Braši suņi un kaķi, kas kopā ar cilvēkiem apceļo pasauli un kopā metas pat vistrakākajos piedzīvojumos, raisa apkārtējo apbrīnu un sajūsmu sociālajos tīklos, bet vēl vairāk prieka sagādā saviem saimniekiem. Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa)atgādina – ceļojums kopā ar četrkājaino draugu var sagādāt brīnišķīgu pieredzi, taču tam jāgatavojas ne mazāk atbildīgi kā jebkuram ceļojumam: arī četrkājainos draugus, tāpat kā cilvēkus, mēdz piemeklēt dažādas likstas un veselības problēmas, kas var ne vien krietni sabojāt omu un radīt pamatīgu robu budžetā, bet arī nopietni apdraudēt mīluļa dzīvību. 

Ko ņemt vērā, plānojot ceļojumu kopā ar mīluli?

Klīnikas “Pet City Candera” galvenā veterinārārste un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Mazo dzīvnieku veterinārās klīnikas veterinārārste Madara Lāce norāda – pirms doties ceļojumā kopā ar suni vai kaķi, noteikti vajadzētu izvērtēt dzīvnieka veselības stāvokli un piemērotību ceļošanai, kā arī ņemt vērā dažus citus svarīgus aspektus.

Vispirms jāapzina katras valsts vietējā likumdošana. “Dažādās valstīs ir dažādas prasības attiecībā uz pārvietošanos kopā ar mājdzīvniekiem, īpaši ārpus Eiropas Savienības. Bieži vien dzīvnieku īpašnieki ar vēlmi gatavoties ceļojumam pie veterinārārsta vēršas novēloti, jo dažkārt visu prasību izpilde var aizņemt vairākas nedēļas vai pat mēnesi,” uzsver veterinārārste. “Ceļojot ar savu mīluli pa Eiropas Savienības valstīm, lielākoties pietiek ar ES lolojumdzīvnieka pasi, mikročipu un derīgu vakcīnu pret trakumsērgu. Tomēr ir svarīgi iepriekš noskaidrot katras valsts prasības saistībā ar trakumsērgas vakcīnām, jo dažas valstis neakceptē ražotāja noteikto vakcīnas darbības ilgumu un pieprasa dzīvniekus revakcinēt katru gadu. Visu aktuālo informāciju var uzzināt attiecīgās valsts veterinārajā dienestā.”

Ceļojot var gadīties šķērsot vairākas valstis, tāpēc, šķērsojot robežu ar mīļdzīvnieku, jārēķinās ar visu valstu prasībām. Vispārējā likumdošana, ceļojot ar auto, kuģi vai lidmašīnu, būtiski neatšķiras, tomēr jāņem vērā katra ceļošanas veida specifika. Piemēram, ja galamērķī plānots nonākt ar lidmašīnu, šāds pakalpojums aviokompānijām jāpiesaka savlaicīgi, jo ir nepieciešams iepriekšējs apstiprinājums. Tāpat jāņem vērā, ka katrai aviokompānijai var arī atšķirties noteikumi attiecībā uz pārvadājamā mājdzīvnieka svaru, izmēru, atrašanās vietu lidmašīnas salonā vai kravas nodalījumā, cenrādi utt. Tas pats sakāms par kuģiem – iespējams, jāiegādājas īpaši numuriņi, kas paredzēti ceļošanai ar dzīvnieku; varbūt dzīvnieks jātur speciālā telpā vai būrī; bet varbūt tas drīkst atrasties tikai automobilī uz mašīnu klāja. Tāpēc, lai ceļojuma laikā nebūtu jārisina neparedzētas situācijas, aicinām jau iepriekš iepazīties ar izvēlētā transporta pakalpojumu sniedzēja noteikumiem un ierobežojumiem, kas attiecināmi uz ceļošanu kopā ar mājdzīvniekiem.

Tomēr Madara Lāce saka – noteikti nevajadzētu baidīties ceļot kopā ar mīluli: “Tā ir brīnišķīga pieredze, pati kopā ar savu suni Zulu esmu apceļojusi jau vairāk nekā 10 valstis – ar kemperi, ar auto un ar kuģi. Kaut arī vienmēr jābūt gataviem pielāgoties situācijai – ne visur mīlulis tiks ielaists, turklāt ne tikai muzejos, veikalos vai kafejnīcās, bet arī dabas rezervātos, – mana personīgā pieredze ir ļoti pozitīva, cilvēki ārzemēs ir atsaucīgi un pretimnākoši.”

Kā mazināt četrkājainā ceļotāja stresu?

• Ceļojuma dienā izved suni garā pastaigā un ļauj izskrieties, lai tas iztērētu pēc iespējas vairāk enerģijas. 
• Suni vai kaķi ieteicams barot ne vēlāk kā sešas stundas pirms lidojuma. Nav ieteicams lidot ar pilnu vēderu, tāpēc lidojuma dienā samazini sava mājdzīvnieka porciju.
• Savlaicīgi pieradini dzīvnieku pie ceļojuma konteinera. Ja tas savā būrī jutīsies ērti, trauksme var būt ievērojami mazāka. Iegādājoties būri, rūpīgi izmēri dzīvnieku un sarūpē aviokompānijas apstiprinātā izmēra būri. Dod dzīvniekam vairākas nedēļas, lai tas pierastu pie jaunā objekta: vispirms novieto tam pieejamā vietā tikai būra apakšējo daļu, tad pakāpeniski pievieno augšdaļu un durvis, kad dzīvnieks ar to jau ir apradis. Rūpējies, lai būris tam saistās ar patīkamām sajūtām!
• Ļauj dzīvnieka pie ceļojumu konteinera pierast pamazām. Vispirms atstāj to konteinerā ar aizvērtām durvīm uz pavisam īsu brītiņu, tad pakāpeniski šo laiku paildzini.
• Socializējiet savu mīluli – māciet viņam uzvesties cilvēku un citu dzīvnieku klātbūtnē. Tas palīdzēs mājdzīvniekam justies pārliecināti un droši dažādās situācijās un vidēs. 
• Veterinārajās klīnikās un aptiekās ir pieejami dažādi bezrecepšu nomierinoši medikamenti, kas palīdz viegla stresa gadījumā. Ja dzīvnieks ir ļoti nervozs, agresīvs vai kā citādi var apdraudēt sevi vai apkārtējos, ieteicams izvērtēt tā piemērotību ceļošanai vai vērsties pie sava veterinārārsta nopietnāka terapijas plāna izveidošanai. 

