Ja tev pieder suns, saprotams, ka tu vēlies savam mīlulim vislabāko. Tu par viņu rūpējies un mīļo. Apskatīsim 12 kļūdas, kuras suņu saimnieki nereti pieļauj, dzīvojot ar suni.
Video
Viņu sapnis bija sava mājokļa iegāde, tad dzima lieliska ideja! (+VIDEO)
Emma un Džoels nolēma uzcelt nelielu māju (Tiny Home) savai jaunajai ģimenei, netālu no īpašuma, kurš pieder Emmas vecākiem. Emma uzsver, ka jau gadiem sapņojusi par šāda tipa māju, viņa Džoelam par šo ideju stāstījusi vēl pirms viņiem bija bērni! Jaunais pāris ar divām meitiņām ir ļoti laimīgi, viņuprāt šādi meitiņas iemācīsies, kam dzīvē ir patiesā vērtība.
Video
Kaķis vīrietim izslēdz modinātāju! (+VIDEO)
Kāds vīrietis izpelnījies visai lielu sava kaķa mīlestību. Nav noslēpums, ka mājdzīvnieki mūs pacietīgi gaida mājās no darba, bet kādam kaķim bija visai viltīgs plāns, viņš izslēdza sava saimnieka modinātāju.
Video
Melānijas un Donalda Trampa attiecības nebeidz pārsteigt! (+VIDEO)
Internetu kājām gaisā apgāzis kāds video, kurā izceļas neviens cits, kā Trampu pāris. Video redzams, kā no lidmašīnas izkāpj ASV prezidents Donalds Tramps ar sievu Melāniju. Kāpjot lejā pa lidmašīnas kāpnēm, Donalds sievai dod roku, taču viņa šos pieskārienus atvaira. Vairākkārt.
Vairāki sociālo tīklu lietotāji spriež par pāra laulībām, jo šī nav pirmā reize, kad Melānija atraida Donaldu. Jāsaka, ka arī Donalds pārāk bieži neizceļas ar džentelmeņa uzmanību. Piemēram, 2019.gada martā, kad ASV prezidents kopā ar sievu Melāniju tikās ar Čehijas premjerministru Andreju Babišu, Donalds uz mirkli aizmirsa, ka pasākumā atrodas kopā ar Melāniju, atstājot viņu aiz Baltā nama durvīm. Spriedēju versijas ir visai dažādas. Vieni spriež, ka pāris lidmašīnā iespējams sastrīdējies, citi, savukārt, ir pārliecināti, ka uz lidmašīnas trepēm bijis vējains un ASV pirmā lēdija kāpjot pa kāpnēm lejā esot vēlējusies pieturēt kuplos svārkus, lai tos neaizpūš gaisā.
Vairākos foto kadros esot redzams, ka izkāpjot no lidmašīnas Donalds sievu paņēmis aiz rokas. Oficiālajā pasākumā piedalījās arī Melānijas un Donalda dēls Barons Tramps.
Video
Sestdien Ziedoņdārzu pārņems vegānu svētki!
Sestdien, 22. augustā, Ziedoņdārza parkā, Rīgā norisināsies ēdiena svētki “AUGam” – lielākais vasaras augu ēdiena pasākums. Pasākums apmeklētājiem piedāvās iepazīt daudzveidīgu augu valsts virtuvi brīvā dabā, ievērojot drošu distanci.
Piektie ēdiena svētki “AUGam” notiks 22. augustā no pl. 12.00 līdz pl. 20.00 Ziedoņdārzā (A. Čaka iela 100, Rīga). 15 ēdinātāji un produktu tirgotāji piedāvās dažāda veida maltītes – gan fast food un mājas virtuvi, gan kūkas un citus saldumus. Svētkos ieeja būs bez maksas. Pasākums ir piemērots gan ģimenēm ar bērniem, gan mājdzīvnieku saimniekiem un viņu mīluļiem. Svētku rīkotāji aicina apmeklētājus ņemt līdzi savus piknika pledus vai segas, lai iegādāto maltīti varētu baudīt drošā attālumā no citiem apmeklētājiem parka zaļajā teritorijā.
Dalībnieku vidū būs pirmais vegāniska ēdiena treilera restorāns Latvijā “Vegstop”, kas pasniegs burgerus un vrapus ar gaļas alternatīvām, kafejnīca “MiiT”, kas gatavos specialty kafiju un vegānisku ielu ēdienu, uzņēmums “Glutenfrī”, kas, rūpējoties par cilvēkiem ar glutēna nepanesamību, pasniegs bezglutēna konditorejas izstrādājumus, modes mākslinieces Šeilas kafejnīca “Nirvana Raw” ar bezglutēna un svaigēdāju ēdienu. Apmeklētājus iepriecinās arī tādi ēdinātāji kā “2 Eat”, “Nata Cafe”, “Damn Good Coffee”, konditorejas “Putni” un “Mierā”. Savukārt ar ēdiena tirdzniecību nodarbosies “Zaļā maize”, “Avenei”, “Bliss Gelato”, veģetārās uztura skolas vadītājas Ditas Lases vadītais uzņēmums “Gardais”.
“Svētku organizētāji ir izdarījuši maksimālo, lai nodrošinātu apmeklētājiem drošus svētkus. Visā pasākuma teritorijā būs izvietoti dezinfekcijas līdzekļi, 2 metru distances marķējumi, brīdinājumi par distancēšanos, kā arī apsardzes darbinieki rūpēsies par apmeklētāju drošu atpūtu,” skaidro Marta Turkopule, viena no pasākuma organizētājām. “Vēlamies, lai visi apmeklētāji varētu izbaudīt augu valsts virtuves daudzveidību droši, tāpēc aicinām telefonos lejupielādēt “Apturi Covid” lietotni un klausīt svētku organizatoru aicinājumiem pasākuma laikā,” stāsta Marta.
Pasākumu rīko biedrība “AUGam”, kuras mērķis ir veicināt augu valsts uztura pieejamību un ilgtspēju.
Ko varam darīt savu aknu veselības labā?
Visā pasaulē arvien aktuālāka kļūst taukaino aknu problēma. Šo vārdu savienojumu dzirdam arvien biežāk, taču ko tas nozīmē un kas to izraisa? Ko varam darīt savu aknu veselības labā? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Latvijas Infektoloģijas centrs Aknu slimību nodaļas vadītāja, infektoloģe un hepatoloģe Ieva Tolmane un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Kas ir taukainās aknas?
Kā skaidro hepatoloģe, viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc aknas iekaist, ir taukainas aknas jeb steatoze. Tas nozīmē, ka aknu šūnās – hepatocītos – sakrājušies tauku pilieniņi. Sākumā taukainas aknas cilvēks nekādi nejūt. Varbūt kādreiz ir nespecifiskas pazīmes – nogurums, nespēks, smaguma sajūta vai smelgšana vēdera augšējā labajā kvadrātā, jo, izgulsnējoties taukiem, aknas palielinās. Dažreiz ir apetītes zudums. Taukainas aknas pašas par sevi vēl nav liela kaite. Bet – taukaudi nav inerts veidojums, tie izdala hormonus un veicina iekaisumu. Tātad daļai cilvēku – vidēji 20% – attīstās taukainu aknu iekaisums jeb steatohepatīts, un tas vairs nav labi. Daļai steatohepatīts progresē un ar laiku aknu šūniņu vietā saaug saistaudi un veidojas fibroze, kas jau ir ceļš uz aknu cirozi, neatgriezeniskām pārmaiņām aknās. Proti, aknu audi tiek aizstāti ar saistaudiem un vairs nefunkcionē. Līdz ar to aknas savu darbu pilda nepilnvērtīgi – neražo, neatindē, neattīra, nemetabolizē. Arī aknu vēža risks tad ir lielāks.
Kā diagnosticēt?
Ja aknas sākušas aptaukoties, ciroze var attīstīties 15-20 gadu laikā. Latvijā nav precīzas uzskaites, bet visticamāk dati neatšķiras no Rietumeiropas valstīm – tur epidemioloģiskie pētījumi rāda, ka taukaino aknu slimība jeb steatoze sastopama 20–30% iedzīvotāju. Konstatēt slimību ir ļoti vienkārši – veic vēdera orgānu ultrasonoskopiju. Pasaulē steatohepatīts jeb ar taukainām aknām saistīts hepatīts šobrīd ieņem vadošo vietu aknu transplantācijas iemeslu rindā.
To, vai ir tikai taukainas aknas vai jau pievienojies aknu iekaisums, var konstatēt ar asinsanalīzēm – jāpārbauda ALAT, ASAT un jāveic ultrasonoskopija. Ja šo analīžu rādītāji ir lielāki par normu, tad jau var sākt domāt par aknu iekaisumu.
Aknu veselības radītājs – ALAT
Kā skaidro Ieva Tolmane, abi fermenti – ALAT un ASAT –, ko nosaka asins analīzē, liecina par šūnu bojāeju: „Taču ALAT brīdina, ka iet bojā konkrēti aknu šūnas, bet ASAT nav tik specifisks rādītājs – tas var liecināt par šūnu bojājumiem arī ārpus aknām, piemēram, muskuļos. Tāpēc faktiski aknu veselības sakarā svarīgs ir tieši ALAT rādītājs. Tas ir ferments, kuram jābūt hepatocītā – aknu šūna pati to ražo. Bet, ja aknu šūna ir iekaisusi, tās apvalka caurlaidība palielinās un ferments, kam būtu jāatrodas aknu šūnā, iziet ārā asinīs. Ja ALAT daudzums analīzēs palielinās, visticamāk, aknās ir iekaisīgas izmaiņas.”
Taču problēma ir tāda, ka paaugstināto ALAT cilvēks nekādi nejūt un pat nenojauš, ka organismā sācies hronisks aknu bojājums. Veicot parastas asinsanalīzes, ALAT automātiski nenosaka, tāpēc šis rādītājs ik pa laikam būtu profilaktiski jāpārbauda katram. „Ja analīzes veiktas un viss bijis kārtībā, tās var atkārtot pēc pāris gadiem. Savukārt, ja ALAT radītājs ir nedaudz izmainīts, pēc nedēļas vai divām analīzi vajadzētu atkārtot. Iespējams, ALAT paaugstinājusi kāda īstermiņa epizode – glāze alkohola, kāds nesen lietots medikaments… Ja nākamajā reizē rādītājs atgriezies normas robežās, viss kārtībā. Taču, ja arī otrreiz un trešoreiz ALAT ir paaugstināts, tad gan jāmeklē iemesls. Iesākumā var vērsties pie ģimenes ārsta. Būtu labi veikt vēdera ultrasonogrāfiju un asinsanalīzes, nosakot, vai nav B un C hepatīta. Ja izmeklējumos parādās novirzes no normas un atklājas taukainā hepatoze, vajadzētu konsultēties ar hepatologu, lai noskaidrotu, cik liels ir slimības tālākas attīstības risks. Reizēm nepieciešama arī aknu biopsija, kas palīdz diagnozi apstiprināt šūnu līmenī. Biopsiju veic, ja pēc pirmajiem izmeklējumiem radušās aizdomas, ka varētu būt ne tikai vienkārši taukainā hepatoze, bet jau steatohepatīts. Turpmāk ik gadu jāpārbauda aknas, veicot ultrasonoskopiju. Ja kaut kas liecinās par slimības progresu, speciālists ieteiks pārbaudes veikt biežāk. Savukārt, ja ALAT radītājs ir 1000 vienību un vairāk, tad vairs nekādas gaidīšanas – uzreiz jābrauc uz slimnīcu. Tur speciālists cilvēku konsultēs, pateiks, kas tālāk jādara, vai arī piedāvās ārstēties slimnīcā.”
Kas izraisa?
Taukaino aknu pamatcēloņi ir zināmi. Vispirms tas ir alkohols. Aknas alkoholu noārda, rodas lieka enerģija, un organisms to uzkrāj tauku pilieniņu veidā. Ja cilvēkam ir ģenētiskā nosliece uz to, ka alkohols bojās aknas, tad taukainas aknas var veidoties arī tā dēvētajam inteliģentajam iemalkotājam, kurš katru dienu stresa noņemšanai iedzer pa glāzītei viskvalitatīvākā konjaka. Šādiem cilvēkiem būtu vērtīgi ik pa laikam pārbaudīt aknas, veikt ultrasonogrāfiju un analīzes.
Bet vēl biežāks taukaino aknu iemesls ir pārāk lielais kaloriju daudzums, ko cilvēks uzņem ar uzturu. It īpaši slikta ir tā dēvēta centrālā aptaukošanās, kad liekie tauciņi krājas uz vēdera, jo tad no apzarņa un taukplēves asinīs ieplūst vairāk taukskābju, tās savukārt ieplūst aknās, un arī aknas sāk krāt tauku pilieniņus. Zīmīgi, ka vairākumam cilvēku, kam ir taukainas aknas, ir arī vismaz viens no metabolā sindroma rādītājiem. Tātad vēdera aptaukošanās, kad vidukļa apkārtmērs vīriešiem virs 102, sievietēm – virs 88%, asinīs ir paaugstināts triglicerīdu līmenis un pazemināts augsta blīvuma holesterīna līmenis, paaugstināts asinsspiediens un glikozes līmenis asinīs vai ar medikamentiem ārstēts cukura diabēts.
Taukainas aknas var attīstīties arī cilvēkam, kuram ir vīrusu izraisīts vai kāds cits hepatīts. Reti, tomēr tā mēdz gadīties. Tāpēc, ja ir taukainas aknas, jāpārbauda, vai nav C vai B hepatīta vīrusa. Dažreiz primārais iemesls ir regulāri lietotie medikamenti. „Aptuveni 99% preparātu, ko mēs iedzeram, tiek metabolizēti tieši aknās. Tāpēc potenciāli jebkurš medikaments var būt aknām kaitīgs,” skaidro I.Tolmane. „Pētījumi rāda, ka biežāk aknu bojājumus izraisa antibiotikas un nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, arī zāles, kuras lieto tuberkulozes, sēnīšu slimību, psihisko slimību ārstēšanai. Statīni aknas bojā reti, bet iespējams tas ir. Pēdējā laikā arvien vairāk Eiropas un ASV pētījumos pierādīts, ka arī uztura bagātinātāji nav nemaz tik nevainīgi – medicīnas žurnālos aprakstīta to toksiskā iedarbība. Turklāt ne vienmēr ir zināms, ko konkrētais uztura bagātinātājs īsti satur. Tāpēc aknu speciālisti uzsver: lai aknas būtu veselas, vairāk jāorientējas uz pārtiku un jācenšas uzņemt nepieciešamās vielas ar dabīgu uzturu.”
Vidējais vecums, kad konstatē taukainas aknas, ir 50 gadi, taču vispār hepatozes biežums pieaug līdz ar gadiem: no 2,6% bērnu vecumā līdz 26% cilvēku 40–50 gadu vecumā. Turklāt taukainas aknas var būt arī cilvēkiem ar normālu ķermeņa masu. „Par laimi, taukainā hepatoze ne vienmēr progresē – ja cilvēks seko līdzi savai veselībai un ievēro ārsta rekomendācijas, ar taukainām aknām var lieliski nodzīvot visu sev paredzēto mūžu,” piebilst Ieva Tolmane.
Kā izdzīt taukus no aknām?
Pagaidām zinātniekiem nav izdevies radīt medikamentus, ar kuriem varētu aknas attīrīt no taukiem. „Vienīgās zāles pret taukaino hepatozi un steatohepatītu ir veselīgs dzīvesveids,” skaidro hepatoloģe. „Tātad – atturēties no pārmērīgas alkohola lietošanas. Ar pārdomātu uzturu jāpanāk pakāpeniska, lēna liekā svara mazināšana. Pastāv uzskats – lai samazinātu taukaino aknu iekaisumu, svars jāzaudē vismaz par 7%. Taču nedrīkst radikāli badoties un piekopt kampaņveida diētas! Ātrā tievēšana ir taukaino aknu slimības attīstības risks.” Aknām patiks Vidusjūras diēta, kuras pamatā ir augu valsts produkti, zivis, rieksti un olīveļļa. Jāierobežo dzīvnieku izcelsmes tauku un cukura daudzums maltītē. Viens no lielākajiem cukura avotiem ir saldināti dzērieni – tas ir nozīmīgs aptaukošanās iemesls. Tas pats attiecas arī uz cukuru, kas atrodas augļos un ogās, tie jāēd ar mēru. Aknām patīk pilnvērtīgs uzturs, turklāt svarīgi, lai tas ir daudzveidīgs. Proti, lai aknu šūnas aktīvi darbotos, nepieciešamas gan labās nepiesātinātās taukskābes, gan arī ogļhidrāti, ko tām pārstrādāt. Turpretim, ja cilvēks ēd vienveidīgu pārtiku, piemēram, sēž uz kāpostu vai rīsu diētas, daļa aknu šūnu slinko. Aknas “priecāsies” par vairākām kafijas tasītēm dienā – pierādīts, ka kafijas lietošana mazina aknu fibrozes attīstības risku. Lai atbrīvotos no taukiem aknās, neiztiksi arī bez regulārām fiziskām aktivitātēm, vēlams, ar pulsa paātrināšanos. Der gan soļošana, gan lēns skrējiens, braukšana ar velosipēdu, peldēšana, airēšana, ieteicamas regulāras aktīvas pastaigas 3–5 reizes nedēļā vismaz pa pusstundai. Pat tad, ja svars nav kļuvis mazāks, tauku masa fizisko aktivitāšu rezultātā saruks. Tauki ir triglicerīdi, kuri sašķeļas un bēg prom no aknām uz muskuļiem, jo tiem kustoties vajag enerģiju. Fiziski aktīvam cilvēkam steatohepatīta iespējas kļūst stipri mazākas.
Savukārt, ja cilvēkam ir cukura diabēts, viņam noteikti jālieto ārsta nozīmētie medikamenti. Tas ir ļoti svarīgi arī aknu veselībai. Šādā veidā, kamēr aknās vēl nav izveidojušies saistaudi, var panākt, lai taukainā hepatoze neprogresē.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa stāsta, ka visbiežāk ar jautājumiem par aknu veselību aptiekā vēršas tie klienti, kas lieto daudz medikamentus. Tāpat interese par aknu veselību palielinās pirms lielākiem svētkiem, piemēram, Ziemassvētkiem, Jāņiem vai Jaunā gada, kad ir ieplānots atpūsties ar bagātīgi klātu galdu un lielāku alkohola patēriņu. No ārstniecības augiem aknu veselībai visplašāk lieto mārdadzi, pieneni un artišoku. Arī garšviela kurkuma ļoti labi kavē tauku uzkrāšanos aknās.
Farmaceite atgādina, ka ikvienam ir noderīgi padomāt par aknu veselību, piekopjot veselīgu dzīvesveidu un cenšoties pēc iespējas atteikties un mazināt neveselīgos ieradumus. Tāpat jāņem vērā arī iedzimtības faktori, tā saucamā ģenētika.
DIEVIETE.LV ATZIŅA 2164
Vienīgais cilvēks, par kuru tev ir lemts kļūt, ir cilvēks, par kuru tu izvēlies kļūt
Ralfs Voldo Emersons
Cik ilgi jāsmejas, lai sadedzinātu kalorijas?
