Ja, iemalkojot ko alkoholisku, pēc krietna laika, kad tas nav lietots – apreibums iestājas daudz ātrāk. Vai nostrādā tas pats princips starp cilvēkiem, es domāju – vai satiekot patīkamu puisi, pēc ilga laika neesot šajā „pārīšu” apritē, škietamā laimes sajūta iestājas ātrāk? Ja reiz arī tā notiek, tad man vajadzētu atrast drošības troses, jo šajā reizē kritiens var izrādīties pat ļoti sāpīgs. Un bezjēdzīgais jautājums, kas vienmēr parādās – vai ir vērts šī puiša dēļ riskēt un mēģināt noķert laimes vilni kopā?! Zaudēt jau it kā neko nevar, tikai savu un otra laiku. Bet tomēr, reizēm taču rodas tā sajūta, ka tas ir liktenis, ka tam tā ir jānotiek. 😀 Es jūtos apjukusi. Pārāk bieži es šeit neko nerakstu, laikam šoreiz uznākusi vajadzība pēc svešu meiteņu uzmundrinājuma/nosodījuma.

theres a world out there then we should see… JĀ. tagad klausos Rocketeer. Šī dziesma pēdējā laikā ļoti iepatikusies (l) Nu tā. pēdējā laikā ar mani notikuši daudzi notikumi. 😀 Bet laikam šis blogs būs diezgan kā beztēma. 😀 😛 Nu, tātad kas jums jauns? varbūt kādi interesanti notikumi? 😀

Sveikas! (l) Jūtu,ka drīz jāiet būs gulēt, acis jau arī veras ciet, bet gribējās pieiet vēl pie datora un uzrakstīt kaut ko blogā. Esmu pamanījusi,ka laiks šogad iet īpaši ātri. Bet kāpēc? varbūt tā esmu tikai es kas to pamana? bet esmu dzirdējusi no daudziem,ka šis gads tiešām iet nu super ātri. 😀 Varbūt mēs visi kaut kur vien steidzamies visu laiku? Bet varbūt laiks steidzās mums pa priekšu? nezinu. tiešām nezinu. varbūt kāda cita zin? 😐 ah. labi, nu jūtu ,ka tiešām jādodas čučēt. arlabunakti visām. 🙂 🙂

Vai var mīlēt vienu cilvēku visu mūžu? Vienu cilvēku – bez kārdinājumiem? Vai ir jēga pamest visu un skriet pa galvu, pa kaklu tumsā, tikai tādēļ, ka tur ir zvaigznes? jautājumi maļas un maļas, bet atbildes īsti nav. Pati jau saprotu, cik drausmīga esmu, un ir vēl pat daudz, daudz sliktāk.. Doriana Greja ģīmetne vecuma galā būtu par maz. Es varētu rakstīt par skaistu mīlestību, kas ilgusi jau ļoti ilgi. Par cilvēku, kas ar laiku ir kļuvis par pusi ne tikai no sirds, bet visas asinsrites – noplēst viņu nav iespējams, nenoasiņojot. Par kopīgu mitekli, kopīgu suni un kopīgiem sapņiem, par iespēju kaut kad kādreiz mīt gredzenus un laimīgi novecot uz lieveņa. Un par otru pusi – par kaisli, kuras viņam par maz, bet man par daudz, par kādām nepiepildītām lietām. Par tādām, kas, ja ir viss nosauktais, pat nav tik svarīgas. Un, kad viss ir tik skaisti, pietiek uz brīdi pabūt citur, iepazīties ar kādu citu. Un nav pat svarīgi ar ko – jo mērķis nav mīla, bet tikai labas attiecības uz mēnesi, kas jāpavada līdzās. Noklikšķ kāds slēdzis un pēkšņi viss tiek aizmirsts – un pilnīgi neapzināti sākas kaut kas, ko pašai nemaz negribas pieļaut, bet tas noslēdzas tā kā noslēdzas – nenormāli kaislīgi, daudz kaislīgāk kā ar savu īsto un vienīgo, pie tam tur, kur vienmēr gribējies – pļavā un starp govīm, kas cenšas ieturēt nakstmieru un nelikties traucētas (labi, pļavā ir gribējies, govis nē – tas tād sbonusiņš) 😎 Protams, varētu jau saglabāt jaukās atmiņas, un atgriezties. Esmu maita, mēģinu noslepkavot savu sirdsapziņu. Apsolīju sev vairs nekad tā nedarīt – jo principi man protams vienmēr bijuši tik augsti, ka jaunava Marija nobāl. Varbūt vajadzētu kādu grēksūdzi? :-/ Esmu atpakaļ, mīlestības ielenkumā, līdzās savai pusei, un atkal viss ir tik pareizi, mīļi un sirsnīgi. No sirds mēģinu būt laba draudzene, atbildēt uz visu kā pirms tam. Tikai kā rādās, nekas nesanāk, jo domāju visu laiku par to otru – kurš man pilnīgi neder, kuram neinteresē ne puse no tā, kas man, kurš pat neizskatās tik labi.. Bet galvā nepārtraukti maļas tikai viņa smarža, no kuras viss acu priekšā sāk migloties, un pieskārieni – vienīgā reize, kad sveša enerģija nerada vajadzību atrauties tālāk. Pareizi ir, labs sods par sliktiem darbiem 🙂 Nekas liels – tikai sekss. Tikai ko tālāk? Pamest visu savu dzīvi un mīļāko cilvēku uz pasaules ar noasiņojošu sirdi? Neiespējami. Aizmirst notikušo? Lielas, lielas pašmocības, pie tam acu priekšā vien rēgojas. Vienīgā doma – un briesmīga – gribu atpakaļ tajā, kas bija, vienā variantā vai otrā. Bet izrādās man itin labi padodas netīšām radīt savu mazo ellīti. Vai varbūt tā ir kāda ļoti dīvaina zīme? Jo viņi abi patiesībā ir tik līdzīgi, ka sakritības sāk biedēt – tikai ar vienu ir mīlestība un visa dzīve, bet otru – fantastiska saderība. Vai labāk iznīcināt visu, vai dzīvot bez seksa un tāpat nejusties izcili? Pārāk daudz jautājumu un pilnīgi noteikti par maz atbilžu (t)

