Seksuālās attiecības jaunietim un jaunietei abiem ir kā brīnišķīga dabas dāvana, diemžēl, tās ir neprogonozējamas, jo katrs dalībnieks tajās ir ieradies ar savu garīgo un fizisko iepakojumu.
Kas būtu jāņem vērā, lai attiecības uzplauktu un turpinātos līdz laulību noslēgšanai?
Sākoties seksuālām attiecībām abi jaunie cilvēki ir ļoti vāji informēti par to, kāda ir viņu ķermeņu bio-fizikālā uzbūve un kā viņiem jārīkojās seksuālajās attiecībās, viņus kopā parasti sasaista acumirklīgas simpātijas: jauno vīrieti – galvenokārt kaisle, bet jauno sievieti – pārsvarā psihoemocionālie faktori. No tā, kā seksuālās attiecības attīstīsies tālāk, tas pilnībā ir atkarīgas no abiem procesa dalībniekiem kā tādiem, jo viņiem katram ir ne tik vien atšķirīga bio-fizikālā uzbūve un seksualitātes pakāpe, bet arī dažādām citādas vēlmes, vajadzības un domāšana, tāpēc attiecību ilgizturība bieži vien nav progonozējama.
Jauniešiem vēlmes pēc seksa ir daudz spēcīgākas, nekā jaunietēm. Ieraugot, viņuprāt seksam piemērotu meiteni, jaunie vīrieši parasti spēj uzbudināties vienā mirklī, šo parādību tad mēs arī saucam par kaisli. Kas tad tā ir? Tā zināmā mērā ir cilvēka psihotisks stāvoklis, tāds kā trakums, ko viņiem rada attiecīgi hormoni, kuri jaunietim maksimāli atbrīvo viņa seksuālo enerģiju, kas nepieciešama, lai konkrētais vīrietis spētu piedzīvot orgasmu – seklas noplūdi.
Hormoni un molekulu kombinācijas jaunieša ķermenī izraisa trīs galvenās kaisles stādijas, kurām katrai no tām ir raksturīgs ķimikāliju kokteilis, kas kontrolē jūtas un liek pieņemt lēmumus. Viss sākās ar to mirkli, kas rada kaisli, tieši tad jaunekļa smadzenēs un virsnieru dziedzeros paugstinās hormona – dopamīna līmenis. Dopamīns cilvēkam ir kā degviela atomobīlim, lai tas varēt sākt braukt. Tā iedarbībā cilvēks kļūst patīkami pārsteigts un tā kā laimīgs. Kad dopamīns sasniedzis savu vajadzīgo līmeni, tad spēlē iesaistās hormoni – testosterons un estrogēns, aizsākot iekāres stadiju, izvirzot seksuālo dziņu – libido, vai apetīti cilvēka dienas kārtības aukšgalā.
Šo seksuālo apetīti jauniešiem nosaka vīrišķais hormons – testosterons un daži psihoemocionālie faktori. Divas trešdaļas no kopējā uzbudinājuma ierosinātāju buķetes, viņiem kaisli rada testosterons un vienu trešdaļu parējie ierosinātāji. Kaisle vīrietim var rasties arī no tā, ka viņš aplūko kādu erotisku bildi, filmu, tāpēc jauniem vīriešiem, la iegūtu savu orgasmu, iemīlēšanās nav obligāta.
Jaunietēm šīs proporcijas ir izkārtotas pretējās attiecībās, kurā lielu lomu spēlē sievišķais hormons – estrogēns. Jaunietēm reakcijā uz jauniešu uzmanības pievēršanu vispirms nostrādā psiholoģiskais uzbudinājums, viņas sākumā ir seksuāli vēsas, vēlme pēc seksa viņām tad vēl nerodās. Pirmām kārtām viņas tad no vīrieša vēlās uzmanību, dāvanas, vienkāršus glāztus, vai pieskārienus. Kaisle viņām rodas daudz vēlāk tad, kad viņas ir fizioloģiski gatavas, tā ir kā tāda atbildes reakcija uz vīrieša aktivitātēm un uzmanības pievēršanu viņām. No tā mēs varam saprast, ka seksuālās attiecības periodā, kad jaunietes nav gatavas seksam, tās turās tikai uz vīrieša kaisli un iniciatīvu, jo šo meiteņu kaisle spēj uzliesmot tikai vienu reizi mēnesī, pirms viņu menustrācijas periodiem un ovulācijas periodos. Taču jaunie vīrieši seksu vēlās katru trešo dienu. Šādos gadījumos, jaunietes nonāk smagas dilemmas priekšā: ja viņas piekritīs seksam, tad viņām nebūs nekādas garantijas par to, vai viņas iegūs savu orgasmu, ja viņas nepiekritīs, tad viņas sadusmos puišus, kuri tad var no viņām atteikties. Daudzos gadījumos jaunās sievietes, kuras ir iemīlējušas, vai ļoti vēlas konkrēto jaunekli paturēt sev, tomēr piekrīt seksam. Rezultatā viņas bieži nav seksuāli apmierinātas, ar visām no tā izrietošām sekām, tādām, kā galvas sāpēm un nelabu garastāvokli, u.c.
