6.1 C
Rīga
otrdien, 16 decembris, 2025
Home Blog Page 26

Valdībā atbalsta grozījumus iedzīvotāju un uzņēmumu papildu atbalstam ziemas sezonā

Valdība šodien atbalstīja grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, iekļaujot tajā papildu atbalsta pasākumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem gaidāmajā ziemas sezonā.

Tostarp paredzēts, ka visām mājsaimniecībām pirmās 100 patērētās kilovatstundas (kWh) tiks nodrošinātas par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 160 eiro par megavatstundu (MWh). Savukārt uzņēmumiem kompensēs 50% elektroenerģijas cenas virs 160 eiro par MWh. Elektroenerģijas tirgotāja negūtos ieņēmumus par maksas samazinājumu par patērēto elektroenerģiju kompensēs no valsts budžeta līdzekļiem.

Attiecībā uz mājsaimniecībām, kuras apkurē patērē dabasgāzi, valsts tirgotājiem kompensēs summu, kas būs virs 108,75 eiro par MWh.

Savukārt siltumapgādē līdz 150 eiro par MWh tiks saglabāts jau apstiprinātais atbalstu, kur valsts kompensē 50% no cenas, kas pārsniedz 68 eiro par MWh. Savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh valsts kompensēs 90%.

Ekonomikas ministrija likumprojekta anotācijā skaidro, ka, piemēram, ja siltumenerģijas tarifs būs 340 eiro par MWh, tad ar piemēroto valsts atbalstu, galalietotājam faktiski būs kompensēti 62% no kopējā siltumapgādes rēķina.

Atbalsts attieksies uz periodu no šī gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim. 

Kā skaidro Ekonomikas ministrija, ņemot vērābūtisko siltumenerģijas tarifu pieaugumu un ievērojot to, ka vairākās pašvaldībās siltumenerģijas tarifs pārsniegs 300 eiro par MWh, konstatēts, ka noteiktais mehānisms, kas paredz kompensēt izmaksu pieaugumu 50% apmērā vairs nav atbilstošs situācijai un rada risku, ka daudzas mājsaimniecības nespēs norēķināties par siltumapgādi kā rezultātā var palikt bez apkures vai nokļūt parādos. Līdzīga situācija un riski mājsaimniecībām veikt norēķinus par energoapgādi veidosies arī elektroenerģijas apgādē, kur paredzamā apkures sezonas vidējā mājsaimniecību cena būs aptuveni 270-280 eiro par MWh, savukārt dabasgāzes tarifs mājsaimniecībām, kas nav saistītie lietotāji, šobrīd ir apmēram par 45 eiro par MWh lielāks nekā tām mājsaimniecībām, kurām tiek piemērots regulētā saistīto lietotāju dabasgāzes cena 108,7 eiro par MWh.

Kā ziņots, valdošā koalīcija pirmdien vienojās par papildu energoatbalsta 425 miljonu eiro apmērā piešķiršanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) pirmdien pēc koalīcijas sēdes norādīja, ka panāktā vienošanās paredz atbalsta sniegšanu gan iedzīvotājiem, gan juridiskajām personām, tajā skaitā, uzņēmumiem un biedrībām.

Ministre skaidroja, ka 165 miljonu eiro liels papildu atbalsts paredzēts mājsaimniecībām un ka 260 miljonu eiro liels atbalsts paredzēts uzņēmumiem un citām juridiskām personām.

Valdība atbalsta atteikšanos no Krievijas gāzes! (+VIDEO)

Valdība konceptuāli vienojusies ar 2023. gada 1. janvāri atteikties no Krievijas dabasgāzes. Valdībā atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) virzītie grozījumi Enerģētikas likumā vēl jāskata Saeimai.

Video

Valdība atbalsta 69 padomju un nacistisko režīmu slavinošu pieminekļu demontāžu

Valdība ceturtdien atbalstīja 69 padomju un nacistisko režīmu slavinošu pieminekļu, piemiņas zīmju, piemiņas vietu un citu objektu demontāžu.

23.jūnijā stājās spēkā likums “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”, saskaņā ar kuru publiskajā ārtelpā, publiskajā būvē vai publiskas personas iekštelpā, izņemot akreditētus muzejus, aizliegts eksponēt pieminekļus, piemiņas zīmes, piemiņas plāksnes, piemiņas vietas, arhitektoniskus vai mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas izvietoti Latvijas teritorijā kopš 1940.gada un atbilst vismaz vienam no noteiktajiem kritērijiem – tie slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu, tie slavina totalitārismu, vardarbību, militāru agresiju, karu un kara ideoloģiju vai arī tie ietver padomju varas vai nacisma simbolus.

Atbilstoši likumam ticis noteikts, ka Rīgā, Uzvaras parkā esošais monuments ir demontējams, savukārt iepriekš minētajiem kritērijiem atbilstošus demontējamos objektus nosaka Ministru kabinets.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība” un Latvijas Okupācijas muzejs jūnija beigās pēc demontējamo objektu izvērtēšanas nolēma, ka demontējami ir 69 objekti.

Demontēšanai piedāvātās vietas ir visos Latvijas vēsturiskajos novados, 23 pašvaldību teritorijās. Pārsvarā piemiņas vietas atrodas novadu teritorijās, turklāt nereti šādas piemiņas vietas ir cilvēku reti apmeklētas un nomaļas.

Zināmākie padomju laika pieminekļi atrodas valstpilsētās. Nojaucamo objektu sarakstā iekļauti šādi objekti Liepājā, Rēzeknē un Daugavpilī, norāda Kultūras ministrija. Līdztekus jau nojaukšanai lemtajam piemineklim Pārdaugavā Rīgā ir identificēti vēl vairāki demontēšanai paredzēti padomju laika piemiņas objekti, tostarp Mežaparkā un Rumbulā.

Kurzemē šādi nojaukšanai paredzētie pieminekļi izvietoti Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, Medzes pagastā un Bunkas pagastā, Kuldīgas novada Alsungas pagastā, Gudenieku pagastā un Rendas pagastā, Dienvidkurzemes novada Kalētu pagastā un Vaiņodes pagastā.

Zemgalē pieminekļi atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā, Bauskas novada Mežotnes pagastā.

Vidzemē demontēs pieminekļus Alūksnes novada Annas pagastā, Jaunalūksnes pagastā, Annas pagastā, Liepnas pagastā un Mālupes pagastā, Gulbenes novada Druvienas pagastā, Beļavas pagastā un Stāmerienes pagastā, Smiltenes novada Gaujienes pagastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, Madonas novada Ošupes pagastā un Barkavas pagastā, kā arī Mārupes novada Tīrainē.

Latgalē šādi objekti atrodas Ludzā, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Malnavas pagastā, Goliševas pagastā un Pasienes pagastā, Balvos, Balvu novada Baltinavas pagastā un Tilžas pagastā, Krāslavā, Krāslavas novada Šķaunes pagastā, Kombuļu pagastā un Konstantinovas pagastā, Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, Nīcgales pagastā, Demenes pagastā, Maļinovas pagastā un Skrudalienas pagastā.

Ņemot vērā, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde turpina darbu pie demontējamo objektu saraksta, projektā noteiktais demontējamo pieminekļu saraksts pēc vajadzības vēl var tikt papildināts.

Atsevišķas pašvaldības jau lēmušas, ko darīt ar demontēšanai paredzētajiem pieminekļiem, piemēram, tos pārvietot uz kapiem, kuros apglabāti tostarp Padomju armijas karavīri.

Tikmēr, piemēram, Daugavpils dome lēma vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” atbilstību Satversmei.

Jautājums par pieminekļu nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu.

Valdība atbalsta 200 eiro pabalstu katram pensionāram (+VIDEO)

Valdība atbalstīja vienreizēja 200 eiro pabalsta piešķiršanu pensionāriem un personām ar invaliditāti.

Vienreizējs 200 eiro pabalsts saistībā ar Covid-19 izplatības dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju tiks piešķirts tiem, kuri no 2021.gada 1.marta līdz ārkārtējās situācijas beigām ir Latvijā piešķirtās vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji. Tiesības uz šo pabalstu būs arī tiem, kuri saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu, atlīdzību par apgādnieka zaudējumu vai arī ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji.

Papildu 200 eiro vienreizējs pabalsts tiks izmaksāts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta vai pabalsta personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana, saņēmējiem. Īpašās kopšanas pabalsta saņēmēji ir cilvēki, kurām pabalsts piešķirts, balstoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.

Vienreizējā pabalsta izmaksai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem īpašās kopšanas pabalsta saņēmējiem tiks novirzīti 3,8 miljoni eiro, savukārt pensiju, atlīdzību un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem – 108,7 miljoni eiro. Plānots, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) vienreizējo pabalstu visām likumprojektā noteiktajām mērķa grupām bez papildu personas iesnieguma izmaksās 2021.gada aprīlī un piegādās pabalsta saņēmēja norādītajā dzīvesvietā vai pārskaitīs uz kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontu.

Tiem, kuri vienlaikus saņem vairākus pakalpojumus, piemēram, vecuma pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu, piešķirs vienu 200 eiro vienreizējo pabalstu. Īpašās kopšanas pabalsta saņēmējiem papildu vienreizējais pabalsts 200 eiro apmērā tiks izmaksāts neatkarīgi no tā, ka par bērnu piešķirts vienreizējais atbalsts 500 eiro apmērā vai personai kā valsts pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam piešķirts 200eiro vienreizējais pabalsts.

Gadījumos, kad pensija, atlīdzība vai pabalsts piešķirts laikā no 1.marta līdz ārkārtējās situācijas beigām, VSAA bez papildu iesnieguma saņemšanas vienreizējo pabalstu izmaksās 30 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par pakalpojuma piešķiršanu.

No vienreizējā pabalsta netiks veikta parādu piedziņa un ieturējumi, kā arī to neņems vērā, novērtējot mājsaimniecības materiālos resursus sociālās palīdzības piešķiršanai.

Šādu vienreizējo pabalstu izmaksu paredz plānotie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas ceturtdien pieņemti valdības sēdē. Grozījumi vēl jāizskata un par tiem jābalso Saeimā.

LETA jau vēstīja, ka vienreizējo pabalstu saņems arī īpašās kopšanas pabalsta saņēmēji par bērniem un pilngadīgām personām, kuriem tas piešķirts atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumam, tātad pabalsts tiks izmaksāts par tiem cilvēkiem, kuriem smago funkcionēšanas ierobežojumu dēļ nepieciešama “24/7 aprūpe”.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) sniegtās informācijas, 2021.gada janvārī Latvijā dzīvojoši pensiju saņēmēji ir aptuveni 511 900, no kuriem vecuma pensiju saņēmēji ir aptuveni 431 300, invaliditātes pensijas saņēmēji apmēram 73 000, atlīdzību saņēmēji aptuveni 9800, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji aptuveni 21 800, bērna īpašas kopšanas pabalsta saņēmēji apmēram 2600 un pilngadīgas personas ar invaliditāti, kuras saņem īpašas kopšanas pabalstu, aptuveni 16 200.

Video

Valdība apspriedīs ierobežojumu pastiprināšanu (+VIDEO)

Šodien diskutēs par Covid-19 ierobežojumu pastiprināšanu, lai samazinātu jaunā vīrusa paveida izplatību. Veselības ministrija atsakās komentēt, kādus pasākumus varētu piedāvāt, taču valdības jau apstiprinātajā ziņojumā par tā sauktā luksofora principa ieviešanu noteikts, ka pie esošās jaunā paveida izplatības jāapsver gan pārvietošanās, gan stingrāki tirdzniecības ierobežojumi.

Video

valdība

forši, jau pirmajā dienā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas valdība paziņo – nu, nesanāks ar tiem 58 miljoniem izbraukt kā mēs teicām iepriekš,būs vien jāsamazina par 500 miljoniem. Es pavisam nopietni sāku spriest kam iesmērēt dzīvokli un uz kurieni skriet prom dzīvot kamēr vēl no valsts ārā laiž 😀

Valdemārpils iedzīvotāji un pilsētas viesi satraukti: Sasmakas muiža iet bojā (+VIDEO)

Ar katru dienu tā kļūst aizvien līdzīgāka graustam. Deviņdesmitajos gados notikuši renovācijas darbi, kas devuši cerību. Diemžēl, process tika pārtraukts un muiža palēnām iet bojā – durvis uzlauztas, logi izsisti un ēkas sienas sabojātas ar huligānu mākslu.

Video

Vakcinēties vēlas tikai puse sabiedrības! (+VIDEO)

Darbu sāk Vakcinācijas birojs, kura galvenais uzdevums – nodrošināt, lai vakcinēšanas process ritētu gludi un savu poti pret Covid-19 bez aizķeršanās varētu saņemt ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš to vēlēsies. Birojam, visticamāk, būs ne tikai jārisina loģistikas un iepirkumu jautājumi, bet arī jāpārliecina sabiedrība vakcinēties. Jo pašlaik šo iespēju izmantot plāno tikai puse Latvijas sabiedrības. Tā liecina pēc sabiedrisko mediju portāla “lsm.lv” pasūtījuma veiktais SKDS pētījums.

Video

Vakcinēties pret gripu bez maksas šosezon varēs ikviens Latvijas iedzīvotājs

Valdība lēmusi atbalstīt grozījumus, kas paredz, ka pretgripas vakcīnu būs iespējas saņemt par velti ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

Šī gada 1.februārī Vakcinācijas noteikumos jau tika veikts grozījums, kas paredzēja iespēju šīs gripas sezonas laikā no 3.februāra atbilstoši pieejamajam pretgripas vakcīnu apjomam veikt bērnu un iedzīvotāju, kas vecāki par 50 gadiem, vakcināciju pret gripu.

Ņemot vērā, ka gripas epidēmijas draudi joprojām pastāv, bet pretgripas vakcīnu, kuras valsts ir iepirkusi riska grupu vakcinācijai, izlietojums joprojām ir ļoti gauss, Veselības ministrija ir pieņēmusi lēmumu, ka esošās pretgripas vakcīnas ir jādara pieejamas visiem Latvijas iedzīvotājiem imunizācijai pret gripu.

Vienlaicīgi, pieaugot gripas un Covid-19 saslimstības rādītājiem, ir paredzams papildu slogs ārstniecības iestādēm, īpaši ģimenes ārstu praksēm. Lai to novērstu, ir nepieciešama plaša vakcinācija pret gripu.

Vakcīnas būs par velti līdz šīs gripas sezonas beigām.

Šāda riska grupu paplašināšana tiek noteikta uz terminētu periodu – tikai šai gripas sezonai un atbilstoši pieejamajam, valsts iepirktajam pretgripas vakcīnu apjomam – līdz brīdim, kad beigsies valsts iepirktās vakcīnas šai gripas sezonai.

Vakcinēšanas pret Covid-19 temps turpina paātrināties – otrdien sapotēti 1592 cilvēki

Otrdien Latvijā pret Covid-19 vakcinētas 1592 personas, kas ir par 247 vairāk nekā pirmdien, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, pirmdien Latvijā poti pret Covid-19 saņēmuši 1345 cilvēki, lai gan sākotnēji tika ziņots par 1312 vakcinētajiem.

Kopš vakcinēšanas kampaņas sākuma Latvijā pret Covid-19 sapotētas 9899 personas. Līdz šim kopumā vakcinētas 7629 ārstniecības personas un 2270 ārstniecības iestāžu darbinieki.

Otrdien vakcinācija pret Covid-19 notika 33 slimnīcās. Visvairāk mediķu, kā jau ierasts, tika vakcinēti Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur poti saņēma 307 cilvēki, līdz ar to kopš vakcinēšanās kampaņas sākuma šajā iestādē sapotēti 2867 cilvēki.

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā otrdien vakcinēti 236 cilvēki, līdz ar to šajā iestādē kopumā pret Covid-19 sapotēti 1116 cilvēki.

Savukārt Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā otrdien vakcinēti 196 mediķi, bet kopumā tur pret Covid-19 sapotēti 2413 cilvēki.

Vismazāk cilvēku otrdien vakcinēti Ogres rajona slimnīcā un Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā. Pēc pašreizējās informācijas, otrdien poti pret Covid-19 katrā no minētajām slimnīcām saņēmuši tikai pieci cilvēki.

Jau ziņots, ka Latvija līdz šim ir saņēmusi 30 255 farmācijas uzņēmuma “Pfizer” un “BioNTech” ražotās vakcīnas “Comirnaty” devas un 1200 kompānijas “Moderna” ražotās vakcīnas devas. Tās paredzētas kopumā 15 727 cilvēkiem, jo vienas personas vakcinēšanai nepieciešamas divas devas. 

