6.1 C
Rīga
pirmdien, 15 decembris, 2025
Home Blog Page 50

Kādi mēdz būt iemesli matu izkrišanai?

Veselīgi mati ir ne tikai skaisti, tie liecina arī par labiem visa organisma veselības rādītājiem. Tiesa, pat veseli mati izkrīt un vietā aug jauni. Taču pārāk apjomīga matu izkrišana gan ir pamats raizēm, turklāt šī problēma var skart gan sievietes, gan vīriešus. Nesen skandālu raisījušais kautiņš uz „Oskaru” pasniegšanas skatuves kā skaļš notikums vienlaikus aktualizēja jautājumu par slimību, kuras rezultātā cilvēks zaudē matus – alopēciju. Ja matu izkrišana ir patiešām ievērojama un tam grūti rast loģisku izskaidrojumu, noteikti vajadzētu vērsties pie speciālista, lai saprastu, kādēļ tā notiek un ko darīt lietas labā,” saka „Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva.

„Matu daudzums uz galvas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem – iedzimtības, dzīvesveida, slimībām, uzņemtajām uzturvielām, ikdienā lietotajiem medikamentiem. Svarīgi ir arī matu kopšanas paradumi un atbilstošu matu kopšanas līdzekļu izvēle. Ir normāli, ja ikdienā izkrīt 20 līdz 100 matu, par to nevajadzētu uztraukties. Taču, ja matu izkrišana ir patiešām ievērojama un tam grūti rast loģisku izskaidrojumu, noteikti vajadzētu vērsties pie speciālista, lai saprastu, kādēļ tā notiek un ko darīt lietas labā,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva un uzsver, ka matu izkrišana nesākas tāpat vien – ir jāmeklē iemesls, kāpēc matu apjoms strauji samazinās. Statistika liecina, ka, piemēram, minētā alopēcija dzīves laikā skar 1,7% cilvēku – tas nozīmē, ka uz vienu miljonu iedzīvotāju tie ir 17 000 cilvēki. Arī šī slimība skar jebkuras vecuma grupas pacientus, ieskaitot bērnus un pusaudžus. Kādi mēdz būt iemesli, kas var veicināt matu izkrišanu!

Nepilnvērtīgs uzturs

Ja mati sāk izkrist krietni vairāk nekā ir normāli, vispirms ir vērts pārskatīt savu ēdienkarti un to pilnveidot vai, iespējams, domāt arī par kāda uztura bagātinātāja papildu lietošanu, lai nodrošinātu organismu ar iztrūkstošajiem vitamīniem un minerālvielām matu veselībai svarīgā keratīna sekmīgai sintezēšanai.

„Uztura bagātinātājam vajadzētu saturēt A, C, D vitamīnu, B grupas vitamīnus, cinku, silīciju, magniju, dzelzi, varu, selēnu, kolagēnu. Piemēram, selēna un cinka savienojums ir populārs arī daudzos imūnsistēmas normālas darbības nodrošināšanai paredzētos uztura bagātinātājos, kas var palīdzēt aizsargāt organismu no oksidatīvā stresa un līdz ar to arī saglabāt matu veselību. Kas ir oksidatīvais stress? Mainoties videi, organismā rodas stress, piemēram, izejot no mājām aukstā ziemas dienā vai pretēji – karstā saulē, mati (ja tie nav aizsegti) tiek pakļauti stresam, kā rezultātā var kļūt trausli,” skaidro farmaceite.

Lietotie medikamenti

Matu izkrišana var būt saistīta arī ar dažu medikamentu lietošanu.

“Medikamenti, pēc kuru lietošanas var rasties šāda problēma, ir ķīmijterapijas, pretvēža preparāti, dažādi antidepresanti, iekšķīgi lietojamas tabletes sēnīšu novēršanai un daudzas citas zāles. Gadījumā, ja viena no medikamenta blakusparādībām ir matu izkrišana, noteikti nepieciešams līdzteku šim medikamentam uzņemt vitamīnus, kas var mazināt problēmu,” skaidro Linda Fevraļeva.

Pārslimots Covid-19

Pārslimots Covid-19 pašlaik ir diezgan izplatīts matu izkrišanas cēlonis. Tādā gadījumā, līdzteku uztura paradumu pārskatīšanai un pilnvērtīgas ēdienkartes  ieviešanai, ieteicams lietot imūnsistēmas normālu darbību stimulējošus uztura bagātinātājus.

Matiem noderīgi uztura bagātinātāji

Dažkārt, vēloties darīt visu sava organisma labā (turklāt gūt ātru rezultātu), ar uztura bagātinātāju lietošanu var pārcensties. Farmaceite brīdina: „Ja lieto vairākus vitamīnus un minerālvielas, no kuriem viens ir, piemēram, tieši matu veselībai, noteikti jākonsultējas ar farmaceitu vai pašam jāpārliecinās par šo uztura bagātinātāju sastāvu – tajos esošo vielu devām nevajadzētu pārsniegt diennaktī pieļaujamās normas robežas. Vitamīnu un/vai minerālvielu pārdozēšana dažkārt var izraisīt nevēlamas blakusparādības.”

Īpaša vērība – ikdienas matu kopšanas līdzekļiem

Rūpēs par matu veselīgumu un matu izkrišanas samazināšanu ieteicams izvelēties matu kopšanas līdzekļus – šampūnu, kondicionieri, balzāmu, kas satur matiem nozīmīgus elementus, piemēram, selēnu, B grupas vitamīnus, cinku. Talkā var ņemt arī losjonu pret matu izkrišanu, nelielu tā daudzumu iemasējot tīrā galvas ādā un matos. Losjoni parasti satur dažādus vitamīnus, kas atdzīvina matus un to spīdumu, stimulē augšanu.

  • A vitamīns – novērš matu izkrišanu, reģenerē matus un galvas ādu.
  • B grupas vitamīni – stimulē matu augšanu.
  • H vitamīns – stiprina asinsvadus ap mata folikulu, stimulē matu augšanu, veicina pareizu matu un galvas ādas funkcionēšanu.

Iecienīts līdzeklis pret matu izkrišanu ir šampūns un toniks ar kofeīnu – tas aizsargā matu saknes no hormona testosterona negatīvās ietekmes. Šampūns satur arī cinku, niacīnu un sojas ekstraktu genisteīnu, kas nodrošina matu augšanu.

Ampula matiem? Jā!

„Ampulu pret matu izkrišanu sastāvā ir placentas ekstrakts, kas stiprina matu saknes, biotīns jeb B7 vitamīns, kas novērš matu izkrišanu un šķelšanos, uzlabo matu struktūru un stimulē jaunu matu augšanu, var būt arī ir dažādi vitamīnu kompleksi (visbiežāk – B grupas), kas uzlabo barības vielu piegādi matu sīpoliņam, stimulē augšanu, atbild par veselīgu mata struktūru, novērš seboreju un citus galvas ādas iekaisumus, kas var veicināt matu izkrišanu. Nereti ampulu sastāvā izmanto:

  • kviešu dīgstu eļļu, kas kavē galvas ādas priekšlaicīgu novecošanos, nostiprina to un piešķir matiem elastību un mīkstumu;
  • bambusa dzinumus, kas stimulē kolagēna un elastīna sintēzi – reģenerē un uzlabo matu elastību, mitrina un izlīdzina matus;
  • rīsu proteīnu, kas notur mitrumu galvas ādā, mitrina, izlīdzina uzlabo matu kvalitāti;
  • nātru un sarkanā pipara ekstraktus, kas palielina matu apjomu.

Ampulas saturu uzklāj uz izmazgātām, mitrām matu saknēm, maigi un rūpīgi iemasē to galvas ādā, izķemmē, neizskalo, ļauj matiem izžūt. Ieteicams lietot katru otro dienu vienu mēnesi. Pēc tam rezultāta uzturēšanai ampulas var lietot vienu divas reizes nedēļā.”

Kompleksa pieeja – labāks rezultāts

Mūsdienās ir daudz dažādu veidu kā cīnīties ar pastiprinātu matu izkrišanu. Lai process būtu veiksmīgs un mati atgūtu iepriekšējo apjomu, nepieciešams parūpēties par tiem gan iekšķīgi, uzņemot visus organisma veselībai nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas, gan ārīgi, izvēloties piemērotākos līdzekļus pret matu izkrišanu. Ja tas nelīdz un matu izkrišana turpinās, zaudētais matu daudzums ir uzkrītoši pamanāms, noteikti jādodas pie ārsta speciālista.

„Jāņem vērā, ka matu izkrišana var būt arī nopietnas slimības, ko svarīgi diagnosticēt, simptoms. Pastāv, piemēram, perēkļveida matu izkrišana, ko uzskata par autoimūnu slimību, autoimūns tireoidīts, atopiskais dermatīts un citas slimības. Tikai speciālists var uzstādīt diagnozi un noteikt atbilstošu ārstēšanu,” saka farmaceite Linda Fevraļeva.

Nemitīgs nogurums: Vai tā varētu būt narkolepsija?

Kad nepagūtos darbus steidzam padarīt uz miega rēķina, ir pilnīgi normāli, ka jūtamies miegaini un noguruši. Taču mūsu vidū ir cilvēki, kas guļ pietiekami un tāpat nekad nejūtas izgulējušies. Viņi var iemigt visnepiemērotākā brīdī, pašiem to negribot, kas ļoti, ļoti apgrūtina dzīvi. Un pie tā ir vainīga narkolepsija. Tā pieder retajām slimībām un mūsdienās to var diagnosticēt un ārstēt, ļaujot cilvēkiem  atgriezties normālā dzīvē. 

No katriem 10 tūkstošiem iedzīvotāju pasaulē apmēram 5-16 cilvēki slimo ar narkolepsijuVērtējot statistikas datus citās valstīs, neirologs, Veselības centru apvienības (VCA) Neiro klīnikas un Neiroloģijas dienesta vadītājs Jānis Mednieks lēš, ka Latvijā narkolepsijas slimnieku varētu būt ap 400, bet iespējams – līdz pat 900. «Latvijā pašlaik šī slimība ir noteikta vien desmit cilvēkiem, un tas ir nepiedodami maz.  Tas nozīmē, ka mūsu vidū joprojām ir cilvēki, kas cieš no specifiskiem miega traucējumiem, kas pazemina viņu dzīves kvalitāti un darba spējas, un kuriem ir iespējams palīdzēt,» uzsver Jānis Mednieks. «Latvijā ir pieejama diagnostika, kas ļauj šo slimību diagnosticēt, bet diemžēl paši cilvēki un bieži vien arī ārsti neatpazīst šos būtiskos miega traucējumus, līdz ar to netiek saņemta arī palīdzība.» 

Miega traucējumu mēdz būt dažādi

Visbiežāk mēs saskaramies ar bezmiegu, ko rada trauksme vai kāds cits psihoemocionāls iemesls. Šajā gadījumā maz ko var līdzēt medikamenti, turklāt hroniski lietot miega zāles nav pat vēlams. Bezmiega gadījumā palīdzību būtu jāmeklē pie psihoterapeita, jo, kamēr neatrisinās tā patieso iemeslu, šo miega traucējumu novērts neizdosies. Nākamais ir jau plašāk zināmā obstruktīvā miega apnoja, kas izpaužas kā elpošanas traucējumi. Cilvēkam miegā samazinās skābekļa piesātinājums asinīs, kas ilgtermiņā ir ļoti kaitīgi. Ja apstāv šāds risks, izmeklējumus pavisam noteikti vajadzētu veikt cilvēkiem ar lieko svaru. 

Trešā grupa – specifiskie, retie miega traucējumi. Pie tiem pieder pārlieku liela miegainība, arī miega paralīze, kad cilvēks pēc pamošanās kādu brīdi nevar pakustināt ne rokas, ne kājas, un katapleksija, kad, piedzīvojot pēkšņas pozitīvas emocijās, zūd muskuļu tonuss vai – citiem vārdiem sakot – jaušams muskuļu vājums. Un visas šīs pazīmes liecina par narkolepsiju. 

Diemžēl mēs Latvijā esam iekavējuši ar šīs slimības diagnosticēšanu, jo nebija pieejami vajadzīgie izmeklējumi.  

Kas ir šīs retā saslimšana?

Narkolepsija ir hroniska neiroloģiska slimība, – tās gadījumā smadzenes izstrādā par maz hormona oreksīna, kas palīdz mums palikt nomodā. Līdz ar diennakts cikla regulācijas traucējumiem arī rodas šī neatvairāmā miegainība dienas laikā, neskatoties uz to, ka naktī cilvēks ir gulējis pietiekami. Narkolepsijas slimnieks var aizmigt, ēdot pusdienas, var iemigt pie stūres, kolīdz apstājas pie sarkanās gaismas luksoforā. Var apsēsties, lai nedaudz atpūstos, un tūlīt pat aizmigt savā darba vietā…  Tie ir reāli pacientu stāsti. «Un tas nenotiek tāpēc, ka cilvēks ir pārguris vai vairākas dienas negulējis, bet tāpēc, ka viņam ir specifiskas izmaiņas galvas smadzenēs, kas saistītas ar diennakts cikla un miega apjoma regulāciju,» skaidro neirologs. «Diemžēl pat ārsti bieži neatpazīst šos simptomus, un domā, ka cilvēkam ir kādi psihiski traucējumi. Viņiem dažkārt tiek nozīmēti medikamenti, visbiežāk – neiroleptiķi, kas, nevis palīdz, bet padara cilvēku vēl miegaināku, tā vēl vairāk apgrūtinot viņa dzīvi.»

Lai gan liela daļa reto slimību tiek pārmantotas ģenētiski, narkolepsija vairumā gadījumu nav pārmantota. Tai ir arī  autoimūni cēloņi, kas izpaužas jau agrīnā pusaudžu vecumā. Bet tā kā agrāk nebija iespējams šo slimību diagnosticēt, cilvēki par savu slimību tagad uzzina, būdami jau pieaugušā vecumā. «Arī tiem trim mūsu pacientiem, kam esam atklājuši narkolepsiju, simptomi parādījās jau bērnībā. Sākumā tas ir tikai liels nogurums un miegainība, ar ko cilvēks samierinās, citiem simptomiem pat nepievēršot uzmanību. Vienam no mūsu pacientiem, kuram atklājām šo slimību, tagad ir 45 gadi. Viņš jau no bērnības tika ārstēts pie psihiatra un lietojis daudz dažādu medikamentu, un nekādu uzlabojumu. Cilvēks zaudēja tik daudz gadus no savas dzīves, ko būtu varējis kvalitatīvi pavadīt. Tā vietā viņš ir dzīvojis diskomfortā, jo neviena no ikdienas aktivitātēm nevar būt līdz galam pilnvērtīga,» stāsta Jānis Mednieks. «Cilvēks jau jūt, ka kaut kas nav kārtībā, ka ir kādas veselības problēmas un meklē palīdzību. Bet tas ir ārstu uzdevums – spēt atpazīt šos simptomus. Par tiem ir jārunā, lai arī cilvēki paši zinātu, kas ar viņiem notiek un ka viņiem var palīdzēt. Ja var iemigt jebkuras aktivitātes laikā, tas jau ir ļoti nopietns simptoms. Un arī ļoti bīstams simptoms, – parasti cilvēks dienas laikā ēdot tomēr neaizmieg.»

Kādi izmeklējumi palīdz slimību atklāt?

Narkolepsiju var diagnosticēt, veicot polisomnogrāfiju un multiplo miega latentes testu. Vēl necik sen šādus izmeklējumus Latvijā vispār nebija iespējams veikt pieaugušam cilvēkam. Sākotnēji tie bija pieejami tikai Bērnu universitātes klīniskajā slimnīcā, bet nu jau vairāk nekā pusgadu šādi izmeklējumi ir pieejami VCA Neiro klīnikā. 

Veicot polisomnogrāfijas izmeklējumu (atšifrējot nosaukumu: poli – daudz, somno – miegs, grāfija – pieraksts, tātad tiek pierakstīts daudz miega), cilvēkam uz nakti tiek pievienoti elektrodi līdzīgi kā veicot elektroencefalogrāfiju, kā arī citi sensori elpošanas, sirdsdarbības parametru novērtēšanai. Šis izmeklējums ļauj nomērīt un aprēķināt, cik garas cilvēkam ir konkrētās miega fāzes, vajadzības gadījumā – arī kāds ir skābekļa piesātinājums asinīs, kāda ir sirds darbība un elpošana, kādas krūšu kurvja kustības u.c. parametrus. Līdz ar to tiek iegūta detalizēta informāciju par to, kā cilvēka organisms funkcionē miegā.  Savukārt nākamajā dienā pēc tam, kad pa nakti veikta polisomnogrāfija, seko multiplais miega latentes tests. Tā laikā cilvēku lūdz apgulties, bet neaizmigt. Tiem, kam ir narkolepsija, ir ļoti grūti palikt nomodā. Viņi aizmieg gandrīz tūliņ pat kolīdz apgūlušies. «Lai gan izmeklējumi kļūst pieejamāki, tie paši par sevi vēl neko nedod, – svarīgi, lai ārsti spētus šos specifiskos miega traucējumus vispirms atpazīt. Retās slimības vienmēr ir grūtāk ārstējamas tieši tāpēc, ka tās ir retas un grūtāk atpazīstamas,» paskaidro Jānis Mednieks.  

Tikai neko uz savu galvu!

Bieži vien cilvēki, kad viņiem rodas aizdomas par kādu saslimšanu, vēlas konsultēties ar speciālistu. Jautājums – kurā brīdī nepieciešama speciālista konsultāciju? Vai tad, kad ir jau veikts kāds no izmeklējumiem, kas potenciāli varētu būt nepieciešams diagnozes uzstādīšanai, vai arī pirms izmeklējumiem? «Miega traucējumu gadījumā es viennozīmīgi ieteiktu vispirms konsultēties ar miega speciālistu. Tomēr ir vairāku veidu izmeklējumi, – dažkārt ir nepieciešams poligrāfijas izmeklējums, kur nepierakstām miega fāzes, bet pierakstām tikai elpošanas, sirds darbības un citus parametrus miegā. Dažkārt nepieciešams papildus mērīt ogļskābās gāzes līmeni asinīs, bet dažkārt ir nepieciešama polisomnogrāfija ar vai bez multiplā miega latentuma testa. Šie visi ir gari un pietiekami dārgi izmeklējumi, līdz ar to tas būtu aplami – pacientam pašam izvēloties, veikt kādu no šiem izmeklējumiem, pēc tam doties pie speciālista un saprast, ka nav veikts īstais izmeklējums. Ja cilvēku izmeklējot ir aizdomas par kādu noteiktu saslimšanu, tad papildus izmeklējumi tiek veikti, nevis lai kaut ko atrastu, bet lai aizdomas vai nu apstiprinātu vai arī izslēgtu tās. Izmeklējumu mērķis nav tos veikt, lai kaut ko atrastu. Šī klīniskā domāšana nav fundamentāli mainījusies vairāku gadsimtu gaitā. Tāpēc labāk, lai ārsts izsakās par iespējamo diagnozi, ļaut viņam konkrēto saslimšanu diagnosticēt, lai pēc tam konsīlija veidā to apstiprināt un nozīmēt ārstēšanu,» silti jo silti iesaka neiroloģijas dienesta vadītājs. Narkolepsijas ārstēšanai pieejami vairāki medikamenti, kas individuālās kompensācijas kārtībā tiek arī pacientiem nodrošināti.

