Daudzi cilvēki ir pieraduši pie regulāri aukstām rokām vai kājām, sakot, ka tā viņiem ir ierasta parādība un tas ir normāli. Taču tā ne vienmēr ir, jo tas var būt saistīts ne tikai, ar aukstākiem laikapstākļiem, bet arī nopietnākām veselības problēmām, piemēram, ar sirds un asinsvadu veselību. Kāpēc rokas un kājas ilgstoši var būt aukstas un kā rīkoties, skaidro “Veselības centrs 4” ģimenes ārste Jevgeņija Nikolajeva un “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga. 

“Šobrīd piedzīvojam krietni vēsāku rudeni nekā citus gadus, turklāt vēl daudziem iedzīvotājiem nav pieslēgta centrālā apkure vai arī tiek taupīts uz tās rēķina. Šādos apstākļos cilvēkiem var būt sūdzības par izmaiņām ķermeņa termoregulācijā, kas var izpausties kā aukstas rokas vai kājas. Ja konkrētās ķermeņa daļas regulāri ir aukstas, vai arī problemātika novērojama gada siltākajā laikā, tam ir jāpievērš uzmanība un jāvēršas pie ārsta, jo tas var norādīt uz veselības problēmām, kas saistītas ar perifēro asinsriti un nervu sistēmu,” skaidro “Veselības centrs 4” ģimenes ārste Jevgeņija Nikolajeva.

Kāpēc rokas un kājas ir aukstas?

Kad cilvēkam ir sūdzības par aukstām rokām un kājām, tas var būt saistīts ar perifēro asinsriti. Tā nodrošina apasiņošanu ķermeņa daļām, kas atrodas tālāk no cilvēka sirds – rokām un kājām. Ja mazie asinsvadi sašaurinās, siltās asinis var nepieplūst pietiekamā daudzumā, līdz ar to rokas un kājas var kļūt vēsākas. Izmaiņas asinsvados var rasties aukstu laikapstākļu dēļ, kas ir saistīts ar ķermeņa termoregulācijas īpatnībām. Šādos gadījumos cilvēkiem var būt optimāla ķermeņa temperatūra, taču rokas un kājas būt vēsas. Tāpat aukstas rokas un kājas var būt saistītas ar paaugstinātu stresu, sēdošu dzīvesveidu, noteiktu medikamentu lietošanu, kā arī smēķēšanu. Šie simptomi arī liecina par to, ka mazos asinsvadus iespējams skārušas aterosklerotiskās izmaiņas – kad vairāku iemeslu dēļ asinsvadu līmenis sašaurinās vai pat nosprostojas ar nogulsnēm. Ja cilvēkam ir anēmija, kuras cēlonis ir dzelzs trūkums organismā, tad sarkanie asins ķermenīši (eritrocīti) vairs nespēj piegādāt skābekli pietiekamā daudzumā audiem, kas arī ietekmē roku un kāju temperatūru un tās var salt.

Cilvēkiem var būt ilgstoši nedaudz vēsākas rokas un kājas, taču tam nevajadzētu sagādāt papildu diskomfortu vai sāpes. Ja tomēr vēsas ir ne tikai kājas un rokas, bet ir arī tādi simptomi kā: 

• slapjas un sasvīdušas pēdas vai plaukstas,
• ilgstošas sāpes attiecīgajās ķermeņa daļās, 
• konkrēto ķermeņu daļu krāsa atšķiras no pārējā ķermeņa, piemēram, izteikts bālums, kas raksturīgs Reino fenomenam,
• drebuļi,
• vispārējs vājums vai vājums konkrētā ekstremitātē,
• tirpšana, 

tad nepieciešams vērsties pie ārsta, lai veiktu pārbaudes un konstatētu problēmas cēloni. 

Vai aktuāli visiem?

Visbiežāk ilgstoši aukstas kājas un rokas novērojamas cilvēkiem vecumā pēc 40 gadiem, kad izteiktāk novērojamas asinsrites problēmas – organismu sāk ietekmēt novecošanās procesi, kā arī asinsvadus ar vien vairāk ietekmē izgulsnējumi. Cilvēki, kuriem ir hroniskas saslimšanas kā cukura diabēts vai vēnu mazspēja, ir nopietnā riska grupā, kad var attīstīties perifērās nervu sistēmas bojājumi un līdz ar to rasties augstāk minētā simptomātika. Tikmēr arī gados jaunākiem cilvēkiem aukstas rokas un kājas var būt aktuālas, ja ikdienā nākas saskarties ar paaugstinātu stresu un lielu noslodzi. 

Kā “sasildīt” rokas un kājas? 

1. Fiziskās aktivitātes katru dienu

Katru dienu vēlams atrast vismaz 30 minūtes līdz pat 1 stundai laika fiziskajām aktivitātēm. Tas ne tikai uzlabo pašsajūtu un veselību kopumā, bet arī tiešā veidā uztur asinsvadu tonusu un asins cirkulāciju. Tāpat regulāras fiziskās aktivitātes samazina stresa hormonu veidošanos, kas nelabvēlīgi ietekmē asinsriti. 

• Regulāras pārbaudes

Svarīgas arī regulāras pārbaudes pie ārsta, lai veiktu holesterīna un asinsspiediena mērījumus. Normālam holesterīna līmenim jābūt līdz 5 mmol/l, bet asinsspiediena atzīmei – 120/80 mm Hg. Par nepieciešamo izmeklējumu veikšanu ieteicams konsultēties ar savu ģimenes ārstu.

• Masāža un kontrastvanniņa

Asinsrites uzlabošanai gan rokām, gan kājām var palīdzēt masāža ar gumijas fizioterapijas bumbiņu, kurai ir mīkstas adatiņas. Tāpat labvēlīgu efektu arī rada kontrastvanna, kas aktivizē asins cirkulāciju. Divās atsevišķās bļodās jāiepilda ūdens – vienā karsts, bet otrā auksts. Ūdenim abās temperatūrās jābūt tādam, lai nejauši neapsaldētu vai neapdedzinātu ādu. Procedūras laikā rokas un plaukstas pamīšus jāmērcē te aukstā, te karstā ūdenī. Šāda veida procedūra palīdz veicināt asinsvadu reakciju un pielāgošanos dažādām temperatūrām. 

