Angļu elektroniskās mūzikas grupas “Depeche Mode” dibinātājs un taustiņinstrumentālists Endrū Flečers ir miris 60 gadu vecumā, ceturtdien paziņoja šī grupa.

Flečers ar iesauku “Flečs” 1980.gadā piedalījās “Depeche Mode” dibināšanā Eseksas grāfistes Bezildonas pilsētā. 2020.gadā grupa tika iekļauta Rokenrola Slavas zālē.

“Mēs esam šokēti un lielu skumju pārņemti par mūsu mīļā drauga, ģimenes locekļa un grupas biedra pāragro aiziešanu. Flečam tiešām bija zelta sirds un viņš vienmēr bija tur, kad bija vajadzīgs atbalsts, dzīva saruna, laba pasmiešanās vai auksta [alus] pinte. Mūsu sirds ir ar viņa ģimeni, un mēs lūdzam jūs paturēt to savās domās un respektēt tās privātumu šajā grūtajā laikā,” paziņoja “Depeche Mode”.

Video

Flečers piedzima 1961.gadā Notingemā, bet vēlāk pārcēlās uz Bezildonu, kur viņš kopā ar Mārtinu Goru un Vinsu Klārku 1980.gada martā nodibināja grupu “Composition of Sound”. Pēc dziedātāja Deiva Gahana iesaistīšanās grupa tai pašā gadā tika pārdēvēta par “Depeche Mode”, aizgūstot šo nosaukumu no kāda franču žurnāla nosaukuma. 

Kad Klārks aizgāja no grupas, lai piedalītos grupas “Yazoo” izveidošanā, “Depeche Mode” pievērsās gotiskākam stilam un guva milzu panākumus starptautiskā mērogā astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā.

Flečers piedalījās visos 14 studijā ierakstītajos “Depeche Mode” albumos.  

Eiropā ir nepieciešama vienotība un spēks, lai liktu Krievija samaksāt pilnu cenu par karu Ukrainā, šodien, uzrunājot Saeimas deputātus un Latvijas tautu, norādīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Uzrunas sākumā Ukrainas prezidents pateicās par Latvijas un tās iedzīvotāju palīdzību Ukrainai. Viņš norādīja, ka Latvija ir pieņēmusi Ukrainas cīņu par brīvību kā savu personisko cīņu, jo Ukrainā tiek lemts par visu eiropiešu likteņiem.

Pēc Zelenska paustā, Krievija ar ieročiem ir sākusi karu pret Ukrainu, tai pašā laikā apdraudot arī kaimiņvalstu brīvību. Tāpat šīs cīņas Ukrainas teritorijā noteiks, kādi spēki dominēs Eiropā nākamo desmitgažu laikā. Jautājums ir par to, vai uzvarēs taisnīgums, vai Krievija daudzās tautās atkal atgriezīs tādus vārdus kā okupācija, represijas un deportācijas.

“Mani priecē Latvijas nostāja, ar kuru jūs esat nostājušies taisnīguma pusē. 23.februārī Ukraina no jums saņēma pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas “Stinger”. Tie jau pirmajās kara dienās palīdzēja mums pretoties pret Krievijas agresiju. Raķešu sistēmas glāba mūzu cilvēku dzīvības,” sacīja Zelenskis.

Ukrainas prezidents uzsvēra, ka tajā laikā, kad citas valstis meklēja atrunas, kāpēc nevar palīdzēt Ukrainai, Latvija bija to valstu starpā, kas rīkojās. Latvija ir palīdzējusi gan drošības jomā, gan ar humāno palīdzību, tādējādi parādot savu nostāju un attieksmi. Tāpat Latvijā pagaidu patvērumu ir guvuši Ukrainas kara bēgļi. Zelenskis norādīja, ka Ukraina vienmēr atcerēsies Latvijas palīdzību.

