Receptes: Vegāniem ne no kā nav jāatsakās!

03/12/2020

Turpinot attīstīties vegānai un veģetārai kultūrai, daudzi arvien biežāk ikdienā uzturā lieto vairāk dārzeņu un graudaugu, mazāk gaļas. Taču tas nebūt nenozīmē, ka jāatsakās no produktu un recepšu daudzveidības, garšu un tekstūru bagātības un visaptverošas sāta sajūtas. Ar divām gardām veģetārām receptēm, ko ieviest savā virtuvē, dalās jaunākais Rimi Gardēžu komandas eksperts, profesionāls pavārs un vegāno un veģetāro ēdienu zinātājs Edgars Sanders.

“Jau vairākus gadus pats lietoju uzturā un arī citiem iesaku vegānas maltītes. Man patīk eksperimentēt ar garšām un tekstūrām. Necenšos imitēt gaļas produktus, tomēr tiem, kuri domā, ka vegāni ēd tikai zāli un ledu, atklāšu garšu daudzveidību, aizstājot ierastos produktus ar pārsteidzošām alternatīvām,” sola jaunais Rimi Gardēdis Edgars Sanders.

Tofu skrambls (20 min; 2 pers.)

Nepieciešams:

Ķiploku majonēzei:

100 g sojas piena;

10 g rīsu etiķa;

10 g angļu (graudu) sinepju;

1 ķiploka daiviņa;

150–200 g olīveļļas;

sāls pēc garšas.

Skramblam:

ķiploku majonēze;

100 g načo čipsu;

1 marinēts halapenjo pipars;

maza buntīte kinzas;

1 sarkanais sīpols, sagriezts smalkos kubiņos;

1 sarkanā paprika, sagriezta smalkos kubiņos;

300 g cietā tofu, sadrupināta mazos, nevienmērīgos gabalos;

5 ēd. k. sojas mērces;

5 ēd. k. rauga pārslu;

1/2 laima sulas;

sāls pēc garšas;

melnie pipari pēc garšas.

Pagatavošana

Vispirms pagatavo ķiploku majonēzi: liec blenderī visas sastāvdaļas, izņemot olīveļļu, ko lēnām pievieno blendējot, līdz masa sabiezē un izveidojas majonēzes konsistence.

Pannā uzkarsē nedaudz eļļas un liec cepties tofu, ik pa laikam apmaisot, līdz tas vietām kļūst zeltaini brūns. Pievieno sojas mērci, rauga pārslas, sīpolus un papriku. Visu kārtīgi samaisi un cep 3–5 minūtes. Pievieno laima sulu, sāli un melnos piparus. Liec skramblu šķīvjos, saspraud tajā načo čipsus, pievieno halapenjo, kinzu un pārlej ar ķiploku majonēzi.

Ābolu, melleņu un pekanriekstu drumstalkūka (40 min; 2–4 pers.)

Nepieciešams:

80 g grauzdētu pekanriekstu;

1 ēd. k. maltu linsēklu;

3 ēd. k. ūdens;

100 g mandeļu miltu;

70 g kokosriekstu miltu;

1 tējk. cepamā pulvera;

šķipsna sāls;

miza no 1/2 citrona;

80 g cukura sīrupa;

40 g rapšu eļļas;

60 g ābolu biezeņa;

2 āboli;

250 g melleņu;

250 g sojas produkta Yosoi persiku.

Pagatavošana

Mazā bļodiņā sajauc linsēklas ar ūdeni un atstāj uz 15 minūtēm, lai izveidojas lipīga masa. Bļodā ber sasmalcinātus pekanriekstus, mandeļu un kokosriekstu miltus, šķipsnu sāls un citrona mizu. Pievieno linsēklu masu, cukura sīrupu, rapšu eļļu un ābolu biezeni. Visu kārtīgi samaisi.

18–20 cm kūkas formiņā ieklāj cepampapīru. Drumstalu masu sadali divās daļās, vienu daļu izklāj kūkas formā aptuveni 1 cm biezumā. Pa virsu liec mellenes un šķēlītēs sagrieztus ābolus un nosedz tos ar atlikušo drumstalu masu. Cep cepeškrāsnī 170 grādos 30 minūtes. Pasniedz ar jogurtu.

Cilvēki, kas nepārtraukti aug – akromegālijas pacienti (+VIDEO)

03/12/2020

Palielināts žoklis, deguns, lūpas, palielinās pirkstu, plaukstu un pēdu izmērs. Šie ārējie simptomi raksturo akromegāliju – retu, lēni progresējošu un grūti diagnosticējamu slimību, kuru izraisa pastiprināta augšanas hormona veidošanās. Šī slimība ietekmē ne tikai cilvēka ārējo izskatu, bet arī iekšējo orgānu sistēmas, kas var būt ārkārtīgi bīstami cilvēku veselībai un pat dzīvībai. Laicīgi slimību diagnosticējot un uzsākot ārstēšanu ir iespējams manāmi uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti. Taču akromegāliju atklāt nav vienkārši – simptomi īsā laika posmā nav viegli pamanāmi, un ārsti ne vienmēr ir spējīgi to laicīgi identificēt un ārstēt.

Statistikas dati liecina, ka ar akromegāliju ik gadu no jauna saslimst aptuveni 4,7 cilvēki no miljona. ¹Akromegālijas biežākais cēlonis ir labdabīgs audzējs galvas smadzenēs – hipofīzē, kas atbildīga arī par augšanas hormona veidošanu. Līdz pubertātes posmam, kad skeleta kauli aug un augšanas hormona līmenis ir pārāk liels, cilvēks proporcionāli izaug garāks. Savukārt pieaugušajiem šī hormona pārbagātība ietekmē tikai mīkstos audus, vairāk mainot ārējo izskatu.

Video

Saslimstību ar akromegāliju var konstatēt pēc vairākām pazīmēm. Pamanāmākās ir ārējās izmaiņas. Pacientam ilgākā laika posmā palielinās deguns, lūpas un mēle; kļūst rupjāki sejas vaibsti un tādējādi cilvēks var izskatīties vecāks kā viņš ir; āda ir izteikti biezāka; ir izvirzīts un palielināts apakšžoklis, par ko liecina nepareizs zobu sakodiens; palielinās pirkstu, plaukstu un pēdu izmērs un tās, neatkarīgi no uztraukuma vai laikapstākļiem, pastāvīgi svīst. Plaukstu un pēdu izmēru palielinājumu īpaši var novērot, ja regulāri jāpalielina gredzeni, vai cimdi un apavi jāmaina uz lielāku izmēru. Pacientu balss tembrs paliek izteikti rupjāks un vīrišķīgāks, ir novērojama skaļa un intensīva krākšana, kuras laikā ir pauzes elpošanā un parādās smakšanas sajūta. Paralēli šīm pazīmēm, slimības progresēšanas gadījumā, iespējams, ir novērojamas arī galvassāpes, menstruālā cikla traucējumi un sāpes locītavās. Diemžēl ārsti nereti akromegālijai raksturīgās iezīmes saista ar citām kaitēm, vidēji paejot 5 gadiem, līdz cilvēks saņem pareizo diagnozi.²

Visbiežāk pašiem un līdzcilvēkiem, izmaiņas kolēģa, drauga vai ģimenes locekļa izskatā ir grūtāk pamanīt, jo tās notiek vairāku gadu gaitā, tāpēc apkārtējie pie tām pierod un neuzskata par kaut ko neparastu. Cilvēkiem, kuri pacientu sen nav redzējuši, akromegālijai raksturīgās izmaiņas ārējā izskatā var būt uzkrītošākas. Tās var ievērot apskatot cilvēka bildes, kas uzņemtas pirms vairākiem gadiem. Pastāv uzskats, ka akromegālijas pacienti ar laiku vairs nav līdzīgi sev vai saviem tuviniekiem, bet kļūst līdzīgi cits citam. Ja pēdējā laikā ir novērotas kādas no šīm pazīmēm, tad nekavējoties ir jāvēršas pie ģimenes ārsta, kas nepieciešamības gadījumā pacientu nosūtīs pie endokrinologa slimības izmeklēšanai.

Endokrinoloģe, Latvijas Endokrinologu asociācijas priekšsēdētāja Dr. Una Gailiša norāda, ka laicīgi saņemot palīdzību, akromegālijas pacientu dzīves kvalitāti iespējams vērā ņemami uzlabot: “Akromegālija ir ārstējama slimība. Pieejamas dažādas metodes – injekcijas, tablešu terapija, staru terapija un neiroķirurģija. Speciālists piemeklē katra pacienta veselības stāvoklim piemērotāko ārstēšanas metodi. Ārstēšanas mērķis ir augšanas hormona normalizēšana asinīs, lai novērstu slimības izraisītās komplikācijas. Veicot regulāru izmeklēšanu un akromegāliju ārstējot, pacientu dzīves kvalitāte uzlabojas – samazinās plaukstu svīšana, galvas un locītavu sāpes, kā arī uzlabojas ādas stāvoklis. Turklāt laicīga diagnoze un ārstēšanas uzsākšana aizkavē pacienta sirds un asinsvadu sistēmas bojājumus, mazina sirds nepietiekamības risku un kambaru palielināšanos, kā arī samazina asinsspiedienu. Dzīves ilgums pacientiem, kas ārstējas, ir tāds pats, kā tiem, kurus šī slimība nekad nav skārusi.”

Akromegālijas galvenās pazīmes:

Pieres, deguna un zoda palielināšanās ar izteiktām sakodiena izmaiņām, parādās spraugas starp zobiem un palielinās mēle
Plaukstu, pēdu un galvas izmēra palielināšanās
Galvassāpes
Redzes lauka defekti
Pārmērīga svīšana
Sirds un aknu palielināšanās
Resnās zarnas polipi jeb izaugumi zarnu gļotādā

Avoti:

¹https://acromegaly.org/en/23-what-is-acromegaly

²Lavrentaki A, et al. Pituitary 2017;20:4–9;

Covid-19 atklāj vēl 930 cilvēkiem, bet 11 sasirgušie miruši

03/12/2020

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 930 Covid-19 gadījumi, savukārt 11 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Šis ir līdz šim lielākais vienā diennaktī atklāto Covid-19 gadījumu skaits.

Trīs no mirušajām personām bijušas vecumā no 55 līdz 65 gadiem, piecas no – 65 līdz 75 gadiem, bet vēl trīs – no 75 līdz 90 gadiem. Kopumā līdz šim Latvijā mirušas 235 ar jauno koronavīrusu inficētas personas.

Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 8670 Covid-19 testi, no kuriem pozitīvi bijuši 10,7%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Latvijā līdz šim ar Covid-19 saslimušas 19 307 personas, bet kopš vakardienas izveseļojušās vēl 25 personas, tādējādi uz 3.decembri, atbilstoši SPKC apkopotajai informācijai, izveseļojušies bija 1848 cilvēki. Aktīva inficēšanās ar Covid-19 Latvijā patlaban ir 17 224 cilvēkiem.

Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati liecina, ka pagājušajā diennaktī stacionēti 92 Covid-19 pacienti, no kuriem trīs ir pārvesti no citām ārstniecības iestādēm. Kopumā stacionāros ārstējas 552 pacienti, no kuriem 503 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 49 – ar smagu slimības gaitu.

Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīts 51 pacients, tostarp arī trīs pārvestie. Kopumā līdz šim stacionārus pametuši 1485 Covid-19 pacienti.

Aicina sarūpēt Ziemassvētku dāvanas bērniem – bēgļiem

03/12/2020

Sabiedrības integrācijas fonds sadarbībā ar kustību “Gribu palīdzēt bēgļiem” un Latvijas Sarkanais Krusts jau piekto gadu aicina sabiedrību iepriecināt Latvijā dzīvojošos bēgļu un patvēruma meklētāju bērnus ar Ziemassvētku dāvanām. Šogad plānots sagādāt dāvanas bērniem no Afganistānas, Baltkrievijas, Irākas, Krievijas, Sīrijas un Turcijas.*

Zahidam (14 gadi), kā jau daudziem viņa vecuma jauniešiem, ļoti patīk spēlēt futbolu. Kad viņam bija tikai 12 gadi, viņš ieradās Latvijā kopā ar tēti no Afganistānas, bēgot no iesaukšanas karadienastā. Tēvs vēlējās paglābt savu dēlu no kara, meklējot drošu un bērnam saudzīgu vidi. Dzimtenē palika Zahida mamma un māsas, kuras viņš ļoti mīl un vēlas atkal satikt. Zahids mācās vidusskolā Rīgā un brīvi pārvalda latviešu valodu.

Ļena (8 gadi), Igors (4 gadi) un Aleksandrs (3 gadi) Latvijā ieradās kopā ar vecākiem no Krievijas, kur viņu ģimene tika vajāta reliģiskās pārliecības dēļ. Iegūstot mājas Latvijā, Ļena sāka mācīties skolā un ātri apgūt latviešu valodu, bet brāļi tikmēr ar prieku uzsākuši gaitas vietējā bērnudārzā. Latvijā neatsveramu palīdzību sniedza arī vietējā reliģiskā kopiena, palīdzot iedzīvoties.

Alarai (16 gadi) un Asli (9 gadi) patīk mācīties un padodas ļoti ātri apgūt jaunas zināšanas. Viņas kopā ar mammu un tēti ieradās Latvijā no Turcijas, bēgot no pastāvošās varas veiktās vardarbības, tostarp pret mierīgajiem valsts iedzīvotājiem. Ģimene ir labi iejutusies Latvijā un aktīvi piedalās dažādos pasākumos, kurus organizē gan skola, gan Latvijas Sarkanais Krusts un kustība “Gribu palīdzēt bēgļiem”.

Tie ir daži no bērnu stāstiem, kuri nonākuši Latvijā un veido šeit savu dzīvi. Kā norāda labdarības akcijas organizatori, mērķis ir radīt svētku sajūtu bērniem, kuri šos svētkus svin sev varbūt vēl ne tik pazīstamā vidē. “Vēlamies iepriecināt un iedrošināt bērnus, kuri savā īsajā mūžā, iespējams, piedzīvojuši vairāk nekā lielākā daļa no mums – pieaugušajiem un, neskatoties uz pārdzīvoto, saglabājuši savu prieku un sajūsmu par brīnumu. Turklāt šī ir lieliska iespēja mums dalīties ar savu kultūru un Ziemassvētku svinēšanas tradīcijām,” skaidro Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

Labdarības akcija norisināsies līdz 16.decembrim. Bērni dāvanās visvairāk priecāsies saņemt spēles, grāmatas, rotaļlietas, lelles, siltas drēbes, zīmuļus un flomāsterus, saldumus un sporta piederumus. Plašāka informācija par dāvanu nodošanu, ievērojot valstī noteiktos drošības pasākumus, meklējama Sabiedrības integrācijas fonda mājaslapā.

*Bērnu vārdi mainīti

Bērns apgūst svešvalodu – kas jāņem vērā dažādās vecuma grupās?

03/12/2020

Bērni svešvalodu agrā vecumā apgūst ļoti viegli un intuitīvi – bez apzinātas mācīšanās, kā tas ir ar pieaugušajiem un pusaudžiem. Jaunas valodas apguvi bērns var sākt jau trīs gadu vecumā un pat agrāk. Tiesa, strādājot ar bērniem jebkurā vecumā, svarīgi pielāgot mācību procesu bērna vecumam īpatnībām. Piemēram, pirmskolas vecumā valodas apguvei jānotiek ar dažādu spēļu palīdzību, savukārt vecāki bērni jaunus vārdiņus un teikuma konstrukcijas labi apgūst grupu darbā vai sarunās pāros.

Valodas apguve 3-5 gadu vecumā

Trīs līdz piecus gadus veciem bērniem, uzsākot mācīties svešvalodu, svarīgi apgūt pamatjēdzienus un vārdiņus, atbilstoši tam vārdu krājumam, ko viņi zina arī savā dzimtajā valodā. Mazi bērni jaunu informāciju vislabāk apgūst, to saņemot sev pazīstamā veidā, piemēram, ar spēļu, rotaļu un dziesmu palīdzību.

Bērniem šajā vecumā vēl grūti noturēt uzmanību vienai nodarbei, tāpēc mācību procesam jābūt saistītam ar aktivitātēm, ko bērns šajā vecumā parasti darītu pats sava prieka pēc, jo tā mācības viņu mazāk nogurdinās un būs vieglāk noturēt viņa uzmanību, skaidro valdu centra “Berlitz” pārstāve Sandra Gnevosa.

“Gramatikas, likumu un definīciju skaidrošana diez vai dos pozitīvu rezultātu, tā vietā jāizmanto atmiņa, asociācijas, spēles, atraktīvi mācību atribūti. Mācībām jābūt vieglām un iesaistošām. Uzdevumus un vingrinājumus ieteicams kombinēt, lai viena aktivitāte nebūtu ilgāka par trīs līdz piecām minūtēm. Zīmēšana, dziesma, saruna un atkal dziesma – svarīgi, lai aktivitātes rada labu ritmu un neļauj bērnam garlaikoties,” iesaka “Berlitz” pārstāve.

Back to school. Happy smiling student draws at the Desk. A schoolboy solves his homework. A boy from elementary school.

Nodarbības vecumā no 5 līdz 7 gadiem

Līdzīgi kā pavisam maziem bērniem, arī šajā vecumā bērniem ir ļoti atšķirīgs zināšanu līmenis un rakstītprasme, tāpēc joprojām labākie instrumenti svešvalodas apguvē ir īsi stāstiņi, rotaļas un spēles. Tāpat bērnu šajā vecuma grupā var sākt iepazīstināt ar apgūstamajai svešvalodai raksturīgajām skaņām un izrunu, taču tas jādara jautrā un aizraujošā veidā.

“Lieliski, ja jaunu vārdiņu apguvi var apvienot ar īsiem stāstiem, spēlēm un vienlaikus attīstīt bērna klausīšanās prasmes. Nodarbībām jābūt pēc iespējas dažādām. Tāpat jāatceras, ka bērniem šajā vecumā vēl ir grūti kaut ko mācīties pašiem individuāli, tāpēc ar valodas apguvi saistītās aktivitātes vislabāk īstenot grupā vai pāros. Svarīga ir arī bērnu motivēšanas un atalgošanas sistēma, kā arī ieteicams vairāk koncentrēties uz to, ko bērns saka un dara pareizi, nevis pieļautajām kļūdām. Visu apgūto ar bērnu ir jāizrunā, – tā kā rakstiska pārbaude, kā tas ir vecākiem bērniem, nav iespējama, tas ir vienīgais veids, kā pārliecināties, ka bērns iemācās un saprot,” skaidro “Berlitz” pārstāve.

Darbs ar skolēniem vecumā no 7 līdz 10 gadiem

Bērniem no pirmās līdz ceturtajai klasei, vecumā no 7 līdz 10 gadiem, svešvalodas apguvē ieteicams koncentrēties uz tēmu loku, kuras ir interesantas pašiem bērniem, – tas stimulē gan interesi par mācībām, gan atvieglo tās apguves procesu.

“Šajā vecumā lielāku uzsvaru var likt uz pareizu saziņu svešvalodā, un labs instruments ir darbs grupās, bērniem trenējot saziņas prasmi sarunā vienam ar otru. Nemainīgs izaicinājums ir bērnu ieinteresēt un piesaistīt viņa uzmanību – interesanti fakti par dzīvniekiem, svešām valstīm un tradīcijām. Šajā vecumā par lielisku palīgu valodas apguvē kļūst arī darba lapas un ilustratīvi materiāli, mācību procesā var integrēt interesantus uzdevumus, piemēram, prezentāciju gatavošanu par dažādām tēmām, stāstiņiem par savu ģimeni un interesēm. Galvenais mērķis – audzēt vārdu krājumu, iemācīties maksimāli izmantot jau zināmos vārdus un vairot bērna pārliecību par savām svešvalodas zināšanām,” skaidro “Berlitz” pārstāve.

6 pārtikas produkti tavas imunsistēmas uzlabošanai!

02/12/2020

Par imūnsistēmu cilvēka organismā lielā mērā ir atbildīgs zarnu trakts un tajā dzīvojošie mikroorganismi jeb zarnu mikroflora, kas apgādā organismu ar tam nepieciešamajām uzturvielām. Taču, lai tas spētu pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas un cilvēka imunitāte būtu spēcīga, tajā mītošajām labajām un sliktajām baktērijām jābūt līdzsvarā. Vairāk par to, kāda ir labo baktēriju loma un kā tās pietiekamā daudzumā uzņemt, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite, “Gada farmaceite 2020” Mārīte Šukele.

“Labās baktērijas sašķeļ un palīdz labāk absorbēt pārtikas vielas, tās ir arī atbildīgas par imūnšūnu nobriešanu, sintezē vitamīnus un neaizstājamās aminoskābes, atvieglo dzelzs un D vitamīna uzsūkšanos, piedalās antivielu veidošanā, kas cīnās ar infekciju izraisītājiem. Tāpēc ir svarīgi uzlabot zarnu mikrofloru, lai nodrošinātu labo baktēriju pārsvaru, un to ir iespējams panākt ar daudzveidīgu, sabalansētu, vitamīniem un šķiedrvielām bagātu uzturu,” stāsta farmaceite Mārīte Šukele.

Fermentēti produkti – probiotiku avots

Probiotikas, kas satur dzīvotspējīgas labvēlīgās baktērijas, iespējams uzņemt ar uzturu, iekļaujot tajā, piemēram, fermentētus produktus. Fermentācijas jeb latviešiem labāk zināmo procesu – skābēšanas un raudzēšanas laikā notiek kontrolēta mikroorganismu augšana, tādējādi arī rodas probiotikas. Šis process ne tikai maina produkta garšu un smaržu, bet arī palielina uzturvērtību kvalitāti. Turklāt skābētie un raudzētie produkti ir bagātīgs enzīmu avots, savukārt enzīmi ir nepieciešami, lai sagremotu, absorbētu un izmantotu ar ēdienu uzņemtas uzturvielas.