• Sildošie līdzekļi

“Ikdienā var lietot arī speciālos līdzekļus, kuru sastāvā ir aktīvās vielas flavonoīdi, kas uzlabo asinsrites cirkulāciju, tai skaitā arī perifēro asinsriti. Aktīvās vielas parasti ir dažādu augu ekstraktu sastāvā, piemēram, čili vai paprikas ekstraktos, kas rada labvēlīgu kairinājumu un sildošo efektu. Tie aptiekās parasti pieejami dažādās sildošajās ziedēs. Tāpat asinsriti var uzlabot līdzekļi, kuru sastāvā ir ginkgo bilobas ekstrakts, kas mēdz būt arī dažādās kapsulās un tabletēs, kas uzlabo asinsrites darbību. Noderēt var arī kampareļļa, kas lokāli paplašina asinsvadus un rada siltuma sajūtu. Par piemērotāko līdzekļu izvēli un lietošanu ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu,” skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga. 

• Apģērbs 

Ieteicams valkāt pietiekami siltu, brīvu un ērtu apģērbu, kura sastāvā ir pēc iespējas vairāk dabīgo materiālu, piemēram, vilna vai kokvilna, kas labāk notur siltumu. Aukstā laikā rokās vajadzētu vilkt cimdus vai uzročus, lai tās tiktu pasargātas no ārējās vides radītā aukstuma. 

• Termofors

Lai sasildītu kājas, var izmantot uzsildītu termoforu vai pudeli, kas piepildīta ar karstu ūdeni. To var novietot zem pēdām vai blakus tām kā pa dienu, tā arī naktī. Tas var palīdzēt ne tikai sasildīt kājas, bet arī atvieglot muskuļus, kas saspringuši no fiziskās slodzes, piemēram, ilgstoša darba uz kājām vai sporta aktivitātēm.

Pēdējos gados ir pieaudzis probiotiku – dzīvu mikroorganismu, kas pierādījuši labvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību, – patēriņš iedzīvotāju vidū dažādās valstīs. „Probiotikas arī tiek pētītas no dažādiem aspektiem, un atklājumi nenoliedzami ir šiem mikroorganismiem labvēlīgi,” norāda “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.

Balstoties uz dažādos pētījumos iegūtajiem rezultātiem, farmaceite aplūko secināto par atsevišķu probiotiku labvēlīgo ietekmi uz cilvēka organismu. Tiesa, te minēti tikai daži pētījumos iegūtie fakti. Probiotiku izpēte ir zinātnieku redzeslokā un pētījumi noris joprojām. 

„Aptiekās ir plašs produktu piedāvājums, kuri satur probiotiskās baktērijas, tādēļ, izvēloties līdzekli, ir svarīgi konsultēties ar farmaceitu un saprast, kāds ir šo produktu sastāvā esošo probiotiku mērķis un funkcija, nonākot organismā,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.

Bifidobaktērijas 

Lielākā daļa bifidobaktēriju sugu atrodas kuņģa un zarnu traktā. 

Viena no daudz pētītām ir bifidobaktēriju suga Bifidobacterium animalis. 

Lūk, daži piemēri tam, kas konstatēts pētījumos par šo bifidobaktēriju! 

• Bifidobacterium animalis var palīdzēt normalizēt vēdera izejas biežumu. 
• Pierādīta korelācija starp probiotikām un imūno šūnu darbību, kas kā atbildes reakciju rada citokīnus, turklāt atbildes reakcija palielinās, palielinot lietoto probiotiku devas.  
• Lietojot kopā ar laktobaktērijām, var ievērojami samazināt ar antibiotikām saistītas caurejas biežumu un ilgumu. 
• Pētījums, kurā pacienti saņēma gripas vakcīnu un bifidobaktēriju  B.animalis, uzrādīja, ka probiotiku grupā bija ievērojami lielāks to pacientu skaits, kuriem antivielu līmenis pēc gripas vakcīnas palielinājās vismaz divas reizes.
• B. animalis uzņemšana labvēlīgi ietekmē augšējos elpceļus infekcijas laikā. 

Bifidobaktērija Bifidobacterium breve pētīta saistībā ar zīdaiņu un bērnu veselību.

• Pētījumā konstatēts, ka priekšlaikus dzimušajiem B. breve ievadīšana samazināja patoloģiskos vēdera simptomus un uzlaboja svara pieaugumu. 
• B. breve konkrētu celmu ikdienas lietošana samazināja zīdaiņu koliku izpausmes biežumu gan ar krūti, gan ar pudelīti barotiem mazuļiem. 
• Pētījumā vērtēta B. breve (BBG-01) celma iedarbība uz bērniem ar diagnozi vēzis. Konstatēts, ka probiotiku ievadīšana ir efektīva drudža epizožu mazināšanā. Tās var būt arī kā papildinājums ķīmijterapijas laikā, lai uzlabotu vispārējo veselības stāvokli un mazinātu komplikāciju risku. 

Bifidobaktērija Bifidobacterium longum noderīga gan gremošanas sistēmas, gan imūnās sistēmas veselībai. 

• B. longum saturošu piena produktu patēriņš var uzlabot vēdera izejas biežumu un mazināt aizcietējumus pieaugušajiem.
• Var uzlabot gados vecāku cilvēku noturību pret patogēniem vīrusiem, un to var izmantot, lai uzlabotu imūnreakciju, vakcinējot pret gripu.
• Pacientiem, kam veikta zarnu operācija jeb kolorektālā rezekcija, probiotiku lietošana mazināja pēcoperācijas iekaisuma reakcijas un uzlaboja hematoloģiskā un uztura stāvokļa atjaunošanos.
• B. longum lietošana samazina elpceļu slimību simptomu (drudzis, iesnas, klepus) ilgumu.

Bifidobaktērija Bifidobacterium bifidum svarīga imūnsistemas normālas darbības nodrošināšanā. 

• Piemīt patogēno baktēriju inhibējošā (kavējošā) iedarbība.
• Ir pārliecinoši pierādījumi tam, ka šīs bifidobaktērijas labvēlīgi ietekmē imūnsistēmu un aizsargā no alergēniem.
• Probiotiskie polisaharīdi, kas izdalīti no B. Breve, ir parādījuši pretčūlu iedarbību gan tieši, gan netieši, piemēram, imūnsistēmu stimulējoši.

Laktobaktērijas

Baktērijas, kas pieder pie Lactobacillus ģints, ir pienskābās baktērijas. Tās sastopamas augos vai augu izcelsmes produktos, skābbarībā, raudzētā pārtikā, piemēram, jogurtā, sierā, olīvās, marinētos gurķos, kā arī cilvēka mutes dobumā, kuņģa un zarnu traktā un sievietes makstī. Tieši kuņģa un zarnu traktā sastopamās Lactobacillus sugas ir izpelnījušās milzīgu uzmanību to veselību veicinošo īpašību dēļ. Parasti tās izmanto kā probiotikas.

