London Escorts sunderland escorts asyabahis.org dumanbet.live pinbahiscasino.com sekabet.net www.olabahisgir.com maltcasino.net faffbet-giris.com asyabahisgo1.com www.dumanbetyenigiris.com pinbahisgo1.com sekabet-giris2.com www.olabahisgo.com maltcasino-giris.com faffbet.net betforward1.org www.betforward.mobi 1xbet-adres.com 1xbet4iran.com romabet1.com www.yasbet2.net www.1xirani.com www.romabet.top www.3btforward1.com 1xbet https://1xbet-farsi4.com بهترین سایت شرط بندی betforward
17.2 C
Rīga
ceturtdien, 10 oktobris, 2024
Home Blog Page 74

Emocijas un to nozīme: Vai zini, ko jūti vismaz 14 stundas dienā?

2021. gadā dzīvojoša cilvēka vide, iespējas, ikdiena krietni atšķiras no, piemēram, viduslaiku cilvēka dzīves. Tomēr ir lietas, kas nemainās. Visos laikos un jebkurā pasaules malā cilvēki piedzīvo bēdas, skumjas, prieku, dusmas, kaunu, interesi un vēl neskaitāmas emocijas.

Par emociju nozīmi un tehnikām, kas palīdzēs rast atbildi un šo jautājumu, stāsta sertificēta mākslas terapeite Terapijas Telpā Inga Liepiņa.

Ir daudz teoriju par emociju izcelsmi, klasifikāciju un to regulāciju, taču tās visas nemaina emociju būtību – mēs tās piedzīvojam ik dienu, ik stundu un ik minūti. 2015. gadā publicētā pētījumā (Trampe, Quoidbach, Taquet, 2015) secināts, ka 90% no dienas cilvēki izjūt kādu no emocijām. Ja pieņemam, ka cilvēks ir nomodā 16 stundas, tātad vairāk nekā 14 stundas cilvēks ir pakļauts dažādām emocionālām reakcijām. Bet vai mēs pamanām, ko mūsu prāts un ķermenis piedzīvo šajās 14 stundās?! Vai ir vērts to pamanīt? Atbilde ir viennozīmīga – Jā! Jo pamanām tās vai nē, bet emocijas ietekmē gan mūsu uzvedību, gan mūsu domas, gan mūsu lēmumus, gan mūsu ķermeni īstermiņā un ilgtermiņā.

Lai par to pārliecinātos, pamēģiniet vienkāršu eksperimentu – uz brīdi, aizveriet acis, veiciet pāris ieelpas un izelpas, un atsauciet atmiņā, kādu notikumu, kurā jutāties skumji – vizualizējiet konkrētu vietu vai cilvēkus, kas tajā bija iesaistīti, pāris minūtes ļaujiet skumjām būt. Pavērojiet, kas notiek ķermenī, vai redzat kādas izmaiņas sejas vaibstos, varbūt plecos vai kādā citā ķermeņa daļā, vai ķermeņa novietojumā. Tagad pakustiniet kāju pirktus, roku pirkstus un veiciet atkārtotas pāris ieelpas un izelpas. Atveriet acis. Ja ir vēlēšanās, atkārtojiet šo pašu uzdevumu, atminoties, piemēram, kādu priecīgu notikumu. Tās bija tikai dažas minūtes, bet, ja bijāt vērīgi, noteikti pamanījāt izmaiņas arī fiziskajā ķermenī. Iedomājaties, ko piedzīvo ķermenis, ja kāds emocionālais stāvoklis Jūs ir pārņēmis daudz ilgāk nekā šīs pāris minūtes!

Apzinoties emocijas, mēs tās pieņemam un ļaujam tām pāriet. Neirozinātniece J. B. Teilore (2009) apraksta, ka emocijas mūsu smadzenēs un ķermenī “dzīvo” 90 sekundes, tomēr pārsvarā mēs tās “uzturam pie dzīvības” daudz ilgāk – ar savām domām, neapzinātiem stāstiem, interpretācijām, izvairīšanos, noliegšanu utt.

Pajautā sev – kā Tu pārsvarā izturies pret savām emocijām? Vai pret visām izturies vienādi, vai kādu tu ļauj sev izjust, vai varbūt, kādu, tev liekas, tu vispār nepiedzīvo? Pārsvarā mūsu attieksme pret emocijām ir vienā no šīm veidiem:

1. Emocijas ir normālas – tu tās akceptē, izrādi, mācies no tām;

2. No emocijām ir jāizvairās – lai izvairītos var izmantot dažādus līdzekļus, piemēram, disociāciju, alkoholu, narkotikas, nejūtīgumu;

3. Emocijas ir sliktas – tu tās interpretē negatīvi un rodas vainas izjūta, nespēja tās akceptēt, bažas, izvairīšanās no situācijām, kas izraisa emocijas, citu vainošana par savām emocijām.

Pēdējos divos variantos emocijas uztveram kā problēmu, kas pakāpeniski mazina mūsu iespēju tās kontrolēt. Emocijas nemanot sāk ietekmēt ne tikai mūsu psiholoģisko, bet arī fizisko veselību. Ir pierādīts, ka ilgstoši apspiestām emocijām ir tendence izpausties caur kādu ķermeņa simptomu un radīt psihosomatiskas saslimšanas.

Emocijām viennozīmīgi tiks atvēlēts būtisks laiks jebkura teorētiskā virziena terapeitiskā procesā. Terapijā noteikti meklēsiet atbildes – kādas domas rada emocijas, kāda uzvedība seko, meklēsiet cēloņus un veidus, kā tās regulēt. Tomēr primārais uzdevums būs tās pamanīt un apzināt. Un to noteikti ir iespējams darīt arī ārpus terapijas kabineta. Un līdzīgi kā, trenējot muskuļus, emociju apzinātību iespējams “uztrenēt”, to darot.

Izmēģini:

  • Uzraksti uz papīra, cik daudz emociju nosaukumus zini. Salīdzini ar šo Jūtu vārdnīcu (lejuplādē: http://www.terapijastelpa.lv/vertigi/). Noteikti atradīsi vēl emocijas, ko esi piedzīvojis.
  • Iekļauj pievēršanos savām emocijām kā daļu no sava ikdienas rituāla – vai tā ir rīta kafija, kuras laikā Tu velti minūti, lai mierīgi “saklausītu”, kā šajā brīdī jūties, vai vakara sastāvdaļa pirms miega. Ir pieejamas arī daudz un dažādas telefona aplikācijas, kurās vari fiksēt savu noskaņojumu.
  • Pamēģini vismaz vienu dienu veidot savu emociju līkni, kurā iezīmē visas šajā dienā piedzīvotās emocijas un notikumus, kas tās radīja. Šis uzdevums var palīdzēt ieraudzīt, cik daudz emocijas piedzīvojam vienā dienā, un apzināties, ka esot līknes apakšējā punktā, tas ir tikai uz laiku.
  • Mēģini apzināt, kā Tavs ķermenis “atbild” uz emocijām. Varbūt vienmēr dusmās saspringst pleci. Vai skumjās “sažņaudzas” vēders. Ķermeņa izpausmes ir individuālas. Ja zināsi šīs atbildes reakcijas, pamanīsi, kad ķermenis saka priekšā, ko jūti.
  • Pavēro, kā atpazīsti emocijas citos cilvēkos. Ko pamani? Tas var palīdzēt līdzīgas pazīmes ievērot sevī. Vari pajautāt ģimenes locekļiem, draugiem – kā viņi zini, kad, piemēram, esmu nobijusies vai ieinteresēta? Tuvinieku atbildes Tevi var pārsteigt.
  • Pavēro, ko jūti, izlasot šo rakstu un uzzinot šo informāciju? Tieši tādu pašu jautājumu vari uzdot sev pēc jebkuras ikdienišķas un ierastas darbības, notikuma.

Ir daudz teorētisko pieeju, metožu un tehniku, kā strādāt ar emocijām. Un noteikti vari vērsties pie speciālistiem un terapeitiem, lai saņemtu atbalstu. Tomēr arī viņi neizdarīs Tavā vietā. Līdzīgi kā uzstājīgs ciemiņš pie durvīm, emocijas klauvēs tik ilgi, kamēr tās durvis atvērsi un iepazīsi, kas atnācis ciemos. Kamēr durvis turēsi ciet, arī pats nekur tālāk no mājam netiksi.

Valdībā joprojām pretrunīgi viedokļi – Covid-19 ierobežojumus pastiprināt vai mīkstināt

Operatīvajai vadības grupai līdz nākamai nedēļai būs jāizstrādā vismaz divi rīcības varianti Covid-19 krīzē – pastiprināt vai mīkstināt ierobežojumus, otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) valdības sēdē pauda nostāju, ka lipīgāka Covid-19 paveida izplatīšanās liek domāt par jauniem pasākumiem infekcijas ierobežošanai. “Epidemiologi uzskata, ka ir jārīkojas apsteidzoši, lai nepazaudētu saslimstības pieauguma mirkli,” teica Pavļuts.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis Jurijs Perevoščikovs sēdē sacīja, ka, lai adresētu prognozēto trešo Covid-19 izplatības vilni Latvijā, būtu jāpastiprina nosacījums iespēju robežās strādāt attālināti.

Epidemiologu ieteikumi, ar kuriem sēdē iepazīstināja Perevoščikovs, attiecībā pret ierobežojumiem paredz, ka būtu jāpastiprina nosacījumu strādāt attālināti un visiem biroju darbiniekiem maksimāli būtu jāstrādā attālināti, savukārt klātienē darbotos tikai būtiskākie ražošanas uzņēmumi.

Vienlaikus ražošanas uzņēmumos un organizācijās maksimāli būtu jāierobežo cilvēku skaits, kas vienlaicīgi uzturas vienās telpās – organizējot darbu plūsmās, maiņās un uzturot kolektīva “burbuļus”.

Tāpat epidemiologu ieskatā būtu jāveic strādājošo kolektīvu, kur nevar nodrošināt savstarpēju distancēšanos, darbinieku plānveida testēšana.

Citu starpā epidemiologu ieteikumi paredz pasākumu, kas samazina savstarpējo kontaktēšanos un pārvietošanos ārpus darbalaika, ieviešanu kopā ar noteikto ierobežojumu efektīvu kontroli. Tāpat viņu ieskatā būtu jāsniedz tikai vitāli nepieciešamie pakalpojumi, kā arī jāievieš plaši komunikācijas atbalsta pasākumi darba devējiem un iedzīvotājiem.

Sēdes laikā aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) rosināja valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdēs uzaicināt arī Operatīvās vadības grupas (OVG) pārstāvjus, lai tie sniegtu informāciju par šajā grupā lemto attiecībā uz priekšlikumiem Covid-19 krīzes mazināšanai. Pabrika ieskatā, Operatīvās vadības grupas sēdes ir pārāk ilgas un tajās lemtais ne vienmēr top ministriem zināms. Šim viedoklim pievienojās arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), kurš rosināja reorganizēt Operatīvās vadības grupu.

Pēc Pabrika vārdiem, daudzās pasaules valstīs tiek lemts, kā sabalansēt cīņu ar pandēmiju, neiznīcinot ekonomiku. Pabriks norādīja, ka cilvēces izdzīvošanas māksla ir saistīta ar tās spēju pielāgoties. “Dinozauri izmira, jo nespēja pielāgoties,” salīdzināja ministrs.

Lai valdība nepārvērstos par semināru un tā spētu racionālāk pieņemt lēmumus, ministriem ir svarīgi, lai valdības sēdēs OVG pārstāvis ziņo par to, “kas ir lemts un kāds ir piedāvājums”, ņemot vērā ekonomiskos, veselības, izglītības un citu jomu aspektus.

Pabriks gribētu redzēt OVG piedāvātus risinājumus par to, cik izmaksātu dažādi Covid-19 ierobežojumi un cik tie ir efektīvi. “OVG un ekspertiem ir jādod maksimāls uzdevums nākt klājā ar risinājumiem, kā cīnoties ar pandēmiju nenogalināt ekonomiku. Tagad iznāk, ka visi vienkārši apmainās ar informāciju, lai gan valdība tādā formātā nevar ilgstoši strādāt,” uzsvēra Pabriks.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) atzina, ka Covid-19 krīze ir jāiznes visai valdībai, nevis Veselības ministrijai. Vienlaikus ministrs pauda bažas par valdības plānotajiem ierobežojumiem un sabiedrības gatavību tos ievērot. “Pie papildus ierobežojumu noteikšana, ir jāraugās, kā sabiedrība uz tiem reaģē. Ja pieņemam nepieciešamus ierobežojumus, bet sabiedrība tos neievēro, tad tas rada lielas problēmas,” uzsvēra Plešs.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka līdzīgi kā citi Ministru kabineta kolēģi vēlas saprast laika grafiku, kādā valdība turpmāk lems par ierobežojumiem.

Savukārt Kariņš norādīja uz sarežģīto lēmumu pieņemšanas procesu Covid-19 krīzē, kā arī problēmām ministriju sadarbībā. “Ja ministrijas sadarbotos un skatītos plašāk, nevis caur savām zirga klapēm, mums būtu labāki lēmumi. Ja ir bijusi nekonsekvence, tad tas ir atspulgs tam, kā mēs līdz šim strādājām,” uzsvēra premjers, piebilstot, ka bez valdības neviens cits neuzņemsies atbildību par notiekošo.

Ministru prezidenta vērtējumā, situācija ar Covid-19 izplatību ir dinamiska, jo parādās ne tikai jauni Covid-19 paveidi, bet arī jārisina jautājums ar vakcinācijas procesu. “Ja kāds iedomājas, ka kāds varēs pasniegt uz paplātes skaidru modeli, tad tādam cilvēkam nav vietas Ministru kabinetā. Mēs strādājam sarežģītos apstākļos ar trūkstošu informāciju. Sabiedrības viedoklis vienmēr būs mainīgs – kāds kaut ko atbalstīts, kāds neatbalstīs. Tāpēc mums ir jāapzina varianti, kā turpmāk rīkoties,” uzsvēra Kariņš.

Valdība atbalstīja Kariņa priekšlikumu, ka Operatīvā vadības grupa līdz nākamajai nedēļai izstrādās vismaz divus rīcības variantus Covid-19 krīzē. Pirmais variants būtu izvērtēt Veselības ministrijas priekšlikumu ieviest lielākus ierobežojumus, bet otrs variants paredz, ka ministrijas sagatavotu priekšlikumus ar jomām, kurās tās vēlētos mīkstināt ierobežojumus.

Solis tuvāk “Oskaram” – Lolita Ritmanis par mūziku filmai “Dvēseļu putenis” iegūst prestižo “Amerikas Komponistu un autoru apvienības” balvu (+VIDEO)

2. martā Amerikas Komponistu un autoru apvienība (Society of Composers and Lyricists) apbalvoja 2020. gada izcilākos komponistus filmu mūzikā. Augstāko apbalvojumu kategorijā “Izcilākā oriģinālmūzika neatkarīgai filmai” ieguva Lolita Ritmanis par mūziku filmai “Dvēseļu putenis”. Līdzās mūsu kara drāmai otru augstāko apbalvojumu ieguva ASV ietekmīgā animācijas studija Pixar kopā ar komponistu trio Trentu Reznoru (Trent Reznor), Atikusu Rosu (Atticus Ross) un Džonu Batisti (Jon Batiste) par mūziku filmai Soul

Viens no prestižākajiem izklaides ziņu avotiem pasaulē Variety nodēvēja šo apbalvošanas ceremoniju par “Dvēseļu puteņa” un Soul vakaru, jo abām filmām izdevās saņemt augstāko iespējamo novērtējumu no apvienības biedriem un īpašas balvu komitejas pārstāvjiem. 

“Tas patiesi ir katra komponista sapnis, veidot mūziku tik vērienīgai un dziļai filmai, kāda ir “Dvēseļu putenis”! Es būšu mūžam pateicīga režisoram Dzintaram Dreibergam un visai filmas komandai, ka man tika dota iespēja komponēt mūziku šai elpu aizraujošajai kara drāmai. Sirsnīgs paldies vairāk nekā simt mūziķiem, kuri pirms diviem gadiem vasarā piedalījās mūzikas ierakstā pašā Rīgas sirdī, un, kuriem pateicoties, Latvija tagad izskan visā pasaulē,” savu prieku pauž komponiste Lolita Ritmanis.

Video

Amerikas Komponistu un autoru apvienības balvā komponisti par savu veikumu sacentās piecās kategorijās. Lolita Ritmanis sacentās kategorijā “Izcilākā oriģinālmūzika neatkarīgai filmai”. Tajā kvalificējas filmas, kuru budžets nepārsniedz 15 miljonus ASV dolāru. Lolita Ritmanis pārspēja komponisti Emīlu Moseri (Emile Mosseri, filma Minari), kuru Variety nodēvēja par vienu no spēcīgākajiem konkurentiem šajā kategorijā, tāpat arī Šeriju Čunu (Sherry Chung, filma The Lost Husband), Stīvenu Praisu un Deividu Atenboro (Steven Price, David Attenborough, filma A Life on Our Planet) un Tamarkali (Tamar-kali, filma Shirley). 

“Kino aprindās šo augsto apbalvojumu var uzskatīt par soli tuvāk ASV Kinoakadēmijas balvas “Oskars” nominācijai, kura nākamajā kārtā jeb tā saucamajā short list ir iekļuvusi Lolita Ritmanis ar mūziku filmai “Dvēseļu putenis”,” uzsver filmas producente Inga Praņevska. “Cīņā par starptautisku pamanāmību un “Oskara” nomināciju mums noteikti jāsaka paldies veikalam-noliktavai “DEPO”, Nacionālajam Kino centram un Kultūras ministrijai, ar kuru atbalstu tiek īstenota filmas mārketinga un sabiedrisko attiecību kampaņa ASV un kas bruģē Latvijas kino ceļu uz panākumiem!” 

Vēsturiskās kara drāmas “Dvēseļu putenis” mūzikas ierakstā piedalījās diriģents Māris Sirmais un Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” mākslinieki kora menedžera Māra Ošleja vadībā. Filmai tika izveidots īpašs orķestris, kurā orķestra producents un Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāts Edgars Saksons apvienoja mūziķus no Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Latvijas Nacionālās operas un baleta, kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas. Mūzikas ieraksts veikts Latvijas Radio 1. studijā Māra Briežkalna un skaņu režisora Vara Kurmiņa virsvadībā. Filmas mūzikas instrumentācijas autors ir Larijs Renčs (Larry Rench) no ASV, papildu instrumentāciju veicis Stīvens Rade (Steven Rade), savukārt mūzikas miksēšanu īstenoja amerikāņu producents un skaņu režisors Marks Matsons (Mark Mattson). Filmas skaņu režisors ir Aleksandrs Vaicahovskis.

Īpaši filmas mūzikas radīšanu atbalsta Latviešu Fonds un Valsts kultūrkapitāla fonds.

www.dveseluputenis.lv

7 triki: Kā pievilināt enerģiju, kad tās nav?

Trūkst enerģijas, šie ir 7 triki, lai tu justos mundrāk un enerģiskāk!

1. Dzer minikafiju – Kafija vai jebkurš dzēriens, kas satur kofeīnu, miegainām dienām, protams, palīdzēs. Neņem XXL izmēra krūzi, ja ikdienā kafiju vispār nelieto vai lieto pavisam maz. Kafijas tases vēlamais izmērs miegainajam rītam – mazāka kā tās, ko tev piedāvā kafeinīcās. Svarīgi atcerēties, ka kofeīns iedarbojas 30-60 minūšu laikā. Tāpēc paredzi šo laiku pirms rīta svarīgās sapulces vai sēšanās pie stūres. Ja jūties nogurusi, tad iesakām izsaukt taksi vai čāpot uz vilcienu.

2. Ēd proteīnu, ogļhidrātus brokastīs – Domā ko ēd! Atceries, ka cukuram ir īslaicīgs efekts un beigās sajūtas ir visai sliktas. Protams, ka smalkmaizītes, virtulis un augļu sulas pamatīgi paaugstinās glikozes līmeni asinīs, bet šai saldajai ballītei sekos nepatīkams kritums.

3. Lieto piparmētru košļenes – Koventri universitātē (Lielbritānijā) ir veikts pētījums – tumšā telpā tika nosēdināti cilvēki ar mērķi padarīt tos miegainus. Pusei no šiem cilvēkiem iedeva košļājamās gumijas ar piparmētru garšu. Secinājums bija tāds, ka tie, kuri ēda šīs košļenes uzrādīja mazāk noguruma pazīmju nekā tie, kuri palika bešā. Citi pētījumi liecina, ka pats košļāšanas process paagstina elektrisko aktivitāti smadzenēs, kas dara tevi mundrāku un uzmanīgāku. Vispilgtākais šāds smadzeņu aktivitātes efekts novērojams 15 minūtes pēc košļāšanas!

4. Dziedi – Skaļi dziedi! Vienkāša mūzikas klausīšanās tev nepalīdzēs. Klausīšanās ir pasīva darbība, bet skaņu izdošana burtiskā nozīmē uzmundrina visu tavu organismu. Derēs arī mūzikas ritma sišana pa ceļgaliem, galdu vai automašīnas stūri.

5. Pacenties sevi izmasēt – Tev var palīdzēt akupunktūra. 2 patiesi iedarbīgas metodes: kādu minūti pasit ar pirkstu galiem pa galvaskausa augšpusi – tas palīdzēs prāta skaidrībai, jo tiks stimulēta četru punktu summa, ko akupunktūristi dēvē par Si Shen Cong. Otras darbības veikšanai izmanto plaušas. Pirms apsēšanās veic trīs dziļas elpas – ieelpa caur muti. Izelpas beigās izdves ha skaņu. Šī tehnika ir efektīvs veids, kas palīdzēs atbrīvoties no ogļskābās gāzes, kura liek tev justies nogurušai, un bagātināt asinsriti ar skābekli.

6. Ēd šokolādi – Bērklī universitātē (ASV) pierādīts interesants fakts – miega trūkums nākamajā dienā veicina interesi par JUNK FOOD, tāpēc nemaz nebrīnies, kāpēc tik ļoti kārojas fri kartupeļi, nageti vai kāds burgeris… Neliels daudzums šokolādes var nedaudz palīdzēt (labāk izvēlēties tumšo šokolādi). Kakao satur teobromīnu – tam ir viegli stimulējoša iedarbība, tomēr vājāka ietekme uz centrālo nervu sistēmu nekā kofeīnam, kas nozīmē, ka pēc šādas uzlādes tu nejutīsi nervozitāti.

7. Dzer B vitamīnu – Lielākajai daļai vitamīnu, kurus uzņemam ir nepieciešams laiks. Lai tu saspurotos miegainajā rītā, mēs rekomendējam B vitamīnu kompleksu ar magniju. Šāda B vitamīna deva tev palīdzēs apēsto pārtiku ātrāk pārvērst tik ļoti nepieciešamajā enerģijā, bet magnijs tev līdzēs uzņemtā skābekļa efektīvākā izmantošanā, attiecīgi ļaujot tev ātrāk atjaunot spēkus.

Saseksas hercogu pāra līdz šim atklātākā intervija ar leģendāro sarunu šovu vadītāju Opru Vinfriju! (+VIDEO)

7. martā Opras Vinfrijas kanālā būs pieejama video intervija, kurā slavenais pāris izstāstīs, kādēļ pameta Lielbritāniju un karalisko ģimeni. Gaidāms, ka intervija būs viena no atklātākajām, kādu pāris jebkad piekritis sniegt. Tiek baumots, ka intervijā tiks apspriesti karaliskās ģimenes noteikumi un pāra savstarpējās attiecības ar karalieni Elizabeti II.

Jau publicētajā intervijas fragmentā ir redzams, ka Opra uzdod ļoti jūtīgu jautājumu. Vai laikā, kurā Megana bija karaliskās ģimenes pārstāve, viņa drīkstējusi atklāti paust savas emocijas? Vai arī Meganai nācies šīs emocijas slēpt aiz mākslīga smaida?

Fragmentā redzams, ka Opra Vinfrija norāda: “Pagaidiet, jūs tikko pateicāt diezgan šokējošas lietas. Oho!” to, ko tieši pāris teica, varēs uzzināt gaidāmajā intervijā. 

Video ir redzams, ka princis Harijs runā par savu māti, princesi Diānu, kura traģiski gāja boja 1997. gadā. “Zini, es vienkārši esmu ļoti atvieglots un arī priecīgs, ka šeit varu sēdēt ar sievu līdzās, jo es nevaru iedomāties, kā viņai bija vienai iet tam visam cauri pirms daudziem gadiem,” tā norādīja Harijs. 

Video (intervija iznāks 7. martā)

Kā vienkārši iztīrīt vannu

Mājas uzkopšana dažreiz aizņem daudz laika. Dažām sievietēm problēmas sagādā tieši vannas istaba, jo iztīrīt vannu nemaz nav tik vienkārši. Tomēr vēlējāmies padalīties ar dažiem padomiem, kā viegli un ātri iztīrīt vannu.

Vai arī jūsu vannā vai dušas kabīnē mēdz parādīties pelējums, rūsa vai kaļķakmens?

Citronskābe

Citronskābe var palīdzēt notīrīt netīrumus no virsmas. Protams, vannas tīrīšanai izmanto nevis koncentrētu citronskābi, bet gan tās šķīdumu. Citronskābi izšķīdina ūdenī – 1 paciņa uz 300 gramiem ūdens – un iegūto šķīdumu uzklāj uz vannas virsmas. Tad jāļauj līdzeklim iedarboties. Parasti tam pietiek ar 15 minūtēm. Pēc tam jānoslauka vannas virsma ar sūkli un jānomazgā ar tīru ūdeni.

Ūdeņraža peroksīds un soda

Šī metode ir labi piemērota akrila vannām. Labs palīgs vannas istabā būs ūdeņraža peroksīds. Šim šķidrumam ir reducējošas un oksidējošas īpašības. Ļoti labi var noņemt rūsas paliekas. Pagatavojiet šķidrumu no abām sastāvdaļām. Uzklājiet uz virsmas. Ļaujiet līdzeklim iedarboties vismaz pusstundu. Vēlāk ar sausu sūkli vannas virsmu noslaukiet.