Tāpēc jauniešiem, kuri nespēj sagaidīt savas partneres seksuālās aktivitātes periodu, bet viņu partneres tomēr piekrīt seksam, partneres seksam ir jāsagatavo. Šo procedūru sauc par priekšspēli un tikai pēc tās, tad var uzsākt seksu. Lai jaunieši uzzinātu kā šo procesu paveikt, viņiem jākonsultējās pie seksuologiem. Taču daudzi jaunieši nespēj nedz ilgi gaidīt, nedz arī paveikt priekšspēli, līdz ar to viņi uzskatāmi demonstrē savu psiholoģisko analfabētismu, jo viņi vienkārši iedomājās sevi meiteņu vietā, jo viņiem taču tādu speciālu seksa sagatavošanās periodu vispār nav, viņi lielāko tiesu vienmēr ir gatavi seksam, tāpēc viņi nesaprot, kā meitene, kura it kā viņus vēlās, tomēr tikai ar lielām grūtībām piekrīt seksam ar viņiem, tad, kad viņi to vēlās.
Jauniem vīriešiem sekss asociējās ar viņu ereģēto locekļu ievadi meiteņu vagīnās, jo viņi vaginālo penetrāciju uzskata par galveno visā seksā, pārējam nodarbēm, kā klitora un krūšu glāstīšanai, viņi parasti nepievērš nekādu uzmanību, līdz ar to meiteņu klitori seksa laikā gandrīz neko nesajūt un viņas pie sava orgasma netiek, jo sievietes orgasms nav pilnībā atkarīgs tikai no vaginālās penetrācijas. Kāpēc viņi tā dara? Pirmkārt, tāpēc, ka viņiem tā ir ērtāk savu penetrāciju rezultatā nonākt pie sava orgasma, otrkārt, viņi ir pārliecināti, ka sievietes galvenais erogānais orgāns ir viņas vagīna. Viņi nezin to, ka sievietēm galvenais erogānais orgāns ir klitors, bet nevis vagīna, tajā notiek tikai vāja atblāzma no uzbudinājumu blīvuma, ko rada klitora stimulēšana, jo tieši tajā ir milzīgs daudzums nervu galiņu. Turpretī vagīnā ir satopami tikai divi mezglu punkti, kuri ir jāstimulē apm.40 min., lai jaunā sieviete, ko sajustu.
Zinātniski pierādīts, ka 75% meiteņu, sasniedz orgasmu, tieši ar klitora stimulāciju, taču ne visi jaunekļi ir gatavi priekšspēles laikā kunilingam (ar mēli) un glāstiem ar plaukstas pirkstiem, jo bieži vien arī tie neko nedod, ja nav laisti darbā maigi vārdi, acu skatieni un citas emocijas, viss tas, kas rada meitenēm apetīti. Tad vēl jāatzīmē, ka, ja jaunā sieviete piekrīt seksam ar nemīlamu puisi, tad sasniegt orgasmu viņai būs pilnīgi neiespējami, jo Daba ir ieprogrāmējusi to, ka viņai visā pilnībā jāatdodās tikai konkrētam vīrietim, tādam kuru viņa mīl, bet ne vīrietim kā tādam. Turpretī uz jauniem vīriešiem tas neattiecās, jauni vīrieši, savu orgasmu iegūst arī ar nemīlamām jaunietēm.
