Emocionālu Covid-19 pieredzes stāstu sociālajā tīklā “Facebook” publicējusi valmieriete Rita Eglīte.
Viņa pirms dažām dienām savus draugus un paziņas aicināja pret koronavīrusa izraisīto slimību izturēties ļoti nopietni un stāstīja, kā viņa saslimusi un kā norit slimības gaita. Taču ieraksts sociālajā tīklā izpelnījies ļoti pretrunīgu reakciju. Lūk, ieskats Ritas stāstā.
Video
Pagājušajā diennaktī kopumā atklāti 102 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Aizvadītājā diennaktī veikts līdz šim lielākais Covid-19 testu skaits – 5078 izmeklējumi. Līdz ar to pozitīvo testu īpatsvars ir 2%, kas ir ievērojami zemāks apjoms nekā tika konstatēts vēl aizvadītās nedēļas beigās.
Vēl pirmdien, vadoties pēc svētdienas datiem, šis rādītājs bija 4,3%. SPKC iepriekš skaidrojis, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Līdz šim Latvijā veikti 373 523 izmeklējumi, saslimušas 2942 personas, bet 1325 personas izveseļojušās.
Detalizētāku informāciju par jaunajiem saslimšanas gadījumiem SPKC sola vēlāk.
Jau ziņots, ka stacionāros šobrīd ārstējas 75 Covid-19 pacienti, kas ir līdz šim lielākais slimnīcās ievietoto pacientu skaits, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati.
Pagājušajā diennaktī stacionēti kopumā deviņi Covid-19 pacienti, savukārt četri pacienti pametuši stacionāru.
No šobrīd stacionētajiem 67 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet astoņi ir ar smagu slimības gaitu.
Kopumā līdz šim no stacionāra izrakstīti 256 Covid-19 pacienti, starp kuriem ir gan mirušie, gan atlabušie.
Video
Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā
Mobilo sakaru operators “Tele2” brīdina par strauju krāpniecisko zvanu pieaugumu no eksotiskajām valstīm un aicina iedzīvotājus šiem numuriem nekādā gadījumā neatzvanīt, ja neviens radinieks vai paziņa neatrodas šajās valstīs. Krāpniecisko zvanu skaits pēdējā ceturksnī palielinājies par aptuveni 45%, un “Tele2” īpaši aicina klientus par tiem informēt savus vecākās paaudzes tuviniekus, kuriem risks ciest no krāpniekiem ir daudz lielāks.
Visbiežāk Latvijas mobilo telefonu lietotāji saņem zvanus no Āfrikas, Latīņamerikas un Āzijas. Krāpnieki uzpīkstina un gaida, kad atzvanīs, tādējādi izkrāpjot naudu no klientiem. Šo krāpniecības veidu sauc par vangiri (wangiri), un šos zvanus veic robots, kas īsā laikā spēj piezvanīt lielam skaitam numuru.
“Šis ir krāpšanas veids, kas ir bijis, ir un būs populārs visā pasaulē, jo pret to īsti nevar cīnīties. Neatzvanīt uz nepazīstamiem ārzemju numuriem pašlaik ir vienīgais efektīvais cīņas veids ar šo krāpniecību, ko iesaka eksperti visā pasaulē. Mēs aicinām iedzīvotājus būt uzmanīgiem, īpaši brīdināt savus vecākus, vecvecākus un citus vecāka gada gājuma cilvēkus neuzķerties uz šādiem zvaniem. Arī mēs rūpīgi sekojam līdzi situācijai un bloķējam šos numurus,” saka “Tele2” klientu apkalpošanas departamenta direktore Marita Romanovska.
Ja rodas šaubas par zvanītāju, “Tele2” iesaka nosūtīt īsziņu uz numuru, no kura zvanīts, pajautājot, kas zvana. Vēl ir iespējams numuru pārbaudīt interneta meklētājā, piemēram, “Google”, jo parasti no šādas krāpniecības cieš daudzi cilvēki un par krāpnieku izmantotajiem telefonu numuriem jau var būt atrodama informācija internetā un sociālajos tīklos.
Ja ir aizdomas par šādiem krāpniecības mēģinājumiem, iedzīvotāji ir aicināti nekavējoties sazināties ar savu mobilo sakaru operatoru, lai varētu bloķēt izejošos zvanus uz krāpniecisko numuru diapazonu.
Rudens Rīgas restorānu nedēļas laikā labākie Rīgas restorāni sagatavojuši īpašus piedāvājumus gardēžiem, kuri ir gatavi ļauties baudpilnam garšas piedzīvojumam par īpaši pievilcīgu cenu – 20-25 eiro par trīs ēdienu maltīti.
Dieviete.lv ir izvēlējusies 10 restorānus, kuriem dod priekšroku (saraksts sastādīts alfabēta secībā).
Vai jau esi baudījusi maltīti kādā no šiem restorāniem? Kurš ir tavs favorīts?
Atgādinām, ka rudens Rīgas restorānu nedēļa norisinās no 12.oktobra līdz 25.oktobrim.
Mūsu TOP10
Nepieciešams
Labas kvalitātes steiks
Avokado vai vīnogu kauliņu eļļa
Sviests
Ķiploks
Sāls
Pipari
Čuguna panna un gaļas termometrs
Pagatavošana
Lai sanāktu labs steiks, ir jābūt labai gaļai un pats svarīgākais ir termometrs, lai gaļu nepārceptu.
Mēs gaļu izņemam ārā no ledusskapja jau laicīgi pirms pagatavošanas. Ja plānojam to ēst pusdienās, tad izņemam gaļu jau no rīta, lai steika gaļa pie gatavošanas jau būtu telpas temperatūrā. Tad ņemam čuguna pannu un uzskarsējam to līdz 200-220 grādiem, un vēlams izmantojam avokado vai vīnogu kauliņu eļļu.
Pirms steiku liekam uz pannas, to ar salveti nosusinam, lai tas būtu pilnībā sauss un ieliekam apcepties uz 3 minūtēm vienu pusi, un uz 3 minūtēm otru pusi.
Pēc 6 minūtēm uzliekam sviestu gan uz steikta, gan pannā. Vēl pieliekam ķiploku un, ja var, tad izkusušo sviestu vēl lejam ar karoti virsū un pēc minūtes vēlreiz apgriežam steiku, atkal pieliekam sviestu gan virspusē gan uz pannas un atkal cilājam. Medium rare versija jāgatavo 8 līdz 10 minūtes. Vislabākais tādēļ ir lietot termometru, un pie 50 līdz 55 grādu temperatūras ņemt gaļu nost. Tas jāievēro tāpēc, ka temepratūra vēl 5 minūtes pieaugs.
Gaļu noņem nost, uzliek uz koka dēlīša atpūsties, apakšā uz dēlīša zem gaļas uzberam sāli, piparus, un virs gaļas arī sāli un piparus.
Turpinoties saslimstības ar Covid-19 pieaugumam, tiek plānots noteikt obligātu sejas masku valkāšanu arī tirdzniecības vietās, stacijās, kultūras iestādēs, baznīcās un citviet, paredz valdībā iesniegtie grozījumi noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.
Proti, mutes un deguna aizsegi būtu jālieto tirdzniecības vietās – veikalos, tajā skaitā, lielveikalos, pastos, degvielas uzpildes stacijās un citās vietās, kur notiek tirdzniecība. Tāpat to lietošana būtu obligāta dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās, kā arī kultūras vietās un reliģiskās darbības veikšanas vietās, ja tajās nenotiek pasākums, kas organizēts fiksētās, personalizētās sēdvietās.
Mutes un deguna aizsegi būtu jālieto arī, piemēram, muzeju, izstāžu zāļu, bibliotēku, reliģisko darbības vietu apmeklētājiem, ja viņi turp ir devušies apskatīt muzeja ekspozīciju, izstādi, piedalīties dievkalpojumā vai citu analoģisku iemeslu dēļ. Tomēr, ja šajās vietās, piemēram, bibliotēkā vai reliģiskās darbības vietā tiek rīkots pasākums, kurā personas atrodas fiksētās personalizētās sēdvietās, personām mutes un deguna aizsegi nebūs jālieto.
Mutes un deguna aizsegi būtu jālieto arī darbiniekiem, kas strādā minētajās vietās un no apmeklētājiem nav nodalīti ar fizisku barjeru, norāda Veselības ministrija (VM).
Ņemot vērā, ka vietās, kur šobrīd nav noteikti cilvēku skaita ierobežojumi, līdzīgi kā sabiedriskajā transportā, ir lielāka cilvēku plūsma, ir iespējams, ka kontaktā, kas varētu pārsniegt 15 minūtes, nonāk lielāks skaits cilvēku, norāda VM.
Ministrijā skaidro, ka Covid-19 izplatība ir saistīta ar to, ka sabiedrībā neievēro noteiktos piesardzības pasākumus, distancēšanos, roku higiēnu un pulcēšanās ierobežojumus. Īpaši tas notiekot neorganizētos pasākumos, kur nav atbildīgā, kas rūpētos par piesardzības pasākumu plānošanu un ieviešanu.
Pienākumu lietot mutes un deguna aizsegus minētajās vietās ir paredzēts ieviest no 14.oktobra, lai pēc iespējas ātrāk sāktu Covid-19 ierobežošanas pasākumus plašākā sabiedrībā.
Tāpat kā līdz šim, šī prasība neattiektos uz bērniem līdz 13 gadu vecumam.
Mutes un deguna aizsegs ir medicīniskā vai nemedicīniskā jeb higiēniskā sejas maska, vizieris vai vairogs.
VM arī rosina noteikt lielākus pulcēšanās ierobežojumus, tostarp privātos pasākumos un restorānos, paredz valdībā iesniegtie grozījumi noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.
VM norādīja, ka Covid-19 izplatība ir saistīta ar to, ka sabiedrībā neievēro noteiktos piesardzības pasākumus, distancēšanos, roku higiēnu, pulcēšanās ierobežojumus u.c. Īpaši tas notiek neorganizētos pasākumus, kur nav atbildīgā, kas rūpētos par piesardzības pasākumu plānošanu un ieviešanu.
“Tādēļ ir jānosaka, ka privātos pasākumos drīkst pulcēties ne vairāk kā 30 cilvēku. Minētais skaits tiek pielīdzināts iepriekš noteiktajām cilvēku grupām, kas drīkstēja pulcēties, neievērojot distancēšanos, sporta treniņos, bērnu nometnēs un tamlīdzīgi. Tāpat tiek noteikts, ka privātos pasākumos ārtelpās nedrīkst pulcēties vairāk kā 300 cilvēku,” rosina ministrija.
Tā kā augsta riska vide Covid-19 izplatībai ir arī izklaides vietas, kurās tiek lietots alkohols un notiek nekontrolēta cilvēku pulcēšanās, kā arī apzinoties to, ka lielākā daļa šo uzņēmumu ir reģistrējušies kā ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, VM rosina ierobežot minēto pakalpojumu sniegšanas laiku un cilvēku skaitu, kas šajās vietās uzturas.
Ar grozījumiem noteikumos rosināts noteikt, ka ēdināšanas pakalpojumi tiek sniegti līdz plkst.24, izņemot ēdienu līdzņemšanai, kā arī plānots noteikt, ka pie viena galdiņa varēs atrasties ne vairāk kā četri cilvēki, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi.
Par visām šīm iecerēm vēl lems valdība.
Jau ziņots, ka Latvijā jau trīs nedēļas tiek novērots straujš saslimstības ar Covid-19 pieaugums.
Pievienojies diskusijai Dieviete.lv forumā – https://lilit.dieviete.lv/forums/topic/219641-covid-19-un-sejas-maskas-tagad-obligatas/
Šī Pils atrodas Vācijā un tā jau 850 gadus pieder vienai dzimtai. Elcu ģimene ir šī nama saimnieki jau kopš 1157. gada, īpašumā dzīvojušas 34 paaudzes! Elcu ģimenes pils ir viena no skaistākajām un populārākajām visā Vācijā, gadu laikā neviens nav šo pili apdraudējis un tā ir pilnība neskarta. Intereanti, ka Elcu ģimene šo īpašumu ļauj apskatīt tūristiem, bet paši jau kādu laiku tajā vairs nedzīvo. Pils apārtne ir pilnībā noslēgta un pati pils atgādina mazu pilsētiņu.
Video
Rīta panorāmā uzsākta jauna sižetu sērija, kas veltīta padomiem, kā rīkoties Covid-19 pandēmijas laikā. Pirmais sižets veltīt ķirurģiskajām jeb medicīnas maskām. Kā tās pareizi lietot? kādas sekas var būt nepareizi, valkājot aizsargmasku?
Video
12. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules redzes diena, kuras mērķis ir pievērst uzmanību redzes veselībai un tās profilaksei. Taču ikdienā reti kurš apzinīgi rūpējas par savu redzes veselību, arī profilaktiskās vizītēs pie oftalmologa jeb acu ārsta pacienti bieži vien dodas daudz retāk, nekā būtu nepieciešams. Kādas ir izplatītākās acu saslimšanas, cik liela loma ir iedzimtībai un ko paši varam darīt savas redzes veselības labā? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas ārste-oftalmoloģe Marija Klindžāne un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Tā kā dzīves līmenis aug, medicīnas tehnoloģijas attīstās straujāk un parādās dažādas mikrooperāciju iespējas, varētu domāt, ka arī acu veselības problēmām vajadzētu mazināties. Tomēr tendence visā pasaulē ir tieši pretēja – redzes veselība pasliktinās. Kā liecina Pasaules veselības organizācijas (PVO) dati, vismaz 2,2 miljardiem pasaules iedzīvotāju ir redzes traucējumi. Protams, tie visi nav smagi gadījumi, tomēr pieaugošā tendence ir skaidra, stāsta M. Klindžāne. 2017. gada PVO statistikā ar smagiem vai vidēji smagiem redzes traucējumiem pasaulē tika uzskaitīti 217 miljoni iedzīvotāju, bet 2050. gadā šis skaits tiek prognozēts aptuveni 588 miljoni, kas ir pieaugums vairāk nekā divas reizes.
Izplatītākie redzes traucējumi un saslimšanas
Katarakta ir viens no izplatītākajiem redzes traucējumu un akluma iemesliem visā pasaulē, izraisot gandrīz 45% no visiem akluma gadījumiem. Taču, kā uzsver ārste, šāda statistika veidojas uz jaunattīstības un citu valstu rēķina, kur ir ļoti daudz iedzīvotāju, bet maz resursu, lai šo problēmu risinātu. Būtiski ir tas, ka kataraktas izraisītais aklums ir novēršams – kataraktu var ļoti veiksmīgi operēt un novērst. Palīdzēt kataraktas pacientiem var arī diezgan ielaistos gadījumos, tomēr, protams, rezultāts būs daudz labāks, uzsākot ārstēšanu savlaicīgi. Pēdējos gados Latvijā ir krietni palielinājies kataraktas operāciju skaits un šīs problēmas risināšanai tiek piešķirts ievērojami lielāks valsts atbalsts.
Glaukoma ir otrs ļoti būtisks akluma iemesls un liela problēma arī Latvijā. Vidēji pasaulē tā ir 2-3% iedzīvotāju. Protams, tas nenozīmē, ka visus šos pacientus sagaida nenovēršams aklums. Tomēr jāņem vērā, ka, lai arī cik labi un daudzveidīgi šobrīd ir medikamenti, ķirurģijas un diagnostikas metodes, agrīnas diagnostikas iespējas ar optiski koherento tomogrāfiju (OCT), kas ļauj daudz agrīnāk diagnosticēt glaukomu vēl pirms defektiem redzes laukā, diemžēl daļa pacientu tomēr atnāk pie ārsta par vēlu, kad ir attīstījusies redzes nerva neatgriezeniska atrofija.Otra problēma ir tā, ka mēdz būt tādas glaukomas formas, kas, pat laicīgi uzsākot ārstēšanu, nepadodas terapijai un ķirurģijai, un atrofiskās izmaiņas redzes laukos un redzes nervā turpina progresēt. Pēc PVO datiem apmēram 12% gadījumu akluma iemesls ir tieši glaukoma.
Vecuma sklerotiskā mākulas deģenerācija mūsdienās kļūst izplatītāka. Tiek uzskatīts, ka pasaulē ar šo problēmu saskaras 8,7% iedzīvotāju. Tā neizraisa pilnīgu aklumu, taču cilvēkam zūd spēja lasīt, izšķirt burtus un atpazīt sejas vaibstus. Protams, tas, ka cilvēki dzīvo ilgāk, veicina procentuālo pacientu skaita pieaugumu, tomēr vienlaikus vecuma sklerotiskā mākulas deģenerācija parādās arvien jaunākiem cilvēkiem. Tie vairs nav tikai 85-90 gadu veci pacienti, bet arī 60-65 gadu un pat vēl jaunāki, kam parādās deģeneratīvas izmaiņas.
Ir arī virkne citu saslimšanu, piemēram, radzenes problēmas, gan sēnīšu keratīti, ganmikrobi, kas apraud acs veselību kontaktlēcu lietotājiem, kuri neievēro higiēnas noteikumus. Radzenes distrofiskās izmaiņas atrisināt var radzenes transplantācija.
Turklāt jāņem vērā arī tas, ka acu veselība un saslimšanas nereti ir saistītas ar citām veselības problēmām, piemēram, cukura diabētu (diabētiskā retinopātija), tādēļ diabēta pacientiem ir īpaši apzinīgi jāseko savai acu veselībai un regulāri jāapmeklē acu ārsts.
Acu veselības problēmas var būt simptoms dažādu sistēmisku saslimšanu gadījumos, piemēram, reimatiskās saslimšanas, tuberkuloze, seksuāli transmisīvās slimības, pusaudžiem – juvenilais idiopātiskais artrīts un citos gadījumos. Tādēļ acu veselības sūdzības nedrīkstam ignorēt nevienā vecumā.
Redzes veselības problēmu iemesli
Mūsdienās ir pierādīts, ka redzes problēmu gadījumos liela nozīme ir ģenētiskai predispozīcijai, skaidro M. Klindžāne. Piemēram, glaukomai divās trešdaļās gadījumu noteicošais faktors var būt tieši ģenētiskā predispozīcija. Acu veselību būtiski ietekmē arī ģenētiski vielmaiņas traucējumi un saslimšanas, piemēram, cukura diabēts. Tāpēc ārsts pacientam jautās, vai vecākiem, vecvecākiem ir glaukoma, cukura diabēts vai citas sistēmiskas saslimšanas.
