Tā nu viena sēžot mājās,aizdomājos-vai tiešām ir vajadzīga Valentīndiena,lai izrādītu,ko jūtam viens pret otru??Vai nevaram to darīt,citā dienā-jebkurā dienā??Vai tiešām vajadzīgs tieši 14.februāris??
Ar katru gadu,man arvien vairāk sākt likties,ka 14.februāris ir diena,kad puķu tirgotāji nopelna visvairāk,pārdodot sarkanās rozes. Kad šokolādes sirdis,izķer uz urrā. Kad šampanietis,līst un puto vēl vairāk,kā Jauno gadu sagaidot. Kad rotas lietu pārdevēji,berzē rokas, jo zin,lielais piķis nāk.
Jāatdzīs,arī es pāris pēdējos gadus, esmu bijusi, no tiem cilvēkiem,kas kā traki ķer un tver visu,kas ir sarkans, sirds formā un labs,neskatoties uz cenu, galvenais paķert un viss. Nez vai pie tā vainojams apkārt valdošais noskaņojums vai tas,ka arī man zīmīgajā datumā,kaut kas galvā salīp, bet tā nu tas ir.
Runājot par dāvanām,nieciņiem utt-vai tiešām,tik svarīga ir cena??Vai labāk naw, ja cilvēks no sirds ir piedomājis,ko tev dāvināt,tajā ielicis savu sirdi un varbūt,pat savas rokas, gatavojot, mēģinot un iepriecinot otru??
Kurš nosaka,kas ir gana labs,gana romantisks,gana sarkans un gana Valentīndienas derīgs??Kur paliek mīlestība, rozes,dāvanas pārējās gada dienās-vienalga vai tas ir aprīlis,jūnijs vai novembris?Kapēc vajadzīgs viens datums-14.februāris,lai pateiktu,ka tu otru mīli, lai uzdāvinātu,kādu nieciņu vai ko lielāku?
Manuprāt,jebkura diena ir pietiekami laba,lai pateitku,ka tu mīli otru un ko viņš tev nozīmē…
Bet zinot mani 14.februāri,sveces rotās istabu, ēdienu smarža piepildīs,visu dzīvokli un arī šampis putos..;)
Vogue ir radījis jaunu kolekciju, kas īpaši veltīta Valentīndienai, kad atzīšanās mīlestībā notiek biežāk kā ikdienā, kad otra cilvēka sirds iepukstas straujāk no skatiena vien. Šogad mīlestības svētkos Vogue piedāvā divus īpaši greznus modeļus, kas izstaro zīmola stilu, drosmi un krāsainību.
Vogue radītās brilles vienmēr tikušas saistītas ar saulainu, piedzīvojumiem bagātu garu. Gift of Love kolekcija piedāvā divus satriecošos acetāta saulesbriļļu modeļus košās krāsās, īpašās formās un kā īpašs pieskāriens – kristālveida sirds, kad atrodama uz kājiņu ārpuses.
VO2792SB
Retro elementi, nezūdoša elegance raksturo šo apaļo lielizmēra rāmja modeli, nedaudz kaķacs formā, ko izgrezno kristālveida sirsniņa uz briļļu kājiņu eņģēm. Krāsu palete izstaro modeļa unikalitāti – ugunssarkana krāsa un pelēkas lēcas; zila/oranža krāsa ar zilām kājiņām, dūmakaina bronzas sirds un pelēkas lēcas, pelēka-violeta/zaļa ar pelēki violetām kājiņām.
VO 2791SB
Šajā modelī jūtams jaunības pieskāriens, to raksturo biezs, kvadrātveida rāmis un modernas līnijas, kas ideāli kombinētas ar burvīgu kristāla sirsniņu uz briļļu eņģēm. Rezultātā radies neuzkrītošs, pilsētniecisks stils ar fantastisku krāsu paleti. Opāla brūna ar zilām kājiņām, dūmakaina bronzas sirsniņu un brūnām lēcām; ķiršu sarkana ar tumšām bordo kājiņām, ugunssarkana sirsniņa un pelēkas lēcas; sarkana/balta krāsa ar sarkanām kājiņām, caurspīdīga sirsniņa un pelēkas lēcas; gaiši brūna/dzeltena ar gaiši brūnām kājiņām, caurspīdīga sirsniņa un brūnas lēcas; Havana krāsa ar ugunssarkanu sirsniņu un brūnām lēcām; riekstu un ķiršu krāsas.
Brilles nopērkamas īpašos iepakojumos, lai arī tev šajā dienā kāds sagādātu pārsteigumu un pasniegtu dāvanu un, kāpēc gan neatzīties mīlestībā ar Vogue palīdzību? Sievietes to novērtēs!
Īpašās Gift of Love saulesbrilles iespējams iegādāties Optika Italiana un Fielmann optikās.
Labākā alternatīva kā būt kopā ar savu mīļoto tieši Valentīndienā, pat tad ja jūs šķir attālums, ir Logitech tīmekļa kameras izmantošana un video saziņa, kas liks jums justies tā, it kā jūs būtu līdzās viens otram. Šādai saziņai varat izmantot Skype Augstas kvalitātes video zvana bezmaksas pakalpojumu. Šī būs iespēja redzēt un runāt ar savu mīļoto arī tad, ja neatrodieties līdzās.
Viss, kas jums nepieciešams, ir kāda no Logitech tīmekļa kamerām, piemēram, Logitech QuickCam Pro 9000, QuickCam Pro piezīmjdatoriem vai arī Logitech QuickCam Sphere AF un jaunākā Skype versija. Rezultātā jūs iegūsiet bezmaksas videozvanus ar visaugstāko kvalitāti un izšķirtspēju kāda jebkad agrāk tikusi piedāvāta!
Brīžiem, kad nevēlies būt redzama vai arī tev ir nepieciešams apdomāties un izvēlēties īstos vārdus, tīmekļa kameru var izmantot, lai ierakstītu attēla vai video ziņu, ko var ar e- pasta starpniecību nosūtīt tikpat viegli kā vārdisku ziņojumu!
Tātad, vai nu jūs atrodaties tūkstošiem kilometru attālumā viens no otra vai vienkārši slepeni vēlaties sarunāt partneri vakariņām, atrodoties vēl darbā, Logitech tīmekļa kamera būs labākais veids kā panākt mīļotā cilvēka klātesamību, lai kur arī viņš atrastos!
Valentīna diena ir piemērots laiks, lai atmodinātu romantiku un bagātinātu attiecības ar interesanti un saturīgi kopā pavadītu laiku. Automašīnu nomas un pilna servisa līzinga pakalpojumu sniedzējs “Avis” apkopojis septiņas idejas, kā neierastā veidā pavadīt mīlestības svētku nedēļu.
Dzejas vakars muižā
Kad vēl, ja ne Visu mīlētāju dienā, klausīties un baudīt muzikālu dzeju par mīlestību. Cēsīs, Ruckas muižā, 14. februāra plkst. 18.30 norisināsies dzejas vakars “Mīlestība”, kurā piedalīsies Cēsu teātra aktrises Inese Romka, Inuta Briede un Lauma Daugiša. Vietu skaits pasākumā ir ierobežots, tāpēc iepriekš jāpiesakās. Vakaru var noslēgt ar naksnīgu pastaigu pa Cēsu vecpilsētas ieliņām.
Gardas vakariņas maizes ceptuvē
Maize jau izsenis ir goda vietā katra Latvijas iedzīvotāja mājās, un ne velti saka – ar mīlestību cepta maize ir visgardākā. Pavadiet Valentīna dienu vietā, kur maize top pēc senām tradīcijām un no sirds. Maizes ceptuve “Lāči”, kas atrodas Babītes pagastā, piedāvā svētkus aizvadīt sveču gaismā un garšu baudījumā. Vakariņas 14. februārī sāksies plkst. 19.00, taču iepriekš nepieciešams veikt rezervāciju.
Multimediāla pastaiga pasaku valstībā
Dodieties oriģinālā un neparastā pastaigā Valentīna dienas vakarā. Mežaparkā atrodas “Gaismas dārzs”, kurā izveidota multimediāla pasaka par Sniegbaltīti un septiņiem rūķīšiem. Gaismas eksponāti, skaņas un efekti ļaus neparastā veidā izbaudīt vienu no populārākajām bērnības pasākām. Ieeja pasākumā 14. februārī no plkst. 17.00 pa estrādes teritorijas 7. vārtiem.
Mīlestības svētku tirgus
16. un 17. februārī Rīgā, Vērmanes dārzā, norisināsies mīlestības svētku tirdziņš. Būs iespēja ne tikai pastaigāties svaigā gaisā, bet arī iegādāties vietējo amatnieku un mājražotāju darinājumus un baudīt karstus dzērienus un našķus. Svētku tirgus abas dienas darbosies no plkst. 10.00 līdz plkst. 17.00
Valentīna dienas randiņu ekspedīcija
17. februārī plkst. 11.00 notiks foto orientēšanās pastaiga pa romantisko Āgenskalnu. Piedalīties var gan ģimenes, gan pāri. Šajā randiņu ekspedīcijā būs jāveic dažādi uzdevumi, lai iepazītu vienam otru tuvāk, noskaidrotu saderību un sacenstos par galveno balvu. Ja vēlaties piedalīties, līdz 14. februāra vakaram nepieciešams reģistrēties.
Mīlestības paušana ar šokolādi
Šokolāde ir populāra dāvana iepriecināšanai Valentīna dienā, tāpēc Šokolādes muzejs Pūrē sagatavojis atraktīvas un romantiskas aktivitātes, lai par dāvanu kļūtu arī kopīgi pavadīts laiks. Rezervējiet dalību pasākumā un dodieties uz Pūri 18. februārī plkst. 13.00, lai radoši darbotos ar šokolādi, veiktu interesantus uzdevumus un iemūžinātu brīžus mīļās kopbildēs.
Lidmašīnu vērošana
Ja vēlaties pasapņot divatā, nodoties netraucētām sarunām un lidmašīnu vērošanai, apmeklējiet lidmašīnu vērotavu Skultē. “Arī automašīna var būt lieliska vieta randiņam. Ja šajā Valentīna dienā esat nolēmuši skatīties, kā paceļas un nolaižas lidmašīnas, parūpējieties par līdzpaņemtiem aromātiskiem un siltiem dzērieniem, kā arī uzkodām, lai radītu īstu randiņa sajūtu,” iesaka “Avis” līzinga departamenta vadītāja Daina Kantāne.
Tava sirds pukst straujāk, vēderā lido taureņi un tu nevari beigt pārbaudīt savu telefonu… Kad esi iemīlējusies tavas smadzenes un ķermenis tiek pārpludināti ar ķimikālijām, kas rada labu pašsajūtu, aizvedot tevi emocionālos amerikāņu kalniņos.
Mīlestība ir viena no spēcīgākajām cilvēku vēlmēm, uzskata doktors Arturs Ārons , pasaulslavenais sociālais psihologs un “Stony Book” universitātes profesors, kurš mīlestību pēta kopš 1968. gada.
“Mīlestība ir vēlme, motivācija, dzinulis. Tas ir tikpat primitīvi kā ēst. Tā ir intensīva vēlme būt kopā ar savu simpātiju,” komentē Arturs Ārons.
Profesore Lūsija Brauna skaidro, ka iemīlēšanās mehānismi ir gandrīz kā reflekss, kas līdzinās elpošanai. Tas ar mums notiek neapzināti un ir ārpus mūsu kontroles!
Ja tev liekas, ka esi atkarīga no mīļotā, tam ir iemesls. Tas sākas ar dopamīnu, ķīmisko vielu, kas kontrolē tavu smadzeņu labsajūtu, šo sajūtu varētu pielīdzināt narkotiskajām vielām. Brauna un Ārons veikuši visai interesantu pētījumu, vairākiem cilvēkiem tika iedota mīļotā cilvēka fotogrāfija un simpātijai līdzīgas personas foto.
Aplūkojot līdzīgās personas foto ar īpašu ierīču palīdzību tika secināts, ka smadzenēs nenotiek nekādi satraucoši procesi. Kad līdzīgās personas fotogrāfija tika nomainīta uz simpātijas foto, tad smadzenēs tika novērots serotonīns jeb laimes hormons, kas regulē mūsu garastāvokli un padara to priecīgāku. Šo hormonu var aktivizēt ne tikai iemīloties, bet arī sportojot un saņemot saules starus.
Interesanti, ka cieņpilnas un mīlošas attiecības spēj mazināt sirds un asinsvadu slimību risku, veicināt ātrāku brūču sadzīšanu. Iemīlēšanās veicina mazāku apetīti, mazāku vēlēšanos nodoties kaitīgiem ieradumiem un ievērojami mazina stresu, depresiju.
Pastāv arī tāda mīlestība, kura spēj eksistēt mūžīgi, tas nav tikai periods jeb posms. Tu vari būt attiecībās 20 gadus un justies lieliski, ja kāds pārbaudītu tavu smadzeņu darbību, tad pastāv liela varbūtība, ka tavas smadzenes parādītu tādu pašu ainu, kā tikko iemīloties.
“Mēs nerunājam par intensīvu, jaunu mīlestību ar daudziem fiziskiem un seksuāliem aspektiem. Dažu pāru smadzenes izskatījās tā, it kā viņi tikko būtu iemīlējušies,” sacīja Ārons.
Mīlestībai ir dažādi termiņi, bet šie pētījumi pierāda vienu – īsta mīlestība ir atrodama un patiešām pastāv!
Vai nav lieliski, ka pasaulē vienīgais muzejs par Sauli atrodas tieši pie mums, Latvijā? Šis unikālais muzejs piedāvā ne tikai aizraujošas un interaktīvas ekskursijas, bet arī iespēju izbaudīt Mīlestības dienas jaukos mirkļus un sagādāt pārsteigumu sev mīļam un tuvam cilvēkam.
Muzeja galvenā tradīcija ir dāvāt apmeklētājiem saules siltumu un gaišumu, tāpēc, katram viesim ir iespēja apgleznot nelielu gipša saulīti ar akrila krāsām, un, paņemot līdzi savu apgleznoto sauli par piemiņu no muzeja, tu paņem arī daļu no saules siltuma.
Saules muzejs būs patiesi pagodināts un priecīgs tevi redzēt muzejā par godu Valentīndienai, dāvājot tev un tavam mīļotajam gaišu un pozitīvu atmosfēru, kā arī sasildot ar karstu zāļu tēju.
Atnāciet uz Saules muzeju, lai atrastu savu sauli!
Nepamanīt Valentīndienas tuvošanos bija vienkārši neiespējami – miljoniem sirsniņu, eņģelīšu un visādu sarkanu nieciņu bija apsēsta visa pilsēta. Bet kāpēc gan cilvēku sejās nevarēja lasīt prieku un to īpašo svētku dzirksti? Bet varbūt es to nepamanīju? Laikam jau tiem, kas ir vieni, Valentīndiena nedod tik lielu prieku kā tiem, kam ir kāds ar ko to nosvinēt. Bet kad iedomājos, ka man vajadzētu skriet pa lielveikalu, lai atrastu kaut ko, kas iepriecinātu manu vīrieti, mani pārņem nelielas šausmas. Tomēr tas ir tikai mazs mierinājums. Protams, arī vientuļie sirsniņdienu varēja nosvinēt godam, tik daudz pasākumu un ballīšu (alkohola, sarunātu muļķību, galvassāpju nākamajā dienā un kauna izjūtu par savu uzvedību). Arī es šoreiz piederēju pie šīs sabiedrības daļas, nebija jau slikti, tikai nākamais rīts bija salīdzināms ar ceļaruļļa uzbrukumu vai zobu sāpēm. Lai nu kā, ceru, ka jums Valentīndiena bija izdevusies!!! 🙂
Valdzinošā sievišķība. “Viena daļa cilvēku domā, ka deja ir nodarbe tikai jauniešiem, taču tas ir maldīgs, vecmodīgs uzskats. Jūs katra esat kā zieds, kurš var ziedēt jebkurā vecumā, atliek vien būt īstai sievietei. Svarīgākais, ka esi gatava jaunām sajūtām, ka esi gatava mainīties, un nav būtiski kādi ir Tavi parametri, nav svarīgi vai Tu jau esi kādreiz dejojusi, bet gan nozīmīga ir Tava vēlme kļūt sievišķīgākai, graciozākai un, galubeigās, arī seksuālākai. Sāc dejot, un deja Tevi atvērs, un tālāk, rau arī Tavā dzīvē var daudz kas mainīties.
ES TEVI APSVEICU!
JA LASI ŠĪS RINDAS, TAS NOZĪMĒ, KA VĀRDS SIEVIŠĶĪBA IR TEV SVARĪGS!
Kas ir sievišķība? Vārdnīca skaidro, ka “Sievišķība – tas ir tādu īpašību, kā emocionalitāte, maigums, trauslums, sirsnība, uzticība, kopums, kas izsauc, izraisa vīrietī vēlēšanos sievieti aizsargāt.”
Sievišķīga sieviete, pieņem savu sievietes dzimumu, pieņem to, ka ir sieviete, priecājas par to, izmanto savus ķermeņa un psihes resursus, mācās valdīt ar savu sievišķīgo spēku, nevis attīstīt sevī vīrišķo enerģiju.
Galvenais mērķis sievietes dzīvē ir saglabāt savu sievišķību, un dzīvot saskaņā ar savu ķermeni, ne velti mēs katra esam izvēlējušās piedzimt sievietes ķermenī. Mūsu ķermenis — tā ir pirmā atslēga mūsu sūtības atrisinājumam.
Apstājies uz brīdi un padomā:
* Tu pieņem savu sievišķo dabu?
* Tu pieņem savu sievišķīgo spēku?
* Paskaties uz sevi ar vīrieša acīm: Vai Tevi gribas aizsargāt?
* Vai Tu jūties sieviete?
Lai tiktu uz priekšu, paveiktu varoņdarbus, varbūt arī lauztu sevi un pārvarētu neiedomājamas grūtības, tādiem darbiem nepieciešams cits ķermenis – vīrišķais. Un, kad sieviete dzīvo, pēc vīrišķā ķermeņa noteikumiem, sāk ciest sievietes psihe un enerģija, parādās slimības un problēmas.
Sievišķība,
* tas ir stāvoklis, kas atgādina sievietei par viņas spēku!
* tā ir īpašība, kura atmodina vīrietī spēku, vīrišķību un atbildību!
* tas ir stāvoklis, kas veido mūs, sievietes, par īstām sievietēm enerģētiskajā un fiziskajā sapratnē, nevis vienkārši ar nosaukumu pasē, kur atzīmēta sievietes dzimte.
Šobrīd daudz tiek runāts par sievišķību. Kāpēc? Droši vien tādēļ, ka ir pienācis laiks mainīt domāšanu, attieksmi… Informācijas par šo tēmu ir ļoti, ļoti daudz, bet cik no tā tiek realizēts, ieviests dzīvē, to zinām tikai mēs pašas. Neviļus ir izveidojies tā, ka manas Valdzinošās sievišķības audzēknes nāk mācīties ne tikai dejot, bet mēs jau esam kļuvušas par kopu, kurā dalāmies ar to, kas mums ir, lai ne tikai ar kustībām mēs kļūtu sievišķīgas, bet mainītos arī savā attieksmē un domāšanā.
Daudzas manas audzēknes ir atzinušas, ka kustība, dejošana kopā ar pareizu domāšanu dod lielu efektu. Ja izveidosi sevī svarīgākās sievišķības sajūtas, Tu redzēsi kā izmainīsies apkārtējo attieksme pret Tevi, un Tu pati sajutīsies kā īsta sieviete – jutekliska un patiesa.
