Tieši pavasara medus esot īpašs ar spēju ilgstoši saglabāt šķidru konsistenci. Šī gada ziedu laiks jau plaukumā, un mēs ziedos pamanām bites. Zinātnei attīstoties, pieaug tehnoloģiskas iespējas atklāt jaunus uztura un medicīniskos pielietojumus produktiem, par ko līdz šim šķitis, ka zināms jau viss. „Viens no labākajiem piemēriem ir medus,” atzīst “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. 

“Zinātnieki novērojuši, ka medum piemīt spēja uzlabot gremošanas trakta funkcijas un stiprināt aknu darbību; tam ir antioksidanta, antibakteriālas un pretiekaisuma īpašības, sirdsdarbību uzlabojošs un asinsspiedienu mazinošs efekts, pat spējakavēt audzēju veidošanos. Vismazāk izpētīta ir medus ietekme uz smadzenēm, lai gan to jau kopš senseniem laikiem, īpaši Austrumos, uzskata par atmiņu uzlabojošu produktu,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.

Medus uzturā

Medus galvenokārt sastāv no cukuriem un ūdens, tomēr tajā ir atrodamas minerālvielas un vitamīni, kā arī aminoskābes, proteīni, fenola antioksidanti un citas organismam nepieciešamas vielas. Farmaceite skaidro: “Lielākoties tādēļ, ka vairākas svarīgas barības vielas medū ir ļoti nelielā daudzumā, dažādos pētījumos iesaka vienā reizē uzņemt vismaz 60–70 g. Tas kopā ar hromu, mangānu un selēnu padara medu īpaši vērtīgu augošiem bērniem.”

Medus satur arī dažādus bioķīmiskus savienojumus, tostarp holīnu un acetilholīnu. 

• Holīns ir svarīgs kardiovaskulārajai un smadzeņu darbībai, kā arī šūnu membrānu izturībai.
• Acetilholīns darbojas kā neiromediators – tas nepieciešams pareizai nervu sistēmas funkcionēšanai.
     

Pārstrāde organismā

Ir sava taisnība izteicienā, ka medu ir viegli sagremot, jo to jau ir sagremojušas bites. “Medus satur enzīmus, kas uzlabo organisma spēju sašķelt dažādas pārtikas vielas, galvenokārt ogļhidrātus, piemēram, cukurus un cieti. Kā saldinātājs dabisks medus ir labāks par rūpnieciski ražotu cukuru tāpēc, ka medus cukura sastāvā lielākoties ir monosaharīdi. Savukārt cukurs galvenokārt ir saharoze, kas gremošanas laikā vispirms jāsadala vienkāršākā formā, tādēļ organisms nevar to absorbēt tiešā veidā. Pārspīlēt ar medus lietošanu gan noteikti nevajadzētu,” norāda Ērika Pētersone.

Smadzeņu darbībai

Pēdējos gados publicēti vairāki pētījumi, kas parādījuši, ka medum piemīt nomierinošas, sāpes remdinošas, konvulsijas novērsošas, antidepresanta un antioksidanta īpašības. Farmaceite papildina: “Medus, pateicoties tajā esošajiem polifenoliem, palīdz stiprināt kognitīvās funkcijas. Šie polifenoli reaģē ar reaktīvajiem skābekļa savienojumiem, kas veicina novecošanos un nepareizu proteīnu veidošanos (piemēram, beta amiloīdu – vienu no galvenajiem izpētes objektiem mēģinājumos ārstēt Alcheimera slimību). Medus kā antioksidants spēj uzlabot hipokampa – smadzeņu daļas, kas atbildīga par atmiņu veidošanos un saglabāšanos – veselību.” 

Kopumā daudzi zinātnieki secinājuši, ka ar antioksidantiem bagāta medus ikdienas deva var būtiski uzlabot vispārējo veselību.

Interesanti, ka antioksidantu daudzumu medū var noteikt pārsteidzoši vienkārši – vizuāli. Jo medus tumšāks, jo tajā ir vairāk antioksidantu. 

