6.1 C
Rīga
pirmdien, 15 decembris, 2025
Facebook Instagram Telegram Twitter Youtube
Home Blog Page 74

Latvijā vairs nav neviena no Covid-19 brīva novada

Latvijā vairs nav neviena novada, kurā pēdējo 14 dienu laikā nav reģistrētu Covid-19 slimnieku, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Vēl piektdien pēdējais novads, kur iepriekšējo nedēļu laikā nebija fiksēts neviens Covid-19 slimnieks bija Neretas novads.

Kopumā 18 novados saslimušo skaits ir no viena līdz pieciem.

No aizvadītajā dienā atklātā 361 inficēšanās ar Covid-19 gadījuma, lielākā daļa reģistrēta Rīgā, Siguldas, Talsu un Tukuma novadā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Rīgā aizvadītajā diennaktī reģistrēti 183 no jaunajiem inficētajiem un kopumā 14 dienu kumulatīvais saslimušo skaits galvaspilsētā pašlaik ir 2549 cilvēki.

Siguldas, Talsu un Tukuma novados katrā fiksēts pa 11 jauniem gadījumiem, kopā attiecīgi sasniedzot 85, 98 un 151 saslimšanas gadījumu. 

Daugavpilī, Jūrmalā, Liepājā un Ozolnieku novadā katrā atklāts pa deviņiem jauniem gadījumiem, Salaspils novadā – astoņi, Alūksnes un Krāslavas novadā – katrā pa sešiem, Jelgavā un Ventspilī – katrā pa pieciem.

Lielākais pēdējās divās nedēļās saslimušo kopskaits ir Rīgā – 2557, Jelgavā – 406, Daugavpilī – 285, Ogres novadā – 210, Liepājā – 200, Rēzeknē – 157, Jūrmalā – 156, Tukuma novadā – 151, Rēzeknes novadā – 141, Salaspils novadā – 131, Jelgavas novadā – 120, Mārupes novadā – 119, Madonas novadā – 110, Ķekavas novadā – 109. Pārējos novados pēdējās divās nedēļās saslimušo skaits nepārsniedz 100.

Aģentūras LETA aprēķini, kas balstās uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem par iedzīvotāju skaitu novados pēc faktiskās dzīvesvietas 2020.gadā un SPKC datiem par pēdējās 14 dienās saslimušajiem Latvijas pašvaldībās, liecina, ka 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā patlaban ir 404,1 gadījumi.

43 pašvaldībā šis rādītājs ir augstāks, tostarp 16 tiek pārsniegts par 50%.

Rēķinot pēdējo 14 dienu saslimušo skaitu uz 100 000 iedzīvotāju pēc aizvadītajā diennaktī notikušajām izmaiņām, visaugstākais ir Jaunpils, Zilupes, Alojas, Skrundas, Vecpiebalgas, Mālpils, Aglonas, Ozolnieku un Riebiņu novados, kā arī Jelgavā.

14 dienu saslimstības līmenis uz 100 000 iedzīvotāju ir teorētisks rādītājs, kurš ļauj salīdzināt saslimstības līmeni teritorijās ar atšķirīgu iedzīvotāju skaitu, un tas nenorāda konkrētu saslimušo skaitu.

Pēc smaga Covid-19 atveseļošanās var ilgt pusgadu! (+VIDEO)

Tie Covid pacienti, kuriem slimības gaita ir smaga, kļūst par ilgi aprūpējamiem pacientiem. Piemēram, Biķernieku slimnīcas Rehabilitācijas nodaļā šobrīd – aprīļa beigās – sastopami pacienti, kuri slimnīcā tika ievesti februārī. Pēc vairākām nedēļām intensīvajā terapijā un pēcāk nodaļā viņi joprojām ir skābekļa atkarīgi un bez specifiskas aparatūras uz mājām nav izrakstāmi.

Video

Kādas frāzes vecāki baidās dzirdēt no saviem bērniem

Audzināt savus bērnus nav viegls uzdevums. Un vēl grūtāk ir veidot mīlošas attiecības ar savām atvasēm – bez strīdiem un kritizēšanas. Dažreiz vecāki, paši to nemanot, vispār nedzird to, ko bērni viņiem saka. Vai arī viņi nevēlas dzirdēt? Bērni ir jūsu spogulis, kurā jūs redzat savu atspulgu. Un, ja kaut kas viņu uzvedībā jūs satrauc, tad visticamāk, tur ir arī jūsu pašu vaina.

Kādas frāzes vecāki baidās dzirdēt no saviem bērniem?

Es tev neprasīju mani dzemdēt!

Šī frāze norāda uz saspringtajām attiecībām starp bērnu un vecākiem. Visticamāk, šeit ir neatrisināti konflikti. Ļoti svarīgi būtu izrunāt visus neatrisinātos konfliktus starp bērnu un vecākiem.

Tu esi muļķe/muļķis! Tu mani nesaproti!

Centieties nestrīdēties bērnu klātbūtnē, pretējā gadījumā jūs kādreiz to nožēlosiet, kad bērni sāks atkārtot jūsu pateiktos vārdus. Un vēl jo vairāk, neskrieniet uz bērnudārzu vai skolu, lai uzzinātu, kurš jūsu bērnam iemācīja šādus vārdus. No sākuma paskatieties uz situāciju jūsu mājoklī.

Kad man būs 18 gadi, es izvākšos no mājām!

Izklausās traki, vai ne? Ja ģimenē pastāvīgi notiek strīdi, tad nav pārsteigums, ka bērni izauguši vēlēsies bēgt no šādas mājas. Svarīgi uzturēt attiecībās harmoniju un saprotošu attieksmi.

Kuras frāzes ir regulāri jāsaka savam vīrietim

Ir frāzes, kuras ļoti pozitīvi ietekmē vīriešus – tie ir ne tikai patīkami vārdi, bet arī labs un neuzkrītošs stimuls attīstībai ne tikai jūsu attiecībām, bet arī ikdienas dzīvei. Vienkāršas, bet patīkamas frāzes.

Kuras gan ir tās frāzes?

Mums viss izdosies!

Šī ir frāze raksturo vienotību. Bieži vien vīrietis un sieviete attiecībās vēlas ļoti atšķirīgas lietas un nemēģina apvienot savus mērķus. Kopīgi mērķi ir ļoti svarīgi, vēl svarīgāka ir apziņa, ka esat kopā un, ka jūs varat kopā sasniegt visus mērķus neskatoties uz grūtībām. Jūs esat viens vesels.

Es tevi mīlu, tu man esi pats labākais!

Attiecībās harmonija ir ļoti svarīga. Parādiet vīrietim, ka jūs viņu saprotat un, ka jums ir patiess prieks būt kopā ar viņu. Izsaki savas jūtas partnerim, runā par tām skaļi, un vīrietis pats radīs unikālu atmosfēru jūsu attiecībās.

Es tev ticu!

Neticami svarīgs ir cilvēka atbalsts viņa finansiālajā un profesionālajā darbībā. Galu galā no tā ir atkarīga jūsu labklājība. Sieviete iedvesmo, un vīrietis rīkojas. Tajā pašā laikā finansiālie panākumi ir labklājības pamats citās dzīves jomās. Tāpēc jūtu paušana un partnera atbalstīšana ir neatņemama attiecību sastāvdaļa.

Sabiedrībā vērojams atslābums Covid-19 ierobežojumu ievērošanā!

Sabiedrībā ir vērojams atslābums Covid-19 ierobežojumu ievērošanā, aģentūrai LETA atzina Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis.

Krapsis norādīja, ka, 7.aprīlī valstij atceļot ārkārtējo situāciju un nedaudz mīkstinot pandēmijas ierobežojumus, daļa sabiedrības acīmredzami šādu valdības lēmumu interpretējusi daudz plašāk un uztvērusi to kā signālu plašākai mobilitātei.

“Nav noslēpums, ka patlaban iedzīvotāju mobilitāte palielinās. To novērojusi arī policija savā darbā, kontrolējot Covid-19 ierobežojumu ievērošanu. Arī citās pasaules valstīs ir redzams, ka cilvēki ir noilgojušies pēc socializēšanās un noguruši no ierobežojumiem,” norādīja Krapsis.

Viena no policijas novērotajām tendencēm ir, ka personas pulcējas lielākos bariņos. Šajā gadījumā gan Krapsis atgādināja, ka policija speciālus reidus privātpersonām piederošajās iekštelpās nerīko.

Krapsis skaidroja, ka līdz ar ārkārtējās situācijas atcelšanu policija nav atslābinājusi savu uzmanību un kontroles pasākumi tiek veikti tādā pašā apmērā, kā ārkārtējās situācijas laikā.

VP priekšnieka vietnieks atgādināja jau iepriekš pausto, ka policisti ir saprotoši un turpina iedzīvotājus lielākoties preventīvi brīdināt, bet tomēr nereti tiek sākti administratīvā pārkāpuma procesi, ja personas klaji neievēro noteiktos ierobežojumus.

Ja Latvijā neuzlabosies epidemioloģiskā situācija un valdība nolems pastiprināt ierobežojumus, tad policija, tāpat kā līdz šim, būšot gatava pildīt savus pienākumus un kontrolēt to ievērošanu, norādīja Krapsis.

VP apkopotā informācija liecina, ka divu nedēļu laikā, kopš atcelta ārkārtējā situācija, līdz 22.aprīlim, valstī kopumā sākti 1442 administratīvā pārkāpuma procesi.

Visbiežāk administratīvie procesi šajā laika posmā uzsākti par pulcēšanās ierobežojumu pārkāpumiem – 540.

Tāpat šajā laika posmā sākti 479 administratīvā pārkāpuma procesi par elektroniskās anketas covidpass.lv neaizpildīšanu. Sākti arī 278 procesi par mutes un deguna aizsega nelietošanu, 22 administratīvā pārkāpuma procesi uzsākti par pašizolācijas ierobežojumu pārkāpumiem, 18 procesi par tirdzniecības ierobežojumu pārkāpumiem un vēl četri administratīvā pārkāpuma procesi uzsākti par citiem pārkāpumiem.

Uzraugot, vai un kā tirdzniecības vietas ievēro drošas tirdzniecības nosacījumus, policija ir kopumā veikusi 38 859 pārbaudes tirdzniecības vietās. Lielākoties pārkāpumi netiek konstatēti vai tiek doti preventīvi norādījumi, tomēr ir pāris komersanti, kuri neievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības. Par šiem gadījumiem sākti administratīvie procesi un tiks piemēroti sodi.

Kopš marta sākuma, līdz ar ierobežojumu mīkstināšanu, policija sāka veikt pastiprinātāku uzraudzības nodrošināšanas skaistumkopšanas vietās un sabiedriskajos transportos.

Nepilnu divu mēnešu laikā kopumā likumsargi ir veikuši 2734 pārbaudes skaistumkopšanas vietās.

Tāpat šajā laika posmā likumsargi, veicot pastiprinātās kontroles un uzraudzības nodrošināšanu, ir pārbaudījuši 5 218 sabiedriskos transportus. Vairumā gadījumu pārkāpumi netika konstatēti. 

No 2020.gada 9.novembra līdz 2021.gada 22.aprīlim VP darbinieki ir veikuši 122 215 preventīvas pārbaudes gan iekštelpās, gan ārtelpās. Konstatējot likumpārkāpumus šajās vietās, policisti ir devuši 57 525 preventīvu norādījumu, tāpat likumsargi ir izbraukuši uz 3687 izsaukumiem.

Tāpat kopš 2020.gada 9.novembra līdz 2021.gada 22.aprīlim valstī kopumā sākti 30 251 administratīvā pārkāpuma procesi par valstī noteikto ierobežojumu neievērošanu.

Latvijā joprojām otrs zemākais pret Covid-19 vakcinēto rādītājs Eiropā (+VIDEO)

Līdz šim pirmo vakcīnas pret Covid-19 devu Latvijā ir saņēmuši 10,4% pieaugušo populācijas, kas joprojām ir otrais zemākais rādītājs Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu vidū, liecina Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati par laika periodu līdz 18.aprīlim.

Saraksta apakšā aizvien atrodas Bulgārija, kur pirmo vakcīnas devu saņēmuši 8,8% pieaugušo populācijas.

Proporcionāli visvairāk pirmās vakcīnas devu izlietots Ungārijā, kur 40,4% pieaugušo populācijas jau ir saņēmuši pirmo devu, un Maltā, kur šis rādītājs ir 38,8%. Trešajā vietā atrodas Somija, kur šis rādītājs ir 29,8%.

Tikmēr ceturtajā vietā atrodas Igaunija, kas patlaban ar pirmo devu savakcinējusi jau 26,8% pieaugušo populācijas.

Video

Latvija joprojām ievērojami atpaliek no pārējām Baltijas valstīm, jo arī Lietuvā ar pirmo devu vakcinēts ievērojami lielāks pieaugušo īpatsvars – kopumā 24,1%.

Pēc otrās devas saņēmušo īpatsvara pret pieaugušo populāciju Latvija ir pēdējā vietā, un šis rādītājs ir 1,7%. Otro vietu ieņem Bulgārija, kur šis rādītājs ir nedaudz lielāks, proti 2,2%. Arī šajā rādītājā Latvija ievērojami atpaliek no pārējām Baltijas kaimiņvalstīm – Lietuvā otro devu saņēmuši jau 8,4% pieaugušo, bet Igaunijā – 8%.

Visu ES un EEZ valstu vidū pirmās devas saņēmēju mediāna ir 23,3% pieaugušo populācijas, savukārt otrās devas mediāna – 8,4%.

ECDC analīzē izmantoti dati par vakcinētajiem virs 18 gadiem un attiecīgās valsts iedzīvotāju skaitu vecumā virs 18 gadiem. ECDC dati tiek apkopoti un ziņoti ar nelielu nobīdi, proti, ziņā izmantotie dati ir par laika periodu līdz 18.aprīlim.

Jau ziņots, ka Latvija vakcinācijas procesā ir saskārusies ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem, tostarp zemu vakcīnu pieejamību un loģistikas problēmām.

Ventas rumbā lec zivis! (+VIDEO)

Vai silto laiku jau izmanto, lai paceļotu pa Latviju? Paskat, kā vimbas lec Ventas rumbā Kuldīgā!

Video

Vimbas lec Ventas rumbā Kuldīgā!(+VIDEO)

Ilgāka mūža atslēga: Mierīgs raksturs!

Vai varat iedomāties, ka zinātnieki jau gadiem ilgi pētījuši kā cilvēks var panākt ilgāku mūžu?

ASV zinātnieks profesors Dr. Perls pētījis dzīves apstākļus 2000 cilvēkiem, kas vecāki par 90 gadiem. Viņš noteica visu: sātību un pārēšanos, atturību un alkohola lietošanu, smēķēšanu un nesmēķēšanu. Taču visiem šiem cilvēkiem bija viena kopīga iezīme – mierīgs raksturs. Viņus bija grūti izvest no pacietības.

Ir jāsavalda savs temperaments un nedrīkst veltīgi uztraukties nieku dēļ, kā arī tad, ja notikušo nevar labot. Jautājumus ir loģiski jāapdomā: ja ko var labot, dariet to vai pacentieties, lai to izlabo citi. Ja nekas nav labojams, tad jūsu uztraukums nevienam nepalīdzēs, vajag tikai censties, lai šādas situācijas neatkārtotos, bet par to var parūpēties bez uztraukuma.

Zinātnieki vienprātīgi apgalvo arī to, ka ilgu mūžu labvēlīgi ietekmē darba un ģimenes apstākļi, pareizs režīms un fizisks darbs vai fizkultūras nodarbības. Protams, ka nozīme ir arī gēniem, bet ir arī izņēmumi. Ļoti svarīgi par sevi rūpēties, piemēram, sportojot un motivējot sevi dzīvot veselīgi.

Horoskops: pašas enerģiskākās horoskopa zīmes

Katrai zodiaka zīmei ir unikāls raksturs, taču ir zīmes, kas no citām atšķiras ar neticamu optimismu un aktīvu dzīvesveidu. Šie horoskopa zīmju pārstāvji ir lieliski draugi. Ja meklējat piedzīvojumus, tad viņi vienmēr atbalstīs pat jūsu vistrakākās idejas.

Kuras ir šīs zodiaka zīmes?

Vērsis

Šīs zīmes pārstāvji ir patiesi neapturami. Šī Venēras pārvaldītā zīme mīl pozitīvas emocijas, jautrību un flirtu. Vērši ir ideāli draugi un pavadoņi visās aktivitātēs, kuru veikšanai ir vajadzīgs talants. Ziedu stādīšana, maizes cepšana, drēbju šūšana – šāda veida aktivitātes Vērsim ir īpaši noderīgas. Protams, viņi arī neatteiksies no trakākiem piedzīvojumiem.

Dvīnis

Dvīņu enerģija izpaužas viņu neticamajā iztēlē un radošajos talantos. Šī gaisa zīme ir pilna ar enerģiju, tā ir neapturama, ja runa ir par ballītēm, jautrību, kaut kādu izklaidi, kas saistīta ar fiziskām aktivitātēm. Dvīņi vienmēr ir entuziasma pilni un zina, kā izklaidēties.

Skorpions

Šīs zīmes pārstāvji ir spilgti, pievilcīgi un vienmēr atstāj labu iespaidu, it īpaši, ja viņi vēlas iegūt draugus vai izveidot jaunus sakarus. Viņu entuziasms apvienojumā ar Skorpiona dabisko noslēpumainību padara viņus neticami pievilcīgus apkārtējiem cilvēkiem. Skorpions ir gatavs piedzīvojumiem vienmēr un visur.

Zivis

Šai ūdens zīmei patīk fiziskas aktivitātes. No vienas puses, Zivīm ir spēcīgs skatījums uz dzīvi, kas liek tām vienmēr būt aktīvām un enerģiskām. No otras puses, viņi tiecas arī pēc miera un klusuma. Un šajā līdzsvarā viņi dzīvo visu mūžu. Viņu optimisma un enerģijas līmenis ne vienmēr ir vienāds visas nedēļas garumā. Viņu garastāvoklis var mainīties pat pa stundām.

Jauno vecāku loma: Kā neatstāt novārtā savstarpējās attiecības?


Kļūstot par jaunajiem vecākiem, bieži vien šķiet, ka bērns paņem visu uzmanību. Tomēr, lai bērniņam būtu iespēja augt veselīgā un drošā vidē, vecākiem jārūpējas ne tikai par viņu, bet arī par savstarpējām attiecībām. Vecāki joprojām ir arī partneri – randiņi, romantika un īsta kopābūšana ir neatņemama ģimenes dzīves daļa, lai nepazaudētu viens otru ikdienas rutīnā un neļautos nogurumam, ko rada rūpes par bērniem un ikdienas pienākumi. 

Rimi Bērniem emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte īpaši jaunajiem vecākiem atgādina, ka rūpes par savstarpējām attiecībām ir svarīgs aspekts ne tikai pašu, bet arī bērna labsajūtai. Ģimene ir vienots dzīvs organisms, tikko vecāki jūtas nelaimīgi, arī bērniņš to jūt un var kļūt nervozs un neapmierināts ar dzīvi. Laimīgi vecāki visbiežāk nozīmē arī laimīgus bērnus. 

Emocionālās labsajūtas eksperte iesaka, kā labāk saplānot laiku un par ko īpaši padomāt, lai pāris veiksmīgāk saglabātu partnerattiecības laikā, kad ģimenē ienāk bērni.

Sarunāties vienam ar otru 

“Par partnerattiecībām būtu vēlams domāt ne tikai kampaņveidīgi, bet ik dienu, ieviešot dažādus rituālus. Lai atrastu tam laiku, labs padoms ir likt bērnus gulēt, pirms pie miera dodas vecāki. Lai arī daudzās ģimenēs bērniem ļauj dzīvoties nomodā līdz brīdim, kamēr viņi paši aiziet gulēt, vecākiem tas var būt nogurdinoši. Noliekot bērnus gulēt kaut vai 1–2 stundas agrāk, vecākiem vakarā ir iespēja pabūt divatā un šajā laikā pārrunāt nākamās dienas vai brīvdienu plānus. Tāpat šo laiku var veltīt sarunai par aizvadīto dienu – kā otram gājis, vai noticis kas pozitīvs vai, tieši pretēji, negatīvs. Komunikācija pāra attiecībās ir viens no svarīgākajiem aspektiem. Pat ja dažreiz šķiet, ka tas tāds nieks vien ir, savā starpā ir jārunā un ir jāuzklausa vienam otru,” sarunu nozīmību attiecībās uzsver psiholoģe. 

