Vienmēr esmu vēlējusies iemācīties franču valodu. Tā ir tik skaista. Šķiet cilvēki tajā nerunā, nečukst,nespēj kliegt. Franciski var tikai mīlēt. Vakar pavadīju visu vakaru mācoties šo valodu onlainā. Izvēlējos tēmu "restorāns"… Pēc 3 stundu ilga ceļojuma restorāna ēdienkartē, nākamajā rītā atceros tikai vienu vārdu… izrunā to "lonjōn" – sīpols 😀 Šis vārds patiesi pauž mīlestību 😀 (l)

Es te tā sēžu un domāju… Cik daudz ir tādu sīkumu, kas manu dienu piepilda un liek man pasmaidīt, pasmīnēt, paķiķināt. Es te tā rakstu tik’ tāpēc, ka šodien to sīkumu ir pārpārēm, un man gribas ar jums padalīties prieciņā. Vispār man prieks par sevi. Par manu raksturu un temparamentu, tā teikt. Esmu sangvīniķis, un, man liekas, ka sangvīniķi ir paši foršākie. Lai gan… nu varbūt dažreiz gribētos to iznīcinošos skatienu un skaļo balsi, kas ir meksikāņu seriālu čirkainajām aktrisēm, bet, eh! I’m cool with myself tik un tā. Jā, par tām sangvīniķu būšanām- man prieks, ka es visu uztveru mierīgi. Nu ne tā galīgi ar nulles emocijām, bet diezgan saprātīgi un ar smaidu. Man vienmēr aizrāda, ka smaidu, kad nevajag. A bet, ja man patīk? A? Visu pirms jau man prieks par šodienas dabu un laika apstākļiem. Ik pa laikam no nezin kurienes nezin kā sāk pakšķināt lietus. Divas- trīs minūtes un cauri. Bet lietus! Āh, man patīk lietus! Kad man būs daudz naudas, man bēniņos būs guļamistaba. Lai varu iemigt nevis klausoties Coldplay, bet lietus un jumta prelūdijas. Tas tik’ būs vareni! Un, jā, tas nebūt nav viss, kas mani smaidina. Šodien, piemēram, mana kļava, mana vecā resnulīte, kas jau kuro tur gadu sargā manas mājas vārtiņus, ir sapratusi, ka viņai piestāv koši dzeltenoranži brūnais. Bet visvairāk mani šodien pārsteidza… dzērvenes pūdercukurā, kas krita no gaisa. Mazas, precīzi lodes formā, es teiktu, 0,8 centimetri diametrā un baltumbaltas. Viss pagalms pilns ar viņām. Ā, nē, vairs jau nu ne; būs peļķes gardām mutēm nabaga dzērvenes apēdušas. Es ceru, ka arī jūsu pagalmā šodien no gaisa krita dzērvenes pūdercukurā. Tāds skats! Tāds brīnumiņš! Tāds smaids par to visu! Es nezinu, kāpēc tādam skaistumam ir tik parasts vārds kā „krusa”. Eh, es visiem pasaules cilvēkiem novēlu tādu prieku otrdienās. Tādu parastu, mazu un patiesu. Tādu, kas rodas „nenokā”, no mazajām lietām, kas parasti mums paslīd garām neievērotas. Ak, jel, cilvēki, rakstiet esejas lillā burtiem, šķobieties no rītiem spoguļa priekšā, sasmīdiniet savus draugus, paceliet taču acis augstāk par asfaltu un pretimnācēju ceļgaliem, nēsājiet košas šalles, vāciet kļavu lapas, sagaidiet pūdercukurdzērvenes no debesīm un klausieties lietus mūzikā! P.S. Dziesma nostaļģijai un otrdienas rītiem Everlast- Tuesday morning.

Savā pirmajā, bet ceru, ka ne pēdējā ierakstā blogā es domāju par uzticību, egoismu un klausīšanos. Kāpēc mums vienmēr paliek vieglāk, ja mēs kādu spilgtu pārdzīvojumu izstāstām kādam citam? Vai mēs domājam par to, ko vēlas cilvēks, kuram mēs gribam uzkraut savu bēdu? Vai Tu kādreiz esi gribējusi, lai labāk nemaz nezinātu, to ko Tev kāds tikko uzticēja? Tāpēc es gribu rakstīt šo blogu un ceru, ka man tas arī izdosies. Tāpēc, lai to, kas notiek ar mani, zina tikai cilvēki, kuri paši ir izvēlējušies to uzzināt. Tāpēc, lai ļautu cilvēkiem sev apkārt cīnīties pašiem ar savām problēmām nevis tērēt laiku runājot par manām. Tu nedrīksti likt kādam apsolīt, lai Tavs noslēpums paliek tikai starp Jums. Tu nedrīksti likt viņam klusēt, ja nezini vai viņš ir pietiekoši stiprs, lai to spētu izturēt. Tu nedrīksti prasīt no kāda to, ko Tu pati nespēj izdarīt.

