Latvijai būtu jāvirzās uz vismaz 100 000 cilvēku vakcināciju pret Covid-19 ik nedēļu sākot ar martu, žurnālistiem pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pēc viņa paustā, “lielākais izaicinājums būs tajā brīdi, kad Latvijā nonāks lielas vakcīnu kravas”.

“Tā ir tā jauda, kas mums ir jāuzbūvē, lai mēs varētu iespējami ātrāk izpotēt lielās vakcīnu kravas, kurām vajadzētu Latviju sasniegt februāra beigās un martā,” sacīja ministrs, skaidrojot, ka patlaban ir aptuveni mēnesis, lai izvērstu esošo kapacitāti. “Šim nolūkam mēs izmantosim visas iespējās metodes, visus cilvēkus un mēs apsvērsim visas iespējamās sadarbības, kas ļautu šo jaudu sasniegt,” atzīmēja politiķis.

Tas, kuras vakcīnas tiks visvairāk izmantotas, pēc Pavļuta sacītā, būs atkarīgs no praktiskās piegādes un par vakcīnu reģistrāciju atbildīgās iestādes – Eiropas Zāļu aģentūras. “Mums ir jārēķinās, ka februārī ļoti būtiski pieaugs šis vakcīnu apjoms. Uz šo brīdi, mums būtu jābūt gataviem ar pilnīgi cita mērog vakcinācijas jaudu, lai varētu raiti ķerties klāt pārējo grupu vakcinēšanai,” norādīja ministrs.

Vaicāts par vakcinācijas patlaban vakcinējamo grupu paplašināšanu, ministrs norādīja, ka pārējo iedzīvotāju grupu vakcinācija sāksies tad, kad Latvijā būs lielāks vakcīnu daudzums. Patlaban janvārī piegādāto vakcīnu daudzums kopskaitā būs 35 000 vakcīnu devu, kas paredzētas 17 500 cilvēkiem. Pašreizējās vakcīnas, tostarp arī gaidāmās “Moderna” vakcīnas, tiks izmantotas mediķiem, un tikai ar nākamo kravu saņemšanu paredzēts pāriet pie sociālās aprūpes centru darbiniekiem un klientiem.

“Pie tā vakcīnu daudzuma, kas Latvijai [patlaban] ir fiziski pieejams, šī vakcinācijas kapacitāte ir pietiekama,” piebilda Pavļuts. Turklāt pagājušajā nedēļā netika izmantota pieejamā vakcinācijas jauda, līdz ar to ministrs atkārtoti aicināja mediķus izmantot šo iespēju.

Jau ziņots, ka Valsts asinsdonoru centrs šorīt saņēmis trešo piegādes daļu ar “Pfizer” un “BioNTech” vakcīnām pret Covid-19, liecina centra paziņojums mikroblogošanas vietnē “Twitter”.

Trešajā piegādes daļā ir 6825 vakcīnas “Comirnaty” devas. Katra cilvēka pilnīgai vakcinēšanai nepieciešamas divas devas.

Līdz ar to Latvija līdz šim saņēmusi 30 255 “Comirnaty” vakcīnas devu, ar kurām pietiek 15 127 cilvēku vakcinācijai.

LETA jau ziņoja, ka pirmo “BioNTech-Pfizer” vakcīnas “Comirnaty” piegādes daļu Latvija saņēma pērnā gada 26.decembrī, bet otro – šā gada 4.janvārī.

Slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits kopš sestdienas pieaudzis par 53 sasirgušajiem, kā rezultātā kopējais stacionēto pacientu skaits sasniedzis 1200, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

Aizvadītajā diennaktī slimnīcās ievietoti 109 sasirgušie, tostarp divi pārvesti uz citu stacionāru, savukārt no stacionāra izrakstīti 29 pacienti, kuru vidū ir arī divi iepriekš minētie pārvestie pacienti.

No visiem stacionētajiem 1127 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 73 – ar smagu slimības gaitu, kas ir par pieciem pacientiem vairāk nekā ziņots sestdien.

Līdz šim stacionārus pametuši kopumā 4294 Covid-19 pacienti.

Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī Latvijā atklāts 331 saslimšanas ar Covid-19 gadījums un saņemta informācija par 15 ar koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Svētdien Latvijā veikti 4179 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 7,9%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Līdz šim Latvijā ziņots par 864 Covid-19 pacientu nāvi. Miruši 1,73% no reģistrētajiem inficētajiem.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās kopumā inficējusies 13 061 persona. Savukārt 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā ir sasniegusi 684,7 gadījumus.

Latvijā ar Covid-19 kopumā saslimuši 49 899 cilvēki.

Ziņu kanālā “BBC” paziņots, ka 94 gadus vecā Lielbritānijas karaliene Elizabete II un viņas vīrs, 99 gadus vecais princis Filips esot saņēmuši vakcīnas pret koronavīrusu. Šo informāciju paziņojuši Bekingemas pils oficiālie pārstāvji.

Ziņots, ka sestdien, 9.janvārī pilī ieradies medicīnas personāls, kas vakcinējis gan karalieni, gan viņas vīru.

“BBC” kanāls ziņo, ka karaliene Elizabete II oficiāli pati vēlējusies paziņot, ka viņa un viņas vīrs ir saņēmuši Covid-19 vakcīnas, lai šādi pārtrauktu pasaulē valdošo dezinformāciju par vakcīnu kaitīgumu veselībai.

Lielbritānijā iedzīvotāji, kuri ir vecāki par 80 gadiem, sarakstā uz Covid-19 vakcīnām ir prioritārajā rindā un saņem vakcīnu vieni no pirmajiem! Karaliskais pāris pēc vakcīnas saņemšanas nav komentējis savu pašsajūtu.

Pagājusī nakts bija jau sestā, kad Covid-19 ierobežošanas nolūkā jāievēro komandantstunda. Tomēr, kā pārliecinājās “Panorāmas” filmēšanas grupa, naksnīgajās Rīgas ielās joprojām bija sastopami cilvēki, kas uzskatīja, ka komandantstundas prasības uz viņiem neattiecas.

Video

Mirušo skaits ar apstiprinātu Covid infekciju mūsu valstī šonedēļ sasniedza 849 nāves un jau visdrīzāk nākamajā nedēļā pārsniegs tūkstoti. Neraugoties uz to joprojām netrūkst to, kas apšauba Covid kā mirstību iemeslu un ietekmi uz kopējo mirstību. Jāatzīst, ne visiem, kuri ikdienas statistikā parādās kā miruši ar Covid infekciju, to vēlāk tiešām apstiprina arī kā nāves pamatcēloni. Taču tā ir ievērojami mazākā daļa.

Video

SPKC nespēj operatīvi apzināt visus saslimušos

Latvijā konstatēts jaunā Covid-19 paveida gadījums, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma”.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš raidījumam apliecināja, ka jaunais, Lielbritānijā iepriekš atklātais Covid-19 paveids Latvijā konstatēts vienam cilvēkam.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) iepriekš uzsvēra, ka jaunais Covid-19 variants, kas ir konstatēts Lielbritānijā, pēc slimības smaguma norises neatšķiras no esošā, bet tā atšķirība ir augstāks lipīgums, proti, jaunais Covid-19 paveids nav bīstamāks par esošo.

Ņemot vērā ziņas par jaunu Covid-19 paveidu, Latvija, līdzīgi kā citas Eiropas valstis, bija aizliegusi pasažieru pārvadājumus uz Lielbritāniju no 21.decembra līdz 1.janvārim. Tagad nolūkā mazināt jauno koronavīrusu celmu izplatīšanās risku visiem, kas atgriežas no Apvienotās Karalistes un Dienvidāfrikas Republikas (DĀR), ir stingri jāievēro desmit dienu pašizolācijas prasības un jāveic Covid-19 tests pēc ierašanās Latvijā un pašizolācijas perioda beigās, proti, devītajā dienā.

SPKC iepriekš vēstīja, ka atsevišķi gadījumi saistībā ar Covid-19 mutāciju atklāti arī Dānijā, Nīderlandē, Islandē un Austrālijā.

Ir pierādīts, ka jaunā koronavīrusa SARS-CoV-2 variants izveidojies dažādu mutāciju rezultātā, iepriekš norādīja SPKC pārstāve Ilze Arāja. Vairāku pētījumu rezultāti liecinot, ka šim koronavīrusa variantam ir raksturīga straujāka izplatīšanās spēja – līdz pat 70% salīdzinājumā ar līdz šim cirkulējošiem SARS-CoV-2 celmiem.

Video

Iespējams, ikdienā to nemanām, bet “melnā” tirdzniecība ir mums visapkārt – nelegālais cigarešu un alkohola imports, narkotikas, naudas viltošana un aizsargātu vai bīstamu dzīvnieku neatļauta turēšanu privātīpašumā un tā joprojām.

Kanāls “National Geographic” ir apkopojis informāciju par piecām no pasaulē izplatītākajām kontrabandas precēm.

Tikmēr jaunajā “National Geographic” raidījumā portugāļu izcelsmes pētnieciskā žurnāliste Mariana van Zellere kopā ar TV kanāla komandu dodas pētīt pasaulē lielākos melnos tirgus. Astoņās sērijās viņa atklās, kā strādā krāpnieku plāni, kā atrod nelikumīgo produktu kurjerus un kāda patiesībā ir kontrabandas pasaule. Mariana tiekas ar visām iesaistītajām pusēm un tik tuvu nelegālajai pasaulei mēs vēl nebūsim bijuši.

Naudas viltošana

Vēl 2020.gada vasarā Itālijā tika atklāta lielākā eiro banknošu viltošanas ražotne Eiropā. Arestēja 44 personas, konfiscēja privātīpašumu un naudu astoņu miljonu eiro vērtībā. Šī ražotne strādājusi kopš 2017.gada un viltojusi aptuveni 223 miljonus eiro, kas nonākuši apgrozībā. 

Tomēr ASV dolāri ir visbiežāk viltotā nauda, un krāpnieki naudu darina ļoti augstā līmenī. Frenku Borasu (Frank Bourassa) dēvē par naudas viltošanas karali. Blēdis izvēlējies noziedzības taciņu agrā jaunībā – zaga dārgus produktus un pārdeva tos par cenu, kas bija zemāka kā tirgū esošā. 