6 fermentēti produkti zarnu labsajūtai:

#1 Skābēti gurķi un kāposti – lielisks veselīgo probiotisko baktēriju avots, turklāt Latvijā viegli pieejams. To fermentācijas procesā tiek izmantotas pašu gurķu un kāpostu pienskābes baktērijas, kas padara tos skābus, bet ar uzturu tās nonāk mūsu organismā. Papildus savām probiotiskajām īpašībām tie ir arī bagātīgs šķiedrvielu avots. Skābie kāposti ir bagātīga vitamīnu krātuve, tie satur B1, B2, B3, B6, K, U, A un lielā daudzumā C vitamīnu.

#2 Jogurts, kefīrs, rūgušpiens, lacto un citi raudzēti piena dzērieni. Jogurts tiek ražots no piena, ko fermentējušas labvēlīgās baktērijas, galvenokārt pienskābes un bifidobaktērijas. Īpaši ieteicams ir kefīrs, jo tas satur vairākus baktēriju celmus. Tajā esošā pienskābe kuņģa un zarnu traktā novērš pūšanas procesus un pasargā organismu no nevēlamu vielmaiņas produktu uzkrāšanās, kas var izraisīt slimības. Kefīrs satur arī ievērojamu daudzumu oligosaharīdu, kas baro labās baktērijas.

#3 Fermentēti sojas pupiņu izstrādājumi – tempe, miso pasta, natto un citi izstrādājumi, kas raudzēti ar baktēriju kultūrām. Tempe radies Indonēzijā un augstā olbaltumvielu satura dēļ kļuvis populārs visā pasaulē kā gaļas aizvietotājs. Miso tiek raudzēts ar īpašu sēnīti, un tieši fermentācijas dēļ augu olbaltumvielas kļūst viegli sagremojamas. Šī pasta visbiežāk tiek izmantota Japānā populārajās miso zupās.

#4 Kimči – pikanta, asa korejiešu ēdienu piedeva, kuras pamatā ir skābēti kāposti vai citi fermentēti dārzeņi un pikanti garšaugi.

#5 Kombuča – fermentēts melnās vai zaļās tējas dzēriens. Tautā to dēvē par tējas sēni, bet patiesībā tā ir simbiotiska baktēriju un raugu kultūra, kas sadarbības ceļā baro viena otru. Tējas sēnes uzlējums satur organiskās skābes (etiķskābi, ābolskābi, skābeņskābi, pienskābi), vitamīnus (askorbīnskābi, B grupas vitamīnus, D vitamīnu). Turklāt to mājas apstākļos var pagatavot ikviens.

#6 Sieri – jāņem gan vērā, ka, lai arī lielākā daļa sieru ir fermentēti, ne visi satur probiotikas. Labvēlīgās baktērijas nogatavināšanas procesā izdzīvo, piemēram, mocarellā, brī un kamambēra veida sieros.

“Jāņem gan vērā, ka, lai uzsāktu fermentētu produktu lietošanu uzturā, organisms pie tiem ir jāpieradina pakāpeniski. Vislabāk sākumā šos produktus ēdienkartē iekļaut mazās devās, jo izjauktas mikrofloras gadījumā tie var izraisīt vēdera uzpūšanos, caureju, spazmas un citas problēmas,” brīdina farmaceite Mārīte Šukele.

Labo baktēriju barības vielas – prebiotikas

Lai labās baktērijas augtu un vairotos, tām nepieciešamas barības vielas. Par pārtiku zarnu mikroflorai kalpo prebiotikas. Prebiotikas ir augu šķiedrās, piemēram, banānos, svaigās cigoriņa saknēs, svaigos topinambūros, ķiplokos, puravos, sparģeļos, svaigos un ceptos sīpolos, kā arī kefīrā un sierā.

Nedrīkst aizmirst arī par šķiedrvielām

Šķiedrvielas ir nepieciešamas vēdera labsajūtai, jo, lai arī tām nav uzturvērtības, tās palielina uzņemto pārtikas daudzumu, nepalielinot kaloriju skaitu. Piemēram, bagātīgs šķiedrvielu avots, kas uzlabo gremošanas sistēmas darbību un cīnās ar aizcietējumiem, ir auzu un kviešu klijas, dārzeņi, dīgsti, dažādi zaļumi, augļi un ogas. Ieteicami arī vērtīgie tauki, ko satur zivis, avokado un olīveļļa.

Tests: Kāds ir tavs patiesais vecums?

02/12/2020

Vai jūs joprojām mācāties skolā, bet jūtaties kā daudz vecāks par saviem vienaudžiem? Vai esat tikko svinējis savu dzimšanas dienu, bet jums šķiet, ka jums joprojām ir 20 gadi?

Ļoti bieži mūsu bioloģiskais vecums atšķiras no emocionālā. Šis tests parādīs, ka pase, iespējams, jums melo. Nebaidieties no lieliem vai maziem skaitļiem – tie tikai parāda jūsu pasaules uztveri, nevis jūsu IQ.

Tests:

Noteikumi – Saskaitiet skaitļus, kas parādīti četrās opcijās, un saskaitiet to summu.

10. Izvēlieties krāsu grupu, kas jūs visvairāk uzrunā.

9. Kuru ēdienu jūs vēlētos ēst tieši tagad?

8. Par ko tu sapņo? (mīlestība, atzinība, nauda, liela ģimene)

7. Kāds ir jūsu iecienītākais filmas žanrs? (mulfilmas, drāma, komēdija, dokumentālās)

6. Kuru jaunu prasmi jūs vēlētos apgūt? (mācīties valodas, sportot, finanses, mākslu)

5. Kura jums ir visnepatīkamākā situācija? (strīdi, kauns, bezkaunība, sevis noniecināšana)

4. Kā jūs svinat savu dzimšanas dienu? (mājās, klubā, neatzīmējat, ar tuvākajiem cilvēkiem)

3. Padomājiet par savu nākotni. Ko tu jūti? (prieku, apjukumu, bailes, skumjas)

2. Kura ir ideāla vieta atvaļinājumam?

1. Ko jūs vispirms redzat šajā attēlā?

1. Kauss.

2. Sieviete stāv pie durvīm.

3. Divi vīrieši dzied.

4.Vecā pāra sejas profilā.

Rezultāti:

10-19 punkti: 9 gadus vecs. Jūs sirdī esat bērns. Tu esi enerģisks, par visu interesējies un atvērts. Jūs emocionāli reaģējat uz katru dzīves notikumu, un jums ir vajadzīgi cilvēki, ar kuriem ar to visu dalīties.

20-29 punkti: 15-19 gadus vecs. Pusaudžu dvēsele, kas meklē jaunas emocijas. Jūs vēlaties sacelties, iekarot pasauli un izpētīt sevi un apkārtējos cilvēkus. Šis ir periods, kad vēlaties atrast savu vietu pasaulē.

30-33 punkti: 20-29 gadus vecs. Tas ir lielisks vecums, kad veidojas jūsu personība. Jūs vienmēr zināt, ko darīt, bet arī lieliski atceraties, kā izklaidēties.

34-37 punkti: 29-55 gadi. Jūsu domu līmenis ir pusmūža. Jūs zināt, ka katrai darbībai ir savas sekas, un jūs neļaujat emocijām valdīt pār jūsu prātu. Tas ir liels intelektuālās darbības un pašrealizācijas vecums.

38-40 punkti: 55 un vecāki. Stabilitātes laikmets, kad tu nevienam neko nepierādi un zini, kā dzīvot sev. Jūs nevalkājat masku un vienmēr paliekat paši. Šāda filozofiska attieksme attur jūs no nevēlamām domām un kompleksiem.

Kas cieš no plaušu vēža un kā to ārstē?

02/12/2020

Ar plaušu vēzi mūsdienās saslimst arvien vairāk cilvēku, taču modernas ārstēšanas iespējas ļauj ievērojami pagarināt pacienta dzīves ilgumu. Ar mērķi sniegt Latvijas iedzīvotājiem saprotamu un zinātniski pamatotu informāciju par plaušu vēzi, ir izstrādāta mājaslapa www.plausuvezis.lv. Par nesmēķēšanas nozīmi, plaušu vēža izplatību pēc dzimumu sadalījuma, kā arī par tā ārstēšanas metodēm sarunā ar dr. Intu Siliņu, RAKUS Torakālās ķirurģijas un invazīvās pneimonoloģijas klīnikas vadītāju, Latvijas Torakālo ķirurgu biedrības valdes locekli.

Cik liela ir plaušu vēža pacientu daļa, kas nekad nav smēķējusi? Un vai sievietes saslimst ar plaušu vēzi tikpat bieži kā vīrieši?

Šeit mums jārunā par plaušu vēža dažādiem apakštipiem. Klīniski ir divas lielas grupas: nesīkšūnu plaušu vēzis, kas ir aptuveni 85% no gadījumiem, un sīkšūnu plaušu vēzis. Savukārt no nesīkšūnu vēža veidiem biežākie ir adenokarcinoma un plakanšūnu vēzis. Pie tam adenokarcinomu skaits pieaug un daudzās valstīs, tostarp arī Latvijā, tās ir pirmajā vietā starp visiem plaušu vēža apakštipiem izplatības ziņā. Un tieši šim apakštipam, adenokarcenomai, nav tik liela korelācija ar smēķēšanu – līdz pat trešdaļai pacientu nav nekad smēķējuši. Šis apakštips ir biežāk sastopamais sievietēm un diemžēl arvien jaunākiem pacientiem. Savukārt pārējie apakštipi, jo īpaši gan sīkšūnu, gan plakanšūnu vēzis, ir raksturīgi smēķētājiem vai iepriekš smēķējušiem pacientiem. Tie daudz biežāk skar tieši vīriešus.

Cik bieži galvenā ārstēšanas metode ir ķirurģiska? Cik daudz operāciju saistībā ar veidojumiem plaušās pašlaik tiek veikts jūsu klīnikā?

Pirmās un otrās stadijas audzējiem galvenā ārstēšanas metode ir ķirurģiska. Kopumā plaušu vēža pacientiem ir ļoti svarīga multidisciplināra pieeja. Mūsu klīnikā ik gadu aptuveni 600 pacientiem tiek veiktas plaušu operācijas, un aptuveni divas trešdaļas no tām ir pacientiem ar onkoloģiskām saslimšanām. Starp šiem onkoloģiskajiem pacientiem ir gan plaušu vēzis, gan metastātiski audzēji, gan videnes audzēji, gan labdabīgi audzēji, kas ne vienmēr uzreiz ir atšķirami. Runājot tieši par primāru plaušu vēzi, mūsu klīnikā tiek operēti aptuveni 200 pacienti gadā. Tā ir aptuveni viena piektā daļa no Latvijā ik gadu jaunatklātajiem plaušu vēža gadījumiem.

Kā uzlabojušās ķirurģiskās ārstēšanas iespējas, kā arī staru un medikamentozās terapijas?

Vēlreiz jāuzsver, ka plaušu vēža ārstēšanai ļoti svarīga ir multidisciplināra pieeja. Runājot tieši par ķirurģiju, mēs arvien biežāk operācijas veicam ar mazinvazīvu pieeju, izmantojot video asistētu torakoskopiju (VATS). Šī mazinvazīvā ķirurģija ieņem aizvien lielāku lomu plaušu vēža ārstēšanā, jau šobrīd vairāk nekā puse pacientu ar plaušu vēzi tiek operēti ar šādu pieeju. Priecē arī tas, ka ir sākta jaunāku medikamentu kompensācija ķīmijterapijai, respektīvi, mērķterapijas preperātiem un arī imūnterapijai. Imūnterapija ir devusi cerību arī tādiem pacientiem, kuriem jau ir vēlīna audzēja stadija vai pat recidīvi, uz ilgāku dzīvi. Ne vienmēr imūnterapija var slimību izārstēt, bet tā var slimību piebremzēt vai apturēt tās progresēšanu un izplatīšanos. Arī staru terapija ir attīstījusies. Īpaši, ja mēs runājam par stereotaktisko staru terapiju, kura nodrošina lielu jonizējošā starojuma devu precīzi audzējā un ļauj izārstēt neliela apjoma audzējus, neradot staru terapijas komplikācijas blakus esošajos veselajos orgānos. Šīs metodes ir arvien precīzākas, un ir iespēja tās vairāk kombinēt ar citām metodēm. Kā arī gadījumos, kad ķirurģiskai ārstēšanai ir pārāk liels risks, dažkārt šī metode var pat aizstāt ķiruģisko terapiju.

Vai, jūsuprāt, ir iespējams uzlabot plaušu vēža diagnostiku Latvijā? Ar kādām metodēm to būtu iespējams uzlabot un kas ir nepieciešams, lai tās ieviestu?

Vienmēr visu var un vajag uzlabot. Iespējams, ir vērts runāt par to, kā pietrūkst. Mums jāsaprot, ka ne vienmēr veidojums plaušās ir skaidri atpazīstams. Ļoti svarīga ir veidojuma histoloģiska verifikācija, veicot tā biopsiju. Ne vienmēr ar parasto fibrobronhoskopiju, kas ir visbiežākais veids biopsijas materiālu iegūšanai, perifēri lokalizēti audzēji ir sasniedzami. Viena no metodēm, kas to varētu uzlabot un uz kuru mēs jau ilgu laiku ļoti ceram – ir tā saucamā navigācijas bronhoskopija. Tā ir speciāla sistēma, kas ļauj daudz precīzāk navigēt bronhoskopu un nokļūt līdz vajadzīgajai vietai, neredzot pašu veidojumu, lai veiktu tā precīzu biopsiju un iegūtu diagnozi.

Tāpat ļoti svarīga ir audzēja stadijas noteikšana. Šajā jomā daudz kas mums jau ir. Mēs varam veikt PET/CT izmeklējumus, kas ļauj mums daudz precīzāk un mērķtiecīgāk plānot invazīvus izmeklējumus, lai precizētu audzēja stadiju. Tas, savukārt, ļauj noteikt pareizu audzēja stadiju un izvēlēties adekvātāko terapijas taktiku. Jāpiemin arī endobronhiālā ultraskaņas metode (EBUS). Bronhoskopijas laikā ar ultraskaņas palīdzību mēs varam lokalizēt videnes limfmezglus vai veidojumus un veikt to transbronhiālu biopsiju.

Vēl jāpiemin plaušu vēža skrīninga programmas. Plaušu vēža specifika ir tāda, ka slimība sākotnēji bieži vien neizraisa nekādus simptomus, tādēļ tas ir grūti atklājams. Šī iemesla dēļ vairumā gadījumu plaušu vēzi atklāj jau vēlīnā stadijā. Plaušu vēža skrīninga programmas ar zemas devas datortomogrāfijas izmeklējumiem nav plaši akceptētas un visaptverošas nevienā pasaules valstī, jo tās prasa lielu finansējumu, un tās var darboties tikai ar pilnīgu valsts atbalstu.

Kā jūs vērtējat zaļā koridora radītās iespējas pacientiem ar plaušu vēzi? Kā zaļā koridora ieviešana ir mainījusi ārstēšanas iespējas pacientiem ar iepriekš atklātu onkoloģisku saslimšanu?

Apsveicama ir jebkura iespēja ātrāk veikt padziļinātus izmeklējumus pacientiem ar aizdomām par plaušu vēzi. Zaļais koridors vairāk attiecas uz pirmreizējiem pacientiem, kuriem diagnozes vēl nav, un tā vēl ir jāuzstāda. Diemžēl tas neietkmē tos, kam plaušu vēža diagnoze jau ir zināma un ārstēšana uzsākta, taču arī šiem pacientiem ir ļoti būtiski veikt dinamisku novērošanu. Ļoti svarīga ir pieejamība izmeklējumiem. Plaušu vēzis var dot metastāzes, tas var recidivēt jeb atkārtoties. Diemžēl šie pacienti jau vairs neatbilst zaļajam koridoram.

Ņemot vērā, ka bieži vien plaušu vēzis tiek diagnosticēts vēlīnā stadijā, kad slimību nav iespējams pilnīgi ārstēt, kā jūs iesakāt rīkoties pacientiem, kuri ir nonākuši šādā situācijā?

Tiem pacientiem, kuriem diemžēl plaušu vēzis jau ir vēlīnā stadijā, nevajadzētu zaudēt cerību. Nedrīkst paļauties uz paramedicīnisku, reizēm pat šarlatānisku padomu uzklausīšanu. Nesakatoties uz to, ka kopējā prognoze nav laba, modernā ķīmijterapija un imūnterapija nepārtraukti attīstās, un tas savukārt dod arvien lielāku cerību apturēt slimību.

Noguruma sajūta ir uzveicama jeb 7 padomi, kā tikt galā ar pagurumu

02/12/2020

„Noguruma sajūta ir uzveicama. Jāmeklē pareizākais ceļš, kā uzlādēt sava organisma baterijas!” saka „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.

Tumšā gadalaika un ikdienas nestabilitātes radītajam pagurumam raksturīgais enerģijas trūkums izpaužas kā nogurums, miegainība vai apātija. Papildus minētajam var būt arī depresija un motivācijas zudums. Nogurums ir normāla organisma atbildes reakcija uz paaugstinātu stresa līmeni, miega trūkumu, pārslodzi darbā vai studijās, vitamīnu un minerālvielu trūkumu un mazkustīgu dzīvesveidu.

Pievērs uzmanību vitamīniem un minerālvielām

Rudenī un ziemā aptrūkstas D vitamīns, tādēļ no oktobra līdz martam jālieto uztura bagātinātāji ar šo vitamīnu. Trūkst citi vitamīni un minerālvielas, kuras vasarā saņemam no svaigiem dārzeņiem, ogām un augļiem.

Aicini talkā miega peli

Labs miegs naktī samazina nogurumu un miegainību dienā. Pieaugušam cilvēkam vidēji nepieciešams gulēt septiņas līdz deviņas stundas. Emocionāls stress, hroniskas sāpes, alerģija, alkohols, svīšana naktī un mobilo ierīču, datoru un televizora skatīšanās tieši pirms gulētiešanas samazina miega kvalitāti. Dienā, ja tas iespējams, tad 10 minūšu snauda ir pietiekama labam enerģijas lādiņam. Tomēr ir jāievēro, ka tā nedrīkst būt ilgāka par 30 minūtēm, citādi var būt grūtības ar iemigšanu vakarā.

Neaizmirsti par kustībām

Lai arī kustības un sports nenāk ne prātā, kad esi noguris, ir daudz pētījumu, kas pierāda, ka tieši fiziskās aktivitātes paaugstina enerģijas līmeni un vienmēr ir bijušas cieši saistītas ar dzīves sparu un vispārējo dzīves kvalitāti. Izvingrojoties uzlabojas sirdsdarbība, efektīvāk strādā plaušas un muskuļi, kas kopumā dod vairāk enerģijas jebkurai veicamajai aktivitātei. Interesanti, ka joga ir īpaši efektīvs enerģijas gūšanas veids, kas ļauj izjuta vairāk enerģijas, domāšanas spēju uzlabošanos un augstāku pašapziņu.

Dzer vairāk šķidruma

Dehidratācija jeb nepietiekams uzņemtā ūdens daudzums pavājina cilvēka darbaspējas, mazina modrību un pasliktina koncentrēšanās spējas. Pieaugušam cilvēkam dienā būtu vēlams uzņemt 1,5 – 2 l ūdens, ņemot vērā, ka kafija, tēja, alkohols veicina ūdens izvadi no organisma, tāpēc, jo vairāk šo dzērienu tiek lietots, jo vairāk arī pa dienu jāizdzer ūdens.

Atceries par labajiem taukiem

Omega-3 taukskābes uzlabo gan koncentrēšanās spējas, gan arī var mazināt nogurumu. Pētījumā Itālijā tā dalībniekiem, kuri katru dienu lietoja pa vienai zivju eļļas kapsulai 21 dienu pēc kārtas, novēroja ātrāku atbildes reakciju, kā arī, viņi atzina, ka jūtas enerģiskāki.

Lūko, ko liec vēderā

Biežas ēdienreizes ar mazām porcijām palīdz uzturēt vienmērīgu cukura līmeni asinīs, kas nodrošina organismu ar tam nepieciešamo enerģiju visas dienas garumā. Ieteicams dienā ievērot pat piecas līdz sešas ēdienreizes.

Taujā pēc padoma aptiekā

Aptiekās var iegādāties dažādus vitamīnu un minerālvielu kompleksus, taču, papildus enerģiju dos tie, kuru sastāvā ir koenzīms Q10, žeņšeņs un aminoskābes. Koenzīms Q10 atrodas cilvēka šūnu mitohondrijos, kas nodrošina šūnu apgādi ar enerģiju, kas nepieciešama to dzīvības procesiem. Organismā koenzīms Q10 tiek sintezēts aknās, bet pēc 25 gadu vecuma tā produkcija sāk samazināties, tādēļ to var uzņemt ar uztura bagātinātājiem. Žeņšeņs ir ārstniecības augs, kam piemīt izteikta tonizējoša darbība, bet no aminoskābēm tiek sintezētas olbaltumvielas, kas, savukārt, ir galvenais cilvēka organisma “būvmateriāls”.

Ja nogurums neatkāpjas

Konsultējies ar ārstu, jo hronisks nespēks var liecināt arī par kādu nopietnāku saslimšanu, piemēram, diabētu, sirds vai vairogdziedzera slimību, anēmiju, miega apnoju. Arī medikamenti var izraisīt nogurumu, piemēram, dažas zāles asinsspiediena normalizēšanai, antihistamīni, diurētiskie līdzekļi. Saruna ar ārstu var palīdzēt atrast hroniska noguruma cēloņus.