Kādiem medikamentiem jābūt mīluļa aptieciņā ceļojuma laikā?

Ja dzīvniekam ir kāda hroniska saslimšana, piemēram, cukura diabēts, epilepsija, funkcionāli vairogdziedzera traucējumi, sirds mazspēja u. c., ieteicams nodrošināties ar ikdienā lietojamajiem medikamentiem. “Noteikti vajadzētu iepriekš noskaidrot, kādi riski – ērču, odu pārnēsātas slimības – pastāv katrā valstī, un nodrošināties ar profilaktisku aizsardzību. Tāpat jāņem līdzi viss, kas nepieciešams pirmajai palīdzībai, – līdzekļi brūču apkopei, medikamenti pret caureju, antihistamīni utt. Tomēr smagu veselības sarežģījumu vai pat dzīvnieka nāves gadījumā būtu jāvēršas tuvākajā veterinārajā klīnikā, kur speciālisti zinās, kā rīkoties tālāk. Šādā gadījumā mājdzīvnieka apdrošināšana var būt nozīmīgs finansiāls atbalsts, jo veterinārmedicīnas pakalpojumi var izmaksāt dārgi ne tikai Latvijā,” stāsta veterinārārste.

Latvijā mājdzīvniekus apdrošināt nesteidz

Arī BALTA pieredzē gadījumi, kad tiek pieteiktas atlīdzības par mīluļa nāvi ārpus Latvijas robežām, diemžēl laiku pa laikam notiek un ir fiksēti: pirms pāris gadiem izmaksāta kompensācija par sunīti, kas gāja bojā, sunītim un saimniekam atrodoties Norvēģijā. Jāatzīmē gan, ka veterinārie pakalpojumi tiek kompensēti pēc Latvijas izcenojumiem, un mājdzīvnieks ir apdrošināts transportēšanas laikā un ārzemēs, ja ceļojums neilgst vairāk par 30 dienām.

“Kopumā jāteic, ka Latvijai mājdzīvnieku apdrošināšanā vēl ir tāls ceļš ejams: pēc mūsu aplēsēm Latvijā ir apdrošināti mazāk par 5% mājdzīvnieku; tikmēr, piemēram, Lielbritānijā ir apdrošināts katrs otrais. Atlīdzību pieteikumus saņemam visu gadu, kaut arī nedaudz biežāk – laika posmā no aprīļa līdz jūlijam. Pavasarī tas vairāk saistīts ar dzemdību komplikācijām un bronhiālām slimībām, savukārt vasaras mēneši izceļas ar augstāku traumatisma, ērču kodumu un saindēšanās risku, vairāk laika pavadot ārā un arī dodoties tuvākos un tālākos ceļojumos kopā ar četrkājainajiem draugiem,” stāsta BALTA Īpašuma un speciālo produktu pārvaldes vadītājs Armands Lagons.

Šī gada pirmajos astoņos mēnešos saņemti gandrīz 600 atlīdzību pieteikumi par mājdzīvnieku veselības problēmu izraisītiem zaudējumiem vairāk nekā 60 000 eiro apmērā, jau sasniedzot teju visa pagājušā gada rādītājus. Pārsvarā tie ir neparedzēti veterinārmedicīniskie izdevumi par saindēšanos, plaušu slimībām, acu un ausu iekaisumiem, dažādām traumām, mežģījumiem, kukaiņu kodumiem un apēstiem svešķermeņiem. 

Nav šaubu, ka norūdīšanās ir veselīga un ļoti ieteicama bērniem, jo tā paaugstina imunitāti un nostiprina organisma aizsargspēju pretoties infekcijām, turklāt norūdīti bērni vieglāk adaptējas jauniem apstākļiem. Bet vai drīkst rūdīt arī zīdaini? Padomos par zīdaiņa rūdīšanu dažādos vecuma posmos dalās Rimi Bērniemkustības un stājas eksperte, fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča.

“Tikko dzimušu zīdaini vēl nevajadzētu sākt rūdīt, jo viņam ir svarīgi adaptēties jaunajā vidē, kur viss ir jauns un nepazīstams – jaunas smaržas, garšas, sensorās sajūtas. Taču, kad ir pagājušas dažas nedēļas un mazulis sasniedzis mēneša vecumu, var sākt domāt par norūdīšanu,” stāsta Rimi Bērniem eksperte.

• 1–3 mēnešu vecums

Mazuļa norūdīšanu ieteicams sākt ar pavisam vienkāršām un ikdienišķām darbībām, pievēršot īpašu uzmanību bērna uzvedībai un pašsajūtai.

Gaisa peldes

“Zīdaiņa pirmā rūdīšanās varētu būt iespēja katru dienu padzīvoties plikam,” iesaka eksperte. “Ja gaisa temperatūra istabā ir zemāka par 18–20 grādiem, norūdīšanos var sākt ar vienu līdz divām minūtēm dienā, taču, ja istabā ir siltāk, rūdīšanos var sākt ar 5 minūtēm dienā. Svarīgi vērot, lai bērns jūtas ērti un ir omulīgs.” Ar laiku gaisa peldes var kļūt garākas un biežākas.