Lūk, dažas atsauksmes no dāmām, kuras apmeklējušas manas nodarbības:
“Juta, liels paldies par enerģijas devu, ko saņēmu nodarbībā! Paldies par sajūtu apmaiņu starp mums, meitenēm. Ir brīži, kad otra cilvēka dalīšanās emocijās ir tik būtiska! Un mēs to darījām! Caur deju, ar kustību, varbūt pat atklājot savus sapņus, savas vēlmes un cerības, savas sajūtas! Tā bija emocionāli piesātināta nodarbība, paldies Jums, ka parādījāt ceļu uz Deju!” (Liene)
“Mums ir dota bezgalīgu iespēju virkne sevis satikšanai, taču mēs rūpīgi ignorējam tās, atrunājamies, attaisnojamies un brīnamies par prieku ārpus mums. Dodiet sev iespēju – ļaut sev ļauties satikt sevi! Tas ir reāli kaifīgi! Kosmoss zibenīgi reaģē uz pozitīvām pārmaiņām un bagātīgi atalgo ar bezgalīgu ļaušanos. Deja ir mans dabiskais stāvoklis! Deja ārstē un dziedina! Brīnumaini! Juta iet aizvien dziļāk un aicina mūs līdz. Es piedalos!” Lāsma
“Ja Tevi uzrunāja nosaukums vai arī zemāk minētais, tad es iesaku: jo es biju uz šo nodarbību. Tas bija maigs ceļojums savas sievišķības atklāšanā, izjušanā, spilgtināšanā! Tagad katru dienu ar labpatiku izbaudu patīkamās sajūtas sevī un savā ķermenī.” Vija
Kas Tev jādara, lai arī Tu attīstītu sevī sievišķīgās īpašības? Tev ir izvēles iespējas:
1. Trešdienās 19.00 – 20.30, notiek Lady Styling nodarbības, kurās Tu apgūsi Salsu, Rumba, Ča-ča-ča, Tango, Bačatu. Vairāk – http://www.jutavanaga.lv
28.novembrī pasaules slavenā beļģu dziedātāja Lara Fabiāna priecēs Latvijas fanus ar neaizmirstamu uzstāšanos Arēnā Rīga jaunā albuma “Le Secret” koncertturnejas ietvaros.
Unikālās balss īpašniece šobrīd ir apceļojusi piecus kontinentus un visā pasaulē pārdevusi vairāk nekā 12 miljonus albumu. Viņas jaunākais muzikālais veikums “Le Secret” laists klajā 2013.gada 15.aprīlī un to var uzskatīt par dziedātājas līdz šim personiskāko un intīmāko albumu – tas ir muzikāls un māksliniecisks ceļojums 17 dziesmu garumā uz Laras Fabiānas slēptākajām dvēseles šķautnēm. Jau nākamajā dienā pēc iznākšanas tas iekaroja Francijas un Beļģijas mūzikas topus. Lara par šo albumu saka: “”Le Secret” ir noslēpums, kuru ikviens vēlas uzzināt, spītējot kulturālām barjerām un ieradumam meklēt drošību un komfortu apkārtējā pasaulē. Albums stāsta par dzīves ceļu, kura laikā jātiek galā ar izaicinājumiem, traģēdijām, maldīgiem uzskatiem un sliktām izvēlēm. Tajā pašā laikā tas ir kā vesels piedzīvojums, iekšēji atbrīvojošs ceļojums. Es uzskatu, ka ikvienā no mums mīt absolūts spēks, lai sevi mainītu, lai atklātu paši savu noslēpumu, kas ļautu arī mums pašiem kļūt labākiem.”
Pasaules turneja, kurā dziedātāja popularizēs savu albumu “Le Secret”, sākas 2013. gada septembrī. Tās ietvaros paredzēti aptuveni 100 koncerti Beļģijā, Francijā, Šveicē, ASV, Baltkrievijā, Krievijā un citās valstīs.
Biļetes uz Laras Fabiānas koncertu, kas Rīgā notiks 28.novembrī, ir nopērkamas “Biļešu servisa” kasēs visā Latvijā, kā arī interneta lapā www.bilesuserviss.lv. Biļešu cenas no Ls 30 līdz 125.
Ņemot vērā, ka Covid-19 izplatība Latvijā aizvien pieaug un epidemioloģiskā situācija pasliktinās, valdībai jābūt gatavai iedarbināt “D+ konceptu” stingrāku ierobežojumu noteikšanai, šādu nostāju žurnālistiem pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Politiķis skaidroja, ka pašreizējā situācija ir visai līdzīga pērnā gada decembrim, kad veselības aprūpes nozarē tika izsludināts ārkārtas stāvoklis.
Latvija ir to nedaudzo Eiropas valstu vidū, kur saslimstība turpina augt, turklāt tā ir augstāka nekā vidēji Eiropā, stāstīja Pavļuts, uzsverot, ka šis nav atbilstošais laiks, lai mazinātu drošības pasākumus un ierobežojumus.
Video
Lai gan formāli “D+ koncepta” parametri nav iestājušies, Pavļuta ieskatā, par tā ieviešanu būtu jāsāk domāt jau tagad, “nesagaidot pēdējo mirkli, kad ir patiešām slikti”.
Līdzīgu nostāju ministrs aģentūrai LETA pauda jau pagājušajā nedēļā, norādot, ka Operatīvās vadības grupai un ekspertiem būtu steidzami jāsagatavo apspriešanai valdībā stingrāku ierobežojošo pasākumu kopums, ja saslimstības ar Covid-19 kāpums Latvijā turpināsies.
Latvijā saslimstības rādītāja pieaugums aizvien turpinās, kopš sestdienas tam pārsniedzot 450 gadījumu robežu.
Marta sākumā Pavļuts pauda nostāju, ka būtu jāstrādā pie jaunu drošības pasākumu ieviešanas jaunā Covid-19 paveida ierobežošanai, vienlaikus valdībā vienojoties un gatavojoties nepieciešamības gadījumā ieviest stingrākus ierobežojumus.
Vēlāk, 26.martā, Ministru kabinets pieņēma zināšanai Krīzes vadības padomes sekretariāta izstrādātos kritērijus lokdauna ieviešanai gadījumā, ja būtiski pasliktināsies epidemioloģiskā situācija. Tā dēvētais “D+ koncepts” paredz ieviest lokdaunu, ja izpildās viens no vairākiem kritērijiem.
Valdība otrdien uzklausīja informatīvo ziņojumu un atbalstīja valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanu.
Valdība atbalstīja VAD ieviešanu vīriešiem no 18 līdz 27 gadiem un sievietēm brīvprātīgi ar 2028.gadu, nodrošinot maksimāli plašu pilsoņu iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā, kas nodrošinātu vienlīdzības principu pilsoņu pienākumam iesaistīties valsts aizsardzībā.
Tāpat ministri atbalstīja ziņojumā piedāvāto pakāpenisko VAD ieviešanu no 2023. līdz 2027.gadam ar pirmo iesaukumu 2023.gada janvārī.
Plānots, ka aizsardzības ministrs līdz septembra beigām iesniegs Ministru kabinetā normatīvo aktu projektus, kas nepieciešami VAD ieviešanai.
Paredzēts, ka Aizsardzības ministrija (AM) līdz gada beigām iesniegs valdībā precizētās izmaksas VAD ieviešanai. Aizsardzības izdevumiem, tostarp, VAD ieviešanai un uzturēšanai AM rosinājusi līdz 2027.gadam atvēlēt 3% no iekšzemes kopprodukta.
Video
Tāpat līdz septembra beigām plānots izveidot divas darba grupas – viena nodarbosies ar valsts civilā dienesta darbības principu, organizācijas un finansēšanas noteikšanu. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) otrdien valdības sēdē norādīja, ka civilais dienests nebūtu administrējams no AM puses, šis dienests būtu katras iesaistītās ministrijas pārraudzībā. Vienlaikus civilo dienestu varētu sākt gadu vēlāk nekā VAD.
Otra grupa nodarbosies ar VAD ieviešanai un uzturēšanai nepieciešamo datu bāžu administrēšanu.
Jau ziņots, ka AM iesniegusi saskaņošanā atbildīgajām ministrijām VAD likumprojektu, kurā detalizēti izskaidrota dienesta būtība un norise un atbildība. Vienlaikus ir sagatavoti saskaņošanā citi minēto reformu pavadošie likumprojekti.
Likumprojekts paredz, ka VAD pilda 11 mēnešus NBS regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, vai ne mazāk kā piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katrā gadā.
Tāpat VAD pildīs, apgūstot augstskolu studentu speciālo militārās apmācības kursu, kapelānu dienestam noteikto reliģisko organizāciju ordinēti garīdznieki un personas, kuras mācās šo reliģisko organizāciju garīgā personāla mācību iestādēs, apgūstot kapelāna kursu aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā un termiņā.
VAD arī pildīs, apgūstot militārās medicīnas kursu augstskolu un koledžu ārstniecības studiju programmās.
VAD pakļautajām personām šajā likumā noteiktajā kārtībā aktīvo dienestu varēs aizstāt ar valsts civilo dienestu, kuru regulē Valsts civilā dienesta likums, ja tās savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt aktīvo dienestu, to veselības stāvoklis neatbilst VAD, bet atbilst valsts civilajam dienestam.
Attiecībā uz personu reģistrāciju un iesaukšanu likumprojekts paredz, ka AM atbildīgajai struktūrvienībai tiek nodrošināta bezmaksas tiešsaistes piekļuve Fizisko personu reģistram, Sodu reģistram, Invaliditātes informatīvajai sistēmai, Valsts izglītības informācijas sistēmai un Latvijas E-veselības sistēmai informācijas iegūšanai par iesaucamo reģistrācijas datiem, izglītību, nodarbošanos, ģimenes sastāvu, sodāmību un veselības stāvokli.
Ministrijas atbildīgā struktūrvienība savu uzdevumu izpildei būs arī tiesīga pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, ārstniecības iestādēm un citām juridiskajām personām informāciju par iesaucamajiem.
VAD iesauks vīriešus no 18 līdz 27 gadu vecumam. Dienestā brīvprātīgi varēs iestāties vīrieši un sievietes no 18 līdz 27 gadu vecumam.
Iesaucamo veselības stāvokļa atbilstības novērtēšanu veiks iesaucamo ģimenes ārsti. Ministru kabinets noteiks iesaucamo veselības stāvokļa pārbaudes prasības un kārtību. AM atbildīgā struktūrvienība aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā veiks atkārtotu veselības stāvokļa novērtēšanu gadījumos, kad iesaucamais būs atzīts par nederīgu šim dienesta veidam veselības stāvokļa dēļ.
Iesaucamo profesionāli psiholoģisko testēšanu un viņu kopējo atbilstību valsts aizsardzības dienestam izvērtēs AM atbildīgā struktūrvienība sadarbībā ar NBS aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.
AM atbildīgās struktūrvienības vadītājs pēc tam, kad būs izvērtēta iesaucamā atbilstība VAD vai izskatīts iesaucamā pieteikums valsts civilā dienesta pildīšanai, attiecībā uz katru iesaucamo pieņems vienu no trim iespējamajiem lēmumiem. Pirmkārt, iesaukt VAD, norādot dienesta pildīšanas vietu un ierašanās laiku dienesta uzsākšanai. Otrkārt, atlikt uz konkrētu termiņu iesaukšanu VAD. Treškārt, neiesaukt VAD, noņemot no VAD uzskaites, ja iesaucamais neatbilst dienestam noteiktajām prasībām.
Lēmumu par neiesaukšanu dienestā varēs pieņemt attiecībā uz deviņām pilsoņu kategorijām. Pirmkārt, pilsoni, kura veselības stāvoklis neatbilst VAD noteiktajām prasībām. Otrkārt pilsoni, kurš mācās valsts licencētajās vidējās vispārējās izglītības un profesionālās izglītības mācību iestādēs. Treškārt, pilsoni, kurš ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Ceturtkārt, pilsoni, kurš kriminālprocesā ir atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto.
Piektkārt, pilsoni, kurš par magu vai sevišķi smagu noziegumu notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret viņu izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Sestkārt, pilsoni, kurš ir sodīts par noziegumu, izņemot par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, ja sodāmība nav noņemta vai nav dzēsta likumā noteiktajā kārtībā.
Dienestā neiesauks pilsoni, kurš ir bērna vienīgais vecāks, pilsoni, kuram VAD aizstāts ar valsts civilo dienestu, pilsoni, kuram ir arī kādas citas valsts pilsonība un kurš ir dienējis ārvalstu militārajā dienestā vai pildījis valsts civilo dienestu. Dienestā arī neiesauks profesionālā dienesta karavīru, kurš profesionālajā dienestā nepārtraukti nodienējis ne mazāk par trim gadiem, kā arī Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolventu.
VAD var neiesaukt personas, kuras svarīgu iemeslu dēļ vēlas pildīt VAD citā laikā tuvāko triju gadu laikposmā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam. Otrreizēja neiesaukšana šā iemesla dēļ nebūs pieļaujama.
Izvērtējot VAD karavīra iecelšanu NBS struktūrvienības amatā, NBS varēs lūgt Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu par VAD karavīra iecelšanas amatā atbilstību nacionālās drošības interesēm.
Ja Zemessardzes vienībā ieskaitītais VAD karavīrs izvairīsies no dienesta izpildes, viņu pārcels 11 mēnešu gara valsts aizsardzības dienesta izpildei NBS vienībā. Zemessardzē pavadītais laiks VAD netiks ņemts vērā VAD izpildē NBS vienībā.
Ja VAD karavīrs izvairīsies no dienesta izpildes augstskolu studentu speciālo militāro apmācības ietvaros, viņu pārcels 11 mēnešu gara VAD izpildei NBS vienībā. Augstskolu studentu speciālās militārās apmācības ietvaros pavadītais laiks netiks ņemts vērā VAD izpildē NBS vienībā.
Likumprojekts paredz, ka darba devējam vai izglītības iestādei jāatbrīvo persona no darba vai studijām AM atbildīgās struktūrvienības iesaukumā norādītajā laikā, saglabājot darba vietu vai tiesības turpināt mācības ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi bija pirms iesaukšanas, ja karavīrs pilda VAD.
Valsts licencētajās mācību iestādēs vismaz viena ceturtdaļa no vietām, kas paredzētas studentiem, kuru apmācību apmaksā no valsts budžeta, būs rezervējama tiem no VAD atvaļinātajiem karavīriem, kuri ir nokārtojuši iestājpārbaudījumus, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc atvaļināšanas rezervē dienas.
VAD karavīram, kurš dienesta laikā godprātīgi pildījis savus tiešos dienesta pienākumus, būs priekšrocības ieņemt civildienesta ierēdņu amatus vai amatus arī citās valsts institūcijās, ja šo personu un citu amata pretendentu darba spējas, teorētiskā un praktiskā sagatavotība ir vienādas.
Paredzēts, ka VAD karavīram būs tiesības saņemt dienesta pienākumu izpildes kompensāciju, un katrs VAD karavīrs dienesta laikā saņems karavīram noteikto uzturdevu, karavīra formas tērpu un nepieciešamo dienesta inventāru.
Likumprojekts paredz, ka katrs iesaucamais un VAD karavīrs būs personīgi atbildīgs par to, lai dzīvesvietas maiņa, izbraukšana no valsts vai citi neparedzēti apstākļi neradītu šķēršļus VAD izpildei.
Par izbraukšanu no Latvijas uz laiku, kas ilgāks par sešiem mēnešiem, iesaucamajam rakstveidā būs jāpaziņo AM atbildīgajai struktūrvienībai.
Dzīvesvietas maiņas gadījumā iesaucamajam un VAD karavīram 10 darbdienu laikā, kopš viņš pastāvīgi dzīvo deklarētajā dzīvesvietā, rakstveidā vai ierodoties personiski būs jāpaziņo par šo dzīvesvietu AM atbildīgajai struktūrvienībai.
Iesaucamajiem, kuri dzīvo vai uzturas ārvalstīs, līdz 26 gadu vecumam būs jāatgriežas Latvijā un jāpiesakās AM atbildīgajā struktūrvienībā VAD pienākumu pildīšanai.
AM veiks sociālās apdrošināšanas iemaksas par VAD karavīriem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajā kārtībā.
Par VAD izpildei vai tā reģistrācijai pakļauta pilsoņa izvairīšanos ierasties pēc AM atbildīgās struktūrvienības uzaicinājuma izteiks brīdinājumu vai piemēro naudas sodu līdz 50 eiro.
Par VAD iesauktās personas neierašanos bez attaisnojoša iemesla AM atbildīgās struktūrvienības norīkojumā norādītajā dienesta vietā piemēros naudas sodu līdz 75 eiro.
Savukārt, ja izvairīšanās ilgs vairāk par desmit dienām vai izvairīšanās no iesaukuma dienestā izpaudīsies kā miesas bojājumu sev nodarīšana vai slimības simulēšana, viltojot dokumentus vai citādi maldinot, tad par to vienlaikus virzāmajos grozījumos Krimināllikumā būs paredzēta kriminālatbildība.
AM sagatavotie grozījumi Krimināllikumā paredz, ka par VAD pakļautas personas izvairīšanos no iesaukuma dienestā, ja šī izvairīšanās ilgusi vairāk par desmit dienām, varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz trim mēnešiem. Par izvairīšanos no iesaukuma VAD, nodarot sev miesas bojājumus vai simulējot slimību, viltojot dokumentus vai citādi maldinot varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz trim gadiem.
Par dienesta vietas atstāšanu nolūkā izvairīties no VAD, kā arī par neierašanos šajā pašā nolūkā dienestā norīkošanas vai pārcelšanas gadījumā, neierašanos no komandējuma vai atvaļinājuma varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz trim gadiem.
Operatīvā vadības grupa piedāvā divus scenārijus epidemioloģiskās situācijas uzlabošanai, abos variantos paredzot attālinātā darba ieviešanu, bet klātienē atļaujot strādāt ražojošajiem uzņēmumiem.
Minēto priekšlikumus otrdien skatīs valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.
Operatīvā vadības grupa izstrādājusi kopumā četrus scenārijus, tomēr valdībai piedāvās lemt par diviem – scenāriju “A”, kas tostarp paredz priekšlikumus ekonomikas funkcionēšanai Covid-19 apstākļos, un scenāriju “D”, kas paredz priekšlikumus maksimāliem piesardzības pasākumiem.
“A” scenārijs paredz, ka vīrusa izplatības mazināšana balstīta uz attālinātu darbu. Vienlaikus darbu klātienē turpinātu ražojošo nozaru uzņēmumi, kas kopumā nodarbina ap 221 000 cilvēku jeb 25% no valstī nodarbinātajiem. Ražojošie uzņēmumi varētu turpināt darbu, ievērojot maksimāli iespējamu darbinieku distancēšanos, ieviešot Covid-19 drošu nozares protokolu, piemēram, darbu maiņās.
Citās nozarēs darbu klātienē rosināts atļaut tikai ar iestādes vadītāja atļauju, savukārt klātienes pakalpojumus varētu sniegt tikai ar iepriekšēju pierakstu.
Rosināts piešķirt 60 eiro atbalstu katram strādājošajam par attālinātā darba veikšanu, šo summu neapliekot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
“A” scenārijs paredz aizliegt apmeklēt publiskas vietas, nodrošināt viesnīcu uz Covid-19 pozitīva testa pamata, veicināt izmitināšanas programmas pieejamību, sedzot 80% no izmaksām, tostarp ēdināšanai, kā arī nodrošināt stingru inficēto un kontaktpersonu uzraudzību.
“A” scenārijs paredz mazināt maksimāli pieļaujamo pasažieru skaitu līdz 30% no transporta ietilpības, kā arī rosināts atteikties no pašvaldību stāvvietu maksas privātam transportam.
Šajā scenārijā paredzēta pūļa testēšana un mērķtiecīgs skrīnings nolūkā ātri identificēt Covid-19 perēkļus, lai tos lokalizētu, kā arī identificēt riskus konkrētos segmentos.
“A” scenārijs paredz bērnudārzu nodrošināt vecākiem, kuri nevar strādāt attālināti. Tāpat rosināts savlaicīgi gatavot vienotu ierobežojumu mazināšanu un nozaru drošas, pakāpeniskas atvēršanas secību un plānu, balstoties uz nozaru nozīmīguma, epidemioloģisko un ekonomisko analīzi.
Savukārt “D” scenārijs paredz ieviest pasākumus pēc iespējas ātrāk, piemēram, no 15.marta, ieviešot striktākus pasākumus proaktīvi.