Video

Viņš retoriski jautāja, kāpēc ir tā, ka valstis, kas stingri nolēma rīkoties un palīdzēt, nav bagātāko valstu vidū, tomēr tās parādīja savu drosmi. Bet turīgākās valstis palika nostāk un neatrada iespēju palīdzēt. Zelenskis sacīja, ka tādas valstis tiek kritizētas par liekulību, gļēvulību un dubultstandartu ievērošanu. Tādām valstīm šādi vārdi ir ciešami, jo šķiet, ka tās atbalsta Krievijas agresiju un par spīti visam grib saglabāt attiecības ar Krieviju. Iemesls ir vienkāršs un tā esot nauda.

“Viņi meklē izdevību un ir spējīgi domāt tikai par ienākumiem, procentiem un banku izrakstiem. Ir arī tādi, kas nepamatoti cer, ka varēs nomierināt Krieviju, ja paklusēs un necīnīsies ar agresiju. Runa ir par vērtību iznīcināšanu. Daži cilvēki domā, ka ne visām tautām ir nozīme. Tāpat viņi uzskata, ka par kādu tautu var vienkārši aizmirst,” sacīja Zelenskis.

Ir cilvēki, kuri grib dzīvot iluzorā mierā, kura cena būs desmitiem tūkstošu cilvēku nāve, miljoniem deportēto un vēl lielam skaitam tiks atņemta dzimtene, uzskata Ukrainas prezidents. Viņa ieskatā, šiem cilvēkiem tas šķiet normāli, tomēr viņš akcentēja, ka miers par tādu cenu, kas prasa cilvēku asinis, nav normāls.

Viņš vērsa uzmanību uz to, ka vēl ne tik tālā pagātnē necieņa pret vienu vai otru tautu varēja novest pret tādiem paktiem, kas atņēma valstīm valstiskumu, uzkurinot apetīti pēc kara, kuru dēļ bojā gāja miljoniem cilvēku. Vairāku paaudžu dzīves tika saindētas un tika uzskatīts, ka gan Eiropa, gan Rietumi pēc piedzīvotā tomēr ir kaut ko mācījušies.

Jau ziņots, ka Ukrainas prezidents Saeimu uzrunāja pēc parlamenta priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (NA) uzaicinājuma.

Parlamentā atgādina, ka Mūrniece kopā ar Igaunijas un Lietuvas parlamentu priekšsēdētājiem bija pirmie parlamentu spīkeri, kas pēc kara sākuma apmeklēja Kijivu, 24.martā tiekoties ar Ukrainas parlamentāriešiem un arī Ukrainas prezidentu.

Uzvaras parkā esošais piemineklis Rīgas pašvaldībai būs jādemontē līdz 15.novembrim, paredz trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē atbalstītais likumprojekts “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”.

Likumprojekts, kas atbalstīts pirms pirmā lasījuma Saeimā paredz, ka padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu demontāžu pašvaldības īsteno ne vēlāk kā līdz šī gada 15.novembrim. Tas attiecas arī uz pieminekli Uzvaras parkā Rīgā.

Komisija izskatīja darba grupā piedāvātās izmaiņas likumprojektam “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”. Viena no idejām paredz, ka pašvaldībām ir tiesības ierosināt objekta demontāžu, neatkarīgi no objekta piederības un bez saskaņošanas ar zemes vai objekta īpašnieku vai tiesisko vadītāju.

Video

Ar likumu arī paredzēts noteikt, ka Rīgā, Uzvaras parkā esošais monuments “Padomju Armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” ir demontējams. Citus likumā noteiktajiem kritērijiem atbilstošus demontējamos objektus nosaka Ministru kabinets.

Papildus komisija sprieda, ka sabiedrībai ir jāsniedz iespēja ne tikai ziedot finanšu līdzekļus, bet arī pakalpojumus okupācijas režīmu slavinošu pieminekļu nojaukšanai.

Komisija atbalstīja priekšlikumu nodot likumprojektu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā, dokumentu ir paredzēts virzīt steidzamības kārtībā.

Likumprojekta anotācijā pausts, ka likuma mērķis ir nepieļaut Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšanu un apdraudējumu, paust nosodošu nostāju pret PSRS un nacistiskās Vācijas prettiesiskajām okupācijas varām, kā arī novērst nepatiesu, neprecīzu un neobjektīvu vēsturisku notikumu atspoguļojumu.