Sulu receptes enerģijai:

2 burkāni, 2 āboli un 2 ēdamkarotes sarīvēta ingvera saknes.
1 apelsīns, 2 burkāni un pus otra krūze sagriezta ananāsa.
2 burkāni, 15 četri tomāti un 2 redīsi.
4 burkāni, 2 seleriju kāti, 1 liels ābols un mazliet citrona sulas.

Uzturs enerģijai:

Āboli, paprika, burkāni, selerija, ananāss, zemenes, gurķi, lasis, olas, pupiņas, spināti, grieķu jogurts, melone, banāni, mandeles, melnā šokolāde, mellenes, avokado, godži ogas…

Attālinātais darbs: Darba tiesības pandēmijas laikā (+VIDEO)

02/12/2020

Rīta panorāmā uzsākusi jaunu sižetu sērijas, kas veltītas darba devēju un darbinieku tiesībām Covid-19 pandēmijas laikā. Strādāšana attālināti, aizsardzības līdzekļu nodrošināšana darbam klātienē, atlaišana, slimības lapas un dīkstāves pabalsti.

Tie ir tikai daži no jautājumiem, kas daudziem rada lielu neskaidrību un par šo visu tuvāko nedēļu laikā jums sniegsim skaidrojumus. Pirmā tēma veltīta attālinātājam darbam. Vai darbinieks pats var izlemt strādāt attālināti? Vai darba devējs var vienpusēji izlemt, ka darbiniekam ir jāstrādā no mājām? Vai darba devējam strādājošais ir jānodrošina ar darbam nepieciešamo aprīkojumu?

Video

Darba dienās tomēr neierobežos veikalu darbalaiku, darbību varēs turpināt arī muzeji (+VIDEO)

02/12/2020

Ārkārtējās situācijas laikā netiks ierobežots veikalu darbalaiks darbadienās un būs atvērti muzeji, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Valsts kanceleja trešdien medijiem izplatīja precizētu informāciju par otrdien valdībā atbalstītajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem ārkārtējās situācijas laikā.

Atšķirībā no iepriekš vēstītā, Valsts kancelejā norādīja, ka visi veikali un tirdzniecības centri neatkarīgi no kopējās tirdzniecības platības darba dienās drīkstēs strādāt ierastajā darbalaikā un to darbība netiks ierobežota no plkst.6 līdz 20, kā tika ziņots otrdien.

Tāpat ārkārtējās situācijas laikā apmeklētājiem būs pieejami muzeji, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Vienlaikus Valsts kancelejā precizēja, ka bērniem skolās sejas maskas būs jānēsā sākot no nākamā gada 4.janvāra, bet no septiņu gadu vecuma sabiedriskajā transportā jau no 7.decembra.

LETA jau vēstīja, ka Ministru kabinets otrdien nolēma Covid-19 izplatības ierobežošanas nolūkos pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 11.janvārim, otrdien pēc valdības sēdes masu mediju pārstāvjus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Līdz ar ārkārtējās situācijas pagarināšanu valdība arī nolēma noteikt vairākus jaunus ierobežojumus, taču ne visus no tiem, kurus bija rosinājis Kariņš.

Video

Stingrāki drošības pasākumi tiks ieviesti izglītības jomā, proti, klātienē mācību process drīkstēs notikt tikai bērnudārzos un 1.-4. klasēs. Skolās būs jānodrošina trīs kvadrātmetru platība vienam skolēnam. No 3.decembra bērnudārzos strādājošajiem visu laiku jānēsā maskas. No 4.janvāra skolās maskas jānēsā gan stundu laikā, gan ārpus mācību procesa gan skolēniem, gan skolotājiem.

Covid-19 ierobežošanai valdība nolēma noteikt pienākumu nēsāt sejas maskas visās iekštelpās, izņemot mājās, tātad tās būs jāvalkā arī darba kolektīvos. No veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) teiktā bija noprotams, ka sejas masku darbā var nevilkt darbinieks, kurš viens pats atrodas kabinetā un tikai laikā, kamēr viņš tur ir viens. Kariņš informēja, ka darba ēdnīcas turpmāk drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

Uzņēmējiem vai ēkas īpašniekiem būs jānodrošina, ka persona, kura nelieto mutes un deguna aizsegu vai lieto to neatbilstošā veidā, neaizsedzot degunu un muti, netiek ielaista iekštelpās un šādām personām netiek sniegti pakalpojumi.

Turpmāk sabiedriskajā transportā un ārpus mājām telpās, kur ir vairāk par vienu cilvēku, visiem būs jānēsā sejas maska. Sejas maskas varēs nenēsāt bērni līdz septiņu gadu vecumam un cilvēki, kuri acīmredzamu funkcionālu traucējumu dēļ tās nevar lietot.

Iepriekš bija noteikts, ka sejas maskas drīkst nevalkāt bērni līdz 13 gadu vecumam, bet tagad šis vecums pazemināts. Bērniem no septiņu gadu vecuma mutes un deguna aizsegus sabiedriskajā transportā būs jāsāk lietot no 7.decembra.

Noteikti arī pulcēšanās ierobežojumi, proti, no 3.decembra visā Latvijā ikvienam ikdienas gaitās būs jāievēro “2+2” princips – tātad jāievēro divu metru distance un tikšanās jāierobežo līdz diviem cilvēkiem.

Kariņš uzsvēra, ka tiek aizliegti privāti pasākumi un pulcēšanās, izņemot pasākumus vienas mājsaimniecības ietvaros.

Valdības lēmums paredz – ja nepieciešams nodrošināt personas aprūpi vai ja persona mājsaimniecībā dzīvo viena, pieļaujami apmeklējumi, bet ne vairāk kā divu mājsaimniecību ietvaros.

Līdz 11.janvārim tiks pārtraukta visu kultūrvietu, izstāžu, kā arī gadatirgu, tai skaitā Ziemassvētku tirdziņu darbība. Bibliotēkas drīkstēs klātienē izsniegt grāmatas līdzņemšanai, darboties varēs arī muzeji.

Bērēs un kristībās neatliekamos gadījumos drīkstēs pulcēties ārpus telpām ne vairāk kā desmit cilvēki, ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām, lietojot mutes un deguna aizsegus. Tikmēr reliģiskās darbības vietās vienlaikus drīkstēs atrasties ne vairāk kā 20% no maksimāli pieļaujamā cilvēku skaita.

Ārkārtējā situācijā drīkstēs notikt organizētās sapulces, piketi un gājieni, bet uz tiem varēs pulcēties ne vairāk kā 25 cilvēki, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības – divu metru fizisku distanci un ievērojot organizatora noteiktās prasības.

Lai pasargātu cilvēkus sabiedriskajā transportā, no 7.decembra tajā pasažieru skaits nedrīkstēs pārsniegt 50% no transportlīdzekļa ietilpības. Ja nebūs iespējams kontrolēt pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, tad transporta līdzeklī jābūt norādēm par sēdvietu izmantošanu, nodrošinot fizisko distancēšanos.

Papildu drošībai, lai gan Covid-19 izplatība lielākoties notiek valsts iekšienē un inficēšanās lielā daļā gadījumu nav izsekojama no 7.decembra sāksies stingrāka Latvijā ieceļojušo cilvēku kontrole, lai pārliecinātos par “Covidpass.lv” aizpildīšanu, tā atvieglojot infekcijas izplatības kontroli. Valsts robežsardze to darīs sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policiju.

Ja ārkārtējās situācijas laikā tiks pieņemts lēmums par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – piemērošanu bērnam, tā izpildi atliks līdz ārkārtējās situācijas termiņa beigām. Ārkārtējās situācijas laikā būs apturēta ieslodzīto pārvietošana starp ieslodzījuma vietām.

Kariņš žurnālistiem skaidroja, ka ierobežojumi stāsies spēkā dažādos datumos, lai būtu iespējams tiem sagatavoties praktiski.

Jau ziņots, ka ārkārtējā situācija valstī ir spēkā no 6.novembra.

Vakcinējot 70 līdz 75% Latvijas iedzīvotāju varētu apturēt Covid-19 izplatīšanos!

02/12/2020

Vakcinējot 70 līdz 75% Latvijas iedzīvotāju varētu apturēt Covid-19 izplatīšanos, lai gan ideālā variantā būtu, ja visi Latvijas iedzīvotāji izvēlētos vakcinēties pret Covid-19 vīrusu, šorīt intervijā TV3 raidījumam atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš piebilda, ka pēc epidemiologu aprēķiniem nepieciešams vakcinēt līdz 75% Latvijas iedzīvotāju, lai varētu uzskatīt, ka Covid-19 vīrusa izplatība tiktu apturēta.

“Es saprotu, ka ir daļa sabiedrības, kura varētu atteikties no vakcinācijas, bet es velētos, lai katrs Latvijas iedzīvotājs veiktu vakcināciju, tādējādi vēl vairāk nostiprinātu imunitāti pret vīrusu,” sacīja premjers un piebilda, ka vakcīnu iegādei nauda tiks piešķirta tādā apjomā un tik ilgi, kamēr tas būs neieciešams, jo, lai vakcinētu visus Latvijas iedzīvotājus nepieciešams vismaz 4 miljoni vakcīnu, jo vienam cilvēkam nepieciešamas divas devas.

Lai gan vakcinācija Latvijā varētu sākties janvārī, tas nenozīmē, ka uzreiz tiks atcelti drošības pasākumi, jo pēc viņa domām bez ārkārtējās situācijas statusa atsevišķi drošības pasākumi būs jāievēro līdz vasaras vidum.

Jau ziņots, ka vakcīna pret Covid-19 iedzīvotājiem tiks nodrošināta bez maksas, otrdien pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem uzsvēra Kariņš.

Viņš informēja, ka valdība uzklausīja Veselības ministrijas sagatavoto ziņojumu par vakcinācijas stratēģiju pret Covid-19. Premjera vērtējumā, ziņas par vakcīnu pret Covid-19 ir cerīgas, jo vairāki zāļu ražotāji ir vērsušies Eiropas Zāļu aģentūrā ar piedāvājumu izmantot ražotāju izstrādātās vakcīnas.

Kariņš pieļāva, ka Latvijā vakcinēšana pret Covid-19 varētu sākties janvārī, tomēr prognozējams, ka plašāka vakcinēšana varētu notikt sešus mēnešus pēc pirmo vakcīnu saņemšanas. Viņš uzsvēra, ka valsts iegādāsies šīs vakcīnas un iedzīvotājiem tās nodrošinās bez maksas.

Ministru prezidents aicināja sabiedrību sargāt sevi un apkārtējos līdz brīdim, kad Latvijā būs iespējama plašākas vakcinēšanas iespējas.

Jau ziņots, ka Latvijas iedzīvotāju vakcinēšana pret Covid-19 2021.gadā varētu izmaksāt 26,7 miljonus eiro, aplēsusi Veselības ministrija (VM).

Šīs izmaksas iekļautu samaksu par vakcīnām pret Covid-19, to piegādi, loģistiku un ievadi, un tās plānots segt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem izdevumiem”.

Ministru kabineta ārkārtas sēdē vakar tika izskatīts VM sagatavotais informatīvais ziņojums par vakcinācijas stratēģiju pret Covid-19. Daudzviet Eiropā valstis jau veic pavisam konkrētus vakcinēšanas infrastruktūras sagatavošanas priekšdarbus, lai vakcināciju pret Covid-19 varētu sākt nekavējoties, līdz ko tiks dotas atļaujas pirmo vakcīnu lietošanai. No Latvijas VM sniegtās informācijas noprotams, ka praktiskie vakcinēšanas sagatavošanas darbi vēl ir procesā.

Piemēram, VM norāda, ka “nepieciešams risināt” jautājumus saistībā ar iepirkumiem vakcīnu uzglabāšanai un loģistikas pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī vēl esot jāpilnveido jauna funkcionalitāte e-veselībā, lai varētu norādīt, ka cilvēks ir vakcinējies, un varētu izsekot vakcinācijas efektivitātei.

Jau šo ceturtdien skaties “Latvijas Gada auto 2021” rezultātu paziņošanu TV un interneta tiešraidē (+VIDEO)

02/12/2020

Konkursa “Latvijas Gada auto 2021” titula ieguvējs un nomināciju uzvarētāji šogad tiks paziņoti šo ceturtdien (3. decembrī) plkst. 19:00 TV tiešraidē SportaCentrs.com un interneta tiešraidē: Delfi, iAuto, Tvnet.

Konkursa žūrija pēc pirmās kārtas balsojuma finālam izvirzījusi septiņus automobiļus, kuri pretendē uz prestižo titulu “Latvijas Gada auto 2021” (alfabētiskā secībā): “Kia Sorento”, “Peugeot 2008”, “Renault Zoe”, “SEAT Leon”, “Škoda Octavia”, “Toyota Yaris Hybrid” un “Volkswagen ID.3”.

Video

Vēl šodien katram interneta lietotājam ir iespēja piedalīties “Latvijas Gada auto 2021 Tautas simpātija” balsojumā https://gadaauto.iauto.lv un atbalstīt savu favorītu, turklāt starp tā dalībniekiem tiks izlozētas divas balvas – jaunie “Kia Sorento” un “Ford Puma” uz nedēļas nogali ar pilnu degvielas tvertni.

Galerija

Tiešraidē tiks paziņoti arī uzvarētāji šādās papildus nominācijas:

“Latvijas Gada auto 2021 Modernizācija”
“Latvijas Gada auto 2021 Inovācijas balva”
“Latvijas Mazais auto 2021”
“Latvijas Gada auto 2021 Dizaina balva”
“Latvijas Ģimenes Auto 2021”
“Latvijas Sportiskākais auto 2021”
“Latvijas Eko auto 2021”
“4×4 Apvidus Auto 2021”
“Pilsētas apvidus auto 2021”
“Latvijas Premium Auto 2021”
“Latvijas Elektro auto 2021”
“Latvijas Gada auto 2021 Tautas simpātija”

Konkursā “Latvijas Gada auto 2021” ir pieteikti 25 jaunākie automobiļi Latvijā (alfabētiskā secībā): “Alfa Romeo Stelvio”, “Audi e-tron Sportback”, “BMW 5.sērija”, “Citroën C3”, “Citroën C5 Hybrid”, “Ford Puma”, “Honda e”, “Hyundai i30 Wagon”, “Kia e-Niro”, “Kia Sorento”, “Kia XCeed PHEV”, “Land Rover Defender”, “Mercedes-Benz GLB”, “Mini Cooper SE”, “Nissan Juke”, “Peugeot 2008”, “Peugeot e-2008”, “Renault Capture E-Tech Plug-in Hybrid”, “Renault Zoe”, “Seat Ateca”, “Seat Leon”, “Škoda Octavia”, “Toyota Yaris Hybrid”, “Volkswagen Golf 8” un “Volkswagen ID.3”.

Apbalvošanas ceremoniju vadīs autožurnālists Normunds Avotiņš un konkursa organizators Māris Ozoliņš.

Konkurss “Latvijas Gada auto” ir tikai pašu jaunāko pasaules automobiļu konkurss, kurš Latvijā notiks kopš 1998.gada un šogad tiks pasniegts 23 reizi.

Informatīvi atbalsta: Zip.lv – gudri sludinājumi, Delfi, iAuto.lv, Latvijas Avīze, Auto ziņas, Dieviete.lv, Auto Bild, Jauniauto.lv, garaza.lv, dzivoklis.lv. Atbalsta: t/c Mols, LAMB, V4 motors.

Megana Mārkla zaudējusi otru bērnu! (+VIDEO)

01/12/2020

The Duke & Duchess Of Sussex Visit South Africa — CAPE TOWN, SOUTH AFRICA - SEPTEMBER 25: Prince Harry, Duke of Sussex, Meghan, Duchess of Sussex and their baby son Archie Mountbatten-Windsor meet Archbishop Desmond Tutu and his daughter Thandeka Tutu-Gxashe at the Desmond & Leah Tutu Legacy Foundation during their royal tour of South Africa on September 25, 2019 in Cape Town, South Africa. (Photo by Toby Melville/Pool/Samir Hussein/WireImage)

Saseksas hercogiene Megana Mārkla izdevumam “New York Times” atklājusi, ka vasarā piedzīvojusi spontāno abortu.

mEGANA Mārkla jūlijā sajutusi asas sāpes, kamēr mainījusi dēla Ārčija autiņus. Viņa esot kopā ar dēlu gulējusi uz grīdas no sāpēm un dziedājusi šupuļdziesmu, lai abus nomierinātu. “Kamēr turēju rokās savu pirmdzimto, zināju, ka zaudēšu otru bērniņu,” atklāJA Megana.

“Pēc dažām stundām es gulēju slimnīcas palātā un turēju vīra roku. Es jutu viņa miklo plaukstu un noskūpstīju pirkstu kauliņus, kuri bija mitri no mūsu abu asarām. Ar stiklainām acīm skatījos aukstajās, baltajās sienās un domāju, kā mēs pēc šī atlabsim,” pauž Megana. Pēc bērna zaudēšanas Harijs bijis izmisumā, taču mēģinājis sievai palīdzēt. Jau vēstīts, ka ārvalstu mediji ziņoja, ka prinča Harija sievai Meganai vairs neizdosies noslēpt otro grūtniecību.

Megana un Harijs pagaidām nolēmuši turēt noslēpumā faktu par grūtniecību.Pēdējā laikā Megana izvēlas “overize” stila apģērbu, bet Harijs it kā pēc 2 nedēļām grasoties paziņot karalienei Elizabetei par notikumu… Izdomājums vai patiesība?

Kāds avots atklājis, Megana ir stāvoklī jau teju 6 mēnešus un pārim gaidāma meitenīte!

Video

Patiess stāsts: Linda Mūrniece atklāti stāsta par savām sirdssāpēm un skarbo bērnību (+VIDEO)

01/12/2020

Bijusī politiķe un tagad uzņēmēja Linda Mūrniece gana daudz un atklāti sociālajos tīklos stāsta par savu privāto dzīvi, ikdienas priekiem un pārdzīvojumiem. Arī dzeltenā prese labprāt steidz pārpublicēt viņas ierakstus un minēt, ko tie varētu nozīmēt. Bet tomēr Lindas dzīvē ir notikumi, kuri līdz šim plašākai publikai nebija zināmi, bet kas atstājuši būtisku iespaidu uz viņu kā personību un kā sievieti.

Video

Psiholoģiskais tests: Uzmini, kurā attēlā nav redzama īsta ģimene!

01/12/2020

Vai zinājāt, ka attiecības ir tikpat svarīgas jūsu fiziskajai veselībai, kā diēta un regulāri vingrinājumi? Izrādās, ka antisociāliem cilvēkiem, jeb tiem, kuri maz socializējas, ir tāds pats veselības pasliktināšanās risks, kā tiem, kuri ir fiziski neaktīvi.

Pirmās attiecības ar ģimeni vienmēr veidojas bērnībā un bieži nosaka, kā mēs skatāmies uz pasauli. Ar šo psiholoģisko testu varēsi uzzināt, kā jūsu pašu pirmās attiecības ir veidojušas jūsu personību. Rūpīgi apskatiet attēlus, kura ģimene, jūsuprāt, nav īsta? Nedomājiet par to pārāk ilgi. Kad esi pabeigusi testu, tad aplūko zemāk redzamās fotogrāfijas un katrā atradīsi skaidrojumu, šis tests tev palīdzēs uzzināt nedaudz vairāk par sevi!

Rezultāti:

Ja jūsu atbilde ir ģimene Nr. 1, jūs, iespējams, neesat uz ģimeni orientēta persona – vismaz ne tradicionālā nozīmē. Jūs izturaties pret draugiem kā pret savu īsto ģimeni, un palīdzība viņiem padara jūs laimīgu. Jūs vienmēr cenšaties ienest kaut ko labu ikviena cilvēka dzīvē. Varbūt jūs uzaugāt bez spēcīgas tēva figūras, tāpēc jūs vienmēr darāt visu iespējamo, lai būtu blakus cilvēkiem, kuriem jūs esat vajadzīgs – tāpat kā jūsu mamma. Šī ģimene, iespējams, nav pati laimīgākā, taču joprojām ir īsta ģimene. Māte acīmredzami rūpējas par savu bērnu, turot viņu aiz rokas un pasargājot viņu no nerūpīgā tēva. Jūs nevēlaties, lai citi augtu tāpat kā jūs, tāpēc jūs izvēlējāties šo ģimeni kā viltus.

Ja jūsu atbilde ir ģimene Nr. 2, jūs esat ļoti orientēts uz ģimeni – jums nekas nav svarīgāks par jūsu ģimeni. Jūs ticat stabilu un noturīgu attiecību veidošanai, kuru pamatā ir uzticēšanās un apņemšanās. Jūs vispirms izvirzāt savas ģimenes vajadzības, dažkārt pat ignorējot savas, ja tas nozīmē, ka jūs varat iepriecināt savus mīļos. Jūs droši vien pamanījāt, ka attēlā redzamie cilvēki patiesībā neizskatās pēc ģimenes. Pieaugušie nepievērš uzmanību bērnam un arī bērns nemēģina turēt rokas – viņi var būt arī svešinieku grupa, kas staigā kopā. Būdams īsts ģimenes cilvēks, jūs uzreiz varējāt pamanīt viltus ģimeni.

Ja jūsu atbilde ir ģimene Nr. 3, jūs, iespējams, esat no disfunkcionālas ģimenes. Traumatiskās bērnības dēļ jums ir grūti uzticēties cilvēkiem. Jūs esat noraizējies, un saskarsme ar citiem jums bieži ir izaicinājums. Pastāvīgi noraizējies par nākotni, jūs mēdzat pārdomāt lietas. Attēlā redzamie cilvēki izskatās kā mīloša, laimīga ģimene. Viņi ir īsta ģimene. Vecāki staigājot gandrīz apskāvušies, un tēvs tur bērna roku. Pieaugot disfunkcionālā ģimenē, jūsu uzskati zināmā mērā veidojās un radīja aizdomas par veselīgām attiecībām. Jūs neticat, ka kaut kas tāds patiešām pastāv, tāpēc jūs izvēlējāties šo ģimeni kā viltus.

