London Escorts sunderland escorts asyabahis.org dumanbet.live pinbahiscasino.com sekabet.net www.olabahisgir.com maltcasino.net faffbet-giris.com asyabahisgo1.com www.dumanbetyenigiris.com pinbahisgo1.com sekabet-giris2.com www.olabahisgo.com maltcasino-giris.com faffbet.net betforward1.org www.betforward.mobi 1xbet-adres.com 1xbet4iran.com romabet1.com www.yasbet2.net www.1xirani.com www.romabet.top www.3btforward1.com 1xbet https://1xbet-farsi4.com بهترین سایت شرط بندی betforward
11.1 C
Rīga
trešdien, 9 oktobris, 2024
Home Blog Page 54

Pieaug iedzīvotāju nedrošība par ceļošanu uz ārzemēm un publisku vietu apmeklēšanu

Nepilna pusgada laikā Covid-19 dēļ ir pieaugusi iedzīvotāju nedrošība par ceļošanu uz ārzemēm un publisku vietu apmeklēšanu. Ja pērnā gada septembrī par ceļošanu uz ārzemēm droši jutās 40% (17% – pilnīgi droši, 23% – drīzāk droši), tad šobrīd šis rādītājs ir 35%. Pieaugusi arī iedzīvotāju nedrošība par publisku vietu apmeklēšanu – šobrīd par publisku vietu apmeklēšanu droši jūtas 54% (16% – pilnīgi droši, 38% – drīzāk droši) respondentu, kamēr 2021. gada septembrī šis rādītājs bija 61% (23% – pilnīgi droši, 38% – drīzāk droši), secināts jaunākajos BENU Aptiekas Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 1800 respondentus.

Saistībā ar publisku vietu apmeklēšanu nedrošību šobrīd izjūt 42% (7% – pilnīgi nedroši, 35% – drīzāk nedroši), bet vēl 4% konkrētu viedokli sniegt nevarēja, kamēr septembrī nedrošību izjuta 32% (6% – pilnīgi nedroši, 26% – drīzāk nedroši). Attiecībā uz ārzemju ceļojumiem nedrošību šobrīd izjūt 50% respondentu (18% – pilnīgi nedroši, 32% – drīzāk nedroši), bet vēl 15% konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Tikmēr septembrī nedrošību par došanos uz ārzemēm izjuta 42% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (17% – pilnīgi nedroši, 25% – drīzāk nedroši), bet vēl 18% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. 

Analizējot datus pēc respondentu dzimuma, secināms, ka ievērojami lielāku nedrošību par ceļošanu uz ārvalstīm izjūt sievietes. Vīriešu vidū ceļot uz ārzemēm droši jūtas 41% (15% – pilnīgi droši, 26% – drīzāk droši), kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir 31% (8% – pilnīgi droši, 23% – drīzāk droši). Attiecīgi nedrošību par ceļošanu uz ārzemēm izjūt 53% sieviešu (21% – pilnīgi nedroši, 32% – drīzāk nedroši) un 47% vīriešu (14% – pilnīgi nedroši, 33% – drīzāk nedroši). Arī saistībā ar publisku vietu apmeklēšanu lielāku nedrošību izjūt sievietes. Vīriešu vidū par publisku vietu apmeklēšanu droši jūtas 57% aptaujāto (20% – pilnīgi droši, 37% – drīzāk droši), kamēr sievietēm šis rādītājs ir 50% (12% – pilnīgi droši, 38% – drīzāk droši), bet nedrošības sajūta pirms publisku vietu apmeklēšanas saglabājas attiecīgi 40% vīriešu (6% – pilnīgi nedroši, 34% – drīzāk nedroši) un 45% sieviešu (9% – pilnīgi nedroši, 36% – drīzāk nedroši). 

Raugoties uz datiem pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, redzams, ka latviešu vidū par došanos uz ārvalstīm droši jūtas 54% (15% – pilnīgi droši, 39% – drīzāk droši), kamēr krievvalodīgo vidū šis rādītājs ir 51% (19% – pilnīgi droši, 32% – drīzāk droši). Attiecīgi nedrošību par šo aspektu izjūt 43% latviešu (7% – pilnīgi nedroši, 36% – drīzāk nedroši) un 42% krievvalodīgo (11% – pilnīgi nedroši, 31% – drīzāk nedroši), kamēr 3% latviešu un 8% krievvalodīgo konkrētu atbildi sniegt nevarēja. 

Saistībā ar  publisku vietu apmeklēšanu drošāk jūtas latvieši – viņu vidū par šo aspektu droši jūtas 54% respondentu (15% – pilnīgi droši, 39% – drīzāk droši), kamēr starp krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 51% (19% – pilnīgi droši, 32% – drīzāk droši). Attiecīgi nedrošību par publisku vietu apmeklēšanu izjūt 43% latviešu (7% – pilnīgi nedroši, 36% – drīzāk nedroši) un 42% krievvalodīgo (11% – pilnīgi nedroši, 31% – drīzāk nedroši). Salīdzinājumā ar septembri nedrošības līmenis par publisku vietu apmeklēšanu ir pieaudzis latviešu, bet samazinājies krievvalodīgo vidū – septembrī saistībā ar šo aspektu droši jutās 64% latviešu (24% – pilnīgi droši, 40% – drīzāk droši) un 36% krievvalodīgo (17% – pilnīgi droši, 19% – drīzāk droši). Attiecīgi nedrošību par publisku vietu apmeklēšanu izjuta 30% latviešu (5% – pilnīgi nedroši, 25% – drīzāk nedroši) un 49% krievvalodīgo (15% – pilnīgi nedroši, 34% – drīzāk nedroši).

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 1854 respondentus.

Recepte: Kēksiņi ar mellenēm un pekanriekstiem

Tev būs nepieciešams:

Mellenes – 1.5 glāzes (der arī citas ogas, piemēram, dzērvenes)

Cukurs – 2 glāzes

Milti – 3.5 glāzes miltu

Sāls – 1/2 tējk.

Cepamais pulveris – 4.5 tējk. cepamā pulvera

Olas – 2

Sviests bez sāls – 1/2 glāzes

Piens – 1 glāze

Citrona miza – 1 ēd. k.

Pekanrieksti – 0.5 – 1 pekanriekstu

Pagatavošana:

Uzkarsē krāsni līdz 220 grādiem. Bļodā saber mellenes, pārber tās 1 glāzi cukura, samaisa un noliek maliņā.

Sajauc miltus ar cepamo pulveri, sāli un atlikušo glāzi cukura. Sakuļ olas ar pienu. Tad pievieno sausajām sastāvdaļām un samaisa.

Pievieno sasmalcinātus riekstus, sarīvētu citrona miziņu un mellenes ar visu cukuru. Masu pilda formiņās – aptuveni 3/4.

Cep 5 minūtes 220 grādos, tad temperatūru samazina līdz 180 grādiem un turpina cept 15-18 minūtes.

Kā drīkstam un kā nedrīkstam tīrīt ausis?

Arvien biežāk dzirdam speciālistu ieteikumus par to, ka dažādi ausu tīrīšanas ieradumi, piemēram, vates kociņu lietošana, var būt kaitīgi mūsu ausīm un dzirdei. Kā zināt, vai, tīrot ausis ierastajā veidā, nenodarām tām pāri? Kā drīkstam tās pareizi tīrīt un kādos gadījumos ir noteikti jādodas pie speciālista, konsultē BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ļubova Blaževiča.

Tīrām tikai ārpusi!

Cik daudz un kā drīkst tīrīt ausis? Klīniskā farmaceite Ļ. Blaževiča skaidro, ka ausis ir ieteicams tīrīt tikai ārpusē, noslaukot tās ar mitru salveti vai drāniņu. Ja ir nepieciešams iztīrīt ausis vairāk, var izmantot speciālus ausu pilienus. 

Specialisti ir vienisprātis, ka ausīs nevajadzētu ievietot jebkādus priekšmetus, tai skaitā arī vates kociņus, jo, šādi tīrot ausis, var nejauši bojāt ausu kanālus un bungplēvīti, vai aizstumt ausu sēru dziļāk un izveidot sēra korķi.

Nevajadzētu arī pārāk bieži tīrīt ausis. Tā saucamais ausu sērs (cerumen) ir dabiska organisma substance, kas mitrina ausi, aizsargā no putekļiem un smalkām gaisā esošām daļiņām. Turklāt tām arī piemīt antibakteriālās īpašības.

Pilieni ausu kopšanai

Ja jūtat, ka ar auss ārējās daļas mazgāšanu nepietiek, talkā var nākt speciāli pilieni ausu kopšanai, kas ir paredzēti dažādām situācijām, stāsta Ļ. Blaževiča. Aptiekā ir pieejami ausu pilienu sēra atmiekšķēšanai un izvadīšanai, kā arī ausu aizkrituma stāvokļa atvieglošanai pēc ūdens procedūrām, ausu iekaisuma ārstēšanai un sāpju mazināšanai. 

Pilieniem ir atšķirīgs sastāvs – sākot no dabīgām eļļām (piemēram, olīveļļa) līdz ķīmiskiem komponentiem. Šiem preparātiem var būt atšķirīgs lietošanas veids – daži no tiem ir tikai jāiepilina, citi jāiepilina un pēc tam jāpaguļ, ļaujot tiem iedarboties. Ir arī tādi pilieni, kurus pēc noteikta laika ir nepieciešams izskalot, bet citiem tas nav nepieciešams. Ir pilieni, kurus ir ieteicams pirms lietošanas sasildīt rokās līdz ķermeņa temperatūrai. Par pareizu lietošanu vienmēr konsultējieties ar speciālistu – ārstu vai farmaceitu, kā arī pirms lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju.

Neignorējiet svarīgos simptomus

Farmaceite uzsver, ka nedrīkstam izturēties nevērīgi pret savu ausu veselību, īpaši ņemot vērā mūsdienu dzīvesveida īpatnības – skaļu mūzikas klausīšanos, biežu austiņu lietošanu, trokšņu piesārņojumu ikdienā. Tādēļ, noteiktu simptomu gadījumos, ir jādodas uz konsultāciju pie speciālista.

Simptomi, kuru gadījumā noteikti ir jādodas pie specialista: ausu sāpes, nepārejošā ausu aizkrišanas sajūta, dzirdes pasliktināšanās, džinkstēšana ausīs, nieze ausīs, smaka no ausīm. Nevajadzētu gaidīt, ka simptomi pāries paši no sevis, bet tuvākajā laikā jādodas pie speciālista, jo nogaidīšana var pasliktināt situāciju.

Ausu veselības profilakse

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ļ. Blaževiča stāsta – no mikroelementiem ausu veselībai īpaši svarīgs ir magnijs, kālijs, cinks un Omega taukskābes, ko papildus uzturam varam uzņemt ar dažādiem preparātiem. 

Ausu veselības profilaksei ir svarīga saudzīga attieksme ikdienā. Tā, piemēram, aukstā laikā ausīm ir jānodrošina silta vide, tādēļ ieteicams nēsāt galvassegu, piemēram, cepuri vai lakatu, kas apsedz ausis. Izvairieties no skaļas mūzikas klausīšanas un biežas austiņu lietošanas, kā arī centieties izvairīties no trokšņainas vides. Ja darbs ir saistīts ar  skaļu vidi, noteikti jālieto visi nepieciešamie aizsarglīdzekļi, lai sevi pasargātu.

BENU Aptiekas ir daļa no Eiropas mēroga aptieku tīkla, kas apvieno aptuveni 700 aptieku Čehijā, Šveicē, Nīderlandē, Ungārijā, Serbijā, Slovākijā, Igaunijā un Lietuvā. BENU Aptieku tīkls ir viens no vadošajiem zāļu mazumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā, kas apvieno 79 aptiekas visos lielākajos valsts reģionos. BENU Aptiekās Latvijā strādā vairāk nekā 400 darbinieku.

Ekstrēmi laikapstākļi 40 gados nogalinājuši 142 000 eiropiešu, liecina pētījums

Ekstrēmi laikapstākļi Eiropā, tostarp karstuma viļņi un plūdi, 40 gadu laikā ir nodarījuši zaudējumus par gandrīz 510 miljardiem eiro un prasījuši apmēram 142 000 cilvēku dzīvības, liecina ceturtdien publicēts Eiropas Vides aģentūras (EVA) pētījums.

Laikā no 1980. līdz 2020.gadam apmēram 60% no kopējiem finansiālajiem zaudējumiem radīja neliels skaits – aptuveni 3% – no visiem notikumiem, kas bija saistīti ar ekstrēmiem laikapstākļiem. 

Karstuma viļņi bija vainojami 91% no ekstrēmo laikapstākļu izraisītajiem nāves gadījumiem. 2003.gada vasaras karstuma vilnī nomira apmēram 80 000 cilvēku.

Līdzīgi karstuma viļņi pēc 2003.gada prasīja ievērojami mazāk upuru, “jo tika īstenoti pielāgošanās pasākumi dažādās valstīs un no dažādu aktoru puses”, un viens no šādiem pasākumiem bija gaisa kondicionieru uzstādīšana, atzīmēja EVA. 

Pasaules Meteoroloģijas organizācija lēš, ka pasaules mērogā ar laikapstākļiem saistīto katastrofu skaits pēdējos 50 gados ir pieaudzis, nodarot lielākus postījumus, bet prasot mazāk cilvēku dzīvību.

EVA atzina, ka Eiropā pēdējo 40 gadu dati neļauj noteikti secināt, vai šis pieaugums bijis klimata izmaiņu dēļ, jo dažādos gados reģistrēti ļoti neregulāri postījumi.

“Visus riskus, kurus mēs aprakstām kā saistītus ar laikapstākļiem un klimatu, ietekmē klimatiskie apstākļi. Tas nav tas pats, kā teikt, ka tos visus ietekmē klimata izmaiņas,” sacīja EVA eksperts Vouters Vannevils.

Eiropā no ekstrēmiem laikapstākļiem 40 gados visvairāk cietusi Vācija, kur tie nodarījuši 107 miljonu eiro zaudējumus un prasījuši 42 000 upurus.

Vācijai seko Francija ar 99 miljonu eiro zaudējumiem un 26 700 cilvēku dzīvībām un Itālija ar 90 miljonu eiro zaudējumiem un 21 600 upuriem.  

Apdrošināšana sedza tikai 23% no materiālajiem zaudējumiem Eiropā, bet šajā ziņā starp valstīm bija lielas atšķirības. Rumānijā un Lietuvā apdrošināti bija tikai 1%, toties Nīderlandē – 55% un Dānijā – 56%.

Šajos skaitļos nav iekļautas tādas dabas katastrofas kā zemestrīces un vulkānu izvirdumi, jo tās nav meteoroloģiskas.    

Keita Midltone atzinusies, ka viņas jaunākais dēls sagādā pamatīgas galvassāpes (+VIDEO)

Prinča Viljama sieva Keita Midltone šajās dienās apmeklējusi Tvikenhemas stadionu Londonā, viņa izmēģinājusi savas spējas regbijā uzspēlējot kopā ar Anglijas sieviešu komandu.

Pirms spēles Keitas izpļāpājusies par savu ģimenes dzīvi jeb savu atvašu uzvedību.

Video

Keitai un princim Viljamam ir trīs bērni – 8 gadus vecais princis Džordžs, 6 gadus vecā princese Šarlote un 3 gadus vecais princis Luiss.

Keita sieviešu regbija komandai atzinās, ka abi viņas dēli ir lieli regbija fani.

“Džordžs regbiju spēlē savā skolā. Tas ir jauki. Bērniem ļoti patīk, bet Luiss ir kamikadze! Viņš mūs vienmēr uztrauc! Kad viņš kļūs vecāks, tad, nemaz nešaubos, ka viņš vienmēr būs notikumu centrā un mēs varēsim apbruņoties ar lielu pacietību, un doties skaidrot viņa uzvedību,” – smejoties stāstījusi hercogiene.

Speciālistu padomi kāju vēnu veselībai

Kāju vēnu veselības problēmas šobrīd kļūst arvien aktuālākas. To veicina dažādi modernā dzīvesveida faktori, piemēram, sēdošs vai ilgstoši stāvošas darbs. Kādus simptomus nedrīkst ignorēt un kādas ir ārstniecības un profilakses iespējas? Komentē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Veselības centra 4fleboloģe, proktoloģe Anastasija Vaļuka un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Dažādi statistikas dati liecina, ka mūsdienās kāju vēnu problēmas skar 30-40% Eiropas iedzīvotāju, stāsta fleboloģe, proktoloģe Anastasija Vaļuka. Vēnu veselības problēmas var dēvēt par “civilizācijas slimību”, turklāt šī problēma skar arvien plašāku un jaunāku pacientu loku. Šeit nozīme ir ikdienas ritmam – mēs arvien vairāk laika pavadām mazkustīgi, ilgstoši sēžot, vai tieši otrādi – pārspīlējot ar fiziskām aktivitātēm. Turklāt hroniska vēnu mazspēja teju līdzvērtīgi skar gan vīriešus, gan sievietes. Jāņem vērā, ka vēnu mazspēja var sākties nemanāmi ar kāju pietūkumu dienas beigās, niezi, retiem krampjiem, tomēr neārstēta tā var izraisīt pat trofiskas (nedzīstošas) čūlas.

Vēnu problēmas veicinošie faktori

Iedzimtība. Iespēja pārmantot vēnu mazspēju ir augsta (43%) pat tad, ja tā konstatēta tikai vienam no vecākiem, uzsver ārste. Ja no vēnu varikozes cieš abi vecāki, iedzimtas vēnu mazspējas risks pieaug līdz pat 90%. Tomēr šāda statistika nebūtu jāuztver kā nolemtība – apzinoties šo risku, to iespējams mazināt, ievērojot profilaktiskos pasākumus un laikus pievēršot pastiprinātu uzmanību vēnu stāvoklim.

Neveselīgs dzīvesveids un darba apstākļi. Vēnu stāvokli apdraud tie paši faktori, kas nelabvēlīgi ietekmē visu asinsrites sistēmu – mazkustīgs dzīvesveids, liekais svars, smēķēšanā, pārmērīga alkohola lietošana, neveselīga pārtika, pārmērīga sāls lietošana uzturā, kā arī stress un nekvalitatīvs miegs.

Arī darba apstākļi ietekmē vēnu veselību – īpaši kaitīgs ir ilgstoši sēdošs vai (jo īpaši) stāvošs darbs. Vēnu funkcija ir nest venozas asinis prom no kājām uz sirds pusi, pret gravitācijas spēku, un, ja cilvēks vairākas stundas pēc kārtas stāv vai sēž, vēnām ir grūti pildīt savu funkciju.

Grūtniecība un hormonālie preparāti. Vēnu stāvoklis ir pakļauts hormonālajam fonam. Grūtniecības laikā sievietes organismā notiek hormonālas izmaiņas, kas izraisa gludās muskulatūras tonusa samazināšanos, – tas ietekmē arī vēnu sieniņas, kuras kļūst plānākas un elastīgākas. Vēlākos grūtniecības mēnešos sastrēgumus kāju asinsvados (varikozi) var veicināt palielinātās dzemdes spiediens uz iegurņa vēnām. Palielinoties dzemdei, lai samazinātu šos riskus, sākot jau ar pirmajiem grūtniecības mēnešiem ieteicams valkāt speciālista ieteiktas kompresijas zeķes, uzsver A. Vaļuka.

Vēnu trombožu risku var palielināt arī hormonālās kontracepcijas preparātu lietošana. 

Nepiemēroti apavi un apģērbs. Mūsu garderobei jābūt ērtai ne tikai komforta, bet arī veselības dēļ. Ikdienā valkājot augstpapēžu kurpes, apakšstilbu muskuļi visu laiku atrodas iestieptā stāvoklī, tas neļauj muskulim vēnu “masēt” un veicināt normālu asinsriti, rodas venozais sastrēgums. Līdzīgi notiek, valkājot apspīlētas, neelastīga auduma bikses un ilgstoši sēžot ar sakrustotām kājām, – tiek nospiesta paceles un cirkšņa vēna, skaidro speciāliste.

Karstums un pārmērīga fiziskā slodze. Karsēšanās pirtīs vai ilgstoši intensīvi treniņi ne vienmēr pozitīvi ietekmē veselību. Ja cilvēkam ir 3. vai 4. pakāpes vēnu nepietiekamība ar trombožu risku, pirti un karstu vannu apmeklēt nav vēlams. Taču, ja tomēr tās apmeklējat, pēc tam noteikti jāveic kontrastdušas ar auksto ūdeni.

Simptomi, ko nedrīkst ignorēt 

Pie vēnu ārsta – flebologa ir jāvēršas laikus, pirms neliels diskomforts pāraug nopietnā saslimšanā, uzsver A. Vaļuka.

Galvenie vēnu problēmu brīdinājuma signāli:

  • spiedoša smaguma sajūta, diskomforts vai dedzināšanas sajūta apakšstilbos;
  • krampji apakšstilbu muskuļos naktīs;
  • neskaidrojama nieze;
  • kāju pietūkums dienas beigās;
  • kapilāru zīmējuma parādīšanās;
  • vēnu mezgliņu veidošanās.

Svarīgi! Pat tad, ja jums nav simptomu, bet ģimenē ir bijušās vēnu problēmas, vai arī, ja darbs ir ilgstoši stāvošs vai sēdošs, ir jānāk uz pārbaudi, lai laikus sāktu profilaktiskos pasākumus.

Ārstēšanas iespējas

Ir ļoti būtiski izvēlēties katra pacienta stāvoklim, dzīvesveidam un iespējām atbilstošu ārstēšanas metodi, skaidro ārste. Pirmais ārstēšanas posms ir precīza diagnostika un atklāta saruna ar flebologu. Zelta standarts vēnu diagnostikā ir izmeklējums ar ultrasonogrāfijas metodi (vēnu duplekssonogrāfija). Mūsdienu vēnu ārstniecības metodes, arī invazīvās, ir maksimāli saudzīgas, pacienta ikdiena un darbaspējas netiek ierobežotas.

Neķirurģiskās metodes: dzīvesveida maiņa, kompresijas terapija (t. s. “vēnu zeķes”), dažādas ziedes. Kompresijas terapijas gadījumā vēnu zeķes ieteicams piemeklēt individuāli – tām ir dažādas kompresijas pakāpes.

Mazinvazīvās metodes izmanto kosmētisku defektu un nelielu vēnu sānu zaru problēmu novēršanai. Tā ir lāzerterapija, putu skleroterapija, termokoagulācija.

Mazinvazīvās ķirurģiskās metodes:

  • endovenozā lāzerķirurģija;
  • endovenoza radiofrekvences ķirurģija;
  • tvaika impulsa metode;
  • šobrīd progresīvākā ir bioloģiskās līmes metode, kuras laikā ar zondes palīdzību vēnā tiek ievadīta speciāla viela, kas dažu minūšu laikā sacietē un slēdz bojāto vēnu. Šādas manipulācijas veikšanai nav nepieciešama atsāpināšana, un atlabšanas periodā nav nepieciešams valkāt vēnu zeķes, kas ir īpaši ērti gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Atkarībā no konkrētās vēnu problēmas metodes var tikt kombinētas – vēnu sānu zaru varikozes gadījumā iespējama putu skleroterapija, vēnu mezgliņu ķirurģiska izņemšana, totālā lāzerķirurģija (TOTAL EVLA), kuras laikā mazie vēnu zari tiek slēgti ar lāzera palīdzību. 

Klasiskā ķirurģija (mūsdienās šo metodi izvēlas arvien retāk): bojātās vēnas tiek izoperētas caur nelielu iegriezumu posmiem.

Atkopšanās laiks un režīms pēc manipulācijām ir atkarīgs no izvēlētās vēnu ārstēšanas metodes. Vēnu operācijas mūsdienās tiek veiktas ātri. Pēc manipulācijas stacionārā jāuzturas vien 1-4 stundas, pēc tam pacients var turpināt ikdienas gaitas (mērenas kustības operācijas dienā ir pat ieteicamas), ievērojot ārsta ieteikumus un atgriežoties pie speciālista uz atkārtotu vizīti. 

Divas nedēļas pēc termiskajām operācijām jāizvairās no sportošanas un 4 nedēļas  jāvalkā atbilstošas kompresijas zeķes. Savukārt pēc biolīmes metodes ierobežojumu nav. 

Vēnu veselības profilakse pašu rokās

Dzīvesveids. Ievērojiet savām spējām atbilstošu aktīvu un veselīgu dzīvesveidu. Nodarbojieties ar fiziskām aktivitātēm, kas uzlabo asinsriti (skriešana, nūjošana, peldēšana, braukšana ar velosipēdu, garas pastaigas).

Veselīgs uzturs. Iekļaujiet savā ikdienas uzturā vairāk svaigu dārzeņu, augļu un ogu, uzņemiet pietiekami daudz šķidruma. Izvairieties no pārsālītiem, eļļā fritētiem, trekniem un cukurotiem ēdieniem un našķiem.

Izvairieties no ilgstošas statiskas sēdēšanas vai stāvēšanas. Ik pa 2 stundām centieties 15 minūtes izkustēties. Ilgstoši nesēdiet sakrustotām kājām. Sēžot ilgstoši pie darba galda, pavingrojiet, paceļot un nolaižot papēžus.

Apavi. Ikdienā izvēlieties ērtus apavus uz vidēji augsta papēža.

Kompresijas zeķes. Izvēlieties atbilstošas kompresijas pakāpes zeķes ikdienas valkāšanai.