Ar jauno likumu paredzēts noteikt, ka publiskajā vidē tiek aizliegts eksponēt pieminekļus, mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem – piemineklis slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu, slavina totalitārisma ideoloģiju, vardarbību, militāru agresiju un kara ideoloģiju, kā arī ietver padomju varas vai nacisma simbolus.

Tomēr likumprojektā tiek izcelts, ka tas neattiecas uz pieminekļiem, piemiņas zīmēm, piemiņas plāksnēm, piemiņas vietām, vai citiem veidojumiem, kas atrodas karā kritušo karavīru apbedījuma vietās, kā arī padomju vai nacistiskās terora upuru piemiņas vietās.

Iepriekš ziņots, ka komisijas sēdē, kas norisinājās 24.maijā, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons piedāvāja izveidot konsultatīvo padomi, ar kuru, demontējot padomju režīmu slavinošus objektus, atbildīgai personai būtu iespējams konsultēties.

Vairāki sapulces dalībnieki izteica ieteikumus, kurus vajadzētu veikt, lai precizētu likumu, piemēram, “4.maija deklarācijas” kluba pārstāve Ilma Čepāne ieteica pievienot informāciju, ka likums balstās uz Satversmes preambulas 3.daļu, kas nosaka, ka Latvijas tauta neatzīst okupācijas režīmus.

Papildus tika diskutēts par papildu finansējuma piešķiršanu Okupācijas muzejam, kuram tiktu nodotas demontējamo objektu oriģinālās detaļas vai fragmenti.

Savukārt Rīgas domes vadība uzsver, ka, lai būtiski paātrinātu pieminekļa demontāžu, speciālā likumā būtu jāparedz, ka iepirkumam tiek piemērota Publisko iepirkumu likuma norma, kas nosaka, ka komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur iepirkuma procedūru.

Saeima iepriekš pieņēma Ārlietu komisijas virzītos likuma grozījumus, ar ko atcelti savulaik ar Krieviju noslēgtā dokumentā bijušie juridiskie šķēršļi Pārdaugavā, Uzvaras parkā, esošā padomju pieminekļa nojaukšanai. Sagaidot Saeimas lēmumu, Rīgas dome nolēma demontēt padomju pieminekli Pārdaugavā.

Jautājums par pieminekļa nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu.

18 gadus vecs uzbrucējs otrdien nošāva 19 skolēnus pamatskolā ASV Teksasas štata Uvaldes pilsētā, paziņoja amatpersonas. Šī ir traģiskākā apšaude skolā upuru skaita ziņā Teksasas štata vēsturē.

Telekanāli CNN un NBC, atsaucoties uz amatpersonu teikto, vēstīja, ka uzbrucējs Salvadors Ramoss vispirms sašāvis savu 66 gadus veco vecmāmiņu, kas kritiskā stāvoklī nogādāta slimnīcā, bet pēc tam aizbraucis uz Robas pamatskolu, iegājis tajā ar šauteni un pistoli un, ejot no klases uz klasi, šāvis uz bērniem.

Video

Uzbrucēju, kurš bija vietējais iedzīvotājs un ASV pilsonis, nošāvuši policisti, kas ieradušies notikuma vietā.

Pēc amatpersonu teiktā, uzbrucējs nogalinājis arī divas skolotājas.

13 skolēni un divi policisti ar ievainojumiem nogādāti slimnīcā.

Skolēni mazās grupās policistu pavadībā atstāja skolu, kurā mācās bērni vecumā no septiņiem līdz 10 gadiem. Robas pamatskolā ir vairāk nekā 500 skolēnu, kas lielākoties ir latīņamerikāņi un no trūcīgām ģimenēm.

Šis ir upuru skaita ziņā traģiskākais incidents ASV skolās kopš 2012.gadā notikušās apšaudes Konektikutas štata Sendihukas skolā, kurā tika nogalināti 20 bērni un seši skolas darbinieki.

Baltā nama administrācija lika nolaist valsts karogus pusmastā, sērojot par jaunās traģēdijas upuriem.

