Par sejas maskas nelietošanu sabiedriskajā transportā varētu piemērot administratīvo sodu. Otrdien ministriem diskutējot par to, kādā veidā kontrolēt sejas masku lietošanu sabiedriskajā transportā, veselības ministre Ilze Viņķele (AP) rosināja par šīs prasības neievērošanu paredzēt administratīvo sodu.

“Ir gandrīz droši, ka pusgadu būs jādzīvo Covid-19 ēnā. Par masku nelietošanu sabiedriskajā transportā būtu jāparedz administratīvā atbildība. Tas atvieglotu dzīvi kontrolieriem. Es negribētu būt viņu vietā, lai Covid-19 noliedzējam skaidrotu, kāpēc ir jāvelk sejas maskas,” pauda Viņķele.

Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve Laila Medina atzina, ka par šo jautājumu tika diskutēts, tomēr eksperti vienojušies sākotnēji ieviest maigākus pasākumus. Vienlaikus viņa atzina, ka gadījumā, ja sabiedrība ignorēs prasību sabiedriskajā transportā lietot sejas maskas vai arī nebūs iespējams kontrolēt šo prasību, tad tiks vērtēts, kādu atbildību paredzēt par šiem pārkāpumiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piekrita veselības ministres priekšlikumam, rosinot laikus sagatavot priekšlikumu par iespējamo administratīvo atbildību, ja cilvēks sabiedriskajā transportā nelieto sejas masku.

Jau ziņots, ka sabiedriskā transporta kontrolieriem, konduktoriem un autobusu vadītājiem būs tiesības izsēdināt vai neielaist transportlīdzeklī pasažierus, kuri nevalkās mutes un deguna aizsegus, otrdien nolēma valdība.

Ministru kabinets (MK) otrdien atbalstīja Satiksmes ministrijas sagatavotos grozījumus MK noteikumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtību.

Grozījumi nosaka, ka pasažieriem ir pienākums ievērot tīrību un kārtību sabiedriskā transportlīdzekļa salonā, kā arī ievērot normatīvos par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem noteiktās prasības.

Turklāt noteikts, ka kontrolierim un konduktoram būs tiesības izsēdināt no sabiedriskā transportlīdzekļa pasažieri, kurš neievēro normatīvos par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem noteiktās prasības, uzaicinot viņu labprātīgi izkāpt no sabiedriskā transportlīdzekļa nākamajā pieturvietā vai kontroles vietā pilsētas nozīmes maršrutā. Savukārt autobusa vadītājam būs tiesības neuzņemt transportlīdzeklī un no tā izsēdināt pasažierus, kuri neievēros normatīvos par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem noteiktās prasības.

Satiksmes ministrijā skaidro, ka noteikumi jau patlaban paredz, ka bērnu vecumā līdz 15 gadiem kontrolieris drīkst izsēdināt no sabiedriskā transportlīdzekļa tikai tad, ja bērnu nogādā tuvākajā policijas iecirknī. Attiecīgi bērnu vecumā līdz 15 gadiem, ja tas izmantos sabiedriskā transporta pakalpojumus, neievērojot normatīvos par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem noteiktās prasības, no sabiedriskā transportlīdzekļa izsēdināt varēs tikai, lai nogādātu tuvākajā policijas iecirknī.

LETA jau vēstīja, ka pirmdien, 5.oktobrī, valdība ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu par obligātu sejas aizsargmaskas lietošanu sabiedriskajā transportā no trešdienas, 7.oktobra.

Vienlaikus ir noteikti divi izņēmumi. Ņemot vērā, ka maziem bērniem nav iemaņu pareizai sejas maskas lietošanai, kā arī to, ka bērnu vidū Covid-19 izplatībai ir mazāk risku, aizsegu varēs nelietot bērni līdz 13 gadu vecumam. Tāpat, ja pasažierim ir acīmredzami kustību traucējumi vai psihiskās veselības traucējumi, kuru dēļ personai trūkst spēju vai iemaņu mutes un deguna aizsega lietošanai, tā lietošana nav jāpieprasa un personai ir jāļauj uzturēties transporta līdzeklī.