Iespējamas arī attālinātas konsultācijas

Noteikti vērts zināt, ka miega problēmu gadījumā pirmā konsultācija pie ārsta var būt attālināta. Šāda veida konsultācijas Parkinsona slimniekiem, galvas sāpju pacientiem un arī miega traucējumu gadījumā pasaulē eksistē jau sen. Konsultācijas laikā ārsts nozīmē nepieciešamo izmeklējumu un tad pacients var pēc izmeklējuma veikšanas vai nu klātienē vai atkārtoti attālināti ar speciālistu konsultēties. Miega traucējumu gadījumā tas ir būtiski, jo miega speciālistu Latvijā nav daudz. «Esmu priecīgs, ka mūsu neiroloģijas dienestā ir gan pieaugušo, gan bērnu miega speciālisti. Daktere Marta Celmiņa ir bērnu miega speciāliste un daktere Madara Mičule – pieaugušo miega speciāliste,» atzīst VCA Neiro klīnikas vadītājs Jānis Mednieks. 

Eds Šīrans kopā ar ukraiņu grupu “Antytila” izdevis emocionālu dziesmu (+VIDEO)

Dziedātājs Eds Šīrans un ukraiņu grupa “Antytila” izdevuši kopīgu skaņdarbu. Tā ir pārveidota dziesma no Eda jaunākā albuma. Tagad mūziķa dziesma ir dzirdama pavisam jaunās skaņās, tostarp ukraiņu valodā. 

Dziesmas “2Step” videoklipā redzamas kadri no kara izplosītās Ukrainas.

Video

“Eda piedāvājums sadarboties ir tieši tā patiesā atbalsta Ukrainai izpausme, ko Lielbritānijas iedzīvotāji izrāda šī kara laikā. Miljoniem cilvēku ne tikai vārdos, bet arī konkrētās darbībās parāda, kā ir patiesi iestāties par saviem principiem, demokrātiju un brīvību, un aizstāvēt tos, kuriem tas patiešām ir vajadzīgs. Šķiet, ka tā ir parasta dziesma, bet cik tā ir simboliska,” sacīja grupas solists Topoli. 

Mūziķis stāstīja, ka apstākļos, kādos atradās grupas dalībnieki, bija diezgan grūti ierakstīt šo simbolisko dziesmu. Ierakstu studija, kurā grupa parasti ierakstīja savas dziesmas, atradās krievu karavīru okupācijā, bet pateicoties draugam un līdzautoram, daudzu dziesmu aranžētājam Maksimam Sivolapam, mūziķi atrada iespēju ierakstīt dziesmu. 

Pirmo reizi apprecējusies Kortnija Kardašjana! (+VIDEO)

Kimas Kardašjanas vecākā māsa, kura savu popularitāti guvusi pateicoties ģimenes realitātes šovam “Keeping Up With The Kardashians” ir iestūrējusi laulības ostā ar bundzinieku Trevisu Bārkeru.

Pāris gredzenus mija Santa Barbarā, kurā viņus atbalstīt bija ieradusies Kortnijas vecmāmiņa un Trevisa tēvs. Kāzu fotogrāfs uzņēmis vairākus kadrus, kuros jaunais pāris redzams melnā kabrioletā, automašīnai pie bagāžnieka piesprausta zīmīte ar uzrakstu “tikko apprecējušies”. 

Šīs kāzas bijušas oficiālas. Aprīļa sākumā pārim bijusi spontāna laulību ceremonijas, kura norisinājās Lasvegasā pēc “Grammy” ceremonijas.

“Notika kāzu ceremonija, taču tajā nebija nekā likumīga, jo viņi neieguva laulības apliecību,” tā sacīja abu paziņa, kura vēlējās saglabāt anonimitāti.

Video

Pāris saderinājās pagājušā gada oktobrī. Bildinājums tika izteikts pludmalē, starp sarkanām rozēm un svecēm. Pāris ir ilggadēji draugi, taču romantiskas attiecības abi sāka 2021. gada sākumā.

Realitātes šova “Keeping Up with the Kardashians” zvaigznei ir trīs bērni no attiecībām ar Skotu Disiku, pāris bija kopā vairāk kā 10 gadus, bet neapprecējās. Trevisam ir divi bērni no iepriekšējās laulības ar modeli Šannu Moakleri.

Ko iesākt ar sāpēm locītavās?

Cilvēka ķermenis un, jo īpaši, locītavas nemīl steigu un pārpūli! Pieaugušam cilvēkam līdz 65 gadiem ir rekomendēta vismaz 30 minūšu mērenas intensitātes fiziskā slodze piecas reizes nedēļā. Tātad – gandrīz katru dienu un nedaudz. Veselību ietekmējošo paradumu pētījumi Latvijā atklāj, ka šo ieteikumu ievēro vien nedaudz vairāk par desmit procentiem iedzīvotāju. Lūk, arī iemesls, kādēļ pēc atsevišķa pamatīgas fiziskas slodzes gadījuma locītavas par savu stāvokli signalizē ar smeldzošu sajūtu un sāpēm,” apkopojot padomus rīcībai saka “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. 

Cītīga gatavošanās maratonam, pavasara dārza darbi vai lielā mājas tīrīšana – tie visi ir lieliski iemesli izkustēties, taču dažkārt pēc cītīgas sportošanas vai rosīšanās piemeklē smeldzoša sajūta vai pat sāpes locītavās. Šāda iznākuma risks ir lielāks, ja savas spējas krietni pārvērtētas, ja locītavām jau ir veselības problēma, pārciesta trauma, operācija vai tad, ja ir liekais svars.Farmaceitu ikdienas vērojumi liecina, ka spējas mēdz pārvērtēt ne tikai mazkustīgie un citkārt kūtrie, bet arī tie, kuri ar fiziskām aktivitātēm ir uz tu. „Sportiskie ļaudis nereti uzsāk treniņu pārāk strauji, neiesildoties, savukārt mazaktīvie ķeras pie dārziņa uzrakšanas vai  smagumu pārnešanas ar tādu sparu, it kā visi darbi noteikti jāpaveic vienā dienā,” saka Ērika Pētersone.   

Liekais svars – riska faktors

Liekais svars un aptaukošanās ir neapstrīdami riska faktori veselībai, tostarp arī locītavām. Palielināts ķermeņa svars papildu noslogo ceļu, gūžas locītavas, veicinot skrimšļa nodilšanu, līdz ar to muskuļos un ap tiem var veidoties mikrotraumas, sāpes, pārslodzes izraisīts iekaisums. “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone atgādina: “Izpētīts, ka, ja cilvēks ar lieko svaru, kuram, piemēram, diagnosticēts artrīts, zaudē aptuveni septiņus kilogramus, ceļu locītavu sāpes var samazināties uz pusi.”  

Ko iesākt ar sāpēm locītavās?

Pirmā palīdzība – auksta komprese

Traumētai locītavai vajadzētu uzlikt aukstu kompresi – tā mazinās asinsizplūdumu un tūsku. Speciāli ledus maisiņi ir nopērkami aptiekās, mājas apstākļos var noderēt gandrīz viss, kas glabājas saldētavā, piemēram, saldētu dārzeņu maisiņš. Tiesa, jāpatur prāta, ka, pirms likt uz locītavas, to vajag aptīt dvielī vai drāniņā, lai negūtu apsaldējumu. 

Aptiekā pieejama arī vienreiz lietojama aukstuma kompresi, kas var noderēt izbraukumā pie dabas. Šo maisiņu nevajag likt saldētavā – tas ir vien jāsaspiež un ķīmiskā reakcija paveiks savu – maisiņš kļūs auksts.

Bezrecepšu zāles pret sāpēm

Bez ārsta receptes aptiekā var iegādāties pretsāpju un pret iekaisuma medikamentus. Aktīvā viela var būt ibuprofēns, paracetamols, naproksēns, deksketoprofēns vai cita. Dažkārt lielākam efektam aktīvās vielas medikamentā ir vairākas. Jāņem vērā, ka nesteroīdās pretsāpju zāles nedrīkst lietot ilgstoši un ir noteikti jāievēro zāļu instrukcijā norādītās devas. Tā kā ilgstoši lietoti šie medikamenti var izraisīt nevēlamas blaknes, piemēram, kuņģa čūlu vai nieru mazspēju, pirms to iegādes vajadzētu konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. Ērika Pētersone pamato: “Lietojot bezrecepšu zāles, svarīgs ir viss – gan tā brīža simptomi, gan pacienta vecums, blakus slimības, alerģijas, ja tādas ir, arī tas, kādas zāles šis cilvēks jau lieto. Nevajadzētu “uz savu galvu” ķerties pie mājās esoša bezrecepšu pretsāpju medikamenta! Drošāk tomēr ir konsultēties kaut vai pa tālruni – farmaceiti sniedz šādu pakalpojumu.” 

Ziede – lokāla palīdzība locītavai 

Ir pieejami arī bezrecepšu līdzekļi ārīgai lietošanai, ko var uzklāt, ja pēc pārpūles jūtamas sāpes locītavās, cīpslās, saitēs, muskuļos, ka arī tad, ja gadījies sastiepums vai izmežģījums. Ziedes satur pretsāpju un pretiekaisuma aktīvo vielu, piemēram, ibuprofēnu, diklofenaku, aceklofenaku. Tā pat ziede var saturēt arī mentolu, kamparu, kādas ēteriskās eļļas, arniku, eikaliptu, zirgkastaņu sēklu ekstraktu,” saka farmaceite un piebilst, ka tad, ja locītava ir apsārtusi, kas var liecināt par iekaisumu, jāizvairās no locītavas sildīšanas, tostarp, izmantojot sildošu ziedi.

Cik noderīga ir saite vai ortoze? 

Elastīgo saiti var izmantot, lai locītavu stabilizētu, kā arī, lai mazinātu sāpes slodzes laikā. Saiti gan nevajadzētu uzlikt pārāk stingri, jo tā var tikt traucēta asins apgāde. 

Ortozes ir noderīgas, turklāt to piedāvājums aptiekās un specializētajos medicīnas preču veikalos ir plašs – var atrast piemērotu gan konkrētai vajadzībai, gan pacienta vecumam. Tās var būt uzvelkamas vai apliekamas, lipīgā lente ļauj regulēt, cik cieši ortoze pieguļ. Ērika Pētersone uzsver: “Vislabāk, ja ir iespēja ortozi pielaikot, atrodot īsto izmēru, un, ja speciālists konsultē, kā to pareizi uzlikt un nostiprināt.”

Populārais knifiņš – teips 

Kinezioloģiskie teipi patiešām ir iecienīti. Teips nesatur ārstnieciskas vielas. Tā ir elastīga, pašlīmējoša saite, kas, uzlīmēta pareizajā vietā, stabilizē locītavu, palīdz kustēties, mazina sāpes. Bez stabilizēšanas funkcijas, tas var pildīt vēl divu veidu uzdevumus – palīdzēt muskulim darboties vai arī atslābināties. Tiepu var brīvi iegādāties aptiekā, tomēr pareizi būtu, ja speciālists, noskaidrojot locītavu sāpju cēloni, izvērtētu teipa nepieciešamību un veiktu uzlikšanu.

Muskuļi ir jātrenē

Locītavu veselība un stabilitāte ir cieši saistīta ar visa organisma veselību un cilvēka fizisko formu. “No aptuveni piecdesmit gadu vecuma muskuļu masa un spēks pakāpeniski samazinās, un desmit gadu laikā tas var samazināties pat līdz trīsdesmit procentiem. Ikdienā nevingrojot un nedarot neko citu, kas trenētu muskuļus un locītavas, ceļu locītavas ar laiku zaudē stabilitāti, un tad, piedzīvojot intensīvu fizisku slodzi, muskuļi var nenoturēt ķermeni līdzsvarā, izraisot klupšanu un tai sekojošu traumu. Lai locītavas būtu stabilas, regulāri jātrenē muskuļi, arī dziļie muskuļi, kas tās notur,” mudina farmaceite. 

3 profilaktiskas darbības locītavu veselībai   

  • Veselīgas ķermeņa masas uzturēšana, ja nepieciešams, svara samazināšana. 
  • Ārstnieciskā vingrošana, regulāri stiepšanās un līdzsvara vingrinājumi. 
  • Locītavām nekaitīgi treniņi, piemēram, peldēšana, ūdens aerobika, riteņbraukšana pa labu ceļu. 

Krievijā izplatīts aicinājums veikt kiberuzbrukumus Latvijai. Kiberhuligāni uzbrūkuši vietnei “inbox.lv” (+VIDEO)

Dažādās vietnēs Krievijā izplatīts aicinājums veikt kiberuzbrukumus Latvijai, kas arī tikuši sākti, intervijā TV3 pastāstīja Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece (AP).

Ministrijas pārstāve stāstīja, ka jau piedzīvoti pirmie uzbrukumi mājaslapām Latvijā. Valsts informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija “Cert.lv” esot gatavībā, taču arī iestādes un uzņēmumi tiek aicināti pastiprināti gatavoties kiberdrošības incidentiem.

Bļodniece atzīmēja, ka kiberuzbrukumi Latvijā intensificējās jau kopš Krievijas sāktā kara pret Ukrainu sākuma, bet kopš 9. un 10.maija notikumiem uzbrukumi kļuvuši vēl intensīvāki.

“Cert.lv” vadītāja Baiba Kaškina atzina, ka Latvijas iestādes nonākušas “killnet” hakeru interešu lokā. Mērķu sarakstā sākotnēji bijušas tikai valsts iestādes, bet vakar publicēts jauns ap 100 mērķu saraksts, kurā ir gan valsts iestādes, gan finanšu, transporta un citu sektoru iestādes un uzņēmumi un pat kāds fitnesa klubs.

Video

Pamatā pret Latvijas iestādēm tiek vērsti piekļuves lieguma uzbrukumi (DDoS), kas ir diezgan vienkārši un lēti, attiecīgi ar tiem arī nav pārāk grūti tikt galā, bet to vienkāršuma dēļ jārēķinās, ka tie var būt ilgstoši.

Kaškina atzīmēja, ka pagaidām uzbrucēju sekmes ir minimālas. Pašlaik sliktākajā situācijā ir “ziedot.lv” mājaslapa, bet eksperte atzīmēja, ka ar speciālistu palīdzību drīz arī šīs lapas darbs tiks pilnībā atjaunots.

Aizsardzības ministrijas pārstāve vērtēja, ka Valsts policija kopumā tikusi galā ar situāciju 9. un 10.maijā – kārtību nodrošināja un pārkāpējus aizturēja, lai arī bija atsevišķas patiešām nepatīkamas epizodes, kad daži indivīdi skaļi slavināja Krievijas agresīvo politiku.

Bļodniece atzīmēja, ka Aizsardzības ministrija domā par iespējām, kā pēc iespējas vairāk cilvēku iesaistīt valsts aizsardzībā, gan piesaistot lielāku skaitu cilvēku profesionālajā dienestā un Zemessardzē, gan vērtējot iespējas, kā cilvēkus piesaistīt uz atvieglotākiem nosacījumiem nekā Zemessardzē.

Rīkotāji gājienā par Uzvaras parkā esošā pieminekļa nojaukšanu prognozē ap 5000 dalībnieku! (+VIDEO)

Piektdien, 20.maijā, plānotajā gājienā, pieprasot nekavējošu Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanu, varētu piedalīties aptuveni 5000 cilvēku, norādīts pasākuma pieteikumā pašvaldībai.

Rīgas domē, gājiens pieteiks no plkst.18 līdz plkst.20.30. Tas sāksies pie Brīvības pieminekļa, virzīsies pa Kaļķu ielu cauri Vecrīgai, tad pāri Akmens tiltam uz Pārdaugavu un noslēgsies pie pieminekļa padomju armijas karavīriem.

Oficiālais pasākuma mērķis ir norādīts gājiens “Par atbrīvošanos no padomju mantojuma” – prasība aizvākt visus padomju ideoloģiskos pieminekļus un citus priekšmetus.

Kā aģentūrai LETA skaidroja pašvaldībā, pašlaik tās rīcībā nav informācijas, kas varētu likt pieņemt lēmumu par šī pasākuma aizliegšanu, turpinās sarunas ar pasākuma rīkotājiem. Iespējams, gājiena laikā tiks noteikti satiksmes ierobežojumi, bet par tiem tiks ziņots atsevišķi.

Kā ziņots, par gājiena rīkošanu mikroblogošanas vietnē “Twitter” paziņoja mūziķis Ralfs Eilands. Viņš gan nav oficiālais pasākuma pieteicējs pašvaldībā. Gājienu pieteikusi cita privātpersona.

Saistībā ar notikumiem Rīgā, Uzvaras parkā, publiski neapmierinātību pauduši un aicinājumus uz protestiem izplatījuši gan tradicionālie 9.maija svinētāji, gan arī cilvēki, kuri nosoda Krievijas agresīvo rīcību un padomju armijas slavināšanai Latvijā grib pielikt punktu.

Video

9.maijā Rīgā, Uzvaras laukumā, pie pieminekļa tradicionāli bija pulcējies liels skaits cilvēku, kuri, pēc pašu vārdiem, atzīmēja padomju armijas uzvaru 2.pasaules karā. Pasākums, kā ierasts, izraisīja neizpratni daudziem patriotiski noskaņotiem iedzīvotājiem, kuri uzsver, ka 9.maijā Krievijā svinētā uzvara nozīmēja Latvijas okupāciju.

Nākamajā rītā internetā parādījās video, kā ar traktoru tiek sašķūrēti un izmesti pieminekļa pakājē saliktie ziedi. 9.maija svinētāji šādu rīcību uztvēra kā aizvainojošu un devās pie pieminekļa vēlreiz, no jauna noliekot tur ziedus un turpinot svinēt “uzvaras dienu”.

Šādos apstākļos pie pieminekļa jau raisījās atšķirīgus viedokļus pārstāvošu cilvēku mutiski strīdi, taču policija tajos neiejaucās, vēlāk saņemot publiskus pārmetumus par bezdarbību un iespējamu pārkāpumu nenovēršanu.