Savlaicīgi vērsieties pie speciālistiem:

  • pie flebologa – regulāras vēnu veselības pārbaudes, ja esat vēnu slimību riska grupā vai pamanāt pirmos simptomus;
  • pie endokrinologa – hormonālā fona kontrolei;
  • pie fizioterapeita – piemērotāko fizisko aktivitāšu plāna sastādīšanai un īstenošanai;
  • pie uztura speciālista – veselīga, individuāla uztura plāna izveide un uzraudzība.

Ir ieteicamas arī fizikālās medicīnas metodes (limfodrenāža, zemūdens masāža, ūdens velotrenažiera nodarbības) un procedūras ādas un muskuļu tonusa uzturēšanai un uzlabošanai, iesaka A. Vaļuka.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece novērojusi, ka klienti visbiežāk sūdzas par smaguma un sāpju sajūtu kājās, kāju pietūkumu dienas beigās, arī par krampjiem. 

Vēnu veselībai aptiekās ir pieejami dažādi preparāti gan iekšķīgai, gan ārējai lietošanai. No dabas līdzekļiem izmanto  zirgkastaņa preparātus, kam ir vēnas tonizējoša un tūsku mazinoša darbība, tos lieto gan iekšķīgi – tabletēs, gan ārīgi – gelos un krēmos. Lazdu mizu un lapu drogai piemīt pretiekaisuma, vēnas tonizējoša un kapilārus stiprinoša darbība. Kāju noguruma mazināšanai pēc darba dienas, īpaši karstā laikā, vai pēc sporta nodarbībām izmantojami geli ar atvēsinošu iedarbību, kas bez mentola satur arī zirgkastani, arniku, ginku, diosmīnu. Geli ar heparīnu arī palīdz mazināt tūsku un uzlabo mikrocirkulāciju. Venozās asinsrites traucējumu izraisītu sūdzību kā nogurums, smaguma sajūta, tūska un sāpes kājās atvieglošanai lietojami līdzekļi, kuru sastāvā ir diosmīns, hesperidīns un trokserutīns. Izmanto gan iekšķīgai lietošanai kapsulās un tabletēs, gan ārīgi gelos un krēmos. Trokserutīns nostiprina asinsvadu sieniņas un samazina to palielināto caurlaidību. Diosmīns pazīstams kā venotonisks un vazoprotektīvs līdzeklis.

Prinča Viljama sieva Keita saņēmusi pārmetumus par savu svaru! (+VIDEO)

Prinča Viljama sieva Keita Midltone saņēmusi pamatīgu kritiku par pārlieku izteiktu tievumu. Keita atspēkojusi baumas par ēšanas traucējumiem.

Nesen hercogiene pozēja fotogrāfam Paolo Roversi, lai savā dzimšanas dienā varētu priecēt fanus ar jaunām fotogrāfijām. Lai arī lielākā daļa britu šīs fotogrāfijas uztvēra ar sajūsmu, atradīs arī tādi, kas viņu skarbi kritizēja Keitas aprises. Keita esot “pārāk slimīgi” tieva, izskanēja minējuma par anoreksiju.

Video

Parasti Keita nekomentē ziņas par sevi, bet šoreiz viņa pauda pamatīgu sašutumu par šādiem apvainojumiem.

“Keitu šis ļoti apbēdina, jo viņai nekad nav bijušas liekā svars problēmas. Viņa vienmēr tāda ir bijusi.

Keita ir aktīva sieviete, viņa ēd veselīgi un nekad nav saskārusies ar svara problēmām. Hercogiene uzturā lieto daudz zivis un dārzeņus. Brokastīs viņa parasti ēd dažādas putras.

“Keita bieži dzird kritiku par savu izskatu un svaru. Kāds pat teicis, ka viņas svars esot 45 kilogrami. Taču tas ir tālu no patiesības,” – komentē kāds Keitas draugs.

Šis pats draugs arī teicis, ka konkrētā fotosesija šo problēmu vēl vairāk ir aktualizējusi, lai arī līdzīgi komentāri ir bijuši jau agrāk.

Tests: Ko par tevi pasaka tavu lūpu forma?

Foto: Pinterest

Šajā rakstā pastāstīsim, ko dažādas lūpu formas stāsta par to īpašnieces personību tu būsi pārsteigta, cik precīzi šie novērojumi ir! 

1. Lielas lūpas 

Cilvēki ar biezām un lielām lūpām pēc būtības ir ļoti līdzjūtīgi un gādīgi. Viņiem ir tendence rūpēties par dzīvniekiem un bērniem, šie cilvēki var būt lieliski ārsti vai medmāsas. Viņiem ir iedzimta spēja aizsargāt un dziedināt vājos un bezpalīdzīgos, tas ir viņu aicinājums! 

2. Augšējā lūpa ir mazāka par apakšējo

Šādi cilvēki ir izlēmīgi, kā arī draudzīgi, un viņiem var viegli uzticēties. Pēc būtības viņi ir audzinātāji. Viņiem patīk rūpēties par kādu, un viņi ir arī labi aprūpētāji. Šie cilvēki parasti ir lieliski vecāki. 

3. Augšējā lūpa ir lielāka nekā apakšējā

Cilvēki ar šāda veida lūpām ir milzīgas uzmanības meklētāji un pārlieku emocionāli. Viņiem patīk būt uzmanības centrā, un viņi darīs visu, lai sasniegtu šo mērķi. Tā kā viņi ir ar ļoti augstu pašpārliecinātību, viņi ir pietiekami harizmātiski. Šie cilvēki lieliski prot jokot un ir talantīgi dejošanā vai dziedāšanā. 

4. Ovālas lūpas

Cilvēki ar šādu lūpu struktūru mīl jautrību un piedzīvojumus un ienīst jebkāda garlaicīgu rutīnu. Tie ir klejotāji un pasaules ceļotāji ar pilnu enerģiju un idejām. Nav nekāds pārsteigums, ka šādiem cilvēkiem patīk ceļot pa pasauli, staigāt pa kalniem un gozēties jūras krastos. 

5. Izteikta augšējā lūpa

Viņi ir ļoti iespaidojami, zinātkāri un sabiedriski un var viegli un ātri pielāgoties jebkurai videi. Šie cilvēki vienmēr ir gatavi eksperimentiem un jauniem atklājumiem.

6. Parastas lūpas

Šīs lūpas parasti atspoguļo ļoti līdzsvarotu un saprātīgu personību, kas pēc būtības izvairās no riska. Šie cilvēki ir labi klausītāji, lojāli un mierīgi, reti zaudē savaldību. Viņi ir optimistiski, bet arī ļoti prasīgi pret sevi.

Latvijā reģistrēti 10 610 jauni Covid-19 gadījumi!

Otrdien Latvijā konstatēti 10 610 jauni Covid-19 gadījumi un saņemtas ziņas par 23 inficētu personu nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.

Līdz šim lielākais Covid-19 gadījumu skaits vienā dienā bija fiksēts 29.janvārī, kad inficēšanos konstatēja 9626 cilvēkiem.

No pagājušajā diennaktī konstatētajiem Covid-19 gadījumiem 4221 nebija vakcinēts vai vakcinācijas kursu pabeidzis, savukārt 6389 bija vakcinēti. Kopumā pirmdien laboratoriski veikti 27 869 Covid-19 izmeklējumi, no kuriem 38,1% bijuši pozitīvi.

Divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs pagājušās diennakts laikā ir palielinājies no 4898 līdz 5190 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.

Vakar saņemti ziņojumi par 23 mirušajiem. No tiem divi cilvēki bija vecumā no 40 līdz 49 gadiem, trīs – vecumā no 50 līdz 59 gadiem, trīs – vecumā no 60 līdz 69 gadiem, seši – vecumā no 70 līdz 79 gadiem, pieci – vecumā no 80 līdz 89 gadiem, četri – vecumā no 90 līdz 99 gadiem. 20 no viņiem bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet trīs – vakcinēti.

Kopumā līdz šim Latvijā miruši 4911 ar Covid-19 inficēti cilvēki.

Kopš Covid-19 pandēmijas sākumā šī slimība Latvijā laboratoriski apstiprināta 412 402 cilvēkiem.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka ar Covid-19 pēdējās 14 dienās sasirguši 98 260 cilvēki, bet pārējie tiek uzskatīti par slimību pārslimojušiem.

Savukārt Latvijas slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaits pēdējās diennakts laikā ir pieaudzis no 886 līdz 919, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotā informācija.

No visiem patlaban stacionētajiem 846 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 73 – ar smagu slimības gaitu.

Kopumā aizvadītajā diennaktī stacionēti 153 Covid-19 pacienti, bet no slimnīcām tika izrakstīti 107.

Atbilstoši NVD sniegtajiem datiem, no visiem slimnīcās esošajiem pacientiem, kuriem konstatēta inficēšanās ar Covid-19, konkrētā slimība kā pamatdiagnoze ir 507 sasirgušajiem jeb 55,17% no kopējā skaita.

Lai lūpas būtu maigas kā zīds: Kā pareizi kopt lūpas?

Aukstajā sezonā īpaša kopšana nepieciešama lūpām. Tās var padarīt sausas gan sals un vējš ārā, gan arī pārlieku sausais gaiss telpās, norāda “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.

Ja lūpas sprēgā

Aukstums, mainīgie laikapstākļi, dehidratācija, nepiemērota kosmētika un medikamenti, kas ikdienā jālieto, var padarīt lūpas sausas un plaisājošas. Mikroplaisiņas lūpās sūrst un rada diskomfortu. 

Saglabāt lūpas veselīgas ir iespējams, ja, dodoties laukā, seko dažiem gluži vienkāršiem ieteikumiem.

  • Atrodoties ārā, elpot ieteicams tikai caur degunu, nevis caur muti.
  • Nelaiziet lūpas! Mitras lupas vējā sasprēgā.
  • Vienmēr lietojiet lūpu balzāmu vai krēmu, kas pasargā no saules nelabvēlīgās iedarbības.
  • Sevišķi aukstā laikā, lai pasargātu lūpas, tās var paslēpt šallē. 

Kā lūpas pareizi kopt?

  • Sausas un saplaisājušas lūpas ir pirmais signāls. Pirms došanās ārā vajadzētu lietot barojošu un aizsargājošu lūpu balzāmu. Turklāt visiem – sievietēm, vīriešiem, bērniem. 
  • Nedrīkst aizmirst par mazuli, kurš guļ ratiņos un pastaigas laikā zīž māneklīti. Tas kairina, tādēļ lūpiņas vajadzētu pasargāt ar tieši mazuļiem paredzētu aizsarglīdzekli. 
  • Aptiekās ir plaša līdzekļu izvēlē lūpu ādas pasargāšanai – gan dziedējoši, kurus ieteicams klāt uz nakti, gan arī tādi, kas noderēs dienas laikā.
  • Izvēlieties lūpu balzāmu ar bišu vasku, šī vai kakao sviestu, mango vai hohoba eļļu – šīs sastāvdaļas pasargās lūpas no sasprēgāšanas. 
  • Labi, ja lūpu balzāma sastāvā ir SPF aizsargfiltrs un antioksidanti (E vitamīns, koenzīms Q10). 
  • Reizi nedēļā var lietot lūpu skrubi, lai noņemtu sauso ādu un lūpu balzāms labāk iedarbotos. 
  • Ikdienā dzeriet daudz šķidruma un telpās izmantojiet gaisa mitrinātāju!

Teju katrs desmitais Covid-19 izslimojušais divu mēnešu laikā saslimis atkārtoti

Arī iepriekšējā nedēļā reinfekcijas jeb atkārtotas saslimšanas ar Covid-19 pēc pārslimošanas gadījumu skaits turpināja augt, sasniedzot 9,1% no kopējā saslimušo skaita, liecina Veselības ministrijas uz valdības sēdi sagatavotā informācija.

Kā skaidroja Slimību profilakses un kontroles centrā, reinfekcijas gadījums, pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra definīcijas, ir, kad laika intervāls starp diviem pozitīviem Covid-19 testiem saslimušajam ir 60 dienas vai vairāk.

Ministrijas dati liecina, ka pagājušā gada pēdējā nedēļā šādi bija 3,4% no visiem saslimšanas gadījumiem, kas bija teju divas reizes vairāk nekā konstatēts iepriekš. Šogad šis rādītājs turpinājis augt, gada pirmajā nedēļā sasniedzot 5,6% no visiem atklātajiem gadījumiem, bet otrajā – 7,1%.

Pagājušajā nedēļā šādi bijuši kopumā 4862 Covid-19 gadījumi jeb 9,1% no kopskaita.

Arī veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) valdības sēdē izcēla pieaugošo reinfekcijas gadījumu skaitu.

“To cilvēku skaitā, kuriem bija atklāts Covid-19, faktiski katrs desmitais bija tāds, kas bija slimojis iepriekš. Tā ir tā omikrona īpatnība, ka tas spēj atkārtoti inficēt cilvēkus, kuri ir iepriekš pārslimojuši,” skaidroja ministrs.

Šonedēļ momentloterijā laimēti 250 000 eiro

Pirmdien, 31.janvārī, tika laimēts lielākais laimests Latvijas momentloteriju vēsturē un pirmais momentloterijas “Pērle” lielajiem laimestiem – 250 000 eiro, pavēstīja izložu rīkotāja VAS “Latvijas loto” pārstāvji.

Laimests ticis kādai 46 gadus vecai rīdziniecei, kura strādā par šuvēju. Laimīgā biļete bija iegādāta SIA “Maxima Latvija” informācijas centrā A. Deglava ielā, Rīgā.

Kā norāda uzņēmumā biļeti, kurā ir četras spēles un papildspēle, laimētāja iegādājusies, jo momentloterija “Pērle” viņai iepatikusies “no pirmās dienas”. “Ziemassvētku sezonas laikā man bija sajūta, ka jānotiek kādam brīnumam, tāpēc gan Pērles, gan citas biļetes iegādājos gan pati sev, gan apdāvināju radiniekus. Redziet, Ziemassvētki beidzās, bet cerība man saglabājās,” viņa stāsta.

Laimētāja bija aprēķinājusi, ka no iepriekš iegādātajām biļetēm mazajos laimestos viņai sakrājušies 30 eiro, tāpēc “Maxima Latvija” veikalā iegādājusies divas “Pērles” biļetes un divas “Simtgades loterijas”. Viena no “Pērles” biļetēm slēpusi 250 000 eiro laimestu.

“Protams, ka es sākumā neticēju. Vīrs arī neticēja. Vēl tagad mums nav īstas pārliecības, ka notikušais ir īstenība,” atzīst laimētāja.

Rīdziniece stāsta, ka jau kopš senākiem laikiem viņai bijis sapnis – ja laimētu loterijā, tad atjaunotu savu veco vasarnīcu.

Tests: Tavas personības tests

Foto: ishankon.com

Personības testi ir viena no labākajām un vienkāršākajām personības novērtēšanas metodēm. Šo testu rezultātus var analizēt, lai pieņemtu lēmumus par nākotni vai uzzinātu ko vairāk par sevi.

Zivis

Ja tu redzēji zivi, tas nozīmē, ka esi cilvēks, kuram nepatīk, ja viņu traucē. Tu spēj atrast risinājumu jebkurai problēmai. Bet ir reizes, kad tev ir jābūt uzstājīgākai un jāpastāv par savu viedokli, citādi tavi sapņi var palikt nepiepildīti.

Meitene

Ja tu redzēji meiteni, tas nozīmē, ka esi diezgan romantisks cilvēks un tev patīk pavadīt laiku ar draugiem un radiem. Tev piemīt harizma un cilvēki ļoti izbauda tavu kompāniju. Tomēr dažreiz tev vajadzētu būt uzmanīgākai un izanalizēt visus aspektus pirms svarīgu lēmuma pieņemšanas.

Debesis ar daudzām zvaigznēm

Ja debesīs redzēji daudzas zvaigznes, tas nozīmē, ka tevī mīt filozofs, kuram arī patīk realizēt sapņus. Tu esi viens no tiem cilvēkiem, kas spēj mainīt pasauli, neskatoties uz to, ka citi cilvēki tev teiks, ka tavas idejas ir muļķīgas. Nezaudē motivāciju!

Dziedātāja Rianna un reperis “A$AP Rocky” gaida mazuli! (+VIDEO)

Dziedātāja un uzņēmēja Rianna kopā ar reperi “A$AP Rocky” ir pirmdzimtā gaidībās! Pavisam nesen pāris tika iemūžināts fotogrāfijās, kuras nenoliedzami pauž, ka jaunajā ģimenē gaidāms pieaugums.

Par iespējamo dziedātājas grūtniecību tika spriests jau pagājušajā gadā, kad dziedātāja regulāri izvēlējās brīva piegriezuma apģērbus. Plašākai sabiedrībai par grūtniecību tapa zināms janvārī, dziedātāja esot redzēta restorānā, glāstot vēderu un neslēpjot grūtniecību. 

Video

2021. gadā, reperis “A$AP Rocky” paziņoja, ka pēc gadiem ilgas draudzības ir attiecībās ar dziedātāju Riannu. Jaunais vīrietis pauda, ka Rianna ir viņa “dzīves mīlestība”. Baumas, ka mūziķi satiekas, klīda jau tālajā 2013. gadā, kad reperis atbalstīja Riannu viņas pasaules koncerttūrē.

“Viņa man atspēko miljoniem citu sieviešu. Viņa ir īstā,” tā komentēja reperis.

Tiek uzskatīts, ka attiecības aizsākās 2020. gadā, kad Rianna izšķīrās no sava drauga, miljardiera Hasana Džamela, šīs attiecības ilga trīs gadus.

Neredzamā slimība – depresija. Kā to atpazīt?

Ieilgstot Covid-19 izplatībai un ierobežojumiem, aizvien biežāk izskan nopietnas bažas par pandēmijas radīto ietekmi uz iedzīvotāju mentālo veselību. Krīze, strauji mainīgie apstākļi, ilgstoša atrašanās izolētībā un neziņa par nākotni ir labvēlīga augsne mentālās veselības sarežģījumiem, tai skaitā depresijai, kam ne vienmēr tiek pievērsts pietiekami daudz uzmanības. Tādēļ par to, kā atpazīt depresiju un pandēmijas apstākļos rūpēties par mentālo labsajūtu, stāsta psihoterapeite-psihiatre Sandra Pūce un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa. 

Depresija nav nolaidība

Attiecībā uz mentālo veselību Latvijā joprojām pastāv dažādi aizspriedumi, tai skaitā nereti depresija tiek uztverta kā nolaidība ar tekstu, ka “vienkārši vajag saņemt sevi rokās un strādāt”, lai gan patiesībā depresija ir ļoti nopietna slimība, uzsver S. Pūce. Depresija ir viens no garastāvokļa traucējumu veidiem, kas ietekmē emocijas, kognitīvo jeb izziņas funkciju, uzvedību un ķermeņa fiziskās funkcijas. Tā ir slimība, kurai lielāko dienas daļu ir raksturīgs nomākts garastāvoklis bez noteikta iemesla un nespēja izjust prieku, kas ilgst vismaz divas nedēļas. Saskaņā ar SPKC speciālistu izstrādātajām depresijas atpazīšanas un ārstēšanas vadlīnijām, uz depresiju norāda vairākas pazīmes, piemēram, pēdējā mēneša laikā cilvēks ir juties grūtsirdīgs, nomākts vai bezcerīgs un ar samazinātu interesi par lietām un darbībām, kas agrāk sagādāja gandarījumu. Depresijas pazīmes var būt arī nespēks, nogurums, svara zudums bez medicīniska iemesla, miega traucējumi, ilgstoša miega līdzekļu vai bezodiazepīnu (trankvilizatoru) lietošana. Tāpat depresijas pacientiem var būt sūdzības par atmiņas traucējumiem, koncentrēšanās grūtības, trauksmes simptomi (iekšēja spriedze, nemiers, sirdsklauves, reiboņi, smakšanas sajūta, “kamols kaklā”, panikas lēkmes) un citas  medicīniski neizskaidrojamas somatiskas sūdzības, kam nav skaidru cēloņu vai diagnozes. Savukārt kā depresijas riska faktori ir vientulība, vardarbība, sociālekonomiskās problēmas, nabadzība, kā arī smēķēšana, narkotisko vielu un alkohola lietošana.

Pandēmijas efekts

Covid-19 pandēmija ir saasinājusi mentālās veselības riskus, ko rada ne vien iespējamā saslimšana un ierobežojumi, bet arī tuvinieku zaudēšana, izolācija, potenciālā ienākumu samazināšanās un citi aspekti. Tāpat saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, pandēmijas laikā pieaug arī alkohola un citu apreibinošo vielu lietošanas riski, kā arī palielinās bezmiegs un trauksme. S. Pūce skaidro, ka, lai arī liela daļa cilvēku ir piemērojušies pandēmijas apstākļiem, joprojām ir atsevišķas sabiedrības grupas, kurām klājas sliktāk, piemēram, jaunieši, kuriem šajā vecumā ir jāiegūst zināšanas, dzīves pieredze un socializēšanās prasmes, kā arī jāveido attiecības, draudzība un jāiepazīst mīlestība. Turklāt šobrīd jauniešiem ir ierobežotas iespējas nodarboties ar saviem iecienītajiem sporta veidiem un hobijiem, kā arī pārmērīgi liels laiks tiek pavadīts virtuālajā, nevis reālajā vidē. Attiecībā uz jauniešu depresiju eksperte norāda, ka būtisks faktors ir mikroklimats ģimenē, jo nelabvēlīga agrīnās bērnības pieredze (vardarbība, psihotraumējošas situācijas, mātes zaudējums pirms 11 gadu vecuma) paaugstina indivīda jūtību pret stresu dzīves laikā. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, 22,9% pieaugušo garastāvokļa traucējumu un 31% trauksmes traucējumu ir saistīti ar nelabvēlīgu dzīves pieredzi bērnībā. Piemēram, bieža iebiedēšana bērnībā var gandrīz 40 gadus vēlāk veicināt paaugstinātu pašnāvību risku, depresiju, trauksmi un alkohola atkarību, skaidro S. Pūce.

Mentālās veselības sarežģījumu ārstēšana

Nogurumu, astēniju un izdegšanu var ārstēt ar psihoterapiju, atpūtu, miega normalizēšanu un visa veida labo sajūtu veicināšanu. S. Pūce aicina nekautrēties par mentālās veselības sarežģījumiem runāt ar speciālistu (ģimenes ārstu, psihologu, neirologu, psihoterapeitu, psihiatru), kas izvērtēs stāvokli un palīdzēs rast labāko ārstēšanas risinājumu. Depresijas ārstēšanā tiek izmantotas bioloģiskās ārstēšanas metodes – medikamenti, gaismas terapija, miega deprivācija, kā arī psiholoģiskā ārstēšana ar psihoterapiju – atbalsta, ģimenes, psihodinamisko, kognitīvi biheiviorālo terapiju, kā arī starpdisciplināru komandu iesaisti. S. Pūce uzsver, ka vislabākais terapijas efekts panākams, apvienojot vairākas ārstēšanas metodes, kā arī ir svarīgi, ka pacients atrodas ģimenes ārsta un speciālista uzraudzībā. Vienlaikus depresijas ārstēšanas metodes ir atkarīgas no depresijas smaguma pakāpes, piemēram, vieglas depresijas gadījumā varētu pietikt ar ārsta konsultācijām regulārai pacienta psihiskās pašsajūtas izvērtēšanai, dzīvesveida izmaiņām un psihoterapiju. Viena no smagas depresijas pazīmēm ir pašnāvības riski, tādēļ šajos gadījumos tiek apsvērta stacionārās ārstēšanas nepieciešamība, kur pacients saņemtu medikamentu terapiju, kā arī psiholoģisko un psihoterapeitisko ārstēšanu ar starpdisciplināras komandas iesaisti, kur var būt gan mākslas un kustību terapeits, mūzikas un deju terapeits, drāmas terapeits, psihologs, psihoterapeits, uztura speciālists, fizioterapeits, ergoterapeits un citi profesionāļi. Lielākajai daļai pacientu kombinētā terapija ir efektīvāka nekā tikai psihoterapija vai antidepresanti, piebilst S. Pūce. 

Ieteikumi mentālās veselības stiprināšanai

Psihisko veselību lielā mērā ietekmē cilvēka emocionālā labsajūta, par kuru bieži vien tiek aizmirsts līdz brīdim, kad tā ir ievērojami pasliktinājusies. BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa norāda, ka ir svarīgi nodarboties ar sev patīkamām lietām. Fiziskā aktivitāte, izrunāšanās vai ieraksts dienasgrāmatā var būt palīdzošs veids. Tāpat nevajadzētu baidīties grūtos brīžos lūgt palīdzību apkārtējiem, dalīties ar savām emocijām un pārdzīvojumiem gan priekos, gan bēdās. Lai arī cik grūta būtu apkārtējā situācija, ir jāspēj saglabāt gaišums un pozitīvas domas, kā arī jāmeklē veidi, kā atbrīvoties no dienas garumā krātajām raizēm. Jāatceras, ka gan fiziskajai, gan mentālajai veselībai ļoti svarīgs ir dienas ritms – miegs, atpūta, fiziskās aktivitātes, veselīgs uzturs, pozitīvi cilvēki un ticība rītdienai.