Kā mutes un deguna aizsegu var lietot medicīniskās, nemedicīniskās jeb higiēniskās maskas, kā arī vizierus un sejas vairogus.

Lai gan vairākus mēnešus Latvijā Covid-19 izplatība un situācija kopumā bija mierīga, patlaban, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvijā tiek novērots vislielākais saslimstības pieaugums, preses konferencē paziņoja Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Divās nedēļās tā pieaugusi par 172%, kamēr citviet Eiropā pieaugums ir aptuveni 14%, skaidroja SPKC eksperts, piebilstot, ka Covid-19 atkārtoti pierādījis, ka ļoti īsā laikā var izplatīties zibenīgi un diezgan plaši. “Tas ir zināms signāls, ka vajadzētu rīkoties,” sacīja epidemiologs.

Pēc viņa paustā, joprojām divi svarīgākie pasākumi ir distancēšanās un dezinfekcija.

Par situācijas pasliktināšanos liecinot arī pozitīvo testu īpatsvara pieaugums, kas pēdējās divās nedēļās ir būtiski pieaudzis. Lai gan kritiskais līmenis – 3% – vēl nav pārsniegts, ir novērojama tendence, skaidroja Perevoščikovs.

Covid-19 var izplatīties divas dienas pirms simptomu parādīšanās. Turklāt pirmajās infekcijas dienās simptomi ir teju tādi paši kā pie parastas saaukstēšanās, tomēr pacienti ir jau infekciozi. Svarīgākais nosacījums ir divu metru distances ieturēšana kā arī komunikācijas ilgums.

Lai gan ierasti šo kontaktu var kontrolēt, sabiedriskajā transportā šī kontroles iespēja tiek ierobežota, jo pastāv noteikti reisu laiki, kurus nereti, saskaroties ar pārpildītiem transportlīdzekļiem, pasažieri nevar izlaist. Vienlaikus sabiedriskajā transportā ir ierobežotas iespējas nodrošināt papildu vietas priekš distancēšanās, kā arī telpu vēdināšanu.

Šis saslimstības pieaugums skaidrojams ar vairākiem lieliem uzliesmojumiem, kas atklāti darba kolektīvos, atklāja epidemiologs. Vienlaikus uzliesmojumi atklāti arī hokeja komandās un izglītības iestādēs, kur atklātie gadījumi nav noveduši pie lieliem uzliesmojumiem.

Maska dod papildu efektu arī tiem, kuri nav inficējušies, tomēr vislielākais efekts aizsargmaskai ir inficētas personas citu inficēšanas varbūtības mazināšana.

SPKC joprojām turpina strādāt ar šodienas gadījumiem. Tomēr attiecībā uz pagājušo nedēļu, Perevoščikovs atklāja, ka 86% gadījumu ir jau zināmi inficēšanās avoti.

Joprojām lielākā daļa no visiem Covid-19 gadījumiem ir izsekojami, bet, lai izsekojamība būtu labāka nekā līdz šim, epidemiologs iesaka lejupielādēt lietotni “Apturi Covid”, kas palīdz atrast kontaktpersonas, ja gadījumā personai tiek atklāta inficēšanās ar Covid-19. Līdz šim šo aplikāciju ir lejupielādējuši aptuveni 150 000 iedzīvotāji.

Katru nedēļu aptuveni no 20 līdz 30 atklātie Covid-19 gadījumi ir saistīti ar atgriešanos no ārzemēm. Kā atzīmēja SPKC eksperts – šis faktors joprojām tiek novērots.

Vaicāts, kāpēc uz bērniem netiks attiecināta sejas aizsegu lietošanas prasība, Perevoščikovs citu starpā minēja,  ka tikai ārkārtīgi reti tiek konstatēts, ka bērni ir inficējuši kādu sabiedriskā vietā. Turklāt viņi nav galvenie infekcijas izplatības iemesls.

Kā vēstīts, no 7.oktobra mutes un deguna aizsegu lietošana sabiedriskajā transportā būs obligāta, pirmdien lēma valdība.