Pastaigas svaigā gaisā

Pastaigas svaigā gaisā ir ļoti vērtīgas gan bērnam, gan mammai, tādēļ Rimi Bērniem eksperte iesaka pēc iespējas biežāk doties pastaigās mežā vai jūras piekrastē, jo jonizētais jūras gaiss var pozitīvi ietekmēt mazuļa pašsajūtu un kļūt par labu rūdīšanos.

Peldināšana

Peldināšana un mazgāšana ir divas atšķirīgas lietas – peldināšana uzskatāma par norūdīšanās procedūru, tādēļ tās laikā bērnu nav ieteicams mazgāt. Fizioterapeite iesaka mazuļa peldināšanu sākt pakāpeniski: “Sākumā zīdaini var likt mazajā vanniņā uz 5 minūtēm 37 grādu temperatūrā. Kad viņš ir pieradis, var sākt peldināt lielajā vannā un pakāpeniski temperatūru pazemināt no 37 grādiem uz 36 un tad uz 35 grādiem. Bērnam lielā vanna ir kā baseins, kurā viņš var brīvi izkustināt rociņas un kājiņas. Arī šī fiziskā aktivitāte viņu norūdīs.”

Kad zīdainis ir sasniedzis 3 mēnešu vecumu, jau iepriekš minētajām rūdīšanās metodēm var pievienot jaunas.

Dzīvošanās uz grīdas

Trīs mēnešu vecumā zīdainis var sākt dzīvoties uz grīdas, taču svarīgi, lai mazuļa apģērbs ir ērts un lai rokas un pēdas ir plikas. Mazulim var aplikt mazu pakaviņu ar nosacījumu, ka tas netraucē kustēties. Tāpat apkārt var novietot rotaļlietas, ko bērns var trenēties satvert. Eksperte skaidro, ka iespēja brīvi izkustēties kalpos par dabisku vingrošanu, bērnam ļaujot sajust cieto virsmu un savu ķermeni.

Šajā vecumposmā rūdīšanās kļūst aktīvāka, jo bērns ir paaudzies, tādēļ vēlas vairāk kustēties un izzināt pasauli.

Vingrošana

Vecāki var vingrot kopā ar bērnu, tādēļ nav obligāti jādodas pie speciālista. Vingrošana ne tikai palīdz norūdīt mazuli, bet arī stiprina vecāka un bērna savstarpējo emocionālo saikni.

Plikas pēdas

Vasarā bērnam ir iespēja brīvā dabā dzīvoties ar plikām pēdām. Staigāšana un rāpošana pa nelīdzenām virsmām norūda un attīsta muskuļu spēku, savukārt staigāšana un rāpošana pa zālāju dārzā vai pa smiltīm pludmalē var būt lielisks veids, kā iepazīt apkārtējo vidi. Ļaujot mazulim dzīvoties pa zemi ārā, svarīgi izvērtēt drošību, piemēram, jāskatās, lai zāle nav pārāk gara vai asa, lai smiltis nav pārāk karstas, lai uz zemes nav stiklu vai citu asu priekšmetu.

Peldēšana baseinā vai atklātos ūdeņos

Sākot no 6 mēnešu vecuma, bērnu var vest uz nodarbībām peldbaseinā, kā arī ļaut vasarā pamērcēt kājiņas atklātos ūdeņos. Ar peldēšanos jūrā vai ezerā šajā vecumposmā gan jāuzmanās, jo ir iespējami dažādi infekciju riski.

Sauļošanās

Šajā vecumposmā bērns vasarā var padzīvoties saulē laiku, kas nepārsniedz 5 minūtes. “Lai zīdainis varētu pavadīt laiku atklātā saulē, bērnam obligāti jāuzklāj SPF aizsargkrēms un jāuzliek cepurīte. Ja gaisa temperatūra pārsniedz 30 grādus, sauļošanās būtu jāatliek. Noteikti nevajadzētu doties garās pastaigās saulē, kad saules stari apspīd bērna ādu, jo tas var radīt apdegumu un pēc tam arī ādas lobīšanos,” stāsta Rimi Bērniem eksperte.

Rīvēšana ar mitru dvieli

Bērniņu var norīvēt ar mitru un vēsu dvieli. Jekaterina Bovtramoviča iesaka procedūru sākt no kājām un tad pakāpeniski virzīties uz augšu – sākt rīvēt kājiņas, tad muguriņu un rociņas.

Līdz ar rudens tuvošanos Latviju pārņem sēņošanas trakums. Bekas un baravikas, gailenes un bērzlapes gozējas grozos, šķīvjos un sociālo tīklu attēlos, bet, lai tiktu pie kārdinošajām meža veltēm, sēņotājiem reizēm jāpārvar ne mazums šķēršļu – arī visai bīstamu. Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) atgādina – mežā jābūt piesardzīgiem! Pēc ērču un čūsku kodumiem, kā arī traumām, kas gūtas paslīdot vai paklūpot, sēņotājam nereti vajadzīga ilgstoša ārstēšanās.

Neveikls solis var novest pie nopietnām traumām

“Sēņošana, protams, nav pati traumatiskākā izklaide, un ieguvumu noteikti ir vairāk nekā sarežģījumu – pastaiga svaigā gaisā, dabas tuvums un garda sēņu mērce vakariņās pret nelielu iespēju, ka gadīsies savainoties. Tomēr, dodoties mežā, ir jāapzinās riski, sevišķi tad, ja sēņojat vienatnē. Pat ar atbilstošu apģērbu un apaviem var gadīties paslīdēt vai kaut kur aizķerties, un gūtās traumas ne vienmēr ļauj paša spēkiem turpināt ceļu. Par to liecina arī vairāki desmiti atlīdzību pieteikumu par negadījumiem, kurus ik gadu saņemam no sēņošanas entuziastiem,” brīdina BALTA Personu produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.