Nu ko, gandriiz jau nedeelja sheit aizvadiita. Esam jau loti labi iedziivojushaas, taa kaa viss notiek 🙂 Galvenais, ka alus un cigaretes sheit ir super leeti 😀 Leetaakaa cigareshu pacinja maksaa 49 euro centus 😀 Nu taa, kaa jums tur? Briizhiem sheit to karstumu iztureet nevar, visu laiku arii saule spiid, bet nu labaak nekaa lietus jau ir! Riit pirmaa darba diena, tad redzees patiks vai nepatiks 😀 Lai jauks vakars, a nee, jums jau nakts, nu tad labunakti 🙂

Kurš teicis, ka mājas drēbes nav svarīgas? Tās ir manas dzīves mīļākais apģērbs, kas izskatās ļoti jocīgi un ir bezgala ērtas. Un šodien es iegriezīšos second hand veikalā, lai nopirktu sev lielu, mīkstu t-kreklu. Pēc tam došos uz veikalu, lai nopirktu sev krāsas baloniņu. Man jau ir uztaisīti šabloni, manas mājas drēbes tagad iegūs manu slēptāko raksturu – uz tām uzpūtīšu sava tīņu varoņa vārdu un smieklīgu uzrakstu 😀 . Un kas gan tur slikts, mana ģimene taču to jau sen zina un no mājas ar šīm drēbēm iziet netaisos. Mājas drēbes, TIK ļoti manas.

Nu chau 😀 Mums viss kuul vairaak vai mazaak. Dziivojam 3. ielaa no okeaana 😀 pashlaik aaraa ap 23 graadiem, pa dienu pie 30 😀 Kaa jums, ljoti auksti ? 😀 Okeaanaa melnas smiltis, debesis gandriiz zilas, visi super happy 😀 Tehnika te ir ljoti leeta, arii smarzhas un tamliidziigas lietas 🙂 Labi, pagaidaam ar sho arii pietiks, tas bija neliels ieskatinjsh muusu jaunajaas dziivees 😀 Mees ejam dzert alu, bye bye 😀

Mazliet velk uz skumjo :-/ Ģimenes draugi pagājušonedēļ sakravāja savas pekeles un aidā uz Germany. Vīram vispār, lielākā daļa draugi jau ir aizbraukuši, tagad arī mana svilpaste māsīca taisās prom.. :-/ Tik ļoti skumji, ka cilvēkiem ir jāaizbrauc. Ja nebūtu darbs, ģimene, universitāte, ehh.. tad jau es arī droši vien šeit ne mirkli neuzkavētos. Man patīk Latvijas pavasaris, kad zeme mostas, man patīk latviešu tradicionālie svētki, man patīk rudens, man patīk Latvijas ziemas (īstas ziemas, nevis slapjdraņķis), es mīlu jūru, mežus… Ir tik forši pastaigāties pa Siguldu, saulainā rudens novakarē (l) (l) Bet es nesaprotu, kāpēc Latvijas valdība, tik ļoti cenšas iznīcināt Latviešiem iespēju šeit dzīvot :-/ Tik daudzi aizbrauc, un visdrīzāk uz neatgriešanos :%27-( :%27-( :%27-( Ir sāpīgi, ka tiek izjauktas tik daudzas ģimenes un draugu būšanas… Nākošie Ziemassvētki vairs nebūs tādi, kādi bija, jo daļa draugu un ģimenes nebūs ar mums.. :-/ :-/

Šoreiz būšu neredzamais novērotājs, kas jūs apgaismos manā vidusskolnieces ikdienā piredzēto. 1.Situācija nr1. Trešdiena. Literatūra. Ir naivi teikt, ka klases kolektīvs var būt saliedēts vai draudzīgs, jo tajā vienmēr valda iekšēja anarhija. Stundā notiek disukusija un ir jāoilda uzdevumi lapā. Bobijs ir klasiskais malā sēdētājs un atstumtais, protams, viņš sēž viens. Ja viņš pateiks šajā diskusijā kaut vārdiņu visticamāk realizēsies 3 scenāriji – viņu ignorēs un "gudrie" turpinās strīdēties, ja šodien jutīsies ieinteresēti – par viņa ideju pasmiesies vai visas grupa sazvērēsies pret viņu un apgāzīs viņa uzskatu – "A tu vispār aiztaisi muti" vai "Tev neviens nejautāja" situācija. Ja viņš mācēs savu viedokli pamatot (ko viņš savas kautrības dēļ noteikti nedarīs), tad pastāv iespēja, ka kāds pateiks, ka ir ok, iespējams, pierakstīs domu un turpinās citu diskusiju. 2.Situācija nr1. cits galds klasē 3 cacas, kuras brīvajā laikā iet uz modeļu skolu, skūpstās kino pēdējās rindās un viena otrai lako nagus, jautri saķiķinās. Viņas, protams, neko nesaprot tāpat kā viņuprāt visi. Satiekoties meitenes viena otru apskauj sabučo uz lūpām un nosauc par pūkainīti vai ko citu tikpat jocīgu. Viena otru cenšas uzmundrināt un sauc pašas sevi par muļķītēm un blondīnēm. Apspriež šodien apēsto kūku daudzumu un apņemas vairs neēst tādas lietas savas "riepas" dēļ. 3.situācija nr1, tas pats galds tauta, kura grib kaut ko darīt. Neviens cits neko nedara, viņi nav stāvā sajūsmā par uzdevumu, bet apzinās, ka atzīme ir jānopelna.Šiem cilvēkiem pietiek prāta ar visu tikt galā, tomēr savaldīt un vest pie prāta pārējos viņi nespēj. 4.situācija nr1 Gudrīši ir pilnībā iegrimuši uzdevumā un ar asām kustībām steidzīgi aizpilda uzdevuma lapu. Diskusijās iesaistās nedaudz, vairāk uzņemas rakstīšanas darbus vai saka "jā", kad tas ir izdevīgi. Liekas, ka viņi šo procesu izbauda. 5.situācija nr1. Liela daļa skolēnu vai nu sapņo par mājām, klausās mūziku zem matiem nomaskētajās mp3 austiņās, pilda citus mājasdarbus vai vienkārši nav tik gudri, inteliģenti un apdāvināti, lai veiktu šo uzdevumu. 6.situācija nr1. Skolotāja sēž pie sava datora un smaidīgi klikšķina www.eklase.lv atzīmes, kavējumus un mājasdarbus, viņasprāt, šodienas klases darbs ir izdevies lieliski – visi kaut ko dara un rakstāmgalds lēnām nokraujas ar uzdevumu lapām. 😎

