Ir sākusies mana panika. Šodien man galvā iešāvās nelaba doma. Tagad, atvados no skaistajiem matiem.. Sveiki, melnie!. Ievelkam gaisu un samierinamies ar realitāti. Muļļa!

forši, jau pirmajā dienā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas valdība paziņo – nu, nesanāks ar tiem 58 miljoniem izbraukt kā mēs teicām iepriekš,būs vien jāsamazina par 500 miljoniem. Es pavisam nopietni sāku spriest kam iesmērēt dzīvokli un uz kurieni skriet prom dzīvot kamēr vēl no valsts ārā laiž 😀

Šovakar retu reizi sanāk novērtēt un papriecāties par to, ka mājās ir bezvadu internets 😀 jo varu pinkšķēt vannas istabā, kura šajā dzīvoklī ir vienīgā telpa ar aizslēdzamām durvīm… 😉 Bet..ne jau par to ir runa šovakar.. ne jau es te izdomāju pasēdēt tāpēc, ka šeit ir apsildāmā grīda (vispār jau arī tāpēc, jo šī ir vissiltākā telpa dzīvoklī :D), bet gan tāpēc, ka ir piezagušās nepārvaramas skumjas par to, ka ar mīļo visu laiku cīnāmies katrs par savu neapgāžamo taisnību, visu laiku aizdomas – pamataotas un nepamatotas, pārmetumi, terors, kontrole… nesaprotu, kur manī ir palikusi jaukā, mīļā "kā būs, tā būs" meitene.. laikam jau pusotrs kopā pavadīts gads nav pārāk mazs laiks un rutīna – ja to neielaiž pa parādes durvīm, noteikti iespraucas pa atslēgas caurumu… man nav ne jausmas, kāds tieši ir tas iemesls, kāpēc tik ļoti slikti viens pret otru izturamies, ko galu galā gribam ar to panākt..jo nekas pārāk labs tas nevarētu būt… es sēžu vannasistabā uz grīdas, viņš – istabā dzenā datorspēles… tāda vienaldzība.. ne jau sporta pēc es to visu daru, bet tāpēc, ka vairs nav to sajūtu, kas bija agrak, nav tiekšanās vienam pēc otra… ir arī labie brīži… nepārprotiet.. bet kaut kā tajos negribas sēedēt vannasistabā uz grīdas (lai arī apsildāmās :D) un birdināt asaras… :-/

Eju no rīta ārā- diena kā diena, bišku drēgns un nepatīkams vējš. Atgriežos mājās ar nogurumu, kā smags zilonis ievēlos gultā un vēlējos aizmigt, BET NEKĀ- man vēl jāiet uz sporta zāli. Ātri iestrebju mutē sev paradzēto pārtiku un sabāžu visas panskas somā(skats bija pabriesmīgs, jo bija riktīgs kamieļa kupris), un devos ārā. Likās, ka viss ir tik parasts, līdz ,izejot no mājas, pamanīju 2 runčukus, kas omulīgi bija iekārtojušies uz DŽIPA jumta 😀 Smaids pa visu seju 😀 Doma tāda- Katram pienāk besis, bet, ja paverās apkaārt, tad, ārprāc, ir TIK daudz mazu mazītiņu nieciņu, kas var likt pasmaidīt. (l) Neesmu lielākā optimiste, zinātāji to zina, drīzāk reāliste, bet pat šitādu ciniķi var sīkums priecēt 🙂 P.S- jāiemācās sakravāt soma… :-/

Mēs vienmēr cenšamies iedomāties,kas ar mums notiks tālāk. Kāda būs mūsu nākotne. Ko mēs satiksim šodien. Ko varētu ieplānot rīt. Bet dažreiz labākais ir vienkārši peldēt pa straumi [ bet tikai dažreiz, jo pārāk bieža "peldēšana pa straumi" var nodarīt lielu postu]. Tad nu tā es peldēju pa straumi sestdien : Pamodos plkst. 10 un sapratu, ka pa šitik draņķīgu laiku neko nevarēšu izdarīt, taču… es kļūdījos. Zini ko var izdarīt lietainā laikā? 😀 Iekāpt pirmajā autobusā autoostā [ nezinot uz kurieni tas kursē] aizbraukt līdz gala pieturai, pastaigāt tajā vietā pāris stundas un doties atpakaļ. Bet par visu pēc kārtas. Iekāpu autobusā, samaksāju par biļeti [kaut kādus 2 ls, ja pareizi atceros] un aizbraucu uz Jēkabpili. Nepazīstama vieta, lietus, bet te es pamanu ūdenstilpni ar pīlēm. Nopirku maizi, atjozu atpakaļ pie pīlēm un sāku tās barot, beigās, lai gan slapja, taču laimīga aizgāju uz autobusu un devos mājās. Karsta vanna un tēja sastādīja man tā vakara kompāniju. Nu un kas? Labākais jau bija tas,ka to dienu veltīju sev . Un nemaz nav svarīgi ,ka nekas nebija saplānots, reizēm vienā mirklī izdomāts plāns ir 1000 reizes vērtīgāks par to ,ko perinam mēnešiem. 🙂 P.s. bilde atrasta i-neta resursos. 😉

man gan patīk (l) (l) (l) zinu, ka visa vasara šāda nebūs, un noteikti arī nevajag 😉 un tieši tāpēc es steidzu izbaudīt šos laikapstākļus, kas kā radīti man. kopš sevi vien atceros – tieši šādā laikā es vienmēr esmu varējusi ieelpot! lietus atmodina. un lietus uzbudina. vasarā ik pa laikam vajag lietu. lai pēc sutas nāk veldze ne tikai dabai, bet arī maniem instinktiem.