Šodien, kārtējo reizi mazgājot ‘savus matus’, nolēmu,ka uzrakstīšu savu blogu. Šoreiz varbūt ne tik tipisku kā pierasts,bet tādu vairāk informatīvu- par pieliekamajām matu tresēm, matiem uz klipšiem.. nu sauciet tos kā jums ērtāk 😉 Tātad- VISS KO GRIBI ZINĀT PAR CLIP-IN HAIR EXTENSIONS. 1)Vari tos pasūtīt internetā ļoti daudzos saitos,bet visizdevīgāk, protams, ir ebay.com (nu tas ir atkarīgs no tā cik esi gatava atdot naudiņu par tiem). Tik ieraksti meklētājā un izvēlies izdevīgāko variantu (kā pasūtīt ebay.com iečeko šo- http://www.onkulis.com/2006/08/09/ieskats-iepirksanas-ebay/ ). Bet izvēle,kur iepirkties,protams, paliek tavā ziņā ;). 2)Kā tos pielikt- ļoti elementārs process. Pirmajā reizē varbūt matus neliec uz kādu tusiņu,jo var gadīties visādi un ir ‘jāatkož’ cik augstu vai zemu likt šķipsnas,lai sprādzītes nebūtu redzamas. Iesaku matus pie saknītem mazliet uzkasīt,lai sprādzīes neizslīdētu un tu nepazaudētu savu šķipsnu 😛 ;). Detalizētāku matu pielikšanu skaties šeit- http://www.youtube.com/watch?v=qGlpGlKJNKk . 3)Jo rūpīgāk matus uzglabāsi,jo ilgāk,tie ‘kalpos’ ;). Dabīgās matu šķipsnas vari veidot, mazgāt, krāsot un darīt ar vinjiem visu pārējo,ko dari ar savējiem matiem. Ja esi iegādājusies sintētiskos matus, tad gan vinjus vienīgi vari tikai izķemmēt 🙂 . Savus matus uzglabāju dāvanu maisiņā. Pēc letošanas izķemmēju ar parasto lielo saru ķemmi. Ja jūti,ka mati kļūst pārak sausi un ķeras,tad vari apgriest galiņus (kādus 3-4 cm). Šie video man bija ļoti noderīgi- http://www.youtube.com/watch?v=QOyC5c4YxsQ&feature=channel http://www.youtube.com/watch?v=7JQVd37C5zE http://www.youtube.com/watch?v=hj7rkE0fPsE&feature=related . 4)Dabīgos matus vari veidot ar ko vien vēlies- taisnotāju, lokšķērēm, fēnu, putām, pīt bizes vai tīt uz rullīšiem. Atceries, ka visi veidošanas līdzekļi nodara tādu pašu bojājumu šīm šķipsnām kā uz taviem matiem, tāpēc drošāk lokas iegūt ar rullīšiem,bet taisnus matus ar fēnu ;). Eksperimentē un veido matus kā vēlies un atrodi sev piemērotāko veidu ;). Nebojā matus ar pieaudzēšanas metodēm, izvēlies klipšus, kuri nekaitē un nebojā tavus īstos matiņus (l) ! Ceru,ka šis raksts bija tev noderīgs. Es dievinu savas matu šķipsnas un gaidu,protams,kad ataugs manis pašas matiņi, bet līdz tam… (l) Jautā,ja ir kas neskaidrs,mēģināšu atbildēt un,protams, youtube.com un google ir ideāls info avots ;). Lai jums jauka diena (l) .

