15 C
Rīga
trešdien, 27 maijs, 2026
Home Blog Page 374

Covid-19 lipīgāko paveidu dēļ aicina gatavoties stingrākiem pasākumiem! (+VIDEO)

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) ceturtdien aicināja Eiropas valstis gatavoties tuvāko nedēļu laikā izvērst stingrākus pasākumus un paātrināt vakcinācijas kampaņas, ņemot vērā riskus, ko rada koronavīrusa lipīgāko paveidu izplatīšanās.

Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm “ir jārēķinās ar Covid-19 gadījumu skaita pieaugumu, ņemot vērā variantu ar palielinātu pārnesamību pakāpenisko izplatību un iespējamo dominēšanu”, teikts ECDC jaunākajā ziņojumā.

“Galvenais vēstījums – tuvāko nedēļu laikā gatavoties reaģēšanas pasākumu ātrai stingrības eskalācijai, lai garantētu veselības aprūpes jaudas un lai paātrinātu vakcinācijas kampaņas,” norādīja ECDC.

Izplatīšanās “ātrums un mērogi” būs atkarīgi no preventīvo pasākumu līmeņa un konsekvences pieturoties pie šiem pasākumiem.

Apvienotajā Karalistē identificēti 16 800 Covid-19 vīrusa lipīgākā, Lielbritānijā sākotnēji konstatētā varianta gadījumi, bet vēl 2000 – 60 citās valstīs, arī 23 ES un EEZ valstīs.

Dienvidāfrikā identificēti 349 cita lipīgākā varianta gadījumi, kas sākotnēji konstatēts šajā valstī. Vēl 570 gadījumi identificēti citās 23 valstīs, ieskaitot 27 gadījumus desmit ES un EEZ valstīs.

Video

Covid-19 Latvijā atklāts vēl 395 cilvēkiem, bet 5 slimnieki miruši

Pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēti 395 jauni Covid-19 slimnieki, bet pieci pacienti, kuriem bija apstiprināta inficēšanās, miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

No aizvadītajā diennaktī mirušajiem pacientiem viena persona ir vecuma grupā no 65 līdz 70, viena – no 70 līdz 75 gadiem, vēl viena vecuma grupā no 75 līdz 80 gadiem, divas – no 85 līdz 90 gadiem.

Pagājušajā diennaktī veikti kopumā 6442 Covid-19 testi, savukārt pozitīvo gadījumu īpatsvars ir 6,1%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Līdz šim Latvijā inficēšanās ar Covid-19 ir apstiprināta kopumā 10 231 personām, bet no Covid-19 izveseļojies 1515 cilvēki.

Covid-19 kumulatīvais saslimstības rādītājs turpina augt

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 786 jauni Covid-19 gadījumi un 11 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.

Latvijas divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir turpinājis augt – no 435,1 gadījumiem aizvakar līdz 439,1 vakar.

Diennakts laikā Latvijā veikti 18 694 Covid-19 testi, un pozitīvi no tiem bijuši 4,2%.

Kopumā Latvijā līdz šim reģistrēts 123 331 inficēšanās ar Covid-19 gadījums. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā reģistrēts 8376 Covid-19 gadījums, bet pārējie tiek uzskatīti par slimību pārslimojušiem.

Vakar ziņots par 11 ar Covid-19 sasirgušo nāvi. No pagājušajā diennaktī mirušajiem Covid-19 slimniekiem četri cilvēki bija vecumā no 60 līdz 69 gadiem, četri – vecumā no 70 līdz 79 gadiem, bet trīs – vecumā no 80 līdz 89 gadiem.

Līdz šim Latvijā kopumā miruši 2208 cilvēki, kuri bija saslimuši ar Covid-19

Covid-19 kumulatīvais rādītājs Latvijā sasniedz augstāko līmeni pusotra mēneša laikā!

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 763 jauni Covid-19 gadījumi un saņemtas ziņas par sešu sasirgušo nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.

Latvijas divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju aizvien turpina pieaugt, un pēdējās diennakts laikā tas ir palielinājies no 422,7 līdz 430,6 gadījumiem. Pēdējā laikā zemākais šis rādītājs bija 7.aprīlī – 330,6, pēc tam rādītājs ir pakāpeniski audzis. Pēdējo reizi tik augsts kumulatīvais rādītājs bija 10.martā, kad tas bija 429,4.

Kopumā Latvijā līdz šim reģistrēti 118 558 inficēšanās ar Covid-19 gadījumi. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā reģistrēti 8215 Covid-19 gadījumi, bet pārējie tiek uzskatīti par slimību pārslimojušiem.

No pagājušajā diennaktī mirušajiem Covid-19 slimniekiem viens cilvēks bija vecumā no 40 līdz 49 gadiem, viens – vecumā no 60 līdz 69 gadiem, divi – vecumā no 70 līdz 79 gadiem, viens – vecumā no 80 līdz 89 gadiem un vēl viens – vecumā no 90 līdz 99 gadiem.

Līdz šim Latvijā kopumā miris 2131cilvēks, kas bija saslimis ar Covid-19.

Diennakts laikā Latvijā veikti 16 474 Covid-19 testi, un pozitīvi no tiem bijuši 4,6%.

Covid-19 krīze izjaukusi vismaz 1600 kultūras un izklaides pasākumu norisi!

Ar jaunā koronavīrusa izplatību saistītās ārkārtējās situācijas dēļ Latvijā nav notikuši vismaz 1600 izklaides un kultūras pasākumu, liecina Kultūras ministrijas (KM) aplēses.

Kā pastāstīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK), pēc pašreizējās KM rīcībā esošās informācijas starp nenotikušajiem pasākumiem ir gan tādi, uz kuriem pārdotas biļetes, gan arī bezmaksas pasākum. Ministrs uzsvēra, ka šo pasākumu sagatavošanā iesaistījušies 180 uzņēmumi un apmēram 1500 dalībnieku.

Puntuļa skatījumā, kultūras nozare viennozīmīgi ir starp tām, kurām Covid-19 dēļ ir piemērojami īpašie atbalsta mehānismi kā, piemēram, dīkstāves pabalsts un nodokļu brīvdienas.

Ministrs skaidroja, ka Covid-19 krīzes dēļ ir negatīvi ietekmētas radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības, atpūtas pasākumu rīkošana, kinofilmu, videofilmu, skaņu ierakstu producēšana. Cietušas arī kompānijas, kas nodrošina pasākumus ar gaismas, skaņas un video tehniku, tāpat arī biļešu tirgotāji.

“Protams, šis nozaru saraksts var tikt un noteikti arī tiks papildināts,” teica ministrs.

Puntulis pavēstīja, ka valdības sēdē KM tika dots uzdevums līdz 24.martam izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu par atbalsta pasākumiem kultūras jomā pašnodarbinātajām personām, autoratlīdzības saņēmējiem un kultūras nevalstiskajām organizācijām (NVO), kuru nodarbinātību ietekmē piespiedu dīkstāve.

“Mēs plānojam, ka ārkārtējās situācijas kompensācijas mehānismu varētu izmaksāt caur Valsts kultūrkapitāla fondu,” pieļāva ministrs.

Paralēli KM strādā arī pie informatīva ziņojuma valdībai, kas “atspoguļos visas vajadzības un nepieciešamās darbības visām nozarēm, ieskaitot NVO, privāto sektoru un mediju politiku, kas ir KM tiešā pārraudzībā”.

Kā ziņots, līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojumu, piemēram, ir aizliegti visi sabiedrībai publiski pieejami svētku, piemiņas, izklaides, kultūras, sporta, atpūtas pasākumi, kas tostarp notiek naktsklubos un diskotēkās, kā arī aizliegtas sapulces, gājieni, piketi un reliģiskās darbības veikšana pulcējoties.

Tāpat ir ierobežota neorganizēta pulcēšanās kultūras, izklaides, atpūtas, sporta un reliģisko norišu vietās līdz vairāk nekā 50 cilvēkiem vienlaikus, kā arī noteikti citi ierobežojumi.

Autors: nozare.lv
22.03.2020.

Covid-19 konstatēts vēl 25 cilvēkiem, tādējādi kopumā inficēti 111 pacienti!

Koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 pēdējā diennaktī konstatēta vēl 25 cilvēkiem, tādējādi kopumā Latvijā ar šo slimību inficēti 111 pacienti, ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Iepriekšējā diennaktī veikti 528 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, savukārt kopumā līdz šim Latvijā veikti 3205 izmeklējumi personām ar aizdomām par Covid-19.

Saslimšana ar Covid-19 konstatēta visā Latvijas teritorijā. Visvairāk saslimušo reģistrēts Rīgā.

No piektdienas līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Valdība sestdien arī nolēma, ka 17.marta atcelt starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu.

Tāpat no 17.marta aizliegta personu un transportlīdzekļu pārvietošanās caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķērsošanas vietās, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus.

Vienlaikus Latvijas valstspiederīgajiem un ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, atļauts, atgriezties Latvijā caur minētajām robežšķērsošanas vietām. Tāpat ārzemniekiem atļauts caur tām no Latvijas izceļot.

Ārvalstīs esošajiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuriem līdz 17.martam neizdevās rast iespēju atgriezties mājās, obligāti jāreģistrējas Konsulārajā reģistrā, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Konsulārajā reģistrā var reģistrēties, izmantojot portālu “latvija.lv”. Ar ĀM Konsulāro departamentu var arī sazināties pa tālruni +371 26337711.

Autors: nozare.lv

20.03.2020.

Covid-19 konstatēts otrajā skolā Latvijā

No šīs nedēļas vienai no Daugavpils 16.vidusskolas 9.klasēm mācības nodrošina attālināti, jo vienam no audzēkņiem konstatēta saslimšana ar Covid-19, apstiprināja iestādes direktore Olga Dukšinska.

Sasirgušais skolēns ir apmeklējis skolu, tāpēc pieņemts lēmums par attālinātajām mācībām visiem klasesbiedriem. Dukšinska klāstīja, kas svētdien skola, Izglītības pārvalde un epidemiologi strādāja, lai apzinātu ģimenes un nodrošinātu attālināto mācību procesu.

Skolas personāls pirms mācību gada sākuma veicis Covid-19 testus, un tie bijuši negatīvi. Plānots, ka arī šonedēļ skolas darbinieki veiks testus. Tāpat iestādei līdz nedēļas vidum jāiesniedz plāns par turpmāko mācību procesa organizēšanu.

Plašāku informāciju Dukšinska nesniedza.

Skolas iekšējie noteikumi paredz, ka iestādē nedrīkst uzturēties trešās personas. Lai mazinātu skolēnu plūsmu saskarsmi, 1.-6.klašu skolēni mācās vienā kabinetā, 7.-12.klašu skolēni – pārsvarā vienā kabinetā. Skolēnu ēdināšana notiek piecos garos starpbrīžos. Taču izglītības procesā īstenotais modelis var tikt mainīts atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai skolā un valstī.

Savukārt pašvaldības izpilddirektore Sabīne Šņepste aģentūrai LETA pauda, ka par mācību procesa organizēšanu iestādēs gadījumos, ja konstatēts Covid-19, ir pilnvarota lemt Izglītības pārvalde.

Pirms tam inficēšanās ar Covid-19 bija konstatēta audzēknim Rīgas Austrumu vidusskolā. Arī šajā skolā karantīnā tika nosūtīta viena klase.

Kā vēstīts, saslimšana ar Covid-19 konstatēta diviem pašvaldības AS “Daugavpils siltumtīkli” darbiniekiem. Šņepste pastāstīja, ka Covid-19 testi veikti arī citiem uzņēmuma darbiniekiem, taču tie bijuši negatīvi. Plānots, ka pēc laika tiks veikti atkārtoti testi. Savukārt sasirgušie atrodas mājas karantīnā.

Neskatoties uz to, ka kopš septembra sākuma pilsētā vērojams saslimstības pieaugums, gan “Daugavpils siltumtīkli”, gan pārējie pašvaldības uzņēmumi un iestādes turpina darbu ierastajā režīmā. Šņepste uzsvēra, ka nevienam no domes vai pašvaldības iestāžu darbiniekiem nav konstatēts Covid-19.

Pašvaldībai arī neesot informācijas par iespējamiem Covid-19 perēkļiem pilsētā.

Saskaņā ar SPKC datiem Daugavpilī saslimstības pieaugums ir vērojams kopš septembra sākuma, un šajā laikā saslimušo skaits ir pieaudzis vairākkārt. Līdz svētdienai bija zināms par 21 ar Covid-19 sasirgušo pilsētā.

Augusta nogalē LETA ziņoja, ka, sākoties jaunajam mācību gadam, Daugavpilī vienam skolēnam karantīnā tiks nodrošināts attālināts mācību process, jo viņa ģimenē konstatēta saslimšana ar Covid-19.

Covid-19 kaut kad beigsies, bet olnīcu vēzis nē

Olnīcu vēža gadījumā ļoti svarīgs ir laika faktors. Labāko un efektīvāko terapiju pacientēm vajag šodien un tagad, jo rīt varētu būt jau par vēlu. Kampaņas Olnīcu vēzis uz sarkanās līnijas laikā uz sarunu aicinām onkoloģi ķīmijterapeiti, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas vadītāju Aiju Geriņu-Bērziņu un runājam par to, kāda ir saslimstība ar olnīcu vēzi, kas ir viens no biežākajiem audzējiem sievietēm Latvijā, un kādas ir ārstēšanas iespējas.

Kāda pašlaik ir saslimstība ar olnīcu vēzi Latvijā?

Latvijā ik gadu tiek diagnosticēti apmēram 300 jauni olnīcu vēža gadījumi. Bēdīgākais ir tas, ka no tiem vairāk nekā 50% tiek konstatēti jau 3. un 4. slimības stadijā, kad audzējs ir izplatījies uz citām ķermeņa vietām. Tas palielina mirstības risku. Ir dati, ka pirmajā slimības gadā nomirst 30% sieviešu. Salīdzinot piecu gadu dzīvildzes datus pēc saslimšanas, Eiropā izdzīvo 60%, bet Latvijā tikai apmēram 40% pacienšu. Skaitļi ir biedējoši, jo aiz katra skaitļa ir sieviete ar ģimeni un bērniem. Lielākoties tās ir gados jaunas sievietes darbspējīgā vecumā no 30 līdz 60 gadiem.

Kā slimība attīstās, un kādi ir simptomi?