Prezidents Džo Baidens uzrunā televīzijā aicināja pastiprināt ieroču kontroli un vērsties pret ieroču lobiju.

“Kā nācijai mums jājautā – Dieva vārdā, kad mēs stāsimies pretī ieroču lobijam?” sacīja Baidens.

“Ir laiks pārvērst šīs sāpes rīcībā,” viņš uzsvēra.

Aizsardzības ministrija ir izdevusi īpašu bukletu “72 stundas. Kā rīkoties krīzes gadījumā”. Bukletā apkopota informācija, kā cilvēkiem rīkoties dažādu dabas katastrofu, pandēmiju un citu krīžu apstākļos. Šogad buklets papildināts ar jaunu informāciju par pareizu rīcību aviācijas vai artilērijas uzbrukumu gadījumos.

Video

Mazkustība un neveselīgi uztura paradumi īpaši pēdējos divos gados pandēmijas un mājsēdes laikā veicinājuši bērnu aptaukošanos un liekā svara pieaugumu. Šādas problēmas ir vismaz ceturtajai daļai bērnu Latvijā.

Video

Nodibinājums “Fonds “Nāc līdzās!”” sācis projektu par taktilā objekta – miniatūra Brīvības pieminekļa – izveidi bronzā un novietošanu netālu no Brīvības pieminekļa Rīgā, un tam ir nepieciešams sabiedrības atbalsts.

Kā aģentūru LETA informēja nodibinājuma pārstāve Dagnija Dižbite-Svarinska, lai Brīvības pieminekli varētu beidzot “ieraudzīt” arī neredzīgie cilvēki, tas taps par līdzekļiem, kas patlaban tiek vākti ziedojumu veidā.

Viņa atzīmē, ka daudzās pasaules valstīs ir prakse, ka ievērojamākās arhitektūras būves vai pieminekļi ir atveidoti miniatūrā formātā, lai tos ar taktilās taustes palīdzību varētu “redzēt” neredzīgi un ļoti tuvu apskatīt vājredzīgi cilvēki. Taktilie modeļi sniedz iespēju izprast vietas, telpas, ēkas vai pieminekļa kopskatu. Neredzīgiem cilvēkiem tas ir būtiski, jo tikai ar tausti viņi spēj aptvert kāda objekta telpiskumu, figūru kontūras, novietojumu.

Video

Paredzēts, ka uz pieminekļa postamenta būs bronzas plāksne, kurā būs teksts braila rakstā “Brīvības piemineklis” un “Tēvzemei un brīvībai”. Plāksnē būs arī kvadrātkods, kuru noskenējot, būs pieejama informācija arī par tēlnieka Kārļa Zāles Brīvības pieminekļa vēsturi latviešu un angļu valodā. Lai labāk varētu nokļūt pie taktilā pieminekļa, tiks veikta invalīdu stāvvietas pārvietošana tuvāk objektam, ietvē no tās tiks uzstādītas taktilās joslas.

Projekta radošā komandā strādā tēlnieks Ivars Miķelsons, arhitekte Ilze Rukmane-Poča, Brīvības pieminekļa un Rīgas brāļu kapu padomes priekšsēdētājs Valdis Zatlers un “Fonda “Nāc līdzās!”” valdes priekšsēdētāja un idejas autore Sarma Freiberga.

Projekta gaitā jau veikta pieminekļa izprintēšana 3D formātā, tā testēšana neredzīgajiem jauniešiem, veikta arī modelēšana dabā un turpinās daudzie saskaņošanas darbi ar dažādām institūcijām.

Taktilā Brīvības pieminekļa izveidei, tāpat kā Zāles Brīvības piemineklim, tiks vākti ziedojumi. Fonds aicina ikvienu, savu iespēju robežās, atbalstīt ieceri ar ziedojumu.

Ziedojumu var veikt “Fonda “Nāc līdzās!”” “Swedbank” bankas kontā “LV35HABA0551031999299” mērķī norādot – Taktilajam Brīvības piemineklim. Tāpat var ziedot arī portālā “Ziedot.lv”, sekojot saitei “ziedot.lv/brivibas-piemineklis-neredzigiem-cilvekiem-4198”.

