Gandrīz četrus mēnešus pēc slēgšanas jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ pirmdien Parīzē durvis atkal vēris Luvras muzejs, un biļetes tika izpirktas acumirklī.
Muzejs pirmdien pārdeva 7400 ieejas biļetes. Pirms pandēmijas Luvra dienā uzņēma 30 000 līdz 40 000 apmeklētāju, taču tagad apmeklētāju skaits ierobežots, lai varētu ievērot sociālo distancēšanos.
Daudzas no muzeja galerijām vēl ir slēgtas, lai gan slavenākās izstādes ir pieejamas apmeklētājiem. Lai nodrošinātu distances ievērošanu starp apmeklētājiem ceļā uz Leonardo da Vinči pasaulslaveno gleznu “Mona Liza”, zālē izvietotas zigzaga barjeras un uz grīdas izdarītas atzīmes, lai apmeklētāji zinātu, kur jāstāv.
Pēc slēgšanās pandēmijas dēļ tūristu iecienītās vietas Parīzē palēnām atsāk darbu. Eifeļa tornis apmeklētājiem tika atvērts jūnija beigās, bet Parīzes Disnejlenda plāno atsākt darbu 15.jūlijā. Francija ir atvērusi savas robežas citām Eiropas Savienības valstīm, bet attiecībā uz trešajām valstīm ar dažiem izņēmumiem ceļošanas aizliegums joprojām ir spēkā.
Protams, tev ir patīkami, ka viņš domā par tevi, taču, ja viņš patiesi vēlētos tevi atgūt, viņš par tevi iedomātos arī no rīta un pa dienu. Viņš par tevi domātu un rakstītu tev ne tikai tad, kad viņam ir vientuļi vai garlaicīgi. Bet tu esi pelnījusi vairāk.
Viņš vairāk runā nekā dara
Kad viņš tev saka, ka vēlas satikties, tad tas vēl nenozīmē to, ka tā tikšanās notiks. Ja viņš patiesi vēlētos tevi satikt, viņš atrastu brītiņu.
Viņam nav laika jaunām attiecībām
Ja viņš ir aizņemts darbos vai treniņos, viņam nav laika meklēt jaunas attiecības. Tāpēc tu esi viņa vienīgais variants – sieviete, kura viņam jau ir zināma visās nozīmēs. Bet tas ir tikai tā, pa jokam. Viņš tevi ir jau „izmetis”. Un izmetīs pavisam, kad vinam uzradīsies jauna draudzene.
Viņam jau ir bijušas līdzīgas attiecības ar bijušajām
Ja viņš regulāri satiekas un tad atkal šķiras ar bijušajām, tad arī tu vari nokļūt tajā pašā aplī. Patikami ir domāt, ka tu varētu būt izņēmums, bet liela ir vilšanās, kad tā nenotiek.
Viņš saka, ka ilgojas, bet tu par to šaubies
Ja tu šaubies par viņa vārdiem, tad tas ir nopietns pierādījums tam, ka tev viņš nav vajadzīgs. Ja tu pat nespēj uzticēties viņa vārdiem, tad tam ir nopietns iemesls.
Ja jums nesanāk satikties, viņš vienmēr vaino tevi
Un ne tikai par tikšanās reizēm. Visās problēmās un nesaskaņās, kas ir starp jums, viņš vaino tevi.
Viņš vairāk runā par pagātni nekā par nākotni
Par pagātni ir ērti atcerēties – tas jau ir noticis, un tu to zini. Par nākotni runāt nav ērti, jo jūs nevarat zināt, kas notiks. Un viņš nav pārliecināts, vai tu vispār būsi tās daļa (vai varbūt ir pārliecināts, ka nebūsi?).
Aizvadītajā diennaktī Latvijā veikti 1763 Covid-19 testi un reģistrēti septiņi jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
Līdz šim Latvijā kopumā veikts 160 281 Covid-19 izmeklējums, saslimušas 1134 personas, bet 30 mirušas.
Savukārt līdz šodienai atveseļojušies 1008 cilvēki, kas ir par astoņiem vairāk, nekā 4.jūlijā, liecina jaunākie SPKC dati.
Baltais nams izskata iespējas aizliegt Ķīnas uzņēmumu mobilās lietotnes, tostarp “TikTok”, apstiprinājis ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo.
“Runājot par ķīniešu lietotnēm cilvēku mobilajos tālruņos, es varu jums apliecināt, ka Savienotās Valstis nokārtos arī šo jautājumu. Es nevēlos apsteigt prezidentu [Donaldu Trampu], bet tas ir jautājums, ko mēs aplūkojam,” intervijā telekanālam “Fox News” sacīja Pompeo.
Viņš norādīja, ka cilvēkiem vajadzētu lejuplādēt šādas lietotnes tikai tad, ja viņi vēlas, lai viņu privātā informācija nonāk Ķīnas Komunistiskās partijas rīcībā.
Reaģējot uz Pompeo izteikumiem, “TikTok” preses pārstāvis sacīja, ka “Tik Tok” nav augstākas prioritātes par “drošu lietotnes pieredzi” klientiem.
“Mēs nekad neesam nodevuši lietotāju datus Ķīnas valdībai un nedarītu to,” paziņoja “TikTok” pārstāvis.
ASV politiķi vairākkārt kritizējuši “TikTok”, kas pieder Pekinā bāzētajam jaunuzņēmumam “ByteDance”, uzskatot to par draudu nacionālajai drošībai.
Indija jūnijā aizliedza 59 mobilās lietotnes, kas saistītas ar Ķīnu, tostarp “TikTok” un “WeChat”, bažījoties, ka tās rada apdraudējumu valsts drošībai.
Deli šādu lēmumu pieņēma laikā, kad abu valstu starpā izraisījās saspīlējums robežstrīda reģionā Himalajos. Sadursmēs Galvanas ielejā Ladākhā 15.jūnijā dzīvību zaudēja 20 Indijas karavīri.
ASV amatpersonas atzinīgi novērtēja Indijas lēmumu aizliegt šīs mobilās lietotnes.
Vašingtona jau ir vērsusi sankcijas pret Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājiem “Huawei”un ZTE, apsūdzot tos Savienoto Valstu nacionālās drošības apdraudēšanā.
Amerikāņu reperis un miljardieris Kanje Vests sestdien tviterī paziņojis par nodomu kandidāt uz ASV prezidenta amatu šogad gaidāmajās vēlēšanās.
“Mums tagad jāīsteno Amerikas solījums, uzticoties Dievam, apvienojot mūsu redzējumu un ceļot nākotni. Es kandidēšu uz Savienoto Valstu prezidenta amatu,” tviterī ASV Neatkarības dienā paziņoja Vests.
ASV prezidenta vēlēšanas plānotas 3.novembrī.
Vests, kurš atklāti atbalstījis ASV prezidentu Donaldu Trampu un tikās ar viņu Baltā nama Ovālajā kabinetā, 2018.gadā paziņoja, ka distancēsies no politikas.
Pēc vizītes Baltajā namā Vests pavēstīja, ka apjautis, ka ticis izmantots, lai izplatītu vēstījumus, kam pats netic, un piebilda, ka distancēsies no politikas un pilnībā koncentrēsies uz radošo darbību.
Vests jau iepriekš vairākkārt ir paudis nodomu kandidēt uz prezidenta amatu.
Pirmo reizi viņš ar šādu paziņojumu nāca klajā 2015.gadā “MTV Video Music Awards” balvu pasniegšanas ceremonijā. Toreiz viņš sacīja, ka plāno kandidēt uz prezidenta amatu 2020.gadā.
Vēlāk Vests norādīja, ka ir nopietni nodomājis kandidēt uz prezidenta amatu, bet nedarīs to ātrāk par 2024.gadu.
43 gadus vecais reperis ir pazīstams ar skaļiem paziņojumiem, un pagaidām nav skaidrs, vai viņš tiešām šogad kandidēs uz prezidenta amatu.
Pagājušajā diennaktī, veicot 692 Covid-19 testus, reģistrēti trīs jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.
Līdz šim Latvijā veikti 158 518 Covid-19 izmeklējumi, no kuriem pozitīvi bijuši 0,71%.
Saskaņā ar 4.jūlijā publiskotajiem datiem, no Covid-19 līdz šim izveseļojušies 1000 cilvēki jeb 88,73% no visiem 1124 sasirgušajiem. Savukārt 30 Covid-19 slimnieki miruši, līdz ar to mirušo pacientu īpatsvars pret visiem saslimušajiem ir 2,66%.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā nav stacionēts neviens Covid-19 slimnieks. Patlaban stacionāros ārstējas pieci Covid-19 pacienti, no kuriem četri ir ar vidēji smagu, bet viens – ar smagu slimības gaitu.
Kopumā no stacionāra izrakstīts 181 Covid-19 pacients, tostarp gan tādi, kuri atveseļojušies, gan tādi, kuri miruši, liecina NVD apkopotie dati.
Prostatas vēzis ir otrs visizplatītākais ļaundabīgais audzējs vīriešu vidū pasaulē, Latvijā to ik gadu atklāj vairāk nekā 1000 vīriešiem. Fonds “Movember Latvija” ir izveidojis prostatas vēža pacientu atbalsta grupu, kuras ietvaros tiks organizētas klātienes tikšanās, un slēgtu Facebook grupu, kurā pacientiem un viņu tuviniekiem ir iespēja savstarpēji komunicēt, daloties pieredzē cīņā ar slimību.
Fonds “Movember Latvija” savu darbību aizsāka 2015. gadā, regulāri rīkojot dažādas publiskas aktivitātes ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību vīriešu veselībai un mazināt pastāvošo stigmu, kas saistīta ar jautājumiem par prostatas veselību. Ar saukli “Pārbaudi prostatu un miers” fonds aicina vīriešus rūpēties par savu veselību, nosakot prostatas specifiskā antigēna (PSA) līmeni asinīs, kas ļauj atklāt prostatas vēzi agrīnā stadijā. PSA pārbaudi veic, nododot asins analīzes laboratorijā, un pārbaudes cena ir aptuveni 7 eiro. Vīriešiem virs 50 gadu vecuma PSA analīžu nodošanu reizi divos ar ģimenes ārsta nosūtījumu gados apmaksā valsts.
Atklājot prostatas vēzi tā sākuma stadijā, to ir iespējams pilnībā izārstēt. Prostatas vēža profilaksei ik gadu nepieciešams pārbaudīt prostatas specifiskā antigēna jeb PSA līmeni asinīs. Vīriešiem, kuriem ģimenē ir bijušas onkoloģiskas saslimšanas, ārsti iesaka ikgadējas PSA pārbaudes veiktjau no 40 gadu vecuma, bet pārējiem – no pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas.
Kā informē fonda “Movember Latvija” vadītājs Helmuts Bēķis, jaunizveidotā prostatas vēža pacientu atbalsta grupa organizēs regulāras tikšanās, lai savā starpā pārrunātu personīgo pieredzi, mazinot vientulības un trauksmes sajūtu vīriešiem ar diagnozi. “Grupā būs iespēja iegūt informācijas resursus par prostatas vēzi un iespējām tā ārstēšanā. Kā vieslektori grupas tikšanās reizēs pievienosies ārsti, uztura speciālisti, psihologi, fizioterapeiti, profesionāli treneri un citi speciālisti, kas dalīsies zināšanās par slimību un atveseļošanās procesu, palīdzot uzlabot vīriešu dzīves kvalitāti un sniedzot atbildes uz aktuālajiem jautājumiem.”
Tuvākajā diennaktī Latvijā nedaudz pazemināsies gaisa temperatūra un vietām gaidāms īslaicīgs lietus, prognozē sinoptiķi.
Mākoņi daļēji segs debesis. Nakts paies bez būtiskiem nokrišņiem, bet dienā iespējams arī pērkona negaiss. Dienvidrietumu vēja ātrums brāzmās sasniegs 9-14 metrus sekundē, naktī piekrastē gaidāmas brāzmas līdz 19 metriem sekundē.
Gaisa temperatūra naktī noslīdēs līdz +10..+15 grādiem, pēcpusdienā tā būs +16..+21 grāds.
Rīgā otrdien gaidāms daļēji mākoņains laiks, bez būtiskiem nokrišņiem; vakarā pieaugs lietus varbūtība. Dienvidu vējš pakāpeniski pāries rietumu vējā, no rīta un dienā tas brāzmās pastiprināsies līdz 12 metriem sekundē. Gaisa temperatūra būs +13 grādu naktī un ap +20 grādiem pēcpusdienā.
Aptuveni divas trešdaļas no remigrantiem arī pēc trim gadiem kopš atgriešanās aizvien ir palikuši Latvijā, savukārt viena trešdaļa atkārtoti emigrējusi uz ārzemēm, pirmdien pētījumu “Diasporas apjoma novērtējums” un “Diasporas satīklošana: iesaistīšanās prakse un sadarbības iespējas” prezentācijā atklāja Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra vadošā pētniece Inta Mieriņa.
Balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, četru gadu laikā Latvijā atgriezās aptuveni 17 000 cilvēku, no kuriem 2019.gadā aizvien Latvijā bija palikuši ap 13 000. Mieriņa akcentēja, ka triju gadu laikā pazudusi aptuveni trešdaļa remigrantu, tomēr nevar izslēgt, ka viņi neatgriezīsies vēlreiz.
Datu, kas norādītu, ka arvien vairāk cilvēku atkārtoti aizbrauc, neesot, uzsvēra Mieriņa, skaidrojot, ka viņas kolēģa pētnieka Mihaila Hazana veiktais pētījums pierāda, ka cilvēki arvien mazāk vēlas atkārtoti aizbraukt prom, ņemot vērā, ka 2016.gadā to vēlējās aptuveni 40% remigrantu.