Vai uzminēji kura nav īsta ģimene? Lūdzu, dalies savos rezultātos komentāros.

Pagājušais mēnesis kļuvis par siltāko novembri Latvijas vēsturē!

01/12/2020

Pagājušā mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +5,5 grādus, par divām grāda desmitdaļām pārspējot 1928.gada novembra siltuma rekordu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Novērojumu vēsturē siltākais novembris seko otrajam siltākajam oktobrim un trešajam siltākajam septembrim. Turklāt arī šā gada janvāris bija siltākais Latvijas vēsturē, bet februāris un jūnijs – otrais siltākais.

Līdz ar to jau tagad droši var prognozēt, ka 2020.gads kļūs par siltāko Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē, pārspējot pērnā gada rekordu.

Novembra vidējā gaisa temperatūra valstī bija 3,9 grādus augstāka par normu. Zemākā gaisa temperatūra bija -3,9 grādi 9.novembrī Madonā, savukārt mēneša maksimālā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,1 grāds 3.novembrī Ventspilī.

Aizvadītajā mēnesī tika pārspēti 54 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija arī atkārtots Latvijas 18.novembra siltuma rekords un atkārtots Ventspils mēneša rekords.

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembrī bija 53 milimetri jeb 86% no mēneša normas. Visvairāk nokrišņu – 92 milimetri – bija Rucavā, bet vismazāk lija un sniga Dobelē, kur mēneša nokrišņu summa nepārsniedza 23,5 milimetrus.

Vidēji Latvijā novembrī bija 13 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz viens milimetrs. Visvairāk šādu diennakšu – 18 – bija Rucavā un Stendē, bet Staļģenē šāds nokrišņu daudzums tika reģistrēts tikai deviņās diennaktīs.

Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembrī bija 89% – no 84% Ventspilī līdz 94% Alūksnē.

Visstiprākās vēja brāzmas – 28,5 metri sekundē – tika novērotas 19.novembra vakarā Liepājas ostā.

Ja man ir maska, vai varu veikalā neievērot 2 metru distanci? (+VIDEO)

01/12/2020

Ja man ir maska, vai varu darba kolēģim “bāzties” sejā? Atbildes uz šiem jautājumiem ir, nē. Kāpēc ikdienā joprojām ir svarīgi, cik vien tas ir iespējams, ievērot divu metru distanci pat tad, ja rokas mazgājam un uz sejas ir maska?

Video

Ausu sērs un tava veselība: Kā uzkrājas sērs un cik bieži jātīra ausis? (+VIDEO)

30/11/2020

Ikviens dabiski ražo ausu sēru. Tas ir pilnīgi normāls process, un vasks ir nepieciešams, jo tas var pasargāt ausis no dažādām infekcijām. Tomēr dažreiz vasks var uzkrāties, kas var izraisīt kairinājumu, apslāpētu dzirdi vai pat dzirdes zudumu! Kad parādās kādi no šiem simptomiem, tad ir pienācis laiks apmeklēt ārstu.

Losandželosas ausu, deguna, rīkles un alerģijas centrā uzsver to, ka sēra krāsa var būt dažāda (dzeltena vai pat tumši brūna), svarīgi ir mājās netīrīt ausis pārāk dziļi, jo tādā gadījumā ausus sērs var pat uzkrāties un nopietni kaitēt dzirdei. Šis video palīdz saprast vienu, pienācis laiks doties pie ausu ārsta! Godīgi sakot, tas pat varētu būt visai inetersanti.

Video

Viena no pievilcīgākajām maza budžeta mājām, kuru būsi redzējusi! (+VIDEO)

30/11/2020

Pievilcīgi, lēti un ļoti prakstiski. Īsta sapņu māja!

Video

Musiqq jauns singls – Mēs viena koka zari (+VIDEO)

30/11/2020

Dziesma ir sarakstīta laikā, kad cilvēks par cilvēku piedomā vairāk, kad pietrūkst ierastā ikdiena, brīvības sajūta, kad mūsos ir neizprate un domas par labo un ļauno. Un tikai esot saprātīgi un vienoti, varēsim dzīvot dzīvi tā, kā labpatīk!

“Ar nepacietību gaidām atkaltikšanos ar klausītājiem, bet šobrīd nododam Jums, mūsu jauno dziesmu – Mēs viena koka zari. Šī dziesma ir iekļauta akcijas “Eņģeļi pār Latviju” digitālajā dziesmu albumā “Brīnumu radot””, stāsta Emīls un Marats.

Video

No 1. decembra Tev būs iespēja iegādāties “Eņģeļi pār Latviju” digitālo albumu “Brīnumu radot”, veicot minimālo ziedojumu 10 eiro apmērā projekta mājas lapā www.engeliparlatviju.lv .

Radi brīnumu arī Tu – ziedo akcijai, saņem albumu un dāvini to, kas patiesi svarīgs!

Aptauja: Šobrīd tuvinieku strīdi notiek biežāk nekā pavasarī

30/11/2020

Aizvien pieaugošā Covid-19 izplatība ir liels izaicinājums ne vien Latvijas veselības aprūpes sistēmai, bet arī iedzīvotāju mentālajai veselībai un cilvēku savstarpējām attiecībām. Straujās pārmaiņas ikdienā, satraukums par veselību un nākotni, kā arī attālinātais darbs un bērnu mācības rada papildu slodzi un var saasināt arī savstarpējās attiecības. Dati parāda, ka 13% Latvijas iedzīvotāju Covid-19 laikā biežāk sākuši strīdēties ar tuviniekiem (3% – izteikti biežāk, 10% – nedaudz biežāk nekā parasti). Salīdzinājumā ar šī gada aprīlī veikto aptauju rudenī strīdi ar tuviniekiem notiek biežāk, jo pavasarī tikai 6% atzīmējuši, ka attiecības ar tuviniekiem pasliktinājušās un strīdi kļuvuši par biežāku parādību.

Tāpat jaunākie BENU Aptiekas Stresa termometra dati parāda, ka 78% Covid-19 attiecības ar tuviniekiem nav mainījis, 5% pauduši viedokli, ka strīdu šobrīd ir mazāk nekā pirms Covid-19, savukārt 4% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Krīzes uztveres fāzes

Sistēmiskā ģimenes psihoterapeite un pedagoģijas doktore Maija Biseniece skaidro, ka vairāku psihoterapijas virzienu pētnieki ir izdalījuši cilvēku reakcijas fāzes krīzes situācijās, kur katrai ir raksturīgas atšķirīgas izjūtas. Pirmā ir šoks – iekšējs apdullums, emocionāla anestēzija, kurai seko nākamā fāze ar izjūtu, ka “tā ir kļūda”, “tas nenotiek – tā nevar būt”, psihe mēģina izglābties, noliedzot situāciju un attālinot sevi no šiem notikumiem. Pēc tam sākas aizsardzības mehānisms – noliegums – pretestība sarežģītai informācijai, piemēram, ka cilvēks ir inficējies. Sākot samierināties ar notikumu, cilvēki nonāk dusmu un vainošanas fāzē. Droši vien katrs ir izjutis vēlmi vainot dažādu valstu valdības, veselības organizācijas vai līdzcilvēkus. Aiz spēcīgajām dusmām slēpjas citas dziļākas izjūtas – bezspēcība, ievainojamība un kontroles zaudēšana. Šajā pandēmijas laikā pētnieki izceļ, ka izteikti izjūtam – kontrole pār pasauli vairs nav pašu cilvēku rokās. Tad rodas vēlme pieslieties kādai sazvērestības teorijai, kas novērš uzmanību no nepatīkamajām izjūtām par kontroles zudumu pār savu dzīvi, jo tās piedāvā vienkāršu skaidrojumu. Kontroles trūkums var izraisīt paniskas bailes, dziļu izmisumu, panikas lēkmes un vientulības izjūtu, kas virza uz izolētību un depresiju, ko raksturo nemiers un apjukums un raksturīgās psihosomatiskās izpausmes. Eksperte uzsver, ka šajā laikā ir izteikta iekšēja cīņa starp divām atšķirīgām tendencēm. No vienas puses, ir vēlme, lai nekas nemainās un situācija būtu kā agrāk, bet no otras puses, ir sapratne, ka gaidāmas izmaiņas un ierobežojumi, kuriem jāpielāgojas.

Savstarpējās attiecības pandēmijas laikā

M. Biseniece norāda, ka gan visā sabiedrībā kopumā, gan katrā ģimenē atsevišķi katrs pārdzīvo Covid-19 radītās emocionālās svārstības, un savstarpējās attiecības tiek īpaši bojātas, ja dažādu jautājumu risināšanā tiek izmantotas dusmas vai aizkaitinājums. Šobrīd daudz laika tiek pavadīts kopā un tuvinieki nonāk daudz ciešākā kontaktā, kas, iespējams, lielai daļai cilvēku atšķiras no ierastā ikdienas ritma. Turklāt ir jādalās ar telpu, laiku, datoru un citiem sadzīves priekšmetiem, kas var radīt nesaprašanos un konfliktus. Tāpat svarīga ir laika un pienākumu godīga sadale. Piemēram, ja abiem vecākiem mājās ir jāstrādā un arī jāveic vecāku pienākumi, sekojot bērna mācībām, tad ir nepieciešama skaidra un godīga vienošanās. Pretējā gadījumā konflikti ir neizbēgami.

M. Biseniece norāda, ka Covid-19 laikā spriedze īpaši pieaug pāru attiecībās, jo pret svešiniekiem cilvēkam ir tendence būt uzmanīgam un kontrolēt savas emocionālās izpausmes, bet pret savējiem emociju kontrolei nepietiek spēka un tā mazinās. Speciāliste uzsver, ka vēl sliktāk ir gadījumos, kad tuvinieki tiek izmantoti, lai izlādētu savas negatīvās emocijas, trauksmi un dusmas, aiz kurām patiesībā slēpjas bailes. Tas ģimenes locekļus atgrūž, uzkrājas aizvainojumi un vairojas dusmu enerģija. Ir ļoti svarīgi, ka ģimenē katrs pieliek savus pūliņus un neļaujas emociju izvirdumiem, kas pašam konkrētajā brīdī sniedz atvieglojuma sajūtu, bet ilgtermiņā rada attiecību sarežģījumus.

Attiecību stiprināšana Covid-19 laikā

Krīzes situācijās attiecību nozīme tuvinieku vidū tikai pieaug, jo savstarpējais atbalsts vislabāk palīdz tikt cauri grūtībām. M. Biseniece uzsver, ka krīze ir laiks, kad sevišķi svarīga ir abpusēja laika un pienākumu plānošana – kopīgi jāvienojas par darbu, bērniem un mājasdarbiem veltīto laiku, kā arī citiem pienākumiem. Jāatceras, ka ģimene ir komanda, kurai arī jāstrādā kā komandai, proti, visiem kopā. Tāpat speciāliste atgādina, ka krīzes laiks sniedz iespēju mācīties uzklausīt, nepārtraukt, izprast atšķirīgas emocijas un saprast arī pašiem sevi. Laikā, kad internetā parādās daudz dažādu sazvērestības teoriju un pretrunīgu viedokļu, jācenšas neuzspiest savu viedokli kā vienīgo pareizo.

Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, laika posmā no 20. līdz 21. oktobrim aptaujājot 2779 respondentus.

Covid-19: Roku mazgāšana ar ziepēm (+VIDEO)

30/11/2020

Ne visiem cilvēkiem patīk roku dezinfekcijas līdzekļi. Kādam, iespējams, no tiem paliek sausa āda, vēl kādam var rasties specifiska alerģiska reakcija. Vietās, kur tas ir iespējas, roku dezinfekcijas līdzekļus var ļoti labi aizstāt arī ar šķidrajām ziepēm. Kā pareizi tīrīt rokas ar ziepēm?

Video

Ārkārtējo situāciju varētu pagarināt līdz 11.janvārim (+VIDEO)

30/11/2020

Covid-19 izplatības dēļ valstī izsludināto ārkārtējo situāciju varētu pagarināt līdz 11.janvārim, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Amatpersonas varētu rosināt vēl vairāk ierobežot pulcēšanos un paplašināt masku lietošanu. Plānots arī noteikt stingrākus ierobežojumus sabiedriskajā transportā

1.-4.klases skolēniem varētu piešķirt garākas ziemas brīvdienas, attiecīgi vēlāk nedaudz pagarinot mācību gadu.

Tāpat varētu tikt ieviesti stingrāki ierobežojumi tirdzniecības jomā, brīvdienās ļaujot tirgot tikai pārtiku un pirmās nepieciešamības preces.

Varētu arī tikt noteiktas izmaiņas attiecībā uz robežšķērsošanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Vienlaikus plānots maksimāli paplašināt testēšanas apjomus.

Par šiem ierosinājumiem vēl sagaidāma diskusija Ministru kabinetā.

Kā vēstīts, Covid-19 izplatības dēļ valstī kopš 6.novembra izsludināta ārkārtējā situācija, kuras dēļ ir noteikta virkne ierobežojumu, tai skaitā arī attiecībā uz publiskiem pasākumiem un pulcēšanos. Ārkārtējā situācija patlaban ir spēkā līdz 6.decembrim.

Svētdienas vakarā tiešraides uzrunā sabiedrībai Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sacīja, ka rosinās valdības kolēģus pagarināt Covid-19 dēļ noteikto ārkārtējo situāciju, kā arī ieviest stingrākus ierobežojumus, lai efektīvāk cīnītos pret Covid-19 izplatību.

Video

Jauno Covid-19 gadījumu skaits Latvijā pagājušajā nedēļā audzis par 50%

30/11/2020

Jauno Covid-19 gadījumu skaits Latvijā pagājušajā nedēļā ir audzis par 50%, aģentūru LETA informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja.

Ja vēl divas nedēļas iepriekš bija novērojama slimības izplatības stabilizācijas tendence, pagājušajā nedēļā atkal piedzīvots jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaita straujš pieaugums, atzīmē SPKC. Katru dienu Latvijā tika reģistrēti vidēji 550 Covid-19 gadījumi, kas ir par 190 gadījumiem vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.

Veicot Covid-19 gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu, līdz 47% ir samazinājies izsekojamo gadījumu skaits, kad ir zināma saikne ar kādu citu Covid-19 gadījumu vai uzliesmojumu.

No izsekotiem Covid-19 gadījumiem visvairāk jeb 35% inficējušies mājsaimniecībā jeb no ģimenes locekļiem vai cilvēkiem, ar kuriem dzīvo kopā. Piektā daļa jeb 20% inficējušies darba vietā, bet nepilni 12% pozitīvo gadījumu – ārstniecības iestādēs, no kuriem vairums ir medicīnas darbinieki.

Pagājušajā nedēļā Covid-19 uzliesmojumi būtiski skāruši sociālās aprūpes centrus, kur inficējušies gan klienti, gan darbinieki. Nedaudz samazinājies to cilvēku īpatsvars, kuri inficējušies darba vietās un izglītības iestādēs.

SPKC dati liecina, ka vismaz katram desmitajam laboratoriski izmeklētajam cilvēkam ar elpceļu saslimšanas simptomiem ir apstiprināta Covid-19 infekcija, tāpēc centrs atkārtoti uzsver, ka uz darbu nedrīkst doties ar jebkādiem elpceļu slimību simptomiem.

Kā uzsver SPKC, saslimušajiem īpaši rūpīgi jāievēro mutes, deguna un roku higiēna, kā arī nevajadzētu doties uz darbu un publiskām vietām pat ar mazākajiem elpceļu saslimšanas simptomiem.

Pagājušajā nedēļā Latvijā būtiski audzis arī pozitīvo Covid-19 testu īpatsvars – no 6,8% līdz 8,4%, un šis procents ir vēl lielāks tiem cilvēkiem, kuri izmeklēti, jo saslimuši ar akūtu elpceļu infekcijas slimību.

Stacionēto Covid-19 pacientu skaits aizvadītās nedēļas laikā pieaudzis par 32% salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu, un dienā tika stacionēti vidēji 62 pacienti, kas ir par 15 pacientiem dienā vairāk nekā nedēļu iepriekš.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati par laika periodu līdz svētdienai liecina, ka pieaudzis trīsdesmitgadnieku skaits, kuri stacionāros ārstējas ar vidēji smagu slimības gaitu. Šādu pacientu skaits pieaudzis no 19 līdz 29 pacientiem. Savukārt ar smagu slimības gaitu stacionāros ārstējas septiņi pacienti vecumā no 40 līdz 49 gadiem.

Pieaugot jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaitam, ievērojami pieaugusi arī epidemiologu noslodze. Sazināties ar saslimušajiem cilvēkiem un kontaktpersonām var prasīt arī diennakti vai divas, bet atsevišķos gadījumos – ilgāk.

Tādēļ SPKC aicina tos, kuri saņēmuši pozitīvus testa rezultātus, rīkoties atbildīgi un pašiem uzreiz apzināt un informēt iespējamās kontaktpersonas, lai cilvēki pēc iespējas savlaicīgāk atbilstoši rīkotos un ievērotu kontaktpersonām noteiktos drošības pasākumus.

Centrā atgādina, ka šobrīd par kontaktpersonas statusu informē arī darba devēji un ģimenes ārsti, kuri informāciju par pozitīvo pacientu saņem e-veselības portālā.

Cilvēkus, kuri ar Covid-19 infekciju atrodas stingrā izolācijā mājās, SPKC mudina vērot savu veselību un regulāri sazināties ar ģimenes ārstu. Ja parādās elpas trūkums, SPKC aicina nekavēties un pēc palīdzības vērsties savlaicīgi, zvanot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruni 113.

Kādas valsts apmaksātās profilaktiskās veselības pārbaudes pienākas Latvijas iedzīvotājiem

30/11/2020

Latvijā ir izstrādāta sava cenu politika attiecībā uz medicīnas pakalpojumiem, taču ne visi iedzīvotāji ir informēti par to, kā tā veidojas un kādos gadījumos ārstnieciskie pakalpojumi pienākas bez maksas vai par valsts līdzfinansējumu. Statistikas dati liecina, ka vairāk nekā 80% ģimenes ārstu praksēs reģistrēto pieaugušo, kuri gadu un ilgāk nav vērsušies pie sava ģimenes ārsta saistībā ar saslimšanu, nav izmantojuši iespēju profilaktiski pārbaudīties pie ārsta. Gjensidige Latvija atgādina, ka no valsts budžeta līdzekļiem ikvienam tiek apmaksātas noteiktas profilaktiskās veselības pārbaudes, kas sniedz iespēju gūt pārliecību par veselības stāvokli, savukārt gadījumā, ja tiek atklāta slimība, uzsākt savlaicīgu ārstēšanu.

Nereti pacienti dodas apmeklēt ārstu, nezinot, kāda veida veselības aprūpe kādā apmaksas apmērā viņiem pienākas un kā rodas šo pakalpojumu cenas. Pastāv trīs veidu plānveida maksājumi par medicīnas pakalpojumiem Latvijā – valsts līdzfinansēti, valsts finansēti pilnā apmērā un maksas veselības aprūpes pakalpojumi.

Valsts līdzfinansēti veselības aprūpes pakalpojumi

Latvijā, saņemot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, kārtība paredz, ka to lielāko daļu kompensē Nacionālais veselības dienests (NVD) un rezultātā šādi pakalpojumi personām ir ar minimālu līdzmaksājumu. Par šiem pakalpojumiem personai ir jāpiemaksā pacienta iemaksa no 1 līdz 35 eiro par vienu pakalpojumu. Pacienta iemaksa nepilnā apmērā tiek piešķirta tikai tādiem ārstnieciskajiem pakalpojumiem, kas tiek veikti Nacionālā veselības dienesta (NVD) līgumiestādē. Līdzmaksājums Latvijā ir jāveic par ģimenes ārsta ambulatoru, sekundāru un mājas vizīti, ārstēšanos dienas un diennakts stacionārā, kā arī noteiktiem stacionāri un ambulatori~~ski~~ veiktiem diagnostiskajiem izmeklējumiem un medicīniskās apaugļošanās procedūrām.

“Ir būtiski piebilst, ka šādi pakalpojumi tiek sniegti rindas kārtībā, taču nav liegts vienas iestādes vietā piemeklēt citu, kur rinda ir īsāka. “NVD” medicīnas pakalpojumu saņemšanai nav reģionālu ierobežojumu, un ikvienam ir iespēja izvēlēties valsts apmaksātus pakalpojumus visā Latvijā, ja tādi nav pieejami konkrētajā dzīves vietā vai ja uz konsultāciju tuvākajā iestādē jāgaida salīdzinoši ilgi,” stāsta Gjensidige Latvija veselības, ceļojumu un nelaimes gadījumu atlīdzību grupas vadītāja Zane Johansone.

Valsts finansēti veselības aprūpes pakalpojumi

Medicīnas pakalpojumu tarifu bāze nosaka, ka atsevišķas ārstnieciskās manipulācijas, procedūras un izmeklējumi, kā arī no pacientu līdzmaksājuma atvieglotajām personu grupām sniedzamie medicīnas pakalpojumi, ir valsts finansēti pilnā apmērā. Šie maksājumi tiek apmaksāti no Valsts sociālā apdrošināšanas budžeta. No pacienta līdzmaksājumiem ir atbrīvotas vairākas iedzīvotāju grupas, kas atbilst kādai no kategorijām un vēlas saņemt noteiktus medicīnas pakalpojumus. Noteikti medicīnas pakalpojumi bez maksas tiek piešķirti bērniem, politiski represētām, trūcīgām, kā arī personām, kuras saņem Ministru kabineta noteikto infekcijas slimību aprūpi un citiem.