Taču ģenētiku mēs būtībā nevaram izmainīt, savukārt ir virkne citu faktoru, ar ko paši nodarām lielu ļaunumu savai acu veselībai. Pirmkārt, tā ir smēķēšana – tā veicina ne vien redzes, bet arī daudzu citu veselības problēmu attīstību. Otrkārt – nepareizs uzturs. Kaut arī Latvijā mēs ēdam salīdzinoši veselīgi, tomēr neveselīgs uzturs var radīt nopietnas veselības problēmas. Problēmas pastiprina aptaukošanās, sēdošs darbs, mazkustīgums – visi šie faktori ir komplektā un būtiski ietekmē mūsu veselību.
Vēl viens būtisks faktors, ko bieži aizmirstam, ir saulesbrilles. Šobrīd sāk vairāk runāt par acu aizsardzību no ultravioletās saules gaismas, kas ir kaitīga gan tīklenei (īpaši zilā spektra gaisma), gan arī radzenei un lēcai (var veicināt kataraktas attīstību). Turklāt bieži vien šajā ziņā aizmirstam par bērniem – arī viņiem vajadzētu saulesbrilles un ne tikai vasarā, bet arī ziemā, kad ir sniegs, kas atstaro spožo saules gaismu.
Protams, ļoti daudz šobrīd tiek runāts par datoru, televīzijas, viedtālruņu un dažādu citu ierīču pārmērīgo lietošanu. Taču tās pašas par sevi tik ļoti nebojā redzi. Te jautājums ir par redzes higiēnu un darba vietas iekārtošanu – vai dators ir novietots pareizi, vai ir pareizais apgaismojums, attālums līdz cilvēka acīm, vai ekrāns nav par spilgtu, neskaidru, netīrs vai novecojis, un, protams, par lietošanas ilgumu. Diemžēl ir cilvēki, kas lieto datoru 12 un pat 14 stundas dienā. Turklāt reti kurš ikdienā atceras, ka stundas laikā vismaz piecas minūtes vajadzētu atpūtināt acis – nevis datora vietā pievēršoties telefonam, bet gan skatoties tālumā, piemēram, pa logu, debesīs, uzsver ārste.
Kad jāvēršas pie ārsta?
Pašai pirmajai acu pārbaudei ir jānotiek drīz pēc piedzimšanas, jau dzemdību nodaļā pārbaudot, vai nav iedzimtas glaukomas vai kataraktas. Tāpat ir ļoti svarīgi aizvest bērnu pie acu ārsta 2-3 gadu vecumā, lai novērstu vājredzību ar vienu vai pat abām acīm refrakcijas jeb staru fokusēšanas traucējumu dēļ. Medicīniski to sauc par ambliopiju, bet bērnam tā ir “slinkā acs”, kurā ir traucēta tīklenes svarīgākās daļas attīstība. Diemžēl šo stāvokli turpmākajā dzīve nevar uzlabot nedz ar brillēm, nedz ar operāciju. Pasaulē refrakcijas problēmas 124 miljoniem cilvēku ir būtisks vājredzības un pat akluma iemesls. Agrīni diagnosticējot un piemeklējot korekcijas līdzekļus, šiem cilvēkiem iespējams palīdzēt. Vēlāk, kad 6-7 gadu vecumā tiek veikta acu pirmsskolas pārbaude, jau var būt par vēlu šo problēmu risināt un bērnam palīdzēt.
Vēlāk skolas vecuma bērns jau parasti pats pateiks, ja radusies kāda problēma ar redzi. Protams, tad nekavējoties jāvēršas pie speciālista. Pieaugušajiem līdz 40 gadu vecumam ieteicams vismaz reizi piecos gados doties profilaktiskā vizītē pie oftalmologa arī tad, ja nav nekādu sūdzību. Savukārt 40-60 gadu vecumā profilaktiskās vizītes jāveic reizi divos gados, bet pēc 60 – reizi gadā. Protams, ja ģimenē ir jau zināmas kādas redzes problēmas, speciālista konsultācija ieteicama biežāk.
Cilvēki nedrīkst ignorēt tādas sūdzības kā redzes pasliktināšanās vai miglošanās, sāpes acī, apsārtums. Ļoti nopietns simptoms ir fotofobija (bailes no gaismas), parasti tā kombinējas ar “sarkano aci”, sāpēm, kas īpaši pastiprinās pie palpācijas. Tas var norādīt uz ļoti nopietnu iekaisumu, un šajā gadījumā ir steidzami jādodas pie ārsta.
Neatliekamos gadījumos, piemēram, ar acs traumu, pēkšņu redzes zudumu, uzreiz jādodas pie dežūrārsta, piemēram, veselības centrā “Biķernieki” vai Stradiņa slimnīcā. Līdzīgi jārīkojas, ja parādās gaismas uzplaiksnījumi, zibeņošana, dzirksteļošana acī, kas ir ļoti nopietni simptomi.
Cilvēkiem nereti var būt citi simptomi, piemēram, peldošas “mušiņas” redzes laukā, kropļojas priekšmetu aprises, taisnās līnijas kļūst izliektas – arī šajos gadījumos noteikti jādodas pie acu ārsta.
Ko varam darīt profilaksei?
Acu veselības veicināšanai noder vispārējā veselīga dzīvesveida padomi, stāsta M. Klindžāne. Tā, piemēram, ļoti būtisks ir pareizs uzturs un aktīvs dzīvesveids. Acu veselībai svarīgi ir uzturā lietot daudz dārzeņu, īpaši zaļos – brokoļus, spinātus, kāpostus un citus. Ļoti noderīgi ir arī oranžie dārzeņi – burkāni, tomāti, paprika, ķirbji –, kas satur svarīgo A vitamīnu un karotīnu, kurš ir vajadzīgs acīm. Iesaka arī treknās zivis, aknas, mencu aknu eļļu, sieru. Savukārt mellenēs ir antocianidīni – ļoti noderīgi pigmenta reģenerācijai, tīklenes mākulai. Taču ar melleņu ēšanu vien parasti nepietiks, tādēļ var lietot melleņu koncentrētos preparātus – īpaši ziemas mēnešos, kad ar uzturu mēdzam uzņemt mazāk vērtīgo vielu. Šajā laikā, ja ir vēlme un iespējas, var lietot uztura bagātinātājus ar luteīnu un zeaksantīnu. Noderēs arī vitamīni – antioksidanti, piemēram, C vitamīns. Svarīgs ir arī A vitamīns, beta karotīns, PP vitamīns, kas stiprina asinsvadu sieniņas. No minerālvielām ieteicams cinks un selēns, kas veicina A vitamīna uzsūkšanos. Ļoti būtiska ir higiēna – mājās, pie datora, darba vietā, arī ūdens, gaisa, uztura kvalitāte. Liels ieguldījums būtu tas, ja iedzīvotāji būtu informēti un izglītoti redzes veselības un profilakses jautājumos, un savlaicīgi dotos pie ārsta gan sūdzību gadījumā, gan profilaksei.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Z. Ozoliņa stāsta, ka aptiekā pie farmaceita vēršas gan akūtos, gan hroniskos gadījumos. Akūti gadījumi izpaužas kā trauma, sūdzības par izdalījumiem no acīm vai arī pirmie alerģiskie simptomi – acu nieze, dedzinoša sajūta vai asarošana. Šādos gadījumos pacientam vienmēr tiek ieteikta konsultācija pie speciālista. Kā hronisku gadījumu varētu uzsvērt acu nogurumu vai saspringumu un izteiktākas sūdzības par acs asarošanu, kas visbiežāk ir cilvēkiem, kuri strādā ar datoru. Profilaksei pieejami acu mitrinošie pilieni, dabīgie uztura bagātinātāji un acu higiēnas līdzekļi, piemēram, salvetes acu plakstiņu kopšanai.
Izteiktās tehnoloģiju attīstības dēļ gandrīz katrs no mums pavada noteiktu laiku pie televizora, datora ekrāna, nemaz nerunājot par viedtālruņu ikdienas lietošanu, kas ietekmē mūsu redzi. Rezultātā sausās acs sindroms sastopams ļoti bieži, īpaši biroja darbiniekiem, jo visa diena tiek pavadīta darbā ar datoru. Kontaktlēcu lietotājiem iesakām acu pilienus bez konservanta, kurus var lietot, neizņemot kontaktlēcas no acs. Daļu acu pilienu nedrīkst pilināt, ja acī ir kontaktlēca. Ja rodas sūdzības vai acs ābola apsārtums, nekādā gadījumā nedrīkst lietot kontaktlēcas. Tāpat sausās acs sindromu var izraisīt sauss gaiss, apkure vai, piemēram, hormonālas izmaiņas. Saviem pacientiem iesakām tā saucamās “mākslīgās asaras”, kas ne vien mitrina, bet arī veicina šūnu atjaunošanos. Izteiktu simptomu gadījumā acu pilienus tomēr iesaka oftalmologs, un, izvērtējot simptomus, pacientam tiek nozīmēti acu pilieni bez konservantiem, ar dažādām fizikālām īpašībām, antibakteriālie vai hormonālie pilieni.
Vispārējai acu veselībai var lietot uztura bagātinātājus ar melleņu ekstraktu kā dabīgu antioksidantu, luteīnu un zeaksantīnu, kas var palēnināt tādas acu novecošanās pazīmes kā katarakta un mākulas deģenerāciju, cinku, kas iesaistīts acs pigmenta melanīna veidošanās procesā, un, protams, Omega-3 taukskābes, kas nodrošina pareizu acs tīklenes funkciju.
Pirmdien Latvijā atklāti kopumā 75 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Pēdējās diennakts laikā veikti 4433 Covid-19 izmeklējumi, līdz ar to pozitīvo testu īpatsvars ir sarucis līdz 1,69%. Vēl vakar, vadoties pēc svētdienas datiem, šis rādītājs bija 4,3%. SPKC iepriekš skaidrojis, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
SPKC informē par vecuma grupā no 65 līdz 70 gadiem Covid-19 inficētas personas nāvi. Aģentūra LETA šo informāciju, vadoties pēc Nacionālajā veselības dienestā paustā, ziņoja jau pirmdien.
Līdz šim Latvijā veikti 368 445 Covid-19 izmeklējumi, saslimušas 2840 personas, bet 1325 – izveseļojušās.
Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati liecina, ka stacionāros pašlaik ārstējas 70 pacienti ar Covid-19, kas ir līdz šim augstākais slimnīcās esošo sasirgušo skaits.
Pagājušās diennakts laikā slimnīcās ievietoti vēl desmit pacienti ar Covid-19, savukārt pieci saslimušie no slimnīcām izrakstīti.
No visiem stacionētajiem 61 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet deviņi ir ar smagu slimības gaitu. Patlaban sasniegts līdz šim lielākais skaits pacientu ar smagu slimības gaitu – deviņi. Iepriekš augstākais šādu pacientu skaits tika novērots no 23. līdz 26.aprīlim.
Nacionālā veselības dienesta dati par laika periodu no 5. līdz 11.oktbrim liecina, ka vairums jeb 16 no 56 stacionētajiem Covid-19 pacientiem, kuri ir vidēji smagā kondīcijā, ir vecumā no 60 līdz 69 gadiem. Tikmēr vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem ir 12 šādi pacienti. Deviņi stacionētie pacienti, kuriem ir vidēji smaga slimības gaita, ir vecumā no 70 līdz 79 gadiem, bet seši – no 80 līdz 89 gadiem.
Pa četriem katrā vidēji smagā stāvoklī stacionēti pacienti vecuma grupās no 20 līdz 29, no 30 līdz 39 un no 40 līdz 49 gadiem. Patlaban stacionārā ievietota arī persona vecumā no 90 līdz 99 gadiem, kurai slimības gaita ir vidēji smaga.
Tikmēr no kopumā stacionētajiem pacientiem ar smagu slimības gaitu, pa diviem ir vecuma grupās no 40 līdz 49 gadiem un no 60 līdz 69. Vēl viens smagā stāvoklī esošs Covid-19 pacients ir vecumā no 70 līdz 79 gadiem.
Līdz šim no stacionāra izrakstīti 252 pacienti, starp kuriem ir gan atlabušie, gan mirušie.
Video
Aktualitātes par Covid-19 – https://www.spkc.gov.lv/lv/aktualitates-par-covid-19
Smaids esot mūsu skaistākā rota. Taču ko iesākt, ja sakodiena dēļ nemaz negribas plaši smaidīt? Par laimi mūsdienās daudzas sakodiena problēmas ir veiksmīgi risināmas, un visbiežāk skaista smaida iegūšanai talkā nāk breketes. Kas ikvienam būtu jāzina pirms brekešu uzlikšanas? Stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Rīgas Stradiņa Universitātes Ortodontijas katedras docente, sertificēta ortodonte Iveta Jankovska un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Senāk ir dzirdēts priekšstats, ka zobu taisnošana ir jāveic vien bērnu un pusaudžu vecumā, taču mūsdienās ar breketēm redzam visdažādākā vecuma cilvēkus. Vai ir kādi ieteicamie vecumi, kad vislabāk veikt zobu korekciju? Kā skaidro ortodonte I. Jankovska, ortodontiskai zobu korekcijai nav vecuma ierobežojumi. Ārstēšanu var veikt praktiski jebkurā vecumā. Vienīgi jāņem vērā, ka, iespējams, atšķirsies ārstēšanā izmantojamās metodes un ierīces, jo ir gadījumi, kad jauniešiem un bērniem līdzīgā situācijā ārstēšana būtu vienkāršāka un ātrāka nekā pieaugušā vecumā. Taču zobus taisnot nekad nav par vēlu – galvenais, ka ir vēlme un motivācija to darīt!
Kam palīdzēs breketes?
Visbiežāk breketes izmanto sakodiena korekcijai pastāvīgā sakodienā, stāsta I. Jankovska. Tās koriģē zobu pozīciju, izlīdzinot zobu rindu. Tomēr ir gadījumi, kad tikai breketes palīdzēt nevarēs un būs jāizmanto kādas papildu ierīces – ja ir novērojamas arī izteiktas sakodiena problēmas, piemēram, apakšžoklis ir izteikti novirzīts uz aizmuguri.
Jāņem vērā, ka pirms brekešu uzlikšanas noteikti jāapmeklē zobārsts un jāsalabo visi zobi, kā arī jādodas pie zobu higiēnista. Tikai tad uz veseliem un tīriem zobiem tiks stiprināta aparatūra un varēs uzsākt ārstēšanu.
Breketes un zobu tīrīšana
Pēc brekešu uzlikšanas zobi jātīra praktiski pēc katras ēdienreizes, bet obligāti divas reizes dienā – rītā un vakarā. Ja dienas laikā nav iespējas zobus iztīrīt, mutes dobums pēc ēšanas vismaz jāizskalo ar siltu ūdeni vai kādu mutes skalojamo līdzekli. Zobi jātīra ar fluoru saturošu zobu pastu, bet nedrīkst izmantot balinošās. Tāpat reizi dienā zobi arī jādiego ar zobu diegu. Būs arī jāiegādājas papildus jau mājās esošajai zobu birstei (kas var būt gan parastā manuālā, gan elektriskā) vēl divas specifiskas zobu birstes, kas paredzētas tieši brekešu pacientiem, – starpzobu un vienkūlīša zobu birste. Ar breketēm diegošanas un tīrīšanas tehnika nedaudz atšķiras, tādēļ, kā to pareizi darīt, noteikti parādīs un izskaidros ortodonts uzreiz pēc brekešu uzlikšanas.
Arī BENU Aptiekas farmaceite I. Priedniece uzsver – pēc brekešu uzlikšanas rūpīgāk jāpievēršas zobu higiēnai un vismaz divreiz gadā (vai pat biežāk: 3-4 reizes gadā) jāapmeklē zobu higiēnists. Parasti vairums cilvēku zobus tīra divreiz dienā, savukārt, nēsājot breketes, labāk zobu tīrīšanu veikt pēc katras ēdienreizes, lai notīrītu aplikumu, kas sakrājas ap breketēm. Zobu tīrīšana un diegošana prasīs vairāk laika nekā līdz šim. Taču ir ļoti svarīgi to veikt, lai uz breketēm nekrātos aplikums, kas savukārt veicina zobu bojājumu un smaganu iekaisuma rašanos. Tīrot zobus, papildus ierastajai zobu birstei jāizmanto speciālas birstītes un starpzobu birstītes, lai notīrītu virsmas starp breketēm un zem loka. Noderēs arī vienkūlīša zobu birste, kas ērti lietojama breketēm un implantiem. Ir arī speciālas zobu sukas tieši breketēm, kas ir kompaktākas un mazākas, lai efektīvi notīrītu aplikumu un piekļūtu visām grūti aizsniedzamām vietām. Tāpat ir nopērkams speciāls zobu diegs, kas paredzēts brekešu gadījumā un būs ērtāk lietojamas. Savukārt mutes dobuma skalošanas līdzekļus var lietot pēc zobu tīrīšanas, lai stiprinātu zobu emalju.
Aptiekā ir nopērkams arī ortodontisks vasks brekešu lietotājiem. Tas ir bez garšas un uzklājams stiprinājuma vietām, lai mazinātu mutes gļotādas kairinājumu. Ja šaubāties, kādu produktu izvēlēties, droši vērsieties pie farmaceita, kas palīdzēs kopšanas līdzekļu izvēlē.
Breketes un zobu veselība
Ārste atzīst – patiešām valda mīts, ka breketes bojā zobus. Taču ir jāsaprot, ka pašas breketes ir neliels metāla vai keramikas gabaliņš, ko ar speciālu materiālu pielīmē pie zoba, un tas pašu zobu nekādā veidā nebojā. Zobus bojā tieši aplikums, kas ļoti izteikti krājās ap aparatūru un netiek notīrīts. Laba zobu higiēna ir absolūti nepieciešama regulācijas laikā, jo, ja netiks rūpīgi notīrīti visi zobi, tie strauji bojāsies, asiņos smaganas un tas radīs vēl veselu virkni blakņu. Tāpēc, ja pacienta higiēna jau pirms plānotās ārstēšanas ar breketēm ir ļoti slikta, ārsts var pat atteikt zobu regulāciju un to varēs uzsākt tikai tad, kad pacients būs iemācījies un sevi disciplinējis ikdienā tīrīt zobus. Īpaši tas attiecas uz jauniešiem, kuri ar zobu tīrīšanu bieži slinko.
Savukārt, ja ir vēlme papildus stiprināt zobus, farmaceite I. Priedniece iesaka – zobu un kaulu veselībai īpaši noderēs uztura bagātinātāji, kuru sastāvā ir D vitamīns un kalcijs.
Brekešu veidi – kuru izvēlēties?
Vēlamo rezultātu var sasniegt vienlīdz labi ar visa veida breketēm pieredzējuša speciālista rokās, tādēļ tas, kādas breketes pacients izvēlas, ir vairāk gaumes un finansiālais jautājums, un tas tiek izrunāts ar ortodontu, plānojot ārstēšanu, stāsta I. Jankovska.
