London Escorts sunderland escorts asyabahis.org dumanbet.live pinbahiscasino.com sekabet.net www.olabahisgir.com maltcasino.net faffbet-giris.com asyabahisgo1.com www.dumanbetyenigiris.com pinbahisgo1.com sekabet-giris2.com www.olabahisgo.com maltcasino-giris.com faffbet.net betforward1.org www.betforward.mobi 1xbet-adres.com 1xbet4iran.com romabet1.com www.yasbet2.net www.1xirani.com www.romabet.top www.3btforward1.com 1xbet https://1xbet-farsi4.com بهترین سایت شرط بندی betforward
16.4 C
Rīga
piektdien, 11 oktobris, 2024
Home Blog Page 79

Vairāk nekā 1300 cilvēku iesaistījušies izaicinājumā, katru dienu noejot 10 000 soļu

Lai cīnītos pret nomāktību un stiprinātu imunitāti, domubiedru grupa “Kusties vairāk, jūties labāk” radījusi izaicinājumu, kurā noteikts noiet vismaz 10 000 soļu dienā. Grupa strauji paplašinās un tajā jau ir iesaistījušies vairāk nekā 1300 cilvēku.

Izaicinājuma dalībnieki savu veikumu atspoguļo kopējā atskaites vietnē un dalās ar to sociālajos tīklos ar tēmturi #kustiesvairākjūtieslabāk.

“Mēs apzināmies, ka kustība, sports un pastaigas ir svarīgas veselībai, tomēr reizēm ir grūti saņemties, vēl jo vairāk attālinātā darba apstākļos. Tajā pašā laikā Pasaules veselības organizācijas pētījumi liecina, ka vismaz 10 000 soļu dienā ir svarīgs priekšnoteikums cilvēka veselībai un stiprai imunitātei. Līdz ar šo pētījumu sākās mūsu brīnišķīgais piedzīvojums, kurā iesaistījušies cilvēki ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās.  Tik liela atsaucība norāda uz to, ka aizvien vairāk cilvēkiem ir svarīgi kustēties, un viņi vēlētos savā ikdienā ieviest vairāk kustību, atklājot prieku, ko dod regulāra pastaiga svaigā gaisā,”  norāda iniciatīvas dibinātāja Kristīne Beitika.

Ņemot vērā to, ka izaicinājums, kurš aizsākās 1. jūlijā ir ieguvis lielu atsaucību, tas ir pagarināts uz veselu gadu. Šim izaicinājumam ir radīta īpaša Facebook grupa, kurā dalībnieki var dalīties ar saviem panākumiem un iegūt papildus motivāciju laimēt balvas no izaicinājuma atbalstītājiem.

“Šis izaicinājums būs kas nebijis, jo ziemas tumšie rīti un vakari ievieš sava veida grūtības, bet mēs ticam, ka arī Tu to vari – nāc ar mums kopā, soļo, sajūti kustību prieku! Kusties vairāk un jūties labāk arī Tu!” aicina K. Beitika.

Saite uz Facebook grupu https://www.facebook.com/groups/375615243582560/

Video

Sieviete bez maksts tagad cer kļūt par māti! (+VIDEO)

Noskaties video, kur jauna sieviete, kas dzimusi bez maksts, runā par savu stāvokli un tagad cer kļūt par māti. To, ka viņai nav maksts, viņa uzzināja, kad viņai bija 12 gadus veca.

Jaunietei tika diagnosticēts Mejera-Rokitanska-Kūstera-Hauzera sindroms, kas nozīmē, ka viņai nav maksts kanāla, ir nepareizi izveidota dzemde un dzemdes kakls. Ķirurgi, izmantojot ādu, kas ņemta no viņas dibena, izveidoja cilvēka radītu maksti – ļaujot viņai nodarboties ar seksu un dzīvot normālu dzīvi. Tagad jaunā sieviete un viņas vīrs no cer izveidot ģimeni ar surogātmātes palīdzību.

Video

Keratosis pilaris: Kas ir viena no populārākajām ādas slimībām?

Vai esi kādreiz aizdomājies, kāpēc tavi vaigi vienmēr ir sārti un āda uz rokām un kājām ir tik raupja un klāta ar sīkām, sarkanām pumpiņām? Ļoti iespējams, ka tev ir ādas problēma, ko sauc par keratosis pilaris. Tā ir ļoti bieža ādas slimība, kurai raksturīgi iedzimti pārragošanās traucējumi. Kā šo problēmu risināt, iesaka BENU Aptiekas piesaistītā speciāliste, ārste-rezidente dermatoloģijā Zane Prikule-Rūsiņa un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Kas ir keratosis pilaris un kā tā veidojas?

Ārste skaidro – keratosis nozīmē, ka ir pārāk daudz keratīna, un pilaris jeb pilus – ka ir iesaistīti mati, tātad atmirušas ādas šūnas uzkrājas un nosprosto matu folikulus. Tāir pavisam nekaitīga slimība un parasti rada tikai estētisku defektu. Turklāt patiesībā to novēro tik bieži, ka drīzāk tā uzskatāma par ādas tipu, nevis slimību. Šī problēma rodas, jo ir iedzimts ādas keratinizācijas jeb pārragošanās defekts. Nereti vienam no vecākiem novēro to pašu. Raksturīgās pazīmes parādās jau maziem bērniem, bet ap 20 gadu vecumu tās izpaužas visspilgtāk. Labā ziņa ir tā, ka ar gadiem tās mazinās un nav vairs tik izteiktas. 

Keratosis pilaris var attīstīties jebkurā ķermeņa daļā, kur aug mati, bet visbiežāk to novēro augšdelmu ārējā virsmā, uz kājām visā to garumā, kā arī reizēm uz sēžas. Āda ir izteikti sausa, raupja un atgādina zosādu. Reizēm var būt vaigu vai arī visas sejas ādas apsārtums, kas ir vienmērīgs, nevis punktiņveida kā uz ekstremitātēm. Tipiskās pumpiņas veidojas, jo matu folikulu atverēs uzkrājas vecas jeb atmirušas ādas šūnas un rodas keratotiski korķi. Tie izraisa iekaisumu, tāpēc ap mata folikulu vērojams apsārtums. Ziemā gaiss ir ļoti sauss un siltais, biezais apģērbs, ko valkājam, rada berzi un papildu kairinājumu, tāpēc daudziem šī problēma aukstajos mēnešos kļūst vairāk traucējoša. 

Kā šo problēmu atrisināt?

Izārstēt to nav iespējams, bet var mazināt slimības izraisīto kosmētisko defektu, saka Z. Prikule-Rūsiņa. Ārstēšana ietver ādas mitrināšanu, pārragoto ādas šūnu aizvākšanu, kā arī sārto punktiņu mazināšanu. Diemžēl efekts ir novērojams tikai uz ārstēšanas laiku. Tiklīdz tā tiek pārtraukta, pazīmes atjaunojas, jo mūsu ādas šūnas nepārtraukti dalās un, ja tās netiek aktīvi aizvāktas, tad cilvēkiem, kuriem ir šāds ādas tips, tās uzkrājas un atkal rada raksturīgās pazīmes.

Ādas sausuma novēršana

Ieteicams lietot nesausinošus dušas mazgāšanās līdzekļus, kas ir hipoalerģiski un nesatur ziepes. Dušā jāmazgājas siltā, bet ne karstā ūdenī. Ieteicama emolientu jeb mitrinošu krēmu lietošana ikdienā uzreiz pēc dušas, kā arī vēl papildus, ja iespējams, 1-2 reizes dienā tieši uz problēmzonām.

Atloboši jeb keratolītiski līdzekļi

Pacientiem ar keratosis pilaris ļoti noderīgi ir krēmi vai mazgāšanās līdzekļi, kas satur, piemēram, 10% pienskābes, 2% salicilskābes, 10-12% glikolskābes vai 10-20% urea. Šīs vielas palīdz atmirušajām ādas šūnām nolobīties, tādējādi likvidējot arī keratīna korķus. Vēl rekomendējami A vitamīna jeb retinoīdus saturoši krēmi. Mitrinošie un atlobošie līdzekļi būtu jākombinē, lai panāktu labāku efektu.

Lāzerepilācija

Lai atbrīvotos no liekā apmatojuma, nedrīkst to skūt vai vaksēt, jo tas pastiprinās jau esošo iekaisumu ap matu folikuliem un radīs vēl lielāku kosmētisko defektu. Alternatīva ir lāzerepilācija, kas pat ir vēlama, jo mazinās iekaisumu, skaidro ārste.

Sejas ādas apsārtuma mazināšana ar aparāttehnoloģijām

Lai gan iepriekš minētielīdzekļi uzlabos roku un kāju ādas izskatu, tie tikai mēreni iedarbosies uz sejas ādas apsārtumu. Ja tas ir traucējošs, tad efektīva ir lāzera vai IPL (no angļu val. intense pulsed light) jeb intensīvi pulsējošās gaismas procedūra, kas uz laiku mazinās sārto ādas krāsu.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece ir novērojusi, ka sūdzības par sausu ādu ir sezonālas – izteiktākas ziemā un vasarā. Tagad, iestājoties ziemai, aptiekā vairāk klientu vēršas ar jautājumiem par sausu ādu un  piemērotu kopjošo līdzekļu izvēli. Ziemā ir aktuāli krēmi, kas pasargā ādu no sala, vēja un nelabvēlīgiem laika apstākļiem. To sastāvā ir bišu vasks, pantenols, mandeļu eļļa, šī sviests, lanolīns. Tie atjauno ādas hidrolipīdu slāni, veidojot barjeru pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Īpaši svarīgi tie ir jutīgās zīdaiņu un bērnu ādas aizsardzībai ziemā. Tāpat ziemā ļoti būtiski ir rūpēties par roku ādu, izmantojot aizsargājošos un barojošos  krēmus.

Farmaceite uzsver, ka sausas ādas kopšanai ir svarīgi izvēlēties piemērotus ādas kopšanas līdzekļus – piemēram, ādas attīrīšanai izmantot ziepes nesaturošus līdzekļus ar mitrinošām īpašībām – gelus, krēmus vai eļļas. Pēc dušas ieteicams lietot mitrinošus krēmus un jāatceras, ka tie jāuzklāj atkārtoti dienas laikā un pietiekamā daudzumā. Tos var kombinēt ar keratolītiskiem līdzekļiem.

Līdzekļi ādas kopšanai jāizvēlas bez smaržvielām un krāsvielām, parabēniem un hipoalerģiski. Šie līdzekļi aptiekās pieejami plašā klāstā no dažādām dermatoloģiskās kosmētikas līnijām.

Jāņem vērā, ka ādas sausumu var pastiprināt arī lietotie medikamenti. Par šīm blaknēm jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.

Tāpat ieteicams samērot atpūtas, darba un miega režīmu, mazināt stresu izraisošos faktorus, ikdienā uzņemt pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu un pietiekamu ūdens daudzumu, telpās mitrināt sausu gaisu. Sausai ādai īpaši būtiski ir A, C, E un D vitamīns, Omega-3 taukskābes, naktssveces eļļa un cinks.

Ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 7.februārim

Ar Covid-19 pandēmijas mazināšanu saistītie ierobežojumi valstī būs spēkā līdz 7.februārim, otrdien mediju pārstāvjus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Par ierobežojumu turpināšanu otrdien konceptuāli vienojusies valdība un Krīzes vadības padome, tomēr gala lēmums par konkrētiem ierobežojumiem tiks pieņemts ceturtdien, 21.janvārī, gaidāmajā valdības sēdē.

Kariņš atzina, ka šonedēļ pirmo reizi vērojama Covid-19 izplatības stabilizēšanās, tomēr situācija slimnīcās saglabājas izteikti kritiska.

“Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums pagarināt esošos ierobežojumus līdz 7.februārim, savukārt mazajām klasēm no nākamās pirmdienas mācības notiks attālināti,” sacīja Kariņš, piebilstot, ka ceturtdien tiks lemts par esošo ierobežojumu turpināšanu, nevis jaunu ieviešanu.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) piebilda, ka līdz 7.februārim saglabāsies arī prasība iedzīvotājiem nedēļas nogalēs ievērot komandantstundu.

Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz 7.februārim ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.

Tomēr vairāki no tiem ir spēkā līdz 25.janvārim, piemēram, pienākums iedzīvotājiem brīvdienās ievērot komandantstundu, kā arī noteikti ierobežojumi attiecībā uz pakalpojumu un tirdzniecības jomām, arī izglītību.

Līdz 25.janvārim ir aizliegti skaistumkopšanas, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumi, sporta inventāra noma iekštelpās un fotopakalpojumi klātienē, izņemot fotogrāfiju izgatavošanu dokumentiem, kā arī saimnieciskie pakalpojumi klātienē, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu. Tāpat aizliegtas dzinējmedības.

Video sērijas par 150 gadus vecas mājas atjaunošanu, kurām līdzi seko cilvēki no visas pasaules! (+VIDEO)

Noskaties video sērijas par to, kā pāris nopērk 150 gadus vecu māju un sāk to restaurēt. Cilvēki no visas pasaule seko līdzi video par to, kā abiem avantūristiem klājas, un ziedo naudu mājas restaurācijai.

Līdz šim viņiem ir izdevies mājas grīdā atrast lūku ar zīmīti, ka māja esot apsēsta, kā arī atklāt senu vēstījumu zem istabas tapetēm! Viņi arī ar metāla detektora palīdzību nodarbojas ar senlietu meklēšanu mājas pagalmā! Vai tu kādreiz vēlētos iegādāties senu māju vai muižu?

Video

Latvijā mirušo Covid-19 pacientu skaits pārsniedzis 1000 robežu

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 812 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi un saņemta informācija par 29 ar koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāvi, tādējādi mirušo pacientu skaits pirmo reizi pārsniedzis 1000 robežu, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Līdz ar to Latvijā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits sasniedzis 56 720, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits pirmo reizi pārsniedzis 1000 robežu un patlaban tas ir 1012, kas ir 1,78% no visiem inficētajiem.

Pirmdien Latvijā veikti 13 629 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī nokrities līdz 6%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Starp 29 mirušajiem divi cilvēki bijuši vecumā no 45 līdz 55 gadiem, divi – vecumā no 55 līdz 65 gadiem, četri – vecumā no 65 līdz 75 gadiem, piecpadsmit – vecumā no 75 līdz 85 gadiem un seši – vecumā no 85 līdz 95 gadiem.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās kopumā inficējušās 12 778 personas. Savukārt 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā pēdējās diennakts laikā sasniedza 669,8 gadījumu.

Neredz pamatu domāt par Covid-19 dēļ ieviesto ierobežojumu radikālu mainīšanu

Veselības ministra sniegtā informācija par epidemioloģisko situāciju skaidri liecina, ka nav pamata domāt par ierobežojumu mīkstināšanu vai to radikālu mainīšanu, pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes mediju pārstāvjus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Otrdien valdība un Krīzes vadības padome diskutēs par drošības pasākumiem pēc 25.janvāra, sacīja Kariņš.

Viņš stāstīja, ka veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) koalīcijas partnerus informējis par nopietno situāciju slimnīcās, tāpēc otrdien valdība un Krīzes vadības padome lems par tālāko rīcību, proti, kādi būs vai nebūs ierobežojumi pēc 25.janvāra, kad beigsies termiņš virknei patlaban noteiktu ierobežojumu.

Ministru prezidents norādīja, ka veselības ministra sniegtā informācija par epidemioloģisko situāciju skaidri liecina, ka nav pamata domāt par ierobežojumu mīkstināšanu vai to radikālu mainīšanu.

“Veselības ministrs skaidri uzsvēra, ka nevaram atļauties saslimstībās rādītāju pieaugumu. Iespējams, situācija stabilizējas, bet ir jāpanāk saslimstības samazinājums,” uzsvēra Kariņš.

Premjers piebilda, ka otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē tiks uzklausīta ekspertu sniegtā informācija, tad kopsēdes laikā puses idejiski vienosies par nepieciešamajiem lēmumiem, kas tiks izstrādāti un izskatīti Ministru kabineta sēdē ceturtdien.

Tāpat premjers no finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītās darba grupas šonedēļ sagaida priekšlikumus, kā paplašināt Covid-19 krīzē paredzēto valsts atbalstu uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

LETA jau vēstīja, ka, izvērtējot aktuālos epidemioloģiskos datus, var novērot, ka ieviestie drošības pasākumi ir palīdzējuši nedaudz stabilizēt situāciju, taču saslimstība ar Covid-19 joprojām ir augsta, aģentūru LETA informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja.

Aizvadītajā nedēļā tika atklāti 6096 jauni inficēšanās gadījumi, kamēr nedēļu iepriekš – 4. līdz 10.janvārī – tika atklāts 7071 sasirgušais. Tādējādi pagājušajā nedēļā ik dienu tika atklāti vidēji 871 gadījumi, kamēr – 4. līdz 10.janvārī – vidēji 1010 gadījumi dienā.

Pagājušajā nedēļā tika veikti kopumā 72 045 Covid-19 testi, kas ir 3801 testu mazāk nekā nedēļu iepriekš, un pozitīvo testu īpatsvars bija 8,5%, kamēr pirms septiņām dienām tas bijis 9,3%. Pagājušajā nedēļā vidēji dienā veikti 10 292 testi, bet nedēļu pirms tam – 10 835 testi.

Aizvadītās nedēļas laikā arī nedaudz samazinājies stacionēto Covid-19 pacientu skaits. Slimnīcās nokļuva vidēji 116 cilvēki dienā, kamēr nedēļu iepriekš šis rādītājs bija 134 stacionēti pacienti dienā.

Kā liecina Nacionālā veselības dienesta dati uz 18.janvāri, šobrīd stacionāros ar vidēji smagu un smagu Covid-19 norises gaitu ārstējas kopumā 1172 pacienti, kas ir par 28 pacientiem mazāk nekā pirms septiņām dienām.

LTV ziņu dienesta dokumentāla filma “Netīrā zona”

Covid-19 slimnīcu karantīnas nodaļas dalās divās zonās ­– tīrajā un netīrajā jeb bīstamajā zonā. Tīrajā zonā vīrusa nav. Tur atrodas ārstu istaba un atpūtas telpa, kur mediķiem uz brīdi atvilkt elpu. Bet aiz īpaši izveidotām slūžām jeb aizsarga, sākas netīrā zona.

Intensīvās terapijas nodaļā, kurā 24 stundas diennaktī norit cīņa ar vīrusu, dzirdami medicīnas aparatūras skaņu signāli un redzami pacienti ar augstas un zemākas plūsmas skābekļa maskām. Šeit nokļūst tikai koronavīrusa slimnieki un mediķi. Slimnieki – visbiežāk ar augstu temperatūru, abpusēju plaušu karsoni un apstiprinātu SarsCoV-2 infekciju. Mediķi – aizsargtērpos, ar respiratoriem un brillēm uz sejas, sargājoties no inficēšanās. Jau kustēties šādā tērpā ir grūti, bet ārsti, māsas un māsu palīgi šajos tērpos pavada stundām ilgi. Izmeklē pacientu, dod zāles, ņem analīzes, baro, maina pamperus, slauka sviedrus, apkopj un aprūpē. Covid-19 nodaļās, kurās ir līdz pat 50 gultām, brīvu vietu nav. 

Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta komanda pirmo reizi nokļūst tur – netīrajā zonā. Un palātās redzētais ir ļoti smaga Covid-19 realitāte. Tēvs ar dēlu, māte ar meitu – pat vienā nodaļā ir vairākas palātas, kurās par dzīvību cīnās vienas ģimenes divas paaudzes. Satiekam daudzu pacientu iemīļoto profesoru Anatoliju Danilānu, kurš arī bez skābekļa atbalsta netiktu galā ar šo inficēšanos. Jauni un veci, vientuļnieki no pansionātiem, tēti un mammas, kurus mājās gaida mazgadīgi bērni. Vīruss nešķiro.

Ir ļoti daudzi no papildu skābekļa pilnīgi atkarīgi pacienti, kuriem pēc katras brokastu putras karotes atkal ir jāieelpo skābeklis. Maska uz sejas, putras karote, maska uz sejas, putras karote, maska un dziļa ieelpa, mazliet tējas… Tik smagā ritmā pukst Covid-19 nodaļas sirds. Un diemžēl arī mirstoši cilvēki. Elpas, kas dziest, un melnas asinis, kurās skābekļa tikpat kā vairs nav.

Ārsti atklāti stāsta, ka šis vīruss joprojām ir liels nezināmais. Un, visticamāk, tam ir saistība arī ar ģenētiku. Kādēļ viena ģimene Covid-19 pārslimo kā vieglas iesnas, bet cita nokļūst slimnīcā un zaudē šo cīņu? Kādēļ vissmagāk slimo vīrieši vecumā no 40 līdz 50 gadiem? Kurus viņi vakcinētu pirmos, ja būtu tāda iespēja? Jaungada nakts un 2021.gada pirmā diena P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Karantīnas nodaļās. Prezidenta uzruna mobilajā tālrunī un valsts himna respiratorā. Rezidentu jaunais rūdījums un asaras pieredzējušu ārstu acīs, kad stundu pirms 2021. gada uz mūžu izdziest kolēģis. 

Filmas autori: Aija Kinca, Ivans Milovs, Dace Kokle un Edmunds Rimšāns.

Filmu skaties šeit – https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/17.01.2021-ltv-zinu-dienesta-dokumentala-filma.-netira-zona.id208328/

Video (Ieskats filma)

Lielbirtānijā Covid-19 testu var veikt mājās (+VIDEO)

Lielbritānijā Covid-19 analīzes dienā tiek veiktas vidēji pusmiljonam iedzīvotāju. Koronavīruss tiek testēts medicīnas iestādēs, speciālos testēšanas centros, kā arī patstāvīgi mājās, pasūtot testa komplektu oficiālajā mājaslapā.

Video

Meklēs iespējas samazināt sāls lietošanu Rīgas ielās!

Rīgas domē izveidota darba grupa, kas meklēs risinājumus, kā samazināt sāls lietošanu Rīgas ielās ziemas sezonas laikā, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Darba grupā apvienoti gan deputāti, gan eksperti, kas pārstāv iesaistītos departamentus. To vada Rīgas domes deputāte Mairita Lūse (PP).

Grupas izveidošana ir reakcija uz sabiedrībā pieaugošo neapmierinātību ar sāls daudzumu ziemas sezonā Rīgas ielās, kas nelabvēlīgi ietekmē gan gājējus, gan mājdzīvniekus, gan vidi.

Darba grupai uzdots apzināt, kuras zonas pilsētā varētu būt tās, kur sāls netiek izmantota vispār, piemēram, sabiedriskā transporta pieturas, kā arī apspriest citas iniciatīvas, kas būtu vērstas uz sāls negatīvās ietekmes samazināšanu.

Kā viena no lielākajām problēmsituācijām tiek minēta ietvju pārmērīga kaisīšana ar sāli. Lai mazinātu sāls izmantošanu uz ietvēm, ir plānots izstrādāt ieteikumus ietvju tīrīšanai, un veikt komunikācijas kampaņu sāls izmantošanas samazināšanai.

Tiek apsvērti arī grozījumi saistošajos noteikumos, kas atvieglotu ietvju tīrīšanu, vienlaikus ierobežojot sāls izmantošanu.

Vairākas idejas, kā risināt sāls situāciju pilsētā, izteikuši arī Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti, uzklausot Satiksmes departamenta ziņojumu par sāls izmantošanu pilsētā. Piemēram, izmantojot sāli, pievērst uzmanību apstādījumu un koku pasargāšanai.

Tika rosināts izveidot īpašus norobežojumus ap koku stumbriem, lai sniegs kopā ar sāli nenokļūtu uz koku saknēm. Tāpat tiek aicināts pievērst īpašu uzmanību pētījumu kvalitātei, kas runā par sāls izmantojumu ielu tīrīšanā, lai pārliecinātos, ka lēmumi, kas ietekmē pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitāti un vidi, tiek balstīti zinātniskos un kritiski izvērtētos pētījumos.

Tāpat tika diskutēts par izmaksām, kādas rastos, ja sniegu pastiprināti izvestu nevis kaisītu ar sāli, un arī par to, ja kaisīšanai izmantotu smiltis.

Kā ziņots, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja izskatīja jautājumu par sāls kaisīšanu Rīgas ielās.

Deputātiem iesniegtajā Satiksmes departamenta informācijā norādīts, ka kopumā Rīgai ir 34 ielu tīrīšanai un pretslīdes materiālu kaisīšanai paredzētās automašīnas un 16 transportlīdzekļi veloinfrastruktūras tīrīšanai.

Rīgas ielu kopgarums ir 1201 kilometrs. Pašvaldībai jāuztur 139 tilti, tuneļi un viadukti. Tīrāmā platība kopā ir 7,4 miljoni kvadrātmetru.

Kā informē Satiksmes departaments, ja uz ielām veidojas ledus, tad brauktuvju kaisīšanai izmantotās sāls daudzums sasniedz 10 gramus uz vienu kvadrātmetru. Sniega laikā sāls daudzums tiek palielināts līdz 20 – 30 gramiem uz vienu kvadrātmetru brauktuves, bet puteņa laikā – līdz 40 gramiem.