Attiecībā uz darba organizēšanu arī “D” scenārijs paredz, ka darbinieki klātienē strādā tikai ar darba devēja pamatotu rīkojumu, lai nodrošinātu būtisku neatliekamu darbu nepārtrauktību, ko nevar veikt attālināti savā dzīves vietā. Arī šajā scenārijā plānots atļaut sniegt tikai būtiskus pakalpojumus un strādātu tikai būtiski ražošanas uzņēmumi, bet šo uzņēmumu, tostarp tirdzniecības pakalpojumu sniedzēju atbalsta darbinieki maksimāli strādātu attālināti.
Attiecībā uz pārvietošanos un pulcēšanos “D” scenārijs paredz pienākumu uzturēties savā dzīvesvietā vienas mājsaimniecības ietvaros, bet atstāt dzīvesvietu būtu atļauts tikai pamatotas nepieciešamības gadījumā, piemēram, lai dotos iepirkties, saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus, aprūpētu dzīvniekus, veiktu fiziskās aktivitātes.
Reliģiskās darbības veikšanas vietas klātienē darbotos tikai reliģisko svētku dienās, tāpat tiktu pārtraukta muzeju darbība ārtelpās un dabas taku darbība.
“D” scenārijs paredz mācību procesa norisi rīkot attālināti visās izglītības iestādēs, izņemot pirmsskolas izglītības programmas apguvi bērniem, kuru likumiskie pārstāvji paši nevar nodrošināt bērnu pieskatīšanu. Savukārt sporta norise notiktu tikai individuāli ārtelpās, izņemot Latvijas pieaugušo izlases, Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Paralimpiskās vienības sportistu, kā arī komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu komandu pilngadīgu profesionālu sportistu treniņi ārtelpās. Šajā scenārijā nenotiktu nekādi sporta pasākumi.
Veselības aprūpē tiktu nodrošināta tikai neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi, Valsts asinsdonoru centra sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi, vakcinācijas pakalpojumi, veselības aprūpes pakalpojumi mājās, grūtnieču aprūpe un laboratorijas pakalpojumi.
“A” scenārijs paredz, ka Covid-19 gadījumu skaits līdz 1.maijam jeb 55 dienās varētu sasniegt 27 389, hospitalizēto skaits – 3835, bet nāves gadījumu skaits varētu sasniegt līdz 548 gadījumiem. Savukārt kontaktpersonu loks veidotu 43 822 gadījumus.
Pēc “B” scenārija prognozēts, ka Covid-19 gadījumu skaits veidotu 34 891 gadījumu, hospitalizēto skaits – 4885, bet prognozētais nāves gadījumu skaits būtu 689. Savukārt 55 826 gadījumi būtu iespējamais kontaktpersonu skaits.
“C” scenārijā Covid-19 gadījumu skaits 55 dienās varētu sasniegt vēl 55 361 gadījumu, bet hospitalizēts tiktu 7751 Covid-19 slimnieks. “C” scenārijs līdz 1.maijam prasītu vēl 1107 cilvēku dzīvības un 88 578 cilvēki kļūtu par Covid-19 kontaktpersonām.
Savukārt “D” scenārijā Covid-19 gadījumu skaits veidotu 11 765 gadījumus, hospitalizēti tiktu 1647 cilvēki, bet mirušo skaits varētu būt līdz 235 gadījumiem. “D” scenārijā kontaktpersonu skaits varētu būt līdz 18 824.
No ekonomiskā aspekta “A” scenārijs vienā nedēļā radītu zaudējumus 49,4 miljonu eiro apmērā, trīs nedēļās – 148,2 miljonus eiro jeb 0,51% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
“B” scenārijs prognozē 45,2 miljonu eiro negatīvu efektu vienā nedēļā, bet 135,5 miljoni eiro jeb 0,46% no IKP būtu trīs nedēļās.
“C” scenārija negatīvais fiskālais efekts vienā nedēļā būtu 35,6 miljoni eiro, bet trīs nedēļās – 106,7 miljoni eiro jeb 0,36% no IKP.
Savukārt “D” scenārijā negatīvā fiskālā ietekme pirmajā nedēļā veidotu 241,7 miljonus eiro, bet trīs nedēļās – 725 miljonus eiro jeb 2,5% no IKP.
Latvijā būs ilgi jāsadzīvo ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19, tomēr valdība lems par pakāpenisku izeju no ārkārtējās situācijas, otrdien žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Premjers norādīja, ka Latvijā Covid-19 izplatība joprojām tiek kontrolēta, tomēr citviet pasaulē šī slimība joprojām plosās un vēl nav radītas zāles cīņai pret šo vīrusu.
Video
Kariņš atzina, ka Latvijā ir jāstrādā atbildīgi, lai varētu pakāpeniski atvērt ekonomiku, nodrošinot sabiedrības veselību un drošību.
“Šo ceturtdien valdība plāno skatīt jautājumu par ārkārtējās situācijas termiņu – to pagarināt, nepagarināt, uz cik ilgu laiku, kas varētu notikt ar pulcēšanās ierobežojumiem. Bet galvenais ir – kā varam iemācīties ilgtermiņā sadzīvot ar Covid-19, kas jāmaina kopīgajā uzvedībā, lai varētu atjaunot ekonomiku un ļautu cilvēkiem strādāt, vienlaikus pasargājot no saslimšanas. Meklēsim pareizāko līdzsvaru tam, kā pakāpeniski iziet no ārkārtējās situācijas, zinot, ka vīruss pasaulē nav uzvarēts,” pauda Kariņš.
Lūgts konkretizēt savu pozīciju jautājumā par ārkārtējās situācijas pagarināšanu, Kariņš norādīja, ka šis jautājums ir saistīts ar virkni citu jautājumu, piemēram, valsts pabalstu krīzē cietušajiem, kas ar ārkārtējās situācijas beigām tiktu pārtraukts.
“Skatīsimies uz to, ko varam mīkstināt ierobežojumos. Juristi valdībā runā, kā būtu pareizāk – iet ātrāk uz ārkārtējās situācijas atcelšanu un turpināt ierobežojumus vai arī turpināt ārkārtējo situāciju kopumā. Šodien uzklausījām ekspertus, lai saprastu, kādus soļus varam spert. Te no svara būs tas, ko dara [Baltijas valstu] kaimiņi. Mēs varētu atvērt gaisa satiksmi, bet, ja lidmašīnai nebūs kur nosēsties… Strādāsim ar kaimiņiem, lai nonāktu pie kopīga redzējuma. Es paredzu, ka visur tiks ievērots pakāpeniskums,” sacīja Ministru prezidents.
Premjers informēja, ka rīt viņam plānota saruna ar Baltijas valstu premjerministriem, lai spriestu par Baltijas valstu telpas atvēršanu cilvēku kustībai, saglabājot zināmus ierobežojumus, kas būtu līdzīgi visās Baltijas valstīs.
Kariņš atgādināja, ka patlaban visi valstī noteiktie ierobežojumi ir spēkā, bet ceturtdien, 7.maijā, valdība lems par dzīvi pēc 12.maija.
Aizvadītājās brīvdienās Latvijā bija vērojamas pozitīvas tendences Covid-19 izplatības statistikā, preses konferencē vērtēja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Pēc politiķes vārdiem, brīvdienas parādīja dažas iepriecinošas tendences, no kurām viena bija tas, ka pēdējās diennakts laikā netika konstatēts neviens jauns Covid-19 inficētais. Tikpat būtiski vērtējams arī tas, ka trīs dienas pēc kārtas slimnīcā netika ievietots neviens ar Covid-19 sasirgušais, uzsvēra ministre.
Ministre atzīmēja, ka patlaban Covid-19 inficēšanās līkne samazinās lēzeni, kas, viņasprāt, apliecina, ka Latvijas sabiedrībā ierobežojumi, iespējams, netiek ievēroti pilnā apmērā.
Raugoties uz citu valstu pieeju, ministre minēja Spāniju un Somiju, piebilstot, ka, viņasprāt, Somijas pieeja “šķiet simpātiskāka”. Viņa izteicās, ka Latvijā, līdzīgi kā Somijā, līdz ar ierobežojumu mīkstināšanu tikšot domāts, kā ierobežojumu mīkstināšanu atainot vizuāli.
Ministre uzsvēra, ka noteikti ierobežojumi saglabāsies neatkarīgi no dažādiem apstākļiem, piemēram, prasība pēc regulāras roku dezinfekcijas un distances ievērošanas, tostarp veikalos un pasākumos. “Lai cik plats vai šaurs būs tas solis, jāapzinās, ka tas var tikt koriģēts abos virzienos,” pauda ministre.
Vaicāta par 4×4 pieejā iekļauto ideju ierobežojumu noteikšanai vērtēt “kopējo sabiedrības drošību, tostarp arī pasākumu kontroles iespējas, un sabiedrības psiholoģisko labklājību un noturētspēju” un kā to mērīt, ministre izteicās, ka tas līdz šim nav darīts pietiekamā apmērā, bet, lai to darītu, “ir jājautā viedoklis tiem, kuri spēj izveidot tieši dizainu”, piemēram, sociālajiem antropologiem, kuri spētu veikt sabiedrības noskaņojuma pētījumus vai socioloģiskās aptaujas.
“Pretējā gadījumā mēs riskējam pieņemt ierobežojumus, kurus sabiedrība varētu neņemt pretī,” sacīja Viņķele.
“Ceturtdienas valdības sēde būs atbildīgu un izsvērtu jautājumu sēde,” sacīja Viņķele, atgādinot, ka tiks skatīts jautājums par ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā arī ierobežojumu pārskatīšanu.
Viņķele iepriekš tika stāstījusi, ka turpmāko ierobežojumu mīkstināšanu valdība vērtēs atbilstoši četriem parametriem četru nedēļu laika posmā.
Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā līdz 12.maijam izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojumu. Tostarp ir atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu.
Covid-19 izplatības ierobežošanai valdība šodien varētu lemt par ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 11.jūnijam.
Vienlaikus valdība lems par ierobežojumu mīkstināšanu, kas skar mācību procesu, sportošanu, pulcēšanos un pasažieru pārvadājumus. Visās minētajās jomās gan paredzēti konkrēti nosacījumi.
Piemēram, valdība varētu lemt par to, vai ar 13.maiju atsākt starptautiskos pasažieru gaisa pārvadājumus un starptautiskos pasažieru jūras pārvadājumus. Pasažieru pārvadājumi varētu notikt uz Eiropas valstīm, taču konkrēts valstu saraksts varētu tikt precizēts.
Valdība varētu lemt par to, vai ar 18.maiju atsākt starptautiskos pasažieru autopārvadājumus un dzelzceļa pārvadājumus, taču pagaidām plānots, ka pārvadājumi notiks uz Lietuvu un Igauniju.
Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā līdz 12.maijam izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojumu. Tostarp ir atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pirmdien, 5.oktobrī, sasaucis ārkārtas valdības sēdi, lai lemtu par nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai, aģentūrai LETA apstiprināja premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Kariņš mikroblogošanas vietnē “Twitter” raksta, ka pirmdien plkst.12 ir sasaucis ārkārtas valdības sēdi, lai uzklausītu ekspertu ziņojumu par aktuālo situāciju saistībā ar Covid-19 izplatību un lemtu par nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem vīrusa izplatības ierobežošanai.
Kā ziņots, Veselības ministrija (VM) rosinās valdībai noteikt obligātu sejas aizsegu lietošanu sabiedriskajā transportā, aģentūrai LETA sestdien sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Šāda prasība jau bija spēkā vasaras sākumā.
“Ekspertu ieskatā šis būtu pirmais veicamais Covid-19 ierobežošanas pasākums, tāpēc šāds priekšlikums tiks virzīts izskatīšanai valdībā. Man ir aicinājums iedzīvotājiem jau tagad brīvdienās iegādāties vai šūt sev aizsargmaskas,” sacīja Viņķele.
Ministre skaidroja, ka ierobežojumu ieviešana tiek vērtēta ļoti rūpīgi un VM centīsies virzīties uz priekšu ar jauniem ierobežojumiem tik lēniem soļiem, cik vien tas būs iespējams.
“Mūsu mērķis ir pēc iespējas ilgāk saglabāt klātienes mācību procesu skolās, tāpēc ar jauniem ierobežojumiem nesteigsimies,” skaidroja Viņķele.
Viņa uzsvēra, ka neizskaidrojamo inficēšanās gadījumu skaits liek kļūt piesardzīgiem, taču pagaidām nav pamata ieviest kādus jaunus pulcēšanās vai darba laika ierobežojumus visas valsts mērogā.
“Pagaidām šādi ierobežojumi ieviesti lokālajās Covid-19 uzliesmojuma vietās. Ceram, ka, cik vien ilgi būs iespējams, šādi ierobežojumi visas valsts mērogā nebūs nepieciešami,” piebilda Viņķele.
Latvijā 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) aprēķinātajiem datiem pirmo reizi ir pārsniedzis 23 gadījumu robežu.
Līdz šim augstākais pēdējo divu nedēļu saslimstības ar Covid-19 kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā tika novērots 6.aprīlī, kad tas bija 20,52 gadījumi.
ECDC dati sestdien liecina, ka 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā ir 23,3. Iepriekš augstākais līmenis Latvijā tika sasniegts 6.aprīlī, kad tas bija 20,5.
Pēdējo 14 dienu laikā Latvijā ir atklāti 504 jauni inficētie, liecina Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra dati.
Valdība otrdien atbalstīja finansējuma pārdali pedagogu minimālās algas palielināšanai līdz 750 eiro šogad!
Finansējums ir paredzēts šī gada četriem mēnešiem – no septembra līdz decembrim. 6 944 658 eiro tiks novirzīti no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma, bet 713 824 eiro IZM radusi savā budžetā.
Tagad Finanšu ministrijai vēl jāinformē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija par finansējuma pārdali. Ja tā piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas neiebildīs apropriācijas pārdalei, ministrija varēs to veikt.
Minimālā atalgojuma paaugstināšana attieksies uz aptuveni 24 129 vispārējās izglītības pedagogiem, 12 159 pirmsskolas pedagogiem, 2426 profesionālās izglītības pedagogiem, 7350 interešu izglītības skolotājiem un 4144 profesionālās ievirzes izglītības skolotājiem.
Lai 2020.gadā un turpmāk nodrošinātu finansējumu pedagogu minimālās algas likmes palielināšanai līdz 750 eiro, nepieciešamai 22 973 631 eiro. Atbilstoši valdības iepriekš nolemtajam, jautājumu par finansējumu pedagogu minimālās algas likmes palielināšanai 2020.gadā un turpmākajiem gadiem izskatīs valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas procesā.
LETA jau vēstīja, ka valdība 18.jūnijā pieņēma grozījumus “Pedagogu darba samaksas noteikumos”, paredzot no 1.septembra palielināt pedagogu minimālo atalgojumu par likmi no 710 līdz 750 eiro, tomēr līdzekļus algu palielināšanai paredzēja tikai šā gada budžetā.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) paziņoja, ka neesot likumīga pamata patlaban 2020.gada budžetā pedagogu darba samaksas palielināšanai paredzēt papildus 20 miljonus eiro, jo diskusijas par nākamā gada budžetu sāksies tikai šā gada augustā.
“Ja ir politiskā griba atbalstīt šo priekšlikumu, tad to var izdarīt divos veidos. Pirmkārt, 2020.gada budžetā samazināt līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem paredzēto summu, kas radīs negatīvu fiskālu efektu. Otrkārt, valdība var pieņemt lēmumu par septiņu miljonu eiro novirzīšanu pedagogu darba samaksai šogad, bet Ministru kabinets apņemas divu nedēļu laikā rezervēs meklēt līdzekļus pedagogu darba samaksas pieaugumam 2020.gadā,” pauda Reirs.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka valdība patlaban var lemt tikai par pedagogu darba samaksas pieaugumu no šā gada 1.septembra, bet par turpmāko atalgojuma pieaugumu notiks diskusijas 2020.gada budžeta kontekstā. Vienlaikus premjers atzina, ka pedagogu atalgojuma pieaugumam jāiet roku rokā veiktajām reformām izglītības nozarē.
Pēc valdības sēdes izglītības un zinātnes ministre atzina, ka viņa patlaban nevar nosaukt precīzu avotu, kur iegūt finansējumu skolotāju algu celšanai 2020.gadā. Tiesa, kā vienu no iespējamiem avotiem ministre minēja ietaupījumu, kas radīsies no skolu tīkla sakārtošanas.
Valdība nevēlas saglabāt Covid–19 dēļ noteiktos ierobežojumus ilgāk nekā tas minimāli ir nepieciešams, šorīt Latvijas Radio skaidroja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).
Pūce uzsvēra, ka īpaši svarīgi būs tuvākās nedēļas nogales dati par Covid–19 izplatību, jo būs pagājušas divas nedēļas kopš valdības pēdējiem lēmumiem par lielāku atvieglojumu noteikšanu.
Valdība un medicīnas speciālisti vērtēs šos datus, vai nebūs būtiski audzis inficēto skaits, lai lemtu, vai nav nepieciešamas korekcijas ierobežojumos, bet pagaidām izskatoties, ka liela pieauguma nebūšot.
Jau ziņots, ka saistībā ar Covid–19 izplatības ierobežošanu Latvijā no 13.marta līdz 9.jūnijam ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tās laikā sabiedrībai ir noteikta virkne ierobežojumu, pamatā attiecībā uz pulcēšanās iespējām.
Valdība otrdien lēmusi negrozīt iepriekš pieņemto lēmumu par obligātu masku lietošanu 1.- 4.klases skolēniem, uzsverot, ka Covid-19 izplatība Latvijā ir augsta un masku valkāšana skolās ir nepieciešamība, lai vīruss nevarētu izplatīties, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) komunikācijas speciāliste Anna Strapcāne.
Sejas aizsargmasku lietošana 1.-4.klašu skolēniem ir droša un nerada apdraudējumu veselībai, tā secinājuši veselības nozares eksperti, atkārtoti izvērtējot masku lietošanas nepieciešamību izglītības iestādēs.
25.janvārī, daļai skolēnu atsākoties mācību procesam klātienē, gan pedagogiem, gan bērniem no 1.klases mācību stundu laikā un ārpus tām būs jālieto sejas maskas.
Izglītības iestādēs mācību stundu laikā bērni un pedagogi atrodas slēgtā telpā vismaz 40 minūtes. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka šādā situācijā ir augsts inficēšanās risks. Tas nozīmē, ka ar distancēšanās pasākumiem skolās nepietiek, lai ierobežotu vīrusa izplatību, skaidro eksperti.
Veselības nozares eksperti uzsver, ka sejas masku nēsāšana nerada negatīvas sekas bērnu veselībai, pilnīgi pretēji – tā pasargā ne tikai no Covid-19, bet arī no citiem slimību ierosinātājiem un alergēniem. Tādēļ pašlaik, kad vīrusa izplatība ir būtiski palielinājusies, sejas masku nēsāšanai bērniem ir būtiska nozīme tālākai Covid-19 izplatības ierobežošanai.
Papildus ir jāņem vērā, ka skolā lietojot sejas maskas, ir mazāka iespējamība, ka bērnu kolektīvā kāds saslims un būs nepieciešams organizēt mācības attālināti vai kavēt mācības izolācijas vai mājas karantīnas dēļ, norāda VM.
Situācijās, kad maska varētu traucēt izglītības procesam, jo bērni neredz pedagoga mīmiku, piemēram, svešvalodu apguves vai logopēda nodarbību laikā, ir pieejami alternatīvi risinājumi – video materiāli, norāda ministrija.
Līdzīgi nosacījumi lietot sejas maskas skolās bērniem no sešu gadu vecuma ir ieviesti arī, piemēram, Luksemburgā, Ungārijā, Čehijā, Bulgārijā, bet Maltā un Grieķijā ir pienākums lietot sejas maskas no četru gadu vecuma.