vai gaisā kaut kādas savādākas vēsmas jūtamas, vai arī viss tiešām sākas mūsu pašu galvās, bet pēc šīs nedēļas nogales, pēc pastaigas pa mežu, un otrā dienā pēc pastaigas gar jūru, es tiešām jūtos kā no jauna piedzimusi. un nav ko analizēt. ir jāizbauda, jo tādējādi šo svaiguma, iedvesmas sajūtu nekādi nevarēs aizbaidīt. jeb varbūt mūza mani atradusi atkal no jauna? šīs atklāsmes, kaut katru dienu no jauna un vienas un tās pašas – sniedz man to dopinga devu, kas kā sportistam būtu liegta. prom nopietnā pieeja! es gribu smieties!

" Never take sex seriously. If u will never take it seriously, u will never get hurt. And if u will never get hurt, u will always have fun!" aizvien vairāk un vairāk jāatzīst, ka šis citāts 100% atbilst mana šī brīža dzīves posmam. lai arī kā man gribētos teikt,ka es šobrīd alkstu ieritināties blakus kādam KONKURĒTAM cilvēkam, patiesība ir tāda, ka es vēlos neko citu, kā tikai izbaudīt to,ka esmu jauna un nepiesaistīta, pat par spīti savām it kā esošajām attiecībām.

šodien atgriezos no šīs vasaras pirmā brīvdabas festivāla. un lai gan manas acis vēl aizvien ir daļēji aizklātas ar miegu, iekšā rosās tāds patīkams pēc festivālu nogurums. iepriecinoši. + pliko dibenu skaits, ko šajās 3 dienās izdevās redzēt ir vov vov kur jauks ;D

….

es šogad paspēju. kad bija tās siltās dienas.. īstenībā tieši vakaru pirms laiks sabojājās. tā kā nebija itin neviena cilvēka, biju pa pliko. mmm.. kas par baudu sajust ūdeni… kas aptver ķermeni. un tā gaidu, kad gaiss paliks siltāks, jo gribu ienirt ūdenī. bet ir viena liela problēma – man nav peldkostīma. tik daudz esmu žurnālu lappusēs pētījusi dažādus modeļus, bet vēljoporjām neesmu izlēmusi, kurš tad ir manejais. un negribas iet uz veikalu, pirms neizlēmība nav atkāpusies. gribu izdomāt, un tad meklēt ko sirds kāro. jo citādi murgs veikalā. bet ir bailes no tā, ka būs kā parasti. ka pirkšu pēdējā mirklī, un tikai tāpēc, ka peldkostīmu vajag, nevis nopirkšu tādu, kas man patiktu. ko lai dara? visu vasaru nebūs tik izdevīgi apstākļi, lai pa pliko ietu, jo citi taču arī grib veldzi. bet nūdiste točīt neesmu. tāpēc peldkostīmu vajag kā ĒST!

es 100 % varu apgalvot, ka nespētu tādā šovā piedalīties, vienalga kādu naudu man solītu.. ēst vaboldes un tārpus un vēl visādus briesmoņus, ko dažreiz esmu redzējusi, tur liek priekšā… brrrr… šodien skatījos, kā suņi maijvaboles ēd. skrakšķ vien strap zobiem. un man zosāda uzmetas. nu nav man tādu iekšu. un arī nevajag. man garšo šokolāde un zemenes un dzirkstošs vīns. tārpus man nevajag.

Prognozes nav labas, it ka lidz junija beigam busot lietains. Nu kas ta par valsti, krize, noziedziba, nabadziba, pat laiks nav labs! 😀

rīt pēdējais eksāmens un sesija beidzot būs beigusies 😀 varēs sākt baudīt vasaru pa īstam 😉