Bermudu Divstūris izod “BAD” Eirovīzijai (+VIDEO)

Bermudu Divstūrim apritēja desmit gadi un no fanu sasmeltās iedvesmas, kā arī būdami pārliecināti par savu labo varēšanu, Brālēni – Biceps, Triceps un viņu Bratuki, pieņēma lēmumu šogad piedalīties Eirovīzijā. 


“Būs Labi,” uzliekot roku uz kreisā ceļa, maigā balsī ierunājās Biceps. Triceps, nedaudz pieturoties pie ķēdes, iesaucās: “Būs BAD (tulkojumā no angļu v. – slikti)”. “Mums būs labais BAD” nedaudz piesmakušā balsī, atbildēja Biceps. Tā tika ielikti pamati šī gada eirodziesmai.

Video


Dziesma ir par mīlestības graujošo un dziedinošo spēku, par to, cik ātri prāts paliek neskaidrs, kad mīla ņem virsroku. 

Dziesmai “BAD” ir tapis video, un dziesmu ir iespējams lejuplādēt Spotify. 

Biceps un Triceps: “Vienmēr uzticīgie Draugi, mēs ļoti priecāsimies par Jūsu atbalstu un īkšķiem Eirovīzijā!”

Kuru no C vitamīna formām izvēlēties un kā pareizi to lietot? 

C vitamīns ir vispazīstamākais no vitamīniem. Par tā īpašību – spēju stiprināt cilvēka imunitāti, jo īpaši gada aukstajā periodā, zina teju ikkatrs, bet tā nebūt nav vienīgā pozitīvā C vitamīna īpašība. Par C vitamīna pozitīvo iedarbību uz organismu, tā formām un to, kā pareizi lietot šo vitamīnu, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificēta farmaceite Amanda Ozoliņa. 

“Cilvēka organisms nespēj ražot un uzglabāt C vitamīnu, tāpēc ir svarīgi to ikdienā uzņemt pietiekamās devās. Daļēji šo devu cilvēks var uzņemt ar pārtiku. Daudzi cilvēki C vitamīna uzņemšanai lieto citronus un apelsīnus, bet izrādās, ka visvairāk C vitamīna satur upenes, kivi, paprika, spināti, puķkāposti, un arī kartupeļi. Dienā pietiek ar 50 gramiem upeņu, lai tiktu nodrošināta pietiekama C vitamīna dienas deva! Tomēr gada aukstajā periodā ar uzturu ne vienmēr iespējams uzņemt nepieciešamo C vitamīna daudzumu, tāpēc  ieteicams to uzņemt papildus, lietojot uztura bagātinātājus,” stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificēta farmaceite Amanda Ozoliņa.

Par C vitamīna nepietiekamību organismā var liecināt virkne simptomu – nepārejošs nogurums, smaganu asiņošana zobu tīrīšanas laikā, zilumu rašanās pat pie viegliem sasitumiem, bieža deguna asiņošana, lēna brūču dzīšana, sausi un sarkani plankumi uz ādas u.c. 

Sievietēm dienā būtu jāuzņem 75 mg, vīriešiem – 90 mg, bet grūtniecēm un zīdītājām ieteicams lietot 80 – 100 mg C vitamīna dienā. Par 35 mg lielāka deva ikdienā būtu jāuzņem smēķētājiem, jo smēķējot paaugstinās brīvo radikāļu daudzums, ko saražo cigarešu dūmi. Tāpat palielināta deva ieteicama smaga un fiziska darba darītājiem. Īslaicīgi vīrusu infekciju gadījumos C vitamīna dienas devu var palielināt līdz 1000 mg dienā.

Lai gan visbiežāk par C vitamīnu runā kā par cilvēka imunitāti stiprinošu vitamīnu, tā pozitīvā iedarbība uz organismu ir ievērojami plašāka. “C vitamīns ne tikai palīdz cīnīties ar saaukstēšanos, vīrusiem un gripu, uzlabo imūnsistēmas darbību palielināta stresa apstākļos un palielina fizisko spēku, bet arī stiprina plaušu veselību, veicina dzelzs uzsūkšanos organismā, rūpējas par veselīgu ādu, mazinot grumbu un krunku veidošanos, ādas sausumu un aizkavējot novecošanos, kā arī veicina kalogēna veidošanos, kas ir būtiski ne tikai ādai, bet arī saitēm, cīpslām, kauliem un asinsvadiem. Stiprinot asinsvadu sieniņas, tiek veicināta brūču dzīšana un aizkavēta iekaisumu rašanās,” norāda Apotheka sertificēta farmaceite Amanda Ozoliņa. 

Kuru no C vitamīna formām izvēlēties?

C vitamīna sortiments ir plašs, tas pieejams dažādās formās. Šīs formas atšķiras ar C vitamīna uzsūkšanās ātrumu organismā. 

  • Tabletes un dražejas – ņemot vērā, ka paiet laiks, kamēr šādā veidā uzņemtais C vitamīns  izšķīst kuņģa – zarnu traktā, tas lēnāk nonāk asinsritē.
  • Košļājamās pastilas – C vitamīns uzsūcas ātrāk, nekā lietojot citas tabletes un dražejas. Tas uzsūcas caur mutes gļotādas asinsriti, tāpēc šī forma būs noderīgāka mutes dobuma imunitātes stiprināšanai vīrusu laikā.
  • Šķīstošās (putojošās) tabletes un pulveri – šādā formā C vitamīns ātrāk nonāk asinsritē, tāpēc to ieteicams lietot saaukstēšanās gadījumā ātrāka efekta sasniegšanai. Jāņem vērā, ka C vitamīns kairina iekšējo gļotādu, īpaši kuņģī, un putojošās C vitamīna formas satur palīgvielas, kas arī darbojas kā kairinātāji, tāpēc cilvēkiem, kuriem ir kuņģa vai zarnu saslimšanas, labāk izvēlēties ilgstošas iedarbības C vitamīnu kapsulās, kas ir saudzējošākas kuņģa – zarnu traktam.

Kas jāņem vērā, lietojot C vitamīnu, jeb kā pareizi uzņemt C vitamīnu?

Lietojot C vitamīnu, ieteicams ņemt vērā šādus aspektus:

  1. Ievērot dienas nepieciešamo devu! Lietojot vidējās devās no 30 līdz 189 mg dienā, organisms C vitamīnu uzsūc 70 – 90 %, taču, ja deva pārsniedz 1 gramu dienā, C vitamīna uzsūkšanās samazinās līdz pat 50 % un atlikusī daļa tiek izvadīta ar urīnu. Tādējādi, ja ārsts nozīmējis lietot C vitamīnu 1 gramu vai vairāk, ieteicams izvēlēties ilgstošās iedarbības kapsulas vai sūkājamās tabletes sadalīt mazākās devās un uzņemt vairākkārt dienas laikā. C vitamīnu vēlams lietot kopā ar vitamīniem A un E, kas veicinās tā uzsūkšanos. Lai gan C vitamīnu nav iespējams pārdozēt, jāņem vērā, ka jebkura lieta pārmērīgos daudzums var negatīvi ietekmēt organismu. Par daudz lietojot C vitamīnu, var tikt traucēta aizkuņģa dziedzera un nieru darbība, jo organismā neizmantotais vitamīns izdalās caur nierēm, kā rezultātā var veidoties nierakmeņi.
  2. Lietot pēc ēdienreizes vai tās laikā! Ņemot vērā, ka C vitamīns var kairināt kuņģi, ieteicams to lietot pēc ēdienreizes vai kopā ar ēdienu. Nereti cilvēki dienas cēlienu sāk ar rīta kafiju un nepieciešamo vitamīnu uzņemšanu. Lai gan kafija tiešā veidā neietekmē C vitamīna uzsūkšanos, tomēr tai ir diurētiska darbība, tāpēc jāņem vērā, ka tā spēj paātrināti izvadīt C vitamīnu no organisma, pirms tas būs uzsūcies. Turklāt kofeīns veicina stresa hormonu ražošanu, līdz ar to arī lielāku C vitamīna patēriņu. Lai uzņemtais C vitamīns netiktu nelietderīgi izskalots no organisma, nebūtu ieteicams to lietot kopā ar rīta kafijas tasi.
  3. Nelietot kopā ar cieti un cukuru bagātīgi saturošiem produktiem! Cieti un cukuru bagātīgi saturošie produkti, piemēram, smalkmaizītes un kūciņas, neveicina C vitamīna iesaistīšanos šūnu vielmaiņā, tāpēc, lietojot C vitamīnu kopā ar šiem produktiem, tikai daļa no uzņemtā C vitamīna daudzuma tiks izmantota organismā, jo cukurs un cietes produkti izkonkurēs C vitamīnu!
  4. Ja lieto kādus medikamentus, labāk konsultējies ar farmaceitu vai ārstu! Atsevišķu medikamentu lietošana var mazināt C vitamīna uzsūkšanos, piemēram, kuņģa skābi samazinošie līdzekļi un absorbenti. C vitamīna vielmaiņu negatīvi var ietekmēt arī pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļu pastiprināta lietošana. 

Ja C vitamīns ikdienā tiks pareizi uzņemts un atbilstošā daudzums, cilvēka organisms par to noteikti būs pateicīgs.

Horoskops: Lietas, kas jāzina pirms iepazīšanās ar katru horoskopa zīmi!

Vai zināji, ka pirms iepazīšanās ar kādu ir jāzina vairākas lietas, kas palīdzēs izveidot veiksmīgas attiecības? Mēs visi dodamies uz pirmajiem randiņiem, cerot atrast ideālu kompanjonu. Lai tev palīdzētu, mēs esam izveidojuši sarakstu ar lietām, kas jāzina pirms iepazīšanās ar kādu, pamatojoties uz zodiaka zīmi.

Auns

Viņi meklē attiecības, kas ir stimulējošas, taču sniedz viņiem mieru.

Auns ir jāuzklausa, un viņam patīk saņemt komplimentus un teikt, ka viņi dara labu darbu vai ka viņi izskatās labi. Tev jāliek viņam justies mīlētiem; nevilcinies izteikt savas jūtas gan romantiski, gan seksuāli. Aunam ir vajadzīgs partneris, kurš respektē viņu nepieciešamību pēc laika vienatnē un nodrošina attiecībās mieru, nekādas drāmas!

Vērsis

Viņi vēlas darīt lietas, kas padara viņus laimīgus.

Vērsis ir pazīstams ar savu pārgalvību, tāpēc paturi to prātā, ja izlem doties uz randiņu. Viņi vēlas tavu uzmanību, taču viņiem var būt nepieciešams arī kāds laiks vientulībā. Vērsis vēlas darīt lietas, kas viņam nāk par labu, nevis tāpēc, ka tas nāk par labu citiem… Vērsim patīk pārsteigumi, tādēļ pārsteidz viņus ar jebko, sākot no dāvanām līdz romantiskiem žestiem.

Dvīņi

Viņiem ir domāšanas veids “personība, nevis izskats”.

Dvīņiem ir vajadzīgas attiecības, kas viņiem ir intelektuāli izaicinošas, nevis virspusējas attiecības, kas vērstas uz izskatīgu biedru. Dvīņiem ir svarīgi, ka otra persona spēj aprunāties un ir komunikabla. Pilnīgi visu nosaka saziņa! Dvīņiem noteikti ir vajadzīgs kāds, kurš ir gatavs ar viņiem izmēģināt visu un jebko!

Vēzis

Viņi izklāsta faktus pirms argumentācijas iesniegšanas.

Vēži ir vērsti uz patiesu attiecību nodibināšanu, kas viņiem sniedz komforta sajūtu. Viņi ir arī “ārkārtīgi jutīgi”, tāpēc pirms uzsāc strīdu padomā kārtīgi, jo strīdēties ar viņiem ir kā dejot ar velnu. Vēzim ir vajadzīgs kāds, kurš sapratīs un cienīs viņu prasības. Vēzis vēlas izjust emocionālo saikni un stabilitāti, ja vēzis jutīs, ka nevar personai uzticēties, tad par romantiku nevar būt nekādas runas.

Lauva

Viņi liks atbildēt par taviem pieņemtajiem lēmumiem un vārdiem.

Lauvas ir zināmas kā spēcīgas un neatkarīgas, tāpēc viņiem ir vajadzīgs partneris, kas ir tāds pats kā viņi. Viņi vēlas turpināt īstenot savus sapņus un vēlēsies, lai viņu partneris darītu to pašu. Lauvas nevar būt kopā ar kādu, kas ir nenobriedis, jo viņi liks jums atbildēt par jūsu kļūdām, un viņi nebaidās lūgt to, ko vēlas. Bet neuztraucieties, viņi ir neticami dāsni, azartiski un jautri esot attiecībās.

Jaunava

Viņi būs uzticami, kad būs attiecībās.

Pārredzamība un godīgums ir divas lietas, kas jaunavai ir ārkārtīgi svarīgas. Un, ja viņu uzticība tiek salauzta, viņi atklās daļu no sevis, kuru jūs nevēlaties redzēt. Jaunavai ir vajadzīgs partneris, kas ir uzticams un ilgtermiņā uzticīgs viņiem, un, kad viņi būs kopā ar jums, viņi parādīs jūsu dzīves laimīgāko laiku.

Svari

Viņi ir piesardzīgi, lai izvairītos no savām jūtām.

Svari ir izlaidīgi cilvēki, kuri vēlas, lai viņus mīlētu visi. Viņiem ir vajadzīgs partneris, kurš saprot, ka, lai gan viņi var mijiedarboties un nejauši flirtēt ar citiem, tas nenozīmē, ka viņi būs neuzticīgi. Viņi ir pārliecināti par sevi un viņiem patīk ģērbties, kā vien vēlas, un viņiem ir nepieciešams pavadonis, kas var viņiem sekot līdzi.

Skorpions

Nepieciešama persona, kura zinot “tumšo pusi” sapratīs un pieņems.

Skorpioniem attiecībās ir vajadzīga jēgpilna saikne, centība un ilgtermiņa mērķi. Viņi vēlas kādu, ar kuru viņi var izveidot uzticamu un ērtu laulību, un sagaida, ka tava rīcība atbilst taviem vārdiem. Skorpionus uzrunā personas, kuras ir pārliecinātas par sevi.

Strēlnieks

Visu mūžu meklē ideālo otro pusīti.

Strēlnieks vēlas neatkarību, bet arī kompanjonu, ar kuru dalīties savā pieredzē un aizraujošās sarunās. Viņi nosūtīs jums īsziņas dīvainās vakara stundās, lai dalītos ar sev smieklīgiem jokiem. Viņiem ir vajadzīgs arī kāds, ar kuru viņi var ceļot pa pasauli un jautri pavadīt laiku.

Mežāzis

Drāmā neiesaistīties.

Viena lieta, kas tev jāzina, ir tāda, ka mežāzim ir noteiktas prioritātes. Attiecībās viņi vēlas mazāk drāmas un lielāku konsekvenci. Viņi novērtē kādu, kurš dalās savās seksuālajās fantāzijās. Viņiem patīk arī ikdienišķas aktivitātes, piemēram, iedzert kafiju vai iepirkties.

Ūdensvīrs

Viņi atrod mierinājumu vienkāršās lietās.

Ūdensvīram ir savas prasības attiecībā uz iepazīšanos. Viņiem galvenokārt ir vajadzīga brīvība darīt visu, ko viņu sirds uzskata par pareizu. Viņiem noteikti ir vajadzīgs partneris, kurš ir gatavs iesaistīties un sniegt savas unikālās idejas. Viņi nekad tevi nepievils, ja jutīs, ka attiecībām ir nākotne.

Zivis

Viņi varēs tevi lasīt kā grāmatu.

Zivīm ir vajadzīgs kāds, kas būtu viņu atbalsta punkts, kādu kam pilnībā uzticēties. Zivīm vajag daudz uzmanības, bet šī uzmanība būs abpusēja. Zivīm ir ļoti laba intuīcija, ja melosi, tad tas ātri vien tiks atkosts. Ņem vērā, ka zivīm ir daudz hobiju un tava iesaiste ir gandrīz obligāta.

Tests: Ko tu ievēroji vispirms?

Foto: RadioMitre

Personības testi turpina piesaistīt tūkstošiem interneta lietotāju uzmanību sociālajos tīklos. Daudzi no šiem psiholoģiskajiem testiem var parādīt aspektus, kurus tu iepriekš par sevi nezināji. Viss, kas tev jādara, ir jāatbild uz vienkāršu jautājumu: ko tu ievēroji vispirms?

Pantera

Ja šo dzīvnieku ieraudzīji pirmo, tas nozīmē, ka esi perfekcioniste. Katrai problēmai, kuru neviens nevar atrisināt, tu vienmēr atradīsit risinājumu. Tev ir izcila spēja domāt analītiski un loģiski. Tu netici veikmei, bet tu tici pūlēm. Tu smagi un godīgi strādā, lai iegūtu to, ko vēlies. Tu augstu vērtē mieru un stabilitāti.

Putns

Tu esi ļoti laipns cilvēks. Tev patīk cilvēki un tev rūp attiecības ar viņiem. Dažreiz tu apspied savas jūtas, taču tev piemīt neticama pacietība un iejūtība.

Sievietes seja

Ja ir kāda lieta, ko tu novērtē, tas ir miers un klusums. Tev ļoti nepatīk sarežģīt savu dzīvi. Tu esi apņēmīga, godīga un tieša, bet arī superjūtīga un tev ir bail pazaudēt tuviniekus.

Dabas ainava

Tev piemīt izteikta intuīcija. Tu esi ļoti emocionāls un optimistisks cilvēks. Tu māki dot labus padomus, kā arī rūpīgi pievērs uzmanību savam izskatam. Ikreiz, kad kāds tev lūdz palīdzību, tu vienmēr esi gatava palīdzēt.

Deguns tek bez apstājas: Kā efektīvi cīnīties ar iesnām? 

Vai deguna tecēšana, šķaudīšana un apgrūtināta elpošana izklausās pazīstami? Vīrusu sezonā gandrīz ikviens saskaras ar vienu no neciešamākajiem saaukstēšanās simptomiem – iesnām. Ārstu vidū tas ir pazīstams kā rinīts un izrādās, ka tam var būt gan dažādi cēloņi, gan paveidi. Vīrusu sezona un rinīts būs aktuāls vēl nākamos mēnešus, tāpēc “Diplomātiskā servisa medicīnas centra” otolaringoloģe Elīna Eliasa Vīgante un “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga skaidro, kas ir rinīts un kā to efektīvi ārstēt mājas apstākļos. 

“Visbiežāk ar iesnām cilvēki slimo saaukstēšanās sezonā, kas ilgst no rudens līdz pat pavasara vidum. Izteikti vairāk saslimšanas novērojamas rudens sākumā, kad bērni atgriežas bērnudārzos un skolās, kur vīrusa infekcijas izplatās ļoti ātri. Rinīta izplatību pandēmijas laikā palīdz mazināt tas, ka cilvēki ir piesardzīgāki, vairāk uzturas mājās, rūpējas par savu higiēnu un lieto sejas aizsargmaskas. Protams, to arī ietekmē faktors, ka bērni pat ar vismazākajiem saslimšanas simptomiem neapmeklē bērnudārzu vai skolu, kur šāda veida vīrusi izplatās ļoti ātri, tādā veidā mazinot iespēju saslimt pašiem vai aplipināt savus mājiniekus. Priecē tas, ka pacienti pandēmijas laikā daudz ātrāk vēršas pēc palīdzības pie speciālista pat ar nelielām sūdzībām, kas nozīmē, ka viņiem rūp viņu pašu, tuvinieku, kā arī apkārtējo cilvēku veselība,” skaidro “Diplomātiskā servisa medicīnas centra” otolaringoloģe Elīna Eliasa Vīgante. 

Kas ir rinīts?

Rinīts, kas sarunvalodā pazīstams kā iesnas, ir deguna gļotādas iekaisums, kas parasti ilgst no 7 līdz 10 dienām. Ja organismam ir vāja imunitāte un tas nespēj cīnīties ar simptomiem vai ir jau kāda cita hroniska saslimšana, rinīts var kļūt hronisks. Saslimšanas galvenie simptomi ir

  • deguna tecēšana; 
  • aizlikts deguns; 
  • šķaudīšana;
  • kņudināšana vai nieze degunā; 
  • galvas sāpes;
  • deguna dobuma tūska.

Pastāv divu veidu rinīti – alerģiskais un nealerģiskais. Alerģisko ierosina dažādi alergēni, piemēram, ziedputekšņi vai mājdzīvnieku spalvas, kamēr otram rinīta paveidam var būt vairāki izraisītāji – temperatūras, mitruma vai hormonālās izmaiņas, kā arī lipīgie rinovīrusi, kas ir tipiskākais iesnu cēlonis Latvijas iedzīvotāju vidū. Rinovīrusi izplatās ļoti ātri – gaisa pilienu vai roku kontakta ceļā.

6 ieteikumi efektīvai rinīta simptomu ārstēšanai

“Ja nav alerģiska vai bakteriāla izcelsmes saslimšana, tad rinīta ārstēšanai mājas apstākļos ir pieejamas dažādas metodes, lai atvieglotu rinīta radītos simptomus un izveseļotos. Ja nav pārliecības par to, kuri līdzekļi un paņēmieni būtu efektīvākie, farmaceits aptiekā var sniegt farmaceitisko konsultāciju, lai palīdzētu atrast piemērotāko risinājumu un sniegtu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem,” skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga. 

1. Pret deguna tūsku 

Lai mazinātu deguna tūsku vai to, ka tas ir aizlikts un ir grūtības elpot, ieteicams lietot tūsku mazinošos līdzekļus – deguna aerosolus vai pilienus. To sastāvā parasti ir aktīvā viela, kas sašaurina asinsvadus, tādā veidā samazinot tūsku un atvieglojot elpošanu. Ilgstoši lietojot šos līdzekļus var parādīties blakusparādība – sausa deguna gļotāda, tāpēc tos jālieto atbilstoši savam vecumam, ar vismaz trīs stundu intervālu un ne ilgāk par 7 līdz 14 dienām. Tāpat šādus aerosolus vai pilienus var lietot bērni, taču tikai vecāku uzraudzībā, lai nepārsniegtu dienas devas limita robežu. Tūsku var arī mazināt ar aerosoliem, kuru sastāvā ir sāls šķīdums. 

2. Lai mitrinātu deguna gļotādu

Ja jūtat, ka deguna gļotāda ir pārāk sausa, var lietot mitrinošos līdzekļus, kuru sastāvā ir hialuronskābe, smiltsērkšķu eļļa vai olīveļļa. Šie līdzekļi arī ir pieejami gan aerosolu iepakojumā, gan pudelītēs ar pipeti. Deguna gļotādu var sausināt ne tikai tūsku mazinošo līdzekļu lietošana, bet arī pārāk sauss gaiss iekštelpās, ko ietekmē apkures sezona, tāpēc šos līdzekļus var lietot arī ikdienā profilakses nolūkos. 

3. Ko labāk izvēlēties – aerosolu vai pilienus? 

Dažādās līdzekļu formas galvenokārt atšķiras no lietošanas ērtuma. Aerosolus ir ērtāk lietot, jo nav jāieņem īpašs stāvoklis, lai to lietotu, kā arī to dozēt ir vieglāk, tāpēc tie būs īpaši piemēroti bērniem, kuri nelabprāt lieto zāles saaukstēšanās laikā. Savukārt, ja izvēlamies lietot pilienus ar pipeti, parasti ir jāatliec galva, jāskaita pilieni, kas sarežģī to lietošanu. Farmaceite Zane Melberga atgādina, ka par piemērotākā līdzekļa izvēli un tā lietošanas biežumu ieteicams konsultēties ar farmaceitu. 

4. Gēli degunam 

Lai atvieglotu elpošanu un aizsargātu degunu iesnu gadījumā, var lietot deguna gēlus, kuru sastāvā ir priežu ekstrakts. To var lietot bērni un pieaugušie tad, kad ir iesnas, kā arī profilaktiskos nolūkos, lai pasargātu no dažādiem vīrusiem. Gēls ir jāuzsmērē vienmērīgā kārtā uz deguna ādas deguna priekštelpā divas līdz četras reizes dienā. 

4. Deguna skalošana

Lai atbrīvotu degunu no izdalījumiem, kas tajā sabiezē un uzkrājas, kā arī atvieglotu elpošanu, ieteicams to skalot ar sāls ūdeni. Var lietot aerosolus, kuru sastāvā jau ir sāls šķīdums vai arī veikt tiešo deguna skalošanu. Piemēram, viena no vienkāršākajām metodēm ir – uzliet šķīdumu uz plaukstas un iešņaukt degunā. Pēc tam deguna saturs maigi jāizšņauc, lai nejauši nepārplēstu kādu deguna asinsvadu. Deguna skalošanu ieteicams atkārtot vienu līdz divas reizes dienā. 

5. Uztura bagātinātāji

Lai nodrošinātu optimālu elpceļu funkciju un atvieglotu elpošanu, papildu visiem iepriekš minētajiem līdzekļiem var lietot uztura bagātinātājus tablešu formā. To sastāvā ir tādas dabiskās sastāvdaļas kā gaiļbiksīšu ziedu sausais ekstrakts vai priežu mizas sausais ekstrakts. 