Saistībā ar notikumiem 9. un 10 maijā no amata atkāpusies iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP).

Horoskops: 4 horoskopa zīmes, kurām emocionālā saikne attiecībās ir ļoti būtiska!

Šīs ir 4 horoskopa zīmes, kurām gan draudzībā, gan romantiskās attiecībās ir būtiska emocionālā saikne:

1. Zivis

Zivis ir pazīstamas kā jutīgās dvēseles. Šīs horoskopa zīmēs pārstāvji viens otru ļoti labi saprot un ir laipni pret jebkuru horoskopa zīmes pārstāvi. Zivis tiek uzskatītas par empātiskākajām no visām zodiaka zīmēm! Viņām piemīt spēja saprasties ar jebkuru, ja viņas redzēs kādu raudam, tad vēlēsies uzzināt, kā var palīdzēt, un aiz līdzjūtības var pat sākt raudāt paši.

2. Vēzis

Vēži ir ārkārtīgi uzticīgi, empātiski un emocionāli cilvēki. Viņi ir ļoti sentimentāli un var viegli iemīlēties jebkurā. Vēžiem svarīgi veidot ciešas un cieņpilnas attiecības. Viņi partnerī meklē emocionālu komfortu un drošību. Vēžu prioritāte ir rūpes par sev tuvajiem cilvēkiem, viss pārējais paliek otrajā plānā.

3. Ūdensvīrs

Ūdensvīri bieži meklē kompanjonus, ar kuriem viņi varētu dalīties savās interesēs un kaislībās. Viņi vienmēr meklē cilvēkus, ar kuriem var risināt jēgpilnas un dziļas sarunas. Ūdensvīri vēlas sazināties ar saviem partneriem emocionālā līmenī, fiziskās vajadzības šai horoskopa zīmei ir mazāk būtiskas kā emocionālās.

4. Auns

Auns attiecībās ir emocionāls un kaislīgs. Auns ir emocionāla uguns zīme. Viņi gandrīz nekad nenodod savas emocijas. Viņi vēlas kādu, kuru viņu vaļsirdība nepārsteidz. Auns visām attiecībām pieiet no sirds un cenšas veidot dziļas saites ar citiem cilvēkiem.

Grupu “Citi zēni” tiek atzinīgi novērtēta vienā no populārākajiem ASV sarunu šoviem! (+VIDEO)

14. maijā Turīnā, Itālijā, noslēdzās 66. starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkurss, tajā pirmo vietu ieguva Ukrainas pārstāvji “Kalush Orchestra” ar dziesmu “Stefania”.

Pēc Eirovīzijas oficiālajiem datiem žūrija un skatītāji Latvijai pirmajā pusfinālā piešķīra 55 punktus. Arī Dānija saņēma tikpat punktu, abām valstīm dalot 13./14. vietu no kopumā 17. Lielajā Eirovīzijas dziesmu konkursā grupai “Citi zēni” bija vājš punktu skaits no skatītājiem, vien 16 punkti, bet no žūrijas grupa saņēma 39 punktus!

Latvijas pārstāvji ar dziesmu “Eat Your Salad” nekvalificējās Eirovīzijas finālam, bet ļaudis joprojām sajūsminās par viņu ekspresīvo priekšnesumu. 

Video

Amerikāņu raidījumā “Last Week Tonight”, kuru vada komiķis Džons Olivers tika pieminēta grupa “Citi zēni”, komiķis mūziķu priekšnesumu novērtēja atzinīgi.

“Latvijas pārstāvji nekvalificējās finālam par spīti tam, ka viņu dziesmai bija viens no labākajiem dziesmas sākumiem mūzikas vēsturē,” tā sacīja komiķis Džons Olivers.

Grupas “Citi zēni” priekšnesums:

 

Alerģiska sejas āda: Kā to pasargāt pavasarī?

Sejas kopšanas rituāli un kosmētikas lietošana daudziem kļuvusi par neatņemamu daļu no ikdienas. Piemērotu produktu izvēle var būt liels izaicinājums, jo īpaši alerģiskas ādas īpašniekiem. Kam jāpievērš uzmanība, izvēloties dekoratīvo kosmētiku, ja ir novērota alerģiska ādas reakcija pavasarī, stāsta Apotheka Beauty kosmētiķe Katrīna Blumberga.

“Alerģiju paveidu ir daudz, tāpat arī to izpausmes. Pavasarī līdz ar dabas atmodu izteikti novērojamas ziedputekšņu alerģijas, kas izraisa reakciju elpošanas sistēmā jeb šķaudīšanu, asarojošas acis, tekošu degunu, kņudināšanu kaklā. Sakairinot elpceļus, veidosies arī apsārtums mutes un deguna apvidū, ko nedrīkst atstāt bez ievērības, citādi var izveidoties iekaisums, ar laiku atopiskais dermatīts un citas ādas problēmas. Savukārt ar uzturu uzņemtie alergēni var izraisīt izsitumus, apsārtumus, tūsku un niezi dažādās ķermeņa vietās, kas veidojas straujāk nekā ziedputekšņu alerģiju gadījumā. Jebkurai alerģijas izpausmei ir rūpīgi jāseko līdzi un atbilstoši jāreaģē. Ja ārsts nozīmējis medikamentus, tad tos ir nepieciešams lietot atbilstoši norādījumiem. Miera periodos ar nelielām izpausmēm var lietot ārstnieciskos krēmus, bet saasinājumu gadījumā palīdzēs tikai medikamentozā terapija”, stāsta Apotheka Beauty kosmētiķe Katrīna Blumberga.

Kā izvēlēties piemērotākos sejas kopšanas produktus?

Jāatpazīst, kuras vielas rada alerģiskas izpausmes 

Ja alerģiska reakcija novērota pēc konkrētu produktu lietošanas, ieteicams konsultēties pie alergologa vai veikt analīzes. Kad kaitīgās vielas ir noteiktas, to uzskaitījums būtu jātur sev ērti pieejamā vietā, piemēram, tālrunī vai pierakstītu uz lapiņas makā. 

  • Izvēloties kosmētiku, jākonsultējas ar speciālistu

Dodoties iegādāties sejas kopšanas līdzekļus vai dekoratīvo kosmētiku, nevajadzētu kautrēties jautāt konsultantam pēc palīdzības. Speciālists atbilstoši uzrādītajam alergēnu sarakstam un ādas tipam, piemeklēs piemērotākos līdzekļus sejas ādas kopšanai. 

  • Jāizvairās no kosmētikas ar smaržvielām

Alerģiskas sejas ādas īpašniekiem ikdienas sejas kopšanai ieteicams izvēlēties kosmētikas līdzekļus bez smaržvielām. Visbiežāk sastopamās smaržvielas kosmētikas produktos, kas var izraisīt alerģiju, ir amilcinamāls, kanēlis, heksilcinamāls, limonēns un linalols.

  • Jāizmēģina paraugs jeb produkta testeris

Lai pārliecinātos, vai jaunais sejas kopšanas līdzeklis ir piemērots sejas ādai, ieteicams sākotnēji izmēģināt produkta paraugu jeb testeri vai iegādāties ceļojumam paredzēta izmēra produkta iepakojumu. Mūsdienās sortimentu klāsts, tai skaitā produktu iepakojuma variācijas, ir ļoti plašas. Kamēr tiek meklēts sejas ādai vispiemērotākais produkts, ieteicams izvēlēties maza tilpuma iepakojumus, kas ļaus ietaupīt līdzekļus, ja gadījumā tomēr sejas kopšanas līdzeklis nebūs īsti piemērots ādai. 

  • Jaunais produkts jāizmēģina uz plaukstas vai kakla zonas

Jaunus sejas kopšanas līdzekļus sākotnēji ieteicams izmēģināt uz plaukstas vai kakla zonas un tikai tad, ja netiek novērota alerģiska reakcija, lietot tos uz sejas ādas. Ja parādās apsārtums vai nieze, āda ir rūpīgi jānotīra no uzklātā produkta un to nedrīkst lietot atkārtoti. Maldīgs ir uzskats, ka ādai ir jāpierod pie produkta un, lietojot to atkārtoti, reakcija mazināsies, tieši pretēji – ar katru produkta lietošanas reizi reakcija var saasināties. 

  • Jāpievērš īpaša uzmanība sejas ādas attīrīšanai

Sejas āda noteikti būtu maigi jāattīra katru dienu. Attīrīšanai ieteicams izvēlēties micelāro ūdeni, speciālas sejas attīrīšanas putas vai šķidrās ziepes. Ādas attīrīšana ir īpaši nepieciešama, lai vērtīgās un aktīvās vielas nākamajā sejas kopšanas solī tiktu pilnvērtīgi uzņemtas. 

  • Jāizvēlas sejas krēmi ar dziedējošām īpašībām

Alerģiskas ādas īpašniekiem ieteicams lietot mitrinošus vai barojošus krēmus, kuru sastāvā ir vielas ar dziedējošām īpašībām, piemēram, šādi ārstnieciskie augi: arnika vai Āzijas centīlija, Panthenol, cinks, B5 vai E vitamīns, šī sviests. Šie produkti noderēs arī pēc kosmētiskām procedūrām.

  • Jālieto krēmi ar augstu saules aizsardzības faktoru 

Rūpējoties par sejas ādu, ieteicams ikdienā lietot sejas krēmu ar lielu SPF faktoru, vismaz 50 vai 50+. 

Situācijās, kad parādās pirmie alerģijas simptomi, kā arī kontaktalerģijas gadījumā, rūpīgi jānoskalo lietotais produkts. Savukārt, ja alerģijas izraisītājs ir ziedputekšņi, ieteicams skalot degunu ar jūras ūdeni vai to attīrīt no putekšņiem ar aptiekās nopērkamiem speciāliem aerosoliem. 

Dziedātāja Britnija Spīrsa piedzīvojusi spontāno abortu (+VIDEO)

Britnija Spīrsa savā “Instagram” profilā nākusi klajā ar skumju vēsti – viņa piedzīvojusi spontāno abortu.

“Ar dziļām skumjām mēs paziņojam, ka esam zaudējuši mūsu brīnumaino bērniņu agrā grūtniecības stadijā. Šis ir postošs laiks ikvienam vecākam. Iespējams, mums vajadzēja nogaidīt, lai paziņotu par gaidāmo bērniņu, taču mēs bijām tik priecīgi par šiem jaunumiem. Mūsu mīlestība vienam pret otru ir mūsu spēks. Mēs turpināsim strādāt pie mūsu ģimenes pieauguma.

Esam pateicīgi par jūsu atbalstu un lūdzam privātumu šajā sarežģītajā laikā,” tā teikts Britnijas un viņas līgavaiņa Sema Asgarija paziņojumā sociālajos tīklos.

Video

Pāris par grūtniecību paziņoja šī gada aprīlī. Pāris saderinājās pagājušā gada decembrī. Dziedātājai ir divi pusaudžu vecuma dēli no iepriekšējās laulības ar horeogrāfu Kevinu Federlainu.

Pagājušā gada novembrī Losandželosas tiesnese Brenda Penija izbeidza aizbildniecību, kurā popmūzikas zvaigzne Britnija Spīrsa bija atradusies 13 gadus, atdodot viņai kontroli pār savu privāto dzīvi, karjeru un 60 miljonus ASV dolāru vērtu mantu. Visus šos 13 gadus dziedātājas aizbildnis bija viņas tēvs, kuru Britnija vaino pie vairākām savas dzīves problēmām.

Zviedrija lūgs to uzņemt NATO!

Zviedrija lūgs to uzņemt NATO, pirmdien paziņojusi Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andešsone, norādot, ka tas ir solis Krievijas atturēšanai no agresijas.

“Valdība ir nolēmusi informēt NATO, ka Zviedrija vēlas kļūt par alianses dalībnieci,” žurnālistiem teica Andešsone.

Jau vēstīts, ka svētdien Somijas prezidents Sauli Nīniste un premjerministre Sanna Marina oficiāli paziņoja, ka Somija lūgs to uzņemt NATO.

“Mēs  atstājam vienu ēru un sākam citu,” sacīja Andešsone, piebilstot, ka Zviedrijas vēstnieks NATO drīzumā informēs aliansi par šo lēmumu.

Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē, taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū zibenīgi pieauga atbalsts dalībai NATO.

Andešsone pauda cerību, ka periods starp lūguma iesniegšanu un iestāšanos NATO nebūs garāks par gadu. Jaunas valsts uzņemšana ir jāapstiprina visām 30 NATO dalībvalstīm.

Stokholmas lēmums par labu dalībai aliansē jau bija gaidāms, jo Zviedrijas valdošā sociāldemokrātu partija (SAP) svētdien nolēma atbalstīt valsts pievienošanos NATO.

Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā SAP bija pret valsts iestāšanos NATO, un partijas oficiālās nostājas maiņa bija milzu solis gan partijai, gan valstij.

Bēgļi atgriežas mājās – Ukrainā (+VIDEO)

Bēgļu straumes no kara plosītās Ukrainas pierimušas. Lai gan Krievija turpina uzbrukumus savai kaimiņvalstij un tās civiliedzīvotājiem, netrūkst ukraiņu, kas jau atgriežas dzimtenē. Viena no šīm drosmīgajām sievietēm ir Oksana Doroša, kuras ilgas pēc dzimtenes un tuviniekiem ir spēcīgākas par bailēm no kara.

Video

Eirovīzijas dziesmu konkursā uzvar Ukraina! (+VIDEO)

Šogad Eirovīzijas dziesmu konkursā uzvarēja Ukrainas pārstāvji “Kalush Orchestra” ar dziesmu “Stefania”.

Uzvara Ukrainai tika prognozēta vēl pirms konkursa saistībā ar Krievijas sākto karadarbību pret šo valsti.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apsveica uzvarētājus un sacīja, ka Ukraina darīs visu, ko spēs, lai nākamgad sarīkotu konkursu Mariupolē. Zelenskis pauda pārliecību, ka arī Ukrainas uzvara cīņā ar ienaidnieku nav tālu.

Dziesma “Stefania” ir ukraiņu valodā, un tā ir veltīta grupas dalībnieka Oleha mammai Stefānijai. Tā sarakstīta vēl pirms kara, bet tagad dziesmas vārdi “Es vienmēr atradīšu ceļu uz mājām, pat, ja ceļi būs iznīcināti” ieguvuši pavisam jaunu, daudz dziļāku nozīmi.

Video

Olehs izmantoja iespēju uzrunāt plašo Eirovīzijas auditoriju un angļu valodā aicināja palīdzēt Ukrainai, Mariupolei un “Azovstaļ”.

Viņš arī pateicās visiem, kuri šajā konkursā balsoja par Ukrainu.

“Uzvara Ukrainai ir ļoti svarīga, sevišķi šogad. Paldies no visas sirds. Slava Ukrainai!” žurnālistiem pēc uzvaras Eirovīzijā sacīja Olehs.

Ukraina balsojumā ieguva 631 punktu. Tai ar 466 punktiem sekoja Lielbritānija, kas bija līderos pēc žūriju balsojuma, Spānija – 459, Zviedrija – 438, un Serbija – 312 punkti.

Ukraina Eirovīzijā piedalās kopš 2003.gada, un šī ir tās trešā uzvara.

Igaunijas pārstāvji konkursa finālā ieguva 13.vietu, bet Lietuvas – 14.vietu.

Latvijas pārstāvji “Citi zēni” Eirovīzijas finālā neiekļuva. Tagad zināms, ka grupa no Latvijas kopā ar dāņiem savās pusfinālā dalījuši 13.vietu 17 dalībnieku konkurencē. “Citi zēni” ieguvuši 55 punktus. Salīdzinoši Islande, kas kā pēdējā – desmitā – no šī pusfināla iekļuva finālā, savāca 103 punktus.

Žūrija piešķīrusi “Citiem zēniem” 39 punktus (12 punkti no Portugāles, pa 4 – no Moldovas, Islandes un Grieķijas, pa 3 – no Slovēnijas un Bulgārijas, pa 2 – no Armēnijas, Šveices un Lietuvas, bet 1 punkts no Austrijas), bet skatītāju balsojumos saņemti 16 punkti (10 punkti no Lietuvas, 5 – no Ukrainas un 1 no Nīderlandes).

Ukrainu ar uzvaru Eirovīzijā apsveikušas vairākas augsta ranga amatpersonas, tai skaitā Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, kurš “Kalush Orchestra” triumfu nodēvēja ne tikai par ukraiņu talanta atspoguļojumu, bet nelokāmu atbalstu ukraiņu cīņai par brīvību.

Eiropadomes prezidents Šarls Mišels izteica cerību, ka nākamgad Eirovīziju varēs rīkot Kijivā brīvā un vienotā Ukrainā.

Arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena apsveica Ukrainu ar uzvaru Eirovīzijā, tāpat kā NATO ģenerālsekretāra vietnieks Mirče Dževans, kurš norādīja, ka šī uzvara parāda milzīgo sabiedrības atbalstu Ukrainai tās cīņā ar Krieviju.

Krišjānis Kariņš: Mēs nāvīgi nopietni esam gatavi sevi aizsargāt! (+VIDEO)

Lai stiprinātu NATO Eiropas austrumu flangu, Kanāda nosūtīs arī ģenerāli un sešus štāba virsniekus, kuri atbalstīs jau esošos militāros spēkus Latvijā. Tā pēc tikšanās ar Latvijas premjeru Krišjāni Kariņu Kanādā norādīja viņa kolēģis Džastins Trudo. Savukārt Kariņš uzsvēra, ka šis ir kārtējais signāls Krievijai, ka tā nedrīkst pat domāt par jebkādu iespējamu uzbrukumu Baltijai.

Video

Horoskops: 4 horoskopa zīmes, kuras slepenībā glabā ietaupījumus

Daudzi uzskata, ka laulības ir saistītas ar uzticību. Tomēr ir zināms, ka laulātie var melot viens otram dažādu iemeslu dēļ. Lai gan daži no tiem, piemēram, neuzticība ir draudīgi, piemēram, baltie meli, var būt nekaitīgi. 

Vērsis

Vērši ir lepni un viņiem nepatīk aizņemties naudu no draugiem. Iespējams, tas ir iemesls, kāpēc viņi uzkrāj skaidru naudu, kad vien var, un ietaupa kārtīgu summu, kas tiek noslēpta. Viņi nedalītu visu savu naudu ar savu dzīvesbiedru pat, ja viņi viņu mīl, jo finansiālā drošība šai zemes zīmei ir ļoti svarīga.

Svari

Svari ietaupa slepeni, jo neuzticas partnera spējai pieņemt pārdomātus finanšu lēmumus… Neatkarīgi no tā, cik veiksmīgs vai apdomīgs ir viņu dzīvesbiedrs, Svari vienmēr visvairāk uzticas sev un strādās, lai izveidotu iekrājumus vecumdienām. Šāda attieksme nav nosodāma, jo viņi ietaupa vispārējais ģimenes labklājībai.