Vispirms tiek kaisītas maģistrālās ielas un ielas, kurās ir sabiedriskā transporta maršruti, veloceliņi un rajona nozīmes ielas.

Saskaņā ar departamenta informāciju, viena kaisīšanas reize pašvaldībai izmaksā 32 350 eiro, bet intensīvas snigšanas laikā – 113 350 eiro.

Kā pozitīvos faktorus sāls izmantošanai, departaments min lētākas izmaksas, piemērotību Latvijas apstākļiem, pasaules pieredzi un ekoloģiskumu, jo sāls esot dabā jau pastāvoša viela.

Kā negatīvu aspektu speciālisti min, ka sāls atstāj baltus traipus, veicina betona un metālu koroziju, kā arī paaugstina grunts mineralizāciju.

Kā alternatīvas sāls izmantošanai ielu kaisīšanai tiek piedāvāti organiskie materiāli – acetāti, formiāti un spirti, kā arī smilts, akmens un koka šķelda.

Atsaucoties uz Rīgas tehniskās universitātes pētījumu, kurā izvērtēta ārvalstu pieredze, tiek norādīts, ka atteikties no sāls lietošanas nebūtu pamatoti un sāls esot pamatreaģents citu attīstīto valstu ceļu uzturēšanai ziemā.

Kādēļ princese Diāna reizēm nēsāja divus rokas pulksteņus? (+VIDEO)

Kāds karaliskās ģimenes fans pamanījis interesantu faktu… 1981.gadā, kad princese Diāna vēl nebija kļuvusi par prinča Čārlza sievu, viņa apmeklējusi polo spēli, kurā spēlējis Lielbritānijas karalienes vecākais dēls un viņai uz rokas bijuši divi rokas pulksteņi. Kāds tam bijis iemesls?

Izrādās, ka izskaidrojums tam, ka Diāna vilkusi divus pulksteņus ir visai sirsnīgs. Kad princis Čārlzs piedalījies polo spēlēs, viņš savu rokas pulksteni atstājis glabāšanā savai līgavai. Tādēļ uz princeses Diānas rokas ir redzami divi pulksteņi – mazākais ir piederējis pašai Diānai, bet lielākais viņas topošajam vīram princim Čārlzam. Čārlzs vienmēr uz spēles laiku ir noņēmis no rokas savu pulksteni.

Interesanti, ka princese Diāna uz rokas paturējusi abus pulksteņus, jo uzskatījusi, ka tādejādi tas Čārlzam nesīs veiksmi. Princese nekad pulskteni nelika savā somiņa, bet vienmēr tribīnes gaidīja savu mīļoto vīrieti ar abiem pulksteņiem uz rokas.

Video

Stāsts par princesi Diānu:

Māmiņa meitai ar dauna sindromu uzdāvina īpašu lelli! (+VIDEO)

Lindsija Filčika ir māmiņa meitai ar dauna sindromu. Viņa stāsta par to, kā sabiedrībā ir nepieciešams pēc iespējas iekļaut cilvēkus ar dauna sindromu.

Lindsija brīvajā laikā sociālajos tīklos dalās ar viņas meitas dzīvi, iedvesmojot cilvēkus visā pasaulē. Lindsija parāda, ka arī bērniņš ar dauna sindromu var nest daudz prieka tā vecākiem. Nenoliedzami jāatzīst, ka šāda bērniņa audzināšana rada grūtības. Lindsija pieliek lielas pūles, lai palīdzētu savai meitiņai justies iederīgai. Piemēram, viņai ir vairākas rotaļļietas, kas līdzinās viņai. Viena no tām ir speciāla lelle, kura ir ražota, lai tā no ārienes līdzinātos bērnam ar dauna sindromu. Ar šādiem un līdzīgiem paņēmieniem Lindsijas meitiņa nejūtas atšķirīga no pārējās pasaules un jūtas mīlēta tāda, kāda viņa ir.

Video

Dabas bagātības: Ārstniecības augi klepus ārstēšanai un imunitātei

Ārstnieciskie augi var būt ļoti noderīgs palīgs gan dažādu saslimšanu profilaksē, gan ārstēšanā. Saaukstēšanās un vīrusu sezonā īpaši aktuāli ir augi imunitātes stiprināšanai, kā arī plaušu veselības profilaksei un klepus ārstēšanai. Taču, arī lietojot ārstniecības augus, ir jāatceras par to pareizu lietošanu un piesardzību. Kādus augu preparātus izvēlēties klepus ārstēšanai un imunitātes stiprināšanai un kā tos pareizi lietot, konsultē BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ļubova Blaževiča.

Augu pasaule ir neizsakāmi bagāta ar vērtīgām sugām, ko cilvēks ir iemācījies lietderīgi izmantot. No augiem ražoto preparātu pielietojums ir visai plašs, tajā skaitā arī cīņā pret saaukstēšanos, klepus ārstēšanā un imunitātes stiprināšanā, stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ļubova Blaževiča.

Plašais augu klāsts plaušu veselībai

Elpceļu veselībai un klepus ārstēšanai izmanto plašu ārstniecības augu klāstu, tai skaitā efeju, priedi, salviju, Islandes ķērpi, lakricu, māllēpi, kumelīti, alteju, liepu, pelašķi, raudeni, ceļteku, sarkano āboliņu, deviņvīru spēku, ālanti, plūškoku, termopsi, dižegli, kadiķi, kā arī eikaliptu, timiānu, mārsilu un vijolīti.

No šiem ārstniecības augiem tiek gatavoti rūpnieciski ražotie vienu vai vairākus komponentus saturošie preparāti, piemēram, sīrupi – biežāk sastopamie ir ar efeju, Islandes ķērpi, ceļteku, mārsilu, priežu pumpuriem, pieejams arī plašs salikto sīrupu klāsts. Tāpat pieejamas kapsulas, tabletes, pilieni, putojošās un sūkājamās tabletes, aerosoli vai tējas, kuras arī var saturēt viena auga drogu vai dažādu augu maisījumu.

Klepus ārstēšanai un profilaksei mēdz veikt inhalācijas. Tām izmanto timiāna, dižegles, kadiķa, eikalipta, lavandas ēteriskās eļļas. Elpošanas sistēmas veselību labvēlīgi ietekmē elpošanas vingrinājumi un aromterapija.

Sildošie līdzekļi pret klepu

Daudzi no bērnības atceras sinepju plāksterus un sildošās ziedes. Arī šodien klepus ārstēšanai izmanto dažādus sildošos līdzekļus. Tie var būt tradicionālie piparu vai sinepju pulveri saturošie plāksteri, kā arī terpentīns (priedes koksnes produkts) eļļas vai ziedes veidā. Tāpat ir lietderīgi taisīt siltas kāju vanniņas ar sinepju pulveri. Taču jāņem vērā, ka grūtniecēm gan šī procedūra nav atļauta!

Piesardzība lietojot

Farmaceite atgādina, ka ne vien lietojot medikamentus, bet arī augu preparātus, ir jābūt piesardzīgiem un jāņem vērā to lietošanas ierobežojumi. Grūtnieces nedrīkst lietot salviju, raudeni, timiānu, lavandu, lakricu, bet ingveru – tikai ārsta norādītās devās. Savukārt vijolītes nevajadzētu lietot ilgstoši, kā arī glomerulonefrīta un hepatīta slimniekiem. Melisu un piparmētru neiesaka cilvēkiem ar zemu asinsspiedienu, bet lakricu nedrīkst lietot hipertoniķi un sirds mazspējas slimnieki. Mārsila lakstu preparātus nevajadzētu lietot ilgstoši, jo tas var izraisīt vairogdziedzera aktivitātes pazemināšanos. Savukārt lielās ceļtekas preparātu lietošana nav ieteicama, ja ir paaugstināts skābes saturs kuņģa sulā, gastrīts vai kuņģa čūla.

Augu tēju pagatavošana

Lai ārstniecības augu tējas saglabātu savas ārstnieciskās spējas, tās ieteicams apliet ar 70-95 C grādus karstu ūdeni, apsegt un ļaut ievilkties 20-40 minūtes. Tās ieteicams lietot aptuveni pusstundu pēc ēšanas jebkurā dienas laikā. Vienīgi, ja uz tējas iepakojuma ir norādīts, ka tā ir nakts tēja, tad tā saturēs augus ar nomierinošu iedarbību, piemēram, kumelīti, melisu, mētras. Tāpēc tās ir ieteicams dzert vakarā.

Bišu produktu ārstnieciskās spējas

Medus ir ļoti vērtīgs dabas produkts, kas satur antioksidantus, aminoskābes, enzīmus, mikroelementus un vitamīnus, un tas ir labs cukura aizvietotājs, saka farmaceite. Tomēr ir arī citi bišu produkti, kas ir ne mazāk veselīgi kā medus, toties ar zemāku kaloriju saturu. Piemēram, 1 tējkarotē medus (21 grams) satur 64 kcal, bet 1 tējkarotē ziedputekšņu ir tikai 16 kcal. Aptieku sortimentā ir arī uztura bagātinātāji, kas satur bišu māšu peru pieniņu un propolisu, kuri ir domāti imunitātes stiprināšanai. Ir arī sūkājamas tabletes ar medu vai propolisu.

Ārstniecības augi stiprai imunitātei

Ar imūnsistēmas uzlabojošu darbību ir pazīstams greipfrūts, ehinācija, melnais plūškoks, kā arī ar vitamīniem bagātie augi – avene, mežrozīte, pīlādzis, upene, smiltsērkšķis. Tie ir sastopami dažādos līdzekļos un formās plašā izvēlē. Aptiekas sortimentā ir preparāti sīrupu (plūškoks, mežrozīte, pīlādzis), kapsulu (dažādas šo augu kombinācijas), pilienu (greipfrūts, ehinācija) veidā vai arī tējas (ehinācija, avene, mežrozīte vai saliktos sastāvos kopā ar citiem augiem vai vielām).

Jāatceras, ka ehinācijas preparātus var lietot no 12 gadu vecuma un tie ir ieteicami tikai slimošanas laikā, turklāt tos nevajadzētu lietot ilgāk par 14 dienām. Savukārt grūtniecības laikā nedrīkst lietot aveņu lapas lielā daudzumā un ilgstoši, uzsver farmaceite.

Ikdienas paradumi imunitātei

Imunitātes stiprināšanai ļoti daudz ko varam darīt, rūpējoties par veselīgiem ikdienas ieradumiem. Ir svarīgi ievērot veselīgus ēšanas paradumus, izvēloties diētu, kas ir bagāta ar augļiem, dārzeņiem, ar pietiekamu olbaltumvielu daudzumu, ierobežojot ogļhidrātu un tauku daudzumu. Gadījumā, ja nesanāk pareizi sabalansēt diētu, talkā var nākt uztura bagātinātāji, kas satur C, A, E, B grupas vitamīnus, selēnu, cinku, koenzīmu Q10, kā arī mūsu platuma grādos ir svarīgi uzņemt zivju eļļu un D vitamīnu.

Imunitāti labvēlīgi ietekmē kvalitatīvs miegs vismaz 7-8 stundas garumā, kā arī aktivitātes svaigā gaisā – pastaigas, skriešana, riteņbraukšana, jebkuras jums piemērotās sporta aktivitātes. Imunitāti stiprina arī rūdīšanās – tā gan noteikti ir jāsāk prātīgi, pakāpeniski pieradinot organismu pie aukstuma procedūrām, kā arī pirms tam vēlams konsultēties ar speciālistu. 

Lielais imunitātes vājinātājs mūsdienu dzīvesveidā ir stress, tāpēc ir ļoti būtiski censties to pārvarēt un pēc iespējas minimizēt.

Katram stāstam ir nozīme: Aicina rakstīt par savu pieredzi Vardarbības arhīvā (+VIDEO)

Tagad katrs, kurš ir pieredzējis vardarbību, var dalīties ar savu pieredzes stāstu vietnē vardarbībasarhīvs.lv. Iesniegtie stāsti tiks saglabāti, lai dokumentētu vardarbības vēsturi Latvijā. Iecere par šāda arhīva izveidi radās sabiedrisko mediju organizētā labdarības maratona “Dod pieci!” laikā, kad savos pieredzes stāstos gan atklāti, gan anonīmi dalījās negaidīti daudz cilvēku.

Video

Sociālās aprūpes centros Covid-19 nespēj apturēt (+VIDEO)

Jau no pērnā gada novembra beigām Covid-19 sāka lielā ātrumā izplatīties sociālās aprūpes centros, neraugoties uz to, ka uz papīra drošības noteikumi ir ļoti stingri.

Cilvēki, kas šajos centros dzīvo, savus tuviniekus nav redzējuši mēnešiem; arī pārvietošanās iespējas ir ļoti ierobežotas, taču, ja vīruss tiek aiz durvīm, apturēt to praktiski neizdodas. Sociālās aprūpes centri inficēšanās vietas ziņā nu ir otrajā vietā aiz, bet vēl pirms mēneša – ceturtā, aiz mājsaimniecībām, darbavietām un ārstniecības iestādēm. Daudzos šādos centros slimība skārusi gandrīz visus iemītniekus un darbiniekus. Veselības inspekcija uzskaita problēmas, taču nereti risinājumi izpaliek.

Video

Pagājušajā nedēļā Latvijā atklāti vēl 4 jauni Lielbritānijas paveida Covid-19 infekcijas gadījumi!

Pagājušajā nedēļā Latvijā atklāti vēl četri jauni Lielbritānijas paveida Covid-19 infekcijas gadījumi, aģentūru LETA informēja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) iepriekš uzsvēra, ka jaunais Covid-19 variants, kas ir konstatēts Lielbritānijā, pēc slimības smaguma norises neatšķiras no esošā, bet tā atšķirība ir augstāks lipīgums, proti, jaunais Covid-19 paveids nav bīstamāks par esošo.

Ņemot vērā ziņas par jaunu Covid-19 paveidu, Latvija, līdzīgi kā citas Eiropas valstis, bija aizliegusi pasažieru pārvadājumus uz Lielbritāniju no 21.decembra līdz 1.janvārim. Tagad nolūkā mazināt jauno koronavīrusu celmu izplatīšanās risku visiem, kas atgriežas no Apvienotās Karalistes un Dienvidāfrikas Republikas (DĀR), ir stingri jāievēro desmit dienu pašizolācijas prasības un jāveic Covid-19 tests pēc ierašanās Latvijā un pašizolācijas perioda beigās, proti, devītajā dienā.

SPKC iepriekš vēstīja, ka atsevišķi gadījumi saistībā ar Covid-19 mutāciju atklāti arī Dānijā, Nīderlandē, Islandē un Austrālijā.

Ir pierādīts, ka jaunā koronavīrusa SARS-CoV-2 variants izveidojies dažādu mutāciju rezultātā, iepriekš norādīja SPKC pārstāve Ilze Arāja. Vairāku pētījumu rezultāti liecinot, ka šim koronavīrusa variantam ir raksturīga straujāka izplatīšanās spēja – līdz pat 70% salīdzinājumā ar līdz šim cirkulējošiem SARS-CoV-2 celmiem.

Covid-19 izslimojušos varētu vakcinēt 90 dienas pēc vīrusa pārslimošanas!

Covid-19 izslimojušās personas varētu vakcinēt 90 dienas pēc vīrusa pārslimošanas, raidījumam “TV3 ziņas” sacīja Nacionālā veselības dienesta pārstāve Līga Gaigala.

Skatoties uz situāciju, ka šobrīd pastāv ierobežota pieejamība vakcīnām, dienests rekomendē, ka to personu, kas nesen pārslimojušas Covid-19 infekciju, vakcināciju varētu atlikt līdz 90 dienām pēc vīrusa pārslimošanas, sacīja Gaigala.

Viņa to skaidro ar argumentu, ka par šo periodu ir pirmie pētījumi, ka imunitāte pēc vīrusa izslimošanas saglabājas.

Kā ziņots, no 28.decembra kā pirmos pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, 9.janvārī sāka potēt ģimenes ārstus, bet no 11.janvāra šī iespēja ir visiem ārstniecības iestādēs strādājošajiem, kuri to vēlas.

Psiholoģiskā palīdzība ģimenēm: Valsts apmaksāti pakalpojumi, bet garas rindas

Garīgajai veselībai un psiholoģiskajai labklājībai pēdējos gados sabiedrībā tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, speciālisti nenogurstoši aicina meklēt palīdzību, kad tā ir nepieciešama. Daudzās psihoterapeitu un psihoterapijas speciālistu praksēs pieraksts ir pilns ilgu laiku uz priekšu. Tomēr ne visi cilvēki šo pakalpojumu var saņemt. Iemesli tam ir vairāki – gan finanšu resursu trūkums, gan grūtības identificēt to, ka pastāv problēma, grūtības atrast īsto speciālistu, kā arī ierobežota pakalpojumu pieejamība reģionos. Savukārt Covid-19 laikmets mums parāda, cik psiholoģiski vienota un veselīga sabiedrība esam, kā arī skaidri norāda vajadzību pēc jaunas, sistēmiskas, vienotas domāšanas un pieejas visās jomās un regulējumos.

Psiholoģe un sistēmiskās ģimenes psihoterapijas speciāliste Andrija Likova atzīst, ka pakalpojumu pieejamība tieši bērniem un pusaudžiem Latvijā ir ļoti sadrumstalota: Nav izstrādāts konkrēts algoritms, un ģimenēm nav skaidrības, kur vērsties pēc palīdzības, kā reaģēt un atsaukties uz savām un bērnu vajadzībām.” Profesionāļu novērojumi pēdējā laikā liecina, ka aizspriedumi par psiholoģiskās palīdzības saņemšanu palēnām mazinās un cilvēki vairs tik ļoti nebaidās vērsties pie speciālistiem. „Tiesa gan, joprojām saglabājas bailes un nedrošība, un bažas par konfidencialitāti, it sevišķi Latvijas reģionos,” stāsta Andrija Likova. 

Šobrīd, Covid-19 laikmetā, speciālisti, kuri strādā ar ģimenēm, piedzīvo lielu darba slodzi, jo vispārējie ierobežojumi ir radījuši savas sekas, kas saistītas ar izmaiņām un nenoteiktību gan ģimenes emocionālās funkcionēšanas jautājumos, gan nestabilajā finanšu situācijā, gan jaunajām vecāku papildfunkcijām pedagoģijā. Spriedze ģimenēs bieži vien ir tik liela, ka ar iepriekšējiem resursiem un veidiem, kā tikt galā ar sadzīvi un attiecībām, vairs nepietiek. 

Prevencija vs. sekas

Joprojām daudz resursu tiek ieguldīts darbā ar sekām, tomēr veselīgs risinājums ir vairāk saistīts ar prevenciju, risku izvērtēšanu un darbu ar sabiedrības domāšanas maiņu, skaidri nosakot un paužot darbībā rūpes par cilvēku kā vērtību. Mūsu sabiedrībā esam labi apguvuši tādu uztveres modeli, kas ir saistīts ar redzamo daļu – sekām, bet vairāk būtu jāpievēršas prevencijai – tam, kā pamanīt, atpazīt un novērst riskus, kā laikus pasargāt, kā atsaukties, būt sociāli vērīgiem, atbildīgiem un nepieļaut, ka iestājas sekas, kas reizēm ir katastrofālas: bērni tiek izņemti no ģimenēm, notiek pašnāvības, ģimenes locekļi nonāk atkarību valgos. Mūsu valstī bērnu psihisko traucējumu agrīnajai prevencijai netiek veltīta pietiekama uzmanība, kā arī tiesiskais regulējums ir ierobežots. Kad publiskajā telpā atklājas kādas grūtības, tad notiek kampaņveidīgas aktivitātes un atsevišķi pasākumi, kas it kā ir paredzēti agrīnai prevencijai, bet kopumā tā ir sadrumstalota pieeja, kurai trūkst skaidras struktūras, vienotības, plūsmas un algoritma.

Skaļi notikumi izgaismo nepilnības

Andrija Likova kā speciāliste un konsultante bijusi iesaistīta vairākos sabiedrībai redzamos notikumos, kur piedzīvota vardarbība pret bērniem un pusaudžiem, – „sistēmas bērni” Jelgavas bērnunamā, kur tika atklāta darbinieku vardarbība pret bērniem; Bruknas muižas pieredze; mazā Ivana nāve; Ainažu psihoneiroloģiskajā slimnīcā notiekošais, kur bērns atradās deviņus gadus un neviens par viņu nelikās ne zinis; Ventspils novada Stiklu bērnu namā; Kapseļu ielas bērnu namā, Rīgas pašvaldības 36. pirmsskolas izglītības iestādē, kur atsevišķu darbinieku pārkāpumi pret bērniem bija ikdiena. Šie gadījumi liecina par jau sen vajadzīgo – īstenot efektīvu sistēmisku starpinstitucionālo sadarbību, lai mainītu esošo situāciju valstī, un ieguldīt resursus prevencijā, sabiedrības izpratnes veidošanā un prioritāšu īstenošanā. 

A. Likova secina – lai gan daudzus gadus par to daudzi speciālisti runā, kā šo rīcības algoritmu ieviest dzīvē, tomēr tas joprojām nav izstrādāts un iekļauts vienotā sistēmā. Pašlaik lielākoties daudz kas ir atkarīgs no katra profesionāļa iniciatīvas, izpratnes, iesaistes, atbildības uzņemšanās spējām, no tā, cik profesionāli un iesaistoši savus pienākumus pildīs dažādi dienesti, t.sk. sociālie dienesti, nevalstiskās organizācijas.

Iniciatīvai sākt vienotas sistēmas izstrādi šobrīd būtu jānāk no Labklājības ministrijas puses, kas varētu saukt visus kopā pie viena galda un beidzot rīkotos tā, lai bērns būtu centrā un pasargāts, ir pārliecināta psihoterapijas speciāliste Andrija Likova. Kā trūkumu viņa uzsver arī faktu, ka no skolu mācību programmas izņemta kādreiz eksistējošā prevencijas daļa – veselības mācība vidusskolās, kurā bērni varēja saņemt informāciju, kā rūpēties par savu individuālo psihisko un fizisko veselību, kā atpazīt riskus, kur vērsties palīdzības meklējumos. 

Ir vērojamas arī pozitīvas pārmaiņas sistēmā, piemēram, ja ir bijusi seksuāla vardarbība pret bērnu, kā arī nopratināšanas procesos. Bet šie risinājumi pagaidām tiek ieviesti kūtri, secina A. Likova. Jābūt precīziem un vienotiem risinājumiem šajā jomā visiem speciālistiem un visās institūcijās esošajiem darbiniekiem, lai, savstarpēji sadarbojoties, rīcības algoritms tiktu izstrādāts un ieviests dzīvē, lai visa sabiedrība, sākot no bērnudārza audzinātājas un beidzot ar valstsvīriem, zinātu, kā rīkoties, ja bērnam, pusaudzim vai ģimenei ir vajadzīga palīdzība.

Sabiedriskās iniciatīvas domāšanas maiņai

Labdarības maratons „Dod pieci!” 2017. gadā sāka runāt par to, ka ir jāpārtrauc institucionālā vardarbība, bērniem jāaug ģimenēs un bērnunami ir mūsu valsts kropļojuma redzamā daļa. 2019. gadā pirmo reizi tika runāts par prevenciju un to, ka vecāki laikus jāizglīto par veselīgām attiecībām ar bērniem ģimenēs, par bērnu attīstības vajadzībām, smadzeņu attīstības posmiem un veselīgām audzināšanas metodēm. 2020.gadā “Dod pieci!” aktualizēja vardarbības problēmu ģimenēs un tās pārtraukšanu. Tas apstiprina, ka cilvēku psihoemocionālā veselība bija svarīga gan pirms desmitiem gadu, kad par to nerunāja skaļi un maldīgi lika domāt kā par normu, gan arī tagad, kad esam kļuvuši drosmīgāki un atklātāki, lai nepieļautu un risinātu attiecību problēmas. Andrija Likova iedrošina: „Mums jābūt skaidrībai, ka psiholoģiski veselīgas attiecības liek mums justies sadzirdētiem, saredzētiem, vērtīgiem, bet neveselīgas attiecības liek mums justies nevērtīgiem, pazeminātiem un vainīgiem. Svarīgi, ka varam kā sabiedrība būt zinoši un sociāli vērīgi, pamanīt signālus, nepieļaut riskus un, ja tomēr, tad iejaukties bez jebkādas vainas sajūtas, ka būsim nosūdzējuši kādu un nepieļāvuši robežu pārkāpšanu, izbeiguši vai ziņojuši atbildīgajām institūcijām, lai izbeigtu vardarbību. Tas nav kauns vai nosodāma rīcība, ja mēs lūdzam palīdzību sev, saviem tuvākajiem vai līdzcilvēkiem. Tas ir psiholoģiskā brieduma rādītājs.”