6. Ēteriskās eļļas

Lai atvieglotu elpošanu, var lietot dažādas ēteriskās eļļas, it sevišķi mentola vai eikalipta. Piemēram, dažus pilienus ēteriskās eļļas var pievienot bļodiņai silta ūdens, kas pēc tam jānovieto istabā, bērniem neaizsniedzamā vietā. Ēteriskās eļļas ir īpaši jāsargā no bērniem, jo tās var kairināt viņu jūtīgos elpceļus. Tāpat ēteriskās eļļas nedrīkst tiešā veidā pilināt degunā, jo tā var apdedzināt jūtīgo deguna gļotādu. 

Kurā brīdī jāvēršas pie ārsta?

Ja iepriekš aprakstītie līdzekļi nepalīdz, rinīta simptomi tikai pastiprinās vai arī parādās jauni, ieteicams doties pie ārsta. Tāpat svarīgi pievērst uzmanību līdzekļu lietošanas instrukcijai un nelietot tos pārāk ilgi, jo deguna gļotāda var pie tiem pierast. Tā rezultātā var attīstīties medikamentozais rinīts, kas var vēl vairāk apgrūtināt elpošanu un radīt spēcīgas galvas sāpes. Atveseļošanās pēc saslimšanas ar šādu rinīta paveidu parasti ir ilga un sarežģīta.  

Svētdien no 9411 Covid-19 izmeklējumiem pozitīvi bijuši 40,1%

Svētdien no 9411 Covid-19 izmeklējumiem pozitīvi bijuši 40,1%, kas ir līdz šim augstākais rādītājs, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.

Pagājušajā diennaktī Latvijā konstatēti 3775 jauni Covid-19 gadījumi. No tiem 1376 slimie nebija vakcinēti vai vakcinācijas kursu pabeiguši, savukārt 2399 bija vakcinēti. Kopumā svētdien laboratoriski veikti 9411 Covid-19 izmeklējumi, kas ir teju uz pusi mazāk nekā sestdien.

Divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs pagājušās diennakts laikā ir palielinājies no 4500 līdz 4617 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.

Saņemti ziņojumi par pieciem mirušajiem, no tiem viens cilvēks bija vecumā no 60 līdz 69 gadiem, četri – vecumā no 80 līdz 89 gadiem. Trīs no viņiem bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, un divi bija vakcinēti.

Kopumā līdz šim Latvijā miruši 4873 ar Covid-19 inficēti cilvēki.

Kopš Covid-19 pandēmijas sākumā šī slimība Latvijā laboratoriski apstiprināta 392 764 cilvēkiem.

Kā saglabāt sejas ādas jaunību dažādos vecumos?

Āda organismā pilda svarīgu aizsargfunkciju, pasargā iekšējos orgānus no vīrusiem un baktērijām, kā arī dažādām traumām. Lai kā to negribētos, tieši sejas, kakla un dekoltē āda redzami noveco visātrāk. Kāpēc tā? Sejas āda ne tikai fizioloģiski noveco tāpat kā organisms, bet tā ir pirmā zona, kas saskaras ar dažādiem ārēji ietekmējošiem faktoriem visa gada garumā. Kā apsteigt sejas ādas novecošanās kalendāru un izskatīties starojoši dažādos dzīves posmos, skaidro Apotheka Beauty kosmētiķe Ieva Strautkalne.

Sejas aizklāšana, lai to pasargātu no saules, vēja un citiem ādai kaitīgiem rosinātājiem, nebūs atrisinājums, bet ādas mitrināšana un SPF filtru saturošu produktu lietošana jau būs solis pareizā virzienā. 

“Franču modes dizainere un Chanel zīmola dibinātāja Gabriela Bonī “Koko” Šanela 20. gadsimtā iedvesmoja sievietes visā pasaulē ne vien ar savu radīto apģērbu līniju, bet arī ar saviem uzskatiem, kā sievietei būtu jāuzvedas un jāizskatās. Viens no Koko Šaneles izteicieniem perfekti iezīmē to, ar kādu apziņu sievietēm būtu jādzīvo, rūpējoties par savas sejas ādas skaistumu un veselību arī mūsdienās: “Daba jums piešķīrusi sejas ādu tādu, kāda tā ir divdesmit gadu vecumā. Dzīve veido seju, kāda tev ir trīsdesmit gados. Bet piecdesmit gados tu iegūsi tādu seju, kādu esi pelnījusi.” Ādas novecošanās ir dabisks process, to nav iespējams apturēt un par to nevajadzētu kautrēties, bet savlaicīgas rūpes un ilgtermiņa ieguldījumi var saglabāt ādas jauneklīgo izskatu ilgāk. Brīdī, kad parādās pirmās novecošanās pazīmes, var jau būt par vēlu, lai ar kosmētikas līdzekļiem atgrieztu ādas skaistumu iepriekšējā stadijā, tāpēc par sejas kopšanu ir jādomā tad, kad krunciņas vēl nav parādījušās,” stāsta Apotheka Beauty kosmētiķe Ieva Strautkalne.

Mainoties dzīves ritmam, mainās arī mūsu organisms, līdz ar to arī ādas stāvoklis. To ietekmē virkne dažādu faktoru: stress, neizgulētas naktis, nepietiekami sabalansēts uzturs un vitamīnu trūkums, neregulāras un nepietiekamas fiziskās aktivitātes, pozas, kādās guļam naktī, saules starojums, kā arī kaitīgie ieradumi (smēķēšana, pārmērīga kofeīna un alkohola lietošana u.c. vielas, kas veicina organisma dehidratāciju). Pamata rūpes par sejas ādu un dekoltē zonu paliek nemainīgas, bet, gadiem ejot, dažādās vecuma grupās ādas kopšanas rituālā ir nepieciešami papildinājumi, lai tā būtu starojoša katrā no šiem dzīves posmiem:

  • 20 gados norit fizioloģiskā novecošanās – ādas novecošanās pazīmes vēl nav redzamas, āda ir tvirta un elastīga. Galvenais mērķis ir saglabāt ādas mirdzumu un rūpēties, lai tā ir labi mitrināta. Lai paildzinātu ādas jaunību, šajā posmā svarīga ir rūpīga ādas attīrīšana, mitrināšana un SPF filtra lietošana.  Attīrīšanu var veikt ar speciāliem mazgājošajiem gēliem, putām, var lietot arī pieniņu. Ieteicams uzturā lietot vairāk ūdeni, augļu un dārzeņu. Ja nav specifiskas ādas problēmas, pietiks ar mitrinošu līdzekļu lietošanu, lai saglabātu mitrumu un mirdzumu ādā. Vēlams pievērst uzmanību tam, lai produkta sastāvā ir mitrinošās komponentes: glicerīns, pantenols, E vitamīns, jojobas eļļa, šī sviests vai uz produkta veikta atzīme Hydra. Nevajadzētu lietot produktus, kas ir ar liftinga efektu, proti, kuru sastāvā ir peptīdi. Nav nepieciešams dot ādai to, kas viņai šajā vecumā nav vajadzīgs. Āda ir orgāns, kas pats strādā.
  • 30 gados sāk parādīties pirmās novecošanās pazīmes un var būt ne tik mirdzoša āda. Šūnu un kolagēna atjaunošanās notiek lēnāk, āda paliek sausāka un pelēkāka. Papildus iepriekš minētajiem sejas ādas kopšanas soļiem var sākt lietot krēmus un serumus, kas paredzēti pirmajām novecošanās pazīmēm. Šajos produktos iekļautais spirulīns, C un E vitamīns, hialuronskābe, prebiotikas vai escīns nodrošinās veselīgu mirdzumu ādai.
  • 40 + gados jau jādomā par krunkām un ādas nostiprināšanu. Āda zaudē elastību un tvirtumu, grumbas paliek dziļākas. Ādas mirdzumam, elastības stimulam un kolagēna sintēzei palīdzēs produkti, kuru sastāvā iekļautas šādas vielas: elastīns,  C un E vitamīns, antioksidanti, kolagēns, hialuronskābe, peptīdi, gaismu atstarojoši elementi.
  • 45 – 55 gados iestājas menopauze, kas pilnībā var izmainīt sievietes dabiskos procesus, tādējādi ādu mitrinošie līdzekļi, kas iepriekš labi iedarbojās, var vairs nedot to pašu efektu, jo organismā ir notikušas pārmaiņas. Ieteicams sākt lietot produktus ar liftinga efektu un hialuronskābi, kas mitrinās ādu un aizpildīs grumbiņas. 50 + gados kamēliju eļļa, Omegas 3 6 9, peptīdi vai Āzijas centīlijs atjaunos un reģenerēsepidermas aizsargbarjeru un nodrošinās barojošās funkcijas ādai.
  • 60 + gados āda paliek arvien plānāka un sausāka, tāpēc svarīgi ir nodrošināt ādas komfortu, ieviešot ikdienas rutīnā barojošos kompleksus. Var turpināt lietot krēmus, kas paredzēti vecuma grupai no 45 līdz 50 gadiem vai izvēlēties biezākus un barojošākus produktus. 

Ādas kopšanas ABC jeb pamati ceļā uz mirdzošu sejas ādu:

  1. Āda jāattīra no rītiem un vakaros, lai atvērtu poras un produkti spētu iekļūt ādas dziļākajos slāņos. Attīrīšanu var veikt ar speciāliem mazgājošajiem gēliem, putām vai pieniņu.
  2. Āda jātonizē! Tas palīdz ādu pilnībā attīrīt no netīrumiem un sagatavot nākamajiem sejas ādas kopšanas posmiem. 
  3. Laicīgi jārūpējas par ādu ap acīm! Acu krēmu ieteicams sākt lietot no 25 gadu vecuma. Acu zonā āda ir vismaigākā un attiecīgi arī jūtīgāka, nekā pārējā sejas āda, tāpēc tai nepieciešamas īpašas rūpes.
  4. Jālieto ādu mitrinoši līdzekļi, izvēloties tos atbilstoši vecumam un sejas ādas tipam. Mitrināta āda noveco lēnāk! Dienas laikā ieteicams lietot krēmus, kas aizsargā ādu un satur SPF, bet vakaros var lietot serumus un krēmus ar liftinga efektu (atbilstoši lietošanas instrukcijai un vecumam). 
  5. Atrodoties saulē, obligāti jālieto SPF filtru saturošs krēms! Jāatceras, ka, atrodoties tiešos saules staros, piemēram, slēpojot kalnos, atpūšoties pludmalē vai kūrortā, krēms jāatjauno ik pēc divām stundām. 
  6. Regulāri jāveic dziļā sejas ādas attīrīšana un mitrināšana! Pēc sejas ādas attīrīšanas, izvēloties sejas ādai paredzētus produktus ar pīlinga efektu, ieteicams palutināt ādu ar mitrinošu masku vienu vai divas reizes nedēļā. 
  7. Nedrīkst aizmirst par ādu kakla un dekoltē zonā līdz pat krūšu bedrītei! Šo zonu kopšanai var lietot tos pašus produktus, kurus lietojam uz sejas ādas vai varam izvēlēties speciāli šīm zonām radītus krēmus. 
  8. Konsultējies ar speciālistiem – kosmetologiem, farmaceitiem, par piemērotākajiem sejas ādas kopšanas līdzekļiem! Produkts, kas der vienam, var nederēt otram. 
  9. Ņem vērā ražotāju ieteikumus uz preču iepakojuma! Pirms produktu lietošanas, noteikti izlasi lietošanas norādījumus un ievēro tos! Piemēram, ja norādīts, ka serumu ieteicams lietot tikai vienu reizi dienā, tad tas noteikti jāņem vērā! Kļūdaini ir domāt, ka, lietojot to biežāk, tiks ātrāk sasniegts vēlamais rezultāts. Lietojot sejas kopšanas līdzekļus neatbilstoši to lietošanas norādījumiem, var kaitēt sejas ādai. 

Pēkšņi TUR ir bumbulītis: Cik tas ir nopietni un ko darīt?

Problēmas apakšbikšu zonā jau tāpat mulsina, bet, ja pēkšņi parādījies bumbulītis un tas rada arī nepatīkamas sajūtas, mulsumam nereti pievienojas bailes un satraucoši diagnozes minējumi. Visticamāk, tas nav bīstams. Bet ko darīt tūlīt un kā rīkoties, ja nepāriet?

Kas tas par bumbulīti?

“Ja ārpusē pie anālās atveres ir parādījies zilumam līdzīgs ciets, zilgani violets bumbulis, iespējams, pie vainas ir perianālā vēnu tromboze. Parasti šāds bumbulītis rada bailes, neizpratni, lielu satraukumu, jo nekad agrāk nav bijis. Bumbulis var būt rozīnes lieluma, bet var izaugt līdz pat tenisa bumbiņas izmēram, var būt kustīgs, radīt niezi, sāpes. Pastāv iespēja, ka tas plīst,” skaidro Veselības centru apvienības proktoloģe Baiba Putniņa. Trombu var sataustīt, piemēram, mazgāšanās laikā, taču, ja tas ir neliels, par to var pat neuzzināt. Tromba izveidošanos var nepamanīt arī tad, ja ir hemoroīdi.

“Parasti bailes rada jau bumbulīša konstatēšana vien, jo nereti ienāk prātā doma par ļaunāko diagnozi – audzēju. Ja bumbulis ir liels, tas var pēkšņi pārplīst – rodas asins izplūdums, dažreiz iztek asins receklis. Tas nenoliedzami rada trauksmi un apjumu. Var izveidoties arī trīs četri trombi cits citam blakus. Taču tromboze nav ilgstoša parādība. Ja bumbulis ir neliels, tas izšķīst un uzsūcas pāris dienu, ilgākais – pāris mēnešu laikā. Ja bumbulis ilgi nepāriet, tad tā nav tromboze, bet, piemēram, cista vai hemoroīds,” teic proktoloģe.

Kādēļ veidojas trombs?

Baiba Putniņa min, ka iemesli ir dažādi, bet viens no tiem – laiks, ko pašlaik piedzīvojam – stress, trauksme, darbs no mājam, mazkustīgums, aizcietējumi, ko rada neveselīgs uzturs (vairāk saldumu, našķu, mazāk šķiedrvielu).

“Tromba veidošanās iemesls var būt arī spēcīgs klepus, kas  palielina spiedienu vēderā, apjomīga caureja, dažādas medicīniskas procedūras, piemēram, kolonoskopija vai kāda ķirurģiska iejaukšanās, turklāt ne obligāti starpenes zonā, bet jebkur citur, jo trombu veidošanos veicina ilgstošs nekustīgs stāvoklī. Tā pat trombs var veidoties grūtniecības un dzemdību laikā. Nereti tas rodas, pēc neierastas slodzes fiziska darba veikšanas, piemēram, smagu mēbeļu celšanas, pārvācoties uz jaunu dzīvesvietu, vai tad, ja strauji uzsākt nodarbības sporta zālē,” brīdina proktoloģe.  

Visbiežāk perianālā vēnu tromboze piemeklē aktīvus, sportiskus darbspējas vecuma cilvēkus. Trombs var izveidoties arī, lidojot lidmašīnā – organisms izjūt spiediena izmaiņas, turklāt kādu laiku tas atrodas statiskā sēdus pozā.

Lielāks tromba veidošanās risks ir tad, ja kombinē alkoholu ar karstu pirti un nepietiekamā daudzumā uzņem šķidrumu.

Kā rīkoties?

Vairumā gadījumu tromboze ir akūta, izolēta patoloģija un tā nebūt nav obligāti saistīta ar hemoroidālo slimību. Tomēr, lai precizētu diagnozi, nepieciešams apmeklēt speciālistu.

“Vārds trombs cilvēkiem bieži vien rada bažas, raisās domas par to, ka trombs var atrauties un aizceļot uz galvas smadzenēm, taču par to nebūtu jāuztraucas. Lai arī šo problēmu sauc par trombozi, trombs ir izolēts un tam ir vairāk kopīga ar zilumu – asinsvads ir pārplīsis un asinis sakrājušās zemādā, izveidojot hematomu bumbiņas veidā. Kā jebkurš zilums, arī šis var uzsūkties, pazust,” mierina Baiba Putniņa.

Protams, prātīgāk būs bumbulīti parādīt ārstam. “Ja pie proktologa tūlīt tikt nav iespējams, lai mazinātu nepatīkamas sajūtas un atslogotu šo vietu, var sagatavot siltas vanniņas vai ņemt palīgā lokāli un iekšķīgi lietojamus medikamentus. Ja dažu dienu laikā nav uzlabojuma vai parādījušies izdalījumi bez asinīm, piemēram, gļotas, strutas, steidzīgi jāmeklē speciālists. Liels trombs var radīt stipras sāpes. Ja sākas arī asiņošana, tūlīt jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība vai jācenšas nokļūt pie proktologa.”

Iespējamie scenāriji

  • Ja trombs ir konstatēts, taču nav asiņošanas, var lietot heparīnu saturošu ziedi – heparīns šķīdina trombu.
  • Ja zilums ir atvēries un notiek asiņošana, lietot heparīna ziedi nebūtu vēlams. Šādā gadījuma noderēs hemaroīdiem paredzēta ziede ar atsāpinošu efektu.
  • Ja trombs izaudzis liels (dažkārt tas notiek strauji, pāris stundu laikā), iespējams, ārstam vajadzēs bumbuli atvērt un asins recekli, kas tajā uzkrājies, izņemt.
  • Ja tromboze bieži atkārtojas, jāmeklē iemesls, kādēļ tā notiek. Varbūt pie vainas ir hemoroīdi. Tos izoperējot, trombozes risks samazinās. Jāizslēdz būtu audzēja esamība, jo asinsvadus var nospiest izplatījies audzējs.

Ieteikums profilaksei

  • Sabalansēts uzturs un regulāras mērenas fiziskas aktivitātes.
  • Neaizrauties ar alkoholu, bet, ja tomēr gadās iedzer kādu glāzi vīna, dzert arī daudz ūdens.

Pirmā palīdzība – aptiekā. Ko jautāt farmaceitam?

Mēness aptiekas farmaceite Daiva Āboliņa skaidro, ka tūlītējai akūtu simptomu mazināšanai var izmantot heparīnu saturošu ziedi. “Aptiekā pieejama heparīnu saturoša ziede kombinācijā ar atsāpinošu līdzekli. Heparīns samazina tromba veidošanos un sašķidrina esošo asins recekli. Lietojot lokāli, heparīnam piemīt arī preiekaisuma efekts.  

Var noderēt arī kāda hemoroīdu ziede ar atsāpinošu un pretiekaisuma sastāvu. Ziedi lieto 2-4 reizes dienā, uzziežot to uz marles salvetes, ko fiksē ar pārsēju. Protams, ja ir asiņošana, heparīna ziedi lietot nevajadzētu, bet tās vietā izvelēties hemoroīdu ziedi ar lidokaīnu, kas mazinās sāpes. Tā kā perianālās trombozes bumbuļi nav ilgstoša parādība, ziedi ieteicams lietot 7-14 dienas. Ja tomēr simptomi nav izzuduši, noteikti jāvēršas pie ārsta. Blakusparādības šīm ziedēm ir ļoti reti sastopamas, kā atsevišķi gadījumi minēta nātrene vai nieze.”

Papildus ziedei un arī profilaktiski ieteicams lietot šķiedrvielas saturošus preparātus. Tie palīdz nodrošināt normālu vēdera izeju. Tā kā viens no perianālās trombozes cēloņiem var būt aizcietējums, tad normāla vēdera izeja ir svarīgs faktors. Aptiekā pieejami olveida ceļtekas sēklapvalka pulvera preparāti, kas apgādās organismu ar nepieciešamajām šķiedrvielām. Ir arī šķiedrvielu kombinācijas ar zarnu traktam vērtīgajām probiotikām, kas nodrošina zarnu trakta veselīgu darbību. Uzņemot šķiedrvielas, obligāta prasība ir papildus lietot vismaz astoņas glāzes ūdens dienā. Ja to nedara, var iegūt pretēju efektu – aizcietējumu.

Hroniskas venozās trombozes kājām un hemoroīdu ārstēšanai izmanto venotoniskos līdzekļus, un tie var būt lietderīgi arī šajā gadījumā, jo sašaurina vēnas, palielina asinsvadu izturību un samazina caurlaidību. Tie ir dabas produkti bioflavonoīdi – diosmīns un priedes mizas ekstrakts.

“Pirms uzsākt lietot kādu no preparātiem, noteikti  konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Rūpīgi izstāstiet par simptomiem un tikpat rūpīgi ņemiet vērā sniegtos padomus pareizai preparātu lietošanai, lai ātrāk atvieglotu simptomus un izveseļotos,” aicina farmaceite.

Horoskops: Horoskopa zīmes, kurām ir grūti iemīlēties!

Ir cilvēki, kuri ātri pieķeras citiem un spēj uzticēties visai ātri, bet vai tas ir pareizi? Šīs 3 horoskopa zīmes ir piesardzīgas un nemēdz uzticēties pie pirmajiem saldajiem vārdiem.

Vērsis

Vērsis pēc dabas ir ļoti ietiepīgs. Uzticas tikai sev un pavisam nelielai grupai draugu. Vērsis reti sper soļus pretīm viņam interesējošiem cilvēkiem, cerot, ka viņi pirmie spers soli un pievērsīs uzmanību.

Ārēji viņš ir gana vēss un atturīgs, lai gan iekšēji ir ļoti gādīgs un maigs. Kaut kāda iemesla dēļ Vērsis uzskata, ka viņa emocijas ir vājuma pazīme, tāpēc atturas no to izrādīšanas. Vēl viņam patīk kontrolēt visas situācijas, tāpēc viņam blakus ir nepieciešams pacietīgs un klusējoši piekrītošs partneris.

Vērsis nereaģē uz ārējo spiedienu un stresa situācijām. Viņš iemaina savas bailes pret dusmām. Pat, ja šī ir zemes zīme un iemīlas pa īstam (un tas nenāk viegli), viņš ļoti ilgi pārbaudīs, testēs un analizēs savu izredzēto.

Skorpions

Šīs zīmes pārstāvjus saprast nav viegli. Ja tavā komunikācijas lokā ir tāds cilvēks, tad tu noteikti zini, cik karstasinīgs tas var būt vienu brīdi, un cik pēkšņi tas var pārvērsties vēsumā. Vienu brīdi viņš ir labvēlīgi noskaņots, bet otrā – gluži vai ienīst. Vispirms viņš var būt komunikabls, bet pēc brīža – pilnībā noslēgties sevī.

Skorpiona ideālais partneris – intelektuāls, godīgs un jūtīgs cilvēks. Tāpēc, kad lieta nonāk līdz mīlestībai un attiecībām, šīs zīmes pārstāvji neuzticas uzreiz, jo no tā uzreiz viņiem reti kurš cilvēks patīk.

Skorpions veido ap sevi augstas un biezas sienas un pierod pie cilvēka ļoti lēni. Lai iekarotu viņa uzticību, nāksies pamatīgi papūlēties. Taču, ja Skorpions atklāj savu sirdi, tad tas ir uz mūžu.

Strēlnieks

Strēlnieks iemīlas ātri, taču pavirši un nenopietni. Lai gan viņi ir neglābjami romantiķi un tic mīlestībai vairāk, nekā citi, pa īstam iemīlēties viņiem ir grūti.

Strēlnieka problēma ir tājā, ka, tā vietā, lai mācītos no savām kļūdām, viņš nereti uzkāpj uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem, kā rezultātā baidās no nopietnām attiecībām. No visām zīmēm Strēlnieks visvairāk baidās no mīlestības, jo pastāvīgi asociē to ar sāpēm. Tā dēļ viņš atgrūž cilvēkus un izvēlas sevi.

Personības tests: Ko tu ievēroji vispirms?

Foto: cookit.guru

Kad mēs skatāmies uz kaut ko abstraktu, mūsu apziņa nekavējoties mēģina to analizēt, savukārt mūsu zemapziņa reaģē ar iekšējām sajūtām. Pirmais dzīvnieks, kuru ieraudzīsi, atklās tavas galvenās personības iezīmes.

Kaķis

Tu esi atvērta, sirsnīga un labsirdīga, un diemžēl cilvēki bieži izmanto tavu labsirdību. Tādējādi tu vari izjust dziļas bailes, ka apkārtējie pastāvīgi mēģina tevi maldināt. Esi uzmanīga. Pirmkārt, labi iepazīsti cilvēku un tikai tad, kad jūti, ka vari viņam pilnībā uzticēties, atklāj savus noslēpumus.

Zilonis

Tu esi cilvēks, kuram nepatīk pārmaiņas. Tev ir grūti pielāgoties jaunai videi, jaunai draugu vai kolēģu grupai. Tev patīk stabilitāte, jo viss nepazīstamais prasa papildus piepūli. Tomēr tev biežāk vajadzētu sevi izaicināt, jo sēžot savā komforta zonā pastāv risks, ka tu neatklāsi savu patieso potenciālu.

Vilks

Tev piemīt tendence nonākt konfliktā ar sevi. Šodien tu kaut ko vēlies un jūties pārliecināta, bet rīt tu sāc šaubīties par sevi un nenovērtējat savu vērtību. Mācies pieņemt lēmumus, pretējā gadījumā citi cilvēki to izdarīs tavā vietā. Iespējams, ka tu noniecini savu patieso potenciālu.

Lācis

Tu esi pieklājīgs un inteliģents cilvēks. Tev šķiet, ka pateikt “nē” cilvēkiem ir izaicinājums, un tu uzņemies vairāk saistību, nekā spēj izpildīt. Iemācies likt sevi pirmajā vietā un nejusties par to vainīgai.

