3.9 C
Rīga
sestdien, 28 februāris, 2026
Home Blog Page 93

Saaukstēšanās: Kā ātrāk izveseļoties?

Portrait of young woman blowing nose and holding nasal spray. Flu, cold, headache

Ūdenī šķīdināmie pretsaaukstēšanās pulveri ir kā trieciens saaukstēšanās simptomiem – apgrūtinātai elpošanai caur degunu, kakla sāpēm, galvassāpēm un nogurumam. Tie ir bezrecepšu medikamenti, taču, kādos gadījumos tos drīkst lietot, kādi ir lietošanas ieteikumi un no kā būtu jāuzmanās, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

Farmaceite norāda, ka aptiekās pieejami divu veidu karstie dzērieni – ar aktīvo vielu jeb paracetamolu un bez tās. Katram pulvera veidam ir savas priekšrocības un trūkumi, tādēļ pirms tā iegādes ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. 

Samazina slimības simptomus, taču neārstē

Pretsaaukstēšanās pulveri īslaicīgi uzlabo pašsajūtu, samazinot slimības simptomus, taču tie neārstē, tie var vien aizkavēt slimības attīstību un palīdzēt ātrāk atveseļoties. Tie ierasti satur paracetamolu, fenilefrīna hidrohlorīdu, kas atbrīvo degunu un deguna blakusdobumus un C vitamīnu jeb askorbīnskābi, kas palīdz aizstāt C vitamīnu, kas varētu būt zaudēts saaukstēšanās un gripas agrīnās stadijās. Farmaceite atgādina, ka šos pulverus nepieciešams apliet nevis ar karstu, bet ar siltu ūdeni, pretējā gadījumā tie zaudē klāt esošo C vitamīna devu.

Tikai neatliekamiem gadījumiem

Karstos dzērienus ar paracetamolu ieteicams lietot tikai neatliekamos gadījumos, kad nepieciešams pēc iespējas ātrāk sajusties labāk. Jāatceras arī, ka tos var lietot tad, kad ir paaugstināta temperatūra jeb vairāk nekā 37,8°C, taču par to lietošanu iepriekš konsultēties ar ģimenes ārstu vai farmaceitu. Šādos gadījumos karstie dzērieni ar paracetamolu iedarbojas ļoti ātri un efektīvi, taču tie rada lielu slodzi aknām, tāpēc šāda veida līdzekļus nevajadzētu lietot bērniem, kas jaunāki par 16 gadiem. Farmaceite norāda, ka pat gadījumos, kad ir kaut nedaudz paaugstināta temperatūra, to nav vērts pazemināt ar karstajiem dzērieniem, jo tādējādi saaukstēšanos izārstēt nevar.

Close up young indian woman pouring soluble anti-influenza powder in glass of water. Sick millennial girl student feeling unwell, relieving grippe fever flu symptoms, high temperature, headache.

Jāpievērš uzmanība, lietojot kopā ar citiem medikamentiem

Saaukstēšanās laikā jāpievērš uzmanība tam, vai netiek lietoti medikamenti, kuru sastāvā ir viena un tā pati aktīvā viela, jo pretējā gadījumā iespējama zāļu pārdozēšana. Pirms zāļu iegādes svarīgi konsultēties ar farmaceitu un  noskaidrot, vai to sastāvā nav tā pati aktīvā viela, ko satur zāles, kas jau tiek lietotas. Piemēram, pretdrudža un pretsāpju līdzeklis paracetamols ir kombinētu pretsaaukstēšanās pulveri jeb tā saukto karsto dzērienu sastāvā, bet pieejamas arī zāles, kas satur tikai paracetamolu vienu pašu. Jebkuru zāļu lietošanai iespējami arī blakusefekti, tādēļ pirms to lietošanas ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. 

Alternatīva – karstie dzērieni bez aktīvās vielas

Farmaceite norāda, ka karstie dzērieni bez aktīvās vielas jeb bez paracetamola ir lielisks veids, kā sasildīties, dabīgā veidā uzņemt vitamīnus un veicina normālu imūnsistēmas darbību. Ierasti karstie dzērieni ir ar dažādām garšām – ingveru, medu, greipfrūtu, citronu, kā arī tajos ir augu ekstrakti, C vitamīns, kalcijs un D-3 vitamīns. Lai karstie dzērieni pozitīvi ietekmētu organisma darbību, par to lietošanu ieteicams konsultēties ar farmaceitu, infomējot par papildu lietotojiem vitamīniem un uztura bagātinātājiem, lai nepārsniegtu to dienā uzņemamo devu. 

Healthy tea with Iceland moss. Retro tea kettle and mortar on wooden board.

Citi veidi, kā cīnīties ar saaukstēšanos

Kakla sāpes – tās iespējams samazināt ar speciālām bezrecepšu sūkājamajām tabletēm, kuru sastāvā ir aktīvās vielas, kas mazina iekaisumu un sāpes. Tās var lietot arī antiseptiskos nolūkos. Lai aktīvās vielas iedarbotos, svarīgi atcerēties – nepieciešams ievērot intervālu starp zāļu lietošanu un ēdienreizēm (10-15 minūtes pēc zāļu lietošanas nav ieteicams ēst un dzert).

Klepus – ieteicams lietot Islandes ķērpi, jo tas mīkstinās sausu klepu. Lai šķīdinātu krēpas, var lietot dabīgus ekstraktus – efejas vai ceļtekas ekstraktu. Papildus jādzer daudz ūdens, lai veicinātu krēpu izvadīšanu no elpceļiem. Ja saaukstēšanos papildina temperatūra un galvassāpes, var izvēlēties karsto dzērienu ar vielām, kas uzveic saaukstēšanos. Par konkrētu līdzekli konsultēties ar farmaceitu.

Iesnas – to atvieglošanai aptiekās ir pieejami izsmidzināmie jūras ūdens aerosoli, kas mitrinās deguna gļotādu un attīrīs elpošanas ceļus. Iespējams izmantot arī deguna ziedes un pilienus, kas satur ārstniecisko augu ekstraktus un eļļas. Ja deguns ir stipri aizlikts, tūskas mazināšanai īslaicīgi var lietot ksilometazolīnu vai oksimetazolīnu saturošus deguna pilienus vai aerosolus. Tāpat pieejami dabas vielu saturoši medikamenti un uztura bagātinātāji – gan pilienu, gan sīrupu, gan tablešu un kapsulu veidā, kas piemēroti kā pieaugušajiem, tā bērniem.

Jāievēro piesardzība ar saaukstēšanās simptomiem

Farmaceite atgādina, ka Covid-19 vīrusa laikā ar saaukstēšanās vai elpceļu simptomiem ārpus mājas nedoties, bet pašizolēties un novērot savu veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā sazināties ar savu ģimenes ārstu. Saaukstēšanās gadījumos ieteicams uzņemt vismaz 2-3 litrus ūdens dienā, īpaši zāļu tējas, kas cīnās ar saaukstēšanās simptomiem: mārsilu, mežrozīšu augļu, aveņu lapu, pelašķu un liepziedu tējas. Siltām zāļu tējām ieteicams pievienot ingveru, medu un citronu, kā arī upeņu ievārījumu. Papildus ieteicams uzņemt C vitamīnu, kas var palīdzēt atveseļošanās procesā. 


Covid-19 apstākļos “Euroaptieka” aicina nepieciešamos recepšu un valsts kompensējamos medikamentus, kā arī citas aptiekā pieejamās preces pasūtīt ar piegādi uz vēlamo adresi visā Latvijā, izmantojot “Euroaptieka” jauno pakalpojumu “Medikamentu piegāde mājās”. Lai saņemtu pakalpojumu, kā arī pilnvērtīgu farmaceita konsultāciju, jāzvana “Euroaptieka” farmaceitam pa tālruni 20369469 darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00. 

Jaunāko pilnpiedziņas apvidus auto tests no “Latvijas Gada auto 2021” žūrijas (+VIDEO)

Konkursa žūrijas noslēdzošais testa brauciens aizvadītajā nedēļas nogalē norisinājās Rīgā un tās apkārtnē ar bāzes vietām Doma laukumā un pie tirdzniecības centra Mols. Šā vairāku dienu pasākuma ietvaros bezceļu trasē kopīgi organizētā izbraucienā žūrijai bija iespēja izmēģināt konkursam pieteiktos pilnpiedziņas krosoverus, kuri pretendē uz nomināciju “4×4 Apvidus auto 2021”.

Šogad nominācijā piedalās pieci automobiļi: elektroauto “Audi e-tron Sportback”, “Kia Sorento”, “Land Rover Defender”, “Mercedes-Benz GLB” un “Seat Ateca”.

Video

Smilšu pakalnos sevi labi apliecināja gan tāds premium segmenta smagsvars, kā elektroauto “Audi e-tron Sprtback”, gan salīdzinoši demokrātiskākais “Seat Ateca”. Šādos apstākļos kārtējo reizi bija iespēja uzskatāmi pārliecināties par dažādu moderno palīgsistēmu efektivitāti. Tiešām ir visnotaļ pārsteidzoši, ko spēj paveikt pat šķietami smagnējs un uz šosejas komfortu orientēts krosovers. 

“Audi e-tron Sprtback” nodemonstrēja, ka elektroauto ar tā vienmērīgo un viedo griezes momenta sadali starp riteņiem ir pārsteidzoši efektīvs smilšainā bezceļā, turklāt caurgājības īpašības krietni uzlabo iespēja ar pneimopiekares palīdzību pacelt virsbūvi un tādējādi ievērojami paaugstināt klīrensu. No testa dalībniekiem ar šādu opciju varēja padižoties arī “Land Rover Defender”. 

Galerija

Savukārt ietilpīgie ģimenes krosoveri ar septiņām sēdvietām “Kia Sorento” un “Mercedes-Benz GLB” par spīti savam primārajam mērķim – komfortabli un cienīgi pārvietot savus pasažierus pa dažādas kvalitātes ceļiem, nebūt nebija peramie zēni smilšainos bezceļos. Protams, šo solīdo automobiļu vadītājiem jāsaglabā veselais saprāts, lai neapskādētu priekšējo bamperu apakšējos spoilerus un spožo lakojumu.

Pārsteidza “Seat Ateca” sniegums, kura galvenais trumpis, salīdzinot ar citiem šā testa dalībniekiem, bija relatīvi mazais svars un kompaktie izmēri. “Ateca” modernā pilnpiedziņas sistēma nodrošināja visnotaļ pārliecinošu sniegumu pat ar vasaras riepām.       

Citā līgā spēlēja apvidus auto “Land Rover Defender”, kura konstrukcija un tehniskais aprīkojums ir īpaši piemēroti smagu bezceļu pārvarēšanai. Šķiet, ka katram, kurš izkāpa no piepaceltā “Defender”, seju rotāja plats smaids. 

“Latvijas Gada auto 2021” konkursa žūrijas darbs turpinās. Fināla balsojums un laureātu paziņošana notiks tiešraidē 3. decembrī.

Konkursā “Latvijas Gada auto 2021” ir pieteikti: Škoda Octavia, Volkswagen Golf, Volkswagen ID.3 1st Edition, Seat Leon, Seat Ateca, Nissan Juke, Peugeot 2008, Peugeot e-2008, KIA XCeed PHEV, KIA e-Niro, KIA Sorento, Mercedes-Benz GLB, BMW 5.sērija, Mini Cooper SE, Alfa Romeo Stelvio, Land Rover Defender, Honda e, Ford Puma, Audi e-tron Sportback, Renault Captur E-Tech Plug-in Hybrid, Renault Zoe, Toyota Yaris Hybrid, Hyundai i30, Citroën C3 un Citroën C5 Aircross Hybrid.

Informatīvi atbalsta: Zip.lv – gudri sludinājumi, Delfi, iAuto.lv, Latvijas Avīze, Auto ziņas, Dieviete.lv, Auto Bild, Jauniauto.lv, garaza.lv, dzivoklis.lv. Atbalsta: t/c Mols, LAMB, V4 motors.

Neparasti: Kāda vīrieša māju apsēduši jenoti (+VIDEO)

Džeimsa Blekvuda māju apsēduši jenoti, viņš ar šiem zvēriņiem ir sadraudzējies un tagad regulāri tos arī baro. Džeimss pat ir izveidojis YouTube kanālu, kurā viņam seko jau 186 tūksoši cilvēku!

Video

Trešdien Latvijā atklāts līdz šim lielākais Covid-19 gadījumu skaits – 533

Trešdien Latvijā atklāts līdz šim vienā diennaktī lielākais jauno Covid-19 gadījumu skaits – 533 sasirgušie, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Līdz ar to otro dienu pēc kārtas uzstādīts jauns Covid-19 gadījumu negatīvais rekords.

Pagājušajā diennaktī veikti 6833 Covid-19 izmeklējumi, kuri 7,8% gadījumu bijuši pozitīvi. Šis ir viens no līdz šim augstākajiem Covid-19 pozitīvo testu īpatsvariem. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Aizvadītajā diennaktī mirušas divas personas, kurām bija apstiprināta inficēšanās ar Covid-19. Vakar mirušie pacienti bijuši vecuma grupās no 80 līdz 85 gadiem un no 95 līdz 90gadiem. Līdz šim Latvijā mirušas 107 personas, kurām bijusi apstiprināta inficēšanās ar Covid-19.

Līdz šim Latvijā inficēšanās ar Covid-19 ir apstiprināta kopumā 9381 personām, bet no Covid-19 izveseļojies 1515 cilvēki.

7 dienās Latvijā atklāto Covid-19 gadījumu skaits audzis par 30%

Latvijā atklāto Covid-19 gadījumu skaits septiņu dienu periodā ir pieaudzis par 30%, salīdzinot ar iepriekšējām septiņām dienām, žurnālistiem atklāja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Viņš skaidroja, ka 30% tendence tiek novērota vairākas dienas pēc kārtas, tomēr ar nelielām nobīdēm. “Tas liecina, ka situācija attīstās pēc tā saucamā vidējā scenārija – mērena slimības izplatīšanās un mērens pieaugums. Sliktākais variants, kas tika novērots iepriekš, bija pieaugums 60% robežās, tomēr, pēc epidemiologa sacītā, tas notika tikai uz vienu nedēļu.

Optimālākais variants esošajā situācijā epidemiologa ieskatā būtu, protams, ja pieauguma nebūtu, tomēr patlaban “mēs atrodamies pa vidu – starp 60% un 0%”.

Tikmēr hospitalizēto pacientu skaits ir pieaudzis par 28%, kas, pēc epidemiologa sacītā, faktiski iet kopsolī ar saslimstības pieaugumu. Tāpat Perevoščikovs skaidroja, ka aptuveni 15% no šonedēļ atklātajiem gadījumiem nākamajā nedēļā būs nepieciešama hospitalizācija.

Starptautiskā kontekstā Latvija joprojām ir viena no valstīm ar viszemāko saslimstību. “Tādu valstu uz kartes vairs nav palicis daudz. Pat Lietuva sasniedza un pārsniedza Eiropas Savienības vidējo rādītāju,” sacīja Perevoščikovs, piebilstot, ka Latvija joprojām atrodas zem šī rādītāja.

Vienlaikus saglabājas pietiekami stabila, bet lēna pieauguma tendence attiecībā uz pozitīvo Covid-19 testu īpatsvaru. Septiņu dienu periodā vidēji 5% gadījumu Covid-19 tests uzrādījis pozitīvu rezultātu, kamēr iepriekšējā nedēļā šis rādītājs bija 4,5%. Līdz ar to nedēļās laikā pozitīvo Covid-19 testu īpatsvars pieaudzis par 0,5%.

SPKC iepriekš ir skaidrojis, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Tāpat epidemiologs uzsvēra, ka nebūtu pareizi vērtēt situāciju katru dienu pēc attiecīgās dienas datiem, bet gan būtu jāraugās nedēļas vai divu nedēļu periodā, lai varētu noteikt izplatības tendences.

Jau ziņots, ka otrdien Latvijā atklāts līdz šim vienā diennaktī lielākais jauno Covid-19 gadījumu skaits – 453 sasirgušie, liecina SPKC apkopotie dati.

Aizvadītajā diennaktī mirušas divas personas, kurām bija apstiprināta inficēšanās ar Covid-19. Vakar mirušie pacienti bijuši vecuma grupās no 75 līdz 80 gadiem un no 65 līdz 70 gadiem.

Līdz šim Latvijā mirušas 105 personas, kurām bijusi apstiprināta inficēšanās ar Covid-19.

Vakar Latvijā sasniegts lielākais veikto Covid-19 testu rekords un pārbaudīts kopumā 7621 cilvēks. Pagājušajā diennaktī pozitīvo testu īpatsvars sasniedzis 5,9%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Līdz šim Latvijā inficēšanās ir apstiprināta kopumā 8848 personām, bet no Covid-19 izveseļojies 1471 cilvēks.

Tikmēr nedaudz pozitīvākas ziņas saņemtas no slimnīcām, no kurām izrakstīts vairāk Covid-19 pacientu, nekā tajās nācies nogādāt. Otrdien slimnīcās ievietots 31 Covid-19 pacients, bet 41 izrakstīts no tām, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati.

Kopumā Latvijas slimnīcās patlaban ārstējas 299 Covid-19 pacienti, no kuriem 282 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 17 ir ar smagu slimības gaitu. Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) ir atzīmējusi, ka Latvijas slimnīcu sistēmai būtu kritiski, ja Covid-19 pacientu skaits slimnīcās sāks sniegties virs 500.

Līdz šim no stacionāriem izrakstīts 671 Covid-19 pacients.

Tuvākajās dienās sāks izdalīt bezmaksas sejas maskas mazturīgajiem Rīgā!

Tuvākajās dienās sāks izdalīt bezmaksas daudzkārt lietojamās sejas maskas mazturīgajiem Rīgā, ceturtdien par to tika informēti Rīgas domes deputāti.

Deputāti šodien pieņēma formālu lēmumu par bezmaksas daudzkārt lietojamo sejas masku izsniegšanu mazturīgajiem. Iedzīvotājiem tiks izdalītas vairākkārt lietojamas maskas, kas ir mazgājamas. Katrai personai tiks izsniegts pa divām maskām.

Sejas aizsegus saņems personas, kurām piešķirts trūcīgas personas vai maznodrošinātas personas statuss, naktspatversmes vai patversmes pakalpojumi, personas, kas saņem aprūpes mājās pakalpojumus, dienas aprūpes centra, dienas centra pakalpojumus un krīzes centra pakalpojumus.

Rīgas domes Labklājības departamentam tiks uzdots nodrošināt, ka, izsniedzot daudzkārt lietojamo sejas masku, personas tiek informētas par to lietošanas kārtību.

Kā šodien tika informēti deputāti, maskas pašvaldība saņems rīt, bet tās vēl būs jāiepako atsevišķos iepakojumos un jāpievieno lietošanas instrukcijas. Līdz ar to masku izdalīšana tiks sākta tuvākajās dienās.

Maskas iegādātas valsts centralizētajā iepirkumā.

Kā ziņots, valdība uzdevusi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram veikt 250 000 sejas masku un 598 025 pāru cimdu iegādi aptuveni pusmiljona eiro vērtībā.

Kā pirmās higiēniskās maskas iedzīvotājiem saņems pašvaldības ar lielāko mazaizsargāto iedzīvotāju skaitu, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.

Rūdītākie ir seniori: Visaktīvāk rūdās seniori, vīrieši un laukos dzīvojošie!

57% Latvijas iedzīvotāju nekad nav rūdījušies, kamēr 38% iedzīvotāju to piekopj – 20% reti, 14% reizēm, bet 4% bieži. Turklāt visaktīvāk rūdās vīrieši un seniori – vecuma grupā no 64 līdz 75 gadiem vairāk nekā puse jeb 51% respondentu atzina, ka rūdās. Savukārt populārākais rūdīšanās veids ir kontrastduša – secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.

Pētījuma dati atklāj, ka nedaudz aktīvāki rūdīšanās piekritēji ir vīrieši, no kuriem 42% atzina, ka rūdas (5% bieži, 13% reizēm un 24% reti), kamēr 52% aptaujāto vīriešu nekad nav apzināti rūdījušies. Tikmēr no aptaujātajam sievietēm rūdās 35%: 3% bieži, 15% reizēm un 17% reti, savukārt nekad nav rūdījušās 62% aptaujāto sieviešu.

Rūdīšanas skolas vadītājs un veselības treneris Māris Žunda skaidro – rūdīšanās ir spēja adaptēties. Tās galvenais mērķis ir palielināt ķermeņa izturību pret mainīgiem apkārtējās vides apstākļiem, lai tie mūs neietekmētu: aukstumu, karstumu, mitrumu, krasām temperatūras maiņām. Rūdoties pakļaujam ķermeni pozitīvajam stresam jeb hormēzei un tā kļūstam izturīgāki, labāk guļam, uzlabojas mūsu dzīves kvalitāte un dažādi fizioloģiskie un emocionālie procesi. Rūdīšanās galvenais process notiek caur kairinājumu – tiek kairināta nervu un citas fizioloģiskās sistēmas, kas savukārt aktivizē endokrīno sistēmu un stabilizē hormonu darbību mūsu organismā. Šādi tiek stiprināta imunitāte un uzlabojas ķermeņa termoregulācijas spējas. Ar laiku aizvien labāk izprotam, kā strādā mūsu ķermenis, kļūstam noturīgāki pret stresu sarežģītās dzīves situācijās. Rūdīšanās ir dabīgs veids, kā varam trenēt nervu, asinsrites un citas sistēmas, integrējot to savā ikdienas dzīvē un tādējādi uzlabojot dzīves kvalitātes rādītājus. 

Visiecienītākais veids – kontrastduša

Aptaujas dati liecina – Latvijā visiecienītākais rūdīšanās veids ir kontrastduša. No tiem respondentiem, kas atbildējuši, ka gada vēsajā sezonā rūdās, kontrastdušu ir atzīmējuši 42%. Tai seko aukstā gaisa ekspozijas (rūdīšanās ar aukstā gaisa palīdzību, piemēram, vēsā laikā velkot plānāku apģērbu) – to izvēlējās 40% respondentu. Savukārt 34% aptaujāto rūdās, sportojot svaigā gaisā, bet 6% – nodarbojoties ar ziemas peldēm.

M. Žunda stāsta, ka kontrastduša ir visefektīvākais rūdīšanās treniņa elements. Kontrastu terapiju varētu definēt kā ķermeņa trenēšanu jebkādu stresa situāciju izturībai. Tās laikā ar jebkādiem apstākļiem, kas ķermenim nav ikdienas norma, mēs veicinām audu adaptēšanos pēkšņām pārmaiņām. Turklāt kontrastu terapija nekoncentrējas uz aukstumu vien – kontrastēt iespējams pat cilvēkiem, kam aukstums ir lielākais diskomforts. Kontrastēšana sevī iekļauj vairākus aspektus: aukstumu, karstumu, fizisko slodzi. Tāpēc, ja cilvēks apzinās šī procesa nepieciešamību, ir iespējams atrast piemērotu risinājumu ikvienam. Visefektīvākā kontrastēšana notiek tieši ar ūdens palīdzību, tomēr svarīgi, ka līdz ledaini aukstam vai karstam ūdenim cilvēkam ir jānonāk pakāpeniski. Ja vēlamies mainīt savu uztveri pret stresa situācijām (tai skaitā pārlieku karstu vai aukstu temperatūra), mums ir jāsāk ar ikdienas paradumu maiņu. 