Ziedotāju vārdi tiks publicēti fonda mājaslapā projekta noslēgumā jeb pieminekļa atklāšanas brīdī, Baltā spieķa dienā, kad pasaule atzīmē neredzīgo cilvēku dienu.

Pusaudzim, kurš Ukrainā, visticamāk, ievainots no kasešu bumbas, sniegta palīdzība Rīgas Austrumu slimnīcā. Šo bumbu lietošana ir aizliegta, jo to mērķis ir radīt pēc iespējas plašākus un smagākus bojājumus.

Ukrainā jau iegūti pierādījumi, ka Krievija sāktajā karā izmanto arī aizliegto munīciju. Zēnam bija neciešamas sāpes, jo folija plāksne bija pārgriezusi viņa pleca nervus, paralizējot labo roku.

Video

Kannu kinofestivālā uz sarkanā paklāja izskrējusi puskaila sieviete. Uz sievietes kailajām krūtīm bija redzams Ukrainas karogs ar šādu rīcību viņa protestēja pret seksuālo vardarbību Ukrainā.

Protestētāja izskrēja uz sarkanā paklāja pirms Džordža Millera filmas “Three Thousand Years Of Longing” pirmizrādes, viņa novilka kleitu, lai atklātu uz savām krūtīm uzrakstītus vārdus “pārstājiet mūs izvarot!”.

Zināms, ka Ukrainas varas iestādes izmeklē gadījumus, kad Krievijas spēki, okupējot daļu valsts teritorijas, ir izvarojuši sievietes un bērnus.

Biedējoši, ka pētījumā “Becoming Abject: Rape as a Weapon of War” izpētīts, ka jau gadsimtiem ilgi izvarošana ir bijusi neatņemama karadarbības sastāvdaļa. Izvarošanas kara apstākļos galvenais mērķis ir nodarīt kaitējumu, iebiedēt un iznīcināt jebkādas ģimenes saites.

Video

Spēcīgās vētrās un tornado Vācijā piektdienas vakarā ievainoti vairāki desmiti cilvēku, sestdien pavēstīja amatpersonas.

Ziemeļreinai-Vestfālenei pāri traukušies trīs tornado, sestdien apstiprināja Vācijas meteodienests. Tornado reģistrēti Pāderbornā, Lipštatē un Litmarsenā, vienā no Heksteras pilsētas rajoniem.

Pāderbornā ievainoti 43 cilvēki, pavēstīja policija. Trīs cilvēku savainojumi ir smagi, bet viens ar gaisa transportu nogādāts slimnīcā Bīlefeldā, kas atrodas 50 kilometru attālumā.

Video

Ēkām tirdzniecības rajonā nodarīti ievērojami postījumi, un tur veicami plaši sakopšanas darbi. Arī Lipštatē vētra nodarījusi lielus postījumus, bet tur neviens cilvēks nav ievainots. Stipras vētras pieredzētas arī citās Vācijas daļās.

Bavārijā ievainoti 14 cilvēki, arī vairāki bērni, kad piektdienas vakarā sagāzusies koka ēka. Negaisa dēļ Leipcigā rokgrupa “Rammstein” bija spiesta uz 30 minūtēm pārtraukt savu koncertu.

ASV prezidents Džo Baidens sestdien parakstījis likumu par palīdzības paketi Ukrainai 40 miljardu dolāru apjomā, kas nodrošinās pastāvīgu ieroču piegāžu plūsmu un ekonomisko atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krieviju, pavēstīja Baltais nams.

Baidens Kongresa apstiprināto likumu parakstījis, atrodoties vizītē Seulā.

ASV Kongress palīdzības paketi apstiprināja ceturtdien.

Pakete ietver militāro, humāno un ekonomisko palīdzību Ukrainai, tai skaitā seši miljardi dolāru paredzēti Ukrainas pretgaisa aizsardzības stiprināšanai un bruņu tehnikas papildināšanai.

Video

“Palīdzība ir ceļā, patiešām nozīmīga palīdzība. Palīdzība, kas varētu nodrošināt ukraiņu uzvaru,” pēc likumprojekta apstiprināšanas sacīja Senāta demokrātu vairākuma līderis Čaks Šūmers.