Visbiežāk izmantotās un zināmās ir metāla breketes. Tās tiek izgatavotas no augstvērtīgu metālu sakausējuma un ir finansiāli vislētākais variants, bet noteikti ne sliktākais. Otrs bieži pielietotais brekešu veids ir estētiskās breketes, kuras izgatavo no keramikas vai sintētiskā safīra. Tās galvenokārt izvēlas pacienti, kuriem ir svarīgi, lai aparatūra būtu pēc iespējas nemanāmāka. Trešais veids ir lingvālās breketes. Tās tiek līmētas uz zoba no mēles puses, līdz ar to tās nav redzamas. Šīs ir dārgākais variants, jo breketes tiek izgatavotas katram pacientam individuāli no zelta sakausējuma.
Vēl viens diezgan populārs variants ir arī pašliģējošās breketes. Tās tiek izgatavotas gan no metāla, gan keramikas, un loks brekešu sistēmā tiek stiprināts nevis ar gumiju vai metāla ligatūru, bet gan ar speciāla mehānisma palīdzību, kas iestrādāts breketē.
Tomēr pašreiz visjaunākā un modernākā metode zobu regulācijai ir izņemamās zobus taisnojošās kapes. Šīs kapes ir pacientam individuāli izgatavotas caurspīdīgas zobu plāksnītes. Katru kapi valkā 10-14 dienas un tad liek nākamo, tā pakāpeniski koriģējot sakodienu. Lai sasniegtu vēlamo rezultātu, kapes ir jānēsā vismaz 22 stundas diennaktī, izņemot tās tikai ēšanas laikā un tīrot zobus. Kapju skaits un ārstēšanas ilgums būs atkarīgs no tā, cik nelīdzeni ir zobi – tās var būt 10-15 kapes vai pat 45 un vairāk sarežģītos gadījumos.
Process un rezultāts
Pati brekešu fiksācija uz zobiem ir pilnībā nesāpīgs process. Zobu sāpīgums un jutīgums var parādīties pēc pāris stundām, kad sākas izmaiņas šūnu līmenī. Sāpju intensitāte ir atkarīga no katra pacienta sāpju sliekšņa – dažiem nesāp gandrīz nemaz, citiem sāp vairāk. Vidēji šīs sajūtas saglabājas pirmās 3 līdz 7 dienas pēc brekešu uzlīmēšanas. Veicot ārstēšanu, ir nepieciešamas regulāras vizītes vidēji reizi 2-3 mēnešos, kad tiek mainīts loks brekešu sistēmā. Arī pēc šīm vizītēm var būt neliels zobu sāpīgums (vienu-divas dienas). Tomēr, ja pacients jūt lielu diskomfortu sāpju dēļ, ieteicams iedzert pretsāpju medikamentus.
Regulācijas laikā nav ieteicams ēst cietu barību, piemēram, riekstus, burkānus, sausiņus, jo ir iespējams, ka, uzkožot uz kā cieta, no zoba atlīmēsies brekete. Jāizvairās arī no lipīgām lietām – čipsiem, cepumiem, īrisu konfektēm, želejkonfektēm, jo tās ļoti saķeras ap breketēm un ir grūti notīrāmas.
Ārstēšanas ilgums galvenokārt ir atkarīgs no sakodiena korekcijas sarežģītības pakāpes, tomēr jārēķinās, ka vidēji tas var prasīt pusotru līdz divus gadus, bet sarežģītos gadījumos tie var būt arī trīs un vairāk gadi.
Kas notiek pēc noņemšanas?
Kad zobi ir iztaisnoti un ir iegūts vēlamais efekts, seko pēdējais, ne mazāk svarīgais zobu taisnošanas etaps – retensijas jeb rezultātu nostiprināšanas periods. Zobiem pēc regulācijas ir vēlme atgriezties savā iepriekšējā pozīcijā un, lai tas nenotiktu, pēc sakodiena korekcijas būs jālieto retensijas aparatūra, kas noturēs zobus esošajā pozīcijā. Retensijas aparatūra var būt gan izņemama – retensijas kape, gan fiksēta – metāla stieplīte, ko no iekšpuses pielīmē priekšējiem sešiem zobiem. Retensijas kape pirmo gadu pēc zobu regulācijas obligāti jālieto katru nakti. Pēc gada kapi jāturpina nēsāt katru otro nakti, ar laiku pamazām samazinot nēsāšanas biežumu.
Ārste uzsver – cilvēka organisms ir dinamiska struktūra un tajā izmaiņas notiek visu mūžu. Arī zobi dzīves laikā nedaudz maina savu pozīciju, neatkarīgi no tā, vai ir bijusi to regulācija, un gribam mēs to vai nē. Tādēļ, ja gribas saglabāt iegūto rezultātu, retensijas kape jālieto praktiski visu mūžu vismaz reizi nedēļā.
Daudzas Eiropas valstis arvien pastiprina ierobežojumus cīņā pret jauno koronavīrusu Covid-19.
Itālijas valdība pastiprinājusi ierobežojumus cīņā pret jauno koronavīrusu, tostarp aizliegti privāti pasākumi un noteikta komandantstunda bāriem un restorāniem, ziņo mediji.
Restorāni un bāri drīkstēs strādāt līdz pusnaktij un no plkst.21 cilvēkiem vairs nebūs atļauts pulcēties pie šīm vietām.
Ziņu aģentūra ANSA vēsta, ka Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte aizvadītajā naktī parakstīja dekrētu par jauniem ierobežojumiem, bet dokuments vēl nav publicēts.
Mediji ziņo, ka kāzās, kristībās un bērēs drīkstēs piedalīties maksimums 30 cilvēki un rekomendēts pat mājās nēsāt maskas, ja viesojas radinieki vai draugi.
Valdība arī aicinājusi cilvēkus izvairīties savās mājās no tikšanās un kopīgām maltītēm ar vairāk nekā sešiem cilvēkiem, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi, un aizliegusi visas skolas ekskursijas.
Tikmēr Veselības ministrija pirmdien samazināja visus karantīnas un izolācijas periodus no 14 dienām uz desmit. Eksperti šo soli atbalstījuši.
Līdz pirmajam oktobrim Itālijā dienā tika reģistrēti nepilni 2000 jaunu Covid-19 gadījumu, bet kopš tā laika inficēto skaits ir pieaudzis un sestdien pārsniedza 5700.
Pirmdien tika reģistrēti 4619 jauni Covid-19 gadījumi, taču nedēļas nogalēs parasti tiek veikts mazāks skaits testu, tādēļ arī pirmdienās skaits ir mazāks.
Itālija līdz šim inficēšanās ar jauno koronavīrusu ir konstatēta 359 569 cilvēkiem, no kuriem miruši 36 205.
Slovākijā no otrdienas aizliegts pulcēties vairāk nekā sešiem cilvēkiem, ja vien viņi visi nav vienas mājsaimniecības locekļi.
Valdība šādu lēmumu pieņēma svētdien līdz ar virkni citu ierobežojumu, tostarp restorāniem no ceturtdienas būs atļauts pārdot ēdienu tikai līdzņemšanai un pilnībā tiks slēgti sporta klubi, saunas un peldbaseini.
Jaunie ierobežojumi cīņā ar Covid-19 ir izraisījuši konfliktu starp populistisko un konservatīvo premjerministru Igoru Matoviču un ekonomikas ministru Rihardu Suliku, kurš pārstāv neoliberālo partiju “Brīvība un Solidaritāte” (SaS).
Suliks atklāti kritizējis valdības rīcību, uzskatot, ka tā pieņem ierobežojumus, kas kaitēs Slovākijas ekonomikai, nepamatojot savus lēmumus ar faktiem.
Slovākijas Veselības ministrijas dati liecina, ka vairums inficēšanās gadījumu notiek kāzās un ģimenes svinībās un nav ticamu datu par inficēšanās risku restorānos un darbavietās.
Matovičs savukārt pirmdien kritizēja Suliku, sakot, ka viņa reakcija ir nepieciešamo ierobežojumu “bezatbildīga sabotāža” un SaS nepieciešams labāks līderis.
Čehija ir noteikusi aizliegumu pulcēties vairāk nekā sešiem cilvēkiem un likusi slēgt bārus, restorānus un klubus, jo inficēšanās ar jauno koronavīrusu šajā valstī ir sasniegusi vienu no augstākajiem līmeņiem Eiropas Savienībā (ES).
Jaunie noteikumi, par kuriem pirmdienas vakarā paziņoja veselības ministrs Romans Prīmula, stāsies spēkā trešdien.
Saskaņā ar tiem būs aizliegta arī alhokolisko dzērienu publiska patērēšana, bet skolas tiks slēgtas mācībām līdz novembra sākumam un pāries uz tālmācību.
Masku valkāšana būs obligāta ne vien iekštelpās, bet arī sabiedriskā transporta pieturās. Uzņēmumi tomēr turpinās darboties, izņemot bārus, restorānus un klubus.
“Mums kā valstij ir tikai viens mēģinājums pakļaut šo pandēmiju kontrolei, un tam ir jābūt veiksmīgam,” paziņoja premjerministrs Andrejs Babišs.
Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, valstī ir reģistrēts 493,1 Covid-19 infekcijas gadījums uz 100 000 iedzīvotājiem pēdējo 14 dienu laikā, un tas ir augstākais inficēšanās līmenis ES.
Amerikāņu popmūzikas zvaigzne Meraija Kerija ir laidusi klajā savas biogrāfijas grāmatu, kurā viņa stāsta par grūto bērnību un ceļu uz panākumiem. Meraijas māte Patrīcija bija operdziedātāja un dziedāšanas skolotāja, Meraija atceras, ka savas karjeras sākumā izjutusi mātes spiedienu un pat skaudību. Patrīcija reiz teikusi, ka Meraijai jācer kļūt kaut vai uz pusi tik labai dziedātājai kāda ir viņa…
Meraija krietni pārspējusi savas mātes prognozes, jo viņa kļuvusi par vienu no spožākajām mūsdienu popmūzikas zvaigznēm! Savas mātes izteikumus viņa nav aizmirsusi, viņa uzskata, ka šāda rīcība viņai parādījusi arī to, kā viņai noteikti nevajadzētu izturēties pret saviem bērniem. Savus bērnus Meraija uzslavē un nenosoda.
“MAN IR ĻOTI SVARĪGI, LAI mani BĒRNI SAJUSTU, KA ES VIŅUS MĪLU BEZ JEBKĀDIEM NOSACĪJUMIEM un nosodījuma,” UZSVER MERAIJA.
Noklausies Meraijas Kerijas un viņas mātes Patrīcijas kopīgo ziemassvētku dziesmu!
Video
Megana Mārkla negaidīti dalījusies ar privātām atklāsmēm, kas skar viņas privāto dzīvi. Prinča Harija sieva atcerējusies, cik grūti viņai gājis laikā, kad viņa vēl gadīja Ārčiju un laiku, kurā viņš bija vēl nesen dzimis.
Ārčijs pasaulē nāca pagājušā gada maijā, bet rudenī Megana un Harijs devās oficiālā vizītē kopā ar bērnu. Apciemojot Āfrikas valstis, hercogi sniedza visai daudz interviju, kurās godīgi atzinās, cik grūta ir viņu ikdienas dzīve karaliskajā ģimenē. Par to pāris pēc tam tika ļoti skarbi kritizēts, jo šādas “atklāsmes” nav pieņemamas karaliskajā ģimenē. Princis Harijs un Megana piedalījušies podkāstā “Teenager Therapy”, kas rīkots par godu Vispasales psihiskās veselības dienai. Meganai tika uzdots jautājums, vai viņai tagad viss ir kārtībā? Harijs un Megana uz šo jautājumu atbildēja ļoti godīgi un no sirds:
“Tā bija tūres pēdējā diena, Megana bija ļoti nogurusi un iztukšota. Viņa grasījās ielikt vannā Ārčiju un nolikt viņu gulēt. Toreiz viņa vēl aizvien baroja Ārčiju ar krūti,” – stāstīja princis Harijs.
“Patiesībā tas ir kā maratons, starp visiem oficiālajiem pasākumiem un izbraucieniem, tev jāpaspēj aizskriet pie sava dēla, pabarot viņu, pārliecināties, ka viņš nav izsalcis un tā – vairākas reizes dienā,” – atzinusies Megana. Viņa arī pastāstīja, ka tieši tāpēc toreiz godīgi atbildēja, ka ar viņu nekas nav kārtībā. “Toties tagad varu teikt, ka viss ir brīnišķīgi!”
Video
Alise Kukaine pieņem skaudru lēmumu izstāties no plaušu transplantācijas gaidītāju saraksta un liedz arī mākslīgi uzturēt savu dzīvību. Latvija apmaksā plaušu pārstādīšanu, taču realitāte ir skarba. Tā nenotiek tā, kā cerēts. “Alises izvēle”.
Video
Ik gadu Latvijā piesārņota gaisa dēļ mirst 14 reižu vairāk cilvēku nekā autoavārijās. Tādus aprēķinus veikusi Pasaules Veselības organizācija.
Tās ir novēršamas nāves – tā secina Rīgas Stradiņa universitātes zinātnieki, tomēr Latvijā tam pievērš pārāk maz uzmanības. Piemēram, aizvadītajā nedēļā, kad Lietuvu un Latviju sasniedza liels gaisa piesārņojums no mežu ugunsgrēkiem Krievijā, lietuvieši nekavējoties brīdināja iedzīvotājus, bet Latvijas iedzīvotāji brīdinājumu saņēma ar lielu novēlošanos.
Video
Stacionāros pašlaik ārstējas 65 pacienti ar Covid-19, kas ir līdz šim augstākais slimnīcās esošo sasirgušo skaits, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati.
Pagājušās diennakts laikā slimnīcās ievietoti vēl pieci pacienti ar Covid-19.
No visiem stacionētajiem 59 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet seši ir ar smagu slimības gaitu.
Līdz šim no stacionāra izrakstīti 247 pacienti, starp kuriem ir gan atlabušie, gan mirušie.
Iepriekšējais antirekords slimnīcās sasniegts vakar, kad stacionāros bija ievietots 61 Covid-19 pacients.
Video
Katru gadu pavasarī un rudenī Rīgā norisinās īpaši gardēžiem piemērots pasākums – Rīgas restorānu nedēļa. Šogad tās ir veselas divas nedēļas, kuru laikā apmeklētājiem ver vaļā durvis 44 restorāni visā Rīgas pilsētā. Šī ir lieliska iespēja paciemoties vairākos restorānos un par draudzīgām cenām nobaudīt sezonālos gardumus, ko pagatavojuši profesionāli šefpavāri.
Šoruden Rīgas restorānu nedēļa norit no 12. līdz 25. oktobrim, kas ir jau 17. rīkotā restorānu nedēļa. Kā ierasts, restorāni dalās divās cenu kategorijās. Uzkodu, pamatēdienu un desertu iespējams nobaudīt par lielisku cenu – 20 vai 25 eiro.
Ērtākai pārskatīšanai zemāk kartē esam izvietojuši visus restorānus, kas piedāvā savu īpašo rudens ēdienkarti Rīgas restorānu nedēļas ietvaros.
Tumši zilie punkti ir restorāni, kuru piedāvājums maksā 25 EUR personai, bet violetie punkti ir restorāni, kuru piedāvājums maksā 20 EUR personai.
Piedalīšanās restorānu nedēļā ikvienam sniedz iespēju iepazīt jaunas vietas un atrast savu iecienītāko restorānu. Katrs restorāns izceļas ar sezonālās ēdienkartes interpretāciju, interjeru un radīto gaisotni, tāpēc šis ir īstais laiks atrast savu favorītu.
Bieži vien uz restorāniem dodamies svinēt svētkus un īpašus dzīves notikumus un atmosfēra ir izšķirošā – tikai vienam ir svarīga eleganta vide, otram skaists skats un trešajam romantiska noskaņa. Šī gada restorānu nedēļā varēsi apciemot gan klasiska, gan unikāla koncepta restorānus.
Katrs restorāns ir sagatavojis īpaši ekskluzīvu ēdienkarti ar trīs ēdieniem, kurus iespējams nobaudīt tikai un vienīgi šo divu nedēļu laikā Rīgas restorānu nedēļas ietvaros. Ikviena restorāna mērķis ir sniegt apmeklētājiem neatkārtojamu rudens garšu.
Uzkodās un desertos dominē klasika– ķirbju un ābolu garšas. Pamatēdienos ir novērojama plaša gaļas un zivju ēdienu variācija, un teju katra restorāna piedāvājumā par rudeni liek manīt sēnes. Desertu ēdienkartēs īpaši izceļas brūklenes, cidonijas, smiltsērkšķi un citas ogas.
Ābolu deserti, protams, ir neatņemama rudens maltītes sastāvdaļa, tāpēc tie pieejami visdažādākajās variācijas – žavēti āboli, karamelizēti, ābolu zefīri, drumstalkūkas, tartes u.c.
Par papildus cenu iespējams iegādāties maltītei piemeklētu dzērienu. Jāpiebilst, ka šī opcija nav katrā restorānā. Taču restorānu, kas šo iespēju piedāvā, dzērienu cenas ir no 3 līdz 20 EUR.
Nenoliedzami ir manāms, ka ar katru gadu ar vien lielāks cilvēku skaits sāk samazināt gaļas patēriņu uzturā vai nelietot to nemaz, pievēršoties veģetāram vai vegānam dzīvesveidam. Arī restorāni savā piedāvājumā ar katru gadu pievieno ar vien vairāk veģetāras opcijas.
Šogad veģetāra uztura piekritēji var baudīt restorānu nedēļas maltīti 5 restorānos, no kuriem viens ir piemērots arī vegāniem.
Veģetāriešiem šī gada restorānu nedēļas ietvaros būs iespēja nogaršot tādus gardumus kā kartupeļu – dārzeņu slāņmiju ar karamelizētiem āboliem; Latvijas meža sēņu risotto; grilētu riekstu ķirbi; kartupeļu klimpas ar baravikām un kūpinātu vietējais Mozarellas sieru; grilētu vegāno burgeru u.c. ēdienus.
Restorānus meklē šeit – https://restoraniriga.lv/rigas-restoranu-nedela/
Šoruden Siguldā norisināsies Rudens Restorānu nedēļa, kuras galvenais aicinājums ir smelties spēku un ne velti, jo šogad spēks vajadzīgs ikvienam no mums. Septiņos restorānos būs iespēja baudīt maltītes, kas ir veselīgas, vitamīniem un uzturvielām bagātas jeb citiem vārdiem – spēcinošas. Sigulda ir pilsēta, kur top pasaules spēcīgākie un labākie, izcilākie sportiski šeit kaldina savas zelta medaļas, tādēļ spēka vēstneši ir brāļi skeletonisti Martins un Tomass Dukuri.
