Darbību atjauno likvidētais modes zīmols “Sonia Rykiel”
Interneta veikala “Showroomprive” divi līdzīpašnieki trešdien paziņoja, ka atjaunos franču modes nama “Sonia Rykiel” darbību gandrīz piecus mēnešus pēc tiesas lēmuma, kas paredzēja tā likvidēšanu.
Tiesa trešdien ļāva pārdot modes nama aktīvus brāļiem Ērikam un Mišelam Dajāniem, kas ir divi no četriem “Showroomprive” līdzīpašniekiem.
Brāļi norāda, ka viņu mērķis būs veicināt “Sonia Rykiel” zīmola attīstību Francijā un ārvalstīs. Kā ziņots, Parīzes tiesa jūlijā nolēma likvidēt finanšu grūtībās nonākušo modes namu “Sonia Rykiel”. Šādu lēmumu tiesa pieņēma, jo modes namam nebija izdevies atrast pircēju.
Aprīlī modes nams tika pasludināts par maksātnespējīgu. Modes nama dibinātāja franču modes dizainere Sonja Rikjela nomira 2016.gadā 86 gadu vecumā.
Rikjela kļuva slavena 1962.gadā ar pieguļoša svītera dizainu, ko gadu vēlāk žurnāla “Elle” fotosesijā valkāja tolaik 19 gadus vecā franču popzvaigzne Fransuāza Ardī.
60.gados Rikjelas svīteri kļuva par sensāciju, un tos valkāja tādas slavenas sievietes kā Brižita Bardo, Odrija Hepbērna un Silvija Vartana.
1968.gadā Rikjela atvēra modes namu “Sonia Rykiel”. Lai arī apmēram 50 gadus ilgās karjeras laikā viņa izmēģināja citus materiālus un apģērba stilu, viņa vienmēr palika uzticīga trikotāžai.
Foto
Autors: nozare.lv
23.12.2019.
Kima Kardašjana dalījusies ar kādu “interesantu” ģimenes notikumu! (+VIDEO)
Realitātes šovu zvaigzne un 21. gadsimta modes ikona Kima Kardašjana nesen viesojusies Amerikā tik populārajā Elēnas šovā, kurā viņa padalījusies ar kādu interesantu notikumu.
Kimas Kardašjanas meita Norta, kurai ir vien 6 gadi, atteikusies fotogrāfēties ģimenes ziemassvētku fotogrāfijā. Ģimenes foto, kurš tiks izmantots Ziemassvētku kartiņām veidots mākslīgi, proti Norta mākslīgi ievietota ģimenes fotogrāfijā. Kima Kardašjana neuzskatīja, ka viņai būtu jāpiespiež meita fotogrāfēties, ja viņa to nevēlas, tomēr nākamajā dienā Norta uzstājusi, ka grib pozēt Ziemassvētku fotogrāfijā, par laimi fotogrāfs vēl bijis pilsētā, lai uzņemtu kartiņas foto. Kima šo rīcību nav uzskatījusi par meitas kaprīzēm, viņa neesot no tiem vecākiem, kas uzspiež savu…
Vai tu atbalsti šādu audzināšanu, vai Kimai vajadzēja rīkoties citādi?
Video
Autors: Dieviete.lv
Pēc Ziemassvētkiem iespējams neliels sals
Nākamās nedēļas otrajā pusē Latvijā gaidāms vēsāks laiks un gaisa temperatūra, visticamāk, noslīdēs nedaudz zem nulles, prognozē sinoptiķi.
Tuvākajās diennaktīs gaisa temperatūra būs +1..+7 grādi, palaikam gaidāms lietus un migla, pūtīs lēni vēji. Vairāk līs 24. un 25.decembrī, lielākais nokrišņu daudzums gaidāms Latgalē. No 26.decembra iespējams sniegs.
Nākamās nedēļas nogalē visā valstī iespējams neliels sals. Varbūtība, ka termometra stabiņš vietām noslīdēs zem -10 grādiem, ir maza. Prognozes gadumijai un janvāra sākumam ir dažādas – iespējams gan sals un sniegs, gan siltums un lietus.
Jau ziņots, ka pēdējos gados siltam decembrim nereti ir sekojis auksts janvāris vai februāris, taču sezonālās prognozes vēsta, ka nākamie pieci mēneši Latvijā caurmērā gaidāmi siltāki par normu.
Autors: nozare.lv
22.12.2019.
Megana Mārkla un Harijs pārkāpuši karalisko protokolu!
Megana Mārkla un princis Harijs nesen ir paziņojuši par savu kārtējo dīvaino lēmumu. Pāris ir pārkāpis karaliskās ģimenes protokolu, kas nav nekāds brīnums, jo šādas situācijas nav retums.
Megana un Harijs pārsteiguši savus fanus ar Saseksas hercogu Instagram konta izmaiņām. Tagad neviens vairs nevar apskatīt fotogrāfijas vai video ierakstus, kuros Meganu Mārklu vai princi Hariju ir atzīmējuši citi cilvēki… Saseksas hercogu fani ir nonākuši pie secinājuma, ka Meganai un Harijam nav patikušas kādas fotogrāfijas, kurās atzīmēts karaliskais pāris.
Vairākiem karaliskās ģimenes pāriem ir savi Instagram profili, bet neviens no karaliskās ģimenes līdz šim nebija atļāvies šādi rīkoties. Piemēram, Keitas Midltones un prinča Viljama, kā arī pašas Lielbritānijas karalienes Elizabetes II sociālie konti nav noņēmuši opciju, ka fani vai kādas citas personas nedrīkstētu viņus ietagot bildēs un video. Šī nav pirmā reize, kad princis Harijs un Megana Mārkla sociālajos tīklos uzstāda paši savus principus. 2019. gada sākumā pāris pārtrauca sadarbību ar kopējo britu karaliskās ģimenes Instagram profilu, tagad Kensingtonas hercogiem pieder sākotnējais profils, bet Saseksas hercogi izveidoja savu. Viņi to pamatoja ar to, ka tas esot nepieciešams labdarības dēļ.
“Katru mēnesi mēs rādīsim un stāstīsim par tiem labdarības projektiem, kuros esam piedalījušies un tādā veidā cilvēkiem būs iespēja atbalstīt to, ko darām. Šādā veidā cilvēki varēs arī piešķirt lielu nozīmi labdarībai,” – tā profila izveidi paskaidroja Megana.
Vairāki Saseksas hercogu sekotāji ir nepatīkami pārsteigti, ka Megana un Harijs vēlas, lai redzami tikai sevis veidotajās publikācijās. “Dīvaini, ka citus viss apmierina, bet viņi ir bijuši tie, kas nolēmuši slēpt kaut kādas atsevišķas publikācijas”, “Tā ir tāda dīvaina vēlme “nodrošināties” nākotnei?”, “Negaidīts lēmums. Atkal Megana un Harijs dara kaut ko pa savam, sajūta, ka grib vinnēt konkursā “mēs atšķiramies no pārējiem”!”.
Vai tu saproti šādu rīcību, nereti taču tiekam ietagoti fotogrāfijās, kuras mums neglaimo?
Foto
Autors: Dieviete.lv
Friziere no Latvijas devusies iekarot Ameriku pasaules mēroga skaistumkonkursā (+FOTO)
Latviešu frizūru meistare, vadošā CHI BALTIC tehnoloģe, pasniedzēja un stiliste Kristīne Laizāne tika izvēlēta par vienu no frizieriem, kas pucēja dalībnieces prestižajā skaistumkonkursā “Miss Universe” jeb “Mis Visums”. Konkurss šogad norisinājās Atlantā, ASV.
Jāatzīst visā šī konkursa vēsturē, pirmo reizi kāds frizieris devās turp no Baltijas valstīm. “Tas bija liels gods un pagodinājums pārstāvēt Baltijas valstis un it īpaši Latviju tik liela mēroga pasākumā!” – atzīst Kristīne.
Galerija
Dalībai konkursā Kristīni izvēlējies ASV matu kopšanas kosmētikas līdzekļu kompānija “Farouk Systems Inc.”, kas ir zīmolu “CHI” un “Biosilk” ražotāji, kā galveno iemeslu minot meistares profesionālās prasmes un veiksmīgo dalību nesen notikušajā pasaules frizieru konkursā “Finland Haircup” Somijā, kur friziere ieguva 2. vietu kāzu matu sakārtojumu kategorijā un 1. vietu vakara fizūru kategorijā.
“Tajā brīdī es nemaz nespēju aptvert, ka pati varēšu tik liela mēroga pasākumā piedalīties. Tā kā pati esmu “CHI” ģimenē jau vairākus gadus, saprotu, cik liels gods bija saņemt šādu uzaicinājumu. Mēs esam liela komanda un ikviens mūsu komandā ir talantīgs meistars!”
“Darbojos aizskatuvē, intervijās, video filmēšanā un fotosesijās, kur modelēm veidojām frizūras. Kopumā piedalījās 90 dalībnieces no visas pasaules. Bija intensīvi, ātri jāstrādā, tajā pašā laikā neaizmirstot par kvalitāti un frizūras noturību. Visam bija jābūt augstā līmenī. Pieredze, kuru nekad neaizmirsīšu!”
Dalībniecēm vairākās kārtās bija jāparāda žūrijai savi peldkostīmi, nacionālie tērpi un vakarkleitas. Katrai bija jāpiedalās fotosesijās, jāmāk atbildēt uz intervijas jautājumiem, jāapmeklē nodarbības, kurās mācījās vairākus noderīgus padomos un ieteikumus no pasaulslaveniem horeogrāfiem, pasniedzējiem, skatuves māksliniekiem. Noslēgumā bija jāatbild uz jautājumiem par sociālām tēmām, un viņām tika dota iespēja izskaidrot žūrijai, kāpēc tieši viņai ir jākļūst par “Miss Universe”.
Informatīvi atbalsta Dieviete.lv
21.12.2019.
Dž.K.Roulinga izpelnījusies pārmetumus “transfobijā” (+VIDEO)
Britu rakstniece Dž.K.Roulinga izsaukusi transpersonu kopienas un citu aktīvistu sašutuma vētru, pēc tam kad ceturtdien tviterī bija paudusi atbalstu darbu zaudējušai pētniecei, kas bija apgalvojusi, ka cilvēki nevar mainīt savu bioloģisko dzimumu.
Globālās attīstības centrs martā atteicās pagarināt līgumu ar nodokļu eksperti Maju Forsteiteri.
Londonas tiesnesis šonedēļ atstāja spēkā lēmumu par viņas atbrīvošanu no darba.
“Tā ir kodola komponente viņas uzskatos, ka viņa vērsīsies pie cilvēka, viņu vērtējot atbilstoši tam dzimumam, kādu uzskatīs par pareizu, pat ja tas būs aizskaroši šī cilvēka cieņai vai radīs biedējošu, naidīgu, pazemojošu vai aizvainojoši vidi,” spriedumā skaidroja tiesnesis.
Reaģējot uz tiesas spriedumu, Roulinga tviterī ceturtdien ierakstīja: “Dēvējiet sevi, kā jūs gribat. Guliet ar jebkuru piekrišanu paudušu pieaugušo, kas jūs būs pieņēmis. Dzīvojiet vislabāko dzīvo mierā un drošībā. Bet atlaist sievieti no darba, jo viņa pauž uzskatu, ka dzimums ir reāls? #EsmuKopāArMaju #ŠīNavMācībuTrauksme.”
Kritiku Harija Potera grāmatu autorei, kas citkārt ir pazīstama ar saviem liberālajiem uzskatiem, paudusi arī ASV tiesību organizācija “Human Rights Campaign”.
“Transsieviete ir sieviete. Transvīrietis ir vīrietis. Nebināri cilvēki ir nebināri. Kopija: Dž.K. Roulingai.”
Rakstnieces pārstāvis sakariem ar presi paziņoja, ka nekādi citi komentāri šajā jautājumā netiks sniegti.
Video
Autors: nozare.lv/Dieviete.lv
Lielbritānijas parlaments pirmajā lasījumā atbalsta breksita vienošanos
Lielbritānijas parlamenta jaunais sasaukums piektdien pirmajā balsojumā atbalstījis premjerministra Borisa Džonsona panākto breksita vienošanos, sperot pirmo soli uz Eiropas Savienības (ES) pamešanu 31.janvārī.
Par valdības iesniegtā likumprojekta nodošanu izskatīšanai parlamenta apakšnamā un Lordu palātā nobalsoja 358 deputāti, bet pret to balsoja 234 likumdevēji.
Likums par izstāšanās vienošanos cita starpā nosaka, ka pārejas periodu pēc breksita, kas ilgs līdz nākamā gada beigām un kura laikā uz Lielbritāniju joprojām attieksies ES tiesību normas, nedrīkst pagarināt.
Opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins aicināja savas frakcijas locekļus balsot pret likumprojektu, apgalvojot, ka pastāv “labāks un taisnīgāks ceļš”, kā aiziet no ES.
Jau iepriekš tika prognozēts, ka Džonsonam būs viegli panākt breksita vienošanās apstiprināšanu, jo pagājušajā nedēļā notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās premjera vadītie konservatīvie izcīnīja pārliecinošu vairākumu.
Deputāti atbalstīja arī turpmāko likumprojekta izskatīšanas grafiku. Debates par to paredzētas 7., 8. un 9.janvārī, kad likumdevēji atsāks darbu pēc Ziemsvētku brīvdienām.
Valdība paudusi pārliecību, ka likums tiks galīgi apstiprināts savlaicīgi, lai Lielbritānija varētu pamest ES plānotajā termiņā – 31.janvārī.
Autors: nozare.lv
21.12.2019.
Kā saturīgi pavadīt ziemas brīvlaiku?
Ja vien ziemas brīvlaikā būtu sniegs, tad ilgi nebūtu jāprāto, ko darīt brīvdienās. Taču šogad ziema mūs nav pārāk lutinājusi ar sniegu un šķiet, ka plāns saturīgai laika pavadīšanai tomēr būs nepieciešams. Pārdomās par to, kā interesanti un pilnvērtīgi pavadīt skolēnu brīvlaiku, dalās Rimi Bērniem eksperti Klāvs un Lība Smildziņi.
Pikoties, celt sniegavīrus, vizināties ragavās, taisīt sniega eņģeļus – Lība uzskaita daudzās nodarbes, kas darāmas, ja brīvlaikā sagaidītu sniegu. Klāvs savukārt slēpotu, snovotu un slidotu. Tā kā sniegu tik drīz nesola, Rimi Bērniem eksperti sagatavojuši dažādus brīvlaika pavadīšanas ieteikumus ko darīt, ja sniegu nesola.
Uz zoodārzu ziemā. Uz zoodārzu ierasts doties vasarā, taču ir vērts turp doties arī ziemā, jo ir dzīvnieki, kuru krāšņumu var novērtēt tieši aukstajā gadalaikā. “Tikai ziemā, šķiet, var ieraudzīt, cik krāšņa ir polārlapsa un cik koši ir sarkanie vilki,” prāto Lība, piebilstot, ka zoodārza apmeklējums ir vērtīgs arī ar to, ka vairākas stundas tiks pavadītas, pastaigājoties ārā. Kā ierasts, arī šogad no 20. decembra līdz 26. janvārim norisināsies “Ziemas naktis zoodārzā”, kuru ietvaros dārzā varēs uzturēties līdz pat plkst. 21.00.
Ziemassvētku filmu vakars. Lība un Klāvs iesaka ģimenes vai draugu lokā sarīkot tematisku filmu vakaru. “Noskaņas radīšanai iesaku pagatavot kakao un uzcept piparkūkas,” rosina Lība. Ziemassvētku filmu klāsts ir plašs, piemēram, komēdijas – režisora Džona Favro “Elfs” un Rona Hauarda “Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus”.
Vakariņu gatavošana vecākiem. “Vecāki noteikti priecāsies, ja darba dienu vakaros sagaidīsiet viņus mājās ar vakariņām! Daudz ēdienu recepšu, kas ir pa spēkam arī skolas vecuma bērniem, atradīsiet Rimi Bērniem mājas lapā, sadaļā “Uzturs’’,” stāsta Lība, norādot, ka daļu no šīm receptēm abi ar Klāvu ir izmēģinājuši.