Lactobacillus rhamnosus – gan caurejas, gan kariesa izpausmes mazināšanai 

• Sievietēm, kuras pēcdzemdību periodā saņēma šo laktobaktēriju, bija ievērojami zemāki depresijas un trauksmes rādītāji.
• Spēj samazināt antibiotiku izraisītas caurejas risku.
• Var aizsargāt pret dažādiem citiem caurejas veidiem, piemēram, ceļotāju caureju, akūtu ūdeņainu caureju un akūtu ar gastroenterītu saistītu caureju.
• Spēj mazināt zobu kariesa izpausmes.
• Atsevišķiem L. Rhamnosus celmiem ir novērota labvēlīga ietekme urīnceļu infekcijas ārstēšanā. 

Laktobaktērija Lactobacillus acidophilus – pret bakteriālo vaginozi jeb piena sēni

• Lactobacillus uztura bagātinātāji (tostarp acidophilus), ko lieto katru dienu, var palīdzēt novērst un ārstēt bakteriālo vaginozi, ko izraisa maksts mikrofloras nelīdzsvarotība.
• Konstatēts, ka sešu mēnešu ikdienas L. acidophilus lietošana samazināja drudzi par 53%, klepu – par 41%, antibiotiku lietošanu – par 68% un skolas prombūtnes dienas – par 32%. 
• Probiotikas piedevas, kas satur L. acidophilus, ir efektīvas kopējā holesterīna un ZBL (sliktā) holesterīna līmeņa pazemināšanā.

Vai probiotiku lietošanai mēdz būt blaknes?

„Jā, raugoties uz pasaules datiem, ir fiksēti ziņojumi par to, ka, lietojot probiotiskās baktērijas lielākās devās nekā paredzēts, mēdz būt diskomforta sajūta kuņģa un zarnu traktā, piemēram, vēdera pūšanās un meteorisms, taču parasti tas ir īslaicīgi. Reti, tomēr ir cilvēki, kuriem atsevišķas probiotiskās baktērijas var izraisīt alerģisku reakciju. Daži ir ziņojuši arī par asinsspiediena pazemināšanos, rīkles pietūkumu un niezošiem izsitumiem,” norāda farmaceite.

Kā probiotikas mijiedarbībojas ar medikamentiem?

• Lietojot probiotikas antibiotiku terapijas laikā, jābūt vismaz divu stundu starpposmam.
• Pretsēnīšu līdzekļi var samazināt lietoto rauga baktēriju efektivitāti. 
• Probiotikas jālieto piesardzīgi tiem, kuri lieto imūnsupresantus un ķīmijterapijas līdzekļus, jo probiotikas var izraisīt infekciju vai patogēnu kolonizāciju cilvēkiem ar novājinātu imunitāti.
• C vitamīns darbojas kā augšanas faktors daudziem baktēriju celmiem.

Konstatēta mijiedarbība arī ar citiem medikamentiem, tādēļ, pirms probiotiskā līdzekļa iegādes aptiekā noteikti jākonsultējas ar farmaceitu un jāizstāsta par visām tobrīd lietotajām zālēm. 

Probiotiku pētījumi turpinās

“Pētījumi apliecina, ka probiotikas var būt efektīvas kuņģa un zarnu trakta traucējumu, piemēram, kairinātās zarnas sindroma gadījumā, pret ceļotāju caureju, gremošanas traucējumiem, antibiotiku izraisītas caurejas profilaksei, ka tās der vispārējās veselības uzlabošanai. Uzrādīti arī daudzsološi rezultāti vēža papildterapijā, nieru slimību gadījumā un aptaukošanās ārstēšanā. Joprojām norit pētījumi, vai probiotiku efektivitāte būs novērojama autisma, pankreatīta, fibromiolģijas un citu slimību ārstēšanā.

Plašāk raugoties – probiotiku (arī prebiotiku un sinbiotiku) joma var veicināt jaunas pētniecības nozares attīstību, paverot ceļu personalizētai medicīnai un, iespējams, pat nākotnes bioterapijai,” uzsver farmaceite Ērika Pētersone.

Par imūnsistēmas stiprināšanu jādomā visa gada garumā. Nereti cilvēku zināšanas par imunitātes veicināšanu aprobežojas ar C vitamīna uzņemšanu sezonā, kad biežāk gadās slimot ar saaukstēšanos un gripu. Tomēr ar C vitamīnu ne vienmēr var pietikt. Kādi vitamīni un minerālvielas vēl papildus jāuzņem, lai gādātu par spēcīgāku imunitāti, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.

D vitamīns – labāk uzņemt atsevišķi, nevis vitamīnu kompleksā

Imunitātei visvairāk nepieciešami ir A, C, D, E vitamīni, arī tādas minerālvielas kā cinks, selēns, dzelzs un varš, kas piedalās imūnās sistēmas procesos un darbojas kā antioksidanti, aizsargājot šūnas no nelabvēlīgiem ārējās vides faktoriem. Nereti vairākus šos vitamīnus un minerālvielas cilvēki uzņem kopā, lietojot kādu multivitamīnu kompleksu vai minerālvielu preparātu. “Protams, īstermiņā ātrai imunitātes stimulēšanai to var darīt, pirms tam par multivitamīnu izvēli konsultējoties ar farmaceitu. Tomēr es teiktu, ka daudz mērķtiecīgāk ir uzņemt mono vitamīnu vai minerālvielu, lietojot tos pa vienam atsevišķi, lai tie iedarbotos uz imūno sistēmu,” iesaka Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa. 

Runājot par D vitamīnu, tā koncentrācijai asinīs jābūt no 50 līdz 70 ng/ml, lai cilvēks justos droši, ka imunitāte vitamīna deficīta dēļ necietīs. “Kaut arī zināms, ka saules gaismas ietekmē notiek dabiska D vitamīna sintēze ādā, mūsu platuma grādos šādi sasniegt vajadzīgo D vitamīna koncentrāciju asinīs un to uzturēt visticamāk neizdosies. Tādēļ D vitamīnu visu gadu iesaka uzņemt papildus. Pēdējo gadu laikā D vitamīns ir izpelnījies zinātnieku uzmanību, veikta virkne pētījumu un pierādīts, ka tiem, kuriem D vitamīna organismā patiek, arī imūnā sistēma labāk spēj turēties pretī kaitīgiem ārējās vides faktoriem, vīrusiem un baktērijām,” piebilst Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa. 

Palutiniet zarnu mikrobiomu, tas stiprinās imunitāti!

Imunitāte sākas zarnu traktā. Šis apgalvojums vairākkārt dzirdēts no speciālistiem, tāpēc ikdienā neviļus nākas aizdomāties, ko vēl varētu darīt zarnu traktā mītošā mikrobioma labā, lai šī baktēriju saime atalgotu cilvēku ar labu imunitāti. Labās baktērijas mijiedarbojas ar imūnajām šūnām, kas atrodas zarnu sieniņās. Šīs mijiedarbības rezultātā tiek veicināta jaunu imūno šūnu attīstība, kas savukārt stiprina organisma kopējo imunitāti. Tomēr jāatceras, ka zarnās mīt ne tikai labās, bet arī ”sliktās” baktērijas un būtu jāgādā, lai mikrobiomā valdītu labo baktēriju pārsvars. 

