Lai arī 49% miega režīms pēdējo 12 mēnešu laikā nav mainījies, tomēr gandrīz trešdaļai jeb 31% aptaujāto kopš pandēmijas sākuma miega režīms ir kļuvis kopumā neregulārāks (iešana gulēt, celšanās, miegā pavadītais laiks), kamēr 17% atzinuši, ka pēdējā gada laikā miega režīms ir kļuvis regulārāks. Izteikti neregulārāks miega režīms pēdējo 12 mēnešu laikā ir kļuvis jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem, viņu vidū miega režīms neregulārāks ir kļuvis 43%, secināts jaunākajos BENU Aptiekas Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar SKDS. Par miega traucējumiem un tā higiēnu, kā arī t. s. “pūcēm” un “cīruļiem” stāsta RSU Stomatoloģijas institūta Miega laboratorijas vadītājs Doc. Juris Svaža. 

Tāpat aptaujas dati atklāj, ka pēdējo 12 mēnešu laikā biežāk ar miega režīma izmaiņām saskaras sievietes. 34% sieviešu miega režīms pēdējā gada laikā ir kļuvis neregulārāks, kamēr vīriešu vidū šis rādītājs ir 29%. Salīdzinot datus pēc respondentu reģionālās piederības, visbiežāk miega režīms pēdējā gada laikā ir kļuvis neregulārāks tieši rīdziniekiem (37%), kam seko vidzemnieki (33%), zemgalieši (29%), latgalieši (26%) un kurzemnieki (21%).

Miegs – Latvijā salīdzinoši jauna tēma

Daudzās pasaules valstīs miega medicīna ir atsevišķa specialitāte, tomēr Latvijā ar miega kvalitāti saistīti jautājumi ir aktualizēti salīdzinoši nesen, tādēļ izpratne par miega nozīmi un miega higiēnu vēl tikai turpina veidoties, kur būtisku pienesumu sniedz arī Latvijas Miega medicīnas biedrība. Miega medicīna sastāv no vairākām sadaļām, kur lielu daļu veido miega apnoja – elpošanas traucējumi miegā, kuri lielākoties ir pusmūža cilvēkiem ar lieko svaru. Atsevišķa sadaļa ir miega traucējumi – neiroloģiskas dabas problēmas, piemēram, staigāšana vai runāšana miegā. Tāpat ir arī bezmiegs un citi miega traucējumi, kuri bieži vien parādās līdz ar depresiju. Doc. J. Svaža norāda, ka miegam ir liela nozīme un tas ir dabisks process, tomēr atsevišķai cilvēku grupai, piemēram, emocionāli jutīgākiem cilvēkiem, par miega kvalitāti ir jārūpējas vairāk. Eksperts skaidro, ka īslaicīgs miega trūkums (pāris negulētas vai sliktāk gulētas naktis) ķermenim īsti nekaitē, bet ilgstoša neizgulēšanās atstāj iespaidu gan uz fizisko veselību, gan prāta spējām, jo ilgstoši sliktas miega kvalitātes dēļ var rasties vielmaiņas traucējumi, sirds un asinsvadu sarežģījumi, kā arī var ciest imunitāte. Tāpat ilgstošu miega traucējumu rezultātā cilvēks kļūst apātisks un vairs nevar pilnībā izmantot augstākās sava prāta spējas, piemēram, būt radošam, prognozēt notikumus, ātri pieņemt lēmumus, saskatīt kopsakarības u.c.

Kā ar “pūcēm” un “cīruļiem?”

Doc. J. Svaža stāsta, ka katram cilvēkam ir jāguļ tik daudz, cik to prasa fizioloģiskais pulkstenis. Vēlamais miega daudzums nevienam nav noteikts, tas var svārstīties no 5 līdz 10 stundām, tomēr 5 un 10 stundas ir uzskatāmas par diezgan ekstrēmiem gadījumiem, tādēļ lielākajai daļai cilvēku tās ir 7 līdz 8 stundas miega. Arī laiks, kad cilvēks dodas gulēt un ceļas, var atšķirties. Speciālists skaidro, ka cilvēku iedalījums t. s. “cīruļos” un “pūcēs” ir pamatots. Lai arī diennaktī ir 24 stundas, tomēr cilvēka iekšējam pulkstenim tās var nebūt 24, bet gan 23, 24,5 vai pat 25 stundas. “Pūces” ir tie, kuriem diennakts ir garāka, respektīvi, ja viņus ieliektu telpā bez gaismas un bez pulksteņa, viņi ilgāk paliktu nomodā, savukārt “cīruļi” aizies gulēt ātrāk, jo viņam diennakts ir īsāka.

“Pūcēm” ir miega fāzes aizkavēšanās sindroms, kamēr “cīruļiem” – miega fāzes apsteigšanas sindroms. Doc. J. Svaža piebilst, ka ir arī neliela daļa ekstrēmo gadījumu, kad došanās gulēt katru dienu notiek 02:00 vai 03:00, kas bieži vien rada grūtības adaptēties, piemēram, sākt mācības vai darbu laikā, kā arī var pasliktināt dzīves kvalitāti. 

Tāpat eksperts norāda, ka dalījumu “pūcēs” un “cīruļos” nevajadzētu izmantot kā attaisnojumu kādam sliktam ieradumam, piemēram, ilgai sēdēšanai vakaros pie televizora vai datora. 

Covid-19 un miega higiēnas nozīme

Pandēmijas laikā pastiprinās gan depresija, gan arī miega traucējumi, kā arī esošā situācija veicina brīvāku celšanās un iešanas gulēt režīmu – daļai vairs nav tik agri jāceļas, lai dotos uz darbu, jo daudzi jautājumi tiek risināti attālināti. Tāpat, ilgstoši atrodoties mājās, arī kopējais stresa līmenis paaugstinās, jo daudziem jātiek galā ar attālinātu darbu, bērnu mācībām un citām lietām, kas pandēmijas apstākļos ir mainījušās. 

Doc. J. Svaža piekrīt teicienam, ka rūpes par miega kvalitāti sākas jau iepriekšējā dienā. Kopumā, ja cilvēkiem ir darbs, kas sniedz gandarījumu, ģimene, fiziskās aktivitātes, draugi, izklaides un dzīve ir piepildīta, viņi no miega traucējumiem cietīs retāk, bet ilgstošu sarežģījumu, strīdu vai satraukumu rezultātā cilvēks ir vairāk pakļauts miega traucējumiem. 

Lai miega kvalitāti uzlabotu, īpaši cilvēkiem, kuri ir predisponēti miega traucējumiem, ir ieteicams ievērot vairākus miega higiēnas principus.