BALTA pieredzē sēņotājiem atgadījušās dažādas ķibeles. Lielākoties tās saistītas ar neveikli liktu soli, klupienu vai paslīdēšanu, kas beidzas nelāgi. Piemēram, kāds klients pakritis pār celmu un guvis liela kaula lūzumu un ceļa saišu bojājumu. Kāds cits kāpis pāri nokritušam kokam, paslīdējis un kritis uz muguras, piezemējoties uz cita koka.

Pie sēņošanas traumu “žanra klasikas” pieder arī uz nelīdzenas virsmas vai paslīdot izmežģīti ceļi un potītes. 

Sēņošanas aizrautībā īpaši jāuzmanās no zemākiem, nereti kailiem zariem, kurus grūti pamanīt: vairāki klienti traumējuši acis, tajās trāpot kādam zaram. Arī šķēršļu joslu pārvarēšana var beigties visai nepatīkami. Šķērsojot grāvjus, ir rūpīgi jāizvēlas, pie kā pieturēties – kāds sēņotājs neveiksmīgi meklējis atbalstu pie sapuvuša koka, tas lūzis, cilvēks kritis un savainojis pleca saites. Bet vēl kāds cits gribējis šķērsot grāvi, tajā ielecot, taču tas noticis tik neveiksmīgi, ka konstatēts mugurkaula lūzums un bijusi nepieciešama operācija.

Jābūt piesardzīgiem ar meža iemītniekiem!

“Dodoties mežā, jārēķinās, ka mežs ir mājas virknei dzīvu radību. Sēņotāji nereti brien diezgan brikšņainās vietās, tāpēc noteikti jāpadomā par piemērotu apģērbu, lai ērces nevarētu viegli piekļūt ādai. Ērces kodums var izraisīt saslimšanas, kas prasa ilgstošu ārstēšanos. Ja pret ērču encefalītu ir iespējams vakcinēties, tad pret Laimas slimību vakcīnas nav, tāpēc šādos gadījumos apdrošināšana var būt liels finansiāls atspaids,” stāsta Ludmila Ščegoļeva.

Sēņotāji vēršas pie apdrošinātāja ne tikai ar atlīdzību pieteikumiem par ērču kodumu izraisītām slimībām, bet arī par čūsku un lapseņu kodumiem. Piemēram, kāds cilvēks sēņojot sniedzies pēc sēnes zaru kaudzē, un odze iekodusi labās rokas rādītājpirkstā. Divas diennaktis nācies pavadīt slimnīcā un saņemt pretindes devas. Savukārt kāds cits sēņotājs mežā pagadījies pārāk tuvu lapseņu pūznim un ticis sadzelts apmēram 10 vietās. Arī šim cilvēkam nācies meklēt mediķu palīdzību.

“Protams, sēņotājiem jāpatur prātā arī citi riski. Noteikti nevajadzētu likt grozā sēnes, par kurām neesat simtprocentīgi pārliecināti – saindēšanās ar sēnēm var viegli novest pie letālām sekām. Tāpat, dodoties uz mežu, ieteicams labāk izvēlēties tādas vietas, ko pazīstat. Svešā mežā īpaši jāuzmanās no apmaldīšanās, tāpēc līdzi vajadzētu ņemt uzlādētu mobilo telefonu, lai nepieciešamības gadījumā varētu izsaukt palīdzību. Jāparūpējas arī par dzeramo ūdeni – tas noderēs ne tikai pastaigas laikā, bet arī tad, ja mežā gadīsies uzkavēties ilgāk, nekā plānots. Mežs ir brīnišķīga, taču arī bīstama vieta, tāpēc pret to jāizturas ar cieņu,” iesaka BALTA eksperte. 

BALTA eksperti apkopojuši noderīgus ieteikumus, lai sēņošana būtu droša.

• Ja iespējams, nedodies uz mežu vienatnē – drošāk, ja būsi ar kādu kopā.
• Pārliecinies, ka tev ir līdzi uzlādēts mobilais tālrunis. Tas palīdzēs izsaukt palīdzību, ja gadīsies nelaime.
• Paturi prātā kādus zīmīgus orientierus – neparastas formas kokus, ieplakas, stigas, jaunaudzes. Tas palīdzēs neapmaldīties, sevišķi mazāk zināmā mežā. Tomēr labāk izvēlies sēņot vietās, ko labi pārzini.
• Neliec grozā sēnes, kuras nepazīsti!
• Nodrošinies, lai kukaiņi nevarētu pakļūt zem apģērba – ieteicamas ir bikses, kuru galiem pārvilktas pāri zeķes, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošām, krekls jāliek biksēs.
• Valkā gaiša un slīdīga auduma drēbes – uz tām ērces ir labi saskatāmas, tādējādi samazinās iespēja, ka tās pieķersies drēbēm un tālāk nokļūs uz ķermeņa.
• Pastaigas laikā ik pa brīdim aplūko apģērbu, lai laikus notrauktu pamanīto ērci. Tāpat arī pēc pastaigas mājās ieteicams pārbaudīt, vai uz ķermeņa nav ērču.
• Izmanto kukaiņu atbaidīšanas līdzekļus.
• Izvēlies piemērotus apavus, kas neslīd un pasargā kājas no mitruma.
• Jāpievērš uzmanība, vai tuvumā nav dzirdama šņākšana, jo odzes par savu klātbūtni brīdina šņācot.
• Sēņojot, ogojot vai vienkārši pastaigājoties, jāiet smagiem soļiem, stingrāk piesitot kājas pie zemes, jo čūskām nepatīk vibrācija.
• Ja čūska tomēr iekodusi, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību pa tālruni 113. Nomierini un noguldi cietušo, lai viņš pēc iespējas mazāk kustinātu sakosto ķermeņa daļu. Tas kavēs strauju indes izplatīšanos. Sakostā ķermeņa daļa jāpaceļ augstāk par pārējo ķermeni, un uz koduma vietas jāuzliek kaut kas auksts. Nekādā gadījumā nav ieteicams uz koduma vietas likt žņaugu vai pārsējus, kā arī nedrīkst čūskas indi mēģināt izsūkt ar muti un dod kādus medikamentus, jo tas var pasliktināt cietušā stāvokli. 