Šķiet, joki un smiekli ir tikpat veci kā pasaule. Vēstures liecības atklāj, ka senākie fiksētie joki līdz mūsdienām saglabājušies no gandrīz 4000 gadu senas pagātnes, bet daži zinātnieki uzskata, ka smiekli cilvēcei bija pazīstami krietni agrāk nekā valoda. Viss, ko darām ikdienā, ieskaitot gulēšanu un laiskošanos, dedzina kalorijas. Arī smiešanās. Smejoties sirdsdarbība paātrinās par 10–20%, līdz ar to paātrinās arī vielmaiņa, un kalorijas kūst. Atzīmējot augustu kā zaļo salātu mēnesi, “Narvesen” pēta, vai smejoties iespējams notievēt un cik ilgi jāsmejas, lai tiktu vaļā no pusdienu salātos apēstajām kalorijām.
Ēd un dedzini kalorijas smejoties…
Vanderbilta Universitātes Medicīnas centra zinātnieki jau pirms teju 15 gadiem izpētījuši, ka 10–15 minūtes ilga sirsnīga smiešanās sadedzina pat līdz 50 kalorijām jeb tik, cik cilvēks uzņem, izdzerot glāzi tomātu sulas, apēdot 10 gramu tumšās šokolādes vai vienu vidēja izmēra kivi. Tiesa, iekšupvērsta un nedzirdama pasmiešanās par savādo pasauli te nelīdzēs – lai iedarbinātu vielmaiņu, jāsmejas skaļi, aizrautīgi un no visas sirds, iesaistot vēdera muskulatūru.
Vasarā, kad daudzi izvēlas vieglākas maltītes nekā gada aukstajos mēnešos, zaļi, vitamīniem bagāti salāti ir lieliski piemēroti pusdienām. Tiesa, arī salāti nav pavisam bez grēka. Ja, apēdot porciju Fresh&Tasty Grieķu salātu, uzņemsi ap nieka 200 kaloriju, kuras var sadedzināt, no sirds izsmejoties apmēram stundu, tad salātos ar tunci un olu jau būs savas 400 kalorijas, un smejamais laiks attiecīgi divkāršosies.
…bet vai tiešām tā notievēsi?
Lai gan teorētiski smejoties gada laikā iespējams atbrīvoties no diviem kilogramiem liekā svara, tā zaudēšanai smiešanās vien nelīdzēs – svara kontrole iet rokrokā ar sabalansētu uzturu, fiziskiem treniņiem un veselīgām izvēlēm ikdienā.
18. un 19. gadsimta Anglijā smiešanās it nemaz netika saistīta ar tievēšanu: vien retais nezināja teicienu “smejies un apvelies” (laugh and grow fat), jo cilvēkus, kuri mācēja bārstīt lieliskus jokus un uzturēt līksmu garu, labprāt ielūdza uz saviesīgām maltītēm.
Tiesa, netrūka arī tādu, kuri smiešanos kaismīgi apkaroja: kāds Džordžs Veizijs 1875. gadā 166 lappušu biezā traktātā centās zinātniski pierādīt, ka smiešanās ir ne tikai vulgārs un neglīts paradums, bet arī apdraud dzīvību, samazinot skābekļa pieplūdumu plaušās.
Smiešanās uzlabo veselību
Mūsdienās smiešanās pozitīvā ietekme uz veselību vairs netiek apšaubīta, un smieklu terapija nav nekas neparasts pat nopietnu slimību ārstēšanā. Kad cilvēks smejas, ķermenis reaģē, samazinot stresa hormonu kortizola, adrenalīna un dopamīna metabolīta DOPAC līmeni un vairojot beta-endorfīnu jeb “laimes hormonu”, kā arī serotonīnu. Beta-endorfīns mazina nomāktības sajūtu, savukārt serotonīns nomāc apetīti.
Tāpat smiešanās uzlabo asinsriti un trenē vēdera muskulatūru. Merilendas universitātes Medicīnas skolas pētnieki 2005. gadā atklājuši, ka smejoties pastiprinās asins plūsma un uzlabojas asinsrite, kas labvēlīgi ietekmē imunitāti un sirds veselību. Savukārt Mičiganas universitātes zinātnieki aprēķinājuši, ka tikai 20 sekundes smiešanās plaušām dod tikpat daudz vērtīgu ieguvumu kā trīs minūšu ilgs treniņš ar airēšanas trenažieri.
Kompānijā ieturēt maltīti ir jautrāk
Smiešanās var būt lielisks papildlīdzeklis lieko kilogramu dedzināšanai un pozitīvas dzīves pozīcijas veidošanai. Kā rāda Londonas Universitātes koledžas pētnieku atklājumi, smiekli patiešām ir lipīgi – smadzenes piefiksē smieklu skaņu un dod signālu par smiešanos atbildīgajiem sejas muskuļiem, ka laiks pievienoties jautrībai. Šis mehānisms darbojas līdzīgi kā sarunu biedra kopēšana: nereti pēc ilgākas sarunas ar otru cilvēku sākam atdarināt viņa mīmiku, žestus un pat izvēlēto leksiku. Bet, ja smiekli galīgi nenāk, tos var mēģināt radīt mākslīgi: pamēģiniet skaļi smieties, kad to nemaz negribas, un jau drīz tas šķitīs tik komiski, ka smiekli raisīsies gluži neviltoti.
Ceturtdien reģistrēti 3 Covid-19 inficēšanās gadījumi
Aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrēti trīs jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, kā arī viens pacients stacionēts, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Latvijā kopumā veikti 234 520 izmeklējumi, no kuriem 1602 veikti ceturtdien.
SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka divi saslimušie atgriezušies no ārzemēm – Krievijas un Ukrainas, bet ar vienu personu uzsākta saziņa, lai precizētu papildus informāciju.
Līdz šim Latvijā saslimušas 1330 personas un 1093 jeb 82,18% izveseļojušās, savukārt 33 mirušas, kas ir 2,48% no visiem atklātajiem gadījumiem.
Kopumā stacionāros patlaban ārstējas trīs pacienti – visi ar vidēji smagu slimības gaitu. No stacionāra izrakstīti 202 pacienti, starp kuriem ir gan tie, kas izveseļojušies, gan tie, kas miruši.
DIEVIETE.LV ATZIŅA 2163
Skūpsts – brīdis, kad uz lūpu galiņiem sastopas divas dvēseles…
Johans Volfgangs fon Gēte
Sāra Džesika Pārkere apspriež savus spilgtākos”Sekss un lielpilsēta” tērpus! (+VIDEO)
Amerikāņu aktrise Sāra Džesika Pārkere ir populāra pateicoties seriālam “Sekss un lielpilsēta”, viena no seriāla panākumu atslēgām bija viņas atveidotās Kerijas Bredšovas “ikoniskie” tērpi. Seriāls ir paliekoša vērtība, tāpat kā slavenais seriāls “Draugi” kuru skatās joprojām. Kerijas tērpi ir tik stilīgi, ka tie būtu modē arī tagad! Ieskaties 10 spilgtākajos Kerijas Bredšovas tērpos un iedvesmojies sievišķīgām pārmaiņām arī savā garderobē.
Video
Regulāra mošanās naktīs var liecināt par cukura diabētu, urīnpūšļa kaitēm vai sirds mazspēju
Divas trešdaļas jeb 65% Latvijas iedzīvotāju regulāri mostas naktīs, lai dotos uz tualeti, padzertos vai arī citu iemeslu dēļ (33% mostas katru vai gandrīz katru nakti, 17% – pāris reizes nedēļā, 15% – vismaz pāris reizes mēnesī), 18% naktīs mostas retāk nekā pāris reizes mēnesī, bet 14% ar šādu problēmu nesaskaras, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka regulāra mošanās naktīs ne vien pasliktina darbaspējas, bet arī var liecināt par nopietnām saslimšanām – cukura diabētu, urīnpūšļa problēmām, sirds mazspēju, savukārt vīriešiem – arī prostatas saslimšanu.
Interesanti, ka mošanās naktī biežāk raksturīga sievietēm un krievvalodīgajiem. Ja vīriešu vidū katru vai gandrīz katru nakti mostas 30% respondentu, bet sievietēm šis rādītājs ir 36%. Tāpat katru vai gandrīz katru nakti mostas 29% latviešu, bet krievvalodīgo vidū tie ir 39%.
Miega traucējumi naktī = slikta pašsajūta dienā
Miega traucējumi naktī nākamajā dienā izraisa miegainību, nogurumu, apātiju, grūtības no rīta pamosties, kā arī sākas nomāktība un pavājinātas darbaspējas, skaidro Z. Zitmane. Miega traucējumi jāārstē, ja šie simptomi turpinās vismaz mēnesi. Ja šķiet, ka naktī nevar aizmigt vai izgulēties, bet nākamajā dienā pašsajūta ir laba, satraukumam pamata īsti nav, jo nepieciešamais miega daudzums dažādiem cilvēkiem var atšķirties. Ilgstoša bezmiega gadījumā pacienti parasti sūdzas par hronisku nogurumu, aizkaitināmību un grūtībām koncentrēties. Regulāra mošanās naktīs (lai padzertos vai dotos uz tualeti) var liecināt par cukura diabētu, sirds mazspēju un urīnpūšļa slimībām, tomēr miega traucējumus var izraisīt arī dienas laikā piedzīvots stress, fiziska un emocionāla pārslodze, kofeīnu saturošu dzērienu lietošana pārāk lielos daudzumos, noteiktu medikamentu lietošana (ja miega traucējumi sākas pēc jauna medikamenta nozīmēšanas, jākonsultējas ar ārstu). Tāpat miega problēmas veicina pārāk augsta vai zema temperatūra guļamistabā, nepietiekami aptumšota guļamistaba, pārāk gara diendusa, kā arī laika joslu maiņa un citas veselības problēmas.
Naktīs visbiežāk mostas seniori
Pētījumā atklāts, ka, palielinoties vecumam, mošanās naktīs kļūst izteikti biežāka. Vecumā no 18 līdz 24 gadiem mostas katru vai gandrīz katru nakti 13% respondentu, starp respondentiem vecumā no 25 līdz 34 gadiem – 17%, no 35-44 gadiem – 22%, no 45 līdz 54 gadiem – 26%, savukārt starp iedzīvotājiem vecumā no 55 līdz 63 gadiem katru vai gandrīz katru nakti mostas 48%, bet visbiežāk naktī mostas iedzīvotāji vecumā no 64 līdz 75 gadiem – 66% šīs respondentu grupas pārstāvju mostas katru vai gandrīz katru nakti. Z. Zitmane norāda, ka gados vecākiem cilvēkiem mošanās naktīs un miega traucējumi ir bieža parādība. Senioriem miega traucējumus lielākoties izraisa kādas citas saslimšanas, piemēram, locītavu sāpes. Turklāt, ņemot vērā, ka senioriem dzīvesveids vairs nav tik fiziski aktīvs, arī nepieciešamais miega daudzums var būt mazāks nekā citiem pacientiem – tās vidēji var būt 5-6 stundas miega. Tomēr, ja bezmiegs ir apgrūtinošs un traucē justies labi dienas laikā, ir jākonsultējas ar ģimenes ārstu.
Kā to risināt?
Labākam miegam var palīdzēt piemērota matrača un spilvena izvēle. Dienas laikā jābūt arī pietiekamam fizisko aktivitāšu daudzumam – tas nozīmē vismaz stundu dienā. Ja fiziskās aktivitātes plānotas vakarpusē, ieteicams izvēlēties kaut ko mierīgāku, piemēram, pastaigu vai nūjošanu. Aktīvākai sportošanai labāk pievērsties dienas pirmajā pusē. Tāpat arī pirms gulēšanas nav vēlams skatīties televizoru vai lietot telefonu, bet tā vietā labāk mierīgi palasīt grāmatu. Nav ieteicams dienas otrajā pusē lietot kofeīnu saturošus dzērienus, kā arī jāierobežo alkohola patēriņš. Pirms došanās gulēt nevajadzētu arī ēst, var kaut ko uzkost, bet dienas galvenajai ēdienreizei būtu jābūt ap dienas vidu, ne vakarā, kā arī pirms došanās pie miera var iedzert kādu nomierinošu tēju. Miega traucējumu risināšanai var palīdzēt arī noteikta miega režīma ieviešana. Tas nozīmē – katru dienu, tostarp arī brīvdienās, jāiet gulēt un jāmostas tajā pašā laikā. Ja miega traucējumi bez skaidra cēloņa turpinās ilgāk par divām nedēļām, jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu.
BENU Aptiekas ir daļa no Eiropas mēroga aptieku tīkla, kas apvieno aptuveni 700 aptieku Čehijā, Šveicē, Nīderlandē, Ungārijā, Serbijā, Slovākijā, Igaunijā un Lietuvā. BENU Aptieku tīkls ir viens no vadošajiem zāļu mazumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā, kas apvieno vairāk nekā 81 aptieka visos lielākajos valsts reģionos. BENU Aptiekās Latvijā strādā vairāk nekā 400 darbinieku.
Drīz jādodas atpakaļ uz skolu: Ko varam sagaidīt?
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz 25.augustam gaidīs katras skolas izstrādātu plānu par mācību procesa organizēšanu, trešdien preses konferencē informēja izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Skolām būs jāinformē ministrija par to, kā tās plāno organizēt 1.septembra pasākumus, kā nodrošināt mācību procesu un kuru no IZM piedāvātajiem modeļiem – A, B vai C – īstenot. Pirmais no tiem paredz mācības pilnībā klātienē, otrais – daļēji, bet trešais – pilnībā attālināti.
Vaicāta, vai skolās plānotas pārbaudes, kā tiek ievēroti Covid-19 ierobežošanas noteikumi, Šuplinska skaidroja, ka skolu uzraudzīšanu nesāks ar pārbaudēm. Plānots, ka IZM apzinās situāciju, un no katras skolas sagaidīs aptaujas anketu, kurā iezīmēta mācību procesa norise, mācību laika un plūsmu izmaiņas, koplietošanas telpu lietojums, norādītas skolu atbildīgās kontaktpersonas, kā arī norādīts, kā bērni nokļūst uz un no skolas.
“Uzticēsimies skolām, un laika gaitā skatīsimies, kas nedarbojas,” pauda ministre, uzsverot, ka attiecīgi tiks lemts, vai vajadzīgs vienots regulējums labās prakses pārņemšanai skolās vai pašvaldībās, kur konstatētas nepilnības.
Ministres ieskatā, visa pamatā ir sadarbība un atbildība. Viņa vēlētos, lai katrs izglītības procesa spēlētājs saprot savu atbildības lomu, kā arī spēj atbildīgi pieņemt lēmumus.
Preses konferencē ministre atgādināja, ka valdība ir atbalstījusi 3,97 miljonu eiro piešķiršanu tehnoloģiskā nodrošinājuma uzlabošanai vispārējās izglītības iestādēs, kas ir daļa no Covid-19 krīzes pārvarēšanas un ekonomikas atlabšanas finansējuma.
Līdz 2020.gada nogalei skolu rīcībā nonāks jauni portatīvie datori, kurus varēs izmantot gan ikdienas mācību procesa modernizēšanai, gan attālināto mācību nodrošināšanai, primāri tās piešķirot skolēniem no daudzbērnu un sociāli mazaizsargātām ģimenēm, akcentēja IZM.
Savukārt, lai nodrošinātu tiešsaistes rīku mācību vidē un izstrādātu digitālos mācību un metodiskos līdzekļus kompetenču pieejā balstītā satura ieviešanai, IZM novirzījusi 7,4 miljonus eiro. “Tādējādi uzsverot digitālās pratības, pašvadītās mācīšanās lomu skolēna izaugsmē, kā arī atbalstot skolotāja metodikas izvēles iespējas,” skaidroja ministrijā.
Tāpat IZM sadarbībā ar Satiksmes ministriju risinot jautājumus par interneta pieejamību un jaudu, kā arī plānojot mācību saturu skaidrojošu videomateriālu sagatavošanu kā turpinājumu “Tava klase” virtuālajām mācību stundām.
Preses konferencē ministre aicināja pedagogus aktīvi izmantot iespēju bez maksas papildināt zināšanas digitālajās prasmēs, sākot no 24.augusta skolotāji var pieteikties programmām digitālās pratības pilnveidei ar dažādām priekšzināšanām. Pēc IZM paustā, šim mērķim ministrija atvēlējusi 500 000 eiro.
Jau ziņots, ka no šā gada 1.augusta mācību procesu organizēs klātienē izglītības iestādē, bet būs jāievēro virkne piesardzības prasību, tostarp jāorganizē izglītojamo plūsma, mazinot to krustošanos, kā arī nepieļaujot drūzmēšanos, otrdien atbalstot grozījumus noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, lēma valdība.
IZM un Valsts izglītības satura centrs (VISC) iepriekš informēja, ka mācību organizēšana no nākamā mācību gada plānota trīs modeļos. Pašlaik uzskatāms, ka no 1.septembra mācības visās izglītības iestādēs Latvijā notiek klātienē un tas ir A modelis, ja epidemioloģiskā situācija ir līdzīga kā tagad.
Valdības atbalstītie grozījumi nosaka, ka arī šajā gadījumā, ja nepieciešams, izglītības procesu, atbilstoši izglītības iestādes dibinātāja lēmumam daļēji varēs īstenot attālināti, piemēram, to varēs darīt vienu dienu nedēļā, lai nodrošinātu distancēšanās iespēju, piemēram, koplietošanas telpu piepildījuma un izglītojamo plūsmas organizēšanas un kontroles nolūkā.
IZM norāda, ka šis nosacījums vispārējās izglītības iestādēs attiecināms tikai uz 7.-12.klasi, ņemot vērā izglītojamo vecumposmu un līdzdalību pašvadītā mācību procesā. Attiecīgi profesionālās izglītības iestādēs šāds risinājums iespējams visos kursos un grupās.
Vienlaikus, lai sekmīgi īstenotu mācību procesu, izglītības iestādes vadītājam būs jānosaka kārtību par mācību un pedagogu darba organizāciju, tai skaitā jānosaka komunikācijas kanālus ar izglītojamiem un viņu vecākiem.
Otrs jeb B modelis ir ieviešams tad, ja izglītības iestāde nevar nodrošināt distancēšanos, ar to saprotot pārāk blīvo koplietošanas telpu piepildījumu, klašu vai grupu pārklāšanos starpbrīžos un pasākumos. Iepriekš VISC vadītājs Catlaks skaidroja, ka šis modelis paredz, ka 1.-6.klase aizvien mācās klātienē, taču 7.-12.klasei 40-60% mācības var tikt organizētas attālināti un tikpat klātienē.
Savukārt profesionālās izglītības iestādēs 60-80% mācību procesa var nodrošināt izglītības iestādes telpās, bet 20- 40% attālināti. Augstskolās šī proporcija esot atkarīga no studiju programmas specifikas.