Pāris dienas atpakaļ uzzināju, ka attiecību jomā esmu ļoti kategoriska (lai gan galējības vienmēr bijusi mana specialitāte). Pati jau kuro dienu mokos sirdssāpēs un aizvainojumā, tomēr par sava lēmuma pareizību nešaubos. Uzzinājusi par nu jau bijušā sānsoli kādā pasākumā, bez ierunām izmetu visas viņa mantas un viņu pašu no savas dzīves. Pie viņa gan joprojām vēl aizķērušās gan pāris manu mantu, gan daļa manas sirds. Un, kaut arī sirdī gaidu viņa izrādītu nevaldāmu vēlmi mani atgūt, apzinos, ka nez vai puisim ir spēkos izdarīt ko tādu, kas liktu man atkal būt ar viņu kopā. Lai gan šobrīd ir grūti, apzinos, ka ilgtermiņā tā būs labāk. Sevi taču jāciena un nevar ļaut sev darīt pāri! Un šeit parādās apstāklis, ka ne jau visiem un visām situācijām der šāds risinājums. Daudzi taču piedod – tomēr to var darīt vien tad, ja ir pārliecība, ka ar otru gaidāma perspektīva nākotne un savienība ir lolojama un sargājama. Tad var daudz ko piedot. Bet, ja attiecībās bijušas daudzas "-" zīmes, tad nav vērts. Un ir vērts ar plašām acīm redzēt, kad nav vērts! чувства – как Louis Vuitton – Или настоящие, или не надо!

Tā vienkārši iedomājos…. par virtuālo vidi.Kā ir ar tiem visiem iepazīšanās un draudzēšanās portāliem?Vai nav tā,ka veidojam tur savu vēlamo realitāti? Gandrīz katrā tāda tipa saitā ir tāda opcija kā privātā albuma izveidošana vai vismaz foto pievienošana.Bet kādas fotogrāfijas gan mēs tur pievienojam?Vai tās, kas atspoguļo realitāti?Vai arī tās,kurās mēs sevi redzam tātas,kādas vēlētos redzēt?….fotošops,vēlamais rakurss, pareizā poza, utt. Izvelamies tikai labākās un skaistākās.Tās neveiksmīgās,tās jau paliek pašas pūrā. Saprotu,ka tas iespējams tāds perfekcionisma kultas,kas šo visu stimulē darīt – no žurnālu lapām un vākiem uz mums raugās ideālas skaistules, āda bronzas krāsā, ne kripatiņas celulīta,debeszilas acis, un tik gludi,spīdīgi mati.Nav ne striju,ne nokārušās ādas….viss tik nevainojams?Bet vai tā ir?Vai tas viss ir profesionāļu safabricēts mīts,kas liek arī "parastajām" Zemes iedzīvotājām censties izlikties perfektām,slīgt mazvērtības kompleksos par to,ja īsti nesanāk un audzināt šo perfekcionisma kultu savās mazajās meitās? Vai mēs veidojam realitāti,vai tikai imitējam to – tāds ir jautājums!

Klīst asara pa ceļu klusi, No kā tā kritusi, kam tā ir zudusi? To nepateiks ne viens … Ne saule, mēness, lietus arī vējš… Kam dēļ tā kritusi, No ka tā nākusi? To zina tik šī asara … Šī sāpju pilnā atmiņa … Tik vientuļi, Bet brīžiem cēli. Tā savu ceļu turpina, Bet klusē vien šī asara … Šī mēmā ceļiniece, Kas kāda sāpi nes, Kas nepateiks nevienam … Šo nezināmo stāstu. Tā lēnām gāja laiks … Un asara ar pagaisa, Sev paņemot tik līdzi vien, Šo savu stāstu apslēpto… Šis noslēpums, kas aizgāja. Ši asara, kas pagaisa. Tā pagaisusi cerība, Kas klusi tālē pagaisa …

Raktu jau kādus 2 gadu dzejoļus, droši vien nekādi izcilie jau nav, bet manu dvēseli dziedē. Ikvienam ir iespēja savus daiļdarbus publicēt skolas žurnālā, labprāt to darītu, bet slinkums savus dzejoļus pielabot, pie tam kauns un bailes par apkārtējo viedokli. Un nevaru saņemties. :-/ Uzdrīkstēties bail.