Rūdītākie ir seniori

Interesanti, ka vislielākie rūdīšanās piekritēji ir seniori. BENU Aptiekas Veselības monitorings atklāt, ka visaktīvāk rūdās cilvēki vecuma grupā no 64 līdz 75 gadiem – tajā rūdās vairāk nekā puse jeb 51% respondentu (8% bieži, 22% reizēm un 21% reti). Tai seko nākamā vecuma grupa – 55-63 gadīgie –, no kuriem rūdās 49%. Vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem rūdās 37% respondentu, bet 35-44 un 25-34 gadu vecuma grupā – 31%. Visretāk rūdās jaunieši 18-24 gadu vecumā, no kuriem rūdās 27% (12% reizēm un 15% reti).

M. Žunda skaidro, ka par iemeslu senioru pārsvaram rūdīšanās jomā ir dzīves pieredze un grūtības, kam esam gājuši cauri, jeb “dzīves rūdījums”. Būsim godīgi – neviens negrib sev darīt pāri, bet gados vecākiem cilvēkiem šāda dzīves pieredze jau ir. Aukstums ir stress, un jābūt drosmīgam, rūdītam, lai šajā dzīvesveidā iekļautos. Cits ļoti svarīgs aspekts ir tas, ka cilvēkiem senioru vecumā rodas lielāka interese par veselību, parādās kādas hroniskas kaites un cilvēki saprot, ka jāsāk pašiem rīkoties. Savukārt rūdīšanās ir ļoti efektīva prakse, lai stiprinātu sevi un palīdzētu sev justies labāk.

Pilsētnieki vairāk raduši pie vides komforta

Vēl viena interesanta sakarība ir tā, ka visvairāk rūdās Latgalē dzīvojošie – no šī reģiona respondentiem rūdās 48% (6% bieži, 13% reizēm un 29% reti). Savukārt vislielākie siltummīļi jeb visretāk rūdās rīdzinieki – no tiem rūdās vien 31%, un kurzemnieki – rūdās 34%. Tikmēr Vidzemē rūdās 44% aptaujāto, bet Zemgalē – 39% aptaujāto.

No laukos dzīvojošajiem respondentiem 48% atzinuši, ka piekopj rūdīšanos – 6% bieži, 20% reizēm un 22% reti. M. Žunda uzskata, ka šajā gadījuma atbilde ir apkārtējā vide. Ārpus pilsētas dabīgi ir pieejama vide, kas veicina rūdīšanās dzīvesveidu, bet pilsētvide lielākoties rada pārlieku komforta līmeni un ir viegli nemanāmi pierast pie tādas vides. Kāpēc sevi nevajadzīgi pakļaut diskomfortam? Pilsētā rūpes par apkuri, siltumu, ēdienu, malku, ūdeni un citiem aspektiem atkrīt, bet, dzīvojot laukos, par to ir jārūpējas katru dienu bez izņēmuma. Tāpēc pilsētā dzīvojošajiem ir jāaizdomājas, ka rūdīšanās dzīvesveids ir vitāla vajadzība, un apzināti jākoriģē vide un apstākļi, lai ilgtermiņā nenonāktu situācijā, kad aukstums un cita veida diskomforts nekad un nekādos apstākļos vairs nešķiet saistošs. 

Rūdīšanās nav tikai āliņģis!

Tas ir ļoti maldīgs uzskats, ka rūdīšanās ir tikai ziemas peldes ledainā ūdenī, uzsver M. Žunda. Patiesībā tas ir tikai viens no rūdīšanās elementiem. Rūdīšanās dzīvesveidu var uzsākt jebkurā gadalaikā – būtiskākais ir fiziskā un arī psiholoģiskā gatavība to darīt. Ja mēs saprotam, ka rūdīšanās ir pakāpeniska nervu sistēmas un asins sistēmas trenēšanās caur dažādiem elementiem, tad ir daudz vairāk vieglāku ceļu, kā to uzsākt. Piemēram, ūdens kontrasti, pirts, sauna, gaisa kontrasti, basas kājas, minimālistisks apģērbs ikdienā, dzīvojamās un darba vides mitruma, sausuma un temperatūras apzināta kontrastu regulācija. Speciālists mudina cilvēkus vispirms paskatīties uz šiem vieglākiem ceļiem, jo spējas justies labi arī nelielā diskomfortā ir ļoti nozīmīgas. Papildu elements, ko mēs varam iekļaut šajā treniņa formāta, trenējot nervu sistēmu, ir iepazīties ar elpošanas nozīmīgumu. Elpošana ir kā tālvadības pults mūsu nervu sistēmai, tāpēc caur dažādiem elpošanas vingrinājumiem mēs nostiprinām nervu sistēmu, kas mums palīdz pārvarēt šoku jeb pozitīvo stresu, esot kontrastos. 

Kā uzsākt bez iesācēju kļūdām?

Biežākās kļūdas ir neiepazīties ar to, kas ir rūdīšanās, stāsta Rūdīšanās skolas vadītājs. Tādēļ, pirms kaut ko uzsākt, ir svarīgi izpētīt tēmu un paplašināt savas zināšanas šajā jautājumā. Svarīgi atrast tos elementus, kas pašiem šķiet pieņemami. Citādi lielākā daļa rūdīšanos uztver tikai un vienīgi kā ziemas peldi vai āliņģa pieredzi, taču tas nav pareizi. Tieši tāpēc vieglākais veids ir sākt ar kontrastiem, izmainīt un pārdomāt guļamistabas gaisa temperatūru, plaukstas, pēdas un seju mazgāt aukstā ūdenī, vilkt plānāku apģērbu vai doties uz pirti vai saunu ar ģimeni. 

Tieši tāpat kā pirms sporta zāles apmeklējuma, mums ir jāsaprot, kas ar mums notiek, tāpēc būtu nepieciešams pārrunāt arī rūdīšanās aspektu ar ārstu. Pamatā cilvēku kategorijas, kurām būtu jānovēro sevi rūpīgāk, pirms uzsākt rūdīšanos, ir sievietes grūtniecības periodā; cilvēki ar nervu sistēmas saslimšanām, īpaši, ja tiek lietoti medikamenti, piemēram, ar epilepsiju sirgstošie. Arī pie hroniskām saslimšanām, piemēram, ja cilvēks slimo ar reimatoīdo artrītu, kur tieši aukstums var radīt  lielu diskomfortu, tāpēc jāatrod tas pakāpeniskums, kas nerada šāda veida reakciju. Tāpat pie Reino sindroma un citām hroniskām kaitēm ir vērts pārdomāt, kādu rūdīšanās elementu ieviest vai neieviest ikdienas aktivitātēs. Bet, ja mēs pieejam šim dzīvesveidam caur rūdīšanās tēmas patieso būtību, tad pastaiga ar basām kājām un elpošana kā alternatīva nervu sistēmas treniņam ir iespējama visiem, tāpēc ieklausīsimies, kā mēs jūtamies, un paļaujamies uz saviem aizsargmehānismiem, kas mūs ikdienā drošina, un sajūtam sevi šajā procesā!

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada septembrī, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. 

Aktuāli: 4 padomi, kā samazināt izdevumus un veidot uzkrājumus nebaltām dienām

Finanšu eksperti iesaka ikvienam cilvēkam nodrošināties ar uzkrājumiem vēlams pāris mēnešalgu apmērā, lai varētu veiksmīgi pārvarēt neparedzētas situācijas, ja tādas radīsies. Tomēr realitātē tikai 42% Latvijas iedzīvotāju ir pietiekami uzkrājumi, lai izdzīvotu trīs mēnešus vai ilgāk, un 26% cilvēku ar saviem iekrājumiem pietiktu tikai vienam mēnesim, liecina Luminor bankas aptauja.  

“Ārkārtas situācija pavasarī bija skarbs pierādījums tam, cik svarīgi ir, lai ikvienam būtu pietiekams finanšu drošības spilvens, jo negaidītas finansiālās grūtības var piemeklēt katru, neatkarīgi no ienākumu apjoma. Šobrīd, kad atkārtoti izsludināta ārkārtas situācija, ieteicams rūpīgi pārdomāt, vai uzkrāts pietiekami, lai varētu parūpēties par sevi un ģimeni gadījumā, ja samazinātos ienākumi vai tiktu zaudēts darbs,” saka Luminor bankas attīstības vadītāja Baltijā Jekaterina Ziniča. Viņa sniedz padomus, kā veiksmīgāk pārvaldīt savus izdevumus un ienākumus, lai atrastu iespēju veidot uzkrājumus nebaltai dienai. 

Zini, kur paliek nauda!

Ir viegli pārskatīt lielus izdevumus, taču mazas naudas summas bieži vien paliek nepamanītas – piemēram, ikrīta kafija degvielas uzpildes stacijā vai kafejnīcā. Šādi mazi, bet regulāri tēriņi kopā mēnesī var veidot visai ievērojamu summu, ko var ietaupīt, piemēram, mājās, pagatavojot kafiju līdzņemšanai. 

“Iesaku ikvienam pārskatīt savu bankas maksājumu izrakstu par pēdējiem mēnešiem – tur būs redzami ne tikai biežākie tēriņi, bet arī automātiskie maksājumi par mūzikas vai seriālu straumēšanas platformām, mobilajām lietotnēm vai pat sporta klubu, ko, iespējams, nemaz neizmantojat. Samazinot vai atsakoties no šādiem maksājumiem, mēnesī var ietaupīt pat vairākus desmitus eiro,” norāda J. Ziniča.

Plānošana palīdz izvairīties no spontāniem tēriņiem

Labs veids, kā ietaupīt, ir plānot budžetu, jau laicīgi paredzot, cik daudz naudas un kam varat atļauties tērēt. Plānojot budžetu, izdevumus ieteicams sadalīt pa kategorijām: fiksētie maksājumi (komunālie maksājumi, kredītmaksājumi utt.) un mainīgās izmaksas (pārtika, transports, apģērbs, izklaide utt.), kuras varam samazināt, mainot savus paradumus.  Pārskatot izdevumus un izvērtējot prioritātes, būs redzams, no kā var atteikties, lai ietaupītu.

Viena no lielākajām izdevumu grupām ir pārtika – lai samazinātu šos tēriņus, ieteicams veidot iepirkumu sarakstu. Tā visbiežāk var izvairīties no spontāniem pirkumiem un rezultātā iztērēt mazāk. Labs padoms ir neiet uz veikalu izsalkušam, jo tad parasti nopērkam vairāk ēdiena, nekā vajadzīgs.

Sadalīt ienākumus gudri

Veiksmīgai izdevumu sadales formulai būtu jāizskatās šādi: līdz 50% no ienākumiem tiek tērēti svarīgākajiem ikmēneša maksājumiem, piemēram, komunālajiem maksājumiem, pārtikai un kredītu apmaksai, 30% var tērēt dažādiem mazāk svarīgiem pirkumiem, piemēram, apģērbam, hobijiem un atpūtai. Atlikušos 10-20% – cik ģimenes budžets atļauj – vajadzētu atstāt uzkrājumiem vai ieguldīt, piemēram, norēķinu kontā, krājkontā vai 3. pensiju līmenī. Protams, uzkrājumiem vienmēr var atvēlēt vairāk, bet, ja cilvēks spēj sekot šādai formulai, tad viņš ir uz pareizā ceļa, norāda Luminor eksperte. 

Šobrīd ir īstais laiks, lai pārskatītu iemaksas 3. pensiju līmenī un veiktu papildu iemaksas, ja ir tāda iespēja, jo katra gada sākumā ir iespēja izmantot valsts sniegtās priekšrocības un saņemt atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par iepriekšējā gada laikā veiktajām iemaksām.

Izvēlies piemērotāko uzkrāšanas paņēmienu

Ir vairāki paņēmieni, kā ikdienā radīt paradumu uzkrāt. Viens no vienkāršākajiem veidiem ir automātiskais maksājums internetbankā, katru mēnesi sev ērtā datumā pārskaitot konkrētu summu uz atsevišķu norēķinu kontu vai krājkontu. Vēl viens paņēmiens ir tieši pirms algas saņemšanas visu no iepriekšējā mēneša palikušo naudu, ja tāda ir, pārskaitīt uz krājkontu – tas varētu motivēt katru mēnesi atlikt arvien lielāku summu. Savukārt visus negaidītos ienākumus – piemēram, prēmijas, nodokļu pārmaksu vai dzimšanas dienā uzdāvinātos līdzekļus – ieteicams izvērtēt un novirzīt esošajiem uzkrājumiem vai izmantot, lai uzsāktu krāt kādam jaunam mērķim.

*Luminor aptauja veikta 2020. gadā sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūru Norstat, aptaujājot vairāk nekā 1000 respondentu katrā Baltijas valstī.

Sabiedrībā trūkst izpratnes par vārda brīvību un privātumu: Kādas izplatītākās kļūdas?

Trauksmaini notikumi stāvvietā, smieklīga epizode lielveikalā vai pikanti kadri no ballītes, kas ievietoti sociālajos tīklos, publicētāju var raķetes ātrumā uznest interneta slavas piecminūtes augstumos. Vienlaikus vairāk nekā 20% no visām Datu valsts inspekcijā saņemtajām sūdzībām šā gada 10 mēnešos ir par situācijām, kur kāds publicējis fotogrāfijas vai citu informāciju, kas ļauj identificēt indivīdu, bez šīs personas piekrišanas. Robežu starp vārda brīvību un privātumu Datu valsts inspekcija skaidros kampaņas “Balts uz melna” ietvaros.

“Lai arī vārda brīvība sociālo tīklu laikmetā ir kļuvusi par ikdienas vadmotīvu, sabiedrībā trūkst izpratnes par publicētās informācijas nezūdamību un atbildību pret citām personām. Reizēm pat rīcība, kuru vada labi nodomi, piemēram, foto publikācija no viesībām vai ceļojuma, kur redzamas arī citas personas, ir to privātuma pārkāpums. Lai veicinātu izpratni šajos jautājumos, novembrī tos īpaši aktualizēsim un skaidrosim sabiedrībai atšķirību starp privātumu un vārda brīvību,” stāsta Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka.

Viena no izplatītākajām privātpersonu kļūdām, darbojoties sociālās tīklošanas vietnēs, ir pieņēmums, ka uz viņu darbībām neattiecas Datu aizsardzības regulas prasības. Tomēr citu cilvēku datus bez tiesiskām sekām drīkst izmantot tikai personiskos nolūkos, piemēram, pārsūtot fotogrāfijas privātā sarakstē. 

“Citu personu attēlu publicēšana, padarot tos redzamus un pieejamus nenoteiktam personu skaitam sociālās tīklošanas vietnē, ir uzskatāma par personas datu apstrādi, attiecīgi uz to attieksies regulas prasības. Tātad, lai šādu darbību veiktu, ir jābūt labam pamatojumam. Viens tāds pamatojums var būt personas piekrišana, tomēr bez tā pastāv arī pamatojums publicēt informāciju, ja tā skar kādas paša publicētāja pamatotas tiesiskās intereses vai sabiedrībai nozīmīgu tēmu,” skaidro Jekaterina Macuka. Viņa piebilst – pat ja datu apstrādei vai publicēšanai interneta vidē ir objektīvs pamatojums, tas jādara likumīgi, godprātīgi un attiecīgajai personai pārredzamā veidā. 

Kaut arī ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību un tiesības sniegt savu viedokli, tās tomēr nav bezizmēra, un katram ir jārūpējas arī par citu personu privātuma neaizskaršanu, norāda Datu valsts inspekcijas direktore. “Publicējot attēlus sociālajos tīklos, mums bieži šķiet, ka darām labu darbu, ka šis attēls noteikti visiem jāredz. Nezinot iespējams pārkāpt personas tiesības uz datu aizsardzību, bet nezināšana neatbrīvo no atbildības. Cietusī persona var vērsties tiesā, ja uzskata, ka tai nodarīts kaitējums. Tāpēc pirms attēlu publicēšanas ieteicams atbildēt uz dažiem kontroljautājumiem,” iesaka Jekaterina Macuka.

Kam personas dati būs redzami? Regula neattieksies uz ģimenes čatā pārsūtītu foto vai sievas vēstulē vīram pievienotu bērna skolas bildi. Toties uz ielas nofotografēta sveša jaunieša foto publicēšana publiskā interešu grupā “Apkaimes sargi” ar komentāru “šis laikam zaglis” gan regulas tvērumā var nonākt.

Uz kuru cilvēku attiecas dati vai foto? Ja publiskojam datus par saviem tuviniekiem vai personām, ar kurām esam mājsaimniecības attiecībās, tas ar lielu ticamību būs ārpus regulas. Bet, ja tas būs par cilvēkiem, ko iepriekš neesam redzējuši, tad gan iespējams nonākt regulas tvērumā.

Kāds ir datu publicēšanas mērķis? Viena nejauša publikācija drīzāk liecinās par personīgos nolūkos veiktu datu apstrādi, bet regulāra sistemātiska dalīšanās ar datiem drīzāk liecina par to, ka šādām darbībām piemērojama regula.

Kas publicē datus? Ja to dara viena persona, tas tuvina apstrādi personīgiem nolūkiem, bet, ja dati tiek publicēti personu grupas uzdevumā, visdrīzāk piemērojama regula.

Kāda ietekme var būt publikācijai? Tīši smieties par cilvēkiem, pat ja tie ir tuvi draugi, un pazemot citas personas nav ne ētiski, ne likumīgi.

“Vienmēr ir vērts paturēt prātā – nedari otram to, ko nevēlies, lai kāds nodara tev. Diez vai tu gribētu, lai tava fotogrāfija izsmejošā, aizskarošā vai kādā citā negatīvā veidā tiktu publicēta sociālajos tīklos. Tādēļ vienmēr pirms foto publicēšanas padomā – varbūt par šo smieklīgo attēlu labāk uzrakstīt stāstu vai vismaz attēlā aizklāt personas seju, lai persona nebūtu atpazīstama,” rezumē Jekaterina Macuka.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), 18. apsvērums paredz, ka šo regulu nepiemēro personas datu apstrādei, ko veic fiziska persona tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā un kas tādējādi nav saistīta ar profesionālu vai komerciālu darbību.

Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju 18. novembra svētku maltītei izvēlēsies vietējos produktus!

Rimi un Norstat veiktajā aptaujā 33% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka Latvijas neatkarības pasludināšanas dienas svētku vakariņās galdā cels ēdienus no Latvijā ražotiem produktiem. Vairums jeb 46% iedzīvotāju plāno tērēt no 21 līdz 40 eiro, lai sarūpētu svētku maltīti. 

Aptaujas rezultāti liecina, ka starp iecienītākajiem Latvijā ražotiem produktiem ir augļi, dārzeņi un svaigā pārtika, piemēram, dažāda veida svaigā gaļa, maize, piena produkti un dažādi saldumi. Šogad iedzīvotāji svētkus svinēs mājās – vairums jeb 56% plāno svinēt kopā ar pašiem tuvākajiem, savas mājsaimniecības iedzīvotājiem. Svētku maltītes pirkumi arī tiks veikti pārdomāti – 40% respondentu atzina, ka izvēlēsies cenas ziņā izdevīgākos produktus veikalu plauktos.

60% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka svētku maltīti gatavos paši. Svētku vakariņās galdā tiks celti gaļas ēdieni (81%), dārzeņi un augļi (64%), konditorejas izstrādājumi (63%), salāti (52%). 59% aptaujas dalībnieku atzina, ka svētku vakarā baudīs tēju vai kafiju, savukārt 45% atzina, ka pie svētku maltītes baudīs vīnus vai dzirkstošos vīnus, un vien 15% iedzīvotāju atzina, ka izvēlēsies stipros alkoholiskos dzērienus. 

“Gan ikdienā, gan gatavojoties valsts svētkiem, Rimi veikalos ir nemainīgi plašs vietējo produktu piedāvājums. Aptaujas rezultāti liecina, ka puse no Latvijas iedzīvotājiem jeb 53% uzskata, ka tieši Rimi veikalos ir plašākais vietējo ražotāju produktu klāsts. Šoruden Rimi ir sarūpējis arī Mani Gardumi jaunumus – Tiramisu, Brauniju un Svaigā siera krēma kūku. No konditorejas produktiem pieejamas dažādas mazās kūciņas, pircēju iecienītās tortes, sāļie groziņi un lavaši, pēc kuriem svētku periodā pieprasījums pieaug apmēram par 30%. Tāpat pieejams plašs vietējo gardumu sortiments valsts karoga krāsās, kas lieliski papildinās svētku galdu. Populārākie vīni un dzirkstošie vīni ir Rimi vīnziņa ieteiktie produkti, kas gadu gaitā stabili ieņēmuši vietu Rimi veikalu plauktos. Tādēļ svētku sezonā visiem vīniem ir īpašs piedāvājums, kā arī mūsu klientiem esam sarūpējuši jau devīto vīnu un dzirkstošo vīnu katalogu,“ stāsta Rimi Latvia kategoriju departamenta direktors Milans Blūms. 

Rimi dati liecina, ka pircēji rūpējas par veselīgu ikdienu un arvien biežāk veic veselīgas izvēles ikdienā – par teju 10% ir pieaudzis pieprasījums pēc produktiem, kas iekļauti Rimi Labākai dzīvei programmā. Tāpat 25% aptaujas dalībnieku atzina, ka svētku maltītei izvēlēsies veselīgus produktus. 

Godinot tradīcijas, vairums iedzīvotāju (66%) gatavos maltītes pēc ģimenes receptēm, 44% izmantos internetā pieejamās receptes, savukārt 26% respondentu radīs un gatavos ēdienus paši pēc savas receptes. 

*Rimi un pētījumu aģentūras Norstat aptauja 2020. gada novembrī, kurā piedalījās 1004 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Lāčplēša dienā pirmizrādi piedzīvos Latviju vienojošs audiovizuāls tautas deju koncertuzvedums (+FOTO)

Lāčplēša dienā, 11. novembrī, plkst. 20.00 ekskluzīvi LMT Viedtelevīzijā un lietotnē LMT Straume pirmizrādi piedzīvos audiovizuāls tautas deju koncertuzvedums “Ausa saule pār Latviju”, kurā seši deju kolektīvi vienosies krāšņā un vēl neredzētā priekšnesumā, izdejojot Latviju no Ludzas līdz Grobiņai.

Koncertu veidojis “Deju un dziesmu fonds” – idejas autors Edvards Cīrulis un režisori Juris Gogulis un Jānis Romanovskis, pulcējot ap 160 dalībnieku skaistās Latvijas vietās – Cēsīs, Āraišos, Jelgavā, Rundālē, Ludzā, Liepājā, Bertānos, Grobiņā, Carnikavā un Rīgā.