Viens no šādiem izmeklējumiem, par kuru daudzi nezina, ir bezmaksas ģimenes ārsta vizīte reizi gadā. Profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts veic daļēju vai pilnīgu veselības stāvokļa izvērtēšanu, uzklausa pacienta sūdzības, kā arī nepieciešamības gadījumā veic nosūtījumu uz papildu procedūrām. Turpmākie vizītes pakalpojumi netiek pilnībā finansēti par valsts budžeta līdzekļiem, taču šāda vizīte sniedz iespēju laicīgi konstatēt veselības problēmas. Tāpat valsts pilnībā finansē noteiktus asins izmeklējumus, taču pati asins pieņemšanas procedūras netiek finansēta – tai tiek piešķirts pacienta līdzmaksājums.

Maksas veselības aprūpes pakalpojumi

Latvijas likumdošana nosaka, ka pilnā apmērā ir jāmaksā par tādiem medicīnas pakalpojumiem, kas nepieciešami darba vai speciālu atļauju saņemšanai, par veselības pārbaudi transportlīdzekļu vadītājiem, kā arī pilnas maksas apmēra pakalpojumiem – konsultācijām un izmeklējumiem, ja pacients tos saņem bez valsts līdzfinansējuma. Pārējie pakalpojumi, kas pieder pie ārstnieciskās medicīnas un kuru sniedzēji ir līgumattiecībās ar NVD, tiek daļēji vai pilnībā finansēti no valsts.

“Sabiedrības zināšanas par medicīnas pakalpojumu saņemšanu, dokumentāciju un apmaksas kartību ir nepilnīgas. Taču būtiski atcerēties, ka jebkurā medicīnas jautājumā vispirms būtu vēlams konsultēties ar savu ģimenes ārstu – tā ir iespējams ne tikai laicīgi diagnosticēt un ārstēt veselības problēmas, bet arī izzināt savas kā pacienta tiesības,” saka Z. Johansone.

Valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus un profilaktiskās pārbaudes nodrošina ārsti, kuri ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu. Ar informāciju par šiem ārstiem, kā arī visiem ar pacienta līdzmaksājumu un citiem saistošiem jautājumiem var iepazīties “NVD” mājaslapā vai zvanot uz Nacionālā veselības dienesta bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 (darbdienās no plkst. 8.30 līdz 17.00). Lai uzzinātu, kuras ārstniecības iestādes sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus un kur tos var saņemt ātrāk, var apmeklēt arī interneta vietni rindapiearsta.lv.

Slimnīcās ārstējas 510 covid pacienti (+VIDEO)

29/11/2020

Pagājušajā diennaktī Latvijā stacionēti 44 Covid-19 pacienti, līdz ar to kopumā slimnīcās patlaban ārstējas 510 ar jauno koronavīrusu sasirgušie, kas ir par 26 vairāk nekā diennakti iepriekš, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Šis ir līdz šim lielākais vienlaikus slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaits. Iepriekš par lielāko vienlaikus slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaitu tika ziņots piektdien, 27.novembrī, kad stacionāros ārstējas kopumā 496 Covid-19 pacienti. Savukārt par vislielāko vienas diennakts laikā stacionēto Covid-19 pacientu skaitu tika ziņots 26.novembrī, kad iepriekšējo 24 stundu laikā slimnīcās bija nogādāti 96 Covid-19 pacienti.

Kā liecina jaunākie NVD dati, no visiem patlaban slimnīcās esošajiem Covid-19 pacientiem 478 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 32 – ar smagu slimības gaitu.

Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīti desmit Covid-19 pacienti, bet līdz šim kopumā – 1289.

Jau ziņots, ka veselības ministre Ilze Viņķele (AP) šonedēļ Latvijas Televīzijā informēja, ka Covid-19 pacientu ārstēšanai slimnīcās ir pieejamas 633 gultas.

Lai varētu uzņemt Covid-19 pacientus, notiek pakalpojumu pārprofilēšana. Tas tiek darīts uz plānveida aprūpes vai dienas stacionāru pakalpojumu rēķina, atgādināja ministre. Papildu gultas izveidotas gan slimnīcās Rīgā, gan reģionos.

Ministre atklāja, ka ir arī privātās ārstniecības iestādes, kas ir gatavas palīdzēt un aprūpēt Covid-19 pacientus.

Video

Pirmdien snigšana var kavēt transporta kustību!

29/11/2020

Pirmdien, 30.novembrī, snigšana var traucēt transporta kustību uz ceļiem, kā arī gājēju pārvietošanos, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs informē, ka naktī uz pirmdienu daudzviet snigs, un dienā, turpinoties snigšanai, Latvijas centrālajos un austrumu rajonos izveidosies piecus līdz septiņus centimetrus bieza sniega sega.

Atsevišķos rajonos var tikt traucētas āra aktivitātes. VUGD aicina būt uzmanīgiem gan ejot, gan arī braucot ar divriteni vai automašīnu.

Brīdinājums būs spēkā no rītdienas plkst.8 līdz plkst.20.

Ja hidrometeoroloģiskie apstākļi ir radījuši postījumus, kas apdraud cilvēku veselību un dzīvību, komunikācijas vai sabiedriskā transporta kustību, VUGD aicina zvanīt uz vienoto ārkārtas palīdzības tālruņa numuru 112.

HIV/AIDS inficēto pacientu skaits Latvijā turpina pieaugt

29/11/2020

Latvija ir viena no vadošajām valstīm Eiropā pēc HIV inficēto cilvēku skaita uz 100 000 iedzīvotāju. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem Latvijā 2020. gada 1. septembrī kopējais HIV inficēto personu skaits bija 8126, no kuriem 2168 ir HIV infekcijas AIDS stadijā. Turklāt tendences liecina, ka HIV inficēto pacientu skaits turpina pieaugt – Latvijā katru gadu tiek atklāti aptuveni 300 jauni HIV infekcijas gadījumi. Tādēļ, tuvojoties Pasaules AIDS dienai (1. decembrī), par situāciju Latvijā, saslimšanas riskiem, ārstēšanos un sabiedrības informētības nozīmi stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja, profesore Baiba Rozentāle un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

HIV/AIDS – aktuālie dati

Prof. B. Rozentāle uzsver, ka HIV/AIDS ir viena no lielākajām šī gadsimta problēmām, jo tā ir infekcijas slimība ar pandēmisku izplatību, kas skar galvenokārt cilvēkus reproduktīvā vecumā, kā arī turpina izplatīties, neskatoties uz to, ka ir zināmi izplatības pārtraukšanas mehānismi. Šī slimība pasliktina dzīves kvalitāti gan inficētajiem, gan viņu līdzcilvēkiem, kā arī tai nav specifiskas profilakses. Turklāt tai ir nepieciešama liela daļa no veselības aprūpei nepieciešamajiem līdzekļiem. 2016. gadā Latvijā saslimstība ar HIV infekciju bija 18,5 inficētie uz 100 000 iedzīvotāju, kas bija augstākais inficēšanās rādītājs Eiropā. Arī 2018. gadā Latvijai bija augstākie HIV inficēšanās rādītāji Eiropā – 16,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kamēr viszemākais jaunatklāto gadījumu skaits bija Slovākijā – 1,9 gadījumi uz 100 000, kā arī Slovēnijā, kur šis rādītājs bija 1,7 HIV inficētie uz 100 000 iedzīvotāju.

Inficēšanās

HIV ir cilvēka imūndeficīta vīrusa ierosināta infekcija. Vīruss vairojas imūnās sistēmas šūnās – T limfocītos un līdzētājšūnās (T helperi), kā arī nervu sistēmas šūnās. Tā rezultātā veidojas progresējoši imūnās un nervu sistēmas bojājumi, kas klīniski izpaužas ar dažādām infekcijas slimībām, audzējiem un nervu sistēmas bojājumu, norāda prof. B. Rozentāle. Visizplatītākais infekcijas pārnešanas veids valstīs ar visaugstāko izplatību ir seksuālā transmisija no vīrieša uz sievieti neaizsargāta seksa rezultātā, tomēr inficēšanās var notikt arī viendzimuma pāru vidū. Tāpat var būt vertikālā transmisija, kad bērns grūtniecības vai dzemdību laikā inficējas no mātes, kā arī inficēšanās notiek ar asiņu starpniecību, piemēram, lietojot vienu šļirci ar adatu, lai injicētu narkotiskās vielas. Eksperte uzsver, ka HIV infekcijai simptomu var arī nebūt. Tikai pēc tam, kad vīruss ir bojājis imūnsistēmu, sāk parādīties klīniskie simptomi, kas var notikt pat 3 līdz 5 gadus pēc inficēšanās. 10 raksturīgākās pazīmes ir:

nezināma iemesla paaugstināta temperatūra ilgāk par 2-3 nedēļām;
ādas un gļotādas slimības;
biežas atkārtojošās infekcijas, piemēram, bieži plaušu karsoņi, strutainas ādas infekcijas u. c.;
seksuāli transmisīvās slimības un hepatīti;
herpes vīrusa infekcija;
onkoloģiskas slimības, piem., dzemdes kakla vēzis, limfoma, Kapoši sarkoma;
tonsilīts un limfadenīts;
hroniska caureja;
izmaiņas asinsainā ar samazinātu asins formelementu skaitu;
krišanās svarā.

Diagnostika

HIV testu veic laboratorijā uz pacienta asins parauga. Asinīs tiek noteikts cilvēka imūndeficīta vīrusa antigēns, t .i., pats vīruss vai antivielas pret vīrusu. Katrs Latvijas iedzīvotājs var griezties pie sava ģimenes ārsta un izteikt vēlmi veikt HIV testu. To apmaksā Latvijas valsts, bet pacients veic pacienta iemaksu par ambulatoro apmeklējumu. Ja pacients uzzina, ka ir inficējies ar HIV, jāgriežas pie sava ģimenes ārsta vai infektologa jebkurā Latvijas reģionā vai Latvijas Infektoloģijas centra Infektoloģijas poliklīnikā. Visos gadījumos tiek veikti papildu izmeklējumi, un ārsti izvēlas pacientam piemērotāko medikamentu kombināciju pret HIV un izraksta recepti ar 100% valsts kompensāciju. HIV infekcija ir hroniska vadāma infekcijas slimība. Tas nozīmē, ka, ja slimību diagnosticē, var uzsākt tūlītēju ārstēšanu ar specifiskiem medikamentiem pret HIV visa pacienta mūža garumā. Medikamentus 100% apmērā kompensē valsts, un Latvijā ir pieejams pilns šo antiretrovirālo medikamentu klāsts. Latvijas taktika atbilst PVO rekomendācijām “kā diagnosticē, tā ārstē”, bet HIV pozitīvam pacientam jābūt līdzestīgam, regulāri jālieto medikamenti un jākontrolē savas veselības stāvoklis, tostarp jāveic laboratoriskas analīzes. HIV pozitīvam pacientam, kurš lieto medikamentus, asinīs vīrusa nav, un šis cilvēks vairs nav infekcijas avots. Var teikt, ka šodien pasaulē HIV efektīvākais profilakses līdzeklis ir HIV plaša diagnostika un specifiska ārstēšana, stāsta prof. B. Rozentāle.

Slimības izplatības mazināšana

HIV infekcijas izplatības mazināšanā būtiskākais aspekts ir sabiedrības informēšana un izglītošana par HIV infekcijas izplatības ceļiem un iespējām tos novērst, uzsver prof. B. Rozentāle. Ja cilvēki saprot, kā infekcija izplatās, tad viņi var izsargāties no inficēšanās. Lai novēstu seksuālo transmisiju, seksam jābūt drošam, lietojot prezervatīvus, bet vertikālas transmisijas novēršanai HIV pozitīvai grūtniecei jālieto grūtniecības laikā īpaši medikamenti pret HIV, kas pasargā no vīrusa nokļūšanas līdz auglim. HIV infekcija turpina izplatīties arī artificiālā ceļā, t.i., lietojot ar vienu adatu un šļirci injicējamas narkotiskas vielas. Tāpat sabiedrības informēšana ir būtisks faktors, lai samazinātu HIV pacientu stigmatizāciju, kas vēl vairāk apgrūtina HIV pacientu ārstēšanos. Eksperte atgādina, ka HIV pacientiem ir iespēja saņemt gan psiholoģisko atbalstu, gan psihiatra konsultācijas, tomēr tam būtu jākļūst pieejamākam un procesā plašāk jāiesaista arī nevalstiskās organizācijas.

Kā izvairīties no infekcijas?

Prof. B. Rozentāle skaidro, ka primāri ir jāizslēdz infekcijas pārnešanas mehānisms, t. i., seksa laikā jālieto prezervatīvs, HIV pozitīvām grūtniecēm jālieto ārsta nozīmētie medikamenti, kā arī visām grūtniecēm atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem ir jāveic HIV tests, lai izslēgtu infekcijas esamību. Tāpat speciāliste aicina nelietot narkotiskās vielas, bet, ja tās tiek lietotas, tad jāizmanto individuālas šļirces un izlietotās jāmaina pret jaunām šļirču apmaiņas punktos. Tieši sabiedrības informēšana un izglītošana ilgtermiņā ir nozīmīgākais profilakses līdzeklis.

Farmaceita padoms

Gadījumā, ja tiek atrasta izlietota šļirce, to drīkst aiztikt tikai tad, ja rokās ir cimdi, uzsver BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa. Tā jāievieto tukšā plastmasas pudelē, jāaizskrūvē un jānogādā utilizācijai medicīnas atkritumos. Izlietotu šļirci noteikti nevajadzētu atstāt uz ielas, parkos vai izmest atkritumos, jo ar to var sadurties citi cilvēki. Savācot atkritumus (lapas, gružus) ārā, ja nav redzams, kas atrodas kaudzē, atkritumus noteikti nevajadzētu spiest ar rokām (piemēram, lai ievietotu maisā) vai spert ar kāju, jo tajos var būt izlietotas šļirces, ar kurām var sadurties. Tāpat jāuzmanās arī, lai bērni nelec un nevārtās lapu kaudzēs.

Patiess stāsts: Covid-19 prasa abu vecāku dzīvību (+VIDEO)

29/11/2020

Tieši pirms nedēļas zemes klēpī guldīja Emīliju un Ivaru Zvinguļus. Viņi abi laulībā bija nodzīvojuši 61 gadu, abi tika nogādāti slimnīcā ar Covid-19 un abi mira diennakts laikā. Dēls, kuram koronavīruss atņēma mammu un tēti, uzsver – tad, kad tas skar tevi un tavu ģimeni, jautājumu par vīrusa bīstamību vairs nav.

Video

Ar aizkustinošu kampaņu iezīmē Coca-Cola Ziemassvētku simtgadi! (+VIDEO)

29/11/2020

Šis gads ir bijis izaicinājumiem pilns un neparedzams, tāpēc svētku laiks šogad ir īpaši gaidīts katrā ģimenē. Tādēļ ar Ziemassvētku tradīcijām bagātais zīmols Coca-Cola aicina novērtēt mūsu tuvinieku klātbūtni gan klātienē, gan virtuāli, jo vislabākā dāvana, ko varam dāvināt ikvienam Ziemassvētku laikā esam mēs paši. Lai manifestētu tuvības svarīgumu un iezīmētu 100 gadus ar Coca-Cola Ziemassvētkos, zīmols ir radījis aizkustinošu kampaņu, sadarbojoties ar Oskara godalgām apbalvoto Jaunzēlandes izcelsmes režisoru Taiku Vaititi (Taika Waititi).

Kopā būšanas prieks

Gadu desmitiem televīzijas ekrānos ir parādīti daudzi neaizmirstami Ziemassvētku mirkļi, ko radījis zīmols Coca-Cola, sākot no Ziemassvētku vecīša debijas pirms gandrīz 90 gadiem, ikoniskās Ziemassvētku kravas mašīnas ar „Svētki tuvojas” melodiju, līdz pat iecienītajām leduslāču reklāmām. Šī gada kampaņa sagaida Ziemassvētku vecīti atpakaļ kā mūsu mīļāko svētku varoni.

Jaunā 2020. gada globālā svētku reklāma “Vēstule”, atklāj Ziemassvētku burvību cerību pilnā pasakā par tēva neizsīkstošo mīlestību pret meitu un piedzīvojumiem pilno ceļojumu, lai piepildītu meitas Ziemassvētku vēlēšanos. Tas atdzīvina vēstījumu “Šajos Ziemassvētkos dod kaut ko, ko vari dot tikai Tu – sevi pašu,” mudinot cilvēkus būt patiesi klātesošiem vienam ar otru.

Nele Normaka (Nele Normak), Coca-Cola komunikācijas vadītāja Baltijā, stāsta: “Coca-Cola saikne ar Ziemassvētkiem ir īpaša, un mēs esam ļoti lepni par zīmola spēcīgo mantojumu un tradīcijām šajā gada laikā. Mēs ceram, ka ar jauno Ziemassvētku kampaņu, kurā attēlots mūsu ikoniskais un iemīļotais Ziemassvētku vecītis, sniegsim svētku sajūtu ikkatram šī gada noslēgumā, kas ir bijis pārbaudījumiem pilns tik daudziem cilvēkiem visā pasaulē. Kampaņas vēstījums ir par to, kā novērtēt un būt kopā ar tiem, kurus mīlam, gan virtuāli, gan fiziski, jo vislabākā dāvana, ko varam dāvināt ikvienam Ziemassvētku laikā esam mēs paši.”

Video

Simts gadi Ziemassvētku kopā ar Coca-Cola

Kamēr jaunā kampaņa uzsāk svētku sezonu, šeit ir trīs fakti, kurus daudzi nezina par 100 aizvadītiem Ziemassvētkiem kopā ar Coca-Cola:

Pirmais Coca-cola Ziemassvētku vecītis

Mākslinieks Hadons Sandbloms (Huddon Sundblom), kurš radīja Coca-Cola Ziemassvētku vecīti, sākotnēji gleznoja vecīša smaidīgo seju pēc drauga, pensionēta pārdevēja Lū Prentisa (Lou Prentiss) dzīvespriecīgajām, nedaudz krunkainajām iezīmēm. Pēc L. Prentisa aiziešanas mūžībā, H. Sandbloma paziņa ieteica, ka nav labāka pēcteča par pašu mākslinieku. Kad H. Sandbloms ieskatījās spogulī, viņam bija jāpiekrīt. Viņš vairs nemeklēja citu modeli.

Ziemassvētku vecītis kā svētku ikona

Kā liecība par Coca-Cola Ziemassvētku vecīša sērijas ietekmi, H. Sandbloma vecīša gleznas ir izstādītas vairākos prestižos muzejos, iepirkšanās mekās un iecienītās vietās, tostarp Luvrā Parīzē, Ontario Karaliskajā muzejā Toronto, Zinātnes un rūpniecības muzejā Čikāgā, Isetan universālveikalā Tokijā un NK universālveikalā Stokholmā.

Ziemassvētku vecītis cauri laikiem

H. Sanbloma Ziemassvētku vecītis ne tikai ieveda patērētājus svētku laikā visā pasaulē, bet viņa rotaļlietas atspoguļoja arī tā brīža dāvanu tendences. Agrīnā reklāmā Ziemassvētku vecītis atstāj koka rotaļlietas un lelles zem eglītes, bet 20. gs. 30. gadu beigās, vecītis jau spēlējas ar elektrisko vilcienu komplektu un helikopteru. Pat Otrā pasaules kara laikā Ziemassvētku vecītis savā maisā nēsāja kara obligācijas, lai atbalstītu kara centienus.

Līdz ar pirmo adventi sākas Ziemassvētku gaidīšanas laiks

29/11/2020

Svētdien kristīgajā baznīcā tiek atzīmēta pirmā advente, ar kuru sākas Ziemassvētku gaidīšanas laiks jeb gatavošanās Jēzus Kristus pirmās atnākšanas pieminēšanai un svinēšanai.

Advente ir četru nedēļu periods. Tieši ar pirmo adventes svētdienu sākas kristīgās baznīcas jaunais gads. Advente ir laika posms no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem, tas ir pieklušanas un pārdomu laiks pirms Kristus piedzimšanas.

Baznīca māca, ka adventes laiks jāpavada klusumā, dziļās pārdomās un lūgšanās. Tas ir laiks, kad katram pašam sevī jānožēlo savi grēki un jāpiedod visiem vienādi.

Simboliska nozīme ir arī adventes rotai – vainagam. Priežu, egļu, tūju vai kadiķu zari, no kuriem pin vainagu, liecina par cerību un mūžīgo dzīvību. Vainags veido apli, kas nozīmē mūžību un vienotību. Sveces iedegšana katrā no četru nedēļu svētdienām simbolizē gaismas uzvaru pār tumsu, piedzimstot Kristum.

Advente ir četru nedēļu periods, kas sākas svētā Andreja svētkiem tuvākajā svētdienā, kas šogad ir 29.novembris, un ilgst līdz 20.decembra vakaram.

Biežākās sūdzības Datu valsts inspekcijā: Pikanta fotogrāfija un novērošanas kameru ieraksti internetā!

29/11/2020

Šogad Datu valsts inspekcija saņēmusi vairāk nekā 180 iesniegumus ar lūgumu palīdzēt dzēst datus, ko par personu internetā ievietojis kāds cits. Visbiežāk tie ir gadījumi, kas saistīti ar videonovērošanas kamerās fiksētu informāciju, privātu fotogrāfiju publiskošanu vai nepatiesu, aizskarošu apgalvojumu izvietošanu sociālajos tīklos.