Informācijas trūkums, „īstais” speciālists un finanses

Ja pieņemam, ka ģimenes ārsts ir pirmais speciālists, kurš redz bērnu, pusaudzi vai jaunieti, tad viņam arī jābūt pietiekami zinošam, lai laikus pamanītu un spētu atsaukties bērna attīstības vajadzībām, spriež A. Likova. Tomēr ne vienmēr tā tas notiek. Viņas praksē ir bijuši arī gadījumi, kad ģimenes ārsts izraksta „miega zālītes”, lai pacients labāk gulētu, bet beigās izrādās, ka izrakstīti antidepresanti. Pašreiz šajos psiholoģiskās palīdzības procesos vairāk dominē speciālistu pašiniciatīva. Ja speciālists redz, ka ģimenei palīdzība nepieciešama ilgākā laikā, bet viņiem nav finansiālo resursu, tad tiek uzrunāti dažādi fondi un sociālie dienesti. Tomēr tā nav ierasta prakse, un komunikācija starp speciālistu un klientu bieži nenotiek atbilstoši klienta vajadzībām, tiek tušēti simptomi un situācija netiek risināta pēc būtības. „Ir pat vēl traģiskāk, kad, netiekot galā ar speciālistu piesaisti, bērni tiek izņemti no ģimenes, vēlāk no krīzes centriem tiek nosūtīti uz kādu no psihiatriskajām klīnikām, dažreiz – lai sodītu par uzvedību, nevis ārstētu. Tā ir realitāte mūsu valstī joprojām,” atklāj Andrija Likova. 

Ideālā palīdzība vs. realitāte

Ikvienam psihiskās veselības speciālistam, sākot profesionālu sadarbību ar klientu, būtu jāizvērtē, vai konkrētajam cilvēkam piemērotākā būtu psihoterapija vai arī vēlamāka būtu psihologa, sociālā darbinieka, psihiatra vai kāda cita speciālista palīdzība. Bieži vislabākos rezultātus sniedz komandas darbs, sadarbojoties vairākiem speciālistiem kopā, piemēram, ar medikamentu palīdzību risinot akūto situāciju, bet ar psihoterapijas palīdzību veicinot ilgtermiņa izmaiņas. 

Andrija Likova stāsta, ka ir situācijas, kad psihologs un psihiatrs apzinās, ka terapijā būs nepieciešama vairāku speciālistu sadarbība: „Aizspriedumi, kas kādreiz bija dzīvi sabiedrības domāšanā, tagad vairs nav tik aktuāli. Tomēr ir jābūt skaidrām robežām, kāda ir vajadzība, kurš speciālists ar ko nodarbojas, kāda ir pakalpojumu maksa, un kurš par to maksās.” Jāsaka, palīdzība gandrīz vienmēr cilvēkiem ir vajadzīga pēc iespējas ātrāk, bet, ja rindā jāgaida vairāki mēneši, tad pēc laika bieži vien iespējams, ka psihologs vairs nevar palīdzēt un nepieciešama neirologa vai psihiatra medikamentozā palīdzība. 

Aiz katras bērna uzvedības izpausmes slēpjas kāds iemesls, kāda vajadzība, un to iespējams noskaidrot individuālās sarunās, veicinot saikni, izprotot situāciju un izpausmju iemeslus, nevis radot jaunu un vēl smagāku krīzes situāciju. Ir jāpalīdz vecākiem preventīvi, jo bieži trūkst informācijas, kā atpazīt grūtību signālus, par ko liecina bērna izpausmes, kādi bērna simptomi atspoguļo attiecību problēmas ģimenē, kur vērsties pēc palīdzības, kā organizēt palīdzības saņemšanu, un vecāki stresa situācijā paliek bezspēcīgi nesakārtotās sistēmas priekšā, un tad bieži vieglākais risinājums ir nogādāt bērnu klīnikā, kādā kopienā, krīzes centrā vai bērnunamā. Institūcijām būtu vecākiem jāpiedāvā izstrādāts rīcības algoritms, kā atbilstoši vajadzībai un situācijai secīgi rīkoties, lai saņemtu palīdzību pēc iespējas ātrāk.

Kurš speciālists kurā gadījumā?

Sabiedrībā joprojām nav pilnīgas skaidrības, kad būtu jāmeklē psihologa, psihoterapeita, psihoterapijas speciālista, psihiatra vai neirologa palīdzība. 

Psihologs ir speciālists ar augstāko izglītību psiholoģijā, strādā ar psihiski veseliem cilvēkiem, viņu psiholoģiskajām problēmām ikdienas dzīvē, var palīdzēt gadījumos, kad nepieciešams veikt psiholoģisko izpēti, kā arī situācijās, kad klientam nepieciešama īstermiņa psiholoģiska palīdzība. Psiholoģiskā konsultēšana ir ļoti efektīva krīzes situācijās un ir vairāk vērsta uz klienta tagadnes grūtībām vai nākotni, taču psiholoģisko konsultāciju laikā mazāk tiek pētīta problēmu izcelsme.

Savukārt psihoterapeits vai psihoterapijas speciālists palīdz risināt problēmas, kas jau ilgstoši traucē dzīvot un, visticamāk, veidojušās bērnībā. Izveidojot ilgstošas terapeitiskas attiecības ar katru konkrēto klientu, terapeits palīdz cilvēkam dziļi izprast savu personību un attiecības ar citiem, tikt skaidrībā ar saviem dzīves mērķiem un patiesajām vajadzībām, lai cilvēks varētu sevi vairāk apzināties. 

Psihiatrs ir speciālists ar medicīnisko izglītību, ārsts. Viņš var palīdzēt gadījumos, kad ir aizdomas par kādu psihisku slimību un nepieciešama medikamentoza terapija. Psihiatrs nosaka slimības diagnozi, nozīmē ārstēšanu un nepieciešamības gadījumā paraksta medikamentus. Psihiatriskā ārstēšana var notikt gan ambulatori, gan stacionāri.

Neirologs arī ir speciālists ar medicīnisko izglītību, ārsts. Neirologs  var palīdzēt centrālās un perifērās nervu sistēmas saslimšanu gadījumos. Neirologs nosaka neiroloģisko slimību cēloņus, bojājuma veidu un vietu cilvēka nervu sistēmā, nozīmē ārstēšanu, ja nepieciešams – iesaistot citus speciālistus. 

Valsts apmaksāti pakalpojumi, bet garas rindas

Psihologa, psihoterapeita, psihoterapijas speciālista un psihiatra profesionālus pakalpojumus var saņemt pie speciālista, maksājot par tiem no saviem līdzekļiem, vai arī ilgi gaidīt rindā uz valsts apmaksātajiem. 

A. Likovai ir diezgan skarbs vērtējums: „No vienas puses, sabiedrībai tiek radīta vīzija, ka visi pakalpojumi ir pieejami, jo labi speciālisti tiešām ir – gan psihologi, gan psihoterapeiti un psihoterapijas speciālisti, gan psihiatri un neirologi. Tomēr reizēm ģimenēm nav izskaidrots, pie kura no speciālistiem būtu jāvēršas un kad tas jādara. Ja ģimenes šajā situācijā saņem noraidījumu vienu vai divas reizes, vai jāgaida rindā trīs četri mēneši vai pusgads, tad nolaižas rokas, jo vecākiem trūkst resursu un rodas bezspēcības izjūta. Arī audzināšanas kultūrvēsturiskais fons dara savu – palīdzības meklēšana un lūgšana vēsturiski nav bijusi praktizēta, un uzdrīkstēšanās brīdī cilvēki bieži saņēmuši noraidījumu, kritiku vai negatīvu attieksmi, kas veicinājusi gan kauna, gan vainas, gan izolētības izjūtu, atstājot vecākus krīzes situācijā vienus. Šobrīd valstī ir mainījies palīdzības sniegšanas un saņemšanas veids, runājam par fokusu uz bērna attīstības vajadzībām, bet institūcijas lielākoties mainās kūtri, tās stagnē savā attieksmē un būtībā, nav vienotas sistēmas un algoritma, kā palīdzēt ģimenēm ar bērniem. Grūtības rada valdošās institucionālās vides fons, nepiemērotā izglītības sistēma, kas mūsdienu bērniem, kuriem arvien vairāk un ātrāk jāapgūst informācija, bet smadzeņu attīstība norit savā tempā, rada milzu spriedzi. Ārēji tas netiek regulēts, bet prasības pret bērnu un ģimenes iesaisti tikai pieaug, un, tā kā bērnu uzvedības motīvi ir ļoti saistīti ar fonu, lai cik arī neiroplastiskums ir elastīgs, tādu disonansi ir grūti pārvarēt. Latvijā būtu ļoti svarīgi paaugstināt bērnu un ģimeņu tiesību aizsardzības, sociālo, izglītības, nevalstisko organizāciju un citu dienestu speciālistu izpratni par ieguvumiem no preventīvā darba, sociāli iekļaujošas, nevis nosodošas pieejas darbā ar bērniem un ģimenēm.” 

Solis uz priekšu, īstenojot pilotprojektu 

Šobrīd tapis izmēģinājuma projekts, kurā ģimenes, kas smagi izjūt krīzes sekas, varēs saņemt līdz 10 bezmaksas psihoterapeita vai psihoterapijas speciālista konsultācijas. Šajā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas projektā „Par atbalsta sistēmas pilnveidi bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē”12 mēnešus tiks sniegts psihoterapijas pakalpojums Latvijas ģimenēm ar bērniem, kā arī bērniem no 12 līdz 18 gadu vecumam, kuru vecāki šķiras vai jau dzīvo šķirti. Psihoterapeita vai psihoterapijas speciālista konsultāciju nodrošinās visai ģimenei ar jebkura vecuma bērniem, t.sk. bērniem, kuri ir jaunāki par 12 gadiem, nenosakot konkrētu ierobežojumu attiecībā uz ģimenē identificēto problemātiku (vecāku šķiršanās, bērna uzvedības problēmas, vecāka psihiska saslimšana, tuvinieka zaudējums u.c.). Vienas konsultācijas ilgums plānots no 1 līdz 1,5 stundām. Atbilstoši katra gadījuma specifikai un pakalpojuma sniedzēja izvērtējumam ģimene varēs saņemt no vienas līdz desmit konsultācijām, taču kopējais konsultāciju skaits ģimenei nevarēs pārsniegt 10 stundas.

Andrija Likova šo pilotprojektu vērtē ļoti atzinīgi: „Tā ir cerība, ka nākotnē valsts šo pakalpojumu varētu attīstīt plašāk, lai to varētu saņemt lielāks skaits ģimeņu, jo pilotprojektā mērķgrupa pagaidām ir neliela un ar ierobežotiem nosacījumiem. Būtu svarīgi, lai tiešām visas ģimenes, kurām rodas vajadzība, varētu saņemt psihoterapeita vai psihoterapijas speciālista pakalpojumus bez jebkādiem nosacījumiem.” 

Palīdzība citās organizācijās

Uz jautājumu, kādu vēl valsts apmaksātu palīdzību var saņemt, Andrija Likova atbild, ka Pusaudžu resursu centrā valsts nodrošina desmit konsultācijas, kur tiek atbalstīti pusaudži un ģimenes. Diemžēl tās ir desmit sesijas, kas dod tikai pirmo impulsu, lai sāktu apzināties savas grūtības un dotu impulsu tālākai rīcībai. Un arī šajā centrā veidojas rindas, palīdzību nevar nodrošināt visām ģimenēm, kurām tas nepieciešams. „Rindas ir garas Pusaudžu resursu centrā, citos dienas centros un arī privātpraksēs palīdzība ne vienmēr ir uzreiz pieejama. Sociālajos un atbalsta centros nav vienota algoritma, kā atsaukties un kā risināt cilvēku vajadzības grūtību situācijās.” Valsts apmaksātu palīdzību psihoterapijā var saņemt arī ārpusģimenes aprūpē nonākušie bērni un uzņemošās ģimenes. Arī dažādas nevalstiskās organizācijas, piemēram, fonds „Plecs”, atbalsta un apmaksā psihoterapijas sesijas uzņemošajām ģimenēm, atbalsta centrs „Tilts” ir ļoti atsaucīgs uzņemošajām ģimenēm. Tomēr tā ir ļoti ierobežota atbalsta saņemšanas iespēja un nav pieejama visai sabiedrībai. 

Kā pašiem meklēt palīdzību

Kā meklēt psiholoģisku palīdzību? Andrija Likova runā par iespēju konsultēties telefoniski vai pieteikt vizīti klātienē un aprunāties ar kādu sertificētu psihologu, psihoterapeitu, psihoterapijas speciālistu, psihiatru, ģimenes ārstu vai sociālo darbinieku par iespējām saņemt psiholoģisko atbalstu vai risinājumus grūtību situācijā. A. Likova: „Kamēr ministrijas un citas institūcijas nav atrisinājušas pamatjautājumus un izveidojušas algoritmu veiksmīgai savstarpējai sadarbībai darbā ar ģimenēm un bērniem, atbildības uzņemšanās par kvalitatīvu risinājumu meklēšanu un piedāvāšanu ģimenēm ir katra speciālista paša rokās. Arī ģimenes aicinu aktīvi iesaistīties un neapstāties pie viena speciālista atbildēm, bet būt aktīviem un izzinošiem risinājumu meklējumos.” Tas nozīmē, ka vecākiem pašiem jābūt zinošiem un spējīgiem atrast pareizos ceļus, kā tikt līdz palīdzībai un to saņemt, uzrunājot kādu speciālistu, aktīvi izzinot iespējas. Un, ja palīdzība ir vajadzīga ātri, tad arī jāsamaksā par to.

Pulsa oksimetrs: Iespēja mājas apstākļos sekot līdzi savam veselības stāvoklim, arī Covid-19 simptomiem!

Iedzīvotāju interese par pulsa oksimetriem pēdējo mēnešu laikā ir ievērojami palielinājusies. Tie ir īpaši nozīmīgi gan koronavīrusa slimības gaitas uzraudzīšanai, gan lai sekotu līdzi vispārējām veselības stāvokļa izmaiņām, kas būtiski gan pandēmijas laikā, gan ikdienā, īpaši cilvēkiem, kuri ir dažādās riska grupās vai vienkārši vēlas pastiprināti rūpēties par savu veselību. Kas ir pulsa oksimetrs un, kāpēc tas ir noderīgs ne tikai Covid-19 pacientiem, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

Kas ir pulsa oksimetrs?

Pulsa oksimetrs ir viegla, portatīva medicīnas ierīce, ar ko ļoti ātri un vienkārši var noteikt skābekļa saturāciju asinīs jeb hemoglobīna un asins piesātinājumu ar skābekli, kā arī sirdsdarbības ātrumu. Pulsa oksimetrs darbojas, nolasot asins krāsu spektru. Skābeklim saistoties ar hemoglobīnu mainās hemoglobīna struktūra un krāsa. Pulsa oksimetrs ļauj veikt asins piesātinātības ar skābekli un pulsa mērījumus gan bērniem, gan pieaugušiem.

Ierīces lietošana ir ļoti vienkārša, tāpēc tā būs piemērota arī vecākiem cilvēkiem un to var izmantot arī bērniem. Ierīci nepieciešams uzlikt uz vienas rokas pirksta un pāris sekundēs pulsa oksimetrs fiksēs asins piesātinājumu ar skābekli un pulsu. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka pulsa oksimetrs ir ļoti kompakts un viegls, tāpēc to iespējams viegli pārnēsāt.  

Noderīgs ne tikai Covid-19 pacientiem

Šī ierīce noderīga ne tikai pacientiem ar Covid-19 simptomiem, bet ikvienam, kas vēlas sekot līdzi savam skābekļa saturam asinīs un, kuri regulāri izjūt veselības problēmas – hroniskas slimības vai ir ar kaitīgiem ieradumiem, piemēram, smēķēšanu. Pateicoties pulsa oksimetra vienkāršai lietošanai, šī ierīce ir noderīga ne tikai slimnīcā esošajiem Covid-19 pacientiem, bet arī tiem, kuriem nav nepieciešama hospitalizācija un veseļošanās norit mājās. 

Ar pulsa oksimetru varēs laikus konstatēt veselības saasinājumu un laicīgi griezties pēc palīdzības. Farmaceite skaidro, ka veselam cilvēkam pulsa oksimetra rādītāja norma ir 95%-100%, taču smagu hronisku slimību gadījumā normas ir citas no 88% – 92%. Rādītājam nokrītoties, jāsazinās ar ģimenes ārstu vai neatliekamās medicīniskās palīdzības personālu, kas izvērtēs nepieciešamību doties uz slimnīcu. 

Farmaceite atgādina, ka svarīgi ņemt vērā to, ka pulsa oksimetrija ir tikai viens no kritērijiem, pēc kā tiek izvērtēta slimības smaguma pakāpe. Tikpat svarīgas ir sūdzības par elpas trūkumu, augstu temperatūru, ko ar pieejamajiem medikamentiem neizdodas pazemināt, tāpēc veselības stāvoklis jāvērtē pēc visiem slimības simptomiem.

Kas var ietekmēt rādījumu? 

Farmaceite norāda, ka lai arī pulsa oksimetra lietošana ir vienkārša, ir jāņem vērā daži svarīgi nosacījumi. Piemēram, mērījums būs precīzāks, ja rokas tajā brīdī būs siltas. Mērījuma neprecizitāti var izraisīt cilvēka kustības mērījuma brīdī. Rādījumu precizitāti var ietekmēt arī gari un ar akrila vai gēla lakām lakoti nagi, tādēļ rādījums var uzrādīt zemāku skābekļa līmeni asinīs, nekā tas ir patiesībā. 

Kur iegādāties pulsa oksimetru?

Farmaceite skaidro, ka pulsa oksimetrus iespējams iegādāties aptiekās. To pieprasījums pēdējo mēnešu laikā ir ievērojami audzis līdz ar Covid-19 vīrusa straujo izplatību valstī, kā arī ar iedzīvotāju pastiprināto vēlmi iegādāties preventīvi, pirms radusies reāla nepieciešamība pēc tiem. Cilvēki, kuri šīs ierīces iegādāsies aptiekās, saņems arī ieteikumus no farmaceita par pulsa oksimetru lietošanu mājas apstākļos.

Covid-19 apstākļos “Euroaptieka” aicina iedzīvotājus nepieciešamos recepšu un valsts kompensējamos medikamentus, kā arī citas aptiekā pieejamās preces pasūtīt ar piegādi uz vēlamo adresi visā Latvijā, izmantojot “Euroaptieka” pakalpojumu “Medikamentu piegāde mājās”. Rīgā dzīvojošiem tiek nodrošināta ekspress piegāde, ka pasūtījums tiek piegādāts tajā pašā dienā, kā arī norēķināšanās par pakalpojumu būs iespējama piegādes brīdi. Lai saņemtu pakalpojumu, kā arī pilnvērtīgu farmaceita konsultāciju, jāzvana “Euroaptieka” farmaceitam pa tālruni 20369469 darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Ko darīt, ja gadījies ar auto noslīdēt no ceļa?

Līdz ar ziemas iestāšanos, kad ceļus klāj sniegs un ledus, ne viens vien autovadītājs piedzīvo noslīdēšanu no ceļa braucamās daļas, iebraukšanu kupenā. Brīdī, kad tas noticis, ir būtiski neapjukt, objektīvi novērtēt situāciju un zināt gan pareizo darbību secību, gan, kur vērsties pēc palīdzības. 

Vai visi veseli

Pirmais, par ko šādā situācijā ir būtiski pārliecināties, ir – vai neviens no mašīnā esošajiem pasažieriem nav cietis. Ja kādam nepieciešama palīdzība, jānovērtē viņa stāvoklis. Ja cietušais ir bezsamaņā, vai viņa dzīvībai draud briesmas, nekavējoties jāsauc Neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot uz 113. Ja dzīvībai briesmas nedraud, tad pēc negadījuma seku likvidēšanas pēc padoma jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, vai vakara stundās un brīvdienās jāzvana uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni – (+371) 66016001. 

Drošība uz ceļa

Te būtiski trīs soļi. Pirmais – avārijas gaismas. Ir jāsignalizē pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem par to, ka šajā ceļu posmā jābūt īpaši vērīgiem visos iespējamajos aspektos. Otrais – stāvbrembze. Ja mašīna atrodas uz slīpas virsmas (nogāzē), ir būtiski novērst tās ripošanu dziļāk grāvī. Trešais – ir jānovērtē, vai auto atrašanās vieta netraucē kustību uz ceļa. Ja tas tā ir, jāuzvelk atstarojošā veste, jāizvieto uz ceļa trijstūris un pa tālruni 112 jāzvana ceļu policijai, kas nodrošinās ceļu satiksmes organizāciju šajā ceļa posmā. Policijai ir būtiski zvanīt arī gadījumos, ja negadījumā iesaistīti citi transportlīdzekļi un nav iespējams vienoties par saskaņoto protokolu, vai ir bojāts citu cilvēku īpašums.

Nokļūšana atpakaļ uz ceļa

Ja auto nav bojāts, jāsāk ar pašu centieniem izkļūt no kupenas. “Jautājums ir – vai mašīna ir kupenā uz līdzenas virsmas, vai nogāzē (slīpumā). Ja uz līdzenas virsmas, tad līdzēs stumšana un tā veiksies labāk, ja mašīna būs vieglāka. Kurpretī izbraukšanai no nogāzes līdzēs lielāks svars, jo nodrošinās labāku saķeri ar pamatni, ja vien sniega kupena nav ļoti liela un auto nav  “uzsēdies” uz kupenas. Saķeres uzlabošanai var izmantot smiltis, granti/šķembu, zarus, pat automašīnas paklājiņu, ja nekā cita nav. Ja ar pirmajām reizēm neizdodas, jāmet miers un jāzvana tehniskajai palīdzībai,” stāsta Māris Putnieks, SIA “Domenikss” Vieglo automobiļu servisa vadītājs.  

SIA “Domenikss” klientiem, kuri sava auto apkopi regulāri veic pie dīlera, zvanot pa tālruni (+371) 29 488 557, šādos gadījumos pieejama bezmaksas diennakts tehniskā palīdzība visā Eiropā. Tas attiecināms arī uz gadījumiem, ja mašīnu nevar iedarbināt (akumulatora atteice), tvertnē sasalusi vai beigusies degviela, nepareizi izmantotas sniega ķēdes u.c. tehnisku ķibeļu gadījumos. 

Tāpat pēc tehniskās palīdzības var vērsties pie kompānijas, kurā iegādāta apdrošināšana (OCTA, KASKO). Ja augšminētās iespējas nevar izmantot, var zvanīt auto evakuācijas pakalpojumu sniedzējiem, to kontaktus atrodot www.google.lv. Piemēram, LAMB palīdz novērst sīkus bojājumus turpat uz ceļa.

Kam jābūt bagažniekā, dodoties ceļā ziemā

Tuvojoties gada sniegotajiem mēnešiem, ir jāparūpējas ne vien par auto sagatavošanu braukšanai ziemā, bet arī par aprīkojumu izkļūšanai no neparedzētām situācijām. “Jāsāk ar pārliecināšanos, kur mašīnai ir āķis, vai tā saucamā cilpa. Visiem jaunajiem modeļiem tā ir ieskrūvējama un tai būtu jāatrodas nodalījumā pie rezerves riteņa. Bez šīs cilpas auto izvilkšana atpakaļ uz ceļa būs daudz sarežģītāka. Tāpat, dodoties tālākā ziemas ceļā ārpus pilsētas, vēlams parūpēties, lai bagažniekā būtu vilkšanas virve, kaut neliela lāpsta un lukturis, kāds siltāks apģērba un siltu cimdu pāris, jo, notiekot neparedzētajam, tie nozīmēs ļoti daudz,” tā M. Putnieks.

Guļamistabas remonts, kurā katra izmantotā prece maksājusi vienu dolāru! (+VIDEO)

Noskaties video sērijas, kurās tiek restaurētas dažādu cilvēku guļamistabas. Māju pārvērtību šovi nav nekāds jaunums, taču ir kāds āķis. Šoreiz istabu pārvērtības tiks panāktas, iepērkoties veikalā, kur visas mantas nopērkamas par 1 dolāru vai arī nocenoto preču veikalos!

Video

Budžeta guļamistaba pusaudzei:

Covid-19 sekas: Bērni sākuši slimot arī vidēji smagi (+VIDEO)

Satraucošas ziņas saņemtas arī no Bērnu slimnīcas. Līdz šim Latvijā bērni Covid-19 pārslimojuši salīdzinoši viegli. Tiesa, katram otrajam arī vairākus mēnešus pēc vīrusa saglabājās nogurums, apātija vai bija jūtamas kādas citas sekas. Taču šonedēļ Bērnu slimnīcas ārsti saskārušies ar to, ka vīruss bērnus var skart arī vidēji smagi, ietekmējot gan sirdi, gan ādu, gan gremošanas orgānus.

Video

Nākamās nedēļas otrajā pusē visā valstī gaidāms atkusnis!

Līdz trešdienai Latvijā saglabāsies sals, bet jau ceturtdien, 21.janvārī, gaisa temperatūra pakāpsies līdz +1..+6 grādiem, vēsta “Global Forecast System” prognoze.

Tuvākajās diennaktīs būs mainīgs mākoņu daudzums un vietām snigs, Kurzemes rietumos iespējama stipra snigšana. Valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra naktīs pazemināsies līdz -12..-20 grādiem un dienas vidū paaugstināsies līdz -6..-13 grādiem, pūtīs lēns līdz mērens dienvidu vējš.

Sagaidāms, ka pirmā plašā nokrišņu zona Latviju no rietumiem šķērsos trešdien, aiz tās ieplūdīs silts gaiss, sniegu nomainīs neliels lietus, atkala un migla. Ceturtdien gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +1..+6 grādiem.