Lai labās baktērijas mikrobiomā būtu vairākumā, jāievēro veselīgs dzīvesveids, atturoties no alkohola lietošanas un smēķēšanas, jāizvairās no stresa, jāgādā par pilnvērtīgu miega režīmu un atpūtu, jāatrod laiks aktivitātēm ar mērenu un regulāru fizisko slodzi. Tāpat labajām baktērijām var izdabāt ar pilngraudu, skābpiena, fermentētiem produktiem un dārzeņiem ēdienkartē, B grupas vitamīniem, kā arī probiotiķiem, ko lieto pēc slimošanas un antibiotiku kursa. “Antibiotikas nešķiro, tās iznīcina visas baktērijas – gan sliktās, gan labās. Lai atkal nodrošinātu veselīgu baktēriju sastāvu un caur zarnu gļotādu organismā spētu uzsūkties aktīvās vielas, vitamīni, atjaunotos  imūnās sistēmas darbība, noteikti vēlams lietot probiotiķus. Arī profilaktiskos nolūkos imunitātes stiprināšanai probiotiķus var lietot 2-3 nedēļas kursa veidā,” iesaka Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa.

B grupas vitamīni un E duets veselībai

Arī par B grupas un E vitamīnu uzņemšanu būtu jāpadomā. “B grupas vitamīni ir ūdenī šķīstošie vitamīni, kas jāuzņem katru dienu. Tie iesaistās vairākās organisma bioķīmiskajās reakcijās, tādējādi veicinot efektīvu imūnās sistēmas darbību. Savukārt E vitamīns ir ļoti spēcīgs antioksidants, kas pasargā visas organisma šūnas, tai skaitā arī imūnās, tāpēc tam ir būtiska nozīme imunitātes stiprināšanā,” skaidro Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa. Tāpat ieteicams ēdienkartē iekļaut piena produktus, gaļu un pākšaugus, lai uzņemtu B grupas vitamīnus, bet neaizmirst arī par graudaugu un eļļu lietošanu uzturā, jo tajos ir E vitamīns. 

C vitamīnu lielās devās īslaicīgu periodu!

Nevar noliegt, ka C vitamīns čakli paveic daudzus labus darbus organismā: veicina kolagēna sintēzi, brūču sadzīšanu, aizsargā šūnas no brīvajiem radikāļiem, stiprina asinsvadu sieniņas, palīdz uzsūkties dažādām minerālvielām un pozitīvi iedarbojas arī uz imunitātes stiprināšanu. Ja dienas laikā tiek apēsti divi trīs kivi vai citrusaugļi, sauja upeņu vai skābētu kāpostu porcija, cilvēks var būt drošs, ka vajadzīgā C vitamīna dienas deva ir uzņemta! “Ja ir sajūta, ka tūlīt slimība būs klāt, var stiprināt organisma aizsargspējas, lietojot C vitamīnu lielās devās no 1g līdz pat 2 g dienā. Tiesa, to nedrīkst darīt ilgāk par 2-4 nedēļām, jo ilgstoši uzņemtas palielinātas C vitamīna devas pārslogo nieres un var veidoties nierakmeņi. Arī imunitāti nav ieteicams pārstimulēt ar ilgstoši lietotiem vitamīniem, jo tas paaugstina autoimūnu slimību risku nākotnē,” brīdina Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa.

Kas vēl palīdzēs stiprināt imunitāti?

• Regulāras fiziskās aktivitātes ar zemu vai mērenu slodzi. 30 minūšu pastaiga katru dienu, nūjošana, vingrošana, dziļā elpošana apgādās organismu ar papildus skābekli, mazinās stresu, ļaus atslābināties un uzlabos kopējo veselības stāvokli.
• Rūdīšanās. Ja to uzsāk pakāpeniski, pareizi un dara regulāri, sadraudzēšanās ar aukstumu palīdz organismam pielāgoties nelabvēlīgiem apstākļiem un uzreiz nesaslimt. Rūdīšanos var sākt, ja guļamistabā pazemina temperatūru līdz +18 grādiem, mazgājas kontrastdušā, vēdina telpas, cik vien iespējams staigā basām kājām, arī vēsā laikā neģērbjas pārlieku silti.
• Izgulēšanās. Miegā organisms ražo vielu – citokīnu, kas palīdz imūnsistēmai cīnīties pret vīrusiem un baktērijām. Tāpat miegā sintezējas hormoni – melatonīns un serotonīns, kas darbojas pret stresa izsaucēju hormonu – kortizolu. Kā zināms, ilgstoši paaugstināts kortizola līmenis nevienam par labu nenāk, jo nomāc gan pretvīrusu, gan pretvēža imunitāti.
• Homeopātiskie līdzekļi un fitoterapija arī nāks par labu organisma aizsargspēju stiprināšanai. Tos var lietot gan profilaktiski, gan saslimšanas sākumā, lai atvieglotu slimības simptomus un saīsinātu slimošanas laiku. 

Rudens ir ražas laiks, kas nozīmē, ka uzturā gan svaigā, gan pārstrādātā veidā vairāk varam uzņemt dažādus vērtīgus dārzeņus. Viena no populārākajām Latvijas rudens veltēm ir burkāns. Nevelti to dēvē par dobes karali, jo tas ir ne tikai gards, bet arī viens no vērtīgākajiem dārzeņiem – piesātināts ar šķiedrvielām, dažādiem vitamīniem un minerālvielām, kas ir svarīgi cilvēka veselībai un labsajūtai. Kāpēc burkānus jāēd un kā tie var noderēt cilvēka veselībai, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga. 

Ikdienā parasti uzturā lietojam oranžos burkānus, taču, vai zināji, ka paši pirmie burkāni, kas 12.-13. gadsimtā no Dienvidaustrumāzijas un Afganistānas atceļoja uz Eiropu, bija dzeltenā un violetā krāsā? Pasaulē pastāv vismaz 20 dažādas burkānu sugas, turklāt tie mēdz būt arī baltā un sarkanā krāsā. Oranžie burkāni savu spilgto krāsu ir ieguvuši no beta karotīna, kas ir antioksidants. Savukārt dzeltenajos burkānos visvairāk ir antioksidants luteīns, kas nepieciešams cilvēka acu veselībai. 

Burkāns sastāv no aptuveni 88% ūdens, taču vienlaikus tas ir bagāts ar daudz šķiedrvielām, kā arī vērtīgiem vitamīniem un minerālvielām: 

• vitamīniem – A, C, K un B6; 
• mangānu;
• kalciju;
• kāliju;
• dzelzi. 