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) izdevis rīkojumu, kas nosaka, ka no 11.janvāra tiek vakcinēti visi ārstniecības iestādēs strādājošie, kuri to vēlas. No 28.decembra kā pirmos vakcinēja lielo slimnīcu darbiniekus, 9.decembrī sāka vakcinēt ģimenes ārstus, bet no 11.janvāra šī iespēja ir visiem ārstniecības iestādēs strādājošajiem – ārstiem, ārstu palīgiem, māsām, zobārstiem, vecmātēm un citiem.

Vakcinēšanās pret Covid-19 Latvijā teju apstājusies

Pagājušajā nedēļā vakcinēšanās pret Covid-19 temps Latvijā bijis zemākais kopš 2021.gada janvāra un februāra, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati.

Kopumā pagājušajā nedēļā pret Covid-19 vakcinējušies ap 7200 cilvēki jeb ap 1000 cilvēku dienā. Augstākas vakcinācijas temps bija vērojams pat dažā 2021.gada janvāra nedēļā, kad vakcīnas pret Covid-19 bija pieejamas tikai mediķiem, pretstatā pašreizējai situācijai, kad vakcīnu netrūkst.

Salīdzinoši visaugstākais vakcinēšanās temps Latvijā tika sasniegts 2021.gada maija beigās, kad vienas nedēļas laikā tika vakcinēti pat 117 000 cilvēku. Nākamais uzrāviens tika sasniegts 2021.gada oktobra vidū, vairākās nozarēs ieviešot obligātās vakcinēšanās prasību, kad raženākajā nedēļā tika vakcinēti ap 89 000 cilvēku. Vēl 2022.gada janvāra pirmajā nedēļā potes pret Covid-19 Latvijā saņēma ap 72 000 cilvēku, taču turpmākajās nedēļās vakcinēšanās temps apsīka.

Vakcināciju pagājušajā nedēļā joprojām uzturēja balstvakcinācija – no vakcinācijas kopējā apjoma ap 80% bija “trešās potes”.

Arī šīs nedēļas pirmā darba diena neliecina par izmaiņām situācijā. Pirmdien potes pret Covid-19 saņēmušas vien 500 personas, tostarp 400  saņēmuši balstvakcīnu. Minētie dati gan vēl var mainīties, jo vakcinācijas iestādes datus par vakcinētajiem sistēmās mēdz ievadīt ar vairāku dienu nobīdi.

Līdz šim kopumā vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu Latvijā saņēmuši ap 1,056 miljoni cilvēku jeb ap 56,1% no visiem valsts iedzīvotājiem. No tiem otro devu saņēmuši ap 1,013 miljoni iedzīvotāju, bet vēl ap 287 000 cilvēku ir saņēmuši “Johnson&Johnson” potes, kam atbilstoši valstī spēkā esošajam regulējumam nepieciešama tikai viena deva, līdz ar to vakcinācijas procesu pabeigušo kopskaits sasniedzis 1,3 miljonus jeb 69% no visiem valsts iedzīvotājiem.

Rēķinot pirmās potes un “Johnson&Johnson” vakcīnas saņēmēju kopskaitu, tas šajās dienās sasniedzis aptuveni 1,34 miljonus cilvēku. Savukārt revakcināciju līdz šim Latvijā veikuši ap 504 000 cilvēku jeb 26,8% iedzīvotāju.

Aplūkojot pilngadību sasniegušos valsts iedzīvotājus, no tiem pirmo poti pret Covid-19 ir saņēmuši aptuveni 64%, vakcinācijas procesu pabeiguši ir aptuveni 80%, bet revakcinējušies – ap 33%.

Latvijā ir pieejamas piecas lietošanai Eiropas Savienībā apstiprinātās vakcīnas pret Covid-19 – “Pfizer”/”BioNTech”, “Moderna”, “Nuvaxovid”, “AstraZeneca” un “Johnson&Johnson”, taču “AstraZeneca” vakcīnu zemā pieprasījuma dēļ Latvijā faktiski vairs nelieto, un arī “Johnson&Johnson” vakcīnu izmantošana arvien samazinās, jo eksperti atzīmējuši tās salīdzinoši mazāko efektivitāti. 2020.gada decembrī kā pirmos Latvijā pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, bet masveidīgāka iedzīvotāju vakcinēšana sākās 2021.gada marta izskaņā. Latvijā vakcīnas pret Covid-19 iedzīvotājiem ir pieejamas no piecu gadu vecuma.

Vakcinēšanai pret Covid-19 veidos īpašu biroju! (+VIDEO)

Vakcinēšanas pret Covid-19 masveida nodrošināšanai veidos īpašu biroju, otrdien preses konferencē pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš norādīja, ka epidemioloģiskā situācija valstī joprojām ir nopietna un kritiska. “Mēs vēl nevaram atļauties atslābt,” uzsvēra Kariņš.

Premjers informēja, ka otrdien valdības un Krīzes vadības padomes sēdē tika uzklausīts veselības ministrs Daniela Pavļuta (AP) redzējums par to, kādā veidā organizēt masveida vakcinēšanu pret Covid-19.

“Redzējums ir skaidrs – būs īpašs birojs, kura vienīgais uzdevums būs ikdienā organizēt un vadīt vakcinēšanas procesu,” sacīja Kariņš, piebilstot, ka biroja darbā tiks pieņemti cilvēki, kuru tiešais uzdevums būs veikt šos pienākumus.

Video

Vakcinējot 70 līdz 75% Latvijas iedzīvotāju varētu apturēt Covid-19 izplatīšanos!

Vakcinējot 70 līdz 75% Latvijas iedzīvotāju varētu apturēt Covid-19 izplatīšanos, lai gan ideālā variantā būtu, ja visi Latvijas iedzīvotāji izvēlētos vakcinēties pret Covid-19 vīrusu, šorīt intervijā TV3 raidījumam atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš piebilda, ka pēc epidemiologu aprēķiniem nepieciešams vakcinēt līdz 75% Latvijas iedzīvotāju, lai varētu uzskatīt, ka Covid-19 vīrusa izplatība tiktu apturēta.

“Es saprotu, ka ir daļa sabiedrības, kura varētu atteikties no vakcinācijas, bet es velētos, lai katrs Latvijas iedzīvotājs veiktu vakcināciju, tādējādi vēl vairāk nostiprinātu imunitāti pret vīrusu,” sacīja premjers un piebilda, ka vakcīnu iegādei nauda tiks piešķirta tādā apjomā un tik ilgi, kamēr tas būs neieciešams, jo, lai vakcinētu visus Latvijas iedzīvotājus nepieciešams vismaz 4 miljoni vakcīnu, jo vienam cilvēkam nepieciešamas divas devas.

Lai gan vakcinācija Latvijā varētu sākties janvārī, tas nenozīmē, ka uzreiz tiks atcelti drošības pasākumi, jo pēc viņa domām bez ārkārtējās situācijas statusa atsevišķi drošības pasākumi būs jāievēro līdz vasaras vidum.

Jau ziņots, ka vakcīna pret Covid-19 iedzīvotājiem tiks nodrošināta bez maksas, otrdien pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem uzsvēra Kariņš.

Viņš informēja, ka valdība uzklausīja Veselības ministrijas sagatavoto ziņojumu par vakcinācijas stratēģiju pret Covid-19. Premjera vērtējumā, ziņas par vakcīnu pret Covid-19 ir cerīgas, jo vairāki zāļu ražotāji ir vērsušies Eiropas Zāļu aģentūrā ar piedāvājumu izmantot ražotāju izstrādātās vakcīnas.

Kariņš pieļāva, ka Latvijā vakcinēšana pret Covid-19 varētu sākties janvārī, tomēr prognozējams, ka plašāka vakcinēšana varētu notikt sešus mēnešus pēc pirmo vakcīnu saņemšanas. Viņš uzsvēra, ka valsts iegādāsies šīs vakcīnas un iedzīvotājiem tās nodrošinās bez maksas.

Ministru prezidents aicināja sabiedrību sargāt sevi un apkārtējos līdz brīdim, kad Latvijā būs iespējama plašākas vakcinēšanas iespējas.

Jau ziņots, ka Latvijas iedzīvotāju vakcinēšana pret Covid-19 2021.gadā varētu izmaksāt 26,7 miljonus eiro, aplēsusi Veselības ministrija (VM).

Šīs izmaksas iekļautu samaksu par vakcīnām pret Covid-19, to piegādi, loģistiku un ievadi, un tās plānots segt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem izdevumiem”.

Ministru kabineta ārkārtas sēdē vakar tika izskatīts VM sagatavotais informatīvais ziņojums par vakcinācijas stratēģiju pret Covid-19. Daudzviet Eiropā valstis jau veic pavisam konkrētus vakcinēšanas infrastruktūras sagatavošanas priekšdarbus, lai vakcināciju pret Covid-19 varētu sākt nekavējoties, līdz ko tiks dotas atļaujas pirmo vakcīnu lietošanai. No Latvijas VM sniegtās informācijas noprotams, ka praktiskie vakcinēšanas sagatavošanas darbi vēl ir procesā.

Piemēram, VM norāda, ka “nepieciešams risināt” jautājumus saistībā ar iepirkumiem vakcīnu uzglabāšanai un loģistikas pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī vēl esot jāpilnveido jauna funkcionalitāte e-veselībā, lai varētu norādīt, ka cilvēks ir vakcinējies, un varētu izsekot vakcinācijas efektivitātei.

Vakcīnas pret Covid-19 blakusparādību dēļ hospitalizēts tās saņēmējs!

Pēdējās nedēļas laikā tika reģistrēta vakcīnas pret Covid-19 blakne, kā rezultātā tās saņēmējs tika hospitalizēts, valdības sēdē pavēstīja Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens.

Pēc viņa sacītā, patlaban eksperti izvērtē situāciju kopā ar ārstiem un Imunizācijas valsts padomi.

Kopumā par vakcīnu blaknēm esot ziņots relatīvi reti – 2% gadījumu. Kopumā, pēc Henkuzena paustā, “situācija norit atbilstoši plānam”. “Mums vidēji ienāk ap 20 ziņojumiem dienā, kas ir apmēram 2% no visām veiktajām vakcīnām,” skaidroja ZVA direktors. Tomēr vakcīnu blakusparādības kopumā atbilst tam, kā to paredz vakcīnu profils.

Vienlaikus patlaban arī Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) gatavo dokumentu, kas paskaidros, kā vakcīnas tiks atjaunotas, lai tās pārveidotu atbilstoši jaunajam Covid-19 paveidam.

Paralēli, divi vakcīnu ražotāji – “Pfizer”/”BioNTech” un “AstraZeneca” – ir sākuši pētījumus, lai noskaidrotu vakcīnu efektivitāti bērnu vidū.

Vadoties pēc ZVA informācijas, tāpat kā pēc visu vakcīnu un jebkuru zāļu saņemšanas arī pēc Covid-19 vakcīnu ievadīšanas var tikt novērotas blaknes. Visbiežāk saņemtajos ziņojumos par blaknēm norādītās sāpes vakcīnas ievadīšanas vietā, apsārtums, tūska, limfmezglu jutīgums, kā arī vispārējas sūdzības par nogurumu, paaugstinātu temperatūru, drudzi, galvassāpēm, locītavu un muskuļu sāpēm un miegainību.

Saskaņā ar ziņojumos sniegto informāciju minētās blaknes izzuda dažu dienu laikā. Līdzīgas šādas vakcīnizraisītas reakcijas novērojamas arī citu vakcīnu lietošanas gadījumā.

Pirms apstiprināšanas visas vakcīnas Eiropas Savienībā (ES), tostarp vakcīnas pret Covid-19, tāpat kā visas zāles tiek pārbaudītas pēc vienādi augstiem drošuma, kvalitātes un efektivitātes standartiem. Nekādas atkāpes no stingrajām prasībām vakcīnu izpētei un apstiprināšanai netika veiktas.

ZVA uzsver, ka vakcīnas pret Covid-19 ES tiek apstiprinātas tikai gadījumā, ja EZA saņem uzticamus un pārliecinošus zinātniskus pierādījumus, ka vakcīnu sniegtie guvumi daudzkārt pārsniedz riskus.

Covid-19 vakcīnu izstrādes, vērtēšanas un apstiprināšanas process ir prasījis mazāk laika nekā citām vakcīnām, jo ir ieguldīti un apvienoti vēsturiski nebijuši zinātnes, finanšu un cilvēkresursi, kā arī radikāli mainīta sadarbības operativitāte starp vērtēšanas, apstiprināšanas iestādēm un vakcīnu izstrādātājiem.

Pētnieki jau vairāk nekā desmit gadus ir pētījuši potenciālās SARS un MERS vīrusa vakcīnas. Šie ilgstošie iepriekšējie pētījumi kalpo par pamatu ātrākai vakcīnu izstrādei Covid-19 pandēmijā.

Pēc visu zāļu, arī vakcīnu, nonākšanas tirgū visu ES dalībvalstu atbildīgās iestādes, Latvijā – ZVA, pastāvīgi apkopo un vērtē jaunāko informāciju par zālēm. ZVA tostarp rūpīgi analizē saņemtos ziņojumus par blaknēm un nepieciešamības gadījumā veic reglamentējošas darbības, piemēram, ar jaunu drošuma informāciju tiek papildināta lietošanas instrukcija un zāļu apraksts.

Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī pirmo poti pret Covid-19 Latvijā saņēmuši 630 cilvēki, bet otro – 154, tādējādi kopumā pirmdien tikušas vakcinētas 784 personas, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati.

Arī pirmdien pamatā tikuši vakcinēti mediķi un medicīnas iestāžu darbinieki, kamēr nākamajā prioritārajā grupā – sociālās aprūpes centros – vakcinēšanas aktivitāte bijusi nedaudz zemāka.

Ar pirmo poti pret Covid-19 vakar vakcinēti 377 medicīnas iestāžu darbinieki un ārstniecības personas, 207 sociālās aprūpes iestāžu klienti un divi darbinieki, bet 44 sapotētās personas klasificētas kā “Cita paaugstinātā riska grupa”. Pa vienai personai vakcinēta “pēc paša vēlēšanās” un “persona vecumā virs 60 gadiem”. Šie cilvēki pamatā saņēmuši “AstraZeneca” vakcīnas.

Vakcinācijas tempi pret Covid-19 ar otro poti saglabājas zemi

Vakcinācijas tempi pret Covid-19 ar otro poti saglabājas zemi – piektdien vakcīnas otro devu saņēmuši 17 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Ar vakcīnas otro poti Latvijā sāka vakcinēt šonedēļ. Pirmdien tika vakcinēts 571 cilvēks, otrdien – 804, trešdien -750, taču ceturtdien temps kritās un tika vakcinēti vien 13 cilvēki. Arī piektdien vakcinācijas tempi saglabājās zemi. NVD iepriekš skaidroja, ka iepriekš publiskotais vakcinēto cilvēku skaits dažu dienu laikā var mainīties, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem dati par vakcinācijas faktu “E-veselības” sistēmā tiek ievadīti vienas līdz piecu darbdienu laikā pēc vakcinācijas fakta.

Pagājušajā diennaktī kopumā vakcinēti 213 cilvēki, no tiem 196 saņēmuši vakcīnas pret Covid-19 pirmo poti. Kopš vakcinēšanas sākuma decembra beigās vakcīnas pret Covid-19 pirmo poti saņēmuši 16 741 cilvēks, bet otro – 2155 cilvēki.

Piektdien vakcīnas pirmo poti saņēma 95 ārstniecības personas un 101 ārstniecības iestāžu darbinieks, savukārt otro poti saņēma 13 ārstniecības personas un četri ārstniecības iestāžu darbinieki.

Visvairāk ar pirmo poti cilvēki pret Covid-19 piektdien vakcinēti Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā – 100, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā – 69, medicīnas sabiedrībā “ARS”- 20, Jelgavas pilsētas slimnīcā – 6, un Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā – 1.

Otro poti 11 cilvēki saņēmuši Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, bet seši – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Līdz piektdienai vakcinācijas procesā izlietotas 17 724 “BioNTech” un “Pfizer” vakcīnas un 1172 “Moderna” vakcīnas.

Jau ziņots, ka 18.janvārī vakcinācijas otro devu pret Covid-19 sāka saņemt mediķi, kuri pirmo poti saņēma pagājušā gada beigās.

Vakcinācijas otrais aplis notiks tajās pašās slimnīcās, kur tā tika sākta, proti, trīs universitātes slimnīcās un septiņās reģionālajās slimnīcās.

Atbilstoši instrukcijai vienai personai jāievada divas vakcīnu devas. Vakcīnu devas, kas bija paredzētas pirmajai vakcinācijai, patlaban ir jau gandrīz izlietotas. Pirmreizējā vakcinācija atsāksies brīdī, kad Latvija saņems nākamās vakcīnas, ziņo Veselības ministrija.