“Situācija uzlabojas. Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kas ir atgriezušies no ārvalstīm, tāpēc jāmaina naratīvs, ka neviens neatgriežas Latvijā. Viņi atgriežas!” uzsvēra LU pētniece.
Pētījuma “Diasporas apjoma novērtējums” veicējs Hazans skaidroja, ka iegūt precīzus skaitļus par kopējo diasporas apjomu pasaulē, kā arī pa valstīm un valstu grupām esot ļoti grūti, tomēr balstoties uz 2020.gada sākumā iegūtajiem datiem, uzskatāms, ka ārzemēs dzīvo aptuveni 500 000 esošo vai bijušo Latvijas valstspiederīgo un viņu pēcteču, kā arī Latvijā dzimušu cilvēku.
Šajā skaitlī iekļautas arī emigrantu nākamās paaudzes, kurām ir latviešu saknes, kā arī tie cilvēki, kuri sevi uzskata par latviešiem, piebilda LU pētnieks.
Iegūtie dati norāda, ka Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstīs dzīvo aptuveni 400 000 latviešu, ES – 226 000, ESAO dalībvalstīs, kuras atrodas ārpus ES – 156 000, bijušās Padomju Savienības valstīs – 95 000, Norvēģijā, Šveicē un Islandē – 18 000, savukārt pārējā pasaulē mītot aptuveni 3000 latviešu.
Kā ziņots, Ārlietu ministrija (ĀM) sadarbībā ar LU Diasporas un migrācijas pētījumu centru šodien prezentēja jaunākos diasporas pētījumus “Diasporas apjoma novērtējums” un “Diasporas satīklošana: iesaistīšanās prakse un sadarbības iespējas”.
Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, diasporas apjoms ir diasporas politikas pamatā, taču dažādu apstākļu dēļ tas nav viegli novērtējams. Gadu gaitā publiskajā telpā bieži izskan atšķirīgi diasporas apjoma novērtējumi ar vai bez atsaucēm uz dažādu institūciju un pētnieku grupu publikācijām, kurās tiek novērtēts nevis diasporas apjoms konkrētajā gadā, bet migrācijas rezultātā zaudēto Latvijas valstspiederīgo skaits jeb negatīvais migrācijas saldo, kas tiek maldīgi interpretēts kā diasporas apjoms.
Pētījums “Diasporas apjoma novērtējums” pārskata līdzšinējās diasporas un remigrācijas apjoma novērtējumu pieejas, to priekšrocības un trūkumus, kā arī izaicinājumus, kas saistīti ar precīzu migrācijas plūsmu un diasporas apjomu novērtējuma mūsdienās.
Pētījums sniedz aplēsi par pašreizējo diasporas apjomu, kā arī emigrāciju un remigrāciju. Pētījums ietver kopējo skaitlisko novērtējumu, kā arī emigrācijas un remigrācijas apjomu dažādu gadu, valstu un galveno demogrāfisko grupu griezumā, norādīja ministrijā.
Savukārt pētījums “Diasporas satīklošana: iesaistīšanās prakse un sadarbības iespējas” sniedz informāciju un rekomendācijas ārpus Latvijas dzīvojošās Latvijas diasporas efektīvākai satīklošanai, lai veicinātu diasporas pārstāvju līdzdalību diasporas organizācijās.
Saseksas hercogiene Megana Mārkla un viņas vīrs, princis Harijs, šobrīd dzīvo Kalifornijā. Pāris pirms kāda laikā nolēma iesūdzēt tiesā preses izdevēju “Mail On Sonday”, kurš bija publicējis vēstules fragmentu, kuru izdevējiem bija iedevis Tomass Mārkls (Meganas tēvs).
Sākotnēji Saseksas hercogi tiesājās par vēstules publicēšanu plašākai publikai, bet jaunajos dokumentos, ko tiesas izskatīšanai iesnieguši Meganas un Harija advokāti, ir daudz nopietnākas apsūdzības. Daļa no tām ir vērstas arī pret pašu britu karalisko ģimeni un pat Lielbritānijas karalieni!
Jaunajos dokumentos minēts, ka Saseksas hercogienei Meganai Mārklai ir nodarīts neatgriezenisks morālais kaitējums no britu karaliskās ģimenes. Apvainojumos teikts, ka par spīti tam, ka britu mediji esot publicējuši par Meganu un viņas ģimeni nomelnojošu informāciju, neviens no britu karaliskās ģimenes nav licies ne zinis… Izrādījies, ka Lielbritānijas karaliene, prinča Harija vecmāmiņa, Elizabete II esot aizliegusi Meganas draugiem paust savu viedokli medijos, lai viņu aizstāvētu. Turklāt tas noticis laikā, kad Megana bija stāvoklī un gaidīja dēliņu Ārčiju.
Meganas advokāts šajā lietā ir Deivids Šerbons, kura klientu vidū ir bijusi ne tikai prinča Harija un prinča Viljama mamma, princese Diāna, bet viņš tieslietās ir pārstāvējis tādas pasaules zvaigznes kā supermodeli Keitu Mosu, seru Polu Makartniju, Viktoriju un Deividu Bekhemus un daudzas citas slavenības.
Aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrētas 17 velosipēdu zādzības, līdz ar to šonedēļ kopumā nozagti jau vismaz 78 velosipēdi, liecina apkopotā Valsts policijas (VP) statistika.
Sestdien 12 velosipēdu zādzības reģistrētas Rīgas reģionā, pa divām – Vidzemē un Latgalē, bet viena – Kurzemē.
Šonedēļ visvairāk jeb 19 velosipēdu zādzības reģistrētas pirmdien, bet vismazāk – otrdien, kad policijā saņemta informācija par septiņiem nozagtiem velosipēdiem.
Lauvas tiesa jeb 62 no visām 78 šonedēļ fiksētajām velosipēdistu zādzībām reģistrētas Rīgas reģionā, kamēr Kurzemē nozagti tikai seši velosipēdi, Latgalē un Vidzemē – pa četriem, bet Zemgalē – divi.
Šonedēļ Latvijā reģistrētas arī 13 automašīnu zādzības un 37 zādzības no mājokļiem, liecina aģentūras LETA apkopotā VP statistika.
Šī gada sākumā Rīgas pilsētā, pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, dzīvoja 693 000 iedzīvotāju, kas nozīmē, ka Rīgas pilsētas iedzīvotāju īpatsvars pret kopējo iedzīvotāju skaitu valstī ir palielinājies līdz 33,3%, izriet no Rīgas domes 2019.gada pārskata.
Tajā norādīts, ka laika posmā līdz 2013.gadam Rīgas pilsētā bija vērojama pastāvīga iedzīvotāju skaita samazināšanās, tad līdz 2017.gadam bija vērojams pieaugums, bet kopš tā laika jau trīs gadus atkal novērojams iedzīvotāju skaita sarukums.
2019.gada sākumā Rīgas pilsētā bija 388 700 darbaspējas vecuma iedzīvotāju, kas ir par 6200 mazāk nekā 2018.gada sākumā. Savukārt etniskais sastāvs Rīgā pērn būtiski nemainījās, proti, latvieši veidoja 47,1%, bet krievi – 36,4% no Rīgas iedzīvotājiem.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vidējā bruto darba alga pērn Rīgā sasniedza 1206 eiro, kas ir 6,8% vairāk, nekā 2018.gadā. Alga Rīgā pērn bija par 12,1% augstāka, nekā pārējā valstī, norādīts Rīgas domes 2019.gada pārskatā.
Pēdējā diennaktī, veicot 1042 Covid-19 testus, inficēšanās konstatēta vienam iedzīvotājam, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.
Līdz šim Latvijā veikti 157 826 Covid-19 izmeklējumi, no kuriem pozitīvi bijuši 0,71%.
Saskaņā ar 4.jūlijā publiskotajiem datiem, no Covid-19 līdz šim izveseļojušies 1000 cilvēki jeb 88,96% no visiem 1124 sasirgušajiem. Savukārt 30 Covid-19 slimnieki nomiruši, līdz ar to mirušo pacientu īpatsvars pret visiem saslimušajiem ir 2,7%.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā nav stacionēts neviens Covid-19 slimnieks. Patlaban stacionāros ārstējas pieci Covid-19 pacienti, no kuriem četri ir ar vidēji smagu, bet viens – ar smagu slimības gaitu.
Kopumā no stacionāra izrakstīts 181 Covid-19 pacients, tostarp gan tādi, kas atveseļojušies, gan tādi, kuri miruši, liecina NVD apkopotie dati.
ASV prezidents Donalds Tramps sestdien uzrunā par godu ASV Neatkarības dienai kritizējis Ķīnu, solījis sakaut “radikāli kreisos” un saglabāt amerikāņu dzīvesveidu.
“Amerikāņu varoņi sakāva nacistus, gāza fašistus, gāza komunistus (..) un vajāja teroristus līdz otram pasaules galam,” sacīja Tramps.
“Tagad mēs esam procesā, lai sakautu radikāli kreisos, marksistus, anarhistus, aģitatorus, laupītājus un cilvēkus, kuriem daudzos gadījumos nav pilnīgi ne jausmas, ko viņi dara,” pavēstīja Tramps, ar to acīmredzot domājot nekārtības, kas sekojušas melnādainā Džordža Floida nāvei policijas aizturēšanas operācijas laikā ASV šī gada maijā.
Tramps arī solīja “aizsargāt un saglabāt amerikāņu dzīvesveidu, kas sākās 1492.gadā, kad Kolumbs atklāja Ameriku”. “Mēs atrodamies ceļā uz milzīgu uzvaru,” sacīja Tramps. ASV sestdien svinēja Neatkarības dienu, taču svētku noskaņu šogad aptumšoja gan Covid-19 pandēmija, gan plašie pēdējo nedēļu protesti pret rasismu.
Tramps savā uzrunā vēlreiz vainoja Ķīnu pandēmijas izraisīšanā un sacīja, ka Ķīna par to jāsauc pie atbildības.
Esam ievērojuši, ka Jums, mūsu mīļās lasītājas, ļoti patīk video, kuros ģimenes pārcēlušās uz dzīvi mazajos mājokļos. Šis video noteikti ir “lielisko projektu” sarakstā. Iedvesmojies!
Šis pāris dzīvo Jaunzēlandē pilsētā Oklenda. Jaunzēlandē atrast māju par draudzīgu samaksu ir īsts uzdevums, vidējās izmaksas par sakarīgu mājokli ir apmēram 1 miljons dolāru un nē, tas nav luksusa mājoklis… Kams un Amanda būdami jauni, nevarēja atļauties tik dārgu mājvietu, bet viņiem dzima lieliska ideja. Pāris vairs neīrē dzīsvesvietu, bet tika pie savas pirmās mājas uz riteņiem. Viņu mājas projekts ir ļoti gaumīgs un ietilpīgs, pārpilns ar gudrām dizaina pērlēm, šī mājas ir īsts sapnis. Netālu no pilsētas viņi ir atraduši pārsteidzošu autostāvvietu savai pilsētas mājai, un apkārtne ir brīnišķīgi labiekārtota, lai radītu izcilu vietu dzīvošanai arī ārpus telpām.
Aizvadītajā diennaktī Latvijā veikti 1185 Covid-19 testi un reģistrēts viens jauns saslimšanas gadījums, taču valstī kopumā no slimības izveseļojušies jau 1000 cilvēki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
Kopš piektdienas, 3.jūlija, izveseļojušies vēl trīs inficētie, tādējādi kopumā atlabušo cilvēku skaitam sasniedzot 1000 jeb 89,04% no 1123 sasirgušajiem. Līdz šim Latvijā veikti 156 784 Covid-19 izmeklējumi, no kuriem pozitīvi bijuši 0,72%. Kopumā Latvijā miruši 30 Covid-19 pacienti, kas ir 2,7% no konstatētajiem infekcijas gadījumiem.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā stacionēts viens Covid-19 pacients. Kopumā stacionāros ārstējas pieci pacienti, no kuriem četri ir ar vidēji smagu, bet viens ar smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāra izrakstīts 181 pacients, tostarp gan tādi, kas atveseļojušies, gan tādi, kuri miruši.
Kirons un Natālija dzīvo satriecošā pilsētas industriālā stila niecīgajā mājā Oklendā, Jaunzēlandē. Pāris savu mājokli uz riteņiem, sauc par mazu savrupmāju, un viņiem taisnība! Šī mazā māja ir pilna ar greznām un gudrām dizaina iezīmēm, kuru dēļ dzīvošana šajā mājā ir sapnis.
Ar mīlestību pret ēdienu un ēdiena gatavošanu šī mazā māja ir radīta ar lielu un funkcionālu virtuvi, kā arī ar plašu atpūtas zonu un brīnišķīgu dārzu. Šī māja ir piemērota esošajai pilsētas infrastruktūrai un var palīdzēt palielināt pilsētas blīvumu ar minimālu ietekmi uz vidi!
Te e-pasta sagataves teksts, kuru var droši kopēt, koriģēt un tas jāsūta uz pasts@jurmala.lv :
Noraidu Jūrmalas pilsētas domes koku ciršanas ieceri Dubultos saistībā ar būvprojektu koku ciršanu zemesgabalos Dubulti 2526, Dubultu prospekts 1, Z. Meierovica prospekts 2305 un Dubulti 2304 (Dubultu prospekta un Z. Meierovica prospekta posms no Baznīcas ielas līdz Gončarova ielai).