Iveta Aunīte sarunu laikā iesaka arī pārrunāt bērna audzināšanas principus, lai vecāki būtu vienisprātis, kas bērniņam nepieciešams, kā vecāki viņu vēlies audzināt, kādus principus ievērot bērna audzināšanā, ko un kā darīt vai nedarīt, lai vecāku starpā valdītu vienprātība. 

Doties romantiskos randiņos

“Romantiska tikšanās ir atslodze no vecāku lomām un atbildības, un vismaz vienu reizi nedēļā būtu jāatvēl laiks viens otram. Lai šo laiku varētu izbaudīt, pirmais un svarīgākais punkts ir atrast cilvēku, kam abi vecāki spēj pilnībā uzticēt bērnu. Tā var būt auklīte vai vecvecāki, varbūt ģimenes draugi vai bērnu auklēšanā pieredzējusi draudzene. Atslēgties no vecāku lomām un kļūt atkal par pāri nebūs iespējams, ja ik pēc 15 minūtēm būs jāzvana uz mājām, lai pārbaudītu, vai viss ir kārtībā,” norāda Iveta Aunīte. Par aukli nederēs arī cilvēks, kurš, netiekot galā ar mazuli, zvana vecākiem un lūdz braukt mājās. Tāpēc labi būtu, ja tie, kas pāri laiž uz randiņu, ir pietiekami viedi, nejautā, kad būsiet atpakaļ, un nepārmet, kāpēc tik bieži kaut kur ir jādodas, bet novēl labi pavadīt laiku un ļauj abiem atgūt tik nepieciešamos ģimenes harmonijas resursus. 

“Jo mazāks bērns, jo īsāks laiks, ko vecāki var pavadīt kopā.  Kamēr bērniņš vēl ir zīdainis, pastaiga divatā vai kafijas malkošana parkā būs pietiekama. Ap 8–10 mēnešu vecumu un ap 15–18 mēnešu vecumu bērnu attīstībā ir periods, kad viņi ļoti trauksmaini reaģē uz vecāku, īpaši mammas, pazušanu no uzmanības redzesloka. Tomēr tas nav iemesls vispār atteikties no laika sev. Tad kopā būšanas laiku ar partneri plāno īsāku – nevis nedēļas nogali, bet dažas stundas. Piemēram, pāris var izmantot laiku, kamēr bērns ir bērnudārzā, lai veltītu laiku arī savām attiecībām. Tāpat var palūgt vecvecākus aiziet kopā ar bērnu uz rotaļu laukumiņu vai izvest bērnu pastaigā ar ratiņiem. Vienā mājsaimniecībā dzīvojoši vecvecāki vai pieaugušie šajā laikā var būt liels atspaids vecāku attiecībām,“ iesaka emocionālās veselības eksperte. 

Doties brīvdienu izbraucienos ar vai bez bērniem
Kad mazulis jau ir paaudzies, pavisam dabiska ir vecāku vēlme kaut kur aizceļot, kaut uz blakus esošo pilsētu, varbūt pat divatā. Bet vai tas emocionāli netraumēs bērnu? Vai viņš nejutīsies pamests un aizmirsts? Psiholoģe iedrošina – vecākiem ir tiesības atpūsties: “Ja vecāki ikdienā pilda savas funkcijas un nodarbojas ar bērnu, kad ir ar viņu kopā, viena nedēļas nogale vai divas nedēļas garš ceļojums bez bērna neradīs paliekošas emocionālas traumas.” Prombūtne, kas ir ilgāka par 3 nedēļām, gan var radīt gadu vecam bērnam emocionālas grūtības. Atgriežoties no ilgākas prombūtnes, vecākiem jārēķinās, ka bērns var izrādīt atsalumu pret vecākiem, kas viņu “pameta”. Tā ir dabiska reakcija, uz kuru nevajadzētu pārspīlēti reaģēt, apberot bērnu ar dāvanām. 

Atrast laiku sev

Iveta Aunīte uzsver, ka harmoniskai ģimenes dzīvei ne mazāk svarīgs ir randiņš katram pašam ar sevi. Tas ir laiks, kad pieaugušais pievēršas tikai savām interesēm; dara tikai to, ko grib pats. Svarīgi, lai laika atvēlēšana savām vajadzībām notiktu bez vainas izjūtas pret bērniem vai partneri. Tie var būt pārgājieni, meditācija vai iemīļotās filmas skatīšanās vienatnē. Laiks ar sevi ir svarīgs, lai atjaunotu savu enerģijas līmeni, tāpēc ik dienu vismaz 15 minūtes būtu jāvelta sev. Saudzējot otru un izprotot, ka katram vajag laiku sev, vecāki var vienoties, ka reizi nedēļā katram viens vakars ir pilnībā brīvs savu darbu, interešu un hobiju īstenošanai. Šajā dienā ar bērnu gulēt likšanu, mājas pienākumiem un pārējām sadzīviskajām lietām tiek galā otrs.

Vakcinācijas pret Covid-19 temps turpina kāpt

Ceturtdien pret Covid-19 sapotējot 8122 cilvēkus, vakcinācijas temps Latvijā turpina kāpt, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

Ņemot vērā, ka datu ievadīšana sistēmā iespējama vairākas dienas, šis rezultāts vēl varētu mainīties. Piemēram, papildinot trešdienas datus, 21.aprīlī sasniegts līdz šim augstākais vienā dienā sapotēto cilvēku skaits, vakcīnu saņemot kopumā 9370 cilvēkiem. Vakar vakcinēto cilvēku skaits ir trešais augstākais kopš vakcinācijas procesa sākšanas valstī.

Pirmo vakcīnas devu vakar saņēma 5973 personas, savukārt otro – 2149 cilvēki. Šonedēļ kāpis ne vien kopējais vakcinēto cilvēku skaits, bet arī vērā ņemami pieaudzis vakcinācijas procesu noslēgušo iedzīvotāju skaits – kopš pirmdienas četru dienu laikā otro poti pret Covid-19 saņēma 7168 cilvēki, kas ir līdz šim augstākais rādītājs.

Šīs nedēļas pirmajās četrās dienās vidēji diennaktī potēti 6976 cilvēki, bet pēdējo septiņu dienu laikā – vidēji 6051 cilvēki diennaktī, vakcinācijas tempam pieaugot.

Aizvadītajā dienā vakcinācija kopumā notikusi 363 iestādēs. Visvairāk cilvēku sapotēja SIA “Veselības centrs 4”, SIA “Veselības centru apvienība”, Jēkabpils reģionālā slimnīcā, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Aptuveni 38% vakar vakcinēto cilvēku bija vecumā virs 60 gadiem, ap 30% – personas ar hroniskām slimībām. Tāpat vakar vakcinēti vairāk nekā 700 izglītības iestāžu darbinieki, turpinājās ārstniecības personu un ārstniecības, kā arī sociālās aprūpes centru darbinieku potēšana. Teju 200 no vakar potētajiem bija cilvēki, kas identificēti kā nozaru prioritāro iestāžu darbinieki. Vakcinēts arī nepilns 100 operatīvo dienestu darbinieku.

Tāpat aizvadītajā diennaktī poti pret Covid-19 saņēma viens vismaz 100 gadus vecs vīrietis. Šajā vecuma grupā Latvijā vakcīnu pret Covid-19 saņēma jau 16 personas.

Vakar visplašāk izmatotas “Moderna” vakcīnas, kopumā pirmajai un otrajai potei izlietojot 5258 šīs vakcīnas devas. Ar “Pfizer/BionTech” vakcīnu kopumā vakar sapotēti 2223 cilvēki, bet “AstraZeneca” vakcīna ievadīta 641 personai.

Līdz šim vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu Latvijā saņēma 205 384 cilvēki jeb 10,84% valsts populācijas, savukārt otro poti saņēma 35 438 cilvēki jeb 1,87% iedzīvotāju.

Frāzes, kuras nevajadzētu teikt bērnam, kad viņš raud

Bērns sasita pirkstu. Bērns raud. Bērnam neļāvāt paņemt telefonu. Bērns raud. Pieaugušajiem šīs asaras “no zila gaisa” ir ļoti kaitinošas un pat izraisa dusmas. Un bieži vien vecāki tā vietā, lai mierīgi nomierinātu bērnu vai saprastu raudāšanas iemeslus, vienkārši kliedz uz bērnu un aizrāda, ka viņš raud. Un tas reti palīdz.

Atcerēsimies, kurš šeit ir pieaugušais, un centīsimies pareizi reaģēt uz bērnu asarām: pacietīgi gaidiet, kamēr bērns mazliet nomierinās un mēģināsim noskaidrot patieso raudāšanas cēloni. Tomēr šādas frāzes gan bērniem nevajadzētu teikt.

Beidz raudāt, ja nē es tūlīt iešu prom!

Bērnam jānotur sevī visas emocijas un papildus tam jāsaņem bailes zaudēt mammu / tēti.

Ja nepārstāsi raudāt, tad vairs multenes neredzēsi / neiesi ārā utml.

Mēs vienkārši parādām bērniem manipulācijas piemēru, iemācām viņiem “šantažēt” citus ar labu uzvedību, nevis mācam viņiem tikt galā ar savām emocijām.

Tu kā maziņš bēbis uzvedies!

Un kā bērns var noticēt sev? Kā kļūt drosmīgam, ja visi pastāvīgi cenšas viņu pārliecināt, ka viņš ir mazs, vājš? Šādi pašapziņu bērnam nepacelsiet.

Ko tu raudi par sīkumiem?

Mēs vēlamies, lai bērns izturētos un uztvertu realitāti kā pieaugušais. Bet viņam nav tādas pieredzes un zināšanu, kas palīdzētu nodalīt sīkumus no svarīgā. Un bērnam patlaban pat tikai saskrāpēts celis ir lielas bēdas, viņš nezina, ka dzīvē saskrāpēs to, iespējams, vairāk nekā desmit reizes.

Draudzības horoskops: Kāda ir tava draudzene, un ko viņa sniedz draudzībā?

Kurai gan no mums nav draudzeņu? Protams, ka vienmēr var atrast kādu izņēmuma gadījumu, taču vismaz vienai labai draudzenei vajadzētu būt katrai no mums! 

Šoreiz parunāsim par sieviešu draudzību un to, ko par to saka astroloģija, respektīvi, pasaki mums, kas tava draudzene ir pēc horoskopa, bet mēs tev pastāstīsim kaut ko vairāk par to, kāda viņa ir draudzene.

Auns

Tev ir cilvēks, pie kura vari griezties pēc palīdzības. Viņa prot draudzēties un vienmēr ar prieku metīsies tev palīgā. Palīdzēs tev gan virtuvē, gan biznesā. Viņa būs kā Džeimss Bonds brunčos, jo viņai liksies, ka viņa vienīgā var glābt pasauli. Viņa tik ļoti gribēs palīdzēt, ka var palīdzēt nevietā…Neko nevar darīt, jo sieviete Auns ir maksimāliste, viņa neprot apstāties un visu dara tūliņ, nemaz neapdomājot sekas.
Padoms: centies nekad viņu nekritizēt, jo tad vari sagaidīt atbildes agresiju. Savu pārsteidzību viņa atzīs pati – pēc kādas dienas.

Vērsis

Virspusēji ļoti patīkama dāma. Viņa iederas labā kompānijā, viņai būs laba kūkas recepte un laba zobārsta telefons. Vienīgais, ko negribētu Vērsīte, ir dalīt ar kādu savu mantu. Ja gribi saglabāt draudzību, labāk neprasi aizdot kleitu uz dejām vai naudu līdz nākamajai algai. Aiz iedzimtās laipnības viņa, protams, nespēs tev atteikt, bet siltums viņas balsī būs zudis.
Padoms: ja viņai sabojājas garastāvoklis, tad tas ir uz ilgu laiku. Necenties to kaut kā labot, labāk kādu brīdi vienkārši netraucē viņu.

Dvīnis

Viegla, gaiša, optimistiska, aša un ziņkārīga meitene. Ar viņu ideāli var pavadīt kopā atvaļinājumu, ceļot, nodarboties ar kopējiem hobijiem. Viņai būs visādas skriešanas un darīšanas, tāpēc brīžiem viņa kaut kur pazudīs, atbrīvodama tevi no savas mūžīgās tarkšķēšanas. Ja gribi saglabāt draudzību, tev jāpagādā viņa ar svaigiem jaunumiem, lai būtu ko runāt un aprunāt.
Padoms: iemācīties uzklausīt viņas runas plūdus ar nopietnu sejas izteiksmi.

Vēzis

Viņa tiešām pelna īstas draudzenes vārdu. Viņa būs maiga un emocionāla, bet naudas lietās praktiska un ekonomiska. Viņa vienmēr zinās, ko un kad var iegādāties lētāk. Ja tev klāsies grūti, viņa vienmēr sasildīs un pabaros, tomēr nepieļaus lielu robu savā budžetā. Viņas mātišķā uzmanība būs veltīta tev tik ilgi, kamēr viņa nekļūs par īstu māmiņu. Tad ģimene aizņems visu viņas laiku. Ja arī viņa izskries kopā ar tevi uz kafejnīcu, tad runās tikai par saviem bērniem un ģimeni.
Padoms: seko saviem vārdiem, centies runāt bez ironijas. Jokus un kritiku par savu izskatu viņa nesapratīs.

Lauva

Tev jābūt lepnai, ka esi ieguvusi tik karalisku draudzeni. Viņa pati izvēlas sev draugus un viņai patīk spilgtas personības. Kompānijā viņa kļūst par centrālo personu, viņai patīk paspīdēt. Viņa pati izdomās, kā jums kopā pavadīt laiku. Viņa māk vadīt. Viņa visu darīs ar aprēķinu un pati nemanīsi, ka dari visu, kā viņa liks.
Padoms: centies izdabāt savai draudzenei, pat sīkumos. Saki komplimentus. Atteikšanās viņai palīdzēt var sagraut draudzību.

Jaunava

Ļoti prasīga dāma. Lai arī būs labākā draudzene, viņai grūti atturēties no pamācībām un kritikas. Nesatraucies, jo arī sevi viņa tāpat iekšēji kritizē. Iepērkoties viņa visu izpētīs, pamanīs pat vismazāko nepilnību un no sirds pateiks, vai nopirktais tev piestāv vai nē.
Padoms: pavadīt kopā brīvos brīžus būs diezgan viegli, bet darbā viņas pamācības ar laiku būs līdz kaklam.

Durbes jūras ērgļu ligzdā izšķīlies putnēns (+VIDEO)

Vai ola ir pušu? Un vai ērglēns dzīvos? Tie ir jautājumi, ko šajās dienas uzdod daudzi interesenti Latvijā un arī ārzemēs. Notikumi jūras ērgļu ligzdā Durbē piedzīvo pavērsienus un paver jaunas nianses arī zinātniekiem.

Video

Imunitātei: Kādēļ omega-3 taukskābes nepieciešams uzņemt visu cauru gadu?

Mūsu imunitāte ir sarežģīts mehānisms, kas ik dienas gādā par to, lai mēs spētu pilnvērtīgi funkcionēt. Lai arī imunitāti ietekmē dažādi faktori, viens no svarīgākajiem, protams, ir sabalansēts, pilnvērtīgs uzturs. Tomēr ne visus nepieciešamajā apjomā mēs varam uzņemt ar uzturu, tieši tādēļ ir svarīgi, konsultējoties ar savu ārstu vai farmaceitu, ikdienā iekļaut augstvērtīgus uztura bagātinātājus, kas var palīdzēt imunitātes stiprināšanai. Ģimenes ārsts Andris Baumanis norāda, ka mūsu platuma grādos ir vairāki svarīgi elementi, kas veicina ļoti svarīgus procesus organismā, atbalsta veselību kopumā, un viens no tādiem ir omega-3. Ģimenes ārsts Andris Baumanis apkopojis praktisku ieskatu par omega-3 nozīmi, ietekmi, kā arī tās avotiem – zivju eļļu –, skaidrojot, kādēļ tai ir svarīga nozīme mūsu veselības veidošanā.

Ņemot vērā, ka ikdienā ne visas uzturvielas, vitamīnus un minerāļus spējam uzņemt ar uzturu, kā arī saglabāt teicamu balansu uzturā izdodas vien retajam, omega-3 taukskābju savienojumi (zivju eļļa) ir jālieto ikvienam visa gada garumā, lai nodrošinātu pilnvērtīgas imunitātes funkcijas. Omega-3 taukskābes ne tikai rūpējas par mūsu sirds veselību, redzi, smadzeņu darbību, bet arī atbalsta organisma aizsargspējas pret negatīvajiem ārējās vides apstākļiem.

Omega-3 taukskābes ir neatņemama sastāvdaļa smadzeņu audos. Vairāk nekā 50% no smadzeņu sausās masas ir strukturālie lipīdi (fosfolipīdi). Lai nodrošinātu optimālu redzes, neironu un kognitīvo attīstību, nepieciešams pietiekams omega-3 taukskābju daudzums. Papildus tam omega-3 pozitīvi ietekmē augļa un zīdaiņa attīstību gan agrīnos, gan vēlīnos attīstības posmos.

Trīs galvenās omega-3 taukskābes ir ALS, EPS, DHS, kas iesaistās kopējā sadarbībā, radot pievienoto vērtību veselībai

Trīs galvenās omega-3 taukskābes ir: alfa-linolskābe (ALS), eikozapentaēnskābe (EPS) un dokozaheksaēnskābe (DHS). ALS ir augu izcelsmes omega-3 taukskābe, ko mūsu organisms pats saražot nevar, tāpēc tā jāuzņem ar uzturu. Tā atrodama pākšaugos, ķirbjos, atsevišķos dīgstos, augu eļļās, riekstos, sēklās un aļģēs. Savukārt EPS un DHS tiek dēvētas par “garo ķēžu” omega-3 taukskābēm, kuras lielākoties netiek uzņemtas ar uzturu pietiekamā daudzumā. Tieši tādēļ vienīgais praktiskais veids, kā ikdienā paaugstināt EPS un DHS taukskābju līmeni organismā, ir to uzņemšana ar augstvērtīgiem uztura bagātinātājiem.

Svarīgs ir augstvērtīgs omega-3 avots

Jo īpaši bagātīgs EPS un DHS taukskābju avots ir jūras zivis, līdz ar to arī labi zināmā zivju eļļa. Zivju audos omega-3 taukskābes uzkrājas, jo zivis pārtiek no fitoplanktona, kas pārtiek no mikroaļģēm, kuras ir omega-3 pirmavots. Ēdot zivis ikdienā, ne vienmēr iespējams nodrošināt ieteicamo omega-3 dienas devu, tādēļ zivju eļļa palīdz kompensēt trūkstošo.

Omega-3 taukskābju uzsūkšanās spēju organismā ietekmē pārtikas produkta kopējā uzturvielu kompozīcija, tostarp šķiedrvielas. Sliktāk uzsūcas taukskābes no riekstiem, sēklām un pākšaugiem, labāk no eļļas un zivīm, līdz ar to zivju eļļa ir efektīvs omega-3 avots.

Ieteicamās devas

Norvēģijas veselības ministrija, kā arī daudzas citas ievērojamas veselības organizācijas, norāda, ka ieteicamā deva pieaugušajiem ir 1g omega-3 dienā. Tieši tādēļ, lietojot uztura bagātinātājus ir īpaši svarīgi pievērst uzmanību omega-3 taukskābju daudzumam sastāvā, jo ne visi piedāvās optimālo daudzumu. Sabiedrībā jau ir labi iegājies, ka D vitamīns ir jālieto teju visu gadu, pielāgojot devas, bet piemirstas tas, ka arī omega-3 taukskābes ir jālieto visu cauru gadu, lai ķermenis tiktu nodrošināts ar nepieciešamajām vielām un spētu kvalitatīvi funkcionēt.