ciw foršās. sen atkal nebiju rādijusi savu purniņu,tapec sadomaju uzraxtit. noticis,daudz un nekas. veljoprojām esu slima. kā pakusto,tā nezinu kur likties,bet turos. ar mr viss iet labāk nekā domāju. biju nedaudz apbēdināta,jo viņš plānoja jauno gadu pavadīt citā pilsētā. tas jau bija ieplānots labu laiku atpakaļ,tādēl nemaz nedomāju prasīt viņam mainīt plānus. bet…. saņēmu sms no viņa,ka jaunā gada buču 00:00 dabūšu tieši no viņa,jo viņš mainija plānus. vakar gājām vakariņās pie viņa mammas- iepazinos ar gandriz visu ģimeni. bija super jauki,negaidīt jauki. uzņēma mani ļoti mīļi. uzreiz jutos ,kā mājās. biju gan nedaudz nobijusies,bet kā izrādās- nebija iemesla. spēlējam spēles un paēdām vakariņas.viss dikti ievilkās,jo nemanot bija pagājušas 6h. pozitīvs pirmais iespaids. uz ziemaasvetkiem,dzimšanas dienu manējais bija sagatavojis man superigu dāvanu- sanāca pat asaru nobirdināt. cik sapratu par savu dāvanu ziemassvetkos viņš arī bija sajūsmināts . Tas tā īsumā,bail ka neizplūstu pārāk gari 😀

sakshu ar sveicienu muusu – sievieshu dienaa. ka mans virietis sodien poateica,ka pasaule ir daudz labaaka jo mes esam uz taas. tad pie taa ari pieturamies. nekaa parak aizraujosha nenotiek. dzivoju,baudu dzivi. bija man patiesam izdevies weekends. sestdien gaajam uz turku restoranu un pec tam uz teatri. tik loti patik iziet ielaas ar savu virieti,smuki sapuceties un justies ka princesei,ejot blakus savam princim.. tik loti patik kaa mans virietis izvelas restoranu kura ir arii liels vegetaro edienu klaasts,kaa vinsh mani sauc par lady pasutot mums edienu,tas ka vinsh mani parsteidz ar mazam davaninjam. sho sestdien vinsh man atnesa davanu maisinju un taja ieksa lupu balzams no the body shop un ramitis ar musu bildeem,jo tris dienas pirms tam biju ieminejusies ka man nav neviena musu bilde ramiti. acimredzot vinsh piefikse sikumus. patik kaa vinsh parupejas lai man nebutu aukts iedodot savu zaketi.. jaa jaa – salkani. bet man patik neliela salkanuma piedeva. vakars bija tik izdevies,ka pat ne reizi neiedomajamies nobildeties,tapec bildes diemzel nebus… vakar visu dienu gandriz noguleju. parvietojamies no vinja dzivokla uz manejo ,vinsh man uztaisija superigas svedienas brokastis,es paedu un aizmigu 😀 noguleju lidz 3. tad atri skreju dusha taisijos jo mums bija jabut piecos pie vinja draugiem uz vakarinjam. man vienmer iepazistoties ar kadiem no vinja draugiem ir liels satraukums-ari soreiz bez ta neiztiku. bet bija tiesam superigs vakars. taisijam buritos un skatijamies dvd. nakam svedien vinji brauks pie mums. taa kas vel? tiko savacu maaju un tagad taisishu vakarinjas- kinieshu nudeles ar vokpannaa taisitiem darzenjiem+saljajiem riekstinjiem. esu akal maajsaimniece. shonedel dzivoshu pie vinja jo man darba atvalinajums . tikai uz koledzu jaiet 🙂 wiii im excited. atvainojos par shausmigi daudzajam kludam- vnk es skatoties tv neiemetu aci pc ekranaa,un tapec garanteju ka ir parpildiets ar kludaam + man nav garumzimes uz vinja pc. 😀