Grāmatu lasīšana. “Reizēm ir slinkums pieķerties grāmatas lasīšanai, taču, kad tā izlasīta, ir gandarījums,” atzīst Klāvs un iesaka brīvlaikā izlasīt vismaz vienu grāmatu. Gan tāpēc, ka tas ir patiesi saturīgi pavadīts laiks, gan arī tāpēc, ka noderēs skolas vajadzībām. Viņaprāt, galvenais ir atrast tādu grāmatu, kas aizrauj. Klāvs šobrīd lasa Agatas Kristi kriminālromānus, savukārt Lība – Irēnes Cimmermanes “Mis Edisona. Mūsu ģeniālā, ķertā skolotāja”. Lība brīvlaikā plāno sarīkot grāmatu mainīšanos ar draudzenēm – viņasprāt, šis ir labs veids, kā nekļūdīties interesantas grāmatas izvēlē.
Mūzikas izlases veidošana. “Lai svētku reizēs nebūtu jālauza galva, kādu uzlikt mūziku, brīvlaikā var uztaisīt ģimenes Ziemassvētku mūzikas izlasi. To var darīt šādi – atlasa katra ģimenes pārstāvja mīļākās dziesmas, kas asociējas ar Ziemassvētkiem, un šo izlasi saglabā, piemēram, mūzikas straumēšanas vietnē “Spotify”,” iesaka Lība.
Ekskursija pa Latviju ziemā. Latvija ir skaista ne vien vasarā, bet arī ziemā! Tāpēc kādā no ģimenes brīvdienām ir vērts doties ekskursijā pa Latviju. “Piemēram, vai esat izstaigājuši vienu no tradicionālajiem galamērķiem – Līgatnes dabas takas, kad kokos nav lapu?” jautā Klāvs un Lība.
Virtuālās spēles kopā ar tēti vai mammu. “Lai pieaugušie saprastu, kāpēc mums, bērniem, tik ļoti patīk spēlēt virtuālās spēles, jāuzaicina mammu un tēti uzspēlēt kopā! Jāierāda, piemēram, kā “Minecraft” var uzbūvēt savu sapņu māju,” iesaka Klāvs.
Akvaparka apmeklējums. Taču, ja ziemas drēgnums licis par sevi manīt, Rimi Bērniem eksperti iesaka doties tur, kur vasara valda visa gada garumā – uz akvaparku. “Kārtīga izpeldēšanās, pirtis un citas piedāvātās izklaides iespējas vairos prieku gan bērniem, gan viņu vecākiem!” stāsta eksperte Lība.
Piedalīšanās labdarības akcijās. “Ziemassvētki ir lielisks laiks, lai novērtētu to, kas patiesi svarīgs,” noslēdz Klāvs un Lība, iesakot ziedot savu laiku, naudu vai kādas citas noderīgas dāvanas un uzburt svētku sajūtu arī līdzcilvēkiem, kuriem dzīvē nav tik ļoti paveicies. Rimi Bērniem eksperti aicina apmeklēt arī Ziemassvētku “Svētdieņus” Hanzas peronā, kas reizē kalpo arī kā labdarības akcijas “Eņģeļi pār Latviju” māja, kur būs iespējams iepriecināt daudzus bērnus un viņu vecākus, dāvinot pašu svarīgāko – veselību! Būs koncerti, izrādes un spēles, dažādi gardumi un Ziemassvētku tirdziņš. Ziemassvētku “Svētdieņi” Hanzas peronā notiks 22. un 29. decembrī no plkst. 11.00 līdz 20.00.
Autors: Rimi
Par “Gada Eiropas cilvēks Latvijā” atzīts mūziķis Ralfs Eilands
Ralfs Eilands atzina, ka bijis pārsteigts par savu nomināciju un atrašanos sabiedriskā balsojuma noslēdzošajā trijniekā. “Esmu pārsteigts, jo mans pirmais Eiropas darbs ir pēdējās vietas izcīnīšana Eirovīzijas dziesmu konkursā,” ironizējot par sevi, sacīja mūziķis.
Paziņojot titula ieguvēju, Valsts prezidents Egīls Levits sacīja, ka, lai arī mūziķis Eirovīzijas dziesmu konkursā ieguva pēdējo vietu, Latvijā viņš bija pirmais. “Ralfs Eilands – plaši pazīstams kā sabiedriski un pilsoniski aktīvs dziedātājs. Papildus mūziķa dotībām, viņa īpašais talants ir saprotamā valodā un veidā uzrunāt jauniešus par Eiropas vērtībām, būt par autoritāti laikā, kad tradicionālās autoritātes zaudē savas pozīcijas, būt populāram un izteikt nepopulāru viedokli,” sacīja valsts pirmā amatpersona.
Tāpat viņš norādīja, ka mūziķa aicinājums jauniešiem piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija ļoti svarīgs. “Briselē ar Latvijas politiķu līdzdalību pieņem lēmumus, kas vēl daudzus gadus ietekmēs dzīvi Latvijā. Aicinājums jauniešus piedalīties balsošanā bija būtisks, jo rezultāts atspēlēsies mums visiem. Tāpēc labāk ir iesaistīties, nekā palikt malā.”
Prezidents sacīja, ka nākamā gada sākumā uzaicinās mūziķi uz Rīgas pili, lai pārrunātu, kāds varētu būt Latvijas pienesums Eiropas Savienībā.
Savukārt mūziķis atzina, ka neesot sagatavojis runu, jo necerēja, ka šo titulu saņems. “Nākamreiz, kad jums kaut kas nesanāk, atcerieties manu zaudi un turpiniet cerēt, darīt. Reiz kādā intervijā teicu, ka mūzika nav mana dzīve. Tā ir lieta, kas patlaban man vislabāk sanāk. Pienāks laiks, kad es to nedarīšu. Mana dzīve ir mana ģimene, draugi un cilvēki, kas man ir apkārt. Es savā dzīvē cenšos darīt visu, lai vide man apkārt būtu patīkama,” sacīja Eilands.
Viņš teica, ka vēlas dzīvot sabiedrībā, kur cilvēkus nediskriminētu viņu ādas krāsas, seksuālās orientācijas vai citādības dēļ. Tāpat mūziķis aicināja cilvēkus, kuri izmanto sociālos tīklus, nepiedalīties linča tiesā, kur pret cilvēku izmanto to, ko viņš izdarījis tīņu vecumā.
“Nelinčojiet savus draugus. Dažādi viedokļi ir pašsaprotami! Izglītojiet, mīliet un cenšaties viņiem kaut ko iemācīt. Vēlos noslēgt savu sakāmo ar to, ko kādreiz dzirdēju “Fleetwood Mac” koncertā – mīliet un cieniet sevi, vienmēr apzinieties savu vērtību un nekad citiem neatdodaties par zemāku cenu. Tajā pašā laikā izturieties pret citiem cilvēkiem mīloši un cieņpilni,” sacīja mūziķis.
Kā ziņots, sabiedriskā balsojuma noslēdzošo trijnieku, kas pretendēja uz “Gada Eiropas cilvēks Latvijā” titulu, veidoja festivāla “Lampa” direktore un fonda atvērtai sabiedrībai “Dots” izpilddirektore Ieva Morica, filmas “Dvēseļu putenis” galvenā personāža atveidotājs, Eiropas Parlamenta vēstnieku skolas vēstnieks Oto Brantevics un Eilands.
Kandidātus šim titulam izvirzīja šogad rudenī un tos ar lielāko balsu skaitu iekļāva “Top10”. Bez jau minētajiem, “Top10” bija iekļauta arī Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Arta Ģiga, Latvijas vēstniece Lielbritānijā un Ziemeļīrijā Baiba Braže, filmas “Oļegs” režisors Juris Kursietis, Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdētāja Kristīne Saulīte, ārsts, profesors Uģis Gruntmanis, kā arī Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra pienākumu izpildītāja Ilze Juhansone un Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (V).
Biedrība “Eiropas Kustība Latvijā” pēc iedzīvotāju balsojuma jau 22 gadu pēc kārtas piešķir titulu “Gada Eiropas cilvēks Latvijā”, ko saņem cilvēks, kurš ar saviem darbiem šajā gadā devis vislielāko ieguldījumu Latvijas vārda popularizēšanai Eiropā un Eiropas kopējo vērtību integrēšanai Latvijā. Pagājušajā gadā titulu saņēma pašreizējais Valsts prezidents Levits.
Foto
Autors: nozare.lv
Sargies no gripas epidēmijas! Ieteikumi, lai sevi pasargātu
Šogad gripas epidēmija ir sākusies īpaši agri, jau 11. decembrī, un šobrīd tā turpina vērsties plašumā. Turklāt pirmssvētku rosība – publiskie pasākumi, tirdzniecības centru un citu sabiedrisku vietu apmeklēšana var ievērojami palielināt risku saslimt ar gripu un veicināt tās vispārējo izplatību. Kā pasargāt sevi un savu ģimeni no gripas, lai svētku laiku nepavadītu, cīnoties ar saslimšanu? Padomos dalās BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Profilakses ABC
Par gripas profilaksi tiek runāts ik gadu, tomēr, kad atkal pienāk gripas epidēmija, daudziem no mums joprojām piemirstas paši profilakses pamati. Turklāt jāņem vērā, ka šogad gripas epidēmija ir mūs piemeklējusi jau pirms svētkiem, kas padara saviesīgos svētku pasākumus un ilgstošos dāvanu meklējumus lielveikalos un tirdziņos par īpaši bīstamiem riska faktoriem. Kādas pamatlietas būtu noteikti jāievēro šajā laikā?
- Mazgājiet rokas! Par šo elementāro pamatnoteikumu šobrīd tik tiešām nedrīkstam aizmirst! Noteikti mazgājiet rokas ar ziepēm, pārrodoties telpās no āra apmeklējuma, pirms ēšanas, pēc šķaudīšanas, klepošanas un deguna šņaukšanas un citos brīžos pēc iespējamas saskaršanās ar slimību izraisītājiem.
- Vēdiniet telpas! Īpaši, ja telpā uzturas vairāk cilvēku – tas var veicināt slimības izplatību, tādēļ gādājiet par labu gaisa kvalitāti telpās. Turklāt svaigs gaiss palīdzēs stiprināt Jūsu imunitāti.
- Izvairieties no sabiedrisku vietu apmeklēšanas! Protams, svētku laikā to ir grūti īstenot, tomēr atcerieties, ka pārpildītie tirdzniecības centri un svētku pasākumi var ievērojami paaugstināt risku saslimt ar gripu. Tādēļ iespēju robežās ieteicams ierobežot uzturēšanos šādās vietās.
- Nelietojiet kopīgus traukus! Svētku pasākumos tas var gadīties arī nejauši vai steigā, tādēļ pievērsiet īpašu uzmanību tam, kādus traukus lietojat! Tas ir ļoti aktuāli arī gadījumā, ja rīkojat svētku mielastu pie sevis mājās.
- Sargiet sevi no saslimšanas! Šis noteikti nav piemērots brīdis eksperimentiem un aizmāršībai, tādēļ ģērbieties atbilstoši laikapstākļiem, nepakļaujiet sevi liekam saslimšanas riskam, izvairieties no visa veida saslimšanu veicinošiem faktoriem, arī stresa un neizgulēšanās.
- Stipriniet imunitāti! Atcerieties, ka šobrīd īpaši svarīgs ir pilnvērtīgs uzturs. Ja nepieciešams – lietojiet vitamīnus! Neaizmirstiet par vērtīgajām dabas veltēm! Imunitāti stiprināt palīdzēs arī aktivitātes svaigā gaisā, pienācīga atpūta un veselīgs miegs.
Ko darīt, ja mājās kāds slimo ar gripu?
Z. Ozoliņa uzsver – ja kāds no mājiniekiem ir saslimis ar gripu, ir jāievēro īpaša piesardzība, lai slimība neizplatās arī uz citiem. Ja laboratoriski vai ģimenes ārsta praksē apstiprina saslimšanu ar gripu, būtu ieteicams pacientu izolēt. Protams, kad esi saslimis, liekas, ka tuvinieku atbalsts dziedē vairāk nekā zāles, taču būtiski ir apzināties, ka ar saskarsmi mēs nododam savu saslimšanu otram. Tāpēc, ja ģimenē ir vairāki bērni, saslimšanas gadījumā ieteicams atrasties katram savā istabā.
Dabas veltes – profilaksei un ārstēšanai
Lai arī ziemā mums ir pieejams krietni mazāk vietējo dabas velšu, kas varētu palīdzēt mums stiprināt imunitāti un noderēt atveseļošanās procesā, ir pieejami daudzi dabīgie līdzekļi, kas šobrīd mums var būt ļoti noderīgi. Cidoniju un dzērveņu morss satur ļoti daudz C vitamīna, kas ir efektīvs cīņā pret vīrusu saslimšanām. Ieteicams lietot plūškoka saturošus uztura bagātinātājus, kas ir dabīgie imūnmodulatori.
Taču, ja slimība jau ir iestājusies, būs nepieciešami recepšu medikamenti, ko izrakstīs Jūsu ģimenes ārsts. Recepšu zāles lielākā devā jālieto slimniekam, bet pārējiem ģimenes locekļiem ieteicama profilaktiska šī medikamenta lietošana.
Kā pasargāt pašus mazākos?
Bērnudārzā mūsu mazākie ģimenes locekļi pavada teju visu dienu, tādēļ, bērnudārzā parādoties gripai, tās izplatības risks ir ļoti augsts. Lai izvairītos no saslimšanas ar gripu un citiem vīrusiem, ieteicams jau laicīgi stiprināt imunitāti pirms došanās uz dārziņu, piemēram, lietojot deguna ziedes, kam piemīt antivirāla darbība. Atgriežoties mājās, vienmēr jānomazgā rokas un jāmāca to darīt arī bērniem. Ārsta kompetencē būs ieteikums bērna vakcinācijai pret gripas vīrusu, izvērtējot visus aspektus.
Spēku atgūšana pēc slimības
Viena no svarīgākajām lietām, ko paturēt prātā: gripas ārstēšanai ir nepieciešams miera režīms! Arī tad, kad slimība jau atkāpusies, ir jāievēro mērenība un jāļauj savam organismam pilnvērtīgi atjaunot spēkus. Atgūties palīdzēs pilnvērtīgs, vitamīniem bagāts uzturs, kā arī ieteicams lietot imunitāti spēcinošos līdzekļus. Par labu nāks arī mērena fiziskā slodze un pilnvērtīgs miegs.
Sargiet sevi un esiet veseli gan svētkos, gan ikdienā!
Autors: Benu Aptieka
Nav ideju, kur svinēt Jauno gadu? Dodies uz Jaunā gada sagaidīšanas svinībām viesnīcā Port Hotel
Viesnīca “Port Hotel” ielūdz uz jaunā 2020.gada sagaidīšanas svinībām! “… ES ŠONAKT SĒDĒŠU UZ JUMTA” kopā ar Andri Bērziņu.
Vai tev jau ir ideja, kur svinēsi Jauno gadu? Mums tev ir lieliski piedāvājumi! Viesnīca “Port Hotel” piedāvā divus Jaunā gada pasākumus. Ja vēlies romantiskas vakariņas un atpūtu kopā ar ģimeni vai mīļoto cilvēku, tad tev noteikti patiks Jaunā gada svinības “… ES ŠONAKT SĒDĒŠU UZ JUMTA” kopā ar Andri Bērziņu. Pasākumā gaidāmas vakariņas, šampānietis un salūts!
SĀKUMS 22.00
Ierašanās no plkst. 20.00
IEEJAS MAKSA :
Restorāns : 1. stāvs – 65, – EUR; 2. stāvs – 55, – EUR;
Bērniem no 3 gadu vecuma līdz 12 gadu vecumam – 25, – EUR
Ja tu ilgojies pēc. trakas ballītes, kurā izdejoties, tad tev noteikti patiks DISKO BALLĪTE “BAHAMA MAMA”. Svinībās būs dažādi kokteiļi, pārsteigumi, laimīgās stundas un izlozes!
SĀKUMS 22 : 00
MAKSA : 20, – EUR (iekļauts Bahamas kokteilis), 40,- EUR (Bahamas uzkodas, Bahamas kokteilis, vieta pie galdiņa)
Seko “Port Hotel” Facebook:
????JAUNĀ GADA SAGAIDĪŠANA VIESNĪCĀ PORTO RESORT!????DISKO BALLĪTE "BAHAMA MAMA"???? SĀKUMS 22 : 00✅MAKSA : 20, – EUR…
Geplaatst door Porto Resort op Woensdag 11 december 2019
Biļešu iegāde un vairāk informācijas:
Tel. 27 41 99 99, epasts : info@porthotel.lv; info@portoresort.lv
Rezervējot galdiņu kādā no pasakumiem, nosauc paroli Dieviete.lv
Informatīvi atbalsta Dieviete.lv
19.12.2019.
