Vampīri vienmēr ir intriģējuši cilvēkus. Burvīgi, eleganti, ar sava veida šarmu, tie ir kļuvuši par kultūras apsēstības objektu. Veiksmīgi pārdzīvojuši laikmeta maiņu, tie turpina piesaistīt cilvēkus. Bet kādi tad īsti ir šie psiholoģiskie faktori, kas rada šo patiku un vēlmi izzināt šīs noslēpumainās būtnes?
Par vampīru simboliku ir diskutēts jau gadsimtiem ilgi. Tā tēls var būt attēlots kā jebkas- gan kā romantisks varonis, gan kā simbols nemirstībai, bet, lai arī kas tas būtu, cilvēkus turpina valdzināt vampīri un viņu kultūra.
Tāpēc vampīru cienītājiem viennozīmīgi patiks seriāls “Dzīve ēnā”, kura 2. sezona tiks skatāma kanālā “FOX Life” no 29. jūnija. Līdzīgi kā filma ar tādu pašu nosaukumu, uz kuru tas tika balstīts, seriāls apvij vampīru ilgo kinematogrāfisko vēsturi un viņu izdzīvošanu reālajā vidē, par kuru tie dzirdējuši tikai nostāstus. “Dzīve ēnā” ir vilinoša komēdija, kura viegli ieraus savā pasaulē, ar spēcīgiem specefektiem un viegli satīrisku humoru. Šis komēdijseriāls ir viss, ko vēlas skatītājs- smieklīgi, mazliet muļķīgi un neveikli vampīri, viņu ikdienas dzīve un grūtības tikt galā ar visnotaļ vienkāršiem uzdevumiem.
Savukārt kanāls “FOX Life” ir apkopojis dažādus faktus par to, kas ir tie faktori, kas mums rada vēlmi izzināt vampīrus un tos salīdzināt ar mums.
Fascinējošais skaistums
Kamēr pārsvarā visas mistiskās parādības pārsvarā tiek uzskatītas par neglītām un briesmīgām, ar vampīriem tā nav. Vampīri neuztraucas par stilu, tie ir klasiski. Viņi pārsvarā valkā pamatkrāsas, kas nekad neiziet no modes un, lai arī ir neizsakāmi vienkārši, tie spēj piesaistīt savu uzmanību. Tie ir sveši, viedi, noslēpumaini, pieklājīgi, magnētiski un vilinoši, un ar savu šarmu spējapburt. Nerunājot jau par nemirstību, brīnišķīgo ādu un nepiespiesti ideālo izskatu, kas mums, cilvēkiem, šķiet kaut kas neaizsniedzams un vajadzīgs.
Kāpēc tad neviens nespēj atraut acis no vampīra Edvarda Kalena sāgā “Krēsla”, kad viņš dara pavisam ikdienišķas un parastas lietas? Tā ir cilvēku neaptveramā vēlme izzināt neizzināmo un būt ideāliem.
Bezbailība un spēks
Tie ir vareni pavisam citādā veidā, bez supervaroņu spējām un cīkstoņa muskuļiem. Vampīrus varētu vērtēt zemu viņu kalsnās muskulatūras dēļ, bet fiziskais spēks viņiem ir fascinējošs. Vampīri spēj ātri sevi un citus sadziedēt, kustēties ātrāk, nekā cilvēks redz un just ļoti dedzīgas sajūtas. Viņu oža, redze un dzirde ir daudz attīstītāka un asāka nekā cilvēkiem, kas viņus padara īpašus. Viņi nepazīst galvenās cilvēka bailes: nāvi, augstumu vai asinis, jo viņiem ir ļoti augsta tolerance pret šiem elementiem. Viņi spēj nezaudēt možumu un pārciest grūtības. Arī šis fakts parāda to neaizsniedzamo, kas nepiemīt cilvēkiem. Un mēs katrs bieži vien vēlamies to, ko nevar dabūt.
Gudrība un inteliģence
Vampīri ir gudri. Viņiem piemīt telepātijas spējas, saskarsme ar prātu, domu lasīšana un objektu pārvietošana. “Vampīrs, kas sasniedzis noteiktu vecumu un spēka briedumu, var arī neapzināti sadzirdēt cilvēku domas. Šī psiholoģisko robežu izplūšana ir interesanta un intriģējoša”, apgalvo rakstniece Annas Rice. Viņiem piemīt humora izjūta un tie spēj komunicēt ar visiem. Visbiežāk vampīri ir uzkrājuši zināšanas un pieredzi cauri gadiem, un bieži vien vampīrs, kas izskatās 20 gadus vecs, īstenībā jau eksistē 200 gadus. Vampīri ir kā mūžīgās jaunības simbols, kas vijas ar izsmalcinātību un inteliģenci.
Vientulības novēršana
Bieži vien arī cilvēkiem nākas saskarties ar sajūtu, ka viņi jūtas atsvešināti, dažādi vai pārprasti. It īpaši šādas sajūtas piedzīvo bērni vai pusaudži,bieži uzdodot sev jautājumus par to, vai tiks pieņemti vai noraidīti. Toties vampīri ļoti labprāt ir vientuļnieki, un ar savu vientuļo eksistenci ir ideāli apmierināti. Cilvēkus fascinē šī pašpaļāvība un autonomā uzvedība, un tā ir vēl viena būtiska iezīme, ko būtu vērts mācīties no vampīriem.
Cilvēciskuma izpausmes
Vampīri vienmēr ir izveidojuši attiecības ar cilvēkiem, neatkarīgi no tā, vai tur spēlē iekāre, vēlme, ģimenes saites, aizsardzība vai lojalitāte; nodoms paliek viens- vampīri dziļi būtībā saglabā savu cilvēcisko būtību. Tiem piemīt ļoti cilvēciskas vajadzības, vēlmes un emocijas, un tie nebūt nav mūsu ienaidnieki. Bieži vien tie neizvēlas savu likteni un ir spiesti pielāgoties dzīvei, kas ir tikusi izvēlēta viņiem. Kā cilvēkiem, bieži vien gadās darīt lietas, ko nevēlamies un ir jāpielāgojas tam, ko dzīve ir iedevusi, tāpēc ir ļoti viegli salīdzināt mūs ar vampīriem un viņu dzīves skatījumu.
“Dzīve ēnā” nav tradicionāls vampīru seriāls. Tajā mijas vampīru brīnišķīgās spējas un izskats ar pavisam ikdienišķu pienākumu izpildi, kas viņiem ir patiešām liels pārbaudījums. Kā apgalvo vampīra Nandora atveidotājs Kajans Novaks, otrajā sezonā seriāls vairāk tiks parādīta vampīru sirreālā pasaule, iepazīstinot ar asinssūcēju attiecībām un citām pārdabiskām būtnēm.
Ziemeļkoreja, kurā ar smagu roku valda jau trešais Kimu dinastijas pārstāvis – Kims Čenuns, pasaulei sagādā aizvien lielākas galvassāpes. Taču arī šodien nav daudz ticamas informācijas par autoritāro valsti, kuras līderi ASV prezidents Donalds Tramps solīja nekad nedēvēt par “mazu un resnu”.
“Misijas laikā es atklāju valsti, kurā valda absolūta pakļaušanās valdības rīkojumiem un neiedomājamas šausmas, kuras nākas pārdzīvot cilvēkiem, kas vēlas aizbēgt,” stāsta žurnāliste Līsa Linga. Viņa pirms desmit gadiem devās uz Ziemeļkoreju, lai palīdzētu iedzīvotājiem saņemt acu ķirurgu palīdzību.
Šodien Ziemeļkoreju uzskata par visnopietnāko draudu globālajai drošībai, tādēļ “National Geographic” sestdien, 18.novembrī, būs skatāms īpašs raidījums “Ziemeļkorejas iekšienē”, kuru vadīs Linga un kurš stāstīs par izmaiņām, kas notikušas Ziemeļkorejā.
Daudzus faktus par noslēgto valsti ir grūti apstiprināt, tādēļ par to klīst ne viena vien leģenda. “National Geographic” ir apkopojis divpadsmit faktus par noslēpumaino valsti.
Lielākā armija pasaulē
Ja saskaita aktīvos karavīrus (aptuveni 0,945 miljoni cilvēku), rezervistus (5,5 miljoni cilvēku) un paramilitāristus, tad Ziemeļkoreja militāriem mērķiem var mobilizēt līdz desmit miljoniem cilvēku. Taču tā izmanto padomju laiku militārās tehnoloģijas un novecojušu bruņojumu. Lielākā daļa armijas ir dislocēta tuvu demilitarizētajai zonai pie robežas ar Dienvidkoreju, kuras armija ir daudz mazāka (ap 0,63 miljoniem), bet labāk ekipēta. Turklāt Dienvidus aktīvi atbalsta ASV. Militārie eksperti uzskata, ka tieši tādēļ Kims Čenuns attīsta kodolieročus, jo tas ir vienīgais veids, kā noturēt kaut šķietamu militāro līdzsvaru.
Kaņepes(marihuāna) ir legāli nopērkamas
Patiesībā šīs zāles statuss Ziemeļkorejā ir neskaidrs. Iespējams, ārvalstnieki jauc parastās kaņepes, kuru izmantošana tiek veicināta, ar marihuānas (cannabis) kaņepēm. Kalnu rajonos kaņepes ir brīvi nopērkamas, taču tās der vien kā lēts tabakas aizvietotājs. Taču rodas ilūzija, ka Ziemeļkorejā nav aizlieguma tirgot marihuānu, vai arī tas netiek ievērots. Marihuānu kontrolē tāpat kā kokaīnu un heroīnu. Tās smēķēšanā pieķerts ārvalstnieks īpašu pretimnākšanu sagaidīt nevarētu. Tiesa, runā, ka Ziemeļkorejas valdība ne reizi vien kaņepes pārdevusi citām valstīm, tā nopelnot tik nepieciešamo ārvalstu valūtu.
Phenjanas Maija svētku stadionā ir 150 000 sēdvietu
1989.gadā būvēto stadionu uzskata par lielāko pasaulē. Milzīgā betona celtne tapusi XIII jaunatnes un studentu festivāla vajadzībām. Rekonstruēts 2004.gadā. Tagad notiek futbola izlases mājas spēles, dažas sacensības, bet centrālais notikums ir masu pasākums – Arirans, kura laikā tūkstošiem dalībnieku godina vēsturi, bijušos un esošos valsts līderus.
Ziemeļkorejas kalendārā patlaban ir 106.gads
Kalendāra atskaite sākas ar Kima Irsena dzimšanas datumu – 1912.gada 15.aprīli. Tiesa, ikdienā paralēli tiekot lietotas abas laika skaitīšanas sistēmas – lai nesajūk.
Deviņdesmitajos gados visiem skolotājiem bija jāapgūst akordeona spēle
Akordeonu uzskata par “tautas instrumentu”, jo to ir viegli transportēt. Kaut arī šāda prasība vairs nav obligāta, daudzi ziemeļkorejieši joprojām to spēlē.
Valdība ir aicinājusi minerālmēslus aizvietot ar cilvēku un dzīvnieku izkārnījumiem
Līdz 2008.gadam Ziemeļkoreja ik gadu no Dievidkorejas saņēma 500 000 tonnu minerālmēslu. Lai kaut kā likvidētu to trūkumu, valsts uzsāka kampaņu, kurā aicināja krāt vietējos resursus: cilvēku un dzīvnieku mēslus. Ikvienam strādājošajam un katrai skolai tika noteikta izpildāmā kvota. Var vien iedomāties, kādas problēmas tas radīja ģimenēs!
Darbojas trīs televīzijas kanāli: tie skatāmi vakaros vai brīvdienās
Valsts televīzijas kanāls KCNA no trijiem pēcpusdienā ziņo par līdera jaunākajiem sasniegumiem. Tajā redzamas dokumentālās un mākslas filmas, kā arī trīs divdesmit minūšu ziņu pārraides – piecos, astoņos un desmitos vakarā. Vēl atsevišķs kanāls brīvdienās raida Phenjanā un pierobežā ar Ķīnu, kur ir vieglāk uztver ārvalstu televīzijas. Dienvidkorejiešu “ziepju operas” esot viena no populārākajām kontrabandas precēm.
Ļoti emocionālā ziņu diktore Li Čun Hī (74) televīzijā nostrādāja vairāk nekā četrdesmit gadus. Viņu darbā 1971.gadā uzaicināja pats Kims Čenirs, un tieši šī diktore ir vēstījusi par visu svarīgāko, sākot ar līderu nāvi līdz pat kodolizmēģinājumiem un draudiem Rietumiem. Li Čun Hī ir pensijā, taču atgriežas ekrānā, lai pavēstītu ko īpaši svarīgu.
Attēls: Publicitātes
Reizi piecos gados notiek vēlēšanas
Augstākās Tautas asamblejas (Ziemeļkorejas parlaments) vēlēšanās katrā apgabalā tiek izvirzīts tikai viens kandidāts. Bezalternatīvu vēlēšanās ir iespēja balsot vai nu “par”, vai nu “pret”. 2014.gada 9.martā notikušās vēlēšanas tagadējam valsts un Strādnieku partijas līderim Kimam Čenunam bija pirmās pēc viņa tēva Kima Čenira nāves. Savā apgabalā Čenuns saņēma 100% balsu. Totālas vēlēšanas ir labs instruments, kā kontrolēt iedzīvotāju kustību (bēgšanu) un lojalitāti līderiem.
Sabiedrību iedala kastās
1957.gadā ieviestais dalījums balstījās uz cilvēka priekšteču politisko, sociālo un ekonomisko stāvokli, kā arī ģimenes locekļu uzvedību. Piederība konkrētai “kastai” noteica iespējas dzīvē un pat pieeju pārtikai. Zemākā šķira, kuras pārstāvji “apdraud iekārtu”, bija lemta dzīvei nabadzībā. Tiesa, pēc sociālisma sabrukuma “kastu” nozīme ir mazinājusies, taču, piemēram, utopiju atgādinošā Phenjana esat paredzēta vien elitei un “pamatšķirai”.
Ir spēkā “trīs paaudžu sodu” likums
Ja kāds cilvēks pārkāpj likumu vai tiek nosūtīts uz darba nometni, sods skar visu ģimeni. Vecvecāki, vecāki un bērni tiek nosūtīti uz nometni kopā ar pārkāpēju. Aplēses liecina, ka 16 darba nometnēs ir ieslodzīti aptuveni 200 000 cilvēku.
Zili kokvilnas džinsi ir nelegāls apģērbs
Džinsi reprezentē kapitālistisko Ameriku, tādēļ to valkāšana ir aizliegta. Ziemeļkorejas režīms stingri pretojas jebkurai Rietumu kultūras izpausmei, tādēļ laiku pa laikam nosaka jaunus “rietumu apģērbu” ierobežojumus. Zināms, ka pirms laika darbojās arī Čenunam lojālu jauniešu vienības, kuras pārbaudīja tādas “kapitālistiskas tendences” kā svārku garums, apavu forma, krekli, frizūras, u.c. Īpašā fokusā ir Ķīnas pierobeža – Ziemeļhamgena un Jangando, kur iedzīvotājiem ir vieglāk pieejama informācija no ārpasaules. Vainīgos, kas pieķerti “antisociālistiskā” uzvedībā, nosūta uz darba nometnēm. Taču Phenjanā pēdējos gados redzamas sievietes augstpapēžu apavos ar spīdīgiem lietussargiem un liela izmēra saulesbrillēm.
Gan sievietēm, gan vīriešiem ir atļauti 15 matu griezumi
Pēc citām ziņām, sievietēm ir atļauti 28 matu griezumi, kurus ir akceptējis pats valsts līderis Kims Čenuns. Tie iekļauti ilustrētā rokasgrāmatā, turklāt – pārsteidzoši – neviens no vīriešu griezumiem nelīdzinās paša Čenuna frizūrai. Līdera frizūra, kas tiek dēvēta arī par ambiciozu, plašākai publikai vēl nesen nebija pieejama. Pirms vairākiem gadiem notika pretēju kampaņu, kad vīrieši tika aicināti izvēlēties Čenuna griezumam līdzīgu frizūru.
Ja vēlaties izprast, kādēļ diktatora Kima Čenuna pārvaldīto valsti uzskata par draudu visai pasaulei, noskaties “National Geographic” īpašo raidījumu “Ziemeļkorejas iekšienē” svētdien, 18.novembrī plkst. 23:00.
Tuvojas Latvijas dzimšanas diena! Kā saplānot gardu, latvisku un veselīgu svētku galdu? Kādu interesantu recepti izmēģināt šogad? Kā rūpēties par veselīgām svinībām? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Rudens bagātīgi mums piedāvā savu ražu – saknes, graudus, gaļas un zivju produktus. Tā ir mūsu nacionālā vērtība un virtuves tradīcijas, uzsver uztura speciāliste L. Sondore. Lai kā mums patīk svētkos gatavot citzemju ēdienus, 18. novembris ir tā diena, kad visiederīgāk ir pagatavot pie zemniekiem nopirktos vietējos produktus. Uztura speciāliste iesaka šajos svētkos ar lepnumu celt galdā pupas, zirņus, kāļus, kāpostus un citas saknes, cept upju un ezeru zivis, kā arī nesmādēt reņģītes! Gatavosim plātsmaizes ar vietējiem āboliem, biezpienu, izmantosim rudzu rīvmaizi, brūklenes un piena produktus!
Svētku galda plānošana
Plānojot svētku mielastu, ieteicams ģimenei kopā pārrunāt vēlamos ēdienus, iesaka L. Sondore. Ja svētkos savās mājās uzņemsiet viesus, parūpējieties par pamatēdienu un vienojieties ar viesiem par cienastu. Saplānojiet laicīgi ēdienkarti, ņemot vērā reālo ēdāju skaitu. Izveidojiet nepieciešamo produktu sarakstu, lai varētu iepirkties organizēti un būtu mazāks risks nopirkt to, kas patiesībā nav nepieciešams. Rūpējieties, lai uz galda būtu zaļie salāti, saknes, dārzeņi – vairāk vērtīgu un labu produktu, nevis smalkmaizītes, kūkas un našķi! Uzkodām var izvēlēties ābolus, ogas, riekstus. Saldētās ogas var sajaukt ar riekstiem un medu – tā iegūsiet gardu našķi!
Namamātei vienmēr nedaudz izdevīgāk ir gatavot pamatmaltīti un desertu. Ja gatavosiet daudz dažādus salātus, uzkodas un našķus, tas būs finansiāli dārgāk un laikietilpīgāk, saka uztura speciāliste. Ja tas ir iespējams – vāriet uz ugunskura sātīgu zupu. Patriotiskās noskaņās varat pagatavot cepeškrāsnī ceptu cepeti, kartupeļus, saknes un piedevās pasniegt skābētus vai štovētus kāpostus. Izmantojiet meža ogas – dzērvenes, brūklenes pikanto mērču pagatavošanai! Savāriet ogas kopā ar čili, ķiplokiem, sīpoliem – iegūsiet lielisku mērci pie otrā ēdiena. Savukārt, ejot ciemos, saskaņojiet ciemakukuli ar saimniekiem.
Lai veselīgi svētki!
Svētku dienās ieteicams ievērot tos pašus veselīgas ēšanas principus kā ikdienā, uzsver L. Sondore. Noteikti nesēdieties pie svētku galda izsalkuši, tā apēdīsiet vairāk! Nevajag visu dienu badoties un atteikties no maltītēm, lai vakarā pamatīgi pieēstos!
Tāpat atcerieties par pietiekamu ūdens uzņemšanu! Padzerieties paši un piedāvājiet arī saviem viesim ūdeni! Garšu dažādībai, to var papildināt ar smiltsērkšķu, brūkleņu un dzērveņu ogām!
Vērtīgi atcerēties, ka svētkos nav visu laiku jāēd un jāsēž pie galda. Dodieties pastaigās, pārgājienā, dziediet, esiet aktīvi kopā ar saviem tuvajiem! Baudiet kopā būšanas prieku un apgūstiet ko jaunu – jautrās spēlēs un sirsnīgās sarunās!
Savukārt BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece atgādina, ka arī svētkos jāatceras par savu un tuvinieku veselību un drošību! Ja sajūtas kādas saaukstēšanās un saslimšanas pazīmes – nedodieties ciemos vai uz publiskiem pasākumiem, kā arī neaiciniet viesoties pie sevis!
Atcerieties, ka daudzas svētku aktivitātes var veikt ne vien mājās, bet arī ārā, svaigā gaisā, veselīgi kustoties un gūstot pozitīvas emocijas! Taču vēsajā rudenīgajā laikā ir jāpiedomā pie atbilstoša apģērba izvēlēs.
Ieviesiet svinībās krāsas!
Skaists, atbilstošs un vienlaikus veselīgs svētku papildinājums ar latviskām krāsām var būt dzērvenes, kas noderēs gan dzērienos, gan desertos, gan vienkārši skaisti rotās jebkuru ēdienu ar to košo krāsu! Kā stāsta farmaceite I. Priedniece, dzērvenes satur organiskās skābes, pektīnvielas, flavonoīdus, šķiedrvielas, vitamīnus – C, B1, B2, PP, E vitamīnu, karotinoīdus, minerālvielas – kāliju, nātriju, kalciju, fosforu, dzelzi, varu, mangānu. Tās satur arī benzoskābi, kas ir dabisks konservants, kuram piemīt antiseptiska un pretiekaisuma iedarbība. Turklāt šīm ogām piemīt daudz vērtīgu īpašību, piemēram, tās palīdz saaukstēšanās gadījumā, kā organismu stiprinošs līdzeklis, arī kā sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanu profilaktisks līdzeklis, noder urīnizvadsistēmas veselībai.
Arī svētkos zāļu tējām var izmantot dažādas drogas, piemēram, mežrozīšu un upeņu augļus, kas bagāti ar C vitamīnu, vai ugunspuķes ziedus, kam piemīt organismu stiprinoša un relaksējoša iedarbība, savukārt kumelītes ziediem, piparmētras un melisas lapām piemīt nomierinoša iedarbība.
Svētku recepšu idejas
Uztura speciāliste L. Sondore piedāvā savas iemīļotākās svētku receptes jūsu svētku galda iedvesmai:
Grūbas ar lazdu riekstiem
Nepieciešamās sastāvdaļas: aptuveni 300 g grūbu un 200 g lazdu riekstu, 1 liels sīpols, 2-3 ķiploka daiviņas, sāls, garšvielas pēc izvēles, Extra Virgin eļļa cepšanai. Pagatavošanas gaita: Grūbas uz nakti iemērc aukstā ūdenī. Riekstus izmērcē, noņem miziņu un nedaudz sasmalcina. Sīpolu un ķiplokus notīra, smalki sakapā. Pannā vai katlā, kurā gatavosiet, uzkarsē eļļu un sīpolus un ķiplokus apcep, līdz zeltaini. Pievieno nosusinātas grūbas un riekstus, pārlej ūdeni tik daudz, lai tas būtu aptuveni 3 cm virs grūbām. Vāra aptuveni 40 minūtes uz lēnas uguns. Uzmana, lai nepiedeg. Tad grūbas pārliek cepamajā traukā ar vāku, pievieno garšvielas pēc izvēles un cep cepeškrāsnī aptuveni 1 stundu 200 °C temperatūrā. Padoms: grūbām pēc izvēles var pievienot meža sēnes.