Kādu laiku esmu iedziļinājies, pēdējā laika aktuālākajās cilvēku nodarbēs, kas ļāva man iekļaut pie tām vienu īpašu, tādu, kura izceļās visu pārējo starpā – sevis žēlošanu. Katrs no mums ir nodarbojies ar šo “interesanto” aktivitāti, viens ikdienā cits laiku pa laikam – arī es tajā virpulī esmu bijis. Šī spēle darbojas pavisam vienkārši. Dzīve ne vienmēr mums piešķir zelta bruģētu taciņu, kas ved uz vienu vienīgu leiputriju. Ļoti daudzi no mums, cilvēkiem, iet dzīvi caur ērkšķiem, tādā veidā norūdoties un radot sevī ticību, ka izdarāms ir jebkas – tas ir tikai pozitīvi. Tomēr, ik dienu tiek uzdoti jautājumi: kādēļ nesanāk, kādēļ ir grūti, kādēļ nekas nenotiek tā kā es vēlos? Šie jautājumi uzbrūk cilvēkiem, kas neredz cerību un ir izmisumā – šādas emocijas ir cilvēcīgas un no tām nav jākaunās. Tomēr, aiz šī visa slēpjas šī nodarbe – sevis žēlošana. Kādēļ skumt un sēdēt, zinot, ka nekas nemainās? Kādēļ teikt sev, ka neko vairs nespējat izdarīt? Kādēļ iestāstīt, ka NEvarat to izdarīt? Tādēļ, ka sevi žēlot ir visvieglākā izeja no jebkuras problēmas ir spēja justies nevajadzīgam, noslīkt savās skumjās un domāt, ka Tev vienīgajam šajā pasaulē ir tādas problēmas un tās ir neatrisināmas. Bet ziniet? Šajā visā ir viens āķis – neticība sev. Kā tā veidojas? Neticība sev parasti sakņojas nepadarītajos darbos. Ja esat sev nospraudis kādu darbu, ko padarīsiet un to neizpildat, tad jūs “iegriežat” savai pašapziņai. Ja neizpildat solījumu, izdarat tieši to pašu. Lai sev atgrieztu apziņu cīnīties ar šā laika esošajām problēmām un, ja jūtat, ka tieši pārliecība par darba izpildes iespējamību Jūs kavē, tad saņemieties – cīnieties ar sevi. Lai savu pašpārliecinātību palielinātu vajag sākt ar mazumiņu. Jo ar vienkāršu entuziasmu un lielo vēlmi “gāzt kalnus” nekas netiks līdzēt, ja nepabeigsiet savas ieceres. Vispirms iemācieties pateikt sev, ka iesiet gulēt 23:00 un nev vēlāk, un to arī izdarīt, pirms ķerieties pie lielākiem plāniem. Pildiet vienu mazo uzdevumu pēc otra, izdariet tos, kā esat plānojuši, trenējiet sevi būt apzinīgiem un ar stingru nostāju. Protams, izņēmumi, nav pieļaujami, jo tas radīs šaubas pašiem par sevi. Ja ko nolemjat apdomājiet 90% to, ka to izdarīsiet. Ar katru neizpildīto mazo uzdevumu Jūs sevi parociet zemāk, ar katru izdarīto ceļas Jūsu pašapziņa. Svarīgi ir mīlēt sevi un zināt ko vēlaties, izpildīt katru lietu ko sev noliekat, vai apsolat citiem. Tas rada to saucamo pašapziņu un nešaubieties, ja neredzat to, zemapziņa strādā Jums jau pa pieciem soļiem uz priekšu. Ar šo visu vēlējos pateikt, ka, lai cik grūti šobrīd kādam neietu, nezaudējiet cerības, jo to zaudēšana ir tikai sevis žēlošana un tā ir patīkama, reizē nāvējoša. Nežēlojiet sevi, bet drīzāk paskaidrojiet sev, ka tā vietā, lai želotos un skumtu, ko tik nevarat tajā mirklī izdarīt? Kamēr žēlojaties, Jūs varat: 1. Pameklēt sev darbu un rakstīt pieteikumus uz sludinājumiem. 2. Darīt citas lietas un izpildīt mazos uzdevumus, lai nežēlotos. 3. Parunāt ar cilvēkiem internetā, kas ir veselīgi un ļauj jums komunicēties ar apkārtējiem un nejusties vienam. 4. Iepazīties ar cilvēkiem. 5. Plānot nākotnes plānus un mazos soļus, kas ļautu tos piepildīt. 6. Izpildīt katru mazo solīti. 7. Darīt jebko… Galvenais ir saprast, cik vērtīgi esat. Pat, ja Jums to nekaļ ikdienu, apzinieties paši, cīnieties ar sevis žēlošanu, tā ir vēl nāvējošāka nekā smēķēšana un ir tik pat atkarību izraisoša. Atcerieties! Neviens Jums nepalīdzēs, tikai Jūs paši, bet ja palīdzēs, tad uzskatiet to pat atlīdzību, par saviem līdz galam izpildītajiem uzdevumiem. Veiksmi jebkuram, kas pēc šī raksta saņemsies cīnīties ar sevi, jo doma par to, ka kādam spēju palīdzēt ir vislabākā atlīdzība! / Noslēpums.lv / MĪLIET sevi un NEPADODATIES!