Medus farmācijā

Medus un tā produkti kā sastāvdaļa sastopami arī medikamentos un uztura bagātinātajos. Farmaceite stāsta: “Aptiekās pieejamas vairākas ziedes, kuru sastāvā ir bišu vasks, propoliss vai medus. Tās izmanto ārīgi uz nelielām brūcēm, tā ka ziedēm piemīt antibakteriāla, bojātus audu dziedinoša, sāpju mazinoša iedarbība.

Atsevišķos uztura bagātinātājus, kas paredzēti normālas imūnsistēmas darbības uzturēšanai, mēdz pievienot zaļo propolisu, ko bites iegūst no augu sveķiem un kas pieejami tikai vienā Brazīlijas reģionā. 

Propolisa pielietojums ir plašs – tas var būt deguna ziedes, pilienu, kakla aerosola vai propolisa spirta šķīduma sastāvā. Propolisu lieto kā antioksidantu ar pretvīrusa un antibakteriālām īpašībām. Taču ir jābūt vērīgam, lietojot šādus produktus, jo propoliss mēdz izraisīt alerģiskas reakcijas, un dažiem tās var izpausties īpaši smagi.  

Bišu māšu peru pieniņš noder kā enerģijas avots un aptiekā tas ir pieejams kapsulu veidā. 

Medus ir atrodams dažādu sīrupu, kas paredzēti klepus un kakla sāpju ārstēšanā, sastāvā. Pieejamas arī sūkājamās konfektes ar medu kakla kairinājuma mazināšanai.”

Medus kosmētikā

Medus izmantots arī kosmētikas produktos. “Piemēram, ir plašs lūpu balzāmiem klāsts, kas satur medu. Šādi lūpu balzāmi sniedz intensīvi mitrinošu efektu, kā arī dziedē un mazina diskomforta sajūtu sausām un sasprēgājušām lūpām. 

Arī matu šampūnos ir atrodams medus – tas padara matus gludus un elastīgus. 

Savukārt sejas maskas, kas satur medu vai propolisu, veicina ādas mitrināšanu, attīra, uzlabo ādas toni. Šiem produktiem piemīt arī antibakteriāla un pretiekaisuma iedarbība un nereti tie ir paredzēti ādai ar noslieci uz pinnēm, “melnajiem” punktiņiem. Tomēr no medus vai tā produktu piejaukuma kosmētiskos līdzekļos vajadzētu izvairīties cilvēkiem ar jutīgu ādu un tiem, kuriem mēdz būt alerģiska reakcija uz bišu produktiem,” brīdina farmaceite Ērika Pētersone.

Sliktu atmiņu var uztrenēt, bet grūtības koncentrēties lielākoties ir noguruma, stresa, arī aizvadītās ziemas un vairākkārt pārslimotu infekciju atstātās sekas. Taču darbs neļauj snauduļot, arī studentiem un skolēniem drīz sāksies aktīvais eksāmenu laiks. Kā rīkoties, lai spēja noturēt uzmanību jau atkal būtu kā tikko uzasināts zīmulis, vērtīgus ieteikumus sniedz aptieku tīkla Apotheka sertificēta farmceite Laila Zālīte.

Nr.1 Atpūtu vajadzētu plānot tāpat kā darbu

Ieteicams būtu pārskatīt dienas režīmu un centies līdzsvarot darbu ar atpūtu. Izpētīts, ka smadzenes efektīvi spēj strādāt vien 20 – 40 minūtes, pēc tam tām atkal vajadzīgs atelpas brīdis un restarts. Tāpēc ikdienā strādājot, iesaka ieplānot vairākas nelielas atpūtas pauzes. Ja darba specifika neļauj smadzenes atpūtināt ik pēc 40 minūtēm, būtu jācenšas to darīt vismaz ik pēc 90 – 120 minūtēm. Lai dienas laikā būtu vieglāk koncentrēties, svarīgi naktī labi izgulēties, uzturēties svaigā gaisā, praktizēt vingrinājumus trauksmes mazināšanai. 