“Sabiedrība vieglprātīgi izturas pret informācijas ievietošanu internetā. Publicējot informāciju vai fotogrāfijas, kur redzama cita persona, ir būtiski palūgt atļauju. Lai arī var šķist, ka dzīvojam laikmetā un valstī, kur vārda brīvība ir pašsaprotama, tomēr nepārdomātas darbības interneta vidē – neglaimojoša fotogrāfija, subjektīvs vai nepatiess ieraksts par kādu konkrētu personu, ļauns komentārs – var neatgriezeniski ietekmēt cita cilvēka dzīvi un iedragāt reputāciju. Tas, kas vienam šķiet nieks, kādam citam var nozīmēt ļoti daudz,” norāda Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka.

Viņas viedoklim pievienojas arī drossinternets.lv vadītāja Maija Katkovska: “Internets kļūdas nepiedod – viss, kas nonācis tīmeklī, tur arī paliek, un no nevēlamas informācijas atbrīvoties ir teju neiespējami. Ja neesat gatavi fotogrāfiju uzlikt skolā vai pilsētā pie ziņojumu dēļa, nedariet to arī internetā. Ja skolā vai pilsētā to redzēs tikai daži, internetā šī fotogrāfija būs pieejama ikvienam visā pasaulē. Ne tikai neapdomīgi izvietotas fotogrāfijas, bet arī naidīgi komentāri, kas noniecina kādu citu vai rosina uz naidu, paliek internetā un ir vienkārši atrodami vēl ilgi pēc to publiskošanas.”

Datu aizsardzības regulas prasības attiecas arī uz privātpersonām, tādēļ, Datu valsts inspekcija atgādina, ka ikvienam ir tiesības vērsties pie sociālo tīklu administrācijas un lūgt dzēst informāciju par sevi, ja tā izvietota nesaskaņoti. Lai atpazītu situācijas, kuras klasificējamas kā citas personas privātuma pārkāpums, Datu valsts inspekcija piedāvā trīs ilustratīvus piemērus.

Raitis ir aktīvs Rīgas piepilsētas privātmāju ciemata iedzīvotājs, kurš izveidojis atvērto Facebook grupu visiem ciemata iedzīvotājiem. Pēdējā laikā Raitis ir ievērojis, ka pa ielu, kurā atrodas Raita privātmāja, bieži pastaigājas nepazīstams vīrietis, kurš izturas noslēpumaini un aizdomīgi, uzkrītoši apskata mājas. Lai brīdinātu ciemata iedzīvotājus par iespējamo ļaundari, katru reizi, kad svešinieks tiek pamanīts uz viņa ielas, Raitis uzņem vairākas fotogrāfijas un video, kur redzama arī vīrieša seja. Fotogrāfijas un video Raitis ievieto ciemata Facebook grupā ar aicinājumu būt uzmanīgiem.

Svešinieka fotogrāfijas un video, ja tajās identificējama konkrēta persona, ir personas dati. Lai arī Raitis drīkst uzņemt fotogrāfijas un video, ja uzskata, ka tas ir nepieciešams drošības nolūkos, šo fotogrāfiju un video publicēšana ir uzskatāma par personas datu apstrādi. Tā kā ciemata grupā ir liels skaits dalībnieku un grupa ir atvērta un apskatāma ikvienam lietotājam, fotogrāfiju un video ievietošana tajā ir salīdzināma ar izvietošanu publiskai apskatei un ir uzskatāma par personas datu apstrādi, uz ko attiecas Datu aizsardzības regulas noteikumi.

Vārda brīvība vai tiesības uz privātumu (datu aizsardzību)?

Publicējot fotogrāfijas un video, Raitis ir izmantojis savas tiesības uz vārda brīvību. Lai gan Raitim nebija ļaunprātīga nolūka, tomēr publikācija nesatur tādu informāciju, kuras uzzināšana būtu sabiedrībai nozīmīga vai kas papildinātu vai izraisītu sabiedrībai nozīmīgu diskusiju vārda brīvības ietvaros. Objektīvi vērtējot, svešinieka fotogrāfiju un video publicēšana ciemata iedzīvotāju grupā nepaaugstina drošību ciematā un nedod iespēju ciemata iedzīvotājiem rīkoties šajā sakarā. Turpretī ar fotogrāfiju un video publicēšanu ir notikusi iejaukšanās svešinieka privātajā dzīvē. Nav pierādījumu tam, ka svešinieks vēlējas kaitēt kādai personai.Var būt dažādi iemesli kāpēc cilvēks izvēlējas iet pa šo ceļu – iespējams, šis ir ātrākais veids, kā viņš var nokļūt mājās. Pastāv iespēja, kasvešinieks nekad neuzzinās, ka nokļuvis ciemata Facebook grupā, taču šāda personas datu apstrāde ir nepamatota, pārmērīga un neatbilstoša Regulai.

Gundars un Estere pārtrauca attiecības pēc divu gadu kopā būšanas. Gundars ir sarūgtināts un greizsirdīgs. Viņš Facebook publicē vienu no pikantākajām Esteres fotogrāfijām no kopā būšanas laika ar tekstu “Neiesaistieties nekādos sakaros ar Esteri Zariņu! Šī čūska tikai grib naudu.” Esteres vārds, uzvārds un fotogrāfija ir personas dati, bet ievietošana Facebook ir šo personas datu apstrāde.

Vārda brīvība vai tiesības uz privātumu (datu aizsardzību)?

Gundars, ievietojot publikāciju, ir izmantojis savas tiesības uz vārda brīvību. Tomēr publikācija nesatur tādu informāciju, kuras uzzināšana būtu sabiedrībai nozīmīga vai kas papildinātu vai izraisītu sabiedrībai nozīmīgu diskusiju. Publikācijas mērķis ir tikai Gundara vēlme nodarīt kaitējumu Esteres reputācijai. Tajā pašā laikā ir notikusi nopietna iejaukšanās Esteres privātajā dzīvē, īpaši ņemot vērā fotogrāfijas sensitīvo raksturu. Esteres tiesības uz privātumu šajā gadījumā ir pārākas par Gundara tiesībām uz vārda brīvību. Esteres personas datu publicēšana varēja notikt tikai gadījumā, ja Estere tam būtu devusi piekrišanu. Tā kā Estere piekrišanu nebija devusi, publikācijas ievietošana Facebook un personas datu publicēšana ir prettiesiska.

Smiltēnu ģimene un tante Liene dzīvo kaimiņos kādā Latvijas mazpilsētā. Kad Smiltēnu dēls bija mazs, tante Liene nereti viņu veda uz un no bērnudārza, ļāva spēlēties savā dārzā un cienāja ar saldumiem. Nu Smiltēnu dēls ir tikko uzsācis skolas gaitas un atnācis pie tantes Lienes pastāstīt par jaunajiem iespaidiem. Tante ir ļoti priecīga un nofotografē Smiltēnu dēlu skolas formā. Priekā par zēna izdošanos un pārdomās, cik ātri gan izaug bērni, tante Liene pielieto apgūtās datorprasmes un Facebook ievieto vairākas zēna bērnības fotogrāfijas no bērna autiņiem līdz jaunajai fotogrāfijai skolas formā. Vakarā to pamana zēna vecāki, kuri nevēlas sava dēla fotogrāfijas demonstrēt sociālajos tīklos. Smiltēnu dēla fotogrāfija ir viņa personas dati, bet to publicēšana ir šo datu apstrāde.

Vārda brīvība vai tiesības uz privātumu (datu aizsardzību)?

Tante Liene, publicējot fotogrāfijas, ir izmantojusi savas tiesības uz vārda brīvību. Lai gan tantei Lienei nebija ļaunprātīga nolūka, tomēr publikācija nesatur tādu informāciju, kuras uzzināšana būtu sabiedrībai nozīmīga vai kas papildinātu vai izraisītu sabiedrībai nozīmīgu diskusiju. Turpretī ar fotogrāfiju publicēšanu ir notikusi iejaukšanās Smiltēnu dēla privātajā dzīvē.

Līdz pilngadības sasniegšanai bērnu pārstāv tā vecāki vai aizbildnis. Arī piekrišanu bērna personas datu apstrādei līdz 13 gadu vecumam sniedz bērna vecāki. Dēla fotogrāfiju publicēšanai bija nepieciešama Smiltēnu vecāku piekrišana. Tā kā šāda piekrišana netika sniegta, Smiltēnu vecāki var prasīt, lai tante Liene viņu dēla fotogrāfijas no Facebook izņem.

Svari: Labākais draugs vai tomēr ienaidnieks?

28/11/2020

Pandēmija ir pamatīgi ietekmējusi mūsu ikdienas ieradumus, dienas režīmu, aktivitāšu intensitāti un kopējo labsajūtu. Atrodoties lielākoties mājās, mēs mēdzam, pašiem nemanot, pieņemties svarā vai, tieši otrādāk, strauji zaudēt ķermeņa masu. Mainoties mūsu režīmam, būtu jāmainās arī ēšanas paradumiem, citādi, pieaugot stresa līmenim, pašizolācijas laikā var rasties virkne veselības problēmu. Tomēr, tiem kas vēlas arī mājas režīmā uzturēt sevi formā, jāseko līdzi gan savām iekšējām sajūtām, gan noteiktajam dienas režīmam un svara svārstībām.

Svari

Neapšaubāmi, svērties nepieciešams regulāri, lai varētu vismaz aptuveni kontrolēt svara pieaugumu gada ietvaros un uzturēt sevi formā. Šī brīža apstākļos regularitāte ir īpaši svarīga, proti, lai apzinātos dzīvesveida maiņas ietekmi uz organismu. Tomēr, tai nav jābūt traumatiskai pieredzei, jo, jāņem vērā, ka ikdienas svara izmaiņas ietekmē dažādi faktori.

Speciālistu viedokļi par to, cik bieži vajadzētu svērties, joprojām atšķiras. Pati piekopju praksi – svērties ne biežāk kā vienu reizi nedēļā, lai nepārdzīvotu par ikdienišķām svara izmaiņām, kuras ir pilnīgi normālas. Ikdienā cilvēka svars var svārstīties līdz pat vienam kilogramam, kas dažreiz var būt ļoti mulsinoši. Jāatcerās, ka tas var notikt uz, piemēram, ūdens rēķina, vai kāda smagāk gremojama produkta lietošanas uzturā. Normālas svara svārstības ir no 100 līdz 1000 gramiem dienā. To var ietekmēt arī uzņemtais sāls daudzums – jo vairāk sāls, jo ilgāk ķermenī aizkavēsies ūdens izvadīšana. Sievietes svaru ietekmē arī menstruālais cikls, tāpēc nebūt nav slikti sekot līdzi arī tam.

Novēro savu svaru gudri un apdomāti

Jāatcerās arī, ka tie paši kilogrami ne vienmēr norāda uz vienu un to pašu iemeslu. Augums un individuālā ķermeņa fiziskā uzbūve ietekmēs to ciparu, kuru mēs redzēsim, uzkāpjot uz svariem. Muskuļu masas svars, piemēram, ir lielāks, nekā tāds pats tauku apjoms, kā arī ūdens organismā sekmēs pietūkuma veidošanos. Šeit palīgs var būt viedie svari, kuros ir iespēja izveidot individuālu lietotāja profilu ar saviem ķermeņa parametriem, tādiem kā garums, svars, vecums un citi. Šāds rīks aizņemtajā ikdienā var palīdzēt novērot to, kā mainās ķermeņa svars un, attiecīgi, pielāgot savu dienas režīmu. Sabiedrībai ir jāpierod pie tā, ka formula “jo mazāk kilogrami, jo labāk” ir aplama un jāpievēršas ķermeņa kopējās uzbūves izzināšanai un novērošanai. Īpaši iesācējiem noderīgs var izrādīties viedo svaru pirkums, kas palīdzēs ne tikai noteikt, bet arī analizēt iegūto informāciju.

Ilgtermiņa tendence nevis ikdienas “ātrais rezultāts”

Menstruāciju cikls, ikdienā uzņemtais ūdens, kofeīns, sāls daudzums, patērētie produkti un to kombinācijas, miega kvalitāte, fiziskās aktivitātes līmenis, svīšana un daudz kas cits ietekmē ikdienas svara svārstības. Tāpēc ļoti svarīgi sekot līdzi tieši ilgtermiņa tendencei, kas būs patiesīgāka un dos skaidru priekšstatu par organismā notiekošiem procesiem. Pārdzīvot par gramu svārstībām ik dienas nav vērts, ja kopumā visi pārējie rādītāji, tostarp āriene, atbilst vai vismaz tuvojas vēlamajam rezultātam. Garmin, piemēram, nesen nācis klājā ar “Index S2” viedajiem svariem, kas ne tikai palīdz sekot ķermeņa uzbūvei, bet arī atrādīs jūsu ikdienas svaru mēneša ietvaros, kas palīdzēs saprast lielo bildi – vai svars iet uz leju, pieaug, vai arī paliek uz vietas. Tiem, kas vēlas zaudēt svaru, piemēram, nav jāgaida, ka katru dienu svars nemainīgi kritīsies. Kaut arī zaudējot svaru dienas norma ir mīnuss 200 – 300 grami, noteiktajās dienās svars var stāvēt uz vietas vai pat nedaudz pieaugt. Tas ir normāli.

Režīms, režīms un vēlreiz režīms

Pandēmijas laikā, īpaši strādājot no mājām, režīma neesamība ilgtermiņā var kļūt par lielāku un svarīgāku problēmu kopējās veselības un labsajūtas kontekstā. Lai uzturētu sevi labā fiziskajā formā un justos labi, ieteiktu izveidot sev tīkamu un dzīvesveidam atbilstošu režīmu un pieturēties pie tā. Tas varētu sevī ietvert celšanos noteiktajā laikā, savu “rīta rituālu” piekopšanu, ēdienreižu un sporta aktivitāšu ieplānošanu, svara un labsajūtas izmaiņu novērošanu. Attiecībā uz uzturu, svarīgi atcerēties, ka ēdienreizēm jābūt regulāram, neizlaist brokastis vai citas maltītes, nenašķēties starp ēdienreizēm, būt ļoti uzmanīgam ar saldumiem un cukura daudzumu produktos. Neaizrauties ar alkoholu un pievienotā sāls daudzumu gatavojot ikdienas maltītes. Lai pandēmijas periods nerādītu liekas veselības problēmas, es ieteiktu ievērot 4-5 stundu pārtraukumu starp ēdienreizēm, izvairīties no uzkodām un dienas laikā dzert tikai ūdeni, tēju vai melnu kafija (jā, arī kafija ar pienu ir ēdiens). Kā arī uzņemt olbaltumvielas ar katru ēdienreizi, bet saldumus ierobežot līdz reizei nedēļā.

Attālinātais darbs: Kā parūpēties par acu veselību, daudz vairāk laika pavadot pie datora

28/11/2020

Exhausted young woman touching her head with eyes closed. Female exchange worker suffering from unbearable headache. Health concept

Attālinātais darbs nosaka, ka daudz vairāk laika pavadām pie datora – ierasto klātienes sapulču vietā tās noris tiešsaistē, bieži vien arī komunikācija ar kolēģiem “pārceļas” uz video zvaniem. Acu diskomforts, biežāka acu mirkšķināšana un pat galvassāpes – tās ir vien dažas no sekām acu veselībai, ko rada neskaitāmas stundas pie datora ekrāna. “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga skaidro, kā parūpēties par acu veselību un, kā redzei nenodarīt kaitējumu, strādājot no mājām.

Ieteikumi redzes atpūtināšanai

Maldīgs ir uzskats, ka televizora, datora, planšetdatora vai telefona izmantošana bojā redzi. Redzi bojā ierīču neadekvāti ilga lietošana bez pārtraukuma, kādēļ acis tiek mirkšķinātas daudz retāk, līdz ar to, redzei sākot migloties, acis var sākt sāpēt vai pat asarot. Piemēram, ja ierasti minūtē pamirkšķinām vidēji 12-15 reizes, tad lūkojoties kāda no tuvumā esošajiem ekrāniem, skaits var samazināties pat uz pusi, tāpēc ik pa brīdim jāatceras novērst acis no monitora, lai paraudzītos tālumā. Atrodoties pie datora ilgstoši, jāatceras ik pēc 20 minūtēm paņemt pārtraukumu, lai atpūtinātu acis. Savukārt, ja kontaktlēcu lietotājiem nepieciešams pavadīt ilgstošu laiku pie datora, ieteicams labāk izvēlēties brilles, jo tās labāk pasargās acis no izžūšanas.

Tāpat farmaceite iesaka apgūt trīs vienkāršus vingrinājumus, kas palīdzēs saglabāt acu veselību. Sākumā ar acīm nepieciešams paskatīties uz augšu un tad uz leju, tad pa labi un pa kreisi. Kā trešais vingrinājums – ar acīm zīmējiet horizontālu astoņnieku, sākumā uz vienu pusi un tad uz otru. Katru no acu vingrinājumiem nepieciešams veikt nesteidzīgi, kustību atkārtojot astoņas līdz desmit reizes.

Vitamīnu nozīme acu veselībai

Dažas no pazīmēm, kas liecina par A vitamīna trūkumu organismā ir redzes pasliktināšanās nepietiekamā apgaismojumā un krēslas laikā. Šis vitamīns piedalās svarīgāko vielu sintēzes procesā acu tīklenes šūnās, kā arī aizsargā acis no ultravioletā starojuma ietekmes. A vitamīnu iespējams uzņemt ar uzturu, ēdot tādus produktus kā burkānus, ķirbjus, papriku, mellenes, aknas, mencu aknu eļļu, kā arī sieru. Taču farmaceite atgādina, ka ne mellenes, ne burkāni “neatbrīvos” no briļļu nēsāšanas. Lai nodrošinātu A vitamīna veiksmīgu uzsūkšanos organismā, nepieciešama arī cinks un selēns, tāpēc ieteicams izvēlēties uztura bagātinātājus, kuros vienkopus pieejami vairāki organismam vajadzīgie vitamīni. Tie pieejami gan ierastu tablešu un kapsulu formā, gan arī kā pilieni, ko drīkst lietot kā bērni, tā arī pieaugušie.

Acu veselībai nozīmīgs ir arī C vitamīns – tas stiprina mazās kapilāru sieniņas un pasargā pret asinsizplūdumiem acīs. C vitamīnu satur spināti, kāposti, kartupeļi, mežrozīšu augļi, upenes, smiltsērkšķi un citi produkti. Nozīmīgs ir arī E vitamīns, kas aizsargā šūnu membrānu, kavē kataraktas attīstību un atrodams visās nerafinētajās eļļās, sēklās, riekstos, mandelēs, valriekstos.

Kādus acu pilienus izvēlēties?

Aptiekās pieejams plašs acu pilienu klāsts, kas atšķiras gan pēc to konsistences (viskozie pilieni un gēli), gan pēc to iedarbības. “Euroaptieka” aptiekās pieejami pilieni acu mitrināšanai, sausās acs sindromam, pārpūlētām un nogurušām acīm, kā arī iekaisumu un alerģisku reakciju mazināšanai, taču pirms to iegādes nepieciešams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, kas ieteiks vispiemērotāko pilienu veidu.

Farmaceite atgādina, ka kontaktlēcu īpašniekiem jābūt piesardzīgiem acu pilienu izvēlē un pirms to iegādes jānoskaidro, vai tos atļauts lietot kopā ar kontaktlēcām, pretējā gadījumā tie var izraisīt acu asarošanu, miglošanos, niezi vai arī sabojāt kontaktlēcu. Jāatceras, ka acu pilieniem nereti var arī būt salīdzinoši īss termiņš, piemēram, no to atvēršanas brīža tie var būt derīgi četras nedēļas.

Rūpes par acu veselību arī ārtelpās

Acīm iespējams nodarīt kaitējumu ne tikai ilgstoši atrodoties pie datora, bet arī atrodoties tiešos saules staros. Tas jāatceras ne tikai vasarā, bet arī rudenī un ziemā jeb neatkarīgi no gadalaika dienās, kad novērota spilgta saules gaisma. Lai pasargātu acis, ieteicams izvēlēties saulesbrilles ar UV staru aizsargfiltru, kas pasargās acis no saules kaitīgo staru iedarbības.

Covid-19 apstākļos “Euroaptieka” aicina nepieciešamos recepšu un valsts kompensējamos medikamentus, kā arī citas aptiekā pieejamās preces pasūtīt ar piegādi uz vēlamo adresi visā Latvijā, izmantojot “Euroaptieka” jauno pakalpojumu “Medikamentu piegāde mājās”. Lai saņemtu pakalpojumu, kā arī pilnvērtīgu farmaceita konsultāciju, jāzvana “Euroaptieka” farmaceitam pa tālruni 20369469 darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Aculiecinieks: ASV prezidenta vēlēšanas Covid-19 laikā (+VIDEO)

28/11/2020

Šis ir laiks, kad pasaule, vismaz liela tās daļa, ir slēgta. Arī tā, kas sevī iemieso brīvības ideju. Aizlidot uz ASV nekad nav bijis ļoti vienkārši, tam vienmēr bija jāsagatavojas. Bet Covid-19 laiks ir uzcēlis augstāko žogu, kāds ar okeāna otru krastu mums jebkad ir bijis. ASV būtībā ir slēgušas robežas visiem iebraucējiem, ja vien nav īpaši svarīgs iemesls, bet īsi pirms prezidenta vēlēšanām ASV izdarīja izņēmumu un valstī nolēma ļaut ierasties žurnālistiem no visas pasaules.

Video

Paziņoti “Latvijas Gada auto 2021” septiņi finālisti, Tautas balsojumā pagaidām līderis “BMW” (+FOTO)

28/11/2020

Konkursa “Latvijas Gada auto” organizatori šodien paziņoja septiņus automobiļus – finālistus, kuri pretendē uz prestižo “Latvijas Gada auto 2021” titulu. Žūrijas un Tautas simpātijas balsojumā internetā uz doto brīdi sakrīt tikai divi automobiļi.