Noraidu šo koku ciršanas ieceri Dubultos, jo:
1. Esošās Liepas veido dekoratīvi vēsturisko apstādījumu apjomu;
2. No jauna iestādītiem kokiem būs nepieciešami vairāki gadi, ja ne desmiti gadi, lai sasniegtu šādu vēsturisko ainavu;
3. Pamatojums nozāģēt 22 kokus, lai izbūvētu jaunu stāvvietu zaļās zonas vietā ir pretējs jaunākajām pilsētplānošanas tendencēm Pasaulē un samazina iedzīvotāju dzīves kvalitāti;
4. Esošo auto stāvvietas projektu var realizēt bez koku ciršanas dažu metru attālumā no iecerētās vietas (pretī Dubultu stacijai), kur ir degradēts betona flīžu segums ar cilvēku veselībai bīstami izvirzītu armatūru;
5. Pretī Dubultu stacijai esošais laukums jau šobrīd tiek izmantots auto stāvvietai, tas ir piepildīts ar automobiļiem tikai dažas reizes gadā.
Latvijas valdība pilnībā neizpilda minimālos standartus, lai izskaustu cilvēku tirdzniecību, bet pieliek ievērojamas pūles, lai to paveiktu, ziņojumā par cilvēku tirdzniecības apkarošanu secinājis ASV Valsts departaments.
Ceturtdien ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo publiskoja ASV Valsts departamenta 2020.gada ziņojumu par cilvēku tirdzniecības apkarošanu.
Latvijas centieni novērtēti atbilstoši otrajam līmenim, kas nozīmē, ka Latvijas valdība pilnībā neizpilda minimālos standartus, lai izskaustu cilvēku tirdzniecību, bet pieliek ievērojamas pūles, lai to paveiktu, aģentūru informē Latvijas Iekšlietu ministrijā.
Atzinīgi, piemēram, tika novērtēti Latvijas valdības centieni veicināt cilvēktirgotāju lietu izmeklēšanu, kā arī ievērojami bargāku sodu piespriešanu.
Tāpat ASV atzinīgi novērtējusi Latvijas centienus veikt izmaiņas normatīvajos regulējumos, lai iekļautu valsts apmaksātajā cilvēku tirdzniecības upuru aizsardzības programmā nepilngadīgos no valsts ārpus ģimenes aprūpes iestādēm.
Ziņojumā Pompeo atzinīgi novērtējis desmit cilvēku tirdzniecības apkarošanas aktīvistu no Butānas, Ēgiptes, Kaboverdes, Honkongas, Kazahstānas, Kenijas, Latvijas, Malavi un Moldovas ieguldījumu cīņā pret cilvēku tirdzniecību.
Īpašo ASV Valsts departamenta atzinību un ziņojuma goda nosaukumu saņēma Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta vecākā eksperte – Nacionālā koordinatore cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos Lāsma Stabiņa. “Esmu lepna, ka esmu pagodināta kā ziņojuma varonis. Esmu lepna nest Latvijas vārdu pasaulē un parādīt citiem savas valsts un tās tautas spēku un apņēmību,” izteicās Stabiņa.
Vairākus gadus Stabiņa ir virzījusi Latvijas rīcībpolitiku cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos.
Kopš 2014.gada viņa ir bijusi Latvijas valdības Nacionālās cilvēku tirdzniecības koordinatore, iestājoties par cilvēku tirdzniecības reformām valdības iekšienē un veidojot attiecības arī ar NVO.
Sestdien gaidāms neliels lietus un gaisa temperatūra iesils līdz plus 25 grādiem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozes.
Šonakt centrālajos un austrumu rajonos būs neliels lietus. Pūtīs dienvidrietumu un rietumu vējš un gaisa temperatūra būs plus 11, plus 16 grādi. Rīgā gaisa temperatūra naktī būs plus 13, plus 15 grādi.
Savukārt rīt, 4.jūlijā vietām būs neliels lietus, Kurzemē un Vidzemes ziemeļos vējš būs brāzmains no 15 līdz 16 metriem sekundē. Gaisa temperatūra būs plus 20, plus 25 grādi, bet piekrastes rajonos plus 17, plus 21 grāds. Rīgā laika apstākļi būs bez ievērojamiem nokrišņiem un gaisa temperatūra būs plus 20, plus 22 grādi.
ASV pēdējo 24 stundu laikā ir reģistrēti vairāk nekā 53 tūkstoši jaunu inficēšanās ar Covid-19 gadījumu, kas ir jauns vienas dienas rekords, liecina Džonsa Hopkinsa Universitātes ceturtdienas vakarā apkopoti dati.
Inficēšanās gadījumu skaits ASV 24 stundās līdz plkst.20.30 ceturtdien (plkst.3.30 piektdien pēc Latvijas laika) ir pieaudzis par 53 069, sasniedzot 2 735 339.
24 stundās reģistrēti arī 649 jauni nāves gadījumi, kas saistīti ar Covid-19, palielinot kopējo šādu nāves gadījumu skaitu ASV līdz 128 677.
Jaunu inficēšanās gadījumu skaits ASV trešdien bija 52 898, kas bija jauns rekords, bet iepriekš tas bija ap 40 000 dienā.
Jaunu inficēšanās gadījumu skaits divas dienas pēc kārtas ir sasniedzis jaunus rekordus pirms 4.jūlija Neatkarības dienas brīvdienām.
Vairākos ASV dienvidu un rietumu štatos strauji pieaug inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaits, un Floridā tas jau ir pārsniedzis 169 000. Floridas gubernators Rons de Santiss šajā pieaugumā vainoja “sociālo mijiedarbību” starp jauniešiem ballītēs, pludmalēs, bāros, peldbaseinos un citur, kā arī plašāku testēšanu.
Teksasā, kur ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits pārsniedzis 2500, štata gubernators Gregs Ebots izdeva rīkojumu par sejas masku valkāšanu apgabalos, kur reģistrēti vismaz 20 inficēšanās gadījumi, un aizliedza sanākt kopā vairāk nekā 10 cilvēkiem.
Trešdien Teksasā tika reģistrēti 8076 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi, kas bija jauns vienas dienas rekords un par vairāk nekā tūkstoti pārsniedza iepriekšējā dienā reģistrēto gadījumu skaitu.
Covid-19 gadījumu strauja pieauguma dēļ vairāki ASV štati ir iepauzējuši ekonomikas atkalatvēršanu.
Vasarā Latvijā īpaši populāras kļūst aukstās zupas. Vai tās ir veselīga un ieteicama ikdienas uztura sastāvdaļa? Kā pagatavot tās veselīgi un ko vērtīgu tās spēj sniegt mūsu organismam? Skaidro BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Labs palīgs svara kontrolei
Karstā un saulainā laikā mēs lūkojamies pēc kāda vēsāka dzēriena un plānojam savu ēdienkarti tā, lai nebūtu ilgi jābūt pie plīts. Tieši vasaras laikā savu uzvaras gājienu sāk aukstās zupas –vieglas, atspirdzinošas un vienkārši pagatavojamas. Daudziem aukstās zupas asociējas ar vieglāku ēdienreizi, un tā tas patiešām ir, atzīst uztura speciāliste L.Sondore. Pamatā šādas zupas tiek gatavotas uz kefīra bāzes, kur tiek pievienotas marinētas bietes, svaigi gurķi, olas, zaļumi. Ir arī variācijas, kad zupas tiek gatavotas uz ūdens vai kvasa bāzes. Daudzi ir iemīļojuši okrošku ar kefīru, kvasu – auksto skābeņu vai spinātu zupu.
Vienlaikus aukstās zupas ir labs veids, kā uzņemt ikdienā vairāk dārzeņu un zaļumu. Tās nesatur daudz kaloriju, bet ir labs olbaltumvielu avots, ja tām tiek pievienotas olas un kefīrs. Tāpat aukstās zupas var būt labs palīgs arī svara korekcijas laikā, jo, ja vien šīm zupām neliksiet klāt majonēzes un trekno krējumu, tad viena zupas porcija parasti nepārsniegs 100 kcal.
Tradīcijas un variācijas
Katrai ģimenei un pat tautai mēdz būt savas auksto zupu gatavošanas tradīcijas. Ir ierasts, ka „klasiskajai” zupai ar kefīru un marinētām bietēm pievieno tikai svaigus gurķus, zaļumus un olas. Taču ir ģimenes, kurās šādai zupai liek klāt vārītus kartupeļus, desu un pat vārītu gaļu. Jo vairāk sastāvdaļu, jo zupa būs kalorijām bagātāka. Nav vienas pareizās zupas gatavošanas receptes – tā klasiski nāk no ģimenes. Taču no veselīga uztura viedokļa nav ieteicams zupu. gatavot uz ūdens, krējuma un majonēzes bāzes, pievienot desas un cīsiņus, īpaši, ja nepieciešama svara korekcija un tiek domāts par veselīgu dzīvesveidu.
Ja gribas izmēģināt ko neierastāku, ļoti interesants variants ir Kolkas stragnams – aukstā zupa ar sālītu siļķi, kefīru, marinētiem gurķiem un olu. Sezonā var likt klāt redīsus, pievienot arī svaigus gurķus.Par vasaras auksto zupu var saukt arī kurzemnieku skābputru, jo tajā ir miežu putraimi, ūdens, kefīrs vai rūgušpiens. To var papildināt arī ar zaļumiem, biezpienu. Tāpat interesanta ir auksto zupu gatavošana uz kvasa bāzes.
Modernas vēsmas
Mūsdienās aukstās zupas bieži vien gatavo arī ar kefīru, avokado, gurķiem, zaļumiem, reizēm pievienojot garneles, kā arī citas jūras veltes. Tāpat kefīram mēdz pievienot minerālūdeni. Spirgtu garšu zupai piešķirs arī nedaudz piparmētras. Garšai katrs ēdājs zupām var pievienot sinepes, mārrutkus, balzamiko krēmu, tabasko… Katram ir jāmēģina un jāatrod savām garšas kārpiņām atbilstoša recepte.
Auksto zupu variācijas ir piemērotas arī vegāniem – jokefīra vietā var izmantot augu valsts sojas produktus.Arī vegānās aukstās zupas ir garšīgas un garšos arī tiem, kas nav vegāniskā dzīvesveida piekritēji, uzsver speciāliste.
Uztura speciālistes auksto zupu TOP 3
Kolkas stragnams – sena un garda līvu aukstās zupas recepte.
Pagatavošana: Kefīrā liek smalki sagrieztus gurķus, siļķi un sakapātas olas, atstāj ievilkties. Šo procesu var veikt no rīta un zupu ēst pusdienās.
Pasniedz ar rūšrāceņiem – ar mizu vārītiem kartupeļiem un zaļumiem.
Tomātu gaspačo (gazpacho) – Andalūzijas reģiona zupa.
Pagatavošana: Izmantojiet tikai svaigu, ļoti gatavu tomātu bāzi, zupa sanāks gardāka, nekā gatavojot ar tomātu sulu. Gatavus tomātus blanšē, novel miziņas un virtuves kombainā sakuļ.Pievieno sagrieztus gurķus, dažādas krāsas papriku, tomātus, daudz zaļumus, ķiplokus, čili, tabasko, pēc garšas sāli, citronpiparus, citrona sulu, tad pievieno nedaudz labas kvalitātes olīveļļu. Zupu samaisa un ļauj tai ievilkties pāris stundas. Neliek ledusskapī! Pasniedz ar ķiploku eļļā grauzdētu maizi, tomātiem, bazilika pesto.
Klasiskā biešu aukstā zupa. Aukstā zupa ar marinētām bietēm, svaigiem gurķiem, cieti vārītām olām, zaļumiem un kefīru – pagatavota pēc katras ģimenes īpašās receptes.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa uzsver – aukstās zupas ir veselīga un vērtīga sastāvdaļa vasaras ikdienas ēdienkartei, taču ir ļoti svarīgi to “nesabojāt” ar neveselīgām piedevām, piemēram, majonēzi vai veikalos pirktām, treknām mērcēm. Ja gribas zupu papildināt ar kādu pikantāku un asāku noti, izmantojiet svaigus vai kaltētus garšaugus. Vasarā vietējie zaļumi ir īpaši vērtīgs vitamīnu un minerālvielu avots, piemēram, zaļie lociņi satur daudz dzelzi, dilles ir dabīgs asinsspiediena pazeminātājs, pētersīlis uzlabo gremošanu, un tam piemīt arī antibakteriāla darbība. Nevajadzētu aizmirst, ka sarkanām bietēm ir vēderu mīkstinošas īpašības, kā arī asinsrades īpašības.
Savukārt, ja zināt, ka jūsu kuņģis mēdz nejusties labi pēc svaigo dārzeņu un zaļumu patēriņa uzturā un pēc aukstās zupas ir uzpūties vēders, talkā var nākt piparmētru vai fenheļa tēja vai bezrecepšu medikaments ar simetikonu.
Savukārt, ja jums ir aktuāla svara korekcija, labs palīgs būs arī aptiekā pieejamās ķermeņa sastāva pārbaudes, kuru ietvaros nosaka svaru, ĶMI (ķermeņa masas un auguma samēru), ķermeņa tauku masas procentuālo attiecību pret ķermeņa kopējo masu, ūdens procentuālo saturu ķermenī, ķermeņa muskuļu masu, kaulu masu, ķermeņa bioloģisko vecumu un viscerālo tauku daudzumu. Tas palīdzēs izvērtēt tieši jums piemērotu veselīga dzīvesveida plānu.