Gardēžus nedēļas garumā uzņems restorāni “Gadalaiki”, “Fazenda” un “Kungu rija”, viesnīcas “Sigulda” restorāns, gastro grilbārs “Kokos”, “Bīriņu pils restorāns” un arī “Mālpils muižas restorāns”. Kā ierasts, Restorānu nedēļā būs iespēja baudīt trīs ēdienu maltītes par 20 vai 25 eiro.
Lai baudītu Restorānu nedēļas piedāvājumu, apmeklētāji aicināti iepriekš veikt galdiņa rezervāciju, zvanot uz konkrētā restorāna rezervācijas tālruni.
Siguldas Restorānu nedēļas ēdienkartes jau drīzumā būs pieejamas tīmekļa vietnē www.tourism.sigulda.lv.
Tik daudzi no mums vēlas māju tuvu ūdenim. Iedvesmojoties no neticamajām Britu Kolumbijas peldošajām mājām, šī māja atrodas Oklendā, Jaunzēlandē. Tā noteikti pārsteigs!
Šī peldošā māja (saukta par Zilo bruņurupuci) lieliski iederas 12 metru jahtu piestātnē. Tā ir brīnišķīgi veidota tā, lai būtu atvērta, plaša un pilnībā aprīkota, neskatoties uz kompakto izmēru. Mājā ir divas guļamistabas, plaša vannas istaba un augšstāvā ir brīnišķīga atvērta plānojuma virtuve, ēdamistaba un viesistaba.
Šī mājas atrodas tuvu Oklendas pilsētai, un no tās paveras panorāmas skats uz jahtu piestātni un uz pilsētu ārpus tās. Olīvijai un Raienam tās ir mājas, kas ļauj dzīvot sen izsapņotu dzīvesveidu, netālu no pilsētas un tomēr vietā, kur viņi var justies kā pastāvīgā atvaļinājumā.
Izbaudi ekskursiju pa šo brīnišķīgo māju uz ūdens. Laiks iedvesmai!
Video
Vairāk nekā 200 cilvēku pulcējās Esplanādē, Rīgā, tā paužot atbalstu Saeimas deputātam Aldim Gobzemam. Viņš savus atbalstītājus aicināja iznākt ielās, lai demonstrētu neapmierinātību ar esošās varas attieksmi pret sabiedrību. Gobzems Latvijas Televīzijai norādīja, ka daļa viņa atbalstītāju atrodas ārzemēs, bet viņš ir apmierināts ar to, cik sanākuši.
Video
Veselības ministre Ilze Viņķele savā Twitter kontā ir ievietojusi it kā nevainīgu aptauju. Aptaujas ir labs veids, kā uzzināt viedokli, tāpēc ir ļoti svarīgi atbilžu variantiem nosegt visus iespējamos viedokļus. Aicinām turpmāk pievērst uzmanību, ka vajadzētu būt arī tādiem atbilžu variantiem, kā “vispār nevajag”, “vajag samazināt”, “vēl nezinu” un “nav viedokļa”.
Gaidīsim tavu viedokli komentāru sadaļā!
Pēc piektdien notikušās valdības sēdes par Covid-19 jautājumiem veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) sajūta bijusi kā pēc “smagas laušanās ar lāčiem”, tā politiķe šodien pastāstīja savas pārstāvētās partijas “Kustība “Par!”” kongresā.
Viņķele to teica saistībā gan ar valdības lēmumu atcelt 11.oktobrī plānoto maratonu Rīgā, gan par citu valdības pārstāvju paustajiem redzējumiem, kā Covid-19 izplatības apstākļos jāveido ierobežojumu politika.
Politiķe norādīja, ka pēc valdības sēdes “ķermenis un prāts ir samīcīts” un īsti nevarot saprast, kas ir noticis. Viņķele sacīja, ka līdz vakardienas valdības sēdei “gods kam gods” Covid-19 pandēmijas laikā izdevās noturēt to, ka sabiedrības veselības jautājumi ir no ideoloģijas brīvi un ka epidemioloģiskie lēmumi ir “tīra zinātne”.
Savukārt piektdien šajos jautājumos ir uzvarējušas “bailes un nedrošība”, akcentēja politiķe. Viņķele uzsvēra, ka cik būs viņas spēkos un, lai ko tas “maksātu”, kā arī “ar milzīgu” vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) atbalstu, turpinās strādāt, lai vispirms tiktu pieņemti ekspertu lēmumi un pēc tam sekotu politiskais izpildījums. Politiķe pauda pārliecību, ka ir iespējams īstenot uz pierādījumiem balstītu pieeju.
Viņķele norādīja, ka situācija vairs nav tāda, kā pavasarī, kad valdība lielā mērā lēma, kas ir aizliegts. Pašlaik par vīrusu ir daudz vairāk zināms un ir iespējams daudz niansētākā veidā pieiet regulējuma veidošanai, pauda politiķe. Veselības ministre skaidroja, ka varam ilgāk paturēt vaļā to, kas nav vīrusa skarts, piemēram, mazās kafejnīcas, lai tās būt labāk sagatavotas situācijai, ja apstākļi ar Covid-19 izplatību kļūs sliktāki.
Viņķele arī norādīja, ka Covid-19 dēļ pasauli vairs neslēgs ciet jeb nebūs tāda “lockdown”, kas nozīmētu visu robežu aizslēgšanu. Veselības ministre akcentēja, ka pašlaik cīņas sauciens ar Covid-19 ir “individuāla atbildība”.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē lēma atcelt šajā nedēļas nogalē plānoto “Rimi” Rīgas maratonu.
Respektējot valdības lēmumu, 30. “Rimi” Rīgas maratons pirmoreiz pastāvēšanas vēsturē norisināsies virtuāli. Dalībnieki savas izvēlētas distances skries jebkur Latvijā un pasaulē, rezultātus ar viedierīču palīdzību automātiski fiksējot “Rimi” Rīgas maratona virtuālajā skriešanas platformā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) valdības sēdē uzsvēra, ka patlaban valstī ir vērojams Covid-19 uzliesmojums, tādējādi Latvijas saslimstības rādītājs ir pārsniedzis vairāku Eiropas valstu rādītājus. “Šādos apstākļos, kad pieņemam noteikumus par pulcēšanās ierobežojumiem, noturēt galvaspilsētā maratonu ir neprāts,” pauda Kariņš.
Konceptuāli par Rīgas maratona atcelšanu iestājās valdības vairākums, izņemot Viņķeli, izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) un labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV).
Jau vēstīts, ka iepriekš bija plānots, ka “Rimi” Rīgas maratonā 10.oktobra un 11.oktobra nedēļas nogalē dažādu distanču trasēs izkliedēti startētu vismaz 15 000 Latvijas dalībnieku un “saujiņa” ārvalstnieku.
Video
Pagājušajā diennaktī galvaspilsētā reģistrēts 41 inficētais, kas ir lielākais inficēto skaits Rīgā jau otro dienu pēc kārtas, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Rīgā ar Covid-19 saslimuši 414 cilvēki.
Salīdzinoši strauji saslimšana augusi arī Latgalē. 11 jauni inficētie reģistrēti Daugavpilī un kopumā ar Covid-19 saslimuši 220 daugavpilieši. 11 inficētie pagājušajā diennaktī reģistrēti arī Krāslavas novadā, kur tagad ir sasirguši 52 iedzīvotāji.
Jēkabpilī reģistrēti seši jauni saslimušie, kopējam inficēto skaitam sasniedzot 15 iedzīvotājus.
Kurzemē pagājušajā diennaktī visvairāk saslimušo reģistrēts Talsu novadā, kur inficēto skaits audzis par septiņiem, sasniedzot 42 cilvēkus. Dundagas novadā saslimuši vēl četri iedzīvotāji un kopumā tur ar Covid-19 inficējušies 35 iedzīvotājiem.
Jauni inficētie reģistrēti arī Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī, Kuldīgas, Olaines, Aizputes, Salaspils, Daugavpils, Siguldas, Preiļu, Ropažu un Saulkrastu novadā. Infekcija atgriezusies Sējas novadā, kur iepriekš visi saslimušie bija atlabuši.
26 no jaunajiem inficētajiem ir vecumā no 50 līdz 59 gadiem, 16 – vecumā no 30 līdz 39 gadiem, bet 11 saslimušie ir vecumā no desmit līdz 19 gadiem, kā arī no 20 līdz 29 gadiem un arī no 40 līdz 49 gadiem. Citās vecuma grupās saslimušo ir mazāk.
Kā vēstīts, pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēti 89 jauni saslimšanas gadījumi ar Covid-19.
Līdz šim lielākais vienā diennaktī reģistrētais jauno Covid-19 gadījumu skaits bija 137 – 9.oktobrī, kad tas otro dienu pēc kārtas pārsniedza simts gadījumus.
Pagājušajā diennaktī veikts 4710 Covid-19 tests, bet pozitīvo testu īpatsvars sasniedzis 1,89%.
Līdz šim Latvijā kopumā veikti 358 498 Covid-19 izmeklējumi, saslimušas 2596 personas, bet 1322 izveseļojušās.
Jau ziņots, ka stacionāros patlaban ārstējas 52 Covid-19 pacienti, kas ir līdz šim augstākais slimnīcās esošo sasirgušo skaits, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati.
Pagājušās diennakts laikā slimnīcās ievietoti vēl astoņi pacienti ar Covid-19.
No visiem stacionētajiem, 47 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet pieci ir ar smagu slimības gaitu.
Līdz šim no stacionāra izrakstīti 247 pacienti, starp kuriem ir gan atlabušie, gan mirušie.
Iepriekšējais antirekords tika sasniegts vakar, kad slimnīcās bija ievietoti kopumā 47 Covid-19 pacienti.
Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē lēma atcelt šajā nedēļas nogalē plānoto “Rimi” Rīgas maratonu.
Uzklausot teju visu valdības pārstāvju paustās bažas par Rīgas maratona rīkošanu laikā, kad valstī aug saslimstība ar Covid-19, “Rimi” Rīgas maratona direktors Aigars Nords ministriem skaidroja, ka Rīgas maratons iecerēts divas dienas un deviņās dažādās distancēs, turklāt visa pasākuma laikā netikšot pārkāpti valstī paredzētie noteikumi.
Nords uzsvēra, ka maratona rīkotāji visu vasaru sadarbojās ar Veselības ministriju un Slimību kontroles un profilakses centru, lai nodrošinātu pasākumu bez inficēšanās riskiem.
Tajā pašā laikā Nords atzina, ka pasākuma rīkotāji respektēs jebkādu lēmumu, kādu valdība pieņems. Ja gadījumā valdība lems par maratona atcelšanu, Nords aicināja ministrus ievērot tiesiskās paļāvības principu un, ņemot vērā, ka pasākums tiek atcelts pēdējā brīdī, valdībai būtu jālemj par kompensāciju pasākuma rīkotājiem.
Viedokļi Twitter:
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) Norda uzrunu nodēvēja par “tik arogantu”, kādu sen nav piedzīvojis. Politiķis teica, ka situācija veselības problēmām mainās burtiski pēdējo dienu laikā.
“Pandēmija arī neprasa atļauju ne valdībā, ne Saeimā,” uzsvēra Rinkēvičs, piebilstot arī to, ka, runājot par tiesisko paļāvību un kompensācijām, šis gadījums nedrīkst tikt skatīts atrauti no citiem gadījumiem. Rinkēvičs aicināja atcelt maratonu.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) uzvēra, ka no drošības viedokļa vienmēr pastāv riski. “Jūs nekad nenokontrolēsiet cilvēkus, kas nāk skatīties. Pasākums ir ļoti populārs, tas pulcē daudzus cilvēkus, liela daļa ieies vietējā veikalā paņemt maizīti. Blakus ir tik daudz risku, kas no jums nav atkarīgi, un par tiem ir jādomā,” brīdināja politiķis.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka patlaban valstī ir vērojams Covid-19 uzliesmojums, tādējādi Latvijas saslimstības rādītājs ir pārsniedzis vairāku Eiropas valstu rādītājus. “Šādos apstākļos, kad pieņemam noteikumus par pulcēšanās ierobežojumiem, noturēt galvaspilsētā maratonu ir neprāts,” pauda Kariņš.
Konceptuāli par Rīgas maratona atcelšanu iestājās visi ministri, izņemot veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP), izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) un labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV).
Diskutējot par veidu, kā valdība varētu juridiski atcelt šo pasākumu, Valsts kancelejas pārstāvji norādīja, ka Ministru kabinets nevar liegt privāta pasākuma rīkošanu, turklāt šāds lēmums var tikt apstrīdēts Satversmes tiesā.
Lai rastu juridiski korektu formulējumu privāta pasākuma atcelšanai, valsts pārvaldes juristi pēc 20 minūšu ilgas apspriešanās piedāvāja veikt grozījumus noteikumus “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, tajā ietverot punktu, kas paredz, ka no 10.oktobra līdz 31.decembrim nedrīkstēs organizēt pasākumus ārā, kur piedalītos vairāk nekā 300 cilvēki un kuros notiktu aktīva cilvēku kustība, piemēram, skriešana, maratons.
Kā ziņots, bija plānots, ka “Rimi Rīgas maratonā” 10.oktobra un 11.oktobra nedēļas nogalē dažādu distanču trasēs izkliedēti startēs vismaz 15 000 Latvijas dalībnieku un “saujiņa” ārvalstnieku.
Sadarbībā ar Veselības ministriju, Slimību profilakses un kontroles centru un Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestu “Rimi Rīgas maratona” organizatori bija izstrādājuši virkni pasākumu Covid-19 risku mazināšanā, informēja pasākuma organizatori.
Keita Midltone un princis Viljams ir britu iemīļotākais pāris, viņi iedvesmo ar savu ģimenes dzīvi un patiesajām vērtībām. Ne mazums dāmu vēlas līdzināties Keitai. Interesanti, ka Viljams savas sievas dēļ ir pārkāpis kādu karalisko likumu. Kāds tas ir?
Kembridžas hercogiem Lielbritānijā ir dota iesauka “mūsdienu karaļi”. Domājams, ka šī iesauka ir tādēļ, ka princis Viljams un viņa sieva Keita ievēro karaliskās ģimenes etiķeti un lielākoties nekad nepārkāpj karalisko likumu, gluži pretējs stāsts ir par princi Hariju un viņa sievu Meganu…
Savas sievas dēļ princis Viljams pārkāpis kādu senu karaliskās ģimenes likumu, karaliskās ģimenes noteikumi strikti nosaka, ka dzemdību zālē var atrasties tikai pati sieviete un medecīniskais personāls, bet Viljams savas sievas labsajūtas dēļ to pārkāpis.
“Viljams ļoti uztraucās pirms Keitas gaidāmajām dzemdībām. Un tāpēc viņš izlēma, ka viņam ir jābūt klāt šajā atbildīgajā brīdī. Tāpat viņš ļoti iesaistās savu bērnu audzināšanā”, – tā izdevumam “Express UK” britu karaliskās ģimenes eksperts Roberts Leisijs. Interesanti, ka par šo faktu britu mediji klusēja un šī informācija nebija publiski pieejama!
Keita Midltone un princis Viljams audzina trīs bērnus – vecāko dēlu, princi Džordžu, meitu, princesi Šarloti un jaunāko – princi Luisu.
Video
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem 2018. gadā no depresijas simptomiem globāli cieta 264 miljoni cilvēku, izjūtot dzīvesprieka trūkumu, nomāktību, vienaldzību, kā arī miega traucējumus un virkni citu problēmu, kas ilgstošas depresijas gadījumā var novest pat līdz pašnāvībai. Ņemot vērā, ka Latvijā ir devītais augstākais pašnāvību skaits pasaulē uz 100 000 iedzīvotāju, Pasaules Garīgās veselības dienā par psihiskās veselības sarežģījumiem, depresijas profilaksi un ārstēšanu stāsta psihoterapeite-psihiatre Sandra Pūce un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Kas ir depresija?
Depresija ir viens no garastāvokļa traucējumu veidiem, kas ietekmē emocijas, kognitīvās jeb izziņas funkcijas, kā arī uzvedību un ķermeņa fiziskās aktivitātes. Depresija ir viena no visbiežāk sastopamajām psihiskās veselības problēmām. Tā būtiski ietekmē emocijas, domas, uzvedību, kā arī rada fizisku nogurumu un nespēku. Slimības viens no bioloģiskajiem cēloņiem ir hormonālā līdzsvara zudums galvas smadzenēs. Pēc pasaules literatūras datiem tiek uzskatīts, ka ar depresiju dzīves laikā sastopas ap 10% vīriešu un 20% sieviešu. Depresija nopietni ietekmē cilvēka ikdienas aktivitāti un dzīves kvalitāti. Pasliktinās ne tikai psihiskā labsajūta, bet arī organisma funkcionēšana kopumā. Pastāv saistība ar samazinātu darba produktivitāti un paaugstinātu prombūtnes risku darbā, skaidro S. Pūce.
Depresijas dažādās sejas
Depresijas izpausmes veidi var būt dažādi, piemēram:
Pazīmes un riska faktori
Depresijai tāpat kā visām slimībām ir savi diagnostiskie kritēriji. Par depresiju var runāt tikai tad, ja šie kritēriji izpildās vismaz divu nedēļu garumā. Depresija izpaužas kā nomākts garastāvoklis, grūtības izjust prieku, gandarījumu, izteikts enerģijas trūkums un nespēks. Depresijas pacientiem bieži ir pastiprināta vainas sajūta, pašpārmetošas domas, vienaldzīgums pret apkārtējiem, miega traucējumi un izmainīta apetīte. Tāpat depresija var izpausties arī kā kognitīvie traucējumi – uzmanība un koncentrēšanās grūtības, atmiņas traucējumi, grūtības pieņemt lēmumus un risināt problēmas, grūtības plānot ikdienas aktivitātes. Nākotnes redzējums kļūst drūms un pesimistisks, un var attīstīties domas par pašnāvību. Smagas depresijas gadījumā iespējamas pat halucinācijas un īstenībai neatbilstošas, biedējošas domas, kas var radīt nerealitātes sajūtu un atsvešināšanos no apkārt notiekošā.
Saskaņā ar pētījumu datiem sievietēm depresija ir sastopama biežāk nekā vīriešiem, ko saista ar hormonālajām svārstībām. Risks depresijas attīstībai ir cilvēkiem ar paaugstinātu emocionālo un fizisko slodzi, palielinātu stresa līmeni ikdienā. Cilvēkiem pēc smaga tuva cilvēka zaudējuma, šķiršanās, ilgstošas vientulības var parādīties depresijas simptomātika. Ja ģimenes locekļu vidū ir bijušas psihiskas saslimšanas, tad ir lielāka iespēja depresijas attīstībai. Tāpat būtiski paaugstināts risks ir vecāka gadagājuma cilvēkiem un tiem, kuri ir cietuši no vardarbības vai sirgst ar smagām hroniskām somatiskām saslimšanām.
