Diez vai ir kaut viens, kurš nekad nebūtu piedzīvojis nakti, kurā savu miegu varētu nodēvēt par cauru. Tā dažkārt gadās, ja nākamajā dienā gaidāms svarīgs notikums, taču ir cilvēki, kuri atzīst, ka šādas naktis piedzīvo visai  bieži. Svarīgi apzināties, ka tā tomēr nav pamata problēma, un meklēt veidus, kā miega kvalitāti uzlabot, lai neciestu veselība.

“Normāli, naktī guļot, ejam cauri vairākām miega fāzēm, starp kurām ir īsas, ne pilnīgas pamošanās epizodes, piemēram, kad pagriežamies uz otriem sāniem, sakārtojam segu. Savukārt, caura miega gadījumā pilnībā pamostamies no katra trokšņa vai cita traucējoša apstākļa. Ja miegs ir veselīgs, īslaicīgu pamošanos naktī no rīta neatceramies, taču, par cauru miegu dēvējam, ja mostamies vairākas reizes un no rīta ir noguruma sajūta, jo miegs nav bijis kvalitatīvs,” skaidro Una Purviņa, miega speciāliste un pediatre Veselības centru apvienībā (VCA). Ārste uzsver, ka svarīgs ir ne tikai miegā pavadīto stundu skaits, bet arī miega kvalitāte. “Kvalitatīvs miegs nozīme to, ka guļam pietiekamu daudzumu gan dziļo, gan sapņu miegu. “Caurs” miegs ir fragmentēts, un tieši šī iemesla dēļ no rīta māc miegainība, ir nogurums un citas nepatīkamas, traucējošas sajūtas.” 

Caura miega iemesli

Una Purviņa uzskaita galvenos iespējamos caura miega cēloņus. 

Ārējie traucējošie faktori:

• pārāk karsti vai auksti; 
• neērta guļvieta – matracis, spilvens, sega;
• telpā ir pārāk gaišs;
• pārāk trokšņains.

Iekšējie faktori:

• trauksme, stress – īslaicīgs vai pastāvīgs;
• hroniskas slimības, kuru izpausmes var traucēt miegu, piemēram, artrīts, sāpes mugurā vai locītavās, atviļņa slimība, astma un citas slimības, aizlikts deguns;
• miega traucējumi – tādi, kā obstruktīva miega apnoja (miegā aizkrīt elpceļi un smadzenes cilvēku pamodina, lai veiktu dziļu ieelpu), nemierīgo kāju sindroms (nepatīkamas sajūtas kājās, ko kustina, lai sajūtas mazinātu) un citi. 

Kad caurs miegs kļūst par nopietnu problēmu

“Ja caurs miegs ir epizodiski, piemēram, pirms kāda notikuma, tas visticamāk pāries, kad gaidītais notikums būs aiz muguras. Taču, ja tas skar regulāri vai ilgstoši, to uzlūko par ievērojamu miega traucējumu,” skaidro miega speciāliste un piebilst, ka jebkurš miega traucējums ir jāņem vērā, jo tas ne tikai neļauj izgulēties, bet samazina funkcionēšanas spēju nākamajā dienā – ir slikts garastāvoklis vai aizkaitināmība, vērojama pavājināta spēja koncentrēties. Ja šādi traucējumi ir biežāk nekā trīs naktis nedēļā un turpinās trīs mēnešus un ilgāk, to jau var  uzskatīt par hronisku miega traucējumu, kam noteikti jāpievērš uzmanība un jānoskaidro tā iemesli. 

Neizgulēšanās sekas

Neizgulēšanās rezultātā vājinās atmiņa, samazinās koncentrēšanās spējas, uzmanības noturība. Šie kognitīvie procesi ir svarīgi ikdienā, lai cilvēks spētu strādāt efektīvi. Nekvalitatīvs miegs var izraisīt kļūdas, kas var būt saistītas apdraudējumu gan šim cilvēkam, gan apkārtējiem. Ne velti dažkārt tiek rīkotas akcijas, uz ceļiem, kuru laikā mēra autovadītāju noguruma līmeni.

“Pētījumos atklāts, ka pirmais, ko izraisa neizgulēšanās, ir noskaņojuma izmaiņas – cilvēks kļūst pārlieku emocionāls, viegli aizkaitināms, īgns. Ir grūtības noturēt uzmanību, koncentrēties, atcerēties. Pierādīts, ka palielinās riskanta uzvedība, tostarp, vadot auto.

Arī ilgtermiņa sekas nebūt nav iepriecinošas – pētījumos secināts, ka nekvalitatīvs miegs var veicināt svara pieauguma, cukura diabēta, sirds un asinsvadu slimību, insulta, infarkta risku. Palielinās arī Alcheimera slimības un vecuma demences risks,” teic Una Purviņa. Svarīgi, lai miegā tiktu aizvadīti visi blakusprodukti, ko tostarp izstrādā smadzenes. Tātad – arī smadzenes miegā attīrās. Ja ilgtermiņā miegs nav kvalitatīvs, organisms nespēj atjaunoties un veidojas augsne slimību attīstībai. 

Kā miegu “salāpīt”?  