Padoms

Pēc katra vannas apmeklējuma tā ir jāiztīra, lai neveidotos pelējums un rūsa. Tīrīšanas līdzekļiem jābūt piemērotiem jūsu vannas istabai. Nemēģiniet vannu apstrādāt ar tualetes podu tīrīšanas līdzekļiem, jo tā virsmu var tikai sabojāt.

Dieviete.lv

Šos sejas skrubjus ir viegli pagatavot mājās

Katra meitene sapņo par veselīgu un mirdzošu ādu. Lai to panāktu, jums gandrīz nepārtraukti jārūpējas par savu sejas ādu. Liela nozīme ir skrubim. Galu galā tas palīdz attīrīt ādu. Ne visas meitenes zina, ka nav nepieciešams to iegādāties. Jūs varat pagatavot to mājās no visbiežāk izmantotajiem produktiem.

Skrubis no rīsiem

Rīsi palīdz ne tikai iegūt slaidu figūru, bet arī ir izcils sejas skrubis. Šis skrubis palīdz seju atbrīvot no netīrumiem un attīra poras. Nepieciešams 100 g rīsu. Pirmkārt, rīsi ir rūpīgi jāizskalo, lai ūdens paliek tīrs. Tad jums rīsi ir labi jāizžāvē. Tas prasīs laiku, apmēram 2 dienas. Tad jums vajadzētu izmantot blenderi vai kafijas dzirnaviņas un sasmalcināt rīsus. Lai pagatavot rīsu skrubi vienkārši sajauciet pareizo rīsu daudzumu ar ūdeni. Lai iegūtu vislabāko efektu, varat izmantot gurķa vai citronu sulu.

Skrubis no medus un sāls

Šo skrubi ir ļoti viegli pagatavot. Jāņem 200 g sāls un 100 g medus. Tad viss ir rūpīgi jāsajauc. Jūs varat lietot šo skrubi visam ķermenim. Ar masējošām kustībām skrubi uzklājiet uz visa ķermeņa. Vajadzētu nedaudz pagaidīt, līdz tas uzsūcas ādā. Skrubis palīdz attīrīt toksīnus.

Dieviete.lv

Konkurss: Sieviešu dienas konkurss kopā ar sievišķīgo adījumu zīmolu “More Than Knitwear”

Apliecinot to, ka esi Sieviete – Dieviete, Tev un kādai Tev īpašai mīļai būtnei ir iespēja iepriecināt un iegūt savā īpašumā divas vieglas, siltas, maigas mohēras šalles, kas Tevi gan pasargās, gan sildīs ne vien ziemas, bet arī skaistajos Latvijas vasaras vakaros.

Kā piedalīties izlozē:

SEKO More Than Knitwear un Dieviete.lv Facebook lapām 

SEKO More Than Knitwear un Dieviete.lv Instagram profiliem

Spied PATĪK ierakstam un dalies ar to

IETAGO draudzeni, mammu, meitu, kolēģi, kura labprāt ietītos siltā maigumā! 

Izloze 8.martā pēc plkst.13:00 ar “Random” rīka palīdzību. Rezultāti tiks publicēti rakstā un komentāros pie ieraksta: https://www.facebook.com/dievietelv/posts/1814676612039324

Konkursa uzvarētāja ir Indra Krastiņa!

Tavai veselībai: 3 krāsas, kuras noteikti vajadzētu iekļaut savā apģērbā!

Sarkanā krāsa – Dod pašpārliecinātību un veicina kaislības, jo stimulē nervu sistēmu un seksualitāti. Tā kā sarkanā ir vispēcīgākā krāsa, to dziedniecībā izmanto ļoti uzmanīgi. Sarkanā krāsa ir noderīga visu iekaisumu procesu, arī sejas ādas iekaisumu ārstēšanā.

Dzeltenā krāsa – Ir saules krāsa, un tai piemīt stimulējošā funkcija. Tā aktivizē limfas plūsmu, stiprina nervu sistēmu, palīdz novērst vielmaiņas traucējumus un veicina gremošanu. Dzeltenā un zeltainā krāsa veicina mentālā stāvokļa uzlabošanos, tās izmanto arī acu slimību ārstēšanai.

Zaļā krāsa – Nomierina un līdzsvaro nervu sistēmu, tāpēc to ieteicams izmantot depresiju, nervozitātes un pašsajūtas traucējumu mazināšanas nolūkā. Zaļā krāsa simbolizē harmoniju, rada labsajūtu un likvidē spriedzi. To lieto ēteriskā ķermeņa un asins plūsmas attīrīšanai, kā arī iekaisuma mazināšanai.

Valdība apspriedīs ierobežojumu pastiprināšanu (+VIDEO)

Šodien diskutēs par Covid-19 ierobežojumu pastiprināšanu, lai samazinātu jaunā vīrusa paveida izplatību. Veselības ministrija atsakās komentēt, kādus pasākumus varētu piedāvāt, taču valdības jau apstiprinātajā ziņojumā par tā sauktā luksofora principa ieviešanu noteikts, ka pie esošās jaunā paveida izplatības jāapsver gan pārvietošanās, gan stingrāki tirdzniecības ierobežojumi.

Video

Gada laikā inficēšanās ar Covid-19 Latvijā apstiprināta 4,5% iedzīvotāju!

Kopš pirmā saslimšanas ar Covid-19 gadījuma apstiprināšanas Latvijā, kas notika tieši pirms gada, inficēšanās apstiprināta kopumā 86 458 iedzīvotājiem jeb 4,5% populācijas, liecina aģentūras LETA aprēķini.

Pirmais Covid-19 gadījums Latvijā tika atklāts tieši pirms gada – 2.martā. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra apkopotajiem datiem, Latvijā kopumā veikts 1 451 361 Covid-19 tests, savukārt saslimšana apstiprināta 86 458 personām.

Vienlaikus kopš Covid-19 izplatības sākuma Latvijā apstiprināta 1621 ar šo slimību sasirgušas personas nāve.

Līdz šim visvairāk jeb kopumā 15 824 Covid-19 gadījumu atklāti personu vecumā no 50 līdz 59 gadiem vidū, savukārt vecumā no 30 līdz 39 gadiem atklāti 15 283 Covid-19 gadījumi, kas ir otrais lielākais gadījumu skaits, nodalot pacientus pēc vecumiem. Vēl 14 491 Covid-19 gadījums atklāts personām vecumā no 40 līdz 49 gadiem, savukārt kopumā 12 429 Covid-19 gadījumi atklāti vecuma grupā no 60 līdz 69 gadiem.

Vismazāk Covid-19 gadījumu līdz šim konstatēts tieši bērniem, jo vecuma grupā līdz deviņiem gadiem inficēšanās ar Covid-19 līdz šim apstiprināta 2552 personām. Arī vecuma grupā no desmit līdz 19 gadiem sasirgušo ir relatīvi mazāk – kopumā 4829, kas ir aptuveni divreiz mazāk nekā vecuma grupā no 20 līdz 29 gadiem, kur līdz šim konstatēti 9779 Covid-19 gadījumi.

Tikmēr kopumā 5063 personām vecumā virs 80 gadiem ir apstiprināta inficēšanās ar Covid-19, savukārt vecuma grupā no 70 līdz 79 gadiem – 6208.

Raugoties dzimumu griezumā, no visiem apstiprinātajiem Covid-19 gadījumiem 56,4% jeb 48 772 bijušas sievietes, bet 43,6% jeb 37 686 – vīrieši.

Līdz šim visvairāk – 30 629 – Covid-19 gadījumi reģistrēti Rīgā, 7286 – Daugavpilī, 2843 – Jelgavā, 2109 – Jūrmalā un 2098 – Rēzeknē. Pārējās Latvijas pašvaldībās reģistrēto gadījumu skaits ir zem 2000 gadījumiem. Tādējādi Rīgā kopš Covid-19 izplatības sākuma Latvijā atklāti 35,4% Covid-19 gadījumu, bet minētajās piecās pašvaldībās ar lielāko saslimušo skaitu – 52%.

Savukārt, raugoties pēc saslimušo skaita uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir teorētisks rādītājs, kuru izmanto, lai salīdzinātu slimības izplatību konkrētās teritorijās ar atšķirīgu iedzīvotāju skaitu, vislielākais šis rādītājs kopš pandēmijas sākuma bijis Aknīstes novadā, kur reģistrēti 15 754 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju

Tikmēr otrā augstākā saslimstība ir Aglonas novadā, kur šis rādītājs ir 10 423 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Turpretim Daugavpilī, kur ir trešā augstākā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju kopš pirmā gadījuma apstiprināšanas Latvijā, šis rādītājs ir 8880 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Varakļānu novadā šis rādītājs ir – 8294 -, savukārt Ādažu novadā – 7716. Visai augsts tas ir arī Rēzeknē, kur saslimstība ir 7598 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju un Krustpils novadā, kur šis rādītājs ir 7537.

Lēnās vakcinācijas dēļ attālinātās mācības skolās turpināsies līdz gada beigām

Ņemot vērā, ka valstī vakcinācijas tempi ir lēni, skolās attālinātās mācības turpināsies līdz gada beigām, otrdien valdībā pauda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP). 

Viņa norādīja, ka nelolo cerību par masveida pedagoga vakcinēšanu 5.aprīlī, tieši pretēji – lēnās vakcinācijas dēļ no visiem pedagogiem vakcinēta būs mazākā daļa, kas nav pietiekami, lai varētu atvērt citu klašu grupas klātienes mācībām.

Šuplinska uzsvēra – lai noņemtu spriedzi bērniem, vecākiem un skolotājiem, risinājums varētu būt 20 cilvēku grupām ārtelpās nodrošināt formālo un neformālo izglītību. Viņasprāt, līdz piecām nodarbībām varētu organizēt formālo izglītību, savukārt līdz divām – neformālo.

“Bērniem šis viens mēnesis var būt izšķirīgs. Kāpēc mēs skatāmies tikai Igaunijas piemēru? Mums ir dati par Eiropu! Bet arī igauņi apzinās, ka bērnu jauniešu problēmas nākotnē risinās gadiem. Te nav runas par nozares lobiju, te ir stāsts par atelpas brīdi vecākiem, skolotājiem un bērniem,” sacīja Šuplinska. 

LETA jau ziņoja – lai ilgtermiņā strādātu “drošās skolas” princips, nepieciešams veidot atsevišķu zinātnieku un ekspertu grupu precīzāku Covid-19 saslimstības rādītāju noteikšanai.

Kā norādīja izglītības un zinātnes ministre, esošais 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimstības rādītājs zem 220 uz 100 000 iedzīvotāju nestrādā uz mazajām pašvaldībām, kur ir maza apdzīvotība. Rādītājs strādā tikai lielajās pašvaldībās un nacionālā līmenī. Viņa pauda, ka jau aizvadītajā nedēļā “drošās skolas” principam neatbilda pāris pašvaldības, jo nelielais saslimšanas gadījumu skaits uz reto apdzīvotību ļoti ietekmēja pašvaldības kopskatu. Piemēram, Burtnieku novadā konstatēja vienu saslimšanas gadījumu, bet kopskatā pašvaldības divu nedēļu saslimstības rādītājs strauji mainījās un pašvaldība vairs neatbilda “drošās skolas” principam.

LETA jau ziņoja, ka pēc SPKC aktuālākajiem datiem, trīs dienas pēc jaunāko klašu mācību atsākšanas klātienē vairākās pašvaldībās epidemioloģiski drošo pašvaldību kritērijiem vairs neatbilst Auces, Burtnieku, Cesvaines, Krustpils, Saulkrastu, Skrundas un Vecpiebalgas novads. Turpretim epidemioloģiski drošo pašvaldību sarakstam pievienojas Alojas, Apes, Lubānas un Zilupes novads.

Kopumā uz 24.februāri “drošās skolas” principam atbilst 22 novadi – Alojas, Alsungas, Apes, Dagdas, Durbes, Ērgļu, Kuldīgas, Ķeguma, Lubānas, Mālpils, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Pāvilostas, Pļaviņu, Rūjienas, Salacgrīvas, Siguldas, Skrīveru, Tērvetes, Vecumnieku un Zilupes novadi.

LETA jau ziņoja, ka no pirmdienas klātienes mācības 1.-4.klašu skolēniem atsāktas 22 pašvaldībās, kas atbilstoši valstī noteiktajiem kritērijiem uzskatāmas par epidemioloģiski drošākām.

Kādas sievietes vīrieši nekad nepamet

Pārsteidzoši, ka visu mūžu mēs cenšamies noskaidrot un saprast, kā veidot spēcīgas un mierpilnas attiecības. Bet ir ļoti grūti iemācīties vienam otru saprast un dzīvot bez strīdiem.

Reiz psihologs Mihails Labkovskis savā praksē dalījās ar interesantu gadījumu. Parasta 64 gadus veca sieviete ieradās pie viņa, lai lūgtu padomu, vai šķirties no vīra. Viņiem bija kaut kādas domstarpības, kuras diez vai pat var saukt par problēmu, lai gan kundzei tas bija svarīgi.

Labkovskis bija pārsteigts par šo sievieti. Galu galā viņai bija vairāk nekā 60 gadu, viņa izskatījās pilnīgi parasta, taču viņā bija cieņa pret savu otro pusīti. Viņai pietika drosmes stāstīt psihologam par ko viņa nav apmierināta. Šī kundze nebaidījās ne no vecuma, ne izskata, ne no vientulības, ne no grūtībām sadalīt īpašumu ar savu vīru. Viņa paņēma nopelnīto naudu un devās pie psihologa, lai saprastu sevi.

Psihologs uzsver, ka lielākā daļa sieviešu nekad nav spējušas runāt skaļi par savām problēmām. Viņas ik ļoti baidās no pārmaiņām, ka ir gatavas gadiem ilgi izturēt un klusējot ciest, kamēr ģimenē nav konfliktu. Viņas nevēlas tikt pamestas, tādēļ savas problēmas slēpj sevī. Šī kundze nebaidās tikt pamesta, jo zina savu vērtību. Viņa arī zina, ka to vīriešu vietā, kuri viņu pametīs, vietā nāks citi vīrieši. Viņa zina savu vērtību un to apzinās. Un vīrieši to jūt!

Kad sieviete ciena sevi, neļauj sev darīt pāri un nekad neklusē par problēmām, tas ir acīmredzams. Vīrieši uzskata, ka, ja viņi rīkojas nepareizi, tad tad viņiem par to nekas nebūs, ja sieviete klusībā norīs šo problēmu. Tikai zinot, ka vīrietis var zaudēt savu sirdsdāmu, viņš sāk viņu patiesi novērtēt.

Cita sieviešu kategorija uzskata, ka vīrieti var ar varu noturēt ģimenē. Un viņas pat nedomā, ka šādi rīkojoties, viņas saindē gan attiecības, gan savu psihi. Aizmirstiet par romantisma laikmeta stāstiem, kur skaistule satiekas ar princi, un šeit sākas mūžīgā laime un visas problēmas beidzas. Priekšā ir reālas problēmas divu pieaugušo cilvēku saskarsmē. Zināt, kā sazināties un panākt kompromisus. Izrādās tas patiešām ir grūti.

Aizmirstiet par principu atrast “dvēseles draugu”. Ja jūs jūtaties nepilnvērtīgs, tad jūs meklējat kādu, lai aizpildītu tukšumu sevī, jūs pats sev sagādāsiet milzīgas nepatikšanas. Nekad neklusējiet par to, kas jums nepatīk. Mācīšanās pareizi formulēt problēmas ir visa māksla, kas jāuzlabo visa mūža garumā. Jā, tas ir grūti. Jā, tas dažreiz izraisa ļoti nepatīkamus konfliktus. Bet cilvēkiem ir jāsaprot, ka laimīgas attiecības var izveidot tikai abi partneri apvienojoties.

Dieviete.lv

Koalīcija konceptuāli vienojusies par 200 eiro vienreizējo pabalstu pensionāriem un personām ar invaliditāti

Koalīciju pārstāvošās partijas šodien konceptuāli vienojušās par vienreizēja 200 eiro pabalsta izmaksu pensionāriem un personām ar invaliditāti, pēc Sadarbības sanāksmes sēdes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš skaidroja, ka šodien partiju pārstāvji vienojās turpināt vienreizējo pabalstu piešķiršanu. Valdība nesen jau lēma piešķirt 500 eiro vienreizēju pabalstu par katru apgādībā esošo bērnu, taču šodien koalīcija konceptuāli vienojās paplašināt pabalsta saņēmēju loku.

Premjers norādīja, ka Labklājības ministrija kopā ar sociālajiem partneriem izstrādāja šo piedāvājumu. Koalīcija to ir konceptuāli atbalstījusi.

Trešdien, 3.martā, par to diskutēs stratēģiskās vadības padomē, bet ceturtdien, 4.martā, to iecerēts izskatīt Ministru kabinetā. Pēc tam likumprojekts tiktu sūtīts izskatīšanai Saeimā.

Vai pavasaris kavēsies? Latvijā aizvadīta aukstākā ziema pēdējos 8 gados!

2020.-2021.gada kalendārā ziema ar vidējo gaisa temperatūru -2,7 grādi Latvijā kļuva par aukstāko kopš 2012.-2013.gada, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Pirms astoņiem gadiem decembra, janvāra un februāra vidējā gaisa temperatūra bija -4,4 grādi. Kopš tā laika vēl tikai vienu reizi – 2017.-2018.gadā – ziemas vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par -2 grādiem.

Šī ziema Latvijā bija 5,4 grādus aukstāka par iepriekšējo, 2019.-2020.gada, ziemu, kas ar vidējo gaisa temperatūru +2,7 grādi kļuva par siltāko novērojumu vēsturē.

Lielākais sals šajā ziemā bija janvāra vidū, 17.janvārī Staļģenē termometra stabiņš noslīdēja līdz pat -31 grādam.

Vidējā gaisa temperatūra decembrī bija +0,4 grādi, janvārī tā pazeminājās līdz -3,2 grādiem, februārī – līdz -5,2 grādiem jeb pusotru grādu zem normas.

Līdz ar to šā gada februāris kļuva par aukstāko mēnesi valstī kopš 2018.gada februāra, kad vidējā temperatūra bija -6,9 grādi.

Pagājušā mēneša sākums un vidus bija piecus grādus aukstāks par normu, bet februāra trešajā dekādē gaisa temperatūra pakāpās sešus grādus virs normas un sākās meteoroloģiskais pavasaris.

Mēneša minimālā gaisa temperatūra bija -28,5 grādi 6.februārī Staļģenē, bet maksimālā gaisa temperatūra, +14,3 grādi, tika novērota 25.februārī Kolkā. Tas ir jauns mēneša siltuma rekords Kolkā. 22.februārī arī Saldū ar +12,2 grādiem tika labots mēneša siltuma rekords.

Valstī kopumā februārī tika pārspēti divi aukstuma rekordi un 11 siltuma rekordi.

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 11 milimetri – tikai 30% no mēneša normas. Visvairāk nokrišņu – 22 milimetri – bija Alūksnē, bet vismazāk lija un sniga Dobelē, kur nokrišņu summa nepārsniedza trīs milimetrus.

Februāra vidējais sniega segas biezums bija no pieciem centimetriem Ventspilī līdz 29 centimetriem Alūksnē. Mēneša biezākā sniega sega bija 45 centimetri 1.februārī Ogres novadā.

Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 84% – no 79% Mērsragā līdz 87% Alūksnē. Lielākās vēja brāzmas – 19 metru sekundē – tika reģistrētas 26.februārī Alūksnē.

Marta pirmajai nedēļa prognoze no astrologa Pāvela Globa

Pāvels Globa ir pazīstams astrologs. Viņš sastāda prognozes un horoskopus, kuros tiek prognozēti nākotnes notikumi. Daudzi mūsdienu astrologi mācās no Globas grāmatām.

Vai vēlies uzzināt ko slavenais astrologs paredzējis marta pirmajai nedēļai tieši tavai zodiaka zīmei?

Auns

Labvēlīgās dienas: 5. un 6. marts

Nelabvēlīgās dienas: 1. marts

Tevi sagaida mīlestība. Notikumi neattīstīsies, kā plānots. Tas ietekmēs arī attiecības. Iespējams, ka jūsu kaislīgos impulsus otrā pusīte nesapratīs. Lai nepasliktinātu situāciju, esiet mierīgs un nosvērts, tad ar laiku attiecības stabilizēsies. Darbā jābūt uzmanīgam un rūpīgi jāieklausās priekšniecības teiktajā.

Vērsis

Labvēlīgās dienas: 7. marts

Nelabvēlīgās dienas: 3. marts

Mīlestībā zvaigznes iesaka atbrīvoties no konservatīviem uzskatiem. Galu galā pats liktenis var jūs nostādīt situācijā, kad nekas cits neatliek kā ļaut savā dzīvē ienākt pārmaiņām. Tas nozīmē, ka nevajag plānot neko konkrētu, apstākļi var mainīties jebkurā laikā. Darbā meklējiet pašrealizācijas iespējas.

Dvīņi

Labvēlīgās dienas: 1. un 2. marts

Nelabvēlīgās dienas: 6. marts

Mīlestība. Ļoti iespējams, ka aktuālu problēmu risināšana prasīs visu jūsu laiku, un personiskajai dzīvei vairs neatliks laika. Stress var pasliktināt pašsajūtu un atmosfēru mājās. Lai viss izdotos, mēģiniet atrast kopīgu valodu ar mīļajiem. Darbā ir svarīgi pieņemt arī citu viedokli.

Padomi: Kā pareizi lietot sociālos tīklus?

Foto: Krista Klentaka

Cik daudz dalīties ar savu privāto dzīvi? Kādu profila bildi labāk izvēlēties? Atbildēsim uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem.

Ko par tevi liecina tavs profila foto?

Profila fotogrāfijas ne tikai izceļ profila īpašnieku, bet rada aplamu ilūziju jeb idealizētu savas dzīves portretu. Atceries, ka jāatrod vidusceļš starp idealizēti skaisto un dabisko, protams, ka foto pie izlietnes nebūtu gluži laba izvēle vai foto, kurā esi redzama atkailinātu nabu, bet nevajag arī pārspīlēt ar sava izskata uzlabojumiem, piemēram, gludu seju bez porām.

Vai publicēt ballīšu fotogrāfijas?

Fotogrāfijas, kas uzņemtas ballītes laikā, parasti publicē jaunieši. Šādus foto parasti publicē cilvēki līdz 30 gadu vecumam, mums bieži šķiet, ka šādi foto nav nekas īpašs, bet patiesībā tie lielākoties nav glaimojoši. Svarīgi atcerēties kādu iespaidu tu vēlies atstāt. Iespējams, ka tu ballējies labi, ja divas reizes gadā, bet ievietojot foto no trakas ballītes var maldīgi liecināt par ko pilnīgi citu. Vēl daudz, kas ir atkarīgs no tavas profesijas izvēles, atceries, ka viss paliek internetā, pat tie foto, kurus dzēšam no saviem sociālajiem tīkliem, kādiem tie joprojām var būt pieejami.

Vai likt sava bērna foto?

Fotogrāfijas, kurās redzams tavs bērns nav nekas slikts, bet atceries, ka visam ir sava robeža. Svarīgi ir savu Instagram vai Facebook kontu nepārvērst par bērna bilžu albumu, ja vien šāds nav paša profila mērķis. Vēl svarīgi atcerēties to, ka daloties ar savu privāto dzīvi ir jābūt ļoti uzmanīgam, labāk nedalīties ar vietas lokāciju, ja tā ir tavas mājas adrese vai vieta, kurā bieži atrodaties kopā ar bērnu. Drošība pirmajā vietā!

Fotogrāfiju uzlabošana

Nav nekāds noslēpums, ka vairums cilvēku izvēlās uzlabot savus foto. Kādēļ jau agrāk slavenības tika uzskatītas par pārdabiski skaistām? Tam visam ir viens izskaidrojums – šādas programmas bijušas jau sen, bet tikai tagad tās ir pieejamas jebkuram. Nav nekas traks, ja foto noņem kādu pumpu, bet atceries, ka uzlabojot savu vidukli un citas ķermeņa daļas, tas var beigties ar skumjām un pārpratumiem. Labāk ir sportot un ēst veselīgāk, nevis melot, ka esi “ideāla”, jo dzīvē neko nenoslēpsi… Neviens nav tā vērts, lai tu melotu arī pati sev.

Smaidīšana

Esi patiesa un smaidi, nebaidies no sava smaida! Smaids liecina par pašpārliecinātību un sevis pieņemšanu, smaids palīdz radīt smaidu.

Atbildi uz komentāriem

Labākais veids, kā dalīties ar tevis radīto saturu ar citiem – caur trešo personu. Neviens netic, ka tu esi lieliska, kamēr kāds cits to nepasaka. Atbildi cilvēkiem, kas ievieto komentārus un veido savu komūnu. Esi pateicīga, ka citi izrāda interesi par tevi un neaizmirsti šo interesi izrādīt arī citiem!

Nepublicē vienu informāciju visos sociālajos tīklos!

Piedomā pie tā, kādu informāciju tu publicē katrā sociālajā tīklā, jo katram no tiem ir savas raksturīgās īpašības. Ja vēlies ko pateikt Facebook un uzskati, ka tam jāparādās arī Instagram, tad labāk ir izvēlēties dažādu pieeju.

Nekopē citu kontentu, bet raksti oriģinālus tekstus un citātus

Kad veido savu sociālo tēlu, tad sāc domāt kā producente! Raksti oriģinālas lietas, dalies ar to, kas tev ir svarīgs un raksti to ko tu tiešām zini. Nekopē citu citātus, ja pat izvēlies to darīt, tad paskaidro kādēļ izvēlies šo domu graudu pie sava foto. Nav nekāda māksla atsauties un jau esošiem autoriem, labāk ir radīt pašam, bet no autoriem tikai iedvesmoties.

Nebaidies dalīties ar savu dzīvi

Nebaidies no tā, ka tava ikdiena nav ideāla, jo tā tāda nav nevienam! Kam tu seko sociālajos tīklos? Vai tev svarīgi, lai viss būtu ideāli? Pārsvarā cilvēki vēlas sekot tām personībām, kuras ir īstas un patiesas, nevis samākslotas. Samākslotība un pārlieku lielais perfekcionisms var negatīvi ietekmēt un citiem pat radīt nopietnus pārdzīvojumus.

Twitter nav miris!

