Laikam manī ir daudz dzelzs, jo tie riebīgie suvenīrmagnētiņi pa nakti velk pie ledusskapja
Pētījums: Cik sportiski ir Latvijas iedzīvotāji?
Regulāras fiziskas aktivitātes ir būtisks veselības un labsajūtas priekšnoteikums, kas samazina dažādu saslimšanu un depresijas riskus, uzlabo ārējo izskatu, kā arī uzlabo pašapziņu un stiprina pārliecību par sevi. Jaunākie BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj: 16% SKDS veiktās aptaujas dalībnieku ar fiziskajām aktivitātēm nodarbojas katru dienu, 17% – 3 līdz 4 reizes nedēļā, 23% – 1 līdz 2 reizes nedēļā, 26% – retāk nekā reizi nedēļā, bet vēl 14% snieguši atbildi, ka ar fiziskajām aktivitātēm nenodarbojas.
Tāpat pētījumā secināts, ka 70% respondentu visbiežāk izvēlas pastaigāties, 26% nodarbojas ar riteņbraukšanu vai triatlonu, 22% nodarbojas ar vieglatlētiku (skriešana, soļošana, lēcieni u. tml.), 11% nodarbojas ar vingrošanu, kā arī 10% ikdienā nūjo. Interesanti, ka nūjošana ir izteikti populārāka vecāka gadagājuma cilvēku vidū. Vecumā no 35 līdz 44 gadiem ar nūjošanu nodarbojas 5% respondentu, no 45 līdz 54 gadiem šis rādītājs ir 11%, no 55 līdz 63 gadiem 17%, bet vecumā no 64 līdz 75 gadiem 23% nodarbojas ar nūjošanu. Tāpat kopumā 10% nodarbojas ar peldēšanu vai ūdens aerobiku, 9% apmeklē trenažieru zāli, tikai 6% piedalās komandas sporta veidos (futbols, basketbols, volejbols, handbols un citi), 5% nodarbojas ar ziemas sporta veidiem (slēpošana, slidošana, snovbords un citi). Neskatoties uz to, ka orientēšanās sports tiek dēvēts par Latvijas masu sportu, tikai 2% respondentu norādījuši, ka ik pa laikam nodarbojas ar šo sporta veidu.
Fizisko aktivitāšu neatsveramā nozīme
Regulāras fiziskās aktivitātes uzlabo sirds un asinsvadu veselību, izturību un stāju, kā arī mazina aptaukošanās riskus un palīdz uzturēt optimālu ķermeņa svaru. Tāpat tās var uzlabot psiholoģisko labsajūtu, samazināt stresu, nomāktības un vientulības sajūtu un uzlabot pašvērtējumu. Pasaules Veselības organizācija (PVO) rekomendē pieaugušajiem veikt 30 un vairāk minūšu ilgas mērenas intensitātes fiziskās aktivitātes vairumā nedēļas dienu, vēlams – katru dienu. Šis rekomendētais aktivitāšu ilgums var būt sadalīts īsākos periodos, vēlams ne mazākos kā 10 minūtes, taču pat īslaicīgas fiziskās aktivitātes spēj ievērojami uzlabot veselību, piemēram, lifta vietā izmantojot kāpnes. Bērniem vajadzētu būt fiziski aktīviem vismaz 60 minūtes dienā. Fiziskie vingrinājumi vismaz divas reizes nedēļā uzlabo un saglabā muskuļu spēku, lokanību, kā arī nostiprina kaulus. Fitnesa treneris un viens no CrossFit kustības pamatlicējiem Latvijā Kaspars Zlidnis piebilst, ka treniņu biežums kopumā ir atkarīgs arī no cilvēka dzīvesveida. Sēdoša darba darītājiem katru dienu vajadzētu atvēlēt 30 minūtes līdz 1 stundu, izskrienot lēnu krosiņu vai izdarot ķermeņa nostiprinošus treniņus visām locītavām un muskuļu grupām. Tiem, kam ir aktīvs darbs, varētu pietikt ar 2 līdz 3 treniņiem nedēļā, pa stundai izdarot stiepšanās, jogas vai pilates treniņus. Tāpat sirds un asinsvadu, nervu un vielmaiņas sistēmas nostiprināšanai ieteicams regulāri paskriet vai pabraukt ar velo.
Ķermenim svarīga ir vispusība!
K. Zlidnis uzsver, ka sporta veida izvēli nosaka dažādi faktori – gaume, raksturs, ķermeņa tips, fiziskās iespējas, pieejamība un citi faktori. Piemēram, cilvēkiem ar lielu lieko svaru nav ieteicams skriet, bet gan nūjot, meitenēm vairāk patīk sievišķīgi sporta veidi – dejas, joga, pilates, savukārt vīriešu vidū populārāks ir bokss, CrossFit un citi. Tomēr kopumā viss ir atkarīgs no cilvēka vēlmēm un sportiskajām ambīcijām. Tomēr jāatceras, ka ir svarīgi attīstīt ķermeņa un fizisko īpašību vispusību – jātrenē gan spēks, ātrums un elastība, gan arī koordinācija, līdzsvars, izturība un citas īpašības.
Pirms sporto – iesildies!
Lai sagatavotu ķermeni fiziskai slodzei un maksimāli samazinātu traumu risku, ir būtiski veikt iesildīšanās vingrinājumus. Pētījuma rezultāti liecina, ka tikai 21% respondentu pirms fiziskas slodzes vienmēr iesildās, 23% to dara dažkārt, 26% reti, savukārt 26% to nedara nekad. Interesanti, ka gados jaunāki respondenti (18–44 gadi), pilsētu iedzīvotāji un tie, kuri biežāk veic atsildīšanās vingrinājumus un nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm (vismaz 1–2 reizes nedēļā), biežāk veic arī iesildīšanās vingrinājumus. K. Zlidnis skaidro, ka iesildīšanās vingrinājumus ir svarīgi veikt, ja treniņa pamatdaļā ir paredzēta augstas intensitātes slodze. Iesildīšanās sagatavo organismu – sirdi, locītavas un muskuļus kardio un spēka treniņiem. Iesildīšanās procesam jābūt kā lēnam skrējienam apmēram 12 minūšu garumā, iekļaujot arī dinamiskus lokanības vingrinājumus atkarībā no muskuļu grupas, kuras paredzēts noslogot. Jāņem vērā, ka ir arī specifiskā iesildīšanās, kuras laikā tiek pildīti tehniski sarežģītāki vingrinājumi atbilstoši paredzētajam sporta veidam. Bez iesildīšanās uzsākot augstas intensitātes treniņus, var sareibt galva, kļūt nelaba dūša, sākties aizdusa un neritmiska elpošana.
Atceries arī par atsildināšanos!
Lielākā daļa respondentu (57%) veic arī ķermeņa atsildīšanās vingrinājumus. Vienmēr to dara 15% respondentu, 18% — dažkārt, 24% — reti, bet 38% respondentu to nedara vispār. To biežāk dara gados jaunāki respondenti (18–44 gadi), tie, kuri biežāk veic iesildīšanās vingrinājumus, un tie, kuri biežāk nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm (vismaz 1–2 reizes nedēļā). K. Zlidnis norāda, ka atsildīties ir tikpat svarīgi, cik iesildīties, jo tas palīdz nomierināt organismu un pakāpeniski samazināt treniņa intensitāti, nomierinot sirds darbību un elpošanu. Atsildīšanās var būt arī lēns skrējiens apmēram 12 minūšu garumā un statiski stiepšanās vingrinājumi, stiepjot treniņā noslogotās muskuļu grupas. Gan iesildīšanās, gan atsildīšanās samazina traumatisma iespējas treniņa procesā.
Eksperts uzsver, ka iesildīties un atsildīties ir vienlīdz svarīgi pilnīgi jebkurā vecumā, jo gan jauniem, gan veciem ir nepieciešams rūpēties par sirds veselību, nepārslogojot to ar pārlieku lielu pulsu jau treniņa sākumā, kā arī neļaujot savai sirdij sisties ātrāk par atļauto pulsa zonu. Jaunākiem cilvēkiem sirds var nebūt pietiekami nostiprināta, savukārt vecāka gadugājuma cilvēkiem tā jau ir novājināta, tāpēc jābūt uzmanīgiem ar pārāk augstas intensitātes treniņiem.
Stundu ilgs treniņš būtu jāsadala trīs fāzēs, kas ietver iesildīšanos, treniņa pamatdaļu un atsildīšanos. Iesildīšanās daļai jāparedz aptuveni 15 minūtes, pamatdaļai – spēka vai kardio treniņam – 30 minūtes, kā arī 15 minūtes, lai atsildītos. Vispārējai fiziskai sagatavotībai būtu svarīgi pamīšus veikt gan spēka, gan izturības treniņus vai arī kombinēt tos vienā treniņā.
Kontrolē pulsu!
Pulss atspoguļo sirdsdarbības frekvenci jeb biežumu, respektīvi, parāda, cik reižu minūtē tā saraujas, lai izsviestu asinis. BENU Aptiekas Veselības monitoringā secināts, ka 42% respondentu, nodarbojoties ar sportu un tamlīdzīgām aktivitātēm, kopumā seko līdzi savam pulsam (11% — bieži, 13% — dažkārt, 18% — reti). Tomēr lielākā daļa respondentu (57%) savam pulsam līdzi neseko. Savam pulsam biežāk līdzi seko seniori (64–75 gadi) un tie, kuri biežāk veic iesildīšanās un atsildīšanās vingrinājumus, kā arī tie, kuri kopumā biežāk nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. K. Zlidnis skaidro, ka visprecīzāk maksimālo sirds pulsu, aerobās un anaerobās pulsa zonas var noskaidrot pie sporta ārsta, jo vispārējās formulas pulsa robežām ir tikai aptuvenas. Tāpat svarīgi ir zināt savu treniņu mērķi, proti, vai tā ir tauku dedzināšana, spēka un izturības vai atjaunojošie treniņi. Universālā formula vidējas intensitātes treniņam ir 220 mīnus cilvēka vecums x 0,6. Iegūtais rezultāts aptuveni atbilst optimālajam pulsam treniņa laikā. Lai kontrolētu pulsu, var izmantot pulsa jostas, sporta pulksteņus vai skaitīt sirds sitienus minūtē manuāli pie kakla vai delnas locītavas.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada jūnijā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Autors: Benu Aptieka
Peldēšanās: Kā izglābt slīkstošo un ko darīt pirmajās minūtēs?
Karstās dienas ir riska momenti, kas aicina lieku reizi pārdomāt, vai zinām, kā glābt slīkstošu bērnu vai pieaugušo un ko darīt pirmajās minūtēs pēc slīkstošā izvilkšanas no ūdens. Rīcības plānu soli pa solim Mammamuntetiem.lv stāsta ārsts Mareks Marčuks, RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra simulāciju instruktors un Skola “Mammām un Tētiem” nodarbības “Bērna drošība un pirmā palīdzība” vadītājs.
Kā norāda speciālists, īpašas atšķirības, kā glābt slīkstošu bērnu vai pieaugušo, nav. Būtiskākās atšķirības ir situācijās, kas ir smagākas un tad, kad nepieciešams veikt elpināšanu un sirds masāžu. Ņem vērā, ka slīkšanas situācijas bieži notiek ne tikai jūrā, ezeros vai citos plašos ūdeņos. Slīkšana bieži notiek piemājas mazajos baseinos, dīķos, arī vannās. Tāpat mazi bērni var noslīkt arī pavisam seklās upītēs vai pat nonākot ar galvu dziļā peļķē.
Atceries dažus pamatprincipus, lai peldēšanās būtu droša!
• nekad nelaid bērnus peldēties vienus pašus
• vienmēr peldies kompānijā, nepeldies viens
• atturies no peldēšanās, ja esi sakarsis (pēc pirts vai intensīvām fiziskām aktivitātēm)
• nepeldies pēc sātīgas maltītes
• nepeldies lietainā, vējainā laikā, negaisā vai tumšajā diennakts laikā
• nekādā gadījumā nedodies peldēties alkohola reibumā
• dodoties laivu izbraukumos, ņem līdzi drošības vestes
• rēķinies, ka svētku laikā un brīvdienās laiks, kas jāgaida uz mediķu ierašanos nelaimes gadījuma brīdī, varētu būt lielāks paaugstinātas mediķu noslodzes dēļ.
Kad zvanīt mediķiem, ja esi ar cietušo divatā
• vispirms izvelc cilvēku no ūdens
• novieto cilvēku drošā pozā (skat. tālāk)
• novērtē cietušā samaņu un elpošanu (skat. tālāk)
• zvani 113, ieslēdz skaļruni un novieto telefonu sev blakus
• dari pārējās darbības atkarībā no cilvēka stāvokļa, vienlaikus gaidi savienojumu ar dispečeri
• atceries, ka dispečers arī varēs tev palīdzēt un vadīt tevi darbībās.
Kā glābt slīkstošo
• Pārliecināties, vai cilvēks tiešām slīkst
Bērniem un dažkārt pieaugušajiem, īpaši svētku vai nepiespiestā atmosfērā, aizmirstas princips, ka par slīkšanu un palīdzības saukšanu jokoties nedrīkst. Tāpēc tajā brīdī, kad esi pamanījis, ka bērns vai pieaugušais ir nonācis nelaimē, ir jāpārliecinās, ka cilvēks patiešām slīkst – uzrunājot, nodibinot acu kontaktu un veltot pāris sekundes situācijas novērtēšanai, lai saprastu, vai ir nepieciešams celt trauksmi un sniegt palīdzību.
Lasi šeit: pazīmes, ka cilvēks slīkst
• Ūdenī nemesties, klāt nepeldēt
Situācijas karstumā ir jāatceras, ka pašiem ūdenī nav jāmetas. Arī peldēt klāt slīkstošajam nedrīkst, ja vien krastā nav kāds, kas ir apmācīts glābējs. Cilvēks, kas slīkst, ir pamatīgā stresā, līdz ar to neapzināti var paraut sev līdzi zem ūdens to, kas glāb, līdz ar to vēlāk jau būs jāglābj jau divi slīkstošie.
Tomēr bērnus, kas peldas un atrodas krastā, kur pieaugušajiem ūdens līmenis nav pārāk dziļš, būtu pieļaujams izcelt. Tas ir pieļaujams, ja pieaugušais spēj ar pēdām pieskarties ūdenstilpnes dibenam un apstāties. Šādā gadījumā visparocīgāk ir slīcēju pacelt ar ķermeņa augšējo daļu virs ūdens aiz padusēm un nogādāt krastā. Ja runa ir par vēl mazāku bērnu un ūdens līmenis attiecībā pret glābēja ķermeni to atļauj, (glābējs nav dziļāk par krūšu līmeni), tad bērns jāņem rokās un jānes krastā horizontālā stāvoklī sāniski, lai klepojot neaizrijas.
• Sniegt priekšmetu, pie kā pieturēties
Lai palīdzētu slīkstošajam izkļūt no ūdens, viņam būtu jāpasniedz kāds priekšmets, pie kā pieturēties. Priekšmeti, kas noderētu slīkstošā izvilkšanai, var būt dažādi. Ja tā ir situācija pie dabas, iespējams, ka kādam mašīnā ir kāda virve, nūja, varbūt apkārt ir kāds spēcīgs zars. Ja tas ir kādā baseinā, varbūt ir kādi glābšanas riņķi, vestes vai cits aprīkojums. Ja cietušais atrodas tālu, peldēt klāt viņam nedrīkst, bet var izmantot kādu transporta līdzekli, lai sasniegtu slīkstošo, un tad arī padot viņam priekšmetu, pie kā pieturēties. Šādā gadījumā jāatceras, ka ir nedroši glābējam pašam liekties ārā pāri ūdens transportlīdzekļa malai, lai sniegtu slīkstošajam roku. Transportlīdzeklis var apgāzties un glābējs nonākt ūdenī.
Ko darīt, kad slīkstošais ir nogādāts krastā
Kad cilvēks ir krastā vai uz laivas, ir jānovērtē viņa stāvoklis un tālākās darbības sekos atkarībā no tā, kā cietušais jūtas.
1. Ja cilvēka stāvoklis ir stabils un cietušais ir pie apziņas – tas nozīmē, ka viņš ir spējīgs kontaktēties – atver acis, runā, varbūt klepo vai vemj. Šīs ir pozitīvas pazīmes. Tādā gadījumā rīcības plāns ir šāds:
- nomierināt cietušo
- ja iespējams, noģērbt mitrās drēbes
- ja pieejamas, uzvilkt sausas drēbes
- pārklāt cietušo ar segu, jaku, mēteli, lai cilvēks neatdziest. Viens no riskiem slīkstot ir ķermeņa atdzišana
- cietušo drīkst novietot pozā, kas viņam ir ērtāka – vai nu sēdus pozīcija, noliecoties uz priekšu, vai guļus uz sāniem, galvgali pozicionējot nedaudz zemāk par pārējo ķermeni, lai izvairītos no aizrīšanās.
- pēc slīkšanas cietušo pamest nedrīkst, viņš ir jāuzrauga. Ļoti retos gadījumos nav vajadzīga palīdzība pēc slīkšanas, pat ja cilvēks ir pie apziņas
- sazināties ar glābējiem vai doties uz medicīnas palīdzības punktu, lai mediķis izvērtē situāciju. Ja arī šķiet, ka stāvoklis pēc slīkšanas ir stabils, pēc šādām epizodēm, ja cilvēks slīkšanas laikā ir aizrijies ar ūdeni, elpceļos palikušais ūdens var tos kairināt un var attīstīties “otrreizējā slīkšana” ar elpceļu tūsku un elpošanas trauksmi, arī, ja cilvēks it kā jau ir drošībā.
2. Ja stāvoklis nav tik stabils, bet cilvēks klepo, vispirms ir jānovērtē viņa klepus efektivitāte:
2.1. Ja klepus ir efektīvs, klepus ir skaļš un cilvēks var parunāt kaut dažus vārdus – tā ir laba zīme. Ja cilvēks nekļūst miegains un turpina klepot, jārīkojas šādi:
- mudināt cietušo klepot. Ja klepus intensitāte samazinās, cietušais jāmudina klepot aktīvāk līdz cietušais vairs neizjūt elpceļu kairinājumu
- cietušajam izvēlēties drošu pozīciju – vislabāk pozīciju guļus uz sāna, galvu pozicionējot nedaudz zemāk
- kamēr notiek klepošana, nevajadzētu aizrauties ar cietušā atģērbšanu, taču ieteicams apsegt ar segu vai mēteli
- sazināties ar glābējiem vai doties uz medicīnas palīdzības punktu, lai mediķis izvērtē situāciju.
- ja kādā brīdī cilvēks ieslīgst bezsamaņā, jāpāriet pie nākamā soļa (Nr. 3), jānovērtē elpošana un attiecīgi jārīkojas.
2.2. Ja klepus ir neefektīvs – sekls, kluss, rets, cilvēks nevar starp klepus epizodēm ievilkt gaisu, āda kļūst bāli zilgana vai ja cietušais sāk ieslīgt bezsamaņā, cietušajam ir jāpalīdz aktīvāk ar klepus veicināšanu
- vertikālā pozīcijā veic 5 uzsitienus cietušajam pa mugurkaula viduslīniju virzienā no jostas daļas uz galvgali
- esot tāpat cietušajam aiz muguras veic 5 vēdera grūdienus – vadošās rokas dūri novieto cietušajam virs nabas, ar otru plaukstu aptver pirmo un veic vēdera grūdienus, virzienā no vēdera priekšējās sienas uz mugurkaulu un vienlaikus virzienā no kājgaļa uz galvgali – slīpā virzienā. Tā tiek palielināts spiediens vēderā un tiek veicināta ūdens izvadīšana
- Uz maiņām šīs aktivitātes atkārto, līdz stāvoklis izmainās – klepus kļūst efektīvās vai cilvēks atžirgst.
Ja cilvēks ieslīgst bezsamaņā, jāpāriet pie nākamā soļa (Nr. 3), jānovērtē elpošana un attiecīgi jārīkojas.
3. Ja cilvēks ir vai ieslīgst bezsamaņā
- pozicionē cietušo horizontālā stāvoklī uz sāniem uz stabilas virsmas, galvu novieto zemāk nekā kājgalis, lai ūdens spēj virzīties laukā
- pārbaudi elpošanu. Pieliec savu ausi cietušajam pie deguna un mutes, vēršot acu skatienu uz cietušā krūškurvi un 10 sekundes novērtē elpošanas aktivitāti ar savām trim maņām – es redzu, es dzirdu un es jūtu. Vai ir redzamas krūšu kurvja kustības, vai ir dzirdamas elpošanas skaņas un vai ir sajūtama elpas plūsma uz ādas?
3.1. Ja elpošana ir konstatējama:
- novieto cietušo stabilā sānu pozā – apakšējā kāja taisna, augšējā saliekta 90 grādu leņķī gan iegurnī, gan celī. Apakšējā roka saliekta 90 grādu leņķī elkonī, augšējā saliekta vēl šaurākā leņķī, augšējās rokas plauksta zem vaiga un galva atliekta atpakaļ, lai mēles sakne neaizkrīt un nepasliktina cietušā stāvokli. Galvu atliektā stāvoklī atpakaļ palīdzēs piefiksēt augšējās rokas plauksta, kuru novieto zem cietušā vaiga
- apsedz cietušo un paliec viņa tuvumā
ik pa brīdim pārliecinies, vai cietušajam ir elpošana un vai stāvoklis nepasliktinās.