Frenks nodarbojās arī ar narkotiku tirdzniecību līdz 2006.gadam, kad viņu apcietināja. 2008. gadā, iznācis brīvībā, Frenks saprata, ka gala mērķis visās viņa darbībās ir nauda un kāpēc gan neķerties pie naudas drukāšanas?  Līdz brīdim, kad viņu apcietināja 2012.gadaa  Borasa bija viltojis naudu 250 miljonus ASV dolāru vērtībā. Un tomēr viņa sods par šādu noziedzīgu darbību bija vien sešas nedēļas cietumā.  

Banknošu viltojuma kvalitāte bijusi tik augstā līmenī, ka likuma sargi uzskatīja, ka tas ir lielas noziedznieku bandas darbs. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc Borasa cietumsods ilga tikai sešas nedēļas. Drošības nauda bija niecīga – 1,7 tūkstoši dolāru.

Savukārt jaunajā raidījumā Mariana atklāj jaunus naudas viltotāju perēkļus. Viņa tiekas ar prasmīgākajiem “meistariem” un uzzina, ka šobrīd naudu visprecīzāk vilto noziedzīgas ģimenes Limā, kuras, neraugoties uz ASV Slepenā dienesta un Peru Valsts policijas centieniem, gūst peļņu. Marinai veicas un viņai ir iespēja aplūkot, kā šis process notiek.

Pretsāpju medikamenti

1960.gadā beļģu farmakologs un farmaceitiskais ķīmiķis Pauls Jansens (Paul Janssen) radīja fentanilu. Tas bija revolucionārs sasniegums, jo šī viela bija daudz spēcīgāks nekā morfīns un drošāks nekā citi farmaceitiskie sintētiskie opioīdi. Jensens radīja arī citas fentanilus – analgētiķus. Šīs vielas veiksmīgi lieto medicīnā vairāk nekā piecdesmit gadus, ļaujot veikt īpaši sarežģītas operācijas, kā arī mazināt hroniskas sāpes miljoniem pacientu visā pasaulē. 

Lai arī fentanils ir iekļauts Pasaules veselības organizācijas svarīgāko medikamentu sarakstā, problēmas sākas tajā brīdī, kad to sāk iegūt nelegāli un izmanto kā narkotikas, bieži arī jaucot kopā ar heorīnu. Apreibināšanās rezultāts esot ātrs un ilgstot līdz divām stundām. Diemžēl viela, kuras mērķis bija glābt dzīvības un atvieglot pacientu sāpēs,  nu kļuva par nāves cēloni daudziem.

2015.gadā veselības aprūpē globāli tika izmantoti 1600 kilogrami šīs pretsāpju vielas, 2017.gadā – fentanils bija pasaulē visplašāk lietotais sintētiskais opioīds medicīnā, bet 2018.gadā – fentanils un tā analogi bija biežākais nāves cēlonis ASV, jo lietotāji to pārdozēja.

Vēl 2016.gadā tika reģistrētas vairāk nekā 20 tūkstoši nāves gadījumu, kas ir puse no visiem ar opioīdu pārdozēšanu saistītajiem nāves gadījumiem. Galvenokārt šie pārdozēšanas gadījumi ir saistīti ar nelegāli iegūtu fentanilu.

Nav īsti saprotams, kā fentanils tik ātri pārņēma melno tirgu, tāpēc Mariana dodas meklēt jaunos narkobaronus, jaunos ceļus un amerikāņu kopienas, kas maksā par nākamo nelikumīgo fentanila piegādi.

Aizsargātās sugas: tīģeri un citi lielie kaķi

Nelegāla tīģeru tirdzniecība ir īpaši ienesīgs bizness – tīģera mazuļa cena ir aptuveni astoņi tūkstoši dolāru, skaisto ocelotu cena ir 15 tūkstoši par dzīvnieciņu. Melnajā tirgū miruša tīģera vērtība svārstās no 50 līdz 60 tūkstošiem dolāru. Lielā kaķa acs vērtība vien ir ap 200 dolāriem. Tās iegādājas cilvēki, kas, ticot tradicionālajai ķīniešu medicīnai, uzskata, ka acu lietošana uzturā ārstē epilepsiju. Pēdējos 100 gados malumedniecība ir izraisījusi 97% tīģeru savvaļas populācijas samazināšanos.

Vēl pirms gada Rīgā kādā dzīvoklī tika atrasts rets melnais leopards, kurš, pēc speciālistu novērojumiem, bijis pārbarots. Tam amputētas arī ķepu pirkstu pirmās falangas, kas faktiski nozīmē, ka dzīvnieks ticis atstāts bez nagiem. Pastāv aizdomas, ka leopards Latvijā, iespējams, ievests no kādas Beniluksa valsts, kur tā cena ir aptuveni 15 tūkstoši ASV dolāru. Vēlāk, tautā saukto “melno panteru”, nogādāja Rīgas Zooloģiskajā dārzā.

Kontrabandistu aprindās pa lielo kaķu tirgu skaļi nerunā. Mariana pētniecības nolūkos atšķir baisāko industrijas nodaļu. Tīģeru un tīģeru daļu melnais tirgus ir gaužām slepens un ārkārtīgi bīstams. Tikai daži ir mēģinājuši atklāt tās neglītos noslēpumus. 

“Noziedznieki man uzticas, jo esmu sieviete un  uzskata, ka vīrietis spētu nodarīt vairāk ļauna nekā sieviete, ” spriež Zellere.

Mākslīgais “skaistums”: steroīdi

Visvairāk izplatītā dopinga forma ir androgēnie anabolie steroīdi, kas ir vīrišķā hormona testosterona sintētiskās variācijas. Steroīdi ir stimulējošās ķīmiskās vielas, ar ko iejaucas ķermeņa funkcionēšanā, iedarbojas šūnu līmenī – rada šūnaudu pieaugumu, kas liek organismam augt, uzņemt vairāk barības vielu.  Medicīnā tos izmanto, lai cīnītos ar dažādām slimībām, sportā – lai uzlabotu garīgās un fiziskās spējas, krietni pārdozējot medicīnā noteiktās devas.

Steroīdu izmantošana  profesionālajā sportā nav nekas jauns, taču tā noteikti nav atļauta procedūra. Visbiežākie skandāli steroīdu lietošanas dēļ uzplaiksnī beisbola aprindās. Arī Latvijā daži sportisti pieķerti steroīdu lietošanā. Pēdējo gadu populārākais gadījums ir olimpiskā vieglatlēte Ineta Radēviča, kurai tika atņemts tituls par ceturto vietu tallēkšanā 2012.gada Olimpiskajās spēlēs Londonā. Pārkāpuma sekas atspoguļojās ne vien sportā, bet arī citur profesionālajā dzīvē. Vēlāk Radēvičai nācās pamest Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidentes amatu un atdot valsts izsniegto prēmiju, kuru viņa vēl nav atgriezusi.

Mariana meklē gan ražotājus, gan lietotājus, mēģinot izprast naivumu, alkatību un slinkumu, kas vada šo bīstami nereglamentēto, miljardiem dolāru vērto tirgu, veicinot nepareizu ķermeņa un prāta attīstību.

Baltā nāve: kokaīns

Plaši lietojamā narkotika – kokaīns – šņaucama, rijama, injicējama un pat elpojama. Populāra izklaides un mākslas industrijā, šī viela liek smadzenēm nemitīgi darboties, radot enerģijas pieplūduma sajūtu. Organismā nonācis kokaīns neļauj smadzeņu neironiem pārtraukt sūtīt dopamīna signālus, tādējādi smadzeņu baudas centri paliek nemitīgi aktīvi. Ir izpētīts, ka kokaīns liek dopamīna līmenim smadzenēs paaugstināties trīs reizes virs normas. 

Pagājušajā gadā Beļģijā, Antverpenes ostā konfiscētas 65,6 tonnas kokaīna. Šī osta ir galvenie psihotropās vielas vārti uz Eiropu. Beļģijas finanšu ministrija paziņojusi, ka pērn sasniegts rekords, jo tas ir lielākais daudzums, kāds konfiscēts šajā gadsimtā. Kuģi, kuri ierodas Antverpenē no Latīņamerikas – Kolumbijas, Brazīlijā, Ekvadorā un Peru – tik pārbaudīti visrūpīgāk, jo šīs ir lielākās kokaīna izcelsmes vietas.

Žurnāliste Zellere dodas izlūkots tieši uz vienu no pasaules bēdīgi slavenākajiem kontrabandas ceļiem – sākot no Peru džungļiem, gar Kolumbijas Karību jūras piekrasti līdz pat Maiami. Jau 40 gadus likumpārkāpēji riskē ar savu dzīvību, vedot narkotikas pāri ASV robežai. Tik daudz kokaīna Mariana nebija redzējusi kopš Pablo Eskobara laikiem.

Katru pirmdienu, no 11.janvāra ieslēdz “National Geographic” kanālu un plkst. 22.00 skaties raidījumu “Noziedzīgā tirdzniecība ar Marianu van Zelleri”.

Āgenskalna sprādzienā cietušās ēkas iedzīvotāji šodien varēja atgūt mantas, kas, 30. decembra naktī, glābjoties no ugunsgrēka, bija palikušās mājā. Pašas ēkas liktenis tiks izlemts tuvākajās dienās, bet arvien ticamāka kļūst iespēja, ka to nāksies nojaukt pilnībā.

Video

Teju puse jeb 48% Latvijas iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā izjutuši agresivitāti no sabiedrības, liecina aptieku tīkla “Apotheka” un tirgus pētījumu aģentūras “Norstat” veiktā aptauja.

Aptaujā tostarp secināts, ka 22% respondentu pēdējā mēneša laikā izjutuši agresivitāti no līdzcilvēkiem, bet 24% atzinuši, ka paši pēdējā mēneša laikā jutušies agresīvāk noskaņoti nekā ierasts.

Visvairāk sabiedrības agresiju izjutušas sievietes, kuras šādu nostāju paudušas 51% gadījumu, bet vīrieši to izjutuši retāk, proti, kopumā 43% aptaujāto pauduši šādu nostāju.

Ar sabiedrības agresiju visvairāk saskārušies jauni cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kas sniedza šādu atbildi 60% gadījumu. Vecuma grupā no 30 līdz 59 gadiem to izjutuši 48% iedzīvotāju, bet vecumā no 60 līdz 74 gadiem – 38% iedzīvotāju.

