1.1 C
Rīga
piektdien, 27 februāris, 2026
Home Blog Page 80

Paplašina dīkstāves atbalsta saņēmēju loku!

Ministru kabinets piektdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu paplašināt dīkstāves atbalsta saņēmēju loku.

Ņemot vērā ieilgušo Covid-19 krīzi uz uzņēmēju, pašnodarbināto personu un patentmaksātāju saimniecisko darbību, nepieciešams palielināt atbalsta saņēmēju loku, kuriem līdz šim bija ierobežota atbalsta saņemšana, bet būtu atbalstāmi, jo to darbību kavē ieilgušās Covid-19 krīzes noteiktie ierobežojumi, skaidroja ministrijā.

Ar izmaiņām atbalsta programmā turpmāk būs paredzēti papildus jauni atbalsta kvalificēšanās kritēriji, tādejādi atbalsta saņēmēji varēs izvēlēties vienu no diviem kvalificēšanās kritērijiem, lai pretendētu uz dīkstāves atbalstu.

Uz atbalstu būs tiesīgi pieteikties darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji atbilstoši patlaban spēkā esošajam kritērijam, kas paredz ne mazāk kā 20% ieņēmumu samazinājumu par konkrēto atbalsta mēnesi salīdzināt ar mēneša vidējiem ieņēmumiem 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī, kuros uzņēmums faktiski darbojies.

Vai arī kvalificēties pēc jaunā kritērija, kas paredz ne mazāk kā 30% ieņēmumu kritumu vērtēt, salīdzot ieņēmuma samazinājumu konkrētajā atbalsta mēnesī ar attiecīgā 2019.gada mēneša ieņēmumiem.

EM skaidroja, ka jaunā kritērija ieņēmumu samazinājums tiek vērtēts pret 2019.gadu, līdz ar to ieņēmumu kritums ir noteikts lielāks, proti, 30% salīdzinot ar attiecīgo 2019.gada mēnesi.

Šāda ieņēmumu krituma noteikšana tiek pamatota ar to, ka 2019.gadā saimniecisko darbību neietekmēja Covid-19 radītie apstākļi un tautsaimniecībā bija vērojama mērena izaugsme, līdz ar to ir atšķirīgi apstākļi pret kuriem vērtē ieņēmumu kritumu, kā rezultātā šādas normas noteikšanā ir ievērots vienlīdzības princips.

Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz 6.aprīlim izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.

Arī Latvijā izplatās jaunais koronavīrusa paveids (+VIDEO)

Latvijā līdz šim atklāti 20 Covid-19 jaunā Lielbritānijas celma gadījumi, norāda Slimību profilakses un kontroles centrs. Turklāt reģistrēti vismaz divi lokāli uzliesmojumi, no kuriem viens atklāts kādā pirmsskolas izglītības iestādē. Lai varētu izsekot paveida izplatībai, nolemts palielināt vīrusa paraugu sekvencēšanas jaudu.

Video

Īsts smadzeņu mežģis, kurš būs interesants visiem Harija Potera faniem! (+VIDEO)

Apnicis sēdēt mājās uz sevi izklaidēt vien ar seriāliem, filmām un grāmatām? Nesen notestēju Harija Potera metāla konstruktoru un droši varu teikt, ka šo nodarbi var pielīdzināt īstai relaksācijai, jo prāts atslēdzas uz visu citu! Uz iepakojuma norādīts, ka konstrukcija domāta no 14 gadu vecuma, bet es noteikti varu apgalvot, ka pat vecumā ap divdesmit šis ir īsts atradums!

Video

Megana Mārkla devusi mājienu par gaidāmā bērniņa dzimumu! (+VIDEO)

Saseksas hercogu pāris pavisam nesen paziņoja par ģimenes pieaugumu. Nu fani visā pasaulē spekulē, ka topošā māmiņa nejauši atklājusi gaidāmā bērniņa dzimumu!

Fani pēc Harija un Meganas pēdējās publiskās parādīšanās tiešsaistes video intervijā par godu sadarbībai ar straumēšanas vietni “Spotify” novērojuši, ka Meganas rozā safīra gredzens varētu būt mājiens, ka pāris gaida meitiņu.

“Page Six” vēsta, ka Megana rotājās ar “Ecksand” zīmola gredzenu, kura vērtība ir aptuveni 1000 eiro (1144 ASV dolāri).

Pāris vēl nav publiski apstiprinājis gaidāmā mazuļa dzimumu. Mīļi, ka karaliskais pāris par gaidāmo ģimenes pieaugumu paziņoja Valentīndienā. 

Video

Nolaupīti divi Lēdijas Gāgas suņi! (+VIDEO)

Trešdien, 24. februārī, Losandželosā ticis sašauts amerikāņu dziedātājas Lēdijas Gāgas (Lady Gaga) suņu staidzinātājs un viņas divi franču buldogi tikuši nolaupīti, vēsta CNN. Viens no trīs suņiem ir izglābies no nolaupītājiem.

Dziedātāja piedāvājot atlīdzību 500 000 ASV dolāru (aptuveni 412 tūkstoši eiro) tam, pie kura šobrīd atrodas viņas divi suņi – Kodži un Gustavs. 

Video

Losandželosas policijas departaments atklāj, ka trešdienas, 24. februāra, vakarā, ap pulksten 21.40 (pēc vietējā) laika ir sašauts vīrietis, bet viņa stāvoklis esot stabils. Dziedātājas mājdzīvnieki bijuši kopā ar dziedātāju kopš 2015. gada…

LAUPĪTĀJS NO CIETUŠĀ ESOT PAŅĒMIS DIVUS FRANČU BULDOGUS UN PAMETIS NOTIKUMA VIETU BALTĀ SEDANĀ. 

Foto

Kosmētiķe iesaka: Kam vērts pievērst uzmanību kosmētikas līdzekļu sastāvā?

Skaistumkopšanas tendences nemitīgi mainās, taču rūpes par ādu ir aktuālas vienmēr. Kosmētikas līdzekļus ādas izskata uzlabošanai ikdienā izmanto gan sievietes, gan vīrieši, taču, lai tie patiesi uzlabotu ādas stāvokli, ir svarīgi zināt piemērotākās sastāvdaļas. Lai gan tās dažādiem ādas tipiem ir atšķirīgas, ir vielas, kurām pievērst uzmanību vajadzētu ikvienam. Vairāk par šīm vielām un to ietekmi uz ādu stāsta skaistuma konceptveikala Apotheka Beauty kosmētiķe Ieva Strautkalne.

#1 Antioksidanti – cīnās ar brīvajiem radikāļiem, mazinot ādas novecošanos. Stiprina ādas aizsargbarjeru, pasargā šūnas no toksīniem, kurus rada stress un vides agresori, kā ultravioletais un magnētiskais starojums, gaisa piesārņojums. Daži no populārākajiem antioksidantiem, kuri atrodami kosmētikas līdzekļos, ir:

  • retinols (A vitamīns) –  paātrina šūnu atjaunošanos un uzlabo ādas izskatu;
  • E vitamīns – palīdz ādai izskatīties jaunākai, mazinot smalko līniju un grumbiņu parādīšanos;
  • niacinamīds (B3 vitamīns) – ūdenī šķīstošais vitamīns, kas uzlabo ādas struktūru un tonusu. Tam piemīt arī pretiekaisuma un depigmentācijas īpašības. Darbojas kā antibakteriāla un ārstējoša viela, ir piemērots problemātiskai un taukainai ādai;
  • C vitamīns – ne tikai neitralizē brīvos radikāļus, bet arī veicina kolagēna veidošanos. Jāņem vērā, ka C vitamīns saskarē ar gaisu oksidējas, tāpēc vislabāk tas savas īpašības saglabā iepakojumos, kurus izlieto īsā laika periodā, piemēram, ampulās;
  • koenzīms Q10 – novērš apkārtējās vides nelabvēlīgo ietekmi un saules UV staru bojājumus ādā;
  • resveratrols – galvenokārt atrodams augļu, piemēram, vīnogu, mizās. Iedarbojas uz ādas novecošanās izpausmju samazināšanu.

#2 Hialuronskābe – darbojas kā magnēts, palīdzot šūnām saglabāt pēc iespējas vairāk ūdens, lai āda būtu pietiekami mitrināta un veselīga. Viens grams hialuronskābes spēj saistīt līdz 1000 miligramiem ūdens. Ir divu veidu hialuronskābes molekulas – lielākās atrodas tuvāk ādas virsmai un nodrošina tūlītēju intensīvu mitrināšanu augšējos ādas slāņos, bet mazākās iekļūst dziļāk ādas struktūrā, nodrošinot maksimālu hidratāciju zem ādas virsmas. Lai kosmētikas līdzeklis sniegtu vēlamo efektu, nepieciešams, lai tajā būtu abu šo veidu molekulas.

#3 Glicerīns – viena no visbiežāk izmantotajām vielām matu un ādas kopšanas  līdzekļos. Var būt gan augu vai dzīvnieku, gan ķīmiskas izcelsmes. Pietiekams mitruma līmenis ir veselīgas un jauneklīgas ādas pamatā – glicerīns aiztur ūdens iztvaikošanu, tādējādi saglabājot ādu pietiekami mitrinātu. Glicerīns nodrošina arī papildu ādas aizsargslāni, lai pasargātu to no ārējās vides ietekmes un kairinātājiem. 

#4 Barojošās vielas – īpaši svarīgas gada aukstajā sezonā, jo pilda ādas aizsargfunkciju, veidojot uz tās neredzamu aizsargplēvi, kas pasargā no vēja, sniega un aukstuma. Populārākie barojošie komponenti kosmētikas līdzekļos ir bišu vasks, kokosriekstu eļļa, šī sviests, jojobas eļļa, omega 3 un omega 9 taukskābes. 

#5 Āzijas centīlijas (Gotu Kola, Centella Asiatica) ekstrakts – uzlabo saistaudu stāvokli un audu elastību, nostiprina un mitrina ādu. Aminoskābju, beta karotīna, taukskābju un fitoķimikāliju kombinācija palīdz novērst novecošanās pazīmes un pasargā ādu no ārējās vides kairinātājiem. Tāpat tas uzlabo asinsriti, tādējādi paātrinot ādas dziedināšanas procesu, iedarbojoties, piemēram, uz pūtīšu rētām un plankumiem.

#6 Peptīdi – šīs vielas var uzskatīt par šūnu kurjeriem, jo tās sūta signālus šūnām, veicinot kolagēna un elastīna izstrādi. Peptīti plaši tiek pielietoti pretnovecošanās kosmētikas līdzekļos. Vērts pievērst uzmanību, ja āda izskatās nogurusi, tajā parādījušās pirmās novecošanās pazīmes – samazināta elasticitāte, pigmenta plankumi, sausums un grumbiņas.

#7 Vielas, no kurām izvairīties kosmētikas sastāvā

Noteikti jāizvairās no sintētiskajiem konservantiem – parabēniem, kas palīdz ilgāk uzglabāt kosmētikas līdzekļus, taču iznīcina plaša spektra mikroorganismus. Ieteicams izvairīties arī no minerāleļļas, kas ir naftas pārstrādes blakusprodukts. Lai arī pati minerāleļļa poras neaizsprosto, tā var “notvert” citas poras aizsprostojošās vielas. Kosmētikas produktos to mēdz izmantot, jo tās iegūšana ir daudz lētāka, kā arī to ir iespējams ilgi uzglabāt. Alerģiskas ādas īpašniekiem ieteicams izvairīties arī no produktiem, kuru sastāvā ir nātrija laurilsulfāts (SLS), kas visbiežāk tiek pievienots putojošajiem ķermeņa kopšanas līdzekļiem, kā arī smaržvielām. 

Pēdējā gada laikā 82% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar vismaz vienu mutes dobuma problēmu!

Jautājot par mutes dobuma problēmām, 39% Latvijas iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā ir saskārušies ar izteiktu zobakmens veidošanos, 33% pēdējo 12 mēnešu laikā ir radušies jauni zobu caurumi, 32% – neapmierināja zobu tonis, 30% bijusi smaganu asiņošana, 29% – jutīgi zobi, 21% sūdzējies par sliktu elpu, bet vēl 8% izjutuši gudrības zobu izraisītu diskomfortu. Kopsummā pēdējā gada laikā ar vismaz vienu mutes dobuma veselības problēmu ir saskārušies 82% Latvijas iedzīvotāju. Par to, kā izvairīties no mutes dobuma problēmām un to risināšanu, stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Estētikas klīnikas zobārste Darja Ķīse.

Zobu veselība – daudzu aspektu kopums

Rūpes par zobu veselību ietver vairākus būtiskus faktorus, no kuriem būtiskākais ir individuālā mutes dobuma higiēna un profilaktisko pasākumu ievērošana. Tie ietver regulāru, rūpīgu un pareizu zobu tīrīšanu ar fluoru saturošu zobu pastu un zobu diega lietošanu, kā arī nepieciešamības gadījumā mutes skalojamā līdzekļa un starpzobu birstīšu izmantošanu. D. Ķīse skaidro, ka zobu veselību negatīvi ietekmē arī nesabalansēts uzturs, bieža našķēšanās un pastiprināta gāzēto un saldināto dzērienu lietošana. Tāpat jāņem vērā arī pacienta fizioloģiskās īpatnības, piemēram, biezas siekalas veicina barības pielipšanu pie zobu virsmām vai arī zobu saspiestība nereti sagādā grūtības ikdienas kopšanā, kas veicina kariesa veidošanos un aplikuma uzkrāšanos.

Attiecībā uz ģenētikas ietekmi uz zobu veselību eksperte skaidro, ka pētījumos tiek minēti vairāki gēni, kas ir saistīti ar zobu un smaganu saslimšanu risku attīstību. Pamatā gēni nosaka žokļu un zobu veidošanas procesus, ietekmē siekalu sastāvu. Jāņem vērā, ka zobu veselības problēmas ir plašs jēdziens, tādēļ to iemesli var būt gan ģenētiski iedzimti, gan arī dzīves laikā iegūti. Gēnu mutācijas var novest pie zobu stāvokļa pasliktināšanās. Vienlaikus iedzimtība noteikti nav noteicošais faktors, jo lielāka ietekme ir zobu kopšanai, uzturam un kaitīgajiem ieradumiem. 

Izplatītāko problēmu raksturojums

Zobu kariess – multifaktoriāla slimība. Tās attīstībā piedalās mutes dobumā dzīvojošie organismi, kas fermentē ar uzturu uzņemtos ogļhidrātus līdz skābēm, kas šķīdina zobu emalju. Kariess ir hronisks process, kas attīstās laika gaitā. Lai no tā izvairītos, ir svarīgi ievērot mutes dobuma kopšanas rekomendācijas un regulāri apmeklēt zobārstu, lai kontrolētu jaunu bojājumu parādīšanos un novērstu esošo bojājumu progresēšanu.

Smaganu asiņošana ir smaganu iekaisuma pazīme. Tā rodas, uzkrājoties aplikumam, kas netiek regulāri un rūpīgi noņemts zobu tīrīšanas laikā. Aplikumam mineralizējoties, izveidojas zobakmens, kas mājās ar zobu birsti nav noņemams. Lai likvidētu smaganu iekaisumu un noņemtu cieto aplikumu un zobakmeni, ir regulāri jāapmeklē zobu higiēnists.

Dzeltenīgi zobi – D. Ķīse skaidro, ka cilvēkiem mūsu platuma grādos ir dzeltenīgs zobu pigments. Tāpēc likumsakarīgi, ka pacienti vēlas gaišāku zobu toni. Tomēr šajā gadījumā pastāv iespēja, ka zobu tonis kļūst tumšāks, īpaši, ja pacients smēķē, ir tējas, kafijas, sarkanvīna cienītājs vai uzturā lieto piedevas – kariju un kurkumu. Tādiem pacientiem bieži pietiek ar higiēnista apmeklējumu, kas ar abrazīvo pastu noņem pigmentu. Vizītes beigās daudzi pacienti ir apmierināti ar zobu pulēšanas efektu. Šādiem pacientiem rekomendē mīkstas zobu birstes un zobu pastas, kas palīdz noņemt pigmentēto aplikumu. Ja pacients tomēr vēlas stipri mainīt zobu toni, tad ir jāvēršas pie zobārsta un jāizvērtē zobu balināšanas iespējas.

Zobu jutīgumam iemesli var būt dažādi. Biežāk par zobu jutīgumu sūdzas pacienti, kuri uzturā pastiprināti lieto svaigi spiestas augļu sulas un citrusaugļus. Skaidrojot zobu jutīguma rašanos, D. Ķīse norāda, ka zobu erozija ir zobu emaljas bojājums, pie kuras tiek bojāta emalja skābju iedarbības rezultātā. Pie smaganas zobu kakliņa rajonā emaljas slānis ir visplānākais. Šajā rajonā augļu skābes arī veicina emaljas minerālvielu šķīšanu, ļoti ātri tiek atsegts dentīns, kas noved pie zobu jutīguma. Kā viena no rekomendācijām pacientiem ir dzert sulas caur salmiņu, lai skābes nenonāk kontaktā ar zobu virsmu. Malkojot vīnu, vēlams to ilgi neturēt mutē. Pēc skābu produktu lietošanas var izskalot muti ar ūdeni vai fluoru saturošu mutes skalojamo līdzekli. Speciāliste nerekomendē tīrīt zobus uzreiz pēc sulas vai vīna glāzes izdzeršanas, bet gan stundu pēc skābu produktu lietošanas, jo stundas laikā uz zoba izveidojas plāna plēvīte, kas veic aizsargfunkciju. Ieteicams arī košļāt košļājamo gumiju bez cukura, kas stimulē siekalu izdali un neitralizē skābo vidi mutes dobumā. 

Lietojot vidējās cietības zobu birsti, pacients kairina smaganas un veicina smaganu atkāpšanos, tiek atsegts zobu kakliņš, kas ir visjutīgākā zobu vieta. Smaganu atkāpšanos veicina arī nepareizās zobu tīrīšanas kustības. Jāatceras, ka jāievēro vertikālās tīrīšanas kustības ar mīkstu zobu birsti. Pie zobu balstošo struktūru saslimšanas – periodontīta, kad aplikums un zobakmens netiek noņemts regulāri, smagana ilgstoša iekaisuma rezultātā atkāpjas, kā arī atkāpjas balstaudi – kauls. Tā rezultātā izveidojas smaganu kabatas un parādās zobu jutīgums. Šī saslimšana ir jākontrolē un jāārstē pie zobārsta-periodontologa. Jutīgums vērojams refluksa slimības pacientiem, kad kuņģa skābe, nonākot kaklā, pazemina arī pH līmeni mutes dobumā un veicina emaljas eroziju attīstību zobu iekšējās virsmās. Tādēļ ir stingri jāseko gastroenterologa rekomendācijām un ārstēšanai.

D. Ķīse uzsver, ka zobu jutīgums ir signāls kādai problēmai mutes dobumā, uz ko ir jāreaģē. Zobu jutīgums ir kā pavadošais simptoms pie smaganu un zobu balstošo struktūru iekaisuma. 

Jāstrādā ar motivāciju!

Viena no biežākajām zobu veselības problēmu aspektiem ir motivācijas trūkums. Daļa pacientu uzskata, ka regulāras vizītes  pie zobārsta un higiēnista nav nepieciešamas. Pacientam ir jāizprot zobu veselības problēmu rašanās iemesli. Jāņem vērā, ka viss, ko pacients dara mājās, ietekmē mutes dobuma veselību un nākotnē var pasargāt no lielām zobu atjaunošanas izmaksām. 

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījumā aptaujāti 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. 

Trūkst vakcīnas: Latvijā piektā augstākā saslimstība ar Covid-19 Eiropā! (+VIDEO)

Vakcīnu trūkuma dēļ ģimenes ārsti var piedāvāt pierakstu tikai vairākas nedēļas uz priekšu!

Rīga, 26.febr., LETA. Patlaban ģimenes ārsti vakcīnu pret Covid-19 trūkuma dēļ var tikai piedāvāt atkārtoti pierakstīties rindā vai saņemt vakcīnu pēc vairākām nedēļām, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.

Ceturtdien seniori vecumā virs 70 gadiem, kuri bija pieteikušies vakcinācijai pret Covid-19 “manavakcina.lv” vai pa tālruni 8989, saņēma īsziņas, kurās viņi tika aicināti sazināties ar savu ģimenes ārstu par konkrētu vakcinācijas laiku.

Tomēr, kā atklāj Veide, ģimenes ārstiem ir piegādāts mazāk vakcīnu nekā varētu izvakcinēt, proti, pasūtot 40 devas, esot saņemtas 20, un pasūtot 50 devas, saņemtas 30 devas. Līdz ar to nereti ģimenes ārsti nevar piedāvāt konkrētu pierakstu tuvākajās dienās.

Neskaidrības radušās arī par dažādu vakcinējamo personu sarakstu apvienošanu, jo ģimenes ārstiem bijuši savi saraksti, bet paralēli pastāv saraksts, kurā apkopotas tās personas, kas ir attiecīgajā prioritārajā grupā un vakcīnai pieteikušies “manavakcina.lv” vai 8989. “Šādos apstākļos gan ģimenes ārstiem, gan pacientiem nākas pielāgoties,” piebilst mediķe.

Tāpat viņa atzīmē, ka efektīvākas pierakstu organizācijas labad, ģimenes ārsti var informēt pacientus par iespēju veikt vakcināciju ātrāk, ja kāds “izkrīt” no pieraksta, tā nodrošinot visu devu lietderīgu izmantošanu.

Jau ziņots, ka Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) saņēmis informāciju, ka ģimenes ārsti nepieraksta seniorus rindā uz vakcināciju pret Covid-19, jo pagaidām precīzi nezina, kad būs pieejamas vakcīnas.

SPKC skaidro, ka vakcinācijas procesa organizatori ir aicinājuši ģimenes ārstus veidot rindu, lai brīdī, kad vakcīnas būs pieejamas, varētu pakāpeniski un secīgi vakcinēt visus, kuri ir pieteikušies un iekļauti rindā. Vakcīnas ārstu praksēm piegādās pakāpeniski katru nedēļu.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, ceturtdien izplatītā aicinājuma senioriem sazināties ar ģimenes ārstiem dēļ atsevišķos gadījumos radušās neskaidrības par vakcīnas saņemšanas iespējām, jo ģimenes ārstu praksēm tās vēl nav piegādātas un līdz ar to pacientus nav iespējams pierakstīt vakcinācijai.

Šajā sakarā mikroblogošanas vietnē “Twitter” oficiālajā vakcinācijas kontā pausta atvainošanās par sagādātajām neērtībām. “Jāatzīst, ka pirmās dienas ir pārpratumi no abām pusēm. Turpinām skaidrot gan iedzīvotājiem, gan vakcinācijas veicējiem procesu,” skaidro Vakcinācijas birojs, norādot, ka patlaban notiekot nepārtraukta saziņa ar ārstiem un vakcinācijas iestādēm.

Video

Vismaz vienu poti pret Covid-19 saņēmuši jau 2,15% Latvijas iedzīvotāju

Ceturtdien pret Covid-19 pirmo poti saņēmuši 3347 cilvēki, līdz ar to vakcīnas pret koronavīrusa izraisīto slimību Latvijā saņēmuši jau divi procenti valsts iedzīvotāju, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) šorīt apkopotie dati.

Aizvadītajā diennaktī pret koronavīrusu vakcinētas kopumā 3383 personas.

Vakar vakcinēto cilvēku skaits NVD statistikā gan vēl varētu pieaugt, jo ne visi mediķi datus “E-veselības” sistēmā ievada tajā pašā dienā, kad pacients tiek sapotēts. Piemēram, šodien aktualizētajā statistikā trešdien vakcinēto personu skaits ir pieaudzis par 174 cilvēkiem – no 3993 kā tika ziņots vakar, līdz 4167.

Kopumā pēdējās septiņās dienās vakcīnas pirmo vai otro devu kopumā saņēma 14 426 personas, kas ir vidēji 2060 cilvēki dienā, kas atbilst veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) iepriekš publiski noteiktajam mērķim šonedēļ diennaktī vakcinēt vidēji 2000 cilvēku. Jaunnedēļ paredzēts dienā vidēji potēt 3000 cilvēkus.

Vairums jeb 3347 ceturtdien vakcinētie saņēmuši vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu. Savukārt 36 cilvēki noslēdza vakcināciju pret Covid-19, saņemot vakcīnas otro devu. 

Starp ceturtdien poti pret Covid-19 saņēmušajiem bijuši 116 sociālo aprūpes centru (SAC) klienti, 252 cilvēki no citas paaugstināta riska grupas, 2228 persona vecumā virs 60 gadiem, 285 ārstniecības personas, 184 ārstniecības iestāžu darbinieki, 96 SAC darbinieki.

Tāpat vakar vakcīnu saņēma divi cilvēki, kas NVD datos atzīmēti ar kategoriju “cits iedzīvotājs”. 40 personas vakcinētas pēc epidemioloģiskās indikācijas – uzliesmojuma vai epidēmijas. Sapotēti deviņi prioritāro iestāžu darbinieki. Potētas arī 114 personas ar hroniskām slimībām. 18 personas vakcīnu saņēmušas, balstoties citās veselības indikācijās, viens cilvēks, kuram NVD datos atzīmēta kategorija “trauma, zarnu trakta operācija”, kā arī viena persona pēc pašas vēlēšanās.

Ceturtdien Latvijā 3068 personas saņēmušas “AstraZeneca” vakcīnas devas, 231 cilvēks potēts ar “Moderna” vakcīnu, bet vēl 48 cilvēki potēti ar “Pfizer-BioNTech” vakcīnu “Comirnaty”.

Kopumā līdz šim Latvijā pirmo vakcīnas pret Covid-19 devu saņēmuši 40 680 cilvēki, bet abas devas – 16 912 cilvēki, liecina NVD dati. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021.gada 1.janvārī Latvijā provizoriski bija 1,894 miljoni iedzīvotāju, tātad pirmo poti pret Covid-19 līdz šim varētu būt saņēmuši 2,15% iedzīvotāju, bet abas – 0,89% iedzīvotāju.

Pagājušās nedēļas beigās centralizētu uzaicinājumu īsziņas un e-pasta veidā saņēma tie pirmie seniori, kas vecāki par 70 gadiem un bija pieteikušies savai vakcīnai vietnē “manavakcina.lv” vai pa tālruni 8989.

Veselības ministrijas Vakcinācijas projekta birojs norāda, ka tie iedzīvotāji, kas ir vecumā virs 70 gadiem un vēl nav pieteikušies savai vakcīnai, tiek aicināti reģistrēties pie sava ģimenes ārsta, vietnē “www.manavakcina.lv” vai pa tālruni 8989.

LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada 28.decembrī kā pirmos Latvijā pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, 9.janvārī sāka potēt ģimenes ārstus, bet no 11.janvāra šī iespēja ir visiem ārstniecības iestādēs strādājošajiem, kuri to vēlas. Savukārt 10.februārī vakcinēt sāka SAC klientus un darbiniekus, bet 11. un 12.februārī pirmās potes pret Covid-19 saņēma valsts augstākās amatpersonas un vairāki eksprezidenti. 17.februārī Vakcinācijas projekta biroja vadītāja paziņoja, ka tiek sākta senioru vecumā virs 70 gadiem vakcinēšana, kas sākusi uzņēmusi apgriezienus.

Lietošanai Eiropas Savienībā pašlaik ir apstiprinātas trīs vakcīnas pret Covid-19 – “Pfizer”/”BioNTech”, “Moderna” un “AstraZeneca”, taču visu šo medikamentu piegādes kavējas un ir nelielas, tāpēc kavējas arī masveida vakcinēšanas sākšana.

Raimonds Pauls pret Covid-19 vakcinēsies marta sākumā

Maestro Raimonds Pauls vakcīnu pret Covid-19 saņems 1.martā, aģentūrai LETA apliecināja komponists.