Novērojumi liecina, ka valstīs, kur masku valkāšana skolās ir brīvprātīga, piemēram, Igaunijā, Lietuvā, Zviedrijā, Dānijā saslimstība turpina palielināties, bet valstīs, kur maskas skolās ir obligāta, piemēram, Ungārijā, Austrijā, Rumānijā, Itālijā, Francijā, saslimstības rādītāji pazeminās, akcentēja VM.
Kā vēstīts, pērn 21.decembrī Saeima atgrieza valdībai atkārtoti skatīt jautājumu par obligātu sejas aizsargmasku lietošanu sākumskolu audzēkņirm, jo pret to kategoriski iebilda vecāki un vairāki deputāti. Šāds lēmums pieņemts, izskatot vairāk nekā 27 000 iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu atcelt valdības iepriekš pieņemto lēmumu.
VM galvenais infektologs Uga Dumpis uzsvēra, ka skolēniem kvalitatīvas sejas aizsargmaskas un to pareiza lietošana ir ļoti svarīga. “Līdz šim nav neviena starptautiska zinātniska pētījuma, kurā būtu apstiprinātas bažas, ka sejas aizsargmasku lietošana bērniem varētu izraisīt skābekļa badu, kas atstātu nelabvēlīgu ietekmi uz bērna attīstību,” sacīja Dumpis.
Viņš apliecināja, ka bērniem var iemācīt pareizi lietot sejas aizsargmaskas.
15. februārī, valdība lēma par izejas stratēģiju no Covid-19 ierobežojumiem, no kuriem virkne stāsies spēkā no 1. marta. Piedāvājam pieņemto lēmumu apkopojumu.
Vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikāti
Covid-19 sertifikāti darbam klātienē joprojām nepieciešami darbiniekiem, kuru darbs ir saistīts ar ciešu kontaktu ar cilvēkiem, kura rezultātā iespējami nopietni Covid-19 uzliesmojumi, darbiniekiem, kuri nodrošina sabiedrībai būtiskus pakalpojumus, darbiniekiem, kuriem jāstrādā epidemioloģiski drošā vidē.
Covid-19 sertifikāti nepieciešami publiskos pasākumos iekštelpās un izklaides pasākumos, tostarp deju klubos, azartspēļu vietās u.c.
Covid-19 sertifikāti nepieciešami, sniedzot pakalpojumus, kuru laikā netiek lietotas sejas maskas, tostarp, sporta nodarbībās, skaitumkopšanas un labsajūtas pakalpojumos, sabiedriskajā ēdināšanā
Covid-19 sertifikāti nepieciešami publiskos pasākumos iekštelpās un izklaides pasākumos, tostarp deju klubos, azartspēļu vietās u.c.
Covid-19 sertifikāti nepieciešami amatieru kolektīvu nodarbībās telpās – koru, deju mēģinājumos, amatieru sporta treniņos.
Bērniem pakalpojumu saņemšanai vai dalībai pasākumos Covid-19 sertifikāts nebūs nepieciešams no 16. februāra.
Arī pēc ārkārtējās situācijas atsevišķu pakalpojumusaņemšanai būs nepieciešams Covid-19 sertifikāts
Arī pēc valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām jeb no 1.marta atsevišķu pakalpojumusaņemšanai būs nepieciešams Covid-19 sertifikāts, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.
Grozījumus iesniegusī Veselības ministrija (VM) norāda, ka nosacījums tiks saglabāts publiskos pasākumos telpās un pakalpojumiem, kur ir augstāks risks Covid-19 izplatībai – izklaides pasākumos, diskotēkās, deju klubos, azartspēlēs, sniedzot pakalpojumus, kuru laikā netiek lietotas sejas maskas, piemēram, sporta pakalpojumus, skaistumkopšanas pakalpojumus, labsajūtas pakalpojumus, kā arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus.
Tāpat par augsta Covid-19 izplatības riska aktivitātēm ir uzskatāmas dejas, kora dziedāšana un tamlīdzīgas aktivitātes, kā arī sporta aktivitātes, tādēļ tiks saglabāts nosacījums, ka amatieru kolektīvu nodarbībās telpās – koru, deju mēģinājumos, amatieru sporta treniņos varēs piedalīties tikai ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.
Vienlaikus no 1.marta sertifikāts vairs nebūs nepieciešams, piemēram, iekļūšanai tirdzniecības vietās ar platību virs 1500 kvadrātmetriem. Lai kompensētu Covid-19 izplatības risku, noteikta prasība, ka tirdzniecības pakalpojumasniegšanas vietā uz vienu pakalpojuma saņēmēju ir jānodrošina ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās platības. Tādējādi tiek ierobežots cilvēku skaits, kas vienlaicīgi uzturas tirdzniecības vietā.
Pēc valdības sēdes Valsts kancelejas direktors un Operatīvās vadības grupas (OVG) direktors Jānis Citskovskis norādīja, ka tikmēr uz citām nozarēm, piemēram, naktsklubiem, sabiedrisko ēdināšanu vai citām pakalpojumusniegšanas jomām, kvadrātmetru prasības vairs neattieksies.
Ar grozījumiem tāpat tiek paredzēts, ka atbildīgi uzņēmēji savu darbinieku un pakalpojumu saņēmēju aizsardzībai var izvēlēties arī citus noteikumos neminētos pakalpojumus sniegt epidemioloģiski drošā vidē. Šāda iespēja neattiecas uz pakalpojumiem, kas ir būtiski cilvēku tiesību un sabiedrības drošības nodrošināšanai, piemēram, publiskie pakalpojumi, pasta pakalpojumi, sabiedriskā transporta pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, kuriem jābūt pieejamiem ikvienam.
Attiecībā uz darba pienākumu veikšanu no 1.marta tiek atcelts pienākums veikt darba pienākumus tikai ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet, vadoties no Covid-19 izplatības tendencēm, tiek saglabāts nosacījums darba pienākumus klātienē veikt ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu tiem darbiniekiem, kuru darbs ir saistīts ar ciešu kontaktu ar cilvēkiem, kura rezultātā iespējami nopietni Covid-19 uzliesmojumi.
Tāpat sertifikātu pieprasīs darbiniekiem, kuri nodrošina sabiedrībai būtiskus pakalpojumus, kuru nepārtrauktība ir nozīmīga sabiedrības veselībai vai drošībai. Par šādu darbu veicējiem tiek uzskatīti ārstniecības iestāžu darbinieki, kas ikdienā strādā ciešā kontaktā ar pacientiem, darbiniekiem, kas ir tieši iesaistīti ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu saņēmēju aprūpē un ieslodzījuma vietu amatpersonām.
Arī izglītības iestāžu un bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju darbinieki, kas strādā ciešā kontaktā ar bērniem, ir pakļauti augstam inficēšanās riskam ar Covid-19, tādēļ VM norāda, ka ir svarīgi novērst smagu risku šo darbinieku veselībai, kā arī novērst risku, ka šie darbinieki, saslimstot ar smagu slimības formu, ilgstoši nevar veikt savus darba pienākumus un tādējādi tiek kavēts izglītības process.
Nosacījums savus darba pienākumus veikt klātienē ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu būs arīdarbiniekiem, kas savus darba pienākumus veic epidemioloģiski drošā vidē – proti iesaistīti pakalpojumu sniegšanā, kas saistīti ar izklaidi, tai skaitā diskotēkās, naktsklubos, ar azartspēlēm, derībām un atrakcijām, tostarp akvaparkos, izklaides un atrakciju centros, batutu parkos, ar sportu, sabiedrisko ēdināšanu un individuālajiem pakalpojumiem, tai skaitā skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumi, kuru saņemšanas laikā netiek lietota sejas maska un ir ciešs kontakts ar pakalpojuma saņēmēju.
Reizē darba devējam būs tiesības noteikt darbus, kas ir jāsniedz epidemioloģiski drošā vidē vai kuru veikšanas laikā pastāv paaugstināta iespēja inficēties, atrodoties tiešā saskarsmē un kontaktējoties ar lielu skaitu personu, kuru veselības stāvoklis nav zināms, vai darbinieku klātienes darba pienākumi ir kritiski svarīgi sabiedrībai, kā arīuzņēmuma vai iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanai un tādējādi noteikt konkrētus darbiniekus, kuriem darba pienākumu veikšanai klātienē ir nepieciešams pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāts.
Tāpat epidemioloģiskās drošības nolūkā darba devējs var noteikt arī darbiniekus, kuriem nepieciešams veikt Covid-19 rutīnas skrīninga testu, tai skaitā gadījumos, ja darba apstākļu dēļ darbinieks neievēro mājas karantīnu, lai veiktu darba pienākumus, un ir nepieciešams veikt rutīnas skrīninga paštestu katru reizi pirms darba pienākumu veikšanas. Šādos gadījumos testa veikšanu apmaksā darba devējs.
Grozījumu anotācijā minēts, ka, kaut arī tiek prognozēts, ka no 1.marta Covid-19 izplatība stabilizēsies, tā tomēr joprojām būs augsta, tādēļ nepieciešami izņēmumi izolācijas un mājas karantīnas nosacījumiem darba pienākumu veikšanai, lai novērstu organizāciju darbības nepārtrauktības riskus saimnieciskās darbības un valstiski svarīgu uzdevumu veikšanai. Tādējādi no 1.marta līdz 1.aprīlim tik saglabāti 18.janvārī ieviestie nosacījumi izolācijas un mājas karantīnas ievērošanai.
Tāpat arī tiek saglabāts nosacījums, ka uzņēmumu un iestāžu vadītājiem, tai skaitā izglītības iestāžu vadītājiem, nav pienākuma informēt Slimību profilakses un kontroles centru par iestādē konstatētajām kontaktpersonām. Atcelti nosacījumi, ka ģimenes ārstiem nav jāveic regulāra kontaktpersonu medicīniskā novērošana.
Valdības sēdes laikā Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis atklāja, ka, viņa ieskatā, par ierobežojumu atcelšanu vajadzēja domāt jau agrāk. Viņš skaidroja, ka līdz šim Latvijas valdībai nav izdevies strādāt pēc principa “ātri ciet – ātri vaļā”, kas nozīmētu veikt straujākas darbības.
Atbildot uz uzņēmēju pārstāvja repliku, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), kurš otrdien, aizvietojot Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), vadīja valdības sēdi, pauda, ka, ja saslimstība strauji samazinātos, viņa ieskatā, neviens valdības loceklis nebūtu pret agrāku ierobežojumu atcelšanu.
Tirdzniecība un pakalpojumi
Tirdzniecības vietās uz vienu pircēju ir jānodrošina ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās platības. Veikalu ar platību virs 1500 kv.m. apmeklēšanai no 1.marta vairs nav nepieciešami Covid-19 sertifikāti.
Iekštelpās atkal drīkst sniegt izklaides, atrakciju un azartspēļu pakalpojumus, apmeklētājiem jāuzrāda Covid-19 sertifikāts.
Tirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem atcelti darba laika ierobežojumi.
Uz citām nozarēm bez tirdzniecības, piemēram, sabiedrisko ēdināšanu kvadrātmetru prasības vairs neattieksies.
Pasākumi
Tāpat kā iepriekš maksimālais pieļaujamais apmeklētāju skaits kultūras pasākumos saglabājas līdz 500 personām. Šis ierobežojums, kā arī nosacījums par distancētajām sēdvietām, neattieksies uz sporta sacensībām, starptautiskajiem sporta pasākumiem un kultūras pasākumiem, kas norisinās daudzfunkcionālajā hallē “Arēna Rīga”, ja tiek nodrošināts, ka pasākuma vietā vienlaikus atrodas ne vairāk kā 60% no maksimālā apmeklētāju skaita.
Publiskos pasākumos, tai skaitā sapulcēs, gājienos un piketos var pulcēties līdz 3000 personām.
Privātos pasākumos var pulcēties līdz 50 personām, izņemot kāzu svinības, bēru un kristību ceremonijas, kuru laikā atļauts pulcēties līdz 250 personām.
Izglītība
Izglītības iestāžu un pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņi un darbinieki no 14.februāra var neievērot mājas karantīnu, ja viņiem ir noteikts kontaktpersonas statuss.
Atcelti epidemioloģiskās drošības pasākumi bērniem dalībai izglītības procesā un interešu izglītībā. Saglabājas skrīninga testēšana izglītības iestādēs.
Saglabāts iepriekš ieviestais nosacījums mutes un deguna aizsegu lietošanai bērniem vecuma grupā virs septiņu gadu vecumam.
Bērniem pakalpojumu saņemšanai nebūs nepieciešams Covid-19 sertifikāts
Bērniem pakalpojumu saņemšanai vai dalībai pasākumos nebūs nepieciešams Covid-19sertifikāts, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
Tāpat noteiktos gadījumos un ar noteiktiem nosacījumiem tiks atļauts neievērot mājas karantīnu.
Ņemot vērā Covid-19 izplatības samazināšanās tendences bērnu vecuma grupā, atcelti jebkādi epidemioloģiskās drošības pasākumi bērniem gan dalībai izglītības procesā, interešu izglītībā, kā arī pasākumu apmeklēšanai un pakalpojumu saņemšanai. Tai skaitā bērni, kam nav derīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, brīvi varēs saņemt jebkādus pakalpojumus vai apmeklēt pasākumus.
Vienīgie epidemioloģiskās drošības pasākumi, kas tiek saglabāti bērnu vecuma grupā, ir skrīninga testēšana izglītības iestādēs, lai pēc iespējas agrāk atklātu inficēšanās gadījumu un to izolētu.
Tāpat tiek saglabāts iepriekš ieviestais nosacījums mutes un deguna aizsegu lietošanai bērniem vecuma grupā virs septiņu gadu vecumam, proti, izglītības iestādēs, kā arī sabiedriskajā transportā bērni var lietot izglītības iestādēs iegādātās auduma higiēniskās maskas, savukārt apmeklējot publiskos pasākumus vai saņemot citus pakalpojumus, bērniem, kas vecāki par 12 gadiem, ir jālieto medicīniskās maskas vai respiratori, bet bērni, kas jaunāki par 12 gadiem, publiskos pasākumos un izmantojot pakalpojumus var lietot higiēnisko auduma masku.
Tāpat ar grozījumiem tiek noteikta iespēja neievērot izglītības iestāžu un pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem un darbiniekiem mājas karantīnu, ja viņiem ir noteikts kontaktpersonas statuss, vienlaicīgi paredzot, ka izglītības iestādēs veic regulāru Covid-19 testēšanas skrīningu, lai pēc iespējas agrīnāk atklātu inficēšanās gadījumus.
Ja izglītojamajam Covid-19 inficēšanās gadījums ir mājsaimniecībā, par to, ka izglītojamam ir kontaktpersonas statuss, ir jāinformē izglītības iestāde, lai tās vadība var lemt par papildus epidemioloģiskās drošības pasākumu ieviešanu, piemēram, izglītojamo un darbinieku veselības stāvokļa novērošanu, papildu testēšanu, klases ar paaugstinātu Covid-19 izplatības risku nošķiršanu.
Savukārt pirmsskolas izglītības iestādē mājas karantīnas nosacījumus var neievērot tikai tādos gadījumos, ja kontakts ar inficēto personu ir noticis ārpus mājsaimniecības, jo kontakts ar Covid-19 inficēto mājsaimniecībā ir ar ļoti augstu risku, un tā kā pirmsskolas izglītības iestādēs netiek veikts regulārs izglītojamo skrīnings, nav iespējams pietiekami operatīvi atklāt inficēšanās gadījumu.
Valdības sēdē Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga aicināja Ministru kabinetu skolās atcelt kontaktpersonu statusu, kā arī skolēniem noteikt masku nēsāšanu kā rekomendējošu.
Valsts kancelejas direktors un Operatīvās vadības grupas (OVG) vadītājs Jānis Citskovskis, atbildot uz komentāru, pauda, ka šādiem priekšlikumiem OVG atbalsta nav. Vienlaikus par tiem nākotnē vēl tiks turpināts diskutēt.
Izglītības un zinātnes ministrija atgādina, ka pilngadīgiem izglītojamiem vai nepilngadīgā bērna likumiskajam pārstāvim ir pienākums informēt izglītības iestādi, ja bērns ir inficējies ar Covid-19, atrodas izolācijā, mājas karantīnā vai pašizolācijā. Tāpat jāatceras, ka klātienē izglītības iestādi drīkst apmeklēt tikai tad, ja nav saslimšanas simptomu.
Vienlaikus izglītojamais, tostarp pirmsskolas izglītības pakāpē, izglītības iestādē nodarbinātais vai izglītojamā asistents ir tiesīgs mājas karantīnas laikā tomēr nedoties uz izglītības programmas īstenošanas vai bērnuuzraudzības pakalpojuma sniegšanas vietu klātienē.
Tāpat joprojām saglabājas iespēja mājas karantīnu, kas sākta pēc pēdējā kontakta ar inficētu personu, noslēgt arī ar ne agrāk kā septītajā dienā laboratorijā veiktu testu, ja rezultāts ir negatīvs.
Jaunās prasības piemērojamas arī attiecībā uz jau sāktajām mājas karantīnām. Tas nozīmē, ka pēc grozījumu stāšanās spēkā pašlaik mājas karantīnā esošie izglītojamie, izņemot izglītojamos pirmsskolas izglītības pakāpē, ja kontakts ar inficētu personu ir saistīts ar Covid-19 gadījumu mājsaimniecībā un šis kontakts turpinās, izglītības iestādē nodarbinātie un izglītojamo asistenti var atgriezties klātienes izglītības procesā. Pirms atgriešanās klātienes izglītības procesā nav nepieciešams veikt testu.
Pašizolācija pēc ieceļošanas Latvijā
No 1.marta atceltas prasības ievērot pašizolāciju pēc ieceļošanas Latvijā.
No marta atcels visas pašizolācijas prasības ieceļošanai
Pēc ārkārtējās situācijas beigām jeb no 1.marta tiks atceltas prasības ievērot pašizolāciju pēc ieceļošanas Latvijā, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.
Veselības ministrija (VM) skaidro, ka pie esošās Covid-19 izplatības Latvijā ievesti gadījumi nerada papildu slogu sabiedrības drošībai.
Vienlaikus tiek saglabāti nosacījumi Eiropas Savienības (ES) digitālo Covid sertifikātu izdošanas un izmantošanas ievērošanai. Proti, tiek saglabāts nosacījums, ka ieceļot Latvijā var tikai uzrādot sadarbspējīgu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu vai arī Covid-19 testa pārskatu, ja cilvēks ieceļo no valsts, kas nav pievienojusies ES sertifikātu sistēmai.
Tāpat atbilstoši ES regulai tiek saglabāti izņēmumi šo nosacījumu ievērošanai, piemēram, sertifikāti netiek pieprasīti bērniem līdz 12 gadu vecumam.
Lai mazinātu neskaidrības pasažieriem, sekmētu pasažieru satiksmes atjaunošanos un izvairītos no komplicētu ieceļošanas noteikumu interpretācijas, kas mazina efektīvu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu, tiek mainīta kopējā epidemioloģiskās drošības pieeja, atsakoties no valstu dalīšanas riska grupās, bet saglabājot ieceļotāju medicīnisko dokumentu kontroli, kas nodrošinās vienādas prasības neatkarīgi no ieceļošanas valsts.
Tāpat, ņemot vērā, ka atcels nosacījumus ceļotāju pašizolācijai, tiks apturēta “Covidpass.lv” platformas lietošana. Esošajā situācijā ir secināts, ka dati no šīs platformas vairs netiek efektīvi izmantoti, vien radot neērtības ceļotājiem.
Vienlaikus Slimību profilakses un kontroles centrs turpinās veikt saslimstības un citu ar Covid-19 izplatības risku saistītos rādītājus, tai skaitā vakcināciju pret Covid-19, un publicēt savā tīmekļvietnē valstu sarakstus, vadoties noriska novērtējuma. Vadoties no minētā riska novērtējuma, tiks identificētas tās valstis, kur Covid-19 izplatības riski ir tik augsti, ka tiek radīts risks sabiedrības veselībai.