Sekas – fiziskās veselības un attiecību veidošanas problēmas
S. Pūce uzsver, ka depresija ietekmē ne vien psihi, bet visu organismu kopumā. Viens no depresijas simptomiem ir traucēts miegs. Pētījumos tiek minēts, ka 85% depresijas slimnieku cieš no miega traucējumiem. Šeit arī visspilgtāk parādās depresijas būtiskā ietekme uz mūsu fiziskajām spējām – ja nav pilnvērtīga miega, rodas problēmas pilnvērtīgi funkcionēt savās ikdienas aktivitātēs. Smagākas depresijas gadījumā var būt būtiski traucēta atmiņa un problēmu risināšanas spējas, kas ietekmē darba sniegumu.
Cilvēki, kas cieš no depresijas, nemanot atsvešinās no sev tuviem cilvēkiem, nevēlas ar viņiem kontaktēties, pat izvairās no jebkāda kontakta. Turklāt pētījumi rāda, ka bērniem, kuru mātēm ir bijusi depresija, ir daudz augstāks risks depresijas attīstībai dzīves laikā. Tāpēc var teikt, ka depresijai ir būtiska ietekme uz cilvēku savstarpējām attiecībām un fizisko veselību, rezumē eksperte.
Kādas ir depresijas ārstēšanas iespējas?
Depresija pati no sevis nepāriet, tomēr tā ir ārstējama. Ja ir aizdomas par depresijas simptomiem, tad ir jāvēršas pie ģimenes ārsta vai psihiatra, lai pēc iespējas ātrāk saņemtu ārstēšanu un neielaistu depresiju vēl smagāk. Jāuzsver, ka psihiatrs ir tiešās pieejamības ārsts, pie kura nav nepieciešams speciāls nosūtījums, turklāt psihiatriskā ārstēšana lielā mērā ir valsts apmaksāta. Pamatā depresija tiek ārstēta ar antidepresantiem, kas katram pacientam tiek piemeklēti individuāli atbilstoši pacienta specifiskajiem simptomiem un to smagumam. Latvijā aizvien vairāk ir pieejamas dažādas psihiskās rehabilitācijas iespējas, piesaistot arī citu jomu speciālistus. Papildus medikamentozai terapijai pielieto dažādas psihoterapijas metodes, grupu nodarbības un fizioterapiju.
Vieglos un vidēji smagos depresijas gadījumos ārstēšana pārsvarā ir ambulatora, bet smagos gadījumos ir vēlama stacionāra palīdzība, lai samazinātu pašnāvību risku. Latvijā šobrīd ir iespējams ārstēties dienas stacionārā, kas var būt kā alternatīva stacionāram vai arī kā pārejas process no stacionāra uz atgriešanos ierastajā vidē. Tur notiek aktīva pacienta ārstēšana, iesaistot viņu dažādās rehabilitācijas aktivitātēs un individuāli pielāgojot medikamentozo un multidisciplināro terapiju atbilstoši jaunākajām klīniskajām vadlīnijām. Vieglas depresijas gadījumā ir iespējams palīdzēt arī ar sarunām, atbalstu, fiziskām aktivitātēm, dienas režīma sakārtošanu un dažādām psihoterapijas metodēm. Tomēr šeit būtisks nosacījums ir pacienta izpratne par slimības nopietnību un vēlme pašam aktīvi sadarboties, jo bez aktīvas paša pacienta iesaistes rezultāti nav gaidāmi.
Lai pacients veiksmīgi spētu izveseļoties un pilnvērtīgi atgriezties dzīvē, ir nepieciešama abpusēja sadarbība. Cilvēkam ir jāgrib izveseļoties un strādāt ar sevi. Var minēt salīdzinājumu – depresija ir bedre, kurā cilvēks ir iekritis. S. Pūce uzsver, ka ārsts var pasniegt virvi, kāpnes, padot ūdeni un uzmundrināt, bet cilvēkam no bedres ir jāizkāpj ārā pašam. Papildus medikamentozai terapijai pacientam būtu jāizprot savi simptomi un to attīstība, lai varētu novērst atkārtotas depresijas epizodes attīstību. Vēlams ievērot noteiktus dienas režīmus, miega un nomoda ritmu un ēšanas intervālus. Tāpat ir svarīgi fiziski sevi stiprināt ar dažādām aktivitātēm, piemēram, depresijas pacientiem labi palīdz peldēšana, dejošana, nūjošana, stiepšanās un elpošanas vingrojumi.
Antidepresantu darbība
Antidepresantu darbība ir saistīta ar bioķīmiskā līdzsvara atjaunošanu galvas smadzenēs, paaugstinot serotonīna līmeni. To darbība ir pakāpeniska, un pirmo efektu var izjust pēc nedēļas, bet visbiežāk antidepresantu darbība sākas pēc divām nedēļām. Kopumā simptomu korekcija notiek pusotra līdz divu mēnešu laikā. Tad ir jāturpina uzturošā terapija, lai stabilizētu stāvokli. Neviens no antidepresantiem neizraisa atkarību, tie ir jāatceļ saskaņā ar ārsta norādēm. Ja, lietojot antidepresantus, cilvēks neko nav mainījis savā ikdienas dzīvē, nav sapratis savas slimības cēloņus, tad var gadīties, ka, atceļot medikamentus, depresijas simptomātika atgriežas. Tā nav atkarība, bet gan nerisinātas problēmas, norāda S. Pūce. Lai neiekristu depresijas slazdos, BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa aicina domāt par ikdienas līdzsvaru un fiziskās, psihiskās un emocionālās labsajūtas stiprināšanu. Ieteicams sabalansēt darbu ar atpūtu, pavadīt kvalitatīvi laiku kopā ar ģimeni, draugiem un gūt pozitīvas emocijas. Tāpat jāatceras par sportošanu, ieklausīšanos savā ķermenī, kā arī smaidīšanu un jokiem, jo ar veselīgu humoru ir daudz vieglāk pārvarēt visas dzīves likstas un grūtības.
Aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrēts līdz šim lielākais Covid-19 gadījumu skaits – kopumā 137 jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Līdz šim lielākais vienā diennaktī reģistrētais jauno Covid-19 gadījumu skaits bija 109 – 7.oktobrī, kad tas pirmo reizi pārsniedza simts gadījumus.
Pagājušajā diennaktī veikts 4551 Covid-19 tests, bet pozitīvo testu īpatsvars sasniedzis 3%. SPKC iepriekš norādījis, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Līdz šim Latvijā kopumā veikti 353 788 Covid-19 izmeklējumi, saslimušas 2507 personas, bet 1322 izveseļojušās.
SPKC norāda, ka detalizētāka informācija par jaunajiem saslimšanas gadījumiem tiks publicēta vēlāk.
Jau ziņots, ka stacionāros patlaban ārstējas 47 Covid-19 pacienti, kas ir līdz šim augstākais slimnīcās esošo sasirgušo skaits, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati.
Pagājušās diennakts laikā slimnīcās ievietoti vēl desmit pacienti ar Covid-19.
No visiem stacionētajiem 42 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet pieci ir ar smagu slimības gaitu.
Līdz šim no stacionāra izrakstīti 244 pacienti, starp kuriem ir gan atlabušie, gan mirušie.
Iepriekšējais antirekords tika sasniegts 14. un 15.aprīlī, kad slimnīcās bija ievietoti kopumā 46 Covid-19 pacienti.
16 gadu vecumā Kečī lidoja no internātskolas uz Nigēriju, lai nosvinētu Ziemassvētku brīvdienas kopā ar ģimeni. Lidmašīnā bija 109 pasažieri no kuriem 60 skolnieki. Negadījumā mira visi Kečī skolas biedri un avārijā idzīvoja vēl tikai viens pasažieris.
Kečī guva 3 pakāpes apdegumus, 65% viņas ķermeņa guva smagus apdegumus. Jaunās meitenes vecāki pārcēlās no Nigērijas uz ASV, lai Kečī saņemtu labāko aprūpi, viņai tika veiktas vismaz 100 rekonstrukcijas operācijas. Savā brīvajā laikā Kečī patika dziedāt, bet viņa nekad šo hobiju nebija uztvērusi kā ko nopietnu. Pēc avārijas viņās balss bija kļuvusi citšda, viņas mamma bija šokā, ka meita tik lieliski dzied un ieteica viņai to pārvērst karjerā, bet Kečī bija ļoti skeptiska, jo nedomā, ka ar šādu izskatu varētu gūt ievērojamus panākumus. Kāda meitenes draudzene pieteica viņu talantu konkursam “America’s Got Talent”, kurā Kečī guva lieliskus panākumus, tagad viņa ieraksta savas dziesmas un piedalās motivējošu runu pasākumos, kuros stāsta par savu pieredzi pēc avārijas.
Video
Lai mazinātu gadījumu skaitu, kuros mājdzīvnieki paliek bez saimnieka un pajumtes, tirdzniecības centra “Alfa” iniciētās sociālās kampaņas “Mājdzīvnieka mājas ir cilvēks” ietvaros apkopoti padomi, kas var palīdzēt izvērtēt mājdzīvnieku iegādes nepieciešamību.
Latvijā, saskaņā ar PVD reģistra datiem, darbojas 27 dzīvnieku patversmes. Lielākā no tām ir “no-kill” dzīvnieku patversme “Ulubele”. Ikdienā tajā uzturas ap 500 mājdzīvnieku, kuri patversmē nokļuvuši galvenokārt cilvēku bezatbildīgas rīcības un neapdomības rezultātā un, ja vien tie neiegūst jaunu saimnieku, uzturas tajā līdz pat sava mūža galam.
Dzīvnieku patversme “Ulubele” aicina apzināties, ka mājdzīvnieks nav rotaļlieta un sniedz vērtīgu padomus visiem, kuri plāno iegādāties vai adoptēt mājdzīvnieku.
Padomi un ieteikumi atbildīgiem dzīvnieku mīļiem
Lēmums iegādāties mājdzīvnieku jāpieņem visiem ģimenes locekļiem kopā un ir rūpīgi jāizsver visi apstākļi: kurš kādus pienākumus uzņemsies; cik daudz laika varēs veltīt mājdzīvniekam un cik ilgi ikdienā viņam būs jāpaliek vienam; vai sadzīves apstākļi ir atbilstoši jaunajam ģimenes loceklim. Svarīgi arī finansiālie apsvērumi: cik mēnesī var atļauties tērēt dzīvnieka uzturēšanai; vai līdzekļu pietiks, ja dzīvnieks būs jāārstē.
Dzīvnieks nav manta, ar kuru spēlēties, kad ir laiks, un kuru nolikt plauktā, kad apnīk. Īpaši tas attiecas uz kucēnu vai kaķēnu iegādi, kuri sākumā visiem patīk un tiek uztverti kā jauka rotaļlieta. Bieži tiek piemirsts, ka no dzīvnieku mazuļiem nevar prasīt tādu uzvedību kā no pieaugušajiem – viņiem ir daudz enerģijas, viņi vēl nemāk nokārtot dabiskās vajadzības tur un tad, kad to gribētu saimnieks, viņiem niez augošie zobiņi, tāpēc gribas grauzt visu, kas ceļā, viņi ir ziņkārīgi un dara blēņas, gluži kā bērni. Arī dzīvnieki ir pacietīgi jāskolo un jāmāca. Ja neesat gatavi tam veltīt laiku un pacietību, tad labāk iegādāties jau pieaugušu dzīvnieku vai atteikties no domas par mājdzīvnieku.
Pie sadzīves apstākļu izvērtēšanas noteikti jāņem vērā, kādas šķirnes dzīvnieku izvēlēties un to, vai dzīvojat mājā vai dzīvoklī, vai drīzumā plānojat ģimenes pieaugumu, cik aktīvs ir dzīvesveids un kādas aktivitātes ar savu mājdzīvnieku plānojat, ja tas ir suns, kā arī – ko sagaidāt no sava kaķa – regulāru mīļošanos vai neatkarīgu līdzāspastāvēšanu. Diemžēl pieredze liecina, ka cilvēki ļoti bieži izvēlas mājdzīvniekus tikai pēc vizuālā izskata vai tāpēc, ka šķirne kļuvusi populāra kādas filmas vai grāmatas dēļ, nemaz neizvērtējot un neiedziļinoties šķirnes raksturojumā, īpatnībās un atbilstībā savam dzīvesveidam. Dzīvniekam pieaugot, sāk izpausties šķirnei raksturīgās īpašības, un tikai tad saimnieks mēdz apjēgt, ka īsti nespēj tikt ar to galā. Kā labs piemērs ir haskiju šķirne, kas pēdējos gados Latvijā kļuvusi populāra. Ziemeļu suņi, kam gēnos ierakstīta brīvdomība, dzīve āra apstākļos un nepieciešamība pēc fiziskas slodzes ikdienā, savu gaišzilo acu un krāšņā kažoka dēļ patīk daudziem. Dzīve pilsētas dzīvoklī vai nelielā piemājas dārziņā nemainīs haskija dabu un vēlmi pēc plašumiem. Ar pāris pastaigām dienā viņam nepietiek, tā priekš viņiem ir dzīve cietumā. Tieši tāpēc patversmēs haskiji ir ļoti bieži viesi pat vairākkārt, jo viņi alkst pēc plašumiem un skrējiena. Par dažādajām situācijām, kā mājdzīvnieks nokļūst patversmē, var pārliecināties t/c “Alfa” fotoizstādē “Meklējot saimnieku”, kur esam apkopojuši patversmes dzīvnieku likteņus un pieredzi, tostarp piemēru ar haskiju.”
Ļoti rūpīgi jāizvērtē, vai jaunajam ģimenes draugam mājinieki varēs veltīt pietiekami daudz laika. Ja esat aizņemti darbā visu dienu un kopā ar dzīvnieku varat pabūt tikai dažas stundas, tad labāk dzīvnieku neiegādāties. Nolemt viņu ikdienas vientulībai – ir cilvēka egoisms, tāpat laicīgi jāapdomā, kur dzīvnieks paliks laikā, kad dosities komandējumā vai ceļojumā – ja nav iespēja ņemt līdzi, tad savlaicīgi jāvienojas, kas viņu pieskatīs. Jāpadomā, kas parūpēsies par mājdzīvnieku gadījumā, ja esat vienīgais saimnieks un vairs nespēsit to uzturēt veselības vai kādu citu apstākļu dēļ. Dzīvē var gadīties visādi, tāpēc būt atbildīgiem un parūpēties laicīgi par sava četrkājainā drauga likteni ir tikai godīgi pret pieradināto mīluli.
Dzīvnieka iegāde ir visas ģimenes atbildība, tāpēc lēmums jāpieņem kopā. Turpmāk visai ģimenei būtu jāuzņemas rūpes par to. Paļauties uz to, ka bērns turēs solījumu un cītīgi rūpēsies par dzīvnieku, vecākiem nevajadzētu. Tas, protams, ir jāatgādina un jāstimulē un tā ir būtiska audzināšanas sastāvdaļa, taču arguments, ka dzīvnieks vairs nav vajadzīgs, jo bērns par viņu nerūpējas kā solījis, ir bērnišķīga atruna.
Saimnieks ir atbildīgs par to, lai viņa mājdzīvnieki neaizmuktu un neklaiņotu. Ja tomēr tas noticis, savu pazudušo mīluli ir pienākums aktīvi meklēt: jāsniedz informācija internetvietnēs (www.dzivniekupolicija.lv) un sociālajos tīklos, jāinformē patversmes, jāizlīmē sludinājumi. Neviena darbība, kas tiek darīta pazudušā drauga meklējumos, nav lieka! Diemžēl saimnieki bieži vien neiedomājas meklēt savus pazudušos mājdzīvniekus patversmēs, cerot, ka tie mājās pārradīsies paši. Bet, ja suns vai kaķis nokļuvis patversmē, viņš nevar dot ziņu pats. Mēdz gadīties, ka šādās reizēs cieš gan dzīvnieks, gan saimnieks. Kopš 2017.gada 1.janvāra Latvijā ir obligāta suņu čipēšana un reģistrēšana. Ja suns reģistrēts, tad saimnieka informēšana un viņa atgriešanās mājās ir ātra. Diemžēl joprojām liela daļa suņu nav čipēti vai ir čipēti, bet nav reģistrēti, kas nozīmē to, ka patversmē viņš nonāk anonīms, un mēs varam paļauties tikai uz saimnieka apzinīgumu un godaprātu, ka viņš atbrauks pēc sava pazudušā mājdzīvnieka. Pats svarīgākais, kas šajā jautājumā sakāms – MEKLĒJIET savus pazudušos dzīvniekus – neatmetiet cerību arī pēc ilgāka laika! Jo aktīvāk meklēsiet, jo vairāk būs informācijas internetā, jo lielāka iespēja, ka jūsu četrkājainais draugs atgriezīsies mājās!
Mājdzīvnieku sterilizācija Latvijā joprojām ir sasāpējis jautājums. Internetvietnēs vērojam sludinājumus – “atdodu labās rokās”, “dāvinu kucēnus, kaķēnus”. Tiek meklētas mājas negribēti dzimušiem kaķu un suņu mazuļiem. Tā vietā, lai sterilizētu savu mājdzīvnieku vienu reizi viņa mūžā, ik gadu tiek pieļauta situācija, ka atkal un atkal dzimst mājdzīvnieki, kuri tiek izdāļāti pa roku galam vai izmesti un agrāk vai vēlāk nonāk patversmēs. Tāpēc mājdzīvnieku savlaicīga sterilizēšana ir būtisks risinājums šai problēmai. Šobrīd jau vairākas pašvaldības realizē programmu “Noķer – sterilizē – atlaid”, tādējādi uzlabojot situāciju ar bezsaimnieka kaķiem, nepieļaujot to nekontrolētu vairošanos. Esam atbildīgi par saviem mājdzīvniekiem!”
Par sociālo kampaņu “Mājdzīvnieka mājas ir cilvēks”
Kampaņu organizē t/c “Alfa” sadarbībā ar dzīvnieku patversmi “Ulubele” un zoopreču mazumtirdzniecības veikalu tīklu “Dino Zoo”. Tās mērķis ir samazināt to gadījumu skaitu, kad mājdzīvnieki paliek bez saimnieka un pajumtes, kā arī palīdzēt atrast bez saimnieka palikušajiem dzīvniekiem jaunas mājas. Kampaņas atklāšanas pasākumā, šā gada 4.oktobrī, t/c “Alfa” 2.stāvā atklāta dzīvnieku aizsardzībai veltīta fotoizstāde “Meklējot saimnieku”. Helēnas Ertes iemūžinātie “Ulubele” patversmes dzīvnieki un to dzīvesstāsti fotoizstādē aplūkojami līdz šā gada 11.oktobrim.