Supermena apmetnis pārdots izsolē par gandrīz 200 000 ASV dolāru! (+VIDEO)
Supermena pirmais apmetnis, ko viņa lomas tēlotājs valkāja kinofilmā, ir pārdots retu Holivudas relikviju izsolē par gandrīz 200 tūkstošiem ASV dolāru, otrdien paziņoja izsoļu nams “Julien’s Auctions” Losandželosā.
Apmetnis, kuru filmā “Supermens” (“Superman”) bija valkājis supervaroņa lomas atveidotājs Kristofers Rīvs, pirmdien tika nosolīts par 193 750 dolāriem.
Uzņemot šo 1978.gadā izlaisto filmu, tika izmantoti pavisam seši apmetņi. “Julien’s Auctions” izsolē pirmdien tika pārdotas apmēram 400 kino relikvijas.
Starp nosolītajiem priekšmetiem bija daudzi franšīzes “Zvaigžņu ceļš” (“Star Trek”) filmu kostīmi. Uniforma, kuru bija valkājis Patriks Stjūarts kapteiņa Žana Lika Pikāra lomā, tika pārdota par 28,8 tūkstošiem dolāru, bet Leonarda Nimoja valkātais Romulana kostīms no filmas “Zvaigžņu ceļš: Nākamā paaudze” (“Star Trek: The Next Generation”) ieguva pircēju par 20 000 dolāru.
Dena Ekroida kombinezons no filmas “Spoku mednieki II” (“Ghostbusters II”) tika pārdots par 32 000 dolāru.
Video
Autors: nozare.lv/Dieviete.lv
Horoskops: kādus mērķus sev uzstādīt 2020.gadā?
Decembris simbolizē pārmaiņas kā dabā, tā cilvēkos. Tas var būt labs laiks, lai pamēģinātu kaut ko jaunu, dotu iespēju kādam cilvēkam, kurš jau sen to ir pelnījis, vai iespēju pašam sev. Ziema ir pēdējais laiks, kad var salikt vienkopus gada laikā pārdzīvoto, izsvērt to, kas bijis un, kas vēl priekšā. Lai kas būtu tā mazā, grauzošā sajūta dziļi sirdī, ir pēdējais laiks tikt no tās vaļā. Jānopurina viss, kas nospiež plecus un jācenšas koncentrēties uz tām lietām un cilvēkiem, kuri palīdz Jums augt un attīstīties.
Lai arī horoskopi ne vienmēr precīzi atklāj visu patiesību, tā ir iespēja mēģināt labāk iepazīt gan sevi, gan citus. Katras zīmes pārstāvjiem ir savas problēmas (lielākas vai mazākas), ja paši baidāmies atklāties savās emocijās, tad šis varētu būt kā neliels iedvesmas avots šo problēmu risināšanā.
Auns (21. marts – 19. aprīlis)
Šai zīmei un tās pārstāvjiem visai raksturīga problēma ir censties uzņemties vairāk pienākumu, nekā fiziski iespējams paveikt.
Auna galvenais pašmērķis ir izveidot tādu dzīvi, no kuras atvaļinājums nav vajadzīgs.
Vērsis (20. maijs – 20. aprīlis)
Lielāko izmisumu Vērši piedzīvo tad, kad viņu smagi ieguldītais darbs neatmaksājas. Vēršiem nav saprotams – Ja es visu daru pareizi, kādēļ lietas nenotiek tā, kā es to biju iztēlojies?
Vēršiem nepatīk pārmaiņas, tādēļ šīs zīmes pārstāvjiem parasti ir visai ilgs adaptācijas process. Vēršiem jāsaprot, ka viņu laime ir kļuvusi par ķīlnieku, situācijā, kad nepieciešamo pārmaiņu ieviešana prasa ilgu laiku. Ir jārīkojas tagad, nevis pēc piecām minūtēm, pāris dienām vai gadiem.
Dvīņi (21. maijs – 20. jūnijs)
Dvīņi tiecas pēc pilnības visā, ko viņi dara. Šīs zīmes pārstāvju vidū ir ārkārtīgi daudz perfekcionistu, bet diemžēl konstantas laimes sasniegšana lielākoties ir vien sapņu līmenī. Dvīņiem vienmēr šķiet, ka viņiem vēl ir vajadzīgs kaut kas vai kāds, pat tad, ja viņiem jau ir daudz.
Viņiem pašiem jāuzmanās no sava garastāvokļa svārstībām un no sevis maldināšanas.
Dvīņi paši visdrīzāk nemaz nav pamanījuši, cik ļoti mainās viņu garastāvoklis un attieksme pret citiem cilvēkiem vienas dienas laikā, tomēr mainās un kā vēl mainās. Tādēļ šīs zīmes pārstāvjiem jāuzmanās un jāmēģina neizgāzt savu stresu uz cilvēkiem, kuri to nemaz nav pelnījuši.
Vēzis (21. jūnijs – 22. jūlijs)
Var teikt, ka Vēzis ir pār-laimīgs tajās reizēs, kad cilvēki apkārt un arī darbs daudz maz apmierina. Tomēr Vēžiem raksturīgas ir garastāvokļa dienas, kad viņi noklusē visas savas emocijas un pārdzīvojumus un savās sajūtās nedalās ne ar vienu.
Reti kurš patiešām zina, kā patiesībā jūtas Vēzis. Cilvēki lielākoties zina, ka Vēži ir jautri, patīkami cilvēki, bet viņi arī zina, ka Vēži vienmēr kādu daļu no padomātā noklusē. Tādēļ Vēžiem būtu vairāk jācenšas dalīties savās izjūtās.
Vēžiem visai bieži ir divas stadijas – viņi kož mēlē, lai nepateiktu visu, ko patiesībā vēlas sacīt, vai arī viņi izliekas, ka vispār neko nav dzirdējuši.
Vēžiem nepatīk konfrontācijas, bet savu bagātīgo emociju dēļ viņu nodomi var tikt izjaukti, kā rezultātā konfrontācijas ir neizbēgamas.
Vēžiem pašiem sev jāuzdod jautājums – vai savā dzīvē esmu laimīgs? Kā arī jāmeklē risinājumi kā esošo situāciju uzlabot. Vēži neprot slēpt savas emocijas, tādēļ viņiem vienmēr jāatceras, ka citi cilvēki ar šīm emocijām tiks ietekmēti.
Lauva (23. jūlijs – 22. augusts)
Citreiz Lauvas melo paši sev, viņu kļūda ir likt kārotās lietas, pāri pašu laimei. Lauvu koncentrēšanās uz materiālo vērtību iegūšanu, neļauj tiem sasniegt emocionālo atbrīvotību.
Lauvām nekad nebūs gana ar jau gūto mīlestību, rūpēm un uzmanību. Šīs zīmes pārstāvji arī nekad nejutīs pašpietiekamību. Pat tad, ja Lauva būs sasniedzis visu, ko vēlējies, vienmēr šķitīs, ka kaut kā pietrūkst.
Lauvas strādā pārmērīgi daudz, bet citreiz būtu ieteicams apstāties un padomāt – kam tas viss un, vai šāda sevis noslogošana ir tā vērta. Ja šī sevis nodarbināšana ir domāta vien sev pašam – ļoti labi, bet, ja tas ir tādēļ, ka Lauvai nepieciešama papildu uzmanību vai kādu citu novērtējums, jājautā vai ieguldītās pūles un zaudētais laiks ir tā vērts.
Lauvām uzmanīgi jāizvēlas projekti, kuros tās iesaistās, ir uzmanīgi jāizvērtē šo projektu nepieciešamība Lauvas dzīvē.
Jaunava (23. augusts – 22. septembris)
Jaunavas parasti nevēlas to, ko var iegūt viegli un bez sarežģījumiem. Šīs zīmes pārstāvjiem patīk pacīnīties par saviem sasniegumiem. Jaunavas kā neviena cita zīme perfekti atpazīst vainas apziņu citos cilvēkos, tādēļ paši vienmēr cenšas runāt tikai taisnību.
Cilvēki novērtē Jaunavu teikto, jo zina, ka šīs zīmes pārstāvji runās tikai patiesību, šī iemesla dēļ Jaunavām apkārt ir tikai lojāli cilvēki.
Jaunavām jāmācās izrādīt savas emocijas. Šīs zīmes pārstāvji labi reaģēs uz dažāda veida pavēlēm, bet tai pat laikā nespēj līdz galam atklāt paši savas emocijas. Jaunavas labprāt izrādīs savu pieķeršanos, bet viņi bieži nesaprot, ka citiem viņu pieķeršanās un tās izrādīšana nav tik viegli izprotama un atpazīstama.
Svari (23. septembris – 22. oktobris)
Svari ir mūžīgos meklējumos, šīs horoskopa zīmes vienmēr meklē kaut ko, ko mīlēt, bet reti kad spēj koncentrēties uz kaut vienu no visiem variantiem. Svari tiecas pēc balansa, kuru atrast bieži vien ir gandrīz neiespējami. Harmonija jebkura veida attiecībās Svariem ir ārkārtīgi svarīga. Šīs zīmes pārstāvji visai bieži cīnās ar nespēju izlemt – viņi nezina, ko viņi vēlas, bet viņi arī nezina, ko viņi nevēlas. Visai bieži sastopama atbilde no Svaru puses ir “varbūt.”
Svari, neatkarīgi no sava vecuma, cenšas palikt jautri un jauneklīgi. Svariem ir lieliska rakstura īpašība – redzēt tālāk un plašāk aiz sava redzesloka, tomēr viņiem jāmācās pieņemt un paciest lietas, kuras viņiem liek justies neērti.
Dzīve ne vienmēr viss notiek tā, kā mēs vēlētos, tādēļ ir svarīgi citreiz pieņemt un samierināties ar lietām, kuras vismaz sākotnēji nešķiet tik draudzīgas un patīkamas.
Skorpions (22. oktobris – 21. novembris)
Pārsteidzoši, cik ļoti daudz Skorpioni ir gatavi dot citiem, žēl, ka šīs nesavtības dēļ Skorpioni nemana, cik daudz laika un pūļu ir patērējuši. Skorpionam nav vienmēr jābūt pasaules glābējam, lai arī šīs zīmes pārstāvjiem patīk tādiem būt, būtu jāsaprot, ka arī citi ir gatavi palīdzēt pašiem Skorpioniem, vien tiem citiem ir jāļauj palīdzēt.
Skorpioniem biežāk vajadzētu darīt to, kas pašiem šķiet interesants un svarīgs, jo šīs zīmes pārstāvjus visai bieži gadās redzēt citu cilvēku sapņu un ideju īstenošanā.
Skorpioniem ir vajadzības, kuras brīžos, kad Skorpions iemīlas, tiek pastumtas maliņā, tādēļ Skorpioni ir ārkārtīgi lojāli pret saviem partneriem.
Skorpioni nedrīkst baidīties no savām emocijām, tām ar drošsirdību jāstājas pretī, jo savādāk Skorpioni turpinās slēpties, bet agri vai vēlu tas, kas tika tik cītīgi norakts zemapziņā, nāks gaismā.
Daudzi Skorpioni atsakās uzsākt darīt kaut ko, kas viņus mazliet biedē, Skorpioni ir tendēti bēgt. Arī gadījumos, kad Skorpionam konkrētā situācija ir svarīga, bet, lai to atrisinātu ir jāpārvar kādi šķēršļi, Skorpions izvēlēsies atteikties no idejas kā tādas.
Strēlnieks (22. novembris – 21. decembris)
Strēlnieks kļūst saīdzis, ja viņa dzīvē trūkst piedzīvojumu, tādēļ šīs zīmes pārstāvji regulāri meklē jaunas iespējas un iespaidus. Tie, kuri pārstāv Strēlnieka zodiaka zīmi, bieži vien nepamana kā paskrējis laiks. Te vasara sākās, te tās vairs nav, visbiežāk tas notiek tādēļ ka Strēlnieki gatavi iesaistīties jebkurā “celies un ej pasākumā,” arī tad, ja konkrētais pasākums varbūt nav tas, kura dēļ būtu vērts censties, šīs zīmes pārstāvjiem nemitīgi nepieciešams kaut kas jauns un aizraujošs, cilvēki, situācijas utt.
Strēlniekam patiks, ja vienai dienai tiks ieplānotas daudz un dažādas aktivitātes, bet tām nav obligāti jābūt perfektā kārtībā, tikpat labi Strēlnieks piekritīs dažādām negaidītām avantūrām.
Strēlnieks nemitīgi ir izslāpis pēc mīlestības, bet pārāk bieži kļūdās meklējot to neīstajās vietās. Sākotnēji šīs zīmes pārstāvji var šķist ļoti sarežģīti, dažreiz arī mazliet nejūtīgi cilvēki, bet tiklīdz Strēlnieks iemīlas kādā, viņš kā cilvēks mainās.
Strēlnieks ir gatavs iesaistīties un atsevišķos gadījumos atdot sevi visu, bet galvenais ir uzmanīties no nepareizajiem cilvēkiem, kuri var sāpināt un ātri vien pagaisināt Strēlnieka labo enerģiju dažādos ikdienišķos sīkumos.
Mežāzis (22. decembris – 19. janvāris)
Mežāži ir prasīgi kā pret svešiniekiem, tā pret sev tuviem cilvēkiem.
Mežāži paši sev uzstāda augstas prasības, kādēļ viņiem ir grūti atpūsties un atbrīvoties. Citreiz darbs patiešām ir visa pasaule, bet ir jāspēj atrast laiks savām personīgajām interesēm. Jāsaprot, ka gūt panākumus var arī tad, ja nestrādājam 24/7, bet citreiz atļaujamies arī atpūsties.
Mežāžiem jāmācās pastāvēt par lietām, kuras viņiem ir patiešām svarīgas. Lai arī pašiem Mežāžiem bieži liekas, ka viņi ir galvenie un noteicēji it visā, ļoti bieži ir cilvēki, kuri tik un tā pamanās kāpt Mežāžiem uz galvas. Gadās, ka Mežāži paši to pat nepamana.
Ūdensvīrs (20. janvāris – 20. februāris)
Ūdensvīri ir unikāli, viņus ir sarežģīti salīdzināt ar jebkuru citu zīmi. Ūdensvīri nav tendēti un arī paši necenšas tiekties veidot konstantas, noturīgas attiecības. Šīs zīmes pārstāvji pārāk bieži un pārāk daudz domā par mīlestību. Ūdensvīri vairāk par visu vēlas atrast īsto un vienīgo mīlestību, bet, tieši tādēļ viņi cenšas pārāk daudz, jo tai īstajai mīlestībai jātiek atrastai dabiski.
Ūdensvīriem ļoti svarīga ir karjera, šīs zīmes pārstāvji var apņemties veikt kādu darbu, vai būt kopā ar kādu cilvēku uz ilgāku laika periodu, bet, lai tas notiktu, tam patiešām ir jābūt īstajam cilvēkam un īstajam darbam. Kad šāds cilvēks un šāds darbs tiks atrasts, Ūdensvīrs pats to sapratīs acumirklīgi.
Ūdensvīram ir svarīgi spēt balansēt emocijas un praktiskumu, neļaujot abām lietām pārāk pārklāties vienai pār otru.
Zivis (19. februāris – 20. marts)
Zivīm ir raksturīga nomoda aizsapņošanās, kādēļ realitāti šiem cilvēkiem ne vienmēr ir viegli pieņemt. Zivīm būtu jāsaprot, ka dzīvē ir gan kāpumi, gan kritumi, tādēļ jākoncentrējas uz nākotnes izveidi par tādu vietu, kurā pašām Zivīm būtu patīkami atrasties. Tagadnē zivīm jāmēģina atrast tāda vieta (darbs, cilvēki), kur viņi daudz maz iederētos, pretējā gadījumā Zivis pilnībā atteiksies no realitātes pieņemšanas.
Ja Zivis iemīlas, viss pārējais kļūst mazsvarīgs. Šīs horoskopa zīmes pārstāvjiem ir svarīgi uzbūvēt stabilu ligzdiņu, lai gan viņš pats, gan viņa partneris justos droši, ja gadītos nokrist.