Interesanti, ka daudzi uzskata, ka aplikācija Twitter jau sen zaudējusi savu spozmi, bet tā nebūt nav! Twitter ir lieliska vieta, kurā diskutēt par sev interesantiem tematiem un atrast jaunus domu biedrus.

Interesanti fakti:

Ar pārspīlēti priecīgiem “ideālās dzīves foto” bieži tiek slēpta attiecību krīze vai ģimenes problēmas, tā tas nav vienmēr, bet šajos foto ir ārkārtīgi svarīgi nepazaudēt sevi, nemelot sev un citiem.

Facebook dati liecina, ka sievietes savu profila foto maina biežāk, kā vīrieši!

Fani panikā: Kas noticis ar Britniju Spīrsu? (+VIDEO)

2021. gada 5. februārī klajā nāca Britnijas Spīrsas dokumentālā filma “Framing Britney Spears”, kas vēsta par amerikāņu dziedātājas Britnijas Spīrsas ceļu uz slavu, karjeras spožajiem gadiem un arī cīņu ar garīgās veselības problēmām. Šīs filmas autors ir izdevniecība “The New York Times”.

Filmā likts uzsvars uz mediju un paparaci līdzatbildību Britnijas “emocionālajā sabrukumā”, kā arī Britnijas tēva aizbildniecību pār dziedātāju jeb to, ka viņš kotrolē katru meitas soli. Filma tapusi pēc kustības #FreeBritney (Brīvību Britnijai) izveidošanas 2019. gadā.. Šim sauklim pievērsta pamatīga uzmanība, sašutuši ir ne tikai fani, bet arī vairākas pasaules slavenības, piemēram, Mailija Sairusa, Parisa Hiltone, Džastins Timberleiks un pat Opra Vinfrija. Vairums persona, kuras sastapūšās ar Britnijas tēvu uzskata, ka šī situācija ir nopietna, Britnijas dzīve patiesi tiekot kontrolēta!

Amerikāņu popzvaigzne savas karjeras augstāko punktu sasniedza 2000. gadu sākumā un kopš 27 gadu vecuma ir sava tēva Džeimija Spīrsa aizbildniecībā. Pašlaik dziedātājai ir gandrīz 40 un ir skaidrs, ka šādā vecumā tikt kontrolētai nav normāli… 2007. gadā Britnija piedzīvoja bēdīgi slaveno epizodi, kad publiski nodzina savus matus, uzbruka paparaci un pat zaudēja aizbildniecību par saviem bērniem. Britnijas tēvs pārvalda meitas finanses, pie kontroles ir arī ģimenes advokāts Endrjū Valleta. Viņi pieņem lēmumus, kas saistīti ar mūzikas ierakstīšanu, koncertturnejām, uzstāšanos televīzijā un citos projektos. Tāpat Džeimijam ir pieejama Britnijas nauda. Jau gadiem tiek baumots, ka Britnijas dīvainie ieraksti vietnē “Instagram” tiek rediģēti un publicēti bez viņas kontroles. Dziedātāja nekomentē šo situāciju, zināms vien tas, ka Britnijas māte aizstāv savu meitu un vēlas viņai palīdzēt, bet joprojām nav skaidrs kā šī situācija atrisināsies.

Video

10 interesanti fakti par svīšanu!

Sasvīdušas plaukstas, paduses vai pēdas var radīt, gan aromātu, kuru cenšamies dažādi nomaskēt. Šeit daži interesanti fakti par svīšanu!

1. Pētījumi pierāda, ka vesela cilvēka organisms 24 stundas izdala aptuveni puslitru sviedru.

2. Gandrīz 100% sviedru ir tīrs ūdens – tie ir bez smaržas, taču piekritīsiet, ka cilvēka smarža atmiņā paliek vēl ilgi.

3. Svīšanu var veicināt pārtika, kas ir pikanta vai karsta. Smadzenes sajūt to kā temperatūras pieaugumu, un ķermenis reaģē ar svīšanu.Problēmu gadījumā jāvēršas pie ģimenes ārsta, kas jūs tālāk nosūtīs pie atbilstoša ārsta – ginekologa, dermatologa, endokrinologa.

4. Sviedriem nav smaržas, to rada ādas mikroflora.

5. Klimata apstākļos, kuros gaida temperatūra pārsniedz 33 grādus pēc Celsija, diennaktī var izdalīties pat 10 litri sviedru.

6. Pretsviedru līdzekļus drīkst lietot tikai uz sausas ādas, jo pretējā gadījumā var rasties iekaisums!

7. Ja ķermenis svīst bieži, tad var iekaist sviedru un tauku dziedzeri un pastiprināti veidoties pinnes. To veicina sintētiska vai nepiemērota apģērba valkāšana un higiēnas neievērošana.

8. Pastirpinātu svīšanu var izraisīt aptaukošanās – cilvēki ar lieko svaru svīdīs vairāk. Tas ir tāpēc, ka sviedru dziedzeri strādā divreiz vairāk nekā parasti, lai izvadītu liekās minerālvielas un atkritumus no ķermeņa. Tāpēc ķermenis izdala vairāk sviedru.

9. Tiem cilvēkiem, kuri svīst vairāk, gluži fizioloģiski sviedru dziedzeri ir izvietoti tuvāk ādai vai arī viņi cieš no nervu sistēmas disfunkcijas, nereti dažādas svīšanas īpatnības arī pārmanto.

10. Ja tev pastirpināti veidojas pinnes, ir vērts pārskatīt savu garderobi un paskatīties vai tajā nav pārāk daudz sintētiska apģērba.

Kā iemācīt bērnu gulēt savā gultiņā?

Apmēram līdz viena gada vecumam mēdz būt ierasts, ka bērniņš guļ kopā ar vecākiem – notiek zīdīšana, mamma var justies nogurusi, un bērniņš arī mierīgāk guļ, jūtot tuvu cilvēku klātbūtni. Diemžēl bieži vien šāda kopā gulēšana beidzas ar kreņķiem brīdī, kad mazais tiek izraidīts no siltās vecāku gultas. Kā mācīt bērniņu gulēt savā gultā, skaidro Rimi Bērniem emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte. 

“Labākais profilaktiskais pasākums ir nemaz nesākt gulēt kopā,” saka psiholoģe Iveta Aunīte. Tomēr, ja mamma izlemj par labu gulēšanai kopā ar zīdainīti, der ievērot dažus principus, kas vēlāk ļaus vieglāk pieradināt bērniņu gulēt savā gultiņā. 


Kopā, bet tomēr atsevišķi
“Tuvums, mammas roka un elpošana bērniņam, īpaši pavisam mazam zīdainītim, rada drošības sajūtu. Pieņemts, ka vienam cilvēkam labam miegam nepieciešami 30 cm savas telpas gultā. Tātad – ja gultā guļ trīs cilvēki, tad optimālais gultas platums ir divi metri. Tāpat, guļot vienā gultā, jāatceras par drošību – lai gultā nav lieku spilvenu, segu vai mantu, kas var apdraudēt mazo, lai mazais neizkrīt no gultas. Taču viens no labākajiem risinājumiem, kā saglabāt tuvumu miegā, ir cieši pie vecāku gultas novietota bērna gultiņa tādā attālumā, lai mamma ar savu roku varētu aizsniegt bērnu. Apmēram gada vecumā distanci starp vecāku gultu un mazuļa gultasvietu ir vērts palielināt,” skaidro psiholoģe.

Ņem vērā! Sensitīvais periods, kad bērniņš īpaši asi izjūt šķiršanās trauksmi un var emocionāli reaģēt uz izmaiņām ikdienas gulēšanas rituālos, ir 6.–10. mēnesis un 18 mēnešu vecums. Tas vecākiem jāņem vērā, ja ir plāns sākt mazuli radināt gulēt atsevišķi.

Vecāku uzmanība dienā – saldāks miedziņš mazajam naktī

“Lai labi gulētu, bērnam no vecāku puses vajag ne vien ķermenisko klātbūtni, bet iespēju atslābt, ļauties miegam un spēju uzticēties. Mazais, kas pa dienu būs saņēmis pietiekami daudz nedalītas vecāku uzmanības, naktī gulēs mierīgāk un nemeklēs vecāku tuvumu viņu lielajā gultā. Ja bērnam ikdienā uzmanības pietiek, bet viņš vienalga grib gulēt ar vecākiem, iespējams, ir vērts apmeklēt speciālistu – psihologu. Nereti iemesls ir vecāku nenoteiktās robežas. Viņi piekāpjas visam, ko grib bērns,” skaidro Aunīte.

Kā bērnu mācīt aizmigt savā gultiņā 
Līdz gada vecumam bērniņš var gulēt pie vecākiem, un iemesla uztraukties par to, ka viņš nepieradīs gulēt atsevišķi, nav. Ja līdz šim bērns ir gulējis pie vecākiem, bērnu radina gulēt atsevišķi, vispirms pārceļot uz savu gultiņu, tad pamazām attālina mazo gultiņu no vecāku gultas. Lai miegs būtu labs un bērniņš naktīs nemostos, svarīgi izveidot pareizu aizmigšanas rituālu stāsta Rimi Bērniemeksperte. 

  • Pirmkārt, bērnu nevajadzētu midzināt ārpus viņa gultiņas un pēc tam aizmigušu aiznest uz gultiņu. Pamostoties naktī un saprotot, ka viņš atrodas citur, nevis tur, kur aizmidzis, bērns vairs nevarēs iemigt pats. 
  • Otrs svarīgs mierīga bērna miega nosacījums – pamostoties redzēt kādu no vecākiem, varbūt pat iesākumā bērnam palīdzēs iespēja aizsniegt ar savu rociņu mammas roku. 
  • Treškārt, dienas laikā veltīt pietiekamu nedalītu uzmanību bērnam.

Laiku pa laikam var ļaut bērnam pārnakšņot vecāku gultā. Piemēram, pēc ģimenes kino vakara vai kad mazais ir saslimis. Bet, ja nākšana uz vecāku gultu kļūst par regulāru ieradumu, jāpadomā, vai tas nav veids, kā bērns mēģina saņemt vecāku uzmanību, ko viņš nepietiekami saņem dienas laikā. Ap 4 gadu vecumu bērns jau ir gatavs gulēt savā gultā un pat savā istabā. “Ļaujiet viņam izvēlēties gultas veļu, iekārtojiet guļvietu tā, lai bērnam tā patiktu,” iesaka psiholoģe.


Vecāku vajadzības ir tikpat svarīgas kā bērna vēlmes
“Bērns, kas ilgi guļ kopā ar vecākiem, sāk ietekmēt pāra attiecības. Pirmkārt, pieaugušie nevar īsti atpūsties un pilnvērtīgi izgulēties, otrkārt, var ciest pāra seksuālā dzīve. Noguruši pieaugušie kļūst īgni un viegli aizkaitināmi. Ja mamma nav atpūtusies, viņa var neapzināti atstumt bērnu, bet bērns, kam trūkst mammas uzmanības, vēl centīgāk mēģina atgriezties vecāku gultā. Sākas apburtais loks, no kura ģimene netiek ārā”, norāda emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte.

Kā iespējamo iemeslu, kāpēc citkārt mamma labprāt ļauj bērnam gulēt laulības gultā, psiholoģe min problēmas pāra attiecībās un seksuālajā dzīvē, kad bērns ir kā iegansts tās nerisināt. Vēl viens iemesls, kāpēc sieviete ļauj bērnam gulēt kopā ar viņu, ir šķiršanās ar vīru, un bērns it kā aizpilda tukšo vietu. Psiholoģe norāda, ka abi šie iegansti, kāpēc bērns tiek paturēts gultā pie mammas, nav īsti godīgs pret bērnu. 

Par dzeju un mīlestību: Stāsts par aktrises Olgas Dreģes grāmatu (+VIDEO)

Ar radošo enerģiju un aizraujošu dzīvesprieku piepildītā aktrise Olga Dreģe šodien, 1.martā svin dzimšanas dienu. Viņas skaistie gadi gan nav “apaļi”, astoņniekam pievienojies trijnieks. Teātrī šobrīd viņai mēģinājumu nav, ir pandēmijas laiks un leģendas ir jāsaudzē. Bet pirms pāris mēnešiem iznāca Olgas Dreģes grāmata “Ak, sirds, tev pašai sevi jāsastop!”. Tajā aktrises izvēlētā dzeja mijas ar sarunām.

Video

“Zelta globusu” kā labākā dramatiskā filma saņem “Nomadland” (+VIDEO)

“Zelta globusu” pasniegšanas ceremonijā galveno balvu svētdien saņēmusi kinolente “Nomadland” (“Klejotāju zeme”), kas atzīta par labāko dramatisko filmu.

Filma vēsta par sievieti, kas krīzes dēļ zaudējusi mājokli un ar auto apceļo ASV Vidējos Rietumus.

“Nomadland” režisore Hloja Džao saņēma “Zelta Globusu” kategorijā “labākais režisors”.

Pandēmijas dēļ “Zelta globusa” ceremonija šogad norisinās attālināti Ņujorkā un Losandželosā. To vada komiķes Tīna Feja un Eimija Polere.

Video

Uzvarētāji balvas pieņēma attālināti, pieslēdzoties ceremonijai no savām mājām.

Balvu kategorijā “labākā aktrise dramatiskā filmā” saņēma dziedātāja un aktrise Andra Deja par lomu filmā “The United States vs Billie Holiday”.

Savukārt balva kategorijā “labākais aktieris dramatiskā filmā” tika piešķirta nelaiķim Čedvikam Bouzmenam par lomu filmā “Ma Rainey’s Black Bottom”.

Bouzmens aizgāja mūžībā pērnā gada augustā pēc ilgstošas cīņas ar vēzi.

Kategorijā “labākā komēdija vai mūzikls” balvu ieguva filma “Borat Subsequent Moviefilm”, kuras zvaigzne Saša Barons Koens saņēma balvu kategorijā “labākais aktieris komēdijā vai mūziklā”.

Savukārt par labāko aktrisi komēdijā vai mūziklā atzīta Rozamunde Paika par lomu filmā “I Care a Lot”.

Visvairāk “Zelta globusus” seriālu kategorijās saņēma seriālu straumēšanas platforma “Netflix”, kuras produkti bija nominēti 42 kategorijās.

Kā jau prognozēts, balvu kategorijā “labākais dramatiskais seriāls” saņēma “The Crown”, kas vēsta par britu karaļnamu. Pie balvām tikuši arī seriāla aktieri Džošs O’Konors, Emma Korina un Džiliana Andersone.

“Zelta globusu” ceremoniju rīko Holivudas Ārzemju preses asociācija, kas arī izraugās uzvarētājus. Tādēļ, lai gan prestižāka par ASV Kinoaktieru ģildes (SAG) godalgām, “Zelta globusa” balvas nav precīzākais rādītājs prestižās “Oskara” balvas potenciālajiem laureātiem, tomēr zināmu priekšstatu par iespējamajiem uzvarētājiem tā ļauj gūt.

“Zelta globusu” ieguvēji galvenajās kategorijās:

FILMAS

Labākā dramatiskā filma – “Nomadland”;

Labākā aktrise dramatiskā filmā – Andra Deja, “The United States vs Billie Holiday”;

Labākais aktieris dramatiskā filmā – Čedviks Bouzmens, “Ma Rainey’s Black Bottom”.

Labākā komēdija vai mūzikls – “Borat Subsequent Moviefilm”;

Labākais aktieris komēdijā vai mūziklā – Saša Barons Koens, “Borat Subsequent Moviefilm”;

Labākā aktrise komēdijā vai mūziklā – Rozamunde Paika, “I Care a Lot”;

Labākā aktrise otrā plāna lomā – Džodija Fostere, “The Mauritanian”;

Labākais aktieris otrā plāna lomā – Denjels Kaluja, “Judas and the Black Messiah”;

Labākā citvalodu filma – “Minari”;

Labākais režisors – Hloja Džao, “Nomadland”;

Labākais kinoscenārijs – Ārons Sorkins, “The Trial of the Chicago 7”;

Labākā animācijas filma – “Soul”.

TELEVĪZIJAS SERIĀLI

Labākais dramatiskais seriāls – “The Crown”;

Labākā aktrise dramatiskā seriālā – Emma Korina, “The Crown”;

Labākais aktieris dramatiskā seriālā – Džošs O’Konors, “The Crown”;

Labākais komēdijseriāls vai mūzikls – “Schitt’s Creek”;

Labākā aktrise komēdijseriālā vai mūziklā – Katrīna O’Hara, “Schitt’s Creek”;

Labākais aktieris komēdijseriālā vai mūziklā – Džeisons Sudeikis, “Ted Lasso”;

Labākā aktrise otrā plāna lomā – Džiliana Andersone, “The Crown”;

Labākais aktieris otrā plāna lomā – Džons Boiega, “Small Axe”;

Labākais miniseriāls vai televīzijas filma – “The Queen’s Gambit”;

Labākā aktrise miniseriālā vai televīzijas filmā – Anja Teilore Džoja, “The Queen’s Gambit”;

Labākais aktieris miniseriālā vai televīzijas filmā – Marks Rufalo, “I Know This Much Is True”.

Esi atbildīgs: Latvijā nedrīkst ļaut ieskrieties Covid-19 trešajam vilnim!

Latvijas sabiedrībai kopīgiem spēkiem ir jādara viss, lai neļautu saslimstības ar Covid-19 trešajam vilnim ieskrieties, turklāt saslimstības līkni nepieciešams mazināt jau tagad, uzskata Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).

Kā aģentūru LETA informēja SPKC pārstāve Ilze Arāja, ar Covid-19 inficēto cilvēku skaits Latvijā turpina pakāpeniski samazināties – aizvadītajā nedēļā fiksēti kopumā 4667 jauni inficēšanās gadījumi ar Covid-19, salīdzinot ar 4813 jauniem gadījumiem pirms septiņām dienām. Šajā laika periodā saslimstība ar Covid-19 ir samazinājusies par 3%.

Pēdējo septiņu dienu laikā Latvijā veikti kopumā 70 477 testi un vidējais pozitīvo testu īpatsvars ir samazinājies līdz 6,6%, kamēr pirms septiņām dienām tika veikti kopumā 66 173 testi un pozitīvo testu īpatsvars bija 7,3%. Veikto testu skaita dinamika pieaugusi par 6,5%, veicot vidēji 10 068 testus dienā, savukārt pirms septiņām dienām tika veikti 9453 testi dienā.

Epidemiologu aprēķinātais Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients Latvijā uz 28.februāri bija 0,97, kas ir par 0,03 mazāk nekā pirms nedēļas. Tas nozīmē, ka patlaban 100 saslimušo teorētiski inficē 97 citus cilvēkus.

Stacionēto Covid-19 pacientu skaita dinamika pēdējo septiņu dienu laikā saglabājusies iepriekšējā – tika stacionēti vidēji 70 cilvēki dienā. Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) 28.februāra datiem, stacionāros ārstējas 759 Covid-19 pacienti, no kuriem 682 cilvēki – ar vidēju slimības gaitu, bet 77 pacienti – ar smagu slimības gaitu.

Lai mazinātu jaunā vīrusa paveida izplatību un trešā saslimstības viļņa risku, SPKC ieskatā, ir jāturpina atbildīgi ievērot visus noteiktos drošības pasākumus – netikties ar cilvēkiem ārpus savas mājsaimniecības, ievērot fizisko distanci sabiedriskās vietās, kur pulcējas daudz cilvēku, kā arī pareizi jālieto sejas maska, lai tā nosegtu degunu un zodu.

Tāpat SPKC aicina stingri ievērot visus epidemioloģiskās drošības pasākumus, izmantojot skaistumkopšanas nozares pakalpojumus, kas kļuvuši pieejami no šodienas, 1.marta. Vienlaikus centrs uzsver, ka būtu jāievēro attālinātā darba princips, kur tas ir iespējams. Savukārt, ja jādodas uz darbu klātienē, būtu nepieciešams izvērtēt drošības principus un ieviest tos ikdienā.

SPKC atgādina, ka no inficēšanās efektīvi pasargā tikai visu drošības pasākumu kopums.

Aicinām sievietes ar policistisko olnīcu sindromu (PCOS) piedalīties pētījumā!

Policistisko olnīcu sindroms (PCOS) ir visbiežākā endokrīnā slimība sievietēm reproduktīvā vecumā. PCOS raksturīgas izpausmes ir neregulāri menstruālie cikli, palielināts vīrišķo hormonu līmenis, pastiprināta apmatojuma veidošanās, akne, liekais svars, sīkcistiskas olnīcas un neauglība.

Šobrīd norisinās pētījums “Svara regulēšanai pielietotās metodes pieaugušu, reproduktīvā vecuma PCOS pacienšu vidū Latvijā: gaidas no dzīvesveida izmaiņu programmām un to sniegtā rezultāta”.  Sievietes ar PCOS tiek aicinātas piedalīties šajā pētījumā, norādot informāciju par personīgo pieredzi un paužot savu viedokli. Lai piedalītos pētījumā, nepieciešams aizpildīt anketu (anonīmi) (https://forms.gle/UP9arkbuBVUyREtD6)*.

*SVARĪGI!! Lūgums anketu aizpildīt tikai gadījumā, ja Jūsu ginekologs, endokrinologs vai ģimenes ārsts Jums ir apstiprinājis diagnozi “policistisko olnīcu sindroms” UN Jūs esat sieviete vecumā no 18-49 gadiem, šobrīd neesat grūtniece un nebarojat bērnu ar krūti. 

Iegūtie dati būs pilnīgi anonīmi un tiks izmantoti tikai apkopotā veidā, kā arī tiks nodrošināta personu  fizisko datu aizsardzība  un  konfidencialitāte.

Jautājumu gadījumā sazināties ar pētījuma autori, uztura speciālisti Zandu Mihailovsku (zanda.mihailovska@gmail.com).

Kā ir mainījies alkohola un tabakas patēriņš kopš Covid-19 sākuma?

Jaunākie BENU Aptiekas Stresa termometra dati atklāj, ka alkoholu kopš Covid-19 sākuma kopumā biežāk lieto 18% aptaujāto (6% – izteikti vairāk, 12% – nedaudz vairāk), 43% izmaiņas novērojuši nav, 14% alkoholu lieto mazāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas, bet 23% snieguši atbildi, ka alkoholu nelieto vispār. Salīdzinājumā ar 2020. gada aprīļa sākumā iegūtajiem datiem secināms: šobrīd alkohola patēriņš kopumā ir palielinājies, jo pērn pavasarī jeb Covid-19 sākumā alkoholu biežāk lietoja 11% respondentu (4% izteikti vairāk, 7% mazliet vairāk nekā parasti), 46% alkohola patēriņā nekādu izmaiņu nebija, 9% šajā laikā alkoholu lietoja mazāk nekā parasti, savukārt 33% aptaujāto atzīmēja, ka alkoholu nelieto vispār.

Attiecībā uz tabakas patēriņu 10% norādījuši, ka kopš Covid-19 sākuma smēķē vairāk nekā iepriekš, 20% izmaiņu nav, 3% smēķē mazāk nekā pirms Covid-19, savukārt 65% snieguši atbildi, ka nesmēķē vispār. Salīdzinājumā ar pērnā gada aprīļa datiem arī tabakas izstrādājumu patēriņš ir pieaudzis. 2020. gada aprīlī 6% aptaujāto atzīmēja, ka ir sākuši biežāk lietot tabakas izstrādājumus (2% izteikti vairāk, 4% mazliet vairāk nekā parasti), 21% norādīja, ka smēķēšanas intensitātē nekādu izmaiņu nav, 68% tabakas izstrādājumus nelietoja vispār, bet 4% atzina, ka kopš Covid-19 sākuma smēķē mazāk nekā parasti.

Par kaitīgajiem ieradumiem krīzes apstākļos stāsta klīniskā psiholoģe Inese Lietaviete. 

Arī globālā aina neviennozīmīga

Drīz jau būs apritējis gads kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, kas lielai daļai ir licis pārkārtot ikdienu, kā arī rēķināties ar saslimšanas, ekonomiskajiem un mentālās veselības riskiem. Ilgstošs sasprindzinājums un neziņa rada piemērotu augsni pastiprinātai tabakas un alkoholisko dzērienu lietošanai. Arī vairāki nacionālie pētījumi, kas veikti pandēmijas laikā, parāda, ka ir pieaudzis alkohola patēriņš. Vienlaikus globālās aptaujas rezultāti (Global Drug Survey)[1], kas iekļauj 55 811 respondentus no 171 valsts, nav viennozīmīgi – gandrīz trešdaļai iedzīvotāju (29%) alkohola lietošana ir samazinājusies, jo ir bijušas ierobežotas socializācijas iespējas, tomēr 39% respondentu alkohola patēriņš pandēmijas laikā ir palielinājies. Biežākie iemesli alkohola lietošanai, kas tikuši nosaukti aptaujā: vairāk laika (42%), garlaicība (41%), alkohola lietošana kopā ar partneri vai mājsaimniecības ietvaros (37%). Respondenti, kuri aptaujas veikšanas brīdī saskārās ar psihiska rakstura traucējumiem (tie bija 15% no visiem respondentiem), biežāk nekā citi alkohola lietošanu saistīja ar stresu un trauksmi (42%), nomāktību (36%), vientulību (30%) un vēlmi kompensēt ar alkoholu citus pandēmijas kontekstā piedzīvotos ierobežojumus (26%). I. Lietaviete skaidro, ka pandēmijas laikā ir samazinājusies socializācijas loma alkohola lietošanai, turpretī tā lietošana šobrīd ir vairāk saistīta ar emociju regulācijas nepieciešamību – vēlmi justies labāk (pacilājums, aktivitāte, stresa un sasprindzinājuma mazināšana) vai būt produktīvākam, enerģiskākam.

Kā veidojas atkarības?

Atkarības veidošanās tiek skaidrota ar smadzeņu atalgojuma sistēmas (limbiskās smadzeņu daļas) darbības traucējumiem, kas rodas, izjaucot neirotransmiteru (īpaši dopamīna – “laimes vielas”) dabīgo regulāciju. Limbiskajā smadzeņu daļā nostiprinās labā sajūta, ko izraisījusi alkohola lietošana, veidojas tieksme šo sajūtu piedzīvot no jauna, neraugoties uz negatīvām blaknēm. Alkohols kā psihoaktīva viela ilgtermiņā ietekmē visas organisma sistēmas, tai skaitā aktivizē stresa ķēdes[2] (paaugstināts kortizola līmenis, paaugstināta kortikotropīna atbrīvojošā faktora (CRF) un neiropeptīdu izdale). Līdz ar to, ilgstoši lietojot alkoholu, cilvēks piedzīvo izteiktāku spriedzes un stresa sajūtu, ko nereti kļūdaini noraksta uz ārējiem apstākļiem (piemēram, stresa pilnu darbu, pandēmijas izraisītu neziņu utt.), un tādējādi veidojas apburtais loks – problēmas risinājums tiek meklēts alkohola lietošanā, kas patiesībā ir bijusi problēmas cēlonis. 