Kā burkāni var noderēt cilvēka veselībai?

1. Sirds un asinsvadu veselībai

Burkānos ir daudz antioksidantu, kas ir nepieciešami, lai mazinātu saslimšanu ar dažādām sirds un asinsvadu slimībām. Tāpat burkānos ir daudz šķiedrvielu, kas var palīdzēt pazemināt holesterīna līmeni asinīs. Ja cilvēkam ir paaugstināts holesterīna līmenis, kas ir virs 5 mmol/l, palielinās aterosklerozes veidošanās risks, kas var izraisīt gan miokarda infarktu, gan insultu. 

• Acu veselībai

Burkāni ir viens no vērtīgākajiem beta karotīna avotiem, kas cilvēka organismā tiek pārstrādāts par A vitamīnu. Piemēram, ja pieaugušais apēd četrus vidēja izmēra burkānus, viņam izdodas uzņemt optimālo A vitamīna dienas devu. Konkrētais vitamīns palīdz acij ražot pietiekami daudz mitruma, lai tās nebūtu sausas un neradītu kairinājumu. 

• Vēdera veselībai un optimālam svaram

Ņemot vērā, ka šajos veselīgajos dārzeņos ir augsts šķiedrvielu sastāvs, burkānus ieteicams ēst svaigā un neapstrādātā veidā, ja ir vēdera aizcietējums. Šķīstošās šķiedrvielas labvēlīgi ietekmē gan gremošanas trakta veselību, gan vielmaiņu, kā arī sniedz sāta sajūtu. Piemēram, vienā normāla izmēra burkānā ir aptuveni 1,7 grami šķiedrvielu, kas var veidot līdz pat aptuveni 8% no dienā ieteicamā uzņemamā šķiedrvielu daudzuma. Burkānos ir arī zems kaloriju daudzums, tāpēc tos ieteicams iekļaut uzturā, lai uzturētu veselīgu svaru. Tas ir iemesls, kāpēc daudzās detoksa jeb ķermeņa attīrīšanas programmās tiek iekļautas sulas ar augstu burkānu sulas sastāvu. 

• Kaulu un zobu veselībai

Burkāns nav pirmais dārzenis, par kuru iedomājamies, ja nepieciešams stiprināt savu kaulu veselību. Taču izrādās, ka burkānos ir pietiekams daudzums gan kalcija, gan K vitamīna, kas palīdz uzturēt kaulu veselību. Šie vitamīni ir svarīgi arī zobu veselībai, jo tie zobus stiprina un aizsargā pret baktēriju radītajiem bojājumiem, kas veicina caurumu veidošanos zobos. Savukārt burkānos esošais vitamīns A palīdz uzturēt labu gļotādas veselību – aizkavē zobu smaganu iekaisumu veidošanos. 

• Skaistumam

Burkānos esošais A vitamīns labvēlīgi ietekmē sejas ādas stāvokli – novērš noguruma un aizkavē pirmās novecošanās pazīmes rašanos, kā arī aizsargā ādu no UV staru negatīvās ietekmes. Tāpat tas palīdz izlīdzināt vienmērīgu sejas ādas krāsu. Burkānos ir arī C vitamīns, kas atbild par kolagēna ražošanu. Ja organismā ir optimāls kolagēna daudzums, sejas āda ir mirdzoša un tā lēnāk noveco. Mājas apstākļos var pagatavot sejas masku – rīvētiem burkāniem pievieno tējkaroti medus un maigi uzklāj uz ādas. To uz sejas atstāj 10 līdz 15 minūtes un pēc tam noskalo ar remdenu ūdeni. Āda pēc maskas ir pabarota un mirdzoša. Bieži vien tiek izmantota arī burkānu sēklu eļļu, kas der gan matiem, gan sejai. Piemēram, tā var palīdzēt attīrīt galvas ādu no blaugznām un padarīt matus biezākus.

• Saaukstēšanās laikā

Lai stiprinātu imunitāti pirms vai pēc saaukstēšanās, kā arī tās laikā, ieteicams iekļaut uzturā burkānus jo arī tajos ir vērtīgais C vitamīns. To var uzņemt, piemēram, sulas veidā ar vēl citām sastāvdaļām – citronu, medu un ingveru, jo šķidrumi daudz ātrāk uzsūcas organismā. 

“Ja cilvēkam no burkāniem nav alerģija, kas izpaužas kā nieze mutes kaktiņos, apsārtums dažādās ķermeņa daļās, vispārējs diskomforts, kā arī netraucē tas, ka āda var kļūt nedaudz iedzeltena, tos droši var lietot uzturā. Taču cilvēkiem, kuri saskaras ar šādām problēmām un kuriem burkāni negaršo, tāpat nepieciešams uzņemt svarīgos vitamīnus. Aptiekās ir pieejami dažādi kompleksie uztura bagātinātāji, kuru sastāvā ir attiecīgie vitamīni. Par piemērotāko uztura bagātinātāju izvēli un lietošanu ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu,” skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga. 

Depresija sievietei reproduktīvā vecumā var ne tikai būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti, bet pastiprināt nevēlamas grūtniecības risku ar visām izrietošajām sekām, piemēram, pēcdzemdību depresiju. Tādēļ ir jo īpaši svarīgi piemeklēt kontracepcijas metodi, kas pasargās no nevēlamas grūtniecības un neveidos nevēlamu mijiedarbību ar zālēm pret depresiju, šajā procesā respektējot gan fiziskos un mentālos, gan sociālos aspektus.

“Neesmu izvērsusi pētījumu, taču subjektīvi secinu, ka sieviešu ar depresiju pašreiz manā ginekoloģiskajā praksē ir vairāk nekā pirms pieciem, desmit gadiem. Tā ir bīstama tendence, jo, kā liecina pētījumu dati, šīs sievietes ir vairāk pakļautas nevēlamai grūtniecībai, aborta riskam, kā arī seksuālai vardarbībai,” saka ginekoloģe Veselības centru apvienībā Karlīna Elksne. 

Ārste uzsver, ka sievietēm ar depresiju ir ieteicams dot priekšroku nevis hormonālajām tabletēm, kuras jālieto katru dienu vienā laikā, tātad – nedrīkst aizmirst iedzert, bet gan kādai ilgtermiņa metodei ar augstu efektivitātes indeksu. “Kā ilgtermiņa kontracepciju vajadzētu izvēlēties tādu metodi, kas prasa mazāku līdzestību, piemēram, spirāli, hormonālo implantu vai, ja paciente ir pārliecināta, ka vairāk pēcnācējus nevēlas, var izvēlēties ķirurģisko kontracepciju vienam no pāra.”