Papildu informācija par dzīvnieku adopcijas iespējām dzīvnieku patversmē “Ulubele” aplūkojama internetvietnē ulubele.org.
Rakstnieki, mediķi, mākslinieki, uzņēmēji un ģimenes cilvēki atziņu krājumā “Mana atziņa 2020” dalās pārdomās un pieredzē par pandēmijas laiku. Kas bija viegli? Kas grūti? Vai gūtās atziņas noderēs arī priekšdienām? Krājumu, kurā apkopotas vairāk nekā 100 atziņas, sagatavojusi Latvijas vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv”, un tas lasāms bez maksas elektroniskā formātā.
“Šis – Covid-19 – gads ir kļuvis par ģimenes saliedēšanās gadu. Tik daudz laika esam bijuši spiesti būt plecu pie pleca! Prieks, pārgurums, sirsnība, dusmas – emocijas un mirkļi bijuši dažnedažādie. Un – kas to zina, kas vēl sagaidāms… Tāpēc apkopojām vairāk nekā 100 atziņu, lai paraudzītos, kā ģimenēm Latvijā ir klājies,” par atziņu krājuma izdošanu saka vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. Ģimenēm viņa saka paldies par izturību un, publicējot savu atziņu sociālajos tīklos, aicina izmantot tēmturus #ĢimenesDienaKatruDienu un #ManaAtziņa2020.
Elektronisko atziņu krājumu “Mana atziņa 2020” bez maksas vari apskatīt www.mammamuntetiem.lv
“Stress izjauca jebkādu ikdienas ēšanas ritmu, ēdienreizes daudziem kļuva haotiskas, un šķiet, ka ledusskapis virinājās nepārtraukti. Tagad strādājam ar sekām, un iet mums grūti.”
Mana atziņa 2020
Gundega Rudzīte-Aņiščenko, “Willow Med” sertificēta uztura speciāliste
“Covid-19 paralizēja tūrisma nozari. Ceļojumu konsultanti kļuva par psihologiem, zibensnovedējiem un pareģiem. Vismaz to sagaidīja klienti, kuru ilgi plānotie ceļojumi nu bija kaķim zem astes.”
Ludmila Glazunova, tūrisma eksperte
“No ārsta darba puses bija labi, ka slimnīcā pēc palīdzības vērsās tie, kam tā tiešām bija vajadzīga, un ar pirmo temperatūras pacēlumu un vēmienu ļoti labi tika galā mājas apstākļos. Diemžēl līdz ar ārkārtējās situācijas beigām šis aplamais paradums ir atgriezies.”
Dace Zavadska, bērnu infektoloģe un Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā
“Vienu brīdi gan pamanīju, ka sarunājos ar kaķi, televizoru, sienām, bet citādi tas nebija grūts laiks, jo bija ļoti laba televīzijas programma. Skatījos filmas, izrādes, ko citādi nebūtu iespēja noskatīties. Bet, tā kā esmu riska grupā – seniore ar hroniskām slimībām –, jūtos tāda kā vainīga. Apkārt dzirdu viedokļus, ka mūsu – veco un slimo – dēļ slēdz ciet skolas, bankrotē uzņēmumi, un jaunie cilvēki paliek bez darba. Bēdīgi, ka tādus uzskatus dzirdu arī no dažiem ārstiem…” Elvīra Brūvere, pensionēta epidemioloģe, mamma un vecmāmiņa
“Mums patīk sev piedēvēt vairāk varas pār savu dzīvi, nekā tas realitātē ir. Mēs nevaram visu saplānot un kontrolēt. Tāpēc viena no labākajām un noderīgākajām īpašībām ir elastība.”
Līga Bernāte, psihoterapeite, 3 bērnu mamma
“Jaunajiem vecākiem pandēmijas laikā ir gājis ļoti labi! Jo – tēti bija mājās! Pēcdzemdību periodā nedrīkstēja pie jaunajiem nākt vecās omes un opji, kuriem tik ļoti patīk jaunajiem mācīt, kā ir “pareizi”. Šis laiks bija izcils!”
Inga Babure, dūla, Latvijas Dūlu apvienības valdes priekšsēdētāja
“Grūtības cilvēkus norūda, ieslēdzas saglabāšanās instinkts, kas mums ir dots no dabas. Kad ir viegli, cilvēks kļūst slinks un pierod, ka viss nāk pats no sevis; kad ir grūtības, atraisās iepriekš nepamanītas spējas un prasmes.”
Rolands Valdemārs, tētis, zvērināts advokāts
“Novērtēju, ka slimnīcas vadība pateicās par darbu. Reiz pat kāds vecāks kungs uz nodaļu atnesa siltus pīrādziņus un kafiju – kā pateicību par mūsu darbu. Aizkustinoši.”
Sintija Ērcīte, Kuldīgas slimnīcas Uzņemšanas nodaļas vecākā māsa
“Jo ilgāk dzīvojam ar šo vīrusu apkārt, jo mainīgākas kļūst atziņas par Covid-19 laiku. Sākumā mācījos dzīvot no nedēļas uz nedēļu – priecājos par katru darbā pavadītu dienu, par bērniem priekšā nolasītu vakara pasaciņu, par iespēju pavasara ziedonī nesteidzīgi izbraukt ar riteni. Vēlāk katra satikšanās ar mīļajiem ārpus ģimenes kļuva par svētkiem. Ceru saglabāt šo sajūtu un pastumt malā bailes, kas, protams, bija pandēmijas sākuma neatņemama sastāvdaļa.”
Gunita Krilova, Mammamuntetiem.lv redaktore, rakstniece
„Galvenais, ko par pandēmijas laiku dzirdu no bērniem, – ir krietni vairāk un kvalitatīvāk pavadīta laika ar vecākiem. Tas ir laiks, kad maza pastaiga kļūst par grandiozu ceļojumu, kad brauciens ar riteni pārtop Disnejlendas atrakcijā un patiess kļūst teiciens – mazāk ir vairāk.”
Ilze Galeniece, pirmsskolas pedagoģe
“Daudzbērnu ģimenei raksturīgās regulārās dzirksteles laukos kliedēt bija daudz vienkāršāk, tāpēc pārcēlāmies uz Bausku pie vecmāmiņas. Mēs piestrādājām pie tā, lai katram skolēnam būtu sava unikālā darba vieta un savs stūris. Novēroju – lai dzīve visiem kopā izdotos veiksmīga, katram ir nepieciešami apmēram 20 kvadrātmetri telpas.”
Žurnālists un četru bērnu tēvs Ansis Bogustovs
“Manas trīs atziņas: 1) mēs lieliski varam iztikt arī ar mazākiem līdzekļiem; 2) izrādās, mums kā pārim patīk pārgājieni; 3) šis ir brīdis izvērtēt savas prasmes un saprast, ko ir vērts attīstīt.”
Karīna Palma, mamma, strādā “Madara Cosmetics”
“Ko sēsi, to pļausi. Mēs ar vīru laikam bijām iepriekš ko ļoti labu iesējuši mūsu mīlestībā un attiecībās. Tas krīzes brīdī ļāva turpināt būt mīlestībā, kas atbalsta un paceļ.”
Marta Romanova-Jēkabsone, mamma, filmu producente un sabiedrisko attiecību speciāliste
“Mammamuntetiem.lv” projektu atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds.
No 2010. līdz 2017. gadam 9054 Latvijas vīriešiem diagnosticēja prostatas vēzi. Kaut gan agrīnajā stadijā šī slimība ir ārstējama, desmit gadu laikā tā paņēma 3126 vīriešu dzīvību. „Šie ir gadījumi, kad laicīga vizīte pie ārsta varēja izglābt dzīvību, tāpēc mūsu fonda mērķis ir panākt, lai katram Latvijas vīrietim ikgadējā vizīte pie urologa kļūtu par pašsaprotamu veselības pārbaudi,” uzsver biedrības „Fonds Movember Latvija” vadītājs Helmuts Bēķis.
„Problēmas zem jostas apšauba manu vīrišķību”, „Iešu pārbaudīties tikai tad, kad sāpēs”– šādi un līdzīgi aizspriedumi attur vīriešus no vizītes pie urologa. Biedrība aicināja filozofu, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru un vīru grupu kustības veicinātāju Ventu Sīli izskaidrot populārus stereotipus, kuru dēļ bieži esam liecinieki vīriešu paviršai attieksmei pret savu veselību.
„Ar mani nekas slikts nenotiks”
Ja vīrietis ir pārliecināts, kas nekas slikts ar viņu nevar un nedrīkst notikt, tas nozīmē, ka viņš nevēlas par to domāt un uzskata, ka ir tam par jaunu. Slimība neierakstās viņa dzīves plānos. „Šāda bērnišķīgas visspēcības pārliecība liecina par brieduma trūkumu”, skaidro V. Sīlis. Ilgtermiņā šāda attieksme noved pie tā, ka kādu dienu sliktais tomēr notiek, bet ir jau par vēlu.
„Došos pie ārsta, kad sāpēs”
„Vīriešiem ir grūtības aiziet pie ārsta, ja nav pietiekami svarīga iemesla. Piemēram, ir neērti traucēt dakteri, kuram, droši vien, ir smagāki pacienti. Tas ir stereotipisks uzskats par vīrieša dzimumlomu, kas cēlies no priekšstata par vīrieti kā skarbo cīnītāju, kuram raksturīga uzsvērta vienaldzība pret sevi,” stāsta filozofs. Viņš piebilst, ka vienā brīdī vīrietis tomēr aizmirst, ka skarbais cīnītājs asina zobenu, eļļo šauteni un kopumā rūpējas par sevi un savu ekipējumu – tāpēc viņš joprojām ir dzīvs.
„Man ir bail dzirdēt sliktu diagnozi”
Bērnišķīgas bailes no sliktām ziņām neatceļ nelaimi, taču laupa iespēju to novērst, uzsver V. Sīlis. Kā vīrietis var apgalvot, ka rūpējas par ģimeni, ja viņš nespēj parūpēties par sevi? Viņš neiedomājas, kas tad rūpēsies par ģimeni, ja viņš pāragri nomirs. Šī vispārējā nesagatavotība saskarties ar dzīves realitāti nav savienojama ar pieauguša cilvēka atbildību.
„Vizīte pie urologa ir fiziski un emocionāli nepatīkama – man ir bail un kauns”
Kauns no urologa arī ir saistīts ar vīrieša dzimumlomas stereotipu – pārprastu lepnumu, aiz kura slēpjas jutīgums un viegla ievainojamība. Labā ziņa ir tā, ka urologs ir profesionālis, kurš lieliski saprot situācijas delikātās nianses un prot veidot sarunu tā, lai neaizskartu lepnumu. „Kā jau minēju, baidīties no ārstiem ir infantili. Iespējams, tās nebūt nav bailes, bet drīzāk grūtības lūgt un saņemt palīdzību,” skaidro filozofs.
„Problēmas zem jostas apšauba manu vīrišķību”
„Ja vīrietis ir tik ļoti norūpējies par savas vīrišķības ārēju demonstrāciju, tad viņam tās noteikti pietrūkst,” pārliecināts V. Sīlis. Viņš skaidro, ka vīrišķība ietver sevī spēju adekvāti izvērtēt savus spēkus, tai skaitā savu veselības resursu. Tā ir drosme dzīvot saskaņā ar savām pamatvērtībām, starp kurām ir adekvātas rūpes par sevi, nevis tas, ko “citi padomās”.
Arī partnere var iedrošināt vīrieti un iejūtīgi atgādināt, cik svarīgi un atbildīgi ir rūpēties par sevi, ka bezatbildīga attieksme pret savu veselību var atnest ģimenei daudz lielākas bēdas. „Tā viņa sniegs papildu ārējo leģitimāciju, lai vīrietis justos tiesīgs vērsties pēc palīdzības pie ārsta,” saka filozofs.
Novembrī Latvijā jau ceturto gadu tiks atzīmēts „Movember” – vīriešu veselībai veltīts mēnesis. Tā ietvaros „Fonds Movember Latvija” organizē virkni aktivitāšu, lai iedrošinātu vīriešus veikt laicīgu prostatas pārbaudi – nodot asins analīzes, kurās tiek noteikts PSA (prostatas specifiskais antigēns). Ja šis rādītājs ir augsts, nepieciešami papildu izmeklējumi pie urologa.
Halovīns jeb Visu svēto dienas priekšvakars, 31. oktobra vakars, kas tiek atzīmēts vairākās valstīs, tostarp, arī Latvijā. Pateicoties tam, ka šobrīd ir jāievēro sociālā distancēšanās domājams, ka Halovīnu svētki tiks atzīmēti visai citādi.
Vairums slavenību jau gatavojas Visu svēto dienai, ne mazums Holivudas zvaigžņu ir publicējuši spocīgas fotogrāfijas un video savos Instagram profilos. Jā, droši vien, ka saldumus vai izjokošanu mums nepiedzīvot, jo vīrusa laikā labāk palikt mājās, bet tas neliedz uzvilkt kostīmus un padalīties ar savu spocīgo tērpu saciālajos tīklos.
Foto un video no slavenību Instagram profiliem
Skaistā amerikāņu popzvaigzne Britnija Spīrsa savā “Instagram” kontā ir publicējusi jaunas fotogrāfijas, kurās redzama pilnīgi jaunā tēlā!
Britnija publicējusi 3 fotogrāfijas, kurās viņa ir redzama brillēs, rūtainā kreklā, uzlocītās džinsa biksēs un iešļūcenēs. Šādi attēli Britnijas profilā visai neierasti, jo parasti viņa publicē bildes, kurās redzama seksīgos tērpos.
“Es vēlos jums parādīt, kā es patiesībā ikdienā izskatos, mēdzu justies nepārliecināta, kad kāds uzņem attēlus, kuriem neesmu gatava. Tāpēc es vienmēr tik ļoti piedomāju pie sava izskata. Bet ziniet, dažreiz ir jauki necensties.”
Britnija liek saprast, ka šādu fotogrāfiju publicēšana viņai prasa lielu drosmi. Pie fotogrāfijas ir visai daudz komentāru, ne visi no tiem ir pozitīvi… Ir pat tādi fani, kuri domā, ka bildēs redzamā sieviete nemaz nav Britnija. Nedaudz vēlāk Britnija publicējusi jaunus attēlus, kuros jau redzama daudz ierastākā veidolā.
Kvēlākie dziedātājas fani ir nobažījušies par Britnijas veselību, jo dziedātāja sociālajos tīklos publicē dīvainas fotogrāfijas un savdabīgus video. Kāds fans komentāru sadaļā ir lūdzis Britnijai uzvilkt dzeltenu topiņu, ja viņa piespiedu kārtā tiek turēta mājās un piespiesta lietot īpašus medikamentus. Vēlāk dziedātāja tik tiešām atrādījusies šādas krāsas krekliņā. Zināms vien tas, ka Britnija joprojām cenšas atbrīvoties no tēva aizbildnības, ko tiesa viņai piespriedusi jau 12 gadu garumā. Par jauno aizbildni varētu kļūt Britnijas jaunākā māsa Džeimija Līna Spīrsa. Šīs tiesības paredz, ka persona palīdz kontrolēt zvaizgnes finanses, karjeru un privātas dabas jautājumus.
Foto
Video
Nogurums, bāla sejas āda, elpas trūkums un reiboņi ir vien dažas no pazīmēm, kas liecina par dzelzs trūkumu organismā, no kā cieš viss ķermenis. Kā atpazīt dzelzs trūkumu un kā to ikdienā iespējams uzņemt nepieciešamajā daudzumā, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
Kas ir dzelzs deficīts?
Viena no galvenajām dzelzs funkcijām organismā ir tā piedalīšanās sarkano asins šūnu jeb eritrocītu un hemoglobīna ražošanā. Papildu tam dzelzs ir nepieciešams arī mūsu muskuļaudu funkcionēšanai, saistaudu veidošanai, normālai augšanai un organisma attīstībai, kā arī dažu hormonu, piemēram, x un y ražošanai. Dzelzs deficīts ir viens no visizplatītākajiem uzturvielu trūkumiem, ar ko biežāk saskaras sievietes. Tā trūkums ietekmē visu organismu un fizisko labsajūtu, turklāt var izraisīt arī anēmiju.
Dzelzs deficīta galvenās riska grupas
Galvenās dzelzs deficīta riska grupas ir bērni no 6 mēnešiem līdz 2 gadu vecumam, tostarp agrīnā vecumā ilgstoša mazasinība veicina arī dzelzs deficītu vēlāk – pieaugot. Pie riska grupām pieskaita arī grūtnieces un barojošās mātes, pusaudžus (īpaši meitenes), sportistus un dejotājus pusaudžu vecumā, sievietes – profesionālas dejotājas un mākslas vingrotājas, kā arī gados vecākus cilvēki ar hroniskām slimībām.
Farmaceite norāda – lai noteiktu dzelzs trūkumu, reizi gadā nepieciešams veikt pilnu asins analīzi un noteikt feritīna līmeni. Tāpat ik gadu dzelzs saturs asinīs ir jānosaka veģetāriešiem un vegāniem, un cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma. Šīs analīzes jāveic arī bērniem 1 gada vecumā, pacientiem ar kuņģa zarnu trakta saslimšanām un citām hroniskām saslimšanām, kā arī pacientiem, kam ir kāds no dzelzs trūkuma simptomiem.
Astoņas pazīmes, kas liecina par dzelzs trūkumu
1. Nogurums
Ja organismam trūkst dzelzs, audiem netiek piegādāts pietiekami daudz skābekļa, un līdz ar to ķermenim trūkst enerģija. Tiesa, noguruma cēlonis var būt arī virkne citu saslimšanu vai arī tavs pārlieku saspringtais dzīves ritms. Ja nogurums ir pastāvīgs un to pavada izteikts vājums, aizkaitināmība un grūtības koncentrēties, vērsies pie speciālista, lai veiktu nepieciešamās pārbaudes.
2. Kāre pēc neēdamām lietām
Dzelzs deficīta gadījumā organisms spēj reaģēt neprognozējami – atsevišķi anēmijas pacienti izjūt spēcīgu vēlmi ēst neēdamus produktus, piemēram, ledu, krītu, mālu, papīru vai zemi.
3. Matu izkrišana
Dzelzs anēmija liek ķermenim darboties izdzīvošanas režīmā, jo iegūto skābekli organisms izmanto, lai nodrošinātu primārās funkcijas. Rezultātā iespējams novērot pastiprinātu matu izkrišanu, un matu stāvoklis ievērojami pasliktinās – tie kļūst trausli un nespodri.
4. Elpas trūkums
Neatkarīgi no tā, cik dziļi tu elpo, ja tavs skābekļa līmenis ir zems, jutīsi, ka tev ātri vien sāk pietrūkt gaisa. Ja pamani, ka pietrūkst elpas, darot to, ko parasti dari bez liekas piepūles – kāpšana pa trepēm, ikdienas treniņš, tad jākonsultējas ar ārstu.