Par pārmērīgu alkohola lietošanu liecina nelabvēlīgas sekas (piemēram, braukšana dzērumā, darba kavējumi, finansiālas grūtības, traumas). Lai negaidītu sekas, svarīgi laikus pamanīt arī citus pārmērīgas lietošanas signālus: mainās alkohola tolerance (palielinās devas, daļēji izzūd pārdozēšanas aizsargrefleksi), alkohols tiek lietots kā līdzeklis psihiskā komforta iegūšanai, mainās uzvedība (tiek atrasti pašradīti iemesli alkohola lietošanai) un parādās uzmācīga tieksme lietot. Ja neizdodas apstāties šajā fāzē, nākamajā ir runa jau par atkarību, kas ir hroniska, progresējoša slimība. Bīstamo robežu (vīriešiem: 22 alkohola devas nedēļā, sievietēm: 12 devas nedēļā) var noteikt ar AUDIT testa palīdzību.

Riska grupas

Atkarības ir biopsihosociāli izraisīti traucējumi, līdz ar to riska grupā ir cilvēki, kuriem ir iespējama ģenētiska pārmantojamība (iedzimtība skaidro aptuveni 22% no riskiem). Līdzīgu procentuālo daļu (24%) skaidro arī ārējās sociālās vides apstākļi. Individuālā attieksme un uzvedība atkarības veidošanās procesā tomēr nosaka visvairāk (36%) – šeit varam iekļaut personības iezīmes (iemācītu bezpalīdzību, kauna un pārmērīgas vainas izjūtas, zemu pašvērtējumu), neadaptīvus pārvarēšanas mehānismus (izvairīšanos no emocijām, nespēju tās atpazīt un paust adekvātā veidā, pasivitāti problēmu risināšanā, apkārtējo apstākļu vainošanu). Vairāki starptautiski pētījumi par alkohola patēriņa pieaugumu pandēmijas laikā norāda, ka alkohola riska grupas ir gados jaunāki cilvēki, kā arī sievietes.[3]

Speciāliste secina, ka BENU Aptiekas pētījumā iegūtie dati lielā mērā saskan ar globālajos pētījumos iegūtās situācijas atspoguļojumu – lielākajai iedzīvotāju daļai alkohola lietošanas un smēķēšanas paradumi nav mainījušies, tomēr ir vērojamas divas iedzīvotāju apakšgrupas, kur alkohola patēriņš ir vai nu būtiski palielinājies, vai arī samazinājies, ierobežojot sociālās iedzeršanas iespējas. Izteikti lielākas svārstības kaitīgo ieradumu jomā ir jauniešiem. Tikai 34% jauniešu vecumā no 18-24 gadiem pandēmijas apstākļi nav ietekmējuši alkohola lietošanas paradumus (citās vecuma grupās paradumi ir bijuši stabilāki). Tas ir skaidrojams ar to, ka jauniešu personība, kura šajā vecumposmā vēl turpina veidoties un nobriest, kopumā ir daudz elastīgāka, bet arī uzņēmīgāka pret dažādiem ārējās vides faktoriem (piemēram, pandēmijas ierobežojumu izraisītais stress var negatīvāk ietekmēt psihisko veselību agrīnākos vecumposmos). Nevar izslēgt arī to, ka daļa jauniešu pārkāpj sociālās distancēšanās noteikumus, turpinot sociālo alkohola lietošanu mazās grupās vai arī interneta platformās (dažādas sociālās spēles ar alkohola lietošanas elementiem). Garlaicība, interese par dažādiem eksperimentiem ar psihoaktīvām vielām un alkoholu, laika struktūras trūkums (piemēram, iespēja lietot alkoholu arī dienas laikā, piedaloties Zoom lekcijās vai sapulcēs), sociālo saistību neesamība (lielākā daļa šajā vecumposmā vēl neveido noturīgas partnerattiecības, ir brīvi no rūpēm par bērniem, kā arī dzīvo autonomi no vecākiem) – tie ir daži no faktoriem, kas var veicināt biežāku alkohola lietošanu, tostarp nereti ar neatgriezeniskām sekām, rezumē I. Lietaviete.

Jāpārskata dienas režīms

Ieilgstot pandēmijas ierobežojumiem, ir vērts no jauna izskatīt savu dienas ritmu un atgriezties pie pamatlietām, kas ļauj parūpēties par savu fizisko un psihisko labsajūtu: fiziskas aktivitātes, atrašanās svaigā gaisā, pilnvērtīgs uzturs, dienas strukturēšana, nodalot darbam paredzēto laiku no atpūtas. Svarīgi meklēt jaunus saziņas un komunikācijas ceļus ar draugiem un tuviniekiem (biežāk uzzvanīt, nevis rakstīt ziņas), būt radošiem, izmantojot arī saziņu Zoomplatformā (piemēram, kopīgi dejot, ēst vakariņas, spēlēt spēles, improvizēt kādu uzdevumu). Ļoti svarīgi ir mācīties arī kaut ko jaunu, piemēram, sākt rakstīt ikdienas pieredzi dienasgrāmatā, iemācīties pavadīt laiku arī vienatnē dabā, iepazīt noderīgas mobilās aplikācijas, kas palīdz psiholoģiskās veselības un labsajūtas uzturēšanai, atrast domubiedru vai atbalsta grupu internetā, kas palīdz iziet no problēmu nolieguma un risināt emocionālās grūtības.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, janvāra beigās aptaujājot 1713 respondentus.BENU Aptiekas

Literatūras avoti:

[1] GDS COVID-19 Special Edition Key Findings Report (2020). Winstock A.R., Zhuparris A., Gilchrist G., Davies E.L., Puljević C., Potts L., Maier L.J., Ferris J.A. & Barratt M.J.

[2] Milivojevic, V., Sinha, R. (2017). Targeting Stress Pathophysiology to Improve Alcoholism Relapse Outcomes. Neuropsychopharmacol, 42, 987–988.

[3] Pollard, M.S., Tucker, J.S., Green, H.D. (2020). Changes in adult alcohol use and consequences during the COVID-19 pandemic in the US. JAMA Netw Open, 3(9): e2022942. doi:10.1001/jamanetworkopen.2020.22942

Patiess stāsts par vardarbību ģimenē (+VIDEO)

Attēlam ir ilustratīva nozīme

Jau senāk stāstīts par vardarbību ģimenē, kura norisinājās Krāslavā. Lai atriebtos sievai, kura pameta vīru varmāku, vīrs nogalināja viņu abu kopīgo meitu, nodedzināja īpašumu un pats pakārās. Tas notika pērn, pirmās ārkārtējās situācijas laikā. Tagad, nepilnu gadu pēc traģēdijas, sieviete notikušo salīdzina ar baisu elli, kura… joprojām nav beigusies.

Video

Nokūstot sniegam, atklājušās plaisas uz Jūrmalas veloceliņa: Kurš vainīgs? (+VIDEO)

Iedzīvotāji pārliecināti – asfaltu ielauzusi sniega tīrīšanas tehnika. Bet Rīgas domes Satiksmes departamentā uzsver, ka celiņu regulāri bojā autobraucēji. Pēc daudzo plaisu apzināšanas šovasar sekos remontdarbi.

Video

Savēlušies, trausli, bez mirdzuma: Padomi, kā rūpēties par matiem ziemā!

Beautiful young woman in a winter snow day. Girl wearing fur and looking to camera trough snowflakes. Copyspace
Beautiful young woman in a winter snow day. Girl wearing fur and looking to camera trough snowflakes. Copyspace

Ziemā mati tiek pakļauti vairākiem izaicinājumiem. Auksts vējš, stindzinošs sals un centrālā apkure ir tikai daži no iemesliem, kuru dēļ rodas blaugznas, pastiprināti izkrīt mati, kā arī tie kļūst sausi un regulāri saveļas. Kādas ir piecas biežākās matu problēmas, ar kurām saskaramies ziemas periodā, un kā tās risināt? Ieteikumos dalās “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga. 

Sausa galvas āda 

Ņemot vērā to, ka ziemā lielāko daļu laika pavadām telpās, apkures radītā sausā gaisa dēļ āda kļūst daudz sausāka. Lai mazinātu ādas sausumu, jāseko līdzi dienā uzņemtajam ūdens daudzumam. To ziemā uzņemt regulāri ir tik pat svarīgi kā vasarā, jo āda īpaši jutīgi uztver temperatūras maiņas, kas rodas no aukstā gaisa ieejot sausā un siltā telpā. Ja dienā tiks uzņemts pietiekams ūdens daudzums, āda būs redzami veselīgāka un ādas šūnu nomaiņa notiks daudz raitāk. Tāpat pilnvērtīgai sausas galvas ādas kopšanai būtisks ir arī vitamīniem bagāts uzturs. Papildu tam ieteicams lietot vitamīnus un uztura bagātinātājus, kas satur B un C vitamīnus, kā arī cinku un dzelzi. 

Blaugznas 

Ziemas aukstais un sausais gaiss izraisa niezošu un sausu galvas ādu, kas rada blaugznas. Daudziem blaugznas parādās tikai sezonāli, piemēram, rudens un ziemas periodā, kad ir ievērojamas temperatūras svārstības, jo šādos apstākļos galvas ādas šūnas strauji zaudē mitrumu un ātri pārragojas, kā rezultātā rodas nieze un blaugznas. 

Pirmais un galvenais pasākums cīņā pret blaugznām ir pareiza šampūna izvēle, tādēļ blaugznu gadījumā jāizvēlas šampūns, kura sastāvā nav sulfātu. Papildu tam ieteicams lietot matu eļļu, kas mīkstinās, atmiekšķēs plēksnītes, kas ir izveidojušās uz ādas un labāk attīrīs galvas ādu, to vienlaikus mitrinos. Lai normalizētu ādas tauku sastāvu, ziemas periodā papildus iekšķīgi var lietot gurķenes, naktssveces vai linsēklu eļļu, kas satur nepiesātinātās taukskābes. 

Sausi, savēlušies mati

Ziemā jebkurš matu tips kļūst sausāks nekā parasti, jo ir vairāki kairinošie faktori – centrālā apkure, sals, vējš un vēss gaiss. Matus viscaur klāj zvīņas, kas optimāla mitruma apstākļos ir aizvērtas, gludas. Savukārt, ja mitruma rezerves matiņā ir izsīkušas, zvīņas atveras un mata struktūra, ko ar aci nevaram redzēt, kļūst spuraina. Kad šāds, negluds matiņš nepārtraukti berzējas ar daudziem citiem tādiem pašiem “spuraiņiem”, šīs spuriņas saķeras un salauž cita citu. Tas tiek izjusts kā matu sausums un matu regulāra sapiņķerēšanās. Arī pārāk bieža matu mazgāšana var padarīt tos sausus, jo rezultātā tiek zaudēti matu dabīgie lipīdi, kuru funkcija ir matus aizsargāt no ārējo apstākļu ietekmes. Ieteicams matus mazgāt 2-3 reizes nedēļā remdenā ūdeni, jo karsts ūdens veicina matu sausumu.

Lai matus saglabātu mirdzošus un zīdaini gludus, ir svarīgi tos mitrināt. Lielisks veids ir matu eļļas kā, piemēram, argāna, kokosriekstu vai rīcineļļas, taču, lai izvēlētos sev piemērotāko, ieteicams konsultēties ar farmaceitu. Tās lietojot tiek atjaunoti matu struktūrā esošie dabīgie lipīdi, tādējādi mati atgūst dzīvīgumu, mirdzumu un ir zīdaini gludi. Ja sausi un trausli ir tieši matu gali, tos var mitrināt lietojot diždadžu eļļu. Neaizmirstiet arī par mitrinošiem matu kondicionieriem un maskām. Pietiks, ja tos ieklāsiet uz pāris minūtēm- mati tiks pabaroti un atgūs dzīvīgumu. Sausu matu kopšanai talkā nāks arī matu maskas, kuras ieteicams lietot katru trešo mazgāšanas reizi, kā arī serumi, kas sargās matus no mitruma zuduma, apkārtējās vides nelabvēlīgās ietekmes un mehāniskas iedarbības.

Matu izkrišana

Viens no biežākajiem iemesliem pastiprinātai matu izkrišanai ziemas mēnešos ir vitamīnu un minerālvielu trūkums. Farmaceite skaidro, ka, lai mati būtu veseli un tie neizkristu, ikdienā jāuzņem olbaltumvielas, omega-3 taukskābes, B vitamīns un dzelzs. Aptiekās iespējams iegādāties arī īpašas matu ampulas, serumus, eļļas, kā arī šampūnus un kondicionierus, kas nostiprinās matu saknes, novērsīs matu izkrišanu, kā arī dabīgi veicinās matu augšanu. 

Matu izkrišanu var radīt arī ārēji faktori, piemēram, ziemā garu matu īpašniekiem jābūt uzmanīgiem, lai mati neberzētos gar augstajām mēteļu apkaklēm un tādējādi neradītu matu pastiprinātu izkrišanu. Savukārt, ja mati pastiprināti izkrīt vairāk nekā trīs mēnešus, kļūst ievērojami plānāki vai sāk atkāpties – ieteicams konsultēties ar speciālistu. 

Matu taukošanās

Ir daļa cilvēku, kuriem ziemā novērota pastiprināta matu taukošanās. To veicina cepure vai citas siltās galvassegas zem kurām mati ir ciešāk saspiesti kopā, tāpēc taukainais sekrēts, kuru tie dabiski izdala, izplatās ātrāk. Protams, tas nenozīmē, ka jāatsakās no cepures. Šādos gadījumos farmaceite iesaka lietot tieši taukainiem matiem paredzētu šampūnu, kura sastāvā ir vairāk mata virsmas attīrošu vielu. Nepieciešams sekot līdzi arī temperatūrai, kādā mati tiek mazgāti, jo pārāk karsts ūdens var aktivizēt matu tauku dziedzerīšu darbību. Jācenšas izvairīties arī no dažādiem matu karsējošiem līdzekļiem – matu fēna, lokšķērēm vai taisnotāja. 

Farmaceite norāda, ka matu taukošanos var mazināt pareizs un sabalansēts uzturs, kurā ir daudz olbaltumvielu, svaigu dārzeņu un augļu. Svarīgi arī ierobežot našķēšanos ar saldumiem, kas stipri vien uzlabos matu izskatu. Svarīgi uzņemt pietiekami daudz nepiesātināto taukskābju, tās atrodas zivīs, zivju un krila eļļā. Savukārt brūnie rīsi, rieksti satur E vitamīnu, kas arī gādā par veselīgiem, spīdošiem un gludiem matiem. 

Rūpes par matiem, kad slēgtas frizētavas

Vairākas matu problēmas var rasties jau iepriekš minēto ārējo faktoru ietekmē, jo īpaši laikā, kad slēgtas frizētavas un matiem netiek veiktas atjaunojošas un barojošas procedūras. Lai uzlabotu matu stāvokli mājas apstākļos ieteicams vismaz reizi nedēļā lietot matu maskas. Īpaši ziemas sezonā farmaceite iesaka lietot matu maskas, kuru sastāvā ir B5 un E vitamīns, kā arī burkānu eļļa un šī sviests, kas novērsīs gan matu bojājumus, ko izraisa pārmērīga ķīmiska apstrāde matu veidošanā, kā arī aizsargā matus no kaitīgiem vides apstākļiem.

Farmaceite norāda, ka vairums matu problēmu rodas arī vitamīnu un uzturvielu trūkuma rezultātā. Lai no tā izvairītos, jo īpaši ziemas sezonā, kad uzņemam ievērojami mazāk vitamīnu ar uzturu, ieteicams lietot kompleksus uztura bagātinātājus, kas uzlabos ne vien matu, bet arī ādas un nagu stāvokli. Tos lietojot, pirmie rezultāti ir pamanāmi aptuveni pēc viena mēneša lietošanas, taču ieteicamais kurss gan ir ilgāks – no trim līdz sešiem mēnešiem. Ja nepieciešams, pēc trim mēnešiem kursu var atkārtot.

Matu lielākais ienaidnieks – sals 

Farmaceite norāda, ka svarīgi ziemā nepakļaut matus ledainā sala un vēja ietekmei. Cepures, šalles, lakati un kapuces ir matu labākie draugi šajā gadalaikā. Turklāt ziemā ļoti būtiski ir atcerēties, ka no mājas ārā jādodas ar pilnībā izžāvētiem matiem, jo katra, kaut niecīgākā, ūdens pilīte, kas palikusi matos, sasalstot izplešas uz burtiski plēš matus.

Covid-19 apstākļos “Euroaptieka” aicina iedzīvotājus nepieciešamos recepšu un valsts kompensējamos medikamentus, kā arī citas aptiekā pieejamās preces pasūtīt ar piegādi uz vēlamo adresi visā Latvijā, izmantojot “Euroaptieka” pakalpojumu “Medikamentu piegāde mājās”. Rīgā dzīvojošiem tiek nodrošināta ekspress piegāde, ka pasūtījums tiek piegādāts tajā pašā dienā, kā arī norēķināšanās par pakalpojumu būs iespējama piegādes brīdi. Lai saņemtu pakalpojumu, kā arī pilnvērtīgu farmaceita konsultāciju, jāzvana “Euroaptieka” farmaceitam pa tālruni 20369469 darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Retās slimības: Cik daudz zinām par retajām slimībām?

Tuvojoties Starptautiskajai Reto slimību dienai, kas ik gadu tiek atzīmēta 28. februārī, aktualizējas jautājums – cik daudz zinām par retajām slimībām, to diagnostiku, ārstēšanas iespējām un situāciju Latvijā? Uz šiem un citiem saistītajiem jautājumiem atbild BENU Aptiekas piesaistītās ekspertes, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Medicīniskās ģenētikas un prenatālās diagnostikas klīnikas vadītāja Ieva Mālniece, Reto slimību kabineta pediatre Madara Kreile un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

2018. gadā Latvijā, Bērnu Klīniskajā universitātes slimnīcā, tika izveidots Reto slimību koordinācijas centrs, kur ārsti, kas ar lielu entuziasmu darbojās šajā jomā, savā uzraudzībā pārņēma Reto slimību reģistru ar 224 pacientiem. Tagad, pēc trim gadiem, šajā reģistrā ir 12 000 pacientu ar apstiprinātām retām diagnozēm.

8000 slimību

Retas slimības skar nelielu cilvēku skaitu, tāpēc tās arī sauc par retajām vai ultra retajām. Piemēram, tagad Latvijā ir bērniņš ar diagnozi, kāda vēl ir tikai trim cilvēkiem visā pasaulē. Taču lielākā daļa reto slimību pacientu cieš no kaitēm, kas skar vienu cilvēku no 2000 vai retāk. Kā skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Medicīniskās ģenētikas un prenatālās diagnostikas klīnikas vadītāja Ieva Mālniece, Eiropā slimība tiek uzskatīta par retu vai ļoti reti, ja tā skar vienu vai mazāk nekā vienu cilvēku no 2000. Iespējams, kādā reģionā šī slimība ir reta, bet citā – izplatīta. Piemēram, talasēmija, kas ir ģenētiskas izcelsmes anēmija jeb mazasinība, Ziemeļeiropā un arī Latvijā skaitās reta, bet Vidusjūras reģionā tā ir bieži sastopama. Ir arī visai izplatītas slimības, kuru atsevišķi varianti ir reti. Pašlaik zināmas aptuveni 8000 atšķirīgu reto slimību. Tās ir nopietnas, bieži vien hroniskas un progresējošas kaites. Daudzām retajām slimībām simptomātiku var novērot dzimšanas brīdī vai bērnībā – piemēram, proksimālās mugurkaula muskuļu atrofija, neirofibromatoze, nepilnīgā osteoģenēze. Arī Reta sindroms, ko dažkārt sauc par kluso eņģeļu slimību: bērns līdz gada vecumam attīstās normāli, bet tad sākas regress, un mazulis pamazām zaudē iegūtās iemaņas… Tomēr vairāk nekā puse reto slimību parādās pieaugušo vecumā, piemēram, Hantingtona slimība, amiotrofā laterālā skleroze, Kapoši sarkoma, arī Šarko – Marī – Tūta (Charcot-Marie-Tooth) slimība jeb iedzimta polineiropātija, kad ir pēdas deformācija ar gaitas traucējumiem, krišanas epizodēm, muskuļu vājumu un daudzas citas. Apmēram 73–75% reto slimību ir ģenētiski determinētas – tātad tās nosaka izmaiņas gēnos, biežāk slimības tiek atklātas bērnu vecumā, bet 30% reto slimību pacientu nesasniedz piecu gadu vecumu. 

Uzmanība grūtniecēm 

Katru gadu Latvijā izdodas apmēram 200 bērniņiem atpazīt retas slimības jau pirms viņu dzimšanas. Kā skaidro I. Mālniece, grūtniecēm par valsts naudu tiek veikta sijājošā diagnostika jeb skrīnings gan ar bioķīmiskām analīzēm, gan ar ultrasonogrāfu. Šajā izmeklējumā iespējams atpazīt pazīmes, kas var norādīt uz nopietniem veselības traucējumiem auglim. „Ja ginekoloģiskās ultrasonogrāfijas skrīningā konstatē redzamas izmaiņas, topošo māmiņu nosūta uz Bērnu slimnīcas Prenatālās diagnostikas nodaļu – tādas vēl ir Rīgas Dzemdību namā un P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā,” stāsta ārste. „Tur vēlreiz pārskata topošā bērniņa datus, mēs to saucam par augļa fenotipu, ko izvērtē ar sonogrāfijas metodi, un tiek lemts par nepieciešamību veikt smalkākus izmeklējumus, lai apstiprinātu diagnozi. Metodes ir divas. Ja ģenētisko patoloģiju nepieciešams noskaidrot ātrāk, veic horija biopsiju, kad grūtniecības 11. – 14. nedēļā  tiek paņemts neliels daudzums placentas bārkstiņu, kuras izmeklē laboratorijā. Otra metode ir amniocentēze jeb augļūdens analīze, kad, sākot no grūtniecības 16. nedēļas, ultrasonogrāfijas kontrolē caur vēdera priekšējo sienu paņem augļūdeņu paraudziņu, laboratorijā no tā izdala DNS un nosaka retās slimības. Tas ir vairāku pakāpju izmeklējums. Vispirms meklē biežākās reto slimību grupas, pārsvarā tās, kuras nosaka hromosomu skaita izmaiņas. Pēc tam otrā pakāpē mēs skatāmies noteiktas ģenētiskas mutācijas. Ir vēl trešais solis – ja redzam, ka topošajām bērniņam nepareizi veidojas kāds orgāns vai orgānu sistēma, veicam CMA jeb hromosomu mikrorindu analīzi, kas šobrīd iespējama tikai Bērnu slimnīcā. Arī tā kopš 2018. gada ir valsts apmaksāta pēc ārstu ģenētiķu konsīlija. Faktiski Latvijā reto slimību diagnostika vēl nedzimušam bērniņam tagad notiek pēc labākajiem Eiropas standartiem.” 

Ko darīt tālāk?

I. Mālniece turpina: „Ja analīzēs noskaidrojas, ka topošajam bērniņam nav atklāta iedzimta vai pārmantota slimība, viņa vecākiem būtiski samazinās emocionālā spriedze un bērniņa gaidīšanas laiks ir daudz, daudz patīkamāks. Taču, ja analīzēs pierādās, ka gaidāmais bērniņš būs ar īpašām vajadzībām, tālāk vecāki lemj, kā rīkoties. Ārsti tikai informē un atbalsta viņus jebkurā situācijā – gan, ja viņi izšķirsies par grūtniecības turpināšanu, gan par pārtraukšanu, kas pēc medicīniskām indikācijām Latvijā iespējama līdz 23 grūtniecības nedēļām un 6 dienām. Šie jautājumi ir ļoti smagi. Mēs vecākiem izskaidrojam visu par slimības gaitu, iespējamām komplikācijām, dzīves kvalitāti, dzīvildzi, bet tālāko nosaka vienīgi viņi. Īpaša bērniņa ienākšanai ģimenē jāsagatavojas laikus un ne tikai vecākiem, bet arī pārējiem – brāļiem, māsām, citiem radiniekiem. Bērnu slimnīca organizē multidisciplināru ārstu komandu, kurā ietilpst, piemēram, bērnu kardiologs, neiroķirurgs, radiologs, ortopēds, kuri reizi mēnesī izvērtē bērniņa veselības stāvokli līdz pat dzimšanai un arī pēc tās. Grūtnieces, ja gaidāmajam bērniņam atklāta ģenētiska patoloģija, var saņemt valsts apmaksātu psihologa palīdzību.” 

Konstatē arī vēlāk 

Ģenētiskās slimības izpaužas ļoti dažādi un – arī dažādā vecumā. Piemēram, bērns ir maza auguma, bet endokrinologs konstatējis, ka augšanas hormona deficīta nav. Tātad varbūt viņam ir ģenētisks sindroms, kāpēc augumā neaug garāks. Cits piemērs – bērns ar garīgu atpalicību. Iespējams, ka vainojamas komplikācijas dzimšanas brīdī, varbūt viņš dzimis priekšlaikus, bet iespējama arī ģenētiska patoloģija. Tāpēc, ja kādam ārstam rodas aizdomas par ģenētisku saslimšanu, viņš var pacientu sūtīt uz Bērnu slimnīcu pie ģenētiķa. 