Vakar Kanādā tika atzīmēta Kanādas diena, kuri ir vieni no galvenajiem svētkiem valstī. Šie svētki tiek atzīmēti par godu tam, ka 1950.gadā Kanāda ieguva politisku autonomiju no Apvienotās Karalistes. Par godu šai dienai, Keita Midltone un princis Viljams videozvanā sazinājās ar medicīnas darbiniekiem. Šie mediķi strādā vienā no lielākajām Kanādas slimnīcām – “Surrey Memorial Hospital”.
Princis Viljams un Keita apvaicājās mediķiem par darbu slimnīcā laikā, kad pasaulē plosās Covid-19
Videozvanā pāris bija ģērbies visai vienkārši, bet eleganti. Keita bija tērpusies zīmola “Alexander McQueen” kleitā, videozvana laikā ir redzama vien Keitas ķermeņa augšdaļa, kas viņai ļāva izvēlēties visai īsu kleitu, tādu kleitu, kuru viņa noteikti nedrīkstētu vilkt izejot sabiedrībā… Hercogienes izvēlētais tērps būtu bijis rupjš karaliskās etiķetes pārkāpums. Izvēlētās kleitas garums ir ļoti pieticīgs – tā ir mini kleita… Kā zināms, publiski Keita Midltone ļoti stingri ievēro karalisko etiķeti un nekad speciāli to nepārkāpj. Publiskos pasākumos hercogiene vienmēr izvēlas svārkus vai kleitas garumā līdz celim vai pat garākas. Interesanti, ka modes zīmola “Alexander McQueen” tērpus hercogiene izvēlas visai bieži. Vidēji šī zīmola kleitu cenas svārstās no 1500 līdz 6000 eiro.
Domājams, ka Keitai nemaz neienāca prātā, ka karaliskās ģimenes fani atkodīs, ka šī kleita ir tik īsa, vai šādā situācijā viņa ir pārkāpusi etiķeti?
Kleitas foto:
Kate Middleton wore Alexander McQueen Short-Sleeve Tweed Shift Dress www.newmyroyals.com
Latvijas nacionālā lidsabiedrība “airBaltic” līdz augusta beigām plāno no Rīgas nodrošināt lidojumus uz 49 galamērķiem, aģentūrai LETA pavēstīja lidsabiedrības pārstāve Alise Briede.
Viņa norādīja, ka “airBaltic” pašreiz veic tiešos lidojumus no Rīgas uz dažādiem Eiropas biznesa tranzītmezgliem un turpina atsākt lidojumus uz tādiem populāriem atpūtas galamērķiem kā Dubrovnika, Rijeka un Splita Horvātijā, Barselona Spānijā, Nica Francijā, Larnaka Kiprā, Roma, Katānija un Milāna Itālijā, kā arī citiem. Papildus tam “airBaltic” piedāvā dažādus tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas.
“airBaltic” plāno, ka līdz augusta beigām lidojumus no Rīgas veiks uz 49 galamērķiem, bet no Tallinas un Viļņas uz 10 galamērķiem no katras pilsētas.
Briede skaidroja, ka “airBaltic” cieši sadarbojas ar atbildīgajām institūcijām, sekojot līdzi situācijai, kā arī ir elastīga, lai vajadzības gadījumā pielāgotu lidojumu grafiku.
Lidsabiedrība aicina pasažierus pirms ceļojuma pārbaudīt ceļojuma noteikumus un lidostu ierobežojumus oficiālajās vietnēs vai vietējās vēstniecībās. Noteikumi strauji mainās un atšķiras dažādās valstīs, tāpēc ir jāpārliecinās, ka ir apzināta jaunākā informācija.
Tāpat kompānijā norādīja, ka jauno rezervāciju skaits un pieprasījums no jūnija sākuma līdz šim brīdim ir trīskāršojies. Pieprasītākie “airBaltic” atpūtas maršruti tuvākajā laikā ir Malaga Spānijā un Atēnas Grieķijā, bet augustā populārākie galamērķi ir Reikjavīka Islandē, kā arī Dubrovnika un Splita Horvātijā.
Briede norādīja, ka stabilas izaugsmes tendences saglabājas arī tādos maršrutos kā Rīga-Oslo, Rīga-Berlīne, Rīga-Amsterdama, Rīga-Londona, Rīga-Dublina. Īpaši izteikti populāri ir lidojumi no Londonas un Dublinas uz Rīgu.
Jau ziņots, ka “airBaltic” regulāros reisus atsāka 18.maijā.
“airBaltic” auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 503,281 miljons eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2018.gadā, taču kompānija cieta zaudējumus 7,729 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš. Aviokompānija prognozē, ka šogad tās apgrozījums būs mazāks nekā 200 miljoni eiro.
Latvijas valstij pieder 80,05% “airBaltic” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – gandrīz 20% akciju.
Jūrmalā notiek vairāku nozīmīgu teritorijas plānošanas dokumentu publiskā apspriešana. Domājams, ka daudzas plānotās izmaiņas kārtējo reizi ir saistītas ar atsevišķu personu iegribām, neņemot vērā jūrmalniekus īpaši satraucošo stāvokli dabas aizsardzībā un kultūrvides saglabāšanā.
Tikai 150 m no Latvijas kultūras kanonā iekļautās Dzintaru koncertzāles pilsētas vēsturiskajā centrā ir paredzēta 18 m augstas piecstāvu ēkas būvniecība. Un atkal jaunu dabas un applūstošu teritoriju pārveidošana apbūves teritorijās paredzēta situācijā, kad pilsētā ir milzīgs skaits piedāvājumu iegādāties mājas, dzīvokļus un zemesgabalus. Joprojām tiek piekopta prakse būvēt viesu izmitināšanas objektus, pamatojot to ar tūrisma veicināšanu un darba vietu radīšanu, bet realitātē tiek uzbūvētas daudzdzīvokļu ēkas. Mēs pret to iebilstam.
Parakstoties par šo iniciatīvu, Tu piekrīti Jūrmalas pilsētas domei, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Kultūras ministrijai adresētā Jūrmalas aizsardzības biedrības 16.06.2020 iesnieguma Nr. 05/2020 “Par “viltus” viesu izmitināšanas objektu būvniecības pārtraukšanu, iebildumiem lokālplānojumam Jūrmalā, Turaidas ielā 10/12 un Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumiem” paustajiem iebildumiem (skat. piekumā). Mēs aicinām to darīt ne tikai Jūrmalas, bet visas Latvijas iedzīvotājiem. Tikai kopā mēs varam nosargāt tās dabas un kultūrvides vērtības, kas nav novērtējamas naudā un ir saglabājamas visas Latvijas iedzīvotājiem un mūsu nākamajām paaudzēm.
Mums ir dziļa pārliecība, ka ilgtermiņā dabas un kultūrvides vērtību saglabāšana ir ekonomiski izdevīga. Šīs vērtības uzrunā un aicina atgriezties pilsētas viesus, kuru vajadzības nodrošina darbu mūsu iedzīvotājiem. Šobrīd Tavs paraksts liks vismaz aizdomāties tiem, kuri izlemj pilsētas vēsturiskā centra un dabas teritoriju likteni. Mēs ticam, ka kopā mums izdosies. Mēs arī ticam, ka reiz būs tāda Saeima, kas, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, beidzot dos iespēju noskaidrot pašvaldību iedzīvotāju vairākuma viedokli.
1. Apzināta tādu viesu izmitināšanas objektu, citu sabiedriska rakstura objektu un pat individuālu dzīvojamo ēku būvniecība, kuri projektēšanas stadijā un tālākā izmantošanā neatbilst atļautajai izmantošanai un realitātē ir daudzdzīvokļu ēkas pretēji deputātu solījumiem teritorijas plānošanas gaitā.
Jau 2014. gadā Jūrmalas aizsardzības biedrība vērsās pie Jūrmalas domes ar aicinājumu pārtraukt šādu praksi un veikt konkrētus pasākumus. Dome atbildēja, ka tai nav pienākums kontrolēt objektu izmantošanu. Tikai pēc Ekonomikas ministrijas norādījuma Jūrmalas dome veica biedrības norādīto objektu ekspluatācijas atbilstības projektētajai funkcijai izvērtēšanu. Veiktā pārbaude bija ļoti apšaubāma, jo dīvainā kārtā nevienā no objektiem Jūrmalas dome nekonstatēja iemītnieku klātbūtni. Turklāt atbildē Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām tā norādīja, ka likumdevējs nav devis skaidrus kritērijus, pēc kuriem vadoties, būtu iespējams nošķirt viesu numurus no dzīvokļiem.
Mēs varam nosaukt daudz piemēru, kur uzbūvētās viesnīcas, viesu mājas, atpūtas kompleksi vai veselības aprūpes objekti patiesībā ir daudzdzīvokļu ēkas. Piemēram, Dzintaru pr. 33, Kāpu iela 34, Bulduru pr. 19, Dzintaru pr. 13/15, Gaujas iela 2, Gaujas iela 4, Jaunā iela 80, Kāpu iela 40 k-1, Kāpu iela 106, Konkordijas iela 12, Lienes iela 36, Meža prospekts 12, Meža prospekts 20, Pļavu iela 14, Rīgas iela 41, Rīgas iela 46, Teātra iela 27, Tērvetes iela 6, Turaidas iela 8, Ceriņu iela 3, Dzintaru pr. 48, Dzintaru pr. 44 . Vēl kliedzošāks gadījums ir Dubultu prospektā 111 uzbūvētā individuālā dzīvojamā māja, kas realitātē ir daudzdzīvokļu ēka.
2. Turaidas iela 10/12, kadastra Nr.13000093407, 4449 m2. Zemesgabals atrodas tikai 150 m no Dzintaru koncertzāles, kura ir iekļauta Latvijas kultūras kanona arhitektūras un dizaina sadaļā. Paredzēta atļautā apbūves augstuma maiņa no 12m (2.5) stāvi uz 18m (5 stāvi) ar apbūves blīvumu 60% un intensitāti 240%.
Galvenais iebildums ir pret pilsētas vēsturiskajam centram un apkārtējiem objektiem, kur šobrīd atļautais augstums ir 12m, neraksturīgiem milzīgiem apbūves rādītājiem, kuri nav pat citās pilsētas daļās. Turklāt sabiedrībai piedāvātajā vizualizācijā ēka skatā no Dzintaru koncertzāles attēlota ievērojami mazāka. Pat ja šie iebildumi tiks ievēroti, tas realitātē vēl negarantē solītās viesnīcas būvi. Gandrīz visi pēdējos gados uzbūvētie viesu izmitināšanas objekti ir daudzdzīvokļu ēkas.Dažas viesnīcas, lai būtu jāmaksā mazāki nekustamā īpašuma nodokļi un būtu vieglāk izpārdot, pat ir legalizētas par daudzdzīvokļu ēkām. Piemēram, netālu esošā J. Krūmiņa ģimenes viesnīca “Turaidas kvartāls” Turaidas ielā 17.
3. Teritorijas plāna grafiskajā daļā likvidēt būvlaidi “krasta kāpu aizsargjoslu bez apbūves” un turpmāk noteikt to atsevišķi ar detālplānojumiem. Šādi priekšlikumi tika iesniegti par zemesgabaliem 17. līnija 1A, Kāpu iela 143 u.c. Jūrmalas dome vēlas šos ierobežojumus atcelt pilnībā, lai varētu brīvi tos interpretēt detālplānojuma laikā, kas faktiski paver ceļu dabas teritoriju iznīcināšanai. Jūrmalas dome jau ir zaudējusi tiesas procesus (Lieta Nr. A420144516, SKA-163/2020) par detālplānojumiem, kur tas netika ievērots, un tādā veidā cer apmierināt atsevišķu personu intereses. Neapbūvētas kāpas ir vērtība un paaugstina pilsētas ekonomisko potenciālu ilgtermiņā un pozicionē to kā savdabīgu un atšķirīgu kūrortpilsētu.
4. 5. līnija 1A, Bulduri 1407, Bulduri 1001, kadastra nr. 13000071404, 13000071407, 13000071001 . Šobrīd dabas un apstādījumu teritorija (DA3), kur atļautais labiekārtojums ir takas, gājēju celiņi, atkritumu urnas u.tml. Plānots DA5, kur atļauti pakalpojumu, tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas objektu būve. Apbūves blīvums 3%, augstums 8m. Dabā neskartas kāpas un mežs. Kategorisks iebildums pret apbūvi.
5. Turaidas 73A, Turaidas 73B, kadastra Nr. 1300008 8923 un 13000088924. Dabas teritorijas Lielupes palienes pļavās Dzintaros.
Plānota daudzdzīvokļu ēku būvniecība. Jūrmalas dome atsaucas uz īpašnieka izziņu par pavasara plūdu līmeni 1,38 m LAS, bet ignorē zināmo applūšanas līmeni no vējuzplūdiem 1.69 m LAS. Domes sēdē tika demonstrēti attēli no vietējo iedzīvotāju uzņemtā video, kur 2005. gadā viss zemesgabals bija pilnībā applūdis. Iebildums pret apbūvi dabas teritorijā, kura ir applūstoša. Būvniecība var iespaidot apkārtējos iedzīvotājus, kuri jau pēc ēkas uzcelšanas Turaidas ielā 110 sūdzējās par gruntsūdeņu celšanos un sienu plaisāšanu. Atbilstoši hidrologu sniegtajai informācijai gruntsūdeņu plūsma ir virzienā uz Lielupi un katrs jauns šķērslis paaugstina to līmeni tā tuvumā. Turklāt par jūrmalnieku naudu var nākotnē nākties celt aizsargdambi.