3. 2. Ja elpošanu nekonstatē vai arī tā ir nepārliecinoša (10 sekunžu laikā, ko velti elpošanas pārbaudei ar savām trim maņām, elpošana konstatēta sekla un tikai 1 reizi) aktīvi jāuzsāk sirds masāža un elpināšana.
Elpināšanas un sirds masāžas plāns pieaugušajiem
5 elpināšanas
30 sirds masāžas
2 elpināšanas,
30 sirds masāžas,
atkārto 2 elpināšanas un 30 sirds masāžas tik ilgi, līdz izmainās cietušā stāvoklis vai atbrauc mediķi.
- sāc ar elpināšanu, veicot 5 ieelpas no mutes mutē. Ja tas ir nepazīstams cilvēks, ieteicams lietot aizsargmaskas. Aizspied cietušajam degunu un veic iepūšanu mutē. Jāpūš ir tik dziļi, kad var redzēt, ka krūšu kurvis paceļas. Vidēji viens pūtiens ir vienu sekundu ilgs
- veic sirds masāžu. Pieaugušajam masāžu veic, izmantojot abas rokas, bet bērnu – tikai ar vienu. Uz krūšu kurvja vertikālās līnijas krūšu galu līmenī novieto savu vadošās rokas plaukstas pamatnes locītavu, ja cietušais ir pieaugušais, vērtnveidīgi – pirkstu pret pirkstu izveido satvērienu un veic 30 sirds masāžas. Vēlamais dziļums ir viena trešdaļa no cietušā krūšu kurvja apkārtmēra. Ātrums – 100-120 reizes minūtē. Noliecies nedaudz pāri cietušajam, lai tavas rokas ir perpendikulāri slīcēja ķermenim. Sirds masāžas laikā elkoņiem jābūt pilnīgi taisniem. Atceries, ka tikpat svarīgi kā veikt masāžu adekvātā dziļumā ir arī katru reizi pirms nākamās krūškurvja kompresijas pilnībā atbrīvot krūšu priekšējo sienu no spiediena, lai sirds var efektīvi piepildīties ar asinīm. Roku satvērienu gan šajā mirklī neatlaid, lai nepazaudētu pozīciju.
- veic elpināšanu divas reizes
- 30 sirds masāžas, 2 elpināšanas utt.
Elpināšanas un sirds masāžas plāns bērniem
5 elpināšanas
15 sirds masāžas
2 elpināšanas,
15 sirds masāžas,
atkārtojot 2 elpināšanas un 15 sirds masāžas tik ilgi, līdz izmainās cietušā stāvoklis vai ierodas mediķi
- sāc ar elpināšanu, veicot 5 ieelpas no mutes mutē. Ja bērns ir tik mazs, ka iespējams viņam ar savām lūpām aptvert gan muti gan degunu, var pūst viņam visās šajās atverēs, bet ja, nē, tad aizspied cietušajam degunu un veic iepūšanu tikai mutē. Jāpūš ir tik dziļi, kad var redzēt, ka krūšu kurvis paceļas. Vidēji viens pūtiens ir vienu sekundu ilgs.
- veic sirds masāžu. Bērniem masāžu veic tikai ar vienu roku. Uz krūšu kurvja vertikālās līnijas krūšu galu līmenī novieto savas vadošās plaukstas pamatnes locītavu un veic 15 sirds masāžas. Vēlamais dziļums ir viena trešdaļa no cietušā krūšu kurvja apkārtmēra. Ātrums – 100-120 reizes minūtē.
Elpināšanu un sirds masāžu veic tik ilgi, kamēr izmainās cietušā stāvoklis – vai nu viņš atgūst samaņu, sāk kustēties, atver acis, sāk klepot, vemt, bērns raudāt – kad cietušais liecina, ka ir atguvis elpošanu. Ja cietušā stāvoklis izmainās tā, ka parādās tikai elpošana bez citām izmaiņām, novieto viņu stabilajā sānu guļā un uzraugi cietušo.
Atceries!
- Nepārtrauc sniegt palīdzību, kamēr nav atbraukuši mediķi
- Ja tevi pārņem spēku izsīkums, palūdz kādu, kas ir blakus, lai pārņem glābšanu
- Ja tomēr nav neviena, kas varētu tev palīdzēt un vairs nespēj sniegt palīdzību, drīkst pārsniegt palīdzības sniegšanu.
Informatīvi atbalsta Dieviete.lv
Autors: Mammām un tētiem
Dieviete.lv Atziņa 2110
Izsalkums vēdērā, tukšas kabatas un salauzta sirds ir daži no dzīves efektīvākajiem skolotājiem…
Mīti un patiesība: Kādos gadījumos jāvēršas pie psihiatra?
Psihoemocionālās veselības traucējumiem var būt dažādi iemesli, kurus parasti vispirms izmeklē, identificē un bieži arī risina sarunas veidā. Bez šaubām, mūsdienās profesionāli psihiatri un psihoterapeiti cilvēkus pieņem maksimāli delikātā veidā, nodrošinot vizītes diskrētumu. Tomēr jāsaprot, ka cilvēkiem, kuri pirmoreiz vēršas pēc padoma pie psihoemocionālās veselības speciālistiem, šis solis var būt diezgan grūts.
Ārkārtas situācija mainījusi daudzus līdzšinējos paradumus, arvien vairāk ikdienas nodarbju pārceļot uz attālinātu un online vidi. Daži no tiem varētu turpināt funkcionēt arī turpmāk, piemēram, psihoterapijas seansi un psihiatra konsultācijas neklātienē, izmantojot attālinātās saziņas formas tiešsaistē. Daudziem, kam tiešām nepieciešama palīdzība, diskrēta distance un pazīstamā mājas vide var būt iedrošinošs faktors, lai pieteiktos pirmajai konsultācijai pie garīgās veselības speciālista.
Mīti un patiesība: Kādos gadījumos jāvēršas pie psihiatra?
Lai gan psihiskās veselības ārstēšana mūsu sabiedrībā diemžēl joprojām dažkārt mēdz būt stipri stigmatizēta senu aizspriedumu dēļ, tomēr pozitīvā tendence ir tāda, ka cilvēki mūsdienās arvien vairāk pievēršas ne vien savai fiziskajai labsajūtai, bet arī garīgajai veselībai un nebaidās vērsties pēc palīdzības.
Kā uzsver klīnikā “Via-Una”, psihiatrija ir medicīnas nozare, kas pēta un ārstē psihiskās slimības, kas var būt saistītas gan ar emocionāliem, gan uzvedības, kognitīviem vai perceptīviem traucējumiem. Tas nebūt nenozīmē, ka cilvēkam, kam šie traucējumi parādījušies, noteikti ir kāda neārstējama psihiska slimība, kam jāuzliek diagnozes zīmogs uz mūžu. Nebūt ne – ar dažādiem psihoemocionālās veselības traucējumiem var saskarties ikviens, turklāt, līdzīgi kā fiziskās veselības jomā, labāk ir pamanīt kādas slimības cēloni laikus. Tieši tādēļ speciālisti aicina nebaidīties un vērsties pēc palīdzības jebkurā no šiem gadījumiem:
- Traucēts miegs un nogurums;
- Trauksmes un nemiera sajūta;
- Bailes, panikas lēkmes
- Depresija, enerģijas zudums;
- Uzmanības koncentrēšanas grūtības;
- Nespēja patstāvīgi tikt galā ar ikdienas pienākumiem.
Kur vērsties pie palīdzības psihoemocionālu traucējumu gadījumā?
Ja esi saskāries ar kādu no augstāk minētajām problēmām, veselības centrs “Via-Una” piedāvā profesionālu, iejūtīgu un pieredzējušu psihiatrijas speciālistu konsultācijas. Klīnikas «VIA UNA» ārsti-psihiatri konsultē un ārstē pacientus ar psihiskiem traucējumiem, kas izpaužas dzīves pārmaiņu periodā, krīzes situācijās, kā arī psihiski-emocionālo un fizisko pārslodžu brīžos. Piesaki konsultāciju un noskaidro, kādas ir iespējas saņemt to attālināti!
Autors: Klīnika “Via Una”, veselības centrs Rīgā
24.06.2020.
Ģimenes Latvijā: Latvijas iedzīvotāju vairākums dzīvo sliktos apstākļos…
Latvijas iedzīvotāju vairākums dzīvo sliktos apstākļos, pirms pusgadsimta celtajos daudzstāvu namos, kuri nav remontēti un pienācīgi uzturēti. Vairāk nekā trešdaļa ģimeņu dzīvo pārapdzīvotos mājokļos.
Iedzīvotāji nevar atļauties nopirkt labākus mājokļus, netērējot vairāk par 30% no saviem ienākumiem. Mazo ienākumu dēļ bankas neizsniedz tām hipotekāros kredītus labāka mājokļa iegādei.
Valsts atbalsts, ģimenēm ar maziem ienākumiem piedāvājot sociālos īres dzīvokļus vai dzīvokļu uzturēšanas pabalstus, ir nepietiekams. To saņem tikai neliela daļa ģimeņu, kuras pēc ienākumu apmēra atzīst par maznodrošinātām vai trūcīgām.
Toties valsts atbalsts nav pieejams aptuveni 44% mājsaimniecību, kuru ienākumi vienlaikus nav pietiekami, lai saņemtu hipotekāros kredītus.
Valsts piedāvātās garantijas hipotekārā kredīta pirmajai iemaksai ģimenēm ar bērniem un 35 gadu vecumu nesasniegušiem iedzīvotājiem ar augstāko vai profesionālo vidējo izglītību var izmantot pārsvarā Rīgā un tās apkārtnē dzīvojošie ar augstākiem ienākumiem.
Tā atklājuši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti, kuri pēc Ekonomikas ministrijas pasūtījuma pērn pētījuši mājokļu pieejamību Latvijā.
Ieteikumi, kas nepārsteidz
Ārzemju pētnieki iesaka, pirmkārt, noskaidrot iedzīvotāju vajadzības, apsekojot un rūpīgāk novērtējot daudzstāvu dzīvojamo namu stāvokli. Otrkārt, dzīvojamu namu atjaunošanai izveidot īpašu finanšu fondu. Ar valsts atbalstu samazināt jaunu dzīvokļu būvniecības izdevumus. Treškārt, veicināt iedzīvotājiem pieejamāku dzīvokļu īres tirgu.
Ceturtkārt, palielināt valsts atbalstu ģimenēm ar maziem ienākumiem, nosakot šī atbalsta apmēru tiem 44% ģimeņu, tostarp ģimenēm ar bērniem, kuru ienākumi pārsniedz valsts noteiktā atbalsta griestus.
Pieminētie OECD ārzemju pētnieku atklājumi gan nav nekas pārsteidzošs vai kaut kas tāds, par ko Latvijā no dažādām tribīnēm nebūtu runāts jau gadiem. To teikuši arī vairāku Latvijas augstskolu mācību spēki, kuru secinājumi būtiski neatšķiras no OECD ārzemju pētnieku teiktā.
Namiem draud sabrukums
Saeimas deputāts un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis jau vairākkārt publiski brīdinājis, ka liela daļa padomju varas laikā celto daudzstāvu dzīvojamo namu ir tiktāl nolietojušies, ka tuvāko divdesmit līdz trīsdesmit gadu laikā var sabrukt. Kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas jaunu daudzstāvu dzīvojamo namu celtniecība notikusi gausi.
Vairāk nekā puse no 90. gadu sākumā privatizācijai nodotajiem namiem, kurus uzcēla padomju varas laikā, ir privatizēti tikai daļēji. Nav privatizētas šo namu kāpņu telpas, bēniņi, pagrabstāvi, aprīkojums un iekārtas, kuras daudzstāvu dzīvojamo namu dzīvokļu īpašnieki neuzskata par savām, līdz ar to nejūtas par tām atbildīgi.
Salīdzinājumā ar dzīvojamo namu kopskaitu jaunbūvju skaits ir niecīgs. Pēc Valsts zemes dienesta datiem, no 1991. līdz 2014. gadam Latvijā uzcelti tikai 2164 daudzstāvu dzīvojamie nami, kas veido 6% no namu kopskaita. Bet 94% jeb 36 956 nami ir uzcelti līdz 1990. gadam.
Dzīvojamo namu atjaunošanai līdz šim vienīgais valsts atbalsts bijis kopš 2009. gada pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Taču dzīvojamo namu iedzīvotāji un apsaimniekotāji atzīst, ka piekļūt fondam un tikt līdz gatavam namam nav tik vienkārši, iedzīvotāji ar maziem ienākumiem to pat nevar atļauties. Iznākumā arī šī fonda naudas ādere desmit aizvadītajos gados daudzstāvu namu stāvokli nav būtiski uzlabojusi.
Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, no 2009. līdz 2019. gadam ar ERAF fonda finanšu atbalstu Latvijā atjaunoti 802 daudzstāvu dzīvojamie nami, kas ir aptuveni 5% no dzīvojamo namu kopskaita valstī.
Ko atklāja Valsts kontrole?
2018. gada nogalē mājokļu tēmai pievērsās Valsts kontrole, mājokļu problēmu apzināšanai izmantojot no Daugavpils un Valmieras pilsētu, kā arī Alojas, Ērgļu, Gulbenes, Limbažu, Olaines, Saldus, Tērvetes un Ventspils novadu pašvaldībām saņemtos datus un dzīvojamā fonda apsekojumus dabā. Arī Valsts kontroles atklājumi būtībā ir tādi paši kā OECD ekspertu pētījumā.
Cita starpā Valsts kontrole atklāj, ka liela daļa gadiem ilgi neremontēto un pienācīgi neuzturēto daudzdzīvokļu namu nolietojušies tiktāl, ka tajos dzīvot kļūst bīstami.
Pašvaldību namu apsaimniekošanas uzņēmumu noteiktā apsaimniekošanas maksa bijusi pārāk niecīga, lai būtu iespējams tos remontēt un atjaunot.
Piemēram, Daugavpils pašvaldības pārvaldīšanā esošajām dzīvojamām mājām pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa noteikta no 15 līdz 36 centiem par kvadrātmetru, Tērvetes novada pašvaldībā – no 8 līdz 16 centiem par kvadrātmetru, Ventspils novada pašvaldībā – 21 cents par kvadrātmetru. Alojas novada Braslavas un Brīvzemnieku pagastā daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas maksa svārstās no 4 līdz 17 centiem kvadrātmetrā, bet Saldus novada Lutriņu pagastā – 14 centi par kvadrātmetru.
No apsekotajām 82 daudzdzīvokļu namiem 76% ir bojājumi, kuru novēršana (jumta seguma, notekcauruļu, ūdens un kanalizācijas cauruļvadu, elektroinstalācijas nomaiņa) vienas mājas īpašniekiem maksātu līdz pat 100 000 eiro.
Skaidrs, ka iedzīvotājiem, sevišķi novados bez valsts vai pašvaldību atbalsta, tādas naudas nav un nekad nebūs.
Nevajadzīgi iztērēta nauda
Atgriežoties pie OECD pētījuma, pārsteidzošs ir pavisam kas cits. Ministrijā nevarēja neredzēt, ka par dzīvojamo namu bēdīgo stāvokli un lielas iedzīvotāju daļas ierobežotajām iespējām iegādāties sev jaunus jau agrāk dažnedažādu pētījumu un secinājumu bijis atliku likām. Latvijas Lielo pilsētu asociācija, augstskolu lektori, visbeidzot Valsts kontrole jau agrāk bija atklājuši gaužām bēdīgo stāvokli namu uzturēšanā un atjaunošanā. Taču pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma 2019. gada 21. maijā valdība nolēma no valsts budžeta vēl iztērēt 280 000 eiro OECD un Latvijas divpusējā projekta “Mājokļu pieejamība Latvijā” īstenošanai.
Iznākumā 2020. gada 17. jūnijā Ekonomikas ministrija lielā pacilātībā prezentēja to, ar ko Valsts kontrole nāca klajā 2019. gada 3. decembrī.
Tad nu atliek vien jautāt Ekonomikas ministrijas valsts sekretāram Edmundam Valantim, kas OECD pētījumā bijis jauns un līdz šim nezināms, par ko no valsts budžeta bija jāizšķiež teju trešdaļa miljona. Vai tas, ka laikus jāapseko un jānovērtē daudzstāvu dzīvojamo namu stāvoklis? Vai tas, ka valsts atbalsts iedzīvotājiem ir nepietiekams? Varbūt tas, ka jāveicina īres dzīvokļu celtniecība?
Īres likums ar valsts parādu īrniekiem
Viens no nule pieminētajiem OECD pētnieku ieteikumiem, kā minēts, skar dzīvokļu īres tirgu. Tā atdzīvināšanai Ekonomikas ministrija uzrakstījusi jaunu Dzīvojamo telpu īres likumprojektu. 2018. gada beigās tas gan bija iesniegts pieņemšanai Saeimā. Bet divu aizvadīto gadu laikā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ar to nav tikusi tālāk par pirmo lasījumu.
Atšķirībā no pašlaik spēkā esošā likuma “Par dzīvojamo telpu īri” jaunajā likumprojektā izīrētājam paredzētas lielākas tiesības izlikt īrnieku no dzīvokļa ātrāk un vienkāršāk nekā pašlaik. Cita starpā likumprojektā paredzēti vairāki gadījumi, kad īrnieku varētu izlikt bez tiesas un divu mēnešu laikā.
Pašlaik izlikt īrnieku, kurš nemaksā īri vai pārkāpj citus īres līguma noteikumus, var tikai ar tiesu, kas dažkārt var vilkties gadiem ilgi.
Arī jaunu dzīvojamo namu būvētāji vairākkārt teikuši, ka būvēt dzīvokļus izīrēšanai viņiem nav izdevīgi tāpēc, ka pašlaik parādu piedzīšana un īrnieku izlikšana ir sarežģīta, šai ziņā pašlaik spēkā esošais likums ir novecojis.
Jaunais likums, iespējams, varētu vairāk līdzsvarot izīrētāju un īrnieku tiesības un pienākumus. Taču Ekonomikas ministrija ar šo likumprojektu grib atrisināt gadiem nerisināto denacionalizēto namu īrnieku problēmu, kas patiesībā nekā nebūtu saistāma ar brīvo īres tirgu.
Tas drīzāk ir valsts parāds tiem denacionalizēto namu dzīvokļu īrnieku tūkstošiem, kuriem bija liegtas tiesības privatizēt dzīvokļus vai to vietā saņemt kompensāciju un kuri pašlaik pilnīgi pamatoti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēžu laikā pie Saeimas nama logiem skaļi protestē pret šī likuma pieņemšanu. Ja nu deputātiem vēl šogad izdosies pieņemt šo likumu kopā ar šo valsts parādu denacionalizēto namu īrniekiem, OECD pētnieku pētītā mājokļu pieejamība, kas Latvijā jau kļuvusi par smagu sociālu problēmu, samilzīs vēl lielāka, nekā bijusi līdz šim.
Ministrijā taisīs stratēģiju
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs paudis, ka mūsdienu prasībām atbilstoša mājokļa pieejamība esot šī brīža valsts prioritāte. Bet Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā mājokļi nav uzrādīti kā galvenais darbības virziens.
Atsaucoties OECD ekspertu ieteikumam Ekonomikas ministrija plāno līdz 2021. gada beigām sacerēt visaptverošu mājokļu politikas stratēģiju – dokumentu, kas skaidrotu, ko tā turpmāk darīs mājokļa pieejamības veicināšanai.
Cik tūkstošu simtus no valsts budžeta varētu maksāt stratēģija un vai tā būtiski uzlabos mājokļu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, to pašlaik var vien minēt. Problēmas atrisinājums, par ko runāts jau sen un bez visaptverošas mājokļu politikas stratēģijas, – ar valsts atbalstu jābūvē jauni dzīvojamie nami.
Autors: Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
25.06.2020.
Lielbritānijā sākti potenciālās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi uz cilvēkiem!
Londonas Impērijas koledžas attīstītajai vakcīnai pret jauno koronavīrusu sākti izmēģinājumi uz cilvēkiem.
Tuvāko nedēļu laikā šo vakcīnu saņems 300 cilvēki, kuri brīvprātīgi pieteikušies dalībai šajā pētījumā. Pēc šīs pirmās fāzes oktobrī plānoti izmēģinājumi, piedaloties aptuveni 6000 cilvēku.
Izmēģinājumi uz dzīvniekiem liecina, ka šī vakcīna ir droša un izraisa efektīvu imūnreakciju pret jauno koronavīrusu. Pasaulē pašreiz tiek attīstītas vairāk nekā 120 potenciālās vakcīnas pret jauno koronavīrusu. 13 vakcīnām sākti klīniskie izmēģinājumi: piecām Ķīnā, trim ASV, divām Lielbritānijā un pa vienai Austrālijā, Vācijā un Krievijā.
Lielbritānijā izmēģinājumi uz cilvēkiem aprīlī tika sākti arī Oksfordas universitātes ekspertu attīstītajai vakcīnai. Londonas Impērijas koledžas izstrādātā vakcīna ir balstīta jaunā pieejā.
Daudzas tradicionālās vakcīnas ir balstītas uz vājinātu vai modificētu vīrusa formu vai vīrusa daļām, bet Londonas Impērijas koledžas attīstītajā vakcīnā izmantotas ģenētiskā koda sintētiskās daļiņas, kas atdarina vīrusu.
Pirmajā izmēģinājumu dienā vakcīna tiks ievadīta tikai diviem cilvēkiem un pēc tam trim ik pēc 48 stundām, pakāpeniski palielinot izmēģinājuma dalībnieku skaitu.
Atšķirībā no Oksforda universitātē attīstītās vakcīnas brīvprātīgie šajā izmēģinājumā saņems divas potes ar četru nedēļu atstatumu.