Olnīcu audzēju ir grūti diagnosticēt laikus, jo šai slimībai nav specifisku simptomu. Agrīnā stadijā sievietei vispār var nebūt nekādu sūdzību. Ja sieviete regulāri dodas vizītē pie ginekologa, un speciālists veic ultrasonogrāfiju mazā iegurņa orgāniem, tad audzēju var atklāt arī agrīni. Ultrasonogrāfiskajā apskatē ginekologs var redzēt, ka kaut kas ar olnīcu nav kārtībā. Tāpēc mēs vienmēr aicinām sievietes regulāri apmeklēt ginekologu. Ir daļa sieviešu, īpaši gados vecākas, kas pie ginekologa neiet, kurām kā atruna kalpo tas, ka bērni jau vairs nav jādzemdē, un tāpēc ginekologs arī vairs nav jāapmeklē. Mums daudz jānodarbojas arī ar izglītojošo darbu, jāstāsta un jāskaidro, ka sievietēm pašām laikus jārūpējas par savu veselību.

Kā jau teicu, ultrasonogrāfija var būt viena no pirmajām diagnostikas metodēm, ar kā palīdzību ierauga patoloģiju, bet ir arī audzēju marķieri, ko nosaka, veicot asins analīzes (CEA, CA125, HE4). Bet šo marķieru rezultātus nevar uzskatīt par absolūtiem, jo tie var būt paaugstināti ne tikai vēža gadījumā, bet arī grūtniecības laikā, pirms menstruācijām u.c. Ja šie marķieru skaitļi sasniedz simtus un tūkstošus, tad tomēr jādomā, vai pacientei nav olnīcu audzējs.

Kas ir riska grupas pacientes olnīcu vēža gadījumā?

Katrai sievietei jāzina ģimenes vēsture un slimību anamnēze. Ja ģimenē mammai, mammas māsai, vecmāmiņai ir bijis krūts, dzemdes vai olnīcu vēzis, tad jāsaasina uzmanība. Tāpēc vēža diagnostikas vadlīnijās ir ieteikts veikt ģenētiskās analīzes, lai noteiktu iedzimtās un iegūtās mutācijas gēnos – BRCA1 un BRCA2. Ir pierādīts, ka šīs gēnu mutācijas ir viens no riska faktoriem, kas veicina saslimšanu. Tās bieži novēro gados jaunākām pacientēm. Mūsdienās BRCA mutāciju atrod 20% sieviešu, kuras saslimušas ar olnīcu vēzi. Latvijā šo mutāciju atklāj apmēram 40 sievietēm gadā. Audzēji ar BRCA mutāciju ir jutīgi pret mērķterapiju ar jaunajiem medikamentiem, kas spēj šo slimību ierobežot un palēnināt tās attīstību. Parasti mutācijas nosaka tad, kad audzējs jau ir diagnosticēts, lai izvēlētos ārstēšanas taktiku un efektīvāku terapiju, kas būtu mazāk toksiska un rezultātā ļautu pacientei dzīvot ilgāk bez slimības recidīva.

Kāds ir ārstēšanas plāns?

Ja slimība ir lokalizēta, tad sāk ar operāciju. Citos gadījumos, ja audzējs jau ir izplatījies un izveidojušās metastāzes, svarīgi ir iegūt biopsijas materiālu, lai morfoloģiski pierādītu, ka pacientei tiešām ir olnīcu audzējs. Morfoloģiski var noteikt ne tikai vēža šūnu veidu, bet arī audzēja agresivitāti, kā arī jau sākotnēji audzēja audos noteikt BRCA mutāciju klātbūtni. Tad seko sistēmiskā terapija un tiek lemts, vai ārstēšanu turpināt ar operāciju, ja ķīmijterapija ir devusi pozitīvu rezultātu, un audzējs ir samazinājies. Ļoti lielā mērā viss ir atkarīgs no audzēja stadijas un lokālās izplatības. Audzēja operācijas materiāls tiek sūtīts izvērtēšanai patologam, lai noteiktu olnīcas audzēja tipu un iespējamo izplatības agresivitāti, un uz molekulāro izmeklēšanu, lai noteiktu BRCA mutāciju klātbūtni. Pēc operācijas ārstu konsīlijs lemj par tālāko ārstēšanas plānu. Paciente tiek atkārtoti nosūtīta pie onkologa ķīmijterapeita, jo bieži vien audzēja ārstēšana nebeidzas tikai ar operāciju.

Kādi medikamenti tiek lietoti olnīcu vēža ārstēšanā?

Pirms vai pēc operācijas pacientes saņem cisplatīna bāzes ķīmijterapiju kombinācijā ar paklitakselu sešus līdz astoņus kursus ar trīs nedēļu intervālu.

Ja pēc terapijas attīstās slimības recidīvs un slimība ir atgriezusies, parādījušies jauni audzēja perēkļi vai attālas metastāzes, tad sistēmiska terapija tiek atsākta. Ja pacientei ir atrasta BRCA mutācija, tad viņai būtu jāsāk mērķterapija ar medikamentiem, kas īpaši iedarbojas uz mutācijām, lai nobremzētu recidīvu un pagarinātu bezrecidīva periodu.

Tas pašreiz ir klupšanas akmens, jo Latvijā mērķterapija ar PARP inhibitoriem 1. līnijā nav kompensēta. Pēc pēdējiem 2020. gada Eiropas kongresā prezentētajiem datiem, saņemot medikamentu olaparibu, piecu gadu dzīvildze tiek sasniegta 48% pacienšu. Faktiski šīs sievietes piecus gadus dzīvo bez slimības recidīva. Eiropas statistikas dati liecina, ka pēc slimības it kā izārstēšanas trīs gadu laikā 70% gadījumu slimība diemžēl atkārtojas.

Par nožēlu jāatzīst, ka onkoloģisko slimību ārstēšanu un atveseļošanos no tām Latvijā ietekmē hronisks līdzekļu trūkums. Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija pagājušajā gadā ir rakstījusi neskaitāmas vēstules Veselības ministrijai, Nacionālajam veselības dienestam, Saeimas komisijām, ka trūkst līdzekļu BRCA mutāciju noteikšanai olnīcu vēža gadījumā, kā arī citu mutāciju noteikšanai citu audzēju gadījumos un inovatīvo medikamentu kompensēšanai gan olnīcu, gan citu audzēju pacientiem. Diemžēl rīcība un finansējums nav sekojuši. 

Pēc esošajiem datiem, gēnu testēšana praktiski visiem vēža pacientiem, ne tikai olnīcu vēža, izmaksātu 800 tūkstošus eiro gadā. Pilna gēnu paneļa testēšanas izmaksas ir 2000 – 4000 eiro, taču olnīcu vēža pacientēm nav nepieciešama pilna gēnu paneļa analīze, jāveic tikai BRCA1 un BRCA2 iegūto un iedzimto mutāciju analīze, kas maksā 450 – 500 EUR. Ja pēc tam pašai ir jāapmaksā atbilstoša mērķterapija, tad tie ir vidēji 4000 eiro mēnesī. Olapariba 1.līnijas terapija ilgst divus gadus. No 300 sievietēm, kuras saslimst ar olnīcu vēzi, tikai 40 būtu nepieciešama šāda veida terapija. Tās tomēr ir sievietes darbspējīgā vecumā, kas strādā un maksā nodokļus, viņas ir vajadzīgas arī saviem bērniem. Liedzot viņām šo terapiju, mēs atņemam bērniem mātes un valstij darbaspēku, kas maksās nodokļus. Te ir lieli zaudējumi, kas varētu būt ieguvumi.

Kāds šobrīd varētu būt labākais risinājums?

Onkoloģijā katastrofāli trūkst finansējuma tieši medikamentiem. Mēs Eiropā esam viszemākajā līmenī, turpat, kur Rumānija. Igaunija un Lietuva ir stipri mums priekšā. Viņi nodrošina terapijas taktikas olnīcu vēža un arī citu audzēju gadījumā, mēs nē. Mēs varam teikt, ka to vajadzību ir ļoti daudz, ka nepieciešams skrīningam, vēža reģistram, diagnostikai, inovatīvām operācijas taktikām un vēl daudz kam citam. Bet, ko mums līdz diagnostika, ja mums nav kvalitatīvu medikamentu, ar ko ārstēt, kā to dara Eiropā un pasaulē. Varbūt skanēs skarbi, bet mūsu valstij nav politiskās gribas šo jomu sakārtot. Jā, mums vajadzību ir daudz, un mēs piekrītam, ka medikamentu kompensācija ir jāapstiprina prioritārā secībā. Sadalījums pa prioritātēm un projekti ir jāizvērtē svarīgākos un mazāk svarīgos, kas varbūt var pagaidīt. Ir jāņem vērā, ka ir medikamenti, kas ir efektīvi, ārstējot vairākus audzēju veidus. Diemžēl, izmantojot Latvijas kompensējamo medikamentu sistēmu, ārsts nevar izrakstīt medikamentu, kas nav šajā sarakstā, kas neatbilst attiecīgajam vēža kodam, kas varētu derēt arī cita audzēja ārstēšanai. Ja mēs sekojam līdzi vēža ārstēšanas vadlīnijām, kas mainās ik pēc 3–5 gadiem, tad zinām, kādi medikamenti pašlaik ir efektīvi un dod vislabākos ārstēšanas rezultātus. Bieži vien to zina arī pacienti, un tad mēs esam tādā ķīlniekalomā starp pacientu un viņa ārstēšanas vajadzībām, un Latvijas zāļu kompensācijas sistēmu. Bieži vien Latvijā paiet vairāki gadi līdz konkrētā medikamenta iekļaušanai kompensācijas sarakstā, kad jau Eiropas vadlīnijās tas ir zaudējis savu aktualitāti, ko aizstāj ar vēl labāku un efektīvāku medikamentu.

Statistikas dati liecina, ka ar diagnozi „vēzis” pasaulē pagājušajā gadā mūžībā aizgājuši 10 miljoni cilvēku. Latvija nav izņēmums. Katru gadu Latvijā no onkoloģiskajām slimībām pie mums mirst aptuveni 6000 iedzīvotāju. Vēzis mirstības ziņā ieņem stabilu otro vietu aiz kardioloģiskajām slimībām. Laikā, kad sadzīvojam ar Covid-19 vīrusu un ceram, ka dzīve atgriezīsies vecajās sliedēs un vīruss būs uzvarēts, onkoloģiskās slimības ir un paliks, tamdēļ ļoti ceru, ka nākamajā budžetā onkoloģijas pacientu diagnostikai un ārstēšanai tiks piešķirts nepieciešamais finansējums – 28 miljoni eur.

Plašāka informācija https://tikaisievietem.lv/2021/03/07/pacienti-un-arsti-piesaka-karu-olnicu-vezim-2/ 

Covid-19 jauno gadījumu skaits Latvijā stabili augsts

Ceturtdien Latvijā atklāti 680 jauni Covid-19 gadījumi, savukārt 15 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Šis ir otrais lielākais vienā diennaktī mirušo Covid-19 pacientu skaits. Līdz šim kopumā Latvijā mirušas 319 personas, kurām bija apstiprināta saslimšana ar Covid-19, jeb 1,3% no inficēto kopskaita.

Viena no ceturtdien no Covid-19 mirušajām personām bijusi vecumā no 45 līdz 50 gadiem, četras – vecumā no 55 līdz 65 gadiem, četras – vecumā no 65 līdz 75 gadiem, piecas – vecumā no 75 līdz 85 gadiem, bet vēl viena – vecumā no 90 līdz 95 gadiem.

Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 10 356 Covid-19 testi, kas ir līdz šim lielākais vienā diennaktī veikto testu skaits. No visiem aizvadītajā diennaktī veiktajiem testiem pozitīvi bijuši 6,6%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Kopumā šīs nedēļas pirmajās četrās dienās Covid-19 saslimstības rādītāji ir nedaudz zemāki nekā iepriekšējā nedēļā – kopējais četru dienu laikā ar Covid-19 saslimušo skaits ir samazinājies no 2918 personām pagājušajā nedēļā līdz 2866 šonedēļ jeb par 1,8%.

Latvijā ar Covid-19 kopumā saslimuši 24 386 cilvēki. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo 14 dienu saslimšana ar Covid-19 apstiprināta kopumā 8578 personām, savukārt senāki saslimšanas gadījumi tiek uzskatīti par tādiem, kas atveseļojušies.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, pagājušās diennakts laikā stacionēti 87 Covid-19 pacienti, tostarp deviņi pārvesti, bet no slimnīcām izrakstīti 73 pacienti, ieskaitot arī deviņus pārvestos pacientus.

Ņemot vērā arī no slimības mirušos, kopējais patlaban slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaits dienas laikā nav būtiski mainījies un stacionāros ārstējas 743 pacienti, no kuriem 703 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 40 – ar smagu slimības gaitu.

Līdz šim kopumā stacionārus pametuši 1936 pacienti.

Covid-19 izslimojušos varētu vakcinēt 90 dienas pēc vīrusa pārslimošanas!

Covid-19 izslimojušās personas varētu vakcinēt 90 dienas pēc vīrusa pārslimošanas, raidījumam “TV3 ziņas” sacīja Nacionālā veselības dienesta pārstāve Līga Gaigala.

Skatoties uz situāciju, ka šobrīd pastāv ierobežota pieejamība vakcīnām, dienests rekomendē, ka to personu, kas nesen pārslimojušas Covid-19 infekciju, vakcināciju varētu atlikt līdz 90 dienām pēc vīrusa pārslimošanas, sacīja Gaigala.

Viņa to skaidro ar argumentu, ka par šo periodu ir pirmie pētījumi, ka imunitāte pēc vīrusa izslimošanas saglabājas.

Kā ziņots, no 28.decembra kā pirmos pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, 9.janvārī sāka potēt ģimenes ārstus, bet no 11.janvāra šī iespēja ir visiem ārstniecības iestādēs strādājošajiem, kuri to vēlas.

Covid-19 izplatības laikā aktuāli arī vēdera vīrusi. Ko darīt, ja parādās vēdera vīruss?

Turpinoties koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatībai, Latvijā ir ieviesta virkne drošības un sociālās distancēšanās pasākumu, kam vismaz teorētiski būtu jāierobežo arī citu vīrusu, piemēram, vēdera vīrusu izplatība. Vienlaikus jaunākie BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj, ka 46% aptaujāto iedzīvotāju pēdējo trīs gadu laikā vismaz reizi ir sirguši ar kādu no tā saucamajiem vēdera vīrusiem (2% – bieži, 14% – dažkārt, 30% – reti). Savukārt 48% respondentu pēdējo trīs gadu laikā ar vēdera vīrusiem saskārušies nav. 

Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka vēdera vīrusi izraisa akūtu infekciju kuņģa un zarnu traktā, kā rezultātā sākas vemšana un caureja. Pastāv vairāki vēdera vīrusu veidi, tomēr biežāk sastopamie ir Norvalkas jeb norovīruss, rotavīruss un enterovīrusi. 

BENU Aptiekas Veselības monitoringā secināts, ka nedaudz biežāk ar kādu no vēdera vīrusiem pēdējo trīs gadu laikā saskārušās sievietes. Vīriešu vidū 43% respondentu snieguši atbildi, ka pēdējos trīs gados vismaz reizi ir sirguši ar kādu vēdera vīrusu, bet sieviešu vidū šis rādītājs ir 49%. Salīdzinot datus pēc iedzīvotāju vecuma grupām, atklājas, ka visbiežāk ar vēdera vīrusu pēdējo trīs gadu laikā saskārušies iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem (58%), bet visretāk vecuma grupā no 64 līdz 75 gadiem (34%). Raugoties reģionālā griezumā, pēdējo trīs gadu laikā visbiežāk ar vēdera vīrusiem slimojuši kurzemnieki (48%), kam ar 47% seko vidzemnieki, 46% zemgalieši, kā arī Rīgas iedzīvotāji ar 45%, savukārt visretāk pēdējo trīs gadu laikā ar vēdera vīrusiem sirguši latgalieši (40%).

Vēdera vīrusu cēloņi un simptomi

Inficēšanās un vīrusa izplatība visbiežāk notiek pēc kontakta ar vēdera vīrusa slimnieku vai tā aiztiktajiem priekšmetiem. Nenomazgājot rokas, infekcija caur muti tiek pārnesta uz kuņģi un zarnu traktu, kur vīrusam ir labvēlīgi apstākļi, un tas sāk pavairoties. Simptomi ir caureja, vemšana, paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes vēderā, kā arī slikta dūša un vēdera pūšanās. Ārste Z. Zitmane skaidro, ka vīrusa pārslimošana ir individuāla, piemēram, vienam vēdera vīruss ilgst dienu un vairāk, bet citam tas izpaudīsies kā vienreizēja šķidra vēdera izeja.

Kad ir vīrusu laiks?

Z. Zitmane stāsta, ka vēdera vīrusi apkārt cirkulē cauru gadu, taču novērots, ka biežāka saslimstība ir tieši rudens, ziemas un pavasara mēnešos. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka vasaras mēnešos cilvēki vairāk uzturas brīvā dabā, bērniem ir brīvlaiks, kā rezultātā cilvēkiem samazinās kontakts iekštelpās un vīrusi tiek nodoti mazāk. 

Ko darīt, ja parādās vēdera vīruss?

Parādoties vēdera vīrusa simptomiem, vajadzētu palikt mājās un vīrusu pārslimot. Noteikti jāuzņem daudz šķidruma, lai vīruss tiktu izskalots no organisma un atjaunotos zaudētā šķidruma apjoms. Lai no organisma izvadītu slimības ierosinātāju, var lietot adsorbentus. Kad caureja mazinājusies, var sākt lietot labās baktērijas jeb probiotiķus, kas palīdzēs atjaunot kuņģa un zarnu trakta mikrofloru. Tāpat rūpīgi jāseko līdzi savam stāvoklim. Ja ir ļoti spēcīga caureja un vemšana un organisms ļoti savārdzis, jāsazinās ar ārstu, jo pretējā gadījumā var draudēt organisma atūdeņošanās. Ja mājās kāds no tuviniekiem ir saslimis ar vēdera vīrusu, galvenais piesardzības pasākums ir roku mazgāšana pēc labierīcību apmeklēšanas un kontakta ar saslimušo.

Ko nedarīt?

Ārste Z. Zitmane uzsver, ka vēdera vīrusa gadījumā nevajadzētu ātri apturēt caureju vai vemšanu un uzreiz doties uz darbu, skolu, bērnudārzu vai citu sabiedrisku vietu, jo vīruss tāpat vēl atrodas organismā un var tikt nodots citiem. Vismaz trīs dienas pēc vīrusa simptomu parādīšanās vajadzētu palikt mājās.

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2019. gada decembrī, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. 

Autors: Benu Aptieka

Covid-19 izplatība Latvijā mazinās (+VIDEO)

Kovida izplatība Latvijā aizvien samazinās. Un, lai gan epidemioloģiskā situācija kļūst drošāka, speciālisti aicina saņemt balstvakcīnu tos, kuri to vēl nav izdarījuši.

Par nepieciešamību pēc ceturtās vakcīnas devas pašreizējā nostāja paredz, ka tā vismaz tuvākajā laikā nebūs vajadzīga. Iespējams, situācija var mainīties, tuvojoties rudenim.

Video

Covid-19 izplatība Latvijā joprojām augsta! (+VIDEO)

Epidemioloģiskā situācija saistībā ar Covid-19 aizvien ir nestabila un bīstama. Vidēji ik dienu Latvijā atklāj vairāk nekā 500 jaunus inficēšanās ar koronavīrusu gadījumus. Un kopš Lieldienām aprīļa sākumā, neraugoties uz zemajiem inficēšanās un testēšanas rādītājiem brīvdienās, saslimstība kopumā ir pat nedaudz pieaugusi

Video

Covid-19 ir īpaši izaicinošs laiks ģimenēm: Eksperti stāsta par emocionālā atbalsta nozīmi bērnu onkoloģijas ārstēšanā

Covid-19 ir īpaši izaicinošs laiks ģimenēm, kurās bērnam ir diagnosticēta onkoloģiska saslimšana, jo papildus ikdienas rūpēm un neziņai ir parādījušies arī pandēmijas riski un rēķināšanās ar vēl stingrākiem ierobežojumiem. Šobrīd sevišķi aktuāli ir jautājumi par emocionālā, informatīvā un finansiālā atbalsta sniegšanu ģimenēm, kuras cīnās ar bērnu onkoloģiju. Tādēļ par pieejamā atbalsta iespējām, sadarbības un cerības nozīmi bērnu onkoloģijas ārstēšanā BENU Aptiekas podkāstāBērnu onkoloģija un emocionālais atbalsts stāsta Bērnu slimnīcas fonda (BSF) Vecāku mājas vadītāja Liene Indrāne un klīniskā psiholoģe Inese Lietaviete.

Vecāku mājas misija

Vieta, kas jau 10 gadus bērniem un viņu vecākiem sniedz atbalst un ārstēšanas gaitā palīdz saglabāt cerību, ir BSF Vecāku māja. Tās vadītāja Liene Indrāne stāsta, ka Vecāku māja ir atbalsta vieta, kur Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pacientu ģimenes var saņemt plašu un daudzveidīgu atbalstu, savukārt vecāki var atrasties tuvu saviem bērniem. Nonākot slimnīcā, bērns saskaras ar svešām telpām un cilvēkiem, sāpīgiem un nepatīkamiem izmeklējumiem, kā arī vientulību. No šiem pārdzīvojumiem Vecāku māja mēģina bērnus pasargāt.

“Mēs ticam, ka vecāku klātbūtne, atbalsts un mīlestība ārstēšanās procesā ir tikpat svarīga kā vislabākā medicīna,” uzsver L. Indrāne. 

Vecāku mājā ir iespējams palikt gadījumos, kad to nevar darīt nodaļās, piemēram, priekšlaikus dzimušo bērniņu mammām, intensīvās terapijas pacientu vecākiem, kā arī gadījumos, kad ārstnieciskās procedūras bērnam ir agri no rīta, bet Rīgā jāierodas no attālākām Latvijas vietām. Šādā situācijā ģimene var atbraukt iepriekšējā vakarā un palikt Vecāku mājas telpās. Pirms Covid-19 Vecāku mājā bija iespēja uzņemt arī mazo pacientu brāļus un māsas, līdz ar to Vecāku māja savā ziņā ir iespēja ģimenei atkal apvienoties. Jāuzsver, ka šobrīd, Covid-19 apstākļos, bērnam līdzi slimnīcā var būt tikai viena pavadošā persona.

Pieejamais atbalsts

Vecāku mājā vecākiem ir pieejams praktisks un daudzveidīgs atbalsts – ir iespēja pašiem pagatavot ēdienu, izmazgāt un izžāvēt drēbes un atpūsties. Tāpat vecākiem ir pieejams arī emocionālais un garīgais atbalsts, ko nodrošina profesionāls psihologs un kapelāns. Pirms Covid-19 vecākiem tika piedāvāts arī SPA speciālistu un frizieru atbalsts, lai atelpas brīdī viņi varētu parūpēties par sevi un atjaunot enerģiju, skaidro L. Indrāne.

Kopš pērnā gada septembra BSF īsteno Eiropas Savienības Sociālā fonda projektu Holistisks un multidisciplinārs atbalsts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem. Projekta ietvaros mazajiem pacientiem ir pieejams dažādu speciālistu atbalsts, piemēram, deju un kustību, kā arī mūzikas terapija, kas bērniem ļauj izlādēt emocijas, paust sevi un gūt gandarījumu no šīm nodarbēm. Klīniskā psiholoģe I. Lietaviete uzsver, ka bērnam ir svarīgi sajust, ka šī slimība viņam nav atņēmusi pilnīgi visu, un minētie terapiju veidi ļauj uz brīdi aizmirst par cīņu ar slimību un atrašanos slimnīcā. 

Projekta ievaros notiek arī pusaudžu atbalsta grupas, ēdiena gatavošanas meistarklases, tējas pēcpusdienas un radošās darbnīcas. Lai arī Covid-19 ierobežojumi neļauj visus pasākumus rīkot klātienē, projekta komanda ir radusi iespēju, kā to darīt attālināti, piemēram, šobrīd tējas pēcpusdienas tiek organizētas ar Zoom starpniecību. Kā norāda L. Indrāne, arī attālinātās aktivitātes paver jaunas iespējas, jo decembrī vienai no tējas pēcpusdienām pieslēdzās hokejisti Kaspars Daugaviņš un Mārtiņš Karsums, ar kuriem zēniem ir izveidojusies silta draudzība. I. Lietaviete piebilst, ka šādos brīžos prieks ir ne vien bērniem un pusaudžiem, bet arī viņu vecāki nostiprina pārliecību, ka par viņu bērniem rūpējas. Turklāt nereti, pateicoties tieši šādiem mazāk formāliem pasākumiem, vecāki atbrīvojas un ir gatavi dalīties ar savām sajūtām. Ieklausoties vecāku vajadzībās, projekta komanda ir iekļāvusi atbalsta programmā arī tādas aktivitātes kā atbalsta grupu  un fizioterapiju vecākiem, pāru konsultācijas, iespēju saņemt garīgu atbalstu, kā arī auklīšu pakalpojumus bērniem. Ņemot vērā, ka latviešu valodā nav pieejama plaša informācija par onkoloģiskajām saslimšanām bērniem, BSF mājaslapā ir izveidota atsevišķa sadaļa ar pieredzes stāstiem onkoloģijas pacientu ģimeņu atbalstam.

Diagnozes uzzināšanas brīdis

Ziņa, ka bērnam ir onkoloģiska diagnoze, nāk kā zibens no skaidrām debesīm un burtiski sadala dzīvi uz pusēm. Sākotnēji vecāki jūtas kā uz ledus gabala jūrā, jo ir ļoti daudz problēmu un nezināmā, kas ir saistīts ar ārstēšanos un ikdienas pārkārtošanu, vecāku pirmās sajūtas raksturo I. Lietaviete. Eksperte gan norāda uz to, ka vecākiem piemīt apbrīnojams spēks mobilizēt iekšējos resursus, tikt galā ar izaicinājumiem un mēnešiem ilgi atrasties izdzīvošanas režīmā, lai bērnam sniegtu visu nepieciešamo.

Sākotnēji vecāku reakcijas var būt ļoti dažādas – daļai ir izmisums, noliegums un dusmas, savukārt citi noslēdzas sevī un par šo ziņu izvēlas kādu laiku nerunāt. Laika gaitā tomēr katrs atrod veidu, kā par bērna saslimšanu runāt ar apkārtējiem, kas arī liecina par psiholoģiskās adaptācijas spējām, proti, ka vecāki pamazām pieņem realitāti un ir gatavi dalīties ar savām rūpēm.

Abas speciālistes uzsver, ka visā ārstēšanas laikā izšķiroši svarīga ir sadarbība ar visu ārstējošo komandu.

Emocionālā atbalsta un cerības nozīme

Attiecībā uz bērnu onkoloģiju vienmēr tiek uzsvērta komunikācijas nozīme starp vecākiem, medicīnas personālu un atbalstošajiem speciālistiem. I. Lietaviete norāda, ka onkoloģiskās saslimšanas kontekstā šaubas un neziņa mijas ar cerību, līdz ar to ir svarīgi vecākiem stiprināt pamatotas, reālistiskas cerības izjūtu, jo tas dod spēkus nepagurt un darīt visu, kas nepieciešams ārstēšanās procesā. Ja vecāki uzticas ārstiem, bērns to noteikti sajutīs, būs drošāks un vieglāk ļausies ārstēšanās procesam. Turklāt jāmin, ka bērnu onkoloģijai Latvijā ir labi ārstēšanas rezultāti un ir pieejamas tās pašas ārstēšanas metodes un algoritmi kā visā Eiropā. Vienlaikus ir jārēķinās ar ilgu ārstēšanās laiku, tādēļ cerības saglabāšanai ir liela nozīme. Tāpat psiholoģiskā palīdzība ir vērsta uz to, lai palīdzētu vecākiem apzināties un nostiprināt pārliecību, ka viņi sava bērna labā dara ļoti daudz. Bērnu onkoloģijas ārstēšana nereti ietekmē arī vecāku lomu, tādēļ ir svarīgi vecākus iedrošināt un dot apstiprinājumu, ka viņi ir labi vecāki un dara visu iespējamo sava bērna labā. 