5. Bāla ādas krāsa
Hemoglobīns piešķir ādai veselīgu nokrāsu un vieglu sārtumu. Ja ķermenim tā trūkst, āda var kļūt bāla.
6. Ilgas muskuļu sāpes
Ja organismā trūkst dzelzs, tas nozīmē arī to, ka pēc intensīvām fiziskām aktivitātēm muskuļi atjaunosies lēnāk. Piemēram, pēc treniņa sporta zālē, ļoti iespējams, ka būs spēcīgas muskuļu sāpes, kas nepāries ilgāk nekā parasti.
7. Galvassāpes
Ja ķermenim trūkst dzelzs, tas, pirmkārt, centīsies apgādāt ar skābekli smadzenes un tikai pēc tam citus audus. Tomēr tādā gadījumā smadzenes tāpat saņems mazāk skābekļa nekā tām būtu nepieciešams, lai funkcionētu pilnvērtīgi, tādēļ smadzeņu artērijas var paplašināties, tādējādi radot galvassāpes.
8. Sirdsklauves
Ilgstošas anēmijas gadījumā var rasties dažādas sirds veselības problēmas – neregulāra sirdsdarbība, sirds kambaru paplašināšanās un pat sirds mazspēja. Īpaši piesardzīgiem jābūt tiem, kam jau ir kāda sirdskaite – anēmija stāvokli var saasināt.
Kā uzņemt dzelzi?
Z. Melberga norāda, ka aptiekās pieejami dzelzs preparāti tablešu, kapsulu, sīrupu, šķīdumu, kā arī ūdenī šķīdināmo tablešu formā. Ja pieaugušie biežāk izvēlas dzelzi uzņemt, izvēloties tabletes vai kapsulas, tad bērniem ērti lietojami būs sīrupi. Aptiekās pieejami preparāti, kuru sastāvā ir dzelzs kopā ar citiem vitamīniem – C vitamīnu un В grupas vitamīniem, kā arī mikroelementiem varu un mangānu. Tiem cilvēkiem, kuriem dzelzs preparātu lietošana rada sliktu dūšu, farmaceite iesaka izvēlēties aptiekās pieejamos preparātus, kas ir kā putojošas tabletes. To galvenā priekšrocība ir patīkama apelsīnu garša, kas mazinās sliktas dūšas iespējamību.
Labākie dzelzs avoti
Dzelzs līmeni organismā iespējams paaugstināt arī ar vairākiem augu valsts produktiem – bietēm un to lapām, kāļiem, brokoļiem, kāpostiem, spinātiem, sparģeļiem, pētersīļiem, pākšaugiem – lēcām, kā arī visu veidu pupiņām un zirņiem. Tāpat arī ar ogām un augļiem – zemenēm, upenēm, granātāboliem, plūmēm un aprikozēm. Liels daudzums dzelzs atrodams arī riekstos un žāvētos augļos, taču no dzīvnieku valsts produktiem – liesā liellopā, jērā, cūkas un teļa gaļā, aknās, vistas gaļā, zivīs. Lai gan daudzos dārzeņos, pākšaugos un augļos dzelzs ir pat vairāk nekā gaļā, dažādu citu to sastāvā esošu vielu dēļ no tās organismā uzsūcas tikai niecīgs daudzums, tādēļ, lai organismā būtu pilnvērtīgs dzelzs daudzums, farmaceite iesaka ikdienā lietot dzelzi saturošus uztura bagātinātājus, iepriekš konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu par nepieciešamo ikdienas devu.
Veģetāriešiem un vegāniem īpaši jāpiedomā par ar dzelzi bagātu produktu un uztura bagātinātāju lietošanu uzturā. Ikdienas maltītes ieteicams lietot kopā ar C vitamīnu bagātiem pārtikas produktiem, piemēram, papriku, ogām un brokoļiem, lai palielinātu dzelzs absorbciju. Jāņem vērā, ka dzelzs uzsūkšanos organismā apgrūtina tādi dzērieni kā melnā tēja, vīns, kofeīns, kā arī kakao un enerģijas dzērieni, tāpēc labāk nemalkot tos pie maltītes, bet gan stundu pirms vai pēc maltītes.
Saldumu mīļiem “Euroaptieka” farmaceite iesaka lietot hematogēnu. Tas ir veselīgs saldums un satur dabīgo elementāro dzelzi anēmijas profilaksei un dzelzs līdzsvara organismā atjaunošanai. Tā kā hematogēna sastāvā dzelzs ir vienīgi organiskas izcelsmes, organisms to viegli uzsūc, ko lielā mērā uzlabo arī tā sastāvā esošie C un B vitamīni.
Latvijā ir devītais augstākais pašnāvību skaits pasaulē uz 100 000 iedzīvotājiem, tā liecina Pasaules veselības organizācijas dati. Pērn Latvijā dzīvību sev atņēma 288 cilvēki, viņu vidū – 40 pusaudži un jaunieši. Bet šā gada astoņos mēnešos labprātīgi no dzīves aizgājuši jau 210 cilvēki, un patlaban to skaits, visticamāk, ir vēl lielāks. Kā pazīt pašnāvnieciskas tieksmes un kā palīdzēt tiem, kuriem ir depresijas pazīmes?
Video
Trūkst motivācijas? Izlasi šo stāstu.
Uzvara sākas ar uzvaru pašam pār sevi. Pateikt sev: “Es to varu! Es zinu! Es nebaidos!” Pārvarēt savus kompleksus, pārvarēt šķēršļus. Ticība dod spēkus. Ticība virza uz mērķi. Ticība palīdz izdzīvot, kad pasaule apkārt sagrūst. Tiklīdz esi izteicis šos maģiskos vārdus, tie pārvēršas enerģijā un kļūst par neredzamu orkānu tevī, kas virza tevi uz priekšu pāri visam. Pasaule ierauga tavu spēku un notic tam.
Kad viņa saslima ar nedziedināmu slimību, daktere viņai iestāstīja, ka nekas slikts viņai nekaiš. Viņa noticēja. Un slimībai par spīti nodzīvoja vēl ilgus gadus. Labā dakterīte brīnījās – no kurienes viņa ņem spēkus? Tā bij ticība, ka viss ir labi, ka vēl meitenes izaudzinās un izvadīs dzīvē. Bet kādudien kāda cita daktere cietsirdīgi un rupji paziņoja. “Tavas dienas ir skaitītas!” Ārsti jau drīkstot to pacientiem teikt!) Otrā dienā iestājās stāvoklis, ko medicīnā sauc par komu. Pēc 4 dienām viņa atstāja šo pasauli. Ticība tika nogalināta. Viņai vairs nebij, kur smelties spēkus. Vairs nebij kam ticēt. Dzīve sabruka. Nolemjot arī abas meitiņas mūžīgai cīņai par izdzīvošanu cietsirdīgajā pasaulē.
Morāle tāda – ja vēlies nogalināt cilvēku, tev nevajag ņemt rokā auksto ieroci. Nogalināt var ar vārdu, nokaujot viņa ticību sev. Nezinu, kā citi, bet es savā ceļā nevēlētos sastapt morālos slepkavas. Bet dzīve ir dzīve. Šādas personas, diemžēl pastāv un dara savus melnos darbus. Uzcelsim sienu starp sevi un viņiem un neļausim sabradāt savus sapņus. Neļausim tiem nokaut savu ticību sev. Vienkārši neticēsim viņiem. Ticēsim sev! Un viss mums izdosies!
Aizvadītajā diennaktī Covid-19 Latvijā atklāts 109 cilvēkiem, kas ir līdz šim lielākais vienas dienas laikā konstatēto gadījumu skaits, informē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
Pēdējā diennaktī veikti kopumā 4416 Covid-19 izmeklējumi. No visiem pagājušā diennaktī veiktajiem testiem pozitīvi bijuši 2,47%. SPKC norādījis, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
SPKC sola detalizētāku informāciju par jaunajiem saslimšanas gadījumiem sniegt vēlāk.
Pēdējās diennakts laikā stacionēti desmit Covid-19 pacienti, informē Nacionālais veselības dienests. Patlaban stacionāros ar šādu diagnozi ārstējas kopumā 42 pacienti, no tiem 37 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet pieci ar smagu slimības gaitu. No stacionāra līdz šim izrakstīti 239 Covid-19 slimnieki, starp kuriem ir gan atlabušie, gan mirušie.
Kopumā līdz šim Latvijā veikti 349 237 Covid-19 izmeklējumi. Infekcija līdz šim konstatēta 2370 cilvēkiem, no kuriem uz 6.oktobri 1322 personas bija atveseļojušās. Tādējādi patlaban ir 1048 aktīvi saslimšanas gadījumi.
Aicinām apmeklēt Jāņa Jonāna izstādi “2(ie)ДОМīgi”, kura apskatāma Latgales mākslas un amatniecības centra izstāžu zālē sākot ar 7.oktobri līdz 7.novembrim.
Līvānieša Jāņa Jonāna gleznojumu izstādē “2(ie)ДОМīgi” liela nozīme piešķirta ciparam “2”, arī pats izstādes nosaukums var būt divējāds: “Iedomīgi” vai “Divdomīgi”. “Dzīvē es esmu pamanījis, ka tikai ar otro iespēju daudz kas sanāk, arī pati dzīve ir kā otra iespēja,” skaidro Jānis Jonāns. “Arī otra medaļas puse ir jāatceras, teiksim, tu no stāstiem par cilvēku dzirdi vienu medaļas pusi, bet tu iepazīsti to cilvēku – ir cita medaļas puse. Šī man ir otrā izstāde, un gribu uzsvērt teicienu – lai stabils garā un rāms prātā.”
Gleznotājs Jānis Jonāns uzsver, ka izstādes veidošanā viņš nav piedalījies viens – mākslas darbu radīšanā un izstādes ierīkošanā palīdzējuši draugi. Daļai darbu apzināti izvēlēta gleznu un metālizstrādājumu kombinācija, kas piešķir citādu nokrāsu. Par katru darbu ir stāsts, kas vēsta gan par tapšanas procesu, gan nozīmi.
Mākslinieka interpretācijā ikvienai no izstādes gleznām ir 2 stāsti – 2 nosaukumi, 2 apraksti. Viens, ko padomājis, otrs, ko pateicis. Gandrīz visām savām gleznām autors “egoistiskajam indi(E)go piejaucis dievišķi dzelteno, tā radot dzīvības zaļo”. Jānis katram cilvēkam vēl savu zelta sietiņu. Ar kuru izsijāt graudus no pelavām. Lai rodas sapratne, ka nav “es” vai “tu”, bet esam tikai- “mēs”.
Izstādi aicinām apmeklēt līdz 2020. gada 7.novembrim Līvānos, Latgales mākslas un amatniecības centra izstāžu zālē.
Nepieciešams
4 organisko olu baltumi (vari izmantot arī parastos)
Šķipsna sāls
1/2 tējkarote baltā vīnetiķa
3/4 glāzes un 2 ēdamkarotes granulētā cukura
1 ēdamkarote kukurūzas cietes
1/2 tējkarote vaniļas ekstrakta
1 glāze skābā krējuma
1/2 glāzes svaigu melleņu un dažas dekorēšanai
Pagatavošana
Uzkarsē krāsni līdz 180 grādiem. Sajauc olu baltumus ar sāli un vīnetiķi un sakul ar rokām vai mikseri, kamēr izveidojas mīkstas putas. Nelielā bļodā sajauc 3/4 glāzes cukura ar kukurūzas cieti un trīs daļās pievieno olu baltumus, kārtīgi samaisot. Pievieno vaniļu un kul, kamēr izveidojas stingras putas.
Izklāj uz pannas cepampapīru un liec uz tā gatavo masu astoņās kaudzītes apīšos, katrā izveidojot iedobi. Cep 10 minūtes, tad samazini temperatūru līdz 100 grādiem un cep vēl stundu. Izslēdz krāsni un atdzesē gatavo bezē vēl apmēram stundu, atsājot cepeškrāsns durvis nedaudz pavērtas.
Pa to laiku sajauc krējumu ar atlikušo cukuru. Nelielā bļodā ar karoti saspaidi 1/2 glāzi melleņu tā, lai atdalās sula. Sajauc saspaidītās mellenes un veselās mellenes ar krējumu vai arī uzlej krējumu uz bezē un sajauktās mellenes pārlej kā dekoru. Sadali krējumu vienādās daļās un liec bezē iedobēs pasniedz dekorētu ar veselajām ogām.
Video ( Gvinetas dienas ēdienkarte)
Līdzīga recepte
Autors: Dieviete.lv
Vakar priecājos par rozi, kas Salnēnos parasti zied līdz pirmajiem saliem. Apsvēru – ienest iekšā, aizvest uz Rīgu, izkaltēt rožlapiņas ziemai, lai līdz pirmajiem pumpuriem atgādina vasaru. Tomēr – nē, atstāju to ziedam, lai noplūktu citu dienu
Šorīt tā bija nosalusi…
Nenoplūkšu, neaizvedīšu un nesakaltēšu rožlapiņas ziemai.
Sen zināma mācība, par ko atceramies tikai, kad nokavējam.
Neko neatstāj citai dienai. Īpaši jau to, kas iepriecina pašu un citus. Vispirms jau pašu. Gribas rozi vāzē – noplūc tūlīt un ieliec. Gribas tās lapiņas izkaltēt ziemai – dari to uzreiz.
Neko neatstāt vēlākam laikam. Piezvani draugam uzreiz, kad par to iedomājies. Samīļo kaķi, kad ej garām un roka stiepjas to izdarīt. Aizbrauc pie vecmāmiņas, kad no ledusskapja izvelc viņas vārītu ievārījumu.
Nomet visu un skrien pie loga paskatīties, kā aiz tā putnu kāsis kārtojas lidojumam. Nopērc to lielo kafijas krūzi, kas veikala plauktā izliekas gaidījusi tieši tevi. Izdzer to vīna glāzi, kas šodien būtu tieši laikā. Uzvelc visskaistāko veļu zem treniņtērpa un pašu seksīgāko naktskreklu kaut pie vilnas zeķēm.
Nofotografējies ar draudzeni muļķīgā pozā, uzkāp pūpēdim, ja tev to gribas. Izvelc no pirkuma maisa burbuļplēvi un turpat veikalā saspaidi. Uzsmaidi niknajai pārdevējai un izbrauc līkumu ar tramvaju.
Neatliec neko. Dari visu tieši tad, kad vēlies.
Covid-19 vakcīna, visticamāk, parādīsies gada beigās, tomēr tas nenozīmē, ka cilvēkus uzreiz varēs vakcinēt atbilstoši valsts primārajām vajadzībām, trešdien žurnālistiem prognozēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Pabeigta vakcīna varētu tikt piegādāta nākamā gada sākumā, piebilda epidemiologs.
Pēc viņa paustā, Eiropas Savienības (ES) valstu vidū valda zināma vienprātība, ka “mums vajadzētu nodrošinās kritisko valsts funkciju veikšanu, piešķirot vakcīnas tiem pārstāvjiem, kas ir iesaistīti šajās funkcijās, ieskaitot medicīnas darbiniekus, kā arī tos cilvēkus, kuriem saslimšana ar Covid-19 varētu izraisīt nopietnas veselības problēmas”.
Pēc pašreizējām aplēsēm, kas saistītas ar ES vasarā izvirzīto vakcīnu iepirkumu, plānots saražot divus miljardus devu, kas, kā norādīja epidemiologs, nozīmētu, ka tikai nākamajā septembrī būtu iespējams vakcinēt plānoto cilvēku apmēru, kas ietver arī riska grupas.
Pereovščikovs skaidroja, ka ES tika nolemts noslēgt priekšapmaksas līgumu, ar kopumā ar deviņiem ražotājiem. Trīs no tiem ir gandrīz pabeiguši klīnisko pētījumu fāzi, bet viens no tiem ir uzsācis reģistrācijas procesu.
Starp šiem deviņiem ražotājiem kopumā ir pieci atšķirīgi vakcīnu tipi. “Principā tie ir dažādi veidi, bet tehnoloģijas ir aprobētas, kas ļauj paātrināt šo procesu,” skaidroja epidemiologs, piebilstot, ka iespēja iegādāties vakcīnas ES robežās visiem būs vienāda, noslēdzot papildu līgumus.
Epidemiologs atzīmēja, ka nosacīti ir apstiprinātas trīs vakcīnas: divas – Ķīnā, un viena – Krievijā, bet ar lieliem nosacījumiem.
Jau ziņots, ka Veselības ministrija aģentūrai LETA iepriekš pavēstīja, ka Latvijā plānots vakcinēt aptuveni 800 000 iedzīvotāju.
Pasažieru viedokļi par obligātu sejas aizsargmasku lietošanu sabiedriskajā transportā.
Video
Reiz kādai ģimenei bija dvīņi, kuru vienīgā līdzība bija viņu izskats. Ja viens domāja, ka bija par karstu, tad otram likās, ka ir par aukstu. Ja viens teica, ka TV ir par skaļu, tad otrs teica, ka vajag palaist vēl skaļāk. Atšķirīgi visādos veidos, viens bija mūžīgais optimists un otrs drūms pesimists.
Lai redzētu, kas notiks, uz zēnu dzimšanas dienu tēvs piekrāmēja pesimista istabu pilnu ar katru iedomājamo rotaļlietu un spēli. Optimista istabas vidū viņš novietoja zirga mēslus.
Tajā naktī tēvs devās garām pesimista istabai un atrada savu dēlu sēžam starp rotaļlietām un rūgti raudam.
„Kāpēc tu raudi?” vaicāja tēvs.
„Tāpēc, ka mani draugi būs skaudīgi, man būs jāizlasa visas šīs instrukcijas pirms varu ko darīt ar šīm mantām, man visu laiku būs nepieciešamas baterijas un beigu beigās manas rotaļlietas saplīsīs.” Atbildēja zēns.
Ejot garām optimista istabai, tēvs atrada zēnu dancojam no prieka zirga mēslos. „Par ko tad tu tik priecīgs?” viņš jautāja.
Uz ko zēns optimists atbildēja: „Te kaut kur jābūt ponijam!”
Sestdien, 17.oktobrī, plkst.14.00 Bauskas pilī notiks Senā dzīves veida skola “Ārstniecības augi”. Pasākuma dalībnieki uzzinās kādus ārstniecības augus pils dārzā audzēja un kā tos izmantoja Kurzemes un Zemgales hercogiene Elizabete Magdalēna. Kas ir latvergs un, no kā to gatavoja? Kāds bija Ungārijas ūdens noslēpums? Kā apgūt īsu kursu slavenā renesanses laika ārsta Paracelza signatūru mācībā, nosakot augu ārstnieciskās īpašības?