Jaunie vīrieši par meiteņu seksuālo apmierināšanu interesējās visai maz, jo viņi maldīgi domā, ka, ja viņi seksuālā aktā katreiz gūst baudu, tad baudu iegūt arī meitenes. Viņi nesaprot to, ka meitenes nekad pie savas baudas seksā nenonāk tik ātri, kā nonāk viņi pie savas baudas. Bet nenovedot meiteni līdz viņas orgasmam, jaunais vīrietis faktiski viņu aizvaino, tā ir vislielākā necieņa pret viņu, jo tad iznāk, ka viņa jauneklim ir tikai kā tāds seksa objekts – lelle, bet meitene taču ir personība un varbūt pat ir iemīlējusies, tāpēc viņa vēlās ilgtermiņā apprecēties un iegūt no jaunekļa bērnu, šī viņas tendence izriet no viņas Dabas dotā uzdevuma, radīt cilvēku, turklāt viņai vienmēr ir jāpatur uzmanības lokā arī, tas, ka viņas produktivitātei no Dabas ir uzlikts laika limits.
Taču, ja jaunie vīrieši tomēr spēj būt tik empātiski un ir gatavi pagaidīt, līdz meitenēm iestājās viņu seksuālās aktivitātes periods un tikai tad prasīt viņām atļauja uzsākt seksu, tad viss nostājās savās vietās un tad noteikti abiem parādās garantija, ka abi seksa dalībnieki pie savām seksa kulminācijām nonāk īsākā laika periodā.
Tomēr šī jauno vīriešu uzvedība pret savām patnerēm ir saprotama, jo viņiem tik raksturīgā seksuālā kaisle, vai apetīte ir Dabas dota, lai viņi spētu nodrošināt cilvēku sugas turpināšanos. Jaunie vīrieši ir sējēji, kuru uzdevums ir pēc iespējas vairāk iesēt savu sēklu – spermu, jo tad tieši viņi tiek atalgoti, iegūstot savu maksimālo seksuālo baudu, vismazāk domājot par otru seksa dalībnieci, jauno sievieti.
Un tad nu tā sanāk, ka pa īstam sievietes, vīrieši sāk saprast tikai tad, kad viņi paši vairs nav īsti derīgs seksam.
Ko tad būtu nepieciešams darīt, lai jaunās sievietes tomēr neciestu un spētu izpildīt savu galveno uzdevumu?
Nu visu pirms galvenos vilcienos jauniem vīriešiem ir jāiegūst informācija par to kāda ir sieviešu fizioloģija un jāpielāgojās tās īpatnībām. Viņiem ir jāsaprot, ka katram no abiem seksa dalībniekiem ir sava fizioloģija, kas nosaka katra dalībnieka uzvedības maiņu. Sievietei, piemēram, viena mēneša laikā uzvedība mainās 4 reizes. Nevarētu teikt, ka šo sieviešu uzvedības maiņu jaunie vīrieši nepamana, bet viņi to iztulko pēc sava prāta, jo viņi īsti nezina, kas ar sievieti īsti notiek, viņi mēģina palīdzēt viņām, bet tikai pa savai modei, viņi piedāvā seksu kā galveno līdzekli visām kaitēm, jo viņiem tas vienmēr palīdz. Ar to vīrieši savuprāt vēl sievietēm tikai labu, bet sievietes šo viņu labvēlību, nesaprot, taisni otrādi, viņas sadusmojās uz viņiem. Lai vīrieši gūtu atsaucību seksuālās attiecības no savām partnerēm, viņu īpašos periodos, viņiem ir jāsaprot tas, kā katrā periodā sieviete jūtās un jāsamierinājās ar to, kas ar sievietēm šajos periodos notiek.
Uzskatamības labad es mēģināšu tuvāk paskaidrot, kādi tad ir šie sieviešu 4. dažādie fizioloģijas radītie periodi un kā tie ietekmē viņu uzvedību.
Vispirms jau jauniem cilvēkiem ir jāsaprot, ka sievietes organisms ir unikāls un sarežģīts, jo tas galvenokārt ir domāts bērna radīšanai, tajā nepārtraukti notiek cikliskas hormonu svārstības, to izdalei ir savs ritms, dažādos sievietes dzīves periodos. Katru mēnesi sievietes dzīvē norisinās menustrālais cikls, kas ilgs no menustrācijas pirmās dienas līdz nākamās menustrācijas pirmajai dienai, vidēji tas svārstās no 25 – 30 dienām. Šis cikls katrai sievietei ir cits un tas viņas dzīves laikā var mainīties. Menustrācijas cikla laikā hormoni rūpējās par sievietes pašsajūtu, uzvedību un auglību.