Galerija

“Kultūra un valsts identitāte mums jākopj katru mīļu brīdi, tomēr novembra valsts svētku nedēļa ir laiks, kad cilvēki visvairāk alkst pēc pasākumiem, kuri sniedz šīs patriotiskās svētku noskaņas un liek atkal no jauna iemīlēties mūsu zemē, mūsu Latvijā. Mēs vēlamies ikdienas steigā ikvienam atgādināt, kas tad īsti Latviju padara par Latviju, kas mūsu senčus ir mudinājis ticēt mūsu valsts nākotnei, kas viņos radīja un noturēja to dzirksteli – Latviju par savējo saukt!” koncerta iecerē dalās tā idejas autors Edvards Cīrulis.

Koncerta ierakstā sabiedrībā zināmas personības – Lolita Ritmanis, Guntars Račs, Māris Muktupāvels, Jūlija Brauere, Andris Freidenfelds, Katrīna Dimanta, Olga Dreģe, Emīls Balceris, Nora Ikstena, Juris Binde un Dzintars Dreibergs – dalīsies pārdomās par to, kas viņus iedvesmo Latvijā un ko nozīmē būt latvietim. 

“Valsts svētki ir laiks, kad pārdomāt, ko ikviens no mums un mēs visi kopā esam darījuši, lai Latvija kļūtu vēl bagātāka un laimīgāka, lai tā vēl vairāk izceltos starp citām valstīm. Laiks, kad ne tikai gaidīt, ko valsts mums dos, bet apzināties, ka savu valsti mēs veidojam kopā. Kultūra ir viena no mūsu lielākajām bagātībām, unikāla visas pasaules mērogā, tāpēc arī LMT turpina atbalstīt kultūras projektus un izcelt Latvijas kultūras daudzveidību,” pauž Juris Binde, LMT prezidents.

Koncerta tapšanā piedalījušies Latvijas Universitātes deju ansamblis “Pērle”, Rīgas Celtniecības koledžas deju ansamblis “Austris”, Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes “Kultūra” tautas deju ansamblis “Lielupe”, VEF Kultūras pils tautas deju kolektīvs “Zalktis”, Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā Ģilde” deju ansamblis “Daiļrade”, Liepājas Universitātes tautas deju kolektīvs “Banga”un mūziķi Lauris Valters un Ilze Rijniece. 

Lieliska ideja: Viesnīcas cer uz valsts apmaksātu pašizolēšanās programmu! (+VIDEO)

Viesnīcu nozarei nākamie mēneši būs skarbs pārbaudījums. Ar valdības piešķirto atbalsta finansējumu – 4,7 miljoniem eiro – visiem grūtībās nonākušajiem viesu izmitinātājiem nepietikšot. Zināmu cerību viesnīcniekiem sniedza veselības ministres ideja par valsts apmaksātu pašizolēšanās programmu.

Video

Nerimstoties Covid-19 saslimstības pieaugumam, ierobežojumi varētu kļūt striktāki!

Ja ar esošajiem ierobežojumiem nebūs gana un saslimstības ar Covid-19 pieaugumu tomēr neizdosies apturēt, nākotnē plašāk varētu tikt ierobežota cilvēku pulcēšanās, kā arī tirdzniecības nozare, aģentūrai LETA pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Pēc viņas sacītā, ierobežojumi būtu vēršami uz tām norisēm vai cilvēku uzvedībām, kuras veicina vīrusa izplatību – kontakti un cilvēku mobilitāte.

“Tie nākamie, ja būs nepieciešami, cerēsim, ka nē, ierobežojumi – nu jau vairāk ierobežojumi nekā drošības pasākumi – būs vērsti uz vēl striktāku cilvēku pulcēšanās un pārvietošanās ierobežošanu,” skaidroja Viņķele, piebilstot, ka par piemēru tiek ņemts notiekošais citās valstīs.

“Mums nav bijis tik strikti tas jādara līdz šim – piemēram, tik strikti, ka pat atrašanās ārpus mājas tiek regulēta,” runājot par citviet ieviestajiem ierobežojumiem, atzīmēja politiķe. Viņa tostarp atklāja, ka no citu valstu pieredzes izriet, ka tie būtu vēl plašāki ierobežojumi tirdzniecībai. Šobrīd Latvijā vienīgi lielveikalos brīvdienās ir ciet atsevišķi veikali, kamēr ir valstis, kur vaļā faktiski ir tikai aptiekas un pārtikas veikali.

“Neko jaunu un oriģinālu mēs izdomāt nevarēsim. Būs jāiet to ceļu, ko ir gājušas daudzas Eiropas valstis,” rezumēja Viņķele, vienlaikus paužot cerību, ka ar esošajiem ierobežojumiem tomēr izdosies apturēt saslimstības pieaugumu.

Jau ziņots, ka kopš pirmdienas līdz 6.decembrim valstī ir spēkā ārkārtējā situācija, ar kuru vienlaikus ieviesta virkne jaunu Covid-19 izplatības ierobežošanas drošības pasākumi.

Citu starpā tie paredz, ka ārkārtējās situācijas laikā ir atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē. Minētais aizliegums neattiecas uz ārtelpās organizētām sapulcēm, gājieniem un piketiem ar dalībnieku skaitu līdz 50.

Ārkārtējās situācijas laikā privātos pasākumos ir atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus un ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām, izņemot bēres. Bērēs ir atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus, bet no vairākām mājsaimniecībām.

Kultūrvietās, izstāžu norises vietās, sporta, reliģiskās darbības veikšanas vietās darbu var sākt ne agrāk kā plkst.6 un beigt ne vēlāk kā plkst.20, izņemot sporta centrus, kas darbību var beigt ne vēlāk kā plkst.22.

Kā temperaments var ietekmēt veselību?

Cilvēki ir ļoti dažādi – katram no mums ir savas raksturīgās personības iezīmes, mēs katrs uz lietām reaģējam citādāk un katrs citādāk pielāgojamies apkārtējai videi. Būtiska mūsu dzīves daļa ir tieši temperamenta vadīta. Kas ir temperaments un kā tas ietekmē mūsu ikdienu un labsajūtu, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, izglītības un skolu psiholoģe, psiholoģijas doktore Ilze Damberga un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Kas ir temperaments? 

Temperaments ir mūsu nervu sistēmas darbības veids, kas saistīts ar iedzimtību. Tās ir cilvēka individuālās atšķirības, uz kuru pamata vēlāk veidojas rakstura iezīmes. Temperamenta iezīmes visspilgtāk redzamas zīdaiņiem un bērniem agrā vecumā, laikā, kad vēl nav izveidojušās personības iezīmes un kamēr nav bijusi tik liela vides ietekme. Dzīves laikā šīs iezīmes uzslāņojas un vairāk tik izteikti nav redzamas, stāsta I. Damberga.

9 temperamenta iezīmes

Temperamentam raksturīgas deviņas dažādas iezīmes, kuru izteiktības pakāpe katram var atšķirties. 

  • Aktivitātes līmenis norāda, cik cilvēks ir mierīgs vai aktīvs, skatoties pēc nervu sistēmas būtības. Ir cilvēki, kuri pēc savas dabas ir rāmāki, mierīgāki, bet ir cilvēki, kas ir nemitīgā kustībā, vienmēr darbīgi un aktīvi.
  • Regularitāte vairāk attiecas uz bioloģiskām funkcijām, piemēram, ir cilvēki, kuriem ļoti ātri izveidojas noteikts dienas ritms. Jau zīdaiņa vecumā var vērot, ka dažiem bērniem gulēšanas ritms, ēšana, pat vēdera izeja notiek “kā pēc pulksteņa”, savukārt citiem bērniem šāds bioloģisko funkciju ritms nav raksturīgs.
  • Kā reaģē uz jaunām lietām? Ir cilvēki, kuri uz jebkuru jaunu situāciju reaģē ar lielu stresu, noraidošā manierē. To izteikti var novērot, kad, piemēram, bērnam tiek piedāvāts jauns ēdiens, taču viņš atsakās to pamēģināt, noraidot šo piedāvājumu. Pretēji šim, ir cilvēki, kuri uz jaunām lietām reaģē viegli un labprāt tās izmēģina, būdami elastīgi. 
  • Pielāgošanās. Šī iezīme ir cieši saistīta ar reakciju uz jaunām lietām, jo ir cilvēki, kas ļoti ātri pielāgojas izmaiņām un jaunām situācijām, savukārt citiem tas var prasīt ilgāku laiku, piemēram, Covid-19 pandēmijas laikā ir cilvēki, kuri ļoti ātri pielāgojas esošajai situācijai, taču ir citi, kuriem pielāgošanās jaunajai situācijai ir lēna un smaga. 
  • Sensorais jutīgums. Ir cilvēki, kas ir fiziski jutīgi, piemēram, asi reaģējot uz dažāda auduma drēbēm, izvēloties tikai ādu mazāk kairinošus audumus. Tie cilvēki, kuriem ir augsts sensorais jutīgums, asi reaģē arī uz skaņu, gaismu un citu cilvēku klātbūtni. Līdz ar to, ja kādu iemeslu dēļ rodas sensorais pārsātinājums, šie cilvēki ir biežāk pakļauti saslimšanām, jo nervu sistēma kļūst ļoti uzņēmīga un jutīga. Ir cilvēki, kuriem sensorais jutīgums ir mazāk izteikts. Piemēram, bērni, kas ir aktīvi fiziskās rotaļās, kurās dominē grūstīšanās, kas vecākiem var šķist kā kaušanās, jūtas labi un viņus tāds kontakts absolūti nebiedē. 
  • Reakcijas intensitāte var izpausties dažādos veidos. Ir cilvēki, kas vāji vai mēreni reaģē uz lietām, taču ir cilvēki, kuriem reakcija veidojas ļoti spēcīgi – bieži apraudas, dusmojas, nespēdami kontrolēt savas emocijas.
  • Noskaņojums. Ir cilvēki, kuriem vairāk dominē negatīvs noskaņojums – pirmās emocijas, kas rodas, parasti ir dusmas vai noliegums, neapmierinātība. Taču ir cilvēki, kuriem noskaņojums jau kopš dzimšanas brīža ir vairāk vērsts uz pozitīvām emocijām. 
  • Uzmanības noturība saistīta ar spēju koncentrēties, fokusēties.Cilvēki, kuriem uzmanības noturība ir izteikta, spēj labi darboties, neskatoties uz to, ka apkārt ir troksnis vai traucēkļi. Savukārt cilvēkiem ar zemu uzmanības noturību jebkurš, pat neliels ārējs kairinājums var būt par traucēkli darbā.
  • Neatlaidība. Šis jēdziens nozīmē to, cik ilgi cilvēks var turpināt vienu un to pašu lietu bez pārtraukuma, neraugoties uz šķēršļiem. Ir cilvēki, kuri uzsākot kādu lietu, ilgstoši to turpina, iedziļinoties tajā līdz pat sīkumiem, vai arī konsekventi iet uz savu mērķi, neskatoties uz apkārt esošajiem šķēršļiem. Citi savukārt nav tik neatlaidīgi, viņi ātri zaudē interesi un  motivāciju.

Temperamenta tipi

Izpētot, kuras temperamenta iezīmes visvairāk izpaužas, iespējams noteikt, kurš temperamenta tips jums piemīt. Cilvēki, kuriem ir ļoti intensīvas reakcijas, noraidoša reakcija uz jaunām lietām un situācijām, bieži dominē negatīvs noskaņojums un ir grūti pielāgoties, tiek iedalīti grūtā temperamenta tipā. Pēc pētījumiem grūts temperaments piemīt tikai 10% cilvēku. 40% cilvēku piemīt viegls temperaments. Šiem cilvēkiem bieži ir pozitīvs noskaņojums, viņi ātri pielāgojas, bieži uzsāk jaunas lietas un atbilstoši reaģē dažādās situācijās. Šis temperamenta tips izteikti novērojams bērnībā, jo vecākiem šāda temperamenta tipa bērnus nav grūtību audzināt. Lēni iesilstošais tips piemīt5-15% cilvēku. Šiem cilvēkiem raksturīgs zems aktivitātes līmenis. Viņi parasti ir introverti, kas visu vēro no malas. Kautrīgums viņiem neļauj iepazīties ar jauniem cilvēkiem, tāpēc uzsvars tiek likts uz šauru paziņu un draugu loku. 35-40% cilvēku tomēr iedalās nenoteiktajā jeb jauktajā tipā, jo viņiem raksturīgās iezīmes nevar iedalīt iepriekš nosauktajās.

Kā temperaments var ietekmēt veselību?

Psiholoģe I. Damberga skaidro, ka temperamenta iezīmes var būt saistītas ar mūsu veselību un labsajūtu. Ir cilvēki, kas mēģina būt vidē, kura viņu temperamenta iezīmēm absolūti nav piemērota, līdz ar to tas viņus noved pie dažādām grūtībām un pat veselības problēmām. Ja cilvēks labi jūtas savā vidē un tā ir saskaņota ar temperamenta tipu, tad arī veselības problēmu būs mazāk. 

Pētījumi rāda, ka tādas grūtā temperamenta tipa iezīmes kā, piemēram, vāja pielāgošanās, dominējošas negatīvas emocijas, ir saistītas ar biežākām elpceļu saslimšanām, smagāku hronisko slimības gaitu, lēnāku atveseļošanās procesu u. tml. Pastāvīgi izjūtot stresu, nespēju pielāgoties, izjūtot negatīvu noskaņojumu un noraidot jaunas lietas, cilvēks novājina savu psihi un organismu, kā rezultātā rodas slikta pašsajūta un citas fiziskās saslimšanas. Psiholoģe I. Damberga iesaka ņemt vērā savas temperamenta iezīmes. Ieteicams sākt ar dzīvesveida pielāgošanu, lai nenāktos sevi nostādīt nepatīkamās un savam temperamenta tipam nepiemērotās situācijās.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa skaidro – nervu sistēmas darbība ietekmē to, kā jūtamies gan fiziski, gan garīgi. Tādēļ, tāpat kā rūpējamies par savu ķermeni, imunitāti vai sirds veselību, ir jāatceras arī par nervu sistēmas veselību. B grupas vitamīni būs tie, kas palīdzēs stiprināt nervu sistēmu. Fiziskas un garīgas pārslodzes gadījumā noderēs magnija preparāti. Ieteicams ir magniju lietot kopā ar B grupas vitamīniem, jo B grupas vitamīni palīdz magnijam labāk uzsūkties organismā. Tāpat svarīgas ir Omega-3 taukskābes, kas piedalās smadzeņu šūnu veidošanās procesos, kā arī tām piemīt antioksidanta un pretiekaisuma darbība. Vitamīns E ir ļoti labs antioksidants, kas palīdz smadzeņu šūnām tikt galā ar oksidatīvo stresu. Savukārt B grupas vitamīni palīdz ražot enerģiju šūnu attīstībai un samazina risku saslimt ar demenci.  

Arī ārstniecisko augu preparāti var būt labs palīgs nervu sistēmas stiprināšanai un relaksēšanai spriedzes gadījumos. Tā, piemēram, asinszāle, kas palīdz daudzu saslimšanu gadījumos, ir lietojama arī vieglas depresijas ārstēšanai. Savukārt emocionālas spriedzes gadījumā pasiflora, piparmētra un baldriāns nomierinās prātu, kā arī palīdzēs labāk iemigt.

Televīzijas pirmizrādi piedzīvos vēsturiskā kara drāma “Dvēseļu putenis” (+VIDEO)

Lāčplēša dienā plkst.22.10 televīzijas pirmizrādi kanālā LTV1 bez reklāmas pauzēm piedzīvos vēsturiskā kara drāma “Dvēseļu putenis”, informē Latvijas Televīzijas pārstāve Krista Luīze Priedīte.

Savukārt plkst.21.30 skatītāji vēlreiz varēs ieskatīties filmas tapšanas procesā dokumentālajā īsfilmā “Filmas “Dvēseļu putenis” aizkadrā”. Septiņas dienas pēc televīzijas ētera filmu būs iespējams noskatīties sabiedrisko mediju satura atskaņotājā “Replay.lv”.

Video

“Dvēseļu putenis” ieguvis 11 nominācijas nacionālajai kino balvai “Lielais Kristaps”, tostarp kategorijās “Labākā pilnmetrāžas spēlfilma”, “Labākais scenārijs”, “Labākā spēlfilmas režija”, savukārt jaunais Oto Brantevics ir viens no nominantiem kategorijā “Labākais aktierdarbs galvenajā lomā”.

“Dvēseļu putenis” savu kino pirmizrādi piedzīvoja tieši pirms gada. Vēsturiskā kara drāma pēc strēlnieka Aleksandra Grīna romāna motīviem norisinās 100 gadus senā pagātnē un atgādina, ka brīvība bija jāizcīna un jānopelna.

Lāčplēša dienā Valsts prezidents Egils Levits vēl pilsoņiem stipru gribu, atbildību un vienotību (+VIDEO)

“Lāčplēša diena ir Latvijas armijas lielākās militārās uzvaras diena. Ik gadu 11. novembrī mēs godinām Latvijas kareivjus, kuri Neatkarības karā nosargāja jauno Latvijas valsti,” šodien video uzrunā sveicot Latvijas pilsoņus Lāčplēša dienā, teica Levits.

Viņš uzsvēra, ka apstākļi, kādos tolaik cīnījās armija, bija bargi, pat bezcerīgi – Latvijas zeme bija izpostīta, plosījās slimības un bads. Tomēr sapnis par Latviju tika piepildīts.

Video

“Arī mums, pārvarot šī laika grūtības, jābūt ar stipru gribu, savstarpēji atbildīgiem un vienotiem. Tāpēc Lāčplēša dienas gaismiņas šogad iedegsim katrs savas mājas logā! Uzvaras atceri izdzīvosim sevī un kopā ar tuvākajiem! Ar pateicību sirdī pieminēsim tos, kuri cīnījās par Latviju,” teica Valsts prezidents.

Lāčplēša dienas svinēšana tika iedibināta īsi pēc 1919.gada 11.novembra – datuma, kurā Latvijas bruņotie spēki guva uzvaru pār skaitliski lielāko un arī labāk apbruņoto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku.

Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī, un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Tiek uzskatīts, ka tieši šajās dienās izšķīrās 1918.gada 18.novembrī dibinātās Latvijas Republikas liktenis – lai gan Latvijas neatkarība bija pasludināta, valstī joprojām atradās vācu un krievu karaspēks. Tikai 1919.gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību.

Ar 1919.gada 11.novembri simboliski tiek datēta arī Latvijas valsts apbalvojuma – Lāčplēša Kara ordeņa – izveide. Lāčplēša Kara ordeni, kura devīze ir “Par Latviju”, piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā tika pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.

Atstarotājs: Svarīgākais drošības atribūts gada tumšās sezonas laikā!

Ik gadu tumšajā periodā, autovadītāju nepamanīti, traumas gūst un bojā iet vairāki desmiti, savukārt sodīti par atstarotāju neizmantošanu – vairāki tūkstoši cilvēku. Rūpējoties par sabiedrības drošību, Gjensidige Latvija aicina ikvienu Rīgas un Jelgavas, kā arī blakus pilsētu iedzīvotājus saņemt bezmaksas atstarotāju t/c “Akropole” un “Pilsētas Pasāža” laika posmā no 6. līdz 20. novembrim (ieskaitot).

Statistika diemžēl liecina, ka cilvēki no kļūdām nemācās – pērn par atstarotāju nelietošanu sodīti 4500 cilvēku, savukārt 30 gājuši bojā, katrs trešais bojāgājušas ir vai nu gājējs, vai velosipēdists. Tuvojoties ziemai, risks tikt nepamanītam ceļu satiksmē pieaug, jo dienas ilgums samazinās un ārā kļūst tumšāks. 

Pastāv stereotips, ka atstarotāji ir jālieto tikai uz lauku ceļiem, kur gājēju daļa nav nodalīta no braucamās. Taču statistika liecina, ka 84% negadījumu, kuros gājējs ir ticis nepamanīts, notikuši Rīgā un citās blīvi apdzīvotās vietās. Atstarotāji tumšo gadalaiku laikā ir jālieto visur un ne tikai vakaros, jo pastāv iespēja palikt nepamanītam arī drūmi lietainā un miglainā dienas laikā.

Atstarotāja izvēles kritēriji

Atstarotāji ir jāizvēlas, rūpīgi izvērtējot tā aizsargfunkcijas rādītājus. Pirmais, kam ir jāpievērš uzmanība, ir CE zīmes esamība, kas ir norādīta tikai uz sertificētiem atstarotājiem. Tā apzīmē, ka preces ražotājs ir uzņēmies atbildību un apliecina atstarotāja atbilstību izvirzītajām prasībām. Ieteicams arī izvēlēties tādus atstarotājus, kuri izgatavoti no mikroplazmas materiāliem, jo tie paredz augstāko spēju atstarot gaismu. Vislabāk pamanāmi ir balti vai citi gaišu toņu atstarotāji. Svarīgs ir arī atstarotāja izmērs – tam jābūt vismaz 15 kvadrātcentimetru lielam, proti,  sērkociņu kastītes izmērā.

“Lai atstarotājs pildītu savu funkciju un padarītu tā lietotāju redzamu tumsā, ir svarīgi izvēlēties drošu un atbilstošu atstarotāju. Protams, ir atbalstāmi arī iegādāties apģērbu, kurā iestrādāts atstarojošs materiāls, taču drošuma ziņā tas nevar pilnībā aizstāt atstarotāja vai atstarojošās vestes lietošanu,” uzsver Gjensidige Latvija Personu apdrošināšanas nodaļas vadītājas Kārlis Eberhards.

Pareiza atstarotāja lietošana

Atstarotāji ir nepieciešami ne tikai gājējiem, bet ar tiem jāaprīko arī velosipēdi, bērnu un invalīdu ratiņi u.c. priekšmeti. Gājējiem un velosipēdistiem jāņem, ka cilvēks ar labu atstarotāju, automobilim braucot ar tuvajām gaismām, ir ieraugāms vismaz 300 metru attālumā, ar tālajām gaismām – pat vairāk nekā kilometra attālumā. Savukārt, ja atstarotāja nav, autovadītājs cilvēku var pamanīt brīdī, kad no sadursmes nav iespējams izvairīties, vai pat nepamanīt vispār.

Diemžēl prakse rāda, ka cilvēki nereti atstarotājus lieto nepareizi, piespraužot tos neatbilstošās vietās. Atstarotājs jāpiestiprina pie apģērba, ap roku vai kāju tajā ķermeņa pusē, kas atrodas tuvāk brauktuvei. Ir jāpievērš uzmanība arī tam, lai atstarotājus neaizsedz ar somu vai šalli. Velosipēds ar atstarotājiem jāaprīko vairākās vietās – zem stūres uz stieņa, abos spieķos un aizmugurē zem sēdekļa vai pie bagāžnieka. Ja izvēlētais maršruts ved pa šosejas malu – vislabāk ir izvēlēties atstarojošās vestes, kas būs daudz pamanāmākas no visiem skatupunktiem. Svarīgi atcerēties, ka atstarotāji jālieto arī, stumjot bērnu ratiņus – šādā gadījumā jāizvieto vismaz divi atstarotāji, gan ratiņu priekšā, gan aizmugurē. 

