Pavasara siltais vējš un saule ne tikai iepriecina sirdi un prātu, bet reizēm – arī apbēdina – rokas, seju un ķermeni. Tādēļ, lai vasarīgo noskaņojumu nenomāktu sausas, sasprēgājušas rokas, vasaras kurpēm negatavas pēdiņas, saguris ķermenis un sejas āda, ir mazliet jāsagatavojas. Sejai un lūpām pavasaris būs lielisks, ja atcerēsies: * Siltā laikā daudz vairāk laika tiek pavadīts ārpus telpām- papildus svaigam gaisam, sejai tiek arī vairāk netīrumu- putekļi, izplūdes gāzes (ja neesat laukos) u.c- tātad pastiprināta uzmanība jāpievērš sejas tīrīšanai un atsvaidzināšanai. Āfrikas melnās ziepes, ziedūdens un kāds skurbis būs lieliski palīgi, lai sejas āda būtu veselīga, tīra un mirdzoša! * Lūpu maigā āda ļoti jūtīgi reaģē un sauli un vēju- vienmēr lieto lūpu balzāmu, mango vai šī sviestu, lai tās pasargātu no sprēgāšanas. Ja lūpu āda jau ir cietusi un lobās- pamēģini pagatavot kādu maigu pīlingu un pēc tā lietošanas tā atkal būs gluda un maiga! Rokām un pēdām būs maiga āda, ja izmēģināsi: * Rokas noskrubēt ar cukura skrubi, pēc tam tās bagātīgi saziest ar šī sviestu, uzvilkt kokvilnas cimdiņus un tā pavadīt dažas stundas (vislabāk- nakti). No rīta, pirms došanās ikdienas gaitās, mazliet mango sviesta- Tavas rokas ir brīnišķīgas un maigas Smile * Tu rīt vēlies vilkt vasaras kurpītes, bet pēdas nav gatavas vasaras sezonai? Sagatavo tās- nomazgā, ar skrubi noņem veco ādu, sazied ar šī sviestu, uzvelc kokvilnas zeķes un dodies gulēt. No rīta novelc zeķes, priecājies par maigajām pēdiņām un droši velc vasaras kurpītes! Kleitas, svārki, īsas blūzītes un šorti būs lieliska izvēle, ja: * Sausās ķermeņa vietas- elkoņus, ceļgalus- kopsi, izmantojot šī, zelta šī sviestus- tie pabaros, mitrinās un novērsīs iekaisumu! * Ķermeni lieliski mitrinās un aromatizēs kakao ķermeņa sviests. Ja Tev nepatīk šokolādes smarža- pamēģini mango sviestu vai kādu vieglu eļļu- kokosriekstu, kukui vai jojobas. * Nelieliem iekaisumiem un apsārtumiem izmanto tējas koka ēterisko eļļu- dabīgu dezinficētāju. * Piešķir tīkamo aromātu eļļām un sviestiem, izmantojot ēteriskās eļļas; * Atceries- ar insektiem (odiem, mušiņām) lieliski tiks galā citronellas ēteriskā eļļa- sajauc to ar nelielu daudzumu eļļas un uzklāj uz ādas- odi Tev netraucēs baudīt jauku vakaru draugu lokā!

šī nedēļas nogale bija tk fantastiska, ka nemaz nesanāca laika kompi ieslēgt! un par spīti faktam, ka šodien pirmdiena, es tik uz tā jūtos uz tā paša viļņa, kas mani pacēla jau piektdien! un tur savos augstumos. mēs šupojamies. protams. jo tas ir viļņa dabā. nedaudz atlaist, tad uzmest, tad atkal palaist kritienā. es gribētu aizbraukt līdz okeānam. var jau būt, ka nekas dižs nav. varbūt tāds pats vien izskatās kā jūra. nemāku spriest. bet ļoti gribētu. vispār jau viss sākas mūsu galvā. un tādiem kā man okeāns būt īpašs. arī jūra ir īpaša. plašums ir īpašs. ļaujiet vilnim paņemt jūs savā varā. es jau atdevos (l)