Neesmu viena no seriālu jūsmotājām, bet šobrīd jūtos kā slavena mīlas stāsta varone. Tikai ne filmas romantiskākajā un skaistākajā brīdī.

Vidusskolas laikā literatūras skolotāja bija romantikas pārpilna būtne cienījamos gados-karš viņai likās romantisks un ilgu attiecību noslēpums esot spēja piedot vīriešiem pāri darījumus un kļūdas. Tobrīd man tās likās muļķības, vēl starpbrīžos par to gardi smējāmies. Bet tagad…

Esmu satikusi savu “Īsto”, esam saderinājušies un arvien biežāk nāk prātā skolotājas vārdi par attiecību lielo noslēpumu. Pieķeru sevi pie domas, ka šobrīd ir cīņa par to, kas man dzīvē ir svarīgāk-turēties pie principiem, paceltu galvu dusmoties un aizcirst durvis vai tomēr mācīties piedot, kaut arī sāp?  Svarīgākais, ko sapratu ir tas, ka sāp tāpēc, ka mīlestība ir spēcīgāka, tā vijas cauri ikvienam solim, ikvienai sarunai, ikvienai rīcībai.

Šobrīd ir cīņa ar sevi, mācos piedot un saprast, ka būt ar šo cilvēku ir daudz lielāka un patiesāka laime, nekā turēties pie muļķīgiem principiem, tādā veidā paliekot viena. Tās nav bailes būt vienai, tās ir bailes zaudēt kādu, kura dēļ tu no rītiem smaidi un vakaros esi laimīga, jo ir blakus Tev.

Arī mēs, sievietes, neesam ideālas. Arī vīrieši daudz ko mums piedod, pārdzīvo, tikai to nesaka, jo viņi ir savādāki. Bet mums ir viena kopīga lieta-mēs abi (sievietes un vīrieši) mīlam. Tā pa īstam un no sirds. Mēs abi cīnamies par to, kas mūs dara laimīgus…

Savu draugu satiku kursos. 

Sakuma sedejam katrs sava klases puse, tad grupas darba ietvaros mums bija jaapvienojas viena grupa, nakamaja reize, kad ierados uz nodarbibu, mana vieta bija aiznemta un agrak vai velak sanaca, ka menesi ilgos kursus pavadijam sezot blakus, ta nodarbibu ietvaros mums bija javeido dialogi, pauzes bijam viena kafijotaju grupa, ari sanaca paris vardu apmaina. Kursu pirmspedeja diena mans solabiedrs man apjautajas, ka man veicas parbaudijuma un teica, ka vins ari pec kursu beigam plano pa laikam iedzert kafiju musu kafijotaju grupina, ja velos varu pievienoties, ta ka es dzivoju apmeram 40 minutes arpus pilsetas, es nedomaju, ka kadreiz pievienosos, jo laika un infrastrukturas zina biju loti ierobezota, bet tomer atbildeju, lai informe par vinu planotajam kafijas pauzem. Ta mes apmainijamies ar vel paris meiliem, kuros lauzijam valodu, ko abi macijamies minetajos kursos iesaceju limeni. Tad nu beidzot kada svetdiena es sanemos izrauties no savas depresivas rutinas un sakafijot ar kafijotajiem. ierados norunataja laika un vieta, tur bija tikai mans sola biedrs ietinies salle un sasveicinasanas bija mulsa, jo esam no dazadas tautibas un atradamies zeme ar nedaudz atskirigiem paradumiem, tapec sakums bija pavisam neveikls, es pieradusi, ka visi tur sveicinas sabucojot abus vaigus, jau uzreiz griezu vaigu un vins ka tads mazs puika raustidamies sabucoja manus vaigus. Es biju jauna valsti un pilseta, man nebija nejausmas, kur ir kas un kads tas ir, tapec es vienkarsi teicu, ka palaujos uz vinu, lai ari vins bija jauns seit, tomer dzivoja seit vismaz pusotru menesi ilgak. Ta mes aizgajam uz kadu troksnainu kafejnicu, kur es neko nevareju dzirdet, pat savas domas, tapec dazbrid es apbrinoju to ko pati pateicu, plusa visam es biju pienemusies svara, bet nu iespilejos izmeru mazaka kleita, kas nemaz neizskatijas slikti sava piegriezuma del, tikai bija nedaudz gruti elpot, tapec es nedaudz spiedu uz to, ka jatiek ara no tas elles. ta vins mani pavadija uz vilcienu, padalijas, ka vinam iepatiksies dziesma mums abiem jaunaja valoda un bla bla bla…Pec si pasakuma mes turpinajam apmainities ar smiekligam iszinam apmeram reizi nedela un satikties svetdienas uz kafiju vai kadu kokteili reizi divas nedelas. 