Konkursa žūrija finālam izvirzīja šādus septiņus jaunākos automobiļus (alfabētiskā secībā) – “Kia Sorento”, “Peugeot 2008”, “Renault Zoe”, “Seat Leon”, “Škoda Octavia”, “Toyota Yaris Hybrid” un “Volkswagen ID.3”.

Galerija

Šobrīd interneta balsojuma https://gadaauto.iauto.lv TOP7 (balsojuma rezultātu secībā) – “BMW 5. sērija”, “Škoda Octavia”, “Audi e-tron Sportback”, “Volkswagen ID.3 1st Edition”, “Ford Puma”, “Seat Ateca” un “Nissan Juke”.

Starp Tautas balsojuma dalībniekiem internetā tiks izlozētas divas balvas – jaunie “Kia Sorento” un “Ford Puma” uz nedēļas nogali ar pilnu degvielas tvertni. Balsot var https://gadaauto.iauto.lv vietnē.

Tautas simpātijas balsojums norisinās arī tirdzniecības centrā “Mols”, kur izvietota “Latvijas Gada auto 2021” lielformāta foto izstāde. Iepērkoties kādā no tirdzniecības centra veikaliem, ir iespējams saņemt speciālo balsošanas žetonu, kas jāiemet balsošanas kastītē pie izvēlētā automobiļa.

Konkursa “Latvijas Gada auto 2021” titula ieguvējs un nomināciju uzvarētāji tiks paziņoti interneta tiešraidē šī gada 3. decembrī plkst. 19:00 portālos Delfi, iAuto.lv un Tvnet.

Konkursā “Latvijas Gada auto 2021” ir pieteikti 25 jaunākie automobiļi Latvijā: “Alfa Romeo Stelvio”, “Audi e-tron Sportback”, “BMW 5.sērija”, “Citroën C3”, “Citroën C5 Hybrid”, “Ford Puma”, “Honda e”, “Hyundai i30 Wagon”, “Kia e-Niro”, “Kia Sorento”, “Kia XCeed PHEV”, “Land Rover Defender”, “Mercedes-Benz GLB”, “Mini Cooper SE”, “Nissan Juke”, “Peugeot 2008”, “Peugeot e-2008”, “Renault Capture E-Tech Plug-in Hybrid”, “Renault Zoe”, “Seat Ateca”, “Seat Leon”, “Škoda Octavia”, “Toyota Yaris Hybrid”, “Volkswagen Golf 8” un “Volkswagen ID.3”

Informatīvi atbalsta: Zip.lv – gudri sludinājumi, Delfi, iAuto.lv, Latvijas Avīze, Auto ziņas, Dieviete.lv, Auto Bild, Jauniauto.lv, garaza.lv, dzivoklis.lv. Atbalsta: t/c Mols, LAMB, V4 motors.

Milti: Kā pagatavot veselīgākus gardumus?

28/11/2020

Novembris jau izskaņā, straujiem soļiem tuvojas Ziemassvētki. Pandēmija šogad ievērojami samazinās viesu skaitu, taču tas nenozīmē, ka nevaram sarūpēt skaistas dzīres sev un saviem vistuvākajiem. Lai tradicionālie 12 ēdieni nešķistu tik “smagi” un būtu ne mazāk gardi, ir laiks gatavošanā izmēģināt tā dēvētos veselīgos miltus.

Vairums recepšu gatavošanai paredzēts izmantot kviešu miltus, taču tos nereti pilnībā vai daļēji var aizstāt ar dažādiem citiem miltiem, piemēram, speltas, auzu, griķu vai kukurūzas un citu pilngraudu miltiem. Tiesa, arī to sastāvs atšķiras no kviešu miltiem, tāpēc “Herkuless” jauno produktu tehnoloģe Natālija Lagzdiņa stāsta, kā izmantot pilngraudu miltus gatavojot gardumus mājās tā, lai rezultāts atbilstu iecerētajam.

Speltas milti

Speltas (plēkšņu) kvieši ir viena no senākajām graudaugu kultūrām. Atšķirībā no citām kviešu šķirnēm, speltas graudus klāj plēksnes, kas pasargā graudus no slimībām un kaitēkļiem, kā arī sniedz izturību pret apkārtējās vides piesārņojumu. Šiem miltiem piemīt augstāka uzturvērtība, jo ražošanā tiek samalts viss speltas grauds, kas sevī glabā organismam tik ļoti vērtīgās uzturvielas. Lai gan speltas graudos ir sastopams glutēns, tas tomēr ir citādāks nekā tradicionālajos kviešu graudos sastopamais. Tas šķīst ātrāk, tādēļ, ja izmantojiet konditorejā speltas miltus, uzmanieties, lai mīkla netiktu pārmaisīta, pretējā gadījumā jūsu gatavotais gardums var izdoties ļoti ciets.

“Milti ir ļoti būtiska sastāvdaļa mīklas gatavošanā. Ne visi milti derēs visu veidu mīklām. Piemēram, speltas milti lieliski der rauga, smilšu, pankūku, piparkūku un kēksu mīklai, bet kārtainās mīklas vai vafeļu mīklas pagatavošanai labāk izvēlēties tradicionālos kviešu miltus,” uzsver Natālija.

Auzu milti

Pilngraudu auzu milti ir bagātīgi ar šķiedrvielām, īpaši ar superšķiedru beta-glikānu! Šī īpaši vērtīgā šķiedrviela ir kā organisma spēkstacija, kas spēj samazināt sliktā holesterīna un cukura līmeni asinīs, veicināt svara zaudēšanu un ilgāk saglabāt sāta sajūtu un enerģiju. Papildu augstajai uzturvērtībai, auzu milti konditorejas izstrādājumam piešķirs patīkamu saldumu un konsistenci. “Herkuless” jauno produktu tehnoloģe Natālija Lagzdiņa iesaka, aizvietot 5% no receptē paredzētajiem kviešu miltiem ar auzu miltiem, lai konditorejas izstrādājumi ilgāk saglabātos svaigi un piešķirtu tiem augstāku uzturvērtību. Šādi var papildināt rauga un smilšu mīklu, arī biskvīta, pankūku un piparkūku mīklu, un pat kēksu un virtuļu mīklu!

“Cepot maizi, es iesaku aizvietot 10% no kviešu miltiem ar auzu miltiem, tā auzu miltiem piemītošās īpašības palīdzēs maizei mazliet ilgāk saglabāties svaigai un mīkstai,” saka Natālija.

Rudzu milti

Rudzu miltu sastāvā sastopamas daudzas būtiskas aminoskābes – B un E vitamīni, minerālvielas un mikroelementi (magnijs, dzelzs, cinks un mangāns). Rudzu graudos sastopamajām šķiedrvielām piemīt augsta ūdens saistītspēja, tādēļ gatavojot mīklu no rudzu miltiem der atcerēties, ka tai jāpievieno vairāk ūdens nekā mīklai, kuras pagatavošanā izmanto kviešu miltus.

No rudzu miltiem gatavojam latviešiem tik ļoti mīļo rupjmaizi, kas tikai pierāda to, ka šie milti lieliski der rauga mīklai, bet tos var izmantot arī citās mīklās, aizstājot daļu kviešu miltu, piemēram, smilšu, pankūku, piparkūku vai kēksu mīklas gatavošanā. Natālija iesaka pirms rudzu maizes mīklas iejaukšanas, miltus pāris minūtes sasildīt cepeškrāsnī – tas palīdzēs mīklai rūgšanas procesā, lai izceptā maize sanāktu mīksta un ar patīkamu struktūru..

Tas nebūt nenozīmē, ka šos miltus nevaram izmantot arī citos izstrādājumos. Šos miltus var lieliski izmantot, kā panējumu gaļai un zivīm. Turklāt produkti, kas cepti izmantojot rudzu miltus ilgāk saglabā svaigumu.

Griķu milti

Pilngraudu griķu milti ir ārkārtīgi vērtīgi, jo satur trīsreiz vairāk dzelzs nekā citu graudaugu milti.

Tajos ir vērtīgas aminoskābes, B grupas vitamīni, kālijs un magnijs. Tiem raksturīga saldena garša, tāpēc griķu milti labi noder smilšu, pankūku, piparkūku un kēksu mīklu papildināšanai, aizstājot daļu kviešu miltu ar griķu miltiem.

“Konditorejas izstrādājums, kas gatavots izmatojot tikai griķu miltus ir sauss, tāpēc nepieciešams pievienot piedevas, kas šo trūkumu spēj novērst. Piemēram, kēksu un pankūku mīklai var pievienot daudz smalki sagrieztu ābolu, savukārt plātsmaizi var pārklāt ar glazūru vai ar bagātīgu skābā krējuma mērci,” iesaka Natālija.

Lai neapmaldītos dažādos “miltu labirintos” un uzzinātu vairāk, kā dažādu miltu atšķirīgās nianses var ietekmēt ēdiena gala rezultātu, “Herkuless” ir uzsācis jaunu izglītojošu kustību “Herkulesa Cepamakadēmija”. Pirmā bezmaksas meistarklase tiešsaistē notiks jau 2.decembrī plkst.19.00, un tā būs veltīta dabīgā ierauga maizes pagatavošanai! Meistarklases norises tiešsaistes saite un parole tiks nosūtīta tiem, kas būs tai reģistrējušies līdz 1.decembrim ieskaitot. Reģistrācija saitē – https://rigas-dzirnavnieks.lv/cepamakademija/

Piektdien Latvijā atklāti 753 jauni Covid-19 gadījumi, trīs sasirgušie miruši

28/11/2020

Piektdien Latvijā atklāti 753 jauni Covid-19 gadījumi, bet trīs Covid-19 pacienti miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Tādējādi reģistrēts otrs lielākais diennaktī atklāto Covid-19 gadījumu skaits līdz šim. Rekordliels diennaktī inficēto skaits – 898 – tika atklāts trešdien.

Viena no mirušajām personām bijusi vecumā no 85 līdz 90 gadiem, bet divas – no 80 līdz 85 gadiem. Kopumā līdz šim Latvijā mirušas 193 ar jauno koronavīrusu inficētas personas.

Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 7645 Covid-19 testi, no kuriem pozitīvi bijuši 9,8%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Latvijā kopumā līdz šim ar Covid-19 saslimusi 16 561 persona, bet izveseļojušās 1719 personas.

Vingrinājumi tavai ikdienai: 10 minūšu rīta joga (+VIDEO)

27/11/2020

Lieliska rīta noteikums? Joga!

Video

Stāsts pārdomām: Ir divas dienas nedēļā, par kurām mums nevajag domāt

27/11/2020

Divas dienas, kuras vajadzētu atbrīvot no bažām un bailēm:
Viena no tām ir vakardiena ar savām kļūdām un rūpēm, neveiksmēm, sāpēm un bažām. Taču vakardiena ir pagājusi un vienmēr – nesasniedzama. Visas atmiņas visā pasaulē mums nevar atdot vakardienu. Mēs nekādi nevaram vēlreiz atkārtot to, ko darījām vakar. Mēs nevaram izdzēst vārdu, ko teicām vakar. Taču vakardiena ir pagājusi.

Otra diena, par kuru mums nevajag bažīties, ir rītdiena. Rītdiena ar jauniem pienākumiem, jaunām grūtībām, lieliem solījumiem un maziem to izpildījumiem. Taču arī rītdiena nav mūsu varā, mēs to nevaram kontrolēt. Rīt saule lēks vai nu spoža, vai aiz mākoņiem, bet lēks. Taču kamēr tā lēks, mums nav nekādas daļas par rītdienu, jo tā vēl nav pienākusi.

Mums katram ir tikai viena diena – šodiena. Katrs cilvēks vienas dienas cīniņu ar dzīvi var izturēt. Mēs salūztam tikai tad, kad šodienai pieliekam klāt šo mūžības nastu – vakardienu un rītdienu. Nevis šāsdienas piedzīvojumi ieved cilvēku ārprātā, bet sirdsapziņas pārmetumi un rūgtums par to, kas notika vakardien un bažas par to, kas notiks rīt.

Tāpēc dzīvosim tikai šodien!

Tavai veselībai: Kumelīšu tēju receptes

27/11/2020

Ja būtu jāveido ārstniecības augu tops, Latvijā pirmo vietu ar visai lielu varbūtību varētu ieņemt kumelīte jeb Matricaria recutita. Kāpēc tā, stāsta „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.

Latvijas žeņšeņs

Vieglās, bet efektīvās iedarbības dēļ nav brīnums, ka kumelītei piedēvē universālas iedarbības statusu. Parādoties pirmajām saaukstēšanās vai kādas citas saslimšanas pazīmēm, tā pirmā dodas cīņā. Ne tikai dzeramā veidā – arī kumelīšu eļļa, iespēja izmērcēties kumelīšu vannā vai arī smaržīgs un nomierinošs kumelītes ziedu spilvens uzskatāms par dziedniecisku. Šīs drogas vēsturei var izsekot no viduslaikiem līdz pat Senajai Ēģiptei, Romai un Grieķijai – visur kumelīte ārstējusi daudzas slimības. Tās lietošana medicīnā bija tik plaša, ka kumelīti, varbūt gan ne iedarbības, bet nozīmības ziņā, droši var salīdzināt ar žeņšeņa lomu Austrumos. Interesanti, ka vairākās valodās kumelītes nosaukums ir saistīts ar āboliem, piemēram, sengrieķu valodā – zemes ābols vai spāņu – mazais ābols.

Miers un miegs

Kumelītes spēcīgās ietekmes pamatā ir nomierinoša iedarbība – tā palīdz cīnīties ar stresu un pat uzmanības deficīta sindromu. Kumelītes tēja un eļļa vecāko paaudžu mammām un tētiem arī lieliski palīdzējusi aizmidzināt zīdaiņus un bērnus, kam bija grūti sagaidīt miega peli. Tā bieži tiek izmantota aromterapijā – pētījumi pierāda, ka masāža ar eļļai pievienotu kumelītes ekstraktu uzlabo omu un pašvērtējumu, kā arī līdzīgi tējai palīdz tikt galā ar stresu, teic Ērika Pētersone.

Pirmā palīdzība vēderam

Mazliet rūgtā garša padara kumelīti par lielisku toniku aknām un gremošanas sistēmai. Ar kumelītes palīdzību tiek stimulēta kuņģa sulu izdalīšanās, kas savukārt palīdz nomierināt vēdergraizes. Tādējādi kumelīte jau pati par sevi ir efektīvs līdzeklis pret nelabumu, bet maksimālu efektu var sasniegt, lietojot to kopā ar ingveru.

Profilaksei un veselai ādai

Saturot pretiekaisuma, antibakteriālus un citus savienojumus, kumelīte ir arī labs profilaktisks līdzeklis. Drogas palīdz gan stiprināt imūnsistēmu, gan pastiprināt audu spējas atjaunoties. Dermatīta un vienkāršu ādas traumu gadījumā mazgāšana ar kumelītes tēju vai pat pilna pelde vannā palīdz paātrināt ārstēšanās vai dzīšanas procesu.

RECEPTES

Kumelīšu tēja

Lai panāktu stipru, gremošanas uzlabošanai domātu tēju, kumelītes jāaplej ar vārošu ūdeni un jānotur vismaz 20 minūtes. Vienkāršai mierinošai tējai – kumelītes uzlejamas uz 5 līdz 10 minūtēm. Droši tējai var pievienot medu vai citronu – kas labāk tīk. Ja nelabi ap dūšu, kā papildinājums palīdzēs ingvers vai piparmētra.

Pietūkušu acu gadījumā var sagatavot kumelīšu kompreses. Vispirms pagatavo stipru tēju, to atdzesē, un tad seko vismaz pusstundu ilga atpūta ar kompresi uz acīm!

Kumelīšu vanna

Ūdens caurlaidīga audekla maisiņā (ja tāda nav, tad kārtīgi izmazgātā zeķē!) ieber vismaz sauju ar auzu pārslām un pievieno kumelītes tā, lai pārslu būtu aptuveni piecas reizes vairāk. Aplej ar karstu ūdeni uz 10 minūtēm. Maisiņu var izmantot kā kompresi vai arī aromātisku un relaksējošu vannas piedevu, vai kā sūkli ādas masāžai. Auzu pārslu ekstrakts tiek izmantots daudzu ādas veselības produktu ražošanā, un tas labi sader ar kumelītēm, pastiprinot efektu. Palīdz pret iekaisumiem, saules apdegumu vai vienkārši sausas ādas gadījumā. Stiprāku, patīkamu smaržu var panākt, piepilinot klāt kumelīšu vai lavandas ekstraktu.

BLAKUSEFEKTI

„Kumelītei ir asinis šķidrinošs efekts – bez ārsta atļaujas to nevajadzētu dzert cilvēkiem, kas jau lieto asinis šķidrinošas zāles vai kam ir problēmas ar asins sarecēšanu,” atgādina „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. Svarīgi pieminēt, ka grūtniecēm rīta nelabuma mazināšanai kumelītes tēja nav vēlama, jo, kaut nav konkrētu pētījumu, ir iemesls domāt, ka kumelīte palielina aborta risku.

Avots: „Veselības noslēpumi” 2019.

Stingrāki ierobežojumi izglītībā un sportā! (+VIDEO)

27/11/2020

Spēkā stājušies jauni ierobežojumi:

Video

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi turpina cīņu par izdzīvošanu! (+VIDEO)

27/11/2020

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi turpina cīņu par izdzīvošanu. Valdības noteiktie ierobežojumi tiem sasējuši rokas, arī piedāvātais atbalsts ne visiem būs pieejams. Uzņēmumus samulsinājis valdības lēmums mainīt nosacījumus pabalsta saņemšanai. Kādu ceļu izvēlēties – slēgt ēdināšanas uzņēmumu un saņemt dīkstāves pabalstu vai turpināt strādāt ierobežojumu apstākļos, to skaidroja Dāvids Freidenfelds.

Video

Novājināta imūnsistēma: Kā rīkoties?

27/11/2020

Sick woman sitting in bed, blowing nose with napkin — Sick young Caucasian woman covered with grey blanket sitting on bed with closed eyes, blowing nose with napkin. Illness, pain concept

Cinks ir maz zināms mikroelements, kas ļoti pozitīvi ietekmē cilvēka imunitāti, kas īpaši būtiski ziemas laikā un Covid-19 apstākļos. Cinks spēcina imunitāti, pasargā no saaukstēšanās un augšējo elpošanas ceļu slimībām. Kas ir cinks, kāda ir tā iedarbība un kas liecina par tā trūkumu organismā, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

Kāpēc jālieto cinks?

Lai arī šobrīd visvairāk sabiedrībā tiek runāts par vīrusu Covid-19, neviens nav atcēlis ierasti sezonālos vīrusus, kas nereti piezogas gada drēgnajos gadalaikos. Farmaceite atgādina, ka šajā laikā ir svarīgi būt piesardzīgiem un preventīvi pastiprināti rūpēties par organisma aizsargspējām, kas nepieciešams, lai pasargātu sevi no nevēlamiem vīrusiem, savukārt vīrusa saķeršanas gadījumā – ātrāk izveseļotos. Ikdienā ieteicams lietot vitamīnus un uztura bagātinātājus, piekopt veselīgu dzīvesveidu, tostarp neaizmirst par pilnvērtīgu miegu, uzturu un fiziskām aktivitātēm.

Cinks ir viens no galvenajiem mikroelementiem, kas stiprina cilvēka imunitāti, pasargā no saaukstēšanās un augšējo elpceļu slimībām. Tam ir liela nozīme arī šūnu atjaunošanās procesos, brūču dzīšanā, kā arī redzes, matu, nagu un ādas veselībā. Cinks mazā daudzumā atrodams gandrīz visās organisma daļās – plaušās aknās, nierēs, kaulos, aizkuņģa dziedzerī, ādā, acīs un ķermeņa sekrētos.

Healthy concept. Woman show her brush with long loss hair and looking at her hair.

Pieci biežākie cinka deficīta simptomi

Cinka trūkums organismā var izraisīt daudzas veselības problēmas. Tā kā cinks ir mazāk pazīstams mikroelements, cilvēki nepievērš tā uzņemšanai pietiekamu vērību un tā deficīts ir gana izplatīts.

Uz cinka trūkumu var norādīt bieža saaukstēšanās un infekcijas. Ja organismā ir cinka deficīts, imūnsistēmas darbība ir traucēta un novājināta, tādēļ cilvēks mēdz bieži slimot, jo tā iespaidā kļūst uzņēmīgāks pret dažādām infekcijām, kas var būt gan baktēriju, gan vīrusu izraisītas.

Ja mati kļūst plānāki un izkrīt, tā var būt cinka deficīta pazīme. Cinks kā uztura bagātinātājs ir dabīgs ārstniecības līdzeklis pret matu izkrišanu, turklāt veicina arī matu biezumu un augšanu.

Brīdinājuma signāls cinka trūkumam ir arī ādas problēmas– pumpas, pinnes un taukaina āda. To ārstēšanai ieteicams cinku uzņemt gan iekšēji – uztura bagātinātāju formā, gan ārēji – izmantojot sejas krēmus, kuru sastāvā ietverts arī cinka glikonāts, kas mazina ādas taukošanos, attīra poras, novērš kairinājumu, veicina ādas dzīšanu. Tas darbojas arī kā ultravioleto staru aizsargfiltrs.

Arī tādas vēdera problēmas kā vēdera gāzes, pūšanās vai pat regulāra caureja ir viens no izplatītākajiem cinka deficīta simptomiem kā bērniem, tā arī pieaugušajiem.

Par cinka iespējamo trūkumu jāaizdomājas tiem, kuriem ir hroniskas slimības. Cinks ir neaizvietojams imūnsistēmas un šūnu atjaunošanās procesos, tādēļ ar cinka trūkumu var būt tādas hroniskas slimības kā diabēts, kognitīvie traucējumi, ateroskleroze, neiroloģiskie traucējumi un citas.