Vakcinācijas pret Covid-19 temps turpina kāpt

Ceturtdien pret Covid-19 sapotējot 8122 cilvēkus, vakcinācijas temps Latvijā turpina kāpt, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

Ņemot vērā, ka datu ievadīšana sistēmā iespējama vairākas dienas, šis rezultāts vēl varētu mainīties. Piemēram, papildinot trešdienas datus, 21.aprīlī sasniegts līdz šim augstākais vienā dienā sapotēto cilvēku skaits, vakcīnu saņemot kopumā 9370 cilvēkiem. Vakar vakcinēto cilvēku skaits ir trešais augstākais kopš vakcinācijas procesa sākšanas valstī.

Pirmo vakcīnas devu vakar saņēma 5973 personas, savukārt otro – 2149 cilvēki. Šonedēļ kāpis ne vien kopējais vakcinēto cilvēku skaits, bet arī vērā ņemami pieaudzis vakcinācijas procesu noslēgušo iedzīvotāju skaits – kopš pirmdienas četru dienu laikā otro poti pret Covid-19 saņēma 7168 cilvēki, kas ir līdz šim augstākais rādītājs.

Šīs nedēļas pirmajās četrās dienās vidēji diennaktī potēti 6976 cilvēki, bet pēdējo septiņu dienu laikā – vidēji 6051 cilvēki diennaktī, vakcinācijas tempam pieaugot.

Aizvadītajā dienā vakcinācija kopumā notikusi 363 iestādēs. Visvairāk cilvēku sapotēja SIA “Veselības centrs 4”, SIA “Veselības centru apvienība”, Jēkabpils reģionālā slimnīcā, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Aptuveni 38% vakar vakcinēto cilvēku bija vecumā virs 60 gadiem, ap 30% – personas ar hroniskām slimībām. Tāpat vakar vakcinēti vairāk nekā 700 izglītības iestāžu darbinieki, turpinājās ārstniecības personu un ārstniecības, kā arī sociālās aprūpes centru darbinieku potēšana. Teju 200 no vakar potētajiem bija cilvēki, kas identificēti kā nozaru prioritāro iestāžu darbinieki. Vakcinēts arī nepilns 100 operatīvo dienestu darbinieku.

Tāpat aizvadītajā diennaktī poti pret Covid-19 saņēma viens vismaz 100 gadus vecs vīrietis. Šajā vecuma grupā Latvijā vakcīnu pret Covid-19 saņēma jau 16 personas.

Vakar visplašāk izmatotas “Moderna” vakcīnas, kopumā pirmajai un otrajai potei izlietojot 5258 šīs vakcīnas devas. Ar “Pfizer/BionTech” vakcīnu kopumā vakar sapotēti 2223 cilvēki, bet “AstraZeneca” vakcīna ievadīta 641 personai.

Līdz šim vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu Latvijā saņēma 205 384 cilvēki jeb 10,84% valsts populācijas, savukārt otro poti saņēma 35 438 cilvēki jeb 1,87% iedzīvotāju.

Vakcinācija pret Covid-19: Pirmie potes saņems mediķi, bet daļa mediķu atsakās no Covid-19 vakcīnām (+VIDEO)

Sākotnēji ar Covid-19 vakcīnu plānots sapotēt 4875 ārstniecības personas, preses konferencē atzina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens.

Pirmajā fāzē plānots saņemt 9750 vakcīnas, un pēc piesardzības principa, sākotnēji nevakcinēs 9750 personas, bet gan 4875, lai nodrošinātu abas cilvēkam nepieciešamās vakcīnas devas.

Henkuzens stāstīja, ka pusi devu pieturēs lieltirgotavās 21 dienu, lai būtu droši, ka vakcīnas pietiek abām devām. “Kad sistēma strādās gludi, paļausimies uz nākamajām piegādēm,” piebilda ZVA direktors, uzsverot, ka nākamās vakcīnu piegādes plānotas jau nākamo nedēļu laikā.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa piebilda, ka pirmajā fāzē prioritārā vakcinēšanas grupa ir ārstniecības iestāžu darbinieki, īpaši tie, kuri iesaistīti Covid-19 pacientu aprūpē. Attiecīgi ārstniecības iestādēm būs rūpīgi jāplāno, kurus darbiniekus vakcinēs, viņus noteiktā secībā ieliekot vakcinēšanas sarakstā.

Video

Balstoties uz cilvēku sarakstu, kuri vēlas vakcinēties, slimnīcas veiks pasūtījumu SPKC, konkrēti pasakot, cik cilvēkus plānots vakcinēt nākamajā nedēļā. SPKC attiecīgi savlaicīgi ieplānos, ka arī pēc 21 dienas šie paši cilvēki saņems otro vakcīnas devu.

LETA jau ziņoja, ka pirmie, kas saņems “Pfizer” un “BioNTech” izstrādāto vakcīnu pret jauno koronavīrusu, būs veselības aprūpes sistēmas darbinieki.

Saskaņā ar ZVA publiskoto informāciju, no medicīnas darbiniekiem pirmie vakcīnas varētu saņemt ap 3000 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku. Pēc tam tiktu vakcinēti Covid-19 pacientus ārstējošo slimnīcu darbinieki, bet pēc tiem – pārējie veselības aprūpes sistēmas darbinieki, priekšroku dodot gados vecākajiem.

Provizoriski gada pirmajos mēnešos, bet ne vēlāk kā martā pie vakcīnām pret Covid-19 varētu tikt ilgstošās sociālās aprūpes centru klienti un darbinieki, kuru kopskaits ir ap 19 600. Martā varētu sākt vakcinēt arī personas, kas ir sasniegušas 60 gadu vecumu. Prioritāri tiktu vakcinēti gados vecākie cilvēki. ZVA paredzējusi, ka tiktu vakcinēti aptuveni 12 000 cilvēku vecumā no 90 gadiem, 86 700 cilvēku vecumā 80-89 gadi, 89 000 cilvēku vecumā 70-79 gadi un 300 000 cilvēku vecumā 60-69 gadi.

Laika periodā no maija līdz jūnijam vakcīnas pret Covid-19 varētu saņemt arī 332 000 cilvēku, kuri ir jaunāki par 65 gadiem un sirgst ar hroniskām slimībām. Šajā kategorijā ietilpst, piemēram, personas ar sirds un asinsvadu slimībām, hroniskām nieru, plaušu, dziļāko elpceļu slimībām, kā arī cukura diabētu slimnieki, personas ar demenci, tuberkulozi, HIV/AIDS un hronisku C hepatītu.

Vakcinēšanās pret jauno koronavīrusu Eiropas Savienībā sāksies 27.decembrī, iepriekš paziņoja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. “Tas ir Eiropas brīdis. 27., 28. un 29.decembrī vakcinācija sāksies visā ES,” tviterī rakstīja Leiena. Konkrēts datums, kad vakcinēšanos varētu sākt Latvijā, vēl nav publiski nosaukts, taču veselības ministre solījusi, ka tas notiks uzreiz, tiklīdz vakcīnas būs pieejamas.

Vakcinācija pret Covid-19 Latvijā varētu sākties 28.decembrī

Atbilstoši pašreizējām prognozēm, vakcinācija pret Covid-19 Latvijā varētu sākties 28.decembrī, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

Ņemot vērā, ka tiek plānots pirmās vakcīnas pret Covid-19 saņemt jau līdz gada beigām, 28.decembrī Latvijā sāks darboties desmit vakcinācijas pret Covid-19 kabineti. Tajos vakcīnu varēs saņemt ārstniecības personāls, kas strādā ar Covid-19 pacientiem un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieki.

Ja Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ieteiks reģistrēt “BioNTech un Pfizer” izstrādāto vakcīnu pirmdien, 21.decembrī, tad dažu dienu laikā Eiropas Komisija (EK) lemtu par reģistrācijas apliecības piešķiršanu, kas ir derīga visās Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs. Pēc tam vakcīnu var sākt nogādāt vienlaikus uz visām ES valstīm, tostarp Latviju.

Visi minētie datumi var mainīties, jo oficiāli ne EZA, ne EK šos datumus no savas puses nav apstiprinājuši.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) uzsver, ka vakcinācijas uzsākšana nav sacensība uz ātrumu. “Mūsu prioritāte ir pārliecība, ka visas iesaistītās puses ir zinošas un gatavas darbam. Atgādinu, ka ir daļa informācijas, ko ES valstis saņems tikai brīdī, kad EZA vakcīnu ieteiks reģistrēt,” norāda ministre.

Viņa tostarp skaidro, ka Latvija ir izdarījusi visu, lai būtu gatava vakcīnu saņemt, organizēt tās izplatīšanu un piedāvātu to saņemt pirmajai sabiedrības grupai, kas šobrīd ir visneaizsargātākā – mediķi, kas strādā ar Covid-19 pacientiem, un NMPD darbinieki.

Vakcinēšanās pret Covid-19 būs brīvprātīga, tostarp veselības aprūpes darbiniekiem. Ņemot vērā vakcīnu pakāpenisko ienākšanu tirgū, sākumā tiks vakcinētas visneaizsargātākās Latvijas sabiedrības grupas. Mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu veselības aprūpes sistēmas darbu, kā arī samazināt mirstības un saslimstības radīto slogu uz veselības aprūpes sistēmu.

Plānots, ka pēc citu vakcīnu izvērtēšanas EZA un pēc to reģistrēšanas ES, nākamā gada janvārī Latvijai tiks piegādātas arī citu ražotāju vakcīnas, piemēram, “Moderna” un “AstraZeneca” izstrādātās vakcīnas.

Kā vēstīts, pirmie Latvijā vakcīnas saņems veselības aprūpes darbinieki, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem slimnīcās un NMPD. Pēc tam secīgi vakcinēties varēs pārējie veselības aprūpes darbinieki, sociālās aprūpes centru darbinieki un klienti, cilvēki ar hroniskām slimībām un cilvēki no 60 gadu vecuma, kā arī operatīvo dienestu darbinieki, izglītības iestāžu darbinieki, cilvēki ieslodzījuma vietās un visi pārējie Latvijas iedzīvotāji.

Plānots, ka visi pārējie Latvijas iedzīvotāji varēs vakcinēties, sākot ar 2021.gada otro ceturksni.

Pirms apstiprināšanas visas vakcīnas, tostarp vakcīnas pret Covid-19, ES tāpat kā jebkuras citas zāles tiek pārbaudītas pēc vienādi augstiem kvalitātes, drošuma un efektivitātes standartiem.

Atšķirīgais Covid-19 vakcīnu gadījumā ir tas, ka to izstrādes un potenciālās apstiprināšanas ātrums ir daudz lielāks, ņemot vērā steidzamo nepieciešamību pēc vakcīnas sabiedrības veselības aizsardzībai ārkārtas apstākļos. Tāpēc gan uzraugošās institūcijas, gan izstrādātāji ir ieguldījuši un apvienojuši vēsturiski nebijušu apjomu zinātnes, cilvēku un finanšu resursus, kā arī radikāli mainīta sadarbības operativitāte starp vakcīnu reģistrēšanu uzraugošajām iestādēm un vakcīnu izstrādātājiem.

Vakcinācija no Covid-19 ierobežojumiem neatbrīvo! (+VIDEO)

Pašlaik vakcinācija pret Covid-19 no valstī noteiktajiem ierobežojumiem neatbrīvo. Arī tiem iedzīvotājiem, kas saņēmuši abas vakcīnas devas, vēl aizvien jāievēro visas epidemioloģiskās drošības prasības, sākot no masku valkāšanas, beidzot ar liegumu ciemoties un uzņemt viesus.

Video

Vakcinācija nebūs obligāta! (+VIDEO)

“Vakcīna ir mūsu biļete uz salīdzinoši normālu dzīvi, kāda tā bija pirms Covid.” Tā par gaidāmo vakcināciju pret saslimšanu ar Covid-19 izteikusies veselības ministre. Speciālisti norāda – vakcīnu drošums tiek pārbaudīts, to ražotājiem ir jāatbild uz ļoti specifiskiem jautājumiem. Vakcīnas netiks reģistrētas, ja to ieguvumi neatsvērs riskus.

Video

Vakcinācija – profilaktisko pošu būtība bērniem un revakcinācija vecākiem

Neraugoties uz pēdējās desmitgadēs lauztajiem šķēpiem par to, vai vakcinācija ir devusi cilvēcei labumu vai tieši pretēji – nesusi postu, Pasaules Veselības organizācijas statistika par bīstamo un lipīgo slimību izplatību viennozīmīgi liecina, ka saslimušo skaits būtiski samazinās reģionos, kur tiek veikta bērnu un pieaugušo vakcinācija. Par vakcinēšanās kārtību un nepieciešamību stāsta Rimi Bērniem programmas bērnu veselības eksperte Sanita Mitenberga.

Katrā valstī ir savs atbilstošo uzraudzības institūciju apstiprināts vakcinācijas kalendārs. Šis kalendārs paredz bērna vecumu, intervālu starp vakcinācijām, kā arī konkrētu slimību sarakstu, pret kurām tiek veikta vakcinācija.

Kā darbojas vakcīnas

Organismā tiek ievadīts medicīnisks preparāts – vakcīna. Atbildot uz ievadīto vakcīnu, organisms izstrādā īpašas šūnas – specifiskas antivielas, kuras tad arī aizsargā cilvēku no konkrētās slimības. Tās iemācās atpazīt novājināto iebrucēju un nākamreiz, kad tas ielaužas organismā nenovājināts, imūnšūnas prot to apkarot jau pašā sākumā.

“Uz katru vakcīnu organisms reaģē citādāk. Dažos gadījumos, lai izstrādātos ilgstoša imunitāte, pietiek ar vienu vakcīnu. Citos gadījumos – ir nepieciešama vairākkārtēja vakcinācija. No šī arī ir radušies divi medicīniskie termini – vakcinācija un revakcinācija,” stāsta Rimi Bērniem bērnu veselības eksperte, pediatre Sanita Mitenberga.

Vecākiem ir ļoti būtiski saprast, kas ir reakcija uz poti un kas ir komplikācijas pēc potēšanās. Ievadot vakcīnu, organisma atbildes reakcija var izpausties katram individuāli. Tas var būt apsārtums dūriena vietā, paaugstināta temperatūra. Tomēr smagas vakcinācijas komplikācijas ir ļoti retas.

Pret ko vakcinē Latvijā

Latvijā bērnu vakcinācijas kalendārā ir iekļautas vakcīnas pret 14 infekcijas slimībām. Kalendārs būtiski neatšķiras no citu Eiropas valstu vakcinācijas kalendāriem, turklāt vakcīnas pasargā no saslimšanas ne tikai bērnu, bet nodrošina arī kolektīvo imunitāti visiem sabiedrības locekļiem. Visas Latvijā pieejamās vakcīnas satur nedzīvu, novājinātu slimības ierosinātāju vai tā daļiņas, tādējādi organisma imūnajai sistēmai liekot aktivizēties un izstrādāt antivielas, kas iznīcina īsto slimības ierosinātāju.

B hepatīts ir vīrusu izraisīta slimība, kas bojā aknas. Vakcīna iekļauta kalendārā 1997. gadā, kopš tā laika deviņas reizes samazinājusies saslimstība ar B hepatītu bērniem vecumā līdz sešiem gadiem.  Vakcinē 2 mēnešu vecumā.

Tuberkuloze visbiežāk skar plaušas. Latvijā tuberkuloze ir epidēmijas līmenī. Vakcinē 2.–5. dienā pēc dzimšanas.

Difterija ir smaga un ļoti lipīga slimība, kuras izraisošā baktērija iekļūst organismā caur elpceļiem vai bojātu ādu un rada specifisku iekaisumu rīkles galā, balsenē, degunā vai ādā. Baktērijas izdalītais toksīns var izplatīties pa visu organismu, izsaucot smagas komplikācijas, piemēram, sirds un nieru audu bojājumu vai pat nāvi. Uzsākot vakcināciju 1960. gadā, saslimšanu skaits ar difteriju samazinājies no 209 gadījumiem gadā līdz 6 gadījumiem gadā.  Vakcinē 2, 4, 6, 12–15 mēnešu, 7, 14 gadu vecumā un vēlāk – ik pēc 5 –10 gadiem.

Stingumkrampju izraisītājs ir baktērija, kas atrodas augsnē. Pat sīkākie ievainojumi var būt saistīti ar inficēšanās risku. Slimības pazīmes ir augsta temperatūra, košanas muskulatūras krampji, arī ilgstoši ķermeņa muskulatūras krampji. Slimība var būt letāla. Pateicoties pūļa imunitātei, pēdējos gados Latvijā nav fiksēta saslimšana ar stingumkrampjiem. Vakcinē 2, 4, 6, 12–15 mēnešu, 7, 14 gadu vecumā un vēlāk – ik pēc 10 gadiem.

Garais klepus ir gaisa pilienu infekcija, kura rada elpceļu iekaisumu un ar kuru bērni viegli inficējas cits no cita. Garais klepus visvairāk apdraud zīdaiņus. Kad atsevišķās valstīs garā klepus vakcinācija uz laiku bija pārtraukta, pasaulē pieauga saslimstība ar garo klepu. Vakcinē 2, 4, 6, 12–15 mēnešu un 7 gadu vecumā.