Arī līdzcilvēku agresiju nedaudz biežāk izjutušas sievietes. Attiecīgi 24% aptaujāto sieviešu pauduši šādu nostāju, kamēr vīriešu vidū – 21%. Visvairāk ar to sastapušies jaunāki cilvēki – teju katrs trešais jeb 28% aptaujāto vecumā no 18 līdz 39 gadiem, 24% – vecumā no 40 līdz 49 gadiem, 20% – vecumā no 50 līdz 59 gadiem un 13% – vecumā no 60 līdz 74 gadiem.

Katra ceturtā respondente norāda, ka biežāk nekā parasti jutušās agresīvi, kamēr vīrieši vidū šādu nostāju pauž 22%. Agresīvs noskaņojums visvairāk (36%) novērots no 18 līdz 29 gadu vecumā, bet vismazāk – 50 līdz 74 gadu vecumā, kur šādu atbildi snieguši 16% aptaujāto.

Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju “Norstat” laika posmā no 8. līdz 15.decembrim, aptaujājot 1010 respondentus.

Piektdien nav samazinājies tādu ārstniecības iestādēs ievietoto Covid-19 slimnieku skaits, kuriem ir smaga slimības gaita, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

Jau otro dienu pēc kārtas slimnīcās ārstējas 74 pacienti ar smagu slimības gaitu, un tas ir līdz šim augstākais šādu pacientu skaits.

Pagājušajā diennaktī Latvijā slimnīcās ievietoti 148 ar Covid-19 sasirgušie, no kuriem 11 ir pārvesti.

Kopā stacionāros ārstējas 1125 pacienti no kuriem 1051 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 74 ar smagu slimības gaitu.

Tikmēr pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīti 162 pacienti, tostarp 11 pārvesti. Līdz šim kopumā no stacionāriem izrakstīti 4235 ar Covid-19 sasirgušie.

Kā vēstīts, pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 1170 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi, bet 17 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Piektdien Latvijā veikti 11 338 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 10,3%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Starp 17 mirušajiem viens cilvēks ir vecumā no 40-45 gadiem, divi – vecumā no 55 līdz 60 gadiem, vēl trīs – vecumā no 65 līdz 70 gadiem, trīs – vecumā no 70 līdz 80 gadiem, seši – vecumā no 80 līdz 90 gadiem, bet divi – vecumā no 90 līdz 95 gadiem.

Līdz šim Latvijā ziņots par 818 Covid-19 pacientu nāvi. Miruši 1,7% no reģistrētajiem inficētajiem.

Latvijā ar Covid-19 kopumā saslimuši 48 952 cilvēki.

Pēdējo 14 dienu laikā inficējušies 13 133 cilvēki, 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir 688,4 gadījumi.

Jau otro dienu pēc kārtas slimnīcās ārstējas 74 pacienti ar smagu slimības gaitu, un tas ir līdz šim augstākais šādu pacientu skaits.

Pagājušajā diennaktī Latvijā slimnīcās ievietoti 148 ar Covid-19 sasirgušie, no kuriem 11 ir pārvesti.

Kopā stacionāros ārstējas 1125 pacienti no kuriem 1051 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 74 ar smagu slimības gaitu.

Tikmēr pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīti 162 pacienti, tostarp 11 pārvesti. Līdz šim kopumā no stacionāriem izrakstīti 4235 ar Covid-19 sasirgušie.

Kā vēstīts, pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 1170 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi, bet 17 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Piektdien Latvijā veikti 11 338 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 10,3%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Starp 17 mirušajiem viens cilvēks ir vecumā no 40-45 gadiem, divi – vecumā no 55 līdz 60 gadiem, vēl trīs – vecumā no 65 līdz 70 gadiem, trīs – vecumā no 70 līdz 80 gadiem, seši – vecumā no 80 līdz 90 gadiem, bet divi – vecumā no 90 līdz 95 gadiem.

Līdz šim Latvijā ziņots par 818 Covid-19 pacientu nāvi. Miruši 1,7% no reģistrētajiem inficētajiem.

Latvijā ar Covid-19 kopumā saslimuši 48 952 cilvēki.

Pēdējo 14 dienu laikā inficējušies 13 133 cilvēki, 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir 688,4 gadījumi.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) izdevis rīkojumu, kas nosaka, ka no 11.janvāra tiks vakcinēti visi mediķi, aģentūru LETA informēja veselības ministra komunikācijas padomniece Lāsma Bindere.

Vakcinācijas process būs jāorganizē arī brīvdienās un svētku dienās, paredz ministra rīkojums.

Pavļuts norāda, ka līdz šim vakcinēja lielo slimnīcu darbiniekus, šodien sāk vakcinēt ģimenes ārstus, bet no pirmdienas šī iespēja būs visiem mediķiem – ārstiem, ārstu palīgiem, māsām, zobārstiem, vecmātēm un citiem.

“Potēsim visus, kas ir ārstniecības personu reģistrā, gan valsts, gan privātajās medicīnas iestādēs,” piebilda Pavļuts.

“Ārsts, kas neizmanto iespēju vakcinēties, to liedz kādam citam, kas nepacietīgi gaida savu vakcinācijas kārtu. Nevaram atļauties nepotēt tos, kas ir gatavi,” saka Pavļuts.

Viņš atzīst, ka Latvijas sabiedrības viedoklis par vakcinēšanos ir nogaidošs, un ļoti nepieciešams ārstu labais piemērs.

Ārstniecības iestādēm būs savās mājaslapās jāpublicē mediķiem viegli pieejama informācija par vakcinācijas kārtību un pieteikšanās iespējām. Vakcinācijas kabinetu adreses un kontaktinformāciju varēs atrast Nacionālā veselības dienesta (NVD) mājaslapā.

Video

Vakcinācijas kabinetos būs jāveido elastīgas gaidīšanas rindas gadījumam, ja kāda no vakcinējamo personu pierakstā iekļautajām personām dažādu apstākļu dēļ nevarēs ierasties uz vakcināciju noteiktajā laikā.

Lai vakcinēties gribētājiem būtu vienkāršāk pieteikties, nākamajā nedēļā plānots rast risinājumu vienotai pieteikšanās sistēmai un meklēt risinājumus elastīgai rindu vadības sistēmai.

Visaptveroša vakcinācija bez ērtu un savstarpēji saistītu informācijas tehnoloģiju (IT) rīku izmantošanas nav iedomājama, tādēļ kāpināt vakcinācijas tempus veselības ministrs iecerējis, izmantojot arī digitālus rīkus. Jau tuvākajā laikā ministrs par šo jautājumu konsultēties ar IT nozares speciālistiem.

Rīkojumu ministrs izdevis saskaņā ar 1.decembrī valdībā apstiprināto informatīvo ziņojumu “Par Covid-19 vakcīnu ieviešanas stratēģiju”. Rīkojums stāsies spēkā pirmdien, 11.janvārī.

Kā vēstīts, kopumā līdz šim vakcinētas 6076 personas, tajā skaitā 4602 ārstniecības personas un 1474 ārstniecības iestādes darbinieki.

Latvija līdz šim ir saņēmusi 23 400 farmācijas uzņēmuma “Pfizer” un “BioNTech” ražotās vakcīnas “Comirnaty” devas. Tās paredzētas kopumā 11 700 cilvēkiem, jo viena vakcinēšanai nepieciešamas divas devas. Tādējādi līdz šim vakcinēti 51,9% šo cilvēku, liecina aģentūras LETA aprēķini.

Kā ziņots, lai paātrinātu vakcinācijas pret Covid-19 tempu, Veselības ministrija (VM) kopā ar lielo slimnīcu vadību piektdien pieņēma lēmumu sākt brīvprātīgu visu ārstniecības personu vakcināciju, piektdien preses konferencē paziņoja Pavļuts.

Sestdien Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca uzsākušas ģimenes ārstu vakcināciju pret Covid-19.

Tikmēr Latvijas Televīzija ziņo, ka viens no pirmajiem jau piektdienas vakarā Covid-19 vakcīnu saņēma lauku ģimenes ārsts Ainis Dzalbs un viss Staļģenes doktorāta kolektīvs. Saņēmuši uzaicinājumu veikt vakcināciju sestdien vai svētdien, staļģenieši sazvanīja Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu un jau piektdienas vakarā tika pie vakcīnas.

Kā ziņots, pirmās farmācijas uzņēmuma “Pfizer” un “BioNTech” ražotās vakcīnas “Comirnaty” Latvijā tika nogādātas 26.decembra rītā. Pirmajā piegādē Latvija saņēma 9750 vakcīnu devas. Savukārt pēc nedēļas Valsts asinsdonoru centrā nogādāta arī otrā piegādes krava ar 13 650 “Pfizer” un “BioNTech” ražotajām vakcīnu “Comirnaty” devām.

Piektdien, 8.janvārī, valdība vienojās, ka Latvija iegādāsies papildu līdz 1,4 miljoniem “Pfizer” un “BioNTech” vakcīnas pret Covid-19 devu. Šāds lēmums tika pieņemts, jo piektdien Eiropas Komisija (EK) pieņēma lēmumu dalībvalstīm nodrošināt vēl papildu 300 miljonu “Pfizer” un “BioNTech” vakcīnas pret Covid-19 devu.

No šodienas režisora Dzintara Dreiberga spēlfilma “Dvēseļu putenis” jeb “Bilzzard of Souls” tiek demonstrēta vairāk nekā 15 virtuālajos kinoteātros ASV un Kanādā, aģentūru LETA informēja filmas veidotāju pārstāve Aleksa Fridrihsone.

Viņa atzīmēja, ka filma turpina dalību arī ASV Kinoakadēmijas balvas “Oskars” sacensībā kategorijā “Labākā ārzemju filma”. Fridrihsone pavēstīja, ka līdz šim stāstu par filmu aprakstījušo un atzinīgi novērtējuši ārvalstu kino kritiķi, tostarp tādu izdevumu, kā, piemēram, “Variety”, “The Hollywood Reporter”, “New York Times”, “Los Angeles Times”, “The Guardian” kino recenzenti.

Izdevumā “Variety” rakstīts, ka Dreiberga filma varētu patikt Pirmā pasaules kara filmu cienītājiem, tostarp arī režisora Sema Mendensa kinolentes “1917” faniem. Tāpat atzīmēts, ka filmas tehniskais izpildījums pārliecinoši stāv blakus Holivudas ražojumiem.