Iekšējais miers ir vērtīgs stāvoklis, kas palīdz izturēt dzīves izaicinājumus un stresu. Šeit ir daži padomi, kā gūt iekšējo mieru:

Meditācija un dziļā elpošana: Meditācija un dziļā elpošana var palīdzēt nomierināt prātu un uzlabot emocionālo līdzsvaru. Ievies meditāciju ikdienas dzīvē un rezervēt laiku, lai apsēstos klusumā un koncentrētos uz savu elpošanu.

Fiziskās aktivitātes: Regulāras fiziskās aktivitātes palīdz izvadīt stresu un uzlabot garastāvokli. Pastaigas, joga, peldēšana vai citas fiziskas aktivitātes var būt lielisks veids, kā sajust iekšējo mieru.

Laika plānošana: Efektīva laika plānošana un organizēšana var samazināt stresa līmeni. Izmantojiet kalendāru vai uzdevumu sarakstus, lai izveidotu pārskatu par saviem pienākumiem un mērķiem.

Ikdienas refleksija: Atvēliet laiku ikdienas refleksijai. Šī prakse palīdz apzināties savas emocijas, domas un reakcijas. Tas var ļaut jums izvairīties no automātiskās reakcijas uz stresu un rast konstruktīvus risinājumus.

Pareiza gulēšana: Nekvalitatīvs miegs var ietekmēt jūsu emocionālo stāvokli. Padomājiet par saviem miega paradumiem un centieties iegūt pietiekami daudz miega katru nakti!

Piemērots uzturs: Veselīgs uzturs var ietekmēt jūsu garastāvokli un enerģijas līmeni. Ieviesiet sabalansētu uzturu, kurā iekļauti daudzi augļi, dārzeņi, veselīgi graudi un olbaltumvielas.

Mazāk laika pie ekrāniem: Ierobežojiet laiku, ko pavadiet pie datora, telefona un televizora. Ilgs ekrānu skatīšanās var palielināt stresa līmeni un nomākt emocionālo labklājību.

Sociālā dzīve: Uzturiet tuvas attiecības ar draugiem un ģimeni. Saziņa ar citiem un atbalsts no tuviniekiem var palīdzēt mazināt stresu un sniegt emocionālu atbalstu.

Piedzīvojumi brīvā dabā: Laika pavadīšana dabā un piedzīvojumi var palīdzēt atjaunot garīgo spēku un uzlabot iekšējo mieru. Doties pastaigā, kempingā vai vienkārši izbaudīt brīvā dabā pavadīto laiku.

Pateicība: Ikdienas pateicības prakse, kurā izsakāt pateicību par pozitīvajiem notikumiem, var palīdzēt uzlabot garastāvokli.

Fona mūzika mierīgās noskaņās:

Katram cilvēkam ir savs ceļš uz iekšējo mieru, un dažādas metodes var būt piemērotas dažādiem cilvēkiem. Būtiski ir atrast savu ceļu, kas palīdz nomierināt prātu un sirdi!

Mēs patiešām mīlam sēņot! Gandrīz trešdaļa dodas mežā pēc sēnēm, tiklīdz rodas tāda iespēja, un kopumā 91% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ir kaut reizi dzīvē bijuši sēņot – tā vēl nesen liecināja “Mēness aptiekas” un “Norstat” veiktā aptauja. Iespaidīgi! Taču vai visi šīs nodarbes cienītāji ir arī labi sēņu pazinēji un zina, kā sēņot droši un kā rīkoties, lai sēņu maltīte būtu veselībai nekaitīga bauda.  

Sēņojot iegūstam vairākus labumus vienlaikus

“Jāsāk ar to, ka jau došanās mežā ir veselību veicinošs pasākums, jo esam aktīvi un svaigā gaisā. Ja turklāt izdodas atrast un ielikt grozā kāroto sēni, pozitīvās emocijas jūtamas vēl krietnu laiku pēc veiksmīgas sēņošanas, par tām var atminēties vēl ziemā, izmantojot sēnes no sarūpētajiem krājumiem, un tas, protams, veselībai nāk par labu. Taču, lai sēņošanu neaptumšo neveiksmes (ar labu sēņu ražu gan ikreiz rēķināties nevaram), pastaigai mežā ir atbilstoši jāsagatavojas,’’ saka “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone un atgādina piecus svarīgus noteikumus.