Tagad nedaudz paskaidrošu, kāpēc Tava īstā Saules zīme ir apmēram par 15 dienām uz atpakaļu.. 🙂 Apmēram 2000 gadus p.m.ē., kad uz austrumu, jeb Vēdiskā zodiaka bāzes tika radīta rietumu versija, abi zodiaki saskanēja, bet, laikam ritot, radās nobīde un šobrīd tā ir tik ievērojama, ka būtu nepareizi izdarīt nopietnas astroloģiskās prognozes balstoties uz rietumu zodiaka datiem. Kļūda izskaidrojama ar to, ka rietumu zodiaka horoskopa zīmes atšķirībā no vēdiskā zodiaka ir piesaistītas saulgriežu punktiem, bet ne konkrētiem zvaigznājiem. Laika gaitā saulgriežu punkti attiecībā pret zvaigznājiem mainījās līdz ar zemes ass kustību un nobīde kļuva ievērojama. Savukārt vēdiskais zodiaks šīs izmaiņas ir jau laicīgi paredzējis un ņēmis vērā – visas zodiaka zīmes ir piesaistītas nekustīgajām zvaigznēm. Grūti pateikt, kāpēc bija nepieciešamība izveidot otru zodiaku, bet tā vai citādi tas tomēr ir noticis. Tagad daudzi rietumu un austrumu horoskopu piekritēji cenšas pierādīt katrs savu taisnību balstoties uz dažādiem argumentiem. Gan vieniem, gan otriem ir sava taisnība. Tomēr, par labu austrumu zodiakam runā fakts, ka šis zodiaks ir pastāvējis vēl pirms rietumu versijas un pretendē uz lielāku precizitāti matemātiskajos aprēķinos nekā viņa atzarojums. To apstiprina daudzi mūsdienu zinātniskie pētījumi, kuros astronomiskie aprēķini līdz diviem, trijiem cipariem aiz komata sakrīt ar Vēdās dotajiem aprēķiniem. Vēdiskā astroloģija fiksētā veidā pastāv jau 5000 gadus un tanī doti aprēķini saulgriežu pārejas punktiem no viena zvaigznāja otrā līdz pat mūsdienām un vēl tālākai nākotnei. Šī sistēma ir cieši saistīta ar dziļiem filozofiskiem un zinātniskiem priekšstatiem par Visuma rašanos, kosmosa laika cikliem, to, kā mikrokosms funkcionē makrokosmā, ceļojumiem laikā un telpā un kontaktiem ar citu galaktiku dzīvajām būtnēm. Tā ir ārkārtīgi plaša senās pasaules materiālā un garīgā zinātne, kuras priekšā nobāl pat mūsdienu astronomija un astronautika.

kad ārā ir tik draņķīgs laiks, tad nemanot sabojājas arī garastāvoklis …gribas bēdāties līdz ar debesīm 🙁 laukā pastaigāties tādā laikā it nemaz negribas , bet sēžot istabā nevaru izdomāt ko lai tādu padara, lai uzlabotu garīgo :-/ iesakiet , kas jums uzlabo garastāvokli, kad jūs esat noskumušas, varbūt jūsu ieteikums palīdzēs arī man 😉

Liela daļa mūsu pilsētas iedzīvotāju ir kaķi – gan tādi, kuriem ir mājas un saimnieks, gan tādi, kuri izmesti vai piedzimuši uz ielas un iztiku meklē atkritumu tvertnēs, pagrabos vai pie cilvēkiem, kas viņus kādā mājas stūrī vai pagalmā baro. Bieži mēs dusmojamies uz viņiem, jo pavasaros tie skaļi dzied savas kāzu dziesmas, runči iezīmē visus kaktus un stūrus ar riebīgi smakojošu urīnu, kaujas, sakropļo viens otru. Pēc tam kaķenēm piedzimst mazuļi – simtiem mazu, nevienam nevajadzīgu kaķēnu, kas iet bojā zem auto riteņiem, suņu zobos un nežēlīgu cilvēku rokās, slimi, novārguši, ar iztecējušām acīm mirst mūsu māju pagrabos, bēniņos un pagalmos… Viņi nav radušies no nekurienes – viņi ir radušies no mums. Kaut kur kaut kad pirmais cilvēks izmeta uz ielas lieku kļuvušu kaķeni, kura saulainā marta dienā satika no dzīvokļa pastaigāties izlaistu, labi koptu un spara pilnu runci. Pēc diviem mēnešiem viņai piedzima pirmie seši kaķēni, kuriem katram pēc tam piedzima vēl seši…. Viena kaķene kopā ar saviem pēcnācējiem sešu gadu laikā var radīt 420 000 kaķēnu. Nav un nebūs iespējams atrast tiem visiem jaunas mājas, kaut vai tāpēc, ka otrajā un trešajā paaudzē uz ielas dzimuši kaķi vairs nav pieradināmi dzīvei kopā ar cilvēku. Ielas kaķi jau sen vairs nav mājdzīvnieki, bet nav arī savvaļas dzīvnieki, jo nevar eksistēt bez cilvēka. Tā ir jauna suga dabā – pilsētas kaķi. Tā ir realitāte, kas pastāv un kuru nevar izlikties neredzam. Projekts paredz Projekts paredz īstenot pasaulē veiksmīgi pielietoto bezsaimnieku kaķu kontroles programmu „noķer-sterilizē-atlaiž”. Sterilizēšana ir operācija, kuras laikā kaķim izņem vairošanās orgānus. Operācija ir vienkārša un kaķis pēc tās ātri atgūstas. Pēc dažām dienām sterilizētos kaķus nogādā iepriekšējās dzīves vietās. Lai projekts būtu pēc iespējas sekmīgāks, biedrība „Dzīvnieku SOS” aicina piedalīties visus, kuriem rūp mūsu pilsētas četrkājaino iemītnieku dzīve – nogādāt ielas kaķus uz veterināro klīniku programmas „noķer – sterilizē – atlaiž” ietvaros, iepriekš piesakot to pa tālruni: 22027095. Viena kaķa aprūpe izmaksā vidēji Ls 20 – 25 (kaķenes sterilizācija vidēji no Ls 25 – 30 Ls, runča kastrācija Ls 15 – 25, eitanāzija – 15 – 20 Ls). Projekta īstenotājs – biedrība „Dzīvnieku SOS„ – mēnesī var nodrošināt vidēji 15 – 20 kaķu aprūpi. Projekta ieguvumi Programma „noķer-sterilizē-atlaiž” novērš ielas kaķu koloniju palielināšanos, jo nerodas aizvien jauni kaķēni. Sterilizēti kaķi nekaujas, neņaud un neiezīmē teritoriju, to urīns neož. Mazinās arī infekciju risks, jo smagi slimos kaķus humāni eitanazē. Programmas „noķer-sterilizē-atlaiž” īstenošanas rezultātā pilsētā veidosies nelielas skaistu, veselu kaķu kolonijas. Pilsētas kaķi vairs nebūs slogs, bet ikviena pagalma rota. Projektu īsteno Dzīvnieku aizsardzības biedrība „Dzīvnieku SOS” sadarbībā ar veterinārajām klīnikām. Dzīvnieku SOS ir dzīvnieku aizsardzības biedrība, kuras mērķis ir mainīt sabiedrības viedokli par dzīvniekiem, to tiesībām un aizsardzību, kā arī palīdzēt pamestiem un vardarbībā cietušiem dzīvniekiem. Ar projektu tiks turpināts 2005.gadā Latvijas Kinoloģiskās federācijas Dzīvnieku aizsardzības grupas uzsāktais un fonda „Dzīvnieku drauga fonds” noslēgtais projekts „Pilsētas kaķu dzīve”, kas tika pārtraukts 2007.gadā, jo līdzekļus programmai „noķer-sterilizē-atlaiž” piešķīra Rīgas dome. Tagad pašvaldības finansējums ir beidzies, tāpēc nepieciešama sabiedrības palīdzība, lai labi uzsāktais darbs varētu turpināties. Tuvāka informācija par fondu pa tālruni: 22027095 vai e-pastu dzivniekusos[at]inbox.lv. Ziedot Jūs varat šeit: http://ziedot.lv/proj.php?id=415&lng=lv Ikviena ieguldījums ir ļoti svarīgs un tādā veidā mēs visi kopā varēsim paveikt daudz vairāk