Poliomielīta (bērnu triekas) izraisītāji ir trīs tipu poliomielīta vīrusi. Vieglas poliomielīta saslimšanas gadījumā slimība var noritēt ar parastai vīrusu infekcijai līdzīgu ainu. Smagos gadījumos novēro temperatūras paaugstināšanos, sāpes muskuļos un paralīzes. Daļai saslimušo paralīzes var saglabāties visu mūžu. Poliomielīts Latvijā pēdējos gados nav fiksēts, taču joprojām tiek konstatēti slimības uzliesmojumi vairākās pasaules valstīs. Vakcinē 2, 4, 6, 12–15 mēnešu vecumā, 7 un 14 gadu vecumā.

Hemofīlās nūjiņas B tipa infekcijas (HIB) izraisītājs ir baktērijas, kas organismā iekļūst caur elpceļiem.  Pirmajos dzīves gados tās izsauc strutaino meningītu, plaušu karsoni vai iekaisumu uzbalsenī (epiglotītu). Strutains smadzeņu plēves iekaisums var radīt smagas komplikācijas ar kustību, redzes un dzirdes traucējumiem vai pat letālu iznākumu. Vakcinē 2, 4, 6 un 12–15 mēnešu vecumā.

Pneimokoks ir baktērija, kas var izsaukt akūtu vidusauss iekaisumu, deguna blakusdobumu iekaisumu, plaušu karsoni un konjunktivītu, strutainu meningītu, pneimoniju, osteomielītu, strutainas sirds infekcijas. Šīs invazīvās slimības norit smagi un ir saistāmas ar augstu pacienta mirstības risku. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, pneimokoka ierosinātas slimības ir uzskatāmas par vienu no galvenajiem iemesliem bērnu mirstībai vecumā līdz pieciem gadiem. Vakcinē 2, 4 un 12–15 mēnešu vecumā.

Masalas norit ar augstu temperatūru, izsitumiem, iesnām, klepu, acu iekaisumu. Infekcijas rezultātā var rasties akūts vidusauss iekaisums un plaušu karsonis. Masalu vīruss var izraisīt arī galvas smadzeņu iekaisumu ar krampju lēkmēm, dzirdes zudumu un garīgu atpalicību.

Masaliņu pazīmes – neliela temperatūras paaugstināšanās, sīki izsitumi, kakla limfmezglu palielināšanās. Pret masaliņām vakcinē nevakcinētas vai nerevakcinētas meitenes, izņemot tās, kuras pārslimojušas masaliņas un kurām diagnoze „masaliņas” apstiprināta seroloģiski. Masalu un masaliņu vīrusi ir ļoti bīstami gaidāmajam mazulim grūtniecības laikā!  Vakcīna nesatur ovalbumīnu, tāpēc to drīkst vakcinēt arī alerģiskiem bērniem. Vakcinē 12–15 mēnešu un 7 gadu vecumā.

Epidēmiskā parotīta jeb cūciņas izraisītājs ir vīruss, kas izplatās tieša kontakta veidā caur elpošanas ceļiem. Pusaudžiem, īpaši, zēniem, slimība norit smagāk nekā maziem bērniem. Var būt nopietnas komplikācijas – smadzeņu apvalka iekaisums, dzirdes pavājināšanās, sēklinieku iekaisums jeb orhīts, kas 70% gadījumu komplicējas ar neauglību. Vakcinē 12–15 mēnešu un 7 gadu vecumā.

Rotavīrusa infekcija izraisa akūtu gastroenterītu, kas var ilgt līdz pat astoņām dienām. Vakcīnu pret šo infekciju valsts apmaksā no 2015. gada. Vakcinē 2 un 4 mēnešu vecumā.

Ar vējbakām smagi slimo bērni, kas vecāki par 12 gadiem. Kopumā 2 – 6 % slimnieku tiek novērotas dažāda smaguma komplikācijas – strutaina ādas infekcija, ausu infekcija, pneimonija, neiroloģiska rakstura komplikācijas. Vakcinē 12 –15 mēnešu vecumā. No 2019. gada plānota valsts apmaksāta revakcinācija 9 gadu vecumā.

Cilvēka papillomas vīruss (CPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām dzimumceļu jeb reproduktīvās sistēmas infekcijām pasaulē. CPV ierosinātās slimības galvenokārt skar sievietes, bet daļa skar arī vīriešus. CPV vīruss var izraisīt ļaundabīgos audzējus (dzemdes kakla vēzi, taisnās zarnas, vulvas, maksts, dzimumlocekļa, galvas un kakla audzējus). Vakcinē meitenes 12 gadu vecumā.

Papildus valsts apmaksātajām vakcīnām, ko revakcinē pieaugušajiem, ir vēl divas potes, kuru efektivitāte ir jāatjauno, veicot atkārtotu vakcinēšanos.  Gan bērniem, gan pieaugušajiem, uzsākot potēšanos pret ērču encefalītu, revakcinācija vai arī imunitātes rādītāju pārbaude būtu jāveic ik pēc 3 gadiem. Gripas vakcīna jāatkārto katru gadu, jo mainās gripas izraisītāja štamms, un iepriekšējā vakcīna vairs nestrādā.

 

Citus padomus par bērnu un ģimenes veselību, audzināšanu, kā arī svētkiem var iegūt programmas Rimi Bērniem platformā www.rimiberniem.lv. Šeit pieredzē par uztura, veselības un aktīva dzīvesveida tēmām, bērnu izglītību un kvalitatīvu izklaidi dalās septiņi eksperti – psiholoģe Iveta Aunīte, pediatre Sanita Mitenberga, fitnesa treneris Kārlis Birmanis, fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča, pavārs Normunds Baranovskis, uztura speciāliste Olga Ļubina un skolnieks Klāvs Smildziņš. Bērniem un jauniešiem platformā ir iespēja iedvesmoties no dažādiem video padomiem, idejām un piemēriem

vakars.

acis iegrimst graamataa,pierod pie burtu lieluma,skrien uz priekshu bez apstaajas.lapas nochaukst paarshkjirot,tipograafijas smarzha,rokaas sataustu vaaku. sarkana debess pamale nogrimst aiz eekaam,aiz kokiem,taalumaa. ik peec minuutes es sevii peekshnji un negaidiiti pashai sev apjaushu dziivesprieka dzirksti. nudien,es juutos labaak.

Vakars tomēr iznāca pozitīvs :)

Šī diena bija līdz ārprātam nogurdinoša.. visas entās atskaites un pa vidu vēl lugas mēģinājums, nezinu, kā viens cilvēks var paspēt visu iespējamo vienā dienā 😀 bet kas uzlaboja omu, bija jauka dziesmiņa http://www.brivamute.lv/2009/05/14/meitene-no-rimi/ jeb sensacionāla debija 😀 😀 ko tik neizdomā Latvijā 😀 (l)

Vakars Everestā kinoteātrī Splendid Palace

2. oktobrī, plkst. 19:30 uzauj alpīnistu apavus un bruņojies ar ledus cirtni, jo kinoteātrī “Splendid Palace” notiks “Vakars Everestā”. Pāris stundās skatītājs nokļūs vietā, kur kāju uzdrošinās spert drosmīgie un pārgalvīgie, proti, Everestā, lai izaicinātu dabu un savu fizisko un mentālo rūdījumu.

“Vakars Everestā” gaitā interesenti varēs iepazīties ar kalnā kāpēju ekipējumu un iejusties alpīnista ādā, uzvelkot to. Vakarā būs iespēja dzirdēt profesionālu virsotņu iekarotāju – Irīnas Odziņas un Voldemāra Sprūdža – vieslekciju “Augstkalnu aicinājums”, kurā tiks lauzti romantizētie priekšstati par alpīnismu. Kā vakara kulminācija – augstākā virsotne, tiks piedāvāta Baltazara Kormakura režisētā eksistenciālā drāma “Everests”*, kas pirmizrādi piedzīvojusi Venēcijā kā kinofestivāla atklāšanas filma. “Everests” pulcē lielisku aktieru komandu: Džeisonu Klārku, Džošu Brolinu, Džeiku Gilenholu, Keiru Naitliju u.c.

Filmas pamatā – patiesi notikumi. 1996. gada 10. maijā Himalaju kalnos Skota Fišera un Roba Hola ekspedīcijas uzsāk pēdējo posmu ceļā uz Everesta smaili. Viņiem ceļā stājas viena no spēcīgākajām vētrām cilvēces vēsturē. Dabas neaprakstāmais pretspēks kļūs par izaicinājumu viņu vienotībai un par lielāko pārbaudījumu viņu drosmei, gribasspēkam un fiziskajai izturībai. Šajā ekspedīcijā piedalījās arī latviešu izcelsmes amerikāņu virsotņu iekarotājs Edmunds jeb Eds Viesturs, kuru atveido Klaivs Standens. Viesturs ir vienīgais amerikānis, kurš uzkāpis 14 reizes astoņtūkstoš metru virsotnēs.

The Hollywood Reporter vēsta: “Par spīti filmas skaudrajam iznākumam un precīzi atveidoto varoņu traģēdijai nevar sacīt, ka “Everests” ir klasiska Holivudas dabas katastrofu un spriedzes filma. Kormakurs ierastajai “zelta” formulai pievieno ko jaunu. Un filma iegūst citu vērienu. Individuālu.”

Vai tu esi gatavs vakaram, kurā satiksies cilvēks un dabas force majeure spēks?

Vairāk informācijas kinoteātra sociālajos tīklos un mājaslapā – splendidpalace.lv.

*Filma angļu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā.

 

Vakariņās taizemiešu ēdiens – ātri un vienkārši

nudeles

Ļoti vienkārši un ātri pagatavojama taizemiešu ēdiena recepte gardām vakariņām.

Tev vajadzēs (daudzums pēc izvēles):

  • olu nūdeles
  • kāpostus
  • sīpollokus vai puravus
  • papriku
  • brokoļus vai puķkāpostus
  • citus dārzeņus, kādus vēlies
  • vistas fileju
  • sojas mērci

Pagatavošana:

  • Ar karstu ūdeni aplej olu nūdeles, uzliec traukam vāku un atstāj, kamēr gatavas.
  • Smalki sagriez kāpostus, sīpollokus (vai puravus), diezgan rupjos gabaliņos sagriez papriku, sadali puķkāpostus pa nelielām rozetēm. Sagriez vistas fileju palielos gabalos.
  • Pirmo uzkarsētā eļļā apcep vistas fileju, pēc 3 min. cepšanas pievieno dārzeņus, visu kopā cep 15 minūtes.
  • Kad apcepti dārzeņi, pievieno nolietas olu nūdeles un sojas mērci, rūpīgi samaisi un uz lielas uguns apcep, līdz patīk kā izskatās.

 

Labu apetīti vēl Dieviete.lv  redaktore Lapsa

Vakariņas pa lēto: Rūta Dimanta gatavo ķiršu galeti 

Raidījumā Vakariņas pa lēto pie šefpavāra Normunda Baranovska viesosies labdarības organizācijas Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta. Kopā ar Normundu viņi kliedēs mītu, ka svētku sajūtai vienmēr nepieciešams liels budžets, un pierādīs, ka greznu un gardu desertu iespējams pagatavot arī izdevīgi. Abi gatavos ķiršu galeti, kuras vienas porcijas izmaksas nepārsniedz divus eiro. 

​​Raidījuma laikā Normunds dalīsies praktiskos padomos, kā mīklai piešķirt īpašu kraukšķīgumu un panākt nevainojamu struktūru. Viņš skaidros, kāpēc ķiršus nav ieteicams atkausēt, vienkārši izņemot iepakojumu no saldētavas un atstājot to istabas temperatūrā uz galda. Šefpavārs atklās galvenās atšķirības starp kukurūzas un kartupeļu cietes izmantošanu desertu pagatavošanā un norādīs, kādā augstumā novietot pannu cepeškrāsnī, lai deserta apakša izceptos vienmērīgi. 

Gatavojot, Rūta dalīsies pārdomās par sabiedrības attieksmes maiņu pret ziedošanu pēdējo 22 gadu laikā, kopš labdarības organizācijas Ziedot.lv izveides. Viņa uzsvērs, ka ziedošana nav pienākums, bet privilēģija, un atklāti stāstīs, ka nereti lūgt palīdzību ir daudz grūtāk nekā to sniegt. 

Rūtas un Normunda kopīgi pagatavoto desertu baudīs Rūtas draudzene, rehabilitācijas centra Poga vadītāja Ilze Ošāne. Viņas sagaidīs arī neliels pārsteigums – šefpavāra sarūpēts uzdevums, kurā jāizveido Latvijas karogs no sarkanām un baltām pupiņām. Veicot uzdevumu, Ilze skaidros, kā ikdienas aktivitātes padarīt bērniem saistošākas un vieglāk uztveramas. Savukārt Rūta sniegs skatītājiem ieskatu centra Poga darbā un tā nozīmē bērnu rehabilitācijā. 

Kādas sarunas raisīsies virtuvē un kā garšos greznā, bet izdevīgā ķiršu galete? To visu uzzini, skatoties Vakariņas pa lēto svētdienās pulksten 18.55 kanālā TV3 un Rimi Youtube kanālā: https://youtu.be/ZYTk8loj790 

Ķiršu galete 

4 personām 

Pagatavošanas laiks: 2 stundas 

Izmaksas četrām personām: 5,37 eiro 

Izmaksas par vienu porciju: 1,34 eiro 

Sastāvdaļas  

Mīklai: 

140 g kviešu miltu, Rimi

50 g pilngraudu rudzu miltu, Rimi

30 g cukura, Rimi Smart

5 g sāls; 

115 g sviesta, Rimi Smart

60 ml paniņu. 

Pildījumam: 

400 g saldētu ķiršu bez kauliņiem, Rimi

50 g cukura, Rimi Smart

10 g kukurūzas cietes; 

1-2 ēdamkarotes citrona sulas. 

Apsmērēšanai: 

ola, Rimi Iecavas kūtī dētas

ēdamkarote cukura, Rimi Smart. 

Pasniegšanai: 

500 ml vaniļas saldējuma, Rimi Smart

Pagatavošana 

Bļodā samaisi sausās sastāvdaļas – miltus, cukuru un sāli. Pievieno mazos gabaliņos sagrieztu sviestu un paniņas. Ar pirkstiem saberz mīklu drupačās, pēc tam samīci līdz izveidojas viengabalaina mīkla. Ietin to pārtikas plēvē un liec ledusskapī vismaz uz stundu. Tikmēr bļodā atlaidini ķiršus, pievieno cukuru, kukurūzas cieti un citrona sulu, visu  kārtīgi samaisi. Atdzesēto mīklu lēnām izrullē lielā aplī. Tā būs trausla, tāpēc, ja kādā vietā tā pārplīst, ar pirkstiem “salipini” to kopā. Mīklu pārceļ uz cepampapīra, tās centrā liec ķiršus, bet ārējās malas pārloki pāri ogām. Sakul vienu olu un viegli pārsmērē mīklu, pēc tam pārber maliņas ar cukuru. Galeti cep iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī 190 °C apmēram 30 minūtes. Pavāra padoms: kraukšķīgāku mīklu iegūsi, ja galeti cepsi uz jau iepriekš uzkarsētas pannas. Galeti pasniedz vēl siltu kopā ar vaniļas saldējumu.  

Vakariņas pa lēto: Kristīne Pāže gatavo ķirbja krēma pastu 

Kas ir slapjā gatavošana un kāpēc ķirbis jācep ar visu mizu? Šoreiz raidījumā Vakariņas pa lēto pie šefpavāra Normunda Baranovska virtuvē viesojās mūziķe un grupas Kautkaili vokāliste Kristīne Pāže. Kopā ar šefpavāru viņa gatavos sātīgo un rudenīgo ķirbja krēma pastu, kuras pagatavošana ir ne tikai vienkārša, bet arī izdevīga – viena porcija izmaksā nedaudz vairāk nekā eiro. 

Gatavojot maltīti, Kristīne pārsteigs Normundu ar noderīgu padomu – kā notīrīt sīpolu tā, lai tas nekairinātu acis. Savukārt Normunds dalīsies praktiskos ieteikumos, kā pareizi pagatavot ķirbi saglabājot tā tekstūru, un kā no tā pagatavot bezglutēna miltus. 

Kristīnei Pāžei ar grupu Kautkaili ir sākusies elektroakustiskā tūre Kur klusums zied. Koncerttūres laikā klausītājiem būs iespēja baudīt vibrofona skanējumu, kas ir īpašs meditatīvs mūzikas instruments. Raidījuma laikā viņa atklās, kā radies grupas nosaukums un dalīsies pieredzē par to, kā grupa ir augusi un attīstījusies.  