Miega speciāliste uzsver: “Neatkarīgi no tā, vai caurs miegs ir epizodisks vai ilgstošs, pirmais, ar ko sākt, ir miega higiēnas uzlabošana. 

Nosacījumi labai miega higiēnai:

• gulēšanai ir ērta vide, patīkama gulta un gultasveļa;
• istaba pirms gulēšanas ir izvēdināta (miegam labāk, lai istaba ir vēsa un sega – silta);
• telpa ir pietiekami aptumšota, lai organismā izstrādājas melatonīns, kas rada miegainību;
• vismaz divas stundas pirms gulētiešanas nesporto (pieļaujama mierīga pastaiga);
• vismaz divas stundas pirms miega neēd smagus ēdienus, nelieto alkoholu, nesmēķē;
• trīs, četras stundas pirms gulētiešanas nelieto kofeīnu saturošus produktus;
• pirms miega – tikai patīkamas un nomierinošas nodarbes, piemēram, lasīšana, zīmēšana. Lai gan viedierīces pirms gulētiešanas nevajadzētu lietot, jo lielākoties tiek patērēts saturs, kas uzmundrina, tās var izmantot arī nomierinošiem mērķiem, piemēram, lejuplādējot meditācijas lietotnes, nomierinošu mūziku; galvenais pirms miega – samazināt aktivizējošas un palielināt nomierinošas,  mierīgas darbības. 
• nevajadzētu aizmigt pie televizora; organismam jāielāgo, ka miegs saistās ar gultu, nevis snaudu uz dīvāna pie ieslēgta televizora;
• cik iespējams, jācenšas novērst fona trokšņus (ja kāds ģimenes loceklis vēl nepošas gulēt, viņam būtu jāuzvedas klusu).  Ja traucē fona trokšņi, var kāda ierīcē klausīties “balto troksni” jeb monotonas skaņas, piemēram, jūras šalkoņu, lietu. Svarīgi, lai skaņa ir maiga, ieaijājošai, lai tā it kā atšķaida fona trokšņus. 

Miegs un citi veselības faktori

“Noteikti ir jātiek skaidrībā, vai hroniska slimība, ja tāda ir, traucē iemigt. Visticamāk, piemēram, locītavu vai muguras sāpes būs traucēklis, tādēļ svarīgi konsultēties ar ārstu par sāpju kontroli, lai tās netraucētu miegam. 

Lai samazinātu stresu un trauksmi, iespējams, vajadzēs apgūt kādu nomierinošu tehniku, piemēram, dziļo elpošanu vai meditāciju.

Ja tomēr nekas no tā nelīdz, ieteicams vērsties pie psihologa vai psihoterapeita – šie speciālisti var palīdzēt tikt galā ar trauksmi un traucējošām emocijām. Pretējā gadījumā veidojas apburtais loks – ja cilvēkam ir trauksme, miegs ir slikts, savukārt slikts miegs trauksmi tikai vēl vairāk pastiprina. Pētījumos atklāts, ka cilvēki ar ilgstošiem miega traucējumiem ir pakļauti arī lielākam depresijas riskam. Tāpēc, ja ar situāciju ir grūti tikt galā saviem spēkiem, jāmeklē psihologa, psihoterapeita vai kognitīvi – biheiviorālās terapijas speciālista palīdzība,” iedrošina VCA pediatre un miega speciāliste Una Purviņa.

Kā var palīdzēt miega speciālists?

Pie miega speciālista doties var un pat vajag, jo īpaši, ja sūdzības ir jau ilgstoši un, ja līdzās cauram miegam ir arī citas pazīmes.

“Vispirms noteikti ir vajadzīga saruna, lai saprastu, kāds ir pacienta stāvoklis un kādi papildu izmeklējumi ir nepieciešami. Piemēram, ja pacients sūdzas par nemierīgām kājām jeb nepatīkamam sajūtām – dedzināšanu, skudriņām vai smagumu, ko atvieglo kāju kustināšana, parasti vispirms tiek veiktas asins analīzes. Var izrādīties, ka ir samazinātas dzelzs rezerves organismā, vairogdziedzera hormonu izmaiņas vai nieru problēmas. 

Ja pacients stāsta, ka naktīs krāc, pamostoties ir sausa mute, nākamajā dienā moka galvassāpes, tas var liecināt par elpošanas traucējumiem miegā. Šādos gadījumos parasti veic poligrāfiju – izmeklējumu, kura laikā izvērtē elpošanu miegā, lai saprastu, vai ir kādi notikumi, piemēram, elpas aizture, novājināta elpošana, kas modina, iztraucējot miegu. 

Citos gadījumos, piemēram, ja ir sūdzības par pastiprinātu miegainību dienā, neparastu uzvedību naktī, var veikt polisomnogrāfiju. Šī izmeklējuma laikā reģistrē vairākus rādītājus – smadzeņu darbību, acu kustības, elpošanu, ķermeņa kustības, sirdsdarbību, skābekļa līmeni asinīs, kas palīdz saprast miega fāzes, novērtēt iespējamus elpošanas traucējumus miegā, periodiskus locekļu kustību traucējumus. Kad ir veikti izmeklējumi, miega speciālists lemj par piemērotāko terapiju.”