Gjensidige Latvija Personu apdrošināšanas nodaļas vadītājas Kārlis Eberhards atgādina, ka, tikai pareizi lietots atstarotājs pilnvērtīgi veic savu funkciju un padara redzamu tumšajā laikā. Atstarojošie aerosoli un moderns apģērbs un aksesuāri nav spējīgi pilnvērtīgi aizstāt klasisko atstarotāju. Līdz ar to, rūpējoties par iedzīvotāju drošību, Gjensidige Latvija aicina ikvienu Rīgas un Jelgavas, kā arī blakus pilsētu iedzīvotājus, saņemt bezmaksas atstarotāju t/c “Akropole” un “Pilsētas Pasāža” laika posmā no 6. līdz 20. novembrim (ieskaitot).

Megana Mārkla bijusi nīstākā sieviete pasaulē! (+VIDEO)

Meghan Markle during a visit to youth-orientated radio station, Reprezent FM, in Brixton, south London to learn about its work supporting young people. PRESS ASSOCIATION Photo. Picture date: Tuesday January 9, 2018. The Reprezent training programme was established 10 years ago in response to the rise in knife crime, to help young people develop and socialise through radio. See PA story ROYAL Harry. Photo credit should read: Dominic Lipinski/PA Wire

Megana Mārkla un princis Harijs viesojušies jauniešu podkāstā “Teenage Therapy” raidījuma tēma bijusi veltīta cilvēku psihiskajai veselībai! Megana Mārkla pastāstījusi, ka ļoti cietusi no preses spiediena, naidīgajiem komentāriem un visas situācijas kopumā, laikā kad tikās un salaulājās ar princi Hariju.

“Psihiskās veselības jautājums uz mani attiecas ļoti tieši, 2019.gadā es biju “nīstamākā” persona visā pasaulē! Es 8 mēnešus neizgāju uz ielas, jo biju kopā ar savu bērniņu. Arī pēc bērna dzimšanas. manis nicināšana turpinājās… Vienalga, vai tev ir 15 vai 25 gadi, ja cilvēki par tevi runā sliktas lietas, kas nemaz nav taisnība, tas ļoti kaitē tavam emocionālajam līdzsvaram,” – tā stāstīja Megana.

Video

Viņa arī atklāja, ka tikt galā ar šiem pārdzīvojumiem viņai palīdzējusi dienasgrāmata, kurā viņa rakstījusi par savām problēmām, problēmu rakstīšana viņai palīdzējusi rast risinājumus un mieru. Princis Harijs, savukārt, atzinās, ka viņš meditē. Megana arī neslēpa, ka pienākumi karaliskajā ģimenē ļoti kaitējuši viņas spējām rūpēties par savu dēliņu Ārčiju. Megana uzsver, ka karaliskie pienākumi iekļāvuši visai daudz komunikācijas ar citiem cilvēkiem, nemitīgi bijis jādodas uz kādu pasākumu, tas bijis tik traki, ka viņa savu dēliņu redzējusi arvien retāk.

Es biju pārgurusi un gribēju, lai cilvēki painteresētos, vai man pašai vispār viss ir kārtībā!

Tagad Megana un Harijs uzsver, ka ir laimīgi! Pāris sarunas laikā mazliet arī pastāstīja par mazo Ārčiju, kuram ļoti interesējot putni un viņš pat esot iemācījies atdarināt vairākas putnu skaņas.

Receptes: Rudens lielākā oga – ķirbis

Šobrīd veikalos nopērkami vairāku desmitu šķirņu ķirbji – muskata, sviesta, svaigēšanas, cepamie, Halovīna, spageti un citi dažāda lieluma, krāsu un garšu ķirbji. Visā pasaulē to ir vēl daudz vairāk. Katrs no tiem ir unikāls, jo ķirbjiem nemēdz būt identiskas formas. Garšas īpašības gan vienas šķirnes ietvaros ir daudzmaz vienādas, bet pašu ogu var izmantot gan saldajos, gan sāļajos ēdienos. Rimi Gardēži – šefpavārs Normunds Baranovskis un Liene Zemīte – piedāvā divas receptes, kā gardi pagatavot skaisto rudens ogu – ķirbi.

Ja vēlies uzglabāt ķirbi ilgāku laiku, pārliecinies, lai tā miza nebūtu bojāta: ķirbja cietā miza ir apvalks, kas aizsargā lielo ogu no apkārtējās vides ietekmes, un, ja tā nav bojāta, ķirbi var glabāt pat veselu gadu – līdz nākamajai ražai, stāsta Normunds Baranovskis. “Ķirbi var pagatavot pilnībā – no sēklas līdz pat mizai. Sēklas var izlobīt un no zaļā mīkstuma pagatavot miltus vai sagrauzdēt un pievienot salātiem un cepumiem. Sēklu apvalkus parasti nelieto uzturā, bet tos noteikti var izbarot pīlēm parkā vai izmantot kā komposta elementu. Ķirbja mīkstumam ir daudz dažādu nokrāsu, no gaiši dzeltenas līdz spilgti oranžai, un tas mēdz būt gan sulīgāks, gan miltaināks. Tāpēc, gatavojot ēdienu, ir svarīgi izvēlēties receptē norādīto ķirbi”, piekodina Rimi šefpavārs.

Arī ķirbju miza mēdz būt mīkstāka vai cietāka. Viscietākā miza un gandrīz nemaz mīkstuma ir Halovīna ķirbim, kas tāpēc ir lieliski piemērots grebšanai. Ķirbjiem ar mīkstāku mizu to var pat nenogriezt: cepot vai vārot, miza piešķirs ēdienam papildu garšu, krāsu un noteikti arī vitamīnus. J”a nu tomēr miza šķiet pārāk cieta, to var nogriezt un izkaltēt, pēc tam – samalt pulverī. Košo, krāsaino ķirbju mizu pulveri var pievienot gandrīz jebkuram ēdienam, sākot ar brokastu pārslām, beidzot ar salātiem, zupām un kūkām”, radošām idejām iedvesmo Rimi Gardēdis. 

“Ķirbi apbrīnoju jau kopš bērnības. Tā ir vislielākā oga, ko var pievienot gaļai un putnu gaļas ēdieniem, gatavot zupās un sautējumos, marinēt un, protams, iecept desertos un kūkās. No bērnības man visspilgtāk atmiņā saglabājies marinētais ķirbis, kuru mamma vārīja ar citronskābi, kanēli un dažkārt arī cidonijām. To parasti pasniedza pie otrajiem ēdieniem, taču man tas bija saldā vietā, – pikanti salds ar izteiktu kanēļa un krustnagliņu garšu. Desertos un kūkās ķirbi visvairāk izmanto ASV, tā ir slavena ar savu “pumpkin pie”. Taču jau labi sen ķirbis ir iekarojis arī Eiropas konditoru un saldumu mīļu sirdis”, stāsta Liene Zemīte. 

Normunds Baranovskis 

Siltie ķirbju un lēcu salāti (20 minūtes, 2 personām) 

Sastāvdaļas:

300 g sviesta ķirbja vai cepamķirbja mīkstuma; 

2 ķiploka daiviņas;

50 ml rapšu eļļas;

20 g sviesta; 

šķipsna sāls; 

70 g lēcu;

3 kāti lapu (kale) kāposta; 

100 g Indijas riekstu;

1 ēd. k. sezama sēklu;

60 g kazas siera Chevres

1 citrons pēc garšas;

čili pēc garšas.

Pagatavošana

Novāri lēcas, sagriez ķirbi gabaliņos, sakapā ķiploku un sasildi to ar eļļu un sviestu. Pievieno ķirbja gabaliņus un sautē, līdz tie kļūst mīksti. Tad liec klāt kale lapas, Indijas riekstus un sezama sēklas, samaisi ar lēcām, sāli pēc garšas un citrona sulu. Pasniedz siltu ar kazas sieru un čili pēc garšas. 

Liene Zemīte 

Ķirbju kūka (1 stunda 40  minūtes) 

Nepieciešams:

kūkas forma 23 cm diametrā

Sastāvdaļas

Biskvītam:

4 olas;

180 g brūnā cukura;

180 g baltā cukura;

160 g kviešu miltu;

60 g ķirbju miltu;

90 g mandeļu miltu;

8 g cepamā pulvera;

40 g rapšu eļļas;

120 g izkausēta sviesta; 

90 g sarīvētu burkānu; 

140 g cepta ķirbja biezeņa; 

1 apelsīna miziņa;

1⁄2 tējk. kanēļa.

Ķirbju sēklu drumstalām:

20 g mandeļu miltu;

40 g grauzdētu ķirbju sēklu miltu;

25 g brūnā cukura;

25 g baltā cukura;

50 g auksta sviesta kubiņos; 

25 g kviešu miltu;

25 g ķirbju miltu;

50 g ķirbju sēklu.

Krēmam:

300 g svaigā siera; 

300 g saldā krējuma; 

50 g upeņu ievārījuma; 

50 g saldētu upeņu; 

50 g pūdercukura.

Pagatavošana 

Pagatavo biskvītu. Sakul olas un cukuru, līdz masa ir krēmīga un viegla. Samaisi un izsijā visas sausās sastāvdaļas, tad pievieno tās olu masai. Liec klāt eļļu un izkausētu sviestu un beigās – sarīvētus burkānus, ķirbju biezeni, kanēli un apelsīna miziņu. Visu samaisi un lej ietaukotā formā. Cep iepriekš sakarsētā krāsnī 180 grādos 35–45 minūtes.

Drumstalām samaisi visas sastāvdaļas līdz drumstalu tekstūrai un cep 160 grādos 10–15 minūtes. Krēmam saputo svaigo sieru ar saldo krējumu un pūdercukuru līdz viendabīgai konsistencei.

Izcepto biskvītu sagriez horizontāli trīs daļās. Pirmo kārtu liec formā, virsū zied krēmu, tad upeņu ievārījumu un pārkaisi saldētas upenes. Tad liec atkal vienu biskvītu un atkārto krēma kārtu un ievārījumu. Noslēguma kārtā liec biskvītu, krēmu un virsū bagātīgi uzkaisi drumstalas.

Ilze Viņķele: Lai arī Covid-19 izplatība Latvijā ir zemāka nekā citviet, tas nedod pamatu nerīkoties

Lai arī Covid-19 izplatība un tās temps Latvijā ir zemāka nekā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, tas nedod pamatu nerīkoties, šodien Saeimas deputātiem, skaidrojot ārkārtējās situācijas nepieciešamību, pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Politiķe atzina, ka pavasari un vasaru Latvija aizvadīja salīdzinoši sekmīgi, savukārt tagad ārkārtējā situācija nepieciešama, lai nenokļūtu stāvoklī, kurā ir daudzas ES valstis. Latvijā inficēšanās pieaugums bija krietni lēnāks un teju ar mēneša nobīdi – vēl 2.oktobrī Latvijas 14 dienu kumulatīvie rādītāji bija 19,5 gadījumi uz 100 000 cilvēku, bet pārējās Baltijas valstīs inficēšanās kāpums bija krietni straujāks, pārsniedzot 40 gadījumus uz 100 000. 

“Tobrīd bijām vieni no tiem, kam ir zemākie rādītāji Eiropā. Lai arī joprojām saslimstības pieaugums ir zemāks nekā citviet, tas nedod pamatu nerīkoties,” uzsvēra ministre, piebilstot, ka patlaban Eiropā vidējais radītājs ir 496 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, bet Latvijā – 178 uz 100 000.

“Svarīgi rīkoties tagad, jo pakāpenisku ierobežojumu sērija bija jau no oktobra, bet bija jāsecina, ka tas bija nepietiekami,” uzsvēra Viņķele, norādot, ka Latvijā salīdzinājumā ar pavasari praktiski nav mainījusies iedzīvotāju kustība, lai arī ir spēkā virkne ierobežojumu. Viņa akcentēja, ka, kopīgiem spēkiem mazinot kontaktus, ir jāpanāk, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma varētu palīdzēt gan Covid-19 pacientiem, gan arī visiem tiem, kam nepieciešama palīdzība, jo “pandēmijas laikā citas slimības nepaiet malā”.

Viņķele arī uzsvēra, ka vajadzētu turēties Covid-19 atvēlamo gultu skaita rezervju jeb 400-450 gultu robežās, paužot cerību, ka arī turpmāk Latvijā stacionēšanas īpatsvars saglabāsies mazāks nekā citās valstīs. Stāstot par epidemioloģisko datu korelāciju vairāku nedēļu griezumā, Viņķele uzsvēra, ka tieši tas ir bijis viens no būtiskajiem apsvērumiem lēmuma pieņemšanai.

“Politiķu uzdevums ir balansēt epidemioloģisko faktu kopumu un rīkoties apzinīgi, izlēmīgi un nesēt paniku,” teica Viņķele, lūdzot Saeimu atbalstīt ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Kā ziņots, Saeima šodien lems par no pirmdienas izsludinātās ārkārtējās situācijas pārapstiprināšanu. Valdības lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu jau stājies spēkā pirmdien. Likums paredz, ka Saeima lemj par jau spēkā esošas ārkārtējās situācijas pārapstiprināšanu. Parlaments to var arī neapstiprināt.

Covid-19 ierobežošanai no 9.novembra līdz 6.decembrim Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija. Šāds lēmums piektdien pieņemts valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Ārkārtējās situācijas laikā ir atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē. Minētais aizliegums neattiecas uz ārtelpās organizētām sapulcēm, gājieniem un piketiem. Tāpat noteikti vairāki citi būtiski ierobežojumi. Piemēram, sabiedriskās ēdināšanas vietās atļauts izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai, līdz ar to tajās ir aizliegts ieturēt maltīti uz vietas.

Latvijas iedzīvotāji visvairāk “streso” par darbu, veselību un naudu!

Latvijā 39% iedzīvotāju galvenais ikdienas stresa avots ir nauda un finanses, iepazīstinot ar “Swedbank” pētījuma “Finanss un stress” rezultātiem, stāstīja “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Pētījuma rezultāti parāda, ka finanses ir trešais biežākais stresa avots aiz darba, ko kā galveno stresa avotu norādījuši 44% respondentu, un veselības, ko norādījuši 40% aptaujāto. Savukārt 23% kā galveno stresa avotu norādījuši attiecības un 15% – ģimeni. Savukārt teju piektdaļai jeb 19% iedzīvotāju ikdienā nekas īpaši nerada stresu.

Kropa stāstīja, ka par naudu biežāk raizējas jauni cilvēki vecumā no 19 līdz 29 gadiem, rīdzinieki un pašnodarbinātas personas. Turklāt finanšu jautājumi rada bažas arī iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem vai tiem, kuri šobrīd ir bez darba.

Vismazāk par naudu un finansēm uztraucas pensijas un pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Turklāt 34% aptaujātajiem vecumā no 60 līdz 74 gadiem nekas īpaši nerada stresu.

Kopumā finansiālas dabas apgrūtinājumus pēdējo sešu mēnešu laikā ir piedzīvojuši 78% Latvijas mājsaimniecību.

Pēdējā pusgada laikā 40% aptaujāto ir raizējušies par grūtībām uzkrāt naudu ilgtermiņā, 30% – par dzīvošanu no algas līdz algai, bet 29% – izjutuši vainas apziņu par naudas tērēšanu nesvarīgām lietām.

No aptaujātajiem 36% atzīst, ka par ģimenes finansēm nākas satraukties tikai dažas reizes gadā, bet 12% šādu stresu neizjūt nekad. Toties puse no visiem Latvijas iedzīvotājiem par finanšu situāciju uztraucas katru mēnesi vai biežāk, 14% – katru dienu. Tas ir ievērojams trauksmes līmenis, ar ko ik dienas jāsaskaras un jātiek galā.

Pētījuma rezultāti parāda, ka finanšu stress ietekmē arī citas dzīves jomas – visbiežāk jeb 43% gadījumu tas negatīvi atsaucas uz veselību, 24% – uz attiecībām ar tuviniekiem, 17% – uz darba produktivitāti, 12% – uz attiecībām ar kolēģiem. Savukārt 32% aptaujāto norādījuši, ka finanšu stress negatīv ietekmi citās jomās neatstāj.

Visbiežāk jeb 39% gadījumu aptaujātie norādījuši, ka, lai mazinātu finanšu jautājumu radīto stresu, rūpīgāk pievēršas budžeta plānošanai. 37% finanšu jautājumu radīto stresu mazina pievēršoties hobijiem un atpūtai, bet 30% – savlaicīgi veidojot uzkrājumu neparedzētām dzīves situācijām

Katrs ceturtais iedzīvotājs jeb 27% aptaujāto ir gatavi par šīm lietām izrunāties ar kādu tuvinieku. Tikai 4% meklē par personīgajām finansēm pieejamo informāciju, apmācības, lasāmvielu, un 3% – vēršas pēc profesionāla padoma finanšu lietu sakārtošanai.

Pētījuma rezultāti arī parāda, ka 68% aptaujāto uzskata, ka viņiem ir pietiekamas zināšanas, lai veiksmīgi rīkotos ar naudu.

Turklāt 65% aptaujāto ir neapmierināti ar savu finansiālo situāciju, 41% norādījis, ka finansiālā situācija ierobežo darīt to, kas ir svarīgi. Savukārt 40% aptaujāto pauduši, ka viņiem naudas lietās nevalda kārtība.

No visiem aptaujātajiem 34% uztraucās, vai tiks galā ar regulārajiem ikmēneša tēriņiem, 16% – jūtas bezpalīdzīgi, domājot par finansēm, 12% mājsaimniecību šobrīd ir pārāk daudz parādu, bet 11%, uztraucoties par finansēm, tērē vairāk.

Kropa skaidroja, ka šis ir pirmais šāda veida pētījums, bet to noteikti būtu noderīgi atkārtot, lai redzētu salīdzinoši, jo šogad noteikti papildu stresu par finansēm rada arī pasaulē valdošā Covid-19 pandēmija.

Aptauja tika veikta šogad augustā interneta vidē. Tajā piedalījās 1027 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Slavenības pirms un pēc meikapa, kā labāk? (+VIDEO)

Mēs aplūkojām, cik ļoti atšķiras vairākas pasaules slavenības, kad tās ir bez kosmētikas. Vai kāda no šīm slavenībām izskatās vēl labāk, kad ir tās kosmētikas? Noskaties video!

Video

10 idejas, kā svinēt Latvijas valsts svētkus

Šogad aprit 102. gadadiena kopš Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī Rīgas pilsētas Otrajā teātrī, kuru šodien pazīstam kā Latvijas Nacionālo teātri. Piedāvājam desmit idejas, kā šogad svinēt Latvijas valsts dzimšanas dienu. Lai šīs idejas kalpo kā ierosme valsts svētku svinēšanai! Priecāsimies, ja šim sarakstam pievienosiet arī savas idejas, kā valsts svētku laiku padarīt īpašu. 

Svinēsim svētkus atbildīgi, saudzējot sevi un apkārtējos un vienlaikus radot svētku prieku un noskaņu visapkārt. Tāpat atcerēsimies, ka ikvienam cilvēkam svarīgi just savstarpēju atbalstu un pleca sajūtu, jo īpaši šogad, kad svētkos netiekamies klātienē.

Uzzini ko jaunu par Latvijas valsts dibināšanu un vēsturi. Virtuālajā vidē pieejams plašs materiālu klāsts, kas ļauj izzināt gan 1918. gada notikumus un personības, gan citus nozīmīgus Latvijas vēstures posmus. Digitālajā vietnē www.ieejaskarte.lv ikviens interesents var noskatīties interaktīvu video par valsts proklamēšanas gaitu, dodoties virtuālā vēsturiskā ceļojumā kopā ar aktieri Ģirtu Krūmiņu. Interneta platforma www.atslegas.tv balstīta uz 50 televīzijas sēriju “Atslēgas” bāzes – dokumentāliem raidījumiem par Latvijas valsts vēstures nozīmīgākajiem jeb “atslēgas” notikumiem, personībām un izšķirošiem brīžiem no 1918. gada līdz mūsdienām.

Svini svētkus ar Latvijas karogu. Mūsu sarkanbaltsarkanais karogs ir viens no vecākajiem pasaulē; tas bijis klātesošs Latvijai nozīmīgos vēstures notikumos. Pacel Latvijas karogu mastā pie savas mājas vai darba vietas, rotā ar to savu dzīvokli, ievij karoga krāsas savā ikdienā.  

Tiecies ar mājiniekiem pie svētku galda. Latvijas neatkarības proklamēšanai veltītos svētkus šogad svini savā mājsaimniecībā. Lai svētku cienasts un kopābūšana raisa atmiņu stāstus un patīkamas sarunas, radot svētku sajūtu.

Izmanto tehnoloģijas, lai tiktos ar draugiem un radiem. Lai vairotu kopābūšanas sajūtu, laikā, kad nav iespējams tikties klātienē, rodi brīdi sarunai pa telefonu vai videozvanā.

Ar gaismas objektu grezno logu, balkonu vai pagalmu. Līdzdarbojies akcijā “#Staro mājās” un radi interesantus gaismas objektus vai performances savās mājās. Izmantojot sveces, lampiņas vai citas dekorācijas, atcerieties par ugunsdrošību. Plašāk par akciju: www.staroriga.lv.    

Skaties Latvijas filmas. Izmanto svētku laiku, baudot jaunāko un arī klasisko Latvijas kino. 11. novembrī televīzijas pirmizrādi piedzīvos vēsturiskā kara drāma “Dvēseļu putenis”. Īpaša filmu programma būs pieejama arī platformā www.filmas.lv un citās televīzijas platformās.

 Sāc Latvijas valsts 103. gadu ar labu darbu. Iespējams, ka šis ir īstais brīdis, lai izdarītu to, kam ikdienā neatliek laika vai apņemšanās. Sāc lasīt grāmatu, kuru vienmēr esi atlicis malā. Pacel nevērīgi nomestu lietu. Sāc īstenot jaunu apņemšanos. Nekad nav par agru vai vēlu iesaistīties brīvprātīgo kustībā un sniegt palīdzīgu roku kādam, kam tas nepieciešams. 

Pasaki paldies kādam, kurš svētku dienās strādā un rūpējas par citiem. Veicot pirmssvētku pirkumus veikalos, pasūtot internetā svētku maltīti, iekāpjot autobusā vai uzpildot savai automašīnai degvielu, pasaki paldies tiem, kuri strādā. Apsveic cilvēkus, kas strādā glābšanas dienestos, sabiedriskajā transportā vai citviet, nodrošinot pārējiem mierīgus svētkus mājās. 

Piespraud pie apģērba sarkanbaltsarkano lentīti. Padari svētkus redzamākus un kļūsti par to daļu, rotājoties ar sarkanbaltsarkano lentīti. Atcerieties, ka lentītes nēsājamas ar stūriem uz augšu, veidojot stilizētu burtu “V”, kas simbolizē uzvaru, jo novembrī tiek atzīmēta izšķirošā uzvara pār Bermonta karaspēku.

Ievieto svētku svinēšanas bildi sociālajos tīklos un vēstures albumā. Arī mūsu šodiena kļūst par vēsturi, tāpēc aicinām dalīties ar svētku prieku un atmiņām sociālajos tīklos. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs arī turpina krāt Latvijas vēstures liecības “Gadsimta albumā”, un albumu iespējams papildināt ar fotogrāfijām un stāstiem: www.latvijasgadsimts.lv/.