Dažreiz noder tieši tabletes

Pirms kontracepcijas metodes izrakstīšanas ginekoloģe vienmēr iztaujā sievieti par viņas veselības stāvokli un medikamentiem, ja ikdienā tos lieto. “Jautājums, vai jūs regulāri lietojat kādus medikamentus, pirms kontracepcijas metodes ieteikšanas sievietei ir jāuzdod vienmēr. Tāpat ir nozīme arī sievietes vecumam, piemēram, 35 gados sieviete vēl ir reproduktīvā vecumā, tomēr pastāv lielāka iespēja, ka viņai jau ir kāda blakusslimība, kas jāņem vērā, piemēram, hipertensija,” skaidro ārste.  

Taču ir situācijas, kad tieši hormonus saturoša orāla kontracepcija ir palīdzoša konkrētā situācijā. “Pacientēm, kurām nav depresija, taču ir izteiktas garastāvokļa svārstības saistībā ar menstruālo ciklu, hormonālā kontracepcija ir ieteicama kā terapijas metode. Ja ir depresīva simptomātika saistībā ar premenstruālo sindromu, hormonālie kontracepcijas līdzekļi situāciju var ievērojami uzlabot. Tādā gadījumā, lietot kombinētos kontracepcijas līdzekļus, kas satur gan estrogēnu, gan progesteronu, ir būtisks ieguvums,” saka Karlīna Elksne.

Farmaceita atbalsts 

Noderīgi paturēt prātā, ka, iegādājoties aptiekā ārsta izrakstītos medikamentus, gan tos, kas paredzēti depresijas ārstēšanai, gan hormonālo kontracepciju, var būt palīdzīgs farmaceits. “Farmaceits ir tas speciālists, kurš izskaidros katra medikamenta iedarbības mehānismu, pastāstīs par iespējamam blakusparādībām un mijiedarbību, kā arī sakārtos zāļu lietošanas grafiku un sniegs padomu, kā atcerēties lietot zāles un kas var notikt tad, ja, piemēram, hormonālās  kontracepcijas tablete palikusi neiedzerta,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. 

Vai hormonāla kontracepcija veicina depresiju?

Ginekoloģe teic, ka informācija ir pretrunīga: “Pirms vairākiem gadiem veiktos pētījumos bija secināts, ka kombinētā, progesteronu saturošā hormonālā kontracepcija pastiprina depresīvus traucējumus vai, ja tādu nav, hormonālās kontracepcijas lietošana rada to rašanās risku. Taču jaunākajos pētījumos un lielākās metaanalīzēs iegūtie dati liecina par to, ka pieaugušu sieviešu populācijā orālās hormonālās kontracepcijas lietošana nepaaugstina depresijas iestāšanās varbūtību, turklāt, pat, ja arī būtu neliels riska pieaugums, nevēlama grūtniecība un iespējama pēcdzemdību depresija ir daudz nopietnāki sievietes stāvokli pasliktinošie faktori nekā hormonālās kontracepcijas lietošana. Tātad – pat, ja pastāv neliels risks, ieguvumi no drošas hormonālās kontracepcijas lietošanas ir krietni lielāki.”

Lietotie medikamenti un hormonālā kontracepcija

Depresijas ārstēšanai lietotie medikamenti mēdz būt atšķirīgi, tādēļ ginekologam rūpīgi jāizvērtē katra konkrēta medikamenta mijiedarbība ar hormonālās kontracepcijas līdzekli. „Lai arī vairums zāļu aktīvo vielu neveido nevēlamu mijiedarbību ar hormonālās kontracepcijas preparātiem, ir atsevišķi medikamenti, ko tomēr nevajadzētu lietot vienlaikus, pieļaujot šādas mijiedarbības iespējamību. Domāju, ka ginekologam ir vieglāk nomainīt sievietei kontracepcijas līdzekli, nekā ārstam psihiatram piemeklēt vispiemērotāko terapiju depresijas ārstēšanai. Runājot ar kolēģiem psihiatriem, esmu informēta, cik grūti dažkārt psihiatram nākas atrast konkrētai sievietei efektīvu terapiju. Lai sieviete lieto to, kas viņai tiešam palīdz ārstēt depresiju! Ginekologa uzdevums ir piemeklēt kontracepcijas metodi, kas šajā situācijā būs piemērota un neveidos nevēlamu mijiedarbību ar zālēm. 

Jāņem vērā, ka ir antidepresanti, ko noteikti nevajadzētu lietot vienlaikus ar hormonālās kontracepcijas tabletēm.”

Labākais risinājums – sadarbojoties 

Ginekoloģe uzsver, ka būtu svarīgi, lai ārsti interesējas un izglītojas par to, kādas drošas un efektīvas kontracepcijas metodes piedāvāt sievietēm, kas cieš no depresijas. „Datu par Latviju nav, taču ASV tika veiktas vairākas ārstu aptaujas saistībā ar kontracepcijas izrakstīšanu. 60% no aptaujātajiem ārstiem atzina, ka viņiem nav piedāvātas specifiskas mācības par kontracepciju pacientēm ar psihiska rakstura traucējumiem, tostarp, depresijas simptomātiku,” stāsta Karlīna Elksne. Viņa uzsver, ka ginekologs vienas vizītes laikā var arī neievērot sievietē kādas izmaiņas, kas ļautu domāt par depresiju, jo īpaši, ja sieviete jau lieto zāles.

„Ja pie manis atnāk paciente, kura lieto medikamentus pret depresiju, es varu nemanīt nekādas norādes par viņas stāvokli – to kompensē medikamenti. Tad vienīgais veids noskaidrot ir jautāt pašai pacientei. Parasti sievietes arī godīgi atbild. Cita lieta, ja depresijas diagnoze nav uzstādīta, paciente vēl nav vērsusies pie ārsta vai neapzinās palīdzības nepieciešamību – arī šāda iespējamība pastāv un uzliek ginekologam vēl lielāku atbildību – kā izrakstīt piemērotu un drošu kontracepcijas metodi, kas pasargās sievieti no nevēlamas grūtniecības. Nevajadzētu kautrēties atklāt ginekologam sūdzības par savu emocionālo veselību, piemēram, trauksmi, nespēku, motivācijas trūkumu, miega traucējumiem. Ginekologs ir ne vien dzimumorgānu, bet SIEVIETES ārsts, kuram rūp sievietes veselība gan fiziskajā, gan mentālajā un sociālajā aspektā.”

„Veselības centru apvienība” ir viens no lielākajiem privātās veselības aprūpes uzņēmumiem Latvijā ar filiālēm Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Daugavpilī, Talsos, Madonā un Saldū. Vairāk nekā 1500 VCA darbinieki nodrošina pakalpojumus 120 specialitātēs un pakalpojumu virzienos. 