Grupa “Astro’n’out” prezentējusi jauno pasaules čempionāta hokejā himnu “For Glory and Joy” (+VIDEO)

Latvijā labi zināmā grupa “Astro’n’out” trešdien prezentējusi 2021.gada pasaules čempionāta (PČ) hokejā himnu “For Glory and Joy”, ziņo turnīra rīkotāji. 

21.aprīlī, tieši mēnesi pirms Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) 2021.gada pasaules čempionāta hokejā sākuma, tiek pieteikts oficiālās pasākuma dziesmas “For Glory and Joy” pirmatskaņojums un videoklipa prezentācija.

Turnīra organizatori dziesmas radīšanu šogad bija uzticējuši populārajai pašmāju grupai “Astro’n’out”.

“Tas ir liels gods radīt tik nozīmīga notikuma oficiālo dziesmu! Dziesma ir par došanos pēc uzvarām un mēs ticam, ka ar šīs dziesmas vēstījumu spēs asociēties visa lielā hokeja pasaules komūna, tāpat kā katrs klausītājs, kurš ikdienā sevi izaicina, tiecoties pēc jauniem personīgiem sasniegumiem,” stāsta grupas soliste Māra Upmane – Holšteine.

Video

Upmane – Holšteine arī uzsver, ka klipā redzamās ģimenes un hokejisti nav aktieri, bet gan ģimenes, kas pārstāv Latvijas hokeja saimi. Šīs ģimenes simbolizē dziesmas vēstījumu: aiz visām uzvarām stāv ilgstošs, pašaizliedzīgs darbs un nesavtīgs ģimenes atbalsts.

“Jaunā hokeja dziesma ir skaista, tā pauž emocionālu un pozitīvu vēstījumu, tā iedvesmo,” par sadarbību ar grupu “Astro’n’out” ir gandarīts orgkomitejas vadītājs Edgars Buncis. Viņš pauž cerību, ka autoru radošā darba rezultāts kļūs par hitu starp hokeja līdzjutējiem un ne tikai.

LETA jau ziņoja, ka marta sākumā valdība atbalstīja piešķirt līdz 3,7 miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai segtu pasaules čempionāta hokejā vīriešiem organizēšanas izdevumus.No valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” līdz 3 609 736 eiro piešķirts IZM un pārskaitīšanai LHF, savukārt līdz 90 264 eiro piešķir Iekšlietu ministrijai.

Kopējās visa čempionāta organizēšanas izmaksas būs 12 miljoni eiro, kā arī papildu divus miljonus eiro IIHF ir rezervējusi Covid-19 drošības protokola prasību nodrošināšanai čempionātā.

Tāpat ziņots, ka IIHF padome nobalsoja par Rīgas apstiprināšanu par vienīgo 2021.gada pasaules hokeja čempionāta rīkotāju. Šī gada pasaules čempionāts bija jāuzņem Minskai un Rīgai, taču 18.janvārī IIHF Padomes sēdē Baltkrievijas galvaspilsētai tika atņemtas meistarsacīkšu rīkotāju tiesības.

2022.gadā turnīru plānots uzņemt Somijai (Helsinkiem un Tamperei), 2023.gadā – Krievijai (Sanktpēterburgai), 2024.gadā Čehijai (Prāgai un Ostravai), bet 2025.gadā – Zviedrijai un Dānijai.

2021.gada pasaules čempionāts ieplānots no 21.maija līdz 6.jūnijam. Iepriekš bija plānots, ka meistarsacīkstes sāksies 7.maijā, taču tās tika pārceltas pāris nedēļas uz priekšu, jo Eiropā varētu aizkavēties nacionālo čempionātu izspēle.

Rīga pasaules meistarsacīkstes līdz šim vienīgo reizi uzņēmusi 2006.gadā.

Horoskops: Kādas sievietes nepatīk dažādu horokopa zīmju vīriešiem?

Lai arī cik laba un atraktīva sieviete tu necenstos būt, visiem izdabāt nav iespējams. Lielākajā daļā gadījumu, kad vīrietis tevi mīl, viņš piever acis uz taviem trūkumiem. Taču daži cilvēki ir tā ieprogrammēti, ka viņi nevar tikt savai nepatikai pāri.

Katrai zodiaka zīmei ir savas piemītošās īpašības, un arī tādas, kuras viņiem nepatīk citos. Lūk, dažādu zīmju vīrieši un tas, kas viņiem nepatīk sievietēs!

Auns

Viņiem nepatīk par sevi nepārliecinātas sievietes. Tādam vīrietim ir nepieciešama sieviete, kura spēj viņam sastādīt veselīgu konkurenci. Ja viņa baidās izteikt savu viedokli vai arī ir pārāk neizlēmīga, tas aunu kaitinās.

Vērsis

Viņiem nepatīk neprognozējamas sievietes. Viņi labprātāk iestājas par stabilitāti un rutīnu. Ja sieviete regulāri kaut ko dara spontāni un „ne scenācija ietvaros”, tad vērsis nejutīsies labi.

Dvīņi

Viņiem nepatīk sevī noslēgtas sievietes. Viņiem svarīga attiecību daļa ir komunikācija, tā kā, pamēģini tik neatbildēt uz viņa zvanu vai īsziņu…

Vēzis

Vēži necieš bezjūtīgas un vienaldzīgas sievietes. Šie vīrieši ir ļoti emocionāli, tāpēc, ja sieviete uz to nekādi nereaģēs, tad vīrietis vienkārši noslēgsies sevī, un attiecības drīz vien beigsies.

Lauva

Šos vīriešus nedrīkst ignorēt. Viņi necieš, ja uz viņa uzmanības apliecinājumiem netiek atbildēts. Ja tu nepieņemsi šo viņa īpašību, tad viņš nevēlēsies ar tevi nekā kopīga.

Jaunava

Šie vīrieši necieš nekārtību un nevīžību. Ja sieviete nerūpējas par savu ārieni un neuztur kārtību mājā, tad viņa noteikti nav vīrietim jaunavai piemērota.

Svari

Šie vīrieši nespēj sadzīvot ar sievieti, kurai patīk pastrīdēties. Viņi darīs visu, lai izvairītos no strīdiem, jo alkst harmonijas un miera mājās.

Skorpions

Skorpioni vairāk par citiem necieš melus. Ja viņš sievieti pieķers melos (un pie tam lielos), tad attiecības neturpināsies, jo viņš nespēs piedot.

Strēlnieks

Viņa nepatīk sievietes, kuras baidās riskēt. Ja tu dod priekšroku laika pavadīšanai mājās uz dīvāna, tad jūs neesat saderīgi.

Mežāzis

Mežāzim ir svarīgi, lai viņa sieviete protu apieties ar naudu. Ja viņai patīk pārlieku tērēties un neveidot ģimenes uzkrājumus, tad mežāzis ātri vien no tādas aizlaidīsies.

Ūdensvīrs

Viņi necieš aprobežotas sievietes. Ūdensvīriem viņas šķiet garlaicīgas, konservatīvas un nocietinātu sirdi un prātu.

Zivis

Zivis necieš egoistiskas sievietes. Ja viņa nav gatava palīdzēt cilvēkiem vai dzīvniekiem, tad vīrietim-zivij, tāda nav piemērota.

Horoskops: Horoskopa zīmes, kurām laiku labāk patīk pavadīt mājās

Ir trīs veidu cilvēki – dīvāna sēdētāji, ballīšu cilvēki un tie, kas atrodas šiem pa vidu. Lielākajai daļai no mums patīk iziet sabiedrībā un tikai pēc tam sakopt māju. Kāds dosies uz ballīti, pat ja pirms minūtes viņš skuma un raudāja. Un daži neatkarīgi no apstākļiem izvēlēsies viņiem labāko kombināciju “sega, tv un kaķis”. Bet kuras zodiaka zīmes mīl mājas komfortu un mieru?

Vērsis

Vērsis mīl mājīgumu un vairāk nekā citas zodiaka zīmes vislabāk novērtē mājas komfortu un siltumu. Vērsim vislabākais vakars būs paliekot mājās ar klēpjdatoru, pasūtot ēdienu un ieslēdzot interesantu TV seriālu. Viņi nav ballētāji. Vairāk par visu viņiem patīk klusums un mierīga atmosfēra.

Vēzis

Šī zodiaka zīme, protams, var iziet sabiedrībā, bet to dara reti. Vēži māju vērtē kā cietoksni, kuras sienās ir drošas un siltas. Vēzis labprāt pavadīs mierīgu vakaru mājās kopā ar savu partneri. Tomēr reizēm Vēzis vēlas atpūsties trokšņainākā vidē un tad izvēlas atpūtu pie dabas ar draugiem.

Skorpions

Neskatoties ne uz ko, Skorpioniem patīk iet uz ballītēm un tur paspīdēt ar savu krāšņumu. Tomēr mājas ir vienīgā vieta, kur viņi var atpūsties un būt viņi paši. Skorpioni ir koši, skaļi un ar savu viedokli, tomēr mājās viņi labprāt paņem ēdienu, ieslēdz seriālu un pavada visu dienu gultā.

Grupai “Prāta Vētra” jauna dziesma “Feels” (+VIDEO)

Vakar pirmizrādi piedzīvojis grupas “Prāta Vētra” jaunās dziesmas “Feels” videoklips. Vairāki desmiti animatoru dažādās pasaules valstīs 8 mēnešus strādāja pie šī klipa izveides japāņu mangas stilā, kur līdzās stāsta galvenajiem personāžiem supervaroņu lomās iejutušies arī “Prāta Vētras” puiši.

Video

Kļūdas dēļ kurām izkrīt mati

Katru dienu mēs zaudējam no 40 līdz 80 matiem – un tas ir labi. Tomēr laiku pa laikam gandrīz visas sievietes saskaras ar intensīvāku matu izkrišanu: smags stress, hormonālas izmaiņas organismā (saistītas ar grūtniecību vai menopauzi), klimata pārmaiņas – tas viss var izraisīt matu izkrišanu.

Tomēr, ja matu izkrišana turpinās mēnesi vai ilgāk, un to papildina arī spēcīgs nogurums, svara pieaugums vai tā zudums, ādas un nagu problēmas, jums jākonsultējas ar ārstu – dažreiz matu izkrišana signalizē par kādas slimības attīstību. Ja nav citu brīdinājuma signālu, pie tā var būt vainīgi sliktie ieradumi.

Iešana gulēt ar slapjiem matiem

Šis ir ļoti slikts ieradums. Mūsu mati ir īpaši neaizsargāti, ja tie ir mitri. Gulēt iešana, tos kārtīgi neizžāvējot, ir drošs veids, kā sabojāt matu galiņus un mati pat var sākt izkrist. Ja jums ir ieradums iet dušā naktī, tad pirms iešanas gulēt noteikti izžāvējiet matus pilnībā.

Augstā ”aste”

Ja jūs uz nakti taisāt augsto matu ”asti”, tad tie var sabojāties pie pašām saknēm. Ļaujiet matiem naktī atpūsties. Uz nakti labāk piniet bizi – šī ir maigākā frizūra no visām, kura palīdzēs jūsu matiem nakts laikā atpūsties. Jāpiemin arī, ka no rīta jums būs skaista frizūra.

Matu ķemmēšana pirms došanās gulēt

Pirmkārt, matu sukas lietošana stimulē asinsriti un darbojas kā masāža jūsu galvas ādai. Otrkārt, ķemme palīdz notīrīt putekļus un netīrumus no matiem, kas uzkrājušies dienas laikā. Visbeidzot, treškārt, galvas ādas masāža palīdz stimulēt folikulus un veicina labāku matu augšanu. Tāpēc neizlaidiet šo procedūru, pat ja jūs patiešām vēlaties gulēt!

Aktuāli: Vai avīze veicinās vakcinēšanos?

Veselības ministrija jau kopš marta sola uzlabot iedzīvotāju, it īpaši senioru informētību par vakcināciju. Skaidrot vakcinācijas procesa gaitu, nepieciešamību un atbildēt uz citiem ar vakcināciju saistītiem jautājumiem iecerēts ar avīzes starpniecību. Turklāt ne tikai latviešu, bet arī krievu valodā, tā veicinot vakcinēšanos arī tajā krieviski runājošās vecākās paaudzes daļā, kas ir prioritārajā grupā.

Video

Atkritumus šķiro divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju

Pēdējo deviņu gadu laikā gandrīz divkāršojies to iedzīvotāju skaits, kuri šķiro atkritumus, liecina Latvijas Zaļā punkta un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.* Augusi arī izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību un sabiedrības atbalsts dažādu atkritumu veidu savākšanas sistēmām. Vienlaikus 62% iedzīvotāju norāda, ka Latvijā daudzviet šķirošanas infrastruktūra vēl nav pietiekoši pieejama, tāpēc līdz ar pieaugošajai izpratnei par atkritumu šķirošanas nepieciešamību , šķirošanas sistēmas attīstībai būtu jākļūst vēl straujākai. Lai aktualizētu efektīvāku atkritumu apjoma samazināšanu, Latvijas Zaļais punkts no 21. aprīļa uzsāk “Šķiratlona pieccīņu”, mudinot ikvienu savā ikdienā ieviest 5P principu, tādējādi parūpējoties par jebkuras lietas ilgāku dzīvi.

Pieaugot videi draudzīga dzīvesveida popularitātei, iedzīvotāju izpratnei par atkritumu šķirošanas nozīmi, kā arī šķirošanas infrastruktūrai kļūstot pieejamākai, ik gadu turpina augt arī to iedzīvotāju skaits, kuri šķiro sadzīves atkritumus. Pērn mājsaimniecību atkritumus šķirojuši vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (60%), liecina Latvijas Zaļā punkta un pētījumu centra SKDS veiktais pētījums (salīdzinājumam: 2011. gadā tie bija 34%, 2018. gadā – 56%). Turklāt atkritumus šķirotu vēl lielāka sabiedrības daļa, ja dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami dalītās vākšanas jeb šķirošanas konteineri.

“Šķirošanas konteineru trūkums ērti sasniedzamā attālumā jau vairākus gadus ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki atsakās no šķirošanas, turklāt pēdējo divu gadu laikā par 4 procentpunktiem audzis to iedzīvotāju skaits, kuri norāda uz nepietiekamu infrastruktūru. Lielā mērā tas saistīts ar aizvien pieaugošo izpratni par šķirošanas nozīmi, jo cilvēku, kuri vēlas šķirot, kļūst arvien vairāk, bet infrastruktūra netiek līdzi, jo trūkst vienotas sistēmas valstiskā mērogā. Arī vietas, kur cilvēki vēlētos redzēt šķirošanas konteinerus, paliek nemainīgas: tie ir daudzdzīvokļu namu pagalmi, kas aktuāli vairāk nekā 80% iedzīvotāju, veikalu apkaimes, privātmāju rajoni – vietas, kur norit ikdiena vairumam Latvijas iedzīvotāju,” skaidro Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis

Izpratnes uzlabošanos par to, kāpēc atkritumi jāšķiro, apliecina arī statistika: saskaņā ar aptaujas datiem 2018. gadā 13% Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka neizprot nepieciešamību šķirot, bet pērn tā atbildējuši vairs tikai 7% aptaujāto. Tāpat samazinājies paradums visus atkritumu izmest vienuviet – pirms trim gadiem tā rīkojās 38%, pērn – vairs tikai 30% iedzīvotāju. Biežāk šķiroto atkritumu tops gan pēdējo gadu laikā nav mainījies: tās ir stikla pudeles un burkas (84% bez izmaiņām), nolietotās baterijas (72% pērn un 74% 2018. gadā), plastmasas PET pudeles (76% pērn, 70% 2018. gadā). Toties krietni vairāk iedzīvotāju sākuši šķirot nolietotās elektroierīces (pieaugums par 10 procentpunktiem) un nolietotās riepas (pieaugums par 5 procentpunktiem).

Kopā ar sadzīves atkritumiem 22% iedzīvotāju joprojām izmet nolietotās baterijas un nevajadzīgās elektroiekārtas, bet 36% – nevajadzīgo tekstilu. Populārākie risinājumi šķirošanas veicināšanai, pēc sabiedrības domām, būtu vairāk atkritumu konteineru un urnu (54%) un cilvēku izglītošana (50%). Toties sabiedrības acīs mazinājusies sodu nozīme – 32% pērn pret 45% pirms trim gadiem, bet audzis atbalsts depozītu sistēmas izveidei. Jāatzīmē, ka 88% aptaujātoatbalsta dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. Vislielākais atbalsts – 89% – vērojams tekstila šķirošanas un savākšanas sistēmas ieviešanai.

Latvijas Zaļais punkts atgādina – efektīvs līdzeklis, kā risināt šķirošanas problēmas, ir maksimāli izvairīties no atkritumu radīšanas. Lai gan 59% sabiedrības atzīst, ka atbildība par to jāuzņemas ikvienam iedzīvotājam, tikai puse ikdienā cenšas mazināt pašu radīto atkritumu apjomu – galvenokārt ziedojot vai atdodot citiem nevajadzīgās lietas, izvairoties no impulsīviem, neplānotiem pirkumiem un izvēloties atkārtoti izmantojamu iepakojumu. 

Atgādinot par 5P principa ieviešanu ikdienā jeb metodēm atkritumu apjoma samazināšanai, Latvijas Zaļais punkts sadarbībā ar uzņēmumiem “Eco Baltia vide”, “Mežpils alus” un “Rimi” 21. aprīlī atklāja “Šķiratlona pieccīņu”. 

“Mēs aicinām katru Latvijas iedzīvotāju ļauties veselīgam azartam un īsti sportiskā garā bagātināt savu ikdienu ar 5P, kas ļaus dzīvot zaļāk! Tas nozīmē praktizēt piecas spēcīgas disciplīnas, kas palīdzēs līdz minimumam samazināt atkritumu rašanos: pateikt nē jeb nepirkt jaunas lietas, ja tās var aizstāt ar esošajām, pielietot vēlreiz, kur tas iespējams, pārskatīt savas izvēles, dodot priekšroku tam, kas videi draudzīgs, kā arī pārstrādāt un pārveidot lietas, dodot tām jaunu dzīvi,” aicina K. Zakulis.

“Šķiratlona pieccīņas” ietvaros ikvienam interesentam lietotnē Roadgames pieejama arī vides spēle ar tādu pašu nosaukumu, kas ļauj uzzināt gan dažādus faktus par to, kā piedalīties pieccīņā, šķirot atkritumus un saudzēt vidi, gan arī kārtīgi izstaipīt kājas un labi pavadīt laiku. 

* Pētījumu “Cik zaļi dzīvo Latvijas iedzīvotāji?” pēc Latvijas Zaļā punkta pasūtījuma veicis pētījumu centrs SKDS 2020. gadā, aptaujājot 1011 Latvijas iedzīvotāju 18–75 gadu vecumā.

Valsts prezidents: Galvenais uzdevums ir panākt strauju vakcināciju!

Galvenais uzdevums ir panākt strauju vakcināciju, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš pavēstīja, ka drīzumā tas būs iespējams, jo Latvijā ienāks lielāks skaits vakcīnu devu. Prezidenta ieskatā, nepieciešams ātri vakcinēt prioritārās grupas un citus cilvēkus, lai vakcīnas pret Covid-19 sāktu darboties un lai laicīgi šo vakcinācijas procesu arī pabeigtu.

“To noorganizēt ir veselības ministra uzdevums. Mēs redzam, ka infrastruktūra ir uzbūvēta un mēs ar cerībām raugāmies, ka vakcinācija notiks ātri un strauji, ka vakcīnas nepaliks noliktavās, bet no lidostas caur noliktavu nonāks līdz cilvēkiem,” sacīja Levits.

Arī Kariņš akcentēja, ka svarīgs ir raits vakcinācijas temps, lai vakcīnas neuzkrātos nedz centrālajā noliktavā, nedz atsevišķos vakcinācijas punktos. Viņš norādīja, ka sistēma ir izveidota un, piemēram, vakcinācijas tempi pagājušajā nedēļā bija labāki nekā nedēļu iepriekš.