Atkusnis turpināsies vismaz dažas dienas, brīžiem gaidāms lietus un sniegs.

Aptauja: Vairums iedzīvotāju veselības aprūpes problēmās vaino nesakārtoto sistēmu

Vairums iedzīvotāju veselības aprūpes pašreizējās problēmās vaino nesakārtoto sistēmu, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Pērn decembrī iedzīvotājiem tika lūgts vērtēt, kas, viņuprāt, vainojams pie problēmām pašreizējā veselības aprūpē – nepietiekams finansējums vai nesakārtota sistēma.

Vairums jeb 65% aptaujāto atzina, ka šādās problēmas vainojama nesakārtotā veselības aprūpes sistēma. Šādi domājošu iedzīvotāju īpatsvars pēdējos gados ir aptuveni nemainīgs, svārstoties pāris procentpunktu robežās.

Savukārt aptuveni katrs ceturtais jeb 27% aptaujāto uzskata, ka pie minētajām problēmām vainojams nepietiekamais finansējums. Šādu viedokli paudošu iedzīvotāju īpatsvars lielāks bijis 2003. un 2013.gadā, kad šis rādītājs fiksēts 35% līmenī.

Tikmēr astoņi procenti aptaujāto nespēja sniegt konkrētu viedokli šajā jautājumā.

Valdemārpils iedzīvotāji un pilsētas viesi satraukti: Sasmakas muiža iet bojā (+VIDEO)

Ar katru dienu tā kļūst aizvien līdzīgāka graustam. Deviņdesmitajos gados notikuši renovācijas darbi, kas devuši cerību. Diemžēl, process tika pārtraukts un muiža palēnām iet bojā – durvis uzlauztas, logi izsisti un ēkas sienas sabojātas ar huligānu mākslu.

Video

“Pērc, ziedo, pabaro” dzīvnieku patversmju iemītniekiem saziedots vairāk nekā 16 tonnas pārtikas

Aizvadītā gada nogalē Rimi kopā ar Mars Latvia jau sesto reizi īstenoja labdarības akciju “Pērc, ziedo, pabaro”, lai atbalstītu četrkājainos draugus, kuri mīt patversmēs dažādos Latvijas reģionos. Akcijas laikā ikviens iedzīvotājs varēja atbalstīt patversmēs mītošos dzīvniekus, ziedojot dzīvnieku barību un citus mājdzīvniekiem piemērotus produktus Rimi veikalos visā Latvijā. Kopā akcijas ietvaros saziedoti vairāk nekā 7 tonnas pārtikas. Kopējo ziedojumu papildinās Rimi Latvia ziedojums – 9 tonnas ar barību un smiltīm dzīvnieku patversmēm. 

Šobrīd Latvijas patversmēs mitinās vairāki simti suņu un kaķu. Vienā patversmē mītošo iemītnieku pabarošanai ik dienas nepieciešami 25–50 kg barības. Akcijas “Pērc, ziedo, pabaro” laikā kaķiem saziedotas 3128,9 kg, bet suņiem – 4289,2 kg pārtikas. Vairāk nekā puse pārtikas saziedota Rimi veikalos, pārējo ziedojis uzņēmums Mars Latvia un citi sadarbības partneri. Papildu pircēju ziedojumiem akcijas  sadarbības partneris – Rimi Latvia– ziedos papildu 9 tonnas barības un smilšu četrkājaino patversmes iemītnieku atbalstam, palīdzot kaķiem un suņiem 14 dzīvnieku patversmēs.

“Esam gandarīti, ka svētku laikā tik daudzi mūsu klienti padomā un rūpējas ne tikai par līdzcilvēkiem, bet arī par četrkājainajiem draugiem, kuri ir atkarīgi no mūsu līdzcietības. Dzīvnieku patversmju iemītnieku ikdiena, gaidot mīlošu saimnieku, ir pilna skumju atmiņu, tāpēc ir jauki, ka vismaz maltītes varam nodrošināt gardas, sātīgas un mierinošas. Mūsu komanda ziedojumus līdz ar laba vēlējumiem nogādās uz 14 patversmēm visā Latvijā,” stāsta Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Regīna Ikala.

Akcijas atbalstītāji tika aicināti iegādāties dzīvniekiem nepieciešamos produktus un tos ievietot “Pērc, ziedo, pabaro” ziedojumu kastēs 125 Rimi veikalos visā Latvijā. 

“Mēs esam ļoti priecīgi, ka, sadarbojoties ar Rimi jau sesto gadu, esam palīdzējuši lielam skaitam to mājdzīvnieku, kuriem tas ir nepieciešams. Raugoties uz visbiežāk sastopamajiem mājdzīvniekiem Latvijā, kaķu un suņu īpašnieku īpatsvars ir 79% pret 21%. Šī gada kampaņā, kuras laikā tika saziedota mājdzīvnieku barība 7.4 tonnu apmērā un nodota vairākām dzīvnieku patversmēm, parādīja, ka, neskatoties uz pandēmiju, Latvijas iedzīvotāji nav aizmirsuši par mūsu četrkājainajiem draugiem, kā arī ir gatavi uzlabot to mājdzīvnieku dzīvi, kuri ir palikuši bez pajumtes. Mēs esam ļoti pateicīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem un savam partnerim Rimi par ieguldījumu šajā nozīmīgajā iniciatīvā,” saka Skaiste Sruogaite, “Mars” Korporatīvās komunikācijas direktore Baltijas, Balkānu, Adrijas jūras valstīs, kā arī Ukrainā un Izraēlā.

“Pērc, ziedo, pabaro” akcijas laikā saziedotā barība tiks nogādāta Dzīvnieku patversmē “Ulubele”, Dzīvnieku aizsardzības biedrībā “Dzīvnieku SOS” un Dzīvnieku patversmē “Dzīvnieku draugs” Rīgā, LLU Veterinārmedicīnas fakultātes Mazo dzīvnieku patversmē un Dzīvnieku aizsardzības biedrībā “Ķepu Ķepā” Jelgavā, Cēsu novada dzīvnieku patversmē “Lācīši” Cēsīs, Tukuma dzīvnieku patversmē “Dzimuši, lai dzīvotu”, Jēkabpils dzīvnieku patversmē, Dzīvnieku patversmē “Otrā māja” Daugavpilī, Dzīvnieku mājā “Astes un ūsas” Alūksnē, Saldus dzīvnieku patversmē “Oposums”, Biedrībā “Četrkājainie draugi” Dobelē, Biedrībā “Ar Sirdi Delnā” Ugālē un Dzīvnieku aizsardzības biedrībā “Liberta” Liepājā.

Stāsts par veselībai noderīgiem ārstniecības augiem!

“Mūsdienu pētījumos zinātniski pamatota ir daudzu ārstniecības augu izmantošana. Gan uztura bagātināšanai, garšas dažādošanai, skaistumkopšanai, gan veselības stiprināšanai,” stāstījumu par veselībai noderīgo Islandes cetrāriju jeb Islandes ķērpi uzsākot,  teic “Mēness aptiekas”  eksperts bioloģijas zinātņu doktors Dailonis Pakalns.

Islandes ķērpja lapoņi (Thallus Cetrariae = Lichen islandicus, Islandes cetrārija)  ir daudzgadīgs, līdz 10 cm augsts ķērpis ar krūmveida laponi, kas veido samērā blīvas, vertikālas, augšdaļā dalītas lentveida daivas ar skropstainu malu. Daivas virspusē ir brūnganpelēkas vai olīvbrūnas, spīdīgas, apakšpusē zaļganpelēkas, reizēm iesarkanas. Pie augsnes laponis piestiprināts ar tieviem rizoīdiem. Islandes cetrārija ir plaši izplatīts ķērpis Eiropas ziemeļos un austrumos, Sibīrijā, kalnu alpīnajā zonā, aug nabadzīgās, smilšainās augsnēs skujkoku un jauktajos mežos. Izsenis lietota kā pretklepus līdzeklis, Skandināvijas un citas ziemeļu tautas izmantojušas arī uzturā un dzīvnieku barībai. Latvijā salīdzinoši bieži sastopama visā teritorijā priežu silos vai jauktu koku mežos uz smilts augsnes, retāk – uz koku stumbru pamatnes. Dažreiz veido tīraudzes. Droga sastāv no skrimšļainiem, cietiem, stipri zarotiem lapoņa gabaliem līdz 10 cm garumā. Smaržas drogai nav vai tā ir savdabīga, garša ir izteikti rūgta, gļotaina. Drogas raksturojums dots Eiropas Zāļu aģentūras Augu izcelsmes zāļu komitejas (AIZK) 2014. gada monogrāfijā ar pievienoto ekspertu novērtējumu un AIZK viedokli par medicīnisko izmantošanu. Novērtēta PVO monogrāfiju IV sējumā. Ta sir parasts komponents tradicionālajās ārstniecības augu kombinācijās. Izsenis, vismaz kopš 17. gs., droga dokumentēta  daudzās farmakopejās un medicīnas rokasgrāmatās, par Islandes ķērpi stāsta  “Mēness aptiekas”  eksperts Dailonis Pakalns.

Kas slēpjas drogas sastāvā

Drogas sastāvā ietilpst vairāk nekā 50% ūdenī šķīstošo polisaharīdu – gļotvielas lihenīns, izolihenīns vai tā dēvētā ķērpju ciete. Turklāt tā satur aromātiskās ķērpjskābes, tostarp ļoti rūgto cetrārskābi un  protocetrārskābi, alifātisko ķērpjskābi, B grupas vitamīnus, askorbīnskābi, rūgtvielas, sterolus un minerālvielas.

Nozīmīgākās veselīguma norādes 

Tradicionāli lieto gremošanas sistēmas veselībai – palīdz regulēt zarnu trakta funkcijas, tonizēt atveseļošanās periodā, uzlabot ēstgribu anoreksijas gadījumā, spēcināt organismu. Raksturīga pārklājējdarbība – gļotvielas kā sedzošs, bet rūgtvielas kā gremošanas komfortu veicinošs līdzeklis. Izmanto kuņģa hroniska iekaisuma gadījumā, arī kā barojošu līdzekli. Cetrārijas droga regulē kuņģa sulas plūsmu, nomāc vemšanas centru, mazinot sliktu dūšu, šķebināšanu. Gļotvielas novērš hronisku aizcietējumu, paaugstina organisma nespecifiskās aizsargspējas. Ēstgribas uzlabošanai lieto auksto macerātu, ko izmanto tūlīt pēc pagatavošanas. Elpceļu veselībai: bronhu iekaisumus mazinošas, atkrēpošanu veicinošas īpašības, remdējoša iedarbība uz mutes dobuma un kakla gļotādu, atvieglo kņudēšanu, novērš aizsmakumu. Kopumā patīkama iedarbība uz kaklu, balss saitēm. Imunitātes stiprināšanai: piemīt mikroorganismus nomācošas īpašības, tas ir arī antioksidants. Cetrārijas drogu un tās preparātus iesaka veciem, astēniskiem, ilgstoša kairinoša klepus un slimības nomocītiem cilvēkiem. Ieteicamais lietošanas ilgums – 1 nedēļa. Ja nav uzlabojuma, jākonsultējas ar ārstu. Islandes cetrārijas droga izmantota dažādās zāļu formās – Latvijas uztura bagātinātāju reģistrā ir apmēram 15 preparāti. Zāļu tējas gatavo no monodrogas vai drogu multibotāniskām kombinācijām, norāda Dailonis Pakalns, kurš ir Rīgas farmaceitiskās fabrikas  Dr. Pakalna produktu zīmola tēvs. 

Atkrēpošanai, elpošanas veselībai, sausa klepus gadījumiem

Populārs ir drogu maisījums augšējo elpceļu katara gadījumā atkrēpošanu veicinošas tējas gatavošanai – 50 daļas cetrārijas lapoņu un pa 25 daļām lakricas un altejas sakņu. Vēl cits maisījums – pa 20 daļām cetrārijas lapoņu un deviņvīruspēka ziedu, pa 10 daļām gaiļbiksītes ziedu un fenheļa augļu. Gatavo kā uzlējumu, novārījumu vai auksto auga izvilkumu jeb ekstraktu eļļā. Drogas vidējā diennakts deva ir 4–6 g. Monotējas gatavošanai – 1 tējkaroti smalcinātu lapoņu aplej ar glāzi verdoša ūdens, nostādina 15 minūtes, nokāš. Ieteicams dzert pa 1/2–1 glāzei 2–3 reizes dienā. Pusaudžiem var lietot no 12 gadu vecuma. Hroniska bronhīta gadījumā nozīmīga ir bronhu paplašināšana, sekrēcijas veicināšana, krēpu sašķidrināšana. Vispirms lieto gļotvielas saturošas drogas, kas veicina atkrēpošanu no bronhiem un veido barjeru mikrobiem, bet sausa klepus gadījumā – novērš vīrusu radīto kairinājumu. Bronhu sausuma gadījumā iekaisumu novērš altejas sakņu, deviņvīruspēka ziedu, Islandes ķērpja lapoņu un ceļteku lapu tējas vai sīrupi. 

Sausie cetrārijas lapoņu ūdens ekstrakti, kuru dienas deva ekvivalenta 360–1080 mg drogas, lietojami kā dabiski antioksidanti elpošanas veselībai. Tiem piemīt nomierinoša iedarbība mutes un rīkles kairinājuma novēršanai, pavadošā sausā klepus mazināšanai. Dozēts šķīdums – aerosols izsmidzināšanai mutes dobumā iekaisušas rīkles gļotādas mitrināšanai, aizsmakuma un kairinoša klepus novēršanai. Sastāvā ir iekļauti cetrārijas lapoņu un kumelītes ziedu ekstrakti un dekspantenols, kas mitrina mutes dobuma un rīkles gala gļotādu un, pārklājot ar aizsargkārtiņu, veicina tās atjaunošanos, nodrošina atsvaidzinošu sajūtu. Kā palīgvielas izmantotas mentols, eikalipta ēteriskā eļļa, kālija sorbāts. Kā racionālu uzturlīdzekļa vai zāļu formu, kas nodrošina vēlamo fizioloģisko vai farmakoloģisko iedarbību, ērtu lietošanu un uzglabāšanu, izmanto sīrupus, kas satur bioloģiski aktīvas, tostarp augu izcelsmes, vielas.

Klepus atvieglošanai, atkrēpošanas veicināšanai, imunitātes spēcināšanai kā uztura bagātinātāju izmanto Islandes cetrārijas sīrupu. Iesaka pusaudžiem no 12 gadu vecuma un pieaugušajiem pa 1 ēdamkarotei 2 reizes dienā (30 ml). Diennakts deva satur 5700 mg cetrārijas ekstrakta un 37,8 mg piparmētras tinktūras. Sīrups nomierina mutes un kakla gļotādu, atvieglo kakla kairinājumu, labvēlīgi ietekmē balss saites. Cetrārija mīkstina sausu klepu un veicina atkrēpošanu, kopā ar piparmētru palīdz uzturēt normālu imūnsistēmas darbību. Kompleksā bronhu sīrupa sastāvā diennakts devā bez cetrārijas ekstrakta ietilpst līdzīgs daudzums – pa 1220 mg ceļtekas lapu, mārsila lakstu un altejas sakņu ekstraktu, kā arī 122 mg hibiska ziedu ekstrakta un 244 mg askorbīnskābes, kas šķīdināti koncentrētā cukura šķīdumā dzērveņu sulā. Sīrups palielina organisma aizsargspējas, nomierina iekaisušu gļotādu, atvieglo kņudēšanu, veicina atkrēpošanu, normalizē imūnsistēmu, mazina nogurumu un nespēku. Ieteikts lietošanai pusaudžiem no 12 gadiem un pieaugušajiem pa 2 mērkarotēm (10 ml) 2 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas. Iecienītas arī cetrārijas pastilas – sūkājamas tabletes, kuru sastāvā bez lapoņu ekstrakta ietilpst C vitamīns, deviņvīruspēka ziedu un pelargonijas sakņu ekstrakti, kas labvēlīgi ietekmē elpceļu veselību, nomierina iekaisušu gļotādu, novērš kņudēšanu kaklā, atvieglo elpošanu. Ieteicamā deva pusaudžiem no 12 gadiem un pieaugušajiem – pa 2 sūkājamām tabletēm 1–2 reizes dienā. 

Piesardzība jāievēro

Nelietot paaugstinātas jutības (alerģijas) gadījumā pret kādu no komponentiem to nevajadzētu lietot ilgstoši, lai neizraisītu aknu darbības traucējumus. Nelietot kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimniekiem. Jālieto piesardzīgi grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā, iepriekš konsultējoties ar ārstu. Lai netraucētu citu lietojamo zāļu iedarbībai, cetrārijas preparātus ieteikts lietot 1/2–1 stundu pirms vai pēc citu zāļu lietošanas.

(Islandes ķērpis) – Cetraria islandica (L.) Acharius s.l. (Angļu val. Iceland moss, muscus; vācu val. Isländisches Moos, Isländische Flechte, Kramperltee, Lungenmoos; franču val. Lichen d’Islande, cétraire d’Islande, mousse d’Islande).

Gabaliņš zemeslodes katrā kumosā: Kā mazināt ēšanas paradumu ietekmi uz vidi?

Videi draudzīgs pārtikas iepakojums pēdējos gados kļuvis par pašsaprotamu mērķi ilgtspējīgi domājošu uzņēmumu dienaskārtībā. Taču arvien biežāk diskusiju krustpunktos nonāk paši pārtikas produkti un veids, kā tie iegūti. Mazumtirgotāji cenšas rast dabai pēc iespējas draudzīgākus risinājumus, dodot priekšroku vietējo ražotāju produktiem un saīsinot pārtikas piegādes ķēdes. Kā mūsu ēšanas paradumi ietekmē klimata pārmaiņas, un vai mazas izmaiņas ikdienā var glābt planētu?

Mazāk gaļas uzturā – mazāk planētas resursu

Garda kotlete, karbonāde vai gaļas mērcīte daudziem šķiet pašsaprotama izvēle pusdienu maltītei. Un tas ir tikai dabiski, jo cilvēks ir visēdājs un gaļa ir mūsu kultūrā iecienīts produkts. Tādēļ vien retais aizdomājas, ka katra šāda ēdienreize nozīmē lielu planētas resursu patēriņu. Lopkopībai nepieciešams daudz vairāk zemes un ūdens resursu nekā dārzeņu audzēšanai: pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas aprēķiniem ganības un zeme lopbarības ražošanai aizņem gandrīz 80 % no visas lauksaimniecības zemes, un nozare ietekmē pat 92 % visa pasaulē izmantotā ūdens.

Pētījums, ko veikusi uzņēmumu, organizāciju un privātpersonu sadarbības platforma taisnīgai un gudrai ūdens izmantošanai Water Footprint Network, liecina: lai izaudzētu vienu kilogramu dārzeņu, vajadzīgi aptuveni 322 litri ūdens, lai izaudzētu kilogramu augļu – 962 litri ūdens, bet kilograms gaļas ir iegūstams, tam ziedojot tūkstošiem litru ūdens. Piemēram, vistas gaļai vajadzīgi 4325 litri uz kilogramu, bet liellopu gaļai – 15 415 litri uz vienu kilogramu gaļas. Turklāt lauksaimniecība saistīta ne tikai ar ūdens patēriņu, bet arī ar piesārņojumu, ūdenī nonākot slāpeklim un fosforam no augsnes mēslojuma, pesticīdiem, nogulsnēm, organiskām vielām (piemēram, mājlopu ekskrementiem), patogēniem (E. coli u. c.), metāliem (selēnam utt.) un jaunajiem piesārņotājiem (zāļu atlikumiem, hormoniem, barības piedevām). 

“Ne visi var būt veģetārieši vai vegāni, bet arī veicot pavisam nelielas izmaiņas savos paradumos un uzturā iekļaujot vairāk augu izcelsmes nekā dzīvnieku valsts produktus, varam ievērojami samazināt savu ietekmi uz vidi. Uzskatu, ka  ilgtspējīga domāšana ir veids, kā sniegt savu ieguldījumu nākotnes attīstībā un mazināt savas darbības ekoloģisko nospiedumu vidē. Pēdējā laikā novērojam arī savu klientu paradumu maiņu un interesi par dabai draudzīgām alternatīvām. “Narvesen” atbilde uz mūsdienu pārtikas izaicinājumiem ir veģetārais un vegānais piedāvājums – 50 “Narvesen” tirdzniecības vietās pieejams auzu piens, atsevišķās tirdzniecības vietās pieejami vegānie burgeri, sortimentā iekļauti dažādi veģetārie ēdieni – salāti, karstmaizes, deserti un svaigi dārzeņi kā veselīga uzkoda pa ceļam,” stāsta SIA “Narvesen Baltija” mārketinga un komunikācijas departamenta direktore Ilze Dumceva. 

Ēd vietējo produktu – samazini siltumnīcas efektu

Ir grūti precīzi noteikt, kādu siltumnīcefekta gāzu (SEG) daudzumu rada pārtikas industrija. Dažādiem lauksaimniecības modeļiem ir atšķirīgs emisiju līmenis, tomēr saskaņā ar ANO Starpvaldību klimata pārmaiņu ekspertu grupas datiem lauksaimniecība, mežsaimniecība un cita zemes izmantošana veido 24% jeb gandrīz ceturto daļu siltumnīcefekta gāzu.

“Globalizācija ļauj katru dienu lielveikalā iegādāties eksotiskus augļus, silto jūru veltes un plašu ārzemēs ražotu pārtikas produktu sortimentu, taču tas rada ievērojamu ietekmi uz vidi. Izvēloties vietējo ražotāju produkciju, mēs saīsinām pārtikas piegādes ķēdes un tādējādi samazinām transporta radīto oglekļa dioksīda emisiju,” skaidro Ilze Dumceva.

Izvēloties sezonai atbilstošus augļus un dārzeņus, kas raksturīgi vietējam tirgum, kā arī citus pārtikas produktus, kas tapuši vietējās saimniecībās un ražotnēs, atbalstīsiet vietējos lauksaimniekus un sniegsiet savu ieguldījumu SEG mazināšanā. 

Atbildes uz jautājumiem par Covid-19 vakcīnām! (+VIDEO)

Uzzināsiet, kā var pieteikties vakcīnām un kā plānota plašākas sabiedrības uzrunāšana. Kā arī – vai par vakcināciju būs jāmaksā un cik lieli tēriņi valsts budžetā tam ir paredzēti?

Video

Nagu sēnīte: Neārstēta pati nepazudīs!

Dzeltenīgs un sabiezējis nags – viena no tautā atpazīstamākajām naga sēnītes infekcijas jeb onihomikozes izpausmes pazīmēm. Bet nebūt ne vienīgā, iespējamas arī citas, jo kopumā zināmi 44 veidi dažādu patogēno sēnīšu. Tikpat daudz sabiedrībā ir dažādu mītu un aizspriedumu, kas bieži vien kavē laicīgi uzsākt ārstēšanu, atzīst dermatologs Raimonds Karls.

Uz cilvēka ādas sēnītes atrodamas arī normālā kārtā, jo tās ir ādas mikrofloras sastāvdaļa, bet ir arī t.s. patogēnās sēnītes, kuras savu negatīvo darbību uzsāk pie noteiktiem apstākļiem, piemēram, pēc naga traumas vai, samazinoties imunitātes spējām. 

“Diemžēl, cik daudz sēnīšu veidu, tikpat tautā dažādu aizspriedumu, kas kavē laicīgi ķerties pie ārstēšanas. Pirmkārt,  jo mazāks ir bojājums, jo ātrāk to varēs izārstēt! Kad bojāties sāk viens nags un laikus tiek ārstēts, slimība citus nagus neskar. Un otrs padoms – tautas un interneta dzīlēs sludinātie pretsēņu dažādi brīnumlīdzekļi ir tālu no patiesības”, stāsta dermatologs Raimonds Karls, “Derma Clinic Riga” vadītājs. 

Ja sēnīte ir ieperinājusies nagā, pati tā nepazudīs un pašizārstēšanās nenotiek, stingri uzsver dermatologs, norādot uz biežākajiem tautā valdošajiem aizspriedumiem. 

Vecuma slimība

Nagu sēnīšu saslimšana tiek konstatēta arī bērniem un jauniem cilvēkiem. Iespēja saslimt pastāv katram, bet slimībai ir arī priekšnoteikumi – organisma uzņēmība, nepareiza nagu kopšana. “Kopumā faktoru, kas veicina nagu sēnīšu infekciju, ir daudz – veselības problēmas, nespēja nodrošināt pēdu higiēnu, ģenētiskie faktori, ģimenes anamnēze, smēķēšana, imūndeficīti, cukura diabēts, perifēro asinsvadu slimības, imunitāti nomācošu medikamentu lietošana, peldbaseina apmeklēšana, slēgtu apavu valkāšana, sportošana, biežas nagu traumas, un citi”, stāsta Karls. 