DCIM100MEDIADJI_0094.JPG
6. Cīruļu iela 35, kadastra nr. 13000164743, 7600 m2. Dabas un apstādījumu teritorija. Plānota savrupmāju apbūves teritorija (DzS4). Dabā mežs. Viens no apkārtnē retajiem meža gabaliem, kurā šobrīd vēl nav paredzēta apbūve un ir saglabājusies dabas vide.
7. Krastciems 0501, kadastra nr. 13000180501. Šobrīd iezīmēta kā kapsētas teritorija (DA5) un turpmāk paredzēta , kā “Plānota kapsētas teritorija” (TIN16) . Pozitīvi, ka pēc detālplānojuma publiskās apspriešanas atbilstoši Jūrmalas aizsardzības biedrības iebildumiem vairs nav paredzēta krematorijas ēka un samazināta kapsētai plānotā teritorija. Uzskatām, ka tā joprojām ir par lielu. Priekšlikums to vēl samazināt atbilstoši mūsu rīcībā esošajai informācijai par iedzīvotāju viedokli.
Attēlos iespējamās robežas un vietējo iedzīvotāju izmantotās takas.
8. Kalsnavas iela 2, kadastra nr. 13000082601. Šobrīd “Publiskās apbūves teritorija” (P47), kur atļautā izmantošana ir kūrorta, atpūtas, tirdzniecības, veselības aprūpes objekti un konferenču centri. Paredzēts atļaut 49% no šobrīd jau būvniecības procesā esošās viesnīcas izmantot kā dzīvokļus. Īpatnēji, ka īpašnieks jau sludinājumā pārdod dzīvokļus. Vienīgais pamatojums, ko minēja Tūrisma un kurortoloģijas komitejas vadītāja deputāte E. Krivcova bija, ka celtniekiem nepieciešams darbs. Pamatojums ir absurds pēc būtības īpaši apstākļos, kad celtniecības darbi jau notiek. Iebildums pret izmaiņām, kas nenodrošinās sākotnēji solītās darba vietas un tūristu izmitināšanu.
9. Rīgas iela 50/52, kadastra nr. 13000084301. Šobrīd “Savrupmāju apbūves teritorija” (DzS20).
Plānota “Jauktas centra apbūves teritorija” , kur atļauti kūrorta, viesu izmitināšanas, izklaides u.tml. objekti. Prasība saglabāt kvartālam un tuvējai apkārtnei raksturīgo savrupmāju apbūves teritoriju, kas ietilpst pilsētbūvniecības pieminekļa “Majoru-Dzintaru vasarnīcu kvartāli” (Nr. 6907) teritorijā un ir arhitektūras pieminekļa Turaidas 31 (Nr. 5711 ) tuvumā. Jaunais zonējums ir pretrunā ar pašu tā definīciju 2077, ka “Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktas izmantošanas spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem”. Nekas no minētā neatbilst šai teritorijai. Divas ar Jūrmalas domes atbalstu uzbūvētās daudzdzīvokļu ēkas viltus viesnīcu veidā Rīgas 46 un Rīgas 41 blakus kvartālā nevar uzskatīt par pamatojumu līdzīgai būvniecībai savrupmāju kvartālā.
10. Pilsētbūvniecības piemineklis “Vaivaru-Asaru-Mellužu vasarnīcu kvartāli”. Zona, kurā jāievēro kultūrvides raksturs un apbūves telpiskais mērogs. To plānots likvidēt. “Vaivaru – Asaru – Mellužu vasarnīcu kvartāli” jāsaglabā kā vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, koriģējot tā teritoriju vietās, kur pēdējos 20 – 25 gados kādreiz nozīmīgajā kultūrvidē ir notikušas neatgriezeniskas pārmaiņas un kultūras pieminekļa vērtība ir zudusi. Šajā gadījumā zona būtu vietējas nozīmes kultūras piemineklis. Atbilstoši likumam “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” vietējas nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību nodrošina pašvaldība. Līdz ar to visi ar pārbūvēm, restaurāciju, remontiem vai jaunbūvēm saistītie jautājumi būtu risināmi tikai Jūrmalā, bet dotu likumisku pamatu saglabāt kultūrvides raksturu un apbūves telpisko mērogu.
11. Pilsētbūvniecības piemineklis “Stirnu rags”. Zona, kurā jāievēro kultūrvides raksturs un apbūves telpiskais mērogs. To plānots likvidēt. “Stirnu rags” jāsaglabā kā vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, jo ir saglabājies 19.gadsimtā izveidojies zemesgabalu lielums, neregulārais ielu tīkls un daļa vēsturiskās apbūves. Apbūve pie pašas upes būtu regulējama ar nosacījumiem, kas ietverti likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un būtu pamats prasībai saglabāt kultūrvides raksturu un apbūves telpisko mērogu, konkrētajā gadījumā ar skatiem no Lielupes un pretējā krasta.
12. Priedaine 0216, kadastra nr. , 13000050216, 17 404 m2. Šobrīd “Dabas un apstādījumu teritorija” ( DA5), kura iznomāta privātpersonai. Paredzēts mainīt uz “Dabas un apstādījumu teritorija” ( DA4), kur atļauta 12% apbūve ar augstumu 10 m. Dabā mežs un kāpas Lielupes krastā. Iebildums pret apbūves parametru palielināšanu. Privātpersonai iznomātajā dabas teritorijā atbalstāmas tikai tās aktivitātes, kas nav saistāmas ar kāpu un meža apbūvi. Šai teritorijai noteikti jāpaliek pašvaldības īpašumā un jābūt pilnībā pieejamai iedzīvotājiem. Diemžēl pašvaldības rīcība citos līdzīgos gadījumos, piemēram, Lielupē zemesgabalā 23. līnija 1A, liecina, ka pašvaldība iznomā dabas teritorijas, atļauj apbūves iespējas, ļauj uzcelt žogus un beigās pārdod izsolēs.
13. Bulduri 1117, kadastra nr. 13000071117. Šobrīd “Dabas un apstādījumu teritorija” (DA3), kur atļautais labiekārtojums ir takas, gājēju celiņi, atkritumu urnas u.tml. Plānots DA5, kur atļauti pakalpojumu, tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas objektu būve. Apbūves blīvums 3%, augstums 8m. Dabā neskartas kāpas un mežs. Kategorisks iebildums pret apbūvi.
14. Kauguru iela 3, 1300 017 1304, 85 639 m2. Šobrīd “Publiskās apbūves teritorija” (P47), kur atļauti tirdzniecības, tūrisma, kūrorta, kultūras iestāžu, sociālās aprūpes u.c. objekti. Paredzēta “Jauktas centra apbūves teritorija” (JC42). Iebildums pret daudzstāvu daudzdzīvokļu ēku būvniecību. Prasība saglabāt kā publiskas apbūves teritoriju un daļu noteikt kā dabas teritoriju.
16. Lūšu iela 6, Lūšu iela 8 un citas apbūvei nododamās applūstošās teritorijas. Kadastra nr. 13000153332, 13000153333 u.c. applūstošās teritorijas. Šobrīd „Dabas un apstādījumu teritorija (DA5).
Plānota “Savrupmāju apbūves teritorija”. Teritorijas plāna grozījumos apbūvei tiek nodots ievērojams skaits dabas teritoriju, kuras atrodas applūstošajās teritorijās. Atsauces uz iesniegtajām izziņām bieži ir apšaubāmas, jo tās bieži ir tikai par pavasara plūdu līmeni, kas ir zemāks par vējuzplūdu līmeni. Atsevišķos gadījumos vispār nav minēts iesniegto izziņu veids, t.i., vai izziņa satur informāciju par pavasara plūdu un vējuzplūdu līmeņiem. Iebildums pret applūstošu teritoriju apbūvi bez objektīva pamatojuma un izpētes.
Sabiedrībā, tai skaitā darba devēju vidū, valdošo stereotipu un aizspriedumu dēļ cilvēku ar invaliditāti iespējas uz patstāvīgu dzīvi un algotu darbu, kas ļautu sevi nodrošināt, nereti ir ļoti ierobežotas. Lai veicinātu darba devēju izpratni par cilvēku ar invaliditāti spējām iekļauties darba tirgū, biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju Bērns”” uzsāk sociālo kampaņu “Darbs nevar būt privilēģija”.
Fakti:
Latvijā ir 106 757 cilvēki ar invaliditāti darbspējas vecumā, no tiem nodarbināti 43 560 cilvēki jeb 41%.
Būtiskākie šķēršļi cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanai darba devēju redzējumā – piemērotas vides neesamība (30%) un aizspriedumi (18%).
Nepieciešamākie atbalsta mehānismi uzņēmumiem, kas vēlas nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti – konsultācijas un informatīvie materiāli (26%).
Latvijā 2019. gada decembrī bija 106 757 cilvēki ar invaliditāti darbspējas vecumā. No tiem nodarbināti bija 41% jeb 43 560 cilvēki ar invaliditāti darbspējas vecumā.
Aptaujājot 100 Latvijas uzņēmumus, atklājās, ka 70% no tiem nekad nav nodarbinājuši cilvēkus ar invaliditāti, 3% to ir mēģinājuši darīt, taču nesekmīgi. Nepilna trešdaļa (27%) aptaujāto darba devēju veiksmīgi nodarbina vai ir nodarbinājuši cilvēkus ar invaliditāti.
Uzņēmēji kā vienu no būtiskākajiem šķēršļiem, kādēļ netiek nodarbināti cilvēki ar invaliditāti, min atbilstošas darba vides un piemērotas infrastruktūras neesamību (30%). 18% aptaujāto uzņēmēju nozīmīgs šķērslis ir aizspriedumi – darbinieku, sabiedrības, kā arī esošo klientu. 16% atzīst, ka pietrūkst informācijas par šo cilvēku nodarbināšanu – kā ar viņiem sazināties, kā integrēt un ar kādiem izaicinājumiem var nākties saskarties ikdienā. Tāpat darba devēji norāda, ka 14% gadījumos cilvēkiem ar invaliditāti ir nepietiekama kvalifikācija, lai veiktu darba pienākumus.
“Nereti uzņēmēji izjūt bažas, ka nodarbinot cilvēku ar invaliditāti, var rasties neparedzētas emocijas, trauksme un citi darba videi nelabvēlīgi apstākļi. Te jūtams, ka uzņēmējiem ir nepieciešama daudz plašāka informācija, rādot veiksmīgos piemērus un daloties pieredzē, jo arī nodarbinot cilvēkus ar invaliditāti, ir iespējams sasniegt lieliskus rezultātus. Veiksmīgas integrācijas piemērs ir “RB Cafe”, kur tiek nodarbināti cilvēki ar fiziska un garīga rakstura traucējumiem, un kas 12.06.2020 atzīmēja gada jubileju. Lai gan tas nav ilgs laiks, tomēr kolēģiem, kas ikdienā tur strādā, tas ir bijis iespējams piesātinātākais gads viņu dzīvē. Kafejnīca ir apliecinājums tam, ka cilvēki ar invaliditāti var būt ļoti apzinīgi, atbildīgi un motivēti darbinieki,” skaidro biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju Bērns”” valdes priekšsēdētājs Māris Grāvis.
Likums “Par sociālo drošību” nosaka, ka cilvēkiem ar invaliditāti, neatkarīgi no invaliditātes cēloņa, ir tiesības uz palīdzību, kas saistīta ar šo personu iesaistīšanu sabiedrības dzīvē, radot tam piemērotus darba apstākļus atbilstoši attiecīgās personas darba spējām un interesēm.
Kā vienu no būtiskākajiem atbalsta instrumentiem cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanā 26% uzņēmēju min konsultācijas un informatīvo materiālu pieejamību. 24% aptaujāto uzņēmēju norāda, ka subsidētās darba vietas ir labs atbalsts, lai pieņemtu darbā cilvēku ar invaliditāti nodarbinātībai, taču par to pieejamību viņiem trūkst informācijas. Tāpat kā nepieciešami atbalsta mehānismi norādīti nodokļu atvieglojumi (18%) un atbalsts darba vides un infrastruktūras izveidošanai (14%).
Vampīri vienmēr ir intriģējuši cilvēkus. Burvīgi, eleganti, ar sava veida šarmu, tie ir kļuvuši par kultūras apsēstības objektu. Veiksmīgi pārdzīvojuši laikmeta maiņu, tie turpina piesaistīt cilvēkus. Bet kādi tad īsti ir šie psiholoģiskie faktori, kas rada šo patiku un vēlmi izzināt šīs noslēpumainās būtnes?
Par vampīru simboliku ir diskutēts jau gadsimtiem ilgi. Tā tēls var būt attēlots kā jebkas- gan kā romantisks varonis, gan kā simbols nemirstībai, bet, lai arī kas tas būtu, cilvēkus turpina valdzināt vampīri un viņu kultūra.
Tāpēc vampīru cienītājiem viennozīmīgi patiks seriāls “Dzīve ēnā”, kura 2. sezona tiks skatāma kanālā “FOX Life” no 29. jūnija. Līdzīgi kā filma ar tādu pašu nosaukumu, uz kuru tas tika balstīts, seriāls apvij vampīru ilgo kinematogrāfisko vēsturi un viņu izdzīvošanu reālajā vidē, par kuru tie dzirdējuši tikai nostāstus. “Dzīve ēnā” ir vilinoša komēdija, kura viegli ieraus savā pasaulē, ar spēcīgiem specefektiem un viegli satīrisku humoru. Šis komēdijseriāls ir viss, ko vēlas skatītājs- smieklīgi, mazliet muļķīgi un neveikli vampīri, viņu ikdienas dzīve un grūtības tikt galā ar visnotaļ vienkāršiem uzdevumiem.