Tas bija jauki un smiekligi, vins bija pievilcigs, bet noslepumains, es vienmer runaju daudz un tikai pec tam attapos, ka vins pateica tiesi neko par savam dienas gaitam. Ta es centos neielaist sevi ideju, ka mums varetu but kaut kas vairak par smiekligam time to time tiksanas reizem. Paris menesus nodzivoto tur un sligstot depresija, es nolemu, ka kaut kas ir jadara lietas laba, pieregistrejos iepazisanas saita, sarunaju tiksanos taja pasa pilseta, kur dzivo mans sola biedrs, biju diezgan satraukta, jo mans akla randina biedrs izklausijas diezgan ekstrems, bet man prasijas kaut ko neparastu, bet, lai nonemtu stresu pirms tam sarunaju tikties ar manu kafijotaju, ta nu mes tikamies uz 1 atro kokteili un es vinam atklaju savu vakara planu un ka esmu nedaudz satraukta bla bla bla.. 

Ta nu es aizskreju uz randinu, smuki sapucejusies, sapratu, ka tomer es ar so ekstremo nu nez nez, varbut tikai tadam fiziskam attiecibam varetu tikties, ja es pat pielavu tadu domu, jauks puisis bet mind set mani nesaistija uz kaut ko ilgtermina. 

Bet mans kafijas biedrs sapurinajas un saka medit visus manus brivos brizus un gribet mani apciemot mana 40 km talaja nekurienee..

Un seit vares sakties mana cina …kops kuras jau pagajis apmeram pusgads.

Sveikas! Gribu aicināt cīnīties ar tiem parazītiem jeb spamotājiem, kas visās malās bāž saites uz saviem ātro kredītu blogiem. Tas jau ir iegriezis tādus apgriezienus, ka katrā forumā vai blogā ir savairojušies viltus profili, kas reklamē šos cilvēkiem tik bīstamos pakalpojumus. Viss, kas būtu jādara, tas ir jāziņo blogu un portālu administrācijai par visiem, kas komentē tikai un vienīgi saites reklamēšanas pēc. Kāpēc tas jādara? Tāpēc, ka tas pasargās cilvēkus no nepārdomātas aizņemšanās. Bieži vien tieši piedāvājuma zibināšana gar acīm noved pie vēlmes aizņemties – šie augļotāju pakalpiņi jeb ātro kredītu reklamētāji to vien dara, kā visās malās sludina šo pakalpojumu pseido jēgu. Esiet vērīgas un atbildīgas, ziņojiet par šiem neliešiem!

Pirms nepilnām divām nedēļām uzsāku cīņu ar savu smēķēšanas atkarību! Kapēc es tā izlēmu? Pati īsti nezinu , visu laiku kremta ka bendēju veselību, ka vēlos veselus bērnus. Bija tāda sajūta, ka ja ne tagad, tad nekad! Bat sapratu ka pati tā uz sitiena to nespēšu! Visu laiku pa rādio skanēja zāļu ,kas palīdz atmest , reklāma un es viņu nemitīgi dzirdēju! Tad nu arī nolēmu pamēģināt! Uzvietējo mazo aptieciņu gāju ar drebošu sirdi – a ja nu tur nav, ļoti gribēju lai ir. Bet nav -jāpasūtot! Saskumu ,jo domāju ka tikai ar to spēšu atmest. Pēdējā brīdī aptiekāre tomēr atceras ka puse iepakojuma tomēr esot! Prieks!