“Izskatās, ka šonedēļ šī tendence turpinās. Veselības ministrijai svarīgi šo tempu uzturēt un raiti virzīties uz priekšu, lai mēs sasniegtu kopīgo imunitāti un izeju no pandēmijas radītās krīzes. Patlaban šķiet, ka viss iet pareizā virzienā, ir tikai jāturpina,” teica Ministru prezidents.

LETA jau rakstīja, ka aizvadītajā diennaktī Latvijā kopumā pret Covid-19 saņēmuši 8564 cilvēki, otro poti saņemot līdz šim augstākajam cilvēku skaitam, liecina Nacionālā veselības dienesta informācija.

Ņemot vērā, ka datu ievadīšana sistēmā iespējama vairākas dienas, šis rezultāts vēl varētu mainīties. Patlaban tas ir otrais augstākais kopš vakcinācijas procesa sākšanas valstī. Augstāks rādītājs, dienā sasniedzot 9114 vakcinētos, fiksēts 7.aprīlī.

Pirmo vakcīna devu vakar saņēma 6215 cilvēki, bet otro poti, tādējādi noslēdzot vakcinācijas procesu – 2349. Šāds otro vakcīnas devu saņēmušo iedzīvotāju skaits ir augstākais rādītājs vakcinācijas procesa gaitā. Augstāks tas ir bijis vien 2.februārī un 20.aprīlī, kad vakcinēti attiecīgi 1673 un 1672 cilvēki.

Šīs nedēļas pirmajās trīs dienās vidēji diennaktī potēti 6220 cilvēki, bet pēdējo septiņu dienu laikā – vidēji 5502 cilvēki diennaktī, vakcinācijas tempam pieaugot.

Nepilna puse vakar vakcinēto bija personas virs 60 gadu vecuma, savukārt aptuveni katrs ceturtais sapotētais bija cilvēks ar hronisku saslimšanu. Nepilns 1000 vakcinēto bija izglītības iestādēs nodarbinātie. Vakar vakcinēts arī nepilns simts operatīvo dienestu darbinieku, kā arī vairāk nekā 50 nozaro prioritāro iestāžu darbinieki.

Vakar pirmo poti saņēmusi arī kāda 100 gadus veca kundze Skultes doktorātā. Līdz ar to kopumā līdz šim vakcinēti 15 cilvēki 100 un vairāk gadu vecumā.

Aizvadītajā diennaktī cilvēki visbiežāk potēti ar “Moderna” vakcīnu, pirmajai un otrajai potei kopumā izmantojot 4919 šīs vakcīnas devas. Ar “Pfizer”/BionTech” vakar vakcinēti kopumā 2696 cilvēki, savukārt visretāk vakar izmantota “AstraZeneca” vakcīna, to izmantojot 949 cilvēku vakcinācijai.

Līdz šim vakcīnas pirmo devu saņēma 10,45% Latvijas iedzīvotāju, savukārt abas – 1,73%.

Nedēļas izskaņā gaidāms vēss, vējains un slapjš laiks

Vietām izveidosies sniega sega, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Tuvākajās dienā laika apstākļus virs Latvijas noteiks ciklons ar centru virs Somijas, kura ietekmē nedēļas nogalē gaidāmas stipras vēja brāzmas. 

Latvijā ieplūdīs vēsāka gaisa masa, naktīs gaisa temperatūra vietām var pazemināties zem 0 grādiem. Bbieži sagaidāmi nokrišņi – lietus, slapjš sniegs, kā arī sniegs.

Piektdien debesu lielāko daļu aizklās mākoņi, kas daudzviet nesīs nokrišņus – lietu, slapju sniegu, vietām arī sniegu.

Arī brīvdienās būs mākoņains laiks, bet brīžiem uzspīdēs saule. Latvijas teritorijas lielākajā daļā pa laikam sagaidāmi nokrišņi lietus, slapjš sniegs, bet nakts un rīta stundās sagaidāms arī sniegs. 

Vietām veidosies divu līdz četru centimetru bieza sniega sega. 

Sestdien pūtīs mērens līdz mēreni stiprs rietumu, ziemeļrietumu vējš, kas naktī piekrastē un dienā daudzviet brāzmās sasniegs ātrumu 15-18 metri sekundē, bet svētdien vējš nedaudz pierims. 

Termometra stabiņš naktīs noslīdēs līdz -1…+4 grādu atzīmei, bet dienā pakāpsies līdz +2…+6 grādiem.

Nākamās nedēļas pirmajā pusē saglabāsies mākoņains laiks, tiek prognozēts gan lietus, gan slapjš sniegs un naktī uz pirmdienu vietām arī sniegs, tomēr nokrišņu daudzums mazināsies. 

Nedēļas sākumā lēns vējš iegriezīsies no rietumu puses, bet nedēļas vidū tas iegriezīsies no ziemeļaustrumiem, austrumiem. 

Gaisa temperatūra naktīs būs -2…+3 grādi, bet dienās nepārsniegs +4…+9 grādus. 

Pēc šī brīža prognozēm, nedēļas otrajā pusē Latvijai no dienvidiem pietuvosies jauns ciklons, nesot nokrišņiem bagātu laiku.

Princis Harijs Lielbritānijā uzkavēsies ilgāk! (+VIDEO)

Princis Harijs Lielbritānijā paliks ilgāk nekā bija plānojis. Harijs ieradās uz sava vectēva, prinča Filipa bērēm, tika ziņots, ka pēc bērēm viņš dosies atpakaļ uz ASV, kur viņu gaida sieva, Megana Mārkla, kas ir otrā bērniņa gaidībās, un dēliņš Ārčijs.

Jaunākās ziņas vēstī, ka princis Harijs izlēmis uzkavēties, lai kopā ar ģimeni atzīmētu savas vecmāmiņas, karalienes Elizabetes II 95.dzimšanas dienu, kas ir jau šodien – 21.aprīlī. Pēc prinča Filipa bēru ceremonijas princis Harijs aprunājies ar savu tēvu, princi Čārlzu un vecāko brāli, princi Viljamu. Interesanti, ka šīs sarunas bijušas visai ilgas, jo karaliskā ģimene ir satraukta par tik nepatīkamo prinča Harija un Meganas Mārklas interviju, kas izskanēja Opras Vinfrijas sarunu šovā. Harijs arī apsolījis apciemot karalisko ģimeni šī gada jūlijā, kad tiks atklāts pāragri mirušās prinču mammas, princeses Diānas, piemineklis.

Aculiecinieki, kas sastapa princi Hariju un princi Viljamu pēc bēru ceremonijas medijiem atklājuši, ka brāļi izskatījušies draudzīgi noskaņoti un par to esot jāpasakās Keitai Midltonei un princim Čārlzam, kuri abi veltījuši lielas pūles, lai abus brāļus samierinātu.

Video

Ko un kāpēc cilvēki runā miegā

“Es nevaru apēst delfīnus!” vai arī “Vai spainis ar ūdeni var izpildīt manus mājas darbus?”. Šīs ir tikai dažas no dīvainām frāzēm, ko cilvēki saka miega laikā. Katrs cilvēks kaut reizi, ir miegā pateicis kādu frāzi, tomēr pamostoties viņš to neatceras.

Sarunas miegā ir miega traucējumu veids, kas ir ļoti izplatīts. Daudzi cilvēki pamostas, jūtot, ka miegā murmina vai pat kliedz, vai arī viņu partneris viņiem pastāsta ko viņi teica miega laikā. Saskaņā ar jaunākajiem datiem runāšana miegā skar apmēram 5% pasaules iedzīvotāju. Lielāka daļa cilvēku var izjust šo miega traucējumu intensīvu emociju, noguruma un stresa dēļ. Vairāk nekā 66% pieaugušo visā pasaulē jebkad ir runājuši miegā.

Līdz šim maz ir zināms par runāšanu miega laikā. Tiek uzskatīts, ka tas notiek REM (ātrās acu kustības) fāzē. Zinātnieki uzskata, ka mehānismi, kas nomāc runu un kustību miega laikā, nedarbojas efektīvi. Labā ziņa šajā gadījumā ir tā, ka runāšana miegā ir droša un cilvēkam nekas nedraud.

Vienīgās neērtības ir diskomforts, ko jūs radāt savam partnerim, kurš šajā laikā mēģina gulēt blakus jums. Zinātnieki piebilst, ka runājot sapņos, cilvēki var lietot vulgārus vārdus, taču vairumā gadījumu gramatika paliek pareiza. Ir zināms, ka runāšana miega laikā daudz neatšķiras no sapņošanas. Miega laikā teiktais visbiežāk ir atkarīgs no sapņa satura.

Kā drošāk ieguldīt brīvo naudu? (+VIDEO)

Šonedēļ Rīta panorāmā turpinām stāstīt par finanšu pratības jautājumiem. Ja bankas kontā stāv brīvi finanšu līdzekļi, tad prātīgāk būtu uz tiem nevis sēdēt kā sunim uz siena kaudzes, bet gan ieguldīt tā, lai tie nestu peļņu. Kā prātīgāk ieguldīt savus finanšu līdzekļus, sevišķi, ja interesē dažādi ieguldījumu fondi un vērstpapīri?

Video

Horoskops: horoskopa zīmes, kuras ir ļoti mīļas

Ir cilvēki, kuri vienmēr ir gatavi jums palīdzēt, kad jums tas ir nepieciešams. Viņi ir ļoti gādīgi un mīļi. Ir vairākas zodiaka zīmes, kuras bieži tiek uzskatītas par foršākajiem draugiem un labākajiem partneriem.

Kuras tās ir?

Zivis

Šie ir vieni no vismīļākajiem zodiaka zīmju pārstāvjiem. Zivis jums vienmēr palīdzēs, neatkarīgi no tā, kāda ir problēma. Viņi nekad jūs nevainos. Viņi vienmēr dara visu iespējamo, lai palīdzētu draugiem. Šie zodiaka zīmes pārstāvji ir gatavi palīdzēt pat svešiniekiem, jo ​​ir ārkārtīgi izpalīdzīgi. Zivis klausās, saprot un izjūt sāpes kopā ar saviem mīļajiem, it kā tās būtu viņu pašu sāpes. Viņi palīdz, neko negaidot pretī. Viņiem pietiek ar tuvinieku smaidiem. Viņi nevēlas, lai kāds tuvs cilvēks justos slikti, tāpēc viņi ir gatavi darīt visu, lai uzlabotu garastāvokli.

Mežāzis

Jūs varat paļauties uz šīs zīmes pārstāvjiem. Viņi vienmēr atbild par saviem vārdiem un rīcību. Mežāži ir nopietni cilvēki un jūs varat būt pārliecināti, ka viņi neatstās jūs vienu, ja jums būs problēmas, gluži pretēji – viņi palīdzēs jums problēmas atrisināt. Mežāži vienmēr palīdzēs jums īstenot sapņus.

Vēzis

Vēži ir draudzīgi un komunikabli. Viņiem ļoti svarīga ir ģimene. Viņi savas ģimenes dēļ ir gatavi uz visu. Vēži savu tuvinieku problēmas uztver nopietnāk nekā savas. Viņi vienmēr precīzi zina, kā likt cilvēkam justies labāk. Viņi ir ļoti radoši un atvērti cilvēki.

Tīrība un kārtība mājas aptieciņā: Praktiski padomi medikamentu uzglabāšanai!

Tīrības mēnesis aprīlis ir piemērots laiks arī tam, lai atvēlētu brīdi mājas aptieciņas pārskatīšanai un sakārtošanai. Pēc kādiem principiem uzglabāt zāles, uztura bagātinātājus, pārsējus un plāksterus, lai tie būtu pārskatāmi, ērti izvietoti un ātri atrodami? Kā un kur uzglabāt medikamentus, lai tie atrastos atbilstošos apstākļos, varētu izsekot līdzi to derīguma termiņiem un lai tie vienlaikus būtu bērniem un mājdzīvniekiem drošā vietā? Organizēšanas konsultante Dana ar kasti jeb Dana Gulbe un Apotheka sertificētā farmaceite Ilona Sinkeviča sniedz atbildes uz šiem jautājumiem un piedāvā noderīgus  padomus, kā uzturēt  drošu un kārtīgu mājas aptieciņu.

Medikamenti ir specifiska lietu grupa, ko svarīgi nejaukt kopā ar citiem mājās atrodamajiem priekšmetiem gan no estētiskā, gan drošības viedokļa. Sakārtota aptieciņa ļauj sekot līdzi medikamentu derīguma termiņam un vizuālajam izskatam – nekādā gadījumā nav pieļaujama medikamentu lietošana, ja tiem beidzies derīguma termiņš vai mainījies to vizuālais izskats, piemēram, parādījušās nogulsnes sīrupā, mainījusies tabletes struktūra vai krāsa. 

“Ieviešot kārtību, cilvēks var viegli pārskatīt, kas ir ikdienas profilakses “arsenālā”, un operatīvi rīkoties gadījumos, kad jāreaģē nekavējoties – jāsniedz pirmā palīdzība,” stāsta I. Sinkeviča. “Kārtība aptieciņā palīdz sekot līdzi tās saturam un savlaicīgi to papildināt ar trūkstošajiem medikamentiem vai tieši pretēji – palīdz izvairīties no jau esošu medikamentu atkārtotas iegādes.”

“Medikamentus nav ieteicams turēt atvērtā veidā uz galda vai palodzes. Savukārt plauktā tos labāk novietot tuvāk lietām, kas ikdienā tiek izmantotas salīdzinoši retāk, teiksim, pie salocītajiem dvieļiem, nevis pārtikas vai ikdienas traukiem. Protams, uzglabāšanas vietu katram būtu jāpielāgo saviem dzīves apstākļiem. Kārtības ieviešana mājas aptieciņas haosā var šķist īsts izaicinājums, tomēr galvoju, ka tas ir vienkāršāk nekā izklausās,” saka D. Gulbe jeb Dana ar kasti. Organizēšanas konsultante iesaka izveidot noteiktu sistēmu, lai aptieciņā pat pēc īslaicīga haosa ir iespējams ātri ieviest kārtību.

Efektīvākie knifi kārtības nodrošināšanai 

Galvenais princips, kas jāievēro, iekārtojot mājas aptieciņu, ir tās satura izvietošana vertikāli. Jebkura kaste, grozs vai kārba, kur glabājas medikamenti un to piederumi, jāorganizē tā, lai, skatoties uz saturu no augšas, būtu redzams viss tajā atrodamais. Šādā veidā ir visvieglāk kontrolēt medikamentu derīguma termiņu, regulāri, tas ir, vismaz reizi pusgadā, aptieciņu pāršķirojot. Svarīgi, lai divi iepakojumi (kastītes, plāksnītes) vai divi piederumi neatrodas guļus viens otram virsū. 

Aptieciņā ieteicams nodalīt medikamentus (ziedes, tabletes, sīrupus) no piederumiem (plāksteriem, termometra, elastīgajām saitēm). Pārāk mazi un šauri priekšmeti (termometrs, pipetes, ziedes tūbiņas) neturas vertikāli, tāpēc pirms to likšanas aptieciņas kastē ieteicams tos grupēt citā mazākā konteinerī, piemēram, maciņā ar rāvējslēdzēju, nelielā stikla burciņā vai nelielā kastītē, ko tad iespējams novietot vertikāli. Tāpat plāksterus, marles, saites, teipus un citus piederumus ieteicams izņemt no oriģinālajām kartona kastītēm un turēt grupētus atsevišķos maciņos ar rāvējslēdzēju. Tādā veidā visi plāksteri būs vienkopus un nenāksies medikamentu kastē uzglabāt arī tukšu gaisu. Tomēr zāles gan jāuzglabā oriģinālajā iepakojumā, kur saglabāta arī lietošanas instrukcija. 

Uztura bagātinātāji un vitamīni jānovieto tur, kur tos pamana un lieto, tos nav ieteicams turēt  kopā ar medikamentiem, jo tur tie diemžēl pārāk bieži sagaida sava derīguma termiņa beigas. Tā vietā speciālistes iesaka tos grupēt skaistā groziņā vai paplātē un turēt acu priekšā – pie garšvielām, tējas un kafijas vai pat uz galda. 

Domājot par zāļu tējām, cilvēkam jāuzdod sev jautājums: vai tās lietoju ikdienā, vai tikai kā papildinājumu medikamentiem saslimšanas gadījumā? Ja ģimenē atbilstošāks ir pirmais variants, tad zāļu tējas ieteicams turēt kopā ar citām tējām un dzērieniem. Tās pārskatāmi  un glīti izskatīsies pārbērtas stikla burkās, taču, ja to nav daudz vai negribas atvēlēt tām tik daudz vietas, var izmantot arī, piemēram, papīra turziņas, uz kurām rakstāms tējas nosaukums un derīguma termiņš. Turziņas vēlams nofiksēt ar nelielu knaģīti vai saspraudi un grupēt tās kopā seklā groziņā vai kastē. Ja zāļu tējas tiek dzertas tikai slimību gadījumos, tās droši var turēt kopā ar medikamentiem, ievērojot tos pašus uzglabāšanas principus. Tējām tāpat var izmantot arī plastmasas maisiņus ar rāvējslēdzēju jeb zip-lock.

Kāda ir ideāla aptieciņas kaste?

Aptieciņas kastei ir jābūt pietiekoši lielai, bet ne pārāk dziļai, lai nerastos kārdinājums medikamentus izvietot vairākos slāņos citu virs cita. Optimālā gadījumā medikamentu kastes augstums sakrīt ar vidējo kastīšu, pudelīšu augstumu, kad tās noliktas vertikāli. Tas varētu būt 10–20 cm augstumā. 

Ja kasti tur atvilktnē vai kādā augstākā, bērniem nepieejamā plauktā, tad vāks nav nepieciešams. Tas tikai apgrūtina kastes izmantošanu un rada vēlēšanos lietoto medikamentu nolikt vienkārši kastei blakus vai uz vāka. 

Medikamentu kasti būtu jāvar viegli izcelt no plaukta, tātad tā nedrīkst būt pārāk smaga vai trausla. Ieteicamākais materiāls medikamentu kastei ir plastmasa, jo to ir vienkārši un ērti kopt, turklāt tā ir mitrumizturīga. No vizuālā viedokļa D. Gulbe iesaka izvēlēties pilnkrāsas, nevis caurspīdīgu plastmasas kasti. “Tā ir ilūzija, ka caurspīdīga ir pārskatāmāka, patiesībā tā bieži vien vienkārši izskatās krietni nekārtīgāk. Identisku efektu var panākt ar precīzu, skaistu etiķeti uz kastes sāna,” saka organizēšanas konsultante. 

Ja medikamentu ir daudz un tie tiek grupēti vairākās kastēs, ir svarīgi tos nevis vienkārši sadalīt  vairākās daļās, bet grupēt pēc kādas pazīmes, piemēram, medikamenti augšējiem elpceļiem, medikamenti muskuļu sāpēm u.tml. Katra kaste ir sava medikamentu apakškategorija, un to noteikti jāpasvītro ar atbilstošu etiķeti. Šādas izturīgas kastes var iegādāties lielākajos pārtikas un saimniecības veikalos.

Vannasistaba nav labākā vieta zāļu uzglabāšanai

Kārtojot mājas aptieciņu, svarīgi piedomāt ne vien par kārtību, bet arī drošību. Arī turpmāk, pievienojot kastē jaunus medikamentus, vērts atcerēties būtisku pamatprincipu – zāļu instrukcijā jāizlasa uzglabāšanas nosacījumi, kas atkarīgi no zāļu formas un sastāva.