Grozījumi paredz īpašus drošības pasākumus, ieceļojot no šādām valstīm, piemēram, aizliegumu ieceļot bez pamatota iemesla, ieceļojot veikt Covid-19 testu uz vietas Latvijā. Paredzēts, ka šādas valstis varētu būt tādas, kur tiek identificēti jauni Covid-19 celmi, kas rada apdraudējumu sabiedrībai, vai citi tamlīdzīgi faktori. Pašlaik šādas valstis nav identificētas.
Šodien Valdības sēdē, tika pieņemti jauni drošības pasākumi, lai sabiedrība varētu veiksmīgāk izvairīties no saslimšanas ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19
– Turpmāk ārkārtējās situācijas laikā ārpus mājām vienkopus būs ļauts atrasties tikai 2 cilvēkiem.
– Tāpat būs jāievēro divu metru distance.
– Divu metru atstatums jāievēro visur – veikalā, darbā un arī mežā.
– Izņēmumi attieksies uz vienas mājsaimniecības locekļiem, kas dzīvo kopā.
– Par noteikumu pārkāpšanu varētu paredzēt bargākus administratīvos sodus. Par to valdība lems nākamnedēļ!
– Sakaru operatoriem būs pienākums epidemioloģiskajai izmeklēšanai nodrošināt datus par Covid-19 inficēto vai to kontaktpersonu atrašanās vietu.
Valdības pieņemto rīkojumu pārkāpumi ir vai nu administratīvi, vai krimināli sodāmi, atgādināja Viņķele. Liels kontroles pienākums un atbildība patlaban gulstas uz Valsts policiju, kas var aicināt talkā arī pašvaldības policiju, skaidroja ministre, piebilstot, ka tiesībsargi veic gan proaktīvas darbības, gan arī reaģē uz iedzīvotāju sūdzībām. Ministre skaidroja, ka arī Veselības inspekcija veic pārbaudes.
Administratīvo pārkāpumu kodekss iedzīvotājiem par valdības noteiktās ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu paredz naudas sodu līdz 350 eiro.
Administratīvās lietvedības sākšana automātiski nenozīmē, ka personai tiks piemērots sods. Policija vispirms noskaidros apstākļus un tikai tad pieņems lēmumu.
Savukārt Krimināllikums par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, paredz brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu. Ja minētās darbības izraisījušas smagas sekas, Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem.
Covid-19 izplatības ierobežošanai Ministru kabinets vienojies par stingrākiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem no 21.decembra, tomēr gala lēmums tiks pieņemts ceturtdien, 17.decembrī.
Otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē tika diskutēts par vēl lielāku ierobežojumu ieviešanu.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien žurnālistiem stāstīja, ka ceturtdien valdība lems par jauniem ierobežojumiem, kas stāsies spēkā 21.decembrī un būs spēkā trīs nedēļas.
Pēc Kariņa teiktā, ierobežojumi neskars pārvietošanās brīvību.
Vienlaikus valdība ceturtdien lems par skolēnu ziemas brīvlaika pagarināšanu par vienu nedēļu.
Tāpat tiks sagatavoti īpaši ieteikumi, kā ģimenēm Ziemassvētkus pavadīt pēc iespējas drošāk.
Premjers stāstīja, ka pēc medicīnas ekspertu skaidrotā, situācija veselības aprūpes sistēmā ir raksturojama kā “kara medicīna”, jo pieaugošā Covid-19 pacientu skaita dēļ slimnīcas ir spiestas samazināt savu pakalpojumu klāstu.
“Cīņā ar Covid-19 dienā zaudējam desmit cilvēku dzīvības, kas nav pieņemami,” uzsvēra Kariņš.
Ministru prezidents aicināja sabiedrību izmantot gaidāmo svētku klusuma periodu, lai būtiski panāktu saslimstības samazināšanos.
Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 587 jauni Covid-19 gadījumi, bet pieci sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
No pagājušajā diennaktī mirušajiem divi bija vecumā no 50 līdz 65 gadiem, divi – no 75 līdz 85 gadiem, bet vēl viens – no 95 līdz 100 gadiem. Kopumā līdz šim Latvijā miruši 357 cilvēki, kuriem apstiprināta saslimšana ar Covid-19.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 9400 Covid-19 testi, no tiem pozitīvi bijuši 6,2%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits sasniedzis 841.
Iepriekš SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atzina, ka pašreizējie Covid-19 epidemioloģiskie rādītāji Latvijā liek prognozēt, ka līdz gada beigām slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits pārsniegs 1000.
Covid-19 izplatības ierobežošanai valdība šodien lems par stingrāku ierobežojumu ieviešanu no 21.decembra.
Ministru kabinets otrdien vienojās par stingrākiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem no 21.decembra, tomēr gala lēmums tiks pieņemts šodien.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien žurnālistiem stāstīja, ka ceturtdien valdība lems par jauniem ierobežojumiem, kas stāsies spēkā 21.decembrī un būs spēkā trīs nedēļas.
Pēc Kariņa teiktā, ierobežojumi neskars pārvietošanās brīvību.
Vienlaikus valdība lems par skolēnu ziemas brīvlaika pagarināšanu par vienu nedēļu. Tāpat tiks sagatavoti īpaši ieteikumi, kā ģimenēm Ziemassvētkus pavadīt pēc iespējas drošāk.
Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele (AP) otrdien informēja, ka Veselības ministrija (VM) Covid-19 ierobežošanai piedāvā padarīt bargākus ierobežojumus tirdzniecībā, kā arī aizliegt norises iekštelpās.
Patlaban VM izstrādātajā grozījumu projektā piedāvāts padarīt stingrākus tirdzniecības ierobežojumus, taču tie neskartu ne pārtikas, ne pirmās nepieciešamības preces.
Tāpat plānots pagarināt skolēnu ziemas brīvlaiku, kā arī aizliegt visa veida aktivitātes, kuras “var vispārējas veselības vārdā izlaist pāris nedēļas”, piemēram, iekštelpu treniņi, mēģinājumi un citas nodarbes.
Pulcēšanās ierobežojumus VM piedāvājums neparedz, turklāt netiekot plānots arī aizliegt ārkārtējās situācijas laikā rīkot protesta akcijas. Paužot personisko viedokli, Viņķele sacīja, ka izteikšanās brīvība ir nostiprināta Satversmē, tāpēc cilvēkiem būtu jāparedz šāda iespēja.
Trešdien Valsts prezidents Egils Levits un Ministru prezidents uzsvēra, ka trešdien publicētie Covid-19 saslimstības dati liecina par vēl stingrāku ierobežojumu nepieciešamību.
Jau ziņots, ka trešdien Latvijā atklāts līdz šim lielākais Covid-19 gadījumu skaits – 1023 sasirgušie, bet 25 Covid-19 pacienti miruši, kas ir atkārtots augstākais rādītājs, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Iepriekš SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atzina, ka pašreizējie Covid-19 epidemioloģiskie rādītāji Latvijā liek prognozēt, ka līdz gada beigām slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits pārsniegs 1000.
Ministru kabinets ceturtdien lēma ārkārtējās situācijas laikā neturpināt komandantstundu, pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kariņš skaidroja, ka turpmāk komandantstundas vietā policija daudz stingrāk uzraudzīs pulcēšanās pārkāpumus, kā arī stingrāk kontrolēs robežšķērsošanu un karantīnas ievērošanas prasības.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) žurnālistiem skaidroja, ka valdība, pieņemot lēmumu par komandantstundas neturpināšanu, ir rīkojusies atbildīgi. Tā vietā policijas resursi Covid-19 ierobežojumu kontrolē tiks izmantoti mērķtiecīgāk tajās jomās, kur ir lielākie riski.
Ministrs solīja, ka likumsargu patruļas turpināsies visu diennakti. Policija turpinās kontrolēt, vai personas atrodas pašizolācijā, tāpat turpināsies pārbaudes sabiedriskās vietās. Policija arī uzraudzīs vai ierobežojumi tiek ievēroti sabiedriskajā transportā un privāto transportu vienuviet neizmanto vairāku mājsaimniecību pārstāvji.
Video
“Nevajag tagad ar ilūziju uztvert, ka pasākumi tiek mīkstināti,” uzsvēra ministrs.
Ģirģens arī atgādināja, ka saskaņā ar valdībā šodien lemto personām, kuras šķērsos Latviju tranzītā, tas būs jāizdara 12 stundu laikā pēc reģistrēšanās sistēmā “covidpass.lv”. Līdz šim likumsargi bija konstatējuši, ka ieceļotāji ļaunprātīgi izmantojuši “covidpass.lv”, proti, norādījuši, ka Latviju šķērsojušas tranzītā, taču patiesībā tā nedarīja.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks žurnālistiem norādīja, ka arī pēc komandantstundas neturpināšanas policija ir gatava atbilstoši reaģēt un resursu tai ir pietiekami.
Līdz šim komandantstunda bija spēkā piektdienās un sestdienās laikā no plkst.22 līdz 5.
Izbeigt komandantstundu rosināja Iekšlietu ministrija (IeM), kas atzina, ka galvenie tā dēvētās mājsēdes atcelšanas ieguvumi būtu tādi, ka policija efektīvāk nodrošinātu epidemioloģiski svarīgu ierobežojumu kontroli, tādejādi mazinot saslimstību. Tāpat IeM ieskatā sabiedrībai būtu vieglāk uztverami ierobežojumi, kā arī iekšlietu sektoram rastos ietaupījums uz nakts darba izmaksām.
IeM arī informēja, ka, ka, atceļot komandantstundu, darbadienu naktīs patruļas nodrošinātu ne mazāk kā līdz šim un tās mēģinātu iesaistīt pēc iespējas vairāk pulcēšanās un citu ierobežojumu kontrolei – transporta līdzekļos, mājsaimniecībās, citās publiski nepieejamās vietās.
Tāpat atceļot mājsēdi, brīvdienu naktīs tiktu nodrošinātas papildu patruļas aptuveni 30% apmērā no mājsēžu laikā nodrošinātajām patruļām.
LETA jau vēstīja, ka pagājušajā nedēļā valdība lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 6.aprīlim, bet lemšanu par komandantstundas turpināšanu atlika līdz šai nedēļai.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) iepriekš norādīja, ka mājsēdes atcelšana nekādā gadījumā nenozīmē epidemioloģisko ierobežojumu atvieglošanu, bet iespēju mērķtiecīgi novirzīt nepieciešamos resursus tur, kur tie visvairāk nepieciešami.
Jau ziņots, ka komandantstunda tika ieviesta Jaunā gada brīvdienās un pēcāk turpināta nedēļas nogalēs.
Operatīvajai vadības grupai līdz nākamai nedēļai būs jāizstrādā vismaz divi rīcības varianti Covid-19 krīzē – pastiprināt vai mīkstināt ierobežojumus, otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) valdības sēdē pauda nostāju, ka lipīgāka Covid-19 paveida izplatīšanās liek domāt par jauniem pasākumiem infekcijas ierobežošanai. “Epidemiologi uzskata, ka ir jārīkojas apsteidzoši, lai nepazaudētu saslimstības pieauguma mirkli,” teica Pavļuts.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis Jurijs Perevoščikovs sēdē sacīja, ka, lai adresētu prognozēto trešo Covid-19 izplatības vilni Latvijā, būtu jāpastiprina nosacījums iespēju robežās strādāt attālināti.
Epidemiologu ieteikumi, ar kuriem sēdē iepazīstināja Perevoščikovs, attiecībā pret ierobežojumiem paredz, ka būtu jāpastiprina nosacījumu strādāt attālināti un visiem biroju darbiniekiem maksimāli būtu jāstrādā attālināti, savukārt klātienē darbotos tikai būtiskākie ražošanas uzņēmumi.
Vienlaikus ražošanas uzņēmumos un organizācijās maksimāli būtu jāierobežo cilvēku skaits, kas vienlaicīgi uzturas vienās telpās – organizējot darbu plūsmās, maiņās un uzturot kolektīva “burbuļus”.
Tāpat epidemiologu ieskatā būtu jāveic strādājošo kolektīvu, kur nevar nodrošināt savstarpēju distancēšanos, darbinieku plānveida testēšana.
Citu starpā epidemiologu ieteikumi paredz pasākumu, kas samazina savstarpējo kontaktēšanos un pārvietošanos ārpus darbalaika, ieviešanu kopā ar noteikto ierobežojumu efektīvu kontroli. Tāpat viņu ieskatā būtu jāsniedz tikai vitāli nepieciešamie pakalpojumi, kā arī jāievieš plaši komunikācijas atbalsta pasākumi darba devējiem un iedzīvotājiem.
Sēdes laikā aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) rosināja valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdēs uzaicināt arī Operatīvās vadības grupas (OVG) pārstāvjus, lai tie sniegtu informāciju par šajā grupā lemto attiecībā uz priekšlikumiem Covid-19 krīzes mazināšanai. Pabrika ieskatā, Operatīvās vadības grupas sēdes ir pārāk ilgas un tajās lemtais ne vienmēr top ministriem zināms. Šim viedoklim pievienojās arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), kurš rosināja reorganizēt Operatīvās vadības grupu.
Pēc Pabrika vārdiem, daudzās pasaules valstīs tiek lemts, kā sabalansēt cīņu ar pandēmiju, neiznīcinot ekonomiku. Pabriks norādīja, ka cilvēces izdzīvošanas māksla ir saistīta ar tās spēju pielāgoties. “Dinozauri izmira, jo nespēja pielāgoties,” salīdzināja ministrs.
Lai valdība nepārvērstos par semināru un tā spētu racionālāk pieņemt lēmumus, ministriem ir svarīgi, lai valdības sēdēs OVG pārstāvis ziņo par to, “kas ir lemts un kāds ir piedāvājums”, ņemot vērā ekonomiskos, veselības, izglītības un citu jomu aspektus.
Pabriks gribētu redzēt OVG piedāvātus risinājumus par to, cik izmaksātu dažādi Covid-19 ierobežojumi un cik tie ir efektīvi. “OVG un ekspertiem ir jādod maksimāls uzdevums nākt klājā ar risinājumiem, kā cīnoties ar pandēmiju nenogalināt ekonomiku. Tagad iznāk, ka visi vienkārši apmainās ar informāciju, lai gan valdība tādā formātā nevar ilgstoši strādāt,” uzsvēra Pabriks.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) atzina, ka Covid-19 krīze ir jāiznes visai valdībai, nevis Veselības ministrijai. Vienlaikus ministrs pauda bažas par valdības plānotajiem ierobežojumiem un sabiedrības gatavību tos ievērot. “Pie papildus ierobežojumu noteikšana, ir jāraugās, kā sabiedrība uz tiem reaģē. Ja pieņemam nepieciešamus ierobežojumus, bet sabiedrība tos neievēro, tad tas rada lielas problēmas,” uzsvēra Plešs.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka līdzīgi kā citi Ministru kabineta kolēģi vēlas saprast laika grafiku, kādā valdība turpmāk lems par ierobežojumiem.
Savukārt Kariņš norādīja uz sarežģīto lēmumu pieņemšanas procesu Covid-19 krīzē, kā arī problēmām ministriju sadarbībā. “Ja ministrijas sadarbotos un skatītos plašāk, nevis caur savām zirga klapēm, mums būtu labāki lēmumi. Ja ir bijusi nekonsekvence, tad tas ir atspulgs tam, kā mēs līdz šim strādājām,” uzsvēra premjers, piebilstot, ka bez valdības neviens cits neuzņemsies atbildību par notiekošo.
Ministru prezidenta vērtējumā, situācija ar Covid-19 izplatību ir dinamiska, jo parādās ne tikai jauni Covid-19 paveidi, bet arī jārisina jautājums ar vakcinācijas procesu. “Ja kāds iedomājas, ka kāds varēs pasniegt uz paplātes skaidru modeli, tad tādam cilvēkam nav vietas Ministru kabinetā. Mēs strādājam sarežģītos apstākļos ar trūkstošu informāciju. Sabiedrības viedoklis vienmēr būs mainīgs – kāds kaut ko atbalstīts, kāds neatbalstīs. Tāpēc mums ir jāapzina varianti, kā turpmāk rīkoties,” uzsvēra Kariņš.
Valdība atbalstīja Kariņa priekšlikumu, ka Operatīvā vadības grupa līdz nākamajai nedēļai izstrādās vismaz divus rīcības variantus Covid-19 krīzē. Pirmais variants būtu izvērtēt Veselības ministrijas priekšlikumu ieviest lielākus ierobežojumus, bet otrs variants paredz, ka ministrijas sagatavotu priekšlikumus ar jomām, kurās tās vēlētos mīkstināt ierobežojumus.
Ministru kabinets pēc panāktās vienošanās ar pedagogus pārstāvošo arodbiedrību sestdien ārkārtas sēdē pieņēma Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu un likmes paaugstināšanu, informēja IZM Komunikācijas nodaļā.
Vispārējās izglītības pamata un vidējās izglītības pakāpes skolotājiem no 2023.gada 1.janvāra viena skolēna vidējo mērķdotācijas apmērs tiks palielināts no 115 eiro līdz 127 eiro.
Ministrijā skaidroja, ka ierosinājuma galvenais mērķis ir sabalansēt skolotāju darba nedēļu, nodrošinot 65% un 35% darba slodzes sadalījumu. No 2023.gada 1.septembra rosināts pāriet no 30 stundu darba nedēļas uz 36 stundu darba nedēļu, nodrošinot darba stundu attiecību starp kontaktstundām un darba stundām pārējo pienākumu veikšanai attiecīgi rekomendējoši 65% un ne mazāk kā 35%. Proporcionāli tiks palielināta skolotāju zemākā bruto algas likme no 900 eiro līdz 1080 eiro.
Pirmsskolas izglītības pakāpes pedagogiem no 2023.gada 1.janvāra viena bērna vidējais mērķdotācijas apmērs tiks palielināts no 82 eiro līdz 90 eiro, bet samaksa par zemāko alga likmi tiks paaugstināta līdz 1070 eiro.
No 2023.gada 1.septembra slodzes sastāvu plānots noteikt 34 stundas nodarbību vadīšanai un sešas stundas citu pienākumu veikšanai.
Ņemot vērā, ka pašvaldības nodrošinās tos pašus principus, kādi tiek plānoti piecu līdz sešus gadus veco bērnu izglītībā, līdzvērtīgi arī pašvaldību budžetos jārēķinās ar papildu fiskālo ietekmi attiecībā uz pusotra līdz četru gadus veco bērnu pirmsskolas izglītību, atzīmē IZM.
Profesionālajā izglītībā paredzēta skolotāja slodzes sabalansēšana, vienlaikus saglabājot skolotāja tiesības izvēlēties darba slodzes apmēru, kas nepārsniedz Darba likumā noteikto kopējo darba slodzi nedēļā – 40 stundas. Virzība uz sabalansētu slodzi paredz nepieciešamību papildu finansējumam 11% apmērā salīdzinājumā ar šā gada profesionālās izglītības pedagogu darba samaksas dotāciju.
Profesionālās ievirzes pedagogu darba slodzes sabalansēšanai plānots 11% finansējuma pieaugums, salīdzinot ar 2022.gadam paredzēto finansējumu. IZM skaidro, ka tas ļaus šobrīd noteiktajā pedagogu darba slodzes proporcijā paredzētās divas stundas citu pienākumu veikšanai palielināt līdz četrām stundām.
Arī interešu izglītības pedagogu darba slodzes sabalansēšanai paredzēts 11% finansējuma pieaugums, nosakot pakāpenisku gatavošanās stundu palielinājumu.
Saņemot papildu finansējumu pedagogu darba samaksai, izglītības iestādē direktoram būs iespēja saglabāt skolotāja mēneša darba algas likmi esošajā apjomā un apmaksāt skolotājiem papildu stundas citu pienākumu veikšanai, kuri līdz šim nav bijuši apmaksāti. Tādējādi, pēc ministrijā minētā, skolotāji veiks tādu pašu darba apjomu kā līdz šim, bet saņems lielāku darba algu.