Gatavojot Kristīne pastāstīs, no kurienes gūst iedvesmu dziesmām, kā tiek sadalīti darbi grupā, vai koncertos ir gadījies aizmirst dziesmu vārdus un kad gaidāms grupas jaunākais albums. Tāpat viņa atklās, kā izdodas saglabāt attiecības ar dzīvesbiedru un skatuves kolēģi Didzi Bardovski, un kur ir robeža starp darbu un mājām. To visu uzzini, skatoties Vakariņas pa lēto svētdienās pulksten 18.55 kanālā TV3 un Rimi Youtube kanālā: https://youtu.be/dN-cqAsAeGU 

Ķirbju krēma pasta 

4 personām 

Pagatavošanas laiks: 30 minūtes 

Izmaksas četrām personām: 4,10 eiro 

Izmaksas par vienu porciju: 1,03 eiro 

Sastāvdaļas  

400 g pastas; 

1 sīpols; 

2 daivas ķiploka; 

50 g sviesta 82 %, 

450 g ķirbja; 

1 buljona kubiņš ar vistas garšu, Rimi

100 ml saldā krējuma 35 %, Rimi

50 g cietā siera, 37 % 12 mēneši, Rimi

Šķipsna pētersīļu; 

Olīveļļa un sviests cepšanai 

Pagatavošana 

Ķiploku un sīpolu sakapā, bet ķirbi nomizo un sagriež nelielos gabalos. Katliņā uzsilda 0,5 l ūdens un tajā izšķīdina buljona kubiņu. Atsevišķā katlā uzsilda eļļu un sviestu, nedaudz apcep sīpolu un ķiploku, pēc tam pievieno arī ķirbi. Kad viss viegli apcepies, pievieno buljonu un uz nelielas uguns vāra, līdz ķirbis ir gatavs. Pēc tam ķirbi sablendē un pievieno saldo krējumu. Iegūto krēmu liek sildīties uz mazas uguns, pievienojot garšvielas pēc izvēles. Tikmēr sarīvē sieru. Kad tas izdarīts, lielā ūdens daudzumā liek vārīties pastu un gatavo to pēc norādēm uz iepakojuma. Kad pasta gatava, nokāš lieko ūdeni un liek mērces katlā, pievienojot daļu sarīvētā siera un pētersīļus, pēc tam visu samaisa. Pasniedz, pārkaisot ar sieru un svaigiem pētersīļiem. 

Vakariņas pa lēto: Jānis Jarāns gatavo paelju ar vistu un garnelēm 

Šoreiz raidījumā Vakariņas pa lēto pie šefpavāra Normunda Baranovska viesojās brīnišķīgais aktieris Jānis Jarāns, kuru skatītāji labi pazīst kā iemīļoto tēlu Miedziņu no leģendārā LTV raidījuma Miedziņš nāk. Raidījuma laikā viņš kopā ar šefpavāru gatavo paelju ar vistu un garnelēm, pierādot, ka jūras veltes var pagatavot ne tikai gardi, bet arī izdevīgi.  

Raidījumā Normunds dalīsies praktiskos padomos, kā pareizi atkausēt produktus, tostarp garneles, lai saglabātu to tekstūru un garšu. Savukārt Jānis Jarāns, gatavojot maltīti, atklāti stāstīs par savu radošo ceļu, draudzību ar kolēģi Andri Mucenieku un abu atkalapvienošanos pēc 20 gadu pauzes. Tāpat viņš dalīsies atmiņās par savulaik populāro raidījumu Miedziņš nāk un atklās, kā deviņdesmitajos gados ticis pie retām multfilmām un kāpēc visus savus jokus vienmēr radījis pats. 

Aktieris ļaus skatītājiem ielūkoties arī savā personīgajā dzīvē. Viņš stāstīs par iepazīšanos ar sievu, 50 kopdzīves gadiem un ilgām pēc meitām, ar kurām darba dēļ nav pavadījis tik daudz laika, cik būtu vēlējies. 

Vai Jānim Jarānam nekad nav apnicis, ka viņu joprojām dēvē par Miedziņu? Kur pazuduši visi Miedziņš nāk raidījumi? Ko viņš darītu citādāk, ja būtu iespēja sākt dzīvi no jauna? To visu uzzini, skatoties Vakariņas pa lēto svētdienās pulksten 18.55 kanālā TV3 un Rimi Youtube kanālā: https://youtu.be/RT6ldraLQOY 

Paelja ar vistu un garnelēm 

4 personām 

Pagatavošanas laiks: 35 minūtes 

Izmaksas četrām personām: 7,72 eiro 

Izmaksas par vienu porciju: 1,93 eiro 

Sastāvdaļas  

400 g cāļa stilbi, bez locītavas, Rimi

200 g saldētas garneles, Rimi

1 burkāns; 

1 sīpols; 

3 daivas ķiploka; 

1 bunte pētersīļu;  

2 tējkarotes kūpinātas paprikas pulvera; 

1 ēdamkarote tomātu pastas; 

1 buljona kubiņš ar vistas garšu, Rimi

1 citrons; 

1 čili pipars; 

200 g saldētu zaļo zirnīšu, Rimi

300 g apaļgraudu rīsu, Rimi

Pagatavošana 

Sīpolu, burkānu un papriku sagriez kubiņos, ķiploku smalki sakapā. Katliņā lej litru ūdens, uzvāri un tajā izšķīdini buljona kubiņu. Pannā uzkarsē eļļu un viegli apcep cāļa stilbiņus, līdz tie kļūst zeltaini. Pievieno sīpolu, burkānu un ķiploku, ik pa brīdim apmaisot. Sakapā čili piparu un pievieno pannā kopā ar paprikas pulveri un papriku – visu mazliet pasautē. Pannā ieber rīsus, pievieno buljonu un uz lēnas uguns turpina sautēt apmēram 15 minūtes, ik pa brīdim viegli apmaisot. Pa to laiku sakapā pētersīļus. Kad rīsi gandrīz gatavi, pa virsu uzber zaļos zirnīšus, garneles un sakapātus pētersīļus. Pannai uzliek vāku un turpina sautēt, līdz viss ir gatavs. Pasniedz ar daivās sagrieztu citronu.  

Vakariņas Latvijas svētku noskaņās

Latvijas 95. dzimšanas dienā pagatavo veselīgus un gardus ēdienus sarkanbaltsarkanā jeb Latvijas karoga krāsās! Turklāt 18. novembra svētku mielasts ir īstais laiks, kad galdā celt Latvijā ražotu un audzētu produkciju.

Rimi veselīgas ēšanas kustības Aikāgaršo šefpavārs Normunds Baranovskis aicina Latvijas dzimšanas dienas svinības padarīt gardākas ar biešu vinegretu, kas papildināts ar olu un siļķi, dzērveņu – jogurta želeju, vai biešu pankūkām ar putotu cidoniju krēmu.

 

DZĒRVEŅU JOGURTA ŽELEJA

Pagatavošana laiks: 2h un 30 min; porcija 4 cilvēkiem.

Nepieciešams:

  • Svaigas dzērvenes – 500 g
  • Cukurs – 200 g
  • Dzeramais ūdens – 250 ml
  • Jogurts bez piedevām Alpenrose – 400 g
  • Pūdercukurs – 120 g
  • Želatīns – 40 g
  • Ūdens – 50 ml 

Pagatavošana:

  • Samal dzērvenes ar cukuru un izspied caur sietu
  • Atsevišķā traukā sajauc jogurtu ar pūdercukuru
  • Sajauc želatīnu ar aukstu ūdeni un uzbriedini
  • Sakarsē želatīnu un pievieno 2/3 dzērvenēm, savukārt 1/3 jogurtam un samaisi
  • Lej ½ izveidotās dzērveņu masas formā un liec ledusskapī uz 30 min.
  • Kad želatīns nedaudz sacietējis, lej pa virsu jogurta masu un liec ledusskapī vismaz uz 30 minūtēm.
  • Kad arī baltā jogurta masa sacietējusi, pārlej to ar atlikušo dzērveņu masu un ļauj želejām sacietēt
  • Kad želejas sacietējušas, griez gabalos un dekorē pēc savas izvēles.
BIEŠU PANKŪKAS AR PUTOTU CIDONIJU KRĒMU

Pagatavošanas laiks: 40 min; porcija 4 cilvēkiem.

Nepieciešams:

Pankūkām

  • Vārītas bietes – 400 g
  • Olas – 2 gab.
  • Milti – 120 g
  • Cukurs – 2 ēdamk.
  • Apelsīni – 2 gab.
  • Sāls – 1 šķipsniņa
  • Eļļa cepšanai
  • Kanēlis – 1 ēdamk.
  • Soda – ½ tējk.

Krēmam

  • Cidoniju sula – 50 ml
  • Krēmsiers Rimi – 200 g
  • Olas – 1 gab.
  • Cukurs – 1 ēdamk.
Pagatavošana:
  • Samal vai izberz caur sietu bietes, pievieno olas, cukuru, kanēli un šķipsniņu sāls
  •  Masai pierīvē apelsīna miziņu un sulu no apelsīniem
  • Visu sajauc viendabīgā masā un pievieno miltus, sodu. Ja vēlies pankūku mīklu nedaudz šķidrāku, pielej mazliet piena, ūdeni vai apelsīnu sulu
  • Uz sakarsētas pannas nelielā eļļas daudzumā cep pankūciņas
  • Kamēr pankūkas cepas, pagatavo krēmu
  • Sakul olu ar cukuru biezā masā, pievieno krēmsieru, cidoniju sulu un sakul

Aikāgaršo padoms!

Ja pievienosi mīklai vairāk piena, sulas vai ūdens, iegūsi gardas plānās pankūkas.

 

BIEŠU VINEGRETS AR OLU UN SIĻĶI

Pagatavošana laiks: 1 h; porcija 4 cilvēkiem.

Nepieciešams:

  • Bietes – 4 gab.
  • Kartupeļi – 2 gab.
  • Burkāni – 2 gab.
  • Skābēti kāposti – 200 g
  • Sīpols – 1 gab.
  • Olas – 3 gab.
  • Olīveļļa – 3 ēdamk.
  • Zaļumi – 1 sauja
  • Selection by Rimi sāls pēc garšas
  • Selection by Rimi citronpipari pēc garšas
  • Marinēta siļķe – 400 g

Pagatavošana:

  • Novāri bietes, kartupeļus un burkānus
  • Nomizo novārītos dārzeņus un sagriez kubiņos
  • Novāri olas (5. – 6.min.)
  • Smalki sagriez sīpolu un skābētos kāpostus
  • Sagriez siļķes fileju, sarīvē olas un sakapā zaļumus
  • Kārto salātus traukos, liekot kārtās visas sastāvdaļas
  • Pa virsu lej olīveļļu, uzkaisa sāli un citronpiparus

Aikāgaršo padoms!

Pagatavo šos salātus arī lielā traukā, jaucot visas sastāvdaļas uzreiz kopā. Pamēģini pievienot arī ābolu, tas lieliski garšos kopā ar pārējām sastāvdaļām.

Vakariņas bajāru gaumē

Vakariņas bajāru gaumē

1301399587_kusok_myasa

Sastāvdaļas :

gabals liellopu gaļas – 500 g
svaigas sēnes – 300 g
sīpoli – 2 gab.
Holandes siers – 150g
majonēze – 125 g
malti melnie pipari
sāls
rotāšanai salātu lapas

Pagatavošana:

1.Sēnes nomazgāt, ielikt katliņā ar ūdeni un uzkarsēt līdz vārīšanās temperatūrai.
2.Vārīt apmēram 10-15 minūtes, tagad atdzesēt un sagriezt gabaliņos.
3.Notīrīt un smalki sagriezt sīpolus.
4.Gaļu nomazgāt, nosusināt un sagriezt vidēja lieluma gabalos.
5.Katru gaļas gabalu izklapēt no abām pusēm, ieberzēt ar sāli un pipariem. Izlikt uz ietaukotas plāts.
6.Gaļai pa virsu likt sēnes un sīpolus. Apkaisīt ar rīvētu sieru, dāsni apliet ar kārtu
majonēzes un likt uzkarsētā cepeškrāsnī.
7. Cept 180 grādos apmēram 50-60 minūtes, līdz zeltaini brūnai krāsai. Izlikt uz
šķīvja, kas dekorēts ar salātu lapām un pasniegt.

vakardiena nebija garšīga.

Laiks mīl steigties un tad tu tikai smiedamies raugies uz visu savādāk. Man ir interneta romāns, ne jau tādā ziņā, ka es viņu nekad neesmu satikusi, nē es viņā iemīlējos pirmajā reizē, kad viņu satiku, tā bija pirmā un pēdējā reize, tagad mums atliek tikai gaidīt, kā beigsies mūsu stāsts. ja to tā var nosaukt. ikdienišķs, tomēr skaists, erotisks, patīkams un baudu nesošs. tikai tad kad es beigšu melot sev, es spēšu pārstāt melot. es smiedamās varu teikt, ka nekas no tā, ko es jum iepriekš teicu nav patiesība. tādā ziņā, ka es nemīlu, es neskumstu, es neraudu un nesmejos, es nedzīvoju. es tikai esmu. es nemeloju, es tikai cenšos uz visu skatīties savādākām acīm.

vakarā…

mana ideālā kombinācija draņķīgas dienas noslēgumam = karsta vanna + mega liela krūze kumelīšu tējas ar karoti medus un saldajā sms no mīļotā puiša (l)

Vakarā un naktī vietām valstī, arī Rīgā, ļoti stipri snigs

Sestdienas vakarā un naktī uz svētdienu no jūras nākoši sniega mākoņi visvairāk nokrišņu atnesīs Rīgas līča rietumu un dienvidu piekrastei, kā arī Vidzemes dienvidu daļai, tai skaitā galvaspilsētai, prognozē sinoptiķi.

Minētajā teritorijā vietām uzsnigs vairāk nekā desmit centimetru sniega. Svētdien no rīta un dienā josla ar stipru snigšanu pārvietosies uz ziemeļaustrumiem – tā šķērsos Vidzemi. Valsts lielākajā daļā samazināsies mākoņu daudzums un kaut brīdi spīdēs saule.

Ilgstoša un stipra snigšana gaidāma tikai vietām, bet lielā valsts daļā tuvākajā diennaktī snigs īslaicīgi.

Stipras snigšanas dēļ Kurzemē spēkā dzeltenais, bet Zemgalē, Vidzemē un Rīgā – oranžais brīdinājums, ko izsludinājis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Pūtīs mērens rietumu vējš, piekrastē vietām brāzmās līdz 15 metriem sekundē, tādēļ vietām arī putinās.

Gaisa temperatūra naktī pazemināsies līdz -1..-8 grādiem un dienā būs +1..-4 grādi.

Rīgā stipra snigšana var turpināties līdz svētdienas rītam, dienā uzspīdēs saule. Naktī arī puteņos, pilsētas ziemeļos gaidāmas ziemeļrietumu vēja brāzmas līdz 14 metriem sekundē. Gaisa temperatūra būs 0..-3 grādi, no rīta tā var noslīdēt līdz -6 grādiem.

Vakara stāsti ar Reserved: plaša izvēle stilīgu un ērtu sieviešu pidžamu

Miegs ir laiks atjaunoties, kā arī brīdis, kad vērts parūpēties par sevi. Reserved sieviešu pidžamas ir atbilde sievietēm, kuras meklē ko vairāk nekā tikai ērtu apģērbu gulēšanai. Tas ir stila, funkcionalitātes un augstākās kvalitātes apvienojums. Katrs Reserved pidžamas modelis ir pārdomāts dizains, kas savieno modernu rakstu ar komfortu – neatkarīgi no gadalaika vai individuālajām vēlmēm. Iepazīsties ar pilno piedāvājumu un atrod sev piemērotāko modeli.

Mūsdienu pasaulē, kur dzīves ritms kļūst arvien straujāks, ir vērts apstāties uz mirkli un parūpēties par atpūtas kvalitāti. Reserved nāk pretī mūsdienu sieviešu gaidām, piedāvājot pidžamas, kas ne tikai izskatās skaisti, bet arī palīdz atslābināties un sagatavoties nākamajai dienai.

Reserved sieviešu pidžamas – tavs vakara atpūtas sabiedrotais

Reserved pidžamu kolekcija piedāvā plašu modeļu klāstu, kas atbilst dažādām vajadzībām un gaumēm. Klasiskie komplekti, kas sastāv no ar pogām aizpogājamām blūzēm un pieskaņotām biksēm, ir lieliska izvēle tām, kuras novērtē vienkāršību elegantā izpildījumā. Šādos komplektos nakts atpūta iegūst jaunu dimensiju – tā ir ne tikai ērta, bet arī stilīga.