Savukārt “Los Angeles Times” recenzijā norādīts, ka Dreiberga un operatora Valda Celmiņa radītās cīņas ainas liek izjust visas kara ārprāta šausmas pirmajā personā un vienlaikus atspoguļo dusmu pilnas un nogurdinošas ikdienas kaujas, kas vērstas ne tikai pret ienaidnieku, bet arī aukstu un izpostītu dzimtās zemes reljefu.

“Varbūt šo filmu nav viegli skatīties laikā, kad mūsu pašu valsts cīnās ar patriotisma toksisko formu, bet Latvijas cīņa ir iedvesmojusi šīs filmas iekļūšanu stingri reālistisku kara filmu kanonā,” pausts “Los Angeles Times” recenzijā.

Arī “New York Times” recenzents izcēlis filmas kvalitāti un novērtējis filmas veidotāju darbu, uzsverot, ka filma “Dvēseļu putenis” ir nofilmēta un samontēta gandrīz nevainojami, “[..] filma uzsver to, kas, šķiet, ir galvenā tās sūtība: nerimstošu atgādinājumu – “Uz priekšu, Latvija!”.”

Filmas režisors Dreibergs atzina, ka patīkami apzināties, ka lielākie kino izdevumi pasaulē raksta par filmu, turklāt mediju pārstāvji pēc tās noskatīšanās ir pastiprināti meklējuši informāciju par Latviju.

“Priecē, ka filmas stāsts viņus ir patiesi aizkustinājis un licis aizdomāties par mūsu tautas likteni. Man kā režisoram, protams, tagad gribētos būt Losandželosā un klātienē sajust, kā notiek “Oskara” atlase. Tā vietā šobrīd aizvadu naktis “otrajā maiņā” pie datora. Bet mēs esam gatavi paveikt maksimālo, lai tik daudzu cilvēku veidoto filmu piedāvātu visplašākajai auditorijai,” pauda Dreibergs.

Filmas mārketinga un publisko attiecību kampaņu “Oskara” sacensībā atbalsta Nacionālais kino centrs. Fridrihsone pavēstīja, ka filmas “Dvēseļu putenis” komanda patlaban aktīvi meklē papildu atbalstu gan no privātā, gan publiskā sektora, lai filmu pamanītu starp simts citiem kandidātiem un noskatītos balsojošie ASV Kinoakadēmijas biedri, lai stāstu par Latvijas valsts rašanos un strēlniekiem uzzinātu miljoniem kino mīļotāju visā pasaulē un tas ilgtermiņā paplašinātu iespējas piesaistīt Latvijai jaunas investīcijas.

Jaunais veselības ministrs apņēmies kāpināt vakcinācijas tempu. Kā to plānots darīt? Un cik reāli ir sasniegt vakcinācijas plānā izvirzīto mērķi – dienā vakcinēt pat vairākus desmitus tūkstošus cilvēku?

Video

Šīs nedēļas izskaņā laiks Latvijā kļūs aukstāks, bet nākamā nedēļa atnesīs krietni vairāk nokrišņu un dziļāku sniegu, liecina sinoptiķu prognozes. 

Svētdienas rīts, iespējams, būs aukstākais kopš 2019.gada pirmā ceturkšņa – vietām, izklīstot mākoņiem un iestājoties bezvējam, gaisa temperatūra noslīdēs līdz -11..-16 grādiem. Svētdienas vakarā Kurzemes rietumkrastā, vējam atnesot siltumu no jūras, gaiss iesils līdz +3 grādiem.

Brīvdienās vietām nedaudz snigs, lielāka snigšana turpināsies naktī uz sestdienu. No pirmdienas pastiprināsies ciklonu ietekme, tādēļ nākamnedēļ būs vairāk nokrišņu, gaidāms arī sniegputenis un lietus.

Daudzviet snigs stipri, un nākamās nedēļas beigās sniega segas biezums vietām – ne tikai valsts austrumos – var pārsniegt 30 centimetrus. Gaisa temperatūra nedēļas sākumā paaugstināsies līdz -3..+3 grādiem, pēc tam kļūs vēsāks, tomēr nav gaidāma temperatūras noslīdēšana zem -20 grādiem.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā atklāti 1237 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi, bet 11 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Starp mirušajiem viens cilvēks ir vecumā no 55 līdz 60 gadiem, vēl trīs – vecumā no 60 līdz 70 gadiem, četri – vecumā no 70 līdz 80 gadiem, trīs – vecumā no 80 līdz 90 gadiem.

Līdz šim Latvijā ziņots par 801 Covid-19 pacientu nāvi. Miruši nepilni 1,68% no reģistrētajiem inficētajiem.

Vakar Latvijā veikti 12 799 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 9,7%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Valstī līdz šim ar Covid-19 saslimuši 47 782 cilvēki. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās kopumā inficējušās 12 362 personas.

Savukārt 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā ir sasniegusi 648 gadījumus.

Saeima ceturtdien veselības ministra amatā ievēlēja Saeimas deputātu Danielu Pavļutu (AP).

Par partiju apvienības “Attīstībai/Par!” (AP) Saeimas frakcijas vadītāja Pavļuta iecelšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, trīs balsoja pret, savukārt 32 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda pārliecību, ka Pavļuts visādos veidos ir gatavs sākt darbu veselības ministra amatā. Tiekoties ar Pavļutu, Kariņš noskaidrojis, ka topošā ministra prioritātes saskan ar premjera viedokli – valstij jāmeklē iespējas būt proaktīvākai un kā galveno prioritāti izvirzīt skaidru un ātru vakcinācijas procesu. Tāpat ministram labi jākomunicē ar savu ministriju, nozari un skaidri jāpauž, jāaizstāv un jāskaidro viedoklis plašākai sabiedrībai.

“Pavļuts ir ļoti labs kandidāts. Viņš ir visādos veidos gatavs sākt šo darbu. Viņš nesāktu no nulles, bet ar lielu pieredzi. Tiem, kas jautātu, vai šādā amatā jāvirza kāds, kas nav veselības nozares speciālists, jāatceras, ka ministrs ir politiska figūra, kas vada nozari politiskā līmenī. Veselības ministrijā ir daudz kvalificētu speciālistu, bet ministra uzdevums ir virzīt šos speciālistus kādā virzienā,” teica Kariņš.

Video

Pavļuts atzina, ka patlaban viņam ir līdzīga sajūta, it kā viņš gatavotos aiziet karā. “Valstī ir šausmīga situācija, mirst cilvēki, esam pandēmijas sliktākajā punktā līdz šim,” situāciju vērtēja politiķis. Pavļuts uzsvēra, ka mediķi ir Covid-19 pandēmijas epicentrā, pasakoties visiem mediķiem, kuri “uz spēku izsīkšanas robežas cīnās par ikvienu no mums”. Viņš solīja atbalstu mediķiem, uzsverot, ka tiksies ar mediķu organizācijām, lai apstiprinātu nemainīgu kursu veselības jomā. Pavļuts akcentēja, ka dialogs ar nozari būs viņa ikdiena, kuras sastāvdaļa būs arī komunikācija ar sabiedrību, solot, ka tā būs atklāta par to, ko zinām un to, ko nezinām.

Pavļuts uzskata, ka Latvijai jāvirzās uz visiem cilvēkiem pieejamu veselības aprūpi, jo šī sistēma nedrīkst būt atkarīga no cilvēku ienākumiem un atrašanās vietas. Viņš atzina, ka pandēmija ir padziļinājusi nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā.

“No rītdienas mana galvenā prioritāte būs vakcinācijas tempa kāpināšana. Vakcinācija ir mūsu gaisma tuneļa galā. Liels paldies Ilzei Viņķelei, kura, manuprāt, bija izcila ministre. Turpināšu Ilzes darbu, un viņas kurss nemainīsies,” uzsvēra Pavļuts.

Viņš norādīja, ka valstī šis ir grūts un izšķirošs brīdis, tāpēc visiem ir jābūt atbildīgiem, lai izietu no pandēmijas situācijas. “Es gribu strādāt kopā – ar Krišjāni Kariņu, valdību, koalīciju un opozīciju. Mēs visi kopā tiksim galā,” sacīja Pavļuts.

Pavļuts, sevi dēvējot kā Covid-19 laika ministru un menedžeri, solīja strādāt arī pie citiem nozarei svarīgiem jautājumiem, piemēram, mediķu algām un slimnīcu reformas. Jau šovakar viņš plāno doties uz Veselība ministru, lai iepazītos ar ministrijas Valsts sekretāres sniegto informāciju.

Partijas “Saskaņa” politiķis Valērijs Agešins uzsvēra, ka, ja sabiedrības atbalst nav saņemts vēlēšanās, tad ļoti naivi to sagaidīt pēc tam, tāpēc viņš nebrīnās, ka premjers izteica neuzticību Viņķelei un aicināja AP virzīt jaunu kandidātu.

“Tomēr premjera rīcība liecina par atbildības novēršanu. Viņķele ir kārtējais kauls, kas pamests sabiedrībai uzmanības novēršanai. Kariņš pats ne visai koordinēti vada valdības darbu. Krīzes situācijas risināšanā joprojām trūkst kompleksas pieejas. Kariņš neizskatījās īpaši pārliecinoši, paziņojot par demisijas pieprasījumu,” vērtēja Agešins.

Viņš akcentēja, ka uz veselības ministra amatu “par spīti zināšanu trūkumam” tiek virzīts Pavļuts, šādu rīcību vērtējot kā AP izmisuma soli, kas savukārt liecinot par speciālistu trūkumu šajā spēkā.

“Pareizi būtu atbalstīt profesionālu cilvēku, kam ir sajēga, kas ir medicīna, bet 13.Saeimā tā nenotiek. Brīdis, kad vajadzēja atmest politisku ielikteņu principu, netika izmantots. Ko Pavļuts sasniedzis veselības nozarē, lai viņu varētu atbalstīt šajā amatā?” vaicāja Agešins.

Deputāts Edgars Tavars (ZZS) uzsvēra, ka runa nav par Pavļutu kā ministru, bet gan par to, kā valsts izies no šīs krīzes.

Viņa ieskatā ir jābūt skaidram plānam, kā notiks vakcinācija, kad tiks savakcinēti visi riska grupu cilvēki, ir jābūt skaidriem datumiem, jābūt skaidram, kurš to darīs, un, ja nav, kas veic vakcināciju, ir jābūt skaidrībai, kā piesaistīs vakcinēšanas speciālistus.