kaut shii buutu saldaa miega nakts. peec ieprieksheejaas pa pusei neguleetaas blakus cilveekam,kas paardabiskaa veidaa-dienasgaismaa attaalinaas no manis, bet miegaa instinktiivi pagriezhas man liidzi katru reizi, kad to daru es, cieshi apskauj un kaut ko murmina… vai nav savaadi..? ja es pieceljos no gultas nakts laikaa,man naakot atpakalj, vinjsh miegaa izstiepj man pretii rokas, apskauj un apsedz. miegaa. turklaat vinjam tas ir cieshs. ilgi noseedeeju vannasistabaa pie dazhaadiem skaistumkopshanas priecinjiem, un nu juutos daudz labaak un speeju skaidraak noveerteet visu. galu galaa-riit buus jauna diena. pavisam jauna, jauna diena…

glanceets zhurnaals uz galda. svaigi sapluuktas mezhmalas pukjiites. mazliet prieka, ko sniedz svaigs gaiss un mezhs. shobriid priecaajos,ka tu esi prom.man to vajag, peedeejais laiks sakaartot savas domas.atguut savu briiviibu. gara briiviibu. tas ir taads zhnjaugs,taas muusu siikaas melodraamas, rutiina slaapee visu manu dziives energjiju. prieciigi saberzeeju rokas un kjeros klaat visa kaitiigaa izjaukshanai. vispirms man ir vajadziigs laiks sev.

Es laikam palieku veca, bet es, liekot roku uz sirds, varu teikt, ka es tiešām labprāt dzīvotu laukos 😀

Tas protams uz katra gaumi, bet izdzirdot tādu balsi man tirpas pārskrēja!!! (l)Kaut ko tādu ilgi neesmu dzirdējusi, un garastāvoklis garantēts (l) http://www.youtube.com/watch?v=9z0h1NNk1Ik&feature=related

Šodien šajā drūmajā un lietainajā dienā, kad garastāvokļa nav, nedaudz lika pasmaidīt anekdote: Jauns pareizticīgo priesteris gatavojas novadīt savu pirmo dievkalpojumu. Tā kā viņš baidās, ka aiz uztraukuma var ko sajaukt, vecākais priesteris viņam iesaka "ostogramitsja", t.i. iedzert 100 gramus. Nākamā dienā pēc dievkalpojuma abi priesteri atkal tiekas: -Nu, kā es novadiju dievkalpojumu? -Nu, tā neko, bet ie dažas problēmas: 1. Tu nevis "ostogramilsja", bet "opollitrilsja" (t.i.izdzēra pus litru); 2. Pie altāra ir jāpieiet, nevis jāpierāpo; 3. Mantija džinsos nav jāsabāž; 4. Dievkalpojuma laikā var pieminēt tikai Dievmāti, nevis kādu citu māti; 5. Ar kvēpināmo trauku māj uz priekšu un atpakaļ, nevis to vicina virs galvas; 6. Lūgšana jānobeidz ar vārdu "Āmen", nevis "pizdetc"; 7. Un visbeidzot – kas Tev iestāstijis, ka Jēzus gāja bojā 1943. gadā, pie Staļingradas?

iegrimstu un grimstu, grimstu, grimstu dziljaak . kad izmisumaa juuti,ka kaut kas nekaveejoties ir jaamaina, ka VISS NEKAVEEJOTIES JAAMAINA, bet nezini, ko, ar ko saakt, kaa saakt. ko njemt liidzi, ko ne. instrumentaalaa muuzika,kafija ar pienu un izmisums. sejaa smaids. visvairaak es shajaas muusu draamaas un izspeeleetajaas idillees baidos pazaudeet sevi.baidos, ka vienaa lieliskaa briidii attapshos pati sev svesha. man tagad visvairaak prasaas peec glanceeta zhurnaala mazliet banaaliem attieciibu padomiem, kad es neticu, ka te vairs kas glaabjams. es zinu tikai vienu: nekaveejoties viss ir jaamaina.

Šodien piedalījos upes sakopšanas talkā, un tagad man tik patīkams nogurums, zinu, ka padarīju labu darbu. Diena tika pavadīta svaigā gaisā, un vēlpietam rozā vaigi iedeguši kā sivēnam. Bet bija tā vērts ņemties ar tiem visiem atkritumiem. Katram kaut vienreiz tādā jāpiedalās 😉