Ja instrukcijā norādīts, ka zāles jāuzglabā istabas temperatūrā (15–25°C), tas nozīmē, ka mājās jāatrod bērniem un mājdzīvniekiem nepieejama, sausa, tumša vieta, kur nav tiešu saules staru vai siltuma avotu. Parasti tās var būt slēgtas atvilktnes vai skapju augšas. Vannas istaba noteikti nav piemērota telpa zāļu uzglabāšanai paaugstinātā mitruma un temperatūras svārstību dēļ. Ja zāles jāuzglabā sausā, vēsā vietā (8–15°C) vai aukstā vietā (2–8°C), tas nozīmē, ka tās jānovieto ledusskapī. Zāles nekādā gadījumā nedrīkst sasaldēt – tādējādi tās zaudē savu kvalitāti un ārstnieciskās īpašības. 

Medikamentiem ledusskapī svarīgi paredzēt noteiktu, ierobežotu vietu, piemēram, ledusskapja durvju augšējo nodalījumu, lai neapgrūtinātu pārtikas produktu lietošanu ikdienā. Tabletes un kapsulas būtu jāievieto plastmasas maisiņā, tālāk no pārtikas, pasargājot zāles no mitruma un kondensāta. Sīrupiem un citiem šķīdumiem labi jānoslēdz vāciņš. Ja medikamentu ir daudz vai tie neietilpst durvju nodalījumā, tos vēlams grupēt vienkrāsainā un necaurspīdīgā plastmasas kastē un šo kasti marķēt, lai visi mājinieki būtu informēti par tās saturu.

Ja medikamentiem ir parādījušās vizuālas izmaiņas vai defekti, piemēram, krāsas maiņa, plankumi, plaisas, iztecējis saturs, tad zāles lietot kategoriski aizliegts. Tādām zāļu formām kā sīrupiem, geliem, acu pilieniem ir ierobežots lietošanas laiks pēc to atvēršanas. “Uz šāda iepakojuma būtu lietderīgi ar marķieri uzrakstīt atvēršanas datumu, lai pēc tam būtu iespēja izsekot drošam lietošanas termiņam,” iesaka I. Sinkeviča.

Ja medikamenti vairs nav derīgi, tie jānogādā  aptiekā drošai iznīcināšanai. Zāles, kam beidzies derīguma termiņš vai kas vairs nav derīgas lietošanai, nekādā gadījumā nedrīkst izmest kanalizācijā vai sadzīves atkritumu tvertnē. Aktīvo savienojumu dēļ medikamenti dabai ir īpaši kaitīgi. Vecos medikamentus izņem no kartona iepakojumiem, iepakojumus izmet papīra vai sadzīves atkritumos, savukārt pašus medikamentus (pudelītes, tablešu plāksnītes, ziedes) savāc plastmasas maisiņā. Dzīvsudraba termometrus var nodot, ievietojot tos plastmasas pudelē. Nederīgos un vecos medikamentus bez maksas var nodot kādā no tuvākajām Apotheka aptiekām. 

Akcijā “Pērc, ziedo, pabaro” iespēja ziedot barību suņiem un kaķiem 14 patversmēs visā Latvijā!

Rūpējoties par mūsu četrkājainajiem draugiem, kam šobrīd nav savu māju, no 20. aprīļa līdz 17. maijam jau septīto reizi notiks labdarības akcija “Pērc, ziedo, pabaro”. Tās ietvaros ikviens iedzīvotājs ir aicināts atbalstīt patversmēs mītošos dzīvniekus, iegādājoties un ziedojot dzīvnieku barību un citus mājdzīvniekiem piemērotus produktus Rimi veikalos visā Latvijā.

Vidēji 25–50 kg barības ik dienu – tik daudz vajadzīgs katrai Latvijas dzīvnieku patversmei, lai paēduši būtu visi tur mītošie kaķi un suņi. Šādu bēdubrāļu, kas palikuši bez mājām un mīloša saimnieka, Latvijā ir simtiem, un viņu labsajūta un ikdienas pamatvajadzību nodrošināšana ir atkarīga lielākoties no sabiedrības atbalsta. Ja pagājušogad akcijā piedalījās 11 dzīvnieku patversmes visā Latvijā, šogad to ir jau 14.

“Katrs dzīvnieks ir atšķirīgs, katram ir savi paradumi, raksturs un personība. Taču kopīgs visiem ir viens – katram kaķim un sunim gribas ēst. Neatkarīgi no tā, kur dzīvnieks mitinās, tam ir vajadzīga mīlestība un glāsti, siltums, drošība un medicīniskā aprūpe. Un šeit nepietiek tikai ar patversmju darbinieku un entuziastu pūlēm, nepietiek arī ar pašvaldību atbalstu – mums vajadzīga katra līdzjūtīgā sirds, lai kaut vai paciņu pa paciņai piepildītu dzīvnieku patversmju pieliekamos. Īpaši gribētu uzrunāt tos, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar dot mājas dzīvniekam, taču mīļuprāt noglauda kaķi vai suni – akcija “Pērc, ziedo, pabaro” ir lieliska iespēja savu mīlestību izrādīt praktiski un ļoti noderīgi!” aicina biedrības “Dzīvnieku SOS” vadītāja Sandra Brasliņa. 

Šogad akcijai pievienojušies par 25 Rimi veikaliem vairāk nekā pērn, un akcijas atbalstītāji varēs iegādāties dzīvniekiem nepieciešamos produktus un tos ievietot “Pērc, ziedo, pabaro” ziedojumu kastēs 150 Rimi  Hyper, Rimi Super un Rimi Mini veikalos visā Latvijā. 

“Mājdzīvnieku tēma Rimi ir īpaši tuva – ik dienas Mājdzīvnieku klubā aicinām ar atbildību un mīlestību rūpēties par saviem kaķiem un suņiem. Šī ir lieliska iespēja palīdzēt arī tiem dzīvniekiem, kuriem nav sava cilvēka, kas varētu viņus barot, lolot un lutināt. Mazie draugi dzīvnieku patversmēs visā Latvijā būs pateicīgi par katru ziedojumu – barību, smiltīm, rotaļlietām, kas padarīs priecīgāku patversmju iemītnieku ikdienu. Kā rāda iepriekšējā pieredze, akcija “Pērc, ziedo, pabaro” parasti gūst lielu pircēju atsaucību, un uz to ceram arī šoreiz, aicinot pievienot savam pirkumu grozam dažus iepakojumus dzīvnieku barības vai kādu citu noderīgu preci,” stāsta Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers. 

Skaiste Sruogaite, Mars korporatīvās komunikācijas direktore Baltijas, Balkānu un Adrijas jūras valstīs, Ukrainā un Izraēlā, uzsver, ka atbildība padarīt mūsu četrkājaino draugu pasauli labāku ir sabiedrības un uzņēmējdarbības vides vienojošais elements: “Mars augstu vērtē un rūpējas par visiem mājdzīvniekiem – tie padara mūsu dzīvi labāku, tāpēc mūsu mērķis ir padarīt pasauli par labāku vietu arī viņiem. Barība ir būtiski nepieciešama visiem mājdzīvniekiem, jo tā ietekmē viņu veselību un dzīves kvalitāti. Mēs kā uzņēmums, kas ražo vienus no pasaulē visplašāk pazīstamajiem mājdzīvnieku barības zīmoliem Whiskas, Sheba, Pedigree un daudzus citus, esam pateicīgi, ka varam dalīties un palīdzēt mājdzīvniekiem, kuriem tas ir nepieciešams, īpaši laikos, kad pasauli pārņēmusi pandēmija. Es patiesi aicinu cilvēkus nestāvēt malā un piedalīties šajā akcijā, lai parādītu, ka mēs visi iestājamies par mājdzīvnieku labturību un, neraugoties uz apstākļiem, neesam aizmirsuši par viņiem.”

Papildus pircēju ziedojumiem arī akcijas rīkotāji – Rimi Latvia un Mars Inc., kā ierasts, ziedos vairākas tonnas barības un smilšu četrkājaino patversmes iemītnieku atbalstam. 

Saziedotā barība un citas preces nonāks 14 dzīvnieku patversmēs visā Latvijā: “Ulubele”, “Dzīvnieku SOS”, “Dzīvnieku draugs” un Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupā Rīgā, LLU Veterinārmedicīnas fakultātes Mazo dzīvnieku patversmē un patversmē “Ķepu Ķepā” Jelgavā, patversmē “Četrkājainie draugi” Dobelē, Cēsu dzīvnieku patversmē “Lācīši”, patversmē “Astes un Ūsas” Alūksnē, Jēkabpils dzīvnieku patversmē, Daugavpils dzīvnieku patversmē “OTRĀ MĀJA”, Saldus dzīvnieku patversmē “Oposums”, Ugāles biedrībā “Ar Sirdi Delnā” un patversmē “Liberta” Liepājā.

Kariņš patlaban neredz iespēju lemt par Covid-19 ierobežojumu mīkstināšanu (+VIDEO)

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) patlaban neredz iespēju lemt par ierobežojumu mīkstināšanu, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pavēstīja premjers.

Komentējot veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) otrdien valdības sēdes laikā pausto, ka, ņemot vērā pašreizējos saslimstības ar Covid-19 rādītājus, nepieciešams noteikt moratoriju turpmākai drošības pasākumu un ierobežojumu mīkstināšanai, Kariņš atzina, ka viņš ir līdzīgās domās ar veselības ministru.

Premjers stāstīja, ka valdība bija plānojusi trīs nedēļu ciklā diskutēt par atsevišķu ierobežojumu mīkstināšanu. Nākamās diskusijas plānotas nākamnedēļ, tomēr Kariņš norādīja uz saslimstības ar Covid-19 pieaugumu. “Man ir grūti iedomāties, ka valdība varētu vienoties par pārkārtojumiem, ko varētu uztvert kā atvieglojumus,” pauda Ministru prezidents.

Viņš uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija nav beigusies un saistībā ar tās mazināšanu ieviestie ierobežojumi joprojām ir spēkā un tie ir jāievēro.

Video

Kariņš aicināja sabiedrību pieteikties uz bezmaksas brīvprātīgo vakcināciju pret Covid-19. “Ja visi vakcinēsimies, izkļūsim no krīzes,” piebilda premjers.

Valdības sēdes laikā Pavļuts atzīmēja, ka šobrīd 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju atkal pārsniedzis 400 gadījumu robežu. Vienlaikus septiņu dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju stagnē, pēdējās dienās situācijai nedēļas griezumā nepasliktinoties.

Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 688 Covid-19 gadījumi un saņemtas ziņas par 15 sasirgušo nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.

Jau vairāk nekā nedēļu Latvijas divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju turpina pieaugt – arī vakar tika novērots pieaugums, šim rādītājam palielinoties no 383,3 līdz 403,2 gadījumiem. Pēdējā laikā zemākais šis rādītājs bija 7.aprīlī – 330,6.

Kopumā Latvijā līdz šim reģistrēti 112 224 inficēšanās ar Covid-19 gadījumi. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā reģistrēts 7691 Covid-19 gadījums, savukārt pārējie tiek uzskatīti par slimību pārslimojušie.

No pagājušajā diennaktī mirušiem Covid-19 slimniekiem viens cilvēks bijis vecumā no 30 līdz 39 gadiem, divi – vecumā no 50 līdz 59 gadiem, divi – vecumā no 60 līdz 69 gadiem, četri – vecumā no 70 līdz 79 gadiem un vēl seši – vecumā no 80 līdz 89 gadiem.

Līdz šim Latvijā kopumā miris 2071 cilvēks, kas bija saslimis ar Covid-19.

Diennakts laikā Latvijā veikti 18 656 Covid-19 testi, un pozitīvi no tiem bijuši 3,7%.

Pirmo poti pret Covid-19 saņēmis katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs!

Līdz šim pirmo vakcīnas pret Covid-19 devu Latvijā saņēmuši 10,06% iedzīvotāju, liecina Nacionālās veselības dienesta dati.

Aizvadītajā diennaktī pirmo poti pret Covid-19 saņēma 4697 cilvēki, savukārt vēl 1531 persona vakcinācijas ciklu noslēdza, saņemot otru poti. Kopumā vakar sapotēti 6228 cilvēki

Otro poti saņēmušo cilvēku skaits vakar sasniedza otro lielāko rādītāju kopš vakcinācijas procesa sākuma. Lielāks tas bijis vien 2.februārī, kad otro devu saņēma 1673 cilvēki. Otrdien nepilna ceturtdaļa otro poti saņēmušo bija personas virs 60 gadu vecuma, vairāk nekā 240 sapotēto bija personas ar hroniskām slimībām, līdzīgs bijis arī vakcinēto ārstniecības personu skaits.

Apmēram trešdaļa vakar pirmo poti saņēmušo bija cilvēki vecumā virs 60 gadiem, katrs ceturtais bija persona ar hroniskām slimībām. Vakar pirmo vakcīnas devu saņēma arī vairāk nekā 730 izglītības iestāžu darbinieki.

Līdz šim vakcinācijas procesu, saņemot pirmo poti, sākuši 10,06% Latvijas iedzīvotāju, savukārt abas vakcīnas devas saņēma 1,6% iedzīvotāju.

Miegs un uzmācīgas domas

Vairums cilvēku, ja jūtas noguruši dodas gulēt, bet ne vienmēr aizmigt ir tik vienkārši. Ja neizdodas aizmigt, tad tā ir pamatīga vilšanās un aiz aizkaitinājuma ir vēl grūtāk iemigt. Acu priekšā jums ataust dienas notikumi un parasti tieši tie, kas ir saistīti ar nepatīkamām atmiņām.

Jūs sākat analizēt, kā esat izturējusies vienā vai otrā gadījumā un kā būtu bijis pareizāk rīkoties. Tādas domas nenomierina, gluži otrādi, uztrauc jūs un miegs ir prom. Iespējams jūs neesat pieradusi domāt par bijušo? Tad jūs, protams, domājat par nākotni: ko pagatavot rīt vakariņām. Vai maz rīt tiksiet galā ar savu darbu, kaut tikai neaizmirstu rītdien nopirkt kaut ko. Skaidrs, ka naktī, kad visi svarīgie smadzeņu centri ir kavēšanas stāvoklī, visas šīs problēmas nevar tikt atrisinātas un tāpēc liekas ļoti grūtas. Un tā jūs nemitīgi mokaties guļot bez miega. Dažreiz jūs to apzināties, jo no pieredzes saprotat, ka no rīta jums daudz vieglāk, bez sevišķas piepūles izdosies atrisināt šos jautājumus, vajag tikai mazliet padomāt, un viss būs nokārtots, bet domāt par to visu nakti nozīmē tikai mocīt sevi.

Bet kā no šīs problēmas tikt vaļā?

Saprāta argumenti tādos gadījumos nedod vēlamos rezultātus, to mēs noskaidrojām jau agrāk. Varam ieteikt izmēģināt šādu triku. Iedomājaties, ka jūsu rūpes ir uzrakstītas ar krītu uz tāfeles. Jums vajag gulēt, nevis lasīt uz tāfeles uzrakstīto. Tiklīdz kaut kas šķietami parādās uz tāfeles, jūs iztēlojaties, ka ņemat sūkli un noslaukāt uzrakstīto. Ja parādās jauna problēma, tad ņemat palīgā sūkli. Vai jūs atkal kas moka? Tūlīt noslaukiet uzrakstīto. Un tā turpiniet nepārtraukti! Jūs pamanīsiet, ka sākumā biežāk, bet pēc tam arvien retāk un retāk jums nāksies lietot sūkli un drīz vien jūs aizmigsiet.

Šīs sadzīves lietas piesaista mājai veiksmi un pozitīvu enerģiju

Ņemot vērā dažādus ticējumus, tad šīs ir tās lietas, kuras piesaista mājai veiksmi, laimi un pozitīvu enerģiju. Veiksme mājās ir atkarīga ne tikai no īpašnieka pozitīvas attieksmes, bet arī no lietām, kuras atrodas mājās. Tās piesaista veiksmi un labklājību.

Kuras gan ir šīs lietas?

Ķiploki

Ļoti bieži ļaunie gari ir nesaskaņu cēlonis mājās. Nepatīkamas smakas, viss krīt no rokām, mājas darbi nepadodas, liecina par ļaunumu, kurš atrodas jums blakus. Lai nomierinātu ļaunos garus, noteikti turiet ķiplokus mājās, to smarža ir mājas talismans no negatīvās enerģijas. Ķiploku ēšana palīdz pret dažādām slimībām un nelabvēlīgo cilvēku negatīvās ietekmes.

Zvaniņš

Melodiskā zvaniņa skaņa var atgriezt pozitīvu noskaņu mājās. Jums jāizvēlas zvaniņš, kurš izgatavots no metāla. Tam vajadzētu būt tīrai un maigai skaņai. Noteikti ieklausieties zvaniņa melodijā. Ja melodija mainās, kļūst skaļāka vai klusāka, tad tas nozīmē, ka zvaniņš ir absorbējis daudz negatīvās enerģijas.

Spogulis

Apaļais spogulis koka rāmī labi darbojas kā laimes un veiksmes magnēts. Izmantojot šādu spoguli, mājās vienmēr būs harmonija un sapratne. Tas izstaro vitālo enerģiju un piepilda mājās dzīvojošos cilvēkus ar pozitīvu enerģiju. Lai spoguli attīrītu, ir nepieciešams izmantojot mitru drāniņu to nomazgāt ar apļveida kustībām.

Minimālisma dzīvesveids: Episka lauku stila māja! (+VIDEO)

Šī ģimene ir izveidojusi sev satriecošu mazo māju ārpus pilsētas! Ādams un Mišela ir sapņu komanda. Ādams ir celtnieks un Mišela interjera dizainere, māja ir ideāli piemērota ģimenes dzīvošanai un ar skaistu mūsdienu lauku estētiku.

Izbaudiet pilnu ekskursiju pa šo ļoti skaisto un radošo māju.

Video

Saslimstība ar Covid-19 Latvijā pieaug jau otro nedēļu!

Jau otro nedēļu visā Latvijā novērojams saslimstības ar Covid-19 pieaugums, liecina apkopotie dati par pagājušo nedēļu, aģentūru LETA informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja.

Pagājušās nedēļas pieaugums pret iepriekšējo nedēļu ir 6,4%, vidēji dienā tika atklāti 538 jauni gadījumi.

Jau vairākas nedēļas saglabājas stacionēto pacientu pieaugums, iepriekšējās nedēļas laikā tika stacionēts vidēji 61 pacients dienā.

Saslimstības pieaugums novērojams visos Latvijas reģionos, uzsvēra Arāja.

Vērtējot iepriekšējās divas nedēļas, saslimstības rādītāji ar augošu tendenci novērojami gandrīz visās vecuma grupās, izņemot seniorus virs 70 gadiem, kuru vidū saslimstība samazinājusies. Vērojot saslimstības rādītājus vecuma grupā virs 65 gadiem, SPKC redz to mazināšanos, kur viens no iemesliem noteikti minams arī vakcinācijas ieguvums papildus citiem profilakses pasākumiem.

Turpina saglabāties saslimstības pieaugums vecuma grupās no 10 līdz 19 gadiem un no 20 līdz 29 gadiem, pēdējo divu nedēļu laikā pieaugums vērojams arī vecuma grupā no 40 līdz 65 gadiem.

Skatoties konkrētāk pa bērnu vecuma grupām, saslimstība saglabājas vislielākā vecuma grupās 15-19 gadi, bet bērniem līdz piecu gadu vecumam tā ir vismazāk.

Nedaudz samazinājies Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficents, kas pašlaik veido 1,01, kamēr nedēļu iepriekš tas bija1,18. Tas liecina joprojām par infekcijas slimības izplatības pieaugumu, pārkāpjot robežu “1”.

SPKC joprojām aicina īpaši rūpīgi ievērot roku higiēnu, pareizi lietot sejas masku, nosedzot degunu un zodu, iespēju robežās strādāt attālināti, bet ja tas nav iespējams, tad nedoties uz darbu un publiskām vietām pat ar mazākajiem elpceļu saslimšanas simptomiem, piemēram, kakla sāpēm, nelielu klepu, paaugstinātu ķermeņa temperatūru.