Vēzis

Kaut arī Vēži ir emocionāli un empātiski, viņi var būt arī skopi un noslēpumaini, kad runa ir par fiskāliem jautājumiem. Viņi lepojas ar savu spēju ietaupīt. Vēzis šķirsies no savas naudas, lai steigtos palīgā mīļotajam tikai tad, ja mīļotais cilvēks citādi nespēs izkļūt no problēmām. Vēzim “sava nauda” ir ļoti būtiska īpaši, ja viņi pelna mazāk par otro pusīti.

Ūdensvīrs

Finansiālā brīvība Ūdensvīram ir ļoti svarīga. Viņiem riebjas atkarība no kāda cita finansiālās labklājības. Ūdensvīrs mīl veidot iekrājumus visa mūža garumā, viņi slēpj savu finansiālo situāciju no otrās pusītes. Ūdensvīri nejutīsies labi, ja viņiem nebūs atlikti iekrājumi vismaz divu algu apjomā.

Kimas Kardašjanas vecākā māsa salauzusi miljonu ASV dolāru vērtu saderināšanās gredzenu! (+VIDEO)

Kortnija Kardašjana nesen atzinusies, ka viņa nejauši uzkāpusi savam saderināšanās gredzenam, ko viņai sarūpējis līgavainis Treviss Bārkers. 

“Šī iespējams, viena no briesmīgākajām lietām, ko esmu izdarījusi savā dzīvē,” tā uzkāpšanu miljonu ASV dolāru (958 940 eiro) vērtajam gredzenam komentē Kortnija… 

“Es sēdēju uz zemes un locīju tīrās drēbes, tad noņēmu gredzenu no pirksta un noliku to blakus uz zemes. Man bija jāpaņem kaut kas no skapja augšas un kad kāpu zemē, tad uzkāpu gredzenam! Es savā skapī stundām ilgi raudāju, tad es piezvanīju Trevisam,” skaidroja Kortnija. 

Video

Treviss visu uztvēris mierīgi un gredzens tika nogādāts pie juveliera. Gredzens bijis īpašs, jo pie tā dizaina strādājis pats Treviss. 

Pāris saderinājās pagājušā gada oktobrī. Bildinājums tika izteikts pludmalē, starp sarkanām rozēm un svecēm, jaunākajās “Keeping Up With The Kardashians” sērijās redzams pāra bildinājums. Slavenais pāris ir iggadēji draugi, taču romantiskas attiecības abi sāka 2021. gada sākumā.

Realitātes šovu zvaigznei ir trīs bērni no attiecībām ar Skotu Disiku – abi bija kopā vairāk nekā 10 gadus, taču neapprecējās. Treviss ir tēvs diviem bērniem no iepriekšējās laulības ar skandalozo modeli Šannu Moakleri.

Aktīvisti gājienā pieprasīs nekavējošu Uzvaras parkā esošā pieminekļa nojaukšanu (+VIDEO)

Nākamnedēļ, 20.maijā, aktīvisti Rīgā dosies miermīlīgā gājienā, pieprasot nekavējošu Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanu, mikroblogošanas vietnē “Twitter” paziņojis mūziķis Ralfs Eilands.

Gājiena sākums būs plkst.18, lai kopā dotos no Brīvības pieminekļa līdz piemineklim Pārdaugavā.

Rīgas domē aģentūrai LETA pauda, ka par publiski izziņoto gājienu 20.maijā no Brīvības pieminekļa līdz Uzvaras parkam pagaidām vēl pieteikums nav saņemts.

LETA jau vēstīja, ka ar pēdējo dienu notikumiem Rīgā, Uzvaras parkā, publiski neapmierinātību pauduši un aicinājumus uz protestiem izplatījuši gan tradicionālie 9.maija svinētāji, gan arī cilvēki, kuri nosoda Krievijas agresīvo rīcību un padomju armijas slavināšanai Latvijā grib pielikt punktu.

Video

9.maijā Rīgā, Uzvaras laukumā, pie pieminekļa tradicionāli bija pulcējies liels skaits cilvēku, kuri, pēc pašu vārdiem, atzīmēja padomju armijas uzvaru 2.pasaules karā. Pasākums, kā ierasts, izraisīja neizpratni daudziem patriotiski noskaņotiem iedzīvotājiem, kuri uzsver, ka 9.maijā Krievijā svinētā uzvara nozīmēja Latvijas okupāciju.

Nākamajā rītā internetā parādījās video, kā ar traktoru tiek sašķūrēti un izmesti pieminekļa pakājē saliktie ziedi. 9.maija svinētāji šādu rīcību uztvēra kā aizvainojošu un devās pie pieminekļa vēlreiz, no jauna noliekot tur ziedus un turpinot svinēt “uzvaras dienu”.

Šādos apstākļos pie pieminekļa jau raisījās atšķirīgus viedokļus pārstāvošu cilvēku mutiski strīdi, taču policija tajos neiejaucās, vēlāk saņemot publiskus pārmetumus par bezdarbību un iespējamu pārkāpumu nenovēršanu.

Elizabete II pirmo reizi pēc veselības problēmām apmeklējusi pasākumu (+VIDEO)

96 gadus vecā Lielbritānijas karaliene Elizabete II pirmo reizi atkal parādījās publikas priekšā. Viņa apmeklēja vienu no lielākajiem gada pasākumiem zirgu jāšanas sportā. Karalienei šis sporta veids ir ļoti tuvs, viņas aizraušanās ar zirgiem sākusies jau bērnībā.

Kāda skatītāja, kas nofilmēja karalienes ierašanos pasākumā, žurnālistiem sacīja: “Te viņa ir! Ak, Dievs, svētī viņu! Viņa izskatās satriecoši, vai ne?”.

Publikā karaliene pēdējo reizi bija manīta martā, kad viņa apmeklēja sava vīrs prinča Filipa piemiņas pasākumu.

Video

Pirms dažām dienām karaliene pirmo reizi 59 gadu laikā neapmeklēja Lielbritānijas parlamenta sasaukumu. Bekingemas pils nāca klajā ar ziņojumu, ka veselības problēmu dēļ nevarēs ierasties. Pasākumu apmeklēja viņas vecākais dēls, 72 gadus vecais princis Čārlzs kopa ar kundzi Kamillu un vecāko dēlu princi Viljamu.

“Ziedot.lv” otru dienu pēc kārtas piedzīvo kiberuzbrukumus!

Portāls “Ziedot.lv” otru dienu pēc kārtas piedzīvo kiberuzbrukumus, liecina “Ziedot.lv” sniegtā informācija. Piektdienas rītā “Ziedot.lv” ziņo, ka interneta vietnei noticis kiberuzbrukums.

“Agresija un provokācijas pret mūsu valsti turpinās. Šoreiz kibertelpā. Pašlaik risinām problēmu,” skaidro vietnes pārstāvji.

Problēmas “Ziedot.lv” darbībā bijušas arī ceturtdien, un tās publiskajā telpā saistītas ar lielu ziedotāju aktivitāti iniciatīvā “Okupācijas pieminekļa” nojaukšanai vai kiberuzbrukumu. “Ziedot.lv” apstiprināja, ka noticis īslaicīgs kiberuzbrukums.

Jau ziņots, ka dienas laikā kopš iniciatīvas sākšanas vairāk nekā 10 000 personu “Okupācijas pieminekļa” nojaukšanai saziedojuši ap 157 000 eiro.

Ziedotāju skaits ceturtdienas vakarā pārsniedza 10 220, bet savāktā naudas summa ir virs 157 000 eiro.

“Ziedot.lv” pārstāve Ilze Ošāne norāda, ka aizvadīto dienu notikumi Rīgā, Uzvaras laukumā ir parādījuši, ka Latvijas sabiedrība nepieļauj agresiju, provokācijas un naida kurināšanu. Latvijas tautai rūp brīva un demokrātiska valsts, tādēļ “Okupācijas piemineklim” nav vietas Latvijā. Tas ir simbols okupācijai, pie kura pulcējas kara un vardarbības sludinātāji, un viņu okupāciju slavinošie saukļi un simboli aptraipa mūsu tautas vēsturi, cieņu un vērtības.

“Ziedot.lv” pauž pateicību “4.maija deklarācijas klubam” par atbalstu šai iniciatīvai. Katrs ziedotājs, atbalstot šo iniciatīvu, dod balsi par brīvību un neatkarību. Īsā laika periodā par pieminekļa nojaukšanu savu vārdu ir izteikuši vairāk nekā 6000 Latvijas iedzīvotāju.

Ošāne atzīmē, ka pieminekļa nojaukšana ir iespēja vienot sabiedrību. Arī krievvalodīgai sabiedrībai tā ir iespēja nostāties plecu pie pleca un atzīt, ka atbalsta neatkarīgu Latviju, izprot, ka “atbrīvotāji” Latviju atbrīvoja no neatkarības un okupēja. Tā ir iespēja visai sabiedrībai nostāties pret Krievijas iebrukumu brīvā un neatkarīgā Ukrainā.

Ziedot “Okupācijas pieminekļa” nojaukšanai iespējams portālā “Ziedot.lv”, sekojot saitei “ziedot.lv/tautasgriba”.

Krievija kritizē Ukrainas plānus iestāties ES

“Maz ticams”, ka Ukrainas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) būs nekaitīga, piektdien paziņojis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kritizējot Kijivas plānus tuvināties Briselei.

Lai gan Lavrovs atzinis, ka Ukrainas iestāšanās ES pamatā ir Kijivas un Briseles divpusējais jautājums, viņš tomēr apsūdzējis ES par to, ka tā “no konstruktīvas ekonomikas platformas” ir pārvērtusies par “agresīvu militāru spēlētāju”, kura ambīcijas stiepjas ārpus Eiropas.

Ukrainas valdība ir centusies miera sarunās ar Krieviju iekļaut punktu par iestāšanos ES, pretī piedāvājot Maskavai piekāpšanos citos jautājumos.

Tomēr Krievijas delegācijas ANO vadītāja vietnieks Dmitrijs Poljanskis ceturtdien intervijā norādīja, ka Krievija “nesaskata atšķirību” starp ES un NATO.

Jau ziņots, ka aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ES delegācijas Ukrainā vadītājam iesniedza aizpildītu ES anketas pirmo daļu, kas kalpo par pamatu iestāšanās sarunām. Šo anketu, kuras aizpildīšana ir nepieciešams solis, lai Ukrainai tiktu piešķirts ES kandidātvalsts statuss, Zelenskim 8.aprīlī Kijivā svinīgi pasniedza Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Lēmumu par kandidātvalsts statusa piešķiršanu pieņems ES dalībvalstis, balstoties uz ES rekomendāciju, un EK pārraudzīs sarežģīto un potenciāli ilgstošo procesu.

Lai Ukraina varētu tikt uzņemta ES, tai būs jāievēro stingri standarti attiecībā uz valsts pārvaldi, likumu varu un jāparāda progress cīņā ar korupciju.

Kā palīdzēt organismam ātrāk atjaunoties pēc traumas?

Iestājoties siltākam laikam, pieaug dažādu gūto traumu gadījumu skaits. Kam gan negadās sadzīviska rakstura brūces, sasitumi vai pat kaulu lūzumi?! Par tipiskākajām kļūdām, ko nevajadzētu pieļaut, lai trauma ātrāk sadzītu, brūce neatstātu rētas un pēc iespējas ātrāk atkal varētu atgriezties normālā ikdienas ritmā, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

1. kļūda: Nepareizi lietota ūdeņraža pārskābe brūces kopšanai

No tā, cik pareizi brūce tiek kopta, būs atkarīgs, cik veiksmīgi un ātri tā sadzīs. Pareiza brūču kopšana samazina arī rētu veidošanās risku. Jāatceras, ka ūdeņraža pārskābe domāta tikai dezinfekcijai pie pirmreizējas brūces apstrādes, kad svarīgi to attīrīt no dažādiem mikroorganismiem, smilšu graudiem, sīkiem akmentiņiem vai citiem svešķermeņiem, kas varētu izraisīt infekciju. Taču vēlāk, turpinot traumēto vietu apkopt un mainīt pārsējus, ūdeņraža pārskābe vairs nav nepieciešama. “Ja to turpina lietot katrreiz, kad maina pārsēju, brūces maliņas nemitīgi tiek apdedzinātas un sadzīšanas process norit daudz lēnāk, jaunās šūnas nespēj tik labi un ātri veidoties. Tāpēc arī ādas bojājums nesadzīst tik ātri kā gribētos,” norāda Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane, uzsverot, ka brūces turpmākai kopšanai jāizmanto nevis ūdeņraža pārskābe, bet speciāls brūču skalošanas līdzeklis, šķīdums, ar kuru droši drīkst tīrīt traumēto vietu, lai atkal uzliktu sterilu pārsēju. Noderēs arī 0.9 % fizioloģiskais šķīdums (nātrija hlorīds), kas ir saudzējošs audiem, kā arī ziede, kas satur dekspantenolu un veicina sadzīšanu. Ja ziedes sastāvā ir gan dekspantenols, gan hlorheksidīns, tā darbosies kā papildu dezinficējošs līdzeklis, nodrošinot arī pretiekaisuma efektu. Savukārt, ja brūce ir inficēta, labi var noderēt arī furagīna pulveris, ko izšķīdina ūdenī un ar šo šķīdumu brūci tīra katrreiz, kad tiek mainīts pārsējs.

Jāļauj brūcei “paelpot”! 

Tiek uzskatīts, ka nobrāzumi un brūces sadzīst ātrāk, ja pāri traumētajai vietai nelīmē plāksterus vai pārsējus, bet ļauj, lai gaiss tiek klāt, lai āda “elpo”. “Tā ir taisnība, bet ne vienmēr un ne visās situācijās var iztikt bez pārsēja. Viss atkarīgs no vietas, kur brūce radusies. Ja brūcei nemitīgi ir saskarsme ar kādu virsmu un pastāv lielāks inficēšanās risks, pārsējs tomēr būtu vajadzīgs. Tomēr katrreiz, kad tas tiek mainīts, uz kādu laiku var ļaut ādai baudīt gaisa peldes, brūcei “paelpot” un pēc laika atkal uzlikt jaunu sterilu pārsēju,” iesaka Apotheka farmaceite Alīna Fleišmane.

2. kļūda: Ārstējot lūzumus, netiek uzņemts kalcijs

Organismam ļoti nepieciešami vitamīni un mikroelementi, lai kaulu šūnas spētu atjaunoties. Tātad – jāuzņem kalcijs kopā ar D3 vitamīnu – tas veicinās kalcija uzsūkšanos. “Kalcijs, ko uzņemam ar pārtikas produktiem dabīgā veidā, organismā spēj uzsūkties labāk, nekā lietojot kalciju tabletēs kā uztura bagātinātāju. Līdz pat 1000 mg kalcija satur glāze piena vai siera šķēle, 500 mg kalcija ir svaigi spiestas apelsīnu sulas glāzē, bet pie 200 mg kalcija var tikt, brokastīm izvēloties nelielu bļodiņu ar auzu pārslu putru. Apzinoties, ka ikdienas uzturs nav ideāls un, iespējams, organismam kalcija pietrūkst vai arī gadījies kaulu lūzums, kad jādomā, kā palīdzēt traumai ātrāk sadzīt, var jautāt farmaceitam, lai iesaka kādu no aptiekā nopērkamiem kalcija preparātiem,” norāda Apotheka farmaceite Alīna Fleišmane. Kaulu sadzīšanas procesu veicina arī uzturēšanās svaigā gaisā, saulē, bet ja šo procesu aizkavē iekaisums vai pārmērīgi liels asinsizplūdums, palīgā noteikti jāņem fizioterapija. Fizioterapija lieliski palīdz atjaunot arī muskuļu un locītavu funkcijas pēc imobilizējošo pārsēju, ģipša noņemšanas.

Vislabākā profilakse ir drošība

Tikai savlaicīgi parūpējoties par drošību, var izvairīties no liekiem uztraukumiem un tēriņiem nākotnē, kas rodas tad, ja trauma ir notikusi un nākas to ārstēt. Tādēļ jāpieskata, lai bērni, baudot aktivitātes svaigā gaisā – riteņbraukšanu, skrituļošanu, braucienus ar skrejriteņiem – vienmēr lieto aizsargķiveres, ceļu un elkoņu sargus. Jārāda piemērs arī pašiem pieaugušajiem!

3. kļūda: Vienkārši paļaujas, ka laiks visu sadziedēs pats

Protams, laiks patiešām visas brūces dziedē, bet arī cilvēks pats var daudz ko darīt, lai šo procesu veicinātu. “Pirmkārt, jāuzņem kolagēns, olbaltumvielas, antioksidanti (E un C vitamīns), kas kopumā veicina audu atjaunošanās procesu. Arī uzturs jāplāno tā, lai tajā netrūkst ne olbaltumvielu, ne ogļhidrātu, nedz nepieciešamo vitamīnu. Visas uzturvielas, ko uzņemam ar pārtiku, daudz labāk uzsūcas organismā, tāpēc arī atlabšanas periodā sniegs vairāk labuma. Savukārt, ja uzturs nav pilnvērtīgs, palīgā  jāņem uztura bagātinātāji,” saka Apotheka farmaceite Alīna Fleišmane.

Katram gadījumam jeb kam jābūt mājas aptieciņā, lai parūpētos par pareizu brūču kopšanu: 

  • Ūdeņraža pārskābe
  • Dekspantenolu saturoša ziede
  • Furagīna pulveris 
  • Brūču skalošanas šķīdums
  • Dažāda izmēra saites, vēlams trīs dažādu izmēru: vienu lielāku, vienu mazāku, vienu vidēju
  • Sterilas marles salvetītes, ko var uzlikt uzreiz uz brūces un pāri pārsaitēt ar saiti
  • Dažāda izmēra plāksteri – gan lielāki, gan mazāki. Noderēs, ja brūce būs radusies vietā, kur nav iespējams uzlikt apsēju. 

Mazāk nekā diennakts laikā “Okupācijas pieminekļa” nojaukšanai sabiedrība jau saziedojusi 100 000 eiro (+VIDEO)

“Okupācijas pieminekļa” nojaukšanai mazāk nekā diennakts laikā saziedoti 100 000 eiro. Ziedotāju skaits ceturtdienas vakarā pārsniedz 10100.

“Ziedot.lv” pārstāve Ilze Ošāne norāda, ka aizvadīto dienu notikumi Rīgā, Uzvaras laukumā ir parādījuši, ka Latvijas sabiedrība nepieļauj agresiju, provokācijas un naida kurināšanu. Latvijas tautai rūp brīva un demokrātiska valsts, tādēļ “Okupācijas piemineklim” nav vietas Latvijā. Tas ir simbols okupācijai, pie kura pulcējas kara un vardarbības sludinātāji, un viņu okupāciju slavinošie saukļi un simboli aptraipa mūsu tautas vēsturi, cieņu un vērtības.