tikko sapratu, ka ļoti, ļoti sen neesmu neko rakstījusi savā blogā. bet tā kā vakar mani tik ļoti sajūsmināja cosmo jaunais formāts, tad nespēju vairs klusēt, jo, šķiet, tagad maisam gals vaļā. tik labā garastāvoklī sen neesmu pamodusies, jo visu laiku manu prātu nomoka visi skolā nepabeigtie darbi, naudas pelnīšana un (ne)tērēšana un tamlīdzīgas, visai nomācošas lietas. bet šodien esmu pamodusies neizsakāmi labā garastāvoklī, un mani vars nekaitina milzīgā trauku kaudze izlietnē – es to vienkārši likvidēju, mani nesatrauc, ka nevaru paspēt uzrakstīt visus referātus un esejas, es vienkārši rakstu, to, ka izbeidzies piens, es vairs neuztveru kā kārtējo neveiksmi, bet gan kā iemeslu aizskriet līdz tirgum, nevis līdz tuvējam veikalam, un paskatīties, vai tikai tur nav arī kāda jauka spāņu zemene, kas starp citu, pretēji citu cilvēku apgalvojumiem, gan smaržo, gan garšo kā īsta zemene. dusmas par to, ka kaut kur ir pazuduši sinoptiķu nedēļas vidū solītie 25 grādi, aizgaiņā jaukā lietus smarža gaisā un vējš, kurš iemēģina roku friziera profesijā. Jā, šī diena ir jauka, kaut arī izpaliks ierastais brīvdienu laiskums. esmu pateicīga par to, ka man ir dots ķermenis, ar kuru uztvert visu skaisto un patīkamo, ar kuru un par kuru parūpēties 🙂

..un tagad-dzilju, dzilju miegu. un ar kraasainiem sapnjiem. ar riita smaidu mirkli peec pamoshanaas. ar lielisku riitdienu. m.

Šodien pēc vienas diskusijas aizdomājos par to, ka es tik tiešām nenovērtēju to, kas man ir. Konkrētāk par manu vīrieti. Rakstot atbildi diskusijā par to, kā viņš man brokastis taisa, kā puķes dāvina, kā pankūkas cep utt. es priecājos par to, ka viņu paslavē citas meitenes. Redz, ka man tomēr ir trāpījies tas labais vīrietis no visiem sliktajiem. Bet pieķēru sevi pie domas, ka es sāku aptvert to labo, ko viņš dara un kāds viņš ir, tikai pēc tā, kad to pateica vairākas meitenes. Kādēļ šī apziņa manī nerodas pati no sevis? Kādēļ kādam citam ir jānorāda uz maniem labumiem, lai es tos pamanītu? Sens jau teiciens, ka jāprot novērtēt to, kas tev ir, nevis skumt par to, kā nav. Varbūt ir laiks, beidzot arī tiešām sākt tā dzīvot un domāt – novērtējot un būt laimīgai par to, kas man ir.

manii atgriezhas harmonija. ar saulrietu viss ir skaidraaks. paleenaam shuunas pildaas ar prieku, zaudeetais komforts tiek atguuts. tikai nepazaudeet to vairs. ilgi balanseejusi uz virves virs bezdibenja, gribu uz laiku atteikties no tamliidziigiem eksperimentiem. gribu mieru. un lai viss rit savu gaitu. savu nemainiigo gaitu :).

saule,saule saulee. saule uzziimee uz manas aadas bronzu. saule. mana peecpusdienas kafija ar pienu un labsajuuta manaa sirsninjaa. saulee..

Vai zinājāt, ka daudzas eļļas (piemēram- naktssveces, jojobas, kokosriekstu) ir piemērotas sejas kopšanai? Tās ir vieglas, ātri iesūcas, pabaro sejas ādu, padara to maigu un dzīvīgu. Šīs eļļas ir bez izteiktas smaržas un dabiska sejas ādas kopšana ātri var kļūt garlaicīga, ja vien neesat kosmētikas līdzekļu bez aromāta cienītāji. 🙂 Kā padarīt rīta un vakara sejas kopšanas rituālu ne tikai veselīgu sejai, bet arī atbilstošu noskaņojumam? Vienkārši- pievienojot ēteriskās eļļas! No rīta daži pilieni citronzāles pamodinās pat vismiegaināko prātu, bet vakarā lavandas ēteriskā eļļa palīdzēs atslābināties un iemigt. Dabiskajām ēteriskajām eļļām, atšķirībā no sintētiski ražotajiem aromātiem, piemīt ne tikai smarža, bet arī terapeitiska iedarbība- izvēlieties īsto, kas nomierinās, uzmundrinās, atsvaidzinās vai pamodinās! (l)