• Miegam nepieciešams atvēlēt optimālu stundu skaitu. Doc. J. Svaža skaidro, ka miega medicīnā tiek veikti divi būtiski mērījumi – miegā pavadītais laiks un gultā pavadītais laiks. Šie lielumi būtu jāsalīdzina, un ieteicams, lai miegā pavadītais laiks būtu vismaz 90% no gultā pavadītā laika, respektīvi, no 8 gultā pavadītām stundām 7,5 vai vairāk stundas būtu jāatrodas miegā.
• Gulta tikai miegam. Optimāli būtu, ka ir atsevišķa guļamistaba ar miegam piemērotiem apstākļiem – vēsa, tumša un bez ārējiem traucēkļiem. Tāpat gultu nevajadzētu izmantot citiem nolūkiem – darbam, televizoram, ēšanai vai lasīšanai.
• Ja nenāk miegs, jāceļas augšā un jādara kaut kas cits!
• Pirms miega nevajadzētu intensīvas fiziskās aktivitātes, tās labāk plānot agrākā pēcpusdienā.
• Pirms miega ieteicams nepieēsties, bet arī badā gulēt nevajadzētu.
• Alkohols labākam miegam – nē! Doc. J. Svaža skaidro, ka lielākā daudzumā alkohols laika gaitā sāk izjaukt miega režīmu un miegs kļūst seklāks. 
• Jāmācās tikt galā ar stresu! Ja tas ilgstoši neizdodas, ir jāmeklē psihoterapeita palīdzība.
• Pirms miega neaizraujieties ar ekrāniem! Tā sauktais gaismas “zilais spektrs” caur redzes nervu stimulē smadzenes un liek būt aktīviem. Tādēļ pirms došanās gulēt TV, telefoni, planšetes un datori nebūtu ieteicami. Tāpat arī darbā un mājās apgaismojumam no rītiem ieteicams izmantot “baltos toņus”, lai iedotu organismam un prātam impulsu, bet vakarā labāk izmantot piezemētu apgaismojumu.

Doc. J. Svaža uzsver, ka ar īslaicīgiem miega traucējumiem var saskarties ikviens, jo katram var gadīties satraukuma pilni periodi, bet pamatā tie ir pārejoši. Tomēr, ja regulāras sūdzības vai neapmierinātība ar miega kvalitāti nepāriet 3 mēnešus un tas pasliktina dzīves kvalitāti, noteikti ir jāmeklē speciālista palīdzība.

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījumā aptaujāti 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. 

Diagnoze – olnīcu vēzis. Šobrīd Ļubovai ir 62 gadi un viņa ir pasniedzēja, kura lasa lekcijas topošajiem finansistiem un grāmatvežiem. Desmit gadu laikā Ļubovai bijušas četras operācijas, kā arī liels ķīmijterapiju skaits. Viņa stāsta, ka ļoti apzinīgi vienmēr sekojusi līdzi savam veselības stāvoklim, divas reizes gadā apmeklējusi ginekologu un veikusi visas analīzes. Tomēr pusgada laikā audzējs bija izpaudis savu agresīvo dabu un attīstījies jau līdz trešajai stadijai. 

Par to, ka kaut kas nav kārtībā, liecinājušas stipras sāpes vēderā. Ginekoloģiskās sonogrāfijas rezultāti apstiprināja diagnozi. Ļubovas mammai arī savulaik diagnosticēts audzējs – taisnās zarnas vēzis, un tieši tāpēc viņa regulāri apmeklējusi ārstu. „Tomēr neviens man nevar paskaidrot, kāpēc tas notiek tik ātri,” saka Ļubova. Pēc diagnozes sekoja operācija un ķīmijterapijas kurss. Tomēr pēc pusotra gada slimība atgriezās, veidojot metastāzes citos orgānos, un nācās veikt vēl vienu operāciju. Ļubova atceras, ka tai sekojošā ķīmijterapija bija ļoti grūta: „Tas bija briesmīgi, tomēr to pārdzīvoju.” Trešajā operācijā tika izņemta liesa. Bija cerības, ka varbūt bez operācijas varētu iztikt un slimību uzveikt ar ķīmijterapiju. „Tomēr nekas mums neizdevās,” nopūšas Ļubova. Tā turpinājās viņas cīņa ar olnīcu vēzi, kas 2018. gadā izveidoja metastāzes pie aizkuņģa dziedzera un aknām. Pēc ceturtās operācijas onkoķirurgs ieteica iegūto materiālu nosūtīt uz pārbaudēm ASV. Tas bija pagrieziens ārstēšanās procesā. 

Jau pēc trešās operācijas tepat Latvijā Ļubova bija veikusi ģenētiskās analīzes, lai noteiktu, vai viņai ir BRCA1 / BRCA2  gēnu mutācijas. Rezultātā viņa saņēma atbildi: „Testēšanas rezultāti neapstiprina iedzimta krūts un olnīcu vēža risku.” Savukārt ASV veiktajos testos, ko finansēja Ļubovas meita, tika konstatēts, ka ir atrasta iegūta BRCA2 mutācija. Tas nozīmēja, ka viņai šī gēnu mutācija ir radusies dzīves laikā. Pēc ķīmijterapijas un datortomogrāfijas izmeklējumiem Ļubova sāka lietot preparātu olaparibu, kas ir viņas galvenās zāles jau trīs gadus – 16 kapsulas dienā. „Tas nav viegli, bet esmu jau pieradusi. Es jūtos normāli, dažreiz ir nogurums, griežas galva un nelaba dūša. Viss vēders izoperēts, žultspūšļa man nav, liesas nav, dzemdes nav. 12. aprīlī man būs 63 gadi.”

Ļubova atzīst, ka olaparibs jālieto nepārtraukti, bet tas viņas terapijā ir bijis efektīvs. Šis medikaments bija iekļauts kompensējamo zāļu sarakstā kā tā sauktās otrās līnijas preparāts onkoloģisko slimību ārstēšanā. Iespējams, ka Ļubovas gadījumā šīs zāles, ja tās sāktu lietot agrāk, būtu ļāvušas izvairīties no ceturtās operācijas. Diemžēl šie medikamenti ir ļoti dārgi, un pacients tos no savas kabatas nav spējīgs apmaksāt. 

„Es gribētu, lai Latvijā pacientiem būtu tādi speciālisti, kas skatītos uz onkoloģiskajām slimībām kompleksi, skaidrotu ģimenes anamnēzi un mutāciju riskus,” ierosina Ļubova. Viņas ģimenē audzējs bijis gan mammai, gan vecākajai māsai, kuras diemžēl jau mirušas, un arī tētim, kuram izdevies izārstēties. 

„Internetā, piemēram, rakstīts – ja man nav iedzimta BRCA mutācija, tad manai meitai it kā nevajadzētu pārbaudīties. Ja būtu iedzimta mutācija, tad vajadzētu. Manai mammai bija, man ir, vecākajai māsai arī bija audzējs. Tas tomēr nozīmē, ka mēs esam riska grupa. Jau pirms desmit gadiem es varēju nomirt, tomēr gribas vēl dzīvot,” ar cerībām saka Ļubova. 