Savukārt C modelis paredz, ka mācības 1.-12.klasei organizē tikai attālināti, un to piemērotu tad, ja skolā ir konstatēta inficēšanās vai saslimstība ar Covid-19 vai valstī noteikti pretepidēmijas pasākumi. Catlaks skaidroja, ka tie, kuri būs bijuši kontaktā ar saslimušo personu dosies pašizolācijā. Taču, ja iestāsies ārkārtējā situācija noteiktā pašvaldībā, teritorijā vai valstī kopumā, tad visa skola atgriezīsies pie attālinātām mācībām.
Parādoties Covid-19 vakcīnai, Latvijā prioritāri vēlētos vakcinēt gandrīz pusi iedzīvotāju
Latvija ir apzinājusi pret Covid-19 prioritāri vakcinējamo personu loku un tajā ietilpst aptuveni 800 000 cilvēku, pavēstīja Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.
To vidū ir personas, kurām ir lielāks risks veselībai, saslimstot ar Covid-19, piemēram, seniori, cilvēki ar hroniskām slimībām, sociālo aprūpes centru klienti un darbinieki, ārstniecības personas un citi, kas ir nodarbināti augstāka riska darbos, kā arī operatīvo dienestu darbinieki.
Prioritāri vakcinējamo personu loks apzināts, ņemot vērā Eiropas komisijas rekomendācijas un citu valstu praksi. Ministrijā gan atzīmē, ka Pasaules veselības organizācijas eksperti rekomendē vakcinēt 20% cilvēku no populācijas, bet Latvijā šis skaits sanāktu lielāks.
Kā vēstīts, Eiropas Savienība (ES) vienojusies ar farmācijas kompāniju “AstraZeneca” par 300 miljonu devu iespējamās jaunā koronavīrusa vakcīnas iegādi, ja tā kļūs pieejama, iepriekš paziņoja Eiropas Komisija (EK). EK plāno iepirkt vakcīnu 27 ES dalībvalstu vārdā, ja vakcīna tiks atzīta par drošu un efektīvu.
Attiecīgi Latvija piedalītos šajā EK organizētajā iepirkumā, atklāj Strapcāne. Tomēr patlaban EK vēl tikai apzina kopējo vakcīnu piedāvājumu – vakcīnu devas pilnam vakcināciju kursam, vakcīnu cenas, vakcīnu apjomus, kas būs pieejami tirgū. Līdz ar to nav vēl iespējams, aprēķināt konkrētas summas šo vakcīnu nodrošināšanai.
Turpmākie soļi būs atkarīgi no vakcīnu ražotājiem un EK plānotā iepirkuma, kā arī tā sadales principiem. “Šobrīd detalizēti runāt par tiem ir pāragri,” piebilst ministrijas pārstāve.
Jau ziņots, ka minētā iepirkuma līgums paredz arī papildu 100 miljonu devu iegādi.
“AstraZeneca” vakcīna tiek izstrādāta sadarbībā ar Oksfordas universitāti.
Saskaņā ar Pasaules Bankas datiem ES iedzīvotāju kopējais skaits sasniedz aptuveni 447 miljonus.
Trešdien Latvijā reģistrēts tikai viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums!
Aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrēts tikai viens jauns Covid-19 saslimšanas gadījums, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.
Trešdien Latvijā veikti 1997 testi uz Covid-19, bet kopumā līdz šim valstī veikt 232 918 izmeklējumi.
Līdz šim Latvijā atklātas 1327 personas, kuras inficējušās ar Covid-19, un 1093 jeb 82,3% no tām izveseļojušās. Savukārt 33 inficētas personas mirušas, kas ir 2,49% no visiem atklātajiem gadījumiem.
Vakar viens Covid-19 inficētais nogādāts slimnīcā, bet trīs no slimnīcām izrakstīti, tādējādi kopumā stacionāros patlaban ārstējas tikai divi pacienti – abi ir ar vidēji smagu slimības gaitu. No stacionāriem kopumā līdz šim izrakstīti 202 pacienti, starp kuriem ir gan tie, kas izveseļojušies, gan tie, kas miruši.
Piemērs, ka dzīve mazā mājoklī var būt lieliska! (+VIDEO)
Šonedēļ mēs apskatām satriecošu mazu modernu māju, kas ir uzbūvēta, izmantojot 3 x 20 pēdu pārvadāšanas konteinerus. Pašlaik ārzemēs kravu konteineru mājas turpina kļūt arvien populārākas. To konstrukcijas izturība padara tos par brīnišķīgu variantu sarežģītās būvlaukumos, un tos var lieliski pārveidot par iespaidīgiem mājokļiem.
Video
Nākamnedēļ kļūs vēsāks!
Tuvākajās dienās vietām Latvijā īslaicīgi līs un dārdēs pērkons, nākamnedēļ kļūs arī vēsāks, prognozē sinoptiķi.
Diennakts maksimālā gaisa temperatūra šīs nedēļas otrajā pusē būs +21..+29 grādi, nākamnedēļ tā pazemināsies līdz +18..+24 grādiem. Mākoņu un vēja ietekmē naktis reizēm būs siltākas nekā šonedēļ.
Lielākās izredzes sagaidīt lietu tuvākajās dienās gaidāmas Kurzemē. Iespējams, aukstā atmosfēras fronte, kas virzīsies no rietumiem, svētdien atnesīs plašāku un stiprāku lietu.
Sagaidāms, ka nākamās četras nedēļas Latvijā būs nedaudz siltākas par normu, bet nokrišņu daudzums būs svārstīgs.
DIVAS GARDAS RECEPTES: Gurķu un mencas maizītes, kā arī kaperu mērce
Vasara ir laiks, kad dārzeņi un augļi ir paši gardākie. Gurķis ir neatņemama vasaras garšas sastāvdaļa. Gurķus var lietot uzturā dažādos viedos – sālītus, marinētus, aukstajā zupā, salātos vai svaigus kā uzkodu. Lai palutinātu tavas garšas kārpiņas, Rimi Gardēde Signe Meirāne piedāvā divas receptes – gurķu un mencas maizītes un tzaziki un gurķu-kaperu mērci.
“Atceros bērnību, kad nebija nekā īpašāka, kā basām kājām aizskriet līdz dobei un noplūkt gurķi, apēdot to vēl saulē sasilušu, kraukšķīgu un sulīgu. Īpaša bija arī mazsālītu gurķu maģija vasarā un marinētu gurķu aromāts rudenī un ziemā,” stāsta Signe Meirāne. Tā kā gurķis satur ļoti daudz ūdens, tas diezgan ātri izžūst, un dažreiz, bet ne vienmēr, atdzīvināt to spēj ledusauksta ūdens pelde. Ja zini, ka lielu daudzumu svaigu gurķu neapēdīsi, tos, kamēr vēl kraukšķīgi, labāk pagatavot – mazsālītus, sālītus, marinētus vai skābētus, iesaka Rimi Gardēde. Savukārt pērkot ievēro, ka maksimālai garšai un labsajūtai, tos ēdot, jāizvēlas stingri un tumši zaļi gurķi (izņemot šķirnes, kuras tādas nav). Der zināt: jo gurķim biezāka miza, jo tajā būs vairāk sēklu. Tas nebūt nenozīmē, ka tos nevajag pirkt, jo dažādās receptēs var izmantot dažādu veidu gurķus – atliek tikai atrast pareizās receptes.
“Lai gan pavisam noteikti gurķim ar dillēm, krējumu un šķipsniņu mīlestības – sāls – piemīt īpašs šarms, tomēr ir arī daudzi citi veidi, kā izmantot šo lielisko dārzeni. Tas perfekti garšo kopā ar baziliku, ķiploku un olīveļļu. Var pievienot arī piparmētru. Pamēģini auksto gaspačo, kura sastāvā ir 70% gurķu un 30% balto vīnogu (pirms tam no tām izspiežot sulu). Gurķis ir ideāls, lai pagatavotu sorbetu ar piparmētru, pievienotu smūtijiem un izspiestu sulās. Pagatavo to salātos un pasniedz ar ceptu lasi vai foreli, dillēm, baziliku un citrona miziņu. Samaisi ar tvaicētiem kartupeļiem, avokado, olīveļļu, graudu sinepēm un garšaugiem. Tāpat gurķis ideāli garšos ar sieriem – burratu, fetu un grilētu halumi,” dažādas ēdienu variācijas iesaka Signe Meirāne.
Gurķu un mencas maizītes (30 min; 4 pers.)
Nepieciešams:
300 g atlaidinātas mencas;
3 pētersīļa zariņi;
3 bazilika zariņi;
4 lielas šķēles saldskābmaizes;
40 g vai cita vēlamā daudzuma sviesta istabas temperatūrā;
500 g gurķu plānās, garenās šķēlēs;
8 tējk. Extra Virgin olīveļļas;
1⁄2 bio citrona mizas, smalki sarīvētas;
ikri, cik vēlies;
8 vārītas, nolobītas paipalu oliņas, pārgrieztas uz pusēm;
dilles, cik vēlies;
jūras sāls;
svaigi malti melnie pipari.
Pagatavošana
Tvaicējamā sietā liec pētersīļu un bazilika kātus un virsū – zivi. Tvaicē apmēram 5–7 minūtes, tad noņem no karstuma.
Maizi apsmērē ar sviestu (cik vēlies). Virsū liec mencu, gurķi un ikrus, uzlej eļļu, uzkaisi citrona miziņu, kārto ikrus un olu pusītes. Uzber sāli un piparus, dekorē ar dillēm un pasniedz.
Tzaziki un gurķu- kaperu mērce (15* min; 1 pers.)
*15 min + 12 stundas liekā šķidruma notecināšanai + 2 stundas, lai ievilktos
Nepieciešams:
Tzaziki:
300 g grieķu jogurta;
200 g nomizotu gurķu bez sēklām, rupji sarīvētu;
4 ēd. k. Rimi Extra Virgin olīveļļas;
1 tējk. medus;
1 tējk. citrona sulas;
2 ēd. k. smalki sakapātas svaigas piparmētras;
1 ēd. k. smalki sakapāta bazilika;
1⁄2 tējk. kaltēta oregano;
jūras sāls pēc garšas;
svaigi malti melnie pipari pēc garšas.
Gurķu-kaperu mērcei:
150 g nomizotu gurķu bez sēklām, smalki sakapātu;
2 ēd. k. smalki sakapātu kaperu;
pa 1 ēd. k. smalki sakapāta bazilika, piparmētru un pētersīļu;
1 tējk. Dižonas sinepju;
1⁄2 tējk. medus;
1 liela ķiploka daiva, nomizota, izspiesta caur ķiplokspiedi;
20 ml Rimi Extra Virgin olīveļļas;
jūras sāls pēc garšas;
svaigi malti melnie pipari pēc garšas.
Pagatavošana
Gatavo tzaziki. Sietā virs bļodas liec jogurtu un atstāj ledusskapī, lai notek liekais šķidrums (vislabāk uz 12 stundām). Citā sietā liec gurķus, kas samaisīti ar nelielu daudzumu sāls. Uzliec sietu virs bļodas un liec ledusskapī, lai notek liekais šķidrums, arī uz 12 stundām vai vismaz 2 stundas, pirms jogurts ir gatavs.
Kad jogurts un gurķi notecināti, gurķiem kārtīgi nospied lieko šķidrumu un samaisi tos ar eļļu. Iemaisi citrona sulu, medu, ķiplokus, garšaugus, piparus, notecināto jogurtu un visu samaisi. Pagaršo, vai pietiek sāls, un liec ledusskapī ievilkties uz vēl 2 stundām.
Gurķu-kaperu mērcei sajauc gurķus ar sāli, liec sietā, lai notekas 2 stundas. Nospied lieko šķidrumu un sajauc ar pārējām sastāvdaļām. Pirms lietošanas ļauj ievilkties 2 stundas.
Otrdien konstatēti 3 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi, visi atgriezušies no ārvalstīm
Pagājušajā diennaktī, veicot 2163 Covid-19 testus, konstatēti trīs jauni saslimšanas gadījumi, no kuriem visi ir atgriezušies no ārvalstīm, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka saslimušie atgriezušies no Īrijas, Ukrainas un ASV.
Līdz šim Latvijā veikts 230 921 izmeklējums, saslimušas 1326 personas, bet 1093 jeb 82,4% izveseļojušies.
Kopumā ar Covid-19 mirušas 33 personas jeb 2,48% no visiem atklātajiem gadījumiem.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā nav stacionētu pacientu ar Covid-19. Patlaban stacionāros ārstējas četri pacienti, no kuriem visi ar vidēji smagu slimības gaitu. Kopumā no stacionāra izrakstīti 199 pacienti, starp kuriem ir gan tie, kas izveseļojušies, gan tie, kas miruši.
Saeima aicina rīkot atkārtotas Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas! (+VIDEO)
Saeima pieņēmusi paziņojumu, kurā aicina Baltkrievijā organizēt atkārtotas valsts prezidenta vēlēšanas, ļaujot tajās piedalīties opozīcijai uz vienlīdzīgiem noteikumiem.
Paziņojumu atbalstīja 80 deputāti. Paziņojuma projektu iepriekš bija atbalstījusi Saeimas Ārlietu komisija. Aicinājums par atkārtotām vēlēšanām paziņojumā tika iekļauts pēc Saeimas deputātes Kristas Baumanes (AP) rosinājuma.
Saeima aicina Baltkrievijas valsts prezidenta vēlēšanas atkārtoti noturēt saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem, nodrošinot opozīcijai vienlīdzīgu piekļuvi visiem valdības kontrolētajiem plašsaziņas līdzekļiem un ļaujot tai piedalīties vēlēšanās uz vienlīdzīgiem noteikumiem.
Tāpat deputāti aicina atkārtotās vēlēšanās Baltkrievijā radīt taisnīgus apstākļus un iespējas visiem kandidātiem, lai tie varētu īstenot patiesu priekšvēlēšanu kampaņu. Šajās vēlēšanās jānodrošina starptautisko novērotāju klātbūtne, kā arī tas, ka visos vēlēšanu komisiju līmeņos ir pārstāvēti visu vēlēšanu kandidātu atbalstītāji, norādīts pieņemtajā dokumentā.
Video
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (VL-TB/LNNK) norādīja, ka Saeimas paziņojums ir sagatavots, lai varētu paust oficiālu pozīciju par situāciju kaimiņvalstī pēc 9.augustā notikušajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kuras neatbilda starptautiskajiem standartiem un kuras nebija nedz brīvas, nedz godīgas. Baltkrievijā notiek lielākie protesti kopš neatkarības atgūšanas, kurās piedalās simtiem tūkstoši cilvēku, uzsvēra Ārlietu komisijas vadītājs.
Kols norādīja, ka Baltkrievijā vairāki tūkstoši cilvēki ir aizturēti, simtiem cilvēku ir ievainoti. Politiķis vērsa uzmanību režīma veiktajai cilvēku nogalināšanai, spīdzināšanai un sišanai. Deputāts uzsvēra, ka šajā situācijā Latvijai ir jābūt kopā ar baltkrievu tautu, kad viņai jāstājas pret tirānu. Ārlietu komisijas vadītājs arī norādīja, ka kopīgā nostāja ir jākoordinē Eiropas Savienībā un plašākā līmenī.
Deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pauda cerību, ka baltkrievu tautas centieni vainagosies panākumiem. Politiķe akcentēja, ka ir jāizbeidz vardarbība pret miermīlīgajiem iedzīvotājiem. Reizniece-Ozola norādīja, ka īstermiņa ekonomiskās intereses nevar būt svarīgākas par cilvēktiesību ievērošanu. Politiķe norādīja, ka jārēķinās, ka baltkrievu tautas cīņa būs ilga, jo vadonim vairs nav kur atkāpties. Tāpat esot jāņem vērā, ka Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai būs nepieciešams atbalsts, sacīja deputāte.
Reizniece-Ozola pauda, ka Latvijai ir jābūt gatavai bēgļu uzņemšanai no kaimiņvalsts. Atbalsta sniegšanā baltkrieviem esot jāizmanto Eiropas līmeņa institūciju platformas, ja nepieciešams, rosinot sankciju noteikšanu režīmam, pauda ZZS deputāte. Ja notiks varas maiņa, tad valsts sistēma iedzīvotājiem būtu jāveido no jauna, neļaujot zemes iztirgošanu ārzemniekiem par grašiem un nepieļaujot uzņēmumu “prihvatizēšanu”, uzsvēra politiķe. Viņa arī aicināja Saeimā izveidot Baltkrievijas tautas atbalsta grupu.
Deputāte Baumane sacīja, ka notikumi Baltkrievijā rada viņā gan šausmas, gan prieku – šausmas izraisa brutāla izrēķināšanās ar tautu, savukārt priecājas viņa par to, ka šī režīma dienas esot skaitītas. Viņasprāt, esam liecinieki arī PSRS beigām, jo Baltkrievija esot pēdējā valsts ar padomju ideoloģiju un vērtībām. “Mēs nevaram visu laiku skatīties pār plecu, gaidot, ko pateiks lielāks un spēcīgāks. Esam Baltkrievijas tuvi kaimiņi, un ir pienāci laiks Saeimai teikt savu vārdu – vēlēšanas jārīko atkārtoti,” sacīja politiķe.
Deputāts Ivars Zariņš (S) uzsvēra, ka “Saskaņas” ieskatā vēlēšanas Baltkrievijā noteikti nav bijušas godīgas un ir jāiestājas par Baltkrievijas tautu. Tomēr savu runu viņš faktiski veltīja Latvijā pastāvošās kārtības kritizēšanai. Viņš pauda, ka Saeima patlaban demonstrē “liekulības paraugstundu”, jo Latvijas iedzīvotājiem vēlēt Valsts prezidentu nav iespējas. “Kuluāru sarunās tika teikts, ka tautas vēlēts prezidents varas kliķei nebūs ērts,” sacīja Zariņš.
Kritiskus vārdus saviem kolēģiem veltīja arī opozīcijas deputāte Ļubova Švecova (S), pieļaujot, ka koalīcijas politiķi izmanto situāciju Baltkrievijā, lai pievērstu sev uzmanību. Viņa pauda neizpratni, kāpēc atbildīgās ministrijas ieturējušas klusu pozīciju, un pieļāva, ka tas darīt, lai “neietu pret iedzīvotāju viedokļa straumi”, kā arī nekonfliktētu ne ar Lukašenko, ne citām lielvarām.
“Kur jūs bijām pirms pusgada, diviem mēnešiem, kad Baltkrievijā sākās aktīva gatavošanās vēlēšanām? Latvijas paziņojumi ir bezjēdzīgi pēc būtības,” izteicās Švecova. Viņa pastāstīja, ka Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests bloķējis tikai Baltkrievijas opozīcijas politiķu naudas kontus, lai arī mūsu valstī esot arī Lukašenko komandas nauda.
Opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko pārmeta, ka Latvija pirms vēlēšanām neiebilda tam, ka tajās nevarēs būt klāt starptautiskie novērotāji. Politiķe pārmeta divkosību Latvijā pie varas esošajiem, arī Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), kas pirms vēlēšanām neiebilda tam, ka Aleksandrs Lukašenko atkal mēģinās palikt amatā.