pēc laika, ko es pavadu pie datora. 🙂

Bieži ir grūti atrast sejas krēmu, kas būtu ideāli piemērots tieši jūsu ādai un kura sastāvdaļas ir 100% dabīgas. Mājās gatavots, dabīgs un veselīgs sejas krēms, atkarībā no izejvielām, sniegs tieši to, ko sagaidāt no ideālā sejas kopšanas līdzekļa. Jāatceras, ka sejas krēmam būs tādas pašas īpašības, kā eļļai, ko lietosiet to pagatavojot. Sejas krēma pagatavošanai piemērotas ir šādas eļļas: * Naktssveces eļļa- mitrina, aizsargā, baro un uzlabo elastību nogurušai un nobriedušai ādai; * Aveņu sēklu eļļa- īpaši piemērota sausai, iekaisušai, bojātai ādai- novērsīs ādas lobīšanos un niezi; * Granātābolu sēklu eļļa- regulāra lietošana nodrošina stipru, veselīgu un elastīgu ādu, jo šai eļļai piemīt izcilas mitrinošas un barojošas īpašības; * Kviešu asnu eļļa- ne tikai aizsargā ādu no priekšlaicīgas novecošanās, bet arī uzlabo tās elastību un tonizē; * Rīcineļļa- baro, nostiprina un mitrina sausu, jūtīgu, nobriedušu ādu. Šī sviests sejas krēma sastāvā būs lielisks ne tikai savu dziedinošo īpašību dēļ, bet arī tādēļ, ka satur dabīgu saules staru aizsargfiltru. Lai pagatavotu apmēram 30-40 ml sejas krēma, jums būs nepieciešams: * Ēdamkarote kokosriekstu eļļas; * Tējkarote šī sviesta; * Tējkarote bišu vaska; * 2 tējkarotes eļļas pēc jūsu izvēles; * Ēdamkarote zāļu novārījuma/ziedūdens; * Ēteriskā eļļa; * E vitamīns ( dabīgs konservants- nopērkams aptiekās).

Ja mājās ir sāls/cukurs un eļļa- var uzskatīt, ka brīnišķīgs un dabīgs skrubis ir gandrīz gatavs. Jūras sāls ir bagāta ar minerāliem un tai piemīt attīrošas īpašības, tomēr jābūt uzmanīgam- iekaisušai, bojātai ādai vai pēc skūšanās/ vaksācijas sāls skrubi nevajadzētu lietot. No cukura gatavots skrubis ir maigāks par sāls skrubi un lieliski piemērots sausai, jūtīgai, plānai ādai. Izmantot balto vai brūno cukuru ir brīva jūsu izvēle. Izvēloties eļļu, kuru lietojat skrubim, jāņem vērā dažas nianses: * Vieglas eļļas- makadamijas riekstu, jojobas, kukui eļļas mitrinās ādu, bet nepadarīs to pārāk taukainu; * Biezākas, bagātīgākas eļļas- rīcineļļa, avokado, olīvu eļļa būs piemērotāka sausākai ādai- jo ne tikai attīrīs un mitrinās, bet arī baros to. Ķermeņa skrubim bez sāls/ cukura un eļļas var pievienot daudz un dažādas papildus sastāvdaļas: * Citronu, apelsīnu miziņas ne tikai aromatizēs skrubi, bet arī palīdzēs cīnīties ar celulītu; * Kokosriekstu skaidiņas būs papildus barojoša sastāvdaļa; * Samaltas auzu pārslas būs lieliska piedeva skrubim jūtīgai ādai; * Maltas kafijas piedeva sniegs tonizējošu efektu; * Malts kanēlis, ingvers, krustnagliņas piešķirs skrubim sildošas īpašības. Lai ķermeņa skrubim piešķirtu aromātu un terapeitiskas īpašības- lietojiet ēteriskās eļļas! 200 gramiem cukura/sāls nepieciešams vidēji 50-70 ml eļļas, 2-3 ēdamkarotes papildus sastāvdaļu, 10 pilieni ēteriskās eļļas.

Laigan šobrīd laukā ir lietains laiks, un nebūt tas siltākais, pats labākais ir tas pavasara svaigums ko var just cauri. Bet kāpēc gan nepieciest to vēsumu, ja varam ieraudzīt ievas ziedam. Un šogad tikai uzzināju ka ievziedu laiks mums atnes šo spirgti svaigo gaisu un laiku

galva, nesaapi. gribu just cigareshu garshu,nevis tikai nojaust. kumeliishu teeja ar medu ir mans sabiedrotais. izkaapa saule tomeer no aizmaakonijas.un es praatoju:kamdeelj man no riit mosties bail.? reizeem. nozodz mani un aizved paari robezhai. uz Siciiliju! kursh nozadzis manu komfortu?