Svētki nav iedomājami bez kultūras klātbūtnes. Ārkārtējās situācijas laikā visdažādākās kultūras norises iespējams baudīt virtuāli. Jūsu ērtībai atjaunots un papildināts #Ēkultūra digitālo resursu apkopojums https://www.km.gov.lv/lv/kultura/kultura-timekli/ekultura-digitalie-resursi-un-e-pakalpojumi#gsc.tab=0 

Plašāk par Latvijas neatkarības proklamēšanas dienu uzzini Latvijas valsts simtgades digitālajā platformā www.lv100.lv

Skolas aicinātas iesaistīties: Ar steigu jāmaina skolēnu paciņu saturs!

Cukurs un milti, nevis augļi un dārzeņi ir pamats, kas veido lielu daļu skolu sarūpēto paciņu skolēniem attālinātās mācīšanās laikā. Lai situāciju mainītu, vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” kopā ar uztura speciālistiem analizē skolēnu paciņu saturu un izstrādā citus – uzturvielām bagātākus – risinājumus. Skolas aicinātas iesaistīties!

Vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” ir saņēmusi vecāku sūdzības un izteiktās bažas par produktu pakām, ko skolas pusdienu vietā nodrošina attālinātās mācīšanās laikā. Ja tiek tērēta nauda ar mērķi atbalstīt ģimenes, tad to varētu darīt prātīgāk, – tā organizācijai teic vecāki. “Šobrīd, kad daudzu skolēnu dzīvesveids kļuvis mazkustīgs esošās situācijas dēļ, jo īpaši būtu jādomā par bērnu uzturu. Paciņām vajadzētu būt tādām, kas vecākiem palīdz nodrošināt sabalansētu uzturu, taču realitāte ir satraucoša,” saka vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. 

“Jau pavasarī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē “Mammamuntetiem.lv” norādīja, cik būtiski ir pievērst uzmanību skolēnu paciņu saturam. Tobrīd no atsevišķiem politiķiem saņēmām norādi, ka esam nepateicīgi. Tas bija pandēmijas sākums, kad daudzas lietas notika steigā, taču tagad bija laiks – visa vasara – gatavoties un paciņu saturu uzlabot. Nedrīkst spēlēties ar bērnu šā brīža un nākotnes veselību!” 

Produktu paku analīzē un alternatīvu izstrādē iesaistījušās trīs uztura speciālistes: Olga Ļubina, Guna Bīlande un Ksenija Andrijanova. Speciālistes ir nepatīkami pārsteigtas par situāciju, kad daudziem bērniem Latvijā pusdienu vietā tiek piedāvāti produkti, kas ir ar nabadzīgu šķiedrvielu saturu, turpretī pārbagāti ar cukuru un sāli. “Ir svarīgi, lai bērnu uzturā būtu vitamīni, minerālvielas, šķiedrvielas, kas palīdzētu nodrošināt veselību ilgtermiņā, bet to nemanu vairumā pārtikas paku, ko nodrošina izglītības iestādes,” vērtē Guna Bīlande.

Piektā daļa pusaudžu Latvijā cieš no liekā svara 

“Šo paciņu mērķis ir aizvietot siltās pusdienas skolēniem no 7. līdz 12. klasei, kuri Covid-19 ierobežojumu dēļ ir spiesti mācīties attālināti. Taču daudzu paciņu saturs pārsteidz. Reti kurā var atrast ābolus vai īstos kartupeļus un burkānus! Ņemot vērā, ka Latvijā jau piektā daļa pusaudžu cieš no liekā svara vai aptaukošanās, piedāvāt šādas pusdienu paciņas nozīmē provocēt šīs problēmas attīstību vēl vairāk,” sašutumu pauž sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.

Ar Olgu Ļubinu vienisprātis ir uztura speciāliste Guna Bīlande: “Izskatot pārtikas paku saturu, ir diezgan baisa sajūta, jo pamatā ir redzams, ka bērnu ēdināšanai tiek piedāvāti produkti, kas satur daudz ātro ogļhidrātu, sāli un cukuru, – saldās brokastu pārslas, saldinātas brokastu putras, makaroni, pankūku maisījumi, sulas, saldinātie jogurti, batoniņi, gaļas konservi… “Melnajā sarakstā” iekļauju arī zupas burciņās – tās ir sāls bombas!” Speciāliste skaidro, ka tieši ātrie ogļhidrāti, cukurs un sāls ir aptaukošanos veicinošie faktori, ko šobrīd papildina samazināta fiziskā aktivitāte. “Aptaukošanās tendences* Latvijā – it īpaši bērnu un pusaudžu vidū – ir biedējošas un nedrīkst palikt bez ievērības!” uzskata Guna Bīlande. 

Uztura speciāliste: mūsu bērnus drīzāk nobeigs aptaukošanās, nevis Covid-19

“Ņemot vērā aptaukošanās globālās pandēmijas mērogus, mūsu bērnus visdrīzāk piebeigs liekais svars, nevis Covid-19,” savos izteikumos par esošo situāciju ar skolu produktu pakām bērniem tieša ir uztura speciāliste Guna Bīlande. “Tas uzturs, ko mēs bērniem mācām un rādām šodien, ir tas, ko viņi apgūs un izvēlēsies nākotnē. Ja bērns tagad tiek radināts uzturā lietot lētākos pieejamos makaronus un tautā tā sauktās “tušonkas”, tad cik veselu sabiedrību mēs sagaidām nākotnē?” retoriski vaicā Guna Bīlande. 

Uztura speciāliste Olga Ļubina norāda: “Ja pusdienas tiktu dotas skolā, tajās nedrīkstētu pasniegt kartupeļu biezeni, kas gatavots no kartupeļu sausā maisījuma. Tad kāpēc tiek uzskatīts, ka šādus produktus vajadzētu ēst mājās?” Viņa ir kritiska arī pret saldinātajiem produktiem: “Saldās brokastu pārslas, ko esmu redzējusi paciņu bildēs, uz vienu porciju satur vismaz divas tējkarotes cukura. Viena glāze jogurta ar piedevām satur aptuveni trīs līdz piecas tējkarotes cukura, kas praktiski ir maksimāli atļautā pievienotā cukura dienas deva.” Uztura speciālistes ir neizpratnē, kāpēc ir izvēlēti produkti ar šādu sastāvu.

Uztura speciālistes iesaka

Viņas slavē tās skolas, kas paciņās bērniem ieliek pilngraudu auzu pārslas, griķus, Latvijas ābolus un burkānus, žāvēto riekstu un augļu maisījumus un citus vispārzināmus veselīgus produktus. “Ierosinājums būtu pārskatīt pusdienu paciņu saturu un ieviest tajās produktus ar augstāko bioloģisko vērtību, piemēram, pilngraudu auzu pārslas, griķus, miežus, brūnos rīsus vai makaronus no cieto kviešu šķirnēm vai īstus kartupeļus. No olbaltumvielas saturošiem produktiem dot priekšroku pupiņām, zirņiem, lēcām, un iespēju robežās būtu labi šo pusdienu paciņu bagātināt ar sieru vai biezpienu un pienu, kas būtu ražots Latvijā, tādējādi vienlaikus atbalstot arī vietējos ražotājus un saimniekus. Saldajā varētu pievienot augļus, piemēram, ābolus, bumbierus vai arī citrusaugļus,” iesaka Olga Ļubina.

Kā var iesaistīties skolas un ēdinātāji

Uztura speciālistes izsaka pārliecību: lai gan budžets dažādās pašvaldībās bērnu ēdināšanai ir atšķirīgs, uzskatām, ka šīs pakas var piepildīt ar vērtīgāku saturu. Tāpēc tuvākajās dienās speciālistes gatavos piedāvājumus skolas uztura paku saturam, ko vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” nodos atbildīgajām ministrijām, aicinot problēmu risināt valstiskā līmenī. Tāpat vecāku organizācija aicina skolas un ēdinātājus, kas vēlas mainīt produktu pakas, iesaistīties – to var darīt, pašiem vēlreiz izvērtējot piedāvāto produktu paku vai arī sazinoties ar “Mammamuntetiem.lv” (e-pasts:  HYPERLINK “mailto:fonds@mammamuntetiem.lv”fonds@mammamuntetiem.lv), lai saņemtu uztura speciālistu izstrādātos piedāvājumus. 

* Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojumā, kas publicēts 2018. gada februārī, ir norādīts, ka pasaules iedzīvotāju aptaukošanās kopš 1975. gada ir trīskāršojusies un pašlaik lielākā daļa šādu cilvēku dzīvo valstīs, kurās liekais svars izraisa vairāk nāves gadījumu nekā nepietiekams svars. Vēl satraucošāks ir fakts, ka pasaulē ir nu jau vairāk nekā 340 miljoni bērnu un pusaudžu vecumā no 5 līdz 19 gadiem, kuriem ir liekais svars vai pat aptaukošanās. [1; 2]  PVO uzsver būtisku faktu – aptaukošanās ir novēršama.

Izmantotā literatūra

 HYPERLINK “”1. OECD. Obesity Update. 2017. Pieejams:  HYPERLINK “http://www.oecd.org/els/health-systems/Obesity-Update-2017.pdf” \n _blankwww.oecd.org/els/health-systems/Obesity-Update-2017.pdf.

2. Obesity and Overweight Fact Sheet. 2018. February 2018. Pieejams: http://www.who.int/news-room/factsheets/detail/obesity-and-overweight.

Patriotiskās noskaņās apskatāma izstāde “Gaismas ceļš” (+FOTO)

Par godu Latvijas svētkiem, no  6. novembra līdz pat 18. novembrim t/c “Galerija centrs”, Rīdzenes ielā, būs apskatāma izstāde no šī gada saulgriežos biedrības “1836” un taku skrējiena seriāla “Stirnu buks” organizētā “Gaismas ceļš” skrējiena apkārt Latvijai. Paredzēts, ka izstādē būs iespēja novērtēt Latvijas tautas vienotību, apskatot 34 fotogrāfijas no dažādām Latvijas pierobežas un piekrastes vietām, kam aizvadītā skrējiena piecu dienu laikā cauri devās vairāk nekā 87 skrējēju grupas, veicot maršrutu no Krāslavas līdz Kolkasragam. 

“Neskatoties uz to, kas šobrīd notiek Latvijā un pasaulē, novembrim pienākot, klāt ir arī Latvijas valsts svētki – Lāčplēša diena un Latvijas Republikas proklamēšanas diena. Lai gan nevaram vienoties kopā būšanā, izlēmām, ka ir lielisks laiks, lai kavētos atmiņās par vasarā aizvadīto skrējienu apkārt Latvijai. 87 skrējēju grupas, kas no Krāslavas devās uz Kolku, sadaloties divās komandās – Ziemeļaustrenī un Dienvidrietenī, izgaismojot sev ceļu ar lāpām, devās pretī viena otrai, lai satiktos Kolkasragā, simboliski apjožot Latviju ar gaismas viju. Fotogrāfijas ir lieliskas un izceļ Latvijas dažādību un skaistumu. Novērtēsim to arī šobrīd, gūstot siltas emocijas,” izstādi apmeklēt aicina Enriko Podnieks, biedrības “1836” vadītājs. 

“Šogad, diemžēl, neizvadījām pilnu “Stirnu buka” sezonu, tāpēc līdzās mūsu pasākumiem, viens no aizvadītās sezonas spilgtākajām atmiņām ir “Gaismas ceļš” jeb skrējiens apkārt Latvijai. Ir skaidrs, ka skriešana pa mežiem, takām, gar jūru ir daudzu cilvēku iecienīta aktivitāte, teju tāds kā “tautas sports”, ko apliecināja arī vasaras saulgriežos aizvadītais pasākums. Mēs esam vienoti, un šobrīd mums ir nepieciešams meklēt ceļus kā smelties emocijas, un svētku noskaņās, varam gūt papildu pozitīvās emocijas, kas īpaši, iestājoties tumšajam laikam, nepieciešamas ik vienam no mums,” Rimants Liepiņš taku skrējiena seriāla “Stirnu buks” organizators. 

Izstāde t/c “Galerija centrs” ātrijā būs apskatāma līdz 18. novembrim. Interesenti ir aicināti smelties patriotiskas noskaņas, novērtējot mūsu valsts dabas skaistumu, nedrūzmējoties apskatīt izstādi sev ērtā laikā, katru dienu no plkst. 10:00 – 21:00.  

Akcija “Gaismas ceļš” ietvaros 87 skrējēju vienības nepilnu piecu dienu laikā veica 1836 km garo ceļu pa pierobežu un izgaismoja Latviju, iededzot 87 simboliskus ugunskurus. Akcija sākās 16. jūnijā Krāslavā, bet jau 20. jūnija pievakarē, ar svinīgu skrējēju vienību tikšanos, noslēdzās Kolkasragā. Skrējiens tapa sadarbojoties biedrībai “1836”, Stirnubuks.lv un garo distanču skrējējam Dinam Vecānam.

Kristīne Misāne par Dānijas cietumu un Latvijas ierēdņu cietsirdību (+VIDEO)

Kristīne Misāne kopš 2018.gada nogales atradās apcietinājumā Dānijā, kur viņa tika aizturēta, jo Dienvidāfrikas Republikā (DĀR) viņai bija inkriminēta sava bērna nolaupīšana un citi pārkāpumi.

24. februārī Dānijas tiesa oficiāli pieņēma lēmumu par Misānes izdošanu Latvijai, un 3. martā viņa tika atvesta uz Latviju.

Video

Vairāk par šo tēmu:

Vecāki dalās pieredzē par vardarbību bērnudārzos! (+VIDEO)

Tas nav tikai viens bērnudārzs, tā nav tikai Rīga vai lielās pilsētas. Dusmu izvirdumi, bērnu raustīšana un kliegšana uz viņiem notiek daudzās pirmsskolas izglītības iestādēs visā valstī. To nākas secināt pēc plašu sabiedrības viļņošanos izraisījušā raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” divām sērijām par bērnu ikdienu dārziņā.

Visu pagājušo nedēļu un arī šodien kolēģi saņēma daudzu vecāku pieredzes stāstus par viņu atvašu piedzīvoto bērnudārzos.

Video

90% efektivitāte: Izstrādāta vakcīna cīņai pret Covid-19 (+VIDEO)

ASV farmācijas giganta “Pfizer” un Vācijas kompānijas “BioNTech” kopīgi izstrādātā vakcīna pret jauno koronavīrusu trešajā izmēģinājumu fāzē uzrādījusi 90% efektivitāti pret inficēšanos ar Covid-19, pirmdien paziņoja kompānijas.

Saskaņā ar sākotnējiem rādītājiem, pacientiem aizsardzība pret inficēšanos parādījusies septiņas dienas pēc otrās no divām devām un 28 dienas pēc pirmās devas.

“Mūsu Covid-19 vakcīnas trešās fāzes izmēģinājumu pirmie rezultāti sniedz sākotnējās liecības par mūsu vakcīnasspēju novērst Covid-19,” paziņoja “Pfizer” priekšsēdētājs un izpilddirektors Alberts Burla. “Mēs esam ievērojami tuvāk tam, lai sniegtu cilvēkiem visā pasaulē nepieciešamo izrāvienu un un palīdzētu izbeigt šo veselības krīzi.”

Vadoties pēc piegāžu aplēsēm, kompānijas paziņoja, ka prognozē piegādāt 50 miljonus devu šogad un līdz 1,3 miljardiem devu nākamgad.

Video

Abas kompānijas paziņoja, ka nākamajā nedēļā varētu lūgt ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes (FDA) atļauju vakcīnasārkārtas izmantošanai.

Vakcīnu BNT162b2 Vācijas kompānija “BioNTech” izstrādāja janvāra vidū un jūlija beigās dažādās valstīs sākās tās trešā izmēģinājumu fāze.

Potenciālā vakcīna līdz šim izmēģināta uz vairāk nekā 43 500 cilvēkiem, no kuriem 38 955 līdz 8.novembrim saņēmuši otro devu.

Pētījuma laikā līdz svētdienai reģistrēti 94 saslimšanas gadījumi ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19.

Izmēģinājumu dalībniekus turpinās novērot vēl divus gadus pēc otrās devas saņemšanas. Šajā laikā vakcīnasizstrādātāji cer noteikt, cik vakcīna ir efektīva ne tikai inficēšanās ar Covid-19 novēršanai, bet arī to, kā tā aizsargā Covid-19 pacientus no nopietnām komplikācijām.

ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētājs demokrātu kandidāts Džo Baidens ziņas par vakcīnu nodēvēja par cerību, taču brīdināja, ka priekšā vēl ir ilga cīņa.

“Es apsveicu izcilās sievietes un vīriešus, kas palīdzēja radīt šo izrāvienu un dot mums tik daudz iemesla cerībai,” pavēstīja Baidens. “Vienlaikus ir svarīgi saprast, ka cīņas beigas pret Covid-19 būs pēc mēnešiem.”

Ziņas par vakcīnu apsveica arī ASV prezidents Donalds Tramps, tviterī tās raksturojot kā “lieliskas”.

Krūts vēža paciente: Ikviena dzīvība ir mediķu un Dieva rokās

„Mēs, sievietes, rūpes par savu veselību bieži atstājam otrajā plānā. Vienmēr svarīgāka ir ģimene un darbs, tikai pēc tam es pati, jo šķiet, ka es jau ar visu tikšu galā.” Tā stāsta Tatjana Gabrusenoka. Viņai šobrīd ir 62 gadi, un Tatjana jau vairāk nekā divus gadus cīnās ar diagnozi „vēzis”. Saņem invaliditātes pensiju 200 eiro mēnesī un ļoti cer, ka mediķu ārstēšanās rekomendācijas un līdzcilvēku atbalsts viņai palīdzēs uzvarēt agresīvo slimību.

Tatjana ir jūrmalniece, bet viņas darba karjera bijusi saistīta arī ar Rīgu. Pēc tehnikuma beigšanas padomju laikos strādājusi rūpnīcā „Alfa”, kur bijusi jaunās elektroniskās aparatūras izmēģinātāja operatore un testējusi militāro lidmašīnu detaļas. Pēc tam vēl 13 gadi nostrādāti šūšanas fabrikā Jūrmalā un 25 gadi skolā, veicot tehniskā darbinieka pienākumus. 

Slimība pielavījās negaidīti. Tatjana atceras, ka sajutusi pietūkumu padusē, kur bija izveidojies neliels bumbulītis. Nebija nekādu sāpju. Sākumā viņa domāja, ka, strādājot skolā, caurvējā, vienkārši apaukstējusies. Tomēr apmeklējums pie ķirurga lika domāt par nopietnāku diagnozi, un Tatjanai tika veikta ultrasonogrāfija. Diemžēl tā liecināja, ka limfmezgli ir palielināti. Tad bija virkne citu izmeklējumu, un diagnoze – limfmezglu un trīskārši negatīvs krūts audzējs. 

„Nemaz negribu to atcerēties, biju ļoti satriekta un uztraukusies. Tad sākās ārstēšanas process.” Veicot ģenētiskās analīzes, atklājās, ka slimību Tatjana pārmantojusi no vecmāmiņas, kurai arī bijis krūts audzējs. Tatjanas meita Irina ir viens no lielajiem balstiem šajā grūtajā laikā. Arī Irina veikusi pārbaudi, kur, par laimi, konstatēts, ka meitai nav šīs pārmantotās slimības. Tatjana atceras: „Kad apmeklēju Stradiņa slimnīcu, grūti skatīties, cik daudz cilvēku tur ir ar vēža diagnozi, pat jaunas meitenes pusaugu vecumā.” Tāpēc viņa ikvienai sievietei iesaka iet uz pārbaudēm laikus, labāk biežāk nekā retāk, jo šī slimība var būt ļoti viltīga. 

Meita Irina stāsta, ka pirmajai ķīmijterapijai nebija nekādu rezultātu, pēc tam bija neskaitāmas staru terapijas procedūras un divas operācijas. Pēc tam riņķa dancis sākās no sākuma gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, jo nākamajai ķīmijterapijai jau bija labi rezultāti. „Mēs jau priecājāmies, ka viss tīrs, un sešus mēnešus mammas organisms atpūtās no medikamentiem,” atceras Irina. Tomēr audzējs atgriezās. Kādā reizē Tatjana atkal sataustīja sāpīgu bumbulīti operācijas rētas vietā, kas izrādījās zemādas vēzis ar metastāzēm pleca limfmezglos. Šajā gadījumā operācija nebija iespējama, un Tatjanai tika izrakstīta ķīmijterapija tablešu formā. Diemžēl šai terapijai bija ļoti smagas blaknes, un viņa pat nespēja patstāvīgi kustēties. No nozīmētajiem trim kursiem viņa izdzēra tikai divus. 

Ārstēšana bija nonākusi strupceļā, tāpēc tika nolemts veikt vēl vienu onkoloģisko analīzi, kāda Latvijā netiek veikta. Materiāls tika sūtīts uz Beļģiju, lai saprastu, kā organisms reaģē uz medikamentiem un kā izvēlēties veiksmīgāku un organismu saudzējošu ārstēšanas metodi. Šī analīze tika veikta pat divas reizes, jo pirmajā reizē nebija pietiekams materiāla daudzums. Meita Irina atceras, ka šai analīzei 3000 eiro savākusi ģimene un draugi, palīdzēja arī citi līdzcilvēki. Analīzes rezultātā ķīmijterapeiti nozīmēja Tatjanai lietot divu preparātu kombināciju – atezolizumabu un nab-paklitakselu, kas diemžēl nav valsts kompensējamo medikamentu sarakstā. Ik mēnesi šīs zāles izmaksā līdz 5850 eiro. Pusgada kursam kopā nepieciešami 34 920 eiro. Tatjanas ģimenei šādu līdzekļu nav, tāpēc viņa lūdz līdzcilvēku palīdzību.

Tatjanai šobrīd sāp roka: „Man ir izoperēti limfmezgli, un tajā vietā ir izveidojusies čūla, kas ir ļoti sāpīga. Pēc ķīmijterapijas parādījusies alerģija, kas uz ķermeņa rada pūžņojošas pūtītes, kuras niez un ļoti sāp. Bet es mēģinu to paciest. Mani atbalsta ģimene un draugi, tikai tā varu izturēt. Tāpat esmu pateicīga ikkatram, kurš man palīdz, varbūt mani nemaz nepazīstot.” Tatjana vēlētos, lai valsts vairāk rūpētos par sievietēm:

„Mēs esam gan mammas, gan meitas, gan vecmāmiņas – sabiedrības pamats. Mums ir liela slodze, bet tad, kad tu nonāc nelaimē, tad tu vairs neesi valstij vajadzīgs, jo neesi darba tirgū.”

Neskatoties uz fiziskajām sāpēm, Tatjana ir optimiste un ļoti vēlas redzēt izaugam savus piecus mazbērnus. Kad jaunākā mazmeita vēl bija ceļā uz piedzimšanu, Tatjana uzzināja par savu diagnozi. Tad meita Irina sacīja: „Mammu, mēs viņu kopā vedīsim gan uz bērnudārzu, gan arī vēlāk uz skolu.” Tagad mazmeita iet bērnudārzā. 