Varētu novēlēt baltkrievu tautai spēcīgus līderus, kuri varētu palīdzēt tautai plaukt un valstij kļūt labākai, bet pašā Latvijā tādu līderu nav, apgalvoja deputāte, pēc kuras domām, Latvijas politiķi varot vien pamācīt baltkrievus, “kā izputināt valsti, kā zaudēt neatkarību, kā liekties Starptautiskā valūtas fonda (SVF) priekšā un pēc SVF rosinājuma ieviest nekustamo īpašumu nodokli, tādējādi izdzenot savus tautiešus no mājām”.
Cits opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S), uzsvēra, ka vēlēšanas kaimiņvalstī nav bijušas godīgas, ko apliecina arī šīs valsts iedzīvotāju došanās protesta akcijās, nebaidoties no represijām un par savu veselību. “Mums ir morāls pienākums paust savu viedokli par notiekošo – gan vēlēšanu norisi, gan represijām un vardarbību, gan arī cilvēktiesību pārkāpumiem, bet par valsts nākotni lēmumu var pieņemt tikai Baltkrievijas tauta vēlēšanās, kurās neviens neiejaucas,” teica politiķis.
Viņš domā, ka starp Latvijas politiķiem ir arī tādi, kuri situāciju Baltkrievijā izmanto savā “svētajā karā starp rietumiem un austrumiem” un kuri iepriekš Baltkrievijas opozīcijā neesot saskatījuši pietiekamu nacionālismu. “Latvijai ir jāatturas no jebkādiem mēģinājumiem tiešā veidā iejaukties notiekošajos procesos Baltkrievijā,” teica politiķis. Viņš bažījas par lēmumu sniegt finansiālu atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, jo tādējādi Latvija iejauksies kaimiņvalstī notiekošajos procesos.
Valdošās koalīcijas politiķe Inese Lībiņa-Egnere (JV) norādīja, ka tas ir tikai likumsakarīgi, ka parlamentārās debatēs tiek lemts par to, kā atbalstīt Baltkrievijas tautu tās centienos, turklāt arī citās Baltijas valstīs notiek šāds darbs. Viņa akcentēja, ka Baltkrievijas tauta ir jāatbalsta.
Deputāts Artūrs Toms Plešs (AP) pauda, ka 21.gadsimtā cilvēki nav pelnījuši tikt dauzīti vai spīdzināti par savu domu un ideju paušanu un nevar tik sodīti par savu politisko izvēli, taču tas pašlaik notiek Baltkrievijā. Deputātam cerību raisot tas, ka Baltkrievijā simtiem tūkstošu cilvēku protestos iestājas par cilvēktiesībām un demokrātiju.
Opozīcijas deputāts Aldis Gobzems priecājās par baltkrievu tautas drosmi un eiropeiskumu, kas savu pozīciju pauž bez vardarbības, veikalu postīšanas un pat savācot atkritumus pēc sevis. Viņš aicināja Latvijas tautu ņemt piemēru no kaimiņvalsts iedzīvotājiem, kuri miermīlīgi pieprasa demokrātiju, kuras, viņaprāt, pietrūkstot arī Latvijā. Arī viņš kritizēja to, ka Latvijas tautai nav iespējas vēlēt prezidentu, kā arī to, ka Latvijai nebūtu jāmāca citas valstis par to, kas ir demokrātija, ja pašai tādas īsti neesot. “Mums nekad nav bijis savas ārpolitikas, mēs tikai pieslēdzamies kādai pozīcijai,” domā politiķis.
Kols pateicās debatētājiem, kuri ir pauduši atbalstu Baltkrievijas tautai. Politiķis, komentējot Zariņa pausto, ka Valsts prezidentu Latvijā joprojām nevēl tauta, norādīja, ka Latvija jau tika dibināta kā parlamentāra republika, tāpēc salīdzinājums nav vietā. Reizē Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā kļuvušas caurspīdīgas, ieviešot atklātu balsojumu, norādīja Kols.
Attiecībā uz Saeimas paziņojumā minēto iespējamo finansiālo atbalstu baltkrieviem politiķis pauda, ka nesaprot, kāpēc ir radies priekšstats, ka tas nozīmētu iejaukšanos iekšlietās un kaut ko provocēt. Līdzekļi nepieciešami, piemēram, juridiskās palīdzības sniegšanai cilvēkiem, pret kuriem režīms nepamatoti ierosinājis krimināllietas, norādīja Kols. Tāpat esot nepieciešams sniegt atbalstu cilvēkiem, pret kuriem režīma pārstāvji izrīkojušies zvērīgi, tajā skaitā ziņots arī par izvarošanas gadījumiem.
Politiķis Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka nedrīkst pieļaut ne rietumu, ne austrumu iejaukšanos baltkrievu tautas pašnoteikšanās procesos. Arī viņš izteica bažas par līdzekļu piešķiršanu Baltkrievijas NVO, uzsverot, ka Latvija nebūtu priecīga, ja, piemēram, kāda cita valsts finansētu kādas kreisas organizācijas Latvijā. Viņaprāt, svarīgākais ir panākt vardarbības un represiju izbeigšanu Baltkrievijā, lēmumu pieņemšanu atstājot kaimiņvalsts pilsoņu ziņā.
Deputāts Mārtiņš Bondars (AP) pauda, ka parlaments dara savu darbu, jo tā pienākums ir pausts savu pozīciju un solidaritāti. Viņš mudināja Latvijas iedzīvotājus un parlamentu rīkoties tā, lai Baltkrievijas iedzīvotāji, kuri to vēlas, varētu strādāt Eiropā un Latvijā. Viņš aicināja “atvērt savas mājas durvis viņiem”.
Opozīcijas politiķis Sergejs Dolgopolovs (S) piekrita, ka katra normāla cilvēka pienākums ir nosodīt nepamatotas represijas pret miermīlīgiem protestētājiem. Viņš uzsvēra, ka Latvija varētu mācīties no tā, kas notiek Baltkrievijā. Viņaprāt, valdībai jādomā par to, ka nepildītie solījumi var izraisīt līdzīgu reakciju arī pie mums, akcentējot, ka šādu neizpildītu solījumu un likuma normu ir ļoti daudz. Arī ārlietu resora darbs būtu jāuzlabo. Dolgopolovs atgādināja, ka īpaši daudz nekas nav mainījies Baltkrievijas režīmā daudzu gadu gaitā, tāpēc viņam būtu bijis interesanti paklausīties, kādas būtu Kariņa un Valsts prezidenta Egila Levita uzrunas, tiekoties ar Lukašenko, kas tika uzaicināts uz Latviju. Arī finansiālais atbalsts, ko Latvija plāno piešķirt, nevarētu būt mērķēts konkrētām biedrībām.
Saeima paziņojumā pauž satraukumu par represijām un vardarbību pret pilsoniskās sabiedrības locekļiem un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, uzsverot, ka tiesības paust savu viedokli brīvās vēlēšanās ir viena no demokrātijas pamatvērtībām, savukārt vārda brīvība un pulcēšanās brīvība ir cilvēka pamattiesības.
Parlamenta lēmumā Latvijas valdība aicināta atbalstīt Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām, kas atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem un vēlēšanu rezultātu viltošanu. Tāpat Latvijas valdība un ES institūcijas aicinātas sniegt atbalstu Baltkrievijas sabiedrībai, tostarp finansiālo atbalstu kaimiņvalsts pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu attīstībai.
Saeima aicina Baltkrievijas varas iestādes nekavējoties pārtraukt spēka pielietošanu un vajāšanu, atbrīvot visus politieslodzītos un tos, kuri pēdējās dienās ir prettiesiski aizturēti.
Deputāti arī aicina reabilitēt atbrīvotos politiski ieslodzītos un pilnībā atjaunot viņu pilsoniskās un politiskās tiesības un nodrošināt demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Baltkrievijas ratificētajiem starptautiskajiem un reģionālajiem cilvēktiesību instrumentiem.
Saeima arī aicina Baltkrievijas valdību nekavējoties sākt dialogu ar opozīciju un pilsonisko sabiedrību, lai izvairītos no turpmākas vardarbības un īstenotu pārmaiņas, kuras Baltkrievijas iedzīvotāji uzskata par vēlamām un vajadzīgām.
Parlamenta paziņojumā uzsvērts, ka 9.augustā notikušās prezidenta vēlēšanas neatbilda Baltkrievijas starptautiskajām saistībām un pasaulē atzītiem demokrātijas un tiesiskuma standartiem, un tās nebija brīvas un godīgas.
Pieņemtajā dokumentā akcentēts, ka pašreizējā Baltkrievijas varas iestāžu rīcība pārkāpj starptautiski atzītās cilvēktiesību normas un demokrātijas principus. Deputāti arī norāda, ka dialogs sabiedrībā un reformas sekmēs Baltkrievijas attīstību, palīdzot veicināt draudzīgas kaimiņattiecības ar mūsu reģiona valstīm, kā arī atjaunojot veiksmīgu sadarbību ar ES.
Dokumenta noslēgumā Saeima apliecina nemainīgu atbalstu Baltkrievijas suverenitātei, iedzīvotāju labklājībai un pamattiesībām.
Jau ziņots, ka Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā un citās pilsētās notiek protesti, kas vērsti pret 9.augustā notikušo Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātiem, kurus opozīcija uzskata par viltotiem, kā arī pret nežēlīgo vardarbību, kas tikusi vērsta pret protestētājiem.
Baltkrievijas Centrālā vēlēšanu komisija piektdien publiskoja galīgo šo vēlēšanu rezultātu versiju, saskaņā ar kuriem Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska – 10,1%. Tomēr iedzīvotāji publiski lielākoties norāda, ka balsojuši par Tihanovsku, nevis Lukašenko.
Vardarbīgi apspiežot protestus pret acīmredzamiem pārkāpumiem vēlēšanu norisē un rezultātu viltošanu, Baltkrievijā cietuši vai aizturēti tūkstošiem cilvēku. Slimnīcās ārstējas vairāk nekā 250 cietušo, un ir arī bojāgājušie.
Šogad ūdeņi laupījuši jau 83 dzīvības: Vai tiešām proti peldēt? Uzdod sev 6 kontroljautājumus!
Aizvadītajā nedēļas nogalē no Latvijas ūdenstilpēm izcelti divi noslīkuši cilvēki, paziņojis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Šogad ūdeņi laupījuši jau 83 dzīvības. Vairums iedzīvotāju peldēt iemācās pašmācības ceļā, bet eksperti atgādina – ar prasmi peldēt taisni var nepietikt, lai izdzīvotu kritiskā situācijā. Lai pārliecinātos par savu peldētprasmi – kontrolētu elpošanu, pasīvo peldēšanu, orientēšanos ūdenī, peldēšanu zem ūdens utt., apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) sadarbībā ar biedrību “Peldēt droši” aicina ikvienu kritiski novērtēt savu ūdens kompetenci, atbildot uz sešiem kontroljautājumiem.
“Eiropas statistikā Latvija diemžēl ieņem skumjo pirmo vietu noslīkušo cilvēku skaita ziņā. BALTA veiktā aptauja, vaicājot cilvēkiem, kā tie vērtē savas peldētprasmes, skaidri iezīmēja problemātiku – ūdenī dodas arī tie, kuri nejūtas droši vai nemāk peldēt. Neskatoties uz ūdens kompetences trūkumu, peldēties dodas 89% iedzīvotāju, no kuriem vien 27% ūdenī jūtas droši. Satraukumu rada arī cilvēku neapdomīgā rīcība uz ūdens – trešā daļa (33%) iedzīvotāju atzīst, ka ir peldējušies alkohola reibumā. Neatkarīgi no reibuma pakāpes alkohola lietošana un peldēšana, ūdens transportlīdzekļu vadīšana, ūdenssports vai atrašanās ūdens tuvumā nav savienojamas lietas,” uzsver Ludmila Ščegoļeva, AAS BALTA Personu produktu vadītāja un risku parakstītāja.
Lai gan Latvijas iedzīvotāji savu peldētprasmi vērtē samērā augstu, biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze atgādina: saskaņā ar definīciju peldētprasme ir spēja ielēkt ūdenī, nirt un nopeldēt vismaz 200 metru, to skaitā 50 metru uz muguras, taču tās nebūt nav vienīgās prasmes, kas veido ūdens kompetenci. Tajā ietilpst 15 pamatelementi, tādi kā spēja droši iekļūt un izkļūt no ūdens, spēja kontrolēt elpošanu un mierīgi gulēt uz ūdens, ienirt, objektīvi novērtēt savu peldētprasmi, apstākļus un iespējamos riskus.
“Ūdens kompetenci nevar iegūt, biedējot sabiedrību ar skarbu noslīkušo statistiku, ūdens kompetence ir jāapgūst. Tās ir dažādas prasmes, kas tāpat kā braukšana ar riteni vai sprādzēšanās automašīnā ir jāiemācās jau bērnībā. Tādām lietām kā savu spēju izvērtēšana, peldēšanās tikai labi zināmās vietās vai atturēšanās no alkohola ūdens tuvumā ir jābūt pašsaprotamām ikvienam. Zināšanas un atbildīga rīcība var glābt dzīvību,” uzsver Zane Gemze.
BALTA un “Peldēt droši” aicina ikvienu izvērtēt savu ūdens kompetenci, atbildot uz sešiem kontroljautājumiem.
Vai peldot proti kontrolēt elpošanu?
Cilvēki slīkst tāpēc, ka nespēj elpot. Elpošanas kontrole tiek uzskatīta par vissvarīgāko fiziskās izdzīvošanas kompetenci. Cilvēks, kam piemīt ūdens kompetence, spēj peldēt un mierīgi elpot, gan turot galvu virs ūdens, gan atrodoties ar galvu ūdenī un to izceļot tikai ieelpas veikšanai.
Vai vari mierīgi gulēt uz ūdens?
Gulēšana uz ūdens miera stāvoklī un turēšanās ūdenī vertikāli ir būtiska situācijās, kad jāgaida palīdzība, un ir cieši saistīta ar elpošanas kontroli. Peldspēja piemīt teju ikvienam, tāpēc visbiežāk nespēja mierīgi nogulēt uz ūdens ir saistīta ar prasmju trūkumu vai bailēm. Savukārt turēties ūdenī vertikāli ir iespējams, vienmērīgi un apzināti kustinot kājas un/vai rokas tā, lai nodrošinātu nekustīgu ķermeņa pozīciju. Tā ir vieglāk ilgstoši noturēt galvu virs ūdens.
Vai vari bez grūtībām mainīt peldēšanas veidu un virzienu?
Pagriešanās no krūtīm uz muguras un atpakaļ vai virziena maiņa – pa labi un pa kreisi, uz priekšu un atpakaļ – ir prasmes, kas šķiet elementāras, taču pētījumi liecina, ka ne vienmēr peldētājs spēj to izdarīt bez lieka stresa un minstināšanās. Atklātās ūdenstilpēs peldētājs var saskarties ar dažādiem šķēršļiem, no kuriem jāizvairās, un tad ar prasmi peldēt tikai taisni var nepietikt.
Vai proti peldēt zem ūdens?
Prasme peldēt un spēja noturēties uz ūdens negarantē spēju ienirt un peldēt zem ūdens. Prasme ienirt un pārvietoties vēlamajā virzienā var pasargāt no noslīkšanas, ja peldētājs atrodas grimstošā peldlīdzeklī, nokļūst peldlīdzekļa ceļā, nonāk zem ledus vai apgāzušās laivas. Vienlīdz svarīgi ir prast gan ienirt, gan pārvietoties zem ūdens dziļuma, ūdens spiediena un samazinātas redzamības apstākļos, kam nepieciešama laba elpas un peldspējas kontrole.
Vai proti peldēt apģērbā?
Nereti cilvēki slīkst, nokļūstot ūdenī nejauši, kad nav plānojuši peldēties un ir pilnībā apģērbušies. Šādos apstākļos apģērbs ir papildu slogs. Pētījumi liecina, ka pat viegls apģērbs apgrūtina pārvietošanos ūdenī, radot papildu slodzi, un par apmēram trešo daļu samazina peldēšanas ātrumu – īpaši cilvēkiem ar vājāku peldētprasmi. Vienlaikus viegls apģērbs var samazināt iespējamo ķermeņa siltuma zudumu un palīdzēt izdzīvot ilgstošākā laika posmā. Daudzās pasaules valstīs bērnu peldēšanas apmācībā tiek iekļauti uzdevumi, kas jāveic apģērbā, apgūstot iemaņas droši rīkoties šādos gadījumos.
Vai zini, kā palīdzēt slīkstošam cilvēkam?
Lai gan vairumā gadījumu noslīkšanu var novērst, tam vajadzīga citu cilvēku palīdzība. Kā rāda pētījumi un praktiskie novērojumi, nepietiekamas zināšanas un prasmes, sniedzot palīdzību slīkstošajam, ne vien apgrūtina glābšanu, bet arī apdraud paša glābēja dzīvību. Šādos gadījumos nelaimi veicinoši cēloņi ir nespēja adekvāti novērtēt riskus, savu spēju pārvērtēšana un impulsīva un neapdomīga lēmumu pieņemšana. Tāpēc ir svarīgi zināt, kā saprast, ka cilvēks patiešām slīkst, un kā sniegt drošu palīdzību.
Papildu informāciju meklē biedrības “Peldēt droši” mājaslapas sadaļā “ESI ZINOŠS”.
Kā pareizi rūpēties par savām pēdām?
Pēdas ir cilvēka galvenais “transportlīdzeklis” un viens no nozīmīgākajiem ķermeņa balstiem, tomēr nereti par pēdu veselību un profilaksi tiek aizmirsts. Turklāt arī par podologu, visticamāk, dzirdējis ir vien retais. Tāpēc par biežākajām pēdu un kāju nagu problēmām, to ārstēšanu un aprūpi stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, podoloģe Modesta Jukna un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Problēmas un to cēloņi
Izplatītākās pēdu un kāju nagu problēmas ir ādas sabiezējumi (hiperkeratoze), varžacis, ieauguši nagi, kārpas, nagu sēnīte (onihomikoze) un pastiprināta pēdu svīšana (hiperhidroze).
- Ādas sabiezējumi un varžacis rodas vietās, kuras visvairāk tiek noslogotas. Parasti tas notiek nepareizas ķermeņa svara sadales rezultātā.
- Ieaugušu nagu etioloģijai ir gan ģenētiska, gan iekšēja un ārēja iedarbība. Biežākais ieaugušu nagu cēlonis ir regulāri nepareizi griezti nagi (stūrīšu dziļa izgriešana), nagu augšanas traucējumi, iedzimta plakanā pēda un pēdu deformācija, kā arī pārāk šauri apavi. Podoloģijas speciālists veic nagu korekciju atbilstoši pirkstu formai.
- Kārpu cēlonis ir papilomas vīruss. Šeit būtiska loma ir cilvēka imunitātei. Ja tā ir pietiekami spēcīga, tad kārpa pāries pati, bet citos gadījumos tā var izplesties un būt hroniska. Kārpas var rasties jebkurā vecumā. Cilvēki bieži vien jauc kārpas ar varžacīm, tomēr varžacis rodas spiediena un apavu berzes rezultātā, savukārt kārpa ir vīrusa infekcijas izraisīts ādas veidojums. Lai no tām atbrīvotos, ir jāapmeklē podologs vai dermatologs un jāveic kārpas ārstēšana.