Kampaņas “Olnīcu vēzis uz sarkanās līnijas” ietvaros tiek aktualizēta problēma, kas ir jārisina steidzami – Latvijā olnīcu vēža pacientēm mērķterapija ar PARP inhibitoriem 1. līnijā nav kompensēta. No 300 sievietēm Latvijā, kuras katru gadu saslimst ar olnīcu vēzi, 40 sievietēm būtu nepieciešama šāda tipa terapija. Tās ir sievietes darbspējīgā vecumā, kuras strādā un maksā nodokļus, viņas ir vajadzīgas saviem bērniem. Liedzot viņām šo terapiju, mēs atņemam bērniem mātes un darbaspēku valstij, kas maksās nodokļus. Te ir lieli zaudējumi, kas varētu būt ieguvumi.

Ņemot vērā to, ko mēs zinām par miegu, t.i., smadzeņu garozas kavēšanu, – cilvēks var aizmigt, ja regulāri atkārtojas kāds kairinājums, piemēram, dzirdes kairinājums, kas nogurdina smadzenes. Ar tādu dzirdes kairinājumu jāsaprot pulksteņa tikšķēšana, lietus troksnis uz loga rūtīm, palodzes u. tml.

Nogurums, kavēšana, izplatās pa visu galvas smadzeņu garozu, un uznāk miegs. Tādā vidē mēs aizmiegam sabiedriskajā transportā, kur nav klusuma, bet gan gluži otrādi vienmērīgs troksnis. Šādos gadījumos mūs uzmodina šā trokšņa izbeigšanās, piemēram, vilcienam apstājoties, mēs pamostamies!

Cilvēkam uzbudinājuma stāvoklī šādi līdzekļi ir pārāk vāji, lai radītu miegu. Gluži otrādi, tie var nevis iemidzināt, bet gan uzbudināt vēl vairāk. Tā, piemēram, mēs dažreiz esam spiesti apturēt pulksteni, kuram normālos apstākļos nepievērsām nekādu uzmanību, bet kurš mūs kaitina, kad esam uztraukti.

Elpošana

Mūsu rīcībā ir mūsu ritmiskā elpošana un mēs pie tās esam ļoti pieraduši. Ja ir bezmiegs, tad mūsu pašu elpošanas ritms var darboties iemidzinoši. Jūs nedrīkstat aizturēt elpošanu, paātrināt vai palēnināt to. Elpojiet pilnīgi mierīgi, kā vienmēr. Sākumā jūs pavisam apzinīgi vērosiet savu elpošanu, pievērsiet uzmanību tās skaņai, tonim, spēkam, ilgumam. Drīz vien jums uznāks snaudiens, un jūs aizmigsiet.

Video (šie video palīdzēs vieglāk iemigt)

Pāragra dzimumnobriešana, menstruālā kalendāra nepildīšana, kavēšanās izmantot valsts apmaksāto vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV), kas pasargā no saslimšanas arī ar dzemdes kakla vēzi, – bērnu ginekoloģe Lāsma Līdaka stāsta, kurām pusaudžu vecuma meiteņu problēmām ir jāpievērš īpaša uzmanība. 

Ar kādām problēmām meitenes pusaudžu vecumā visbiežāk vēršas pie jums pēc padoma?

Ja līdz pubertātes vecumam pārsvarā nāk ar iekaisumiem, kaunuma lūpu salipumu, iedzimtām patoloģijām vai pārāk agrīnu dzimumnobriešanu, tad pusaudžu vecumā aktuāli kļūst jautājumi par menstruāciju sākšanos, neregulārām mēnešreizēm, reizēm meitenēm ir kādas hroniskas veselības problēmas, kas mēdz izraisīt arī ginekoloģiska rakstura traucējumus.

KAS IR AGRĪNA DZIMUMNOBRIEŠANA

Par to, ka pubertāte tagad sākas agrāk, runā daudz, bet kas īsti skaitās pārāk agrīna dzimumnobriešana? 

Ja dzimumpazīmes parādās līdz 8 gadu vecumam – apmatojums uz kaunuma paugura vai padusēs, krūšu palielināšanās, arī menstruācijas –, tās ir situācijas, kad jāvēršas pie bērnu ginekologa, jo nepieciešama izmeklēšana, ultrasonogrāfija, asins analīzes, lai atrastu agrīnas dzimumnobriešanas cēloni. Protams, jāseko arī līdzi tam, cik strauji dzimumnobriešana notiek. Ja tā sākas agri, bet noris lēni, tas mūs nesatrauc tik ļoti kā dikti straujš dzimumattīstības process, ko dažkārt nepieciešams piebremzēt ar medikamentiem. Šobrīd tiešām redzam, ka meitenes kopumā nobriest agrāk.

Ar ko tas saistīts?

Teorijas dažādas, viena konkrēta cēloņa nav, bet iemesls var būt liekais svars. Taukšūnas jau nav tikai tauku depo, bet gan endokrīns orgāns, kas izstrādā dažādas bioloģiski aktīvas vielas, hormonus, kas var paātrināt arī dzimumattīstības sākumu. Bez vainas nav arī tas, ka mums ir augstāka dzīves kvalitāte, labāks uzturs, kas var ietekmēt ātrāku dzimumattīstības sākumu, kā arī apkārtējā vidē sastopamās ķīmiskās vielas, ko sauc par endokrīnajām jaucējvielām, dažādi pesticīdi, plastmasa, kas dzimumnobriešanu var paātrināt. 

Kas notiek, ja pāragru pubertātes sākšanos ignorē un pie ārsta neatnāk?

Vislielākais risks ir, ka meitenes var neizaugt tik garas, kā daba viņām paredzējusi, augšana apstājas, piemēram, pie 1,30 vai 1,40 metriem. Otrs risks – vecumam neatbilstoša, seksualizēta uzvedība, psiholoģiskas un sociālas problēmas, ko izraisa izjūta, ka meitene nav iederīga vienaudžu vidū. Protams, būtu jāizslēdz arī cits nopietns cēlonis, jo agrīnu pubertāti mēdz izraisīt arī audzēji. 

PIRMĀ VIZĪTE PIE GINEKOLOGA

No kāda vecuma meitenei vajadzētu pirmo reizi doties pie ginekologa uz profilaktisku apskati?

Tāpat kā mēs neejam pārbaudīt nieres, ja mums viss ir labi un sūdzību nav, arī ginekoloģiskie orgāni nav jāpārbauda, ja meitene jūtas labi un ne par ko nesūdzas. Ja nav sūdzību, jautājumu par kontracepciju, pirmo reizi pie ginekologa jānāk 25 gadu vecumā, kad sākas dzemdes kakla vēža skrīnings. Menstruācijas pirmos trīs gadus var būt neregulāras, bet, ja tās ir ļoti stipras, ilgstošas, sagādā diskomfortu, tad gan nevajag mocīties un gaidīt, bet jāmeklē ārsta padoms. Arī tad, ja mēnešreizes nav sākušās līdz 15 gadu vecumam vai nav nekādu dzimumnobriešanas pazīmju (krūtis, apmatojums) līdz 13 gadu vecumam, šis būtu uzskatāms par gana pamatotu iemeslu, kāpēc vizīti pie ginekologa neatlikt. Un vēl – māciet meitām, ka obligāti jāievieš menstruālais kalendārs, tiklīdz sākas mēnešreizes! Tajā atzīmē menstruāciju dienas un skaita menstruālo ciklu – no mēnešreižu pirmās dienas līdz nākamo mēnešreižu pirmajai dienai. Normāls cikls ir no 21 līdz 35 dienām. Tad gadās situācija, ka meitene atnāk pie ārsta, stāsta, ka cikls ir neregulārs, bet nekāda kalendāra nav, nevienu datumu nosaukt nevar. 90% meiteņu šāda kalendāra nav, un tā ir problēma.