Tām, kuras dod priekšroku vieglumam un kustību brīvībai, Reserved piedāvā naktskreklus un naktskleitas, kas ir ideāli piemērotas siltām naktīm. Šie smalkie modeļi, bieži rotāti ar smalkām mežģīnēm, apvieno sievišķīgu pievilcību ar praktiskumu. Tāpat netrūkst arī loungewear tipa pidžamu – mīksti komplekti, kas būs piemēroti gan naktī, gan mājas mierā nesteidzīgos rītos. Pateicoties savai universālajai izmantošanai un estētikai, šie modeļi kļūst par daudzu klienšu iecienītākajiem.

Atpūties ar Reserved: komforta sajūta, kuru tu esi pelnījusi ik nakti

Miegs ir laiks atjaunoties, kā arī brīdis, kad vērts parūpēties par sevi. Reserved sieviešu pidžamas ir atbilde sievietēm, kuras meklē ko vairāk nekā tikai ērtu apģērbu gulēšanai. Tas ir stila, funkcionalitātes un augstākās kvalitātes apvienojums. Katrs Reserved pidžamas modelis ir pārdomāts projekts, kas savieno modernu dizainu ar komfortu – neatkarīgi no gadalaika vai individuālajām vēlmēm.

Mūsdienu pasaulē, kur dzīves ritms kļūst arvien straujāks, ir vērts apstāties uz mirkli un parūpēties par atpūtas kvalitāti. Reserved nāk pretī mūsdienu sieviešu gaidām, piedāvājot naktsveļu, kas ne tikai izskatās skaisti, bet arī palīdz atslābināties un sagatavoties nākamajai dienai.

Daudzveidīgi modeļi – atrodi savu ideālo sieviešu pidžamu Reserved kolekcijā

Reserved pidžamu kolekcija ir bagāta ar dažādiem modeļiem, kas atbilst dažādām vajadzībām un gaumēm. Klasiskie komplekti, kas sastāv no ar pogām aizpogājamām blūzēm un pieskaņotām biksēm, ir lieliska izvēle tām, kuras novērtē vienkāršību elegantā izpildījumā. Šādos komplektos nakts atpūta iegūst jaunu dimensiju – tā ir ne tikai ērta, bet arī stilīga.

Tām, kuras dod priekšroku vieglumam un kustību brīvībai, Reserved piedāvā naktskreklus un naktskleitas, kas ir ideāli piemērotas siltām naktīm. Šie smalkie modeļi, bieži dekorēti ar smalkām mežģīnēm, apvieno sievišķīgu pievilcību ar praktiskumu. Tāpat kolekcijā pieejamas arī loungewear tipa pidžamas – mīksti komplekti, kas piemēroti gan gulēšanai, gan mierīgām rīta stundām mājās. Pateicoties savai universālajai izmantošanai un estētikai, šie modeļi kļuvuši par daudzu klienšu iecienītākajiem.

Audumi, kas apņem ar maigumu

Katra sieviete zina, cik svarīgs ir auduma pieskāriens ādai, īpaši miega laikā. Tāpēc Reserved rūpējas par to, lai savās kolekcijās izmantotu tikai augstākās kvalitātes materiālus. Klasikas cienītājām kokvilna būs ideāla izvēle – elpojoša, mīksta un draudzīga ādai. Pateicoties dabiskajām kokvilnas īpašībām, komforts ir garantēts visa gada garumā.

Ja meklē ko īpašāku, Reserved satīna un zīda pidžamas piešķirs vakara rituālam greznības pieskārienu. Gluds, vēss satīns ir piemērots tām, kuras vēlas ik dienu justies īpaši. Savukārt ziemas vakaros lieliski noderēs flaneļa modeļi – silti, mīksti un maigi kā mīļākais pleds. Mūsdienīgām un elastīgām izvēlēm Reserved piedāvā arī džersiju un modalu, kas maigi piekļaujas ķermenim un nodrošina kustību brīvību.

Reserved divdaļīgās sieviešu pidžamas – klasika mūsdienīgā izpildījumā

Divdaļīgās pidžamas ir mūžīga klasika, kas apvieno ērtību un eleganci. Reserved kolekcijā atradīsi daudzus modeļus, kas atbilst dažādām vajadzībām un gaumēm. Krekli ar pogām un pieskaņotas bikses ir lieliska izvēle jebkurā gadalaikā. Šie komplekti, kas izgatavoti no mīkstas kokvilnas, elpojoša satīna vai siltas flaneļa, garantē komfortablu miegu un lielisku izskatu.

Īpaša iezīme divdaļīgajām Reserved pidžamām ir to universālums. Pateicoties dažādiem rakstiem – no klasiskām vienkrāsainām versijām līdz smalkiem apdrukas un sievišķīgiem motīviem – katra sieviete atradīs sev piemērotu modeli. Modeļi ar gariem piedurknēm un garām biksēm ir lieliski vēsākām naktīm, bet versijas ar šortiem un topu būs ideālas vasarai.

Sieviešu naktskreklus – no minimālisma līdz grezniem modeļiem

Naktskreklos apvienojas vieglums un elegance ar maksimālu kustību brīvību. Reserved piedāvā naktskreklus, kas piemēroti gan siltām vasaras naktīm, gan vēsākiem vakariem. Modeļi no smalka satīna ar mežģīņu apdari ir sievišķības kvintesence – ideāli īpašiem gadījumiem vai brīžiem, kad vēlies justies īpaši.

Klasiskā komforta cienītājām Reserved piedāvā kokvilnas modeļus – mīkstus, elpojošus un lieliski piemērotus ikdienas lietošanai. Īpaši piegriezumi – no vienkāršiem, minimālistiskiem līdz greznākiem variantiem – ļauj izvēlēties ideālu modeli jebkurai situācijai.

Reserved sieviešu pidžamas kā ideāla dāvana

Nav labāka veida, kā izrādīt rūpes, nekā uzdāvinot kaut ko tādu, kas sniedz komfortu un relaksu. Reserved pidžamas ir lieliska dāvanas ideja dažādiem gadījumiem. Izvēloties satīna vai zīda modeļus, tu vari pārsteigt kādu ar elegantu un greznu dāvanu. Savukārt flaneļa komplekti būs perfekta izvēle siltuma un mājīguma cienītājām.

Reserved ir parūpējies arī par elegantiem iesaiņojumiem, tāpēc pidžama kā dāvana izskatās tikpat stilīgi kā tās saturs. Šāds pārsteigums ir ne tikai praktisks, bet arī žests, kas parāda, ka rūpējies par saņēmējas komfortu un labsajūtu.

Halāts katram gadījumam un gadalaikam

Halāts ir viens no tiem garderobes elementiem, kas apvieno funkcionalitāti un ērtību ar nelielu luksusa piesitienu. Reserved kolekcijā atradīsi halātus, kas būs piemēroti gan nesteidzīgiem rītiem, gan vakara atpūtai pēc vannas. Neatkarīgi no tā, vai izvēlēsies modeli no mīksta velūra, viegla kokvilnas auduma vai elegantā satīna – katrs nodrošinās īpašu siltuma un komforta sajūtu.

Reserved halātus raksturo ne tikai augsta kvalitāte, bet arī stilīgas detaļas. Jostas ļauj ideāli pielāgoties augumam, bet smalkas apdares – piemēram, mežģīnes vai viegli izšuvumi – piešķir tiem sievišķīgu šarmu. Izvēlies īsāku modeli siltākām dienām vai garāku, biezāku halātu, kas kļūs par neaizstājamu sabiedroto ziemas vakaros.

Padari savas naktis vēl labākas – atklāj Reserved sieviešu pidžamu kolekciju

Vai esi gatava pārmaiņām savā nakts garderobē? Reserved sieviešu pidžamu kolekcija ir stila, kvalitātes un komforta apvienojums, kas padarīs katru nakti īpašu. Neatkarīgi no tā, vai meklē pidžamu ziemas vakariem, vasaras naktīm vai universālu modeli katrai situācijai – Reserved piedāvā risinājumu.

Apmeklē Reserved sieviešu pidžamu kolekciju un atrodi savu ideālo modeli jau šodien. Gulē ērti un stilīgi, izvēloties pidžamas, kas rūpējas par tavu komfortu un izceļ tavu unikālo stilu.

Vakara romantikai

sviests_2_404

Attēlā – Stenders "Klasiskais masāžas sviests"

Masāžas sviestu var izmantot pirms vai pēs sauļošanās, aizsargājot ādu no saules kaitīgajiem stariem. Bet, ja sauļošanās nav paredzēta, tad tas būs maigs ādas lutināšanas līdzeklis, jo ir izteikti barojošs, mīkstinošs un mitrinošs. Ja esi kopā ar mīļoto, tad sviests būs kā papildus bauda romantiskām masāžām mēness gaismā.

romantika_400

Stenders meistaru radītā masāžas sviesta  sastāvā ietilpst 100% dabisks mango koka augļu, kakao koka pupiņu un basijas koka augļu sviests. Mango kauliņu sviests mitrina unveicina atjaunošanās procesus ādā. Tam piemīt augu dzīvības enerģija E vitamīna veidā. Savukārt kakao sviests lieliski pabaro ādu.  Arī basijas sviests satur E vitamīnu, kas ir dabisks antioksidants un konservants. Ļaudis stāsta, ka basijas koka augļus drīkst ievākt tikai jaunavas, bet spiest eļļu – tikai vīrieši – tā tiek iegūts viskvalitatīvākais produkts…

Basijas sviests stimulē ādas atjaunošanos un aizsargā ādu no kaitīgā saules starojuma. Ļoti noderīgs lūpu maigās ādas aizsardzībai. Palīdz cīņā pret celulītu, jo aktīvi ietekmē vielmaiņu. Tādējādi Stenders masāžas sviesti īpaši noder arī jutīgu ķermeņa daļu – sausas elkoņu, ceļgalu vai sasprēgājušu papēžu ādas mīkstināšanai.

Vasaras vakaru romantikai noderēs Stenders „Masāžas sviests ar kakao", kuram ir silts un viegli erotisks šokolādes aromāts, bet pārējie Stenders masāžas sviesti ir bez aromāta, kas dod iespēju pievienot tiem ēteriskās eļļas ļaujot vaļu tieši Tavai fantāzijai un vēlmēm.

kakao_sviests_2_404

Attēlā – Stenders "Masāžas sviests ar kakao"

Ja sviestu vēlas bagātināt ar ēteriskajām eļļām, tad jāievēro, lai tas tiktu pareizi sagatavots. Siltā ūdens peldē jāievieto trauciņs, tad jāsagaida līdz sviests pakūst un tad jāpiepilina ēteriskā eļļa vai vairākas. Jāatceras, ka kopējais ēteriskās eļļas pilienu skaits uz vienu masāžas sviesta gabaliņu nedrīkst pārsniegt 25, bet izmantoto eļļu veidi – ne vairāk par pieciem. Pēc tam sviests ir jāizmaisa ar koka irbulīti un jānoliek istabas temperatūrā sastingt.

patchouli_400

Attēlā – Stenders romantiskās pačūlijas ēteriskā eļļa

Bet, ja vēlas veikt aktīvākas masāžas, ieteicams izmantot  „Masāžas sviestu ar adzuki pupiņām" – tās saskaroties ar ādu, pastiprina masāžas efektu.

adzuki_pupinu_sviests_400

Attēlā – Stenders "Masāžas sviests ar adzuki pupiņām"

Tavu ikdienu īpašāku padarīs Stenders masāžas sviests ar spīdumu. Tas vienlaikus baro ādu, atstājot uz tās arī vieglu spīdumu kārtu, ļaujot Tev mirdzēt kā zvaigznei vasaras nakts debesīs.

spiduminu_sviests_2_404

Attēlā – Stenders "Masāžas sviests ar spīdumu"

Ver spārnus, tver sauli un baudi!

logo_200_04

www.stenders.lv

Vakara plezīrs

Šodien biju Anglikaņu baznīcā uz jauniesu kora "Norise" koncertu Ziemassvētku nsokaņās. Man ļoti patika. 😉 Vienīgais, kad pieteica, ka būs "Baroka Ziemassvētki" cerēju dzirdēt ērģeles. Bet kopuma patīkama pārmaiņa pēc visiem šitiem pop un rok. Beidzot kaut kas garīgs un skaists. Mājup ceļā visu laiku dungoju "Klusa nakts, svēta nakts…" Iešu vārīt otro krūzīti kakao un klāt garuzīšu darudzenes dāvināts piparkūciņas (velns, es sajutos tik neveikli,kad viņa man tās pasniedza kā dāvanu svētkos. jo pati neko viņai nebiju sagatavojusi)un tad man būs mans personīgais kino vakars ar filmu "Kristus dzimšana", manuprāt īsti iederīga pirms Ziemasvētku laikā, turklāt filma ir labs veids, ka atsvaidzinātzināšanas par Dieva bērniņa nākšanu pasaulē. Un rīt… rīt jāiztīra māja tā, lai spīd un laistās uz Ziemassvētkiem!

Vakar pirmizrādi piedzīvoja LTV Ziņu Dienests veidota dokumentālā filma “Covid-19 pozitīvs” (+VIDEO)

Vakar pirmizrādi piedzīvoja LTV Ziņu Dienests veidota dokumentālā filma “Covid-19 pozitīvs”, kas stāsta par tiem, kuriem vīruss atņēmis pašus mīļākos cilvēkus, un par tiem, kuri joprojām cenšas slimību uzvarēt. Filmu vari noskatīties ŠEIT: https://replay.lsm.lv/…/ltv-dokumentala-filma-covid-19…

Cilvēka prāts joprojām nav izdibinājis Covid-19 vīrusa viltīgo, neparedzamo un nāvējošo dabu. Saņemot analīžu rezultātus, kur rakstīts SARS-CoV-2 – pozitīvs, sākas organisma cīņa. Vairums tajā uzvar un daži veiksminieki pat nepamana, ka izslimojuši to. Zaudē galvenokārt veci un slimi cilvēki, taču ne tikai. Vīruss ir nežēlīgs slepkava. Tas nogalina arī cilvēkus spēka gados un neskaita ģimenes locekļus. Arvien vairāk ārsti lauza galvu, kāpēc tik daudz slimo vīrieši vecumā ap 40 – 50 gadiem, kāpēc, saņemot pozitīvus analīžu rezultātus, cilvēks jūtas šķietami vesels, bet pēc dažām dienām jau ir pieslēgts skābekļa aparātam vai pat mākslīgai elpināšanai. Latvijas Televīzijai vairāki cilvēki, kuriem tuvinieki miruši no Covid-19, uzticēja savus stāstus. Savus mīļos viņi saņēma plastmasa maisos, neatvērtos zārkos un atvadīties no viņiem nevarēja.

Žurnāla “Ir” redaktore Nellija Ločmele, kurai no Covid-19 nomira vīrs Rolands Tjarve, stāsta, ka viena no skarbākajām atziņām ir tas, ka elpināšanas aparāts nepalīdz. Tajā brīdī, kad cilvēks tam tiek pieslēgts, ir skaidrs, ka tas tikai atliek nāves brīdī, tāpēc nav jēgas skaitīt elpināšanas aparātus. Galvenais iemesls, kāpēc viņa piekrita intervijai, ir daļā sabiedrības joprojām valdošais viedoklis, ka vīrusa dēļ uzvedība un paradumi nav jāmaina. Taču vīrusu uzšķaudīt, mēs, paši nezinot, varam jebkuram, un nezinām, vai viņa organisms būs tik spēcīgs, lai uzvarētu cīņu ar vīrusu.

Sabiedriskā mediju portāla lsm.lv žurnālists Aleksandrs Krasņitskis savu tēti Juriju pēdējo reizi redzēja, kad viņu uz Ogres slimnīcu aizveda Neatliekamā medicīniskā palīdzība. Viņa tētis bija zinātnieks ar asu prātu, kuram prāta rotaļas patika spēlēt ar savu dēlu. Iespējams, ka tieši Ogres slimnīcā tētis tika aplipināts ar Covid-19, jo tieši tas rakstīts nāves izrakstā. Aleksandrs ir skarbs. Viņaprāt, tie, kas uzspļauj drošības pasākumiem, ir pašnāvnieki, kas staigā apkārt ar munīcijas vestēm.

Liene Liepa ir jaunākā Covid-19 upure Latvijā, viņai bija 34 gadi. No Covid-19 nomira arī viņas tētis Imants. Lienes brālis Kalvis Liepa saka, ka pats kādreiz jokojis par Covid-19 un ticējis sazvērestības teorijām, taču personīgā traģēdija atvēra acis. Viņam joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu, kāpēc tuvinieki saslima, kāpēc saslimušais tētis netika aizvests uz Rīgu un stundu gulēja gultā ar izkritušu katetru.

Vīrusa ļaunā daba ir tāda, ka tas aizsprosto plaušas tik ļoti, ka asinis vairs nesaņem skābekli un cilvēks nomirst. Pirmo reizi, veidojot filmu «Covid-19 pozitīvs», žurnāliste Aija Kinca pabija arī vietā, kur ārsti cīnās par smagi saslimušajiem pacientiem, un tur, kur zem mikroskopiem cenšas izdibināt vīrusa neparedzamo un nāvējošo dabu.