Svētku cepetis
Nepieciešamās sastāvdaļas: 1,5 kg cūkas šķiņķa, 2-3 sīpoli, 2-3 ķiploka daiviņas, sāls, malti pipari, ķimenes, dažas krustnagliņas, sinepes, pastinaks, burkāns.
Cepeša maiss cepšanai vai karstumizturīgs trauks
Pagatavošanas gaita: Gaļu ierīvē ar garšvielām, sinepēm un iedur pāris krustnagliņas. Sīpolus, ķiplokus un citus dārzeņus notīra un sagriež gabalos. Tad uzkarsē cepeškrāsni uz 200 °C grādiem, gaļu liek maisā, pievieno saknes un gatavo aptuveni 2 stundas.
Padoms: līdzīgi var gatavot zivis.
Tradicionālais deserts – buberts
Nepieciešamās sastāvdaļas:ap ¾ glāzes mannas putraimu, 1 l piena, 3 olas, 3 ēdamkarotes cukura (saldumu variē atkarībā no vēlmēm), šķipsniņa svaigi malta kardamona, puse tējkarotes vaniļas cukura, rīvēta citrona miziņa, šķipsniņa sāls.
Pagatavošanas gaita: Olu dzeltenumus atdala no baltumiem, pievieno cukuru, vaniļas cukuru un garšvielas, sakuļ stingrās putās, līdz masa ir kļuvusi gaiša. Tad pienam pievieno citrona miziņu, karsē līdz vārīšanās brīdim un pienā lēnām ieber mannas putraimus. Nepārtraukti maisot, vāra, līdz izveidojusies bieza mannas putra. Uzmana, lai nepiedeg! Masā ieputo sakultos olu dzeltenumus, ļauj, lai parādās pirmie burbuļi. Olu baltumiem pievieno šķipsniņu sāls un sakuļ stingrās putās. Olu baltumus iecilā ar koka karoti bubertā, ļauj, lai parādās pirmie burbuļi un ņem nost no plīts. Pasniedz ar dzērveņu ķīseli.
Smiltsērkšķu siltais dzēriens ar garšvielām
Smiltsērkšķu ogas liek katliņā, uzlej nedaudz verdoša ūdens un sablendē. Pievieno maltu kardamonu, čili, kanēli, pāris ingvera ripiņas, svaigas ābola šķēlītes, uzlej ūdeni un uzvāra. Karstu lej krūzēs, pievieno karoti medus un dzer karstu. Ja traucē ogu miziņas – izkāsiet dzērienu caur sietu! Dzēriens labi garšos arī atdzesēts.
Līdzīgi gatavo dzērienus no brūklenēm, dzērvenēm, pīlādžiem un citām ogām. Ja jums ir mājās ogu vai augļu sīrupi – gatavojiet tos kopā ar sildošajām garšvielām – kanēli, ingveru, kardamonu un čili.
Vairāk nekā 1000 seniori svētku nedēļā saņēma kopienu fondu sarūpētās svētku pakas. Tajās ir gan gardumi galdam, gan kartiņa ar sirsnīgiem apsveikuma vārdiem.
Šajos svētkos ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu kopienu fondi svētku paciņas nogādāja 250 senioriem Alūksnes un Apes novados, 150 – Kandavas novadā, 200 – Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novados, 300 – Talsu, Dundagas, Rojas un Mērsraga novados, kā arī 150 pensionāriem Ķekavas novadā.
Talsu novada fonds un Alūksnes un Apes novada fonds šogad senioriem sarūpēja arī īpašāku pārsteigumu – dāvanas, kas jaunās Borisa un Ināras Teterevu programmas “Iedod darbu ČAKLĀM ROKĀM” ietvaros tapa biedrībā “Cerību spārni”. Tie ir dažādi rokdarbi, kurus darināja cilvēki ar īpašām vajadzībām.
Talsu novada fonds atzīst: ““Cerību spārnu” dāvana ir gan mīlestības pilna, gan čaklām rokām veidota, un svecītes liesma patiešām aizšķīla prieka dzirksti arī dāvanas saņēmējos, un seniori mājup devās ar augšup paceltiem lūpu kaktiņiem.”
Kopienu fondi regulāri rīko arī pasākumus – teātra izrādes un labestības brokastis. Tajos seniori gan bauda kopā būšanas prieku, gan saņem svētku paciņas. Vientuļajiem senioriem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar piedalīties pasākumos, paciņas mājās nogādā brīvprātīgie.
Trešdien gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +6..+9 grādiem valsts austrumos un +10..+12 grādiem pārējā Latvijā, pārspējot 18.novembra siltuma rekordus, prognozē sinoptiķi.
Dienvidu, dienvidrietumu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 12-17 metriem sekundē, naktī piekrastē gaidāmas brāzmas līdz 20 metriem sekundē.
Visā valstī gaidāms apmācies laiks, palaikam līs, daudzviet būs arī dūmaka.
Rīgā Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā gaidāms neliels lietus un dūmaka, stiprāk līs nakts otrajā pusē. Dienvidu, dienvidrietumu vēja ātrums brāzmās sasniegs 15 metrus sekundē, dienas gaitā vējš mazliet pierims. Gaisa temperatūra naktī nepazemināsies un dienā pakāpsies līdz +11..+12 grādiem.
Jau ziņots, ka līdz šim augstākā gaisa temperatūra, kas galvaspilsētā reģistrēta 18.novembrī, ir +10,4 grādi 1980.gadā, savukārt visas valsts rekords ir +12,2 grādi 2002.gadā Daugavpilī, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Pagājušā gada 18.novembrī gaisa temperatūra pakāpās līdz +8..+11 grādiem un piecās novērojumu stacijās piekrastē tika pārspēts siltuma rekords.
Valsts svētkos, 4. maijā Rīgā būs plaša svētku programma, kur viens no vizuāli iespaidīgākajiem pasākumiem būs 12. starptautiskās mākslas uguņošanas sacensības, kas risināsies 11. novembra krastmalā, un tajā piedalīsies komandas no Somijas, Lielbritānijas un Meksikas. Sacensību noslēgumā svētku uguņošanas priekšnesumu sniegs arī pašmāju mākslinieki.
4. maija svētku programmā ir paskumi, kuros piedalās Rīgas sadraudzības pilsētu mākslinieki, kuri pārstāv valstis, kas tāpat kā Latvija gatavojas un svin savas valsts simtgadi. Tas ir koncerts “Simtgades ritmos”, kā arī 12. starptautiskās mākslas uguņošanas sacensības, kurās par uzvaru cīnīsies trīs ārvalstu komandas. Viena no tām ir Somija, kura šogad atzīmē savas valsts simtgadi. Somu uguņošanas mākslinieki atsaucās aicinājumam piedalīties Latvijas valsts svētkos, piedāvājot skatītājiem enerģisku priekšnesumu rokenrola ritmos, kas mīsies ar uguņošanu populāra somu nacionālā skaņdarba pavadībā, tādējādi atklājot savas valsts kultūras mantojumu un vērtības.
Uguņošanas sacensības sāksies plkst. 22.00 pēc pasākuma “Pavasaris. Roks. Daugava”. Skatītājiem būs iespēja vērtēt visu komandu sniegumu un balsot par sev tīkamāko priekšnesumu. Uzvarētāju noteiks summējot sacensību žūrijas un skatītāju piešķirtos punktus, taču tiks sveikta arī skatītāju simpātiju ieguvusī uguņošanas komanda.
Pēc sacensībām pasākuma apmeklētāji 4. maija svētku svinību izskaņā varēs vērot pašmāju pirotehniķu uguņošanas priekšnesumu, kuru demonstrēs SIA “PyroPower”. Priekšnesuma muzikālajam noformējumam par pamatu ņemta komponista Ulda Marhilēviča kompozīcija “Brīvības svīta”.
4. maijā sabiedriskais transports Rīgā būs bez maksas.
Svētku pasākumus atbalsta Rīgas dome. Plašāka svētku programma ar informāciju par dalībniekiem, norises laiku un vietu pieejama tīmekļa vietnē www.kultura.riga.lv, kā arī drukātā veidā Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centros, Rīgas kultūras centros, Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālēs un tūrisma informācijas centros.
Vakcinācijai pret Covid-19 tagad ir jābūt valsts absolūtajai prioritātei, lai Latvija ātri izkļūtu no pandēmijas, tādu viedokli, tiekoties ar veselības ministru Danielu Pavļutu (AP), pauda Valsts prezidents Egils Levits.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, valsts pirmās amatpersonas ieskatā tas ir jāņem vērā valdības darbā un lēmumos, turklāt šim mērķim ir jāpakļauj visi valsts rīcībā esošie resursi.
Tikšanās laikā veselības ministrs pastāstīja par savu vakcinācijas plāna ieceri, kas drīzumā tiks pabeigta un aktualizēta valdībai un sabiedrībai. Pavļuts akcentējis, ka tajā ir domāts par skaidru visu vakcinācijā iesaistīto institūciju un personu – gan mediķu, gan citu – iekļaušanu vienotā sistēmā ar vienotu vadību. Tādā veidā tikšot nodrošināta maksimālā ik nedēļas vakcinācijas kapacitāte. Tāpat tajā būs noteikta skaidra vakcinācijas rindas veidošanas kārtība, kā arī sistēma, kā cilvēki tiks informēti par to, kad un kur viņam ir paredzēta vakcinācija. Ministrs arī norādīja, ka drīzumā sāksies visu valsti aptveroša informatīva kampaņa, lai aicinātu cilvēkus vakcinēties.
Valsts prezidents un veselības ministrs bija vienisprātis, ka masveida brīvprātīga vakcinācija ir jāveic visīsākajā iespējamajā laikā, maksimāli efektīvi organizējot vakcinācijas procesu un nodrošinot vislielāko iespējamo vakcinācijas kapacitāti nedēļā.
Tāpat Valsts prezidents pārrunāja ar ministru citas veselības nozarē iesāktās un turpināmās reformas un vispārējo politisko situāciju valstī.
Valsts prezidents uzsvēra, ka Pavļuta līdzšinējā politiskā un administratīvā pieredze ir labs pamats viņa veiksmīgai darbībai jaunajā amatā, atzinīgi novērtēja viņa apņēmību un skaidro redzējumu par tūlīt veicamajiem uzdevumiem un vēlēja viņam panākumus visas sabiedrības interesēs.
“Ukraiņu tauta ir ļoti vienota. Tā nepadodas. Un tās spēja izturēt kaut ko tādu ir apbrīnojama,” tā, atgriezies no vizītes Kijivā, saka Latvijas prezidents Egils Levits. Viņš Ukrainā bija kopā ar pārējiem Baltijas un Polijas prezidentiem.
Krievijas agresijai Ukrainā ir genocīda pazīmes, tomēr juridiski to var izšķirt tiesa, ceturtdien, atgriežoties no ārkārtas vizītes Ukrainā, žurnālistiem sacīja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.
“No juridiskā viedokļa, to varētu konstatēt kāda no starptautiskajām tiesām, bet, redzot savām acīm, kas ir noticis ar Ukrainu, man šķiet, ka tur ir visas genocīda pazīmes. Es to sauktu par genocīdu, kaut gan juridiski to vēlāk konstatēs kāda no starptautiskajām tiesām. Izskatās, ka tas ir genocīds,” savā vērtējumā dalījās valsts pirmā persona.
Video
Jau ziņots, ka Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) izpratnē Krievijas veiktās darbības Ukrainā atbilst genocīdam, aģentūrai LETA ar sava preses sekretāra Sandra Sabajeva starpniecību norādīja premjers.
“Pēc visām pazīmēm Krievija cenšas iznīcināt ukraiņu tautu. Manā izpratnē tas ir genocīds,” norāda premjers.
Kā ziņots, šonedēļ Krievijas rīcību Ukrainā par genocīdu nodēvējis ASV prezidents Džo Baidens. Tāpat to izdarījis arī Kanādas premjerministrs Džastins Trudo.
Savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien atteicās Krievijas darbības Ukrainā saukt par genocīdu pret ukraiņiem.
Makrons paziņoja, ka vislabākais ir būt piesardzīgam, šādās situācijās lietojot genocīda terminu, jo īpaši tādēļ, ka “ukraiņi un krievi ir brāļu tautas”. “Brāļu tautas” ir Krievijas propagandas bieži izmantots jēdziens, lai uzsvērtu it kā ciešās saites valstu starpā.
Galvenais uzdevums ir panākt strauju vakcināciju, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.
Viņš pavēstīja, ka drīzumā tas būs iespējams, jo Latvijā ienāks lielāks skaits vakcīnu devu. Prezidenta ieskatā, nepieciešams ātri vakcinēt prioritārās grupas un citus cilvēkus, lai vakcīnas pret Covid-19 sāktu darboties un lai laicīgi šo vakcinācijas procesu arī pabeigtu.
“To noorganizēt ir veselības ministra uzdevums. Mēs redzam, ka infrastruktūra ir uzbūvēta un mēs ar cerībām raugāmies, ka vakcinācija notiks ātri un strauji, ka vakcīnas nepaliks noliktavās, bet no lidostas caur noliktavu nonāks līdz cilvēkiem,” sacīja Levits.
Arī Kariņš akcentēja, ka svarīgs ir raits vakcinācijas temps, lai vakcīnas neuzkrātos nedz centrālajā noliktavā, nedz atsevišķos vakcinācijas punktos. Viņš norādīja, ka sistēma ir izveidota un, piemēram, vakcinācijas tempi pagājušajā nedēļā bija labāki nekā nedēļu iepriekš.
“Izskatās, ka šonedēļ šī tendence turpinās. Veselības ministrijai svarīgi šo tempu uzturēt un raiti virzīties uz priekšu, lai mēs sasniegtu kopīgo imunitāti un izeju no pandēmijas radītās krīzes. Patlaban šķiet, ka viss iet pareizā virzienā, ir tikai jāturpina,” teica Ministru prezidents.
LETA jau rakstīja, ka aizvadītajā diennaktī Latvijā kopumā pret Covid-19 saņēmuši 8564 cilvēki, otro poti saņemot līdz šim augstākajam cilvēku skaitam, liecina Nacionālā veselības dienesta informācija.
Ņemot vērā, ka datu ievadīšana sistēmā iespējama vairākas dienas, šis rezultāts vēl varētu mainīties. Patlaban tas ir otrais augstākais kopš vakcinācijas procesa sākšanas valstī. Augstāks rādītājs, dienā sasniedzot 9114 vakcinētos, fiksēts 7.aprīlī.
Pirmo vakcīna devu vakar saņēma 6215 cilvēki, bet otro poti, tādējādi noslēdzot vakcinācijas procesu – 2349. Šāds otro vakcīnas devu saņēmušo iedzīvotāju skaits ir augstākais rādītājs vakcinācijas procesa gaitā. Augstāks tas ir bijis vien 2.februārī un 20.aprīlī, kad vakcinēti attiecīgi 1673 un 1672 cilvēki.
Šīs nedēļas pirmajās trīs dienās vidēji diennaktī potēti 6220 cilvēki, bet pēdējo septiņu dienu laikā – vidēji 5502 cilvēki diennaktī, vakcinācijas tempam pieaugot.
Nepilna puse vakar vakcinēto bija personas virs 60 gadu vecuma, savukārt aptuveni katrs ceturtais sapotētais bija cilvēks ar hronisku saslimšanu. Nepilns 1000 vakcinēto bija izglītības iestādēs nodarbinātie. Vakar vakcinēts arī nepilns simts operatīvo dienestu darbinieku, kā arī vairāk nekā 50 nozaro prioritāro iestāžu darbinieki.
Vakar pirmo poti saņēmusi arī kāda 100 gadus veca kundze Skultes doktorātā. Līdz ar to kopumā līdz šim vakcinēti 15 cilvēki 100 un vairāk gadu vecumā.
Aizvadītajā diennaktī cilvēki visbiežāk potēti ar “Moderna” vakcīnu, pirmajai un otrajai potei kopumā izmantojot 4919 šīs vakcīnas devas. Ar “Pfizer”/BionTech” vakar vakcinēti kopumā 2696 cilvēki, savukārt visretāk vakar izmantota “AstraZeneca” vakcīna, to izmantojot 949 cilvēku vakcinācijai.
Līdz šim vakcīnas pirmo devu saņēma 10,45% Latvijas iedzīvotāju, savukārt abas – 1,73%.
Latvijas iedzīvotājiem nevajag bīties sapņot, bet to vajag darīt gudri, lai būtu iespējams virzīties uz sapņu piepildījumu un tas dotu labumu visai sabiedrībai, Jaungada uzrunā iedzīvotājiem mudināja Valsts prezidents Egils Levits.
Prezidenta skatījumā, sapņi, kuros “ieceram savu un mūsu Latvijas nākotni”, dzīvo cerībās. Sapņi spēj saredzēt to, kā vēl nav, un iezīmēt jābūtību, kurp tiekties.
Levits aicināja sapņot gudri, lai varētu atbildēt uz 21.gadsimta lielajiem jautājumiem, piemēram, piedāvājot jaunu ekonomikas modeli, kur “pietiekamība būtu kā vērtība, nevis dzīšanās pēc patēriņa”. “Tas nozīmē jaunu uzvedību patēriņā, citu attieksmi sociālā laukā, jaunus ikdienas paradumus gan katram no mums personīgi, gan valstīm un citiem globālajiem spēlētājiem. To pieprasa solidaritāte ar veselo saprātu, ar mūsu veselību, ar paaudzēm, kas nāks pēc mums, un ar visu dzīvo dabu,” sacīja prezidents.
Prezidents atzīmēja, ka “mēs priecājamies par tehnoloģiju attīstību”, tomēr ir jāvēršas arī pret šīs attīstības blakusefektiem un manipulācijām, “kas apdraud cilvēka privātumu un brīvo gribu”. “Mēs, latvieši, attīstītas un stabilas valsts pārstāvji, esam vienlīdz atbildīgi meklēt, un esam arī vienlīdz spējīgi atrast nepieciešamos risinājumus,” sacīja Levits, “sapņiem vienmēr ir jābūt lielākiem, nekā viens cilvēks tos spētu īstenot. Tāpēc būsim draudzīgi pret līdzcilvēku sapņiem, jo kāds no tiem var ļoti noderēt nākotnē.”
Levits vēlēja Latvijas iedzīvotājiem ticību saviem spēkiem, spējai sasniegt mērķus un īstenot savus sapņus. “Es vēlu mums visiem kopā vairāk pašapziņas, domājot par savu valsti. Ne lepnību, bet to nepieciešamo pašapziņu, ar kuru droši ieiet nākamajā desmitgadē,” teica Valsts prezidents.
Politiķis aicināja novērtēt to, ko trijās desmitgadēs kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir izdevies sasniegt, uzsverot, ka Latvija ir pasaules attīstīto valstu pulkā. “Mūsu zinātnieki un mākslinieki pašsaprotami un augstvērtīgi darbojas pasaules līmenī, mūsu uzņēmēji nebaidās no starptautiskas konkurences. Ticība saviem spēkiem ir nepieciešama, turpinot uzlabot savu valsti,” sacīja prezidents.
Prezidents novēlēja iedzīvotājiem pārliecību, kas nozīmē arī rīcību, lai vienu pēc otras risinātu problēmas, nevis nolaistu rokas to priekšā. Levits norādīja, ka katrs var kļūdīties, – to vajagot vienkārši atzīt un doties tālāk.
Valsts pirmā amatpersona aicināja uzturēt atvērtu demokrātisku diskusiju, lai vienotos par visiem labāko risinājumu. “Ir nepieciešama pārliecība un gatavība rīkoties, lai augstā nevienlīdzība nedalītu cilvēkus veiksminiekos un atstumtajos. Lai mēs pieņemtu saprātīgus lēmumus un atbildētu par to sekām. Lai nedotu tukšus solījumus,” teica prezidents.
Prezidents novēlēja, lai pārliecība par savu gribu un spējām pavada Latvijas iedzīvotājus 21.gadsimta trešajā desmitgadē, uzlabojot valsti un “iekārtojot to tā, lai tā būtu mājīga mums visiem”.
“Es vēlu mums cerību, ticību, pārliecību un pāri visam – mīlestību. Lai tā apņem mūsu tuvos cilvēkus, mūs visus Latgalē, Vidzemē, Zemgalē un Kurzemē, mūsu mīļajā Latvijā. Lai tā apņem visus latviešus plašajā pasaulē,” sacīja prezidents, piebilstot, ka par spīti it visam “Latvija ir un būs sekmīga, Latvija ir un būs jaudīga, Latvija ir un būs valsts ar lieliskiem cilvēkiem”.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī 80 gadu jubilejā sveicis Latvijas Nacionālā teātra aktieri un Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku Uldi Dumpi, aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.
“No sirds godinu sirsnīgu, labestīgu un humora pilnu zemgalieti, virtuozu raksturlomu meistaru, kurš ar savu talantu, cilvēcīgo siltumu un personības spēku ieguvis paliekošu tautas godu un mīlestību. Jūsu atveidotie teātra un kino varoņi ir tik leģendāri, ka vairāku paaudžu skatītāju sirdīs un atmiņās dzīvo ne tikai kā personāži, bet arī kā dzīvi cilvēki,” vēsta ieraksts prezidenta pasniegtajā Cildinājuma rakstā.
Video
Klātesot aktiera dzīvesbiedrei Dainai Dumpei, meitai Dacei un mazbērnu un mazmazbērnu pulkam, Rinkēvičs jubilāram pasniedza Cildinājuma rakstu un kopā ar visu Dumpja ģimeni Rīgas pils Sūtņu zālē pārrunāja jubilāra devumu teātra un kino mākslā.
Kā norādīts Nacionālā teātra tīmekļvietnē, Dumpis dzimis 1943.gada 3.oktobrī Bauskā. Bērnību pavadījis dzimtas mājās “Dumpjos” Īslīces pagastā, vēlāk ar māti pārcēlušies uz Rundāles pagastu un Bausku.
Skolas gaitas mākslinieks iesācis Īslīces pamatskolā, mācījies Pilsrundāles septiņgadīgajā skolā, 1961.gadā beidzis Bauskas vidusskolu. Mācījies arī mūzikas skolā klavieres, trompeti un spēlējis basketbolu sporta skolā.
1965.gadā Dumpis absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Aktieru nodaļu un sācis strādāt Nacionālajā teātrī. Atveidojis nozīmīgas lomas teātrī, radio un televīzijas teātrī.
Par viņu sarakstītas grāmatas – 2003.gadā klajā nāca Diānas Spertāles grāmata “Uldis Dumpis. Spoguļattēls”, savukārt 2015.gadā dienasgaismu ieraudzīja Līgas Blauas grāmata “Uldis Dumpis. Zemgalietis”.
Saeimas Prezidijs un Frakciju padome šodienas sanāksmē nemainīja Valsts prezidenta vēlēšanu datumu – tas notiks 29.maijā.
Kopumā bija divi ierosinājumi – 34 deputātu piedāvājums rīkot prezidenta vēlēšanas 5.jūnijā un 45 parlamentāriešu iesniegums, kurā rosināts izraudzīties prezidentu 29.maijā.
Prezidenta vēlēšanu rīkošanu 29.maijā par piemērotāku uzskatīja koalīcijas frakcijas – nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai/LNNK”, “KPV LV”, “Attīstībai/Par!”, “Jaunā Vienotība” un Jaunā konservatīvā partija.