Nav, jo nesaprot, kas tieši šajā kalendārā būtu jāskaita?

Menstruācijas vispār nav pusaudzes primārajā uzmanības lokā, tā nav prioritāte. No vienas puses, tas ir saprotami un normāli. Ja pusaudzei mēnešreizes ir prioritāte, par to tiek nemitīgi domāts, visticamāk, kaut kas ar ciklu nav kārtībā – vai nu mēnešreizes ir par ilgu, vai par stipru, vai par sāpīgu. Tomēr ir svarīgi izglītot un topošajām sievietēm ieaudzināt, ka sievietei menstruāciju kalendāram jābūt tikpat pašsaprotamai lietai kā zobu tīrīšana. Turklāt tagad ir pieejamas dažādas aplikācijas telefonā, kur šādu kalendāru var izveidot, – atliek vien ar pirkstu iebakstīt punktiņu tajā dienā, kad sākas mēnešreizes. Tas aizņems trīs sekundes! Te gan ir cita problēma – telefoni reizēm mēdz pazust, aplikācijas gadās izdzēst, bet… vienalga mūsdienu meitenei lielāka traģēdija būs tad, ja pazudīs viņas “Tik-tok” vai “Instagram” konts, nevis menstruāciju kalendārs.

Kāda jums kā ārstei ir sajūta, apzinoties, ka esat pirmā ginekoloģe daudzu topošo sieviešu dzīvē?

Tā ir liela atbildība, tāpēc, ja kādreiz kādu iemeslu dēļ sadarbība ar pacienti nav izdevusies tik laba, kā cerēts, vienmēr to ļoti pārdzīvoju. Ginekologs ir svarīgs speciālists sievietes dzīvē, un būtiski, lai pirmā pieredze būtu laba. 

Tomēr jūs noteikti arī atceraties laiku, kad pēc 9. klases visām meitenēm bez izņēmuma bija jāiziet pirmā obligātā apskate pie ginekologa… 

Par laimi, tā vairs nenotiek. Vēlos teikt tikai to, ka meitenei, atnākot pie ginekologa pirmo reizi, bieži vien pietiek ar sarunu, ar ultrasonogrāfiju caur vēderu, reizēm, ja nepieciešams, ārsts apskata meitenes dzimumorgānus no ārpuses, arī krūtis. Uz šī slavenā ginekoloģiskā krēsla, ja vien meitene nav dzīvojusi dzimumdzīvi, pirmās vizītes laikā bieži vien nav nepieciešams kāpt. Izmeklēšana notiek uz kušetes, mierīgos apstākļos, visu cenšamies darīt ātri un pēc iespējas mazāk. Ja meitenei ir sajūta, ka gribētos ārstam kaut ko pajautāt un uzzināt, bet negribas nākt, jo bail, ka liks kāpt uz tā baisā krēsla un nez ko briesmīgu darīs, vajag atnākt un tā arī ārstam pateikt – ka negribu to krēslu. Citreiz patiešām varam noskaidrot problēmu un piemeklēt risinājumu, pat nelūdzot pacientei izģērbties. Ja apskate tomēr būtu ļoti nepieciešama, norunājam, ka atliksim to uz nākamo vizīti, lai meitene var psiholoģiski sagatavoties. Šajā darbā pieejai vienmēr jābūt radošai.

KAD UN KĀPĒC JĀVAKCINĒJAS PRET CPV

Kad jūs savām pacientēm, jaunajām dāmām, vaicājat, vai viņas ir dzirdējušas par valsts apmaksātu vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV), kas pasargā no saslimšanas ar dzemdes kakla vēzi, ko meitenes atbild?

Aptuveni divas trešdaļas apgalvo, ka jau ir vakcinējušās vai arī plāno to drīzumā darīt. Statistika gan rāda, ka vakcinācijas aptvere pie mums ir nedaudz zem 60%, bet, lai sasniegtu pūļa imunitāti un varētu būt mierīgi, ka šis vīruss neapdraud mūsu bērnus, jāvakcinē vismaz 90%. Galu galā šis vīruss izplatās ne tikai dzimumakta laikā – inficēšanās var notikt, arī saskaroties ādai ar ādu vai ādai ar gļotādu, tātad arī maigojoties, un tieši tāpēc piemērotākais laiks meitenēm vakcinēties ir ap 12 gadu vecumu. Atgādinu, ka 12–17 (ieskaitot) gadu vecām meitenēm kopš pērnā gada ir iespēja saņemt valsts apmaksātu 9-valento vakcīnu, kas sargās pret deviņiem CPV tipiem. 

Jeb citiem vārdiem – pagūt, pirms viņas satiek savu sapņu puisi un sāk veidot attiecības?

Tieši tā! Dažās valstīs meitenes pret CPV vakcinē jau no deviņu gadu vecuma. Mammas reizēm saka: kādēļ vakcinēt – meitai nemaz šobrīd vēl nav drauga! Tad paskaidroju, ka diez vai brīdī, kad meitenei uzradīsies puisis, tas būs piemērotāks laiks, lai teiktu: stop! Tagad dosimies vakcinēties, bet jūs tikmēr neko nedariet, nekādas maigošanās, nekādas mīlēšanās! Turklāt, ja vakcinējas līdz 15 gadu vecumam, jāsaņem divas vakcīnas devas, bet pēc 15 gadu vecuma – trīs vakcīnas devas (pirmā deva, pēc diviem mēnešiem otrā, pēc sešiem – trešā). Ja meitenei šajā vecumā uzrodas draugs, visas iecerētās seksuālās aktivitātes var nākties atlikt kā minimums uz pusgadu, lai neriskētu ar veselību. Problēma ir tā, ka pagaidām mūsu valstī pret CPV nevakcinē puišus, līdz ar to katra nevakcinētā meitene ir pakļauta augstākam riskam. Ja vakcinētu puišus, arī nevakcinēto meiteņu risks inficēties būtu mazāks. 

CPV visbiežāk saista ar dzemdes kakla vēzi, bet tas jau nav vienīgais drauds… 

Jā, šī vakcīna sargā pret CPV vairākiem tipiem, un dzemdes kakla vēzis ir tikai viena no bieži sastopamajām problēmām, ko šis vīruss izraisa. Vīruss var izsaukt, piemēram, arī dzimumorgānu kārpas, kas ir ļoti nepatīkama problēma, ģenitālā trakta bojājumus (kondilomas), arī tādus audzējus kā anālās atveres, vulvas un maksts vēzi, mutes un rīkles vēzi. 