Zirgs

Tu esi ļoti impulsīva un ātri pieņem lēmumus. Šī iemesla dēļ tu bieži nonāc dīvainās situācijās. Tev piemīt vēlme visu atrisināt un izdarīt pēc iespējas ātrāk, bet padomā vai šī taktika nes vēlamos rezultātus. Nerīkojies tik pārgalvīgi.

Ko tu ieraudzīji pirmo? Vai piekrīti tam, ko šis personības tests saka par tevi?

Latvijā minimālā alga ir otrā zemākā Eiropas Savienībā

Šā gada 1. janvārī  minimālā mēnešalga bija noteikta 21 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, no kurām Latvijā tā bija otrā zemākā, liecina ES statistikas departamenta “Eurostat” piektdien publicētie dati.

Latvijā minimālā alga pašlaik ir 500 eiro mēnesī. Mazāka tā noteikta vien Bulgārijā (332 eiro).

700 eiro mēnesī valsts noteiktā minimālā mēnešalga nepārsniedz arī Rumānijā (515 eiro), Ungārijā (542 eiro), Horvātijā (624 eiro), Slovākijā (646 eiro), Čehijā (652 eiro),  Igaunijā (654 eiro) un Polijā (655 eiro).

Lietuvā minimālā alga ir 730 eiro mēnesī.

Savukārt vislielākā minimālā mēnešalga ES pašlaik ir Luksemburgā (2257 eiro), Īrijā (1775 eiro),  Nīderlandē (1725 eiro), Beļģijā (1658 eiro), Vācijā (1621 eiro) un Francijā (1603 eiro).

Lielākā minimālā mēnešalga ES ir gandrīz septiņas reizes prāvāka nekā mazākā blokā noteiktā minimālā alga.

Valsts noteiktas minimālās algas pašlaik nav Austrijā, Dānijā, Itālijā, Kiprā, Somijā un Zviedrijā.

Lietuvā vēstules piegādā 50 gadus pēc to nosūtīšanas

Vēstule, kas rakstīta 12 gadus vecai meitenei Lietuvā, tika piegādāta 2021. gada decembrī, gandrīz 51 gadu pēc tam, kad to nosūtīja vēstuļu draugs Polijā.

“Man likās, ka kāds mani izjoko,” pēc vēstules saņemšanas sacīja Genovefa Klonovska.

Vēstule kopā ar 17 citām šovasar izkrita no ventilācijas atveres, netīra un sadrupusi, jo kādreizējā pasta nodaļā Viļņas pievārtē tika nojaukta siena.

“Strādnieki ieteica vecās vēstules izmest, bet es izlēmu piezvanīt uz pastu,” stāstīja ēkas īpašnieks Jurģis Vilutis. “Es esmu tik priecīgs, ka vēstules beidzot sasniegs savu galamērķi.”

Vēstules no 60. gadu beigām un 70. gadu sākuma, visticamāk, paslēpa kāds negodīgs pasta darbinieks pēc tam, kad viņš tajās pārmeklēja skaidru naudu vai vērtslietas, sacīja Vilutis.

Lietuva toreiz bija Padomju Savienības sastāvdaļa, un sūtītāji bija emigrantu radinieki vai vēstuļu draugi no tādām vietām kā Austrālija, Polija vai Krievija.

Viļņā mainījušies ielu nosaukumi un to numerācija, un pasta darbinieki mēnešiem ilgi meklēja īstās mājas un runāja ar esošajiem īrniekiem un kaimiņiem, lai izsekotu uz kurieni saņēmēji pārcēlušies.

Tika atrasti tikai pieci saņēmēji. Vairākos gadījumos mirušo adresātu bērniem tika nodota nozaudētā vēstule.

“Mēs jutām morālu pienākumu tās piegādāt,” sacīja Lietuvas pasta klientu pieredzes nodaļas vadītāja Deimante Zebrauskaite.

“Cilvēki bija emocionāli. Daži juta, ka redz daļu no savu mirušo vecāku ikdienas,” stāstīja Zebrauskaite.

Vēstuli Klonovskai, kas nosūtīta no Kočari Polijā un apzīmogota 1970. gadā, sūtījusi meitene vārdā Eva, viņa sūdzējusies, ka autobusi vairs nesasniedz viņas ciemu, tāpēc viņai jāiet ar kājām -23 grādu aukstumā, un lūgusi aktieru bildes. Tagad 60 gadus vecajai Klonovskai par Evu vairs nav atmiņu. Viņa, iespējams, uzrakstījusi Evu pēc tam, kad laikrakstā atradusi viņas adresi, kas bija paredzēta vēstuļu draugiem, un attiecības pārtrūka pēc vēstules nepiegādāšanas.

“Tik labi, ka mana vēstule bija nenozīmīga. Tās pazušana neizmainīja dzīvi,” sacīja Klonovska. “Ko darīt, ja viņi nogādātu pazaudētu vēstuli no pielūdzēja viņa mīlestībai, un viņu kāzas nekad nenotiktu?”

Skotijā kaķa saimniece pēc 11 gadiem atrod savu pazudušo mīluli (+VIDEO)

Mājas kaķis, kurš pazuda pirms vairāk nekā 11 gadiem Skotijas ziemeļaustrumos, ir atgriezies pie saviem saimniekiem.

Fērguss pazuda no savām mājām Forresā, Morejas štatā, 2010. gada beigās. Šomēnes kaķis tika atrasts Aberdīnā! Fērguss atrasts 80 jūdžu (130 kilometru) attālumā no savas sākotnējās dzīvēsvietas. Kaķis tika atdots saviem īpašniekiem pēc tam, kad tika identificēts pēc mikročipa. Joprojām nav zināms kur Fērguss dzīvojis visus šos gadus, bet pastāv versija, ka kaķis iekāpis kādā transportlīdzeklī un nejauši nokļuvis sev nepazīstamā apkārtnē.

Video

“Tas bija tāds pārsteigums, kad saņēmu zvanu, ka Fērguss ir dzīvs. Viņš vienmēr ir klaiņojis un dažreiz devies prom uz dažām dienām, bet kādu dienu viņš vienkārši neatgriezās… Mēs diemžēl domājām, ka ar viņu kaut kas ir noticis. Ir liels šoks dzirdēt, ka viņš joprojām ir dzīvs,” sacīja īpašniece Fiona Mutere.

Fiona skaidro, ka Fēguss, kurš kā kaķēns tika adoptēts no kaķu glābšanas organizācijā, bija kopā ar ģimeni četrus gadus, pirms pazuda.

Kad viņš atgriezās mājās, viņš tika ievietots viesu guļamistabā, lai varētu pierast pie atrašanās mājā, un pēc tam tika iepazīstināts ar otru ģimenes kaķi Oziju. Fiona ir ļoti priecīga, ka kaķis ir atradies! Fērguss ātri vien atpazinis saimniekus un skaļi murrājis.

“Viņa kažoks ir ļoti spīdīgs, un viņš ir tik draudzīgs, ka nav iespējams, ka viņš visu šo laiku būtu dzīvojis ārā. Kāds par viņu ir labi rūpējies.”

“Mēs esam pateicīgi kaķu aizsardzības brīvprātīgajam darbiniekam, kurš darīja visu iespējamo, lai Fērguss nokļūtu mājās.”

Kaķu aizsardzības pārstāve šajā gadījumā norāda, cik svarīga ir mikročipēšana kaķiem!

Latvijā pašlaik zemāka saslimstība ar Covid-19 nekā vidēji Eiropā

Neraugoties uz straujo saslimstības kāpumu ar Covid-19, Latvijā tas joprojām ir mazāks nekā vairumā Eiropas valstu, liecina Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra (ECDC) apkopotie dati.

Tomēr mirstība ar diagnosticētu Covid-19 Latvijā joprojām pārsniedz vidējo mirstības rādītāju Eiropas Savienībā (ES) un Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ). ECDC aplēses par situāciju divās iepriekšējās nedēļās no 10. līdz 23.janvārim liecina, ka Latvijā mirstības līmenis ar diagnosticētu Covid-19 ir nedaudz samazinājies līdz 86,5 gadījumiem uz vienu miljonu iedzīvotāju. Tomēr Latvija ir sestajā vietā 30 ES/EEZ valstu vidū ar augstāko mirstību.

Augstākā mirstība ir reģistrēta Bulgārijā, kur nāves gadījumu skaits pārsniedz 160 uz vienu miljonu iedzīvotāju. Seko Horvātija, Slovākija, Grieķija un Polija ar vairāk nekā 100 nāvēm uz vienu miljonu iedzīvotāju.

Vidējais mirstības rādītājs ar diagnosticētu Covid-19 ES un EEZ valstīs šajā laikā bija 43,2 gadījumi uz vienu miljonu iedzīvotāju.

Igaunijā mirstība iepriekšējās divās nedēļās bija identiska ES un EEZ rādītājam – 43,2 gadījumi uz vienu miljonu iedzīvotāju un Igaunija ir 14.vietā starp ES/EEZ valstīm. Savukārt Lietuvā nāves gadījumu skaits ir 35,8 uz vienu miljonu iedzīvotāju un tā pašlaik ir 16.vietā starp ES/EEZ valstīm pēc mirstības ar diagnosticētu Covid-19.

Vienlaikus, neraugoties uz straujo kāpumu pēdējā laikā, Latvijā jau kopš pagājušā gada novembra ir zemāks inficēšanās līmenis ar Covid-19 nekā ES/EEZ valstīs vidēji.

Latvijā kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju laikā no 10. līdz 23.janvārim bija 2499,9 gadījumi, bet ES/EEZ valstīs vidēji tā ir 3111,2 gadījumi. Latvija saslimstības ziņā ar Covid-19 pašlaik ir 20.vietā starp 30 ES/EEZ valstīm.

Igaunijā iepriekšējās divās nedēļās saslimstības līmenis bija 3212,2 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, bet Lietuvā – 2434,2 gadījumi. Igaunija saslimstības līmeņa ziņā ir 15.vietā, bet Lietuva – 21.vietā starp ES/EEZ valstīm. Tomēr šīs nedēļas laikā saslimstības līmenis ar Covid-19 turpina strauji augt visās Baltijas valstīs.

Augstākais saslimstības līmenis ES/EEZ iepriekšējās divās nedēļās ir bijis Dānijā – 7554,2 saslimšanas gadījumi ar Covid-19 uz 100 000 iedzīvotāju. 6000 gadījumu slieksnis tiek pārsniegts Francijā, bet 5000 gadījumu slieksnis – Portugālē, Slovēnijā un Islandē.

Latvijā aizvadītajās divās nedēļās inficēšanās līmenis vismaz 65 gadus vecu iedzīvotāju vidū bija 603,5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, un mēs šajā rādītājā esam 19.vietā ES/EEZ valstu vidū. ES/EEZ vidēji šis rādītājs ir 1039,5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Nedaudz zem vidējā ES/EEZ līmeņa Latvija pašlaik ir arī tādā rādītājā kā slimnīcu noslodze. ES/EEZ iepriekšējās nedēļas laikā slimnīcās ar Covid-19 inficēto pacientu īpatsvars bija 30,8 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Latvija šis rādītājs iepriekšējās nedēļas laikā bija 30,7 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Patiess stāsts: Skūtera noma Ēģiptē izvēršas par ciemošanos policijas iecirknī (+FOTO)

Skūteris

Savā stāstā dalās Gatis, kurš Ēģiptē piedzīvojis visai nepatīkamu un nervus kutinošu situāciju. 

Gata stāsts:

Meklējiet piedzīvojumus un vēlaties sev atvērt jaunus apvāršņus? Sapņojat nokļūt vietās, kas nav tūrisma ceļvežos? Gribat iekļūt slepenās vietās, kur nokļūst tikai izredzētie?

Man ir Jums recepte!

Īsais stāsts: skūtera noma Ēģiptē man izvērtas ar ciemošanās policijas iecirknī, nakti karcerī un stāšanos Ēģiptes tiesas priekšā.

Vienojoties caur Facebooku, noīrēju skūteri. Uz mēnesi. Viss bija OK. Skūteris bija vecs, lietots ķīniešu mēsls, bet savu funkciju pildīja. Tiesa, mēneša laikā 3 reizes transportlīdzekli neizdevās iedarbināt, bet, nometot to turpat uz ielas ar atslēgām aizdedzē un aizsūtot nomai ģeolokāciju, nākamajā dienā es gāju pakaļ jau atkal ejošam aparātam. Izīrētājs salīdzinoši ātri visas problēmas novērsa. Kopumā ar servisu biju apmierināts, un arī uzņēmuma vadītājs Ahmeds bija ļoti solīds, līdz brīdim, kad es atbraucu uz nomu, lai atgrieztu skūteri atpakaļ …

Nomas vietas “Facebook” lapa.

Šā gada 18.janvārī ap pusdienlaiku aizdzinu skūteri uz nomu un prasīju, lai man atdod ķīlā atstātos dokumentus. Ahmeds, pieņemot to, sāka rādīt uz izplūdes gāzēm un skaidrot, ka dūmam nav pareizā krāsa. Ka motors it kā esot beigts.

Es atbildēju: “Kādu iedevi, tādu atdevu!”.

Ahmeds: “Nē, dūms ir melns. Tu sabojāji motoru. Tas jāremontē. Maksās aptuveni 5000 ēģiptiešu mārciņas (aptuveni 300 eiro ). Tajā brīdī Ahmeds vēl nezināja, ka viņa priekšā stāv viens no lielākajiem kašķiem Latvijā, kuram ēst nedod, bet iedod ar kādu pakasīties…

Es Ahmedam nepiekritu. Kā nu mācēju mēģināju paskaidrot, ka šis nav tas gadījums. Ka motors ir vesels, un nauda viņam nespīd.

Nē, es esot gāzējis, braucis ne tikai pa asfaltu, ka esam braukuši uz tālām pilsētām, ko arī nedrīkstot, un vispār – mēs noteikti lējām “nepareizo” degvielu.

Īsāk sakot saruna nevedās.

Beigās es uzvilkos un izteicu viņam piedāvājumu doties nelielā seksuālā piedzīvojumā, un veikt dzimumaktu pašam ar sevi…, un, ja viņam kaut kas nepatīk, tad var droši zvanīt policijai. Mans piedāvājums viņam patika. Otrais. Policija tika izsaukta. Tā bija klāt “zibenīgi”. Zinot ēģiptiešu ātrumus jautājumu risināšanā, par to biju patīkami pārsteigts. Arī es tai brīdī vēl nezināju, ka manā priekšā ir blēdis ar labi atstrādātu shēmu, kā izdabūt ārā naudu no staigājošajiem bankomātiem…

Noma

Policija daudz nerunāja, jau pēc pāris minūtēm veda mūs uz iecirkni.

Tur jau sākās īsta drāma. Aktiermeistarības paraugstunda un lauku teātra pulciņa uzvedums. Visi, kam vien nebija slinkums, nāca man klāt un skaidroja, ka jāvienojas ar “cietušo”. Ja izsaukšot inženieri, mani vedīs uz tiesu, un tad viss tas maksās daudz, daudz vairāk. Ka man būs jāguļ “cietumā”, ka tiesa tikai rīt, ka tiesa noteikti lems man par sliktu. Un tad jau tie būs tūkstoši, ne simti eiro. Tulks, apkopējs, elektriķis, seržants, vienkāršs dīkdienis – visi izmēģināja laimi, mēģinot mani pārliecināt. Es visiem spītīgi stūmu savu versiju – neko nedarīju, neko neesmu lauzis. Arī viņi visi nezināja, ka viņu priekšā ir ķekavietis…

Pat divas reizes mūs ieaicināja policijas priekšnieka kabinetā, kurš ar dusmīgu sejas izteiksmi izlikās uzklausām abas puses, tajā pašā laikā skatoties garām, jo man aiz muguras stūrī stāvēja televizors, kur translēja futbola spēli. Un, kad mēs iekarsām strīdā, un viņš vairs nedzirdēja komentētāju, ar bļaušanu izdzina mūs laukā no kabineta, kur koridorā atkal citi naivie sāka mēģināt pierunāt “balto” tomēr atvērt maku.

Es biju kā klints: Neko neesmu darījis! Neko nemaksāšu! Es uzticos tiesu sistēmai visā pasaulē.

Pēc 7 stundu presinga, ēģiptiešiem sāka aptrūkt cilvēkresursu. A baltais joprojām stāvēja un nekaunīgi skatījās visiem tieši acīs, un pat nedomāja maksāt.

Viņi sāka padoties. Manai sievai paskaidroja, ka es palikšu pa nakti šeit un no rīta 7:00 mani vedīs uz 70 km attālo Nuweibu, kur atrodas tiesa. Lika savākt visas manas privātās mantas un atļāva atnest man pārtiku un citas mantas “cietumam”.

Kamēr gaidīju redzēju, ka vienam “zekam” atnesa matraci, segu, spilvenu, divas lielās ūdens pudeles un ēdienu.

Laikam jau mana sieviete nekad nebija pavadījusi nevienu uz cietumu, jo atnesa man maisiņā sejas dvielīti 30×30 cm, 0.5l ūdens pudeli, 200 ml kefīra pudelīti (Cik tas mīļi! Viņa zina, ka man ļoti garšo kefīrs) un šokolādes batoniņu….

Un mani aizveda.

Karceris kā jau karceris – nekas īpašs. Četras sienas un stūrī pēdiņas ar caurumu grīdā, kur kārtot dabiskās vajadzības. Vairāk nekā tur nebija. Gulēšana paredzēta uz grīdas. Arābi taču dara visu uz grīdas. Stūrī bija nomestas divas plānas segas. Vienu paklāju sev apakšā ar otru apsedzos un sataisījos čučēt – jākrāj spēki tiesai, lai varu sevi aizstāvēt.

Pēc kādas pusstundas, kad jau laidos snaudā, kameras durvis atvērās un tajā ieveda kalsnu balto puisi ap gadiem 25, kurš tika apsūdzēts par izvarošanu.

Viņa stāsts: šis ar vienu balto meiču esot vienojies apmainīties masāžām. Abi profesionāļi it kā. Viss noticis pēc plāna, bet beigās šie kaut kādā veidā esot atčoknījušies viens otra apskāvienos. Viss esot bijis ar piekrišanu. Bet pēc 8 dienām meičai kaut kas saslēdzies smadzenēs savādāk, un viņa aizgājusi uz policiju un uzrakstīja par viņu iesniegumu. Varu tikai pateikt, ka puisi vēlāk attaisnoja.

Mēs ar jauno draugu pačalojām kādu pusstundu un tad laidāmies snaudā. Pareizāk sakot, es laidos, jo puišelis mani ik pa brīdim bukņīja, jo es krācu. Pēc ceturtās piebakstīšanas nācās jaunajam Kazanovam izskaidrot, ka viņš tāpat visdrīzāk šonakt negulēs. Stress, šaubas par nākotni, vecs onkulis blakus krāc… diez vai viņš spēs aizmigt. Tāpēc labāk lai no mums izguļas vismaz viens. Viņš mani saprata…

Gulēju salīdzinoši labi. Bieži gan grozījos, jo neesmu pieradis gulēt uz cietas grīdas, bet bija OK. Kad sāka aust saule, jutos tīri labi.

Tā kā mums solīja, ka 7:00 vedīs uz tiesu, tad, pirmajiem saules stariem iespīdot caur kameras restēm, sapratām, ka varam celties, jo drīz jau mums nāks pakaļ. Bet šī tak ir Ēģipte! Pēc nenosakāma laika brīža, kameras durvis atvērās un mums lika atstāt mantas, un nākt ārā. Ar rokudzelžiem pie kreisās rokas man pieslēdza jauno kameras draugu, bet pie otras pieslēdzās policists. Tā “vilcieniņā”, divu vīru ar automātiem pavadībā, gājām ārā no iecirkņa. Koridorā stāvēja mana sieva, un pēc viņas acu izteiksmes sapratu, ka skats uz mums ir iespaidīgs. Laikam trūka tikai ķēdes uz kājām.

“Ko man darīt mīļais?”, viņa izmisusi sauca, kamēr policists mani vilka uz izeju.

“Es nezinu mīļā. Ja gribi, vari aizbraukt uz Nuweibu, bet varbūt labāk nevajag”, es saucu atpakaļ. Es tiešām nezināju. Man šis piedzīvojums bija tik pat jauns, kā viņai.

Zīmīgi, ka nedēļu atpakaļ mēs abi, baudot saules peldes, sapņojām, ka vajadzētu aizbraukt uz Nuweibu, jo nekad tur neesam bijuši. Mūs gan mulsināja izmaksas, jo tas tomēr nebija lēti. Nu, ko, sapņi piepildās. Es braucu uz Nuweibu. Un pie tam – par brīvu!

“Vilcieniņš” dipināja ārā pagalmā, kur mūs gaidīja “berta” Tas ir smagais ar dzelzs kasti ieslodzīto konvojēšanai. Iekšā gar sāniem ir divi soli, mazi restoti lodziņi, un atsevišķs nodalījums, kur sēž vīrs ar automātu, neskaitot šoferi un viņam blakus esošo bruņoto vīru, un, protams, vēl pavadošās vieglās auto ar bruņotiem arābiem. Hanibāls Lektors mani varētu apskaust par tik kvalitatīvu apsardzi.

Kāpām tik iekšā. Pēc minūtes mums vēl pievienojās viens policists ar pieslēgtu arābu. Kā vēlāk noskaidrojām, šis savākts par kaušanos. Arī ļoti patīkams cilvēks.

Un mūsu ceļš varēja sākties.

Stundas ceļojuma laikā nekas īpašs nenotika, ja nu vienīgi pretī sēdošais policists mūs ilgi vēroja un laikam domāja, kurš no šiem ir tas izvarotājs un kurš sajājis skūteri. Un tad laikam izdomāja, ka izvarotājs noteikti ir tas sirmais. Gan jau, ka tas būs grābstījies gar jaunām meitenēm. Un tas jaunais noteikti neko nejēdz no tehnikas. Policists iebaksta man krūtīs, skatās acīs un prasa: “Masāž?”

Es: “Ko?”

Policists: “Masāž?”

Es pie sevis domāju: „Ko Tu vecais āzi (viņš bija aptuveni mana vecuma) piedāvā masāžu?! Ja pat es atļaušu sevi masēt vīrietim, tad diez vai šeit un tagad”.

Bet mans pie kreisās rokas pieslēgtais Kazanova uzreiz visu saprata, jo izgrieza krūtis, atplauka smaidā un ar lepnumu paziņoja: “Ai am masāž!”

“Āaaaa…. ” novilka policists, ar redzamu vilšanos sejā, jo laikam viņa teorija sāka brukt. Tad vēlreiz pievērsās man: “Scooter?”

Es: “Jes, Scooter”.

Atkal apstiprinājums, ka atbilde uztverta, un atkal vilšanās sejā.

Teorija, ka jaunais puišelis ir izvarotājs, bet pretī sēdošais tēviņš neko nejēdz no tehnikas viņam radīja zināmu apjukumu. Bija redzams, ka viņš ar to nav mierā, tāpēc sāka otro uzbrukumu.

“Haw old are you?”: šis atkal baksta man.

Es: “46”

Tad viņš kādas 5 minūtes strīdējās ar sev pieslēgto arābu, kura laikā abi pētīja mani un, kā redzams, katrs izteica savus argumentus. Pēc konteksta sapratu, ka strīds ir par to, vai man ir 46, vai 64 gadi. Nu, galīgi negribēja pieņemt, ka šis zirgs pat nejēdz skūteri vadīt. Ja tas būtu pensijas vecuma opis, tad vēl varbūt.

Kad ar zīmju palīdzību sapratām, ka man tomēr ir 46, viņš bija pavisam sašļucis. Tādu triecienu savām dedukcijas spējām un pašcieņai lepnais Austrumu vīrietis laikam sen nebija saņēmis. Vairāk viņš ar mani nerunāja.

Pēc stundas brauciena mēs ieradāmies mūsu galamērķī.

Kāpām ārā un “vilcieniņš” tipināja iekšā lielajā tiesas ēkā. Apsēdāmies koridorā un viss. Sēdējām. Sēdējām ilgi. Vienu stundu, otru stundu, trešo….

Kazanovam sagribēja uz tualeti. Tas bija forši, jo deva iespēju izkustēties un vismaz uz brīdi noņemt roku dzelžus. Pēc mazās atelpas gaidīšana turpinājās….

Pēc piecām stundām mani atsprādzēja un ieveda kabinetā pie tiesneša. Es iegāju un smaidot apsēdos viņam pretī. Viņš izskatījās dusmīgs. Salika visus vienas rokas pirkstus kopā sāka rādīt uz augšu. Ui, šo žestu es zinu! Tas nav labs. Un tad es atcerējos, ka pie mums taču arī tiesneša priekšā stāv kājās, kamēr viņš atļauj apsēsties. Un vēl – divas reizes viens vīrs bija gājis caur koridoru, un visi leca kājās. Mūs rāva līdz. Laikam tas arī bija tiesnesis. Apzinoties savu kļūdu, es lecu kājās. Viņš man ļāva pastāvēt minūti un teica: “Sit”.

Apsēdos. Atnāca tulks un prasīja man, lai stāstu visu pēc kārtas. Es arī visu izstāstīju.

Tiesnesi prasa: “Lamājies?”

Es: “Nu, jā, bišķi.”

Tiesnesi: “Ko pateici?”

Es: “Nu, lai viņš iet un nodarbojas ar seksu ar sevi.”

“A viņš lamājās?”

“Jā, arī lamājās.”