Tavars uzsvēra, ka nevaram būt pārliecināti, ka pandēmijas kulminācija vēl nav piedzīvota un mēs to vēl piedzīvosim. Politiķis norādīja, ka nolēmis nepiedalīties farsā jeb balsojumā par Pavļuta apstiprināšanu ministra amatā.

Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko emocionālā runā norādīja, ka Pavļutam un viņa pārstāvētajai partijai nav tiesību savās runās piesaukt mirušos.

“Cilvēku nāves nedrīkst būt viens no jūsu PR pasākumiem, jūs nedrīkstat tirgot šīs nāves, jūs nedrīkstat izmantot cilvēku nāvju statistiku, lai pateiktu skaistu runu,” teica politiķe.

Viņa uzsvēra, ka šo cilvēku nāves ir traģēdijas ģimenēm un valstij un politiķiem nav tiesību piesaukt šīs nāves, lai pārliecinātu kādu, kurš nav uzvilcis masku. Viņa uzskata, ka tās ir sekas iepriekš sastrādātajam, nekvalitatīvo aizsarglīdzekļu iepirkumiem. Stepaņenko norādīja, ka Pavļutam būtu vajadzējis atvainoties par savas priekšgājējas iepriekš sastrādāto.

Politiķis Vjačeslavs Dombrovskis piekrita, ka, protams, ikviens varētu vēlēties ministra amatā redzēt “supermenu”, taču, viņaprāt, AP pašlaik rīkojas “pārsteidzoši atbildīgi”.

“Kas varētu būt vieglāk no AP puses kā vilkt visu garumā, jo katrs nākamais Covid-19 mirušais būtu Kariņa atbildība, tādējādi viegli pieveicot politisko konkurentu. Jāatzīst, ka viņi neizvēlējās iet politiskās atriebības ceļu, bet rekordātri aizstāt iepriekšējo ministru. Partija izvirzīja savu vadītāju. Ir skaidrs, ka, ja Pavļuts izgāzīsies, tad ne tikai viņa politiskā karjera, bet arī viņa partijas karjera būs beigta. Ja Pavļutam neizdosies, tad šīs Saeimas opozīcija saplosīs gan viņu, gan viņa partiju, gan visu šo valdību. Bet šodien es aicinu novērtēt atbildību un drosmi,” aicināja deputāts.

Saeimas deputāts, Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP) uzsvēra, ka veselības ministre Ilze Viņķele (AP) darīja savu darbu pēc godaprāta un arī viņš pats darījis savu darbu pēc labākās sirdsapziņas un godaprāta.

Viņš aicināja deputātus pārslēgties no destruktīvās moralizēšanas un kritikas un paskatīties uz to, ko ir iespējams izdarīt, un kas ir obligāti jāizdara, lai uzveiktu šo krīzi.

Atbildot uz pārmetumiem par gauso vakcinēšanas tempu, Dūrītis pauda pārliecību, ka tad, kad vakcīnu būs pietiekamā skaitā, vakcinēšanas kapacitāte būs daudzkārt lielāka, jo neesot tā, ka valstī nav vispār sistēmas, kā šo uzdevumu paveikt.

Kā ziņots, Kariņš ceturtdien ir parakstījis rīkojumu par veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) atbrīvošanu no amata. AP Saeimas frakcija ceturtdien pieņēma lēmumu par tās priekšsēdētāja Pavļuta virzīšanu veselības ministra amatam.

Pavļuts savulaik jau ir strādājis Ministru kabinetā – 2011.gadā viņš ieņēma ekonomikas ministra amatu Valda Dombrovska (JV) valdībā, bet 2013.gadā kļuvis arī par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītāju. Ministra amatu Pavļuts zaudēja 2013.gada decembrī, Dombrovskim pēc Zolitūdes traģēdijas atkāpjoties no premjera amata.

2014.gadā Pavļuts kļuva par Reformu partija biedru, bet vēlāk – par tās valdes locekli. Savukārt 2017.gadā bijis viens no politiskās partijas “Kustība “Par”” dibinātājiem, kļūstot arī par šī politiskā spēka priekšsēdētāju. 2018.gadā politiķis kandidējis 13.Saeimas vēlēšanās no “Attīstībai/Par!” saraksta un tika ievēlēts parlamentā.

Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu, Pavļuts 2007.gadā absolvējis Hārvarda universitātes Kenedija Valdības skolu, saņemot sabiedrības vadības maģistra grādu ar specializāciju vadībā. No 2003. līdz 2006.gadam Pavļuts ir bijis Kultūras ministrijas Valsts sekretārs, bet 2008.-2010.gadā bijis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis un stratēģijas direktors.

Lai veicinātu epidemioloģiski drošāku pārvietošanos un samazinātu Covid-19 infekcijas ievešanu valstī, valdībā nolemts no 15.janvāra pastiprināt ieceļošanas pasākumus Latvijā – ieceļojot valstī būs jāuzrāda apliecinājums par negatīvu Covid-19 testu, ceturtdien mikroblogošanas vietnē “Twitter” vēstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Turklāt testam jābūt veiktam ne vēlāk kā pirms 72 stundām.

Kā aģentūrai LETA norādīja Satiksmes ministrijā (SM), noteikumi stāsies spēkā vienlaikus ar līdzīga regulējuma ieviešanu Lietuvā un Igaunijā.

Papildu drošības pasākumu mērķis ir pasargāt no vīrusa infekcijas ievešanas un mudināt iedzīvotājus pārvietoties tikai būtisku iemeslu, ģimenes apstākļu vai darba dēļ.

Apliecinājums par negatīvu testu, proti, testa rezultāts, ārsta izziņa, izziņa par antivielu esamību vai cits medicīnisks dokuments, kas apliecina, ka persona nav infekcioza, ir jāuzrāda pārvadātājam, piemēram, lidsabiedrībai, pretējā gadījumā personai tiks atteikta iekāpšana.

Ieceļojot Latvijā ar privāto automašīnu, atzīmei par negatīvu testa rezultātu ir jābūt aizpildītajā “Covidpass.lv” anketā. Šīs prasības izpildi izlases kārtībā pārbaudīs Valsts robežsardze vai Valsts policija.

Noteikti arī izņēmuma gadījumi, kad tests pirms ieceļošanas Latvijā nav jāveic, – bērniem līdz 11 gadu vecumam, personām, kas ir vakcinētas pret Covid-19, pārvadātāju darbiniekiem un apkalpes locekļiem, jūrniekiem, kas dodas uz vai no savas darbavietas, tranzīta pasažieriem, kuri nepamet lidlauka kontrolējamo zonu, diplomātiskā korpusa pārstāvjiem.

Tāpat tests netiks prasīts pierobežas iedzīvotājiem, kuri ikdienā šķērso robežu darba, izglītības un līdzīgu vajadzību dēļ un var uzrādīt apliecinājumu par nodarbinātību vai izglītību.

Nemainīgs paliek nosacījums, ka pēc ieceļošanas no ārvalstīm ar augstu inficēšanās risku ir jāievēro 10 dienu pašizolācija, kā arī citas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģiskās drošības norādes.

SM joprojām aicina atbildīgi izvērtēt nepieciešamību ceļot un rūpīgi iepazīties ar to valstu epidemioloģiskās drošības prasībām, caur vai uz kurām ceļotājam jādodas.

Ministru kabinets ceturtdien lēma pagarināt tirdzniecības ierobežojumus līdz 25.janvārim, vienlaikus no 12.janvāra paplašinot klātienē nopērkamo saimniecības preču klāstu, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

No 12.janvāra klātienē varēs nopirkt arī zeķbikses, zeķes, elastīgās zeķes, šalles, lakatus, kaklautus, cepures, cimdus, preces virsmu uzkopšanai, lāpstas un liekšķeres, elektroierīces telpu apsildīšanai un pergamenta papīru.

Līdz 25.janvārim tirdzniecības pakalpojumus klātienē sniegs aptiekas, tajā skaitā veterinārās aptiekas, optikas veikali, degvielas uzpildes stacijas.

Tāpat darbosies tirdzniecības vietas, kurās drīkst tirgot atsevišķas produktu grupas – pārtikas preces, higiēnas preces, pirmās nepieciešamības saimniecības preces, mobilo telefonu priekšapmaksas kartes, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus, dzīvnieku barību un preces, preses izdevumus, sabiedriskā transporta biļetes, mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus, pašu ražoto lauksaimniecības produkciju, kā arī ziedus.

Preču tirdzniecības ierobežojumi šajā laika periodā attiecas arī uz ielu tirdzniecību, kā arī tirdzniecību slēgtā un atklātā tirgus teritorijā. Savukārt pilnībā aizliegta ir gadatirgu organizēšana.

Vienlaikus EM atgādināja, ka maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits tirdzniecības telpās noteikts ne mazāks kā 15 kvadrātmentri no publiski pieejamās telpu platības uz vienu apmeklētāju. Ja saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietas platība ir mazāka par 15 kvadrātmetriem, tad tajā vienlaikus var atrasties viens apmeklētājs.

Tirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem pie ieejas veikalā labi redzamā vietā ir jānorāda informācija, tai skaitā svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties konkrētajā tirdzniecības vietā, kā arī par to, ka plūsmas kontrolei ieeja atļauta tikai ar groziņu vai ratiņiem vai tirdzniecības pakalpojuma sniedzēja iepirkuma somu.

Bez groziņa, ratiņiem vai somas apmeklētāju atrašanās tirdzniecības vietā ir aizliegta. Tāpat tirdzniecības pakalpojuma sniedzējam jānodrošina, ka apmeklētāji tiek ielaisti tikai pa vienam, izņemot ar bērnus līdz 12 gadu vecumam, ar kuriem var būt kopā viena pilngadīga persona.

Joprojām spēkā ir arī iepriekš noteiktie drošības pasākumi tirdzniecības vietās, ielu tirdzniecībā un tirgos – mutes un deguna aizsegu lietošana apmeklētājiem un darbiniekiem, divu metru distances ievērošana, apmeklētāju informēšana par piesardzības prasībām, pastiprinātas higiēnas ievērošana un darbinieku veselības stāvokļa uzraudzība.