Izlasīju grāmatu, sākums likās vienmuļš, bet beigās iepatikās. Gribējās ātrāk uzzināt kā šopaholiķe no parādiem tiks vaļā. Iespaidīgi, bet man liekas, ka realā dzīvē, tā paveiksies tikai katrai 1000 sievietei 🙂

Kāds ir vienkāršākais veids, kā izmēģināt pozu 69? Varbūt ar kādu pazīstamu vīrieti? Ko pateikt seksa laikā, lai tas neizklausītos garlaicīgi vai pārāk piedauzīgi? Cikos tev rīt uz darbu? Kāda ir patiešām laba dziesma kaislīgam seksam? Jebkura, kuru nedziedi tu pati. Kā es varu sniegt baudu vīrietim ar vibratoru? Uzkuļot ar to saldējuma kokteili. Pēc ilgāka mineta man sāk sāpēt žoklis. Kā no tā izvairīties? Nekod tik stipri. Kur vēl savā dzīvoklī mēs varētu nodarboties ar seksu, kur tas jau nebūtu mēģināts? Uz griestiem. Kāds ir labākais ēdiens, ko iesaistīt mīlas rotaļās? Soļanka. Vai viņam labāk patīk, ja es spermu noriju? Vienalga. Ja vien tā nav jānorij viņam pašam. Ja man nav lubrikanta, ar ko to var aizstāt? Ar bremžu eļļu. Ko darīt pēc tam, kad esmu viņu sasējusi? Spīdzini ar lodāmuru vai gludekli. Vai ir kādi nerātni orālā seksa paņēmieni, ko es varu iemācīt savam vīrietim? Jebkādi, kas varētu patikt viņa draugam. Esmu maza auguma, bet mans draugs ir garš. Kāda poza mums būtu piemērota? Viņš basketbola laukumā, bet tu tribīnēs. Kāds tērps viņu patiešām uzkurinās? Tāds, kādu tev pie dzimšanas izsniedza. Kā es varu likt viņam saprast, ka man patīk tas, ko viņš dara, un ka vēlos vēl? Nosūti draugos vēstuli. Mani uzbudina fantāzijas par mīlēšanos ar nepazīstamu vīrieti, kā es varu īstenot šo erotisko vēlmi ar savu draugu? Piekauj viņu līdz nepazīšanai. Es vēlos, lai viņš man aizsien acis. Kā man viņam pateikt, ka tas mani uzbudina? Latviski. Ja nesaprot, tad citā viņam zināmā valodā. Kā es vislabāk varu pārņemt kontroli procesa vidū? Pieliec viņam pie deniņiem pistoli. Kāda ir atšķirība starp labu un satriecošu orālo seksu? Pēc laba tu jūties labi, pēc satrieciecoša- satriekta. Ko darīt, lai seksu padarītu kaislīgāku un trakulīgāku? Uzaicini sadzērušos britu tūristus. Es izjūtu ļoti spēcīgu orgasmu, masturbējot ar vibratoru. Kā lai panāku tikpat intensīvu kulmināciju, mīlējoties ar vīrieti? Pieslēdz viņam strāvu, lai sāk vibrēt. Ja es nevēlos viņa spermu norīt, kādas ir citas iespējas? Nenorij. Vai mana vagīna izstaipīsies, ja man būs daudz seksa partneru? Ja vienlaicīgi- jā. Kāda locekļa masāža ar rokām viņu padarītu traku? Ja masētu gaļas maļamajā mašīnā. Pat esot attiecībās, es katru dienu masturbēju. Kāpēc? Kāpēc nē? Vai lubrikantu var izmantot, arī mīlējoties dušā? Jā, bet nevajadzetu ar to aizstāt dušas želeju un matu šampūnu. Vai vīrieši jūt atšķirību starp rievotiem un parastiem prezervatīviem? Ja patausta- parasti jūt. Kāda poza ir vispiemērotākā spontānam seksam? Spontāna poza. Kur mēs varētu atrast nedaudz riskantāku vietu, kur pamīlēties, lai mūs nearestētu? Jūrā, vietās, kur mīt haizivis. Mans mīļotais nevēlas mani skūpstīt pēc tam, kad esmu sniegusi viņam orālo seksu. Kā man viņu pierunāt? Sākumam- nerunā ar pilnu muti. Mēs ar draugu vēlamies nofilmēt, kā mēs mīlējamies. Kas mums jāņem vērā? Tas, ka ieraksti var nonākt svešās rokās. Kāda apakšveļa vīriešiem šķiet visseksīgākā? Tīra un bez caurumiem. Ko lai daru ar rokām, kamēr veicu minetu? Rādi jautru ēnu teātri uz sienas! Kā lai es pamodinu viņu nakts vidū, lai iekārdinātu pamīlēties? Uzliec modinātāju. Kā lai lūdzu viņam sevi iepļaukāt? Pēc izvēles- rakstiski vai mutiski. Vai ir iespējams noskaidrot, vai džeks kādreiz ir izmēģinājis seksu ar vīrieti? Varbūt paprasi viņam? Kā izvairīties no skaņas, gaisam izplūstot no vagīnas? Uzgriez skaļāk mūziku. Kāds ir seksīgākais apģērbs, ko paturēt mugurā seksa laikā? Oriģinālais ieteikums ir izcili stulbs- augstpapēžu kurpes. Varbūt slidas? Kad man jāsāk uztraukties, ka mans draugs pārāk daudz skatās porno? Tad, ja viņš atbild nevis vienkārši "Jā!", bet "Yes, yes, deeper, deeper!" Kāpēc viņš grib mīlēties gaismā? Lai pieskatītu, ka kāds nenozog pornofilmu kolekciju. Orālā seksa laikā man kļūst sausa mute. Kā to novērst? Mazāk runā, vairāk dari! Kāda ir vīriešu fantāzija numur viens? Auksts alus. Kāda ir seksa alternatīva manu mēnešreižu laikā? Kāpēc tev vajadzīga alternatīva? Vai viņu uztrauc tas, ka manas kaunuma lūpas nav perfekti simetriskas? Noteikti. Cauras naktis par to skumst. Vai mans draugs fantazē par manām seksīgajām draudzenēm? Tev ir tādas? Iepazīstināsi? Vai auksta duša tiešām aizdzen vīrietim visu gribēšanu? Gribēšanu nē, bet varēšanu gan kā ar roku noņem. Vai, pirmoreiz satiekoties, ir iespējams pateikt, kāds viņš būs gultā? Atkarīgs kur satiec, ja jau esiet gultā, tad- jā. Es vēlos izmēģināt seksu stāvus, bet draugam ir grūti mani noturēt. Kādu pozu jūs ieteiktu? Tu- aerobikā, viņš- trenažieru zālē. Tu tiksi vaļā no liekā svara, bet viņam tad būs vairāk spēka. Kāpēc vīrieši no rītiem ir gribošāki? Tāpēc, ka tev citādākus nav nācies satikt. Kāpēc vīriešiem patīk, ja sieviete mineta laikā skatās viņam acīs? Mazāk pronofilmas skaties! Kas ir labāks — vibrators vai dildo? Atkarībā, ko tu ar to grasies darīt. Pašaizsardzībai- dildo. Kokteiļa pagatavošanai- vibrators. 😀 😀 😀 😀 😀 😀