Savukārt opozīcijas deputāti no “Saskaņas” un Zaļo un zemnieku savienības pauda, ka būtu labāk ievēlēt prezidentu 5.jūnija Saeimas sēdē, nesasteidzinot šo jautājumu. Parlamentārietis Uldis Augulis (ZZS) arī uzsvēra, ka 34 deputāti ierosinājumu par 5.jūniju iesniedza pirmie, tātad par to arī būtu jālemj.
Savukārt Valērijs Agešins (S) vēlējies uzzināt, kāpēc iepriekšējā Prezidija sēdē netika skatīts šis opozīcijas deputātu ierosinājums. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) norādīja, ka būtu pāragri šo ierosinājumu pieņemt vai noraidīt. Viņa arī norādīja, ka šis iesniegums paliks aktuāls gadījumā, ja 29.maijā prezidents netiks ievēlēts.
Kā ziņots, iepriekš notikušajā sēdē partiju pārstāvji apmainījās ar pārmetumiem, bet vienojās mēģināt rast kompromisu par Valsts prezidenta vēlēšanu norises dienu.
Parlamenta spīkere jau iepriekš minēja vairākus argumentus, tajā skaitā uzsverot, ka Prezidijs ārkārtas sēdi 29.maijā sasaucis atbilstoši Satversmei un Kārtības rullim. Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka Satversme garantē tiesības Prezidijam patstāvīgi izlemt jautājumus par parlamenta sēžu sasaukšanu. Mūrniece tāpat norādīja, ka arī 34 deputātiem ir tiesības aicināt sasaukt Saeimas sēdi.
Uz Valsts prezidenta posteni kopā pretendē trīs personas. Koalīcijas deputāti pieteikuši Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita kandidatūru. ZZS prezidenta amatam izvirzījusi virzīt tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru un daži “KPV LV” iekšējās opozīcijas deputāti parlamentārieti Didzi Šmitu (KPV LV).
Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis nekandidēt uz otro termiņu augstajā amatā.
Saeima trešdien par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja premjera partijas “Jaunā vienotība” (JV) virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV).
Par Rinkēviča ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti. Jau kopš pirmās balsošanas kārtas par Rinkēviču balsoja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS – 16 deputāti. Pēc savas prezidenta amata kandidātes Elīnas Pinto izkrišanas otrajā kārtā par labu Rinkēvičam nosliecās arī “Progresīvie”, kuriem parlamentā ir 10 deputāti.
Rinkēvičam svinīgo solījumu būs jādod un amatā paredzēts stāties jūlija pirmajā pusē, kad pilnvaras noslēgsies pašreizējam Valsts prezidentam Egilam Levitam, kurš no kandidēšanas uz otro pilnvaru termiņu atteicās, jo pārvēlēšanai trūka balsu.
Valsts prezidenta vēlēšanās kandidēja arī valdošo koalīciju veidojošā “Apvienotā saraksta” (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns un opozīcijā esošo “Progresīvo” izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto.
Video
Kā pirmā otrajā balsošanas kārtā no prezidenta amata izstājās Pinto, par kuru nobalsoja tikai 10 “Progresīvo” deputāti. Savukārt trešajā balsošanas kārtā Rinkēvičam zaudēja Pīlēns, par kuru tāpat kā pirmajos divos balsojumos nobalsoja 25 deputāti – viņa virzītāji “Apvienotais saraksts”, kuram ir 15 balsis, kā arī Aināra Šlesera “Latvija pirmajā vietā” ar deviņām balsīm un deputāte Glorija Grevcova.
Nacionālā apvienība (NA) (13 mandāti) un Alekseja Rosļikova “Stabilitātei” (10 mandāti) vēl pirms balsošanas sākuma bija solījuši neatbalstīt nevienu no kandidātiem. Arī trešajā balsojumā piedalījās 87 deputāti, no kuriem desmit nobalsoja pret abiem kandidātiem. Pret abiem kandidātiem trešdien balsoja “Stabilitātei”, bet NA politiķi savas balsis netika nodevuši.
Kā liecina informācija aģentūras LETA arhīvā, Rinkēvičs dzimis 1973.gadā Jūrmalā.
Rinkēvičs absolvējis Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultāti, saņēmis sertifikātu par politikas zinātņu un starptautisko attiecību studijām Groningenas Universitātē, Nīderlandē. Viņam ir arī divi maģistra grādi, kas iegūti LU politikas zinātnē un ASV Nacionālās Aizsardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo resursu stratēģijas industriālajā koledžā.
Rinkēvičs 90.gados strādājis kā Latvijas Radio žurnālists ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumos, pēc tam dažādos amatos sācis savu karjeru Aizsardzības ministrijā (AM), kurā kopš 1997.gada vairāk nekā desmit gadus ieņēma augstākā ierēdņa – AM valsts sekretāra – amatu.
No 2002. līdz 2003.gadam Rinkēvičs bija Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks sarunās par iestāšanos NATO, un no 2005.gada līdz 2007.gada janvārim ieņēma NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas biroja vadītāja posteni.
No 2008.gada oktobra līdz 2011.gada jūlijam Rinkēvičs bija Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītājs.
Zatleram netiekot pārvēlētam uz otro prezidentūras termiņu un iesaistoties politikā, tajā iesaistījās arī Rinkēvičs, un 2011.gadā viņš kļuva par Valda Dombrovska (V) vadītās valdības ārlietu ministru, savukārt 2012.gada sākumā iestājās bijušā prezidenta Zatlera vadītajā Reformu partijā.
Ārlietu ministra amatu Rinkēvičs saglabāja arī Laimdotas Straujumas (V), Māra Kučinska un nu jau abās Kariņa valdībās.
2014.gada pavasarī Rinkēvičs iestājās partijā “Vienotība”. 2022.gada 14.Saeimas vēlēšanās Rinkēvičs ievēlēts parlamentā no partiju apvienības “Jaunā vienotība” saraksta.
Rinkēvičs ir Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks, Viestura ordeņa lielkrusta komandieris, kā arī saņēmis NATO un vairāku Latvijas sabiedroto ārvalstu augstus apbalvojumus.
Kā ziņots, prezidenta vēlēšanas radījušas spekulācijas, ka varētu vai nu paplašināties koalīcijas sastāvs, vai pat mainīties valdība. Piemēram, iepriekš ticis pieļauts, ka, ja Rinkēvičs tiktu ievēlēts ar JV, Zaļo un zemnieku savienības un “Progresīvo” balsīm, tad šīs partijas arī varētu veidot turpmākās koalīcijas iespējamo kodolu.
Tomēr gan AS, gan Nacionālā apvienība paziņojušas, ka tādā koalīcijā nestrādātu, tāpēc ir jautājums, vai JV, ZZS un “Progresīvie” paši gribētu strādāt koalīcijā, ko veidotu tik neliels vairākums jeb tikai 52 deputāti.
Turpinoties informatīvajai drošības kampaņai gājējiem senioriem “Strauja sirds, bet kājas lēnas”, Valsts policija kopā ar biedrību “Rīgas aktīvo senioru alianse” (RASA) un kampaņas partneriem 8. februārī rīkoja diskusiju. Tās laikā tika pārrunāti gājēju drošības noteikumi, uzklausīti RASA biedru viedokļi un ieteikumi senioru drošībai, kā arī izteikti priekšlikumi Rīgas domes Satiksmes departamentam (RDSD) infrastruktūras pilnveidošanai. Līdzīgas tikšanās iecerētas arī citur reģionos.
Sarunā ar RASA biedriem piedalījās Valsts policijas un kampaņas partneru pārstāvji no Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gerontoloģijas klīnikas, klātesot arī RDSD darbiniekiem.
Diskusijā aktīvi piedalījās gan seniori transportlīdzekļu vadītāji, gan arī gājēji, apmainoties viedokļiem un daloties pieredzes stāstos. Biedrības pārstāvji ne tikai izteica savus novērojumus, bet arī labprāt uzklausīja kritiku, aizdomājoties, cik katrs no mums rīkojas droši un ar kādu attieksmi veido ceļu satiksmes kultūru.
“Priecājamies, ka notika šāda diskusija un tika aktualizēta šī tēma. Gājēju drošības jautājumi nenoliedzami skar gan infrastruktūru, gan arī satiksmes dalībnieku attieksmi. Taču, ja infrastruktūras jautājumi ir risināmi ilgtermiņā, tad pie izpratnes un attieksmes maiņas varam strādāt jau tagad. Tāpēc jo īpaši pozitīvi vērtējams, ka seniorus klātienē uzklausīja un diskusijā iesaistījās atbildīgās institūcijas, lai kopīgi domātu, kā situāciju uzlabot un negadījumu skaitu samazināt,” skaidro Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Uzklausot senioru viedokļus, RDSD Satiksmes organizācijas un kustības drošības nodaļas vadītāja Ilze Ostaša norādīja, ka izskanējušos priekšlikumus izskatīs ne tikai institūcijas iekšienē, bet tiksies arī ar SIA “Rīgas satiksme” pārstāvjiem, lai pārrunātu tās kompetencē esošos jautājumus. I. Otaša arī paskaidroja, ka Rīgā ir vairāk nekā 400 neregulējamo gājēju pāreju, no kurām teju katra ceturtā ir neatbilstoša šābrīža valsts obligātajam standartam. Ieguldot līdzekļus, bīstamās pārejas pakāpeniski tiek uzlabotas (pārveidotas par regulējamām, izbūvēts apgaismojums u. c.) vai pārbūvētas atbilstoši gājēju ērtībām un drošībai, kā arī veidotas jaunas. Katru gadu tiek izbūvēts arī vairāk nekā 40 ātrumvaļņu un ieviesti braukšanas ātruma (30 km/h) ierobežojumi.
Savukārt RASA Mācību centra vadītāja Līvija Marcinkēviča pēc tikšanās uzsvēra: “Diskusijā un arī pēc notikušā reida kopā ar Valsts policijas pārstāvjiem redzējām, cik dažādi mēs katrs esam un cik atšķirīgi attiecamies pret drošības normu ievērošanu uz ceļa. Pārrunājot dažādas piedzīvotās situācijas, nonācām pie secinājuma, ka ļoti būtiska ir satiksmes dalībnieku savstarpējā sapratne un cieņa. Ikviens no mums veido satiksmi, tāpēc svarīgi ir skatīties uz sevi, ievērot noteikumus, lai drošu pārvietošanos veidotu kā ierastu sistēmu mūsu ikdienā. Turklāt mēs kā vecvecāki esam arī atbildīgi pret saviem mazbērniem, jau mazotnē rādot priekšzīmi un ieaudzinot pareizu attieksmi pret drošības jautājumiem.”
Diskusijas dalībnieki no Valsts policijas saņēma grāmatzīmes ar padomiem gājējiem drošākai dalībai ceļu satiksmē un gaismu atstarojošās vestes. Līdzīga tikšanās jau notikusi Zemgalē ar Dobeles pilsētas pensionāru biedrību, savukārt šonedēļ notiks Valmierā, bet nākamnedēļ – Krāslavā.
Jau ziņots, ka Valsts policijas padziļinātajā pētījumā secināts, ka seniori ir viena no lielākajām gājēju riska grupām satiksmē. Trešā daļa jeb 36% no bojāgājušajiem gājējiem uz ceļa ir vecumā virs 60 gadiem. Turklāt katrs trešais gājējs seniors negadījumā cietis savas vainas dēļ. Iemesli – savu spēju pārvērtēšana un ceļu satiksmes noteikumu neievērošana. Lai pievērstu uzmanību senioru drošībai uz ceļa un atgādinātu, ka par savu drošību jārūpējas katram pašam, janvārī uzsākta informatīva drošības kampaņa “Strauja sirds, bet kājas lēnas”.
Šogad valstī līdz 10. februārim ceļu satiksmes negadījumos kopumā cietuši 88 gājēji un pieci gājuši bojā. No tiem 74 cietušie un trīs bojāgājušie, tostarp arī viens velosipēdists, bijuši vecumā virs 60 gadiem.
2018. gada 18. novembrī pēc Latvijas simtgades svētku uguņošanas Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris piedāvā izbaudīt stundu neikdienišķa miera izcilu mūziķu programmā Nakts koncerti Vecrīgā”. Plkst. 22.00 deviņi kamermūzikas koncerti sāksies vēstures elpas iezīmētās vietās Vecrīgā – majestātisko Rīgas Domu ar pasaulslavenajām ērģelēm, stalto, noslēpumaino Pēterbaznīcu, skaisto Jāņa baznīcu un daudzas citas nozīmīgas Rīgas kultūras vietas. Ieeja koncertos bez maksas.
Koncertu sākums plkst. 22.00. Ieeja bez maksas. Bezmaksas ieejas kartes koncertu norises vietās varēs saņemt jau no plkst. 20.00 līdz pat koncerta noslēgumam. Koncertu garums – aptuveni viena stunda.
Koncertprogrammās dominē Latvijas labāko komponistu skaņdarbi, kas radīti no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Koncertos tiks atskaņoti Emīla Dārziņa, Pētera Vaska, Ērika Ešenvalda u. c. mūsu ievērojamu komponistu darbi. Tiem līdzās dzirdēsim tādu pasaules mēroga ģēniju kā Johannesa Brāmsa, Antonīna Dvoržāka, Arvo Perta un Riharda Štrausa opusus.MuzicēsLatvijas labākie solisti, no kuriem vairāki ir zināmi un pieprasīti arī aiz Latvijas robežām. Koncertsajūtu papildinās mākslinieku Ievas Jurjānes un Mārtiņa Feldmaņa krāsu un gaismu scenogrāfija.
Rīgas Domā dziedās soprāns Gunta Gelgote, spēlēs trompetists Jānis Porietis, ērģelniece Ligita Sneibe un “DD orķestris” diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā. Skanēs Marģera Zariņa Concerto innocente, kur baroka stilizācijā ērģeles saspēlējas ar nelielu orķestri un elektrisko ģitāru; būs Krievijas apcerīgā meistara Vladimira Martinova “Svētības” – ļoti skaista meditācija – un Maijas Einfeldes Gloriajeb slavinājums ar žilbu trompetes partiju; spilgta, gaismpilna Hokana Sundina mūzika ērģelēm solo; kinematogrāfiska Indras Rišes “Rudens meditācija” u. c.
Sv. Pētera baznīcā uzstāsies sitaminstrumentālistu ansamblis Perpetuum ritmico. Sitaminstrumentu ansamblis Pēterbaznīcas varenajā akustikā – gan vizuāli efektīgs piedzīvojums, gan spēcīgs skanisks pārdzīvojums. Reiha darbs ir kā mūžīgais pulss. Amerikā dzīvojošais Latvijas ģēnijs Krists Auznieks ir modernās mūzikas brīnumdaris. Ar interesi gaidām jaundarbu, ko uzrakstījusi viena no daudzsološākajām jaunajām komponistēm Madara Pētersone. Un – kā gan var atteikties no iespējas dzirdēt latviešu mūzikas superhitu Emīla Dārziņa Melanholisko valsivai igauņu ģēnija Arvo Perta pārpasaulīgi skaistās meditācijas pārlikumā sitaminstrumentiem.
Sv. Jāņa baznīcā muzicēs vijolnieks Raimonds Ozols, ērģelniece Liene Andreta Kalnciema un vokālais ansamblis Anima solla(vadītāja Mārīte Puriņa). Romantiskās mūzikas programmā skanēs brīnumskaistā meditācija no Masnē operas “Taīda”, Argentīnas tango ugunīgā meistara Astora Pjacollas Ave Maria, melodija no Zigmara Liepiņa mūzikla “Vadonis”, Riharda Dubras motetes u. c.
Reformātu baznīcā programmas centrā ir populāras latviešu autoru solodziesmas, ko dziedās Latvijas Nacionālās operas solists Rihards Millers. Agnese Egliņa ir programmas mugurkauls un dzīvības avots. Piedalās arī LNSO pirmā klarnete Mārtiņš Circenis, Amsterdamas Karaliskā Concertgebouworķestrī (viens no pasaules labākajiem orķestriem) spēlējošā altiste Santa Vižine un jaunais kontrabasa spēles supertalants Matīss Eisaks ar ļoti efektīgu Pētera Vaska darbu vienam pašam kontrabasam.
Anglikāņu baznīcā uzstāsies vijolniece Ilze Kirsanova, dziedātāja Irma Pavāre un ērģelnieks Jānis Karpovičs. Vijoles solo mirdzēs 20. gadsimta sākumā dzimušo vienaudžu Garūtas, Ādolfa Skultes un Ivanova mūzikā, kā arī Emīla Dārziņa “Melanholiskā valša” versijā vijolei un ērģelēm. Irmas Pavāres balsī skanēs Emīla Dārziņa skaniski mīlestības mirkļi un Jāņa Mediņa skaistākās muzikālās apceres.
Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā muzicēs dziedātāja Evija Martinsone, flautiste Ilze Urbāne, altiste Jevgenija Gorbunova un ērģelniece Jolanta Barinska. Programmā Latvijas komponistu mūzika cauri laikiem – no Jurjānu Andreja un Jāzepa Vītola sengadu šedevriem līdz mūslaiku populārāko klasiskās mūzikas autoru Pētera Vaska un Ērika Ešenvalda meistardarbiem.
Lielās ģildes Minsteres zālē satiksim klasisku kameransambli – LNSO stīgu kvartetu, kura programmā nākošā gada lieljubilāra Tālivalda Ķeniņa “Maza svīta” un Antonīna Dvoržāka skaistais Otrais klavierkvintets, kur kvartetam pievienosies pianiste Veronika Rinkule.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē spēlēs spožs draugu ansamblis – klavierkvartets RIX un spožā flautiste Dita Krenberga. Programmā – vācu romantiķi Johanness Brāmss un Rihards Štrauss, latviešu autori Andris Balodis, Jānis Mediņš un Pēteris Vasks. Tāpat svinētājus iepriecinās grieķu kino un teātra mūzikas autora Mariosa Strofalisa it franciskais valsis “Izabella”.
Zirgu ielas koncertzālē piecu daudzkrāsainu meditāciju programmu sniegs trio NYX. Klusumam – Imanta Zemzara “Mēnessgaisma”, dabas klātbūtnei – Pētera Vaska Flautas sonāte, dzimtaskokam – Arvo Perta Fratres, pilsētas nervam – Marinas Vidmontes “Strūklaka”, pašizpausmei – Jēkaba Nīmaņa “Divertisments un tango”.
Koncertprogrammu atbalsta LV100.
Koncerti veltīti Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienai, norisinās Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros, atbalsta Kultūras ministrija.
Novembrī ar plašu programmu Rīgā, visā Latvijā un pasaulē tiek svinēta Latvijas valsts simtgade. Informācija par 2018. gada 18. novembra notikumiem www.LV100.lv/18novembrisun www.riga.lv
Biedrība “Skalbes” šogad atzīmē 28 darbības gadus, kuru laikā speciālisti snieguši atbalstu tūkstošiem cilvēku visā Latvijā. Biedrība secina, ka pieprasījums pēc krīzes atbalsta sabiedrībā pieaug, un arvien vairāk iedzīvotāju izmanto arī diennakts krīzes tālruni 116123, kura darbību finansē Nacionālais veselības dienests. Ikvienam ir iespēja saņemt tūlītēju sarunu ar speciālistu, kā arī – ja tas nepieciešams – pieteikties līdz 10 bezmaksas psihologa konsultācijām.
“Katram no mums var pienākt brīdis, kad šķiet – vairs nav spēka, visa ir par daudz. Šādos brīžos ir īpaši svarīgi zināt, ka neesi viens un ka palīdzība ir pieejama. Pa krīzes tālruni ir iespējams saņemt ne tikai tūlītēju emocionālu atbalstu no profesionāļiem, kas uzklausīs, sapratīs un palīdzēs rast risinājumu, bet, nepieciešamības gadījumā, arī pieteikties līdz pat 10 Nacionālā veselības dienesta apmaksātām psihologa konsultācijām. Dažkārt pietiek ar vienu sarunu, lai cilvēks sajustos sadzirdēts un spertu pirmo soli uz risinājumu. Un, ja jūti, ka grūti ir kādam tev tuvam cilvēkam – arī tu vari piezvanīt. Palīdzība ir pieejama ikvienam,” pakalpojuma būtību raksturo biedrības “Skalbes” valdes priekšsēdētāja Anda Švinka.
Biedrības apkopotā informācija liecina, ka kopš 2024. gada sākuma ir ievērojami pieaudzis to cilvēku skaits, kuri vēršas pēc palīdzības – īpaši vīrieši. Zvanu skaits no vīriešiem palielinājies par 68%, kas ir pozitīvs signāls, ka mazinās aizspriedumi runāt par grūtībām un tiek meklēta palīdzība grūtā laikā.
Tomēr “Skalbes” speciālisti norāda uz satraucošu tendenci – 2025. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, krīzes tālrunis 116123 ir saņēmis vairāk zvanu, kuros cilvēki dalās ar domām par pašnāvību, ziņo par pašnāvības mēģinājumiem vai atklāj konkrētus plānus. Visbiežāk cilvēki dalījušies ar domām par pašnāvību – šādu zvanu skaits pieaudzis par 31%. Par 26% palielinājies arī to gadījumu skaits, kad tiek ziņots par pašnāvības mēģinājumiem. Savukārt visstraujākais pieaugums – par 88% – novērots tajos zvanos, kuros cilvēki atklāj konkrētu plānu.
Zvanos par pašnāvībām cilvēki saskaras ar sarežģītām problēmām, kas norāda uz zvanītāju emocionālās un sociālās spriedzes dziļumu. Tas liecina ne tikai par personisku krīžu saasināšanos, bet arī par plašākiem sociāliem un ekonomiskiem faktoriem, kas veicina šo problēmu koncentrāciju. Īpaši satraucoši ir vardarbības un emocionālo traucējumu rādītāji – pieredzē ar emocionālo vardarbību zvanu skaits palielinājies par 66% un fizisko vardarbību dubultojies, bet ilgstošo vardarbību – pieaudzis par 82%. Šie dati signalizē par iespējamu ilgtermiņa ietekmi uz cilvēku psihisko veselību, kas savukārt var novest pie pašnāvības domām. Šādos apstākļos emocionālais atbalsts kļūst par kritiski nozīmīgu resursu, kas var palīdzēt cilvēkiem ne tikai izturēt grūtības, bet arī spert pirmos soļus risinājumu meklēšanā.
Apkopotā informācija liecina, ka zvanītāju situācijas, kas saistās ar pašnāvību, aptver dažādas dzīves jomas:
Sociālās grūtības: daudzi zvanītāji min problēmas, kas saistītas ar darba zaudēšanu vai grūtībām darba vidē (par 80% vairāk nekā pērn), finansiālām problēmām (par 77% vairāk), dzīvesvietas problēmām (par 75% vairāk) un nestabilitāti, kā arī pieredzi ar vardarbību (par 97% vairāk).
Attiecību izaicinājumi: bieži tiek runāts par konfliktiem ar partneri (par 100% vairāk jeb dubultojies), kas kļuvuši īpaši izteikti, nesaskaņām ar bērniem (par 90% vairāk) vai radiniekiem (par 53% vairāk), kā arī šķiršanos (par 160% vairāk).
Vardarbības sekas: zvanītāji dalās ar pieredzi, kas saistīta ar emocionālo vardarbību (par 66% vairāk), fizisko vardarbību (par 100% vairāk jeb dubultojies) vai ilgstošu vardarbību (par 82% vairāk), kas atstāj smagas sekas.