EM arī atgādina, ka šajā periodā joprojām netiks ierobežota distances tirdzniecība un e-komercija – iedzīvotāji varēs iegādāties preces internetā, pasūtot pa tālruni un e-pastu, tās varēs tikt piegādātas uz mājām un pakomātiem, tās varēs arī izsniegt un saņemt veikalos uz vietas. 

Tāpat netiek pārtraukta jebkādu preču vairumtirdzniecība vairumtirdzniecības bāzēs, kas nepieciešamas gan mazumtirdzniecības veikaliem, gan uzņēmumu darbībai, ražošanai. Tāpat pakalpojumu sniegšanas ietvaros atļauts nodrošināt tā sniegšanai nepieciešamās preces, piemēram, autoservisā automobiļu detaļu nodrošināšana.

Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un komandantstunda nedēļas nogalēs būs spēkā līdz 25.janvārim, ceturtdien lēma Ministru kabinets.

Uz divām nedēļām tiks pagarināti jau spēkā esoši ierobežojumi pakalpojumu un tirdzniecības jomās, kā arī izglītībā.

Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz 7.februārim ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.

Sadursmēs ASV Kapitolijā trešdien zaudējuši dzīvību četri cilvēki, paziņojušas amatpersonas.

Jau vēstīts, ka Kapitolijā notikušajās sadursmēs starp prezidenta Donalda Trampa atbalstītājiem un policiju tika sašauta sieviete, kas vēlāk nomira slimnīcā. Mediji ziņo, ka tā bijusi pārliecināta Trampa atbalstītāja Ešlija Babita, kas 14 gadus dienējusi ASV gaisa spēkos.

Nekārtību laikā Kapitolijā miruši arī  divi vīrieši un sieviete, kuriem radušās nopietnas veselības problēmas.

Sadursmēs ievainoti vismaz 14 policisti, no kuriem divi ievietoti slimnīcā. Viens policists guva smagus ievainojumus, kad tika ierauts protestētāju pūlī.

Saistībā ar nekārtībām Kolumbijas apgabalā no trešdienas plkst.18 līdz ceturtdienas plkst.6 izsludināta komandantstunda.

Policija ziņoja, ka līdz plkst.21.20 pēc vietējā laika aizturēti 52 cilvēki: četri par šaujamieroču nēsāšanu bez atļaujas, viens par aizliegta ieroča nēsāšanu, 47 par komandantstundas pārkāpšanu un ielaušanos.

Protestētāji iebruka Kapitolijā, kad tur bija sapulcējies Kongress, lai oficiāli apstiprinātu Džo Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās.

Tikmēr trīs ASV telekanāli vēsta, ka ASV valdības locekļi trešdien apsprieduši iespēju atcelt Donaldu Trampu no prezidenta amata.

Valdības locekļi apsprieduši ASV konstitūcijas 25.labojumu, kas ļauj viceprezidentam un valdībai atcelt prezidentu no amata, ja viņš tiek novērtēts kā nespējīgs pildīt sava amata uzliktos pienākumus.

ASV viceprezidentam Maikam Pensam tādā gadījumā būtu jāsasauc valdības locekļi uz balsojumu par Trampa atcelšanu.

Vairāki republikāņu līderi izteikušies, ka Trampa uzvedība izgājusi ārpus kontroles, un apstiprinājuši, ka apspriests konstitūcijas 25.labojums, vēstīja telekanāls CNN.

Arī kanāls ABC, atsaucoties uz vairākiem avotiem, vēstīja, ka šis labojums apspriests, bet kanāla CBS žurnāliste Margarēta Brenana ziņoja, ka nekāds oficiāls lūgums Pensam nav iesniegts.

Trampa pamudinājumi protestētājiem, nepamatotie apgalvojumi, ka 3.novembrī notikušajās ASV prezidenta vēlēšanās viņš zaudējis tikai tāpēc, ka vēlēšanu procesā notikusi plaša krāpšanās, un citas Trampa dīvainības raisījušas jautājumus par viņa spējām vadīt valsti.

Lai gan līdz jaunievēlētā prezidenta Džo Baidena inaugurācijas ceremonijai palikušas tikai divas nedēļās, pēc Trampa atbalstītāju ielaušanās Kapitolija ēkā, demokrātu likumdevēji aicinājuši izmantot konstitūcijas 25.labojumu.

Pārstāvju palātas Tieslietu komitejā pārstāvētie demokrāti nosūtījuši vēstuli Pensam, aicinot viņu rīkoties, lai atceltu Trampu no amata.

Vēstulē norādīts, ka Tramps kūdījis uz sacelšanos un mēģinājis graut demokrātiju.

Tramps ar savu uzrunu trešdien parādījis, ka “nav garīgi vesels un joprojām nespēj aptvert un pieņemt 2020.gada vēlēšanu rezultātus”, teikts vēstulē.

Arī ietekmīgais laikraksts “Washington Post” aicināja atcelt Trampu no amata, norādot, ka viņa palikšana prezidenta amatā rada nopietnus draudus ASV demokrātijai.

“Prezidents nav piemērots, lai paliktu amatā nākamās 14 dienas. Katra sekunde, kurā viņš saglabā plašās prezidenta pilnvaras, ir drauds sabiedriskajai kārtībai un nacionālajai drošībai,” vēstīja “Washington Post”.

Video

Naktī uz 31. decembri sprādziens un tam sekojošais ugunsgrēks izpostīja 12 dzīvokļu ēku Melnsila ielā, atstājot bez pajumtes vairāk nekā 20 cilvēkus. Viņu vidū arī Inga Rozefelde, kuras dzīvoklis atradās ēkas trešajā stāvā, tieši blakus sprādziena epicentram.

Video

Pandēmijas dēļ Kannu kinofestivāls no maija varētu tikt pārcelts uz vasaru, trešdien paziņojuši organizatori.

Festivāls, kas plānots no 11.maija līdz 22.maijam, “noteikti notiks 2021.gadā”, bet var tikt pārcelts uz vasaru kaut kad starp jūnija beigām un jūlija beigām, ziņu aģentūrai AFP norādīja festivāla organizatoru preses pārstāve.

Pandēmijas dēļ pagājušajā gadā Kannu kinofestivāls tika atcelts, kamēr filmu festivāli Berlīnē un Venēcijā notika, ievērojot stingrus piesardzības pasākumus.

Organizatoriem vēl nepieciešams laiks, lai novērtētu situāciju gada sākumā pirms lēmuma pieņemšanas, pavēstīja preses pārstāve.

Berlīnes kinofestivāls, kas parasti notiek februārī, šogad pandēmijas dēļ norisināsies divos posmos. No 1.marta līdz 5.martam notiks digitāls pasākums nozares profesionāļiem un jūnijā tiks izrādītas filmas.

2019.gadā Kannu kinofestivāla galveno balvu – “Zelta palmas zaru” – saņēma Dienvidkorejas režisora Bona Džūnho melnā komēdija “Parasite” (“Parazīts”), kas pēc tam saņēma “Oskaru” kategorijā “labākā filma”.

Filmas valoda ir korejiešu, un tā bija pirmā reize, kad labākās filmas “Oskaru” saņēma darbs, kas nav angļu, bet kādā citā valodā.

Kannu kinofestivālu ik gadu apmeklē aptuveni 45 000 cilvēku, no kuriem aptuveni 4500 ir žurnālisti.

Video

Mājaslapā manabalss.lv tiek vākti paraksti, lai Jūrmalas domei varētu iesniegt iniciatīvu par kāpu krasta aizsarglīnijas saglabāšanu.

Inicatīvas teksts:

Vēlos panākt, ka Jūrmalas pašvaldības jaunajā teritorijas plānojumā tiek saglabāta kāpu krasta aizsarglīnija. Šī līnija ir iezīmēta gar visu piekrasti, aiz kuras līdz šim nedrīkstēja notikt nekāda būvniecība, tā papildus aizsargājot krasta kāpu zonu. Citiem vārdiem sakot – lai katram oligarham nebūtu iespēja uzcelt villu pie pašas jūras.

Teritoriālais plānojums šobrīd ir nodots sabiedrības apspriešanai. Tas nozīmē, ka šo būtisko jautājumu vēl var mainīt. Ir ļoti svarīgi saglabāt pašvaldības īpašo aizsardzību kāpu apbūvei.

Aizsargjosla tika izveidota, lai mazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu saglabāšanu, aizsardzību un to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Ja mēs to saglabāsim, tad sabiedrībai nebūs jāuztraucas, ka varētu tikt aizvien vairāk apbūvētas kāpas un zaudētas pastaigu vietas.

Balsot var šeit – https://manabalss.lv/jurmalas-pasvaldibas-teritorijas-planojuma-saglabat-kapu-krasta-aizsargliniju/show

Kāds ir tavs viedoklis? Vai šī iniciatīva ir nepieciešama?

Trešdien Latvijā atklāti 1374 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi, kas ir otrs lielākais līdz šim vienas dienas laikā reģistrētais saslimušo skaits, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Savukārt saņemta informācija par 36 ar koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāvi. Arī šis ir otrs augstākais diennaktī reģistrēto Covi-19 pacientu nāvju skaits. Iepriekš šis rādītājs bijis augstāks 27.decembrī, kad tika reģistrēti 44 ar Covid-19 sasirgušo nāves gadījumi.

Starp mirušajiem viens cilvēks ir vecumā no 45 līdz 50 gadiem, divi – vecumā no 55 līdz 60 gadiem, četri – vecumā no 60 līdz 70 gadiem, deviņi – vecumā no 70 līdz 80 gadiem, piecpadsmit vecumā no 80 līdz 90 gadiem un vēl pieci vecumā no 90 līdz 95 gadiem.

Līdz šim Latvijā ziņots par 790 Covid-19 pacientu nāvi. Miruši nepilni 1,7% no reģistrētajiem inficētajiem.

Vakar Latvijā veikti 13 525 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 10,2%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Valstī līdz šim ar Covid-19 saslimis 46 545 cilvēks.

Jaunais gads pārsteidzis ar jaunu Kardašjanu ģimenes drāmu. Ārzemju mediju karstākais sarunu temats ir krīze Kimas Kardašjanas un Kanje Vesta laulībā. Vai Holivudas sapņu pāris šķiras?

Kā 6. janvāra rītā ziņo populārais tabloīds “People”, Kima Kardašjana un reperis Kanje Vests drīzumā būs oficiāli šķirti!