Sākotnēji tika runāts par potenciālu iespēju vakcīnu saņemt februāra beigās, bet, kā Pauls skaidro šo gadījumu: “Kaut kāda runa par februāra beigām bija, bet nekas precīzi nebija teikts.”

Šajā sakarā Pauls norāda, ka kopumā komunikācijas procesā ar Vakcinācijas projekta biroju viņam ir bijušas vairākas neskaidrības. “Tur taču tagad ir trakomāja – tad viens piezvana, tad otrs – kā jau parasti,” raksturo komponists.

Tāpat Pauls atklāja, ka šodien saņēmis zvanu no Vakcinācijas projekta biroja vadītājas Evas Juhņēvičas. Lai gan viņš plašāk nekomentē sarunas saturu, komponists pastāstīja, ka viņai pa jokam jautājis, kad ierasties uz Dziesmu svētku mēģinājumu. Kā ziņots, Juhņēviča iepriekš ir bijusi Dziesmu un deju svētku izpilddirektore.

Jau ziņots, ka februāra sākumā Pauls aģentūrai LETA pastāstīja, ka esot aicināts vakcinēties pret Covid-19, un viņš šo iespēju izmantos.

Vērtējot vakcinācijas procesu kopumā, viņš toreiz pauda viedokli, ka lielo informācijas daudzumu labprāt redzētu pasniegtu daudz konkrētāk un kodolīgāk, izceļot svarīgāko, kas cilvēkiem jāzina par vakcīnām un to efektivitāti.

Foto

Viedokļraksts: Ieteikumi jauniešiem uzsākot seksuālās attiecības

Seksuālās attiecības jaunietim un jaunietei abiem ir kā brīnišķīga dabas dāvana, diemžēl, tās ir neprogonozējamas, jo katrs dalībnieks tajās ir ieradies ar savu garīgo un fizisko iepakojumu. 

Kas būtu jāņem vērā, lai attiecības uzplauktu un turpinātos līdz laulību noslēgšanai? 

Sākoties seksuālām attiecībām abi jaunie cilvēki ir ļoti vāji informēti par to, kāda ir viņu ķermeņu bio-fizikālā uzbūve un kā viņiem jārīkojās seksuālajās attiecībās, viņus kopā parasti sasaista acumirklīgas simpātijas: jauno vīrieti – galvenokārt kaisle, bet jauno sievieti – pārsvarā psihoemocionālie faktori.  No tā, kā seksuālās attiecības attīstīsies tālāk, tas pilnībā ir atkarīgas no abiem procesa dalībniekiem kā tādiem, jo viņiem katram ir ne tik vien atšķirīga bio-fizikālā uzbūve un seksualitātes pakāpe, bet arī dažādām citādas vēlmes, vajadzības un domāšana, tāpēc attiecību ilgizturība bieži vien nav progonozējama.

Jauniešiem vēlmes pēc seksa ir daudz spēcīgākas, nekā jaunietēm. Ieraugot, viņuprāt seksam piemērotu meiteni, jaunie vīrieši parasti spēj  uzbudināties vienā mirklī, šo parādību tad mēs arī  saucam par kaisli. Kas tad tā ir? Tā zināmā mērā ir cilvēka psihotisks stāvoklis, tāds kā trakums, ko viņiem rada attiecīgi hormoni, kuri jaunietim maksimāli  atbrīvo viņa seksuālo enerģiju, kas nepieciešama, lai konkrētais vīrietis spētu piedzīvot orgasmu – seklas noplūdi.

Hormoni un molekulu kombinācijas jaunieša ķermenī izraisa trīs galvenās kaisles stādijas, kurām katrai no tām ir raksturīgs ķimikāliju kokteilis, kas kontrolē jūtas un liek pieņemt lēmumus.  Viss sākās ar to  mirkli, kas rada kaisli, tieši tad jaunekļa smadzenēs un virsnieru dziedzeros paugstinās hormona – dopamīna līmenis. Dopamīns cilvēkam ir kā degviela atomobīlim, lai tas varēt sākt braukt. Tā iedarbībā cilvēks kļūst patīkami pārsteigts un tā kā laimīgs. Kad dopamīns sasniedzis savu vajadzīgo līmeni, tad spēlē iesaistās hormoni – testosterons un estrogēns, aizsākot iekāres stadiju, izvirzot seksuālo dziņu – libido, vai apetīti cilvēka dienas kārtības aukšgalā.

Šo seksuālo apetīti jauniešiem nosaka vīrišķais hormons – testosterons un daži psihoemocionālie faktori. Divas trešdaļas no kopējā uzbudinājuma ierosinātāju buķetes, viņiem kaisli  rada  testosterons un vienu trešdaļu parējie ierosinātāji. Kaisle vīrietim var rasties arī no tā, ka viņš aplūko kādu erotisku bildi, filmu, tāpēc jauniem vīriešiem, la iegūtu savu orgasmu, iemīlēšanās nav obligāta.

Jaunietēm šīs proporcijas ir izkārtotas pretējās attiecībās, kurā lielu lomu spēlē sievišķais hormons – estrogēns. Jaunietēm reakcijā uz jauniešu uzmanības pievēršanu vispirms nostrādā psiholoģiskais uzbudinājums, viņas sākumā ir seksuāli vēsas, vēlme pēc seksa viņām tad vēl nerodās. Pirmām kārtām viņas tad no vīrieša vēlās uzmanību, dāvanas, vienkāršus glāztus,  vai pieskārienus. Kaisle viņām rodas daudz vēlāk tad, kad viņas ir fizioloģiski gatavas, tā ir kā tāda atbildes reakcija uz vīrieša aktivitātēm un uzmanības pievēršanu viņām. No tā mēs varam saprast,  ka seksuālās attiecības periodā, kad jaunietes nav gatavas seksam, tās turās tikai uz vīrieša kaisli un iniciatīvu, jo šo meiteņu kaisle spēj uzliesmot tikai vienu reizi mēnesī, pirms viņu menustrācijas periodiem un ovulācijas periodos. Taču jaunie vīrieši seksu vēlās katru trešo dienu. Šādos gadījumos, jaunietes nonāk smagas dilemmas priekšā: ja viņas piekritīs seksam, tad  viņām nebūs nekādas garantijas par to, vai viņas iegūs savu orgasmu, ja viņas nepiekritīs, tad viņas sadusmos puišus, kuri tad var no viņām atteikties. Daudzos gadījumos jaunās sievietes, kuras ir iemīlējušas, vai ļoti vēlas konkrēto jaunekli paturēt sev, tomēr piekrīt seksam. Rezultatā viņas bieži nav seksuāli apmierinātas, ar visām no tā izrietošām sekām, tādām, kā galvas sāpēm un nelabu garastāvokli, u.c. 

Tāpēc jauniešiem, kuri nespēj sagaidīt savas partneres seksuālās aktivitātes periodu, bet viņu partneres tomēr piekrīt seksam, partneres seksam ir  jāsagatavo.  Šo procedūru sauc par priekšspēli un tikai pēc tās, tad var uzsākt seksu. Lai jaunieši uzzinātu kā šo procesu paveikt, viņiem jākonsultējās pie seksuologiem. Taču daudzi jaunieši nespēj nedz ilgi gaidīt, nedz arī paveikt priekšspēli, līdz ar to viņi uzskatāmi demonstrē savu psiholoģisko analfabētismu, jo viņi vienkārši iedomājās sevi meiteņu vietā, jo viņiem taču tādu speciālu seksa sagatavošanās periodu vispār nav, viņi lielāko tiesu vienmēr ir gatavi seksam, tāpēc viņi nesaprot, kā meitene, kura it kā viņus vēlās, tomēr tikai ar lielām grūtībām piekrīt seksam ar viņiem, tad, kad viņi to vēlās. 

Jauniem vīriešiem sekss asociējās ar viņu ereģēto locekļu ievadi meiteņu vagīnās, jo viņi vaginālo penetrāciju uzskata par galveno visā seksā, pārējam nodarbēm, kā klitora un krūšu glāstīšanai,  viņi parasti nepievērš nekādu uzmanību, līdz ar to meiteņu klitori seksa laikā gandrīz neko nesajūt un viņas pie sava orgasma netiek, jo sievietes orgasms nav pilnībā atkarīgs tikai no vaginālās penetrācijas.  Kāpēc viņi tā dara? Pirmkārt, tāpēc, ka viņiem tā ir ērtāk savu penetrāciju rezultatā nonākt pie sava orgasma, otrkārt, viņi ir pārliecināti, ka sievietes galvenais erogānais orgāns ir viņas vagīna. Viņi nezin to, ka sievietēm galvenais erogānais orgāns ir klitors, bet nevis vagīna, tajā notiek tikai vāja atblāzma no uzbudinājumu blīvuma, ko rada klitora stimulēšana, jo tieši  tajā ir milzīgs daudzums nervu galiņu. Turpretī vagīnā ir satopami tikai divi mezglu punkti, kuri ir jāstimulē apm.40 min., lai jaunā sieviete, ko sajustu. 

Zinātniski pierādīts, ka 75% meiteņu, sasniedz orgasmu, tieši ar klitora stimulāciju, taču ne visi jaunekļi ir gatavi priekšspēles laikā kunilingam (ar mēli) un  glāstiem ar plaukstas pirkstiem, jo bieži vien arī tie neko nedod, ja nav laisti darbā maigi vārdi, acu skatieni un citas emocijas, viss tas, kas rada meitenēm apetīti. Tad vēl jāatzīmē, ka, ja jaunā sieviete piekrīt seksam ar nemīlamu puisi, tad sasniegt orgasmu viņai būs pilnīgi neiespējami, jo Daba ir ieprogrāmējusi to, ka viņai visā pilnībā jāatdodās tikai konkrētam vīrietim, tādam kuru viņa mīl, bet ne vīrietim kā tādam. Turpretī uz jauniem vīriešiem tas neattiecās, jauni vīrieši, savu orgasmu iegūst arī ar nemīlamām jaunietēm. 

Jaunie vīrieši par meiteņu seksuālo apmierināšanu interesējās visai maz, jo viņi maldīgi domā, ka, ja viņi seksuālā aktā katreiz gūst baudu, tad baudu iegūt arī meitenes. Viņi nesaprot to, ka meitenes nekad pie savas baudas seksā nenonāk tik ātri, kā nonāk viņi pie savas baudas. Bet nenovedot meiteni līdz viņas orgasmam, jaunais vīrietis faktiski viņu aizvaino, tā ir vislielākā necieņa pret viņu, jo tad iznāk, ka viņa jauneklim ir tikai kā tāds seksa objekts – lelle, bet meitene taču ir personība un varbūt pat ir iemīlējusies, tāpēc viņa vēlās ilgtermiņā apprecēties un iegūt no jaunekļa bērnu, šī viņas tendence izriet no viņas Dabas dotā uzdevuma, radīt cilvēku, turklāt  viņai vienmēr ir jāpatur uzmanības lokā arī, tas, ka viņas  produktivitātei  no Dabas ir uzlikts laika limits.

Taču, ja jaunie vīrieši tomēr spēj būt tik empātiski un ir gatavi  pagaidīt, līdz meitenēm iestājās viņu seksuālās aktivitātes periods un tikai tad prasīt viņām atļauja uzsākt seksu, tad viss nostājās savās vietās un tad noteikti abiem parādās garantija, ka abi seksa dalībnieki pie savām seksa kulminācijām nonāk īsākā laika periodā.

Tomēr šī jauno vīriešu uzvedība pret savām patnerēm ir saprotama, jo  viņiem tik raksturīgā seksuālā kaisle, vai apetīte ir Dabas dota, lai viņi spētu nodrošināt cilvēku sugas turpināšanos. Jaunie vīrieši ir sējēji, kuru uzdevums ir pēc iespējas vairāk iesēt savu sēklu – spermu, jo tad tieši viņi tiek atalgoti, iegūstot savu maksimālo seksuālo baudu, vismazāk domājot par otru seksa dalībnieci,  jauno sievieti. 

Un tad nu tā sanāk, ka pa īstam sievietes, vīrieši sāk saprast tikai tad, kad viņi paši vairs nav īsti derīgs seksam. 

Ko tad būtu nepieciešams darīt, lai jaunās sievietes tomēr neciestu un spētu izpildīt savu galveno uzdevumu?

Nu visu pirms galvenos vilcienos jauniem vīriešiem ir jāiegūst informācija par to kāda ir sieviešu fizioloģija un jāpielāgojās tās īpatnībām. Viņiem ir jāsaprot, ka katram no abiem seksa dalībniekiem ir sava fizioloģija, kas nosaka katra dalībnieka uzvedības maiņu. Sievietei, piemēram, viena mēneša laikā uzvedība mainās 4 reizes. Nevarētu teikt, ka šo sieviešu uzvedības maiņu jaunie vīrieši nepamana, bet viņi to iztulko pēc sava prāta, jo viņi īsti nezina, kas ar sievieti īsti notiek, viņi mēģina palīdzēt viņām, bet tikai pa savai modei, viņi  piedāvā seksu kā galveno līdzekli visām kaitēm, jo viņiem tas vienmēr palīdz. Ar to vīrieši savuprāt vēl sievietēm tikai labu, bet sievietes šo viņu labvēlību, nesaprot, taisni otrādi, viņas sadusmojās uz viņiem. Lai vīrieši gūtu atsaucību seksuālās attiecības no savām partnerēm, viņu īpašos periodos, viņiem ir jāsaprot tas, kā katrā periodā sieviete jūtās un jāsamierinājās ar to, kas ar sievietēm šajos periodos notiek.  

Uzskatamības labad es mēģināšu tuvāk paskaidrot, kādi tad ir šie sieviešu 4. dažādie fizioloģijas radītie periodi un kā tie ietekmē viņu uzvedību. 

Vispirms jau jauniem cilvēkiem ir jāsaprot, ka sievietes organisms ir unikāls un sarežģīts, jo tas galvenokārt ir domāts bērna radīšanai, tajā nepārtraukti notiek cikliskas hormonu svārstības, to izdalei ir savs ritms, dažādos sievietes dzīves periodos. Katru mēnesi sievietes dzīvē norisinās menustrālais cikls, kas ilgs no menustrācijas pirmās dienas līdz nākamās menustrācijas pirmajai dienai, vidēji tas svārstās no 25 – 30 dienām. Šis cikls katrai sievietei ir cits un tas viņas dzīves laikā var mainīties. Menustrācijas cikla laikā hormoni rūpējās par sievietes pašsajūtu, uzvedību un auglību. 

Mēnešreižu laikā, pēc tām, ovulācijas laikā un pirms nākamās mēnešreizes sievietes parasti, gan fiziski, gan emocionāli jūtās atšķirīgi, jo katrā šajā posmā viņām ir atšķirīgi hormonu līmeņi, kas regulē un nosaka dažādus viņas ķermeņa procesus.

1.posms. – Hormonu ietekmē sievietes organisms dažas dienas mēnesī veic dzemdes ģenerāltīrīšanu, tā tad arī tiek dēvēta par mēnešreizēm. Sievietes dzemdē tiek izveidota svaiga, maiga gļotāda, jeb endometrejs, tas nepieciešams, lai apaugļotā olšūna varētu ieligzdoties un varētu sākties grūtniecība. Šajā laikā sievietes dzimumhormonu – estrogēnu līmenis ir zems, sievietes organisms it kā atpūšās. Šajā laikā viņa ir ļoti jūtīga, vēlas daudz uzmanības, draudzības un aizbildniecības. Viņa ignorē seksu un visu, kas ar to ir saistīts. Viņa bieži jūt dažādas sāpes un ir viegli aizkaitināma. Viņa samazina savu slodzi un izvairās no jebkādiem stresiem. Viņā norisinās ļoti nozīmīgi ķīmiski procesi, galvenokārt izstrādājās hormons – progesterons, grūtniecības hormons, kas sievietē izraisa asinsvadu spazmas un tām saistītās galvas sāpes, jo asinspiediens krītās. Vīrietim šai laikā vēlams sievietei piedāvāt šokolādi, kafiju, izvest pastaigāties, bet nekādās norādes uz seksu.

2.posms – Sievietes dzemdes jaunā gļotāda tiek intensīvi nostiprināta. Sievietes olnīcās sāka veidoties folikulas, kurās attīstās olšūnas, šajā laikā tās izdala arī sievišķo hormonu estradolu, tas stiprina visu sievietes organismu. Sieviete atverās kā daba pavasarī, viņa ir pastiprināti emocionāla, pievērš sev uzmanību, koķetē, tiecās pēc romantikas, cenšās sevi sakopt. Viņas ķermenī pieaug estrogēna un citu hormonu līmeņi, dzemdē jaunā gļotāda nobriest. Sieviete ir atspirgusi.

3.posms – Sākās ovulācija. Šajā posmā dominējošā follikula plīst un no tās izdalās olšūna un pa olvadiem dodas pretim spermatozodiem. Tas parasti notiek cikla 14. dienā. Pārplīsusī folikula ar hormonu palīdzību sūta ziņu dzemdes gļotādai, ka olšūna ir ceļā, dzemdes gļotāda apasiņojās. Par gatavošanos grūtniecībai ir atbildīgs hormons – prostegerons. Šajā posmā sieviete ir visgatavākā seksam, viņa arī ir vieglāk sasniegt savu orgasmu. Šajā periodā viņai nepieciešama ar dzelzi bagāta barība – granātāboli, aknas un spinātes u.c, jo jāatjauno viņas  asins zudumu.

Sievietes piedzimst ar ierobežotu folikulu skaitu olnicās, tas ir metamboliski vērtīgs produkts, to nevar atjaunot, vai uzņmet no jauna. No tām katras sievietes dzīves laikā sākot no viņas pirmās menustrācijas dienas, ir limitēts dominējošo olšūnu skaits, tās viņai ir tikai 400 gab. Katru mēnesi viena neapaugļotā aiziet bojā. Turpretī vīriešu spermatozoidi ir vieglāk saražojami un tos vīrieša organisms saražo līdz pat  sirmama vecumam, kā tautā saka tik ilgi, kamēr sviests mutē izkūst.

4. posms  – Olšuna pa olvadu virzās uz dzemdi un tur uzkavējās tikai vienu diennakti. Dzemdes gļotāda ir sabiezējusi un gatava uzņemt apaugļoto olšunu un barot to. 

Taču, ja apaugļošanās nenotiek, tad prostegerona līmenis strauji krītās, dzemdes gļotāda pārstāj apasiņoties. Krītās arī estradola un citu hormonu līmeņi asinīs. Prostegerons sūta jaunus signālus, lai sāktos jauna olšunus briedināšana folikulās, lai cikls turpinātos. Sieviete pēc ovulācijas ir kā rudens dabā. Pēdējās dienās pirms mēnešreizēm sievietes mēdz pārvērsties par kašķīgām būtnēm, viņas speciāli dramatizē katru sīkumu, slikti guļ un neko nevēlas darīt. Pie šādas uzvedības vainīgi ir hormoni, jo viņi turpina krasi samazina savus līmeņus. Progeterona ietekmē sievietes ir nomāktas un nevarīgas. Estradola ietekmē viņas ir kašķīgas un nesavaldīgas. Viņām parādās arī kāre daudz ēst, it sevišķi saldumus. Vīriešiem vēlams sievieti šajā posmā fiziski neaiztikt.

No šī sieviešu dzīves svarīgo posmu izklāsta redzams, ka vīriešiem sievietes seksuāli traucēt, būtu ieteicams tikai dažu dienu periodā, vienreiz mēnesī. Ja vīrietis to vēlās izdarīt citos sievietes dzīves posmos, tad viņam jāpanāk sievietes speciālā pretimnākšana, kuru nosaka sievietes merkantīlie mērķi, vai bezgalīga mīlestība uz patneri un viņiem obligāti ir jāveic priekšspēle. Tātad, lai seksa process noritētu bez aizķeršanos, svarīgi ir panākt sievietes uzbudināšanos. Kā jau minēju iepriekš visvieglāk to iegūt ir sievietes ovulācijas periodā. Svarīgi, lai tad sievietes iegurnī un ģenetālijās ieplūstu pietiekami daudz asiņu, ja pieplūdums ir nepietiekams, orgasms vienkārši nevar notikt tieši fizioloģisku iemeslu dēļ, jo pietiekošs asins daudzums izdara spiedienu uz mazā iergurņa muskuli, kas saraujoties dod impulsu  pirmām orgastiskām izjūtām līdz nonāk pie pilnā visu organismu aptverošā orgasma.  Tā norises laikā kontrahējās ne tikai klitors un vagīnas muskuļi, bet arī maksts muskulatūra, taisnā zarna, anālais apvidus, kunģis un sirds darbība. 

Tāpēc, ja attiecības dibinātas tikai uz seksa nepieciešamību, bez jebkādām citām saistībām partneru starpā, tad to ilgums galīgi nav progonozējams, tas ir atkarīgs tikai no jauniešu prasmes šo procesu novadīt pareizā gultnē, kā arī no abu partneru pacietības un jaunā vīrieša kaisles ilgizturības.  

Jaunam vīrietim vienmēr jācenšās saglabāt savu kaisli. Neviens pāris nav pasargāts no atsalumiem savā starpā. Sievietēm, viņu libido vienmēr ir zemāks nekā vīriešiem, tāpēc viņas bieži atmet visam ar roku, ļaujās “kā ir, tā ir” attieksmei, jo viņām kaisle pazūd visātrāk. Sievietes vispār savā seksuālajā dzīvē nolemj paciest visas nebūšanas, turpretī vīriešiem to izdarīt ir ļoti grūti. Taču tomēr, ja abi partneri ir apmierināti ar savu kopdzīvi un attiecībām tajās, tad nebūšanas viņu seksuālājā dzīvē ir ārstējamas. Abiem partneriem ir nepārtraukti katram sevi jāizglīto, jāpanāk pilnīga uzticēšanās starp abiem un otra pieņemšana. Jāiestājās periodam, kad nav devēja un ņēmēja, bet abi dod un abi ņem. Jaunais vīrietis, pilnībā uzzinot visu par savas partneres seksuālo ogānu uzbūvi un fizioloģiju, kļūst spējīgs atrast pareizo piegājienu kā nepieciešams uz partneri iedarboties, lai viņa nonāktu līdz savam orgasmam, to nekad precīzi nepateiks neviens psihoterapeits, vai seksuologs, to var uzzināt tikai partneris vairākkārt ekspermentējot. To rezultatā sievietei var izbeigties viņas bezrezultāta seksa procesu virkne un viņa pēkšņi  ir spējīga atplaukt kā zieds. Turklāt šī savstarpējā dziedināšanās sekmē arī pilnīgas uzticešanās rašanos un pats galvenais, ka tas var notikt arī sirds līmenī. Tā ir kā sievietes otrā piedzimšanā. Taču lai tas notiktu atiecību pirmsākumā nevajag baidīties no intīmās tuvības un nekad nevajag aizmirst, kas seksuālās attiecības kopdzīvē vienmēr cementēs kopdzīves ilgizturību un laulību izveidi.

Rakstā izmantoti pašmāju un ārzemju speciālistu atzinumi seksa jomā.

Tas beidzot ir noticis: Megana Mārkla un princis Harijs dzīvo pēc saviem uzskatiem un noteikumiem (+VIDEO)

Saseksas hercogiene Megana Mārkla, kas ir otrā bērniņa gaidībās, straujiem soļiem, tuvojas savam ideālās ģimenes dzīves sapnim. Megana un princis Harijs atteikušies no karaliskās ģimenes pienākumiem, un beidzot Megana atļāvusies nedaudz mainīt savu vizuālo tēlu.

Megana Mārkla kā aktrise uzmirdzēja seriālā “Ģēnijs uzvalkā”, kamēr vien viņa dzīvoja kopā ar vīru, princi Hariju Lielbritānijā, viņai nācās ievērot karaliskās ģimenes etiķeti, bet beidzot viņas rokas ir brīvas jeb viņa var darīt ko vien vēlas!

Video

Megana ataudzējusi matus garākus, parasti redzama ar ieveidotām lokām un biežāk matu sakārtojums ir izlaisti mati, nekā savākt zirgastē vai copē. Holivudā populārais stilists Džeimss Džonsons min, ka slavenā aktrise cenšas līdzināties realitātes šova zvaigznei un mūsdienu modes ikonai Kimai Kardašjanai. Megana vēlas Holivudas atzinību un, kā zināms, “Netflix” paspārnē ir gaidāms realitātes šovs ar viņas un prinča Harija piedalīšanos. Ar dalību realitātes šovā pasaules slavu ieguva arī Kima Kardašjana.

“Es domāju, daudzi cilvēki, kas dzīvo Holivudā, vēlas iegūt sabiedrības uzmanību un ļoti Iespējams, Kimas tēls ir tieši tas, kā Megana patiesībā vienmēr ir vēlējusies izskatīties.

Novērots, ka princis Harijs pēdējā laikā ir kļuvis daudz dzīvespriecīgāks, agrāk viņš izskatījās nelaimīgs, bet tagad viņš ir krietni priecīgāks un izskatās arī daudz laimīgāks. Domājams, ka tas saistīts ar Meganas otro grūtniecību. Pēc pēdējā pāra tiešsaistes video daudzi sociālo tīklu lietotāji savos sociālajos tīklos izteikušies, ka princi ir grūti atpazīt, un viņš izskatoties patiešām ļoti pašpārliecināts un laimīgs.

Gandrīz katram otrajam Latvijas iedzīvotājam ir nepietiekams D vitamīna līmenis!

Starp aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri pēdējā gada laikā ir veikuši D vitamīna analīzes, 48% respondentu analīžu rezultāti uzrādīja nepietiekamu D vitamīna līmeni (30% – nepietiekams, 13% – deficīts, 5% – kritiski zems), 25% D vitamīna līmenis organismā bija pietiekams, 16% – optimāls, 3% – augsts, savukārt 8% konkrētu atbildi sniegt nevarēja, secināts VIGANTOLVIT un GEMIUS veiktajā aptaujā. 

D vitamīna īpašības

Interniste un endokrinoloģeN= 636

Dati no: gemiusAdHoc pētījums, Oktobris 2020

N= 636

Dati no: gemiusAdHoc pētījums, Oktobris 2020

Kas izraisa D vitamīna deficītu?

Dr. M. Gureviča skaidro, ka pasaulē D vitamīna nepietiekamība un deficīts ir plaši sastopami, it īpaši valstīs, kas atrodas tālu no ekvatora. D vitamīna līmenis ir atkarīgs no saules ultravioletā starojuma viļņu garuma, tāpēc novērota šī sakarība – jo tālāk no ekvatora atrodas valsts, jo biežāk sastop D vitamīna deficītu. Lai ādā notiktu D vitamīna sintēze, saules ultravioletajiem stariem jābūt noteikta garuma – no 290 nm līdz 315 nm. Jo tuvāk ekvatoram cilvēks dzīvo, jo vairāk D vitamīna veidojas ādā. Latvija atrodas tālu no ekvatora, līdz ar to mūsu iedzīvotājiem neatkarīgi no gadalaika D vitamīns pietiekamā daudzumā ādā neveidojas. 

Papildu faktori D vitamīna deficīta izplatībai ir sociāli kulturālas īpatnības, piemēram, sieviešu ģērbšanās tradīcijas musulmaņu valstīs. Atsevišķās ziemeļu platuma grādu valstīs, piemēram, Somijā, apzinoties D vitamīna nozīmi un deficīta izplatību, notiek pārtikas produktu bagātināšana ar D vitamīnu valstiskā līmenī, kā arī iedzīvotāji tiek mudināti ievērot uztura paradumus (piemēram, uzturā lietot taukainas zivis). Latvijā uztura produkti valstiskā līmenī netiek bagātināti ar D vitamīnu.  