Vakar atklāts 1231 Covid-19 gadījums, miris 31 cilvēks

Aizvadītajā diennaktī Latvijā atklāts 1231 jauns saslimšanas ar Covid-19 gadījums un saņemta informācija par 31 ar koronavīrusu sasirguša cilvēka nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Starp mirušajiem četri cilvēki bijuši vecumā no 50 līdz 60 gadiem, septiņi – vecumā no 60 līdz 70 gadiem, astoņi – vecumā no 70 līdz 80 gadiem un vēl divpadsmit – vecumā no 80 līdz 95 gadiem.

Pirmdien Latvijā veikti 12 317 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī pieaudzis no 6% līdz 10%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Latvijā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits sasniedzis 68 658, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits sasniedzis 1250, kas ir 1,82% no visiem inficētajiem.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās Latvijā ar Covid-19 kopumā inficējušās 10 850 personas. Savukārt 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir 568,76 gadījumi.

Vājums nav nekas slikts

“Vājums nav nekas slikts,” es varētu būt bildusi, bet zināju, ka tad melotu pati sev. Nē, man nepatika justies vājai! Tieši tāpēc es labprāt, spītējot visam, meloju sev un apkārtējiem. Visur es vēlos justies stipra. Visur un vienmēr. Jebkurā situācijā.

No kurienes gan tevī tāds spīts? Kāpēc tu nespēj būt godīga pret sevi un apkārtējiem? Labi, kāda gan nozīme apkārtējiem. Bet kāpēc tu nevari beidzot būt godīga pret sevi? Tu smaidi sejā neveiksmēm, sāpēm, meliem un pat jūtām. Tu smaidi, jo visas šīs emocijas esi nostūmusi malā tā it kā to nemaz nebūtu, aizvākojusi savas bruņas tā, ka, pat grbēdams, neviens netiktu iekšā. Tavi skatieni ir vienaldzīgi pat pret tiem pret kuriem tāda neesi. Nē, lielākoties tu pat centies neskatīties. Un nu tu atkal smaidi. Cik skaisti, vai ne? 

Nudien, pat ja kāds būtu nodomājis uzspēlēt savu netiklo medījuma spēli, šim nabagam atkal būtu nācies vilties, jo, nenosakot skaidrus spēles noteikumus un mērķus, tas būtu nonācis gluži vai mainītās lomās.

 

 

“Ja tā ir kārtējā spēle, tad es tev apsolu, ka to uzvarēšu! Neviens man neliks justies vājai vai izmantotai!” mans iekšējais es lepni sauca. 

Vājprāts! Izgudrots dildo ar iebūvētu urnu mīļotā pelniem

Vājprāts! Izgudrots dildo ar iebūvētu urnu mīļotā pelniem

Dildo ar urnu pelniem

Holandiešu dizaineris Marks Starkenbaums radījis neparastu atmiņu lādīti atraitnēm, kas sniedz mīļotā klātbūtnes efektu. Dīvainās lādītes nosaukums ir „21 grams” (atsaucoties uz zinātniski pieņemtā dvēseles svara) un tajā ir smaržu dozators, kurā iespējams iepildīt aizgājēja smaržas, iPoda turētājs, kurā atskaņot pāra tuvākās dziesmas, bet pats neparastākais ir īpaša dizaina dildo, kurā iebūvēta mini urniņa aizgājēja pelniem. Kastītē iespējams pievienot vēl citus sīkumus, bet tās atslēgu nēsāt kā kuloniņu. Emm… izklausās baisi!

Starkenbaums pie šīs dīvainās idejas nonācis, iedvesmojoties no savas vecās kaimiņienes, kuras istabā stāv urna ar vīra pelniem, taču viņam šķitis, ka tā neatspoguļo sievas patieso mīlestību pret vīru. Tajā pašā laikā dizaineris izlasījis kādu rakstu par atraitnēm, viņu tabū un attiecībām ar intimitāti pēc vīra zaudēšanas. Tā nu viņš domājis vai var sakombinēt šīs tēmas, mīlestību, ilgošanos un intimitāti un radīt ko unikālu. Jāsaka, ka viņam nudien tas ir izdevies, un lai gan dīvainās kastītes autors vēlējies, lai uzsvars netiktu likts uz neparasto seksa rotaļlietu, jo tā esot kā metafora, tas vienkārši nav iespējams!

avots: huffingtonpost.com

 

Vajāšana: Kā pasargāt sevi un savus tuviniekus? 

Ar Drossinternets.lv ziņojumu līnijas starpniecību katru gadu mūsu redzeslokā nonāk 5-10 vajāšanas gadījumi, kad varmāka ilgstoši izseko vai novēro savu upuri un tādējādi iedveš bailes. Ne katrs zina, ka vajāšana ir krimināli sodāma. Viens no Latvijā plašāk zināmākajiem gadījumiem ir žurnālistes Ingas Sprinģes vajāšana. Divus gadus no viņas neatkāpās varmāka, labi apzinoties, ka žurnāliste nevēlas ar viņu komunicēt, izteica draudus, ieradās darbavietā ar bēru pušķi. Tiesa vajātājam piesprieda 2 mēnešu cietumsodu.

Kāda uzvedība būtu uzskatāma par vajāšanu? 

Vajāšana ir atkārtota draudīga izturēšanās, kas biedē upuri. Vajāšanas izpausmes ierobežo tikai varmākas fantāzija – tā var būt gan fiziska izsekošana ikdienas gaitās, gan arī sekošana sava upura darbībām interneta vidē, piemēram, sociālo mediju platformās. Vajātāja arsenālā bieži vien ir regulāra, uzmācīga un biedējoša kontaktēšanās ar upuri ar telefona, īsziņu, e-pasta starpniecību, pārspīlēti uzmanības apliecinājumi interneta komentāros, tieši vai netieši draudi.

Vajātāja motīvi mēdz būt atšķirīgi. Bieži vien tā ir šantāža un naudas izspiešana, kad vajātājs iepazīstas ar savu upuri internetā un, izmantojot uzticēšanos, izvilina personiska rakstura informāciju, intīma rakstura foto vai video, kas vēlāk lieti noder noziedzīgo nodomu īstenošanai. Ir bijuši gadījumi, kad varmāka nosūta saiti, kuru upuris atver un, pašam nezinot, dod piekļuvi savam datoram un visai informācijai, kas tajā atrodas. Visbiežāk tas izpaužas kā draudzīgs aicinājums ar solījumu, ka dators tiks savests kārtībā un, piemēram, tam tiks uzlikta jaunākā pretvīrusa programma. 

Nereti ar vajāšanu var noslēgties arī pāra attiecības, kad ar šķiršanos neapmierināts partneris sāk izsekot savu bijušo un cenšas būt klātesošs vēl ilgi pēc tam, kad partnerattiecības ir pārtrauktas. Ir bijuši pat gadījumi, kad bijušais partneris izmanto izsekošanas tehnoloģijas, piemēram, programmas partnera viedtālrunī vai datorā. Visbiežāk šādā veidā tiek mēģināts piespiest bijušo  pārdomāt un atgriezties attiecībās. Ja tas neizdodas, varmāka vajājot cenšas atriebties par, viņaprāt, pieļauto netaisnību. Mēdz gadīties, ka savu darba devēju vai citus kolēģus uzsāk vajāt kāds no bijušiem darbiniekiem, lai atriebtos par, viņaprāt, netaisnīgu atlaišanu.

Pastāv arī iespēja izprovocēt vajātāju, sociālo mediju platformās neapdomīgi publicējot pārāk daudz personiska rakstura informācijas, līdz uzrodas kāds pārlieku uzmācīgs sekotājs, kurš rūpīgi seko līdzi publicētajam saturam un pēc tam izsaka komentārus vai sūta privātas ziņas, pēc kurām cilvēks vairs nejūtas īsti droši. Nereti ar šādām situācijām nākas saskarties sabiedrībā pazīstamām personām. 

Kā sevi pasargāt? 

Pirmkārt, aicinu katru rūpīgi pārdomāt, kādu informāciju publicējat sociālajos tīklos  –  vai tā nav pārāk privāta un tās nonākšana svešās rokās nevar jums kaitēt? Publiski pieejami sociālo mediju konti, ikdienas gaitu dokumentēšana, pārāk atkailinātu fotogrāfiju ievietošana, atrašanās vietas iespējošana ir informācija, kas padara izsekošanu par viegli paveicamu uzdevumu.

Otrkārt, ļoti ieteicams parūpēties par stingriem privātuma ierobežojumiem bērnu kontiem sociālo tīklu platformās, panākot, ka viņu ierakstus redz tikai draugi. Noteikti jāpārrunā ar bērniem riski, ja tiek apstiprināta draudzība ar cilvēkiem, kurus bērns dzīvē nepazīst. 

Treškārt, saprotot, ka tiekat vajāts vai jūsu tuvinieku lokā ir vajāšanas upuris, noteikti ir jāmeklē palīdzība.  Lai konsultētos par pareizāko rīcību, aicinām sazināties ar mums, ziņojot drossinternets.lv mājaslapā vai sūtot e-pastu zinojumi@drossinternets.lv. Tāpat vēlams gādāt par pierādījumu (ziņu, ekrānšāviņu u. c.) apkopošanu un vērsties Valsts policijā. 

Nobeigumā jāpiemin, ka Krimināllikums paredz sodu par vajāšanu, kas tiek traktēta kā vairākkārtēja vai ilgstoša citas personas izsekošana, novērošana, draudu izteikšana vai nevēlama saziņa ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai tuvinieku drošību. Sods par šādu rīcību ir īslaicīga brīvības atņemšana, probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai arī naudas sods.

Vajāšana un slepkavības: Holivuda cerību zeme, kas veido vai salauž slavenības! (+VIDEO)

Holivuda ir pazīstama kā cerību zeme, kas veido vai salauž slavenības un viņu fanus. Jaunā “discovery+” dokumentālajā seriālā “Slava, kas nogalina” (“Death by Fame”), pētot šokējošākos noziegumus popkultūras vēsturē, izmeklētāji ienirs dziļi nesenās popkultūras vēsturē, atklājot, kā apsēstība ar slavu un zvaigznēm var ātri kļūt letāla.

Holivuda, apkaime Losandželosā, Kalifornijā, ir mājas neskaitāmiem slaveniem kinoteātriem un filmu studijām. Pasaules šovbiznesa galvaspilsētā, kas ik gadu pulcē daudzas slavenības un viņu fanus, valda krāšņums, vara un nauda. Lai gan tiek mitoloģizēts, ka Holivuda ir kā zelta medus pods un milzīgu iespēju zeme ik katram, aiz spožuma plīvura slēpjas vieni no traģiskākajiem noziegumiem izklaides vēsturē.

Video

Dokumentālais seriāls “Slava, kas nogalina” atklāj iespēju zemes tumšās aizkulises un Holivudas daudzsološo zvaigžņu straujo kāpumu pa slavas kāpnēm, traģisko kritumu un nāvi. Atklājot, kā apsēstība ar slavu var ātri pārvērsties nāvējošā rezultātā, seriāls iedziļinās Holivudas skaļākajos skandālos, kuros lieli sapņi par naudu un mūžīgu slavu pārvēršas traģēdijās.

“Slava, kas nogalina” pirmās sērijas centrā ir Drū Kerija (Drew Carey) bijušās līgavas un slavenās Holivudas seksterapeites Dr.Amijas Hārvikas (Amie Harwick) sirdi plosošā nāve, viņas mirstīgajām atliekām tiekot atrastām dienu pēc Valentīndienas. Policijas darbs ir atrast, kurš varētu būt spējīgs uz šokējošo rīcību.

Citās sērijās tiek izmeklētā šova “The Voice” uzlecošās zvaigznes un “Yotube” sensācijas Kristīnas Grimijas (Christina Grimmie) aukstasinīgā slepkavība, maķedoniešu modeles Adeas Šabani (Adea Shabani) mistiskā pazušana un aktiera Loida Eiverija II (Lloyd Avery II) dzīvesstāsts, kura milzīgā slava pēc filmēšanās filmā “Boyz N the Hood” pārvērtās dzīvesstāstā, kas imitē filmas notikumus. Dokumentālajās sērijās būs iespēja sekot līdzi vēl citiem ne mazāk nozīmīgiem un skandaloziem notikumiem.

Jau tagad zināms, ka seriālam būs otrā sezona, jo izmeklējamie šokējošie un traģiskākie noziegumi, kas slēpjas zem Holivudas krāšņuma un spilgtajām gaismām, ir prātam neaptverami. 

“Slava, kas nogalina” skatāms straumēšanas platformā “discovery+” nākamās paaudzes televīzijā “Go3”.

Vajag!

Reizēm vienkārši dzīvi vajag skatīt citā šķērsgriezumā! (l)

Vajag kaut ko, pēc kā tiekties.

Mums vajag to dienu, uz kuru tiekties. Jo citādi mūsu sarakstei, atmiņām un laikam jau ilgām nav jēgas. Tāpēc mēs plānojam šo dienu.

bet viņa nekad nepienāks 🙁 Un tāpēc ir drusciņ skumji :'(

vajag kādu spēcinošu vārdu

Sveikas mīļās meitenes.. gribēju jautāt vai kādai ir bijusi kāda līdzīga problēma, vai vismaz saprot mani. Nu tā..pagājuši jau kādi 4 mēneši, kopš ēdu veselīgi, nevis sēžu uz diētas. Esmu no 70kg nokritusies uz 58kg. Esmu ļoti apmierināta un gribētu vēl dabūt savus 55kg. Tajā visā procesā bija arī baseins un fiziskas aktivitātes. Jūtos labi un cik saprotu izskatos arī. Kad svēru 70, tad domāju, ka man ir glīta seja, un augums ir neglīts. šobrīd vaidziņi iekrituši un neizskatos slikti, galīgi nē..man viss ir savās vietās, bet kaut kā ir tā sajūta, ka kaut kas nav. Biedē tas, ka pēkšņi atkal varētu pieņemties svarā..katru dienu sevi šaustu, kaut gan bieži noraujos, apēdu kādu kārumu, un paēdu arī pēc 18tiem un tā kārtīgi. Svars vēl pagaidām neatgriežas, lai kā es nenorautos un turas tiešām un pat krītas, bet tagad sāk uzmākties citas problēmas- seja, vai neesmu par tievu uc.., bet fiziski varētu būt pat vēl tievāka. Kāpēc rodas visādi citi kompleksi, kuriem nevajadzētu būt, kurus, liekas citi pat neievēro? Kā lai iemīlu sevi ārēji un vēljoprojām gūstu prieku no savas figūras nevis sāku šaustīt sevi..? Lūdzu meitenes..es ceru, ka saprotat mani. Gribētu dzirdēt kādu uzmundrinājumu, savādāk esmu ieņēmusi galvā, ka esmu neglīta, kaut gan uzmanība no pretējā dzimuma netrūkst, un komplimenti arī. Nesaprotu..kāpēc nevaru sevi pieņemt! Vienmēr gribas sevi uzlabot..un kad pasaku, ka sevī kaut kas nepatīk, citi ir baigā šokā un saka, ka ar mani nav labi, bet es domāju nopietni! :/

Vajadzīga neliela palīdzība.

Sveikas cosmo meitenes, varbūt šī nav gluži īstā vieta, kur kko tādu ievietot, bet man ir jāpopularizē mans video klips nedēļas laikā, lai tas dabūtu pēc iespējas lielāku skatījumu skaitu. Reklāmas rullītis nav garš, tikai 30 sekundes-lūdzu noskaties.

www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=atAyOXWe9_o

Vajadzētu kādu implantiņu

Arvien vairāk meiteņu sapņo par lielākām un formīgākām krūtīm, garākiem (tātad pieaudzētiem) matiem, mākslīgiem nagiem utt. Protams, tas viss tiek darīts tikai un vienīgi skaistuma vārdā. Un katras pašas ziņā ir tas, kādas metodes tiek izmantotas, lai sasniegtu savu skaistuma ideālu. Es esmu 100% par dzīvi bez implantiem un nebūtu par to visu pat aizdomājusies, ja vien pirms pāris dienām man pašai nebūtu piedāvāts padomāt par implantu ievietošanu.

Nē, nē, runa nav par krūšu implantiem (ar savām krūtīm esmu pilnīgā mierā – kādas māte daba ir devusi, ar tādām arī sadzīvoju un nemaz nesūdzos). Stāsts šoreiz ir par zobu implantiem. Kad daktere mani aizsūtīja aprunāties ar zobu tehniķi (vai protēzisti – amata nosaukumu precīzi neatceros), pirmais un vienīgais variants, ko viņa man piedāvāja, bija – "Jums ir vajadzīgi zobu implanti! Tas maksās apmēram divi tūkstoši latu!" Es biju šokā. (Šoreiz nav runa par estētiskas dabas problēmām, nav jau tā, ka staigāju bez zobiem!) 