Sveiki visiem! Astroloģija jau sen ir nodarbinājusi daudzu prātus, arī šodien daudziem tā šķiet kā kaut kas mistisks, nereāls un neizdibināms. Jāteic, ka tā gan pavisam nav, tāpēc kā vēdiskā astroloģe, nedaudz pastāstīšu, kā darbojas tieši vēdiskā astroloģija. Tā ir ļoti sena kosmoloģiska mācība un ir neatņemama vēdiskās tradīcijas sastāvdaļa. mācībā, uz kuras bāzes ir veidojušās sekojošās astroloģiskās sistēmas. Vēdiskā astroloģija, sanskritā – Džajotiša veda, vadās pēc planētu un zvaigznāju dabiskā jeb fiksētā zodiaka principa, kas dod patiesu izpratni par neredzamajiem varenajiem kosmiskajiem spēkiem, kuru ietekmē atrodas šīs planētas dažādie procesi. Tāpat tā dod izpratni par konkrētā cilvēka dzīves karmiskajām likumsakarībām. Cilvēka apziņa sevī ietver visuma modeli un tiek dēvēta par mikrokosmosu. Mikrokosmoss un makrokosmoss ir savstarpējā mijiedarbībā. Tieši tāpēc kosmiskie procesi visciešākajā veidā atsaucas uz cilvēku dzīvi. Kad cilvēks piedzimst, viņš šajā dzīvē neienāk kā “balta lapa”, bet jau ar noteiktu pieredzi un apziņas evolūcijas pakāpi. Grahas ir milzīgas enerģijas plūsmas, kas savukārt ir pakļautas vēl augstākām Visuma enerģijām. Cilvēka dzīvē grahas darbojas kā karmas izpildītāji vai turētāji, tā ir viena no grahu funkcijām. Fiziskajā dimensijā, mūsu saules sistēmas ietvaros, kā enerģijas novadītājus – grahas, izmanto kā planētas. Būtiskākās no tām ir deviņas planētas – Surija – Saule, Čandra – Mēness, Budha – Merkurs, Mangala -Marss, Šani – Saturns, Šukra – Venēra, Guru – Jupiters, kā arī Rahu un Ketu, kas ir Čaja grahas, ēnu planētas, kurām nav fiziskā veidola, bet to ietekme ir ļoti nozīmīga un spēcīga. Ir 12 zodiakālās “mājas” (bhavas sanskritaa.) kurās ir ieliktas būtiskākās dzīves jomas, kā darbs, izglītība, veselība, materiālais, sociālais stāvoklis, laulības dzīve, partneru attiecību iespējamā perspektīva, cilvēku savstarpējā saderība, kā arī to raksturi. Sastādot personīgo dzimšanas karti, var noteikt kāda ir šī cilvēka karmiskā situācija. Kādas ir viņa iespējas, kurā virzienā iet, lai sasniegtu sev vēlamos rezultātus, no kā savukārt piesargāties. Vadoties pēc planetārā stāvokļa, var izvēlēties optimāli veiksmīgāko laiku svarīgu lietu uzsākšanai un kārtošanai. Katra graha (planeeta) nes savu enerģētisko ietekmi, jeb ritmu uz dažādām mūsu dzīves norisēm. Katrs laika moments ir apveltīts ar kādu tikai tam raksturīgu īpašību – sinhronitāti. Viss, kas notiek konkrētajā momentā, neizbēgami nes šī brīža karmisko ietekmi. Tas nozīmē, ka pēc mūsu dzimšanas brīža var izzināt mūsu dzīves struktūru, gluži kā no mazas koka sēkliņas var spriest par koka īpašībām, kad tas izaugs. Laiks, telpa un grahas ir tie faktori, kas norāda uz mūsu apziņas struktūru un karmu. Šīs 12 zodiakālās “mājas” (bhavas sanskr.) sakārtojās dzimšanas brīdī noteiktā kārtībā attiecībā pret kosmiskās telpas zodiakiem – raši, zvaigznājiem – nakšatras un saskaņā ar karmiskajām likumsakarībām šīs dzīves sfēras saņem grahu enerģētisko ietekmi. Šo grahu enerģētiskais izvietojums 12 zodiakālās “mājas ” ), 12 zodiakos (raši) un 27 zvaigznājos (nakšatrās) arī nosaka turpmāko dzīves gaitu un perspektīvas. Tās ir objektīvas likumsakarības. Jo viss, kas atrodas apziņā arī materializējas reālos dzīves notikumos. Tāpat pasākumus, kuru mēs veicam kādā konkrētā laika brīdī, nonākot attiecībās, izvēloties dzīves vietu, transporta līdzekli utt. automātiski kopēja grahu situācija uz notikuma brīdi radīs savu enerģētisko ietekmi. Tie ritmi, tās enerģētiskās vibrācijas ko tajā brīdī nes grahas, arī ietekmēs mūsu pasākumu rezultātus, jo cilvēks un kosmos ir savstarpēji saistīti.