Emocionālie satricinājumi: daudzi izjūt apjukumu un izmisumu (par 37% vairāk), fizisku vājumu (par 74% vairāk), depresīvu stāvokli (par 39% vairāk) vai šoka stāvokli (par 89% vairāk), kas apgrūtina ikdienas dzīvi.
Krīzes tālruņa darbību finansē Nacionālais veselības dienests, savukārt biedrība “Skalbes” nodrošina speciālistu pieejamību – uz telefona zvaniem atbild krīžu konsultanti.Uz krīzes tālruni var zvanīt ne tikai tie, kuri paši piedzīvo emocionālu krīzi, bet arī viņu tuvinieki – draugi, ģimenes locekļi, kolēģi. Speciālisti sniedz atbalstu un palīdz saprast, kā palīdzēt otram cilvēkam.
Valsts apmaksātais diennakts krīzes tālrunis 116123 darbojas visā Eiropas Savienībā (ES). Saskaņā ar ES nostādnēm, katram iedzīvotājam ir jābūt pieejamai psihoemocionālajai palīdzībai neatkarīgi no atrašanās vietas.
Gandrīz puse jeb aptuveni 40% Covid-19 inficēšanās gadījumu notiek mājsaimniecībās – no citiem ģimenes locekļiem. Bieži vien tādēļ, ka ģimenē ir kāds inficētais, kuram nav vietas, kur izolēties. Lai kaut daļēji risinātu jautājumu, valdība šodien deva zaļo gaismu īpašai programmai, kas ļaus inficētajiem un kontaktpersonām pašizolācijas laiku pavadīt viesnīcās par valsts budžeta līdzekļiem.
Valsts alimentu nemaksātāju vietā par 44 736 bērniem pērn izmaksājusi 49,6 miljonus eiro, liecina Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas (UGFA) publicētais 2018.gada pārskats.
Pērn par 43% audzis UGFA regresa kārtībā atgūto līdzekļu apmērs, bet par 20% audzis fonda izmaksāto līdzekļu apmērs.
Attiecīgi 2018.gadā UGFA regresa kārtība atgūti 7 993 212 eiro, kas ir par 2 394 834 eiro vairāk nekā 2017.gadā, kad tika atgūti 5 598 378 eiro. Savukārt pērn izmaksāti 49 621 928 eiro, kas ir par 8 408 881 eiro vairāk nekā 2017.gadā, kad tika izmaksāti 41 213 047 eiro.
UGFA pērn saņemti nedaudz mazāk iesniegumi par uzturlīdzekļu izmaksu, proti, 2018.gadā šādi iesniegumi bijuši 10 737, bet 2017.gadā – 11 134. Taču saglabājusies augoša tendence tieši iesniedzēju, kam uzturlīdzekļi tiek izmaksāti skaitā – 2018.gadā bija 28 111 šādi iesniedzēji, bet 2017.gadā – 25 590. Kopumā uzturlīdzekļi tiek izmaksāti 44 736 bērniem.
Tāpat ievērojami audzis parādnieku skaits, ja 2017.gadā parādnieku sarakstā bija 42 661 cilvēks, tad 2018.gadā jau 49 329.
Pārskatā norādīts, ka uzturlīdzekļu parādnieks var vērsties UGFA ar iesniegumu, lūdzot noslēgt vienošanos par kārtību, kādā parādnieks veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus.
UGFA 2018.gadā saņemti 2 049 parādnieku iesniegumi par vienošanos par kārtību, kādā parādnieks veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus noslēgšanu. Savukārt par UGFA lēmuma nepildīšanu personu var saukt pie kriminālatbildības, kā sodu piemērojot īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.
9.decembrī plkst. 19:00 Rīgas Doma baznīcā notiks pirmssvētku kormūzikas koncerts “Adventes Dziesmusvētki Rīgas Domā”, kurā piedalīsies Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” diriģenta Māra Sirmāvadībā. Latvijas klausītājiem būs iespēja dzirdēt unikālu muzikālo programmu, kas ir sagatavota īpaši izpildīšanai majestātiskajā Doma baznīcā. Viduslaiku baznīcā Ziemassvētku atmosfērā skanēs populāras un iecienītas garīgās un klasiskās melodijas, kā arī iecienītākie skaņdarbi visā pasaulē atzīta Latvijas kora izpildījumā.
Svētku koncertā piedalīsies izcilais pianists Daumants Liepiņš, operas solists, tenors Artjoms Safronovs, kā arī izjustā, samtainā soprāna īpašniece, operas dīva Inese Galante un konkursa “Ineses Galantes talanti” laureāts, pianists Aleksandrs Komka ar trio “Quasi serioso”.
Galerija
“Manas pirmās viesizrādes un braucieni uz ārvalstīm bija tieši kopā ar kori “Latvija”. Tāpat mēs tolaik bieži kopā uzstājāmies Dziesmu svētkos. Esmu ļoti priecīga, ka pēc tik ilga laika atkal būšu uz skatuves kopā ar šo visā pasaulē slaveno kolektīvu un ka būs vēl viena mūsu kopīga uzstāšanās,” pastāstīja Inese Galante.
Doma baznīcas velvēs skanēs Fēliksa Mendelsona, Jozefa Rainberga, kā arī izcilā latviešu komponista Emīla Dārziņa skaņdarbi; viens no labākajiem Latvijas pianistiem Daumants Liepiņš izpildīs Roberta Šūmanakompozīciju; trio “Quasi serioso”, kurā spēlē jaunais talantīgais pianists Aleksandrs Komka, vijolniece Alise Keita Driviniece un čelliste Evelīna Vitenberga, izpildīs Astora Pjacollas skaņdarbu “Ziema” no cikla “Gadalaiki”. Tāpat koncertā dzirdēsiet spožo duetu Inesi Galanti un Artjomu Safronovu, gaidāmi arī citi muzikāli pārsteigumi. Tā būs neaizmirstama tikšanās ar kordziedāšanas maģiju un visā pasaulē atzītu izpildītāju augsto meistarību un jaunajiem, talantīgajiem mūziķiem, kuriem publikas atbalsts vienmēr or ļoti svarīgs.
Tā dēvētā dzeramnaudas kultūra ir viens no jautājumiem, kas nereti mēdz nomocīt ceļotāju prātus. Ja vēlamā “tējas naudas” apjoma kalkulēšana Latvijas iedzīvotājiem vietējos restorānos, bāros, klubos un citur parasti problēmas nesagādā, var pārņemt apjukums, piemēram, vakariņojot kādā ārzemju ēstuvē.
Taču kuras ir tās pasaules valstis, kur dzeramnaudas atstāšana neietilpst nerakstītajos etiķetes likumos?
Japāna
Dzeramnaudu kultūra Japānā ir neierasta. Ja tā tomēr tiek atstāta, saņēmējs var justies apjucis, kādēļ viņam iedots vairāk naudas nekā nepieciešams. Turklāt dzeramnaudas atstāšana var būt pat apkaunojoša pakalpojuma sniedzējam, lai gan japāņi to nekad necentīsies izrādīt. Tomēr, neskatoties uz to, pēdējā laikā ekskluzīvos vai rietumu stila viesnīcu restorānos tiek ieviestas papildus nodevas par dažādiem pakalpojumiem.
Dienvidkoreja
Dzeramnaudu atstāšana arī Dienvidkorejā nav ierasta. Tomēr daži tūkstoši vonu, kas pielīdzināmi pāris ASV dolāriem, priecēs ikvienu šveicaru vai viesmīli.
Indija
Indieši parasti negaida dzeramnaudas, tomēr šāds žests tiek augstu novērtēts. Ja apkalpojošajā sfērā strādājošam indietim jautāsiet, cik daudz dzeramnaudas būtu jāatstāj, viņš pieklājīgi atbildēs, ka papildu maksa par pakalpojumu nav nepieciešama, piebilstot, ka atklāti norādīt dzeramnaudas apjomu būtu nekulturāli.
Brazīlija
Arī brazīlieši negaida, ka klients atstās dzeramnaudu, tomēr ir pateicīgi, ja to saņem. Ja runa ir par taksometru pakalpojumiem, summas noapaļošana uz augšu līdz veselam reālam ir visai ierasta vietējo iedzīvotāju vidū.
Slimību kontroles un profilakses centrs ir publicējis jaunu sarakstu, kurā norādītas valstis uz kurām nerekomendē ceļot Latvijas iedzīvotājiem, savukārt, ja nepieciešams doties ceļojumā – tad atgriežoties jāievēro 14 dienu pašizolācija. Aprēķinā tiek skatīts, cik Covid-19 slimnieku ir uz 100 000 iedzīvotāju.
Iesaka nebraukt:
Zviedrija
Portugāle
Ja nepieciešams ceļot, iesaka izvērtēt brauciena nepieciešamību:
Apvienotā Karaliste
Rumānija
Bulgārija
Luksemburga
Ja ceļo uz kādu no zemāk redzamām valstīm, tad aicina ievērot standarta piesardzību:
Valstī Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtējā situācija, visticamāk, tiks pagarināta, izriet no otrdien pēc valdības sēdes veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) teiktā.
“Lūkojos uz kalendāru pie sienas, un ir skaidrs, ka esam krietni pāri marta pusei,” secināja politiķe. Viņa akcentēja, ka to cilvēku daudzums, kas patlaban iebrauc, izmantojot repatriācijas reisus, ir ievērojams.
Viņķele skaidroja, ka, darot visus piesardzības pasākumus, ir jāiztur izolācija un karantīna tik ilgi, kamēr pēdējais repatriantu vilnis būs atpakaļ.
“Rēķinot šo, ir diezgan droši ticams, ka tas nevarēs būt 14.aprīlis. Tas būs ilgāk,” teica politiķe, gan atsakoties prognozēt, uz cik ilgu laiku varētu tikt pagarināta ārkārtējā situācija.
Viņa atgādināja, ka pat Ķīnai, kurai ir ievērojami vairāk līdzekļu un jaudas, bija nepieciešami vairāk nekā divi mēneši. “Šaubos, ka Ķīnu apsteigsim,” pieļāva Viņķele.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka lēmums par ārkārtējās situācijas pagarināšanu tiks pieņemts, balstoties epidemiologu ieteikumos un raugoties uz situācijas attīstības dinamiku.
“Mums iekšēji jāgatavojas tam, ka ārkārtējā situācija varētu būt ilgāka. To noteiks epidemioloģiskā situācija valstī. Sekosim ekspertu ieteikumiem. Uz daudzu valstu fona mums nav nemaz tiks slikti, bet mums jāturpina būt ļoti disciplinētiem,” teica premjers, uzsverot, ka ārkārtējās situācijas termiņa pagarināšana nebūs politisks lēmums.
Patlaban ārkārtējā situācija izsludināta līdz 14.aprīlim.
Es nekad nebiju domājusi, ka krāpšu. Nekad. Bet esmu bijusi precējusies divas reizes un krāpu abus vīrus. Es ar to nelepojos, es vaļsirdīgi atzīstos. Tas sākās ar emocionālām attiecībām, kad satiku kādu, kurš patiesi manī raisīja interesi, kā neviens cits. Pat tas fakts, ka es meklēju kaut ko jaunu – tas bija rezultāts tam, ka es neguvu emocionālu un fizisku baudījumu savās patreizējās attiecībās. Tas ir iemesls maniem sānsoļiem.
Pirmo reizi es apprecējos 23 gados, kas priekš manis bija pārāk agri, bet visas manas draudzenes jau bija precējušās, es biju kopā ar lielisku puisi, kas lika man smieties. Es ļoti bieži biju dzirdējusi, ka ir jāprecas ar labāko draugu, un es tā arī izdarīju. Tā bija ļoti liela kļūda. Es biju palaidusi garām to faktu, ka ir arī jāmīl un ir jābūt vismaz minimālai seksuālai tieksmei.
Pirmo reizi es piekrāpu, kad iemīlējos citā. Mana laulība nemaz nebija tāda, kādu es sev biju iedomājusies – un vispār ko nozīmē ”būt sievai”? Jau pirmajā gadadienā viss bija ļoti sarežģīti, bet vēl pēc gada mēs beidzot izšķīrāmies. Viņš nebija pie tā vainīgs un nebija izdarījis neko sliktu, viņš vienkārši nebija man piemērots. Starp mums nebija ķīmijas – es viņu nemīlēju. Kad es satiku citu vīrieti, es uzreiz sapratu, ka man pret viņu ir jūtas – tas ir tieši tas, kas vajadzīgs laulībā. Mums nebija seksa, kamēr es nebiju šķīrusies, bet emocionālās attiecības sākās burtiski uzreiz kā mēs iepazināmies.
Ar šo vīrieti es apprecējos, kad man bija 27 gadi un vairāk kā pēc 10 gadiem es izšķīros jau otro reizi.
Es viņu krāpu vairākas reizes, mēz šķīrāmies uz vairākiem mēnešiem, mēģinājām citas attiecības, atkal sagājām kopā, mums kādu laiku bija labi, bet pēc tam atkal viss beidzās ar krāpšanu. Šoreiz mūsu attiecībās viss bija lieliski – mēs lieliski satikām, mīlējām viens otru, abi viens par otru rūpējāmies, bijām labākie draugi. Bet seksuālās attiecības jau vairākus gadus bija beigušās. Tās bija nevisai jau tad, kad mēs tikko apprecējāmies, bet ar laiku tās beidzās pavisam. Mums bija dažāda seksuālā apetīte. Viņam pietika ar divām reizēm gadā, bet man vajadzēja vismaz divas reizes nedēļā. Mēs par to runājām, pat konsultējāmies pie ģimenes terapeita, bet nekas no tā nemainījās. Bija atteikums pēc atteikumu, asaru pilnas naktis, depresija, bet pēc tam es padevos.Un man palika labi.
Es paliku kopā ar viņu tikai tāpēc, ka visādi citādi mums bija ļoti labi kopā. Es taču viņu mīlu un tas nekad nemainīsies. Bet viņš neapmierināja manas vēlmes un uzskatīja tās par dīvainām un neizpildāmām. Jā, es gribēju mīlēties regulāri. Nedaudz rotaļu, ķircināšanas un spēka… Un, ja tu nespēj man to dot, tad kāpēc tu ceri, ka es tev vienmēr būšu līdzās? Kas man bija jādara?
Bet man nav vajadzīgs sekss ar ko pagadās. Es mēģināju iepazīties dažādos specializētos saitos un biju pilnīgi vīlusies. Es vēlos īstas, intīmās attiecības ar lielisku seksu. Es nevēlos tuvību, kura sākas ar īsziņu: ”Nu ko, tu šovakar esi brīva?”. Nu nē, paldies!
Tagad es zinu, ja manī iezagsies doma par sānsoli, tad kaut kas īsti nav kārtībā manās attiecībās. Es varu aprunāties ar savu otru pusīti, mēģināt atrisināt situāciju, vai arī vienkārši ļauties emocijām un tad skatīties, kas no tā visa sanāks. Man reizēm sanāk būt pieaugušai un atrisināt radušās problēmas. Bet reizēm nesanāk – it sevišķi, ja netiek apmierinātas manas vēlmes. Šādā situācijā izvēle var mainīt visu, ko tu domā par sevi, par savām attiecībām, ko tu gribi darīt un ko tu sagaidi no nākotnes. Tas viss nav domāts cilvēkiem ar vājiem nerviem.
Nedēļas nogali pavadīju laukos Lietuvā pie ģimenes draugiem. Šajā ģimenē ir divi mazi bērni- septiņgadīga meitene un trīsgadīgs puisēns. Viņi, protams, pagaidām zina tikai lietuviešu valodu, tāpēc komunicēšana ar šiem bērniem man vienmēr šķiet īpaši interesanta. Varētu pat teikt, ka ar trīsgadīgo puiku mums ir izveidojusies pašiem sava valoda, kurā runājamies. Turklāt – ne tikai runājamies, bet arī saprotam viens otru! 🙂
Tā nu, pamazām runājoties ar bērniem un vārdu pa vārdam apgūstot lietuviešu valodu, pārliecinos, ka dažkārt nav īpaši nozīmīgi, kādās valodās mēs runājam. Galvenais ir, ka saprotam viens otru. Protams, mums, "pieaugušajiem" savstarpējai sapratnei gandrīz vienmēr ir vajadzīga kopīga valoda, savukārt bērns, kas pie savas mājas dīķa noķēris vardi un slēpj to cieši satvertā plaukstā, sapratīs, ka tu prasi viņam to laist vaļā, vienalga, kādā valodā tu to teiksi.
Līdzīgi jau arī ir ar došanos ceļojumos – no spāņu valodas es nezinu pilnīgi gandrīz neko, bet Venecuēlu izbraukāju par spīti tam, ka vietējie bieži vien angļu valodu zināja tikpat daudz, cik es spāņu. No tā esmu secinājusi, ka smaids, pretimnākšana un atsaucība bieži vien ir daudz nozīmīgāks kā tavas valodas zināšanas.
Vai Tev ir bijuši kādi piedzīvojumi saistībā ar valodas zināšanu vai nezināšanu?
Valmierā, pie Mākslas Galerijas Laipa, Stacijas ielā 37, 3.jūlijā no plkst.23:00 Valmieras pilsētas svētku kino vakarā demonstrēs septiņas jaunākās latviešu īsfilmas. 2,5h garā īsfilmu programma tapusi sadarbībā ar kinoteātri KINO BIZE.
“Fraktālis” / Rvīns Varde /
Arvis. Arvis šķiet ļoti aizņemts. Taču nevar īsti saprast, ar ko. Šai haotiskajā un ne tik virumā kausējas daudz konfliktējošu sastāvdaļu un tomēr neviensnevar pateikt, ka pretrunas nav dabiskas. Šis vēstījums ir par vienu cilvēku kā parādību starp citām parādībām, kuru daba ir vienāda un tomēr vizuāli atšķirīga. Ikviena detaļa iederas šai milzu hologrāfiskajā fraktālī kā vēl viens mazāks fraktālītis, tomēr neviens no tiem nav labāks vai augstāks par otru. Arvis runā par dzīvību un nāvi, par mūsdienu sabiedrības seju, par laimi un prāta dabu. Viņš ir mēs – nopietni un nenopietni, ar skabargām un bez, bet tādi mēs esam un tā ir jādzīvo.
“Zivs” / Ksenijas Zaķe /
Īsfilma stāsta par kādu vecu vīru vārdā Alberts, kurš, ilgu un vientuļa izmisuma vadīts, ir piekritis autoveikala pārdevējas Veltas vadītam spiritisma seansam – cerībā atgūt savu mirušo sievu. Seanss neizdodas, Alberts zaudē samaņu, kas aizsāk virkni sirreālu notikumu. Tie sniedz viņam tukšas ilūzijas, kurām viņš ļoti vēlas ticēt. Alberta zemapziņas radītie tēli ved viņu arvien tālāk maldu ceļos, sniedzot cerību, kuru viņš jau bija teju zaudējis.
“Līgavas atvadas” / Ineses Vēriņas /
Filma stāsta par jaunu sievieti, kura devusies naktī viena. Viņu pavada tikai dziesma. Aust rīts, un tumsa palēnām atkāpjas. Kino režisore Inese Vēriņa jau kopš 2005.gada strādājusi gan eksperimentālā, gan dokumentācijas un animācijas kino jomā.
“Trauslā sirds” / Astras Zoldneres /
Īsfilma ir absurds stāsts par neiespējamu mīlestību, kas notiek Ziemassvētku laikā, kad ikkatrs ir laimīgs un mīlēts. Divi svešinieki sastopas savdabīgā vidē – morgā…
“Pēdējais Piliens” / Viljama Timrota /
Pēdējais Piliens ir septiņpadsmit minūtes gara melnā komēdija ar Latvijā labi zināmu aktieru dalību – Baiba Broka, Lauris Subatnieks, Intars Rešetins, Artuss Kaimiņš, Gints Andžāns, Valdis Sils u.c.
Agnesi atlaiž no darba un pamet puisis. Viņa ir zaudējusi pēdējās lietas, par kurām viņa patiesi uztraucās un kas deva cerību par gaišāku nākotni. Tā kā ar darbu un draugu viņai neveicas, tad Agnese pamet esošo dzīvi un dodas prom no visa pazīstamā. Pa ceļam savā mašīnā Agnese uzņem stopētāju Artūru, kurš brauc uz Balviem ar domu bildināt savu draudzeni. Agnese diemžēl nebrauc uz Balviem, bet iesaista Artūru savā atriebības gājienā pret draugu un darba vietu, īstenojot savu plānu dažādos nelikumīgos veidos.
„Normāli cilvēki” / Alise Zariņa /
Kad konservatīvais un dzīves nogurdinātais pensionārs Arvīds attopas uz ielas, viņa vienīgais risinājums ir mēģināt iejusties kādā pagalam ekscentriskā ģimenītē un mācīties pieņemt… visas šīs “modernās izdarības”. Mazliet ironisks vēstījums par to, ko īsti mūsu uztverē nozīmē būt “normālam” cilvēkam.
Alise Zariņa studējusi reklāmu Parīzē un audiovizuālos medijus Tallinā. 2009. gadā tika publicēts viņas pirmais dzejas krājums, patlaban viņa vairāk raksta ap un par kino, filmē dažādus videodarbus un strādā pie scenārijiem. Rudenī gaidāma Alises debija dokumentālajā kino.
“Projām” / Ieva Norvele /
Krīze beigusies, tukšajos piepilsētas rajonos par pieminekļiem atstājot tukšas jaunceltnes. Projām ir nekad nepastāvējušie mājas iedzīvotāji un tāpat projām ir tie, kas šajās mājās dzīvo – Rītiņu ģimene. Rita Rītiņa kļuvusi par vienīgo ģimenes apgādnieci, padevīgi sagaida nenovēršamo – ģimenes dzīvokļa atņemšanu nenomaksāta parāda dēļ. Rita, nonākusi dzīves vietas dilemmā starp tukšo piepilsētu un tukšajiem laukiem, nolemj cīnīties par ģimenes un savu laimi. Filma „Projām” ir režisores un aktrises Ievas Norveles diplomdarbs Baltijas Filmu un Mediju skolā. Pašlaik Ieva strādā un dzīvo Centrāleiropā mūžīgā kustībā starp Latviju, Igauniju, Čehiju, Slovākiju un Ungāriju.
Patīk, kad garderobē valda minimālisms? Vienmēr esi domājusi, ka mazāk ir vairāk? Tādā gadījumā tev noteikti vajadzētu sekot šīm 10 Instagram modes blogerēm. Arī viņas domā līdzīgi, tāpēc tu noteikti varēsi viņu kontos atrast to, kas interesē tieši tevi.
Šīs sievietes Instagram kontā var atrast arī citas neitrālās krāsas. Viņa tās prasmīgi saskaņo un iedvesmo sievietes, kurām ikdienā ir jāģērbjas klasiski.
Viņa ir modes blogere no Austrālijas, kas savu minimālistes stilu ik pa laikam „atšķaida” ar interesantu rakstu, tādējādi ikdienišķu tērpu padarot acīm tīkamāku.
Kādu laiku šī Nīderlandē mītošā blogere valkāja tikai baltas krāsas apģērbu. Bet tagad viņa ir sākusi balto kombinēt arī ar džinsa audumu un pelēko krāsu.
Šī Sidnejā mītošā blogere zina, kā minimālismu apvienot ar grunge stilu. Ja tu vairs nespēj iedomāties, kādā veidā uzvilkt to vienkāršo, balto krekliņu, smelies idejas Petras blogā.