Noteikti gan divi izņēmumi. Ņemot vērā, ka maziem bērniem nav iemaņu pareizai sejas maskas lietošanai, kā arī to, ka bērnu vidū Covid-19 izplatībai ir mazāk risku, aizsegu varēs nelietot bērni līdz 13 gadu vecumam

Tāpat arī, ja pasažierim ir acīmredzami kustību traucējumi vai psihiskās veselības traucējumi, kuru rezultātā personai trūkst spēju vai iemaņu mutes un deguna aizsega lietošanai, tā lietošana nav jāpieprasa un personai ir jāļauj uzturēties transporta līdzeklī, skaidro Veselības ministrijā.

Mutes un deguna aizsegu lietošana attiecas arī uz skolu autobusiem, kas tiek pielīdzināti sabiedriskajam transportam. Šis drošības pasākums patlaban noteikts uz vienu mēnesi – līdz 6.novembrim.

No 7.oktobra mutes un deguna aizsegu lietošana sabiedriskajā transportā būs obligāta, pirmdien lēma valdība.

Noteikti gan divi izņēmumi. Ņemot vērā, ka maziem bērniem nav iemaņu pareizai sejas masas lietošanai, kā arī to, ka bērnu vidū Covid-19 izplatībai ir mazāk risku, aizsegu varēs nelietot bērni līdz 13 gadu vecumam

Tāpat arī, ja pasažierim ir acīmredzami kustību traucējumi vai psihiskās veselības traucējumi, kuru rezultātā personai trūkst spēju vai iemaņu mutes un deguna aizsega lietošanai, tā lietošana nav jāpieprasa un personai ir jāļauj uzturēties transporta līdzeklī, skaidro Veselības ministrijā (VM).

Mutes un deguna aizsegu lietošana attiecas arī uz skolu autobusiem, kas tiek pielīdzināti sabiedriskajam transportam.

Šis drošības pasākums patlaban noteikts uz vienu mēnesi – līdz 6.novembrim.

Šāda prasība bija spēkā arī vasaras sākumā, tomēr, novērojot saslimstības ar Covid-19 kritumu, tai tika noteikts rekomendējošs raksturs. Tādējādi līdz šim tas bija obligāti, ja persona dodas uz dzīvesvietu, lai tur ievērotu pašizolāciju, vai tai ir augšējo elpceļu infekciju simptomi.

VM skaidro, ka šis nosacījums tiek ieviests uz ierobežotu laiku, jo, sākot no divām nedēļām, var sākt novērot efektu no ieviestā pasākuma un mēneša laikā novērtēt tā noturību. Ja masku lietošanas rezultātā Covid-19 izplatība stabilizēsies vai samazināsies, šo pienākumu varēs atcelt, bet, ja nebūs rezultātu, tad būs jāievieš papildus pasākumi – pulcēšanās ierobežojumi, ierobežojumi pasākumu norisei.

Kā mutes un deguna aizsegu var lietot medicīniskās, nemedicīniskās jeb higiēniskās maskas, kā arī vizierus un sejas vairogus.

Medicīniskās sejas maskas klasificējamas kā medicīniskās ierīces un tās ir izgatavotas no atbilstošiem sertificētiem materiāliem un arī pašas maskas tiek sertificētas un reģistrētas kā medicīnas ierīces. Tās galvenokārt paredzētas profesionālās darbības veikšanai kā individuālais aizsardzības līdzeklis, piemēram veselības aprūpes darbiniekiem.

Nemedicīniskās jeb higiēniskās maskas izgatavo no blīvi austa auduma kombinācijām un tās satur vismaz divus slāņus. Maskai ir cieši jāpieguļ sejai, to piestiprinot ar saitēm aiz ausīm vai sasienot ap galvu. Nemedicīniskās maskas netiek sertificētas. Maskai jābūt tādai, lai tā ļautu brīvi elpot, būtu ērti lietojama un labi piegultu sejai un to nebūtu jāsakārto pieskaroties ar rokām. Maska ir lietojama atkārtoti un ir viegli mazgājama.

Sejas masku ir jānomaina tiklīdz tā ir mitra vai kļuvusi netīra, bet medicīnisko masku lieto apmēram divas līdz trīs stundas. Vienreizlietojamās maskas nedrīkst lietot atkārtoti, skaidro VM.