Atsaucoties uz anonīmiem avotiem, “People” ziņo, ka pāris jau labu laiku apmeklē terapeitu, bet abu attiecības turās mata galā.

”Viņš zina, ka no viņas puses viss ir beidzies. Viņai pietiek, viņa viņam paziņojusi, ka viņai vajag savu telpu, lai izlemtu, kāda būs viņas nākotne,” izdevumam pastāstījis kāds avots. Kanje Vests ar notiekošo jau esot samierinājies…

Vairāki no avotiem uzsvēruši arī to, ka nekas vēl nav beidzies un pāris visiem spēkiem mēģina glābt laulību, pāra laulībā dzimuši 4 bērni un abu attiecības uzplauka tālajā 2014. gadā. Slavenā Kardašjanu ģimene paziņojusi, ka atbalstīs Kimu, lai kāds arī būtu viņas lēmums. Pašas Kardašjanas un Vesta oficiālie pārstāvji pagaidām atturas komentēt šo situāciju.

Kima Kardašjana vēlas kļūt par juristi jeb iet viņas tēva Roberta Kardašjana pēdās, kurš bijis izcils jurists. Kima ir nogurusi no Kanje izgājieniem, piemēram, bravurīgo runāšanu, ka viņš būs Amerikas prezidents vai to, ka viņu pirmā atvase nebija plānota un viņš Kimai licis veikt abortu, kam viņa nav piekritusi.

Video

Foto

View this post on Instagram

A post shared by Kim Kardashian West (@kimkardashian)

View this post on Instagram

A post shared by Kim Kardashian West (@kimkardashian)

View this post on Instagram

A post shared by Kim Kardashian West (@kimkardashian)

Ja eksāmenu sesijas laikā būs noteikta ārkārtējā situācija vai eksāmenus nevarēs kārtot klātienē, 12.klašu skolēniem izliks gada vērtējumu, trešdien preses konferencē paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Ministre norādīja, ka gadījumā, ja 12.klašu absolventi mācību gadu beigs ar vidējo vērtējumu gadā, augstskolām būs jāveido savus iestājpārbaudījumus un jākoriģē uzņemšanas noteikumi.

Patlaban paredzēts, ka 12.klašu skolēni kārtos trīs eksāmenus – latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā. Eksāmens svešvalodā no pavasara brīvlaika ir pārcelts uz 11.-14.maiju. Ja skolēnam, lai iestātos augstskolā, nepieciešams vērtējums, piemēram, fizikā, ķīmijā, bioloģijā, vēsturē, viņš pēc izvēles tajā var kārtot eksāmenu.

Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka eksāmeni vēlākais var notikt jūnijā, papildtermiņos – jūlijā.

Kā vēstīts, 7.-12.klašu skolēni attālināti mācās kopš pagājušā gada 26.oktobra.

Valdība otrdien konceptuāli vienojusies līdz 25.janvārim pagarināt valstī noteiktos ierobežojumus, bet konkrēti lēmumi tiks pieņemti valdības sēdē ceturtdien, 7.janvārī.

Valsts izglītības satura centrs sertifikātus absolventiem plāno izsniegt 30.jūnijā.

Otrdien Latvijā atklāti 1229 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi un saņemta informācija par 32 ar koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Starp mirušajiem viens cilvēks ir vecumā no 45 līdz 50 gadiem, divi – vecumā no 50 līdz 60 gadiem, septiņi – vecumā no 60 līdz 70 gadiem, vēl septiņi – vecumā no 75 līdz 80 gadiem, 11 – vecumā no 80 līdz 90 gadiem, bet vēl četri – vecumā no 90 līdz 95 gadiem.

Līdz šim Latvijā ziņots par 754 Covid-19 pacientu nāvi. Miruši nepilni 1,7% no reģistrētajiem inficētajiem.

Vakar Latvijā veikti 13 946 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 8,8%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Valstī līdz šim ar Covid-19 saslimuši 45 171 cilvēki.

Jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits aizvien ir augsts, liels ir arī pozitīvo testu īpatsvars, un stacionēto Covid-19 pacientu skaits slimnīcās pēdējo septiņu dienu laikā pieaudzis par 20% jeb piekto daļu. Redzot, ka vīrusa izplatību nav izdevies stabilizēt, valdība lēmusi pašlaik spēkā esošos Covid-19 ierobežojumus pagarināt uz vēl divām nedēļām, līdz 25. janvārim.

Video

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir iecerējis prasīt veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) demisiju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Kariņš līdz šim vairākkārt paudis neapmierinātību ar Veselības ministrijas (VM) un ministres darbībām Covid-19 izplatības ierobežošanā, bet pēdējā laikā kritika tika izteikta par skaidra Covid-19 vakcinācijas plāna neesamību.

Šodien valdībā tika paredzēt skatīt VM izstrādāto vakcinācijas plānu, taču Ministru kabineta sēdes sākuma laiks jau vairākkārt ticis pārcelts.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka valdības sēde atlikta, lai politiķi pārrunātu šo demisijas pieprasījumu. Kariņš par to konsultējies ar citiem koalīcijas partneriem, no kuriem saņēmis atbalstu demisijas pieprasīšanai.

Kariņam šodien paredzēta tikšanās ar Viņķeles pārstāvēto partiju apvienību “Attīstībai/Par!”, kā arī tikšanās ar koalīcijas partneriem, pēc kuras sekos paziņojums par tikšanās rezultātiem.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) “faktiski neapšauba” Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (AP) pozīciju jautājumā par veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) demisijas pieprasījumu, aģentūrai LETA atzina JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Jurašs.

Politiķis uzsvēra, ka JKP respektē premjera pozīciju. “Kariņš ir kuģa kapteinis, viņam jārūpējas par to, lai kuģis peldētu pareizā virzienā. Ja viņš saprot un apzinās, ka viss nenotiek gluži tā, kā viņš to vēlētos, un ir lietas, kas prasa uzlabojumus vai restartu, tad mēs no savas puses faktiski neapšaubām Kariņa pozīciju,” sacīja deputāts.

Jautāts, vai JKP atbalstīs Viņķeles demisiju, Jurašs sacīja, ka būtu jānogaida visu šodien paredzēto tikšanos rezultāti, taču “pirmšķietami” JKP ir maksimāli ieinteresēta, lai valdības darbs būtu efektīvs, koordinēts, ātrs un spējīgs ne tikai reaģēt uz visām izmaiņām, bet arī būt proaktīvs, apzinoties krīzes izaicinājumus.

“Mūsu visu interesēs ir maksimāli ātri šo pandēmiju ierobežot, maksimāli ātri īstenot vakcinācijas procesu, vakcinējot iespējami vairāk iedzīvotāju, kas ļautu ātrāk tikt vaļā no visiem ierobežojumiem un atgriezties pie normālas ekonomiskās dzīves,” pauda politiķis.

Uz jautājumu par to, kas, viņaprāt, varētu būt iespējamais nākamais veselības ministrs un vai jauna ministra ievēlēšanai nepieciešamas kādas rokādes ministru portfeļu sadalījumā partiju starpā, Jurašs atbildēja, ka pagaidām par to runāt pāragri, jo jāsagaida tikšanās noslēgums un jāsaprot, kāds būs pieņemtais lēmums.

Savukārt Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars aģentūrai LETA sacīja, ka, lai vērtētu Viņķeles demisijas pieprasījuma pamatotību, sākumā jāsagaida oficiāls Kariņa paziņojums par to.

Video

Kā ziņots, Kariņš ir iecerējis prasīt veselības ministres Viņķeles demisiju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Kariņš līdz šim vairākkārt paudis neapmierinātību ar Veselības ministrijas (VM) un ministres darbībām Covid-19 izplatības ierobežošanā, bet pēdējā laikā kritika tika izteikta par skaidra Covid-19 vakcinācijas plāna neesamību.

Šodien valdībā tika paredzēt skatīt VM izstrādāto vakcinācijas plānu, taču Ministru kabineta sēdes sākuma laiks jau vairākkārt ticis pārcelts.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka valdības sēde atlikta, lai politiķi pārrunātu šo demisijas pieprasījumu. Kariņš par to konsultējies ar citiem koalīcijas partneriem, no kuriem saņēmis atbalstu demisijas pieprasīšanai.

Kariņam šodien paredzēta tikšanās ar Viņķeles pārstāvēto partiju apvienību “Attīstībai/Par!”, kā arī tikšanās ar koalīcijas partneriem, pēc kuras sekos paziņojums par tikšanās rezultātiem.

Covid-19 izplatības mazināšanai noteiktos ierobežojumus pagaidām nav plānots mazināt, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sacītā pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem.

Kariņš uzsvēra, ka 5.janvārī valdībai būtu konceptuāli jāvienojas, par cik ilgu laiku varētu pagarināt esošos ierobežojumus.

Premjers norādīja, ka ir svarīgi, lai sabiedrībai situācija un ierobežojumi būtu saprotami un skaidri.

“Uzskatu, ka mums nevajag sabiedrību raustīt. Ir skaidrs, ka cīņa nav uzvarēta un zināmi ierobežojumi ir jāuztur,” sacīja premjers.

Kariņš pauda, ka, viņaprāt, ierobežojumi būtu jāpagarina, savukārt to, vai un kā tos varētu modificēt, vēl apspriedīs. Varētu diskutēt par izmaiņām, piemēram, pieejamo preču klāstā. Kariņš arī uzsvēra, ka jebkurām izmaiņām noteiktajā kārtībā ir jābūt saprotamām un tās nedrīkstētu būt pretrunā ar esošo kārtību.

Premjera ieskatā komandantstunda jeb “mājsēde” ir viegli saprotams un konkrēti kontrolējams ierobežojums. Viņaprāt, likumsargi ir labi tikuši galā ar kontroles pasākumiem komandantstundas pirmajā posmā. Vienlaikus premjers norādīja, ka bija arī tādi cilvēki, kas apzināti mēģināja pārkāpt noteikumus, par ko saņēma sodus.

“Mūsu mērķis ir noteikt, ka cilvēki lieki netiekas. Līdz vakcinēšanai drošākais aizsardzības līdzeklis ir vienkārši nekontaktēties,” pauda politiķis.

Viņš akcentēja, ka valdībai turpmāk jābūt ļoti uzmanīgai, strauji un radikāli mainot nosacījumus īsā laika posmā.