“Ziedot.lv” pauž pateicību “4.maija deklarācijas klubam” par atbalstu šai iniciatīvai. Katrs ziedotājs, atbalstot šo iniciatīvu, dod balsi par brīvību un neatkarību. Īsā laika periodā par pieminekļa nojaukšanu savu vārdu ir izteikuši vairāk nekā 6000 Latvijas iedzīvotāju.

Video

Ošāne atzīmē, ka pieminekļa nojaukšana ir iespēja vienot sabiedrību. Arī krievvalodīgai sabiedrībai tā ir iespēja nostāties plecu pie pleca un atzīt, ka atbalsta neatkarīgu Latviju, izprot, ka “atbrīvotāji” Latviju atbrīvoja no neatkarības un okupēja. Tā ir iespēja visai sabiedrībai nostāties pret Krievijas iebrukumu brīvā un neatkarīgā Ukrainā.

Ziedot “Okupācijas pieminekļa” nojaukšanai iespējams portālā “Ziedot.lv”, sekojot saitei – https://www.ziedot.lv/okupacijas-pieminekla-nojauksana-4256

Jau ziņots, ka trešdien portālā “Ziedot.lv” sākta naudas vākšana Pārdaugavā esošā “Okupācijas pieminekļa” nojaukšanai.

Horoskops: 4 horoskopa zīmes, kuras saviem draugiem uzticas vairāk nekā mīļotājiem

Šīs horoskopa zīmes ļoti tic saviem labākajiem biedriem un vienmēr uzticēsies viņu padomiem, nevis mīļotā vārdiem:

Vērsis

Nevar noliegt faktu, ka draudzībai ir īpaša vieta Vērša sirdī, jo nekas tā neiepriecina Vērsi kā laiks, kas pavadīts kopā ar draugiem. Tomēr viņu laulātais var justies nodots, kad saprot, ka Vērsis piešķir prioritāti saviem labākajiem draugiem un otrās pusītes viedokli atstāj otrajā plānā…

Lauva

Lauvas ļoti uzklausa savus labākos draugus un cilvēkus, kurus uzskata par iedvesmojošiem. Otrās pusītes viedoklim ir nozīme, bet, ja vairākums draugu ko ieteiks, tad visticamāk, ka mīļotā cilvēka viedoklim nebūs tik liela nozīme.

Auns

Aunam patīk visu laiku būt fokusā un uzmanības centrā. Viņiem ir svarīgi būt novērtētiem un slavētiem par palīdzību draugiem un kolēģiem. Tātad, kad Auna dzīvē ienāk otrā pusīte, tad jaunajai simpātijai jāpacīnās par to, lai Auns neveltītu vairāk uzmanības saviem draugiem.

Dvīņi

Vienkāršākais veids, kā aprakstīt Dvīņus, ir tos nosaukt par sabiedriskiem tauriņiem. Tā kā viņi novērtē darba attiecības un draudzību tikpat augstu kā romantiskas attiecības. Viņiem patīk būt pazīstamiem kā uzticamiem draugiem, kas ir ballītes dvēseles. Viņi bieži uzticas saviem draugiem daudz vairāk nekā kādam, ar kuru tikai satiekas.

Internetā iespējams iegādāties Andželīnas Džolijas iekosto kruasānu! (+VIDEO)

Pārdošanā nonācis aktrises iekostais kruasāns, ko viņa pasūtījusi kādā Ļvivas kafenīcā savas viesošanās laikā Ukrainā. 

Andželīnas neapēsto kruasānu tirgo kafejnīcas apkopējs. Vīrietis kafejnīcā strādā jau divus gadus un iekosto kruasānu tirgo internetā.  

Aktrise pasūtījusi kruasānu ar lasi un mocarellas sieru. Sākotnējā kruasāna cena ir 2,75 eiro, bet iekostā kruasāna pārdošanas cena ir 1 miljons Ukrainas grivnas, kas ir aptuveni 31,2 tūkstoši eiro! Nezināmu iemeslu dēļ sludinājums ticis dzēsts.

Video

Aprīļa izskaņā aktrise ieradās Ļvivā, kur apmeklēja medicīnas iestādi, kurā ārstējas bērni, kas guvuši ievainojumus no Krievijas raķešu trieciena Kramatorskas dzelzceļa stacijai. Andželīna arī apmeklējusi internātskolu un dzelzceļa staciju, kur tikusies ar psihologiem. Šie psihologi sniedz palīdzību evakuētajiem iedzīvotājiem.

Mariupoles aizstāvju komandieris lūdz palīdzību Īlonam Maskam (+VIDEO)

Viens no Mariupoles aizstāvju komandieriem uzrunājis pasaules bagātāko cilvēku Īlonu Masku un lūdzis palīdzēt Krievijas karaspēka ielenktajiem pilsētas aizstāvjiem.

Trīs mēnešus ilgušajā Krievijas karā pret Ukrainu stratēģiskā ostas pilsēta ir sagrauta, bet ukraiņi joprojām turpina pretoties metalurģijas uzņēmuma “Azovstaļ” teritorijā.

Ukrainas 36.atsevišķās jūras kājnieku brigādes komandieris Serhijs Volina paziņojis, ka izveidojis kontu vietnē “Twitter”, lai caur to uzrunātu Masku.

“Cilvēki saka, ka esat no citas planētas, lai iemācītu cilvēkus ticēt neiespējamajam,” Volina uzrunājis miljardieri, kurš gatavojas iegādāties vietni.

“Mūsu planētas ir līdzās viena otrai, jo es dzīvoju tur, kur ir gandrīz neiespējam izdzīvot. Palīdziet mums izkļūt no “Azovstaļ” uz kādu vidutāju valsti. Ja ne jūs, tad kurš?” retoriski vaicājis ukraiņu virsnieks.

Video

Viņš aicinājis ikvienu pasaules iedzīvotāju palīdzēt šim vēstījumam sasniegt Masku.

Šonedēļ Ukrainas varasiestādes paziņoja, ka “Azovstaļ” teritorijā joprojām atrodas vairāk nekā 1000 karavīru, no kuriem daudzi ir ievainoti.

Ar ANO un Sarkanā Krusta palīdzību humānajā misijā no padomju laika rūpnīcas teritorijas bunkuriem un tuneļiem maija sākumā tika evakuētas sievietes, bērni un seniori.

“Twitter” ir paziņojis, ka vietnes lietotāju aktivitāte ir pieaugusi, jo daudzi tur meklē ziņas un pauž atbalstu Ukrainai.

Masks, kuram tviterī ir vairāk nekā 92 miljoni sekotāju, iepriekš izaicināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu uz dueli par Ukrainu.

Aprīlī izveidotajam Volinas kontam ir vairāk nekā 8600 sekotāju un tā vienīgais ieraksts ir aicinājums Maskam. Ierakstu ar patīk atzīmējuši nekā 23 700 “Twitter” lietotāju un 12 300 cilvēki ar to dalījušies.

Pagājušajā mēnesī Dienvidāfrikā dzimušais elektromobiļu kompānijas “Tesla” dibinātājs atsaucās ukraiņu aicinājumam nodrošināt interneta pieejamību kara postītajā valstī. Masks Ukrainā aktivizējis satelīta platjoslas interneta “Starlink” pakalpojumu un nosūtījis valstij nepieciešamo aprīkojumu interneta sakaru nodrošināšanai.

Atceļ juridiskos šķēršļus pieminekļa nojaukšanai Uzvaras parkā (+VIDEO)

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Ārlietu komisijas virzītos likuma grozījumus, ar ko tiek atcelti juridiskie šķēršļi Pārdaugavā, Uzvaras parkā, esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.

Grozījumi pieņemti likumā “Par 1994.gada 30.aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem”.

Likumā noteikts, ka tiek apturēta “Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību” 13.panta darbību. 13.pants līdz šim noteica, ka Latvija nodrošina memoriālo būvju saglabāšanu Latvijā.

13.panta darbība tiks apturēta no 2022.gada 16.maija līdz brīdim, kad Krievija izbeidz starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu, tajā skaitā izved savus bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un pilnībā atjauno Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti atbilstoši starptautisko tiesību prasībām, un pilnībā atlīdzina Ukrainai par jau izdarītājiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.

Video

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) iepriekš akcentēja, ka pēc šī lēmuma pieņemšanu “okupācijas stabu varēs gāzt”. Reizē TV3 Kols pauda viedokli, ka paralēli nacionālā līmenī vajadzētu pieņemt likumu, kas paredzētu padomju piemiņas objektu aizvākšanu, nosakot termiņus un nepieciešamības gadījumā paredzot arī valsts finansējuma pieejamību novākšanai.

Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” norādījis, ka Saeimā vēl vajadzēs pieņemt īpašu likumu, lai šo pieminekli varētu nojaukt pēc iespējas ātrāk. Politiķis arī apliecinājis, ka Rīgas domē būs nepieciešamais atbalsts Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai.

Kā ziņots, koalīcija vienojusies par atbalstu likuma grozījumiem, ar kuriem paredzēts atcelt juridiskos šķēršļus Pārdaugavā, Uzvaras parkā, esošā pieminekļa nojaukšanai.

To iepriekš pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents, “Jaunās Vienotības” politiķis Krišjānis Kariņš, Nacionālās apvienības priekšsēdētājs, Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars, “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītājs Juris Pūce un satiksmes ministrs, “Konservatīvo” politiķis Tālis Linkaits.

“Minētais risinājums ir juridiski korekts. Tas gan nodrošina Latviju, lai tā turpinātu rīkoties atbilstoši tiesiskai valstij un mūsu kā tiesiskas valsts un starptautisko tiesību subjekta saistībām, vienlaikus tas arī atbilst Latvijas šī brīža politiskajai situācijai un mūsu politiskajam pienākumam atbalstīt Ukrainu, un mūsu sabiedrības vienotai reakcijai pret Krievijas īstenoto agresiju,” pauda Pūce.

Dzintars norādīja, ka šī līguma spēku var atcelt tikai parlaments, ņemot vērā, ka tas iepriekš līgumu ratificējis. “Tas nozīmē ļoti būtiskas iespējas tālāk rīkoties pašvaldībām, tai skaitā Rīgas domei attiecībā uz to objektu, kuru ļoti pamatoti liela daļa Latvijas iedzīvotāju šodien sauc par okupācijas simbolu, par okupācijas pieminekli un par kauna traipu attiecībā pret politiski represētiem cilvēkiem, kas no šī padomju okupācijas režīma savulaik ir cietuši,” sacīja NA līderis.

Linkaits pozitīvi novērtēja, ka cits dokuments – “Konservatīvo” iesniegtais lēmumprojekts par šo pašu jautājumu – ir devis paātrinājumu, lai Saeima lemtu par okupācijas pieminekļa, gan citu līdzīgu objektu novākšanu no publiskās telpas. Svarīgi, ka arī pašvaldību līmenī ir izpratne par to, kā ātri un juridiski precīzi to paveikt, uzsvēra politiķis.

Kariņš atgādināja, ka jau iepriekš norādījis, ka nospiedošs sabiedrības vairākums ir pret šādu okupāciju slavinošo pieminekļu pastāvēšanu. “Nav jautājums “Vai?”, ir tikai jautājums, “Kad un kā?”,” akcentēja valdības vadītājs.

LETA jau rakstīja, ka pēdējā laikā saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā aktualizējies jautājums par Rīgā, Uzvaras parkā, esošo pieminekli un iespējām to demontēt.

Kā izvairīties no sīkiem atmiņas zudumiem?

Teju ikviens no mums ir kādreiz pieķēris sevi uzdodam jautājumus – vai es aizslēdzu durvis?  Vai es izslēdzu gludekli? Vai es aiztaisīju logu? Ja vēl neesi tālu no mājas, tad visticamāk atgriezīsies, lai apstiprinātu vai noliegtu savas šaubas, bet ja tomēr jau esi darbavietā vai brīvdienu izbraukumā – šie jautājumi nodarbinās prātu visas dienas garumā. Gjensidige Latvija sadarbībā ar RigaBrain skaidro, kas vainojams pie “melnajiem caurumiem” atmiņā un ar kādu mehānismu palīdzību varam tos izskaust. 

Speciālisti norāda, ka veicot ikdienas rutīnas darbības, to paveikšanai mūsu prātam vairs nav jāpiepūlas un darbības veicam tikpat kā “automātiski”. Savukārt, ja darām vairākas lietas vienlaicīgi, mūsu smadzenes pilnībā spēj pievērsties tikai vienai lietai, kas pieprasa pastiprinātu uzmanību. Proti, ja kavējam darbu, slēdzam ciet mājas durvis, bet ar otru roku meklējam autobusu sarakstu un uztraucamies, vai paspēsim uz autobusu, smadzenes jau vairākkārt veikto darbību, šajā gadījumā – durvju aizslēgšanu – tik pat kā “izdzēš” no atmiņas, jo galvenokārt uzmanība tobrīd bija vērsta citā virzienā. Tomēr vēl bīstamākas ir situācijas, kad neuzmanības dēļ apdraudam sava mājokļa drošību. 

Smadzeņu treniņu centra RigaBrain ergoterapeits Pēteris Urtāns skaidro, kā ar pašu neuzmanību varam apdraudēt savu mājokli un kādēļ mums ir tieksme vainot kādu citu vai paranormālus spēkus pie pašu nevērībām. 

“Ikvienas rīcības pamatā ir nodoms, tomēr nereti mūsu prāts spēj nodomu interpretēt, kā jau paveiktu darbību. Proti, ja mēs nodomājam, ka tagad mēs aizvērsim logus, bet faktiski šo darbību neveicam, mūsu prātā šis nodoms spēj iesakņoties, kā jau paveikta darbība. It īpaši, ja pēc nodoma ir bijis kāds cits kairinātājs, piemēram, kāds mūs pasauc vai atbildam uz telefona zvanu. Tā rezultātā, atstājot māju, esam pārliecināti, ka logus esam aizvēruši, bet atgriežoties mājās un ieraugot atvērtu logu mēs drīzāk sliecamies vainot tuviniekus, garnadžus un pat paranormālus spēkus, “ tā Pēteris Urtāns.

Visu atcerēties liedz arī neskaitāmās lietas un situācijas, kas vienlaicīgi notiek mūsu mājoklī. “Līdz ar pandēmijas sākumu “multitāskings“ ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Kopš strādājam no mājām, arvien vairāk mēģinām apvienot darba pienākumus ar sadzīvisku ikdienas darbību veikšanu, tomēr tā nereti iekļūstam bīstamās situācijās. Mums pieejamie dati rāda, ka vairums negadījumu mājās notiek tieši cilvēku neuzmanības dēļ, cenšoties darīt vairākas lietas vienlaicīgi, īpaši tad, ja strādājam kamēr paralēli gatavojam ēst, pieskatām bērnus vai pošamies nākamajai tiešsaistes sapulcei, ” skaidro Gjensidige Latvija vadītāja Sanita Glovecka.

Četri atmiņas mehānismi, kas palīdzēs pasargāt savu mājokli no bīstamām situācijām

Nedari vairākas lietas vienlaicīgi! RigaBrain ergoterapeits atgādina, ka darot vairākas lietas vienlaicīgi mēs palielinām neuzmanības risku. Kad beidz ieveidot matus, izrauj taisnotāju un tikai tad pacel zvanošo telefonu vai skrien skatīt, ko kaķis apgāzis blakus istabā. 

Pasaki skaļi to, ko nupat paveici! Skaļa darbību verbalizācija ir lielisks veids, kā sev atgādināt, ka esi ko paveicis. Tādēļ katru reizi skaļi sev pasaki – es aizslēdzu durvis, es aizvēru logu, es izrāvu gludekli. Ja rutīnas darbība no prāta būs “izdzisusi”, tad skaļā uzslava par paveikto darbu parūpēsies par tavu sirdsmieru visas dienas garumā.

Izveido secīgu darbību sarakstu! Speciālisti iesaka izveidot darbību sarakstu, kas ir jāveic atstājot māju. Piemēram, viens saraksts kalpos gadījumiem, kad prom dodies uz īsu laika brīdi, savukārt otrais – kad plāno atgriezties vien pēc vairākām dienām. Sarakstu var iegaumēt un noskaitīt kā pantiņu. Tāpat, to var ievadīt kādā no mobilajām aplikācijām vai izdrukāt un ielaminēt, lai ar flomāsteri vari izsvītrot izdarīto darbību. Šis ieteikums ir īpaši noderīgs, kad ir samazinātas koncentrēšanās spējas. Piemēram, no rīta ir grūtāk pieslēgties dienas darbiem vai vakarā esi pārāk saguris, lai koncentrētos.

Nosvini paveikto ar “deju soli”! Lai gan kaimiņiem varētu šķist savādi 3 palēcieni pēc durvju aizslēgšanas, kad dodies uz darbu, tomēr, iespējams, tieši šie 3 palēcieni, pietupiens vai paša izdomātais īpašais deju solis ļaus izvairīties no nepatīkamā jautājuma, kas joņos caur galvu visas dienas garumā: “Vai es…?”. Ja neatcerēsies, vai tiešām aizslēdzi durvis, tad noteikti atcerēsies kaimiņa izbrīnīto skatienu, kad veici savu uzvaras deju. 

Lai vērstu cilvēku uzmanību aktuālajiem drošības riskiem mājās, Gjensidige Latvija ik gadu pavasarī veido sociālo kampaņu “Mājokļa Drošības Mēnesis”. Šogad kampaņa ar saukli “Pieslēdz galvu, kad esi mājās” aktualizē problēmu – cilvēku neuzmanības dēļ notikušiem nelaimes gadījumiem, vainu noveļot uz paranormālām aktivitātēm. Patiesībā šķietami paranormālajam ir vienkāršs, cilvēcisks, izskaidrojums. Kampaņas laikā iedzīvotāji dažādos kanālos tiks informēti par potenciālajiem drošības riskiem un risinājumiem, kā tos mazināt.

Pirmo reizi 59 gadu laikā karaliene Elizabete II neapmeklē parlamenta atklāšanu! (+VIDEO)

10. maijā britu karaliskajā ģimenē noticis vēl kas nebijis – 96 gadus vecā Lielbritānijas karaliene Elizabete II pirmo reizi 59 gadu laikā neapmeklēja jauno parlamenta sasaukumu. Elizabetes II vietā ieradies viņas vecākais dēls, princis Čārlzs.

96 gadus vecā karaliene esot pieņēmusi emocionāli smagu lēmumu neapmeklēt šī gada parlamenta sasaukumu. Viņai esot grūtības pārvietoties un staigāt. Karalienes neierašanās radījusi šaubas par viņas veselības stāvokli.