Vecākiem šādās reizēs bieži rodas jautājums – kāda gan tam jēga, jo gēnus tāpat nav iespējams mainīt? „Mainīt nevar,” piekrīt I. Mālniece. „Bet, ja bērns vai pieaudzis cilvēks gadus desmit staigājis pa dažādiem dakteriem, lai noskaidrotu, kāpēc viņš jūtas slikti, un beidzot saņem atbildi, ka viņa veselības problēmu cēlonis ir izmaiņas vienā vai vairākos gēnos un ka slimība vienkārši rit savu gaitu, tad beidzot ir radusies skaidrība. Reizēm šāda atbilde noņem vainas sajūtu no vecākiem, ka viņi grūtniecības laikā kaut ko ne tā izdarīja vai neizdarīja un tāpēc bērniņš tagad ir slims. Otrkārt, ja cilvēks zina, kādā veidā viņam ar konkrētu gēnu defektu slimība izpaudīsies un ar ko tālāk rēķināties, kas ir tās vājās vietas, kuras jāpieskata, viņš var preventīvi rīkoties – labāk tikt galā ar situāciju, kurā dzīvo. Piemēram, ja cilvēkam ir kāda reta vielmaiņas slimība, viņš ievēro īpašu diētu un šādi attālina slimības progresēšanu. Piemēram, ja cilvēkam ir reta vielmaiņas slimība, kuru sauc fenilketonūrija. Tas nozīmē, ka viņam organismā uzkrājas viena no aminoskābēm, kas bojā smadzenes. Taču, ja pacients rūpīgi ievēro diētu ar samazinātu olbaltumvielu saturu uzturā – neēd gaļu, zivis, olas, piena produktus un daudzus citus –, kā arī ja papildus lieto speciālus maisījumus, viņš attīstības, uzvedības un intelekta ziņā būs tāds pats kā citi cilvēki. Vai, piemēram, – Vilsona slimība, kad varš neizdalās ar žulti, tāpēc pārmērīgi izgulsnējas iekšējos orgānos, galvenokārt aknās. Cilvēks var laikus lietot medikamentus un nodzīvot savu paredzēto mūžu, bet, ja viņš nezinās par šo ģenētisko slimību un neārstēsies, viņam sāksies psihoze, krampji, hepatīts un viņš nomirs divdesmit piecos gados. Tāpēc noskaidrot diagnozi ir tik svarīgi.”

Taču konkrēti nosaukt simptomus, vai ar kādām veselības problēmām jau pieaugušam cilvēkam būtu jāvēršas pie reto slimību speciālista, lai konstatētu, vai pie sliktās pašsajūtas vainīgi gēni, nav iespējams, jo šobrīd ir zināmas 8000 dažādas retu slimību diagnozes. Tad būtu jāuzskaita visas pazīmes, kādas vien ir. Iemesls ģenētiski pārbaudīties var būt jebkurš traucējošs simptoms, kam ar klasiskajiem izmeklējumiem attiecīgas specialitātes ārsts nevar rast izskaidrojumu, bet cilvēks gadiem jūtas slikti. Kā liecina pieredze, lai pieaudzis pacients nokļūtu līdz savai retas slimības diagnozei, meklējumos paiet vidēji desmit gadi. 

Pozitīvas pārmaiņas 

Daudzas no retajām slimībām sastopamas vien reizi 50 gados, un ārsti tās neatpazīst, nezina, kā ar šiem pacientiem strādāt. „Parasti ikdienas pieņemšana ilgst 15 minūtes, ārsts nav sagatavojies šādai situācijai, viņam vajadzīgs laiks, lai iepazītos ar pacienta atnesto dokumentāciju un ar reto slimību kā tādu. Tāpēc pacienti stāstīja, ka viņi bieži sastopas ar noliegumu, rodas sajūta, ka ārsts no viņiem mēģina atbrīvoties – neko nezinu, ejiet pie kāda cita. Tā pacients klejoja no viena ārsta pie otra, no vienas veselības aprūpes iestādes uz citu, bet galu galā viņš palika viens ar medicīnisko dokumentāciju, reizēm atstumts ne tikai no sabiedrības, bet arī no veselības aprūpes sniedzēju puses,” problēmu ieskicē I. Mālniece. Tāpēc tika izstrādāts plāns, kā uzlabot reto slimību pacientu aprūpi, 2018. gadā valsts piešķīra arī 5 miljonu eiro finansējumu tā realizācijai: reto slimību molekulārai diagnostikai, specifiskiem medikamentiem, plaušu transplantācijai, multidisciplināras veselības aprūpes organizēšanai reto slimību pacientiem un citiem pasākumiem. 2018. gada 28. februārī, Starptautiskajā Reto slimību dienā, tika atklāts Reto slimību koordinācijas centrs Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Tas tagad nodarbojas ar reto slimību molekulāro diagnostiku un pacientam palīdz nonākt līdz speciālistiem, kuri vislabāk zina viņa slimību. Proti, pēc diagnozes precizēšanas un apstiprināšanas pacienta novērošana un ārstēšana tagad turpinās Reto slimību kabinetā – tādi izveidoti gan Bērnu slimnīcā, gan P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, gan Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. „Tur pacientus pieņem internists vai pediatrs, uztura speciālists un psihologs. Ir organizētas ambulatorās aprūpes multidisciplinārās komandas, kurās savas zināšanas apvieno vairāki dažādu nozaru speciālisti un apskata šo vienu pacientu vienā etapā,” skaidro Reto slimību kabineta pediatre Madara Kreile. „Esam pievienojušies arī Eiropas references tīklu kustībai, kur koncentrējas Eiropas Savienības vadošie speciālisti noteikto reto slimību jomā. Caur šiem tīkliem var atrast citus ārstus, kas ar šo diagnozi savā praksē jau ir saskārušies, uzzināt, ko un kā darīt vai nedarīt. Mēģinām iegūt maksimāli daudz informācijas par konkrēto reto slimību un tad sagatavojam pavadvēstules citiem speciālistiem, lai arī viņi zina, par ko ir stāsts.” I. Mālniece atzīmē, ka reto slimību pacientu aprūpe katru gadu uzlabojas. Viņa atgādina, ka šobrīd ir katastrofāla situācija ar speciālistu trūkumu: „Taču, neraugoties uz to, ārsti ir ļoti atsaucīgi. Tāpēc gribu pateikt paldies visiem speciālistiem, kuri iesaistās reto slimību pacientu ārstēšanā. Tas ir speciāli atvēlēts laiks tieši viņiem, mēģinot nenodarīt pāri ne-reto slimību pacientiem, jo arī viņi gaida palīdzību.” 

Reto slimību pacientu aprūpē noticis milzīgs progress. Taču tas nenozīmē, ka nevarētu vēl labāk. Tuvākajos plānos, kā piebilst daktere Mālniece, ir rehabilitācijas programmu paplašināšana un Transition projekts – atrisināt sarežģījumus, kas rodas, kad bērns ar retu slimību sasniedz 18 gadu vecumu un no pediatriskās ambulatorās aprūpes pāriet uz pieaugušo ambulatoro aprūpi. 

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece stāsta – noteikti medikamenti reto slimību ārstēšanai ir iekļauti valsts kompensējamo zāļu sarakstā. Tomēr ir arī medikamenti, kas šajā sarakstā nav, tādējādi tiem var būt nepieciešams individuālais kompensācijas līgums. Šādā gadījumā ārstējošais ārsts izvērtē situāciju un pacients iesniedz noteiktos dokumentus Nacionālajam veselības dienestam, lai  būtu iespēja saņemt nepieciešamās zāles.

Ja nepieciešamo medikamentu aptiekā nav uz vietas,  tad  medikamentus ir iespējams aptiekā pasūtīt. Farmaceits informēs par zāļu saņemšanu. Šobrīd īpaši ērti tam ir izmantot medikamentu piegādes iespēju, lai riska grupu pacientiem lieku reizi nevajadzētu doties uz aptieku.

Farmaceite atgādina, ka,  lietojot kādus medikamentus, vienmēr jāatceras par to informēt ārstu un farmaceitu, piemēram, apsverot citu medikamentu, arī uztura bagātinātāju un ārstniecības augu preparātu lietošanu. Speciālisti palīdzēs novērtēt mijiedarbības iespējas un ieteiks pareizu, drošu lietošanas režīmu.BENU Aptieka

Kā aizvadīta nedēļa skolās, kas strādāja klātienē? (+VIDEO)

Pagājusi pirmā nedēļa, kopš atsevišķās pašvaldībās skolas drīkstēja daļēji atsākt darbu klātienē. Vairākas skolas gan šādu valdības atļauju nemaz neizmantoja, nevēloties riskēt ar Covid-19 izplatību, tāpēc palika pie attālināto mācību modeļa arī sākumskolā. Bet citas skolas durvis atvēra, taču prieks nebija ilgs. Nākamnedēļ septiņās pašvaldībās Covid-19 dēļ atkal būs jāmācās attālināti. Kādi secinājumi skolām un amatpersonām, noslēdzoties šai nedēļai?

Video

Paplašina dīkstāves atbalsta saņēmēju loku!

Ministru kabinets piektdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu paplašināt dīkstāves atbalsta saņēmēju loku.

Ņemot vērā ieilgušo Covid-19 krīzi uz uzņēmēju, pašnodarbināto personu un patentmaksātāju saimniecisko darbību, nepieciešams palielināt atbalsta saņēmēju loku, kuriem līdz šim bija ierobežota atbalsta saņemšana, bet būtu atbalstāmi, jo to darbību kavē ieilgušās Covid-19 krīzes noteiktie ierobežojumi, skaidroja ministrijā.

Ar izmaiņām atbalsta programmā turpmāk būs paredzēti papildus jauni atbalsta kvalificēšanās kritēriji, tādejādi atbalsta saņēmēji varēs izvēlēties vienu no diviem kvalificēšanās kritērijiem, lai pretendētu uz dīkstāves atbalstu.

Uz atbalstu būs tiesīgi pieteikties darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji atbilstoši patlaban spēkā esošajam kritērijam, kas paredz ne mazāk kā 20% ieņēmumu samazinājumu par konkrēto atbalsta mēnesi salīdzināt ar mēneša vidējiem ieņēmumiem 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī, kuros uzņēmums faktiski darbojies.

Vai arī kvalificēties pēc jaunā kritērija, kas paredz ne mazāk kā 30% ieņēmumu kritumu vērtēt, salīdzot ieņēmuma samazinājumu konkrētajā atbalsta mēnesī ar attiecīgā 2019.gada mēneša ieņēmumiem.

EM skaidroja, ka jaunā kritērija ieņēmumu samazinājums tiek vērtēts pret 2019.gadu, līdz ar to ieņēmumu kritums ir noteikts lielāks, proti, 30% salīdzinot ar attiecīgo 2019.gada mēnesi.

Šāda ieņēmumu krituma noteikšana tiek pamatota ar to, ka 2019.gadā saimniecisko darbību neietekmēja Covid-19 radītie apstākļi un tautsaimniecībā bija vērojama mērena izaugsme, līdz ar to ir atšķirīgi apstākļi pret kuriem vērtē ieņēmumu kritumu, kā rezultātā šādas normas noteikšanā ir ievērots vienlīdzības princips.

Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz 6.aprīlim izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.

Arī Latvijā izplatās jaunais koronavīrusa paveids (+VIDEO)

Latvijā līdz šim atklāti 20 Covid-19 jaunā Lielbritānijas celma gadījumi, norāda Slimību profilakses un kontroles centrs. Turklāt reģistrēti vismaz divi lokāli uzliesmojumi, no kuriem viens atklāts kādā pirmsskolas izglītības iestādē. Lai varētu izsekot paveida izplatībai, nolemts palielināt vīrusa paraugu sekvencēšanas jaudu.

Video

Īsts smadzeņu mežģis, kurš būs interesants visiem Harija Potera faniem! (+VIDEO)

Apnicis sēdēt mājās uz sevi izklaidēt vien ar seriāliem, filmām un grāmatām? Nesen notestēju Harija Potera metāla konstruktoru un droši varu teikt, ka šo nodarbi var pielīdzināt īstai relaksācijai, jo prāts atslēdzas uz visu citu! Uz iepakojuma norādīts, ka konstrukcija domāta no 14 gadu vecuma, bet es noteikti varu apgalvot, ka pat vecumā ap divdesmit šis ir īsts atradums!

Video

Megana Mārkla devusi mājienu par gaidāmā bērniņa dzimumu! (+VIDEO)

Saseksas hercogu pāris pavisam nesen paziņoja par ģimenes pieaugumu. Nu fani visā pasaulē spekulē, ka topošā māmiņa nejauši atklājusi gaidāmā bērniņa dzimumu!

Fani pēc Harija un Meganas pēdējās publiskās parādīšanās tiešsaistes video intervijā par godu sadarbībai ar straumēšanas vietni “Spotify” novērojuši, ka Meganas rozā safīra gredzens varētu būt mājiens, ka pāris gaida meitiņu.

“Page Six” vēsta, ka Megana rotājās ar “Ecksand” zīmola gredzenu, kura vērtība ir aptuveni 1000 eiro (1144 ASV dolāri).

Pāris vēl nav publiski apstiprinājis gaidāmā mazuļa dzimumu. Mīļi, ka karaliskais pāris par gaidāmo ģimenes pieaugumu paziņoja Valentīndienā. 

Video

Nolaupīti divi Lēdijas Gāgas suņi! (+VIDEO)

Trešdien, 24. februārī, Losandželosā ticis sašauts amerikāņu dziedātājas Lēdijas Gāgas (Lady Gaga) suņu staidzinātājs un viņas divi franču buldogi tikuši nolaupīti, vēsta CNN. Viens no trīs suņiem ir izglābies no nolaupītājiem.

Dziedātāja piedāvājot atlīdzību 500 000 ASV dolāru (aptuveni 412 tūkstoši eiro) tam, pie kura šobrīd atrodas viņas divi suņi – Kodži un Gustavs. 

Video

Losandželosas policijas departaments atklāj, ka trešdienas, 24. februāra, vakarā, ap pulksten 21.40 (pēc vietējā) laika ir sašauts vīrietis, bet viņa stāvoklis esot stabils. Dziedātājas mājdzīvnieki bijuši kopā ar dziedātāju kopš 2015. gada…

LAUPĪTĀJS NO CIETUŠĀ ESOT PAŅĒMIS DIVUS FRANČU BULDOGUS UN PAMETIS NOTIKUMA VIETU BALTĀ SEDANĀ. 

Foto

Kosmētiķe iesaka: Kam vērts pievērst uzmanību kosmētikas līdzekļu sastāvā?

Skaistumkopšanas tendences nemitīgi mainās, taču rūpes par ādu ir aktuālas vienmēr. Kosmētikas līdzekļus ādas izskata uzlabošanai ikdienā izmanto gan sievietes, gan vīrieši, taču, lai tie patiesi uzlabotu ādas stāvokli, ir svarīgi zināt piemērotākās sastāvdaļas. Lai gan tās dažādiem ādas tipiem ir atšķirīgas, ir vielas, kurām pievērst uzmanību vajadzētu ikvienam. Vairāk par šīm vielām un to ietekmi uz ādu stāsta skaistuma konceptveikala Apotheka Beauty kosmētiķe Ieva Strautkalne.

#1 Antioksidanti – cīnās ar brīvajiem radikāļiem, mazinot ādas novecošanos. Stiprina ādas aizsargbarjeru, pasargā šūnas no toksīniem, kurus rada stress un vides agresori, kā ultravioletais un magnētiskais starojums, gaisa piesārņojums. Daži no populārākajiem antioksidantiem, kuri atrodami kosmētikas līdzekļos, ir:

  • retinols (A vitamīns) –  paātrina šūnu atjaunošanos un uzlabo ādas izskatu;
  • E vitamīns – palīdz ādai izskatīties jaunākai, mazinot smalko līniju un grumbiņu parādīšanos;
  • niacinamīds (B3 vitamīns) – ūdenī šķīstošais vitamīns, kas uzlabo ādas struktūru un tonusu. Tam piemīt arī pretiekaisuma un depigmentācijas īpašības. Darbojas kā antibakteriāla un ārstējoša viela, ir piemērots problemātiskai un taukainai ādai;
  • C vitamīns – ne tikai neitralizē brīvos radikāļus, bet arī veicina kolagēna veidošanos. Jāņem vērā, ka C vitamīns saskarē ar gaisu oksidējas, tāpēc vislabāk tas savas īpašības saglabā iepakojumos, kurus izlieto īsā laika periodā, piemēram, ampulās;
  • koenzīms Q10 – novērš apkārtējās vides nelabvēlīgo ietekmi un saules UV staru bojājumus ādā;
  • resveratrols – galvenokārt atrodams augļu, piemēram, vīnogu, mizās. Iedarbojas uz ādas novecošanās izpausmju samazināšanu.

#2 Hialuronskābe – darbojas kā magnēts, palīdzot šūnām saglabāt pēc iespējas vairāk ūdens, lai āda būtu pietiekami mitrināta un veselīga. Viens grams hialuronskābes spēj saistīt līdz 1000 miligramiem ūdens. Ir divu veidu hialuronskābes molekulas – lielākās atrodas tuvāk ādas virsmai un nodrošina tūlītēju intensīvu mitrināšanu augšējos ādas slāņos, bet mazākās iekļūst dziļāk ādas struktūrā, nodrošinot maksimālu hidratāciju zem ādas virsmas. Lai kosmētikas līdzeklis sniegtu vēlamo efektu, nepieciešams, lai tajā būtu abu šo veidu molekulas.

#3 Glicerīns – viena no visbiežāk izmantotajām vielām matu un ādas kopšanas  līdzekļos. Var būt gan augu vai dzīvnieku, gan ķīmiskas izcelsmes. Pietiekams mitruma līmenis ir veselīgas un jauneklīgas ādas pamatā – glicerīns aiztur ūdens iztvaikošanu, tādējādi saglabājot ādu pietiekami mitrinātu. Glicerīns nodrošina arī papildu ādas aizsargslāni, lai pasargātu to no ārējās vides ietekmes un kairinātājiem. 

#4 Barojošās vielas – īpaši svarīgas gada aukstajā sezonā, jo pilda ādas aizsargfunkciju, veidojot uz tās neredzamu aizsargplēvi, kas pasargā no vēja, sniega un aukstuma. Populārākie barojošie komponenti kosmētikas līdzekļos ir bišu vasks, kokosriekstu eļļa, šī sviests, jojobas eļļa, omega 3 un omega 9 taukskābes. 

#5 Āzijas centīlijas (Gotu Kola, Centella Asiatica) ekstrakts – uzlabo saistaudu stāvokli un audu elastību, nostiprina un mitrina ādu. Aminoskābju, beta karotīna, taukskābju un fitoķimikāliju kombinācija palīdz novērst novecošanās pazīmes un pasargā ādu no ārējās vides kairinātājiem. Tāpat tas uzlabo asinsriti, tādējādi paātrinot ādas dziedināšanas procesu, iedarbojoties, piemēram, uz pūtīšu rētām un plankumiem.

#6 Peptīdi – šīs vielas var uzskatīt par šūnu kurjeriem, jo tās sūta signālus šūnām, veicinot kolagēna un elastīna izstrādi. Peptīti plaši tiek pielietoti pretnovecošanās kosmētikas līdzekļos. Vērts pievērst uzmanību, ja āda izskatās nogurusi, tajā parādījušās pirmās novecošanās pazīmes – samazināta elasticitāte, pigmenta plankumi, sausums un grumbiņas.

#7 Vielas, no kurām izvairīties kosmētikas sastāvā

Noteikti jāizvairās no sintētiskajiem konservantiem – parabēniem, kas palīdz ilgāk uzglabāt kosmētikas līdzekļus, taču iznīcina plaša spektra mikroorganismus. Ieteicams izvairīties arī no minerāleļļas, kas ir naftas pārstrādes blakusprodukts. Lai arī pati minerāleļļa poras neaizsprosto, tā var “notvert” citas poras aizsprostojošās vielas. Kosmētikas produktos to mēdz izmantot, jo tās iegūšana ir daudz lētāka, kā arī to ir iespējams ilgi uzglabāt. Alerģiskas ādas īpašniekiem ieteicams izvairīties arī no produktiem, kuru sastāvā ir nātrija laurilsulfāts (SLS), kas visbiežāk tiek pievienots putojošajiem ķermeņa kopšanas līdzekļiem, kā arī smaržvielām. 

Pēdējā gada laikā 82% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar vismaz vienu mutes dobuma problēmu!

Jautājot par mutes dobuma problēmām, 39% Latvijas iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā ir saskārušies ar izteiktu zobakmens veidošanos, 33% pēdējo 12 mēnešu laikā ir radušies jauni zobu caurumi, 32% – neapmierināja zobu tonis, 30% bijusi smaganu asiņošana, 29% – jutīgi zobi, 21% sūdzējies par sliktu elpu, bet vēl 8% izjutuši gudrības zobu izraisītu diskomfortu. Kopsummā pēdējā gada laikā ar vismaz vienu mutes dobuma veselības problēmu ir saskārušies 82% Latvijas iedzīvotāju. Par to, kā izvairīties no mutes dobuma problēmām un to risināšanu, stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Estētikas klīnikas zobārste Darja Ķīse.

Zobu veselība – daudzu aspektu kopums

Rūpes par zobu veselību ietver vairākus būtiskus faktorus, no kuriem būtiskākais ir individuālā mutes dobuma higiēna un profilaktisko pasākumu ievērošana. Tie ietver regulāru, rūpīgu un pareizu zobu tīrīšanu ar fluoru saturošu zobu pastu un zobu diega lietošanu, kā arī nepieciešamības gadījumā mutes skalojamā līdzekļa un starpzobu birstīšu izmantošanu. D. Ķīse skaidro, ka zobu veselību negatīvi ietekmē arī nesabalansēts uzturs, bieža našķēšanās un pastiprināta gāzēto un saldināto dzērienu lietošana. Tāpat jāņem vērā arī pacienta fizioloģiskās īpatnības, piemēram, biezas siekalas veicina barības pielipšanu pie zobu virsmām vai arī zobu saspiestība nereti sagādā grūtības ikdienas kopšanā, kas veicina kariesa veidošanos un aplikuma uzkrāšanos.

Attiecībā uz ģenētikas ietekmi uz zobu veselību eksperte skaidro, ka pētījumos tiek minēti vairāki gēni, kas ir saistīti ar zobu un smaganu saslimšanu risku attīstību. Pamatā gēni nosaka žokļu un zobu veidošanas procesus, ietekmē siekalu sastāvu. Jāņem vērā, ka zobu veselības problēmas ir plašs jēdziens, tādēļ to iemesli var būt gan ģenētiski iedzimti, gan arī dzīves laikā iegūti. Gēnu mutācijas var novest pie zobu stāvokļa pasliktināšanās. Vienlaikus iedzimtība noteikti nav noteicošais faktors, jo lielāka ietekme ir zobu kopšanai, uzturam un kaitīgajiem ieradumiem. 

Izplatītāko problēmu raksturojums

Zobu kariess – multifaktoriāla slimība. Tās attīstībā piedalās mutes dobumā dzīvojošie organismi, kas fermentē ar uzturu uzņemtos ogļhidrātus līdz skābēm, kas šķīdina zobu emalju. Kariess ir hronisks process, kas attīstās laika gaitā. Lai no tā izvairītos, ir svarīgi ievērot mutes dobuma kopšanas rekomendācijas un regulāri apmeklēt zobārstu, lai kontrolētu jaunu bojājumu parādīšanos un novērstu esošo bojājumu progresēšanu.

Smaganu asiņošana ir smaganu iekaisuma pazīme. Tā rodas, uzkrājoties aplikumam, kas netiek regulāri un rūpīgi noņemts zobu tīrīšanas laikā. Aplikumam mineralizējoties, izveidojas zobakmens, kas mājās ar zobu birsti nav noņemams. Lai likvidētu smaganu iekaisumu un noņemtu cieto aplikumu un zobakmeni, ir regulāri jāapmeklē zobu higiēnists.

Dzeltenīgi zobi – D. Ķīse skaidro, ka cilvēkiem mūsu platuma grādos ir dzeltenīgs zobu pigments. Tāpēc likumsakarīgi, ka pacienti vēlas gaišāku zobu toni. Tomēr šajā gadījumā pastāv iespēja, ka zobu tonis kļūst tumšāks, īpaši, ja pacients smēķē, ir tējas, kafijas, sarkanvīna cienītājs vai uzturā lieto piedevas – kariju un kurkumu. Tādiem pacientiem bieži pietiek ar higiēnista apmeklējumu, kas ar abrazīvo pastu noņem pigmentu. Vizītes beigās daudzi pacienti ir apmierināti ar zobu pulēšanas efektu. Šādiem pacientiem rekomendē mīkstas zobu birstes un zobu pastas, kas palīdz noņemt pigmentēto aplikumu. Ja pacients tomēr vēlas stipri mainīt zobu toni, tad ir jāvēršas pie zobārsta un jāizvērtē zobu balināšanas iespējas.

Zobu jutīgumam iemesli var būt dažādi. Biežāk par zobu jutīgumu sūdzas pacienti, kuri uzturā pastiprināti lieto svaigi spiestas augļu sulas un citrusaugļus. Skaidrojot zobu jutīguma rašanos, D. Ķīse norāda, ka zobu erozija ir zobu emaljas bojājums, pie kuras tiek bojāta emalja skābju iedarbības rezultātā. Pie smaganas zobu kakliņa rajonā emaljas slānis ir visplānākais. Šajā rajonā augļu skābes arī veicina emaljas minerālvielu šķīšanu, ļoti ātri tiek atsegts dentīns, kas noved pie zobu jutīguma. Kā viena no rekomendācijām pacientiem ir dzert sulas caur salmiņu, lai skābes nenonāk kontaktā ar zobu virsmu. Malkojot vīnu, vēlams to ilgi neturēt mutē. Pēc skābu produktu lietošanas var izskalot muti ar ūdeni vai fluoru saturošu mutes skalojamo līdzekli. Speciāliste nerekomendē tīrīt zobus uzreiz pēc sulas vai vīna glāzes izdzeršanas, bet gan stundu pēc skābu produktu lietošanas, jo stundas laikā uz zoba izveidojas plāna plēvīte, kas veic aizsargfunkciju. Ieteicams arī košļāt košļājamo gumiju bez cukura, kas stimulē siekalu izdali un neitralizē skābo vidi mutes dobumā. 