Riska grupas

Ādas spēja veidot D vitamīnu ir atkarīga no daudziem faktoriem, piemēram, līdz ar gadiem āda zaudē D vitamīna spēju sintezēties. Ļoti bieži D vitamīna deficītu novēro senioriem (piemēram, Itālijā – saulainā valstī, D vitamīna deficītu biežāk novēro gados vecākiem cilvēkiem), jo viņiem D vitamīns ādā tik labi vairs neveidojas, seniori retāk atrodas saules gaismā, biežāk lieto medikamentus, kas pastiprina D vitamīna noārdīšanos organismā, kā arī šai cilvēku grupai biežāk ir slimības vai stāvokļi (piemēram, izoperēts žultspūslis), kuru dēļ D vitamīna uzsūkšanās vai aktivizēšanās ir traucēta. Vēl viena deficīta riska grupa valstīs ar nepietiekamu saules gaismu ir veģetārieši un vegāni, kuri neuzņem papildu D vitamīnu. Tāpat saules aizsargkrēmu lietošana praktiski pilnībā bloķē D vitamīna veidošanos ādā, kā arī D vitamīns ādā sliktāk veidojas smēķētājiem. Dr. M. Gureviča atgādina, ka D vitamīna sintēze tiek apturēta, ja notiek ādas apdegums. Tas nozīmē, ka, visu dienu noguļot pludmalē un apdegot, nevar cerēt uz lielākām D vitamīna rezervēm organismā. 

Papildu veidi, kā var uzņemt D vitamīnu, ir uztura produkti un medikamenti – preparāti, kas satur D vitamīnu. Eksperte norāda, ka pārtikas produktos esošais D3 vitamīns uzsūcas nedaudz savādāk nekā medikamenti, tāpēc ar uzturu vien nodrošināt sev pietiekamu D3 daudzumu nevar. Labākais risinājums, kā saglabāt labas D vitamīna rezerves, ir papildus lietot D vitamīnu.

D vitamīna deficīta pazīmes

Dr. M. Gureviča skaidro, ka D vitamīna nepietiekamībai un deficītam nav specifisku pazīmju. Laikā, kad sākās industrializācija un cilvēki arvien vairāk laiku pavadīja iekštelpās (piemēram, fabrikās), novēroja pēkšņu rahīta gadījumu skaita palielinājumu bērniem. Kopš tā laika bērniem ir rekomendēta zivju eļļa kā papildu D vitamīna avots. Mūsdienās rahīts attīstās reti, jo D vitamīnu stingri iesaka uzņemt jau kopš dzimšanas brīža. Zems D vitamīna līmenis var būt saistīts ar diezgan nespecifiskām sūdzībām, piemēram, nogurumu, muskuļu vājumu, problēmām ar svara samazināšanu, biežu saaukstēšanos un sausu ādu. Vienlaikus speciāliste uzsver, ka šādas sūdzības var būt arī, piemēram, dzelzs trūkuma gadījumā. 

Čelliste Māra Botmane: Dzīvesbiedriem nelaimē trūkst aizsardzības! (VIDEO)

Foto: Ģirts Raģelis / no personīgā arhīva

Māra Botmane ir čelliste kamerorķestrī “Sinfonietta Rīga”, šogad nominēta Lielajai mūzikas gada balvai par izcilu darbu ansamblī. Pirms pusotra gada pēkšņi mūžībā devās viņas 29 gadus vecais līgavainis Jānis Tretjuks. Viņš bija godalgots un klausītāju iemīļots klarnetists. Jānis no dzīves šķīrās divus mēnešus pirms abu kāzām. Īsfilmā Māra dalās ar savu stāstu, atklājot, cik patiesībā neaizsargāti nelaimes brīžos ir nelaulātie pāri Latvijā, un kādēļ valstij ir jāpieņem dzīvesbiedru regulējums. 

“Lai arī baznīcā apmeklējām pirmslaulību kursus, mēs bijām nelaulāti dzīvesbiedri. Kad notiek nelaime, ir pilnīgi vienalga, vai mani nosauc par laulāto, par dzīvesbiedru vai par vēl kaut ko,” stāsta talantīgā Māra Botmane. Čelliste atzīst, ka Latvijā nelaulātiem dzīvesbiedriem nelaimē trūkst jebkādas likumiskās aizsardzības, jo likuma priekšā viņi ir pilnīgi sveši cilvēki. Dzīves grūtākajā brīdī, kad ilgi gaidīto kāzu vietā nākas plānot līgavaiņa bēres, viņai nācās iet cauri neskaitāmiem formāliem šķēršļiem un lieliem, neplānotiem izdevumiem, bet pats process bija ilgs, sarežģīts un emocionāli nogurdinošs.

Video

Kā norāda kustība “Dzībvesbiedri”, laulība Latvijas sabiedrībā vairs netiek uzskatīta par vienīgo attiecību formu, un arvien biežāk attiecības tiek veidotas ārpus laulības institūta. Taču līdz šim likumdevējs ir vairākkārt izvairījies no nelaulāto pāru, tostarp tādu pāru kā Māras un Jāņa, kas ir tikai ceļā uz laulību, tiesiskās atzīšanas un aizsardzības. Valstij ir jāaizsargā un jāatbalsta ģimene.

Lai novērstu līdzīgu situāciju atkārtošanos, kustība “Dzīvesbiedri” aicina pieņemt visaptverošu tiesisko regulējumu ārpus laulības savienībā dzīvojošu pāru aizsardzībai. Kustība “Dzīvesbiedri” aicina ieviest jēdzienu “dzīvesbiedri” un “dzīvesbiedru savienība” Latvijas tiesību aktos, kas apzīmētu pastāvīgi kopā dzīvojošus cilvēkus un divu cilvēku kopdzīvi, kuri nedzīvo laulībā, bet atrodas kopdzīvē un uzskata sevi par ģimenes locekļiem. 

Likumdevējam ir jāparedz arī tiesisks regulējums tiem gadījumiem, kad nelaulāti pāri nav reģistrējuši savas attiecības, tomēr pāra attiecībām ir ģimenes dibināšanas raksturs, piemēram, kopīga bērnu apgādība, kopīgas saimniecības uzturēšana vai ilgstošas faktiskās attiecības. Šādos gadījumos pāriem ir jābūt tiesībām tikt atzītiem par ģimeni un izmantot no tā izrietošās tiesības uz ģimenes aizsardzību, tostarp arī brīžos, kad viens no dzīvesbiedriem ir gājis bojā.

Juridiska dzīvesbiedru savienības atzīšana novērsīs gadījumus, kad vienam no dzīvesbiedriem nomirstot, otram par tiesībām uz mantojumu ir jāveic 60 reizes lielākas valsts nodevas, kā tas ir pašreiz. Ārkārtas brīdī cilvēkiem būs iespēja būt klāt, kad otra veselība ir kritiskā stāvoklī, kā arī sniegt tiesības pieņemt lēmumu, ja otrs dzīvesbiedrs to nespēj pieņemt pats. Regulējums novērsīs arī gadījumus, kad, izbeidzoties attiecībām, kāda no attiecībās esošajām personām paliktu bez ienākumiem un mājokļa, Tas palīdzēs risināt ēnu ekonomikas jautājumus, jo cilvēki varētu droši veikt savstarpējus bezskaidras naudas darījumus, nebaidoties par to nepamatotu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākumu nodokli. Regulējums aizstāvēs arī bērnu intereses, īpaši aizgādības jautājumos. 

Īsfilmas autori ir Eva Johansone un Aleksandrs Okonovs, operators Jānis Kešāns, skaņu režisors, ieraksts Gustavs Ērenpreiss, asistente Una Cekule, video producents Kaspars Zālītis. Video tapis sadarbībā ar kustību “Dzīvesbiedri” un Frīdriha Eberta fondu Baltijas valstīs.

Manabalss.lv iniciatīvu par dzīvesbiedru tiesisko un sociālo aizsardzību joprojām iespējams parakstīt šeit – https://manabalss.lv/par-visu-gimenu-tiesisko-aizsardzibu/show?fbclid=IwAR3zVyQYVuS3IWw5jpc1UNr3GdeeCYe4MTGMrN0NWA1uMTmPHYSJm-IhP0k

Kā padarīt pastaigu ar suni drošu arī salā?

Iestājoties stabilam salam, vasaras nepatikšanas ar spītīgiem kukaiņiem un karstuma dūrienu tiek aizstātas ar ziemas problēmām – apsaldēšanās risks, saplaisājuši ķepu spilventiņi, iekaisuma procesu saasināšanās, saaukstēšanās, alerģiskas reakcijas un saindēšanās, ko izraisa uz ietvēm kaisītie reaģenti. Gjensidige Latvija sniedz ieteikumus, kā pastaigāties ar suni, kaķi vai citu mājdzīvnieku salā, lai novērstu sala izraisītos draudus mūsu mīluļiem.

Dažādās klimata zonās audzētām šķirnēm ir atšķirīgs pielāgošanās līmenis aukstumam – dažāda veida imūnsistēma un kažoks. Lielākā daļa no ziemeļu reģioniem nākušo suņu šķirņu (haskiji, samojedi) var dzīvoties salā pastāvīgi. Savukārt dienvidos audzētās šķirnes mazāk adaptējas pret temperatūras pazemināšanos un salā uzturas ļoti nelabprāt. Suņi, kuru kažoks nav pietiekami biezs un sildošs (lapdogi, Jorkšīras terjeri, bezspalvainās šķirnes), ir visjutīgākie pret aukstumu un viņiem tas var izvērsties ļoti riskanti.

“Lieli suņi zaudē siltumu lēnāk, savukārt mazi suņi sāk salt daudz ātrāk. Tajā pašā laikā vienas šķirnes pārstāvji var panest aukstumu dažādi, atkarībā no uzturēšanas un kopšanas apstākļiem,” stāsta Gjensidige Latvija 

Pastaigas apģērbs

Lai pasargātu suni no apsaldēšanās, ir nepieciešams izvēlēties atbilstošu apģērbu pastaigai. Lielākā daļa ziemas kombinezonu, jaku un apsegu, galvenokārt, aizsargā suņa muguru un krūtis, taču ne vārgāko vietu – asti, kas ir īpaši jūtīga pret aukstumu. Izvēloties mājdzīvnieka ziemas drēbes, ir jādod priekšroka tādiem, kas maksimāli apsegs visas ķermeņa daļas. Īsspalvainajiem kurtiem (kurts, itāļu kurts, vipets) ir svarīgi izolēt no aukstuma arī garo kaklu un ausis, jo tās praktiski nav klātas ar spalvu – šo suņu šķirņu apģērbiem ir jābūt ar augstu, vēlams adītu apkakli. Savukārt gludspailvainajām šķirnēm un suņiem ar apgrieztām ausīm ir ieteicams izvelēties ērtu galvassegu vai kapuci. 

Lai drošībā būtu arī ķepas, vairāku iemeslu dēļ, āra pastaigās sala laikā sunim ir jāvelk speciāli apavi. Sniegs ne tikai apsaldē, bet arī ievaino mājdzīvnieka smalkās ķepas, jo tās tiek kairinātas uz sniega izkaisītās sāls un smilšu dēļ, savukārt apavi uzturēs mīluļa ķepas siltumā un drošībā. Bez tā, vēl viens traucēklis sunim salā ir ledus. Apavu valkāšana mazinās arī traumu, sastiepumu un lūzumu risku, kas var rasties mājdzīvniekam paslīdot uz ledus. Suns pie apavu vilkšanas pieradīs ātrāk, ja apavus vilksiet tikai uz jutīgākajam ķepām, pārējās atstājot atsegtas. 

Pastaigas laiks

Garspalvaino suņu šķirnes var atrasties salā daudz ilgāk nekā īsspalvainie. Piemēram, čivava un citas mazas suņu šķirnes var atrasties aukstumā ne ilgāk kā 20 minūtes, ja ārā ir sals. Kas attiecas uz lieliem suņiem, labāk nevajadzētu pastaigai veltīt ilgāk par 30 minūtēm, jo ​​pat visbiezākais kažoks bieži neglābj mīluli no hipotermijas.

Par laikapstākļiem ir ieteicas spriest arī pēc savām personīgajām izjūtām, nepaļaujoties tikai uz termometra stabiņu. Pat ja sals nav zems, taču vējš ir jūtami auksts, ir jāatsakās no garām pastaigām.  

Pirmās pazīmes, ka suns ir nosalis 

Visredzamākā pazīme, ka suns ir nosalis, ir drebuļi, kas ir dabisks ķermeņa veids, kā radīt siltumu. Citas izplatītas pazīmes, ka jūsu mīlulis ir nosalis pastaigas laikā, ir nevēlēšanās iet tālāk, nosalušu muskuļu un locītavu izraisītas neveiklas kustības un periodiska apsēšanās vai apgulšanās – tādējādi suns silda nosalušās ķepas. Bieži hipotermijas simptomi suņiem ir trīce un apsaldējumi. Apsaldējumi suņiem bieži notiek atklātās vietās, piemēram, astes reģionā, ausu galos, sēklinieku maisiņā un ķepu spilventiņos.  Atpazīt apsaldējumus ir iespējams vizuāli – aukstuma skartā zona cirkulācijas trūkuma dēļ kļūst ļoti bāla ar zilgani baltu nokrāsu.

Atgriežoties mājās ir svarīgi pārbaudīt mīluļa ķepas, lai pārliecinātos, ka ķepu spilventiņos nav pieķērusies sāls un tās nav sākušas sprēgāt. Ieteicams ir tās nomazgāt vai notīrīt tās ar siltu saslapinātu dvieli. Mazgāšana noņem ledus kausēšanas ķimikālijas, kas tiek izmantotas uz ceļiem, tās var būt ļoti kaitīgas sunim ne tikai uz ādas, bet arī ja tās nonāk organismā sunim nolaizot ķepas. Ja uz pēdām ir redzamas sasprēgāšanas pazīmes, var izmantot mitrinošu krēmu, kas ir speciāli paredzēts suņiem.

Covid-19 ir īpaši izaicinošs laiks ģimenēm: Eksperti stāsta par emocionālā atbalsta nozīmi bērnu onkoloģijas ārstēšanā

Covid-19 ir īpaši izaicinošs laiks ģimenēm, kurās bērnam ir diagnosticēta onkoloģiska saslimšana, jo papildus ikdienas rūpēm un neziņai ir parādījušies arī pandēmijas riski un rēķināšanās ar vēl stingrākiem ierobežojumiem. Šobrīd sevišķi aktuāli ir jautājumi par emocionālā, informatīvā un finansiālā atbalsta sniegšanu ģimenēm, kuras cīnās ar bērnu onkoloģiju. Tādēļ par pieejamā atbalsta iespējām, sadarbības un cerības nozīmi bērnu onkoloģijas ārstēšanā BENU Aptiekas podkāstāBērnu onkoloģija un emocionālais atbalsts stāsta Bērnu slimnīcas fonda (BSF) Vecāku mājas vadītāja Liene Indrāne un klīniskā psiholoģe Inese Lietaviete.

Vecāku mājas misija

Vieta, kas jau 10 gadus bērniem un viņu vecākiem sniedz atbalst un ārstēšanas gaitā palīdz saglabāt cerību, ir BSF Vecāku māja. Tās vadītāja Liene Indrāne stāsta, ka Vecāku māja ir atbalsta vieta, kur Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pacientu ģimenes var saņemt plašu un daudzveidīgu atbalstu, savukārt vecāki var atrasties tuvu saviem bērniem. Nonākot slimnīcā, bērns saskaras ar svešām telpām un cilvēkiem, sāpīgiem un nepatīkamiem izmeklējumiem, kā arī vientulību. No šiem pārdzīvojumiem Vecāku māja mēģina bērnus pasargāt.

“Mēs ticam, ka vecāku klātbūtne, atbalsts un mīlestība ārstēšanās procesā ir tikpat svarīga kā vislabākā medicīna,” uzsver L. Indrāne. 

Vecāku mājā ir iespējams palikt gadījumos, kad to nevar darīt nodaļās, piemēram, priekšlaikus dzimušo bērniņu mammām, intensīvās terapijas pacientu vecākiem, kā arī gadījumos, kad ārstnieciskās procedūras bērnam ir agri no rīta, bet Rīgā jāierodas no attālākām Latvijas vietām. Šādā situācijā ģimene var atbraukt iepriekšējā vakarā un palikt Vecāku mājas telpās. Pirms Covid-19 Vecāku mājā bija iespēja uzņemt arī mazo pacientu brāļus un māsas, līdz ar to Vecāku māja savā ziņā ir iespēja ģimenei atkal apvienoties. Jāuzsver, ka šobrīd, Covid-19 apstākļos, bērnam līdzi slimnīcā var būt tikai viena pavadošā persona.

Pieejamais atbalsts

Vecāku mājā vecākiem ir pieejams praktisks un daudzveidīgs atbalsts – ir iespēja pašiem pagatavot ēdienu, izmazgāt un izžāvēt drēbes un atpūsties. Tāpat vecākiem ir pieejams arī emocionālais un garīgais atbalsts, ko nodrošina profesionāls psihologs un kapelāns. Pirms Covid-19 vecākiem tika piedāvāts arī SPA speciālistu un frizieru atbalsts, lai atelpas brīdī viņi varētu parūpēties par sevi un atjaunot enerģiju, skaidro L. Indrāne.

Kopš pērnā gada septembra BSF īsteno Eiropas Savienības Sociālā fonda projektu Holistisks un multidisciplinārs atbalsts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem. Projekta ietvaros mazajiem pacientiem ir pieejams dažādu speciālistu atbalsts, piemēram, deju un kustību, kā arī mūzikas terapija, kas bērniem ļauj izlādēt emocijas, paust sevi un gūt gandarījumu no šīm nodarbēm. Klīniskā psiholoģe I. Lietaviete uzsver, ka bērnam ir svarīgi sajust, ka šī slimība viņam nav atņēmusi pilnīgi visu, un minētie terapiju veidi ļauj uz brīdi aizmirst par cīņu ar slimību un atrašanos slimnīcā. 

Projekta ievaros notiek arī pusaudžu atbalsta grupas, ēdiena gatavošanas meistarklases, tējas pēcpusdienas un radošās darbnīcas. Lai arī Covid-19 ierobežojumi neļauj visus pasākumus rīkot klātienē, projekta komanda ir radusi iespēju, kā to darīt attālināti, piemēram, šobrīd tējas pēcpusdienas tiek organizētas ar Zoom starpniecību. Kā norāda L. Indrāne, arī attālinātās aktivitātes paver jaunas iespējas, jo decembrī vienai no tējas pēcpusdienām pieslēdzās hokejisti Kaspars Daugaviņš un Mārtiņš Karsums, ar kuriem zēniem ir izveidojusies silta draudzība. I. Lietaviete piebilst, ka šādos brīžos prieks ir ne vien bērniem un pusaudžiem, bet arī viņu vecāki nostiprina pārliecību, ka par viņu bērniem rūpējas. Turklāt nereti, pateicoties tieši šādiem mazāk formāliem pasākumiem, vecāki atbrīvojas un ir gatavi dalīties ar savām sajūtām. Ieklausoties vecāku vajadzībās, projekta komanda ir iekļāvusi atbalsta programmā arī tādas aktivitātes kā atbalsta grupu  un fizioterapiju vecākiem, pāru konsultācijas, iespēju saņemt garīgu atbalstu, kā arī auklīšu pakalpojumus bērniem. Ņemot vērā, ka latviešu valodā nav pieejama plaša informācija par onkoloģiskajām saslimšanām bērniem, BSF mājaslapā ir izveidota atsevišķa sadaļa ar pieredzes stāstiem onkoloģijas pacientu ģimeņu atbalstam.

Diagnozes uzzināšanas brīdis

Ziņa, ka bērnam ir onkoloģiska diagnoze, nāk kā zibens no skaidrām debesīm un burtiski sadala dzīvi uz pusēm. Sākotnēji vecāki jūtas kā uz ledus gabala jūrā, jo ir ļoti daudz problēmu un nezināmā, kas ir saistīts ar ārstēšanos un ikdienas pārkārtošanu, vecāku pirmās sajūtas raksturo I. Lietaviete. Eksperte gan norāda uz to, ka vecākiem piemīt apbrīnojams spēks mobilizēt iekšējos resursus, tikt galā ar izaicinājumiem un mēnešiem ilgi atrasties izdzīvošanas režīmā, lai bērnam sniegtu visu nepieciešamo.

Sākotnēji vecāku reakcijas var būt ļoti dažādas – daļai ir izmisums, noliegums un dusmas, savukārt citi noslēdzas sevī un par šo ziņu izvēlas kādu laiku nerunāt. Laika gaitā tomēr katrs atrod veidu, kā par bērna saslimšanu runāt ar apkārtējiem, kas arī liecina par psiholoģiskās adaptācijas spējām, proti, ka vecāki pamazām pieņem realitāti un ir gatavi dalīties ar savām rūpēm.

Abas speciālistes uzsver, ka visā ārstēšanas laikā izšķiroši svarīga ir sadarbība ar visu ārstējošo komandu.

Emocionālā atbalsta un cerības nozīme

Attiecībā uz bērnu onkoloģiju vienmēr tiek uzsvērta komunikācijas nozīme starp vecākiem, medicīnas personālu un atbalstošajiem speciālistiem. I. Lietaviete norāda, ka onkoloģiskās saslimšanas kontekstā šaubas un neziņa mijas ar cerību, līdz ar to ir svarīgi vecākiem stiprināt pamatotas, reālistiskas cerības izjūtu, jo tas dod spēkus nepagurt un darīt visu, kas nepieciešams ārstēšanās procesā. Ja vecāki uzticas ārstiem, bērns to noteikti sajutīs, būs drošāks un vieglāk ļausies ārstēšanās procesam. Turklāt jāmin, ka bērnu onkoloģijai Latvijā ir labi ārstēšanas rezultāti un ir pieejamas tās pašas ārstēšanas metodes un algoritmi kā visā Eiropā. Vienlaikus ir jārēķinās ar ilgu ārstēšanās laiku, tādēļ cerības saglabāšanai ir liela nozīme. Tāpat psiholoģiskā palīdzība ir vērsta uz to, lai palīdzētu vecākiem apzināties un nostiprināt pārliecību, ka viņi sava bērna labā dara ļoti daudz. Bērnu onkoloģijas ārstēšana nereti ietekmē arī vecāku lomu, tādēļ ir svarīgi vecākus iedrošināt un dot apstiprinājumu, ka viņi ir labi vecāki un dara visu iespējamo sava bērna labā. 

Nepieciešams arī līdzcilvēku atbalsts

Lai arī liela daļa bērnu onkoloģijas ārstēšanas izdevumu tiek segta no valsts budžeta, joprojām ir izmaksu pozīcijas, kuras nav valsts apmaksātas. Tādēļ bērnu onkoloģijas pacientu ārstēšanā īpaši svarīga ir sabiedrības iesaiste. L. Indrāne skaidro, ka ar BENU Aptiekas labdarības akcijā Ar sirsnību pret slimību! Ziedo kopā ar BENU! četru gadu laikā saziedotajiem 69 tūkstošiem eiro atbalstu ir izdevies sniegt vairāk nekā 100 mazajiem onkoloģijas pacientiem, tai skaitā nodrošināt medikamentus ambulatorajiem pacientiem, segt specifisku izmeklējumu izmaksas, uzturēšanās un ceļa izdevumus braucieniem uz un no ārvalstu slimnīcām. 

Abas speciālistes ir vienisprātis, ka sarežģītajā, laikietilpīgajā un finansiāli dārgajā onkoloģisko saslimšanu ārstēšanas procesā ir svarīga visaptveroša atbalsta sniegšana gan bērniem, gan viņu vecākiem. Par BSF pieejamajām atbalsta iespējām var uzzināt www.bsf.lv, kā arī vecāki tiek aicināti jautāt BKUS ārstējošajam personālam, jo BSF cieši sadarbojas ar ārstiem. Kā uzsver L. Indrāne – gandrīz nav tādu problēmu, kuras kopīgiem spēkiem nevarētu risināt!

Par labdarības kampaņu

Ceturto gadu BENU Aptieka sadarbībā ar Bērnu slimnīcas fondu organizēja labdarības kampaņu “Ar sirsnību pret slimību! Ziedo kopā ar BENU!”! Kampaņas ietvaros tika vākti ziedojumi bērniem, kuriem diagnosticētas onkoloģiskas saslimšanas un trūkst līdzekļu, lai segtu valsts nekompensētos ārstniecības izdevumus. Kampaņas mērķis ir nodrošināt, lai bērniem būtu pieejams viss ārstēšanai nepieciešamais, kā arī aktualizēt bērnu onkoloģijas tēmu sabiedrībā un informēt vecākus par pieejamo informatīvo, emocionālo un finansiālo atbalstu bērna saslimšanas gadījumā.

Nesvarīgus ceļojumus ierobežo līdz ārkārtējās situācijas beigām

Valdība ceturtdien lēma turpināt aizliegumu bez būtiska iemesla ieceļot Latvijā līdz ārkārtējās situācijas beigām, 6.aprīlim.

Valdības lēmums paredz, ka no piektdienas, 26.februāra, persona nevarēs ceļot uz Latviju no Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, Šveices Konfederācijas un Lielbritānijas, tādējādi turpinot līdz šim ieviesto ierobežojumu.

Izņēmums būs gadījumi, ja persona pirms iekāpšanas pārvadātāja transportlīdzeklī vai ieceļojot ar transportlīdzekli, kas neveic komercpārvadājumu, pirms ieceļošanas Latvijā būs aizpildījusi pašapliecinājumu informācijas sistēmas tīmekļvietnē (covidpass.lv), ka ieceļošana Latvijā neatliekami nepieciešama darba, mācību, studiju, ģimenes apvienošanas, medicīnas pakalpojumu saņemšanas, tranzīta vai nepilngadīgo pavadīšanas nolūkā, kā arī lai atgrieztos pastāvīgajā dzīvesvietā vai dotos uz bērēm. 

Starptautiskajam pārvadātājam būs vizuāli jāpārliecinās, ka persona ir iesniegusi šo pašapliecinājumu. 

Savukārt pašapliecinājums kopā ar ieceļošanas mērķi apliecinošiem dokumentiem būs jāuzrāda pēc pieprasījuma Valsts robežsardzei vai Valsts policijai. 

Eiropas Savienības, tai skaitā Latvijas, Eiropas Ekonomikas zonas, Šveices Konfederācijas un Lielbritānijas valstspiederīgajiem un Eiropas Savienības pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem ir uzturēšanās atļauja Latvijā, ja persona ieceļo ar transportlīdzekli, kas neveic komercpārvadājumu, netiek ierobežota iebraukšana Latvijas teritorijā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) sēdē norādīja, ka Veselības ministrijas (VM) iesniegtie grozījumi nav saskaņoti ar Satiksmes ministriju (SM).

Viņš skaidroja, ka konkrētie noteikumi Latvijas pilsoņiem pilda “vairāk atturošu un deklaratīvu” lomu un neliedz pilsoņiem brīvi izceļot vai ieceļot valstī, kaut vai, piemēram, dodoties tūrisma ceļojumā. Noteikumi attiecas uz citu valstu iedzīvotājiem, tādēļ Linkaits šo noteikumu projektu aicināja “tādā veidā arī komunicēt”.

Šis jautājums trešdien tika apspriests Operatīvās vadības grupā. VM pārstāvis Oskars Šneiders iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka kopumā veselības nozare no pagājušā gada vasaras aicinājusi iedzīvotājus rūpīgi izvērtēt jebkādu nepieciešamību doties uz ārvalstīm, un šādā aspektā nekādas izmaiņas nebūs.

LETA jau rakstīja, ka no 11.februāra līdz šodienai Latvijā no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm, Šveices un Lielbritānijas drīkst ieceļot tikai neatliekamu un būtisku iemeslu dēļ, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.