Nav tabletes pret cauru miegu

Una Purviņa apstiprina: “Tieši tā! Jo aiz caura miega parasti slēpjas kādi traucējumi vai slimība.”  Miega speciāliste iesaka: ja sūdzības par miegu ir ilgstoši, vispirms vajag izvērtēt miega higiēnu un iespējamus ārējus faktorus, kas var traucēt miegu, izrunāties ar ģimenes ārstu, jo viņš zina par visām sava pacienta slimībām un, iespējams, tieši ģimenes ārsts var rast izskaidrojumu miega problēmai. Ja tomēr neizdodas, nevajadzētu ķerties pie miega medikamentiem, bet gan apmeklēt miega speciālistu. 

“Ikviens var iegādāties bezrecepšu zāles un uztura bagātinātājus labākam miegam, taču tos nebūtu prātīgi lietot bez speciālista konsultācijas. Melatonīna preparāti, piemēram, varētu būt noderīgi ceļojumā, jo īpaši, lai pielāgotos citai laika joslai, taču tie nav paredzēti ilgstošai lietošanai ikdienā un pamata problēmu nerisina. Ir arī dažādi augu preparāti, kas it kā varētu uzlabot miega kvalitāti, taču to efektivitāte nav zinātniski pierādīta. Satraukumu var mazināt B grupas vitamīni, nomierinošas tējas, piemēram, piparmētru, melisas, arī lavandas ēteriskās eļļas piliens gultā var palīdzēt nomierināties. Tomēr, lai no caura miega nonāktu pie veselīga un kvalitatīva, neļaujot problēmai vērsties plašumā, kamēr tiek izmēģināts tas vai cits pieejamais līdzeklis, pareizāk būtu savu problēmu uzticēt speciālistiem.”

Pareizi mērķēta palīdzība

“Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone novērojusi, ka klienti, kuri aptiekā jautā pēc līdzekļa miegam, reti kad var apstiprināt, ka savu caurā miega problēmu ir pārrunājuši ar ģimenes ārstu. 

“Daudzi patiešām vēlas vispirms pamēģināt kādu dabisku līdzekli, īpaši neanalizējot miega traucējumu cēloņus. Tad ir svarīgi, lai sarunas ietvaros farmaceits pamanītu pazīmes, kas liecina par speciālista konsultācijas nepieciešamību, jo īpaši, ja klients ar šādu vajadzību aptiekā iegriezies atkārtoti. Nereti novērojam, ka pacienti nesaista ikdienas dzīves notikumus ar miega kvalitāti, tāpēc meklē palīdzību tieši cauram miegam, nevis pārdomā ikdienas gaitas un aizdomājas par patieso sliktā miega cēlonim. Mana pieredzē bija gadījums, kad klients atkārtoti nāca uz aptieku pēc pretsāpju līdzekļa. Pārrunājot zāļu lietošanas mērķi, izdevās noskaidrot, ka viņu salīdzinoši bieži moka galvassāpes, turklāt parasti tās piemeklēt tieši pēc tādas caurā miega nakts, un tātad – ir jāmeklē miega traucējumu iemesli. Tādēļ aptiekā vienmēr pievēršam pastiprinātu uzmanību cilvēkiem, kuri vēlas iegādāties kādus bezrecepšu nomierinošus līdzekļus vai līdzekļus miegam, jo aiz šo it kā nevainīgo līdzekļu iegādes var slēpties gadiem ilgi nerisinātas problēmas. 

Dažreiz cilvēkiem šķiet, ka nespēja labi izgulēties ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, dažreiz cauru miegu saista ar savu vecumu un ar miega problēmām samierinās. Taču bieži vien pat pēc nelielas sarunas aptiekā ar farmaceitu pacientam rodas pārliecība, ka viņa miega kvalitāte var būt krietni labāka un ka pastāv iespēja mazināt caurā miega naktis vai aizmirst par tām pa visam!” 

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.

Sasniedzot 40+ vecumu, kad redze dabiski sāk novecot, nereti cilvēkiem nākas saskarties ar presbiopiju jeb vecuma tālredzību, kas apgrūtina iespēju saskatīt informāciju tuvumā. Tomēr tas nav vienīgais iemesls, kāpēc nepieciešams regulāri apmeklēt redzes speciālistu. Kļūstot vecākiem, palielinās iespēja saskarties ar acs spiediena izmaiņām un nopietnām acu saslimšanām, par kuru progresēšanu cilvēks pats var nenojaust. Plašāk par to, kāpēc, sasniedzot 40+ gadu vecumu, ik gadu jāpārbauda redze, stāsta “OptiO” optometriste Ināra Čipāne. 

Acu spiediens

Rūpējoties par redzes veselību un savu labsajūtu, nozīmīga loma ir acu spiedienam. Ikdienā cilvēki paši nevar izjust acu spiediena izmaiņas, taču tas var atstāt būtisku ietekmi uz redzes veselību – izraisīt redzes nerva šķiedru bojāeju, jeb glaukomu, kura progresējot var novest pie akluma. Acu spiediena normas robežas ir 10-20 mmHg. Acu spiedienu rada šķidrums, kas nepārtraukti cirkulē acī un to baro. Ja tas rodas par daudz vai nepietiekami aizplūst prom, acu spiediens paaugstinās. Pastiprināta uzmanība acs spiediena mērījumiem jāpievērš cilvēkiem, kam pirmās pakāpes radiniekiem ir bijusi glaukoma. Tāpat pārmērīgu šķidruma rašanos var vecināt paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts, vairogdziedzera un citas endokrīnās slimības, kas ietekmē asinsriti. 