Katrs cilvēks grib būt vesels un ir pelnījis līdzcilvēku atbalstu. Tādēļ Tatjana saka: „Es neesmu slimāka par citiem vai īpašāka. Es tikai gribu būt atkal vesela un iepriecināt citus, dodot kaut ko labu arī citiem cilvēkiem.” Tatjanas un viņas ģimenes ticība labajam sakņojas arī Dievā, jo tikai cilvēciskiem spēkiem ar šo slimību tikt galā ir grūti. „Ikviena dzīvība ir mediķu un Dieva rokās,” uzskata Tatjana.

Lai palīdzētu Tatjanai Gabrusenokai, ir atvērts ziedojumu konts portālā Ziedot.lv: https://www.ziedot.lv/palidziba-tatjanai-gabrusenokai-3796″ https://www.ziedot.lv/palidziba-tatjanai-gabrusenokai-3796

Kampaņas “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!” mērķis ir aicināt sievietes rūpēties par savu veselību, izmantojot valsts apmaksātās krūts mamogrāfijas pārbaudes, un izglītot par agrīnas diagnostikas nozīmi krūts vēža ārstēšanā un personalizētas terapijas nozīmīgumu. Kampaņu rīko Latvijas sieviešu volontieru biedrība “VITA”, Latvijas Basketbola savienība un Latvijas Onkologu asociācija.

Vairāk par kampaņas aktivitātēm: www.facebook.com/Laidzivotu

MTV Eiropas mūzikas balvu ceremonijā triumfē BTS un Lady Gaga (+VIDEO)

UNSPECIFIED - AUGUST 2020: Lady Gaga attends the 2020 MTV Video Music Awards, broadcast on Sunday, August 30th 2020. (Photo by Kevin Winter/MTV VMAs 2020/Getty Images for MTV)
UNSPECIFIED – AUGUST 2020: Lady Gaga attends the 2020 MTV Video Music Awards, broadcast on Sunday, August 30th 2020. (Photo by Kevin Winter/MTV VMAs 2020/Getty Images for MTV)

SMTV Eiropas mūzikas balvu (MTV EMA) ceremonijā svētdienas vakarā galvenās godalgas ieguvuši dienvidkorejiešu popgrupa BTS un amerikāņu popzvaigzne “Lady Gaga”.

BTS ieguva balvas četrās galvenajās kategorijās, tostarp triumfēja kategorijā “labākā dziesma” ar “Dynamite” un kategorijā “labākā grupa”, bet “Lady Gaga” ieguva labākā mākslinieka apbalvojumu.

Jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ MTV EMA ceremonija šogad tika filmēta vairākās vietās Eiropā. Pasākumu vadīja grupa “Little Mix” un ar priekšnesumiem uzstājās dziedātāji Ališa Kīza, Sems Smits, “Doja Cat” un “DaBaby”.

“Lady Gaga”, kura bija nominēta vislielākajam skaitam balvu, uzveica Hariju Stailzu, Džastinu Bīberu, Duu Lipu, Mailiju Sairusu un “The Weeknd” cīņā par labākā mākslinieka balvu.

Video

Taču “Lady Gaga” zaudēja kategorijā “labākais video”, kur balvu ieguva “DJ Khaled” par videoklipu dziesmai “Popstar”.

Amerikāņu repere “Cardi B” ieguva balvu kategorijā “labākais hiphopa izpildītājs”, grupa “Coldplay” ieguva apbalvojumu kategorijā “labākais rokmūzikas izpildītājs”, amerikāņu dziedātāja Heilija Viljamsa tika godalgota kategorijā “labākais alternatīvais izpildītājs”, bet “Little Mix” ieguva balvu kategorijā “labākais popmūzikas izpildītājs”.

Kategorijā “labākais latīņamerikāņu izpildītājs” balvu saņēma kolumbiešu dziedātāja “Karol G”, kas ieguva arī balvu par labāko sadarbību.

Par labāko elektroniskās mūzikas izpildītāju tika atzīts Dāvids Geta, kurš MTV EMA ceremonijā uzstājās no skatuves Budapeštā.

Kategorijās “labākais jaunais izpildītājs” un “labākais izrāviens” balvas ieguva attiecīgi “Doja Cat” un “YUNGBLUD”.

Trešo gadu pēc kārtas tika piešķirta arī MTV EMA “paaudžu pārmaiņu” balva, ko šogad ieguva piecas sievietes, kas cīnās par rasu vienlīdzību un sociālo taisnīgumu pasaulē: Kiki Mordi, Temi Mvale, Katerhī Potdžanaporna, Luiza Brasila un Rakele Vilisa.

Ceremonijā tika godināts arī  amerikāņu ģitārists, komponists un producents Edijs van Halens, kurš aizgāja mūžībā pagājušajā mēnesī.

1994.gadā aizsāktās MTV EMA ceremonijas ir viens no diviem lielākajiem MTV organizētajiem šoviem. Otrs ir MTV Video mūzikas balvu ceremonijas, kas tiek rīkotas ASV kopš 1984.gada.

Iedzīvotāji atgriežas pie pavasara ieradumiem, samazinot došanos ārpus mājām!

Mobilo sakaru operatora “Tele2” dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji pakāpeniski atgriežas pie tiem paradumiem, kas bija pavasarī, kad pirmo reizi tika ieviesti dažādi ierobežojumi. Pēc mobilo datu lietošanas ir redzams, ka samazinās kustība no Rīgas mikrorajoniem uz pilsētas centru un no Pierīgas pilsētām uz galvaspilsētu. Tāpat ir novērojams datu patēriņa kritums lielveikalos, kas nozīmē, ka cilvēki retāk tos apmeklē. 

“Pavasarī novērojām, ka kritums, ar kādu samazinājās cilvēku kustība, bija ļoti straujš. Vērtējot mobilo datu patēriņu, varējām redzēt, ka pārvietošanās no mikrorajoniem un Pierīgas uz galvaspilsētas centru samazinājās par aptuveni 50 līdz 60 procentiem, salīdzinot ar laiku pirms ārkārtējās situācijas. Arī šobrīd ir novērojams kritums, bet tas ir krietni vien lēzenāks – aptuveni 30% robežās,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts. “Šie dati liecina, ka cilvēki sāk kļūt piesardzīgi un vairāk uzturas mājās, jo daudzi uzņēmumi, kas vasarā atgriezās birojos, atkal lemj par labu darbam attālināti, kā arī klātienes mācības skolās un augstskolās ir ierobežotas.”

Pavasarī, vērtējot mobilo datu patēriņu lielveikalos, varēja novērot, ka tas samazinājās par 80-85%. Šobrīd kritums, salīdzinot ar vasaras mēnešiem, kad cilvēka plūsma veikalos atkal bija lielāka, ir 50%.

“Noteikti ir vērts atzīmēt, ka cilvēku kustība uz Rīgas centru rudens sākumā tā arī neatgriezās pirms Covid-19 laikā un bija par 20% mazāka nekā, piemēram, februārī. Tas varētu liecināt par tendenci, ka arī nākotnē daudzi turpinās strādāt pilnībā vai daļēji attālināti,” atzīst R.Rosts.

Kā atzīst uzņēmumā, pavasarī bija novērojams, ka cilvēki daudz laicīgāk devās uz savām vasarnīcām vai vasaras mājām, jo daudzi strādāja un mācījās attālināti. Rudens sākumā bija novērojams, ka cilvēki atgriezās pilsētās, bet šobrīd atkal ir novērojams, ka datu patēriņš pieaug vietās, kur parasti tas ir lielāks vasaras laikā vai ārpus darba laika.

Vakar pirmizrādi piedzīvoja LTV Ziņu Dienests veidota dokumentālā filma “Covid-19 pozitīvs” (+VIDEO)

Vakar pirmizrādi piedzīvoja LTV Ziņu Dienests veidota dokumentālā filma “Covid-19 pozitīvs”, kas stāsta par tiem, kuriem vīruss atņēmis pašus mīļākos cilvēkus, un par tiem, kuri joprojām cenšas slimību uzvarēt. Filmu vari noskatīties ŠEIT: https://replay.lsm.lv/…/ltv-dokumentala-filma-covid-19…

Cilvēka prāts joprojām nav izdibinājis Covid-19 vīrusa viltīgo, neparedzamo un nāvējošo dabu. Saņemot analīžu rezultātus, kur rakstīts SARS-CoV-2 – pozitīvs, sākas organisma cīņa. Vairums tajā uzvar un daži veiksminieki pat nepamana, ka izslimojuši to. Zaudē galvenokārt veci un slimi cilvēki, taču ne tikai. Vīruss ir nežēlīgs slepkava. Tas nogalina arī cilvēkus spēka gados un neskaita ģimenes locekļus. Arvien vairāk ārsti lauza galvu, kāpēc tik daudz slimo vīrieši vecumā ap 40 – 50 gadiem, kāpēc, saņemot pozitīvus analīžu rezultātus, cilvēks jūtas šķietami vesels, bet pēc dažām dienām jau ir pieslēgts skābekļa aparātam vai pat mākslīgai elpināšanai. Latvijas Televīzijai vairāki cilvēki, kuriem tuvinieki miruši no Covid-19, uzticēja savus stāstus. Savus mīļos viņi saņēma plastmasa maisos, neatvērtos zārkos un atvadīties no viņiem nevarēja.

Žurnāla “Ir” redaktore Nellija Ločmele, kurai no Covid-19 nomira vīrs Rolands Tjarve, stāsta, ka viena no skarbākajām atziņām ir tas, ka elpināšanas aparāts nepalīdz. Tajā brīdī, kad cilvēks tam tiek pieslēgts, ir skaidrs, ka tas tikai atliek nāves brīdī, tāpēc nav jēgas skaitīt elpināšanas aparātus. Galvenais iemesls, kāpēc viņa piekrita intervijai, ir daļā sabiedrības joprojām valdošais viedoklis, ka vīrusa dēļ uzvedība un paradumi nav jāmaina. Taču vīrusu uzšķaudīt, mēs, paši nezinot, varam jebkuram, un nezinām, vai viņa organisms būs tik spēcīgs, lai uzvarētu cīņu ar vīrusu.

Sabiedriskā mediju portāla lsm.lv žurnālists Aleksandrs Krasņitskis savu tēti Juriju pēdējo reizi redzēja, kad viņu uz Ogres slimnīcu aizveda Neatliekamā medicīniskā palīdzība. Viņa tētis bija zinātnieks ar asu prātu, kuram prāta rotaļas patika spēlēt ar savu dēlu. Iespējams, ka tieši Ogres slimnīcā tētis tika aplipināts ar Covid-19, jo tieši tas rakstīts nāves izrakstā. Aleksandrs ir skarbs. Viņaprāt, tie, kas uzspļauj drošības pasākumiem, ir pašnāvnieki, kas staigā apkārt ar munīcijas vestēm.

Liene Liepa ir jaunākā Covid-19 upure Latvijā, viņai bija 34 gadi. No Covid-19 nomira arī viņas tētis Imants. Lienes brālis Kalvis Liepa saka, ka pats kādreiz jokojis par Covid-19 un ticējis sazvērestības teorijām, taču personīgā traģēdija atvēra acis. Viņam joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu, kāpēc tuvinieki saslima, kāpēc saslimušais tētis netika aizvests uz Rīgu un stundu gulēja gultā ar izkritušu katetru.

Vīrusa ļaunā daba ir tāda, ka tas aizsprosto plaušas tik ļoti, ka asinis vairs nesaņem skābekli un cilvēks nomirst. Pirmo reizi, veidojot filmu «Covid-19 pozitīvs», žurnāliste Aija Kinca pabija arī vietā, kur ārsti cīnās par smagi saslimušajiem pacientiem, un tur, kur zem mikroskopiem cenšas izdibināt vīrusa neparedzamo un nāvējošo dabu.

Patiess stāsts: Krūts vēža paciente lūdz sabiedrības atbalstu

„Kāpēc lai cilvēki palīdzētu tieši tev?” Šis jautājums, kuru kāds bija uzdevis Elēnai, nebūt nav viegli atbildams. Jā, kāpēc tieši tev? Vai gan cīņa par tiesībām dzīvot ir kā dalība konkursā? Kurš uzrakstīs skaistākus, aizkustinošākus vārdus, tiks pie cerības uz veselību un dzīvi? Elēnai ir 47 gadi, un viņai diagnosticēts trīskārši negatīvs krūts vēzis, kuram valsts neapmaksā ārstēšanu. Lai palīdzētu Elēnai Ritumai, ir atvērts ziedojumu konts portālā Ziedot.lv: https://www.ziedot.lv/palidziba-elenai-ritumai-3804

Elēna pasmaida savu kluso, mierīgo smaidu un saka: „Politiķi, lai izskatītos labāk, paņem sev līdzās ģimeni, bērnus vai kādu mājdzīvnieku, bet ko lai paņemu es? Vienmēr esmu palīdzējusi citiem un nekad nedomāju, ka pienāks šāds brīdis, kad būs jānostājas otrā pusē – palīdzību vajadzēs man pašai. Lūgt nav viegli.” 

Bet nu tas vienkārši ir noticis. Izveidojusiessituācija viņas dzīvi ir noārdījusi līdz pamatiem. Taču – ne salauzusi.

Elēna atceras, ka jau kopš bērnības gribējusi kļūt par ķirurģi. „Man ģimenē apkārt ir daudz mediķu, un no pieaugušo sarunām saklausījos, ka ķirurgiem lieti noder kāda mūzikas instrumenta spēlēšana, lai trenētu pirkstu veiklību. Tāpēc skolas laikā sāku mācīties arī mūziku. Ja citi bērni no mūzikas skolas stundām bēga, es ne, jo man bija mērķis – lielā medicīna… Tomēr liktenis lēma citādi, savas sliktās redzes dēļ man nācās atteikties no lielā sapņa, un es pabeidzu Mūzikas akadēmiju. Spēlēju alta vijoli. Daudz esmu uzstājusies kopā ar ērģelnieci Kristīni Adamaiti un jaunajiem talantīgajiem pianistiem Elīnu Gaili un Daumantu Liepiņu. Alts ir vijoļu grupas instruments, nedaudz lielāks par vijoli, un lai no tā izvilinātu samtaino skaņu, rokai ir vajadzīgs arī ļoti liels spēks. Taču tieši tajā vietā, kur pret krūtīm atspiežas mūzikas instruments, man sākās problēmas. Krūts vēzis. Tāpēc tagad spēlēt neuzdrošinos. Man ir rets, riebīgs audzēja veids, kurš gadās salīdzinoši jaunām dāmām.

Ārstēšanās pie Stradiņa slimnīcas onkologiem notiek trešo gadu, un ar manu trīskārši negatīvo un ļoti agresīvi nevaldāmo audzēja paveidu tas patiešām ir ļoti daudz. Jo šisvēža tips aug straujāk, tam ir sliktāka izveseļošanās prognoze un augstāks recidīva risks. Tā kā trīskārši negatīvs krūts vēža šūnas nesatur nedz hormonreceptorus (estrogēna un progesterona receptorus), nedz cilvēka epidermālā augšanas faktora 2 receptorus (HER2), uz to nav iespējams iedarboties ne ar hormonterapiju, ne ar mērķterapiju. Ja trīskārši negatīvs krūts vēzis tiek atklāts pirmajā stadijā, dažkārt pietiek tikai ar operāciju. Pārējos gadījumos operācijai seko ķīmijterapija. Bieži ārstēšana tiek uzsākta ar pirmsoperācijas ķīmijterapiju, tad seko operācija un, iespējams, staru terapija, atkal ķīmija. Bet, ja trīskārši negatīvs audzējs ir progresējis jeb metastazējis, kā tas noticis man, jauna ārstēšanas iespēja ir imūnterapija kombinācijā ar ķīmijterapiju. Imūnterapijas preparāti iedarbina paša cilvēka imūnsistēmu cīņai ar audzēja šūnām un, šādi ārstējoties, kā liecina pētījumi, dzīvildzes radītāji krietni uzlabojas.

Esmu daudz lasījusi, meklējusi iespējas, kā savas slimības gaitu palēnināt… Tā kā praktiski pusgadu esmu bez ķīmijterapijas zālēm, jo tās – principā labi medikamenti – pārtrauca konkrēti pret manu slimību darboties, veicu specifisku vēža gēnu molekulāru testēšanu – uztaisīju vēža gēnu karti, lai ārsti varētu piemeklēt tieši man efektīvāko ārstēšanas metodi. Tests parāda, kuras zāles šinī brīdī man derētu un starp tām ir arī dārgais imūnterapijas medikaments. Jā, ne visām sievietēm, kurām ir trīskārši negatīvs krūts vēzis, imūnterapija strādā, jo audzējs var būt arī jutīgs pret to. Tāpēc, lai to noskaidrotu, ir jāveic īpašas analīzes – PD-L1 tests. Ja audzējā ir vismaz viens procents imūnšūnu, tad šī imūnterapija kopā ar ķīmijterapiju iedarbosies. Manā gadījumā tests parādīja, ka audzējā ir 15 procenti imūnšūnu un tāpēc ārsti uzskata, ka šī terapija ir vajadzīga. Vienīgais apgrūtinājums – Latvijā trīskārši negatīva metastātiska vēža gadījumā valsts šo dārgo imūnterapijas medikamentu nekompensē. Tas būtu jālieto sešus mēnešus, divi iepakojumi mēnesī, tātad kopā tie būtu 22 458 eiro, kas vajadzīgi, ņemot vērā, ka pusi no izmaksām ir gatavs segt ražotājs. Kopā ar imūnterapiju  ir nepieciešams lietot vēl arī vienu ķīmijterapijas preparātu, kurš Latvijā ir pieejams tikai tad, ja pacients maksā par to pats, un tas sadārdzina terapiju vēl par 1200 eiro mēnesī.’’

Elēna tagad maksimāli cenšas darīt visu, ko vien var, lai ar diētu, dabas līdzekļiem, lūgšanām, iesaistīšanos izdevniecības Patmoss darbā un ar savu joprojām pozitīvo skatu uz dzīvi noturētu slimību mazas aktivitātes stadijā un neļautu vēža šūnām palielināt attīstības tempu. Viņa skaita dienas līdz brīdim, kad varētu tikt pie tik ļoti nepieciešamajām zālēm. Elēnas ārstējošā ārste ķīmijterapeite Sigita Hasnere saka tā: „Ja imūnterapija tiek nozīmēta mērķtiecīgi, tā var ievērojami palielināt dzīvildzi. Šādi mēs varam darīt labāko, lai arī trīskārši negatīvā krūts vēža pacientēm ar metastātisku krūts vēzi tiktu dota iespēja dzīvot.”

 Jā, trīskārši negatīvs krūts vēzis, kura ārstēšanai šobrīd vajadzīgās zāles valsts neatmaksā… Tāda ir realitāte. Tai pretī ir Elēna. Kāpēc tieši viņa? Tāpēc, ka ikvienam ir nepieciešama cerība.

Sarunas noslēgumā viņa lūdza uzrakstīt vēl šo: „Vislielākā pateicība visiem, kuri man palīdzēs. Ne formāli, nē. Es tā jūtos – ļoti pateicīga katram no sirds.”

Lai palīdzētu Elēnai Ritumai, ir atvērts ziedojumu konts portālā Ziedot.lv: https://www.ziedot.lv/palidziba-elenai-ritumai-3804

Kampaņas “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!” mērķis ir aicināt sievietes rūpēties par savu veselību, izmantojot valsts apmaksātās krūts mamogrāfijas pārbaudes, un izglītot par agrīnas diagnostikas nozīmi krūts vēža ārstēšanā un personalizētas terapijas nozīmīgumu. Kampaņu rīko Latvijas sieviešu volontieru biedrība “VITA”, Latvijas Basketbola savienība un Latvijas Onkologu asociācija.

Vairāk par kampaņas aktivitātēm: www.facebook.com/Laidzivotu

Pasaules mediji ar prieku reaģē uz Donalda Trampa sakāvi vēlēšanās (+VIDEO)

Pasaules mediji ar prieku reaģējuši uz Donalda Trampa sakāvi ASV prezidenta vēlēšanās, taču brīdinājuši jaunievēlēto prezidentu Džo Baidenu, ka viņu sagaida milzu izaicinājumi, lai sadziedētu ASV.

“Jauna rītausma Amerikai,” vēsta Lielbritānijas laikraksts “The Independent”, publicējot attēlu ar Baidenu un viceprezidenti Kamalu Harisu, kura kļuvusi par pirmo tumšādaino sievieti šajā amatā.

Tabloīds “The Sunday People” ar lielajiem burtiem vēsta: “DIEVS SVĒTĪ AMERIKU.”

Vācijas laikraksts “Bild” publicējis Trampa attēlu un virsrakstu “Aiziešana bez cieņas”.

“Kāda atbrīvošana, kāds atvieglojums,” vēsta Vācijas kreisi orientētais laikraksts “Suddeutsche Zeitung”. Taču tas norāda, ka Baidens “manto smagu nastu”, kādas nav bijis viņa priekšgājējiem, un brīdina, ka ir neiedomājami, ka Tramps varētu atzīt sakāvi.

Austrālijā Rūperta Mērdoka mediju impērijai piederošais tabloīds “Daily Telegraph” arī koncentrējas uz to, ka Tramps nepieņems sakāvi.

Spānijas centriski labējais laikraksts “El Mundo” vēsta, ka Baidena uzvara ir atvadas no Trampa populisma un raksturo Harisu kā “atjaunotnes simbolu”.

Video

Zviedrijas lielākā avīze “Dagens Nyheter” savam rakstam likusi virsrakstu “Rūgtena uzvara – Baidenam būs grūtības sadziedēt ASV”.

Avīze raksturo Baidena solījumu atgriezties pie normālā kā “neiespējamo misiju”.

“Vēlēšanu rezultāti rāda dziļi sašķeltu valsti un Baidenam būs grūti īstenot reformu programmu, kuru viņš apsolījis saviem vēlētājiem,” raksta “Dagens Nyheter”.

Savukārt Zviedrijas konservatīvais laikraksts “Svenska Dagbladet” brīdina par briesmām, kuras rada miljoniem amerikāņu, kuri turpinās ticēt Trampa teiktajam, ka vēlēšanas viņam tikušas nozagtas.

Naktī uz pirmdienu gaisa temperatūra noslīdēs zem nulles

Pirmdien naktī un no rīta Latvijas lielākajā daļā gaisa temperatūra pazemināsies līdz 0..-4 grādiem, atsevišķos ceļu posmos var veidoties apledojums, prognozē sinoptiķi.

Norimstot vējam, vietām gaidāma arī migla un sarma. Dažviet piekrastē un zem mākoņiem nekļūs vēsāks par +1..+4 grādiem.

Pirmdien daudzviet valstī debesis aizklās mākoņi, galvenokārt Kurzemē un Vidzemē gaidāms neliels lietus. Pūtīs lēns līdz mērens rietumu, dienvidrietumu vējš, gaiss iesils līdz +3..+8 grādiem, vietām piekrastē – līdz +10 grādiem.