Lietojot vidējās cietības zobu birsti, pacients kairina smaganas un veicina smaganu atkāpšanos, tiek atsegts zobu kakliņš, kas ir visjutīgākā zobu vieta. Smaganu atkāpšanos veicina arī nepareizās zobu tīrīšanas kustības. Jāatceras, ka jāievēro vertikālās tīrīšanas kustības ar mīkstu zobu birsti. Pie zobu balstošo struktūru saslimšanas – periodontīta, kad aplikums un zobakmens netiek noņemts regulāri, smagana ilgstoša iekaisuma rezultātā atkāpjas, kā arī atkāpjas balstaudi – kauls. Tā rezultātā izveidojas smaganu kabatas un parādās zobu jutīgums. Šī saslimšana ir jākontrolē un jāārstē pie zobārsta-periodontologa. Jutīgums vērojams refluksa slimības pacientiem, kad kuņģa skābe, nonākot kaklā, pazemina arī pH līmeni mutes dobumā un veicina emaljas eroziju attīstību zobu iekšējās virsmās. Tādēļ ir stingri jāseko gastroenterologa rekomendācijām un ārstēšanai.

D. Ķīse uzsver, ka zobu jutīgums ir signāls kādai problēmai mutes dobumā, uz ko ir jāreaģē. Zobu jutīgums ir kā pavadošais simptoms pie smaganu un zobu balstošo struktūru iekaisuma. 

Jāstrādā ar motivāciju!

Viena no biežākajām zobu veselības problēmu aspektiem ir motivācijas trūkums. Daļa pacientu uzskata, ka regulāras vizītes  pie zobārsta un higiēnista nav nepieciešamas. Pacientam ir jāizprot zobu veselības problēmu rašanās iemesli. Jāņem vērā, ka viss, ko pacients dara mājās, ietekmē mutes dobuma veselību un nākotnē var pasargāt no lielām zobu atjaunošanas izmaksām. 

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījumā aptaujāti 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. 

Trūkst vakcīnas: Latvijā piektā augstākā saslimstība ar Covid-19 Eiropā! (+VIDEO)

Vakcīnu trūkuma dēļ ģimenes ārsti var piedāvāt pierakstu tikai vairākas nedēļas uz priekšu!

Rīga, 26.febr., LETA. Patlaban ģimenes ārsti vakcīnu pret Covid-19 trūkuma dēļ var tikai piedāvāt atkārtoti pierakstīties rindā vai saņemt vakcīnu pēc vairākām nedēļām, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.

Ceturtdien seniori vecumā virs 70 gadiem, kuri bija pieteikušies vakcinācijai pret Covid-19 “manavakcina.lv” vai pa tālruni 8989, saņēma īsziņas, kurās viņi tika aicināti sazināties ar savu ģimenes ārstu par konkrētu vakcinācijas laiku.

Tomēr, kā atklāj Veide, ģimenes ārstiem ir piegādāts mazāk vakcīnu nekā varētu izvakcinēt, proti, pasūtot 40 devas, esot saņemtas 20, un pasūtot 50 devas, saņemtas 30 devas. Līdz ar to nereti ģimenes ārsti nevar piedāvāt konkrētu pierakstu tuvākajās dienās.

Neskaidrības radušās arī par dažādu vakcinējamo personu sarakstu apvienošanu, jo ģimenes ārstiem bijuši savi saraksti, bet paralēli pastāv saraksts, kurā apkopotas tās personas, kas ir attiecīgajā prioritārajā grupā un vakcīnai pieteikušies “manavakcina.lv” vai 8989. “Šādos apstākļos gan ģimenes ārstiem, gan pacientiem nākas pielāgoties,” piebilst mediķe.

Tāpat viņa atzīmē, ka efektīvākas pierakstu organizācijas labad, ģimenes ārsti var informēt pacientus par iespēju veikt vakcināciju ātrāk, ja kāds “izkrīt” no pieraksta, tā nodrošinot visu devu lietderīgu izmantošanu.

Jau ziņots, ka Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) saņēmis informāciju, ka ģimenes ārsti nepieraksta seniorus rindā uz vakcināciju pret Covid-19, jo pagaidām precīzi nezina, kad būs pieejamas vakcīnas.

SPKC skaidro, ka vakcinācijas procesa organizatori ir aicinājuši ģimenes ārstus veidot rindu, lai brīdī, kad vakcīnas būs pieejamas, varētu pakāpeniski un secīgi vakcinēt visus, kuri ir pieteikušies un iekļauti rindā. Vakcīnas ārstu praksēm piegādās pakāpeniski katru nedēļu.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, ceturtdien izplatītā aicinājuma senioriem sazināties ar ģimenes ārstiem dēļ atsevišķos gadījumos radušās neskaidrības par vakcīnas saņemšanas iespējām, jo ģimenes ārstu praksēm tās vēl nav piegādātas un līdz ar to pacientus nav iespējams pierakstīt vakcinācijai.

Šajā sakarā mikroblogošanas vietnē “Twitter” oficiālajā vakcinācijas kontā pausta atvainošanās par sagādātajām neērtībām. “Jāatzīst, ka pirmās dienas ir pārpratumi no abām pusēm. Turpinām skaidrot gan iedzīvotājiem, gan vakcinācijas veicējiem procesu,” skaidro Vakcinācijas birojs, norādot, ka patlaban notiekot nepārtraukta saziņa ar ārstiem un vakcinācijas iestādēm.

Video

Vismaz vienu poti pret Covid-19 saņēmuši jau 2,15% Latvijas iedzīvotāju

Ceturtdien pret Covid-19 pirmo poti saņēmuši 3347 cilvēki, līdz ar to vakcīnas pret koronavīrusa izraisīto slimību Latvijā saņēmuši jau divi procenti valsts iedzīvotāju, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) šorīt apkopotie dati.

Aizvadītajā diennaktī pret koronavīrusu vakcinētas kopumā 3383 personas.

Vakar vakcinēto cilvēku skaits NVD statistikā gan vēl varētu pieaugt, jo ne visi mediķi datus “E-veselības” sistēmā ievada tajā pašā dienā, kad pacients tiek sapotēts. Piemēram, šodien aktualizētajā statistikā trešdien vakcinēto personu skaits ir pieaudzis par 174 cilvēkiem – no 3993 kā tika ziņots vakar, līdz 4167.

Kopumā pēdējās septiņās dienās vakcīnas pirmo vai otro devu kopumā saņēma 14 426 personas, kas ir vidēji 2060 cilvēki dienā, kas atbilst veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) iepriekš publiski noteiktajam mērķim šonedēļ diennaktī vakcinēt vidēji 2000 cilvēku. Jaunnedēļ paredzēts dienā vidēji potēt 3000 cilvēkus.

Vairums jeb 3347 ceturtdien vakcinētie saņēmuši vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu. Savukārt 36 cilvēki noslēdza vakcināciju pret Covid-19, saņemot vakcīnas otro devu. 

Starp ceturtdien poti pret Covid-19 saņēmušajiem bijuši 116 sociālo aprūpes centru (SAC) klienti, 252 cilvēki no citas paaugstināta riska grupas, 2228 persona vecumā virs 60 gadiem, 285 ārstniecības personas, 184 ārstniecības iestāžu darbinieki, 96 SAC darbinieki.

Tāpat vakar vakcīnu saņēma divi cilvēki, kas NVD datos atzīmēti ar kategoriju “cits iedzīvotājs”. 40 personas vakcinētas pēc epidemioloģiskās indikācijas – uzliesmojuma vai epidēmijas. Sapotēti deviņi prioritāro iestāžu darbinieki. Potētas arī 114 personas ar hroniskām slimībām. 18 personas vakcīnu saņēmušas, balstoties citās veselības indikācijās, viens cilvēks, kuram NVD datos atzīmēta kategorija “trauma, zarnu trakta operācija”, kā arī viena persona pēc pašas vēlēšanās.

Ceturtdien Latvijā 3068 personas saņēmušas “AstraZeneca” vakcīnas devas, 231 cilvēks potēts ar “Moderna” vakcīnu, bet vēl 48 cilvēki potēti ar “Pfizer-BioNTech” vakcīnu “Comirnaty”.

Kopumā līdz šim Latvijā pirmo vakcīnas pret Covid-19 devu saņēmuši 40 680 cilvēki, bet abas devas – 16 912 cilvēki, liecina NVD dati. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021.gada 1.janvārī Latvijā provizoriski bija 1,894 miljoni iedzīvotāju, tātad pirmo poti pret Covid-19 līdz šim varētu būt saņēmuši 2,15% iedzīvotāju, bet abas – 0,89% iedzīvotāju.

Pagājušās nedēļas beigās centralizētu uzaicinājumu īsziņas un e-pasta veidā saņēma tie pirmie seniori, kas vecāki par 70 gadiem un bija pieteikušies savai vakcīnai vietnē “manavakcina.lv” vai pa tālruni 8989.

Veselības ministrijas Vakcinācijas projekta birojs norāda, ka tie iedzīvotāji, kas ir vecumā virs 70 gadiem un vēl nav pieteikušies savai vakcīnai, tiek aicināti reģistrēties pie sava ģimenes ārsta, vietnē “www.manavakcina.lv” vai pa tālruni 8989.

LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada 28.decembrī kā pirmos Latvijā pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, 9.janvārī sāka potēt ģimenes ārstus, bet no 11.janvāra šī iespēja ir visiem ārstniecības iestādēs strādājošajiem, kuri to vēlas. Savukārt 10.februārī vakcinēt sāka SAC klientus un darbiniekus, bet 11. un 12.februārī pirmās potes pret Covid-19 saņēma valsts augstākās amatpersonas un vairāki eksprezidenti. 17.februārī Vakcinācijas projekta biroja vadītāja paziņoja, ka tiek sākta senioru vecumā virs 70 gadiem vakcinēšana, kas sākusi uzņēmusi apgriezienus.

Lietošanai Eiropas Savienībā pašlaik ir apstiprinātas trīs vakcīnas pret Covid-19 – “Pfizer”/”BioNTech”, “Moderna” un “AstraZeneca”, taču visu šo medikamentu piegādes kavējas un ir nelielas, tāpēc kavējas arī masveida vakcinēšanas sākšana.

Raimonds Pauls pret Covid-19 vakcinēsies marta sākumā

Maestro Raimonds Pauls vakcīnu pret Covid-19 saņems 1.martā, aģentūrai LETA apliecināja komponists.

Sākotnēji tika runāts par potenciālu iespēju vakcīnu saņemt februāra beigās, bet, kā Pauls skaidro šo gadījumu: “Kaut kāda runa par februāra beigām bija, bet nekas precīzi nebija teikts.”

Šajā sakarā Pauls norāda, ka kopumā komunikācijas procesā ar Vakcinācijas projekta biroju viņam ir bijušas vairākas neskaidrības. “Tur taču tagad ir trakomāja – tad viens piezvana, tad otrs – kā jau parasti,” raksturo komponists.

Tāpat Pauls atklāja, ka šodien saņēmis zvanu no Vakcinācijas projekta biroja vadītājas Evas Juhņēvičas. Lai gan viņš plašāk nekomentē sarunas saturu, komponists pastāstīja, ka viņai pa jokam jautājis, kad ierasties uz Dziesmu svētku mēģinājumu. Kā ziņots, Juhņēviča iepriekš ir bijusi Dziesmu un deju svētku izpilddirektore.

Jau ziņots, ka februāra sākumā Pauls aģentūrai LETA pastāstīja, ka esot aicināts vakcinēties pret Covid-19, un viņš šo iespēju izmantos.

Vērtējot vakcinācijas procesu kopumā, viņš toreiz pauda viedokli, ka lielo informācijas daudzumu labprāt redzētu pasniegtu daudz konkrētāk un kodolīgāk, izceļot svarīgāko, kas cilvēkiem jāzina par vakcīnām un to efektivitāti.

Foto

Viedokļraksts: Ieteikumi jauniešiem uzsākot seksuālās attiecības

Seksuālās attiecības jaunietim un jaunietei abiem ir kā brīnišķīga dabas dāvana, diemžēl, tās ir neprogonozējamas, jo katrs dalībnieks tajās ir ieradies ar savu garīgo un fizisko iepakojumu. 

Kas būtu jāņem vērā, lai attiecības uzplauktu un turpinātos līdz laulību noslēgšanai? 

Sākoties seksuālām attiecībām abi jaunie cilvēki ir ļoti vāji informēti par to, kāda ir viņu ķermeņu bio-fizikālā uzbūve un kā viņiem jārīkojās seksuālajās attiecībās, viņus kopā parasti sasaista acumirklīgas simpātijas: jauno vīrieti – galvenokārt kaisle, bet jauno sievieti – pārsvarā psihoemocionālie faktori.  No tā, kā seksuālās attiecības attīstīsies tālāk, tas pilnībā ir atkarīgas no abiem procesa dalībniekiem kā tādiem, jo viņiem katram ir ne tik vien atšķirīga bio-fizikālā uzbūve un seksualitātes pakāpe, bet arī dažādām citādas vēlmes, vajadzības un domāšana, tāpēc attiecību ilgizturība bieži vien nav progonozējama.

Jauniešiem vēlmes pēc seksa ir daudz spēcīgākas, nekā jaunietēm. Ieraugot, viņuprāt seksam piemērotu meiteni, jaunie vīrieši parasti spēj  uzbudināties vienā mirklī, šo parādību tad mēs arī  saucam par kaisli. Kas tad tā ir? Tā zināmā mērā ir cilvēka psihotisks stāvoklis, tāds kā trakums, ko viņiem rada attiecīgi hormoni, kuri jaunietim maksimāli  atbrīvo viņa seksuālo enerģiju, kas nepieciešama, lai konkrētais vīrietis spētu piedzīvot orgasmu – seklas noplūdi.

Hormoni un molekulu kombinācijas jaunieša ķermenī izraisa trīs galvenās kaisles stādijas, kurām katrai no tām ir raksturīgs ķimikāliju kokteilis, kas kontrolē jūtas un liek pieņemt lēmumus.  Viss sākās ar to  mirkli, kas rada kaisli, tieši tad jaunekļa smadzenēs un virsnieru dziedzeros paugstinās hormona – dopamīna līmenis. Dopamīns cilvēkam ir kā degviela atomobīlim, lai tas varēt sākt braukt. Tā iedarbībā cilvēks kļūst patīkami pārsteigts un tā kā laimīgs. Kad dopamīns sasniedzis savu vajadzīgo līmeni, tad spēlē iesaistās hormoni – testosterons un estrogēns, aizsākot iekāres stadiju, izvirzot seksuālo dziņu – libido, vai apetīti cilvēka dienas kārtības aukšgalā.

Šo seksuālo apetīti jauniešiem nosaka vīrišķais hormons – testosterons un daži psihoemocionālie faktori. Divas trešdaļas no kopējā uzbudinājuma ierosinātāju buķetes, viņiem kaisli  rada  testosterons un vienu trešdaļu parējie ierosinātāji. Kaisle vīrietim var rasties arī no tā, ka viņš aplūko kādu erotisku bildi, filmu, tāpēc jauniem vīriešiem, la iegūtu savu orgasmu, iemīlēšanās nav obligāta.

Jaunietēm šīs proporcijas ir izkārtotas pretējās attiecībās, kurā lielu lomu spēlē sievišķais hormons – estrogēns. Jaunietēm reakcijā uz jauniešu uzmanības pievēršanu vispirms nostrādā psiholoģiskais uzbudinājums, viņas sākumā ir seksuāli vēsas, vēlme pēc seksa viņām tad vēl nerodās. Pirmām kārtām viņas tad no vīrieša vēlās uzmanību, dāvanas, vienkāršus glāztus,  vai pieskārienus. Kaisle viņām rodas daudz vēlāk tad, kad viņas ir fizioloģiski gatavas, tā ir kā tāda atbildes reakcija uz vīrieša aktivitātēm un uzmanības pievēršanu viņām. No tā mēs varam saprast,  ka seksuālās attiecības periodā, kad jaunietes nav gatavas seksam, tās turās tikai uz vīrieša kaisli un iniciatīvu, jo šo meiteņu kaisle spēj uzliesmot tikai vienu reizi mēnesī, pirms viņu menustrācijas periodiem un ovulācijas periodos. Taču jaunie vīrieši seksu vēlās katru trešo dienu. Šādos gadījumos, jaunietes nonāk smagas dilemmas priekšā: ja viņas piekritīs seksam, tad  viņām nebūs nekādas garantijas par to, vai viņas iegūs savu orgasmu, ja viņas nepiekritīs, tad viņas sadusmos puišus, kuri tad var no viņām atteikties. Daudzos gadījumos jaunās sievietes, kuras ir iemīlējušas, vai ļoti vēlas konkrēto jaunekli paturēt sev, tomēr piekrīt seksam. Rezultatā viņas bieži nav seksuāli apmierinātas, ar visām no tā izrietošām sekām, tādām, kā galvas sāpēm un nelabu garastāvokli, u.c. 

Tāpēc jauniešiem, kuri nespēj sagaidīt savas partneres seksuālās aktivitātes periodu, bet viņu partneres tomēr piekrīt seksam, partneres seksam ir  jāsagatavo.  Šo procedūru sauc par priekšspēli un tikai pēc tās, tad var uzsākt seksu. Lai jaunieši uzzinātu kā šo procesu paveikt, viņiem jākonsultējās pie seksuologiem. Taču daudzi jaunieši nespēj nedz ilgi gaidīt, nedz arī paveikt priekšspēli, līdz ar to viņi uzskatāmi demonstrē savu psiholoģisko analfabētismu, jo viņi vienkārši iedomājās sevi meiteņu vietā, jo viņiem taču tādu speciālu seksa sagatavošanās periodu vispār nav, viņi lielāko tiesu vienmēr ir gatavi seksam, tāpēc viņi nesaprot, kā meitene, kura it kā viņus vēlās, tomēr tikai ar lielām grūtībām piekrīt seksam ar viņiem, tad, kad viņi to vēlās. 

Jauniem vīriešiem sekss asociējās ar viņu ereģēto locekļu ievadi meiteņu vagīnās, jo viņi vaginālo penetrāciju uzskata par galveno visā seksā, pārējam nodarbēm, kā klitora un krūšu glāstīšanai,  viņi parasti nepievērš nekādu uzmanību, līdz ar to meiteņu klitori seksa laikā gandrīz neko nesajūt un viņas pie sava orgasma netiek, jo sievietes orgasms nav pilnībā atkarīgs tikai no vaginālās penetrācijas.  Kāpēc viņi tā dara? Pirmkārt, tāpēc, ka viņiem tā ir ērtāk savu penetrāciju rezultatā nonākt pie sava orgasma, otrkārt, viņi ir pārliecināti, ka sievietes galvenais erogānais orgāns ir viņas vagīna. Viņi nezin to, ka sievietēm galvenais erogānais orgāns ir klitors, bet nevis vagīna, tajā notiek tikai vāja atblāzma no uzbudinājumu blīvuma, ko rada klitora stimulēšana, jo tieši  tajā ir milzīgs daudzums nervu galiņu. Turpretī vagīnā ir satopami tikai divi mezglu punkti, kuri ir jāstimulē apm.40 min., lai jaunā sieviete, ko sajustu. 

Zinātniski pierādīts, ka 75% meiteņu, sasniedz orgasmu, tieši ar klitora stimulāciju, taču ne visi jaunekļi ir gatavi priekšspēles laikā kunilingam (ar mēli) un  glāstiem ar plaukstas pirkstiem, jo bieži vien arī tie neko nedod, ja nav laisti darbā maigi vārdi, acu skatieni un citas emocijas, viss tas, kas rada meitenēm apetīti. Tad vēl jāatzīmē, ka, ja jaunā sieviete piekrīt seksam ar nemīlamu puisi, tad sasniegt orgasmu viņai būs pilnīgi neiespējami, jo Daba ir ieprogrāmējusi to, ka viņai visā pilnībā jāatdodās tikai konkrētam vīrietim, tādam kuru viņa mīl, bet ne vīrietim kā tādam. Turpretī uz jauniem vīriešiem tas neattiecās, jauni vīrieši, savu orgasmu iegūst arī ar nemīlamām jaunietēm. 

Jaunie vīrieši par meiteņu seksuālo apmierināšanu interesējās visai maz, jo viņi maldīgi domā, ka, ja viņi seksuālā aktā katreiz gūst baudu, tad baudu iegūt arī meitenes. Viņi nesaprot to, ka meitenes nekad pie savas baudas seksā nenonāk tik ātri, kā nonāk viņi pie savas baudas. Bet nenovedot meiteni līdz viņas orgasmam, jaunais vīrietis faktiski viņu aizvaino, tā ir vislielākā necieņa pret viņu, jo tad iznāk, ka viņa jauneklim ir tikai kā tāds seksa objekts – lelle, bet meitene taču ir personība un varbūt pat ir iemīlējusies, tāpēc viņa vēlās ilgtermiņā apprecēties un iegūt no jaunekļa bērnu, šī viņas tendence izriet no viņas Dabas dotā uzdevuma, radīt cilvēku, turklāt  viņai vienmēr ir jāpatur uzmanības lokā arī, tas, ka viņas  produktivitātei  no Dabas ir uzlikts laika limits.

Taču, ja jaunie vīrieši tomēr spēj būt tik empātiski un ir gatavi  pagaidīt, līdz meitenēm iestājās viņu seksuālās aktivitātes periods un tikai tad prasīt viņām atļauja uzsākt seksu, tad viss nostājās savās vietās un tad noteikti abiem parādās garantija, ka abi seksa dalībnieki pie savām seksa kulminācijām nonāk īsākā laika periodā.

Tomēr šī jauno vīriešu uzvedība pret savām patnerēm ir saprotama, jo  viņiem tik raksturīgā seksuālā kaisle, vai apetīte ir Dabas dota, lai viņi spētu nodrošināt cilvēku sugas turpināšanos. Jaunie vīrieši ir sējēji, kuru uzdevums ir pēc iespējas vairāk iesēt savu sēklu – spermu, jo tad tieši viņi tiek atalgoti, iegūstot savu maksimālo seksuālo baudu, vismazāk domājot par otru seksa dalībnieci,  jauno sievieti. 

Un tad nu tā sanāk, ka pa īstam sievietes, vīrieši sāk saprast tikai tad, kad viņi paši vairs nav īsti derīgs seksam. 

Ko tad būtu nepieciešams darīt, lai jaunās sievietes tomēr neciestu un spētu izpildīt savu galveno uzdevumu?

Nu visu pirms galvenos vilcienos jauniem vīriešiem ir jāiegūst informācija par to kāda ir sieviešu fizioloģija un jāpielāgojās tās īpatnībām. Viņiem ir jāsaprot, ka katram no abiem seksa dalībniekiem ir sava fizioloģija, kas nosaka katra dalībnieka uzvedības maiņu. Sievietei, piemēram, viena mēneša laikā uzvedība mainās 4 reizes. Nevarētu teikt, ka šo sieviešu uzvedības maiņu jaunie vīrieši nepamana, bet viņi to iztulko pēc sava prāta, jo viņi īsti nezina, kas ar sievieti īsti notiek, viņi mēģina palīdzēt viņām, bet tikai pa savai modei, viņi  piedāvā seksu kā galveno līdzekli visām kaitēm, jo viņiem tas vienmēr palīdz. Ar to vīrieši savuprāt vēl sievietēm tikai labu, bet sievietes šo viņu labvēlību, nesaprot, taisni otrādi, viņas sadusmojās uz viņiem. Lai vīrieši gūtu atsaucību seksuālās attiecības no savām partnerēm, viņu īpašos periodos, viņiem ir jāsaprot tas, kā katrā periodā sieviete jūtās un jāsamierinājās ar to, kas ar sievietēm šajos periodos notiek.  

Uzskatamības labad es mēģināšu tuvāk paskaidrot, kādi tad ir šie sieviešu 4. dažādie fizioloģijas radītie periodi un kā tie ietekmē viņu uzvedību. 

Vispirms jau jauniem cilvēkiem ir jāsaprot, ka sievietes organisms ir unikāls un sarežģīts, jo tas galvenokārt ir domāts bērna radīšanai, tajā nepārtraukti notiek cikliskas hormonu svārstības, to izdalei ir savs ritms, dažādos sievietes dzīves periodos. Katru mēnesi sievietes dzīvē norisinās menustrālais cikls, kas ilgs no menustrācijas pirmās dienas līdz nākamās menustrācijas pirmajai dienai, vidēji tas svārstās no 25 – 30 dienām. Šis cikls katrai sievietei ir cits un tas viņas dzīves laikā var mainīties. Menustrācijas cikla laikā hormoni rūpējās par sievietes pašsajūtu, uzvedību un auglību. 

Mēnešreižu laikā, pēc tām, ovulācijas laikā un pirms nākamās mēnešreizes sievietes parasti, gan fiziski, gan emocionāli jūtās atšķirīgi, jo katrā šajā posmā viņām ir atšķirīgi hormonu līmeņi, kas regulē un nosaka dažādus viņas ķermeņa procesus.

1.posms. – Hormonu ietekmē sievietes organisms dažas dienas mēnesī veic dzemdes ģenerāltīrīšanu, tā tad arī tiek dēvēta par mēnešreizēm. Sievietes dzemdē tiek izveidota svaiga, maiga gļotāda, jeb endometrejs, tas nepieciešams, lai apaugļotā olšūna varētu ieligzdoties un varētu sākties grūtniecība. Šajā laikā sievietes dzimumhormonu – estrogēnu līmenis ir zems, sievietes organisms it kā atpūšās. Šajā laikā viņa ir ļoti jūtīga, vēlas daudz uzmanības, draudzības un aizbildniecības. Viņa ignorē seksu un visu, kas ar to ir saistīts. Viņa bieži jūt dažādas sāpes un ir viegli aizkaitināma. Viņa samazina savu slodzi un izvairās no jebkādiem stresiem. Viņā norisinās ļoti nozīmīgi ķīmiski procesi, galvenokārt izstrādājās hormons – progesterons, grūtniecības hormons, kas sievietē izraisa asinsvadu spazmas un tām saistītās galvas sāpes, jo asinspiediens krītās. Vīrietim šai laikā vēlams sievietei piedāvāt šokolādi, kafiju, izvest pastaigāties, bet nekādās norādes uz seksu.

2.posms – Sievietes dzemdes jaunā gļotāda tiek intensīvi nostiprināta. Sievietes olnīcās sāka veidoties folikulas, kurās attīstās olšūnas, šajā laikā tās izdala arī sievišķo hormonu estradolu, tas stiprina visu sievietes organismu. Sieviete atverās kā daba pavasarī, viņa ir pastiprināti emocionāla, pievērš sev uzmanību, koķetē, tiecās pēc romantikas, cenšās sevi sakopt. Viņas ķermenī pieaug estrogēna un citu hormonu līmeņi, dzemdē jaunā gļotāda nobriest. Sieviete ir atspirgusi.