“Mums ir uzmanīgi jāizsver, kas iedzīvotājiem būtu viegli saprotams un arī efektīvi kontrolējams. Pagājuši tie laiki, kad no nedēļas uz nedēļu dažādu apsvērumu dēļ valdība bija spiesta mainīt dažāda veida noteikumus,” uzsvēra premjers.

Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzsvēra, ka kontroles pasākumus visās to izpausmēs nedrīkst padarīt vājākus, jo Covid-19 izplatība nav mazinājusies.

Ir jāpalielina vakcinēšanas pret Covid-19 ātrums, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja Veselības ministrijas (VM) galvenais infektologs Uga Dumpis.

Pēc vakcīnu kravas atvešanas, to vajadzētu pēc iespējas ātrāk izlietot, uzsvēra Dumpis, akcentējot, ka katra diena ir svarīga un ir jāsaprot, ka vakcīnu skaits ir ierobežots.

“Es domāju, ka tur ir kur strādāt – mums tiešām vakcinēšanās efektivitāte vai ātrums ir jāpalielina,” sacīja speciālists, atzīstot, ka pie tā arī tiek strādāts.

Kā vēstīts, aizvadītajā nedēļā farmācijas uzņēmumu “Pfizer” un “BioNTech” ražotās vakcīnas pret Covid-19 Latvijā saņēmušas kopumā 2243 personas, aģentūrai LETA pavēstīja VM.

Šobrīd vakcīnas saņēmuši aptuveni 10% no slimnīcās strādājošajiem un tuvāko divu nedēļu laikā vakcīnas varēs saņemt pārējie slimnīcu mediķi, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem.

Pirmās farmācijas uzņēmuma “Pfizer” un “BioNTech” ražotās vakcīnas “Comirnaty” Latvijā tika nogādātas 26.decembra rītā.  Pirmajā piegādē Latvija saņēmA 9750 vakcīnu devas, kuras paredzētas kopumā 4875 veselības aprūpes darbiniekiem, jo viena cilvēka vakcinēšanai nepieciešamas divas devas.

Savukārt pirmdien Valsts asinsdonoru centrā nogādāta arī otrā piegādes krava ar 13 650 “Pfizer” un “BioNTech” ražotajām vakcīnu “Comirnaty” devām.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka Latvija pieteikusies kopumā 97 500 vakcīnas “Comirnaty” devām, ar ko pietiktu 48 750 personu vakcinācijai.

Covid-19 pandēmijas apstākļos Latvijā vakcinēšanas kapacitāti ir plānots celt līdz 50 000 cilvēku nedēļā atbilstoši plānotajam piegādāto vakcīnu skaitam, pirmdien notikušās tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Egilu Levitu sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Skaidrojot Covid-19 plānoto vakcinācijas grafiku, ministre sacīja, ka parastos apstākļos Latvija jau tā ir spējīga pusotra mēneša laikā vakcinēt 200 000 personu, un patlaban, pandēmijas apstākļos, plāns pēc vakcīnu saņemšanas ir spēt vakcinēt 50 000 personu nedēļā, atbilstoši plānotajam Latvijai piegādāto vakcīnu skaitam.

Saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošajiem Veselības ministrijas (VM) aprēķiniem, vakcinēšanas kapacitāti 50 000 pret Covid-19 sapotēto personu nedēļā Latvijai vajadzētu sasniegt martā, ja vakcīnu piegādes noritētu atbilstoši pašreizējiem plāniem. Izpildoties šiem vakcīnu piegādes plāniem, saskaņā ar VM aprēķiniem janvārī Latvijā vajadzētu vakcinēt 34 529 personas nedēļā, februārī – 44 929 personas nedēļā, bet martā – 54 098 personas nedēļā.

Kopumā janvārī, februārī un martā Latvijas iedzīvotājiem varētu injicēt 651 701 vakcīnas pret Covid-19 devas. Tas nozīmē, ka, izpildoties vēl pagājušajā nedēļā aktuālajiem vakcīnu piegādes plāniem, gada pirmajā ceturksnī varētu tikt savakcinēts 325 851 cilvēks, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie VM aprēķini. Dati par piegādājamo vakcīnu devu skaitu gan regulāri mainās atbilstoši tam, kad tiek prognozēta vakcīnu reģistrēšana, un atbilstoši informācijai no ražotājiem par plānotajiem piegāžu apjomiem.

Video

Valdība otrdien lēma novirzīt papildu 11,7 miljonus eiro, lai slimnīcās būtu iespējams izveidot papildu gultasvietas Covid-19 pacientu ārstēšanai un nodrošināt nepieciešamās medicīniskās ierīces šo gultu aprīkošanai un plašākām diagnostikas iespējām.

Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Anna Strapcāne, lai papildus pārprofilētu 462 gultasvietas Covid-19 pacientu ārstēšanai, kā arī izveidotu 124 jaunas gultas vietas un aprīkotu tās ar nepieciešamajām medicīniskajām iekārtām un aprīkojumam, valdība piešķīra papildus 1,99 miljonus eiro.

Savukārt papildu medicīnisko iekārtu, medicīnisko ierīču iegādei un to nomaiņai, kā arī dezinfekcijas līdzekļu iegādei piešķirti 9,35 miljoni eiro. Tikmēr aptuveni 389 000 eiro piešķirti, lai izveidotu 50 gultas Covid-19 pacientu ārstēšanai Rīgas 1.slimnīcā. Tur plānots pārvest Covid-19 pacientus, kuri sākotnējo ārstēšanu būtu saņēmuši universitātes slimnīcās.

Tāpat 4,7 miljoni eiro tiks novirzīti universitāšu slimnīcu pamatkapitāla palielināšanai – Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai piešķirs finansējumu 1,7 miljonu eiro apmērā, savukārt 2,9 miljoni eiro piešķirti Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai. Vienlaikus papildu finansējums 6,8 miljonu eiro apmērā tiks novirzīts kopumā 14 pašvaldību slimnīcām.

Plānots, ka gultas vietu skaitu izdosies palielināt pakāpeniski. Vienlaikus daļa slimnīcu šo procesu jau ir sākušas, vēstīja ministrijā.

VM atzīmē, ka, neskatoties uz pieņemtajiem papildu ierobežojumiem un ieviestajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem, saslimstība ar Covid-19 un stacionēto Covid-19 pacientu skaits turpina augt.

Otrdien slimnīcās ārstējas 1180 Covid-19 pacienti, no kuriem 68 ar smagu slimības gaitu. Vienlaikus vairākās slimnīcās šiem pacientiem paredzētu gultu noslodze pārsniedz pat 90%.

ASV prezidents Donalds Tramps telefonsarunā mudinājis Džordžijas valsts sekretāru Bredu Rafenspergeru atrast pietiekamu skaitu balsu, lai viņš tiktu pasludināts par prezidenta vēlēšanu uzvarētāju šajā štatā, liecina sarunas ieraksts, kas nonācis mediju rīcībā.

Telefonsarunā, kuras ierakstu svētdien publiskoja laikraksts “The Washington Post”, Tramps pamīšus kritizē Rafenspergeru un mēģina viņam glaimot, lūdz viņu rīkoties un netieši draud ar “plašām kriminālām sekām”.

Tramps telefonsarunā saka, ka nebūs nekā nepareiza, ja Rafenspergers paziņos, ka balsis ir pārskaitītas.

“Viss, ko es vēlos, ir šis. Es tikai vēlos atrast 11 780 balsis, kas ir par vienu vairāk, nekā mums ir. Jo mēs uzvarējām štatā,” sacījis Tramps.

Rafenspergers un viņa advokāts prezidentam atbildējuši, ka štata paziņotie rezultāti ir pareizi, un vēlēšanās Džordžijā ar 11 779 balsu pārsvaru uzvarējis demokrātu kandidāts Džo Baidens.

Pirms telefonsarunas ierasts nonāca atklātībā, Tramps tviterī izteicās, ka Rafenspergers nav gribējis vai nav spējis atbildēt uz jautājumiem par krāpšanos ar balsīm.

Rafenspergers savukārt tviterī norādīja, ka Trampa sacītais nav patiesība.

Trampa zvanu Rafenspergeram vēl interesantāku padara fakts, ka pat hipotētiski, ja Tramps tiktu pasludināts par uzvarētāju Džordžijā, tas negarantētu viņam uzvaru prezidenta vēlēšanās.

Pēc telefonsarunas ieraksta publiskošanas Baltais nams atteicās sarunu komentēt, savukārt demokrāti asi kritizēja Trampu.

Topošā ASV viceprezidente Kamala Harisa sacīja, ka tā ir “izmisuma balss” un varas ļaunprātīga izmantošana no Trampa puses.

Nav skaidrs, kāda ietekme šim sarunas ierakstam varētu būt uz papildvēlēšanām, kas otrdien notiks Džordžijā un noteikts, kurš politiskais spēks kontrolēs Senātu.

Pārstāvju palātu kontrolē demokrāti, kas teorētiski varētu iegūt arī kontroli pār Senātu, ja otrdien papildvēlēšanās par divām vietām Senātā uzvarēs demokrātu kandidāti.

Jau ziņots, ka Kongresa abām palātām 6.janvārī formāli jāapstiprina Elektoru kolēģijas balsojums, ar kuru tika apstiprināta Baidena uzvara ASV prezidenta vēlēšanās, kuras notika 3.novembrī.

Ievēlētā prezidenta Baidena un viceprezidentes Kamalas Harisas inaugurācija ir paredzēta 20.janvārī.

Pagājušajā diennaktī stacionēti 112 Covid-19 pacienti, kamēr kopumā slimnīcās ārstējas 1213 ar Covid-19 sasirgušie, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati.

No visiem stacionētajiem 1141 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, savukārt 72, kas ir līdz šim lielākais šo pacientu skaits, ir ar smagu slimības gaitu.

Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīti 52 pacienti, tostarp arī divi pārvesti. Savukārt kopumā kopš Covid-19 parādīšanās stacionārus pametuši 3660 Covid-19 pacienti.

Kā vēstīts, aizvadītajā diennaktī Latvijā, veicot 5550 Covid-19 testus, atklāts 621 saslimušais, kā arī saņemta informācija par 12 ar koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 11,2%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Valstī līdz šim ar Covid-19 saslimuši 43 118 cilvēki. Savukārt aģentūras LETA parēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās kopumā inficējušās 11 783 personas, bet 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju patlaban ir 613,7 gadījumi.

Video