“Bet pēc Tevis?”

“Nu, jā, pēc manis.”

Pēc šīs īsās nopratināšanas mani izveda atkal koridorā un pieslēdza atpakaļ maniem jaunajiem draugiem – izvarotājam un policistam, un es varēju mierīgi turpināt baudīt Austrumu kultūru.

Vēlāk es uzzināju, ka Ahmeds (prasītājs) pat neieradās uz tiesu. Vai tas bija labi, vai slikti – nezinu. Bet es biju pārliecināts par savu taisnību, tāpēc mani tas nesatrauca.

Vēl dažas stundas “pamarinējot” koridorā, mani atkal ieveda pie tiesneša un paziņoja – man tiek uzliks naudas sods par lamāšanos publiskā vietā. 50 Ēģiptes naudiņas (3 eiro), un izveda atpakaļ koridorā un, neskatoties uz pozitīvo lēmumu, uzlika roku dzelžus.

Vēl pēc stundas arābs, kurš veica tulka funkcijas, aizdeva man 50 naudiņas, lai es varu samaksāt, un beidzot man noņēma roku dzelžus pavisam. Es saņēmu pasi un tiku izvests ārā no ēkas.

“Go!”: man saka pavadošais policists un ar roku māj, lai eju prom.

“Go?”: es prasu un rādu, ka eju prom.

“Go!”: viņš māj ar roku.

“Go?”

“Go!”

Un es aizeju.

Man ir tikai pase. Nekā cita man nav. Un atrodos es 70 km no naudas, telefona un jeb kā cita. Pie mūsdienu tehnoloģijām pieradis, es, protams, neatceros arī nevienu tālruņa numuru, lai varētu piezvanīt. Bet Ēģiptē tā nav problēma. Apturi jebkuru mašīnu un gan jau sarunāsi. Arābs, kas runāja tik pat labi angliski, kā es arābiski, ar lielu prieku mani aizveda līdz Dahabai.

Tā beidzās mans lieliskais bezmaksas ceļojums uz Nuweibu. Mani secinājumi: Ēģiptes tiesu sistēma ir stinga un zibenīga. Lai Al SīSī laba veselība un ilgs mūžs!

Oriģināla glābšanas operācija Lielbritānijā: Suni no nāves izglābj pie drona piestiprināts cīsiņš (+VIDEO)

Lielbritānijā no ieskalošanas jūrā izglābta Džeka Rasela terjera sunīte vārdā Millija. Viņas izglābšanas stāsts ir tik unikāls, ka tas kļuvis par jaunu sensāciju visā pasaulē. 

Sunīte izmaukusies no pavadas un aizskrējusi nezināmā virzienā, vēlāk Millija tika atrasta palienes pļavā netālu no Portsmutas. Pieaugušie paisuma draudi liecināja, ka Millijai draud briesmas, viņa varēja tikt ieskalota jūrā. Lai viņu izglābtu iesaistījās policija, ugunsdzēsēji un krasta apsardze. Suņa izglābšana prasīja četras dienas, sākotnēji tā nenesa nekādus rezultātus.

Video

Glābējiem radās visai “oriģināla” ideja, lai izglābtu Milliju. Pie drona tika piestiprināta desiņa, tādejādi cerot suni aizvilināt uz drošu vietu un cīsiņa stratēģija nostrādāja. Šis gadījums iespējams kalpos kā noderīga ideja citās glābšanas situācijās.

“Tā bija visai neprātīga ideja. Kāds no vietējiem iedzīvotājiem sagādāja mums desiņu. Mēs to piesējām auklā,” komentēja viens no glābējiem.

Šī glābšanas operācija piedzīvoja nelielu neveiksmi, sunim vairs nedraudēja noslīkšanas draudi, bet tas vēlreiz aizmuka nezināmā virzienā un atradās vēl pēc divām dienām. Millija tika atrasta kādā purvainā vietā. 

Suņa saimniece ir ļoti priecīga, ka suns sveiks un vesels atgriezies mājās – “Mani pārņēma atvieglojums. Tas bija vienkārši fantastiski, ka viņa atkal ir mājās.”

Kādus Covid-19 testus iespējams iegādāties bez receptes un kā atšķiras to veidi?

Omikrona paveids radījis ne vien koronavīrusa plašāku izplatību sabiedrībā, bet arī palielinājis testēšanās apjomus. Vai mājās būtu jātur rezerves Covid-19 testi, lai testu varētu veikt operatīvāk? Ieskatam – kādus testus iespējams iegādāties bez receptes un kas būtu jāzina pirms to iegādes.  

Pandēmijas sākumā testēšana galvenokārt tika veikta, izmantojot molekulāri bioloģiskās metodes polimerāzes ķēdes reakcijas, jeb PĶR testu, SARS-CoV-2 RNS noteikšanai. Šo testu var veikt tikai laboratorijas apstākļos, un tas tiek uzskatīts par zelta standartu koronavīrusa infekcijas diagnostikai. Tomēr eksperti šobrīd uzskata, ka visām situācijām PĶR tests nav piemērots. „Šobrīd, kad situāciju Covid-19 diagnostikā noslogo vīrusa tā saucamais omikrona paveids, sabiedrības veselībā īpaša nozīme ir ātrajiem aptiekā iegādājamajiem testiem,” skaidro „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs. Laboratorijas ir ārkārtīgi daudz darba un, visticamāk, inficēšanās vilnis nerimsies vēl vairākas turpmākās nedēļas. „Tādēļ savai un līdzcilvēku drošībai ir ļoti būtiska pareiza sejas maskas valkāšana un regulārā testēšana, ieskaitot  pirms katra pasākuma, pat nelielas dažu cilvēku tikšanās reizes,” saka farmaceits.

Pašpārbaudes testi

Līdz ar testu plašāku pieejamību, arvien vairāk tiek izmantoti Covid-19 pašpārbaudes testi. „Ar šo testu palīdzību var noteikt SARS-CoV-2 antigēnu, ieskaitot jaunā omikrona variantu. Tomēr, svarīgi atcerēties, ka, ņemot vērā omikrona izraisītas slimības specifiku, pirmajās slimības dienās pēc inficēšanās, pat ja personai jau ir klīniskie simptomi, testi var sniegt negatīvu rezultātu. Tas nozīmē, ka tik augstas Covid-19 infekcijas izplatības laikā, kādā dzīvojam šobrīd, arī saņemot negatīvu rezultātu, visi drošības pasākumi, tai skaitā masku valkāšana, jāievēro tikpat skrupulozi,” norāda Vadims Brižaņs. 

Kā atšķiras testu veidi?

PĶR tests nosaka vīrusa RNS pacienta paraugā. Izmeklējamais materiāls var būt dažāds, piemēram, deguna un rīkles uztriepes vai siekalas. Lielākajā daļā PĶR testu izmanto materiālu, kas ir paņemts ar nazofaringeālās uztriepes tamponu, bet ir iespējams izmantot arī siekalu paraugu, ko pacients iespļauj speciālajā mēģenē.

„PĶR testi ir ļoti jutīgi un izmeklējamā materiālā  ir iespējams noteikt pat nelielu vīrusa daudzumu. Tāpēc pozitīvi RNS rezultāti varbūt ne tikai slimības akūtajā fāzē, bet arī pēc nesenas izslimošanas un pat trīs vai četras nedēļas pēc atveseļošanās. Ne vienmēr pozitīvais tests, kas tika veikts atveseļošanās periodā, norāda uz to, ka slims cilvēks var inficētcitus cilvēkus. PĶR testi tiek veikti laboratorijā, tāpēc līdz rezultātu saņemšanai var paiet viena vai divas dienas,” skaidro „Centrālās laboratorijas” speciāliste Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Jeļena Storoženko. 

Covid-19 paštesti jeb mājās apstākļos izmantojamie testi ir paredzēti SARS-CoV-2 antigēnu noteikšanai, kuru pamatā ir imūnķīmiskās reakcijas un ar testa palīdzību var noteikt SARS-CoV-2 vīrusam specifisku proteīnu klātbūtni. Arī šim testam paraugu var paņemt, izmantojot nazofaringeālo tamponu, un testa rezultāts ir gatavs 15–20 minūšu laikā. Šie testi ir ātrāki un lētāki nekā molekulārie (PĶR) testi, taču ir lielāka varbūtība saņemt viltus negatīvu rezultātu. Ir pierādīts, ka antigēnu testi būs precīzāki, veicot izmeklēšanu Covid-19 pacientiem ar simptomiem, nekā asimptomātiskiem vai pacientiem pirms simptomu parādīšanas.

„Izpratne par atšķirībām starp molekulārajiem (PĶR) un antigēnu testiem ir svarīga, jo jaunā omikrona varianta izplatība palielinās. Lai gan lielākajai daļai antigēnu testu vajadzētu būt iespējai noteikt omikrona variantu, dažos mājas apstākļos veiktajos testos vīruss neuzrādīsies, īpaši ja inficēšanās notikusi nesen. Tas ir tāpēc, ka antigēnu testos rezultāts būs pozitīvs, ja vīrusa koncentrācija paraugā ir augsta, arī omikrona variantā esošās mutācijas var ietekmēt antigēnu testu veiktspēju,” teic Jeļena Storoženko. 

PĶR testi ir jutīgāki un specifiskāki, salīdzinot ar antigēnu testiem, ir paredzēti vairāku vīrusa gēnu atklāšanai, spēj noteikt mazāku vīrusa daudzumu paraugā, kas kopumā padara šos testus par precīzākiem. Tas nozīmē, ka PĶR tests precīzāk diagnosticēs  saslimšanu agrīnajā stadijā, kas ir svarīgi turpmākai slimības izplatības ierobežošanai.

Pareiza testu veikšana 

Lai gan mājās veiktie testi ir svarīgs līdzeklis cīņā pret Covid-19, ir ļoti svarīgi sekot instrukcijai, lai iegūtu maksimāli uzticamus rezultātus. “Tāpat kā ar daudz ko citu, ja to izmantosim nepareizam mērķim, iegūsim neatbilstošu rezultātu,” skaidro „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs. Tā, piemēram, ja ir veikts viens vai pat vairāki antigēnu testi, kas snieguši negatīvu rezultātu, bet Covid-19 simptomi tomēr ir acīmredzami, rezultātu precizēšanai būtu lietderīgi veikt PĶR testu.

Tā kā antigēnu testi ir mazāk jutīgi, tie jāizmanto pēc iespējas īsākā laika posmā pirms plānotas pulcēšanās. „Piemēram, antigēnu testu var izmantot tajā pašā dienā, kad plānota ģimenes tikšanās vai darba sapulce. Tādā veidā samazināsies iespēja, ka pasākumu apmeklēs cilvēks ar Covid-19. Tāpat antigēna tests būtu labāka izvēle pēc Covid-19 izslimošanas, lai pārbaudītu, vai joprojām esat vai neesat infekciozs apkārtējiem un varētu izlemt par atgriešanos sabiedrībā, iesaka Vadims Brižaņs. Speciālists norāda, ka aptiekās šobrīd ir pieejami vairāki antigēnu testu veidi. 

Būtiski saprast arī to, kāds ir jūsu statuss attiecībā uz inficēšanos. “Inficēts” nozīmē, ka manī ir vīruss. Savukārt „infekciozs” – ka izplatu pietiekami daudz vīrusa, lai inficētu kādu citu” stāsta farmaceits. Vislabākā pieeja mājās veicamā testa veikšanai ir piecu dienu izolācijas perioda beigās. Lai būtu drošs par to, ka nebūs iespējams nevienu aplipināt, tiem, kuru tests šajā brīdī joprojām ir pozitīvs, jāturpina izolēšanās līdz paiet 10 dienas pēc simptomu parādīšanās. Cilvēki, kuru tests ir negatīvs, var pārtraukt izolāciju, taču viņiem līdz 10. dienai kopš simptomu parādīšanās ir jāvalkā maska.

Mājās veicamos testus nevajadzētu izmantot kā vienīgo riska mazināšanas veidu. Citiem vārdiem, negatīvu antigēna testu nevajadzētu interpretēt kā atļauju darīt visu, ko vēlaties. Ja plānota pulcēšanās vai publisku pasākumu apmeklēšana, testēšanu jāizmanto kombinācijā ar maskas nēsāšanu un distancēšanos. Izvēloties testa veidu, vajadzētu vadīties pēc konkrētās situācijas nepieciešamības un simptomiem. Ja jau ir parādījušies Covid-19 simptomi, piemēram, sāpes kaklā, iesnas, klepus, drudzis vai nogurums, ir svarīgi veikt jutīgu un ļoti precīzu testu –  PĶR testu. 

Svarīgi atcerēties, ka šobrīd cirkulē arī gripa, turklāt Covid-19 un gripas simptomi var būt līdzīgi. Tāpēc simptomu gadījumā ieteicams pārbaudīties gan uz Covid-19, gan gripu.

Gadījumos, kad simptomi ir, un mājās veiktā testa rezultāts arī ir pozitīvs, tas parasti ir ticams. Taču joprojām ir ieteicams sazināties ar savu ārstu, un konsultēties par tālāko rīcību. Ja ir bijis kontakts ar Covid-19 saslimušo, PĶR testu var veikt trīs līdz četras dienas pēc pēdējās tikšanās ar šo cilvēku, lai noskaidrotu, vai esat inficējies. Ja pēc šī kontakta mājās veiktais antigēna tests uzrāda negatīvu rezultātu, tas joprojām pilnībā neizslēdz inficēšanos, tāpēc ieteicams veikt otru antigēna testu vienas līdz divu dienu laikā.

Neaizmirsīsim par vakcinēšanos

Omikrona varianta parādīšanās aktualizējusi piesardzības pasākumu nozīmi, kas ir ievēroti pēdējos 20 mēnešos. Pirmkārt un galvenokārt, tā ir vakcinācija pret Covid -19. Un tiem, kuriem pēc pamatavakcinācijas kursa pabeigšanas ir pagājis atbilstošs laiks, ir jāsaņem balsta vakcīna. Joprojām ir svarīgi valkāt maskas, atrodoties publiskās vietās, jāievēro sociālā distancēšanās un jāpaliek mājās, ja esat slims. Katrs solis ir svarīgs, lai samazinātu Covid-19 izplatību.

Informācijas sagatavošanai izmantoti Meijo klīnikas medicīnas vietnes un CNN sniegtie materiāli. 

Siguldā būs aplūkojams viens no spilgtākajiem gaismas festivāliem Ziemeļeiropā!

FOTO: publicitātes materiāls

No 4. februāra līdz 13. martam Siguldas pils kvartālā un Livonijas ordeņa Siguldas pilī jeb pilsdrupās būs skatāms lielo laternu gaismas festivāls “Brīnumzemē”. Sigulda būs pirmā un vienīgā vieta Latvijā, kur būs iespēja redzēt ar rokām darinātās lielformāta zīda skulptūras.

Izgaismots gaismu festivāls būs aplūkojams piektdienās, sestdienās un svētdienās no plkst. 18.00 līdz 22.00 un plašajā teritorijā būs skatāmi vairāk nekā 300 dažādu krāsu un izmēru gaismas objekti, kas aizgūti no Luisa Kerola pasakas “Alise Brīnumzemē” – trusis, Češīras kaķis, milzīgas, kvēlojošas sēnes, maģisks ziedu mežs un daudzas citas pasaku radības un būtnes.

Vienā no spilgtākajiem gaismas festivāliem Ziemeļeiropā ģimenēm būs iespēja piedzīvot gaismas efektu un zīda skulptūru radīto paralēlo, maģisko realitāti. Skulptūru izgatavošanā izmantoti tūkstošiem metru zīda auduma un miljoniem spuldžu. Vēl īpašāku noskaņu radīs īpaši šim festivālam komponētā mūzika, kuras autors ir elektroniskās mūzikas komponists un izpildītājs Leons Somovs. 

Lai varētu iekārtot festivāla teritoriju, no 27. janvāra pastaigām slēgts Siguldas pils kvartāls un pilsdrupas, tomēr tiks saglabāta pieeja Siguldas novada pašvaldības pakalpojumu saņemšanai, kas atrodas turpat Siguldas pils kvartālā. Tāpat apmeklējumam būs pieejama arī atjaunotā Siguldas Jaunā pils un vairāk nekā 20 radošie uzņēmēji, kuri ikdienā darbojas Siguldas pils kvartāla telpās.

Lai apmeklētu gaismu festivālu, tīmekļa vietnē www.brinumzemesfestivali.lv (biļešu tirdzniecība tiks atvērta tuvāk pasākuma norisei) jāizvēlas konkrēts apmeklējuma laiks un jāiegādājas biļetes, lai pasākumā nodrošinātu epidemioloģiskās prasības.

Covid-19 var apdraudēt 2023. gada Dziesmu un deju svētku kvalitatīvu norisi

Bažījoties par Dziesmu un deju svētku koncertu kvalitatīvu norisi 2023. gadā, virsdiriģenti aicina politiķus pārskatīt spēkā esošos Covid-19 ierobežojumus amatiermākslas kolektīvu mēģinājumiem.

Kopumā 24 Dziesmu svētku virsdiriģenti un Latvijas novadu un pilsētu virsdiriģenti nosūtījuši vēstuli augstām amatpersonām.

Lai nodrošinātu nākamo Dziesmu un deju svētku kvalitatīvu sagatavošanu, virsdiriģenti vēstulē lūdz tuvākajā laikā pārskatīt esošos ierobežojumus un izstrādāt jaunu, detalizētu darbības plānu pēc ārkārtas situācijas beigām 28.februārī, kas ļautu atsākt pilnvērtīgu amatiermākslas kolektīvu mēģinājumu procesu un koncertēšanu.

Virsdiriģenti uzskata, ka nepieciešams izstrādāt nozares tālākai pastāvēšanai labvēlīgu darbības protokolu no 1.marta līdz vasarai, kad plānoti lieli reģionālie pasākumi Dziesmu un deju svētku sagatavošanā.

Tūlītēja rīcība ir eksistenciāli svarīga ne tikai svētku repertuāra apguvei, bet arī pasākumu organizatoriskā darba veikšanai un valsts un pašvaldību finanšu plānošanai, norādīts vēstulē. Epidemioloģisko prasību kopumu virsdiriģenti lūdz izstrādāt atbilstoši katra amatiermākslas žanra specifikai, tai skaitā skolu jaunatnes dziesmu svētku procesa dalībniekiem.

Lai reizi piecos gados Dziesmu un deju svētki izskanētu krāšņi un mākslinieciski kvalitatīvi, ir nepieciešams profesionāls un regulārs darbs amatierkolektīvu mēģinājumos, stabils un pastāvīgs finansējums, kā arī nodrošināts Dziesmu un deju svētku sagatavošanas process ar kopmēģinājumiem, skatēm, reģionāliem koncertiem un citiem pasākumiem gan Latvijā, gan citur pasaulē, uzskata vēstules autori.

Virsdiriģenti atgādina, ka kopš 2020.gada pavasarī sācies pandēmijas uzliesmojums, rit jau otrais gads, kad amatiermākslas darbība ir bijusi daļēji vai pilnībā paralizēta noteikto ierobežojumu dēļ. Viņi uzskata, ka mēģinājumos noteiktais dalībnieku skaits, kvadratūra telpās un arī ārpus tām nav bijusi uz faktu analīzi balstīta vai dažādo amatiermākslas žanru specifikai piemērota.

Tā kā pagājuši jau gandrīz divi gadi ļoti ierobežojošā mēģinājumu, koncertu un pasākumu režīmā, tas liekot paust satraukumu gan par amatiermākslas procesu nepārtrauktības nodrošināšanu nākotnē, gan par 2023.gadā plānotajiem XXVII Vispārējiem latviešu dziesmu un XVII deju svētkiem.

Tāpat kultūras jomas pārstāvji norāda, ka lielākā daļa koru, orķestru, deju kolektīvu dalībnieku līdz šim ir rīkojušies atbildīgi visas sabiedrības un savas veselības labā, potējoties pret Covid-19.

“Balstoties uz to, ka koprepertuāra sagatavošanas cikls ir iekavējies par diviem gadiem, Latvijas novadu un pilsētu virsdiriģentu sapulcē šā gada 11.janvārī vienbalsīgi tika izteikts viedoklis, ka mākslinieciski augstvērtīga Dziesmu un deju svētku koncertu norise 2023.gadā ir apdraudēta, ja no 1.marta netiek atjaunots pilnvērtīgs amatiemākslas kolektīvu mēģinājumu process,” teikts vēstulē.

Virsdiriģenti ar izpratni pieņemot šā brīža pandēmijas situāciju kopumā, taču amatiermākslas nozarei radītā dīkstāve un fragmentētā darbība grauj Latvijas lielāko nacionālo dārgumu – Dziesmu un deju svētku tradīciju, ko atjaunot nebūs iespējams. 

Lielu negatīvu ietekmi uz Dziesmu svētku procesu nākotnē jau atstāšot 2020.gadā nenotikušie un 2021.gadā pārceltie XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumi, kur bija iespējama minimāla bērnu un jauniešu līdzdalība. 

Vēstuli parakstījusi Aira Birziņa, Agita Ikauniece-Rimšēviča, Aigars Meri, Andis Groza, Ārijs Šķepasts, Bruno Cabulis, Daiga Galeja, Edgars Vītols, Eduards Grāvītis, Ēriks Čudars, Gints Ceplenieks, Iveta Valce, Ints Teterovskis, Ivars Cinkuss, Jānis Baltiņš, Jānis Ozols, Jevgeņijs Ustinskovs, Jurģis Cābulis, Kaspars Ādamsons, Māra Marnauza, Mārtiņš, Klišāns, Romāns Vanags, Uģis Matvejs un Uldis Kokars.

Vēstule nosūtīta Valsts prezidentam Egilam Levitam, kultūras ministram Naurim Puntulim (NA), veselības ministram Danielam Pavļutam (AP), Latvijas Nacionālā kultūras centra direktorei Signei Pujātei un Dziesmu un deju svētku padomei.

10 pazīmes, ka tu esi iemīlējusies!

1. Tev patīk redzēt viņu laimīgu. Viņa laime ir tava laime, un tu esi gatava darīt visu, lai viņš tāds arī justos.

2. Tu dari kaut ko viņa labā pat tad, ja viņš to nav lūdzis. Tu nežēlojies par to, nedari to atzinības vai pateicības dēļ. Tu to dari vienkārši tāpēc, ka rūpējies par viņu.

3. Viņš ir pirmais cilvēks, ar kuru vēlies dalīties it visā. Lai kas arī tavā dzīvē notiktu, pat visvienkāršākās un nenozīmīgākās lietas, viņš ir pirmais, kuram par to visu vēlies pastāstīt. Tu tikko uz ielas ieraudzīji kādu slavenību? Vai arī tev nupat uzkakāja balodis? Sajūsmināta vai dusmās tu vienalga paņem rokās telefonu un zvani tieši viņam.

4. Tu augstu vērtē viņa padomu. Ja viņš tev kaut ko iesaka, tad tu ne tikai vienkārši ieklausies, bet visticamāk rīkosies tieši tā, kā viņš ir teicis.

5. Viņa viedoklis tev ir ļoti svarīgs, un tu gribi tam atbilst: sākot ar apģērba izvēli un beidzot ar mīļākās mūzikas izvēli.

6. Tu iedomājies savu nākotni kopā ar viņu. Tam nav saistība ar banālo: “Un kā izskatīsies mūsu bērni?”. Vienkārši būvējot plānus nākotnē, tu domā par viņu: pārcelties uz citu pilsētu? Un kā gan es viņu satikšu? Vai arī: uz kurieni mēs abi kopā varētu aizbraukt nākamajā gadā?

7. Tev patīk viņa labā kaut ko darīt. Tas sagādā tev baudu.

8. Tev sāp tad, kad viņam sāp. Viņa laime ir arī tava laime, un viņa sāpe ir arī tava sāpe. Jūs burtiski esat kā telepātiskie dvīņi, kas pārdzīvo viens otra sajūtas.

9. Tu viņam stāsti par to, ko nezin neviens cits. Tu dari to tāpēc, ka uzticies viņam. Tu zini, ka viņš nevienam par to nestāstīs, bet gan novērtēs tavu uzticību.

10. Tu vienmēr vēli viņam tikai to labāko, pat, ja viņš tevi sāpinājis. Tu vēlies, lai viņš būtu laimīgs pat tad, ja jums nekas nesanāca.

Princis Viljams un Keita devušies romantiskās brīvdienās

LONDON, ENGLAND - SEPTEMBER 15: Prince William, Duke of Cambridge and Catherine, Duchess of Cambridge speak to people looking for work at the London Bridge Jobcentre on September 15, 2020 in London, England. (Photo by Henry Nicholls - WPA Pool/Getty Images)
Foto: Kate Middleton and Prince William | Henry Nicholls/Getty Images

Keita Midltone un princis Viljams ir atgriezušies no atvaļinājuma un ir gatavi turpināt karaliskos pienākumus.

Pirms dažām dienām pāris viesojies labdarības organizācijā “Church on the Street”, kā arī apmeklēja slimnīcu Lankašīrā.Keita un princis Viljams satikās ar organizācijas brīvprātīgajiem, kā arī slimnīcas pacientiem, izjautājot cilvēkus par to, kā pandēmija ietekmējusi viņu dzīves. Tāpat hercogi uzzināja, kāds atbalsts tiek sniegts mediķiem šajos grūtajos darba apstākļos. Saseksas hercogi iepazinās ar kādu ļoti īpašu organizācijas “darbinieku”, kucēnu vārdā Alfijs, kurš tik tikko ir sācis apgūt kanisterapiju. Šīs terapijas galvenais elements ir suns, kurš tiek iesaistīts ātrākā pacientu rehabilitācijā. Ir pierādīts, ka dzīvnieki ar savām emocijām, kā arī tiem pieskaroties, spēj uzlabot pacienta fizisko un emocionālo stāvokli.