3.posms – Sākās ovulācija. Šajā posmā dominējošā follikula plīst un no tās izdalās olšūna un pa olvadiem dodas pretim spermatozodiem. Tas parasti notiek cikla 14. dienā. Pārplīsusī folikula ar hormonu palīdzību sūta ziņu dzemdes gļotādai, ka olšūna ir ceļā, dzemdes gļotāda apasiņojās. Par gatavošanos grūtniecībai ir atbildīgs hormons – prostegerons. Šajā posmā sieviete ir visgatavākā seksam, viņa arī ir vieglāk sasniegt savu orgasmu. Šajā periodā viņai nepieciešama ar dzelzi bagāta barība – granātāboli, aknas un spinātes u.c, jo jāatjauno viņas  asins zudumu.

Sievietes piedzimst ar ierobežotu folikulu skaitu olnicās, tas ir metamboliski vērtīgs produkts, to nevar atjaunot, vai uzņmet no jauna. No tām katras sievietes dzīves laikā sākot no viņas pirmās menustrācijas dienas, ir limitēts dominējošo olšūnu skaits, tās viņai ir tikai 400 gab. Katru mēnesi viena neapaugļotā aiziet bojā. Turpretī vīriešu spermatozoidi ir vieglāk saražojami un tos vīrieša organisms saražo līdz pat  sirmama vecumam, kā tautā saka tik ilgi, kamēr sviests mutē izkūst.

4. posms  – Olšuna pa olvadu virzās uz dzemdi un tur uzkavējās tikai vienu diennakti. Dzemdes gļotāda ir sabiezējusi un gatava uzņemt apaugļoto olšunu un barot to. 

Taču, ja apaugļošanās nenotiek, tad prostegerona līmenis strauji krītās, dzemdes gļotāda pārstāj apasiņoties. Krītās arī estradola un citu hormonu līmeņi asinīs. Prostegerons sūta jaunus signālus, lai sāktos jauna olšunus briedināšana folikulās, lai cikls turpinātos. Sieviete pēc ovulācijas ir kā rudens dabā. Pēdējās dienās pirms mēnešreizēm sievietes mēdz pārvērsties par kašķīgām būtnēm, viņas speciāli dramatizē katru sīkumu, slikti guļ un neko nevēlas darīt. Pie šādas uzvedības vainīgi ir hormoni, jo viņi turpina krasi samazina savus līmeņus. Progeterona ietekmē sievietes ir nomāktas un nevarīgas. Estradola ietekmē viņas ir kašķīgas un nesavaldīgas. Viņām parādās arī kāre daudz ēst, it sevišķi saldumus. Vīriešiem vēlams sievieti šajā posmā fiziski neaiztikt.

No šī sieviešu dzīves svarīgo posmu izklāsta redzams, ka vīriešiem sievietes seksuāli traucēt, būtu ieteicams tikai dažu dienu periodā, vienreiz mēnesī. Ja vīrietis to vēlās izdarīt citos sievietes dzīves posmos, tad viņam jāpanāk sievietes speciālā pretimnākšana, kuru nosaka sievietes merkantīlie mērķi, vai bezgalīga mīlestība uz patneri un viņiem obligāti ir jāveic priekšspēle. Tātad, lai seksa process noritētu bez aizķeršanos, svarīgi ir panākt sievietes uzbudināšanos. Kā jau minēju iepriekš visvieglāk to iegūt ir sievietes ovulācijas periodā. Svarīgi, lai tad sievietes iegurnī un ģenetālijās ieplūstu pietiekami daudz asiņu, ja pieplūdums ir nepietiekams, orgasms vienkārši nevar notikt tieši fizioloģisku iemeslu dēļ, jo pietiekošs asins daudzums izdara spiedienu uz mazā iergurņa muskuli, kas saraujoties dod impulsu  pirmām orgastiskām izjūtām līdz nonāk pie pilnā visu organismu aptverošā orgasma.  Tā norises laikā kontrahējās ne tikai klitors un vagīnas muskuļi, bet arī maksts muskulatūra, taisnā zarna, anālais apvidus, kunģis un sirds darbība. 

Tāpēc, ja attiecības dibinātas tikai uz seksa nepieciešamību, bez jebkādām citām saistībām partneru starpā, tad to ilgums galīgi nav progonozējams, tas ir atkarīgs tikai no jauniešu prasmes šo procesu novadīt pareizā gultnē, kā arī no abu partneru pacietības un jaunā vīrieša kaisles ilgizturības.  

Jaunam vīrietim vienmēr jācenšās saglabāt savu kaisli. Neviens pāris nav pasargāts no atsalumiem savā starpā. Sievietēm, viņu libido vienmēr ir zemāks nekā vīriešiem, tāpēc viņas bieži atmet visam ar roku, ļaujās “kā ir, tā ir” attieksmei, jo viņām kaisle pazūd visātrāk. Sievietes vispār savā seksuālajā dzīvē nolemj paciest visas nebūšanas, turpretī vīriešiem to izdarīt ir ļoti grūti. Taču tomēr, ja abi partneri ir apmierināti ar savu kopdzīvi un attiecībām tajās, tad nebūšanas viņu seksuālājā dzīvē ir ārstējamas. Abiem partneriem ir nepārtraukti katram sevi jāizglīto, jāpanāk pilnīga uzticēšanās starp abiem un otra pieņemšana. Jāiestājās periodam, kad nav devēja un ņēmēja, bet abi dod un abi ņem. Jaunais vīrietis, pilnībā uzzinot visu par savas partneres seksuālo ogānu uzbūvi un fizioloģiju, kļūst spējīgs atrast pareizo piegājienu kā nepieciešams uz partneri iedarboties, lai viņa nonāktu līdz savam orgasmam, to nekad precīzi nepateiks neviens psihoterapeits, vai seksuologs, to var uzzināt tikai partneris vairākkārt ekspermentējot. To rezultatā sievietei var izbeigties viņas bezrezultāta seksa procesu virkne un viņa pēkšņi  ir spējīga atplaukt kā zieds. Turklāt šī savstarpējā dziedināšanās sekmē arī pilnīgas uzticešanās rašanos un pats galvenais, ka tas var notikt arī sirds līmenī. Tā ir kā sievietes otrā piedzimšanā. Taču lai tas notiktu atiecību pirmsākumā nevajag baidīties no intīmās tuvības un nekad nevajag aizmirst, kas seksuālās attiecības kopdzīvē vienmēr cementēs kopdzīves ilgizturību un laulību izveidi.

Rakstā izmantoti pašmāju un ārzemju speciālistu atzinumi seksa jomā.

Tas beidzot ir noticis: Megana Mārkla un princis Harijs dzīvo pēc saviem uzskatiem un noteikumiem (+VIDEO)

Saseksas hercogiene Megana Mārkla, kas ir otrā bērniņa gaidībās, straujiem soļiem, tuvojas savam ideālās ģimenes dzīves sapnim. Megana un princis Harijs atteikušies no karaliskās ģimenes pienākumiem, un beidzot Megana atļāvusies nedaudz mainīt savu vizuālo tēlu.

Megana Mārkla kā aktrise uzmirdzēja seriālā “Ģēnijs uzvalkā”, kamēr vien viņa dzīvoja kopā ar vīru, princi Hariju Lielbritānijā, viņai nācās ievērot karaliskās ģimenes etiķeti, bet beidzot viņas rokas ir brīvas jeb viņa var darīt ko vien vēlas!

Video

Megana ataudzējusi matus garākus, parasti redzama ar ieveidotām lokām un biežāk matu sakārtojums ir izlaisti mati, nekā savākt zirgastē vai copē. Holivudā populārais stilists Džeimss Džonsons min, ka slavenā aktrise cenšas līdzināties realitātes šova zvaigznei un mūsdienu modes ikonai Kimai Kardašjanai. Megana vēlas Holivudas atzinību un, kā zināms, “Netflix” paspārnē ir gaidāms realitātes šovs ar viņas un prinča Harija piedalīšanos. Ar dalību realitātes šovā pasaules slavu ieguva arī Kima Kardašjana.

“Es domāju, daudzi cilvēki, kas dzīvo Holivudā, vēlas iegūt sabiedrības uzmanību un ļoti Iespējams, Kimas tēls ir tieši tas, kā Megana patiesībā vienmēr ir vēlējusies izskatīties.

Novērots, ka princis Harijs pēdējā laikā ir kļuvis daudz dzīvespriecīgāks, agrāk viņš izskatījās nelaimīgs, bet tagad viņš ir krietni priecīgāks un izskatās arī daudz laimīgāks. Domājams, ka tas saistīts ar Meganas otro grūtniecību. Pēc pēdējā pāra tiešsaistes video daudzi sociālo tīklu lietotāji savos sociālajos tīklos izteikušies, ka princi ir grūti atpazīt, un viņš izskatoties patiešām ļoti pašpārliecināts un laimīgs.

Gandrīz katram otrajam Latvijas iedzīvotājam ir nepietiekams D vitamīna līmenis!

Starp aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri pēdējā gada laikā ir veikuši D vitamīna analīzes, 48% respondentu analīžu rezultāti uzrādīja nepietiekamu D vitamīna līmeni (30% – nepietiekams, 13% – deficīts, 5% – kritiski zems), 25% D vitamīna līmenis organismā bija pietiekams, 16% – optimāls, 3% – augsts, savukārt 8% konkrētu atbildi sniegt nevarēja, secināts VIGANTOLVIT un GEMIUS veiktajā aptaujā. 

D vitamīna īpašības

Interniste un endokrinoloģeN= 636

Dati no: gemiusAdHoc pētījums, Oktobris 2020

N= 636

Dati no: gemiusAdHoc pētījums, Oktobris 2020

Kas izraisa D vitamīna deficītu?

Dr. M. Gureviča skaidro, ka pasaulē D vitamīna nepietiekamība un deficīts ir plaši sastopami, it īpaši valstīs, kas atrodas tālu no ekvatora. D vitamīna līmenis ir atkarīgs no saules ultravioletā starojuma viļņu garuma, tāpēc novērota šī sakarība – jo tālāk no ekvatora atrodas valsts, jo biežāk sastop D vitamīna deficītu. Lai ādā notiktu D vitamīna sintēze, saules ultravioletajiem stariem jābūt noteikta garuma – no 290 nm līdz 315 nm. Jo tuvāk ekvatoram cilvēks dzīvo, jo vairāk D vitamīna veidojas ādā. Latvija atrodas tālu no ekvatora, līdz ar to mūsu iedzīvotājiem neatkarīgi no gadalaika D vitamīns pietiekamā daudzumā ādā neveidojas. 

Papildu faktori D vitamīna deficīta izplatībai ir sociāli kulturālas īpatnības, piemēram, sieviešu ģērbšanās tradīcijas musulmaņu valstīs. Atsevišķās ziemeļu platuma grādu valstīs, piemēram, Somijā, apzinoties D vitamīna nozīmi un deficīta izplatību, notiek pārtikas produktu bagātināšana ar D vitamīnu valstiskā līmenī, kā arī iedzīvotāji tiek mudināti ievērot uztura paradumus (piemēram, uzturā lietot taukainas zivis). Latvijā uztura produkti valstiskā līmenī netiek bagātināti ar D vitamīnu.  

Riska grupas

Ādas spēja veidot D vitamīnu ir atkarīga no daudziem faktoriem, piemēram, līdz ar gadiem āda zaudē D vitamīna spēju sintezēties. Ļoti bieži D vitamīna deficītu novēro senioriem (piemēram, Itālijā – saulainā valstī, D vitamīna deficītu biežāk novēro gados vecākiem cilvēkiem), jo viņiem D vitamīns ādā tik labi vairs neveidojas, seniori retāk atrodas saules gaismā, biežāk lieto medikamentus, kas pastiprina D vitamīna noārdīšanos organismā, kā arī šai cilvēku grupai biežāk ir slimības vai stāvokļi (piemēram, izoperēts žultspūslis), kuru dēļ D vitamīna uzsūkšanās vai aktivizēšanās ir traucēta. Vēl viena deficīta riska grupa valstīs ar nepietiekamu saules gaismu ir veģetārieši un vegāni, kuri neuzņem papildu D vitamīnu. Tāpat saules aizsargkrēmu lietošana praktiski pilnībā bloķē D vitamīna veidošanos ādā, kā arī D vitamīns ādā sliktāk veidojas smēķētājiem. Dr. M. Gureviča atgādina, ka D vitamīna sintēze tiek apturēta, ja notiek ādas apdegums. Tas nozīmē, ka, visu dienu noguļot pludmalē un apdegot, nevar cerēt uz lielākām D vitamīna rezervēm organismā. 

Papildu veidi, kā var uzņemt D vitamīnu, ir uztura produkti un medikamenti – preparāti, kas satur D vitamīnu. Eksperte norāda, ka pārtikas produktos esošais D3 vitamīns uzsūcas nedaudz savādāk nekā medikamenti, tāpēc ar uzturu vien nodrošināt sev pietiekamu D3 daudzumu nevar. Labākais risinājums, kā saglabāt labas D vitamīna rezerves, ir papildus lietot D vitamīnu.

D vitamīna deficīta pazīmes

Dr. M. Gureviča skaidro, ka D vitamīna nepietiekamībai un deficītam nav specifisku pazīmju. Laikā, kad sākās industrializācija un cilvēki arvien vairāk laiku pavadīja iekštelpās (piemēram, fabrikās), novēroja pēkšņu rahīta gadījumu skaita palielinājumu bērniem. Kopš tā laika bērniem ir rekomendēta zivju eļļa kā papildu D vitamīna avots. Mūsdienās rahīts attīstās reti, jo D vitamīnu stingri iesaka uzņemt jau kopš dzimšanas brīža. Zems D vitamīna līmenis var būt saistīts ar diezgan nespecifiskām sūdzībām, piemēram, nogurumu, muskuļu vājumu, problēmām ar svara samazināšanu, biežu saaukstēšanos un sausu ādu. Vienlaikus speciāliste uzsver, ka šādas sūdzības var būt arī, piemēram, dzelzs trūkuma gadījumā. 

Čelliste Māra Botmane: Dzīvesbiedriem nelaimē trūkst aizsardzības! (VIDEO)

Foto: Ģirts Raģelis / no personīgā arhīva

Māra Botmane ir čelliste kamerorķestrī “Sinfonietta Rīga”, šogad nominēta Lielajai mūzikas gada balvai par izcilu darbu ansamblī. Pirms pusotra gada pēkšņi mūžībā devās viņas 29 gadus vecais līgavainis Jānis Tretjuks. Viņš bija godalgots un klausītāju iemīļots klarnetists. Jānis no dzīves šķīrās divus mēnešus pirms abu kāzām. Īsfilmā Māra dalās ar savu stāstu, atklājot, cik patiesībā neaizsargāti nelaimes brīžos ir nelaulātie pāri Latvijā, un kādēļ valstij ir jāpieņem dzīvesbiedru regulējums. 

“Lai arī baznīcā apmeklējām pirmslaulību kursus, mēs bijām nelaulāti dzīvesbiedri. Kad notiek nelaime, ir pilnīgi vienalga, vai mani nosauc par laulāto, par dzīvesbiedru vai par vēl kaut ko,” stāsta talantīgā Māra Botmane. Čelliste atzīst, ka Latvijā nelaulātiem dzīvesbiedriem nelaimē trūkst jebkādas likumiskās aizsardzības, jo likuma priekšā viņi ir pilnīgi sveši cilvēki. Dzīves grūtākajā brīdī, kad ilgi gaidīto kāzu vietā nākas plānot līgavaiņa bēres, viņai nācās iet cauri neskaitāmiem formāliem šķēršļiem un lieliem, neplānotiem izdevumiem, bet pats process bija ilgs, sarežģīts un emocionāli nogurdinošs.

Video

Kā norāda kustība “Dzībvesbiedri”, laulība Latvijas sabiedrībā vairs netiek uzskatīta par vienīgo attiecību formu, un arvien biežāk attiecības tiek veidotas ārpus laulības institūta. Taču līdz šim likumdevējs ir vairākkārt izvairījies no nelaulāto pāru, tostarp tādu pāru kā Māras un Jāņa, kas ir tikai ceļā uz laulību, tiesiskās atzīšanas un aizsardzības. Valstij ir jāaizsargā un jāatbalsta ģimene.

Lai novērstu līdzīgu situāciju atkārtošanos, kustība “Dzīvesbiedri” aicina pieņemt visaptverošu tiesisko regulējumu ārpus laulības savienībā dzīvojošu pāru aizsardzībai. Kustība “Dzīvesbiedri” aicina ieviest jēdzienu “dzīvesbiedri” un “dzīvesbiedru savienība” Latvijas tiesību aktos, kas apzīmētu pastāvīgi kopā dzīvojošus cilvēkus un divu cilvēku kopdzīvi, kuri nedzīvo laulībā, bet atrodas kopdzīvē un uzskata sevi par ģimenes locekļiem. 

Likumdevējam ir jāparedz arī tiesisks regulējums tiem gadījumiem, kad nelaulāti pāri nav reģistrējuši savas attiecības, tomēr pāra attiecībām ir ģimenes dibināšanas raksturs, piemēram, kopīga bērnu apgādība, kopīgas saimniecības uzturēšana vai ilgstošas faktiskās attiecības. Šādos gadījumos pāriem ir jābūt tiesībām tikt atzītiem par ģimeni un izmantot no tā izrietošās tiesības uz ģimenes aizsardzību, tostarp arī brīžos, kad viens no dzīvesbiedriem ir gājis bojā.

Juridiska dzīvesbiedru savienības atzīšana novērsīs gadījumus, kad vienam no dzīvesbiedriem nomirstot, otram par tiesībām uz mantojumu ir jāveic 60 reizes lielākas valsts nodevas, kā tas ir pašreiz. Ārkārtas brīdī cilvēkiem būs iespēja būt klāt, kad otra veselība ir kritiskā stāvoklī, kā arī sniegt tiesības pieņemt lēmumu, ja otrs dzīvesbiedrs to nespēj pieņemt pats. Regulējums novērsīs arī gadījumus, kad, izbeidzoties attiecībām, kāda no attiecībās esošajām personām paliktu bez ienākumiem un mājokļa, Tas palīdzēs risināt ēnu ekonomikas jautājumus, jo cilvēki varētu droši veikt savstarpējus bezskaidras naudas darījumus, nebaidoties par to nepamatotu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākumu nodokli. Regulējums aizstāvēs arī bērnu intereses, īpaši aizgādības jautājumos. 

Īsfilmas autori ir Eva Johansone un Aleksandrs Okonovs, operators Jānis Kešāns, skaņu režisors, ieraksts Gustavs Ērenpreiss, asistente Una Cekule, video producents Kaspars Zālītis. Video tapis sadarbībā ar kustību “Dzīvesbiedri” un Frīdriha Eberta fondu Baltijas valstīs.

Manabalss.lv iniciatīvu par dzīvesbiedru tiesisko un sociālo aizsardzību joprojām iespējams parakstīt šeit – https://manabalss.lv/par-visu-gimenu-tiesisko-aizsardzibu/show?fbclid=IwAR3zVyQYVuS3IWw5jpc1UNr3GdeeCYe4MTGMrN0NWA1uMTmPHYSJm-IhP0k

Kā padarīt pastaigu ar suni drošu arī salā?

Iestājoties stabilam salam, vasaras nepatikšanas ar spītīgiem kukaiņiem un karstuma dūrienu tiek aizstātas ar ziemas problēmām – apsaldēšanās risks, saplaisājuši ķepu spilventiņi, iekaisuma procesu saasināšanās, saaukstēšanās, alerģiskas reakcijas un saindēšanās, ko izraisa uz ietvēm kaisītie reaģenti. Gjensidige Latvija sniedz ieteikumus, kā pastaigāties ar suni, kaķi vai citu mājdzīvnieku salā, lai novērstu sala izraisītos draudus mūsu mīluļiem.

Dažādās klimata zonās audzētām šķirnēm ir atšķirīgs pielāgošanās līmenis aukstumam – dažāda veida imūnsistēma un kažoks. Lielākā daļa no ziemeļu reģioniem nākušo suņu šķirņu (haskiji, samojedi) var dzīvoties salā pastāvīgi. Savukārt dienvidos audzētās šķirnes mazāk adaptējas pret temperatūras pazemināšanos un salā uzturas ļoti nelabprāt. Suņi, kuru kažoks nav pietiekami biezs un sildošs (lapdogi, Jorkšīras terjeri, bezspalvainās šķirnes), ir visjutīgākie pret aukstumu un viņiem tas var izvērsties ļoti riskanti.

“Lieli suņi zaudē siltumu lēnāk, savukārt mazi suņi sāk salt daudz ātrāk. Tajā pašā laikā vienas šķirnes pārstāvji var panest aukstumu dažādi, atkarībā no uzturēšanas un kopšanas apstākļiem,” stāsta Gjensidige Latvija 

Pastaigas apģērbs

Lai pasargātu suni no apsaldēšanās, ir nepieciešams izvēlēties atbilstošu apģērbu pastaigai. Lielākā daļa ziemas kombinezonu, jaku un apsegu, galvenokārt, aizsargā suņa muguru un krūtis, taču ne vārgāko vietu – asti, kas ir īpaši jūtīga pret aukstumu. Izvēloties mājdzīvnieka ziemas drēbes, ir jādod priekšroka tādiem, kas maksimāli apsegs visas ķermeņa daļas. Īsspalvainajiem kurtiem (kurts, itāļu kurts, vipets) ir svarīgi izolēt no aukstuma arī garo kaklu un ausis, jo tās praktiski nav klātas ar spalvu – šo suņu šķirņu apģērbiem ir jābūt ar augstu, vēlams adītu apkakli. Savukārt gludspailvainajām šķirnēm un suņiem ar apgrieztām ausīm ir ieteicams izvelēties ērtu galvassegu vai kapuci. 

Lai drošībā būtu arī ķepas, vairāku iemeslu dēļ, āra pastaigās sala laikā sunim ir jāvelk speciāli apavi. Sniegs ne tikai apsaldē, bet arī ievaino mājdzīvnieka smalkās ķepas, jo tās tiek kairinātas uz sniega izkaisītās sāls un smilšu dēļ, savukārt apavi uzturēs mīluļa ķepas siltumā un drošībā. Bez tā, vēl viens traucēklis sunim salā ir ledus. Apavu valkāšana mazinās arī traumu, sastiepumu un lūzumu risku, kas var rasties mājdzīvniekam paslīdot uz ledus. Suns pie apavu vilkšanas pieradīs ātrāk, ja apavus vilksiet tikai uz jutīgākajam ķepām, pārējās atstājot atsegtas. 

Pastaigas laiks

Garspalvaino suņu šķirnes var atrasties salā daudz ilgāk nekā īsspalvainie. Piemēram, čivava un citas mazas suņu šķirnes var atrasties aukstumā ne ilgāk kā 20 minūtes, ja ārā ir sals. Kas attiecas uz lieliem suņiem, labāk nevajadzētu pastaigai veltīt ilgāk par 30 minūtēm, jo ​​pat visbiezākais kažoks bieži neglābj mīluli no hipotermijas.

Par laikapstākļiem ir ieteicas spriest arī pēc savām personīgajām izjūtām, nepaļaujoties tikai uz termometra stabiņu. Pat ja sals nav zems, taču vējš ir jūtami auksts, ir jāatsakās no garām pastaigām.  

Pirmās pazīmes, ka suns ir nosalis 

Visredzamākā pazīme, ka suns ir nosalis, ir drebuļi, kas ir dabisks ķermeņa veids, kā radīt siltumu. Citas izplatītas pazīmes, ka jūsu mīlulis ir nosalis pastaigas laikā, ir nevēlēšanās iet tālāk, nosalušu muskuļu un locītavu izraisītas neveiklas kustības un periodiska apsēšanās vai apgulšanās – tādējādi suns silda nosalušās ķepas. Bieži hipotermijas simptomi suņiem ir trīce un apsaldējumi. Apsaldējumi suņiem bieži notiek atklātās vietās, piemēram, astes reģionā, ausu galos, sēklinieku maisiņā un ķepu spilventiņos.  Atpazīt apsaldējumus ir iespējams vizuāli – aukstuma skartā zona cirkulācijas trūkuma dēļ kļūst ļoti bāla ar zilgani baltu nokrāsu.

Atgriežoties mājās ir svarīgi pārbaudīt mīluļa ķepas, lai pārliecinātos, ka ķepu spilventiņos nav pieķērusies sāls un tās nav sākušas sprēgāt. Ieteicams ir tās nomazgāt vai notīrīt tās ar siltu saslapinātu dvieli. Mazgāšana noņem ledus kausēšanas ķimikālijas, kas tiek izmantotas uz ceļiem, tās var būt ļoti kaitīgas sunim ne tikai uz ādas, bet arī ja tās nonāk organismā sunim nolaizot ķepas. Ja uz pēdām ir redzamas sasprēgāšanas pazīmes, var izmantot mitrinošu krēmu, kas ir speciāli paredzēts suņiem.

Covid-19 ir īpaši izaicinošs laiks ģimenēm: Eksperti stāsta par emocionālā atbalsta nozīmi bērnu onkoloģijas ārstēšanā

Covid-19 ir īpaši izaicinošs laiks ģimenēm, kurās bērnam ir diagnosticēta onkoloģiska saslimšana, jo papildus ikdienas rūpēm un neziņai ir parādījušies arī pandēmijas riski un rēķināšanās ar vēl stingrākiem ierobežojumiem. Šobrīd sevišķi aktuāli ir jautājumi par emocionālā, informatīvā un finansiālā atbalsta sniegšanu ģimenēm, kuras cīnās ar bērnu onkoloģiju. Tādēļ par pieejamā atbalsta iespējām, sadarbības un cerības nozīmi bērnu onkoloģijas ārstēšanā BENU Aptiekas podkāstāBērnu onkoloģija un emocionālais atbalsts stāsta Bērnu slimnīcas fonda (BSF) Vecāku mājas vadītāja Liene Indrāne un klīniskā psiholoģe Inese Lietaviete.