Ja skolotājs strādā likumā noteiktās maksimālās 40 darba stundas nedēļā, un viņa darba slodze nav sabalansēta, izglītības iestādes vadītājs var pieņemt darbā papildu skolotājus un nodrošināt pedagogiem sabalansētu slodzi. Tādā gadījumā skolotāji saņems darba samaksu esošajā apjomā vai lielāku, bet veiks mazāku darba apjomu. Taču, ja situācijās, kad skolotāji strādā maksimālās 40 darba stundu nedēļā, un viņu slodze nav sabalansēta, bet izglītības iestādes vadītājam nav iespējas pieņemt darbā papildu skolotājus, izglītības iestādes vadītājs var vienoties par esošās slodzes saglabāšanu skolotājam, taču paaugstināt mēneša darba algas likmi. Tādējādi skolotājs par esošo darba apjomu saņems lielāku darba algu, klāsta IZM.
Ministrija paredz palielināt finansējumu par 59 176 925 eiro 2023.gadā un par 60 256 516 eiro turpmāk ik gadu visām izglītības jomām, izņemot augstāko izglītību. Papildu finansējums tiks piešķirts ar mērķi novērst identificētos riskus pedagogu pārslodzei, atalgojot par citiem papildus veiktajiem pienākumiem, atzīmēja IZM.
Valdība sestdien atbalstīja arī IZM priekšlikumu par 3,7 miljonu eiro piešķiršanu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai nodrošinātu digitālo platformu mācību materiālu pieejamību.
Tuvākajā laikā skolēniem un pedagogiem tiks nodrošināta iespēja izmantot digitālās mācību platformas “soma.lv”, “maconis.lv” un “uzdevumi.lv”. Savukārt vidējās izglītības posmā būs iespēja abonēt arī “letonika.lv”, “Ebsco” vai “Britannica” resursus pētniecības un padziļinātā satura pieejamībai.
Līdz šā gada 1.decembrim ministrija arī izstrādās un iesniegs valdībā rīkojuma projektu par pedagogu zemākās mēneša darba samaksas likmes pieauguma grafiku no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim, ievērojot Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktos darba samaksas pieauguma principus.
Jau ziņots, ka valdība un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pārstāvji piektdien, 16.septembrī, vienojās par kompromisu pedagogu darba apstākļu uzlabošanai, un plānotais pedagogu streiks tiks atcelts.
Balstoties uz panākto kompromisu, Ministru kabinets ārkārtas sēdē sestdien lēma par pedagogu atalgojuma grafika izstrādi 2023.-2025.gadam. Vēlāk valdībā izveidotais atalgojuma grafiks tiks izmantots vidēja termiņa budžeta plānošanai.
Valdība šodien atbalstīja grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, iekļaujot tajā papildu atbalsta pasākumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem gaidāmajā ziemas sezonā.
Tostarp paredzēts, ka visām mājsaimniecībām pirmās 100 patērētās kilovatstundas (kWh) tiks nodrošinātas par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 160 eiro par megavatstundu (MWh). Savukārt uzņēmumiem kompensēs 50% elektroenerģijas cenas virs 160 eiro par MWh. Elektroenerģijas tirgotāja negūtos ieņēmumus par maksas samazinājumu par patērēto elektroenerģiju kompensēs no valsts budžeta līdzekļiem.
Attiecībā uz mājsaimniecībām, kuras apkurē patērē dabasgāzi, valsts tirgotājiem kompensēs summu, kas būs virs 108,75 eiro par MWh.
Savukārt siltumapgādē līdz 150 eiro par MWh tiks saglabāts jau apstiprinātais atbalstu, kur valsts kompensē 50% no cenas, kas pārsniedz 68 eiro par MWh. Savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh valsts kompensēs 90%.
Ekonomikas ministrija likumprojekta anotācijā skaidro, ka, piemēram, ja siltumenerģijas tarifs būs 340 eiro par MWh, tad ar piemēroto valsts atbalstu, galalietotājam faktiski būs kompensēti 62% no kopējā siltumapgādes rēķina.
Atbalsts attieksies uz periodu no šī gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim.
Kā skaidro Ekonomikas ministrija, ņemot vērābūtisko siltumenerģijas tarifu pieaugumu un ievērojot to, ka vairākās pašvaldībās siltumenerģijas tarifs pārsniegs 300 eiro par MWh, konstatēts, ka noteiktais mehānisms, kas paredz kompensēt izmaksu pieaugumu 50% apmērā vairs nav atbilstošs situācijai un rada risku, ka daudzas mājsaimniecības nespēs norēķināties par siltumapgādi kā rezultātā var palikt bez apkures vai nokļūt parādos. Līdzīga situācija un riski mājsaimniecībām veikt norēķinus par energoapgādi veidosies arī elektroenerģijas apgādē, kur paredzamā apkures sezonas vidējā mājsaimniecību cena būs aptuveni 270-280 eiro par MWh, savukārt dabasgāzes tarifs mājsaimniecībām, kas nav saistītie lietotāji, šobrīd ir apmēram par 45 eiro par MWh lielāks nekā tām mājsaimniecībām, kurām tiek piemērots regulētā saistīto lietotāju dabasgāzes cena 108,7 eiro par MWh.
Kā ziņots, valdošā koalīcija pirmdien vienojās par papildu energoatbalsta 425 miljonu eiro apmērā piešķiršanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) pirmdien pēc koalīcijas sēdes norādīja, ka panāktā vienošanās paredz atbalsta sniegšanu gan iedzīvotājiem, gan juridiskajām personām, tajā skaitā, uzņēmumiem un biedrībām.
Ministre skaidroja, ka 165 miljonu eiro liels papildu atbalsts paredzēts mājsaimniecībām un ka 260 miljonu eiro liels atbalsts paredzēts uzņēmumiem un citām juridiskām personām.
Valdība konceptuāli vienojusies ar 2023. gada 1. janvāri atteikties no Krievijas dabasgāzes. Valdībā atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) virzītie grozījumi Enerģētikas likumā vēl jāskata Saeimai.
Valdība ceturtdien atbalstīja 69 padomju un nacistisko režīmu slavinošu pieminekļu, piemiņas zīmju, piemiņas vietu un citu objektu demontāžu.
23.jūnijā stājās spēkā likums “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”, saskaņā ar kuru publiskajā ārtelpā, publiskajā būvē vai publiskas personas iekštelpā, izņemot akreditētus muzejus, aizliegts eksponēt pieminekļus, piemiņas zīmes, piemiņas plāksnes, piemiņas vietas, arhitektoniskus vai mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas izvietoti Latvijas teritorijā kopš 1940.gada un atbilst vismaz vienam no noteiktajiem kritērijiem – tie slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu, tie slavina totalitārismu, vardarbību, militāru agresiju, karu un kara ideoloģiju vai arī tie ietver padomju varas vai nacisma simbolus.
Atbilstoši likumam ticis noteikts, ka Rīgā, Uzvaras parkā esošais monuments ir demontējams, savukārt iepriekš minētajiem kritērijiem atbilstošus demontējamos objektus nosaka Ministru kabinets.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība” un Latvijas Okupācijas muzejs jūnija beigās pēc demontējamo objektu izvērtēšanas nolēma, ka demontējami ir 69 objekti.
Demontēšanai piedāvātās vietas ir visos Latvijas vēsturiskajos novados, 23 pašvaldību teritorijās. Pārsvarā piemiņas vietas atrodas novadu teritorijās, turklāt nereti šādas piemiņas vietas ir cilvēku reti apmeklētas un nomaļas.
Zināmākie padomju laika pieminekļi atrodas valstpilsētās. Nojaucamo objektu sarakstā iekļauti šādi objekti Liepājā, Rēzeknē un Daugavpilī, norāda Kultūras ministrija. Līdztekus jau nojaukšanai lemtajam piemineklim Pārdaugavā Rīgā ir identificēti vēl vairāki demontēšanai paredzēti padomju laika piemiņas objekti, tostarp Mežaparkā un Rumbulā.
Kurzemē šādi nojaukšanai paredzētie pieminekļi izvietoti Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, Medzes pagastā un Bunkas pagastā, Kuldīgas novada Alsungas pagastā, Gudenieku pagastā un Rendas pagastā, Dienvidkurzemes novada Kalētu pagastā un Vaiņodes pagastā.
Zemgalē pieminekļi atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā, Bauskas novada Mežotnes pagastā.
Vidzemē demontēs pieminekļus Alūksnes novada Annas pagastā, Jaunalūksnes pagastā, Annas pagastā, Liepnas pagastā un Mālupes pagastā, Gulbenes novada Druvienas pagastā, Beļavas pagastā un Stāmerienes pagastā, Smiltenes novada Gaujienes pagastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, Madonas novada Ošupes pagastā un Barkavas pagastā, kā arī Mārupes novada Tīrainē.
Latgalē šādi objekti atrodas Ludzā, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Malnavas pagastā, Goliševas pagastā un Pasienes pagastā, Balvos, Balvu novada Baltinavas pagastā un Tilžas pagastā, Krāslavā, Krāslavas novada Šķaunes pagastā, Kombuļu pagastā un Konstantinovas pagastā, Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, Nīcgales pagastā, Demenes pagastā, Maļinovas pagastā un Skrudalienas pagastā.
Ņemot vērā, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde turpina darbu pie demontējamo objektu saraksta, projektā noteiktais demontējamo pieminekļu saraksts pēc vajadzības vēl var tikt papildināts.
Atsevišķas pašvaldības jau lēmušas, ko darīt ar demontēšanai paredzētajiem pieminekļiem, piemēram, tos pārvietot uz kapiem, kuros apglabāti tostarp Padomju armijas karavīri.
Tikmēr, piemēram, Daugavpils dome lēma vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” atbilstību Satversmei.
Jautājums par pieminekļu nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu.
Valdība atbalstīja vienreizēja 200 eiro pabalsta piešķiršanu pensionāriem un personām ar invaliditāti.
Vienreizējs 200 eiro pabalsts saistībā ar Covid-19 izplatības dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju tiks piešķirts tiem, kuri no 2021.gada 1.marta līdz ārkārtējās situācijas beigām ir Latvijā piešķirtās vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji. Tiesības uz šo pabalstu būs arī tiem, kuri saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu, atlīdzību par apgādnieka zaudējumu vai arī ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji.
Papildu 200 eiro vienreizējs pabalsts tiks izmaksāts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta vai pabalsta personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana, saņēmējiem. Īpašās kopšanas pabalsta saņēmēji ir cilvēki, kurām pabalsts piešķirts, balstoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.
Vienreizējā pabalsta izmaksai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem īpašās kopšanas pabalsta saņēmējiem tiks novirzīti 3,8 miljoni eiro, savukārt pensiju, atlīdzību un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem – 108,7 miljoni eiro. Plānots, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) vienreizējo pabalstu visām likumprojektā noteiktajām mērķa grupām bez papildu personas iesnieguma izmaksās 2021.gada aprīlī un piegādās pabalsta saņēmēja norādītajā dzīvesvietā vai pārskaitīs uz kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontu.
Tiem, kuri vienlaikus saņem vairākus pakalpojumus, piemēram, vecuma pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu, piešķirs vienu 200 eiro vienreizējo pabalstu. Īpašās kopšanas pabalsta saņēmējiem papildu vienreizējais pabalsts 200 eiro apmērā tiks izmaksāts neatkarīgi no tā, ka par bērnu piešķirts vienreizējais atbalsts 500 eiro apmērā vai personai kā valsts pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam piešķirts 200eiro vienreizējais pabalsts.
Gadījumos, kad pensija, atlīdzība vai pabalsts piešķirts laikā no 1.marta līdz ārkārtējās situācijas beigām, VSAA bez papildu iesnieguma saņemšanas vienreizējo pabalstu izmaksās 30 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par pakalpojuma piešķiršanu.
No vienreizējā pabalsta netiks veikta parādu piedziņa un ieturējumi, kā arī to neņems vērā, novērtējot mājsaimniecības materiālos resursus sociālās palīdzības piešķiršanai.
Šādu vienreizējo pabalstu izmaksu paredz plānotie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas ceturtdien pieņemti valdības sēdē. Grozījumi vēl jāizskata un par tiem jābalso Saeimā.
LETA jau vēstīja, ka vienreizējo pabalstu saņems arī īpašās kopšanas pabalsta saņēmēji par bērniem un pilngadīgām personām, kuriem tas piešķirts atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumam, tātad pabalsts tiks izmaksāts par tiem cilvēkiem, kuriem smago funkcionēšanas ierobežojumu dēļ nepieciešama “24/7 aprūpe”.
Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) sniegtās informācijas, 2021.gada janvārī Latvijā dzīvojoši pensiju saņēmēji ir aptuveni 511 900, no kuriem vecuma pensiju saņēmēji ir aptuveni 431 300, invaliditātes pensijas saņēmēji apmēram 73 000, atlīdzību saņēmēji aptuveni 9800, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji aptuveni 21 800, bērna īpašas kopšanas pabalsta saņēmēji apmēram 2600 un pilngadīgas personas ar invaliditāti, kuras saņem īpašas kopšanas pabalstu, aptuveni 16 200.
Šodien diskutēs par Covid-19 ierobežojumu pastiprināšanu, lai samazinātu jaunā vīrusa paveida izplatību. Veselības ministrija atsakās komentēt, kādus pasākumus varētu piedāvāt, taču valdības jau apstiprinātajā ziņojumā par tā sauktā luksofora principa ieviešanu noteikts, ka pie esošās jaunā paveida izplatības jāapsver gan pārvietošanās, gan stingrāki tirdzniecības ierobežojumi.
forši, jau pirmajā dienā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas valdība paziņo – nu, nesanāks ar tiem 58 miljoniem izbraukt kā mēs teicām iepriekš,būs vien jāsamazina par 500 miljoniem. Es pavisam nopietni sāku spriest kam iesmērēt dzīvokli un uz kurieni skriet prom dzīvot kamēr vēl no valsts ārā laiž 😀
Ar katru dienu tā kļūst aizvien līdzīgāka graustam. Deviņdesmitajos gados notikuši renovācijas darbi, kas devuši cerību. Diemžēl, process tika pārtraukts un muiža palēnām iet bojā – durvis uzlauztas, logi izsisti un ēkas sienas sabojātas ar huligānu mākslu.
Darbu sāk Vakcinācijas birojs, kura galvenais uzdevums – nodrošināt, lai vakcinēšanas process ritētu gludi un savu poti pret Covid-19 bez aizķeršanās varētu saņemt ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš to vēlēsies. Birojam, visticamāk, būs ne tikai jārisina loģistikas un iepirkumu jautājumi, bet arī jāpārliecina sabiedrība vakcinēties. Jo pašlaik šo iespēju izmantot plāno tikai puse Latvijas sabiedrības. Tā liecina pēc sabiedrisko mediju portāla “lsm.lv” pasūtījuma veiktais SKDS pētījums.
Valdība lēmusi atbalstīt grozījumus, kas paredz, ka pretgripas vakcīnu būs iespējas saņemt par velti ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
Šī gada 1.februārī Vakcinācijas noteikumos jau tika veikts grozījums, kas paredzēja iespēju šīs gripas sezonas laikā no 3.februāra atbilstoši pieejamajam pretgripas vakcīnu apjomam veikt bērnu un iedzīvotāju, kas vecāki par 50 gadiem, vakcināciju pret gripu.
Ņemot vērā, ka gripas epidēmijas draudi joprojām pastāv, bet pretgripas vakcīnu, kuras valsts ir iepirkusi riska grupu vakcinācijai, izlietojums joprojām ir ļoti gauss, Veselības ministrija ir pieņēmusi lēmumu, ka esošās pretgripas vakcīnas ir jādara pieejamas visiem Latvijas iedzīvotājiem imunizācijai pret gripu.
Vienlaicīgi, pieaugot gripas un Covid-19 saslimstības rādītājiem, ir paredzams papildu slogs ārstniecības iestādēm, īpaši ģimenes ārstu praksēm. Lai to novērstu, ir nepieciešama plaša vakcinācija pret gripu.
Vakcīnas būs par velti līdz šīs gripas sezonas beigām.
Šāda riska grupu paplašināšana tiek noteikta uz terminētu periodu – tikai šai gripas sezonai un atbilstoši pieejamajam, valsts iepirktajam pretgripas vakcīnu apjomam – līdz brīdim, kad beigsies valsts iepirktās vakcīnas šai gripas sezonai.
Otrdien Latvijā pret Covid-19 vakcinētas 1592 personas, kas ir par 247 vairāk nekā pirmdien, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.
Saskaņā ar jaunākajiem datiem, pirmdien Latvijā poti pret Covid-19 saņēmuši 1345 cilvēki, lai gan sākotnēji tika ziņots par 1312 vakcinētajiem.
Kopš vakcinēšanas kampaņas sākuma Latvijā pret Covid-19 sapotētas 9899 personas. Līdz šim kopumā vakcinētas 7629 ārstniecības personas un 2270 ārstniecības iestāžu darbinieki.
Otrdien vakcinācija pret Covid-19 notika 33 slimnīcās. Visvairāk mediķu, kā jau ierasts, tika vakcinēti Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur poti saņēma 307 cilvēki, līdz ar to kopš vakcinēšanās kampaņas sākuma šajā iestādē sapotēti 2867 cilvēki.
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā otrdien vakcinēti 236 cilvēki, līdz ar to šajā iestādē kopumā pret Covid-19 sapotēti 1116 cilvēki.
Savukārt Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā otrdien vakcinēti 196 mediķi, bet kopumā tur pret Covid-19 sapotēti 2413 cilvēki.
Vismazāk cilvēku otrdien vakcinēti Ogres rajona slimnīcā un Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā. Pēc pašreizējās informācijas, otrdien poti pret Covid-19 katrā no minētajām slimnīcām saņēmuši tikai pieci cilvēki.
Jau ziņots, ka Latvija līdz šim ir saņēmusi 30 255 farmācijas uzņēmuma “Pfizer” un “BioNTech” ražotās vakcīnas “Comirnaty” devas un 1200 kompānijas “Moderna” ražotās vakcīnas devas. Tās paredzētas kopumā 15 727 cilvēkiem, jo vienas personas vakcinēšanai nepieciešamas divas devas.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) izdevis rīkojumu, kas nosaka, ka no 11.janvāra tiek vakcinēti visi ārstniecības iestādēs strādājošie, kuri to vēlas. No 28.decembra kā pirmos vakcinēja lielo slimnīcu darbiniekus, 9.decembrī sāka vakcinēt ģimenes ārstus, bet no 11.janvāra šī iespēja ir visiem ārstniecības iestādēs strādājošajiem – ārstiem, ārstu palīgiem, māsām, zobārstiem, vecmātēm un citiem.
Pagājušajā nedēļā vakcinēšanās pret Covid-19 temps Latvijā bijis zemākais kopš 2021.gada janvāra un februāra, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati.
Kopumā pagājušajā nedēļā pret Covid-19 vakcinējušies ap 7200 cilvēki jeb ap 1000 cilvēku dienā. Augstākas vakcinācijas temps bija vērojams pat dažā 2021.gada janvāra nedēļā, kad vakcīnas pret Covid-19 bija pieejamas tikai mediķiem, pretstatā pašreizējai situācijai, kad vakcīnu netrūkst.
Salīdzinoši visaugstākais vakcinēšanās temps Latvijā tika sasniegts 2021.gada maija beigās, kad vienas nedēļas laikā tika vakcinēti pat 117 000 cilvēku. Nākamais uzrāviens tika sasniegts 2021.gada oktobra vidū, vairākās nozarēs ieviešot obligātās vakcinēšanās prasību, kad raženākajā nedēļā tika vakcinēti ap 89 000 cilvēku. Vēl 2022.gada janvāra pirmajā nedēļā potes pret Covid-19 Latvijā saņēma ap 72 000 cilvēku, taču turpmākajās nedēļās vakcinēšanās temps apsīka.
Vakcināciju pagājušajā nedēļā joprojām uzturēja balstvakcinācija – no vakcinācijas kopējā apjoma ap 80% bija “trešās potes”.
Arī šīs nedēļas pirmā darba diena neliecina par izmaiņām situācijā. Pirmdien potes pret Covid-19 saņēmušas vien 500 personas, tostarp 400 saņēmuši balstvakcīnu. Minētie dati gan vēl var mainīties, jo vakcinācijas iestādes datus par vakcinētajiem sistēmās mēdz ievadīt ar vairāku dienu nobīdi.