Kā vēstīts, piektdien tika reģistrēts straujš Covid-19 saslimstības pieaugums, kas pārsniedza nedēļu iepriekš reģistrēto rādītāju divas reizes. Proti, 25.septembrī Covid-19 divu nedēļu kumulatīvās saslimstības rādītājs bija 7,6 uz 100 000 iedzīvotāju, bet piektdien šis rādītājs sasniedza 19,5 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, norāda Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).

Atbilstoši Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, 4.oktobrī šis rādītājs sasniedza 26,3 gadījumus, kas ir līdz šim augstākais reģistrētais kumulatīvais rādītājs. Iepriekš augstākais rādītājs reģistrēts 6.aprīlī, kad tas bija 20,52 gadījumi.

Veicot 1748 Covid-19 izmeklējumus, aizvadītajā diennaktī reģistrēti 40 jauni inficēšanās gadījumi. Attiecīgi pagājušajā diennaktī 2,29% no visiem testiem bijuši pozitīvi. SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Vienlaikus no sestdienas ir paaugstināts slieksnis pašizolācijas prasībai pēc atgriešanās no Covid-19 vairāk skartajām valstīm. Līdz šim pašizolācija bija jāievēro cilvēkiem, kuri ieradušies no valstīm, kurās 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 16. No sestdienas tas paaugstināts līdz 25 gadījumiem.

Lēmumu paaugstināt šo slieksni pieņēmis SPKC, skaidrojot, ka, pieaugot inficēšanās riskiem Latvijā, šī robežšķirne pārskatīta, to palielinot līdz 25 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem. “Tādējādi atgriežoties no valstīm, kur saslimstības rādītāji ir līdzvērtīgi Latvijai, pašizolācija nav jāievēro,” skaidroja centrā.

Tuvākajās dienās gaisa temperatūra Latvijā pazemināsies, bet aizvien būs augstāka nekā parasti oktobrī, un brīžiem gaidāms lietus, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes.

Oktobrī nereti uzsnieg sniegs, arī pērn pirmais sniegs Latvijā bija jau 5.-6.oktobrī, bet šonedēļ sniegs vēl nav iespējams.

Otrdien gan naktī, gan dienā gaisa temperatūra būs +12..+18 grādi, vietām īslaicīgi līs, naktī iespējamas plašas pērkona lietusgāzes ar vēja brāzmām līdz 20 metriem sekundē; vēja pastiprināšanās gaidāma visā valstī.

Trešdien pūtīs lēns līdz mērens dienvidu, dienvidaustrumu vējš, saule mīsies ar mākoņiem un tikai vietām uzlīs, gaisa temperatūra pēcpusdienā vēl sasniegs +15..+18 grādus.

Nedēļas otrajā pusē maksimālā gaisa temperatūra būs +11..+16 grādi. Naktis kļūs vēsākas, bet salnas nav gaidāmas. Brīžiem līs. Lielas vēja brāzmas tiek prognozētas tikai piekrastē.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pirmdien, 5.oktobrī, sasaucis ārkārtas valdības sēdi, lai lemtu par nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai, aģentūrai LETA apstiprināja premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Kariņš mikroblogošanas vietnē “Twitter” raksta, ka pirmdien plkst.12 ir sasaucis ārkārtas valdības sēdi, lai uzklausītu ekspertu ziņojumu par aktuālo situāciju saistībā ar Covid-19 izplatību un lemtu par nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem vīrusa izplatības ierobežošanai.

Kā ziņots, Veselības ministrija (VM) rosinās valdībai noteikt obligātu sejas aizsegu lietošanu sabiedriskajā transportā, aģentūrai LETA sestdien sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Šāda prasība jau bija spēkā vasaras sākumā.

“Ekspertu ieskatā šis būtu pirmais veicamais Covid-19 ierobežošanas pasākums, tāpēc šāds priekšlikums tiks virzīts izskatīšanai valdībā. Man ir aicinājums iedzīvotājiem jau tagad brīvdienās iegādāties vai šūt sev aizsargmaskas,” sacīja Viņķele.

Ministre skaidroja, ka ierobežojumu ieviešana tiek vērtēta ļoti rūpīgi un VM centīsies virzīties uz priekšu ar jauniem ierobežojumiem tik lēniem soļiem, cik vien tas būs iespējams.