Uzņēmuma darbība novērtēta, valdes priekšsēdētājai Stellai Lapiņai piešķirot LR Ministru kabineta balvu par ieguldījumu veselības aprūpes nozares attīstībā.

Sekmīgu izārstēšanos no krūts vēža pacientēm sekmē skrīnings, kad slimība nav ielaista, agrīnā diagnostika, kurai seko katrai sievietei individuāli atbilstoša un neatliekama ārstēšana, intervijā uzsver krūts vēža pacientu atbalsta biedrības “Vita” vadītāja Irīna Januma.

Viņa akcentē, ka, kaut arī krūts vēža diagnoze varētu būt divām sievietēm vienāda, tomēr viņām būs atšķirīgas terapijas, bet visos gadījumos tās jānosaka pēc iespējas ātrāk, un pēc iespējas ātrāk jāuzsaka pacientes ārstēšana. Tāpēc šā gada kampaņā “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!” tiek uzsvērts: “Viena diagnoze – dažādas terapijas.  Saņem atbilstošāku!”

Šķiet, pēdējā gada ieguvums ir krūts rekonstrukcija par valsts naudu?

– Jā, to vajadzētu zināt visiem, ka ir atjaunots valsts finansējums krūts rekonstrukcijas operācijām tām sievietēm, kuras zaudēja krūti vēža operācijas rezultātā, kurām tika veikta vienas vai abu krūšu mastektomija. Valsts finansējumu šiem mērķiem apturēja 2009. gadā ekonomiskās krīzes dēļ, pēc tam gadiem ilgi nesteidzās to atjaunot. Tā turpinājās līdz 2021. gadam, kad Latvijas onkologu, plastisko mikroķirurgu, sieviešu un krūts veža pacientu organizāciju prasības aktīvi atbalstīja 13. Saeimas deputātu grupa onkoloģijas pacientu atbalstam Evitas Zālītes-Grosas vadībā. Onkoloģisko pacientu vārdā izsaku vislielāko atzinību Evitai Zālītei-Grosai un visiem 30 viņas vadītās grupas deputātiem! Nojaušu, ka ārsti mums pievienotos. Pēdējo divu gadu laikā katru mēnesi notika šīs deputātu Onkogrupas sēdes par visdažādākajām aktuālajām vēža ārstēšanas problēmām Latvijā. Laikam tāpēc arī pozitīvas pārmaiņas onkoloģijas nozarē neizpalika. 2022. gadam krūts rekonstrukcijas mērķprogrammai tika piešķirts vairāk nekā viens miljons eiro, kas nodrošina krūts atjaunošanu vismaz 300 pacientēm, un šis plāns tiek arī pildīts.

Un jūsu biedrība par šo krūts rekonstrukcijas programmu tagad atgādina arī sievietēm, kuras operētas laikā, kad tā nebija pieejama?

– Jā, tāpēc, ka tās sievietes, kuras zaudēja krūti pirms vairākiem gadiem, nepiesakās uz valsts apmaksātām krūts rekonstrukcijām tik aktīvi, cik būtu atbilstoši viņu skaitam. Es negribu, lai manas diagnozes māsas domā, ka par viņām visi ir aizmirsuši. Cenšamies informēšanā iesaistīt arī pašvaldības un to veselības speciālistus, vietējos reģionālos medijus. Jāuzrunā nezinošās vai kautrīgās pilsētu un pagastu pārstāves, lai vēršas pie saviem ķirurgiem, kas veica krūts vēža operāciju, un piesakās rekonstrukcijai. Nepavisam nav pareizi cerēt iztikt ar krūšturī ieliekamo ārējo krūts protēzi. Tā nav nekāda “izskata uzlabošanas” operācija, jo vienas krūts trūkums izraisa mugurkaula deformāciju un var novest pie smagākām muguras sāpēm vai invaliditātes. Tagad valsts maksā un palīdz, tāpēc ejam uzlabot savu veselību! Atgūstam pareizu stāju! Turklāt, sastādot katrai pacientei individuāli savu krūts rekonstrukcijas plānu, nepieciešamības gadījumā viņai piedāvā arī otrās krūts simetrizāciju, ko arī apmaksā šī valsts mērķprogramma.

Laikam jau par to jāpateicas arī pacientu organizāciju aktivitātēm?

– Kā nozīmīgu ieguldījumu krūts rekonstrukcijas programmas atjaunošanā atzīstu ievērojamu sadarbības uzlabošanu starp sieviešu nevalstiskajām organizācijām, Veselības ministriju (VM) un Nacionālo Veselības dienestu (NVD). Lai nodrošinātu valsts apmaksātu krūts rekonstrukcijas programmas ieviešanu, uzraudzību un krūts veselības uzlabošanu, VM šogad izveidoja darba grupu krūts rekonstrukcijas programmas ieviešanai un krūts veselības veicināšanai. Līdzās NVD un VM speciālistiem darba grupā ir Labklājības ministrijas, Latvijas Pašvaldībus savienības pārstāvji, Rīgas Stradiņa universitātes vadošie pētnieki, onkologi no Latvijas Onkoloģijas centra un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas, “MFD Veselības grupas” vadošā ģinekoloģe Ingrīda Circene, kā arī pacientu organizāciju pārstāvji – “Sieviešu sadarbības tīkla” valdes priekšēdētāja Inete Ielīte, labdarības fonda  “Rozā vilciens” valdes locekle Zinta Uskale, biedrības “Dzīvības koks” valdes locekle Kitija Janele, un arī es – Latvijas sieviešu volontieru biedrības “Vita” vadītāja Irīna Januma. Tas liecina, ka pacienti ir sadzirdēti. Un priekšā mums ir atbildīgs un skrupulozs darbs.

Ko jaunu nesīs Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāns onkoloģijas jomā 2022.–2024.gadam jeb tā saucamais onkoplāns?

– Kad šo plānu apstiprināja 2022.gada 6.jūlijā, praksē tas jau faktiski bija sācis darboties. Diemžēl iepriekšējām onkoplānam 2017.–2020.gadam  nebija uzraudzības par tā izpildi. Saistībā ar jauno onkoplānu ir labas ziņas – VM vadībā ir izveidota augsti profesionālu ekspertu darba grupa, kurā būs pārstāvētas arī pacientu organizācijas. Darba grupas uzdevums, ko varētu nosaukt par misiju, būs ne tikai sekot jaunā onkoplāna izpildei, bet arī veicināt visas onkoloģijas nozares progresu Latvijā.