• • Uz mežu velciet atbilstošus apavus un apģērbu, kam šajā gadalaikā, jo īpaši, ja diena ir karsta, jābūt vieglam un ērtam, vēlams gaišam, lai uz tā var redzēt ērces. Ja prognoze norāda uz iespējamu lietu, būtu labi paņemt arī vieglu lietusmēteli. 
• • Ņemiet līdzi dzeramo ūdeni! Padzerties vienmēr ir svarīgi, jo īpaši, ja laiks ir tveicīgs.
• • Iemetiet kabatā kādu kalorijām bagātu našķi, piemēram, riekstus vai žāvētu augļu batoniņu, lai remdētu izsalkumu un atgūtu enerģiju, ja sēņošana ievelkas. 
• • Pirms došanās uz mežu noteikti uzlādējiet telefonu un brīdiniet ģimeni, kādu tuvu cilvēku vai kaimiņu, kurp dodaties. Dažkārt aizrautīgam sēņotājam vai vecākam cilvēkam gadās aizmaldīties. Svarīgi, lai tad var piezvanīt glābējiem pa tālruni 112.
• • Visbeidzot – pirms sēņošanas nenāk par ļaunu atsvaidzināt zināšanas par ēdamām un indīgam sēnēm. Lieti var noderēt arī mobilais tālrunis, kurā var meklēt informāciju un pārliecināties, vai atrastā meža skaistule ir lietojama uzturā. 

Testējam sēni jau mežā? 

Kas gan nav dzirdēts par to, kā noteikt, vai atrastā sēne ir ēdama vai nē. Piemēram, pastāv pieņēmums, ka indīgās sēnes neēd tārpi un tātad – ja, nogriežot sēni, tārpu “takas” nav redzamas, sēne ir cilvēkam nekaitīga. Tā gan gluži nav. Dabā sastopami gan tārpi, gan dzīvnieki, kam itin nemaz nekaitē indīgo sēņu ēšana un tie to labprāt arī dara. Tādēļ vadīties pēc šādas sēņu derīguma pazīmes nevajadzētu.

Vēl ir dzirdēts, ka vajag atrasto sēni palūkot ar mēles galu – ja tā nav rūgta un tai ir pazīstamais, patīkamais sēnes aromāts, tad var droši likt groziņā. Nē! Arī uz šo testa metodi nevajag paļauties, jo tā ir maldinoša. Nebūt nav tā, ka indīgās sēnes atšķiras ar kādu īpašu, citādu smaržu un noteikti ir rūgtas.

No meža – ar labumu grozu

“Sēnes kā uzturā lietojams produkts ir diezgan pētītas un ir izdarīti vairāki secinājumi, no kā izriet, ka sēnes var gan uzlabot veselību, gan arī, tās ēdot, būtu jāuzmanās no iespējamā kaitējuma veselībai,” stāsta farmaceite. 

1. 1. Ja sēnes uzturā lieto pārlieku bieži un daudz, gremošanas sistēma var saskarties ar grūtībām tās pārstrādāt.
2. 2. Tiesa, sēnes ir vērtīgs produkts, kas satur virkni minerālvielu, piemēram, magniju, dzelzi, cinku, varu, nātriju, sēru, fluoru, kāliju un hloru. 
3. 3. Sēnes ir vitamīnu avots, jo ar tām varam uzņemt, B grupas vitamīnus, A vitamīnu, D vitamīnu. 
4. 4. Sēnēs ir daudz šķiedrvielu un olbaltumvielu, un maz kaloriju.
5. 5. Ir izpētīts, ka sēnēm piemīt pretiekaisuma iedarbība un ka uzturā lietotas sēnes labvēlīgi ietekmē imūnsistēmu. 

Droši veidi, ka neatnest mājās indīgu vai bojātu sēni

Noteikti jāņem vērā, ka mežā ir ne mazums indīgu sēņu, kas ir ļoti līdzīgas ēdamajām, tādēļ veids, kā izvairīties no nepatikšanām, ir nenest mājās sēnes, kas kaut nedaudz rada šaubas. Drošs paliek drošs, vajadzētu izvairīties no sēnēm ar sarkanu cepurīti (vai kātiņu). Tāpat nebūtu prātīgi lietot uzturā sēnes, kam zem cepurītes ir baltas lapiņas, tādi ka bruncīši ap kātiņu vai kaut kas bļodiņai līdzīgs pie pamatnes. Lai gan sastopamas arī dažas ēdamas sēnes ar līdzīgām pazīmēm, ja nav padziļinātu zināšanu par sēnēm, labāk tomēr no šādām atturēties.

“Rūpēs par gremošanas sistēmu, nevajadzētu likt grozā arī bojātas sēnes (lai cik tā milzum lielā beka šķiet kārdinoša!). Ja, piemēram, uz sēnes veidojas plēvīte, to nevajag ņemt. Tāpat uzturam vairs nederēs arī tā ēdamā sēne, kam jūtama nepatīkama smaka vai krāsa ir kļuvusi tumšāka, nekā svaigai, vai uz cepurītes ir parādījušies plankumi.

Vēl ir svarīgi, kā sēnes pēc atnešanas mājās tiek uzglabātas. Būtu jāizvairās no polietilēna maisiņa, bet gan jāliek sēnes papīra maisiņā un ledusskapī. Tā tās nesabojāsies vairākas dienas,” norāda Ērika Pētersone. 

Ja sēņu ēšana izraisījusi gremošanas traucējumus

Farmaceite brīdina, ka tad, ja pēc sēņu lietošanas uzturā ir parādījušies simptomi, kas liecina par smagu saindēšanos, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Ja ir tikai gremošanas traucējumi, piemēram, slikta dūša, caureja, tās mazināšanai var palīdzēt medikamenti ar adsorbējošu darbību. Tiesa, jāpatur prātā, ka šādas zāles absorbē arī ikdienā lietotos medikamentus. Absorbējošās īpašības piemīt arī, piemēram, citrusaugļiem, āboliem, dzērvenēm, lakricas saknei. Pektīnvielas, ko tie satur, saista toksīnus, veicinot organisma atindēšanu. 