Valio piedāvā unikālu produktu Latvijas tirgū – Valio ZeroLactose 100% bezlaktozes piena dzērienu, kas satur visas vērtīgās uzturvielas, kas ir pienā un pēc garšas neatšķiras no piena, kas satur laktozi. Valio Zero Lactose ir lietojams uzturā gluži tāpat kā piens, kas satur laktozi – dzeršanai, pie kafijas, ēdienu pagatavošanā un kulinārijā.
Valio Zero Lactose – pirmais piena produkts Latvijā bez laktozes. Tas ir radīts, lai ikviens varētu izbaudīt piena garšu bez nepatīkamām sekām.
Sēžu viena pati istabā uz loga palodzes, malkoju Chateau Bel Mont un domāju, nu jau par aizgājušo dienu. Tik daudz domu, vienkāršu savārstījumu par to, kas dienā redzēts un dzirdēts. Visur kur eju, vienas vienīgas rozes, šokolādes, zemenes, salkanums, mīlestība, skūpsti un staigāšana rociņās. Un kam tas viss? Padižoties, ka ir tāda diena? Kas tur ir tik mežonīgs? Kas šajā dienā spēj aizraut elpu? Viss klišejiskais? Rozes, šampanieties, dimanta gredzens? Mani tas neaizrauj, tas nespēj satricināt mani, tam nav varas pār mani, jo es stāvu pāri tam visam. Jā, tā man likās līdz šim…
Es uzvilku savu melno mēteli, savas perfektās kurpes, sarkanu Chanel lūpu krāsu un izgāju ielās. Viena un ar vienaldzīgu skatienu uz visu, kas notiek man apkārt. Es biju atšķirīga, nekas, kas man bija apkārt nespēja mani satricināt. Ne tie tīņi, kas bija kā apmāti viens ar otru, jo ir taču Valentīndiena, ne arī tie, kas stāvēja sarkaniem deguniem un nosalušām rozēm pie Laimas pulksteņa. Es biju es, tā biju tikai es, kas gāja pa to ielu un neviens nespēja mani satricināt, līdz es ieraudzīju kādu vecu vīru, kas pirka pa dažiem latiem pavisam necilu rozi. Tas būtu grēks teikt, ka roze ir necila, bet tāda tā izskatījās, tāpat kā šis vīrs. Necils. Nekas dižs mūsu sabiedrībā. Viņš ietina rozi avīzē un aizgāja.
Un tā es sēžu uz loga palodzes. Domāju. Mana valentīndienas politika bija nīst šo dienu, kā neko sevišķu, kā mārketinga triku, bet tas viens vīrs mainīja manu uztveri. Varbūt nemainīja to pilnībā, bet mainīja kaut kādu daļu. Daļu arī manā sirdī. Es nezinu, varbūt šis vīrs pirka ziedus, lai ietu uz kādām svinībām, bet varbūt vienkārši viņš vēlējās parādīt savai mīļotajai, ka par viņu domā, ka viņa mīlestība ir kas tīrs, nesavtīgs, brīnišķīgs. Varbūt, viņa sieva jau vairs nav šai saulē, un viņš pirka šo rozi, lai spētu atcerēties jaunību, mīlestību, jūtas, kaisli? Un manā Valentīndienas nicināšanas epizodēs, šī epizode ar vīru un rozi, šī epizode ienesa šarmu, kas man parādīja īsto Valentīndienas brīnumu. Ne jau to, kas notiek apkārt un veikalu stendos, ne jau to. Šis vīrs man parādīja mīlestību. Tīru, skaistu mīlestību, kas ir zelts. Zelts, kuru citi nespēj kopt.
Manas domas raisās par šo vīru, par to, ko viņš darīja tālāk, un man ir kaut kur skumji. Sirdī vai domās, es īsti nezinu. Es neskumstu pēc rozēm vai dārga šampanieša, es varu atļauties to pati. Es laikam skumstu pēc tā skaistuma, ko sniedz mīlestība, ko tā sniedz pat pēc 70 gadu vecuma… Tās jūtas.
Laikā pirms un pēc Valentīndienas gaisā virmo ne tikai sirsnīgas un romantiskas, bet arī seksuālas noskaņas. Veikalu plaukti pilni ar specifisku preču klāstu, vīna un saldumu nodaļas izceļ romantiskiem mirkļiem piemērotu produkciju. Tas ir jauki, jo tieši svētku un tuvības pandēmijas laikā daudziem varētu pietrūkt, tomēr ir vērts padomāt arī par drošību. „Labs sekss ir drošs sekss,” universālo patiesību atgādina „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs.
„Lai seksa laikā sevi pasargātu, kautrībai nav vietas. Labāk pārvarēt īsu neomulības brīdi, nekā vēlāk cīnīties ar sekām,” saka „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs.Par seksuālo drošību noteikti mazāk jāraizējas tiem, kuriem ir pastāvīgas attiecības, taču arī tādas neizveidojas no zila gaisa, un visiem stabilajiem pāriem kaut kad ir bijusi pirmā tuvības reize. Nav šaubu, daudzu ilgtermiņa attiecību un, iespējams, pat ģimeņu pamati tiks ielikti arī šā gada Valentīndienā. Taču, ja viss nenotiek kā nākas, iespējams, būs jārisina smagas problēmas.
Farmaceits uzskaita biežākās kļūdas un jautājumus, kādi netiek uzdoti pirms seksuālām attiecībām.
Kā ar STS?
“Seksuāli transmisīvās slimības ir infekcijas slimības, kurām mēdz būt arī viegli vai pat nepamanāmi simptomi. Ja esi seksuāli aktīvs, konsultējies ar ārstu par nepieciešamo testēšanu un pārbaudēm – asins vai urīna analīzēm. Un atceries, ka vienīgais drošais veids, kā no STS izvairīties, ir prezervatīva lietošana. Lielākā daļa dzimstības kontroles veidu, piemēram, tabletes vai intrauterīnās ierīces neaizsargās no STS,” norāda farmaceits.
Sekss bez prezervatīva
Tā ir rupja kļūda. Lietojot prezervatīvu, samazinās ne tikai infekcijas risks, bet arī neplānotas grūtniecības iestāšanās iespēja. “Aptiekās pieejami dažādu veidu prezervatīvi – lielāki un mazāki, biezāki un plānāki, ar reljefu vai smaržu. Tomēr vissvarīgākā prezervatīva funkcija ir aizsardzība. Labākai prezervatīva slīdēšanai ieteicams izmantot lubrikantu, lai berzes rezultātā prezervatīvs netiktu sabojāts. Tiesa, ir pieejami arī tādi prezervatīvi, kas jau satur īpaši iestrādātu lubrikantu.
Nepareiza prezervatīva lietošana
“Prezervatīvi palīdz pasargāt no STS un grūtniecības, bet tikai tad, ja tos lieto pareizi. Prezervatīvs jāliek uz piebrieduša dzimumlocekļa, pārliecinoties, ka prezervatīva galā nav palicis gaiss, un tikai tad tas jāritina uz leju. Pēc dzimumakta jāpietur prezervatīva pamatni un tas jānovelk. Pirms prezervatīva lietošanas vajadzētu pārbaudīt derīguma termiņu. Ja, izņemot no iepakojuma, prezervatīvs ir sauss, lipīgs vai pārlieku stingrs, tas nav drošs lietošanai,” saka farmaceits un piebilst, ka dažkārt, stājoties seksuālās attiecībās, tiek pieļauta muļķīga kļūda – neizmantot prezervatīvu, jo partneriem nav STS simptomu. “Vienmēr vajag paturēt prātā, ka simptomu neesamība neizslēdz STS, un tas nozīmē, ka seksa laikā pastāv risks inficēties.”
Pieņēmums, ka anālais sekss pasargā no grūtniecības
Izredzes palikt stāvoklī no anālā seksa ir mazas, taču tas ir iespējams – sperma var pārvietoties no tūpļa uz maksts zonu. Tomēr galvenā problēma, piekopjot anālo seksu, ir STS – taisnās zarnas audi ir plāni un var viegli plīst, palielinot inficēšanās risku. Tādēļ arī anālā seksa laikā ir jālieto prezervatīvs un noteikti arī lubrikants. Bez tā berzes rezultāta prezervatīvs var pārplīst.
Pārliecība, ka mēnešreižu laikā sekss ir drošs
Grūtniecība visbiežāk iestājas tad, kad olnīcas izdala olšūnu jeb ovulācija laikā, kas ir aptuveni menstruālā cikla vidū. Šajās 5-7 dienās (skaitot ovulācijas dienu un 3-5 dienas pirms tam) sievietes organisms ir visauglīgākais. Ja ir īsāks menstruālais cikls un dzimumattiecības notiek tuvu mēnešreižu beigām, olšūnai pastāv iespēja tikt apaugļotai arī dažas dienas vēlāk.
Pirmajā seksa reizē nevar palikt stāvoklī
Daži joprojām tic mītam, ka pirmajā seksa reizē sieviete nevar palikt stāvoklī, taču tā nav taisnība. Ikreiz, kad sperma atrodas makstī vai vulvas apvidū, pastāv grūtniecības iespēja. Tādēļ arī pirmajā dzimumaktā noteikti vajadzētu lietot prezervatīvu vai citu pretapaugļošanās līdzekli.
Pārtrauktais dzimumakts garantē aizsardzību
Pārtrauktais akts nozīmē, ka vīrietis dzimumlocekli izņem no maksts pirms ejakulācijas. Tomēr risks pastāv vairāku iemeslu dēļ. Lai to savlaicīgi izdarītu, ir nepieciešama paškontrole, turklāt spermatozoīdi var nokļūt makstī ar preejakulātu – šķidrumu, ko izdala dzimumloceklis pirms ejakulācijas. Šī metode nepasargā arī no STS.
Visu atrisina maksts skalošana pēc seksa
Maksts skalošana ar ūdeni vai īpašu šķīdumu neaizsargā ne no grūtniecības, ne STS. Tieši pretēji – skalošana var izplatīt infekciju tālāk citās reproduktīvās sistēmas daļās, piemēram, dzemdē, olvados. Šī apšaubāmā metode noteikti nav labākais veids, kā izvairīties no infekcijas slimībām vai grūtniecības.
„Drošs sekss pasargā no liekām raizēm par iespējamajām problēmām, taču mēs, farmaceiti ik dienu aptiekā redzam, ka ne viens vien par drošu seksu laikus nav padomājis. Aptieka ir īstā vieta, kur taujāt pēc patiešām uzticamiem aizsardzības līdzekļiem,” patīkamu un drošu Valentīndienu vēlot, saka “Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs.
nu tā-es sevi pasludinu par Valentīndienas Grinču….:D savu mūžu vairs nebūšu starp tiem cilvēkiem,kuri atzīmē Valentīndienu….vsjo basta…..:D
mans vīrietis laikam ir palicis stūl*āks,nekā domāju….ievalsē dzīvoklī, ne buča,ne kaut viena roze,ne kaut kāda lētā šoķene no Top veikala,NEKĀĀĀ….:@ mī parvēršas par īstu angry bird….:D
es jau protams,ne kliedzu,ne lamājos,neko…vnk uzmetu lūpu un viss-sāku pildīt savus ikdienas vingrinājumus….
man liekas,viņš šodien ir pelnījis silence dienu un neko vairāk…:D lai nemaz nesapņo,ka būšu viņam blakus seksīgā,sarkanā vešīņā un nu tik magic notiks…:D uzvilkšu visplatākās un lielākās pidžambikses,topiņu,biezo jaku,mati copē un lai šauj dillēs…:D apbruņošos ar salvetēm končām,mīkstu segu un otrā istabā skatīšos Titāniku un gaudošu…:D
Tā nu viena sēžot mājās,aizdomājos-vai tiešām ir vajadzīga Valentīndiena,lai izrādītu,ko jūtam viens pret otru??Vai nevaram to darīt,citā dienā-jebkurā dienā??Vai tiešām vajadzīgs tieši 14.februāris??
Ar katru gadu,man arvien vairāk sākt likties,ka 14.februāris ir diena,kad puķu tirgotāji nopelna visvairāk,pārdodot sarkanās rozes. Kad šokolādes sirdis,izķer uz urrā. Kad šampanietis,līst un puto vēl vairāk,kā Jauno gadu sagaidot. Kad rotas lietu pārdevēji,berzē rokas, jo zin,lielais piķis nāk.
Jāatdzīs,arī es pāris pēdējos gadus, esmu bijusi, no tiem cilvēkiem,kas kā traki ķer un tver visu,kas ir sarkans, sirds formā un labs,neskatoties uz cenu, galvenais paķert un viss. Nez vai pie tā vainojams apkārt valdošais noskaņojums vai tas,ka arī man zīmīgajā datumā,kaut kas galvā salīp, bet tā nu tas ir.
Runājot par dāvanām,nieciņiem utt-vai tiešām,tik svarīga ir cena??Vai labāk naw, ja cilvēks no sirds ir piedomājis,ko tev dāvināt,tajā ielicis savu sirdi un varbūt,pat savas rokas, gatavojot, mēģinot un iepriecinot otru??
Kurš nosaka,kas ir gana labs,gana romantisks,gana sarkans un gana Valentīndienas derīgs??Kur paliek mīlestība, rozes,dāvanas pārējās gada dienās-vienalga vai tas ir aprīlis,jūnijs vai novembris?Kapēc vajadzīgs viens datums-14.februāris,lai pateiktu,ka tu otru mīli, lai uzdāvinātu,kādu nieciņu vai ko lielāku?
Manuprāt,jebkura diena ir pietiekami laba,lai pateitku,ka tu mīli otru un ko viņš tev nozīmē…
Bet zinot mani 14.februāri,sveces rotās istabu, ēdienu smarža piepildīs,visu dzīvokli un arī šampis putos..;)
Vogue ir radījis jaunu kolekciju, kas īpaši veltīta Valentīndienai, kad atzīšanās mīlestībā notiek biežāk kā ikdienā, kad otra cilvēka sirds iepukstas straujāk no skatiena vien. Šogad mīlestības svētkos Vogue piedāvā divus īpaši greznus modeļus, kas izstaro zīmola stilu, drosmi un krāsainību.
Vogue radītās brilles vienmēr tikušas saistītas ar saulainu, piedzīvojumiem bagātu garu. Gift of Love kolekcija piedāvā divus satriecošos acetāta saulesbriļļu modeļus košās krāsās, īpašās formās un kā īpašs pieskāriens – kristālveida sirds, kad atrodama uz kājiņu ārpuses.
VO2792SB
Retro elementi, nezūdoša elegance raksturo šo apaļo lielizmēra rāmja modeli, nedaudz kaķacs formā, ko izgrezno kristālveida sirsniņa uz briļļu kājiņu eņģēm. Krāsu palete izstaro modeļa unikalitāti – ugunssarkana krāsa un pelēkas lēcas; zila/oranža krāsa ar zilām kājiņām, dūmakaina bronzas sirds un pelēkas lēcas, pelēka-violeta/zaļa ar pelēki violetām kājiņām.
VO 2791SB
Šajā modelī jūtams jaunības pieskāriens, to raksturo biezs, kvadrātveida rāmis un modernas līnijas, kas ideāli kombinētas ar burvīgu kristāla sirsniņu uz briļļu eņģēm. Rezultātā radies neuzkrītošs, pilsētniecisks stils ar fantastisku krāsu paleti. Opāla brūna ar zilām kājiņām, dūmakaina bronzas sirsniņu un brūnām lēcām; ķiršu sarkana ar tumšām bordo kājiņām, ugunssarkana sirsniņa un pelēkas lēcas; sarkana/balta krāsa ar sarkanām kājiņām, caurspīdīga sirsniņa un pelēkas lēcas; gaiši brūna/dzeltena ar gaiši brūnām kājiņām, caurspīdīga sirsniņa un brūnas lēcas; Havana krāsa ar ugunssarkanu sirsniņu un brūnām lēcām; riekstu un ķiršu krāsas.
Brilles nopērkamas īpašos iepakojumos, lai arī tev šajā dienā kāds sagādātu pārsteigumu un pasniegtu dāvanu un, kāpēc gan neatzīties mīlestībā ar Vogue palīdzību? Sievietes to novērtēs!
Īpašās Gift of Love saulesbrilles iespējams iegādāties Optika Italiana un Fielmann optikās.
Labākā alternatīva kā būt kopā ar savu mīļoto tieši Valentīndienā, pat tad ja jūs šķir attālums, ir Logitech tīmekļa kameras izmantošana un video saziņa, kas liks jums justies tā, it kā jūs būtu līdzās viens otram. Šādai saziņai varat izmantot Skype Augstas kvalitātes video zvana bezmaksas pakalpojumu. Šī būs iespēja redzēt un runāt ar savu mīļoto arī tad, ja neatrodieties līdzās.
Viss, kas jums nepieciešams, ir kāda no Logitech tīmekļa kamerām, piemēram, Logitech QuickCam Pro 9000, QuickCam Pro piezīmjdatoriem vai arī Logitech QuickCam Sphere AF un jaunākā Skype versija. Rezultātā jūs iegūsiet bezmaksas videozvanus ar visaugstāko kvalitāti un izšķirtspēju kāda jebkad agrāk tikusi piedāvāta!
Brīžiem, kad nevēlies būt redzama vai arī tev ir nepieciešams apdomāties un izvēlēties īstos vārdus, tīmekļa kameru var izmantot, lai ierakstītu attēla vai video ziņu, ko var ar e- pasta starpniecību nosūtīt tikpat viegli kā vārdisku ziņojumu!
Tātad, vai nu jūs atrodaties tūkstošiem kilometru attālumā viens no otra vai vienkārši slepeni vēlaties sarunāt partneri vakariņām, atrodoties vēl darbā, Logitech tīmekļa kamera būs labākais veids kā panākt mīļotā cilvēka klātesamību, lai kur arī viņš atrastos!
Valentīna diena ir piemērots laiks, lai atmodinātu romantiku un bagātinātu attiecības ar interesanti un saturīgi kopā pavadītu laiku. Automašīnu nomas un pilna servisa līzinga pakalpojumu sniedzējs “Avis” apkopojis septiņas idejas, kā neierastā veidā pavadīt mīlestības svētku nedēļu.
Dzejas vakars muižā
Kad vēl, ja ne Visu mīlētāju dienā, klausīties un baudīt muzikālu dzeju par mīlestību. Cēsīs, Ruckas muižā, 14. februāra plkst. 18.30 norisināsies dzejas vakars “Mīlestība”, kurā piedalīsies Cēsu teātra aktrises Inese Romka, Inuta Briede un Lauma Daugiša. Vietu skaits pasākumā ir ierobežots, tāpēc iepriekš jāpiesakās. Vakaru var noslēgt ar naksnīgu pastaigu pa Cēsu vecpilsētas ieliņām.
Gardas vakariņas maizes ceptuvē
Maize jau izsenis ir goda vietā katra Latvijas iedzīvotāja mājās, un ne velti saka – ar mīlestību cepta maize ir visgardākā. Pavadiet Valentīna dienu vietā, kur maize top pēc senām tradīcijām un no sirds. Maizes ceptuve “Lāči”, kas atrodas Babītes pagastā, piedāvā svētkus aizvadīt sveču gaismā un garšu baudījumā. Vakariņas 14. februārī sāksies plkst. 19.00, taču iepriekš nepieciešams veikt rezervāciju.
Multimediāla pastaiga pasaku valstībā
Dodieties oriģinālā un neparastā pastaigā Valentīna dienas vakarā. Mežaparkā atrodas “Gaismas dārzs”, kurā izveidota multimediāla pasaka par Sniegbaltīti un septiņiem rūķīšiem. Gaismas eksponāti, skaņas un efekti ļaus neparastā veidā izbaudīt vienu no populārākajām bērnības pasākām. Ieeja pasākumā 14. februārī no plkst. 17.00 pa estrādes teritorijas 7. vārtiem.
Mīlestības svētku tirgus
16. un 17. februārī Rīgā, Vērmanes dārzā, norisināsies mīlestības svētku tirdziņš. Būs iespēja ne tikai pastaigāties svaigā gaisā, bet arī iegādāties vietējo amatnieku un mājražotāju darinājumus un baudīt karstus dzērienus un našķus. Svētku tirgus abas dienas darbosies no plkst. 10.00 līdz plkst. 17.00
Valentīna dienas randiņu ekspedīcija
17. februārī plkst. 11.00 notiks foto orientēšanās pastaiga pa romantisko Āgenskalnu. Piedalīties var gan ģimenes, gan pāri. Šajā randiņu ekspedīcijā būs jāveic dažādi uzdevumi, lai iepazītu vienam otru tuvāk, noskaidrotu saderību un sacenstos par galveno balvu. Ja vēlaties piedalīties, līdz 14. februāra vakaram nepieciešams reģistrēties.
Mīlestības paušana ar šokolādi
Šokolāde ir populāra dāvana iepriecināšanai Valentīna dienā, tāpēc Šokolādes muzejs Pūrē sagatavojis atraktīvas un romantiskas aktivitātes, lai par dāvanu kļūtu arī kopīgi pavadīts laiks. Rezervējiet dalību pasākumā un dodieties uz Pūri 18. februārī plkst. 13.00, lai radoši darbotos ar šokolādi, veiktu interesantus uzdevumus un iemūžinātu brīžus mīļās kopbildēs.
Lidmašīnu vērošana
Ja vēlaties pasapņot divatā, nodoties netraucētām sarunām un lidmašīnu vērošanai, apmeklējiet lidmašīnu vērotavu Skultē. “Arī automašīna var būt lieliska vieta randiņam. Ja šajā Valentīna dienā esat nolēmuši skatīties, kā paceļas un nolaižas lidmašīnas, parūpējieties par līdzpaņemtiem aromātiskiem un siltiem dzērieniem, kā arī uzkodām, lai radītu īstu randiņa sajūtu,” iesaka “Avis” līzinga departamenta vadītāja Daina Kantāne.
Tava sirds pukst straujāk, vēderā lido taureņi un tu nevari beigt pārbaudīt savu telefonu… Kad esi iemīlējusies tavas smadzenes un ķermenis tiek pārpludināti ar ķimikālijām, kas rada labu pašsajūtu, aizvedot tevi emocionālos amerikāņu kalniņos.
Mīlestība ir viena no spēcīgākajām cilvēku vēlmēm, uzskata doktors Arturs Ārons , pasaulslavenais sociālais psihologs un “Stony Book” universitātes profesors, kurš mīlestību pēta kopš 1968. gada.
“Mīlestība ir vēlme, motivācija, dzinulis. Tas ir tikpat primitīvi kā ēst. Tā ir intensīva vēlme būt kopā ar savu simpātiju,” komentē Arturs Ārons.
Profesore Lūsija Brauna skaidro, ka iemīlēšanās mehānismi ir gandrīz kā reflekss, kas līdzinās elpošanai. Tas ar mums notiek neapzināti un ir ārpus mūsu kontroles!
Ja tev liekas, ka esi atkarīga no mīļotā, tam ir iemesls. Tas sākas ar dopamīnu, ķīmisko vielu, kas kontrolē tavu smadzeņu labsajūtu, šo sajūtu varētu pielīdzināt narkotiskajām vielām. Brauna un Ārons veikuši visai interesantu pētījumu, vairākiem cilvēkiem tika iedota mīļotā cilvēka fotogrāfija un simpātijai līdzīgas personas foto.