Fani ir ļoti iepriecināti redzot karalisko pāri atpūšoties. Nesen Viljams un Keita paziņoja, ka vairs nevēlas ģimenes pieaugumu, šāds paziņojums nāca pēc tam, kad tika izplatītas baumas par Keitas grūtniecību. Pāra laulībā ir dzimušas trīs atvases – princis Džordžs, princese Šarlote un princis Luiss. Pāris ir kārtīgi atpūties, lai turpinātu pildīt karaliskos pienākumus, nav noslēpums, ka karaliskās ģimenes fani ļoti vēlas, lai Keita kļūtu par Apvienotās Karalistes nākamo karalieni.

Senioram Cēsu pusē izkrāpti 100 000 eiro

Kādam senioram Cēsu pusē izkrāpti 100 000 eiro, aģentūru LETA informēja Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Zane Vaskāne.

Neskatoties uz nepārtrauktiem brīdinājumiem un aicinājumiem uzmanīties no krāpniekiem, policija joprojām saņem iesniegumus par izkrāptiem finanšu līdzekļiem. Otrdien Cēsu iecirknis saņēma iesniegumu no 1945.gadā dzimuša vīrieša, kurš ziņoja, ka ir kļuvis par krāpnieku upuri.

Vīrietis bija saņēmis vairākus zvanus no nepazīstamām personām, kuras apgalvoja, ka spēj palīdzēt atgūt finanšu platformās zaudētos naudas līdzekļus. Pēc Vaskānes teiktā, vīrietis atzinis, ka pēdējo gadu laikā bija ieguldījis ievērojamu naudas summu kādā platformā, taču ieguldīto naudu nav atguvis. Šī iemesla dēļ viņš labprāt piekritis krāpnieku palīdzībai.

Iemantojot vīrieša uzticību, personas ieguva viņiem nepieciešamos vīrieša personas datus, lai no bankas konta izkrāptu naudas līdzekļus.

Šis pats vīrietis jau 2020.gada rudenī bija uzticējies krāpnieku solījumiem par lielu naudas peļņas gūšanu un labprātīgi ieskaitījis naudu krāpnieku kontā. Tolaik policija, veicot sarežģītu un komplicētu izmeklēšanu, atguva daļu finanšu līdzekļus – teju 20 000 eiro.

Šādā veidā vīrietis kopumā pēdējo gadu laikā zaudējis 100 000 eiro.

Policija atkārtoti aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, saņemot telefona zvanus no nezināmām personām, kuras runā tikai un vienīgi krievu valodā, sauc sevi par dažādu uzņēmumu finanšu brokeriem vai arī cita veida “finanšu speciālistiem”. Tāpat nevajadzētu būt pārlieku uzticīgiem, komunicējot ar nepazīstamiem cilvēkiem vai iepazīstoties sociālos tīklos ar virtuālajiem lietotājiem.

Nedrīkst nevienam izpaust savus personas vai elektronisko maksāšanas līdzekļu datus, pasargājot sevi no kļūšanas par krāpniecības upuriem.

Gadījumos, ja ir notikusi krāpšana, par to iespējams ziņot, vēršoties ar iesniegumu tuvākajā policija

Kas ir atmiņa un kā to uzlabot?

Vērtējot savas atmiņas darbību pēdējā gada laikā, gandrīz katrs otrais jeb 48% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka tā viņiem kopumā ir pasliktinājusies (42% – nedaudz pasliktinājusies, 6% – ievērojami pasliktinājusies), 44% tā nav mainījusies, 5% atmiņas darbība ir uzlabojusies (3% – nedaudz uzlabojusies, 2% – ievērojami uzlabojusies), bet vēl 3% konkrētu viedokli sniegt nevarēja, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS. Par dažādiem atmiņu veidiem, faktoriem, kas ietekmē atmiņas darbību, un ieteikumiem tās uzlabošanai stāsta RAKUS Gaiļezers Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas klīniskā psiholoģe, Dr. Psych. Jeļena Harlamova. 

Kas ir atmiņa?

Mūsu zināšanu pamatu veido atmiņa. Tā ir viens no galvenajiem izziņas procesiem, kas izpaužas ar cilvēka pieredzes un informācijas iegaumēšanu, saglabāšanu un vēlāku reproducēšanu, kā arī informācijas aizmiršanu jeb izdzēšanu. Dr. Psych. J. Harlamova skaidro, ka cilvēka atmiņas darbība ir cieši saistīta ar citiem psihiskiem procesiem, piemēram, uzmanību, uztveri un citiem. Tas nozīmē, ka, ja informācijas apgūšanas laikā uzmanība tiek sadalīta vairākiem avotiem vai arī dažādas darbības tiek veiktas vienlaikus, informācijas saglabāšana atmiņā var tikt traucēta. Tāpat atmiņas procesi ir cieši saistīti ar cilvēka emocionālo stāvokli, piemēram, depresijas laikā psihiskie procesi, tai skaitā atmiņa, kļūst gausāki un atmiņas apjoms sašaurinās. Arī paaugstinātas trauksmes un stresa situācijās atmiņas darbība var pasliktināties, jo šādos apstākļos ir grūtāk koncentrēties. Speciāliste piebilst, ka patoloģiskie, deģeneratīvie procesi galvas smadzenēs atmiņu pasliktina un parasti šīs izmaiņas ir neatgriezeniskas. 

Līdztekus psihiskajiem procesiem atmiņas darbību ietekmē arī fiziskās veselības stāvoklis, slodze darbā un citi faktori. Pārslodze un nogurums atmiņu pavājina, bet sabalansēts darba un atpūtas režīms to uzlabo. Īpašu uzmanību Dr. Psych. J. Harlamova aicina pievērst aerobajai slodzei, jo tās laikā galvas smadzenes saņem vairāk skābekļa, kas savukārt uzlabo smadzeņu darbību un psihisko procesu norisi. 

Atmiņas darbību ietekmē arī tas, cik bieži mēs to noslogojam, veidojam jaunus neironu savienojumus un tos aktivizējam, respektīvi, ja regulāri apgūstam jaunas zināšanas un prasmes, tad arī atmiņas darbība ir labāka. 

Atmiņas darbība un vecums

Novecojot cilvēka organismam, noveco arī galvas smadzenes, un tā ir normāla bioloģiskā parādība, skaidro Dr. Psych. J. Harlamova. Novecošanās procesā notiek izmaiņas galvas smadzeņu struktūrā, mainās funkcionālā darbība un arī izmaiņas izziņas procesos. Šobrīd pētnieki nošķir normālu un patoloģisku novecošanos, kas ir atkarīgs no tā, kādā vecumā sākas izmaiņas un cik strauji tās progresē. Arī aptaujas rezultāti liecina, ka biežāk uz atmiņas pasliktināšanos pēdējā gada laikā norāda gados vecāki cilvēki. Piemēram, vecumā no 64 līdz 75 gadiem kopumā 56% snieguši pašvērtējumu, ka aizvadītā gada laikā viņiem ir pasliktinājusies atmiņas darbība, vecumā no 55 līdz 63 gadiem šādu atbildi sniedza 58%, kamēr vecumā no 18 līdz 24 gadiem un vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem par atmiņas pasliktināšanos norādīja 38% (katrā no grupām). 

Līdz ar vecumu cilvēkiem kopumā samazinās kognitīvā produktivitāte, uzmanība un uztveres spējas. Tāpat palēninās informācijas pārstrādes ātrums, informācijas atsaukšana kļūst lēnāka, kā arī sašaurinās darba atmiņas apjoms. Vienlaikus novecošanas process praktiski neietekmē semantisko atmiņu – mūsu zināšanas par vispārīgiem faktiem, un nereti vecāka gadagājuma cilvēkiem šīs atmiņas rezultāti ir pat labāki nekā jauniešiem. Tas ir tādēļ, ka cilvēka zināšanas par apkārtējo pasauli gadu laikā pieaug. Ar vecumu būtiski nemainās autobiogrāfiskā un implicītā atmiņa, respektīvi, mūsu iemaņas, piemēram, auto vadīšana, problēmu risināšanas prasmes, kā arī spējas atpazīt iepriekš zināmu informāciju. Kopumā var apgalvot, ka līdz ar vecumu izziņas procesi kļūst lēnāki un palēninās gan jaunas informācijas saglabāšana, gan reproducēšana, tomēr ar pietiekami lielu uzkrāto zināšanu bāzi un regulāru atmiņas treniņu arī jauna informācija var tikt apgūta salīdzinoši viegli. 

Kā uzlabot atmiņu?

Atmiņas pasliktināšanās parasti tiek pamanīta salīdzinoši ātri, un tā ir kognitīvo (izziņas) funkciju spēja, par kuru cilvēki mēdz bieži sūdzēties, ko kopumā apliecina arī aptaujas rezultāti. Turklāt par atmiņas pasliktināšanos mēdz sūdzēties ne vien seniori, bet arī gados jauni cilvēki. Visbiežāk atmiņas pasliktināšanās tiek saistīta ar aizmāršību – tiek aizmirstas kādas sadzīviskas lietas un plāni. Tāpat nereti cilvēkiem ir grūtības atcerēties iepriekš pazīstamu informāciju, piemēram, cilvēku vārdus. Ja šādas sūdzības saglabājas vai pastiprinās, ieteicams vērsties pie speciālista – ģimenes ārsta vai neirologa.

Dr. Psych. J. Harlamova uzsver, ka atmiņas darbība ir komplicēts process, par ko jārūpējas tikpat lielā mērā kā par savu fizisko un psihisko veselību. Svarīgākais, ko cilvēks pats var darīt savas atmiņas labā, ir veselīgs dzīvesveids, kas ietver sabalansētu uzturu, miega higiēnu, kvalitatīvu atpūtu, kā arī regulāras fiziskās aktivitātes, pastiprinātu uzmanību pievēršot aerobajai slodzei (piemēram, nūjošana, skriešana, peldēšana, riteņbraukšana u. tml.). Tāpat svarīgs ir regulārs atmiņas “treniņš” – jaunas informācijas apgūšana, grāmatu lasīšana, teātra un izstāžu apmeklēšana un jaunu prasmju apgūšana, kas liek smadzenēm strādāt un veidot resursus. 

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. 

Norimstot Covid-19 jaunā paveida “omikrona vētrai”, plānots pakāpeniski atcelt ārkārtējo situāciju

Norimstot Covid-19 jaunā paveida “omikrona vētrai”, plānots pakāpeniski atcelt ārkārtējo situāciju un arī drošības pasākumus, teikts veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) izplatītajā paziņojumā presei.

Tajā viņš skaidro, ka, ja vīruss nesagādās nepatīkamus pārsteigumus, varēs sākt gatavoties drošai un brīvai vasarai. Vienlaikus ministrs atgādina, ka omikrona viļņa laikā pats būtiskākais ir balstvakcinēties un ievērot noteiktās drošības prasības.

Kā aģentūrai LETA atklāja Veselības ministrijā (VM), ministrija ir sākusi darbu pie drošības pasākumu atcelšanas plāna, kuru iecerēts pakāpeniski ieviest pēc šā brīža Covid-19 uzliesmojuma beigām. Zinātnieku modelētās prognozes liecina, ka augstākā Covid-19 pandēmijas viļņa saslimstība gaidāma februāra vidū.

VM darbu pie drošības pasākumu atcelšanas stratēģijas sākusi kopā ar citām nozaru ministrijām. Esošos drošības pasākumus atcelt, līdzīgi kā citās valstīs, Latvijā varēs brīdī, kad būs vērojams pārliecinošs saslimstības kritums.

Pēc omikrona viļņa pārvarēšanas plānots saglabāt pamata drošības pasākumus – piemēram, medicīnisko masku vai FFP2 respiratoru valkāšanu, distances ievērošanu, sertfikātu izmantošanu, nosakot maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu liela mēroga pasākumos.

VM skaidro, ka Covid-19 vīruss nepazudīs un pēc vasaras miera perioda tas var atgriezties rudenī. Tāpēc Pavļuts rosina Operatīvās vadības grupai sākt darbu pie pandēmijas rudens attīstības scenārija, lai uzlabotu nozaru spēju savlaicīgi reaģēt un veiksmīgi strādāt ar nepieciešamajām drošības prasībām.

Ministrija atgādina, ka vīruss pašlaik nepieredzēti strauji izplatās, tādēļ veselības aprūpes sistēmai, nozarēm un visai sabiedrībai jārēķinās ar iespēju, ka situācija drīzumā var būtiski pasliktināties. Jārēķinās ar iespēju, ka saslimstības saasinājums, kas gaidāms februāra vidū, var izraisīt pārslodzi veselības aprūpes sistēmā un citās kritiskās nozarēs.

Kā ziņots, otrdien Latvijā konstatēti 9143 jauni Covid-19 gadījumi un saņemtas ziņas par 14 inficētu personu nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Pašlaik Latvijas slimnīcās stacionēts 761 Covid-19 pacients, tostarp 488 Covid-19 ir pamata diagnoze.

Horoskops: Kuras horoskopa zīmes uzskata, ka bez laulībām var iztikt?

Strēlnieks

Strēlnieka zīmē dzimušajiem laulība nozīmē brīvības un personības zaudēšanu. Nopietnas attiecības viņus biedē. Strēlnieks vēlas koncentrēties uz sevi un savām vajadzībām un nevēlas satraukties par to, kāda būs nākotne esot laulībā. Strēlnieka zīmē dzimušie vēlas salaulāties dzīves otrajā pusē, ne jaunībā.

Ūdensvīrs

Ūdensvīra zīmē dzimušie baidās, ka viņus sirds tiks salauzta. Atklātība un uzticēšanās Ūdensvīram ir ļoti grūta. Sievietei – Ūdensvīram patīk būt neatkarīgai un rūpēties par sevi. Viņa bieži vien satraucas par to, ka neatradīs nevienu vīrieti, kas būtu ar viņu vienā līmenī…

Dvīņi

Dvīņi regulāri uztraucas par to, ka pēc kāzām viņu jūtas pret partneri mainīsies, tāpēc cenšas no tā visa turēties pa gabalu. Dvīņu zīmē dzimušie nav pret laulībām, bet šī atbildība šķiet nedaudz biedējoša. Dvīņi saprot, ka ar viņiem sadzīvot nav visa viegli, jo Dvīņa personība ir visai strauja un mainīga. Ja Dvīņa zīmē dzimusī sieviete nav līdz ausīm iemīlējusies, diez vai viņa vispār par laulībām pat aizdomāsies!

Atjaunojoša sejas maska no banāniem!

Sejas maskas sagatavošana:

Samīci 1 vidēja lieluma banānu līdz vienmērīgai konsistencei un uzklāj to uz sejas kā masku. Tad paturi aptuveni 10 līdz 20 minūtes un noskalo ar aukstu ūdeni!

Vēl viena maskas ideja. Lielisks palīgs pret aknes veidošanos.

Vēl vienu iedarbīgu masku iegūsi sajaucot 70 ml bezpiedevu jogurta ar vienu vidēja izmēra banānu un divām ēdamkarotēm medus. Visu samīci līdz vienmērīgai masai, uzklāj uz sejas un pēc 15 minūtēm to nomazgā.

Jauno Covid-19 gadījumu skaits Latvijā pirmo reizi pārsniedz 9000

Otrdien Latvijā konstatēti 9143 jauni Covid-19 gadījumi un saņemtas ziņas par 14 inficētu personu nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo rekordu, kas tika sasniegts vien pirms dienas, kad Latvijā konstatēja 6097 jaunus Covid-19 gadījumus, atklāto inficēto skaits ir audzis par 50%.

Divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs pagājušās diennakts laikā ir palielinājies no 2885,8 līdz 3239,9 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.

Atbilstoši centra apkopotajiem datiem, otrdien Latvijā reģistrēti 14 Covid-19 pacientu nāves gadījumi. Viens cilvēks bija vecumā no 40 līdz 49 gadiem, trīs – vecumā no 60 līdz 69 gadiem, četri – vecumā no 70 līdz 79 gadiem, četri – vecumā no 80 līdz 89 gadiem un divi – vecumā no 90 līdz 99 gadiem. No mirušajiem desmit bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet četri – vakcinēti.

Kopumā līdz šim Latvijā miruši 4828 ar Covid-19 inficēti cilvēki.

No vakar atklātajiem Covid-19 gadījumiem 4004 cilvēki bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet 5139 jeb 56,2% bija vakcinēti.

Pagājušajā diennaktī Latvijā kopumā veikti 28 009 Covid-19 izmeklējumi, bet pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem sasniedzis 32,6%, kas ir līdz šim augstākais rādītājs.

Covid-19 pēdējās 14 dienās sasirguši 61 339 cilvēki, bet pārējie tiek uzskatīti par slimību pārslimojušiem.

Kopš Covid-19 pandēmijas sākumā šī slimība Latvijā laboratoriski apstiprināta 354 734 cilvēkam.

Savukārt slimnīcu noslodze tik strauji neaug. Aizvadītajā diennaktī kopējais Covid-19 pacientu skaits Latvijas slimnīcās sarucis no 778 līdz 761, liecina Nacionālā veselības dienesta informācija.

Diennaktī slimnīcās ievietoti 111 pacienti, savukārt 115 izrakstīti.

No stacionētajiem pacientiem 682 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, savukārt 79 jeb 10,38% – ar smagu slimības gaitu.

Slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits pagaidām neliek pārskatīt ierobežojumus

Aizvadītajā diennaktī kopējais Covid-19 pacientu skaits Latvijas slimnīcās sarucis no 778 līdz 761 gadījumam, liecina Nacionālā veselības dienesta informācija.

Diennaktī slimnīcās ievietoti 111 pacienti, savukārt 115 izrakstīti.

No stacionētajiem pacientiem 682 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, savukārt 79 jeb 10,38% – ar smagu slimības gaitu.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pirms pāris nedēļām atzina, ka galvenais rādītājs ierobežojumu pārskatīšanas kontekstā patlaban ir tieši slimnīcu noslodze – papildu rīcībai ierobežojumu pārskatīšanā būtu jāseko pēc tam, kad hospitalizēto skaits slimnīcās pārsniegs 800 robežu.

Atkal jauna diēta? Speciālistu padomi veselīgam uztura plānam

Janvāris, gada sākums un pavasara tuvošanās ir laiks, kad visbiežāk pievēršamies dažādām diētām un izmaiņām ikdienas uzturā. Taču vai darām to pareizi un pārdomāti? Kas jāņem vērā, ja jūsu šī gada mērķis ir svara korekcija, un kādas kļūdas nepieļaut šajā procesā? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Kas ietekmē mūsu svaru?

Piedzimstot mēs “pūrā” saņemam savu senču, vecāku mantojumu – izskatu, auguma garumu, matu, acu, ādas krāsu un, jā, arī auguma aprises, stāsta uztura speciāliste L. Sondore. Gēnu loma  gan nebūs 100% noteicošā, bet tomēr tas ir jāņem vērā.  Reizēm der paskatīties ģimenes albumos, lai saprastu, ka mēs tiecamies sasniegt neiespējamo. Ir vērtīgi saprast, kāds ir tieši jūsu ķermeņa tips. Šo ķermeņa tipu jeb somatotipu teoriju pirmo reizi 20. gadsimta četrdesmitajos gados izstrādāja amerikāņu zinātnieks Viljams Šeldons, iedalot cilvēku ķermeņus trīs tipos.  Mūsdienās, slaiduma atkarīgajā pasaulē, mēs nereti šo iedalījumu neņemam vērā, jo domājam, ka visiem ir jābūt pēc “mūsdienu standartiem”. Taču, piemēram, endomorfais tips var sevi “nomocīt” līdz spēku izsīkumam, bet vēlamo rezultātu negūt vai iegūt uz īsu brīdi.

Šeldona definētie somatotipi:

Ektomorfais (astēniskais) ir bez izteiktas  muskulatūras un zemādas tauku slāņa. Šie cilvēki būs slaidi un trausli. Šim tipam ir grūti pieņemties svarā, iespējams, viņu vairogdziedzeris strādā pārāk aktīvi un ir paātrināta vielmaiņa. Šī tipa pārstāvjus nereti tautā saucam par caurbirām.

Mezomorfais (normostēniskais) ir ar labi attīstītu muskulatūru un spēcīgiem locekļiem. Jau bez īpašas sportošanas viņiem ir labi attīstīts ķermenis, bet viņi var arī ātri iegūt lieko svaru, nesamērīgi izvēloties pārtikas produktus un dienas režīmu.

Endomorfais (hiperstēniskais) ir ar izteiktu zemādas tauku slāni, tendenci uz aptaukošanos, pēc skata apaļīgi. Šie cilvēki, pat ikdienā daudz neēdot, rada pretēju priekšstatu par saviem ēšanas paradumiem. Viņiem ir ļoti jācenšas sporta zālē, lai auguma aprisēs saskatītu muskuļus.

Taču jāņem vērā, ka svara pieaugumu vai samazināšanos ietekmē arī mūsu ikdienas dzīvesveids. Pat zinot savus  ķermeņa tipus, mēs nevaram snauduļot uz dīvāna! Cilvēki ir radīti kustībai. Ir ļoti svarīgs dienas režīms – miegs un atpūta, fizisko aktivitāšu un ēšanas regularitāte. 
Pieņemšanos svarā var ietekmēt arī stress, vielmaiņas procesi, veselības stāvoklis, vecums un ikdienas paradumi. Tikai retais laimīgais dzīves laikā spēj saglabāt nemainīgu svaru, īpaši pēc  menopauzes, andropauzes, uzsver uztura speciāliste. Turklāt mēs nereti neņemam vērā savas fizioloģiskās vajadzības uztura uzņemšanā un, vienkārši sakot, ēdam par daudz.

Ķermeņa masas indekss

Ķermeņa svara noteikšanai visbiežāk izmanto ķermeņa masas indeksu (ĶMI), kas ir vēlams robežās 18,5-24,9 (veselīgs svars), savukārt ĶMI virs 24,9 nozīmē lieko svaru un
ĶMI  virs 30  – aptaukošanos. ĶMI zem 18,5 ir mazs, kritisks svars. Šos aprēķinus var veikt katrs pats, taču ir jāatceras, ka cilvēku nevar ielikt vienā tabulā un ir jāņem vērā tauku un muskuļu masas attiecība. Mūsdienās ir daudz iespēju veikt ķermeņa masas bioimpedanci, kā arī dažādus testus pie speciālistiem, lai noteiktu tieši jums vēlamo svaru, iesaka L. Sondore.

Diētas un uztura nozīme

Jau no mazotnes būtu vēlams iemācīties ēst veselīgi un atrast sev piemērotāko ēšanas veidu, jo uzturam ir liela loma veselības saglabāšanā, uzsver uztura speciāliste. Mūsdienās mēs ļoti sasaistām veselīgu uzturu ar ideālu svaru. Ir labi jāēd, lai mums nekas nesāpētu, lai mēs labi izskatītos, būtu veselīga vēdera izeja. Ēdot pilnvērtīgi, saņemsim visas nepieciešamās uzturvielas, vitamīnus, minerālvielas, antioksidantus, mums būs pietiekama enerģija un varēsim pilnvērtīgi dzīvot. 

Taču jāņem vērā, ka vienas visiem piemērotas diētas un ēšanas plāna nav.  Labs ēšanas  plāns ir katru dienu censties savā uzturā iekļaut nepieciešamās uzturvielas – olbaltumvielas, ogļhidrātus,  veselīgos taukus.  Olbaltumvielas ir mūsu “būvmateriāls”, un ikdienā būtu jāuzņem 0,8-1,1 g uz kg, tas nozīmē vidēji 60-80 gramus olbaltumvielu. No uzņemtajām olbaltumvielām lielā mērā būs atkarīga mūsu pašsajūta, veselība un arī kāre pēc saldumiem. Olbaltumus pamatā varam uzņemt ar dzīvnieku un augu valsts produktiem. Mūsdienu uztura rekomendācijas iesaka lielāko daļu olbaltumvielu uzņemt ar augu valsts olbaltumvielām, liesiem vājpiena produktiem, balto gaļu, reizēm medījumu, upju un jūras zivīm. Tāpat katrā ēdienreizē iekļaujiet labas kvalitātes taukvielas un pilngraudu produktus. 

Laba diēta jeb ēšanas plāns katram ir individuāls – tāds, kas palīdz justies labi un sniedz sāta  sajūtu. Jāatceras, ka mūsu pašsajūtu lielā mērā ietekmē arī stress un neizgulēšanās. Uz šiem faktoriem vispirms reaģē kuņģa un zarnu trakts, āda, sāp galva, rodas nogurums.

Nē – nepārdomātām diētām!