“Mūsu mērķis ir pēc iespējas ilgāk saglabāt klātienes mācību procesu skolās, tāpēc ar jauniem ierobežojumiem nesteigsimies,” skaidroja Viņķele.

Viņa uzsvēra, ka neizskaidrojamo inficēšanās gadījumu skaits liek kļūt piesardzīgiem, taču pagaidām nav pamata ieviest kādus jaunus pulcēšanās vai darba laika ierobežojumus visas valsts mērogā.

“Pagaidām šādi ierobežojumi ieviesti lokālajās Covid-19 uzliesmojuma vietās. Ceram, ka, cik vien ilgi būs iespējams, šādi ierobežojumi visas valsts mērogā nebūs nepieciešami,” piebilda Viņķele.

Latvijā 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) aprēķinātajiem datiem pirmo reizi ir pārsniedzis 23 gadījumu robežu.

Līdz šim augstākais pēdējo divu nedēļu saslimstības ar Covid-19 kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā tika novērots 6.aprīlī, kad tas bija 20,52 gadījumi.

ECDC dati sestdien liecina, ka 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā ir 23,3. Iepriekš augstākais līmenis Latvijā tika sasniegts 6.aprīlī, kad tas bija 20,5.

Pēdējo 14 dienu laikā Latvijā ir atklāti 504 jauni inficētie, liecina Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra dati.

Jaunās Džeimsa Bonda filmas “No Time To Die” (“Nav laika mirt”) veidotāji paziņojuši, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ atkal atliek tās izlaišanu – līdz 2021.gada aprīlim.

Sākotnēji Bonda kinosāgas 25.filmas pirmizrādei Lielbritānijā bija jānotiek 31.martā un pēc tam aprīlī visā pasaulē.

Video

Taču koronavīrusa pandēmijai vēršoties plašumā, kinostudijas MGM, “Universal” un filmas producenti Maikls Vilsons un Barbara Brokoli paziņoja, ka pirmizrāde pārcelta uz 12.novembri.

Piektdien filmas veidotāji pavēstīja, ka tās pirmizrāde tiek vēlreiz atlikta līdz 2.aprīlim, lai to redzētu skatītāji visā pasaulē.

“No Time To Die” būs pēdējā bondiānas filma ar britu aktieri Danielu Kreigu galvenajā lomā.

Līdzās Kreigam jaunajā lentē būs redzams amerikāņu aktieris Rami Maleks, franču aktrise Lea Seidū, briti Reifs Fainss un Bens Višovs.

ASV prezidentam Donaldam Trampam un viņa dzīvesbiedrei Melānijai Trampai konstatēta inficēšanās ar Covid-19, piektdien tviterī pavēstījis Baltā nama saimnieks.

“Mēs nekavējoties sāksim karantīnu un ārstēšanos. Mēs ar to kopīgi tiksim galā!,” piebildis Tramps.

Dažas stundas iepriekš Tramps paziņoja, ka viņš ievēros karantīnu, jo vienai no viņa padomniecēm konstatēta inficēšanās ar Covid-19.

Tikmēr Trampa personiskais ārsts Šons Konlijs paziņojis, ka prezidenta veselības stāvoklis esot “labs” un viņš, lai gan karantīnā, turpinās pildīt savus pienākumus.

Video

Viņš piebildis, ka Tramps un Melānija jūtas labi un savu pašizolācijas periodu aizvadīšot Baltajā namā.

Baltais nams jau atcēlis piektdien paredzēto Trampa priekšvēlēšanas kampaņas mītiņu Floridā, kas ir viens no svarīgākajiem tā dēvētajiem svārstīgajiem štatiem.

Lai gan līdz 3.novembrī gaidāmajām vēlēšanām atlikušas tikai 32 dienas, Trampam, domājams, nāksies atcelt arī citus šonedēļ un nākamnedēļ paredzētos priekšvēlēšanu pasākumus.

Tramps iepriekš izteicies, ka jaunā koronavīrusa pandēmijā, kas prasījusi vairāk nekā 200 000 amerikāņu dzīvības, ASV ļaunākais jau ir aiz muguras. Viņš reti valkāja sejas masku, atzīmējot, ka viņam bieži tiek veikti Covid-19 testi.