Video

Dziedātāja Patriša satricina internetu ar savu viedokli par karu Ukrainā!

10. maijā dziedātāja Patriša par godu savam jaunajam singlam viesojās “Star FM” raidījumā “Zoopasta”, dziedātāja raidījuma izskaņā izplūda asarās.

Raidījuma sākumā Patriša bija priecīga par sava jaunā singla prezentēšanu radio.

Dziedātāja darīja zināmu, ka viņas radinieki atrodas gan Krievijā, gan Baltkrievijā, gan arī Ukrainā, bet par Putina sākto karu Ukrainā, viņa konkrētu pozīciju nenorādīja. Patriša apgalvoja, ka ir par mieru un negribot būt neviena pusē.

Patrišas viedoklis pamatīgi samulsināja radījuma vadītājus Jāni Romanovski un Baibu Sipenieci-Gavari, gan radio klausītājus.

Vairāki cilvēki sociālajos tīklos pauda neizpratni par jaunietes teikto:

Patriša paudusi savu viedokli savā “Instagram” profilā:

Patriša, reaģējot uz sabiedrības spiedienu, sociālajos tīklos publiskojusi savu versiju par notikušo.

“Lai uzreiz būtu skaidrs un visiem saprotams – jau dienu pēc Krievijas armijas iebrukuma Ukrainā es, dziedot dziesmu ukrainiski, uzstājos koncertā Ukrainas atbalstam. Jā, ukrainiski. Jo manā ģimenē ir arī ukraiņi. Un es domāju, ka jau tas vien skaidri apliecina manu nostāju par Putina režīma uzsākot karu Ukrainā. Es, tāpat kā citi mūziķi, kas uzstājās koncertā Rīgā, pie Kongresu nama, joprojām esam tikpat vienoti savā atbalstā Ukrainai un ukraiņu cīņai pret okupantu armiju. (..)

Taču, ja man intervijā uzdod jautājumu, kura konteksts ir ārkārtīgi vienkāršs – “sak, tev, Patriša, ir ģimenes sarežģītais stāsts, radinieki dzīvo gan Ukrainā, gan Krievijā, gan Baltkrievijā, tad, lūk, Patriša, pasaki, ko tu par to domā…” Tieši uz šādu jautājumu es arī atbildēju – es esmu pret karu, es esmu pret Putina režīmu, es esmu par mieru.

Un šeit ir lieki jautāt par “pusēm”. Mani radinieki gan Krievijā, gan Baltkrievijā arī ir pret Putinu, pret viņa uzsākto karu. Vai tas nozīmē, ka man būtu jābūt arī pret viņiem – cilvēkiem, maniem radiniekiem Krievijā un Baltkrievija, kuri, tāpat kā es, ir pret šo karu, pret vardarbību, pret cilvēku nogalināšanu Ukrainā? (..)

Es neesmu nevienā no “pusēm” attiecībā pret savas ģimenes locekļiem, jo patiesībā mēs visi – mana ģimene – esam vienā pusē: pret karu.

Lūk, ko es atbildēju uz radio ēterā uzdoto jautājumu. Tieši to un neko citu. Jo jautājums bija par manu ģimeni,” teikts Patrišas ierakstā sociālajos tīklos.

Patrišas jaunāko dziesmu vari noklausīties šeit:

Kara dziesmas un ziedu atkārtota likšana pie pieminekļa Pārdaugavā izpelnās plašu uzmanību Kremļa propagandas televīzijās (+VIDEO)

Lielākajos Kremļa propagandas televīzijas kanālos šorīt pievērsta plaša uzmanība 10.maijā pie pieminekļa Pārdaugavā, Rīgā, notikušajām nekārtībām.

Latvijā pieeja Kremļa propagandas medijiem ir bloķēta.

Aģentūras LETA informācijas monitoringa un apstrādes sistēmu apkopotā informācija liecina, ka 11.maija rītā visos lielākajos Krievijas propagandas medijos tika pārraidīti sižeti par notikumiem Rīgā aizvadītajā diennaktī, kad vairāki simti cilvēku atkārtoti devās nolikt ziedus pie pieminekļa Uzvaras parkā. 

Valsts policijas vadība jau iepriekš brīdināja, ka tie, kas būs sanākuši pie pieminekļa Pārdaugavā, kļūs par Kremļa propagandas sižetu aktieriem.

Video

Visi Kremļa propagandas TV kanālu sižeti saturiski ir ļoti līdzīgi, to pamata vēstījums: atmiņas par to, ko Krievijā dēvē par Lielo Tēvijas karu, dzīvos un nevienam, arī varai, neizdosies tās dzēst.

Ziedu licēji un dziesmu dziedātāji sižetos tiek vispārināti par “Latvijas un Rīgas iedzīvotājiem”, īpaši uzsverot, ka sanākušo vidū ir jaunieši. Šo apstākli propagandisti mēģina pasniegt kā gados jaunāku cilvēku izpratni par to, ka skolās mācot “nepareizas” vēstures interpretācijas par totalitārismu pagātnē un tagadnē.

Latvijā bloķētais propagandas TV kanāls “Первый канал Европа” (1TV) notikušajam veltījis pat vairāk nekā 15 minūtes garu reportāžu, uzsverot, ka notikušais Rīgā esot pats būtiskākais pēdējo dienu kontekstā. Kadrus ar traktora novāktajiem ziediem raidījuma vadītāji dēvēja par “absolūtu cūcību”. Reportāžā ļoti bagātīgi lietoti sociālajos medijos atrodami video no notikumiem pie pieminekļa 10.maijā – jo īpaši nakts stundās, kad sanākušie dziedāja kara dziesmas. Propagandas raidījuma vadītāji pauda pārliecību, ka pie pieminekļa sanākušie ir “patiesi drosminieki un īsta pretestība”, savukārt ziedu atgriešanās ir “mūsu uzvara, specoperācijas uzvara, mūsu vērtību uzvara”. 

“Tie ir cilvēki, kas šajā valstī, iztikšu bez epitetiem, atrada sevī spēku un drošsirdību atnākt un izdarīt to. Tāpat jāņem vērā, cik daudz tur ir jauniešu, kas dzied “Katjušu”,” raidījumā teica tā vadītājs.

Vairāku TV kanālu sižetos tika pausts lepnum par to, ka akcijas dalībnieki neizklīda līdz vēlai naktij un dziedāja kara dziesmas. Tas tiek pamatots ar vienu un to pašu sociālajos medijos pieejamo video no aizvadītās dienas notikumiem.

“Первый канал Европа” (1TV) raidījuma vadītāji šorīt pieslēdzās arī tiešsaistes sarunai ar Uzvaras parkā esošo Krievijas propagandas mediju biežu viesi Andreju Tatarčuku, kurš apgalvoja, ka Latvijā divas dienas svinēta tieši Uzvaras diena, nevis pieminēta okupācija vai Ukrainā kritušie. Lai gan ieraksti sociālajos tīklos un notikuma vietā filmētie video liecina, ka 10.maija aktivitātes bija organizētas, Tatarčuks apgalvoja, ka neviens sanākušos neesot organizējis un tā bijusi šo cilvēku pašu griba. Sociālajos medijos pieejamie video gan liecina, ka 10.maijā ziedi atnākušajiem tika dalīti no kāda mikroautobusa netālu pie pieminekļa.

“Tiek izdomāti mākslīgi naratīvi, ka tas ir saistīts ar okupāciju, Ukrainu. Patiesībā tas ir saistīts ar atmiņu par to, ka uzvarēts nacisms,” šorīt, stāvot Uzvaras parkā, sacīja Tatarčuks, vienlaikus kritizējot to, ka Latvijā uzvara pār nacismu tiek dēvēta par jaunas okupācijas sākumu.

Īpašu vērību Kremļa propaganda pievērsa arī iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) intervijai Latvijas Televīzijā, kur viņa sacīja, ka piemineklis, to darot juridiski korekti, būtu jādemontē. TV kanālā “Ren TV International” tika vēstīts, ka Latvijas vara sākusi “absurdu cīņu ar visu, kas atgādina par Uzvaras dienu”. Golubevas teiktais tiek saukts arī par “skandalozu paziņojumu”. Sižetos tiek klāstīts, ka Latvijā šogad liegtas 9.maija svinības, bet 10.maijā sanākušie iedzīvotāji “atteikušies atstāt teritoriju pat tad, kad ieradās policija”.

Savukārt citā kanālā, pārrunājot Golubevas pausto, akcentēts, ka viņai ir “krievisks vārds, krievisks uzvārds”, taču viņas pozīcija ir jocīga. Šo pozīciju gan ministre, kā uzskata raidījuma vadītāji, paužot “ar nolaistām acīm”.

Kremļa mediji mēģina radīt pārliecību, ka pieminekļa nojaukšana radīs ļoti nopietnu pilsonisku konfliktu, īpaši atgādinot pirms 15 gadiem Tallinā notikušo “Bronzas nakti”, kad no Tallinas vecpilsētas tika aizvākts piemineklis padomju karavīriem – tā dēvētais bronzas Aļoša. Toreiz gāja bojā viens no nemieru cēlājiem – Krievijas pilsonis, kuru sadūra kāds cits vandalis. Tikmēr Kremļa mediji melīgi apgalvo, ka nemieros esot gājuši bojā vairāki cilvēki.

Sižetos tika lietotas arī frāzes par Latvijā maršējošiem “”Waffen SS” sekotājiem” un citi tradicionālie Kremļa propagandas izdomājumi.

Kā vēstīts, Valsts policijas vadītājs Armands Ruks šorīt TV3 atzina, ka situācijas attīstību 10.maijā policija nebija paredzējusi un tā bija negaidīta, jo sociālajos tīklos netika manīts, ka kāds organizētu masveida pulcēšanos “atkārtotā 9.maijā”, attiecīgi policija nebija plānojusi pulcēt Pārdaugavā lielākus spēkus.

Ruks atzīmēja, ka tiks sāktas arī lietas pret atsevišķiem sabiedrības līderiem, kas mudināja pulcēties pie pieminekļa.

Viņaprāt, situācijas eskalāciju vakar izraisīja ziedu novākšana pie pieminekļa no rīta, bet tālāk jau policija cīnījusies ar sekām. Valsts policijas vadītājs noliedza, ka policija būtu bijusi tā, kas aicināja novākt ziedus – tas bijis pašvaldības atbildības jautājums.

Policijā ir uzsākta iekšējā dienesta pārbaude, lai izvērtētu policijas amatpersonu rīcību un lēmumus konkrētajā situācijā un ko varēja darīt labāk.

Latvijas pedagogi ir izdeguši un uz kritiskas robežas

Latvijas izglītības iestāžu mācībspēkiem netiek apmierinātas pamatvajadzības, pedagogi ir izdeguši un uz kritiskas robežas, iepazīstinot ar pētījuma “Skolotāju balss” rezultātiem, uzsvēra izglītības speciāliste, uzņēmuma “Edurio” Latvijas komandas vadītāja Lauma Tuča.

Pēc izglītības jomas uzņēmuma “Lielvārds” pasūtījuma veiktais pētījums “Skolotāju balss” atklājis būtiskus izaicinājumus, ar kuriem saskaras izglītības nozare Latvijā. Kā vienu no lielākajām problēmām “Lielvārda” vadītājs Andris Gribusts izcēla skolotāju pārstrādāšanos – puse jeb 46% pedagogu vidēji strādā vairāk par 40 stundām nedēļā, kas ietekmē darba un privātās dzīves kvalitāti.

60% skolotāju aptaujā vērtējuši, ka viņiem pietrūkst laika, lai paveiktu savus darba pienākumus vēlamajā kvalitātē.

“Lielvārda” Kompetences centra vadītāja Dana Narvaiša izcēla arī psiholoģiskos faktorus, kas ietekmē skolotāju darbu un izglītības kvalitāti kopumā – trešdaļa skolotāju jūtas demotivēti, un divas trešdaļas jeb 68% pedagogu uzskata, ka skolotāja statusa vērtējums pēdējo piecu gadu laikā nav audzis.

Narvaišas skatījumā, šie dati liecina, ka skolotāji nejūtas novērtēti, kas savukārt nenāk par labu profesijas prestižam un ir viens no iemesliem pedagogu trūkumam. Arī Tuča piebilda, ka valstiskā līmenī ir jādomā par skolotāju profesijas prestižu.

Diskusijā izglītības eksperti sprieda par nepieciešamajiem nodrošinājumiem, kas būtiski uzlabotu mācībspēku darba vidi. Tuča norādīja, ka trūkst ilgtermiņa plāna valstiskā līmenī, ar kuru varētu risinātu praktiskas un strukturālas problēmas – skolotāju pārslodzi, zemo jaunu skolotāju piesaisti un citas.

Liepājas pilsētas izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere pauda viedokli, ka ir nepieciešams skolu infrastruktūras labiekārtojums un tehnoloģiju nodrošinājums, ko vajadzētu veicināt ar pašvaldību atbalstu. Latvijas izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns piebilda, ka būtiski ir nodrošināt vienlīdzīgus resursus visiem skolotājiem, lai nerastos neveselīga konkurence un lai būtu iespējams veicināt skolotāju sadarbību, tādējādi mazinot pedagogu laika trūkuma problēmu.

Pētījuma “Skolotāju balss” dati liecinot, ka tehnoloģiju nodrošinājums būtiski efektivizē skolotāju darba procesu, ļaujot ietaupīt laiku, piemēram, materiālu sagatavošanas procesā. Kā apgalvoja Gribusts, esot novērojama pozitīva tendence skolotājiem mācību procesā uzticēt tehnoloģiju lietošanu arī pašiem skolēniem – 76% pedagogu ir atzinuši, ka jūtas ērti, ļaujot skolēniem izmantot tehnoloģijas.

Ja Krievija neizmaksās pensijas Krievijas pilsoņiem Latvijā, tiem būs jāparedz sociālā palīdzība!

Ja Krievija neizmaksās pensijas Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem, tiem būs jāparedz sociālā palīdzība, šodien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā sacīja Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite.

Ierēdne uzsvēra, ka pašlaik nav nekādu indikāciju, ka Krievija varētu pārtraukt pensiju izmaksāšanu Krievijas pilsoņiem Latvijā, bet, ja šāda situācija radīsies, tad, pirmkārt, LM izvērtēs, vai tā nav vienkārša naudas pārskaitīšanas aizkavēšanās, bet, ja tomēr nauda netiks pārskaitīta, tad valsts nodrošinās šo iedzīvotāju sociālo aizsardzību.

“Valstij ir jānodrošina, lai cilvēks varētu nopirkt preces pamatvajadzībām,” uzsvēra Jakaite, papildinot, ka Krievijas pensiju saņēmēji Latvijā ir gan Krievijas pilsoņi, gan nepilsoņi. Apmēram 80% no pensiju saņēmējiem ir sievietes. Krievijas likumdošana sievietēm savulaik deva iespēju pensionēties daudz jaunākā vecumā nekā Latvijā.

Saskaņā ar Krievijas ziņu aģentūras “RIA Novosti” informāciju, Krievija domā ārzemēs dzīvojošajiem krieviem pensijas, kuru izmaksa nav iespējama sankciju dēļ, ieskaitīt Krievijā atvērtos kontos rubļos.

Latvija kārtējo reizi neiekļūst Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā! (+VIDEO)

Latvijas grupai “Citi zēni” ar dziesmu “Eat Your Salad” otrdienas vakarā neizdevās iekļūt 66.starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā.

“Citi zēni” Itālijas pilsētā Turīnā uz skatuves kāpa pirmajā pusfinālā ar otro kārtas numuru.

Pēdējais Latvijas pārstāvis, kurš iekļuva Eirovīzijas finālā, bija Justs Sirmais 2016.gadā. Viņš ar Aminatas Savadogo sarakstīto dziesmu “Heartbeat” ierindojās 15.vietā.

Šogad no pirmā pusfināla Latviju apsteidza un finālam kvalificējās Šveice, Moldova, Ukraina, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Armēnija, Islande un Grieķija.

Video

Grupa “Citi zēni” ar dziesmu “Eat Your Salad” tiesības pārstāvēt Latviju šī gada Eirovīzijas dziesmu konkursā ieguva, uzvarot Latvijas Televīzijas rīkotajā dziesmu konkursā “Supernova 2022”.

Muzikālo apvienību veido vokālists Jānis Pētersons, vokālists un saksofonists Dagnis Roziņš, taustiņinstrumentālists Reinis Višķeris, ģitārists Krišjānis Ozols. Grupā bungas spēlē Toms Kagainis, bet basu – Roberts Memmēns.

Eirovīzijas otrais pusfināls notiks ceturtdien, 12.maijā, bet fināls – sestdien, 14.maijā.

Merilinas Monro portrets izsolē pārdots par 195 miljoniem dolāru! (+VIDEO)

Amerikāņu mākslinieka Endija Vorhola veidotais Merilinas Monro portrets izsolē Ņujorkā pirmdien pārdots par 195 miljoniem dolāru (184,7 miljoniem eiro).

1964.gadā tapušais portrets “Shot Sage Blue Marilyn” kļuvis par dārgāko 20.gadsimta mākslas darbu, kāds pārdots izsolē. Tas balstīts uz aktrises foto portretu un darināts zīdspiedes tehnikā.

Video

Monro portrets, kas ir viens no pazīstamākajiem Vorhola darbiem, pārdots izsoļu namā “Christie’s”.

Par vēl lielāku summu izsolē pārdota tikai Leonardo da Vinči glezna “Salvator Mundi” (“Pasaules glābējs”), kas 2017.gadā tika izsolīta par 450,3 miljoniem dolāru.

“Shot Sage Blue Marilyn” jaunais īpašnieks nav zināms. Portretu pārdeva Tomasa un Dorisas Ammannu fonds Cīrihē, kas parasti ienākumus no izsolēm ziedo labdarībai.

Mūžībā devies aktieris Pēteris Liepiņš

FOTO: Dailes teātris

10. maijā, pēc ilgas slimības mūžībā devies Dailes teātra aktieris Pēteris Liepiņš. 

“Dziļās sērās ziņojam, ka pēc ilgas slimības šodien mūžības ceļos devies mūsu Pēteris Liepiņš. Esam zaudējuši sirsnīgu, atsaucīgu, ar lielisku humora izjūtu apveltītu kolēģi, kurš mīlēja teātri un kuru mīlēja teātrī. Esam zaudējuši izcilu aktieri, kura mums ļoti ļoti pietrūks,” vēstīts Dailes teātra sociālajos tīklos. 