Laikam nekad tā īsti nebiju tam pievērsusi uzmanību … Sēžot lielpilsētas kafejnīcā un veroties pa logu uz garāmgājējiem lūkojos uz pārīšiem, kas laiski bauda vasaras sauli, steidzīgās biznesa meitenes kas brīžiem paveras logu stiklos lai redzētu savu atspulgu un pārliecinātos, ka viss ir kārtība un nav pēkšņi vējš izpūtis kādu neveiklu matu šķipsnu. Vienā mirklī sapratu, ka lūkojos uz apģērbu, kas garāmgājējiem mugurā, uz kurpēm kas kājās un somiņām. Un 15 minūšu laikā var lieliski novērot izdaudzinātās modes tendences materiālos, krāsās un formās. Dzeltenais, violetais un puķāinas kleitiņas ir preces,, kas rotā daudzos veikalu pakaramos. Likās, ka esmu nokļūvusi kādā klonu pilsētā. Vai mūs tiešām tik ļoti iespaido žurnālos un internetā sniegtā informācija par modi, vai vienkārši – tas ir veikalos kā jauns hīts un to mēs vienkārši pērkam? Cik ļoti mūs iespaido medijos sniegtā informācija? Protams es nenopeļu to, ka seko modei un mēs katra vēlamies būt moderna un skaista!!! Tik nedaudz amizanta liekas tā vienādo krāsu ”lidināšanās” pa pilsētu. Atceros, kad modē bija sarkanā krāsa un sarkanu apģērbu aksesuārus varēja manīt visur sev apkārt. Vai mēs esam modes upuri pašām to neapzinoties?

Šodien bija tik lietaina diena, pirms pāris stundām debesis bija stindzinoši tumši zilā krāsā( izskatījās pavisam dusmīgas ) Ejot uz māju,izlēmu pa ceļam ieiet bibliotēkā, jo man tik ļoti sagribējās palasīt ko aizkustinošu, izvēli devu nevis biezam romānam vai vakara novelei, bet gan dzejai un tieši šodien, kad ārā nu jau pie debesīm (uz vakara pusi) spīd saulīte lai gan vēl ir tik auksts, es šodien sevi sasildīju jo tieši šodien es atklāju, cik feini ir lasīt dzeju – iegrimt dziļi,dziļi dvēselē un tā lēnām tur pastaigāties. Fonā uzliku relaksējošu mūziku un šķiet, ka tik uz brīdi ( lai gan pagāja pāris stundas) es izbaudīju tik fantastisku sajūtu, kas mani pārņēma, lasot dzejoļus, kurus ir sarakstījusi Maija Laukmane. Arī lietainā dienā ir vērts sevi sasildīt un nevis no ārpuses,(biezi saģērbjoties) bet gan sajust to īpašo iekšējo siltumu, kas sniedz milzīgu gandarījumu. Tomēr patiesībā arī silta tēja vai kafija mūs sasilda, jo to mēs dzeram iekšā, bet diez vai tā spēj piepildīt dvēseli ar siltumu … Mīļie, jaukie vārdi īstajā vietā,laikā un telpā sasilda vienmēr.