Nepieciešams arī līdzcilvēku atbalsts

Lai arī liela daļa bērnu onkoloģijas ārstēšanas izdevumu tiek segta no valsts budžeta, joprojām ir izmaksu pozīcijas, kuras nav valsts apmaksātas. Tādēļ bērnu onkoloģijas pacientu ārstēšanā īpaši svarīga ir sabiedrības iesaiste. L. Indrāne skaidro, ka ar BENU Aptiekas labdarības akcijā Ar sirsnību pret slimību! Ziedo kopā ar BENU! četru gadu laikā saziedotajiem 69 tūkstošiem eiro atbalstu ir izdevies sniegt vairāk nekā 100 mazajiem onkoloģijas pacientiem, tai skaitā nodrošināt medikamentus ambulatorajiem pacientiem, segt specifisku izmeklējumu izmaksas, uzturēšanās un ceļa izdevumus braucieniem uz un no ārvalstu slimnīcām. 

Abas speciālistes ir vienisprātis, ka sarežģītajā, laikietilpīgajā un finansiāli dārgajā onkoloģisko saslimšanu ārstēšanas procesā ir svarīga visaptveroša atbalsta sniegšana gan bērniem, gan viņu vecākiem. Par BSF pieejamajām atbalsta iespējām var uzzināt www.bsf.lv, kā arī vecāki tiek aicināti jautāt BKUS ārstējošajam personālam, jo BSF cieši sadarbojas ar ārstiem. Kā uzsver L. Indrāne – gandrīz nav tādu problēmu, kuras kopīgiem spēkiem nevarētu risināt!

Par labdarības kampaņu

Ceturto gadu BENU Aptieka sadarbībā ar Bērnu slimnīcas fondu organizēja labdarības kampaņu “Ar sirsnību pret slimību! Ziedo kopā ar BENU!”! Kampaņas ietvaros tika vākti ziedojumi bērniem, kuriem diagnosticētas onkoloģiskas saslimšanas un trūkst līdzekļu, lai segtu valsts nekompensētos ārstniecības izdevumus. Kampaņas mērķis ir nodrošināt, lai bērniem būtu pieejams viss ārstēšanai nepieciešamais, kā arī aktualizēt bērnu onkoloģijas tēmu sabiedrībā un informēt vecākus par pieejamo informatīvo, emocionālo un finansiālo atbalstu bērna saslimšanas gadījumā.

Covid-19 inficēto skaits nemazinās! (+VIDEO)

Līdz šim saslimšana ar Covid-19 Latvijā apstiprināta 4757 personām, bet 1357 saslimušajiem ir apstiprināta izveseļošanās.

Pagājušajā diennaktī atklāti 79 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Video

Covid-19 ierobežošanai valdība konceptuāli vienojas valstī ieviest ārkārtējo situāciju

Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība otrdien konceptuāli vienojās ieviest ārkārtējo situāciju, bet gala lēmumu plānots pieņemt piektdien, 6.novembrī.

Pēc valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka šobrīd eksperti gatavo dokumentus par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī un atbalsta mehānismiem ekonomikai. Tos plānots izskatīt piektdien.

Premjers uzsvēra, ka visas valdības kopīga atbildība ir savlaicīgi pieņemt lēmumu, lai samazinātu Covid-19 izplatību Latvijā.

Kariņš jau pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes pauda nostāju, ka, ņemot vērā Covid-19 izplatīšanos, ir pienācis laiks lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā. Tobrīd vairākas citas koalīcijas partijas nesteidza atbalstīt premjera nostāju. 

“Vēroju, ka slimnīcu kapacitāte lēnām un pakāpeniski pārkarst. Ja situācija nemainīsies, tad mums var draudēt tas, ka veselības aprūpes sistēmas pakalpojumi var tikt traucēti pandēmijas dēļ. Šī iemesla dēļ un pozitīvo testu īpatsvaram stabili pārsniedzot 4%, kas atzīts par līmeni, kad slimība izplatās nekontrolēti, domāju, ka mums pienācis laiks izsvērt ārkārtējas situācijas izsludināšanu,” pirmdien teica premjers.

Kariņš uzsvēra, ka tas būtu nepieciešams, lai varētu izsvērt mērus, ko esošais likumdošanas tvērums neatļauj pandēmijas savaldīšanai.

Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī atklāts 171 saslimšanas ar Covid-19 gadījums, bet divi slimnieki miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.

Līdz šim saslimšana ar Covid-19 Latvijā ir apstiprināta kopumā 6439 personām. Kopš 29.oktobra no Covid-19 atlabušas 38 personas, to kopskaitam sasniedzot 1444 cilvēkus.

Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati liecina, ka pagājušajā diennaktī Latvijā stacionēti 36 Covid-19 pacienti, tādējādi atkārtots 28.oktobrī uzstādītais vienā diennaktī slimnīcā nogādāto Covid-19 pacientu skaita rekords. Līdz ar to Latvijas slimnīcās patlaban ārstējas 249 Covid-19 pacienti, no kuriem 236 ir ar vidēju slimības gaitu, bet 13 – ar smagu.

Covid-19 ierobežošanai no pirmdienas uz četrām nedēļām Latvijā izsludinās ārkārtējo situāciju

Covid-19 ierobežošanai no pirmdienas, 9.novembra, līdz 6.decembrim Latvijā izsludinās ārkārtējo situāciju.

Šāds lēmums piektdien pieņemts valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Ārkārtējās situācijas laikā būs atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē. Minētais aizliegums neattieksies uz ārtelpās organizētām sapulcēm, gājieniem un piketiem.

Ārkārtējās situācijas laikā privātos pasākumos būs atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus un ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām, izņemot bēres. Bērēs būs atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus.

Kultūrvietās, izstāžu norises vietās, sporta, reliģiskās darbības veikšanas vietās darbu varēs sākt ne agrāk kā plkst.6 un beigt ne vēlāk kā plkst.20, izņemot sporta centrus, kas darbību varēs beigt ne vēlāk kā plkst.22.

Tiks arī aizliegti un atcelti visi sporta pasākumi, piemēram, sacensības, paraugdemonstrējumi, priekšnesumi, izņemot starptautisko olimpisko sporta federāciju sporta sacensību kalendārā iekļautās sporta sacensības pieaugušo izlašu sportistiem, ja tās norisinās bez skatītājiem. Ierobežojums arī neattieksies uz komandu sporta spēļu starptautiskās un augstāko līgu sporta sacensībām, kurās piedalās tikai pilngadīgi profesionāli sportisti.

Ar ārkārtējo situāciju saistītos izdevumus finansēs no institūcijām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, kā arī pēc institūciju motivēta pieprasījuma no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Šādos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņems Ministru kabinets.

Savukārt nozaru ministrijas apkopos un iesniegs Finanšu ministrijā personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu.

Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Ārkārtējo situāciju valdība var atcelt pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Atkarībā no apdraudējuma veida un intensitātes valdība ārkārtējo situāciju var izsludināt visā valstī, valsts daļā, administratīvās teritorijas daļā.

Par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu likums paredz piemērot naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz 2000 eiro, bet bet juridiskajai personai – no 140 līdz 5000 eiro.

Saskaņā ar likumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu lemj Ministru kabinets. Savukārt Saeimas Prezidijam šāds lēmums nekavējoties jāiekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā un par to ir jābalso parlamentāriešiem.

Covid-19 ierobežojumus solās padarīt jēgpilnākus un efektīvākus!

Valdības uzdevums būs padarīt ierobežojumus jēgpilnākus un efektīvākus, ceturtdien preses konferencē paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka viņš personīgi saprot cilvēku nogurumu un neizpratni par ierobežojumiem, kas noteikti ar mērķi mazināt Covid-19 izplatību.

Kariņš arī atgādināja, ka galvenais uzdevums ir mazināt saslimstību ar Covid-19, tomēr valdības uzdevums būs pārskatīt kopējos ierobežojumus, padarot tos jēgpilnākus un efektīvākus.

Pēc Kariņa teiktā, valdība kopējo ierobežojumu izvērtējumu plāno veikt nākamnedēļ.

Ministru prezidents jau iepriekš pauda, ka valdībā vēl gaidāmas diskusijas par situāciju pēc 7.februāra, tomēr viņš atzina, ka patlaban runāt par ierobežojumu mīkstināšanu ir pāragri.

“Ja kopīgi varam noturēties, ļaujot samazināties saslimstības skaitļiem, tad projekcijas rāda, ka februāra beigās vai marta sākumā varētu nonākt līdz skaitlim, kad varētu izsvērt kaut ko mainīt atvieglojumu ziņā,” skaidroja Kariņš, piebilstot, ka patlaban epidemiloģiskā situācija neļauj domāt par atvieglojumiem pēc 7.februāra.

Saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu valstī līdz 7.februārim ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu.

Covid-19 ierobežojumus pagarina vēl par divām nedēļām! (+VIDEO)

Jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits aizvien ir augsts, liels ir arī pozitīvo testu īpatsvars, un stacionēto Covid-19 pacientu skaits slimnīcās pēdējo septiņu dienu laikā pieaudzis par 20% jeb piekto daļu. Redzot, ka vīrusa izplatību nav izdevies stabilizēt, valdība lēmusi pašlaik spēkā esošos Covid-19 ierobežojumus pagarināt uz vēl divām nedēļām, līdz 25. janvārim.

Video

Covid-19 ierobežojumus pagaidām neesot plānots mazināt

Covid-19 izplatības mazināšanai noteiktos ierobežojumus pagaidām nav plānots mazināt, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sacītā pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem.

Kariņš uzsvēra, ka 5.janvārī valdībai būtu konceptuāli jāvienojas, par cik ilgu laiku varētu pagarināt esošos ierobežojumus.

Premjers norādīja, ka ir svarīgi, lai sabiedrībai situācija un ierobežojumi būtu saprotami un skaidri.

“Uzskatu, ka mums nevajag sabiedrību raustīt. Ir skaidrs, ka cīņa nav uzvarēta un zināmi ierobežojumi ir jāuztur,” sacīja premjers.

Kariņš pauda, ka, viņaprāt, ierobežojumi būtu jāpagarina, savukārt to, vai un kā tos varētu modificēt, vēl apspriedīs. Varētu diskutēt par izmaiņām, piemēram, pieejamo preču klāstā. Kariņš arī uzsvēra, ka jebkurām izmaiņām noteiktajā kārtībā ir jābūt saprotamām un tās nedrīkstētu būt pretrunā ar esošo kārtību.

Premjera ieskatā komandantstunda jeb “mājsēde” ir viegli saprotams un konkrēti kontrolējams ierobežojums. Viņaprāt, likumsargi ir labi tikuši galā ar kontroles pasākumiem komandantstundas pirmajā posmā. Vienlaikus premjers norādīja, ka bija arī tādi cilvēki, kas apzināti mēģināja pārkāpt noteikumus, par ko saņēma sodus.

“Mūsu mērķis ir noteikt, ka cilvēki lieki netiekas. Līdz vakcinēšanai drošākais aizsardzības līdzeklis ir vienkārši nekontaktēties,” pauda politiķis.

Viņš akcentēja, ka valdībai turpmāk jābūt ļoti uzmanīgai, strauji un radikāli mainot nosacījumus īsā laika posmā.

“Mums ir uzmanīgi jāizsver, kas iedzīvotājiem būtu viegli saprotams un arī efektīvi kontrolējams. Pagājuši tie laiki, kad no nedēļas uz nedēļu dažādu apsvērumu dēļ valdība bija spiesta mainīt dažāda veida noteikumus,” uzsvēra premjers.

Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzsvēra, ka kontroles pasākumus visās to izpausmēs nedrīkst padarīt vājākus, jo Covid-19 izplatība nav mazinājusies.

Covid-19 ierobežojumu mazināšana: 70% Latvijas iedzīvotāju izjūt satraukumu pirms došanās ārpus mājām

Covid-19 ierobežojumu mazināšana nozīmē, ka liela daļa iedzīvotāju vismaz daļēji atgriezīsies ierastajā ikdienas ritmā. Tomēr arī atgriešanās darbā un nelielu grupu pulcēšanās turpinās radīt veselības riskus, vienlaikus paaugstinot arī stresu un uztraukumu par savu un tuvinieku veselību. Iedzīvotāju uztraukumu par došanos uz sabiedriskām vietām apstiprina arī jaunākie BENU Aptiekas Stresa termometra rezultāti. Tajos secināts, ka 70% iedzīvotāju joprojām uztraucas brīžos, kad dodas ārpus mājām (9% ļoti uztraucas, 61% mazliet uztraucas), 25% par došanos ārpus mājām neuztraucas, bet 5% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Tomēr salīdzinājumā ar marta beigās veikto aptauju jaunākie rezultāti liecina, ka kopējais sabiedrības uztraukuma līmenis samazinās. Ja martā savu satraukumu kā ļoti augstu vērtēja 18% respondentu, tad maijā veiktajā aptaujā šādu atbildi snieguši 10% aptaujāto. 

Vai esam saraduši ar Covid-19?

Jaunākajā pētījumā iedzīvotājiem tika lūgts 10 baļļu skalā sniegt pašvērtējumu par sava satraukuma līmeni saistībā ar Covid-19 izplatību Latvijā un pasaulē (atzīme 1 – vispār neuztraucas, 10 – ļoti uztraucas). Rezultāti atklāj, ka 10% par slimības izplatību izrāda ļoti lielu satraukumu (snieguši vērtējumu 9 vai 10), lielākā vai mazākā mērā satraucas 52% respondentu (vērtējumi no 5 līdz 8), savukārt sava uztraukuma līmeni zemāk par 4 novērtējuši 30% pētījuma dalībnieku. Tikmēr marta beigās veiktajā pētījumā 18% par Covid-19 izplatību izjuta ļoti lielu satraukumu, vidēji lielu satraukumu (vērtējumi no 5 līdz 8) izjuta 60% aptaujāto, savukārt sava uztraukuma līmeni zemāk par 4 novērtēja 21%. BENU Aptiekas pētījuma rezultāti parāda, ka apmēram mēneša laikā iedzīvotāju uztraukums par Covid-19 izplatību ir samazinājies. Tāpat interesants ir secinājums, ka jaunākajos datos par Covid-19 izplatību vairāk uztraucas krievvalodīgie. Kopumā 20,9% krievvalodīgo norādījuši, ka izjūt ļoti lieku satraukumu, kamēr latviešu vidū šis rādītājs ir tikai 9,3%. Dr. A. Veselovskis skaidro, ka krīzes sākumā pirmā cilvēku reakcija bija šoks sajaukumā ar bailēm un apjukumu, tomēr šobrīd satraukums ir mazinājies, jo situācija tiek lielā mērā kontrolēta. Cilvēki to jūt, iemācās sadzīvot ar ierobežojumiem un spēj pieņemt racionālākus lēmumus. Šobrīd uz veikalu pēc griķu masveidīgas iegādes neviens vairs nedodas. Vienlaikus speciālists norāda, ka stresa līmenis joprojām saglabājas augsts, jo ir daudz biedējošas informācijas un nezināmā. 