Zivis nemīl drāmas, bet citreiz drāma pati seko Zivij. Diemžēl šis nav lauciņš, kur Zivis pratīs izveicīgi aizpeldēt prom, var gadīties, ka šīs zīmes pārstāvji, pašiem negribot un pat nesaprotot, pilnīgi nejauši iznīcina labās lietas sev apkārt.
Zivīm būtu jāuzmanās no savas impulsivitātes. Ja Zivīm ir neizdevusies diena, tad var gadīties, ka tā kļūs neizdevusies arī visiem citiem, jo Zivis, pašiem negribot, izspļaus kādu dzēlīgu teikumu vai piezīmi.
Autors: Dieviete.lv
Katru gadu vidēji 50 bērniem tiek diagnosticētas hematoonkoloģiskās saslimšanas (+VIDEO)
Katru gadu vidēji 50 bērniem tiek diagnosticētas hematoonkoloģiskās saslimšanas, kas ģimenei nozīmē ne tikai milzīgu emocionālo pārdzīvojumu, neziņu un bailes, bet arī ievērojamas ārstēšanas izmaksas, ko ne vienmēr pilnībā sedz valsts. Tāpēc, lai aktualizētu bērnu onkoloģijas tēmu Latvijā, kā arī aicinātu sabiedrību iesaistīties un atbalstīt mazos pacientus un viņu ģimenes, labdarības kampaņas Ar sirsnību pret slimību! Ziedo kopā ar BENU! ietvaros, BENU Aptiekas podkāstā par bērnu onkoloģiju Latvijā sarunājās Bērnu slimnīcas fonda (BSF) izpilddirektore Agneta Didrihsone, labdarības kampaņas vēstnese un jaunā ārste Katrīna Puriņa-Liberte un māmiņa, kas savā ģimenē ir pieredzējusi bērna saslimšanu ar onkoloģiju, Mareta Bērziņa-Meirāne.
Bērnu slimnīcas fonds – atbalsts bērniem un ģimenēm
Ikdienā, cieši sadarbojoties ar Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu (BKUS), BSF rūpējas par bērnu veselību un sniedz nozīmīgu atbalstu vecākiem. BSF izpilddirektore Agneta Didrihsone skaidro, ka BSF visbiežāk sniedz atbalstu brīžos, kad kāda izmeklējuma veikšanai vai medikamentu iegādei nav pieejams valsts atbalsts. Otrs gadījums, kad BSF palīdz bērniem un viņu ģimenēm, ir situācijas, kad konkrētais medicīniskais pakalpojums Latvijā nav pieejams un ģimenei ir jāmeklē iespējas ārvalstīs. A. Didrihsone norāda, ka BENU Aptiekas organizētajā labdarības akcijā divu gadu laikā saziedotie 45 tūkstoši ir palīdzējuši ļoti daudziem mazajiem pacientiem un ģimenēm, kuras ir piedzīvojušas bērnu onkoloģiskās saslimšanas. Līdz šim saziedotie līdzekļi ir izmantoti medikamentu iegādei, dažādiem diagnostikas veidiem un ārvalstīs veiktajiem izmeklējumiem. Tāpat līdzekļi ir seguši tādas šķietami elementāras izmaksas kā bērnu medicīniskās vēstures tulkošana angļu valodā. BSF izpilddirektore skaidro, ka mazo pacientu vecākiem BSF iesaka vērsties BKUS ārsti, kuri sniedz attiecīgas rekomendācijas par to, ka bērnam un ģimenei ir nepieciešams atbalsts. Tāpat vecāki ir aicināti sazināties ar BSF pārstāvjiem, izmantojot BSF mājaslapā publicēto kontaktinformāciju.
Bērnu onkoloģija – bailes, neziņa un informācijas trūkums
Mareta Bērziņa-Meirāne savā ģimenē bērnam ir pieredzējusi onkoloģisku saslimšanu. Šī diagnoze tika noteikta BKUS, kur ļoti ātri un operatīvi tika veikti visi nepieciešamie izmeklējumi un sākta terapija. Vienlaikus mamma atklāj, ka informācijas par bērnu onkoloģiju latviešu valodā ir ļoti maz, tāpēc nākas to meklēt svešvalodā. Vārdu “vēzis” ir dzirdējuši visi, bet skaidras un saprotamas informācijas latviešu valodā par to, kas tas ir, kāda ir ķīmijterapija un kā tā darbojas šūnu līmenī, nav. M. Bērziņa-Meirāne uzsver – ir ļoti svarīgi, ka uzreiz pēc diagnozes uzzināšanas ģimene, kura piedzīvojusi bērna onkoloģisku saslimšanu, saņem gan emocionālo, gan informatīvo atbalstu, piemēram, par to, kas ir ķīmijterapija, kā tā notiks un kādas izmaiņas gaidāmas ikdienā. BSF ir bijis nozīmīgs finansiālā, emocionālā un informatīvā atbalsta punkts gan M. Bērziņas-Meirānes ģimenē, gan arī citās viņai pazīstamās ģimenēs, kas ir piedzīvojušas bērnu onkoloģiju. Mamma atklāj, ka pēc bērna diagnozes uzzināšanas arī viņas draugu un paziņu lokā cilvēku, kuriem ir bijusi līdzīga pieredze, kļuvis vairāk, jo tieši dalīšanās pieredzē un savstarpējs atbalsts ir tas, kas palīdz pārvarēt emocionāli grūtos brīžus un virzīties uz priekšu.
Būt kampaņas vēstnesei – aktualizēt, izglītot un neļaut būt vienaldzīgiem!
Jaunā ārste Katrīna Puriņa-Liberte jau no labdarības kampaņas Ar sirsnību pret slimību! Ziedo kopā ar BENU! pirmsākumiem ir tās vēstnese. Viņa izvēlējās kļūt tieši par šīs labdarības akcijas vēstnesi, jo uzskata, ka viņas kā ārstes pienākums ir ne vien palīdzēt pacientiem, bet arī aktualizēt dažādas ar veselību saistītas tēmas un sniegt sabiedrībai uzticamu informāciju. Tāpat K. Puriņa-Liberte atklāj, ka bērnu onkoloģija ir emocionāli ļoti smaga tēma, par ko daudzi labāk izvēlas nerunāt, tomēr būtu jārīkojas tieši pretēji – šī ir viena no tēmām, par kuru būtu jārunā, un jāveicina sabiedrības atbalsts mazajiem pacientiem un viņu ģimenēm.
Veiksmīgas ārstēšanas pamats – visu iesaistīto pušu sadarbība
K. Puriņa Liberte skaidro – viens no biežākajiem mītiem ir tas, ka onkoloģiskās saslimšanas nav ārstējamas, proti, daudzi, izdzirdot vārdu “vēzis,” to uztver kā neatgriezenisku spriedumu, lai gan, laicīgi diagnosticējot onkoloģiskas saslimšanas, ir labas iespējas tās apturēt. Vienlaikus jāņem vērā, ka bērnu onkoloģija ir specifiska, jo vēža formas, ko atklāj bērniem, parasti ir ļoti agresīvas. Tāpēc šajos gadījumos ārstu operatīvs darbs, ārstu, māsu un ģimenes sadarbība ir īpaši svarīgi. K. Puriņa-Liberte piebilst, ka, ņemot vērā onkoloģisko slimību ārstēšanas ilgumu un emocionālo smagumu, būtu svarīgi, ka ārstēšanas procesā tiek piesaistīta vēl kāda atbalsta persona, piemēram, mediators vai psihologs, kas nomierinātu vecākus un palīdzētu uz ārstēšanas procesu paraudzīties no visiem aspektiem. Savukārt M. Bērziņa-Meirāne uzsver, ka ļoti svarīgi ir sadarboties un paļauties uz ārstējošo ārstu, un neaizmirst, ka vecākiem un ārstiem ir kopīgs mērķis – palīdzēt bērnam atgūt veselību. Mamma aicina nepaļauties uz dažādiem “brīnumlīdzekļiem” vai padomiem no malas, bet gan rūpīgi sekot ārstējošā ārsta norādēm.
Iespēja palīdzēt ikvienam
BSF izpilddirektore A. Didrihsone norāda, ka 2019. gadā BSF ir palīdzējis 31 bērnam. Vienlaikus viņa atklāj, ka katru gadu no jauna hematoonkoloģiskas saslimšanas tiek diagnosticētas aptuveni 50 jauniem pacientiem. Tas nozīmē, ka palīdzība ir nepieciešama katru gadu, un ir būtiski, ka uzņēmumi un sabiedrība kopumā nav vienaldzīgi un palīdz mazo pacientu ārstēšanā. A. Didrihsone uzsver, ka BSF pārstāvji patiesi priecājas katru reizi, kad pie viņiem vēršas kāds uzņēmums un seko BENU Aptiekas piemēram, jo tas palīdz bērniem atgūt pašu svarīgāko – veselību, bet ģimenēm laimi un sirdsmieru.
Uzzini, kā Tu vari iesaistīties un palīdzēt mazajiem pacientiem!
Ikviens BENU Aptiekas lojalitātes kartes īpašnieks līdzekļus, kas par pirkumu uzkrāti BENU Aptiekas lojalitātes kartē, var ziedot BSF, izmantojot BENU Aptiekas mobilo aplikāciju. Tajā, dodoties uz uzkrāto punktu sadaļu, ziedojumu var veikt vien dažu sekunžu laikā, izvēloties vēlamo ziedojumu apmēru, – iespējams ziedot gan visu uzkrājumu, gan daļu no tā. Ziedojumu var veikt arī jebkurā BENU Aptiekā, vēršoties pie farmaceita.
Mamma M. Bērziņa-Meirāne aicina visus, kuriem ir iespēja, ziedot mazo pacientu ārstēšanai, jo šis atbalsts ļauj ģimenēm, kuras piedzīvojušas šādu nelaimi, maksimāli koncentrēties uz slimības apstādināšanu. Tāpat mamma atgādina, cik svarīgi ir visai ģimenei turēties kopā un atbalstīt citam citu. K. Puriņa-Liberte uzsver, ka vislabākā Ziemassvētku dāvana ir rūpes gan par savu, gan līdzcilvēku veselību, savukārt A. Didrihsone pateicas par labdarības akcijā Ar sirsnību pret slimību! Ziedo kopā ar BENU! pausto sirsnību un atbalstu, kas palīdz daudzu ģimeņu bērniem atgūt pašu svarīgāko – veselību un iespēju dzīvot pilnvērtīgi.
Pilns sarunas ieraksts pieejams:
Video
Audio
Autors: Benu Aptieka
Piesakies lekcijai “Vēdiskā hiromantija”
Tuvojoties Saulgriežiem un Gada nogalei, kad ļaudis kopš senseniem laikiem ir vēlējušies vairāk izzināt sevi un nākotni, iesakām interesantu lekciju-meistarklasi ar zinošu un atraktīvu lektoru. Tas varētu būt jauks vakars, ko aizraujoši pavadīt kopā ar draudzenēm, uzzinot ko jaunu šajā brīnumainajā pirmssvētku laikā. Tiks stāstīts par pamatlīnijām mūsu plaukstās, to nozīmi, kā arī zīmēm, kas liecina par labklājību, lai nākamais gads nestu veiksmi.
Lekcija – meistarklase “Vēdiskā hiromantija”
2019. gada 21. decembris, no plkst. 17.00 – 20.00
Elizabetes iela 45/47, 6. stāvs
Vēdiskā hiromantija ir sena vēdiska zinātne par cilvēka izzināšanu pēc viņa rokām. Mūsu rokas ir unikālas un individuālas. Visas līnijas, izcilnīši un līdzīgas zīmes ataino mūsu karmu no iepriekšējām dzīvēm un rāda, ar kādām grūtībām mums nāksies sastapties, kā arī to, cik laimes un prieka mums pienākas.
Rokas ir mūsu apziņas atspulgs un glabā individuālās karmas nospiedumus.
Šī meistarklase būs īpaši interesanta tiem, kuri grib uzzināt savas plaukstas noslēpumus, izprast sava likteņa karmisko uzdevumu un saprast, kā plaukstas līnijas pavada mūs cauri dzīvei.
No rokas iespējams nolasīt iedzimtas slimības, sarežģītus posmus dzīvē, kā arī zīmes, kas norāda uz labklājību un bagātību.
Tas ir tāpat kā lasīt grāmatā!
Par lektoru:
Aleksandrs Bespalovs – vēdiskais astrologs, hiromants un numerologs. Vēdiskas zināšanas apguva Indijā pie mistiķiem un hiromantiem. Pirmo reizi saskarās ar Vēdisko kultūru 1994. gadā, un šī tēma tā aizrāva viņu, ka viņš vairākus gadus veltīja mūka praksēm un izpratnei par mūsu eksistenci uz šīs zemes. Jautājumu atrašana, kā arī novērojumi iedvesmoja izveidot personīgo metodi, kuras galvenais akcents ir dziļi izprotoša un uzticības pilna saruna. Jau vairāk nekā 10 gadus sniedz individuālas konsultācijas. Aleksandrs lasa seminārus dažādās pasaules valstīs, vada attīrošus uguns rituālus, organizē svētceļojumus uz Indiju un Nepālu.
Dalības maksa: EUR 15,00 (obligāta iepriekšēja pieteikšanās, lekcija latviešu un krievu val.).
Pieteikšanās pa tālruni: 28184406 vai e-pastu: arnita_dz@inbox.lv (vietu skaits ierobežots).
Ko sagaidīt no katras horoskopa zīmes?
Nereti gadās radīt maldīgas ilūzijas par cilvēkiem vadoties pēc pirmā iespaida, izskata, dažiem izteikumiem vai arī horoskopa zīmes. Lūk, kādi šie cilvēki ir patiesībā.
AUNS
Gaidas : vienmēr dusmīgs, grib strīdēties, agresīvs.
Patiesībā : viņu personība izgaismo telpu, reizēm var būt trokšņaini.
VĒRSIS
Gaidas : mūžīgi atrodas telpās, daudz ēd, nejūtīgs.
Patiesībā : lieliski draugi, uzticīgi cilvēki, bet svarīgs ir komforts un drošības sajūta.
DVĪŅI
Gaidas : divkosīgs maita, neprot aizvērties, smejas par saviem jokiem.
Patiesībā : vieni no interesantākajiem cilvēkiem, spēj noturēt sarunu, likt smieties, reizēm var aizrunāties.
Rīgas Doma baznīcā izskanējuši koncerti “Ziemassvētku prelūdija” (+FOTO)
Aizvadītajā sestdienā Rīgas Doma baznīcā jau četrpadsmito reizi notika visgaidītākais ziemas sezonas muzikālais pasākums – pasaulē atzītās operas dīvas Ineses Galantes koncerts “Ziemassvētku prelūdija”. Lai pasākumu varētu apmeklēt visi gribētāji, organizators – “Ineses Galantes fonds” – šogad sarīkoja dienas papildkoncertu. Arī dienā klausītāji piepildīja monumentālo un seno Rīgas sakrālo būvi.
Pateicoties vairākām muzikālajām pirmizrādēm, “Ziemassvētku prelūdijas 2019” programma bija patiešām unikāla: pirmo reizi izskanēja sen nedzirdēti dižā franču komponista, XIX gs. romantiķa Šarla Fransuā Guno skaņdarbi. Nepelnīti aizmirstās kompozīcijas pirms daudziem gadiem atklāja komponists un ērģelnieks Aivars Kalējs – nenogurdināms citu komponistu nenovērtētu darbu meklēšanas entuziasts. Koncertu klausītāji dzirdēja Guno skaņdarbu pirmatskaņojumus, kurus izpildīja gan spožais duets – operas dīva, soprāns Inese Galante un kontrtenors Sergejs Jēgers, gan konkursa “Ineses Galantes talanti” jaunie uzvarētāji – koklētāja Līga Griķe, vijolnieks Rūdolfs Miķelsons un Reinis Tomiņš (marimba/vibrofons), kā arī pats nozīmīgo atradumu autors – leģendārais Latvijas ērģelnieks Aivars Kalējs.
Galerija
Tāpat koncerta programmā skanēja slaveni Bēthovena, Baha, Mendelsona, Grūbera, Skarlati, Sezāra Franka un Bruno Skultes skaņdarbi, kurus izpildīja koncerta dalībnieki: virtuozais pianists Andrejs Osokins, aizkustinošais Jāzepa Mediņa mūzikas skolas zēnu koris diriģenta Romāna Vanaga vadībā, kā arī spožie dziedātāji – Sergejs Jēgers un vakara patronese Inese Galante.