Jums bieži nākas pārliecināt skeptiski noskaņotās mammas, kas šaubās, vai viņu meitām šī vakcīna nepieciešama? Kāda varbūt baidās no blaknēm?

Reizēm meiteņu mammas par šo vakcīnu uzdod aizdomu pilnus jautājumus, un vienmēr skaidroju, ka šī vakcīna ir gana pārbaudīta, gana droša un efektīva un ka tai nav nekādas saistības ar iespējamu neauglību nākotnē. Šobrīd populācijā ir saņemtas jau 80 miljoni šīs vakcīnas devu. Ja būtu kādas nopietnas vakcīnas izraisītas un apstiprinātas blakusparādības, mēs par to tagad noteikti zinātu, bet nekā tāda nav. Varbūt vienīgi mēdz būt jutīgums, sāpes, apsārtums vakcīnas vietā, ir arī aprakstīti ģībšanas gadījumi meitenēm pusaudžu gados pēc vakcīnas saņemšanas, bet domāju, ka jebkura adata šajā vecumā to var izraisīt.

Kamēr meitene vēl nav pieaugusi, lēmumu par labu vakcinācijai primāri pieņem vecāki?

Saskaņā ar Latvijas likumdošanu no 14 gadu vecuma bērns pats var pieņemt lēmumus, tai skaitā par vakcināciju, bet, nenoliedzami, vecākiem ir ļoti liela ietekme, kas nosaka pusaudža izvēli potēties vai nepotēties. Arī es kā ginekoloģe cenšos veicināt pusaudžu autonomiju, skaidrojot, ka šī vakcīna viņiem pienākas gan pēc likuma, gan pēc būtības. Jāsaprot – ja tiešām dzīves laikā gadīsies inficēties un saslimt ar dzemdes kakla vēzi, slimība skars šo konkrēto meiteni, nevis viņas mammu, kura pieņēma lēmumu meitu nevakcinēt. Pavisam nesen pie manis bija kāda paciente. Viņas mammai 34 gadu vecumā pēc dzemdes kakla vēža tika izņemti visi reproduktīvie orgāni. Kad jautāju sievietei, vai jūsu meita vakcinēsies pret CPV, viņa atbildēja, ka vēl nezina – domāsim, vēl mazliet pagaidīsim. Tas mani tiešām pārsteidz – ko gan gaidīt? Šai pieaugušajai sievietei vienkārši ir paveicies, ka 34 gadu vecumā viņa bija jau dzemdējusi, tikusi pie saviem bērniem, bet daudzām ap šo vecumu bērnu vēl nav, un tik nopietna slimība kā dzemdes kakla vēzis var būtiski ietekmēt sievietes iespēju palikt stāvoklī nākotnē.

Šobrīd valsts šo vakcīnu apmaksā meitenēm no 12 līdz 17 (ieskaitot) gadu vecumam. Protams, vakcinēties var jebkurā vecumā, bet pētījumos pierādīts, ka vakcīna ir visefektīvākā līdz 27 gadu vecumam. Tiesa, pēc 17 gadu vecuma par vakcīnu jāmaksā pašiem, un viena deva maksā ap 130 eiro. Rēķiniet paši, ko par šo naudu sev varētu nopirkt, jo pēc 15 gadu vecuma jau ir nepieciešamas trīs vakcīnas devas.

Mēs brīžiem smejamies par strausiem – Latvijai eksotiskiem putniem, – kas trauksmes gadījumā mēdz galvu paslēpt smiltīs. Smejamies, jo saprotam, ka, novēršoties no problēmām, tās neizzūd – lai kā arī gribētos. Tiesa, cik no mums ir aizdomājušies, ka atsevišķās dzīves situācijās mēs paši mēdzam rīkoties līdzīgi lielajiem putniem? Es runāju par cilvēka dzīves trauslumu un nāves, lai arī dabiskas mūsu esības daļas, pēkšņumu. Tā vienmēr ir negaidīta; sāpīga, zaudējot tuviniekus; emocionāla un diemžēl visbiežāk arī finansiālus zaudējumus nesoša palicējiem. Zinu, ka daudz ir iespējams saglābt, ja ģimenes ir laicīgi izrunājušas un vienojušās, kā rīkoties, ja saimē notiek pēkšņs nelaimes gadījums. Cik no mums ir aizdomājušies, ka dzīvot bez pilnvarojuma tuviniekiem, bez uzkrājumiem vai dzīvības apdrošināšanas, bez plāna B, līdzinās pastaigai pa naža asmeni?

Vajadzīgs plāns A, B un C, ja ģimenē notiek kaut kas ne pēc labākā scenārija

Strādājot publisku darbu televīzijas ēterā un vadot pasākumus, skatītājam jāredz profesionālā mana ‘es’ un tas tiek nodrošināts. Aiz kadra paliek ģimeniskais un sadzīviskais – prieki un bēdas, kas vieno cilvēkus neatkarīgi no izcelsmes vai nodarbošanās. Pirms gadiem mūžībā aizgāja mūsu tuvs radinieks – savas ģimenes tēvs un apgādnieks. Tikai pateicoties viņa tālredzībai – noslēgtai dzīvības apdrošināšanas polisei – viņa ģimene necieta finansiālu katastrofu un nezaudēja mājās. Teikšu atklāti, man tobrīd tas nekalpoja par mācību vai piemēru. Pērn mūžības ceļu aizgāja mans tēvs un es tuvplānā iepazinos ar to, ko nozīmē vistuvākā cilvēka nāve, emocionālais satricinājums, stress un bēru izdevumi. Tas bija prāta satricinājums līdzvērtīgs sprādzienam, kas ļāva paskatīties uz dzīvi no jauna un beidzot aizdomāties.

Notikumi radu saimē man ļāva personīgi apjaust, cik trausla ir mūsu dzīve un dzīvība. Cik gan daudz mēs – sievietes – mēdzam paļauties uz saviem dzīvesbiedriem, viņu talantiem, veiklību un spēju parūpēties par ģimeni. Visbiežāk mēs neaizdomājamies, kas notiktu, ja viņu pēkšņi vairs nebūtu vai mums būtu jākļūst par ģimenes vienīgajiem apgādniekiem? Kā mēs nodrošinātu hipotekāro kredītu iemaksu stabilitāti un bērnu nākotnes izglītību? Mūsu ģimenē esam to atrisinājuši. Nesen izrunājāmies ar vīru, pieaicinot pusaugu meitu. Sākumā nebija viegli. Domāju, ka mūs iespaidoja senču matojums, jo ne mana mamma, ne vecmāmiņa par tādiem jautājumiem netika runājušas. Tiesa, es jūtos brīvāka par viņām, jo ar sevi strādāju. Savukārt, mana meita, kurai nav dzīvošanas pieredzes padomju laikā, ir brīvāka, kopš mazotnes un mani tas priecē. Galu galā viss sākas ģimenē un bērni visvairāk mācās tieši no mums. Dalība tādā sarunā var būt lieliska cēloņsakarību mācība.