- Onihomikoze jeb nagu sēnīte ir infekcijas slimība, kas izplatās ar sporām. Ar sēnīti var inficēties no cilvēka, kurš ar to slimo, piemēram, mērot apavus vai atrodoties sabiedriskās vietās bez apaviem (baseinā vai dušā bez čībām, sporta zālē). Saslimšanas risks ar nagu sēnīti pieaug līdz ar vecumu un novājinātu imunitāti, kā arī diabēta pacientiem.
- Hiperhidrozei jeb pastiprinātai pēdu svīšanai ir drīzāk psiholoģisks iemesls, taču nepatīkamo pēdu smaku arī var novērst, ja šo problēmu sāk laicīgi risināt.
Savukārt bērniem izplatītākās problēmas ir kārpas un ieauguši nagi, jo, bērniem pieaugot, vecāki uztic viņiem pašiem rūpēties par pēdu higiēnu un nagu griešanu. Tāpat viena no svarīgākajām pacientu grupām ir cukura diabēta pacienti, jo viņiem ir problemātiskas pēdas, kas prasa īpašu pēdu apkopi (sausa āda, plaisas, sabiezēti nagi, viegli ievainojama āda, ļoti lēni dzīst brūces, kā arī veidojas čūlas).
Riska faktori
Pēdu veselību ietekmē arī vispārējās veselības problēmas, vielmaiņas traucējumi, cukura diabēts, A un E vitamīna trūkums, liekais svars, kā arī nepietiekama ūdens uzņemšana. M. Jukna norāda, ka pēdu āda ir organisma vispārējā stāvokļa spogulis.
Tāpat pēdu deformācijas risks pieaug līdz ar vecumu, kur iemesls ir ne vien ģenētisks, bet arī ārējs, piemēram, dzīves laikā valkāti nepiemēroti apavi. Īpaši tas attiecas uz sievietēm, kuras ikdienā valkā skaistus, bet neērtus apavus, kā rezultātā rodas pēdu deformācija un ādas sabiezējumi. Greizais īkšķis jeb Hallux valgus ir viena no populārākajām deformācijām sieviešu vidū, kuras dzīves laikā neievēro 3 cm papēžu ieteikumu. Tāpat līdz ar vecumu novājinās cilvēka imūnsistēma, kā rezultātā cilvēkam palielinās risks inficēties, piemēram, ar nagu sēnīti. Vīriešiem izplatītākas ir citas problēmas, kuras radušās, piemēram, nepareizi grieztu nagu rezultātā.
Neignorē savu pēdu diskomfortu!
Ja pēdās rodas nepatīkamas sajūtas vai diskomforts, ieteicams laicīgi pārliecināties, vai viss ir kārtībā. M. Jukna skaidro, ka biežākās pazīmes, kuras norāda uz nepieciešamību apmeklēt podologu, ir sāpes pirkstos, pirkstu starpās un locītavās, acīmredzama deformācija, jauni veidojumi uz pēdu ādas, varžacis, kārpas, plaisas pēdu ādā un papēžos, kā arī ādas sabiezējumi, ieauguši nagi, izmaiņas naga krāsā un struktūrā un pastiprināta kāju svīšana un smakošana. Speciāliste gan norāda, ka visbiežāk cilvēki pie podologa vēršas tikai tad, kad sāpes jau sākušas apgrūtināt staigāšanu. Turklāt liela daļa par šāda speciālista esamību nemaz nezina un par to uzzina no dermatologa. Profilaktiskos nolūkos podologu būtu ieteicams apmeklēt vismaz reizi pusgadā, tomēr sūdzību gadījumā vizītes var būt arī biežākas vai pat tūlītējas.
Ko pēdu labā varam darīt paši?
Vispirms ir svarīgi saprast, kā pēdas jūtas apavos un arī bez tiem. Ir jāizvēlas laikapstākļiem atbilstoši apavi no dabīgas izcelsmes materiāliem, atbilstoši pēdu kopšanas līdzekļi un regulāri jāveic pēdu kopšana. Ļoti svarīgi katru vakaru ir pēdas nomazgāt un ik pa laikam tās dezinficēt.
Vasaras periodam podoloģe Modesta Jukna un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa sniedz sekojošus ieteikumus pēdu veselības uzlabošanai:
- Karstajā laikā īpaši aktuāla ir pēdu svīšana, tāpēc ir svarīga to mazgāšana (ieteicams lietot ziepes ar neitrālu PH). Vienlaikus katru dienu ziepju lietošana pēdām nav nepieciešama, jo tās sausina pēdu ādu un var izmainīt ādas dabisko mikrofloru.
- Regulāri lieto kāju skrubi, kas palīdzēs pēdu atbrīvot no sausās un vecās ādas.
- Izvairies no liekas kāju mērcēšanas, jo tā ādu padara vēl sausāku.
- Dušā vai vannā lieto pumeku (ieteicams ne biežāk kā divas reizes nedēļā). Ja pēdu āda ir maiga un trausla, to ieteicams darīt reizi nedēļā.
- Pēc mazgāšanās lieto treknus krēmus vai eļļas, kas mīkstinās pēdu ādu, īpaši papēžus. Ja papēžu āda ir ļoti bieza, ieteicami krēmi ar urīnvielu.
- Saules aizsargkrēmu izmanto ne vien ķermenim, bet arī kāju pēdām, jo saule, vējš un smiltis dehidratē kutikulu, kas ietekmē jauna naga formēšanos un augšanu.
- Uzturā ierobežo sālītu produktu patēriņu, jo tie var veicināt kāju tūsku. Tāpat jāatceras, ka nepatīkamas un dedzinošas sajūtas var radīt arī pārmērīgi saldi pārtikas produkti.
- Nepārspīlē ar nagu laku, jo tā nagu plāksnītei neļauj “elpot.”
- Ja ir kādas pēdu ādas traumas, dzīšanas procesā katru dienu lieto pēdu dezinfekcijas līdzekļus un pretsēnīšu krēmu.
- Nepārspīlē ar pēdu vīli! Fizioloģiski pēdu ādai ir biezāks ragveida slānis, tādēļ, pārvīlējot pēdas, pēc laika tās plaisās un paliks vēl rupjākas, jo āda tādā veidā izveido aizsargbarjeru.
- Izvēlies laikapstākļiem atbilstošus apavus un zeķes, kas gatavoti no dabīgiem materiāliem.
- Atceries, ka zeķes ieteicams mazgāt 60 grādu temperatūrā
Pirmdien Latvijā nav reģistrēti jauni saslimšanas gadījumi ar Covid-19, bet viens inficētais ir miris
Pirmdien Latvijā nav reģistrēti jauni saslimšanas gadījumi ar Covid-19, bet viens inficētais ir miris, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Kā norāda SPKC, mirušais bija vecuma grupā no 80 līdz 85 gadiem un viņam bija vairākas hroniskas saslimšanas. Pacients ar Covid-19 inficējās no ģimenes locekļa.
Līdz ar to Latvijā no Covid-19 miruši 33 cilvēki jeb 2,5% no reģistrēto inficēto cilvēku kopskaita.
Pēdējās diennakts laikā nav jaunu stacionētu pacientu ar Covid-19. Pašlaik stacionāros ārstējas pieci pacienti, kuriem ir vidēji smaga slimības gaita. Kopā no stacionāriem izrakstīti 198 pacienti, starp kuriem ir gan tie, kas izveseļojušies, gan tie, kas miruši.
SPKC pēdējā diennaktī veicis 2234 Covid-19 testus, bet kopumā veikti 228 758 izmeklējumi.
Latvijā kopumā ar Covid-19 saslimušas 1323 personas, bet izveseļojušās – 1093. Salīdzinājumā ar pirmdienu atlabušo cilvēku skaits ir palielinājies par 15 personām, līdz ar to kopumā Latvijā no Covid-19 izveseļojušies 82,6% reģistrēto inficēto.
Jaunā koronavīrusa izplatību visvairāk veicinot 20-40 gadus veci cilvēki!
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) otrdien pauda satraukumu, ka jaunā koronavīrusa izplatību veicina divdesmitgadnieki, trīsdesmitgadnieki un četrdesmitgadnieki, no kuriem daudzi pat nezina, ka ir inficējušies, jo viņiem ir viegli simptomi vai tādu nav vispār, radot draudus slimības riskam pakļautajām grupām.
PVO šomēnes paziņoja, ka visā pasaulē inficēto vidū palielinājusies jauniešu proporcija, radot draudus slimības riskam pakļautajām grupām, tostarp gados veciem cilvēkiem un slimiem cilvēkiem blīvi apdzīvotās vietās ar vājiem veselības aizsardzības dienestiem.
“Epidēmija mainās,” virtuālā brīfingā pavēstīja PVO Klusā okeāna rietumu reģionālais direktors Takeši Kasai. “Divdesmitgadnieki, trīsdesmitgadnieki un četrdesmitgadnieki arvien vairāk veicina izplatību. Daudzi nezina, ka ir inficējušies.”
Par inficēšanās gadījumu pieaugumu pēdējā laikā ziņo valstis, par kurām šķita, ka tās vīrusu pakļāvušas kontrolei.
“Tas, ko mēs novērojam, nav vienkārši atkārtošanās. Mēs uzskatām, ka mēs Āzijas-Klusā okeāna reģionā esam iegājuši jaunā pandēmijas fāzē,” sacīja Kasai.
Vienlaikus viņš pavēstīja, ka, lai arī novērotas jaunā koronovīrusa mutācijas, PVO joprojām to uzskata par relatīvi stabilu.
Sestdien PVO paziņoja, ka inficēšanās līmenis ar jauno koronavīrusu sasniedzis rekordlielu atzīmi, diennakts laikā ar to inficējoties teju 300 000 cilvēku.
Kopš pandēmijas sākuma ar jauno koronavīrusu inficējušies vairāk nekā 21 miljons cilvēku, bet vairāk nekā 770 000 cilvēku miruši.
Saeima aicina rīkot atkārtotas Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas (+VIDEO)
Saeima šodien pieņēma paziņojumu, kurā aicina Baltkrievijā organizēt atkārtotas valsts prezidenta vēlēšanas, ļaujot tajās piedalīties opozīcijai uz vienlīdzīgiem noteikumiem.
Paziņojumu atbalstīja 80 deputāti. Paziņojuma projektu iepriekš bija atbalstījusi Saeimas Ārlietu komisija. Aicinājums par atkārtotām vēlēšanām paziņojumā tika iekļauts pēc Saeimas deputātes Kristas Baumanes (AP) rosinājuma.
Saeima aicina Baltkrievijas valsts prezidenta vēlēšanas atkārtoti noturēt saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem, nodrošinot opozīcijai vienlīdzīgu piekļuvi visiem valdības kontrolētajiem plašsaziņas līdzekļiem un ļaujot tai piedalīties vēlēšanās uz vienlīdzīgiem noteikumiem.
Video
Tāpat deputāti aicina atkārtotās vēlēšanās Baltkrievijā radīt taisnīgus apstākļus un iespējas visiem kandidātiem, lai tie varētu īstenot patiesu priekšvēlēšanu kampaņu. Šajās vēlēšanās jānodrošina starptautisko novērotāju klātbūtne, kā arī tas, ka visos vēlēšanu komisiju līmeņos ir pārstāvēti visu vēlēšanu kandidātu atbalstītāji, norādīts pieņemtajā dokumentā.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (VL-TB/LNNK) norādīja, ka Saeimas paziņojums ir sagatavots, lai varētu paust oficiālu pozīciju par situāciju kaimiņvalstī pēc 9.augustā notikušajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kuras neatbilda starptautiskajiem standartiem un kuras nebija nedz brīvas, nedz godīgas. Baltkrievijā notiek lielākie protesti kopš neatkarības atgūšanas, kurās piedalās simtiem tūkstoši cilvēku, uzsvēra Ārlietu komisijas vadītājs.
Kols norādīja, ka Baltkrievijā vairāki tūkstoši cilvēki ir aizturēti, simtiem cilvēku ir ievainoti. Politiķis vērsa uzmanību režīma veiktajai cilvēku nogalināšanai, spīdzināšanai un sišanai. Deputāts uzsvēra, ka šajā situācijā Latvijai ir jābūt kopā ar baltkrievu tautu, kad viņai jāstājas pret tirānu. Ārlietu komisijas vadītājs arī norādīja, ka kopīgā nostāja ir jākoordinē Eiropas Savienībā un plašākā līmenī.
Deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pauda cerību, ka baltkrievu tautas centieni vainagosies panākumiem. Politiķe akcentēja, ka ir jāizbeidz vardarbība pret miermīlīgajiem iedzīvotājiem. Reizniece-Ozola norādīja, ka īstermiņa ekonomiskās intereses nevar būt svarīgākas par cilvēktiesību ievērošanu. Politiķe norādīja, ka jārēķinās, ka baltkrievu tautas cīņa būs ilga, jo vadonim vairs nav kur atkāpties. Tāpat esot jāņem vērā, ka Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai būs nepieciešams atbalsts, sacīja deputāte.
Reizniece-Ozola pauda, ka Latvijai ir jābūt gatavai bēgļu uzņemšanai no kaimiņvalsts. Atbalsta sniegšanā baltkrieviem esot jāizmanto Eiropas līmeņa institūciju platformas, ja nepieciešams, rosinot sankciju noteikšanu režīmam, pauda ZZS deputāte. Ja notiks varas maiņa, tad valsts sistēma iedzīvotājiem būtu jāveido no jauna, neļaujot zemes iztirgošanu ārzemniekiem par grašiem un nepieļaujot uzņēmumu “prihvatizēšanu”, uzsvēra politiķe. Viņa arī aicināja Saeimā izveidot Baltkrievijas tautas atbalsta grupu.
Deputāte Baumane sacīja, ka notikumi Baltkrievijā rada viņā gan šausmas, gan prieku – šausmas izraisa brutāla izrēķināšanās ar tautu, savukārt priecājas viņa par to, ka šī režīma dienas esot skaitītas. Viņasprāt, esam liecinieki arī PSRS beigām, jo Baltkrievija esot pēdējā valsts ar padomju ideoloģiju un vērtībām. “Mēs nevaram visu laiku skatīties pār plecu, gaidot, ko pateiks lielāks un spēcīgāks. Esam Baltkrievijas tuvi kaimiņi, un ir pienāci laiks Saeimai teikt savu vārdu – vēlēšanas jārīko atkārtoti,” sacīja politiķe.
Deputāts Ivars Zariņš (S) uzsvēra, ka “Saskaņas” ieskatā vēlēšanas Baltkrievijā noteikti nav bijušas godīgas un ir jāiestājas par Baltkrievijas tautu. Tomēr savu runu viņš faktiski veltīja Latvijā pastāvošās kārtības kritizēšanai. Viņš pauda, ka Saeima patlaban demonstrē “liekulības paraugstundu”, jo Latvijas iedzīvotājiem vēlēt Valsts prezidentu nav iespējas. “Kuluāru sarunās tika teikts, ka tautas vēlēts prezidents varas kliķei nebūs ērts,” sacīja Zariņš.
Kritiskus vārdus saviem kolēģiem veltīja arī opozīcijas deputāte Ļubova Švecova (S), pieļaujot, ka koalīcijas politiķi izmanto situāciju Baltkrievijā, lai pievērstu sev uzmanību. Viņa pauda neizpratni, kāpēc atbildīgās ministrijas ieturējušas klusu pozīciju, un pieļāva, ka tas darīt, lai “neietu pret iedzīvotāju viedokļa straumi”, kā arī nekonfliktētu ne ar Lukašenko, ne citām lielvarām.
“Kur jūs bijām pirms pusgada, diviem mēnešiem, kad Baltkrievijā sākās aktīva gatavošanās vēlēšanām? Latvijas paziņojumi ir bezjēdzīgi pēc būtības,” izteicās Švecova. Viņa pastāstīja, ka Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests bloķējis tikai Baltkrievijas opozīcijas politiķu naudas kontus, lai arī mūsu valstī esot arī Lukašenko komandas nauda.
Opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko pārmeta, ka Latvija pirms vēlēšanām neiebilda tam, ka tajās nevarēs būt klāt starptautiskie novērotāji. Politiķe pārmeta divkosību Latvijā pie varas esošajiem, arī Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), kas pirms vēlēšanām neiebilda tam, ka Aleksandrs Lukašenko atkal mēģinās palikt amatā.
Varētu novēlēt baltkrievu tautai spēcīgus līderus, kuri varētu palīdzēt tautai plaukt un valstij kļūt labākai, bet pašā Latvijā tādu līderu nav, apgalvoja deputāte, pēc kuras domām, Latvijas politiķi varot vien pamācīt baltkrievus, “kā izputināt valsti, kā zaudēt neatkarību, kā liekties Starptautiskā valūtas fonda (SVF) priekšā un pēc SVF rosinājuma ieviest nekustamo īpašumu nodokli, tādējādi izdzenot savus tautiešus no mājām”.
Cits opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S), uzsvēra, ka vēlēšanas kaimiņvalstī nav bijušas godīgas, ko apliecina arī šīs valsts iedzīvotāju došanās protesta akcijās, nebaidoties no represijām un par savu veselību. “Mums ir morāls pienākums paust savu viedokli par notiekošo – gan vēlēšanu norisi, gan represijām un vardarbību, gan arī cilvēktiesību pārkāpumiem, bet par valsts nākotni lēmumu var pieņemt tikai Baltkrievijas tauta vēlēšanās, kurās neviens neiejaucas,” teica politiķis.
Viņš domā, ka starp Latvijas politiķiem ir arī tādi, kuri situāciju Baltkrievijā izmanto savā “svētajā karā starp rietumiem un austrumiem” un kuri iepriekš Baltkrievijas opozīcijā neesot saskatījuši pietiekamu nacionālismu. “Latvijai ir jāatturas no jebkādiem mēģinājumiem tiešā veidā iejaukties notiekošajos procesos Baltkrievijā,” teica politiķis. Viņš bažījas par lēmumu sniegt finansiālu atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, jo tādējādi Latvija iejauksies kaimiņvalstī notiekošajos procesos.
Valdošās koalīcijas politiķe Inese Lībiņa-Egnere (JV) norādīja, ka tas ir tikai likumsakarīgi, ka parlamentārās debatēs tiek lemts par to, kā atbalstīt Baltkrievijas tautu tās centienos, turklāt arī citās Baltijas valstīs notiek šāds darbs. Viņa akcentēja, ka Baltkrievijas tauta ir jāatbalsta.
Deputāts Artūrs Toms Plešs (AP) pauda, ka 21.gadsimtā cilvēki nav pelnījuši tikt dauzīti vai spīdzināti par savu domu un ideju paušanu un nevar tik sodīti par savu politisko izvēli, taču tas pašlaik notiek Baltkrievijā. Deputātam cerību raisot tas, ka Baltkrievijā simtiem tūkstošu cilvēku protestos iestājas par cilvēktiesībām un demokrātiju.