Galvenie satraukuma cēloņi nemainīgi

Lielāko uztraukumu Covid-19 sakarā iedzīvotājos joprojām rada tuvinieku veselības riski (60%), atsevišķas sabiedrības daļas bezatbildība pret valstī noteiktajiem ierobežojumiem (52%), kā arī situācija darbā (36%) – potenciālā darba zaudēšana, algas samazināšanās vai sava biznesa zaudēšana. Salīdzinājumā ar marta beigās veiktā pētījuma rezultātiem jaunie rezultāti atklāj, ka iedzīvotājus šobrīd vairāk uztrauc ilgstoša atrašanās mājās. Ja marta beigās par to uztraucās 9% iedzīvotāju, tad pašlaik 18% respondentu ir norādījuši, ka ilgstoša atrašanās mājās viņiem rada satraukumu. Dr. A. Veselovskis stāsta, ka, ilgstoši atrodoties mājās, cilvēki ar problēmām sāk saskarties arī tur. Sākumā mājās daudzi labprāt atpūtās, tomēr pakāpeniski parādījās grūtības palīdzēt bērniem ar skolas lietām, saasinājās konflikti, kā arī, protams, saglabājās riski, kas skar savu un tuvinieku veselību. Šobrīd, skatoties ilgākā perspektīvā, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir tas, ka cilvēki ir iesprostoti mājās un tā nav viņu brīva izvēle. Tieši brīvības ierobežošana pastiprina vēlmi pēc socializēšanās un “agrākās dzīves”. Daļai iedzīvotāju ir sarežģīti pieņemt vienveidīgus dzīves apstākļus, tāpēc ilgstoša sēdēšana ir starp galvenajiem uztraukumu izraisošajiem faktoriem. 

Kā izturēt? 

BENU Aptiekas Stresa termometra rezultāti atklāj, ka iedzīvotājiem vislabāk pret Covid-19 izraisīto stresu palīdz pastaigas svaigā gaisā, piemēram, mežā vai gar jūru (56%). Uztraukumu mazina arī pastiprināta roku un virsmu dezinfekcija (48%), stingra sociālās distancēšanās ievērošana (46%) un sevis nodarbināšana ar ikdienas darbiem (42%). Savukārt vēl daļa iedzīvotāju stresa mazināšanai skatās filmas un seriālus (41%), pavada laiku ar ģimeni (37%), informācijas ieguvei izmanto tikai uzticamus avotus (33%), kā arī lasa grāmatas (19%) un meditē (7%). Dr. A. Veselovskis uzsver, ka, samazinoties saslimšanas riskiem, ir jāturpina domāt par ierobežojumu mazināšanu, bet tiem jābūt saprotamiem un reālistiskiem. Cilvēki ir noilgojušies pēc sportošanas, pulcēšanās un mūzikas klausīšanās. Tāpat šobrīd ir svarīgi, ka iedzīvotāji jūt atbalstu no valsts, jo pretējā gadījumā viņi apzināti sabotēs valsts noteiktos ierobežojumus, tādējādi atkal pastiprinot veselības riskus. 

Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, laika posmā no 30. aprīļa līdz 3. maijam aptaujājot 1751 respondentu. 

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: Benu Aptieka

12.05.2020.

Covid-19 ierobežojumi grauj psihisko veselību: Arvien vairāk pusaudžu meklē emocionālo palīdzību (+VIDEO)

Attēlam ir ilustratīva nozīme

Kopš pandēmijas sākuma, esot spēkā dažādiem ierobežojumiem, augusi spriedze ģimenēs. Arvien vairāk pusaudžu meklē speciālista padomu.

Video

Vairāk informācijas atradīsi – www.pusaudzim.lv

Covid-19 gadījumu skaits pasaulē pārsniedz jau 20 miljonus!

Inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaits pasaulē ir pārsniedzis 20 miljonus, liecina vietnes “Worldometer” apkopotā informācija no oficiāliem avotiem.

196 valstīs un atkarīgajās teritorijās inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta vismaz 20 232 147 cilvēkiem, kā arī reģistrēti 737 674 ar Covid-19 saistīti nāves gadījumi.

Tiek uzskatīts, ka vismaz 13 038 276 no inficētajiem jau ir izveseļojušies, tai skaitā vismaz 2 699 687 ASV, 2 118 460 Brazīlijā, 1 581 640 Indijā, 696 681 Krievijā.

ASV reģistrēti 166 090 ar Covid-19 saistīti nāves gadījumi, Brazīlijā – 101 752, Meksikā – 52 298, Lielbritānijā – 46 526, Indijā – 45 353, Itālijā – 35 209, Francijā – 30 340, Spānijā – 28 576, Peru – 21 072, Irānā – 18 616, Krievijā – 15 001, Kolumbijā – 13 154, Dienvidāfrikā – 10 621, Čīlē – 10 139, Beļģijā – 9872, Vācijā – 9265.

ASV ir apstiprināts 5 246 081 inficēšanās gadījums, Brazīlijā – 3 057 470, Indijā – 2 267 153, Krievijā – 892 654, Dienvidāfrikā – 563 598, Meksikā – 480 278, Peru – 478 024, Kolumbijā – 397 623, Čīlē – 375 044, Spānijā – 370 060, Irānā – 328 844, Lielbritānijā – 311 641, Saūda Arābijā – 289 947, Pakistānā – 284 660, Bangladešā – 260 507, Argentīnā – 253 868, Itālijā – 250 825, Turcijā – 241 997, Vācijā – 218 500, Francijā – 202 775.

Ķīnā, kur pērn decembrī sākās jaunā koronavīrusa uzliesmojums, līdz šim ir reģistrēti 84 668 inficēšanās gadījumi, tai skaitā 4634 nāves gadījumi.

Eiropā ir reģistrēti 3 064 166 inficēšanās un 206 394 nāves gadījumi, Ziemeļamerikā – 6 170 653 inficēšanās un 235 397 nāves gadījumi, Āzijā – 5 120 861 inficēšanās un 111 006 nāves gadījumi, Dienvidamerikā – 4 792 101 inficēšanās un 160 888 nāves gadījumi, Āfrikā – 1 060 336 inficēšanās un 23 634 nāves gadījumi, Okeānijā – 23 309 inficēšanās un 340 nāves gadījumi.

Dati iegūti, apkopojot pasaules valstu oficiālo institūciju un Pasaules Veselības organizācijas datus.

Taču patiesais inficēto skaits, domājams, ir lielāks, jo daudzās valstīs testi tiek veikti tikai vissmagākajos saslimšanas gadījumos.

Autors: Nozare.lv

Covid-19 diagnoze 10 sekundēs: Popularitāti iegūst jauna Covid-19 noteikšanas metode

Visas pasaules veselības nozare šobrīd saskaras ar līdz šim nepieredzētu noslodzi. Izaicinājumus rada gan nevienmērīga resursu pieejamība un finansiāla nodrošinājuma trūkums, gan speciālistu nepietiekamība un pārslodze. Par laimi, slimnīcās Lielbritānijā, Taizemē, Meksikā, Hondurasā un Ķīnā jau tiek pielietots risinājums, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību jaunā vīrusa diagnostikas procesu var padarīt pat 6 reizes ātrāku. Šis rīks kļūst par neaizstājamu asistentu ārstiem, samazinot viņu noslodzi un ļaujot efektīvāk un ātrāk cīnīties ar pandēmiju.

Lai diagnosticētu Covid-19, visā pasaulē plaši izmanto polimerāzes ķēdes reakcijas metodi reālajā laikā (RT-PCR) – mikrobioloģisku testēšanas metodi, kas ļauj noteikt vīrusa klātbūtni cilvēka gēnos. Taču pētījumi uzrāda, ka RT-PCR metodes sensitivitāte jeb spēja pamanīt vīrusu analizētajā gēnā ir vien 71%, savukārt datortomogrāfija (CT) jeb orgānu 2D un 3D attēlu izveide nosaka vīrusa klātbūtni ar 91% precizitāti. Lai datortomogrāfijas procesu padarītu ātrāku un vēl efektīvāku, Huawei kopā ar uzņēmumu HY Medical ir izstrādājuši mākslīgā intelekta (MI) darbinātu rīku Covid-19 diagnostikai. Jau šobrīd šis MI risinājums palīdz piecu valstu ārstiem vairāk kā 20 slimnīcās ātri diagnosticēt jaunus Covid-19 pacientus un nekavējoties sniegt viņiem palīdzību.

“Mākslīgais intelekts nemanāmi ieņem aizvien lielāku lomu dažādās nozarēs, un tas kļūst par neatņemamu mūsdienu pasaules sastāvdaļu, atvieglojot un pilnveidojot dažādus procesus un darbus. Tagad, Covid-19 pandēmijas laikā, spilgti redzam mākslīgā intelekta nozīmi arī medicīnā – tā darbināts rīks palīdz ārstiem visā pasaulē glābt cilvēku dzīvības. Ar mūsu izstrādātā risinājuma palīdzību jau vairāk nekā 20 slimnīcās esam palīdzējuši paaugstināt Covid-19 diagnostikas precizitāti līdz pat 96%. Mākslīgais intelekts spēj apstrādāt datortomogrāfijas attēlus aptuveni 6 reizes ātrāk nekā iepriekš izmantotais aprīkojums, ļaujot mediķiem laikus identificēt saslimušos, izolēt viņus no pārējiem pacientiem un sniegt nepieciešamo palīdzību. Iespaidīgi, ka šo tehnoloģiju var uzstādīt jebkurā lokācijā ļoti ātrā laikā – vien 24 stundās,” dalās Dans Masiļūns (Danas Masiliunas), Huawei Enterprise BG vadītājs Baltijas valstīs.

Mākslīgā intelekta risinājuma izmantošana diagnostikas procesā pacientam ir gandrīz nemanāma – datortomogrāfijas attēli tiek nosūtīti uz serveriem, kur tos ātri un precīzi apstrādā MI algoritmi. Tad elektroniskā veidā diagnozes rezultāti tiek nosūtīti uz ārsta datoru. Mediķim atliek vien apstiprināt diagnozi un atbilstoši rīkoties. Salīdzinot patērēto laiku, redzama liela atšķirība – ārsts, darbojoties viens, pavada aptuveni 12 minūtes katras diagnozes noteikšanai, taču MI spēj datortomogrāfijas attēlu analīzi paveikt 10 sekundēs. Ārstam vien jāvelta aptuveni 2 minūtes saņemto rezultātu pārskatīšanai. Tas ievērojami samazina mediķu noslodzi, būtībā MI pārņemot lielāko daļu diagnostikas darba. Mākslīgais intelekts daudz precīzāk konstatē pat vismazākās slimības pazīmes pacienta plaušās. Precizitāti nodrošina MI spēja analizēt iegūtos datus – tehnoloģija izstrādes laikā apguvusi informāciju ar vairāk nekā 4000 reāliem Covid-19 pacientu gadījumiem, tāpēc spēj atpazīt ļoti atšķirīgas situācijas dažādās slimības gaitas stadijās. Rīks “MI + datortomogrāfija” ir izstrādāts, balstoties uz HUAWEI CLOUD “EIHealth-medical” attēlu analīzes platformu. Platforma izmanto HUAWEI CLOUD “AI Ascend” klasteru pakalpojumu un “ModelArts” MI izstrādes un pārvaldības platformu, ieviešot viena pieturpunkta medicīnisko attēlu datu pārvaldību un marķēšanu, modeļa apmācību un novērtēšanu, kā arī vizuālu rezultātu atveidošanu. 

Autors: Huawei

15.05.2020.

Covid-19 dēļ Rīgā intensīvi pārplāno novembra svētkus, ikgadējais salūts nebūs

Gan Lāčplēša dienu 11.novembrī, gan Latvijas Republikas Proklamēšanas dienu 18.novembrī šogad Rīgā atzīmēs bez ierastajiem masu pasākumiem, tostarp bez tradicionālā svētku salūta, aģentūru LETA informēja Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļa.

Tajā pašā laikā pašvaldība meklē citus risinājumus, lai svētku svinīgā un patriotiskā sajūta pilsētā saglabātos.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments kopā ar pasākumu rīkošanā iesaistītajām valsts un pašvaldības institūcijām šobrīd apspriež, kā organizējami gaidāmie svētki, lai ievērotu jau šobrīd noteiktās, un iespējams, arī novembrī aktualizētās nepieciešamās sociālās distancēšanās prasības.

Ievērojot epidemioloģisko drošību, valsts svētkos šogad nebūs ierastie, tradicionāli kupli apmeklētie pasākumi, tādi kā uguņošanas priekšnesums 11.novembra krastmalā un svētku svinības pie Brīvības pieminekļa.

Pilsēta šajā laikā būs saposta svētku noformējumā – karoglentes pie apgaismes stabiem uz tiltiem un ceļu pārvadiem, karogkonstrukcijas pilsētas skvēros un laukumos, dzīvās uguns noformējums un vides objekti kanālmalā.

Šobrīd svētku programmā iekļauto koncertu un pasākumu norise tiek pārplānota, lai tos varētu apmeklēt noteiktais apmeklētāju skaits un tie notiktu saskaņā ar epidemioloģiskajām prasībām. Ir plānots palielināt iecerēto svētku koncertu skaitu un iedzīvotājiem piedāvāt vairākus koncertu norises laikus.

Līdztekus valsts svētku atzīmēšanai, notiks arī gaismas ikgadējais festivāls “Staro Rīga”, tomēr arī fesivāla norise tiks transformēta atbilstoši tajā brīdī valstī spēkā esošajiem normatīviem saistībā ar Covid – 19 izplatības ierobežošanu.

Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde, par gaismas festivālu “Staro Rīga” plānotas sarunas ar epidemiologiem, policistiem, lai rastu optimālāko variantu festivāla norisei šajā laikā.

Viņa arī skaidroja, ka svētkos paredzētie koncerti tiek plānoti mazākam apmeklētāju skaitam, atbilstoši epidemioloģiskajām prasībām.

Covid-19 dēļ mediķi ir noguruši un gaida no sabiedrības morālu atbalstu

Covid-19 pandēmijas dēļ strādājot paaugstinātā intensitātē jau vairāk nekā pusgadu, mediķijūtas noguruši un gaida no sabiedrības lielāku morālo atbalstu, intervijā Latvijas Radio sacīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule.