Pateicoties unikālajam, “NA kompānijas” un tās vadītāja Normunda Bļasāna veidotajam gaismas noformējumam zem Doma baznīcas velvēm valdīja neatkārtojama Ziemassvētku atmosfēra. Baznīcas izgaismojuma radošo koncepciju izstrādāja uzņēmuma mākslinieciskā direktore Diāna Galante, bet veiksmīgi īstenoja ļoti profesionālais gaismu mākslinieks Raivo Rozenbriks. Krāšņās un dinamiskās gaismas dekorācijas pārvērta telpu, ļaujot
klausītājiem izbaudīt krāsainu pirmsziemassvētku pasaku.
“Ziemassvētku prelūdija” ir viens no visspilgtākajiem muzikālajiem notikumiem Latvijā, un to tradicionāli apmeklē populāri politiķi, uzņēmēji un sabiedriskie darbinieki. Šogad koncertu apmeklēja Latvijas Republikas bijušie prezidenti Vaira Vīķe – Freiberga ar kungu un Raimonds Vējonis ar kundzi, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs un Eiropas Parlamenta deputāts Andris Ameriks ar kundzēm, Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars ar kundzi, mākslinieci Ievu Bondari, aktrise Lilita Ozoliņa ar meitu Liliānu, mediju eksperte Gunta Līdaka, VAS “Latvijas dzelzceļš” ārējo sakaru un protokola daļas vadītāja Silvija Dreimane ar dēlu Kārli un Krievijas partneriem, zvērināts advokāts Viktors Tihonovs ar ģimeni, uzņēmējs Sols Bukingolts, Austrijas Republikas goda konsuls Latvijā Bernards Levs, mediju holdinga Mix Media Group vadītāja Andreja Feldmaņa kundze Aleksandra Krasovicka, televīzijas raidījumu vadītāja Maija Silova ar pavadoni un daudzi citi.
“Vēlos pateikt paldies savai mīļajai publikai, visiem māksliniekiem un partneriem, kas kopā ar mums ir kļuvuši par vienu lielu ģimeni, par jūsu mīlestību pret mūziku, sirsnīgo un dvēselisko attieksmi. No visas sirds vēlu visiem panākumus, prieku un labu garastāvokli – tas ir atkarīgs tikai no mūsu iekšējā noskaņojuma, lai arī tas vienmēr ir optimistisks un pozitīvs. Lai gaiši un silti Ziemassvētki, kas pavadīti tuvu un mīļu cilvēku lokā,” pēc koncerta visiem klātesošajiem novēlēja Inese Galante.
Informatīvi atbalsta Dieviete.lv
Autors: Ineses Galantes fonds
Seksualitāte senioru vecumā. Kāpēc par to jārunā?
Ir tēmas, par kurām sabiedrībā nerunā, un senioru seksualitāte ir viena no tām. Kas notiek guļamistabā pēc 60 gadu vecuma un kādas izmaiņas šajā jomā tagadējo vidējo paaudzi sagaida nākotnē, eksperti sprieda vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” rīkotajā iknedēļas diskusijā “Seksuālā (ne)kompetence”.
Diskusijā, kuras galvenais temats bija “Kas notiek guļamistabā pēc 60+”, piedalījās klīniskā psiholoģe Kristīne Balode, ginekoloģe Ilze Lieljure un gerontoloģijas klīnikas vadītājs, profesors Jānis Zaļkalns. Diskusiju vadīja Latvijas vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Vai tas vispār ir aktuāli?
Statistikas dati liecina, ka 60+ gadu vecumā Latvijā sieviešu jau ir krietni vairāk nekā vīriešu, taču, kā uzsver psiholoģe Kristīne Balode, dzīve nebeidzas vienā noteiktā vecumā, un arī attiecībā uz seksualitāti, sasniedzot kādu gadu skaitli, nav jāpieņem lēmums, ka tas uz mani vairs neattiecas. K. Balode ir pārliecināta: seksualitāti ir iespējams piedzīvot līdz pēdējam elpas vilcienam, tas ir tikai izvēles jautājums. Piedzīvot gan no fiziskās, gan mentālās veselības viedokļa.
Arī profesors Jānis Zaļkalns atzīst: “Teikt, ka šādu, ar seksualitāti saistītu, jautājumu nav senioru dienas kārtībā, būtu melot. Esmu ievērojis, ka tikai tā daļa, kuriem šis jautājums ir kļuvis ārkārtīgi aktuāls, ļoti kautrīgi sāk par to runāt. Es pieņemu, ka šī problēma ir daudz plašāk izplatīta, vienkārši cilvēki to patur pie sevis. Tie ir veci stereotipi, ka cilvēkiem pēc 60 vai lielākā vecumā seksa nav. Ir jāizturas ar cieņu pret to, kas konkrētajam cilvēkam ir aktuāls.”
Primārais – attiecības
Speciālisti aicina skatīties plašāk un saprast, ka seksualitāte nav tikai dzimumakts. “Ir jāatgādina sev, ka mana seksualitāte nav mans sekss un mans sekss nav mans dzimumakts. Mēs varam gūt baudu sirsnīgi un jaudīgi, obligāti nenodarbojoties vienmēr ar dzimumaktu,” uzsver K. Balode. Savukārt ginekoloģe Ilze Lieljure akcentē, ka seksualitāte ir savstarpējās attiecības, kas jebkurā vecumā ir ļoti svarīgas, bet, sasniedzot 50 un 60 gadu vecumu, tās kļūst vēl svarīgākas. “Laikā, kad bērni ir izauguši, mazbērni sagaidīti, vienai daļai pieaugušo bērnu vecāki vairs nav vajadzīgi ne fiziski, ne emocionāli, līdz ar to pāris paliek divatā viens ar otru,” novēroto stāsta speciāliste. Tad arī iezīmējas ikdienišķā kopā būšana, kas kļūst arvien aktuālāka – rīta buča, vakara buča, glāsti, sarunas un arī iziešana sabiedrībā.
Sekss mainās. Seksualitāte mainās
Gadiem ejot, cilvēki arvien lielāku vērību sāk pievērst gan potencei, gan orgasma neesamībai. Tas norāda, ka cilvēkus satrauc spēja kvalitatīvi nodarboties ar dzimumaktu. K. Balode gan uzsver, ka vīriešiem nevajadzētu pārāk ieciklēties uz potences jautājumiem: “Kungu gadījumā dzimumloceklis noteikti nebūs potences rādītājs, jo vīrietim taču nav jāidentificējas ar savu locekli. Ir ļoti vēlams, ka vīrietis sevi sajūt kā personību ar daudzām un dažādām prasmēm.” Speciālisti teic, ka ir apsveicami, ja cilvēki apzinās savas vajadzības un saņemas šos jautājumus risināt. Arī pieejamos palīglīdzekļus seksuālās dzīves daudzveidošanai speciālisti vērtē pozitīvi.
I. Lieljure norāda, ka tieši sievietēm, ja viņas piedzīvo ilgstošu seksuālo neapmierinātību, tas var atsaukties uz veselību: “Piemēram, nervozitāte, miega traucējumi, problēmas krūtīs – viss, kas notiek emocionāli, atsaucas uz sievietes veselību, arī uz sadzīvi.”
Kā pieņemt, ka esmu viena?
Speciālisti ir vienisprātis, ka dāmām, kas ir palikušas vienas, ir jāmeklē risinājumi, kā piepildīt savu dzīvi. Profesors J. Zaļkalns uzsver, ka tas galvenokārt ir jautājums par prātu, jūtām un sevis pieņemšanu. Viņaprāt, katram ir jāatrod savs veids, kā justies labi: “Cilvēks var pats sevi harmonizēt, pats sevi pazīst vislabāk un zina, kā sev var palīdzēt. Fiziskas aktivitātes, laba grāmata, mūzikas skaņdarbs, filma, teātris, ūdens klātbūtne, laiks ar sevi. Vai nu cilvēks pats atrod šīs lietas, kā darīt sevi spēcīgāku, vai aiziet pie psihologa. Centieni izveidot attiecības ir vajadzīgi, bet ir jāizstrādā kāds plāns B, kā es pati dzīvošu,” ir pārliecināts J. Zaļkalns.
Arī ginekoloģe I. Lieljure uzskata, ka šobrīd ir daudz iespēju, kā sevi uzturēt tonusā, – ar kustībām, ēdienkarti, ar savām domām un attieksmi pret sevi. “Ir jāmīl sevi. Jākustas un jādara sev patīkamas lietas,” aicina ginekoloģe un norāda, ka, piemēram, šobrīd tik populārā bio deja nemaz neprasa partnera esamību.
Nav neglītu dzimumorgānu!
J. Zaļkalns atklāj, ka šobrīd Latvijā plašu popularitāti ir guvušas estētiskās ginekoloģiskās operācijas, un, viņaprāt, arī šis ir pieņemams variants, kā uzlabot savu pašsajūtu. Tomēr psiholoģe atgādina: ja sieviete sevi nepieņems, pirmkārt, psihoemocionāli, tad operācijas pašsajūtu neuzlabos. K. Balode norāda, ka transformācija ir normāla dzīves pieredze un mums nav jānomirst tādiem, kādi piedzimām: “Tur jau tā sāls, ka mēs izejam cauri pārmaiņām. Nav neglītu dzimumorgānu! Piemēram, ko gan īsti nozīmē kaunuma lūpu estētiskums? Un vai esmu gatava atdot savu jutekliskumu izskata dēļ? Ko es gribu darīt ar šo orgānu – rādīt kādam vai sajust caur to? Pirms operācijām ir jāapzina visi riski par komplikācijām un jākonsultējas ar ārstu. Ķermenis mums ir viens, un jāapdomā šādi radikāli soļi,” psiholoģe aicina aizdomāties.
Vajadzīgie pieskārieni
Psiholoģe pauž novērojumu, ka Latvijā daudzi vecākās paaudzes pāri dzīvo nepārtrauktā aizvainojumā viens uz otru, pāru starpā ir daudz dzēlīgu frāžu, ironijas. Apkārt redzami piemēri, kad attiecībās valda apvainošanās izjūta. “Tā noteikti ir attīstāma tēma, lai 60+ gadu vecums paietu vairāk smieklos. Bieži pietrūkst labvēlības, vairāk vajag iepriecināt otru,” iesaka K. Balode. Pētījumi rāda, ka depresija un vientulības izjūta kā fenomens rodas no tā, ka cilvēki nesaņem nomierinošu stimulu caur ādu: “Šajā vecumā nebūs aktuālas īpašas seksuālās pozas, uzsvars jāliek uz maigākiem pieskārieniem. Arī tā var nonākt intīmā saskarē.”
Labai cilvēka pašsajūtai ļoti būtiska ir pieskārienu pieredze, tādēļ, lai uzlabotu pats savu pašsajūtu, var padomāt par citiem pieskāriena veidiem, ja attiecību nav vai tās ir sliktas. Piemēram, ūdens imitē pieskārienus, arī mājdzīvnieka esamība un kontakts ar to var uzlabot pašsajūtu.
“Saskarsme ir ļoti svarīga, un erotika iegūst pavisam citu nokrāsu. Lielākā vecumā tā tiek vairāk virzīta uz sirsnīgo satikšanos empātiskā līmenī un nav vērsta uz performanci vai uz to, kā es sevi pierādīšu,” tā seksualitāti senioru vecumā raksturo psiholoģe K. Balode.
Atbildes par seksualitāti pēc 60 gadu vecuma gūtas diskusiju ciklā “Seksuālā (ne)kompetence”, ko rīko vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv”.
Autors: Mammamuntetiem.lv
“Mēs izdegam tad, kad zaudējam līdzsvaru,” par cīņu ar izdegšanu stāsta psiholoģe
“Es esmu izdedzis!” ir frāze, kuru dzirdam bieži, kad steidzam pirmssvētku laikā sasniegt visus izvirzītos mērķus – gan paveikt darba pienākumus, gan parūpēties par mājas soli, gan sagādāt skaistus svētkus sev tuvajiem un iegādāties dāvanas. Taču arī ikdienas steigā, nerisinot lielākas un mazākas problēmas, mēs uzkrājam ievērojamu stresa apjomu, kas ātri vien izjauc līdzsvaru prātā un ķermenī, sekmējot izdegšanas sindromu. Kā no tā izvairīties, pārvarēt grūtības un atgūt dzīves līdzsvaru, stāsta sertificēta psiholoģe.
Izdegšana nenotiek vienā dienā
Raksturojot izdegšanas sindromu, psiholoģe Ilze Dreifelde stāsta, ka tas ir ļoti sarežģīts un ilglaicīgs process. “Tā mēdz notikt, ka cilvēks vienā dienā piefiksē, ka nu jau ir gandrīz izdedzis, taču tas veidojas ļoti ilgstošu laiku. Pēkšņi cilvēks piefiksē, ka negribas vairs neko – iet uz darbu, būt kopā ar citiem cilvēkiem. Savukārt kādam var būt parādījušies jau kaut kādi fiziski simptomi, piemēram, konstants nogurums un depresija vai endokrinoloģiskas – vairogdziedzera saslimšanas,” stāsta Ilze Dreifelde. Virzoties uz mērķi un sastopoties ar izdegšanu, cilvēks nereti padodas grūtību priekšā, taču svarīgi atcerēties, ka tā ir slimība, ko iespējams pārvarēt, lai turpinātu ceļu uz savu sapni.
Tomēr pēc psiholoģes domām, ne visi cilvēki ir pakļauti izdegšanas riskam. “Parasti, uz izdegšanu raugoties, mēs vairāk skatāmies uz palīdzības profesijām – skolotājiem, ārstiem, policistiem, psihologiem un sociālajiem darbiniekiem. Tās ir profesijas, kurās noteikti ikdienā veidojas attiecības ar cilvēku un bieži tiek sniegta palīdzība,” atklāj psiholoģe. Nenoliedzami izdegšanai pakļauti ir arī radošo profesiju pārstāvji – tie, kuru ikdiena ir pakļauta individuālai jaunradei, prasmēm un talantam radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību, jaunus pakalpojumus, meklēt un rast inovatīvus risinājumus, attīstot intelektuālās izpausmes. Šie cilvēki bieži vien ir pakļauti savu spēku un resursu izsmelšanai. Taču izdegšana var skart jebkuru cilvēku, kurš ir ceļā uz savu mērķu sasniegšanu.
Visbiežāk izdeg dedzīgie un ideālisti
Izdegšanas sindroms bieži skar cilvēkus, kas ļoti idealizē savus mērķus. Kad ilgstoši šie mērķi netiek realizēti, šis cilvēks nonāk stāvoklī, ko sauc par izdegšanu, jo neredz rezultātu ieguldītajam darbam. Pēc Ilzes Dreifeldes pieredzes, izdeg arī cilvēki, kas pārāk entuziastiski iesaistās jaunās lietās – darba attiecībās, projektos, cilvēciskās attiecībās un jaunu ideju realizācijā. Šādi cilvēki ļoti dāsni atdod savu enerģiju, iegulda darbu un domas, lai viss būtu ideāli. “Apņēmīgie entuziasti ir gatavi investēt dubultā un trīskārši sevi jaunās lietās, viņi iesaistās bez jebkādas piesardzības un ar vislielāko prieku un entuziasmu darbojas. Bet viņi tērē savus resursus dubultā vai pat trīskārši, nepārdomājot spēju robežas. Taču kādā brīdī ķermenim nākas par to atbildēt, jo cilvēks ir par daudz investējis un nav padomājis, kā visu noturēt līdzsvarā,” piebilst psiholoģe.
“Visvairāk izdegšanai ir pakļauti ideālisti – cilvēki, kas ir gatavi iesaistīties un uzņemties atbildību gan par sevi, gan citiem. Šie cilvēki biežāk saka “jā” nekā “nē”. Bet dažreiz šāds pateikts “jā” ir uz gadiem, ko nevar tā vienkārši nolikt nost. Un tad turpinās šī “jā” teikšana, kamēr cilvēka resursi ir vienkārši izsīkuši,” uzsver Ilze Dreifelde. Tādēļ ir īpaši būtiski apzināties savu spēju robežas un ieklausīties savā ķermeni.