Nu ko, rīt pēdējā diena Latvijā. Beidzot koferi ir sakrāmēti, cerams, ka mani svari nemelo un lidostā nebūs pēkšņi no kaut kā jāatvadās 🙂 Izberzu arī māju, visu atstāju tīru, istaba mana liekas tik tukša un nekāda 🙂 Plaukti tukši, skapis arī, nekas neliecināti par to, ka es te dzīvoju 😀 Biju domājusi aiziet patusēt pēdējo reizi, bet nezinu, kaut kā nav garstāvoklis. Gribas paskatīties TV, paēst kaut ko garšīgu un riktīgi izgulēties, jo šaubos, ka rīt spēšu normāli pagulēt 🙂 Tenerifē jau 2. dienu līstot lietus, kas tur šajā laikā ir diezgan liels brīnums 😀 Man laikam pietrūks lietus 😀

Šodien bija mana gandrīz no jauna pirmā pieredze braukšanā ar automātu 😀 Sākumā domāju kā var vispār ar kaut ko tādu pabraukt, bet uz beigām, it īpaši sastrēgumā domāju – ak, cik lieliski! 😀 Un tā radās ideja, ka manai mašīnai jābūt automātam 😀 Pašlaik joprojām pārkrāmēju koferus un ar katru reizi apģērbu kļūst arvien mazāk un mazāk 😀 Tēvs saka, ka šturnts ar visu, to sapirkšos uz vietas, bet man ir tik žēl atstāt kādu no savām kleitiņām, biksēm, kurpēm utt 😀 Ir palikušas tikai 2 dienas Latvijā, tad smaga diennakts un hola Las Americas! Un 5592 km attālumā no mājām gulēšu un sauļošos okeāna krasta, juhū!!!!

mana ideālā kombinācija draņķīgas dienas noslēgumam = karsta vanna + mega liela krūze kumelīšu tējas ar karoti medus un saldajā sms no mīļotā puiša (l)

nu kāpēc saslimt vajag tieši nepiemērotākajā laikā? (e) ai,vnk velk uz kašķi (t)

Shodien bijaam ar maneejo muzhiku romantiskaa pastaigaa turaidaa. Baigi forshi iisteniibaa, kaa mazs celjojums sanaca 🙂 Vienu briidi gandriiz apmaldiijaamies kaut kaadaa saules takaa, kur ik pa briidim nesaproti vai atrodies veel latvijaa vai tomeer dzhunglos 😀 Arii suns ir pamatiigi nostaigaajies un tagad gulj kaa beigts. Apvienojaam patikamo ar lietderiigo 😀 Nu ko, riit saaksies peedeejaa mana nedeeljas nogale Latvijaa 🙂 Priecaajos, tikai shkrobe,ka koferus nesanaak piekravaat 😀