Mēnešreižu laikā, pēc tām, ovulācijas laikā un pirms nākamās mēnešreizes sievietes parasti, gan fiziski, gan emocionāli jūtās atšķirīgi, jo katrā šajā posmā viņām ir atšķirīgi hormonu līmeņi, kas regulē un nosaka dažādus viņas ķermeņa procesus.
1.posms. – Hormonu ietekmē sievietes organisms dažas dienas mēnesī veic dzemdes ģenerāltīrīšanu, tā tad arī tiek dēvēta par mēnešreizēm. Sievietes dzemdē tiek izveidota svaiga, maiga gļotāda, jeb endometrejs, tas nepieciešams, lai apaugļotā olšūna varētu ieligzdoties un varētu sākties grūtniecība. Šajā laikā sievietes dzimumhormonu – estrogēnu līmenis ir zems, sievietes organisms it kā atpūšās. Šajā laikā viņa ir ļoti jūtīga, vēlas daudz uzmanības, draudzības un aizbildniecības. Viņa ignorē seksu un visu, kas ar to ir saistīts. Viņa bieži jūt dažādas sāpes un ir viegli aizkaitināma. Viņa samazina savu slodzi un izvairās no jebkādiem stresiem. Viņā norisinās ļoti nozīmīgi ķīmiski procesi, galvenokārt izstrādājās hormons – progesterons, grūtniecības hormons, kas sievietē izraisa asinsvadu spazmas un tām saistītās galvas sāpes, jo asinspiediens krītās. Vīrietim šai laikā vēlams sievietei piedāvāt šokolādi, kafiju, izvest pastaigāties, bet nekādās norādes uz seksu.
2.posms – Sievietes dzemdes jaunā gļotāda tiek intensīvi nostiprināta. Sievietes olnīcās sāka veidoties folikulas, kurās attīstās olšūnas, šajā laikā tās izdala arī sievišķo hormonu estradolu, tas stiprina visu sievietes organismu. Sieviete atverās kā daba pavasarī, viņa ir pastiprināti emocionāla, pievērš sev uzmanību, koķetē, tiecās pēc romantikas, cenšās sevi sakopt. Viņas ķermenī pieaug estrogēna un citu hormonu līmeņi, dzemdē jaunā gļotāda nobriest. Sieviete ir atspirgusi.
3.posms – Sākās ovulācija. Šajā posmā dominējošā follikula plīst un no tās izdalās olšūna un pa olvadiem dodas pretim spermatozodiem. Tas parasti notiek cikla 14. dienā. Pārplīsusī folikula ar hormonu palīdzību sūta ziņu dzemdes gļotādai, ka olšūna ir ceļā, dzemdes gļotāda apasiņojās. Par gatavošanos grūtniecībai ir atbildīgs hormons – prostegerons. Šajā posmā sieviete ir visgatavākā seksam, viņa arī ir vieglāk sasniegt savu orgasmu. Šajā periodā viņai nepieciešama ar dzelzi bagāta barība – granātāboli, aknas un spinātes u.c, jo jāatjauno viņas asins zudumu.
Sievietes piedzimst ar ierobežotu folikulu skaitu olnicās, tas ir metamboliski vērtīgs produkts, to nevar atjaunot, vai uzņmet no jauna. No tām katras sievietes dzīves laikā sākot no viņas pirmās menustrācijas dienas, ir limitēts dominējošo olšūnu skaits, tās viņai ir tikai 400 gab. Katru mēnesi viena neapaugļotā aiziet bojā. Turpretī vīriešu spermatozoidi ir vieglāk saražojami un tos vīrieša organisms saražo līdz pat sirmama vecumam, kā tautā saka tik ilgi, kamēr sviests mutē izkūst.
4. posms – Olšuna pa olvadu virzās uz dzemdi un tur uzkavējās tikai vienu diennakti. Dzemdes gļotāda ir sabiezējusi un gatava uzņemt apaugļoto olšunu un barot to.
Taču, ja apaugļošanās nenotiek, tad prostegerona līmenis strauji krītās, dzemdes gļotāda pārstāj apasiņoties. Krītās arī estradola un citu hormonu līmeņi asinīs. Prostegerons sūta jaunus signālus, lai sāktos jauna olšunus briedināšana folikulās, lai cikls turpinātos. Sieviete pēc ovulācijas ir kā rudens dabā. Pēdējās dienās pirms mēnešreizēm sievietes mēdz pārvērsties par kašķīgām būtnēm, viņas speciāli dramatizē katru sīkumu, slikti guļ un neko nevēlas darīt. Pie šādas uzvedības vainīgi ir hormoni, jo viņi turpina krasi samazina savus līmeņus. Progeterona ietekmē sievietes ir nomāktas un nevarīgas. Estradola ietekmē viņas ir kašķīgas un nesavaldīgas. Viņām parādās arī kāre daudz ēst, it sevišķi saldumus. Vīriešiem vēlams sievieti šajā posmā fiziski neaiztikt.