Profesors Robins Šatoks, kas vada izmēģinājumus, un viņa kolēģi norādīja, ka viņi rīkojas piesardzīgi vakcīnas izstrādāšanā izmantotās jaunās pieejas dēļ, bet īpašu drošības risku nepastāv.
“Ja mūsu pieeja strādās un vakcīna izrādīsies efektīva pieeja pret slimību, tas var revolucionizēt to, kā mēs reaģējām uz slimību uzliesmojumiem nākotnē,” sacīja Šatoks.
Londonas Impērijas koledžas cer, ka vakcīna varētu būt gatava izmantošanai un izplatīšanai Lielbritānijā un pasaulē 2021.gada sākumā.
Autors: nozare.lv
25.06.2020.
Jau ceturto diennakti pēc kārtas Latvijā nav reģistrēts neviens jauns Covid-19 gadījums
Aizvadītajā diennaktī Latvijā jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi nav reģistrēti, līdz ar to jau ceturto dienu pēc kārtas nav reģistrēts neviens jauns Covid-19 slimnieks, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.
Pagājušajā diennaktī Latvijā veikti 1276 Covid-19 testi.
Pēdējās diennakts laikā nav stacionētu pacientu ar Covid-19. Patlaban kopā stacionāros ārstējas astoņi pacienti, no tiem septiņi pacienti ar vidēji smagu, bet viens pacients ar smagu slimības gaitu. Kopā no stacionāra izrakstīti 175 pacienti.
Kopā veikti 141 713 izmeklējumi, saslimušas 1111 personas un 903 izveseļojušās, bet 30 mirušas.
Autors: nozare.lv
24.06.2020.
Kā sagaidīt Līgo un Jāņus: Ko drīkst un ko nedrīkst?
Šogad tradicionālās lauku balles izpaliek, bet kā svinēt svētkus, lai netiktu pārkāpti Covid-19 pandēmijas laika noteikumi? Mēs tev nākam palīgā, lai svētkus varētu svinēt ar drošu sirdi, ka nekas netiek pārkāpts!
Vai publisku pasākumu rīkošana ir atļauta? Vai drīkst izīrēt, piemēram, viesu namu?
Ministru kabineta noteikumi “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” nosaka, ka pasākums ir uzskatāms par privātu, ja tas privātā kārtā organizēts arī publiskās telpās vai vietās (2.3. pants). Ja pasākums tiek rīkots kā privāts ģimenes pasākums ar kaimiņiem un draugiem, tas nav uzskatāms par publisku pasākumu un nav organizējams tikai laikā no 06.30 līdz 24.00; ģimenes locekļi var kopā sagaidīt saullēktu.
Vai Jāņus drīkst svinēt 20 vai vairāk cilvēku lielā pulkā?
Līdz 30. jūnijam ārtelpās var tikt organizēti publiski pasākumi, kuru dalībnieku skaits nepārsniedz 300 personas, starp pasākuma dalībniekiem ievērojot divu metru distanci jeb paredzot 4m2 laukumu uz katru no pasākuma dalībniekiem. Pasākuma norises laiks ir no 06.30 līdz 24.00
Kas jāņem vērā, ja svētku naktī, ja plāno vērot saullēktu?
Publiski pasākumi Līgo/Jāņu svinētājiem organizējami vien laikā no 06.30 līdz 24.00. Privātam pasākumam privātā teritorijā, piemēram, savās mājās vai dārzā, šādu nosacījumu nav. Cilvēkiem pašiem ir jāuzņemas atbildība par privātu pasākumu un jārespektē piesardzības pasākumi. Valsts policija norādījusi, ka par epidemioloģisko noteikumu neievērošanu fiziskas personas var sodīt no 10 līdz 2000 eiro, bet juridiskās personas – no 140 līdz 5000 eiro.
Ugunskura kurināšana (skaidro “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests”)
Jāņu naktī Latvijā tiek dedzināti neskaitāmi ugunskuri, lai tie līgotājiem sniegtu gaismu no saules rieta līdz lēktam. Kādā Jāņu ticējumā ir teikts, ka veselu gadu veiksme pavadīs tos līgotājus, kuri Jāņu ugunskura vietu mācēs sagatavot pēc visām sentēvu un ugunsdzēsēju tradīcijām. VUGD skaidro, ka galvenais ir atrast īsto un pareizo vietu šim Līgo svētku galvenajam simbolam – tā, lai tas visus apgaismo un silda, bet neko nenodedzina! Jāņu ugunskurs ir jākurina drošā attālumā no ēkām, kokiem, žogiem, piemēram, kādā klajā vietā, tomēr nekādā gadījumā mežā. Kad īstā ugunskura kurināšanas vieta ir atrasta, tai apkārt jāapliek akmeņi vai jāaprok zeme, lai uguns neizplatītos pa sauso zāli un krūmiem. Lai ugunskurs būtu gaišāks, tas jādedzina tikai ar malku, savādāk melni dūmi, nelaba smaka un operatīvo dienestu bākugunis sagaidīs tos, kuri ugunskurā dedzinās riepas, plastmasas pudeles un dažādus sadzīves atkritumus. VUGD iesaka pie ugunskura blakus novietot spaini ar ūdeni, jo ar to varēs nodzēst ugunskuru, kad visi līgotāji dosies pie miera, vai arī ūdens palīdzēs atveldzēt kādu sakarsušu līgotāju.
Tad, kad Līgo svētku svinības rit pilnā sparā, Jāņu bērni gatavi lēkt pāri ugunskuram. Izsenis ir noteikts, ka pār ugunskuram var lēkt tikai tie līgotāji, kuri ir vismaz 18 gadus veci, pirms tam nav baudījuši kādu stiprāku dzērienu un sev mugurā nav uzvilkuši sintētiskas vai plandošas drēbes.
Visu Līgo svētku un Jāņu dienas svinību laikā nedrīkst aizmirst par bērniem – viņi šos svētkus nereti gaida vairāk par citiem. Redzot kā pieaugušie gatavojas jautrai līgošanai, bērniem šķiet, ka arī viņiem šajā dienā ir ļauts padraiskoties. Tradīcijas un ticējumi nosaka, ka, lai mājās valdītu saticība un miers, Līgo svētkos bērniem ir jāuztic vainagu pīšana un galda klāšana, nevis ugunskuru kurināšana un gaļas cepšana. Jautra līgošana būs garantēta, ja bērni visu laiku būs vecāku redzeslokā.
Ja tomēr sentēvu tradīcijas un ticējumus nav izdevies ievērot vai arī notikusi kāda cita nelaime un nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, nekavējoties jāzvana uz tālruni 112!
Uzklikšķini uz foto, lai iepazītos ar ugunsdzēsēju ieteikumiem drošai Līgo svinēšanai:
Autors: Dieviete.lv
Jāņu zāļu vākšana: Zini, ko iepin Jāņu vainagā!
Vasaras saulgriežu skaistākā un svarīgākā rota ir Jāņu vainags. To veidojot, varam radoši izpausties, pieskaņot to tērpam, sekot tradīcijām… Turklāt Jāņu zālēm, ko pinam vainagos un ar ko rotājam svinību vietu, piemīt arī ārstnieciskās īpašības. Ko tās var dot mūsu veselībai un kāda piesardzība jāievēro, tās lasot? Skaidro BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece.
Jāņu zāļu vākšana
Jāņu zāles tāpat kā ārstniecības augi ir jāvāc no rīta puses, kad rasa nožuvusi, vai vakarpusē. Šos augus nevajadzētu vākt dienas karstākajā un saulainākajā laikā, jo tad augi ātri novītīs. Turklāt vasaras saulgriežu laiks ir piemērots daudzu ārstniecības augu vākšanai.
Daudzas no iecienītākajām Jāņu zālēm, ko pinam vainagos, ir arī noderīgas medicīnā un spēj ietekmēt to, kā jūtamies, šādu vainagu valkājot. Tā, piemēram, pret galvassāpēm palīdzēs vainagā iepīta melisa, ugunspuķe vai vīgrieze. Savukārt mundrumam noderēs piparmētra, bet mieram – baldriāns, vīgrieze, melisa un kumelīte, iesaka farmaceite.
Populārākās Jāņu zāles
- Sarkano un balto āboliņu vainagā pin vienu pašu vai kombinē ar citiem augiem, savukārt veselībai to lieto pie saaukstēšanās un aterosklerozes profilaksei.
- Margrietiņas jeb pīpenes veido krāšņu svētku vainagu, un izsenis tiek uzskatīts, ka tās nes laimi.
- Pelašķi palīdz pret iekaisumu, mazina drudzi un temperatūru. Tāpat arī aptur asiņošanu un veicina brūču dzīšanu. Der arī pret gastrītu un vēdera pūšanos, rosina apetīti. Taču jāņem vērā, ka pelašķus nedrīkst lietot grūtniecības laikā!
- Raspodiņš ne vien piešķir ziedu vainagam svaigumu, bet ir arī noderīgs sievietes veselībai.
- Madaras palīdz pret iekaisumu, nomierina, palīdz dziedēt brūces.
- Asinszāli plaši pazīst kā dabīgo antidepresantu.
- Sarkanās magones papildinās svētku vainagu ar košumu un prieku.
- Kalmes lapas bieži izmanto svētku vainagu pamatam. Savukārt kā ārstniecības drogu izmanto kalmes sakneņus, kas sekmē gremošanu un pazīstami ar savām antibakteriālajām īpašībām.
- Deviņvīruspēku izmanto klepus gadījumā, lai veicinātu atkrēpošanu. Tam piemīt pretiekaisuma iedarbība, noder pie saaukstēšanās un gripas
- Baldriāns ir plaši pazīstams ar tā nomierinošo spēku.
- Vībotnes darbojas pret iekaisumu un pazemina temperatūru. Tām piemīt nomierinoša darbība, lieto arī ēstgribas uzlabošanai.
- Vīgriezes izmanto saaukstēšanās gadījumā, jo tām piemīt pretiekaisuma un sviedrējoša iedarbība, arī kā nomierinošu līdzekli satraukumu un miega traucējumu gadījumā.
- Ugunspuķei piemīt relaksējoša un organismu stiprinoša iedarbība.
- Rudzupuķēm, kas koši izgrezno vainagu ar zilo krāsu, piemīt pretiekaisuma iedarbība, to lieto ārīgi ādas slimību gadījumā.
- Vainagā starp ziediem skaisti izskatīsies arī kāda lapiņa vai neliels zariņš ar lapām – no ozola un pīlādža.
Piesardzība pirmajā vietā!
Farmaceite uzsver – vienmēr paturiet prātā drošību! Vainagu pīšanai un svētku rotāšanai izmantojiet tikai zināmus augus! Nekādā gadījumā neizmantojiet indīgos augus – iepazīstiet tos jau laikus, pirms dodaties lasīt ziedus. Izplatītākie ir latvānis (tam nedrīkst pieskarties, jo tas izsauc smagus ādas apdegumus), gundega (izsauc ādas iekaisumus, apdegumus), arī velnarutks, kas ir ļoti indīgs. Ar indīgo pļavas zāļu sarkstu – infografiku ikviens var iepazīties Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā.
Tāpat neizmantojiet un neplūciet aizsargājamos augus, piemēram, savvaļas orhidejas, un neizpostiet šos augus, vācot Jāņu zāles.
Savukārt, ja veidojat vainagu bērniem, tam noteikti izmantojiet tikai labi pazīstamus augus, piemēram, kumelītes, margrietiņas, āboliņu. Pievērsiet īpašu uzmanību arī tam, vai kāds no augiem neizraisa alerģisku reakciju!
Neaizmirstiet arī par ādas aizsardzību no saules, kas ir aktuāla gan lielajiem, gan mazajiem!
Ērces aktīvas arī svētkos!
Dodoties pēc Jāņu zālēm vai svinības aizvadot brīvā dabā, atcerieties par ērcēm un odiem. Te noderīgi būs aerosoli un aproces, kas atbaida gan odus, gan ērces. Odu kodumu vietu apstrādājiet ar dezinficējošu aerosolu. Savukārt, lai novērstu niezi un tūsku, noderēs antihistamīna geli, kurus uzklāj koduma vietai vairākas reizes dienā.
Lai nepiesūktos ērce, vajag padomāt par atbilstošu (gaišu) apģērbu un lietot ērces atbaidošus līdzekļus. Ieteicams ik pa laikam apskatīt, vai pa apģērbu nerāpo kāda ērce. Ja ērce tomēr piesūkusies, vajag to izņemt pareizi, pēc iespējas ātrāk un uzmanīgāk, lai to nesaspiestu. Vietu, kur piesūkusies ērce, nedrīkst apstrādāt ar eļļu vai citām taukvielām, jo tas var izraisīt ērcei vemšanu. Vietu, kur piesūkusies ērce, dezinficē, tad ērces izvilkšanai izmanto pinceti, ar ko ērces snuķītis jāsatver maksimāli tuvu ādai un lēnām jāizvelk. Šim nolūkam aptiekās nopērkamas speciālas pincetes. Var izmantot arī diegu, ko apsien ap ērces snuķīti un, velkot aiz diega galiem, izņem ērci. Koduma vietu dezinficē.
Drošus un skaistus svētkus!
Informatīvi atbalsta Dieviete.lv
Autors: Benu Aptieka
Neielaidies alkohola lietošanas spēlēs: Kā mazināt pārmērīgas līgošanas sekas?
Nereti pēc kārtīgas Līgo nakts svinēšanas nākamais rīts sagādā galvassāpes, sliktu dūšu un gremošanas traucējumus. Vienkāršākā recepte, lai novērstu paģiru un pārēšanās sekas, ir svētku ēdienus un dzērienus baudīt ar mērenību. Tomēr ko darīt, ja rīts pēc Līgo svinībām ir sācies ar galvassāpēm un nepatīkamu pašsajūtu? Ar padomiem dalās BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Kā “sagatavot” sevi svinībām?
Ja ir zināms, ka Līgo svētkos tiks lietots alkohols, pirmkārt, uz svinību vietu ieteicams ierasties ar sabiedrisko transportu vai kājām, lai izslēgtu varbūtību svinību laikā sēsties pie stūres. Z. Ozoliņa norāda, ka uz svētku galda jābūt ne vien alkoholiskajiem dzērieniem, bet arī sātīgām vakariņām un vieglām brokastīm. Lai savlaicīgi novērstu pārmērīgu alkohola lietošanu, jau iepirkšanās laikā ieteicams noteikt savu alkohola maksimumu, kuru svētkos nebūtu ieteicams pārsniegt. Tāpat speciāliste iesaka svinību laikā pieskatīt citam citu, lai mazinātu pārmērīgas alkohola lietošanas riskus, kā arī novērstu iespējamos konfliktus ar citiem līgotājiem. Pirms lēkšanas pāri ugunskuram noteikti jāizvērtē savas spējas, reibuma pakāpe un ugunskura augstums. Tāpat pirms svinībām ir ļoti svarīgi nodrošināties ar dzeramo ūdeni, proti, lai tā pietiktu gan svinību laikā, gan arī nākamajā dienā. Runājot par veselību, vēlams pēc iespējas atturēties no trekniem ēdieniem, lai pārlieku nenoslogotu aknas, jo tām tāpat svētku laikā ir liela noslodze. Pirms svētkiem un kādu laiku pēc tam ieteicams lietot aknu atjaunojošos medikamentus. Svētkos bieži sanāk pārēsties, līdz ar to būtu vēlams lietot arī gremošanas fermentus. Katram gadījumam aptieciņu ieteicams atjaunot ar dezinfekcijas līdzekļiem, plāksteriem un repelentiem pret odiem un ērcēm.
Neielaidies alkohola lietošanas spēlēs!
Z. Ozoliņa skaidro, ka alkohola lietošanas radītos efektus ietekmē vecums, svars un arī dzimums. Standarta dzēriens satur 10 gramus etanola, to organisms var pārstrādāt vienā stundā. Pirms svinībām ieteicams kārtīgi paēst, tomēr būtu vēlams atturēties no sāļiem ēdieniem, kas var pastiprināt slāpes. Uz svinību galda jābūt arī sulai, ūdenim un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Alkoholiskos dzērienus nav ieteicams jaukt ar cukurotiem vai enerģijas dzērieniem. BENU Aptiekas farmaceite Z. Ozoliņa uzsver, ka noteikti nevajadzētu ielaisties spēlēs, kas vērstas uz ātru alkohola patēriņu. Tāpat speciāliste atgādina, ka alkoholu nedrīkst lietot grūtnieces, jaunieši līdz 18 gadiem, kā arī pacienti ar hroniskām saslimšanām.
Kā tikt galā ar pārēšanos?
Kaut arī vienas dienas pārēšanās nav pasaules gals, tas nozīmē, ka nākamajā dienā ieradumi būtu jāmaina. Veiciet sporta vingrinājumus, kas kompensētu kaloriju patēriņu. Dienā pēc pārēšanās izvēlieties pārtikas produktus, kas bagāti ar olbaltumvielām un palielina sāta sajūtu. Tie būtu vistas vai tītara gaļa, jūras veltes, liesa liellopa gaļa, olas, sojas un piena produkti, kā arī pārtika, kas bagāta ar šķiedrvielām, piemēram, pākšaugi, augļi, dārzeņi, rieksti un sēklas. Noteikti jādzer daudz ūdens, kas palīdz no organisma izvadīt uzņemto nātriju. Ieteicama arī piparmētru tēja, kas uzlabo gremošanu, kā arī gremošanas fermenti.
Kā rīkoties, ja nākamajā rītā sāp galva?
Ja svinību laikā sanācis lietot alkoholu un nākamā diena sagaida ar galvassāpēm, uzreiz pēc pamošanās ir ieteicams izdzert divas glāzes ūdens. Tas palīdzēs organismam atgūt zaudēto šķidrumu. Tāpat ieteicama ir tomātu, greipfrūtu vai apelsīnu sula, jo augļi satur vienkāršo cukuru – fruktozi, kas paātrina alkohola pārstrādi vielmaiņas procesā. Var izdzert arī tasi kafijas. No pārtikas ieteicama karsta vistas zupa vai piena kokteilis ar banānu. Lai tomēr nebūtu jācīnās ar alkohola izraisītajām sekām, ieteikums svinību laikā kārtīgi paēst, dzert lēnām un nejaukt dažāda stipruma dzērienus. Ja otrajā dienā nav spēka gatavot, tad var lietot aptiekā iegādātus galvassāpes mazinošus un vispārējo labsajūtu uzlabojošus medikamentus un uztura bagātinātājus, kas satur aspirīnu kombinācijā ar C vitamīnu, vai no dabīgām vielām veidotus detoksikācijas „kokteiļus”. Jāuzsver, ka paģiru “ārstēšana” ar alkoholu ir mīts, turklāt tas var veicināt neveselīgu ieradumu attīstību un atkarību no alkohola.
Lai būtu skaisti svētki un jauka noskaņa, farmaceite iesaka ievērot mērenību gan ēdiena, gan arī alkohola lietošanas ziņā. Pirms tam noteikti jāizvērtē nepieciešamie medikamenti, un, ja tomēr gadījusies ķibele, nedrīkstētu lietot visu pēc kārtas, bet būt zinošiem un lietot zāles atbildīgi un atbilstoši simptomiem.
Autors: Benu Aptieka
Latvijai šogad neizdosies iegūt papildu gripas vakcīnas!
Gripas vakcīnas lielākā skaitā nav pieejamas, un valstis sākušas sacensību par šo resursu, taču jau tagad skaidrs, ka Latvijai pie papildu krājumiem netikt, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Ja Covid-19 nākamais vilnis sakritīs ar gripas sezonu, tas būs gan dubults risks cilvēkiem, gan papildu slodze veselības aprūpes sistēmai, tāpēc visā pasaulē, arī Latvijā vēlas veicināt vakcinēšanos pret gripu, lai vismaz no šī vīrusa izplatības pēc iespējas izbēgtu, skaidro raidījums.
Jau aprīļa beigās valdība sprieda, ka jānodrošina, lai pēc iespējas lielāka sabiedrības daļa, īpaši riska grupas, ir vakcinētas pret gripu un savlaicīgi jāsāk sarunas ar ražotājiem. Tas tika pamatots arī ar iepriekšējo pieredzi, atsaucot atmiņā Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) pārslodzi aizpagājušajā gripas sezonā, kad tas bija pārpildīts. Ja šādos apstākļos būtu jādomā, kā aprūpēt vēl arī Covid-19 slimniekus, situācija kļūtu īpaši kritiska.
Pret gripu vakcinējas mazāk nekā 5% Latvijas iedzīvotāju. Riska grupā – vecumā virs 65 gadiem – Latvija gripas vakcinācijas ziņā ir priekšpēdējā vietā no Eiropas Savienības valstīm. To varētu labot, taču arī vakcīnu tad vajadzētu vairāk, skaidro “de facto”.
Atbildīgā par sarunām ar ražotājiem ir Zāļu valsts aģentūra (ZVA). Tā uzrunājusi četras kompānijas, no kurām trīs Latvijai gripas vakcīnas piegādājusi arī līdz šim. Taču papildu vakcīnu piegādes iespējas šie ražotāji noraidījuši.
“Vairāk viņi nevar piegādāt,” raidījumam teica ZVA direktors Jānis Zvejnieks.
Latvijai katrā nākamajā gripas sezonā paredzētos apjomus ražotāji nosaka jau iepriekšējā gada novembrī – decembrī, ņemot vērā līdzšinējo pieprasījumu. Iepriekšējā sezonā Latvijai saražoja 173 000 vakcīnu, un, prognozējot nelielu pieprasījuma pieaugumu, nākamajai sezonai ieplānoja 195 000 vakcīnu. Lai arī tas ir par 22 000 vairāk, pat tās visas izlietojot, vakcinēti būtu mazāk nekā 10% Latvijas iedzīvotāju.