Līdz ar šīs paketes apstiprināšanu ASV sniegtā palīdzība Ukrainai pieaugusi līdz apmēram 54 miljardiem dolāru.

Lielbritānijas karaliene Elizabete II pirms dažām dienām parādījusies sabiedrībā ar spieķi rokās. Pēdējā laikā Bekingemas pils bija atcēlusi vairākus pasākumus, kuros karalienei bija jāierodas klātienē, jo karalienei esot problēmas pārvietoties. 17. maijā Londonā notika metro līnijas “Elizabeth” atklāšana, karaliene tomēr ieradās uz šo pasākumu, bet ir skaidri redzams, ka viņai ir veselības problēmas.

Elizabete II ieradās tērpusies dzeltenas krāsas tērpā, bet pie cepures bija piespraudusi zilu ziedu akcentu, tas liek domāt, ka tādējādi viņa izrāda savu atbalstu Ukrainai.

Jaunā metro līnija savu darbību sāks šī gada 24. maijā. Metro līnijas atklāšanu apmeklēja arī Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

Video

Kad svinīgā pasākuma fotogrāfijas parādījās medijos un soctīklos, daudzi fani uzsvēra, ka karalienes problēmas ar veselību ir kļuvušas ļoti acīmredzamas.

“Sabiedrības integrācijai nepieciešama pilna apjoma izglītība latviešu valodā,” – tā šonedēļ paziņoja Valsts prezidents Egils Levits.

Līdzīgi izteikumi un plāni izskanējuši arī iepriekš, bet nu, līdz ar Krievijas sākto karu Ukrainā, temats par skolām, kurās daļēji mācās krievu valodā, tādējādi šķeļot sabiedrību, atkal aktualizēts. Bet cik daudz Latvijā ir mazākumtautību skolu, un cik daudz skolēnu izvēlējušies mācības kādā no tām? Un – kāds ir pašreizējās izglītības un zinātnes ministres piedāvājums, lai simtprocentīgi varētu pāriet uz izglītību tikai valsts valodā? Plašāk skaidroja Vita Anstrate, kura šobrīd ir pievienojusies mums studijā.

Video

Desmit dienas pēc savas simtās jubilejas mūžībā aizgājis Latvijas kinomākslas klasiķis, izcilais kinorežisors Rolands Kalniņš, aģentūru LETA informēja Nacionālā kino centra (NKC) pārstāve Kristīne Matīsa.

Meistara 100 gadu jubileja tika atzīmēta ar Goda seansu kinoteātrī “Splendid Palace” un jaunas filmas “Vecāks par simts gadiem” pirmizrādi, ar Kalniņa filmu kolekcijas ievietošanu portālā “filmas.lv” un daudzām publikācijām un raidījumiem dažādos masu medijos, godinot Latvijas vecākā kinorežisora ieguldījumu Latvijas kino un kultūras vēsturē.

Kinorežisors dzimis 1922.gada 7.maijā, citos avotos un dokumentos – 9.maijā, Ludzas apriņķa Istras pagasta Vecslabadā ierēdņa ģimenē. Mācījies Rīgas 1.vidusskolā, strādājis ostā, izvadājis maizi, bijis izsūtāmais zēns laikrakstā “Jaunākās Ziņas” un Armijas ekonomiskajā veikalā, arī ārštata sporta žurnālists laikrakstos “Padomju Latvija” un “Cīņa”, jo pats daudz nodarbojies ar vieglatlētiku un basketbolu, un interese par sportu vēlāk atskanēja vairākās Kalniņa spēlfilmās.

Video

Bijis Mākslas lietu pārvaldes Teātra daļas inspektors (1945-46), šajā laikā attīstījis interesi un zināšanas par kultūras pasauli. No 1947.gada strādājis Rīgas kinostudijā, kinorežisora profesiju apguvis praktiskā darbā – vispirms bijis režisora asistents pirmajā padomju Latvijas spēlfilmā “Mājup ar uzvaru” (1947), turpmāk strādājis kā otrais režisors citu kolēģu filmās – Jūlija Raizmana “Rainis” (1949), Pāvela Armanda un Leonīda Leimaņa “Salna pavasarī” (1955), “Kā gulbji balti padebeši iet” (1957), “Nauris” (1957), “Latviešu strēlnieka stāsts” (1958) un citās.