Līdz šim kopumā vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu Latvijā saņēmuši ap 1,056 miljoni cilvēku jeb ap 56,1% no visiem valsts iedzīvotājiem. No tiem otro devu saņēmuši ap 1,013 miljoni iedzīvotāju, bet vēl ap 287 000 cilvēku ir saņēmuši “Johnson&Johnson” potes, kam atbilstoši valstī spēkā esošajam regulējumam nepieciešama tikai viena deva, līdz ar to vakcinācijas procesu pabeigušo kopskaits sasniedzis 1,3 miljonus jeb 69% no visiem valsts iedzīvotājiem.
Rēķinot pirmās potes un “Johnson&Johnson” vakcīnas saņēmēju kopskaitu, tas šajās dienās sasniedzis aptuveni 1,34 miljonus cilvēku. Savukārt revakcināciju līdz šim Latvijā veikuši ap 504 000 cilvēku jeb 26,8% iedzīvotāju.
Aplūkojot pilngadību sasniegušos valsts iedzīvotājus, no tiem pirmo poti pret Covid-19 ir saņēmuši aptuveni 64%, vakcinācijas procesu pabeiguši ir aptuveni 80%, bet revakcinējušies – ap 33%.
Latvijā ir pieejamas piecas lietošanai Eiropas Savienībā apstiprinātās vakcīnas pret Covid-19 – “Pfizer”/”BioNTech”, “Moderna”, “Nuvaxovid”, “AstraZeneca” un “Johnson&Johnson”, taču “AstraZeneca” vakcīnu zemā pieprasījuma dēļ Latvijā faktiski vairs nelieto, un arī “Johnson&Johnson” vakcīnu izmantošana arvien samazinās, jo eksperti atzīmējuši tās salīdzinoši mazāko efektivitāti. 2020.gada decembrī kā pirmos Latvijā pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, bet masveidīgāka iedzīvotāju vakcinēšana sākās 2021.gada marta izskaņā. Latvijā vakcīnas pret Covid-19 iedzīvotājiem ir pieejamas no piecu gadu vecuma.
Vakcinēšanas pret Covid-19 masveida nodrošināšanai veidos īpašu biroju, otrdien preses konferencē pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Viņš norādīja, ka epidemioloģiskā situācija valstī joprojām ir nopietna un kritiska. “Mēs vēl nevaram atļauties atslābt,” uzsvēra Kariņš.
Premjers informēja, ka otrdien valdības un Krīzes vadības padomes sēdē tika uzklausīts veselības ministrs Daniela Pavļuta (AP) redzējums par to, kādā veidā organizēt masveida vakcinēšanu pret Covid-19.
“Redzējums ir skaidrs – būs īpašs birojs, kura vienīgais uzdevums būs ikdienā organizēt un vadīt vakcinēšanas procesu,” sacīja Kariņš, piebilstot, ka biroja darbā tiks pieņemti cilvēki, kuru tiešais uzdevums būs veikt šos pienākumus.
Vakcinējot 70 līdz 75% Latvijas iedzīvotāju varētu apturēt Covid-19 izplatīšanos, lai gan ideālā variantā būtu, ja visi Latvijas iedzīvotāji izvēlētos vakcinēties pret Covid-19 vīrusu, šorīt intervijā TV3 raidījumam atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kariņš piebilda, ka pēc epidemiologu aprēķiniem nepieciešams vakcinēt līdz 75% Latvijas iedzīvotāju, lai varētu uzskatīt, ka Covid-19 vīrusa izplatība tiktu apturēta.
“Es saprotu, ka ir daļa sabiedrības, kura varētu atteikties no vakcinācijas, bet es velētos, lai katrs Latvijas iedzīvotājs veiktu vakcināciju, tādējādi vēl vairāk nostiprinātu imunitāti pret vīrusu,” sacīja premjers un piebilda, ka vakcīnu iegādei nauda tiks piešķirta tādā apjomā un tik ilgi, kamēr tas būs neieciešams, jo, lai vakcinētu visus Latvijas iedzīvotājus nepieciešams vismaz 4 miljoni vakcīnu, jo vienam cilvēkam nepieciešamas divas devas.
Lai gan vakcinācija Latvijā varētu sākties janvārī, tas nenozīmē, ka uzreiz tiks atcelti drošības pasākumi, jo pēc viņa domām bez ārkārtējās situācijas statusa atsevišķi drošības pasākumi būs jāievēro līdz vasaras vidum.
Jau ziņots, ka vakcīna pret Covid-19 iedzīvotājiem tiks nodrošināta bez maksas, otrdien pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem uzsvēra Kariņš.
Viņš informēja, ka valdība uzklausīja Veselības ministrijas sagatavoto ziņojumu par vakcinācijas stratēģiju pret Covid-19. Premjera vērtējumā, ziņas par vakcīnu pret Covid-19 ir cerīgas, jo vairāki zāļu ražotāji ir vērsušies Eiropas Zāļu aģentūrā ar piedāvājumu izmantot ražotāju izstrādātās vakcīnas.
Kariņš pieļāva, ka Latvijā vakcinēšana pret Covid-19 varētu sākties janvārī, tomēr prognozējams, ka plašāka vakcinēšana varētu notikt sešus mēnešus pēc pirmo vakcīnu saņemšanas. Viņš uzsvēra, ka valsts iegādāsies šīs vakcīnas un iedzīvotājiem tās nodrošinās bez maksas.
Ministru prezidents aicināja sabiedrību sargāt sevi un apkārtējos līdz brīdim, kad Latvijā būs iespējama plašākas vakcinēšanas iespējas.
Jau ziņots, ka Latvijas iedzīvotāju vakcinēšana pret Covid-19 2021.gadā varētu izmaksāt 26,7 miljonus eiro, aplēsusi Veselības ministrija (VM).
Šīs izmaksas iekļautu samaksu par vakcīnām pret Covid-19, to piegādi, loģistiku un ievadi, un tās plānots segt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem izdevumiem”.
Ministru kabineta ārkārtas sēdē vakar tika izskatīts VM sagatavotais informatīvais ziņojums par vakcinācijas stratēģiju pret Covid-19. Daudzviet Eiropā valstis jau veic pavisam konkrētus vakcinēšanas infrastruktūras sagatavošanas priekšdarbus, lai vakcināciju pret Covid-19 varētu sākt nekavējoties, līdz ko tiks dotas atļaujas pirmo vakcīnu lietošanai. No Latvijas VM sniegtās informācijas noprotams, ka praktiskie vakcinēšanas sagatavošanas darbi vēl ir procesā.
Piemēram, VM norāda, ka “nepieciešams risināt” jautājumus saistībā ar iepirkumiem vakcīnu uzglabāšanai un loģistikas pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī vēl esot jāpilnveido jauna funkcionalitāte e-veselībā, lai varētu norādīt, ka cilvēks ir vakcinējies, un varētu izsekot vakcinācijas efektivitātei.
Pēdējās nedēļas laikā tika reģistrēta vakcīnas pret Covid-19 blakne, kā rezultātā tās saņēmējs tika hospitalizēts, valdības sēdē pavēstīja Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens.
Pēc viņa sacītā, patlaban eksperti izvērtē situāciju kopā ar ārstiem un Imunizācijas valsts padomi.
Kopumā par vakcīnu blaknēm esot ziņots relatīvi reti – 2% gadījumu. Kopumā, pēc Henkuzena paustā, “situācija norit atbilstoši plānam”. “Mums vidēji ienāk ap 20 ziņojumiem dienā, kas ir apmēram 2% no visām veiktajām vakcīnām,” skaidroja ZVA direktors. Tomēr vakcīnu blakusparādības kopumā atbilst tam, kā to paredz vakcīnu profils.
Vienlaikus patlaban arī Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) gatavo dokumentu, kas paskaidros, kā vakcīnas tiks atjaunotas, lai tās pārveidotu atbilstoši jaunajam Covid-19 paveidam.
Paralēli, divi vakcīnu ražotāji – “Pfizer”/”BioNTech” un “AstraZeneca” – ir sākuši pētījumus, lai noskaidrotu vakcīnu efektivitāti bērnu vidū.
Vadoties pēc ZVA informācijas, tāpat kā pēc visu vakcīnu un jebkuru zāļu saņemšanas arī pēc Covid-19 vakcīnu ievadīšanas var tikt novērotas blaknes. Visbiežāk saņemtajos ziņojumos par blaknēm norādītās sāpes vakcīnas ievadīšanas vietā, apsārtums, tūska, limfmezglu jutīgums, kā arī vispārējas sūdzības par nogurumu, paaugstinātu temperatūru, drudzi, galvassāpēm, locītavu un muskuļu sāpēm un miegainību.
Saskaņā ar ziņojumos sniegto informāciju minētās blaknes izzuda dažu dienu laikā. Līdzīgas šādas vakcīnizraisītas reakcijas novērojamas arī citu vakcīnu lietošanas gadījumā.
Pirms apstiprināšanas visas vakcīnas Eiropas Savienībā (ES), tostarp vakcīnas pret Covid-19, tāpat kā visas zāles tiek pārbaudītas pēc vienādi augstiem drošuma, kvalitātes un efektivitātes standartiem. Nekādas atkāpes no stingrajām prasībām vakcīnu izpētei un apstiprināšanai netika veiktas.
ZVA uzsver, ka vakcīnas pret Covid-19 ES tiek apstiprinātas tikai gadījumā, ja EZA saņem uzticamus un pārliecinošus zinātniskus pierādījumus, ka vakcīnu sniegtie guvumi daudzkārt pārsniedz riskus.
Covid-19 vakcīnu izstrādes, vērtēšanas un apstiprināšanas process ir prasījis mazāk laika nekā citām vakcīnām, jo ir ieguldīti un apvienoti vēsturiski nebijuši zinātnes, finanšu un cilvēkresursi, kā arī radikāli mainīta sadarbības operativitāte starp vērtēšanas, apstiprināšanas iestādēm un vakcīnu izstrādātājiem.
Pētnieki jau vairāk nekā desmit gadus ir pētījuši potenciālās SARS un MERS vīrusa vakcīnas. Šie ilgstošie iepriekšējie pētījumi kalpo par pamatu ātrākai vakcīnu izstrādei Covid-19 pandēmijā.
Pēc visu zāļu, arī vakcīnu, nonākšanas tirgū visu ES dalībvalstu atbildīgās iestādes, Latvijā – ZVA, pastāvīgi apkopo un vērtē jaunāko informāciju par zālēm. ZVA tostarp rūpīgi analizē saņemtos ziņojumus par blaknēm un nepieciešamības gadījumā veic reglamentējošas darbības, piemēram, ar jaunu drošuma informāciju tiek papildināta lietošanas instrukcija un zāļu apraksts.
Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī pirmo poti pret Covid-19 Latvijā saņēmuši 630 cilvēki, bet otro – 154, tādējādi kopumā pirmdien tikušas vakcinētas 784 personas, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati.
Arī pirmdien pamatā tikuši vakcinēti mediķi un medicīnas iestāžu darbinieki, kamēr nākamajā prioritārajā grupā – sociālās aprūpes centros – vakcinēšanas aktivitāte bijusi nedaudz zemāka.
Ar pirmo poti pret Covid-19 vakar vakcinēti 377 medicīnas iestāžu darbinieki un ārstniecības personas, 207 sociālās aprūpes iestāžu klienti un divi darbinieki, bet 44 sapotētās personas klasificētas kā “Cita paaugstinātā riska grupa”. Pa vienai personai vakcinēta “pēc paša vēlēšanās” un “persona vecumā virs 60 gadiem”. Šie cilvēki pamatā saņēmuši “AstraZeneca” vakcīnas.
Vakcinācijas tempi pret Covid-19 ar otro poti saglabājas zemi – piektdien vakcīnas otro devu saņēmuši 17 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.
Ar vakcīnas otro poti Latvijā sāka vakcinēt šonedēļ. Pirmdien tika vakcinēts 571 cilvēks, otrdien – 804, trešdien -750, taču ceturtdien temps kritās un tika vakcinēti vien 13 cilvēki. Arī piektdien vakcinācijas tempi saglabājās zemi. NVD iepriekš skaidroja, ka iepriekš publiskotais vakcinēto cilvēku skaits dažu dienu laikā var mainīties, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem dati par vakcinācijas faktu “E-veselības” sistēmā tiek ievadīti vienas līdz piecu darbdienu laikā pēc vakcinācijas fakta.
Pagājušajā diennaktī kopumā vakcinēti 213 cilvēki, no tiem 196 saņēmuši vakcīnas pret Covid-19 pirmo poti. Kopš vakcinēšanas sākuma decembra beigās vakcīnas pret Covid-19 pirmo poti saņēmuši 16 741 cilvēks, bet otro – 2155 cilvēki.
Piektdien vakcīnas pirmo poti saņēma 95 ārstniecības personas un 101 ārstniecības iestāžu darbinieks, savukārt otro poti saņēma 13 ārstniecības personas un četri ārstniecības iestāžu darbinieki.
Visvairāk ar pirmo poti cilvēki pret Covid-19 piektdien vakcinēti Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā – 100, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā – 69, medicīnas sabiedrībā “ARS”- 20, Jelgavas pilsētas slimnīcā – 6, un Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā – 1.
Otro poti 11 cilvēki saņēmuši Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, bet seši – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.
Līdz piektdienai vakcinācijas procesā izlietotas 17 724 “BioNTech” un “Pfizer” vakcīnas un 1172 “Moderna” vakcīnas.
Jau ziņots, ka 18.janvārī vakcinācijas otro devu pret Covid-19 sāka saņemt mediķi, kuri pirmo poti saņēma pagājušā gada beigās.
Vakcinācijas otrais aplis notiks tajās pašās slimnīcās, kur tā tika sākta, proti, trīs universitātes slimnīcās un septiņās reģionālajās slimnīcās.
Atbilstoši instrukcijai vienai personai jāievada divas vakcīnu devas. Vakcīnu devas, kas bija paredzētas pirmajai vakcinācijai, patlaban ir jau gandrīz izlietotas. Pirmreizējā vakcinācija atsāksies brīdī, kad Latvija saņems nākamās vakcīnas, ziņo Veselības ministrija.
Ceturtdien pret Covid-19 sapotējot 8122 cilvēkus, vakcinācijas temps Latvijā turpina kāpt, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.
Ņemot vērā, ka datu ievadīšana sistēmā iespējama vairākas dienas, šis rezultāts vēl varētu mainīties. Piemēram, papildinot trešdienas datus, 21.aprīlī sasniegts līdz šim augstākais vienā dienā sapotēto cilvēku skaits, vakcīnu saņemot kopumā 9370 cilvēkiem. Vakar vakcinēto cilvēku skaits ir trešais augstākais kopš vakcinācijas procesa sākšanas valstī.
Pirmo vakcīnas devu vakar saņēma 5973 personas, savukārt otro – 2149 cilvēki. Šonedēļ kāpis ne vien kopējais vakcinēto cilvēku skaits, bet arī vērā ņemami pieaudzis vakcinācijas procesu noslēgušo iedzīvotāju skaits – kopš pirmdienas četru dienu laikā otro poti pret Covid-19 saņēma 7168 cilvēki, kas ir līdz šim augstākais rādītājs.
Šīs nedēļas pirmajās četrās dienās vidēji diennaktī potēti 6976 cilvēki, bet pēdējo septiņu dienu laikā – vidēji 6051 cilvēki diennaktī, vakcinācijas tempam pieaugot.
Aizvadītajā dienā vakcinācija kopumā notikusi 363 iestādēs. Visvairāk cilvēku sapotēja SIA “Veselības centrs 4”, SIA “Veselības centru apvienība”, Jēkabpils reģionālā slimnīcā, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.
Aptuveni 38% vakar vakcinēto cilvēku bija vecumā virs 60 gadiem, ap 30% – personas ar hroniskām slimībām. Tāpat vakar vakcinēti vairāk nekā 700 izglītības iestāžu darbinieki, turpinājās ārstniecības personu un ārstniecības, kā arī sociālās aprūpes centru darbinieku potēšana. Teju 200 no vakar potētajiem bija cilvēki, kas identificēti kā nozaru prioritāro iestāžu darbinieki. Vakcinēts arī nepilns 100 operatīvo dienestu darbinieku.
Tāpat aizvadītajā diennaktī poti pret Covid-19 saņēma viens vismaz 100 gadus vecs vīrietis. Šajā vecuma grupā Latvijā vakcīnu pret Covid-19 saņēma jau 16 personas.
Vakar visplašāk izmatotas “Moderna” vakcīnas, kopumā pirmajai un otrajai potei izlietojot 5258 šīs vakcīnas devas. Ar “Pfizer/BionTech” vakcīnu kopumā vakar sapotēti 2223 cilvēki, bet “AstraZeneca” vakcīna ievadīta 641 personai.
Līdz šim vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu Latvijā saņēma 205 384 cilvēki jeb 10,84% valsts populācijas, savukārt otro poti saņēma 35 438 cilvēki jeb 1,87% iedzīvotāju.
Sākotnēji ar Covid-19 vakcīnu plānots sapotēt 4875 ārstniecības personas, preses konferencē atzina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens.
Pirmajā fāzē plānots saņemt 9750 vakcīnas, un pēc piesardzības principa, sākotnēji nevakcinēs 9750 personas, bet gan 4875, lai nodrošinātu abas cilvēkam nepieciešamās vakcīnas devas.
Henkuzens stāstīja, ka pusi devu pieturēs lieltirgotavās 21 dienu, lai būtu droši, ka vakcīnas pietiek abām devām. “Kad sistēma strādās gludi, paļausimies uz nākamajām piegādēm,” piebilda ZVA direktors, uzsverot, ka nākamās vakcīnu piegādes plānotas jau nākamo nedēļu laikā.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa piebilda, ka pirmajā fāzē prioritārā vakcinēšanas grupa ir ārstniecības iestāžu darbinieki, īpaši tie, kuri iesaistīti Covid-19 pacientu aprūpē. Attiecīgi ārstniecības iestādēm būs rūpīgi jāplāno, kurus darbiniekus vakcinēs, viņus noteiktā secībā ieliekot vakcinēšanas sarakstā.
Video
Balstoties uz cilvēku sarakstu, kuri vēlas vakcinēties, slimnīcas veiks pasūtījumu SPKC, konkrēti pasakot, cik cilvēkus plānots vakcinēt nākamajā nedēļā. SPKC attiecīgi savlaicīgi ieplānos, ka arī pēc 21 dienas šie paši cilvēki saņems otro vakcīnas devu.
LETA jau ziņoja, ka pirmie, kas saņems “Pfizer” un “BioNTech” izstrādāto vakcīnu pret jauno koronavīrusu, būs veselības aprūpes sistēmas darbinieki.
Saskaņā ar ZVA publiskoto informāciju, no medicīnas darbiniekiem pirmie vakcīnas varētu saņemt ap 3000 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku. Pēc tam tiktu vakcinēti Covid-19 pacientus ārstējošo slimnīcu darbinieki, bet pēc tiem – pārējie veselības aprūpes sistēmas darbinieki, priekšroku dodot gados vecākajiem.
Provizoriski gada pirmajos mēnešos, bet ne vēlāk kā martā pie vakcīnām pret Covid-19 varētu tikt ilgstošās sociālās aprūpes centru klienti un darbinieki, kuru kopskaits ir ap 19 600. Martā varētu sākt vakcinēt arī personas, kas ir sasniegušas 60 gadu vecumu. Prioritāri tiktu vakcinēti gados vecākie cilvēki. ZVA paredzējusi, ka tiktu vakcinēti aptuveni 12 000 cilvēku vecumā no 90 gadiem, 86 700 cilvēku vecumā 80-89 gadi, 89 000 cilvēku vecumā 70-79 gadi un 300 000 cilvēku vecumā 60-69 gadi.