Savukārt kanāls “FOX Life” ir apkopojis dažādus faktus par to, kas ir tie faktori, kas mums rada vēlmi izzināt vampīrus un tos salīdzināt ar mums.
Fascinējošais skaistums
Kamēr pārsvarā visas mistiskās parādības pārsvarā tiek uzskatītas par neglītām un briesmīgām, ar vampīriem tā nav. Vampīri neuztraucas par stilu, tie ir klasiski. Viņi pārsvarā valkā pamatkrāsas, kas nekad neiziet no modes un, lai arī ir neizsakāmi vienkārši, tie spēj piesaistīt savu uzmanību. Tie ir sveši, viedi, noslēpumaini, pieklājīgi, magnētiski un vilinoši, un ar savu šarmu spējapburt. Nerunājot jau par nemirstību, brīnišķīgo ādu un nepiespiesti ideālo izskatu, kas mums, cilvēkiem, šķiet kaut kas neaizsniedzams un vajadzīgs.
Kāpēc tad neviens nespēj atraut acis no vampīra Edvarda Kalena sāgā “Krēsla”, kad viņš dara pavisam ikdienišķas un parastas lietas? Tā ir cilvēku neaptveramā vēlme izzināt neizzināmo un būt ideāliem.
Bezbailība un spēks
Tie ir vareni pavisam citādā veidā, bez supervaroņu spējām un cīkstoņa muskuļiem. Vampīrus varētu vērtēt zemu viņu kalsnās muskulatūras dēļ, bet fiziskais spēks viņiem ir fascinējošs. Vampīri spēj ātri sevi un citus sadziedēt, kustēties ātrāk, nekā cilvēks redz un just ļoti dedzīgas sajūtas. Viņu oža, redze un dzirde ir daudz attīstītāka un asāka nekā cilvēkiem, kas viņus padara īpašus. Viņi nepazīst galvenās cilvēka bailes: nāvi, augstumu vai asinis, jo viņiem ir ļoti augsta tolerance pret šiem elementiem. Viņi spēj nezaudēt možumu un pārciest grūtības. Arī šis fakts parāda to neaizsniedzamo, kas nepiemīt cilvēkiem. Un mēs katrs bieži vien vēlamies to, ko nevar dabūt.
Gudrība un inteliģence
Vampīri ir gudri. Viņiem piemīt telepātijas spējas, saskarsme ar prātu, domu lasīšana un objektu pārvietošana. “Vampīrs, kas sasniedzis noteiktu vecumu un spēka briedumu, var arī neapzināti sadzirdēt cilvēku domas. Šī psiholoģisko robežu izplūšana ir interesanta un intriģējoša”, apgalvo rakstniece Annas Rice. Viņiem piemīt humora izjūta un tie spēj komunicēt ar visiem. Visbiežāk vampīri ir uzkrājuši zināšanas un pieredzi cauri gadiem, un bieži vien vampīrs, kas izskatās 20 gadus vecs, īstenībā jau eksistē 200 gadus. Vampīri ir kā mūžīgās jaunības simbols, kas vijas ar izsmalcinātību un inteliģenci.
Vientulības novēršana
Bieži vien arī cilvēkiem nākas saskarties ar sajūtu, ka viņi jūtas atsvešināti, dažādi vai pārprasti. It īpaši šādas sajūtas piedzīvo bērni vai pusaudži,bieži uzdodot sev jautājumus par to, vai tiks pieņemti vai noraidīti. Toties vampīri ļoti labprāt ir vientuļnieki, un ar savu vientuļo eksistenci ir ideāli apmierināti. Cilvēkus fascinē šī pašpaļāvība un autonomā uzvedība, un tā ir vēl viena būtiska iezīme, ko būtu vērts mācīties no vampīriem.
Cilvēciskuma izpausmes
Vampīri vienmēr ir izveidojuši attiecības ar cilvēkiem, neatkarīgi no tā, vai tur spēlē iekāre, vēlme, ģimenes saites, aizsardzība vai lojalitāte; nodoms paliek viens- vampīri dziļi būtībā saglabā savu cilvēcisko būtību. Tiem piemīt ļoti cilvēciskas vajadzības, vēlmes un emocijas, un tie nebūt nav mūsu ienaidnieki. Bieži vien tie neizvēlas savu likteni un ir spiesti pielāgoties dzīvei, kas ir tikusi izvēlēta viņiem. Kā cilvēkiem, bieži vien gadās darīt lietas, ko nevēlamies un ir jāpielāgojas tam, ko dzīve ir iedevusi, tāpēc ir ļoti viegli salīdzināt mūs ar vampīriem un viņu dzīves skatījumu.
“Dzīve ēnā” nav tradicionāls vampīru seriāls. Tajā mijas vampīru brīnišķīgās spējas un izskats ar pavisam ikdienišķu pienākumu izpildi, kas viņiem ir patiešām liels pārbaudījums. Kā apgalvo vampīra Nandora atveidotājs Kajans Novaks, otrajā sezonā seriāls vairāk tiks parādīta vampīru sirreālā pasaule, iepazīstinot ar asinssūcēju attiecībām un citām pārdabiskām būtnēm.
Radies iespaids, ka princis Harijs un Megana Mārkla ir īsti neveiksmju magnēti. Jūnija sākumā ASV valsts iestādes atteica reģistrēt Saseksas iesniegto pieteikumu – kurā pāris vēlējās reģistrēt nosaukumu “Archewell” un vēlāk izmantot to kā savu zīmolu. Šis nosaukums radies kā atvasinājums no hercogu dēliņa vārda Ārčijs.
Izrādījās, ka atteikuma iemesls bijis triviāls – Saseksas hercogi nebija iesnieguši visus nepieciešamos dokumentus, lai zīmola nosaukumu varētu tikt piereģistrēts. Tā tomēr nav nenovēršama problēma. Harijam un Meganai Mārklai tika dots laiks līdz 22.augustam, lai iesniegumu pārformētu, izpildot visas nepieciešamās prasības, kuras iepriekš netika ievērotas. Tagad tapis zināms, ka kāds Amerikas pilsonis Skots Kantro arī vēlējies reģistrēt ļoti līdzīgu nosaukumu. Skots iesniedzis reģistrācijai vārdu “Archecares”. Interesanti ir tas, ka savu iesniegumu viņš iesniedzis agrāk par Saseksas hercogiem! Izrādās, arī Skots Kantro kļuvis par birokrātijas upuri un tieši tāpat kā Harijs un Megana, pirmajā reizē nebija iesniedzis korektu dokumentāciju un šī iemesla dēļ arī viņa pieteikums šobrīd ir ticis noraidīts…
Nosaukums “Archewell” Harijam un Meganai ir ļoti nozīmīgs Vienu “sakāvi” viņi jau cieta – laikā, kad viņi paziņoja, ka vairs nevēlas pildīt britu karaliskās ģimenes pienākumus un dzīvot paši savu dzīvi, Lielbritānijas karaliene Elizabete II aizliedza viņiem izmantot nosaukumu “Sussex Royal” nākotnē.
Plānotais labdarības fonds ar nosaukumu “Archewell” būtu ģimenes zīmola jaunais nosaukums. Savu darbu fonds bija iecerējis uzsākt šī gada maijā, tomēr koronavīrusa epidēmijas dēļ viss process ir ieildzis.
Jūnija otrā puse cilvēkus priecēja ar īpaši saulainu un karstu laiku, kas tā vien vilināja doties uz pludmali baudīt saules starus. Tomēr, lai karsto laikapstākļu baudīšana neradītu veselības riskus, svarīgi bija atcerēties ne vien par piemērotu apģērbu, saules brillēm un ūdens uzņemšanu, bet arī saules aizsargkrēma lietošanu. Pēc divu nedēļu ilgās svelmes jaunākie BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj, ka saules aizsargkrēmu joprojām nelieto 31% iedzīvotāju, 47% saules aizsargkrēmu lieto pirms došanās uz pludmali, 19% – atpūšoties pie dabas, 12% – uzturoties dārzā, 5% – makšķerējot, bet tikai 17% aizsargkrēmu lieto vienmēr, kad atrodas saulē. Salīdzinājumā ar 2019. gada vasaras datiem, kad saules aizsargkrēmu kopumā nelietoja 45% iedzīvotāju, šīs vasaras pētījuma rezultāti parāda ievērojamu uzlabojumu.
Retāk saules aizsargkrēmu lieto iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem – 40% šīs ienākumu grupas pārstāvju snieguši atbildi, ka saules aizsargkrēmus vispār nelieto, savukārt iedzīvotāju grupās ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem šie rādītāji ir 26% un 28%. Interesanti, ka reģionālā griezumā saules aizsargkrēmus vismazāk lieto Latgales iedzīvotāji. Tos nelieto 45% šī reģiona iedzīvotāju, kamēr pārējo reģionu vidū saules aizsargkrēmu nelieto vidēji 27%-30% iedzīvotāju.
Aizsargkrēms – drošām saules staru peldēm!
Saules aizsargkrēms ir pirmās līnijas aizsardzība pret ultravioleto (UV) staru radīto kairinājumu, kas nav veselīgs un grauj ādas imunitāti, savukārt ilgtermiņā var pastiprināt ādas vēža riskus. BENUAptiekas skaistuma konsultante Natālija Gavriļčenko atgādina, ka saules aizsargkrēma lietošana ir aktuāla pilnīgi visām iedzīvotāju grupām un, ne vien dodoties uz pludmali, bet jau no pirmās pavasara saules līdz pēdējai saulainajai vasaras dienai. Tomēr īpaša uzmanība ādas aizsardzībai no saules jāpievērš cilvēkiem ar ļoti gaišu un jutīgu ādu, sevišķi, ja ir daudz vasaras raibumu vai dzimumzīmju. Tāpat no tiešiem saules stariem jāsargā arī bērni.
Kā apstrādāt saules apdegumu?
Ja saulē tomēr sanācis apdegt, ieteicams iet vēsā dūšā un uz apdegušās vietas likt vēsas kompreses – samitrināt dvieli vai tīru audumu, uzlikt uz pleciem vai citas apdegušās zonas un turēt 10 minūtes. Pēc tam šo procedūru vēlams atkārtot 3-4 reizes. Lai atjaunotu ādu un atvieglotu sauļošanās sekas, ieteicams izmantot līdzekļus, kuru sastāvā ir pantenols. N. Gavriļčenko uzsver, ka par spīti pastāvošajiem mītiem uz saules apdeguma nedrīkst uzklāt krējumu, rūgušpienu un eļļas. Pienskābie produkti satur pienskābās un rūgšanas baktērijas, kas var provocēt nevēlamas ķīmiskās reakcijas. Veikalā pirkts krējums satur arī visādas piedevas, kas tikai pasliktinās ādas stāvokli, savukārt eļļa izveido blīvu plēvi uz ādas un traucē termoregulāciju. Tāpat uz apdegušās vietas nav ieteicams likt augļus, dārzeņus un ārstniecisko augu uzlējumus, jo tie uz ādas var izraisīt alerģiskas reakcijas. Speciāliste atgādina, ka āda ir karsta un sakairināta, tādēļ tā ir labvēlīga vide dažādu patoloģisku mikroorganismu vairošanai. Ja saulē sanācis apdedzināties, tad jāuzturas ēnā, jāliek vēsas kompreses, kā arī jādzer daudz ūdens un jālieto pantenolu saturoši līdzekļi.
Sievietes un jaunieši – aktīvākie aizsargkrēmu lietotāji
Pētījuma rezultāti parāda, ka saules aizsargkrēmu biežāk lieto sievietes un jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Sieviešu vidū saules aizsargkrēmu neizmanto 23%, kamēr starp vīriešiem šis rādītājs ir 40%. N. Gavriļčenko skaidro, ka aizsargkrēma lietošana ir vienlīdz aktuāla abu dzimumu pārstāvjiem, tomēr vīrietis nereti sevi iztēlojas par pārliecinātu un spēcīgu būtni, kurš ikdienā nevēlas “ķēpāties” ar saules aizsargkrēmiem. Analizējot datus pēc iedzīvotāju vecuma, atklājas, ka, palielinoties respondentu vecumam, saules aizsarglīdzekļi tiek lietoti retāk. Vecuma grupās no 18 līdz 24 un 25 līdz 34 gadiem saules aizsargkrēmu nekad nelieto 19%, vecumā no 35 līdz 44 gadiem 25%, vecumā no 45 līdz 54 gadiem 31%, no 55 līdz 63 gadiem 39%, savukārt vecumā no 64 līdz 75 gadiem 50% norādījuši, ka saules aizsargkrēmu nelieto.
Cik bieži atjaunot saules aizsargkrēmu?
Neskatoties uz to, ka daudzi saules aizsargkrēmi ir ūdensizturīgi, tas nenozīmē, ka visu dienu var peldēties vai atrasties saulē bez atkārtotas aizsarglīdzekļa uzklāšanas, norāda N. Gavriļčenko. Saules aizsargkrēms būtu jāatjauno ik pēc 2 stundām. Eksperte atgādina, ka tas jāuzklāj arī pēc peldes, skriešanas, pludmales volejbola vai jebkuras citas aktivitātes, kas saules staros izraisa pastiprinātu svīšanu. Tāpat pirms saules aizsargkrēma lietošanas nepieciešams pārbaudīt tā derīguma termiņu, jo visi saules aizsargkrēmi ir jāizlieto 12 mēnešu laikā un pēc derīguma termiņa beigām tie vairs nepilda savas funkcijas un tos nav ieteicams lietot. Gan pirmajā reizē uzklājot saules aizsargkrēmu, gan darot to atkārtoti, īpaša uzmanība jāpievērš rūpīgai krēma uzklāšanai uz sejas, kakla un dekoltē zonas, kā arī ausīm un muguras, kas parasti ir visvairāk saules iedarbībai pakļautās ķermeņa zonas.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada jūnijā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Mobilo sakaru operators “Tele2” brīdina mobilo telefonu lietotājus par krāpnieku zvaniem no eksotiskajām valstīm, aģentūrai LETA pastāstīja “Tele2” sabiedrisko attiecību speciālists Oskars Fīrmanis.