Kā pārvarēt cinka deficīta simptomus?

Farmaceite skaidro, ka diennaktī pieauguša cilvēka organismam nepieciešami vien 8-15mg cinka. Nedaudz vairāk to iesaka lietot gan sievietēm, gan vīriešiem pirms bērniņa ieņemšanas, kā arī grūtniecības laikā. Bērniem diennaktī jāuzņem vidēji 5 mg cinka. Ikdienā šo mikroelementu iespējams uzņemt ar kvalitatīviem uztura bagātinātājiem, kuros cinks papildināts vēl ar citiem organismam vajadzīgajiem vitamīniem. Šādu uztura bagātinātāju klāsts ir plašs, tādēļ, lai atrastu sev piemērotākos, ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.

Dienā vajadzīgo cinka daudzumu iespējams uzņemt arī ēdot pietiekami daudz cinku saturošus produktus kā liellopu gaļu, zivis, austeres, olas, aknas, klijas un citus. Papildu tam nepieciešams uzņemt arī probiotikas, lai uzlabotu cinka absorbciju un gremošanu, ko iespējams iegādāties uztura bagātinātāju formā vai uzņemot arī probiotiku saturošus pārtikas produktus kā kefīru, skābētus kāpostus.

Covid-19 apstākļos “Euroaptieka” aicina nepieciešamos recepšu un valsts kompensējamos medikamentus, kā arī citas aptiekā pieejamās preces pasūtīt ar piegādi uz vēlamo adresi visā Latvijā, izmantojot “Euroaptieka” jauno pakalpojumu “Medikamentu piegāde mājās”. Lai saņemtu pakalpojumu, kā arī pilnvērtīgu farmaceita konsultāciju, jāzvana “Euroaptieka” farmaceitam pa tālruni 20369469 darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Kultūras ministrs: Covid-19 Dziesmu svētku procesu nenogalinās!

27/11/2020

Jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 Dziesmu svētku procesu nenogalinās, šādu pārliecību pauda kultūras ministrs Nauris Puntulis, attālināti atklājot Eiropas Latviešu apvienības (ELA) rīkoto forumu “ELKS – Ceļā uz Dziesmu un deju svētku 150-gadi”.

Ministrs atzīmēja, ka Dziesmu svētku process ir pārdzīvojis arī daudz grūtākus laikus – karu, smagos trimdas apstākļus, kur Dziesmu svētki kā nācijas pastāvēšanas pamats bijusi vitāla nepieciešamība. Puntulis uzsvēra, ka “pirmā trimda” spējusi uzturēt Dziesmu svētkus kā pamatu un, runājot par diasporu, viņš akcentēja, ka arī dzīvojušajiem ārvalstīs šie svētki ir nepieciešamība.

Tāpat Puntulis norādīja, ka Dziesmu svētki ir apliecinājums tam, ka latvieši kā nācija spēj būt vienoti ne tikai dziesmā, bet arī savstarpējā sadarbībā, kas ikdienā varbūt ne vienmēr izdodas tik ideāli. Ministrs novēlēja foruma dalībniekiem savstarpēji bagātinošu un izprotošu sadarbību gan šodienas attālinātās tikšanās reizē, gan arī tālākajā ceļā uz Dziesmu svētku 150-gadi 2023.gadā.

LETA jau rakstīja, ka šodien notiek ELA rīkotais forumu “ELKS – Ceļā uz Dziesmu un deju svētku 150-gadi”, kas kopā pulcē latviešu kultūras svētku rīkotājus un to partnerus Latvijā.

Ja vitamīnus lieto īstajā laikā, tas palīdz organismam: Dienas kalendārs vitamīnu lietošanai

27/11/2020

Ja vitamīnus lieto īstajā laikā, tas palīdz organismam tik nepieciešamās vielas efektīvāk uzņemt un labāk tās izmantot. Vitamīni lietojami pareizās devās, pareizā diennakts laikā un atbilstoši ilgi. Vitāli svarīgākie vitamīni jālieto arī atbilstoši vecumam. Pašlaik vairāk jādomā par imunitāti stiprinošo D un C vitamīnu, norāda „Mēness aptieka” farmaceite Ērika Pētersone.

Vitamīnu forma mūsdienās ir ļoti dažāda – tabletes, kapsulas, šķīstošās tabletes, pilieni, pulveri, sīrupi, želejkonfektes. Tam, kādu formu labāk izvēlēties, nav izšķirošas nozīmes. Taču tikai farmaceits vai ārsts vislabāk zinās, kādus tieši vitamīnus lietot, kādās devās un cik ilgi.

Vitamīnu klāts ir ļoti plašs, ražotāji piedāvā arī vitamīnu kompleksus, kam ir izveidota labākā, optimālā deva. Tie var būt mērķēti gan noteiktai vecuma grupai (bērniem, pusaudžiem, pieaugušajiem, senioriem), gan iedarbībai (imunitātei, nervu sistēmas stiprināšanai, sirds veselībai, matu, nagu un ādas skaistumam), gan īpaši sievietēm (pirms grūtniecības plānošanas, grūtniecības laikā, mazuļa barošanas laikā) vai vīriešiem.

Vitamīnus var ūdenī šķīstoši vai taukos šķīstoši, un katrai gripai ir atbilstoši lietošanas ieteikumi.

ŪDENĪ ŠĶĪSTOŠIE VITAMĪNI

Nozīme organismā

Šai grupai pieder vitamīns C un lielākā daļa B grupas vitamīnu – B1, B2, B3, B6 un B12.

C vitamīns ir viens no populārākajiem vitamīniem, īpaši ziemas sezonā. Tas uzlabo organisma pretošanās spēju infekciju slimībām un vīrusiem, darbojas kā antioksidants gan, lietojot kā mono vitamīnu, gan kopā ar citiem antioksidantiem (selēnu, cinku un E vitamīnu), uzlabo asinsvadu elastību, stiprina asinsvadu sieniņas, palīdz organismam pastiprināta stresa situācijā, piedalās kolagēna sintēzes procesā, kas, kā zināms, nodrošina ādas veselību, stiprākus saistaudus, locītavas, mazina alerģiskas reakcijas, palīdz organismā uzsūkties dzelzs joniem.

B grupas vitamīni – B1, B2, B3, B6 ietilpst daudzu fermentu sastāvā un nodrošina organisma bioķīmiskos procesus, uzlabo nervu impulsu pārvadi, kas nodrošina pareizu centrālās nervu sistēmas funkcionēšanu un galvas smadzeņu darbību, uzlabo nervu impulsu pārvadi arī muguras smadzenēs, kas īpaši svarīgi pie dažādas izcelsmes muguras sāpēm; tieši šīs vērtīgās darbības dēļ, nozīmējot pacientam kādu no nesteroīdajiem pretsāpju līdzekļiem (ibuprofēnu, paracetamolu, diklofenaku), papildus iesaka lietot arī B grupas vitamīnus, kā rezultātā sāpju samazināšanās dinamika ir labāka un ātrāka. B12 pārsvarā tiek lietots kā monovitamīns, jo tā darbība ir specifiskāka: tā galvenā funkcija ir asinsķermenīšu veidošanās procesā, nodrošinot pareizu asinsradi, to īpaši iesaka pacientiem, kuri uzturā nelieto gaļu (veģetāriešiem, vegāniem) vai lieto to ļoti maz, šī vitamīna trūkums saistīts arī ar kognitīviem procesiem, īpaši senioru vecumā (apjukums, atmiņas zudums, depresija). Pie B grupas vitamīniem pieder arī folskābe, ko pārsvarā lieto kā monovitamīnu, jo tās darbība arī ir specifiska: viena no galvenajām funkcijām ir asinsķermenīšu veidošanās procesā un aminoskābju sintēzē, kas īpaši svarīgi ir grūtniecības laikā – folskābei ir būtiska nozīme gaidāmā mazuļa galvas un mugurkaula smadzeņu formēšanās procesā, iesaka lietot jau grūtniecības plānošanas laikā.

Padomi lietošanai

Lielāko daļu ūdenī šķīstošo vitamīnu ir ieteicams lietot no rīta 30 minūtes pirms ēdienreizes vai divas stundas pēc ēšanas. Piemēram, B grupas vitamīnus labāk lietot no rīta tukšā dūšā, tie sniedz enerģiju un mazina stresu, uzlabo garastāvokli.

Tā kā C vitamīna iespējami blakusefekti var būt caureja un kuņģa kairinājums, to vislabāk lietot pēc ēdienreizes vai kopā ar maltīti. Tieši pareiza šī vitamīna lietošana palīdzēs samazināt blakņu iespējamību. Šos vitamīnus organisms uzņem tik, cik tam ir nepieciešams, bet pārējo izvada ar urīnu. Tā kā šie vitamīni organismā neuzkrājas, tos ieteicams lietot kā uztura bagātinātājus katru dienu.

Lai labāk uzsūktos dzelzs, nepieciešama skāba vide, tādēļ to var lietot kopā ar C vitamīnu, arī kopā ar skābu sulu. Rīta kafija tieši neietekmē vitamīnu vai mikroelementu uzsūkšanos, taču spēj paātrināti izvadīt tos no organisma, jo tai piemīt diurētisks efekts, atgādina Mēness aptiekas farmaceite Ērika Pētersone.

Vienīgais B grupas vitamīns, ko speciālisti iesaka lietot vakarā, ir B3 vitamīns jeb niacīns, jo tas piedalās iemigšanas procesos.

TAUKOS ŠĶĪSTOŠIE VITAMĪNI

Nozīme organismā

Taukos šķīstošie vitamīni ir A, D, E un K. A vitamīns nodrošina normālu redzes funkciju, baro, stiprina ādu, gļotādu, uzlabo tās elastību, stiprina kaulus, imunitāti. E vitamīns darbojas kā antioksidants, uzlabo ādas un gļotādas stāvokli, kā arī palīdz pasargāt organismu no sirds un asinsvadu slimībām. D vitamīns ir viens no populārākajiem pēdējā laikā, jo rudens/ziemas sezonā cilvēki lielāko dienas daļu pavada telpās, bet pavasarī/vasarā pamatoti cenšas ierobežot laiku, kad sevi pakļaut tiešam saules ultravioletajam starojumam. Jaunākie pētījumi liecina, ka Latvijā 85% iedzīvotāju ir pazemināts D vitamīna līmenis, īpaši ziemas sezonā, turklāt pandēmijas laikā vēlreiz apstiprinājusies D vitamīna nozīme imunitātes stiprināšanā. Tas piedalās daudzos vielmaiņas procesos, kalcija absorbcijā kaulos, samazina dažu hronisku slimību izpausmes (hipertensijas, astmas, Alcheimera slimības gadījumā). Savukārt K vitamīns nodrošina organismā pareizu asins recēšanas procesu, kas ir īpaši svarīgi jaundzimušajiem, pareizu kaulu mineralizāciju, uzlabo kalcija jonu iekļūšanu kaulaudos, var mazināt aterosklerozes risku.

Padomi lietošanai

Šobrīd tik aktuālo taukos šķīstošo D vitamīnu ir ieteicams lietot no rīta. Viens no iemesliem – tas palielina mūsu darba spējas un dod enerģiju, kā arī piedalās kalcija absorbcijā. Savukārt, tā kā vitamīnu rezerves tiek uzglabātas aknās, citus šīs grupas vitamīnus – A, E, K – speciālisti iesaka uzņemt ēdienreizē kopā ar vakara maltīti. Turklāt, lai palīdzētu organismam tos labāk absorbēt, lietot kopā ar produktiem, kas satur piesātinātos taukus vai eļļas (piena, gaļas u. c. produktos). Vēl vakarā iesaka lietot magnija preparātus, jo magnijs uzsūcas kuņģa zarnu traktā, veicina veselīgu miegu un palīdz izvairīties no nakts krampjiem.

Kad lietot multivitamīnus

Multivitamīnus iesaka lietot pēc pusdienām. Pirmkārt – pusdienu maltīte parasti ir apjomīgāka nekā brokastis un, otrkārt, daudziem hronisko slimību pacientiem tieši no rīta jālieto nozīmīgi medikamenti (piemēram, asinsspiediena mazināšanai).

Svarīgi ņemt vērā!

Vitamīnus var pārdozēt. Pirmā un vienkāršākā vitamīnu pārdozēšanas reakcija ir alerģija – pumpas un nieze. Otra blakusparādība varētu būt nepatīkama sajūta kuņģī. Šīs reakcijas var novērst, pārtraucot lietot vitamīnus, dzerot vairāk ūdeni un lietojot kādu antihistamīna preparātu.
Ja vien ārsts nav noteicis citādi, vitamīnus neiesaka lietot bez pārtraukuma – nevajadzētu 5-6 mēnešus dzert vienus un tos pašus vitamīnus. Izņēmums varētu būt vitamīnu komplekss matiem, nagiem un ādai (jo tas jālieto ilgstoši kursa veidā), zivju eļļa un D vitamīns.
Nevajadzētu lietot vairākus vitamīnu kompleksus vienlaikus, bet izvēlēties vienu, kas konkrētajā brīdī ir aktuāls, piemēram, vitamīni grūtniecei sirds veselībai vai nervu sistēmas stiprināšanai.
Ir daži mono vitamīni un minerāli, ko droši var likt klāt kompleksajiem vitamīniem: tas ir C vitamīns, kalcijs, D vitamīns un magnijs (to devas kompleksajos vitamīnos var būt 10 reizes mazākas par dienas devu).
B grupas vitamīnus – ja tie ir komplekso vitamīnu sastāvā, neiesaka uzņemt papildus, jo B grupas vitamīni mēdz izraisīt alerģiju.
Ikvienam medikamentam un arī vitamīniem uz iepakojuma ir derīguma termiņš. Tātad – līdz attiecīgajam datumam ražotājs garantē to atbilstību visām kvalitātes prasībām. Ja minēts tikai gads un mēnesis, tos var lietot līdz norādītā mēneša pēdējam datumam.
Nereti intoksikācijas dēļ grūtnieces no rītiem saskaras ar sliktas dūšas radītām problēmām, tādēļ šajā periodā vitamīnus vislabāk lietot pēcpusdienā. Grūtniecības laikā vitamīnus var lietot arī uz nakti.

Atklāts līdz šim lielākais Covid-19 gadījumu skaits diennaktī – 898

26/11/2020

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 898 Covid-19 gadījumi, bet četri Covid-19 pacienti miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Iepriekšējais vienā diennaktī atklāto Covid-19 gadījumu rekords bija 642 personas, kas tika fiksēts 21.novembrī.

Aizvadītajā diennaktī divas mirušās personas bijušas vecumā no 70 līdz 75 gadiem, viena – no 55 līdz 60 gadiem, bet vēl viena – no 80 līdz 85 gadiem.

Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 8024 Covid-19 testi, no kuriem pozitīvi bijuši 11,2%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Latvijā kopumā līdz šim ar Covid-19 saslimusi 15 171 persona, bet 188 inficētas personas mirušas. Saskaņā ar SPKC datiem, patlaban valstī ir 12 403 aktīvi saslimšanas ar Covid-19 gadījumi.

SPKC jaunākā sniegtā informācija liecina, ka audzis to personu skaits, kas reģistrētas kā izveseļojušās – no 1686 personām 25.novembrī līdz 1719 personām šodien, taču šis rādītājs pēdējos mēnešos kopumā mainījies salīdzinoši nenozīmīgi un daudzkārt lēnāk nekā sasirgušo skaits.

Pagājušajā diennaktī slimnīcās ievietoti 94 Covid-19 pacienti, savukārt kopumā slimnīcās patlaban ārstējas 489 ar jauno koronavīrusu sasirgušie, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

Šis ir līdz šim lielākais vienā diennaktī stacionēto Covid-19 pacientu skaits. Arī patlaban slimnīcās ievietoto pacientu skaits sasniedzis līdz šim augstāko robežu. No visiem stacionētajiem 458 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 31 – ar smagu slimības gaitu.

Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīti 36 Covid-19 pacienti, bet līdz šim kopumā – 1162.

Klasesbiedrene pierunā draudzeni norīt deviņus magnētus (+VIDEO)

26/11/2020

Pēc magnētu apēšanas slimnīcā nonākusī deviņus gadus vecā meitene rotaļlietas bumbiņas apēdusi, klasesbiedrenes izaicināta. Magnēta bumbiņas zarnu traktā salipušas, radot iekšējo orgānu bojājumus. Bērns nonācis slimnīcā un pēc vairāk nekā piecu stundu ilgas operācijas turpināja cīnīties par savu veselību. Mamma Jekaterina vēlas būt sadzirdēta, aicinot izvērtēt, kādas rotaļlietas jūs bērniem plānojat dāvināt Ziemassvētkos.

Cietušās meitenes mamma Jekaterina raidījumam “4. studija” stāsta, ka tagad notiek cīņa, ļoti smaga cīņa par bērna veselību.

Video

Akcijā “Pērc, ziedo, pabaro” Ikviens aicināts ziedot barību dzīvnieku patversmju iemītniekiem!

26/11/2020

Lai šajā laikā atbalstītu mūsu četrkājainos draugus, kuri mīt patversmēs dažādos Latvijas reģionos, Rimi kopā ar Mars Latvia jau sesto reizi īsteno labdarības akciju “Pērc, ziedo, pabaro”. Tās ietvaros no 19. novembra līdz 14. decembrim ikviens iedzīvotājs ir aicināts atbalstīt patversmēs mītošos dzīvniekus, iegādājoties un ziedojot dzīvnieku barību un citus mājdzīvniekiem piemērotus produktus Rimi veikalos visā Latvijā.

Šobrīd Latvijas patversmēs mitinās vairāki simti suņu un kaķu. Tikai vienā patversmē mītošo iemītnieku pabarošanai ik dienas nepieciešami 25–50 kg barības.

“Līdzīgi kā cilvēkiem, arī četrkājaino draugu labsajūtu bieži vien ietekmē ikdienas maltīte. Taču dažkārt ne visiem dzīvnieku patversmju iemītniekiem ir iespēja saņemt dažādu maltīti, tostarp kādus kārumus vai pat, piemēram, konservus. Tāpēc aicinu ikvienu Rimi pircēju šajā laikā atcerēties arī par ķepaiņiem un savus ikdienas pirkumus papildināt ar dzīvnieku barību vai citām mājdzīvniekiem noderīgām precēm, tās ievietojot īpašās akcijas ziedojumu kastēs Rimi veikalos. Mūsu komanda līdz ar laba vēlējumiem šos ziedojumus nogādās uz 14 patversmēm visā Latvijā,” iesaistīties akcijā “Pērc, ziedo, pabaro” aicina Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Regīna Ikala.

Akcijas atbalstītāji tiek aicināti iegādāties dzīvniekiem nepieciešamos produktus un tos ievietot “Pērc, ziedo, pabaro” ziedojumu kastēs 125 Rimi veikalos visā Latvijā. Papildus pircēju ziedojumiem arī akcijas rīkotāji – Rimi Latvia un Mars Latvia – ziedos vairākas tonnas barības un smilšu četrkājaino patversmes iemītnieku atbalstam.

Starptautiskā uzņēmuma Mars veiktais pētījums rāda, ka Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi cilvēkus visā pasaulē mudinājuši arvien lielāku uzmanību pievērst saviem mājdzīvniekiem. Tieši mājdzīvnieki daudziem šajā laikā palīdzējuši uzlabot garastāvokli. “Pandēmijas laikā piemērotās sociālās distancēšanās prasības un pašizolācija motivēja daudzus cilvēkus visā pasaulē vairāk rūpēties par saviem mājdzīvniekiem. Tomēr mēs ticam, ka ir ļoti svarīgi atcerēties arī par dzīvniekiem, kuriem nav savu māju, arī viņiem nepieciešama aprūpe un, pats galvenais, barība. Tāpēc arī ārkārtējā situācijā mēs turpinām palīdzēt dzīvniekiem un kopā ar mūsu sadarbības partneri Rimi aicinām ikvienu padarīt patversmēs mītošo dzīvnieku dzīvi labāku,” stāsta Skaiste Sruogaite, Mars korporatīvās komunikācijas direktore Baltijas, Balkānu un Adrijas jūras valstīs, Ukrainā un Izraēlā.

Iepriekšējā akcijā šā gada janvārī Rimi pircēji saziedoja gandrīz 15 tonnas dzīvnieku barības, tā palīdzot 712 kaķiem un 522 suņiem 11 dzīvnieku patversmēs Rīgā, Jelgavā, Tukumā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Alūksnē, Saldū, Liepājā, Ogrē un Ventspilī.

Patversmes, uz kurām tiks nogādāta “Pērc, ziedo, pabaro” akcijas laikā saziedotā barība:

Dzīvnieku patversme “Ulubele”, Rīga

LLU Veterinārmedicīnas fakultātes Mazo dzīvnieku patversme, Jelgava

Cēsu novada dzīvnieku patversme “Lācīši”, Cēsis

Tukuma dzīvnieku patversme “Dzimuši, lai dzīvotu”, Tukums

Jēkabpils dzīvnieku patversme, Jēkabpils

Dzīvnieku patversme “Otrā māja”, Daugavpils

Dzīvnieku māja “Astes un ūsas”, Alūksne

Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Dzīvnieku SOS”, Rīga

Saldus dzīvnieku patversme “Oposums” Saldus

Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Ķepu Ķepā”, Jelgava

Biedrība “Četrkājainie draugi”, Dobele

Biedrība “Ar Sirdi Delnā”, Ugāle

Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Liberta”, Liepāja

Dzīvnieku patversme “Dzīvnieku draugs”, Rīga

REDAKCIJAS IZVĒLE

POPULĀRIE RAKSTI

POPULĀRĀS KATEGORIJAS