Veikalu un tirgu stendos savu goda vietu ieņēmis populārākais Latvijas auglis – ābols! Skaisti, koši, visdažādākajām garšas niansēm apveltīti, pareizi uzglabājot, spējīgi sagaidīt pavasari āboli priecēs vēderu un rotās galdu teju katrā mājā. Tie tradicionāli tiek iekļauti arī ēdienkartē skolēniem. Pārskatīsim patiesību un pieņēmumus par šo brīnišķīgo sārtvaidzi!
“Apaļš kā pūpols, vesels ka rutks, sarkans kā ābols!” mēdzam skandēt īsi pirms Lieldienām un ābolu piesaucam vienā virknē ar citiem labumiem, vēlot stipru veselību. Tāds, lūk, latvietim šķiet gardais, sulīgais auglis! Arī citām tautām ir pantiņi par ābolu īpašo vērtīgumu. Tā piemēram, veselas amerikāņu paaudzes uzaugušas un audzinājušas savus bērnus ar dzejolīti, kas stingri uzsver – viens ābols dienā turēs dakteri jeb slimību pa gabalu. Tāpat pāršķirstot žurnālu lappuses vai pavirpinot elektroniskos medijus, rakstus par veselību vai vitamīniem visbiežāk ilustrē ar citrusaugļu vai ābola attēlu. Proti, ābols nav tikai gards un viegli pieejams auglis – tas ir kļuvis arī par labas veselības simbolu.
Tomēr pat hrestomatizējušās patiesības ir laiku pa laikam jāpavēta, jo ne visas izrādās patiesas. “Tā tas tiešām ir, ka nereti savus priekšstatus par kāda atsevišķa produkta veselīgumu salāgojam ar vecvecāku teikto vai savām kulinārajām un garšas prevalencēm,” teic “Mēness aptiekas” farmaceite Daiva Āboliņa un apskata, kā priekšstati un ikdienas novērojumi saskan ar pētījumos noskaidroto.
Rada baltākus, veselīgākus zobus
Ne vienam vien vecmāmiņa ir stāstījusi, ka ābolu ēšana zobus padara baltus un veselīgus. Ābola skābums patiešām var mazliet ietekmēt zobu krāsu, līdzīgi kā pēc dārza darbiem vai kartupeļu mizošanas samitrinām rokas ar kaut ko skābenu, piemēram, plaukstās saspiestām jāņogām. Iespējams arī, ka ābola kumosa nokošana un sakošļāšana var veicināt siekalu sekrēciju mutē un samazināt zobu bojāšanos, pazeminot baktēriju līmeni, taču, kā stāsta farmaceite, pārliecinošu pierādījumu tam nav. Āboli neaizstās zobu suku. Turklāt skābu ābolu ēšana var “nolobīt” zobus, uz brīdi padarot tos jutīgus. Tāpēc speciāliste iesaka augļu ražas laikā, kad tos lietojam vairāk nekā citkārt, parūpēties par līdzekļiem, kas mazina jutīgumu, lietojot zobu pastu, skalojamo līdzekli vai gelu, kas satur, piemēram, nātrija fluorīdu, bet ne spirtu. Zobu pastu, kas paredzēta jutīgiem zobiem, var uzspiest zirņa lielumā uz pirksta gala un iemasēt jutīgajās vietās, lai ātrāk iedarbojas. Ja ir tendence uz zobu jutīgumu, zobu sukai jābūt ar maigiem sariņiem jeb atzīmi “soft” un katru dienu ir jālieto zobu diegs, lai neveidotos zobakmens un neatkāptos smaganas.
Pasargā no Alcheimera slimības
Pētījums par ābolu priekšrocībām liecina, ka ābolu sulas dzeršana var mazināt Alcheimera slimības risku un cīnīties ar novecošanās ietekmi uz smadzenēm. Pētījumā iesaistītajām pelēm, kurām noteica āboliem bagātinātu diētu, tika konstatēts augstāks neiromediatora acetilholīna līmenis. Šīm pelēm bija labāki rezultāti labirinta testos, nekā viņu māsām un brāļiem, kam bija parastā diēta. Tomēr farmaceite lēš – lai gan pētījumi cilvēku populācijā līdz šim nav uzrādījuši nozīmīgus efektus, taču kā veselīgas, vitamīniem bagātas ēdienkartes papildinājums, ābols, protams, ir neatsverams, jo sevišķi vecāka gadagājuma cilvēkiem, kam uzņemtie vitamīni un papildu šķidrums noteikti ietekmēs arī domu skaidrību.