Lai gan jau līdz šim būtiski ierobežota ieceļošana ES, tai skaitā Latvijā, no trešajām valstīm, arī atsevišķajos patlaban noteiktajos izņēmuma gadījumos, lai ieceļotu Latvijā no šīm valstīm, tam būs jābūt būtiskam iemeslam. Tas nozīmē, ka iepriekšminētajā laika posmā faktiski aizliegta jebkāda ieceļošana bez būtiska iemesla Latvijā.

Latvijā drīkst ieceļot tikai neatliekamu un būtisku iemeslu dēļ. Šie iemesli ir darba, mācību, studiju, ģimenes apvienošanas, medicīnas pakalpojumu saņemšanas, tranzīta vai nepilngadīgo pavadīšanas nolūks, kā arī, lai atgrieztos pastāvīgajā dzīves vietā vai dotos uz bērēm.

Vienlaikus noteikts terminēts starptautisko pasažieru pārvadājumu aizliegums caur lidostām, ostām, kā arī ar autobusiem no vai uz Lielbritāniju, Īriju un Portugāli. Pēc ĀM iepriekš paustā, tās ir valstis, kurās ir augstākā Covid-19 vīrusa celmu ar paaugstinātu izplatīšanās spēju izplatība.

Tas, vai persona, kas vēlas ieceļot Latvijā, atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem, kas tai atļauj ieceļot Latvijā, jāapliecina pašai personai, aizpildot elektronisko anketu vietnē “covidpass.lv”. Dokumentāli vai citi drošticami pierādījumi šī apgalvojuma patiesumam, aizpildot elektronisko anketu, nav jāpievieno, tomēr jāņem vērā, ka tādiem jābūt personas rīcībā un tie jāspēj uzrādīt pēc pieprasījuma Valsts robežsardzei vai Valsts policijai.

Emocionalitāte: Kāda nozīme ir tavām emocijām?

Kāpēc mūs vienmēr ir mācījuši, ka emocijas – tas ir slikti. Ka tās ir jāslēpj no pasaules. Kad mazs bērns sāk raudāt, visi metas viņam klāt ar centieniem apklusināt. Kad kāds raud prieka pēc, viņam, nez kāpēc, liek nebūt tik bērnišķīgam. Kad mūsu dzīvē notiek kaut kas slikts, mums iesaka tūlīt pat noslaucīt asaras un nedramatizēt.

Tas pats attiecas uz attiecībām. Mēs visi tajās spēlējam: neļauj cilvēkam pārāk pietuvoties, neesi pārlieku atklāta, bet vēl labāk ir turēt viņu pa gabalu. Tie ir spēles noteikumi. Dienas beigās mēs nogurstam visu turēt sevī un atskaņojam to, ko jūtam un brīnamies – kā vispār vēl neesam zaudējuši spēju just?

Mēs tik ļoti baidāmies, ka mums nodarīs pāri, baidāmies atlaist paškontroles grožus, baidāmies mijiedarboties ar cilvēkiem, lai viņus labāk iepazītu. Bet visvairāk mēs baidāmies nesatikt savu mīlestību, kas izklausās savādi un pat pretrunīgi, ja cilvēks neizrāda emocijas. Mēs pārstājam būt godīgi pret pašu sirdi un dvēseli, sevi…

Mēs tiecamies pēc cilvēkiem, bet pēc tam paši viņus atgrūžam. Mēs dalāmies ar informāciju par sevi minimāli. Mēs gribam attiecības, bet neļaujam sev tajās atraisīties. Un mēs ļaujam sabiedrībai pārmest mums to, ka esam “emocionāli”, it kā tas būtu kaut kas slikts.

Taču “emocionalitāte” nav negatīva īpašība. Just, dalīties sajūtās, patiesi mīlēt – tas ir skaisti un normāli. Kāpēc jākautrējas un jākaunas no tā? Kad lieta nonāk līdz attiecībām, mums saka, ka nedrīkst spert pirmo soli, jo tas izbiedēs izredzēto. Jūtas ir tas, kas var aizbiedēt cilvēku? Kopš kura laika cilvēks ar atvērtu sirdi un dvēseli izskatās muļķīgi, ir vājš un ievainojams?

Mīlestību nevar izplānot un izdzīvot pēc iepriekš sastādīta grafika. Tas nav tas, ko tu vari kontrolēt un veidot pēc savām vēlmēm. Mīlestība vienkārši notiek. Un tev ir tai jāļaujas. Tev ir jājūt. Tu nedrīksti tērēt savus gadus, uzliekot sev dzelzs masku, neļaujot sirdiji just to, ko viņa vēlas! Tu nevari dzīvot, baidoties no emocijām, baidoties izrādīt rūpes un maigumu pret cilvēkiem. Neklausies tajos, kas saka, ka “tu esi pārāk emocionāla”. Emocijas ir tas, kas mūsdienu pasaulei trūkst!

Minimālisms: Šī iespaidīgā māja ir absolūti elpu aizraujoša (+VIDEO)

Šī iespaidīgā māja ir absolūti elpu aizraujoša. Ģimenei ir dziļa saikne ar šo zemi, un tieši tur Rūbija vēlējās padziļināt uzbūvēt savu mājokli.

Nevēloties iekļūt milzīgos parādos, Rūbija gribēja savu māju mazu un vienkāršu. Pēc profesijas Rūbija ir dārzniece, un apkārtne viņas mājai ir lieliski apstādīta, augi pat kāpj uz mazās mājas ārsienām. Mēs ceram, ka jums patiks pilna video tūre!

Video

4 elektroniskās ierīces, kurām jābūt mājas aptieciņā

Focused image of thermometer held by sick young Caucasian woman in grey sweater standing in living room, looking at camera, blowing nose with napkin. Illness, pain concept

Sekot līdzi vispārējām veselības stāvokļa izmaiņām ir īpaši svarīgi ne tikai šobrīd, pandēmijas laikā, bet būs arī pēc tās – pandēmija ir mainījusi mūsu paradumus un cilvēki turpmāk daudz vairāk pievērsīs uzmanību savai veselībai. Arī ilgstošā sēdēšana, mazāk kustīgs dzīvesveids un paaugstināts stress ir ietekmējis veselību lielai daļai cilvēku. Īpaši svarīgi sekot līdzi vispārējām veselības stāvoklim ir cilvēkiem, kuri ir dažādās riska grupās. Lai ērti, mājas apstākļos sekotu savam veselības stāvoklim, mājas aptieciņā lieti noderēs četras elektroniskas ierīces. Kādas tās ir un, kāpēc tās ir nudien nepieciešamas, skaidro farmaceite Zane Melberga.

Asinsspiediena mērītājs

Asinsspiediens ir asins plūsmas spiediens uz artēriju sieniņām un to ik pa laikam būtu jāpārbauda katram cilvēkam. Pastāvīga asinsspiediena kontrole ļauj tā novirzes pamanīt pēc iespējas agrāk un laicīgi uzsākt ārstēšanu. Daudziem cilvēkiem asinsspiediena mērīšana ir arī regulāra nepieciešamība, lai pārliecinātos par to, vai palīdz ārsta nozīmētie medikamenti, kā arī, lai apzinātu faktorus, kas ietekmē spiediena pazemināšanos vai paaugstināšanos. Papildu tam, arvien biežāk cilvēki pārliecinās, ka mājās nepieciešama sava asinsspiediena mērīšanas ierīce gan, lai mērījuma veikšanai nevajadzētu speciāli doties pie ārsta, gan, lai sekotu līdzi svarīgākajam veselības rādītājam reālā laika apstākļos, jo nereti asinsspiediena paaugstinājums ir novērojams ārsta kabinetā. 

Ja jāizvēlas asinsspiediena mērītājs lietošanai mājas apstākļos, visērtāk lietojamais būs automātiskais asinsspiediena mērāmais aparāts. Tas ir ērti un vienkārši lietojams – ap augšdelmu nepieciešams aplikt manšeti, piespiest podziņu un miera stāvoklī gaidīt, kad mērījums un pulsa ātrums parādīsies uz displeja. 

Lai atrastu sev piemērotāko asinsspiediena mērītāju, kā arī iepazītos ar tā pareizu lietošanu, iespējams konsultēties ar farmaceitu, taču pirms dodamies uz aptieku pēc tā iegādes, svarīgi iepriekš noskaidrot piemērotu manšetes izmēru, ko iespējams veikt nomērot lietotāja augšdelmu. “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga norāda, ka, ja manšete būs par lielu vai ciešu, mērījums nebūs precīzs vai arī tas nemaz neizdosies, jo manšetē ieplūstot gaisam, aparāts var izslēgties. Savukārt sirds aritmijas slimniekiem, jāveic trīs mērījumi pēc kārtas, tāpēc viņiem ieteicams izvēlēties augstākas klases aparātu.

Pulsa oksimetrs

Pulsa oksimetrs ir viegla, portatīva medicīnas ierīce, ar ko ļoti ātri un vienkārši var noteikt skābekļa saturāciju asinīs jeb hemoglobīna un asins piesātinājumu ar skābekli, kā arī sirdsdarbības ātrumu. Bieži dzirdam, ka šī ierīce nepieciešama pacientiem ar Covid-19 simptomiem, taču farmaceite norāda, ka tā ir noderīga arī tiem, kas vēlas sekot līdzi savam skābekļa saturam asinīs un kuri regulāri izjūt veselības problēmas – hroniskas slimības kā sirds asinsvadu slimību, bronhiālās astmas vai sirds mazspējas gadījumā vai ir ar kaitīgiem ieradumiem, piemēram, smēķēšanu.

Pulsa oksimetrs darbojas, nolasot asins krāsu spektru. Skābeklim saistoties ar hemoglobīnu mainās hemoglobīna struktūra un krāsa. Pulsa oksimetrs ļauj veikt asins piesātinātības ar skābekli un pulsa mērījumus gan bērniem, gan pieaugušiem. Tā lietošana ir ļoti vienkārša, tāpēc tā būs piemērota arī vecākiem cilvēkiem un to var izmantot arī bērniem. Ierīci nepieciešams uzlikt uz vienas rokas pirksta un pāris sekundēs pulsa oksimetrs fiksēs asins piesātinājumu ar skābekli un pulsu. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka pulsa oksimetrs ir ļoti kompakts un viegls, tāpēc to iespējams viegli pārnēsāt.

Infrasarkanais termometrs

Vēsturiski bijām pieraduši pie termometriem ar dzīvsudrabu, taču nu jau vairāk nekā desmit gadus Eiropas Savienībā šos termometrus nevar iegādāties. Šobrīd aptiekās termometru klāsts ir ļoti plašs, taču vienlaikus ātrākie un precīzākie ir infrasarkanie termometri.  

Farmaceite skaidro, ka temperatūras mērījumu iespējams iegūt ātri, precīzi un tā lietošanai nav vajadzīgas īpašas prasmes. Termometra sensora elements uztver infrasarkano starojumu no ķermeņa virsmas, tos tālāk pārveidojot par digitālo ekvivalentu un parādot ekrānā. Ar šo termometru ļoti ērti veikt mērījumu arī mazuļiem, jo mērīšana notiek 2-3 sekundes, kad ierīce atrodas apmēram 2 cm attālumā no ķermeņa virsmas. Šiem termometriem mērāmās temperatūras diapazons ir lielāks – līdz pat 100 grādiem. Attiecīgi tos iespējams izmantot ne tikai ķermeņa, bet arī apkārtējās vides, piemēram, istabas, mazuļa ēdiena vai vannas ūdens temperatūras mērīšanai, iepriekš to noregulējot uz attiecīgo režīmu.

Ņemot vērā šī brīža Covid-19 un citu vīrusu izplatību, pat pie nedaudz paaugstinātas temperatūras farmaceiti aicina nedoties ārpus mājām – strādāt vai mācīties attālināti un novērot veselības stāvokli.

Inhalators

Inhalators ir medicīnas ierīce, ar kuru var veikt tvaika inhalācijas — ārstniecisko vielu ieelpošanu, kas paredzēta elpceļu slimību ārstēšanai un profilaksei. Inhalācijas ir viens no efektīvākajiem un biežāk izmantotajiem elpceļu slimību ārstēšanas veidiem, jo nodrošina tiešu un ātru iedarbību uz elpceļu gļotādu, kurā notiek iekaisuma process. “Euroaptieka” farmaceite norāda, ka šobrīd aptiekās pieejami dažādi inhalatori, kas ir droši lietošanā elpošanas ceļu slimības simptomu mazināšanai. Tie palīdz uzņemt medikamentus un mitrināt elpceļus, tvaikā pārvēršot medikamentus un šķidrumus. Tie ir arī īpaši klusi un viegli, tāpēc inhalāciju iespējams veikt arī bērnam guļot. 

Covid-19 apstākļos “Euroaptieka” aicina iedzīvotājus nepieciešamos recepšu un valsts kompensējamos medikamentus, kā arī citas aptiekā pieejamās preces pasūtīt ar piegādi uz vēlamo adresi visā Latvijā, izmantojot “Euroaptieka” pakalpojumu “Medikamentu piegāde mājās”. Rīgā dzīvojošiem tiek nodrošināta ekspress piegāde, ka pasūtījums tiek piegādāts tajā pašā dienā, kā arī norēķināšanās par pakalpojumu būs iespējama piegādes brīdi. Lai saņemtu pakalpojumu, kā arī pilnvērtīgu farmaceita konsultāciju, jāzvana “Euroaptieka” farmaceitam pa tālruni 20369469 darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Pūļa imunitāti pret Covid-19 Latvijā varētu sasniegt augustā vai septembrī (+VIDEO)

Pūļa imunitāti pret Covid-19 Latvijā varētu sasniegt augustā vai septembrī, otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē atzina veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Aicināts nosaukt aptuvenu laiku, kad plašas vakcinēšanas rezultātā valstī varētu sasniegt pūļa imunitāti, ministrs atzina, ka patlaban dzīvojam augstas neziņas apstākļos ar daudziem nezināmajiem. 

Pavļuts rezumēja, ka pūļa imunitātes sasniegšana būs atkarīga no vakcīnu pret Covid-19 pieejamības un cilvēku vēlmes vakcinēties.

“Nav izredžu līdz gada vidum sasniegt pūļa imunitāti, kad 70% no sabiedrības būtu saņēmusi abas pret Covid-19 vakcīnas potes. Pūļa imunitātes reālistiskākais mērķis ir vasaras beigas – augusts vai septembris,” klāstīja Pavļuts.

Savukārt, runājot par prioritārajām vakcinējamajām grupām – senioriem, sociālo aprūpes centru iemītniekiem, cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, – veselības ministrs prognozēja, ka lielākā daļa šo grupu iedzīvotāju varētu tikt vakcinēta līdz maijam vai jūnijam, bet arī šīs prognozes piepildīšanās būs atkarīga no vakcīnu pieejamības un iedzīvotāju gatavības vakcinēties.

Video (Covid-19 pandēmija neatkāpjas. Saruna ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu)

No 1.marta atļaus strādāt vairākām skaistumkopšanas nozarēm! (+VIDEO)

Valdības vairākums konceptuāli atbalstīja no 1. marta atļaut strādāt dažām skaistumkopšanas nozarēm, to skaitā frizieriem, manikīriem, pedikīriem un podologiem, kā arī nedaudz mīkstināja tirdzniecības ierobežojumus. Taču valdībā nebija vienprātības par šiem lēmumiem, jo tie ir pretrunā ar ekspertu ieteikumiem.

Video

Teju katrs desmitais Covid-19 stacionētais slimnīcā ārstējas ar smagu slimības gaitu!

Patlaban no kopumā 806 stacionētajiem Covid-19 pacientiem 78 jeb 9,7% ir ar smagu slimības gaitu, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati.

Otrdien Latvijas slimnīcās ievietoti 82 Covid-19 pacienti, bet kopējais slimnīcās ievietoto sasirgušo skaits sarucis no 830 līdz 806.

No visiem pašlaik stacionētajiem Covid-19 pacientiem 728 jeb 20 vairāk nekā diennakti iepriekš ir ar vidēji smagu slimības gaitu, kamēr 78, kas ir par četriem pacientiem mazāk nekā diennakti iepriekš,- ir ar smagu slimības gaitu.

Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīti 94 pacienti.

Kopš Covid-19 izplatības sākuma Latvijā no stacionāriem kopumā izrakstīti 8011 ar šo slimību sasirguši cilvēki.

Jau ziņots, ka otrdien Latvijā atklāti 983 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi un saņemta informācija par 17 ar Covid-19 sasirgušu personu nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Starp mirušajiem viens cilvēks bijis vecumā no 50 līdz 59 gadiem, divi – vecumā no 60 līdz 69 gadiem, septiņi – vecumā no 70 līdz 79 gadiem, seši – vecumā no 80 līdz 89 gadiem un viens – vecumā no 90 līdz 99 gadiem.

Otrdien Latvijā veikts 12 591 Covid-19 tests, līdz ar to pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem pieaudzis līdz 7,8%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Latvijā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits līdz šim sasniedzis 83 445, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits – 1587 jeb 1,9% no visiem atklātajiem inficēšanās gadījumiem.

Divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju sarucis tikai nedaudz – līdz 502,5 gadījumiem.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā saslimšana ar Covid-19 Latvijā apstiprināta 9586 personām.

Piedošanas nozīme: Kādēļ ir vērts piedot?

Piedošanai piemīt milzīgs spēks, bet dažkārt mīlestībā un attiecībās mēs piedodam nepareizajiem cilvēkiem. Dažreiz mēs pārāk pieķeramies cilvēkiem, kuri mūs sāpina, un domājam, ka, lai dotos tālāk, glābtu attiecības vai labotu tās, viņiem ir jāpiedod.

Kas attiecas uz manu dzīvi, tad piedošana to mainīja. Pieņemot piedošanu no cilvēkiem, kuri mani salauza, piedodot pat tiem, kas man par to neprasīja, es izdziedēju savu sirdi. Bet tas nebija viegli, un katrs stāsts ir citādāks. Dažkārt tas bija pat sāpīgi. Uzskatu, ka piedošana cilvēku atbrīvo, atbrīvo sirdi no liekām sāpēm un bēdām.

Kādam piedot, nenozīmē, ka tu atļauj cilvēkam atkal atgriezties tavā sirdī. Tas nenozīmē, ka tu atkal atver durvis uz savu dzīvi un piešķir viņam atslēgu. Tas nozīmē, ka tu ļauj viņam sākt visu no jauna, tikai ne ar tevi.

Tu vari piedot kādam nodevību. Tu vari piedot cilvēkam to, ka viņš salauza tavu sirdi. Tu vari piedot tam, kurš tevi pameta tad, kad tev visvairāk vajadzēja viņa palīdzību.Taču tas nenozīmē, ka tu atkal uzticēsies šim cilvēkam. Piedošana nenozīmē to, ka tev jāsaglabā attiecības ar cilvēku, kurš iznīcināja visu, ko tu uzbūvēji.

Piedošana nozīmē to, ka tu pieņem visu slikto, ko tev kāds nodarīja, un atlaid to. Tu nomierini savu sirdi un sāc visu no jauna – ar vai bez cilvēka, tas jau no tevis pašas atkarīgs!

Tu nekļūsti mazāk cilvēcīga tikai tāpēc, ka attālinies no tiem, kas tevi sāpināja. Tas nav slikti vai nepareizi, ja piedod viņiem un atstāj viņus pagātnē. Piedošana ir viens no lielākajiem spēkiem Visumā. Taču to nedrīkst dot tāpat vien. Piedošanai ir jānotiek tad, kad cilvēks, kurš ir ticis sāpināts, vēlas sākt jaunu dzīves posmu un aiziet.

Atceries, kā tu esi vērta. Atceries, ka tu esi pelnījusi mīlestību, kura neaiziet. Atceries, ka piedošana nepadara tevi vāju. Tā sniedz tev spēku. Spēku atlaist un virzīties tālāk.

5 ādas kopšanas padomi, lai mazinātu striju veidošanos!

Lai arī strijas nav veselībai kaitīgas, to parādīšanās uz ķermeņa var radīt diskomfortu. Biežāk par strijām uztraucas jaunās māmiņas, jo tās pastiprināti veidojas,  ādai strauji izstiepjoties, taču striju veidošanos ietekmē dažādi faktori – arī ādas elastība un mitruma līmenis. Kas jāņem vērā, rūpējoties par ķermeņa ādu, lai mazinātu striju veidošanos, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.

“Strijas ir plīsumi zemādas audos jeb dermā, kuri rodas pēc liela un salīdzinoši strauja ādas iestiepuma. Lai arī pavisam novērst striju veidošanos nevar, profilaktiski rūpējoties par ādu, ir iespējams samazināt to izmēru un daudzumu. Jāņem gan vērā, ka daudz efektīvāk ir pielietot dažādus profilakses pasākumus pret striju veidošanos nekā “cīnīties” jau ar esošām, nobriedušām strijām. Profilakse ietver sevī pilnas rūpes gan par ādu, gan par veselīgu dzīvesveidu kopumā,” skaidro farmaceite.

Striju veidošanos ietekmē arī iedzimtība, ādas elastība un mitruma līmenis

Biežāk strijas veidojas pēc ādas iestiepumiem, piemēram, pusaudžiem ātri augot, meitenēm strauji veidojoties sievišķīgām aprisēm, grūtniecēm strauji pieņemoties svarā bērniņa dēļ vai sportistiem audzējot muskuļu masu. Taču tās var parādīties arī pie endokrīnās saslimšanas – Kušinga sindroma vai lietojot glikokortikoīdu medikamentus, jo tie samazina kolagēna daudzumu ādā, tā kļūst plānāka un neelastīgāka. Strijas veidojas arī pēc neveiksmīgu diētu ievērošanas, kad svars strauji atgriežas, jo organisms diētas laikā nav pietiekami saņēmis sev nepieciešamos vitamīnus, minerālus un resursu taupīšanas nolūkos ādai tie tikuši vismazāk, kā rezultātā vielmaiņas procesi un ādas atjaunošanās ir samazināta. Taču ne visiem šādos apstākļos strijas izveidosies, jo to veidošanās atkarīga arī no ādas mitruma līmeņa un ādas elastības, kuru nosaka kolagēna un elastīna šķiedru daudzums ādā. Tāpat liela nozīme ir iedzimtībai. 

Strijas nobriest pusgada laikā

Ādas virsējais slānis jeb epiderma pirms striju izveidošanās kļūst plānāks, var kļūt nedaudz sārtāks, jutīgāks, iestiepts. Šajās vietās veidojas dermas ieplīsumi, kuru izmērs var būt no dažiem milimetriem līdz pat dažiem centimetriem, taču to izveidošanās ir nesāpīga. Visbiežāk strijas izveidojas uz ķermeņa vietām, kuras ir pakļautas straujai izmēra maiņai – vēdera priekšējā un sānu virsma, krūtis, augšstilbi, gurni un augšdelmi, tomēr tās var parādīties arī jebkurā citā vietā. Kamēr strijas ir jaunas – līdz pusgadam –, tās ir sārtas vai violetas, jo atsedz zemādas apasiņotos audus un ir piepaceltas virs ādas reljefa. Vēlāk šajās vietās ieaug saistaudi jeb rētaudi, un tās kļūst bālas un ir vienā līmenī ar pārējo ādu. 

Ziemā strijas tiek pamanītas biežāk

Ziemā strijas izveidojas un tiek pamanītas biežāk un ātrāk, jo šajā laikā āda ir sausāka un neelastīgāka. Tā kā pašu striju plīsumus sajust nevar, visbiežāk tiek pamanīti jau sārtie un violetie plīsumi. Ja strijas parādījušas ziemā, vasarā plīsumi jau būs kļuvuši balti, jo būs izveidojušies rētaudi, kuri neiesauļosies uz pārējā ādas toņa. Tāpēc ādas kopšanai, īpaši gada aukstajā periodā, ir liela nozīme.

5 ādas kopšanas padomi, lai mazinātu striju veidošanos

#1 Ādas elastības stiprināšana –  ādai ir jābūt mīkstai, mitrinātai, samtainai un tvirtai. Ādas elastību stiprināt un uzlabot var, piemēram, ar kontrastdušu palīdzību, ķermeņa masāžu, izmantojot rupja auduma dvielīti vai cimdiņu, ūdens procedūrām, kā arī ejot pirtī, jo tā tiek uzlabota ādas apasiņošana un āda tiek intensīvāk apgādāta ar barības vielām, uzlabojas kolagēna un elastīna atjaunošanās. 

#2 Pīlingi un skrubji – reizi nedēļā ieteicams lietot ķermeņa pīlingu vai skrubi, bet pēc tam noteikti ādu ieziest ar barojošiem, mitrinošiem krēmiem, losjoniem vai dabīgām eļļām, piemēram, persiku, olīveļļu vai mandeļu eļļu. 

#3 Piemēroti ķermeņa kopšanas līdzekļi – ieteicams izvēlēties tādus ķermeņa kopšanas līdzekļus, kuru sastāvā ir A, E, C vitamīni, hialuronskābe, kolagēns, elastīns, kofeīns, teofilīns, omega taukskābes, augu ekstrakti – zirgkastaņa, tīģerzāle, arnika, efeja, kliņģerīte. Var izvēlēties arī specializētos pretstriju kosmētiskos līdzekļus, kas pieejami gan krēma, gan gela, seruma vai eļļu veidā ar bagātīgu aktīvo vielu sastāvu. 

#4 Procedūras – arī kosmētiskie kabineti piedāvā dažādas procedūras, kas ļauj samazināt striju intensitāti un uzlabot to izskatu, piemēram, mezoterapiju, ultraskaņu, limfodrenāžu, krioterapiju, vakummasāžu un lāzerprocedūras. 

#5 Uzturs un fiziskās aktivitātes – ādas izskats un veselība cieši saistīta ar ikdienas uzturu un aktivitātēm. Ikdienas ēdienkartei jābūt sabalansētai un pilnvērtīgai, taču ādai īpaši nozīmīgi ir A, E, C un D vitamīni, kā arī minerāli – cinks un omega taukskābes. Noteikti nedrīkst aizmirst arī par pietiekamu ūdens uzņemšanu. Pozitīvu ietekmi uz skeleta un ādas stingrību sniedz fiziskās nodarbes – garas pastaigas, peldes un ūdens aerobika.

Četru līdz sešu nedēļu laikā Latvijā varētu trīskāršoties stacionēto Covid-19 pacientu skaits

Patlaban tiek prognozēts, ka jaunā Lielbritānijas paveida izplatības dēļ, četru līdz sešu nedēļu laikā Latvijā varētu trīskāršosies stacionēto Covid-19 pacientu skaits, valdības sēdē pavēstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga.

“Šis te izaicinājums, ko radītu jaunais celms, pret mūsu kapacitātēm būtu ļoti sarežģīts,” rezumēja Heiberga.

Tas nozīmētu, ka hospitalizēto Covid-19 pacientu skaits varētu būt vairāk nekā divas reizes lielāks nekā pīķa laikā janvārī, kad stacionēto pacientu skaits pārsniedza 1200.

“Ja šobrīd mēs redzam, ka mums ir aptuveni 850 pacienti, tad trīskāršojot, mēs saprotam, ka tas tuvojas 3000 pacientiem, kas ir divreiz vairāk nekā janvāra vidū, kas bija pīķis,” sacīja Heiberga. Līdz ar to, lai adresētu šo prognozi, jau patlaban ir pārprofilētas gultasvietas, to kopskaitam sasniedzot aptuveni 1500.

Jau ziņots, ka jau iepriekš – februāra sākumā – Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) aprēķini liecināja, ka Covid-19 gadījumu skaitam Latvijā ik nedēļu pieaugot pēc Lielbritānijas decembra un janvāra uzliesmojuma scenārija, Latvijas stacionāros marta vidū varētu būt ap 3600 pacienti.