Opozīcijas deputāts Aldis Gobzems priecājās par baltkrievu tautas drosmi un eiropeiskumu, kas savu pozīciju pauž bez vardarbības, veikalu postīšanas un pat savācot atkritumus pēc sevis. Viņš aicināja Latvijas tautu ņemt piemēru no kaimiņvalsts iedzīvotājiem, kuri miermīlīgi pieprasa demokrātiju, kuras, viņaprāt, pietrūkstot arī Latvijā. Arī viņš kritizēja to, ka Latvijas tautai nav iespējas vēlēt prezidentu, kā arī to, ka Latvijai nebūtu jāmāca citas valstis par to, kas ir demokrātija, ja pašai tādas īsti neesot. “Mums nekad nav bijis savas ārpolitikas, mēs tikai pieslēdzamies kādai pozīcijai,” domā politiķis.
Kols pateicās debatētājiem, kuri ir pauduši atbalstu Baltkrievijas tautai. Politiķis, komentējot Zariņa pausto, ka Valsts prezidentu Latvijā joprojām nevēl tauta, norādīja, ka Latvija jau tika dibināta kā parlamentāra republika, tāpēc salīdzinājums nav vietā. Reizē Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā kļuvušas caurspīdīgas, ieviešot atklātu balsojumu, norādīja Kols.
Attiecībā uz Saeimas paziņojumā minēto iespējamo finansiālo atbalstu baltkrieviem politiķis pauda, ka nesaprot, kāpēc ir radies priekšstats, ka tas nozīmētu iejaukšanos iekšlietās un kaut ko provocēt. Līdzekļi nepieciešami, piemēram, juridiskās palīdzības sniegšanai cilvēkiem, pret kuriem režīms nepamatoti ierosinājis krimināllietas, norādīja Kols. Tāpat esot nepieciešams sniegt atbalstu cilvēkiem, pret kuriem režīma pārstāvji izrīkojušies zvērīgi, tajā skaitā ziņots arī par izvarošanas gadījumiem.
Politiķis Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka nedrīkst pieļaut ne rietumu, ne austrumu iejaukšanos baltkrievu tautas pašnoteikšanās procesos. Arī viņš izteica bažas par līdzekļu piešķiršanu Baltkrievijas NVO, uzsverot, ka Latvija nebūtu priecīga, ja, piemēram, kāda cita valsts finansētu kādas kreisas organizācijas Latvijā. Viņaprāt, svarīgākais ir panākt vardarbības un represiju izbeigšanu Baltkrievijā, lēmumu pieņemšanu atstājot kaimiņvalsts pilsoņu ziņā.
Deputāts Mārtiņš Bondars (AP) pauda, ka parlaments dara savu darbu, jo tā pienākums ir pausts savu pozīciju un solidaritāti. Viņš mudināja Latvijas iedzīvotājus un parlamentu rīkoties tā, lai Baltkrievijas iedzīvotāji, kuri to vēlas, varētu strādāt Eiropā un Latvijā. Viņš aicināja “atvērt savas mājas durvis viņiem”.
Opozīcijas politiķis Sergejs Dolgopolovs (S) piekrita, ka katra normāla cilvēka pienākums ir nosodīt nepamatotas represijas pret miermīlīgiem protestētājiem. Viņš uzsvēra, ka Latvija varētu mācīties no tā, kas notiek Baltkrievijā. Viņaprāt, valdībai jādomā par to, ka nepildītie solījumi var izraisīt līdzīgu reakciju arī pie mums, akcentējot, ka šādu neizpildītu solījumu un likuma normu ir ļoti daudz. Arī ārlietu resora darbs būtu jāuzlabo. Dolgopolovs atgādināja, ka īpaši daudz nekas nav mainījies Baltkrievijas režīmā daudzu gadu gaitā, tāpēc viņam būtu bijis interesanti paklausīties, kādas būtu Kariņa un Valsts prezidenta Egila Levita uzrunas, tiekoties ar Lukašenko, kas tika uzaicināts uz Latviju. Arī finansiālais atbalsts, ko Latvija plāno piešķirt, nevarētu būt mērķēts konkrētām biedrībām.
Saeima paziņojumā pauž satraukumu par represijām un vardarbību pret pilsoniskās sabiedrības locekļiem un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, uzsverot, ka tiesības paust savu viedokli brīvās vēlēšanās ir viena no demokrātijas pamatvērtībām, savukārt vārda brīvība un pulcēšanās brīvība ir cilvēka pamattiesības.
Parlamenta lēmumā Latvijas valdība aicināta atbalstīt Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām, kas atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem un vēlēšanu rezultātu viltošanu. Tāpat Latvijas valdība un ES institūcijas aicinātas sniegt atbalstu Baltkrievijas sabiedrībai, tostarp finansiālo atbalstu kaimiņvalsts pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu attīstībai.
Saeima aicina Baltkrievijas varas iestādes nekavējoties pārtraukt spēka pielietošanu un vajāšanu, atbrīvot visus politieslodzītos un tos, kuri pēdējās dienās ir prettiesiski aizturēti.
Deputāti arī aicina reabilitēt atbrīvotos politiski ieslodzītos un pilnībā atjaunot viņu pilsoniskās un politiskās tiesības un nodrošināt demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Baltkrievijas ratificētajiem starptautiskajiem un reģionālajiem cilvēktiesību instrumentiem.
Saeima arī aicina Baltkrievijas valdību nekavējoties sākt dialogu ar opozīciju un pilsonisko sabiedrību, lai izvairītos no turpmākas vardarbības un īstenotu pārmaiņas, kuras Baltkrievijas iedzīvotāji uzskata par vēlamām un vajadzīgām.
Parlamenta paziņojumā uzsvērts, ka 9.augustā notikušās prezidenta vēlēšanas neatbilda Baltkrievijas starptautiskajām saistībām un pasaulē atzītiem demokrātijas un tiesiskuma standartiem, un tās nebija brīvas un godīgas.
Pieņemtajā dokumentā akcentēts, ka pašreizējā Baltkrievijas varas iestāžu rīcība pārkāpj starptautiski atzītās cilvēktiesību normas un demokrātijas principus. Deputāti arī norāda, ka dialogs sabiedrībā un reformas sekmēs Baltkrievijas attīstību, palīdzot veicināt draudzīgas kaimiņattiecības ar mūsu reģiona valstīm, kā arī atjaunojot veiksmīgu sadarbību ar ES.
Dokumenta noslēgumā Saeima apliecina nemainīgu atbalstu Baltkrievijas suverenitātei, iedzīvotāju labklājībai un pamattiesībām.
Jau ziņots, ka Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā un citās pilsētās notiek protesti, kas vērsti pret 9.augustā notikušo Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātiem, kurus opozīcija uzskata par viltotiem, kā arī pret nežēlīgo vardarbību, kas tikusi vērsta pret protestētājiem.
Baltkrievijas Centrālā vēlēšanu komisija piektdien publiskoja galīgo šo vēlēšanu rezultātu versiju, saskaņā ar kuriem Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska – 10,1%. Tomēr iedzīvotāji publiski lielākoties norāda, ka balsojuši par Tihanovsku, nevis Lukašenko.
Vardarbīgi apspiežot protestus pret acīmredzamiem pārkāpumiem vēlēšanu norisē un rezultātu viltošanu, Baltkrievijā cietuši vai aizturēti tūkstošiem cilvēku. Slimnīcās ārstējas vairāk nekā 250 cietušo, un ir arī bojāgājušie.
Horoskops: Ar kurām horoskopa zīmēm ir viegli veidot attiecības?
Un, vai tu zini, kuras mīlēt ir visvieglāk?
Jaunava. Jaunava ir pašpietiekams cilvēks. Visbiežāk attiecības viņa uztver ar analītisku prātu un no valdonīgas pozīcijas. Jaunava automātiski tur lielāko daļu cilvēku izstieptas rokas attālumā, kamēr nepārliecināsies, ka viņiem var uzticēties. Mīlestībā viņa nav vienkāršākā personība. Lai viņa varētu iemīlēt kādu, viņai ir jāatlaiž sava aizsardzība un jāatveras. Tiklīdz viņa to izdarīs, parādīsies viņas labākā personības puse.
Skorpions. Skorpions ir karaliene, kura nezina, ko vēlas. Viņa ir vai nu vēsa, vai nu dedzinoši karsta, tāpēc ir grūti saprast, kāda kurā dienā viņa būs. Viņas uzvedība var nogurdināt, tāpēc arī attiecības ātri izjūk. Kamēr Skorpions nenobriedīs emocionāli, tikmēr viņa nebūs gatava reālām attiecībām.
Strēlnieks. Strēlnieks ir enerģisks, impulsīvs un brīvību mīlošs cilvēks. Kaut kādā ziņā tas viņu padara par interesantu partneri, ar kuru nekad nebūs garlaicīgi. Taču no citas puses viņa gandrīz nekad neapstājas pie kaut kā viena. Viņa ir nepārtrauktā kustībā, jaunu piedzīvojumu un adrenalīna meklējumos. Viņa nespēj iedomāties, ka varētu palikt kaut kur uz vietas, tāpēc arī nereti partneri viņai mainās.
Ūdensvīrs. Noslēgta personība. Viņa nav radusi atklāt savu patieso dabu un ielaist cilvēkus savā pasaulē. Mīlestību pret Ūdensvīru sarežģī arī fakts, ka viņa vienmēr ietur distanci starp sevi un lielāko daļu cilvēku. Ūdensvīram ir vajadzīgs cilvēks, kuram viņa patiesi varēs uzticēties un jutīsies komfortabli. Ja tādu cilvēku izdosies sastapt, viņa varēs gan iemīlēties, gan iemīlēt un tapt mīlēta.
DIEVIETE.LV ATZIŅA 2160
Es necietu sakāvi. Es vienkārši atradu 10 000 veidus, kas nestrādā
Tomass Edisons
Svētdien Latvijā reģistrēts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums
Svētdien Latvijā reģistrēts viens jauns Covid-19 saslimšanas gadījums, kopumā veicot 888 testus, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka saslimušais bijis kāda cita jau iepriekš inficētā kontaktpersona.
Līdz šim Latvijā kopumā veikti 226 524 izmeklējumi uz Covid-19, saslimšana konstatēta 1323 personām, no kurām 1078 jeb 81,5% izveseļojušās.
Latvijā līdz šim ir mirušas 32 personas, kurām bija konstatēts Covid-19, jeb 2,4% no atklātajiem inficēšanās gadījumiem.
Pēdējās diennakts laikā slimnīcā stacionēts viens jauns Covid-19 pacients. Šobrīd stacionāros ārstējas pieci pacienti, no kuriem visi ir ar vidēji smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāriem ir izrakstīti 198 Covid-19 pacienti, starp kuriem ir gan tie, kas izveseļojušies, gan tie, kas miruši.
Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed
Keitu Midltoni sajauc ar prinča Viljama asistenti
Brīnumaini, bet Kembridžas hercogieni Keitu Midltoni neatpazina 87 gadus vecā Džoanna Drjū-Smita. Džoanna nav dzimusi Lielbritānijā, Keita atjokoja pretī, lai neradītu nepatīkamu pārsteigumu.
Karaliskajā ģimenē bez humora neiztikt – kā princis, tā hercogiene bieži vien arī saviesīgos pasākumos mēdz pajokot un pat izjokot viens otru. Pavisam nesen, kādā publiskā pasākumā, kurš norisinājās Kārdifas pilsētā, Keita to veiksmīgi nodemonstrēja. Pensionāre Džoanna Drjū-Smita nav atpazinusi Keitu Midltoni, jo viņai uz sejas bijusi aizsargmaska. Gados vecā sieviete pieņēma, ka hercogiene ir prinča Viljama asistente. Keita to uzskatīja par visai komisku atgadījumu, nevis par iemeslu, lai snobiski apvainotos. Lai izvairītos no neveikla brīža, hercogiene acumirklī atjokoja pretī. “Un, tā, Viljam, es esmu tava asistente un jau diezgan ilgu laiku!” – izdevumam “Marie Claire” padalījušies aculiecinieki, kas piedalījušies minētajā pasākumā.
Autors: Dieviete.lv
Donalda Trampa ģimenē notikusi nelaime! (+VIDEO)
ASV prezidentam Donaldam Trampam nomiris jaunākais brālis Roberts, teikts Baltā nama paziņojumā.
Tramps piektdien bija paudis bažas par brāļa veselību un todien apmeklēja viņu Ņujorkas slimnīcā. Informācija par Roberta Trampa slimību netiek atklāta.
Viņam 26.augustā būtu palikuši 72 gadi, vēsta laikraksts “Washington Post”.
Roberts Tramps agrāk bija menedžeris ģimenes kompāniju grupā “Trump Organization”.
Video
Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv
Traģiski, ja valsts nevar palīdzēt bērnam, kad ļoti sāp un kad tiek pat apdraudēts citu zobu veselības stāvoklis (+VIDEO)
Gandrīz 80% 12 gadnieku ir bojāti zobi un šajā vecumā vidēji nepieciešams labot 3 zobus, tā liecina Slimību un Profilakses kontroles centra pētījums.
Bērnu vecāki, kā vienu no galvenajiem iemesliem min garās rindas un bezmaksas zobārstniecības nepieejamību valstī, īpaši akūtās situācijās. Lai to nodrošinātu šobrīd portālā manabalss.lv uzsākta parakstu vākšana.
Ir jāpanāk, lai katrā Latvijas reģionā ir pieejami, valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi visu diennakti bērniem līdz 18 gadu vecumam. Saskaroties ar akūtu situāciju, īpaši pēc darba laika, brīvdienās un svētku dienās, nav iespējams saņemt valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus. Privātā sektora zobārstniecības prakses piedāvā pakalpojumus visu diennakti, septiņas dienas nedēļā, taču ne visām ģimenēm ir pietiekami finanšu līdzekļi, lai to atļautos. Zobārstniecības pakalpojumam ir jābūt pieejamam visu diennakti, lai nepieļautu situāciju, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība netiek sniegta kādā noteiktā jomā, īpaši bērniem. 2016. gadā Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums liecina, ka 79,2% respondentu kā būtiskāko iemeslu zobārsta neapmeklēšanai norāda, ka nevar to atļauties. Daudzas ģimenes saskārušās ar garajām rindām, lai saņemtu valsts apmaksātos zobārstniecības pakalpojumus. Jāgaida ir vairāki mēneši, nereti pat līdz gadam. Līdz ar to daudzi nevar laicīgi saņemt nepieciešamo pakalpojumu, un zobu veselības stāvoklis pasliktinās, kas savukārt var izraisīt jau akūtas problēmas. Pat Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā nav pieejami zobārsta pakalpojumi visu diennakti akūtu situāciju risināšanai. Tas ir traģiski, ja valsts nevar palīdzēt bērnam, kad ļoti sāp un kad tiek pat apdraudēts citu zobu veselības stāvoklis. Ir jāpanāk, lai bērns zina – ja ļoti sāp, tad viņam palīdzēs! Bērnam nav jādzird: “Meitiņ, dēliņ, pacieties. Mēs meklējam un nevaram atrast zobārstu.” Vecākiem ar raudošiem bērniem nebūtu jāsēž garajās “dzīvajās” rindās pie zobārsta vai profesionālajā, bet noslogotajā, Rīgas Stradiņa Universitātes Stomatoloģijas institūtā ar cerību, ka speciālists paspēs pieņemt un palīdzēt līdz darba dienas beigām. Visu cieņu zobārstniecības speciālistiem, bet arī viņu resursi ir ierobežoti, un nebūtu korekti prasīt veikt darbu par ļoti zemu darba samaksu visas diennakts laikā. Masu medijos pieejama informācija, ka pat Aizsardzības ministrija tērē līdzekļus jauniešu zobu labošanai, jo nav laicīgi iepriekš saņemta nepieciešamā aprūpe. Sliktais zobu veselības stāvoklis ietekmē jauniešu karjeras iespējas aizsardzības jomā. Tāpēc spersim pirmo soli, lai panāktu valsts apmaksātus diennakts zobārstniecības pakalpojumus katrā Latvijas reģionā. Nākamais solis- pietiekama finansējuma piešķiršana savlaicīgai zobārstniecības pakalpojuma saņemšanai, lai mazinātu šīs ārkārtas situācijas. Mums ir jāpalīdz mūsu bērniem, lai viņu smaids bērnībā, pusaudžu gados un jau pieaugušiem būtu priecīgs un veselīgs!
Tāpēc prasām Saeimai, lai jau 2021. gadā vai tuvākajā budžeta gadā pēc iniciatīvas iesniegšanas tam tiktu rasts finansējums. Piedāvājam divus iespējamos risinājumus: 1. piešķirt finansējumu 2021. gada valsts budžetā un vidēja termiņa budžetā, lai nodrošinātu darba algas zobārstniecības speciālistiem, kā arī lai nodrošinātu atbilstīgus resursus pakalpojuma sniegšanai – telpas, iekārtas, medikamentus u.c.; 2. izstrādāt mehānismu, kā kompensēt 100% apmērā izdevumus par bērnam līdz 18 gadu vecumam ārkārtas situācijā sniegto zobārstniecības pakalpojumu.
Sabiedrības ieguvums būs bērnu drošība un apziņa, ka akūtā situācijā var saņemt valsts apmaksātu zobārsta palīdzību katrā Latvijas reģionā. Šādi netiks pieļauta arī kopējās veselības pasliktināšanās ilgtermiņā. Un tiks palīdzēts ģimenēm ar zemu ienākumu līmeni, kuras nevar atļauties apmaksāt bērnam šādu maksas pakalpojumu.
Balso šeit – https://manabalss.lv/berniem-pieejama-valsts-apmaksata-zobarstnieciba-akutas-situacijas/show
Video
DIEVIETE.LV ATZIŅA 2159
Neveiksme – tā ir kārtējā iespēja sākt no jauna, taču jau gudrāk!
Henrijs Fords
Maikla Džordana apavi izsolē pārdoti par nedaudz vairāk nekā 520 000 eiro (+VIDEO)
Apavu ražotāja “Nike” sērijas “Air Jordan 1” apavu pāris, kas slavenajam Maiklam Džordanam reiz bija kājās pārbaudes mačā Itālijā, ceturtdien “Christie’s” izsoļu namā tika pārdots par 615 000 ASV dolāru (aptuveni 520 000 eiro).
Slavenais Džordans konkrēto apavu pāri izmantoja 1985.gada pārbaudes spēlē Itālijā, kur vienā no epizodēm pēc bumbas trieciena grozā no augšas, sīkās druskās izšķīda groza vairogs.
“Šie ir oriģinālie Džordana apavi ar īstu stikla gabalu zolē,” teica izsoles organizatore Keitlina Donovana.
Džordans todien ar šiem apaviem kājās guva 30 punktus.
Maijā jaunu pārdošanas rekordu sasniedza cits izsolītais Džordana apavu pāris, ko šā brīža īpašnieks savā rīcībā ieguva par 560 000 ASV dolāriem (aptuveni 474 000 eiro). Tikmēr pēdējais apavu pāris, kas jaunu saimnieku ieguva ceturtdien, izsolē tika ievietots ar sākuma cenu 650 000 ASV dolāru (550 000 eiro).