Samazina risku saslimt ar vēzi
Amerikas vēža pētījumu asociācijas publiskotajos datos teikts, ka flavonoliem bagāto ābolu iekļaušana uzturā var palīdzēt samazināt aizkuņģa dziedzera vēža attīstības risku pat 23%. Savukārt Kornela universitātes pētnieki ābolu mizā ir identificējuši vairākus savienojumus, kas var aizkavēt vēža šūnu augšanu aknās un resnajā zarnā. Arī šajos gadījumos pētījumi galvenokārt veikti ar pelēm un žurkām, taču dati ir daudzsološi. Tikmēr ASV Nacionālais vēža institūts ir ieteicis uzturā iekļaut daudz šķiedrvielu, lai samazinātu risku saslimt ar kolorektālo vēzi. Ābols ir lielisks šķiedrvielu avots!
Mazina diabēta iespējamību
Dažos nelielos pētījumus iegūtie rezultāti vieš cerību, ka sievietēm, kuras apēd vismaz vienu ābolu dienā, ir par 28 % mazāks risks saslimt ar 2. tipa cukura diabētu nekā tām, kuras ābolus neiekļauj savā ēdienkartē. Kādēļ ābols varētu būt tik jaudīgs vairogs pret šo kaiti? Saskaņā ar “Ontario Apple Growers” sniegto informāciju šajā auglī ir ārkārtīgi augsts pektīna — šķīstošās šķiedras — saturs, kas samazina cukura līmeņa svārstības asinīs.
Pazemina holesterīna līmeni
Šķīstošā šķiedra, kas atrodama ābolos, sasaistās ar taukiem zarnās, kas palīdz samazināt holesterīna līmeni. Farmaceite uzsver, ka runājot par sirds veselību un holesterīna līmeņa kontroli, augļu un dārzeņu lietojums uzturā un kopumā Vidusjūras diētas ieteikumu izvēlei patiešām ir būtisks efekts. Kas gan ir visu augļu karalis? Ābols, protams!
Noder sirds veselībai
Pētījumi uzrāda saistību augstai šķīstošo šķiedrvielu uzņemšanai ar lēnāku holesterīnu nogulsnēšanos artērijās. Fenola savienojums, kas atrodas ābolu mizās, arī neļauj organismā nonākušajam holesterīnam, sadzīviski runājot, pielipt un sacietēt uz artēriju sieniņām. Kad šis aplikums uzkrājas artērijās, “aizsērējums” apgrūtina asins plūsmu uz sirdi, izraisot koronāro artēriju slimību. Tomēr farmaceite cieši piesaka, ka ābols viens pats nedz ārstēs, nedz arī pilnībā pasargās sirdi no visām vainām. Līdztekus jābūt arī fiziskām aktivitātēm un, protams, ja ārsts ir nozīmējis medikamentus, piemēram, asinsspiediena mazināšanai, tie noteikti lietojami un ar āboliem vai citām dabas veltēm nav aizstājami. Ja nu ļoti gribas sirdij palīdzēt, līdztekus gardu muti notiesātam ābolam var lietot tieši sirds veselībai piemērotus vitamīnus, piemēram, zivju eļļu jeb omega 3, omega 6, lecitīnu vai monakolīnu K, kas rūpēsies par holesterīna līmeņa normalizēšanu, kā arī koenzīmu Q10, kas darbojas kā antioksidants un vairo enerģiju organismā. Īpaši svarīgi tas būs pacientiem gados, kuri lieto statīnu grupas medikamentus, kas ar laiku samazina Q10 daudzumu organismā.
Novērš žultsakmeņu veidošanos
Žultsakmeņi veidojas, ja žultī ir pārāk daudz holesterīna. Tas ir īpaši izplatīts aptaukošanās gadījumā. Lai novērstu žultsakmeņu rašanos, ārsti iesaka diētu ar augstu šķiedrvielu saturu (jā, jau atkal āboli!), lai palīdzētu kontrolēt svaru un holesterīna līmeni. Lai arī labs palīgs žultsakmeņu gadījumos, tomēr cilvēkiem ar lieko ķermeņa masu jāņem vērā, ka ābols satur cukuru, tādēļ pārlieku aizrauties ar ābolu diētu nevajadzētu. Farmaceite rekomendē ābolu izmantot deserta vietā, un šķiedrvielas uzņemt mazāk “cukurotā” veidā. Speciāliste atgādina, ka aptiekās iegādājami šķiedrvielu preparāti, piemēram, smilšu ceļtekas sēklu sēnalu pulveri, kas var būt ļoti palīdzīgi šādos gadījumos.