Pasākumā piedalīsies aromterapeite Agrita Jēruma, kuras vadībā būs iespēja pagatavot smaržas veselībai, pamatojoties uz seno, dabīgo augu smaržu receptēm.
Apmeklētāji gūs ieskatu par renesanses laika zāļu augu dārziem, populārāko ārstniecības augu pielietojumu ķermeņa un gara veselībai, svēto augu izmantošanu dziedināšanā un rituālos. Apmeklētāji varēs gatavot dabīgu smaržu augu spirta bāzē, kurai pievienos sev tīkamās ēteriskās eļļas. Interesentiem aromterapeite pastāstīs par izsmidzināmas smaržas maisījuma emocionālo iedarbību.
Jau agro viduslaiku klosteros, kopš imperatora Kārļa Lielā valdīšanas laika, radās botānisko dārzu priekšteči – herbulāriji jeb hortus medicus (latīņu valodā – ārstniecības dārzs), kuros kultivēja garšaugus un ārstniecības augus to izpētei, zāļu gatavošanai un praktizēšanai. Ne tikai mūki klosteros, arī Eiropas universitāšu medicīnas studenti kopa šāda tipa dārzus, apgūstot mācības par ārstniecības augiem. 16. gs. un 17. gs. augstdzimušai dāmai vai labai mājsaimniecei bija jāapgūst zināšanas dārzkopībā, dziedniecībā, kas tika uzskatīts par pašsaprotamu, kā vienu no daudzajiem pienākumiem, ko sievas un mātes veica savas ģimenes un kopienas labā. Ārstniecības zāļu dārzos kultivētos augus, svētos ziedus, kam piedēvēts maģisks spēks, izmantoja arī dziedināšanas rituāliem un dievkalpojumiem.
Viduslaikos vācu abate Hildegarde no Bingenas uzsvēra, ka cilvēki ir saņēmuši zināšanas un ieteikumus caur dievišķo vīziju: “Dabā slēpjas daudz spēcīgu dziedniecības elementu, un neviens tos nezina, iekams Dievs viņam nav atklājis”.
Sekojot Hildegardes devīzei no zaļās gaismas ir radušās debesis un viss pasaules skaistums, arī mūsdienu cilvēkam, meklējot atziņas par ekoloģisku pārtiku un veselībai būtiskiem dabas līdzekļiem lieliski var noderēt zināšanas par renesanses laikmetā audzētajiem ārstniecības augiem, kuru nozīme bija svarīga ne tikai zāļu sievām, klosteru mūkiem, bet arī pilsētu aptiekāriem un pils galminiekiem.
Pasaules radīšanas trešajā dienā Dievs radīja augus un kokus. Cilvēki kopš seniem laikiem augus izmantoja uzturā un medicīnā, skaistumkopšanā, veselībai un labsajūtai.
Biļetes var iegādāties Bauskas pils muzeja kasē un rezervēt pa tālr. 63923793, 63922280 vai e-pastu: bauskaspils@bauska.lv. Rezervētās biļetes jāizpērk ne vēlāk kā 30 min. pirms pasākuma.
Biļetes cena: 3 EUR
www.bauskaspils.lv
Valdība otrdien atbalstīja grozījumus normatīvajā aktā, kas regulēs Covid-19 apkarošanai paredzētās ieceļotāju uzskaites kontroles informācijas sistēmas darbību.
Iekšlietu ministrija (IeM) jau iepriekš saņēma valdības akceptu par finansējuma piešķiršanu šādas sistēmas izveidošanai, un speciālisti plāno, ka sistēma sāks darboties no 12.oktobra.
IeM Informācijas centra vadītāja Līga Lapiņa šodien valdības sēdē norādīja, ka sistēmas mērķis nav vērsts uz sodīšanu. Tāpat patlaban sadarbībā ar Valsts kanceleju tiek strādāts pie komunikācijas plāna par to kā sabiedrībai izplatīt informāciju par nepieciešamību ieceļotājiem reģistrēties šajā sistēmā.
Sistēmas ieviešanai ir nepieciešami grozījumi vairākos normatīvajos aktos. Saeima jau 1.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likums paredz Covid-19 izplatības draudu mazināšanai un personu, kurām noteikta mājas karantīna vai izolācija, uzraudzības nodrošināšanai izmantot jaunu informācijas sistēmu.
Sistēma sniegs atbalstu Slimību profilakses un kontroles centram epidemioloģiskās izmeklēšanas veikšanā, gan Veselības inspekcijai epidemioloģisko prasību ievērošanā un personu uzraudzībā. Tāpat tā palīdzēs darbā Valsts policijai un pašvaldības policijai, kā arī sniegs atbalstu Veselības inspekcijai personu uzraudzības nodrošināšanā.
Personu uzraudzības informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, to iekļaušanas kārtību un glabāšanas termiņu jānosaka Ministru kabinetam (MK).
Ņemot vērā minēto, valdība otrdien atbalstīja grozījumus MK noteikumos, kas paredz, ka pirms ierašanās Latvijas persona apliecina, ka, ierodoties Latvijā, ievēros valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.
Apliecinājuma anketa būs jāaizpilda vietnē “www.covidpass.lv”. Apliecinājuma anketa jāiesniedz ne agrāk kā 48 stundas pirms Latvijas robežas šķērsošanas.
Personai tiks nodrošināts apliecinājuma anketas iesniegšanas apstiprinājums ar tajā norādītu QR kodu lietošanai mobilajā ierīcē, uzrādot attiecīgo apstiprinājumu “www.covidpass.lv”, kā arī nosūtot uz apliecinājuma anketā norādīto personas elektroniskā pasta adresi.
Personai, kura ieceļo Latvijā, izmantojot starptautiskā pārvadājuma pakalpojumu, būs jāuzrāda pārvadātājam minētās anketas iesniegšanas apstiprinājums izdrukātā formā vai mobilajā ierīcē.
Pārvadātājs, vizuāli apskatot personas uzrādīto apstiprinājumu vai ar mobilo ierīci pārbaudot apstiprinājumā norādīto QR kodu, pārliecināsies, ka persona iesniegusi anketu. Apstiprinājuma neuzrādīšanas gadījumā pārvadātājs varēs atteikt personai iekāpšanu transportlīdzeklī vai piedāvāt nekavējoties aizpildīt anketu.
Anketā būs jānorāda tādi dati kā savs vārds, uzvārds, personas kods, kontakttālrunis, adrese, ieceļošanas datums un laiks, ieceļošanas veids. Tāpat būs jānorāda ziņas, vai persona Latvijā ieradusies darba vizītē, persona šķērsojusi Latvijas robežu tranzīta nolūkā, kā arī nākamā valsts, uz kuru persona dodas, ja šķērso robežu tranzītā.
Attiecībā par personas uzturēšanos citā valstī pēdējo 14 dienu laikā anketā būs jānorāda konkrētā ārvalsts un izceļošanas datums.
Jaunais regulējums paredz, ka informācijas sistēmā iekļautās ziņas glabās 30 dienas no apliecinājuma anketas iesniegšanas brīža. Savukārt informācijas sistēmā iekļautās ziņas dzēsīs nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc to glabāšanas termiņa beigām.
Saeimā pieņemtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā paredz, ka personai par noteiktā pienākuma iekļaut ziņas personu uzraudzības informācijas sistēmā nepildīšanu piemēros naudas sodu no 10 līdz 2000 eiro.
Tāpat minētā likuma grozījumi paredz, ka policijas darbiniekam, pašvaldības policijas darbiniekam un robežsargam būs tiesības apturēt transportlīdzekli, lai veiktu pārbaudi par ziņu iekļaušanas sistēmā pienākuma izpildi.
Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš iepriekš Saeimas atbildīgajā komisijā skaidroja, ka iedzīvotājiem būs pietiekams laiks, lai atrastu iespēju anketas aizpildīšanai. “Ja cilvēks, piemēram, ir gados un viņš nepārzina informācijas tehnoloģijas, tad viņš varēs atrast radiniekus, ar kuru palīdzību anketu aizpildīt,” piebilda Vītoliņš.
Viņš skaidroja, ka informāciju par pienākumu aizpildīt anketu ieceļotāji saņems mobilo tālruņu īsziņās. Tāpat informācija tiks ievietota publiskajās tīmekļa vietnēs. IeM sola darīt visu nepieciešamo, lai personām savlaicīgi būtu pieejama informācija par prasību aizpildīt anketu.
Jaunā kārtība tiek veidota, jo bija trūkumi papīra anketas aizpildīšanai un policijas problēmas izkontrolēt to, vai ar privātajiem transportlīdzekļiem iebraucošās vai ar kājām robežu šķērsojušās personas ievēro pašizolāciju.
Londona Lesteras laukumā atklāta Harija Potera statuja. Tā ir neticami precīza Harija Potera kopija, viņš redzams uz slotas Nimbus 2000, šī ideja ir ņemta no Harija Potera pirmās filmas “Harijs Poters un Filozofu akmens”.
Bronzas statuja, kurā redzams Harijs, atrodas tikai dažu soļu attālumā no vietas, kur 2001. gada novembrī notikusi filmas “Harijs Poters un filozofa akmens” pasaules pirmizrāde.
Lesteras laukumā redzamas arī citu filmu ikonas – Lorels un Hārdijs, Mērija Popinsa, Misters Bīns, Lācēns Padingtons, Blīkšķu Bannijs.
Fani ir sajūsmā un nav nekāds noslēpums, ka beidzoties Covid-19 pandēmijai, vairums tūristu iekāros apskatīt šo statuju.
Video
Rudens jau klāt, šosezon tas mūs pārsteidzis ar siltu laiku. Ir pienācis laiks iegādāties ko jaunu, kā būtu ar kleitu? Ja vēlies uzzināt, kādas kleitas ir modē šajā rudenī un ziemas sezonā, tad noteikti noskaties šos video!
2020. gadā modē ir elegance un klasika – mierīgi toņi bez spīdumiem un pārspīlētām apdrukām. Krāsas kurām dot priekšroku ir pelēka, brūna (kamieļu brūna), tumši zaļa, balta un melna.
Video
Lielākā daļa jeb 86% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir saskārušies ar izdegšanas simptomiem, kuri ietver ilgstošu nogurumu, motivācijas trūkumu, kā arī fizisku un garīgumu izsīkumu (bieži – 19%, dažkārt – 38%, reti – 29%). Ar šādu problēmu pēdējā gada laikā nav saskārušies 10% aptaujāto, bet 4% respondentu konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Savukārt 79% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir izjutuši paaugstinātu trauksmi (bieži – 13%, dažkārt – 28%, reti – 38%). Ar paaugstinātu trauksmi pēdējā gada laikā nav saskārušies 18% aptaujāto, bet 3% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Tāpat pētījums atklāj, ka lielākā daļa respondentu (85%) mēdz saskarties ar vēlmi sociāli izolēties un izvairīties no kontaktēšanās ar apkārtējiem (bieži – 17%, dažkārt – 36%, reti – 32%). Ar šādu vēlmi nesaskaras 12%, aptaujāto, bet konkrētu atbildi nevarēja sniegt 3% respondentu. Attiecībā uz izdegšanas un paaugstinātas trauksmes simptomu risināšanu 59% norādījuši, ka palīdzību pie speciālista nav meklējuši, kamēr 11% ir vērsušies pie ģimenes ārsta, 6% apmeklējuši psihoterapeitu, bet vēl 5% devušies pie cita speciālista.
Kādēļ izdegam?
Mūsdienu straujais dzīvesveids un informācijas aprite, kā arī tieksme pēc lielākiem panākumiem un augstāka materiālā komforta lielā mērā noved pie tā, ka cilvēks orientējas tikai uz darbu un rezultātu, savu fizisko un mentālo labsajūtu atstājot otrajā plānā. Izdegšana attīstās, ja cilvēks pārāk daudz strādā un nevelta laiku atpūtai. To vēl vairāk pastiprina darbā piedzīvotās problēmas, par kurām pēc tam tiek nepārtraukti domāts. Tāpat izdegšana var rasties, ja cilvēks neprot atslēgt prātu un nav iemācījies, kā tikt galā ar stresu. Izdegšanai īpaši ir pakļauti cilvēki, kuriem ir emocionāli smags darbs un liela nozīme palīdzības sniegšanā citiem. Riska grupā ietilpst, piemēram, mediķi, pedagogi un sociālie darbinieki, ko var veicināt nepietiekams atalgojums. Psihoterapeits Andris Veselovskis norāda, ka, ilgstoši atrodoties izdegšanas stāvoklī, nopietni cieš veselība – cilvēki biežāk un smagāk slimo, piedzīvo depresiju un panikas lēkmes, zaudē darbaspējas, kā arī īpaši smagos gadījumos pat nolemj izdarīt pašnāvību. Par izdegšanu liecina nogurums, nevēlēšanās strādāt, kā arī rodas vēlme izvairīties no darba un citiem cilvēkiem. Parasti šiem simptomiem pievienojas arī nomākts garastāvoklis, paaugstināta trauksmes sajūta un bezmiegs. Attiecībā uz vēlmi sociāli izolēties speciālists skaidro, ka cilvēkam piemīt bioloģiska tieksme slēpties brīžos, kad ir piedzīvota sakāve vai saņemts apvainojums.
Kādēļ nemeklējam palīdzību?
BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti parāda, ka 59% no iedzīvotājiem, kuri pēdējā gada laikā ir saskārušies ar izdegšanas simptomiem un paaugstinātu trauksmi, pie speciālista nav vērsušies. Skaidrojot aptaujas rezultātus, A. Veselovskis norāda, ka kopumā Latvijas sabiedrībā mentālā veselība netiek uzskatīta par tikpat būtisku problēmu kā fiziskā veselība, lai arī tieši ilgstošas mentālās veselības problēmas nereti dod impulsu citām saslimšanām. Turklāt aizvien vairāk tiek domāts par sasniegtajiem darba rezultātiem, inovācijām un konkurētspēju, kas, protams, ir nepieciešams materiālajam nodrošinājumam, tomēr dzinulis strādāt ilgāk un labāk, kā arī vēlme pēc panākumiem var atstāt spēcīgas sekas uz mentālo veselību. A. Veselovskis skaidro, ka pie ārstiem cilvēki pārsvarā vēršas jau tad, kad ir radušies ievērojami darbaspēju traucējumi.
Kā neizdegt?
Lai izvairītos no izdegšanas, būtiskākais ieteikums ir saglabāt veselīgu līdzsvaru starp darbu, atpūtu un sociālo dzīvi. A. Veselovskis atgādina, ka jāstrādā, lai dzīvotu, nevis jādzīvo, lai strādātu. Speciālists uzsver, ka ir svarīgi sekot līdzi arī bērnu pašsajūtai un mācīt viņiem rūpēties par mentālo veselību, jo jāatceras, ka bērni pēc tam seko vecāku piemēram. Ja izdegšanas simptomi jau ir parādījušies, tos var mazināt ilgstoša atpūta un speciālista apmeklējums, kas palīdzēs līdzsvarot prioritātes un iemācīs sajust robežu, kad darba ir pārāk daudz.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada jūnijā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Ministri iestājas pret lielākiem ierobežojumiem Covid-19 apstākļos, vienlaikus mudinot stiprināt epidemioloģiskos drošības pasākums, piemēram, strādājot un studējot attālināti.
Pirmdien valdības ārkārtas sēdē ministri pārrunāja ar Covid-19 izplatību saistītus jautājumus, tostarp Veselības ministrijas priekšlikumu, aicinot iedzīvotājus sabiedriskajā transportā lietot sejas maskas.
Valdības sēdes laikā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka masku lietošana sabiedriskajā transportā ir epidemioloģiskās drošības pasākums, nevis ierobežojums. Vienlaikus premjers piebilda, ka būtu apsverams paplašināt masku lietošanu sevišķi vietās, kur nav iespējams ievērot divu metru distanci.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) sēdes laikā rosināja normatīvajos aktos iekļaut normu, kas rekomendē augstskolām iespēju robežās nodrošināt attālinātu studiju procesu. Ministrs novērojis, ka augstskolu vadība, īpaši tā, kura nodrošina humanitāro priekšmetu apguvi, nevēlas piedāvāt risinājumus attālinātam mācību procesam. Ministrs uzskata, ka daudzi pasniedzēji ir gatavi pasniegt lekcijas, izmantojot digitālās iespējas.
Ja situācija netiks mainīta un auditorijās turpināsies plaša pulcēšanās, tad ir tikai laika jautājums, kad, iespējams, kādā no universitātēm būs saslimšanas gadījumi, prognozēja ministrs. “Es nerunāju par topošajiem mediķiem un speciālām profesijām, bet atvainojiet, es neredzu problēmas studēt politoloģiju un jurisprudenci digitālā platformā,” piebilda Ģirģens.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) piebilda, ka pagājušā nedēļā augstskolas tika aicinātas iespēju robežās nodrošināt mācības attālināti. Savukārt izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) atgādināja, ka augstskolām jau augustā tika ieteikts nodrošināt mācību procesu attālināti, tomēr lielākā daļa šo ieteikumu nav ņēmusi vērā.
Vienlaikus Šuplinska informēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija patlaban izstrādā grozījumus Izglītības likumā, kurā tiks iekļauta attālinātā mācību procesa definīcija.
Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) aicināja aktīvāk domāt par darba nodrošināšanu attālināti. Ministra ieskatā, publiskajā sektorā strādājošajiem būtu jārāda priekšzīme un aktīvāk jāveic darbs attālināti. “Tas būtu pirmais solis, kam varētu sekot pārējās iestādes,” uzskata Vitenbergs.
Noslēdzot valdības sēdi, Ministru prezidents aicināja sabiedrību ievērot divu metru distanci, mazgāt rokas un lietot sejas maskas. “Ir aktīvi jādomā līdzi šiem drošības pasākumiem, lai nebūtu jāievieš stingrāki ierobežojošie pasākumi,” uzsvēra Kariņš.
LETA jau vēstīja, ka no 7.oktobra mutes un deguna aizsegu lietošana sabiedriskajā transportā būs obligāta, pirmdien lēma valdība.
Noteikti gan divi izņēmumi. Ņemot vērā, ka maziem bērniem nav iemaņu pareizai sejas maskas lietošanai, kā arī to, ka bērnu vidū Covid-19 izplatībai ir mazāk risku, aizsegu varēs nelietot bērni līdz 13 gadu vecumam
Tāpat arī, ja pasažierim ir acīmredzami kustību traucējumi vai psihiskās veselības traucējumi, kuru rezultātā personai trūkst spēju vai iemaņu mutes un deguna aizsega lietošanai, tā lietošana nav jāpieprasa un personai ir jāļauj uzturēties transporta līdzeklī, skaidro Veselības ministrijā (VM).