Nagu sēnīte ir kauns

“Jā, sēnīšu izraisīts nagu bojājums padara nagus nepievilcīgus. Tie maina krāsu, tie sabiezē, drūp. Tos kļūst grūti apgriezt, tāpēc tie paliek gari. Šādu nagu saimnieks bieži sāk izvairīties no sabiedrības un ierobežo savas socializēšanās aktivitātes – neapmeklē sporta zāli, baseinu, pirti. Sabiezētie nagi var radīt savam saimniekam arī fiziska ciešanas – sāpes. Taču atceramies, ka nagu sēnīte ir saslimšana, par kuru ir nevis jākaunas, bet jāmeklē speciālista palīdzība!”, uzsver dermatologs.

Saistīta ar stāvošu darbu

Cilvēki, kas strādā ilgstoši un nepiemērotos apavos, iekļaujami riska grupā, kā arī tie, kuriem fizioloģiski svīst kājas intensīvāk nekā citiem. “Atšķirībā no citām slimībām, kas bojā nagus, sēne visbiežāk sabojā kāju pirmos un piektos pirkstus. Kāpēc? Tāpēc, ka tie ir apaviem vistuvāk un ir nospiesti, kā dēļ apasiņošana tiek traucēta,” norāda dermatologs. Viens no skaidrojumiem infekcijas progresējošai gaitai pasaulē ir slēgtu apavu valkāšana jeb t.s. rietumnieciskais dzīvesveids.

Ar laiku pāries pati par sevi

“Visiem bailīgajiem jāņem vērā, ka nagu sēnītei pašizveseļošanās nenotiks. Ilgu laiku, pat gadiem ilgi, stāvoklis var būt nemainīgs, piemēram, neliels viena naga bojājums, bet bez palīdzības stāvoklis neuzlabosies”, uzsver dermatologs. Laika gaitā stāvoklis var tikai pasliktināties, naga bojājums var progresēt un izplatīties uz blakus esošiem vai otras rokas vai kājas nagiem.  

Zāles ir kaitīgas aknām

“Šis ir viens no biežāk sastopamajiem mītiem! Ar to ikdienā nākas sastapties, runājot teju ar katru bojāto nagu īpašnieku. Pagājuši tie laiki, kad nagu ārstēšanai bija jālieto aknas un nieres bojājoši medikamenti,” uzsver dermatologs Karls. Mūsdienās medikamentu lietošana nav saistīta ar toksiskām un indīgām zālēm un pirms lietošanas katram pacientam tiek veiktas asinsanalīzes. Dermatologs norāda, ka nav jēgas lietot aptiekā pieejamos bezrecepšu antimikotiskos krēmus, jo tas nespēj iekļūt naga struktūrā, arī bojāta naga struktūrā. 

Slimais nags tiks norauts

“Ar slimnieka piekrišanu agrāk tas tika darīts”, apstiprina Karls, “bet tagad ir citi, modernāki ārstēšanas līdzekļi”. Nagu sēnītes ārstēšana nav sāpīga, jo mūsdienās nav nepieciešamības veikt naga ablācijas (noraušanas) operācijas pat, ja naga sēnīte ir ļoti ielaista. “Tieši pretēji, ārstēšana ir patīkama, jo to pavada podologa čubināšanās ar pacienta pēdām”, uzsver dermatologs.

Šaubas par diagnostiku

Speciālists norāda, ka bieži nagu izskats un slimības gaita ir tipiska un nerada divas domas. Tomēr pirms uzsākt ārstēšanu, no bojātiem nagiem tiek ņemti paraugi. “Svarīgi ir ne tikai konstatēt sēnīti. Mērķis ir noskaidrot tieši kādas sugas sēnīte ir konkrētā gadījumā,” uzsver “Derma Clinic Riga” vadītājs. Mūsdienās ir divas diagnostikas iespējas: uzsējums un molekulārās bioloģijas metodes. Balstoties uz rezultātiem tiek izvēlētas atbilstošās zāles, tās, kuras efektīvāk iedarbojas uz kādu konkrētu sēnītes sugu.

Palīdzēs interneta līdzekļi vai tautas pieredze

Laiku pa laikam internetā parādās reklāma daudzsološiem līdzekļiem sēnītes ārstēšanai. Ļoti bieži šo līdzekļu reklāma ir daudzsološa un atsaucās uz pretsēņu zāļu nelabvēlīgo ietekmi uz organismu. “Diemžēl realitātē, šo burvju līdzekļu efektivitāte nav balstīta ne uz kādiem pierādījumiem un to efektivitāte līdzinās absolūtai nullei,” atgādina speciālists.

Lāzers – mūsdienu panaceja nagu sēnītes ārstēšanā

“Taisnība, ja naga bojājuma laukums nav liels, un noteiktu sēnīšu gadījumā šīs tehnoloģijas spēj nodrošināt labu un pat ļoti labu rezultātu. Šī ir laba alternatīva ārstēšanā gadījumos, kad kaut kādu iemeslu dēļ iekšķīgi lietojamo zāļu lietošana nav ieteicama vai pat kontrindicēta un tiem, kam ir bail lietot pretsēņu zāles,” stāsta dermatologs. Obligāta prasība pirms lietot lāzeri ir noteikti jānosaka sēnītes sugas piederība. 

Ārstēšanās ir dārga un ilgstoša

Pēdējo gadu laikā, kļūstot pieejamiem medikamentiem, izmaksas ir ievērojami samazinājušās, kā arī pieejamas modernas ārstēšanas tehnoloģijas, piemēram, nagu sēnītes ārstēšana ar lāzera palīdzību. “Valda uzskats, ka atveseļošanās ir ilgstoša. Jā, zāļu lietošana prasa laiku, bet jāatceras fakts, ka nagu augšana nav ātrs process. Roku nagi ataug 5 līdz 7 mēnešu laikā, bet kāju nagi 7 līdz 9 mēnešu laikā. Labs saimnieks gatavo ratus ziemā, bet ragavas vasarā, tāpēc arī savus bojātos nagus ir vērts sākt ārstēt jau tagad, lai nākamā gada vasaru varētu pavadīt ar veseliem un skaistiem nagiem!” mudina Raimonds Karls.

Nespējot uzrādīt negatīvu Covid-19 testu, dažiem pasažieriem atteikta iespēja ceļot uz Rīgas lidostu (+VIDEO)

Kopš jaunās prasības ieviešanas, kas paredz nepieciešamību ceļotājiem uzrādīt negatīvu Covid-19 testu, dažiem pasažieriem, ceļojot uz Rīgas lidostu, atteikta iespēja lidot, jo viņi nav spējuši uzrādīt apliecinājumu, aģentūrai LETA pavēstīja Civilās aviācijas aģentūra (CAA) sabiedrisko attiecību speciālists Aivis Vincevs.

Šādu gadījumu gan nav bijis daudz, un ceļošanas iespēja negatīva testa neesamības dēļ līdz šim liegta piecām personām, piebilda Vincevs.

Jaunās prasības ieviešanu CAA vērtē kā gludu, norādot, ka nozarei vienmēr ir bijis jāpielāgojas stingrākām prasībām, tostarp arī pirms Covid-19 parādīšanās. Šajā sakarā Vincevs arī atzīmēja, ka pirmā diena kopš prasības stāšanās spēkā noritējusi bez starpgadījumiem.

Piektdien lidostā tika veikta jaunās prasības pārbaude, kurā bija iesaistīta policija, robežsardze un arī lidostas drošības vienība.

Iebraukšana Latvijā – tikai ar negatīvu Covid-19 testu:

Izrietot no saziņas ar pārvadātājiem, CAA secinājuši, ka atsevišķiem pasažieriem ir bijuši jautājumi un neskaidrības, tomēr kopumā jaunā prasība esot ieviesta labi, un procesu Vincevs vērtēja kā gludu.

Vaicāts, cik pasažieriem nācies atteikt, jo viņi nav spējuši uzrādīt negatīvu Covid-19 testu vai attiecīgu dokumentu, kas ļautu ceļot bez apliecinājuma, Vincevs sacīja, ka kopumā ir bijuši daži pasažieri, precīzāku skaitu šobrīd neminot, jo vēl tikai tiek apkopota informācija no visām aviokompānijām.

Jau vēstīts, ka no piektdienas, lai ieceļotu Latvijā, ir nepieciešams apliecinājums par negatīvu Covid-19 testu, kas veikts ne vēlāk kā pirms 72 stundām ieceļošanas brīdī, paredz iepriekš valdībā lemtais.

Noteikumi stāsies spēkā vienlaikus ar līdzīga regulējuma ieviešanu Lietuvā un Igaunijā.

Apliecinājums par negatīvu testu, proti, testa rezultāts, ārsta izziņa, izziņa par antivielu esamību vai cits medicīnisks dokuments, kas apliecina, ka persona nav infekcioza, ir jāuzrāda pārvadātājam, piemēram, lidsabiedrībai, pretējā gadījumā personai tiks atteikta iekāpšana.

Noteikti arī izņēmuma gadījumi, kad tests pirms ieceļošanas Latvijā nav jāveic, – bērniem līdz 11 gadu vecumam, personām, kas ir vakcinētas pret Covid-19, pārvadātāju darbiniekiem un apkalpes locekļiem, jūrniekiem, kas dodas uz vai no savas darbavietas, tranzīta pasažieriem, kuri nepamet lidlauka kontrolējamo zonu, diplomātiskā korpusa pārstāvjiem.

Tāpat tests netiks prasīts pierobežas iedzīvotājiem, kuri ikdienā šķērso robežu darba, izglītības un līdzīgu vajadzību dēļ un var uzrādīt apliecinājumu par nodarbinātību vai izglītību.

Nemainīgs paliek nosacījums, ka pēc ieceļošanas no ārvalstīm ar augstu inficēšanās risku ir jāievēro desmit dienu pašizolācija, kā arī citas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģiskās drošības norādes.

Latvijā beigsies pirmais vakcinācijas posms (+VIDEO)

Šajā nedēļas nogalē Latvijā beigsies pirmreizējā Covid-19 vakcinēšana – būs iepotētas visas pieejamās pirmās vakcīnas devas. Un nākamnedēļ sāks vakcinēšanu ar otru jeb balasta vakcīnas devu. Par to, kā tiks plānota tālākā vakcinēšana, lems jaunais vakcinācijas projekta birojs, kura darbībai valdība šodien atvēlēja 640 tūkstošus eiro.

Video

Nakts uz svētdienu daudzviet būs aukstākā pēdējos gados!

Sestdien līdz ar saulrietu gaisa temperatūra zem skaidrām debesīm strauji pazemināsies, un naktī uz svētdienu daudzviet Latvijā tā noslīdēs līdz -23..-28 grādiem, prognozē sinoptiķi.

Siltāks laiks saglabāsies zem mākoņiem; dažviet Ziemeļkurzemes piekrastē gaisa temperatūra svārstīsies ap -10 grādiem. Nav gaidāmi būtiski nokrišņi, bet vietām veidosies migla un sarma. Tilti un pārvadi var kļūt ļoti slideni.

Pēdējo reizi līdzīgs sals Latvijā valdīja 2018.gadā, kad 23.februārī Daugavpils novērojumu stacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz -27,4 grādiem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Gan naktī, gan dienā visā valstī gaidāms lēns vējš un bezvējš. Svētdien vietām nedaudz snigs, saglabāsies sarma, mākoņu daudzums caurmērā būs neliels un mainīgs. Maksimālā gaisa temperatūra -9..-16 grādi, piekrastē dažviet -4 grādi.

Rīgā svētdien gaidāms mainīgs mākoņu daudzums, bez nokrišņiem, iespējama sarma. Tikpat kā nebūs vēja. Gaisa temperatūra naktī pazemināsies līdz -18 grādiem pilsētas centrā un -28 grādiem vietām Pierīgā; pēcpusdienā gaiss iesils līdz -11 grādiem.

Valsts centrālajā un austrumu daļā spēkā LVĢMC brīdinājums par gaisa temperatūras pazemināšanos zem -20 grādiem.

Princis Viljams atzīstās nejēdzīgākajā dāvanā, kuru reiz uzdāvinājis sievai Keitai Midltonei!

Pavisam nesen – 9.janvārī prinča Viljama sieva, Keita Midltone, nosvinēja savu 39.dzimšanas dienu! Lielbritānijā vēl aizvien lielākā daļa sabiedrisko vietu ir slēgtas un cilvēki laiku pavada mājās, arī lielās svinības šogad izpalika.

Dzimšanas dienas atzīmēšana notikusi ļoti šaurā ģimenes lokā. Šajā dienā princis Viljams, princis Džordžs, princese Šarlote un mazais Luiss bija aizņemti ar tējas vakara sagatavošanu savai mammai – jubilārei viņu piepilsētas rezidencē Norfolkā.

Jauki, ka Kembridžas hercogienei vislielāko pārsteigumu sagādājis princis Harijs un viņa sieva Megana Mārkla. Keita nemaz nav gadījusi dāvanu no Harija un viņa sievas, bet tā bijusi burvīga. Tomēr sabiedrībai netiek atklāts, ko tieši Keita saņēmusi. Atgādinām, ka princis Harijs un Megana Mārkla dzīvo Amerikas savienotajās valstīs.

Princis Viljams Keitai uzdāvinājis auskarus ar safīriem. Jau sen zināms, ka Keita dievina šos dārgakmeņus. Smieklīgi, ka ne vienmēr Viljams bijis tik vērīgs un reiz pamatīgi izgāzies ar savu dāvanu. Protams, ka dāvanai varētu būt bijusi kāda simboliska vai sentimentāla vērtība, bet Keita nebija sajūsmā, pat ne tuvu! Reiz Viljams sievai uzdāvinājis binokli! Princis Viljams joprojām atceras šo neveiklo atgadījumu. Dāvana gan bijusi skaisti iepakota, un viņš centies Keitu pārliecināt par to, ka viss taču ir tik labi!

Es saku: “Tas taču ir satriecoši, ka tu tagad varēsi redzēt tik tālu!” Keita: “Tas ir binoklis. Kas man ar to jādara? Un Kur man ir jāskatās?”

Dāvana Keitai nav patikusi, beigās gan pāris pasmējies par šo notikumu. Vēl tagad, to atceroties vai ieraugot veikalā binokļus, Keita sākot skaļi smieties. Šo neapskaužamo pieredzi ar uzdāvināto binokli princis izstāstījis podkāstā “That Peter Crouch Podcast”. Podkāstā viņš atzina, ka vairs nelauza galvu par dāvanām, bet dāvina sievai to, kas viņai tiešām patīk – rotaslietas!

Interesanti veidi, kā īstenot šī gada apņemšanās ārkārtējās situācijas laikā!

Pandēmija viennozīmīgi ir ieviesusi korekcijas mūsu dzīvē, izmainot ikdienas paradumus. Farmaceite aicina uz lietām skatīties pozitīvi, jo tas, cik mierīga būs tava diena, lielā mērā ir atkarīga no paša cilvēka – kā uztvert notikumus un kā uz tiem reaģēt. Šajā laikā mums ir iespēja ne tikai pierast pie jaunās dienas kārtības, bet arī ieviest jaunus paradumus, uzlabojot gan garīgo, gan fizisko veselību. Kā izmantot ārkārtējo situāciju valstī, lai īstenotu tradicionālās Jaunā gada apņemšanās, atklāj “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga. 

Kā mazāk stresot un pārdzīvot par ikdienas sīkumiem 

Ja apņemšanās sarakstā ir rūpes par savu emocionālo veselību, tostarp vēlme mazināt stresa situāciju radītās sekas, farmaceite iesaka izmantot īpašu elpošanas tehniku, kas mazina trauksmi un ir ieteicama stresa situācijās vai arī pirms gulētiešanas. Elpošanas tehnika ir ļoti vienkārša – tā sastāv no lēnas, dziļas ieelpošanas, kas paplašina krūšu kurvi un vēdera dobumu, to aizturot 2-5 sekundes, tad lēnas un pilnīgas izelpošanas, kas izstumj ārā visu izmantoto gaisu. To var izpildīt 5 reizes kā „smadzeņu attīrošu” vingrinājumu vai nepārtraukti pirms aizmigšanas, lai veicinātu miegu. 

Stresa mazināšanai var līdzēt arī karsta vanna, kas mazinātu emocionālo un fizisko saspringumu. Lai procedūru padarītu vēl patīkamāku, ieteicams vannā pievienot lavandas, rozes vai jasmīna ēteriskās eļļas, kas noņems nervu sasprindzinājumu un līdzsvaros emocijas. 

Ieteicams sekot līdzi arī tam, vai ikdienā tiek uzņemts pietiekams daudzums magnija. Ja magnija daudzums organismā nav pietiekams, stress pastiprinās pat tad, ja nav citu stresu veicinošu faktoru. Nemiers, pastiprināta uzbudināmība, aizkaitināmība, noguruma sajūta vai pat depresija var liecināt par nopietnu magnija un B vitamīnu trūkumu organismā. Tos palīdzēs uzņemt gan pareizs uzturs, kurā jāiekļauj zaļie dārzeņi un augļi, putraimu un graudzāļu produkti, banāni, ar mizu gatavoti kartupeļi, brūnie rīsi, griķi, jūras sāls, gan speciāli magniju saturoši preparāti, kurus iespējams iegādāties aptiekās.

Kā kārtīgi izgulēties 

Gada tumšajā laikā, kad saņemam pārāk maz saules, vitamīnu un mūsu spēkus atņem arī dažādi vīrusi, biežāk var paradīties ziemas nogurums. Simptomi, kas par to signalizē ir gan ilgstoša noguruma sajūta, nespēja izgulēties un aizgulēšanās, gan arī nomāktība, viegla aizkaitināmība un emocionalitāte. Dažkārt cilvēki nogurumu var izjust fiziski – rokās un kājās var rasties smaguma sajūta. Ziemā mums palielinās arī apetīte un kļūstam fiziski pasīvāki, turklāt ēdiens, īpaši svētku laikā, kļūst treknāks, apēdam par daudz saldumu un bieži pārēdamies.

Lai katru nakti būtu kvalitatīvs miegs, pirms gulētiešanas svarīgi vēdināt telpas un mitrināt gaisu – tas palīdzēs uzlabot mikroklimatu telpās. Ja organisms netiek pilnvērtīgi apgādāts ar skābekli, ne tikai ietekmē miega kvalitāti, bet arī tas vājina imunitāti un var veicināt uzņēmību pret saaukstēšanās slimību izraisītājiem. Savukārt, ja iemigšana pastāvīgi sagādā grūtības, farmaceite iesaka izvēlēties  aptiekās pieejamos augu jeb kombinētos ārstniecības augu preparātus tabletēs vai šķidrā veidā. Uztura bagātinātāju, kas paredzēti iemigšanas uzlabošanai, sastāvā mēdz būt melatonīns – miega hormons, ko izstrādā cilvēka tavs organisms.

Kā vairāk kustēties un atbrīvoties no liekā kilograma

Aizvadītos mēnešus strādājam, mācāmies un atpūšamies, līdz ar to ierastais dzīvesveids kļuvis vēl mazkustīgāks. Ja viena no jaunā gada apņemšanām ir piekopt aktīvāku dzīvesveidu, taču sporta klubi ir slēgti, ieteicams apmeklēt vietas, kuras fiziskām aktivitātēm vai arī tikai pastaigām ir atvērtas visu diennakti – pludmales, meži un parki. Farmaceite iesaka ik dienu doties pastaigā svaigā gaisā, piemēram, katru darba dienas vakaru, slodzi palielinot pakāpeniski. 

Savukārt, ja ir vēlme aktīvāk sportot un palielināt slodzi, vingrošanai mājās vai ārtelpās ir vairākas priekšrocības. Piemēram, nav nepieciešams pieskaņoties noteiktam nodarbību laikam, nav jāsatraucas par to, cik moderns ir treniņtērps, var klausīties sev tīkamu mūziku vai trenēties pilnīgā klusumā, tostarp ieplānot atbilstošu maltīti pirms un pēc treniņa. Šobrīd internetā gan vietējie, gan ārzemju treneri piedāvā tiešsaistes treniņus dažādos fitnesa veidos atkarībā pēc katra iespējām un vēlmēm – pilates, joga, spēka treniņi, aerobika un daudzus citus, turklāt bez papildu inventāra. 

Ja mērķis ir ne vien uzlabot savu pašsajūtu, bet arī atbrīvoties no kāda liekā kilograma, ieteicams izvēlēties šim nolūkam paredzētās zāļu tējas, kas ir kā palīglīdzeklis svara samazināšanai. To iedarbība balstās uz zarnu darbības uzlabošanu un sārņvielu jeb vielmaiņas galaproduktu izvadi. Aptiekās pieejamo Latvijā ražoto svara samazināšanai domāto tēju sastāvā ietilpst augi, kas aktivizē vielmaiņu (zvērene, trejkrāsu vijolīte un vārpata), samazina apetīti (gandrene, trejkrāsu vijolīte un vīnogu lapas), pastiprina nieru darbību (maura sūrene) un veicina vēdera izeju (ugunspuķe). 

Yoga female cooking homemade salad

Kā sākt ēst veselīgi 

Svarīgi pievērst uzmanību arī uzturam, lai tas būtu veselīgs, sabalansēts un ar nepieciešamajām uzturvielām un vitamīniem. Katru dienu uzturā ieteicams iekļaut dārzeņus, pilngraudu produktus, zema tauku satura piena produktus, savukārt jāizvairās no saldumiem, saldinātiem dzērieniem, balto miltu izstrādājumiem. Tostarp jāizvērtē, vai produkts nesatur slēpto cukuru, kas atrodams pusfabrikātos, gatavajās mērcēs, saldinātajos piena produktos.

Farmaceite norāda, ka šis laiks, kad cenšamies pēc iespējas vairāk strādāt no mājām, var palīdzēt ikdienā ievērot veselīgu uzturu. Piemēram, tagad mazāk saskaramies ar pēkšņiem kārdinājumiem ikdienas gaitās, piemēram, dodoties gar vietējo konditoreju vai ātrās ēdināšanas restorānu. Šajā laikā arī jācenšas pēc iespējas vairāk gatavot mājās – tas ir gan veselīgāk, gan finansiāli izdevīgāk. 

Jāatceras arī dienā izdzert vismaz 2 litrus ūdens, savukārt, lai izvairītos no pārēšanās riska – 30 minūtes pirms ēdienreizes ieteicams izdzert 1-2 glāzes ūdens. Ja dienā tomēr netiek izdzerts pietiekošs daudzums ūdens, tad biežāk izvēlāmies treknu un saldu ēdienu. 

Couple in love have fun with Husky dog in snowy winter cold day

Kā stiprināt imunitāti

Farmaceite norāda, ka valstī izsludinātais ārkārtas stāvoklis vairumam iedzīvotāju radījis papildu emocionālo slodzi. To esam novērojuši, jo iedzīvotāji pie farmaceitiem regulārāk griežas un sūdzas par pastiprinātu nogurumu, vājumu, stresu, elpošanas grūtībām jeb pirmajām pazīmēm, kas pieaugušam cilvēkam signalizē par pārlieku augstu stresa līmeni. Palielinājies pieprasījums pēc imunitāti stiprinošiem vitamīniem un uztura bagātinātājiem, kas skaidrojams gan ar iedzīvotāju pastiprinātām rūpēm par imunitātes stiprināšanu, gan imunitātes vājināšanos, ko radījis stress. Šādās reizēs farmaceiti iesaka izvēlēties C un D vitamīnu saturošus uztura bagātinātājus, kas ne tikai stiprina cilvēka imunitāti, bet pasargā no saaukstēšanās un augšējo elpceļu slimībām. 

Covid-19 apstākļos “Euroaptieka” aicina nepieciešamos recepšu un valsts kompensējamos medikamentus, kā arī citas aptiekā pieejamās preces pasūtīt ar piegādi uz vēlamo adresi visā Latvijā, izmantojot “Euroaptieka” pakalpojumu “Medikamentu piegāde mājās”. Lai saņemtu pakalpojumu, kā arī pilnvērtīgu farmaceita konsultāciju, jāzvana “Euroaptieka” farmaceitam pa tālruni 20369469 darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Covid-19 pandēmija ir būtiski skārusi pāru attiecības: Vai seksuālā aktivitāte samazinās?

Covid-19 pandēmija ir būtiski skārusi attiecības ģimenē, tai skaitā ietekmējusi pāru seksuālo dzīvi. Šobrīd seksuālās un reproduktīvās veselības jomā galvenie jautājumi ir ģimenes plānošana, kontracepcijas līdzekļu pieejamība un lietošana. Tomēr tikpat nopietni jādomā par grūtniecības norisi un mātes mirstību pandēmijas laikā.

Latvija kopā ar vēl 32 valstīm vasarā veica pētījumu, lai noskaidrotu, kā pandēmija ietekmējusi seksuālo un reproduktīvo veselību un pāru attiecības. Pētījuma „I-SHARE” (International Sexual Health and Reproductive Health Survey in the time of COVID-19) rezultāti tiks prezentēti gala ziņojumā, un tiks publicētas rekomendācijas politikas veidotājiem un to īstenojošām institūcijām. 