Viņa atzina, ka pavasarī, kad Latvijā sākās pirmais Covid-19 uzliesmojums, veselības aprūpē strādājošie izjuta lielu sabiedrības atbalstu – lai atvieglotu mediķu darbu un uzmundrinātu tos, cilvēki aicināja viens otru palikt mājās un rīkoja dažādas atbalsta akcijas. “Pašreiz mēs novērojam pretēju attieksmi un situāciju, lai gan pašiem mediķiem šis jau kļūst daudz grūtāk pārvarams laiks,” norādīja Cipule.

Viņa skaidroja, ka mediķiem morāli grūtu šo laiku padara galvenokārt neziņa, cik ilga būs Covid-19 pandēmija un ko tā atnesīs. Tiem, kuri strādā NMPD, stacionāros, uzņemšanas nodaļās un laboratorijās, ir ļoti sarežģīti darba apstākļi, tai skaitā pastiprināti jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi, stāstīja Cipule.

“Nenoliedzami, mums pašreiz ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums, lai mēs varētu labi turpināt. Man ir bijušas situācijas, kad ir grūtāk motivēt mediķus darbam. Izdegšana patiešām ir realitāte,” atzīmēja NMPD vadītāja.

Viņa skaidroja, ka iedzīvotāji mediķiem visvairāk varētu palīdzēt, vienkārši neapšaubot ieviesto ierobežojumu efektivitāti un bez ierunām ievērojot tos, tādējādi parādot, ka cilvēkiem ir svarīgi, lai saslimstība sabiedrībā kopumā kristos, un ka katrs jūtas par to personīgi atbildīgs.

Kā ziņots, Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā katram ceturtajam mediķim konstatēti depresijas simptomi, oktobra sākumā tiešsaistes diskusijā par medicīnas personāla psihisko veselību un to ietekmējošiem faktoriem pavēstīja Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārste-rezidente psihoterapijā Laura Valaine.

Viņa pavēstīja, ka Covid-19 ir radījis situāciju, kurā intensīva emocionālā slodze ir uzlikusi papildus grūtības mediķiem.

Covid-19 dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju Latvijā pagarinās līdz februāra beigām

Covid-19 omikrona paveida izplatības dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju pagarinās līdz 28.februārim, otrdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pašreiz spēkā esošais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredz, ka tā ir spēkā līdz 11.janvārim. Vēl pirms gadumijas Veselības ministrija (VM) izteica aicinājumu ārkārtējo situāciju pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām, bet tagad koalīcijas partijas vienojušās to pagarināt līdz pat februāra beigām.

Premjers skaidroja, ka valstī pamatā paliks spēkā pašlaik noteiktie ierobežojumi, tomēr tiks pastiprinātas prasības saistībā ar masku valkāšanu, vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņu, kā arī tiks paplašināta testēšana.

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Vakcinācijas pret Covid-19 sertifikātam paredzēts noteikt deviņu mēnešu derīguma termiņu. Personām, kas saņēmušas “Johnson& Johnsnon” vakcīnu, tas būs īsāks.

Covid-19 testēšanu plānots paplašināt īpaši privātajā sektorā.

Par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl būs jālemj Ministru kabineta sēdē, kā arī lēmums jāpārstiprina parlamentā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka VM iepriekš Operatīvās vadības grupas (OVG) formātā izteica aicinājumu ārkārtējo situāciju pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām. VM pauda nostāju, ka pašlaik epidemioloģiskās drošības prasību mazināšana nav iespējama.

Ministrija rosināja noteikt papildu drošības nosacījumus, piemēram, medicīnisko masku vai FFP2 respiratoru lietošanu, darbinieku obligātu testēšanu kritiskajās nozarēs, maksimāli turpināt attālinātu darbu, veikt papildu testēšanu ar paštestiem pakalpojumu saņemšanai, piemēram, amatieru sportā, koru un deju kolektīvos.

Ministrijai tika uzticēts aktualizēt drošas darba vides rekomendācijas.

Ieraksts sēdes protokolā liecināja, ka, uzklausot ziņojumu par Covid-19 omikrona celma paveida izplatību Latvijā, ministriju pārstāvji un sociālie partneri netika atbalstījuši būtisku papildu drošības pasākumu ieviešanu.

Jau vēstīts, ka, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, Latvijā līdz 2022.gada 11.janvārim ir spēkā ārkārtējā situācija un virkne epidemioloģiskās drošības pasākumu. Privāta pulcēšanās ir atļauta līdz desmit personām telpā un līdz 20 personām ārā. Lielākā daļa pakalpojumu ir pieejami “zaļajā režīmā”, kas nozīmē, ka tos var saņemt tikai ar vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu.

Covid-19 dēļ būtiski mainīsies cilvēku ikdienas paradumi. Kas gaidāms?

T/c “Alfa” pētījums* iezīmējis vairākas tendences cilvēku domāšanas maiņā un ļauj prognozēt izmaiņas iedzīvotāju uzvedībā un patēriņa kultūrā arī tuvākajā laikā, pēc ārkārtas situācijas atcelšanas: palielināsies pieprasījums pēc Latvijā ražotiem produktiem, cilvēki publiskās vietās būs piesardzīgāki un vairāk domās par personīgo higiēnu, nepārtikas preču iegāde internetā pieaugs, kamēr pārtikas preču – samazināsies. Kopumā vislielāko trūkumu patlaban iedzīvotāji izjūt pēc veselības, izklaides, ēdināšanas un izglītības pakalpojumu sniedzēju pieejamības. Pēc stingro noteikumu atcelšanas, pirmais, ko iedzīvotāji vēlētos darīt, ir apciemot radus un draugus, doties ceļojumā un izklaidēties.  Viņi plāno vairāk laika ikdienā pavadīt kopā ar ģimeni, biežāk palīdzēt līdzcilvēkiem, pievērsties veselīgam dzīvesveidam – iet dabā, sportot, gatavot ēdienu mājās – , kā arī vairāk ceļot tepat –  pa Latviju.

Kā COVID-19 pandēmija ietekmē patērētāju uzvedību, kā mainīsies iedzīvotāju paradumi pēc ārkārtas stāvokļa valstī atcelšanas, ir aktuāls jautājums, kas ietekmēs daudzas nozares. Koronavīrusa uzliesmojuma laikā iedzīvotāji aicināti biežāk palikt mājās, nepulcēties un ieturēt distanci no citiem, tāpat arī veikalu un pakalpojumu sniedzēju darbība bijusi ierobežota. Socioloģiskā aptauja parāda, kā šie un citi apstākļi ir ietekmējuši iedzīvotāju iepirkšanās paradumus un kam gatavoties turpmāk. 

Izmaiņas produktu izvēlē un iegādes vietās un veidos pēc ārkārtas situācijas un stingro distancēšanās noteikumu atcelšanas:

  • Latvijā ražotu produktu popularitāte pieprasījuma ziņā pieaugs, to apliecina
    pozitīvās iezīmes iedzīvotāju attieksmē pret Latvijā ražotu produktu iegādi: 31% iedzīvotāju tos turpmāk ir apņēmušies iegādāties biežāk. 
  • Iepirkšanās ārzemēs kļūs mazāk pieprasīta. Lai arī lielākais atbilžu skaits (atzīmējuši 39% respondentu) par iepirkšanos ārzemēs vēsta, ka iedzīvotāji nav plānojuši mainīt savus līdzšinējos paradumus, 24% apgalvo, ka ārzemēs, visticamāk, iepirksies retāk. 33% iedzīvotāju uz šo jautājumu patlaban grūti atbildēt. Iegūtie dati var liecināt par cilvēku piesardzību un apzināšanos, ka iepirkšanās ārzemēs varētu būt apgrūtināta gan dažādu sociālekonomisku apstākļu, gan veselībai un drošībai ieviesto ierobežojumu dēļ.
  • Nepārtikas preču iegāde internetā kļūs populārāka.
    17% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka nepārtikas preču iegādi veiks internetā biežāk. Šī tendence ir pretēja, ja tiek runāts par pārtikas preču iegādi, proti, 17% iedzīvotāju pārtikas preces internetā tomēr plāno pasūtīt drīzāk retāk. Ceturtdaļai iedzīvotāju šajā jautājumā nav konkrētas nostājas. Līdz ar to var secināt, ka pārtikas preču iegādē cilvēkiem joprojām ir svarīgi klātienē pārliecināties par produktu kvalitāti, savukārt pārtikas preču tirgotājiem, kuri nespēj nodrošināt preču pārdošanu internetā, e-pakalpojumu trūkums pieprasījumu pēc viņu precēm varētu neietekmēt.
  • Pieprasījums pēc precēm ārzemju internetveikalos saruks. Pēc aptaujas datiem piektdaļa iedzīvotāju (20%) atzīst, ka ārzemju internetveikalu pakalpojumus izmantos, visticamāk, retāk. Mazāk par 10% ir tādu iedzīvotāju, kuri ir apņēmušies to darīt biežāk. Dati ļauj secināt, ka šī ir pašmāju interneta uzņēmumu iespēja veicināt savu atpazīstamību  vietējā tirgū.
  • Cilvēki ar piesardzību raugās uz tirdzniecības centru apmeklēšanu. Patlaban tikai aptuveni 35% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka viņu uzvedība nemainīsies, proti, viņi tirdzniecības centrus apmeklēs tik pat bieži, kā līdz ārkārtas stāvokļa pasludināšanai. Nedaudz vairāk iedzīvotāju atzīst, ka tirdzniecības centrus turpmāk plāno apmeklēt retāk  (37%).

“Iedzīvotāju bažas ir saprotamas. Ne velti aptaujā noskaidrojās, ka 79% respondentu personīgai higiēnai veltīs vairāk uzmanības. Neraugoties uz to, ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju pēc ārkārtas situācijas beigām vēlas atturēties no tirdzniecības centru apmeklēšanas klātienē, piektā daļa respondentu (20%) ir noskaņoti gluži pretēji un plāno tos apmeklēt pat biežāk. Līdz ar to ir svarīgi sekot līdzi iedzīvotāju vajadzībām un pat vairāk nekā jebkad rūpēties par patērētāju uzticības veidošanu. Esam gatavi pielāgoties un pieņemt esošo situāciju, turpinot rūpēties par veselībai drošu apstākļu radīšanu un pastiprinātu higiēnas pasākumu veikšanu tirdzniecības centrā, lai klienti varētu justies pasargāti un iepirkšanās būtu patīkama. Mums ir lieliskas iestrādes tā īstenošanai, ” atklāj t/c “Alfa” vadītāja Liene Apine.

Izmaiņas ikdienas paradumos un domāšanā:

  • Puse iedzīvotāju (49%) turpmāk vēlētos vairāk laika pavadīt kopā ar savu ģimeni. Vairāk nekā puse iedzīvotāju (52%), kam tas ir saistoši, vēlētos nodrošināt, lai bērni savu brīvo laiku pavadītu lietderīgi. Ārkārtas stāvokļa laikā vecāki vairāk laika velta ģimenei, bērniem, un līdz ar to aktualizējies arī ģimenisko saišu nostiprināšanas jautājums.
  • Biežāk strādās no mājām. 66% respondentu dalījās ar savām domām par darbu no mājām nākotnē: trešdaļa no viņiem savus ieradumus nemainīs, gandrīz piektdaļai ir grūti pateikt, kā būs turpmāk, bet 36% atzīst, ka visdrīzāk biežāk darbu veiks no mājām.
  • Mājās palikšanas laiks ir radījis pozitīvu ietekmi uz cilvēku domām par veselīgu dzīvesveidu. Gandrīz 60% iedzīvotāju apņemas vairāk sava brīvā laika pavadīt pie dabas. Šo apgalvojumu apstiprina arī cilvēku atbilde par vingrošanu – 44% iedzīvotāju, kuriem vingrošana ir saistoša nodarbe, turpmāk iecerējuši nodarboties ar sportiskām aktivitātēm biežāk, tikai 5% atbildējuši, ka vingros retāk.
  • Biežāk ēdienu gatavos mājās. Trešdaļa iedzīvotāju (32%) vēlas turpmāk biežāk ēdienu gatavot mājās, tikai 7% iedzīvotāju gatavot mājās turpmāk plāno retāk.  
  • Pieaug vēlme palīdzēt citiem. Aptauja atklāja, ka turpmāk 31% iedzīvotāju līdzcilvēkiem būtu gatavi palīdzēt biežāk, 12% – bija grūti atbildēt uz šo jautājumu. Koronavīrusa izplatības laikā   cilvēki kļuvuši līdzjūtīgāki un sociāli atbildīgāki. To apstiprina arī tas, ka puse no iedzīvotājiem (52%), kuri ir atvērti labdarībai, norādījuši, ka ziedošanas ziņā savus paradumus nemainīs, kamēr piektdaļai (21%) iedzīvotāju ir radusies vēlme ziedot labdarībai vēl biežāk.

Kad ārkārtas stāvoklis valstī tiks atcelts, cilvēki iespēju robežās vispirms vēlēsies īstenot to, kā viņiem visvairāk šajā pašizolācijas un karantīnas laikā ir pietrūcis: pirmkārt, tie ir radu (53%) un draugu (45%) apciemojumi, tiem seko došanās ceļojumā (37%), turklāt populārāka kļūs Latvijas apceļošana, jo saviem turpmākajiem ceļojumiem Latviju, kā galamērķi, plāno biežāk izvēlēties 38% iedzīvotāju, kas liecina par pieprasījuma pēc Latvijas tūrisma produktiem iespējamo pieaugumu. Tam seko izklaides pasākumu apmeklēšana (35%), hobiju īstenošana, tostarp tikšanās ar domubiedriem (19%), skaistumkopšanas procedūru apmeklēšana (15%) un minētas arī citas vēlmes, piemēram, apmeklēt baznīcas, medicīnas iestādes, sporta klubus. 

Kopumā vislielāko trūkumu patlaban iedzīvotāji izjūt pēc veselības, izklaides, ēdināšanas un izglītības pakalpojumu pieejamības. Zināms, ka virkne pakalpojumu sniedzēju ārkārtas situācijas valstī laikā savu darbību ir ierobežojušas vai pat apturējušas. Pakalpojumi, pēc kuriem iedzīvotāji izjūt vislielāko nepieciešamību, pirmkārt, ir veselības pakalpojumi (40%), tiem seko izklaides (25%), piemēram, kultūras pasākumu, naktsklubu, kino apmeklēšana, kā arī ēdināšanas pakalpojumi (25%) – kafejnīcu un restorānu apmeklēšana –, izglītības iestāžu sniegtie pakalpojumi (23%), tūrisms (21%) un skaistumkopšanas pakalpojumi (14%). Secināms, ka pēc ārkārtas situācijas beigām, šo nozaru pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem būs vissvarīgākā.  