SPKC atgādina, ka ikviens var ievērot vienu no Covid-19 profilakses pasākumiem – telpu vēdināšanu. Ievērojot visus drošības pasākumus, pieskatot mazus bērnus un dzīvniekus, telpas jāvēdina vairākas reizes dienā, plaši atverot logus, lai svaigais gaiss pēc iespējas vairāk cirkulētu telpā. Īpaši aktuāli tas ir mājsaimniecībās, kur uzturas vairāki ģimenes locekļi, kā arī darbavietās un izglītības iestādēs, kur mācību process notiek klātienē.

Trīskrāsu kaķis: sargs, dziednieks un pareģis

Dažādi ticējumi par kaķiem aizsākās jau tālā pagātnē. Kaķi tika augsti vērtēti par viņu sirsnīgo raksturu, cīņu pret grauzējiem, taču ticējumu nozīme ir saistīta arī ar mājdzīvnieku krāsu. Neatkarīgi no šķirnes visi trīskrāsu kaķi ir īpaši. Nav nejaušība, ka trīskrāsu kaķi tiek atzīti par veiksmes talismaniem.

Ticējumi

Ja trīskrāsu kaķis murrā pie guļoša bērna, tad viņš noņem negatīvo enerģiju no bērniņa;

Ja uz ielas pie jums pienāk trīskrāsu kaķis, tad jums veiksies naudas darījumos;

Guļ ieritinājies kamolītī – drīz būs spēcīgs sals;

Šķauda blakus līgavai – drīz ģimenē gaidāms pieaugums;

Rūpīgi mazgājas – atnāks negaidīts viesis;

Interesanti fakti

99,9% trīskrāsu kaķu ir kaķenes;

Trīskrāsu kaķi ir paši tīrīgākie;

Jo vairāk kaķim plankumu jo īpašāks viņš ir;

Kā atpazīt vairogdziedzera problēmas?

Ja ar vairogdziedzera problēmām neesam saskārušies, tad ikdienā, visticamāk, neiedomājamies par tā nozīmi mūsu organismā. Vairogdziedzeris nodrošina mūsu organisma vielmaiņu un regulē tā funkcijas. Kādas ir biežāk sastopamās vairogdziedzera saslimšanas un kā tās atpazīt? Ko darīt vairogdziedzera veselības profilaksei? Stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Vairogdziedzeris atrodas kakla priekšpusē, tieši zem vairogskrimšļa, tā forma atgādina mazu tauriņu. Vairogdziedzera galvenie hormonu bioloģiskie efekti ir termoģenēzes regulācija, ietekme uz ogļhidrātu un taukmaiņu, augšanas un attīstības nodrošināšana, skaidro ģimenes ārste Zane Zitmane. Tā galvenā funkcija ir nodrošināt vielmaiņu organismā. Vairogdziedzeris regulē organisma funkcijas, vienmērīgi izdalot hormonus asinīs.

Izplatītākās problēmas

Par vairogdziedzera problēmām var liecināt palielināts, asimetrisks vairogdziedzeris, kā arī sāpes vai diskomforts kakla priekšējā daļā, aizsmakums un rīšanas grūtības. Hipertireozes un hipotireozes (jeb vairogdziedzera pastiprinātas un nepietiekamas darbības) gadījumā tiek ietekmētas visas orgānu sistēmas, skaidro ģimenes ārste.

Pie hipertireozes var novērot tahikardiju, sirds ritma traucējumus, paaugstinātu asinsspiedienu, biežākas stenokardijas lēkmes, raksturīga ātra un sekla elpošana, aizdusa. Var būt tendence uz biežāku vēdera izeju, caureja, pastiprināta ēstgriba, slāpes, poliūrija, smagos gadījumos var būt deģeneratīvi aknu bojājumi. Tāpat pastiprinās svīšana, āda ir silta, mikla, bieži vien pievienojas ādas strutainās infekcijas. Mati ir trausli, pastiprinās to izkrišana, nagi trausli un lūstoši. Var būt nieze, nātrenes tipa izsitumi, vitiligo. Nereti attīstās pretibiāla miksedēma (ādas izmaiņas). Samazinās muskuļu masa, kontraktilitāte, parādās roku trīce. Pieaug osteoporotisko lūzumu risks, jo attīstās osteoporoze. Tāpat 25-50% gadījumu var novērot orbitopātiju. Asins ainā novērojama anēmija, viegla neitropēnija, limfocitoze. Var kristies svars.

Savukārt hipotireozes gadījumā var novērot sausu ādu, tā var būt dzeltenīga un zvīņojoša. Tāpat novēro pavājinātu svīšanu un salīgumu. Mati ir sausi un plāni. Raksturīgs arī nogurums, vājums, miegainība, atmiņas traucējumi, depresija un samazināta spēja koncentrēties. Runa var būt lēna, balss aizsmakusi. Pieaug ķermeņa masa uz pieaugošo tūsku fona. Zarnu trakta darbība ir novājināta, kā dēļ attīstās aizcietējumi. No kardiovaskulārās sistēmas vēro bradikardiju un palielinātu perifērisko asinsvadu pretestību.

Biežāk vairogdziedzera saslimšanas ir iegūtas vai autoimūnas nekā iedzimtas. Tomēr arī autoimūnu saslimšanu gadījumā ļoti liela nozīme ir ģenētiskai predispozīcijai, kā arī ārējās vides ietekmei, piemēram, joda trūkums, infekcija, grūtniecība. Iedzimtu hipotireozi vēro aptuveni 1:4000 jaundzimušajiem. Arī hipertireoze bērnu vecumā ir samērā reta patoloģija un bērnu un pusaudžu vecumā galvenokārt saistās ar autoimūnu etioloģiju. Savukārt pēc 60 gadu vecuma pieaug saslimstība ar hipotireozi.

Vairogdziedzera veselības profilakse

Lai samazinātu risku vairogdziedzera saslimšanām ikdienā, ir nepieciešams uzņemt atbilstošu daudzumu joda, stāsta ģimenes ārste. Hormonu sintēzei nepieciešamo jodu jodīdu veidā cilvēks uzņem ar uzturu. Pieaugušajiem iesaka uzņemt 150-200 mikrogramus joda dienā, bet grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā ieteicamais joda daudzums pieaug līdz 250 mikrogramiem dienā. Vecumā līdz 5 gadiem joda nepieciešamais daudzums dienā ir 90 mikrogrami, no 6 līdz 11 gadiem – 120 mikrogrami, no 12 gadu vecuma – 150 mikrogrami dienā. 

Jāņem vērā, ka nozīmīgi riska faktori ir smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, saskare ar ķīmiskām vielām un UV stari.

Vai jāveic profilaktiskas pārbaudes? 

Profilaktiski veikt pārbaudes nebūtu nepieciešams, izņēmums ir jaundzimušie, kam veic skrīningu pirmajās 48-72 stundās uz iedzimto hipotireozi, skaidro Z. Zitmane. Ja ir sūdzības par veselības stāvokli, vajadzētu vērsties pie sava ģimenes ārsta, kurš izvērtēs, vai ir nepieciešami papildu izmeklējumi. Ja ir aizdomas par vairogdziedzera saslimšanu, asins analīzēs tiks noteikts TSH (tireotropais hormons) un, ņemot vērā situāciju, iespējams, būs jāveic vairogdziedzera ultrasonogrāfija (USG). Ja TSH ir izmainīts, tad būs nepieciešami papildu izmeklējumi, ko nozīmēs endokrinologs. Tālākā taktika un ārstēšana ir atkarīga no asins analīžu un USG rezultātiem. Vairogdziedzera slimību ārstēšana noteikti jāuztic speciālistam- endokrinologam.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa stāsta – tiroīdā hormona veidošanas procesā nepieciešams jods, B grupas vitamīni nodrošina pareizu vairogdziedzera darbību, selēns nodrošina pareizu vairogdziedzera metabolismu, savukārt cinks piedalās tiroīda hormona sintēzes procesos. Jodu varam uzņemt ar pārtiku – tas plaši izplatīts jūras zālēs, piemēram, jūras kāpostos (laminārija), kā arī ikdienas pārtikā tiek plaši lietota jodētā sāls. Tikmēr B grupas vitamīni visvairāk izplatīti ir graudaugos, rudzu maizē. Savukārt selēnu pārsvarā uzņemam ar gaļu vai ar Brazīlijas riestiem. Cinks sastopams austerēs, liellopa un jēra gaļā, kā arī riekstos un sēklās. Tāpat, ja nepieciešams, vairogdziedzera veselībai var lietot atsevišķi selēna saturošus uztura bagātinātājus, bet par joda saturošajām piedevām ieteicams konsultēties ar speciālistu. Ikdienā ieteicams uzņemt tikai ar pārtiku vai lietojot uzturā jodēto sāli – uzsver farmaceite.

Vairogdziedzera veselībai ikdienā ieteicama bezglutēna pārtika, kā arī probiotiķu lietošana. Vēlams mazināt stresu un uzlabot sava miega kvalitāti, sakārtojot savu ikdienas ritmu.

Pieci mazāk zināmi fakti par Zemes dienu

22. aprīlī visā pasaulē jau 51. reizi svinēs Starptautisko Zemes dienu, pievēršot sabiedrības uzmanību videi nekaitīgam un ilgtspējīgam dzīvesveidam. Pandēmijā šī diena ir lielisks atgādinājums par cilvēku, dzīvnieku un planētas neaizsargātību globāli. 

Zīmīgā notikuma svinēšana katram no mums var būt atšķirīga – televizora vai citu elektroierīču atvienošana no elektrotīkla, došanās uz darbu ar velosipēdu, koka iestādīšana vai atkritumu šķirošana. Svarīgi saprast, ka pat tāds šķietami mazs solis var ieviest pārmaiņas ikdienā ilgtermiņā, un šī diena pierāda – arī viena persona var pozitīvi ietekmēt pasauli. 

Gatavojoties Zemes dienai, “National Geographic” jūs iepazīstinās ar pieciem retāk dzirdētiem faktiem par šo dienu. 

#1 Viss sākās ar plašu naftas noplūdi Kalifornijā

1969. gada 28. janvārī pēc nekontrolētas naftas noplūdes no urbuma, Santa Barbara kanālā nonāca vairāk nekā 12 miljoni litru naftas. Eļļainais šķidrums izveidoja 56 kilometru garu, melnu darvas plankumu virs jūras, nogalinot tūkstošiem putnu, zivju un jūras zīdītāju. Šo nelaimi nodēvēja par trešo traģiskāko naftas noplūdi valsts vēsturē, kas sagrāva populāro un gleznaino Dienvidkalifornijas piekrasti. 

Tomēr, nav ļaunuma bez labuma – noplūde bija kā katalizators, kas aizsāka dažādu iedzīvotāju un aktīvistu darbību, kā arī piesaistīja valsts un politiķu uzmanību vides aizsardzības jautājumiem. Zīmīgi, ka ar pirmo svinamās dienas idejas konceptu iepazīstināja miera aktīvists Džons Makkonels (John McConnell), uzstājoties UNESCO konferencē Sanfrancisko 1969. gada decembrī. 

Savukārt no idejas par realitāti Zemes dienai palīdzēja kļūt aktīvais politiķis un senators Geilords Nelsons (Gaylord Nelson), kuram ideja par šādu īpašu datumu “iesakņojās” tieši pēc notikumiem Santa Barbarā. Nelsons ierosināja organizēt valsts mēroga mācības, lai izglītotu sabiedrību par vides jautājumiem. Nelsona mērķis bija maksimāli piesaistīt studentus un skolēnus, kuri varētu iesaistīties un turpināt šo kustību. Viņam tas izdevās – jau 1970. gada 22. aprīlī oficiāli tika atzīmēta pirmā Zemes diena. 

#2 Apzināti izvēlēts datums – 22. aprīlis

Zemes dienas datumu neizvēlējās nejauši. Proti, 22. aprīlis iekrita starp pavasara brīvlaiku un dažādiem gala eksāmeniem, tādējādi aktivitātēm varēja piesaistīt vairāk jauniešu, skolēnu un studentu. Tieši Nelsons kopā ar vides aizstāvi un aktīvistu Denisu Haisu (Denis Hayes) stratēģiski izvēlējās šo dienu, jo zināja, ka jaunieši ASV ir ļoti politiski aktīvi un piedalīsies dažādos protestos. 

Tas arī izdevās – tieši pirmajā Zemes dienā, 1970. gadā, aptuveni 20 miljoni amerikāņu izgāja ielās, aizsākot šo vides kustību. 

Tas nav viss – šo svētku datumu iedvesmoja arī Nebraskas štata laikraksta redaktora un aktīvista Jūliusa Sterlina Mortona (Julius Sterling Morton) dzimšanas diena, kas ir tieši 22. aprīlis. Viņš 1872. gadā aizsāka Koku stādīšanas dienu jeb “Arbor day”, un to ASV aktīvi atzīmē arī mūsdienās. 

2009. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija 22. aprīli noteica par Starptautisko Zemes dienu.

#3 Starptautiski atpazīta tā kļuva 1990. gadā 

Kaut arī Zemes diena aizsākās ASV, tagad to svin teju visā pasaulē. Tieši 1990. gads ir ļoti zīmīgs Zemes dienai, kad 22. aprīļa tematiskajos pasākumos par un ap šo svarīgo notikumu iesaistījās rekordliels skaits dalībnieku – 200 miljoni cilvēku 141 valstī. Par dienas starptautisko statusu ir jāpateicas jau minētajam Haisam, jo tieši viņš 1990.gadā ASV organizēja nacionālos pasākumus un aizsāka starptautisko kampaņu. 

1990. gadā rīkotās aktivitātes deva milzīgu impulsu izvirzīt vides jautājumus pasaules mērogā. Turklāt tieši šis notikums mudināja toreizējo ASV prezidentu Bilu Klintonu piešķirt senatoram Nelsonam prezidenta Brīvības medaļu – augstāko godu, kādu var saņemt ASV civiliedzīvotājs. Medaļu piešķīra par Zemes dienas dibinātāja lomu. 

#4 Zemes dienai ir radīta dziesma

Indijas dzejnieks un diplomāts Abhajs Kumars (Abhay Kumar) 2013. gadā uzrakstīja skaņdarbu ar nosaukumu “Zemes himna” (“Earth Anthem”), lai godinātu planētu un visus tās iedzīvotājus. Tā ir tulkota visās oficiālajās Apvienoto Nāciju Organizācijas valodās, tostarp angļu, franču, spāņu, krievu arābu, hindi, kā arī nepāliešu un ķīniešu valodā. 

Dziesmā liek uzsvaru uz mūsu planētas slavēšanu un cildināšanu. Pirmais dziesmas melnraksts tapa jau 2008. gadā, tomēr līdz 2013. gadam tas vairākkārt tika labots. 2013. gada maijā mūziku skaņdarbam sakomponēja Sapans Ghmire (Sapan Ghmire) un iedziedāja jaunā Nepālas dziedātāja Šreja Sotanga (Shreya Sotang). 

Kumaram ir plāni turpināt “Zemes himnas” projektu, sadarbojoties ar pasaulē vadošajiem mūziķiem un dziedātājiem, lai izveidotu secīgus izdevumus. 

#5 Katru gadu Zemes dienai ir noteikta tēma 

Katru gadu šim nozīmīgajam notikumam piešķirt atšķirīgu tematu vai fokusu. Tematikas mēdz būt no upju tīrīšanas līdz pat dažādu augu pētīšanai. Zīmīgākās Zemes dienas bija 1990. gadā, kad centrā bija piesārņojuma radīto problēmu risināšana, kā arī 2000. gadā, kad ļoti aktuāla bija globālā sasilšana un tīra enerģija. Toties 2010. gadā Zemes dienā  aizsākts pasaulē lielākais vides pakalpojumu projekts – “Miljards zaļo pasākumu”, kas aicina jebkuru cilvēku apņemties veikt vismaz vienu lietu par labu dabai un reģistrēt to tiešsaistē. 

Šī gada tēma ir “Atjaunot mūsu Zemi” (“Restore our Earth”). Proti, tā koncentrējas uz dabiskiem procesiem, topošajām zaļajām tehnoloģijām un novatorisku domāšanu, kas var atjaunot pasaules ekosistēmas. Šogad nozīmīgais notikums norisināsies attālināti, digitālā vidē – ar virtuāliem pasākumiem, starptautiskām lekcijām un filmām. Vairāk informācijas www.earthday.org. 

Ko iesākt ar Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem šovasar? (+VIDEO)

 XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos šoreiz akcents tiks likts uz dziesmu un deju saturisko izpratni, jo šodienas apstākļos tie nevarēs notiks tradicionālā formātā, bet tiks ielikti tādā formā, kas būs epidemioloģiski droši, šorīt intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Šodien valdībā tiks izskatīti svētku norises iespējamie scenāriji, bet jau tagad ministre ir pārliecināta, ka tiks atbalstīts reģionu princips, kas patlaban darbojas klātienes mācību rīkošanai dažādām klašu grupām un interešu izglītības organizēšanai.

“Šogad svētku svinēšanā var vilkt paralēles ar pirmajiem dziesmu svētkiem, kad pasākumi notika atsevišķos reģionos, jo tā notiks arī šogad. Proti, šoreiz galvenā doma ir tāda, ka neatkarīgi no apstākļiem un ierobežojumiem latvietis jūtas labi, ja ir atsevišķa telpa, lai varētu dziedāt un dejot,” piebilda Šuplinska.

Protams, viņa nenoliedza, ka kopības sajūtai, kādu to var izbaudīt Mežaparka lielajā estrādē, ir liela nozīme, taču tā tagad tiks nomainīta ar citu.

Video

Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šodien Ministru kabinetā prezentēs savu skatījumu par XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises iespējām.

Ministre iepriekš norādīja, ka svētku norises iespējas izskatīs otrdien valdībā, bet gala lēmumu pieņems skolēnu mācību gada noslēgumā, sekojot epidemioloģiskajai situācijai valstī.

Lai arī Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem paredzēti trīs scenāriji – “A”, “B” un “C” – , Šuplinska lēš, ka svētki, visticamāk, notiks pēc “C” scenārija. Pēc šī scenārija paredzēts saglabāt reģiona principu, kas patlaban darbojas klātienes mācību rīkošanai dažādām klašu grupām un interešu izglītības organizēšanai.

Izglītības ministre norādīja, ka svētki notiks pēc brīvprātības principa un akcents uz svētku pēctecības un idejas būtību būs “dziedāšana, dejošana kā latviskās identitātes būtiska daļa, kas tiek saglabāta cauri dažādiem vēsturiskiem laikiem un atšķirīgiem konceptuāliem risinājumiem”.

Šuplinska solīja, ka Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos tiks ievērotas pastāvošās epidemioloģiskās prasības: pulcēšanās nosacījumi, svaigais gaiss, testēšana, kolektīvs kā atsevišķs “burbulis”. Šogad no jūlija līdz 30.oktobrim, vienā dienā varēs norisināties viens Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākums, nepulcējoties lielās masās, bez skatītājiem, ar televīzijas un digitāliem risinājumiem.

Ministre uzskata, ka šogad nav iespējama svētku pārcelšanu, jo dalībniekiem repertuārs ir mācīts pirms diviem līdz trīs gadiem. Arī pagājušajā gadā pārceltie svētki radījuši neskaidrības ar vecuma grupām un to repertuāru, kā arī nav zināms, cik lielā mērā nākamais studiju gads ļaus īstenot visu izglītību, tā skaitā interešu, klātienē.

Šuplinska piebilda, ka katram Latvijas novadam līdz 5.maijam ir jāapzina situācija, bet uz 10.maiju būšot dati par kopējo situāciju valstī.

LETA jau ziņoja, ka šogad dziesmu un deju svētki nebūs tādi kā ierasts, kad vienas nedēļas laikā galvaspilsētā ierodas ļoti liels cilvēku skaits. Tā vietā plānots, ka bērni pakāpeniski ieradīsies īpašajās norišu vietās reģionos un Rīgā.

Pret Covid-19 vakcinētiem atbilstošā epidemioloģiskajā situācijā varētu ļaut lielākā skaitā pulcēties brīvā dabā un paplašināt pakalpojumu pieejamību

Pret Covid-19 vakcinētām personām atbilstošā epidemioloģiskajā situācijā un līdz ar zaļa sertifikāta ieviešanu, kā arī pie pietiekamas vakcinācijas aptveres varētu ļaut lielākā skaitā pulcēties brīvā dabā un saņemt plašāku pakalpojumu klāstu, liecina otrdien valdības sēdei iesniegtā Veselības ministrijas (VM) prezentācija par izņēmumiem vakcinētām personām un apsvērumiem obligātai vakcinācijai.