Iedzīvotāji aicināti šiem numuriem nekādā gadījumā neatzvanīt.
Viņš skaidroja, ka visi šie gadījumi ir saistīti ar krāpnieciskiem zvaniem no ārvalstīm. Šo krāpniecības veidu sauc par vangiri (wangiri), kas radies Japānā. Burtiskā tulkojumā tas nozīmē – viens iezvans. Tas ir krāpšanas veids, kas ir un būs populārs visā pasaulē, jo pret to īsti nevar cīnīties.
Pēc Fīrmaņa teiktā, krāpnieki parasti aktīvi rosās vienā reģionā vai valstī un pēc tam ķeras klāt nākamajai. Kad pagājis laiks un cilvēki aizmirsuši iepriekšējo zvanu vilni, tas tiek atkārtots.
Fīrmanis atklāja, ka šos zvanus veic robots, jo tas īsā laikā spēj piezvanīt lielam skaitam numuru. “Krāpnieki cer uz cilvēku neuzmanību un laipnību, jo, ja tiek atzvanīts uz svešo numuru, tad krāpnieks ir ieguvējs,” viņš sacīja.
Kā norādīja “Tele2” pārstāvis, neatzvanīt uz nepazīstamiem ārzemju numuriem pašlaik ir vienīgais efektīvais cīņas veids ar vangiri, ko iesaka eksperti visā pasaulē. Turklāt jāņem vērā, ka tie visbiežāk tiek veikti no eksotiskajām valstīm – no Latīņamerikas, Āfrikas un Āzijas valstīm.
“Ja cilvēks negaida zvanu no šīm valstīm – tur nav ne draugu, ne radu, ne paziņu – tad nevajadzētu atzvanīt,” uzsvēra Fīrmanis.
Viņš piebilda – ja rodas šaubas par zvanītāju, ieteikts nosūtīt SMS jeb īsziņu uz numuru, no kura zvanīts, pajautājot, kas zvana. Vēl ir iespēja numuru pārbaudīt “Google”, jo parasti no šādiem numuriem cieš daudzi cilvēki un par tiem jau var būt atrodama informācija internetā un sociālajos tīklos.
Ja ir aizdomas par šādiem krāpniecības mēģinājumiem, klienti aicināti nekavējoties informēt mobilo sakaru operatoru, jo tad var bloķēt izejošos zvanus uz krāpniecisko numuru diapazonu.
Pagājušajā diennaktī veikts 1941 Covid-19 tests, no kuriem trīs testi izrādījušies pozitīvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.
Latvijā kopumā veikti 152 778 izmeklējumi, saslimusi 1121 persona, savukārt, vadoties pēc 30.jūnija datiem, 974 izveseļojušās. Līdz šim miruši 30 Covid-19 pacienti jeb 2,7% no konstatētajiem infekcijas gadījumiem.
Pašlaik Latvijā aktīvi ir 114 saslimšanas ar Covid-19 gadījumi.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā nav stacionētu pacientu ar Covid-19. Patlaban stacionāros ārstējas pieci pacienti, no kuriem četri ir ar vidēji smagu, bet viens ar smagu slimības gaitu. Kopumā no stacionāra izrakstīti 180 pacienti, tostarp gan tādi, kas atveseļojušies, gan tādi, kuri miruši.
Irāna izdevusi orderus ASV prezidenta Donalda Trampa un vēl vairāk nekā 30 cilvēku aizturēšanai un lūgusi Interpola palīdzību, pirmdien paziņojis Irānas prokurors.
Lai gan Trampam aizturēšana nedraud, orderu izdošana izgaismo spriedzi, kas valda ASV un Irānas starpā kopš Vašingtonas izstāšanās no Irānas un pasaules lielvaru kodolvienošanās.
Video
Teherānas prokurors Ali Alkuasimehrs pavēstīja, ka Trampam un vēl vairāk nekā 30 citām personām izvirzītas apsūdzības slepkavībā un terorismā par līdzdalību 3.janvārī notikušajā uzbrukumā Bagdādē, kurā tika nogalināts Irānas ģenerālis Kasems Soleimani.
Prokurors neidentificēja nevienu citu aizdomās turamo, izņemot Trampu, bet uzsvēra, ka Irāna centīsies panākt Trampa aizturēšanu, pat pēc viņa prezidentūras termiņa beigām.
Interpols vēl nav sniedzis komentārus šajā jautājumā.
Alkuasimehrs sacīja, ka Irāna pieprasījusi Interpolam izsludināt augstākās pakāpes prasību par Trampa un citu aizturēšanu. Šāda prasība nevar piespiest valsti veikt aizturēšanu vai izdot aizdomās turamo, bet var nostādīt valdības līderus uzmanības centrā un ierobežot aizdomās turamo iespējas ceļot.
Pēc lūguma saņemšanas Interpols izvērtē, vai dalīties informācijā ar dalībvalstīm. Interpolam nav pienākums publiskot visas prasības, lai gan dažas tiek publiskotas Interpola mājaslapā.
Mazticams, ka Interpols akceptēs Irānas lūgumu, jo Interpola vadlīnijas par aizturēšanas prasību izsludināšanu aizliedz politiskas dabas aktivitātes vai iejaukšanos. Uz to šodien konferencē Saūda Arābijā norādīja arī īpašais ASV pārstāvis Irānas jautājumos Braiens Huks.
“Tas ir propagandas triks, ko neviens neuztver nopietni un kas liek irāņiem izskatīties muļķīgi,” sacīja Huks.
Šī satriecošā māja ir pilna ar pārsteidzošiem elementiem, sākot ar īpašu terases grīdu un beidzot ar jumta dārzu! Mājokļa īpašniece ir šīs mājas idejas autore, pirmais viņas projekts tapa pirms 7 gadiem, tagad šis ir kļuvis par viņas maizes darbu!
Šeja ļoti iecienījusi minimālistisku dzīvi, pirmajā mājā viņa dzīvoja kopā ar savu bijušo vīru Tomu. Kad pāris izšķīrās, tad viņa ar meitiņu uzsāka atsevišķu dzīvi, pēc neilga laika tapa viņas otrais mazās mājas projekts, kurš tagad pārtapis par viņas profesiju.
Ilgus gadus plaušu vēža pacientiem Latvijā netika apmaksāta mūsdienīga terapija, un medikamentu pieejamības ziņā mēs atradāmies pēdējā vietā Eiropā. Nu tas ir mainījies, un jau vairākus mēnešus kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļauts moderns imūnterapijas medikaments. Lai uzzinātu, kā šīs izmaiņas ietekmē pacientu ikdienu, uz sarunu aicinājām plaušu vēža pacienti, kura vēlējās palikt anonīma.
Jūs esat viena no pirmajām pacientēm Latvijā, kura sākusi saņemt modernu, valsts kompensētu imūnterapiju plaušu vēža ārstēšanā. Kāda bija sajūta, uzzinot par šo iespēju?
Bija sajūta, ka no pleciem noveļas smagums, ko radīja nemitīgā galvas lauzīšana par to, kur ņemt naudu ārstēšanai.
Vai iepriekš pirkāt Jums nepieciešamās zāles par saviem līdzekļiem un būtu varējusi to turpināt, ja medikaments netiktu kompensēts?
Jā, pirku par saviem līdzekļiem, par vienu imūnterapijas reizi maksājot vairāk kā 5000 EUR. Tas radīja pamatīgu robu mūsu ģimenes budžetā, un ilgstoši to nebūtu varējusi atļauties. Ja zāles netiktu kompensētas, nāktos lūgt ziedojumus, taču tas būtu pazemojoši, jo vajadzētu visai Latvijai paziņot, ka man ir vēzis. Tādā gadījumā manis vadītais nelielais uzņēmums pazaudētu daļu klientu, un es nezinu, vai turpmāk būtu varējusi nodrošināt iztiku sev un saviem darbiniekiem.
Jums izdevās iztikt bez ziedotāju atbalsta, bet daļaionkoloģijas pacientu ziedojumi joprojām ir vienīgā iespēja dzīvot.
Manuprāt, nav normāli, ka cilvēkam, kurš visu dzīvi maksājis nodokļus, ir jālūdz līdzekļi savai ārstēšanai, turklāt jāatklāj sava identitāte. Es neizprotu vienu lietu – ja dati par personas veselības stāvokli ir ierobežotas pieejamības informācija un tos aizsargā Datu aizsardzības regula, tad kāpēc, saņemot ziedojumus, šie dati ir publiski jāizpauž visai sabiedrībai? Saprotu, ka Ziedot.lv ir jāatskaitās par saņemtajiem un izlietotajiem līdzekļiem, bet vai šādā veidā? Es to izjūtu kā nepārvaramu problēmu, ar kuru visticamāk saskaras arī citi, kuri ir spiesti lūgt ziedotāju palīdzību. Te vietā būtu citēt LOK ārstes Ivetas Kudabas teikto: “Cik ļoti valsts pazemo savu iedzīvotāju, ja viņam ir jālūdzas nauda savai ārstēšanai! Valsts pazemo gan pacientu, gan ārstu. Citādi es to nosaukt nevaru”.
Vai, uzsākot lietot imūnterapijas medikamentu, esat pamanījusi kādu atšķirību pašsajūtā? Kā ir mainījušies Jūsu izmeklējumu rādītāji?
Pašsajūta viskrasāk uzlabojās pēc trešās terapijas reizes, kad es par imūnterapiju vēl maksāju pati no saviem līdzekļiem. Veselības uzlabojumu apstiprināja arī martā veiktā datortomogrāfija.
Kāda ir medikamenta panesamība? Vai izjūtat kādas blakusparādības?
Tā kā imūnterapiju saņēmu kopā ar ķīmijterapiju, tad nevaru nošķirt, no kā rodas blaknes, bet tās ir gandrīz nepārtraukti līdz pat šodienai. Pēdējā ķīmijterapija kopā ar imūnterapiju bija aprīļa beigās, bet man joprojām ir problēmas ar asinsriti – pietūkst kājas, izspiežas vēnas rokām un kājām, šādas sūdzības man nekad agrāk nav bijušas. Parādījušās arī problēmas ar nagiem (onkologs teica, ka tie var noiet pavisam), no rītiem pēc pamošanās regulāri sāp galva, un ir vēl citas blaknes, ko diez vai ir vērts uzskaitīt.
Imūnterapiju bez ķīmijterapijas esmu saņēmusi tikai 1 reizi, pieļauju, ka blaknes turpinās dēļ saņemtās ķīmijterapijas.
Līdz šim plaušu vēža pacientu dzīvildzi bija izdevies palielināt tikai par dažiem mēnešiem, bet jaunais imūnterapijas preparāts pacientiem ļauj dzīvot ievērojami ilgāk. Runa vairs nav tikai par mēnešiem, bet veiksmīgākajos gadījumos par vairākiem gadiem. Ko personīgi Jums nozīmē iegūtais laiks?
Nevienu mirkli šo neesmu uztvērusi kā iegūto laiku, drīzāk esmu domājusi par zaudēto laiku un to, ka viss varēja būt daudz savādāk, ja…..
Neviens no mums nezina, cik ilgi dzīvosim. Nav patīkami, ka onkoloģijas pacientus sabiedrībā parasti uztver kā nolemtos. To nākas izjust samērā bieži. Šādu attieksmi apstiprina kaut vai fakts, ka ilgstoši pret plaušu vēža pacientiem izturējās kā pret nāvei nolemtajiem, uzskatot, ka šiem pacientiem pietiek tikai ar ķīmijterapiju un viņiem nekas nav jāzina par citām iespējām, jo tāpat jau viņi “ilgi vairs nevilks”.
Arī es imūnterapiju nekad nebūtu saņēmusi, ja pati nebūtu vairāku mēnešu garumā rakusies internetā un vākusi pa kripatiņai kopā tur pieejamo informāciju. Pēc Zaļā koridora onkoloģijas pacienti Latvijā vienkārši tiek pamesti neziņā bez jebkādas informācijas attiecībā uz turpmāko ārstēšanu. Tieši šī neziņa, kad liekas, ka sajuksi prātā, lika pašai meklēt informāciju un rīkoties. Tā internetā atradu, ka normāli būtu jau uz pirmo ārstu konsīliju doties ar uztaisītām mutācijām, un daudzas citas lietas, ko šeit neuzskaitīšu un ko neviens ārsts man nekad nav stāstījis.
Vai uzskatāt, ka nevar paļauties tikai uz ārstu teikto?
Es nevaru spriest par visiem ārstiem, bet man personīgi bijusi negatīva pieredze. Es vienmēr esmu sekojusi līdzi savai veselībai un regulāri apmeklējusi ārstus. Gadu pirms diagnozes uzzināšanas biju uztaisījusi plaušu rentgenu, kurā parādījās aizdomas par plaušu atelektāzi. Tā ka skrienot sāku aizelsties un biju zaudējusi arī svaru, jautāju terapeitam, vai nevajadzētu tālāk pārbaudīties, lai aizdomas vai nu apstiprinātu vai noliegtu. Uz to ārsts atbildēja, ka atelektāze tā nerodas, rentgena aprakstā ir kļūda, un visiem nav jābūt olimpiešiem skriešanā. Jā, ārsts neatpazina vēzi. Ja diagnoze tiktu uzstādīta gadu agrāk, varbūt būtu iespējama operācija, un katrā ziņā tā nebūtu 4.stadija. Tāpēc es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi izglītot ārstus, lai viņi varētu atpazīt vēzi. Arī ārstēšanas procesā pacienti ne vienmēr saņem pilnīgu informāciju par ārstēšanas iespējām.