Nr.2 Smadzenēm nepieciešams skābeklis

Sports ir viens no labākajiem līdzekļiem asinsrites uzlabošanai – jo vairāk fiziskas intensīvas slodzes, jo vairāk smadzenes spēj uzņemt skābekli, uzlabojas gan atmiņa, gan koncentrēšanās spējas. Ne mazāk svarīgs ir pietiekams uzņemtā šķidruma daudzums ikdienā. Gadījumā, ja organismā šķidruma daudzums sarūk tikai par 2 %, mentālās spējas var vājināties līdz pat 20 %. Lai labāk apgādātu smadzeņu šūnas ar skābekli, arī D vitamīnam ir liela nozīme – tas nodrošina nervu sistēmas stabilitāti. “D vitamīnu bagātīgi satur mencu aknu eļļa un dažādas treknās zivis, bet vēl būtu jādomā, lai ar uzturu tiek uzņemts arī dzelzs un hemoglobīna līmenis asinīs būtu pietiekami labā līmenī. Hemoglobīns ir dzelzi saturošs proteīns, kas atrodas eritrocītos un transportē skābekli no plaušām uz citiem audiem organismā. Tāpēc, lai smadzenes tiktu nodrošinātas ar nepieciešamo skābekļa daudzumu, ieteicams uzturā lietot spinātus, zemenes, liellopu gaļu, riekstus, sēklas un citus ar dzelzi bagātus produktus,” iesaka Apotheka sertificēta farmaceite Laila Zālīte. 

Nr.3 Smadzenes jāpabaro ar enerģiju 

Kaut arī smadzenes sastāda tikai 2 % no visas ķermeņa masas, tās patērē piekto daļu no visa kopējā enerģijas daudzuma, ko organisms uzņem. Iekļaujot uzturā ogļhidrātus, ar tiem tiek uzņemta glikoze, kas baro smadzeņu šūnas jeb neironus un ir galvenais enerģijas avots. Domājot par veselīgu uzturu, smadzeņu apgādāšanai ar enerģiju vēlams izvēlēties saliktos ogļhidrātus, jo tie uzsūcas lēnāk un nerada tik strauju enerģijas kritumu kā to dara vienkārši ogļhidrāti – dažādi našķi, saldumi, cukurs. Tāpēc pilngraudu produktiem – griķiem, bulguram, putraimiem, dārzeņiem, pākšaugiem noteikti jābūt iekļautiem ēdienkartē. 

Nr.4 Vērtīgās taukskābes palīdz domāt raitāk

Tātad, zivju diena vismaz pāris reižu nedēļā! Zivīs esošās vērtīgās taukskābes uzlabo nervu impulsu pārvades ātrumu, palīdzot smadzenēm labāk un ātrāk apstrādāt informāciju. Teju 60 % no visas smadzeņu masas veido tauki, bet nepiesātinātās taukskābes omega 3 un omega 6 tiek liktas lietā gluži kā būvmateriāls, no kura pēc tam tiek radītas arvien jaunas nervu un smadzeņu šūnas, veidoti nervu šūnu apvalki. Domājot par to, kā uzlabot savas koncentrēšanās spējas, jādomā arī, kā uzturā iekļaut ar vērtīgajām taukskābēm bagātus produktus: treknās zivis (lasis, skumbrija, forele, menca, siļķe, tuncis), rieksti, sēklas, avokado, rapšu eļļa, zaļie lapu dārzeņi. “Savukārt aptuveni 40 % no smadzeņu sausās masas veido olbaltumvielas, kas nodrošina un uzlabo neironu impulsu pārvadi, receptoru funkcijas. Olbaltumvielas var uzņemt, ēdot gaļu, olas, skābpiena un piena produktus, sojas izstrādājumus un pākšaugus. Ja uzturā būs iekļauti šie produkti, organismam netrūks arī B grupas vitamīnu (B6, B12, folskābe), kas ir vitāli nepieciešami smadzeņu darbībai,” padomu sniedz Apotheka farmaceite Laila Zālīte.