Paredzams, ka Džordana spēļu aksesuāri tik lielu vērtību ieguvuši pēc nesen publicētās daudzsēriju filmas “Last Dance”, kurā galvenais varonis ir pats Džordans. Daudzsēriju filmā tiek atspoguļoti Džordana un arī Čikāgas “Bulls” vienības spilgtākie mirkļi NBA, tostarp sešu čempiontitulu izcīnīšana.
Video
Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv
Kā izvairīties no galvassāpēm?
Pēdējo trīs gadu laikā 36% Latvijas iedzīvotāju vismaz pāris reizes mēnesī ir mocījušies ar spēcīgām galvassāpēm (5% — vairākas reizes nedēļā, 7% — reizi nedēļā, 24% — pāris reizes mēnesī), 34% no spēcīgām galvassāpēm cieš pāris reizes gadā, 17% — retāk, bet 11% pēdējo trīs gadu laikā ar spēcīgām galvassāpēm nav saskārušies, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Ar galvassāpēm biežāk mokās sievietes un cilvēki ar zemiem ienākumiem
Pētījumā atklāts, ka ar spēcīgām galvassāpēm biežāk saskaras sievietes un iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem. Vismaz pāris reižu mēnesī ar spēcīgām galvassāpēm mokas 41% sieviešu, kamēr vīriešu vidū šis rādītājs ir 30%. Zemu ienākumu grupā 49% respondentu vismaz pāris reizes mēnesī cieš no spēcīgām galvassāpēm, savukārt vidēju un augstu ienākumu grupās šie rādītāji ir 35% un 26%. Turklāt īpaši satraucoši ir tas, ka iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem 10% no spēcīgām galvassāpēm cieš vairākas reizes nedēļā, kamēr starp iedzīvotājiem ar vidējiem un augstiem rādītājiem šis rezultāts ir 2%.
Galvassāpju tipoloģija
Galvassāpes ir diskomforts un sāpju sajūta galvas un kakla apvidū. Tās pēc būtības iedalās divās grupās – primāras un sekundāras galvassāpes, skaidro ģimenes ārste Zane Zitmane. Pie primārām galvassāpēm pieder sāpes, kurām nav izskaidrojams rašanās cēlonis, kā arī nevar pilnīgi precīzi noteikt ārstēšanu, lai tās novērstu. Pie šī tipa galvassāpēm visbiežāk sastopamas saspringuma galvassāpes (galvenokārt rodas no muskuļu saspringuma sejas, kakla un plecu rajonā) un migrēna (saistīta ar galvas asinsvadu paplašināšanos). Galvenie šo galvassāpju cēloņi ir stress, psihoemocionāli pārdzīvojumi, pārslodze darbā u.c. faktori.
Sekundāru galvassāpju cēloņi ir dažādas slimības, piemēram, vīrusu saslimšanas ar augstu temperatūru, iesnas, paaugstināts asinsspiediens, traumas, organiskas izmaiņas, piemēram, sievietēm bieži tās var būt hormonālas svārstības, vai ķīmisku vielu iedarbības dēļ, piemēram, pēc medikamentu vai alkohola lietošanas.
Migrēna versus cita veida galvassāpes
Migrēna ir viens no galvassāpju veidiem. Klasiski migrēna izpaužas ar stiprām, pulsējošām sāpēm, kas lokalizējas vienā galvas pusē. Bieži šīs sāpes pavada slikta dūša, vemšana, kā arī palielināta jutība pret gaismu un trokšņiem. Nereti cilvēki pirms migrēnas izjūt tā saucamo auru, kas izpaužas ar tādu kā mirgojošu gaismu vai zibšņiem acu priekšā un izkropļotu redzi. Savukārt cita veida galvassāpes vairāk lokalizējas kādā konkrētā galvas rajonā, piemēram, pieres daļā, deniņos un pakausī, taču to intensitāte katram cilvēkam var atšķirties. Parastas galvassāpes lielākoties pāriet pēc pretsāpju medikamenta iedzeršanas, tomēr migrēnai tas ne vienmēr palīdzēs. Tādēļ migrēnai jālieto specifiskie pretmigrēnas preparāti (triptāni). Cilvēki, kuri cieš no migrēnas, parasti tās tuvošanos nojauš, jo kā priekšvēstnešus bieži vien izjūt auru. Diemžēl migrēna nav pilnībā novēršama un izārstējama, skaidro Z. Zitmane.
Kādas ir sekas?
Pārliecinoši lielākajai daļai respondentu (77%) galvassāpju dēļ kavēt darbu nav nācies, 1% respondentu pēdējo trīs gadu laikā šī iemesla dēļ darbu kavējis pāris reizes mēnesī, 2% — pāris reizes gadā, bet 5% — retāk, kamēr vēl 13% atzīmēja, ka viņiem šis jautājums nav aktuāls, jo viņi pagaidām nestrādā. Regulāri spēcīgas galvassāpes samazina labsajūtu un pasliktina dzīves kvalitāti, jo cilvēks sāpju dēļ nespēj pilnvērtīgi domāt un strādāt.
Kā sev palīdzēt?
Pētījums parāda, ka apmēram divas trešdaļas (65%) respondentu spēcīgu galvassāpju gadījumā lieto pretsāpju medikamentus. 37% respondentu dodas gulēt, bet 28% dodas pastaigā svaigā gaisā. Citi atbilžu varianti ir minēti ievērojami retāk. Ārste Z. Zitmane norāda, ka katram cilvēkam sāpju slieksnis ir savādāks, vienam tas ir mēreni izteikts, cits jau pie niecīgām sāpēm izjutīs lielu diskomfortu. Sāpju gadījumā jāseko savai pašsajūtai. Ja sāpes rada lielu diskomfortu, tad var lietot pretsāpju medikamentus. Galvassāpes var remdēt arī miers, atpūta, ūdens padzeršanās, vēsa komprese uz pieres. Ja galvassāpes ir biežas, spēcīgas un pretsāpju medikamenti nepalīdz, tad nevajadzētu lielos daudzumos atkārtoti lietot pretsāpju medikamentus, bet vērsties pie sava ģimenes ārsta, lai noskaidrotu sāpju cēloņus.
Vai iespējams izvairīties?
Lai samazinātu galvassāpju iespējamību, būtiska nozīme ir pareizam diennakts režīmam, jo organismam katru dienu ir nepieciešams pietiekams laiks atpūtai un miegam. Tāpat noteikti jāatceras par pietiekamu šķidruma lietošanu – vismaz 2 litrus dienā. Z. Zitmane atgādina arī par sakārtotu darba režīmu – pie datora vai vienā pozā jāstrādā 45 minūtes, bet pēc tam jāņem 15 minūšu pauze. Ir skaidrs, ka pilnībā izvairīties no psihoemocionāliem pārdzīvojumiem vai stresa nav iespējams, tomēr, ja ir sajūta, ka tas sāk traucēt, ir jāmeklē veidi, kā atpūsties. Ja galvassāpes piemeklē bieži, nevajadzētu aizrauties ar pašārstēšanos, bet apmeklēt savu ģimenes ārstu, lai noskaidrotu galvassāpju cēloni un iespēju robežās piemeklētu ārstēšanu.
Ko darīt, lai beidzot kļūtu laimīga?
Laimīgam nav iespējams būt pastāvīgi, tomēr reizēm šķiet, ka daži tavi paziņas vai draugi ir laimīgāki par tevi. Uzskats, ka citiem iet labāk ir tikai mākslīga ilūzija, jo neviens taču nelielās ar savām problēmām, tikai mēs katrs zinam kā ir patiesībā. Iemācies būt laimīga ar tādu dzīvi, kāda tā ir šobrīd, pat ja tajā radušies vairāki šķēršļi. Iedvesmojies un ieklausies šajos padomos!
Neiespringsti – Esi līksmāka un neuztver visu tik nopietni. Viens no lielākajiem stresa izraisītājiem ir uztraukšanās par problēmām, kuras tu nemaz nespēj risināt un kuras tevi nemaz neskar.
Iemācies piedot – Neļauj sevi pārņemt dusmām, aizvainojumam vai atriebības alkām. Ja piedod citiem un palaid vaļā aizvainojumu, tu atbrīvo sevi pilnvērtīgākai dzīvei. Pieņem citu atvainošanos pat tad, ja tā nav tāda, kādu vēlējies sagaidīt.
Izvirzi mērķus – Centies izvirzīt ilgtermiņa mērķus, ne velti saka, ka sapņi ir mērķi ar noliktu termiņu!
Esi tu pati – Iemācies būt sev labākais draugs, atklājies sev pilnībā, uzticies sev. Kas tu vēlies būt? Ko vēlies sasniegt? Kas padara tevi patiesi laimīgu?
Padari laimīgu kādu citu – Dāvā prieku kādam citam, un tu sapratīsi cik īstenībā ir viegli gūt laimi!
Ļaujies dažādībai – Pētījumi liecina, ka vislaimīgākie ir tie, kas savu dzīvi piepilda ar visdažādākajām nodarbēm. Viņi mācās, veido karjeru, nodarbojas ar dažādiem hobijiem, sporto, izklaidējas, domā. Ja kādā no jomām iestājas rutīna, tad tā tiek nomainīta pret citu aktivitāti.
Esi pateicīga – Iespējams, ka šo padomu būsi dzirdējusi ne reizi vien, un tomēr iemācies pateikties un novērtēt to, kas tev ir dots. Nesūksties par to, kā tev nav!
Pieņem labo un ļauno – Mēs nespējam mainīt pagātni, bet varam baudīt tagadni un padarīt pozitīvāku nākotni. Nedrīkst domāt negatīvi! Labais bez ļaunā nemaz nevar pastāvēt!
Vairāk smaidi – Tu būsi pārsteigta, cik ļoti smaidīšana var ietekmēt tavu noskaņojumu. Ja spēj sevi piespiest kādā ne visai patīkamā situācijā pasmaidīt un pat iesmieties, uzreiz jutīsi, kā uzlabojas tavs garastāvoklis.
Autors: Dieviete.lv
Kokosriekstu končiņas
Nepieciešams
1 bundžiņa iebiezinātā piena ar cukuru
600 g kokosriekstu skaidiņu
Mandeles
Pagatavošana
Iebiezināto pienu un kokosriekstu skaidiņas sajauc viendabīgā, stingrā masā un ieliek uz laiciņu ledusskapī, līdz tā nedaudz sacietē. Veido nelielas bumbiņas, kam viducī iespiež pa mandelei. Bumbiņas apviļā kokosriekstu skaidiņās un uz 24 stundām ieliek ledusskapī. Garžos lieliski!
Lai labi garšo!
Piedalies balsojumā: Vāc parakstus par minimālās algas celšanu līdz 630 eiro!
Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par minimālas algas celšanu līdz 630 eiro.
Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Kristaps Toms Gūtmanis. Viņš skaidroja, ka Latvija jau kopš 2004.gada ir Eiropas Savienības dalībvalsts, bet vēl aizvien ar vienu no zemākajām minimālajām mēnešalgām dalībvalstu vidū – tikai 430 eiro bruto (pirms nodokļu nomaksas), kā arī pati zemākā minimālā mēnešalga Baltijas valstīs.
Idejas autors uzsvēra, ka Lietuvā no 2019.gada minimālā mēnešalga ir 555 eiro bruto, savukārt Igaunijā – 540 eiro bruto. Savukārt Rietumeiropas valstīs minimālās algas apmērs pārsniedz 1000 eiro.
Zemā minimālā mēnešalga Latvijā ir iemesls vairākām iedzīvotāju sociālajām problēmām valstī un veicina plašu emigrāciju no Latvijas uz ārzemēm, kur ir labvēlīgāki finansiālie apstākļi, uzskata Gūtmanis. Viņaprāt, nepietiekamās minimālās mēnešalgas dēļ jaunieši pēc studijām Latvijas augstskolās, sevišķi ja viņi strādā valsts uzņēmumos, kā arī dažādu mazkvalificēto darbu veicēji pēc tehnikuma vai profesionālās vidusskolas, ir spiesti turpināt dzīvot vecāku ģimenē.
“No Latvijas minimālās mēnešalgas nav iespējams pilnā apjomā samaksāt par īri, pārtiku, citām precēm un pakalpojumiem, nodrošināt pilnvērtīgu veselības aprūpi, turpināt izglītību un plānot rūpes par nākamo ģimeni. Tas ir pamatā daudzu Latvijas iedzīvotāju augošajai neapmierinātībai pret valsti, kā arī iedzīvotāju nebeidzamajam emigrācijas vilnim, kur ir augstākas minimālās mēnešalgas un labvēlīgāki sociālie apstākļi pilnvērtīgai dzīvei,’ pausts iniciatīvas pieteikumā.
Tādēļ viņš rosina paaugstināt Latvijas minimālo mēnešalgu līdz 630 eiro mēnesī bruto. Ņemot vērā, ka šīs iniciatīvas atbalsta vākšanai un tās ieviešanai būs vajadzīgs kāds laiks, 630 eiro minimālā alga Gūtmaņa ieskatā tās ieviešanas brīdī būs samērā adekvāts līmenis, lai “no savas sociālās atpalicības mēs sāktu piedzīt abu pārējo Baltijas valstu sociālo līmeni”.
Iniciatīvas autors uzskata, ka šādu pārmaiņu rezultātā Latvijā veidosies labvēlīgāka sociālā un ekonomiskā vide sevišķi tām iedzīvotāju grupām, kuru ienākumi ir valsts minimālās mēnešalgas apmērā.
Balso šeit – https://manabalss.lv/paaugstinat-latvijas-minimalo-menesalgu/show
Aizvadītajā diennaktī konstatēti 7 jauni saslimšanas gadījumi ar Covid-19
Veicot 1881 Covid-19 testu, pagājušajā diennaktī reģistrēti septiņi jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka četri saslimušie ir iepriekš saslimušajiem kontaktpersonas, divi saslimušie atgriezušies no Itālijas un Francijas, ar vienu personu uzsākta saziņa, lai precizētu papildus informāciju.
Latvijā kopā veikti 224 412 izmeklējumi, saslimušas 1315 personas un 1078 izveseļojušās, 32 mirušas.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā stacionēts viens pacients ar Covid-19. Kopumā stacionāros ārstējas četri pacienti, no kuriem visi ar vidēji smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāra izrakstīti 198 Covid-19 pacienti, starp kuriem ir gan tie, kas izveseļojušies, gan tie, kas miruši.
Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed
Autors: Nozare.lv
Keita Midltone iedvesmo: Modi pārņem puķainas sejas maskas (+VIDEO)
Keita Midltone veiksmīgi diktē britu modi, visi seko līdzi viņas apģērbu izvēlei, īpaši tādēļ, ka hercogiene nereti izvēlas apģērbu no pavisam ikdienišķiem veikaliem.
Pavisam nesen Keita Midltone izgāja sabiedrībā ar puķainu sejas masku. Smieklīgi, bet tagad šis ir modes kliedziens visā Lielbritānijā. Tieši šāds spēks ir Keitas tēlam, visas sievietes grib viņai līdzināties. Šādu masku pieprasījums ir strauji palielinājies.
Dažu stundu laikā šādas maskas kļūst par ļoti pieprasītu preci Lielbritānijā. Briti tam pat ir devuši nosaukumu “Keitas efekts”. Izrādās, šis “izpirkšans” efekts attiecas ne tikai uz apģērbu, aksesuāriem un apaviem, bet arī uz puķainajām sejas maskām!
Video
Puķainā Keitas sejas maksa ir no zīmola “Amaia London” ar ko Keita apmeklēja divus labdarības pasākumus, nākošajā dienā šī maska tika pilnībā izpārdota visā Londonas teritorijā un pat interneta veikalos.
Kādām sejas maskām tu dod priekšroku?
Autors: Dieviete.lv
Atvērts Baltijā pirmais modes zīmolu outlet ciemats “Via Jurmala Outlet Village” (+FOTO)
14. augustā Babītes pagasta Piņķos durvis vēris ilgi gaidītais Eiropas līmeņa modes zīmolu outlet ciemats Via Jurmala Outlet Village. Baltijā šis ir pirmais outlet ciemats zem klajas debess, kas nodrošinās pilnīgi unikālu iepirkšanās pieredzi.
Via Jurmala Outlet Village ir vieta, kur visa gada garumā apmeklētājiem būs iespēja iegādāties pasaulē populāru un iecienītu zīmolu iepriekšējo sezonu un outlet konceptam īpaši veidotu kolekciju preces par 30 līdz 70% zemākām cenām.
Galerija
“Atšķirībā no citām pasaules modes galvaspilsētām, Rīgā nav izteikta rajona vai iepirkšanās ielas, kurā koncentrētos vairāki modes zīmolu veikali,” stāsta projekta attīstītājs un uzņēmuma Outletico valdes loceklis Andrejs Dozorcevs. “Tagad mēs šādu vietu esam radījuši. Outlet ciemats atrodas nedaudz ārpus pilsētas, pie šosejas, kas savieno Rīgu un Jūrmalu, pa kuru gada ietvaros pārvietojas aptuveni 13 miljoni automašīnu. Būtisks ir faktors, ka ekonomiski izdevīgs būvniecības projekts un zemākas piepilsētā esošo zemes vienību cenas, ir palīdzējušas samazināt kopējās projekta izmaksas, tādējādi ļaujot īrniekiem piedāvāt izdevīgus nomas nosacījumus,” informē A. Dozorcevs.
Via Jurmala Outlet Village ir iespējams iegādāties tādu zīmolu preces kā Guess, Puma, Tommy Hilfiger, Ecco, Stefanel, Levi’s, Hugo Boss, Ermenegildo Zegna, Camel Active, Lee Wrangler, Billionaire, Brunello Cucinelli, Pako Lorente un daudzus citus.
Starp teju 100 zīmoliem, galvenokārt ir pieejamas modes preces aktīva dzīves veida piekritējiem, kuri augstu novērtē apģērba kvalitāti un funkcionalitāti. Tāpat arī būs pieejami Premium klases, kā arī Latvijā vēl nebijuši zīmoli, kas pircējiem ļaus papildināt savu garderobi ar ko jaunu un atšķirīgu.
“Situācija, kas izveidojusies pasaulē saistībā ar koronavīrusa izplatību paguvusi ieviest būtiskas izmaiņas gandrīz visās dzīves sfērās,” turpina stāstīt A. Dozorcevs. “Veselības drošības jautājums mums ir īpaši svarīgs. Vēlos atzīmēt, ka projekta unikalitāte slēpjas faktā, ka katram veikalam, kafejnīcai, restorānam un atpūtas vietai ir sava neatkarīga gaisa ventilācijas un kondicionēšanas sistēma, kā arī sava ieeja.
Ņemot vērā situāciju, ka masu pasākumi valstī ir aizliegti, nav iespējams sarīkot lielus atklāšanas svētkus, kā to bijām plānojuši, taču esam pārliecināti, ka mājīgās kafejnīcas, restorānu terases, svaigais piejūras gaiss, kā arī Vidusjūras stila ēkas un ieliņas, apmeklētājiem garantēs lielisku atmosfēru un neaizmirstamus iepirkšanās svētkus.”