Liepiņš mācījies Meņģeles pamatskolā, pēc tam – Ērglu vidusskolā. Pēc skolas beigšanas un dienesta Padomju armijā iestājies Dailes teātra ceturtajā studijā, kuru beidzis 1971.gadā.

Vienlaikus viņš ieguva Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes augstāko izglītību specialitātē “Profesionālā teātra un kino aktieris”. Liepiņš bija Dailes teātra aktieris kopš 1966.gada

1973.gadā Liepiņš kļuvis par Latvijas Teātra darbinieku savienības biedru, 1986.gadā saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukumu.

Savukārt 2002.gadā viņš saņēma balvu, kas nosaukta viņa vecākā brāļa Edgara Liepiņa vārdā. 2002.gadā aktieri apbalvoja ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Sejas maskas sabiedriskajā transportā vairs nebūs obligātas

No 15.maija sabiedriskajā transportā vairs nebūs obligāti jāvalkā sejas aizsargmaskas, paredz šodien Ministru kabinets atbalstītie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Satiksmes ministrija skaidro, ka grozījumi rosināti, ņemot vērā, ka atcelti visi epidemioloģiskās drošības pasākumi, samazinoties Covid-19 izplatības riskam līdz zemam līmenim, kas varētu tikt sasniegts maijā.

Jau ziņots, ka vairums Covid-19 ierobežojumu Latvijā tika atcelti no 1.aprīļa. Faktiski vienīgā prasība, kas palika spēkā uz plašāku sabiedrību, ir masku nēsāšana sabiedriskajā transportā, ārstniecības iestādēs un ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs.

Sabiedriskajā transportā gan jau pašlaik redzams, ka liela daļa pasažieru sejas maskas nelieto vai arī tās uzliek tikai uz brīdi, kamēr iekāpj transportā.

Lietuva Krieviju atzīst par teroristisku valsti

Lietuvas parlaments otrdien vienbalsīgi nobalsoja par rezolūciju, ar kuru Kremļa karš Ukrainā tiek atzīts par ukraiņu tautas genocīdu un Krievija – par terorismu atbalstošu un īstenojošu valsti.

Rezolūcija tika pieņemta ar 128 Seima deputātu atbalstu, neviens no klātesošajiem deputātiem nebalsoja pret un neatturējās.

Seima pieņemtajā rezolūcijā teikts. ka Krievijas bruņotie spēki un algotņi Ukrainas teritorijā ir pastrādājuši masveidīgus kara noziegumus, jo īpaši Bučā, Irpiņā, Mariupolē, Borodjankā un Hostomeļā.

Kā pausts dokumentā, nogalinot veselas ģimenes, arī bērnus, nolaupot un izvarojot cilvēkus, ņirgājoties par cilvēkiem un noslepkavoto un kritušo līķiem, nodoms ir pilnībā vai daļēji iznīcināt ukraiņu tautu un salauzt tās garu.

“Seims Krievijas Federācijas bruņoto spēku un tās politiskās un militārās vadības pilna mēroga agresiju – karu – pret Ukrainu atzīst [..] par genocīdu pret ukraiņu tautu,” lasāms rezolūcijā.

Tajā arī uzsvērts, ka visi noziedznieki ir jāsauc pie atbildības un starptautiskajai sabiedrībai ir jāizveido Īpašais starptautiskais kara noziegumu tribunāls, lai izmeklētu un izvērtētu Krievijas agresijas pret suverēno Ukrainu noziegumu.

Lietuvas parlaments aicina tribunālam piešķirt pilnvaras izdot starptautiskus aizturēšanas orderus un nenoteikt imunitāti valstij vai valsts vadītājiem, valdībai un citām amatpersonām.

“Krievijas Federācija, kuras bruņotie spēki apzināti un sistemātiski bombardē civilus mērķus, ir valsts, kas atbalsta un pastrādā terorismu,” secināts Lietuvas Seima pieņemtajā rezolūcijā.

Kopš Krievija 24.februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, dzīvību zaudējuši tūkstošiem ukraiņu un iznīcinātas daudzas civilās ēkas, kā arī tiek ziņots par Ukrainas sieviešu un bērnu izvarošanu, kā arī cilvēku nolaupīšanu un citiem noziegumiem.

Līdzīgas rezolūcijas jau pieņēmuši arī Latvijas un Igaunijas parlamenti.

Latvijai nevēlamo personu sarakstā ārlietu ministrs iekļauj arī Kirkorovu un Petrosjanu

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļāvis vēl četrus Krievijas pilsoņus.

Ministrs mikroblogošanas vietnē “Twitter” norādīja, ka nevēlamo personu sarakstā iekļauts dziedātājs Filips Kirkorovs, mākslinieks un humorists Vladimirs Vinokurs.

Tāpat valstij nevēlamo personu sarakstā iekļauts komiķis Jevgēnijs Petrosjans un mākslas vingrošanas trenere Irina Viner-Usmanova.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļauta jau virkne Krievijas pilsoņu.

Horoskops: 4 horoskopa zīmes, kuras alkst pēc bieža atvaļinājuma

Laiks mieram un atpūtai dzīvē ir tikpat svarīgs kā plaukstoša karjera. Darba un privātās dzīves līdzsvaru ir grūti  ievērot. Ir cilvēki, kuri izvēlējušies sev nepiemērotu profesiju vai tādi, kuriem došanās uz darbu sagādā daudz stresa.  Šīm zodiaka zīmēm ir vajadzīgas brīvdienas un regulāri atvaļinājumi!

Zivis

Mēs visi priecājamies par brīvdienām, bet Zivis uzskata, ka atvaļinājumi ir sviests un darbs ir viņu ikdienas maize. Viņi smagi strādā līdz pat izdegšanai un ir jāglābj ar eksotiskām brīvdienām. Zivīm atvaļinājums ir kā terapija, jo šīs horoskopa zīmes pārstāvji visu savu laiku un enerģiju velta darbam, kad arī rada problēmas attiecībās ar otro pusīti.

Auns

Auni pavada garas brīvdienas, lai satiktos ar draugiem un regulāri ballētos. Auniem ļoti patīk tērēties un atvaļinājums ir tas laiks, kurā šī tērēšanās var rezultēties ar parādiem. Auns ir kaislīgas dabas cilvēks un finanses nav šīs horoskopa zīmes stiprā puse.

Vēzis

Šī ir vienīgā zīme, kura neplāno nākamo atvaļinājumu, pirms esošā atvaļinājuma beigām. Vēzis ir ļoti jutīgs cilvēks un atvaļinājumu vēlēsies pavadīt pēc iespējas mierīgāk, ja vēlies doties neskaitāmās ekskursijās, tad vēzis nebūs tavs sabiedrotais.

Ūdensvīrs

Ūdensvīri gandrīz vienmēr izvēlas spēcīgu karjeru, un viņi parūpējas, ka arī viņu tuvie draugi un partneri ir tikpat ambiciozi. Lai gan tas var šķist motivējoši, tas nodrošina, ka viņi jūt spiedienu gūt panākumus. Ūdensvīriem patīk paņemt brīvdienas, lai atbrīvotos no stresa.

Gaidībās esošā Britnija Spīrsa pozē kaila! (+VIDEO)

Britnija Spīrsa jau kārtējo reizi pārsteigusi savus “Instagram” sekotājus. Viņa dalījusies ar fotogrāfijām, kurās redzama kaila. Savas intīmās vietas viņa aizsegusi, turot rokās suni.

Nieka 14 stundās šīs fotogrāfijas saņēmušas 1 miljonu “patīk”. Vairums cilvēku atbalsta dziedātājas pārdrošās publikācijas, bet ir daļa fanu, kuriem šī rīcība šķiet neadekvāta. Jāpiebilst, ka pēdējā laikā Britnija aizrāvusies ar savu kailfoto uzņemšanu.

Video (jau pirms 4 mēnešiem dziedātāja savā “Instagram” ievietoja citus kailfoto)

Britnija Spīrsa šā gada aprīlī paziņoja, ka viņas un līgavaiņa Sema Asgarija ģimenē gaidāms mazulis. Par saderināšanos pāris paziņoja pagājušā gada septembrī. Dziedātājai ir divi pusaudžu vecuma dēli no iepriekšējās laulības ar horeogrāfu Kevinu Federlainu.

2021. gada novembrī Losandželosas tiesnese Brenda Penija izbeidza aizbildniecību, kurā popmūzikas zvaigzne Britnija Spīrsa bija atradusies 13 gadus!

Foto

ASV pirmā lēdija Mātes dienā apmeklējusi Ukrainu (+VIDEO)

ASV pirmā lēdija Džila Baidena svētdien ieradusies Ukrainā, kur Užhorodā tikās ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska kundzi Olenu.

Džila Baidena ieradās Ukrainā no Slovākijas, kur apmeklēja pierobežas apgabalus un tikās ar ukraiņu bēgļiem. Viņas vizīte Ukrainā iepriekš tika turēta noslēpumā.

Džila Baidena tikās ar Ukrainas pirmo lēdiju Aizkarpatu apgabala pilsētā Užhorodā pie skolas, kur izmitināti bēgļi no citām Ukrainas vietām.

Video

Satiekoties Olena Zelenska saņēma no Džilas apskāvienu un ziedus.

“Es vēlējos ierasties Mātes dienā. Man šķita, ka ir svarīgi parādīt ukraiņu tautai, ka šis karš ir jāaptur, un šis karš ir bijis nežēlīgs un ka ASV iedzīvotāji atbalsta Ukrainas tautu,” sacīja ASV pirmā lēdija.

Zelenska pateicās Baidenai un nodēvēja viņas vizīti par ļoti drosmīgu rīcību.

ASV pirmā lēdija pavadīja Ukrainā aptuveni divas stundas.

Piektdien un sestdien Džila Baidena viesojās Rumānijā.

Pretēji aicinājumam, cilvēki pulcējas Pārdaugavā un lieto neatļautus simbolus! (+VIDEO)

Neraugoties uz aicinājumu šodien nepulcēties pie padomju režīma memoriāliem, šodien Rīgā, pie padomju pieminekļa Pārdaugavā, dodas cilvēki, lai arī ievērojami mazākā skaitā nekā citus gadus, novēroja aģentūra LETA.

Šogad ļaudis pie pieminekļa ierodas daudz mazākā skaitā nekā citus gadus un arī mazāk pompozi, ņemot vērā noteikto aizliegumu lietot padomju režīmu slavinošu simboliku. Atnākušajiem līdz piemineklim nav iespējams nokļūt, jo tā pakājē novietoti galdi, uz kuriem var atstāt ziedus, kurus savukārt tuvāk pieminekļa neiežogotajai daļai aiznes speciāli šim nolūkam nolīgti cilvēki.

Rīta pusē nolikt ziedus bija ieradušies Krievijas vēstniecības pārstāvji, tostarp vēstnieks Mihails Vaņins. Vēstniecības pārstāvjiem tika ļauts pašiem nolikt ziedus tuvāk piemineklim. Vēstniecības pārstāvji pie pieminekļa ilgi neizturējās un ātri vien klusējot devās prom.

Starp ziedu nolicējiem vērojami arī Latvijas Krievu savienības un partijas “Saskaņa” pārstāvji, piemēram, Rīgas domes deputāts Jakovs Pliners (LKS) un Saeimas deputāts Igors Pimenovs (S).

Video

Tāpat pie pieminekļa ieradās kādreizējais Eiropas Parlamenta deputāts Alfrēds Rubiks.

Pēc policijas aplēsēm, šodien līdz plkst.11 padomju pieminekli Pārdaugavā bija apmeklējuši apmēram 300 cilvēku. Policija konstatējusi atsevišķus gadījumus, kad personas, kuras devušās Uzvaras parka virzienā, piespraudušas Georga lentas vai nozīmītes. Kādai persona arī mēģinājusi skaļrunī atskaņot Krievijas himnu. Konstatēts viens gadījums, kad persona mugurā uzvilkta žakete ar piespraustām medaļām. Pēc pārrunām ar policiju iepriekšminētās darbības nekavējoties tika pārtrauktas, bet aizliegtie simboli – noņemti.

Savukārt Ķengaragā likumsargi pamanījuši un apturējuši kādu automašīnu, uz kuras “V” formā bijusi pielipināta Georga lenta. Lenta noņemta, bet par notikušo sākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas un kara noziegumu slavinošu simboliku izmantošanu.

Policijas iecirknī šobrīd nogādātas divas personas. Viena sieviete aizturēta par militārās agresijas un kara noziegumu slavinošu simbolikas – Georga lentes lietošanu un nevēlēšanos novērst pārkāpumu, savukārt vēl viena persona – par atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibumā un sīko huligānismu.

Valsts policija atgādina, ka šodien īpašu uzmanību pievērsīs, lai netiek izmantoti, piemēram, stilizēti formastērpi, Georga lenta, simboli “Z” un “V”, apkrāsoti transportlīdzekļi vai citi simboli, kas slavina vai attaisno karu. Arī Krievijas karoga izmantošana tiks vērtēta kā karu atbalstoša simbolika. Šādi pārkāpumi šodien netiks pieļauti un iedzīvotājiem ir jārēķinās ar atbildību – sākot ar administratīvo un beidzot ar kriminālatbildību.

Šorīt Liepājā īsi pirms plkst.7 konstatēts bojāts piemineklis un uz tā uzkrāsots uzraksts “Okupanti”. Par šo notikumu ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas, tiek skaidroti notikušā apstākļi.

“Ir saprotamas iedzīvotāju emocijas un vēlme paust savu nostāju pret Krieviju, tomēr aicinām iedzīvotājus neiesaistīties huligāniskās un provokatīvās darbībās, tai skaitā īpašumu bojāšanā,” uzsver Valsts policija.

Valsts policija kopā ar citiem dienestiem turpina uzraudzīt sabiedrisko kārtību un drošību atbilstoši iepriekš sagatavotam plānam.

Arī Daugavpilī cilvēki pie piemiņas memoriāla nepulcējas masveidā, taču nepārtraukti ierodas nolikt ziedus. Vainagu nolikuši arī Baltkrievijas konsulāta pārstāvji un citas organizācijas.

Tāpat, izejot ierasto gājiena ceļu, kas šogad nav atļauts, no Slavas skvēra līdz mūžīgajai ugunij kopā ar ģimeni ziedus ieradies nolikt Daugavpils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aleksejs Vasiļjevs (LKS), novēroja aģentūra LETA.

Savukārt pilsētas mērs Andrejs Elksniņš (S) jau pirmdienas rītā publiskojis fotoattēlu no Dubrovina parka. Pēc viņa paustā, “šodien atnākt un manas ģimenes vārdā nolikt ziedus – tas ir veltījums manas dzimtas vēsturei”.

Parkā notiekošo uzmana policijas darbinieki. Aģentūra LETA novēroja, ka ziedu nolikšana notiek klusi un bez konfliktiem.

Putins saista iebrukumu Ukrainā ar uzvaru Otrajā pasaules karā

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien uzrunā Sarkanajā laukumā atsaucies uz Padomju Savienības uzvaru Otrajā pasaules karā, aicinot karaspēku gūt uzvaru karā Ukrainā.

Maskavā notikušas svinības un militārā parāde par godu uzvarai pār nacistisko Vāciju.

Uzrunājot militārpersonas Sarkanajā laukumā, Putins nosodīja “ārējos draudus”, kuru mērķis esot novājināt un sašķelt Krieviju, kā arī kārtējo reizi apgalvoja, ka NATO radot draudus tieši pie Krievijas robežām.

Putins savā uzrunā vērsās pie karavīriem, kas pašreiz karo Ukrainas Donbasa reģionā, ko Krievija solījusi “atbrīvot” no “ukraiņu okupācijas”.

Krievija 24. februārī sāka neizprovocētu iebrukumu Ukrainā un Krievijas karaspēks Ukrainas teritorijā jau pastrādājis šausminošus kara noziegumus, tai skaitā civiliedzīvotāju masu slepkavības.

“Dzimtenes aizstāvēšana, kad tiek izlemts tās liktenis, vienmēr ir bijusi svēta. Šodien jūs cīnāties par mūsu tautu Donbasā, par Krievijas drošību, mūsu dzimteni,” tajā pašā laikā paziņoja Putins.

Savā 11 minūtes ilgajā runā Kremļa saimnieks neprognozēja, cik ilgi karš varētu turpināties, kā arī nesniedza pārskatu par gūtajiem panākumiem, kas patiesībā ļoti pieticīgi un nesuši iebrucējiem vienīgi milzu zaudējumus.

Putins ir bieži salīdzinājis iebrukumu Ukrainā, kas esot atbrīvojama no “nacistiem”, ar Padomju Savienības cīņu ar nacistisko Vāciju.

Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trāpīgi norādījis, ka tieši Krievija agresija pret Ukrainu atgādina nacistu zvērības.

Kā izvēlēties dzīvesveidam piemērotāko kontracepcijas metodi?

Aizsardzība no nevēlamas grūtniecības, labāka pasšajūta un augstāka dzīves kvalitāte – pareizi izvēlēta kontracepcijas metode sievietei var sniegt virkni ieguvumu. Kā atrast dzīvesveidam piemērotāko kontracepciju, kādu daļu šīs izvēles veic sieviete pati un kas paliek ārsta pārziņā, stāsta ginekoloģe, dzemdību speciāliste Dr. Dace Matule.

Labākā formula – sievietes vēlmes apvienojumā ar ārsta zināšanām 

Pareizajai kontracepcijas metodei ir milzīga nozīme, jo tas ir ilgtermiņa pasākums: kontracepcija ir vajadzīga no dzimumdzīves sākšanās, ko daudzi jaunieši mūsdienās piedzīvo jau 14–16 gadu vecumā, līdz pat menopauzei. Pats galvenais priekšnoteikums, lai sieviete izvēlētos piemērotāko kontracepcijas metodi, ir spēja veidot atklātu sarunu ar ārstu. Ginekologa apmeklējums ir intīma procedūra, un tās veiksmīgai norisei ir ļoti svarīga savstarpēja uzticēšanās: šīs konsultācijas laikā sievietei būtu jāsaņem atbildes uz visiem svarīgajiem jautājumiem gan par savu veselību, gan kontracepciju. 

“Nedomāju, ka pastāv universāli ieteikumi, kā rast veiksmīgu, komfortablu un abpusēji pieņemamu saskarsmi. Ārstu darbības stili mēdz atšķirties: kādai ārsts sniegs tieši to saskarsmi, kādu viņa ir gaidījusi, taču citai pacientei saikne ar šo pašu ārstu neizveidosies, tāpēc viņa meklēs citu speciālistu. Galvenais, lai paciente būtu apmierināta ar vizīti un spētu sadzirdēt ārsta ieteikumus. Tā kā vizītē pie ginekologa saruna notiek par pacientes seksualitāti un dzimumdzīvi, ārstam ir jāspēj sniegt drošības sajūtu, un sievietei ir jāatrod ārsts, kurš viņai tādu sniedz,” uzsver Dr. Dace Matule. 