Iepriekšējos gados vakcīnu skaitu bija iespējams papildināt, ja tās palika pāri citās valstīs, taču šoreiz lielas cerības ZVA uz to neliek. Savukārt jaunu vakcīnu saražošanai esot par vēlu. Pēc Zvejnieka teiktā, Latvijai paredzētās “vakcīnas jau ir saražotas, sapakotas un stāv stabilizācijas pārbaudē, un augustā, septembrī būs zāļu lieltirgotavās”.
Latvijai pieejamās vakcīnas turklāt būs jāsadala starp valsts iepirkumiem un komerctirgu. Šogad valsts plāno paplašināt par valsts naudu vakcinēto cilvēku loku. Šobrīd pret gripu bez maksas vakcinē grūtnieces un bērnus līdz divu gadu vecumam, bet daļēji vakcīnas izmaksas sedz cilvēkiem ar hroniskām slimībām un vecākiem par 65 gadiem.
Tuvāko nedēļu laikā Veselības ministrija (VM) plāno iesniegt Ministru kabinetā papildinājumu, šajās grupās iekļaujot arī mediķus un sociālās aprūpes centru klientu un darbiniekus, vēsta “de facto”.
VM lēš, ka šim valsts programmas papildinājumam vakcīnu pietiks, bet mazāka daļa būs tiem, kas plāno vakcinēties par savu naudu.
Autors: Raidījums “de facto”
22.06.2020.
Dieviete.lv Atziņa 2107
Nav svarīgi vai citiem tavs mērķis patīk vai nē, būtiski, lai tu pati esi gatava līdz tam tikt un nepadoties
Saulgriežu enerģija un tradīcijas (+VIDEO)
Lai gan latviešiem tradīcija svinēt vasaras saulgriežus ir Līgo vakarā, īstā un enerģiskā saulgriežu nakts ir nedaudz agrāk. Šogad vasaras saulgriežu astronomiskais laiks ir naktī no 21. uz 22. jūniju, kad arī ir īstais laiks ievērot saulgriežu tradīcijas, lai gūtu jaunu un pozitīvu enerģijas lādiņu.
Saulgriežu enerģija
Galvenā doma Saulgriežu rituāliem un tradīcijām ir attīrīšanās process. Ievērojot un izpildot Saulgriežu tradīcijas, tiek attīrīts ķermenis, domas, gars un enerģija.
Gada īsākā nakts un garākā diena ir laiks, kad jādodas basām kājām pļavā meklēt trejdeviņu ziedus vainagam un smelties pozitīvo enerģiju, kas ir īpaši uzlādējoša tieši saulgriežu laikā. Lasot ziedus un pinot vainagu, jādomā pozitīvas domas, lai vainagā iepītā enerģija pārietu vainaga nēsātājai.
Saulgriežu vakarā iestājas enerģijas pīķa laiks, kad atveroties Dieva vārti. Tad ir jādomā visu, ko vēlies! Saulgriežu vakarā izteiktās pozitīvās vēlmes patiešām piepildoties!
Saulgriežu uguns un ūdens
Saulgriežu laikā jāiesaista visas četras dabas stihijas – zeme, gaiss, uguns un ūdens. Zeme tiek iesaistīta, staigājot basām kājām un gaiss – pats par sevi. Biežākie saulgriežu rituāli ir tieši saistīti ar uguni un ūdeni.
Saulgriežu rītā jāiet rasā staigāt un upē vai ezerā mazgāties, lai attīrītu ķermeni, prātu un garu no pagājušām negatīvajām enerģijām. Tautās runā, ka saulgriežos ūdens esot svētīts, tieši tā iemesla dēļ tiek attīrīts gars.
Ugunij nepieciešams ziedot un nostiprināt dienas gaitā smelto pozitīvo enerģiju, domas un vēlmes. Ziedojot, jādod tai kaut kas no sevis. Vai tas ir pērnā gada izkaltētais trejdeviņu zāļu vainags, kas sadegot kopā ar negatīvo un aizgājušo enerģiju, vai arī uz lapiņas uzrakstītas nākotnes vēlmes, lai tās nostiprinātos un izplatītos pa visumu. Uguns ziedošanas rituāls jāievēro pulksteņrādītāja virzienā, kā arī pašai uguns vietai jābūt maksimāli augstākajam punktam, kāds attiecīgos apstākļos ir iespējams, tādēļ ne velti saka, ka ugunskuru jākurina kalna galā, lai uguns gaisma nesot svētību, cik vien tālu saredzama.
Attīrīt enerģiju var arī lecot pāri ugunskuram, ko, visticamākais, ir darījis katrs īstens Līgo svinētājs. Saulgriežu uguns apspīdētie iegūstot spēku un auglību, tas attiecas arī uz lauku – saulgriežu uguns apspīdēts lauks sniedzot dāsnu ražu.
Ap ugunskuru zīmētās latviešu dievu zīmes nesot veiksmi, enerģiju un aizsardzību. Jāatceras, ka uzzīmējot konkrētu dieva zīmi, domājot labas domas, kamēr to apspīd uguns, šī zīme jānēsa visu gadu, lai nestu lielu veiksmi un laimi. Saulgriežu ugunskuru nedrīkst dzēst, tai jānodziest dabiski.
Dieviņš Saulgriežos
Viens no galvenajiem saulgriežu rituālu iemesliem ir Dieviņa piesaistīšana un uzrunāšana. Senlatvieši, kurinot ugunskuru, veica Dieviņa piesaistes rituālus un ticēja, ka varot pat sadzirdēt viņa klātbūtni.
Pēc ugunskura nodzišanas, jāpaņem no tā ogle un jāglabā visu gadu. Ar to var zīmēt dievu zīmes, tad tām piemīt daudz spēcīgāka enerģija.
Video
Autors: Bauskas rajona lauku partnerība/Dieviete.lv
Kura Holivudas zvaigzne atveidos princesi Diānu topošajā kinofilmā? (+VIDEO)
Filmas “Krēsla” zvaigzne, aktrise Kristena Stjuarte ieguvusi fantastisku lomu, viņa atveidos princesi Diānu. Topošās filmas režisoram Pablo Larēnsneesot ne mazāko šaubu par to, ka vampīrsāgas aktrise ir piemērota šai lomai, tomēr sociālo tīklu lietotāji nav apmierināti ar šo izvēli.
Filma stāstīs par 1990.to gadu notikumiem, kad lēdija Diāna izšķirās no prinča Čārlza. Nav nekāds noslēpums, ka daudzus izbrīnījusi topošās biogrāfiskās filmas režisora aktrises izvēle.
“Vairums britu aktrises izskatītos šajā lomā organiskām, princese Diāna bija izsmalcināta, bet Kristena tāda nav. Viņas nav pat nedaudz līdzīgas,” – šādu un līdzīgus komentārus var lasīt sociālajās vietnēs. “Kristena Stjuarte princeses lomā – tas ir tik nepareizi, cik nepareizi vien var būt,” – saka kāds cits “Twitter” lietotājs. “Princeses Diānas sejā vienmēr bija daudz emociju, bet Kristenas seja vienmēr ir vienāda – visās lomās,” – papildina kāds cits. Kāds ar ironiju rakstījis, ka Kristena drīzāk būtu piemērotāka tagadējais prinča Čārlza sievai Kamillai.
Viena no populārākajām režisora Pablo Larēna filmām ir 2016.gada filma “Džekija”, filma stāstīja par Džekijas Kenedijas dzīvi, kuras galvenajā lomā bija izvēlēta aktrise Natālija Portmana. Natālija par šo lomu saņēma “Oskaru”.
Video
Autors: Dieviete.lv
Darbības un kļūdas, kurās atzīties varētu daudzas sievietes. Vai atpazīsti sevi?
Lai arī mēs laicīgi par daudz ko tiekam brīdinātas, vērā to tomēr neņemsim, kamēr pašas nepamēģināsim. Laikam jau tā ir, ka pašai no kļūdām vien ir jāmācās. Atpazīsti sevi kādā no šīm situācijām?
Domāji „Vajag dot viņam iespēju”
Domāji: „Tas nekas, ka viņš bez darba un bez ambīcijām… Toties izskatīgs”. Vai varbūt domāji: „Nu, nekas, ka mums tagad nesakrīt viedokļi. Gan jau kaut kā sadzīvosim”. Un, tā vietā, lai uzreiz katrs ietu savu ceļu, tu turpināji ar viņu attiecības. Un pēc tam tu pārdzīvoji par izniekoto laiku.
Krāsoji matus mājās
Vai tiešām tik grūti? Ko tur vispār vajag mācēt? Sajauc visu kopā un smērē virsū! Pamatā tā arī ir. Tikai rezultāts gan var nesanākt tāds, kādu vēlētos. Tad atliek vilkt cepuri galvā un skriet ar asarām acīs pie frizieres un lūgt glābiņu.
Piedzēries un zvanīji bijušajam
Šeit mēs neko pat nekomentēsim. Vienkārši līdzjūtīgi paklusēsim…
Resnēji
Nē, ne jau tāpēc, ka saslimi. Un ne jau tāpēc, ka pārdzīvo stresu vai grūtniecību. Tas viss tāpēc, ka apkārt ir tortītes, šokolādītes, bulciņas, vīniņš, trekns sieriņš… Viss tik garšīgs… Un pēc tam tas viss garšīgais vairs neietilpst nevienos džinsos. Tā pēkšņi, vai ne?
Tēloji orgasmu
O, jā… Gribēji, lai viss ātrāk beidzas? Saprati, ka vienkārši nebūs? Vēlējies iepriecināt partneri? Jā, daudzām tā ir bijis. Bet, vai tiešām tas ir vajadzīgs?
Nogriezi poniju
Ponijs ir briesmonis, kas pie lielākās daļas sieviešu atgriežas ik pa laikam un nomoka viņas ar domām par tā iegūšanu. Nogriezi – vajag ataudzēt. Ataudzēji – vajag nogriezt. Šim stāstam nav beigas, un tomēr ik reizi tas sākas ar frāzi: „Ak, kungs, ko es atkal esmu izdarījusi?!”
Teici „Ej projām!”
Viņš tev saka: „Varbūt man vispār aiziet?” un tu viņam saki: „Jā! Lasies! Vācies projām no manas dzīves! Savāc savas mantas un atpakaļ nenāc!”
Un pēc tam, protams, tu iztēlojies, kā viņš saprot, ka kļūdījās, rāpo pie tevis atpakaļ ar rozi zobos un atvainošanās vārdiem… Un viņš atnāks ar to rozi… Tikai ne pie tevis. Jā, tu ar vienu frāzi tiki no viņa vaļā. Jā, mēs zinām, ka tu negribēji, bet kāpēc nevarēji turēt savu mēli aiz zobiem?
Nopirki kurpes, kurās nevari paiet
Un ne jau tāpēc, lai tajās sēdētu, bet tāpēc, lai staigātu. Negribam tevi sarūgtināt, bet ideja „gan jau ievalkāsies” un „gan jau pieradīšu pie tā papēža” nenostrādās. Ja tu nejuties kurpēs ērti jau veikalā, tad tu nejutīsies ērti arī uz ielas. Tādām kurpēm vieta atliek tikai skapī – goda vietā.
Autors: Dieviete.lv
Ūdens temperatūra upēs un ezeros vietām sasniedz jau +25 grādus
Jūrā daudzviet saglabājas auksts ūdens, bet upēs un ezeros tas vietām iesilis līdz +25 grādiem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra un pašvaldību sniegtie dati.
Vidzemes piekrastē, kā arī atklātā jūrā Kurzemes rietumkrastā ūdens temperatūra pārsvarā ir +9..+13 grādi, jo valdošais ziemeļaustrumu vējš saules sasildīto ūdens virsējo slāni pūš prom no krasta. Siltākais ūdens Latvijas piekrastē ir Rīgas līča rietumos – no Jūrmalas līdz Kolkai, – kur ūdens temperatūra ir vidēji +18..+21 grāds.
Vakarbuļļos un Vecāķos ūdens temperatūra jūrā svētdienas rītā bija attiecīgi +16 un +17 grādi.
Ūdens temperatūra Daugavā un Gaujā +18..+23 grādi, Aiviekstē un Ventā +22..+23 grādi, Lielupē +22..+25 grādi. Arī citās Latvijas upēs ūdens sasilis līdz +20..+25 grādiem, zemāka temperatūra ir upēs, kurās ieplūst pazemes avotu ūdens.
Līdzīga temperatūra ir arī ezeros. Vietām vērojamas ūdens temperatūras svārstības vēja ietekmē, piemēram, pēdējā diennaktī Rāznas ezerā pie Kaunatas, pastiprinoties ziemeļaustrumu vējam, ūdens temperatūra pazeminājusies no +24 līdz +17 grādiem.
Ūdens līmenis upēs svārstās, pārsvarā pazeminās.
Lietusgāžu ietekmē Aiviekstē pie Lubānas ūdens līmenis mēneša vidū bija cēlies par nepilnu metru, Daugavā no Baltkrievijas robežas līdz Jēkabpilij – par vienu līdz diviem metriem.
Tuvākajā nedēļā ūdens līmenis upēs pazemināsies, temperatūra vietām vēl kāps, prognozē sinoptiķi.
Autors: nozare.lv
Gribi ceļot? Atgriežoties no šīm valstīm, var nākties ievērot 14 dienu pašizolāciju
Atsevišķās Eiropas valstīs, uz kuru apmeklēšanu patlaban neattiecas pašizolācijas prasība, vērojams Covid-19 saslimstības pieaugums, tāpēc ceļotājiem jāapzinās, ka, atgriežoties šīm no valstīm, viņiem var nākties ievērot 14 dienu pašizolāciju, atzina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja.
Pēc saslimstības datu aktualizēšanas 19.jūnijā saslimstības rādītāji vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs ir pārsnieguši 15 gadījumu uz 100 000 iedzīvotājiem robežu. Tas nozīmē, ka ceļotājiem, atgriežoties no šīm valstīm, tagad būs jāievēro 14 dienu pašizolācija.
Šo valstu vidū ir Rumānija, Polija un Bulgārija, kamēr jau iepriekš pašizolācijas prasība tika noteikta attiecībā uz Lielbritāniju, Zviedriju un Portugāli.
Kā skaidroja SPKC pārstāve, tiem, kuri jau ir pasūtījuši biļetes braucienam uz kādu no minētajām valstīm, atgriežoties Latvijā, nāksies ievērot pašizolāciju. Šāda prasība arī attiecas uz tranzītā ceļojošajiem, proti, ja ceļotājs caurbrauks šīs valstis vai būs uzturējies to lidostās pārsēšanās nolūkos.
Ņemot vērā minētos apsvērumus, gan SPKC, gan Veselības ministrija joprojām neiesaka doties ceļojumos ārpus Latvijas.
Jau ziņots, ka pašizolācija nav jāievēro cilvēkiem, kuri ieradušies no valstīm, kurās 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 15. Rēķinot gadījumu skaitu uz 100 000 iedzīvotājiem, ir iespējams objektīvi salīdzināt dažādu valstu rādītājus, neskatoties uz atšķirībām iedzīvotāju kopskaitā.
Kopumā ir sešas ES un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstis, no kurām atgriežoties ir jāievēro pašizolācija. Šo valstu vidū ir Zviedrija, Lielbritānija, Portugāle, Rumānija, Polija un Bulgārija.
Piektdien, 19.jūnijā, aktualizētie SPKC dati liecina, ka Latvijā saslimstība aizvien turpina kristies, patlaban sasniedzot 1,4 gadījumu robežu, kas ir viens no zemākajiem ES un EEZ valstu vidū. Pārējās Baltijas valstīs saslimstība ir ievērojami augstāka – Lietuvā 3,6 un Igaunijā 6,6 gadījumi. Kopš 12.jūnija Lietuvā saslimstība ir pieaugusi par 0,07 gadījumiem, kamēr Igaunijā nokritusies par 1,99 inficētajiem.
Autors: Nozare.lv
20.06.2020.
Piesakies! Andžeja Reitera seminārs – meistarklase par apzinātām un veselīgām attiecībām ar sevi un citiem
Seminārs – meistarklase
2020. gada 21. jūlijs, no plkst. 17.30 – 20.30
Rīga, Elizabetes iela 45/47, 6. stāvs
Seminārā tiks runāts par apzinātām un veselīgām attiecībām ar sevi un citiem, enerģētiku, sievietes un vīrieša askēzēm u.c. tēmām.
Tas būs aktuāls ikvienam, kas interesējas par sevis un citu izziņu!
Mazāk steigas, vairāk spēka..
Mazāk pienākumu, vairāk mīlestības..
Ej tur, kur liek tava sirds, un tu nekad nekļūdīsies (A. Reiters)
Par lektoru:
Andžejs Reiters – Izaugsmes treneris, bioenerģētiķis, ceļotājs
Grāmatu „Īstā bagātība” un „Es izvēlos abus” autors
Dalības maksa: EUR 35,00 (obligāta iepriekšēja pieteikšanās).
Pieteikšanās pa tālruni: 28184406 vai e-pastu: arnita_dz@inbox.lv (vietu skaits ierobežots).
Informatīvi atbalsta Dieviete.lv
20.06.2020.
Mūziķis Mesa: Man bērnībā bija viss, izņemot vecāku mīlestību (+VIDEO)
“Man bērnībā bija viss, izņemot vecāku mīlestību,” atklātā sarunā ar žurnālistu Armandu Tripānu kanāla 360TV raidījumā “Rezervēts” atklājis populārais mūziķis Mesa. Tiesa viņš nevienā brīdī nedz mammu, nedz tēti par to nevainojot, jo saviem vecākiem piedzimis agrā jaunībā – mammai tolaik bijuši 18, bet tētim 19 gadu. “
Tēvs mūziķa dzīvē ir bijis visai maz, jo vecāki agri izšķīrušies. “Tēvam “tusiņš” tolaik bija svarīgāks kā ģimeniskās vērtības. Man nepatika tie ķīviņi, nepatika strīdi, vardarbība un visas tās mukšanas, skriešanas, kaut kur slēpšanās,” bērnības skarbākos mirkļus atceras Mesa. Tomēr viņš arī atklāti atzīst, ka ļoti daudz no šiem notikumiem ir mācījies.
Video
Autors: 1188.lv
Raksts: https://www.1188.lv/iesaka/padomi/muzikis-mesa-man-berniba-bija-viss-iznemot-vecaku-milestibu-2638
Mediķis runā: Kā pēc pandēmijas mainīsies sabiedrības paradumi? (+VIDEO)
Ārkārtas stāvoklis Latvijā ir beidzies, bet Covid – 19 sekas vēl ilgi būs jūtamas. Jāņem vērā, ka vēl ilgi būs jāievēro dažādas piesardzības normas. Kādas pārmaiņas būs vērojamas sabiedrībā kopumā? Ar savu viedokli dalās anesteziologs-reanimatalogs Roberts Fūrmanis.
Skaties raidījumu “Māmiņu klubs” svētdienu rītos 9:20 kanālā STV pirmā!
Video
Autors: STV Pirmā
Bērnu slimnīcā pacientam apstiprināta saslimšana ar Covid-19
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā ceturtdien, 18.jūnijā, pacientam apstiprināta saslimšana ar Covid-19, pavēstīja slimnīcas pārstāve Una Grenevica.
Ņemot vērā, ka pacienta vecākiem jau bija konstatēts Covid-19, ierodoties ārstniecības iestādē, tika ievēroti visi nepieciešamie drošības pasākumi. Rezultātā slimnīcas personāla darbu un pašas ārstniecības iestādes funkcionēšanu šis gadījums nav ietekmējis, apstiprināja slimnīcas pārstāve.
Pacients, kura vecums ir līdz 10 gadiem, patlaban atrodas atsevišķā infekcijas palāta kopā ar vecāku. Ņemot vērā, ka sasirgušajam ir pazemināta imunitāte, slimības gaita esot vidēji smaga, tomēr pacienta stāvoklis ir stabils.
Kā atzīmēja Grenevica, sasirgušais tiek ārstēts saskaņā ar noteikto kārtību, turklāt slimnīcā tika veikti nepieciešamie dezinfekcijas pasākumi.
Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Ilze Arāja aģentūrai LETA apstiprināja, ka saistībā ar šo gadījumu ir uzsākta epidemioloģiskā izmeklēšana. Tāpat zināms, ka pacients ir nesen ieradies no ārvalstīm, kā rezultātā pastāv pamats uzskatīt, ka inficēšanās nav notikusi Latvijā.
Arāja arī atklāja, ka patlaban visi apstiprinātie Covid-19 gadījumi ir centra redzeslokā un nekontrolēta vietējā transmisija nenotiek, kas nozīmē, ka arī šajā gadījumā ir apzinātas visas pacienta tuvākās kontaktpersonas.
Jau ziņots, ka iepriekš Bērnu slimnīcā vienam darbiniekam tika konstatēta saslimšana ar Covid-19, tomēr arī toreiz slimnīcas darbība netika traucēta un, neskatoties uz vairākiem darbiniekiem noteikto pašizolācijas prasību, ārstniecības iestādes turpināja sniegt pakalpojumus.
Autors: nozare.lv
20.06.2020.
Horoskops: Izveido ideālo garderobi, atbilstoši tavai horoskopa zīmei!