Neaizmirsti iepriecināt gan prātu, gan ķermeni
Lai nenonāktu līdz tādam stāvoklim, kad negribas iet uz darbu, zūd vēlme satikt cilvēkus vai vēl ļaunāk – sākas jau kādas veselības problēmas, kas jau skar mūsu ķermeni, ir jāiemācās atrast veidu, kā sev palīdzēt nepadoties un turpināt tiekties uz saviem sapņiem. Ilze Dreifelde iesaka: “Cilvēkam ir jāsaprot – kā es tieši šodien sevi varu iepriecināt? Ir svarīgi atcerēties par to, ka savam ķermenim ir jāļauj atpūsties un atgūties no slodzes.” Risinājums tam var būt pastaiga svaigā gaisā, relaksējoša masāža vai pirts, vai tieši pretēji – aktīvas sportiskas aktivitātes, ko katrs izvēlas individuāli, ņemot vērā to, ka katram palīdz relaksēties vislabāk.
Savukārt otrā lieta, par ko jāpadomā – kā es varu sevi iepriecināt emocionāli? Kādam cilvēkam emocionālu labsajūtu var sniegt kultūra – teātra izrādes vai iemīļota mākslinieka koncerta apmeklējums. Savukārt citiem palīdzēt var daba – pastaiga mežā, gar jūru vai pa kalniem vienatnē vai ar kādu mīļu cilvēku. “Protams, emocionāla labsajūta rodas arī attiecībās ar citiem cilvēkiem, tāpēc nereti prieku var sniegt atkal satikšanās ar kādu draugu vai ģimenes locekli. Ir ļoti daudz un dažādi veidi, kā par sevi parūpēties, tikai katram no mums jāatrod ir sev piemērotākais,” turpina psiholoģe.
Lai izvairītos no izdegšanas, Ilze Dreifelde iesaka diezgan stingri: “Mainiet kaut ko! Jūs būsiet pamatīgā stresā no tā, ka viss mainās, bet izdegšana noteikti beigsies. Mums katram šādā situācijā jāatrod savs veids, kā atjaunot līdzsvaru dzīvē, bet “atrast” nozīmē “meklēt” un tas ir darbības vārds!”
Turklāt izdegšana ir tāds process, kurā mēs neļaujam paši sev realizēties, tāpēc, ka baidāmies. Baidāmies no tā, ko citi par to domā, ko viņi teiks un kā tas viss būs. Un tā mēs baidāmies un turam savu sveci zem pūra, kamēr tā izdziest. Tāpēc katram jāatrod savs īstais risinājums izdegšanas sindromam, taču katram jāatceras viens – tuvinieku atbalsts vienmēr ir spēcīgs ierocis cīņā ar problēmām, tāpēc lielisks pirmais solis ceļā uz risinājumu ir dalīšanās ar pārdzīvoto un savām sajūtām, tāpat palīdzēt var arī domubiedru atrašana, pauž speciāliste.
“Mums apkārt ir tik daudz spēcīgu un neatlaidīgu cilvēku, kuri ir pārvarējuši kritienus ceļā uz sava sapņa sasniegšanu un kuru stāsti var kalpot kā iedrošinājums un pamudinājums arī citiem neapstāties pusceļā. Mēs vēlamies mudināt cilvēkus dalīties ar saviem stāstiem, atklājot piedzīvoto ceļā uz mērķiem par spīti visām grūtībām. Mēs zinām, ka mērķu un savu sapņu piepildījumu sasniegšana bieži vien ir smags darbs, gribasspēks un centība. Lai gan nereti izvairāmies no šādu stāstu izpaušanas, jāatceras, ka dalīšanās ar pieredzi var ļoti palīdzēt mums apkārt esošajiem cilvēkiem mirklī, kad viņiem pašiem savā dzīvē jāpārvar grūtības ceļā uz saviem sapņiem,” pauž Gunta Kursiša, Huawei CBG mārketinga komunikācijas vadītāja Latvijā.
Autors: Huawei
Filma “Dvēseļu putenis” uzstāda jaunu pašmāju kino rekordu
Kā informē filmas veidotāji un tās izplatītāji Latvijā “Uz kino” un “Kinopunkts”, režisora Dzintara Dreiberga filma “Dvēseļu putenis” piecu nedēļu laikā ne vien pārspējusi visus līdzšinējos pašmāju kino skatīšanās rekordus atjaunotās Latvijas vēsturē, bet kļuvusi arī par visu laiku pieprasītāko un skatītāko filmu Latvijas kinoteātros.
Vērienīgā kara drāma “Dvēseļu putenis” uz Latvijas kino ekrāniem nonāca šā gada 8. novembrī un piecu nedēļu laikā to noskatījušies jau 207 892 apmeklētāji. Tai pat laikā pēc Nacionālā Kino centra datiem tādā pašā laika periodā līdz šim populārāko pašmāju filmu “Rīgas sargi” bija skatījuši vairāk nekā 123 000 tūkstoši skatītāju. Tāpat filmas “Dvēseļu putenis” skatīšanās apjomi pārsnieguši visas programmas “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” ietvaros tapušās filmas, to skaitā Annas Vidulejas filmu “Homo novus” (91 561 apmeklētāji), Ināras Kolmanes filmu “Bille” ( 60 215 skatītāji) un Madaras Dišleres filmu “Paradīze ’89” (57 386 skatītāji), kā arī citas populārākās pašmāju filmas – Aigara Graubas filmu “Nameja gredzens” (82 285 skatītāji) un Oskara Rupenheita filmu “Kriminālās ekselences fonds” (81 526 skatītāji).
Jāpiebilst, ka filma “Dvēseļu putenis” pārspējusi ne tikai pašmāju filmu kino skatījumu rekordus, bet arī kļuvusi par visu laiku skatītāko filmu Latvijas kinoteātros, pārspējot tādus populārākos ārzemju kino kases grāvējus kā “Titāniks” un “Avatars”, ko 51 nedēļas laikā bija noskatījušies 200 190 cilvēku.
Atgādinām, ka filma “Dvēseļu putenis” joprojām skatāma Latvijas kinoteātros. Turklāt skolēnu grupām pieejami arī īpašie filmas seansi. Lai pieteiktu īpašo filmas seansu un saņemtu atlaidi kino apmeklējumam, skolotājam jau iepriekš jāpiesaka klases apmeklējums izvēlētajā kinoteātrī. Sīkāka informācija par kinoteātriem un to kontaktiem atrodama interneta vietnē www.dveseluputenis.lv/lv/filmas-seansi. Tāpat skolēnu grupas var izmantot arī programmas “Latvijas skolas soma” sniegtās iespējas, filmas seansu apmeklējot par valsts finansējumu.
Filma “Dvēseļu putenis” skatītājus aizved 100 gadus senā pagātnē, kad sešpadsmitgadīgais Artūrs dodas strēlniekos un kopā ar draugiem cīnās par brīvību – pat tad, kad neviens nezina, kurā pusē tā meklējama. Saviļņojošais stāsts ļauj skatītājam pieaugt kopā ar Artūru un jaundibināto Latvijas valsti, vērojot dzīvi ierakumos zēna acīm, pašaizliedzīgi stājoties pretī ienaidniekam, meklējot īstu mīlestību un mācoties novērtēt brīvības cenu. Dreiberga filma ir ne vien nozīmīgas latviešu vēsturiskās literatūras ekranizējums, bet arī būtisks darbs Latvijas kino, kas pievērš uzmanību šajā žanrā maz atspoguļotam, bet ļoti svarīgam Latvijas vēstures posmam – Pirmajam pasaules karam un Brīvības cīņām.
Uz Aleksandra Grīna romāna motīviem balstīto filmu “Dvēseļu putenis” kinoteātros lielākajās Latvijas pilsētās, kā arī novadu kultūras un tautas namos demonstrēs visu novembri un decembri. Plašāk par seansiem – www.dveseluputenis.lv.
Filmu “Dvēseļu putenis” veidojuši kino profesionāļi no Latvijas un citām valstīm – režisors un producents Dzintars Dreibergs, producente Inga Praņevska, galvenais operators Valdis Celmiņš, Rīgā dzimušais scenārists, Ņujorkas Universitātes profesors Boriss Frumins, komponiste, prestižās “Emmy” balvas laureāte Lolita Ritmanis, “Casting Bridge” aktieru atlases režisore Gunita Groša, galvenais mākslinieks Juris Žukovskis, galvenā kostīmu māksliniece Sandra Sila, galvenā grima māksliniece Dzintra Bijubena, studija “Kultfilma” un citi.
Autors: nozare.lv
Donalds Tramps kļuvis par 2019.gadā tviterī visapspriestāko politiķi
2019.gadā sociālajā tīklā “Twitter” visapspriestākā filma bijusi ASV supervaroņu lente “Avengers: Endgame” (“Atriebēji: Noslēgums”), visapspriestākais aktieris – Zirnekļcilvēka lomas atveidotājs angļu aktieris Toms Holands, bet visapspriestākais politiķis – ASV prezidents Donalds Tramps, otrdien pavēstīja sociālā tīkla administrācija.
Vispopulārākā tvīta autors ir japāņu miljardieris un mākslas darbu kolekcionārs Jusaku Maedzava.
5.janvārī Maedzava paziņoja par miljarda dolāru izspēlēšanu. Interesentiem bijā jākļūst par miljardiera konta sekotājiem un jāpublicē viņa tvīts savā vietnē. Japānis solīja, ka izlozēs 100 cilvēkus, kas būs izpildījuši šos nosacījumus, un katram piešķirs 10 000 dolāru.
Šobrīd Maedzavas paziņojums retvītots 4,7 miljonus reižu.
Visvairāk retvītoto tvītu vidū iekļuvis arī korejiešu popgrupas BTS mājas apstākļos tapušais video, popmūziķes “Lady Gaga” šifrētais paziņojums, kā arī vienkāršs olas attēls, kuru tvitera lietotājiem piedāvāja izvietot savās lapās, lai pārspētu pasaules retvītu rekordu.
Foto
Autors: nozare.lv
Keita Midltone atklājusi, kāds ir bijis viens no pirmajiem viņas jaunākā dēliņa vārdiem
Kembridžas hercogiene Keita Midltone atklājusi, kāds ir bijis viens no pirmajiem vārdiem, kuru pateicis viņas un prinča Viljama jaunākais dēls – princis Luiss. Jaunā prinča pirmais vārds bijis “Mērija”!
Mazais Luiss šo vārdu pateicis TV raidījumu vadītājas un kulinārijas grāmatu autores Mērijas Berijas dēļ. Mazulītis nekad nav saticis Mēriju, bet šo vārdu ir dzirdējis visai bieži.
Keita Midltone ir iecienījusi Mērijas sarakstītās grāmatas, viņa bērniem gatavo ļoti daudzus ēdienus tieši no Mērijas recepšu grāmatām. Keita un princis Viljams nesen piedalījās televīzijas šovā “Karaliskie Ziemassvētki kopā ar Beriju”, kas TV kanāla BBC ēterā bija skatāms pirmdien, 16.decembrī. Karaliskais pāris kopā ar Mēriju pagatavos ēdienus svētku galdam.
“Viens no pirmajiem Lui vārdiem bija “Mērija”, jo virtuvē viņa acu augstumā stāv ļoti daudz jūsu sarakstītās grāmatas,” – tā Keita izteikusies televīzijas raidījumā. Viņa arī piebildusi, ka bērni ļoti ātri atceras cilvēku sejas, turklāt mazajam Lui garšo ļoti daudzi ēdieni, kas gatavoti tieši pēc Mērijas receptēm.
Mērija žurnālistiem pastāstījusi, ka Viljams un Keita ir ļoti jauks pāris, viņu ķermeņa valoda liecinājusi par perfektu saskaņu.
Foto
Autors: Dieviete.lv
Pētījums: 7 no 10 Latvijas iedzīvotājiem mēdz saskarties ar vēdera uzpūšanos
Tuvojoties Ziemassvētkiem, gandrīz katrs ieplāno apmeklēt kādu svētku koncertu vai satikt sen neredzētus draugus, tomēr sirsnīgos brīžus nereti var sabojāt zarnu trakta radītais diskomforts. BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj: 72% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kopumā mēdz saskarties ar vēdera uzpūšanos, no kuriem 29% norādījuši, ka šīs problēmas dēļ ir izvairījušies no publisku pasākumu apmeklēšanas. Lai Ziemassvētku laiku nesabojātu vēdera uzpūšanās, uztura ieteikumos dalās uztura speciāliste Liene Sondore.
Dati parāda, ka tikai 21% pētījuma dalībnieku ikdienā nesaskaras ar vēdera uzpūšanos, savukārt starp Latvijas iedzīvotājiem, kuri kopumā mēdz saskarties ar vēdera uzpūšanos, 25% to pieredz vismaz reizi nedēļā, 21% vismaz reizi mēnesī, bet 26% retāk. Sievietes ar vēdera uzpūšanos saskaras biežāk – starp visiem, kuri saskaras ar vēdera uzpūšanos, kopumā 52% sieviešu vismaz vienu reizi mēnesī ir šī problēma, savukārt vīriešu vidū šis rādītājs ir 39%. Tomēr interesanti, ka no publiskiem pasākumiem uzpūsta vēdera dēļ biežāk izvairās tieši vīrieši, respektīvi, starp vīriešiem, kuri kopumā mēdz saskarties ar vēdera uzpūšanos, 34% snieguši atbildi, ka šīs problēmas dēļ ir izlaiduši kādu publisku pasākumu, savukārt sieviešu vidū šis rādītājs ir 24%. Pētījums neuzrāda, ka veidotās sakarība starp vēdera pūšanās biežumu un respondentu vecumu.
Starp respondentiem, kuri atzinuši, ka kopumā mēdz saskarties ar vēdera uzpūšanos, 15% atklājuši, ka šīs problēmas risināšanai ir apmeklējuši ārstu, 7% vērsušies pie farmaceita, savukārt 78% situācijas uzlabošanai nav darījuši neko.
Vēdera pūšanās iemesli
Uztura speciāliste Liene Sondore skaidro, ka vēdera uzpūšanās ir saistīta ar ēšanas paradumiem, piemēram, to, cik ātri tiek ieturēta maltīte. Ir cilvēki, kuriem vēders pūšas no kāpostiem, pākšaugiem un skābētajiem produktiem, tomēr tas pārsvarā ir individuāli. Tāpat gāzes vēderā var veicināt liels cukura (vienkāršo ogļhidrātu) un tauku, kā arī olbaltumvielu daudzums. Speciāliste atklāj, ka cilvēki bieži sūdzas par diskomforta sajūtu vēderā tieši pēc pākšaugu lietošanas uzturā. Tie uzturā būtu jālieto regulāri (vismaz reizi nedēļā), tomēr nereti veidojas situācija, ka cilvēks ilgstoši nelieto kādas produktu grupas, un tad, ieēdot, piemēram, pākšaugus, sākas vēdera uzpūšanās, jo gremošanas trakta fermenti “nesaprot” šādus produktus. Ja vēdera uzpūšanās ir regulāra, noteikti jāapmeklē gastroenterologs un tad jādodas pie uztura speciāliste.
Ieteikumi Ziemassvētku laikam
L. Sondore atgādina, ka Ziemassvētkus nevajadzētu uztvert kā pieēšanās maratonu, un ir svarīgi katram saprast svētku patieso nozīmi. Svētku mielastu ieteicams plānot ļoti rūpīgi un veikalu apmeklēt tikai ar iepriekš sagatavotu iepirkšanās sarakstu. Arī svētku laikā jāatceras par sabalansētu un veselīgu ēdienkarti, pamatēdienā iekļaujot gaļu vai zivi, piedevas un saknes, savukārt veģetāriešiem tas varētu būt tofu vai tempi ar piedevām. Ziemassvētki ir kopā būšanas laiks – sarunas, prieks, dziesmas un tradīcijas. Ēdiens ir nozīmīga svētku sastāvdaļa, tomēr tai nevajadzētu kļūt par svētku būtību. Tāpēc rūpīgi plānosim svētku maltītes un neaizmirsīsim arī par fiziskām aktivitātēm!
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2019. gada oktobrī, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Autors: Benu Aptieka
Vienkārša veselīgu piparkūku recepte ar samazinātu cukura daudzumu!