RSU Sabiedrības veselības institūta direktore profesore Gunta Lazdāne atzīst, ka līdzās pandēmijas ietekmei uz ekonomiku tā ļoti būtiski ir skārusi attiecības ģimenē, seksuālo dzīvi, ģimenes plānošanu, kontracepcijas lietošanu un veicinājusi vardarbības pieaugumu. Tomēr izdarīt vienotus un vispārinātus secinājumus nevar, jo cilvēki mums līdzās ir dažādi un Covid-19 ietekme uz viņiem arī var būt citāda. Profesore G. Lazdāne ir gandarīta, ka šim jautājumam tiek pievērsta pienācīga uzmanība: „Man ir liels prieks veikt pētījumu valsts pētījumu programmas (VPP) ietvaros par sabiedrības veselības nopietnu komponentu – seksuālo un reproduktīvo veselību. Tas, ka šī joma ir iekļauta VPP, apliecina, ka politikas veidotāji saprot, ka seksuālā un reproduktīvā veselība mums ir svarīga. Jo bieži varam dzirdēt arī atrunu, ka mums taču ir Covid-19, mums ir „karš”, bet jūs te ar savu seksu.” Cilvēks ir seksuāla būtne, seksuālā dzīve ir ļoti svarīga mūsu dzīves sastāvdaļa. To nedrīkst atstāt novārtā. 

Pašlaik daudzās valstīs notiek pētījumi, kas saistīti ar Covid-19 ietekmi uz visdažādākajiem procesiem. Tostarp arī ASV Guttmacher Institute pētījums par seksuālo un reproduktīvo veselību 2020. gadā, kurā apskatīti pieci galvenie kritēriji: grūtniecības plānošana, kontracepcijas lietošana, kontracepcijas un klātienes ginekoloģisko pakalpojumu pieejamība, attālināta iespēja saņemt kontracepciju, vardarbība no seksuālā partnera puses. Vairāki ASV pētījuma aspekti sakrīt ar Latvijā veiktā pētījuma jautājumiem, bet „I-SHARE” aptauja ir plašāka. Profesore G. Lazdāne uzteic ikvienu pētījumu, kas šobrīd notiek, jo iegūtie dati palīdz izstrādāt jaunus un efektīvus algoritmus, lai uzlabotu seksuālo un reproduktīvo veselību: „Jau februārī Ķīnā, kurā ir miljoniem iedzīvotāju un kur ir ļoti aktuāli jautājumi par kontracepciju, parādījās pirmās publikācijas par tēmu, kā tieši Covid-19 ietekmēs ģimenes. Tomēr ne tikai ģimenes, bet arī ekonomiku, jo Ķīnā ražo ļoti daudz medikamentu, tostarp arī kontracepcijas līdzekļus.” 

Tabu tēma un izglītības trūkums

Seksualitāte, reproduktīvā veselība un arī kontracepcija nav aktuālākās tēmas mūsu politikas veidošanā, kaut gan tās tiešā veidā ietekmē valsts ekonomiskos rādītājus un nodokļu ieņēmumus. Vienlaikus arī sabiedrībā par to runā salīdzinoši maz, jo tā joprojām ir tabu tēmu sarakstā. ASV Guttmacher Institute pētījuma aptaujā visā Amerikā piedalījās vairāk nekā 2000 respondentu, bet mūsu aptaujā Latvijā bija 1173 respondenti. „Kur Amerika, kur Latvija…” saka G. Lazdāne, precizējot, ka 88% no Latvijā aptaujātajiem respondentiem ir dāmas un tikai 12% – kungi. Tas pierāda to, ka sabiedrībā vēl valda uzskats, ka ģimenes plānošana un kontracepcija ir tikai sievietes atbildība. „Mums nav izglītības šajā jomā. Skolās šādu stundu nav, bet ģimenēs par to negrib vai neprot runāt,” secina G. Lazdāne. Joprojām ir dzirdami argumenti, ka „laikos, kad mēs augām, par to nestāstīja, kāpēc lai tagad būtu citādi”. Viens no galvenajiem pētījuma secinājumiem saistās tieši ar seksuālo izglītību. Dzimumaudzināšanai ir ļoti liela nozīme ne tikai meiteņu veselības saglabāšanā un veicināšanā, bet arī zēnu attieksmes veidošanā pret šiem jautājumiem. Vēl jo vairāk šajā laikā, kad visapkārt ir tik daudz pretrunīgas informācijas, jāveido skaidra un saprotama komunikācija ar sabiedrību.

Kāda ir seksuālā un reproduktīvā veselība pandēmijas laikā

Šobrīd  reproduktīvās veselības jomā svarīgākais jautājums ir ģimenes plānošana, kontracepcijas līdzekļu pieejamība un lietošana. Tomēr tikpat nopietni jādomā par grūtniecības norisi un mātes mirstību pandēmijas laikā. „Neaizmirsīsim, ka grūtniecības plānošanā nopietna loma ir arī neauglības ārstēšanai, kā arī grūtniecības pārtraukšanai dažādu iemeslu dēļ. Kāda būs šo pakalpojumu pieejamība? Covid-19 sākoties, to varēja tikai modelēt,” uzsver G. Lazdāne. Pēc šādas modelēšanas 132 zema un vidēja ienākuma valstīs, pie kurām Latvija nepieder, secināts, ka par 10% samazinās ilgstoši lietojamo kontracepcijas medikamentu lietošana. Tā rezultātā būs vairāk nekā 15 miljoni neplānotu grūtniecību. Nebūs pieejama arī aprūpe grūtniecēm un jaundzimušajiem, un ir izskaitļoti aptuveni 28 000 mātes nāves gadījumu. Satraucoši ir arī prognozētie dati par abortu, jo varētu būt nepieejams aborts drošos apstākļos ar pārbaudītām mūsdienīgām metodēm, un tas var beigties ar vairāk nekā 3 miljoniem nedrošu abortu un vismaz 1000 sieviešu nāvi. Kā nākamo ļoti svarīgu aspektu profesore G. Lazdāne min seksuāli transmisīvo slimību un HIV diagnostiku un ārstēšanu. Vienlaikus pandēmija aktualizē jau tā sensitīvo jautājumu par vardarbību ģimenēs, lielākoties pret sievieti, bet vardarbība savstarpējās attiecībās skar arī vīriešus, jo tā ne vienmēr ir fiziska. Tā var būt arī emocionāla un ekonomiska vardarbība. Šie dati, lai arī tieši nav pielīdzināmi Latvijas situācijai, liek domāt, kā mēs no šīs situācijas varētu iziet labāk. 

Kontracepcija ģimenes plānošanā pandēmijas laikā

Mūsu veiktās aptaujas dati liecina, ka, tāpat kā 2013. gada publikācijās par iedzīvotāju reproduktīvo veselību, respondenti atzīst, ka visbiežāk kā kontracepcijas metodi izvēlas prezervatīvu. Tos var nopirkt lielveikalā, degvielas uzpildes stacijā un pasūtīt e-vidē ar piegādi mājās. Profesore G. Lazdāne atzīst, ka būtu interesanti uzzināt, cik cilvēku šādu iespēju izmanto. No aptaujātajiem šajā pētījuma sadaļā hormonālās metodes lietoja 13,8%, hormonālo spirāli 6,9% un gandrīz 23% – pārtraukto dzimumaktu. Dabiskās kontracepcijas metodes lieto vairāk par 14% respondentu, bet to efektivitāte (aizsardzība pret neplānotu grūtniecību) ir zemāka nekā mūsdienīgām metodēm. G. Lazdāne cer, ka LR Veselības ministrijas atbalstītais “Pētījums par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem”, kas uzsākts šogad, bet uz laiku ir pārtraukts, sniegs vispusīgāku informāciju, reprezentatīvus datus, aptaujājot 4000 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Mēs ceram, ka attiecībā uz kontracepciju būs labāki rezultāti, jo pašlaik ir pieejamas visdažādākās mūsdienīgas kontracepcijas metodes.  

Uz jautājumu, vai pandēmija ietekmējusi grūtniecības plānošanu, speciāliste atbild, ka pagaidām par to vēl ir grūti spriest, jo Covid-19 ekspozīcija nav bijusi ļoti ilga. Lielākoties cilvēki domā par bērniņu un plāno grūtniecību tad, kad jūtas salīdzinoši droši, tāpēc šis rādītājs var būt gan ar plus, gan mīnus zīmi. G. Lazdāne: „No praktizējošiem ginekologiem dzirdam ziņas, ka sievietes grūtniecības uzskaitē stājas vairāk nekā iepriekš. Tomēr par reāliem datiem varēsim spriest tikai nākamgad. Tāpēc negribētu šādu spekulāciju izteikt.” Vienlaikus aptauja liecina, ka 20% respondentu atzīst, ka seksuālā aktivitāte tomēr samazinās. Viena trešdaļa no pāriem, gan vīrieši, gan sievietes, atzīmē, ka ir vairāk spriedzes. Daļai sieviešu samazinās apmierinātība ar seksuālo dzīvi, kamēr vīriešiem šis faktors īpaši nemainās. Vienlaikus nesamazinās seksuālās partnerattiecības ārpus ģimenes tiem, kuriem tādas ir. 

Attālinātās konsultācijas 

Covid-19 pandēmijas laikā mēs ne tikai esam aicināti iespēju robežās strādāt un mācīties attālināti, bet arī medicīniskās konsultācijas saņemt attālināti. Profesore G. Lazdāne stāsta, ka aptaujā iegūtie dati liecina, ka 30% respondentu savas vizītes tiešām dažādu iemeslu dēļ bija atcēluši. Šajā kontekstā jāsaprot, cik lielā mērā, piemēram, ambulatorā vizīte uzskatāma par neatliekamu. Šeit pastāv riski, jo gadījumā, ja sievietei paredzēta kontracepcijas līdzekļa ievadīšana, ko klātienē veic medicīnas personāls, karantīnas gadījumā vizīte nav iespējama. Tādā gadījumā pāris varētu izmantot attālinātu konsultāciju un vienoties par citu kontracepcijas metodi, izvēloties e-vidē izrakstītos medikamentus. Profesore G. Lazdāne akcentē dažādu pieredzi citās valstīs šo problēmsituāciju risināšanā: „Attālinātās konsultācijas var sniegt ne tikai ginekologs, bet arī ģimenes ārsts un vecmāte, lai mazinātu stresu un neziņu.” Pašlaik arvien vairāk medicīnas aprūpes darbinieku ir spiesti atrasties pašizolācijā, jo ir kontaktpersonas statusā. Tomēr viņi labprāt sniegtu konsultācijas attālināti, ja vien šī sistēma tiktu sakārtota juridiski un finansiāli – tā liecina mūsu pētījumā veiktās mērķa grupu sarunas un intervijas ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, uzsver G. Lazdāne.

Palīdzēt varētu arī nevalstiskās organizācijas, kurām jau ir pieredze seksuālajā un reproduktīvajā veselībā un kuras varētu sniegt atbalstu, piemēram, HIV pacientiem, kas arī ir viena no riska grupām. Cilvēki, kuriem diagnosticēts HIV, dzīvo lielā stresā, bailēs par inficēšanos ar vēl vienu slimību. Vienkārša telefona saruna ar atbalsta grupas personu varētu daudz ko atrisināt, mazināt spriedzi un sniegt padomu un palīdzību, īpaši cilvēkiem ar zemu ienākumu un izglītības līmeni. 

Cilvēktiesības un sabiedrības veselības riski

Viens no jautājumiem, kas aktualizējies pandēmijas laikā, ir dzīvesbiedra klātbūtne ģimenes dzemdībās, kas ārkārtējās situācijas laikā daudzās dzemdību nodaļās objektīvu iemeslu dēļ bija liegta. Gunta Lazdāne: „Kopā ar Latvijas Universitātes asociēto profesori Solvitu Olsenu esam analizējuši radušos situāciju un juridiskās tiesības. Protams, ka riski vienmēr pastāv un ar tiem saskārušās visas valstis. Tomēr, ja pieņem kādu lēmumu, tam ir jābūt juridiski pamatotam un par to skaidri jāinformē sabiedrība.” Pētījuma laikā daudzi topošie tēvi atzinuši, ka galvenais, lai sievai un bērnam ir vislabākā aprūpe un viņi ir drošībā. Tomēr daudzi pāri pandēmijas laikā izvēlējušies dzemdēt tajās ārstniecības iestādēs, kur partnera klātbūtne dzemdībās nebija liegta. Analizējot datus, ir redzama tendence, ka Rīgas Dzemdību namā, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā krīzes ierobežojumu laikā, sākot ar martu un līdz jūnijam, dzemdību skaits ir krities par 10–12%.  

Dzemdēt vai vispār nedzemdēt

Lēmumu par kontracepciju nevajag atlikt uz rītdienu, jo rīt nekas nemainīsies, rezumē profesore G. Lazdāne. Viņa ieteic izmantot efektīvus ilgtermiņa kontracepcijas līdzekļus, lai gadījumā, ja grūtniecība nav plānota, neiedzīvotos vēl papildu problēmās, ko tāpat mums visiem radījusi Covid-19 pandēmija. It īpaši, ja sievietei ir neplānota grūtniecība un viņa vēlas to pārtraukt, ja viņa ir bijusi saskarsmē ar Covid-19 vai viņai jābūt pašizolācijā, tad tas var būt sarežģīti. G. Lazdāne: „Piemēram, sieviete nāk ar visiem dokumentiem pārtraukt grūtniecību, bet tests izrādās pozitīvs. Viņai saka: izārstēsiet Covid-19, un tad nāciet atkal.” Tādas situācijas ir arī citviet pasaulē. Daudzviet tas ļāvis attīstīties telemedicīnai ne tikai konsultāciju jomā, bet arī konsultējot sievieti medikamentozā aborta veikšanā attālināti. Ja pāris ir reproduktīvā vecumā, bet bērnus vairs nevēlas, profesore ieteic pašlaik tomēr izvēlēties atgriezeniskas kontracepcijas metodes, jo pēc ķirurģiskām manipulācijām reprodukcija dabiskā ceļā praktiski nav iespējama. „Bet ja nu pēc Covid pārdomāsiet?” jautā G. Lazdāne.

Savukārt tiem, kas vēlas laist pasaulē bērnus, nav citu rekomendāciju kā mīlestība, pozitīvas emocijas, veselīgas seksuālās attiecības, pilnvērtīgs uzturs, fiziskās aktivitātes, D vitamīns un folskābe. Vienkāršas lietas, kuras palīdz gan grūtniecības plānošanā, gan cīņā pret Covid-19.

* https://www.rsu.lv/aktualitates/atskats-uz-zinatnisko-konferenci-par-covid-19-ietekmi-uz-seksualo-un-reproduktivo 

(ar konferences videoierakstu)

Pēkšņas sāpes! Vai vainīgs apsaldēts nervs?

Daudzi no mums nereti sastopas ar asām, pēkšņām sāpēm plecos, skaustā, un mēdzam pie tām vainot sapūstu vai apsaldētu nervu. Taču kāpēc patiesībā rodas šādas sāpes, kā no tām izvairīties un veiksmīgāk tās ārstēt? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, ārsts neirologs, algologs Iļja Noviks un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Kāpēc sāp?

Par pēkšņām sāpēm, piemēram, plecos, sprandā, mugurā, ko bieži vien maldīgi uzskatām par apsaldētu nervu sāpēm, pastāv ļoti daudz mītu, atzīst I. Noviks. Lai ārstētu sāpes, ir jāsāk ar izpratni par tām. Sāpes ir fizioloģisks mehānisms, aizsargreakcija, kas rāda organismam, ka ir radies vai draud bojājums, un darbojas kā signāls: kaut kas ir jādara citādāk. Sāpes var būt ļoti dažādas, tādēļ algoloģijā, sāpju medicīnā, sāpes tiek iedalītas trīs pamata kategorijās.

  • Nociceptīvās sāpes – tās ir fizioloģiskas sāpes, kad ķermeņa šūnu bojājums izraisa sāpju receptoru uzbudinājumu, rezultātā veidojas signāls, kas pa nerviem izplātas uz centrālu nervu sistēmu. Mēs uztveram sāpes un saprotam, ka darījām kaut ko nepareizi. Šīm sāpēm ir aizsargfunkcija. 
  • Neiropātiskas sāpes – sāpes, kas rodas, ja sensorais nervs, muguras smadzenes vai galvas smadzeņu noteiktie centri ir bojāti.
  • Nociplastiskas sāpes – patoloģisks sāpju paveids, kad cilvēkam pārāk ilgi vai pārāk stipri sāp un sāpes saglabājas arī tad, ka to avots ir izārstēts.

Nervi ir struktūra, kas vada informāciju – kā “vadi”, kuru galā ir receptors. Receptors ir struktūra, kas uztver kairinājumu, un tie ir visur – ādā, locītavu kapsulās, cīpslās. Ja apkārtējos audos izveidojas iekaisums, mirst šūnas – noteiktas vielas izraisa šo receptoru uzbudinājumu. Savukārt nervs to novada smadzenēs. Tādēļ neatkarīgi no tā, vai cilvēkam sāp kāja, roka, zobs vai kas cits, visas sāpes ir galvā, skaidro algologs I. Noviks.

Vai tiešām nervu sāpes?

Retos gadījumos par iemeslu sāpēm tiešām varētu būt nervi, taču visbiežāk problēma slēpjas citur. Asas, akūtas sāpes, ko bieži vien sajūtam plecos, skaustā, jostas daļā pēc saspringtas pozas vai kāda caurvēja, visbiežāk ir muskuļu-locītavu sāpes (muskuļu, saišu, cīpslu vai locītavu). Aukstums to rašanos tiešām var ietekmēt, taču svarīgi ir saprast šo sāpju rašanās procesu kopumā, uzsver ārsts. Mūsu ķermenis ir domāts, lai kustētos – skrietu, darbotos, iegūtu sev barību, aizsargātos no ienaidniekiem. Savukārt mūsdienu dzīvesveids nav tāds, kāds mūsu muskuļiem ir paredzēts, jo muskulis nav domāts hroniskai, statiskai slodzei, piemēram, sēžot pie datora, auto stūres, uz dīvāna, skatoties televīziju. Ja cilvēks šādi sēdētu 10 minūtes, problēmas nerastos, taču ja šādi sēžam stundu, divas vai visu darba dienu, muskulis, kas ir pārstiepts un noslogots, var bojāties. Tajā veidojas atsevišķi savilkti mezgliņi, ko sauc par miofasciāliem trigerpunktiem. Tajos nepietiek skābekļa, tādēļ tie nedaudz iekaist, un, kad cilvēks sāk kustināt muskuli, nervi tam apkārt reaģē. Šajā gadījumā sāpes ir reakcija un nervs pilda savu funkciju, novadot signālu. 

Muskulis sāp un signalizē, ka kaut ko darām nepareizi, bet vējš vai aukstums ir tikai daļa no problēmas cēloņa. Pamatā šīm sāpēm ir tas, ka mēs neizmantojam muskuli pareizi, tas netiek kustināts tā, kā tam būtu jākustas. Visbiežāk šīs sāpes rodas plecu zonā, kaklā un jostas daļā.

Vēl viens biežs iemesls asām, akūtām sāpēm plecā var būt cīpslu-locītavu sāpes. Pleca locītavai ir sarežģīta struktūra un bagāta inervācija. Hroniskas miofasciālas sāpes ar laiku izraisa patoloģiskas stājas izmaiņas, veicina asimetrisku slodzes sadali uz locītavām. Rezultātā cieš cīpslas, locītavu virsmas un saites – tas ir sākums hroniskam iekaisumam, osteoartrītam.

Šie abi scenāriji – muskuļu sāpes un cīpslu-locītavu sāpes – ir daudz biežāk sastopami nekā īstas nervu sāpes.

Kā atšķirt īstas nervu sāpes?

Nervu sāpes atšķiras no parastām sāpēm – tām klāt ir ne vien sāpes pie kustībām un kairinājumiem, bet arī spontānas sāpes, kas rodas uz “līdzenas vietas” bez kāda provocējoša faktora. Tās var būt asas, īslaicīgas, zibenīgas sāpes, piemēram, sejas zonā (ja ir trīszaru nerva problēmas). Šīs sāpes cilvēks izjūt dažas sekundes līdz minūtei, pēc tām tās uz kādu laiku pazūd, tad atkal atkārtojas. Savukārt pie polineiropātijas (nervu galu slimība) sāpes var būt pastāvīgas, bez pārtraukumā. Jebkurš, pat gultas veļas pieskāriens ādai, var būts sāpīgs.

Šīs sāpes atšķiras pēc to būtības – tās noteikti pavada vēl kāds komponents, piemēram, “skudriņas”, notirpuma sajūta vai dedzinošas sāpes, arī stiepjošas sajūtas sāpes, it kā muskulis tiktu stiepts, izgriezts vai saspiests. Piemēram, ja ir slimi nervu gali kājās, cilvēkam var likties, ka viņam ir par ciešu apavi, kuri iepriekš ilgstoši valkāti un labi derējuši,– pēkšņi tie it kā spiež. 

Ļoti svarīgi saprast: ja ir īstas nervu sāpes un slims nervs, gandrīz vienmēr sāpes pavadīs kādas funkcijas izzušana. Jo nervs pārvada informāciju ne vien par sāpēm, bet arī par uztveri, pieskārieniem, temperatūru, vibrāciju, savu locītavu pozīciju u. c. Piemēram, ja ar aizvērtām acīm pakustinām pirkstus vai pieskaramies, mēs to jūtam un apzināmies. Visu šo informāciju nodrošina nervu pārvade, savukārt pie nerva bojājuma šī funkcija izzūd vai izkropļojas. Turklāt līdz ar jušanu dažiem nerviem ir arī motorā funkcija, un nerva bojājuma gadījumā tiek ietekmētas arī kustības.

Ko darīt, ja pēkšņi sāp?

Sāpju iemesls vienmēr ir faktoru kombinācija, un tā arī ir algologa darba māksla un uzdevums – ne vien ārstēt nospiestu nervu vai iekaisušu locītavu, bet arī saprast iemeslu, izrunāt ar pacientu, kurš ikdienas posms, poza, kustība vai traumatisko notikumu kopums pacientam ir šo sāpju pamatā, uzsver I. Noviks.

Ja sāpes parādījušās zibenīgi ātri, bez jebkāda redzama provocējoša faktora, un ir ļoti stipras, ir jāsauc neatliekamā palīdzība, jo tās var būt nopietnas pataloģijas, saka ārsts. Ja izteiktas fiziskās piepūles laikā paradās līdzīgas, ļoti stipras sāpes, zūd samaņa, zūd roku vai kāju jutība – jārīkojas identiski. Taču tie ir reti gadījumi, kas ir mazāk par procentu no visiem gadījumiem.

Taču, piemēram, ja, ejot gulēt, ir neliels diskomforts, bet no rīta aiz sāpēm nevar pagriezt sprandu, tad, visticamāk, pie vainas ir kāds muskulis, neliela cīpsliņa. Šajā gadījumā pirmais solis būtu iedzert adekvātā devā kādu nesteroīdu pretiekaisuma līdzekli, kas ir pieejams bez receptes. Ja nevēlaties uzreiz lietot zāles, var izmantot arī citas iespējas, piemēram, samērcējiet dvieli siltā ūdenī un uzlieciet to kompreses veidā uz sāpošās vietas. Tāpat var izmantot ziedes, piemēram, tās, kas satur kapsaicīnu vai mentolu. Ieziediet sāpošo vietu un dodiet tai mieru uz divām dienām. Ja divu dienu laikā šīs sāpes nepāriet, vajadzētu sazināties ar ģimenes ārstu. 

Jāņem vērā, ka sāpes ir individuāla parādība – vienam cilvēkam palīdzēs vēsas, bet citam – siltas kompreses. 

Svarīgi sāpes neielaist!

Visbiežāk akūtas muskuļu skeletālas sāpes pāriet pašas par sevi, taču vienlaikus ir ļoti svarīgi tās neielaist. Robeža ir trīs mēneši – ja sāpes ilgst jau trīs mēnešus, tiek uzskatīts, ka tās ir hroniskas. Pilnībā izārstēt hroniskas sāpes ir izaicinājums un izdodas reti. Ja cilvēkam sāp trīs mēnešus un ilgāk bez ievērojama pārtrakuma, tad, neskatoties uz ārstēšanu, pastāv iespēja, ka šīs sāpes daļēji saglabāsies. Tādēļ ir ļoti svarīgi rīkoties savlaicīgi – ja mēneša laikā sāpes nepāriet, ļoti vēlams doties uz konsultāciju pie algologa jeb sāpju ārsta.

Hronisku vai subakūtu sāpju (kurām jau ir tieksme uz hronizāciju) aprūpe parasti notiek multidisciplināri, ārstēšanā iesaistoties vairākiem speciālistiem. Algologa komandā, pirmkārt, ietilpst arī rehabitologs un fizioterapeits, kas strādā ar muskuļiem, cīpslām, iemāca ķermeni pareizi kustēties, nostiprina vājos un atslābina pārāk saspringtos muskuļus. Otrkārt, tie ir psihologi un psihoterapeiti – tas ir emocionāls atbalsts un palīdzība cilvēkam, lai saprastu sāpes un neļaut tām bojāt dzīves kvalitāti. Treškārt – zāles, procedūras un ķirurģija. Kad tiek apvienotas visas trīs daļas, tad parasti rezultāts ir daudz sekmīgāks. Taču vissvarīgākais veiksmīgas ārstēšanas elements ir līdzestīgs un motivēts  pacients, kas gatavs ieguldīt savu laiku un spēku ārstnieciskai vingrošanai, disciplinētai zāļu lietošanai un dzīvesveida maiņai. Katrs hronisko sāpju gadījums ir individuāls, un nepieciešamo dzīves veida izmaiņu apjomu jānosaka individuāli. Algologu konsultācijas ir pieejamas lielās universitātes slimnīcās, privātpraksēs, kā arī  P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Sāpju dienas stacionārā. 