Aplūkojot līdzīgās personas foto ar īpašu ierīču palīdzību tika secināts, ka smadzenēs nenotiek nekādi satraucoši procesi. Kad līdzīgās personas fotogrāfija tika nomainīta uz simpātijas foto, tad smadzenēs tika novērots serotonīns jeb laimes hormons, kas regulē mūsu garastāvokli un padara to priecīgāku. Šo hormonu var aktivizēt ne tikai iemīloties, bet arī sportojot un saņemot saules starus.
Interesanti, ka cieņpilnas un mīlošas attiecības spēj mazināt sirds un asinsvadu slimību risku, veicināt ātrāku brūču sadzīšanu. Iemīlēšanās veicina mazāku apetīti, mazāku vēlēšanos nodoties kaitīgiem ieradumiem un ievērojami mazina stresu, depresiju.
Pastāv arī tāda mīlestība, kura spēj eksistēt mūžīgi, tas nav tikai periods jeb posms. Tu vari būt attiecībās 20 gadus un justies lieliski, ja kāds pārbaudītu tavu smadzeņu darbību, tad pastāv liela varbūtība, ka tavas smadzenes parādītu tādu pašu ainu, kā tikko iemīloties.
“Mēs nerunājam par intensīvu, jaunu mīlestību ar daudziem fiziskiem un seksuāliem aspektiem. Dažu pāru smadzenes izskatījās tā, it kā viņi tikko būtu iemīlējušies,” sacīja Ārons.
Mīlestībai ir dažādi termiņi, bet šie pētījumi pierāda vienu – īsta mīlestība ir atrodama un patiešām pastāv!
Vai nav lieliski, ka pasaulē vienīgais muzejs par Sauli atrodas tieši pie mums, Latvijā? Šis unikālais muzejs piedāvā ne tikai aizraujošas un interaktīvas ekskursijas, bet arī iespēju izbaudīt Mīlestības dienas jaukos mirkļus un sagādāt pārsteigumu sev mīļam un tuvam cilvēkam.
Muzeja galvenā tradīcija ir dāvāt apmeklētājiem saules siltumu un gaišumu, tāpēc, katram viesim ir iespēja apgleznot nelielu gipša saulīti ar akrila krāsām, un, paņemot līdzi savu apgleznoto sauli par piemiņu no muzeja, tu paņem arī daļu no saules siltuma.
Saules muzejs būs patiesi pagodināts un priecīgs tevi redzēt muzejā par godu Valentīndienai, dāvājot tev un tavam mīļotajam gaišu un pozitīvu atmosfēru, kā arī sasildot ar karstu zāļu tēju.
Atnāciet uz Saules muzeju, lai atrastu savu sauli!
Nepamanīt Valentīndienas tuvošanos bija vienkārši neiespējami – miljoniem sirsniņu, eņģelīšu un visādu sarkanu nieciņu bija apsēsta visa pilsēta. Bet kāpēc gan cilvēku sejās nevarēja lasīt prieku un to īpašo svētku dzirksti? Bet varbūt es to nepamanīju? Laikam jau tiem, kas ir vieni, Valentīndiena nedod tik lielu prieku kā tiem, kam ir kāds ar ko to nosvinēt. Bet kad iedomājos, ka man vajadzētu skriet pa lielveikalu, lai atrastu kaut ko, kas iepriecinātu manu vīrieti, mani pārņem nelielas šausmas. Tomēr tas ir tikai mazs mierinājums. Protams, arī vientuļie sirsniņdienu varēja nosvinēt godam, tik daudz pasākumu un ballīšu (alkohola, sarunātu muļķību, galvassāpju nākamajā dienā un kauna izjūtu par savu uzvedību). Arī es šoreiz piederēju pie šīs sabiedrības daļas, nebija jau slikti, tikai nākamais rīts bija salīdzināms ar ceļaruļļa uzbrukumu vai zobu sāpēm. Lai nu kā, ceru, ka jums Valentīndiena bija izdevusies!!! 🙂
Valdzinošā sievišķība. “Viena daļa cilvēku domā, ka deja ir nodarbe tikai jauniešiem, taču tas ir maldīgs, vecmodīgs uzskats. Jūs katra esat kā zieds, kurš var ziedēt jebkurā vecumā, atliek vien būt īstai sievietei. Svarīgākais, ka esi gatava jaunām sajūtām, ka esi gatava mainīties, un nav būtiski kādi ir Tavi parametri, nav svarīgi vai Tu jau esi kādreiz dejojusi, bet gan nozīmīga ir Tava vēlme kļūt sievišķīgākai, graciozākai un, galubeigās, arī seksuālākai. Sāc dejot, un deja Tevi atvērs, un tālāk, rau arī Tavā dzīvē var daudz kas mainīties.
ES TEVI APSVEICU!
JA LASI ŠĪS RINDAS, TAS NOZĪMĒ, KA VĀRDS SIEVIŠĶĪBA IR TEV SVARĪGS!
Kas ir sievišķība? Vārdnīca skaidro, ka “Sievišķība – tas ir tādu īpašību, kā emocionalitāte, maigums, trauslums, sirsnība, uzticība, kopums, kas izsauc, izraisa vīrietī vēlēšanos sievieti aizsargāt.”
Sievišķīga sieviete, pieņem savu sievietes dzimumu, pieņem to, ka ir sieviete, priecājas par to, izmanto savus ķermeņa un psihes resursus, mācās valdīt ar savu sievišķīgo spēku, nevis attīstīt sevī vīrišķo enerģiju.
Galvenais mērķis sievietes dzīvē ir saglabāt savu sievišķību, un dzīvot saskaņā ar savu ķermeni, ne velti mēs katra esam izvēlējušās piedzimt sievietes ķermenī. Mūsu ķermenis — tā ir pirmā atslēga mūsu sūtības atrisinājumam.
Apstājies uz brīdi un padomā:
* Tu pieņem savu sievišķo dabu?
* Tu pieņem savu sievišķīgo spēku?
* Paskaties uz sevi ar vīrieša acīm: Vai Tevi gribas aizsargāt?
* Vai Tu jūties sieviete?
Lai tiktu uz priekšu, paveiktu varoņdarbus, varbūt arī lauztu sevi un pārvarētu neiedomājamas grūtības, tādiem darbiem nepieciešams cits ķermenis – vīrišķais. Un, kad sieviete dzīvo, pēc vīrišķā ķermeņa noteikumiem, sāk ciest sievietes psihe un enerģija, parādās slimības un problēmas.
Sievišķība,
* tas ir stāvoklis, kas atgādina sievietei par viņas spēku!
* tā ir īpašība, kura atmodina vīrietī spēku, vīrišķību un atbildību!
* tas ir stāvoklis, kas veido mūs, sievietes, par īstām sievietēm enerģētiskajā un fiziskajā sapratnē, nevis vienkārši ar nosaukumu pasē, kur atzīmēta sievietes dzimte.
Šobrīd daudz tiek runāts par sievišķību. Kāpēc? Droši vien tādēļ, ka ir pienācis laiks mainīt domāšanu, attieksmi… Informācijas par šo tēmu ir ļoti, ļoti daudz, bet cik no tā tiek realizēts, ieviests dzīvē, to zinām tikai mēs pašas. Neviļus ir izveidojies tā, ka manas Valdzinošās sievišķības audzēknes nāk mācīties ne tikai dejot, bet mēs jau esam kļuvušas par kopu, kurā dalāmies ar to, kas mums ir, lai ne tikai ar kustībām mēs kļūtu sievišķīgas, bet mainītos arī savā attieksmē un domāšanā.
Daudzas manas audzēknes ir atzinušas, ka kustība, dejošana kopā ar pareizu domāšanu dod lielu efektu. Ja izveidosi sevī svarīgākās sievišķības sajūtas, Tu redzēsi kā izmainīsies apkārtējo attieksme pret Tevi, un Tu pati sajutīsies kā īsta sieviete – jutekliska un patiesa.
Lūk, dažas atsauksmes no dāmām, kuras apmeklējušas manas nodarbības:
“Juta, liels paldies par enerģijas devu, ko saņēmu nodarbībā! Paldies par sajūtu apmaiņu starp mums, meitenēm. Ir brīži, kad otra cilvēka dalīšanās emocijās ir tik būtiska! Un mēs to darījām! Caur deju, ar kustību, varbūt pat atklājot savus sapņus, savas vēlmes un cerības, savas sajūtas! Tā bija emocionāli piesātināta nodarbība, paldies Jums, ka parādījāt ceļu uz Deju!” (Liene)
“Mums ir dota bezgalīgu iespēju virkne sevis satikšanai, taču mēs rūpīgi ignorējam tās, atrunājamies, attaisnojamies un brīnamies par prieku ārpus mums. Dodiet sev iespēju – ļaut sev ļauties satikt sevi! Tas ir reāli kaifīgi! Kosmoss zibenīgi reaģē uz pozitīvām pārmaiņām un bagātīgi atalgo ar bezgalīgu ļaušanos. Deja ir mans dabiskais stāvoklis! Deja ārstē un dziedina! Brīnumaini! Juta iet aizvien dziļāk un aicina mūs līdz. Es piedalos!” Lāsma
“Ja Tevi uzrunāja nosaukums vai arī zemāk minētais, tad es iesaku: jo es biju uz šo nodarbību. Tas bija maigs ceļojums savas sievišķības atklāšanā, izjušanā, spilgtināšanā! Tagad katru dienu ar labpatiku izbaudu patīkamās sajūtas sevī un savā ķermenī.” Vija
Kas Tev jādara, lai arī Tu attīstītu sevī sievišķīgās īpašības? Tev ir izvēles iespējas:
1. Trešdienās 19.00 – 20.30, notiek Lady Styling nodarbības, kurās Tu apgūsi Salsu, Rumba, Ča-ča-ča, Tango, Bačatu. Vairāk – http://www.jutavanaga.lv
28.novembrī pasaules slavenā beļģu dziedātāja Lara Fabiāna priecēs Latvijas fanus ar neaizmirstamu uzstāšanos Arēnā Rīga jaunā albuma “Le Secret” koncertturnejas ietvaros.
Unikālās balss īpašniece šobrīd ir apceļojusi piecus kontinentus un visā pasaulē pārdevusi vairāk nekā 12 miljonus albumu. Viņas jaunākais muzikālais veikums “Le Secret” laists klajā 2013.gada 15.aprīlī un to var uzskatīt par dziedātājas līdz šim personiskāko un intīmāko albumu – tas ir muzikāls un māksliniecisks ceļojums 17 dziesmu garumā uz Laras Fabiānas slēptākajām dvēseles šķautnēm. Jau nākamajā dienā pēc iznākšanas tas iekaroja Francijas un Beļģijas mūzikas topus. Lara par šo albumu saka: “”Le Secret” ir noslēpums, kuru ikviens vēlas uzzināt, spītējot kulturālām barjerām un ieradumam meklēt drošību un komfortu apkārtējā pasaulē. Albums stāsta par dzīves ceļu, kura laikā jātiek galā ar izaicinājumiem, traģēdijām, maldīgiem uzskatiem un sliktām izvēlēm. Tajā pašā laikā tas ir kā vesels piedzīvojums, iekšēji atbrīvojošs ceļojums. Es uzskatu, ka ikvienā no mums mīt absolūts spēks, lai sevi mainītu, lai atklātu paši savu noslēpumu, kas ļautu arī mums pašiem kļūt labākiem.”
Pasaules turneja, kurā dziedātāja popularizēs savu albumu “Le Secret”, sākas 2013. gada septembrī. Tās ietvaros paredzēti aptuveni 100 koncerti Beļģijā, Francijā, Šveicē, ASV, Baltkrievijā, Krievijā un citās valstīs.
Biļetes uz Laras Fabiānas koncertu, kas Rīgā notiks 28.novembrī, ir nopērkamas “Biļešu servisa” kasēs visā Latvijā, kā arī interneta lapā www.bilesuserviss.lv. Biļešu cenas no Ls 30 līdz 125.
Ņemot vērā, ka Covid-19 izplatība Latvijā aizvien pieaug un epidemioloģiskā situācija pasliktinās, valdībai jābūt gatavai iedarbināt “D+ konceptu” stingrāku ierobežojumu noteikšanai, šādu nostāju žurnālistiem pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Politiķis skaidroja, ka pašreizējā situācija ir visai līdzīga pērnā gada decembrim, kad veselības aprūpes nozarē tika izsludināts ārkārtas stāvoklis.
Latvija ir to nedaudzo Eiropas valstu vidū, kur saslimstība turpina augt, turklāt tā ir augstāka nekā vidēji Eiropā, stāstīja Pavļuts, uzsverot, ka šis nav atbilstošais laiks, lai mazinātu drošības pasākumus un ierobežojumus.
Video
Lai gan formāli “D+ koncepta” parametri nav iestājušies, Pavļuta ieskatā, par tā ieviešanu būtu jāsāk domāt jau tagad, “nesagaidot pēdējo mirkli, kad ir patiešām slikti”.
Līdzīgu nostāju ministrs aģentūrai LETA pauda jau pagājušajā nedēļā, norādot, ka Operatīvās vadības grupai un ekspertiem būtu steidzami jāsagatavo apspriešanai valdībā stingrāku ierobežojošo pasākumu kopums, ja saslimstības ar Covid-19 kāpums Latvijā turpināsies.
Latvijā saslimstības rādītāja pieaugums aizvien turpinās, kopš sestdienas tam pārsniedzot 450 gadījumu robežu.
Marta sākumā Pavļuts pauda nostāju, ka būtu jāstrādā pie jaunu drošības pasākumu ieviešanas jaunā Covid-19 paveida ierobežošanai, vienlaikus valdībā vienojoties un gatavojoties nepieciešamības gadījumā ieviest stingrākus ierobežojumus.
Vēlāk, 26.martā, Ministru kabinets pieņēma zināšanai Krīzes vadības padomes sekretariāta izstrādātos kritērijus lokdauna ieviešanai gadījumā, ja būtiski pasliktināsies epidemioloģiskā situācija. Tā dēvētais “D+ koncepts” paredz ieviest lokdaunu, ja izpildās viens no vairākiem kritērijiem.
Valdība otrdien uzklausīja informatīvo ziņojumu un atbalstīja valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanu.
Valdība atbalstīja VAD ieviešanu vīriešiem no 18 līdz 27 gadiem un sievietēm brīvprātīgi ar 2028.gadu, nodrošinot maksimāli plašu pilsoņu iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā, kas nodrošinātu vienlīdzības principu pilsoņu pienākumam iesaistīties valsts aizsardzībā.
Tāpat ministri atbalstīja ziņojumā piedāvāto pakāpenisko VAD ieviešanu no 2023. līdz 2027.gadam ar pirmo iesaukumu 2023.gada janvārī.
Plānots, ka aizsardzības ministrs līdz septembra beigām iesniegs Ministru kabinetā normatīvo aktu projektus, kas nepieciešami VAD ieviešanai.
Paredzēts, ka Aizsardzības ministrija (AM) līdz gada beigām iesniegs valdībā precizētās izmaksas VAD ieviešanai. Aizsardzības izdevumiem, tostarp, VAD ieviešanai un uzturēšanai AM rosinājusi līdz 2027.gadam atvēlēt 3% no iekšzemes kopprodukta.
Video
Tāpat līdz septembra beigām plānots izveidot divas darba grupas – viena nodarbosies ar valsts civilā dienesta darbības principu, organizācijas un finansēšanas noteikšanu. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) otrdien valdības sēdē norādīja, ka civilais dienests nebūtu administrējams no AM puses, šis dienests būtu katras iesaistītās ministrijas pārraudzībā. Vienlaikus civilo dienestu varētu sākt gadu vēlāk nekā VAD.
Otra grupa nodarbosies ar VAD ieviešanai un uzturēšanai nepieciešamo datu bāžu administrēšanu.
Jau ziņots, ka AM iesniegusi saskaņošanā atbildīgajām ministrijām VAD likumprojektu, kurā detalizēti izskaidrota dienesta būtība un norise un atbildība. Vienlaikus ir sagatavoti saskaņošanā citi minēto reformu pavadošie likumprojekti.
Likumprojekts paredz, ka VAD pilda 11 mēnešus NBS regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, vai ne mazāk kā piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katrā gadā.
Tāpat VAD pildīs, apgūstot augstskolu studentu speciālo militārās apmācības kursu, kapelānu dienestam noteikto reliģisko organizāciju ordinēti garīdznieki un personas, kuras mācās šo reliģisko organizāciju garīgā personāla mācību iestādēs, apgūstot kapelāna kursu aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā un termiņā.
VAD arī pildīs, apgūstot militārās medicīnas kursu augstskolu un koledžu ārstniecības studiju programmās.
VAD pakļautajām personām šajā likumā noteiktajā kārtībā aktīvo dienestu varēs aizstāt ar valsts civilo dienestu, kuru regulē Valsts civilā dienesta likums, ja tās savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt aktīvo dienestu, to veselības stāvoklis neatbilst VAD, bet atbilst valsts civilajam dienestam.
Attiecībā uz personu reģistrāciju un iesaukšanu likumprojekts paredz, ka AM atbildīgajai struktūrvienībai tiek nodrošināta bezmaksas tiešsaistes piekļuve Fizisko personu reģistram, Sodu reģistram, Invaliditātes informatīvajai sistēmai, Valsts izglītības informācijas sistēmai un Latvijas E-veselības sistēmai informācijas iegūšanai par iesaucamo reģistrācijas datiem, izglītību, nodarbošanos, ģimenes sastāvu, sodāmību un veselības stāvokli.
Ministrijas atbildīgā struktūrvienība savu uzdevumu izpildei būs arī tiesīga pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, ārstniecības iestādēm un citām juridiskajām personām informāciju par iesaucamajiem.
VAD iesauks vīriešus no 18 līdz 27 gadu vecumam. Dienestā brīvprātīgi varēs iestāties vīrieši un sievietes no 18 līdz 27 gadu vecumam.
Iesaucamo veselības stāvokļa atbilstības novērtēšanu veiks iesaucamo ģimenes ārsti. Ministru kabinets noteiks iesaucamo veselības stāvokļa pārbaudes prasības un kārtību. AM atbildīgā struktūrvienība aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā veiks atkārtotu veselības stāvokļa novērtēšanu gadījumos, kad iesaucamais būs atzīts par nederīgu šim dienesta veidam veselības stāvokļa dēļ.
Iesaucamo profesionāli psiholoģisko testēšanu un viņu kopējo atbilstību valsts aizsardzības dienestam izvērtēs AM atbildīgā struktūrvienība sadarbībā ar NBS aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.
AM atbildīgās struktūrvienības vadītājs pēc tam, kad būs izvērtēta iesaucamā atbilstība VAD vai izskatīts iesaucamā pieteikums valsts civilā dienesta pildīšanai, attiecībā uz katru iesaucamo pieņems vienu no trim iespējamajiem lēmumiem. Pirmkārt, iesaukt VAD, norādot dienesta pildīšanas vietu un ierašanās laiku dienesta uzsākšanai. Otrkārt, atlikt uz konkrētu termiņu iesaukšanu VAD. Treškārt, neiesaukt VAD, noņemot no VAD uzskaites, ja iesaucamais neatbilst dienestam noteiktajām prasībām.
Lēmumu par neiesaukšanu dienestā varēs pieņemt attiecībā uz deviņām pilsoņu kategorijām. Pirmkārt, pilsoni, kura veselības stāvoklis neatbilst VAD noteiktajām prasībām. Otrkārt pilsoni, kurš mācās valsts licencētajās vidējās vispārējās izglītības un profesionālās izglītības mācību iestādēs. Treškārt, pilsoni, kurš ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Ceturtkārt, pilsoni, kurš kriminālprocesā ir atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto.
Piektkārt, pilsoni, kurš par magu vai sevišķi smagu noziegumu notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret viņu izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Sestkārt, pilsoni, kurš ir sodīts par noziegumu, izņemot par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, ja sodāmība nav noņemta vai nav dzēsta likumā noteiktajā kārtībā.
Dienestā neiesauks pilsoni, kurš ir bērna vienīgais vecāks, pilsoni, kuram VAD aizstāts ar valsts civilo dienestu, pilsoni, kuram ir arī kādas citas valsts pilsonība un kurš ir dienējis ārvalstu militārajā dienestā vai pildījis valsts civilo dienestu. Dienestā arī neiesauks profesionālā dienesta karavīru, kurš profesionālajā dienestā nepārtraukti nodienējis ne mazāk par trim gadiem, kā arī Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolventu.
VAD var neiesaukt personas, kuras svarīgu iemeslu dēļ vēlas pildīt VAD citā laikā tuvāko triju gadu laikposmā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam. Otrreizēja neiesaukšana šā iemesla dēļ nebūs pieļaujama.
Izvērtējot VAD karavīra iecelšanu NBS struktūrvienības amatā, NBS varēs lūgt Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu par VAD karavīra iecelšanas amatā atbilstību nacionālās drošības interesēm.
Ja Zemessardzes vienībā ieskaitītais VAD karavīrs izvairīsies no dienesta izpildes, viņu pārcels 11 mēnešu gara valsts aizsardzības dienesta izpildei NBS vienībā. Zemessardzē pavadītais laiks VAD netiks ņemts vērā VAD izpildē NBS vienībā.
Ja VAD karavīrs izvairīsies no dienesta izpildes augstskolu studentu speciālo militāro apmācības ietvaros, viņu pārcels 11 mēnešu gara VAD izpildei NBS vienībā. Augstskolu studentu speciālās militārās apmācības ietvaros pavadītais laiks netiks ņemts vērā VAD izpildē NBS vienībā.
Likumprojekts paredz, ka darba devējam vai izglītības iestādei jāatbrīvo persona no darba vai studijām AM atbildīgās struktūrvienības iesaukumā norādītajā laikā, saglabājot darba vietu vai tiesības turpināt mācības ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi bija pirms iesaukšanas, ja karavīrs pilda VAD.
Valsts licencētajās mācību iestādēs vismaz viena ceturtdaļa no vietām, kas paredzētas studentiem, kuru apmācību apmaksā no valsts budžeta, būs rezervējama tiem no VAD atvaļinātajiem karavīriem, kuri ir nokārtojuši iestājpārbaudījumus, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc atvaļināšanas rezervē dienas.
VAD karavīram, kurš dienesta laikā godprātīgi pildījis savus tiešos dienesta pienākumus, būs priekšrocības ieņemt civildienesta ierēdņu amatus vai amatus arī citās valsts institūcijās, ja šo personu un citu amata pretendentu darba spējas, teorētiskā un praktiskā sagatavotība ir vienādas.
Paredzēts, ka VAD karavīram būs tiesības saņemt dienesta pienākumu izpildes kompensāciju, un katrs VAD karavīrs dienesta laikā saņems karavīram noteikto uzturdevu, karavīra formas tērpu un nepieciešamo dienesta inventāru.
Likumprojekts paredz, ka katrs iesaucamais un VAD karavīrs būs personīgi atbildīgs par to, lai dzīvesvietas maiņa, izbraukšana no valsts vai citi neparedzēti apstākļi neradītu šķēršļus VAD izpildei.
Par izbraukšanu no Latvijas uz laiku, kas ilgāks par sešiem mēnešiem, iesaucamajam rakstveidā būs jāpaziņo AM atbildīgajai struktūrvienībai.
Dzīvesvietas maiņas gadījumā iesaucamajam un VAD karavīram 10 darbdienu laikā, kopš viņš pastāvīgi dzīvo deklarētajā dzīvesvietā, rakstveidā vai ierodoties personiski būs jāpaziņo par šo dzīvesvietu AM atbildīgajai struktūrvienībai.