Neatņemama Ziemassvētku sastāvdaļa ir piparkūku cepšana, taču lai uzburtu īstu svētku noskaņu, ir vērts pieņemt izaicinājumu un pašam izgatavot ne vien dažādas formas piparkūku cepumus no veikalā nopirktas mīklas, bet arī mājās tapušu piparkūku mīklu!
Pavāre un uztura speciāliste Jevgēnija Jansone kopā ar nacionālo pārtikas mazumtirdzniecības tīklu ELVI piedāvā vienkāršas, bet ļoti gardas un veselīgas piparkūku mīklas recepti, kas būs piemērota arī tiem, kas domā par veselīgu uzturu, jo mīklai ir samazināts cukura daudzums.
Galerija
Piparkūkas ar samazinātu cukura daudzumu.
Gatavošanas laiks: 45 minūtes + 1h mīklas atdzesēšanai.
Sastāvdaļas
100 g sviesta
50 g brūnā cukura
1 ēdamk. medus
1 ēdamk. kanēļa
1-2 ēdamk. piparkūku garšvielu maisījuma (var aizstāt ar atsevišķām garšvielām)
1 paciņa vaniļas cukura (10 g)
šķipsniņa sāls
~500 g miltu (200 g – speltas kviešu vai pilngraudu miltu, ~300 g augstākā labuma miltu)
2 tējk. cepamā pulvera
1 ola
Rotāšanai (ja vēlas piparkūkas dekorēt, jo te gan ir daudz koncentrēta cukura)
250 g pūdercukura
1/2 tējk. kanēļa
1 olas baltums
Pagatavošana
- Izkausē sviestu, pievieno tam cukuru un medu.
- Visu karsē līdz cukurs ir izkusis, tad noņem no plīts.
- Pievieno piparkūku garšvielas, vaniļas cukuru, šķipsniņu sāls. Lai saprastu, cik daudz piparkūku garšvielu vajag, novērtē to stiprumu – dažādi garšvielu maisījumi atšķiras. Piparkūku garšvielu maisījuma vietā var lietot arī atsevišķas garšvielas – tad vajadzēs aptuveni 1/2 tējk. maltā muskatrieksta, 1 tējk. maltā ingvera, 1/2 tējk. malto krustnagliņu, 1/4 tējk. malto smaržīgo piparu un šķipsniņu melno malto piparu.
- Cukura, medus, sviesta un garšvielu maisījumu atdzesē, lai tas nebūtu karsts (tas nepieciešams, lai ola, ko maisījuma jāpievieno, temperatūras ietekmē nepārvērstos kultenī).
- Iegūtajam atdzesētajam maisījumam pievieno olu, visu samaisa.
- Pieber pilngraudu miltus un cepamo pulveri, sajauc
- Pievieno 200 g augstākā labuma miltu, izmīca mīklu. Ja nepieciešams, pievieno vēl miltus – mīklai jābūt diezgan stingrai un tā nedrīkst lipt pie darba virsmas (taču nevajag pievienot arī pārāk daudz miltu, lai piparkūkas nesanāktu cietas).
- Gatavo mīklu vismaz uz stundu ieliek ledusskapī.
- Sakarsē cepeškrāsni 180 grādus karstu. Mīklu izrullē 3 mm biezumā, izspiež dažādās formas cepumiņus un liek cepties uz ~10-20 min (cepšanas ilgums būs atkarīgs no cepumu izmēra – mazākie cepsies ātrāk, lielākie – ilgāk).
- Ja vēlas piparkūkas rotāt ar glazūru – sakuļ olas baltumu vieglās putās, pievieno tām pūdercukuru un kanēli, visu kārtīgi samaisa, līdz masa ir viendabīga, bez kunkuļiem.
- Pārliek glazūru konditorejas maisā un, kad cepumi atdzisuši – izrotā tos!
Autors: Elvi
Otrdien labdarības maratonu “Dod pieci!” apmeklēs Baltijas valstu prezidenti (+VIDEO)
Otrdien, 17.decembrī, labdarības maratona “Dod pieci!” stikla studijā viesosies Latvijas prezidents Egils Levits, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
Rīt plkst.12 sāksies ikgadējais Latvijas sabiedrisko mediju rīkotais labdarības maratons “Dod Pieci!”. Pusdienlaikā “pieci.lv” dīdžeji Toms Greviņš, Magnuss Eriņš un Marta Grigale tiks ieslēgti īpašajā stikla studijā Doma laukumā, lai 152,5 stundu tiešraidē atskaņotu tikai par ziedojumiem izvēlētas dziesmas un runātu par cieņpilnu mūža nogali.
Zomerovska norādīja, ka, paužot atbalstu labdarības maratona norisei, atklāšanas dienā plkst.15.45 stikla studijā viesosies Latvijas prezidents, Igaunijas prezidente un Lietuvas prezidents.
Kā ziņots, ik gadu labdarības maratons “Dod pieci!” aktualizē kādu sabiedrībā nozīmīgu tēmu un atbalsta tās sabiedrības grupas, kurām tas nepieciešams. Ziedojumi līdz šim ir novirzīti vientuļiem senioriem, bērniem ar īpašam vajadzībām, vēža slimnieku sociālajai rehabilitācijai, atbalsta programmai ģimenēm, kuras vēlas audzināt bērnus no bērnu namiem, kā arī jauno vecāku mācību programmas izveidei.
Šogad pasākumā vāc līdzekļus šķidrās pārtikas iepirkšanai cilvēkiem, kuri paši vairs paēst nevar. Tāpat ziedojumi palīdzēs citiem paliatīvās aprūpes pacientu atbalsta pasākumiem – fizioterapeita palīdzībai, uztura speciālista konsultācijām, transporta pakalpojumiem un citiem pasākumiem.
Labdarības maratona 152,5 stundās stikla studijā dienu un nakti ar priekšnesumiem viesoties vairāk nekā 100 dažādi mūziķu kolektīvi un solo mākslinieki. Zomerovska skaidroja, ka ziedotāju izvēlētās dziesmas mīsies ar studijas viesu – nozares ekspertu intervijām, kā arī personīgiem ziedotāju pieredzes stāstiem par paliatīvo aprūpi un tuvinieku dzīves noslēgumu.
Video
Foto
Autors: nozare.lv
16.12.2019.
Bahmaņu un Salceviču ģimenes sacenšas Ziemassvētku dāvanu izsaiņošanā
Šodien, 14. decembrī izklaides un iepirkšanās centrā “Akropole” notika pasākums ģimenēm – Pietura “Pa ceļam uz Ziemassvētkiem”, kura laikā modes dizaineres Daces Krieviņas – Bahmanes un blogeres, stilistes Indras Salcevičas ģimenes sacentās Ziemassvētku dāvanu izsaiņošanā. Savukārt viņu bērni iepazīstināja klātesošos ar rotaļlietām, kuras viņi visvairāk vēlētos saņemt Ziemassvētkos.
Pasākumā piedalījās modes dizainere Dace Krieviņa-Bahmane ar dēlu Emīlu, blogere un stiliste Indra Salceviča ar dēliem Kārli un Ernestu, kā arī fitnesa un vieglatlētikas trenere Zanda Zariņa-Rešetina ar meitām Elīzu Mariju un Grētu Mariju. To vadīja improvizācijas teātra aktrise, radio raidījumu vadītāja Sanda Dejus.
Lielu apmeklētāju interesi pasākumā izpelnījās dāvanu izsaiņošanas aktivitāte “Veiklie cimdiņi”, kurā sacentās Bahmaņu un Salceviču ģimenes. Viņu uzdevums bija izsaiņot Ziemassvētku dāvanas. Taču, lai uzdevumu padarītu sarežģītāku, izsaiņošana bija jāveic ar rokās uzvilktiem virtuves cimdiem.
Pasākuma laikā darbojās “Ziemassvētku rotaļu istaba”, kurā bērni varēja iepazīties un spēlēties ar dažādām rotaļlietām. Sabiedrībā zināmo ģimeņu atvases un citi bērni par visvairāk Ziemassvētku dāvanās gaidītākajām rotaļlietām atzina “Airhogs” lāzermašīnas un motociklus, kas spēj braukt arī pa sienām, “Monster Jam” radio vadāmās automašīnas, “BBurago” kolekcionējamās automašīnas, “X-Shot” pistoles, “Paw Patrol” ugunsdzēsēju automašīnas, “Untamed” interaktīvos dinozaurus un “Turtles” spēļu tanks. Meiteņu auditorijā par iecienītākajām rotaļlietām tika atzītas “Awesome Blossems” ziedu lelles, “Owleez” lidojošās pūcītes, rotaļlietu lelles “Candylocks”, laimes cepumi ”Lucky Fortune”, “Cotton Candy” “slaims”, kā arī “Hairdorables” lelles.
D. Bahmane-Krieviņa norāda, ka, izvēloties rotaļlietas Ziemassvētku dāvanām, viņa vislielāko uzmanību pievērš vairākiem aspektiem. Proti, rotaļlietām jābūt attīstošām, jāatbilst bērna vecumam un jārosina iztēli. Tāpat viņa uzsver, ka rotaļlietai jābūt tādai, lai bērnam interese par to saglabātos iespējami ilgāku laiku. Vēl būtiski, lai arī vecāki varētu iesaistīties rotaļāšanās procesā.
Savukārt I. Salceviča stāsta, ka, sarūpējot Ziemassvētku dāvanas, noteikti jādomā par to, kuram tās plānots dāvināt un jācenšas atrast šim cilvēkam piemērotākais, nevis tas, kas patīk pašam. Rotaļlietām, viņasprāt, noteikti jābūt lietderīgām bērnu ikdienā.
Autors: Akropole
Britu karaļnams meklē sociālo mediju dienesta vadītāju karalienei!
Britu karaļnams meklē sociālo mediju speciālistu, kas nodarbotos ar karalienes Elizabetes II un citu karaliskās ģimenes locekļu reputācijas un ietekmes vairošanu pasaulē, sestdien paziņojusi Bekingemas pils.
Jaunais “digitālās iesaistes dienesta vadītājs”, kas par savu darbu gadā saņems 45 000-50 000 sterliņu mārciņas (aptuveni 54 000-60 000 eiro), strādās ar nelielu palīgu komandu, cenšoties “atrast jaunus veidus, kā noturēt karalieni sabiedrības redzeslokā un uz pasaules skatuves,” norādīts paziņojumā.
No pretendentiem tiek prasīta darba pieredze sekmīgās kompānijās, laba orientēšanās digitālajās platformās un tehnoloģijās, kā arī inovatīva un radoša domāšana.
Šā dienesta uzdevums būs “iepazīstināt auditoriju visā pasaulē ar karaļnama publisko lomu un darbību” un “atspoguļojot tiklab valsts vizītes, kā balvu pasniegšanas ceremonijas vai karaliskās ģimenes locekļu saderināšanos, pastāvīgi raisīt interesi un sasniegt plašu auditoriju.”
Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos un sociālajos medijos karaliskajai ģimenei adresētas kritiskas piezīmes par karalienes Elizabetes II dēla, prinča Endrū draudzību ar seksuālos noziegumos apsūdzēto amerikāņu finansistu Džefriju Epstīnu, kurš augustā tika atrasts miris ASV cietumā.
Šā iemesla dēļ princis Endrū novembrī paziņoja, ka pārredzamā nākotnē atsauc savu līdzdalību visos valstiskajos pasākumos.
Savukārt karalienes mazdēls princis Harijs pēdējo gadu laikā žēlojies, ka britu mediji vajā viņa sievu, Saseksas hercogieni Meganu Mārklu.
Šā gada martā Bekingemas pils izdeva sociālo mediju vadlīnijas, brīdinot, ka rasistiski, seksistiki vai citādā ziņā aizvainojoši ieraksti tiks dzēsti, bet to autoru profili var tikt bloķēti.
Pati karaliene, kas šogad nosvinējusi 93.dzimšanas dienu, martā publicēja savu pirmo ierakstu sociālās saziņas vietnē “Instagram”, kur viņai šobrīd ir septiņi miljoni sekotāju, tikmēr sociālajos tīklos “Twitter” un “Facebook” viņas sekotāju skaits sasniedzis attiecīgi 4,1 un piecus miljonus.
Foto
Autors: nozare.lv/Dieviete.lv
Viļņas lidostā izveidota neparasta Ziemassvētku egle no bagāžā neatļautiem priekšmetiem (+VIDEO)
Viļņas lidostu šogad rotā pavisam neparasta Ziemassvētku egle, kas izveidota no dažādiem rokas bagāžā neatļautiem priekšmetiem, kuri pasažieriem atņemti pārbaužu laikā, – šķērēm, nažiem, šāviņu čaulītēm, šķiltavām un rotaļu ieročiem.
Pusotru metru augsto eglīti, kas jau piesaistījusi arī ārvalstu mediju uzmanību, lidostas Drošības departamenta darbinieki rūpīgi darinājuši vairāk nekā divas nedēļas, galotni izrotājot ar deviņstaru zvaigzni no siera nažiem.
Kā stāsta idejas autori, viņu mērķis bijis ne tikai izveidot oriģinālu egli, bet vienlaikus arī sūtīt pasažieriem vēstījumu par aviācijas drošību, atgādinot, kādas mantas lidmašīnā līdzi ņemt nevajadzētu.
“Ja negribat, lai jūsu personiskās mantas, ko lidojumā ņemt līdzi aizliegts, rotā mūsu egli nākamajos Ziemassvētkos, iesakām vērīgāk pārlasīt bagāžas noteikumus, iekams liekat mantas ceļasomās nākamajam lidojumam,” izteicies Viļņas lidostas pārstāvis Tads Vasiļausks.
“Sākumā šo egli gribējām veidot pirmām kārtām iekšējam kolēģu lokam, bet nu jau to paspējuši apskatīt arī daudzi pasažieri, kas gaida uz drošības pārbaudēm. Tā ir laba izdevība atgādināt, ka bagāžas noteikumi lidostā ir stingri,” pastāstījis lidostas Drošības departamenta direktors Vids Kšans.
Jautāts, kādas neatļautas mantas pie pasažieriem tiek atrastas visbiežāk, viņš atzinis, ka to klāsts ir visai plašs – no pārtikas precēm līdz priekšmetiem, kas varētu apdraudēt pasažieru veselību vai dzīvību.
“Visbiežāk ved gāzes baloniņus, bet tos nedrīkst pārvadāt nedz rokas bagāžā, nedz reģistrētajā bagāžā. Bieži gadās asi priekšmeti, naži un pat dažādu ieroču atdarinājumi,” norādījis Kšans.
“Taču jāsaprot, ka mantas mēs nekonfiscējam. Aizliegtos priekšmetus vienmēr vispirms iesakām atstāt glabāšanā vai atdot pavadītājiem. Tikai tad, ja pasažierim nav iespēju aizliegto lietu atstāt vēl pirms pārbaudes, tā nonāk mūsu speciālistu rokās. Visās Lietuvas lidostās arī pastāv iespēja ēdamlietas neizmest, bet atdot labdarības akcijai “Pārtikas banka”,” viņš piebildis.
Par neparasto Viļņas lidostas egli jau vēstījusi arī britu raidsabiedrība BBC, kas nesen pievērsa uzmanību arī 50 metrus augstajai Ziemassvētku eglei Viļņas Katedrāles laukumā, kura šogad veidota kā spēcīgākā figūra šahā – dāma, izmantojot 6000 zarus, kas ņemti no savainotām eglēm, un apvilkta ar plīvuru, ko veido spuldzīšu virtenes septiņu kilometru kopgarumā.
Video
Autors: nozare.lv
15.12.2019.
Speciālistu viedoklis: Vai ir droši vecākiem naktī gulēt ar zīdaini vienā gultā?
Nakts vidus, neizgulējušies vecāki un raudošs zīdainis. Situācija, kuru pieredzējuši teju visi vecāki. Vai šādā situācijā ņemt mazuli sev blakus vecāku gultā uz nakti vai nē? Vai ir kādi riski, kuri būtu jāapzinās, naktī guļot ar bērnu kopā vienā gultā?
Gulēšana vienā gultā ar mazuli ir plaši apspriests un neviennozīmīgi vērtēts jautājums gan speciālistu lokā, gan mediju vidē, gan dažādos sarunu forumos sociālajos tīklos.