Kā pretinde vērtīgas ir miecvielas, ko satur, piemēram, ozola miza, melleņu ogas, rasaskrēsliņa laksti. Pie saindēšanās var noderēt augi, kas izraisa vemšanu, piemēram, ālantes saknes, kaķumētra, raudene. Savukārt, sliktu dūšu palīdz mazināt ingvers, vīgrieze, kumelīte, fenhelis, melisa, piparmētra, lavanda. 

* Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja „Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru „Norstat” tika veikta 2022. gada visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti snieguši atbildes, izvēloties vairākus atbilžu variantus.

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.

Ceļošana paplašina redzesloku un sniedz unikālu un neaizmirstamu pieredzi. Taču lielākas vai mazākas problēmas, sākot ar noberzumu vai niecīgu skrambu, mēdz atgadīties, un kārtīgi izceļoties bez jebkādiem veselības sarežģījumiem izdodas vien retu reizi. Tādēļ ir svarīgi jau laikus apzināties riskus un tos novērst vai arī būt gatavam reaģēt. 

Neraugoties uz izaicinājumiem ekonomikā, trešdaļa Latvijas iedzīvotāju šajā sezonā plāno ceļot, tā vēstīja Latvijas sabiedriskais medijs. Dati citviet pasaulē ir vēl iespaidīgāki – 52 % amerikāņu, kas snieguši atbildes ASV Tūrisma asociācijas aptaujā, apgalvo, ka tuvākajos sešos mēnešos plāno atpūtas ceļojumus.

Gan ceļojumi, gan aktīvi izmantots no darba (un ikdienas rutīnas) brīvais laiks uzlabo labsajūtu. Kāds gluži jauns pētījums, kas veikts šā gada sākumā, atklāja, ka cilvēki, kuri biežāk ceļo, ziņo par labāku garīgo, fizisko un emocionālo veselību nekā tie, kuri galvenokārt uzturas mājās.

Taču, sākot ar lidojumu un vilcienu kavēšanos, ar ceļošanu saistītām vēdera problēmām un beidzot ar laika joslu maiņu, pasaules iepazīšana nebūt nav vienīgi valdzinoša un satriecošiem piedzīvojumiem bagāta. “Tas ir smags pārbaudījums organismam,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone un brīdina, ka ilgstošs nekustīgums, atrodoties jebkāda transportlīdzeklī, var izraisīt veselības sarežģījumus. “Pētījumi liecina, ka ilgstoša sēdēšana var palielināt asins trombu veidošanās risku, kas ir patiešām nopietna medicīniska problēma. Savukārt laika joslu maiņa var izjaukt diennakts ritmu un pasliktināt miegu. Ceļojot ir arī augsts atūdeņošanās jeb dehidratācijas risks, īpaši, pārvietojoties ar lidmašīnu,” piebilst farmaceite un atzīst, ka aptiekas ikdienā klienti ar sūdzībām par ceļojuma laikā traucējošām veselības problēmām nav nekāds retums.

Negaidīta, neparedzēta ķibele, piemēram, brauciena laikā pazaudēta soma, aizkavējusies bagāža vai nokavēts reiss, var pastiprināt stresa līmeni. Ar ceļojuma stresu ne vienmēr labi tiek galā arī gremošanas sistēma. Dati liecina, ka caureja, aizcietējums un gremošanas traucējumi ceļojumu laikā ir biežāk sastopami nekā mājās. 

Lūk, farmaceites ieteikumi, kā ceļojumu padarīt prognozējamāku un patīkamāku!

Kusties, kad vien ir tāda iespēja

Ceļojot ar automašīnu, lidmašīnu vai autobusu, nav daudz veidu, kā izkustēties, tāpēc izmanto laiku un visas iespējas! Ja vien bagāža nav smaga, apej eskalatoru vai liftu, izvēloties kāpnes. Stāvēšanas brīžos var pasoļot uz vietas, izkustināt rokas vai veikt dažus pietupienus. Ceļasomā sporta apaviem jābūt viegli sasniedzamiem, lai, nonākot galamērķī, nevis uzreiz iegāztos gultā, bet mazliet izkustētos.

Nav nekas peļams atvaļinājuma laikā dot sev atpūtu no ierastajiem treniņiem – izjaukt rutīnu, ja parasti ir ievērots stingrs vingrošanas grafiks. Taču jācenšas atrast veidus, kā integrēt fiziskās aktivitātes katrā ceļojuma dienā. Tas nenozīmē, ka ceļojuma laikā jāpavada laiks viesnīcas sporta zālē (cita lieta, ja tas rada prieku), taču ir vērts mosties desmit minūtes agrāk, lai no rīta pavingrotu vai atrastu kādu vietējo taku mazam pārgājienam.

Uzvelc kompresijas zeķes

Ceļojuma laikā ieteicams valkāt pusgarās kompresijas zeķes. Pētījumi liecina, ka tās var samazināt kāju pietūkumu un arī asins trombu veidošanās risku, kas var rasties ilgstošu braucienu un, jo īpaši, lidojumu laikā. Specializētos veikalos un atsevišķās aptiekās var iegādāties kompresijas zeķes vai zeķubikses dažādās cenu amplitūdās, un, konsultējoties ar speciālistu, noteikti izdosies izvēlēties piemērotākās.  

Atsakies no sāļām uzkodām un saldinātiem dzērieniem

Gāzētie saldinātie dzērieni un sāļās uzkodas ar garu uzglabāšanas laiku ir drošāk paņemt līdzi un ērtāk lietot nekā, piemēram, svaigus augļus, burkānus vai riekstu maisījumu, taču tās var izraisīt vēdera uzpūšanos vai citus gremošanas traucējumus, kā arī veicināt šķidruma aizturi (tūsku). Lai izvairītos no šīm problēmām, ieteicams ņemt līdzi atkārtoti uzpildāmu pudeli un dzert daudz ūdens. 