Ārsts piebilst, ka hronisko sāpju un nervu bojājumu izraisītām sāpēm nereti nepieciešama ilgstoša un pastāvīga zāļu terapija. Ilgstoša (virs 14 dienām) nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana (dzerot, injicējot vai lietojot svecītes) neatkarīgi no izmantotās pieejas ir kaitīga kuņģim, nierēm un asinsvadiem. Tādēļ algologa praksē bieži vien tiek pielietoti antidepresanti vai antiepileptiski līdzekļi. Tie ir efektīvi ne tikai depresijas vai epilepsijas ārstēšanā, jo ietekmē sāpju centru un perifēru nervu sāpju vadāmību un modulē to uztveri. Bieži vien tie ir vienīgie līdzekļi, kas pacientam reāli palīdz, un tos var lietot ilgstoši. 

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece sāpju gadījumā ārīgai lietošanai iesaka aptiekās pieejamos gelus, ziedes, plāksterus un aerosolus. Geliem un ziedēm, kuru sastāvā ir diklofenaks, ibuprofēns vai cits nesteroīds pretiekaisuma līdzeklis, piemīt pretsāpju un pretiekaisuma darbība. Tos lieto pret locītavu un muskuļu sāpēm, traumu, sastiepumu un izmežģījumu gadījumos, ja ir muguras un reimatiskas sāpes, sporta traumas. Šos līdzekļus klāj plānā slānītī uz ādas, tieši uz sāpošās vietas, ievērojot zāļu instrukcijā minēto lietošanas biežumu un ilgumu. Ja āda ir iekaisusi vai savainota, tad uz tās nedrīkst klāt pretsāpju ziedes, kā arī jāizvairās no to uzklāšanas plašiem ādas apvidiem. 

Plāksteri pret sāpēm un iekaisumu arī satur diklofenaku vai ibuprofēnu, un tiem ir ilgstoša pretsāpju darbība. Plāksteru, kas satur diklofenaku, darbība ilgst līdz 12 stundām, tas nozīmē, ka var uzlīmēt plāksteri uz sāpošās vietas no rīta un vakarā. Tos lieto sāpju ārstēšanai akūtas pārpūles, saišu sastiepumu, izmežģījumu vai ekstremitāšu sasitumu gadījumos pēc traumām. Savukārt plāksteri, kas satur ibuprofēnu, izdala zāļu vielu sāpošajā vietā 24 stundas pēc uzlīmēšanas. Tos lieto īslaicīgai sāpju ārstēšanai muskuļu pārpūles, sastiepumu gadījumā vienu reizi dienā. Plāksterus lieto uz veselas ādas.

Piesardzība šo līdzekļu lietošanā jāievēro pacientiem ar hroniskām saslimšanām, un ir jākonsultējas ar savu ārstu vai farmaceitu pirms to lietošanas.

Sildošas ziedes un geli ir līdzekļi, ko lieto hronisku sāpju gadījumā pie muguras, locītavu saslimšanām un pārslodzes radītu muskuļu sāpju gadījumā. Šo līdzekļu sastāvā ir piparu ekstrakts, terpentīna eļļa, tādēļ tie jālieto uzmanīgi, lai šie līdzekļi nenokļūst acīs vai uz gļotādām, jo tie var izraisīt stipru kairinājumu. Lai pārbaudītu ādas jutību, vēlams iepriekš uz ādas uzziest nelielu ziedes daudzumu.  

Tāpat fizioterapeits var pacientiem ieteikt atbilstošu ārstnieciskās vingrošanas kompleksu, ko regulāri pildīt mājās, kā arī fizioterapeiti pielieto teipošanu, izmantojot speciālu lentu – teipu, kas elasticitātes ziņā ir līdzīgs ādai un tiek plaši pielietots pie muskuļu un locītavu sāpēm. 

Neaizmirstiet arī par D vitamīna lietošanu, lai uzturētu to pietiekamā līmenī organismā!

Mūžīgās ledus zemes Arktikas pamatiedzīvotāji: Kā dzīvo inuīti? (+VIDEO)

Mūžīgās ledus zemes Arktikas pamatiedzīvotāji dzīvo vienā tandēmā ar dabu, kā to darījuši viņu senči. Mūsdienās inuītu skaits pasaulē samazinājies līdz 100 tūkstošiem. Medības, sniegoti ceļi un dzīve skarbos dabas apstākļos – tikai dažas lietas, kas viņu dzīvi padara unikālu un citādāku nekā mums ierasts.   

Šie aukstuma rūdītie ļaudis apdzīvo četras teritorijas – Grenlandi, Kanādu, Aļasku un Sibīriju. Viņu interesantais dzīvesveids un kultūra aizrauj ne tikai zinātniekus un pētniekus, bet arī jebkuru, kurš ir ceļotkārs.

Tāpēc kultūras un piedzīvojumu cienītājiem tiek piedāvāta jauna dokumentālā filma “Pēdējais ledus”, kas stāsta par inuītu kopienām un viņu centieniem aizsargātu kūstošo Arktiku – viņu mājas. Filmas pirmizrāde būs skatāma kanālā “National Geographic” jau 17.janvārī plkst. 22.00!

Video

Svarīgi piebilst, ka, tagad, kad klimata pārmaiņu dēļ strauji kūst ledāji, tiek apdraudēts līdzsvars starp inuītu kopienām, zemi un dabu. Arī vairākas naftas ieguves vietas atrodas tieši ledājos, tā cilvēkiem attīstot pasauli pretēji dabas principiem. Tādējādi tas ietekmē ne tikai reģiona nākotni, bet arī viņu tradīcijas un pavisam citadāko dzīvesveidu. 

“National Geographic” skaidro kā inuītu ikdienas dzīve atšķiras no mums ierastā.

Senie un mūsdienīgie pārvietošanās veidi

Satiksme Arktikas reģionā ir visnotaļ mainīga. Nokļūt pie inuītiem var tikai ar lidmašīnu vai kuģi – nav ne ceļu, ne dzelzceļu. Dzīvojot apgabalā, kur visu cauru gadu ir sniegs, svarīgi atrast vieglākus pārvietošanās veidus par staigāšanu. 

Joprojām viens no svarīgākajiem inuītu pārvietošanās līdzekļiem ir suņu pajūgā iejūgtas kamanas, kas gatavotas no koka un vaļu kauliem. Aukstākajos mēnešos, kad ezeri un okeāna daļas ir pietiekami sniegainas un apledojušas, inuīti seko līdzi laikam un izvēlas sniega motociklus vai suņu pajūgus. Siltākajos mēnešos- izmanto kvadriciklus, lai veiktu garus pārbraucienus un dotos medībās.

Protams, arī lidmašīnas tiek lietotas arvien biežāk, jo tas ir ne vien efektīvāks veids kā apciemot attālus ciemus, bet arī ērtāk pārvadāt pastu, pārtiku un citas preces.  

Sasveicināšanās: inuītu skūpsts 

Inuītu starpā sasveicināšanos un cieņas izrādīšanu pret sastapto cilvēku dēvē par “kuniku”.  Šis žests izpaužas kā deguna berzēšana vienam ar otru, un to savā starpā satiekoties izmanto ģimenes locekļi, tuvi draugi un viesi. Visā pasaulē šis sasveicināšanās veids tiek dēvēts par inuītu jeb eskimosu skūpstu. 

Teorija par to, kāpēc viņi sveicina viens otru, satuvinot degungalus, ir saistīta ar skarbo klimatu, kurā viņi dzīvo. Inuītiem vienmēr nācies ģērbties no galvas līdz kājām, lai saglabātu siltumu. Vienīgā ķermeņa daļa, kas ir redzama skarbajos laika apstākļos, ir seja. Tādēļ arī sveicinoties ar viesi, vietējie cilvēki ir pieraduši saskarties deguniem un pieņem to kā sasveicināšanos. Tomēr, ir arī citi paņēmieni, piemēram, otra cilvēka vaigu vai matu smaržošana, ko arī uzskata par sasveicināšanās veidu, bet šāda tuvības pazīme novērojama tikai starp ģimenes locekļiem. 

Dzīve sniega kupolā – igla

Gandrīz katrs no mums ir centies ziemā uzbūvēt sev sniega cietoksni, kurā paslēpties. Arktikā šādas mājas sauc par iglām. Igla ir no sniega celts mājoklis, kas ir raksturīgs tieši Kanādas ziemeļos dzīvojošiem inuītiem. To parasti veido no sniegā izcirstiem bluķiem, un pēc ārējā izskata tas atgādina kupolu. Šādā mājoklī parasti uzturas medību laikā, kad ir nepieciešams patverties no lielā aukstuma. Lai būtu siltāk, parasti tā sienas no iekšpuses izklāj ar ādām. Iglu iekšpusē gaisa temperatūra ir no −7 °C līdz +16 °C.

Tūkstošiem gadus inuīti ziemā izgatavoja šādus patvērumus ar sniega soliem un gultām, siltām segām un ieejām ar tuneļiem, lai pasargātu sevi no vēja un aukstuma. Toties vasaras mēnešos tika būvētas ādas teltis, kuru karkass sastāvēja no vaļu kauliem. 

Mūsdienās inuīti, ziemas medību laikā, joprojām ceļ un izmanto iglas kā patvērumu, taču par patstāvīgu mājvietu ir kļuvušas pašu būvētas mājiņas ciematos. Inuītu māju infrastruktūra ir balstīta uz Arktikas mūžīgo sasalumu un stabilitāti. Tās ir uzbūvētas ar speciālām sasalumam pielāgotām ūdens un kanalizācijas sistēmām. 

Vakariņas jānopelna – medījumi

Mūžīgās ledus zemes iedzīvotāji par pārtikas krājumiem rūpējas paši, taču imports arī nav svešs. Inuītu senči labi pārzinājuši ārstniecības augus un informācija nodod no paaudzes paaudzē, lai arī pēcteči saglabātu veselību. Vēsturiski liela daļa pārtikas produktu lietoti neapstrādāti – saldēti vai novecojuši, jo nozīmīgākais resurss ēdiena gatavošanai, apkurei un apgaismojumam bija roņu tauki, bet tie ne vienmēr bijuši pieejami visos ciematos. Tauki, kā galvenā tirdzniecības prece,  bijuši ļoti dārgi un visas mājsaimniecības nebija tik nodrošinātas, lai vienmēr tos sarūpētu. Otrs veids, kā tos iegādāties, – apmainīt taukus pret kažokādām, žāvētu gaļu vai citiem vērtīgām lietām. 

Mūsdienās ēšanas paradumi ir mainījušies – visvairāk uzturā inuīti lieto tieši arktisko paliju, roņus un polārlāčus, kurus ēd saldētus, žāvētus vai neapstrādātus. Visbiežāk, kad izdodas nomedīt vaļus un putnus, tos nes mājās, lai visai kopienai tiktu gabaliņš tauku, gaļas un ādas. 

Samazinoties tradicionālajiem pārtikas avotiem, arvien vairāk inuītu ģimeņu pievēršas importētiem, veikalos nopērkamiem pārtikas produktiem. Diemžēl tie ir ārkārtīgi apstrādāti un veicina diabētu un citas veselības problēmas.

Realitāte mainīgajā vidē 


Temperatūra Arktikā pieaug straujāk nekā jebkur pasaulē un tiek apdraudēts ziemeļnieku dzīvesveids. Smagie laika apstākļi un ledus kušana ir padarījusi gan medīšanu, gan ceļošanu daudz grūtāku un bīstamāku. Nepastāvīgi laikapstākļi ir mainījuši arī dzīvnieku migrācijas paradumus, tādējādi medniekiem ir jāmaina medību vietas un laiki, kas prasa arī dažādu citu medību rīku un taktiku izmantošanu. Tradicionālās vaļu medības katru gadu notiek pavasarī, bet tagad inuīti tos medī rudenī, kad vaļi atgriežas pa dienvidu migrācijas ceļu. 

Katra kopiena ziemeļos cīnās ar ārkārtēju krasta eroziju un strauji postošu noteci, kas nodara smagus postījumus ciematiem. Arī ledus kušana nav paredzama – tika reģistrēts, ka ledājs Jukonas apgabalā atkāpies tik tālu, ka tā kausētais ūdens ir mainījis virzienu, plūstot uz dienvidiem no Aļaskas līča, Klusā okeāna virzienā, nevis uz ziemeļiem uz Beringa jūru. 

Lai gan dzīvo skarbos apstākļos, inuīti mīl savu dzīvesveidu – valodu, kultūru, ledu un ūdeni. Vairāk par bažām, kas saistās ar Arktiku skaties filmā “Pēdējais ledus”, 17.janvārī plkst. 22.00. 

3 gardas Āzijas virtuves receptes

Mūsu laikmets ļauj doties dažādos garšas ceļojumos un vairāk nekā jebkad agrāk gatavot, iedvesmojoties no dažādām valstīm un kultūrām. Pavāram ceļojums sākas ar jaunu produktu un jaunu gatavošanas tehniku iepazīšanu. Uzzini, cik intriģējošs un gards ir garšu ceļojums kopā ar Rimi Gardēdi un Āzijas garšu guru Mārtiņu Sirmo un pagatavo trīs gardas, Āzijai raksturīgas receptes!

“Šoreiz dosimies ātrā “izbraucienā” uz Āziju, iepazīsim jaunus produktus un gatavošanas veidus, lai ikdienas maltītēs rastu vēl vairāk prieka, lai mūsu tuvākie ēstu veselīgāk un daudzveidīgāk un lai komplimenti pavāram skanētu vēl skaļāk. Mūsdienu pasaule piedāvā neiedomājami lielu daudzumu pusfabrikātu, kuru ikona ir Āzijā radušās ātri vārāmās zupas. Lai neapmaldītos šajos ar Mendeļejeva kungu kopradītajos džungļos, esmu izvēlējies jums parādīt trīs gardas Āzijas virtuves receptes”, stāsta Mārtiņš Sirmais.

Mārtiņš Sirmais skaidro, ka ēdiena baudīšana un galda kultūra Āzijā ļoti atšķiras no tās, pie kuras esam pieraduši mūsu platuma grādos. “Pavisam nesen restorānā ieradās grupa no Ķīnas. Tas tik bija haoss! Viņi bija jau iepriekš saskaņojuši četru kārtu pusdienas, un  mēs, kā ierasts, pasniedzām ēdienus vienu pēc otra, bet te pēkšņi pienāca grupas vadītājs ar nelaimīgu skatienu… Viņš laipni jautāja, vai varētu pasniegt visus ēdienus uzreiz. Gaisā jautās apmulsums, un tad uzplaiksnīja atmiņas par Āzijas ceļojumiem. Pareizi, galdam jābūt pilnam kā latviešu kāzās, un viss jāpasniedz uzreiz! Situācija ātri atrisinājās, visi “sadevāmies rokās”, un pēc dažām minūtēm galds vai lūza. Tad sākās neiedomājama rosība viesu somās un maisiņos, it kā visiem pēkšņi visdziļākajā bagāžā būtu iezvanījies telefons, bet nē, tika meklētas līdzi paņemtās mērces – sojas, asās, ingvera, citronzāles, vasabi. Viss mūsu gatavotais ēdiens tika pārliets ar mērcēm, un viesi piecpadsmit minūtēs bija paēduši,” atceras Rimi Gardēdis.

Gatavojot Āzijas ēdienus, ir svarīgi pasniegt tos visus vienlaicīgi, lai atliktu laiks laiskām sarunām pie galda. Mārtiņš Sirmais iesaka nekombinēt virtuves – nepasniegt laša tataki un Vīnes šniceli ar glāzi burgundieša: “Ieturiet askētisku, tīru un tematisku maltīti. Pasniedziet daudz svaigu salātu, žāvētus un svaigus augļus un uz galda novietojiet visu savu mērču kolekciju, lai katram ir iespēja veikt garšas korekciju.” 

Trīs gardas Āzijas receptes iesaka Rimi Gardēdis Mārtiņš Sirmais. 

Vegānais voks (30 minūtes, 2 personām)

Sastāvdaļas

20 g cepamās eļļas;

1 paciņa olu nūdeļu; 

5 šampinjoni;

10 g loku;

1⁄2 violetā sīpola;

100 g mango vokmērces;

100 g brokoļu; 

50 g bambusu dzinumu

Pagatavošana

Sagriez sīpolu gredzenos, šampinjonus, brokoļus un bambusu dzinumus. Uzkarsē vokpannu, ielej tajā eļļu un, intensīvi maisot, pievieno pusi no sagrieztā sīpola, šampinjonus, brokoļus, bambusa dzinumus. Visu gatavo pannā 3 minūtes, tad pievieno mango mērci un turpini maisīt. Kad mērce novārījusies, liec klāt iepriekš novārītas olu nūdeles un gatavo vēl 2 minūtes.

Pasniedz ar violetā sīpola gredzeniem un smalki sagrieztiem lokiem.

Vistas voks (30 minūtes, 2 personām)

Sastāvdaļas 

1 vistas fileja;

1 paciņa olu nūdeļu; 

1 paprika;

3 zaļo zirņu pākstis;

100 g saldskābās vokmērces;

15 g loku;

25 g pupiņu asnu; 

1/2 violetā sīpola

Pagatavošana

Sagriez vistas gaļu sīkās strēmelēs. Vokpannā ielej un uzkarsē eļļu un liec cepties gaļu, tad pievieno burkānus, papriku, zaļās zirņu pākstis. Pievieno saldskābo vokmērci un, intensīvi maisot, cep visu vienu  minūti. Novāri olu nūdeles un liec vokpannā. Pievieno cepto vistu ar dārzeņiem, pupiņu asnus, sagrieztus lokus un violetos sīpolus, samaisi un pasniedz.

Kukurūzas jakitori (25 minūtes, 1 personai)

Sastāvdaļas

6 mini kukurūzas vālītes;

70 g Teryaki mērces;

bambusa iesmiņi;

svaigi dārzeņi

Pagatavošana

Spraud kukurūzas vālītes uz bambusa iesmiņiem un noblanšē verdošā ūdenī. Pēc tam liec vālītes uz stundu marinēties Teryaki mērcē. Grilē kukurūzu, laiku pa laikam ar otiņu apziežot to ar mērci, lai veidojas kraukšķīgs glazējums. Pasniedz ar svaigiem dārzeņiem.

Ceturtdien Latvijā pret Covid-19 vakcinēti 1688 cilvēki, kas ir līdz šim augstākais rādītājs!

Ceturtdien Latvijā pret Covid-19 vakcinētas 1688 personas, un kopējais vakcinēto skaits sasniedzis 13 129, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Tādējādi vakcīnu pret Covid-19 saņēmis līdz šim lielākais cilvēku skaits vienā diennaktī.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) mikroblogošanas vietnē “Twitter” paudis gandarījumu par sasniegto vakcinācijas rezultātu, norādot, ka tādējādi līdz šim poti pret Covid-19 saņēmuši aptuveni 0,7% Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, pirmdien Latvijā poti pret Covid-19 saņēmuši 1359 cilvēki, otrdien – 1618, bet trešdien – 1502 cilvēki. NVD skaidro, ka iepriekš publiskotais vakcinēto cilvēku skaits dažu dienu laikā var mainīties, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem dati par vakcinācijas faktu “E-veselības” sistēmā tiek ievadīti vienas līdz piecu darbdienu laikā pēc vakcinācijas fakta.

Ceturtdien vakcinācija pret Covid-19 notikusi 34 slimnīcās. Vakcinācijas iestāžu sarakstam pievienojusies medicīnas sabiedrība “ARS”, “Veselības centru apvienība”, Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca un veselības centrs “Možums-1”.

Diennakts laikā visvairāk mediķu, kā jau ierasts, vakcinēti Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur poti pret Covid-19 saņēmuši 243 cilvēki, līdz ar to kopš vakcinēšanās kampaņas sākuma šajā iestādē sapotēti 3362 cilvēki.

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā ceturtdien vakcinēti 235 cilvēki, bet kopumā šajā iestādē poti pret Covid-19 saņēmuši 1586 personas.

Savukārt Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā ceturtdien vakcinēti 196 mediķi, bet kopumā tur pret Covid-19 sapotēti 2805 cilvēki.

Savukārt vismazāk pret Covid-19 vakcinēto vakar bijis Madonas slimnīcā, kur saskaņā ar “E-veselībā” ievadītajiem datiem poti saņēmuši vien seši cilvēki. Līdz šim kopumā Madonas slimnīcā pret jauno koronavīrusu savakcinēts 41 cilvēks.

Vēl piecās ārstniecības iestādēs – veselības centrā “Možums-1”, Rīgas 2.slimnīcā, Tukuma slimnīcā, Rēzeknes slimnīcā un Daugavpils psihoneiroloģiskajā slimnīcā – vakcinēto skaits aizvadītajā diennaktī nav pārsniedzis 20 cilvēkus, liecina NVD dati.

Latvija līdz šim ir saņēmusi 30 255 farmācijas uzņēmuma “Pfizer” un “BioNTech” ražotās vakcīnas “Comirnaty” devas un 1200 kompānijas “Moderna” ražotās vakcīnas devas. Tās paredzētas kopumā 15 727 cilvēkiem, jo vienas personas vakcinēšanai nepieciešamas divas devas, tātad pašlaik izlietoti 84,5% pieejamo vakcīnu.

Kā ziņots, no 28.decembra kā pirmos pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, 9.decembrī sāka potēt ģimenes ārstus, bet no 11.janvāra šī iespēja ir visiem ārstniecības iestādēs strādājošajiem, kuri to vēlas.

Jauni skandāli karaliskajā ģimenē: Karalienes Elizabetes II radinieks apsūdzēts seksuālā uzbrukumā!

Karalienes Elizabetes II radinieks Saimons Bouss-Laions atzinis savu vainu seksuālā uzbrukumā. Saimons seksuāli uzmācies kādai 26 gadus vecai sievietei, tā vēsta BBC. 

Saimons Bouss-Laions ir karalienes Elizabetes II brālēna mazdēls. Saimons pērnā gada februārī Glemisas pilī (Glemisas pils ir karalienes Elizabetes II mātes bērnības mājas) uzbrucis kādai sievietei, viņš pret sievietes gribu esot ielauzies istabā, kurā viņa tonakt gulēja, un ar varu centies novilkt viņas naktskreklu, skūpstījis viņu, kā arī pieskāries viņas dzimumorgāniem, viņš draudējis sievieti seksuāli izmantot!

Jaunā sieviete nākamajā rītā par notikušo ziņojusi policijai. Saimons savu vainu nenoliedz un ir iekļauts dzimumnoziedznieku reģistrā… Viņš komentējis, ka incidenta naktī bijis par daudz iedzēris, bet saprot, ka alkohols nav attaisnojums viņa vardarbīgajai rīcībai.

“Es nedomāju, ka kādreiz spētu tā rīkoties, bet es uzņemos atbildību par notikušo. Es atvainojos sievietei, kā arī ģimenei, draugiem un kolēģiem par ciešanām, ko esmu radījis,” atzīst Saimons Bouss-Laions.

Par šo incidentu vīrietim var nākties ieslodzījumā pavadīt 5 gadus.

Aktrise Anna Hetaveja lūdz, lai viņu uzrunā citā vārdā! (+VIDEO)

Iemīļotā amerikāņu aktrise Anna Hetaveja pavisam nesen viesojoties komiķa Džimija Felona sarunu šovā, kurā viņa vērsās ar visai neparastu lūgumu, šis lūgums bijis tieši Annas talanta cienītājiem jeb faniem.

Aktrise nemaz nevēlas tikt uzrunāta savā īstajā vārdā. “Labāk sauciet mani par Anniju, visi! Visi, lūdzu, sauciet mani par Anniju!”

Anna Hetaveja arī atklāja, ka vienīgais cilvēks, kurš viņu sauc par Annu, esot viņas māte, kura tajā brīdī ir ļoti noskaitusies. 

“Tāpēc katru reizi, kad izeju sabiedrībā un kāds izrunā manu īsto vārdu, man šķiet, ka uz mani sāks kliegt…”

Video 

Jaunākā Annas filmas, kurā galveno lomu spēlē Covid-19 temats:

Džo Baidena inaugurācijas ceremonijā himnu dziedās “Lady Gaga”

Jaunievēlētā ASV prezidenta Džo Baidena inaugurācijas ceremonijā ASV himnu izpildīs amerikāņu popzvaigzne “Lady Gaga”, ceturtdien paziņojusi prezidenta inaugurācijas komiteja.

“Lady Gaga” piedalījās arī Baidena priekšvēlēšanu mītiņā Pitsburgā naktī pirms prezidenta vēlēšanām.

Inaugurācijas ceremonijā 20.janvārī piedalīsies arī dziedātāja Dženifera Lopesa, uzticības zvērestu ASV karogam lasīs Džordžijas štata ugunsdzēsēja Andrea Hola, bet Amanda Gormana – pirmā ASV Nacionālā jauniešu dzejnieku laureāte – deklamēs dzejoli.