Rīgā pirmdien gaidāms mainīgs mākoņu daudzums, bez būtiskiem nokrišņiem. Pūtīs lēns rietumu, dienvidrietumu vējš. Gaisa temperatūra naktī pazemināsies līdz +3 grādiem, vietām piepilsētā – līdz -1 grādam. Maksimālā temperatūra dienā būs +7..+8 grādi.

Džo Baidens aicina uz vienotību valstī un apsola jaunu dienu Amerikai! (PAPILDINĀTS)

Demokrātu kandidāts uz ASV prezidenta amatu Džo Baidens pēc uzvaras vēlēšanās aicināja uz vienotību valstī un apsolīja jaunu dienu Amerikai.

Savā pirmajā uzrunā valstij kopš uzvaras Baidens no savām mājām Delavēras štata Vilmingtonā solīja “nevis šķelt, bet vienot”, vēršoties tieši pie Donalda Trampa atbalstītājiem, norādot, ka “viņi nav mūsu ienaidnieki, viņi ir amerikāņi”.

“Dosim viens otram iespēju,” sacīja Baidens, aicinot valsti “pazemināt temperatūru”.

“Lai šī drūmā demonizācijas ēra Amerikā beidzas, šeit un tagad,” pavēstīja Baidens.

Viņš arī solīja, ka “padarīs Ameriku atkal cienītu pasaulē”.

Pievērošoties koronavīrusa pandēmijai, kas prasījusi vairāk nekā 237 000 amerikāņu dzīvību, Baidens pavēstīja, ka pirmdien izveidos vadošo zinātnieku darba grupu.

Savukārt ASV senatore Kamala Harisa, kas kļūs par pirmo melnādaino sievieti ASV viceprezidenta amatā, savā uzvaras runā sestdien solīja, ka nebūs pēdējā sieviete šajā amatā.

Video

“Lai arī es varētu būt pirmā sieviete šajā amatā, es nebūšu pēdējā,” uzrunā Vilmingtonā pavēstīja Harisa. “Jo ikviena meitene šovakar redz, ka šī ir iespēju valsts.”

Harisa solīja cīnīties, lai “iznīdētu sistemātisko rasismu”, taču līdzīgi kā Baidens aicināja uz vienotību, sakot, ka amerikāņi “ievēlējuši prezidentu, kas pārstāv labāko mūsos”.

Harisa uzrunā pieminēja arī savu māti Šjamalu Gopalanu, kas emigrēja no Indijas 19 gadu vecumā un mira 2009.gadā.

“Varbūt viņa ne gluži iztēlojās šo brīdi,” sacīja Harisa. “Taču viņa tik ļoti ticēja Amerikai, kur ir iespējams šāds brīdis. Tāpēc es domāju par viņu un sieviešu paaudzēm – melnādainajām, aziātēm, baltajām, latīņamerikānietēm un pamatiedzīvotājām – mūsu valsts vēsturē, kuras pavēra ceļu šim brīdim šovakar.”

56 gadus vecā Harisa tiek uzskatīta arī par iespējamo Baidena pēcteci, kura varētu kļūt par pirmo sievieti ASV prezidenta krēslā.

3 ieteikumi, kā pasargāt sevi no sociālo tīklu kontu uzlaušanas

Oktobrī pasauli pāršalca ziņa, ka nīderlandietis uzlauzis ASV prezidenta Donalda Trampa “Twitter” kontu, vienkārši ar piekto reizi uzminot paroli. Vismaz uz īsu brīdi viņam bija iespēja uzrunāt 87 miljonus Trampa “Twitter” sekotājus. Arī Latvijā hakeru uzlauzti privātpersonu un uzņēmumu konti nav vairs retums. Tā septembrī tika uzlauzts biznesa ziņu portāla db.lv konts “Facebook”. Arī “Rīgas satiksmes” “Facebook” lapa cieta no atkārtota uzbrukuma. Krāpniekiem ar viltus e-pasta palīdzību ir izdevies pārņemt dziedātāja Intara Busuļa “Instagram” kontu. Par virtuālo krāpnieku upuriem ir kļuvušas arī Latvijas tenisa zvaigzne Aļona Ostapenko, radio Star FM ētera balss Maija Rozīte-Krištopane un bijusī svarcēlāja Rebeka Koha – viņām tika uzlauzti “Instagram” konti. 

Šie piemēri diemžēl skaudri parāda, ka uzlauzt sociālo tīklu kontu vai ar viltu iegūt vai pat vienkārši uzminēt ieejas paroles nemaz nav tik sarežģīti vai laikietilpīgi, tas var būt pat 5 minūšu jautājums. Ne vienmēr kibernoziedznieku mērķis ir nozagt sociālo tīklu kontus ar gana lielu sekotāju skaitu. Ļaundari bieži vien cenšas arī uzlauzt vai iegūt pieejas pēc iespējas lielākam sociālo tīklu kontu skaitam, visbiežāk cerot, ka daļa no šo kontu īpašniekiem pakļausies šantāžai un, lai atgūtu savu profilu, ļaundariem pārskaitīs zināmu naudas summu. 

Ja konts ir uzlauzts, jārēķinās, ka bez personas datu nozagšanas ļaundari var piesavināties vai izdzēst visu saturu, publicēt nevēlamu saturu, nosūtīt informāciju visiem sekotājiem un veikt citas nevēlamas darbības. Slavenībām, influenceriem un uzņēmumiem, kuri ieguldījuši lielas pūles un bieži vien arī ievērojamus finanšu resursus savu sociālo tīklu profilu satura veidošanā, to pazaudēšana var būt ārkārtīgi nepatīkama un nest būtiskus zaudējumus, iespējams var ciest personas vai uzņēmuma reputācija. Arī ikvienam cilvēkam šādas situācijas var sagādāt lielas raizes un iespējams ciest finanses. 

Kas būtu jāzina ikvienam, kurš pārvalda savus vai uzņēmumam piederošus sociālo tīklu profilus, par drošu uzvedību internetā? Kā personas privātā profila drošība ir saistīta ar viņa pārraudzīto uzņēmuma profilu drošību? Drošības programmatūras “ESET” tehnoloģiju konsultants, IT inženieris Egils Rupenheits atgādina par visbiežāk sastopamajām drošības problēmām un būtiskākajiem drošības principiem, kas jāievēro katram, kuram ir profils sociālajos tīklos. 

Viegli atminama parole – joprojām visbiežākā ķļūda

Viena no vienkāršākajām, bet dārgākajām drošības problēmām, ar kuru var saskarties ikviens, kas pārvalda savu vai uzņēmuma sociālo tīklu kontu, ir paroļu zādzība. Diemžēl cilvēki lielākoties joprojām izmanto viegli paredzamas paroles, kuras, piemēram, satur vienkāršas ciparu kombinācijas, piemēram, 2020, vai kādus atslēgas vārdus vai frāzes, kas, zinot personu vai uzņēmumu, ir viegli atminamas. Iepriekš minētajā piemērā ar Trampu, izrādījās, ka viņa “Twitter” parole ir “maga2020” – abreviatūra MAGA apzīmē Trampa slaveno saukli “Make America great again” (“Padarīsim Ameriku atkal diženu”). Jāņem vērā, ka ļaundari izmanto arī īpašas programmas, kas analīzē cilvēka vai uzņēmuma publicēto informāciju sociālo tīkla profilā, tādējādi apkopojot iespējamos atslēgvārdus un pēcāk tos izmantojot, lai radītu paroļu kombinācijas, kuras izmēģina, lai iekļūtu lietotāja profilā. 

E.Rupenheits uzsver, ka, lai izvairītos no paroļu atminēšanas, ieteikums ir izmantot unikālas, sarežģītas paroles, kuras nav saistītas ar to informāciju, kuru cilvēks publisko par sevi sociālajos tīklos. Jāpievērš arī uzmanību nelietot vienādas paroles ieejai e-pastā un sociālajos tīklos. Protams, mūsdienās, kad ir tik daudz pieeju dažādiem resursiem un rīkiem internetā, padsmit paroļu iegaumēšana ar sagādāt lielas grūtības, taču jāatceras, ka ir iespējams lietot bezmaksas paroļu ģenerēšanas rīkus, ko var lejupielādēt savās viedierīcēs. Tiem, kas pārvalda gan savus, gan uzņēmuma sociālos kontus, ir jāuzstāda dažādas paroles, lai ieietu savā personiskajā un uzņēmuma kontā. Paroles ieteicams arī salīdzinoši regulāri – reizi trijos mēnešos vai vismaz reizi pusgadā – mainīt. 

Ieeja sociālajos tīklos līdzīgi kā ar kredītkarti – ar divu faktoru autentifikāciju

Papildu drošību kontiem sociālajos tīklos nodrošina arī divu faktoru autentifikācija (saukta arī par divu soļu verifikāciju) – pēc paroles ievadīšanas jums papildus tiek lūgts ievadīt, piemēram, īpašu uz tālruni saņemtu ieejas kodu. Turklāt jums tiek lūgts apstiprināt ieeju katru reizi, kad mēģināt to izdarīt no pārlūkprogrammas vai mobilās ierīces, kuru parasti neizmantojot sociālo tīklu apmeklēšanai. Šis drošības pasākums arī brīdinās uzņēmuma sociālo tīklu administratoru par nesankcionētiem mēģinājumiem ieiet uzņēmuma sociālo tīklu profilā. Divu faktoru autentifikācijā ir daudz drošāka par tikai paroles lietošanu, jo prasa identitātes pierādīšanai izmantot nevis vienu, bet divas dažādas metodes. Labs piemērs ir kredītkarte. Izņemot naudu, arī nepieciešams lietot divu faktoru autentifikāciju – karti un PIN kodu. Uzņēmumiem ieteikums ir izmantot paroļu pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu piekļuvi kontu pārvaldībai, neizpaužot faktisko ieejas informāciju citām trešajām pusēm. Šāds rīks palīdz saglabāt nemainīgus ieejas datus, vienlaikus pārvaldot tās puses vai personas, kurām ir iespēja piekļūt kontiem. Uzņēmumiem ieteicams būtu arī nodrošināt apmācību darbiniekiem, kuriem ir piekļuve uzņēmumu sociālo tīklu kontiem, un skaidri noteikt pienākumus un vadlīnijas drošai tiešsaistes uzvedībai. 

Izvairieties no publiskiem bezvadu interneta tīkliem

Publiskajos bezvadu interneta tīklos bieži ir drošības “caurumi”. Viens no izplatītākajiem draudiem ir tā sauktais Man-in-the-Middle (MitM) uzbrukums, kas ietver nelikumīgu informācijas pārtveršanu. Kad dators vai telefons izveido savienojumu ar internetu, dati tiek nosūtīti no punkta A (datora vai telefona) uz punktu B (pakalpojums / vietne), ļaunprātīga persona var iejaukties starp šīm datu pārraidēm un nolasīt sūtītos datus. Tādā veidā tas, kas bija privāts, pēkšņi kļūst publisks. Ja ierīcei nav jaunākie operētājsistēmas atjauninājumi vai atbilstoša pretvīrusu aizsardzība, ar ļaunprātīgu programmatūru inficēts publiskais bezvadu interneta maršrutētājs, var bez lietotāja ziņas inficēt ierīci laikā, kad tiek izmantots bezvadu internets. Tāpēc brīžos, kad jūs strādājat ar konfidenciālu informāciju, izmantojot lietotājvārdus un paroles, nav ieteicams izmantot publiskos bezvadu interneta tīklus. Taču, ja nav citu interneta iespēju, tad viens no labākajiem veidiem, kā aizsargāt publiskajā bezvadu interneta tīklā pārsūtīto informāciju, ir izmantot virtuālo privāto tīklu, kas tiek saukts arī par VPN. Šādā gadījumā dati, kas tiek nosūtīti, pārlūkojot internetu, tiek šifrēti.

Ko darīt, ja konts tomēr ir uzlauzts vai ļaundari ieguvuši pieejas datus?

Pārsvarā personas vai uzņēmuma profila piekļuves dati tiek piesavināti, izmantojot sociālo inženieriju, DNS nolaupīšanu vai krāpšanu. Ja kādā sociālajā tīklā pazaudējat savu kontu, “ESET” tehnoloģiju konsultants iesaka nekavējoties sazināties ar šī tīkla atbalsta dienestu un jāievēro norādītās konta atgūšanas procedūras. Piemēram, ja ļaunprātīga persona pārņēmusi jūsu “Facebook” kontu un mainījusi ar to saistīto e-pasta adresi, tad jums “Facebook” palīdzības centrs nosūtīs ziņojumu ar īpašu saiti e-pasta atjaunošanai. Atcerieties nepakļauties šantāžai un kibernoziedzniekiem nemaksāt naudu par konta atgriešanu, jo visticamāk pēc tam, kad būsiet samaksājis naudu, viņi vienkārši pazudīs un savu profilu sociālajos tīklos jūs neatgūsiet.

Kā atvieglot attālināto mācību procesu jeb viedie palīgi skolēniem, studentiem un vecākiem

Arvien vairāk izglītības iestāžu Latvijā pāriet uz attālinātām mācībām, tādēļ aktuāls ir  jautājums, vai un kā attālinātās mācības ietekmē skolēnu un studentu produktivitāti, kur bieži vien ir grūtības nošķirt mācības no atpūtas. Lai saglabātu produktivitāti palīgā nāk viedās lietotnes, kas palīdzēs plānot uzdevumus, sekot līdzi tiem atvēlētajam laikam, cīnīties ar ieradumu darbus atlikt uz vēlāku laiku un pat attīstīt jaunas prasmes. Kādas lietotnes izvēlēties un kā tās var palīdzēt studentiem, skolēniem un viņu vecākiem attālināto mācību laikā stāsta tehnoloģiju uzņēmuma Huawei eksperti.

Todoist lietotne – uzdevumu saraksts tālrunī

Psihologi norāda, ka prātā uzkrāto uzdevumu pārnešana uz papīra mazina trauksmi par vēl nepadarīto darbu un paveicamos uzdevumus ir atcerēties daudz vieglāk. Turpmāk nav nepieciešams pierakstīt atgādinājumus vai mājasdarbus uz līmlapiņām – to var ērti izdarīt lietotnē Todoist. “Mēs visi pazīstam patīkamo sajūtu, kas pārņem izsvītrojot kārtējo uzdevumu no veicamo darbu saraksta. Lietotne Todoist ir paredzēta tieši tam. Uzdevumu šeit var atzīmēt un izdzēst pavisam vienkārši – ar vienu klikšķi. Tas ir gluži tāpat kā izveidot uzdevumu sarakstu uz papīra, kur darbus var ātri un ērti pierakstīt, un tie ir svarīgi tikai tik ilgi, līdz tiek izsvītroti,” stāsta Gunta Kursiša, “Huawei Mobile Services” Biznesa attīstības vadītāja Latvijā. 

Katrs paveiktais darbs nopelna lietotājam “karmas” punktus, kas katru dienu tiek uzkrāti. Todoist lietotne analizē šos “karmas” datus, lai lietotājs varētu redzēt savas produktivitātes tendences izvēlētajā laika periodā. “Neskatoties uz lietotnes vienkāršību, ir iespējams izveidot arī sarežģītākas darba plānošanas sistēmas – sistemātiski kārtot darbu, ieplānojot uzdevumus konkrētā datumā, laikā, vai kā prioritāti, apvienojot projektos, dalot tos sadaļās un citādi pārvaldot,” papildina eksperte.

Forest: Stay focused lietotne – produktivitāte, vienlaikus saudzējot dabu

Mājās ir daudz grūtāk sevi motivēt paveikt nepieciešamos uzdevumus, tādēļ tie bieži tiek atlikti. Pētījumi rāda, ka uzdevumu atlikšanu uz vēlāku laiku var pārvarēt, sadalot darbu un veicot mazākus, bet ļoti specifiskus uzdevumus. Šeit noderēs lietotne Forest. “Šī lietotne ir balstīta uz Pomodoro produktivitātes sistēmas principu. Pēc šī principa ieteicams strādāt tikai 25 minūtes, un pēc tam – neskatoties ne uz ko – ieturēt īsu piecu minūšu pauzi. Process tiek atkārtots sešas reizes un tam seko 15 minūšu ilgs pārtraukums. Šāda sistēma ļauj atbrīvoties no vilcināšanās – galu galā, mēs apņemamies nevis gāzt kalnus, bet strādāt tikai 25 minūtes, tādēļ ir daudz vieglāk spert pirmo soli, lai uzsāktu darbus” skaidro G. Kursiša. 

Tomēr vissvarīgākais ir tas, ka lietotne veicina produktivitāti vienlaicīgi pildot cēlu misiju – palīdz izaudzēt kokus masveidā izcirstos reģionos. “Strādājot ar Forest, lietotājs izaudzē virtuālu koku. Ja izvēlētajā laika posmā tiek strādāts bez pārtraukumiem un neizmantojot tālruni, virtuālais koks turpinās pilnveidoties, ja nē – tas iznīks. Taču pats labākais ir tas, ka punktus, ko lietotājs saņem par virtuāli izaudzētiem kokiem varēs izmantot īstu koku stādīšanai. Lietotnes izstrādātāji šo punktu summu konvertē reālā naudā un piešķir organizācijai Trees for the Future, ar kuru sadarbojoties ir iestādīti jau gandrīz miljons koku visā pasaulē,” informē eksperte.

AnkiDroid Flashcards lietotne – virtuālās atmiņas kartītes

Skolēniem un studentiem ikdienas mācību procesā ir jāapgūst ievērojams apjoms sarežģītas un precīzas informācijas, ko AnkiDroid Flashcards virtuālās atmiņas kartītes palīdzēs saprast un iegaumēt. “Pētījumi liecina, ka atmiņas kartītes ir efektīvs veids, kā iegaumēt svarīgu informāciju. Vienā pusē tiek uzrakstīts jautājums vai koncepts, kuru nepieciešams iemācīties, un otrā pusē – pareizā atbilde vai skaidrojums. Kartiņas sajaucot, mainās jautājumu secība, tādēļ, atkārtojot materiālu, patiesībā tiek iemācītas atbildes, nevis to secība,” stāsta G. Kursiša. 

Šo metodi izglītības sistēmā izmanto jau ilgu laiku, taču, ar lietotnes AnkiDroid palīdzību, kartītes tagad var viegli izveidot un izmantot tieši viedtālrunī. Eksperte papildina: “Lietotnes izstrādātāji apgalvo, ka, izmantojot tieši šo taktiku, informācija tiek apgūta īsākā laika posmā. Bet īpaši noderīgas ir lietotnes automātiskās pārbaudes sesijas, kur var pārbaudīt atbildes uz nejauši izvēlētām kartēm un novērtēt to sarežģītību. Tas arī ļauj mākslīgajam intelektam nākamajā atkārtošanas sesijā piedāvās produktīvākas metodes, lai materiālu apgūtu ātrāk.”

Brain Out – Can you pass it? lietotne – virtuāls smadzeņu vingrinājums

Līdzīgi kā dažādas stratēģijas spēles, lietotne Brain Out – Can you pass it? piedāvā pārbaudīt loģisko domāšanu un atrisināt negaidītus uzdevumus un tā ir lieliski piemērota starpbrīžiem. “Šī ir spēlei līdzīga lietotne, kas lietotājam piedāvās loģikas mīklas, kuru sarežģītības līmenis pakāpeniski pieaug. Skolēni, kuri vēlas lielākus izaicinājumus, īpaši izbaudīs āķīgos uzdevumus, kuri liks domāt no cita rakursa. Vairumā gadījumu atrisinājumi nebūs acīmredzami un būs jāmeklē radošāki risinājumi,” norāda G. Kursiša. Lietotnē atrodamo izaicinājumu un mīklu saraksts ir ļoti garš, un pat visdedzīgākajiem vai neatlaidīgākajiem lietotājiem paies ilgs laiks, lai tos visus pabeigtu. Īpaši tādēļ, ka katrs nākamais līmenis piedāvā lielāku izaicinājumu. 

Calendar rīks- aizmirstā produktivitātes klasika

Arvien vairāk laika pavadot mājās, klātienes sapulču skaits ir ievērojami samazinājies. Par spīti tam, sapulces vēl aizvien norit, taču virtuāli. Tātad arī attālinātās mācību stundas vai lekcijas ir nepieciešams atzīmēt kalendārā. “Katrā viedierīcē esošais kalendāra rīks šobrīd ir īpaši noderīgs, jo atzīmējot notikumus, tas ļauj pievienot svarīgu informāciju. Kā piemēram, ērti pievienot saites attālinātām nodarbībām, lai ieplānotajā laikā izveidotu savienojumu ar vienas pogas spiediena palīdzību,” stāsta G. Kursiša. Kalendāra izmantošana virtuālo nodarbību plānošanai ir noderīga arī tāpēc, ka lietotne informē par gaidāmajiem notikumiem. Aktivizējot atgādinājuma paziņojumus, lietotājs tiks informēts pirms katra notikuma, lai nepalaistu garām svarīgas sanāksmes. 

Ierīce produktivitātei

Par skolēnu un studentu produktivitātes palielināšanu domā ne tikai lietotņu izstrādātāji, bet arī tālruņu ražotāji, radot tālruņus, kas paredzēti ambiciozu jauniešu vajadzībām. Tehnoloģiju uzņēmums Huawei nesen laidis klajā jauno Huawei P Smart 2021, kas jauniešiem sniedz visu nepieciešamo produktīvai dzīvei, kā mācībās, tā brīvajā laikā.

“Tālrunis aprīkots ar jaudīgu 5000 miliampēru (mAh) akumulatoru, kas nodrošina ilgstošu un produktīvu ierīces lietošanu, lai kur jaunietis atrastos. Kad akumulators izlādējas, to var ātri uzlādēt, izmantojot Huawei SuperCharge tehnoloģiju, kas ļauj tālruni lietot 2 stundas pēc tikai 10 minūšu ilgas uzlādes. Turklāt produktivitāti nodrošinās ātrais Kirin procesors un atjaunināta EMUI operētājsistēma. Tā pat, Huawei P Smart 2021 ir aprīkots ar īpaši spilgtu displeju, kas aizņem 90% no ierīces korpusa, tādējādi padarot to par lieliski piemērotu gan mācību materiālu pārlūkošanai, gan izklaidei brīvajā laikā,” paskaidro Aleksandrs Jekimovs, Huawei produktu apmācību vadītājs Latvijā.

ASV prezidenta vēlēšanās uzvarējis Džo Baidens! (+VIDEO)

ASV prezidenta vēlēšanās uzvarējis demokrātu kandidāts Džo Baidens, kas pārspējis pašreizējo Baltā nama saimnieku Donaldu Trampu, sestdien paziņojuši vairāki vadošie Savienoto Valstu televīzijas kanāli.

Saskaņā ar CNN, NBC un CBS aplēsēm Baidens ir guvis uzvaru Pensilvānijas pavalstī, tādējādi nodrošinot sev vismaz 273 elektoru balsis.

Video

Pēc saceltās ažiotāžas Anna Heteveja atvainojas par savu attēloto varoni filmā “Raganas” (+VIDEO)

Pēc paralimpisko sportistu saceltās ažiotāžas amerikāņu aktrise Anna Heteveja publiski atvainojusies, ka viņas attēlotā varone filmā “Raganas” (“The Witches”) rada negatīvu iespaidu par personām ar invaliditāti.