Pavaicājot vīram, vai viņš ir gatavs aprunāties, par to, kas notiks ar ģimeni, ja, piemēram, ar mani kaut kas notiks, saņēmu atbildi – vai tu tiešām to vēlies? Manuprāt, viņš bija nedaudz nobijies, bet saruna notika. Nedaudz amizanti, bet pirmais, ko viņš atbildēja – mēs daudz raudātu. Emocionāli saprotami un tuvi, bet vajadzīgs plāns A, B un C, ja ģimenē notiek kaut kas ne pēc labākā scenārija. Tādus mēs arī iezīmējām un tagad es jūtos daudz drošāka par mūsu ģimeni jebkurā situācijā. Es pat nebiju gaidījusi, ka šīs sarunas laikā es uzzināšu tik daudz patīkamu lietu ko un kā par mani domā vīrs. Jutos pat nedaudz glaimota un patīkami saviļņota. Mūsu saruna nebija ne drūma, ne nomācoša, bet drīzāk sadzīviska. Sarunas rezultātā mēs vienojāmies par tādiem svarīgiem jautājumiem kā savstarpēji pilnvarojumi gadījumā, ja otrs vismaz īslaicīgi nav rīcībspējīgs, mantojuma līgums un dzīvības apdrošināšana.

Mēdzam aizmirst, ka aiz īpašuma un tehnikas stāv vissvarīgākais – cilvēks

Daudzus gadus es pat nebiju iedomājusies, ka varu atļauties dzīvības apdrošināšanu, bet ģimenes sarunas laikā, internetā aplūkojot dažādu uzņēmumus piedāvājumus, mēs sapratām, ka runa ir par summu, kas mērāma, sākot ar padsmit eiro mēnesī. Savukārt, vīrs veikli sakalkulēja mūsu izdevumus saldumiem, ko jau sen gribējām ierobežot. Jūs neticēsiet, bet mūsu gadījumā, nākotnes finanšu stabilitātes nodrošināšanai negaidītās situācijās, pietika ar stingrāku nebūtisko izdevumu kontroli. Galu galā, Rietumvalstīs dzīvības apdrošināšana ir pamatu pamats kā parūpēties par tuviniekiem krīzes situācijās, ja ģimenei nav vērā ņemamu uzkrājumu vai kapitāla un es nerunāju par iekrājumiem, kas varētu palīdzēt ‘noturēties virs ūdens’ divus vai trīs mēnešus. 

Mēs Latvijā daudz uzmanības veltām sarunām ģimenē par jaunas tehnikas vai nekustamā īpašuma iegādi; aktīvi tos apdrošinām – tikai aizmirstam, ka aiz tā visa stāv cilvēks. Turklāt, tieši cilvēks ir vissvarīgākais – tehnikai un īpašumam bieži vien vairs nav nekādas vērtības, ja nav cilvēka. No tāda skatu punkta ir dīvaini, ka esam ar mieru apdrošināt īpašumu, bet cenšamies ietaupīt paši uz sevi, īstenībā uz savu ģimeņu drošības rēķina. Manuprāt, tā ir zināma padomju bērnības palieka – laika, kad bieži vien tika liegts uzņemties iniciatīvu un atbildību pašam par sevi; kad no rīta un vakarā tika iedvesta pārliecība, ka kāds cits parūpēsies par tevi un tavu drošību. Mums ir laiks mainīties.

Aicinu ikkatru atrisināt sekojošu uzdevumu: apsēsties ģimenei kopā pie galda un kopā ar jauniešiem izrunāt, ko darīs, ja kāda ģimenes locekļa vairs nebūs; kā rīkoties, lai izveidotu saimes finanšu drošības spilvenu negaidītiem likteņa pavērsieniem. Tas būs lielisks ieguldījums mūsu jaunās paaudzes stratēģiskās domāšanas stimulēšanai un finanšu pratības apgūšanai. Galu galā tieši šī paaudze rūpēsies par mūsu paaudzes pensiju sistēmas stabilitāti un nodrošinātām vecumdienām.

Parunāsim par šo jautājumu sīkāk. Ceru, ka jums nav tāds bezmiegs, par kādu stāstīts anekdotē: kāda sieviete sūdzējusies par bezmiegu, bet pati ar savu skaļo krākšanu nav ļāvusi gulēt visai ģimenei. Bet arī to var saprast.

Miegs ātri un pilnīgi pāriet, bet, ja cilvēks pavada nomodā kaut vai pusstundu no miegam paredzētā laika, tad tas ir ļoti mokoši, un mums liekas, ka nomods bijis bezgalīgi ilgs. Kad sieviete no rīta apgalvo, ka viņa visu nakti nav acis aizvērusi, tad patiesībā viņa nav gulējusi tikai zināmu, bieži vien samērā īsu laiku. Tomēr pat tāds acīm redzams pārspīlējums nav jāizsmej, jo tas tikai lieku reizi pierāda, cik nepieciešams cilvēkam ir miegs.

Kas ir miegs?

Šūnas, kas smadzeņu garozā regulē organisma darbību, iedarbojoties nepārtrauktam ilgstošam kairinājumam, t.i., savas darbības rezultātā, nogurst. Lai izvairītos no pilnīga izsīkuma, tajās rodas kavēšana, kas ir noteikta veida aizsargreakcija pret pārmērīgu piepūli. Pasaulslavenais fiziologs I. Pavlovs ar saviem mēģinājumiem pierādīja, ka kavēšana no viena kavēšanas centra izplatās uz blakus esošajām šūnām un pēc tam arī pa visu smadzeņu garozu. Kad smadzeņu garozā notiek kavēšanās process, – cilvēks aizmieg.

Kavēšana

Miegs iestājas, arī iedarbojoties vienmērīgam troksnim, piemēram, braucot vilcienā, klausoties monotoni lasītas lekcijas vai lietus troksni. Smadzeņu šūnas miegā atpūšas. Tāpēc miegs cilvēkam ir absolūti nepieciešams un pilnīgs bezmiegs, kas ilgst vairākas dienas, var būt pat nāves cēlonis.

Kā uzkrāt naudu un izveidot drošības spilvenu dažādām krīzes situācijām?

Video

Šobrīd lielākā daļa laika tiek pavadīta mājās, bieži vien darba zona tiek iekārtota virtuvē, attālinātās tikšanās notiek turpat, arī izklaides tiek organizētas mājās. Ņemot vērā, ka uzturoties savā dzīvesvietā, ēdiens lielākoties ir teju rokas stiepiena attālumā, ir svarīgi izvērtēt, kāda pārtika ik dienu ir pieejama, lai ieviestu veselīgus ēšanas paradumus. Uztura un maltīšu plānošana sākas mājās, kur izveidojam ēdienreižu grafiku un pārskatam, kādi produkti jau ir pieejami, un turpinās veikalā, kad veicam izvēles par labu konkrētiem produktiem.