Vai tas nozīmē, ka pacientam pašam būtu jāizglītojas un jāmeklē informācija par savu diagnozi?
Attiecībā uz informācijas pieejamību man ir priekšlikums – varbūt šo funkciju līdztekus ārstiem varētu uzņemties daudzās onkoloģijas pacientu un viņu tuvinieku atbalsta biedrības vai vēl kāda cita sabiedriskā organizācija? Es saprotu ārstus-onkologus, kuri atrodas starp diviem dzirnakmeņiem: no vienas puses pacients, kurš vēlas uzzināt un saprast ārstēšanas iespējas, un no otras puses valsts uzliktie ierobežojumi NVD personā medikamentu izrakstīšanā pacientiem.
Manuprāt, būtu svarīgi informēt pacientus kaut vai par mutāciju noskaidrošanas nepieciešamību un katra vēža veidam iespējamajiem mutāciju veidiem (Gulbja laboratorijā tās nevar noteikt, kamēr pacients nezina, kādas mutācijas viņš vēlas noskaidrot). Tāpat būtu lietderīgi, ja pacientiem būtu pieejama informācija par aptuvenajām izmaksām, kuras jāsedz pašam.
Kas ir svarīgākais Jūsu dzīvē, kam šobrīd veltāt savu laiku?
Agrīni atklāta melanoma 98% gadījumu neatgriežas, taču ne vienmēr pats slimnieks to pamana un laicīgi dodas pie ārsta. Melanomas pacientu atbalsta biedrības „Soli priekšā melanomai” vadītāja Olga Valciņa ir pārliecināta, ka palīdzīgu roku agrīnā melanomas diagnostikā var sniegt gan to profesiju pārstāvji, kas ikdienā saskaras ar cilvēka ķermeni, gan ikviens no mums. Pamanot uz kāda cilvēka ādas aizdomīgu veidojumu, nevajadzētu klusēt, bet uzrunāt šo cilvēku, jo tā mēs varam glābt viņa dzīvību.
Kas Jūs mudināja veidot melanomas pacientu atbalsta biedrību?
2017.gadā es uzzināju, ka man ir melanoma. Tobrīd Latvijā melanomas pacientiem nebija pieejamas nekādas zāles, turklāt manas ārstēšanas pirmie posmi bija pretrunā vadlīnijām, kas tika izmantotas pasaulē. Es sapratu, ka vēlos iestāties par melanomas pacientu interesēm. Tā es iepazinos ar Eiropas Melanomas pacientu biedrību tīkla veidotājiem un aizbraucu uz pirmo konferenci uz Briseli. Jau pēc pirmā brauciena es uzrunāju Sondru Zaļupi, un kopīgiem spēkiem mēs sākām strādāt pie melanomas pacientu aizstāvības un informācijas platformas veidošanas arī šeit Latvijā.
Kā praktiski notiek pacientu aizstāvība?
Pacientu aizstāvību var iedalīt 2 lielos darba blokos. Pirmais bloks ir tiešais atbalsts pacientiem, kā, piemēram, iknedēļas Zoom tikšanās, kurās tiek pārrunātas pacientiem aktuālās tēmas, pacientu informēšana, sabiedrības izglītošana. Otrais bloks ir darbs ar sistēmu. Mēs veicinām dialogu ar atbildīgajām iestādēm un kopīgi meklējam risinājumus, kā padarīt veselības aprūpes sistēmu draudzīgāku pacientam. Reizēm atbildīgās iestādes jau pašas zina, kādas ir problēmas, taču dažkārt lēmējiem neienāk prātā, ka pacienti saskaras ar tām vai citām problēmām, un mēs esam tāds kā starpnieks starp sistēmu un pacientiem. Esam tikušies ar dermatologiem, onkologiem, slimnīcu vadību, Nacionālā veselības dienesta pārstāvjiem un centušies saprast, kāpēc radusies problēma un kas tieši ir jāmaina, lai atrastu risinājumu.
Un kas ir galvenā problēma?
Problēma ir izteikti kombinēta. Ja turpināsim caurā spainī liet ūdeni, pacienta ikdienā nekas neuzlabosies. Jā, mums trūkst naudas, ja runājam par kompensējamajam zālēm, taču vienlaikus mums trūkst arī medicīniskā personāla, it īpaši onkoloģijas māsu, nav paliatīvās aprūpes, ģimenes ārstiem ir pārāk maz jaudas, lai aicinātu pacientus uz skrīningu, nav atrisināts jautājums, lai dermatologi varētu paši nosūtīt aizdomīgu pacientu pie onkologa. Mums visvairāk sāp tas, ka šobrīd onkoloģijā katrs redz savu mazo gabaliņu, bet nav cilvēku grupas, kas redzētu visu sistēmu kopskatā un saprastu, kā pacients jūtas.
Piemēram, šobrīd, lai veiktu ķīmijterapiju Latvijas Onkoloģijas centrā, pacientam jāizstāv viena rinda, lai dabūtu recepti, tad jādodas uz aptieku pēc zālēm, tad ar zāļu pudeli rokās jāizstāv otra rinda un tikai tad viņš var saņemt terapiju. Reizēm tas aizņem vairāk kā četras stundas. Citur pasaulē pacientam pašam nav jādomā par zāļu iegādi. Vai cits piemērs, kur būtu nepieciešamas izmaiņas – mutāciju testi. Arī tur pacientam pašam, neskatoties uz slimības stadiju, jāstaigā pa vairākām laboratorijām un jāpārved paraugi no vienas laboratorijas uz otru, jāveic testi, jo ārstniecības iestādes savā starpā nesadarbojas.
Kas ir svarīgākais, ko Jūsu vadītā biedrība šajā laikā ir paveikusi?
Kad pagājušā gada maijā izveidojām biedrību, mums bija 3 prioritātes:
1) adekvāta ārstēšana 1. un 2. līnijā;
2) pacienta vadlīniju izstrāde;
3) adjuvantā terapija, kas novērš melanomas progresiju.
Šobrīd lielāko daļu uzstādīto mērķu esam sasnieguši. Ja neskaita vienu medikamentu, kas zāļu ražotāja dēļ nav ienācis Latvijā, visas pārējās zāles, par kuru iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā iestājāmies, šobrīd ir pieejamas, un mēs gandrīz nemaz neatšķiramies no citām ES valstīm. Esam pabeiguši darbu arī pie pacientu ceļveža. Bet attiecībā uz adjuvanto terapiju, mērķis ir sasniegts daļēji. No šā gada marta tā ir pieejama BRAF pozitīviem pacientiem, un mēs ceram, ka BRAF negatīviem pacientiem tā varētu būt pieejama gada beigās.
Kādi ir biedrības mērķi nākamajam gadam?
Turpināsim strādāt pie tā, lai zāļu pieejamība 2. līnijā ir visiem melanomas pacientiem neatkarīgi no BRAF statusa un adjuvantā terapija ir pieejama visiem augsta riska melanomas pacientiem.
Iespēju robežās meklēsim risinājumus, lai Latvijā būtu pieejama sakārtota un starptautiskajām vadlīnijām atbilstoša melanomas ārstēšana sākot jau ar primāro diagnostiku.
Tāpat kā pagājušajā gadā turpināsim darbu pacientu izglītošanā, jo pacientam ir tiesības izdarīt informētu izvēli un iegūt atbildes uz visiem saviem jautājumiem. Mūsu biedrība var palīdzēt pacientiem saprast, kāda veida pakalpojumus viņi var saņemt un ko noteikti būtu jāpajautā ārstam.
Turpināsim darbu sabiedrības izglītošanā, īpaši izglītojot tos speciālistus, kuri ikdienā saskaras ar cilvēka ķermeni un var pamanīt aizdomīgus ādas veidojumus, piemēram, kosmetologus, masierus, ginekologus u.c. Ja viņi mācētu atpazīt šos veidojumus un mudinātu savus klientus aiziet pie dermatologa un pārbaudīties, mēs varētu izglābt ļoti daudz cilvēku! Tieši tāpēc mūsu biedrība ir uzsākusi projektu “Izzini melanomu!”, kura mērķis ir izglītot dažādus speciālistus melanomas atpazīšanā, īpašu uzmanību pievēršot tieši speciālistiem reģionos. Visbiežāk cilvēki klusē, jo nezina, kā uzrunāt, lai neizklausītos uzbāzīgi un nepieklājīgi. Mēs to gribam mainīt.
Vēl viena būtiska joma, kura būtu jāsakārto, ir pārrobežu medicīnas sistēma, lai mūsu melanomas pacienti, kuriem dažādu apstākļu dēļ nav pieejama nepieciešamā ārstēšana Latvijā, varētu braukt uz ārvalstīm un piedalīties klīniskajos pētījumos. Es zinu vairākus pacientus, kuri pirms vairākiem gadiem bija 4.stadijā un kuriem tika piedāvāta paliatīvā aprūpe, bet, pateicoties tam, ka viņiem bija iespēja piedalīties klīniskajos pētījumos, viņi joprojām ir dzīvi, skrien maratonu, kāpj kalnos un var pilnvērtīgi dzīvot.
Vai, Jūsuprāt, cilvēki Latvijā rūpējas par savas ādas veselību un ir pietiekami informēti par melanomas riska faktoriem?
Es varu spriest tikai personīgi, jo šajā jomā Latvijā nav pētījumu. Manuprāt, lielai daļai cilvēku ir uzskats „Es zinu, ka saule ir kaitīga, bet man nepatīk, ka man vasarā baltas kājas!” Ja cilvēks ir ieņēmis galvā, ka vienīgais skaistais kāju veids ir brūnas kājas, tur nelīdzēs biedēšana ar saules kaitīgumu. Svarīgāk ir mainīt cilvēku domāšanu, lai viņi saprastu, ka arī balta āda ir skaista.
Dermatologi ļoti daudz runā par nepieciešamību lietot saules aizsargkrēmus un izvairīties no solāriju apmeklēšanas, bet cilvēki ne vienmēr tajā ieklausās, jo sekas no pārmērīgas sauļošanās jau neparādās uzreiz. Ar ādas vēzi var saslimt pat 20 un vairāk gadus vēlāk, tāpēc cilvēki bieži nesaista kopā jaunības pārmērīgo sauļošanos ar vēlākajos gados iegūto melanomu. Katru reizi, kad mūsu āda apdeg saulē, rodas bojājumi šūnās, un ar laiku šiem bojājumiem ir tendence uzkrāties, kas savukārt izraisa vēzi.
Ko darīt cilvēkiem, kuri savulaik ir daudz sauļojušies?
Tiem, kas kādreiz daudz bijuši saulē, ir jāatceras viena lieta, ka no šodienas dermatologs ir viņu labākais draugs. Ir jāatrod dermatologs, kuram uzticaties, kurš ir apzinīgs pret saviem pienākumiem un arī pašam jāseko līdzi visiem ādas veidojumiem. Briti bija veikuši pētījumu, ka lielākā daļa pacientu atliek vizīti pie ārsta 6 – 9 mēnešus, taču dažu melanomu attīstībā pat viens mēnesis var būt izšķirošs.
Cik lielas ir izredzes izveseļoties, ja melanoma tiek atklāta savlaicīgi?
1. stadijai jeb agrīni atklātai melanomai ir ļoti labas atveseļošanās prognozes un 98% varbūtība, ka melanoma neatgriezīsies. Tomēr neliels risks, ka tā atgriezīsies, pastāv. Pasaulē puse no pacientiem, kas nomirst ar melanomu, savulaik ir bijuši diagnosticēti ar 1. vai 2. stadiju. Melanoma var atgriezties pēc 5, 10 un pat 20 gadiem, tāpēc pat tajos gadījumos, ja melanoma ir veiksmīgi izgriezta, dermatologs jāturpina profilaktiski apmeklēt arī turpmāk.
Kādas ir jaunākās tendences melanomas ārstēšanā citviet Eiropā un pasaulē?
Kaut arī melanomas ārstēšanā vērojams ievērojams progress (pirms dažiem gadiem 5 gadu dzīvildze bija tikai 5% pacientu, tagad aptuveni 50% pacientu), joprojām puse pacientu nomirst, tāpēc zinātniekiem un farmācijas kompānijām ir vel daudz darāmā.
Attiecībā uz agrīno melanomu tiek strādāts pie tā, lai spētu prognozēt, kurš pacients progresēs un kurš nē. Lai nebūtu tā, ka mēs profilaktiski ārstējam visus. Otrkārt, tiek meklēta metode, kā precīzi novērtēt, kā konkrētais pacients reaģēs uz zālēm, jo var gadīties, ka zāles konkrētajam pacientam nestrādā vai strādā vāji.
Attiecībā uz metastātisko melanomu šobrīd tiek strādāts pie jaunām imūnterapijas zālēm, tiek pētītas kombinācijas, kad mērķterapija ir kopā ar imūnterapiju, kā arī tiek meklētas jaunas marķieru gēnu mutācijas, lai radītu jaunu mērķa terapiju.
Intervija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par intervijas saturu atbild biedrība “Soli priekšā melanomai”.