Pagājušajā diennaktī, veicot kopumā 3914 Covid-19 testus, Latvijā atklāti 77 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Vadoties pēc SPKC paustā, pagājušajā diennaktī mirusi viena persona, kurai bija apstiprināta inficēšanās ar Covid-19. Pacients bijis vecuma grupā no 90 līdz 95 gadiem. Līdz ar to kopumā miruši 38 pacienti, kuriem bijusi apstiprināta saslimšana ar Covid-19.

Latvijā inficēšanās ar Covid-19 līdz šim laboratoriski apstiprināta 1945 personām.

Līdz šim Latvijā veikts 328 631 Covid-19 izmeklējums. No visiem saslimušajiem, kuriem tika laboratoriski apstiprināta inficēšanās ar Covid-19, 1307 personas ir izveseļojušās, bet 37 mirušas.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā stacionēti divi pacienti ar Covid-19. Kopumā stacionāros ārstējas 22 pacienti, no kuriem 19 ar vidēji smagu slimības gaitu, bet trīs ar smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāra izrakstīts 231 pacients, kura starpā bijuši gan atlabušie, gan mirušie.

Pagājušajā diennaktī 2% no visiem testiem bijuši pozitīvi. SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēti 95 saslimšanas ar Covid-19 gadījumi, kas ir līdz šim lielākais diennaktī atklāto saslimšanas gadījumu skaits, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka 63 saslimušie inficējušies no iepriekš zināmiem infekcijas avotiem, četri inficējušies ārzemēs – Ukrainā, Krievijā un Austrijā, bet par 28 personām tiek precizēti inficēšanās apstākļi un epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās.

Aizvadītajā diennaktī veikts 4271 Covid-19 tests, kas ir līdz šim lielākais veikto pārbaužu apjoms. Kopš Covid-19 parādīšanās valstī veikti kopumā 320 018 izmeklējumi.

Patlaban Latvijā aktīvi ir 480 saslimšanas ar Covid-19 gadījumi. Kopumā inficēšanās ar Covid-19 apstiprināta 1824 personām, savukārt 1307 saslimušie ir izveseļojušies. Latvijā mirušas 37 personas, kam bijusi apstiprināta inficēšanās ar Covid-19.

Pēdējās diennakts laikā stacionēti pieci pacienti ar Covid-19, līdz ar to slimnīcās ārstējas jau 19 Covid-19 pacienti, no kuriem 18 ir ar vidēji smagu slimības gaitu un viens – ar smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāriem izrakstīti 229 pacienti, starp kuriem ir gan atlabušie, gan mirušie.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) trešdien valdības ārkārtas sēdē informēja, ka Kuldīgā pēdējo divu dienu laikā ir testēti 1600 cilvēki, no kuriem pozitīvs tests bijis tikai 17, kas šajā gadījumā ir uzskatāms par labu tendenci.

Iepriekš augstākais Covid-19 gadījumu skaits tika atklāts 1.aprīlī, kad valstī diennakts laikā tika reģistrēti 48 saslimšanas ar Covid-19 gadījumi.

Līdz šim Covid-19 atklāts vairākās Latvijas skolās un bērnudārzos. Izglītības iestādes ieviesušas visai striktus epidemioloģiskās drošības noteikumus, daudzviet vecāku zīmes pretī nepieņem un bērnus ar saaukstēšanās simptomiem sūta atpakaļ uz mājām.

Mazākie bērni vieni palikt mājās nedrīkst, līdz ar to kādam no vecākiem jāņem darba nespējas lapa. Vai ģimenes ārsti arī vieglas saaukstēšanās gadījumā izrakstīs slimības lapu? Un cik tas izmaksās valsts budžetam un ekonomikai?