Jāatzīmē, ka acs spiediena norma dažos gadījumos var atšķirties, jo to var ietekmēt radzenes biezums. Jo plānāka ir acs radzene, jo spiediena mērījumi ir zemāki, bet, ja radzene ir biezāka, iespējams augstāks spiediens par iekārtas noteiktajām normām. Plānāka radzene ir cilvēkiem, kam veikta redzes lāzerkorekcija, tāpēc individuālā spiediena norma ir zemāka. Veicot redzes pārbaudi optikā, optometrists spiediena mērīšanai izmanto tonometru, kas neskarot cilvēka aci var iegūt nepieciešamos mērījumus. Tāpat jāņem vērā, ka pārbaudes laikā speciālists vienmēr izjautā par iepriekšējām saslimšanām un iespējamiem faktoriem, kas varētu radīt spiediena izmaiņas. Gadījumos, kad uz redzes pārbaudi esat nolēmuši doties, lai veiktu tieši acs spiediena mērījumus, vizīti vēlams plānot no rīta, kad mērījumi būs precīzāki, jo spiediens diennakts laikā var būt mainīgs. 

Katarakta, glaukoma un makulas deģenerācija

Līdzīgi kā ģimenes ārsts, optometrists ir primārais redzes speciālists pie kura ir nepieciešams vērsties, ja ir novērotas sūdzības par redzes kvalitāti vai ir aizdomas par kādām ar redzi saistītām problēmām. Lai gan optometristi neveic acu slimību ārstēšanu, izmantojot modernas tehnoloģijas viņiem ir iespēja savlaicīgi pamanīt un diagnosticēt dažādas acu slimības. Šobrīd, “OptiO” veikalā Marijas ielā, pieejams plašs mūsdienīgu tehnoloģiju klāsts, kas vienkopus sniedz iespēju iegūt precīzus rādījums par redzes veselību. To vidū ir radzenes topogrāfs, kā arī Fundus kamera, kura sniedz iespēju dziļāk izpētīt acs struktūras – tīkleni, radzenes nerva disku un tīklenes asinsvadus.

Izmantojot Fundus kameru, Marijas ielas “OptiO” veikalā, ir iespēja laikus atklāt izmaiņas acs tīklenē, kas palīdz diagnosticēt tādas saslimšanas kā glaukoma, diabētiskā retinopātija, hipertenzija, makulas deģenerācija un citas. Mūža otrajā pusē visizplatītākās acu saslimšanas ir katarakta, makulas deģenerācija un glaukoma. Diemžēl pacienti paši nespēj pamanīt pirmos glaukomas simptomus.Sākotnēji slimība progresē lēni un neietekmē redzes asumu, bet pēc tam arvien straujāk, ja netiek laicīgi atklāta un ārstēta.

Makulas deģenerācija skar aptuveni 20% cilvēku, kuri sasnieguši 75 gadu vecumu, un regulāra kontrole palīdz konstatēt brīdi, kad nepieciešams uzsākt specifisku ārstēšanu. Tāpat arī jāņem vērā, ka acs lēcas apduļķošanās jeb katarakta visbiežāk skar tieši seniorus. Sasniedzot 70 gadu vecumu, tā tiek konstatēta teju pusei cilvēku. Tā kā kataraktas progresēšanas ātrums ir neparedzams, arī šajā gadījumā būtiski ir atklāt slimību laicīgi, lai pēc iespējas veiksmīgāk kontrolētu tās progresēšanu. 

Veicot redzes pārbaudi, optometristi veiks pilnu redzes pārbaudi, kuras ietvaros tiks novērtētas redzes funkcijas, acs struktūras, lai nepieciešamības gadījumā ieteiktu piemērotus redzes korekcijas līdzekļus. Tomēr, ja redzes pārbaudes laikā optometrists novēros acs struktūru izmaiņas, speciālists pacientu nosūtīs pie acu ārsta, lai veiktu padziļinātus izmeklējumus redzes veselības uzlabošanai un diagnostikai.

Savukārt, rūpējoties par senioru redzes veselību, līdz pat 2022. gada beigām, katru otrdienu “OptiO” veikalos senioriem pieejams īpašais piedāvājums – 30 eiro atlaide brillēm.

Bieži vien mainoties sezonai vai iestājoties aukstākam un mitrākam laikam, mēdzam izjust sāpes dažādās ķermeņa vietās, piemēram, muskuļos, locītavās un citur, kur senāk bijušas kādas traumas. Kāpēc gadalaikiem mainoties, cilvēki var izjust sāpes konkrētās ķermeņa daļās un kā rīkoties šādos gadījumos, skaidro “Veselības centra 4” ārsts traumatologs un ortopēds Edgars Svolaks un “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga. 