Lietoju zāles rūpīgi pēc instrukcijas. Mēģinu arī samazināt cigarešu daudzumu, bet šķiet ka smēķēt gribas vēl vairāk! Laikam atkarības velniņš saprot ka no viņa vaļā grib tikt! Vienmēr domāju ka atmetot man vajag lai stāv paciņa, tā itkā ja gribēšu- tad rekur stāv , neviens man nav atņēmis, bet es noturēšos! Īstenībā tās ir muļķības!Trešajā dienā pēc zāļu lietošanas vienkārši pārtraucu smēķēt! Pati! Izdomāju ka tā būs vieglāk , nekā mēģinot samazināt! Tas bija grūti! 8gadu laikā nebija neviena diena kad nebūtu smēķējusi. Zināju ka man ir liela atkarība, bet nezināju ka tik liela! Tik ļoti gribēju uzsmēķēt ka raudāju!- un tas tiešām ir nožēlojami! Brīžiem varēju sēdēt un skatīties vienā punktā, brīžiem smējos, bet jau nākamajā brīdī raudaju! Kašķējos, dusmojos, lūdzos, lai mans vīrietis man iedod cigareti! Briesmīgi!!! 

Izturēju 4dienas. Tad bija tāda ļoti grūta un smaga diena, tas nav ataisnojums, es zinu, bet tad uzpīpēju. Tad atkal 3dienas un atkal ballītes laikā uzpīpēju! Šodien ir ceturtā diena bez cigaretes. Zāles dzeru, jo vēl tik bik palikušas un mest ārā negribas, bet īsti jēgas no tām neredzēju! Vēl arvien ir ļoti grūti. Šķiet ka šī sajūta,velme nekad nepāries. Katra diena ir cīņa , cīņa pašai ar sevi. Zinu ka ja man mājas būtu kāda cigarete ,es būtu norāvusies!  Milžīgs atbalsts ir arī mīļotais cilvēks! Pat brīnos kā viņš mani spēja izturēt, jo pašas pirmās dienas tiešām bija briesmīgas! Ļoti ceru ka man izdosies izturēt! Bet jau tagad zinu ka ir to vērts!

Izlasīju draugos šo teicienu … un aizdomājos. Vārdam IZVIRTĪBAS mums tāda slikta pēcskaņa velkas. Bet gribas šo jēdzienu paķidāt. Šodien.

Kas ir IZVIRTĪBAS?

* Laikam tas- kas atšķiras no ikdienas viduvējības. Katra (katrs) var pēc savas gaumes un samaitātības pakāpes zem šī segvārda var pabāzt DA’ JEBKO! Pēc principa “kas vienam ir s*ds, tas otram ir instalācija”.

* Uz reizi man jāsaka, t.s. izvirtības arī ne kurš katrs var izdomāt. Man domāt: šādas spēj izdomat smalks cilvēks. Tiem “vienkāršajiem” viss ir taisns un vienvirzienā – dzīve, sex, domas, darbi. Bet ne ar smalko domāsanu apveltītajiem.

* Visai daudz situācijas rodas saistībā ar to- kā no malas skatās citi uz TIEM DIVIEM, kuri savā buduārā darās. Dienās un naktīs. Darās sazin ko… Un kāds trešais aiz biezi aizvērtām durvīm dzird vien specifiskas skaņas. Nemaz nezinot, kas tur SLĒPJAS.

* Par izvirtībām mēs bieži uzskatām arī… fetiša lietas. Klasiskā fetiša definīcija ir – lietu reliģiska pielūgsme. Nakts lietās – pats par sevi fetišistiem ir pielūgt augstus papēdīšus kājiņās, pieguļošu apģērbu, pātagas, ķēdes ap kaklu+ vēl 1000 lietas. Bet citiem tās atkal ir izvirtības!

* Izvirtības ir tad, ja … vispār ir kādas novirzes. Pie mums pieņemts: jebkuru nestandarta ievirzi piekrustīt pie izvirtībām. Vai tā ir? Sievasmatei nepatīk, kā šodien vedekla izrīkojas? “Mūsu laikos tā nedarīja!”. Vai ne?

* Daudzreiz dzīvē šīš izvrtības … vien paliek par fantāzijam. Kas tiek noslēptas tālos domu gaņģos un netiek realizētas. Uzvelkam sava veida taisnuma masku- un esam gan kristīti, gan ar tikumiem gaišiem apveltīti. Priekš citiem. Bet pašam sev? Iecementēti domu sprostā! Un paši brīnāmies gan par veģetatīvām distonijām, gan par neirozēm, gan par depresijām. Tvaiks ir nenolaists. Karstasenīgie aiziet pie pērkamajām, dažas sameklē arī žigolo pakalpojumus.

——-

Un jūs esat izvirtīgi?