Jebkura lēmuma pamatā ir sievietes vēlēšanās vai nevēlēšanās lietot kādu noteiktu kontracepcijas metodi, savukārt ārsts ar savām zināšanām palīdz izvērtēt, vai šāda metode sievietei būtu piemērota. “To, kādu kontracepciju izvēlēties, ietekmē ļoti daudzi faktori. Kontracepcijas efektivitāte un iespējamās blaknes ir saistītas ar pacientes slimības vēsturi, pašreizējo vispārējās veselības un reproduktīvo orgānu stāvokli, vecumu un ķermeņa masas indeksu, dzemdību un grūtniecību skaitu, mēnešreižu ciklu un norisi, to, vai sieviete smēķē un lieto medikamentus, vai ir problēmas ar sirds-asinsvadu sistēmas darbību, vai gadās migrēnas lēkmes. Tāpēc tikai tad, kad iegūta visaptveroša informācija, paciente un ārsts kopā var pieņemt izsvērtu lēmumu,” stāsta Dr. Dace Matule. 

Tomēr, izvērtējot jebkuru kontracepcijas metodi, jāpatur prātā divi būtiski aspekti. Pirmkārt, tas, cik efektīva ir katra metode – ja sieviete izvēlas nedrošu metodi, viņai jāapzinās, ka var iestāties grūtniecība. Otrkārt, jāsaprot, vai sieviete izvēlēto metodi varēs lietot pareizi, lai tā būtu efektīva. Piemēram, izvēloties hormonālās kontracepcijas tabletes, tās jālieto regulāri katru dienu, kontracepcijas plāksteri jāatceras nomainīt reizi nedēļā u. tml.

Kontracepcijas tabletes – ne tikai kontraceptīvos nolūkos

Dr. Dace Matule savā praksē sastop daudz nedzemdējušu sieviešu, kuras ļoti bieži izvēlas hormonālās kontracepcijas tabletes galvenokārt sāpīgu mēnešreižu atvieglošanai un asiņošanas samazināšanai. Tomēr savi nekontraceptīvie ieguvumi ir jebkurā vecuma grupā, lietojot dažādas metodes – gan hormonālās kontracepcijas tabletes, gan intrauterīno spirāli, maksts riņķi vai hormonālo plāksteri. Regulārs cikls, mazāk sāpīgas mēnešreizes, mazāks diskomforts, kas saistīts ar spontānu menstruālo ciklu – tie ir būtiski ieguvumi sievietes pašsajūtai un dzīves kvalitātei jebkurā vecumā. Turklāt mazāks asins zudums palīdz izvairīties no dzelzs deficīta un līdz ar to skābekļa deficīta svarīgos orgānos. 

Daudz nekontraceptīvo ieguvumu ir arī perimenopauzē pirms klimaksa iestāšanās – regulārs menstruālais cikls, prognozējamas asiņošanas, samazināts asins zudums un karstuma viļņi, aizsardzība pret osteoporozi. Hormonālo kontracepciju var lietot perimenopauzē līdz 54–55 gadu vecumam un tad, vadoties pēc pašsajūtas, pāriet uz hormonus aizvietojošu terapiju.

Būtiska ir arī pēcdzemdību kontracepcija sievietēm, kuras ilgstoši baro bērniņu ar krūti un kurām atjaunojas menstruālais cikls, bet nākamo grūtniecību sieviete vēl neplāno.

Kontracepcija nav līgums uz mūžu, bet konkrēta dzīves perioda “apdrošināšana”

“Visām sievietēm un visiem pāriem nav obligāti jālieto hormonālā kontracepcija. Ļoti svarīgs ir partnera faktors. Ja partneris nav pastāvīgs, ir tikai viens noteikums: nav prezervatīva – nav seksa, un hormonālo kontracepciju var pievienot vien papildu drošībai. Ja ir regulārs partneris, tāpat jāņem vērā partnera vecums un veselības stāvoklis, pāra plāni attiecībā uz grūtniecības plānošanu. Katras sievietes gadījums ir individuāls. Jā, vairāk nepamatotu bažu sievietēm saistās tieši ar hormonālo kontracepciju – šķiet, ka noteikti pieaugs svars, noteikti būs depresija, noteikti jāveic hormonu analīze, lai piemeklētu labākās tabletes. Bet tas nebūt nav obligāti, daudz svarīgāks ir sievietes kopējais veselības stāvoklis un reproduktīvo orgānu stāvoklis,” stāsta Dr. Dace Matule.

Tāpat kā daudzas citas medicīnas un zinātnes jomas, arī hormonālā kontracepcija piedzīvo nozīmīgu evolūciju. Mūsdienās pieejamie preparāti nav salīdzināmi ar tiem, kādus lietoja iepriekšējā paaudze un kas lielā mērā ir radījuši virkni dažādu aizspriedumu pret hormonālo kontracepciju kopumā. Nu arī Latvijā ir pieejamas kontracepcijas tabletes ar jaunu estrogēnu – estetrolu. Tas ir dabisks estrogēns, kas salīdzinājumā ar līdz šim pieejamajiem darbojas citādi – tam ir neitrāla iedarbība uz aknām, līdz ar to minimāla ietekme uz, piemēram, krūts audu šūnām un pierādīts augstāks drošības profils. Ja sieviete bažījas par hormonālās kontracepcijas ietekmi uz savu organismu, tomēr viņai šķiet, ka hormonālā kontracepcija būtu ērts risinājums, šis ir viens no ceļiem, kuru var izvēlēties.Dr. Matule uzsver – izvēloties kontracpecijas metodi, paciente un ārsts ir nonākuši tikai pusceļā. Sarunai noteikti ir jāturpinās, sevišķi uzsākot lietot hormonālo kontracepciju – pēc trim mēnešiem būs skaidrs, kā paciente ar konkrēto līdzekli sadzīvo: “Ja paciente ar izvēlēto līdzekli nejūtas labi, ir iespēja nomainīt hormonālās kontracepcijas tabletes uz citām un izvēlēties tādas, kas sniedz ieguvumus veselībai un pašsajūtai. Pirmā neveiksme nebūt nenozīmē, ka hormonālajai kontracepcijai jāatmet ar roku.” 

Lai jebkura kontracepcija darbotos efektīvi, tā ir pareizi jālieto, tas attiecas ne tikai uz hormonālās kontracepcijas tabletēm. “Neviena kontracepcijas metode nav neatgriezeniska vai nepārejoša, izņemot vazektomiju vīriešiem vai olvadu nosiešanu sievietēm. Kontracepcija nav līgums uz mūžu, ir ļoti daudz iespēju, taču svarīga ir pacientes līdzestība un dzīves prioritāšu apzināšanās, kas nosaka, uz cik ilgu laiku viņa vēlas izsargāties no grūtniecības, un lielā mērā palīdz izvēlēties īsto metodi,” rezumē Dr. Dace Matule.

Andželīna Džolija publicē pirmos iespaidus no viesošanās Ukrainā! (+VIDEO)

ANO labas gribas vēstniece Andželīna Džolija dalās ar iespaidiem, kurus guvusi, viesojoties Ukrainā. 

Savā “Instagram” viņa publicējusi fotogrāfijas, kurās redzama apciemojot bērnus vienā no Ļvivas slimnīcām. Andželīna publicējusi fotogrāfiju ar akmeni, kuru viņai parādījusi kāda maza meitenīte. 

“Kad pirms dažām dienām biju Ļvivā, man parādīja “īpašo akmeni”, ko bija atradusi maza meitene. Mazā meitene nesaprata, ka akmens, ar kuru viņa spēlējās, patiesībā ir spridzekļa gabals. Turot to plaukstā, var just, ka tas ir robains un smagāks, nekā varētu iedomāties, bet tā spožums un neparastā āriene noteikti piesaistīja bērna uzmanību.

Video

Kad sprāgst bumba, tad trieciena punkta tuvumā esošo cilvēku ķermeņos ieduras asas smagā metāla lauskas. Daudziem bērniem, kuri bija klāt Kramatorskas dzelzceļa stacijas spridzināšanā, nesen no ķermeņa tika izņemti šrapneļa gabali – tas bijis grūts un ārkārtīgi sāpīgs process. Spridzekļu fragmenti, kas atrodas tuvu dzīvībai svarīgiem orgāniem, bija pārāk bīstamās ķermeņa vietās, lai tos izņemtu, un tie palika dažu bērnu ķermeņos,” tā savā “Instagram” rakstīja Andželīna Džolija.

Briti satraukti par Elizabetes II veselību (+VIDEO)

Bekingemas pils darījis zināmu, ka 95 gadus vecā Lielbritānijas karaliene Elizabete II tradicionālos Karaliskos dārza svētkus šogad neapmeklēs. Pēdējo reizi karaliene Elizabete II dārza svētkus apmeklēja 2019.gadā.

Dārza svētki norisināsies 12. maijā sadarbībā ar labdarības organizāciju “Not Forgotten”. Preses paziņojumā teikts, ka karaliene, visticamāk, klātienē nepiedalīsies arī citos maija un jūnija pasākumos. Tuvākajā laikā karalienei vajadzētu ierasties uz četriem saviesīgiem pasākumiem, kuros viņai stundu jāstāv kājās un jāsveicina apmeklētāji.

Paziņojumā teikts: “Viņas Augstību karalieni šī gada dārza svētkos pārstāvēs citi karaliskās ģimenes locekļi. Sīkāka informācija sekos vēlāk.”

Video

Lielbritānijas iedzīvotāji soctīklos nobažījušies, vai 95 gadus vecajai karalienei ir problēmas ar veselību?

Āfrikas ciema iedzīvotājus pārbiedē iepirkumu maisiņš ar lauvas apdruku (+VIDEO)

Miermīlīgajā Meru pilsētā sacelta pamatīga trauksme pēc tam, kad kāds ciema iedzīvotājs pamanīja dzīvžogā slēpjamies lauvu!

Šīs ziņas satrauca daudzus ciema iedzīvotājus un tādēļ tie sazinājās ar Kenijas savvaļas dzīvnieku dienestu, dienests secināja, ka tā bijusi viltus trauksme.

Trīs bruņoti darbinieki piesardzīgi tuvojās vietai, kurā manīta lauva. Atklājās, ka dzīvžogā ir nevis īsts lauva, bet iepirkuma maiss ar lauvas galvas apdruku.

Video (cilvēki savos “Twitter” kontos dalās ar komentāriem par šo notikumu)

BBC vēsta, ka “bīstamās lauvas” maisu dzīvžogā bija ielicis mājas saimnieks. Viņš maisā bija ievietojis dažus avokado koka stādus, lai novērstu to izžūšanu. Kāds vietējais iedzīvotājs apgalvoja, ka pēdējā laikā nav saņemti ziņojumi par klaiņojošām lauvām, bet daži mājlopi gan ir pazuduši!

Uzvaru “Eirovīzijā” prognozē Ukrainai (+VIDEO)

Kopš Krievijas noziedzīgā iebrukuma Ukrainā grupa Kalušas orķestris ir kļuvusi par “Eirovīzijas 2022” favorītu. Ukrainas grupai tiek prognozēta uzvara konkursā.

Nedēļu pirms 2022. gada “Eirovīzijas” sākuma bukmeikeri mainīja savas prognozes, Ukrainas pārstāvjiem dodot visaugstāko procentu koeficientu – 42 procentus. Tas ir lielākais procentu skaits dziesmu konkursa vēsturē!

Video

Otrajā vietā ierindojās Itālija (15 procenti), kura ilgu laiku atradās tabulas pirmajā vietā, trešajā bija Zviedrija (11 procenti). Ceturtā vieta prognozēta Lielbritānijas pārstāvie (7 procenti), bet piektā vieta prognozēta dalībniecei no Spānijas (4 procenti).

Norādot uz drošības riskiem, aicina 9.maijā neapmeklēt okupāciju slavinošus monumentus (+VIDEO)

9.maijā pastāv provokāciju un konfrontācijas riski, norāda Valsts drošības dienests (VDD), uzsverot, ka provokāciju mazināšanai likumsargi veikuši preventīvas pārrunas ar vairākiem desmitiem prokremliski noskaņotu personu.

Ņemot vērā Krievijas bruņoto spēku nežēlīgos kara noziegumus Ukrainā, VDD 9.maijā aicina iedzīvotājus neapmeklēt tā dēvēto “uzvaras” pieminekli un citus Latvijas okupāciju slavinošus monumentus, aģentūru LETA informēja VDD.

9.maijs šogad Latvijā ir pasludināts par Ukrainā cietušo un bojā gājušo piemiņas dienu, un publiski pasākumi, kuros tiek glorificēta PSRS īstenotā Latvijas okupācija vai pausts atbalsts Krievijai, nav savienojami ar 9.maijam piešķirto sēru dienas statusu.

Video

Pulcēšanās un ceremoniāla ziedu nolikšana pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem dienesta vērtējumā uzskatāma par klaju necieņas izrādīšanu tiem miljoniem cilvēku, tajā skaitā Latvijas iedzīvotājiem, kuri gājuši bojā vai smagi cietuši PSRS komunistiskā režīma dēļ.

Par klaju necieņu uzskatāma arī individuāla ziedu nolikšana pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem, kā arī jebkura cita publiska darbība Krievijas atbalstam. Vienlaikus minētās darbības ir arī pašreizējo Krievijas noziegumu pret cilvēci un mieru un kara noziegumu netieša attaisnošana.

“Šogad Krievija kārtējo reizi ir apliecinājusi sevi kā agresorvalsti, kura savu imperiālisko ambīciju vārdā gatava klaji ignorēt citas neatkarīgas valsts pašnoteikšanās tiesības, bez žēlastības nogalināt tās iedzīvotājus, iznīcināt slimnīcas, skolas un citus svarīgus objektus, kas Krievijai nerada ne mazāko apdraudējumu,” saka VDD priekšnieks Normunds Mežviets.

VDD šogad pievērš pastiprinātu uzmanību ar 9.maiju saistītajām norisēm Latvijā un informatīvajā telpā, lai identificētu iespējamus apdraudējumus Latvijas nacionālās drošības interesēm. Savā darbā VDD cieši sadarbojas ar Valsts policiju (VP). Arī 9.maijā VDD strādās intensīvā režīmā.

VDD veiktā informācijas analīze liecina, ka 9.maijā pastāv provokāciju un konfrontācijas riski, sevišķi – ierastajās 9.maija pasākumu norises vietās. Līdz šim, identificējot ieceres vai gatavošanos provokatīvām darbībām, VDD ir veicis preventīvas pārrunas ar vairākiem desmitiem prokremliski noskaņotu personu, brīdinot par iespējamo atbildību par šādām aktivitātēm. Vienlaikus provokācijas 9.maijā nav pilnībā izslēdzamas.

Lai gan valstī ir noteikts aizliegums Ukrainā cietušo un bojā gājušo piemiņas dienā rīkot publiskus izklaides un svētku pasākumus, VDD vērtējumā 9.maijā iespējami mēģinājumi apiet šo aizliegumu. Tāpat 9.maijā pastāv konfrontācijas riski starp prokremliski noskaņotām personām un sabiedrības pārstāvjiem, kas nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu.

VDD aicina iedzīvotājus 9.maijā atturēties no reaģēšanas uz provokatīvām darbībām, kā arī neiesaistīties prettiesiskās aktivitātēs. Krievijas bruņoto spēku īstenoto kara noziegumu attaisnošana un slavināšana netiks tolerēta.

VDD atgādina, ka par genocīda, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru un kara noziegumu attaisnošanu, kā arī par darbībām, kas vērstas uz nacionālā vai etniskā naida vai nesaticības izraisīšanu, paredzēta kriminālatbildība.

Tāpat VDD sadarbībā ar VP pievērsīs īpašu uzmanību personām, kas sēru dienā izmanto Krievijas agresiju simbolizējošus elementus, tajā skaitā “Z” un “V” burtu, Georga lenti un Krievijas karogu.

Iedzīvotāji, kuru rīcībā nonākusi informācija par 9.maijā plānotām provokācijām, aicināti par to informēt VDD pa tālruni 6 7 208 964, e-pastu dd@vdd.gov.lv jebkurā diennakts laikā. Savukārt par sabiedriskās kārtību un drošību apdraudošiem incidentiem 9.maijā jāinformē VP pa tālruni 110.

Lai arī atsevišķas personas paudušas kardinālāku viedokli par 9.maija atzīmēšanu un normatīvie akti neliedz individuāli nolikt ziedus pie pieminekļiem, VP priekšnieks Armands Ruks aicinājis sabiedrību saprast, ka šis gads nav kā iepriekšējie, jo dalība jebkāda veida aktivitātēs un 9.maija svinēšana var tikt izmantota Krievijas propagandā, lai attaisnotu karu Ukrainā.

Ruks šonedēļ aģentūrai LETA apliecināja, ka 9.maijā policija plāno dažādus sabiedriskās kārtības pasākumus, tostarp, pie pieminekļa Pārdaugavā atbilstoši saviem resursiem nodrošināt cilvēku plūsmas kontroli, līdzīgi kā tas bija iepriekšējos pandēmijas gados, kad oficiāli pasākumi netika atļauti, bet ļaudis tomēr individuāli devās nolikt ziedus. Tāpat pieminekļa tuvumā plānoti satiksmes ierobežojumi un atbilstoši policijas spēki.

Ruks gan vērsa uzmanību, ka policijas klātbūtne būs ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā, kur ļaudis varētu potenciāli atzīmēt vai nolikt ziedus padomju laikos izvietoto pieminekļu tuvumā. Viena no šīm vietām būs Daugavpils.

Saeima aprīļa sākumā galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu”, kas paredz par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienu noteikt šī gada 9.maiju.

Tāpat noteikts pirotehnisko izstrādājumu izmantošanas aizliegums 2022.gada 9.maijā un 10.maijā.

Šajā dienā valsts un pašvaldību iestādes publiskus izklaides un svētku pasākumus nerīkos un arī pašvaldības neizsniegs atļauju publiska pasākuma rīkošanai. Pašvaldībām arī būs jāanulē atļauju publiska pasākuma rīkošanai šogad 9.maijā, ja tāda izsniegta līdz likuma spēkā stāšanās dienai.

Noteikts, ka pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu aizliegt sapulces, gājiena vai piketa norisi, izņemot gadījumus, ja sapulces, gājiena vai piketa veids un mērķis atbilst minētās piemiņas dienas raksturam.

Likums spēku zaudēs šogad, 11.maijā.

Nesen Rīgas dome paziņoja, ka pieminekļu komplekss Uzvaras parkā atzīts par nedrošu, tādēļ pašvaldība to daļēji norobežojusi.