Pasliktinoties gaisa kvalitātei Rīgā, iedzīvotājus aicina ierobežot fiziskās aktivitātes ārpus telpām (+VIDEO)

Laika apstākļu dēļ Rīgā un visā Latvijā būtiski pasliktinājusies gaisa kvalitāte, tāpēc iedzīvotāji aicināti iespēju robežās ierobežot uzturēšanos ārpus telpām, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Pēc pašvaldības sniegtajām ziņām, patlaban Latvijā valda gaisa piesārņojuma izkliedei nelabvēlīgi laika apstākļi, proti, ir lēns vējš, kā arī notiek inversija atmosfērā – siltāki gaisa slāņi nostājušies virs aukstākajiem, kas nozīmē, ka piesārņojums ir ieslēgts zem tāda kā kupola.

Slikta gaisa kvalitāte ir ne tikai putekļu jomā, bet arī slāpekļa oksīdiem. Turklāt, kā liecina “Copernicus” Atmosfēras monitoringa servisa sniegtā informācija, Latviju ir sasnieguši, lai arī salīdzinoši nelielā koncentrācijā, Sahāras tuksneša putekļi. Papildus tam galvaspilsētā pirmdienas vakarā ieplūst auksta un mitra gaisa masa ar miglu no Rīgas līča.

Šādos apstākļos iedzīvotāji, jo īpaši jutīgākie, var izjust gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību. Cilvēkiem ar elpceļu un sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanām būtu jāierobežo pastaigas un lielāka fiziskā slodze ārā. Ikvienam, ja sāk sūrstēt kakls vai nāk klepus, jāierobežo fiziskās aktivitātes, pastaigas un citas aktivitātes brīvā dabā, uzsvēra pašvaldībā.

Kā liecina aktuālā “RigaairTEXT” prognoze, pirmdien un turpmākajās divās dienās praktiski visā Rīgas teritorijā būs slikta gaisa kvalitāte. Situācija ar gaisa piesārņojumu varētu uzlaboties trešdien, jo īpaši teritorijās ārpus pilsētas centra. Piesārņojuma iemesls ir paaugstinātās daļiņu PM2.5 un PM10 koncentrācijas apkārtējā gaisā.

Video

Šokējoši: Faraons, kuru atrada pēc 3000 gadiem!

Teju pagājuši 100 gadi, kā tika atklāta viena no plašāk zināmā faraona kapenēm. Šī valdnieka pīšļi saglabājušies izcilā kondīcijā un nu ir pienācis laiks atklāt kā izskatījās apbedīšanas vieta, kad to uzbūvēja vairāk kā pirms trijiem tūkstošiem gadu.

Faraons Tutanhamons dzimis apmēram 1342. gadus p.m.ē. Senajā Ēģiptē. Tutanhamons pārstāv senās Ēģiptes valdnieku 18. dinastiju un dzīvojis laikā, ko Ēģiptes vēsturē pazīst kā Jauno karalisti. Viņš par faraonu kļuva deviņu gadu vecumā un paspēja valdīt vien aptuveni desmit gadus, līdz mira neskaidros apstākļos.  

Senie ēģiptieši savus faraonus pielīdzināja dieviem, tāpēc pēc nāves tie tika ļoti rūpīgi mumificēti un apglabāti atsevišķās krāšņās kapenēs līdzās dažādiem dārgumiem, lai apglabātais valdnieks pēcnāves dzīvē nebūtu nabags. 

19. gadsimtā arheologi bieži devās uz Ēģipti, lai meklētu faraonu kapenes. Tas nereti vainagojās ar panākumiem, tomēr daudzas no tām jau bija izlaupītas. Kad 1907. gadā Ēģiptē ieradās arheologs Hovards Kārters (Howard Carter), viņš bija pārliecināts, ka tur atrodas vēl vienas neatklātas kapenes, kurās guļ toreiz maz zināmā valdnieka Tutanhamona mūmija. Arheologa meklējumus finansiāli atbalstīja lords Džordžs Herberts Kārnarvons (George Herbert, 5th Earl of Carnarvon). Teju pēc desmit gadus ilgiem meklējumiem, 1922.gada 26.novembrī Kārters atrada Tutanhamona kapenes.

Kanāls “National Geographic” ir apkopojis dažus no svarīgākajiem faktiem par faraona Tutanhamona dzīvi, jo 16.februārī atzīmējām dienu, kad 1923.gadā tika atvērts pēdējais – ceturtais kapeņu kambaris.

Vecāki krituši asinsgrēkā

Ilgi uzskatīts, ka slavenā valdnieka vecākus vienoja īpaši tuvas, ģimeniskas saites, proti, viņi bija brālis un māsa. Tomēr 2010.gadā franču eģiptologs Marks Žabolds (Marc Gabolde) izpētījis, ka viņaprāt Tutanhamona māte bijusi tēva māsīca. Marks uzskata, ka jaunā valdnieka māte ir Nofretete (Nefertiti). “Trešās paaudzes DNS starp brālēniem un māsīcām izskatās tāpat kā DNS starp brāli un māsu,” sacīja Žabolds. “Es uzskatu, ka Tutanhamons ir Amenhotepa IV (Amenhotep IV) un Nofretetes dēls un šīs abas personas bija brālēns un māsīca,” tā eģiptologs.

Vēlāk Ēģiptes Senlietu augstākās padomes (Egypt’s Supreme Council of Antiquities) vadītājs Zahi Havass (Zahi Hawass) noliedza Gabola teoriju, jo pierādīts, ka Tutanhamona vecmamma bijusi Valdniece Tija (Queen Tiye) un vectēvs Amenhoteps III (Amenhotep III), kuru dēls bijis Amenhoteps IV – Tutanhamona tēvs. Tomēr Tutanhamona mātes izcelsme aizvien nav atklāta, bet zināms, ka tā bijusi Amenhotepa IV māsa. Šo mūmiju atklāja 1898.gadā, taču to nav bijis iespējams identificēt vēl šobaltdien, jo mūmija ir ļoti satrūdējusi.

Mazā prinča varenie darbi

Pieņemts, ka Tutanhamona tēvs Amenhoteps IV vēlējies iznīcināt ticību ēģiptiešu dieviem un tā vietā pielūgt Saules dievību Atenu jeb Atonu. Tādēļ sākotnēji dēlu saucis par Tutankhatenu, kas nozīmē “Atenas dzīvais tēls”. Kļūstot par valdnieku astoņu gadu vecumā, jaunais faraons mainīja savu vārdu – Tutanhamons – “Amona dzīvais tēls”. Amons bijis viens no galvenajiem dieviem ēģiptiešu mitoloģijā pirms tēvs to centies pazudināt.

Tomēr, cik varenus lēmumus var pieņemt tik mazs bērns. Viņa valdīšanu pārraudzīja padomnieki – karaspēka vadonis Horemhebs (Horemheb) un vezīrs Aijes (Ay). Uzskata, ka viņu griba bija tā, kas lika jaunajam valdniekam novērsties no radikālo pārmaiņu kursa, pa kuru Ēģipti bija vedis viņa tēvs. Tutanhamons atjaunoja Senās Ēģiptes reliģiju. Viņš bagātināja un apveltīja divu svarīgu kultu priesteru ordeņus un sāka atjaunot vecos pieminekļus, kas iepriekš tika izdemolēti. Jaunais valdnieks pārcēla tēva mirstīgās atliekas uz Valdnieku ieleju (Valley of the Kings), kā arī pārvietoja galvaspilsētu no Akhetatenas uz Tēbām, mūsdienās sauktu par Luksoru.

Pēc skata necils valdnieks

Tutanhamons bija invalīds ar plakano pēdu, kreisās kājas deformāciju un kaulu nekrozi. Valdnieks ikdienā staigāja ar spieķi, no kuriem vairāki tika atrasti viņa kapenēs. Viņam bija arī citas veselības problēmas, tostarp skolioze, tātad valdniekam bija uz sāniem deformēts mugurkauls. Šī slimība parasti kombinējas ar skriemeļu rotāciju. Vēl zināms, ka Tutanhamons slimojis ar malāriju – periodiskas drudža lēkmes, drebuļi un mazasinība. 

Vēl 2014.gadā, vadoties pēc pieejamajiem faktiem un izmantojot tā brīža tehnoloģijas, zinātnieki atklāja, kā patiesībā izskatījies Tutanhamons. Šķībiem zobiem, kleinām kājām un ļoti sievišķīgiem gurniem. Zinātnieki uzskata, ka mīlestība ģimenes locekļu vidū ir patiesais iemesls jaunā faraona vājajam izskatam un arī agrīnajai nāvei jaunieša vecumā – 18 vai 19 gados.

Agrīnā nāve

Līdz ar Tutanhamona došanos aizsaulē, pārtūka izcilām personībām bagātās 18.dinastijas turpinājums. Valdnieka nāves cēloni aptver vairākas teorijas – citi uzskata, ka agrīnā nāve ir daudzo veselības problēmu sekas, citi pieņēmuši, ka faraons nokritis, lauzis kaulus un tie vēlāk nesaauga kopā, un vēl trešie uzskata, ka nāve iestājusies inficētas rētas dēļ. Protams, ir vēl citi pieņēmumi, bet šie ir biežākie.

20. gadsimta sešdesmito gadu beigās radās teorija, ka faraons nogalināts ar spēcīgu sitienu pa pakausi, kad 1968. gadā rentgena uzņēmumā atklājās, ka galvaskausa iekšpusē atrodas divi kaulu fragmenti. Šī teorija tika atspēkota ar vēlāk atkārtotu rentgena uzņēmumu. Galvaskausa fragmenti nonākuši iekš galvaskausa nekorektas mūmijas autu noņemšanas un atpakaļ uzlikšanas rezultātā. Tā kā ar laiku kauli zaudē kalciju un kļūst trausli, tad kāds ir bijis ļoti neuzmanīgs un ielauzis Tutanhamona galvu.

2005. Gadā Tutanhamona mūmijai tika veikta datortomogrāfija. Šīs pārbaudes ceļā atklājās visas iepriekš minētās slimības. Tajā skaitā atklāja, ka faraons mumifiscēts ar lauztu kāju, kur kauls izlīdis no ādas. Pētnieki ir pārliecināti, ka šis lūzums radies, kad Tutanhamons vēl bijis dzīvs. Lūzumā atradās balzamējošas vielas, kas norāda, ka tā bijusi atvērta brūce – nekādas pazīmes, ka brūce būtu sadzijusi, bet inficēta gan.

Galu galā ir noteikts, ka viņa nāve, visticamāk, bija vairāku veselības novājinošu cēloņu sekas – kājas lūzuma, iespējams, kritiena un smagas malārijas kombinācijas rezultāts.

Gulbju barotavas var veicināt putnu gripas izplatību! (+VIDEO)

Šoziem gulbju iecienītās ūdenstilpes, arī jūras piekraste, ir aizsalušas, tāpēc krāšņie putni barības meklējumos dodas arī pilsētvidē. Pārtikas un veterinārais dienests gan brīdina, ka gulbju koncentrēšanās barošanas vietās var kļūt par iemeslu putnu gripas izplatībai, kas Latvijā pirmoreiz konstatēta pēdējo nedēļu laikā. Pārnēsāt putnu gripu ar apaviem var arī cilvēki. Sižetā būs daži nepatīkami kadri.

Video

Bukmeikeru skatījumā Latvijai ir niecīgas izredzes tikt pie pirmā “Oskara” vēsturē!

Filmas "Dvēseļu putenis" producents Dzintars Dreibergs piedalās diskusijā par latviešu kinofilmu lomu patriotisma vairošanā.

Aizvadītajā nedēļā Latviju pāršalca patīkama ziņa – pašmāju filma pirmo reizi vēsturē ir iekļuvusi šī gada “Oskaru” nomināciju īsajā sarakstā ar filmas “Dvēseļu putenis” skaņu celiņu, kas iekļauts starp 15 citām kompozīcijām kino mūzikas kategorijā. Pieci nominanti, kas sacentīsies par uzvaru prestižās “Oskara” balvas fināla ceremonijā, tiks izziņoti pēc mēneša, 15. martā. Tikmēr “Betsafe” bukmeikeri filmas izredzes iekļūt nomināciju sarakstā vērtē salīdzinoši augstu jeb ar 25% varbūtību, tomēr cerību tikt pie pirmā “Oskara” Latvijas vēsturē eksperti uzskata par visai niecīgu, dodot šādai varbūtībai vien 3%. 

“Ir ļoti patīkami, ka Latvijas filma ir iekļuvusi nomināciju šortlistā skaņu celiņa kategorijā. Šajā kategorijā “Dvēseļu putenis” gan nav viens no favorītiem, un, visticamāk, līdz top 5 jeb fināla nominācijai šoreiz tomēr netiksim. Tiesa, tas, ka Lolita Ritmanis ir vienīgā sieviete starp 15 komponistiem sarakstā, noteikti var izredzes palielināt. Holivuda pēdējos gados aizvien lielāku lomu pievērsusi vienlīdzībai minoritāšu, rasu, dzimumu un citos aspektos, tāpēc šī kārts var nospēlēt pozitīvi arī attiecībā uz nomināciju, bet pašas statujas iegūšanai ar to diemžēl diez vai pietiks,” komentē “Betsafe” prognožu eksperts Valters Rozmanis.

Savukārt Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma aizvadītās nedēļas intervijā Latvijas Radio 1 uzsvēra, ka līdz šim nevienai no Latvijas filmām nebija izdevies iekļūt “Oskaru” nomināciju īsajā sarakstā. Viņasprāt, tas ir “plats solis pretī Oskaram”. “No vairāk nekā 130 filmām, kas varēja pretendēt uz vietu īsajā sarakstā, šīs veiksmīgās filmas ir tieši 15, turklāt talantīgā Lolita Ritmanis ir vienīgā sieviete komponiste sarakstā. Tas ir fakts, ko pamana starptautiskā prese,” komentēja eksperte. Viņa arī norādīja, ka šogad pieteikumu skats uz prestižo balvu ir bijis ļoti liels, un konkurence vērtējama kā “skarba un nežēlīga”.

Sacensībā par labāko filmas oriģinālmūziku “Dvēseļu putenis” ierindojas blakus tādām kinolentēm kā “Tenet”, “Mank”, “Soul”, “News of the World” un “The Trial of Chicago 7”, taču tikai “Dvēseļu putenis” un Sofijas Lorēnas darbs “Life Ahead” ir vienīgās ārpus Holivudas tapušās filmas, kas sacenšas par balvu mūzikas kategorijā. Jāpiebilst, ka filma “Dvēseļu putenis” gan neiekļuva nominācijas “Labākā ārvalstu filma” īsajā sarakstā. “Oskara” nominācijas tiks paziņotas 15. martā, savukārt pati balvu pasniegšanas ceremonija šogad notiks divus mēnešus vēlāk nekā ierasts – 25. aprīlī. Lai gan Latvija pēdējo 30 gadu laikā uz “Oskara” balvu ir izvirzījusi 12 filmas, iepriekš tās nebija iekļuvušas īsajā sarakstā nevienā no kategorijām.

Komponiste Lolita Ritmanis jau ir ieguvusi vairākus apbalvojumus par skaņu celiņu filmā “Dvēseļu putenis” – gan “Lielo Kristapu” Latvijā, gan Holivudas vizuālo mediju mūzikas balvu (‘Hollywood Music in Media Awards”) par labāko mūziku filmai svešvalodā. Ritmanis ir Portlendā, ASV, dzimusi latviešu izcelsmes komponiste, kas plašāku atpazīstamību ieguvusi tieši ar kompozīcijām filmām un TV seriāliem. Viņa ir vienīgā latviete, kas saņēmusi “Emmy” balvu (par muzikālo pavadījumu daudzsēriju animācijas filmai “Batman: Beyond”). Kā atzīst pati komponiste, “Dvēseļu putenis” priekšrocība, sacenšoties par “Oskara” balvu, varētu būt fakts, ka filmas skaņu celiņa tapšanā tika iesaistīta vērienīga mūziķu komanda ar orķestri un kori, turpretī citu filmu muzikālais pavadījums tapis krietni mazākā formātā.

Plašākas uzmanības lokā “Oskari” nonāca jau pagājušā gada septembrī, kad Amerikas Kinoakadēmija izziņoja jaunus noteikumus filmas iekļaušanai nominācijas “Labākā filma” pretendentu pulkā. Šie noteikumi vērsti uz lielāku minoritāšu iekļaušanu filmas veidošanā. Piemēram, viens no kritērijiem paredz, ka vismaz 30 procentiem no “mazo lomu” atveidotājiem jānāk no minoritāšu vidus, vai arī filmā jābūt kādam pazīstamam mazākuma grupas aktierim. Jaunie noteikumi stāsies spēkā no 2024. gada. 

Amerikas Kinoakadēmijas balva, kas plašāk pazīstama kā “Oskara” balva, ir augstākais apbalvojums filmu nozarē ASV un ievērojamākā šāda veida balva pasaulē. “Oskari” pirmo reizi tika pasniegti 1929. gadā, un tiek uzskatīti par senāko izklaidējošās sfēras balvu pasaulē. Katru gadu “Oskaru” ceremonijai līdzi seko skatītāji no vairāk nekā 200 valstīm.

Maskne jeb jaunā akne – Kā no tās izvairīties?

Maskne ir jauns termins, kas parādījies Covid-19 pandēmijas laikā masku lietošanas dēļ un ir veidots no diviem vārdiem: maska + akne = maskne. Pašlaik maskas un respiratori ir kļuvuši par mūsu ikdienu, tāpēc to izraisītās ādas problēmas kļūst arvien aktuālākas. Kā mazināt masknes rašanās risku un to ārstēt, konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ārste-rezidente dermatoloģijā Zane Prikule-Rūsiņa un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Maskne nav jauna saslimšana

Pinnēm jeb aknei ir daudz tipu un iemeslu, kāpēc tās rodas un kas to ietekmē. Viens no tipiem ir mehāniska akne jeb kā mēs to visi pašlaik pazīstam – maskne. To izraisa atkārtots kairinājums no dažādiem priekšmetiem gan uz sejas, gan ķermeņa, skaidro Z. Prikule-Rūsiņa.

Pirms pandēmijas mehānisko akni vairāk novēroja dažādu sporta veidu piekritējiem, kuriem jānēsā ķivere, šoferiem ilgstošas sēdēšanas dēļ vai arī celtniekiem, kuriem jālieto respiratori. Uz ķermeņa tā var rasties vietās, kur notiek atkārtota berze, piemēram, ar jostu vai apģērbu. Vijolniekiem mehāniskā akne nereti rodas kakla daļā, kur āda ir kontaktā ar vijoli. 

Kam ir lielāks risks iegūt maskni?

Mehāniskā akne var skart cilvēkus, kuriem jau ir akne jeb, precīzāk, cits aknes tips, piemēram, acne vulgaris (pinnes, ko parasti novēro uz sejas), kā arī tos, kuriem āda nekad nav sagādājusi problēmas. Protams, ne visiem masku valkātājiem radīsies akne, biežāk tomēr cieš cilvēki ar taukainu vai kombinētu ādas tipu. 

Ne mazāk svarīgs ir arī maskas nēsāšanas ilgums. Ādai netiek kaitēts, ja maska tiek lietota īsu periodu, piemēram, veikalā vai apmeklējot ārstu. Ādas problēmas var būt vērojamas, masku nēsājot ikdienā vairākas stundas pēc kārtas un dienas laikā to nenomainot, uzsver ārste.

Kā rodas maskne?

Maska rada berzi, un ikdienā šāds lokāls ādas kairinājums stimulē iekaisuma faktoru rašanos – tie sekmē gan iekaisumu ādā, gan ietekmē ādas šūnu dalīšanos. Tās nepietiekami nolobīsies, uzkrāsies un nosprostos poras.

Ādai ir sava ekosistēma jeb mikrobioms. Tas atbild par to, lai āda būtu vesela un spētu veikt savas funkcijas. Mikrobiomu ietekmē dažādi  faktori – mitrums, temperatūra un pH līmenis. Tie visi var mainīties maskas radītā siltā un mitrā mikroklimata dēļ, ko rada izelpa un sviedri. Piemēram, siltums tauku dziedzeriem liek strādāt aktīvāk un rodas pastiprināta tauku produkcija. Tauki kopā ar ‘’vecajām’’ ādas šūnām nosprosto poras, veidojas melnie punktiņi. Tie pārvēršas par strutu pūslīti tad, kad nosprostotajā porā savairojas baktērijas. Tauki ir arī barības viela uz ādas dzīvojošai sēnītei. Ja tai ir vairāk barības, tā savairosies un jau atkal ādas mikrobioms var tikt izjaukts, skaidro ārste.

Izsitumi masknes gadījumā veidosies zonā, kuru ikdienā nosedz maska, tātad ap muti, uz vaigiem un deguna. Masku lietošanas laikā var attīstīties arī citas līdzīgas saslimšanas, piemēram, periorāls dermatīts, rozācija vai seborejas dermatīts. Šīm ādas problēmām ādas kopšana būs līdzīga kā aknes gadījumā, bet ārstēšana gan atšķirsies. 

Kā izvairīties no masknes?

Masku nēsāšana pandēmijas laikā ir ļoti svarīga, un mēs nevaram no tā izvairīties, bet varam censties ādu zem tās kopt un pasargāt, saka Z. Prikule-Rūsiņa. Kā to pareizi darīt? Pamatprincipi:

  • Āda jāattīra 2 reizes dienā – no rīta un vakarā. Gan nepietiekama, gan pārāk bieža ādas attīrīšana var novest pie kaitējuma.
  • Jālieto mitrinoši sejas krēmi atbilstoši ādas tipam, lai uzturētu ādas barjeru veselu. Tie darbojas kā vairogs pret ārējās vides kairinātājiem. Taukainai ādai labāk izvēlēties mitrinošu līdzekli gela formā, normālai ādai –  losjonu, bet sausai ādai – krēmu.
  • Nelietojiet ādas kopšanas līdzekļus, kuru sastāvā ir ēteriskās eļļas vai citas smaržvielas, jo tas radīs ādai papildu kairinājumu.
  • Ādas kopšanā svarīgi iekļaut eksfoliantus jeb līdzekļus, kas noloba vecās ādas šūnas un neļauj porām nosprostoties: salicilskābi, glikolskābi vai azeleīnskābi. Šos līdzekļus labāk lietot uz nakti.
  • Ieteicams niacinamīds jeb B3 vitamīns, kas atrodams dažādos serumos un krēmos. Tas mazina iekaisumu, kā arī regulē tauku dziedzeru darbību.
  • Nelietojiet dekoratīvo kosmētiku zem maskas! Kosmētika, sviedri un siltums ir perfekti apstākļi, lai izveidotos pinnes. Arī lūpu krāsu nav ieteicams lietot, jo no maskas radītā siltuma un mitruma tā nonāks uz ādas apkārt lūpām. Lūpu krāsas lielākoties satur vairākas smaržvielas un krāsvielas, kas jau tā sakairināto ādu padarīs vēl jutīgāku.
  • Nēsājiet masku pareizi! Ja lietojat kokvilnas masku, kas domāta vairākām lietošanas reizēm, tā ir jāmazgā katru dienu augstā temperatūrā un jāgludina, lai iznīcinātu tajā esošos mikroorganismus. Atcerieties, ka sejas maskas jāmazgā bez veļas mīkstinātāja un jāizmanto pulveris bez smaržvielām. Ja lietojat medicīnisko masku, to lieto tikai vienu, nevis vairākas reizes!
  • Nekādā gadījumā nespiediet pumpas! To spiešana ir kā vienādības zīme rētām.
  • Ja ārsts jau ir nozīmējis medikamentus aknes ārstēšanai, tos nevajadzētu lietot no rīta, kad priekšā visa diena, kas jāpavada maskā. Citādi tā būs kā okluzīvs pārsējs un medikamenti darbosies daudz spēcīgāk, nekā tiem vajadzētu.

Ja satraucaties par savas sejas ādas stāvokli, apmeklējiet savu ārstu – dermatologu, kas diagnosticēs problēmu un to atbilstoši ārstēs!

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa uzsver – sejas masku valkāšana šobrīd ir ļoti svarīga, tādēļ nedrīkstam pret to izturēties vieglprātīgi. Valkājot sejas masku, tai ir jāaizsedz gan mute, gan deguns, gan zods. Svarīgi, lai maska būtu piemērota izmēra! Auduma masku ieteicams nēsāt līdz 4 stundām, pēc tam tā ir jāmazgā. Ja maska netiek mainīta regulāri, tas var veicināt iekaisuma procesus uz ādas. 

Ja izvēlaties lietot auduma masku, piemeklējiet audumu, kas mazāk kairina ādu. Ieteicami alerģiju neizraisoši vai dabīgas izcelsmes materiāli, piemēram, kokvilna vai zīds, taču vienlaikus maskām jābūt mazgājamām 60 grādu temperatūrā un gludināmām.

Ja pamanāt, ka maska tiešām sakairinājusi ādu, var lietot speciālus līdzekļus zīmulīšu-stiku formā, kas samazina kairinājumu, apsārtumu, iekaisumu, kā arī radīto niezi. Tāpat pēc maskas noņemšanas ieteicams lietot nomierinošos, dziedējošos un aizsargājošos krēmus vai termālo ūdeni. Savukārt, ja izveidojušies izsitumi, ieteicamas tā saucamās SOS pastas. Pievērsiet uzmanību sejas mazgāšanas līdzekļiem ikdienā – izvēlieties mazāk sausinošus līdzekļus.

Aknes vispārējai profilaksei ir ieteicams alus raugs, naktssveces eļļa un vitamīni, kas paredzēti ādas stāvokļa uzlabošanai. Pieaugušo aknei nopietnākus medikamentus nozīmē ārsts. Ieteicams arī papildus uzņemt C vitamīnu, kā arī izvērtēt ikdienas uztura paradumus.

1.-4 klašu skolēni 22 “epidemioloģiski drošākās” pašvaldībās atsāks mācības klātienē!

Šodien klātienes mācības 1.-4.klašu skolēniem tiks atsāktas 22 pašvaldībās, kas atbilstoši valstī noteiktajiem kritērijiem uzskatāmas par epidemioloģiski drošākām.

Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem uz ceturtdienu, 18.februāri, darbu klātienē varētu atsākt 25 pašvaldību – Alsungas, Auces, Burtnieku, Cesvaines, Dagdas, Durbes, Ērgļu, Ķeguma, Krustpils, Kuldīgas, Mālpils, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Pāvilostas, Pļaviņas, Rūjienas, Salacgrīvas, Saulkrastu, Siguldas, Skrīveru, Skrundas, Tērvetes, Vecumnieku un Vecpiebalgas novadu – skolas.

Tomēr, pašām izvērtējot epidemioloģisko situāciju novadā un apkārtējās pašvaldībās, Skrīveru, Pļaviņu un Cesvaines novada pašvaldībās nolemts, ka 1.-4.klašu skolēni šonedēļ turpinās mācīties attālināti.

Pļaviņu novada ģimnāzijas 1.-4.klasēs mācās 168 skolēni un strādā 20 pedagogi. Daļai no viņiem dzīvesvieta ir novados ar augstākiem saslimstības rādītājiem nekā klātienes mācībām pieļaujamie, kas varot radīt papildu risku.

Izvērtējot epidemioloģisko drošību un saslimstības dinamiku novadā, Pļaviņu pašvaldība un skolas vadība vienojusies neatsākt klātienes mācību procesu 1.-4.klasēm no šodienas, bet sagaidīt darbinieku testēšanas rezultātus, saslimstības gadījumu samazināšanos un kumulatīvā rādītāja stabilitāti.

Lai arī pašvaldībā Covid-19 saslimstības rādītāji atbilst “drošas skolas” kritērijiem, izvērtējot dažādus riskus, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā nolemts pagaidām neatsākt klātienes mācības jaunākajās klasēs.

Izglītības iestādes direktors Aldis Rakstiņš skaidroja, ka Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā 1. līdz 4.klasē mācās 135 skolēni, no kuriem 15 dzīvo blakus esošajos novados. Šajās klasēs strādā 15 pedagogi, no viņiem četri dzīvo citā administratīvajā teritorijā.