“Rudens ir tas laiks, kad visbiežāk praksē var dzirdēt pacientu sūdzības par sāpēm, kas var būt saistītas ar gadalaika un laikapstākļu izmaiņām. Ir daļa pacientu, kuriem šī problemātika atkārtojas katru rudeni un tas nesagādā pārlieku lielas bažas, taču ir arī pacienti, kas nedodas pie ārsta un nav motivēti problēmu risināt. Vēršanās pie ārsta vai farmaceita ir būtiska, jo neapdomāta rīcība ārstēšanās procesu var paildzināt,” skaidro “Veselības centra 4” ārsts traumatologs un ortopēds Edgars Svolaks. 

Kāpēc izjūtam sāpes gadalaikiem mainoties?

Galvenais iemesls ir izmaiņas atmosfēras spiedienā, kas visbiežāk novērojamas tad, kad mainās gadalaiki un kļūst aukstāks. Šajā laikā cilvēka ķermenis vairāk cenšas centralizēt asinsriti, kas nozīmē, ka visvairāk tiek apasiņota un sildīta organisma centrālā daļa – sirds, plaušas, aknas, nieres. Tā rezultātā dažādās locītavās, muskulatūras taukaudos un citās ķermeņa daļās ir lēnāka asinsrite, kas savukārt var izraisīt sāpes. Tās rodas, jo lēnās asinsrites dēļ attiecīgās daļas netiek apgādātas pietiekamā daudzumā ar asinīm, skābekli un barības vielām, kas nepieciešamas to pilnvērtīgai darbībai. 

Visbiežāk šīs sāpes var izjust gūžās, locītavās, potītēs, plecos un vietās, kur senāk bijušas traumas. Tie var būt, piemēram, kaulu lūzumi vai saišu plīsumi, jo tajās vietās jau ikdienā ir izmainīta asinsrite, kas laikapstākļu izmaiņu rezultātā pastiprinās. Ja sāpes ir ilgstošas un nepāriet tad, kad laikapstākļi un temperatūra ir nostabilizējusies, tas, iespējams, nav galvenais sāpju cēlonis. Tas var būt saistīts, piemēram, ar locītavu nodilumu, kas ir viens no izplatītākajiem ilgstošo sāpju cēloņiem. Locītavu nodilumu konstatē ārsts. Ilgstošas sāpes arī var būt saistīts ar locītavu iekaisumu.  

Vai tas skar visus cilvēkus?

Sāpes gada aukstajos mēnešos var saasināties ne tikai cilvēkiem, kuriem ir bijušas kādas traumas vai ir hroniskas saslimšanas, piemēram, artrīts, bet arī tiem, kuriem šādu problēmu iepriekš nav bijis. Visbiežāk šādu problemātiku var novērot cilvēkiem pēc četrdesmit gadu vecuma, jo šajā vecumā sāk parādīties pirmās kaulu padiluma pazīmes, kas ir stīvuma sajūta, grūtības kustēties, kā arī krakšķēšana. 

Kā rīkoties, lai izvairītos no šīm sāpēm? 

Kusties vairāk 

Ikviens preventīvi var uzlabot savu asinsrites cirkulāciju, piemēram, vairāk kustoties. Tā var būt skriešana vai aktīva pastaiga svaigā gaisā, vingrošana, kā arī riteņbraukšana. Šīs aktivitātes ir noderīgas, jo paātrina sirdsdarbību, kas savukārt labvēlīgi ietekmē asins cirkulāciju. 

Uzņem vitamīnus un minerālvielas

Viena no būtiskākajām minerālvielām ir magnijs, kas veicina normālu muskuļu un nervu sistēmas darbību, tādā veidā atslābinot muskulatūru un palīdzot mazināt sāpes. Tas arī palīdz uzturēt kaulu veselību, kas var aizkavēt nodiluma pāragru rašanos. Dienā pieaugušajiem ieteicams uzņemt 300 līdz 400 g magnija, un tas visvairāk ir tādos pārtikas produktos kā pilngraudu maizē, putrās, piemēram, auzu, kā arī spinātos, kartupeļos, žāvētos augļos un banānos. Ja magniju neizdodas uzņemt ar uzturu, to var uzņemt ar uztura bagātinātāju palīdzību. Aptiekās tas ir pieejams dažādās formās – putojošo tablešu, kapsulu vai šķidruma. Galvenā atšķirība ir uzņemšanas veidā – kādam ir vieglāk lietot kapsulas, kamēr kādam citam ērtāk to uzņemt šķidruma veidā. Bieži vien magniju saturošajos uztura bagātinātājos ir arī B grupas vitamīni, piemēram, B6 un B12, kas labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu un atvieglo muskuļus. 

Lieto glikozamīnu un kolagēnu 

Glikozamīns cilvēka organismā atrodas visos audos, taču visvairāk tas sastopams locītavu skrimšļos. Tas sintezējas dabiski, taču, kad cilvēks kļūst vecāks, tas neveidojas tik daudz kā agrāk, tāpēc to nepieciešams uzņemt papildus. Aptiekās ir pieejami kompleksie uztura bagātinātāji, kuru sastāvā ir gan glikozamīns, gan kolagēns, kā arī C vitamīns, kas veicina normālu kolagēna veidošanos organismā, kas nepieciešams normālai kaulu un skrimšļu darbībai. Par piemērotāko uzņemšanas veidu ieteicams konsultēties ar farmaceitu. 