Par vakcinēto persona tiek uzskatīta divas nedēļas pēc pabeigta vakcinācijas kursa. Taču, ja iedzīvotājs potēts ar “AstraZeneca”, tad viņš par vakcinētu tiek uzskatīts arī no 21. līdz 90.dienai pēc pirmās devas. Tāpat noteikts, ka par vakcinētu persona tiek uzskatīta, ja saņemta vakcīna, kuru atzinusi Eiropas Zāļu aģentūra, Pasaules Veselības organizācija vai regulators, ar kuru Eiropas Savienība vai Latvijai ir līgums par ražotāju pārbaužu atzīšanu.

Izņēmumus vakcinētajām personām varēs ieviest, kad būs nodrošināta pietiekama sabiedrības un riska grupu vakcinācija, valstī būs atbilstoša epidemioloģiskā situācija, tiek nodrošināta pieejamība vakcinācijai plašai sabiedrībai, ne tikai prioritāri vakcinējamām grupām. Tāpat nepieciešams novērst iespējamos riskus diskriminācijai, ieviest efektīvu vakcinācijas fakta kontroli – digitālo zaļo sertifikātu.

VM piedāvā izņēmumus ieviest divos posmos. Tuvākajā laikā varētu tikt ieviesti izņēmumi, kas saistīti ar specifiskiem gadījumiem – rutīnas skrīningu, sociālās aprūpes centriem (SAC), karantīnu. Tiklīdz būs pietiekama vakcinēšanas aptvere, varētu stāties spēkā izņēmumi, kas attiecas uz plašāku sabiedrību.

Tuvākajā laikā VM iesaka vakcinētām personām atcelt rutīnas skrīningu, kas notiek kolektīvos, tai skaitā Veselības inspekcijas organizētais. Taču laboratoriskā izmeklēšana uz Covid-19 vakcinētām personām joprojām būs jāveic saslimšanas gadījumā, pastāvot aizdomām par Covid-19, ja to nosaka ārstniecības persona pēc klīniskām veselības indikācijām, piemēram, pirms augsta riska manipulācijām. Tāpat tests Covid-19 noteikšanas būs jāveic pēc epidemioloģiskām indikācijām, ja to rekomendē Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs, piemēram, ja noticis Covid-19 uzliesmojums darba vietā vai iestādē.

Atsevišķi paredzēti arī atvieglojumi SAC klientiem. Plānots, ka pie vakcinētiem klientiem var ierasties apmeklētāji, lietojot sejas maskas. Tāpat vakcinētiem klientiem būs iespējas kopīgiem pasākumiem centrā, kā arī iespēja doties ārpus iestādes, ievērojot sabiedriskajās vietās noteiktās piesardzības pasākumus. Arī vakcinētiem māksliniekiem būs iespēja uzstāties SAC ar augstu vakcinācijas aptveri, kas pārsniedz 70%. Paredzēts, ka vakcinēti klienti un darbinieki, savstarpēji kontaktējoties, varēs nelietot individuālos aizsardzības līdzekļus.

VM ierosinājums arī paredz, ka pret Covid-19 potētas personas var neievērot mājas karantīnas nosacījumus, ja ir veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs.

Savukārt izņēmumi uz plašāku sabiedrību varēt būt ieviesti gadījumā, kad ir pietiekama vakcinācijas aptvere, atbilstoša epidemioloģiskā situācija un ieviests zaļais sertifikāts. Šajā situācijā vakcinētas personas varēs lielākā skaitā pulcēties brīvā dabā, piemēram, sporta aktivitātēs un pasākumus, kultūras un izklaides pasākumos. Tāpat šie iedzīvotāji varēs atrasties kopā ar citiem vakcinētiem cilvēkiem iekštelpās, tai skaitā kultūras un izklaides pasākumos, viņiem varētu sniegt arī ēdināšanas pakalpojumus. Šīm personām varētu nodrošināt arī citus pakalpojumus iekštelpās, taču arī pasākuma organizētājiem un pakalpojuma sniedzējiem jābūt vakcinētiem pret Covid-19.

Paredzēts arī, ka vakcinētas personas varēs neievērot pašizolāciju, ierodoties Latvijā no valstīm ar augstu Covid-19 izplatību, ja ir veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs. Vienlaikus tiek pieļauts, ka pašizolācija paliek spēkā, ieceļojot no valstīm ar Covid-19 celmiem, kas ir augsti infekciozi vai vakcīnas pret tiem mazāk efektīvas.

Arī vakcinēti pakalpojuma sniedzēji varētu nelietot individuālos aizsardzības līdzekļus, sniedzot individuālus pakalpojumus norobežotā telpā. Šis izņēmums neattieksies uz ārstniecības iestādēm. Tāpat arī darba kolektīvos, kuros ir vakcinēti darbinieki, varēs nelietot individuālos aizsardzības līdzekļus, ja darbiniekiem nav saskarsmes ar klientiem.

Iedvesmai: Jauniete uzbūvē māju uz riteņiem! (+VIDEO)

Lorēna ir jaunā ārste, kura ir uzbūvējusi satriecošu māju uz riteņiem, kamēr viņa ceļo pa Jaunzēlandi, iegūstot pieredzi, strādājot dažādās slimnīcās visā valstī.

Laurenas mājas šobrīd atrodas Mārlboro reģionā, kas ir pasaulē slavens ar savu izcilo vīna ražošanu, kur starp vīna dārziem viņa ir atradusi patiesi idillisku autostāvvietu. Lorēna ir cītīgi strādājusi kopā ar savu celtnieku, lai izveidotu māju, kas ir pilnībā piemērota viņas vajadzībām. Tā ir mājīga, silta, pilnībā aprīkota un tomēr pietiekami kompakta, lai vajadzības gadījumā ļautu viņai viegli pārvietot savu māju uz jaunu vietu.

Video

Noderīgi katrai sievietei: Labu apavu nozīme!

Kas ir labi apavi? Tie labi pieguļ kājai, nespiež to: nekrīt nost no kājām, labi izskatās un ir viegli notīrāmi. Līdz ar vecumu uz kājām izzūd zemādas tauki, tās kļūst kalsnākas un vājākas. Tā kā nav tauku, tās kļūst kaulainākas un apavi spiež vairāk! Tas ir viens no iemesliem, kādēļ patīkamāki ir mīkstāki un ērtāki apavi.

Ērtī ir staigāt apavos, kuriem ir gumijas zoles. Augšdaļai ir jābut no mīkstas ādas. Vasarā labāk izvēlēties elpojošus apavus, kuri neļauj kājai sasvīst. Apavi ar strupu purngalu ir kājai draudzīgāki, nekā ar smailu purngalu. Ja modē ir apavi ar smailu purngalu, tad ļoti jāizvērtē to nepieciešamība. Ja tie tiks vilkti reti, tad tie kaitējumu nenodarīs, bet kā ikdienas apavus tos labāk ir neizvēlēties.

Valkājot šaurus apavus, lielais pirksts tiek izbīdīts uz priekšu, bet pārējie pirksti ir saspiesti. Vecumdienās tas sagādās mokas uz katra soļa. Ja jums patīk apavi ar augstiem papēžiem, tad varat tos arī turpmāk valkāt, tikai ne katru dienu. Sāpes pēdas priekšpusē ļoti ticams, norāda, ka bojāta pacēluma priekšējā daļa: tādā gadījumā jāgriežas pie ortopēda. Kā pirmo palīdzību var uzlikt kompresi pa nakti, ja nepieciešams, tad atkārtojiet to. Speciālās ieliekamās zolītes nēsājiet tikai, ja tā ieteicis ārsts.

Sāpes pacēluma rajonā norāda par tā noslīdējumu vai arī plakano pēdu! Jūs droši vien esat pieņēmusies svarā un pie tam ievērojami un jūsu kāja pie tāda svara nab pieradusi, tāpēc pacēlums noslīd.

SVARĪGI! Ieauguši nagi…

Nagi visbiežāk ieaug lielajam pirkstam sānos. Tā tas notiek tāpēc, ka tie tiek nepareizi (ieapaļi vai arī pārāk īsi). Tie nav vienīgi iemesli, ļoti populārs iemesls ir tas, ka tiek valkāti pārāk šauri apavi, kas spiež nagu no sāniem. Ja regulāri staigājat ar šauriem apaviem, naga gals uzbriest, iegriežas ādā, kairina, dažreiz pat ievaino to, un pēc tam rodas ļoti nepatīkams iekaisums. Svarīgi regulāri mazgāt kājas, valkāt brīvus apavus, pareizi kopt nagus. Attiecīgu padomu jums varēs sniegt pedikīra speciālisti, bet ja izveidojies sastrutojums, tad nekavējoties jāgriežas pie ārsta.

Horoskops: horoskopa zīmes, kurām ir ļoti grūti piedot nodevību

Katrai zodiaka zīmei ir gan tumšā, gan gaišā puse, bet kad runa iet par nodevību, tad šīs zodiaka zīmes ir īpaši nežēlīgas. Nodevība ir sāpīga. Šīs horoskopa zīmes reizēm var piedot nodevību, taču tas prasa lielas pūles un ilgu laiku.

Kuras ir šīs horoskopa zīmes?

Auns

Auns ir ļoti uzticama un spēcīga personība, ar kuru dažreiz ir grūti uzsākt sarunu un nonākt pie kaut kāda veida kompromisa arī ir ļoti grūti. Auns var likties spītīgs, tomēr viņš, kad iemīlas pārvēršas par īstu paraugu attiecībās. Auns nepiedod nodevību un melus. Auna atriebība tiek salīdzināta ar viesuļvētru.

Vērsis

Šie zodiaka zīmes pārstāvji ir mīloši, kuriem ir svarīgi, lai apkārtējie cilvēki būtu laimīgi. ​Šīs zodiaka zīmes galvenais ierocis ir vārdi. Viņi ar vārdiem spēj pamatīgi sāpināt. Viņi var morāli iznīcināt cilvēku, pastāstīt par visiem viņa dzīves noslēpumiem, neveiksmēm, nostādīt apkārtējos cilvēkus pret viņu. Nodevību piedod ļoti reti. Tomēr ja viņi spēj krāpšanu piedot, tad par to atceras ik mirkli.

Dvīņi

Īsti tenku un dažādu intrigu karaļi. Ja blakus jums atrodas šīs zodiaka zīmes pārstāvji, jums vienmēr vajadzētu būt uzmanīgam. Dvīņi ir ziņkārīgi, atriebīgi un viegli ievainojami. Ja mīļotais nodod Dvīni, tad viņš var visu izdaiļot tā, lai jūs justos neērti citu cilvēku priekšā. Ja Dvīnis piedod melus un nodevību, tad ir skaidrs – tā ir mīlestība uz mūžu.

Horoskops: horoskopa zīmes, kurām patīk atrasties uzmanības centrā

Ja gadās būt lielā cilvēku kompānijā, iespējams var ievērot, ka cilvēki izturas tad savādāk. Daži pieticīgi sēž vai stāv kādā stūrī, citi skaļi runā un bez iemesla smejas. Tomēr ir cilvēki, kuri šādās lielās kompānijās jūtas labi un komfortabli.

Kuras zodiaka zīmes mīl citu cilvēku uzmanību?

Vērsis

Vērsis ir viena no tām zodiaka zīmēm, ar kuru ir ļoti viegli atrast kopīgu valodu, lai gan cilvēki, kas dzimuši zem šīs zīmes, ir spītīgi. Vērsis ir ļoti harizmātisks cilvēks, viņi labprāt dalās ar jaunāko informāciju par to, kas notiek pasaulē un valstī, taču nekad nestāstīs par to, kas notiek viņu dvēselē. Viņi ir ļoti sabiedriski un dzīvespriecīgi, kaut arī pēc izskata neatšķiras no citiem. Labprāt strādātu par pasākumu vadītājiem.

Lauva

Lauvas ir pieradušas izturēties stalti un eleganti, kā jau karaliskam cilvēkam pienākas. Ir biedējoši tuvoties Lauvai un uzsākt sarunu, it kā viņi būtu Visuma centrs. Viņš nevar iztikt bez cilvēku uzmanības un apkārtējie nevar iztikt bez viņa klātbūtnes. Lai arī pēc izskata viņš ir stingrs un visu laiku uzspiež savu viedokli citiem cilvēkiem, viņš izstaro pozitīvu enerģiju ar ko dalās ar apkārtējiem cilvēkiem.

Skorpions

Skorpioni ir dabiski dzimuši aktieri. Viņi var vienkārši sākt tēlot sabiedrībā, lai tikai viņus pamanītu. Pat ja viņu rīcība izraisa citu smieklus, viņi nopietni atnāks un paklanīsies visiem, kas izraisīs vēl vairāk smieklu. Cilvēki Skorpionu piesaista un viņš ir gatavs uz daudz ko, lai tikai izpelnītos cilvēku skatienus.

Jau šonedēļ notiks Amerikas Kinoakadēmijas balvas “Oskars” pasniegšanas ceremonija! (+VIDEO)

Hollywood, CA/ USA - July 26, 2018: Oscar golden award in a souvenir store on Hollywood Boulevard. Success and victory concept
Hollywood, CA/ USA – July 26, 2018: Oscar golden award in a souvenir store on Hollywood Boulevard. Success and victory concept

Jau šonedēļ, naktī no 25. uz 26. aprīli pēc Latvijas laika, notiks viens no kino cienītāju gaidītākajiem notikumiem – 93. Amerikas Kinoakadēmijas balvas “Oskars” pasniegšanas ceremonija. Tas ir pasākums, kam jau ierasti seko līdzi miljoniem skatītāju visā pasaulē, tostarp arī Latvijā. Un, lai arī līdz pat pēdējam brīdim neviens nezina, kas šoreiz iegūs zeltītās statuetes, “Betsafe” bukmeikeri par favorītu gada labākās filmas balvai ar pārliecinošu 65% uzvaras varbūtību izvirza drāmu “Nomadland”.

Apskatot citas nominācijas, kas piesaista lielāko sabiedrības uzmanību, labākā režisora kategorijā par līderi bukmeikeru skatījumā izvirzījusies kinolentes “Nomadland” veidotāja Hloja Žao (Chloe Zhao), kuras izredzes tiek vērtētas ar ļoti augstu 90% iespējamību. Turklāt viņa ir līdz šim pirmā minoritāšu rasu pārstāve, kas nominēta “Oskaram” labākā režisora kategorijā. Vislielākās iespējas saņemt labākā aktiera balvu “Betsafe” eksperti prognozē pērn no dzīves pāragri aizgājušajam Čedvikam Bousmenam (Chadwick Boseman), vērtējot to ar 85% iespējamību. Savukārt “Oskara” statueti kā labākai aktrisei lielākās iespējas iegūt tiek lēstas Kerijai Muliganai (Carey Mulligan), vērtējot šādu notikumu attīstības scenāriju ar 50%.

Video

“Kolorītā amerikāņu drāma “Nomadland” jau ir saņēmusi Venēcijas kinofestivāla “Zelta lauvu” un “Zelta Globusu”.Tradicionāli būtiskākais indikators Oskara balvām ir tieši prognozes un rezultāti “Zelta Globusiem”, kas bieži vien dublējas ar “Oskariem”, lai gan galvenās nominācijas ir mazliet atšķirīgas. Jāņem gan vērā, ka šis ir bijis nestandarta gads visā pasaulē un arī filmu industrijā, tāpēc arī dažādi pārsteigumi pavisam noteikti ir iespējami,” komentē “Betsafe” prognožu eksperts Valters Rozmanis.

Filma “Nomadland” stāsta par kādu sievieti ASV, kura pēc vīra nāves un darba zaudēšanas izlemj dzīvi turpināt kā modernā klejotāja, ceļojot un dzīvojot kemperī ārpus tradicionālās sabiedrības. Galveno varoni filmā atveido amerikāņu aktrise Frānsia Makdormana (Frances McDormand), kura par savu sniegumu nominētā “Oskaram” labākās aktrises kategorijā. Arī iepriekš viņa jau ieguvusi divus “Oskaru” apbalvojumus par labākās aktrises lomu filmās “Fargo” un Three Billboards outside Ebbing, Missouri”.

Starp visām filmām par līderi ar 10 “Oskaru” nominācijām izvirzījusies biogrāfiskā kinolente “Mank”. Tai seko vairākas filmas ar nominācijām sešās kategorijās: “Minari”, “The Father”, “Judas and the Black Messiah”, “Sound of Metal” un “The Trial of the Chicago 7”. Zīmīgi, ka šī gada “Oskari” ir pirmie, kur nomināciju īsajā sarakstā iekļuva arī Latvija. Komponistes Lolitas Ritmanis radītais skaņu celiņš filmai “Dvēseļu putenis” bija starp tām 15 kompozīcijām, kas kandidēja uz nominācijas godu kategorijā par labāko filmas oriģinālmūziku, tomēr starp piecām “Oskaram” nominētajām kompozīcijām tā neiekļuva.

Šogad “Oskara” apbalvošanas ceremonija aizritēs Covid-19 globālās pandēmijas zīmē, kas nozīmē, ka tā ievērojami atšķirsies no ierastā formāta. Šī ir tikai ceturtā reize balvas pastāvēšanas vēsturē, kad apbalvojumu pasniegšanas ceremonija atlikta (parasti tā notiek februāra beigās vai marta sākumā). Svinīgā balvu pasniegšana šoreiz norisināsies divās vietās – “Dolby” teātrī un “Union” dzelzceļa stacijā, Losandželosā. Lai gan Kinoakadēmija iepriekš strikti norādījusi, ka visus viesus vēlas redzēt klātienē, jo neplāno izmantot videozvanu sniegtās iespējas, tomēr pēdējo nedēļu laikā “Oskaru” organizatori nu jau kļuvuši pielaidīgāki. Tam par iemeslu galvenokārt ir sarežģītā ārzemju viesu nokļūšana uz Losandželosu.

Tā kā kopš pagājušā gada kinoteātri daudzviet bija un joprojām ir slēgti, daudzas filmas netika izrādītas uz lielajiem ekrāniem. Tādēļ šogad “Oskariem” izņēmuma kārtā bija atļauts pieteikt arī kinolentes, kuru pirmizrāde notika kādā no video straumēšanas servisiem. Savu uzvaras gājienu pandēmijas gadā sparīgi turpinājušas vairākas video straumēšanas platformas, un tas atspoguļojas arī nomināciju sarakstos. Piemēram, arī Latvijā nu jau tik pazīstamajā “Netflix” skatāmas tādas labākās filmas kandidātes kā “Mank” un “The Trial of the Chicago 7”, kā arī daudzu citu kategoriju nominanti. Turklāt pirmo reizi “Oskaru” vēsturē visvairāk nominācijas no visām filmu studijām saņēmusi tieši “Netflix” – kopumā 35.

“Oskaru” nominantu pulks ASV medijos šogad tiek īpaši slavēts par tā daudzveidību un minoritāšu iekļaušanu. Šie ir pirmie “Oskari”, kur labākā režisora balvai nominētas divas sievietes – Hloja Žao (Chloe Zhao) par kinolenti “Nomadland” un Emeralda Fennele (Emerald Fennell) par “Promising Young Woman”. Turklāt Hloja Žao ir pirmā minoritāšu pārstāve balvas vēsturē, kurai ticis šāds gods. Labākā aktiera/aktrises un labākā otrā plāna lomas aktiera/aktrises kategorijās kopumā ir 20 nominācijas, un sešas no tām saņēmuši melnādainie. Tāpat arī nekad agrāk musulmanis nebija nominēts labākā aktiera balvai (šogad – Rizs Ahmeds par lomu “Sound of Metal”). Turklāt pirmo reizi 50 gados labākās aktrises balvai nominētās arī divas melnādainās sievietes – Vaiola Deivisa (Viola Davis) un Andra Deja (Andra Dey). 