Pašlaik divi sākumskolas klasēs strādājošā atbalsta personāla pārstāvji ir slimi, savukārt diviem pedagogiem jāievēro karantīna, jo bijuši saskarsmē ar Covid-19 slimnieku. Četras ģimenes informējušas skolas vadību, ka viņu mājsaimniecībā patlaban kāds slimo ar šo vīrusu un skolēniem noteikta karantīna. Turklāt apmēram puse pedagogu, kuri strādā sākumskolas klasēs, ir riska grupā. Ņemot vērā visus šos apstākļus, pašvaldība un skolas vadība vienojusies, ka no šodienas skolā klātienes mācības netiks atsāktas.

Ja situācija nemainīsies, klātienes mācības Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā 1.-4.klases skolēniem varētu atsākt no 1.marta. Pirms tam visi skolotāji veiks siekalu testus Covid-19 infekcijas kontrolei.

Cesvaines vidusskolā apmēram trešdaļa jeb 34 bērni no 93 skolēniem dzīvo kaimiņu novados, kuros epidemioloģiskā situācija pašlaik nav droša. Konsultējoties ar SPKC, Cesvaines vidusskolas direktoram Didzim Baunim norādīts, ka šādā situācijā atsākt mācību procesu klātienē visiem 1.-4.klases skolēniem nav saprātīgs lēmums, jo tas ļoti palielinātu slimības izplatīšanās risku Cesvaines novadā.

No šodienas klātienes mācību organizēšanā 1.-4.klasei var piedalīties 902 sākumskolas skolotāji, 1130 pārējie pedagoģiskie darbinieki un 1087 tehniskie darbinieki. Kopējais izglītības iestāžu darbinieku skaits, kas no šodienas var atgriezties klātienes mācību procesa organizēšanā, veido 3166.

IZM atgādināja, ka SPKC katru trešdienu nodrošinās aktuālāko informāciju par saslimstības rādītājiem pašvaldībās, ko publicēs oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. SPKC informācija ļaus monitorēt saslimstības pieauguma tempus un pašvaldību atbilstību “drošas skolas” principam. Savukārt ik pēc divām nedēļām tiks vērtēts kopumā, kuras pašvaldības drīkst turpināt klātienes mācības skolās.

Kā pagājušajā ceturtdienā vienojās ministri, turpmāk vispārējās izglītības procesa organizēšanā tiks ņemts vērā reģionālais princips, proti, ka tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, pie konkrētiem nosacījumiem var atsākt klātienes mācības.

Ministri konceptuāli vienojās, ka saslimstības slieksnis 200 nebūs noteicošais faktors, bet tā vietā noteicošais būs saslimstības pieauguma temps. Gadījumos, kad divu nedēļu laikā pašvaldībā saslimstība pieaugs nedaudz virs 200, SPKC būs gala lēmējs – atļaut vai neatļaut klātienes mācības.

Savukārt otrdienā, 23.februārī, ministri vienosies par konkrētiem kritērijiem, lai SPKC varētu skaidri lemt par klātienes mācību atļaušanu gadījumos, kad pašvaldības saslimstības rādītājs būs nedaudz augstāks par 200, ņemot vērā arī pašvaldības apdzīvotību.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) pagājušajā ceturtdienā preses konferencē informēja, ka pašvaldību atbilstību “drošās skolas” prasībām valdība pārskatīs ik pēc divām nedēļām. Ja pašvaldībā šo divu nedēļu laikā novēros strauju saslimstības ar Covid-19 pieaugumu, kas pārsniegs 200 saslimušos 14 dienu laikā uz 100 000 iedzīvotāju, tad pēc “”A, B, C” modeļa” tikšot vērtēts, kā saslimstība pašvaldībā ietekmē skolas klātienes mācības un vai saslimstība ir konstatēta pašā skolā. Atbilstoši izvērtējumam pašvaldība varēs lemt par skolas slēgšanu klātienes mācībām vai nē.

Izglītības iestādei būs jānodrošina epidemioloģiskās drošības prasības un jāveic izglītības iestādes klātienē nodarbināto iknedēļas testēšana. Vērtējot, vai izglītības iestādē ir iespējams ievērot distancēšanās prasības, aprēķinam jāpieņem, ka vienam izglītojamam nepieciešams nodrošināt trīs kvadrātmetrus no mācību telpu platības.

Ņemot vērā, ka sabiedriskais transports ir viens no epidemioloģiskā riska neaizsargātākajiem pārvietošanās līdzekļiem izglītojamiem, valdība noteica, ka izglītības iestādes dibinātājam iespēju robežās ir jāveic nepieciešamie epidemioloģiskie drošības pasākumi, kas nodrošina izglītojamam iespēju nokļūt izglītības iestādē veselībai drošā veidā. Pašvaldības, piemēram, var organizēt atsevišķu izglītojamo plūsmu sabiedriskajā transportā, kā arī skolēni var pārvietoties ar privāto transportlīdzekli, kājām vai izglītības iestādes autobusu.

Izliek bērna invalīda ģimeni: dzīvoklim atslēdza elektrību, bet zēna dzīvība slimības dēļ ir atkarīga no elpināmā aparāta (+VIDEO)

Ģimene, kurā aug bērns invalīds, saskārusies ar namīpašnieka nekaunību, kas jau robežojas ar apdraudējumu dzīvībai. Tā kā mēģinājums lauzt īres līgumu pirms laika neizdevās, namīpašnieks ģimenes dzīvoklim atslēdza elektrību. Bet zēna dzīvība slimības dēļ ir atkarīga no elpināmā aparāta, pie kura viņš pavada visu nakti.

Video

Vakcinācija no Covid-19 ierobežojumiem neatbrīvo! (+VIDEO)

Pašlaik vakcinācija pret Covid-19 no valstī noteiktajiem ierobežojumiem neatbrīvo. Arī tiem iedzīvotājiem, kas saņēmuši abas vakcīnas devas, vēl aizvien jāievēro visas epidemioloģiskās drošības prasības, sākot no masku valkāšanas, beidzot ar liegumu ciemoties un uzņemt viesus.

Video

Pirmās instances tiesa Lembergam piespriež piecu gadu cietumsodu un apcietinās tiesas zālē (+VIDEO)

Rīgas apgabaltiesa šodien koruptīvos noziegumos apsūdzētajam Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam (“Latvijai un Ventspilij”) piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu.

Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietinās tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt.

Tāpat tiesa daļā apsūdzību Lembergu attaisnoja.

Spriedumu iesaistījām pusēm būs iespējams pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā. Rīgas apgabaltiesa šo lietu sāka skatīt jau 2009.gadā. Nākotnē par apgabaltiesas kā apelācijas instances nolēmumu vēl būs iespējams iesniegt kasācijas sūdzību vai protestu Augstākajā tiesā.

Jau vēstīts, ka prokurori tiesas debatēs lūguši Aivaram Lembergam piemērot astoņu gadu ilgu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu jeb 64 500 eiro apmērā.

Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.

Anrijam Lembergam prokuratūra lūgusi piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem, konfiscējot mantu, savukārt Sormulim – brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un mantas konfiskāciju.

Visi trīs apsūdzētie norādījuši, ka nesaprot un neatzīst viņiem celtās apsūdzības.

Lietā ir apvienoti divi kriminālprocesi, ko prokuratūra tiesai nodeva 2008.gada otrajā pusē.

Prokuratūrā aģentūru LETA iepriekš informēja, ka Ventspils mēram tiek uzturēta apsūdzība par SIA “Puses” 20% kapitāldaļu izspiešanu cietušajam Valentīnam Kokalim 20 275 eiro vērtībā un 26 kompānijas “Multinord AG” akciju izspiešanu cietušajam Aināram Gulbim 14 797 eiro vērtībā.

Tāpat Ventspils mērs apsūdzēts par 12 “Multinords AG” akciju izspiešanu Gulbim 7359 eiro vērtībā, kā arī 30 kompānijas “Ventk Company Limited” akciju izspiešanu Gulbim 17 672 eiro vērtībā.

Lembergs arī apsūdzēts par SIA “Lat Transnafta” 2130 kapitāla daļu izspiešanā

no tās dalībniekiem – SIA “Man – Tess”, kompānijas “SWH Riga Zürich AG”, AS “Naftas Parks – 100”, AS “Banka Baltija” un Vladimira Krastiņa.

Ventspils mērs apsūdzēts par to, ka 1996.gadā viltoja dokumentu, kā arī 1996.gada otrā pusē kā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs noformēja nepatiesu dokumentu.

Tāpat apsūdzība liecina, ka Aivars Lembergs personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, kā arī organizētā grupā ar Anriju Lembergu un Sormuli legalizēja noziedzīgi iegūtu mantu, tostarp finanšu līdzekļus – 6 996 118 eiro laikā no 1999.gada beigām līdz 2006.gada jūlijam.

Apsūdzība arī liecina, ka laikā no 1999.gada decembra līdz 2000.gada aprīlim Ventspils mērs, ar dēla Anrija un Sormuļa atbalstu, veicināja un neatļauti piedalījās mantiskā darījumā, proti, nodrošināja faktiski sev un bērniem piederošai kompānijai “Netherfin Financial Services B.V.” ienākumu peļņas procentu veidā no Ventspils brīvostas pārvaldes, kurā Ventspils mērs tajā laikā bija valdes priekšsēdētājs. Šādā veidā gūts mantisks labums – ne mazāk kā 802 413 eiro.

Tāpat laikā no 2003.gada janvāra līdz 2003.gada martam Ventspils mērs, ar citas iesaistītas personas atbalstu, veicināja un neatļauti piedalījās mantiskā darījumā, proti, nodrošināja faktiski sev un bērniem piederošai “Netherfin Financial Services B.V.” peļņas procentu no minētās Ventspils brīvostas pārvaldes. Peļņas procentu veidā Ventspils mērs ieguva ne mazāk kā 180 312 eiro.

Prokuratūras apsūdzība liecina, ka laikā no 1999.gada decembra līdz 2000.gada aprīlim Aivars Lembergs ļaunprātīgi izmantoja dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, saistītu ar piedalīšanos neatļautā darījumā.

Laika periodā no 2003.gada janvāra mēneša līdz 2003.gada martam Ventspils mērs ļaunprātīgi izmantoja dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, saistītu ar piedalīšanos neatļautā darījumā.

Apsūdzība liecina, ka Lembergs kā Ventspils pilsētas domes deputāts un Ventspils brīvostas valdes loceklis realizēja savas pilnvaras interešu konflikta situācijā, piedaloties kopumā 330 lēmumu pieņemšanā Ventspils pilsētas domēs un Ventspils brīvostas valdes sēdēs.

Tāpat Lembergam inkriminēta nepatiesu ziņu norādīšana amatpersonas deklarācijā deviņus gadus pēc kārtas, nenorādot par kapitāldaļu un akciju piederību 29 ārvalstīs reģistrētās kompānijās.

Video

5 dabas līdzekļi mieram un labākam miegam

Izjust nemieru, īpaši pandēmijas apstākļos, ir gluži normāli, un satraukums pats par sevi nav nekas slikts – tas liek apzināties iespējamās briesmas, riskus un motivē rīcībai. Tomēr, kad nemiers kļūst par ikdienu un ietekmē dzīves kvalitāti, ir jāpiedomā pie veidiem, kā to mazināt. Lai arī pats svarīgākais ir izmaiņas dzīvesveidā, ikdienā palīdzēt var arī nomierinoši dabas līdzekļi. Vairāk par augiem nemiera mazināšanai un labākam miegam stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte.

“Šī brīža apstākļos cilvēki ir trauksmaināki, nemierīgāki, daudzi saskaras ar grūtībām iemigt. Svarīgākais ir pārskatīt savu dzīvesveidu, jo tas cieši saistīts ar emocionālo labsajūtu – iespējams, ir lielāka slodze darbā, ir pārstrādāšanās, pārāk maz fizisku aktivitāšu. Atvieglot situāciju var dabas līdzekļi, turklāt tie neizraisa pieradumu. Jebkuru no augu valsts līdzekļiem ieteicams lietot mēnesi, ilgākais – pusotru – un tad mainīt uz citu. Pie sākotnējā preparāta var atgriezties pēc kāda laika, lai būtu droši, ka tas iedarbojas tikai pozitīvi,” stāsta farmaceite.

#1 Baldriāns – iespējams, vislabāk zināmais dabas līdzeklis pret bezmiegu un trauksmi, jo šādam nolūkam to lieto jau vairāk nekā 2000 gadu. Nosaukums “baldriāns” ir atvasināts no latīņu darbības vārda valere, kas nozīmē “būt stipram” vai “būt veselīgam”. Baldriāns var palīdzēt mazināt trauksmi, kas saistīta ar akūtu stresu, atvieglo iemigšanu, kā arī uzlabo miega kvalitāti. Svarīgi gan atcerēties, ka to nedrīkst lietot kopā ar alkoholu vai miega zālēm, jo tas var pastiprināt blakusparādību izpausmes. Tāpat baldriānu nedrīkst lietot ilgāk par 4 līdz 6 nedēļām, jo tad tas var izraisīt pretēju efektu. Lai pagatavotu novārījumu, 2 tējkarotes baldriāna sakņu aplej ar puslitru verdoša ūdens un nostādina 10 minūtes. Lieto ¼ glāzi no rīta un vakarā, pēc ēšanas. 

#2 Vīgrieze – lietojot dienas laikā, tā nomierinās, bet vakarā – rosinās miegu. Svarīgi tēju lietot vāju, nekoncentrētu, kad tā ir gaiši dzeltena. Ja tēja būs par stipru, tā radīs tieši pretējo efektu. Lai pagatavotu tēju, 1 tējkaroti kaltētu vīgriežu ziedu aplej ar  glāzi verdoša ūdens, nosedz, ļauj ievilkties 10–15 minūtes. Lieto glāzi no rīta un glāzi vakarā.

#3 Piparmētra – tā labi palīdz mazināt stresu,atbrīvo no trauksmes un  tonizē. Piparmētrā esošais mentols ir dabisks muskuļu relaksants, tāpēc lieliski der brīžos, kad ir liels satraukums un jūtams saspringums un aizkaitināmība. Tāpat piparmētras tējas dzeršana palīdz relaksēties un lieliski noder pirms miega. Jālieto 3 reizes dienā, pēc ēšanas. Lai pagatavotu tēju, svaigas vai žāvētas lapiņas aplej ar karstu ūdeni un ļauj ievilkties 10–15 minūtes.

#4 Lavanda – tiek izmantota ļoti plaši un dažādiem nolūkiem. Lavandas ēteriskā eļļa iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, tāpēc to izmanto, lai atslābinātos, piemēram, pievienojot vakara vannai. Taču arī lavandas ziedu uzlējums palīdz pret emocionāliem traucējumiem, nomierina un mazina bezmiegu. Lai pagatavotu uzlējumu, 1 ēdamkaroti lavandas ziedu aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens. Ļauj ievilkties 20 minūtes un tad nokāš. Uzlējumu dzer pa malciņam vairākas reizes dienā. 

#5 Timiāns – tiek izmantots kā trauksmi mazinošs augs jau tūkstošiem gadu. Viduslaikos cilvēki to nolika zem spilvena, lai veicinātu mierīgu nakts miegu un novērstu sliktos sapņus. Timiāns ir garastāvokļa stabilizētājs un var palīdzēt pret bezmiegu, īpaši tad, ja tas radies fiziskās vai garīgās pārslodzes dēļ. Lai pagatavotu tēju, aplej 1 ēdamkaroti timiāna ar glāzi verdoša ūdens un ļauj ievilkties stundu. Lieto pa 1–2 ēdamkarotēm 3 reizes dienā, pēc ēšanas. 

Piektdien Latvijā atklāto Covid-19 gadījumu skaits lielākais pēdējo nedēļu laikā

Piektdien Latvijā atklāti 1069 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi, kas ir lielākais vienā diennaktī reģistrētais sasirgušo skaits kopš 2.februāra, kad valstī tika apstiprināts 1231 jauns Covid-19 gadījums, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) mikroblogošanas vietnē “Twitter” skaidro, ka aizvadītajā diennaktī reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits ir salīdzinoši lielāks tāpēc, ka “teju 200 gadījumi no šiem attiecas uz iepriekšējām divām dienām”.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā arī saņemti ziņojumi par pieciem mirušiem Covid-19 pacientiem. Viens no tiem bijis 45-50 gadus vecs, viens 65-70 gadus vecs, bet trīs 70-80 gadus veci.

Piektdien Latvijā veikti 11 165 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem sasniedzis 9,6% atzīmi. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Latvijā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits līdz šim sasniedzis 81 109, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits – 1538.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās Latvijā ar Covid-19 kopumā inficējušās 9789 personas.

Vairums ģimenes ārstu sāks pret Covid-19 vakcinēt nākamās nedēļas vidū!

Ņemot vērā, ka vakcīnas pret Covid-19 ģimenes ārstus nesasniegs vēl pašā nedēļas sākumā, vairums ģimenes ārstu vakcināciju savās praksēs varētu sākt nākamās nedēļas trešdienā vai ceturtdienā, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.

Viņa tostarp pavēstīja, ka patlaban jaunais rīks vakcinācijas uzskaitei tiek solīts pēc astoņām nedēļām, tāpēc ģimenes ārsti pagaidām vakcinācijas epizožu uzskaiti veiks e-veselības platformā. Ņemot vērā iepriekš pieredzētās e-veselības funkcionalitātes problēmas, ģimenes ārstiem nopietnu traucējumu gadījumā tikšot sūtīta “Excel” tabula, kurā viņi manuāli ievadīs datus par vakcināciju.

Skaidrojot ģimenes ārstu atlasi, Veide atzīmēja, ka gatavības apzināšanai tika veikta aptauja, kurā ģimenes ārsti, izvērtējot savus resursus un noslodzi, varēja pieteikties vakcinēšanai. Saskaņā ar Vakcinācijas projekta biroja pausto, patlaban vakcinēšanai pieteikušies 504 ģimenes ārsti, savukārt Veide skaidro, ka šis skaitlis konstanti mainās, jo ir ģimenes ārsti, kuri šobrīd izlēmuši, ka vakcināciju tomēr veiks, un ir arī tādi, kas izlēmuši to tomēr nedarīt. Pēc ģimenes ārstes paustā, tas noticis tāpēc, ka atsevišķos gadījumos ģimenes ārsti sapratuši, ka nespēs nodrošināt izvirzītās prasības vakcinācijas veikšanai.

Tomēr kopumā Veide paredz, ka kopējais ģimenes ārstu skaits, kuri vakcinēs, drīzāk augs nekā saruks, jo nereti kolēģi, komunicējot savā starpā, gūst pārliecību vakcinēt. Šo pārliecību asociācijas prezidentes ieskatā vairo arī pieaugošais pieejamās informācijas apjoms par vakcinācijas procesu.

Lai gan kopumā sadarbību ar Vakcinācijas projekta biroju pēdējo trīs dienu laikā ģimenes ārste vērtē labi, norādot uz faktu, ka intensīva darba rezultātā rastas atbildes uz daudziem jautājumiem, viņai joprojām ir atsevišķas neskaidrības par vakcinējamo sarakstu organizāciju un to savienojamību starp dažādām platformām.

Patlaban ģimenes ārsti ir noslēguši līgumus ar Nacionālo veselības dienestu un izveidojuši sarakstus ar vakcinējamiem pacientiem, tādējādi nonākot pie jau precīzākiem skaitļiem par savās praksēs vakcinējamiem pacientiem.

Tāpat Veide atklāja, ka sākotnējais plāns bijis vakcināciju ģimenes ārstu praksēs sākt 1.martā, bet Vakcinācijas projekta birojs pirmdienas sēdē aicinājis vakcināciju sākt jau 22.februārī. Šādu aicinājumu ģimenes ārsti apstiprinājuši. “Ja vakcīnas ir, jāsāk vakcinēt pēc iespējas ātrāk,” piebilda Veide.

Jau ziņots, ka valdības atbalstītais VM vakcinācijas pret Covid-19 plāns paredz līdz vasaras beigām panākt 70% pieaugušo iedzīvotāju vakcināciju.

Lai sasniegtu mērķi, no februāra būtu pakāpeniski jākāpina vakcinācijas pakalpojumu kapacitāte, lai no marta varētu nodrošināt ne mazāk kā 100 000 vakcinācijas epizodes nedēļā, skaidro VM. Šis apjoms atbilst prognozētajam vakcīnu piegāžu ātrumam, operatīvi izmantojot visas piegādātās vakcīnas, akcentē VM.

Plānots, ka vakcināciju nodrošinās ģimenes ārsti, privātās un pašvaldību ārstniecības iestādes, universitāšu slimnīcas, nacionāla mēroga vakcinācijas kompleksi, kā arī tiks rīkotas izbraukuma vakcinācijas.

Jauni likumu un jauna kārtība: “Facebook” neļauj austrāliešiem apskatīt ziņas vai dalīties ar tām

Socālais tīkls “Facebook” trešdien paziņoja, ka vairs neļaus Austrālijā apskatīt ziņu rakstus vai dalīties ar tiem, ņemot vērā šajā valstī iecerēto jauno mediju likumu.

ASV tehnoloģiju milzis paziņoja, ka Austrālijas izdevējiem tagad ir “liegta dalīšanās ar saturu vai tā ievietošana”, savukārt starptautisko mediju saturs vairs nav pieejams austrāliešiem, lai to apskatītu vai dalītos ar to.

“Facebook” lietotāji Austrālijā nevarēs apskatīt vai dalīties ar Austrālijas vai starptautisko ziņu saturu. 

Jaunā mediju likuma projekts, kas decembrī tika iesniegts parlamentā, ir ar mērķi piespiest “Google” un “Facebook” maksāt Austrālijas mediju organizācijām par to ziņu satura rādīšanu, vai maksāt soda naudas miljoniem dolāru apmērā. Šis ir viens no pasaulē agresīvākajiem mēģinājumiem iegrožot abu ASV digitālo milžu varu.

Pēc šī likuma abiem ASV uzņēmumiem būs jāmaksā kompensācijas dažādiem Austrālijas medjiem plašā diapazonā – no Ruperta Mērdoka uzņēmuma “News Corp.” līdz valsts raidsabiedrībām ABC un SBS.

Valdība ir nolēmusi neattiecināt šos noteikumus uz citām populārām interneta platformām, tostarp “YouTube” un “Instagram”.

“Ierosinātais likums fundamentāli pārprot attiecības starp mūsu platformu un izdevējiem, kuri to izmanto, lai dalītos ar ziņu saturu,” paziņoja “Facebook”.

“Tas mūs ir nolicis skarbas izvēles priekšā: mēģināt ievērot likumu, kurš ignorē šo attiecību realitāti, vai izbeigt ziņu satura atļaušanu mūsu pakalpojumos Austrālijā. Ar smagu sirdi mēs izvēlamies otro.”

“Facebook” arī uzsvēra, ka Austrālijas izdevēji gūst labumu no dalīšanās ar savām publikācijām.

“Vērtības apmaiņa starp “Facebook” un izdevējiem ir par labu izdevējiem,” rakstīja “Facebook”, pavēstot, ka tā plaforma radījusi 5,1 miljardu atsauču uz Austrālijas izdevējiem, un apgalvojot, ka šīs atsauces bija 407 miljonu Austrālijas dolāru (262 miljonu eiro) vērtībā.

“Facebook” pērn augustā pirmoreiz draudēja padarīt ziņas nepieejamas Austrālijas lietotājiem un janvārī atkārtoja šo ultimātu. 

Uzņēmums arī bloķēja satīras lapas un dažas valdības iestāžu lapas, tostarp valsts veselības dienesta lapas, kurās tiek sniegta jaunākā informācija par Covid-19 pandēmiju, un Meteoroloģijas biroja lapu, kurā tiek sniegta informācija par dabas katastrofām. Tika bloķētas arī dažas policijas lapas.

Uzņēmums “Google” janvārī draudēja padarīt savu interneta meklētājprogrammu “Google Search” nepieejamu lietotājiem Austrālijā, ja valdība nemainīs ierosināto likumu, kura mērķis ir piespiest šo interneta milzi maksāt mediju organizācijām par to ziņu satura rādīšanu interneta meklējumos.

Starp “Google” pieprasītajiem likumprojekta labojumiem ir atteikšanās no ierosināta obligātas arbitrāžas procesa kompensāciju noteikšanai, kuru ASV valdība iepriekš raksturoja kā “fundamentāli nelīdzsvarotu”.

Arī “Facebook” uzskata, ka likumprojekts pašreizējā formā ir “nelietojams” un liktu šai sociālo mediju platformai izbeigt Austrālijas ziņu publicēšanu.

Austrālija sākumā ierosināja brīvprātīgu rīcības kodeksu šāda likuma vietā, bet pastiprināja savu nostāju, kad bija izlēmusi, ka “nevienlīdzīga pozīcija” starp tradicionālajiem mediju uzņēmumiem un digitālajiem milžiem neļautu noslēgt godīgas vienošanās.

Austrālijas nostāja mainījās pēc šajā valstī veikta pētījuma, kurā konstatēts, ka no katriem 100 dolāriem, kas tiek iztērēti par interneta reklāmām, “Google” iegūst 53 dolārus, bet “Facebook” – 28 dolārus.

Skolu direktori vēl nevar izdod rīkojumus par skolēnu klātienes mācību atsākšanu

Kamēr nav publicēti grozījumi valdības rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, skolu direktori nevar izdod rīkojumus par 1.-4.klašu skolēnu mācībām klātienē, aģentūrai LETA apstiprināja vairāku skolu direktori.

Ata Kronvalda Durbes pamatskolas direktore Kristīne Bruzule uz jautājumu par to, cik skola ir gatava sākt klātienes mācības jaunāko klašu skolēniem, ieturēja ilgu pauzi, pēc kuras atzina, ka nezina, ar ko lai sāk stāstīt.

“Es gaidu, kad būs publicēta aktualizētā redakcija rīkojumam par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, jo bez tā man nav tiesiska pamata izdod nevienu rīkojumu, lai skolēni varētu sākt mācības klātienē. Nav informācijas par to, kad normatīvais akts tiks publicēts,” sacīja direktore.

Klātienes mācībām skola esot visu jau laikus sagatavojusi. Pieciem 1.-4.klašu skolēnu komplektiem ir sagatavotas mācību telpas katrai klasei ar savu gaiteni. Skolēni skolā ierastos kājām, ar personīgo auto vai skolas autobusu, kurā katrs varētu sēdēt, izlaižot vienu solu rindu, sacīja Bruzule.

Liepājā esot sarunāti arī testēšanas materiāli, kurus šodien atvedīs, lai pirmdien varētu testēt skolas pedagogus un tehniskos darbiniekus. Tāpat arī apzinātas ģimenes kaimiņu novados, kuru bērni mācās Durbes pamatskolā, ņemot vērā to, ka tajos ir augsta saslimstība.

“Visus praktiskos darbus esam izdarījuši, taču vajadzīgs regulējums, uz kā pamata nākamnedēļ varam strādāt,” skaidroja direktore.

Arī Burtnieku novada Matīšu pamatskolas direktore Veneranda Logina atzina, ka pašlaik viņai nav oficiāla dokumenta, uz kura pamata viņa varētu izdot rīkojumus par klātienes mācībām.

“No ziņām medijos zinu, ka sākumā bija runa par 20 novadiem, tad 19, bet nu jau ir 25 novadi, tajā skaitā vakar parādījās arī Burtnieku novads. Patlaban ir daudz nezināmo, notiek tāda raustīšana. Manuprāt, pašlaik ir ļoti augsts risks atsāk klātienes mācības, lai arī visi pēc tām esam ļoti noilgojušies, jo īpaši 1.klases bērni, kuriem iet vissarežģītāk,” stāstīja Logina.