Šodien, beidzot devos savu LEOPARD ādas raxta kurpju medībās. Biju viņas redzējusi ZARĀ, bet kurā neatceros… tā nu sāku ar lielo ZARU centrā, kurpes nevaru atrast,vērsos pēc palīdzības. "ĻOTI LAIPNA" darbiniece, paskatījās uz mani kā uz nez ko un pateica, ka tās kurpes jau sen viņiem vairs nav ,un NAV nevienā veikalā!Piezvanīt paprasīt uz citām ZARĀM viņai nebija ne mazākās vēlēšanās! (e) Turpināju savu ceļojumu. ZARA- Rīga plaza leilveikalā- situācija līdzīga, vienīgais darbiniece laipna. par kurpēm tā arī neko neuzinu, jo viņa nevar nevienam piezvanīt nezinot kurpju KODU! (e) izmisums visbeidzot, sēžot ORIGO sarkanajos krēslos (tā mēs ar draudzenēm saucam "VIKBOLTU")ilgi nevarēju izlemt braukt uz ALFU vai SPICI… beigās atcerējos ,ka viena draudzene strādā ALFĀ, ta nu sūtīju viņu izlūkos! UN VIŅAS TUR BIJA!!!!! (l) tā nu kurpes tika veiksmīgi atliktas( ja nu gadījumā kamēr esmu ceļā viņas kāds piesavinās). un JĀĀĀĀĀĀ… Jūtos tik labi!!! P.s. Paldies KRISTIJAAA,par piedāvātajām kurpēm, bet kā redzi esmu dabūjusi savējas. (l)

Čau! iesakiet lūdzu kādu interesantu filmu… 😎

Tātad…esmu viens no tiem veiksminiekiem/-cēm, kuri šogad beidz vidusskolu. 🙂 Šodien bija matemātikas exāmens, kuru jau gribas aizmirst, bet nāksies par to vien domāt līdz maģiskajam datumam, kad uzzināsim rezultātus..huff… :-/ Kāpēc jāpaiet vairāk kā mēnesim līdz šo rezultātu uzzināšanai, exāmenus izlabo max 5 dienu laikā. Bet laikam attiecīgajām iestādēm ir jāpierāda sava existence un jātaisa sazin kadi secinājumi, kurus viņi nu nekādi nevar uzrakstīt pēctam (e) Bet mums, divpadsmitajiem, pat izlaidums paies bailēs par visu centralizēto exāmenu rezultātiem..sviests kkāds!!!

Dzīve ir nejauka. Dzīve ir ciešanas. Tad kāpēc mums to visu nemainīt sev par labu?! Ja tu beidzot ieraudzīsi mākonim zelta maliņu vai varavīksni pēc vienmuļās lietusgazes – mainīsies tava iekšējā pasaules uztvere… Vēl jo vairāk – mainīsies cilvēki un pasaule tev apkārt! Tad var gadīties sastapt Isto vīrieti tepat, aiz kaimiņmājas stūra, gadīsies saņemt labu darba piedāvajumu un lielisku atalgojumu, gadīsies… tik daudz un dažādu jauku lietu, ka tu sāksi ticēt pasakām un brīnumiem, kas notiek šajā dzīvē, tavā dzīvē, ko tu veido pati savām rokām… "Realitāte ir tas cietums, kur mēs paši sevi labprātīgi ieslogām uz mūžu…" (Y.T.) 🙂

Sveika, es gribu ar tevi pārgulēt. Jā pārgulēt, Tu nepārklausījies, tas ir viss ko vēlos no tevis. Es negribu iepazīties ar taviem vecākiem un iet kopā uz baznīcu Ziemassvētkos. Arī veidot ģimeni ar tevi es nevēlos. Nevēlos no tevis trīs bērnus, dārza mājiņu laukos un suni ko sauks par Reksi vai Redžinaldu, vai kaut kā tamlīdzīgi. Vēl mazāk es vēlos ar tevi kopā novecot un dzīvot laimīgi līdz nāve mūs šķirs. Es vēlos ar tevi pārgulēt. Vienkārši pārgulēt. Tu domā tas ir truli? Tas ir neķītrs piedāvājums šķīstai meitenei? Vai Tu vēlies iesist man pļauku, pagriezties un aiziet Varbūt izstāstīt to kādam un parunāt par sabiedrības zemo līmeni. Kad Tu vēroji mani no malas un smaidīji man, par ko gan Tu domāji? Vai Tu domāji par kopīgu nākotni ar mani? Par pastaigām mēnesnīcā, tauriņiem vēderā un kāzām baznīcā? Kas bija tas par ko Tu domāji? Tu man iepatikies. Tieši tāpēc es eju tev klāt un uzrunāju tevi. Protams, mēs sarunāsimies. Mēs iepazīsimies un runāsim par dažādiem sīkumiem. Es uzzināšu kur Tu esi dzimusi, kurā skolā mācījusies un kad pirmo reizi iemīlējusies. Arī par mani Tu dzirdēsi kaut ko līdzīgu. Varbūt… Iedomājies, varbūt mēs viens otram iepatiksimies vairāk. Iepatiksimies tik ļoti, ka pastaigāsimies mēnesnīcā un, ieraugot vienam otru, mums vēderā parādīsies tauriņi. Un, kas zin, varbūt tas paliks tik īpaši, ka pēc tam būs arī arī svinīgie solījumi baznīcā. Labi, aizsapņojos, pietiks. Bet tagad Tu redzi, ka es neesmu brutāls tēviņš, jāklis, kas grib tikai pārgulēt ar tevi, lai vēlāk varētu par to lielīties draugiem. Tu redzi, ka esmu līdzīgs puisis tam ar ko Tu šovakar pārgulētu, ja viņš tev stāstītu par par jūsu kāzām, bērniem un suni vārdā Reksis vai Redžinalds vai kaut kā tamlīdzīgi. Vai Tu apstāsies un ielūkosies manī dziļāk…