No vienas puses, mani, protams, šokēja augstā cena (nu gluži vai kā pirmā iemaksa dzīvokļa iegādei!). Bet, no otras puses, es sapratu, ka nekādā gadījumā negribu sevī ievietot kaut kādus svešķermeņus. Man tas vienkārši nav pieņemami. Par laimi, manā situācijā pastāv arī citi risinājumi – daktere uzreiz man piedāvāja alternatīvas. Jo no brīva prāta es nekad nepiekristu implantu ievietošanai savā ķermenī.

P.S. Ko tu par to visu domā?

Vāja vīrieša uzvedība

Vīrietis vēlas būt pārliecināts, ka viņam blakus ir cienīga sieviete. Tomēr ir gadījumi, kad pats vīrietis nav sievietes cienīgs.

Vīrietis pārāk ierobežo sievieti

Pieaugušam un stipram vīrietim, lai justos labi, nav vajadzīgas sievietes asaras, viņas sāpes un bailes. Stiprie vīrieši dzīvo harmoniskās un mīlošās attiecībās. Vājš vīrietis baidās pazaudēt sievieti, tādēļ viņu pēc iespējas vairāk ierobežo un daudz ko aizliedz. Tomēr tā ir ļoti nepareiza rīcība. Šāda rīcība tikai sievieti atgrūž.

Vājā vieta – sprands

Daudz laika pavadot pie datoriem un sēdus pozīcijā, reti sportojot un mazāk kustoties, diemžēl sprands ir kļuvis par vājo vietu ļoti daudziem. Kāpēc tā notiek, kad jāvēršas pie ārsta un kā sev palīdzēt akūtu spranda sāpju gadījumā? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas traumatologs ortopēds Jānis Osītis un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Kakls ir jātrenē!

  1. Osītis uzsver – sprands lielākās problēmas sagādā tieši sievietēm. Cilvēkam galva ir ļoti smags elements, un sievietēm kakli ir no dabas slaidāki, ar mazāku muskuļu masu nekā vīriešiem. Turklāt bieži vien arī lielāka pacietība ilgstoši strādāt ar noliektu galvu.

Lēnas izmaiņas skriemeļos un starpskriemeļu diskos notiek ne tikai mehāniskas pārslodzes, bet arī asinsrites un līdz ar to vielmaiņas traucējumu rezultātā. Līdzīgi kā sirdī, arī mugurkaulājā var sekot rētainas izmaiņas. Mugurkaulājā, kurš tiek turēts nospriegots ar mehānisku noslodzi un sliktu asinsriti, veidojas lēnas, deģeneratīvas izmaiņas, savienojumi kļūst vāji, trausli un stīvi. Tad pat neliela kustība vai pozas maiņa var izraisīt starpskriemeļu diska šķiedru plīsumus, tā nobīdi un nervu vai smadzeņu iespiedumu. Ķermenis cenšas šīs vājās vietas kompensēt, samazinot iespējamo kustību apjomu, proti, audzējot izaugumus – radziņus ap skriemeļiem – vai pārkaļķojot bojātos starpskriemeļu diskus. Šīs izmaiņas ir redzamas arī parastā rentgena attēlā.

Jāatceras, ka akūtas, pēkšņas sāpes ir ķermeņa aizsargreakcija, kas signalizē par esošu vai draudošu bojājumu. Ieklausies šajos signālos, pirms vēl bojājums noticis, un tavam skaustam pietiks ar pārtraukumu, atslodzi, kustībām, vieglu masāžu. Neaizmirsti, ka nevar skaustā uzlabot asinsriti, neieslēdzot to visā pārējā ķermenī – tātad būs nepieciešama fiziska slodze.

Ja bojājums jau noticis, muskuļi saspringst, tonuss pieaug, un ir ļoti grūti šo situāciju izmainīt. Turklāt stresa situācijā muskuļu saspringums vēl vairāk pastiprinās. Tas viss rada sāpes. Ko darīt? Sāpes un pārmērīgu muskuļu saspringumu var mazināt ar zālēm, tomēr, ja nevingrosi un ar izpratni nerūpēsies par savu skaustu ikdienā, tabletes nelīdzēs!

Stiprini plecus

Galvai jābūt kustību dažādībai, un jāņem vērā arī tas, ka sprands ir saistīts ar rokām, plecu daļu. Cilvēks stiprina savu sprandu arī tad, ja fiziski strādā ar rokām. Tāpēc nūjošana ir labāka par vienkāršu staigāšanu – nūjojot cilvēks vienlaikus darbojas gan ar rokām, gan ar plecu daļu, gan krūšu un kakla daļu.

Taču, ja problēma ar skaustu saasinājusies, nūjošanai ir par vēlu – nepieciešama ārstnieciskā vingrošana. Tās kustības šķiet vienkāršas, tomēr, ja patiesi rūp rezultāts, pareizi vingrot jāmācās pie fizioterapeita. Viņš parādīs, kādā virzienā, vai līdz atdurei vai ne, ar kādu spēku un kādus vingrinājumus šajā situācijā vispār nedrīkst veikt. Kad shēma gatava, bruņojieties ar gribasspēku un pacietību, jo diemžēl pieredze rāda, ka cilvēkam ir ļoti grūti piespiest sevi vingrot ilgtermiņā.

Kad jādodas pie ārsta?

Ja kakls ir savilkts un sāp regulāri vairāk nekā mēnesi, ja vairs netiek galā ar ortozi, teipošanu, ar procedūrām, noteikti jādodas pie ģimenes ārsta stāvokļa nopietnības novērtēšanai un sākotnējo izmeklējumu nozīmēšanai. Parasti vienlaikus tiek izrakstīti arī sāpju mazinoši un muskuļus atslābinoši medikamenti. Ja nekas no tā nelīdz, jāsāk domāt par ko nopietnāku. Lai novērtētu sāpes, ārsti lieto speciālas sāpju skalas desmit ballu sistēmā, kur 0 nozīmē, ka nesāp, bet 10 – ka agonāli sāp. Operācijas parasti veic pacientiem, kuriem bez medikamentu ietekmes sāpes pārsniedz 5 balles. Kad tās ir milzīgas, par to liecina jau cilvēka izskats. Viņam ir piespiedu pozīcija, ierobežotas kustības, cilvēks nav izgulējies, nervozs, bāls, nevar mierīgi nosēdēt un parunāt, tausta vai ir saķēris sāpošo apvidu. Sāp ne tikai skaustā. Sāpes no 3. un 4. kakla skriemeļa mēdz izstarot uz pakausi. Tirpšana vai nejutīgums, kas galvenokārt skar plecus un rokas, bieži ir saistāms ar 5., 6. un 7. kakla skriemeļa un to savienojumu problēmu. Sāpes, kas izstaro uz starplāpstiņu zonu, vairāk raksturīgas 7. kakla skriemeļa un 1. krūšu skriemeļa līmenim. Sāpes var pieaugt sēdus stāvoklī, šķaudot, klepojot un atliecot kaklu atpakaļ.

Ir iespējami stāvokļi, kad pats skausts īpaši nesāp, taču dzīvot traucē galvassāpes, asinsspiediena svārstības, reiboņi. Tādos gadījumos saprast, kas ir cēlonis, palīdzēs specializēti izmeklējumi: ultraskaņas mērījums asins plūsmai kakla asinsvados – doplerogrāfija – un smadzeņu šķidruma jeb likvora pārvietošanās mērījums – kodolmagnētiskā rezonanse ar kontrastvielas ievadi un likvora dinamikas parametriem. Par izmeklējumu nepieciešamību šajos gadījumos visbiežāk lemj neirologs.

Ja izbīdās pirmais un otrais kakla skriemelis

Kāpēc tā vispār notiek? Viens no biežākajiem iemesliem ir reimatoloģiskas slimības, ja tām ir bijusi vai nu smaga gaita, vai ārstēšana uzsākta pārāk vēlu un rezultātā jau notikušas nozīmīgas izmaiņas. Tad skriemeļa locītava kļūst gan vaļīga, gan uzbiezē locītavas kapsula, un tas var radīt sašaurinājumu ar iespiestām muguras smadzenēm, kā arī negatīvi ietekmēt lielos asinsvadus, kas apasiņo galvu. Tāpēc ārstēšanu svarīgi sākt laikus.

Ja mugurkaulā kāds skriemelis ir nestabils, tas gan izbīdās, gan iebīdās – tātad šajā vietā notiek brīva kustība. Ja mēs skriemeli mākslīgi pabīdām sev vēlamā virzienā, tiklīdz ārējā iedarbība beidzas, tas atkal aiziet tur, kur mēs negribam, ka tas atrodas.

Šādās situācijās labākais risinājums ir fizioterapeita vadībā apzināti trenēt muskuļu spēku, kas šo nestabilo vietu mugurkaulājā notur, kā tai vajadzētu būt. Protams, tas prasa lielu pacietību, pirmie rezultāti būs jūtami pēc diviem mēnešiem rūpīga darba. Tāpēc parasti saviem pacientiem saku: “Esiet pacietīgi un vingrojiet sešus mēnešus, un tad jau būsiet padarījuši tādu darba apjomu, ka skaidri varēsiet pateikt – vingrošana ir palīdzējusi vai nav,” saka J.Osītis.

Piektais un sestais skriemelis

Parasti cilvēkiem, kam ir sēdošs darbs, kas ir mazkustīgi vai kam ir ģenētiska nosliece uz agrāku mugurkaulāja savienojumu nolietošanos, izmaiņas ir ne tikai kakla pirmajā skriemelī, bet arī no ceturtā līdz septītajam, visbiežāk – piektajā un sestajā skriemelī. Ja izmaiņu norise ir ilgstoša un tās notiek ne tikai starpskriemeļu diskā, bet arī locītavās, tad speciālists – neirologs, traumatologs ortopēds vai mugurkaula ķirurgs – noteiks diagnozi spondiloze (agrāk to dēvēja par osteohondrozi). Tā ir viena no biežākajām mugurkaulāja saslimšanām.

Protams, ne vienmēr uzreiz jādomā par ķirurģiskām darbībām. Ja vien izmaiņas nav attīstījušās tik tālu, ka ir nopietni iespiesta kāda nervu saknīte vai muguras smadzenes.

Kā var sev palīdzēt, ja akūti sāp sprands?

Ārsts atgādina – pats svarīgākais ir nekaitēt kaklam!

  1. Akūtā situācijā nekādas masāžas, nekādas manuālās terapijas, nekādas stiepšanas!
  2. Pāris dienu kaklam jābūt nekustīgam – uzliec mīksto apkaklīti (var iegādāties specializētajā medicīnas preču veikalā). Tā jāizvēlas individuāli – tikai sev, nevis jāaizņemas no paziņām. Ja sāpes nepāriet trīs dienas pēc kārtas un turpinās arī naktī, noteikti jājautā padoms ģimenes ārstam vai jāpiesakās kādā neatliekamās palīdzības nodaļā, lai precizētu stāvokli.
  3. Alternatīva apkaklītei (ortozei) varētu būt teipi. Tā ir samērā jauna metode, taču, lai būtu jēga, teipus jāprot pareizi uzlikt.
  4. Lai uzsāktu sildīšanas procedūras, jābūt garantijai, ka sāpes nav izraisījis iekaisums. Precizē ķermeņa temperatūru, asins ainu un CRO. Tātad atkal jārekomendē ģimenes ārsta apmeklējums, lai paskatītos, kādā stāvoklī ir tavs rīkles gals, limfmezgli, iztaustītu sāpošo skaustu. Sildīšana veicina apasiņošanu, bet veicina arī tūsku un iekaisumu, ja tāds ir.
  5. Uz sāpīgās vietas var uzlikt piparu vai sinepju plāksterus, paturot tos līdz 60–90 minūtēm, it sevišķi vakaros pirms gulētiešanas.
  6. No fizikālajām procedūrām vislabākā sprandam ir magnetoterapija. Tai nav tik daudz riska un ierobežojošu aspektu kā sildīšanai. Magnētiskais lauks, iedarbojoties noteiktā virzienā, var ne tikai veicināt asinsriti un vielmaiņu, bet arī mazināt tūsku, tādējādi arī sāpes.
  7. Kad sāpes pāriet, negaidi nākamo epizodi, bet meklē kādu fizioterapeitu, lai iesaka vingrojumus kakla muskuļu stiprināšanai. Patiesībā muguras problēmām nekas tik labi nepalīdz kā vingrošana.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa iesaka turpināt savas dienas gaitas, lai kakla muskuļi būtu kustīgi un elastīgi. Arī karsta duša vai relaksējoša vanna spēs atslābināt savilktus muskuļus. Ja tomēr ārsta ieteiktie vingrinājumi nelīdz, tad ieteicama medikamentozā terapija. Pirms to uzsākt, izstāstiet savam ārstam par visiem medikamentiem, ko lietojat, lai netiktu pārdozēts kāds no medikamentiem. Būtu vēlams par terapijas neskaidrajiem jautājumiem vēl vienu reizi pārjautāt farmaceitam, lai sasniegtu vēlamo efektu. No vienkāršākajiem medikamentiem ieteicama paracetamola, ibuprofēna vai to kombināciju lietošana pēc iespējas mazākās devās. Kā alternatīvu tabletēm var lietot ibuprofēna vai diklofenaka saturošus gelus,  krēmus vai plāksterus. Stīvu muskuļu gadījumā ieteicams lietot magnija preparātus. Sildošus plāksterus un ziedes lietot tikai neiropātisku sāpju mazināšanai. Ja tomēr ir sākušās jau nelielas veselības problēmas, būtu ieteicamas fiziskas aktivitātes, kā, piemēram, peldēšana, kas ne vien liek darboties, bet arī atslābina un nomierina.

Autors: BENU Aptieka

Vairums Latvijas krievvalodīgo ir lepni, ka dzīvo Latvijā

Vairākums Latvijas krievvalodīgo kopumā ir lepni, ka dzīvo Latvijā, liecina pētījumu kompānijas SIA “Latvijas fakti” veiktās aptaujas dati, kas ietverti Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieces Ievas Bērziņas pētījumā.

Šogad veiktajā aptaujā iedzīvotājiem ticis lūgts izteikt savu viedokli par to, vai viņi jūtas lepni, ka dzīvo Latvijā. 61% Latvijas iedzīvotāju, kuri ģimenē lieto krievu valodu, atzina, ka kopumā jūtas lepni par to, ka dzīvo Latvijā. Tāpat 59% krievu valodā ģimenē runājošo iedzīvotāju atzina, ka lepojas ar to, ka Latvija ir neatkarīga, savukārt 51% krievvalodīgo atzina, ka kopumā ir Latvijas valsts patrioti. Būtiski augstāks ir to krievvalodīgo īpatsvars, kuri sevi uzskata par Latvijas kā savas dzīvesvietas patriotiem – šādu viedokli kopumā pauda 83% aptaujāto.

Rādītāji, kas iegūti, aptaujājot krievvalodīgos Latvijas iedzīvotājus, kopumā ir zemāki nekā vidējais rādītājs valstī un latviešu valodā runājošo vidū.

Aptaujā noskaidrots, ka 80% iedzīvotāju, kuri ģimenē runā latviešu valodā, ir lepni, ka dzīvo Latvijā, 84% respondentu lepojas, ka Latvija ir neatkarīga valsts, 81% latviešu valodā runājošo sevi uzskata par Latvijas patriotiem, savukārt 88% sevi uzskata par Latvijas kā savas dzīvesvietas patriotiem.

Tāpat aptaujā noskaidrots, ka gan latviešu, gan arī krievu valodā runājošo iedzīvotāju informētība par valsts pārvaldes iestāžu darbību ir līdzīga. To, ka viņu rīcībā ir pietiekama informācija par Latvijas valsts pārvaldes iestāžu darbu, atzina 28% latviešu valodā runājošo, kā arī 29% krievu valodā runājošo Latvijas iedzīvotāju.

Atšķirīgāka ir informētība par pašvaldības darbu. To, ka viņu rīcībā ir pietiekama informācija par savas pašvaldības darbu, atzina 45% latviešu valodā runājošo un 34% krievvalodīgo.

Krievvalodīgie Latvijā retāk jūtas uzklausīti. Tikai 26% iedzīvotāju, kuri ģimenē runā krievu valodā, uzskata, ka Latvija valsts iestādes ir ieinteresētas iedzīvotāju viedokļu uzklausīšanā. Latviešu valodā runājošo vidū šis rādītājs ir nedaudz augstāks, sasniedzot 35%. Iedzīvotāju vērtējumā pašvaldības ir ieinteresētākas uzklausīt iedzīvotāju viedokļus.

Autors: nozare.lv