No šī sieviešu dzīves svarīgo posmu izklāsta redzams, ka vīriešiem sievietes seksuāli traucēt, būtu ieteicams tikai dažu dienu periodā, vienreiz mēnesī. Ja vīrietis to vēlās izdarīt citos sievietes dzīves posmos, tad viņam jāpanāk sievietes speciālā pretimnākšana, kuru nosaka sievietes merkantīlie mērķi, vai bezgalīga mīlestība uz patneri un viņiem obligāti ir jāveic priekšspēle. Tātad, lai seksa process noritētu bez aizķeršanos, svarīgi ir panākt sievietes uzbudināšanos. Kā jau minēju iepriekš visvieglāk to iegūt ir sievietes ovulācijas periodā. Svarīgi, lai tad sievietes iegurnī un ģenetālijās ieplūstu pietiekami daudz asiņu, ja pieplūdums ir nepietiekams, orgasms vienkārši nevar notikt tieši fizioloģisku iemeslu dēļ, jo pietiekošs asins daudzums izdara spiedienu uz mazā iergurņa muskuli, kas saraujoties dod impulsu pirmām orgastiskām izjūtām līdz nonāk pie pilnā visu organismu aptverošā orgasma. Tā norises laikā kontrahējās ne tikai klitors un vagīnas muskuļi, bet arī maksts muskulatūra, taisnā zarna, anālais apvidus, kunģis un sirds darbība.
Tāpēc, ja attiecības dibinātas tikai uz seksa nepieciešamību, bez jebkādām citām saistībām partneru starpā, tad to ilgums galīgi nav progonozējams, tas ir atkarīgs tikai no jauniešu prasmes šo procesu novadīt pareizā gultnē, kā arī no abu partneru pacietības un jaunā vīrieša kaisles ilgizturības.
Jaunam vīrietim vienmēr jācenšās saglabāt savu kaisli. Neviens pāris nav pasargāts no atsalumiem savā starpā. Sievietēm, viņu libido vienmēr ir zemāks nekā vīriešiem, tāpēc viņas bieži atmet visam ar roku, ļaujās “kā ir, tā ir” attieksmei, jo viņām kaisle pazūd visātrāk. Sievietes vispār savā seksuālajā dzīvē nolemj paciest visas nebūšanas, turpretī vīriešiem to izdarīt ir ļoti grūti. Taču tomēr, ja abi partneri ir apmierināti ar savu kopdzīvi un attiecībām tajās, tad nebūšanas viņu seksuālājā dzīvē ir ārstējamas. Abiem partneriem ir nepārtraukti katram sevi jāizglīto, jāpanāk pilnīga uzticēšanās starp abiem un otra pieņemšana. Jāiestājās periodam, kad nav devēja un ņēmēja, bet abi dod un abi ņem. Jaunais vīrietis, pilnībā uzzinot visu par savas partneres seksuālo ogānu uzbūvi un fizioloģiju, kļūst spējīgs atrast pareizo piegājienu kā nepieciešams uz partneri iedarboties, lai viņa nonāktu līdz savam orgasmam, to nekad precīzi nepateiks neviens psihoterapeits, vai seksuologs, to var uzzināt tikai partneris vairākkārt ekspermentējot. To rezultatā sievietei var izbeigties viņas bezrezultāta seksa procesu virkne un viņa pēkšņi ir spējīga atplaukt kā zieds. Turklāt šī savstarpējā dziedināšanās sekmē arī pilnīgas uzticešanās rašanos un pats galvenais, ka tas var notikt arī sirds līmenī. Tā ir kā sievietes otrā piedzimšanā. Taču lai tas notiktu atiecību pirmsākumā nevajag baidīties no intīmās tuvības un nekad nevajag aizmirst, kas seksuālās attiecības kopdzīvē vienmēr cementēs kopdzīves ilgizturību un laulību izveidi.
Rakstā izmantoti pašmāju un ārzemju speciālistu atzinumi seksa jomā.