Katra no mums dod priekšroku tādam vai citādam ģērbšanās stilam. Viena izvēlas spīdīgas un spilgtas kleitas, cita ģērbjas pēc pēdējām modes tendencēm, vēl cita izvēlas nezūdošo klasiku, bet daļai sieviešu ir teju vienalga, ko valkāt. Taču – lai tērpi tevi ne tikai izdaiļotu, bet arī veicinātu psiholoģisku komfortu, ir vērts ņemt vērā piederību konkrētai zodiaka zīmei.
AUNS
Sievietēm, kas dzimušas enerģiskajā Auna zīmē, piestāvēs dinamiski un ērti tērpi no pēdējām modes kolekcijām vai arī stingri ieturēts klasiskais stils. Tas lieliski izskatās un atbilst vairākām viņu rakstura īpašībām.
Ideāla izvēle būs tērpi, kuros var doties gan uz darbu birojā, gan uz saviesīgu pasākumu, jo Auna zīmes sievietes dzīve ir tik neparedzama, ka viņas pašas dažkārt nezina, kur dienas beigās nonāks.
Daudzām šīs zodiaka zīmes pārstāvēm patīk mazas uz auduma uzšūtas detaļas un dažāda veida bižutērija, kas ne tikai nav harmonijā ar viņu iekšējo pasauli un ārējo tēlu, bet bieži izskatās bezgaumīgi. Tāpēc labāk dot priekšroku gludiem tērpiem bez apdares un diezgan lielām rotām no pusdārgakmeņiem.
VĒRSIS
Vērša zīmes sievietēm ieteicams izvēlēties tērpus no dabiskajiem audumiem. Atsakies no sintētikas – uz to slikti reaģē tava āda un tava iekšējais „Es”. Apģērbam, ko tu valkā, jābūt elegantam, bet arī ērtam. Viss, kas apgrūtina asinsriti, nav domāts tev.
Tā kā tev nepatīk šķiesties ar naudu, nepērc modernu apģērbu, kas nākamajā sezonā vairs nebūs aktuāls. Savu garderobi izveido tā, lai no vairākiem pamata apģērbiem varētu izveidot dažādus tēlus. Neaizmirsti par šallēm/lakatiem – tie atdzīvina jebkuru tērpu un padara tevi pievilcīgāku.
DVĪŅI
Dvīņu zīmē dzimušajām sievietēm patīk sajust un demonstrēt savu oriģinalitāti, taču viņas bieži pieviļ gaume. Tāpēc – pirmkārt, šīm dāmām regulāri būtu jāvēršas pēc konsultācijas pie profesionāliem stilistiem, un, otrkārt, jāvalkā autoru darināti apģērbi, kas tapuši ne vairāk kā trijos eksemplāros. Izvēlies pārbaudītas vērtības!
Šīs zīmes pārstāvēm ideāli ir piemērots etniskais stils, vēlams viegls un gaisīgs. Viņām, protams, patīk eksperimentēt, taču labāk būs, ja, izejot sabiedrībā, viņas piesaistīs pozitīvu uzmanību, nevis izraisīs neizpratnes pilnus skatienus un skeptisku smaidu.
VĒZIS
Vēža zīmē dzimušajām sievietēm parasti piemīt izcila gaume – brīžos, kad vajag sevi parādīt no labākās puses, viņas patiešām mirdz. Savukārt ikdienas dzīvē šīs zīmes sievietes dod priekšroku vienkāršam, bieži valkātam un ērtam apģērbam.
Lietišķajā dzīvē izvēlies klasiku un angļu stilu, kas vienmēr ir bijis un būs izsmalcinātības un lieliskas gaumes rādītājs. Turklāt tu ērti juties apģērbā, kas pasargā no ziņkārīgiem skatieniem. Tāpēc, lai saglabātu garīgo līdzsvaru, būtu jāatsakās no caurspīdīgām blūzēm un kleitām, pārāk dziļa dekoltē un īsiem svārkiem.
LAUVA
Lauvas zīmē dzimušajām sievietēm ir svarīgi mirdzēt pat tad, kad neviens viņas neredz. Tāpēc – lai vienmēr justos ērti, šīs zodiaka zīmes pārstāvēm ieteicams visu laiku ģērbties svinīgi. Darbā, mājās vai iepērkoties, sievietei Lauvai ir jāizskatās tā, it kā viņa tūliņ pat grasītos doties uz saviesīgu pasākumu.
Lauvām ideāli piemērots ir izsmalcinātais, elegantais un daudzpusīgais franču stils un vintāžas stils. Lauvām ieteicams ikdienas tērpos izvairīties no melnās krāsas. Lai gan melna krāsa pēc zodiakālajiem rādītājiem viņām piestāv, tā negatīvi ietekmē psiholoģisko stāvokli. Lai izvairītos no depresijas, labāk dot priekšroku smilšu, dzeltenai, zeltainai, oranžai un violetai krāsai.
JAUNAVA
Jaunavām patīk pucēties. Lai justos komfortabli, viņām nepieciešams liels daudzums tērpu un aksesuāru, kas noder jebkurā dzīves situācijā.
Lai gan šīs zīmes pārstāvēm vislabāk piestāv klasika, ar to nevajadzētu aprobežoties. Bez šaubām, klasiskais stils ir prioritāte, taču vēlams, lai garderobē parādās arī jaunākās modes tendences. Jaunavām patīk uzmirdzēt supermodernos tērpos, taču tie viņām ātri apnīk, un viņas drīz vien atgriežas pie savas klasikas.
Jaunavām ideāli piestāv baltā krāsa, kas simbolizē ne tikai tīrību, bet arī patiesību – šajā saistībā der atgādināt, ka šīs zīmes pārstāves ir ne tikai neticami tīrīgas un kārtīgas, bet bieži vien arī uzskata savu viedokli par nekļūdīgu.
SVARI
Šīs zodiaka zīmes pārstāvēm ieteicams apvienot apģērbā vairākus stilus, cenšoties radīt harmonisku attiecību, un izvairīties no garlaicīgas un prognozējamas klasikas. Turklāt, ja tava figūra nav ideāla, ņem vērā sava ķermeņa izmērus un atturies no pārāk apspīlētiem tērpiem, bet melnās krāsas vietā dod priekšroku zilajai krāsai, kas vizuāli samazina formas.
Svaru zīmes sievietēm ieteicams izvairīties no tērpiem, kuros viņas jūtas neērti – fiziskais diskomforts ne tikai ietekmē garīgo līdzsvaru, bet arī ārējo pievilcību. Valkājot neērtu apģērbu, sieviete jūtas neglīta, un patiešām zaudē daļu sava iedzimtā šarma.
SKORPIONS
Skorpiona zīmē dzimušajām sievietēm piestāv viss. Viņas ir skaistas jebkurā apģērbā pat tad, ja ir tērpušās izaicinoši vai neatbilstoši vecumam. Galvenais noteikums, kas jāievēro šīm dāmām – vienmēr ieklausīties savā iekšējā balsī un censties apvienot ģērbšanās stilu ar psiholoģisko noskaņojumu.
Skorpiona zīmes sievietēm ieteicams neaizrauties ar melno krāsu (kuru daudzas no viņām dievina). Pirmkārt, melnā krāsa viņām nepiestāv pēc astroloģiskajiem rādītājiem, bet otrkārt, uzdzen drūmu noskaņu, kas sievietēm Skorpioniem jau tā piemīt lielā mērā. Ja tu gribi uzsvērt savu būtību, dod priekšroku violetai vai piesātinātai bordo krāsai.
STRĒLNIEKS
Strēlnieka zīmē dzimušajām sievietēm vislabāk piestāv sportiskais stils – tas ideāli akcentē viņu raksturu un pilnībā atspoguļo dinamisko dzīvesveidu. Turklāt šīs zīmes pārstāvēm ieteicams izvēlēties tērpus no mīkstiem, neburzīgiem audumiem ar daudzām kabatām un citām praktiskām detaļām.
Lieliski viņām izskatīsies arī džinsi, un ne tikai ar džemperiem un T-krekliem, bet arī arī elegantu blūzīti. Tāpat Strēlnieka zīmes sievietēm vajadzētu atcerēties, cik viņām ir gadu – ļoti bieži var sastapt dāmas pieklājīgā vecumā, kas tērpušās jauniešu stilā. Tas apkārtējos raisa neizpratni.
MEŽĀZIS
Ikdienas dzīvē Mežāža zīmē dzimušajām sievietēm ideāli piemērots ir apģērbs no dabiska auduma, kas ir praktisks un neburzās. “Casual” (“Ikdienišķs”) stils ir tas, kas akcentēs šīs zodiaka zīmes pārstāvju raksturu un palīdzēs viņām vienmēr izjust psiholoģisku komfortu.
Mežāža zīmes sievietēm labi izskatās arī vīriešu garderobes elementi – kostīmi, krekli, kaklasaites, cepures. Tas vairo viņu šarmu un padara viņas neatkārtojamas. Saviesīgiem un svinīgiem pasākumiem Mežāža zīmes sievietei ieteicams kaut kas vieglprātīgāks un sievišķīgāks, piemēram, kleitas romantiskā stilā.
ŪDENSVĪRS
Ūdensvīra zīmē dzimušajai sievietei ideāls ir tāds apģērbs, kāds viņas paziņu lokā nav nevienai citai, turklāt stilam nav īpašas nozīmes. Galvenais, lai šīs zīmes pārstāves savā tērpā jūtas neatkārtojamas un unikālas. Tāpēc Ūdensvīra zīmes dāmām vislabāk ir šūt apģērbu pēc pasūtījuma, vēlams pēc viņu pašu skicēm vai no audumiem, kuru krāsu viņas izvēlas pašas.
Ūdensvīra zīmes sievietēm nevajadzētu baidīties no drosmīgiem krāsu risinājumiem, tērpiem, kuri reti sastopami ārpus modes skatēm un pat pārlieku ekstravaganta apģērba. Ja šāds tērps ir labā harmonijā ar Ūdensvīra zīmes sievietes pasaules uztveri, tas arī izskatīsies lieliski.
ZIVIS
Zivīm ideāli piestāv romantiskais stils. Garas, sievišķīgas kleitas, vieglas žaketes un blūzes ir viņu garderobes pamatnepieciešamība. Dziļas krāsas neticami izdaiļo šīs zodiaka zīmes pārstāves un atspoguļo viņu patieso būtību. Veclaicīgas rotas vai vintāžas stila bižutērija papildina tēlu un padara to harmoniskāku.
Zivis ir lielas fantazētājas un bieži vien spēlē kādu lomu, tāpēc psiholoģiskā komforta labad šīs zodiaka zīmes sievietēm nevajadzētu atteikties no vēlmes ģērbties tā, kā to prasa viņu kārtējā loma. Zivīm vēlams izvairīties no vīriešu un militārā stila apģērbiem. Nemēģini izlikties vīrišķīgāka un spēcīgāka, nekā esi patiesībā. Jo sievišķīgāk tu izskatīsies, jo vienkāršāka un bezrūpīgāka būs tava dzīve.
Autors: Dieviete.lv
Grumbiņu veidošanās: 5 mīti, kuriem daudzi vēl joprojām tic
Mīts Nr.1: Agrās vai vēlās grumbiņas ir atkarīgas tikai no ģenētikas, tāpēc nav jēgas ar tām cīnīties
Patiesi, no tā, ko un kā mēs mantojam, ir atkarīgs daudz kas. Taču, nedrīkst aizmirst to, ka mūsu mammas, vecmammas un vecvecmammas dzīvoja citā laikā, ar citām iespējām, ēšanas paradumiem un pieejamajiem skaistumkopšanas līdzekļiem. Jā, arī ekoloģija agrāk bija citādāka. Tāpēc par savu ādu rūpēties ir jāsāk jau jaunībā. Tas, cik jauneklīgi tu izskatīsies, ir atkarīgs tikai no tevis pašas (starp citu, arī uz svaru tas attiecas).
Mīts Nr.2: Grumbas – tās ir ādas novecošanās sekas, tāpēc jaunībā par to nav jēgas aizdomāties, bet vecumā ir jau par vēlu
Patiesībā, āda tonusu nezaudē tikai vecuma dēļ. Arī jaunām meitenēm var būt grumbas. Ir pierādīts, ka viens no pamatfaktoriem grumbu veidošanās procesā ir UV staru ietekme uz ādu. Saule paātrina ādas novecošanās procesu un sausina to. Tāpēc vajadzētu aizdomāties par to, vai īslaicīga iedeguma dēļ, tu vēlies riskēt ar savu kopējo ādas stāvokli. Tāpat vienmēr ir jāizmanto pretiedeguma krēmi.
Mīts Nr.3: Regulāri jāmaina ādas kopšanas līdzekļi, jo pie vieniem āda ātri pierod
Par šo „faktu” mums regulāri stāsta gan kosmetologi, gan skaistuma blogeri. Bet, kā izrādās, nav neviens pētījums, kas pierādītu šī fakta patiesumu. Galvenais skaistumkopšanas produktu izēlē ir tas, cik pateizi tu tos izvēlies atbilstoši savam ādas tipam. Tāpēc, ja tev mājās ir kāds krēms, kuram esi uzticīga jau gadiem, tad pie tā arī paliec. Tas darbosies. Vienīgais, ko būtu jāatceras: vasarā un ziemā ādas stāvoklis var būt atšķirīgs. Tad tai ir nepieciešama intensīva barošana vai mitrināšana. Šādos gadījumos gan līdzekļi būtu jāpamaina.
Mīts Nr.4: Lai efektīvi cīnītos ar grumbām, ir nepieciešams dārgs krēms
Galvenais nav tas, cik dārgs ir krēms, bet gan tas, kā tas ietekmē tavu ādu. Ne velti kosmētikas tirgū ir tik daudz dažādu veida un cenu produkti. Galvenais, lai līdzeklis pasargā ādu no UV stariem, mitrina un baro to.
Mīts Nr.5: Ja daudz smiesies, tiksi pie „vārnu kājiņām” ap acīm, grumbām ap lūpām un uz pieres, tāpēc labāk izvairīties no aktīvas mīmikas
Jā, tā ir taisnība. Bet ir jāatceras, ka jebkura mīmika atstāj pēdas tavā seja. Tāpēc, ja tu atteiksies no smiešanās, tad grumbas uz pieres parādīsies stresa vai dusmu dēļ. Tāpēc smaidi, jo smaids dara skaistāku!
Autors: Dieviete.lv
Padomi veselīgākām Jāņu svinībām
Gada vasarīgākie svētki ir klāt! Kā tos nosvinēt veselīgās noskaņās, nepārvēršot tos par attaisnojumu neveselīgai ēšanai un neveselīgu ieradumu kultivēšanai? Kas palīdzēs justies labi un izbaudīt svētkus? Padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Jāņi ar ziedu vainagiem, uguni, gada īsāko nakti ir vieni no skaistākajiem un maģiskākajiem gada svētkiem. Interesanti, ka Jāņos ievērojam tradīcijas, kādas ir godājuši mūsu senči ,– ēdam sieru, dzeram alu, pinam vainagus un kuram uguni. Un to dara pat tie, kuri ikdienā var būt pat nepiedomā pie senču tradīcijām. Mēs esam ar Jāņu svinēšanu unikāli visā pasaulē – jo, ja meklē, cik tad tautu svin vasaras saulgriežus, tad to nav daudz. Pat, ja šie svētki ir zināmi, tad reālus ēdienus, dzērienus un tradīcijas citviet zina vien retais.
Jāņu svētku galds
Plānojot Jāņu galdu, būtu svarīgi apzināties, kādas ir tradīcijas un kas Jāņos tiek darīts, uzsver L. Sondore. Ja būsiet laukos, tad neiztrūkstoša ir gatavošanās Jāņu vakaram – puiši iet pēc meijām, gatavo ugunskura vietu, meitas dodas ziedu pļavā, tiek gatavots cienasts, klāts galds. Ir svarīgi saprast, ka Jāņi nav nemitīgs ēšanas un dzeršanas maratons diennakts garumā ar radio fonā… Mēs dziedam, dejojam, ejam rotaļās, esam kustībā. Ja esam pilsētā – mēs varam rotāt savu istabu, uzklāt skaistu galdu, uzpīt vainagu un nodziedāt kādu dziesmu.
Uztura speciāliste iesaka: “Plānojot Jāņu galdu, goda vietā liksim pašu sietu sieru, apaļu, dzeltenu kā sauli un, saņemot no saimnieces siera gabaliņu, saņemsim saules spēku. Ieteiktu ikvienai namamātei pamēģināt kaut reizi mūžā ļauties siera siešanas burvībai – pagatavot tradicionālo sieru ar ķimenēm, tad izmēģiniet ar zaļumiem, garšvielām, sēkliņām. Sieru var gatavot gan ar sviestu, gan liesākajā variantā bez. Lai siers sanāktu perfekts – nesteidzieties, pagatavojiet to pāris dienas pirms svētkiem. Ja siesiet sieru iepriekšējā vakarā, tas būs mīkstāks. Es parasti gatavoju vairākus lielākus un mazākus siera rituļus, lai līgotājiem ir prieks! Neierastāks, bet ļoti gards, ir siers ar čili, baziliku un saulē kaltētiem tomātiem. Mājās gatavotam sieram var košākai krāsai pievienot kurkumu, arī ja izmantosiet lauku vistu olas, siers būs dzeltenāks. Rūpnieciski gatavotam sieram izmanto pienu, pienskābo baktēriju ieraugus, fermentus, cietinātāju, kalcija hlorīdu, beta karotinoīdu krāsai. Ja sieru nesienat paši, atliek vien veikalā atrast savējo! Ja Jāņa bērni ir atnesuši vairākus veikala sierus – tos var grilēt, pasniegt ar medu, ievārījumu, zaļumiem.”
Jāņu siera recepte
L. Sondore iesaka savu iecienītāko Jāņu siera recepti: “Bieži receptēs izmanto 5 litrus piena, es ņemu mazāk un siers sanāk ļoti labs. Olas reizēm lieku veselas – tas ir pēc izvēles. Ja zinu, ka izmantošu olu baltumus citur, tad izmantoju tikai dzeltenumus. Neuztraucieties, ja nav lauku piena – esmu gatavojusi no veikala piena un biezpiena – sanāk ļoti labi! Turklāt – tas nav sarežģīti!”
Pagatavošanai nepieciešams:
- 3 l pilnpiena
- 1 kg biezpiena
- 5 olu dzeltenumi
- 200 g sviesta (var likt arī 100 g)
- ķimenes, sāls, citas garšvielas pēc izvēles
- marle siešanai vai dziļāks trauks (zupas šķīvis, bļodiņa)
No šī daudzuma sanāks aptuveni 1,4 kg siera.
Pagatavošana: pienu uzkarsē, pievieno biezpienu un maisa, līdz atdalās sūkalas. Tad nokāš, liek atpakaļ katlā, pievieno sviestu, olas, garšvielas pēc izvēles un sāk maisīt. Masu maisa, līdz tā maina savu konsistenci un atdalās no katla malām, tad liek marlītē un noslogo.
Marinējiet un gatavojiet paši!
Jāņu galdam būtu jābūt bagātam, bet tas nenozīmē, ka pārpilnam ar neveselīgām uzkodām un saldām limonādēm, uzsver uztura speciāliste. Gaļu vai zivis saimnieki var laikus iemarinēt – marinādēm noderēs garšvielas, kāds sīrups, piemēram, cidoniju, jāņogu, vai ābolu sula. Gaļu var marinēt zaļumos – izops, estragons, timiāns, svaigs rozmarīns un citi zaļumi būs labi sabiedrotie gaļai un zivīm. Arī smalki sakapātās skābenēs kopā ar eļļu būs izcila marināde. Tieši šajos svētkos gaļu cep uz dzīvas uguns – sagatavojot malku, tad ogles un kārtīgi izcepot. Uz uguns var sacept dārzeņus, sēnes, var grilēt sieru, tofu.
Noteikti galdā celsim visa veida zaļumus – tie ir ne vien vērtīgi, bet papildinās svētku galdu ar savu košo krāsu un garšu. Zaļumus un dārzeņus gan nevajadzētu jaukt ar treknām mērcēm vai majonēzēm, bet pasniegt kopā ar sieru, maizi, gaļu, zivīm, ugunskurā ceptiem ēdieniem. Atcerēsimies, ka šķīvja princips nekur nepazūd arī Jāņos – puse šķīvja dārzeņi, ¼ olbaltumvielas un ¼ ogļhidrātus saturoši produkti.
Lai Jāņu galds būtu veselīgāks, pīrāgiem izmantojiet pilngraudu, miežu vai Speltas miltus, cepiet rudzu maizi! Kurzemnieces ceps sklandu raušus, kuru pildījumu var variēt katra saimniece pēc savas patikas. Pie biezpiena sacepumiem var izmantot zirņu miltus. Goda vietā liksim medu – tas labi garšos kopā ar rudzu maizi vai uz siera šķēles!
Ja viesi sabraukuši jau no rīta un piedalās mājas, pagalma rotāšanā, tad saimniecei būtu jāpadomā par sātīgām pusdienām – var pagatavot miežu/kartupeļu biezputru – bukstiņputru, grūbas ar saknēm un, piemēram, tītara gaļu, kādu ugunskura zupu, ugunskurā ceptu gaļu vai zivis. Ja viesi būs paēduši, tad nebūs vēlmes visu laiku kaut ko uzkost, našķēties. Būtu labi padomāt, lai galdā būtu pietiekami daudz svaigu dārzeņu – sagriezti palielos gabaliņos, viegli paņemami. Ja saimniece cep mājās maizi – var mēģināt izcept pildītu pilngraudu maizi ar pupiņām, saknēm, malto gaļu. Kopā ar svaigiem dārzeņiem šāds maizes gabals remdēs izsalkumu. Noteikti uz galda būtu jābūt ūdenim vai bērzu sulām, ko padzerties, nevis saldajām veikala limonādēm!