Ballītes otrdienas naktī nepavisam nav laba doma! Nesen atvilkos mājās, galva nenormāli sāp un tāda sajūta, ka džingulis vēl tā īsti nav izgājis 😀 Žagojos jau kādas minūtes 20 un nevaru nekādi apturēt 😀 Mācība turpmākajai dzīvei – nevajag jaukt šampi ar vīnu un nevajag dzert tik daudz 😀

Es nebiju domajusi ka dzive ta var mainities viena menesa laika! (t) mani piekrapa milotais cilveks ar pazistamu cilveku, pati zaudeju darbu, nebija iespejas ar ko apmaksat skolas kredituCik gan daudz es taja menesi izleju asaras par sev sagadatajam sapemvel tagad liekas ka nespeju visam parkapt pari un pieceltiesPa galvu mokas dazadas domas…. Bet viena jauka diena mani bildinaja….Vai es piekritu? protamsJa zinu vins mani piekrapa un mani tas sapinaja bet mani preiceja ka vins pats to pateica nevis kad bija jauzzin no citiemes vinu milu nezskatoties ne uz ko citu Toties ienistu to kas man vinu atnema jo vins bija tikai mansEs vareju palielities ka tikai man vins pieder bet tagad vairs nevaru palielities.. Tagad es tik varu ar pilnu atdevi gatavoties kazam un jaunas dzives sakumamZinu ka ir cilveki kas saka ja vienreiz piekrapa tad otreiz ari piekrapsEs saku ka vins ta nedaris jo loti to nozelo ka pat viena reize tada sanaca… Cik gan bija gruti saglabat vesu pratu un izdomat kas bus talakCik gan bija gruti vispar izrunaties jo tas viss sapeja! Bet tomer izdevas to izdarit un varu teikt ka visam pamats ir izrunasanas un vienu reizi var piedot

Shodien, kaa jau visas pedejaas dienas (e) Atnaaku majaas un mans Muris sagaida mani kokaa nu un lejaa kaiminju treknais taksis skalji rej. Ieshu suudzeeties kaiminjam, lai savaac to bezskauniigo lopu. Manam kakjim ir tadas pashas tiesiibas uztureeties pagalmaa, kaa tam sunim!! Shii jau ir otraa nedeelja, kopsh tas suns terorizee manu kakji. Man ir apnicis rapties kokaa un celt to kakji zemee (e) (e) (e) visas rokas saskraapetas! Nu un Muris jau ari kaa taads miikstais! Neko nevar pretii izdarit, tik sez un raud!!!

Nu jau divas nedēļas esam šeit nodzīvojuši. Doma ir, ka mājās aizbrauksim tikai uz Ziemīšiem un atpakaļ. Es gan vēljoprojām esmu bez darba, ir tikai pāris saimnieki kaut ko painteresējušies, nekā īpaša.. Sestdien bijām ievērtēt Lillehammer nakts dzīvi, tika novērots, ka šiem pārsvarā visi pa house party dzīvojas – logi vaļā, mūzika un smiekli.. mmm.. (l) Un jā – viens diezgan pieprasīts klubs, kurš tā vien vilināja mūs iekšā, bet nu nolēmām, ka citreiz. 🙂 Un jā.. daba, daba, daba, tas ir vienīgais, kas mani te tur pie dzīvības pagaidām. aaa, jā, var teikt, ka nesmēķēju vairs nemaz, nu tikai tad, kad sanāk kaut ko iemalkot, pa retai reizei, kas starp citu solās uz šo nedēļas nogali, jo roomie brauks draudzene ciemos no LV. 😛 (l)