Viņai arī divas skolotājas esot paziņojušas, ka viņas personīgās veselības dēļ neatsāks darbu klātienē. Turklāt neesot saprotams, kā pareizi rīkoties ar bērniem, kuri dzīvo kaimiņu novados, kuros pašlaik saslimstības rādītāji ir augsti. Tāpat neskaidrs esot jautājums par skolas darbinieku testēšanu, piebilda direktore.

Savukārt Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja Sindija Brikmane teica, ka pašvaldība no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ir saņēmusi oficiālu dokumentu, ka skolās drīkst atsākt klātienes mācības 1.-4.klašu skolēni, taču pašvaldība gaida valdības rīkojuma aktuālās redakcijas publicēšanu.

Auces novadā, lai lemtu par mācību atsākšanu, šodien sasaukta ārkārtas domes sēde. Novada domes priekšsēdētāja Vija Keršus (LZS) stāstīja, ka pašvaldība un skolas ir gatavas atsākt mācības, un iespējamie riski, tostarp ar pedagogiem, kas ir paaugstināta riska grupā, ir pārrunāti.

Novada skolēni neizmantojot sabiedrisko transportu, un nogādāšanu uz skolu nodrošina pašvaldība. Pēc domes vadītājas teiktā, atsākoties mācībām tikai jaunākajās klasēs, kādā autobusā būs vien daži skolēni, citā – vairāk. Maltītes audzēkņiem gatavos skolu pavāri.

Arī Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Raivis Ūzuls (Vidzemes partija) aģentūrai LETA atzina, ka iestādes ir gatavas atsākt mācības jaunākajās klasēs.

LETA jau vēstīja, ka Ministru kabineta apstiprinātās izmaiņas rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” nosaka, ka atskaites punkts klātienes mācību uzsākšanai ir 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem konkrētās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā atrodas izglītības iestāde.

Turpmāk Slimību profilakses un kontroles centrs trešdienās apkopos datus un publicēs to pašvaldību sarakstu, kas atbilst “drošas skolas” kritērijiem. Ja kārtējās kalendārās nedēļas trešdienā kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits ir līdz 200, mācības klātienē var sākt 1.-4.klases skolēni.

Atbilstoši šim principam, no 22.februāra klātienes mācības varēs uzsākt 25 novados, proti, Alsungas, Auces, Burtnieku, Cesvaines, Dagdas, Durbes, Ērgļu, Ķeguma, Krustpils, Kuldīgas, Mālpils, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Pāvilostas, Pļaviņas, Rūjienas, Salacgrīvas, Saulkrastu, Siguldas, Skrīveru, Skrundas, Tērvetes, Vecumnieku un Vecpiebalgas novadu skolas.

Skolām, kurās tiek atsāktas klātienes mācības, ir jāievēro noteiktas epidemioloģiskās drošības prasības. Visiem skolēniem obligāti ir jālieto maskas, skolas darbiniekiem jānodrošina regulāra telpu vēdināšana, divu metru distancēšanās mācību procesā, klašu nepārklāšanos starpbrīžos, tiek veikti dezinfekcijas pasākumi, kā arī pēc Veselības inspekcijas izstrādāta algoritma izglītības iestādes klātienē nodarbinātajiem obligāti jāveic Covid-19 testēšana.

Pedagogi, kas ir paaugstināta riska grupā – ar hroniskām saslimšanām un seniori no 60 gadu vecuma – vienojoties ar izglītības iestādes vadītāju, var strādāt attālināti līdz brīdim, kamēr tiek uzsākta vakcinēšanās pret Covid-19.

No 1.marta klātienē plāno ļaut strādāt frizieriem, manikīriem un pedikīriem (+VIDEO)

No 1.marta klātienē varētu saņemt friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus, ceturtdien konceptuāli vienojās Ministru kabinets.

Gala lēmumu plānots pieņemt otrdien.

Valdība ceturtdien izskatīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto priekšlikumu, kas atļautu klātienē sniegt atsevišķus skaistumkopšanas pakalpojumus. EM iepazīstināja valdību ar drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu, kas balstīts Veselības inspekcijas veiktajā risku analīzē.

EM piedāvāja ministriem lemt par vairākiem variantiem, kādā veidā atļaut sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē – atļaut visus pakalpojumus vai tikai dažus. Izvērtējot riskus un ņemot vērā Veselības ministrijas (VM) ieteikumus, valdība lēma, ka no 1.marta klātienē varēs saņemt tikai friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus. Vienlaikus tika rosināts atļaut no 1.marta strādāt arī sertificētiem speciālistiem, kas sniedz medicīniskus skaistumkopšanas pakalpojumus, tomēr šis priekšlikumus pagaidām neguva valdības atbalstu.

Video

Priekšlikumu atļaut strādāt sertificētiem speciālistiem sēdes laikā ierosināja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV), tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) rosināja neveikt izmaiņas sākotnējā EM priekšlikumā un aicināja lemt tikai par tiem variantiem, kādus ministrija sākotnēji piedāvāja.

Sākot diskusijas par EM iesniegto priekšlikumu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka jautājums par skaistumkopšanas nozari ir emocionāls, tomēr tam ir jārod praktisks risinājums.

Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) uzsvēra, ka EM nepiedāvā “vērt vaļā vai atvieglot” skaistumkopšanas nozares darbību, bet gan tiek piedāvāts legalizēt skaistumkopšanas nozares darbību. “Reti kurš ir tā noaudzis kā ekonomikas ministrs. Ir dzirdēts, ka cilvēki friziera pakalpojumu saņem virtuvēs un viesistabās. Beigsim mānīt sevi un sakārtojam šo jautājumu,” aicināja Vitenbergs.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) pozitīvi vērtēja EM priekšlikumu, piebilstot, ka Covid-19 pandēmijai nemazinoties, cilvēkiem ir pieaugoša nepieciešamība pēc šāda veida pakalpojumiem, lai “viņi varētu ilglaicīgi funkcionēt”.

Pabriks norādīja uz problēmu, ka skaistumkopšanas pakalpojumi patlaban tiek sniegti nelegāli, tāpēc valdībai būtu jāatbalsta tādi ierobežojumi, kurus sabiedrība pieņemtu. Pēc Pabrika domām, EM piedāvā gana veiksmīgu scenāriju skaistumkopšanas nozares pakalpojumu sniegšanai klātienē.

Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) norādīja uz līdzšinējo problēmu, kad skaistumkopšanas nozare darbojas nelegāli, turklāt neievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, kā arī veicinot ēnu ekonomiku. Ģirģena ieskatā, visiem sertificētiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāļauj strādāt klātienē jau no nākamās pirmdienas.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) aicināja ministrus saprast, kuri ir tie skaistumkopšanas pakalpojumi, kas apmierinātu cilvēka pamata vajadzības, kuras nevar ilgi atlikt. Tāpēc ministrs norādīja, ka VM atbalsta priekšlikumu no 1.marta ļaut atsākt darbību klātienē friziera, manikīra un pedikīra pakalpojuma sniedzējiem, stingri ievērojot EM ziņojumā ietvertās epidemioloģiskās drošības prasības. Savukārt par citu skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu klātienē valdība varētu lemt vēlāk.

Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs atzina, ka EM ir sagatavojusi “ļoti labu dokumentu”, vienlaikus viņš uzsvēra, ka labs priekšlikums vēl nenozīmē, ka sniegtais pakalpojums būs epidemioloģiski drošs. “Jāatceras, ka runa ir par gaisa pilienu infekciju, bet EM plānā ir maz tādu pasākumu, kas ļautu izvairīties no saslimšanas, jo šie pakalpojumi tiek sniegti cieši kontaktējoties,” skaidroja Perevoščikovs.

Epidemiologs uzsvēra, ka svarīgi jebkuru pakalpojumu sniedzējam ievērot visas drošības prasības, tomēr viņa pieredze liecinot, ka epidemioloģiskās drošības pasākumi netiek ievēroti un par tiem pat pasmejas.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atgādināja par iepriekš valdībā panākto vienošanos, ka, lemjot par Covid-19 pandēmijas jautājumiem, tiek ievēroti pieci pamatprincipi – priekšlikumiem ir jābūt samērojamiem, atbilstošiem, pamatotiem, paredzamiem un lēmumi tiek pieņemti, sadarbojoties. Linkaita ieskatā, skaistumkopšanas nozare un EM ar izstrādāto priekšlikumu ir “izdarījušas savu mājasdarbu”, turklāt šo priekšlikumu pozitīvi novērtējusi arī VM.

Arī labklājības ministre Ramona Petraviča (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) atbalstīja priekšlikumu atļaut skaistumkopšanas nozarei sniegt pakalpojumus klātienē epidemioloģiski drošos apstākļos.

Formulējot valdības lēmumu, Ministru prezidents norādīja, ka tauta ir nogurusi no ierobežojumiem, turklāt Covid-19 tik drīz nepazudīs, tāpēc Kariņš rosināja mācīties sadzīvot ar jaunajiem apstākļiem un attiecīgi lemt par VM priekšlikumu, kas paredz atļaut klātienē darboties atsevišķiem skaistumkopšanas nozares pakalpojumu sniedzējiem.

“Tas, ko piedāvā VM, ir atvērt skaistumkopšanas nozari nedaudz lēnāk. Tas nozīmē, ka no aptuveni 8000 nozarē strādājošajiem darbu varētu atsākt aptuveni 6500 cilvēki jeb lielākā daļa,” norādīja Kariņš.

Valdība ceturtdien atbalstīja EM priekšlikumu, bet, lai tas stātos spēkā, ministrijai ir jāizstrādā grozījumi noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” un rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Pēc EM rosinātā, skaistumkopšanas nozarē strādājošie pakalpojumus klātienē varēs sniegt, ievērojot virkni epidemioloģiskās drošības prasību, tostarp pakalpojuma sniedzējam jābūt reģistrētam Veselības inspekcijā, klientu apkalpošana jāorganizē tikai pēc iepriekšēja pieraksta, intervāls starp pakalpojumu sniegšanu būtu ne mazāk kā 20 minūtes, vienā dienā klients pie pakalpojumu sniedzēja drīkst saņemt vienu pakalpojumu, klientam un pakalpojuma sniedzējam jāvalkā sejas maska, kā arī jāveic klienta temperatūras bezkontakta mērīšana.

Tāpat pakalpojuma sniedzējam jānodrošina minimāla platība – 25 kvadrātmetru uz vienu klientu. Gadījumos, ja telpa ir mazāka par 25 kvadrātmetriem, procedūras telpā var atrasties tikai viens apmeklētājs. Ja nav iespējama divu metru distances ievērošana, darbavieta jāaprīko ar aizsargbarjeru starp pakalpojumu sniedzēju un klientu. Visiem pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina dezinfekcijas līdzekļi.

No EM piedāvājuma izriet, ka pakalpojumu sniedzēju uzraudzību izlases kārtībā veiktu Veselības inspekcija sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts policiju un pašvaldību policiju.

Atkārtotu pārkāpumu gadījumā, pakalpojumu sniedzējam var tikt izteikts aizrādījums vai uzlikts naudas sods līdz 5000 eiro.

Vakcīnas pret Covid-19 blakusparādību dēļ hospitalizēts tās saņēmējs!

Pēdējās nedēļas laikā tika reģistrēta vakcīnas pret Covid-19 blakne, kā rezultātā tās saņēmējs tika hospitalizēts, valdības sēdē pavēstīja Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens.

Pēc viņa sacītā, patlaban eksperti izvērtē situāciju kopā ar ārstiem un Imunizācijas valsts padomi.

Kopumā par vakcīnu blaknēm esot ziņots relatīvi reti – 2% gadījumu. Kopumā, pēc Henkuzena paustā, “situācija norit atbilstoši plānam”. “Mums vidēji ienāk ap 20 ziņojumiem dienā, kas ir apmēram 2% no visām veiktajām vakcīnām,” skaidroja ZVA direktors. Tomēr vakcīnu blakusparādības kopumā atbilst tam, kā to paredz vakcīnu profils.

Vienlaikus patlaban arī Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) gatavo dokumentu, kas paskaidros, kā vakcīnas tiks atjaunotas, lai tās pārveidotu atbilstoši jaunajam Covid-19 paveidam.

Paralēli, divi vakcīnu ražotāji – “Pfizer”/”BioNTech” un “AstraZeneca” – ir sākuši pētījumus, lai noskaidrotu vakcīnu efektivitāti bērnu vidū.

Vadoties pēc ZVA informācijas, tāpat kā pēc visu vakcīnu un jebkuru zāļu saņemšanas arī pēc Covid-19 vakcīnu ievadīšanas var tikt novērotas blaknes. Visbiežāk saņemtajos ziņojumos par blaknēm norādītās sāpes vakcīnas ievadīšanas vietā, apsārtums, tūska, limfmezglu jutīgums, kā arī vispārējas sūdzības par nogurumu, paaugstinātu temperatūru, drudzi, galvassāpēm, locītavu un muskuļu sāpēm un miegainību.

Saskaņā ar ziņojumos sniegto informāciju minētās blaknes izzuda dažu dienu laikā. Līdzīgas šādas vakcīnizraisītas reakcijas novērojamas arī citu vakcīnu lietošanas gadījumā.

Pirms apstiprināšanas visas vakcīnas Eiropas Savienībā (ES), tostarp vakcīnas pret Covid-19, tāpat kā visas zāles tiek pārbaudītas pēc vienādi augstiem drošuma, kvalitātes un efektivitātes standartiem. Nekādas atkāpes no stingrajām prasībām vakcīnu izpētei un apstiprināšanai netika veiktas.

ZVA uzsver, ka vakcīnas pret Covid-19 ES tiek apstiprinātas tikai gadījumā, ja EZA saņem uzticamus un pārliecinošus zinātniskus pierādījumus, ka vakcīnu sniegtie guvumi daudzkārt pārsniedz riskus.

Covid-19 vakcīnu izstrādes, vērtēšanas un apstiprināšanas process ir prasījis mazāk laika nekā citām vakcīnām, jo ir ieguldīti un apvienoti vēsturiski nebijuši zinātnes, finanšu un cilvēkresursi, kā arī radikāli mainīta sadarbības operativitāte starp vērtēšanas, apstiprināšanas iestādēm un vakcīnu izstrādātājiem.

Pētnieki jau vairāk nekā desmit gadus ir pētījuši potenciālās SARS un MERS vīrusa vakcīnas. Šie ilgstošie iepriekšējie pētījumi kalpo par pamatu ātrākai vakcīnu izstrādei Covid-19 pandēmijā.

Pēc visu zāļu, arī vakcīnu, nonākšanas tirgū visu ES dalībvalstu atbildīgās iestādes, Latvijā – ZVA, pastāvīgi apkopo un vērtē jaunāko informāciju par zālēm. ZVA tostarp rūpīgi analizē saņemtos ziņojumus par blaknēm un nepieciešamības gadījumā veic reglamentējošas darbības, piemēram, ar jaunu drošuma informāciju tiek papildināta lietošanas instrukcija un zāļu apraksts.

Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī pirmo poti pret Covid-19 Latvijā saņēmuši 630 cilvēki, bet otro – 154, tādējādi kopumā pirmdien tikušas vakcinētas 784 personas, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati.

Arī pirmdien pamatā tikuši vakcinēti mediķi un medicīnas iestāžu darbinieki, kamēr nākamajā prioritārajā grupā – sociālās aprūpes centros – vakcinēšanas aktivitāte bijusi nedaudz zemāka.

Ar pirmo poti pret Covid-19 vakar vakcinēti 377 medicīnas iestāžu darbinieki un ārstniecības personas, 207 sociālās aprūpes iestāžu klienti un divi darbinieki, bet 44 sapotētās personas klasificētas kā “Cita paaugstinātā riska grupa”. Pa vienai personai vakcinēta “pēc paša vēlēšanās” un “persona vecumā virs 60 gadiem”. Šie cilvēki pamatā saņēmuši “AstraZeneca” vakcīnas.

Pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību 1.-4.klases jaunnedēļ varētu atsākt mācības klātienē (+VIDEO)

No pirmdienas mācības klātienē varētu atsākt 1.-4.klases pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību, otrdien konceptuāli vienojās Ministru kabinets.

Ministri atbalstīja priekšlikumu, ka turpmāk vispārējās izglītības procesa organizēšanā tiks ņemts vērā reģionālais princips, proti, ka tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, pie konkrētiem nosacījumiem varētu atsākt klātienes mācības. Otrdien gan tika pieņemts konceptuāls lēmums, bet konkrēts priekšlikums un gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 18.februārī.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka Veselības ministrija līdz ceturtdienai konsultēsies ar speciālistiem, kādā veidā saņemt datus par Covid-19 saslimstības izmaiņām pašvaldībās. Pavļuta ieskatā, vajadzētu normēt to teritoriju skaitu, kurās varētu atjaunot klātienes mācības.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atbalstīja priekšlikumu par “drošas skolas” principa ieviešanu, un šī principa iedzīvināšanā liela nozīmē būtu reģionālai pieejai dažādu ierobežojumu izmaiņu ieviešanā.

Video

Premjers aicināja ievērot tā dēvēto “luksofora principu”, kas nosaka četras epidemioloģisko rādītāju grupas, atbilstoši kurām tiek noteikti ierobežojumi. Kariņš norādīja, ka kamēr 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir virs 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, tikmēr Eiropas skatījumā Latvijā situācija ar Covid-19 izplatību tiek vērtēta kā bīstama.

Vienlaikus premjers aicināja ņemt vērā Lielbritānijā konstatētā Covid-19 daudz lipīgākā paveida gaidāmo izplatību Latvijā. “Tagad Covid-19 saslimstība mazinās, bet mēs zinām, ka tas ir laika jautājums, kad prevalēs britu variants,” piebilda Kariņš.

Pēc diskusijām Kariņš vēlreiz rosināja arī turpmāk ņemt vērā “luksofora principu” un aicināja Veselības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai līdz ceturtdienai vienoties par to, kādos apstākļos bērni varētu atgriezties skolā.

Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kapacitātei, ne vairāk kā 200 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju jeb ne vairāk kā 270 jaunu gadījumu dienā var uzskatīt par tādu saslimstības rādītāju, kur visus gadījumus var izsekot un rūpīgi veikt epidemioloģisko izmeklēšanu. 

IZM ieskatā, ņemot vērā saslimstības rādītājus, vienlaikus nosakot, ka ik nedēļu ir jāveic izglītības iestādes klātienē nodarbināto testēšana, kā arī efektīvi ievērojot epidemioloģisko drošības pasākumu, var lemt par nelielu piesardzības un drošības pasākumu mazināšanu stabilizējoties epidemioloģiskajai situācijai. Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, var lemt arī par klātienes mācības atjaunošanu noteiktām klašu grupām skolēniem un individuālām konsultācijām skolas vecuma bērniem, kas pakļauti priekšlaicīgam mācību pārtraukšanas riskam, un izglītojamiem, kas šajā semestrī noslēdz izglītības ieguvi pamata un vidējā pakāpē vispārējā vai profesionālā izglītībā.

Ņemot vērā, ka sabiedriskais transports ir viens no epidemioloģiskā riska neaizsargātākajiem pārvietošanās līdzekļiem izglītojamiem, valdība noteica, ka izglītības iestādes dibinātājam iespēju robežās ir jāveic nepieciešamie epidemioloģiskie drošības pasākumi, kas nodrošina izglītojamam iespēju nokļūt izglītības iestādē veselībai drošā veidā. Pašvaldības, piemēram, var organizēt atsevišķu izglītojamo plūsmu sabiedriskajā transportā, kā arī skolēni var pārvietoties ar privāto transportlīdzekli, kājām vai izglītības iestādes autobusu.

Pēc aktuālākajiem SPKC datiem, 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju līdz 200 ir 20 pašvaldībās – Alsungas, Cesvaines, Dundagas, Dagdas, Durbes, Ērgļu, Jaunpiebalgas, Ķeguma, Kuldīgas, Lielvārdes, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Pāvilostas, Rucavas, Rūjienas, Salacgrīvas, Saulkrastu un Skrundas, Vecpiebalgas novados.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) pēc valdības sēdes apliecināja, ka visas minētās 20 pašvaldības, kuru 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir līdz 200, ir gatavas nākamnedēļ sākt klātienes mācību procesu. Vienlaikus valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē ministre piebilda, ka izglītības iestāžu medmāsas arī ir gatavas sākt iknedēļas testēšanu.

Ministre atzina, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sazināsies ar katru pašvaldības skolu, kas patlaban kopskaitā ir 50, lai vēlreiz pārliecinātos, ka visas skolas var nodrošināt visu epidemioloģisko drošības pasākumu komplektu. Proti, divu metru distanci, telpu vēdināšanu, dezinfekciju un nogādāšana uz skolu.

LETA jau ziņoja, ka IZM pagājušajā nedēļā valdībā piedāvāja klātienes mācības atsākt tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju.

IZM aģentūrai LETA atklāja, ka 1.-6.klase, kā arī 12.klase klātienē mācības varētu atsākt tajās pašvaldībās, kuru 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs būs zem 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, savukārt saslimstības gadījumā līdz 400 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju klātienē mācības varētu sākt tikai 1.-3.klase.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) iepriekš pauda pārliecību, ka reģionu princips skolu atvēršanai strādās vien tad, ja būs skaidrs testēšanas algoritms, par kuru atbildīga ir Veselības ministrija.

Vienlaikus Šuplinska apgalvoja, ka pašvaldībām 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju vērtēšanai primāri būs jāizmanto SPKC jau radītais instruments, kas gan nākotnē tikšot “paspilgtināts” ar testēšanu.

Ko par tevi var pastāstīt tavs mīļākais skaitlis?

Par cilvēku un viņa raksturu var daudz ko pastāstīt, izpētot viņa vārdu vai dzimšanas datumu. Arī mīļākais skaitlis var šo un to atklāt.

Ja tavs mīļākais skaitlis ir lielāks par 9, tad vienkārši saliec kopā tos ciparus. Piemēram, tev patīk 18: 1+8=9.

Viens. Tavs dzīves ceļš var būt nosēts sīkām grūtībām, bet tu proti tikt tām pāri. Izvairies pārāk bieži nosodīt apkārtējos cilvēkus. Tev labāk justies liek ceļojumi un laiks vienatnē. To arī izmanto.

Divi. Šis skaitlis ir mīļākais tiem cilvēkiem, kas bieži vien no kaut kā vai no kāda ir atkarīgi. Tev ir daudz kaitīgu ieradumu. Daži no tiem parādās jau bērnībā, un līdz dzīves beigām tā arī neizzūd. Tava laime ir mīlestība. Tavs ienaidnieks – mērķu neesamība.

Trīs. Šis ir egoistisku cilvēku mīļākais skaitlis. Viņiem var būt nepatika pret bīstamo sportu un azartspēlēm, taču tev tajās lietās varētu veikties. Centies izvairīties no nepārdomātiem lēmumiem, rupjas izturēšanās un biežāk domā par citiem cilvēkiem.

Četri. Šo skaitli ir iecienījuši pedantiski cilvēki; perfekcionisti un cilvēki ar matemātisku domāšanu. Tev patīk miers un stabilitāte, tāpēc tev nepatīk pārmaiņas. Lielākais tavas dzīves murgs – nekārtība mājās un dzīvē.

Pieci. Visticamāk tu esi radoša personība, kurai bieži rodas problēmas ar iedvesmas atrašanu. Ja nu tu neesi radošais cilvēks, tad tevi noteikti interesē sports. Dzīvē tev ir jābūt uzmanīgam, pievērs uzmanību sīkumiem un tam, kas notiek ap tevi.

Seši. Skaitlis „seši” ir liekulības simbols. Tas gan nenozīmē, ka tev patīk izlikties par kādu, kas tu neesi. Vienkārši tu esi noslēgts cilvēks. Tavā dzīvē notiek visādi interesanti pavērsieni – gan labi, gan ne visai.

Septiņi. Šis skaitlis norāda uz to, ka tu esi labs cilvēks. Taču daudzi cilvēki izmanto tavu labo sirdi, bet tu to nemaz nemani. Uzmanies no tā. Esi uzmanīga ar cilvēkiem, kas atrodas tev vistuvāk.

Astoņi. Šo skaitli ir iecienījuši cilvēki, kas ir gatavi uz visu savas laimes dēļ. Citiem cilvēkiem tu vari šķist rupja, jo tev nepatīk zaudēt. Parasti šādi cilvēki dzīvē gūst panākumus. Pie tam, diezgan agrā vecumā.

Deviņi. Šo cilvēku dzīve ir diezgan haotiska. Lielākajā daļā gadījumu tas ir patīkams haoss – nekārtība mājās, neliela aizmāršība, kaislīga mīlestība utt. Nezaudē savu „Es”, ja vēlies nodzīvot raibu dzīvi.

Biežākās kļūdas uzturoties salā: Kā rīkoties, lai izvairītos no apsaldēšanās?

Skaisti sniegotā ziema kombinācijā ar pandēmijas ierobežojumiem liek iedzīvotājiem daudz vairāk laika pavadīt ārā. Līdzīgi kā vasarā āda var apdegt, arī bargs aukstums var atstāt nopietnas sekas ne vien ādai, bet visam organismam, brīdina dermatologs Raimonds Karls.

Aukstā laikā ķermenis daudz intensīvāk atdod siltumu, no atklātām ķermeņa daļām siltuma izstarošana notiek ar mitruma palīdzību – no ādas virsmas izgaro mitrums, kas atrodas ādas šūnās. Tāpēc, pirmais, ko visbiežāk novērojam, aukstā laikā – āda kļūst sausāka. 

Aukstuma iedarbības sekas var būt atgriezeniskas un arī neatgriezeniskas, piem., bērnībā apsaldēti vaidziņi saglabā specifisko sārtumu visa mūža garumā.

“Bargai ziemai, kāda ir šogad var būt vairākas iedarbības: pirmkārt, atklātās ķermeņa daļas var atdzist, otra, jau bīstamāka, ir apsaldējuma veidošanās. Treškārt, līdzīgi kā vasarā ķermenis var pārkarst, aukstā laikā var iestāties hipotermija, kad organisms atdod tik daudz siltuma, ka samazinās tā temperatūra. Šis ir smags stāvoklis un bieži vien jau nepieciešama intensīvās terapijas palīdzība,” uzsver dermatologs Raimonds Karls, “Derma Clinic Riga” vadītājs.

Visātrāk aukstums iedarbojas uz roku un kāju pirkstiem, ausīm, zodam, vaigiem. Šīs ķermeņa daļas visbiežāk arī tiek apsaldētas. Aukstuma iedarbībai pakļautās ķermeņa vietas sākumā kļūst bālas, jo notiek asinsvadu spazma t.i. organisms cenšas šajās vietās ‘noslēgt apkuri’, lai taupītu siltumu. Parādoties bālumam, parādās arī izmaiņas jušanā – āda kļūst durstoša, kniebjoša, bet ar laiku, turpinoties aukstuma iedarbībai, šie nervu impulsi vairāk nenonāk un āda kļūst nejūtīga. 

Ja aukstuma iedarbība turpinās, āda kļūst cieta, nejūtīga un, dažkārt, vaskveidīga (iespiežot ādā, iespiedums saglabājas, līdzīgi vaskam). Tas nozīmē, ka šajās vietās veidosies īsts apsaldējums, kuram pēc laika parādīsies bāli zila nokrāsa, jo ir ievērojami traucēta asinsrite. Šī vieta būs ilgstoši nejūtīga un 24 līdz 48 stundu laikā var vedoties tulznas, kuras pēc tam nomainīsies ar atmirušiem audiem – veidosies nekroze. Ja šis ādas laukums ir neliels, tas atdalīsies un uz ādas var palikt rētas, bet sliktākajā gadījumā, ja tās ir ekstremitātes (visbiežāk apakšējās), var attīstīties gangrēna, kas rezultējas ar kāju pirkstu vai pēdas amputāciju. 