Nr.5 Smadzeņu aizsardzībai vajadzīgi arī antioksidanti

Līdzībās runājot, antioksidanti ir kā aizsargvairogs, kas neitralizē kaitīgo savienojumu jeb brīvo radikāļu izraisītus bojājumus, sargā no oksidatīvā stresa kaitējuma, padara lēnāku novecošanās procesu. Antioksidanti vajadzīgi arī  smadzeņu funkciju aizsardzībai. Brīžos, kad cilvēks sajūt, ka uzmanību noturēt kļuvis grūtāk, jāpadomā, vai ar uzturu tiek uzņemts pietiekami daudz antioksidantu, tai skaitā C vitamīns (kāposti, zemenes, citrusaugļi paprika), E vitamīns (sēklu eļļas, avokado), cinks (liellopa, vistas gaļa, Indijas rieksti, ķirbju sēklas, olas, kakao), selēns (liesa gaļa, tumšā šokolāde, jūras veltes) kā arī antocianīni un flavanoīdi, ko satur melnā, zaļā tēja, kakao pulveris, greipfrūti, kazenes, avenes, granātāboli.

Ikvienam no mums ir gadījušās dienas, kad darbi veicas no rokas, bet ir dienas – kad šķiet, ka pat visvienkāršākie uzdevumi ir nepārvarami, nav nedz spēka, nedz vēlmes neko darīt. Kas ietekmē šīs sajūtas un mūsu ikdienas produktivitāti? Ko varam darīt, lai to paaugstinātu? Kāpēc ir svarīgi nepārspīlēt ar darba slodzi un ieplānot arī atpūtu? Stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Veselības centra 4 preventīvās medicīnas klīnikas Anti-Aging Institute ACSTH sertificēta personīgās izaugsmes trenere Zane Jankovska un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Kas ietekmē mūsu produktivitāti?

Kā skaidro personīgās izaugsmes trenere Z. Jankovska, vienas noteiktas atbildes uz šo jautājumu nav, jo mēs ikviens esam dažādi. Mūsu pašsajūtu, tai skaitā produktivitāti, ietekmē dažādi organisma procesi, kas ir mainīgi, taču pamatā tā balstās uz mentālās un fiziskās enerģijas un motivācijas kombināciju. To, cik produktīvi esam un jūtamies, ilgtermiņā ietekmē mūsu fiziskā un garīgā veselība, kas balstās uz pamatvajadzībām: rūpēm par sevi, pilnvērtīgu miegu, regulārām fiziskām aktivitātēm un veselīgu uzturu. Bieži vien mēs vēlamies izlaist kādu no šiem posmiem, uzskatot, ka, palielinot darba slodzi, veicot vairākus darbus vienlaikus, samazinot brīvo laiku, sasniegsim augstāku produktivitāti un izdarīsim vairāk. Lai arī īstermiņā varētu likties, ka šāda pieeja sniedz rezultātus, jau ļoti drīz nāksies secināt pretējo – tā var tuvināt mūs izdegšanai, miega traucējumiem un citām problēmām. Tādēļ rūpes par sava organisma pamatvajadzībām ir tas būtiskais solis, ar ko būtu jāsāk un kuru nedrīkstam izlaist, ja vēlamies uzlabot savu produktivitāti un vispārējo labklājību. Turklāt šo pamatvajadzību apmierināšana uzlabo garastāvokli un mūsu pašsajūtu, kas uzreiz sniedz mums vairāk fiziskā un garīgā spēka iecerēto uzdevumu veikšanai. Speciāliste atzīst – daudzējādā ziņā produktivitātes veicināšana ir vienkāršs process, bet tas nenozīmē, ka tas vienmēr ir viegls. 

Vai vienmēr jābūt produktīviem? 