Kā rīkoties sāpju gadījumā?

Ierobežo kustības 

Kustības var palīdzēt sāpju laikā, taču speciālists vingrinājumus iesaka veikt, ja tas nesagādā vēl lielākas sāpes un vingrinājumu plāns ir iepriekš saskaņots ar ārstu. Savukārt cilvēkiem, kuriem sāpju slieksnis ir mazāks, nav ieteicams šajā laikā veikt pārāk straujas kustības vai pārslogot attiecīgās ķermeņa daļas, piemēram, nesot smagus priekšmetus vai aktīvi sportojot. 

Lieto sildošos līdzekļus

Šajā laikā var noderēt sildošo līdzekļu lietošana tajās vietās, kur tiek izjustas sāpes. Tie uzlabo asinsriti, sasilda un uztur muskulatūras temperatūru, kas var mazināt sāpes. Sastāvā parasti ir terpentīneļļa, paprikas un čili piparu ekstrakti, kā arī aktīvā viela kapsaicīns. Aptiekās šie līdzekļi pieejami gan ziedes, gan gēla formā. Farmaceite Zane Melberga vērš uzmanību, ka ar sildošo līdzekļu lietošanu jābūt piesardzīgiem, jo tie var izraisīt blakusefektus. Ja ziede uzklāta par daudz, tā var radīt kairinājumu un niezi. Par atbilstošākās sildošās ziedes vai gēla izvēli un lietošanu ieteicams konsultēties ar farmaceitu. 

Konsultējies ar ārstu 

Ja sāpes ir ilgstošas un traucē veikt ikdienas darbības, piemēram, mācīties vai doties uz darbu, svarīgi veikt izmeklējumus un noteikt sāpju cēloni. Kad sāpju cēlonis ir noteikts, ārsts sastāda atbilstošu ārstēšanas plānu. Reizēm tie var būt recepšu medikamenti, citreiz speciālas procedūras, piemēram, fizioterapija vai teipošana. 

2021. gada veiktajā “NielsenIQ” pētījumā “Euroaptieka” atkārtoti atzīta par populārāko aptieku tīklu Latvijā, iedzīvotājiem nodrošinot zemākās cenas. Vērtējot aptieku tīklu lojalitātes programmas, iedzīvotāji “Euroaptieka” lojalitātes programmu “Medus karte” atzina par pievilcīgāko starp visiem aptieku tīkliem. 

Bronhiālā astma ir hronisks elpceļu iekaisums – to nevar izārstēt, taču tās simptomus var kontrolēt. Tiesa, astma mēdz arī saasināties, tādēļ ir svarīgi sadarboties ar savu ārstu un farmaceitu, lai sekotu pazīmēm un pēc vajadzības pielāgotu ārstēšanu.

Kā izpaužas saasinājums?

“Astmas saasinājums ir stāvoklis, kad elpceļi sašaurinās, iekšējie elpceļi iekaisuma dēļ uztūkst un var radīt gļotainus izdalījumus jeb krēpas,” skaidro “Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva un piebilst, ka šis process apgrūtina elpošanu, izraisa klepu, svilpojošu skaņu (sēkšanu) izelpojot, un elpas trūkumu. Raksturīgākie astmas simptomi katram var atšķirties, lēkmes var būt retas un simptomi parādīties noteiktos laikos, piemēram, vingrojot. Dažam astmas diagnoze neietekmē ikdienas gaitas, tomēr citam tā ir nopietna problēma, kas traucē ikdienas aktivitātēm un var izraisīt pat dzīvībai bīstamas lēkmes.

Tipiskie astmas simptomi

• Elpas trūkums
• Spīlēšanas sajūta vai sāpes krūtīs
• Sēkšana izelpojot (bieži sastopama astmas pazīme bērniem)
• Miega traucējumi, ko izraisa elpas trūkums, klepus vai sēkšana
• Klepus vai sēkšanas lēkmes, ko pasliktina elpceļu vīruss, piemēram, saaukstēšanās vai gripa

Kas liecina par to, ka astma progresē

• Astmas simptomi parādās biežāk un tie ir apgrūtinošāki
• Samazinās plaušu tilpums ko diagnosticē veicot spirometriju
• Nepieciešamība biežāk lietot ātrās palīdzības inhalatoru

Dažiem cilvēkiem astmas simptomi pastiprinās noteiktās situācijās:

– fizisko aktivitāšu izraisīta astma, kas var būt vēl izteiktāka, ja gaiss ir auksts un sauss;

– arodastma, ko izraisa kontakts ar alergēniem darba vietā, piemēram, ķīmiskie izgarojumi, gāze, putekļi;

– alerģijas izraisīta astma, ko izraisa gaisā esošās vielas, piemēram, ziedputekšņi, pelējuma sporas, tarakānu izkārnījumi vai mājdzīvnieku izdalītas ādas daļiņas (mājdzīvnieku blaugznas).

Kad vērsties pie ārsta

Smagas astmas lēkmes var būt dzīvībai bīstamas. Izrunājies ar savu ārstu, lai noskaidrotu, kā rīkoties, ja simptomi pasliktinās, un kad nepieciešama medicīniskā palīdzība. 