Iesaucamajiem, kuri dzīvo vai uzturas ārvalstīs, līdz 26 gadu vecumam būs jāatgriežas Latvijā un jāpiesakās AM atbildīgajā struktūrvienībā VAD pienākumu pildīšanai.
AM veiks sociālās apdrošināšanas iemaksas par VAD karavīriem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajā kārtībā.
Par VAD izpildei vai tā reģistrācijai pakļauta pilsoņa izvairīšanos ierasties pēc AM atbildīgās struktūrvienības uzaicinājuma izteiks brīdinājumu vai piemēro naudas sodu līdz 50 eiro.
Par VAD iesauktās personas neierašanos bez attaisnojoša iemesla AM atbildīgās struktūrvienības norīkojumā norādītajā dienesta vietā piemēros naudas sodu līdz 75 eiro.
Savukārt, ja izvairīšanās ilgs vairāk par desmit dienām vai izvairīšanās no iesaukuma dienestā izpaudīsies kā miesas bojājumu sev nodarīšana vai slimības simulēšana, viltojot dokumentus vai citādi maldinot, tad par to vienlaikus virzāmajos grozījumos Krimināllikumā būs paredzēta kriminālatbildība.
AM sagatavotie grozījumi Krimināllikumā paredz, ka par VAD pakļautas personas izvairīšanos no iesaukuma dienestā, ja šī izvairīšanās ilgusi vairāk par desmit dienām, varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz trim mēnešiem. Par izvairīšanos no iesaukuma VAD, nodarot sev miesas bojājumus vai simulējot slimību, viltojot dokumentus vai citādi maldinot varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz trim gadiem.
Par dienesta vietas atstāšanu nolūkā izvairīties no VAD, kā arī par neierašanos šajā pašā nolūkā dienestā norīkošanas vai pārcelšanas gadījumā, neierašanos no komandējuma vai atvaļinājuma varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz trim gadiem.
Operatīvā vadības grupa piedāvā divus scenārijus epidemioloģiskās situācijas uzlabošanai, abos variantos paredzot attālinātā darba ieviešanu, bet klātienē atļaujot strādāt ražojošajiem uzņēmumiem.
Minēto priekšlikumus otrdien skatīs valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.
Operatīvā vadības grupa izstrādājusi kopumā četrus scenārijus, tomēr valdībai piedāvās lemt par diviem – scenāriju “A”, kas tostarp paredz priekšlikumus ekonomikas funkcionēšanai Covid-19 apstākļos, un scenāriju “D”, kas paredz priekšlikumus maksimāliem piesardzības pasākumiem.
“A” scenārijs paredz, ka vīrusa izplatības mazināšana balstīta uz attālinātu darbu. Vienlaikus darbu klātienē turpinātu ražojošo nozaru uzņēmumi, kas kopumā nodarbina ap 221 000 cilvēku jeb 25% no valstī nodarbinātajiem. Ražojošie uzņēmumi varētu turpināt darbu, ievērojot maksimāli iespējamu darbinieku distancēšanos, ieviešot Covid-19 drošu nozares protokolu, piemēram, darbu maiņās.
Citās nozarēs darbu klātienē rosināts atļaut tikai ar iestādes vadītāja atļauju, savukārt klātienes pakalpojumus varētu sniegt tikai ar iepriekšēju pierakstu.
Rosināts piešķirt 60 eiro atbalstu katram strādājošajam par attālinātā darba veikšanu, šo summu neapliekot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
“A” scenārijs paredz aizliegt apmeklēt publiskas vietas, nodrošināt viesnīcu uz Covid-19 pozitīva testa pamata, veicināt izmitināšanas programmas pieejamību, sedzot 80% no izmaksām, tostarp ēdināšanai, kā arī nodrošināt stingru inficēto un kontaktpersonu uzraudzību.
“A” scenārijs paredz mazināt maksimāli pieļaujamo pasažieru skaitu līdz 30% no transporta ietilpības, kā arī rosināts atteikties no pašvaldību stāvvietu maksas privātam transportam.
Šajā scenārijā paredzēta pūļa testēšana un mērķtiecīgs skrīnings nolūkā ātri identificēt Covid-19 perēkļus, lai tos lokalizētu, kā arī identificēt riskus konkrētos segmentos.
“A” scenārijs paredz bērnudārzu nodrošināt vecākiem, kuri nevar strādāt attālināti. Tāpat rosināts savlaicīgi gatavot vienotu ierobežojumu mazināšanu un nozaru drošas, pakāpeniskas atvēršanas secību un plānu, balstoties uz nozaru nozīmīguma, epidemioloģisko un ekonomisko analīzi.
Savukārt “D” scenārijs paredz ieviest pasākumus pēc iespējas ātrāk, piemēram, no 15.marta, ieviešot striktākus pasākumus proaktīvi.
Attiecībā uz darba organizēšanu arī “D” scenārijs paredz, ka darbinieki klātienē strādā tikai ar darba devēja pamatotu rīkojumu, lai nodrošinātu būtisku neatliekamu darbu nepārtrauktību, ko nevar veikt attālināti savā dzīves vietā. Arī šajā scenārijā plānots atļaut sniegt tikai būtiskus pakalpojumus un strādātu tikai būtiski ražošanas uzņēmumi, bet šo uzņēmumu, tostarp tirdzniecības pakalpojumu sniedzēju atbalsta darbinieki maksimāli strādātu attālināti.
Attiecībā uz pārvietošanos un pulcēšanos “D” scenārijs paredz pienākumu uzturēties savā dzīvesvietā vienas mājsaimniecības ietvaros, bet atstāt dzīvesvietu būtu atļauts tikai pamatotas nepieciešamības gadījumā, piemēram, lai dotos iepirkties, saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus, aprūpētu dzīvniekus, veiktu fiziskās aktivitātes.
Reliģiskās darbības veikšanas vietas klātienē darbotos tikai reliģisko svētku dienās, tāpat tiktu pārtraukta muzeju darbība ārtelpās un dabas taku darbība.
“D” scenārijs paredz mācību procesa norisi rīkot attālināti visās izglītības iestādēs, izņemot pirmsskolas izglītības programmas apguvi bērniem, kuru likumiskie pārstāvji paši nevar nodrošināt bērnu pieskatīšanu. Savukārt sporta norise notiktu tikai individuāli ārtelpās, izņemot Latvijas pieaugušo izlases, Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Paralimpiskās vienības sportistu, kā arī komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu komandu pilngadīgu profesionālu sportistu treniņi ārtelpās. Šajā scenārijā nenotiktu nekādi sporta pasākumi.
Veselības aprūpē tiktu nodrošināta tikai neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi, Valsts asinsdonoru centra sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi, vakcinācijas pakalpojumi, veselības aprūpes pakalpojumi mājās, grūtnieču aprūpe un laboratorijas pakalpojumi.
“A” scenārijs paredz, ka Covid-19 gadījumu skaits līdz 1.maijam jeb 55 dienās varētu sasniegt 27 389, hospitalizēto skaits – 3835, bet nāves gadījumu skaits varētu sasniegt līdz 548 gadījumiem. Savukārt kontaktpersonu loks veidotu 43 822 gadījumus.
Pēc “B” scenārija prognozēts, ka Covid-19 gadījumu skaits veidotu 34 891 gadījumu, hospitalizēto skaits – 4885, bet prognozētais nāves gadījumu skaits būtu 689. Savukārt 55 826 gadījumi būtu iespējamais kontaktpersonu skaits.
“C” scenārijā Covid-19 gadījumu skaits 55 dienās varētu sasniegt vēl 55 361 gadījumu, bet hospitalizēts tiktu 7751 Covid-19 slimnieks. “C” scenārijs līdz 1.maijam prasītu vēl 1107 cilvēku dzīvības un 88 578 cilvēki kļūtu par Covid-19 kontaktpersonām.
Savukārt “D” scenārijā Covid-19 gadījumu skaits veidotu 11 765 gadījumus, hospitalizēti tiktu 1647 cilvēki, bet mirušo skaits varētu būt līdz 235 gadījumiem. “D” scenārijā kontaktpersonu skaits varētu būt līdz 18 824.
No ekonomiskā aspekta “A” scenārijs vienā nedēļā radītu zaudējumus 49,4 miljonu eiro apmērā, trīs nedēļās – 148,2 miljonus eiro jeb 0,51% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
“B” scenārijs prognozē 45,2 miljonu eiro negatīvu efektu vienā nedēļā, bet 135,5 miljoni eiro jeb 0,46% no IKP būtu trīs nedēļās.
“C” scenārija negatīvais fiskālais efekts vienā nedēļā būtu 35,6 miljoni eiro, bet trīs nedēļās – 106,7 miljoni eiro jeb 0,36% no IKP.
Savukārt “D” scenārijā negatīvā fiskālā ietekme pirmajā nedēļā veidotu 241,7 miljonus eiro, bet trīs nedēļās – 725 miljonus eiro jeb 2,5% no IKP.
Latvijā būs ilgi jāsadzīvo ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19, tomēr valdība lems par pakāpenisku izeju no ārkārtējās situācijas, otrdien žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Premjers norādīja, ka Latvijā Covid-19 izplatība joprojām tiek kontrolēta, tomēr citviet pasaulē šī slimība joprojām plosās un vēl nav radītas zāles cīņai pret šo vīrusu.
Video
Kariņš atzina, ka Latvijā ir jāstrādā atbildīgi, lai varētu pakāpeniski atvērt ekonomiku, nodrošinot sabiedrības veselību un drošību.
“Šo ceturtdien valdība plāno skatīt jautājumu par ārkārtējās situācijas termiņu – to pagarināt, nepagarināt, uz cik ilgu laiku, kas varētu notikt ar pulcēšanās ierobežojumiem. Bet galvenais ir – kā varam iemācīties ilgtermiņā sadzīvot ar Covid-19, kas jāmaina kopīgajā uzvedībā, lai varētu atjaunot ekonomiku un ļautu cilvēkiem strādāt, vienlaikus pasargājot no saslimšanas. Meklēsim pareizāko līdzsvaru tam, kā pakāpeniski iziet no ārkārtējās situācijas, zinot, ka vīruss pasaulē nav uzvarēts,” pauda Kariņš.
Lūgts konkretizēt savu pozīciju jautājumā par ārkārtējās situācijas pagarināšanu, Kariņš norādīja, ka šis jautājums ir saistīts ar virkni citu jautājumu, piemēram, valsts pabalstu krīzē cietušajiem, kas ar ārkārtējās situācijas beigām tiktu pārtraukts.
“Skatīsimies uz to, ko varam mīkstināt ierobežojumos. Juristi valdībā runā, kā būtu pareizāk – iet ātrāk uz ārkārtējās situācijas atcelšanu un turpināt ierobežojumus vai arī turpināt ārkārtējo situāciju kopumā. Šodien uzklausījām ekspertus, lai saprastu, kādus soļus varam spert. Te no svara būs tas, ko dara [Baltijas valstu] kaimiņi. Mēs varētu atvērt gaisa satiksmi, bet, ja lidmašīnai nebūs kur nosēsties… Strādāsim ar kaimiņiem, lai nonāktu pie kopīga redzējuma. Es paredzu, ka visur tiks ievērots pakāpeniskums,” sacīja Ministru prezidents.
Premjers informēja, ka rīt viņam plānota saruna ar Baltijas valstu premjerministriem, lai spriestu par Baltijas valstu telpas atvēršanu cilvēku kustībai, saglabājot zināmus ierobežojumus, kas būtu līdzīgi visās Baltijas valstīs.
Kariņš atgādināja, ka patlaban visi valstī noteiktie ierobežojumi ir spēkā, bet ceturtdien, 7.maijā, valdība lems par dzīvi pēc 12.maija.
Aizvadītājās brīvdienās Latvijā bija vērojamas pozitīvas tendences Covid-19 izplatības statistikā, preses konferencē vērtēja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Pēc politiķes vārdiem, brīvdienas parādīja dažas iepriecinošas tendences, no kurām viena bija tas, ka pēdējās diennakts laikā netika konstatēts neviens jauns Covid-19 inficētais. Tikpat būtiski vērtējams arī tas, ka trīs dienas pēc kārtas slimnīcā netika ievietots neviens ar Covid-19 sasirgušais, uzsvēra ministre.
Ministre atzīmēja, ka patlaban Covid-19 inficēšanās līkne samazinās lēzeni, kas, viņasprāt, apliecina, ka Latvijas sabiedrībā ierobežojumi, iespējams, netiek ievēroti pilnā apmērā.
Raugoties uz citu valstu pieeju, ministre minēja Spāniju un Somiju, piebilstot, ka, viņasprāt, Somijas pieeja “šķiet simpātiskāka”. Viņa izteicās, ka Latvijā, līdzīgi kā Somijā, līdz ar ierobežojumu mīkstināšanu tikšot domāts, kā ierobežojumu mīkstināšanu atainot vizuāli.
Ministre uzsvēra, ka noteikti ierobežojumi saglabāsies neatkarīgi no dažādiem apstākļiem, piemēram, prasība pēc regulāras roku dezinfekcijas un distances ievērošanas, tostarp veikalos un pasākumos. “Lai cik plats vai šaurs būs tas solis, jāapzinās, ka tas var tikt koriģēts abos virzienos,” pauda ministre.
Vaicāta par 4×4 pieejā iekļauto ideju ierobežojumu noteikšanai vērtēt “kopējo sabiedrības drošību, tostarp arī pasākumu kontroles iespējas, un sabiedrības psiholoģisko labklājību un noturētspēju” un kā to mērīt, ministre izteicās, ka tas līdz šim nav darīts pietiekamā apmērā, bet, lai to darītu, “ir jājautā viedoklis tiem, kuri spēj izveidot tieši dizainu”, piemēram, sociālajiem antropologiem, kuri spētu veikt sabiedrības noskaņojuma pētījumus vai socioloģiskās aptaujas.
“Pretējā gadījumā mēs riskējam pieņemt ierobežojumus, kurus sabiedrība varētu neņemt pretī,” sacīja Viņķele.
“Ceturtdienas valdības sēde būs atbildīgu un izsvērtu jautājumu sēde,” sacīja Viņķele, atgādinot, ka tiks skatīts jautājums par ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā arī ierobežojumu pārskatīšanu.
Viņķele iepriekš tika stāstījusi, ka turpmāko ierobežojumu mīkstināšanu valdība vērtēs atbilstoši četriem parametriem četru nedēļu laika posmā.
Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā līdz 12.maijam izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojumu. Tostarp ir atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu.
Covid-19 izplatības ierobežošanai valdība šodien varētu lemt par ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 11.jūnijam.
Vienlaikus valdība lems par ierobežojumu mīkstināšanu, kas skar mācību procesu, sportošanu, pulcēšanos un pasažieru pārvadājumus. Visās minētajās jomās gan paredzēti konkrēti nosacījumi.
Piemēram, valdība varētu lemt par to, vai ar 13.maiju atsākt starptautiskos pasažieru gaisa pārvadājumus un starptautiskos pasažieru jūras pārvadājumus. Pasažieru pārvadājumi varētu notikt uz Eiropas valstīm, taču konkrēts valstu saraksts varētu tikt precizēts.
Valdība varētu lemt par to, vai ar 18.maiju atsākt starptautiskos pasažieru autopārvadājumus un dzelzceļa pārvadājumus, taču pagaidām plānots, ka pārvadājumi notiks uz Lietuvu un Igauniju.
Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā līdz 12.maijam izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojumu. Tostarp ir atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pirmdien, 5.oktobrī, sasaucis ārkārtas valdības sēdi, lai lemtu par nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai, aģentūrai LETA apstiprināja premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Kariņš mikroblogošanas vietnē “Twitter” raksta, ka pirmdien plkst.12 ir sasaucis ārkārtas valdības sēdi, lai uzklausītu ekspertu ziņojumu par aktuālo situāciju saistībā ar Covid-19 izplatību un lemtu par nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem vīrusa izplatības ierobežošanai.
Kā ziņots, Veselības ministrija (VM) rosinās valdībai noteikt obligātu sejas aizsegu lietošanu sabiedriskajā transportā, aģentūrai LETA sestdien sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Šāda prasība jau bija spēkā vasaras sākumā.
“Ekspertu ieskatā šis būtu pirmais veicamais Covid-19 ierobežošanas pasākums, tāpēc šāds priekšlikums tiks virzīts izskatīšanai valdībā. Man ir aicinājums iedzīvotājiem jau tagad brīvdienās iegādāties vai šūt sev aizsargmaskas,” sacīja Viņķele.
Ministre skaidroja, ka ierobežojumu ieviešana tiek vērtēta ļoti rūpīgi un VM centīsies virzīties uz priekšu ar jauniem ierobežojumiem tik lēniem soļiem, cik vien tas būs iespējams.
“Mūsu mērķis ir pēc iespējas ilgāk saglabāt klātienes mācību procesu skolās, tāpēc ar jauniem ierobežojumiem nesteigsimies,” skaidroja Viņķele.
Viņa uzsvēra, ka neizskaidrojamo inficēšanās gadījumu skaits liek kļūt piesardzīgiem, taču pagaidām nav pamata ieviest kādus jaunus pulcēšanās vai darba laika ierobežojumus visas valsts mērogā.
“Pagaidām šādi ierobežojumi ieviesti lokālajās Covid-19 uzliesmojuma vietās. Ceram, ka, cik vien ilgi būs iespējams, šādi ierobežojumi visas valsts mērogā nebūs nepieciešami,” piebilda Viņķele.
Latvijā 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) aprēķinātajiem datiem pirmo reizi ir pārsniedzis 23 gadījumu robežu.
Līdz šim augstākais pēdējo divu nedēļu saslimstības ar Covid-19 kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā tika novērots 6.aprīlī, kad tas bija 20,52 gadījumi.
ECDC dati sestdien liecina, ka 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā ir 23,3. Iepriekš augstākais līmenis Latvijā tika sasniegts 6.aprīlī, kad tas bija 20,5.
Pēdējo 14 dienu laikā Latvijā ir atklāti 504 jauni inficētie, liecina Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra dati.
Valdība otrdien atbalstīja finansējuma pārdali pedagogu minimālās algas palielināšanai līdz 750 eiro šogad!
Finansējums ir paredzēts šī gada četriem mēnešiem – no septembra līdz decembrim. 6 944 658 eiro tiks novirzīti no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma, bet 713 824 eiro IZM radusi savā budžetā.
Tagad Finanšu ministrijai vēl jāinformē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija par finansējuma pārdali. Ja tā piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas neiebildīs apropriācijas pārdalei, ministrija varēs to veikt.
Minimālā atalgojuma paaugstināšana attieksies uz aptuveni 24 129 vispārējās izglītības pedagogiem, 12 159 pirmsskolas pedagogiem, 2426 profesionālās izglītības pedagogiem, 7350 interešu izglītības skolotājiem un 4144 profesionālās ievirzes izglītības skolotājiem.
Lai 2020.gadā un turpmāk nodrošinātu finansējumu pedagogu minimālās algas likmes palielināšanai līdz 750 eiro, nepieciešamai 22 973 631 eiro. Atbilstoši valdības iepriekš nolemtajam, jautājumu par finansējumu pedagogu minimālās algas likmes palielināšanai 2020.gadā un turpmākajiem gadiem izskatīs valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas procesā.
LETA jau vēstīja, ka valdība 18.jūnijā pieņēma grozījumus “Pedagogu darba samaksas noteikumos”, paredzot no 1.septembra palielināt pedagogu minimālo atalgojumu par likmi no 710 līdz 750 eiro, tomēr līdzekļus algu palielināšanai paredzēja tikai šā gada budžetā.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) paziņoja, ka neesot likumīga pamata patlaban 2020.gada budžetā pedagogu darba samaksas palielināšanai paredzēt papildus 20 miljonus eiro, jo diskusijas par nākamā gada budžetu sāksies tikai šā gada augustā.
“Ja ir politiskā griba atbalstīt šo priekšlikumu, tad to var izdarīt divos veidos. Pirmkārt, 2020.gada budžetā samazināt līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem paredzēto summu, kas radīs negatīvu fiskālu efektu. Otrkārt, valdība var pieņemt lēmumu par septiņu miljonu eiro novirzīšanu pedagogu darba samaksai šogad, bet Ministru kabinets apņemas divu nedēļu laikā rezervēs meklēt līdzekļus pedagogu darba samaksas pieaugumam 2020.gadā,” pauda Reirs.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka valdība patlaban var lemt tikai par pedagogu darba samaksas pieaugumu no šā gada 1.septembra, bet par turpmāko atalgojuma pieaugumu notiks diskusijas 2020.gada budžeta kontekstā. Vienlaikus premjers atzina, ka pedagogu atalgojuma pieaugumam jāiet roku rokā veiktajām reformām izglītības nozarē.
Pēc valdības sēdes izglītības un zinātnes ministre atzina, ka viņa patlaban nevar nosaukt precīzu avotu, kur iegūt finansējumu skolotāju algu celšanai 2020.gadā. Tiesa, kā vienu no iespējamiem avotiem ministre minēja ietaupījumu, kas radīsies no skolu tīkla sakārtošanas.
Valdība nevēlas saglabāt Covid–19 dēļ noteiktos ierobežojumus ilgāk nekā tas minimāli ir nepieciešams, šorīt Latvijas Radio skaidroja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).
Pūce uzsvēra, ka īpaši svarīgi būs tuvākās nedēļas nogales dati par Covid–19 izplatību, jo būs pagājušas divas nedēļas kopš valdības pēdējiem lēmumiem par lielāku atvieglojumu noteikšanu.
Valdība un medicīnas speciālisti vērtēs šos datus, vai nebūs būtiski audzis inficēto skaits, lai lemtu, vai nav nepieciešamas korekcijas ierobežojumos, bet pagaidām izskatoties, ka liela pieauguma nebūšot.
Jau ziņots, ka saistībā ar Covid–19 izplatības ierobežošanu Latvijā no 13.marta līdz 9.jūnijam ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tās laikā sabiedrībai ir noteikta virkne ierobežojumu, pamatā attiecībā uz pulcēšanās iespējām.
Valdība otrdien lēmusi negrozīt iepriekš pieņemto lēmumu par obligātu masku lietošanu 1.- 4.klases skolēniem, uzsverot, ka Covid-19 izplatība Latvijā ir augsta un masku valkāšana skolās ir nepieciešamība, lai vīruss nevarētu izplatīties, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) komunikācijas speciāliste Anna Strapcāne.
Sejas aizsargmasku lietošana 1.-4.klašu skolēniem ir droša un nerada apdraudējumu veselībai, tā secinājuši veselības nozares eksperti, atkārtoti izvērtējot masku lietošanas nepieciešamību izglītības iestādēs.
25.janvārī, daļai skolēnu atsākoties mācību procesam klātienē, gan pedagogiem, gan bērniem no 1.klases mācību stundu laikā un ārpus tām būs jālieto sejas maskas.
Izglītības iestādēs mācību stundu laikā bērni un pedagogi atrodas slēgtā telpā vismaz 40 minūtes. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka šādā situācijā ir augsts inficēšanās risks. Tas nozīmē, ka ar distancēšanās pasākumiem skolās nepietiek, lai ierobežotu vīrusa izplatību, skaidro eksperti.