Video

Panākt vienlīdzību gan profesionālajā vidē, gan dzīvē pēc darbadienas beigām ir viens no mūsdienu sabiedrības lielajiem uzdevumiem. Tiesa, pastāv daudz atšķirīgu viedokļu par to, kas ir vienlīdzība. Vai cīnīties par vienlīdzību nozīmē pielikt dzīvei tādas birkas kā “esmu feministe”, “vīrieši dominē” u. tml. un soļot pa dzīvi ar tematiskiem skaļiem saukļiem? Vai tomēr rūpēties par vienādām tiesībām un profesionālās izaugsmes iespējām ikvienam neatkarīgi no dzimuma, vecuma, rases, reliģiskās piederības vai seksuālās orientācijas? Vai mēs cīnāmies par dzimumu līdztiesību pēc būtības vai vārda pēc?

Ikviens būs pamanījis, ka dažās profesijās strādā vairāk vīriešu, citās – vairāk sieviešu, vēl dažās ir izteikts jauniešu vai, tieši pretēji, gados vecāku darbinieku īpatsvars. Bet vai vienmēr tas liecina par nevienlīdzību darbavietā? Kanādiešu psihologs Džordans Pītersons (Jordan Peterson), balstoties Skandināvijas pieredzē, secina, ka, dodot cilvēkiem izvēles brīvību (un attīstītās valstīs cilvēki jūtas daudz brīvāki darīt to, ko patiešām vēlas), vienlīdzīgs iznākums principā nav iespējams. No katrām 20 medmāsām tikai viens ir vīrietis, un no katriem 20 inženieriem viena ir sieviete, un tas notiek dabiski, jo gluži vienkārši vīriešiem vairāk patīk strādāt ar lietām, bet sievietēm – ar cilvēkiem. 

Ko tad īsti saprotam ar dzimumu līdztiesību profesionālajā vidē? Tiecoties pēc vienlīdzības, kas kopumā ir apsveicama vēlme, ir diezgan viegli nonākt pie pārprastas dzimumu līdztiesības izpratnes. Piemēram, ja esi darba devējs un vēlies īstenot dzimumu līdztiesību, iespējams, tu rūpēsies, lai vīriešu un sieviešu attiecība uzņēmumā būtu 50:50. Taču kā tu strukturēsi šīs grupas? Vai pieņemsi darbā tikai kristiešus, vai arī islāmticīgos, un ja tā, tad vai arī šai proporcijai jābūt 50:50? Vai arī rūpēsies, lai puse darbinieku būtu homoseksuāli un puse – heteroseksuāli? Vai, izvēloties darbiniekus pēc dzimuma, netiks diskriminētas citas sabiedrības grupas?

Mēģinot izpatikt visām sabiedrības grupām, ir viegli krist galējībās. Uzskatu, ka patiesas vienlīdzības vienīgais kritērijs ir darbinieka profesionālā kompetence, nevienam nedodot priekšroku dzimuma dēļ. Realitāte nereti ir citāda. Mēdz teikt, ka darba devējs, pieņemot darbā vīrieti, pērk viņa potenciālu, bet, pieņemot darbā sievieti, – to, ko viņa jau ir sasniegusi, viņas profesionālo pagātni. Tātad sievietei ir jāpierāda savas spējas, lai iegūtu darbu, kamēr vīrietim tiek dots uzticēšanās kredīts. Tieši šī nevienlīdzīgā attieksme ir daudz lielāks šķērslis patiesai vienlīdzībai nekā sieviešu vai vīriešu skaits darbinieku rindās. 

Pasaulē ir daudz tā saucamo lomu modeļu jeb uzskatāmu piemēru, kur sievietes veiksmīgi sevi apliecina izteikti vīrišķīgās profesijās un otrādi. Arī Latvijā gan privātajā sektorā, gan valsts pārvaldē varam atrast piemērus, no kā mācīties, iedvesmoties un kam sekot. Taču ne vienmēr šajos labajos piemēros un iedvesmas stāstos ieklausāmies, biežāk tos uztverot kā atkāpi no sabiedrībā iesakņotiem stereotipiem. Lomu sadalījums pēc dzimuma man nešķiet pieņemams, un es kategoriski iebilstu, ja kāds apgalvo, ka sievietes ir mazāk inteliģentas, mazāk drosmīgas, mazāk radošas u. tml. Tomēr arī reklāmas industrijā, kur es strādāju, nenoliedzami dominē vīrieši; to redzam kaut vai Latvian Art Directors Club (LADC) padomes sastāvā, kur darbojas 12 padomes locekļi un no tiem – tikai divas sievietes. Radošie direktori pārsvarā ir vīrieši, sievietes biežāk sastopamas klientu servisā, bet ne jau tāpēc, ka sievietēm trūktu nepieciešamo talantu. Toties sievietēm daudz biežāk nekā vīriešiem ir grūti pateikt “es”. Viņas var būt zinošas un gudras, bet, sastopoties ar kritiku, šaubās par sevi un nereti pat necenšas pamatot savu viedokli un idejas. Arī tas ir profesionālās vienlīdzības aspekts, ko nedrīkst ignorēt – bieži vien sievietes ir daudz vieglāk “stūrēt”, un vīrieši to izmanto. 