Sen jau zināju, ka brīnumi notiek, bet pārsteiguma moments ir tik salds! Ikdienas pusdienas pārtraukumos, kas ilgst vienu stundu, vienmēr izdomāju paveikt ko lietderīgu, šoreiz devos kārtējo reizi uz apavu veikalu, lai apskatītos kartējās skriešanas botas. Un tagad pats neticamākais, kad vienas grasījos uzmērīt, atskanēja zvans manā mobīlajā telefonā, melodija liecināja, ka varētu zvanīt no darba. Taču nummurs bija svešs, noklausījusies telefonā par uzvaru konkursā, manas izjūtas netaisos aprakstīt, jo salīdzinošos vārdus tik efektīgus neizdomāšu. Pēc tam darbā cosmo mājas lapā pārliecinājos par uzvaras realitāti un atliek tikai sekot manam turpmākajam stāstam………

šorīt no rīta pamodos – un beidzot -diena manā gaumē! es pat nevar aprakstīt – cik pacilāta jutos, sajūtot vēju savos matos, atverot plaši acis, jo saule nespīd, un ieelpojot to smaržīgo pavasara gaisu, ko vējš nes man sejā, to pavasarīgo ziedēšanas aromātu. un domāju, eh, es romatiķe, cik man maz vajag priekam!

Svētdien staigāju pa veikaliem. Superīgi – tik sen to nebiju darījusi.. Tik daudz skaistu, jauku lietu… Tik daudz uzmērāmu drēbīšu.. Tik daudz krellīšu, auskariņu.. mmmm… vnk acis žilbst!!! :)) un cenas – tik pieejamas, tik … grēks neņemt.. BET Krīze taču. Jādomā, kad kontā ienāks nākamā alga, cik no tās paliks pāri pēc kārtējiem maksājumiem un tad jāsaprot – varbūt nākammēnes.. Nu, cerams, ka tās sarkanās kurpītes vēl gaidīs un superīgais dzeltenais krekliņš.. kaut viņš nevienai nepatiktu un nederētu.. Jo es tam iešu pakaļ. Nākammēnes. Varbūt. Tāda santīmu skaitīšana. Nepatīk. Bet jātiek pāri. Jātiek galā.

Ārprāc, ko ar mani dara stresaini apstākļi. Gala termiņi darbā, maģistra darba rakstīšanai atvēlētā nedēļa iet uz beigām, bet nekas daudz nav izdarīts… šorīt uztaisīju scēnu tikai tāpēc, ka vīrietis pirmais iegāja vannasistabā nomazgāties un savākties darba dienai (parasti es eju pirmā). Tagad, kad esmu nomierinājusies tas šķiet trakums, bet tai mirklī tas bija bez 5 sekundēm pasaules gals… ehhh… jāsaņemas… tikai šī un nākamā nedēļa… Visu vai neko!

Pēdējā laikā esmu aizrāvusies. Nu, ne gluži ar humpalāmm, bet esmu uzgājusi dažus veikalus, kur jaunas drēbes ar visām birkām pārdod par dažiem latiem. "Veco kolekciju izpārdošanas". Kā ikdienas rituāls jau iegājies iegriezties kādā no tiem. Ja kādreiz nezināju nevienu, tad tagad tie kā sēnes pēc lietus saauguši visur man "pa ceļam" un ik dienas es atstāju šajos veikalos ne mazums naudas,protams, arī neizpaliek iziešana no veikaliem ar vairākiem maisiem. Šodien nolēmu pārskatīt, ko tad esmu sava atklājuma laikā sapirkusies… Neskaitāmi krekliņi, dažas kleitiņas vasarai, bikses, daži krekli draugam, šallītes, džemperīši.. It kā jau forši, bet tai pašā laikā, šīs drēbes joprojām stāv maisos, pat birkas nav noņemtas ( ar cenām 1-5ls 😀 + oriģinālās ar vairākiem desmitiem latu 😀 ) Zinu un saprotu, ka nu jau tā ir atkarība, varbūt tieši tādēļ es joprojām baidos skatīties šopaholiķes atzīšanos? Ik dienu uzsāku ar solījumu sev – no šodienas es taupīšu un nekādas drēbes vairs… bet ko es varu darīt, ja sanāk, nu, pa ceļam man ieskriet veikalā un ieraudzīt fantastisku peldkostīmu par 2 latiem? (l) (l) (l) (l) ehhh………