Padomi, kuri palīdzēs iepirkšanos veikalā padarīt efektīvāku un veselīgāku

1. Ieplāno, kuras 1-2 dienas būs iepirkšanās dienas nedēļai un ko vēlēsies šajā nedēļā pagatavot. Maltītēm nav jābūt sarežģītām, tās var būt viegli pagatavojamas, tomēr piedomā, lai tās būtu pilnvērtīgas. Ja dienā nepieciešamas 2-3 pamata ēdienreizes un 2-3 uzkodas starp ēdienreizēm, tad plāno maltītes tā, lai katrai ēdienreizei būtu 2-3 opcijas. Vairāk versijas nav nepieciešamas, ja iegādāsies produktus par daudz, tie sabojāsies, un veidosies pārtikas pārpalikumi, kā arī būs lieki iztērēti līdzekļi.

2. Pirms izveido sarakstu, paskaties, kas mājās jau ir. Iespējams, krājumos  jau ir vairāk kā 3 opcijas pusdienām, brokastīm un vakariņām. Tad plāno iepirkumus tā, lai nepieciešami būtu tikai svaigi augļi, dārzeņi, vājpiena produkti, gaļa, zivis. Iepirkumu sarakstu veido tā, lai  katrā ēdienreizē būtu pārstāvētas visas uzturvielu grupas. Papildu tam, grupē produktus sarakstā pa uzturvielu grupām. Šādi iepirkšanās būs raita un organizēta. 

3. Izvēlies finansiāli izdevīgākos piedāvājumus un neiepērcies pēc principa dārgāks produkts – labāks sastāvs. Pievērs uzmanību gan produktus sastāvam, gan uzturvērtības tabulai, gan cenai. Šobrīd veikalos noris dažādas akcijas, piemēram, “Maxima”, kur tiek piedāvāti produkti par tiešām izdevīgām cenām, kas dod iespēju ne tikai iekļauties savā pārtikai atvēlētajā budžetā, bet pat ietaupīt. 

4. Ieplāno uz veikalu doties, kad esi paēdis. Mēs labi zinām, kā visi spīdīgie iepakojumi un cukurotie dzērieni mūs hipnotizē, ja neesam paēduši. Tas ir cilvēcīgi un fizioloģiski  izskaidrojams, jo cukurs un kviešu izstrādājumi ir ātrā enerģija, ko mūsu ķermenis atpazīst un tādēļ pieprasa. Ja pa ceļam iepirkumu groziņā iekrīt kāds papildinājums sarakstam – uzdod sev jautājumu: ”Vai man šis ir nepieciešams, vai vienkārši šobrīd esmu izsalcis?”

5. Ievies ieradumu apskatīt un lasīt produktu etiķetes. Ja produkta sastāvā ir gandrīz visa “Mendeļejeva tabula” vai, lai sastāvdaļas atpazītu, ir nepieciešama vārdnīca, tad produkts ir piedzīvojis krietnu apstrādi laboratorijā un rūpnīcā, un organismam tas nebūs vēlams. Izvēlies svaigus, pilnvērtīgus produktus un pagatavo maltīti mājās pats! Arī uzkodas starp ēdienreizēm organizē pēc iespējas veselīgākas – rieksti, piemēram, mandeles vai valrieksti no Arimex, zemesriekstu sviests no Nuteko ar sagrieztiem augļiem pēc izvēles, vai pašgatavota mērcīte ar dārzeņiem – sajauc kopā raudzētu piena produktu LAKTO ar šķipsniņu sāls, saspaidītu avokado un kaltētu papriku, ko pārlej svaigiem dārzeņiem. 

Ja iepirkumu grozā tomēr iekrīt kāds krāsaināks iepakojums ar “Mendeļejeva tabulu” uz etiķetes – tā ir dzīve, visam ir jābūt balansā. Kūka katru dienu novedīs pie veselības problēmām un liekā svara, bet kūkas gabaliņš laiku pa laikam neko ļaunu nenodarīs.  

Apzināta iepirkšanās aiztaupīs gan stresu par to, ko likt uz šķīvja, ļaus izvairīties no nepaēšanas, nevēlamām ēdiena izvēlēm, kā arī kopumā mazinās stresu, jo šī tik svarīgā ikdienas daļa būs pārdomāta un organizēta. Šāda iepirkšanās ļaus arī ietaupīt līdzekļus, kas šajā laikā ir būtisks aspekts. 

Sabalansētas maltītes piemēri

Olbaltumvielas: gaļa, piemēram, liellopa gaļas steiks, cāļa fileja, zivs, pākšaugi – svaigas pupiņas, aunu zirņi, konservētas sarkanās pupiņas Heinz (pirms lietošanas tās noskalo), vājpiena produkti (vājpiena biezpiens, kefīrs, piemēram, Valmieras Piens ražotais kefīrs, raudzēts piena produkts LAKTO bez piedevām, olas).

Ogļhidrāti: griķi, pērļu grūbas (piemēram, GUDRIE GRAUDI), brūnie, savvaļas vai melnie rīsi, prosa (piem. Zelta Saule), miežu izstrādājumi, pilngraudu auzu pārslas, pilngraudu milti, pilngraudu maize.

Labie tauki: avokado, eļļas (piemēram, vīnogu kauliņu eļļa Luglio), kokosriekstu eļļa, avokado eļļa, linsēklu eļļa, ķirbju sēklu eļļa, sēklas, rieksti (piemēram, mandeles Arimex, valrieksti Arimex), olīvas.

Dārzeņi un augļi: izvēloties tos, domā par varavīksni un liec grozā pēc iespējas krāsainākus. Katrs auglis un dārzenis un glabā sevī vitamīnus, kas piešķir arī tam krāsu. Nekoncentrējies uz to, cik un kādi vitamīni ir dārzenī vai auglī, bet izvēlies ēst maksimāli krāsaināk. Piemēram, violets kāposts, sarkana paprika, dzeltena paprika, oranžs ķirbis, zaļi spināti, zaļi Briseles kāpostiņi – tas būs ne tikai skaisti, bet pilnvērtīgi un bagāti ar vitamīniem!

Iepērkoties veikalā, atceries iegādāties ūdeni, ja mājās nav pieejams filtrēts ūdens un esi aizmirsis paņemt līdzi savu vairākkārt lietojamo ūdens pudeli. Ūdens ikdienā ir vitāli svarīgs pilnvērtīgai smadzeņu darbībai, tāpēc tam jābūt pa rokai vienmēr. Mani favorīti ir negāzēts ūdens Zaķumuiža, dabīgs minerālūdens Nabeghlavi vai gāzēts ūdens. Ja iepirkumu ratiņos vai groziņā ir visas šīs sastāvdaļas, vari būt drošs – uz šķīvja būs visas nepieciešamās uzturvielas! 

Kā gan to izdarīt, lai nekaitētu savai veselībai? Neko vairs nevar darīt tad, kad hipofīzes un virsnieru hormoni jau izplatījušies pa visu organismu un iedarbojas uz to. Taču var pārtraukt impulsu no smadzeņu garozas.

Pieņemsim, ka jums ir jāpārdzīvo dažādas grūtības, ko darīt? Pacelt balsi un aizskarošos vārdos otru kritizēt? Padoties savām dusmām un uzskaitīt visus bijušos un vēl nebijušos grēkus? Pareizā atbilde ir – NĒ!