Priecājos, ka LADC skola izaudzina talantīgas jaunas meitenes, kas veiksmīgi iekļaujas reklāmas industrijas darba tirgū un kam ir lielisks potenciāls veidot jaunu radošo direktoru paaudzi. Mileniāļi salīdzinājumā ar savu vecāku paaudzi vispār daudz labāk tiek galā ar dažādām klišejām un ir brīvāki savās izvēlēs. Var jau teikt, ka jauniešiem, kuri lielāko dienas daļu pavada telefonā, nav saiknes ar ārpasauli. Tomēr tieši šie jaunieši piketē, iet praida gājienos, iesaistās politikā un mobilās ierīces izmanto kā līdzekli sava viedokļa paušanai. Tieši viņi ir tie, kas aizstāv dažādu grupu tiesības pat tad, ja paši pie šīm grupām nepieder, un tas ļauj cerēt uz patiesu vienlīdzību pārskatāmā nākotnē.

Tomēr mūsu vislielākais šķērslis ceļā uz vienlīdzību pēc būtības, manuprāt, ir diskusijas trūkums un neprasme sarunāties. Pastāv daudz atšķirīgu viedokļu par to, kas ir līdztiesība, kas ir feminisms, kas ir vīriešu dominance, un tikai diskutējot varam nonākt pie kopsaucēja un saprast, kas mums kā sabiedrībai būtu jāmaina. Mēs katrs dzīvojam savā burbulī, savā informācijas laukā, un nespējam līdz galam iejusties otra ādā, un tas vienlīdz attiecas gan uz profesionālo vidi, gan dzīvi ārpus tās. Tāpēc, lai saprastu un pieņemtu atšķirīgo, ir jāmāk sarunāties, bet mēs ļoti ātri nonākam konfliktos. Mums ir jāmācās skaidrot savu pozīciju, artikulēt domas, savaldīt emocijas sarunas karstumā, pārliecināt sarunu biedru. Un izkopt empātiju. Izkāpt no sava burbuļa un mēģināt saprast, kā jūtas citi cilvēki. Jo tikai spēja iedziļināties, uzklausīt un sadzirdēt atšķirīgus viedokļus bruģē ceļu uz pilnvērtīgu vienlīdzību. 

No pirmdienas gaisa temperatūra Latvijā pazemināsies, taču nākamajās divās nedēļās tā saglabāsies virs normas, liecina “Global Forecast System” prognozes.

Vējš pārsvarā pūtīs no dienvidaustrumiem, un dažās saulainākajās oktobra dienās gaisa temperatūra, iespējams, nedaudz pakāpsies virs +20 grādiem, pārspējot siltuma rekordus. Sagaidāms, ka nokrišņu būs maz. 

Pirmdien, 28.septembrī, no dienvidiem ieradīsies aukstā atmosfēras fronte ar plašu mākoņu zonu, daudzviet gaidāms lietus, Vidzemē nedaudz līs vēl arī otrdien. Zem biezas mākoņu segas gaisa temperatūra vietām nepakāpsies augstāk par +13 grādiem.

Nedēļas turpinājumā maksimālā gaisa temperatūra gaidāma +14..+20 grādu robežās, no rītiem gaiss caurmērā atdzisīs līdz +3..+11 grādiem. Nav gaidāmas plašas un spēcīgas salnas.

Diennakts vidējā gaisa temperatūra oktobra sākumā Latvijā parasti noslīd līdz +8 grādiem, bet šogad tā saglabāsies virs +10 grādiem.