Labrīt, pasaule! Vai tu pēc manis ilgojies? Padsmit minūtes pēc pamošanās, tiek nolemts, ka skolas korim mani šodien neredzēt – tā vietā tiek dzerta karsta tēja un cerēts, ka uz ceturtdienas rīta kori gan mana balss jau būs labākā kondīcijā. Par spīti tam, ka šodien ir jauna diena un man ir jāsāk no sākuma, un ar labām domām, es tomēr nespēju skatīties tikai uz priekšu, jo nekas interesants vēl nenotiek – un tapēc es skatos atpakaļ, uz vakardienu un, īpaši, vakarvakaru. Atveru savu blogu un skatos uz to švako, blāvo tekstu, ko saucu par savu vakarvakara ierakstu. Vai tad tiešām bija tik slikti? Nē. Bet es to vēl mācos. Jau kuro reizi es pati par sevi smejos! Tad, kad ir labi, ir viegli teikt, ka skumt ir okei, šaubīties arī ir okei – neviens neesam perfekts, nekad viss nebūs ideāli un mēs visi esam cilvēki. Tad, kad ir labi, ir viegli teikt, ka es īpaši piedomāju pie savas cilvēcības, pie tā, ka ir normāli būt vājai, ka ir normāli pat raudāt – jo visam ir jābūt balansā, visam ir jābūt labi. Pateikt, ‘pēc katra melnā taustiņa nāk baltais’, un dzīvot laimīgi tālāk. Bet tad, kad nav labi? Tad aizmirstās visas pamācības un galvā ir tikai viens – pārtraukt sāpes. Aizmirst visu, visu, visu un, galvenais, pārtraukt sāpes. Padoties, pārstāt censties izdzīvot un iekļauties pelēkajā masā, pazaudēt oriģinalitāti un pazust – ja vien tas nozīmētu pārtraukt sāpes. Padomā tik, cik es esmu vāja! Kā tad būtu tad, ja mani spīdzinātu? Esmu gatava padoties pie pirmajām sāpēm. But then again, kā jau teicu – es vēl mācos. Mani vienmēr ir fascinējis tas, kā, rakstot šādus ierakstus, es attopos par to, cik esmu veca. Like, come on. Es atceros sevi pirms pāris gadiem – ārprāts, cik ļoti man šķita, ka visiem mani jāņem nopietni! Un tagad es smejos, jo zinu – pat es pati sevi toreiz neņemtu nopietni. Kapēc lai tagad kāds ņemtu? Bet zini, pasaule, notiek taču arī labās lietas. Piemēram, vakarvakarā, kopā ar draudzeni, bijām uz baznīcu. Precīzāk, gāju es – un viņa gāja līdzi, paklausīties. Tagad katru pirmdienu tur ir iesvētes lekcijas, decembrī būs iesvētības. Vasaras gaitā izlēmu, ka gribu iesvētīties, un tagad, no septembra sākuma, aktīvi eju uz lekcijām. Un pēc tam nāk miers, nāk pārliecība un nāk iedvesma – es neesmu viena. Lai tur vai kas, lai arī kādas teorijas būtu Neticīgajiem (kaut arī visi jau esam ticīgie, tikai, jautājums – kam ticam?), es palieku pie sava. Dievs ir un esmu arī es – un tieši sevis vērta. Jo ir viegli panākt, ka kāds cits Tevi iemīl, taču visgrūtāk ir iemīlēt pašai sevi. Panākt, ka iekļaujies pašas noteiktajos standartos un attaisnot pašas cerības un sapņus. Nelikt sev vilties.. Nav viegls darbiņš – bet kas tad cits varētu būt mūsu uzdevums uz šīs zemes, ja ne tieši tas? Pasmaidi, jo šodiena noteikti izdosies – un rītdiena arī! 🙂 xo, S.

Pāris dienas izlaidu, bet nekas 😀 Šodien beidzot biju savā pirmajā izbraukumā ar auto, baigi forši! 😀 Man JAU iepatikās ļoti pārkāpt noteikumus ha ha 😀 Tagad jāsāk krāt uz auto Tenerifē 😎 Nekas tās baigi daudz nav noticis, visu laiku esmu skriešanā, pēdējā nedēļa, pēdējās lietas daru, skrienu un daru, skrienu un daru, jau sāk nedaudz apnikt. Nekas, pēc nedēļas jau sauļošos pie okeāna dažas dienas, kamēr darba atļaujas tiks nokārtotas un tad jau būs jāsāk meklēties 😀

Reiz saviem draugiem biju uzdevusi jautājumu – kas piešķir viņu dzīvei jēgu? Cik dažādi ir mani draugi, tik dažādas bija viņu atbildes. Šodien man pašai jāatbild uz šo jautājumu… Vēl aizvien es domāju, ka tādas vienas lielās laimes un veiksmes formulas nemaz nav. Tā lielā laimes sajūta veidojas no daudziem maziem prieka un apmierinājuma mirkļiem. Protams, visa dzīve nav tikai prieks. Gadās arī pa asarai, bet tādi brīži vedina uz domām, ka manas asaras ir kā rasa. Rasa, kas veidojas no manu ilgu karstuma un aukstuma, kas dveš no maniem nepiepildītajiem sapņiem. Bet rasas uzdevums ir dot veldzi tiem krāšņajiem ziediem, kuri zied manas dvēseles un sirds dārzā. Manuprāt, ja uzdrošināmies atmest visu lieko, bet domās tik ļoti nozīmīgo, cilvēka labsajūtai vajadzīgs tik maz, bet reizē arī tomēr tik daudz. Kas vajadzīgs ir sirdij? Acu skats, kas sasilda. Viens no nedaudzajiem glāstiem. Mājas, kurās gribas atgriezties. Darbs, kas sagādā prieku. Drauga plecs, uz kura atbalstīties. Tikt saprastam, daloties savos sapņos ar tuvākajiem. Būt sadzirdētam. Spēja radīt, radīt jebko – šalli, zīmējumu, izšūtu glezniņu vai skaistu foto ar dzejoli draugam. Jaunatklāts mūzikas stils vai jauna grāmata zem spilvena. Spēja uz neprātīgu rīcību un smiekliem pat tad, ja kāda acīm tas šķiet nepiedienīgi. Tas piešķir spēku pateikties dzīvei. Jo vairāk pateicies, jo vairāk ieraugi, par ko pateikties. Šis ir mana spēka avots. Taču vislielāko spēku dod vārdi – tu esi mums tik ļoti vajadzīga! Nav nekā dārgāka par apziņu, ka esi vajadzīgs… saviem mīļajiem un draugiem! A.