“Pēc aukstuma iedarbības bieži mēdz parādīties t.s. atlieku parādības, it īpaši uz rokām var būt nagu izmaiņas, ap nagiem var veidoties iekaisīgs process – paranihijs, smagākos gadījumos, ja pirkstu gali ir apsaldēti, nagi var noiet vispār nost,” stāsta speciālists.

Īpaši piesardzīgiem jābūt tiem, kuriem ir dažādas citas saslimšanas, tostarp, cilvēkiem ar noslieci uz pastiprinātu svīšanu – hiperhidrozi, cukura diabēta pacientiem, kuriem jau no diabēta var būt izmanītas jušanas sajūtas un līdz ar to aukstuma iedarbība nav tik labi sajūtama, cilvēkiem ar asinsrites traucējumiem – venozo mazspēju vai artēriju nepietiekamību, cilvēkiem, kas zaudējuši daudz šķidruma vai neuzņem pietiekami šķidrumu. Alkohola lietošana samazina ‘brīdinājuma signālu’ saņemšanu. Alkohola iedarbībā paplašinās asinsvadi, bet no otras – tas rada viltus sildošu sajūtu, kas var būt bīstami ilgstoši uzturoties salā. 

Kad jārīkojas nekavējoties 

Stāvokļi, kad nekavējoties jāvēršas ārstniecības iestādē vai jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība: ja kādā ķermeņa daļā pēc sasildīšanas ir sāpes, veidojas pietūkums, ļoti košs apsārtums (bālums nomainījies uz apsārtumu), ja šajās virsmās parādās mitrošana, ja minētos simptomus papildina drudzis, paaugstināta ķermeņa temperatūra. Vēl dzīvībai bīstamāka ir visa ķermeņa atdzišana – hipotermiju, par ko liecina koordinācijas traucējumi, apjukums, drebuļi. 

“Ja cilvēkam jau ir kāda ādas saslimšana – atopiskais dermatīts, psoriāze, sejas ādas rozācija,  aukstuma iedarbība var pasliktināt pamatslimības gaitu, bet tajā pašā laikā, lai arī cik tas nebūtu paradoksāli, šīm pašām slimībām, ja nav apsaldējuma, bet ir iestājies auksts, sauss laiks, tad stāvoklis pat uzlabojas,” stāsta Karls.

Kā rīkoties, lai izvairītos no apsaldēšanās

Pamatpostulāts ir silts un viegls apģērbs atbilstoši aktivitātēm – sports vai lēna pastaiga. Tas nedrīkst būt apspiests (cimdi, apavi), lai neveicinātu asinsrites traucējumus. Apģērbam jābūt pieguļošam un no vairākiem slāņiem: apakšējais slānis – mūsdienīgs sintētiskais audums, kas savāc ķermeņa mitrumu, otrs slānis – vilnas apģērbs, kas palīdz saturēt siltumu, bet ārējais slānis – vēja necaurlaidīgs. Obligāti jānovērš slapjš apģērbs! Sejas pasargāšanai bargā salā – šalle vai kāds cits vairogs, ja nav ādas saslimšanas, var izmantot taukainākus krēmus. 

“Esam pieraduši pie mērenām ziemām un bieži aizmirstam par galvas segas nozīmi. Matainajai daļai un ausīm aukstā laikā jābūt aizsegtiem. Tāpat kā vasarā saules iedarbībā, arī salā mati var kļūt trausli, var saasināties seborejiskais dermatīts jeb ādas iekaisums, galvas matainās daļas psoriāze, un, sliktākajā gadījumā, galvas atdzišana var rezultēties ar reaktīvu meningītu vai  meningoencefalītu, kas nozīmē invaliditāti uz mūžu,” brīdina speciālists.

Biežākās pieļautās kļūdas un ieteikumi rīcībai

Nekādā gadījumā nedrīkst berzēt aukstuma skarto vietu ar sniegtu! Sniega kristāli, it īpaši bargā salā, ir asi un rada papildus traumatizāciju, kas var ilgtermiņā bojātajā ādā radīt sekundāru infekciju. Ieteikums – šalle, cimdi vai jebkāds apģērbs un pēc iespējas ātrāk nokļūt siltumā – auto vai jebkura telpa.

Vēl viena kļūda, kuru bieži pieļauj – atgriežoties siltumā, nedrīkst nosalušo ekstremitāti ievietot tekošā karstā ūdenī! Ūdens temperatūrai ir jābūt istabas temperatūrai un ļoti lēni var šo temperatūru kāpināt. Ja runājam par vispārēju ķermeņa temperatūras atdzišanu, tad pretēji – silta vanna vai duša ir labs risinājums. 

Tiešraides koncertā LNSO iepazīstinās ar Bēthovena Sesto simfoniju un izcilā komponista dzīves gājumu

Ceturtdien, 18. februārī, plkst. 19.00 Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), diriģents Guntis Kuzma un stāstnieks Goran Gora aicina klausītājus tiešraidē no Lielās Ģildes vērot multimediālu koncertu “Simfoniskais hits ar Goran Gora. Bēthovena Sestā”. Līdzīgi kā popmūzikā vai rokmūzikā, arī klasiskajā mūzikā ir hiti un ievērojamākie komponisti. Šoreiz klausītāji tiks iepazīstināti ar Ludviga van Bēthovena Sesto simfoniju, tās rašanās vēsturi, kā arī izcilā komponista dzīves gājumu, stāstus par viņa dzīvi ietērpjot animācijās.

“Simfoniskais hits ar Goran Gora” ir multimediāls koncertcikls ar pievienoto izglītojošo vērtību, kuru LNSO klausītājiem piedāvā jau kopš 2014. gada. Tas, pirmkārt, domāts jauniešiem, taču dod iespēju arī jebkura cita vecuma interesantiem bez pieredzes klasiskās mūzikas baudīšanā aizraujošā veidā iepazīt šo mūzikas žanru. Koncertā ar asprātīgiem, viegli uztveramiem stāstiem (tos radījis rakstnieks Jānis Joņevs, “Jelgava-94” autors un JRT daudzsēriju mākslas filmas “Aģentūra” līdzautors), dziesminieks Goran Gora klausītājiem atklās skaņdarba rašanās laikmeta kontekstu, zīmīgākās vēsturiskās detaļas, komponista dzīvesstāstu, kā arī interesantas muzikālas nianses, kurām jāpievērš uzmanība klausīšanās laikā. Šajā sezonā koncerta radošā komanda ir rakstnieks Jānis Joņevs, mākslinieks Krišs Salmanis, režisors un video mākslinieks Roberts Rubīns, kā arī LNSO redaktors Orests Silabriedis. 

18. februāra koncertā gaida tikšanās ar  klasiskās mūzikas dižgaru – Ludvigu van Bēthovenu, kura 250. dzimšanas dienu visā pasaulē atzīmēja pagājušajā gadā. Šoreiz uzmanības lokā būs komponista Sestā simfonija, kuras pilnais nosaukums  –  “Pastorālā simfonija jeb atmiņas par lauku dzīvi”. Komponists, kurš bieži vien devās garās pastaigās pa gleznainajām Austrijas takām, simfonijā atklājis savu mīlestību pret dabu, tās varenumu un pārcilvēcisko spēku. Koncerta gaitā klausītājiem būs iespēja iepazīt pavisam citu Bēthovenu – to, kas ierasti slēpjas aiz dramatiskās un grandiozās mūzikas, tajā pat laikā atklājot, kā iespējams radīt tik ģeniālu mūziku, neskatoties un nopietniem dzirdes traucējumiem, kas komponistu piemeklēja.

Koncerta tiešraidi ceturtdien, 18. februārī no plkst. 19.00 – 20.00 bez maksas būs iespēja skatīties LNSO mājaslapā, “Facebook” lapā – https://www.facebook.com/LNSO.lv, “YouTube” kontā – https://www.youtube.com/user/LNSO1926, kā arī portālos Delfi.lv un LSM.lv. 

Aktuālajiem LNSO notikumiem aicinām sekot līdz LNSO mājaslapā – https://www.lnso.lv/ – kā arī orķestra Facebook lapā.

Nākamajā nedēļā sāksies vakcinācija pie ģimenes ārstiem!

Lai arī vakcinācijas pret Covid-19 plāns paredzēja iedzīvotāju vakcinēšanos sākt no marta, pie ģimenes ārstiem vakcināciju varēs sākt no nākamās nedēļas, otrdien valdības sēdē informēja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.

Vienlaikus viņa norādīja, ka pirms vakcinācijas ir daudz neskaidru jautājumu, piemēram, sarakstu veidošana.

Kā stāstīja asociācijas vadītāja, vēl nav skaidrs, vai vakcinēšanās saraksts tiks veidots portālā “manavakcina.lv”, vai tā būs ģimenes ārstu veidota un pēc tam tiks integrēta sistēmā. Patlaban notiek sarunas ar Vakcinācijas biroju un Veselības ministriju (VM), lai rastu kopēju risinājumu. 

“Mēs ļoti gribētu šo atrisināt šonedēļ, jo nākamajā nedēļā mums piedāvā veikt vakcināciju,” atklāja Veide, piebilstot, ka vakcinācija bija plānota marta sākumā, kā to paredzēja vakcinācijas plāns, bet novērtē iespēju sākt ātrāk.

Vienlaikus ģimenes ārste pauda bažas par e-veselības kapacitāti vakcinācijai. Viņa norādīja, ka e-veselība regulāri saskaras ar tehniskām problēmām, bet vakcinācijai paredzētais portāls būs vien pēc astoņām nedēļām.

Jau ziņots, ka valdības atbalstītais VM vakcinācijas pret Covid-19 plāns paredz līdz vasaras beigām panākt 70% pieaugušo iedzīvotāju vakcināciju.

Lai sasniegtu mērķi, no februāra būtu pakāpeniski jākāpina vakcinācijas pakalpojumu kapacitāti, lai no marta varētu nodrošināt ne mazāk kā 100 000 vakcinācijas epizodes nedēļā, skaidro VM. Šis apjoms atbilst prognozētajam vakcīnu piegāžu ātrumam, operatīvi izmantojot visas piegādātās vakcīnas, akcentē VM.

Plānots, ka vakcināciju nodrošinās ģimenes ārsti, privātās un pašvaldību ārstniecības iestādes, universitāšu slimnīcas, nacionāla mēroga vakcinācijas kompleksi, kā arī tiks rīkotas izbraukuma vakcinācijas.

Princis Harijs un Megana Mārkla ir otrā bērniņa gaidībās! (+VIDEO)

Pagājušā gada jūlijā Megana Mārkla nāca klajā ar paziņojumu, ka ir piedzīvojusi spontāno abortu, notikušais bija atstājis smagas sekas attiecībā uz Mārklas emocionālo stāvokli. Pāris atzina, ka pēc notikušā bija pārdzīvojuši daudzus skumjus brīžus – tā viņi abi pastāstīja laikrakstam “New York Times” pagājušā gada novembrī.

Tagad ziņu aģentūra AP ir apstiprinājusi, ka Saseksas hercogiene atkal gaida bērniņu! Harijs un Megana ļāvuši sociālajās vietnēs dalīties ar melnbaltu un ļoti aizkustinošu fotogrāfiju, tajā abi redzami smaidot un skatoties viens otram acīs. Šīs fotogrāfijas autors ir sens hercogu draugs, fotogrāfs Missans Harimans, viņš ar šo attēlu dalījies savā “Twitter” profilā.

Pie ģimenes attēlā fotogrāfs pierakstījis: “Meg, es biju tavās kāzās, lai redzētu, kā šis mīlasstāsts sākās. man ir prieks iemūžināt, kā tas aug. Apsveicu Saseksas hercogu un hercogieni ar šo priecīgo ziņu!”

Pagājušā gada martā princis Harijs un Megana Mārkla oficiāli atteicās no pienākumu pildīšanas kā britu karaliskās ģimenes locekļi un pārcēlās uz dzīvi Amerikā. Megana un Harijs audzina savu dēliņu Ārčiju Harisonu Mauntbatenu-Vindzoru, viņš piedzima 2019.gada 6.maijā Lielbritānijā.

Video

Foto

Migrēna: Kā neiekļūt sāpju slazdā?

Migrēnas var ievērojami ietekmēt pacientu ikdienas dzīvi. Sāpju gadījumā mēdzam meklēt ātru glābiņu, lietojot zāles, taču ir svarīgi, lai tās būtu piemeklētas pareizi un būtu izvēlēts atbilstošs lietošanas režīms. Kā veiksmīgāk sadzīvot ar migrēnu un neiekļūt medikamentu atkarīgu galvassāpju slazdā, konsultē BENU Aptiekas piesaistīta eksperte, Latvijas Galvassāpju biedrības vadītāja un Latvijas Sāpju izpētes biedrības valdes locekle, neiroloģe-algoloģe Aija Freimane un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ļubova Blaževiča.

Migrēnas lēkmes vai hroniskas migrēna? 

Migrēna, no kuras vispārējā populācijā cieš vidēji 15% cilvēku, ir periodiskas galvassāpju lēkmes, kas ilgst 4-72 stundas, skaidro A. Freimane. Parasti migrēna izpaužas ar vidēji stiprām vai stiprām vienpusējām pulsējošam galvassāpēm, kas pastiprinās ikdienas fizisku aktivitāšu laikā un ir ar kādu no pavadošiem simptomiem – sliktu dūšu ar vai bez vemšanas, vai arī nepatiku pret gaismu, skaņām, smaržām. Galvassāpes ietekmē ikdienas funkcionēšanu, migrēnas dēļ cilvēks nespēj aiziet uz darbu („absentisms”) vai darbs kļūst neproduktīvs („presentisms”), cieš ģimene, izjūk plānotie pasākumi. Par hroniskām galvassāpēm uzskata tādas, kas ir 15 vai vairāk dienu mēnesī vismaz 3 mēnešus vai ilgāk. Tātad “hronisks” ir biežuma, nevis ilguma kritērijs. Ap 2% cilvēku vispārējā populācijā migrēna ir hroniska, tas nozīmē, ka galvassāpes ir 15 vai vairāk dienu mēnesī 3 mēnešus vai ilgāk un vismaz 8 dienas mēnesī tām ir migrēnas pazīmes. Migrēnas lēkmēm kļūstot biežākām, raksturīgās pazīmes var kļūt mazāk izteiktas, var pievienoties cita veida galvassāpes, piemēram, saspringuma galvassāpes. Galvenais iemesls, kāpēc epizodiska migrēna transformējas hroniskā migrēnā, ir pastiprināta pretsāpju medikamentu lietošana, ko veicina psiholoģiskas problēmas ar depresiju un trauksmi. Kā riska faktori ir nepareizi lietoti medikamenti lēkmes laikā, stress, liekais svars, kā arī bieža kafijas (kofeīna) lietošana.

Kā varam ārstēt?

Retu migrēnas lēkmju gadījumā palīdz pretsāpju medikamenti atbilstošā devā vai speciālās migrēnas zāles triptāni, stāsta ārste. Lai noteiktu hroniskas migrēnas diagnozi, vispirms ir jānovērtē, vai netiek pārmērīgi lietoti pretsāpju medikamenti, kas rada jaunu nopietnu problēmu – medikamentu atkarīgas galvassāpes. Tas ir svarīgi, jo atšķiras ārstēšanas stratēģijas. Hroniskas migrēnas gadījumā palīdzēs migrēnas profilaktiskā terapija, kas nozīmē noteiktu medikamentu lietošanu katru dienu, lai samazinātu smadzeņu jutīgumu, gatavību galvassāpēm – sāpes padarītu vieglākas un retākas. Taču, ja migrēna pārveidojusies medikamentu atkarīgās galvassāpēs, tas ir zināms strupceļš, jo vienīgais veids, kā to ārstēt, ir ārsta uzraudzībā  mazināt analģētiķu lietošanu. Labā ziņa migrēnas pacientiem – arī Latvijā pieejami jaunie speciāli migrēnas ārstēšanai radītie anti-CGRP (calcitonin gene related peptide – ar kalcitonīna gēnu saistītais peptīds), medikamenti, kas viegli injicējami vienu reizi mēnesī smagu epizodisku lēkmju vai hroniskas migrēnas profilaktiskai terapijai. Diemžēl to lietošanu ierobežo augstā cena, jo medikamenti (ne triptāni, ne jaunie specifiskie profilaktiskie) netiek kompensēti, neskatoties uz 2019. gadā BMC Public Health publicēto pētījumu par migrēnas ekonomisko slogu Latvijā un Lietuvā, kur aprēķinātas migrēnas tiešās un netiešas izmaksas, kas veido 0,42% no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Kā izvairīties no zāļu pieraduma? 

Gan hroniska migrēna, gan medikamentu atkarīgās galvassāpes nav bezcerīgas, var panākt to atpakaļpārveidi par kontrolējamu epizodisku migrēnu, uzsver A. Freimane. Tiesa, ģenētiskos aspektus nevarēsim izmainīt, līdz ar to solīt pilnīgu izārstēšanos būtu populisms. Vienīgais veids, kā izvairīties no pastiprinātas pretsāpju tablešu lietošanas, kas migrēnu padara par hronisku, ir veikt šo zāļu uzskaiti Galvassāpju dienasgrāmatā un apspriest to ar ārstu. Jāņem vērā, ka jebkuri medikamenti, kas tiek lietoti galvassāpju simptomu mazināšanai, var izraisīt medikamentu atkarīgas galvassāpes, arī bezrecepšu pretsāpju līdzekļi, piemēram, ibuprofēns, aspirīns, paracetamols, ja tos lieto 15 un vairāk dienu mēnesī ilgāk par trim mēnešiem. Savukārt kombinētie pretsāpju līdzekļi, kuru sastāvā ir vairākas aktīvās vielas (īpaši kofeīnu un kodeīnu saturoši preparāti), opioīdi un arī triptāni pieradumu rada daudz ātrāk, lietojot tos 10 dienas mēnesī ilgāk par trim mēnešiem.

Vai migrēnu var ārstēt arī bez medikamentiem? 

Pēdējo gadu zinātniskie pētījumi norāda, ka migrēna ir neirovaskulāra slimība ar ģenētiski noteiktu predispozīciju nervu sistēmai jutīgi reaģēt uz dažādām iekšējās un ārējās vides izmaiņām. Galvassāpju dienasgrāmatas analīze ir palīglīdzeklis individuālo sāpju lēkmju palaidējmehānismu jeb trigeru izpētei, kas atvieglo ārstēšanu. Migrēnas pacientam jāievēro režīms, lēkmi var izsaukt izlaista ēdienreize, nepietiekams miegs vai pārlieku ilga gulēšana brīvdienās, diskotēkas apmeklējums vai citu mirgojošu redzes stimulu ekspozīcija, sarkanvīns vai noteikti pārtikas produkti. Šos trigerus iespējams ietekmēt, bet tas ir stingri individuāli, tādēļ ir svarīga šī Galvassāpju dienasgrāmata, jo, piemēram, speciālas migrēnas diētas nav. Ikdienas stresu varam mazināt daļēji ar fiziskām aktivitātēm un relaksācijas metodēm. Ar neietekmējamiem trigeriem kā laika apstākļu maiņu vai menstruācijām jāsamierinās, savukārt zinot prognozējamās menstruāciju dienas, ar ārstu var pārrunāt miniprofilakses pasākumus, kas lēkmes efektīvi novērstu.

Arī bezrecepšu pretsāpju līdzekļi ir piemēroti migrēnas galvassāpju mazināšanai. Tie jālieto pietiekamā devā uzreiz, nevis pa “pustabletītei” ik stundu, uzsver ārste. Jo ātrāk to ieņem, jo labāks būs rezultāts. Noderīgākās ir ātri šķīstošās pulveru, granulu formas vai pretsāpju tabletes ar ātru iedarbību. 

Migrēna un veselības riski

Migrēna ir periodiskas galvassāpju lēkmes, kas ietekmē dzīves kvalitāti un var radīt nespēju pat trīs dienas pēc kārtas. Pacienti sāpju stiprumu ciparu skalā no 1-10 tās nereti raksturo kā neizturamas sāpes, kas pat pārsniedz 10 balles. Ja nav atrasts pareizais veids, kā lēkmi pārtraukt, izvērsta lēkme var atgādināt nopietnu smadzeņu katastrofu, kas rada smagu stresu pacientam un nevajadzīgu finansiālu slogu, atkārtoti veicot dārgus izmeklējumus. Neārstēta migrēna var kļūt hroniska, savukārt pašārstēšanās noved pie medikamentu atkarīgām galvassāpēm, kad zāles sniedz tikai īslaicīgu atvieglojumu, prasa arvien vairāk un vairāk pretsāpju līdzekļu un veidojas apburtais loks. Nopietna, bet reta komplikācija ir migrēnas izraisīts smadzeņu infarkts. Triptānu galvenā problēma izriet no to efektivitātes lēkmju ārstēšanā – pārāk bieža to lietošana noved pie jau minētajām medikamentu atkarīgām galvassāpēm. Cilvēkiem ar asinsvadu riska faktoriem lielākā vecumā triptānus iesaka lietot ārsta kontrolē. Tiesa, zināms, ka migrēna ar gadiem kļūst vieglāka vai izzūd pavisam. Jā trīs lēkmēs nepalīdz viens triptānu medikaments, efektīvs var būt cits no septiņiem pieejamajiem triptāniem, to vajadzētu pārrunāt ar ārstu. 

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ļubova Blaževiča stāsta – galvassāpju gadījumos cilvēki bieži vēršas aptiekā, arī klienti ar migrēnu nav retums, turklāt reizēm ir klienti ar nediagnosticētu migrēnu. Šādā gadījumā farmaceits var palīdzēt atšķirt migrēnu no cita veida galvassāpēm, ieteikt bezrecepšu pretsāpju medikamentu, ņemot vērā klienta sūdzības, citu slimību un medikamentu esamību, sniegt rekomendācijas par zāļu lietošanu, informēt par dzīvesveida ietekmi uz galvassāpju rašanos un par profilaktiskiem pasākumiem, mudināt cilvēku vērsties pie ārsta, kurš veiks diagnostiku un individuāli piemeklēs nepieciešamo ārstēšanas stratēģiju.

Triptāni ir viena no visplašāk izplatītam pretmigrēnas preparātu grupām, ko pacientam izrakstīs ārsts. Taču ir jāievēro pareizs ārstēšanas režīms – stingri jāievēro ārsta rekomendācijas attiecībā uz pieļaujamo medikamenta daudzumu un ieņemšanas laiku. Tos nedrīkst lietot vienlaikus ar asinszāles preparātiem un greipfrūta sulu. Jāņem vērā, ka triptāniem var būt mijiedarbība ar citām medikamentu grupām, piemēram, antidepresantiem, iekšķīgiem pretsēnīšu līdzekļiem, dažām antibiotiku grupām un citiem preparātiem.

Farmaceite skaidro, ka migrēnas gadījumā profilaktiskie pasākumi ir cieši saistīti ar sāpju trigeriem. Tātad ir jāizvairās no šīs sāpes provocējošiem faktoriem – spilgtas, mirgojošas gaismas, trokšņiem, kafijas, sarkanvīna, siera, šokolādes, asu ēdienu lietošanas, miega nepietiekamības vai pārmērības. No nefarmakoloģiskām profilaktiskām metodēm ir ieteicama masāža, akupunktūra, relaksējošās procedūras un psihoterapija.

Ir dati, ka migrēnu var atvieglot tūsklape, piparmētra, ingvers, lavanda, rozmarīns, pelašķis, apinis, kaut gan zinātniski pierādīta efektivitāte ir tikai tūsklapes sakņu ekstraktam, pārējos augus izmanto tautas medicīnā, stāsta farmaceite. Savukārt no uztura bagātinātājiem migrēnas profilaksei noderēs magnijs, B2 vitamīns un koenzīms Q10.

Koalīcija atbalsta pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu, noskaidroja aģentūra LETA.

Panāktā vienošanās paredz, ka katram Latvijas bērnam tiks izmaksāts īpašs atbalsts 500 eiro apmērā.

Nacionālās apvienības (NA) priekšsēdētājs Raivis Dzintars mikroblogošanas vietnē “Twitter” pauda pateicību visiem, kas atbalstīja un palīdzēja tam notikt. “Mazas, bet svarīgas uzvaras sajūta!” atzīmēja politiķis.

Viņš aģentūrai LETA arī pauda, ka atbalsta izmaksa būtu jāveic iespējami ātri.

Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, vienreizēja pabalsta izmaksas 500 eiro apmērā par katru bērnu budžetam izmaksās 179 miljonus eiro. Šim aprēķinam par pamatu ņemti statistikas dati, kas liecina, ka patlaban valstī ir aptuveni 358 000 nepilngadīgu personu. Precīzākus aprēķinus vēl sniegs Labklājības ministrija (LM).

LM ir uzdots izstrādāt konkrētu priekšlikumu, ko iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā. Pēc tam, kad priekšlikums gūs valdības atbalstu, pabalstu izmaksu nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pabalsts 500 eiro varētu tikt izmaksāts martā reizē ar ģimenes valsts pabalstu.

Jaunās konservatīvās partijas politiķis Gatis Eglītis aģentūrai LETA sacīja, ka ir paredzēts viens maksājums atbalsta sniegšanai.

LETA jau vēstīja, ka koalīcija pirmdien, 8.februārī, vēl nespēja nonākt pie kopsaucēja par NA priekšlikumu Covid-19 dēļ ieviesto ierobežojumu seku mazināšanai piešķirt vienreizēju pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par bērnu.

“Mūsuprāt, šī atbalsta sniegšana būtu pareiza sociālā taisnīguma dēļ,” teica NA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars, piebilstot, ka īpaši šobrīd tas ir aktuāli, kad mācības notiek attālināti un vecāks ir vienlaikus arī skolotājs. “Tās ir izmaksas – jo vairāk bērnu, jo lielākas vajadzības un papildu slodze,” norādīja politiķis.

Tāpat viņš uzsvēra, ka šāds atbalsts nodrošinātu ekonomikas sildīšanu – ģimenēm ar bērniem ir lielāki izdevumi, līdz ar to, ieguldot tajās līdzekļus, ir lielāka iespējamība, ka līdzekļi atgriezīsies ekonomikā, un tā tiks sildīta.

Sēdē politiķi vienojās, ka Ekonomikas ministrija un Labklājības ministrija strādās pie šī priekšlikuma un ierobežojumu precizējuma turpmākās divas nedēļas, ņemot vērā sociālo dimensiju.

Sākotnēji pret šo priekšlikumu iebilda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kurš vēlāk rosināja piešķirt mērķētu ikmēneša atbalstu par katru bērnu līdz Covid-19 ierobežojumu beigām grūtībām visvairāk pakļautajām ģimenēm un iedzīvotāju grupām.

Paziņojumā medijiem Reirs norādīja, ka ģimenes ar bērniem un to labklājība mūsu valstij ir ļoti svarīga.

“Mans viedoklis par koalīcijas Sadarbības sanāksmē diskutēto priekšlikumu par vienreizējo atbalstu izsauca karstas diskusijas sabiedrībā, tādēļ vēlos paskaidrot savu viedokli. Uzskatu, ka efektīvāks un mērķtiecīgāks ir priekšlikums ieviest pastāvīgu ikmēneša atbalstu ģimenēm par katru bērnu, mērķējot to uz konkrētām iedzīvotāju grupām, kurām krīzē mazinājušies ienākumi vai nav darba, kamēr ir ārkārtējā situācija un dažādi ierobežojumi,” norādīja Reirs.

Viņš uzsvēra, ka krīze ir grūti panesama visiem, bet ir iedzīvotāju grupas, kuras tā skārusi īpaši smagi, piemēram, viena vecāka ģimenes, daudzbērnu ģimenes, vecākus, kuri saņem dīkstāves pabalstu. Reira ieskatā, Covid-19 krīze ir padziļinājusi sociālo nevienlīdzību, un iezīmējas ļoti liela atšķirība starp iedzīvotāju ienākumiem.