Laika periodā no maija līdz jūnijam vakcīnas pret Covid-19 varētu saņemt arī 332 000 cilvēku, kuri ir jaunāki par 65 gadiem un sirgst ar hroniskām slimībām. Šajā kategorijā ietilpst, piemēram, personas ar sirds un asinsvadu slimībām, hroniskām nieru, plaušu, dziļāko elpceļu slimībām, kā arī cukura diabētu slimnieki, personas ar demenci, tuberkulozi, HIV/AIDS un hronisku C hepatītu.
Vakcinēšanās pret jauno koronavīrusu Eiropas Savienībā sāksies 27.decembrī, iepriekš paziņoja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. “Tas ir Eiropas brīdis. 27., 28. un 29.decembrī vakcinācija sāksies visā ES,” tviterī rakstīja Leiena. Konkrēts datums, kad vakcinēšanos varētu sākt Latvijā, vēl nav publiski nosaukts, taču veselības ministre solījusi, ka tas notiks uzreiz, tiklīdz vakcīnas būs pieejamas.
Atbilstoši pašreizējām prognozēm, vakcinācija pret Covid-19 Latvijā varētu sākties 28.decembrī, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Ņemot vērā, ka tiek plānots pirmās vakcīnas pret Covid-19 saņemt jau līdz gada beigām, 28.decembrī Latvijā sāks darboties desmit vakcinācijas pret Covid-19 kabineti. Tajos vakcīnu varēs saņemt ārstniecības personāls, kas strādā ar Covid-19 pacientiem un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieki.
Ja Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ieteiks reģistrēt “BioNTech un Pfizer” izstrādāto vakcīnu pirmdien, 21.decembrī, tad dažu dienu laikā Eiropas Komisija (EK) lemtu par reģistrācijas apliecības piešķiršanu, kas ir derīga visās Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs. Pēc tam vakcīnu var sākt nogādāt vienlaikus uz visām ES valstīm, tostarp Latviju.
Visi minētie datumi var mainīties, jo oficiāli ne EZA, ne EK šos datumus no savas puses nav apstiprinājuši.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) uzsver, ka vakcinācijas uzsākšana nav sacensība uz ātrumu. “Mūsu prioritāte ir pārliecība, ka visas iesaistītās puses ir zinošas un gatavas darbam. Atgādinu, ka ir daļa informācijas, ko ES valstis saņems tikai brīdī, kad EZA vakcīnu ieteiks reģistrēt,” norāda ministre.
Viņa tostarp skaidro, ka Latvija ir izdarījusi visu, lai būtu gatava vakcīnu saņemt, organizēt tās izplatīšanu un piedāvātu to saņemt pirmajai sabiedrības grupai, kas šobrīd ir visneaizsargātākā – mediķi, kas strādā ar Covid-19 pacientiem, un NMPD darbinieki.
Vakcinēšanās pret Covid-19 būs brīvprātīga, tostarp veselības aprūpes darbiniekiem. Ņemot vērā vakcīnu pakāpenisko ienākšanu tirgū, sākumā tiks vakcinētas visneaizsargātākās Latvijas sabiedrības grupas. Mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu veselības aprūpes sistēmas darbu, kā arī samazināt mirstības un saslimstības radīto slogu uz veselības aprūpes sistēmu.
Plānots, ka pēc citu vakcīnu izvērtēšanas EZA un pēc to reģistrēšanas ES, nākamā gada janvārī Latvijai tiks piegādātas arī citu ražotāju vakcīnas, piemēram, “Moderna” un “AstraZeneca” izstrādātās vakcīnas.
Kā vēstīts, pirmie Latvijā vakcīnas saņems veselības aprūpes darbinieki, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem slimnīcās un NMPD. Pēc tam secīgi vakcinēties varēs pārējie veselības aprūpes darbinieki, sociālās aprūpes centru darbinieki un klienti, cilvēki ar hroniskām slimībām un cilvēki no 60 gadu vecuma, kā arī operatīvo dienestu darbinieki, izglītības iestāžu darbinieki, cilvēki ieslodzījuma vietās un visi pārējie Latvijas iedzīvotāji.
Plānots, ka visi pārējie Latvijas iedzīvotāji varēs vakcinēties, sākot ar 2021.gada otro ceturksni.
Pirms apstiprināšanas visas vakcīnas, tostarp vakcīnas pret Covid-19, ES tāpat kā jebkuras citas zāles tiek pārbaudītas pēc vienādi augstiem kvalitātes, drošuma un efektivitātes standartiem.
Atšķirīgais Covid-19 vakcīnu gadījumā ir tas, ka to izstrādes un potenciālās apstiprināšanas ātrums ir daudz lielāks, ņemot vērā steidzamo nepieciešamību pēc vakcīnas sabiedrības veselības aizsardzībai ārkārtas apstākļos. Tāpēc gan uzraugošās institūcijas, gan izstrādātāji ir ieguldījuši un apvienojuši vēsturiski nebijušu apjomu zinātnes, cilvēku un finanšu resursus, kā arī radikāli mainīta sadarbības operativitāte starp vakcīnu reģistrēšanu uzraugošajām iestādēm un vakcīnu izstrādātājiem.
Pašlaik vakcinācija pret Covid-19 no valstī noteiktajiem ierobežojumiem neatbrīvo. Arī tiem iedzīvotājiem, kas saņēmuši abas vakcīnas devas, vēl aizvien jāievēro visas epidemioloģiskās drošības prasības, sākot no masku valkāšanas, beidzot ar liegumu ciemoties un uzņemt viesus.
“Vakcīna ir mūsu biļete uz salīdzinoši normālu dzīvi, kāda tā bija pirms Covid.” Tā par gaidāmo vakcināciju pret saslimšanu ar Covid-19 izteikusies veselības ministre. Speciālisti norāda – vakcīnu drošums tiek pārbaudīts, to ražotājiem ir jāatbild uz ļoti specifiskiem jautājumiem. Vakcīnas netiks reģistrētas, ja to ieguvumi neatsvērs riskus.
Neraugoties uz pēdējās desmitgadēs lauztajiem šķēpiem par to, vai vakcinācija ir devusi cilvēcei labumu vai tieši pretēji – nesusi postu, Pasaules Veselības organizācijas statistika par bīstamo un lipīgo slimību izplatību viennozīmīgi liecina, ka saslimušo skaits būtiski samazinās reģionos, kur tiek veikta bērnu un pieaugušo vakcinācija. Par vakcinēšanās kārtību un nepieciešamību stāsta Rimi Bērniem programmas bērnu veselības eksperte Sanita Mitenberga.
Katrā valstī ir savs atbilstošo uzraudzības institūciju apstiprināts vakcinācijas kalendārs. Šis kalendārs paredz bērna vecumu, intervālu starp vakcinācijām, kā arī konkrētu slimību sarakstu, pret kurām tiek veikta vakcinācija.
Kā darbojas vakcīnas
Organismā tiek ievadīts medicīnisks preparāts – vakcīna. Atbildot uz ievadīto vakcīnu, organisms izstrādā īpašas šūnas – specifiskas antivielas, kuras tad arī aizsargā cilvēku no konkrētās slimības. Tās iemācās atpazīt novājināto iebrucēju un nākamreiz, kad tas ielaužas organismā nenovājināts, imūnšūnas prot to apkarot jau pašā sākumā.
“Uz katru vakcīnu organisms reaģē citādāk. Dažos gadījumos, lai izstrādātos ilgstoša imunitāte, pietiek ar vienu vakcīnu. Citos gadījumos – ir nepieciešama vairākkārtēja vakcinācija. No šī arī ir radušies divi medicīniskie termini – vakcinācija un revakcinācija,” stāsta Rimi Bērniem bērnu veselības eksperte, pediatre Sanita Mitenberga.
Vecākiem ir ļoti būtiski saprast, kas ir reakcija uz poti un kas ir komplikācijas pēc potēšanās. Ievadot vakcīnu, organisma atbildes reakcija var izpausties katram individuāli. Tas var būt apsārtums dūriena vietā, paaugstināta temperatūra. Tomēr smagas vakcinācijas komplikācijas ir ļoti retas.
Pret ko vakcinē Latvijā
Latvijā bērnu vakcinācijas kalendārā ir iekļautas vakcīnas pret 14 infekcijas slimībām. Kalendārs būtiski neatšķiras no citu Eiropas valstu vakcinācijas kalendāriem, turklāt vakcīnas pasargā no saslimšanas ne tikai bērnu, bet nodrošina arī kolektīvo imunitāti visiem sabiedrības locekļiem. Visas Latvijā pieejamās vakcīnas satur nedzīvu, novājinātu slimības ierosinātāju vai tā daļiņas, tādējādi organisma imūnajai sistēmai liekot aktivizēties un izstrādāt antivielas, kas iznīcina īsto slimības ierosinātāju.
B hepatīts ir vīrusu izraisīta slimība, kas bojā aknas. Vakcīna iekļauta kalendārā 1997. gadā, kopš tā laika deviņas reizes samazinājusies saslimstība ar B hepatītu bērniem vecumā līdz sešiem gadiem. Vakcinē 2 mēnešu vecumā.
Tuberkuloze visbiežāk skar plaušas. Latvijā tuberkuloze ir epidēmijas līmenī. Vakcinē 2.–5. dienā pēc dzimšanas.
Difterija ir smaga un ļoti lipīga slimība, kuras izraisošā baktērija iekļūst organismā caur elpceļiem vai bojātu ādu un rada specifisku iekaisumu rīkles galā, balsenē, degunā vai ādā. Baktērijas izdalītais toksīns var izplatīties pa visu organismu, izsaucot smagas komplikācijas, piemēram, sirds un nieru audu bojājumu vai pat nāvi. Uzsākot vakcināciju 1960. gadā, saslimšanu skaits ar difteriju samazinājies no 209 gadījumiem gadā līdz 6 gadījumiem gadā. Vakcinē 2, 4, 6, 12–15 mēnešu, 7, 14 gadu vecumā un vēlāk – ik pēc 5 –10 gadiem.
Stingumkrampju izraisītājs ir baktērija, kas atrodas augsnē. Pat sīkākie ievainojumi var būt saistīti ar inficēšanās risku. Slimības pazīmes ir augsta temperatūra, košanas muskulatūras krampji, arī ilgstoši ķermeņa muskulatūras krampji. Slimība var būt letāla. Pateicoties pūļa imunitātei, pēdējos gados Latvijā nav fiksēta saslimšana ar stingumkrampjiem. Vakcinē 2, 4, 6, 12–15 mēnešu, 7, 14 gadu vecumā un vēlāk – ik pēc 10 gadiem.
Garais klepus ir gaisa pilienu infekcija, kura rada elpceļu iekaisumu un ar kuru bērni viegli inficējas cits no cita. Garais klepus visvairāk apdraud zīdaiņus. Kad atsevišķās valstīs garā klepus vakcinācija uz laiku bija pārtraukta, pasaulē pieauga saslimstība ar garo klepu. Vakcinē 2, 4, 6, 12–15 mēnešu un 7 gadu vecumā.
Poliomielīta (bērnu triekas) izraisītāji ir trīs tipu poliomielīta vīrusi. Vieglas poliomielīta saslimšanas gadījumā slimība var noritēt ar parastai vīrusu infekcijai līdzīgu ainu. Smagos gadījumos novēro temperatūras paaugstināšanos, sāpes muskuļos un paralīzes. Daļai saslimušo paralīzes var saglabāties visu mūžu. Poliomielīts Latvijā pēdējos gados nav fiksēts, taču joprojām tiek konstatēti slimības uzliesmojumi vairākās pasaules valstīs. Vakcinē 2, 4, 6, 12–15 mēnešu vecumā, 7 un 14 gadu vecumā.
Hemofīlās nūjiņas B tipa infekcijas (HIB) izraisītājs ir baktērijas, kas organismā iekļūst caur elpceļiem. Pirmajos dzīves gados tās izsauc strutaino meningītu, plaušu karsoni vai iekaisumu uzbalsenī (epiglotītu). Strutains smadzeņu plēves iekaisums var radīt smagas komplikācijas ar kustību, redzes un dzirdes traucējumiem vai pat letālu iznākumu. Vakcinē 2, 4, 6 un 12–15 mēnešu vecumā.
Pneimokoks ir baktērija, kas var izsaukt akūtu vidusauss iekaisumu, deguna blakusdobumu iekaisumu, plaušu karsoni un konjunktivītu, strutainu meningītu, pneimoniju, osteomielītu, strutainas sirds infekcijas. Šīs invazīvās slimības norit smagi un ir saistāmas ar augstu pacienta mirstības risku. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, pneimokoka ierosinātas slimības ir uzskatāmas par vienu no galvenajiem iemesliem bērnu mirstībai vecumā līdz pieciem gadiem. Vakcinē 2, 4 un 12–15 mēnešu vecumā.
Masalas norit ar augstu temperatūru, izsitumiem, iesnām, klepu, acu iekaisumu. Infekcijas rezultātā var rasties akūts vidusauss iekaisums un plaušu karsonis. Masalu vīruss var izraisīt arī galvas smadzeņu iekaisumu ar krampju lēkmēm, dzirdes zudumu un garīgu atpalicību.
Masaliņu pazīmes – neliela temperatūras paaugstināšanās, sīki izsitumi, kakla limfmezglu palielināšanās. Pret masaliņām vakcinē nevakcinētas vai nerevakcinētas meitenes, izņemot tās, kuras pārslimojušas masaliņas un kurām diagnoze „masaliņas” apstiprināta seroloģiski. Masalu un masaliņu vīrusi ir ļoti bīstami gaidāmajam mazulim grūtniecības laikā! Vakcīna nesatur ovalbumīnu, tāpēc to drīkst vakcinēt arī alerģiskiem bērniem. Vakcinē 12–15 mēnešu un 7 gadu vecumā.
Epidēmiskā parotīta jeb cūciņas izraisītājs ir vīruss, kas izplatās tieša kontakta veidā caur elpošanas ceļiem. Pusaudžiem, īpaši, zēniem, slimība norit smagāk nekā maziem bērniem. Var būt nopietnas komplikācijas – smadzeņu apvalka iekaisums, dzirdes pavājināšanās, sēklinieku iekaisums jeb orhīts, kas 70% gadījumu komplicējas ar neauglību. Vakcinē 12–15 mēnešu un 7 gadu vecumā.
Rotavīrusa infekcija izraisa akūtu gastroenterītu, kas var ilgt līdz pat astoņām dienām. Vakcīnu pret šo infekciju valsts apmaksā no 2015. gada. Vakcinē 2 un 4 mēnešu vecumā.
Ar vējbakām smagi slimo bērni, kas vecāki par 12 gadiem. Kopumā 2 – 6 % slimnieku tiek novērotas dažāda smaguma komplikācijas – strutaina ādas infekcija, ausu infekcija, pneimonija, neiroloģiska rakstura komplikācijas. Vakcinē 12 –15 mēnešu vecumā. No 2019. gada plānota valsts apmaksāta revakcinācija 9 gadu vecumā.
Cilvēka papillomas vīruss (CPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām dzimumceļu jeb reproduktīvās sistēmas infekcijām pasaulē. CPV ierosinātās slimības galvenokārt skar sievietes, bet daļa skar arī vīriešus. CPV vīruss var izraisīt ļaundabīgos audzējus (dzemdes kakla vēzi, taisnās zarnas, vulvas, maksts, dzimumlocekļa, galvas un kakla audzējus). Vakcinē meitenes 12 gadu vecumā.
Papildus valsts apmaksātajām vakcīnām, ko revakcinē pieaugušajiem, ir vēl divas potes, kuru efektivitāte ir jāatjauno, veicot atkārtotu vakcinēšanos. Gan bērniem, gan pieaugušajiem, uzsākot potēšanos pret ērču encefalītu, revakcinācija vai arī imunitātes rādītāju pārbaude būtu jāveic ik pēc 3 gadiem. Gripas vakcīna jāatkārto katru gadu, jo mainās gripas izraisītāja štamms, un iepriekšējā vakcīna vairs nestrādā.
Citus padomus par bērnu un ģimenes veselību, audzināšanu, kā arī svētkiem var iegūt programmas Rimi Bērniem platformā www.rimiberniem.lv. Šeit pieredzē par uztura, veselības un aktīva dzīvesveida tēmām, bērnu izglītību un kvalitatīvu izklaidi dalās septiņi eksperti – psiholoģe Iveta Aunīte, pediatre Sanita Mitenberga, fitnesa treneris Kārlis Birmanis, fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča, pavārs Normunds Baranovskis, uztura speciāliste Olga Ļubina un skolnieks Klāvs Smildziņš. Bērniem un jauniešiem platformā ir iespēja iedvesmoties no dažādiem video padomiem, idejām un piemēriem
acis iegrimst graamataa,pierod pie burtu lieluma,skrien uz priekshu bez apstaajas.lapas nochaukst paarshkjirot,tipograafijas smarzha,rokaas sataustu vaaku. sarkana debess pamale nogrimst aiz eekaam,aiz kokiem,taalumaa. ik peec minuutes es sevii peekshnji un negaidiiti pashai sev apjaushu dziivesprieka dzirksti. nudien,es juutos labaak.
Šī diena bija līdz ārprātam nogurdinoša.. visas entās atskaites un pa vidu vēl lugas mēģinājums, nezinu, kā viens cilvēks var paspēt visu iespējamo vienā dienā 😀 bet kas uzlaboja omu, bija jauka dziesmiņa http://www.brivamute.lv/2009/05/14/meitene-no-rimi/ jeb sensacionāla debija 😀 😀 ko tik neizdomā Latvijā 😀 (l)
2. oktobrī, plkst. 19:30 uzauj alpīnistu apavus un bruņojies ar ledus cirtni, jo kinoteātrī “Splendid Palace” notiks “Vakars Everestā”. Pāris stundās skatītājs nokļūs vietā, kur kāju uzdrošinās spert drosmīgie un pārgalvīgie, proti, Everestā, lai izaicinātu dabu un savu fizisko un mentālo rūdījumu.
“Vakars Everestā” gaitā interesenti varēs iepazīties ar kalnā kāpēju ekipējumu un iejusties alpīnista ādā, uzvelkot to. Vakarā būs iespēja dzirdēt profesionālu virsotņu iekarotāju – Irīnas Odziņas un Voldemāra Sprūdža – vieslekciju “Augstkalnu aicinājums”, kurā tiks lauzti romantizētie priekšstati par alpīnismu. Kā vakara kulminācija – augstākā virsotne, tiks piedāvāta Baltazara Kormakura režisētā eksistenciālā drāma “Everests”*, kas pirmizrādi piedzīvojusi Venēcijā kā kinofestivāla atklāšanas filma. “Everests” pulcē lielisku aktieru komandu: Džeisonu Klārku, Džošu Brolinu, Džeiku Gilenholu, Keiru Naitliju u.c.
Filmas pamatā – patiesi notikumi. 1996. gada 10. maijā Himalaju kalnos Skota Fišera un Roba Hola ekspedīcijas uzsāk pēdējo posmu ceļā uz Everesta smaili. Viņiem ceļā stājas viena no spēcīgākajām vētrām cilvēces vēsturē. Dabas neaprakstāmais pretspēks kļūs par izaicinājumu viņu vienotībai un par lielāko pārbaudījumu viņu drosmei, gribasspēkam un fiziskajai izturībai. Šajā ekspedīcijā piedalījās arī latviešu izcelsmes amerikāņu virsotņu iekarotājs Edmunds jeb Eds Viesturs, kuru atveido Klaivs Standens. Viesturs ir vienīgais amerikānis, kurš uzkāpis 14 reizes astoņtūkstoš metru virsotnēs.
The Hollywood Reporter vēsta: “Par spīti filmas skaudrajam iznākumam un precīzi atveidoto varoņu traģēdijai nevar sacīt, ka “Everests” ir klasiska Holivudas dabas katastrofu un spriedzes filma. Kormakurs ierastajai “zelta” formulai pievieno ko jaunu. Un filma iegūst citu vērienu. Individuālu.”
Vai tu esi gatavs vakaram, kurā satiksies cilvēks un dabas force majeure spēks?
Vairāk informācijas kinoteātra sociālajos tīklos un mājaslapā – splendidpalace.lv.
*Filma angļu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā.
