vai skolu, jo tas kavē ne vien bērnu atveseļošanos, bet apdraud arī citus.

Ilgstoši atrodoties iekštelpās, atcerieties par regulāru telpu vēdināšanu – svaigs gaiss ir ļoti svarīgs mūsu veselībai! Tieši tāpat kā miegs. Tāpēc pievērsiet uzmanību savai miega kvalitātei un ilgumam un ļaujiet organismam atpūsties, atgūt spēkus.

Rudens ir arī vietējās ražas laiks, kas dod lielisku iespēju papildināt ikdienas uzturu ar veselīgām piedevām – dārzeņiem un augļiem. Tie palīdzēs nodrošināt organismu ar vajadzīgajiem vitamīniem, mikroelementiem, šķiedrvielām. Ja jūtat, ka zaudējat ikdienas enerģiju, ieteicams papildus uzņemt D un C vitamīnu, arī zivju eļļu. Imunitāti stiprināt palīdzēs arī cinks un selēns. Izvēloties lietot uztura bagātinātājus, konsultējieties ar ārstu vai vaicājiet farmaceitam par to, kas būtu jums ieteicamākais.

Neaizmirstiet arī par tādiem tradicionāliem imunitātes stiprinātājiem kā ķiploks, medus, ingvers, augļi un ogas ar augstu C vitamīnu saturu. Tie noteikti nāks talkā, lai stiprinātu organismu!

Kāpēc pieauguši cilvēki dzīvo kopā ar vecākiem?

Kāpēc bērnībā sapņojam par brīvību darīt, ko vēlamies, bet, sasniedzot pilngadību, paliekam vecāku mājās? Kāpēc savas privātās telpas vietā pieauguši cilvēki dod priekšroku mammas azotei? To aptaujā* un Sarunu festivālā LAMPA mēģināja noskaidrot nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija”, aicinot ekspertus uz diskusiju “Dzīvošana ar vecākiem – bagātība vai trauma?”. Viens no galvenajiem secinājumiem – daudziem dzīve atsevišķi gluži vienkārši nav pa kabatai, par ko liecina arī aptaujas rezultāti: 71% iedzīvotāju, kuri dzīvo kopā ar vecākiem, kā šķērsli patstāvīgai dzīvei uzsver tieši finansiālo aspektu.

Dzīve ar vecākiem ir finansiāli izdevīgāka

Kā liecina aptaujas rezultāti, kopā ar vecākiem dzīvo 17% Latvijas iedzīvotāju; vēl 9% atzīst, ka īsāku vai ilgāku laiku ir sildījušies vecāku azotē pēc pilngadības sasniegšanas, kaut arī šobrīd jau uzsākuši patstāvīgas gaitas. Lielākoties zem vecāku jumta mitinās 18–29 gadus veci Latvijas iedzīvotāji – tā norādījusi trešā daļa respondentu šajā vecuma grupā.

Kā svarīgāko iemeslu dzīvei kopā ar vecākiem vairums – 71% aptaujāto – min finansiālo aspektu: 41% atzīst, ka kopīga saimniecība ir finansiāli izdevīga, bet 30% norādījuši, ka nevar atļauties dzīvot atsevišķi un maksa par vairākām dzīvesvietām ģimenei ir pārāk liels slogs. Tiesa, 6% atzīst, ka tas rada arī zināmas grūtības, jo ģimene nespēj vienoties, kā sadalīt kopīgos tēriņus.

“Ja dzīve kopā ar vecākiem sagādā tikai prieku, tas ir lieliski. Skumja šī situācija kļūst tad, ja cilvēkiem nav izvēles iespēju: dzīvot atsevišķi gribētos, bet finansiāli to nevar atļauties. Tieši šis aspekts ir galvenais šķērslis dzīvei savā mājoklī,” skaidro Kaspars Ekša, “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs. Viņš norāda – viena no Latvijai raksturīgām problēmām ir vēlme dzīvot ļoti lielos mājokļos, kas visbiežāk netiek funkcionāli izmantoti un rada milzīgas iegādes un uzturēšanas izmaksas. 

Vecāku mīlestība ne vienmēr nāk par labu

Vairums (58%) aptaujas respondentu vecāku mājas pametuši līdz 23 gadu vecumam, taču katrs desmitais kopā ar vecākiem dzīvojis arī pēc 30 gadu vecuma sasniegšanas. Finansiālais aspekts, protams, nav vienīgais, kas nosaka cilvēku izvēli: 32% norāda, ka vecākiem vai vecvecākiem vajadzīga pastāvīga aprūpe, savukārt gandrīz puse to, kuri dzīvo ar vecākiem, min arī dažādus ar pašsajūtu saistītus iemeslus. Ceturtajai daļai tā ir ērtāka dzīve, 16% – emocionāli iemesli, 8% turpina tradīciju. Respondenti minējuši tādus iemeslus kā drošības sajūta, iespēja nejusties vientuļam vai saņemt ikdienas rūpes.

“Ir ļoti daudz cilvēku, kuri nevēlas pamest vecāku mājas, jo tur ir pārāk komfortabli. Arī vecākiem ir grūti atlaist emocionālo saikni ar savu bērnu, tomēr, cilvēkam pieaugot, to vajadzētu darīt. Ja pieaugušais bērns negrib doties prom no mājām, vecākiem vajadzētu pamazām sākt pasliktināt savas atvases dzīves apstākļus,” iesaka viena no diskusijas dalībniecēm, personības izaugsmes un pāru attiecību konsultante Līva Spurava.

Tam, ka dzīve kopā ar vecākiem neveicina patstāvības un atbildības sajūtas veidošanos un kavē emocionālu nobriešanu, piekrīt arī geriatrs un rīgas austrumu klīniskās universitātes slimnīcas gerontoloģijas klīnikas vadītājs profesors Jānis Zaļkalns: “Ja vecāki novērtē, ka bērns 22 vai 25 gadu vecumā nav nobriedis patstāvībai, tad viņš uz šo patstāvību ir jāvirza, tā jāveicina.”

Ja tomēr dzīvošana atsevišķi šķiet emocionāli pārāk grūta, piemērots risinājums ir dzīve atsevišķās telpās, bet nelielā attālumā vienam no otra. Kā rāda “Bonava Latvija” pieredze, nereticilvēki vienā un tajā pašā kāpņu telpā pērk dzīvesvietu gan sev, gan vecākiem. 

“Ir ģimenes, kurām pietiekami liels fizisks attālums nāk tikai par labu, savukārt ir ģimenes, kas tīri labi var sadzīvot vienā mājā, pretējos dzīvokļos. Ja cilvēks zina savas individuālās robežas un respektē otra privātumu, piemēram, pirms doties uz otra dzīvokli, piezvana un par to pabrīdina, manuprāt, nekādiem konfliktiem nevajadzētu rasties,” pārdomās dalās Līva Spurava.

Visu diskusiju “Dzīvošana ar vecākiem – bagātība vai trauma?” skatieties šeit.

*Latvijas iedzīvotāju aptauju par pieredzi, dzīvojot kopā ar vecākiem, “Bonava Latvija” veica sadarbībā ar Norstat 2020. gada augustā, aptaujājot 1002 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.

1...9899100...457Lapa 99 no 457

REDAKCIJAS IZVĒLE

POPULĀRIE RAKSTI

POPULĀRĀS KATEGORIJAS

© 2026 Dieviete