Vecāku mājas misija

Vieta, kas jau 10 gadus bērniem un viņu vecākiem sniedz atbalst un ārstēšanas gaitā palīdz saglabāt cerību, ir BSF Vecāku māja. Tās vadītāja Liene Indrāne stāsta, ka Vecāku māja ir atbalsta vieta, kur Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pacientu ģimenes var saņemt plašu un daudzveidīgu atbalstu, savukārt vecāki var atrasties tuvu saviem bērniem. Nonākot slimnīcā, bērns saskaras ar svešām telpām un cilvēkiem, sāpīgiem un nepatīkamiem izmeklējumiem, kā arī vientulību. No šiem pārdzīvojumiem Vecāku māja mēģina bērnus pasargāt.

“Mēs ticam, ka vecāku klātbūtne, atbalsts un mīlestība ārstēšanās procesā ir tikpat svarīga kā vislabākā medicīna,” uzsver L. Indrāne. 

Vecāku mājā ir iespējams palikt gadījumos, kad to nevar darīt nodaļās, piemēram, priekšlaikus dzimušo bērniņu mammām, intensīvās terapijas pacientu vecākiem, kā arī gadījumos, kad ārstnieciskās procedūras bērnam ir agri no rīta, bet Rīgā jāierodas no attālākām Latvijas vietām. Šādā situācijā ģimene var atbraukt iepriekšējā vakarā un palikt Vecāku mājas telpās. Pirms Covid-19 Vecāku mājā bija iespēja uzņemt arī mazo pacientu brāļus un māsas, līdz ar to Vecāku māja savā ziņā ir iespēja ģimenei atkal apvienoties. Jāuzsver, ka šobrīd, Covid-19 apstākļos, bērnam līdzi slimnīcā var būt tikai viena pavadošā persona.

Pieejamais atbalsts

Vecāku mājā vecākiem ir pieejams praktisks un daudzveidīgs atbalsts – ir iespēja pašiem pagatavot ēdienu, izmazgāt un izžāvēt drēbes un atpūsties. Tāpat vecākiem ir pieejams arī emocionālais un garīgais atbalsts, ko nodrošina profesionāls psihologs un kapelāns. Pirms Covid-19 vecākiem tika piedāvāts arī SPA speciālistu un frizieru atbalsts, lai atelpas brīdī viņi varētu parūpēties par sevi un atjaunot enerģiju, skaidro L. Indrāne.

Kopš pērnā gada septembra BSF īsteno Eiropas Savienības Sociālā fonda projektu Holistisks un multidisciplinārs atbalsts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem. Projekta ietvaros mazajiem pacientiem ir pieejams dažādu speciālistu atbalsts, piemēram, deju un kustību, kā arī mūzikas terapija, kas bērniem ļauj izlādēt emocijas, paust sevi un gūt gandarījumu no šīm nodarbēm. Klīniskā psiholoģe I. Lietaviete uzsver, ka bērnam ir svarīgi sajust, ka šī slimība viņam nav atņēmusi pilnīgi visu, un minētie terapiju veidi ļauj uz brīdi aizmirst par cīņu ar slimību un atrašanos slimnīcā. 

Projekta ievaros notiek arī pusaudžu atbalsta grupas, ēdiena gatavošanas meistarklases, tējas pēcpusdienas un radošās darbnīcas. Lai arī Covid-19 ierobežojumi neļauj visus pasākumus rīkot klātienē, projekta komanda ir radusi iespēju, kā to darīt attālināti, piemēram, šobrīd tējas pēcpusdienas tiek organizētas ar Zoom starpniecību. Kā norāda L. Indrāne, arī attālinātās aktivitātes paver jaunas iespējas, jo decembrī vienai no tējas pēcpusdienām pieslēdzās hokejisti Kaspars Daugaviņš un Mārtiņš Karsums, ar kuriem zēniem ir izveidojusies silta draudzība. I. Lietaviete piebilst, ka šādos brīžos prieks ir ne vien bērniem un pusaudžiem, bet arī viņu vecāki nostiprina pārliecību, ka par viņu bērniem rūpējas. Turklāt nereti, pateicoties tieši šādiem mazāk formāliem pasākumiem, vecāki atbrīvojas un ir gatavi dalīties ar savām sajūtām. Ieklausoties vecāku vajadzībās, projekta komanda ir iekļāvusi atbalsta programmā arī tādas aktivitātes kā atbalsta grupu  un fizioterapiju vecākiem, pāru konsultācijas, iespēju saņemt garīgu atbalstu, kā arī auklīšu pakalpojumus bērniem. Ņemot vērā, ka latviešu valodā nav pieejama plaša informācija par onkoloģiskajām saslimšanām bērniem, BSF mājaslapā ir izveidota atsevišķa sadaļa ar pieredzes stāstiem onkoloģijas pacientu ģimeņu atbalstam.

Diagnozes uzzināšanas brīdis

Ziņa, ka bērnam ir onkoloģiska diagnoze, nāk kā zibens no skaidrām debesīm un burtiski sadala dzīvi uz pusēm. Sākotnēji vecāki jūtas kā uz ledus gabala jūrā, jo ir ļoti daudz problēmu un nezināmā, kas ir saistīts ar ārstēšanos un ikdienas pārkārtošanu, vecāku pirmās sajūtas raksturo I. Lietaviete. Eksperte gan norāda uz to, ka vecākiem piemīt apbrīnojams spēks mobilizēt iekšējos resursus, tikt galā ar izaicinājumiem un mēnešiem ilgi atrasties izdzīvošanas režīmā, lai bērnam sniegtu visu nepieciešamo.

Sākotnēji vecāku reakcijas var būt ļoti dažādas – daļai ir izmisums, noliegums un dusmas, savukārt citi noslēdzas sevī un par šo ziņu izvēlas kādu laiku nerunāt. Laika gaitā tomēr katrs atrod veidu, kā par bērna saslimšanu runāt ar apkārtējiem, kas arī liecina par psiholoģiskās adaptācijas spējām, proti, ka vecāki pamazām pieņem realitāti un ir gatavi dalīties ar savām rūpēm.

Abas speciālistes uzsver, ka visā ārstēšanas laikā izšķiroši svarīga ir sadarbība ar visu ārstējošo komandu.

Emocionālā atbalsta un cerības nozīme

Attiecībā uz bērnu onkoloģiju vienmēr tiek uzsvērta komunikācijas nozīme starp vecākiem, medicīnas personālu un atbalstošajiem speciālistiem. I. Lietaviete norāda, ka onkoloģiskās saslimšanas kontekstā šaubas un neziņa mijas ar cerību, līdz ar to ir svarīgi vecākiem stiprināt pamatotas, reālistiskas cerības izjūtu, jo tas dod spēkus nepagurt un darīt visu, kas nepieciešams ārstēšanās procesā. Ja vecāki uzticas ārstiem, bērns to noteikti sajutīs, būs drošāks un vieglāk ļausies ārstēšanās procesam. Turklāt jāmin, ka bērnu onkoloģijai Latvijā ir labi ārstēšanas rezultāti un ir pieejamas tās pašas ārstēšanas metodes un algoritmi kā visā Eiropā. Vienlaikus ir jārēķinās ar ilgu ārstēšanās laiku, tādēļ cerības saglabāšanai ir liela nozīme. Tāpat psiholoģiskā palīdzība ir vērsta uz to, lai palīdzētu vecākiem apzināties un nostiprināt pārliecību, ka viņi sava bērna labā dara ļoti daudz. Bērnu onkoloģijas ārstēšana nereti ietekmē arī vecāku lomu, tādēļ ir svarīgi vecākus iedrošināt un dot apstiprinājumu, ka viņi ir labi vecāki un dara visu iespējamo sava bērna labā. 

Nepieciešams arī līdzcilvēku atbalsts

Lai arī liela daļa bērnu onkoloģijas ārstēšanas izdevumu tiek segta no valsts budžeta, joprojām ir izmaksu pozīcijas, kuras nav valsts apmaksātas. Tādēļ bērnu onkoloģijas pacientu ārstēšanā īpaši svarīga ir sabiedrības iesaiste. L. Indrāne skaidro, ka ar BENU Aptiekas labdarības akcijā Ar sirsnību pret slimību! Ziedo kopā ar BENU! četru gadu laikā saziedotajiem 69 tūkstošiem eiro atbalstu ir izdevies sniegt vairāk nekā 100 mazajiem onkoloģijas pacientiem, tai skaitā nodrošināt medikamentus ambulatorajiem pacientiem, segt specifisku izmeklējumu izmaksas, uzturēšanās un ceļa izdevumus braucieniem uz un no ārvalstu slimnīcām. 

Abas speciālistes ir vienisprātis, ka sarežģītajā, laikietilpīgajā un finansiāli dārgajā onkoloģisko saslimšanu ārstēšanas procesā ir svarīga visaptveroša atbalsta sniegšana gan bērniem, gan viņu vecākiem. Par BSF pieejamajām atbalsta iespējām var uzzināt www.bsf.lv, kā arī vecāki tiek aicināti jautāt BKUS ārstējošajam personālam, jo BSF cieši sadarbojas ar ārstiem. Kā uzsver L. Indrāne – gandrīz nav tādu problēmu, kuras kopīgiem spēkiem nevarētu risināt!

Par labdarības kampaņu

Ceturto gadu BENU Aptieka sadarbībā ar Bērnu slimnīcas fondu organizēja labdarības kampaņu “Ar sirsnību pret slimību! Ziedo kopā ar BENU!”! Kampaņas ietvaros tika vākti ziedojumi bērniem, kuriem diagnosticētas onkoloģiskas saslimšanas un trūkst līdzekļu, lai segtu valsts nekompensētos ārstniecības izdevumus. Kampaņas mērķis ir nodrošināt, lai bērniem būtu pieejams viss ārstēšanai nepieciešamais, kā arī aktualizēt bērnu onkoloģijas tēmu sabiedrībā un informēt vecākus par pieejamo informatīvo, emocionālo un finansiālo atbalstu bērna saslimšanas gadījumā.

Nesvarīgus ceļojumus ierobežo līdz ārkārtējās situācijas beigām

Valdība ceturtdien lēma turpināt aizliegumu bez būtiska iemesla ieceļot Latvijā līdz ārkārtējās situācijas beigām, 6.aprīlim.

Valdības lēmums paredz, ka no piektdienas, 26.februāra, persona nevarēs ceļot uz Latviju no Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, Šveices Konfederācijas un Lielbritānijas, tādējādi turpinot līdz šim ieviesto ierobežojumu.

Izņēmums būs gadījumi, ja persona pirms iekāpšanas pārvadātāja transportlīdzeklī vai ieceļojot ar transportlīdzekli, kas neveic komercpārvadājumu, pirms ieceļošanas Latvijā būs aizpildījusi pašapliecinājumu informācijas sistēmas tīmekļvietnē (covidpass.lv), ka ieceļošana Latvijā neatliekami nepieciešama darba, mācību, studiju, ģimenes apvienošanas, medicīnas pakalpojumu saņemšanas, tranzīta vai nepilngadīgo pavadīšanas nolūkā, kā arī lai atgrieztos pastāvīgajā dzīvesvietā vai dotos uz bērēm. 

Starptautiskajam pārvadātājam būs vizuāli jāpārliecinās, ka persona ir iesniegusi šo pašapliecinājumu. 

Savukārt pašapliecinājums kopā ar ieceļošanas mērķi apliecinošiem dokumentiem būs jāuzrāda pēc pieprasījuma Valsts robežsardzei vai Valsts policijai. 

Eiropas Savienības, tai skaitā Latvijas, Eiropas Ekonomikas zonas, Šveices Konfederācijas un Lielbritānijas valstspiederīgajiem un Eiropas Savienības pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem ir uzturēšanās atļauja Latvijā, ja persona ieceļo ar transportlīdzekli, kas neveic komercpārvadājumu, netiek ierobežota iebraukšana Latvijas teritorijā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) sēdē norādīja, ka Veselības ministrijas (VM) iesniegtie grozījumi nav saskaņoti ar Satiksmes ministriju (SM).

Viņš skaidroja, ka konkrētie noteikumi Latvijas pilsoņiem pilda “vairāk atturošu un deklaratīvu” lomu un neliedz pilsoņiem brīvi izceļot vai ieceļot valstī, kaut vai, piemēram, dodoties tūrisma ceļojumā. Noteikumi attiecas uz citu valstu iedzīvotājiem, tādēļ Linkaits šo noteikumu projektu aicināja “tādā veidā arī komunicēt”.

Šis jautājums trešdien tika apspriests Operatīvās vadības grupā. VM pārstāvis Oskars Šneiders iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka kopumā veselības nozare no pagājušā gada vasaras aicinājusi iedzīvotājus rūpīgi izvērtēt jebkādu nepieciešamību doties uz ārvalstīm, un šādā aspektā nekādas izmaiņas nebūs.

LETA jau rakstīja, ka no 11.februāra līdz šodienai Latvijā no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm, Šveices un Lielbritānijas drīkst ieceļot tikai neatliekamu un būtisku iemeslu dēļ, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.

Lai gan jau līdz šim būtiski ierobežota ieceļošana ES, tai skaitā Latvijā, no trešajām valstīm, arī atsevišķajos patlaban noteiktajos izņēmuma gadījumos, lai ieceļotu Latvijā no šīm valstīm, tam būs jābūt būtiskam iemeslam. Tas nozīmē, ka iepriekšminētajā laika posmā faktiski aizliegta jebkāda ieceļošana bez būtiska iemesla Latvijā.

Latvijā drīkst ieceļot tikai neatliekamu un būtisku iemeslu dēļ. Šie iemesli ir darba, mācību, studiju, ģimenes apvienošanas, medicīnas pakalpojumu saņemšanas, tranzīta vai nepilngadīgo pavadīšanas nolūks, kā arī, lai atgrieztos pastāvīgajā dzīves vietā vai dotos uz bērēm.

Vienlaikus noteikts terminēts starptautisko pasažieru pārvadājumu aizliegums caur lidostām, ostām, kā arī ar autobusiem no vai uz Lielbritāniju, Īriju un Portugāli. Pēc ĀM iepriekš paustā, tās ir valstis, kurās ir augstākā Covid-19 vīrusa celmu ar paaugstinātu izplatīšanās spēju izplatība.

Tas, vai persona, kas vēlas ieceļot Latvijā, atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem, kas tai atļauj ieceļot Latvijā, jāapliecina pašai personai, aizpildot elektronisko anketu vietnē “covidpass.lv”. Dokumentāli vai citi drošticami pierādījumi šī apgalvojuma patiesumam, aizpildot elektronisko anketu, nav jāpievieno, tomēr jāņem vērā, ka tādiem jābūt personas rīcībā un tie jāspēj uzrādīt pēc pieprasījuma Valsts robežsardzei vai Valsts policijai.

Emocionalitāte: Kāda nozīme ir tavām emocijām?

Kāpēc mūs vienmēr ir mācījuši, ka emocijas – tas ir slikti. Ka tās ir jāslēpj no pasaules. Kad mazs bērns sāk raudāt, visi metas viņam klāt ar centieniem apklusināt. Kad kāds raud prieka pēc, viņam, nez kāpēc, liek nebūt tik bērnišķīgam. Kad mūsu dzīvē notiek kaut kas slikts, mums iesaka tūlīt pat noslaucīt asaras un nedramatizēt.

Tas pats attiecas uz attiecībām. Mēs visi tajās spēlējam: neļauj cilvēkam pārāk pietuvoties, neesi pārlieku atklāta, bet vēl labāk ir turēt viņu pa gabalu. Tie ir spēles noteikumi. Dienas beigās mēs nogurstam visu turēt sevī un atskaņojam to, ko jūtam un brīnamies – kā vispār vēl neesam zaudējuši spēju just?

Mēs tik ļoti baidāmies, ka mums nodarīs pāri, baidāmies atlaist paškontroles grožus, baidāmies mijiedarboties ar cilvēkiem, lai viņus labāk iepazītu. Bet visvairāk mēs baidāmies nesatikt savu mīlestību, kas izklausās savādi un pat pretrunīgi, ja cilvēks neizrāda emocijas. Mēs pārstājam būt godīgi pret pašu sirdi un dvēseli, sevi…

Mēs tiecamies pēc cilvēkiem, bet pēc tam paši viņus atgrūžam. Mēs dalāmies ar informāciju par sevi minimāli. Mēs gribam attiecības, bet neļaujam sev tajās atraisīties. Un mēs ļaujam sabiedrībai pārmest mums to, ka esam “emocionāli”, it kā tas būtu kaut kas slikts.

Taču “emocionalitāte” nav negatīva īpašība. Just, dalīties sajūtās, patiesi mīlēt – tas ir skaisti un normāli. Kāpēc jākautrējas un jākaunas no tā? Kad lieta nonāk līdz attiecībām, mums saka, ka nedrīkst spert pirmo soli, jo tas izbiedēs izredzēto. Jūtas ir tas, kas var aizbiedēt cilvēku? Kopš kura laika cilvēks ar atvērtu sirdi un dvēseli izskatās muļķīgi, ir vājš un ievainojams?

Mīlestību nevar izplānot un izdzīvot pēc iepriekš sastādīta grafika. Tas nav tas, ko tu vari kontrolēt un veidot pēc savām vēlmēm. Mīlestība vienkārši notiek. Un tev ir tai jāļaujas. Tev ir jājūt. Tu nedrīksti tērēt savus gadus, uzliekot sev dzelzs masku, neļaujot sirdiji just to, ko viņa vēlas! Tu nevari dzīvot, baidoties no emocijām, baidoties izrādīt rūpes un maigumu pret cilvēkiem. Neklausies tajos, kas saka, ka “tu esi pārāk emocionāla”. Emocijas ir tas, kas mūsdienu pasaulei trūkst!

Minimālisms: Šī iespaidīgā māja ir absolūti elpu aizraujoša (+VIDEO)

Šī iespaidīgā māja ir absolūti elpu aizraujoša. Ģimenei ir dziļa saikne ar šo zemi, un tieši tur Rūbija vēlējās padziļināt uzbūvēt savu mājokli.

Nevēloties iekļūt milzīgos parādos, Rūbija gribēja savu māju mazu un vienkāršu. Pēc profesijas Rūbija ir dārzniece, un apkārtne viņas mājai ir lieliski apstādīta, augi pat kāpj uz mazās mājas ārsienām. Mēs ceram, ka jums patiks pilna video tūre!

Video

4 elektroniskās ierīces, kurām jābūt mājas aptieciņā

Focused image of thermometer held by sick young Caucasian woman in grey sweater standing in living room, looking at camera, blowing nose with napkin. Illness, pain concept

Sekot līdzi vispārējām veselības stāvokļa izmaiņām ir īpaši svarīgi ne tikai šobrīd, pandēmijas laikā, bet būs arī pēc tās – pandēmija ir mainījusi mūsu paradumus un cilvēki turpmāk daudz vairāk pievērsīs uzmanību savai veselībai. Arī ilgstošā sēdēšana, mazāk kustīgs dzīvesveids un paaugstināts stress ir ietekmējis veselību lielai daļai cilvēku. Īpaši svarīgi sekot līdzi vispārējām veselības stāvoklim ir cilvēkiem, kuri ir dažādās riska grupās. Lai ērti, mājas apstākļos sekotu savam veselības stāvoklim, mājas aptieciņā lieti noderēs četras elektroniskas ierīces. Kādas tās ir un, kāpēc tās ir nudien nepieciešamas, skaidro farmaceite Zane Melberga.

Asinsspiediena mērītājs

Asinsspiediens ir asins plūsmas spiediens uz artēriju sieniņām un to ik pa laikam būtu jāpārbauda katram cilvēkam. Pastāvīga asinsspiediena kontrole ļauj tā novirzes pamanīt pēc iespējas agrāk un laicīgi uzsākt ārstēšanu. Daudziem cilvēkiem asinsspiediena mērīšana ir arī regulāra nepieciešamība, lai pārliecinātos par to, vai palīdz ārsta nozīmētie medikamenti, kā arī, lai apzinātu faktorus, kas ietekmē spiediena pazemināšanos vai paaugstināšanos. Papildu tam, arvien biežāk cilvēki pārliecinās, ka mājās nepieciešama sava asinsspiediena mērīšanas ierīce gan, lai mērījuma veikšanai nevajadzētu speciāli doties pie ārsta, gan, lai sekotu līdzi svarīgākajam veselības rādītājam reālā laika apstākļos, jo nereti asinsspiediena paaugstinājums ir novērojams ārsta kabinetā. 

Ja jāizvēlas asinsspiediena mērītājs lietošanai mājas apstākļos, visērtāk lietojamais būs automātiskais asinsspiediena mērāmais aparāts. Tas ir ērti un vienkārši lietojams – ap augšdelmu nepieciešams aplikt manšeti, piespiest podziņu un miera stāvoklī gaidīt, kad mērījums un pulsa ātrums parādīsies uz displeja. 

Lai atrastu sev piemērotāko asinsspiediena mērītāju, kā arī iepazītos ar tā pareizu lietošanu, iespējams konsultēties ar farmaceitu, taču pirms dodamies uz aptieku pēc tā iegādes, svarīgi iepriekš noskaidrot piemērotu manšetes izmēru, ko iespējams veikt nomērot lietotāja augšdelmu. “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga norāda, ka, ja manšete būs par lielu vai ciešu, mērījums nebūs precīzs vai arī tas nemaz neizdosies, jo manšetē ieplūstot gaisam, aparāts var izslēgties. Savukārt sirds aritmijas slimniekiem, jāveic trīs mērījumi pēc kārtas, tāpēc viņiem ieteicams izvēlēties augstākas klases aparātu.

Pulsa oksimetrs

Pulsa oksimetrs ir viegla, portatīva medicīnas ierīce, ar ko ļoti ātri un vienkārši var noteikt skābekļa saturāciju asinīs jeb hemoglobīna un asins piesātinājumu ar skābekli, kā arī sirdsdarbības ātrumu. Bieži dzirdam, ka šī ierīce nepieciešama pacientiem ar Covid-19 simptomiem, taču farmaceite norāda, ka tā ir noderīga arī tiem, kas vēlas sekot līdzi savam skābekļa saturam asinīs un kuri regulāri izjūt veselības problēmas – hroniskas slimības kā sirds asinsvadu slimību, bronhiālās astmas vai sirds mazspējas gadījumā vai ir ar kaitīgiem ieradumiem, piemēram, smēķēšanu.

Pulsa oksimetrs darbojas, nolasot asins krāsu spektru. Skābeklim saistoties ar hemoglobīnu mainās hemoglobīna struktūra un krāsa. Pulsa oksimetrs ļauj veikt asins piesātinātības ar skābekli un pulsa mērījumus gan bērniem, gan pieaugušiem. Tā lietošana ir ļoti vienkārša, tāpēc tā būs piemērota arī vecākiem cilvēkiem un to var izmantot arī bērniem. Ierīci nepieciešams uzlikt uz vienas rokas pirksta un pāris sekundēs pulsa oksimetrs fiksēs asins piesātinājumu ar skābekli un pulsu. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka pulsa oksimetrs ir ļoti kompakts un viegls, tāpēc to iespējams viegli pārnēsāt.

Infrasarkanais termometrs

Vēsturiski bijām pieraduši pie termometriem ar dzīvsudrabu, taču nu jau vairāk nekā desmit gadus Eiropas Savienībā šos termometrus nevar iegādāties. Šobrīd aptiekās termometru klāsts ir ļoti plašs, taču vienlaikus ātrākie un precīzākie ir infrasarkanie termometri.  

Farmaceite skaidro, ka temperatūras mērījumu iespējams iegūt ātri, precīzi un tā lietošanai nav vajadzīgas īpašas prasmes. Termometra sensora elements uztver infrasarkano starojumu no ķermeņa virsmas, tos tālāk pārveidojot par digitālo ekvivalentu un parādot ekrānā. Ar šo termometru ļoti ērti veikt mērījumu arī mazuļiem, jo mērīšana notiek 2-3 sekundes, kad ierīce atrodas apmēram 2 cm attālumā no ķermeņa virsmas. Šiem termometriem mērāmās temperatūras diapazons ir lielāks – līdz pat 100 grādiem. Attiecīgi tos iespējams izmantot ne tikai ķermeņa, bet arī apkārtējās vides, piemēram, istabas, mazuļa ēdiena vai vannas ūdens temperatūras mērīšanai, iepriekš to noregulējot uz attiecīgo režīmu.

Ņemot vērā šī brīža Covid-19 un citu vīrusu izplatību, pat pie nedaudz paaugstinātas temperatūras farmaceiti aicina nedoties ārpus mājām – strādāt vai mācīties attālināti un novērot veselības stāvokli.

Inhalators

Inhalators ir medicīnas ierīce, ar kuru var veikt tvaika inhalācijas — ārstniecisko vielu ieelpošanu, kas paredzēta elpceļu slimību ārstēšanai un profilaksei. Inhalācijas ir viens no efektīvākajiem un biežāk izmantotajiem elpceļu slimību ārstēšanas veidiem, jo nodrošina tiešu un ātru iedarbību uz elpceļu gļotādu, kurā notiek iekaisuma process. “Euroaptieka” farmaceite norāda, ka šobrīd aptiekās pieejami dažādi inhalatori, kas ir droši lietošanā elpošanas ceļu slimības simptomu mazināšanai. Tie palīdz uzņemt medikamentus un mitrināt elpceļus, tvaikā pārvēršot medikamentus un šķidrumus. Tie ir arī īpaši klusi un viegli, tāpēc inhalāciju iespējams veikt arī bērnam guļot. 

Covid-19 apstākļos “Euroaptieka” aicina iedzīvotājus nepieciešamos recepšu un valsts kompensējamos medikamentus, kā arī citas aptiekā pieejamās preces pasūtīt ar piegādi uz vēlamo adresi visā Latvijā, izmantojot “Euroaptieka” pakalpojumu “Medikamentu piegāde mājās”. Rīgā dzīvojošiem tiek nodrošināta ekspress piegāde, ka pasūtījums tiek piegādāts tajā pašā dienā, kā arī norēķināšanās par pakalpojumu būs iespējama piegādes brīdi. Lai saņemtu pakalpojumu, kā arī pilnvērtīgu farmaceita konsultāciju, jāzvana “Euroaptieka” farmaceitam pa tālruni 20369469 darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00.