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa iesaka jau savlaicīgi padomāt par to, lai nākamajā dienā pēc svētkiem justos labi. Pirmās dienas maltīti ieteicams aizstāt ar ko vieglāku, lai organisms spētu tikt galā. Ja tomēr otrā dienā jūtaties daudz sliktāk, nekā cerēts, tad svētku aptieciņā šādam nolūkam noderēs gremošanas fermenti un aktivētā oglīte. Ja alkoholiskos dzērienus lietojat tikai svētku reizēs, lai izvairītos no nākamās dienas nepatīkamajiem simptomiem, talkā nāks uztura bagātinātāji, kas ir lietojami svinību dienas beigās pirms miega. Tie ļoti labi mazina alkohola izraisītās sekas, jo palīdz uzturēt normālas aknu un gremošanas funkcijas. Ir arī tādi otrās dienas simptomu mazinātāji kā aspirīns ar C vitamīnu (taču tos vēlams nelietot tukšā dūšā), kā arī augu kokteilītis, kas palīdzēs detoksikācijas sistēmām, normalizēs glikozes metabolismu un uzlabos gremošanu.
Nereti aktīvu svinību sabiedrotie diemžēl ir arī dažādi sasitumi un tulznas. Tādēļ, ja plānotas aktīvas svinības, ieteicams laikus sagatavoties – nodrošināties ar pretsāpju gēlu un elastīgo saiti. Dejotājiem ieteicams nodrošināties ar prettulznu plāksteriem, vēlams gela veidā, kas ļoti labi mazinās iekaisumu un sāpes. Kā arī neaizmirst par odiem un ērcēm, laicīgi iegādājoties repelentus! Ja kāds no knišļiem tomēr iekodis, sasmērējot koduma vietu ar antihistamīna gelu, mazināsiet sāpes, tūsku un iekaisumu.
Lai izdodas priecīga un veselīga līgošana!
Autors: Benu Aptieka
Cik vecs ir jūsu kaķis atbilstoši cilvēka gadiem?
Tieši tāpat kā cilvēkiem, arī kaķiem novecošanās process ir saistīts ar individuālo pieredzi, un dažādiem kaķiem novecošanās pazīmes novērojamas dažādos laikos. Tomēr parasti kaķa ķermenim pirmās novecošanās pazīmes šūnu līmenī sāk rasties septiņu gadu vecumā, taču jūs nevarēsiet pamanīt nekādus ārējos simptomus, kamēr kaķis nebūs aptuveni 12 gadus vecs. No šī brīža organisma šūnas sāk zaudēt aktivitāti, un kaķa ķermeņa funkciju efektivitāte, tostarp ar sirdi un imūnsistēmu saistītās funkcijas, samazinās.
Kaķa vecuma veterinārā hronoloģiskā klasifikācija ir šāda:
- Vecumā no septiņiem līdz 10 gadiem kaķis ir nobriedis
- Vecumā no 11 līdz 14 gadiem kaķis tiek uzskatīts par vecu
- Sākot no 15 gadu vecuma, kaķi klasificē kā geriatrisku
Salīdzinot ar cilvēka vecumu, 10 gadi kaķa mūža atbilst cilvēka 56 gadiem. Kaķiem nodzīvot līdz 20 gadiem nav nekas neparasts — tas ir tas pats, kas cilvēkam nodzīvot līdz 96 gadu vecumam.
Autors: Royal Canin
Tuvākajā diennaktī ducinās pērkons!
Piektdienas vakarā un sestdien daudzviet Latvijā gaidāms īslaicīgs lietus un pērkona negaiss, prognozē sinoptiķi.
Vējš galvenokārt lēni pūtīs no austrumiem, negaisa laikā dažviet būs stiprs vējš un krusa. Gaisa temperatūra naktī pazemināsies līdz +15..+19 grādiem; dienā gaiss iesils līdz +22..+27 grādiem, valsts dienvidos – līdz +29 grādiem.
Rīgā iespējams lietus un pērkona negaiss, gaisa temperatūra būs +19 grādi naktī un līdz +27 grādiem dienā.
Autors: nozare.lv
19.06.2020.
Pagājušajā diennaktī atklāti 2 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi
Pagājušajā diennaktī atklāti divi jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.
Vakar Latvijā veikti 1324 Covid-19 testi, bet līdz šim Latvijā kopumā veikts 134 881 izmeklējums un inficēšanas apstiprināta 1110 personām jeb 0,8% no pārbaudītajiem.
18.jūnija dati liecina, ka no Covid-19 Latvijā izveseļojušās 903 personas jeb 81,4% reģistrēto inficēto.
Kopumā Latvijā miruši 30 Covid-19 pacienti jeb 2,7% no reģistrēto inficēto kopskaita.
Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, pēdējās diennakts laikā stacionēts viens pacients ar Covid-19. Kopumā patlaban stacionāros ārstējas septiņi pacienti, no kuriem seši ir ar vidēji smagu, bet viens ar smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāriem izrakstīti 172 pacienti, taču šis skaitlis ietver gan atlabušos, gan mirušos.
Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed
Autors: nozare.lv
19.06.2020.
Vīrieša viedoklis: Seksuālās attiecības mūsdienās
Es neesmu ne psihologs, ne seksualogs, es esmu pensionārs ar divām augstākām izglītībām un daudz ko dzīvē redzējis un sapratis, tāpēc es uzskatu, ka man kā cilvēkam no malas, šodien Pandēmijas apstākļos, ir tiesības izteikt savas domas par augstāk minēto tēmatu.
Mans uzskats ir, ka:
Seksuālās attiecības savā starpā būtībā veido divi individuāli cilvēki, vīrietis un sieviete, katrs ar savām vēlmēm, vajadzībām un domāšanu. Arī pašā seksuālajā procesā, katrs no viņiem ir aizņemts ar savas baudas radīšanu, jo seksuālā vajadzība nav klonēta vienāda abiem dzimumiem. Tā ir katram sava, tāpēc jau tā bieži sanāk, ka vienam vajag tā, bet otram šitā, bet abiem kopā nekā. Būtībā jau sekss starp abiem dzimumiem nav viens vesels, kā ābols ar divām vienādām pusēm, kā bieži mēdz to uzlūkot. Tāpēc jau partnerattiecībās konflikti šajā jautājumā vienmēr ir neizbēgami, jo rodas psiholoģisko un seksoloģisko vēlmju neatbilstības dēļ. Partneru starpā bieži rodas kā psiholoģiska rakstura un tā seksa noraidījumi, jo abi partneri ne vienmēr uz sarunām un uz seksu ir noskaņoti laikā un telpā. Taču, ja viens no partneriem noraida otra partnera vēlmes, tad šīm attiecībām var tikt nodarīts neatgriezenisks ļaunums un tās var izjukt. Tāpēc uzsākot Partnerattiecības, ir jāsaprot, ka abiem dalībniekiem ir kopīgs mērķis seksuālā ziņā un abi kopā, ir kā viena komanda un tādēļ abiem jādara viss, lai šīs Partnerattiecības saglabātu un novestu līdz laulībām. Tik tālu viss būtu skaidrs un saprotams.
Bet kāpēc tad rodās šie augstāk minētie parnerattiecību psiholoģiskie konflikti? Ko par šo konfliktu rašanās iemesliem stāsta psihologi?
Pēc viņu teiktā iznāk, ka vīriešu vēlmes pēc seksa vienmēr ir spēcīgākas nekā sievietēm. Vīrieši parasti uzbudinās vienā mirklī, bet sievietēm tam ir vajadzīgs ilgāks laiks. Vīrietim pietiek paskatīties uz garāmejošu sievieti un viņš jau spēj uzbudināties, bet sievietēm, tam ir nepieciešama attiecīga atmosfēra, sagatavošanās laiks un pareizais viņu noskaņojums. Vīriešu vēlme pēc seksa ir spontāna, ja viņš kaut ko ir saskatījis tuvumā esošā sievietē, viņa ķermenis jau sāk viņu gatavot baudas iegūšanai. Kāpēc tas tā vīriešiem notiek?
Ir zināms, ka cilvēkiem pastāv divu veidu seksuālie uzbudinājumi: psiholoģiskie un fizioloģiskie. Vīriešus parasti šie abi uzbudinājumi pārņem vienlaicīgi.
Diemžēl, vēl šodien ir jāatzīst, ka lielākai daļai vīriešu pietrūkst informācijas par sieviešu seksualitāti, viņi pirmām kārtām no sievietēm vēlas seksu un tad tikai visu pārējo. Viņi nesaprot to, kāpēc sievietes negrib seksu, tad kad to grib viņi. Partnerattiecību sākumā neviens vīrietis īsti nezina kā konkrēto sievieti pilnībā apmierināt, jo vispirms viņi vēlas apmierināt paši sevi.
Sievietēm reakcijā uz vīrieša uzmanības pievēršanu, vispirms nostrādā psiholoģiskais uzbudinājums un tikai pēc tam lēnām rodas fizioloģiskais uzbudinājums. Viņas spēj palikt ar “vēsu prātu” pat tad, kad vīrietis ir iededzies kaislē. Viņām bieži ir tā, psiholoģiskais uzbudinājums, vai lubrikants ir radies, bet fizioloģiskais uzbudinājums kavējās, vai pat nerodās nemaz, līdz ar to viņas seksu nevēlās
Sievietes savukārt nespēj saprast to, kāpēc vīriešiem pirmāk kārtām interesē sekss, bet ne viņas pašas, viņu būtība. Tāpēc monogāma tipa sievietes vīrietim var atdoties ar pilnu klapi tikai tad, kad viņas ir pārliecinātas, ka vīrieši viņas mīl un grib viņas kā cilvēku, nevis kā lelles. Sākoties seksuālajām attiecībām, monogāmās sievietes vispirms vēlas pāriet dziļākajā, smalkākajā psiholoģiskajā attiecību fāzē, sekss viņuprāt ir tikai noslēdzošā šo attiecību fāze. Monogāmi noskaņotas, heteroseksuālās sievietes, pirmām kārtām no vīriešiem vēlas, uzmanību, dāvanas un vienkāršus tuvības glāstus, bet seksuālā vēlme pret konkrēto vīrieti viņām rodas tikai vēlākā procesā, kad fizioloģiskais uzbudinājums jau pilnībā ir izveidojies. Tad tā ir kā atbildes reakcija uz vīrieša aktivitātēm un uzmanības sniegšanu viņām. Sievietes caur seksu vēlas apliecināt savam vīrietim, ka viņas ir novērtētas, uzklausītas un ka viņas ir īpašas un vienreizējas. Pat laulībā esoša sieviete, ja viņa nejūt pienācīgu sava vīra uzmanību un atdevi, viņa nelabprāt ir gatava vīram atdoties. Viņa darīs visu iespējamo – rūpēsies par bērniem, strādās visus mājas darbus, uzturēs kotaktus ar radiniekiem, bet par seksu negribēs pat runāt, jo viņa jūt, ka vīrietis viņai neveltī pienācīgu uzmanību. Tas monogāmām sievietēm ir ieprogrāmēts no Dabas. Ja vīrietis nav viņām veltījis pietiekošu uzmanību, tad viņām fizioloģiskais uzbudinājums nerodās. Vīrieši nesaprot to, kāpēc sievietēm nepieciešams, katrā abu tikšanās reizē saņemt dažādus glaimus un mīļvārdiņus, viņi uzskata. ka tas ir pilnīgi lieki, jo nav taču vajadzīgs tik daudz par vienu un to pašu jautājumu runāt, vajag tūlīt ķerties pie lietas, jo viņi taču glaimus pietiekoši daudz esot izteikuši iepazīšanās procesā. Tiktālu par seksa psiholoģiju.
Bet kāpēc Patrnerattiecībās izveidojās tīri seksuālie konflikti? Ko par to stāsta seksuologi:
Galvenais konflikts partneru starpā izveidojās tad, kad seksuālā aktā vīrietis iegūst savu maksimālo baudu, bet sieviete, ne vienmēr, tāpēc viņa nejūtās apmierināta. Viņas izredzētais vīrietis katru reizi nespēj viņu seksuāli apmierināt. Tādās reizēs sievietes ir patiesi sašutusi, jo uzskata, ka, ja jau viņa mīļotajam vīrietim pilnībā atdodās, tad viņam arī bija jāparūpējās par to, lai viņa būtu seksuāli apmierināta, jo viņš taču bija iniciators visā šai lietā un tā viņam bija jānoved līdz galam. Tāds uzskats mūsdienās ir pilnīgi aplams, jo kā var vainot vīrieti par to, par ko viņš nav vainīgs? Katrai sievietei taču ir sava seksualitātes pakāpe un uzbudināšanās līmenis, līdzīgu sieviešu šinī ziņā Pasaulē nav. Lai sieviete nonāktu līdz savas baudas maksimumam, ir jāpaiet krietni ligākam laikam, nekā tas ir vajadzīgs vīrietim, tāpēc katrai sievietei pašai ir jāzina, kas viņai jādara, lai iegūtu savu maksimālo seksuālo apmierinājumu un spētu nostāties baudas ziņā blakus vīrietim. Ja pirmajā kopošanās reizē akts neizdodās tāds, kādam tam vajadzētu būt, tad vainīga ir sieviete pati un galvenokārt tādēļ, ka daudzas no viņām nemaz nezin, kā viņām jāstimulē savi seksuālie orgāni pirms akta. Daudzas no viņām nemaz nezin, kāds ir viņu klitorālais un vaginālais orgasms un kā tie izpaužās, jo viņas nekad tos nav pat izbaudījušas. Viņas pat nekad nebija mēģinājušas to uzzināt, jo nebija masturbējušas, tāpēc, ka viņas šo nodarbi uzskata par kaitīgu. Nav saprotams, kā var šodien sievietes, kad seksuālā revolūcija nu ir jau aiz kalniem, vēl joprojām nepārzināt savus seksuālos orgānus? Diemžēl, tādas sievietes pie mums vēl ir daudz. Šāda viņu uzvedība taču sigmatizē viņu pašu seksuālos orgānus un ar laiku šīs sievietes var nākt pie hroniskas neapmierinātības un beidzot pie neirozēm, sastrēgumiem un iekaisumiem. Dažreiz pat var sākties psihosaomatiskas saslimšanas.
Kā tad atrisināt šo samilzušo problēmu? Seksuologi šodien iesaka sekojošo:
Sievietēm būtu pašām jāveic savu seksuālo orgānu sagatavošanās procesu pirms akta. Taču daudzas no viņām to nedara, bet gaida, ka to izdarīs vīrietis, kuram jāveic, tā saucamā priekšspēle. Ja tas tā, tad var visai droši apgalvot, ka viņām katrā kopošanās reizē cerēto orgasmu nesagaidīt. Seksuālam procesam jāgatavojās abiem. Kā gan partneris var zināt, ko un kā konkrētā sieviete jāsagatavo aktam, ja viņa pati to nezina? Viņš jau, protams, dara ko māk, jo ir vispārīgi informēts, bet vai tas tieši ir nepieciešams konkrētai sievietei, viņš taču to nezina. Viņš dara to, ko uzskata par vajadzīgu un tāpēc daudzos gadījumos efekts netiek sasniegts.
Lai kaut kā atrisinātu šo samudzīnāto situāciju un pavērstu seksuālo aktu pienācīgā virzienā, šodien sievietēm ir jāsaprot, ka arī viņām ir jādod savs pienesums abu kopējā seksuālajā procesā, jo sekss, taču ir komandas darbs. Nevajag gaidīt ka orgasms atnāks pats. Ja sievietes vēlas nostiprināt savas Partnerattiecības ar savu izredzēto vīrieti, viņām nekavējoties jāsāk iepazīt sevi un savus seksuālos orgānus, viņām skaidri jāzina, cik ilgi viņai jāstimulē klitors un vagīna, kā arī tas, kā to labāk darīt. Par to viņām ir jāinformē savi partneri un tikai tad viņas var sākt mēģināt seksuālo aktu. Seksuologi šodien ir gatavi parādīt viņām, kas un kā viss ir jādara.
Un tagad mana paša viedoklis:
Viss tas, ko konstatē psihologi un iesaka seksuologi ir pareizi un vērā ņemami, jo Rietumu sievietes jau sen visu to ar lielām sekmēm dara. Tikai es esmu pārliecināts, ka te pie mums, vēl arvien ir pietiekoši daudz tādu sieviešu, kuras tomēr nemēģina atrisināt savas seksuālās problēmas un nekad negribēs runāt par tām atklāti ar savu partneri. Kāpēc viņas negribēs to darīt? Ļoti vienkārša iemesla dēļ, viņām būs kauns atzīties savam mīļotajam, savās seksuālajās problēmās, viņas centīsies tās neafišēt, drīzāk pat sameloties par tām. Viņas kautrēsies izrādīt partnerim pat savas dabīgās emocijas seksa laikā un kur nu vēl orgasma stāvoklī. Es nezinu kāpēc, bet mūsu sievietes reti kad, vēlas pārņemt seksā iniciatīvu. Viņas apzinīgi apspiež un pacieš arī to, ka nav guvušas savu maksimālo apmierinājumu, bet parnerim apgalvos, ka viņām viss ir OK. Vairums gadījumos, ja abu partneru samilzušais konflikts netiek atrisināts ar veiksmīgu seksuālo aktu, mūsu sievietes, nevēlās mocīt sevi, lai noskaidrotu, kas viņām nepieciešams, maksimālās baudas iegūšanai seksā. Un es pat pielaižu, ka dažas no viņām, pat nav sevišķi pārliecinātas, vai viņām maz ir vērts to darīt? Viņas vienkārši samierināsies ar domu, ka viņas orgasmu sasniegt nevar un atteiksies pat no jebkādiem eksperimentiem un turpinās mierīgi dzīvos tālāk, bez savas baudas kulminācijas un seksuāli neapmierinātas, jo sekss viņu dzīvē nav galvenais, sekss viņām kalpos tikai kā līdzeklis, ar kura palīdzību viņas spēs pakļaut sev vīrieti, lai nodrošinātu savu dzīvi.
Es neņemos apgalvot, cik te pie mums ir daudz seksuālā ziņā pasīvas sievietes, bet man tomēr ir nācies sastapties ar pietiekoši lielu daudzumu sieviešu, kurām seksuālie jautājumi vispār ir Taboo. Viņas nevēlās pat par tiem runāt.
Es nesmu arī sevišķi pārlīecināts par mūsu vīriešiem, kuri atrodas Partnerattiecībās, diez vai viņi būs uz mieru ieklausīties savas partneres seksuālajās klizmās un vēl piedalīties to likvidēšanā, jo tad jau gaidamais seksuālais process viņiem drīzāk liksies kā tāda ārstnieciska procedūra, bet nevis baudkārs notikums. Izņēmuma gadījums varētu būt tikai tad, ja vīrietis tiešām savu partneri mīl. Pārsvarā jau šodien mūsu vīrieši, nevēlas iedziļināties partneres seksuālajās problēmās, ja viņi jūt, ka sievietes baudu aktā nejūt un sāk tēlot orgasmu, tad viņi pārtrauc sakarus ar viņām. Līdzīgi rīkojās arī pietiekošs daudzums mūsu sieviešu, kuras nespēj nespēj atrisināt savas seksuālās problēmas savādāk, ka mainot savus seksuālos partnerus, viņas joprojām nesaprot to, ka vaina ir viņās pašās, viņas vēl arvien cer atrast vīrieti, kurš viņām uzdāvās orgasmu. Viņas iet caur uguni un ūdeni, lai panāktu savu. Tikai aiz viņu aktivitātēm šajā jomā, paliek izjauktas ģimenes, karjēras un dzīves plāni.
Tāpēc, la tās tā nenotiktu:
Es griežos pie visām Partnerattiecībās esošām sievietēm ar aicinājumu, ieklausīties minētajos psihologu un seksuologu ieteikumos, kurus es te esmu uzlicis uz papīra. Es aicinu viņas censties apgūt visu to, ko viņi iesaka darīt, jo nevēlēšanās šodien uzlabot savu seksuālo dzīvi, tas ir arhaisms. Nemeklējiet savu laimi pie citiem vīriešiem, strādājiet vairāk ar sevi. Ja jūs to nedarīsiet, jūs faktiski apzagsiet pašas sevi, nodarot ļaunumu savām attiecībām. Nekautrējaties no sava partnera, dzīvojat atbrīvotāk, nekautrējaties, jums taču ir kopīga lieta darāma.
Es griežos arī pie abiem partneriem:
Esat toleranti viens pret otru, esiet atklāti viens pret otru, nekonfliktējiet savā starpā, tas neko jums nedos, mēģiniet atrisināt radušās problēmas kopīgi, palīdzot viens otram. Neviens no jums nav vainīgs, ja seksuālais akts neizdodās. Kopīgi meklējiet neveiksmju cēloņus. Cenšaties saglabāt savas attiecības, pilnveidojot tās, tad tās nāks par labu jums abiem un mums visai Sabiedrībai.
Autors: Raimunds Ozoliņš speciāli Dieviete.lv
Ja arī tev ir viedoklis par kādu tematu, tad droši raksti uz dieviete@dieviete.lv
Kā pasargāt dzīvnieku no pārkaršanas?
Sākoties siltajam laikam, ne tikai cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem gribas ielīst kādā vēsākā stūrītī un atvēsināties. Tāpat kā mums, cilvēkiem, ir jāsargā sava veselība karstajā laikā, ir svarīgi padomāt arī par mājdzīvnieka veselību un gādāt, lai tam būtu iespēja atvēsināties. Rimi Mājdzīvniekiem ekspertes, veterinārārste Anete Kalniņa un felinoloģe Aija Nuķe, skaidro, kādas ir sakaršanas pazīmes un kā mīluli no tā pasargāt.