Hei, nu laikam man arī pirmais ieraksts! pati brīnos par sevi ka to daru. Bet šodien pēc kādu divu gadu pārtraukuma atkal nopirku cosmo, vienā mirklī iedomājos, un jau nākamajā devos uz veikalu. Un tā nu šķirstot žurnālu, sapratu ka man gribas ko jaunu, un tā lūk te rakstu

ievu smarža man liek justies kā 18gadīgai.. nevaru īsti saprast kāpēc, bet aizveru acis, ieelpoju un esmu pie Gaujas.. reibinoši!

Arvien vairāk, biežāk un labāk spēju iztēloties savu dzīvi bez viņa. Kā viņš aiziet. Vai es. Arvien vairāk kaitina visādi sīkumi,kas agrāk likās mīļi. Tik reti ir nepārvarama vēlme nomocīt viņu no mīļuma, kas iekšā sakrājies, arvien retāk gribas pastāstīt, kā gājis vai pajautāt, kā gājis viņam… Dzīvot kopā tāpēc, ka mīl viens otru, ir jauki..bet… vai tad mēs vispār mīlam? Varbūt vnk turamies viens pie otra, jo abi ceram, ka viss vēl varētu būt savādāk – tā, kā bija.. kad zālīte bija zaļāka un debesis zilākas.. kaut es to zinātu… Kaut es zinātu vai spētu aiziet. Bet nevaru ne vienu, ne otru. Man bail, ka aizvēršu aiz sevis durvis pavisam un tad sapratīšu, ka man tas ir vajadzīgs.. un tā pavisam noteikti būs. Jo lai vai kā, man būtu grūti bez viņa. Tikai nesaprotu vairs – vai aiz aprēķina, spītības vai mīlestības pret viņu tā domāju. Jātiek skaidrībā. Apjukums……

Domāju, ka atrodoties Norvēģijā, mans puisis tiešām mīl, ilgojās un skumst, kā to saka. Bet viņš tam visam atrada labāku risinājumu – virtuālo draudzenīti. Nabaga skuķim visu galvu sagrozījis kājām gaisā tikai, lai papriecātos un kliedētu garlaicību. Kaut gan es jau sāku domāt, ka tā ir nedaudz slimība. Viņam tas viss neko nenozīmē. Ne viņš tiešām mīl viņu vai taisās būt kopā, vai šķirties no manis, kā to viņai bij solījis. Un tomēr.. Viņa NAV PIRMĀ!! Tas notiek KATRU reizi, kad viņš ierauga kādu skaistu meiteni/sievieti. Nākamais solis ir virtuāli savanģot. Kaut kāda slima pašapliecināšanās što ļi? (e) Tad, kas pie velna ir mīlestība, ja pēc šī visa, viņš man, ceļos krītot, var pie mātes dzīvības apzvērēt, ka mīl vairāk par visu uz pasaules?? :%27-(

pateicoties vienai jaukai buutnei no shii portaala, baudu jauku muuziku. naak un nenaak miegs, muuzhiigaas eksistenciaalisma muljkiibas jaucas pa galvu. piparmeetru teejas lielu lielu tasi, manikiiru un miegu.

Šodien izvēlējos neveselīgu pusdienu vietu – McDonalds "restorānu"". Ēdot savu trekno maizīti ar gaļas un nezināmas izcelsmes dārzeņu pildījumu, palūkojos apkārt uz cilvēkiem, kuri ar tikpat gardu muti kā es, stumj iekšā siltos burgerus, pa virsu iegrūžot kādu sāļu, mērcē iemērktu kartupelīti. Manu pāri zālei slīdošo skatienu aizķēra kāds skats – mamma, tētis un divi resni, jā tiešām resni, bērneļi! Kuriem katram uz galda priekšā stāv 3 burgeri, kartupeļi, mērce un arī lielais dzēriens. Bērni vecumā ap 8 gadiem, bet jau tik drukni! Mani pārņēma nelielas dusmas un vilšanās par to, cik slikti vecāki ir šiem puikām. Par to, cik bezatbildīgi viņi attiecas pret savu bērnu veselību, izskatu, nākotni! Un nevajag domāt, ka viņiem ir kāda slimība, šai pašā makdonaldā es pamanīju vēl 3-4 šāda paša vecuma bērnus, kuriem ir acīmredzamas problēmas ar svaru, kā arī tīņu vecuma jauniešus, kuri bija, maigi sakot, apaļi. Mīļie vecāki, domājiet līdz ar ko barojat savus bērnus!!!!