Diemžēl visbiežāk diētas tiek ievērotas “kampaņveidīgi” – kādu konkrētu laika periodu, atturoties no konkrētiem produktiem un ievērojot  kādu noteiktu ēšanas plānu. Šobrīd modē ir dažādi izaicinājumi, kampaņas, un tās ir plaši pieejamas tīmekļa vidē. Daudzi cilvēki, pieņemot šos izaicinājumus, neuzdod sev jautājumu – kas būs pēc kampaņas beigām? Labi, ja tā cilvēki iemācās tiešām ēst veselīgāk, gatavot mājā, taču diemžēl nereti daudzi iegūst tā saukto “jo-jo efektu”, kad pāris kilogrami tiek zaudēti un pēc dalības izaicinājumā ātri tiek atgūti atpakaļ. Protams, ir atrodamas arī kvalitatīvas programmas, taču pārsvarā dažādus “ātros plānus” izstrādā cilvēki bez medicīnas izglītības, vadoties no savas pieredzes, tādējādi bieži vien nepamatoti no uztura tiek izslēgti pilnvērtīgi produkti,  cilvēki tiek maldināti ar uztura nepanesamību, dažādām alerģijām. Lielākā kļūda ir nedarīt neko vai krist pārmērībās, izslēdzot vērtīgus, kvalitatīvus produktus no ēdienkartes, cerot uz brīnumu, uzsver uztura speciāliste.

Jā jums nav labi ēšanas ieradumi, sāciet  katru dienu  ēst  dārzeņus – ieteicamais daudzums ir 500 grami  dienā, bet sākt var, piemēram, ar 100-200 gramiem svaigu sakņu salātu. Nepērciet katru dienu bulciņas un nepielieciet cukuru pie kafijas! Sāciet ar mazumiņu! Vislabāk dodieties pie speciālista, lai saskaņotu savu ēšanas plānu, kā arī nododiet analīzes, aizejiet pie uztura speciālista, gastroenterologa un citiem speciālistiem, ja jums rodas kādi jautājumi vai sūdzības. 

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa stāsta, ka svara koriģēšanas laikā svarīgi ir B grupas vitamīni, jo tiem ir būtiska loma metabolisma procesā. B12 piedalās olbaltumvielu un tauku metabolismā, B6 palīdz metabolizēt olbaltumvielas, savukārt B1 palīdz metabolizēt taukus, olbaltumvielas un ogļhidrātus. Liela nozīme ir arī D vitamīnam, jo pētījumos pierādīts, ka tiem respondentiem, kam ir palielināts svars, ir zemāks D vitamīna līmenis organismā. Kalcija patēriņš kopā ar D vitamīnu palīdz labāk samazināt svaru. Savukārt dzelzs nodrošina skābekļa apmaiņu organismā, kā arī piedalās tā attīstībā un vielmaiņā. Tikmēr magnijs ir būtisks vielmaiņas un enerģijas ražošanai.

Svara samazināšanas procesā var palīdzēt garšvielu pievienošana ēdienam – tās var veicināt svara samazināšanas procesu, kā arī padarīt ēdiena garšu bagātāku, tādējādi mazinot vēlmi pēc papildu uzkodām. Te var noderēt kajēnas pipari, ingvers, oregano, žeņšeņs, kurkuma, melnie pipari, kanēlis, ķimenes, kardamons, rozmarīns. Savukārt no augiem svara samazināšanas īpašības piemīt pienenei. No uztura bagātinātajiem talkā var nākt konjugētā linolskābe, hroms, zaļās tējas un zaļās kafijas ekstrakti, guarana sveķi un rūgto apelsīnu saturošie preparāti.

Savukārt vēlmi pēc saldumiem palīdzēs mazināt ogas vai augļi, melnā šokolāde vai tā sauktie veselīgie batoniņi, čia un sezama sēklas, jogurts, smūtiji, avokado, pistācijas, arī pupiņas un lēcas, olīvas, kā arī dārzeņi. Samazināt saldumu patēriņu ikdienā var palīdzēt arī regulāra šķidruma uzņemšana, veselīgs uzturs un stresa mazināšana. No uztura bagātinātajiem var noderēt spirulīna, kas ir labs olbaltumvielu avots.

Organisma sakārtošanai, piemēram, ēšanas režīma maiņas laikā, no zāļu tējām ieteicama zaļā tēja, kas ir bagāta ar antioksidantiem, arī piparmētras un kumelītes tējas, kas uzmundrina un palīdz gremošanai. Tikmēr mežrozīšu augļi satur daudz C vitamīna, kas novērš detoksikācijas blakusparādību – galvassāpes, bet citronzāle, sarkanais āboliņš un ingvers uzlabo gremošanu.

Atcerieties, ka gan garšvielas, gan uztura bagātinātāji un ārstniecības augi ir jālieto ar mēru un jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu!

Kas jāzina par ausu sāpēm bērniem un pieaugušajiem

Pirmsskolas vecumā ausu sāpes ir diezgan izplatītas. Ar laiku šī problēma samazinās, taču ir gadījumi, kad ausu sāpes piemeklē arī pieaugušos. Kādi ir galvenie ausu sāpju iemesli bērniem un kādi pieaugušajiem? Ko darīt, ja bērnam sāp auss un kādi ir ausu sāpju profilakses ieteikumi? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Veselības centra 4 filiāles Bērnu veselības centrs otolaringoloģe dr. Inga Cakare un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Kāpēc bērniem bieži sāp ausis?

Kuram gan nav palikušas prātā atmiņas no bērnības par ausu sāpēm? Kā skaidro otolaringoloģe dr. I. Cakare, šī problēma ir sevišķi plaši izplatīta mazāka vecuma bērniem, īpaši pirmsskolas vecumā. Tā notiek anatomisko īpatnību dēļ – mazākiem bērniem ir īsāka dzirdes caurule, līdz ar to infekcijai ir iespēja ātrāk izplatīties. Tādēļ lielāki jeb skolas vecuma bērni slimo retāk, bet pieaugušie – pavisam reti.

Galvenais iemesls ausu sāpēm bērniem ir iesnas – it sevišķi maziem bērniem, kas iet bērnudārzā un kam ir ciešāks kontakts ar dažādiem vīrusiem. Otrs izplatītākais ausu sāpju iemesls ir deguna gļotādas tūska, piemēram, alerģiskiem bērniem, stāsta dr. I. Cakare. Ir svarīgi apzināties, ka, ja deguns nav kārtībā, infekcijai ir iespēja ātri izplatīties arī ausīs, kas var izraisīt vidusauss iekaisumus. 

Jāņem vērā, ka ausu sāpes var būt ne tikai pie iekaisuma, bet arī, piemēram, ja ir lieli sēra korķi, kas spiež uz bungādiņu un var arī izraisīt sāpes, skaidro speciāliste. Sevišķi izplatīta šī problēma ir vasarās, kad bērni peldas, līdz ar to sēra korķi uzbriest un spiež uz bungādiņu, tādējādi izraisot sāpes.

Par iemeslu ausu sāpēm var būt arī tas, ka vecāki joprojām turpina tīrīt bērniem ausis ar vates kociņiem, tādējādi tīra ausis nepareizi, traumē ārējās auss ejas un sastumj dziļāk ausī sēra korķus. Līdz ar to arī var rasties ausu sāpes.

Pieaugušajiem ausu sāpes ir retas. Taču kopumā biežākais iemesls ausu sāpēm pieaugušajiem ir mēģinājumi tīrīt ausis pašiem nepiemērotā veidā – ar vates kociņiem un citiem nepiemērotiem priekšmetiem, stāsta ārste.

Svarīgi zināt un neignorēt simptomus

Sevišķi mazākiem bērniem, zīdaiņu vecumā vai arī agrīnā bērndārznieka vecumā, auss iekaisums var būt bīstams, uzsver dr. I. Cakare. Vecākiem ir noteikti jāvēršas pie ārsta, ja bērnam ir ausu sāpes un paaugstināta temperatūra, jo parasts vidusauss iekaisums var pāriet strutainā iekaisumā, kad bungādiņā veidojas perforācija, un tas ir bīstami. Šādos gadījumos noteikti ir jāiejaucas mediķiem un nedrīkst nodarboties ar pašārstēšanos. Zīdaiņu vecumā noteikti nevajadzētu gaidīt, bet jau pie pirmajām pazīmēm sazināties ar ārstu. Kā vecāks var zināt, ka zīdainim sāp auss? Ausu sāpju gadījumā bērns ir ļoti nemierīgs, groza galvu, ar rociņām mēģina aiztikt austiņas, kustina rociņas gar galvu. Lielāks bērns jau var izstāstīt savas sāpes un to lokalizāciju, tādējādi ir vieglāk izvērtēt situāciju. 

Ir svarīgi zināt simptomus, kas norāda uz auss iekaisumu. Ja ir auss iekaisums, pirmais simptoms ir iesnas. Otrkārt, var būt paaugstināta temperatūra. Savukārt, ja sāpes izraisījis sēra korķi vai kāds cits iemesls, temperatūras parasti nav. 

Sevišķa auss iekaisumam raksturīga iezīme ir tā, ka auss sāp vakaros un naktīs. Mazāki bērni šādā gadījumā pa nakti mostas, raud, ir nemierīgi. Tā notiek, jo inervācija vairāk strādā naktī, līdz ar to auss izteiktāk sāp vakaros un naktīs.

Ārstēšana un simptomu atvieglošana

Pirmais, kas būtu jādara – jāsakopj deguns, saka otolaringoloģe. Aptiekās ir pieejami daudz jūras ūdeņu paveidu, ar ko var izskalot degunu, lai tajā nekrātos izdalījumi. Ja ir lielas gļotādas tūskas, ir jālieto arī tādi deguna pilieni, kas samazina tūsku, vai arī kortikosteroīdi, ja tūska degunā ir ilgstoši. Var lietot arī pretsāpju līdzekļus, bet, ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, tad līdzekļus, kas to samazina. Taču jāpatur prātā, ka vecākiem pašiem uz savu galvu nevajadzētu pilināt ausīs pilienus vai veikt citu pašārstēšanos. Nevajadzētu izmantot arī citas tautas medicīnas metodes, piemēram, likt ausī ģerāniju ziediņus!

Speciāliste uzsver, ka ausu sāpju profilaksei ir svarīgi rūpēties par deguna veselību – jo, ja deguns ir kārtībā, tad ir daudz mazāk iespēju, ka var izveidoties otīts un sāpēt ausis.

Kā pareizi tīrīt ausis?

Vates kociņi ir izņemti no tirdzniecības un ausu tīrīšanai tie nebūtu jāizmanto, uzsver ārste. Vates kociņi vēsturiski ir domāti skropstu tušas noņemšanai un nav bijuši paredzēti ausu tīrīšanai. 

Ir svarīgi saprast, ka ausij nav jābūt ideāli tīrai, jo sērs ir auss aizsargfunkcija. Ausi tīra ar pirkstu pēc dušas vai vannas, cik tālu to var izdarīt, un pēc tam ar mīkstu dvieli ausi izslauka. Var arī veidot no vates turundiņu un ārējo auss eju iztīrīt ar to, bet tālāk cilvēkam pašam auss nebūtu jātīra. Tas pats attiecas ar bērniem – vecāki bērniem ļoti labi var iztīrīt ausis ar vates turundiņu, to var samitrināt arī ar jebkuru eļļu un veiksmīgi iztīrīt ausi.

Profilaktiskā vizīte pie LORa

Pie LORa jeb otolaringologa var doties ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ja ģimenes ārsts uzskata, ka ir nepieciešams. Tāpat vizītē jādodas, ja bērns pēkšņi sūdzas, ka viņam ir aizlikta auss vai ausu sāpes. Ja ģimenes anamnēzē vecākiem ir bijušas problēmas ar ausīm, piemēram, ir bijušas kādas dzirdes problēmas, arī tad vajadzētu bērniņam pārbaudīt dzirdi, iesaka ārste.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece stāsta, ka, ja jūs piemeklējušas ausu sāpēs, līdz ārsta vizītei var lietot pretsāpju līdzekļus (paracetamolu vai ibupofēnu), lai mazinātu sāpes. Ar pretsāpju darbību aptiekā nopērkami bezrecepšu līdzekļi ir tablešu, kapsulu, sīrupu, suspensiju un svecīšu formā. Jāizvēlas zāļu forma un deva atbilstoši bērna vecumam un svaram. Atcerieties – par zāļu lietošanu jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, kas varēs rekomendēt piemērotāko! Degunā var pilināt deguna pilienus, kas, sašaurinot asinsvadus, mazinās tūsku. Ārsts vajadzības gadījumā nozīmēs antibiotikas, kuras jālieto noteiktu dienu skaitu.

Farmaceite neiesaka sāpošo ausi sildīt vai likt sildošas kompreses, jo tās var veicināt iekaisuma procesu. Arī bezrecepšu ausu pilienus neiesaka pilināt pie ausu sāpēm, kamēr pacientu nav apskatījis ārsts, jo tos nedrīkst lietot, ja ir bungādiņas perforācija. Kā arī nevajadzētu ārstēt ausu sāpes pēc tautas metodēm, piemēram, likt ausī pelargoniju jeb tā saukto “ausu puķi”. 

Profilaksei laikus stipriniet imunitāti un izvēlieties laikapstākļiem atbilstošu galvassegu. Rūpēs par savu imunitāti ieteicamas fiziskās nodarbības, pastaigas svaigā gaisā, pilnvērtīgs un daudzveidīgs uzturs, iekļaujot ogas, augļus un dārzeņus, kā arī labs miegs un atpūta.

Par bērniem un studentiem līdz 24 gadu vecumam četrus mēnešus izmaksās atbalstu 50 eiro mēnesī

Par bērniem un studentiem līdz 24 gadu vecumam četru mēnešu periodā – no janvāra līdz aprīlim – izmaksās atbalstu 50 eiro mēnesī, paredz otrdien valdībā atbalstītais Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākuma likums.

Atbalsta sniegšana valstij kopumā izmaksās 79 587 200 eiro.

Prognozētais atbalsta saņēmēju skaits ir 397 936 personas, tajā skaitā – 17 383 bērni vecumā līdz vienam gadam, 349 754 bērni, par kuriem tiek saņemts ģimenes valsts pabalsts, 505 bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni un 53 bērni uz vecāku iesnieguma pamata, 178 nepilngadīgas personas ar alternatīvo statusu, 27 482 studenti vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri studē augstskolā vai koledžā, 2581 bērns 16-17 gadu vecumā, kas nemācās.

Atbalstu studentiem, ja tie ir sasnieguši 18 gadu vecumu, piešķirs pašai personai.

Papildus, lai nodrošinātu kompensējošā atbalsta izmaksu, nepieciešamas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācijas tehnoloģijas sistēmās, izmantojot ārējo izstrādātāju pakalpojumus provizoriski 50 cilvēkdienu apmērā. Izmaiņas IT sistēmās izmaksās 23 595 eiro.

Līdz ar to, kopējais nepieciešamais finansējuma apmērs kompensējošā atbalsta izmaksai Labklājības ministrijai tiek prognozēts 79 610 795 eiro apmērā.

Valdības sēdē Latvijas Studentu apvienības pārstāvis Kristafers Zeiļuks minēja, ka neizprot iemeslu, kādēļ pabalstu ziņā tiek apdalīti laulāti studējošie. Labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP), uz to atbildot, pauda, ka šāds precizējums būtu atbalstāms.

Tikmēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atzīmēja, ka priekšlikums nebūtu atbalstāms. Reirs skaidroja, ka gadījumā, ja valdība atbalstītu Studentu apvienības priekšlikumu, būtu jāveic likuma pārrēķins un jāprecizē tā anotācija, kas nozīmē, ka otrdien likumu atbalstīt nevarētu. Tāpat viņš minēja, ka jebkāda atbalsta paplašināšana nozīmētu valsts ārējā parāda palielināšanu.

Tāpat valdības locekļi neatbalstīja arī Zeiļuka priekšlikumu paaugstināt gadu slieksni, līdz kuram studējošie varētu saņemt atbalstu.

Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākuma likums vēl būs jāapstiprina Saeimā.

5 pazīmes, kas norāda, ka esi gatava jaunām attiecībām

Vai tu esi gatava jaunām attiecībām? Pieci svarīgi jautājumi, kurus sev uzdot pirms jaunu attiecību uzsākšanas:

Vai tu pietiekami ilgi esi bijusi viena?

Ja pēc šķiršanās ir pagājuši viens vai divi mēneši, tad tas nav pietiekami. Tavam vientulības posmam ir jābūt tik ilgam, lai tu pierastu pie tā stāvokļa un vairs nevajadzētu domāt par to, kas tev trūkst. Nemeklē cilvēku tikai tādēļ, lai aizpildītu tukšuma sajūtu.

Tu zini, ko tieši vēlies no attiecībām?

Pēc ilgstošām attiecībām mainās mūsu dzīves uztvere un mērķi ir svarīgi ir saprast, kas es tagad esmu, ko patiesi vēlos, ko nevēlos. Ja tu būsi sevi sagatavojusi, jaunās attiecības būs labākas, mācies no iepriekšējo attiecību kļūdām!

Tu esi gatava dalīties ar savām emocijām?

Kad mūs sāpina vai liek vilties, ir tikai loģiski, ka mēs emocionāli noslēdzamies sevī. Mēs baidāmies atkal uzticēties un atvērt savu sirdi. Ir skaidrs, kamēr tu baidīsies, nekas labs neizdosies. Kad jutīsi, ka atkal vari cilvēkiem uzticēties, tad arī varēsi uzsākt jaunas attiecības! Ja iepriekšējās attiecībās tevi piekrāpa, tad var gadīties, ka šaubīsies par jauno partneri. Viena cilvēka nepieņemama rīcība nenozīmē, ka visi tā dara, tādēļ nesalīdzini jaunās attiecības ar vecajām.

Tu esi atlaidusi visas dusmas un aizvainojumu?

Lai sāktu kaut ko jaunu, ir pilnībā jāatlaiž vecais. Jaunajam partnerim nav jāmaksā par iepriekšējā partnera kļūdām!

Vai tu mīli sevi?

Sevis mīlēšana ir arī sevis cienīšana. Nešausti sevi par iepriekšējo attiecību neveiksmēm. Viena persona nekad nav vainīga, bet ne visām attiecībām jāilgst visa mūža garumā un to ir jāiemācās pieņemt. Mēs regulāri gribam sevī kaut ko mainīt. It īpaši pēc šķiršanās, bet tas nav nepieciešams! Atceries – kamēr tu nemīlēsi sevi, iemīlēt tevi nevarēs arī citi.

Keitas Midltones dēļ varētu tikt lauzta 366 gadus sena tradīcija!

Foto: Flickr

Grenadieru gvarde kopš 1656. gada ir Lielbritānijas armijas kājnieku pulks, kuram mūsdienās ir arī simboliska loma. Šī organizācija Apvienotajā Karalistē par nopelniem savas valsts labā piešķir militāros goda ordeņus un izskatās, ka pirmo reizi šīs ordenis tiks piešķirts sievietei.

Organizācija paziņojusi, ka tās amatpersonas vēlētos, lai prinča Viljama sieva Keita Midltone kļūtu par pirmo sievieti vēsturē, kurai tiktu pasniegts militārais goda ordenis!

Interesanti, ka vien pirms dažām nedēļām karaliene Elizabete II saņēma šos goda ordeņus, kas pirms tam bija piešķirti viņas un prinča Filipa dēlam princim Endrjū. Pēc apsūdzībām, kurās princis Endrjū tiek vainots seksuālā noziegumā, Elizabete II dēla titulus anulēja un tie nokļuva karalienes īpašūmā.

Viens no gvardes dalībniekiem laikrakstam “The Sunday Times” pastāstija: “Pēc mūsu veiktās aptaujas mēs esam uzzinājuši, ka visi vēlētos, ja ordeni saņemtu tieši Keita. Mēs apbrīnojam šo sievieti – kā ir iejutusies britu karaliskajā ģimenē, kā tiek galā ar saviem pienākumiem un kā izturas pret sabiedrību kopumā. Rodas iespaids, ka viņa nekad neko nav izdarījusi nepareizi.”

Mainīti mājas karantīnas nosacījumi, ja inficēšanās ar Covid-19 konstatēta ar antigēna testu

Lai samazinātu Covid-19 testēšanas noslodzi, cilvēki, kuriem inficēšanās ar Covid-19 būs noteikta ar antigēna testu, pēc izslimošanas varēs neveikt skrīninga testēšanu 60 dienas pēc inficēšanās noteikšanas un neievērot mājas karantīnu, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi.

“Ņemot vērā pieaugošo laboratoriju slodzi un grūtības saņemt PĶR testu, tiek paredzēts, ka antigēna tests ir pietiekams, lai konstatētu inficēšanās faktu. (…) Pārslimojušajām personām 60 dienu laikā pēc inficēšanās konstatēšanas netiek noteikta karantīna. Tāpat šo 60 dienu laikā netiek veikti skrīninga testi,” valdības sēdē grozījumu būtību skaidroja Valsts kancelejas direktors un Operatīvās vadības grupas vadītājs Jānis Citskovskis.

Pēc grozījumu anotācijā paustā, primāri tas attieksies uz izglītības iestādēs veiktajiem rutīnas skrīninga testiem, kā arī darba vietās veiktajiem testiem. Savukārt tādos paaugstināta riska objektos kā ārstniecības iestādēs un ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs skrīninga testu organizēšanā būtu jāvadās no riskiem katrā konkrētā situācijā un iespējām skrīninga organizēšanai.

Tādējādi no noteikumiem tiek svītrots apakšpunkts, kas paredzēja pienākumu obligāti laboratoriski apstiprināt ikvienu pozitīvo antigēna testu.

Izmaiņas arī paredz, ka inficēšanās gadījumā vakcinācijas sertifikāts tiek apturēts uz septiņām dienām, nevis kā tas ir šobrīd – uz desmit dienām.

Jauno Covid-19 gadījumu skaits Latvijā pirmo reizi pārsniedz 6000

Pirmdien Latvijā konstatēti 6097 jauni Covid-19 gadījumi un saņemtas ziņas par 15 inficētu personu nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Šis ir jauns Covid-19 gadījumu skaita negatīvais rekords, pārsniedzot 21.janvāri, kad valstī atklāja 5972 jaunus inficēšanās gadījumus.

Divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs pagājušās diennakts laikā ir palielinājies no 2682,1 līdz 2885,8 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.

Atbilstoši centra apkopotajiem datiem, pirmdien Latvijā reģistrēti 15 Covid-19 pacientu nāves gadījumi. Viens cilvēks bija vecumā no 50 līdz 59 gadiem, viens – vecumā no 60 līdz 69 gadiem, septiņi – vecumā no 70 līdz 79 gadiem, pieci – vecumā no 80 līdz 89 gadiem un viens – vecumā no 90 līdz 99 gadiem. No mirušajiem 12 bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet trīs – vakcinēti.

Kopumā līdz šim Latvijā miruši 4814 ar Covid-19 inficēti cilvēki.

No vakar atklātajiem Covid-19 gadījumiem 2801 cilvēks bija nevakcinēts vai vakcinācijas kursu nepabeidzis, bet 3296 jeb 54% bija vakcinēti.

Pagājušajā diennaktī Latvijā kopumā veikti 23 504 Covid-19 izmeklējumi, bet pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem sasniedzis 25,9%.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka ar Covid-19 pēdējās 14 dienās sasirguši 54 635 cilvēki, bet pārējie tiek uzskatīti par slimību pārslimojušiem.

Kopš Covid-19 pandēmijas sākumā šī slimība Latvijā laboratoriski apstiprināta 345 591 cilvēkam.

Pensionāriem un pabalstu saņēmējiem no janvāra līdz aprīlim plānots izmaksāt 20 eiro atbalstu mēnesī

Pensionāriem un pabalstu saņēmējiem no janvāra līdz aprīlim plānots izmaksāt 20 eiro atbalstu mēnesī energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai, paredz otrdien valdībā atbalstītais Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākuma likums.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka provizorisko izdevumu aprēķins atbalsta izmaksāšanai veido 44 209 920 eiro.

Prognozētais atbalsta saņēmēju skaits ir 552 540, tostarp 501 005 pensionāri, 21 977 Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji, 10 486 apdrošināšanas atlīdzības un atlīdzības apgādnieka zaudējuma saņēmēji, 2883 bērna ar invaliditāti kopšanas atbalsta saņēmēji, 16 180 pabalsta personām ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, saņēmēji un deviņi pabalsta personām ar alternatīvo statusu saņēmēji.

Tāpat atbalsts tiks nodrošināts Aizsardzības ministrijas izdienas pensijas saņēmējiem ar invaliditāti. Šādu atbalstu saņem 84 personas, tādējādi atbalstu izmaksai nepieciešams finansējums 6720 eiro.

Papildus, lai nodrošinātu kompensējošā atbalsta maksājuma izmaksu, nepieciešamas izmaiņas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) informācijas tehnoloģijas (IT) sistēmās, veicot sistēmas pielāgošanu, izmantojot ārējo izstrādātāju pakalpojumus provizoriski 100 cilvēkdienu apmērā. Papildu līdzekļi šo pakalpojumu apmaksai ir 47 190 eiro.

Līdz ar to kopējais nepieciešamais finansējuma apmērs Labklājības ministrijai tiek prognozēts 44 250 390 eiro apmērā, tai skaitā 44 203 200 eiro kompensējošā atbalsta maksājuma izmaksai un 47 190 eiro, lai nodrošinātu VSAA IT sistēmu pielāgošanu. Savukārt Aizsardzības ministrijai izdienas pensijas saņēmējiem ar invaliditāti atbalstu izmaksai tiks novirzīti 6720 eiro.

Likumprojekts vēl būs jāskata Saeimai.