Jau ziņots, ka kinostudijas “Warner Bros.” filma “Raganas” izsaukusi kritiku paralimpisko sportistu saimē, jo tā radot negatīvu iespaidu par personām ar invaliditāti. Filmā, kas veidota pēc Roalda Dāla 1983.gadā izdotās bērnu noveles ar tādu pašu nosaukumu, aktrises Anna Heteveja un Oktāvija Spensera attēlo raganas ar nepilnīgām ekstremitātēm.

Filmas 2020.gada versijas reklāmas rullīšos bija arī pamācība “kā identificēt raganas”.

Lielbritānijas parapeldētāja un paratriatloniste Klēra Kešmora bija viena no pirmajām, kas vērsa uzmanību uz to, ka filma rada negatīvas asociācijas par personām ar invaliditāti. Tāpat arī parapeldētāja Emija Merena kritizēja filmu par to, ka atšķirīgas personas pasniedz briesmīgā un dēmoniskā gaismā. Sportisti savu kritiku pauda, sociālajā vietnēs lietojot tēmturi “#NotAWitch”.

Situācijai uzmanību pievērsusi arī Starptautiskā Paralimpiskā komiteja (IPC) un publiski savu viedokli pauda organizācijas prezidents Endrū Pārsons.

“Visdrīzāk tas tā nebija domāts, taču mēs nevaram ļaut radīt nepareizu priekšstatu par invaliditāti, vai tās būtu filmas, darba tirgus vai kas cits,” tviterī rakstīja Pārsons.

Ceturtdien par nepareiza priekšstata radīšanu atvainojās arī Heteveja, kura attēloja vienu no galvenajām varonēm.

“Ja būtu sapratusi situāciju, tad nekas tāds nebūtu noticis. Gribu lūgt piedošanu visiem bērniem ar citādākām ekstremitātēm. Tagad, kad labāk zinu situāciju, apsolu, ka turpmāk rīkošos labāk,” sociālajā vietnē “Instagram” rakstīja Heteveja.

Pēc saņemtā kritikas viļņa arī “Warner Bros.” atvainojās personām ar invaliditāti.

“Pielāgojoties oriģinālajam stāstam, strādājām kopā ar dizaineriem un māksliniekiem, lai izveidotu jaunu interpretāciju spīlēm, kādas tās ir aprakstītas grāmatā. Mūsu nolūks nevienā brīdī nebija, lai cilvēki domātu, ka šīs izdomātās, pārcilvēciskās būtnes reprezentē viņus,” teikts kinostudijas paziņojumā.

“Warner Bros.” arī uzsver, ka filma ir par labestības un draudzības spēku.

Roberta Zemeka režisētā filma savu pirmizrādi piedzīvoja oktobrī, taču pagaidām skatāma tikai straumēšanas platformās.

Video

Vienā dienā jaunatklātu inficēšanās gadījumu skaits Latvijā pirmo reizi pārsniedz 400

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 404 Covid-19 gadījumi, savukārt viens sasirgušais ir miris, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Tas ir līdz šim lielākais vienā diennaktī atklāto jaunu Covid-19 gadījumu skaits.

Mirusī persona bijusi vecumā no 80 līdz 85 gadiem. 

Pagājušajā diennaktī valstī veikti kopumā 6651 Covid-19 testi, un 6,1% gadījumu tie bijuši pozitīvi. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Līdz šim saslimšana ar Covid-19 Latvijā ir apstiprināta kopumā 7880 personām, savukārt no Covid-19 izveseļojušās 1444 personas.

Līdz šim kopumā ziņots par 96 personu nāvi, kurām bijusi apstiprināta inficēšanās ar Covid-19.

Mūžībā devies aktieris Leons Krivāns (+VIDEO)

82 gadu vecumā mūžībā devies latviešu aktieris Leons Krivāns. Par aktiera nāvi sociālajā vietnē “Facebook” paziņojusi viņa meita.

Aktieris dzimis 1938.gada 17.aprīlī celtnieka ģimenē. 1956.gadā viņš beidzis Rīgas 6.vidussskolu. Mācību laikā Krivāns darbojies celtnieku kultūras nama “Oktobris” dramatiskajā ansamblī, norādīts enciklopēdijā “Teātris un kino biogrāfijās” 2.sējumā.

Pēc Dailes teātra 3.studijas beigšanas bijis teātra aktieris no 1962. līdz 1992.gadam. Diplomdarba izrādē Krivāns veiksmīgi atveidoto Stuklas lomu Rūdolfa Blaumaņa “Ugunī” spēlējis arī Dailes teātra iestudējumā 1963. un 1966.gadā.

Enciklopēdijā rakstīts, ka karjeras sākumā aktiera puiciskais tiešums un aizrautība dominējusi viņa atveidotajās žanriski atšķirīgajās jauniešu lomās, taču vēlāk Krivāns skatuves izpausmēs akcentējis tēla domāšanas un situācijas paradoksus, savukārt popularitāti guvis ar komiski saasinātiem raksturtēliem.

Video

Krivāna veidotie raksturi kinofilmās bijuši komiski, ar tieksmi uz ekscentriku. Viņš atveidojis tādus personāžus kā Artūru 1965.gada filmā “”Tobago” maina kursu”, Frīdi 1967.gada filmā “Kapteiņa Enriko pulkstenis”, Spuļģi 1973.gada filmā “Dāvana vientuļai sievietei” un Grigalu 1982.gada filmā “Tereona galva” un citās. Epizodiskās lomās aktieri varēja redzēt arī tādās filmās kā 1961.gada “Kārkli pelēkie zied”, 1966.gada “Purva bridējs”, 1968.gada filmā “Mērnieku laiki”, 1972.gada filmā “Vella kalpi Vella dzirnavās” un 1982.gada “Aizmirstās lietas”.

2018.gada 3.maijā viņš saņēma IV šķiras Atzinības krustu “Par radošo mūža ieguldījumu Latvijas teātra un kino mākslā”.

Ārkārtējās situācijas laikā vecāko klašu skolēni un studenti turpinās mācības attālināti!

Ārkārtējās situācijas laikā vecāko klašu skolēni un studenti, kuru studiju programmu apguve nav saistīta ar praktisku darbību, turpinās mācības attālināti, šodien ārkārtas sēdē lēma valdība.

Ļaujot turpināt sniegt bērnu uzraudzības pakalpojumu, Ministru kabinets lēma ārkārtējās situācijas laikā pārtraukt mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs un nodrošināt mācības attālināti, vienlaikus ļaujot klātienē mācīties mazāko klašu skolēniem un tiem izglītojamajiem, kuru izglītības programmu apguve saistīta ar praktisku darbību.

Tas nozīmē, ka lēmums pārtraukt klātienes mācības neattieksies uz pirmsskolas izglītības programmas apguvi, vispārējās izglītības programmas apguvi no 1. līdz 6.klasei, profesionālās un augstākās izglītības programmu praktiskās daļas apguvi, kura nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei un kuru nav iespējams veikt attālināti, un klīnisko praksi rezidentūrā, kā arī programmas apguvi sociālās korekcijas izglītības iestādē “Naukšēni”, speciālās izglītības iestādēs un tādās izglītības iestāžu speciālās izglītības klasēs, kurās īsteno speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, kā arī speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem.

Pieaugušo profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmu apguve tiks nodrošināta attālināti, izņemot tādas praktiskās daļas apguvi, kura nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei un kuru nav iespējams veikt attālināti

Interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu apguve tiks nodrošināta attālināti, bet klātienē iekštelpās – tikai individuāli (izņemot personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā) vai tikai vienas izglītības iestādes grupas vai klases izglītojamiem, kuri vienlaikus nav citu grupu vai klašu izglītojamie (izņemot izglītības iestādes, kurās vienlaikus ar vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmu īsteno arī profesionālās ievirzes izglītības programmu). Klātienē nav atļauti koru un pūšamo instrumentu kolektīvu mēģinājumi.

Ja izglītības iestādei, izglītības iestādes izglītojamam vai nodarbinātajam Slimību profilakses un kontroles centrs noteicis obligātus pretepidēmijas pasākumus, izglītības iestādei par šo faktu un turpmāko rīcību nekavējoties informēt Izglītības kvalitātes valsts dienestu.

Jau ziņots, ka Covid-19 ierobežošanai no pirmdienas, 9.novembra, līdz 6.decembrim Latvijā izsludinās ārkārtējo situāciju.

Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Ārkārtējo situāciju valdība var atcelt pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Atkarībā no apdraudējuma veida un intensitātes valdība ārkārtējo situāciju var izsludināt visā valstī, valsts daļā, administratīvās teritorijas daļā.

Par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu likums paredz piemērot naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz 2000 eiro, bet bet juridiskajai personai – no 140 līdz 5000 eiro.

Saskaņā ar likumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu lemj Ministru kabinets. Savukārt Saeimas Prezidijam šāds lēmums nekavējoties jāiekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā un par to ir jābalso parlamentāriešiem.

Covid-19 ierobežošanai no pirmdienas uz četrām nedēļām Latvijā izsludinās ārkārtējo situāciju

Covid-19 ierobežošanai no pirmdienas, 9.novembra, līdz 6.decembrim Latvijā izsludinās ārkārtējo situāciju.

Šāds lēmums piektdien pieņemts valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Ārkārtējās situācijas laikā būs atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē. Minētais aizliegums neattieksies uz ārtelpās organizētām sapulcēm, gājieniem un piketiem.

Ārkārtējās situācijas laikā privātos pasākumos būs atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus un ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām, izņemot bēres. Bērēs būs atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus.

Kultūrvietās, izstāžu norises vietās, sporta, reliģiskās darbības veikšanas vietās darbu varēs sākt ne agrāk kā plkst.6 un beigt ne vēlāk kā plkst.20, izņemot sporta centrus, kas darbību varēs beigt ne vēlāk kā plkst.22.

Tiks arī aizliegti un atcelti visi sporta pasākumi, piemēram, sacensības, paraugdemonstrējumi, priekšnesumi, izņemot starptautisko olimpisko sporta federāciju sporta sacensību kalendārā iekļautās sporta sacensības pieaugušo izlašu sportistiem, ja tās norisinās bez skatītājiem. Ierobežojums arī neattieksies uz komandu sporta spēļu starptautiskās un augstāko līgu sporta sacensībām, kurās piedalās tikai pilngadīgi profesionāli sportisti.

Ar ārkārtējo situāciju saistītos izdevumus finansēs no institūcijām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, kā arī pēc institūciju motivēta pieprasījuma no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Šādos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņems Ministru kabinets.

Savukārt nozaru ministrijas apkopos un iesniegs Finanšu ministrijā personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu.

Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Ārkārtējo situāciju valdība var atcelt pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Atkarībā no apdraudējuma veida un intensitātes valdība ārkārtējo situāciju var izsludināt visā valstī, valsts daļā, administratīvās teritorijas daļā.

Par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu likums paredz piemērot naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz 2000 eiro, bet bet juridiskajai personai – no 140 līdz 5000 eiro.

Saskaņā ar likumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu lemj Ministru kabinets. Savukārt Saeimas Prezidijam šāds lēmums nekavējoties jāiekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā un par to ir jābalso parlamentāriešiem.

Konkursā “Latvijas Gada auto 2021” pieteikti 25 automobiļu modeļi! (+FOTO)

Šonedēļ Rīgā norisinās konkursa “Latvijas Gada auto 2021” žūrijas testa braucieni, kura laikā žūrija vērtē jaunākos auto modeļus. Konkursam kopā pieteikts 25 automobiļi. Atspoguļojoties tirgus tendencēm, būtiski pieaudzis elektromobiļu skaits – uz titulu “Latvijas Gada auto 2021” pretendē septiņi elektromobiļi. 5. un 6. novembrī visi automobiļi ir apskatāmi Vecrīgā, Doma laukumā, bet 7. un 8. novembrī tirdzniecības centrā Mols.

Šogad dalībnieki ir: Škoda Octavia, Volkswagen Golf, Volkswagen ID.3 1st Edition, Seat Leon, Seat Ateca, Nissan Juke, Peugeot 2008, Peugeot e-2008, KIA XCeed PHEV, KIA e-Niro, KIA Sorento, Mercedes-Benz GLB, BMW 5.sērija, Mini Cooper SE, Alfa Romeo Stelvio, Land Rover Defender, Honda e, Ford Puma, Audi e-tron Sportback, Renault Captur E-Tech Plug-in Hybrid, Renault Zoe, Toyota Yaris Hybrid, Hyundai i30, Citroën C3 un Citroën C5 Aircross Hybrid.

Saskaņā ar konkursa nolikumu, konkursā drīkst pieteikt tikai pašus jaunākos auto modeļus, kuri Latvijā pirmo reizi ir reģistrēti pēc 2019. gada 1. oktobra.

5. un 6. novembrī Rīgā, Doma laukumā notiek konkursa foto un video sesija, kuras laikā ikvienam būs iespējams apskatīt visus automobiļus vienuviet. Savukārt no 6. līdz 8. novembrim konkursa žūrijas biedri ķersies pie automobiļu vērtēšanas, nosakot septiņus finālistus. Pretendenti tiek vērtēti, piešķirot punktus dažādos kritērijos, piemēram, virsbūve, braukšana, izmaksas un atbilstība Latvijas tirgum. Papildus titulam “Latvijas Gada auto 2021” tiks arī noteikti laureāti citās nominācijās, kā “Premium”, “Eko”, “Apvidus”, “Ģimenes” u.c. 

COVID-19 pandēmijas dēļ ieviestie ierobežojumi ir izmainījuši arī konkursa norisi. “Šogad mums izpalika tradicionālie pavasara un rudens mediju testa braucieni, kuros parasti devāmies uz attālākiem Latvijas reģioniem. Arīdzan ir ievērojami samazināts žūrijas biedru skaits līdz 12, lai spētu organizēt automobiļu testēšanu individuālajos testa braucienos. Taču šonedēļ mums izdevās iespaidīga visu jaunāko automobiļu foto sesija Doma laukumā” stāsta konkursa “Latvijas Gada auto” organizētājs Māris Ozoliņš.

Galerija

Jaunākos automobiļus vērtēs: “Latvijas Autoinženieru asociācijas” valdes loceklis Agris Staņēvičs, “Auto Ziņas” TV autožurnālists Aldis Zelmenis, “Latvijas Avīze” auto žurnālists un žūrijas priekšsēdētājs Atis Jansons, “Profi Latvija” autožurnālists Guntars Pulss, “TVNET Auto” redaktors Ingars Tenis, “Auto Ziņas” TV un radio StarFM raidījums “Autopilots” autožurnālists Normunds Avotiņš, “Tet” infrastruktūras atbalsta nodaļas vadītājs Jānis Rapa, “LAMB” prezidents Juris Zvirbulis, autoservisa “V4motors” SIA valdes loceklis Raimonds Volonts, “DELFI Auto” redaktors Raimonds Zandovskis, , “Tavs Auto TV” galvenais redaktors Roberts Jansons un “Auto Bild Latvija” redaktors Toms Timoško.

Uzvarētāji papildu nominācijās un galvenā titula “Latvijas Gada auto 2021” uzvarētājs tiks paziņots interneta tiešraidē 3. decembrī plkst. 20:00.

Informatīvi atbalsta: Zip.lv – gudri sludinājumi, Delfi, iAuto.lv, Latvijas Avīze, Auto ziņas, Dieviete.lv, Auto Bild, Jauniauto.lv, garaza.lv, dzivoklis.lv. Atbalsta: t/c Mols, LAMB, V4 motors.

Ceturtdien Latvijā atklāti 357 Covid-19 gadījumi, bet 7 pacienti miruši

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 357 Covid-19 gadījumi, savukārt septiņi sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

No mirušajiem viena persona bijusi vecumā no 45 līdz 50 gadiem, viena – vecuma grupā no 65 līdz 70 gadiem, bet piecas – no 80 līdz 95 gadiem. Šis ir līdz šim lielākais vienā diennaktī reģistrētais mirušo Covid-19 pacientu skaits.

Līdz šim kopumā ziņots par 95 personu nāvi, kurām bijusi apstiprināta inficēšanās ar Covid-19.

Pagājušajā diennaktī valstī veikti kopumā 7018 Covid-19 testi un 5,1% gadījumu tie bijuši pozitīvi. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Pagājušajā diennaktī slimnīcās ievietoti 34 Covid-19 pacienti, kamēr kopumā ārstniecības iestādēs patlaban stacionēti 258 sasirgušie, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. No visiem stacionētajiem 247 ir ar vidēju slimības gaitu, bet 11 – ar smagu.

Pagājušajā diennaktī no slimnīcām izrakstīti kopumā 18 Covid-19 pacienti. Tādējādi līdz šim no stacionāriem izrakstīti 537 koronavīrusa pacienti.

Līdz šim saslimšana ar Covid-19 Latvijā ir apstiprināta kopumā 7476 personām, savukārt no Covid-19 izveseļojušās 1444 personas.

Filma “The Witches” radot negatīvu iespaidu par personām ar invaliditāti! (+VIDEO)

Kinostudijas “Warner Bros.” filma “Raganas” (“The Witches”) izsaukusi kritiku paralimpisko sportistu saimē, jo tā radot negatīvu iespaidu par personām ar invaliditāti.

Filmā, kas veidota pēc Roalda Dāla 1983.gadā izdotās bērnu noveles ar tādu pašu nosaukumu, aktrises Anna Heteveja un Oktāvija Spensera attēlo raganas ar nepilnīgām ekstremitātēm.

Filmas 2020.gada versijas reklāmas rullīšos bija arī pamācība “kā identificēt raganas”.

Lielbritānijas parapeldētāja un paratriatloniste Klēra Kešmora bija viena no pirmajām, kas vērsa uzmanību uz to, ka filma rada negatīvas asociācijas par personām ar invaliditāti. Filmā redzētais viņu ļoti sarūgtinājis un viņa kinostudijai ieteica, ka vajadzēja pakonsultēties pirms tās pirmizrādes.

“Gribam, lai invaliditāte tiktu uztverta kā normāla īpašība un pasniegta pozitīvā gaismā, nevis asociēta ar briesmīgām un ļaunām raganām,” sociālajā vietnē “Instagram” raksta Kešmora.

Tāpat arī parapeldētāja Emija Merena kritizēja filmu par to, ka atšķirīgas personas pasniedz briesmīgā un dēmoniskā gaismā. Situācijai uzmanību pievērsusi arī Starptautiskā Paralimpiskā komiteja (IPC).

Pēc saņemtā kritikas viļņa “Warner Bros.” atvainojās personām ar invaliditāti.

“Pielāgojoties oriģinālajam stāstam, strādājām kopā ar dizaineriem un māksliniekiem, lai izveidotu jaunu interpretāciju spīlēm, kādas tās ir aprakstītas grāmatā. Mūsu nolūks nevienā brīdī nebija, lai cilvēki domātu, ka šīs izdomātās, pārcilvēciskās būtnes reprezentē viņus,” teikts kinostudijas paziņojumā.

“Warner Bros.” arī uzsver, ka filma ir par labestības un draudzības spēku.

Roberta Zemeka režisētā filma savu pirmizrādi piedzīvoja oktobrī.

Video

Kanje Vests ASV prezidenta vēlēšanās saņēmis 60 000 balsu (+VIDEO)

INGLEWOOD, CALIFORNIA – DECEMBER 19: In this handout photo provided by Forum Photos, Kim Kardashian West and Kanye West attend the Travis Scott Astroworld Tour at The Forum on December 19, 2018 in Inglewood, California. (Photo by Rich Fury/Forum Photos via Getty Images)

ASV repa zvaigzne Kanje Vests, kas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanās startēja kā neatkarīgais kandidāts, 12 štatos, kuros viņš bija panācis iekļaušanu vēlēšanu biļetenos, saņēmis 60 000 balsu.

Vislielākais atbalsts reperim bijis Tenesī štatā, kur par viņu nobalsojuši 10 000 cilvēku, vēsta laikraksts “New York Times”.

Balsojot Vaiomingas štatā, Vests biļetenā ierakstīja savu vārdu, jo šajā pavalstī mūziķis nebija kvalificējies tam, lai tiktu iekļauts balsošanas zīmes kandidātu vidū.

Kā redzams attēlā, ko mūziķis publicējis sociālajos tīklos, Kongresa un vietējās vēlēšanās viņš nav piedalījies.

“Dievs ir labs,” tviterī ierakstījis mūziķis, kas pēdējos gados aktīvi pauž savu pievēršanos kristietībai.

“Šodien es pirmo reizi savā dzīvē balsoju par Savieno Valstu prezidentu, un tas ir kāds, kam es patiesi uzticos – es pats.”

Vēlāk mūziķis, kā noprotams, atzina sakāvi, vienlaikus dodot mājienu par kandidēšanu nākotnē. “Kanje 2024,” tviterī ierakstījis mūziķis.

Vests sarāvis saites ar kreisajām idejām simpatizējošo izklaides industriju un kādu laiku paudis atbalstu prezidentam Donaldam Trampam.

2019.gadā viņš gan skaidroja, ka atbalsts Trampam bijis veids kā izjokot demokrātus.

Video

Nākamnedēļ nav gaidāmi lieli nokrišņi, kļūs vēsāks

Tuvākajās desmit dienās laikapstākļus Latvijā noteiks anticiklons, tāpēc būs maz nokrišņu, pūtīs lēns vējš un gaisa temperatūra pazemināsies, prognozē sinoptiķi.

Līdz nākamās nedēļas sākumam daudzviet Latvijā gaidāms neliels lietus, nokrišņi pārsvarā būs īslaicīgi. Turpmāk iespējams galvenokārt tikai smidzinošs lietus, sīks sniegs un migla. Gaidāms lēns mainīga virziena vējš un bezvējš.

Šīs nedēļas nogalē gaisa temperatūra vēl sasniegs +8..+13 grādus. Nākamnedēļ kļūs vēsāks un, ja izklīdīs mākoņi, gaisa temperatūra naktīs un no rītiem noslīdēs nedaudz zem nulles.

Saskaņā ar pašreizējo “Global Forecast System” prognozi novembra vidū Latvijā, galvenokārt valsts austrumu daļā, var iestāties meteoroloģiskā ziema – diennakts vidējā gaisa temperatūra var kļūt negatīva.

Jau ziņots, ka sākusies solārā ziema – gada ceturksnis, kurā Zemes ziemeļu puslode saņem vismazāko Saules gaismas daudzumu. Savukārt astronomiskā ziema sāksies tikai 21.decembrī, kad būs ziemas saulgrieži. Meteoroloģiskā ziema iestāsies tad, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra vismaz piecas dienas pēc kārtas būs zemāka par nulli.

Latvijā rada jauna sejas aizsargmaskas, kas vienlaikus pilda arī respiratora funkciju (+VIDEO)

Jauna veida sejas aizsargmaskas, kas vienlaikus pilda arī respiratora funkciju. Šie ir jauna tipa respiratori. Tie ir pirmie pasaulē un radīti tieši Latvijā, konkrētāk, Rīgas tehniskajā universitātē. Kā Latvijas zinātniekiem, nākot talkā cīņā ar Covid-19, izdevies radīt jauna veida sejas maskas?

Video