Lūgšanu skaitīs tēvs Leo O’Donavans un svētību dos reverends Silvesters Bīmans no Delavēras štata Vilmingtonā.

Jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ Baidena inaugurācijas ceremonija būs daudz pieticīgāka nekā tradicionāli ir šādi pasākumi.

Inaugurācijas svinību televīzijas programmu, ko pārraidīs lielie Savienoto Valstu televīzijas kanāli, vadīs godalgotais amerikāņu kinoaktieris Toms Henkss.

90 minūšu sarīkojumā “Amerikas svinēšana” ar muzikāliem priekšnesumiem uzstāsies tādas zvaigznes kā Džons Bon Džovi, Džastins Timberleiks un Demija Lovāto.

Toms Henkss vadīs Džo Baidena inaugurācijas svinību televīzijas programmu

Godalgotais amerikāņu kinoaktieris Toms Henkss 20.janvārī vadīs jaunievēlētā ASV prezidenta Džo Baidena inaugurācijas svinību televīzijas programmu, ko pārraidīs lielie Savienoto Valstu televīzijas kanāli, trešdien vēsta amerikāņu mediji.

90 minūšu sarīkojumā “Amerikas svinēšana” ar muzikāliem priekšnesumiem uzstāsies tādas zvaigznes kā Džons Bon Džovi, Džastins Timberleiks un Demija Lovāto.

Prezidenta inaugurācijas komitejas rīkotā televīzijas pārraide aizstās tradicionālās inaugurācijas ceremonijas svinības, kas šogad koronavīrusa pandēmijas dēļ atceltas.

Baraka Obamas pirmajā inaugurācijā 2009.gadā uzstājās Areta Franklina, bet otrajā ceremonijā pēc četriem gadiem – Bejonse.

Donalda Trampa inaugurācijas svinībās galvenais mākslinieks bija kantri mūziķis Tobijs Kīts, tomēr Trampam, kas izklaides pasaulē bija izteikti nepopulārs, nācās samierināties ar mazāk zināmiem vārdiem.

Baidena inaugurācijas svinībās tiks godināti “Amerikas varoņi”, arī veselības jomā strādājošie, kas cīņā ar pandēmiju atrodas priekšējās līnijās.

Latvijā veikto Covid-19 testu kopskaits pārsniedzis miljonu

Aizvadītajā diennaktī Latvijā veikts miljonais Covid-19 tests, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, pirmais laboratoriskais izmeklējums uz Covid-19 Latvijā tika veikts pērnā gada 29.janvārī, pēc tam līdz marta vidum tika testēts ne vairāk par dažiem desmitiem cilvēku dienā, bet 12.martā diennaktī veikto Covid-19 izmeklējumu skaits pirmo reizi pārsniedza 100. Jau astoņas dienas vēlāk faktiskā testēšanas jauda pārsniedza 1000 izmeklējumu diennaktī, bet 10 000 izmeklējumu robeža tika pārsniegta nepilnus deviņus mēnešus vēlāk – 10.decembrī.

Veikto Covid-19 testu kopējais skaits Latvijā auga katru mēnesi, izņemot pagājušā gada jūniju, kad izmeklējumu bija mazāk nekā maijā.

Kopš pagājušā gada oktobra Latvijā tiek veikti vairāk nekā 100 000 jaunā koronavīrusa testu mēnesī, bet līdz šim lielākais izmeklējumu skaits viena mēneša laikā tika sasniegts decembrī, kad tika veikti 244 676 Covid-19 testi, liecina aģentūras LETA apkopotie SPKC dati.

Vislielākais pozitīvo testu īpatsvars tika sasniegts pagājušā gada nogales svētku brīvdienās, kad veikto izmeklējumu kopskaits bija neliels. 31.decembrī pozitīvi bija 18%, bet 24.decembrī – 16,5% Covid-19 testu.

No pērnā gada 29.janvāra līdz šā gada 13.janvārim Latvijā kopumā veikti 1 006 427 Covid-19 testi, no kuriem pēdējā diennaktī – 12 224, liecina SPKC dati.

Lietuvā miljonais Covid-19 tests tika veikts pagājušā gada oktobra beigās, bet Igaunijā veikto izmeklējumu skaits patlaban tuvojas 700 000.

Atvadu vārdi Astrīdai Kairišai (+VIDEO)

“Dzīve – nepārtraukta cīņa ar sevi,” – tā uzskatīja Latvijas Nacionālā teātra aktrise Astrīda Kairiša. Cīņa pēdējos gados viņai bijusi īpaši nežēlīga. Šorīt beidzies izcilās aktrises mūžs. Tam – Andreja Volmāra atvadu vārdi.

Video

Jau vasarā pasaule redzēs vakcīnas ietekmi! (+VIDEO)

Izejai no pandēmijas ir tikai divas izvēles – karantīna, kas grauj ekonomiku, vai vakcinācija, saka epidemiologs Jurijs Perevoščikovs un uzsver – veiksmīga vakcinēšanās būs svarīga ne tikai valstu veselības sistēmām.

Video

No piektdienas Latvijā varēs iebraukt ar negatīvu Covid-19 testu (+VIDEO)

Sākot no piektdienas ieceļot vai atgriezties Latvijā varēs ar negatīvu Covid-19 testu. Prasība pēc negatīva testa pieņemta arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, to skaitā pārējās Baltijas valstīs. Testa uzrādīšana gan neatbrīvo no nepieciešamības ievērot pašizolāciju. Viens no stingrāko prasību iemesliem – lai palēninātu lipīgāko Covid-19 mutāciju izplatīšanos.

Video

Uzbrukumi internetā auguši: Kā sevi pasargāt?

Latvijā strauji pieaug mērķtiecīgi un masīvi kiberuzbrukumi, kuru upuri ir vienkāršie interneta lietotāji un viņu personīgie dati, kā arī uzņēmumi. Kā liecina globālās kiberdrošības firmas “ESET” dati, izplatītākie apdraudējumi internetā pieauguši līdz pat 95%, kas nozīmē to, ka katra interneta lietotāja uzdevums ir apzināties, ka šobrīd ir ļoti liela iespēja kļūt par kibernoziedznieku upuri un ir nepieciešama īpaša piesardzība, lietojot internetu

Ārkārtējās situācijas laikā mūsu dzīve ir kļuvusi tik digitāla kā vēl nekad. Kibernoziedzniekiem savukārt šis ir visu iespēju laiks. Paši cilvēki joprojām ir vājākais informācijas tehnoloģiju drošības posms, tāpēc katram jāpārzina biežākie kiberuzbrukumi,  kas ir būtisks solis, lai uzlabotu savu drošību. “ESET Latvija” IT inženieris Kārlis Bergmanis atklāj piecus šobrīd izplatītākos apdraudējumus un kā no tiem izvairīties. 

1. Zog banku datus 

Nozagt lietotāju internetbanku un bankas karšu piekļuves datus ir izplatītākais kibernoziedznieku mērķis – uzbrukumu skaits kopš pandēmijas sākuma martā ir pieaudzis par 95%. Pērn tika inficēti vairāk nekā miljons datoru pasaulē, un šīs ļaunprogrammatūras nesen sākušas izplatīties arī Latvijā. Kibernoziedznieki izsūta mēstules ar pielikumu vai aktīvo saiti, kuru atverot tiek lejupielādēta ļaunprogrammatūra, kas cenšas iegūt bankas karšu vai internetbankas ieejas datus. Kad tas paveikts, kibernoziedznieki jūsu nauda iztērē vai pārsūta nezināmā virzienā. Ar mēstuļu palīdzību tiek uzbrukts arī uzņēmumiem, tāpēc ikvienam jābūt uzmanīgam lietojot gan personīgo, gan darba e-pastu. Bankas atgādina, ka tās nesūta klientiem e-pastus ar lūgumu izpaust privātos datus, nelūdz autorizēties internetbankā, apstiprināt maksājumus un veikt citas līdzīgas darbības. Tāpat jāpievērš uzmanība e-pasta pielikumiem un aktīvajām saitēm, šaubu gadījumā sazinoties ar banku. Atverot internetbanku, jāpievērš uzmanība adrešu laukam – vai ir pareizi uzrakstīta bankas adrese un vai pirms adreses ir “https”, kas nozīmē drošu pieslēgumu.  

2. Mēģina ievilināt bīstamās internetvietnēs 

Liela daļa cilvēku strādā attālināti, tāpēc kibernoziedznieki izvēlas veikt (+72%) uzbrukumus digitālajai darba videi, t.i., failu koplietošanai, centralizētai datu pārvaldībai, drukāšanai tīklā. Kibernoziedznieku mērķis ir iekļūt uzņēmumu vai mājsaimniecības tīklā un to lietotāju ierīcēs. Cilvēkiem, apmeklējot dažādas interneta vietnes, tiek rādītas nevēlamas reklāmas, piemēram, ievērojama atlaide kādai ļoti populārai precei. Uzklikšķinot uz reklāmas, notikumi tālāk var risināties pēc diviem scenārijiem. Lietotājs tiek novirzīts uz citu bīstamu vietni vai datorā automātiski, bez lietotāja piekrišanas tiek lejupielādēts vīruss. Gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām ir jāpievērš īpaša uzmanību sistēmas atjauninājumiem, kurus regulāri izlaiž visu operētājsistēmu un programmu izstrādātāji, un tos jālejupielādē savās ierīcēs, lai pasargātu sevi no kiberuzbrukumiem. 

3. Uzbrūk attālinātajiem pieslēgumiem

“Remote Desktop Protocol” (RDP) ir “Windows” operētājsistēmās iebūvēts risinājums, kuru uzņēmumi mēdz izmantot, lai darbiniekiem nodrošinātu attālinātu piekļuvi uzņēmuma datiem, rīkiem un citiem svarīgiem risinājumiem, kas nepieciešami ikdienas darbam, strādājot no mājām.  Ja uzņēmumi lieto šo servisu, ir jāņem vērā, ka šim risinājumam uzbrukumi ir pieauguši par 50%, tāpēc jāpievērš īpaša uzmanība pareizai tā konfigurācija: jāaizliedz pieeja no publiskā interneta, tā vietā atļaujot to tikai ar virtuālo privāto tīklu, vai veicot filtrēšanu un atļaujot piekļuvi tikai no noteiktām digitālajām adresēm. Ja uzņēmums izmanto citu risinājumu attālinātajai piekļuvei, RDP ieteicams pilnībā izslēgt. 

4. Pārņem lietotāju ierīces 

Vēl viens no pieaugošajiem draudiem (+35%) ir vīrusi, kas izplatās internetā, piemēram, viltus reklāmas, kas aizved upurus uz viltus lapu, kur piedāvā veikt pirkumus ar ievērojamām atlaidēm, vai arī saņemt laimētu telefonu vai citu dārgu balvu. Sliktākajā gadījumā šādi vīrusi var inficēt visu ierīci pat bez jūsu ziņas, tādēļ neklikšķiniet uz vietnēm, kas piedāvā neticamas cenas vai laimētas balvas, izskatās pavirši veidotas vai prasa ievadīt aizdomīgi daudz personisko datu. Ja ierīce tiek inficēta, kibernoziedznieks var nozagt visu jūsu ierīcē glabāto informāciju, kontrolēt to, kā darbojas jūsu interneta pārlūks, rādīt nevēlamas reklāmas un novirzīt uz apšaubāmām interneta vietnēm. 


5. Uzlauž ierīces un izplata izspiedējvīrusus

Hakeru uzbrukumi ir pieauguši par 28%. Viņu mērķis ir uzlauzt ierīci, lai nozagtu tajā esošo informāciju, uzstādītu kaitīgu programmatūru un tālāk izplatītu izspiedējvīrusus.“ESET Latvija” IT inženieris uzskata, ka, ja uzņēmumi regulāri veiktu kiberdrošības apmācības un sargātu savus e-pasta serverus, šādus uzbrukumus varētu apturēt ātrāk, pirms tie nopietni ietekmē vai aptur uzņēmumu darbību. Arī ikviens parasts lietotājs var saskarties ar situāciju, kad viņa ierīces darbību ir pārņēmis izspiedējvīruss, kas šifrē ierīces datus un tos neatgriež līdz upuris samaksā. 

Lai nekļūtu par kibernoziedznieku upuri, jāizvairās klikšķināt uz saitēm vai lejupielādēt pielikumus aizdomīgos e-pastos, jāignorē reklāmas ar vilinošiem piedāvājumiem, kā arī jābūt piesardzīgiem lejupielādējot bezmaksas programmas. Jo sevišķi jāuzmanās no e-pastiem un reklāmām, kas veicina satraukumu un mudina veikt tūlītējas darbības vai piedāvā vakcīnas vai zāles pret Covid-19. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā sevi pasargāt, ir lietot pasaulē atzītu vairākslāņu drošības programmatūru, piemēram, “ESET”, kura ir radīta Eiropas Savienībā un pasargā 110 miljonus lietotāju visā pasaulē. Tā palīdz uzņēmumiem un iedzīvotājiem lietot internetu droši, identificējot reklāmprogrammatūras un citus vīrusus, brīdinot par nedrošām vietnēm un citiem riskiem.  

Donalda Trampa impīčments: Kādas tam būs sekas? (+VIDEO)

Donalds Tramps trešdien kļuva par pirmo ASV prezidentu, par kura impīčmentu divreiz nobalsojusi Pārstāvju palāta.

Šoreiz impīčmenta balsojums tika rīkots par Trampam izvirzītu apsūdzību “mudināšanā uz dumpi” sakarā ar viņa atbalstītāju iebrukumu ASV Kapitolijā 6.janvārī.

Trampa impīčmentu balsojumā atbalstīja pavisam 232 Pārstāvju palātas locekļi, no kuriem 10 bija no viņa Republikāņu partijas, bet pārējie – no Demokrātu partijas.

Pēc Pārstāvju palātas lēmuma par impīčmentu jāseko impīčmenta prāvai Senātā, taču Senāta republikāņu vairākuma līderis Mičs Makonels pavēstīja, ka īsajā laikā līdz Džo Baidena inaugurācijai prezidenta amatā 20.janvārī Senāts nevar veikt “godīgu vai nopietnu” prāvu.

“Ņemot vērā noteikumus, procedūras un Senāta precedentus, kas nosaka prezidenta impīčmenta prāvas, vienkārši nav nekādu iespēju, ka godīga vai nopietna prāva varētu noslēgties pirms ievēlētā prezidenta Baidena zvēresta nodošanas nākamajā nedēļā,” pavēstīja Makonels.

“Pat ja Senāta process sāktos šonedēļ un virzītos ātri, gala verdiktu nevarētu pieņemt līdz prezidenta Trampaaiziešanai no amata,” norādīja Makonels.

Viņš atgādināja, ka iepriekšējās impīčmenta prāvas – Endrū Džeksona 1868.gadā, Bila Klintona 1999.gadā un Trampa pagājušajā gadā – ilga attiecīgi 83 dienas, 37 dienas un 21 dienu.

Makonels arī paziņojis, ka negrasās sasaukt Senātu pirms ieplānotās darba atsākšanas 19.janvārī.

ASV Senāta demokrātu mazākuma līderis Čaks Šūmers uzsvēra, ka Makonels var sākt impīčmenta prāvu nekavējoties, ja viņš izvēlēsies sasaukt Senātu uz ārkārtas sesiju. Ja ne, tad procesu varētu sākt pēc Baidena inaugurācijas, norādīja Šūmers.

Tramps aicina amerikāņus būt vienotiem un izvairīties no vardarbības

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien aicināja amerikāņus būt vienotiem un izvairīties no vardarbības.

Tramps nāca klajā ar šo aicinājumu neilgi pēc tam, kad Pārstāvju palāta trešdien nobalsoja par viņa impīčmentu, kuru viņš savā aicinājumā nepieminēja vispār.

Tramps video ierakstītā runā sacīja, ka “aicina visus amerikāņus pārvarēt mirkļa kaislības un apvienoties kā vienai amerikāņu tautai”. “Izvēlēsimies virzīties uz priekšu vienoti mūsu ģimeņu labad,” saicināja Tramps.

Norobežojoties no saviem atbalstītājiem, kuru iebrukums ASV Kapitolijā 6.janvārī kļuva par iemeslu viņa otrajam impīčmentam Pārstāvju palātā, Tramps sacīja: “Nekad nav attaisnojuma vardarbībai. Nekādu aizbildinājumu, nekādu izņēmumu: Amerika ir likumu nācija.”

“Tie, kas iesaistījās šajos uzbrukumos pagājušajā nedēļā, tiks nodoti tiesai,” teica Tramps. 

“Es viennozīmīgi nosodu vardarbību, kuru mēs redzējām pagājušajā nedēļā,” sacīja Tramps savā videovēstījumā.

“Vardarbībai un vandalismam absolūti nav vietas mūsu valstī un nav vietas mūsu kustībā. Pūļa vardarbība ir pretēja visam, kam es ticu, un visam, ko atbalsta mūsu kustība.”

“Tagad es lūdzu katru, kas jebkad ticējis mūsu darba kārtībai, domāt par iespējām mazināt saspīlējumu, nomierināt dusmas un palīdzēt veicināt mieru mūsu valstī,” sacīja Tramps.

Tramps arī sacīja, ka nedrīkst būt “nekādas vardarbības, nekādas likumu pārkāpšanas un nekāda veida vandalisma” no tuvākajās dienās gaidāmo protestu dalībnieku puses, lai varas nodošana jaunajam prezidentam Džo Baidenam notiktu mierīgi.

Video

7 lietas, kas jāņem vērā, atsākot sportot pēc ilgākas pauzes

Jaunā gada iesākums daudziem ir laiks, kurā tiek izvēlētas jaunas apņemšanās. Bieži vien to sarakstā ir arī sportošana, bet, ja iepriekš nav pastāvīgi sportots vai ir ieturēta ilgāka pauze, piemēram, valstī spēkā esošo ierobežojumu dēļ, regulāru fizisko aktivitāšu atsākšana var šķist biedējoša. Jebkurš treniņš liek justies labāk – gan fiziski, gan emocionāli, taču, kas jāņem vērā, atsākot fiziskās aktivitātes, lai nenodarītu organismam pāri un nezaudētu vēlmi to darīt arī turpmāk, skaidro aptieku tīkla Apoheka sertificētā farmaceite, “Gada farmaceite 2020” Mārīte Šukele.

“Aukstais laiks, tumšās dienas, arī pandēmija ietekmē mūsu vēlmi kustēties, visbiežāk to mazinot , taču fiziskās aktivitātes ir ļoti svarīgas, lai atbrīvotos no ikdienas raizēm un justos labi. Neatkarīgi no izvēlētā sporta veida vai intensitātes sportojot garastāvoklis uzlabosies, jo gan pēc fiziskām aktivitātēm, gan to laikā izdalās endorfīni jeb “laimes hormoni”, kas rada pacilātību un laimes sajūtu. Taču ļoti svarīgi ir fiziskām aktivitātēm sagatavoties – gan morāli, atrodot īsto motivāciju un atbalsta komandu, gan fiziski – pārliecinoties par savu veselības stāvokli un veicot iesildīšanās vingrinājumus,” stāsta farmaceite Mārīte Šukele.

#1 Katram sava motivācija

Fiziskajām aktivitātēm ir jārada prieks un jāvairo organisma enerģija, tāpēc nevajag tās pārvērst par sevis mocīšanu un nodarboties ar to, kas nepatīk. Katram pašam jāizvērtē savi spēki un jāuzstāda savi mērķi. Motivācija var būt dažāda – vienam tā ir vēlēšanās justies labāk savā ķermenī, citam – atbrīvoties no liekā svara vai mazināt stresu. Vēlams savu motivāciju pierakstīt, lai brīdī, kad apņēmība mazinās, pierakstos var ielūkoties.

#2 Atbalsts no apkārtējiem

Fizisko aktivitāšu uzsākšana vienatnē var būt izaicinājums, tāpēc ir vērtīgi atrast kādu, ar kuru to darīt kopā – tas sniegs gan vairāk prieka, gan vēl vairāk motivēs. Protams, šobrīd tikties ar draugiem vai doties uz sporta zāli nav iespējams, bet treniņus kopā var veikt arī attālināti – iepriekš vienojoties par dienu un laiku vai kopīgi reģistrējoties treniņu programmām. Ja paziņu lokā ir kāds, kurš aizraujas ar fitnesu, šis ir īstais brīdis, lai uzsāktu sarunu un vienotos par kopīgu sportošanu.

#3 Aprīkojums un vieta 

Ja treniņus plānots veikt mājās, svarīgi atrast tam konkrētu vietu, kur iespējams izvietot vingrošanas paklājiņu un citu nepieciešamo aprīkojumu. Jāpārliecinās, ka ir pietiekami daudz vietas, lai pārvietotos, un tajā nekas netraucē. Kad ir atrasta nodarbošanās, kas patiešām patīk, ir vērts ieguldīt tai nepieciešamajā aprīkojumā, jo pat jauns sporta tērps var sniegt papildu motivāciju.


#4 Pirms un pēc treniņa rituāls

Pirms jebkuras nodarbības ir būtiski atcerēties par iesildīšanās vingrinājumiem. Iesildoties organisms tiek sagatavots treniņam, tiek iesildīti muskuļi, paātrināta sirdsdarbība un paaugstinās ķermeņa temperatūra. Savukārt pēc treniņa jāvelta laiks, lai izietu no slodzes, kārtīgi jāpastaipās un jānomierina pulss. Tad var doties siltā dušā, ko vislabāk pabeigt ar vēsu ūdeni, lai asinsvadi sašaurinās un ķermenis pavisam atslēdzas no treniņa. 

#5 Ķermenis pie aktivitātēm jāpieradina pakāpeniski 

Lai nenodarītu pāri savam ķermenim un netraumētu nervu sistēmu, pēc ilgāka pārtraukuma nevajadzētu uzreiz atsākt fiziskās nodarbības ar maksimālu slodzi, jo ķermenis tām jāpieradina pakāpeniski. Uzsākt ieteicams ar garākām pastaigām un tikai tad pāriet uz nopietnākām nodarbībām. Iesācējiem vispiemērotākās nodarbes ir soļošana, nūjošana vai viegla skriešana. Pirms nodarbību uzsākšanas jāizvērtē arī savs veselības stāvoklis – jāpārbauda sirds un asinsvadu veselība. Slodzi nedrīkst kāpināt, ja ir augsts asinsspiediens. Ja gadījies saslimt, pie fiziskas slodzes drīkst atgriezties tikai pēc pilnīgas atveseļošanās un arī tad tas jādara pakāpeniski.

#6 Pulsa kontrole treniņa laikā

Jebkura fiziska nodarbe labvēlīgi ietekmē sirds veselību, bet, iesācējiem izvēloties pārlieku lielu slodzi, var panākt gluži pretēju efektu. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā sportojot nenodarīt sev pāri, ir pulsa kontrole treniņu laikā. Uzsākot treniņus, pulss būs ievērojami augstāks, bet tā ir normāla organisma reakcija uz slodzi. Ar laiku tas normalizēsies – jo trenētāks cilvēks, jo pulss būs zemāks. Optimālais pulss treniņā ir 70–80 % no maksimālā pulsa, iesācējiem – 60 %. Visvienkāršāk maksimālo pulsu var aprēķināt, no 220 atņemot savu vecumu. 

#7 Sportošanai ārā – piemērots apģērbs un pareiza elpošana

Gada vēsajā periodā, veicot fiziskās aktivitātes ārpus telpām, obligāts nosacījums ir piemērots apģērbs – cimdi, šalle, cepure vai ausu sildītāji, siltas zeķes. Jāpiedomā, lai apsegtas būtu potītes, tam noderēs garākas zeķes vai getras. Ieteicams valkāt termoveļu no materiāla, kas labi novada mitrumu, bet biezās jakas vietā labāk izvēlēties vairākas plānākas, ko var novilkt, ja paliek par siltu. 

Atrodoties uz ledus vai sniegā, pastāv lielāks traumu risks, tāpēc svarīga ir pareizu apavu izvēle ar labāku protektoru. Jāņem arī vērā, ka, ejot vai skrienot pa slidenām virsmām, muskuļiem un locītavām ir daudz lielāka slodze, tādēļ jāizvēlas lēnāks temps. Jau atrodoties iekštelpās, ir jāsāk iekustināt muskuļi, bet, izejot ārā, temps jāpalielina pakāpeniski. Jācenšas pareizi elpot – jāieelpo caur degunu, bet jāizelpo caur muti. No sportiskajām aktivitātēm ārā vajadzētu atturēties, ja gaisa temperatūra noslīd zemāk par -15 grādiem, jo tad pastāv apsaldēšanās iespēja un tiek kairināti elpceļi.  

Uzreiz pēc nodarbībām jādodas uz iekštelpām un noteikti jāpārģērbjas sausās drēbēs. Ieteicams izdzert tasi siltas zāļu tējas ar medu. Ja nākas uzkavēties laukā, obligāti jāturpina kustēties, lai ķermenis strauji neatdzistu. Uzmanīgiem jābūt vēl stundu pēc treniņa, jo tad ķermenis ir īpaši jutīgs pret aukstumu un var piezagties saslimšanas.