Starp galvenajiem onkoplānā iekļautajiem uzdevumiiem jāmin vēža centra izveide uz Latvijas Onkoloģijas centra bāzes, kas īstenos metodisko vadību onkoloģijā Latvijā. Tāpat līdz 2023.gadam paredzēta vēža pacientu reģistra izstrāde. VM izsludināja iepirkumu “Klīnisko algoritmu, klīnisko ceļu un kvalitātes indikatoru izstrāde onkoloģijā, tai skaitā, bērnu”, ko būs jāievieš 2023.gadā. Onkoplāns paredz arī nodrošināt pacientiem kvalitatīvu diagnostiku un tās pieejamību, ieviest jaunās precīzākas iekārtas Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Tiek veidots arī juridisks pamats pacientu līdzdalībai ārstēšanas procesā, jo, apspriežot ar pacientu organizācijām, ir sagatavots un tiek virzīts uz Ministru kabinetu likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”. Tāpat plāns paredz ieviest pacientu ziņotās pieredzes noskaidrošanu (PREMs – Patient Reported Experience Measures), kas regulāri atspoguļotu pacientu apmierinātību ar aprūpi. 2022. gada beigās onkoplāna uzraudzības darba grupa varēs secināt, cik racionāli būs izlietoti 292 415 eiro, ko novirzīja tā saucamajam “dzeltenajam  koridoram” – vai nebija rindu vēža recidīvu jeb slimības atgriešanās diagnostikā, kā arī vai tika izpildīti visi prioritārie pasākumi atkārtoti saslimušo vēža pacientu ārstēšanā, jo valsts tiem paredzēja 4,253 miljonus eiro gadam. 

Kā ar onkoloģijas atbalsta grupu starp jaunievēlētās Saeimas deputātiem?

–  Pēdējā gadā onkoloģijas nozarei aktīvi seko vēža pacientu biedrības,  kuras, nu jau astoņas, pārstāv to apvienība Onkoalianse. Pacientu organizācijas arī 14.Saeimas deputātiem varētu būt kā jaudīgs atbalsta instruments, ja paši deputāti arī turpmāk darbosies onkoloģijas atbalsta grupā. 2022.gads pierādīja – jā, deputāti var panākt līdzekļu novirzīšanu jauniem, moderniem onkoloģijas medikamentiem. Deputātiem arī ir skaidrs, kur iegūt finansējumu un kādus instrumentus var izmantot, lai palielinātu onkologijai nepieciešamu summu. Tāpat arī 2023. gada budžetā būs svarīgi saglabāt esošo finansējuma jeb savā ziņā pat investīciju apjomu veselības aprūpei, kā arī atbilstoši onkoplānam plānveidā palielināt finansējumu onkoloģijai, tai skaitā jauno medikamentu kompensācijai. Cerams, ka arī 14.Saeima to ņems vērā, un jaunā onkoplāna uzdevumi tiks pildīti.

Kā vērtējat jauno iespēju pieejamību Latvijā – vēža šūnu ģenētisko sekvenēšanu, tai atbilstošo zāļu izvēli, kā arī personalizētās medicīnas pieejamību individuāli katrai pacientei?

– Pacientu biedrībās mēs vēl tikai mācāmies šo tēmu izprast, jo tas ir ļoti svarīgs jautājums kvalitatīvai vēža ārstēšanai atbilstoši Eiropas medicīnisko onkologu biedrības (ESMO – European Society for Medical Oncology) vadlīnijām. Patlaban bieži ir tā, ka, pat ja sieviete iziet vēža ģenētiskos testus ārzemēs, ieguldot tajā ap diviem un vairāk tūkstošiem eiro, tādu izmeklējumu rezultāti Latvijā ne vienmēr būs efektīvi, jo bieži pretī ģenētiskajam testam pie mums vēl nav tam atbilstošā medikamenta. Pagaidām tas ir nākotnes virziens, kurā sāk darboties Austrumu slimnīcas Patoloģijas centra laboratorija. Neizbēgami arī Latvijā būs jāpanāk, lai vairākās lokalizācijās vēža šūnu ģenētisko mutāciju testam pretī būtu medikaments,  ko NVD apstiprinājusi Kompensējamo zāļu sarakstā. Tikai tad var runāt par personalizēto jeb precīzo medicīnu. Latvijā vēža šūnu ģenētisko sekvenēšanu pielieto pagaidām tikai atsevišķām vēža diagnozēm.  Liels priekš, ka arī kampaņas “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!” ietvaros 12.oktobra seminārā mūsu vēstneses iegūst zināšanas minētajā jomā.

Vai centieni sadarboties ar pašvaldībām un reģionālajiem medijiem saistīti ar skrīninga veicināšanu?

– Jā! Saskaņā ar NVD datiem, krūts vēža skrīninga aptvere Latvijā 2019.gadā bijusi 39,10 procenti, 2020.gadā – tikai 29,90%, 2021.gadā – 30,80%, bet šā gada sešos  mēnešos – 42,20%. Tie ir neapmierinoši rezultāti, jo, pēc ESMO vadlīnijām, būtu jābūt 90% atsaucībai uz bezmaksas mamogrāfiju. Salīdzinot ar krūts vēža skrīningu, tikai nedaudz labāki rezultāti ir prostatas vēža un dzemdes kakla vēža skrīningā, bet pavisam zema – 9% – atsaucība  ir zarnu vēža skrīningā. Šeit atceros pozitīvu pilotprojektu, ko pirms dažiem gadiem Ingrīdas Circenes vadībā veica “MFD Veselības grupa”. Projekta gaitā, pēc ģimenes ārsta rīkojuma, otra medmāsa vai vecmāte pa telefonu uzrunāja sievietes, kurām skrīninga ietvaros tika sūtīts ielūgums uz valsts apmaksātu mamogrāfiju. Telefonsarunas bija īsas, konstruktīvas – par precīzu datumu un laiku, kad sieviete var tik uz minēto krūts izmeklējumu. Tikai dažām no uzrunātajām  vajadzēja zvanīt atkārtoti. Pilotprojekta rezultātā bija panākta 100% atsaucība uz visiem krūts vēža skrīninga ielūgumiem. Sievietēm izrādījās svarīgi, ka viņas paaicina un pamudina iet pārbaudīt krūtis.

Onkoalianses biedrību pārstāvji tikās ar ģimenes ārstiem – gan lauku, gan pilsētu – un konstatēja, ka ģimenes ārstiem otrajai māsai vienkārši nav telpu un arī nav līdzekļu. Pēc problēmas risinājuma krūts vēža pacientu biedrība “Vita” nolēma vērsties Latvijas Pašvaldību savienībā, Rīga Domē, cerot, ka jau oktobrī – Krūts veselības mēnesī – izdosies rast kopīgu valodu ģimenes ārstu atbalstam un krūts vēža agrīnās diagnostikas uzlabošanai.