Vai AstraZeneca vakcīna ir tik bīstama?

Aprīļa sākumā medijos izskanēja informācija, ka Eiropas zāļu aģentūra konstatējusi AstraZeneca covid-19 vakcīnas saistību ar ļoti retiem un neparastiem trombu veidošanās gadījumiem. Šī esot ļoti reta vakcīnas blakus parādība.

Eiropas zāļu aģentūra līdz šim ir skaidrojusi, ka ļoti retos gadījumos, iespējams, ka divu nedēļu laikā pēc vakcinēšanās var veidoties trombi, ko pavada zems trombocītu līmenis. Līdz šim trombu veidošanās galvenokārt novērota sievietēm līdz 60 gadu vecumam divu nedēļu laikā pēc vakcinācijas. Pēc aģentūras vārdiem, šobrīd nav apstiprināti specifiski riska faktori. Zāļu aģentūra gan ieteikusi nekavējoties vērsties pēc medicīniskas palīdzības, ja dažu nedēļu laikā pēc injekcijas rodas kādi no sekojošiem simptomiem: elpas trūkums, sāpes krūtīs, kāju pampums, ilgstošas vēdersāpes, neiroloģiski simptomi, tostarp smagas un pastāvīgas galvassāpes vai neskaidra redze, sīki asins plankumi zem ādas ārpus injekcijas vietas.[1]

Šajā sakarā būtu vērtīgi norādīt, ka, vakcīnas nav vienīgā medicīnas prece, kam piemīt šādas blakusparādības. Par piemēru varētu ņemt sieviešu kontracepcijas tabletes. Saskaņā ar Amerikas pārtikas un zāļu administrācijas statistiku, katru gadu 3 līdz 9 sievietes no katrām 10 tūkstošiem kontracepcijas lietotājām cieš no nopietnu asins trombu veidošanās. Pasaulē ir aptuveni 842 miljoni hormonālu kontracepcijas līdzekļu lietotāju. Tas nozīmē, ka katru gadu nopietni apdraudētas ir no 252 tūkstošiem līdz 757 tūkstošiem sieviešu. Pieņemot, ka kontracepcijas līdzekļus lieto ilgāk, nekā tikai gadu, teiksim 5 gadus, šajā laika posmā apdraudētas jau ir no 1 miljona un 260 tūkstošiem sieviešu līdz pat 3 miljoniem 785 tūkstošiem sieviešu.[2]

Turpretī Vācijā reģistrētie trombozes gadījumi pēc aptuveni 2,7 miljoniem AstraZeneca vakcīnēšanas reizēm parādījās 31 gadījumā. 

Spēlējoties ar skaitļiem un esošo Vācijas statistiku, varētu spekulēt ar iedomātu situāciju, ka, ja AstraZeneca vakcīnas tiktu iepotētas 842 miljoniem cilvēku visā pasaulē, jeb tādam pašam skaitam populācijas, kas lieto kontracepcijas līdzekļus, tad proporcionāli trombu veidošanās gadījumi varētu rasties ap 9670 cilvēkiem. Savukārt, ja teorētiski pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem veiktu vakcināciju tieši ar AstraZeneca, proporcionāli Vācijas statistikai, 21 Latvijas iedzīvotājs ciestu no trombiem, kas visos gadījumos nemaz nav nāvējoši.[3]

Tas, vai AstraZeneca vakcīna ir bīstama, jāspriež katram pašam, kā arī vērts ieklausīties oficiālos avotos, tostarp, Eiropas zāļu aģentūras publicētajā informācijā.

[1] https://www.zva.gov.lv/lv/jaunumi-un-publikacijas/jaunumi/astrazeneca-covid-19-vakcina-eiropas-zalu-agentura-konstate-saistibu-ar-loti-retiem-un-neparastiem

[2] https://www.openaccessgovernment.org/risk-of-blood-clots/106257/

[3] https://www.health.harvard.edu/heart-health/blood-clots-the-good-the-bad-and-the-deadly

Aptauja: Katram desmitajam ir kāda pārtikas produkta nepanesība!

Katram desmitam Latvijas iedzīvotājam ir kāda pārtikas produkta nepanesība, kamēr 80% respondentu norādījuši, ka viņiem šādas nepanesības nav, bet vēl 10% nevarēja sniegt precīzu atbildi. Taču gandrīz divas trešdaļas no tiem respondentiem (65%), kuriem ir pārtikas produktu nepanesība, neievēro nekādu īpašu diētu. Šādu diētu ievēro vien aptuveni trešdaļa (31%) no respondentiem ar pārtikas nepanesību — 9% to ievēro vienmēr, 14% — dažkārt, bet 8% — reti, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas izpētes kompāniju SKDS.

Nedaudz biežāk apstiprinoši par pārtikas produktu nepanesību atbildējušas sievietes, no kurām pozitīvu atbildi sniegušas 13%, kamēr no vīriešiem – 8%. Kā izplatītākie pārtikas produkti, kas izraisa nepanesību, aptaujā atzīti laktoze (3% aptaujāto), piena olbaltums (2%), citrusaugļi (1%), kvieši un glutēns (1%), rieksti (1%), zivis un jūras veltes (1%), olas (0,3%) vai citi produkti (4%).

Kā norāda Veselības centrs 4 filiāles Anti-Aging Institute uztura speciāliste Tatjana Korjagina, biežāk sastopamās pārtikas nepanesības izraisa piens un piena produkti, glutēns, kofeīns, fruktoze, salicilāti, amīni un sulfīti. Pazīmes, kas liecina par pārtikas nepanesību, var būt gremošanas traucējumi pēc dažu produktu apēšanas, taču nenotiek nekādas imūnsistēmas atbildes reakcijas. Simptomi parādās pāris stundu laikā pēc tam, kad ir ēsts aizdomās turamais produkts. Simptomi var parādīties arī pēc 48 stundām un turpināties pat dienām ilgi, kas apgrūtina vainīgā produkta atklāšanu.

Pārtikas nepanesība ir nealerģiska reakcija uz pārtikas produktu, kas norāda uz grūtībām pārstrādāt noteiktus pārtikas produktus. Tā nav alerģija, un tā nav dzīvībai bīstama, bet daži simptomi var būt līdzīgi, skaidro speciāliste.

Pārtikas produktu nepanesības cēloņi ir:

• enzīmu trūkums,

• individuāla jutība,

• pārtikas toksīni,

• dabīga histamīnu klātbūtne produktos.

Kā diagnosticēt?

Nepanesību pret pārtikas produktiem ir grūti diagnosticēt, jo simptomu ir ļoti daudz, skaidro T. Korjagina. Pārtikas produktu nepanesību diagnosticē ar izslēgšanas diētām, līdz simptomi pazūd, bet ne ilgāk par 2–6 nedēļām. Pēc tam no uztura izslēgtie produkti pakāpeniski pa vienam ik pēc pāris dienām atkal jāiekļauj uzturā.

Jāņem vērā, ka IgG antivielu klātbūtne (ko uzrāda pārtikas nepanesības testi) nenozīmē to, ka tās ir vainojamas pie pacienta simptomiem.

Lai labāk izprastu pārtikas nepanesības cēloni, ieteicams rakstīt uztura dienasgrāmatu, iekļaujot informāciju par to, cikos ēdat, ko ēdāt un dzērāt un vai parādījās simptomi. Ar šiem pierakstiem var doties pie uztura speciālista, lai kopīgi risinātu problēmu.

Kas jāņem vērā, ja ir kāda pārtikas produkta nepanesība? 

Piens un piena produkti.Šo produktu nepanesību izraisa laktoze jeb piena cukurs, kura sadalīšanai nepieciešams enzīms laktāze. Laktozes nepanesību var noteikt, veicot laktozes tolerances testu, laktozes elpas testu vai arī nododot fēču analīzes. Biežākās sūdzības ir par kuņģa zarnu trakta simptomiem un sliktu dūšu.

Glutēns.Glutēns ir augu valsts olbaltumviela, ko galvenokārt satur kvieši, rudzi un mieži. Ne-celiakijas izraisīta glutēna nepanesība skar aptuveni 0,5–13 % populācijas. Izteikta sensitivitāte pret glutēnu var radīt gremošanas trakta simptomus, galvassāpes, nogurumu, locītavu sāpes, anēmiju, depresiju vai trauksmi, kā arī izsitumus uz ādas.

Salicilāti. Salicilāti ir dabīgi savienojumi, kurus augi izveido kā aizsargmehānismu pret vides stresoriem, tādiem kā insekti un slimības. Salicilātus dabiski satur augļi, dārzeņi, tēja, kafija, garšvielas, rieksti un medus. Tos bieži izmanto arī kā pārtikas konservantus, un tie var būt pievienoti medikamentiem. Simptomi: aizlikts deguns, deguna blakusdobumu infekcijas, deguna polipi, astma, caureja, zarnu iekaisums un nātrene.

Pilnībā izslēgt salicilātus no uztura ir neiespējami, bet vajadzētu atturēties no kafijas, rozīnēm, apelsīniem un garšvielām, kā arī izvēlēties kosmētiku un medikamentus, kas nesatur salicilātus.

Kofeīns. Kofeīnu var atrast gan lielā daļā dzērienu (kafijā, tējā, enerģijas dzērienos), gan arī šokolādē. Simptomi: paātrināta sirdsdarbība, trauksme, bezmiegs, nervozitāte un nemiers.

Fruktoze. Fruktoze ir augļos un dārzeņos, kā arī medū, agaves un kukurūzas sīrupā. Cilvēkiem ar fruktozes nepanesību tā netiek efektīgi absorbēta organismā. Neabsorbētā fruktoze ceļo uz resno zarnu, kur to fermentē zarnu baktērijas un rada diskomforta sajūtu. Biežākie fruktozes nepanesības simptomi ir reflukss jeb atvilnis, gāzes, caureja, slikta dūša, vēdersāpes, vemšana un vēdera pūšanās.

Vēlams izslēgt no uztura produktus, kuros ir daudz fruktozes: gāzētos, saldinātos dzērienus, medu un agaves sīrupu, ābolus, ābolu sulu un ābolu sidru, produktus, kas satur kukurūzas sīrupu ar augstu fruktozes saturu, atsevišķus augļus – arbūzus, saldos ķiršus un bumbierus un noteiktus dārzeņus, piemēram, zaļos zirnīšus.

Amīni. Amīnus ražo baktērijas produktu uzglabāšanas laikā vai fermentēšanas procesā. Ar šo pārtikas nepanesību visbiežāk saista histamīnu. Simptomi amīnu nepanesībai: šķaudīšana, nieze un asarojošas acis, lai izdalītu no organisma potenciāli bīstamos iebrucējus. 

Biežākais iemesls: traucēta divu enzīmu (diamīna oksidāzes un N-metiltransferāzes) darbība, kas ir atbildīgi par histamīna sadalīšanu.

Histamīna nepanesības simptomi: ādas pietvīkums, galvassāpes, nātrene, nieze, trauksme, vēdera krampji, caureja un zems asinsspiediens. 

Produkti, kas satur histamīnu: žāvēta gaļa un kūpinātās zivis, žāvētie augļi, citrusaugļi un avokado, izturētie sieri, alkoholiskie dzērieni – alus, vīns, sidrs.

Sulfīti. Sulfīti ir ķīmiski savienojumi, kurus izmanto kā pārtikas konservantus. Produkti, kas dabiski satur sulfītus ir vīnogas un nogatavinātie sieri. Biežākie simptomi ir nātrene, pietūkusi āda, sarkšana, aizlikts deguns, pazemināts asinsspiediens, caureja, sēkšana un klepošana.

Sulfītus var saturēt žāvēti augļi, vīns un ābolu sidrs, konservēti dārzeņi un marinēti produkti, mērces, kartupeļu čipsi, alus un tēja, konditorejas izstrādājumi.

Lai risinātu pārtikas produktu nepanesības problēmu, T. Korjagina iesaka ievērot specialu diētu, kā arī vērsties pie uztura speciālista pēc konsultācija.

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījumā aptaujāti 1005 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Kaitējums dabai: Kurus medikamentus nedrīkst izmest miskastē?

Ik gadu palielinās nodoto nederīgo medikamentu apjoms, tomēr vēl joprojām dabā nonāk dažādas vielas, kas kaitē videi un ilgtermiņā, veidojot “domino efektu”,  var negatīvi ietekmēt arī dzīvnieku un cilvēku veselību. Kuras zāles visbiežāk tiek nepareizi iznīcinātas? Un ko cilvēks var darīt, lai tīši nekaitētu videi? Zinātniskā institūta BIOR vadošā pētniece Iveta Pugajeva un aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa stāsta, kādēļ medikamentus svarīgi nodot drošai utilizācijai, nevis izmest miskastē vai aizskalot klozetpodā.

Aktīvās farmaceitiskās vielas ir neatņemama veselības aprūpes sastāvdaļa, kas ļāvusi uzlabot vairākus dzīves kvalitātes aspektus. Tomēr nepareiza zāļu utilizācija var nodarīt kaitējumu kā cilvēkam, tā dabai. Zāļu aktīvās vielas, kas paredzētas cilvēku ārstēšanai, notekūdeņos pārsvarā nonāk divos veidos: 

1) ar urīnu vai izkārnījumiem izdaloties no cilvēka organisma pēc zāļu lietošanas vai nu neizmainītā vai izmainītā veidā – kad cilvēka organismā zāļu aktīvās vielas tiek sašķeltas vai pārveidotas par citām vielām; 2) tīši piesārņojot dabu jeb nepareizi iznīcinot zāles, citiem vārdiem sakot, nolaižot tās klozetpodā vai izmetot atkritumu urnā. 

“Jautājums par tīru vidi ik gadu kļūst arvien aktuālāks un var novērot, ka cilvēki arvien apzinīgāk un mērķtiecīgāk sāk šķirot atkritumus, turklāt uzmanību pievērš arī medikamentu pareizai uzglabāšanai un utilizācijai,” saka A. Ozoliņa. “Iemetot zāles podā vai miskastē, varētu šķist – prom no acīm un miers, bet patiesībā tādā veidā riskējam ar bumeranga efektu, jo tīša dabas piesārņošana agri vai vēlu atstās ietekmi arī uz pašu cilvēku. Tuvojoties “Lielajai Talkai”, aicinu sakārtot mājas aptieciņu, pārskatīt tās saturu un nederīgās – vecās vai bojātās – zāles nodot utilizācijai tuvākajā aptiekā. Tādā veidā iespējams, pirmkārt, pasargāt savu un ģimenes veselību un, otrkārt, samazināt kopējo vides piesārņojumu.”

Šī gada pirmajā ceturksnī Apotheka aptiekās cilvēki nodevuši vairāk nekā tonnu nederīgo medikamentu, savukārt 2020. gadā kopā tika nodotas 4,7 tonnas medikamentu, kas ir teju par ¼ vairāk nekā 2019. gadā, kad tika savāktas 3,6 tonnas zāļu. 

Notekūdeņos visbiežāk nonāk pretsāpju un pretiekaisuma zāles

Vairumā gadījumu aktīvo farmaceitisko vielu klātbūtne apkārtējās vides paraugos ir neliela vai pat niecīga, kamēr dažu medikamentu daudzums notekūdeņos var sasniegt ievērojamu koncentrācijas līmeni. Rīgas pilsētas notekūdeņu analīzes atklāj, ka visbiežāk un vislielākajās koncentrācijās notekūdeņos ir sastopamas tādas vielas kā pretsāpju līdzeklis paracetamols (acetaminofēns), pretiekaisuma līdzeklis ibuprofēns, diabētiķu zāles metformins, pretepilepsijas līdzekļi gabapentīns un levetiracetāms, holesterīna daudzuma samazināšanai lietotās zāles rosuvastatīns, kā arī antihipertensīvais līdzeklis valsartāns, ko lieto pie paaugstināta asinsspiediena. No antibiotikām visbiežāk atrodamās aktīvās vielas ir ciprofloksacīns, azitromicīns, klaritromicīns un sulfametoksazols. Līdzīgi novērojumi ir arī citās Eiropas valstīs. 

Zāļu nepareiza utilizēšana ir bīstama, taču diemžēl cilvēki joprojām to neapzinās un medikamentu utilizēšanu neuztver kā ikdienišķu, pašsaprotamu darbību un pat automātisku rīcību – tāpat kā ir jāiznes atkritumu tvertne, kad tā ir pilna, tieši tāpat nederīgos medikamentus, kad tie sakrājušies, jānodod drošai iznīcināšanai. 

Zinātniskajos pētījumos ir apstiprināts, ka atsevišķu antidepresantu esamība ūdeņos var ietekmēt zivju uzvedību plēsoņu klātbūtnē – zivju reakcija uz draudiem kļūst lēnāka, un līdz ar to tās kļūst par upuriem. Tāpat pētījumos konstatēts, ka sintētiskie hormoni konkrētai zivju sugai pakāpeniski samazina reprodukciju. “Tieši tāpēc brīdī, kad konstatēts, ka zāles kļuvušas nederīgas, tās uzreiz jānovieto atsevišķi no citiem medikamentiem, un, nākamajā reizē dodoties uz aptieku, jāņem tās līdzi un jānodod drošai iznīcināšanai,” stāsta I. Pugajeva.

Kā pienācīgi utilizēt medikamentus?

Visās Apotheka aptiekās jau vairākus gadus iespējams bez maksas nodot nederīgos medikamentus. Iznīcināšanai var nodot visu veidu zāles – tabletes, ampulas, sīrupus un dažādus citus šķidrumus, krēmus u.tml. Pirms zāļu nodošanas tās jāizņem no ārējā iepakojuma – kartona kastītēm –, taču tās nav jāizņem no zāļu iepakojuma jeb blisteriem. Visi medikamenti jāsaliek maisiņā, un tas jāievieto speciāli nederīgajiem medikamentiem paredzētā kastē vai jāatdod aptiekas darbiniekam.

Veselības inspekcijā vērtē pacientu sūdzības par ģimenes ārstu rekomendāciju nevakcinēties pret Covid-19

Veselības inspekcijā (VI) saņemti vairāku pacientu iesniegumi par ģimenes ārstu rekomendāciju nevakcinēties pret Covid-19, aģentūru LETA informēja VI sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Ermansone.

Viņa norādīja, ka iedzīvotāju sūdzības saņemtas gan no Latgales, gan Vidzemes.

“Patlaban šīs sūdzības tiek pārbaudītas un pirmos secinājumus par to, cik tās ir bijušas objektīvas, varēs izdarīt aptuveni pēc nedēļas,” sacīja VI pārstāve.

LETA jau vēstīja, ka daļa Daugavpils pedagogu vakcinēties pret Covid-19 atteikusies pēc sava ģimenes ārsta ieteikuma, pirmdien žurnālistiem sacīja pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova.

“Man ir liela cerība, ka mūsu kolēģi, paskatoties uz mums visiem, kas ir vakcinējušies, redzēs, ka esam dzīvi, smaidām un kaļam plānus vasarai, un arī būs motivēti pievienoties vakcinēto pulkam,” atzina Isupova.

Pati Izglītības pārvaldes vadītāja esot saņēmusi poti, stāvot “dzīvajā rindā” aizvadītās nedēļas nogalē, un jūtoties lieliski.

Savukārt J.Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijas direktore Gaļina Smuļko pastāstīja, ka iestādes pedagogi vakcinēti jau piektdien. Viņa uzteica SIA “Latgales medicīnas centrs”, kas pirms vakcinēšanas iepazinās ar skolas telpām, lai izvēlēties piemērotāko un epidemioloģiski drošāko. Tāpat centra speciālisti atbildēja uz pedagogu jautājumiem par iespējamām blaknēm pēc potēšanas.

“Jo ātrāk mēs vakcinēsimies, jo ātrāk bērni atgriezīsies skolā. Vismaz tāda cerība pastāv,” uzskata Smuļko.

1...737475...456Lapa 74 no 456

REDAKCIJAS IZVĒLE

POPULĀRIE RAKSTI

POPULĀRĀS KATEGORIJAS

© 2025 Dieviete