Uzkod kaut ko šķiedrvielām bagātu un veselīgu

Ja ceļo vēlu vakarā, naktī vai agri no rīta, jāņem vērā, ka lidostās un degvielas uzpildes stacijās uzkodu izvēle var būt ierobežota. Drošāk šo to noderīgu iesaiņot ceļojuma somas sānkabatās, lai uzkodas būtu vienmēr pa rokai. Lielisks risinājums ir žāvētas plūmes. Pētījumi liecina, ka daudz šķiedrvielu saturošās žāvētās plūmes (60 g porcija nodrošina 3 g šķiedrvielu) aizcietējumu mazināšanā var būt pat efektīvākas par šķiedrvielu pulveriem. Tās ir viegli uzglabājamas, bagāžā neaizņem daudz vietas un, pa laikam lietotas, palīdz uzturēt veselīgu zarnu kustību. Laba izvēle ir arī pārslu batoniņi un enerģijas batoniņi, kas mazā iepakojumā nodrošina 6 (vai pat vairāk) gramus šķiedrvielu un lielu enerģijas daudzumu. Tādus var iegādāties gan aptiekās, gan lielveikalos. Farmaceite iesaka izvēlēties tos, kam papildus nav pievienoti saldinātāji.

Ņem līdzi ceļojumu spilvenu, acu masku un ausu aizbāžņus

Nekad nevar zināt, vai viesnīcas numurā, vai īrētajos apartamentos būs miegam pietiekami aptumšoti logi, tāpēc acu maska ir ļoti noderīga. Samazinot apgaismojumu miega laikā, iespējams labāk saglabāt diennakts ritmu vai pielāgoties laika zonas maiņām. Gaisma ir daļa no tā, kas liek organismam saglabāt dabisko diennakts ritmu, tāpēc iespēja to bloķēt, var palīdzēt organismam pielāgoties.

Ceļojumu spilvens brauciena laikā ir labs sabiedrotais – tas apkļauj kaklu, tāpēc ir ērti gulēt gandrīz jebkādā stāvoklī. 

Pilnvērtīgai atpūtai ir nozīmīgs klusums, tāpēc ausu aizbāžņi būs neatsverami. Tie var būt gan individuāli pielāgoti, gan standarta, kā arī tādi, kas nomāc tikai fona skaņas. Par ausu aizbāžņiem jāpadomā jau laikus un pie tiem ir jāpierod, tādēļ nav vērts tos iegādāties dienu pirms ceļojuma. Aptiekās ir pieejami ausu aizbāžņi gan pieaugušajiem, gan bērniem, un mēdz būt izgatavoti no dažādiem materiāliem.  

Izmanto rīta sauli

Tālos ceļojumos, kur nākas pielāgoties laika zonām, iziešana saulē rīta agrumā var palīdzēt. Spoža gaisma signalizē smadzenēm un visam organismam, ka ir laiks būt nomodā. Tā ir kā pozitīva diennakts ritma atiestatīšana, palīdzot justies enerģiskam dienā un palielināt miega hormona melatonīna ražošanu aptuveni 12 stundas vēlāk.

Ierodoties galamērķī, pielāgo savu miega grafiku

Var būt ļoti vilinoši palīst zem segas, tiklīdz iekārtojies viesnīcā un beidzot redzi ērtu gultu, taču pareizāk būtu ierasto grafiku pielāgot pulkstenim galamērķī. Palīdzīgi būs ievērot ikdienas rutīnu, vadoties pēc vietējā laika, piemēram, maltītes un uzkodas ierastajā ritmā, lasīšana pēc pamošanās vai tieši pirms gulēšanas utt. 

“Apsver iespēju iegādāties nomierinošu un tonizējošu līdzekli jau pirms ceļojuma – pirmais palīdzēs iemigt, bet otrais – būt možam līdz naktsmieram. Var noderēt līdzeklis, kas satur melatonīnu – tas palīdz labāk iemigt un noregulēt miega ciklu, īpaši, ja ceļojot ir mainījusies laika josla. Ja ir jūtams nogurums un trūkst enerģijas, var izvēlēties līdzekli, kas satur B grupas vitamīnus, ženšeņu, guaranu. Ērts risinājums ceļojumiem ir mazi vitamīnu un minerālvielu šoti, kas tonizē un uztur možu organismu,” norāda „Mēness aptiekas” farmaceite.  

Agri un bieži dzer ūdeni

Pat viegla dehidratācija var izraisīt dažādas nepatīkamas un potenciāli bīstamas komplikācijas. Tā var, piemēram, ietekmēt ķermeņa temperatūru, asinsspiedienu, sirdsdarbības ātrumu, enerģijas līmeni, radīt krampjus vai galvassāpes. “Dehidratācija patiešām ir kaitīga visam organismam, turklāt tā sausina ādu un nelabvēlīgi ietekmē imunitāti. 

Neatkarīgi no tā, kur un kā ceļo, sāc un beidz dienu ar glāzi ūdens, dzer to arī dienā un noteikti pēc katras izdzertās alkohola devas (ja ceļojumos mēdz gadīties šādi izklaidēties vairāk nekā ikdienā).”

Rūpīgi sagatavo ceļojuma aptieciņu

Vislabākais palīgs ceļojuma aptieciņas izveidē būs farmaceits. “Katrā ziņā ir vērts ņemt vērā pamata vajadzības, proti, tajā ir jābūt pretdrudža līdzeklim, pretsāpju zālēm, medikamentam pret alerģiju un gremošanas traucējumiem (caureju, aizcietējumu), kā arī zālēm, ko lieto ikdienā hroniskas slimības kontrolei, ja tāda ir,” teic Ērika Pētersone, vēlot patīkamu ceļojumu un priecīgu atgriešanos.