Ir saprotams, ka ikdienā varam vēlēties spēt paveikt vairāk, izdarīt darbus un atrisināt dažādus jautājumus ātrāk. Taču vienlaikus ir jāspēj sev pajautāt – vai mums katru dienu ir jābūt vienādi produktīviem? Ir jāpieņem, ka vienmēr būs dienas, kurās jutīsimies aktīvāki un enerģiskāki, un būs arī tādas, kurās nevarēsim paveikt īpaši daudz. Ir jāpieņem sava organisma resursi noteiktajā dienā, uzsver Z. Jankovska. Pārlieku liela vēlme izdarīt vēl vairāk var novest pie pretēja efekta – pārslodzes un stresa, un rezultātā pie produktivitātes krituma.

Svarīgās atpūtas pauzes 

Viens no pirmajiem soļiem ceļā uz augstāku produktivitāti pēc pamatvajadzību apmierināšanas ir darba grafika izveide un prioritāšu noteikšana. Darba diena būs daudz pārskatāmāka, ja jums būs skaidrs dienas grafiks, kurā tiks iekļautas arī regulāras atpūtas pauzes. Cilvēki parasti vislabāk koncentrējas 50 līdz 120 minūtes, un pēc intensīva darba posma ir nepieciešama īsa atelpa, piemēram, 5 minūšu pastaiga vai vienkārši vingrinājumi. Ir svarīgi ievērot šo darba un atpūtas paužu režīmu arī tad, ja liekas – “tagad esmu uz produktivitātes viļņa un nevaru apstāties!” Ir svarīgi apzināties organisma nepieciešamību pēc atelpas, jo ilgtermiņā tas sniegs daudz labākus rezultātus nekā nepārtrauktas darba stundas, uzsver speciāliste. Šo paužu laikā ir svarīgi nepievērsties sociālajiem tīkliem, dažādai saziņai un ziņām, jo tas neļaus sasniegt vēlamo atpūtas efektu. Tāpat šādās atpūtas pauzēs tradicionālās kafijas vietā ieteicamāk izvēlēties tīru ūdeni vai ūdeni ar citronu un medu.

Traucēkļu novēršana

Mūsdienās nereti novērojam, ka spējam veikt vairākus darbus vienlaikus. Lai arī tas var radīt sajūtu, ka darām daudz, rezultāts ilgtermiņā drīzāk būs tik veiksmīgs kā gribētos, jo nespējam koncentrēt pietiekamu uzmanību viena noteikta darba veikšanai. Tādēļ ir būtiski, pievēršoties noteikta uzdevuma veikšanai, censties novērst traucēkļus un uzmanības novēršanas avotus – gan ārējos, gan iekšējos. Ārējos avotus, piemēram, troksni, tālruņa paziņojumus vai traucējošu kolēģi, var novērst, izmantojot vienkāršas stratēģijas, piemēram, valkājot troksni slāpējošas austiņas vai klausoties instrumentālo mūziku darba laikā, ieslēdzot tālruni režīmā  “netraucēt” vai apklusināt e-pasta paziņojumus, vai aizvērt kabineta durvis. Tāpat, lai varētu veiksmīgi novērst traucēkļus, ir jāidentificē iekšējie uzmanības novēršanas avoti, piemēram, izsalkums, garlaicība vai stress. Ikvienam, kurš jūtas apjucis, bet nevar noteikt tūlītēju ārēju iemeslu, kas traucē uzdevumu izpildei, vajadzētu veltīt brīdi, lai ieklausītos sevī. Uzdot sev jautājumu: “Ko es tagad jūtu? Varbūt tas ir izsalkums, trauksme vai nogurums, miegainība?” Kad problēma ir identificēta, var sākt pielietot risināšanas stratēģijas, piemēram, paņemt ēšanas pauzi, veikt pastaigu, elpošanas vingrinājumus vai pat īsu snaudu, skaidro Z. Jankovska.

Kā paveikt darbus, kas nav patīkami? 