Varbūt man ir tieksme pārāk daudz rūpēties par sev tuvajiem cilvēkiem… :-/ Redzot to,ka kāds no tuviniekiem sagrauj savu dzīvi, nespēju nostāvēt malā uz to visu noskatoties. Kāpēc cilvēks nesaprot, kamēr nav dabujis no dzīves "pa seju". Iespējams, ka esmu dabujusi diezgan daudz "pa seju", tapēc tagad varu tik gudri spriedelēt. (t) Tikai parasti visa mana iejaukshanās beidzas ar strīdu. (e)

Nav viegli meitenes, galīgi nav viegli! Garšīgās, svaigās bulciņas, kūkas gabals daudz ātrak ieslīd vēderā, nekā mazinās tauku slānīts ap vidukli. Es tiešām cenšos, es diezgan regulāri velku savas "kristāla kurpītes" (reeboks vinnētās botas) un dodos pārgājienā, nu jau pat kādu gabaliņu paskrienu, neskatoties, ka šīs botas nav domātas skriešanai. Bet vajadzīga baigā saņemšanās! Mūsu klimatiskie apstākļi arī nav tie labākie, ja karstā laikā dubultīgi kūst tauciņi, gan no slodzes, gan no saules, tad lietainā un aukstā laikā tas nedarbojas. Bet es nodarbojos ar pašiedvesmu, iedomājos sevi, piemēram, savā kāzu dienā nesot vīru pāri septiņiem tiltiem un nevis otrādi…..

šāds laiks kāds ir šodien ĻOTI paceļ LIBIDO!

Nē nu vienu dienu lietus vēl ir forši, bet nejau divas! 😀

Man patīk lietus! Ne visu laiku, bet reizi nedēļā ir ok, kad nolīst. Uzreiz tāds daudz svaigāks gaiss, vēsāks gaiss, patīkami.

šodien pirmo reizi sev nopirku kaut ko rozā- krekliņu. Tā kā nekas man nav bijis rozā-izdomāju, ka pārmaiņas pēc jāpērk gan, vismaz kas jauns un svaigs garderobē (l)

Šorīt paskatoties pa logu nu nemaz nešķiet, kad šī ir vasaras diena, līst lietus, debesis tumšas un samākušās. Ko lai uzvelk šodien uz darbu? Pa galvu joņo doma, cik labi būtu, ja nevajadzētu nekur iet no mājas ārā, bet varētu tā laiski gulšņāt dīvānā un saritināties siltā segā. Mierinu sevi ar domu, ka Latvijā ir ļoti nepastāvīgs laiks un drīz šo drūmo laiku nomainīs silts,saulains un pavisam drīz būs ļoti,ļoti silts un varēs sauļoties un peldēties jūrā. P.Bet šajā drēgnajā dienā ,mani iepriecināja jaunais, krāsainais un ar interesantiem rakstiņiem saturīgais jaunais COSMO, jau tagad gaidu vakaru, kad uzvārīšu tēju, ieliešu to savā iemīļotajā krūzē un varēšu sasmelties idejas šai vasarai un padarīt savu vasaru krāsaināku (l)

kā man nepatīk šīs karstās vasaras naktis, ne pagulēt, ne atpūsties normāli

…

sveikas! 🙂 es gribu zināt, vai tiešām tā ir, ka visi skaistie džeki jau ir aizņemti? (t) :-/ kur lai viņus meklē? es jau negribu narcisu, bet simpātisku! 😀 tā vien šķiet ka brīvo smuko nav! :’-(

šodien jūtu, ka varu elpot. pēdējās nedēļas dzīvoju tādā trauksmē, īsti nemaz neapzinoties iemeslu tai. nebij pat laika apstāties un padomāt. BET VAJADZĒJA. ai kā vajadzēja, mierīgi paņemt pārtraukumu kaut uz pusstundu, un veltīt to SEV. apsolos vairs tā negrēkot, un neskriet pa galvu pa kaklu. bet labāk jau nesolīt neko. dzīvē visādi iet, un gan jau neizbēgšu arī es vēlreiz no tādiem sevis mocīšanas maratoniem. tomēr galvenais ir laikā attapties. un es to esmu izdarījusi. pāris nedēļas veselībai nekaitē, toties ja šādā vāveres ritenī iesprūst uz gadiem.. tad gan laikam grūti izlekt no tā ārā.