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: T/c “Alfa”

Covid-19 dēļ “Oskaru” piešķiršanas ceremonija nākamgad atlikta uz 25.aprīli (+VIDEO)

ASV Kinoakadēmijas jeb “Oskara” balvu piešķiršanas ceremonija jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ atlikta no 2021.gada 28.februāra uz 25.aprīli, pirmdien paziņojusi akadēmija.

Nolemts arī pagarināt periodu, kura laikā izlaistās filmas var pretendēt uz “Oskara” balvām. Ierastā gada vietā šoreiz uz balvām varēs pretendēt filmas, ka iznākušas laikā no 2020.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 28.februārim.

Video

Akadēmija jau bija spiesta veikt būtiskas izmaiņas konkursa noteikumos, ņemot vērā to, ka Covid-19 dēļ tika slēgti kinoteātri, aizkavējusies jaunu kases grāvēju nonākšana uz ekrāniem un apturēts producentu darbs.

Aprīlī akadēmija mīkstināja konkursa noteikumus, uz nenoteiktu laiku atceļot prasību, ka filmām obligāti jābūt izrādītām kinoteātros, lai tās varētu pretendēt uz “Oskara” balvām.

Lai filmas parastos apstākļos varētu pretendēt uz “Oskariem”, tās vismaz septiņas dienas ir jāizrāda Losandželosas kinoteātros.

Pēdējos gados izvērsušās spraigas debates ap straumēšanas uzņēmumu, tādu kā “Netflix”, uzņemtajām filmām, kas arī pretendējušas uz “Oskariem”, ieskaitot pagājušā gada filmu “The Irishman” (“Īrs”) un 2018.gada filmu “Roma”. Šīs filmas, lai varētu kvalificēties “Oskariem”, vispirms neilgu laiku tika demonstrētas kinoteātros, bet tad piedāvātas tīmeklī.

 

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv

 

Covid-19 atklāts vēl 137 cilvēkiem!

Aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrēts līdz šim lielākais Covid-19 gadījumu skaits – kopumā 137 jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Līdz šim lielākais vienā diennaktī reģistrētais jauno Covid-19 gadījumu skaits bija 109 – 7.oktobrī, kad tas pirmo reizi pārsniedza simts gadījumus.

Pagājušajā diennaktī veikts 4551 Covid-19 tests, bet pozitīvo testu īpatsvars sasniedzis 3%. SPKC iepriekš norādījis, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Līdz šim Latvijā kopumā veikti 353 788 Covid-19 izmeklējumi, saslimušas 2507 personas, bet 1322 izveseļojušās.

SPKC norāda, ka detalizētāka informācija par jaunajiem saslimšanas gadījumiem tiks publicēta vēlāk.

Jau ziņots, ka stacionāros patlaban ārstējas 47 Covid-19 pacienti, kas ir līdz šim augstākais slimnīcās esošo sasirgušo skaits, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati.

Pagājušās diennakts laikā slimnīcās ievietoti vēl desmit pacienti ar Covid-19.

No visiem stacionētajiem 42 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet pieci ir ar smagu slimības gaitu.

Līdz šim no stacionāra izrakstīti 244 pacienti, starp kuriem ir gan atlabušie, gan mirušie.

Iepriekšējais antirekords tika sasniegts 14. un 15.aprīlī, kad slimnīcās bija ievietoti kopumā 46 Covid-19 pacienti.

Covid-19 atklāj vēl 930 cilvēkiem, bet 11 sasirgušie miruši

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 930 Covid-19 gadījumi, savukārt 11 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Šis ir līdz šim lielākais vienā diennaktī atklāto Covid-19 gadījumu skaits.

Trīs no mirušajām personām bijušas vecumā no 55 līdz 65 gadiem, piecas no – 65 līdz 75 gadiem, bet vēl trīs – no 75 līdz 90 gadiem. Kopumā līdz šim Latvijā mirušas 235 ar jauno koronavīrusu inficētas personas.

Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 8670 Covid-19 testi, no kuriem pozitīvi bijuši 10,7%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Latvijā līdz šim ar Covid-19 saslimušas 19 307 personas, bet kopš vakardienas izveseļojušās vēl 25 personas, tādējādi uz 3.decembri, atbilstoši SPKC apkopotajai informācijai, izveseļojušies bija 1848 cilvēki. Aktīva inficēšanās ar Covid-19 Latvijā patlaban ir 17 224 cilvēkiem.

Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati liecina, ka pagājušajā diennaktī stacionēti 92 Covid-19 pacienti, no kuriem trīs ir pārvesti no citām ārstniecības iestādēm. Kopumā stacionāros ārstējas 552 pacienti, no kuriem 503 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 49 – ar smagu slimības gaitu.

Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīts 51 pacients, tostarp arī trīs pārvestie. Kopumā līdz šim stacionārus pametuši 1485 Covid-19 pacienti.

Covid-19 atkal uzņēmis apgriezienus: Vienkārši paņēmieni, kā būt soli priekšā šim vīrusam!

Latvijā pieaug Covid-19 gadījumu skaits, un, lai gan pandēmijas smagākie brīži jau ir aiz muguras, jaunais vīrusa variants un mainīgā situācija prasa pielāgoties un pārskatīt veselības uzraudzības pieejas. Augustā “Euroaptieka” aptiekās Covid-19 ātro antigēna testu pārdošanas apjoms pieauga pat vairāk nekā par 200% salīdzinājumā ar jūliju, un jau šobrīd redzams, ka šī tendence turpinās un, visticamāk, septembra beigās testu pārdošanas apjoms būs jau dubultojies. Tas viennozīmīgi apliecina sabiedrības pieaugošās bažas par potenciālo saslimšanu ar Covid-19. Kā uzraudzīt savu veselību Covid-19 saslimšanas gadījumā, stāsta “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

“Ar jaunā Covid-19 simptomiem, kas ir ļoti līdzīgi saaukstēšanās simptomiem, arvien biežāk cilvēki vēršas aptiekās: iesnas, klepus, aizlikts deguns un paaugstināta ķermeņa temperatūra. Tāpēc ir ļoti svarīgi mājās veikt Covid-19 paštestus, lai pārliecinātos, vai neesat inficējies ar šo vīrusu. Laicīga testa veikšana palīdz savlaicīgi uzsākt izolāciju un pasargāt citus no inficēšanās. Tāpat ir būtiski laikus sagatavot mājas aptieciņu ar nepieciešamajiem medikamentiem, lai, ja parādās simptomi, nav jāapmeklē publiskas vietas. Ja tomēr esat inficējies ar vīrusu, mājās var veikt svarīgas veselības pārbaudes, piemēram, asinsspiediena un skābekļa līmeņa mērījumus, lai laikus pamanītu izmaiņas un novērstu nopietnākas saslimšanas risku,” atgādina “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

1.Kam ir jābūt mājas aptieciņā?

Covid-19 antigēna testi: Šie testi ir efektīvs veids, kā ātri noteikt vīrusa klātbūtni, īpaši ja ir simptomi vai bijis kontakts ar inficētu personu. Paštestu izmantošana mājās ir vienkārša – nepieciešams paņemt paraugu (piemēram, no deguna vai mutes), kas tiek analizēts ar komplektā iekļauto ierīci vai teststrēmelēm. Rezultāti parasti ir pieejami 15 – 30 minūšu laikā. “Euroaptieka” farmaceite atgādina, ka paštesti var sniegt ātru indikāciju, bet pozitīva rezultāta gadījumā jāveic apstiprinošs tests laboratorijā un jākonsultējas ar ārstu. Paštesti ir īpaši svarīgi, lai novērstu vīrusa izplatību un aizsargātu apkārtējos.

Termometrs: Temperatūras mērīšanai ir būtiska loma ķermeņa veselības stāvokļa uzraudzībai slimības laikā. Normāla ķermeņa temperatūra ir aptuveni 36,5 – 37°C. Paaugstināta temperatūra var liecināt par infekciju. Termometrus ar dzīvsudrabu aptiekās vairs nepārdod, bet ir pieejams plašs digitālo un infrasarkano termometru klāsts. Digitālo termometru lietot ir vienkārši: ierīce jānovieto padusē un jāgaida dažas sekundes, līdz tiek uzrādīts rezultāts. Infrasarkanie termometri jāizmanto ar pareizu režīmu (ķermeņa temperatūras, ēdiena, telpas, ūdens) un jānovieto 2 cm attālumā no ķermeņa, mērot 2 – 3 sekundes.

Temperatūru mazinošie līdzekļi: Ģimenes locekļu vecuma grupām ir nepieciešams izvēlēties atbilstošus temperatūru mazinošos līdzekļus. Mazākiem bērniem piemērotas būs “svecītes” vai sīrupi, kas satur paracetamolu vai ibuprofēnu. Pieaugušajiem šos līdzekļus var dot tablešu, kapsulu vai pulveru veidā.

Deguna aerosols: Izvēlieties deguna aerosolu, kas efektīvi mazina deguna un tā blakusdobumu aizlikumu, attīra deguna ejas un mitrina deguna gļotādu, lai atvieglotu elpošanu.

Līdzekļi pret kakla sāpēm un iekaisuma mazināšanai: Palīdz mazināt kakla iekaisumu un atvieglo siekalu rīšanu, runāšanu un ēšanu un pieejami dažādās formās – skalojamie līdzekļi, tabletes, dažādi spreji.

Tējas: Vīrusu infekciju gadījumā svarīgi uzņemt daudz šķidrumu, un tējas ir lielisks veids, kā to izdarīt, un mazināt simptomus. Liepziedu tēja palīdz samazināt kakla sāpes un iesnas, uzlabo imunitāti un veicina sviedrēšanu, kas palīdz atvēsināt ķermeni un veicināt toksīnu izvadīšanu. Upeņu un aveņu tējas arī var būt noderīgas, palīdzot atvieglot simptomus.

Imunitāti stiprinoši vitamīni: Vitamīni ir svarīgi gan ikdienā, gan slimības laikā. D vitamīns, C vitamīns, cinks un selēns ir īpaši nozīmīgi, lai stiprinātu imunitāti un veicinātu atveseļošanos. Šie vitamīni ir pieejami gan tablešu, gan pulvera veidā. Slimības laikā ieteicams vitamīnus lietot karsto dzērienu formā, lai nodrošinātu pietiekamu šķidruma uzņemšanu.

2.Veselības uzraudzība Covid-19 laikā hronisku slimību pacientiem

Covid-19 ir bīstamāks cilvēkiem ar hroniskām slimībām, jo tās vājina imūnsistēmu, padara organismu mazāk izturīgu pret infekcijām, un to ārstēšana ar medikamentiem var radīt papildu slogu. Viena no izplatītākajām hronisku slimību pazīmēm ir pastāvīgs nogurums, kuru slimības gadījumā var viegli sajaukt ar ikdienas simptomiem un ignorēt, tādējādi ļaujot vīrusa infekcijai progresēt. Tāpēc farmaceite Zane Melberga atgādina, ka ir svarīgi veikt regulāru veselības uzraudzību mājās, īpaši uzmanot skābekļa līmeni un asinsspiedienu.

Asinsspiediens

“Euroaptieka” farmaceite atgādina, ka hipertensijas (augsts asinsspiediens) slimniekiem jābūt īpaši piesardzīgiem, lietojot pretsaaukstēšanās līdzekļus. Piemēram, karstie dzērieni vai tabletes, kas satur efedrīnu, var paaugstināt asinsspiedienu. Pirms jebkādu pretsaaukstēšanās līdzekļu lietošanas ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, lai izvairītos no iespējamām bīstamām medikamentu mijiedarbībām un blakusparādībām.

Par normālu asinsspiedienu ir uzskatāms 120/80 mm Hg, paaugstināts ir robežās no 135/85 līdz 139/89 mm Hg un augstāk. Farmaceite asinsspiedienu mājās iesaka mērīt ar automātisko asinsspiediena mērāmo aparātu. Tā lietošana ir ērta un vienkārša – ap augšdelmu nepieciešams aplikt manšeti, piespiest podziņu un miera stāvoklī gaidīt, kad mērījums un pulsa ātrums parādīsies uz ekrāna. Farmaceite Zane Melberga atgādina, ka asinsspiedienu ikdienā var izmērīt arī atsevišķās “Euroaptieka” aptiekās. Farmaceiti ne tikai veic mērījumus, bet arī sniedz vērtīgus padomus, atbild uz interesējošiem jautājumiem un informē par tālākajiem soļiem.

Skābekļa līmenis asinīs

Skābekļa līmeni asinīs ieteicams mērīt Covid-19 saslimšanas gadījumā, ja ir smaga saslimšana, elpošanas problēmas vai hroniskas plaušu slimības, lai novērtētu elpošanas sistēmas darbību. Normāls skābekļa piesātinājuma ātrums kapilārajās asinīs ir 95%. Ja skābekļa līmenis nokrītas zem 94% vai samazinās par 5% no iepriekšējiem rādītājiem, nepieciešams nekavējoties vērsties pie ārsta. Mājās to var izmērīt, izmantojot pulsa oksiometru. Tas darbojas, nolasot asins krāsu spektru – skābeklim saistoties ar hemoglobīnu, mainās tā struktūra un krāsa. Oksimetru lieto, ierīci uzliekot uz vienas rokas pirksta, un pāris sekundēs tā fiksēs asins piesātinājumu ar skābekli un pulsu.

3.Atbildība pret sevi un citiem

Covid-19 joprojām ir izaicinājums, tāpēc nedrīkst aizmirst par roku mazgāšanu, dezinfekciju un telpu vēdināšanu. Ja ir konstatēta saslimšana ar Covid-19, ir svarīgi ievērot izolāciju, lai novērstu infekcijas izplatīšanos: palikt mājās vai ārstniecības iestādē, izvairīties no kontakta ar citiem cilvēkiem un sekot ārsta norādījumiem. Cīnoties ar vīrusu, tā vietā, lai dotos uz aptieku klātienē, iesakām sazināties ar aptieku un pasūtīt sev nepieciešamos medikamentus ar piegādi uz mājām.