Veselības nozares eksperti uzsver, ka sejas masku nēsāšana nerada negatīvas sekas bērnu veselībai, pilnīgi pretēji – tā pasargā ne tikai no Covid-19, bet arī no citiem slimību ierosinātājiem un alergēniem. Tādēļ pašlaik, kad vīrusa izplatība ir būtiski palielinājusies, sejas masku nēsāšanai bērniem ir būtiska nozīme tālākai Covid-19 izplatības ierobežošanai.
Papildus ir jāņem vērā, ka skolā lietojot sejas maskas, ir mazāka iespējamība, ka bērnu kolektīvā kāds saslims un būs nepieciešams organizēt mācības attālināti vai kavēt mācības izolācijas vai mājas karantīnas dēļ, norāda VM.
Situācijās, kad maska varētu traucēt izglītības procesam, jo bērni neredz pedagoga mīmiku, piemēram, svešvalodu apguves vai logopēda nodarbību laikā, ir pieejami alternatīvi risinājumi – video materiāli, norāda ministrija.
Līdzīgi nosacījumi lietot sejas maskas skolās bērniem no sešu gadu vecuma ir ieviesti arī, piemēram, Luksemburgā, Ungārijā, Čehijā, Bulgārijā, bet Maltā un Grieķijā ir pienākums lietot sejas maskas no četru gadu vecuma.
Novērojumi liecina, ka valstīs, kur masku valkāšana skolās ir brīvprātīga, piemēram, Igaunijā, Lietuvā, Zviedrijā, Dānijā saslimstība turpina palielināties, bet valstīs, kur maskas skolās ir obligāta, piemēram, Ungārijā, Austrijā, Rumānijā, Itālijā, Francijā, saslimstības rādītāji pazeminās, akcentēja VM.
Kā vēstīts, pērn 21.decembrī Saeima atgrieza valdībai atkārtoti skatīt jautājumu par obligātu sejas aizsargmasku lietošanu sākumskolu audzēkņirm, jo pret to kategoriski iebilda vecāki un vairāki deputāti. Šāds lēmums pieņemts, izskatot vairāk nekā 27 000 iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu atcelt valdības iepriekš pieņemto lēmumu.
VM galvenais infektologs Uga Dumpis uzsvēra, ka skolēniem kvalitatīvas sejas aizsargmaskas un to pareiza lietošana ir ļoti svarīga. “Līdz šim nav neviena starptautiska zinātniska pētījuma, kurā būtu apstiprinātas bažas, ka sejas aizsargmasku lietošana bērniem varētu izraisīt skābekļa badu, kas atstātu nelabvēlīgu ietekmi uz bērna attīstību,” sacīja Dumpis.
Viņš apliecināja, ka bērniem var iemācīt pareizi lietot sejas aizsargmaskas.
15. februārī, valdība lēma par izejas stratēģiju no Covid-19 ierobežojumiem, no kuriem virkne stāsies spēkā no 1. marta. Piedāvājam pieņemto lēmumu apkopojumu.
Vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikāti
Covid-19 sertifikāti darbam klātienē joprojām nepieciešami darbiniekiem, kuru darbs ir saistīts ar ciešu kontaktu ar cilvēkiem, kura rezultātā iespējami nopietni Covid-19 uzliesmojumi, darbiniekiem, kuri nodrošina sabiedrībai būtiskus pakalpojumus, darbiniekiem, kuriem jāstrādā epidemioloģiski drošā vidē.
Covid-19 sertifikāti nepieciešami publiskos pasākumos iekštelpās un izklaides pasākumos, tostarp deju klubos, azartspēļu vietās u.c.
Covid-19 sertifikāti nepieciešami, sniedzot pakalpojumus, kuru laikā netiek lietotas sejas maskas, tostarp, sporta nodarbībās, skaitumkopšanas un labsajūtas pakalpojumos, sabiedriskajā ēdināšanā
Covid-19 sertifikāti nepieciešami publiskos pasākumos iekštelpās un izklaides pasākumos, tostarp deju klubos, azartspēļu vietās u.c.
Covid-19 sertifikāti nepieciešami amatieru kolektīvu nodarbībās telpās – koru, deju mēģinājumos, amatieru sporta treniņos.
Bērniem pakalpojumu saņemšanai vai dalībai pasākumos Covid-19 sertifikāts nebūs nepieciešams no 16. februāra.
Arī pēc ārkārtējās situācijas atsevišķu pakalpojumusaņemšanai būs nepieciešams Covid-19 sertifikāts
Arī pēc valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām jeb no 1.marta atsevišķu pakalpojumusaņemšanai būs nepieciešams Covid-19 sertifikāts, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.
Grozījumus iesniegusī Veselības ministrija (VM) norāda, ka nosacījums tiks saglabāts publiskos pasākumos telpās un pakalpojumiem, kur ir augstāks risks Covid-19 izplatībai – izklaides pasākumos, diskotēkās, deju klubos, azartspēlēs, sniedzot pakalpojumus, kuru laikā netiek lietotas sejas maskas, piemēram, sporta pakalpojumus, skaistumkopšanas pakalpojumus, labsajūtas pakalpojumus, kā arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus.
Tāpat par augsta Covid-19 izplatības riska aktivitātēm ir uzskatāmas dejas, kora dziedāšana un tamlīdzīgas aktivitātes, kā arī sporta aktivitātes, tādēļ tiks saglabāts nosacījums, ka amatieru kolektīvu nodarbībās telpās – koru, deju mēģinājumos, amatieru sporta treniņos varēs piedalīties tikai ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.
Vienlaikus no 1.marta sertifikāts vairs nebūs nepieciešams, piemēram, iekļūšanai tirdzniecības vietās ar platību virs 1500 kvadrātmetriem. Lai kompensētu Covid-19 izplatības risku, noteikta prasība, ka tirdzniecības pakalpojumasniegšanas vietā uz vienu pakalpojuma saņēmēju ir jānodrošina ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās platības. Tādējādi tiek ierobežots cilvēku skaits, kas vienlaicīgi uzturas tirdzniecības vietā.
Pēc valdības sēdes Valsts kancelejas direktors un Operatīvās vadības grupas (OVG) direktors Jānis Citskovskis norādīja, ka tikmēr uz citām nozarēm, piemēram, naktsklubiem, sabiedrisko ēdināšanu vai citām pakalpojumusniegšanas jomām, kvadrātmetru prasības vairs neattieksies.
Ar grozījumiem tāpat tiek paredzēts, ka atbildīgi uzņēmēji savu darbinieku un pakalpojumu saņēmēju aizsardzībai var izvēlēties arī citus noteikumos neminētos pakalpojumus sniegt epidemioloģiski drošā vidē. Šāda iespēja neattiecas uz pakalpojumiem, kas ir būtiski cilvēku tiesību un sabiedrības drošības nodrošināšanai, piemēram, publiskie pakalpojumi, pasta pakalpojumi, sabiedriskā transporta pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, kuriem jābūt pieejamiem ikvienam.
Attiecībā uz darba pienākumu veikšanu no 1.marta tiek atcelts pienākums veikt darba pienākumus tikai ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet, vadoties no Covid-19 izplatības tendencēm, tiek saglabāts nosacījums darba pienākumus klātienē veikt ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu tiem darbiniekiem, kuru darbs ir saistīts ar ciešu kontaktu ar cilvēkiem, kura rezultātā iespējami nopietni Covid-19 uzliesmojumi.
Tāpat sertifikātu pieprasīs darbiniekiem, kuri nodrošina sabiedrībai būtiskus pakalpojumus, kuru nepārtrauktība ir nozīmīga sabiedrības veselībai vai drošībai. Par šādu darbu veicējiem tiek uzskatīti ārstniecības iestāžu darbinieki, kas ikdienā strādā ciešā kontaktā ar pacientiem, darbiniekiem, kas ir tieši iesaistīti ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu saņēmēju aprūpē un ieslodzījuma vietu amatpersonām.
Arī izglītības iestāžu un bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju darbinieki, kas strādā ciešā kontaktā ar bērniem, ir pakļauti augstam inficēšanās riskam ar Covid-19, tādēļ VM norāda, ka ir svarīgi novērst smagu risku šo darbinieku veselībai, kā arī novērst risku, ka šie darbinieki, saslimstot ar smagu slimības formu, ilgstoši nevar veikt savus darba pienākumus un tādējādi tiek kavēts izglītības process.
Nosacījums savus darba pienākumus veikt klātienē ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu būs arīdarbiniekiem, kas savus darba pienākumus veic epidemioloģiski drošā vidē – proti iesaistīti pakalpojumu sniegšanā, kas saistīti ar izklaidi, tai skaitā diskotēkās, naktsklubos, ar azartspēlēm, derībām un atrakcijām, tostarp akvaparkos, izklaides un atrakciju centros, batutu parkos, ar sportu, sabiedrisko ēdināšanu un individuālajiem pakalpojumiem, tai skaitā skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumi, kuru saņemšanas laikā netiek lietota sejas maska un ir ciešs kontakts ar pakalpojuma saņēmēju.
Reizē darba devējam būs tiesības noteikt darbus, kas ir jāsniedz epidemioloģiski drošā vidē vai kuru veikšanas laikā pastāv paaugstināta iespēja inficēties, atrodoties tiešā saskarsmē un kontaktējoties ar lielu skaitu personu, kuru veselības stāvoklis nav zināms, vai darbinieku klātienes darba pienākumi ir kritiski svarīgi sabiedrībai, kā arīuzņēmuma vai iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanai un tādējādi noteikt konkrētus darbiniekus, kuriem darba pienākumu veikšanai klātienē ir nepieciešams pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāts.
Tāpat epidemioloģiskās drošības nolūkā darba devējs var noteikt arī darbiniekus, kuriem nepieciešams veikt Covid-19 rutīnas skrīninga testu, tai skaitā gadījumos, ja darba apstākļu dēļ darbinieks neievēro mājas karantīnu, lai veiktu darba pienākumus, un ir nepieciešams veikt rutīnas skrīninga paštestu katru reizi pirms darba pienākumu veikšanas. Šādos gadījumos testa veikšanu apmaksā darba devējs.
Grozījumu anotācijā minēts, ka, kaut arī tiek prognozēts, ka no 1.marta Covid-19 izplatība stabilizēsies, tā tomēr joprojām būs augsta, tādēļ nepieciešami izņēmumi izolācijas un mājas karantīnas nosacījumiem darba pienākumu veikšanai, lai novērstu organizāciju darbības nepārtrauktības riskus saimnieciskās darbības un valstiski svarīgu uzdevumu veikšanai. Tādējādi no 1.marta līdz 1.aprīlim tik saglabāti 18.janvārī ieviestie nosacījumi izolācijas un mājas karantīnas ievērošanai.
Tāpat arī tiek saglabāts nosacījums, ka uzņēmumu un iestāžu vadītājiem, tai skaitā izglītības iestāžu vadītājiem, nav pienākuma informēt Slimību profilakses un kontroles centru par iestādē konstatētajām kontaktpersonām. Atcelti nosacījumi, ka ģimenes ārstiem nav jāveic regulāra kontaktpersonu medicīniskā novērošana.
Valdības sēdes laikā Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis atklāja, ka, viņa ieskatā, par ierobežojumu atcelšanu vajadzēja domāt jau agrāk. Viņš skaidroja, ka līdz šim Latvijas valdībai nav izdevies strādāt pēc principa “ātri ciet – ātri vaļā”, kas nozīmētu veikt straujākas darbības.
Atbildot uz uzņēmēju pārstāvja repliku, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), kurš otrdien, aizvietojot Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), vadīja valdības sēdi, pauda, ka, ja saslimstība strauji samazinātos, viņa ieskatā, neviens valdības loceklis nebūtu pret agrāku ierobežojumu atcelšanu.
Tirdzniecība un pakalpojumi
Tirdzniecības vietās uz vienu pircēju ir jānodrošina ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās platības. Veikalu ar platību virs 1500 kv.m. apmeklēšanai no 1.marta vairs nav nepieciešami Covid-19 sertifikāti.
Iekštelpās atkal drīkst sniegt izklaides, atrakciju un azartspēļu pakalpojumus, apmeklētājiem jāuzrāda Covid-19 sertifikāts.
Tirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem atcelti darba laika ierobežojumi.
Uz citām nozarēm bez tirdzniecības, piemēram, sabiedrisko ēdināšanu kvadrātmetru prasības vairs neattieksies.
Pasākumi
Tāpat kā iepriekš maksimālais pieļaujamais apmeklētāju skaits kultūras pasākumos saglabājas līdz 500 personām. Šis ierobežojums, kā arī nosacījums par distancētajām sēdvietām, neattieksies uz sporta sacensībām, starptautiskajiem sporta pasākumiem un kultūras pasākumiem, kas norisinās daudzfunkcionālajā hallē “Arēna Rīga”, ja tiek nodrošināts, ka pasākuma vietā vienlaikus atrodas ne vairāk kā 60% no maksimālā apmeklētāju skaita.
Publiskos pasākumos, tai skaitā sapulcēs, gājienos un piketos var pulcēties līdz 3000 personām.
Privātos pasākumos var pulcēties līdz 50 personām, izņemot kāzu svinības, bēru un kristību ceremonijas, kuru laikā atļauts pulcēties līdz 250 personām.
Izglītība
Izglītības iestāžu un pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņi un darbinieki no 14.februāra var neievērot mājas karantīnu, ja viņiem ir noteikts kontaktpersonas statuss.
Atcelti epidemioloģiskās drošības pasākumi bērniem dalībai izglītības procesā un interešu izglītībā. Saglabājas skrīninga testēšana izglītības iestādēs.
Saglabāts iepriekš ieviestais nosacījums mutes un deguna aizsegu lietošanai bērniem vecuma grupā virs septiņu gadu vecumam.
Bērniem pakalpojumu saņemšanai nebūs nepieciešams Covid-19 sertifikāts
Bērniem pakalpojumu saņemšanai vai dalībai pasākumos nebūs nepieciešams Covid-19sertifikāts, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
Tāpat noteiktos gadījumos un ar noteiktiem nosacījumiem tiks atļauts neievērot mājas karantīnu.
Ņemot vērā Covid-19 izplatības samazināšanās tendences bērnu vecuma grupā, atcelti jebkādi epidemioloģiskās drošības pasākumi bērniem gan dalībai izglītības procesā, interešu izglītībā, kā arī pasākumu apmeklēšanai un pakalpojumu saņemšanai. Tai skaitā bērni, kam nav derīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, brīvi varēs saņemt jebkādus pakalpojumus vai apmeklēt pasākumus.
Vienīgie epidemioloģiskās drošības pasākumi, kas tiek saglabāti bērnu vecuma grupā, ir skrīninga testēšana izglītības iestādēs, lai pēc iespējas agrāk atklātu inficēšanās gadījumu un to izolētu.
Tāpat tiek saglabāts iepriekš ieviestais nosacījums mutes un deguna aizsegu lietošanai bērniem vecuma grupā virs septiņu gadu vecumam, proti, izglītības iestādēs, kā arī sabiedriskajā transportā bērni var lietot izglītības iestādēs iegādātās auduma higiēniskās maskas, savukārt apmeklējot publiskos pasākumus vai saņemot citus pakalpojumus, bērniem, kas vecāki par 12 gadiem, ir jālieto medicīniskās maskas vai respiratori, bet bērni, kas jaunāki par 12 gadiem, publiskos pasākumos un izmantojot pakalpojumus var lietot higiēnisko auduma masku.
Tāpat ar grozījumiem tiek noteikta iespēja neievērot izglītības iestāžu un pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem un darbiniekiem mājas karantīnu, ja viņiem ir noteikts kontaktpersonas statuss, vienlaicīgi paredzot, ka izglītības iestādēs veic regulāru Covid-19 testēšanas skrīningu, lai pēc iespējas agrīnāk atklātu inficēšanās gadījumus.
Ja izglītojamajam Covid-19 inficēšanās gadījums ir mājsaimniecībā, par to, ka izglītojamam ir kontaktpersonas statuss, ir jāinformē izglītības iestāde, lai tās vadība var lemt par papildus epidemioloģiskās drošības pasākumu ieviešanu, piemēram, izglītojamo un darbinieku veselības stāvokļa novērošanu, papildu testēšanu, klases ar paaugstinātu Covid-19 izplatības risku nošķiršanu.
Savukārt pirmsskolas izglītības iestādē mājas karantīnas nosacījumus var neievērot tikai tādos gadījumos, ja kontakts ar inficēto personu ir noticis ārpus mājsaimniecības, jo kontakts ar Covid-19 inficēto mājsaimniecībā ir ar ļoti augstu risku, un tā kā pirmsskolas izglītības iestādēs netiek veikts regulārs izglītojamo skrīnings, nav iespējams pietiekami operatīvi atklāt inficēšanās gadījumu.
Valdības sēdē Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga aicināja Ministru kabinetu skolās atcelt kontaktpersonu statusu, kā arī skolēniem noteikt masku nēsāšanu kā rekomendējošu.
Valsts kancelejas direktors un Operatīvās vadības grupas (OVG) vadītājs Jānis Citskovskis, atbildot uz komentāru, pauda, ka šādiem priekšlikumiem OVG atbalsta nav. Vienlaikus par tiem nākotnē vēl tiks turpināts diskutēt.
Izglītības un zinātnes ministrija atgādina, ka pilngadīgiem izglītojamiem vai nepilngadīgā bērna likumiskajam pārstāvim ir pienākums informēt izglītības iestādi, ja bērns ir inficējies ar Covid-19, atrodas izolācijā, mājas karantīnā vai pašizolācijā. Tāpat jāatceras, ka klātienē izglītības iestādi drīkst apmeklēt tikai tad, ja nav saslimšanas simptomu.
Vienlaikus izglītojamais, tostarp pirmsskolas izglītības pakāpē, izglītības iestādē nodarbinātais vai izglītojamā asistents ir tiesīgs mājas karantīnas laikā tomēr nedoties uz izglītības programmas īstenošanas vai bērnuuzraudzības pakalpojuma sniegšanas vietu klātienē.
Tāpat joprojām saglabājas iespēja mājas karantīnu, kas sākta pēc pēdējā kontakta ar inficētu personu, noslēgt arī ar ne agrāk kā septītajā dienā laboratorijā veiktu testu, ja rezultāts ir negatīvs.
Jaunās prasības piemērojamas arī attiecībā uz jau sāktajām mājas karantīnām. Tas nozīmē, ka pēc grozījumu stāšanās spēkā pašlaik mājas karantīnā esošie izglītojamie, izņemot izglītojamos pirmsskolas izglītības pakāpē, ja kontakts ar inficētu personu ir saistīts ar Covid-19 gadījumu mājsaimniecībā un šis kontakts turpinās, izglītības iestādē nodarbinātie un izglītojamo asistenti var atgriezties klātienes izglītības procesā. Pirms atgriešanās klātienes izglītības procesā nav nepieciešams veikt testu.
Pašizolācija pēc ieceļošanas Latvijā
No 1.marta atceltas prasības ievērot pašizolāciju pēc ieceļošanas Latvijā.
No marta atcels visas pašizolācijas prasības ieceļošanai
Pēc ārkārtējās situācijas beigām jeb no 1.marta tiks atceltas prasības ievērot pašizolāciju pēc ieceļošanas Latvijā, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.
Veselības ministrija (VM) skaidro, ka pie esošās Covid-19 izplatības Latvijā ievesti gadījumi nerada papildu slogu sabiedrības drošībai.
Vienlaikus tiek saglabāti nosacījumi Eiropas Savienības (ES) digitālo Covid sertifikātu izdošanas un izmantošanas ievērošanai. Proti, tiek saglabāts nosacījums, ka ieceļot Latvijā var tikai uzrādot sadarbspējīgu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu vai arī Covid-19 testa pārskatu, ja cilvēks ieceļo no valsts, kas nav pievienojusies ES sertifikātu sistēmai.
Tāpat atbilstoši ES regulai tiek saglabāti izņēmumi šo nosacījumu ievērošanai, piemēram, sertifikāti netiek pieprasīti bērniem līdz 12 gadu vecumam.
Lai mazinātu neskaidrības pasažieriem, sekmētu pasažieru satiksmes atjaunošanos un izvairītos no komplicētu ieceļošanas noteikumu interpretācijas, kas mazina efektīvu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu, tiek mainīta kopējā epidemioloģiskās drošības pieeja, atsakoties no valstu dalīšanas riska grupās, bet saglabājot ieceļotāju medicīnisko dokumentu kontroli, kas nodrošinās vienādas prasības neatkarīgi no ieceļošanas valsts.
Tāpat, ņemot vērā, ka atcels nosacījumus ceļotāju pašizolācijai, tiks apturēta “Covidpass.lv” platformas lietošana. Esošajā situācijā ir secināts, ka dati no šīs platformas vairs netiek efektīvi izmantoti, vien radot neērtības ceļotājiem.
Vienlaikus Slimību profilakses un kontroles centrs turpinās veikt saslimstības un citu ar Covid-19 izplatības risku saistītos rādītājus, tai skaitā vakcināciju pret Covid-19, un publicēt savā tīmekļvietnē valstu sarakstus, vadoties noriska novērtējuma. Vadoties no minētā riska novērtējuma, tiks identificētas tās valstis, kur Covid-19 izplatības riski ir tik augsti, ka tiek radīts risks sabiedrības veselībai.
Grozījumi paredz īpašus drošības pasākumus, ieceļojot no šādām valstīm, piemēram, aizliegumu ieceļot bez pamatota iemesla, ieceļojot veikt Covid-19 testu uz vietas Latvijā. Paredzēts, ka šādas valstis varētu būt tādas, kur tiek identificēti jauni Covid-19 celmi, kas rada apdraudējumu sabiedrībai, vai citi tamlīdzīgi faktori. Pašlaik šādas valstis nav identificētas.
Šodien Valdības sēdē, tika pieņemti jauni drošības pasākumi, lai sabiedrība varētu veiksmīgāk izvairīties no saslimšanas ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19
– Turpmāk ārkārtējās situācijas laikā ārpus mājām vienkopus būs ļauts atrasties tikai 2 cilvēkiem.
– Tāpat būs jāievēro divu metru distance.
– Divu metru atstatums jāievēro visur – veikalā, darbā un arī mežā.
– Izņēmumi attieksies uz vienas mājsaimniecības locekļiem, kas dzīvo kopā.
– Par noteikumu pārkāpšanu varētu paredzēt bargākus administratīvos sodus. Par to valdība lems nākamnedēļ!
– Sakaru operatoriem būs pienākums epidemioloģiskajai izmeklēšanai nodrošināt datus par Covid-19 inficēto vai to kontaktpersonu atrašanās vietu.
Valdības pieņemto rīkojumu pārkāpumi ir vai nu administratīvi, vai krimināli sodāmi, atgādināja Viņķele. Liels kontroles pienākums un atbildība patlaban gulstas uz Valsts policiju, kas var aicināt talkā arī pašvaldības policiju, skaidroja ministre, piebilstot, ka tiesībsargi veic gan proaktīvas darbības, gan arī reaģē uz iedzīvotāju sūdzībām. Ministre skaidroja, ka arī Veselības inspekcija veic pārbaudes.
Administratīvo pārkāpumu kodekss iedzīvotājiem par valdības noteiktās ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu paredz naudas sodu līdz 350 eiro.
Administratīvās lietvedības sākšana automātiski nenozīmē, ka personai tiks piemērots sods. Policija vispirms noskaidros apstākļus un tikai tad pieņems lēmumu.
Savukārt Krimināllikums par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, paredz brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu. Ja minētās darbības izraisījušas smagas sekas, Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem.