Jāņem vērā, ka pastāv dažādi kopā gulēšanas veidi – gultas koplietošana un istabas koplietošana. Istabas koplietošana ir tad, kad zīdainis guļ vienā telpā ar vecākiem, bet viņam ir sava gulta, kura ir novietota vecāku guļvietas tuvumā, lai mazulis būtu skatiena un rokas stiepiena attālumā. Tāpat šajā gadījumā gultu var piestiprināt vecāku gultai, t.i., trīs mazuļa gultiņas malas paliek neskartas, bet tā mala, kas atrodas blakus vecāku gultai, ir nolaista vai noņemta, lai būtu viegli piekļūt mazulim. Savukārt gultas koplietošana ir tad, kad zīdainis guļ vienā gultā, uz vienas virsmas ar vecākiem.
Runājot par gulēšanu vienā gultā ar zīdaini, bieži tiek izcelti pozitīvie piemēri, kuros vecāki dalās savā ilggadīgajā pieredzē, izaudzinot vairākus bērnus, guļot pirmos gadus ar viņiem vienā gultā, tādējādi nodrošinot mazulim gan nepieciešamo tuvību ar vecākiem, gan arī psiholoģisko drošību. Tomēr speciālisti norāda, ka šādos gadījumos ļoti svarīgi ir ņemt vērā arī iespējamos traumatisma riskus.
Kritieni no dažādām virsmām, tostarp gultām, ir viens no biežākajiem gūto traumu iemesliem zīdaiņiem Latvijā, ko apliecina Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) apkopotā detalizētā statistika par 2018. gada jūniju. Proti, atlasītajā laika periodā vairāk nekā puse no zīdaiņiem vecumā līdz viena gada vecumam (14 gadījumi), kuru traumas bijušas saistītas ar kritieniem (27 gadījumi), dažādos apstākļos bija izkrituši tieši no gultas. Visbiežāk zīdaiņi traumē tieši galvu, kas šinī vecumā ir proporcionāli lielāka un smagāka pret pārējo ķermeni, salīdzinot ar vēlāku vecumu. Jāņem vērā, ka minētā statistika ietver tikai tos gadījumus, kad vecāki vērsušies BKUS pēc palīdzības.
“Visdrošāk bērnam ir gulēt savā gultā, bet vienā istabā ar vecākiem. Gulēšana kopā ar vecākiem ir nedroša, jo pastāv risks bērnam no gultas izkrist, kas vecākiem, iespējams, nešķiet pārāk augsta, un gūt ļoti nopietnas traumas. Sekas ir smagas – tas var būt galvaskausa lūzums vai smadzeņu satricinājums. Lai bērns salauztu galvaskausu, pietiek ar kritienu no 30cm augstas gultas,” norāda Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti, iesakot vecākiem ievērot piesardzības pasākumus, domājot par bērnam drošu miegu un vidi. Tāpat speciālisti norāda arī uz nosmakšanas riskiem, kas var rasties, ja nakts laikā, piemēram, sega vai spilvens nejauši pārklāj bērna galvu.
Psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Diāna Zande: “No drošības viedokļa skatoties, ir svarīgi bērnam atrasties savā gultiņā, nevis vienā gultā ar vecākiem, taču ir dažādi mazuļi – tādi, kuri arī bez īpašiem pieskārieniem var gulēt savā gultā, jo ir emocionāli stabili, viņiem temperamenta aspekts tāds ir. Savukārt, ir tādi bērni, kuriem ar dienas laikā sniegtiem pieskārieniem nepietiek, viņi ir ļoti nemierīgi, ātri satraucami. Šādiem bērniem, protams, mammas tuvums naktī ir ļoti svarīgs. Taču ir problēma, ka dažreiz vecāki nespēj to izvērtēt, nolasīt bērna vajadzības un radīt atbilstošu apkārtējo gulēšanas vidi.” D.Zande atgādina, ka mūsu kultūrā ir tradicionāli un dabiski pirmajos pāris gados gulēt ar bērnu vienā istabā. Tas ir normāli, ka bērns guļ savā teritorijā, bet vecāku gultas tuvumā, praktiski 50cm attālumā, kur mamma var naktī bērniņam pieskarties un būt tuvumā, bet neguļ uz vienas virsmas, tādējādi samazinot traumatisma riskus.
“Beznosacījuma mīlestība ir svarīgākais, ko vecāki spēj sniegt savam bērnam, lai spētu augt vesels un kļūt par psihoemocionāli veselu personību. Mīlēt savu bērnu nozīmē radīt drošu vidi viņa augšanai un attīstībai. Ir nepieciešams pavisam nedaudz, lai pasargāt bērnu no nelaimes, piemēram, neaizsniedzamā vietā novietot karstu kafijas krūzi, neļaut bērnam stāvēt pie atvērta loga, pasargāt no kritieniem un nodrošināt veselīgu miegu. Diemžēl statistika par pēkšņas negaidītas zīdaiņu nāves gadījumiem miegā ir iespaidīga, tādēļ Amerikas Pediatru Akadēmija un Eiropas jaundzimušo aprūpes organizācija ir izveidojusi vadlīnijas, svarīgākos nosacījumus, lai samazinātu pēkšņas negaidītas zīdaiņu miega nāves gadījumus,” Latvijas Pediatru asociācijas pārstāve Hedija Čupeca. Latvijas Pediatru asociācija min dažus no svarīgākajiem nosacījumiem – zīdaiņa gultā ir nepieciešams uzturēt minimālismu, izvairīties no spilveniem, rotaļlietām un citiem mīkstiem priekšmetiem, kā arī aizkariem, zīdainis gultā jānovieto guļus uz muguras, tāpat arī matracim jābūt cietam un līdzenam, savukārt palagam – pieguļošam. Tāpat jāpiemin, ka arī gultiņas režģiem jābūt droši nostiprinātiem un to atstarpes nedrīkst būt lielākas par 6cm. Ja mamma iemieg ar bērnu rokās, pamostoties bērns jāieliek viņa gultā. Galvenais nosacījums – zīdainim ar vecākiem gulēt vienā istabā, bet ne vienā gultā.
Autors: Kampaņa “Bērnam droši?”
SNL parodijā par pasaules līderu Trampa aprunāšanu attēlots arī Levits (+VIDEO)
ASV populārajā izklaides raidījumā “Saturday Night Live” (SNL) komiķi izsmējuši šonedēļ plašu popularitāti iemantojušo video, kur, baumojot par ASV prezidentu Donaldu Trampu, pieķerti citu lielvalstu līderi, un šajā skečā kā “neveiksminieku galdiņa”, pie kura jāpārsēžas Trampam, kad viņu atgrūž Francijas, Kanādas un Lielbritānijas līderi, galvenais personāžs izraudzīts Latvijas prezidents Egils Levits.
Par skeča norises vietu izraudzīta izdomāta NATO konferences kafejnīca, kurā notiekošais atgādina vidusskolas ēdnīcu, kur populārie skolēni sēž pie viena galdiņa, bet mazāk populārajiem atvēlētas nomaļākas vietas.
SNL parodijā Kanādas premjers Džastins Trudo, kuru atveido Džimijs Felons, un Francijas prezidents Emanuels Makrons Pola Rada atveidojumā ir attēloti kā skolas sliktie puiši, kas piesaista meiteņu – Dānijas un Norvēģijas delegātu – uzmanību. Šoreiz pie sava galdiņa viņi aicinājuši arī Džeimsa Kordena atveidoto britu premjeru Borisu Džonsonu.
Kad kafejnīcā parādās Aleka Boldvina atveidotais Tramps, trīs “Eiropas līderi” sāk viņu aprunāt.
“Vai redzējāt, kā viņš vienu dienu runāja 45 minūtes,” pārspīlētā franču akcentā saka Rada atveidotais Makronts, piebilstot, ka “tur vajadzēja būt tikai fotografēšanai”.
“Ja izskatītos kā viņš, arī es mēģinātu novērst fotogrāfa uzmanību,” saka Falona atveidotais Trudo.
“Viņš nav tik izskatīgs kā mēs trīs,” piebilst Kordena attēlotais Džonsons.
Šī saruna ir pārspīlēts atainojums īstai sarunai, kad šos trīs līderus nejauši nofilmēja, tenkojam pieņemšanā Bekingemas pilī NATO 70.gadadienai veltītā samita laikā.
Skeča turpinājumā Boldvina Tramps jautā, vai ceturtā vieta pie galdiņa ir aizņemta, uz ko “Makrons” atbild, ka “mēs labprāt skatītos, kā tu košļā un runā vienlaikus, bet apsolījām šo vietu kādam draugam”.
“Bet es esmu Borisa draugs, vai ne Boris?” jautā Boldvina Tramps.
“Nepadari to grūtāku, nekā tas jau ir. Es tagad pavadu laiku ar šiem puišiem,” atsaka Kordena Džonsons, izvairoties no acu kontakta ar ASV prezidenta atveidotāju.
“Makrons” piebilst, ka “šķiet, Latvija vairāk atbilst tavam ātrumam”.
Viņi iesaka “Trampam” apsēsties pie aktiera Aleksa Mofeta atveidotā Levita – stīva vientuļnieka, kurš ar uzspīlētu smaidu sēž pie cita galdiņa.
Mofeta Levits vairākkārt atkārto savu vārdu, kuru “Tramps sarunas” laikā tā arī neiegaumē. “Levits” Trampam piedāvā “marinētu kalmāru” un izstāsta joku par to, kā reiz Latvijā āmriju piedzirdīja ar degvīnu un dzīvnieks sajuka prātā.
“Tramps”, secinot, ka “šis taču ir “pamuļķu galdiņš”, saka, ka “nespēj noticēt, ka viņi liek man sēdēt kopā ar ārvalstnieku”. “Šeit ir NATO, mēs visi esam ārvalstnieki,” atbild “Latvijas prezidents”.
Tad trijotne pie “foršo” galdiņa uzaicina Keitas Makkinonas atveidoto Vācijas kancleri Angelu Merkeli, visiem turpinot izsmiet ASV prezidentu.
Uz Mofeta atveidotā Levita piebildi, ka tie nav Trampa draugi, “viņi ir ļauni”, Boldvina Tramps attrauc, ka “viņi tikai jokojas, viņi mani mīl”.
Skeča beigās uz skatuves esošie sastingst un Sesīlijas Strongas atveidotā ASV pirmā lēdija Melānija Trampa aicina visus būt iecietīgiem un izbeigt terorizēšanu, tādējādi izsmejot Trampas īstenoto kampaņu “Be Best”.
Pēc video ar Trudo, Makrona un Džonsona sarunu daudzi ASV komiķi izmantoja situāciju norādīt, ka Tramps ir zaudējis savu vietu pie “populāro skolēnu galdiņa”. NATO samita gaitā Tramps rīkoja pusdienas to NATO valstu, kas aizsardzībai tērē vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta, līderiem. To vidū bija arī Levits.
Video
Foto
Autors: Dieviete.lv
Kā ziemā ģērbt mazuli, kurš mācās staigāt?
Mazulim, kurš tikko iemācījies staigāt, pastaiga svaigā gaisā var izvērsties par diezgan lielu izaicinājumu, jo viņa solīši ir neveikli un neizbēgt no kritieniem. Kā ģērbt mazuli, lai, ejot salā un sniegā, viņam nebūtu ne par karstu, ne par aukstu, iesaka Rimi Bērniem eksperte, pediatre Sanita Mitenberga.
Mitrumu uzsūcoša veļa
“Mazulis, kurš tikko iemācījies staigāt, daļu pastaigas pavada ratiņos, taču noteikti izrādīs vēlmi no tiem izkāpt un nedaudz pastaigāt. Scenārijs šādai pastaigai zināms ikvienam vecākam, kurš to pieredzējis: mazais sāk skriet, solīši sajūk, un – bums! – gājējs nokrīt zemē. Ja ārā ir sniegs vai peļķes, mazais pēc kritiena ir slapjš un netīrs, bet no aktīvas kustēšanās var būt arī sasvīdis. Kad bērniņš nogurst, vecāki iesēdina viņu ratos, lai atpūšas un paguļ, kur viņš ilgāku laiku atrodas miera stāvoklī. Ja bērniņš ir bijis sasvīdis, ilgstoša atrašanās miera stāvoklī var veicināt saaukstēšanos,” stāsta Rimi Bērniem eksperte Sanita Mitenberga. Pediatre atgādina, ka, lai no tā izvairītos, būtu jāievēro jau zināmais pareizas bērna ģērbšanas princips – ieģērbjam kā sīpoliņu, kārtu pa kārtiņai, lai tad, ja ir karsti, kādu kārtu varētu novilkt. Kā pirmo apģērba kārtu vienmēr vajadzētu izvēlēties tādu, kas labi uzsūc mitrumu, ja gadās sasvīst, piemēram, plānu vilnas veļu vai speciālu termoveļu.
Pareiza kombinezona izvēle
Pēdējai apģērba kārtai jeb virsdrēbēm jābūt no ūdensnecaurlaidīga materiāla. Sanita Mitenberga rekomendē mazajam staigātājam izvēlēties viendaļīgu kombinezonu. Tā kā mazulis, sperot neveiklus soļus, varētu diezgan bieži krist sniegā un, arī sēžot ratos, aktīvi kustēties un dauzīties, tad ļoti būtiski, lai ne vējš, ne sals un sniegs nevarētu iekļūt zem apģērba. Nebūtu vēlams, ka sniegs skartu pēdiņas, tāpēc labi, ja kombinezona galos ir piešūtas gumijas vai arī papildu odere ar gumiju, kas cieši pieguļ kājām. “Kombinezonu izvēle ir plaša, bet bērnam, kas mācās staigāt un stabilizēt savu gaitu, vispiemērotākais ir termokombinezons. Tas ir silts, nelaiž cauri ne mitrumu, ne vēju, bet, pats galvenais, – tas ir no materiāla, kurā var ērti kustēties!” iesaka pediatre.
Pēdiņu labsajūtai
“Ziemas periodā 10 līdz 18 mēnešus veciem bērniem zem kombinezona vislabāk vilkt zeķubikses, nevis bikses un zeķītes. Tas tādēļ, ka bikses un tāpat arī kombinezons var savilkties uz augšu, īpaši tad, ja bērns apsēžas. Nebūtu patīkami sēdēt ratiņos ar atkailinātu potītes daļu, kad ārā ir mīnus piecu grādu aukstums,” norāda Rimi Bērniem eksperte.
Izvēloties ziemas apavus, ir ļoti būtiski, lai tie ir ērti un stabili. Līdz ar to jārēķinās, ka staigāšana ar masīviem ziemas zābakiem mazajam padosies grūtāk un lēnāk nekā iešana ar sandalēm vai basām kājām. Ja zābaciņiem ir siltā odere, pietiek, ja kājās ir zeķubikses. Bet, ja apavi plānāki, vēlams virs zeķubiksēm uzvilkt siltākas zeķes. Galvenais, lai kāju pirksti zābakos nav saspiesti un var brīvi kustēties, atgādina eksperte.
Līdzi ņemam rezerves apģērbu
Sanita Mitenberga norāda: “Tikpat būtiski kā domāt par bērna pēdiņu siltumu un labsajūtu ir domāt arī par galvu, ausīm un rokām. Tātad cepure, cimdi un šalle ir obligāta prasība, jo seja, rokas un ausis ir visvairāk pakļautas salam. Turklāt mazais, kurš tik tikko staigā un vēl brien pa sniegu, noteikti kritīs, visdrīzāk, ar rokām sniegā. Sniegs ir mīksts un kritiens arī būs mīksts, tomēr rokas noteikti nosals, ja būs izvēlēti vilnas cimdi, kas ātri vien samirkst.” Tāpēc, ja plānota pastaiga ne tikai ratos, jāvelk ūdensnecaurlaidīgi cimdi ar garu valnīti, kas stabili turas uz plaukstas. Ieteikums – vienmēr līdzi rezerves cimdi! Savukārt cepurei jābūt ar sasienamām auklām, lai ausis vienmēr būtu nosegtas. Pediatre Sanita Mitenberga par labāko izvēli mazajiem uzskata cepuri, kas jau ir kopā ar šalli. Tad gan ausis, gan kakls, gan daļa sejas ir cieši nosegti.
Pastaiga ragavās
Sanita Mitenberga aicina bērnu, kurš jau sēž, sniegotā un saulainā laikā vizināt nevis ratiņos, bet ragavās. Apģērba izvēles ziņā – tie paši ieteikumi, kas minēti iepriekš, bet jāņem vērā: ragavas ir tuvāk
Autors: Rimi