iet prom? skriet prom? kur ir mana atbilde, es nezinu. vakarnakt likaas, ka sashkjaidiits viss liidz peedeejai lauskai.un lauska man kaut kur ieduurusies un tuuliit es noasinjoshu. es nesaprotu,no kaa cilveeki baidaas,kad censhas izmisiigi paarraut saikni, kas vinjus vieno?mazliet sajuutas, ka esi vajadziigs, mazliet pieraduma, mazliet labi izstraadaatu ieradumu un harmonija? nee tachu, nee. un to es domaaju veelu naktii, kad tu blakus bezruupiigi guli, un to es domaaju agri no riita, kad tu veel aizvien bezruupiigi guli, un to es skandinu pie sevis, kad eju prom, vienkaarshi savaakdama savas mantinjas, un to es shausmaas apjaushu, kad tu nenaac liidz, nenaac pakalj… kas ir noticis ar mums? un es varu atkaapties, es varu paiet malaa, es varu aiziet galu galaa, bet vai tu sapratiisi, ka …

TIK FANTASTISKS VAKARS!!! silts un kā smaržo gaiss!! jo beidzot plūmes sāk ziedēt! tas notika tik zibenīgi, vēl vakar tik daži ziediņi bij vaļā, bet šodien jau balts viss balts kā ar sniegu piesnidzis. es šodien nesēdēšu mājās. izdzeršu savu vakara tējas tasi un iešu ārā! izej arī Tu! un ieelpo! ievelc dziļi dziļi. pavasari.

nu tā 🙂 maģistra darba rakstīšanā darbojas abas metodes 🙂 šodien devos uz kādu no Rīgas parkiem baudīt sauli. Ja redzat meiteni ar saulesbrillēm uz acīm vai uz galvas, zaļā krekliņā un melnās biksēs ar laptopu uz ceļgaliem un velosipēdu blakus, tad ziniet – cītīgi cenšos rakstīt maģistra darbu 😀

es speciāli biju uzlikusi lapiņu uz tv, lai neaizmirstu, cikos rāda šo filmu! dievīga. kad kino rādīja, divas reizes biju.. konstatēju, ka man patīk filmas oriģinālvalodā skatīties. tik sen nebiju neko tā.. uzrunātu.. skatījusies, ka likās tik dīvaini. grūti uztvert, jo es cenšos saklausīt, ko apakšā runā. bet nesanāk. un kā man patīk šī bon jovi dziesma! my favorite. jau kopš vidusskolas gadiem. ehh. es ar girbētu, lai man tā dziesmu nodzied.. sapnis. varbūt kādreiz???…. 😉

mmm.. klāt ir maijs. un katru gadu man liekas, ka tas ir skaistākais gada mēnesis! turklāt kā tas skan!! – MAIJS! jau vārdā ietverts vien kaut kas fantastisks! drīz viss ziedēs pilnos ziedos! un būs tik silts, ka jakas varēs pilnībā aizmirst. tagad jau arī ir silts, bet drīz ievas ziedēs, un gan jau vēl jaka būs nepieciešama! šīs bija fantastiskas brīvdienas! un tās vēl nav beigušās! un tas ir vēl fantastiskāk! mmmmm.. i feel good… aga 😎

Pirmkārt jau gribēju palielīt savus kolēģus 🙂 Labākus neatrast (l) viens no viņiem deva divus padomus – kā veiksmīgi uzrakstīt maģistra darbu: 1) iet laukā, saulīte, ar laptopu uz ceļiem, saulesbrillēm uz acīm un drukāt – vakar tā arī darīju 🙂 darbs gāja uz priekšu 🙂 izdevās 🙂 2) 100 grami konjaka un uz priekšu! 😀 šo mēģinu šodien 🙂 tikai konjaku aizstāju ar vīnu. tagad tikai jāmēģina pieķerties pie tā sen jau apnikušā darba un jāizmēģina vai metode darbosies 😀

sen nebiju tik ilgi guleejusi un neuztraukusies par to,ka kaut ko muuzhiigi kaveeju. neveseliigas brokastis: kafija ar pienu un shokolaades konchas.dieviigs laiks! saule,saule.kad taa spiid, taa aizskalo manii visu nepatiku pret Vinju, es piemirstu,ka veel vakarnakt man gribeejaas Vinjam sist. (: cik paarejoshi, vai ne? iipashaa veelme:cigarete.