Atbilstoši SPKC izstrādātajām rekomendācijām, par saslimšanu jāinformē ir arī savs darba devējs, mācību iestāde un citas kontaktpersonas, lai arī viņi varētu ievērot nepieciešamos piesardzības pasākumus. Ja tomēr ir nepieciešams doties ārpus izolēšanās vietas, tad ir jālieto medicīniskā sejas maska un jāievēro citi ārsta norādītie piesardzības pasākumi. Rūpējoties par savu veselību un rīkojoties atbildīgi, mēs palīdzēsim pasargāt sevi, savus mīļos un sabiedrību kopumā.

Aptieku tīkls “Euroaptieka” ir zāļu mazumtirdzniecības uzņēmums. Latvijā darbojas 56 “Euroaptieka” aptiekas 18 apdzīvotās vietās visā valstī. “Euroaptieka” zīmols pieder uzņēmumam “Euroapotheca”, kam ir aptiekas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Zviedrijā. “Euroaptieka” Latvijā darbojas kopš 2001. gada.

Covid-19 analīzes bez ārsta nosūtījuma varēs nodot līdz 6.aprīlim!

Iedzīvotāji ar simptomiem Covid-19 analīzes bez ārsta nosūtījuma varēs nodot līdz 6.aprīlim, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).

Ministrijā skaidroja, ka, saglabājot iespēju iedzīvotājiem, kuriem ir saslimšanas simptomi, laikus veikt Covid-19 analīzes, VM lēmusi līdz 6.aprīlim pagarināt termiņu, līdz kuram uz testu var pieteikties bez ārsta nosūtījuma.

Ja cilvēkam ir parādījušies slimības simptomi, tādi kā akūtas elpceļu infekcijas pazīmes, paaugstināta temperatūra, ožas traucējumi, garšas izjūtas zudums, Covid-19 testu var veikt arī bez ārsta nosūtījuma, iepriekš piesakoties, norāda VM. Savukārt cilvēki, kuri atgriezušies Latvijā no Apvienotās Karalistes vai Dienvidāfrikas republikas, testu var veikt arī tad, ja nav saslimšanas simptomu.

Ministrijā skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā jaunā SARS-CoV-2 celma straujo izplatību minētajās valstīs.

Vienlaikus nosūtījumu uz Covid-19 analīzēm pacientam izsniedz arī ģimenes vai ārstējošais ārsts. Situācijās, ja tests jāveic steidzami, ārsts to norāda nosūtījumā, informē VM.

VM atgādina, ka testa veikšana pirms plānota ārzemju brauciena ir maksas pakalpojums. Līdztekus lielākā daļa testēšanas pakalpojumu sniedzēju nodrošina arī testēšanas rezultātu tulkošanu, taču par nepieciešamību nodrošināt tulkošanu, laboratorija jāinformē pirms testa nodošanas.

Covid-19 testu var veikt tikai ar iepriekšēju pierakstu, uzsvēra ministrijā.

cosmopolitan zurnāls

(l) (l) (l) (l) (l) (l) (l) (l) (l) (l) (l) 😎 😎 😎 😎 😎 😎 😎 😎 😎 😎 😎 😎 😎 😎 😎 😎 😎 😎 😎 😎 😎 😎

Cosmopolitan un L’Oréal Paris pavasara akcija!

Dāvanu no L'Oréal Paris, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, varēsi saņemt redakcijā: Mūkusalas ielā 41b Rīgā, no 1. jūnija līdz 30. jūnijam. Akcijas laiks 01.05.11. – 13.06.11. Cena 12 numuriem: 15.98

Piedaloties akcijā, varēsi izvēlēties kādu no šīm dāvanām:

Aizsargājoša želeja matu mirdzumam: Pērļainā, gaismu atstarojošā želeja aizsargā matus no saules iedarbības un piešķir tiem valdzinoši dabisku mirdzumu. Mati kļūst zīdaini mirdzoši un dzīvinoša spēka pilni. Lietot pirms uzturēšanās saulē sausos vai mitros matos.

Želeja saulē izbalējušu šķipsnu efekta radīšanai: Balinošā želeja padara matus gaišākus un zīdaini mirdzošus. Piemērota nekrāsotiem vai šķipsnās balinātiem matiem.

loreal_akcija_421

Cosmopolitan Shopping Nights programma

Lielākā iepirkšanās ballīte – Cosmo Shopping Nights – 3. oktobrī no plkst. 16:00-23:00, 4. oktobrī no 10:00-23:00, savukārt 5. oktobrī – no 10:00-21:00! 

 

Atlaides jaunajām apģērbu kolekcijām – skan vilinoši, vai ne?  Taču tas vēl nav viss – trīs dienu garumā tu varēsi izbaudīt dažādas aktivitātes, saņemt dāvanas, piedalīties speciālistu vadītās lekcijās un meistarklasēs, un vēl, un vēl…! Lūk, pasākuma programma:


3. oktobris – KARJERA UN IZAUGSME

16:00 Lekcija:Kā izveidot karjeru beauty pasaulē un pelnīt naudu ar skaistuma blogu (organizē Avon)

17:00 Sieviete un gadžeti: Samsung meistarklase

18:00 Karjeras un personīgās izaugsmes treniņi (organizē Karjeras nedēļa 2014)

19:00 Izstādes “Vīrieši – tuvums un personiski” atklāšana 

19:30 Karjeras plānošanas ABC (organizē Karjeras nedēļa 2014)

20:30  Kā izprast sevi, darba un izglītības iespējas 

 

 

4. oktobris – MODE UN SKAISTUMS

12:00 Stila un gaumes izkopšanas noslēpumi (Lektore: stiliste Kristīne Rudzinska)

16: 00 Make-up meistarklase: iemācies izveidot perfektu dienas un vakara grimu

19:00 Latvijas dizaineri par modes tendencēm

23:00 Grupas MUSIQQ koncerts izklaides centrā FANTASY PARK

 

5. oktobris – FITNESS UN UZTURS

10:00-12:00  Treneru konsultācijas: atrodi sev piemērotāko sporta veidu, apkaro problēmzonas (Sporta klubs DCH)

16:00 Rudens veltes tavā glāzē: Veselīga uztura blogeri, pieredze, konsultācijas (Beetbox svaigo kokteiļu meistarklase)

 

Klikšķini šeit, lai apskatītu atlaides un piedāvājumus Shopping Nights laikā!

Cosmopolitan Shopping Nights ballīte kopā ar grupu “Rock’n’Berries”

9.maijā 21:00 izklaides centrā Fantasy Park notiks COSMOPOLITAN SHOPPING NIGHTS ballīte kopā ar grupu “Rock’n’Berries”! Gardi kokteiļi un lieliska atmosfēra visa vakara garumā!

Ņem līdzi draugus, jo plkst. 23:00 Fantasy Park rīko COSMO-NAKTS boulinga stundu un aicina visus apmeklētājus uzspēlēt boulingu BEZ MAKSAS!

Piesaki savu komandu Fantasy Park administrācijā 9.maijā jau no plkst. 21:00!

Tiekamies COSMOPOLITAN SHOPPING NIGHTS ballītē!

Cosmopolitan Shopping Nights 2016 – Pašapziņas akadēmija!

Piesakies Cosmopolitan pašapziņas akadēmijai un pavadi piektdienas rītu kopā ar vēdisko astroloģi Inesi Dāvidsoni!Savu pieteikumu sūti uz e-pastu: cosmo@cosmopolitan.lv ar norādi “Cosmo pašapziņas akadēmija”. Vēstulē norādi savu vārdu, uzvārdu un telefona numuru.
Tiekamies modes un izklaides centrā Rīga Plaza!


Cosmopolitan Shopping Nights 2015 video

Noskaties Cosmopolitan Shopping Nights 2015 video un pakavējies lieliskās atmiņās par pasākumu!


Cosmopolitan Shopping Night!

6. aprīlī modes un izklaides centrs Rīga Plaza kļuva par labas atpūtas un izklaides epicentru – tieši tur norisinājās gada gaidītākā iepirkšanās ballīte Cosmopolitan Shopping Night. Šopings, atlaides, mūzika, šovi un superīgas balvas – lūk, tāda bija ballīte Cosmo stilā! Iepazīsties ar pasākuma programmu, atlaidēm un īpašajiem piedāvājumiem.


Cosmopolitan Shopping night programma:

13:00 Pirmā modes skate Bērni

15:00 Otrā modes skate Sports

17:30 Trešā modes skate Pavasaris/ Vasara

18:45 Atveras Cosmopolitan lasītāju VIP zona

19:15 Ceturtā modes skate Pludmale

20:15 Piektā modes skate Vīrieši

21:15 Sestā modes skate Džinsi

22:00 Rīgas zelta saules koris un Normunds Jakušonoks

22:45 Septītā modes skate Party

23:15 Uzstājas grupa Otra Puse, Fantasy park

00:00 Izloze

00:10 Uzstājas grupa Otra Puse, Fantasy park

Modes un izklaides centra Rīga Plaza atlaides un piedāvājumi Shopping Night laikā:

Aktivitātes, atlaides un īpašie piedāvājumi veikalā Kolonna: 

SHAKIRA visai līnijai (sieviešu edt)(jaunums)

-15.00%

A.Banderas (Jaunums)

-20.00%

A. Banderas (pārējam sortimentam)

-25.00%

DOUGLAS ZIEPES

30%

ITĀĻU PINZETTE PICCOLE CON PESCI`12

Cena 0,45Ls

LANVIN A. GARDE EDT 30 ml

30%

LANVIN Jeanne Couture EDP 30 ml

30%

BURBERRY SPORT for women

20%

CAROLINA HERRERA L`eau

20%

Marina De Bourbon

Marina Blue

20%

Clinique

Dāvana par pirkumu virs 30 Ls

Dāvana par pirkumu virs 45 Ls

Isa Dora

Dāvana par pirkumu virs 15 Ls

Max Factor

Dāvana par pirkumu virs 15 Ls

Artdeco

Dāvana par pirkumu virs 15 Ls

Biosilk (matu kopšanas kosmētika)

Visam sortimentam -15%

L’Oreal

Dāvanā piezīmju blociņš virs 8 Ls,

Dāvanā Men Expert sejas mazgāšanas līdzeklis

Lancome

Dāvana par 2 pirkumiem – lūpu spīdums Juicy Tube

Dior

Dāvana par pirkumu Mini Acu tušiņa

Shiseido

Dāvana virs 60 Ls, dāvana virs 30Ls

Collistar

Dāvana par 1 produktu mini tušiņa,

Dāvana – kosmētikas maciņš par 2 pirkumiem

Guess

Pērkot Guess aromātu dāvanā gredzentiņš

Roberto Cavalli

Pērkot aromātu dāvanā rokassprādzīte

Bio 2 You

Iepērkoties virs 20 ls dāvanā pašiedeguma losjons

Marina De Bourbon

Pērkot aromātu dāvanā rokassprādzīte

Adidas

Pērkot aromātu dāvanā kosmētikas maks

Jesus del Pozo

Pērkot aromātu dāvanā somiņa

Pērkot aromātu dāvanā kosmētikas maciņš

Escada

Pērkot aromātu dāvanā pludmales soma

Kenzo

Pērkot aromātu dāvanā pludmales soma

Naomi Campbell

Dāvanā kosmētikas maciņš par produktu

Thalgo

Dāvana virs 30Ls

 

Aktivitātes veikalā Capital: 

Interesanti varēs piedalīties spēlēs FIFA un Just Cause.

Aktivitātes veikalā Capital City: 

No 13:00 ik pa stundai diskusija par tēmām:

1) par foto ar Mac                          

2) par video ar Mac                      

3) par GarageBand

4) par Mac un iPad                                                                

5) dokumentu apstrāde Mac un iPad   

Cosmopolitan Shopping Night – piesakies!

31. martā modes un izklaides centrā Rīga Plaza norisināsies Cosmopolitan Shopping Night – gada lielākais un gaidītākais iepirkšanās pasākums! Arī šogad ir gaidāma pavisam karsta iepirkšanās ballīte, jo bez atlaidēm visos veikalos tevi priecēs arī citas aktivitātes!

No plkst. 10:00 līdz pat 01:00 naktī norisināsies ikgadējais Shopping Night pasākums, kura laikā tevi gaidīs īpašas cenas visos veikalos, tikšanās ar Cosmo stilistiem, bezmaksas kosmētikas paraugi, fitnesa treneru un uztura speciālistu konsultācijas, kā arī 8 jaunās sezonas modes skates! Ja tu vēlies saņemt īpašas privilēģijas un ieeju Cosmo lasītāju VIP zonā, kā arī vēl dažādus pārsteigumus, tad piesakies: www.cosmo.lv/shoppingnight

Cosmopolitan paziņo gada labākos skaistumkopšanas produktus

Par kompetentas žūrijas atzinību un Cosmopolitan lasītāju simpātiju – Buču – vienlaikus cīnījās dažādi skaistumkopšanas produkti. Žūrijas sastāvā šogad varējām redzēt Lāzerplastikas klīnika dermatoloģi Annu Bērziņu, Riga Top Hair frizieri Igoru Sadovski, fotogrāfi, stilisti un grima mākslinieci Tatjanu Vlasovu, Cosmo modes un skaistumkopšanas redaktori Daci Krieviņu – Bahmani, Cosmo galveno redaktori Santu Kristiānu Zāmueli, TV dīvu Ketiju Dombrovsku, kā arī Bude Model Management modeli Madaru Mālmani.

Balsošana par kosmētiku sākās 15.jūnijā, un vairāku mēnešu garumā Cosmopolitan interneta lapā vairāk kā 2000 žurnāla lasītāji un portāla Cosmo.lv apmeklētāji nobalsoja par saviem iemīļotākajiem produktiem. Savus produktus konkursam bija apstiprinājuši lielākie kosmētikas izplatītāji, tāpēc konkurence bija ļoti spēcīga, it īpaši luksusa preču kategorijā. Šogad Cosmopolitan meklēja arī gada labākos aromātus, sākot no svaigākajām līdz pat seksīgākajām smaržām.

29.septembrī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā norisinājās balvu pasniegšanas ceremonija, kurā tika godināti tie kosmētikas izplatītāji, kuru produkti ir ieguvuši gada labākā titulu. Īpašu atmosfēru pasākumā radīja Aleksandra Vasiļjeva 60.gadu modes tērpu izstāde, kā arī Lietuvas Nacionālā teātra aktrises Rasas Rapalītes uzstāšanās. Beauty Awards 2011 rezultāti ir apkopoti Cosmopolitan oktobra numurā.