Autors: Via Jurmala Outlet Village/Dieviete.lv
Baltkrievijā atbrīvoti vairāk nekā 1000 no aizturētajiem protestētājiem! (+VIDEO)
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ir licis izmeklēt masveidīgo protestētāju aizturēšanu, un vairāk nekā 1000 no aizturētajiem ir atbrīvoti, ceturtdienas vakarā paziņoja parlamenta augšpalātas Republikas padomes priekšsēdētāja Natālija Kočanova.
Kočanova valsts televīzijā sacīja, ka Lukašenko licis amatpersonām “noskaidrot visus aizturēšanas gadījumus”.
“Līdz šim vakaram ir atbrīvoti vairāk nekā 1000 cilvēku,” viņa piebilda.
Video
Daļa aizturēto protestētāju naktī uz piektdienu atbrīvoti no Minskas Centrālā likumpārkāpēju izolatora, kas ir pazīstams kā “Okrestina”, no notikumu vietas vēsta Vācijas raidsabiedrības DW korespondents.
Daudzi cilvēki, iznākuši brīvībā no Minskas cietuma, stāstīja par spīdzināšanu, pārpildītām kamerām, sūdzējās par badu un slāpēm.
Daudziem atbrīvotajiem bija nepieciešama medicīniskā palīdzība. Daži uzreiz tika aizvesti uz slimnīcām, citi saņēma palīdzību turpat uz vietas.
Cilvēktiesību aktīvisti dokumentēja spīdzināšanas faktus.
Pie Minskas cietuma naktī bija ieradies arī Baltkrievijas iekšlietu ministra vietnieks Aleksandrs Barsukovs.
Atbildot uz žurnālistu jautājumu, kāpēc cilvēki sūdzas par cietsirdīgu izturēšanos, viņš sacīja: “Nekādas cietsirdīgas izturēšanās nav bijis.”
Baltkrievijas drošības dienestiem vardarbīgi apspiežot protestus pret acīmredzamajiem pārkāpumiem prezidenta vēlēšanu norisē un rezultātu viltošanu, Baltkrievijā tika aizturēti 6700 cilvēku un simtiem ievainoti.
Valsts iedzīvotāju reakcija uz protestu vardarbīgo apspiešanu nebija tāda, uz kādu bija cerējuši varas pārstāvji – visā valstī sievietes baltās drānās un ar puķēm rokās sastājās “solidaritātes ķēdēs”, strādnieki lielajos uzņēmumos sanāksmēs pieprasīja varasiestādēm izbeigt patvarīgo aizturēšanu, izmeklēt pilsoņu piekaušanu, pārskaitīt vēlēšanu biļetenus vai arī atzīt par vēlēšanu uzvarētāju opozīcijas kandidāti Svetlanu Tihanovsku.
Nakts uz piektdienu – jau piektā pēcvēlēšanu protestu nakts – pagājusi bez vardarbības pret protestētājiem, arī “cilvēki melnā” vairs nemedīja naksnīgos gājējus.
Piektdienas rītā cilvēki Minskā un citās Baltkrievijas pilsētās atkal pulcējas protesta akcijās – viņi protestē pret spīdzināšanu, cietsirdīgu izturēšanos, ņirgāšanos un sišanu. To pieredzējuši gan pēcvēlēšanu protestu dalībnieki, gan aizturētie nejaušie garāmgājēji.
Saskaņā ar oficiālajiem provizoriskajiem rezultātiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,08% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska – 10,09%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti.
Autors: Nozare.lv
Dumpīgums un brīvības meklējumi: Kā ģimenē pārdzīvot tīņu vecumu?
Iestājoties pubertātei un tīņu vecumam, ierasti atsaucīgie un smaidīgie bērni piedzīvo nozīmīgas fizioloģiskas un psihoemocionālas pārmaiņas. Tā rezultātā nereti notiek attālināšanās no vecākiem, pieaug konfliktu riski, tīņiem veidojas saasināta pasaules uztvere, kā arī parādās vēlme pēc brīvības un pozitīva vienaudžu vērtējuma. Sīkāk par tīņu vecuma raksturojumu un to, kā šo vecumu veiksmīgi pārdzīvot, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sistēmiskā ģimenes psihoterapeite un pedagoģijas doktore Maija Biseniece.
Kad sākas tīņu vecums?
Pusaudžu vecumā jānošķir bioloģiskais un psiholoģiskaistīņu vecuma sākums. Meitenēm bioloģiski pusaudžu vecums sākas, kad parādās pirmās menstruācijas. No šī brīža meitene var palikt stāvoklī un dzemdēt. Zēniem fizioloģiskā nobriešana sākas aptuveni 11,5 gadu vecumā un ilgst līdz 16, bet dažreiz 18 gadiem. Dzimumnobriešana katram var būt atšķirīga, bet pārāk agra vai vēla dzimumnobriešana var negatīvi ietekmēt tīņa pašvērtējumu, jo šajā vecumā pusaudžiem ir svarīgi, lai viņu fiziskā attīstība noritētu tāpat kā vienaudžiem. Aizkavēta fiziskā nobriešana rada psiholoģiskas grūtības abiem dzimumiem.
M. Biseniece skaidro, ka šobrīd gan no bioloģiskā, gan psiholoģiskā viedokļa pusaudžu vecums sākas apmēram par diviem trim gadiem ātrāk nekā pirms vienas vai divām paaudzēm. Savukārt atbilde uz jautājumu, kad beidzas pusaudžu vecums, arī nav vienkārša, jo pieauguša cilvēka pazīme ir prasme uzņemties atbildību par savu lēmumu. Respektīvi, pusaudžu un jauniešu vecums beidzas tobrīd, kad tiek pieņemta pieauguša cilvēka vērtību sistēma – cilvēks var brīvi izvēlēties, taču pats atbild par savu izvēli. Tās ir vienas monētas divas puses – gan brīvība, gan atbildība vienlaikus.
Tīņu emocionālie pārdzīvojumi
Pusaudžu periodā personības attīstībā notiek šķelšanās un individualizācija. Atdalīšanās no vecākiem, emocionālo saišu atraisīšana no bērnībā svarīgajiem cilvēkiem nav viegla. Pusaudzis stumj prom savu bērnības pieķeršanos vecākiem un atbrīvoto vietu piepilda ar pieķeršanos sev pašam, tas izskaidro pusaudžu pieaugošo egoismu. No vienas puses, pusaudzis izjūt prieku par iespēju brīvi pieņemt lēmumu, brīvību domāt un rīkoties pēc sava prāta, bet no otras puses, tīnis var izjust lielu tukšumu un savu nenozīmīgumu. Tur, kur iepriekš bija ļoti nozīmīga un emocionāla saite ar vecākiem, tagad ir tukšums. Tas var izraisīt milzīgu trauksmi, kuras mazināšanai tiek meklēti arī tādi risinājumi kā izklaides un spēles, sekss, alkohols un narkotikas. Pusaudžu uzvedība ir grūti paredzama, dažreiz viņi rīkojas kā pieaugušie, dažreiz ir impulsīvi kā bērni, kas kaut ko vēlas – tepat un tūlīt, bet ja nenotiek, tad nevajag, rīkojas neprognozējami un nespēj paši paredzēt savas darbības – tā ir bērnišķu un pieaugušo personības komponentu mozaīka, uzsver M. Biseniece.
No vecākiem pie draugiem
Atdalīšanās no vecākiem nozīmē to, ka pusaudzis pārdzīvo šķiršanās nomāktību un vientulību. Katrs pusaudzis ir pretrunīgs savās iekšējās izjūtās un mēģinājumos atdalīties no vecākiem. Pusaudžu perioda sākumā gan meitenes, gan zēni atkarību no mammas uztver kā draudīgu un māte kļūst par tēlu, ar kuru īpaši jācīnās un no kura jāturas pa gabalu, norāda M. Biseniece. Pusaudžiem ļoti būtiski ir tas, vai izdodas izveidot emocionāli veiksmīgas attiecības ar vienaudžiem un atrast jaunus pieķeršanās objektus. Ar vienaudžiem var izjust kopību, tuvību, apbrīnu, konkurenci, skaudību, strīdus, dvēseles tuvību – jūtas, kas agrāk izbaudītas kopā ar tuviniekiem.
Lai atdalītos no mātes, meitenes pusaudžu perioda sākumā aktīvi meklē un konkurē par pretējā dzimuma sabiedrību. Savukārt zēni, lai izvairītos no nepieciešamības pēc mātes, patvērumu meklē attiecībās ar tēvu un citiem zēniem. No vienaudžiem un jaunatnes kultūras pusaudzis saņem nepieciešamo atbalstu, lai atdalītos no vecākiem. Grupā ir vieglāk apšaubīt vecāku nozīmību un kopīgi izvēlēties piemērotu mūziku, ģērbšanās stilu, runas veidu, hobijus un vērtējumus.
Ko vecākiem labāk nedarīt un neteikt?
Pieaugušie, komunicējot ar pusaudžiem, satraucas, kad, šķiet, tik prātīgi runājošs cilvēks pēkšņi rīkojas kā pilnīgs bērns. Tas ir pavisam normāli, jo izprast pusaudža uzvedību kā pieauguša cilvēka nav iespējams. Tāpat nav vērts pārmest – Tu kā mazs bērns…. Pieaugušajiem visu laiku jāpielāgojas, jāadaptējas pusaudža stāvokļa svārstībām, palīdzot un parādot, kā pārvarēt dzīves ikdienas krīzes, jo vēl nav iegūta izturība (angliski resilience) – prasme pretoties, saņemot dzīves sitienus. Tāpēc nebūtu varbūt īpaši vērts no šiem jaunajiem cilvēkiem sagaidīt neatlaidību, pacietību, konsekvenci kā no pieaugušā. Nav vērts moralizēt. Šī pretošanās prasme ir atkarīga no vecāku sniegtā piemēra, kā viņi paši pārdzīvo neveiksmes, kā bērniem parāda, ko darīt, kā pārvarēt grūtības. – “Neveiksme? Viss ir kārtībā, Tu pamēģināji.” Iznāk arī pašiem vecākiem vairāk darboties un atcerēties teicienu –“Stiprs ir nevis tas, kurš nepakrīt, bet gan tas, kurš pakritis spēj piecelties”.
Vēlamie soļi no vecāku puses
Jāatceras, ka pusaudži un jaunieši vēl tikai mācās veidot tuvākas attiecības, viņi šajā jomā ir iesācēji un pastāv liela iespējamība, ka viņi piedzīvos sarūgtinājumu un vilšanos. Tādēļ pusaudžiem ir vajadzīgi saprotoši pieaugušie, kuri var mierināt un palīdz pārvarēt krīzes. M. Biseniece skaidro, ka robežu noteikšana ģimenē lielākoties ir saistīta ar pusaudžu drošību, tomēr ir svarīgi, ka ar jauniešiem tiek diskutēts, jo tā viņi iemācās paust savus uzskatus un darīt zināmas savas robežas. Pusaudžiem ir jāzina noteikumi: kad ir jābūt mājās, kur drīkst atrasties, ka nedrīkst lietot alkoholu un narkotikas. Svarīgi, ka vecāki izvēlas “cīnīties gudri” un neļaujas apjukumam, kad pusaudzis manipulē, stāstot, kas ir atļauts “visiem citiem”. Kontakts ar pusaudzi ir vissvarīgākais, jo pusaudzim ir būtiski izjust drošību, piederības izjūtu un pieņemšanu, un to patiesi var sniegt tikai vecāki.
Farmaceita komentārs
BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece skaidro, ka tīņa organismam nepieciešamo vislabāk ir uzņemt ar sabalansētu uzturu, kurā ir pietiekami daudz augļu un dārzeņu, graudaugu un piena produktu, kā arī zivs un dzīvnieku un putnu gaļas. Tāpat noteikti jāseko līdzi cukura un sāls patēriņam un tauku saturam uzturā. Bieži vien ar uzturu pietiekamā līmenī netiek uzņemtas omega taukskābes, tāpēc zivju eļļa būtu lietojama papildus. Pusaudžiem ir svarīgi arī B grupas vitamīni, vitamīni A un D, kā arī dzelzs, kalcijs un magnijs.
Pusaudžiem ir pieejami speciāli viņu vecumam izstrādāti vitamīnu un minerālvielu kompleksi tablešu vai košļājamu tablešu veidā. Tie lietojami kursu veidā paaugstinātas slodzes gadījumā, sportojot vai pēc slimībām, tomēr pirms to lietošanas jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu. Noteikti jāatceras par fiziskām aktivitātēm, pietiekamu ūdens uzņemšanu, pastaigām svaigā gaisā, sabalansētu miega un atpūtas režīmu, kā arī vēlams neaizrauties ar pārlieku laika pavadīšanu pie datora, TV un telefona.
Autors: Benu Aptieka
Informatīvi atbalsta Dieviete.lv
Kā pasargāt sevi no ērču, odu, dunduru un citu kukaiņu kodumiem?
Atvaļinājumu laiks rit pilnā sparā, un šogad to daudzi izbauda, apmeklējot vietējos dabas objektus un apskates vietas, dodoties pārgājienos un visādi citādi baudot dabu. Tomēr jāpatur prātā, ka kukaiņiem šis ir aktivitātes laiks un to kodiens var nepatīkami ietekmēt atpūtas plānus. Kā pasargāt sevi no ērču, odu, dunduru un citu kukaiņu kodumiem, pareizi izvēloties repelentus? Konsultē BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ļubova Blaževiča.
Repelenti ir vielas, kuras atbaida kukaiņus no tuvošanās vai saskaršanās ar apstrādāto virsmu, skaidro Ļ.Blaževiča. Visbiežāk tie ir pieejami spreju, aproču un zīmuļu formā, taču ir arī kukaiņu atbaidoši geli, krēmi, losjoni, plāksteri un mitrās salvetes.
Sitnētiskie un dabīgie repelenti
Sastāva ziņa repelentus iedala sintētiskajos un dabīgajos. Sintētiskie repelenti parasti satur tādas vielas kā DEET, IR-3535, pikaridīnu vai permetrīnu. Ar sintētiska sastāva repelentiem jābūt uzmanīgākiem! Pievērsiet uzmanību to sastāvam un, balstoties uz to, izdariet izvēli, kurš līdzeklis jums būs piemērotāks. Piemēram, DEET viela iedarbojas uz kukaiņu ožas receptoriem un dezorientē tos. Parasti repelentu produktos DEET koncentrācija ir 10-35%, kas nodrošina 3-6 stundu aizsardzību, bet bērniem domātos līdzekļos tā koncentrācija ir līdz 10%. Tas var kairināt ādu, tādēļ to iesaka nelietot zem apģērba, bet tikai uz atklātām ādas vietām un nomazgāt, tikko aizsarglīdzeklis vairs nav nepieciešams.
Savukārt repelentos izmantotajai IR-3535 vielai piemīt ilgāka darbība nekā DEET, un tā ir drošāka bērniem, grūtniecēm un barojošām māmiņām.
Sintētiskajos repelentos mēdz izmantot arī pikaridīnu. Tas ir bez smakas un nekairina ādu, bet tā efektivitāte ir pielīdzināma DEET 10% koncentrācijai.
Īpaši uzmanīgiem jābūt arī ar permetrīnu saturošajiem repelentiem. Tos drīkst izmantot tikai uz drēbēm un virsmām (teltis, moskītu tīkli), bet nedrīkst lietot uz ādas! Tā darbība saglabājas līdz pat divām nedēļām arī pēc apģērba mazgāšanas.
Savukārt no dabīgās izcelsmes vielām repelentos izmanto augu eļļas, piemēram, citroneikalipta eļļu (Eucalyptus citriodora), ko droši var izmantot no 3 gadu vecuma. Tāpat izmanto arī citronellas eļļu, kā arī piparmētras, bazilika, ķiploka, ģerānijas, lavandas, tējas koka, kliņģerīšu un sojas eļļu. Šīs dabīgās izcelsmes vielas saturošie aerosoli nodrošina 6-9 stundu aizsardzību, bet aproce atbaida kukaiņus līdz pat vienam mēnesim. Biežāk šādi produkti sastopami aptieku sortimentā.
Farmaceite aicina vienmēr izlasīt repelentu sastāvu un izdarīt apzinātu izvēli par labu vienam vai otram produktam vai konsultēties ar speciālistu par piemērotākā līdzekļa izvēli.
Lietojiet pareizi!
Tā kā repelenti satur aktīvas vielas ar spēcīgu iedarbību, ir svarīgi tos lietot pareizi un ievērot piesardzību to lietošanas laikā, tāpēc farmaceite iesaka paturēt prātā šos priekšnoteikumus:
- DEET vai IR-3535 saturošus repelentus var lietot tikai uz atklātiem ādas apgabaliem, bet nedrīkst lietot zem apģērba.
- Aerosola uzklāšanai uz sejas sākumā tas ir jāpūš uz rokām un tad jāuzklāj uz sejas, neskarot acu un mutes zonu.
- Repelenti sāk darbību uzreiz pēc to uzklāšanas, tāpēc tie jāizmanto tikai tad, kad jau esat dabā. Uzpūšot aerosolus slēgtā telpā (mājās, mašīnā vai bērnu ratiņos), tie tiks ieelpoti, kas var kairināt elpceļus un izsaukt alerģijas vai citas veselības problēmas.
- Repelents nedrīkst saskarties ar bojātu, kairinātu ādu.
- Repelentu aerosolus nedrīkst pūst tuvu ēdienam.
- Pēc repelentu uzklāšanas jānomazgā rokas ar ziepēm un ūdeni.
- Atgriežoties iekštelpās, repelenti jānomazgā ar ziepēm un ūdeni.
- Drošības nolūkos jebkāda sastāva repelentus nav ieteicams lietot bērniem, kas jaunāki par 3 gadiem. Dabīgas vielas saturošus līdzekļus ir pieļaujams lietot no 6 mēnešu vecuma vietās, kur ir augsts smagu vektora pārnēsātu slimību risks.
Neaizmirstiet par mājas mīluļiem!
Dodoties pie dabas, neaizmirstiet par līdzi paņemtajiem mājas mīluļiem. Atcerieties – mājas mīluļiem nedrīkst lietot cilvēkiem domātus repelentus!
Visdrošāk ir izvēlēties tieši konkrētai sugai domātus preparātus. Ir līdzekļi ar dabīgām sastāvdaļām – citronellas, eikalipta, verbenas, lavandas, priedes, rozmarīna, bazilika, piparmētras, fenheļa, nīma sēklu eļļu. Ir arī repelenti ar sintētisku sastāvu, bet ar pierādītu nekaitīgumu dzīvniekiem. Aptieku sortimentā ir dzīvnieku kaklasiksnas pret kukaiņiem, šķidrumi, arī ultraskaņas ierīces-repelenti. Konsultējieties ar speciālistu, lai izvēlētos jūsu mājas mīlulim vispiemērotāko un drošāko risinājumu.
Autors: Benu Aptieka
Informatīvi atbalsta Dieviete.lv