Ir divi termini, kas saistīti ar sakaršanu: karstuma dūriens un saules dūriens. Faktiski tas ir gandrīz viens un tas pats, abos gadījumos notiek kritiska organisma pārkaršana. Karstuma dūrienā var iedzīvoties bez saules, piemēram, ilgi uzturoties karstās, nevēdinātās telpās vai slēgtā automašīnā. Saules dūriena specifika savukārt ir pārkaršana, kas rodas tiešā saules staru ietekmē. Normāli organisms izmanto vielmaiņas procesus, lai pats sevi atdzesētu. Tomēr reizēm tas ar karstumu vairs netiek galā – vai nu trūkst šķidruma, vai vides temperatūra ir pārāk augsta, vai arī pie vainas kāda slimība. Tāpēc jebkurš no abiem dūrieniem ir ļoti bīstams. Karstuma dūriena rezultātā dzīvnieka ķermeņa temperatūra var pārsniegt pat 40,5 grādus, skaidro Aija Nuķe.
Ekspertes norāda, ka parasti dzīvnieki māk pasargāt sevi no pārkaršanas, meklējot vietu, kur atvēsināties. Gan kaķiem, gan suņiem ir maz sviedru dziedzeru, kas pamatā atrodas uz pēdu spilventiņiem, un jāņem vērā, ka ar tiem nepietiek, lai karstumā spētu sevi atvēsināt. Suņi sevi atvēsina un regulē savu temperatūru ar paātrinātu elpošanu jeb tā saukto elšanu. Savukārt kaķi visbiežāk guļ uz vēdera ‘’lidojošas peles’’ pozā uz vēsas grīdas. Ideāls variants dzīvniekam ir iespēja uzturēties telpās, kuras iespējams vēdināt un atdzesēt atkarībā no laika apstākļiem ārā.
Kā atpazīt pārkaršanu?
Ja suns ir pārkarsis, visticamāk, viņš sāks strauji elpot, var būt apjucis un zaudēt koordinācijas spējas. Bieži var novērot arī vemšanu un caureju, mēle un gļotādas kļūst zilganas, ir novērojama siekalošanās. Tādā gadījumā ir steidzami jāsniedz palīdzība.
“Lielākais pārkaršanas risks ir šobrīd tik populārajām brahiocefālajām šķirnēm – franču un angļu buldogiem, mopšiem un citām šķirnēm ar saspiestajiem purniņiem, jo šo suņu iespējas sevi atvēsināt ar elpošanu ir krietni ierobežotas. Tāpat bieži pārkarst dzīvnieki ar izteikti garu un biezu apmatojumu, ļoti aktīvi suņi, kā arī medību un darba suņi. Paaugstināta riska grupā ir suņi ar lieko svaru un sirds problēmām, kuriem karstais periods ir īpaši grūti panesams,” stāsta veterinārārste Anete Kalniņa.
Felinoloģe Aija Nuķe atgādina: ja kaķis sāk elpot kā suns ar atvērtu muti, tas nozīmē, ka kaķim ir nepieciešama steidzama palīdzība. Sunim elpošana ar atvērtu muti ir viens no termoregulācijas veidiem, un tas ir normāli. Kaķim šāda elpošana liecina par nopietniem draudiem, tāpēc dzīvnieks ir jānovēro un jāsniedz tam palīdzība. Karstā laikā riska grupā ir kaķi grūtniecības periodā, kaķi ar veselības problēmām, kaķi ar lieko svaru, kaķi ar plakaniem purniņiem – persieši, eksoti, kā arī kaķi ar biezu pavilnu vai apspalvojumu. Nereti biezo kažoku īpašniekus saimnieki uz vasaras periodu nocērp, tādējādi atvieglojot kaķim karsto vasaru. Ja kaķim parādās vājums, slikta orientācija telpā, nav reakcijas uz skaņām, acu skatiens slikti reaģē uz kustīgiem priekšmetiem, bieža elpošana, tad pilnīgi iespējams, ka kaķi ir skāris karstuma dūriens.
Ja radušās aizdomas, ka mājdzīvniekam ir karstuma dūriens, nekavējoties jāveic visi atvēsināšanas pasākumi un jāmeklē vetārsta palīdzība. Lai dzīvnieku atvēsinātu, tas jānovieto vēsumā, jāsamitrina kažociņš, ķepas un galva ar aukstu ūdeni, var likt vēsas kompreses no vēdera puses padušu un cirkšņu rajonā. Te ir ļoti svarīgi nepārspīlēt, jo pārāk strauja un intensīva atvēsināšana ir ne mazāk bīstama kā pārkaršana. Nepārtraukti jākontrolē dzīvnieka ķermeņa temperatūra – nevis “pēc deguna”, bet ar termometra palīdzību. Pusstundas līdz stundas laikā vēlams temperatūru samazināt līdz 39,0–39,5 grādiem un beigt atvēsināšanas procedūras. Dzīvniekam normāla fizioloģiska temperatūra ir līdz 39 grādiem pēc Celsija skalas. Temperatūrai pakāpjoties līdz 41 grādam, jau sākas orgānu bojājumi, kas var novest pie to mazspējas un sirds apstāšanās, būt piesardzīgiem aicina Rimi Mājdzīvniekiem ekspertes. “Nekādā gadījumā nedrīkst lietot ķermeņa temperatūru pazeminošus preparātus. Vēlams dzīvniekam dot padzerties ūdeni, kuram mazliet pievienota sāls, jo līdz ar vispārēju ķermeņa atūdeņošanos dzīvnieks zaudē daudz minerālu un sāļu. Pat ja jums ir izdevies atjaunot normālu dzīvnieka ķermeņa temperatūru, vienalga tas ir jāparāda vetārstam, jo karstuma dūriens var izraisīt nopietnus veselības traucējumus. Tāpat kā ar daudzas citas slimības, arī karstuma dūrienu ir vieglāk ir novērst, nekā pēc tam ārstēt. Tāpēc esiet ļoti uzmanīgi pret saviem mājdzīvniekiem karstajā gadalaikā,“ atgādina Anete Kalniņa.
Atcerieties trīs vienkāršus nosacījumus, lai nodrošinātu drošu vasaras baudīšanu savam mājdzīvniekiem.
Iespēja patverties no tiešiem saules stariem
Suņi bieži tiek ņemti līdzi uz pludmali, un tādā gadījumā ir jāmitrina dzīvnieka kažoks un jānodrošina ēnaina vieta, kur dzīvnieks var paslēpties no tiešiem saules stariem. Būtiski pievērst uzmanību arī ārā, piemēram, voljērā, mītošu suņu nodrošināšanai ar ēnaina patvēruma iespēju. Tāpat arī kaķiem ir jānodrošina ēnaina vietiņa, kur paslēpties. Ja, piemēram, vedat kaķi pavadā ārā un pats ņododaties dārza darbiem, noteikti nodrošiniet, lai apkārt būtu kāds krūms un pavadiņa būtu tik gara, lai kaķis var tur paslēpties.
Vienmēr pieejams svaigs ūdens
Vienmēr jānodrošina piekļuve tīram un svaigam dzeramajam ūdenim, jo tieši karstā laikā dzīvnieks daudz ātrāk atūdeņojas. Tādēļ pieskatiet, lai mīlulim ūdens bļoda vienmēr būtu pilna, un, dodoties izbraucienos, parūpējieties par ūdens pudeli un bļodiņu savam kompanjonam.
Nekad neatstājiet dzīvnieku vienu automašīnā
Mašīna karstā gadalaikā uzkarst ļoti ātri, un dzīvniekam tas var ātri beigties ar letālu iznākumu. Pat vienkārši saulainā dienā, kad nav karsts, aizslēgtas mašīnas salons 10 minūšu laikā var uzkarst līdz 48 grādiem. Tāpēc, ja esat nolēmis ieskriet veikalā vai citādi atstāt mājdzīvnieku uz īsu brītiņu, tad noteikti pārliecinieties, vai mašīnas logs ir atstāts vaļā, lai ieplūstu svaigs gaiss. Ja esat izlēmuši kaķi vai suni ņemt līdz ceļojumā ar mašīnu, ir svarīgi pārliecināties, ka dzīvniekam ir vieta, kur patverties ēnā. Ja kaķis atrodas pārvadāšanas konteinerā, tam jābūt ērtam, ar daudz spraugām, lai kaķis karstumā nenosmaktu. Konteiners jāaprīko ar pārsegu, kurš nodrošinās kaķim ēnu.
“Ja dodaties atvaļinājumā un mājdzīvnieku jūsu prombūtnes laikā pieskatīs jūsu draugi vai kaimiņi, noteikti pabrīdiniet par visiem pasākumiem, kas veicami, ja ārā ir karsts laiks,” būt atbildīgiem aicina Aija Nuķe. Būsim uzmanīgi un saudzēsim gan sevi, gan savus mājdzīvniekus. Lai vasara pašiem un mīluļiem sagādā prieku, nevis raizes un veselības problēmas!
Informatīvi atbalsta Dieviete.lv
Autors: Rimi
Priecīgas ziņas! Rīgas Dzemdību namā piedzimuši trīnīši
Pirmo reizi kopš 2017.gada janvāra Rīgas Dzemdību namā piedzimuši trīnīši, aģentūru LETA informēja ārstniecības iestāde pārstāve Baiba Auzāne.
Visi trīs jaundzimušie ir puikas. Pirmie divi piedzima plkst.9.26 – viens 1668 gramus smags, otrs – 1960 gramus. Bet trešais puisītis pasaulē nāca pēc minūtes, plkst.9.27, sverot 1823 gramus.
Trīnīšu māte Ludmila esot nogurusi, bet laimīga. Jaundzimušie pievienosies ģimenes četriem bērniem, no kuriem trīs ir meitenes, bet viens – puika. Vecākajai māsiņai ir septiņi gadi, bet brālītim vien trīs gadi.
Nepilnu stundu pēc trīnīšu piedzimšanas Dzemdību centrā tika sagaidīti arī dvīņu puikas. “Dvīņi Dzemdību namā, protams, dzimst daudz biežāk par trīnīšiem,” norādīja Auzāne. 2019.gadā, piemēram, Dzemdību namā pasaulē nāca 91 dvīņu pāris.
Pirms 2017.gada, iepriekšējo reizi trīnīši Dzemdību namā dzimuši 2016.gada maijā, kad pasaule nāca trīs meitenītes.
Rīgas Dzemdību nams ir valstī lielākā dzemdību palīdzības un prenatālās aprūpes iestāde ar 70 gadu pieredzi dzemdību palīdzības un ginekoloģisko pakalpojumu sniegšanas jomā. Dzemdību namā ik gadu vidēji tiek pieņemtas 6000 dzemdības, kas ir aptuveni trešā daļa no visām dzemdībām valstī.
Autors: nozare.lv
18.06.2020.
Aizvadītajā diennaktī atklāti četri Covid-19 inficēšanās gadījumi
Pagājušajā diennaktī, veicot 1911 Covid-19 testus, inficēšanās atklāta četriem cilvēkiem, kamēr vēl 28 pacienti izveseļojušies, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.
Līdz šim Latvijā veikti 133 557 Covid-19 izmeklējumi, saslimušas 1108 personas, no kurām 30 mirušas, bet 903 izveseļojušās. Tādējādi patlaban ar Covid-19 turpina slimot 175 cilvēki.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā stacionēts viens pacients ar Covid-19, kamēr kopumā stacionāros ārstējas seši pacienti – to vidū pieci ir ar vidēji smagu, bet viens ar smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāra izrakstīti 172 pacienti, taču šis skaitlis ietver gan atlabušos, gan mirušos.
Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed
Autors: nozare.lv
18.06.2020.
Mumifikācija netika aizsākta Senajā Ēģiptē!
Pasaules vecāko piramīdu ēnā arheologu komanda, ko vada doktors Ramadans Huseins, ir atklājusi pilnībā neskartu apbedījumu kompleksu, kas aprakts dziļi zem smiltīm un ir aptuveni 2600 gadus vecs. Šis pilnībā integrētais bēru komplekss ar specializētām zonām orgānu izņemšanai, iebalzamēšanai un apbedīšanas rituāliem, iespējams, ir ilgi gaidītā atbilde uz visiem jautājumiem, kas skar Seno ēģiptiešu izpratni par nāvi un apbedīšanas rituāliem.
Jaunākās tehnoloģijas, ko izmanto zinātnieki, lai skenētu kapenes, to relikvijas un mirušo atliekas, ir spējīgas pievienot jaunu nozīmi un kontekstu jau esošajām zināšanām par mūmijām un svētajiem rituāliem, kas notikuši šajā vēsturiskajā apvidū.
Par Seno ēģiptiešu apbedīšanas paražām un apbedīšanas rituāliem stāsta jaunajā dokumentālajā raidījumā “Mūmiju karaliste”, kas pirmdienās skatāms “National Geographic”. Skatītāji var sekot līdzi elpu aizraujošajiem atklājumiem un sen gaidītām atbildēm par delikāto apbedīšanas mākslu, kas zinātniekus nomoka jau gadu desmitiem.
Kanāls “National Geographic” ir aplūkojis piecus interesantus faktus par Seno ēģiptiešu apbedīšanas mākslu.
Mumifikācija netika aizsākta Senajā Ēģiptē
Lai gan šobrīd cilvēku vidū visspilgtākās asociācijas ar mūmijām un mumificēšanu tiek veidotas ar Seno Ēģipti, zinātnieku atklājumi liecina, ka šo apbedīšanas mākslu ēģiptieši neieviesa pirmie. Sena Dienvidamerikāņu cilts, kas tiek dēvēta par Činčorro (Chinchorro) cilti, bija pirmā, kas savus aizgājušos tuviniekus mumificēja, vēl 2000 gadus pirms ēģiptieši izveidoja paši savu iebalzamēšanas tehniku.
Lai gan citas pasaules kultūras ar mumifikācijas palīdzību centās saglabāt sabiedrības elitārākās personas, Chinchorro cilts saglabāja ikvienu savas sabiedrības locekli, nevadoties pēc tā ietekmes sabiedrībā un finansiālā stāvokļa.
Mumifikācijas process ilga 70 dienas
Zinātnieki apgalvo, ka šo rituālu veica īpašs priesteris, visa procesa laikā atkārtojot lūgšanas. Mumificēšana tika sākta ar visu iekšējo orgānu izņemšanu, kurus pēcāk vai nu novietoja traukos ap ķermeni, vai arī iebalzamēja, lai tos varētu ievietot atpakaļ iekšā ķermenī.
Kad no ķermeņa tika izņemti visi iekšēji orgāni, priesteris izmantoja īpašu sāli, natronu, lai no organisma izvadītu visu mitrumu. Pēc šī procesa, priesteris, kas veic mumifikāciju, aizpildīja visas dobās vietas ar lina audumu un ievietoja mākslīgās acis, lai aizgājējs pēc iespējas vairāk izskatītos tā pat kā savas dzīves laikā. Nākamais mumifikācijas posms bija nelaiķa ietīšana lielā daudzumā lina auduma, starp auduma kārtām izmantojot sveķus, lai nodrošinātu mūmiju pret ārējo faktoru bojājumiem.
Neskatoties uz to, ka mūmijas ilgā mūža noslēpums ir visu iekšējo orgānu izņemšana, kas glābj ķermeni no satrūdēšanas, pētnieki ir atklājuši, ka Seni ēģiptieši nekad no ķermeņa neizņēma mirušā sirdi. Viņi uzskatīja, ka sirds ir cilvēka dvēseles, būtības un intelekta centrs.
Dvēseles ceļojums
Mumifikācijas pamatbūtība slēpjas nelaiķa sagatavošanai aizkapa dzīvei. Ēģiptiešu vidū valdīja pārliecība, ka aizgājējs tiešām dzīvos aizkapa dzīvi, ja sarkofāga iekšienē tiks iegravēts tā vārds vai vairāki vārdi, ja sarkofāgā tika guldīti vairāki cilvēki.
Senie ēģiptieši ticēja, ka, cilvēkiem mirstot, dvēsele atstāj ķermeni, tomēr pēc apbedīšanas dvēsele atgriezīsies ķermenī un mūmija turpinās dzīvot pēcnāves dzīvi. Lai tas notiktu, ķermenim jābūt labi saglabātam, to mumificēja, ietina autos un guldīja zārkā vai mūmijas sarkofāgā.
Britu vēstures muzejs skaidro, ka Seno ēģiptiešu vidū, ļoti nozīmīga tradīcija bija nelaiķa mutes atvēršana. Tam tika izmantots speciāls rīks. Šo rituālu veica, lai pēcnāves dzīvē aizgājējs būtu spējīgs ēst, dzert, elpot un runāt, tādējādi paužot savus uzskatus un vērtības.
Lai aizgājējam dotu spēku piecelties un lai tas varētu ēst un dzert, Senie ēģiptieši sarkofāga aizmugurē hieroglifus izkārtoja vertikālā līnijā, kas stiepās visa sarkofāga garumā. Šai līnijai tika piešķirta simboliska nozīme, kas reprezentē mugurkaulu.
Statusa privilēģija
Sarkofāgi bija dārgi un tajos tika apglabāti tikai faraoni, dižciltīgie vai ievērojamas amatpersonas. Agrākie sarkofāgi bija paredzēti Ēģiptes faraoniem un tie atspoguļoja to pilis. Ārējās dekorācijas fiksēja aizgājēja sasniegumus, un faraonu un turīgo iedzīvotāju sarkofāgi bija rūpīgi izrotāti ar kokgriezumiem un gleznām.
Sākotnēji sarkofāgi bija taisnstūra kastes, bet vēlāk tos noapaļoja, lai tie atgādinātu iekšpusē gulošo mūmiju. Turīgākie radinieki mūmiju zārkos lika arī aizgājēja masku, kas darināta no zelta un parūku. Maskas tika veidotas precīzi atdarinot nelaiķa sejas vaibstus, lai nelaiķim būtu seja ar kuru ēst, dzert, runāt un elpot, ja nu tomēr patieso ķermeni nav izdevies saglabāt.
Čības, kosmētika, maizes klaips, skaists krēsls, daži mīļākie auskari – ar šīm lietām mūmija tika sagatavota pēcnāves dzīves baudīšanai. Dažām mūmijām kapā deva līdzi to amata darbarīkus vai statusa simbolus. Slaveno Senās Ēģiptes valdnieku Tutanhamonu kapenēs atrada kopā ar viņa bērnības rotaļlietām. Slavenas sievietes apbedīja kopā ar viņu parūkām, ķemmēm, vēdekļiem un spoguļiem. Mūziķiem līdzi deva mūzikas instrumentus, bet dažu cilvēku sarkofāgos tika atrastas pat galda spēles, lai tiem būtu ar ko nodarboties brīvajās dienās pēcnāves dzīvē.
Durvis kā dvēseles vārti
Ļoti bieži sarkofāgu sānus rotā durvju simbols. Durvju simbols uz sarkofāga sienām tika uzskatīts par slieksni starp mirstīgo pasauli un dievību, garu pasauli. Dievība vai pats nelaiķis varēja mijiedarboties un komunicēt ar dzīvo pasauli, vai nu izejot un ieejot pa durvīm vai saņemot veltes caur tām.
Blakus durvju simbolam Senie ēģiptieši zīmēja arī acs simbolu, lai nelaiķis varētu redzēt ārpasauli, ne tikai savu kapa vietu. Arī pēc tam, kad sarkofāgu izskats mainījās, un tos veidoja kā mirušā siluetus ne taisnstūrveida celtni, būtiski bija saglabāt uz sarkofāga acis, lai nelaiķis nezaudētu saikni ar laicīgo pasauli. Šī paša iemesla dēļ maskām, kas tika guldītas uz mirušā sejas, acis apzināti tika veidotas proporcionāli lielākas, nekā nelaiķim bijušas dzīves laikā.
Četru sēriju raidījumā arheologi pētīs zemes dzīļu kambarus un atvērs četrus aizzīmogotus 2600 gadus senus sarkofāgus ar vairāk nekā 50 mūmijām. Lai sasniegtu apbedījumus, kas ir 12 metru dziļumā, Huseins un viņa komandai nāksies noņemt vairāk nekā 42 tonnas smilšu.
Skaties dokumentālo raidījumu “Mūmiju karaliste” “National Geographic” pirmdienās, plkst. 22.00!
Informatīvi atbalsta Dieviete.lv
Autors: National Geographic
18.06.2020.
Kā izvairīties no ērcēm?
Šis gads kārtējo reizi ir pierādījis, ka ērces ir nopietns drauds cilvēkiem. Līdz šī gada 1. jūnijam saslimšana ar ērču encefalītu tika konstatēta vienam pacientam, kamēr pērn 78. Turklāt 2019. gadā 32 Latvijas Infektoloģijas centra pacientiem noteikta ērlihioze, bet 27 – Laimas slimība. Par bīstamākajiem rajoniem, kuros ir vislielākā ērču izplatība, ir atzīti Pāvilostas un Alsungas novadi. Tomēr bailes no satikšanās ar ērci nevar būt par šķērsli atpūtai svaigā gaisā, jo, ievērojot dažus priekšnoteikumus, ir iespējams sevi pasargāt no šiem kukaiņiem.
Latvijas klimatiskie apstākļi ir kā radīti ērču izplatībai, turklāt, ņemot vērā, ka ir aizvadīta pēdējās desmitgades siltākā ziema, ērču skaits mežos un parkos ir daudz lielāks nekā citos gados. Viens no izplatītākajiem mītiem par ērcēm ir tāds, ka tās mīt tikai krūmājos, pļavās vai mežos, bet tā nav – tās var sastapt arī pilsētu parkos vai savā piemājas mauriņā.