Spēlfilmu režijā Kalniņš debitējis ar filmu “Ilze” (1959), bijis līdzrežisors filmai “Vētra” (1960), uzņēmis televīzijas īsfilmu “Pazemē” (1963). Ideoloģisku motīvu dēļ vairāki Kalniņa darbi daļēji izolēti no kinoprocesa – filma “Es visu atceros, Ričard!” (1966), kas stāsta par latviešu leģionāru likteņiem Otrajā pasaules karā, cenzūras iejaukšanās dēļ pārmontēta, tikai 20 gadus vēlāk demonstrēta ar autoru doto nosaukumu “Akmens un šķembas”, kas restaurēta 2020.gadā.

Arī 1967.gada filma “Četri balti krekli”, kas restaurēta 2017.gadā, padomju laikā bija spiesta pieņemt nosaukumu “Elpojiet dziļi…” un plašākam skatītāju lokam kļuva pieejama tikai 1986.gadā, tās centrālā tēma – savdabīgas radošas personības metodiska iznīcināšana. Savukārt filma “Piejūras klimats” (1974) aizliegta jau ražošanas procesā, saglabājušies tikai 40 minūtes darba materiāla, kas restaurēts 2017.gadā.

1972.gada filmā “Ceplis” Kalniņš meistarīgi apvienojis farsa, ironijas un psiholoģiskas drāmas elementus, sporta dzīves problēmām veltītajā lentē “Karalienes bruņinieks” (1970) saplūdinājis dokumentalitāti ar inscenējumu. Ar lakoniskiem līdzekļiem pārliecinošs 20.gadsimta 30.gadu Rīgas tēls radīts filmā “Akmeņainais ceļš” (1983). Citas spēlfilmas: “Trīs dienas pārdomām” (1980), “Spēle notiks tik un tā” (1985), “Ja mēs visu to pārcietīsim” (1987), “Tapers” (1989). Pēc ilga pārtraukuma Kalniņš atgriezās spēlfilmu režijā aptuveni 80 gadu vecumā ar darbu “Rūgtais vīns” (2007).

Viņš veidojis dokumentālo portretfilmu par aktrisi Viju Artmani – “Saruna ar karalieni” (1980), dokumentālo videofilmu “Mūžīgais Fausts” (1999), vēl vairākas dokumentālās un videofilmas. Filmu studijas “Trīs” dibinātājs un vadītājs kopš 1989.gada, studijā producētas spēlfilmas “Cilvēka bērns” (1991), “Ligzda” (1995), Tālivalža Margēviča dokumentālās filmas par Jāni Pujātu, Jāni Stradiņu, Pēteri Vasku, Ulda Brauna dokumentālā filma “Ardievu, XX gadsimt!” (2005).

Par Kalniņu uzņemta videofilma ciklā “Kinogadsimts Latvijā” (1999). Viņš bija Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts. 2005.gadā saņēmis Nacionālā filmu festivāla “Lielais Kristaps” balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā.

Ar spēlfilmas “Ceplis” restaurētās versijas pirmizrādi kinoteātrī “Splendid Palace” 2017.gada maijā tika svinīgi atzīmēta režisoraKalniņa 95. jubileja, bet gadu vēlāk viņa spēlfilmu “Četri balti krekli” Kannu festivāls izvēlējās savai pasaules kinovēstures izcilību programmai “Cannes Classics”. Arī režisors kopā ar filmas operatoru Miku Zvirbuli 2018.gada maijā devās uz Kannām un piedalījās filmas seansā. Tajā pašā laikā Rīgā iznāca apgādā “Neputns” izdota grāmata “Rolanda Kalniņa telpa”, kuru veidojis autoru kolektīvs – Dita Rietuma, Daira Āboliņa, Aija Rozenšteine, Ieva Pitruka, Toms Zariņš, Zane Balčus, Jūlija Dibovska, Kristīne Matīsa, fotoredaktore Agnese Zeltiņa.