Astmas pazīmes, kad nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība ir:

• pēkšņs elpas trūkums vai sēkšana;
• nav uzlabojumu pat pēc inhalatora lietošanas;
• smags elpas trūkums, veicot minimālu fizisko aktivitāti,” skaidro farmaceite.

Kad jāsazinās ar savu ārstu?

• Ja ir aizdomas par astmu, jo bieži ir klepus vai sēkšana, kas ilgst vairāk nekā dažas dienas, vai novērotas citas astmas pazīmes vai simptomi. Astmas agrīna ārstēšana var novērst elpošanas orgānu, tai skaitā plaušu bojājumus, un palīdzēt novērst stāvokļa pasliktināšanos laika gaitā.
• Astmas kontrolei pēc diagnozes noteikšanas. Ja tev ir astma, sadarbojieties ar savu ārstu un farmaceitu, lai to kontrolētu! Rūpīga ilgtermiņa kontrole palīdz justies labāk katru dienu un var novērst dzīvībai bīstamu astmas lēkmi.
• Ja astmas simptomi pastiprinās. Nekavējoties sazinies ar savu ārstu, ja jūti, ka zāles nemazina simptomus, vai ja tev biežāk jālieto inhalators!

Nepārsniedz izrakstīto zāļu devu, iepriekš nekonsultējoties ar ārstu, jo pārmērīga astmas medikamentu lietošana var izraisīt blakusparādības un pasliktināt stāvokli.

• Lai pārskatītu ārstēšanas plānu. Astma ar laiku mēdz mainīties, tāpēc ir svarīgi regulāri apmeklēt ārstu, lai pārrunātu simptomus un veiktu nepieciešamās korekcijas terapijā.

Astmas profilakse ir iespējama!

Lai gan astmu nav iespējams izārstēt, tomēr var darīt diezgan daudz, lai kontrolētu astmas simptomus un novērstu lēkmes. Vispirms būtu vēlams noskaidrot, kas tieši izraisa klepu, sēkšanu, elpas trūkumu. 

1. Nosaki astmas izraisītājus

Ir vairāki iemesli, kas var izraisīt astmas saasinājumu. 

• Gaisa piesārņojums
• Alerģijas
• Auksts gaiss
• Saaukstēšanās vai gripas vīruss
• Fiziskās aktivitātes
• Sinusīts
• Smēķēšana
• Smaržas

Ir svarīgi iemācīties identificēt astmas izraisītājus un no tiem izvairīties. Kā to izdarīt? Seko līdzi astmas simptomiem un pieraksti tos dienasgrāmatā vairāku nedēļu garumā. Pieraksti jāveic detalizēti, ietverot gan informāciju par vidi, gan savu emocionālo stāvokli, jo arī stress var būt pie vainas. Pēc astmas lēkmes, pārskati dienasgrāmatu, lai salīdzinātu un izvērtētu, kas to būtu varējis izraisīt. Daži izplatīti astmas izraisītāji, piemēram, pelējums, ne vienmēr ir acīm redzams. Jautā ārstam par testiem alergēnu identificēšanai, lai apstiprinātu savus novērojumus vai atklātu neredzamos izraisītājus.

Ja ir slodzes izraisīta astma, plānojot intensīvu treniņu vai vingrošanu aukstā, mitrā vai sausā gaisā, veic piesardzības pasākumus, lai novērstu astmas lēkmi. Svarīgi ir ievērot ārsta ieteikumus par astmas kontroli, piemēram, pirms treniņa lietot astmas inhalatoru, kas palīdz bronhu paplašināšanai.

2. Izvairies no alergēniem

Ja ir alerģija un astma, svarīgi ir izvairīties no alergēniem. To iedarbība, sevišķi, ja tā ir regulāra, var palielināt iekaisumu elpceļos, paaugstinot astmas lēkmes iespējamību.

3. Izvairies no dūmiem

Dūmi un astma ir slikta kombinācija. Ierobežo atrašanos jebkādos dūmos, tostarp tabakas, vīraka, sveču, ugunskura, pirotehnikas. Neļauj citiem smēķēt sava tuvumā, mājā vai automašīnā un izvairies no sabiedriskām vietām, kur tas ir atļauts. Ja tu smēķē, atrodi iespēju atmest. Smēķēšana vienmēr pasliktina astmas simptomus.

4. Uzmanies no saaukstēšanās vai gripas

Saaukstēšanās un gripas vīrusi ir vieni no biežākajiem astmas uzliesmojuma cēloņiem, īpaši maziem bērniem. Regulāri lietotie astmas kontroles medikamenti var nespēt atvieglot saaukstēšanās vai gripas ietekmētus astmas simptomus. Elpceļu infekcijas izraisīti astmas saasinājumi var ilgt no vairākām dienām līdz nedēļām.

Lai arī nav droša veida, kā pasargāt sevi vai savu bērnu no saaukstēšanās vīrusiem vai gripas, veicot dažus profilaktiskus pasākumus, iespējams mazināt risku saslimt.