Ērces pārnēsā divas slimības – ērču encefalītu un Laima slimību. Ja pret Laima slimību vēl nav radīta vakcīna, tad pasargāt sevi ērču encefalīta gan ir iespējams. Pastāv maldīgs uzskats, ka šī nav bīstama slimība. Gluži pretēji – tā ir slimība, kas rada traucējumus centrālajā nervu sistēmā un prasa ilgu atveseļošanās periodu, neizslēdzot iespējamību, ka var tikt radīti neatgriezeniski centrālās nervu sistēmas bojājumi.
Katru gadu Slimību profilakses un kontroles centrs publicē sarakstu ar tā saucamajiem endēmiskajiem rajoniem, proti Latvijas novadiem, kuros ērču encefalīta gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem ir visaugstākais. Šogad par šādiem rajoniem ir atzīti 26 novadi – vislielākais gadījumu skaits novērots Pāvilostas, Alsungas, Dundagas, Kuldīgas un Skrundas novados.
Apdrošināšanas sabiedrības Gjensidige Latvija Personu apdrošināšanas produktu vadītājs Kārlis Eberhards atzīst, ka ir novērojama pastiprināta klientu interese par ērču pārnēsāto slimību risku, iegādājoties apdrošināšanu. Eksperts uzsver, ka papildus ir izstrādāta arī īpaša apdrošināšanas programma atsevišķai klientu grupai.
“Ir mainījusies arī klientu attieksme pret šīm slimībām. Pavasara periodā parasti ir paaugstināts ērču vakcīnu pieprasījums, ko novērojam veselības polišu atlīdzību pusē. Taču bieži vien cilvēki izvēlas vakcinēt bērnus un par sevi tik ļoti neuztraucas,” stāsta Kārlis Eberhards.
Gjensidige Latvija Personu apdrošināšanas produktu vadītājs Kārlis Eberhards norāda, ka šogad diezgan daudz tiek izsniegtas polises ar šo risku un kompensējamā summa šo slimību gadījumā ir aptuveni 5% no apdrošinājuma summas, kas vidēji sastāda 50 – 100 EUR par saslimšanu.
Lai samazinātu risku inficēties ar kādu no ērču pārnēsātajām slimībām, varam veikt dažas preventīvas darbības. Pirms došanās sēņot vai ogot mežā, vēlams vilkt gaišu apģērbu (tā būs vieglāk savlaicīgi pamanīt ērci), slēgtus apavus, garās bikses un zeķes, kurās ieteicams sabāzt bikšu galus. Tāpat ir jāņem vērā, ka ērces mājās varam ienest arī ar dabas velšu vai mājdzīvnieku palīdzību. Pirms došanās mājās, ir ieteicams kārtīgi aplūkot savāktās dabas veltes, kā arī savu mājdzīvnieku un, protams, arī pārbaudīt sevi un savus tuviniekus.
Gada siltākajā un saulainākajā laikā palielinās to cilvēku skaits, kuri dodas dabā, tāpēc apdrošinātāji arvien biežāk savās apdrošināšanas polisēs iekļauj ērču pārnēsāto slimību risku.
Informatīvi atbalsta Dieviete.lv
Autors: ADB Gjensidige
Dieviete.lv Atziņa 2102
Ģenialitāte spēj uzsākt dižus darbus, bet tikai smags darbs spēj tos pabeigt!
Kādu nākotni savam dēlam vēlas Megana Mārkla un princis Harijs? (+VIDEO)
Princis Harijs ir viens no tiem, kurš pašlaik aktīvi iesaistās dažādās aktivitātēs, kuras saistītas ar planētas un vides rūpēm. Viņš iesaistās arī dažādās labdarības organizācijās, kuras viņam liek atcerēties par princesi Diānu, viņa mammu, kurai bija ļoti plaša sirds. Īpašu uzmanību Saseksas hercogs veltī Āfrikas valstīm. Interesanti, ka arī tieši vizītē uz Āfriku princis Harijs un viņa sieva, Megana Mārkla, devās ar savu dēliņu Ārčiju!
Princis Harijs ir vairāku labdarības organizāciju aizbildnis, viņš nodarbojas ar problēmām, kas saistītas ar Āfriku un tās iedzīvotājiem. Viena no šīm organizācijām ir “African Parks” viņš uzrakstījis vēstuli, kurā padalījies ar saviem pārdzīvojumiem par nākotni, kas tikai pieauguši kopš tā brīža, kad viņš kļuvis par tēvu. Vēstulē viņš ir ļoti emocionāls un lū∂z cilvēkus aizdomāties arī par savu bērnu nākotni.
Video
“Šobrīd pasaule pārdzīvo izmiršanas krīzi, bet tagad mēs vēl esam spiesti cīnīties ar globālu pandēmiju, kas mūs visus satriekusi līdz sirds dziļumiem un kuras dēļ pasaule teju vai apstājās. Kas attiecas uz izmiršanu, zinātnieki vēl pauž dažādus uzskatus, taču ir arī tādi, kas apgalvo, ka mums ir atlicis aptuveni 10 gadi laika, lai situāciju mainītu, pirms ir sācies nenovēršamais.Kas attiecas uz pandēmiju: daudziem vēl aizvien nav skaidrs, ka šī vīrusa rašanās ir izpausme ir tieši saistīta ar to, kā mēs ekspluatējam dabu un dabas resursus. Patiesībā šīs problēmas ir ārkārtīgi nopietnas. Mēs varēsim saglabāt dabu tikai tad, ja mēs būsim tai tuvāki un nebūsim tik vienaldzīgi. Kopš tā brīža, kā kļuvu par tēvu, es jūtu aizvien lielāku atbildību par visu to, lai mūsu bērniem būtu nākotne, kuru viņi ir pelnījuši, nākotne, kuru viņiem neatņems, nākotne, kurā viss ir iespējams un tai ir perspektīvas. Es vēlos, lai mēs visi varētu pateikt saviem bērniem, ka esam darījuši visu, lai viņiem tāda nākotne būtu,” – tā rakstījis princis Harijs.
Autors: Dieviete.lv
Latvijas iedzīvotājiem pēdējo 3 gadu laikā pasliktinājusies redze. Kādi varētu būt cēloņi? Kā sevi pasargāt?
Vairāk nekā puse (56%) Latvijas iedzīvotāju pauduši vērtējumu, ka viņiem pēdējo trīs gadu laikā ir pasliktinājusies redze (pasliktinājusies nedaudz – 46%, pasliktinājusies būtiski – 10%), secināts jaunākajā BENU Aptiekas Veselības monitoringā, kas veikts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Nedaudz vairāk nekā trešdaļai (36%) aptaujāto redze pēdējo trīs gadu laikā ir palikusi aptuveni nemainīga, 2% tā ir uzlabojusies, bet vēl 6% konkrētu atbildi šajā jautājumā sniegt nespēja.
Tāpat pētījumā atklāts, ka biežāk par redzes pasliktināšanos apstiprinošu atbildi snieguši iedzīvotāji pēc 45 gadu vecuma. Starp jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem 47% pēdējo trīs gadu laikā ir izjutuši redzes pasliktināšanos, vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem šis rādītājs ir 45%, no 35 līdz 44 gadiem – 38%, bet starp respondentiem vecumā no 45 līdz 54 gadiem 76% norādījuši, ka pēdējo trīs gadu laikā viņiem ir pasliktinājusies redze. Vecuma grupā no 55 līdz 63 gadiem redze ir pasliktinājusies 68% aptaujāto, bet starp iedzīvotājiem vecumā no 64 līdz 75 gadiem 59% norādījuši uz redzes pasliktināšanos pēdējo trīs gadu laikā.
Izplatītākās redzes problēmas un cēloņi
Mūsdienu dzīvesveida specifika nosaka, ka liela daļa laika tiek pavadīta pie datora un viedierīču ekrāniem, kas ilgtermiņā var radīt ievērojamus veselības riskus, tostarp redzes problēmas, tomēr ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka redzes pasliktināšanos veicina ne vien ilgstoša atrašanās pie ekrāna, bet arī hroniskas saslimšanas, hormonālas izmaiņas, traumas, kā arī dažādu medikamentu lietošana un redzes higiēnas neievērošana. Visizplatītākās redzes problēmas ir tālredzība, tuvredzība un astigmātisms, ar ko sastopas liela daļa cilvēku. Bērniem bieži sastopama ir ambliopija jeb slinkā acs un šķielēšana, savukārt gados vecākiem cilvēkiem bieži ir dažādas acu veselības problēmas, kas saistītas ar vispārējo organisma veselību. Z. Zitmane skaidro, ka savā praksē visbiežāk viņai nākas saskarties ar acu iekaisīgām saslimšanām – konjunktivītiem jeb acs gļotādas iekaisumu, mieža graudu, retāk – krusas graudu. Tāpat speciāliste norāda, ka nereti cilvēkiem ir sūdzības par redzes pasliktināšanos, nestabilu redzi, žilbšanas sajūtu vai acu sāpēm tieši brīžos, kad arī vispārējā organisma veselība ir pasliktinājusies. Visbiežākās saslimšanas, kas var pavājināt redzi, ir vairogdziedzera darbības traucējumi, cukura diabēts un paaugstināts asinsspiediens, tāpēc ir būtiski sekot līdzi savai veselībai un vajadzības gadījumā doties pie ārsta, lai veiktu nepieciešamās pārbaudes un saņemtu rekomendācijas par ārstēšanu.
Redzes vingrinājumi un pārbaudes
BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos secināts, ka nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto (53%) ikdienā mēdz veikt redzes vingrinājumus (bieži — 4%, dažkārt — 15%, reti — 34%), savukārt 44% norāda, ka to nekad nedara, bet 3% konkrētu atbildi sniegt nespēja. Gandrīz visi respondenti (95%) norāda, ka mēdz veikt redzes pārbaudi (vismaz reizi gadā — 27%, reizi 2–3 gados — 43%, reizi 4–5 gados — 14%, retāk — 10%), savukārt 4% norāda, ka to neveic nekad, bet konkrētu atbildi nespēja sniegt 2% respondentu. Aptaujas dati atklāj, ka, palielinoties respondentu vecumam, palielinās to iedzīvotāju skaits, kas redzes pārbaudi veic vismaz reizi gadā. Tāpat jānorāda, ka gados vecākie iedzīvotāji biežāk veic redzes vingrinājumus. Z. Zitmane skaidro, ka ir svarīgi savlaicīgi identificēt redzes pasliktināšanās cēloņus. Tāpēc redzes pārbaudi būtu ieteicams veikt reizi gadā vai divos. Regulāra redzes pārbaude jāveic arī gadījumos, ja sūdzību par redzes pasliktināšanos nav.
Riska grupas
Lielāks redzes pavājināšanās risks ir to profesiju pārstāvjiem, kas ikdienā strādā ar kaitīgu apgaismojumu vai tiešā UV staru ietekmē, piemēram, zobārstiem un būvniekiem. Tāpēc šo profesiju pārstāvjiem būtu ieteicams izmantot aizsargbrilles, lai acis pasargātu no kaitīgo staru iedarbības un mazinātu redzes pasliktināšanās riskus. Cilvēki, kuriem ir intensīvas tuvuma slodzes darbs un darbs ar datoru, bieži sastopas ar sūdzībām par neskaidru redzi, kas saistās ar redzes nogurumu. Šajā gadījumā ir svarīgi ievērot redzes higiēnu jeb pauzes, lai redzi atpūtinātu. Z. Zitmane skaidro, ka gados vecākiem cilvēkiem biežākā sūdzība ir par redzes pasliktināšanos tuvumā, kas saistīta ar dabīgu fizioloģisku novecošanos. Tomēr bieži sastopamas ir saslimšanas, kas redzes kvalitāti pasliktina arī tālumā un var izraisīt pilnīgu redzes zudumu kā, piemēram, katarakta, glaukoma un makulas deģenerācija, kas veido acs apduļķojumus, centrālās redzes lauka zudumu un kropļojumus.
Lai mazinātu redzes pasliktināšanās riskus, ieteicams regulāri apmeklēt redzes speciālistu, ievērot redzes higiēnu, lietot brilles, ja tās ir izrakstītas, kā arī pavadīt laiku ārpus telpām un atrast laiku pilnvērtīgai atpūtai.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada martā un aprīlī, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Informatīvi atbalsta: Dieviete.lv
Autors: Benu Aptieka
17.06.2020.
Nekas nav beidzies: Pagājušajā diennaktī atklāti seši Covid-19 inficēšanās gadījumi, bet divi saslimušie miruši!
Pēdējās diennakts laikā, veicot 1810 testus, Covid-19 konstatēts sešiem cilvēkiem, bet divas ar jauno koronavīrusu sasirgušās personas mirušas, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.
Mirušie Covid-19 pacienti bijuši vecuma grupā no 80 līdz 85 gadiem un ar vairākām hroniskām saslimšanām. Tādējādi kopumā Latvijā miruši 30 Covid-19 pacienti.
Līdz šim Latvijā veikti 131 646 Covid-19 izmeklējumi, saslimušas 1104 personas un, vadoties pēc 16.jūnija datiem, 875 izveseļojušās.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā slimnīcā ievietots viens pacients ar Covid-19. Kopumā stacionāros ārstējas seši pacienti, no kuriem pieci ir ar vidēji smagu, bet viens ar smagu slimības gaitu. Kopumā no stacionāra izrakstīts 171 pacients, taču šis skaitlis ietver gan atlabušos, gan mirušos.
Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed
Autors: nozare.lv
17.06.2020.
Stilistu ieteikumi: Kā šovasar atmodināt sievišķību?
Vieglāka un gaisīgāka apģērba izvēle vasaras sezonā ir gluži dabīga – vēlamies nomest kādu biezāku kārtu un beidzot sajusties brīvāk. Kopā ar siltākiem saules stariem arī mūsu ikdienā ienāk vieglums, zināms gaisīgums un siltums, kas ļauj nēsāt atvērtus apavus, kleitas un svārkus. Vasarai lieliski piestāv televīzijas sievietēm “STV Pirmā!”, kā arī iepirkšanās un izklaides centra “Akropole” izaicinājums – ļauties sievišķībai un jūnijā 30 dienas tērpties svārkos un kleitās. Kā atmodināt sievišķību un izvēlēties tērpus savienojumus, kas īpaši aktuāli būs tieši šajā vasaras sezonā? Ieteikumos dalās stilistes Anita Altmane un Juliya Verbickaya.
Krāsu spilgtums enerģijai un sievišķībai
Lai gan sievišķība un tās sajūta katrai ir sava, šovasar talkā nāks krāsas – tās dos krietnu devu enerģijas un palīdzēs atmodināt sievišķību. “Es ieteiktu beidzot pievērsties krāsām un mest kautrību pie malas, jo tas ir viens no elementārākajiem veidiem, kā paskatīties uz jau ierastajiem griezumiem un fasoniem – sameklēt tos košā vai jums neierastā tonī. Krāsa ir dzīvesprieks, optimisms un noskaņojuma atspulgs. Šovasar ārkārtīgi aktuāls ir dzeltenais, oranžais un visi zaļie toņi,” norāda stiliste un modes māksliniece Anita Altmane. Turklāt šīs sezonas krāsas iespējams apspēlēt jebkurā stilā, dodot plašu fantāzijas lidojuma aplitūdu no sportiska stila bombera tipa jakām līdz pat garām kleitām košās krāsās.
Romantiskie pasteļtoņi un stilu mikss
2020. gada vasaras sezonā dominē spilgtas krāsas, tomēr nekur nav pazuduši arī romantiksie un maigie pasteļtoņi, kas plaši pārstāvēti iepirkšanās un izklaides centra “Akropole” veikalos. “Maigās toņu spēles miesas un pasteļu krāsas gammās izskatīsies sievišķīgi, atsvaidzinoši un eleganti. Šajā vasarā pārliecinoši var izvēlēties komplektu viena toņa ietvaros, piemēram, rozā, bēšas, salvijas, zaļas vai maigi zilas krāsas toņos,” stāsta Anita Altmane.
Savukārt Juliya Verbickaya uzsver dažādu stilu kombinēšanas nozīmi: “Lai izskatītos stilīgi un aktuāli šajā sezonā, tēla radīšanā neapstājieties ar viena stila drēbēm. Zīda kleitu miksējiet ar vīrieša stila žaketi vai oversize adītu džemperi, nevis ar apspīlēto jaciņu. Kleitas izskatīsies mūsdienīgāk kopā ar masīviem apaviem, nevis ar pareizām, klasiskām laiviņām. Tapāt neaizmirstiet par aksesuāriem – tie kopējam tēlam dod ļoti daudz! Nebaidāties eksperimentēt un improvizēt un iedvesmojieties no stilistiem, blogeriem un slavenībām!”
Kā atrast perfekto kleitu un svārkus?
Ja esat īstās kleitas un svārku meklējumos, kāroto būs iespējams atrast iepirkšanās un izklaides centrā “Akropole”. Tieši šeit pārstāvēti desmitiem labi zināmu un iecienītu, kā arī Baltijā nesen ienākušu zīmolu, kuru veikalos vasarā vērojamas kārdinošas atlaides. Tomēr ko vajadzētu ņemt vērā, meklējot savai personībai un aprisēm piemērotāko kleitu un svārkus?
“Protams, ir vispārīgi likumi – maza auguma dāmām nevajadzētu aizrauties ar ļoti gariem izstrādājumiem vai platāku gurnu īpašniecēm vienmēr labi izskatīsies A silueta svārki, tomēr katrai dāmai būs absolūti savs svārku vai kleitas garums un piegriezums, nav tāda viena un universāla visām. Es ieteiktu kleitas un svārku izvēli cieši saistīt ar ikdienas darba uzdevumiem, preferencēm un to, kā plānojat tos kombinēt ar pārējo garderobi,” aicina Anita Altmane.
Anitas ieteikumiem piekrīt arī Juliya, uzsverot, ka viss atkarīgs no garuma un figūras tipa. “Ja vēlaties augumu pagarināt un vizuāli izskatīties slaidāk, izvēlēties kleitas un svārkus ar augstu vidukli. Augumu pagarinās arī pārliekamās kleitas un svārki, kā arī drēbes ar šķēlumu. Visiem figūras tipiem piestāvēs tā sauktie pilsētas svārki, un lielu nozīmi koptēlam piešķirs arī pareizā apavu un aksesuāru izvēle,” norāda Juliya Verbickaya.
Lai piedalītos izaicinājumā “30 dienas svārkos vai kleitās”, kas šogad notiek jau ceturto gadu, ik dienu no 1. līdz pat 30. jūnijam, pirms došanās savās gaitās, nofotografē sevi un savu vasarīgo tērpu, bet bildi publicē Facebook vai Instagram, pievienojot tēmturi #STVUzvelcKleitu. Un iespējams tieši tu 1. jūlijā tiksi palutināta ar īpašu balvu – 100 eiro dāvanu karti no iepirkšanās un izklaides galvaspilsētas “Akropole”. Turklāt “Akropole” ir sarūpējusi arī simpātiju balvu – dāvanu karti 50 eiro vērtībā – uz to var pretendēt tās dāmas, kuras priecēs ar bildēm vasaras košajās kleitās vai svārkos, kas tapušas tieši iepirkšanās un izklaides centrā “Akropole”.
Informatīvi atbalsta Dieviete.lv
Autors: STV
Šodien sola līdz +30
Šodien mainīgs mākoņu daudzums, vietām austrumu daļā īslaicīgs lietus, lokāli iespējams pērkona negaiss.
Pūtīs lēns vējš, no rīta austrumu rajonos saglabāsies migla.
Gaisa temperatūra +23…+28°, dienvidaustrumos līdz +30°, daudzviet piekrastē vēsāks, tur +16…+21°.
Ja tuvojas negaiss – tad vienmēr atceries par piesardzības pasākumiem.
Eksperti arī aicina būt īpaši uzmanīgiem ar tiešiem saules stariem, jo tie var veicināt ādas onkoloģisku risku.
Autors: meteo.lv
Uzzini, kādi Ginesa rekordi pieder karalienei Elizabetei II (+VIDEO)
Lielbritānijas karalienei Elizabetei II pieder 5 Ginesa grāmatas rekordi! Tos viņa uzspējusi uzkrāt 68 gadu laikā kopš vada valsti.
2012.gadā karaliene Elizabete II tika pasludināta par turīgāko karalieni pasaulē. Tad viņas īpašumi tika novērtēti 310 miljonos Lielbritānijas mārciņu, šajā summa tika aprēķināti karalienes gada ienākumi, nekustamie īpašumi un senlietas.
Video
Otrs karalienes Elizabetes II rekords – tās ir valstis, kur karaliene Elizabete II ir “vadone”, lai arī tas ir tikai formāli. Izrādās, ka karaliene Elizabete II formāli vada 116 Sadraudzības valstis, kurās dzīvo 139 miljoni cilvēku. Iespaidīgi!
Elizabete II ir attēlota uz 35 valstu naudas monētām, neviens cilvēks savas valdīšanas laikā nav pat pietuvinājies šim skaitlim! Elizabete II ir visilgāk tronī esošais monarhs vēsturē ne tikai Lielbritānijā, bet arī visā pasaulē. Visbeidzot, 2013.gadā karaliene Elizabete II kļuva par visvecāko monarhu mūsdienās pēc Saūda Arābijas karaļa nāves: tobrīd karalis bija jau 90 gadus vecs.
Autors: Dieviete.lv