vinjsh bija ljoti skaists tajaa briidii,kad man shkjita,ka starp mums vairs it nekas nav palicis. un ka tuuliit tuuliit,aiziesim katrs uz savu pusi.

do u love to see me cry? patiesiibaa es esmu gandriiz paarliecinaata,ka ne.ja attieciibu saakumaa asaras kalpo par iemeslu steigshus izliigt,baidoties,ka konflikts var aiziet par taalu un tas izskataas miilji vai aizkustinoshi, tad ar laiku asaras ir tikai kaitinoshas. un tas ir skumji un pareizi reizee. tikai…reizeem jau gribeetos to saakuma posmu atpakalj, kad katra mana asara bija vinja liels paardziivojums un kad tas viss tika uztverts nopietni. un galu galaa-kaa tur bija tajaa teicienaa…? ja sieviete raud, vinjai vienmeer ir taisniiba?! (:

…un es pastraadaaju.peec dushas un manikiira atjaunoshanas jau atkal juutos daudz labaak, nevis galiigi apputeejusi. produktiiva diena, maz miega, daudz darba. saule taa spiid, ka manii nerodas nevis druuma noskanjojuma iediiglis.prieks,prieks,prieks !!! iipasho veelmju saraksts: automazgaatuve kaut kur maaju tuvumaa ar superdemokraatiskaam cenaam; jaunas, superseksiigas kurpes un .. un daudz, ljoti daudz visa kaa. sasodiitaa kriize !!! es gribu iepirkties! post scriptum: nav jau traki. tikai taa pamazaak… un tasiiti kafijas ar pienu, luudzu!

Iedomājies, tu loterijā esi saņēmis šādu balvu: Katru rītu banka tavā kontā ieskaita 86400 latu. Taču šai spēlei ir savi noteikumi, jo katrai spēlei tādi ir! 🙂 Pirmais noteikums ir: Visu, ko neesi izdevis dienas laikā, banka tev atņem, tu nevari šo naudu tā vienkārši citā kontā ieskaitīt, tu vari to tikai izdot. Bet katru rītu, Kad tu pamosties, banka atver jaunu kontu ar 86400 latu nākošai dienai. Otrais noteikums ir: Banka var šo spēli jebkurā brīdī pārtraukt, jebkurā laikā pateikt: Viss ir beidzies. Spēle ir galā. Banka slēdz tavu kontu, un tu nesaņemsi vairs jaunu. Ko tu darīsi? Vai tu pirksi visu, ko vēlēsies? Ne tikai priekš sevis, bet ar priekš tiem mīļajiem, kas tev ir blakus? Varbūt pat tiem cilvēkiem, kurus tu nepazīsti, tā tu naudu neizdosi tikai priekš sevis… Varbūt tu mēģināsi izdot katru santīmu, lai izmantotu šo iespēju, bet varbūt … Īstenībā spēle ir dzīves realitāte: Katram no mums ir sava “Laika banka”… Mēs tikai to neredzam… Katru rītu, kad mēs pamostamies, mēs saņemam 86400 sekundes mūsu dzīves, ko dāvina diena, un vakarā, kad aizmiegam, šis laiks tiek mums atņemts… Tas, ko mēs šai dienā nepiedzīvojam, ir pazudis uz visiem laikiem, nogrimis nebūtībā, vakardiena ir pagājusi. Katru rītu šis konts tiek no jauna piepildīts, bet banka var kontu jebkurā laikā slēgt, bez brīdinājuma… Ko tu katru dienu dari ar savām 86400 sekundēm? Vai tās nav vērtīgākas par tiem 86400 latiem?

šodien izgāju no darba laimīga 🙂 nezinu kāds tam pamats, bet nāca apziņa, ka man ir vislabākie kolēģi 🙂 un garīgais tik labs par spīti tam, ka šodien paziņoja par algas samazinājumu. zinājāt, ka jau zied pienenes 🙂 un koki tik zaļi, un debesis tik zilas! 🙂