Vēl nedzimušu dvīņu pāris sarunājas mātes vēderā… „Saki man, vai tu patiešām tici, ka pastāv dzīve pēc piedzimšanas?“ jautā viens dvīnis otram. „Jā, pavisam noteikti! Šeit iekšā mēs augam un kļūstam stipri, gatavojoties tam, kas būs ārā“, atbild otrs dvīnis. „Man šķiet, ka tās ir muļķības!” saka pirmais. Nevar taču būt dzīve pēc piedzimšanas – kā tad tā varētu izskatīties?“ „Tik precīzi jau es arī to nezinu. Bet tur noteikti būs daudz gaišāks nekā šeit. Un varbūt mēs skraidīsim apkārt un ēdīsim ar muti?“ „Šitādas blēņas es vēl neesmu dzirdējis! Ar muti ēst, kas par traku ideju! Mums taču ir nabas saite, kas mūs baro. Un kā tad tu gribēsi skraidīt? Tam taču nabas saite ir daudz par īsu.” „Tomēr es domāju, ka tas noteikti izdosies. Viss būs vienkārši nedaudz savādāk.” ”Tu maldies! Neviens no tiem, kas piedzimuši, taču nav atgriezies. Ar piedzimšanu dzīve beidzas un punkts.” „Es tev piekrītu, ka neviens nezina, kā izskatīsies dzīve pēc piedzimšanas. Bet es zinu, ka tad mēs redzēsim savu Māti un viņa par mums rūpēsies.” „Māti??? Tu taču neteiksi, ka tici Mātei? Nu kur tad viņa īsti ir?” „Nu šeit – mums visapkārt. Mēs esam un dzīvojam viņā un caur viņu. Bez viņas mēs nemaz nevarētu pastāvēt!” „Muļķības! Neko no tādas Mātes es neesmu jutis, tātad viņas nemaz nav.” „Un tomēr. Dažreiz, kad mēs esam pavisam klusi, var dzirdēt viņu dziedam. Vai arī sajust, kā viņa glāsta mūsu pasauli…” Buča manam dvīnim 😀

" ..Visa dzīve ir iešana pretī sev! Tikai sev. Tas ir galvenais mērķis – izzināt un iepazīt sevi! Lai galu galā nonāktu pie saskaņas. Bet, ja cilvēks no šī ceļa novirzās, tiek dotas sāpes. Lai naktī, kad sāp, viņš būtu spiests domāt. Par sevi!.. " / Zita Ramma /

Pēdējā laikā notikumi manā dzīvē un mans dīvainais (saprast – nebūt ne stabili pozitīvais) domāšanas veids pavisam ir sašūpojuši manas pašapmierinātības laivu – vakar naktī asaras pāri tās malām skalojās uz mīļotā pleciem. Un – bez reāli pamatojama iemesla. Tādos brīžos ir TIK labi, ka blakus ir tāds Viņš, kurš nebeidz atkārtot uz manām gaudām par to, cik nejedzīga mēdzu būt, ka nav jau tik traki un ka Viņš mani mīl un mīlēs arī tādu. Galu beigās vakar pieņēmu lēmumu, ka tā tas turpināties nevar, jāņem lietas savās rokās un jāizgaismo tas skats uz dzīvi reizi par reizēm! Tādam nolūkam nepažēloju naudu un nopirku skaistu bloknotu, kurā turpmāk katru vakaru pierakstīšu labās un vērtīgās lietas, kas ar mani pa dienu notikušas. Un tā nu būs lieta, kas ir tikai mana un radīta TIKAI manai labsajūtai. (l) Padalies – kā Tu izgaismo dzīves ēnainos brīžus un kādi ir Tavi rituāli/paradumi iekšējas labsajūtas un apmierinātības ar sevi un dzīvi uzturēšanai!? 🙂

hmm..5dien braucu no Rīgas uz mājām un ievēroju, ka lapas palikušas vēl rudenīgākā nokrāsā.. Itkā jau gribās to rudens skaistumu! Bet tajā pašā laikā- nu ļoti negribās drēgnās, pelēcīgās dienas! Kas zin..varbūt šogad beidzot ar draugu aizbrauksim uz Siguldu 😀 Bet nevar jau sapriecāties.. Šonedēļ skolā sāksies kārtīgas lekcijas.. diezgan daudz nākušas klāt! Nezinu ko darīšu Vokālajā meistarībā 😀 Es pat nevaru nodziedāt tās visas notis tā skaisti.. Cerams, ka nebūs baigās stingrās prasības- jo galu galā, ne jau katrs ir dziedātājs 😉 Vēl jābeidz domāt un jāsāk kaut kas reāli darīt pie parāda lietas.. Man pietiekoši daudz jau ir iesāksts, ka nevajadzētu padoties.. Bet tiek prasītas tādas lietas, kas, šķiet, man nav pa spēkam! Bet- jāsaņemās, jāsaņemās, jāsaņemās!! un nevis tikai domās, bet arī reālā rīcībā un darbībā! Vakardien atkal jau iemīlējos savā draugā, tik forši pavadījām laiku 🙂 un atkal jau domāju par to, ka rītdien braucu prom, bet viņš paliek te.. Ar bijušo klasi briest atkalredzēšanās tusiņš! lai gan cik nu mēs tur būsim! Tie, kas skolā turējās kopā un tie, kas nav palikuši iedomīgi 😀 Ja novienosimies kad un kur, notei8kti būs forši! Tā lūk..ir daudz un dažādas lietas, kas notikušas, kas notiks. Emociju gamma diezgan plaša! Kaut kā jāmēģina pieņemt to, ko nevar mainīt!