Šodien sapratu, ka tik drīz pie jauniem svārciņiem netikšu, un tātad jāķeras pie lietas pašai. Audums tā kā jau būtu atrasts, bet tik īsto modelīti ar piegriezni jāsameklē. Un visbeidzot jāatsvaidzina šūšanas iemaņas 😛 Varēšu pēc tam lepna staigāt ar saviem unikālajiem svārkiem (l)

Šodien sapratu, ka drīz tā vairs nevarēšu izturēt. Lai gan pēc būtības sabiedrības netrūkst, bet ta milzu vientulība, kas visu laiku mani nospiež, tas ir kaut kas šasusminoš. Brīžiem pat rodas sajūta – vai es to vispar spešu izdzīvot. Un iemeslu ir ne tikai viens, bet gan vairāki. Izskatās, ka mana ģimene ar katru dienu aizvien vairāk izjūk, nu ja, jaatzīst, ka tā jau nekad nav bijusi ļoti saliedēta un tada sapņu ģimene, kā bieži vien var redzēt dažādās fotogrāfijās. Man tevs jau 10 gadus ir miris, jo pārlieki aizrāvās ar alkoholu, esmu piedzimusi kad vecakiem jau bija pāri 40. šobrīd savu mammu uztveru vairāk kā vecmāmiņu, jo mes nekad neesam bijušas tuvas. Nekadu apskavienu un kur nu vel sarunas par kaut ko personiskaku, jo mana mamma irista padomju sieviete. Šobrīd jāsaka – cik gan ļoti apskaužu tās sievietes, kurām mamma ir kā labākā draudzene. Arī brāļi sen jau ir savas dzīvēs un satiekamies ļoti reti un arī tad tikai klasiskie jautājumi: "Kā iet, man iet labi!". Tādēļ varu teikt, ka ģimenes man vispār vairs nav. Un tas arī ir briesmīgākais jo nespēju izveidot arī jaunu ģimeni – savu ģimeni, tādu jauku un mīlestības pilnu. Nekad neesmu sajutusies mīlēta, nekad neviens mani nav palutinājis, visu šo laiku man jācīnās vienai pašai ar visām dzīves problēmām – sākot no piloša krāna virtuvē, beidzot ar saplīsušu automašīnu. Un tā arī visi mani uztver – tā jau tāda "dzelzs vecene", viņa jau visu var izdarīt un ar visu var tikt galā viena pati. Laikam jau pati sev esmu tādu tēlu radījusi. Tādēļ rodas jautājums kā lai to salaužu. Tik ļoti, ļoti gribētos sajusties mīlētai, pirmo reizi no kāda mutes dzīvē dzirdēt vārdus "Es tevi mīlu". varbūt tik nebūtisks teikums, bet man tas būtu tik ļoti svarīgi. Būt vientuļai ir tik briesmīgi. Nespēju saprast kādēļ ir meitenes, kuras nevar ne atkauties nu puišu simpātijām, bet es nespēju iekarot pat viena simpātijas. Es saprastu, je būtu resna, neglīta, nekopta, bet ta nemaz, nemaz nav. Kādēļ tas ir tā??? Kur lai rod atbildi šim jautājumam, jo nu jau pati jūtu, ka vientulība spēj iedzīt cilvēku briesmīgā stāvoklī.

Ar vīnu ir labi, bet bez vīna – vēl labāk! 😀

Nekad vairs nelietošu uzturā tik daudz vīna vienā vakarā. Nekad! 😀

Pēc šodienas darbiem dārzā esmu beigta, skudras mani apstrādāja (sarkanās), odu asinīs mirka mana mugura, un vēl kas nezināms man iekoda, un nu sāp. Nerunāsim nemaz par melnām rokām, ko tik viegli noteikti nenāksies atmazgāt. Ak,jā un vēl noskrāpētas rokas, vnk sakot jūtos kā mežone. Bet vismaz izbaudīju silto laiku, un ir gandarījums par paveikto. 😛

….

Beidzot šodien jāsāk mammai palīdzēt dārza darbos,bet nu vismaz viens labums būs- laba saulīte , tā kā varēs nosauļoties. Bet reizēm pat uznāk , kad gribās kaut ko pa dārzu padarboties, šodien iespējams arī ir tā diena 😛 Tā kā jāmetās vien dobēs iekšā 🙂

Šonakt nācās pamosties no tā, ka manā istabā drausmīgi dūca muša. Protams, ka tad, kad centos viņu ignorēt šī atsāk savu dūkšanu, tā nu nekas cits neatlika diemžēl kā atņemt viņai dzīvību. Es jau jūtu kā tuvojas tā vasaras sezona, kad pa nakti jāmostas augšā jo var just tuvojamies sīcošu odu, vai mušu, un kad liekas, ka viņš ir prom, šis atkal atgriežas. Odi vispār šogad tādi dulli, pat dienas laikā saulē lien virsū…trakums!!! 😀