Cilvēkam, nonākot pasaulē, piemīt īpašība vēlēties un izvēlēties lietas, kas viņam liekas vērtīgas, tāpēc viņa dzīvi nosaka ne tikai liktenis, bet arī katra viņa izdarītā izvēle. ,,Vēlēšanās nav tas, ko tu redzi, bet gan tas, ko tu iztēlojies,’’ raksta Paulu Koelju. Tātad, kad mēs kaut ko vēlamies, mēs jau redzam savā apziņā vēlmes realizēšanos. Tomēr tiek apgalvots, lai vēlme piepildītos, nedrīkst tai pārāk pieķerties, jo bieži gadās taču tā, ka tieši tas, ko visvairāk vēlamies, beigās mums par nožēlu nepiepildās. Tāpēc sanāk, ka nepieķeršanās rezultātam ir būtisks priekšnoteikums mērķa sasniegšanai. Cilvēkam piemīt vēlme nepārtraukti kaut kam pieķerties – lietām, cilvēkiem, attiecībām, notikumiem un mērķiem, bet būtiski ir saprast atšķirību starp vēlēšanos un vajadzību. Tikko vēlēšanās kļūst par vajadzību, kuru obligāti gribas sasniegt, tā skaistā vēlēšanās kļūst par negatīvām emocijām – bailēm – un rodas šķēršļi tās realizācijai. Tādēļ dzīves gudrība māca aizrautīgi tiekties uz mērķi, vēlēties to, bet nekad neuzskatīt to par vajadzību, nedaudz vienkārši ļauties dzīves plūsmai un liktenim. Protams, ir neatlaidīgi jāstrādā pie mērķa sasniegšanas, taču tas jādara bez pieķeršanās rezultātam, jo labāk mērķi sasniegt, koncentrējoties tikai uz procesu, bet par rezultātu domājot tikai tik daudz, cik to pašā sākumā precīzi noformulējot. 🙂 Bet tā kā katra izdarītā izvēle nosaka, kāda būs turpmākā dzīve, tad vienmēr jāizvēlas rūpīgi, apdomājot izvēlētā vērtību, kuru katrai lietai nosakām mēs paši. Kā apgalvo Ž.P.Sartrs: ,,Vērtība nav nekas cits kā jēga, kuru jūs izvēlaties.’’ Tas, kas vienam liekas vērtīgs, var kādam citam likties nevērtīgs, tas ir tāpat kā ar patikšanu – vienam kaut kas patīk, otram ne. Tomēr, par laimi vai dažiem par nelaimi, lai kādas vēlmes cilvēku vadītu un lai kādas izvēles viņš izdarītu, cilvēks ir brīvs, tā ir viņa nolemtība un būtība. Tomēr primārais nav būtība, bet gan eksistence, jo no sākuma cilvēku nav iespējams definēt, tad viņš vēl nav nekas. Par cilvēku viņš kļūst vēlāk, turklāt par tādu, kādu viņš sevi padara, kāds vēlas būt. Cilvēku eksistence no lietu eksistences atšķiras tieši ar to, ka cilvēks ir vērsts uz nākotni, viņš projicē sevi nākotnē, tiecoties uz to, izdarot dažādas izvēles savā dzīvē. Cilvēks ir iemests pasaulē un ir viens, bet tas nozīmē, ka viņš ir nolemts arī brīvībai, vismaz savā apziņā noteikti, ko viņam nespēj atņemt pat nekādas važas. Viņam ir jārada sava pasaule, jo būt brīvam nozīmē radīt. Cilvēks kaut ko rada ik brīdi, domājot, veicot fizikālas darbības, tā apliecinot savu eksistenci. Pasaulei par sevi nav formas un jēgas, tā ir ,,tukšums’’ un nesakārtotība, bet cilvēks tajā ienes formu un pabeigtību, izveidojot savu pasauli pasaulē un ietekmējot kopējās pasaules ainu, apliecinot sevi radīšanas procesā. Tomēr, neskatoties uz cilvēka brīvību, lai viņš pilnībā izbaudītu eksistenci, viņam jāiemācās mīlēt gan sevi, gan citus. Paulu Koelju šajā sakarā apgalvo, ka ,,mīlestība nav jāmeklē citā cilvēkā, tā mīt mūsos pašos. Mēs to tikai pamodinām. Un, lai mīlestību pamodinātu, nepieciešams otrs cilvēks’’. Šādi atklājas augstākā mīlestības pakāpe, bet mūsos esošā mīla māca mīlēt sevi – rūpēties par sevi, esot apdomīgiem un cenšoties izdarīt pareizās izvēles, lai dzīve būtu bagāta ar daudziem patīkamiem mirkļiem, lai varētu mīlēt citus un citi mīlētu mūs. 🙂