• Katru gadu vakcinējies pret gripu
• Izvairies no saskares ar ikvienu, kas ir inficējies
• Regulāri mazgā rokas
• Ievairies pieskarties acīm, degunam, mutei, ja rokas nav nomazgātas
• Neaizdod savu inhalatoru kādam citam, nedalies ar personīgajiem higiēnas priekšmetiem
• Vīrusa slimību uzliesmojumu laikā publiskās vietās valkā sejas masku 

5. Samazini alergēnu iespējamību dzīvesvietā

Neatkarīgi no tā, vai esi mājās, darbā vai ceļojumā, ir veidi, kā rīkoties, lai alerģiska reakcija neizprovocētu astmas lēkmi. Neuzturies vidē, kur ir dūmi vai atļauts smēķēt. Viesnīcā rezervē nesmēķētāju numuru. Ja vien iespējams, ceļojot ņem līdzi savu gultas veļu un spilvenu, jo īpaši, ja viesnīca piedāvā tikai spalvu vai dūnu spilvenus un segas. Tajos var mitināties putekļu ērcītes, kas ir viens no galvenajiem alerģiskas reakcijas izraisītājiem.

Aprunājies ar savu ārstu un farmaceitu par preparātiem, kas varētu mazināt alerģijas simptomus – tiem būtu jābūt gan mājas, gan ceļojumu aptieciņās. Iespējams, būs gana ar kādu bezrecepšu antihistamīnu līdzekli. Tādā gadījumā farmaceits ieteiks ērtāko un piemērotāko zāļu veidu, kam vajadzētu būt pa rokai līdz ar astmas medikamentiem. 

6. Savlaicīgi vakcinējies 

Katru gadu vakcinējies pret gripu, lai pasargātu sevi no slimības, kuras sekas var būt astmas saasinājums (un ne tikai). Astma palielina gripas komplikāciju, piemēram, pneimonijas, iespējamību, un tās dēļ var nonākt arī slimnīcā. Ikvienam, kurš vecāks par 19 gadiem, reizi 5–10 gados jāsaņem pneimokoka vakcīna, jo astmas pacientiem ir arī lielāka iespēja saslimt ar pneimokoku izraisītu pneimoniju, kas ir izplatīts bakteriālās pneimonijas veids. Tāpat jāatceras laikus saņemt kombinēto vakcīnu, kas pasargās pret stingumkrampjiem, difteriju un garo klepu. Protams, ka astmas, (un arī citiem hronisko slimību pacientiem) īpaši rekomendējama arī vakcinācija pret Covid-19.

7. Apsver specifisko imūnterapiju ar alergēnu

Ja ārsts konstatē alerģiju, imūnterapija var palīdzēt novērst astmas lēkmes, kā arī astmas saasinājumus. Veicot specifisko imūnterapiju, ārsts ievada alergēnu injekcijas veidā. Laika gaitā organisms var “pierast” pie alergēna un vājāk uz to reaģēt, tādā veidā palīdzot mazināt arī astmas lēkmes.

8. Lieto astmas medikamentus, kā norādīts

Medikamenti astmas ārstēšanai ir paredzēti, lai novērstu simptomus un lēkmes, tādēļ lietojami katru dienu, pat ja simptomu nav. Zāles samazinās iekaisumu elpceļos un kontrolēs astmu, tāpēc ir mazāka iespēja, piedzīvot lēkmi. Ja traucē blakusparādības, kas gan saistībā ar astmas kontroles medikamentiem ir retas, konsultējies ar savu ārstu par terapijas maiņu. 

Iegādājoties zāles, pārrunā ar farmaceitu, vai ārsta norādījumi ir saprasti, kā arī informē ārstu un farmaceitu par citām zālēm, kuras lieto. 

9. Pārliecinieties, vai medikamentus lieto pareizi

Ārsts, izrakstot valsts daļēji apmaksātos medikamentus, receptē norāda aktīvo vielu. Kompensējamais medikaments, ko farmaceits aptiekā izsniegs, iespējams, no reizes uz reizi var mainīties. Proti, tiem var būt dažādi ievadīšanas veidi, tie var būt gāzes vai pulverizatora dozatoros, var būt vēlama krājtelpa vai arī tie būtu lietojami arī bez tās. Ja vien ārsts nav izrakstījis konkrētu medikamentu, kura lietošanu esi apguvis ārsta vadībā, vaicā padomu farmaceitam, kurš palīdzēs apgūt jauno zāļu lietošanu vai arī pārliecināsies, ka esi labi sapratis ārsta rekomendācijas. 

Ja ārsta izrakstītā astmas inhalatora sastāvā ir hormoni (glikokortikosteroīdi), pēc katras ieelpošanas reizes tie nonāk mutes dobumā uz gļotādas un zobiem. Šī iemesla dēļ mutes dobumā var attīstīties infekcija – piena sēne -, par ko liecina dzeltenīgas vai krēmkrāsas čūliņas uz gļotādas virsmas. Tāpēc pēc inhalatora lietošanas ieteicams mutes dobumu izskalot ar ūdeni vai pēc katras zāļu lietošanas iztīrīt zobus.

10. Ievēro savu astmas rīcības plānu

Lieto zāles, pat ja jūties labi. Vienmēr līdzi nēsā inhalatoru. Ja novēro simptomus, pārbaudi savu terapijas plānu, lai nekļūdītos zāļu lietošanā. Lēkmes laikā zināsi, kuras zāles palīdzēs un kad ir pienācis laiks piezvanīt ārstam.

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.