Lai paveiktu tos darbus un uzdevumus, ko tā vien gribas aizmirst vai vismaz atlikt, noderēs uzmanības koncentrēšana uz šo nepatīkamo darbu pozitīvajām sekām — piemēram, fiziskās veselības uzlabošanās, ko nodrošinās regulāras fiziskās aktivitātes, vai to, cik tīra izskatīsies māja, kad visi uzkopšanas darbi būs paveikti. Tas var būt spēcīgs stimuls darbu neatlikt uz vēlāku laiku! Tāpat arī pozitīva elementa pievienošana nepatīkamam uzdevumam, piemēram, iemīļotās mūzikas klausīšanās, slaukot grīdu, var palīdzēt kādam izturēt nepatīkamos darbus. Tomēr pētnieki brīdina, ka mūzikas klausīšanās vislabāk darbojas uzdevumiem, kuriem ir zema kognitīvā slodze, tādējādi tā nav pielietojama visos gadījumos.  

Tāpat arī nepatīkamo uzdevumu sadalot mazākās daļās, tas vairs var nešķist tik grūts un neizpildāms. Nepatīkamo uzdevumu izpildīšana jāpadara pēc iespējas vienkāršāka. Šiem uzdevumiem ļoti labi noder laika termiņa uzlikšana, piemēram, “šodien šim projektam es veltīšu 15 minūtes un ne ilgāk” un pieturēties pie šī plāna, kamēr tas šķiet produktīvs. 

Idejas un padomi produktīvākai ikdienai

Papildus rūpēm par pamatvajadzību nodrošināšanu, Z. Jankovska iesaka vairākus paņēmienus, kā varam uzlabot savu ikdienas produktivitāti.

Rituālu ieviešana – katru rītu veikt kādu aktivitāti, kas uzlabo mentālo un fizisko veselību. Tā var būt 5 minūšu joga vai meditācija, neliela vingrošana, pastaiga vai citas aktivitātes.

Uzdevumu saraksts – tajā var iekļaut ne vien ar darbu saistītus uzdevumus, bet arī privātos un mājas darbus. Plāna trūkums var veicināt trauksmi, savukārt tā esamība ļauj labāk plānot savu dienu un kontrolēt plānotos darbus. Turklāt ir tik patīkami no saraksta izsvītrot jau padarīto!

Izvirziet prioritātes – arī tas ļauj sakārtot darba dienu un mazināt trauksmi.

Izmantojiet atgādinājumus tālrunī vai datorā – gan atgādinājumi par veicamajiem darbiem, gan par to, ka tie ir jāpārtrauc un jāpaņem atpūtas pauze, var būt labs palīgs ikdienā.

Veidojiet grafiku – ja iespējams, atvēlēt laiku e-pasta lasīšanai un atbildēšanai, kā arī telefona zvaniem, lai šīs lietas nav jāveic spontāni, tādējādi izjaucot savu darba ritmu.

Aizveriet nevajadzīgās programmas un interneta pārlūkus, lai tie nenovērš jūsu uzmanību.

Periodiski mainiet vidi – piemēram, vienu dienu vai dažas stundas strādājiet bibliotēkā vai kafejnīcā, jo reizēm ierastā vide var šķist nomācoša un kavēt produktivitāti.

Sevis apbalvošana – gan par lielāka projekta, gan mazāku tā daļu pabeigšanu. Priecājieties par paveikto!

Biežu pārtraukumu ieviešana – vēlams ieviest tādus pārtraukumus, kas ietver kustību un nav saistīti ar papildu emocionālu un kognitīvu slodzi.

Mazos darbus paveiciet uzreiz – pabeidziet uzdevumus, kas aizņem mazāk nekā divas minūtes, uzreiz, kad tie ienāk prātā, nevis mēģiniet tos atlikt uz vēlāku laiku. 

Uzņemieties kontroli pār savu dienu un vadiet to.

Izvirziet sevi kā prioritāti – ja neparūpēsimies par sevi, nevarēsim parūpēties par citiem, kā arī veiksmīgi veikt darbus. 

Ieklausieties savā ķermenī un sajūtiet to – pieņemiet, ka dažas dienas ir mazāk produktīvas, un dariet darbus attiecīgajai dienai piemērotā tempā. 

Veidojiet līdzsvaru visās dzīves jomās – darbs, ģimene, fiziskās aktivitātes, socializēšanās, hobiji, laiks sev, rūpes par veselību – tam vajadzētu būt līdzsvarā. Ja cilvēks par daudz strādā, produktivitāte var zust. Strukturēta diena palīdz mums būt produktīviem un veiksmīgiem. 