2022.gada maijā Kalniņa simtā dzimšanas diena tika svinēta vairāku dienu garumā – jau 4.maijā kinoteātrī “Splendid Palace” NKC Latvijas filmu maratons sākās ar Goda seansu un pirmizrādi dokumentālajai īsfilmai “Vecāks par simts gadiem”, kuru Kalniņam cieņā veltījusi neparasta radošā komanda – scenārija autore Daira Āboliņa, režisore Agita Cāne, operators Andrejs Rudzāts, producents Matīss Kaža. Tieši Kalniņa 100.dzimšanas dienā NKC portālā “filmas.lv” tika publiskota visu viņa filmu kolekcija – 23 digitalizētas un restaurētas spēlfilmas un dokumentālās filmas, arī Dzintras Gekas dokumentālā filma no cikla “Kino gadsimts Latvijā” (1999).

Dažādās vietnēs Krievijā izplatīts aicinājums veikt kiberuzbrukumus Latvijai, kas arī tikuši sākti, intervijā TV3 pastāstīja Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece (AP).

Ministrijas pārstāve stāstīja, ka jau piedzīvoti pirmie uzbrukumi mājaslapām Latvijā. Valsts informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija “Cert.lv” esot gatavībā, taču arī iestādes un uzņēmumi tiek aicināti pastiprināti gatavoties kiberdrošības incidentiem.

Bļodniece atzīmēja, ka kiberuzbrukumi Latvijā intensificējās jau kopš Krievijas sāktā kara pret Ukrainu sākuma, bet kopš 9. un 10.maija notikumiem uzbrukumi kļuvuši vēl intensīvāki.

“Cert.lv” vadītāja Baiba Kaškina atzina, ka Latvijas iestādes nonākušas “killnet” hakeru interešu lokā. Mērķu sarakstā sākotnēji bijušas tikai valsts iestādes, bet vakar publicēts jauns ap 100 mērķu saraksts, kurā ir gan valsts iestādes, gan finanšu, transporta un citu sektoru iestādes un uzņēmumi un pat kāds fitnesa klubs.

Video

Pamatā pret Latvijas iestādēm tiek vērsti piekļuves lieguma uzbrukumi (DDoS), kas ir diezgan vienkārši un lēti, attiecīgi ar tiem arī nav pārāk grūti tikt galā, bet to vienkāršuma dēļ jārēķinās, ka tie var būt ilgstoši.

Kaškina atzīmēja, ka pagaidām uzbrucēju sekmes ir minimālas. Pašlaik sliktākajā situācijā ir “ziedot.lv” mājaslapa, bet eksperte atzīmēja, ka ar speciālistu palīdzību drīz arī šīs lapas darbs tiks pilnībā atjaunots.

Aizsardzības ministrijas pārstāve vērtēja, ka Valsts policija kopumā tikusi galā ar situāciju 9. un 10.maijā – kārtību nodrošināja un pārkāpējus aizturēja, lai arī bija atsevišķas patiešām nepatīkamas epizodes, kad daži indivīdi skaļi slavināja Krievijas agresīvo politiku.

Bļodniece atzīmēja, ka Aizsardzības ministrija domā par iespējām, kā pēc iespējas vairāk cilvēku iesaistīt valsts aizsardzībā, gan piesaistot lielāku skaitu cilvēku profesionālajā dienestā un Zemessardzē, gan vērtējot iespējas, kā cilvēkus piesaistīt uz atvieglotākiem nosacījumiem nekā Zemessardzē.

Bēgļu straumes no kara plosītās Ukrainas pierimušas. Lai gan Krievija turpina uzbrukumus savai kaimiņvalstij un tās civiliedzīvotājiem, netrūkst ukraiņu, kas jau atgriežas dzimtenē. Viena no šīm drosmīgajām sievietēm ir Oksana Doroša, kuras ilgas pēc dzimtenes un tuviniekiem ir spēcīgākas par bailēm no kara.

Video