Palīdz pret caureju un aizcietējumiem
Neatkarīgi no gremošanas sistēmas traucējumu rakstura – vai tas ir aizcietējums vai caureja – ābolos esošās šķiedras var palīdzēt tikt galā ar šīm nepatīkamajām problēmām. Šķiedra var vai nu absorbēt ūdeni resnajā zarnā, lai tās saturs virzītos uz priekšu (aizcietējuma gadījumā) vai arī absorbēt lieko ūdeni no zarnu satura, lai palēninātu zarnu darbību (ja ir caureja). Taču, kā piebilst farmaceite, ja problēma ieilgst, jāmeklē mediķa padoms, un atgādina, ka farmaceits ir vispieejamākā pirmā palīdzība. Iespējams, ar ābolu nebūs līdzēts un caurejas gadījuma vajadzēs kādu medikamentu – absorbentu, savukārt pret aizcietējumu lieliski var palīdzēt jau iepriekš minētie šķiedrvielu pulveri. Galvenais ieguvums no lietošanas – tie nerada pieradumu kā daži citi preparāti.
Novērš hemoroīdu rašanos
Hemoroīdi ir vēnu mezglveida paplašinājumi taisnajā zarnā. Lai gan šie vēnu mezgli nav dzīvībai bīstami, tie var būt ļoti sāpīgi un traucējoši, radīt niezi, higiēnas grūtības un diskomfortu. Hemoroīdus izraisa pārāk liels spiediens iegurņa un taisnās zarnas zonās. Šķiedrvielas un pietiekams šķidruma daudzums palīdz kontrolēt aizcietējumus, uztur vienmērīgu un līdzsvarotu zarnu darbību un novērš sasprindzinājumu tualetes apmeklējuma laikā, kas neizbēgami rodas, ja vēders “aiziet ciet” un vairs, kā tautā saka – nedarbojas kā pulkstenis. Ābols ir ideāls produkts, jo satur dažādas šķiedras un daudz šķidruma. Jāatgādina, ka no ābolu ēšanas hemoroīdi nepazudīs, tos vienkārši mazāk provocēs aizcietējuma radītais spiediens. Tādēļ farmaceite iesaka vieglākos gadījumos taujāt pēc padoma un piemērotiem līdzekļiem aptiekā. Ja nelīdz vienkārši bezrecepšu līdzekļi, jāvēršas pie ārsta – ar šīm problēmām strādā proktologi.
Sola nelielu detoksikāciju
Aknas ir atbildīgas par toksīnu izvadīšanu no organisma. Daudzi ārsti un pētnieki ir skeptiski noskaņoti pret detoksikāciju sološām diētām, sakot, ka tās var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Par laimi, viena no labākajām (un vienkāršākajām) lietām, ko varat darīt, lai palīdzētu aknām, ir veselīgs uzturs, kas paredz augļu, tai skaitā, ābolu iekļaušana ēdienkartē. Ja ēdīsim vairākkārt pārstrādātu pārtiku vai arī dzīvesveida dēļ iedzīvosimies kādā veselības problēmā, kas prasa lietot zāles, aknām būs vairāk darba. Tādēļ sākam ar viena ābola iekļaušanu uzturā, aizstājot ar šo veselīgo augli čipsu paku vai kūpinājumu!
Palīdz imūnsistēmai strādāt efektīvi
Sarkanie āboli satur antioksidantu, ko sauc par kvercetīnu. Daži pētījumi vēsta, ka kvercetīns var palīdzēt uzlabot un stiprināt kopējo veselības stāvokli, tātad – arī imūnsistēmu, it īpaši, lielas slodzes gadījumos. “Mēness aptiekas” farmaceite Daiva Aboliņa aicina likt aiz auss, ka mūsu imūnā sistēma ir ārkārtīgi sarežģīts sistēmu un organisma norišu kopums, kas neietekmējas tikai ar ābolu ēšanu vien. Tomēr sulīgs auglis ir teicams solis savas veselības labā, jo sevišķi, tuvojoties rudenim un vīrusu laikam!
Vēl daži interesanti fakti
Ābolu garša un pektīns ir iekļauti daudzos aptiekā iegādājamos preparātos – pēc farmaceites domām tas vien liecina, cik daudz vērtīgu vielu ir ābolos, kā arī par to, ka ābola garšai pašai par sevi ir atveseļošanos veicinošas īpašības. Speciāliste nosauc tikai dažus piemērus – ābolu pektīnu un C un K vitamīnus, bēta karotīnu, folskābi. Vislabāk ēst tieši svaigu ābolu, lai no tā uzturvērtības iegūtu maksimālu labumu.