Iespējams, ka jūs visus nobiedēsiet, apvainosiet vai sarūgtināsiet un tas nebūs veselīgi, jo galvenokārt jūs šādi kaitēsiet savai veselībai. Ir kāds sens paņēmiens, kuru izmanto jau vairākus gadu desmitus. Drošs paņēmiems ir skaitīt līdz desmit, divdesmit, simtam. Uzbudinājums smadzeņu garozā izkliedēsies, smadzeņu garozai būs laiks uzņemties vadītājas lomu, lai situāciju spētu uztvert mierīgi un apdomāti. Šī tehnika ir vienkārša, bet ļoti pateicīga. Jūs būsiet veselākas un arī apkārtējie jutīsies labāk.

Pastiprinātu nogurumu pēc ziemas perioda izjūt ne viens vien – iekšējie vitamīnu resursi iztērēti, saules trūkst, ikdienas steigā nav laika padomāt par savu labsajūtu.  Mēdz teikt, ka šādu pavasara nogurumu izraisa novājināta imunitāte. Veselam cilvēkam, kurš ievēro veselīgu dzīvesveidu, gan vajadzētu justies labi jebkurā gadalaikā, taču nav noslēpums, ka pirms Jaunā gada daudzi laižas “ziemas miegā” – sportiskās aktivitātes paliek novārtā, un vēsā laikā cepti kartupelīši raisa vairāk omulības nekā svaigi dārzeņi. Tāpēc pavasarī jāpieliek mazliet vairāk pūļu labsajūtas atjaunošanai. Labā ziņa – tas ir vienkārši izdarāms un neprasa lielus ieguldījumus, atklāj uztura speciāliste Lizete Puga.

“Mūsu ikdienas paradumi ļoti ietekmē to, kā jūtamies un cik stipra ir mūsu veselība kopumā. Cilvēka imunitāte ir gluži kā domino kauliņi – viena kustība izraisa nākamo un ietekmē visu sistēmu. Mūsu labsajūtas atslēga nav tikai uzturs. Pat ja izvēlēsies tikai veselīgākos produktus, bet vienlaikus pārslogosi organismu visās citās jomās, diez vai jutīsies labi. Tāpēc, domājot par spēka, enerģijas un pašsajūtas uzlabošanu, vienlaikus jādomā par vairākiem aspektiem, kas veido kopējo rezultātu,” skaidro Lizete Puga.

Kvalitatīva atpūta

Laba atpūta ir būtiska mūsu ikdienas sastāvdaļa. “Nekad nenoliec sevi pēdējā vietā. Vienmēr var atrast svarīgas nodarbes, neatliekamus pienākumus vai justies atbildīgs par citiem, taču ir ļoti būtiski darbu un pienākumu jūklī nepazaudēt sevi un savas vēlmes,” atgādina Lizete Puga. 

Ja gribas gulēt – jāatrod laiks izgulēties, ja vajadzīga pauze – tā ir jāpaņem. Uztura speciāliste uzsver, ka laba atpūta – tās ir arī kustības, svaigs gaiss un lietas, kas tevi iepriecina. Vaļasprieki līdzsvaro ikdienas rutīnu, jo sagādā īpašu gandarījumu, ļauj uz brīdi aizmirst visas rūpes un atpūtināt prātu un dvēseli.

Ēdiena daudzums

Viens no veselīgas ēšanas pamatiem ir apēsto produktu daudzums. Lizete Puga skaidro: “Pārēšanās un pārlieku lielas porcijas vai, gluži pretēji, mazas un retas ēdienreizes, kā arī vienveidīgs uzturs ietekmē mūsu pašsajūtu un liek izjust nespēku. Ja neēdam pietiekami vai uzturā trūkst kādu būtisku uzturvielu, organismam trūkst spēka. Ja apēdam par daudz, jūtamies miegaini un noguruši.” 

Uztura speciāliste iesaka ieturēt regulāras ēdienreizes, sekot līdzi porciju izmēriem un plānot uzkodas, lai nekristu neveselīgu našķu kārdinājumā. Ja tomēr nepamet sajūta, ka ēd par daudz, necenties apēst visu pagatavoto ēdienu uzreiz – pataupi to citai reizei un vēlāk baudi lēnām, apzinoties ēdiena garšu. Šajā ziņā labs palīgs, lai saprastu, kāds ir porcijas sastāvs un cik daudz nepieciešams apēst, ir dažādu tirdzniecības vietu piedāvātās jau gatavās un safasētās maltītes. Uz iepakojuma parasti ir skaidri nolasāms gan porcijas izmērs, gan tās uzturvērtība. Piemēram, “Narvesen” salātu porcija ir pielāgota vidējam vēlamajam porcijas apjomam priekš viena cilvēka. “Nereti vēlme paveikt visu uzreiz ir tik liela, ka rezultātā ne vienmēr pārdomājam savu rīcību un izvēles, tostarp ēdiena izvēli un daudzumu,” atgādina uztura speciāliste.

Ingvers možumam

Ja nu tomēr jūti, ka jāķeras pie vitamīnu bumbas, Lizete Puga iesaka neaizmirst par antioksidantiem bagāto ingveru: “To biežāk saistām ar ziemu un karstu tēju, taču ingvers ir uzmundrinošs un veicina gremošanu. To var lieliski savienot ar svaigi spiestām sulām, piemēram, uzkodas vietā izvēlēties šādu dzērienu, kas sniegs ātru enerģiju, papildinās organisma rezerves ar šķidrumu, šķiedrvielām, C vitamīnu un spēcīgiem antioksidantiem, kā arī palutinās garšas kārpiņas. Ingvers sader gandrīz ar visu – apelsīniem, burkāniem, āboliem, zemenēm, mellenēm, citroniem, pat piparmētru un dažādām garšvielām. Ja steidzīgajā ikdienā nepietiek laika izspiest svaigu sulu mājās, vari izmēģināt kādu no “Narvesen” piedāvājumā esošajām svaigajām sulām ar ingveru vai auksti spiestu ingvera šotu.”

Krāsas šķīvī un glāzē

“Augļi un dārzeņi ir mūsu galvenais vitamīnu un minerālvielu avots, tāpēc, ja jūti, ka trūkst enerģijas, pavēro cik daudz dabisko vitamīnu un šķiedrvielu ir tavā uzturā,” iesaka Lizete Puga. “Pievieno katrai maltītei krāsas – vismaz piecreiz dienā: dārzeņus – galvenajās ēdienreizēs, augļus un ogas – uzkodās! Sarkans, zaļš, violets, oranžs, dzeltens… Lai tās ir pēc iespējas dažādākas! Tās iepriecinās acis, uzmundrinās prātu un nodrošinās, ka ķermenis uzņem gana daudz vērtīgu uzturvielu.”

Seko līdzi augļu un dārzeņu daudzveidībai! Ja vienu dienu izvēlies svaigus augļus, nākamajā pamēģini kādu smūtiju vai sulu. Tādā veidā tev šie produkti neapniks, un arī varēsi izmēģināt dažādas garšu kombinācijas.