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece uzsver veselīga dzīvesveida nozīmi mūsu darba spēju uzturēšanā. Jāievēro sabalansēts darba un atpūtas režīms, atvēlot pietiekamu laiku atpūtai un miegam (7-8 stundas). Ieteicamas regulāras fiziskās aktivitātes, tās palīdz mazināt stresu, vairo enerģiju, uzlabo koncentrēšanās spējas, atmiņu un uzlabo garastāvokli. Ikdienā jāuzņem veselīgs un sabalansēts uzturs, iekļaujot zaļumus, dārzeņus  un augļus, pilngraudu produktus, liesu gaļu, piena produktus un zivis, kas satur Omega taukskābes. Katru dienu jāseko līdzi pietiekamai ūdens lietošanai. Enerģijai  noder arī žāvēti augļi, rieksti, melnā šokolāde. 

Daudzi ir iecienījuši kafiju kā enerģijas un mundruma avotu, jo kafija satur kofeīnu, kas tonizē, uzmundrina, darbojas stimulējoši, mazina miegainību un noguruma sajūtu. Pēc kafijas krūzītes jūtamies enerģiskāki, taču jāņem vērā, ka šī iedarbība ir īslaicīga. Viena tase kafijas var saturēt dažādu kofeīna daudzumu (50-150 mg) atkarībā no kafijas šķirnes, veida, daudzuma un pagatavošanas procesa. Jāņem vērā, ka kafijas lietošanai jābūt samērīgai, jo pārmērīgos daudzumos lietota kafija var radīt gremošanas traucējumus, sirdsklauves, miega traucējumus un citas sūdzības.

Savukārt, ja sastopaties ar koncentrēšanās problēmām, tās var būt saistītas ar B grupas vitamīnu, D un C vitamīna, magnija trūkumu. Normālu nervu sistēmas darbību un psiholoģiskās funkcijas veicina  – C, B1, B2, B6, B12 vitamīni, folijskābe, niacīns, arī magnijs. Pantotēnskābe nepieciešama garīgo darba spēju uzturēšanai, tā palīdz samazināt nogurumu un nespēku. Cinks un jods veicina normālas kognitīvās funkcijas.

Divdaivu ginks stimulē atmiņu un prāta spējas, uzlabo koncentrēšanās spējas. Savukārt eleiterokokam, tā saknēm piemīt adaptogēna darbība, to izmanto kā tonizējošu līdzekli  noguruma gadījumā, tas veicina garīgās un fiziskās enerģijas, kā arī darba spēju vairošanu, un labvēlīgi ietekmē imunitāti. No ārstniecības augiem ar adaptogēnu darbību var izmantot arī rožainās rodiolas un leizejas sakneņus, citronliānas augļus un žeņšeņa sakni. Žeņšeņs palīdz saglabāt fiziskās un garīgās  darba spējas, uzlabo prāta spējas, vairo enerģiju, iedarbojas tonizējoši, palīdz mazināt nogurumu un veicina normālu imūnsistēmas darbību. Rožainā rodiola arī pazīstama kā stimulējošs līdzeklis, kas palīdz uzlabot fiziskās un garīgās darba spējas. Grifonijas ekstraktu, kas satur 5-hidroksitriptofānu, izmanto smadzeņu darbības veicināšanai un atmiņas uzlabošanai. Savukārt safrāna ekstrakts palīdz uzturēt labu garastāvokli un gādā par emocionālo labsajūtu dienas laikā.

Savukārt satraukumu un miega traucējumu gadījumā noderēs augi ar nomierinošu iedarbību – piparmētru, melisas lapas, baldriāna saknes, asinszāļu, māteres laksti, apiņa augļkopas, vīgriezes un kumelītes ziedi. Asinszāles līdzekļus pazīst kā dabīgos antidepresantus. 

Par jums piemērotāko ārstniecības augu un līdzekļu izvēli vienmēr konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu!